Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit piektā sēde
2025. gada 18. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam šī gada pēdējo Saeimas sēdi – Saeimas 18. decembra kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputātu Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Edmunda Teirumnieka, Naura Puntuļa, Jāņa Grasberga, Raivja Dzintara, Ilzes Indriksones, Jurģa Klotiņa, Jāņa Dombravas, Artūra Butāna pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri pārdot Latvijas Sporta muzeja ēku Vecrīgā”. Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā minēto pieprasījumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Andra Saulīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”. Komisija lūdz iekļaut lēmuma projektu kā darba kārtības 1. punktu sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Andra Saulīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 17, atturas – 5. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Līga Kļaviņa, Andris Šuvajevs, Agnese Krasta un Uģis Rotbergs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 1. punktu – likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” un iekļaut to 2026. gada 22. janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 882/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 883/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Dinevičs, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Augusts Brigmanis un Daiga Mieriņa lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 37. punktu – likumprojektu “Imigrācijas likums” otrajā lasījumā.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es vēlos dzirdēt argumentāciju, kāpēc mēs šodien lūdzam no darba kārtības izslēgt šo likumprojektu. Šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija šī gada 6. maijs. Likumprojektu komisijā sākām skatīt 16. septembrī. Likumprojektam bija veltītas piecas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes. Piecas! Un tad vēl viens arguments, kas, man šķiet... būtībā tā ir direktīvu implementācija šajā jaunajā likumā.

Vēl viens arguments... Ja kādam šķiet, ka tam ir ļoti daudz priekšlikumu, tad šobrīd ir saglabāti tikai 130. Mēs izskatījām 179 priekšlikumus, mēs izskatījām ikviena... kas bija iesniedzis priekšlikumus, arī to, kam nebija konstitucionālu tiesību iesniegt. Mēs šos priekšlikumus... Tāpēc arī tas ir izdiskutēts. Būtībā tas ir par to, ka implementējam direktīvas šajā likumā – svarīgajā likumā par mūsu valsts drošību.

Mēs nupat pieņēmām valsts budžetu, kur pirmais vārds ir “drošība”. Es katru rītu braucu uz darbu un dzirdu radio, cik svarīga mums ir drošība. Kāds ir pamatojums, kāpēc ir nepieciešamība izņemt no darba kārtības šo mūsu svarīgo... valsts drošību...? Mēs esam nodibinājuši Saeimā parlamentārās izmeklēšanas komisiju par imigrācijas jautājumiem. Man šķiet, ka tas ir svarīgs jautājums. Kāds ir arguments, kāpēc šodien ir jāizņem no darba kārtības? Tikai tāpēc, ka ir 130 priekšlikumi? No kuriem 100 ir atbalstīti, un tie ir tehniski. (Starpsauciens.) Man nav skaidrs.

Vēl interesantāk, ka otru paketes likumprojektu – likumprojektu “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums”, kuram ir 34 priekšlikumi, – mēs atstājam. To mēs atstājam. (Starpsauciens.) Ņemiet ārā visu! Ja ir vēlēšanās, var izņemt ārā visus likumprojektus, kas ir saistīti ar mūsu valsts drošību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes, kolēģi! Es atbalstu Bergmaņa kunga teikto. Ļoti svarīgs likumprojekts. Bet arī jāsaprot, ka beidzamajā sesijas sēdē nav īsti prāta darbs skatīt visus šos vairāk nekā... tātad ir likumprojektu pakete – divi likumi, ļoti nopietni... 130 un vairāk nekā 30 priekšlikumi, kopā 160 priekšlikumi. (Starpsauciens.) Saeimā ir jābūt kvalitatīvām debatēm. Nedrīkst vienkārši iet cauri – piekrīt, piekrīt, piekrīt. Tāds priekšlikums – piekrīt, tāds priekšlikums – piekrīt. Tās nav normālas debates. (Starpsauciens.)

Tas ir ļoti svarīgs likumprojekts mūsu valstij. Pirmām kārtām šis likumprojekts ir pārņemts no 13. Saeimas, jau tanī laikā to vajadzēja pieņemt. Vēl šobrīd tas nav pieņemts. Un tas, ka mēs to pārliksim divas nedēļas vēlāk, absolūti nenodarīs neko ļaunu. Tikai un vienīgi būs kvalitatīvas parlamentārās debates. (Starpsauciens: “Maskavai...”)

Atbalstu to, ka šis un arī otrs paketes likumprojekts tiek izņemts no šīsdienas sēdes darba kārtības.

Paldies. (Starpsauciens: “Lukašenko priecāsies!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Imigrācijas likums” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts no darba kārtības ir izņemts.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izskatīt lēmuma projektu “Par Vitālija Manska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” pēc darba kārtības 14. punkta. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – 3. Tātad ir atbalstīts.

Deputāti Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Amils Saļimovs, Jefimijs Klementjevs, Igors Judins, Iļja Ivanovs, Vilis Sruoģis, Ingmārs Līdaka, Jānis Zariņš un Valdis Maslovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Svetlanas Čulkovas ievēlēšanu darbam Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Iesniedzēji lūdz iekļaut lēmuma projektu darba kārtībā pēc darba kārtības 14. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Dinevičs, Andris Šuvajevs, Edmunds Jurēvics, Augusts Brigmanis un Daiga Mieriņa lūdz izslēgt no 18. decembra sēdes darba kārtības 26. punktu – likumprojektu “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” otrajā lasījumā.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēģināšu vēlreiz. Jūs gan esat jau pieņēmuši lēmumu, un jūs beidzot... pa šo nakti... esat sapratuši, ka šī ir likumprojektu pakete, un ielikuši piedāvājumu, ka tas ir jāizņem no sēdes darba kārtības. Es atgādinu tikai vienu – lūgums, ka šim likumam ir jāstājas... un tā ir mūsu atbildība pret Eiropu.

Jūs visu laiku stāstāt, ka mēs esam Eiropā... atbildīgi cilvēki... un mēs par to domājam. Tam ir jāstājas spēkā nākamā gada vasarā. Un, ja jūs šobrīd pārceļat, tad iespējamā tuvākā sēde var būt nākamā gada janvārī. Mēs gribējām ielikt garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu iespējams, kā teica Zivtiņa kungs, kvalitatīvi... Kādu kvalitāti...? Kā var nebūt kvalitāte, ja mēs esam to izskatījuši piecās sēdēs? Mēs esam sprieduši ar visām organizācijām, ielikuši visu organizāciju priekšlikumus, apsprieduši un izsprieduši.

Sanāk, ka jūs neuzticaties komisijas darbam. Kāds ir iemesls? Kaut viens no jums atnāktu un man paskaidrotu, kāpēc mēs šodien to ņemam ārā. Budžets ir pieņemts, un mūsu valstī ir iestājusies drošība?

Man ir aicinājums: padomājiet par savu rīcību! Kad būs nākamais priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tas būs ļoti īss. Un, iespējams, šajā likumprojektā mums vēl būs jāieintegrē ļoti daudzas un ļoti sarežģītas lietas, tai skaitā Eiropā pieņemtais Eiropas imigrācijas pakts. Es nevaru iedomāties, cik tur būs priekšlikumu. Padomājiet par šādām lietām! Es jau neesmu pret to, ka jūs šodien to lēmumu esat pieņēmuši. Man tikai nav pamatojuma, kāpēc tieši šodien. Kāds ir iemesls? Šodien ir 18. decembris. Šodien nav 23. vai 24. decembris, kad būtu kaut kur jāsteidzas. Kāds ir iemesls šodien kaut ko nedarīt vai nestrādāt? Zivtiņa kungs, kāpēc mēs šodien nevaram šeit kvalitatīvi diskutēt, kāds ir iemesls? Šodien, 18. datumā, diskusija nebūs kvalitatīva? Man tiešām... Padomājiet par šīm lietām, ja jūs tik tiešām... No katra stūra skan radio, ka mēs šai valstī esam par drošību. Un atcerieties – karš nav beidzies!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu lūgumu izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – 7. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām. Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu “Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Kiršteina, Edvīna Šnores, Artūra Butāna, Aivas Vīksnas, Jāņa Vitenberga, Edmunda Teirumnieka un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Verginas, Ligitas Ginteres, Antoņinas Ņenaševas, Česlava Batņas, Ilzes Indriksones, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Agitas Zariņas-Stūres, Ata Labuča, Ingas Bērziņas, Līgas Kozlovskas, Anitas Brakovskas, Andreja Judina un Ingrīdas Circenes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Bērnu attīstības grūtības ne vienmēr izskatās vienādi. Dažkārt tās ir klusas un neuzkrītošas, citkārt pamanāmas, bet grūti saprotamas. Tāpēc bieži vien mēs tās nenolasām laikus, un tādas situācijas nav retas.

Dati rāda, ka apmēram katram piektajam bērnam (17 līdz 20 procentiem) agrīnā vecumā ir nepieciešama papildu atbalsta sistēma, papildu atbalsts izglītības un attīstības situācijā. Runājot vienkārši, gandrīz katrā pirmsskolas grupā ir viens vai divi bērni, kuriem savlaicīga palīdzība var izšķiroši mainīt visu viņu turpmāko ceļu.

Tieši tāpēc šodien Saeimā iesniedzam likumprojektu pakotni, kas paredz izveidot vienotu, zinātniski pamatotu bērnu agrīnās attīstības skrīningu un atbalsta sistēmu bērniem vecumā no viena gada līdz sešiem gadiem. Mērķis nav meklēt trūkumus, bet laikus pamanīt vajadzības un dot bērnam iespēju augt... bez nokavējuma. Un ļoti, ļoti svarīgi ir uzsvērt, ka šis ir Latvijā radīts unikāls risinājums – bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts BAASIK, un tas ir izstrādāts Latvijas Universitātes profesores Raščevskas vadībā, ciešā sadarbībā ar pedagogiem, ārstiem un citiem profesionāļiem. Tas nav pārņemts modelis, bet risinājums, kas balstīts mūsu zinātnē, mūsu pieredzē un mūsu bērnu vajadzībās.

Bērnu attīstība nenotiek vienas institūcijas ietvaros. Tāpēc šī sistēma ir veidota kā kopīgs darbs, kurā sadarbojas izglītības, veselības un labklājības nozare, bet Valsts kanceleja nodrošina sadarbību starp tām tieši tā, kā to paredz Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam, kur agrīna vajadzību pamanīšana ir noteikta kā valsts prioritāte.

Svarīga daļa no šīs pieejas ir arī vienota informācijas aprite, kas ļauj ārstiem, ģimenes ārstiem, pedagogiem un atbalsta speciālistiem savas kompetences ietvaros savlaicīgi pamanīt vajadzības un rīkoties kopā bērnu interesēs.

Es zinu, ka būs jautājums, vai tas nekļūs par kārtējo slogu ārstiem, pirmsskolām, skolām. Mums ir pieredze ar iniciatīvām, kas praksē ir prasījušas vairāk, nekā sākotnēji ir solīts. Tāpēc šeit ir svarīgi pateikt skaidri: šis nav īslaicīgs projekts ar papildu atskaitēm, bet mēģinājums, un es ceru, ka ilgtermiņā sakārtosim šo sistēmu, to, kas līdz šim ir bijis sadrumstalots. Tāpēc mēs uzsveram pakāpenisku ieviešanu, iespēju pielāgoties praksei un cieņu pret profesionāļu darbu.

Vēlos pateikties Latvijas zinātniekiem, praktiķiem un visiem, kas ilgstoši un ar atbildību turējuši rūpi par šo pieeju un tās izstrādi.

Aicinu atbalstīt, balsojot “par”.

No sirds saku paldies arī jums, kolēģi, par atbalstu, par kopīgo darbu... iesniedzot šo iniciatīvu jūsu frakcijās. Grozījumus ir parakstījušas piecas partijas, par ko vēlreiz liels paldies. Ja mēs varam palīdzēt bērnam agrāk, mierīgāk, bez nokavējuma, tad tas ir darbs, kuru valstij ir pienākums darīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Verginas, Ligitas Ginteres, Antoņinas Ņenaševas, Česlava Batņas, Ilzes Indriksones, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Agitas Zariņas-Stūres, Ata Labuča, Ingas Bērziņas, Līgas Kozlovskas, Anitas Brakovskas, Andreja Judina un Ingrīdas Circenes iesniegto likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Verginas, Ligitas Ginteres, Antoņinas Ņenaševas, Česlava Batņas, Ilzes Indriksones, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Agitas Zariņas-Stūres, Ata Labuča, Ingas Bērziņas, Līgas Kozlovskas, Anitas Brakovskas, Andreja Judina un Ingrīdas Circenes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Verginas, Ligitas Ginteres, Antoņinas Ņenaševas, Česlava Batņas, Ilzes Indriksones, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Agitas Zariņa-Stūres, Ata Labuča, Ingas Bērziņas, Līgas Kozlovskas, Anitas Brakovskas, Andreja Judina un Ingrīdas Circenes iesniegto likumprojektu “Grozījums Starptautisko skolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Verginas, Ligitas Ginteres, Antoņinas Ņenaševas, Česlava Batņas, Ilzes Indriksones, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Agitas Zariņa-Stūres, Ata Labuča, Ingas Bērziņas, Līgas Kozlovskas, Anitas Brakovskas, Andreja Judina un Ingrīdas Circenes iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 15. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Edgars Tavars, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Andrejs Svilāns, Edgars Putra, Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns un Aleksandrs Kiršteins iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par rīcību saistībā ar vēja enerģijas staciju projektu turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamajā sēdē.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pagājušajā Saeimā... 2022. gadā Saeima... mēs visi balsojām – vismaz tie, kas bija iepriekšējā sasaukuma deputāti, – “par” Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pieņemšanu. Mēs balsojām “par” enerģētisko drošību, skaidri un nepārprotami dodot uzdevumu Ministru kabinetam reizi divos gados Saeimā iesniegt izvērtējumu par likumā paredzēto prasību efektivitāti un to turpmākās piemērošanas nepieciešamību, respektīvi, termiņa atskaite jau no 2022. gada 5. oktobra, kad šis likums stājās spēkā.

Paralēli bija 2022. gada 14. jūnija Ministru kabineta protokolā noteiktie uzdevumi līdz 2023. gada 1. jūnijam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas reglamentē trokšņa, mirguļošanas un zemo frekvenču skaņas ietekmes uz cilvēku veselību novērtējumu. Tāpat bija uzdevums sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta regulējuma projektu par vēja un citu elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgto atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudu... demontāžas kārtību, ietekmi uz vidi, tai skaitā zemes platību rekultivācijas nosacījumiem, novecojušo vēja parku jaudas atjaunošanas kārtību un... finansēšanu un nodrošināšanu.

Kolēģi, vadlīnijas risku novērtēšanai vēja elektrostaciju avārijas un ugunsgrēka gadījumā pēc 2022. gada grozījumiem nav atnestas. Mēs ilgāku laiku esam uz šīm problēmām norādījuši attiecīgajam klimata un enerģētikas ministram, valdības pārstāvjiem. Šīs likuma normas nav izpildītas. Respektīvi, enerģētikas drošības likums no drošības aspekta šobrīd ir pārvērties par pilnīgu un absolūtu haosu visā valstī. Nav brīnums, ka cilvēki ilgu laiku protestē pret enerģētiskajiem projektiem, pret vēja parkiem, kur ir virs 50 megavatiem.

Protesti faktiski notiek visā valstī, jo redzam, ka no Kurzemes piekrastes līdz Latgalei gandrīz katrā lielajā Latvijas novadā ir plānotas lielās vēja turbīnas, absolūti un totāli izslēdzot no lēmumu pieņemšanas procesa gan pašvaldības, gan iedzīvotājus. Mēs redzam, ka konsultācijas ar iedzīvotājiem kļuvušas absolūti formālas. Tikmēr Ministru kabinets turpina izdot atļaujas vēja parku būvniecībai, jo enerģētiskās drošības likums paredzēja – par visiem projektiem, kas ir virs 50 megavatiem, lemj Ministru kabinets.

Mēs redzam, ka faktiski absolūti lielākā daļa ir virs 50 megavatiem. Bet likumā pieņemtās normas, kuras mēs deleģējām, uzdevām Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt, tai skaitā nākt ar ziņojumu Saeimā, kā mums veicas, kas ir jāmaina, kas ir jāuzlabo... nekas nav izdarīts! Cilvēki objektīvi ir satraukušies un redz, kas notiek paralēli Ministru kabinetā – ar šo atļauju izsniegšanu – un ka sabiedrības intereses tiek pilnīgi un totāli ignorētas. Visas apspriedes ir formālas.

Tāpēc attiecīgais Saeimas lēmuma projekts paredz Ministru kabinetam apturēt jebkādu šo atļauju izsniegšanu līdz visu iepriekš doto uzdevumu pilnīgai izpildei.

Kolēģi, lūdzam šodien to iekļaut darba kārtībā. Pieņemam šādu lēmumu, lai valdībai ir skaidrs parlamenta signāls nekavējoties paveikt darbu, kas ir uzdots ar likumu un bija nolemts Ministru kabineta attiecīgajos protokolu lēmumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Mans jautājums – vai mums ir nepieciešama lielāka enerģētiskā drošība? Atbilde – jā, mums tā ir nepieciešama. Un veids, kā mēs to varam sasniegt, – ar straujāku vēja parku attīstību, ar to, ka mēs ātrāk būvējam vēja parkus un paātrinām saskaņošanas procesu.

Tas vienmēr ir bijis šī likuma mērķis – ka tas notiek straujāk nekā ierastajā kārtībā. Šis likums bija reakcija uz 2022. gada enerģētisko krīzi, uz cenu lēcienu, un tika meklēti risinājumi, kādā veidā (Starpsauciens.)... kādā veidā var paātrināt atjaunīgo energoresursu ražošanu Latvijā.

Jā, ir diskusija, kādā veidā to darīt labāk. Tas ir nepieciešams. Un likums ir jāpilnveido. Manuprāt, mēs komisijā, diskutējot par ietekmes uz vidi novērtējumu, likuma grozījumiem, saklausījām to, ka ministrija strādā pie tā, kādā veidā pilnveidot šo likumu un citus likumus, lai vairāk iesaistītu sabiedrību, lai sniegtu atbildes uz tiem jautājumiem, kas rodas, diskutējot par vēja parkiem. Tas ir tas darbs, ko Klimata un enerģētikas ministrija pašlaik dara.

Kolēģi, neizplatīsim, lūdzu, mītus ne dokumentos, ne no Saeimas tribīnes! Ministru kabinets nav pieņēmis nevienu atļauju par vēja parkiem – līdz šim brīdim neviena atļauja nav pieņemta. Ir sākusies pirmo dokumentu saskaņošana. Pirmā dokumenta saskaņošana noslēdzās aizvakar. Ir saņemti iebildumi. Tie tiks uzklausīti, un par tiem tiks diskutēts Ministru kabinetā.

Otrs. Lēmuma projektā ir minēts, ka tika atceltas aizsargjoslas ap vēja parkiem. Kolēģi, iepazīsimies ar likumprojektu, kas tika izstrādāts 2022. gadā! Aizsargjoslas tika atceltas ap Aizsardzības ministrijas objektiem. Tika atrasts cits risinājums, kas ieviests arī šīs Saeimas laikā, – tika pārskatīts veids, kādā ap radariem tiek nodrošināts tas, ka vēja parki tiek būvēti un tiek ievērotas Latvijas aizsardzības intereses, un šie radari spēj funkcionēt. Tajā brīdī Saeima pieņēma lēmumu – atcelt šīs aizsargjoslas, bet skatīties arī uz citiem risinājumiem. Un šie citi risinājumi ir rasti.

Kolēģi, neatbalstīsim šo lēmuma projektu un ļausim Klimata un enerģētikas ministrijai – dialoga veidā ar sabiedrību – atnākt uz Saeimu ar priekšlikumiem, kādā veidā pilnveidot šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par rīcību saistībā ar vēja enerģijas staciju projektu turpmāko virzību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 32, atturas – 16. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Vai kādam ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Tavara kungam.

E. Tavars (AS).

Priekšlikums – nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 44, atturas – 4. Lēmuma projekts noraidīts. (Zālē troksnis.)

___

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Andra Saulīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Zariņš.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā izvirza Andri Saulīti.

Ir saņemta visa nepieciešamā informācija, kas apliecina, ka Andris Saulītis atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām amata prasībām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 17. decembra sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Andra Saulīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs redzam postkomunistisko valstu pieredzi – kas notiek ar valsts simtprocentīgi finansētiem medijiem. Mums pietiek paskatīties uz Lietuvu – redzam, ka parlamenta deputāti iejaucas mediju darbā, ja viņiem nepatīk šīs raidorganizācijas darbība vai, konkrētāk, vadītāji.

Ja mēs paskatāmies un izanalizējam, kāda ir situācija Eiropas Savienībā, tad redzam, ka nevienā tā saucamajā vecajā demokrātiskajā valstī nav nevienas valsts simtprocentīgi finansētas raidorganizācijas. Izņēmums ir vienīgi ARTE, kas ir Vācijas un Francijas kultūras medijs. Visi pārējie ir reāli sabiedriskie mediji.

No abonentu maksām saņem naudu BBC (reklāmas tur ir nedaudz), ARD un ZDF Vācijā – 60 procentus no abonentu maksām (pārējais no reklāmām un dažādiem ziedojumiem), RAI Itālijā – arī 60 procenti abonentu maksas (un reklāmas), RTVE (Zālē troksnis.) Spānijā valsts piemaksā mazāk par 50 procentiem.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

A. Kiršteins. Nevienā valstī, kas nav postkomunistiska, nav simtprocentīgu valsts mediju, nerunāsim nemaz par Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kāpēc tā ir? Tikai tāpēc, lai politiķi nepieņemtu lēmumus par šo raidorganizāciju vadību un viņus neietekmētu. Nevar būt tik nenormāla situācija, ka kompartija... Latvijā faktiski tas ir valdošās koalīcijas uzturēšanas pie dzīvības medijs. Un galvenais Latvijas tā saucamā pseidosabiedriskā medija uzdevums ir saglabāt pie varas... nākamajās vēlēšanās. Es varētu nosaukt veselu rindu pārkāpumu, bet jūs tos, domāju, zināt tikpat labi.

Ja mums ir sabiedriskais medijs, tad padomei ir jābūt vismaz padsmit... kā Lietuvā, kur ir 12 vai 15 cilvēki, kuri pārstāv dažādas sabiedriskās organizācijas. Latvijā ir klasisks piemērs. Vakar mēs par to runājām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Jūs nekur nedzirdējāt mediju ziņās to, par ko tika runāts. Saulīša kungs ir labs pētnieks, viņš jums izstāstīs... viņš ir pētījis, kādu ietekmi uz saliedētību atstāj sabiedriskie mediji vai valsts mediji, bet viņam nav nekādas izpratnes par administratīvi politisko darbību, kā reāli ir jāorganizē šīs lietas.

Ja mēs turpinām komunistiskās valsts praksi – valsts simtprocentīgi uzturētu mediju –, tad mēs nonāksim pie tā paša, kas ir Lietuvā, – ka sāksies nemieri.

Mums ieceļ, iedomājieties, trīs padomes locekļus: vienu iesaka prezidents, vienu – Saeima, trešo – nevalstisko organizāciju... pie Ministru kabineta... tā saucamā memoranda padome. Pirmām kārtām – kas tās par nevalstiskajām organizācijām? Alberta ielas mājā... ko finansē Soross un zviedru ekonomikas skola... apskatieties, ir septiņi sabiedriskie mediji, kas visi saņem naudu no vieniem un tiem pašiem avotiem. Tos arī finansē valsts, un tās nav nekādas nevalstiskās organizācijas.

Līdz ar to es domāju tā – mēs nevaram nekādā veidā... mums arī nav jābalso, jo, ja ir valsts organizācija vai valsts uzņēmums, vai valsts korporācija, pietiek ar vienu vadītāju. Pat lietuviešiem ir ģenerāldirektors... un tam ir padome. Mums jau ir divi padomes locekļi. Viens varētu būt priekšnieks, otrs – vietnieks. Nekāds trešais nav vajadzīgs... kā liekais ritenis. Kāda jēga no padomes, ja nekādas padomes nav?

Mums taču nav padomes, kurā ir pārstāvētas reliģiskās organizācijas, jaunatnes organizācijas, uzņēmēju organizācijas... Trīs cilvēki, kas neko nepārstāvēs. Kam mums ir vajadzīgs trešais kandidāts? Viņš var būt gudrs, viņš var nebūt gudrs – neko viņš neatrisinās.

