Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas vienpadsmitā sēde
2014.gada 4.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 4.decembra sēdi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Prezidijs ir saņēmis 17 grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Solvitas Glaudānes atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Kolēģi, lūdzu, pārtrauciet sarunas! Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (No SC frakcijas: “Ir!”) Ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso par šo jautājumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens no SC frakcijas: “Ir!”). Tātad deputātiem ir iebildumi. Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edgars Putra, Jānis Trupovnieks, Augusts Brigmanis, Ingmārs Līdaka, Armands Krauze un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Valters Dambe, Augusts Brigmanis, Ingmārs Līdaka, Armands Krauze, Jānis Klaužs un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Valtera Dambes ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Gunāra Rusiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāts Gaidis Bērziņš iesniedzis paziņojumu par sava paraksta atsaukšanu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.70/Lp12). Līdz ar to nav pietiekams deputātu parakstu skaits likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” tālākai virzībai un likumprojekts izslēdzams no šīsdienas sēdes darba kārtības. Līdz ar to arī šajā jautājumā darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Imants Parādnieks, Romāns Naudiņš un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Imants Parādnieks un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ineses Laizānes apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība līdz ar to ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Gunāra Rusiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 12.Saeimas deputāta Raivja Dzintara iesniegumu par 12.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku (atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmajai daļai).

Komisija ir saņēmusi Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētā deputāta amata kandidāta Gata Sprūda atteikumu iestāties Saeimas sastāvā un nākamā deputāta kandidāta Gunāra Rusiņa piekrišanu uzņemties 12.Saeimas deputāta pilnvaras. Komisija ir sagatavojusi un lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Gunāra Rusiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētais deputāts Raivis Dzintars ir nolicis deputāta mandātu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Gunāru Rusiņu dot svinīgo solījumu.

G.Rusiņš.

Es, Gunārs Rusiņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gunāra Rusiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Es apsveicu Gunāru Rusiņu un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Zālē aplausi.)

Sāksim izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Andreja Elksniņa un Sergeja Potapkina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saskaņā ar likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir noteikti 24., 25. un 26.decembrī, tomēr Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7.janvārī, diemžēl nav šajā likumā noteikti kā svētku diena.

Pareizticīgā Baznīca Latvijā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju. Vēsturiski mūsu valstī dzīvo arī liels vecticībnieku skaits. Neskatoties uz to, ka kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir ap 400 tūkstošiem cilvēku, šobrīd šiem cilvēkiem ir ierobežotas iespējas svinēt savus Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas. Līdz ar to frakcija SASKAŅA aicina grozīt likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu un piešķirt Kristus dzimšanas svētkiem svētku dienas statusu arī 7.janvārī.

Šis priekšlikums nāk no sabiedrības, un dažādu konfesiju pārstāvji ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki citi sabiedrības pārstāvji uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei, tāpēc vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, tai skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.

Mums beidzot jāatzīst tiesības un brīvības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā. Mana un manu kolēģu izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecības par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. Latvijas valstij jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvības atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Latvijas Republikas Satversmē.

Es aicinu visus kolēģus, Saeimas deputātus, - neatkarīgi no partijiskās piederības - neierobežot citu cilvēku izvēles brīvību, spert soli pretī lielai sabiedrības daļai un atzīt šos svētkus par oficiāliem, parādot cieņu nozīmīgai Latvijas iedzīvotāju daļai, tās tradīcijām un kultūrai. Tas būtu būtisks solis sabiedrības saliedētības virzienā un novēlota dialoga sākums.

Aicinu balsot “par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Godājamais kolēģi Agešina kungs! Jūs pašreiz maldināt Latvijas Saeimu, jo no 1936.gada Latvijas Pareizticīgā Baznīca nonāca Konstantinopoles patriarhijā un Ziemassvētku svinēšanu pārcēla uz 24. un 25.decembri, un nesvinēja, kā jūs sakāt, 7.janvārī.

Nākošais. 1936.gada martā par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolītu ievēlēja Augustīnu Pētersonu Baznīcas koncila vēlēšanās, un tajā pašā laikā no Konstantinopoles tika atsūtīts dokuments, ko sauc par Tomosu un kas nostiprina, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir nonākusi ekumeniskā Konstantinopoles patriarha kanoniskajā pakļautībā.

Latvijas Pareizticīgā Baznīca iekļāvās Ziemeļeiropas moderno Baznīcu tīklā 1937.gada 22.-27.augustā. Latvijas, Igaunijas un Somijas Pareizticīgās Baznīcas sarīkoja kopēju koncilu Somijā, Sortovalā, kur vienojās par kopēju sadarbību un par to seku pārvarēšanu, kuras bija saistītas ar atrašanos bijušajā cariskajā impērijā, kur Baznīca administratīvi bija pakļauta cariskās impērijas valdībai, kā arī par nepieciešamību sadarboties, dievkalpojumos pārejot uz latviešu, somu un igauņu valodu.

Nākošais kuriozs. Okupējot Latviju, padomju karaspēks 1940.gada jūnijā un 1941.gadā pat nedomāja taisīt Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā kaut kādas izmaiņas. Bet kas notika tālāk? Atļaujiet nolasīt vienu dokumentu - cienījamais Agešina kungs varēs ar to iepazīties! -, ko ir publicējis latviešu vēsturnieks Heinrihs Strods savā grāmatā “Metropolīts Augustīns Pētersons”. (Rāda grāmatu.) Šeit ir visi dokumenti par čekas sagrauto Latvijas Pareizticīgo Baznīcu.

1941.gada 3.februārī PSRS Iekšlietu tautas komisariāts tika sadalīts divās daļās - Iekšlietu tautas komisariātā un PSRS Valsts drošības tautas komisariātā jeb čekā ar priekšsēdētāju Merkulovu priekšgalā. Merkulovs jau uzreiz, mēnesi pēc savas iecelšanas, rakstīja Staļinam: “Latvijas, Igaunijas un Lietuvas teritorijās pastāv autokefālas (tātad - neatkarīgas, Agešina kungs!) Pareizticīgās Baznīcas, kuras vada vietējie metropolīti - buržuāzisko valdību ielikteņi. Ap Sinodes galvu Augustīnu, agrāk aktīvu Ulmaņa atbalstītāju, grupējas pretpadomju elementi - fašistiskās organizācijas “Pērkoņkrusts” atbalstītāji.”

Līdz ar to valsts drošības tautas komisārs gatavojās veikt šādus pasākumus:

pirmkārt, caur VDTK aģentūru pieņemt Maskavas Patriarhijas lēmumu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Baznīcu pakļaušanu Maskavai, izmantojot parastu garīdznieku it kā iesniegumus un prasības;

otrkārt, Maskavas Patriarhijas Baltijas eparhiju (tātad - Baltijas teritorijas) pārvaldīšanai nozīmēt VDTK aģentu Dmitriju Nikolajeviču Voskresenski - tēvu Sergiju. (No zāles SC frakcijas deputātu starpsaucieni.)

Maskavas patriarhāts 1941.gadā pieņēma lēmumu - bez kaut kādām sinodēm un balsošanas vienkārši pieņēma lēmumu! -, ar kuru likvidēja autonomo Latvijas Pareizticīgo Baznīcu, atlaida Sinodi un paziņoja, ka tā ir pievienota... Krievijas Pareizticīgās Baznīcas kā tādas Latvijā nebija, tātad Latvijas Pareizticīgā Baznīca tika pievienota Maskavas patriarham. Tātad čeka atlaida Latvijas Pareizticīgās Baznīcas kanoniski ievēlētu un Konstantinopoles patriarha apstiprinātu metropolītu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Igaunija atjaunoja savas Pareizticīgās Baznīcas pakļautību Konstantinopoles patriarhātam. Palika 50 draudzes, un gan krievu, gan igauņu draudzes pārgāja Konstantinopoles patriarhātā. Tās savus svētkus svin pēc jaunā kalendāra, pēc jaunā stila. Somijas Pareizticīgā Baznīca svin pēc jaunā stila. Latviešu draudzes tagadējā Pareizticīgajā Baznīcā svin pēc jaunā stila. Kaļiņingradā, kā paziņoja Kaļiņingradas metropolīts, pēc jaunā stila svin apmēram puse draudžu. Un nu pēkšņi parādās viens un saka: “Ziniet, mums ir jālegalizē okupācijas sekas, Ribentropa-Molotova pakts! (No zāles dep. V.Agešins: “Laiks! Laiks!”) Apstiprināsim šo Merkulova lēmumu un ieviesīsim šeit vēl vienu jaunu svinamo dienu!” (No SC frakcijas starpsaucieni: “Laiks beidzies!”) Līdz ar to Nacionālā apvienība, kas atzīst visu Baznīcu tiesības - gan musulmaņu ramadānu, gan ķīniešu Jauno gadu, gan Mozus ticīgo svētkus, tomēr nevar legalizēt šo okupācijas faktu.

Un es aicinu neatbalstīt šo lēmumu.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”; dep. I.Zariņa starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, otrs - “pret”. Līdz ar to jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Andreja Elksniņa un Sergeja Potapkina iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 19, atturas - 13. Tātad jautājums ir izlemts. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pimenova kungs, vai jūs runāsiet “par” likumprojekta nodošanu vai “pret”? Pret.

Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ar šo likumprojektu valdība pārceļ...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, vienu mirkli! Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

I.Pimenovs. Paldies, priekšsēdētāja!

Ar šo likumprojektu valdība mēģina pārcelt fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas bija apstiprināts iepriekšējā Saeimā attiecīgajos grozījumos Maksātnespējas likumā, no 1.janvāra uz 1.martu.

11.Saeima pieņēma grozījumu, kurš nosaka, ka pēc mantas pārdošanas, kas kalpojusi par nodrošinājumu, nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Šo normu žurnālisti un sabiedrība, un politiķi sauc par nolikto atslēgu principu. Mēs to visi labi zinām.

Šajā likumprojektā bez šīs normas pārcelšanas uz vēlāku laiku ir pieminētas arī citas normas, ir arī citi grozījumi, citi piedāvājumi, bet tieši nolikto atslēgu principa pārcelšana ir galvenais šā likumprojekta punkts, šā likumprojekta “odziņa”. Noteikti gribu pateikt, ka šī norma nozīmē vairāk nekā labticīgo aizņēmēju tiesību aizstāvēšanu. Šis likumprojekts nozīmē nopietnu pagriezienu mūsu tiesiskā regulējuma attīstībā, jo šī norma tad, kad tā tiks nodrošināta, nozīmēs, ka bankas kļūs par nekustamā īpašuma patieso vērtētāju un ka līdz ar to nekustamā īpašuma cena nevis palielināsies, par ko tās jau tagad brīdina, bet tās drīzāk draud un šantažē sabiedrību. Notiks pavisam ačgārni - cena kritīs, jo tiem, kuri būvē jaunās celtnes, tiem, kas būvē jaunus dzīvokļus un mājas, vairs nebūs intereses celt cenas, jo cenu nosegs tikai tie kredīti, kurus bankas atļausies izsniegt aizņēmējiem, un tad nebūs motivācijas uzpūst cenas nekustamo īpašumu tirgū.