Pēdējais, ko gribu pateikt, – šis medijs ne par ko neatbild. Mēs zinām, ka ir bijusi klasiska melošana. Vispirms tika izbazūnēts pa visu Eiropu, ka Latvijā dedzina gejus. Kurš par to atbildēja? Neviens. Pēc tam tika izbazūnēts, ka Venēcijas komisija iebildīs... Nekur netiek pastāstīts, ka komisija atzīst, ka mēs varējām Stambulas konvenciju atcelt. Nekur nav bijusi analīze par Stambulas konvenciju, ka tā, piemēram, ir imigrācijas vārtu atvēršana. Nekur nav bijusi analīze par to, ka Stambulas konvencija ļauj ārzemju organizācijām iejaukties Latvijas darbībā...

Sēdes vadītāja. Laiks, Kiršteina kungs!

A. Kiršteins.... ko pierāda pieredze.

Un pēdējais – TV3 (Starpsauciens: “Laiks!”) ir populārāks un ne kapeiku neņem no nodokļu maksātāju naudas. (Zālē troksnis.)

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es lūdzu – mazliet klusāk! Cienīsim runātāju.

Vārds deputātam Jānim Zariņam.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā vēlos paust atbalstu Andra Saulīša apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā.

Andris Saulītis ir kandidāts ar plašu profesionālo pieredzi, kas apvieno gan akadēmisku kompetenci mediju pētniecībā, gan praktisku iesaisti sabiedrisko mediju darbības izvērtēšanā. Viņš pilnībā atbilst likumā noteiktajām prasībām SEPLP locekļa amatam, un to apliecina arī līdzšinējais darbs un profesionālā reputācija. Īpaši būtiskas ir Saulīša kunga skaidri definētās prioritātes – sabiedrisko mediju ilgtspējīga attīstība, balstīta datos un analītikā, spēja reaģēt uz strauji mainīgajiem ārējiem apstākļiem, tostarp mākslīgā intelekta izaicinājumiem, kā arī kvalitatīva un objektīva sabiedrisko mediju darba izvērtēšana.

Latvijai ir nepieciešama profesionāla, neatkarīga un kompetenta SEPLP. Mēs esam pārliecināti, ka Andris Saulītis ar savām zināšanām un pieredzi sniegs būtisku pienesumu padomes darbā. Tādēļ JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīs Andra Saulīša apstiprināšanu SEPLP locekļa amatā.

Aicinu ikvienu pielikt punktu šim stāstam un atbalstīt Andra Saulīša kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Manuprāt, Saulīša kungs ir profesionālākais no trim kandidātiem, kurus Saeima ir skatījusi. Manuprāt, politiski neitrālākais. Uzklausot viņu frakcijā, mēs saņēmām godīgas atbildes un profesionālu izpratni.

Vēlos norādīt, ka šodienas balsojums nav “patīk” vai “nepatīk”. Šodienas balsojumā aicinu vadīties pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 12. panta trešās daļas, kura noteic: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome darbojas saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.”

Vēlos norādīt, ka godīgo atbilžu vidū, ko Saulīša kungs sniedza, tika nepārprotami teikts, ka no 1. janvāra Nacionālās drošības koncepcija, kas nosaka pilnīgu atteikšanos no valsts apmaksāta krievu valodas satura sabiedriskajā medijā, netiks ievērota. Līdz ar to es neredzu veidu, kā atbalstīt šī amata kandidātu, kurš atzīst, ka likums un Nacionālās drošības koncepcija netiks pildīta.

Krievu valodas izņemšana no sabiedriskajiem medijiem nebūtu neviena likuma pārkāpums. Savukārt krievu valodas... turpmāka apmaksāšana un uzturēšana ir pretrunā Nacionālās drošības koncepcijai. Līdz ar to šāda nostāja ir nesaprotama un nav atbalstāma. Piekritīsiet, ka mēs, arī lemjot par citu neatkarīgo iestāžu vadību, neapstiprinātu kandidātus, ja tie atzītu, ka negrasās ievērot kādu konkrētu likumu vai likumdevēju uzdevumu.

Valstij nav jāšķeļ sabiedrība ar divvalodību... pat ja tās proporcija tiek pārskatīta. Nacionālās drošības koncepcija ir jāpilda pilnībā, un no budžeta nav jāapmaksā informācija krievu valodā, kas šķeļ mūsu sabiedrību šajā ģeopolitiskajā situācijā.

Vēlreiz saku – uzskatu, ka mums ir jābalso pēc likuma burta, nevis “patīk” vai “nepatīk”. Ja kāds kandidāts neievēro Nacionālās drošības koncepcijā teikto, tad mums nav šāds kandidāts jāatbalsta. Pēc šāda principa “Nacionālā apvienība” vadījās, noraidot iepriekšējos kandidātus. Uz šādu principu balstīsies šajā balsojumā un arī nākamajos balsojumos, ja tādi būs.

Līdz ar to aicinu personīgās simpātijas vai antipātijas nolikt malā, vadīties pēc likuma un prasīt jebkuram kandidātam neatkarīgi no mūsu simpātijām, lai viņš pilda likuma un likumdevēju uzdevumus.

Aicinu noraidīt šo kandidātu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Jau divas reizes šī Saeima nav paudusi uzticēšanos un nav atbalstījusi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vērtējumu un tās izvirzītos kandidātus. Tādēļ jau kopš jūnija SEPLP strādā nepilnā sastāvā. Ir jāapzinās, kādu signālu tas ir raidījis pilsoniskajai sabiedrībai, sevišķi šajā laikā. Neatbalstot NVO un nozares izvirzīto kandidātu, mēs pasakām, ka politiķi visu zina labāk un ka organizāciju, nozares speciālistu viedoklis, kā arī likumā rakstītais mums nav nekā vērts. Šodien ir iespēja to beidzot labot, un ceru, ka kolēģi šoreiz būs gatavi atbalstīt izvirzīto kandidatūru.

Andris Saulītis ir kandidāts, kura akadēmiskā pieredze un profesionālā reputācija apliecina gatavību uzņemties SEPLP locekļa atbildību. Kā vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā viņš apvieno analītisku precizitāti, starptautisku skatījumu un padziļinātu izpratni par sabiedrības procesiem – kompetences, kas šobrīd ir izšķirošas sabiedriskā medija pārvaldībā. Viņa darbs Latvijas Mediju ētikas padomē un empīriskajā pētniecībā apliecina viņa spēju risināt jautājumus, balstoties uz faktiem un pierādījumiem, balansējot vārda brīvību, profesionālo atbildību un sabiedrības intereses. Savukārt ilgstošā pētniecība par mākslīgā intelekta ietekmi uz informācijas apriti ļauj Saulītim kritiski vērtēt algoritmisko rīku neitralitātes ilūziju un stiprināt sabiedriskā medija uzticamību digitālajā vidē.

Tāpat Saulīša konsekventā nostāja redakcionālās neatkarības jautājumos un stratēģiskā pieeja SEPLP institucionālās kapacitātes stiprināšanai apliecina viņa izpratni par padomes kā autonomas, no politiskas ietekmes distancētas institūcijas lomu. Sevišķi šobrīd, kad redzam, kā politiķi cenšas mazināt sabiedriskā medija neatkarību tepat kaimiņos – Lietuvā. Frakcija PROGRESĪVIE uzticas Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei un viņu vērtējumam par izvirzīto kandidātu. PROGRESĪVIE arī šodien, tāpat kā pirmajās divās reizēs, paudīs uzticēšanos Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta memoranda īstenošanas padomei un atbalstīs tās izvirzīto kandidātu.

Uzskatām, ka Saeimas deputātiem ir jāpilda likumā noteiktās prasības, ka Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta memoranda īstenošanas padome izvirza kandidātu un Saeima to apstiprina.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Gatavojoties šīm debatēm, es atradu dokumentu, kuru izstrādāja Saeimas Analītiskais dienests 2023. gadā, ja nemaldos, jūnijā to nopublicēja, un tajā ir apkopojums par sabiedrisko mediju padomēm Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Es pieņemu, ka jūs esat ar to iepazinušies. Bet es jums atgādināšu, ka Igaunijā padomē darbojas pārstāvji no katras Rīgikogu jeb viņu parlamenta frakcijas un četri sabiedriskās apraides darbības jomā atzīti lietpratēji. Tātad kopā 12 vai 13 atkarībā no tā, cik plaši ir pārstāvēta sabiedrība Igaunijas parlamentā.

Lietuvā ir 12 locekļi, un arī starp tiem ir gan Lietuvas prezidenta izvirzīti locekļi, jo Lietuva ir prezidentāla republika, gan Seima izvirzīti. Turklāt ir norādīts, ka diviem pārstāvjiem šajā padomē obligāti jābūt no opozīcijas.

Visbeidzot Zviedrijā ir 13 personas, ko izvirza visas Zviedrijas politiskās partijas. Šī padome darbojas un nodrošina Eiropas līmenī vienu no paredzētajiem mērķiem – viedokļu daudzveidību, viedokļu dažādību.

Tas viss, ko es tikko jums uzskaitīju, sasaucas ar to, ko es runāju pirms tam, kad mēs runājām par SEPLP locekļu apstiprināšanu, ka, manuprāt, ja mēs padomi atstājam un gribam patiešām to stiprināt, tad tai jābūt plašākai – ar sabiedrības un nevaldības organizāciju pārstāvjiem. Man labāk patīk vārds “nevaldības”, nevis “nevalstiskās”, kā te pirms tam izskanēja. Tādā veidā patiešām padome varētu nodrošināt to, ko mēs gribam, lai tā būtu sabiedrības interešu pārstāvniecība.

Kā jau iepriekšējās debatēs par iepriekšējiem izvirzītajiem potenciālajiem padomes locekļiem teicu, manuprāt, būtu vērtīgi izvērtēt reģionu pārstāvjus šādā struktūrā. Jo šobrīd kā nevaldības organizācijas pārstāvis es jūtu, ka, piemēram, latgaliešu valodas skanēšana sabiedriskajā medijā ir... par mazu. Bet mēs aizvien atduramies pret viena vai otra ierēdņa vai vienas vai otras amatpersonas kaut kādu personīgu viedokli, netiekam tam pāri. Bet par šo, kolēģi, mums patiešām būtu jārunā, jādebatē un jāveic pārmaiņas pārdomāti, izdiskutējot, un droši vien tas jādara pēc Jaungada pasākumiem.

Šobrīd es personīgi aicinu pieturēties pie tās pozīcijas, ko vairāki Saeimas deputāti ir pauduši saistībā ar SEPLP trešo locekli. Mēs redzam, ka šobrīd tas nav vajadzīgs. Šobrīd arī divu padomes locekļu sastāvā padome pilda savas funkcijas, jāsaka, gana mazās funkcijas, jo pēc būtības, ja mēs esam apvienojuši “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīziju” vienā sabiedriskajā medijā, tad šī padome pilda tādas kapitālsabiedrības padomes funkcijas. Mēs arī ar kolēģiem pirms tam esam runājuši, ka pēc būtības šādu padomju skaits valstī ir jāsamazina. Un visur, kur iespējams, patiešām ir jātaupa valsts līdzekļi.

Ja es pareizi esmu sarēķinājis, arī šajā gadījumā, ja mēs paturētu divus SEPLP locekļus, ietaupītu 100 tūkstošus gadā. Manuprāt, tas arī ir zināms finansējums. Galu galā, kolēģi, mums ir atbildīgi jāskatās uz likumiem, ko Saeima pieņem, un mēs varam tos koriģēt. Mēs arī pirms tam... kolēģi piedāvāja likumā iestrādāt, ka ir tikai divi padomes locekļi, nevis obligāti likt to trešo. Tieši šis princips ir tas, ko mēs prasām no ministrijām, lai tās neliek amatā vienkārši kādu personas kodu ar vārdu, uzvārdu tikai tāpēc, ka tur tas paredzēts. Jautājums: vai tiešām tas ir vajadzīgs?

Es aicinu tiešām, kā jau teicu iepriekš, atstāt divus padomes locekļus un ļaut darboties šādā sastāvā. Ja ir vajadzīgs paplašināt, tad to skatīt kompleksi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tie, kas aizstāv trīs cilvēku padomi... man uzreiz ir jautājums: kurš no šiem trim cilvēkiem atbild par to, ka, piemēram, parādījās publiska nomelnošana ukraiņu kaujas vienībai “Azov”, ko izplatīja gan radio, gan televīzija? Tur tika raidīts materiāls, ko sagatavoja “Re:Baltica” – arī viens kaktu kantoris, kuram nez kāpēc ir prioritāte vienmēr, katru nedēļu, uzstāties radio un televīzijā –, kuri stāstīja, ka tie ir nacisti, labējā ideoloģija un tā tālāk. Kurš par to ir atbildīgs no šīs padomes? Jūs varat pateikt?

Nākamais jautājums. “Cūku komikss”. Labi, tas bija “LSM” izplatīts, bet ne radio, ne televīzijā mēs neredzējām nevienu nosodījumu. Kurš ir atbildīgs šajā gadījumā? Atrodiet man šo cilvēku. Nav. Tā ir kolektīva bezatbildība, kas nav tad, ja padomē ir 12 vai 15 cilvēki, un kas nav, ja ir viens ģenerāldirektors, kā Lietuvā, kurš atbild...

Un vēl, ja mēs skatāmies TV24, tur ir 10 reizes lielāka viedokļu daudzveidība. Vai viņi prasa 60 miljonus no nodokļu maksātāju kabatām? Viņi neprasa. Skatāmies TV3 – skatītāju vairāk nekā LTV1. Viņi prasa no nodokļu maksātāju kabatas? Tas ir pierādījums, ka valstij nevajag nekādas raidorganizācijas, atskaitot kultūru un izglītību.

Un pēdējais. Šī padome jeb faktiski raidorganizācijas negodīgi spēlē vēlēšanu laikā. Šis ir vēlēšanu laiks. Ja TV24 rādīja 16 sarakstu deputātus skatāmajā laikā, tad LTV1 pēkšņi paziņo: mēs rādīsim septiņus, jo esam izdomājuši, ka viņi kaut kādā reitinga tabulā ir pirmie septiņi. Un, ja izveidojas kaut kāda jauna partija – nemēģiniet līst un apdraudēt valdošās koalīcijas pozīcijas! Jūs gribat, lai tagad televīzija paziņo, ka rādīsim piecus? Varbūt mēs tikai trīs rādīsim, bet pārējiem kaut kad dienā, ziniet, piecas minūtes bezmaksas laiks būs. A pārējiem favorītiem, lai saglabātu šīs koalīcijas...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins.... turēšanos amatā, mēs dosim galvenos laikus.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saulīša kungs vakar viesojās pie mums frakcijā, un uzreiz bija redzams, ka mūsu priekšā ir jomas profesionālis. Es minēšu vien dažas iniciatīvas, ko sadzirdējām un patiešām ļoti augstu vērtējam.

Pirmā no tām – pētījumos un datos veidota politika. Otrā – pretendenta dziļā izpratne par mākslīgā intelekta nākotnes ietekmi mediju jomā. Un mēs sadzirdējām pašu būtiskāko un visvērtīgāko – dažādu sabiedrības grupu iesaiste sabiedriskā pasūtījuma izstrādē. Tiktāl viss būtu labi.

Bet tad mēs nonācām līdz jautājumam par Nacionālās drošības koncepciju, ko jau Butāna kungs pieminēja. Un, lai nebūtu interpretācija, ka mēs likumu jeb šinī gadījumā lēmumu interpretējam pēc tā burta, nevis gara, jo līdz 2026. gada 1. janvārim ir vien dažas dienas, turpinājām Saulīša kungu iztaujāt par šo jautājumu, un Saulīša kungs mums godīgi atbildēja, ka viņš Krievijas valsts valodu sabiedriskā medijā saredz vismaz nākamos četrus gadus. Šinī brīdī jautājums bija izlemts.

Mēs vēlam veiksmi Saulīša kungam. Ja jūs gūsiet atbalstu šodien Saeimas balsojumā, jūsu pieredze un kompetence viennozīmīgi noderēs sabiedriskā medija darbā. Bet Nacionālās drošības koncepcija un ar to saistītā Krievijas valsts valoda sabiedriskajā medijā ir jautājums, kura dēļ “Nacionālā apvienība” jūsu kandidatūru šodien nevar atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ja koalīcijas partija kāpj tribīnē un saka: Saeimai jāatbalsta pēc likuma tāds un tāds kandidāts, ir ziepes. Trūkst balsu. Un tas nozīmē, ka jūs uzliekat atbildību Saeimai tikai tad, kad jums tas ir izdevīgi.

APVIENOTAIS SARAKSTS (jau Juris minēja) nebalsos vai balsos “pret”, jo mēs uzskatām, ka SEPLP var darboties tikai divu padomes locekļu sastāvā. Vai kaut kas mainīsies ar trešo? Es domāju, ka ne.

Līdz ar to visu cieņu, Andri! Pazīstu Andri kā ļoti labu tenoru. Bet par to mēs šodien nebalsosim.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs Saulīša kunga kandidatūru, un atkārtošu līdzīgus argumentus, kā jau neatbalstot arī otro virzīto kandidatūru. Argumenti ir tādi paši.

Manuprāt, ja likums noteic, ka izvirza trīs kandidātus – vienu virza prezidents, otru virza Saeima, trešo virza memoranda padome –, lai arī ir paredzēts Saeimas balsojums, tam būtu jābūt tad acīmredzot formālam. Vai arī tad mainām likumu un sakām, ka visus kandidātus faktiski ievēlē politiķi, jo tas, kas te notiek... Vai arī es piekrītu – iespējams, šāda organizācija vispār nav nepieciešama... šāda padome.

Līdz ar to, ja jau ir šāda ilgstoša politiķu iejaukšanās – patīk kandidāts, nepatīk... tāpēc, ka tur atbalsta ne tādu valodu medijos... iespējams, pārāk liberāls, iespējams... Kā tas notiek? Politiska vērtēšana. Mēs vairs neuzticamies memoranda padomes sākotnēji virzītam kandidātam, kas pirmajā kārtā bija labākais. Tad beidzam šo cirku! Vienkārši mainām likumus. Tad iespējams... vai paliekam pie diviem šobrīd. Es nezinu.

Bet Saulīša kunga kandidatūru tieši šī iemesla dēļ... nenormālās politiskās iejaukšanās dēļ mēs neatbalstīsim.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai otro reizi.

 

L. Rasima (PRO).

Kolēģi, īsi vēlējos... par to ideju par diviem locekļiem, par ko runāja Viļuma kungs un Batņas kungs. Likās, ka mēs šo tēmu jau esam gana daudz izrunājuši Saeimā. Toreiz tā ideja atbalstu neguva. Nu tā nāca pirms iepriekšējā kandidāta balsojuma.

Šajā gadījumā, ja mums būtu tikai divi locekļi, ja SEPLP turpinātu darbu nepilnā sastāvā, mēs nenodrošinātu divas funkcijas. Pirmā funkcija būtu tā, ka netiktu nodrošināts, kā risināt lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad padomes locekļiem ir atšķirīgi viedokļi. Tādā gadījumā būtībā padomes darbs tiktu paralizēts. Par laimi, šajos sešos mēnešos tā nav noticis. Vai tā var turpināt visus četrus gadus? Ļoti, ļoti apšaubāms.

Un otra funkcija, kas nebūtu nodrošināta, ir tā, ka nebūtu pārstāvētas NVO, nebūtu pārstāvēts nevalstiskais sektors un nozare. Sanāk, tādā gadījumā mums būtu padome, kurā būtu divi kandidāti, tātad prezidenta virzīts un Saeimas virzīts. Tad mums būtu divi politisko, var teikt, politiskā lauka spektra spēlētāju virzīti kandidāti.

Un vēl vēlos pieminēt, ka abas esošās SEPLP locekles, kas šobrīd pilda savu darbu apzinīgi, uzskata, ka ir nepieciešams trešais padomes loceklis.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Mēs laikam neesam lasījuši nolikumu vai likumu, ar ko nodarbojas SEPLP. Pirmām kārtām ir jāpieskata komercorganizācijas, kuras ir... nu, teiksim, sniedz informāciju.

Bet, klau, baigi interesanti sanāk: tad, kad jūs virzāt kaut kādu likumprojektu, kurā mazināt vai vairojat locekļus, piemēram, Nacionālajā operā un baletā divi jums likās ļoti labi, kaut gan mēs aicinājām samazināt uz vienu, lai nav viedokļu dažādības... Tagad jūs sakāt: divi ir par maz, vajag trīs, lai būtu viedokļu dažādība. Nu, tak nostabilizējieties, lai jums vismaz ir vienots viedoklis! Jo funkcijas pēc būtības padomēm ir līdzīgas – vadīt procesu. Jūs sakāt: vienā procesā divi nevar, vajag... viens nevar, vajag divus, tagad – divi nevar, vajag trīs. Tad kāds ir jūsu galaversijas... viedoklis? (Starpsauciens.) Jūs kaut kā neskatāties pēc savām izdevīguma pozīcijām? Eu, šeit mums vajag trešo. Tas būs foršs čalis. Mēs ar viņu sadarbosimies. Šite, nē, nu šeit ir risks, ka tas čalis nebūs normāls. Vajag divus. Nu, kaut kā, PROGRESĪVIE, kā vējš papūš, tā jūs arī bliežat.

Mēs neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Trešā reize jau šodien ir. Un jāklausās viss iespējamais un neiespējamais.

Droši vien man vispirms jāizsaka līdzjūtība Saulīša kungam par to visu, kas šeit jādzird, jo es paskatījos Saulīša kunga biogrāfiju, CV, profesionālo pieredzi un ko viņš ir izdarījis savos jaunajos gados. Man jāsaka, tas ir stipri, stipri vairāk nekā daļa no deputātiem, kuri tagad mēģina visādos veidos šo pretendentu noraidīt.

Bet es runāšu konkrēti par padomes locekļu skaitu. Es pati esmu vadījusi padomes – profesionālas padomes, nevis politiskas padomes. Un gribu teikt, ka divi padomes locekļi – tas ir ļoti liels risks nepieņemt lēmumu (Starpsauciens.), jo vienam ir tāds viedoklis, otram ir tāds viedoklis, un tad vairs nevar saprast, kurš ir tas pareizais. Un padomes priekšsēdētājs nonāk ļoti nepatīkamā situācijā, kad jāsāk laipot. Trīs tādā padomē, kāda ir SEPLP, vai arī profesionālajās padomēs ir absolūti nepieciešami.

Tā ka par padomes locekļu skaitu, es domāju, beidzam te runāt, ka divi ir pietiekami, ņemot vērā, cik tur var būt pretēji viedokļi, lai nonāktu pie kaut kāda konsensa. Tas ir viens.

Otrs. Par likuma steidzamu mainīšanu. Ko mēs tagad iesāksim? Ko darīt? Mēs šodien esam citā tiesiskajā situācijā, citā likumiskajā situācijā. Un respektēsim to! Tāpat arī respektēsim beidzot... galu galā mums ir dažādi viedokļi, dažādi politiskie un nepolitiskie, un neitrālie viedokļi, bet šo ir virzījusi nevalstiskā padome, nevalstiskās organizācijas un politiķi. Beigsim ar saviem pretargumentiem mēģināt vispirms komplimentēt un pēc tam pateikt: nu jā, mēs uzklausījām, tas neder! Respektēsim beidzot nevalstisko padomju viedokli tiktāl, cik Saeima lems ar savu viedokli! Jā, nāciet un runājiet šo! Bet šis kandidāts nāk, ir ieteikts. Un es saprotu, ka arī ceturto tādā pašā veidā jūs noraidīsiet, piekto, katram meklēsiet kādas blusas.

Beidzam destrukciju un atbalstām Saulīša kungu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Pirmkārt, memoranda padomē puse sastāva ir valsts sekretāri. Tā ka nestāstiet, ka tas ir visu NVO vienīgais izvirzītais kandidāts. Tur puse ir valsts sekretāri.

Otrkārt, jūs lemjat: nu, mums jāapstiprina, jo kandidātam ir laba biogrāfija, laba izglītība, viņš ir profesionālis. Jā, profesionālis viņš ir. Mēs nenoliedzam. Bet profesionāli... mums nav jāvirza amatā, lai aizpildītu amatu. Kandidāts ir pietiekami profesionāls, lai privātajā sektorā vai citur publiskajā sektorā sevi nodrošinātu. Mēs neesam Nodarbinātības valsts aģentūra. Mēs esam tie, kas raugās, vai tas, kurš ir amatā, pildīs mūsu uzdevumu. Un, ja tas, kuru jūs vēlaties amatā apstiprināt, ir pateicis, ka viņš ne tikai nepildīs, bet darīs pretējo, proti, saglabās valsts apmaksātu krievu valodu... tad būtu jocīgi, ka mēs kā Saeima dodam uzdevumu un tā pati Saeima apstiprina kādu šī uzdevuma pildīšanai, kurš atsakās uzdevumu pildīt.

Neesam divkoši! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Tātad es sadzirdēju divus argumentus, kāpēc tomēr jābalso “par”. Pirmais ir tas, ka vajadzīgs nepāra skaitlis. Nu, kolēģi, es domāju, ka mums arī Saeimas komisijās visās nav nepāra skaitlis. Izšķirošā balss, ja viedokļi dalās, ir priekšsēdētājam. Punkts.

Un otra lieta par nevaldības organizācijām. Jau šobrīd ir konsultatīvais forums SEPLP paspārnē izveidots, kas sanāk divreiz gadā. Jautājums – cik šis formāts ir efektīvs? Vai tiešām tas spēj kaut ko ietekmēt? Un vai šajā nevaldības organizāciju, biedrību, sabiedrisko organizāciju viedoklī patiešām ieklausās? Manuprāt, nē.

Ja šobrīd teic, ka Saulīša kungs ir tieši nevaldības organizāciju pārstāvis, tad sanāk, ka tagad visas organizācijas sūtīs personīgi Saulīša kungam savus viedokļus. Nu, acīmredzot tad Saulīša kungs pārstāvēs visas šīs biedrības padomē. Man šķiet, ka tā arī būtu pārāk, teiksim tā, liela atbildība un pārāk liels slogs vienam cilvēkam.

Manuprāt, visai padomei, visai SEPLP, un visiem sabiedriskajiem medijiem ir jāpārstāv sabiedrības viedoklis kopumā. Tāpēc šie abi divi argumenti neiztur kritiku.

Balsošu “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Saulīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 36, atturas – 7. Apstiprināts. (Aplausi.)

Sirsnīgi sveicam (Aplausi.)... Sveicam Andri Saulīti ar apstiprināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā!

___

Kolēģi! Ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edvards Smiltēns, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava un Edgars Tavars lūdz grozīt 18. decembra darba kārtību un pārcelt 14. un 48. punktu pirms 10. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Edgara Tavara, Lindas Liepiņas un Ilzes Indriksones iesniegtais lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā locekļu ievēlēšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Amils Saļimovs, Jefimijs Klementjevs, Igors Judins, Iļja Ivanovs, Vilis Sruoģis, Ingmārs Līdaka, Jānis Zariņš un Valdis Maslovskis iesnieguši lēmuma projektu “Par Svetlanas Čulkovas ievēlēšanu darbam Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Kristapa Breša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 9. decembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Kristapa Breša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Kristaps Bresis Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, kā arī profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Bijis prokurora palīgs Latvijas Republikas prokuratūrā, juriskonsults Lauku atbalsta dienestā, prokurors Latvijas Republikas prokuratūrā, pašlaik ir tiesnesis Kurzemes rajona tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Kristapu Bresi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristapa Breša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Evijas Ofkantes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. decembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Evijas Ofkantes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Evija Ofkante Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, kā arī profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Bijusi tiesas sēžu sekretāre Ventspils tiesā, tiesneša palīdze Ventspils tiesā, tiesneša palīdze Rīgas apgabaltiesā, pašlaik ir tiesnese Rīgas rajona tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atkārtoti iecelt Eviju Ofkanti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Evijas Ofkantes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Dana Dibaņina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. decembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Dana Dibaņina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Dans Dibaņins Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, kā arī profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Bijis prokurora palīgs Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā, prokurors Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, prokurors Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, prokurors Nodokļu un muitas lietu prokuratūrā, pašlaik ir tiesnesis Rīgas pilsētas tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Danu Dibaņinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dana Dibaņina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas, Ramonas Petravičas un Viktorijas Pleškānes iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andreja Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es jau iepriekšējā Saeimas sēdē pateicu gana daudz un galvenos momentus, kādēļ mūsu frakcija sniedza šo priekšlikumu par Judina kunga atsaukšanu no Juridiskās komisijas. Salikšu vēl tikai nedaudz akcentus, kas tad ir noticis šajā nedēļā.

Tā ka pretēji sagaidāmajam sabiedrības atsaucība bija ļoti liela un sabiedrība saprata, par ko ir stāsts, saprata arī šo Judina kunga uzbrukumu advokatūrai. Šis stāsts vēl nebeidzas, jo Judina kungs iet vēl tālāk. Komisijā nobalsotu jautājumu pārbalso, ja tas balsojums nepatīk. Bija mums tāds gadījums, ka jūs likāt balsot vēlreiz par to, kas netika nobalsots, vai ne? Ceturtajā gadā Judina kungs ir sācis tik ļoti organizēt komisijas darbu, ka mums pat... nākamajā starpbrīdī mēs jau trešo reizi šajā nedēļā runāsim par organizatoriskiem jautājumiem. Apsveicami, viss jau ir labi, bet man nedaudz savādi likās, ka beidzamajā Juridiskās komisijas sēdē jau parādījās tāds, kā saka... aizliegs filmēt, jo nez kas tur varētu būt samontēts. Un Selmai... Levrences kundzei tika aizrādīts, ka nedrīkst pamest komisijas sēdi, kamēr komisijas sēde nav beigusies. Mums tur tāds reāli... pārtapa... jau tāds autoritārais režīms. Man jau bail paliek, es domāju, būs jālūdz komisijai, lai mani atsauc. Tur jau traki. Jau, kā saka, katliņš vārās.

Tomēr es gribētu norādīt uz to, ka... Man jau ir skaidrs, kādēļ šādi andreji judini ir tik ļoti noderīgi svarīgākās Saeimas komisijas vadībā, jo tur ir tā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

L. Liepiņa.... “zelta” atvilktne, kurā var turēt tos likumprojektus, kurus Saeimas vairākums ir nodevis komisijai un kurus nez kāpēc galīgi negribas skatīt. Kur tad ir palikuši tie likumprojekti, kas skar kaut kādus LGBT jautājumus vai praida gājienus, vai dzimuma jautājumus... runājot par to, vai Latvijā ir 2 vai 68 dzimumi... tie ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja atvilktnē. Un tad ir Judina kungs, kas ar to savu frēzi vienkārši iet pāri – ko gribēšu, to skatīšu, ko negribēšu, to neskatīšu. Paskatīsimies! Vēl jau nekas nav beidzies. Turpiniet organizēties! Mēs arī organizēsimies. Turēsim roku uz pulsa – gan jūs, Judina kungs, gan mēs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam frakcijas vārdā.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, ir Ziemassvētku laiks. Ir Ziemassvētku laiks (Starpsauciens)... un, kā mitoloģijā teikts, pat Grinčs un Skrūdžs nāk pie prāta, bet Šlesera frakcija nenāk pie prāta arī Ziemassvētku laikā. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Draugi! Šis varētu būt smieklīgi, ja nebūtu tik skumji. Ar šo jūs, Šlesera frakcija, parādāt savu izpratni par demokrātiju. Ja jums nepatīk kāds viedoklis, jūs gribat cilvēku izmest no komisijas. Man jūsu viedokļi arī bieži vien nepatīk, bet es nekad neesmu... un netaisos parakstīt iesniegumu, lai arī jūs, Liepiņas kundze, izslēgtu no Juridiskās komisijas. Jo es ticu demokrātijai. Šlesera frakcija netic demokrātijai.

Kolēģi, tas mani nepārsteidz, jo vakar Šlesers bija pie Orbāna, priecājās, ielika kopīgu bildi, priecājās, kā viņi tālāk valdīs pār Eiropu. (Starpsauciens.) Tas, ko mēs redzam, ir tikai maza daļa no tā, ko Šlesera frakcija sapņo savos sapņos, – ja viņi pārņemtu varu, kā rīkotos ar saviem oponentiem. Jūs arī mēģināt iebaidīt mūsu jauniešu organizāciju, cilvēkus, kas iestājas par cilvēktiesībām. Draugi, jums neizdosies nekad! Mēs nenobīsimies!

Aicinu balsot “pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Jāsaka atklāti, arī APVIENOTĀ SARAKSTA frakciju un mani personīgi Judina kungs ir nokaitinājis. Mums – diviem juristiem – ir diezgan lielas domstarpības par to, kas, Judinaprāt, ir pareizi, kas, manā ieskatā, ir pareizi un nepareizi. Arī es esmu dusmīgs. Mēs esam ar Judina kungu lamājušies šeit, no Saeimas tribīnes, esam palamājušies – divpusēji –sarunās pa telefonu un arī Juridiskās komisijas sēdēs. Un man arī gribētos lemt par Judina kunga pārcelšanu uz citu komisiju.

Bet ir tāda lieta kā parlamentārā demokrātija, tautas dots mandāts Saeimas deputātiem un Saeimas deputātu tiesības, un šajā gadījumā mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, arī esam dusmīgi par šo to. Mēs gribētu, lai lietas notiktu citādāk, bet mēs gribam ievērot ne tikai Saeimas kārtības rulli, Satversmi, bet arī Satversmes Saeimas kārtības ruļļa garu, parlamentārās demokrātijas tradīcijas un paražas un ievērot to, ka Saeimas deputātam tautas piešķirtās tiesības... ir jāievēro, un viņa tiesības realizēt savu vēlētāju gribu noteiktās tēmās un komisijās ir jāievēro. Tāpēc, lai cik ļoti gribētos šo lēmumu pieņemt, es domāju, ka tas nebūtu pareizi, ja mēs gribam (Zālē kāds nošķaudās.) turēt kārtībā demokrātiju un sistēmu... Taisnība. Izrādās, taisnība.

Es domāju, ka lietas jārisina tādos formātos, kādos tās ir jārisina. Proti, ja Judina kungs nepatīk kā komisijas vadītājs, nebūtu pareizi viņu izņemt no šīs komisijas ar spēku, ar visas Saeimas lēmumu, šo jautājumu vajadzētu risināt komisijā. Komisijā ir deputāti, kuri var rosināt mainīt vadību vai izteikt nosodījumu.

Arī man ir šķitis, ka lietas, ko citu komisiju vadītāji ir darījuši... ir nepareizi. Es esmu to skaļi paudis no tribīnes, esmu par to ticis arī iesūdzēts tiesā. Esam gājuši šādus procesus pat ārpus Saeimas zāles. Un es domāju, ka tas ir pareizi. Ābramas kundze, varbūt toreiz no šīs tribīnes tas bija par skarbu no manas mutes, tāpēc pirms Ziemassvētkiem vēlos izmantot iespēju un atvainoties par formu (Starpsaucieni: “Ooo!”), bet man bija taisnība par saturu. Aicinu arī citus Ziemassvētkos atzīt savas kļūdas. Un par formu, Ābramas kundze, jums bija taisnība – es varēju būt diplomātiskāks. (Starpsaucieni: “Ooo!” Daži deputāti aplaudē.)

Bet to pašu aicinu ievērot attiecībā pret Judina kungu. Viņam ir tiesības strādāt tajā komisijā, kas ir... viņa profesija un viņa aicinājums, tāpat kā jebkuram citam deputātam.

Līdz ar to es gribu teikt, ka apvienotais saraksts nepiedalīsies šajā balsojumā, un mēs aicinām šādus jautājumus risināt attiecīgajā līmenī, kādā tie būtu jārisina.

Bet Judina kungu es aicinu ieklausīties arī apvienotā saraksta pozīcijās, viedokļos un, galvenais, juridiski izsvērtos argumentos par tiem jautājumiem, kur mums pastāv domstarpības un nav vienota viedokļa.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirms nedēļas mums visiem bija iespēja dzirdēt, kādēļ šis jautājums ir pieteikts, kā arī bija pateikts, kādi ir tie argumenti, kāpēc jāpieņem šis lēmums. Man gribētos teikt lielu paldies Juridiskajam birojam, kas pēc sēdes, atsaucoties uz mūsu lūgumu, sniedza skaidrojumu, kāda ir komisijas priekšsēdētāja kompetence. Vakar sagatavotais atzinums tiks izdalīts deputātiem, un es domāju, ka tas var palīdzēt ikvienam, kas šodien atrodas šeit, labāk saprast, ko nozīmē vadīt komisiju, ko drīkst darīt deputāts, ko drīkst darīt komisijas priekšsēdētājs. Es lūdzu Prezidiju nosūtīt šo vēstuli visiem deputātiem. Domāju, tas palīdzēs mūsu darbā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai Simanovskas kundzei pietiks ar trim minūtēm?

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pati neesmu Juridiskajā komisijā, bet ar saviem priekšlikumiem es esmu gājusi uz Juridisko komisiju. Un tas, kas man pašai ir ļoti svarīgi, – cik mēs kā deputāti esam kompetenti un zinoši.

Protams, 10 deputāti var ierosināt cilvēka atsaukšanu no komisijas, bet ir ļoti svarīgi, ka ikviens no mums, deputātiem, spēj darīt to, ko viņš pārzina vislabāk un labi... Un tieši tā... Mūsu Saeima ir spēcīga, tāpēc ka mēs esam tik dažādi un varam ieguldīt Saeimas darbā savas profesionālās kompetences. Un, ja mēs tāpat paskatāmies arī uz Judina kungu, kas ir tiesību zinātnieks, kas ir tiesību zinātņu doktors, ir skaidrs, ka, atsaucot viņu no šīs komisijas, Saeima zaudētu ļoti kompetentu cilvēku, kas var ieguldīt... tieši šajos jautājumos.

Arī mana personīgā pieredze. Mums ir bijuši atšķirīgi viedokļi, un mums visiem ir atšķirīgi viedokļi. Jautājums, vai mēs spējam normāli sarunāties. Un tas, ko es esmu redzējusi, – mēs spējam sarunāties, mēs spējam vienoties par to, ka mums ir atšķirīgi viedokļi, un arī saprast, kur tas pamatojas.

Ko vēl es gribu uzsvērt, un ko es esmu novērojusi Judina kunga darbā? Viņam patīk tīri likumi. Viņš strādā pie tā, lai likumi būtu tīri, nevainojami, skaisti kā produkti. Tas ir tas, ko viņš dara. Un es gribu uzsvērt – politiķi nāk un iet, bet likumi paliek. Tieši tāpēc spēja atstāt ideoloģiju un skatīties uz to, lai likumi ir tīri, skaisti un neapšaubāmi, – man liekas, tā ir milzīga kompetence.

Es ļoti brīnos, ka kaut kādu politisko spēlīšu dēļ Liepiņas kundze atkal nāk priekšā ar kārtējo dīvaino priekšlikumu, lai mums visiem liktu runāt un izpildīties. Bet šim priekšlikumam nav nekādas loģikas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi.

Vispirms vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam un tad vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi, tūlīt, pēc piecām minūtēm, pulksten 10.35, es kā Saeimas sekretārs aicinu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā locekļus uz pirmo sēdi, kur mēs ievēlēsim parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē. Visi zina, kur ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zāle? Tātad turpat, kur Ārlietu komisija, tajā pašā ēkā, pēdējā stāvā.

Tiekamies!

Sēdes vadītāja. Vārds Skrastiņa kungam. Lūdzu!

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lai cik plaši pieejama, manuprāt, bija informācija par pasākumu šodien pulksten 12.30 gan feisbukā, gan e-pastos, ļoti daudzi, kurus šodien satiku, nezināja, par ko ir stāsts.

Tādēļ atgādinu un aicinu: šodien pulksten 12.30 pie Saeimas ēkas notiks labdarības izsole, kur tiks vākti līdzekļi Berezenas mācību un rehabilitācijas centram Čerņihivas apgabalā. Tur ir ap simts bērniem vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Lielākā daļa no viņiem ir invalīdi. Šī ziema viņiem ir ļoti smaga pastāvīgo elektrības, siltumpadeves traucējumu dēļ... un tamlīdzīgi.

Lūdzu, atbalstām! Nākamajā starpbrīdī, lūdzu, iepazīstieties ar... šie priekšmeti ir izvietoti šeit, mūsu vestibilā. Ļoti prestižas lietas, ko ir ziedojuši mūsu kolēģi no Ukrainas Augstākās Radas un ne tikai no tās.

Esiet tik laipni, lūdzu, atbalstiet! Ziemassvētki ir laiks, kad mēs to varam darīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Česlavs Batņa... redzu, Anita Brakovska, Gundars Daudze, Juris Jakovins, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Rasnača un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Esam 55 deputāti. Kvorums ir.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andreja Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manā ieskatā, šis piedāvātais lēmuma projekts ir ārkārtīgi absurds no parlamentārisma darba principiem un regulējuma, vēl jo absurdāks, ņemot vērā to, ka notiek vēršanās tieši pret JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātu Andreju Judinu. Andrejs Judins, kurš ir ārkārtīgi pieredzējis un zinošs jurists, godprātīgs deputāts, cilvēks, kas vienmēr iestājas par likumu pilnveidošanu mūsu sabiedrības interesēs... un iepretī tālas opozīcijas frakcija piedāvā viņu izslēgt no Juridiskās komisijas, jo nav paticis kāds jautājums, kas likts darba kārtībā.

Ņemot vērā Judina kunga godprātību, zināšanas un profesionalitāti, šāda jautājuma virzīšana nevar būt sabiedrības vairākuma interesēs. Tādēļ ir jautājums: kāda mazākuma interesēs tas ir?

Otra lieta. Mums, deputātiem, strādājot, manuprāt, ir pienākums zināt darba kārtības noteikumus, zināt, kas ir teikts Saeimas kārtības rullī, kā tiek organizēts Saeimas darbs. Kur nu vēl sasaukuma ceturtajā, noslēdzošajā, gadā.

Man šķiet pašsaprotami, ka Saeimas komisijas priekšsēdētājs sasauc sēdi, nosaka darba kārtību, izvēlas pieaicinātos cilvēkus. Kādam tas joprojām nav pašsaprotami. Ir labi, ka tiem, kam šķiet par garu lasīt Saeimas kārtības rulli (viņus varbūt biedē, ka tas ir tādā kā grāmatas formātā), ir pieejama Juridiskā biroja rakstīta vēstule uz pusotras lapaspuses. Atļaujiet nocitēt divus teikumus no tās: “Saeimas kārtības rullis paredz plašu komisijas priekšsēdētāja kompetenci pastāvīgi rīkoties komisijas vārdā jautājumos, kas saistīti ar komisijas darba organizēšanu, tostarp komisijas sēžu sasaukšanu un informācijas apriti. Šī kompetence aptver arī tādus aspektus kā lūgt institūcijām sniegt informāciju, kas ir nepieciešama komisijas priekšsēdētājam iepriekš saņemtās informācijas pārbaudei un jautājumu sagatavošanai un izskatīšanai komisijas sēdē, lemt par komisijas sēžu darba kārtību, uzaicināt uz komisijas sēdēm institūciju pārstāvjus, kā arī rosināt personām, kuras piedalās komisijas sēdē, sniegt viedokli saistībā ar izskatāmajiem jautājumiem. Šādas tiesības izriet no komisijas priekšsēdētāja kompetences – organizēt komisijas pārziņā esošo lietu efektīvu izskatīšanu.”

Godātie kolēģi! Vēl vairāk – tika izteikts sašutums par to, ka Saeimas komisijas priekšsēdētājs iebildis pret kāda komisijas locekļa vēlmi pamest komisijas sēdi. Mums ir pienākums zināt, kas ir rakstīts Saeimas kārtības rullī, kur nu vēl deputātiem, kas pat nav pirmajā sasaukumā.

Tad ir jautājums: ja kāds no tribīnes izliekas nezinām vai nezina Saeimas kārtības ruļļa pamatprincipus, vai tā ir absolūta ignorance pret saviem pienākumiem vai tā ir Latvijas sabiedrības uzskatīšana par neprašām, kuriem var stāstīt visādas blēņas? Un tas arī nav pieļaujams.

Tādēļ, lai atgādinātu kolēģiem, kas vai nu nezina, vai izliekas nezinām, un lai koriģētu faktus, noslēgumā nolasīšu ļoti īsu Saeimas kārtības ruļļa pantu – numur 161: “Komisijas locekļiem sēdē jāierodas noteiktā laikā, un viņi nevar sēdi atstāt bez tās vadītāja piekrišanas.” Likumā ir rakstīts, ka komisijas loceklis nevar pamest sēdi tās laikā bez komisijas vadītāja piekrišanas. Līdz ar to gan no satura, gan procesa viedokļa šis priekšlikums ir absurds.

Un pavisam noteikti vēlme izslēgt godprātīgu un zinošu Saeimas deputātu Andreju Judinu no Juridiskās komisijas ir pretēja Latvijas sabiedrības vairākuma interesēm.

Tādēļ noraidām. Vienlaikus aicinu kolēģus tomēr nenodarboties ar tādiem niekiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ja jau mums te ir tāds atgādinājumu laiks pirms Ziemassvētkiem un nenodarbošanās ar niekiem, tad es arī vēlētos atgādināt Zandai Kalniņai-Lukaševicai, ka frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāti vēl joprojām gaida Prezidija atbildi... konkrēti par nobrauktajiem kilometriem... Velta Čebotarenoka, “4. maija Deklarācijas klubs”. Kur brauca? Kāpēc? Lūdzu – no vārdiem pie darbiem! Ja jau mums ir atgādinājumu laiks... Zanda Kalniņa-Lukaševica, rādiet priekšzīmi! Gaidām jūsu atbildi.

Paldies. (Starpsauciens.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit nekā absurda neredzu. Šis norāda tikai uz to, ka tiešām mums ir parlamentāra demokrātija un 10 deputāti ir tiesīgi iesniegt šādus priekšlikumus. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Jebkurā gadījumā es neesmu Juridiskajā komisijā, nepiedalos šajās sēdēs. Un jāsaka tā, ka... neesmu piedalījies, jā... jāsaka tā, ka šodien šī profesionālā uzruna, ko teica Judina kungs, manā skatījumā, bija tiešām... ļoti profesionāla.

Ko es gribu teikt un novēlēt visā šajā pasākumā? Pieņemsim, arī mūsu komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bieži vien izceļas milzīgi strīdi, un es esmu diezgan asi runājis ar komisijas vadītāju. Bet tas man nekādā mērā neliek domāt par to, lai viņu atsauktu no amata, tāpēc ka ir labs dialogs, ir rēķināšanās ar tevi kā komisijas locekli. Visi jautājumi tiek apspriesti, pieprasījumi... vai tas komisijas locekļus apmierina vai neapmierina. Tātad ir tāda... es negribētu to saukt par tādu kā pazemību... ieklausīšanās, tolerance, cilvēcīgums... daudz īpašību es šeit varētu teikt.

Tas, ka šobrīd mēs par to runājam no šīs tribīnes, liek zināmā mērā ikvienam komisijas vadītājam, vietniekam, sekretāram, ikvienam deputātam padomāt par to, kā tiek vadītas komisijas, kā notiek savstarpējā komunikācija. Un, pieņemsim, par šo dokumentu... kā vadīt... es tiešām būšu ļoti priecīgs iepazīties ar to, lai saprastu, kādas ir šīs konkrētās... Jo bieži vien jau liekas, ka visi visu zina, bet diemžēl tā nav. Ne tas ir jurists, kurš visu galvā zina, bet tas, kurš zina, kur ir jāpaskatās tanī brīdī, kad tas ir nepieciešams.

Tāpēc es šo sarunu uzskatu par pamatotu. Nav nekāda pamata kaut kādiem apvainojumiem. Protams, kad no tribīnes sešas reizes izskan Šlesera uzvārds, es jums esmu tikai pateicīgs. Varat nākt biežāk un saukt Šlesera uzvārdu no tribīnes.

Bet kopumā jāsaka tā, ka šī ir pozitīva demokrātiska iezīme par to, ka mēs šeit runājam. Neviens no deputātiem un neviens no komisijas vadītājiem nav visuvarens, un viņam nav nekāda visatļautība. Šis norāda tikai uz to, ka ir jābūt saprotošiem, ir jārunā ar cilvēkiem, ar komisijas locekļiem un jāieklausās viņos. Tā ka es uzskatu šo par normālu, demokrātisku procesu. (Starpsauciens.) Un vienkārši ar savu balsojumu katrs izteiks savu viedokli, savu redzējumu. (Starpsaucieni.) Vai nu tas ir politisks, vai privāts.