Mūsuprāt, iesniedzot šo likumprojektu, valdība izrāda politisku mazdūšību, novilcinot sabiedrībai nepieciešamo reformu uzsākšanu hipotekārajā kreditēšanā. Līdz ar to mēs nevaram atbalstīt šo likumprojektu un uzskatām, ka ir jāsaglabā tā norma, kas tika apstiprināta 11.Saeimā nesen - pirms jaunās Saeimas vēlēšanām. Domāju, ka tas nozīmēs nopietnu soli pretim mūsu aizņēmējiem un nodrošinās taisnīgus noteikumus mūsu tirgū. Savukārt šis likumprojekts patiesībā nozīmēs valdības mēģinājumu noņemt atbildību no šā ļoti svarīgā reformas soļa un banku lobija spiediena ietekmē iet pa atpakaļceļu.

Mūsuprāt, tas nav pareizi un politiskā ziņā tas ir noziedzīgi. Tāpēc mēs aicinām jūs neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu izbrīnīts par SASKAŅAS kolēģu viedokļa tik strauju maiņu. Es nezinu, kā to var nosaukt. Iespējams, par liekulību.

Es vēlētos atgādināt, ka Saeimas Juridiskajā komisijā pirms kāda laika tika skatīti Tieslietu ministrijas iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri paredzēja ieviest arī procesuālo regulējumu attiecībā uz nolikto atslēgu principu. Tajā sēdē, kad mēs lēmām šo jautājumu, neviens no SASKAŅAS deputātiem minētos grozījumus neatbalstīja. Tas pats notika arī pagājušajā ceturtdienā, kad mēs balsojām par šo pašu grozījumu iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Šodien, kolēģi, gluži vienkārši ir par vēlu stāstīt to, ka jūs atbalstāt nolikto atslēgu principu un negribat pārcelt minētā likuma spēkā stāšanos uz 1.martu... vienkārši tāpēc, ka šobrīd mēs nevaram paspēt ieviest šo civilprocesuālo regulējumu. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Pagājušo ceturtdien varēja!”)

Elksniņa kungs, tad, kad jūs balsojāt, droši vien jums vajadzēja par to padomāt. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Nesarunājies ar zāli!”)

Kolēģi, es aicinu atbalstīt minētā likumprojekta nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, otrs - “pret”.

Jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 21, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā ” nodošana komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”. Vai deputāti iebilst pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegums ar lūgumu viņam piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.decembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts un atvaļinājums tiek piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Tātad darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Solvitas Cīrules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Solvitas Cīrules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Solvitu Cīruli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Solvitas Cīrules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Žannas Gaigales-Prudņikovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Žannas Gaigales-Prudņikovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Žannu Gaigali-Prudņikovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Žannas Gaigales-Prudņikovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Andra Škutāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Andra Škutāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Andri Škutānu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Škutāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Solvitas Glaudānes atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 2.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Solvitas Glaudānes atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atcelt Solvitu Glaudāni no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata par pieļautu rupju nolaidību lietas izskatīšanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Solvitas Glaudānes atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.novembra sēdē pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 66.pantu, tika skatīts lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram”.

Tiesnesis Gunārs Aigars 47 mūža gadus veltījis tiesneša darbam: sākotnēji strādājis Liepājas rajona tiesā tiesneša un tiesas priekšsēdētāja amatā, bet kopš neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākās tiesas izveidošanas 1990.gadā līdz pat šodienai - Augstākajā tiesā. Kad 1995.gadā veidoja jaunu Augstākās tiesas struktūru atbilstoši Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmai, Gunārs Aigars tika ievēlēts par Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju, atkārtoti - 2000., 2005. un 2010.gadā.

Daudz pūļu un enerģijas Aigara kungs ir veltījis, radot pilnīgi no jauna šo tiesas struktūrvienību, organizējot un vadot palātas tiesnešu darbu, sekmējot tiesnešu profesionālo izaugsmi un tiesu prakses veidošanu. Tiesnešu vidū Gunāram Aigaram ir liela autoritāte un cieņa, kas balstās uz viņa plašajām teorētiskajām zināšanām un praktiskā darba pieredzi. Savas zināšanas un pieredzi Gunārs Aigars izmanto, lasot lekcijas juridisko zinātņu studentiem, kā arī praktiķiem Augstākās tiesas un Tiesnešu mācību centra rīkotajos semināros. Kopš 1991.gada Gunārs Aigars ir tiesnešu pašpārvaldes institūcijas - Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas - loceklis, bet no 1999.gada 12.februāra - šīs kolēģijas priekšsēdētājs.

No 1995.gada līdz 2014.gadam Gunārs Aigars bija arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, pārstāvējis Augstāko tiesu Saeimas komisiju sēdēs un dažādās darba grupās, kas risina tiesu darba organizācijai nozīmīgus jautājumus.

Gunārs Aigars ir viens no Civilprocesa likuma komentāru autoriem.

2009.gadā Gunārs Aigars saņēma Augstākās tiesas Temīdas balvu nominācijā “Gada cilvēks” un augstāko valsts apbalvojumu - III šķiras Atzinības krustu.

Izsakot atzinību par ilggadēju un nevainojamu tiesneša amata pienākumu pildīšanu, kā arī lai apliecinātu cieņu un pateicību par paveikto, Saeimas Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu piešķirt Gunāram Aigaram Goda tiesneša nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.novembra sēdē pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 66.pantu, tika skatīts lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai”.

Astrīda Herta Bērziņa bijusi Kurzemes apgabaltiesas tiesnese un vienlaicīgi apgabaltiesas priekšsēdētāja kopš tās izveidošanas 1995.gadā līdz 2005.gada 28.novembrim. Pirms tam 17 gadus - Liepājas tiesas tiesnese, bet kopš 1998.gada - arī Liepājas tiesas priekšsēdētāja.

1999.gadā Astrīdai Hertai Bērziņai piešķirts Tieslietu ministrijas III pakāpes Atzinības raksts.

2005.gada 28.novembrī Latvijas Republikas Saeima atbrīvoja Astrīdu Hertu Bērziņu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

2005.gadā par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā Astrīdai Hertai Bērziņai piešķirts Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un “Zelta spalva”. Par priekšzīmīgu, godīgu un radošu amata pienākumu veikšanu 2011.gadā Astrīda Herta Bērziņa apbalvota ar tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi.

Astrīda Herta Bērziņa tieslietu sistēmā nostrādājusi 27 gadus, šajā laikā pierādot sevi kā augsti profesionālu tiesnesi, kā arī labu kolektīva vadītāju. Bērziņas kundzes vadībā tika izveidota Kurzemes apgabaltiesa. Viņa ir izaudzinājusi vairākus jaunos tiesnešus, kuri joprojām sekmīgi veido tiesneša karjeru. Savas darbības laikā Astrīda Herta Bērziņa bija autoritāte krimināltiesību jomā visiem kolēģiem. Viņa vienmēr aktīvi iesaistījās likumprojektu apspriešanā un tiesību politikas veidošanā.

Kopš 1996.gada Astrīda Herta Bērziņa bija Latvijas Tiesnešu biedrības valdes locekle. Arī joprojām viņa ir aktīva Latvijas Tiesnešu biedrības biedre, tādējādi Bērziņas kundze ir devusi īpaši nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā un tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zināšanu un profesionalitātes veicināšanā.

Saeimas Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu piešķirt Astrīdai Hertai Bērziņai Goda tiesneša nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Šā gada 3.decembrī, tas ir, vakar, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izvirzīti vairāki locekļi Centrālās zemes komisijas locekļu amatam. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, ņemot vērā vakardienas lēmumu, es lūdzu apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekļiem šādus Saeimas deputātus: Gaidi Bērziņu, Janīnu Kursīti, Aivaru Meiju, Artūru Rubiku, Jāni Ruku, Edvardu Smiltēnu, Jāni Tutinu un Juri Vectirānu. Lūdzu atbalstīt šo lēmumu ar balsojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Tāpat, skatot jautājumu par Centrālas zemes komisijas priekšsēdētāju, komisijā tika saņemts priekšlikums - ievēlēt par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju Saeimas deputātu Juri Vectirānu. Līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju apstiprināt deputātu Juri Vectirānu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputāti Edgars Putra, Jānis Trupovnieks, Augusts Brigmanis, Ingmārs Līdaka, Armands Krauze un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Valtera Dambes ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Valtera Dambes ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Imants Parādnieks un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Imants Parādnieks, Romāns Naudiņš un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Ineses Laizānes apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Laizānes apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” izskatīšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”. Atgādināšu, ka 11.Saeimā šis likumprojekts tika izskatīts jau otrajā lasījumā. Šī likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. Īsi sakot, šis likums tapa lielākoties tādēļ, lai sakārtotu tieši pārtikas produktu piegādātāju un tirgotāju attiecības.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina turpināt šī likumprojekta izskatīšanu arī 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Īstenībā gribētos minēto likumprojektu tiešām nosaukt varbūt par “Rimi” un Maxima likumprojektu, jo minētā likumprojekta būtība ir lielā mērā aizsargāt tieši Latvijas pārtikas ražotājus no tirgotāju patvaļas apstākļos, kad Konkurences likumā ietvertie ierobežojumi lielā mērā savu mērķi nesasniedz. Respektīvi, es aicinu tiešām minētajā likumprojektā, kurš iepriekšējās Saeimas sasaukumā tika izskatīts divos lasījumos, bet mēs nepaspējām to izskatīt arī trešajā lasījumā, iesniegt būtiskus priekšlikumus, kas lielā mērā ierobežotu tirgotāju patvaļu. Tirgotājiem, piemēram, būtu jāaizliedz pieprasīt no ražotājiem dažādas atlaides un kompensācijas, teiksim, kompensēt loģistikas pakalpojumu izmaksas vai administratīvos tēriņus.

Tajā pašā laikā es aicinu izvērtēt un iesniegt priekšlikumus par to, ka priekšapmaksas atlaide no ražotāja nedrīkstētu būt lielāka par 2 procentiem, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tāpat būtu jāaizliedz tirgotājiem izmantot dažādus uzcenojumus dažādu piegādātāju, bet vienas preču grupas precēm, jo tas, piemēram, traucē jauniem produktiem un jauniem ražotājiem ienākt tirgū.

Tāpat būtu jāizvērtē arī termiņi, kādos tirgotājiem būtu jānorēķinās ar preču ražotājiem. Un, mūsuprāt, būtu jāvērtē arī konkrēto piegādāto preču derīguma termiņi. Arī tiem būtu jāpakārto norēķini, nevis tā, kā tas ir pašreiz, - ka attiecībā uz visām preču grupām pamatā ir 30-40 dienas.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es tiešām aicinu minēto likumprojektu virzīt varbūt daudz ātrāk un tiešām aizsargāt Latvijā strādājošos cilvēkus no mazumtirdzniecības tīklu patvaļas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

I.Līdaka. Vai komisijas vārdā neļausiet ko teikt?