Tā ka nekādus tādus absurdus šajā jautājumā es tiešām neredzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimā mums ir gan rakstītie likumi, pēc kuriem mēs strādājam, gan tradīcijas. Un, ja mēs skatāmies rakstītajos likumos, tur ir teikts, ka tos jautājumus, kas nav minēti ne Saeimas kārtības rullī, ne kādos likumos, parasti lemj Frakciju padome, paplašinātā Frakciju padome.

Tas, cik lielā mērā... jeb kā ir organizēts mūsu darbs šajā, 14., Saeimā... tiešām ir ar Frakciju padomes lēmumu, ka ikviena frakcija ar noteiktu proporciju atbilstoši ievēlēto deputātu skaitam ir pārstāvēta Saeimas komisijās. Gribu teikt, ka mūsu darbs komisijās ir ierobežots, jo mēs katrs varam strādāt un esam balsstiesīgi tikai divās komisijās un ne vairāk kā trijās apakškomisijās. Manā ieskatā, tas, kura frakcija uzskata par mērķtiecīgu kuru deputātu uz kuru komisiju virzīt, ir vienīgi frakcijas kompetencē.

Ja mēs sāksim iejaukties citas frakcijas lēmumos, pazaudēsim to, ko sauc par parlamentāro demokrātiju, jo mums ir vajadzīga viedokļu daudzveidība. Tajā pašā laikā šodien jau izskanēja labi zināmais teiciens, kas arī saistās ar demokrātijas principu: es varu nepiekrist tavam viedoklim, bet darīšu visu, lai tev būtu tiesības šo viedokli izpaust. Un arī es, strādājot Saeimā, ļoti daudzos jautājumos esmu centies vadīties pēc šī principa.

Saprotu, tajās diskusijās, kas mums bija iepriekš, mēs ļoti... tie, kas runāja, vairāk runāja tiešām par tām problēmām, kuras varbūt ir Juridiskajā komisijā, bet nevis par to, kāds ir pamatojums Andreja Judina atsaukšanai no Juridiskās komisijas. Es aicinu šos divus jautājumus savā starpā nejaukt, jo tiešām, kā es jau minēju iepriekš, katras frakcijas pārstāvniecība konkrētā komisijā, manuprāt, ir katras frakcijas suverēns lēmums. Ja mēs sāksim šo principu pārkāpt, tad, godīgi sakot, mums būs tāda veida problēmas, kādas ir novērotas daudzos citos parlamentos.

Kas attiecas uz tām pārējām lietām, par ko arī Zivtiņa kungs runāja... Starp citu, daļēji arī mēs vakar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē šādiem jautājumiem pieskārāmies... jo arī no iedzīvotājiem korespondencē, kas nāk uz Saeimu, ir reklamācijas, ka iedzīvotāji seko līdzi un viņiem īsti nepatīk tie starpsaucieni, kas mums šeit ir, nepatīk tā asā vārdu apmaiņa, kura reizēm ir no tribīnes.

Iedzīvotāji vēlas, lai būtu profesionāla diskusija, lai saprastu, ko kurš argumentē, nevis lai nodarbotos ar personiskiem apvainojumiem. Lūk, tātad šīs lietas. Acīmredzot tās ir kaut kādā mērā klātesošas dažādās komisijās... un ne tikai komisijās, arī plenārsēdēs.

Es aicinu šajā pirmssvētku laikā tiešām par to padomāt un nākamajā gadā, iespējams, mēģināt to, ko mēs varam izskaust no savas darbības un kas tiešām Latvijas iedzīvotājiem šķiet nepieņemami, arī nelietot.

Lai visiem priecīgi Ziemassvētki!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Varbūt man... Varbūt es domāju nepareizi, bet man šķiet, ka Liepiņas kundze ne jau nopietni vēlējās Judina kungu atbrīvot no šī amata. Es domāju, viņa vienkārši vērsa uzmanību uz to, ka labs vadītājs vada nevis ar spēku un varu, bet ar dialogu un prātu. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andreja Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 46, atturas – nav. Lēmuma projekts noraidīts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Vitālija Manska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! 2025. gada septembrī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija saņēma 1963. gadā dzimušā kinorežisora Vitālija Manska iesniegumu ar lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību.

Vitālijs Manskis ir dzimis Ļvivā, Ukrainā. 1982. gadā Manskis iestājies Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā un pēc tā beigšanas pievērsies dokumentālajam kino. Savā radošajā darbībā viņš īpašu uzmanību veltījis cilvēka cieņas un brīvības jautājumiem. Šīm tēmām veltītas daudzas viņa filmas, kas guvušas plašu starptautisku atzinību.

Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Vitālijs Manskis pieņēma personiski smagu, bet morāli ļoti skaidri saprotamu lēmumu – pamest Krieviju un pārcelties uz dzīvi Latvijā. Kopš tā laika viņš Latvijā ar Nacionālā kino centra un starptautisko partneru atbalstu ir radījis septiņas autorfilmas, kas pārstāvējušas Latviju vairāk nekā 250 starptautiskos festivālos, ieguvušas vairāk nekā 50 balvas. Divas filmas ir nominētas Eiropas Kinoakadēmijas balvai, 2016. gadā filma “Saules staros” saņēma Latvijas Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”.

Manskis pamatoti tiek atzīts par vienu no pasaules vadošajiem dokumentālā kino režisoriem. Viņš ir arī Amerikas Kinoakadēmijas, kas piešķir Oskara balvas, biedrs, apliecinot viņa radošā ieguldījuma starptautisku atzinību.

Latvijā viņš ir izveidojis starptautisko dokumentālo filmu festivālu “IDFF ArtDocFest/Riga”, kas piedāvā plašu pasaules dokumentālo kino programmu, diskusijas ar filmu autoriem, simpozijus un citus radošus pasākumus. Un tas nav tikai kultūras notikums, tā jau ir vērtību telpa, kas stiprina demokrātiju.

Atbalstu Vitālija Manska uzņemšanai Latvijas pilsonībā pauduši kinorežisori Viesturs Kairišs un Ivars Seleckis, komponists Kārlis Auzāns, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe profesore Inna Šteinbuka.

Viesturs Kairišs savā rekomendācijā norāda: “Viņa spožākās, pasaules slavu ieguvušās filmas atklāj totalitārisma šausminošo režīmu caur sabiedrības vai to vadoņu portretiem – vai tā būtu Ziemeļkoreja, vai Krievija, vai pats Putins. Pēdējos gados viņš veidojis vairākas filmas tieši par Ukrainu – karu, iznīcību un arī cilvēcību.” Savukārt komponists Kārlis Auzāns uzsver, ka, pateicoties speciāli Manska filmai “Saules staros” komponētajai mūzikai, viņš 2020. gadā saņēma AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu par visvairāk atskaņoto latviešu komponista skaņdarbu pasaules televīzijās, jo filma piecus gadus bija iekļauta “Netflix” skatītāko filmu desmitniekā.

Vitālijs Manskis ir dokumentālā kino režisors, kurš visu savu radošo dzīvi ir veltījis patiesībai – patiesībai par totalitārismu, par varas vardarbību, par cilvēka cieņas sagraušanu un vienlaikus par cilvēka spēju saglabāt cilvēcību pat visdrūmākajos apstākļos. Viņa filmas ir drosmīgas, godīgas, bieži arī neērtas, taču tieši tas ir nepieciešams.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtēja pilsonības pretendenta iesniegtos dokumentus un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto atzinumu. Komisija tikās ar Vitāliju Manski un uzklausīja viņa skaidrojumu par iespējām atteikties no Krievijas pilsonības. Tas šobrīd Krievijā uzsāktās politiskās kriminālvajāšanas dēļ nav iespējams.

Ņemot vērā Vitālija Manska nopelnus Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē, viņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas dokumentālā kino attīstībā un citus būtiskus apsvērumus, komisija atbalstīja Vitālija Manska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Sēdes laikā Vitālijs Manskis deva solījumu būt uzticīgs Latvijas Republikai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par Vitālija Manska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Manska kungs! Es patiešām priecājos, ka mums ir iespēja šodien uzņemt mūsu pilsoņu rindās Manska kungu. Man bija iespēja noskatīties viņa dokumentālās filmas. Jau pieminēto “Saules staros”, kas ir par Ziemeļkorejas režīmu, bet par Ziemeļkorejas režīmu no, tā teikt, otras puses, tāpat pieminētās filmas par Ukrainu un... “Putina liecinieki”, starp citu, arī ļoti vērtīga filma, kuru iesaku jums visiem noskatīties.

No savas puses gribu aicināt Manska kungu, pirmkārt, neapstāties, darboties turpmāk radoši un, ņemot vērā, ka jūs tagad būsiet arī Latvijas pilsonis, iesaistīties mūsu ne vieglajā darbā sabiedrības apvienošanā. Jo Latvijas pilsoņi diemžēl ir sašķelti gan viedokļu dēļ, gan valodas dēļ. Man šķiet, ka jūsu viedoklis varētu būt vērtīgs daudzu Latvijas pilsoņu labākai izpratnei par to, cik Latvijas valsts, Latvijas demokrātija ir svarīga un vērtīga un cik mums tā ir ļoti jāsargā kopīgiem spēkiem.

Vēl vairāk – es jūs personīgi aicinu atbraukt uz Daugavpili un Rēzekni. It sevišķi šobrīd, kad Rēzeknes pagaidu vadītājs, kā es viņu saucu, nodarbojas ar kultūras apspiešanu. Tā arī teikšu, jo Latgales vēstniecība “Gors” tiek acīmredzami gatavota izsolei un nodošanai privātās rokās, privātās uzņēmējdarbības administrēšanai. Manuprāt, tas nav pieļaujams. Un es domāju, ka, Manska kungs, tieši jūs ar savu piemēru, ar saviem stāstiem, ar savām filmām varētu palīdzēt Daugavpilī un Rēzeknē, protams, arī Rīgā Latvijas pilsoņu izpratnes stiprināšanā par demokrātijas vērtībām.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitālija Manska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Vitāliju Manski ar Latvijas pilsonības iegūšanu! (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edgars Tavars, Aiva Vīksna, Edvards Smiltēns, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis iesnieguši pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par sabiedrības informēšanas pasākumiem, to saturu un lietderību saistībā ar 2026. gada valsts budžetu”.

Vārds motivācijai deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Es tiešām gribētu paskaidrot, kādēļ šāds APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums finanšu ministram.

Mēs pēdējās dienās ļoti daudz ko... un dažādu informāciju varam lasīt un dzirdēt Latvijas medijos. Ir informācija, ka Latvijas paralimpietis Rihards Snikus, tāpat kā paralimpietis Aigars Apinis, ir palicis bez valsts finansiālās balvas... atbalsta. Vienam – divas Eiropas čempionāta zelta medaļas, vienam – pasaules čempiona medaļa. Naudas pietrūkst. Dažādi aprēķini.

Tai pašā laikā mēs pa ļoti, ļoti daudziem dažādiem komercradio katru dienu dzirdam un arī uz afišu stabiem varam redzēt reklāmas, cik budžets ir labs. Tik ciniski, ka mazu bērnu balsīs ierakstīti radio džingli, kuri stāsta, ka bērniem un viņu vecākiem dzīve paliks labāka. Cik viss ir brīnišķīgi.

Jā, jūs noteikti teiksiet, ka tāda prakse vēsturiski ir bijusi. Jā, kolēģi, tāda prakse vēsturiski ir bijusi. Bet nekad tas nav bijis tik ciniski un tādos apmēros, kā tas ir šobrīd, laikā, kad notiek Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kad mēs ilgstoši runājam, kur un kā varam ietaupīt nodokļu maksātāju naudu. Mēs vienkārši pērkam reklāmas džinglus un tautu dullinām, nepastāstot neko par nodokļu izmaiņām, par to, kas paliks dārgāks, nepastāstot par to, cik ir pieaudzis valsts ārējais parāds, kad ārējā parāda apjoms ir sasniedzis tādus griestus kā nekad. Nekad Latvijas neatkarības vēsturē tas nav bijis, ka mēs praktiski jau esam sasnieguši Māstrihtas kritērijus. Mēs reklamējamies, reklamējamies, reklamējamies, pūšam cilvēkiem miglu acīs un karinām makaronus uz ausīm.

Šajā brīdī mums resursi ir nepieciešami ļoti daudz kur, mēs sniedzam priekšlikumus, kur un kā varam ietaupīt valsts budžetā līdzekļus, nodokļu maksātāju naudu, lai resursi būtu tām vajadzībām, kuras mums tiešām ir nepieciešamas. Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis konkrētu priekšlikumu finanšu ministram Ašeradenam – pieprasījumu ne tikai par summām, bet arī par mērķiem, par analīzi, kā tika izvērtēti šie lēmumi, kurš pieņēma lēmumus. Kādas vēl reklāmas mēs varam dzirdēt tuvākajā laikā? Kādos budžeta posteņos vēl kaut kas ir bijis paslēpts?

Vienkārši cinismam, kolēģi, ir jābūt kaut kādai robežai... un mazlietiņ arī mēra sajūtai. Aicinu pievērsties šim jautājumam. Mēs to noteikti skatīsim arī Pieprasījumu komisijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Jeļena Kļaviņa, Mārcis Jencītis, Jekaterina Drelinga, Ričards Šlesers un Ramona Petraviča iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par LNSP lēmumu par izcilāko sportistu apbalvošanu”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Šīs valdības cinismam nav robežu. Rihards Snikus – Latvijas lepnums un paralimpietis – ir iedvesmas avots ļoti daudziem. Rihards ir bijusi cerība. Un divas olimpiādes pēc kārtas Rihards šo cerību ir attaisnojis, Latvijai atnesot gan sudraba medaļas, gan beidzamajās olimpiskajās spēlēs divas zelta medaļas. Vienmēr mūsu tautai tie ir tādi saviļņojuma pilni brīži... kad mūsu sportisti mums sagādā šos mirkļus, ar kuriem varam lepoties kā tauta visi kopā.

Un tad ir medaļas otra puse, un tā ir tā jūsējā cinisma puse, politiskā puse, kuru jūs iesākat ar baigo pompu, jūs sabildējaties kopā ar sportistiem. Tieši tāds bija arī Riharda gadījums. Bet tā bildēšanās ir veids... ne tikai ar sportistiem, jūs mīlat bildēties arī ar uzņēmējiem. Sabildējas prezidents, premjere... Un tad jūs viņus pametat zem tanka. Vieniem paaugstināt nodokļus, otriem parādāt figu prēmijas vietā. Ah, kas tad tur...

Kā jau es teicu budžeta debatēs, tikai pašiem jums nepietrūkst nekad un nekam – nekad un nekam! Tikai paši jūs esat spējīgi sevi prēmēt un apbalvot. Interesanti, par kādiem sasniegumiem? Par to, ka Latvija ir pēdējā vietā gandrīz ikvienā rādītājā? (Starpsauciens.)

Tas ir nožēlojami. Un nekāda rīcība nevar būt nožēlojamāka par to, ko jūs izpildāt, atsakot prēmijas par paveikto un to milzīgo ieguldījumu, ko šie sportisti ir izdarījuši. Tas tiešām ir nožēlojami.

Šis pieprasījums ir tieši par to. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Edmunda Teirumnieka, Naura Puntuļa, Jāņa Grasberga, Raivja Dzintara, Ilzes Indriksones, Jurģa Klotiņa, Jāņa Dombravas, Artūra Butāna pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri pārdot Latvijas Sporta muzeja ēku Vecrīgā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 17. decembra sēdē izskatīja pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei. Komisija iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto skaidrojumu par Latvijas Sporta muzeja turpmākās attīstības plānošanas procesu, darba grupas izveidi, kā arī par nekustamā īpašuma Alksnāja ielā 9 iespējamās atsavināšanas izvērtēšanu un ar to saistītajiem nosacījumiem.

Komisija, četriem deputātiem balsojot “par”, septiņiem – “pret” un diviem nebalsojot, nolēma atzīt, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Līdz ar to Pieprasījumu komisija ir iesniegusi Saeimai atzinumu.

Aicinu atbalstīt komisijas balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Sagatavojām šo pieprasījumu, jo mums ir aizdomas, ka Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums pārdot ēku, kurā atrodas Latvijas Sporta muzejs, ir afēra. Viss atgādina speciāli izveidotu shēmu, kurā galvenais ir pārdot šo ēku. Un izskatās, ka potenciālais pircējs šai ēkai jau ir noskatīts.

Otršķirīgs paliek jautājums, par kādu summu. Vai šī ēka tiks pārdota par tirgus vērtību? Otršķirīgs arī kļūst jautājums par Sporta muzeja tālāko darbību, par tā atrašanās vietu. Pēc šī pieprasījuma ir sakustējies jautājums par muzeja nākotni, ir uzsāktas sarunas un, cik saprotu, tiks taisīta arī darba grupa. Tagad cenšas viest kaut kādu skaidrību, bet tajā brīdī, kad lēma šo ēku pārdot, tas tiešām nebija dienaskārtībā.

Interesanti, ka, sagatavojot pieprasījumu, retu reizi nākas piedzīvot situāciju, ka atbildes pieprasījuma iesniedzējiem netiek sagatavotas. Arī dodoties uz Pieprasījumu komisijas sēdi, man un citiem kolēģiem atbildes nebija iesūtītas. Kad es ar tām iepazinos jau sēdes laikā... nu tiešām ļoti, ļoti skopi. Kas attiecas uz veidu, kā Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministre, ir komunicējusi, tad atbildes ir īsākas nekā paši jautājumi.

Uzdevām konkrētu jautājumu. Šobrīd ebreju draudze nomā telpas muzeja pagrabstāvā. Nomas līgums beidzas 2027. gadā. Ir palikusi tikai astīte, bet šīs astītes beigās ir uzsākta tiesvedība. Ir uzsākta tiesvedība, kura vēl aizvien ir aktīva. Un mēs vēlējāmies noskaidrot, vai nav tā, ka šī tiesvedība ir mākslīgi radīta, lai samazinātu vērtību šim objektam, samazinātu iespēju pieteikties citiem, samazinātu iespēju vispār piedalīties maksimāli lielākam lokam potenciālo pircēju.

Melbārdes kundze raksta: nē, tiesvedība neietekmē spēkā esošo ēkas pārdošanas procesu. Kolēģi, jautājums jums: cik no jums pirktu tādu dzīvokli vai māju, uz kuru ir spēkā tiesvedība? Domāju, neviens. Šajā gadījumā, ja Melbārde atbild, ka tiesvedība neietekmē ēkas pārdošanas procesu, tas tiešām tikai pastiprina šaubas par to, kā notiek šis process, kā tas tiek virzīts uz priekšu.

Bijām ar kolēģi Butānu budžeta skatīšanas starplaikā aizgājuši līdz šim muzejam. Kad runājām ar darbiniekiem, viņi norādīja, ka nav nekādas informācijas par to, uz kurieni muzejs tiks pārvietots, vai muzejs turpinās darbību. Tas nav pieņemami! Figurēja konkrētas vietas, uz kurieni muzejs varētu tikt pārvietots. Centāmies noskaidrot... no šīm potenciālajām vietām... vai ir bijušas sarunas, vai viņi ir gatavi uzņemt muzeju. Nē, tādas sarunas līdz šim nav bijušas. Tā ka tiešām var just, ka ir viens galvenais mērķis – pārdot šo ēku konkrētam pircējam, kurš jau ir zināms.

Diemžēl uz tiem jautājumiem, ko uzdevām, sagaidot, ka mūsu bažas varētu kliedēt... ministre pati nebija ieradusies. Parlamentārais sekretārs tiešām centās atbildēt, un var just, ka kopš pieprasījuma iesniegšanas un skatījuma šobrīd Saeimā... ka ir bijusi saruna, un ceru, ka tā saruna turpināsies un muzejs tiks uzklausīts, un viņi piedalīsies diskusijā par nākotnes telpām, ja tiks meklēts kaut kas jauns.

Bet jautājums – ja mērķis pārdot muzeju ir tādēļ, ka sporta saimniecībai trūkst līdzekļu, tad mums tiešām saglabājas bažas par to, vai atradīsies līdzekļi muzeja tālākai darbībai, vai atradīsies līdzekļi, lai muzejs varētu tikt pārvietots. Un šie, piekritīsiet, ir jautājumi, kuriem mums Saeimā jāseko līdzi, kuri ir jāuzdod.

Atbildes līdz šim nav saņemtas, un domāju, ka mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies kādā no nākamajām sēdēm. Sekosim līdzi. Aicināšu arī Sporta apakškomisiju aktīvi iesaistīties, jo tā ir mūsu vēsture. Cilvēki ir veikuši milzu darbu... arī mūsu sportisti, sporta leģendas uzticas šim muzejam, uzticas tā darbiniekiem, nes to, kas viņiem pieder, ko viņi karjeras laikā ir izcīnījuši, ieguvuši... tas viss tur ir sastopams.

Jā, iespējams, ka telpas nav līdz galam piemērotas, tur ir grūti piebraukt, bet ir normāla kārtība, kā to varētu risināt, lai visiem viss būtu skaidrs. Tas ir par pirmo sadaļu.

Par otro sadaļu – jautājumi nav atbildēti. Arī tas, ko jums nolasīju... ministres atbildes... pat nav centušies atbildēt. Un tas mūsu bažas saglabā.

Tā ka mēs neatkāpjamies un aicinām atbalstīt šo pieprasījumu, lai tālāk censtos noskaidrot, kā tad tur patiesībā ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par šo pieprasījumu par Latvijas Sporta muzeju. Man kā cilvēkam, kurš lielu daļu savas dzīves saistījis ar Latvijas sportu, ir nopietnas bažas par šo lēmumu.

Iecere vispirms pārdot muzeja ēku un tikai tad meklēt muzejam jaunas mājas var nozīmēt šī muzeja beigas. Beigas arī vienai nozīmīgai Latvijas sporta tradīciju glabātavai, pēctecības un atmiņu krātuvei, vietai, kas glabā mūsu valsts un cilvēku sasniegumus un lepnumu. Izveidot muzeju jaunā vietā, faktiski jaunu muzeju, acīmredzami nozīmē lielas izmaksas – pārvākšanās, telpu pielāgošana, īpaši arhīvu un krājumu glabātuvēm, prasa lielus izdevumus. Cik lielus – to šobrīd neviens nevar pateikt. Turklāt summas, kas šobrīd tiek sauktas, kuras iespējams iegūt, pārdodot muzeja namu, izskatās nepietiekamas, lai segtu izdevumus par muzeja pārcelšanu un iekārtošanu jaunā vietā.

Tad ir jautājums: cik racionāls ir šis lēmums, ja beigās būs jāmaksā daudz vairāk? Arī jautājums: kas ir svarīgāks – saglabāt un attīstīt Sporta muzeju vai ātri dabūt vienreizēju naudas summu? Kā pirms trim nedēļām TV raidījumā izteicās mans kolēģis, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Daugavieša kungs, sporta nozarei 2026. gadā ir nepieciešama papildu nauda, tāpēc pieņemts lēmums... budžetā... virzīt Sporta muzeja ēku pārdošanai.

Tagad tiek runāts par darba grupas izveidi, tikai nav definēts muzeja ilgtermiņa modelis, nav aprēķinātas izmaksas un riski, nav vērtējuma, nav neviena skaitļa un konkrēta laika grafika, nav noteiktas iespējamās muzeja telpas. Tādējādi finanšu riski tiek pārlikti uz nākotni un izplūdināta politiskā atbildība. Tas vājina jebkuru apgalvojumu par labas pārvaldības principiem.

Sporta muzejs ir jāattīsta. Ļoti iespējams, ka tam patiešām vajag jaunas, publikai pieejamākas telpas, iespējams, tuvāk aktīvajai sporta infrastruktūrai un cilvēku plūsmām. Bet tad tomēr bija jāsāk no otra gala – apzināt telpas, pārcelšanas un citas izmaksas un tikai tad ķerties pie esošā nama pārdošanas. Tas būtu racionāli un saprotami. Sanācis viss ačgārni. Kā saka, zirgu neliek aiz ratiem.

Aicinu pieprasījumu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Manuprāt, šis ir tas gadījums, kad, es pieļauju, aiz šī visa ir bijusi kāda cēla doma, bet izpildījums ir katastrofāls, jo noteikti var atrast labākas telpas Latvijas Sporta muzejam. Krājums ir pietiekami liels, un var atrast labāk pieejamas telpas, ar lielāku cilvēku plūsmu un tamlīdzīgi.