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas vārdā jūs vēlējāties kaut ko piebilst. Lūdzu!

I.Līdaka. Jā, es gribēju tikai piebilst, ka daudz kas no Elksniņa kunga minētā likumprojektā jau ir iestrādāts un ka vienīgais, protams, ko papildus, manuprāt, vajadzētu apspriest un kas arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika diskutēts... vienīgais būtiskais jautājums ir tas, vai visus mazumtirgotājus vajag regulēt vienādi un vai visiem mazumtirgotājiem vajag noteikt vienādus šos ierobežojumus attiecībā uz piegādātājiem. Jo, protams, ir lielās tirdzniecības ķēdes un, protams, ir arī mazie tirgotāji, mazie lauku veikaliņi, kuri varbūt tomēr ar saviem piegādātājiem var tikt galā... viņi varbūt šīs attiecības varētu kārtot tikai ar piegādes līgumu palīdzību, jo tur varbūt šis regulējums, cik dienās par ogām vai dārzeņiem vajag samaksāt, nav tik būtisks tieši mazajiem tirgotājiem. Tā ka patiesībā droši vien galvenā diskusija turpmāk būs par to, vai šis regulējums būs visiem pilnīgi vienāds.

Paldies.

Bet, protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Līdaka. 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” izskatīšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Grozījumi Konkurences likumā izriet no jūsu iepriekš apstiprinātā likumprojekta “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”. No šiem Konkurences likuma pantiem tiek svītrota tā daļa, kas attiecas tieši uz mazumtirdzniecības regulējumu.

Līdz ar to es Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu turpināt šī likumprojekta izskatīšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Līdaka. Analoģisks kā iepriekšējam - tātad 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Enerģijas dzērienu aprites likums” izskatīšanu 12.Saeimā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums”. Kā jūs zināt, iepriekšējā Saeimā tas tika izskatīts līdz trešajam lasījumam... paguvām izskatīt. Kā jūs atceraties, debates bija karstas.

Tā galvenā doma, kāpēc vispār šāds likumprojekts tapa, - tas tapa saskaņā ar sabiedrības veselības pamatnostādnēm, lai parūpētos par mūsu nākošās paaudzes veselību.

Diskusijas par šo likumprojektu lielā mērā skāra to, ka vienā svaru kausā atrodas mūsu sabiedrības veselība nākotnē, bet otrā pusē - zināmas tautsaimniecības intereses, un, veidojot šo likumprojektu, ļoti svarīgi būtu tās pareizi sabalansēt.

Un vēl viens jautājums, kas tika izskatīs iepriekšējā Saeimā. No Eiropas Komisijas tika saņemts atzinums jautājumā par to, vai šis likumprojekts nebūs pretrunā ar Eiropas Komisijas noteiktajām normām. Šāds saskaņojums ir saņemts: šādu pretrunu nav!

Komisija ir nolēmusi aicināt Saeimu izskatīt šo likumprojektu arī šajā Saeimā, nosakot pietiekoši garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, lai šo jautājumu varētu ļoti nopietni izdiskutēt un paralēli arī saņemt kompetentu atzinumu no Ministru kabineta. Komisija jau ir sagatavojusi... Un, ja jūs atbalstīsiet šo komisijas nostādni, tad lūgums pēc šāda atzinuma tiks nosūtīts Ministru kabinetam.

Paldies, kolēģi!

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Enerģijas dzērienu aprites likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Tātad deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Zariņš. Nākošā gada 4.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 4.februāris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja Saeimas 11.sasaukuma sēdē izskatīto likumprojektu, kuru 11.Saeimā iesniedza un sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu bija izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Un Saeimas 12.sasaukumā Sociālo un darba lietu komisija absolūtā vienprātībā atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību.

Tāpēc aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt likumprojekta “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums” tālāku virzību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Barča. Šā gada 30.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.decembris.

Kolēģi, ir saņemts deputātu Gaida Bērziņa, Andra Vilka, Imanta Parādnieka, Jāņa Dombravas, Kārļa Krēsliņa un citu priekšlikums izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 4.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tāpat deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 4.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies. Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz dot tai tiesības turpināt izskatīt šo likumprojektu. Komisijas sēdē, kurā bija nolemts šo likumprojektu atbalstīt un virzīt to 12.Saeimā, piedalījās trīs ministrijas - Labklājības ministrija, Finanšu ministrija un Aizsardzības ministrija -, kuras arī atbalstīja deputātus.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Tātad deputāti neiebilst.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Klementjevs. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 30.decembrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums.

Kolēģi, vai mēs varam turpināt Saeimas sēdi? Lūdzu klusumu zālē! Lūdzu, telefona sarunas var risināt arī ārpus zāles!

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Īsi atgādināšu, ka šis ir likumprojekts no tā sauktās valsts kapitāldaļu pārvaldības reformas paketes, kas tātad paredz kārtību, kādā jāvada valsts uzņēmumi un jāpārvalda to kapitāldaļas. Atgādināšu, ka galvenais likumprojekts šajā paketē tika pieņemts vienā no iepriekšējās Saeimas pēdējām sēdēm. Un šis likumprojekts tika atbalstīts otrajā lasījumā.

Šis likumprojekts paredz gadījumus, kādos valsts un pašvaldības var piedalīties uzņēmējdarbībā. Faktiski tie ir divi gadījumi: tad, ja ir tirgus kļūda (privātais sektors nespēj nodrošināt šo pakalpojumu vai produktu), vai arī tad, ja tā ir stratēģiska nozare.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu turpināt skatīt likumprojektu šajā Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Ķirsis. Šā gada 23.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”. Likumprojekts iepriekšējā Saeimā tika atbalstīts pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz atvieglot kārtību, kādā publiskas personas savu kustamo mantu, pieņemsim, kādus vecus datorus vai mēbeles, var nodot sabiedriskā labuma organizācijām. Tagad to varēs darīt atvieglotā kārtībā, nevis, kā tas bija iepriekš, caur Ministru kabinetu, bet... Tātad likumprojekts paredz Ministru kabinetam tomēr atļaut pieņemt svarīgākus lēmumus, bet šos, mazāk svarīgos, atļaut pieņemt vai nu ministram, vai ministrijas ierēdnim.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja un aicina Saeimu turpināt skatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Ķirsis. Šā gada 23.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Brīvprātīgā darba likums” izskatīšanu 12.Saeimā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Likumprojekts “Brīvprātīgā darba likums” divos lasījumos tika izskatīts jau iepriekšējā Saeimā un otrā lasījuma laikā ir arī būtiski uzlabots. Tāpēc Sociālo un darba lietu komisija arī vienbalsīgi lēma par šī likumprojekta izskatīšanas turpināšanu šajā Saeimā. Brīvprātīgā darba likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstošu un visaptverošu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu.

Aicinu atbalstīt šī likumprojekta skatīšanas turpināšanu šajā Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Brīvprātīgā darba likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts - likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Statistikas likums” izskatīšanu 12.Saeimā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Statistikas likums”, kurš paredz pirmām kārtām apvienot divus spēkā esošus likumus - Valsts statistikas likumu un Tautas skaitīšanas likumu - , kā arī ievēro un sevī ietver tās prasības, kas izriet no Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Komisija, izskatot šo likumprojektu, nolēma turpināt tā izskatīšanu un aicina Saeimu atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Statistikas likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Dolgopolovs. Komisija nolēma noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 18.decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātā likumprojekta mērķis ir pilnveidot normu regulējumu, kas attiecas uz dzīvokļa īpašuma īpašnieka pienākumiem, tas ir - veidot ilgtermiņa uzkrājumus dzīvojamās mājas uzturēšanai, ievērot atsevišķā īpašuma lietošanas noteikumus un tā tālāk. Šajā likumprojektā tiek precizēta arī norēķinu kārtība par pārvaldīšanas un lietošanas pakalpojumiem, kā arī tiek precizēti dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumi.

Komisija skatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt tā tālāko skatīšanu arī 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Tutins. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 2015.gada 7.janvārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 7.janvāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir nepieciešams sakarā ar to, ka turpmāk Patentu valde nepieņems valsts nodevas, bet būs Patentu valdes maksājumi. Tas ir saistībā ar likumu par rūpniecisko īpašumu.

Līdz ar to aicinu izslēgt 11.panta otrās daļas 17.punktu, kas joprojām paredz valsts nodevas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Kiršteins. Un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Kiršteins. 9.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.decembris. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pagājušajā nedēļā likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” piešķīrām steidzamības statusu un to pieņēmām pirmajā lasījumā, nosakot piecu dienu termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

Kopumā tika saņemts 21 priekšlikums. Faktiski iesniedzēji bija tikai divi - Saeimas Juridiskais birojs un deputāts Imants Parādnieks. Diskusiju laikā par šiem priekšlikumiem tika nolemts, ka priekšlikumus, kurus izvirzījis Parādnieka kungs... šie viņa priekšlikumi paredzēja nodokļu maksātāju taksācijas periodā peļņas un zaudējumu koriģēšanas rezultātā rastos zaudējumus... konstatētos zaudējumus segt hronoloģiskā secībā noteiktā termiņā. Un īpaši šis jautājums skāra finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus. Bet, tā kā tiešām gan pieaicinātie eksperti, gan arī mūsu komisijas locekļi atzina, ka tas ir diezgan konceptuāli un var būtiski mainīt mūsu nodokļu režīmu attiecībā uz dažādiem komersantiem, tostarp arī uz ārvalstu investoriem, tad koleģiāli tika lemts, ka mēs tuvākajā laikā skatīsim atkārtoti šos jautājumus un pie tiem vēl atgriezīsimies. Tādējādi palika tikai 16 - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas vairāk bija redakcionālas dabas un skāra tieši pantu izkārtojumu.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Komisija ir atbalstījusi. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. (No SC frakcijas: “Par ko?”)

Sēdes vadītāja. Komisija ir atbalstījusi, un deputāti arī neiebilst.

I.Dālderis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja. (No zāles dep. V.Agešins: “Par ko ir šis priekšlikums?”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Dālderis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Dāldera kungs, komisija ir atbalstījusi! Un deputātiem...

I.Dālderis. Komisija atbalsta 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet! Nē, tātad 4. - Juridiskā biroja priekšlikums.

I.Dālderis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Komisijas viedokli, lūdzu! Vai komisija ir atbalstījusi?

I.Dālderis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Dālderis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Dālderis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I.Dālderis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti neiebilst.

I.Dālderis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Dālderis. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir atbalstīts galīgajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, ir saņemts tikai viens priekšlikums, kurš komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 9.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””. Šī likuma 7.pants paredz to, ka gadījumā, ja individuālo uzņēmumu dibina uz ģimenes kopīpašuma bāzes, pilngadīgie ģimenes locekļi savā starpā noslēdz dibināšanas līgumu. Dibināšanas līgumu paraksta visi rīcībspējīgie ģimenes locekļi.