Bet šis nav veids, kā to darīt, – atdodot īpašumu Vecrīgā par sviestmaizi. Kopumā doma nav slikta – tas, ka valsts iestādēm, ministrijām būtu jāpārskata, vai visas ēkas Vecrīgā un pilsētas centrā viņiem tiešām vajadzīgas.

Nav atbildēts fundamentāls jautājums: vai Sporta muzeja pārcelšana neizmaksātu dārgāk vai tikpat, cik šīs ēkas pārdošana? Vai tā, ja gadījumā tas tā ir, rīkojas labs saimnieks? Lai apgāztu šo pierādījumu, pateiktu, ka tā nav, ir vajadzīgi aprēķini. Bet Izglītības un zinātnes ministrijai aprēķinu nav. Kāpēc nav aprēķinu? Tāpēc, ka nav izlemts, uz kurieni šo muzeju pārcels. Respektīvi, jūs liekat ārā no mājām kādu, kuram nepasakāt, kura būs nākamā vieta, kur tas atradīsies. Un šo mājas saimnieku nemaz neiesaistāt sarunā par pārcelšanos. Viņi to uzzina pastarpināti, jo sarunās jūs viņus neiesaistāt. Vai tie ir labas pārvaldības principi? Vai tie ir Eiropas principi, dārgie Eiropas vērtību sargi?!

Manuprāt, jūs pat neesat izrunājuši ar saviem kolēģiem. Jaunās VIENOTĪBAS rindās ir Dāldera kungs, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs, nekustamo īpašumu eksperts. Kāpēc Melbārdes kundze vai Daugavieša kungs nevarēja ar viņu konsultēties par šo darījumu? Šai nozarei šobrīd ir daudz sakāmā par šo darījumu.

Vēlos uzsvērt, ka šis ir arī labs veids, kā mēs veicinām integrāciju un patriotismu mūsu sabiedrībā. Uz jautājumu, ko mēs ar Vitenberga kungu uzdevām muzeja vadībai – kas jums vairāk nāk uz Sporta muzeju – vietējie vai tūristi –, atbilde bija: skolēni. Skolēni! Sporta sasniegumi ir izcils veids, kā kāpināt latviešu pašapziņu, kā cittautiešiem veicināt lepnumu un integrēšanos latviskajā... Latvijas stāstā kopumā. Un šobrīd jūs liekat sprunguļus viņu darbībā. Manuprāt, tas ir pilnīgi pretējais, kas mums būtu jādara.

Tādēļ aicinu katru deputātu doties uz Alksnāja ielu, aprunāties ar muzeja vadību un iepazīties ar šīs ēkas un muzeja stāstu. Savukārt tiesībsargājošās iestādes aicinu sekot līdzi darījumam, darījumā iesaistītajiem, sasaistei ar šo ļoti mīklaino tiesvedību, kas ir uzsākta, un saukt pie atbildības, ja ir konstatēti likumpārkāpumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Latvijas Sporta muzejs nav vienkārši muzejs, kas kaut ko pastāsta par sportu, bet tā ir neatņemama Latvijas vēstures sastāvdaļa. Atcerēsimies, ka latviešiem kā mazai tautai ir ļoti būtiski pasaules mēroga sasniegumi. Olimpiskajās spēlēs tie ir bijuši ne tikai neatkarīgās Latvijas, bet arī dažādu okupāciju laikā.

Atcerēsimies, ka pirmais latvietis, kas saņēma olimpisko medaļu, bija šāvējs Haralds Blaus, kurš 1912. gadā saņēma bronzas medaļu olimpiādē Stokholmā. Tas izraisīja lielu pacēlumu tā laika Rīgas jauniešos. Tika dibinātas dažādas sporta biedrības un klubi.

Atcerēsimies, ka otro olimpisko medaļu – jau sudraba – saņēma latvietis Jānis Daliņš 1932. gadā Losandželosā. Kāds milzīgs pacēlums bija tai laikā, attīstot soļošanu! Tad jauniešiem nebija mobilo telefonu, visādu videospēļu un sporta klubi tika dibināti un auga kā sēnes pēc lietus visās malās. Rīgā tika dibināti desmitiem dažādu sporta veidu klubu jau Krievijas impērijas laikā.

Šeit faktiski ir mēģinājums... Es domāju, ka tā ir korupcija. Neizliksimies, ka ir kādas materiālas lietas... tā ir vistīrākā korupcija, par ko es pateikšu beigās. Bet sagraut vēsturisko piemiņu – tas ir kaut kas līdzīgs pretošanās kustībai. Atcerēsimies, padomju laikā mēs jutām līdzi... Es dzīvoju internātā... Politehniskajā institūtā... kad spēlēja kanādieši ar padomju izlasi, visi kliedza un auroja par Kanādu, lai kaut kādā veidā parādītu, ka sportā mums tie okupanti nav vajadzīgi.

Ļoti liela nozīme ir tiem latviešiem, kas padomju okupācijas gados dzīvoja ārzemēs. Atcerēsimies peldētāju Jāni Konradu, kurš Romā saņēma zelta medaļu brīvajā stilā un vēl divas bronzas medaļas. Jānis Konrads laboja 26 pasaules rekordus. Iedomājieties – mazā Latvija! Mēs zinām, kuri ir labi peldētāji – amerikāņi, austrālieši. Latvietis labo 26 pasaules rekordus un olimpiādē Romā saņem trīs zelta medaļas! Viņa māsa Ilze Konrade 15 reizes labo pasaules rekordu un olimpiādē saņem sudraba medaļu.

Atcerēsimies, šajā muzejā ir Jāņa Daliņa, kas saņēma sudraba medaļu, dāvinājumi. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)

Priekšlikums ir nevis iztirgot Latviju, ko daži nodevēji dara, bet saglabāt Latvijas nacionālo lepnumu un vēsturiskās vērtības, kas jums ir pilnīgi svešas. Acīmredzot jūs savās biedrībās esat pieraduši saņemt ārzemju naudu un dzesēt mutes, kur nevajag.

Līdz ar to es gribu pateikt, ka arī padomju okupācijas gados mēs klausījāmies radio un mums bija liels prieks par katru latviešu sportistu, kas izcīnīja kaut kādu medaļu. Tā ir nacionālā piemiņa.

Stāstīt, ka mums pietrūkst naudas vai ka, ziniet, neekonomiski... Nu tad sākam ar Brīvības pieminekli – pārdosim Brīvības pieminekli! Tas taču arī nenes peļņu, vai ne? Jāuztur, visādi izdevumi... Un cilvēki nāks un stāstīs, ka vajag par lietu runāt. Kāpēc mums vajadzīgs tāds Brīvības piemineklis? Neredzu lielu atšķirību starp nacionālās piemiņas vietām un nacionālās pretošanās kustības pieminekļiem, un šādiem muzejiem.

Tagad otra blēdība... Vecrīgā, kur ir miljoni tūristu gadā... kad nebija sācies karš... iet caur Vecrīgu. Mēs no turienes to pārcelsim... uz kurieni? Uz kādu nomali pārcelsim? Uz Olimpisko sporta centru kaut kur Skanstē, vēl kaut kur? Kur kājām nevar aiziet. Varbūt uz kādu Pārdaugavas nomali? Kas tās par fantāzijām?!

Un pēdējo pateikšu. Kam tiek pārdots? Televīzijas ziņās bija (nezinu, vai tā ir), ka cena esot ap 500 tūkstošiem. Par to naudu jūs varat nopirkt dzīvokli kaut kur Mežaparkā vai Vecrīgā, ne jau māju, kas maksā vairākus miljonus. Tātad jebkurā gadījumā tā noteikti ir korupcija. Ja paskatāmies, kas ir idejas autori, un paskatāmies, kas ir lielākie ziedotāji, tad redzam saikni.

Mēs savulaik piešķīrām 40 miljonus (tas bija vēl iepriekšējā Saeimā) vienpusēji vienai biedrībai – Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, kurai šī nauda bija jāsadala dažādiem muzejiem. Likumā ierakstīts, ka nauda ir jāsadala Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejam, muzejam “Ebreji Latvijā”, Žaņa Lipkes memoriālam un Latvijas Okupācijas muzejam. Kas notiek? Šī viena kopiena ir pievākusi 40 miljonus, likumu rupji pārkāpj un viena pati tērē šo naudu. Un šie paši cilvēki tur īrē telpas un grib nopirkt arī māju.

Kāpēc Jaunās VIENOTĪBAS izglītības un zinātnes ministre ir ieinteresēta kaut kādā veidā tikt vaļā...? Es domāju, ka ir jāpaskatās, kas ir galvenie ziedotāji. Tie ir tie paši blēži, kas sēž “Rietumu Bankā” un citās vietās. Un šī lieta mums ir jākontrolē. Tas ir klasisks korupcijas gadījums.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Es uzskatu, ka jāprecizē pāris lietas, kas šodien izskanēja no tribīnes. Tas, ar ko es vakar Pieprasījumu komisijā iesāku sēdi... Pirmais, ko nepieciešams pateikt, – muzejs ir, un muzejs būs, un neviens to neplāno likvidēt. Process par muzeja attīstību vai reorganizāciju (saucat, kā gribat) tika iesākts jau pirms diviem gadiem.

Ja jūs noklausītos Latvijas Nacionālās sporta padomes pagājušās trešdienas sēdi... gan Latvijas Olimpiskās komitejas, gan Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvji, kas pilnībā pārstāv visas Latvijas federācijas, līdz ar to arī visus sportistus, atzina, ka muzeju ir nepieciešams modernizēt un pārvietot uz jaunām telpām, jo šīs telpas sevi ir izsmēlušas.

Tāpat ir būtiski pateikt... saprotu, ka Butāna kunga vakar nebija Pieprasījumu komisijā un to nedzirdēja, bet Vitenberga kungs un Lizbovska kungs bija... mani izbrīna tas, ka jūs runājat tā, it kā muzejam tūlīt, nākamā gada sākumā vai vasarā, būtu jāizvācas no telpām. Vakar es skaidroju, ka, pārdodot šo ēku un nododot to “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, kas izvērtēs tirgus vērtību un sākumcenu izsolē, būs apgrūtinājums – muzejs vēl trīs gadus paliks savās telpās. Tā nenotiks, ka 2026. gadā kāds muzeju padzīs no šīm telpām.

Tāpat informēju, ka ministrijā ir izveidota darba grupa, tās vadītāja vietniece būs muzeja direktore Agra Brūne, kas visā piedalīsies. Tāpat ministrijai ir bijusi saruna ar Sporta muzeju, un viņi paši ir atzinuši, ka vislabāk redzētu savas nākamās telpas jaunajā Komandu sporta spēļu hallē. Kā otra iespēja tiek izskatīts Daugavas stadions.

Kolēģi, lai būtu precīzi – šobrīd Latvijas Sporta muzeju gadā apmeklē aptuveni 4500 cilvēku, 1700 no tiem – Muzeju naktī. Ir nepieciešams muzeju pārvietot. To atzīst arī muzeja pārstāvji... uz vietu, kur kūsā sporta dzīve, kur notiek kustība, kur būs pēc iespējas vairāk cilvēku arī ikdienā... uz citiem pasākumiem. (Starpsauciens.)

Tāpēc ir (Starpsauciens.)... Viņš varētu, lūdzu, nepārtraukt mani? Paldies.

Tāpēc ir ļoti būtiski, ka šis lēmums tiek pieņemts, ieklausoties sporta sabiedrībā, jo citreiz politiķiem liekas, ka viņi visu zina labāk par citiem. Tomēr es aicinu ieklausīties Latvijas Olimpiskajā komitejā, Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvjos, kā arī pašos sportistos. Un kas ir būtiski? Ja jūs neticat man, tad noklausieties Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdes stenogrammu. Tā ir publiska sēde... tur ir pieejams... un jūs par to paši varēsiet pārliecināties savām ausīm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Daugavieša kungs, runa nav par to, vai muzejs bija, ir un būs. Droši vien tas arī būs. Jautājums ir par to, par kādu naudu šī ēka tiek pārdota un kurā brīdī ēka tiek pārdota. Ir būtiska atšķirība, vai ēka tiek pārdota brīdī, kad tai ir apgrūtinājumi un aktīva tiesvedība, vai ēka tiek pārdota brīdī, kad visas šaubas par to ir kliedētas un cena tajā brīdī ir pavisam cita. Profesionāls vērtētājs, vērtējot īpašuma cenu, ņem vērā visus apgrūtinājumus, visas tiesvedības un visu pārējo.

Tāpēc nestāstiet par muzeju, bet runājiet par to, ka jūs šobrīd gribat pārdot ēku. Un, visticamāk, valstij tas būs neizdevīgi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Gribu atbildēt Daugavieša kungam. Tas, ko jūs teicāt, lai mēs ieklausāmies sporta padomē un pašos sportistos, kuri ir teikuši, ka būtu jāpārceļas uz citām telpām, un vispār tie neesat jūs, kas to virza, un tas ir sācies jau pirms diviem gadiem. Bet tad ieklausāmies viņos! Ja viņi saka, ka ir jāatrod labāka vieta, un ja – teorētiski – muzeja vadība piekristu labākai vietai, tad jūs to varat darīt, bet kāpēc jūs gribat pārdot īpašumu, pirms tas ir izdarīts? Kas tas par izpildījumu – virzīt pirms jūs esat nolēmuši?

Jūs minējāt, ka esat tādās kā spīlēs, jo ir šie apgrūtinājumi. Bet kurš tad ir radījis šos apgrūtinājumus? Galvenais apgrūtinājums, kas dzen uz leju potenciālā darījuma summu, ir tiesvedība. Un kurš uzsāka tiesvedību? Nomnieks? Nē. Jaunās VIENOTĪBAS vadītā Izglītības un zinātnes ministrija īsi pirms termiņa beigām ceļ... ar pašas izstrādātu likumu... ceļ tiesvedību. Tā nav afēra? Kas tas ir?

Pat ja doma ir laba, pat ja mēs visi šeit vienotos, pat ja Sporta muzejs piekristu, ka ir labākas telpas, manuprāt, secība varētu būt tāda: pirmais – IZM noņem apgrūtinājumu, izbeidz tiesvedību un atsauc pretenzijas; otrais – vienojas par jaunu telpu (iespējams, nosaukto, iespējams, kādu citu); trešais – izrēķina, cik maksātu pārcelšanās; ceturtais – tad nāk uz Saeimu un virza šādu likumu... nevis otrādi.

Šī ir kaut kāda iesācēju pieeja. Kas tā dara! Padomājiet ar galvu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri pārdot Latvijas Sporta muzeja ēku Vecrīgā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Ukrainas pilsoni Fediru Kuļišu par Latvijas pilsoni.

Fedirs Kuļišs kopš 2022. gada dzīvo Latvijā un kopš 2023. gada pārstāv Latviju starptautiskajās daiļslidošanas sacensībās.

Pārstāvot Latviju 2025. gada Eiropas čempionātā, viņš ieguva 14. vietu. 2025. gada pasaules čempionātā izcīnītā 24. vieta nodrošināja Latvijai vēsturisku iespēju pirmo reizi piedalīties olimpiskajās spēlēs ar diviem sportistiem vīriešu daiļslidošanas disciplīnā. Fedirs Kuļišs ar panākumiem ir piedalījies arī citās starptautiskajās sacensībās un ir Latvijas šī gada čempions daiļslidošanā.

Atbalstu pilsonības iegūšanai Fediram Kuļišam pauž Latvijas Olimpiskā komiteja, norādot, ka Kuļišs ir talantīgs sportists, kurš ir demonstrējis ievērojamus panākumus un strauju progresu. Viņa talants un apņēmība liecina par lielu potenciālu sasniegt augstus rezultātus starptautiskajā līmenī, tostarp 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.

Biedrība “Latvijas Slidošanas asociācija” papildus sportiskajiem rezultātiem norāda, ka pilsonības pretendents veiksmīgi integrējas Latvijas sabiedrībā, apgūst latviešu valodu, iepazīst Latvijas kultūru, tradīcijas un dzīvesveidu, kā arī treniņos, sacensībās un ikdienas saskarsmē apliecina cieņu pret mūsu valsti, tās cilvēkiem un vērtībām.

Fedirs Kuļišs savu nākotni saista ar Latviju. To viņš apliecināja arī komisijas sēdē, to pierāda arī iesniegtie materiāli un viņa līdzšinējā dzīve. Izvērtējot visu iegūto informāciju un ņemot vērā pilsonības pretendenta izcilos sportiskos sasniegumus, pārstāvot Latviju starptautiskajās sacensībās, kā arī viņa ieguldījumu Latvijas tēla atpazīstamības veicināšanā pasaulē, komisija sagatavoja likumprojektu par viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet pirms tam lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim...

Nauris Puntuļa kungs – par steidzamību? Par steidzamību. Labi. Jūs “par” vai “pret”? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vai kāds vēlas debatēt?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! “Mūsu zeme – Latvija!”, “Mūsu zeme – Latvija!” Tik bieži sporta sacīkstēs izdzirdot šo saukli, mani pārņem divējādas sajūtas. No vienas puses, prieks, ka mēs tā sakām, no otras puses, man kā Saeimas deputātam rūgtums, ka mēs sakām “Mūsu zeme – Latvija!”, bet nesakām “Mūsu valsts – Latvija!”. Un pie tā, ka tā notiek, pilnīgi noteikti esam atbildīgi mēs, visi simts deputāti. Es vienmēr esmu teicis, ka mums ar savu darbu ir jāpanāk, lai mēs varētu teikt “Mūsu valsts – Latvija!” ar tādu pašu lepnumu, kā mēs sakām “Mūsu zeme – Latvija!”.

Es gribu uzteikt “Latvijas Sabiedriskā medija” sporta žurnālistus. Šī nav pirmā reize, kad tieši sporta žurnālisti iestājas latviešu valodas sardzē. Mēs esam saņēmuši “Latvijas Sabiedriskā medija” sporta žurnālistu vēstuli, kurā smalki un precīzi ir atainotas konkrētā sportista valodas zināšanas.

Domāju, ka šobrīd piešķirt pilsonību cilvēkam, kurš jau vairākus gadus ir Latvijā un kurš ir jauns cilvēks ar visām iespējām apgūt valsts valodu... un teikt mana valsts ir Latvija, ne tikai mana zeme ir Latvija... šobrīd tas būtu avansā.

Mēs droši vien atturēsimies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā!

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tie, kas piedalījās Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, labi zina, ka Fedirs Kuļišs uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja latviešu valodā, viņš prot latviešu valodu, saprot to un arī runā latviešu valodā. Salīdzinot ar to, ko žurnālists ir minējis savā vēstulē... viņš ir mazlietiņ nokavējis. Pēdējos mēnešos Fedirs Kuļišs ir ļoti intensīvi parādījis latviešu valodas zināšanas.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi (Aplausi.)...

Sēdes vadītāja. Vēl nav... Vēl nav!

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, tad, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 5. (Aplausi.)

Apsveicam Fediru Kuļišu ar Latvijas pilsonības iegūšanu!

___

Turpinām, kolēģi!

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Paldies Saeimas priekšsēdētājai par materiālu.)

1. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Papildina, kas ir būvētājs. Ar priekšlikumu tiek papildināts, ka... fiziskā vai juridiskā persona, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību, vai kooperatīvā sabiedrība.

Uzreiz gribu pateikt par jautājumu, ko uzdeva komisijas sēdē, – kas šai izpratnē ir kooperatīvā sabiedrība, aicinu paskatīties 4. priekšlikumu. Tur ir atšifrējums. Es jums nolasīšu no koda, kas ir lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas vai ēku telpu grupa: tās ir apjumtas ēkas un telpu grupa, tai skaitā nojumes, kas tiek izmantotas lauksaimniecības ražošanā, – kūtis, staļļi, dzīvnieku vivāriji, zemkopības ēkas, segti voljēri, dzīvnieku patversmes, inkubatori, cāļu sildīšanas ēkas, ēkas, kur uzglabā lauksaimniecības produkciju un tā tālāk. Arī lauksaimniecības tehnikas garāžas, šķūņi siena materiāla novietošanai.

Gan sabiedriskās lauksaimniecības organizācijas, gan Zemkopības ministrija lūdza šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

2. – deputātu Zariņa, Liepiņa un Bērziņas priekšlikums. Izslēdz 2. pantu, kur pirmā lasījuma redakcijā mēs plānojām svītrot normu, ka, iesniedzot iesniegumu būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, būvētājam – fiziskajai personai – Būvniecības informācijas sistēmā nav jānorāda informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.

Komisijas sēdes laikā... Tātad priekšlikums ir šo normu svītrot, lai paliek tā norma, kas pēc būvnoteikumiem eksistē no 1. novembra. Komisijas sēdes laikā Ekonomikas ministrija norādīja to, pret ko mēs šobrīd esam un ko mēs aicinām svītrot. Katra fiziskā persona, kas ierosina būvniecību, var uzreiz atzīmēt vienā vai divās, vai visās četrās ailītēs. Kas šeit ir rakstīts? Algotā darba ienākumi, ienākumi no saimnieciskās darbības, aizdevumi un cits ienākumu avots. Var atzīmēt visu.

Komisijas sēdē apspriešanas laikā kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju vairākas reizes mēs uzdevām jautājumu... ja tas ir kredīts, aizdevums, tad to var pārbaudīt atbilstošā finanšu iestāde; ja tā ir alga, to ir ļoti viegli pārbaudīt; bet, ja atzīmēts viss cits, tad varētu būt jebkura sazvērestības teorija. Rezultātā mēs nonākam pie secinājuma, ka tie cilvēki, kas ir godīgi, viņi arī godīgi atzīmē. Tas viss ir redzams. Bet tie, kas plāno darboties, teiksim, “radoši”, viņi pilnībā var turpināt savu “radošo” pieeju. Un to mēs nevaram kontrolēt.

Tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 38, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

3. – deputāšu Zandas Kalniņas-Lukaševicas un Ingas Bērziņas priekšlikums. Sagatavotajā redakcijā mēs runājam, ka fiziskā persona būvē, novieto, pārbūvē viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku ar platību 400 kvadrātmetri, bet priekšlikums, kuru ir sagatavojušas deputātes Zanda Kalniņa-Lukaševica un Inga Bērziņa, piedāvā atgriezties pie 200 kvadrātmetriem.

Atgādinu, ka 75 procenti māju, ko būvē, ir līdz 200 kvadrātmetriem, pat mazāk. Tuvu 400 kvadrātmetriem procents ir neliels.

Šis priekšlikums apspriešanas rezultātā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Lūdzu pieņemt lēmumu balsojot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums noraidīts.

O. Burovs. Paldies.

4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Lielāko daļu par 4. priekšlikumu es jums jau izstāstīju, runājot par 2. priekšlikumu. Vienīgi es gribu pastāstīt par atšķirību no iepriekšējās redakcijas. Iepriekšējā redakcijā lauksaimniecības nedzīvojamām ēkām mēs vispār neierobežojām platību. Zemkopības ministrijas priekšlikumā parādās ierobežojums – ne lielāka par 800 kvadrātmetriem. Faktiski tā ir šobrīd esošā platība. Viņi atgriežas pie esošā ierobežojuma.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par termiņu, kad stājas spēkā likums. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 29, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Pirms aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā, gribu pateikt paldies visiem tiem, kas piedalījās likumprojekta tapšanā, un atvainoties visiem tiem, ar kuriem viedoklis nesakrita.

Aicinu pieņemt lēmumu balsojot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 31, atturas – 1. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, kā jau tika minēts, uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Likumprojekts komisijā atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti 14 priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Atsaukts.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz, ka apsardzes darbiniekiem, veicot apsardzes darbību A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektā, ir tiesības bez brīdinājuma pārtraukt attālināti vadāmās ierīces pārvietošanos apsargājamā objekta teritorijā, tā aizsargjoslā vai gaisa telpā virs tā, to notverot, nosēdinot, nodarot bojājumu vai iznīcinot, ja minētā ierīce apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību.

Atgādinu, ka šis priekšlikums saskan ar Nacionālās drošības likumā noteikto un nupat kā Elektronisko sakaru likumā pieņemto regulējumu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Atsaukts.

6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Izsaka V nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Arī atsaukts.

8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Papildina 19. panta nosaukumu ar vārdiem “speciālo ierīču”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Atsaukts.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tapis, lai novērstu liekvārdību, lai neatkārtotu vienu un to pašu tekstu trijos pantos. Ir noteikts, kas un kā jādara, ja tiek izmantotas speciālās ierīces. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Atsaukts.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas priekšlikums. Nupat kā izrunāts. Tas satur iepriekšējo Juridiskā biroja priekšlikumu un papildu deleģējumu Ministru kabinetam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Un beidzamais – 14. – arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta pārejas noteikumu, lai attiecīgie grozījumi stātos spēkā parastajā kārtībā. Tehniski tas ir plānojams jau nākamā gada janvārī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 20 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.

Kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, uz trešo lasījumu tika iesniegti 20 priekšlikumi.

1. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Piedāvā palielināt tiesības fiziskajai personai – glabāt ne vairāk kā 15 šaujamieročus.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģes! Runājot par “numeroloģiju” – 10 vai 15 –, jums ir jāsaprot viena lieta – skaitlis “10” sākotnēji likumā tika ierakstīts... apmēram tā – cik vajag sportistiem, cik vajag medībās tam pašam sportistam, cik, ja viņš grib tos kolekcionēt. Vienvārdsakot, toreiz policijā vienojās– nu labi, “10” būs labi.

Šobrīd situācija nedaudz ir mainījusies. Te jau nav nekādas dogmas, tas nav ne labi, ne slikti. Te ir vienkārši vairāki par un pret. Arī komisijā no atbildīgajām iestādēm īsti nebija nekāda... nebija nekāda tāda, ka – nē, nevajag, jo tas mums kaut ko apdraud vai tas ir slikti, vai vēl kaut kā tamlīdzīgi. Nebija nekādu argumentu.

Manā skatījumā, tie būtiskākie argumenti ir... kādi? Šobrīd situācija saistībā, pieņemsim, ar to pašu sportu un vajadzībām sporta disciplīnās ir izveidojusies tāda, ka, jā, būtu ļoti labi, ja būtu iespēja, pieņemsim, katrai disciplīnai... sportistam papildus būtu vēl savi ieroči, tanī skaitā arī medībām un tālšaušanai.

Ir dikti daudz jautājumu. Arī no nevalstiskajām organizācijām un speciālistiem, kuri piedalījās komisijā, bija atbalstoša... ka, jā, to var darīt. Viņi šo priekšlikumu atbalstīja.

Ja mēs runājam par to, vai tas rada apdraudējumu, nu, tādu iekšēju apdraudējumu, tad es teikšu – nē, tas nerada nekādu apdraudējumu, jo cilvēki, kuri jau ir pārbaudīti, kuri izgājuši medicīniskās pārbaudes, kuri nokārtojuši eksāmenus, kuri ir saņēmuši atļaujas... vienkārši viņiem palielinās iespēja iegādāties vēl papildu ieročus vai nu kolekcionēšanai, vai, pieņemsim, sportam.

Tātad iestādēm, uzraugošajām iestādēm, papildu izdevumu nav. Viņi jau šodien uzrauga. Vai viņi uzrauga 10 vai 15 – starpības nav. Vienīgais jautājums, kurš ir, manā skatījumā, un kurš ir tiešām arī argumentēts, ir ekonomiskais jautājums. Tātad mēs ļaujam iegādāties papildus... cilvēkam, kurš grib. Ne jau visi uzreiz skries un pirks, bet tie, kuri grib un var atļauties iegādāties vēl šos papildu piecus ieročus.

Pie tam jāsaprot, es vēlreiz atkārtošu, ka viņi ir pārbaudīti, izglītoti, apmācīti, sertificēti. Jā, viņam vajadzēs mainīt seifu uz lielāku. Tātad tie atkal ir papildu ieņēmumi valsts budžetā. Viņam vajadzēs pirkt ieročus. Ja viņš to gribēs darīt, viņš pirks. Tie ir atkal papildu ienākumi budžetā. Tātad šeit ir ekonomiski aspekti. Godīgi sakot, nav absolūti neviena argumenta, par ko mēs varētu teikt, ka tas ir akmenī iekalts, ka tāpēc nevaram šo...

Jā, komisijā neatbalstīja. Man grūti spriest, kāpēc neatbalstīja, jo īsti nebija neviena tāda pretargumenta. Tāpēc es lūdzu jūs šobrīd, kā saka, izvērtēt, kā jūs domājat, kā to redzat, jo, manā skatījumā, tā ir arī tāda mūsu iekšējā rezerve, jo mums šie 20 tūkstoši cilvēku, kas ir mednieki, plus vēl sportisti, kuriem ir šie ieroči, kuri ir pārbaudīti, viņi ir Latvijas patrioti, viņi ir, tā teikt, apmācīti un sertificēti. Viņiem palielinās vēl aizsardzības spējas. Es domāju, ka tas ir tikai un vienīgi atbalstāms. Ja cilvēks grib, lai viņš pērk, lai iegulda, lai nāk naudiņa budžetā. Šis ir tas gadījums, kad nav nekādu politisku ambīciju. Te vairāk ir attieksmes jautājums pret sportistiem, pret medniekiem.

Tā ka, lūdzu, izvērtējiet! Es tiešām lūgtu izvērtēt ārpus tā, ko mēs komisijā esam lēmuši. Komisijā vairākums neatbalstīja. Bet, kā jau es minēju, neviena tāda “dzelzsbetona” argumenta arī nebija. Tā ka vienkārši izvērtējiet, kā jūs to domājat. Es redzu, ka šis ir variants, ko var atbalstīt. Lai mednieki un sportisti pērk sev ieročus un lai nodarbojas ar sev labām un patīkamām lietām, ievērojot visus likumus. Tas nenes nekādu papildu administratīvo slogu mūsu valsts pārvaldei.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Komisijas sēdē pret šo priekšlikumu iebilda Iekšlietu ministrija, Valsts drošības dienests un Valsts policija. Līdz ar to komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Nē!” Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 43, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tapis sadarbībā ar Juridisko biroju. Paredz to, ka var lietot arī cita ieroča īpašnieka šaujamieroci, un būtu loģiski, ja tas notiktu ar ieroča īpašnieka piekrišanu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Bergmanis. Tādēļ, lūdzu, atbalstiet! Komisijā 2. priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Tas, tāpat kā mani tālākie priekšlikumi, paredz, ka izsniegt ieroča atļauju būtu aizliegts nevis jebkuram kriminālprocesā apsūdzētam par visiem iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā pārkāpumi ceļu satiksmē vai iepirkumu komisijas darbā, bet gan tikai par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas liek apšaubīt spēju pienācīgi apieties ar ieroci... un ko paredz attiecīgā direktīva. Tie ir tādi noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu un kas izdarīti alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošo vielu ietekmē. Bez šaubām, visi tie noziegumi, kas vērsti pret valsti, cilvēci vai saistīti ar terorismu.

Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Balsojam? Nē? Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 19, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 4. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Par šo pašu ieroča atļaujas izsniegšanu (Nav skaidri saklausāms.)... tikai attiecībā uz aizdomās turētajiem. Arī komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 16, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz precizēt to administratīvo pārkāpumu sastāvus, kas ir diskvalificējuši... ieroču atļaujas saņemšanai. Klāt nāk agresīva, pret citu personu vērsta darbība un sabiedriskās kārtības traucēšana, savukārt sīkais huligānisms no regulējuma tiek izslēgts atbilstoši pamatlikumā laika gaitā izdarītajām izmaiņām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Attiecas uz Valsts policijas rīcību gadījumos, kad persona ir apsūdzēta vai tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Priekšlikums saistīts ar lēmumu par 3. un 4. priekšlikumu, kuru jau neatbalstīja. Arī šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta regulējumu par gāzes baloniņiem un elektrošoka ierīcēm, ņemot vērā, ka minētie priekšmeti nav ieroči, bet gan speciālie līdzekļi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tas vienādo regulējumu ar Nacionālās drošības likumu attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem atbilstoši šā likuma 14. pantā lietotajai terminoloģijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Tas attiecas uz kriminālprocesā apsūdzētiem juridisko personu dalībniekiem, vadītājiem vai darbiniekiem, piedāvājot licences izsniegšanas ierobežojumu tikai tad, ja izdarīts tāds noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai noziegumiem pret valsti un citos apstākļos liek apšaubīt spēju rīkoties ar ieroci. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 16, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 10. – arī deputāta Bergmaņa priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam, bet tikai attiecībā uz aizdomās turētajām... juridiskās personas... dalībniekiem, vadītājiem un darbiniekiem. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 16, atturas – 32.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 11. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Attiecas uz licences izsniegšanas ierobežojumiem juridiskajām personām, precizējot diskvalificējošu administratīvo pārkāpumu sastāvu atbilstoši laika gaitā mainītajiem administratīvo pārkāpumu sastāviem. Tas ir līdzīgi... identiski kā iepriekš atbalstītajā 5. priekšlikumā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Izstrādāts, ņemot vērā Tieslietu ministrijas norādījumus atbilstoši datu aizsardzības politikai. Priekšlikums paredz noteikt, ka Ieroču reģistrā apstrādā personu identificējošus datus, kontaktinformāciju, adresi, veselības datus, informāciju par personas amatu, personu apliecinošu dokumentu, valstisko piederību un tiesisko statusu nolūkā identificēt personu, lai ar to sazinātos, nodrošinātu ieroču aprites atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Saistīts ar nupat atbalstīto. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Attiecas uz Valsts policijas rīcību gadījumos, kad persona tiek turēta aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Tā kā netika atbalstīta iepriekš... iepriekšējā jautājumā... komisijā tika konstatēts, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, un tas arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz papildināt... pantu ar uzskaitīto iestāžu tiesībām organizēt arī šaušanas sacensības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar to, ka nākamā gada 1. janvārī regulējums vēl nepaspēs stāties spēkā, tādēļ izslēgts paredzētais pārejas noteikumu punkts. Norma stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 17. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumu par šaušanas sacensībām. Tā kā nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, termiņš ir nākamā gada 1. decembris. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz pārejas noteikumus par 16. panta otrās un trešās daļas spēkā stāšanos 2026. gada 1. decembrī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 19. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Un 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Attiecas uz jau aprakstīto priekšlikumu par digitalizācijas projekta ieviešanu, tātad Iekšlietu ministrijas priekšlikumu bez atsauces uz 16. panta otro un trešo daļu atbildīgās komisijas redakcijā. Arī šis priekšlikums guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies visiem, kas bija iesaistīti šī likumprojekta izstrādē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Kā jau iepriekšējā pārtraukumā kolēģis minēja, šajā pārtraukumā aicinu visus piebiedroties labdarības Ziemassvētku izsolei pie Saeimas nama. Kā jau teicu, ikvienam būs iespēja pret ziedojumiem iegūt unikālus, ar Ukrainas stāstiem piepildītus priekšmetus. Visi izsolē savāktie līdzekļi tiks veltīti bērnu atbalstam Berezenas centrā, Čerņihivas apgabalā. Pasākuma laikā ikviens varēs apgleznot piparkūku sirdis, veidot Ziemassvētku rotājumus un nobaudīt īstu ukraiņu boršču. Būsim kopā, dalīsimies siltumā un dāvināsim cerību bērniem Ukrainā!

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Anita Brakovska, Gundars Daudze, Juris Jakovins, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Rasnača un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums – stunda – līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Izskatās, ka mūsu kolēģi ir iegājuši azartā, jo pie Saeimas ir izsole.

43... 44... vēl reģistrējušies... mēs neesam... nav kvoruma. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektus.

Darba kārtībā – likumprojekts... bet mums nav paša deputāta.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš. (Pauze. Zālē troksnis.)

Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 10. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”.

Priekšlikumi netika saņemti, jo komisija strādā kvalitatīvi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa. (Starpsauciens: “Nav? Tad ir Agita Zariņa-Stūre!”)

Tad ir referente Agita Zariņa-Stūre. (Pauze. Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazu uzmanību!

A. Zariņa-Stūre (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektam “Grozījumi Augstskolu likumā” saņemtos priekšlikumus.

Atgādinājumam – likumprojekts izstrādāts, lai regulētu ar akadēmisko brīvību un ētiku saistītos jautājumus. Uz trešo lasījumu likumprojektam saņemtie priekšlikumi saistīti ar jau iepriekšējos lasījumos aizsākto diskusiju par zinātnes un akadēmiskās darbības ombuda izveidi. Šādas idejas izvērtēšanai tika sasaukta darba grupas sanāksme, iesaistot nozares ekspertus. Darba grupa secināja, ka atbilstoša risinājuma rašanai nepieciešams pilnvērtīgi izvērtēt, tāpēc vienojās šo uzdevumu Augstskolu likuma pārejas noteikumos paredzēt Ministru kabinetam. Par to ir arī priekšlikumi.

Šobrīd priekšlikumu izskatīšana.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Rosina papildināt pārejas noteikumus ar uzdevumu Ministru kabinetam par informatīvā ziņojuma izstrādi. Šis priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Attiecīgi 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. aprīlim iesniedz iepriekš minēto ziņojumu Saeimai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Atgādināšu, ka likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” mērķis ir jaunas kārtības ieviešana gadījumos, kad laulība tiek šķirta pie notāra. Saskaņā ar šo kārtību vienošanās par bērnu aizgādības un saskarsmes tiesībām tiek noformēta kā notariālais akts, un uz tā pamata var izsniegt izpildrakstu.

Trešajam lasījumam Juridiskā komisija izskatīja astoņus priekšlikumus. Šie priekšlikumi ir saistīti ar procesuālu jautājumu salāgošanu, lai šī kārtība pilnvērtīgi varētu sākt darboties.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ar to tiek pabīdīts spēkā stāšanās termiņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” ir vienā paketē ar tikko izskatīto un apstiprināto likumprojektu.

Trešajam lasījumam Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja trīs priekšlikumus. Priekšlikumi ir analogi jau izskatītajiem priekšlikumiem Civilprocesa likuma grozījumos tajā daļā, kas attiecas uz notāra darbu laulības šķiršanas gadījumos, jautājumos par bērnu aizgādības un saskarsmes tiesībām.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar spēkā stāšanās dienu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Inese Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Konkrētajam likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi. Juridiskā komisija šos priekšlikumus izskatīja.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Tas pēc būtības precizē iepriekšējā redakcijā esošo personu uzskaitījumu, lai būtu precīzi aptvertas visas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizēta kārtība, kā tiek sadalīti konfiskācijā iegūtie līdzekļi gadījumā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sapludināta kopā ar legālajiem līdzekļiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.

Trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 35 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien vēlreiz! Skatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Daudz diskutēts, spriests, tāpēc izstāstīšu īsumā, ko esam mainījuši uz trešo lasījumu.

Ārkārtīgi daudz stiprināti termini... “iekļaujoša vide”, jauns termins – “kombinētas mācības”, “nepilna laika klātiene”... izglītības ģimenē definīcija. Tā ir viena sadaļa.

Otra – paplašināta Ministru kabineta loma un kompetence noteikt kritērijus tieši kvalitātei, tehniskajām prasībām, atbalsta personāla iesaistei, mācību materiālu saturam, lai izglītības formās pilnveidotos kvalitāte. Esam stiprinājuši diasporas interešu izglītību, īpaši valodas jautājumus.

Visvairāk diskutētais jautājums laikam ir par nepilngadīgajiem izglītojamiem tālmācībā 1.–6. klasei, kurā esam paredzējuši, tāpat kā izglītība ģimenē... stiprāku pašvaldības pārraudzību pār saviem iedzīvotājiem. Atgādināšu, ka 13. Saeima Izglītības likumā jau ir ārkārtīgi spēcīgi nostiprinājusi izglītības pārvaldības lomu... Izglītības departaments... tieši par izglītības jautājumiem. Tāpēc šīm formām paredzēts pašvaldības izvērtējums, ko šobrīd deleģējam noteikt Ministru kabinetam.

Esam noteikuši ļoti pakāpenisku jaunās sistēmas ieviešanu, kas ir četri gadi.

Tātad priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt termina “attālinātas mācības” definīciju, jo turpmāk tās ietilps kombinēto mācību sastāvdaļā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt termina “iekļaujoša izglītība” definīciju 1. pantā, jo tā būs 3. pantā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē termina “izglītība ģimenē” definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgi kā 3. priekšlikumā runā par izglītojamo vecāku tiesībām vai pienākumiem, precizējot personas, kas realizē aizgādību pār izglītojamo. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt otrajā lasījumā termina “klātiene” definīcijā ietverto papildinājumu par kombinētajām mācībām, jo tas atrunāts 8. pantā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt definīciju “kombinētas mācības” ar atsauci uz nepilna laika klātieni. Komisijā atbalstīts daļēji, iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē termina “kombinētas mācības” definīciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 8. – deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Rosina precizēt termina “tālmācība” definīciju, paredzot, ka nepilngadīgo izglītojamo gadījumā, apgūstot pamatizglītības programmu tālmācībā, izglītība tiek iegūta ar likumiskā pārstāvja atbalstu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Nedaudz paskaidrošu šī priekšlikuma jēgu un būtību. Kāpēc es to iesniedzu? Klausoties debates gan komisijā, gan šeit, no tribīnes, nešķita, ka visiem deputātiem ir izpratne par to, kas tad ir tālmācības forma un kas ir izglītība ģimenē.

Tā svarīgākā atšķirība ir tā, ka tālmācībā vecāks vai aizbildnis, pareizi – likumiskais pārstāvis, pilda atbalsta funkciju bērnam, vienalga, kurā pamatskolas... 1.–9. klase... posmā viņš ir... tas ir atbalsts. Bet, ja tā ir izglītība ģimenē, tad principā vecāks vai aizbildnis veic pilnu pedagoģiju... gan apmāca, gan kontrolē visus materiālus... visu.

Tā kā tas bija PROGRESĪVO pārstāves arguments, kādēļ bērni 1.–6. klases posmā nevarētu būt tālmācībā, bija nepieciešams šis precizējums. Tas noderēs arī turpmāk. Ir vairāki izņēmumi... un bērni varēs turpināt šīs mācības... ierobežoti, bet varēs turpināt, skaidri definējot, ka aizbildnis ir atbalsta persona, kas palīdz bērnam mācīties. Lai nebūtu jādzird muļķības – kā tu iedomājies, ka 1. klases skolnieks viens pats sēž mājās pie datora un apgūst mācības?

Vēlreiz pasakot... arī tiesībsargs ir skaidri pateicis... ka gan Latvijas, gan starptautiskie tiesību akti un normas skaidri noteic, ka aizbildnis ir galvenā persona, kas visu nosaka. Bet, lai visiem viss būtu skaidrs, ierakstām arī likumā, ka tālmācību apgūst ar vecāka vai personas, kas realizē aizgādību, atbalstu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 8. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Rosina precizēt termina “tālmācība” definīciju, nosakot, ka nepilngadīgs izglītojamais pamatizglītības programmu tālmācībā apgūst ar vecāku (personu, kas realizē aizgādību) atbalstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē un papildina 3. pantu, kurā tiek runāts par iekļaujošas izglītības izvērstāku skaidrojumu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 11. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj 8. pantā vārdu “neklātiene” ar vārdiem “nepilna laika klātiene”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 12. – deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Rosina noteikt, ka tālmācībā bez ierobežojumiem var apgūt vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir priekšlikums, kurš ļauj mums atgriezties atpakaļ... un nešķirot bērnus... atstāt pārējās normas, kas ir likumprojektā un ir atbalstāmas – sakārtota terminoloģija, uzdots Ministru kabinetam sakārtot lietas saistībā ar kvalitāti.

Likumprojekta mērķis bija uzlabot izglītības sistēmas kvalitāti, pieķeroties klāt tieši tālmācības jomai. Bet sanāk, ka mēs likumā esam šķirojuši bērnus, nevis tiešā veidā norādot kvalitātes normas, kas jāizpilda pašām skolām, bet uzticot to Ministru kabinetam. Šobrīd šie noteikumi nav redzami. Mēs tos ieraudzīsim, es sapratu, tikai maijā. Komisijas vadītāja gan solījās, ka stingri sekos līdzi tam, ko Izglītības un zinātnes ministrija dara ar šiem Ministru kabineta noteikumiem.

Šobrīd, ja paskatāmies, kas ir tās izņēmuma personas, mēs redzam, ka ir atsevišķi izdalīti diplomātu, konsulārā dienesta bērni. Man pa šo laiku ir sanācis pat satikties ar vairākiem diplomātiem, kuru bērni mācās tālmācībā, un viņi šo formu atzīst par labu esam. Tieši tāpat arī uzņēmēji. Un tālākos priekšlikumos ir norma, ka ar pašvaldības atļauju jebkurš varētu...

Gribu jūs aicināt pieturēties pie tā, ko tiesībsargs ir teicis... ko tiesībsardze ir atsūtījusi savā vēstulē... ka ir jābūt saglabātai arī turpmāk... un pieejamai visiem bērniem atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.

Šis priekšlikums, kurš komisijā ir noraidīts, ļauj atgriezties atpakaļ... Principā nemainās neviena cita norma, bet mēs sakām, ka visi bērni... pašvaldībai nebūs jātaisa siets, jo par bērnu galvenais atbildīgais ir oficiālais aizbildnis, kurš parūpējas, kurš skatās. Un mēs atbalstījām šo priekšlikumu, arī nostiprinājām: vēlreiz pasakām, ka tas ir aizbildnis.

Šobrīd, lai uzlabotu kvalitāti, mēs šķirosim bērnus, mēs pateiksim: vieni var, otri nevar un trešie var ar pašvaldības atļauju. Vēlreiz saku: jūs varat iepazīties ar tiesībsarga vēstuli, kas ir pievienota dokumentiem. Tiesībsargs skaidri aicina – visiem bērniem vienādas tiesības, nevis kaut ko šķirot.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – atgriezties atpakaļ.

Vēl viena lieta, ko atcerējos – pirms kāda mēneša mēs, deputāti, bijām aizbraukuši uz Valku un uzklausījām Valkas novada domi. Viņi teica, ka liela daļa cilvēku brauc strādāt uz Igaunijas pusi, uz Valgu, bieži vien darba devēji motivē viņus piereģistrēties Valgā. Un šajā gadījumā mēs arī mudinām to darīt, jo, ja cilvēks būs piereģistrējies Valgā, viņam nebūs jāprasa pašvaldības atļauja, lai bērns mācītos tālmācībā, jo to pieļauj likums. Principā tie, kas reģistrēti ārpus valsts, var, bet Valkā nevar... Tas ir absurds.

Šis priekšlikums ļauj mums atgriezties atpakaļ – ļauj visiem bērniem... bet uzstādām noteikumus skolām. Šķirojam skolas, bet nešķirojam bērnus. Tāpēc, deputāti, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nešķirot bērnus, dot visiem bērniem vienādas iespējas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un saglabāt vecākiem tiesības pašiem lemt par savu bērnu izglītošanu tālmācībā. Ar piedāvātajiem likuma grozījumiem šīs vecāku tiesības tiks ierobežotas. Ja šis likums šodien tiks pieņemts, tad ar to mēs pateiksim vecākiem: jūs vairs neesat tie, kas lemj par sava bērna labākajām interesēm. Šīs tiesības tiks nodotas ierēdņiem, pašvaldību komisijām un Ministru kabineta noteikumiem.

Šis likums radīs papildu birokrātisko slogu pašvaldībām. Paradoksāli, ka tas notiek laikā, kad valdība ir izveidojusi pat speciālu darba grupu birokrātijas mazināšanai. Neviens ierēdnis, neviena pašvaldības komisija vai Ministru kabineta noteikumi nepazīst bērnu tik labi kā viņa paša vecāki.

Daudziem bērniem tālmācība nav kaprīze, bet vienīgā iespēja iegūt izglītību. Piemēram, bērniem ar uzvedības traucējumiem, ar hroniskām slimībām vai bērniem, kuri dzīvo grūti sasniedzamās vietās, arī bērniem, kuri klātienes skolā piedzīvo pazemošanu, vardarbību un mobingu. Ko mēs pateiksim šiem bērniem, šodien pieņemot šo likumu? Ka viņiem ir jāturpina uzturēties vidē, kurā viņus pazemo, sit, apspļauda, piekauj, un tas ir viņu pašu interesēs?

Kolēģi, izglītībai ir jābūt elastīgai, cilvēcīgai, tai ir jāatbilst labākajām bērna interesēm. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un saglabāt tālmācību pieejamu ikvienam bērnam, kā tas darbojās līdz šim, un saglabāt iespēju par to lemt bērna vecākiem, nevis ierēdņiem, pašvaldību komisijām vai Ministru kabineta noteikumiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Īsu komentāru par to, ko dzirdēju. Vispirms – par tiesībsardzes pausto ziņu. Tieši tāpēc būs 13. un 19. priekšlikums, lai katrai skolēnu grupai būtu iespēja iegūt izglītību... iekļaujot arī 12. priekšlikuma idejas. Bet precīzi esam noteikuši 13. priekšlikumā. Tāda priekšlikuma, ko Grasberga kungs runāja par diplomātiem, šeit vispār nav. Tas ir bijis kaut kad otrajā redakcijā.