Komisijā likumprojektu mēs izskatījām un lūdzam piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Un komisija lūdz jūs, deputātus, likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šī gada 11.decembrim, un Saeimas sēdē likumprojektu skatīsim otrajā lasījumā 18.decembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 11.decembris, un izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 18.decembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Likumprojekts “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” ir saistīts ar Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

2013.gadā Eiropas Kosmosa aģentūra un Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi rīkoja informatīvo sanāksmi Rīgā potenciālajiem Eiropas Kosmosa aģentūras projektu pieteicējiem, kā rezultātā vēlāk tika iesniegti 33 projekti. Izvērtējot šos projektus, 100 procentu finansējums tika atlasīts desmit projektiem vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Starp finansējuma ieguvējiem ir astoņas zinātniskās institūcijas un divas komercsabiedrības. Turpmāko piecu gadu laikā ir paredzēti vēl vismaz divi vai trīs šādi uzsaukumi. Šī sadarbība un projekti ir saistīti ar augstākajām tehnoloģijām, to attīstību un izmantošanu, piedāvājot šīs tehnoloģijas praktiskai izmantošanai (piemēram, satelīta izstrāde komerciālām vajadzībām).

Taču šie projekti īstenojami tikai tad, ja Latvija ik gadu veic dalībmaksu. Pirmā maksājuma apmērs ir 1,3 miljoni eiro, bet līdz šim šāda nauda budžetā nav bijusi paredzēta. Ar cerībām, ka valdība atradīs naudu šai dalībmaksai, mums ir nepieciešams pārcelt Latvijai hartas parakstīšanas termiņu no 2014.gada jau pagājušā 14.marta uz 2015.gada janvāri.

Ja neizdarīsim to tagad, tad mēs vispār zaudēsim iespēju sadarboties ar Eiropas Kosmosa aģentūru un veikt šos projektus. Un, starp citu, Igaunija ir jau spērusi visus nepieciešamos soļus, lai kļūtu par Eiropas Kosmosa aģentūras biedri, un gatavojas parakstīt līgumu ar šo aģentūru nākošā gada februārī.

Un es vēlos arī piezīmēt, ka šis likumprojekts neuzliek nekādus finansiālus pienākumus. Tas tikai nodrošina to, ka Latvija varēs sadarboties ar šo aģentūru un īstenot paredzētos projektus, ja valdība tam piešķirs nepieciešamos līdzekļus.

Apstiprinot šo likumprojektu, mēs saglabājam iespēju sadarboties ar šo aģentūru. Bez tā visa iespējamā sadarbība tiek apturēta.

Ārlietu komisija apsprieda šo likumprojektu un to atbalstīja. Es aicinu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Šā gada 9.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā, strādājam ar dokumentu Nr.23. Un šis līgums ir saistīts ar ASV ārvalstu kontu nodokļu pienākumu aktu. Angliski tas skan US Foreign Account Tax Compliance Act jeb FATCA.

Līguma mērķis ir palielināt ASV nodokļu iestāžu spēju apkarot ASV personu ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, izmantojot banku kontus ārvalstīs. Šī likumprojekta ietvaros ir paredzēta daudz ciešāka sadarbība, informācijas apmaiņa un padziļināta izpēte Latvijas un ASV kompetento iestāžu starpā, uzlabojot starptautisko sadarbību nodokļu jomā. Tas arī piešķir Latvijai līdzīgas tiesības saistībā ar mūsu nodokļu maksātājiem ASV.

Ārlietu komisija izskatīja un ierosināja šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu.

Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu!

O.Ē.Kalniņš. Jā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. Aicinu tagad atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir saņemts deputātu Kārļa Šadurska, Solvitas Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Augusta Brigmaņa un Kārļa Seržanta priekšlikums turpināt Saeimas 4.decembra sēdi bez pārtraukuma. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu? Deputāti piekrīt. Tātad Saeimas sēdi turpinām bez pārtraukuma. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 3.decembra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” un nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir saistīts ar to, ka, pirmkārt, vienai jaunizveidotai institūcijai - Fiskālās disciplīnas padomei - ir jādod tiesības lietot lielo valsts ģerboni. Otrkārt, likumprojekts paredz paplašināt likumā pieļauto izņēmuma gadījumu loku, kuros likumā uzrādītām institūcijām un amatpersonām ir atļauts bez valsts ģerboņa lietot arī citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo, bet katrs šāds gadījums ir apstiprināms Ministru kabinetā. Likumprojekts regulē arī situācijas ar valsts ģerboņa lietošanu tad, kad informācija...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Vucāna kungs! (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu cieņu pret runātāju tribīnē!

Turpiniet, lūdzu!

J.Vucāns. ...kad informācija ir izplatīta elektroniski, tiražēta ģeotelpiskās informācijas jomā.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Vucāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Vucāns. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu šodien atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Andris Vilks, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Ministru kabinets iesniedzis lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Debatēs pieteicies deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Nesenajā Velsas samitā NATO dalībvalstis atkārtoti apstiprināja gatavību turpināt militāro atbalstu Afganistānas valdībai arī pēc ISAF operācijas noslēguma. Šī iesaistes turpināšana notiks, īstenojot NATO misiju Resolute Support, tomēr pēc 2014.gada NATO loma Afganistānā būs principiāli atšķirīga gan veicamo uzdevumu, gan apjoma ziņā. Tā vairs nebūs iesaiste kaujas operācijās, bet iekļaus apmācību un padomdevēju atbalstu vietējām Afganistānas drošības struktūrām. Tā būs skaitliski neliela misija ar klātbūtni galvaspilsētā Kabulā un sākotnēji arī četros valsts reģiona centros.

NATO iesaistes tiesisko pamatojumu veido divpusējais līgums ar NATO Bruņoto spēku un NATO personāla statusu, kas iekļauj arī Afganistānas oficiālo uzaicinājumu NATO turpināt iesaisti Afganistānā. Iepriekšējā nedēļā šis līgums tika ratificēts arī Afganistānas parlamentā un ir oficiāli stājies spēkā. Ņemot vērā kopējo apņemšanos turpināt iesaisti Afganistānā, mums ir svarīgi kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem piedalīties NATO misijā Resolute Support. Šāds Latvijas solis apliecinātu mūsu gatavību kopā ar citām NATO dalībvalstīm un alianses partneriem sniegt ieguldījumu kopējos NATO centienos saglabāt sasniegto Afganistānā un panākt drošības un stabilitātes turpmāku nostiprināšanos.

Latvijas plānotais iesaistes apjoms šajā operācijā būs līdz 30 karavīriem, kuru galvenais uzdevums būs atbalstīt vietējo spēku apmācību un nodrošināt padomu došanu, ieņemot padomdevēju un dažāda līmeņa štāba virsnieku amatus. Tas nozīmē, ka Latvijas karavīri jaunajā operācijā Afganistānā nepiedalīsies kaujas operāciju īstenošanā. Latvijas kontingenta pamatizvietojumu plānots saglabāt Afganistānas ziemeļu reģionā un Kabulā, kā arī reģionos, kur mūsu karavīri atrodas jau pašlaik. Tā kā operācijas Resolute Support termiņš šobrīd starptautiski vēl nav noteikts, virzītais mandāts paredz Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību operācijā uz laiku līdz 2015.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinu atbalstīt lēmumu par mandāta piešķiršanu mūsu karavīru dalībai operācijā Resolute Support, tādējādi pagarinot mūsu karavīru iesaisti Afganistānā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēs deputāti vairāk nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Latvijas Republikas Saeima 2014.gada 21.augustā saņēma Latvijas pilsoņu parakstītu kolektīvo iesniegumu “Vēlēšanas internetā”, kurā Saeimu aicina izdarīt likumā grozījumus, kas ļautu referendumos, pašvaldību un parlamenta vēlēšanās Latvijas pilsoņiem piedalīties, balsojot internetā. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde no iesniegtajiem 10 900 parakstiem par derīgiem atzina 10 845. Saeimas Prezidijs 2014.gada 15.septembrī lēma nodot kolektīvo iesniegumu “Vēlēšanas internetā” Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāka skatīt iniciatīvu 11.Saeimā un turpināja kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu 12.Saeimā jau citā komisijas sastāvā. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pauda atzinību kolektīvā iesnieguma autoriem par aktīvu pilsoniskā viedokļa paušanu Latvijas valsts attīstībai būtiskos jautājumos. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas pārstāvju viedokļus un argumentus. Komisija konstatēja, ka aptaujāto nozares ekspertu viedoklis ir noraidošs, jo šobrīd nav iespējami tehnoloģiskie risinājumi, kas būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes nostiprināto aizklātuma principu.

Tā kā komisijai nav piedāvāts zinātniski izvērsts un argumentēts pamatojums, kas nodrošina vienlaicīgi gan aizklātuma principu, gan paraksta drošību, balsojot internetā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2014.gada 26.novembrī ir sagatavojusi un atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”.

Komisija lūdz atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Vēlos informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, par jautājumu un atbilžu sēdi, kas paredzēta pulksten 17.00.

Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Ločmeles-Luņovas, Tretjakas un Pimenova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta īstenošanu”. Iesniedzējus neapmierina rakstveida atbilde. Ministrs šodien nevar ierasties, līdz ar to atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un Agešina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem”. Deputātus neapmierina rakstveida atbilde, un, tā kā arī šodien Ministru prezidente nevar ierasties, jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kura arī nevar ierasties, atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Deputātu Agešina, Elksniņa, Urbanoviča, Zemļinska un Potapkina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi”. Sakarā ar komandējumu uz Briseli bija paredzēts, ka rakstveida atbilde tiks sniegta 04.12.2014., tas ir, šodien, tomēr atbildes nav, un jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kurš šodien nevar ierasties. Līdz ar to atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Elksniņa, Klementjeva un Pimenova jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par kažokzvēru labturības prasībām”. Ir informācija, ka sakarā ar komandējumu uz Briseli ministrs nevar ierasties un nav nozīmēts zemkopības ministra vietas izpildītājs. Līdz ar to atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Deputātu Pimenova, Urbanoviča, Mirska, Rubika un Cileviča jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iespējamo opcijas līguma noslēgšanu starp Latvijas valdību un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par ERAB piederošo akciju sabiedrības “Citadele banka” un akciju sabiedrības “Reverta” akciju pārdošanu Latvijas valdībai”. Jāinformē, ka atbilde nav sniegta, bet sakarā ar komandējumu uz Briseli rakstveida atbilde tiks sniegta 5.decembrī. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kura šodien nevar ierasties. Līdz ar to jautājums ir pārceļams uz nākamo nedēļu.

Deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Rubika, Cileviča un citu jautājums aizsardzības ministram Raimondam Vējonim “Par Latvijas karavīru veselības stāvokli”. Atbilde tiks sniegta mutvārdos. Šodien pulksten 17.00 ir iespējams uzklausīt ministra atbildi.