Tāpēc lūdzu – precīzi par priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Gribu norādīt, ka otrajā lasījumā atbalstītie priekšlikumi ir spēkā arī trešajā lasījumā. Tas ir tas, kas ierakstīts likumā, kas nostiprināts.

Gribu citēt tiesībsarga vēstuli, jo tie bērni, kas nebūs diplomātu bērni, vai tie, kas dzīvo ārzemēs, vai tie, kas dabūs pašvaldības atļauju... šīm ģimenēm būs jānonāk situācijā, ka izglītībai jānotiek ģimenē. Ko par to saka tiesībsargs?

“Par izglītības ģimenē īstenošanu atbildīgi ir vecāki neatkarīgi no savām spējām un izglītības. Šādā gadījumā izglītības kvalitāte drīzāk pasliktināsies, nevis uzlabosies un grozījumu mērķis – izglītības kvalitātes uzlabošana – netiks sasniegts.

Bērnu interesēm atbilstošāk ir mācīties tālmācībā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātu metodiku un pieeju, nevis vecāku, kuriem nav atbilstošu zināšanu, vadībā, tikai ar to palīdzību. Tādēļ uzskatu, ka tālmācībai kā izglītības ieguves formai pamatizglītības pirmajā posmā (1.–6. klasē) ir jābūt saglabātai arī turpmāk un pieejamai visiem bērniem atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam.”

To raksta tiesībsargs, mūsu ievēlēts tiesībsargs.

Gribu atsaukties uz parlamentāro sekretāru Daugavieti, kurš vēl pirms pāris stundām teica, ka politiķiem bieži šķiet, ka viņi zina labāk. Tie bija viņa vārdi. Šajā gadījumā gribu teikt – vai tiešām politiķi zina labāk nekā tiesībsargs un vecāki par to, kas tika norādīts? To norāda vecāki, kuru bērni mācās tālmācībā.

Tāpēc vēlreiz saku: atbalstām šo priekšlikumu! Nešķirojam bērnus, bet uzdodam stingrus noteikumus skolām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Domājot par šo likumprojektu, man ir radušies secinājumi, ka valsts reformu vārdā apzināti sašaurina bērnu un ģimeņu izvēles brīvību, jo tālmācības ierobežošana nav rūpes par bērnu, tā ir iejaukšanās indivīda pamattiesībās.

Šajā gadījumā secinu vienu – cik tālu mēs iesim? Varbūt mums ir jāiejaucas vecāku un bērnu pamattiesībās, ierobežojot viņus izvēlēties mūzikas skolas, ierobežojot izvēlēties mākslas skolas, sporta skolas, jo pēc būtības šī ir tieši tāda pati ierobežošana? Bērnu vecākiem, bērnu ģimenēm, izvēloties tālmācību, ir savi argumenti, kāpēc viņi to izvēlas, tāpat kā mūzikas, mākslas un sporta skolas – vai nu sportiskās aktivitātes, vai radošais darbs. Speram nākamo soli – ierobežojam! Mēs šo soli jau speram... Pēc būtības šīs ir pamattiesības, kas mums ir nostiprinātas Satversmes 112. pantā.

Izglītība ir bērna tiesības, nevis valsts monopols. Pēc būtības ar šo lēmumu mēs graujam, nevis stiprinām ģimenes dzīvi. Vecākiem ir primāras tiesības un atbildība izvēlēties un lemt par sava bērna izglītību. Kategorisks aizliegums, ierobežošana 1.–6. klasē ignorē bērnu dažādās vajadzības, veselību, drošību, psihoemocionālo labsajūtu, dzīvesvietas apstākļus. Vēršu uzmanību – dzīvesvietas!

Ieviešot modeli “Programma skolā”, daudziem bērniem ceļā uz izglītības iestādi būs jāpavada stunda, pusotra stunda, divas stundas. Un vecāks bērna labbūtību saredzēs tajā, ka jāmācās tālmācībā, nevis jāpavada laiks autobusā. Mēs to ierobežojam.

Vienāds risinājums visiem – tas nav taisnīgs risinājums. Pēc būtības mēs palielinām birokrātiju, nevis sakārtojam sistēmu, jo, uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt kritērijus izņēmumiem, valsts radīs juridisku haosu. Pašvaldībām tiek uzlikta papildu atbildība, bet šobrīd bez skaidriem noteikumiem un nosacījumiem. Tas nav tiesiskums. Tā ir atbildības pārlikšana un neskaidrība ģimenēm.

Mēs ierobežojam kvalitāti ar domu, ka 1.–6. klašu posmā izglītība nav kvalitatīva. Bet kvalitāti uzlabo ar uzraudzību, nevis aizliegumu. Slikta prakse. Nav pamats aizliegt visu izglītības formu. Aizliegums ir vienkāršākais, bet ne gudrākais ceļš. Valsts uzdevums nav atņemt izvēli, bet nodrošināt kvalitāti. Ne katra reforma ir progress, īpaši tā, kas ierobežo bērna tiesības.

Un pašā nobeigumā – es gribu, lai jūs aizdomājaties par to, ka brīvība izglītībā nav privilēģija. Tā ir demokrātiskas valsts pamats. Vai šis likumprojekts un jūsu balsojums būs par demokrātisku valsts pamatu, kur vecākiem ir izvēles tiesības? Es ļoti, ļoti šaubos.

Vēlreiz – mēs ierobežojam vecāku, ģimeņu tiesības izvēlēties. Lūdzu, atbalstām Jāņa priekšlikumu, jo tas vecākiem dos un saglabās demokrātiskās tiesības izvēlēties. Un, ja tomēr jums ir arguments – kvalitāte, tad izdodam likumu, kā nodrošināt kvalitāti šīm izglītības iestādēm, nevis likvidējam tās. Vieglākais ceļš ir aizliegt, bet mēs nedomājam par tām ģimenēm, kurām šajā posmā izglītība ir vitāli svarīga.

Atbalstiet Jāņa priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums ir pēdējā iespēja nešķirot bērnus, bet uzlabot tālmācības kvalitāti. Es aicinu to atbalstīt, apzinoties, ka mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai bērni varētu mācīties viņiem vislabāk pieejamā veidā. Vecāki ir vienīgie un primāri atbildīgie par bērna izglītību. Tai pašā laikā ar rūgtumu jāatzīst, ka par kvalitāti likumprojektā ir tikai deleģējums Ministru kabinetam... kur ir vispārēji deleģēts, kas būtu jānosaka Ministru kabineta noteikumos, kādos parametros šī kvalitāte būtu jāmēģina uzlabot. Likumprojektā nav ielikti konkrēti kritēriji tālmācības kvalitātei. Mēs kārtējo reizi paļaujamies uz Ministru kabineta izpratni vai labo vēlmi. Jāatzīst, ka es neuzticos šim Ministru kabinetam, jo vairākkārt ir pierādījies, ka viņi nav attaisnojuši cerības. Tie nav tūkstošiem bērnu, kas 1.–6. klasē mācītos tālmācībā. Tā ir neliela daļa. Aptuveni 1 procents bērnu, kas iegūst vispārējo vidējo izglītību posmā no 1. līdz 6. klasei, šobrīd apgūst izglītību tālmācībā. Un katram noteikti ir savs pamatojums. Katram vecākam, kas to izvēlas, ir sava vēlme to darīt, ne vienveidīgu apstākļu dēļ.

Tieši tāpēc mēs nevaram cerēt, ka Ministru kabinets spēs adekvāti noteikt šos kritērijus. Ja viņi centīsies to izdarīt ļoti vienkārši, saprotami, lai trīs pašvaldībās nebūtu pieci dažādi lēmumi, ka viens bērns varēs, cits nevarēs... mēs radām lielus riskus ar šo pašvaldībām uzticēto uzdevumu – izvērtēt. Ja atkal tas izvērtējums būs tāds, ka var ielikt kā testā tikai ķeksīti “ir”, “nav”, “ir”, “nav”... tad tas būs ļoti labi. Bet es neticu, ka Ministru kabinets tik detalizēti spēs radīt šos noteikumus, lai tā būtu kā anketa ar kaut kādu jautājumu rindu, kurā, intervējot vecākus, var atzīmēt – “izpildās”, “neizpildās”. Sliktākais, kas var notikt, – vecākiem būs jāvāc izziņas, mediķu slēdzieni, jāstāv rindās pie speciālistiem... kas ir mūsu ikdienas realitāte.

Pat pusgada laikā nebūs iespējams veikt šo vērtējumu. Un tad mēs būsim iebraukuši, varētu teikt, tādā grāvī, ka nezināsim, kā pirmajā Saeimas sēdē septembra sākumā mēģināt to izlabot un saglābt.

Šobrīd tālmācībā 1. klasē mācās 127 bērni. Tātad mēs šo “tēmējam” uz tiem 127 potenciālajiem bērniem, kas arī nākamajā gadā gribēs uzsākt vispārējo izglītību tālmācībā. Vai tiešām mums valstiski ir jātērē tik liels resurss, lai sašķirotu tos 127 bērnus, vai viņi drīkst, vai viņi nedrīkst, vai tā vecāku izvēle tiešām ir bērna labākajās interesēs? Mēs liksim viņus zem lupas, liksim nest izziņas, liksim viņiem, varētu teikt, “izpreparēt” savu dzīvi. Kāpēc? Varbūt līdz skolai viņam ir 30 kilometri, bet ir ļoti slikts ceļš un nav transporta. Bet varbūt līdz skolai viņam ir 20 kilometri, bet bērns nepanes pārvietošanos autobusā, viņam ir sliktas emocionālas sajūtas, varbūt viņš fiziski nevar to izdarīt. Tas būs ļoti sarežģīti, birokrātiski un dārgi, jo katra darba stunda, ko tam veltīs pašvaldības speciālists, mediķis... un arī valsts pusē tas nav samērīgi.

Manuprāt, šī ir pēdējā iespēja pateikt, ka mēs uzticamies vecāku izvēlei, bet, ja ir problēmas, ir dažnedažādi atbalsta mehānismi. Pašvaldībās strādā starpinstitucionālās komisijas, kuras katru gadījumu var vērtēt individuāli. Ja tiek konstatēts, ka bērns ir mācījies pirmsskolā un tad viņš iet uz tālmācību, pašvaldībai vienmēr ir iespēja uzrunāt ģimeni, pakonsultēt, pajautāt, kāpēc tālmācībā. Bet neradīsim papildu birokrātiskos mehānismus un slogu, kas visu apgrūtina. Atceramies – šobrīd tas ir 1 procents no visiem. Vai tiešām mēs viņus gribam šķirot, bet kvalitāti ne tik ļoti pieskatīsim un uzlabosim?

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Ja pie šī pieskaita klāt jautājumu, par ko mēs debatējām, – par mazo privāto skolu iznīcināšanu, par kristīgo skolu likvidēšanu –, tad šķiet, ka izglītības jautājums lēnām jau griežas kā tāds liels politisks jautājums: kurā pusē mēs īsti esam? Vecāki, tie, kas tam visam seko līdzi, domā vienu domu – cik ilgi vēl... vai to varēs izlabot?

Es nesen tikos ar Norvēģijas cilvēkiem, un man bija iespēja iepazīties ar Norvēģijas modeli gan skolās, gan bērnudārzos. Tur vecāki var droši rēķināties ar to, ka ģimene saņems finansējumu, un ģimene ir tā, kas izvēlas sūtīt bērnu tur vai sūtīt bērnu citur – atkarībā no tā, kādu kvalitāti var dabūt un kādu var saņemt.

Mēs runājam par demogrāfiju, šausmināmies, ka krītas jaundzimušo skaits. Un beigās – ko mēs atrodam... lepni... reklāmā? Pēc budžeta apstiprināšanas klausāmies, ka vecākiem ir pacelti pabalsti. Ar pabalstiem var padzīvot tikai kādu brīdi. Ģimene uz savu nākotni neskatās tikai... ar pabalstiem. Ģimene skatās tad, kad tā var izvēlēties. Tā vietā, lai valsts darītu to, kas tai ir jādara, mēs likvidēsim tālmācību.

Mana mamma bija skolotāja mazā lauku skolā. Tad, kad brauca pārbaude, kad brauca kvalitātes inspekcija skatīt, vai šī mazā skola var pastāvēt, vai skolotāji strādā pietiekami labā līmenī, lai iemācītu bērniem kaut ko, – visi bija vienā stresā. Šobrīd atbilde no izglītības sistēmas, cik es saprotu: mūsu kvalitātes inspekcija neko nevar izdarīt, jo tā skatās tikai kaut kādas birokrātiskās bultiņas. Un vecākiem būs jāiet... Vēl būs klāt jaunais birokrātiskais aparāts... kādreiz bija jāiet ar mājas grāmatu padusē, tagad – ar bērniem. Vecāki ies uz pašvaldībām, lai mēģinātu pierādīt un stāstīt, kāpēc izvēlas vienu kā otru...

Vienīgās manas cerības, ka šis viss beigsies un ka jūs nesabojāsiet visu sistēmu... un vecāku izvēli... nepaspēsiet, jo palicis tikai gads līdz vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Aiz katra likuma ir reāli cilvēki, reālas ģimenes, reāli bērni. Es jums ieskicēšu dažas reālas situācijas – jā, šai gadījumā atkal no Latgales –, kas parāda šī likumprojekta principu aplamību.

Daudzbērnu ģimene, kas jau sen atgriezusies no Rīgas un dzīvo Latgalē. Vairāki bērni jau ir ieguvuši izglītību tālmācības veidā, studē ārvalstīs ļoti prestižās augstskolās. Šobrīd jaunākajiem bērniem tiek atņemta iespēja apgūt izglītību tālmācībā. Tuvākā skola ir četri pieci kilometri, bet skolas vide neapmierina vecākus. Lai vestu uz tālāku skolu, tas prasa laiku. Vēl jo vairāk – ja mamma strādā attālināti, viņa visu laiku ir mājās. Viņa varētu darīt to pašu, ko viņa ir darījusi līdz šim ar saviem vecākajiem bērniem, – palīdzēt iegūt labu, kvalitatīvu izglītību, lai viņi pēc tam turpinātu studijas Latvijas vai ārvalstu augstskolās.

Šobrīd šī ģimene tiek dzīta... līdzīgi kā tika minēts Valkas un Valgas piemērs... ģimene nopietni apsver iespēju deklarēties Lietuvā. Līdz kādam absurdam mēs esam noveduši mūsu nevēlēšanos saglabāt tālmācību! Cilvēks, kas dzīvo Latvijas pierobežā... kas ir sarūkošās ekonomikas rezultāts un valsts politikas rezultāts... kur, par spīti visam, ģimene paliek dzīvot... mēs viņiem uzliekam vēl vienu papildu slogu un spiežam izdeklarēties no savas valsts, lai turpinātu tāpat, kā bija līdz šim, – iegūt kvalitatīvu izglītību no mājām.

Otrs piemērs. Jūs sakāt – pašvaldības atzinums. Manis jau pieminētā Rēzekne. Kā ģimene var cerēt uz, piedodiet, adekvātu pašvaldības rīcību, lai tā nāktu pretim ģimenei? Jādodas pie dažādiem ekspertiem un ārstiem, lai dabūtu visus atzinumus, lai atbilstu kurai tai pozīcijai un lai Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā vai likumā noteiktajā kārtībā dabūtu atbilstošu statusu, un tad, lūk, šī ģimene savu bērnu var atstāt tālmācībā. Kur ir tie eksperti? Protams, Rīgā. Nupat, vakar, aprunājos – viena eksperta vizīte maksā 300 eiro. Tādā veidā mēs gribam veicināt Veselības ministrijas budžetu... vai ko? Es nesaprotu, kāpēc tā ir problēma, ka cilvēks... ģimene nodrošina tālmācību saviem bērniem?

Mēs piedzīvojām visas tās šausmas ar kovidu. Ja būs nākamā epidēmija, mēs nebūsim tai gatavi, jo būsim uztaisījuši tādu birokrātisku aparātu, ka katra bērna arī nelielās veselības problēmas... starp citu, joprojām to ir daudz... bet mēs negribam nākt pretim Latvijas iedzīvotājiem.

Tas viss man atgādina kolhozu laikus. Toreiz, lai būtu efektīvāk, lai saimniekošana notiktu pragmatiski un ar labākiem rezultātiem, cilvēki tika izdzīti no viensētām un sadzīti kolhozos. Un cik tālu mēs tikām ar to? Pie ļoti kvalitatīvas tautsaimniecības? Nē. Paldies dievam, padomju laiki ir beigušies un mēs nākam atpakaļ... daļēji nākam atpakaļ uz viensētām un zemnieku saimniecībām. Šis ir pilnīgs kolhozs.

Un visbeidzot. Ja jūs šo priekšlikumu neatbalstīsiet, likumprojektu apstiprināsiet un turpināsiet iesākto dziesmu, es pats personīgi aizsūtīšu Valsts prezidentam vēstuli ar lūgumu šo likumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai. Jo tieši mums par to ir jārūpējas, šīs aptuveni 4000 ģimenes tāpat ir noslogotas ar saviem darbiem un rūpēm par savām ģimenēm. Viņi nevarēs doties uz Doma laukumu un protestēt. Tas ir jādara mums – kvalitatīvi jāpieņem likumi. Ja mēs to nevaram, tad jāaicina prezidents, lai jums atver acis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Reģionos mēs skolas aizveram, tālmācību 1.–6. klasei faktiski aizveram. Bērniem ar speciālajām vajadzībām, kurus mēs novirzām klātienes mācībām, īpašu resursu papildu asistentiem līdzi neiedodam. Reģionos ceļi nav sakārtoti. Ceļu finansējums ir tik mazs kā nekad. Pēc skolu reformas vecākiem ir ļoti sarežģīti aizvest bērnus uz attālām skolām. Ar kādu mērķi tas viss tiek darīts? Pat fantāzija daudz nav jāliek lietā. Pat vislielāko sazvērestību stāstniekiem tas viss izskatās tieši tā... Tas izskatās ļoti slikti, kolēģi!

Es pievienojos mana kolēģa Jura iepriekš minētajam. Arī es parakstīšu tādu vēstuli. Mēs, visi APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas kolēģi, esam runājuši – es zinu, arī vairāki opozīcijas kolēģi par šo tēmu ir runājuši, – ka mums jāgriežas pie Valsts prezidenta ar lūgumu atgriezt Saeimai atpakaļ šo jautājumu pārskatīšanai. Labi atceroties... strādājot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā un kādiem mērķiem tika atvērta diskusija par tālmācību, par tās kvalitātes uzlabošanu, par terminu sakārtošanu, tas beidzas ar to, ka 1.–6. klasi mēs vispār izslēdzam ārā.

Grasberga kunga priekšlikums, par ko mums jābalso, ir pēdējā iespēja atstāt izvēli pamatskolai, ka tā var nodrošināt apmācību arī tālmācībā. Tie ir aptuveni 2500 bērnu. Un viņu vecāki, kuri šobrīd ir izvēlējušies šo formu – bērnus sūtīt tālmācībā. Jūs ļoti labi zināt tos daudzos iemeslus. Ir uzvedības traucējumi, ir tie, kuriem skola nav pieejama. Viņi mācās... Visa ģimene izvēlas... pārsvarā tā ir ģimene, kas no 1. līdz 6. klasei bērna vietā izvēlas, kādā formā un kurā skolā bērns mācīsies.

Arī kvalitātes jautājumi. Tas, ka vecāki bieži ceļo, regulāri atrodas ārzemēs, regulāri Latvijā... vai maina savu dislokāciju, vecākiem bieži jādzīvo dažādās Rīgas vietās vai valsts reģionos... jāstrādā Latgalē vai Ventspilī... bērns vienā vietā tālmācībā gūst izglītību. Tā ir vecāku izvēle. Tā nav milzīga bērnu masa, tie ir aptuveni 2500 bērnu, kuri izvēlējušies šādu mācīšanās metodi. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā speciālisti diezgan precīzi var uzskaitīt arī... vecāku aptauju rezultātus, kādēļ ir izvēlēta šāda metode. Tur ir ļoti daudz variantu.

Jūs taču labi saprotat, ka lielajās skolās, ja tajās pieliek vēl bērnus, īpaši tos, kuriem ir speciālās vajadzības, viņiem nav papildu asistenta, bērns ar speciālajām vajadzībām saņem traumu, diezgan neizbēgami pret viņu tiek vērsts citu bērnu mobings. Tā tas ir. Varam izlikties, ka tā nav, bet tā tas ir. Un bērns, kuram ir nepieciešama īpaša attieksme tajā vecuma agrīnajā stadijā, kad daudzas lietas vēl var vērst par labu, saņem ļoti nopietnu traumu.

Rezultātā cieš visi. Cieš tie bērni, kuri ir spiesti mācīties klātienē, lai gan “pēc savas definīcijas” viņiem bija jāmācās attālināti. Un ne vienmēr katram būs ārsta vai mediķa zīme. Daudzi vecāki sākotnējā posmā negrib šo speciālo kodu bērnam, tāpēc ka ir pārliecināti – ar dažādām metodēm bērnu var atgriezt normālā dzīvē.

Tā ka izvairīsimies no šīs vardarbības. Ar laiku tā parādīsies. Mēs jau to redzam šobrīd ar iekļaujošo izglītību un ļoti daudzām citām lietām izglītības sistēmā... ar to, ka nav mācību materiālu un tamlīdzīgi. Tad vēl tālmācības aizliegums 1.–6. klašu grupā. Tas viss kopumā mūsu izglītības sistēmu grauj, nevis stiprina.

APVIENOTAIS SARAKSTS aicina atbalstīt kolēģa Grasberga priekšlikumu. Pēc būtības šis priekšlikums ir līdzīgs tam, ko APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija sniedza uz iepriekšējiem lasījumiem. Un, ja tālmācība tiek likvidēta šajā likumā... mēs, APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija, balsosim “pret” šo likumprojektu, neraugoties uz to, ka termini ir sakārtoti.

Kopumā sliktuma ir daudz vairāk nekā labuma. Un mēs, frakcija, griezīsimies pie Valsts prezidenta, aicināsim izmantot prezidenta pilnvaras un šo normu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, lai mēs atklāti un godīgi šīs problēmas izrunātu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Pēc viedokļu uzklausīšanas, es tomēr vēlos izstāstīt, ko ir lēmusi komisija.

Es saprotu, ka simts deputāti nevar iedziļināties smalkās niansēs un ne tuvu – izglītības niansēs. Tāpēc tas, ko ir lēmusi komisija, neatbalstot šo priekšlikumu... es izstāstīšu vēlreiz, un tas būs 13. un 19. priekšlikumā. Jums visiem ir izdalīti dokumenti.

Ko paredz 13. priekšlikums? Kāpēc mēs neatbalstījām 12.? Jebkura izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu klātienē... nepilna laika klātienē, ko kādreiz sauca par neklātieni vai tālmācību. Pirmsskolu Latvijā īsteno tikai klātienē. Pirmo posmu – no 1. līdz 6. klasei – īsteno klātienē, šī panta 2.2. un 2.3. apakšpunkta izņēmuma gadījumos, kas ir... ģimenē vai tālmācībā. Tas ir tas 19. priekšlikums.

Savukārt pārējo posmu – no 7. līdz 12. klasei – īsteno klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Tieši tāpēc 12. priekšlikums, atgādinu, netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 35, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 13. priekšlikumu es tikko ļoti smalki izstāstīju. 8. pants. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā komisijas priekšsēdētāja Agita! Lūdzu, nāciet un izstāstiet! Jūs tikko pamatojāt, ka mēs neiedziļināmies, nesaprotam, jo, redz, šajā priekšlikumā ir atļauta tālmācība. Man ir konkrēts jautājums: vai ar šo priekšlikumu bērna vecāks varēs izvēlēties tālmācību – kā savu izvēli – bez jebkādas iespaidošanas no malas (pašvaldības un citiem)? Vai tā ir institucionālā izvēle, kas bērna vecākam būs jāpanāk?