Deputātu Elksniņa, Tretjakas, Stepaņenko, Zemļinska un Ločmeles-Luņovas jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas Daugavpils filiāles slēgšanu”. Iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde, un jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Ņikiforova, Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu”. Tātad atbilde ir sniegta, bet tā iesniedzējus neapmierina. Jautājums ir pāradresēts veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš šodien nevar ierasties. Līdz ar to tas ir pārceļams uz nākamo nedēļu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Orlova, Potapkina un Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par finansējumu Latvijas Neredzīgo bibliotēkai”. Atbilde ir sniegta. Iesniedzējus tā apmierina, un jautājums ir pāradresēts... tātad jautājums nav izskatāms arī mutvārdos, jo jautājuma iesniedzējus atbilde ir apmierinājusi.

Saistībā ar jaunajiem iesniegtajiem jautājumiem. Deputāti Elksniņš, Tutins, Tretjaka, Ločmele-Luņova un Stepaņenko ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu darba samaksu un sociālajām garantijām”. Tas tiks nodots atbildes sniegšanai.

Tāpat deputāti Zariņš, Ņikiforovs, Klementjevs, Stepaņenko un Urbanovičs ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Rail Baltica projekta īstenošanu”. Tas arī tiks nodots atbildes sniegšanai.

Vēl deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par AS Air Baltic Corporation un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””” Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Arī tas tiks nodots atbildes sniegšanai.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti un ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu teikt, ka 56 gadu jubileju svin deputāts Ilmārs Latkovskis. Mēs no sirds viņu visi sveicam! (Aplausi.)

Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Kolēģi, labdien! Lūdzu, lūdzu mirklīti uzmanības! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu uz pirmo Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdi sekojošus kolēģus: Hosamu Abu Meri (VIENOTĪBA), Aiju Barču (Zaļo un Zemnieku savienība), Gunti Belēviču (Zaļo un Zemnieku savienība), Andri Bērziņu (Zaļo un Zemnieku savienība), Marjanu Ivanovu-Jevsejevu (SASKAŅA), Andreju Klementjevu (SASKAŅA), Inesi Lībiņu-Egneri (VIENOTĪBA), Vitāliju Orlovu (SASKAŅA), Romualdu Ražuku (VIENOTĪBA), Ingunu Rībenu (VL-TB/LNNK), Ingunu Sudrabu (No sirds Latvijai), Mārtiņu Šicu (Latvijas Reģionu apvienība). Apakškomisijas sēde notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās Jēkaba ielā 10/12 216.telpā 30 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Līdzīgi kā 11.Saeimā, es aicinu tūlīt Dzeltenajā zālē dibināt deputātu atbalsta grupu Okupācijas muzeja atbalstam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Tūlīt pat Dzeltenajā zālē būs sadarbības grupu ar Japānu un Zviedriju dibināšana.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Juridiskās komisijas sēde pēc 5 minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Cienījamie deputāti! Šodien nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Aleksandrs Kiršteins (No zāles dep. V.Spolītis: “Kiršteins ir!”), Rihards Kols, Armands Krauze, Dainis Liepiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis... ir, Sergejs Potapkins, Edgars Putra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas šodienas sēdi slēdzu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 11. sēde
2014. gada 4. decembrī

Par darba kārtību
Lēmumaprojekts “Par Gunāra Rusiņa 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uzlaiku” (Nr. 68/Lm12) (Dok.Nr. 177)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Svinīgais solījums
	- G.Rusiņš
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 69/Lp12) (Dok. Nr. 148, 148A)
Priekšlikumi	- dep. V.Agešins (par)
	- dep. A.Kiršteins (pret)
Par likumprojektu “GrozījumiMaksātnespējas likumā” (Nr. 72/Lp12) (Dok.Nr. 167)
Priekšlikumi	- dep. I.Pimenovs (pret)
	- dep. G.Bērziņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 73/Lp12) (Dok.Nr. 168)
Par darba kārtību
Par neapmaksātaatvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 11. decembrī (Dok.Nr. 160)
Lēmuma projekts “ParSolvitas Cīrules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 57/Lm12) (Dok.Nr. 156)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “ParŽannas Gaigales-Prudņikovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 58/Lm12) (Dok.Nr. 157)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “ParAndra Škutāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 59/Lm12) (Dok.Nr. 158)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “ParSolvitas Glaudānes atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata” (Nr. 60/Lm12) (Dok.Nr. 163)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “ParGoda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram” (Nr. 61/Lm12) (Dok.Nr. 164)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “ParGoda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai” (Nr. 62/Lm12) (Dok.Nr. 165)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “ParCentrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu” (Nr. 64/Lm12) (Dok.Nr. 173)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Lēmuma projekts “ParSaeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijaspriekšsēdētāju” (Nr. 65/Lm12) (Dok.Nr. 174)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Lēmuma projekts “ParLatvijas Republikas Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Parlamentārāsizmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akcijupārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizliegumatermiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem,izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanasprocesā” (Nr. 66/Lm12) (Dok. Nr. 175)
Lēmuma projekts “ParLatvijas Republikas Saeimas deputāta Valtera Dambes ievēlēšanu Parlamentārāsizmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akcijupārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizliegumatermiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem,izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanasprocesā” (Nr. 67/Lm12) (Dok. Nr. 176)
Lēmuma projekts “ParJāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijasdelegācijas” (Nr. 69/Lm12) (Dok.Nr. 181)
Lēmuma projekts “ParIneses Laizānes apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijasdelegācijas pastāvīgo pārstāvi” (Nr. 70/Lm12) (Dok.Nr. 182)
Lēmuma projekts “Pardeputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijasnovēršanas komisijas” (Nr. 71/Lm12) (Dok.Nr. 185)
Lēmuma projekts “Pardeputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”(Nr. 72/Lm12) (Dok.Nr. 186)
Likumprojekts “Negodīgasmazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p.kārtībā) (Nr. 55/Lp12) (Dok.Nr. 122)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “GrozījumiKonkurences likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 56/Lp12) (Dok.Nr. 123)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Enerģijasdzērienu aprites likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 57/Lp12) (Dok.Nr. 124)
Ziņo	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Neatliekamāsmedicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzībasnodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums” (Saeimaskārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 58/Lp12) (Dok.Nr. 128)
Ziņo	- dep. A.Barča
Par darba kārtību
Likumprojekts “Valstsdrošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums” (Saeimas kārtībasruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 59/Lp12) (Dok.Nr. 129)
Ziņo	- dep. A.Klementjevs
Likumprojekts “GrozījumiValsts pārvaldes iekārtas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 60/Lp12) (Dok.Nr. 130)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts “GrozījumiPubliskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p.kārtībā) (Nr. 61/Lp12) (Dok.Nr. 131)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts “Brīvprātīgādarba likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 65/Lp12) (Dok.Nr. 135)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Statistikaslikums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 66/Lp12) (Dok.Nr. 138)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “GrozījumiDzīvokļa īpašuma likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 67/Lp12) (Dok.Nr. 139)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Grozījumslikumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p.kārtībā) (Nr. 71/Lp12) (Dok.Nr. 154)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumilikumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 1/Lp12)(2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 13B)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “GrozījumsNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanaslikumā” (Nr. 14/Lp12)(2.lasījums) (Dok. Nr. 127)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījumslikumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejniekasaimniecību”” (Nr. 6/Lp12)(1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 18, 137)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “ParVienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņapagarināšanu” (Nr. 5/Lp12)(1.lasījums) (Dok. Nr. 17, 159)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “ParLatvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu parstarptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontunodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu” (Nr. 11/Lp12)(1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 23, 159)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “ParLatvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu parstarptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontunodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu” (Nr. 11/Lp12)(2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 23, 159)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumilikumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 52/Lp12)(1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 113, 179)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumilikumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 52/Lp12)(2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 113, 179)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Lēmuma projekts “Pardeputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijasnovēršanas komisijā” (Nr. 73/Lm12) (Dok.Nr. 188)
Lēmuma projekts “Pardeputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 74/Lm12) (Dok.Nr. 189)
Lēmuma projekts “ParLatvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līgumaorganizācijas vadītajā operācijā Afganistānā” (Nr. 63/Lm12) (Dok.Nr. 170)
Debates	- dep. A.Latkovskis
Lēmuma projekts “Par 10845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā”noraidīšanu” (Nr. 56/Lm12) (Dok.Nr. 155)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija paratbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātuA.Elksniņa, J.Tutina, Z.Tretjakas, R.Ločmeles-Luņovas un J.Stepaņenko jautājumuMinistru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Iekšlietu ministrijas sistēmasiestāžu amatpersonu darba samaksu un sociālajām garantijām” (Nr. 10/J12)
Informācija par deputātuI.Zariņa, Ņ.Ņikiforova, I.Klementjeva, J.Stepaņenko un J.Urbanoviča Jānis jautājumuMinistru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par “Rail Baltica” projektaīstenošanu” (Nr. 11/J12)
Informācija par deputātuI.Zariņš, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministruprezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS Air Baltic Corporation un VASStarptautisko lidostu “Rīga”” (Nr. 12/J12)
Paziņojumi
	- dep. S.Šimfa
	- dep. I.Laizāne
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārabiedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 04.12.2014 09:03:22 bal001
Par - 63, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 04.12.2014 09:04:09 bal002
Par - 61, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Civilprocesa likumā (73/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 04.12.2014 09:11:29 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Gunāra Rusiņa 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku (68/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:21:41 bal004
Par - 50, pret - 19, atturas - 13. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (69/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 04.12.2014 09:28:06 bal005
Par - 63, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 04.12.2014 09:29:00 bal006
Par - 65, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (73/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 04.12.2014 09:30:21 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 11.decembrī

Datums: 04.12.2014 09:31:30 bal008
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Solvitas Cīrules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (57/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:32:27 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Žannas Gaigales-Prudņikovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (58/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:33:17 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Andra Škutāna iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (59/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:34:22 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Solvitas Glaudānes atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata (60/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:37:58 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram (61/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:41:19 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai (62/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:42:43 bal014
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (64/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:43:39 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju (65/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:45:06 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma ... (66/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:46:27 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Valtera Dambes ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa ... (67/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:47:06 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas (69/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:47:50 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Laizānes apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi (70/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:48:27 bal020
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (71/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:49:01 bal021
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (72/Lm12)

Datums: 04.12.2014 09:54:22 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (55/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 09:55:59 bal023
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (56/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 09:58:48 bal024
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Enerģijas dzērienu aprites likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (57/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:01:16 bal025
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (58/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:04:27 bal026
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (59/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:07:30 bal027
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (60/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:09:30 bal028
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (61/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:11:24 bal029
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Brīvprātīgā darba likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (65/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:13:08 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Statistikas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (66/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:15:11 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (67/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:17:14 bal032
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (71/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:22:43 bal033
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.2014 10:23:40 bal034
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (14/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:25:10 bal035
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (6/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:25:40 bal036
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (6/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:29:24 bal037
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu (5/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:31:27 bal038
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu ... (11/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:31:59 bal039
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu (11/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:32:44 bal040
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu (11/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.2014 10:35:21 bal041
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (52/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:35:48 bal042
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (52/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.12.2014 10:36:31 bal043
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (52/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.2014 10:37:20 bal044
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (73/Lm12)

Datums: 04.12.2014 10:37:55 bal045
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gunāra Rusiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (74/Lm12)

Datums: 04.12.2014 10:41:17 bal046
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (63/Lm12)

Datums: 04.12.2014 10:44:27 bal047
Par - 75, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu (56/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2014.gada 4.decembrī

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un frakciju viedokļu tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Paldies par vārdu un iespēju.

Man kā jaunam deputātam ļoti svarīgs šodien bija jautājums, kas saistīts ar manu iepriekšējo darbu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – un to, kas pašreiz notiek šajā dienestā, – tas, ka tika pieņemts skatīšanai ļoti svarīgs likumprojekts – “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums”. Šie cilvēki šodien strādā tādā kā... es varētu pat raksturot, kā gandrīz verdzinātības režīmā: cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dodas pie slimniekiem ar nestuvēm un nes viņus, strādā ekstremālos apstākļos. Tas nav normāli! Tas, ka Saeima šodien pieņēma skatīšanai likumprojektu, kas paredz, ka 55 gadu vecumu sasniegušie un 20 gadus šajā dienestā nostrādājušie cilvēki varēs saņemt izdienas pensijas, ir solis uz priekšu – būtisks solis ne tikai garantiju, bet arī mūsu veselības aprūpes nodrošināšanas un uzlabošanas jautājuma risināšanā. Nebūs vairs tādu traģisku situāciju, ka, nestuves nesot, nomirst ārsts vai ka veci cilvēki nespēj sava fiziskā nespēka dēļ nokļūt pie slimniekiem.

Šodien tika skatīti vēl arī divi citi jautājumi, kas piesaistīja manu uzmanību jeb veicināja manu interesi. Viens no tiem bija lēmuma projekts “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”. Es biju pret šo noraidīšanu, jo jaunā paaudze, kura ir izaugusi jau interneta vidē, nespēj saprast, kādēļ vēl arvien viņi nav tiesīgi balsot internetā, kādēļ jāiet uz vēlēšanu iecirkņiem un vai cilvēkiem jāatbild par to, ka varas struktūras un izpildstruktūras nav spējīgas sakārtot vēlēšanas tā, lai tās būtu drošas, lai par pilsoniskām iniciatīvām varētu nobalsot internetā. Mēs nedaudz... Mums ir ļoti kvalitatīva un attīstīta interneta pasaule, taču Latvija, demonstrējot it kā augstos sasniegumus, šajā jautājumā tomēr atpaliek.

Un trešais jautājums bija sirdsapziņas jautājums. Pirmo reizi ir atbalstīts likumprojekts par Ziemassvētku svinēšanu pareizticīgo kopienai, bet ar ļoti lielām viedokļu pretišķībām – “par” un “pret”. Tika nobalsots ar 50 balsīm... Jā, tas jautājums, manuprāt, izraisīs ilgas un garas diskusijas, bet arī 40 tūkstošu cilvēku intereses nedrīkst būt noraidītas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim. Lūdzu!

A.Mežulis (ZZS).

Labdien, radioklausītāji! Es arī, tāpat kā mans kolēģis, esmu jauns deputāts. Protams, man ir savs viedoklis un interesanti būt šajā procesā.

Un, runājot par šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem, es gribu pievienoties kolēģim, ka laikam lielākās diskusijas izraisījās par likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Protams, kā jau kolēģis teica, tas ir sirdsapziņas jautājums. Es varbūt palabošu: tie ir nevis 40 tūkstoši, bet 400 tūkstoši cilvēku, kuri... arī viņi dzīvo Latvijā, un viņiem tas ir svarīgs jautājums. Un mēs katrs lēmām, un mums frakcijā bija brīvais balsojums šajā jautājumā. Un, kā mēs redzējām, šis jautājums tika nodots tālāk skatīšanai komisijai, kur droši vien vēl būs daudz diskusiju. Un būs arī daudz diskusiju gan medijos, gan arī šeit – Saeimā. Es domāju, ka pilnībā nerēķināties ar šiem cilvēkiem mēs nevaram, un es domāju, ka neko daudz tas nemainīs, kā mēdz teikt, arī biznesa vidē, ja šī svētku diena būs.

Ja runājam par aktualitātēm, tad jāteic, ka vakardien mūsu frakcijā bija tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Mikiško kundzi, jo, kā mēs zinām, tuvojas tā diena, kad Saeimā tiks iesniegts jaunais – nākošā gada – valsts budžets, un šobrīd vislielākās diskusijas ir par pedagogu algām. Mēs uzklausījām arodbiedrības viedokli, izteicām savu viedokli un sapratām, ka šis izstrādātais modelis, ko šobrīd piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, nav tik viennozīmīgs, jo mūsu frakcijas sēdē piedalījās arī Ikšķiles vidusskolas direktors, kas pārstāv lielo skolu saimi.

Šodien no rīta man bija saruna arī ar Valmieras ģimnāzijas direktoru Zemļicka kungu, kurš arī tik viennozīmīgi uz šo jautājumu neskatās. Un principā izskatās, ka šeit vēl ir daudz darba darāms. Un te jāpiekrīt arī mūsu premjerministrei Straujumas kundzei, ka naudu varētu dot tad, kad reāli mēs redzētu, kam dot. Principā lielās skolas iebilst pret šo modeli, bet mazām skolām tas varētu būt izdevīgi, un droši vien būs arī varbūt tāda kategorija, kurām būs neitrāla pozīcija.

Un es gribētu šeit salīdzināt, kā tas ir arī ar pašvaldībām, jo es ilgus gadus esmu bijis gan pašvaldības direktors, gan arī 15 gadus Smiltenes ģimnāzijas direktors, tā ka man ir arī savs viedoklis par to, ko vajadzētu darīt un kā šo lietu risināt, un es to vakar izteicu arodbiedrības pārstāvjiem, un mēs nonācām pie kopsaucēja, ka mūsu frakcija arī sagatavos tādu redzējuma vēstuli uz nākošo nedēļu, kad mums frakcijā ir paredzēta tikšanās ar premjerministres kundzi, kā šo lietu sakārtot.

Manā skatījumā, visneaizsargātākā šobrīd ir tieši pirmsskolas izglītība, jo, kā mēs zinām, skolotājs vai augstskolas pasniedzējs var aiziet un nolasīt lekcijas vai novadīt stundas vienā, otrā un trešā skolā un tādā veidā tomēr šo atalgojumu saņemt, turpretim pirmsskolas izglītības iestādes audzinātājam praktiski nav iespējams strādāt divos trijos bērnudārzos. Un līdz ar to mēs jau ilgus gadus runājam par to, ka valsts finansējums būtu jāpiešķir pirmsskolas izglītībai.

Vēl gribu teikt, ka mums arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija lielas diskusijas. Mēs šodien Saeimā runājām par Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tad arī lielas diskusijas izraisījās par to, vai turpināt darbu pie publiskās pārvaldības likuma, kurš ir izstrādāts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Pēc lielām diskusijām mēs tomēr nonācām pie tā, ka darbs pie šā likuma būtu jāturpina, jo tur ir darbs ieguldīts un tas būtu ļoti svarīgs. Tas ir saistīts, kā mēs tautā vienkārši sakām, ar vienas pieturas aģentūru, kas kalpotu iedzīvotājiem – decentralizētu daudzus pakalpojumus, teiksim, varbūt tādus kā izziņu izsniegšana, informācijas sniegšana. Tādējādi šos pakalpojumus būtu iespējams saņemt ne tikai reģionu centros, ne tikai galvaspilsētā, bet arī mazos lauku novados, mazos pagastos.

Tā ka tās no mūsu puses būtu šodien lielākās aktualitātes.

Vadītāja. Paldies deputātam Aināram Mežulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji un radioklausītājas! Es šodien frakcijas vārdā runāšu par diviem jautājumiem.

Pirmais. Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Šī gada jūnijā 11.Saeimas deputāti pieņēma Satversmes preambulu, kurā cita starpā teikts: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Kristīgo vērtību glabātājas un uzturētājas Latvijā gadu simtus ir senākās un lielākās kristīgās konfesijas – evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu. To līdztiesību nosaka Reliģisko organizāciju likuma 6.pants, nosaucot šo konfesiju pedagogus kā tiesīgus mācīt kristīgās ticības mācību. Šo konfesiju garīdznieki un draudžu locekļi līdzvērtīgi kalpo slimnīcās, pansionātos, soda izciešanas vietās un Nacionālo bruņoto spēku formējumos.

Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā piedalījās un citos mūsu valstij ļoti nozīmīgos notikumos un pasākumos vienmēr kopīgi un ar lielu cieņu vienam pret otru piedalās kristīgo konfesiju garīgie vadītāji – Romas katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats, metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Vecticībnieku Baznīcas vadītāji.

Komunistiskā režīma gados vajāti un iznīcināti tika visi kristieši neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības, taču, kad šis režīms krita un tika atjaunota neatkarība, brīvība un demokrātija, tika pieļauta kļūda, kas radīja nevienlīdzību kristiešu vidū, jo 7.janvāris, kad vecticībnieki un pareizticīgie svin Kristus piedzimšanas svētkus – Ziemassvētkus –, likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” nav noteikta par svētku dienu, par brīvdienu.

Šajā nemiera un šķelšanās plosītajā pasaulē cilvēkiem nepieciešama drošība, ko dod kopības sajūta. Par to liecina mūsu cilvēku solidaritāte, steidzoties palīgā tiem, kuri nonākuši nelaimē.

Partijas “No sirds Latvijai” deputāti aicina 12.Saeimu rīkoties taisnīgi – stiprināt kopību, novērst pirms 24 gadiem pieļauto kļūdu un noteikt 7.janvāri par svētku dienu.

Par otro jautājumu. Par 2015.gada valsts budžeta projekta izskatīšanas un pieņemšanas procedūru. Frakcija “No sirds Latvijai”, pamatojoties uz saņemto informāciju par budžeta projekta izskatīšanas procedūru un tai atvēlēto laiku, norāda, ka šāda prakse ir pilnīgi nepieņemama.

Pirmkārt. Koalīcijas partiju frakcijas visu atbildību par valsts budžetu no lēmējinstitūcijas, kas ir Saeima, pārlikušas uz izpildinstitūciju, kas ir Ministru kabinets, jo tajos termiņos, kādos paredzēts virzīt budžeta projektu Saeimā, deputātu pilnvērtīga iepazīšanās ar budžetu, nerunājot par jēgpilnu diskusiju, nav iespējama.

Otrkārt. Fragmentāri iepazīstoties ar atsevišķu ministriju pieprasījumiem budžetā jaunajām politiku iniciatīvām un tam paredzēto finansējumu, ir acīm redzams, ka, piemēram, veselības aprūpē būtisku uzlabojumu nebūs. Visus līdzšinējos gadus pastāvīgā finanšu trūkumā turētā Veselības ministrija pieprasījumus budžetā rēķina ļoti pieticīgi. Un, ja arī tad no pieprasītajiem aptuveni 109 miljoniem eiro tai ir paredzēti tikai 30,5 miljoni, kas ir par 78 miljoniem eiro mazāk, vai ja paraugāmies uz lielāko izdevumu pozīciju – kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas –, kur reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmas uzlabošanai no 27,5 miljoniem ir cerība saņemt tikai 2,5 miljonus, tad nesaprotams ir veselības ministra viedoklis, ka valdība veselības aprūpei ir piešķīrusi prioritāti.