Nevajag apgalvot, ka mēs neesam iedziļinājušies. Mēs ļoti daudz esam iedziļinājušies šajā jautājumā. Skaidrs ir viens, ka tālmācība 1.–6. klašu posmā tiks ierobežota un par katru konkrēto gadījumu tiks uzticēts pašvaldībām lemt, vai bērns var mācīties tālmācībā vai ne. Nevajag no tribīnes stāstīt, ka jūs saglabājat tālmācību tādu, kāda tā bija, un ka mēs esam dumiķīši un neko neesam sapratuši. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Atgādinu, ka komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 14. – deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz noteikt gadījumus, kādos vispārējās pamatizglītības pirmā posma programmu var īstenot tālmācībā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 34, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 15. – arī deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz, ka izglītības iestāde ir tiesīga īstenot programmu tālmācības formā ārkārtējas situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums nav par to, vai kādam patīk vai nepatīk tālmācība kā mācību forma. Tas ir jautājums par Latvijas valsts spēju pārvarēt krīzi, par to situāciju, par kuru mēs bieži runājam, – ka esam piešķīruši valsts aizsardzībai daudz līdzekļu, ka mūsu robeža ir droša.

Vai kaut viens no jums šobrīd var atbildēt, kā krīzes apstākļos strādās izglītība ar nosacījumu, ka nav elektrības, ka ir skolotāji, ir skola, bet nav pieejams neviens no šiem rādītājiem? Ko jūs darīsiet, kad pazudīs mobilie telefoni? Ko jūs darīsiet, kad apkārt būs apstākļi, kas vairāk aicinās slēpties, nevis iesaistīties izglītošanas procesā?

Šis priekšlikums veidots, pamatojoties arī uz Ukrainas pieredzi – kā Ukraina kara apstākļos risina mācīšanās procesu. Tālmācība ir viens no viņu glābiņiem. Gribu atgādināt, ka sākotnēji viņiem tālmācībā mācījās 10 tūkstoši. Ļoti ātrā laikā uz mācīšanos tālmācībā pārgāja 100 tūkstoši bērnu un varēja izmantot izglītošanās iespējas jebkurā vietā jebkurā laikā, kad viņiem bija pieejams internets. Arī Latvija sniedza atbalstu.

Roberts Vaišļa ir persona, kura Latvijā veidoja tālmācību. Šobrīd viņa zināšanas un prasmes izmanto Ukraina, izmanto pasaule. Tas, ko viņš ir radījis, šobrīd nav vajadzīgs tikai mūsu valstij. Drošība, cienījamie kolēģi, nav tikai žogi, karavīri... Tā ir realitāte. Un ignorēt to nav politiski atbildīgi – pateikt, ka šis nav tas likums, kurā mēs to šobrīd risināsim.

Arguments, ka vai nu tagad visas skolas pāries uz tālmācības formu... iepriekšējā priekšlikumā ir minēts, ka jebkura skola var realizēt tālmācības formu. Valsts, kura neredz savas izglītības pastāvēšanu jebkuros apstākļos, nav balstīta uz izglītības ilgtspēju. Sistēma, kura nevar pielāgoties jebkuros apstākļos, nav orientēta uz cilvēku, bet orientēta uz budžeta reklāmu. Mazs bērniņš stāsta, kādi ieguvumi būs valstij... Bet vai šis bērns var pastāstīt, ko viņš darīs, kad valstī skolas nebūs pieejamas?

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un rādīt cilvēkiem savu valstisko nostāju.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Pastāstīšu, kāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts. Ja mēs runājam par ārkārtēju situāciju valstī un izglītības procesu, tad tam ir cits –atsevišķs – normatīvais regulējums. Tāpēc komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 22, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 16. – deputāta Batņas priekšlikums. Paredz noteikt gadījumus, kad pamatizglītības pirmā posma programmu var īstenot tālmācībā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Ja kādam rūpētu tie bērni, kas izvēlēsies tālmācību, tad šis priekšlikums tiktu atbalstīts, jo tas paredz izņēmumus dažādās situācijās, kas ir statistiski novērtētas aptaujās... tālmācības skolā. Jums ir ekskluzīva iespēja pateikt: jā, vecāki, ir izņēmumi, kad var mācīties tālmācībā.

Bet apzinoties, ka balsojot koalīcija noteikti nobalsos “pret” šiem priekšlikumiem, kolēģi, aicinu tos, kas uzskata, ka šis likumprojekts ir brāķis un vienkārši tālāk nav jāvirza, nebalsot par šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Paldies par šo priekšlikumu.

Arī komisija mēģināja izvērtēt visas situācijas, un, baidoties, ka mēs visas dzīves situācijas nevaram paredzēt, tapa 19. priekšlikums.

Kā jau minēju, 16. priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Mums jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 14, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 17. – deputāšu Zariņas-Stūres un Verginas priekšlikums. Paredz noteikt, ka 1.–6. klases posmā tālmācību var apgūt tie, kas dzīvo ārzemēs pastāvīgi vai sasnieguši 18 gadu vecumu un līdz tam nav apguvuši pamatizglītības programmu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 18. – deputātes Indriksones priekšlikums. Paredz papildināt otrajā lasījumā atbalstīto 1.–6. klasē pieļaujamo tālmācības izņēmuma gadījumu uzskaitījumu ar atrunu par pašvaldības atzinumu par to, ka tālmācība ir bērna labākajās interesēs. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par visstrīdīgāko – 8. – pantu, kas noteic, ka izglītības programmas klātienē un nepilna laika klātienē var apgūt, organizējot un īstenojot kombinētās mācības atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai. Pamatizglītības pirmo posmu – iekļaujot visus šos gadījumus par tālmācību vai izglītību ģimenē – ar pašvaldības izvērtējumu, par kuru būs MK noteikumi... kā arī tie, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs un tādēļ tiem nav pieejamas citas izglītības formas Latvijā, arī tie, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un līdz šim nav apguvuši pamatizglītības pirmā posma programmu.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamie kolēģi! Šis ir tas priekšlikums, kurš uzliek pašvaldībām veikt izvērtēšanas funkciju... ar pašvaldības atzinumu... šobrīd nevienam nav zināms, kādā formā. Bet, ņemot vērā, ka mēs ierobežojam brīvu pieeju kādam pakalpojumam, tiek saņemts administratīvais akts. Ir jautājums, vai visas pašvaldības šobrīd ir piekritušas veikt šādu pārraudzību.

Te mēs nonākam pretrunā. Pašvaldībām jau šobrīd ir savas skolas un pašvaldību skolu finansējums, bērnu skaits ietekmē viņu skolu pastāvēšanu. Rodas jautājums: kurš pašvaldībā būs tas, kurš pieņems lēmumu? Ņemot vērā to, ka komisijā neviens nevarēja pastāstīt, pēc kādiem kritērijiem... ja mēs par pamatu ņemam šobrīd Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju, kurā strādā psihiatri, ģimenes ārsti... varu teikt, ka Saeima ir sludinājusi birokrātijas samazināšanu.

Šis priekšlikums paredz to, ka pašvaldības veidos jaunu birokrātisko sistēmu, nelielam skaitam bērnu veicot šo analīzi. Un ar šo analīzi mēs pasakām to, ka neviens vecāks nav spējīgs uztvert, saprast un izvērtēt, kas viņa bērnam ir vislabākais.

Ja mēs runājam par sportistiem, mūziķiem... varbūt šajās komisijās būs vijolnieki, dziedātāji? Kas būs tie cilvēki, kuri pateiks, kura izglītības forma šim bērnam ir atbilstoša? Un, atbalstot šo priekšlikumu, jūs radāt situāciju, ka nevis mazināt, bet palielināt birokrātiju. Un, atcerieties, šis priekšlikums budžetam radīs papildu izdevumus, jo jebkura pašvaldība būs tiesīga vērsties pēc finansējuma. Šie vērtētāji to nedarīs kā labdarības organizācijas, viņiem būs jāmaksā nauda. Kā jūs pārsūdzēsiet šo atzinumu? Kā jūs to izvērtēsiet? Šādu atbilžu nebija.

Viens, ko šis priekšlikums pasaka skaidri: Latvijā ir bezatbildīgi vecāki, tāpēc ka nesaprot... nespēj pieņemt lēmumu, kāpēc viņa bērnam viena vai otra izglītības forma ir visatbilstošākā. Un ko mēs darām ar šādiem priekšlikumiem? Mēs veicinām bezatbildību. Varbūt no piedzimšanas uzreiz varam iedot instrukciju, kur katram vecākam jāaizved bērns un kas viņu mācīs.

Un te parādās liela domstarpība. Mēs neļaujam bērniem labot kļūdas, bet ar saviem lēmumiem tās radām. Bērni baidās uzņemties atbildību, lai nekļūdītos. Vecākiem nav tiesību rīkoties atbildīgi. Tad kādā sabiedrībā mēs taisāmies nākotnē dzīvot? Mēs esam pateikuši, ka mūsu iedzīvotāji nav pietiekami gudri un atbildīgi, lai savas ģimenes interesēs pieņemtu atbilstošāko. Bet ir kādi tantes un onkuļi komisijās, kuri zinās, kas ir labākais jūsu bērnam.

Es neatbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 13, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 14. pantā deleģējumu Ministru kabinetam par neklātienes formām – aizstāj ar nepilna laika klātieni, kā arī papildina ar frāzi “personām, kas realizē aizgādību”. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Plašs priekšlikums – par deleģējumu Ministru kabinetam par kritērijiem un kārtību, kādā tiek realizētas izglītības programmas un kad realizēt izglītības programmas tālmācībā bērna labākajās interesēs. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie Ministru kabineta noteikumi būs vairāki. Un tā ir birokrātija. Katram ir savs mērķis.

Piekrītu, ka jābūt detalizētiem kritērijiem sadaļā par kvalitāti, par to, kas jānodrošina konkrētai izglītības iestādei, sniedzot izglītības iespēju mūsu bērniem un jauniešiem. Īpašu uzmanību pievēršot, protams, tālmācībai, nosakot ne tikai, kas jāīsteno, kādā veidā, ar kādiem līdzekļiem, bet noteikti Ministru kabineta noteikumos sagaidām uzraudzības un atskaitīšanās kārtību, lai vienīgais kritērijs nebūtu pašvērtējuma ziņojums un akreditācija reizi sešos septiņos gados, nezinot, kas notiek pārējā laikā. Diemžēl kvalitāte ir palikusi ēnā.

Vēl svarīgāk ir noteikt atbilstošus kritērijus arī nepilna laika klātienei, ko izmanto izglītības iestādes, kurās izglītību apgūst jaunieši (arī pieaugušie, protams), kuriem ir bijis neiespējami apmeklēt nosacīti saukto par parasto vidusskolu vai izglītību klātienē un kuri paralēli izglītībai ļoti bieži strādā vai ir attapušies, ka ar deviņām klasēm ir par maz un grib mācīties tālāk. Dažiem, atzīsim, nav pat deviņu klašu izglītības. Un ļoti svarīgi būtu noteikt tādus kritērijus, lai skolas varētu patiesi pielāgoties, nodrošinot kvalitatīvu izglītības iespēju arī šiem jauniešiem, tai pašā laikā neierobežojot skolu iespējas sniegt daļu izglītības klātienē, pārējo nodrošinot ar citiem kombinētajiem mācību veidiem vai individuālā mācību procesā, nemācoties klātienē. Jo svarīgākais, lai jauniešiem ir iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību.

Man ir konkrēts piemērs. Talsu novadā bijusī vakara un neklātienes vidusskola šobrīd darbojas kā Talsu novada vidusskola. Faktiski pa šiem gadiem nevis desmit, bet vairāki simti jauniešu ir ieguvuši labu izglītību. Daļa no viņiem pēc tam dodas studēt. Un to var izdarīt tikai veidā, kas kādreiz bija neklātiene. Šobrīd tā ir izglītība, kura tiek nodrošināta darba dienās, bet ne pilnu nedēļu, pielāgojoties skolēnu iespējām nokļūt izglītības iestādē, jo ne visi dzīvo pilsētā, daudzi mēro tālu ceļu no laukiem. Sociālā vide, pretimnākšana, individuāla pieeja, nodarbības bez iepriekšēja stundu saraksta sestdienās, papildu iespējas ir tas, kas viņiem nodrošina izglītības saņemšanu. Daļa šo skolēnu tiešām dodas uz profesionālās izglītības iestādēm, un ir piemēri, ka dodas uz augstskolām un atgriežas skolā kā skolotāji, kā pedagogi.

Tie ir tie labie piemēri, kurus mēs nedrīkstam pazaudēt, apgrūtinot – nosakot obligātus nosacījumus klātienes procentiem. Rēķināmies ar elastību, uzticamies izglītības iestādēm un izglītības iestāžu vadītājiem, kādā veidā viņi var vislabāk nodrošināt mūsu bērniem un jauniešiem kvalitatīvu izglītību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. No komisijas puses papildināšu, ka šis ir kvalitātes priekšlikums, jo šobrīd (patīk vai ne) dažas tālmācības skolas (to mēs dzirdējām) ir reģistrētas arī dzīvokļos. Un šeit ir ļoti, ļoti precīzi par tehnisko vidi, par attiecību klātienes un attālinātām mācībām.

21. priekšlikums ir deleģējums Mk par kvalitāti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka deleģējumu Mk par kombinētajām mācībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 23. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicina precizēt jau iepriekš runāto otrajā lasījumā – par vadlīnijām attālināti rīkoto interešu izglītības programmu latviešu valodas, Latvijas vēstures, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei ārpus Latvijas dzīvojošām personām –, nosakot, ka šis regulējums ietver ne tikai vadlīnijas, bet arī prasības. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē to, kas attiecas uz vecākiem, ietverot atsauci par personām, kas realizē aizgādību pār izglītojamo. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par Ministru kabineta kritērijiem un kārtību formai “izglītības ieguve ģimenē”, tai skaitā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un izglītības iestādes sadarbību. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē numerāciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 27. – deputātes Stobovas priekšlikums. Viņa vēlējās, lai izglītības apguve tālmācības formā tiktu sasaistīta ar izglītības iestādes akreditācijas termiņu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 18, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 28. – arī deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus, kuros ir informācija par noteikto diagnozi, par sasniegumiem un kārtību, kādā apkopot datus, kas attiecas uz 8. panta 2.1 daļā minētajiem izglītojamiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 19, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem, kas attiecas uz 8. pantu – par pamatizglītības pirmā posma programmas apguvi tālmācībā: 1. klasē – no 2026. gada 1. septembra, 2. un 4. klasē – no 2027. gada 1. septembra, 3. un 5. klasē – no 2028. gada 1. septembra, 6. klasē – no 2029. gada 1. septembra. Tas attiecīgi ir četru gadu pārejas periods.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 30. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus, kas attiecas uz neklātieni un nepilna laika klātieni. Līdz brīdim, kamēr nav jaunie, spēkā ir līdzšinējie MK noteikumi. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31., 34., 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicina pārejas noteikumos noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam izdod noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā īsteno programmas nepilna laika klātienē un tālmācību vispārējā izglītībā. Līdz to spēkā stāšanās dienai spēkā ir iepriekšējie. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2026. gada 15. maijam izdot noteikumus kritērijiem un kārtībai, kādā pašvaldība izvērtē to, ko mēs iepriekš runājām. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem... attiecīgi par terminiem “neklātiene” un “nepilna laika klātiene”... kamēr jaunie nav stājušies spēkā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem – par kārtību kombinētajām mācībām, kombinēto mācību īpatsvaru. Tas pats, kas iepriekš – kamēr nav jauno MK noteikumu, ir spēkā iepriekšējie. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Dod deleģējumu MK... tas, ko es stāstīju par interešu izglītību diasporā dzīvojošajiem, par 23. priekšlikumu... par Ministru kabineta noteikumiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā gribu teikt paldies Izglītības kvalitātes valsts dienestam, Izglītības un zinātnes ministrijai. Īpašs paldies Juridiskajam birojam – par ārkārtīgi precīzu darbu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Tad mums jābalso vēl vienu reizi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Līdz ar to mums jāizsludina pārtraukums.

Pārtraukums, kolēģi, līdz pulksten 16.00, jo tagad visi laipni aicināti uz Ziemassvētku pasākumu, un cerams, ka pēc Ziemassvētku pasākuma visiem būs labs noskaņojums, varēs visu izdarīt līdz galam.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums jāsāk ar klātbūtnes reģistrāciju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Tātad reģistrējušies 80, nereģistrējušies – 20. Kvorums ir.

Mēs palikām pie likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”, palikām pie balsojuma par minēto likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, līdz ar to es slēdzu sēdi. Paldies visiem par darbu.

___

(Pauze.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums Prezidijam sasaukt ārkārtas sēdi un izskatīt divus apropriācijas jautājumus. Piekrītat? (Starpsaucieni: “Jā!”) Tad Prezidijs tūlīt sasauks Prezidija sēdi un iekļaus divus apropriācijas jautājumus, un pārējie paliks uz jauno gadu.

___

Kolēģi, man vēl ir jānolasa atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 18. decembrī pulksten 17.00. (Zālē troksnis.)

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova un Viļa Sruoģa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par tiesību normām, kas liedz izglītības iestādēs izglītojamiem savā starpā runāt krievu valodā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Jeļenas Kļaviņas, Viktorijas Pleškānes un Jekaterinas Drelingas jautājums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par Rīgas pilsētas tiesas darbinieku un tiesnešu pārcelšanu no ēkas Mazajā Nometņu ielā 39”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas, Kristapa Krištopana un Ramonas Petravičas jautājums ekonomikas ministram Viktoram Valainim un klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par ZZS valdes publiski pausto lēmumu pieslieties OIK zaudējumu atlīdzināšanas prasītājiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ekonomikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotā darba grafika dēļ. Klimata un enerģētikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto vizīšu dēļ.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par organizācijas Mobbing Stop (MSO) īstenoto programmu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana un Ramonas Petravičas jautājums ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Latvijas iemaksām starptautiskajās organizācijās”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par Satiksmes ministrijas plāniem samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu un to sekām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi darba pienākumu dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 18. decembrī pulksten 17.00 notiks, ja ministre un deputāti vēlēsies viens otram... atbildēt.

___

Ir saņemts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par tālmācības ierobežošanu pamatizglītības pirmajā posmā – no 1. līdz 6. klasei – un force majeure apstākļiem”.

Vārds motivācijai deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! 2026. gada valsts budžetā aizsardzības nozarei paredzēti 1,8 miljardi eiro, kas apliecina valsts gatavošanos iespējamiem drošības riskiem. Tas ir stratēģiski saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus ir būtiski, lai līdzās militārajai drošībai tiktu konsekventi plānota arī civilās dzīves nepārtrauktība, īpaši izglītības jomā. Izglītības sistēmai ārkārtējos apstākļos ir jābūt skaidram darbības modelim, tiesiskiem pamatojumiem un praktiskai gatavībai. Skolotāji šādās situācijās ir kritiski svarīga sabiedrības grupa, uz kuru gulstas gan izglītības nodrošināšana, gan bērnu drošība, gan stabilitāte. Tāpēc ir nepieciešama skaidrība par valsts redzējumu, atbalstu un valsts mehānismiem. Šie jautājumi ir diskusija par savlaicīgu plānošanu un atbildību.

Valsts drošība ir ne tikai aizsardzības budžets, bet arī spēja nodrošināt izglītību mūsu bērniem jebkuros apstākļos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

Kolēģi! Saeimas ārkārtas sēde būs tūlīt, burtiski pēc 20 minūtēm. (Zālē troksnis.) Piecām! Labi, piecām. (Smiekli. Starpsauciens: “Desmit!”) Mums jāaiziet, formāli jāsasauc Saeimas Prezidija sēde. Mēs tūlīt.

___

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 13 deputāti: Česlavs Batņa, Anita Brakovska, Gundars Daudze, Juris Jakovins, Dmitrijs Kovaļenko, Andris Kulbergs, Linda Liepiņa... ir, Viktorija Pleškāne (Starpsauciens.)... Edgars Putra (Starpsauciens: “Ir!”), Līga Rasnača, Ričards Šlesers, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tiešām ātrāk par pusē... mēs nepaspēsim, tāpēc ka arī Prezidijam... un arī meitenēm ir jāievada iekšā viss. Tas viss nav tik vienkārši. Dokumentu aprite arī prasa laiku.

Tātad pulksten 16.30 būs sēde. Viss.

 

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 18.12.25 09:05 Balsojums 1
Par - 41, pret - 17, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Andra Saulīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (881/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 18.12.25 09:11 Balsojums 2
Par - 61, pret - 23, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 18.12.25 09:12 Balsojums 3
Par - 76, pret - 7, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Vitālija Manska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (874/Lm14) pārcelšanu

Datums: 18.12.25 09:17 Balsojums 4
Par - 61, pret - 20, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 18.12.25 09:18 Balsojums 5
Par - 20, pret - 52, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai” (1174/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.12.25 09:34 Balsojums 6
Par - 43, pret - 32, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par rīcību saistībā ar vēja enerģijas staciju projektu turpmāko virzību (878/Lm14)

Datums: 18.12.25 09:35 Balsojums 7
Par - 44, pret - 44, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par rīcību saistībā ar vēja enerģijas staciju projektu turpmāko virzību (878/Lm14)

Datums: 18.12.25 10:10 Balsojums 8
Par - 48, pret - 36, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par Andra Saulīša apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (881/Lm14)

Datums: 18.12.25 10:12 Balsojums 9
Par - 89, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā ... (879/Lm14)

Datums: 18.12.25 10:13 Balsojums 10
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Svetlanas Čulkovas ievēlēšanu darbam Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ... (884/Lm14)

Datums: 18.12.25 10:14 Balsojums 11
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kristapa Breša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (870/Lm14)

Datums: 18.12.25 10:16 Balsojums 12
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Evijas Ofkantes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (871/Lm14)

Datums: 18.12.25 10:17 Balsojums 13
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Dana Dibaņina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (872/Lm14)

Datums: 18.12.25 10:32 Balsojums 14
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 18.12.25 11:16 Balsojums 15
Par - 18, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andreja Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas (873/Lm14)

Datums: 18.12.25 11:24 Balsojums 16
Par - 67, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Vitālija Manska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (874/Lm14)

Datums: 18.12.25 11:58 Balsojums 17
Par - 42, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri pārdot Latvijas Sporta muzeja ēku Vecrīgā (107/P14)

Datums: 18.12.25 12:01 Balsojums 18
Par - 73, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1173/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.12.25 12:04 Balsojums 19
Par - 72, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1173/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.12.25 12:05 Balsojums 20
Par - 74, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par Fedira Kuļiša (Fedir Kulish) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1173/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.25 12:09 Balsojums 21
Par - 32, pret - 38, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Būvniecības likumā (1159/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.25 12:11 Balsojums 22
Par - 32, pret - 42, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Būvniecības likumā (1159/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.25 12:12 Balsojums 23
Par - 57, pret - 29, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Būvniecības likumā (1159/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.25 12:12 Balsojums 24
Par - 57, pret - 31, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1159/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.25 12:13 Balsojums 25
Par - 80, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (1002/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.12.25 12:17 Balsojums 26
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (971/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 12:24 Balsojums 27
Par - 12, pret - 43, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 12:25 Balsojums 28
Par - 31, pret - 19, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 12:26 Balsojums 29
Par - 31, pret - 16, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 12:28 Balsojums 30
Par - 31, pret - 16, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 12:28 Balsojums 31
Par - 32, pret - 16, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 12:32 Balsojums 32
Par - 86, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 12:33 Balsojums 33
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 18.12.25 13:37 Balsojums 34
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1016/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 13:39 Balsojums 35
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (950/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 13:42 Balsojums 36
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (985/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 13:44 Balsojums 37
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (986/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 13:45 Balsojums 38
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (1000/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 13:46 Balsojums 39
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (990/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:29 Balsojums 40
Par - 43, pret - 35, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:31 Balsojums 41
Par - 18, pret - 34, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:35 Balsojums 42
Par - 31, pret - 22, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:37 Balsojums 43
Par - 3, pret - 14, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:38 Balsojums 44
Par - 3, pret - 14, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:44 Balsojums 45
Par - 55, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:51 Balsojums 46
Par - 21, pret - 18, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:52 Balsojums 47
Par - 19, pret - 19, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:56 Balsojums 48
Par - 46, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 14:57 Balsojums 49
Par - 46, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 16:03 Balsojums 50
Reģistrējušies - 80.
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 18.12.25 16:03 Balsojums 51
Par - 46, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (865/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.12.25 16:10 Balsojums 52
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

18.12.2025.

09.00

11.00

13.30

16.00