Pateicos, ka klausījāties.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Paldies.

Arī Nacionālajai apvienībai šodien bija savs viedoklis, kāpēc nevajadzētu nodot komisijām absolūti nesagatavotos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, jo tiek muļķoti cilvēki, sakot, ka Latvijā 400 tūkstoši pareizticīgo svin Ziemassvētkus pēc vecā stila.

Šeit gribu atgādināt, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca no 1936.gada svin Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem – luterāņiem, katoļiem – 24. un 25.decembrī. Arī tās draudzes pašreizējā Pareizticīgajā Baznīcā, kurās dievkalpojumi notiek latviešu valodā, svin šos svētkus 24. un 25.decembrī, jo loģiski, ka jūs nevarat vispirms nosvinēt Ziemassvētkus un... vispirms nosvinēt Jauno gadu pēc jaunā stila un pēc tam – pēc vecā stila svinēt Ziemassvētkus.

Kā tad radās šī kuriozā situācija, ka tagad mēs atkal it kā mēģinām atdzīvināt tās normas, kuras bija cariskajā Krievijā, vai tos svētkus, kurus atzīmēja Maskavas patriarhāts? 1941.gadā PSRS Iekšlietu tautas komisariātā... PSRS Valsts drošības tautas komisariāta vadītājs Merkulovs rakstīja Staļinam vēstuli, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā atrodas neatkarīgas (tā saucamās autokefālās) pareizticīgās Baznīcas, kuras vada vietējie metropolīti – buržuāzisko valdību ielikteņi. Ap Sinodes galvu Augustīnu Pētersonu, agrāk aktīvu Ulmaņa atbalstītāju, grupējas pretpadomju elementi, fašistiskās organizācijas “Pērkonkrusts” atbalstītāji. Un, lūk, šis PSRS Valsts drošības tautas komisariāta vadītājs uzreiz biedram Staļinam iesaka, kas ir jādara: caur VDTK aģentūru pieņemt Maskavas patriarhijas lēmumu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Baznīcu pakļaušanu Maskavai, izmantojot parasto garīdznieku it kā uzrakstītus iesniegumus, un Maskavas patriarhijas Baltijas teritoriju pārvaldīšanai nozīmēt VDTK aģentu, tātad – čekas aģentu, Voskresenski Dmitriju Nikolajeviču.

Maskavas patriarhāts 1941.gada februārī pieņēma absolūti nelikumīgu lēmumu, ar kuru likvidēja Latvijas autonomo (tātad – neatkarīgo) Pareizticīgo Baznīcu un atlaida Sinodi, ko viņš nemaz nedrīkstēja darīt. Tātad čeka atlaida Latvijas Pareizticīgās Baznīcas kanoniski ievēlēto un Konstantinopoles patriarha apstiprināto metropolītu!

1991.gadā Igaunija atjaunoja savu Pareizticīgo Baznīcu Konstantinopoles patriarhijā un kopā ar somiem un ar daļu latviski runājošo pareizticīgo atzīmē šos Ziemassvētkus tāpat, kā viņi to ir darījuši arī pirms padomju okupācijas, tātad 24. un 25.decembrī kopā ar visiem kristīgajiem cilvēkiem.

Bet Nacionālā apvienība arī saprot, ka nav jau tikai viena Baznīca kā tāda, Eiropā to ir vairāk nekā 20: mums ir grieķu pareizticīgā, bulgāru, dienvidslāvu, libāņu un tā tālāk. Un šie datumi ir dažādi.

Kāda tad būtu šeit izeja?

Mēs nevaram atbalstīt okupācijas sekas, legalizēt nelikumīgus lēmumus un šķelt sabiedrību tā, ka, teiksim, daļa kristiešu Ziemassvētkus atzīmē 24. un 25.decembrī, bet daļa – janvārī. Līdz ar to brīvdiena pienākas visiem kristiešiem, un tā ir 24.decembrī... mēs atzīmējam arī 25.decembrī. Bet mums ir jāpieņem... jādod iespēja katram individuāli – un tas attiecas ne tikai uz... varbūt, ja kāds ir krievu Pareizticīgās Baznīcas loceklis vai, teiksim, grieķu vai libāniešu.... un ne tikai uz pareizticīgajiem... Mums ir jādod iespēja saņemt šo brīvdienu individuāli arī musulmaņiem ramadānā, jūdaistiem viņu svētkos, ķīniešiem – ķīniešu, piemēram, Jaunajā gadā. Tātad jāsakārto šie jautājumi, lai cilvēks, katrs cilvēks, pēc savas reliģijas būtu tiesīgs saņemt šo brīvdienu savos galvenajos reliģiskajos svētkos. Tātad šāda norma ir jāiestrādā darba likumdošanā, visos pārējos normatīvajos aktos, un to mēs arī darīsim. Bet nekādā gadījumā mēs neatzīstam kristiešu sašķelšanu tikai tāpēc, ka notika padomju okupācija, jo... Agešina kungs piekritīs: ja šeit nebūtu iebraukuši padomju tanki, šīs problēmas nebūtu. Mēs būtu turpinājuši atzīmēt tāpat, kā mēs to darījām no 1936.gada.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kiršteina kungam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima turpinās vērtēt, vai pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par brīvdienu, jo šodien parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu nulles lasījumā atbalstīja SASKAŅAS sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Saskaņā ar šo likumu Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir noteikti pašlaik 24., 25. un 26.decembrī. Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7.janvārī, diemžēl nav šajā likumā noteikti kā svētku diena.

Pareizticīgā Baznīca tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju, un vēsturiski mūsu valstī dzīvo arī liels vecticībnieku skaits. Neskatoties uz to, ka kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir ap 400 tūkstošiem cilvēku, šobrīd šiem cilvēkiem ir diezgan ierobežotas iespējas svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā – atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas. Līdz ar to SASKAŅA aicina grozīt likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu un piešķirt Kristus dzimšanas svētkiem svētku dienas statusu arī 7.janvārī.

Šis priekšlikums nāk no sabiedrības. Dažādu konfesiju pārstāvji ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīga labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki citi sabiedrības pārstāvji uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei. Tāpēc vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, to skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.

Mums beidzot jāatzīst tiesības un brīvības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā. Mana un manu kolēģu no SASKAŅAS izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecību par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. Latvijas valstij jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvība atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Latvijas Republikas Satversmē.

Iepriecina tas, ka šodien vairāki kolēģi Saeimas deputāti neatkarīgi no partejiskās piederības spēruši soli pretī lielai Latvijas sabiedrības daļai, cerams, ar mērķi atzīt šos svētkus par oficiāliem un izrādīt cieņu nozīmīgas Latvijai iedzīvotāju daļas tradīcijām un kultūrai.

Es uzskatu, ka tas būtu būtisks solis sabiedrības saliedētības virzienā ne vārdos, bet darbos un novēlota dialoga sākums.

Un ļoti svarīgi, lai tagad šis likumprojekts tiktu izskatīts trijos lasījumos, nevis nonāktu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas plauktos.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas.

Un šodien “Frakciju viedokļos” pēdējais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija diezgan daudz darba kārtības jautājumu, bet vēlos izcelt trīs no tiem.

Pirmais. Es gribu teikt, ka mēs ikdienā apstiprinām amatā diezgan daudz tiesnešu, bet šodien mēs pieņēmām lēmumu gadījumā, kas nenotiek bieži, tas notiek samērā reti, – proti, lēmumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu. Mēs piešķīrām Goda tiesneša nosaukumu diviem Latvijas Republikas tiesnešiem – Gunāram Aigaram un Astrīdai Hertai Bērziņai. Un, manuprāt, šādā veidā cilvēki... arī saņemot šādu atzinību, viņi spodrina tiesnešu mundieri, un tādā veidā tiek arī akcentēts tas labais darbs, ko viņi ir paveikuši.

Vēl es vēlētos akcentēt to, ka šodien mēs nodevām... faktiski pārņēmām no iepriekšējās Saeimas likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums”. Ļoti lielas diskusijas bijušas 11.Saeimā par šo jautājumu. Bija arī jāsaskaņo šis jautājums ar Eiropas Komisiju. Jāatzīst, ka saskaņojums ir saņemts. Saeima turpinās strādāt pie jautājuma, kas skar enerģijas dzērienu apriti, proti, jautājuma, vai ir nepieciešams ierobežot iespējas enerģijas dzērienus iegādāties personām, kuras vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

Un trešais. Es domāju, tas bija visnozīmīgākais šodienas sēdē. Divus Ministru kabineta virzītus likumprojektus mēs nodevām izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Proti, likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” gāja komplektā ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Jautājums skar arī nolikto atslēgu principu. Iepriekšējā Saeima – 11.Saeima – savās pēdējās sēdēs faktiski atbalstīja nolikto atslēgu principu, kas šobrīd ir izraisījis virkni problēmu. VIENOTĪBAS nostāja šajā jautājumā ir tāda: mēs nedrīkstam, ātrumā grozot likumus, iebalsot priekšlikumus, kuri komisijā iepriekš ir izdiskutēti un nav atbalstīti. Bet Saeimas sēdē mēs vienkārši pirmsvēlēšanu gaisotnē tos atbalstām. Nedrīkstam šādā veidā rīkoties! Šobrīd tas skar ārkārtīgi daudzus Latvijas cilvēkus. Ir skaidri redzams, ka tas būtiski ierobežo cilvēku spējas bankās saņemt kredītus, un, manuprāt, tas ir nopietni. Mēs varam strādāt pie grozījumiem, kas ierobežotu dažāda veida ātros kredītus, tāpēc ka tie ir ļoti dārgi kredīti un tie cilvēkus tiešām ievelk šajā kredītu atkarībā. Bet šajā gadījumā mēs esam faktiski ar šiem grozījumiem panākuši to, ka ļoti daudzi cilvēki nevar bankās aizņemties naudu. Tas manī rada bažas, ka cilvēki visbiežāk meklēs citus veidus, kā aizņemties, un tad šie aizņēmumi būs uz lielākiem procentiem un ar daudz lielāku risku tieši patērētājam. Proti, no šādiem gadījumiem cieš visvairāk patērētājs. Tāpēc es arī atbalstīju un VIENOTĪBAS frakcija atbalstīja šos valdības jeb Ministru kabineta virzītos grozījumus, kas pagarina spēkā stāšanās termiņu Maksātnespējas likumam, kurš ietver šo normu, un šis termiņa pagarinājums ir līdz nākamā gada 1.martam.

Pa šo laiku mums ir jāpaspēj sakārtot šo lietu. Manā ieskatā, būtu nepieciešams nolikto atslēgu principu ņemt ārā no Maksātnespējas likuma, tāpēc ka, ja tas ir Maksātnespējas likumā, tas tieši stimulē cilvēkus iet uz maksātnespējas procesu, lai atbrīvotos no šīs ķīlas, bet tas neskar visus iepriekšējos gados paņemtos kredītus un to patērētājus. Tas skar, iespējams, tikai nākotnes kredītus. Tātad tas šo problēmu nerisina.

Un, otrkārt, man nešķiet, ka cilvēkus vajadzētu ārkārtīgi mudināt vai viņiem dot jebkāda veida motivāciju iziet maksātnespējas procesu par katru cenu.

Pirmkārt, tas ir samērā dārgi, jo ir šī... nu, samaksa par šo procesu. Man šķiet, tur valstij būtu vēl jāpieslēdzas, lai atvieglotu šo procesu.

Un, otrkārt, tas rada sekas cilvēkam nākotnē, jo, ja viņš izgājis šo procesu, it sevišķi citās Eiropas Savienības valstīs, viņam pēc tam rodas problēmas saņemt dažāda veida kredītus, kredītkartes un līdzīgas lietas.

Un tāpēc mūsu nostāja ir tāda: būtu nepieciešams nolikto atslēgu principu saglabāt, bet – izceļot to ārā no Maksātnespējas likuma, padarot to par alternatīvu piedāvājumu bankās. Tad, kad patērētājs iet uz banku, viņš var izvēlēties, vai viņam ņemt kredītu, ieķīlājot tikai savu īpašumu un garantējot to ar savu algu, vai arī viņam paņemt nolikto atslēgu principu, kas, bez šaubām, paceļ šo kredīta risku. Tas nozīmē, ka vai nu būs lielākas pirmās iemaksas... Jau šobrīd ir redzams, ka tie vairs nebūs 10 procenti, noteikti būs kādi 30 procenti, un bankas pat runā, ka 40 procenti būs cilvēkam jāsakrāj, pirms viņš ņem kredītu. Un, visticamāk, varētu būt arī lielāki procenti.

Līdz ar to, manuprāt, nevajadzētu likt visiem cilvēkiem, tā teikt, imperatīvā kārtā ņemt kredītus ar nolikto atslēgu principu, vajadzētu atstāt cilvēkiem Latvijā izvēles iespēju, un, iespējams, vajadzētu pat panākt tādu situāciju, ka bankām ir pienākums arī informēt šos klientus par šādu otru iespēju. Un varbūt pat nepieciešams arī iegūt parakstu no kredītņēmēja par to, ka viņš no nolikto atslēgu principa atsakās. Bet, manuprāt, to nevajadzētu sasaistīt ar maksātnespēju, vienkārši saliekot šīs lietas kopā, jo tur rodas vēl viena problēma, kas ir mana gadagājuma cilvēkiem, proti, jauniem cilvēkiem, jaunajām ģimenēm, – ka šai pirmajai iemaksai nav iespējams tik īsā laikā sakrāt naudiņu, nav iespējams ģimenei iegādāties dzīvokli kredītā par saprātīgiem procentiem. Un tas noved pie tā, ka cilvēki visbiežāk sāk dzīvokļus vienkārši īrēt, un jau šobrīd ir indikācijas, ka īres tirgus jau ir ārkārtīgi atdzīvojies un, iespējams, jau nākamgad dzīvokļiem celsies īres cenas. Un tas nozīmē... ja mēs tīri skaitliski paskatāmies, tad redzam, ka, astoņus gadus maksājot īres maksu, faktiski ir sakrāta tā summa, kas nepieciešama, lai šādu dzīvokli nopirktu.

Tāpēc, manuprāt, vajag atstāt izvēles iespēju... iespēju cilvēkiem izvēlēties – vai nu ņemt kredītu, ieķīlājot nekustamo īpašumu un garantējot ar algu, vai izmantot nolikto atslēgu principu.

Paldies. Tas šodienai būtu viss.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Atbildes uz deputātu jautājumiem
2014.gada 4.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā viens jautājums – deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Artūra Rubika, Cileviča, Raimonda Rubika un Agešina jautājums aizsardzības ministram Raimondam Vējonim “Par Latvijas karavīru veselības stāvokli”.

Ministrs ir izvēlējies sniegt mutvārdu, nevis rakstisku atbildi, tāpēc vārds aizsardzības ministram Raimondam Vējonim. Atbildes sniegšanai jums ir piecas minūtes.

R.Vējonis (aizsardzības ministrs).

Labi. Paldies.

Pirmām kārtām atvainojos, ka nesanāca sniegt rakstisku atbildi, jo bija komandējums un nebija aizvietotāja, kas var parakstīt vēstuli, līdz ar to diemžēl ir jāsniedz mutiski.

Tika iesniegti trīs jautājumi: par Latvijas kontingenta karavīriem, kuri piedalās Eiropas Savienības organizētajā misijā Centrālāfrikas Republikā, par viņu veselības stāvokli pēc atgriešanās un par to, vai notiek konsultācijas ar Veselības ministriju par karavīru pārbaudēm.

Īsumā varu atbildēt to, ka Centrālāfrikas Republikā Ebolas slimība nav konstatēta. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas noteikumiem ir noteiktas konkrētas teritorijas (pārsvarā tās ir Rietumāfrikas teritorijas – tātad Sjerraleone, Libērija, Gvineja), kurās ir saslimšanas gadījumi ar Ebolas vīrusu. Centrālāfrikas Republikā Ebolas vīruss nav sastopams, un šī teritorija nav infekcijas skarta teritorija. Līdz ar to karavīru speciāla izolēšana vai karantīna nav nepieciešama. Taču pēc jebkuras karavīru atgriešanās no jebkuras misijas – neatkarīgi no tā, vai tā ir misija Centrālāfrikas Republikā vai Afganistānā, vai Somālijā, vai Mali – karavīriem tiek veikta pilna veselības pārbaude uzreiz pēc nolaišanās Rīgas lidostā. Viņi tiek vesti uz medicīnas centru, lai veiktu pilnu medicīnisko pārbaudi, noņemot analīzes, veicot analīžu izpēti attiecībā uz visām tām iespējamām infekcijas slimībām, vīrusiem, kas ir konkrētajā teritorijā iespējami.

Arī šajā gadījumā pēc atgriešanās no Centrālāfrikas Republikas 20.novembrī visi karavīri tika pakļauti šādai medicīniskai pārbaudei.

Visi karavīri jau pirms došanās šajā misijā un arī misijas laikā atkārtoti tika instruēti par higiēnu un par Ebolas vīrusa izplatības veidiem un riskiem, tādējādi nodrošinot to, ka karavīri ir informēti par slimības izplatību kā tādu. Un arī misijas laikā pastāvīgi mums tur atrodas mediķis – tāpat kā visās misijās –, kurš arī veic pastāvīgu kontroli pār karavīru veselības stāvokli.

Par konsultācijām. Neapšaubāmi, mēs veicam konsultācijas ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm, pamatā tas ir ar Latvijas Infektoloģijas centru, kas valstī ir pamatatbildīgais par dažādām infekcijas slimībām un to ierobežošanu. Kopīgi ar viņiem ir arī sastādīta iekšējā dokumentācija par to, kādā veidā kādas slimības tiek kontrolētas karavīriem. Tā kā mēs atrodamies Francijas vadītajā misijā, neapšaubāmi mums notiek pastāvīgas konsultācijas ar Francijas misijas ārstiem, kas jau ilgstoši uzturas Centrālāfrikas Republikā, un tādējādi arī viņi sniedz savas zināšanas par infekcijas slimībām un tropu medicīnas jautājumiem.

Ja būtu nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, tad... Protams, ir noteikta kārtība, kas ir aprakstīta NATO standartizācijas vienošanās... Ir NATO apvienoto operāciju medicīniskā atbalsta plānošanas doktrīna, kas nosaka, kādā veidā notiek ārstēšana, kā notiek evakuācija no starptautisko operāciju rajoniem... atbilstoši arī tai kārtībai, kāda Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir noteikta. Ja tiek konstatēts Ebolas vīruss, tad cilvēka evakuāciju veic vai nu tā dalībvalsts, kurai ir šādas iespējas veikt attiecīgo evakuāciju, vai arī Eiropas Savienības ietvaros tiek organizēta speciāla medicīniskā evakuācija. Tātad ir noteikta kārtība, kādā tas notiek. Un tad, par to paziņojot Pasaules Veselības organizācijai, notiek arī evakuācijas, ja tādas ir nepieciešamas.

Bet vēlos vēlreiz atgādināt, ka Centrālāfrikas Republikā un arī kaimiņvalstīs līdz šim nav konstatēti saslimšanas gadījumi ar Ebolas vīrusu.

Tās principā būtu īsumā atbildes uz visiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies aizsardzības ministram.

Jautājumu iesniedzējus pārstāv deputāts Pimenovs. Vai jūs vēlaties uzdot papildjautājumus?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jums ir tiesības uz diviem papildjautājumiem, kā jūs zināt.

I.Pimenovs. Jā, uz vienu minūti ilgiem.

Sēdes vadītājs. Jā.

I.Pimenovs. Es atceros, paldies.

Pateicos, ka jūs atnācāt, lai atbildētu uz mūsu jautājumiem. Paldies par izsmeļošo, manuprāt, atbildi!

Es esmu pārliecināts, ka mūsu Aizsardzības ministrija katrā ziņā dara visu, lai neinficētu nevienu Latvijā un nevienu karavīru, kas dien ārpus Latvijas. Tomēr bija bažas starp mūsu vēlētājiem, tāpēc es arī biju tik uzstājīgs, lai uzdotu jautājumus jums tagad, šodien.

Precizējoši jautājumi.

Viens. Vai pareizi saprotu, ka pret Ebolas vīrusu pasākumi jau notiek tajās teritorijās, kur dien mūsu karavīri?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.

R.Vējonis. Centrālāfrikas Republikā – pašā kā tādā – jau ir noteiktas pārbaudes pie iebraukšanas un izbraukšanas, tātad pati Centrālāfrikas Republika kontrolē jebkuru plūsmu, kas ienāk vai aiziet no valsts. Un, kā jau es teicu, tātad... (Kāds kaut ko bilst.) Jā, tieši pret Ebolu... tieši pret Ebolas vīrusu. Un, kā jau es teicu, arī attiecīgajā bāzē, kur ir izvietoti Latvijas karavīri un pārējo Eiropas Savienības misijas dalībvalstu karavīri, tātad ir medicīniskais dienests, kas pastāvīgi veic kontroli, lai bāzes teritorijā nebūtu saslimstības.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam – otram papildjautājumam.

Nav ieslēgts mikrofons!...

I.Pimenovs. Paldies. Tagad ir ieslēgts.

Otrs papildjautājums. Kā jūs saprotat no komunikācijas ar Veselības ministriju, – vai tieši Latvijā ir sagatavoti līdzekļi un ir izstrādāti pasākumi, lai aizsargātu mūsu karavīrus, kuri ir iebraukuši Latvijā pēc sava dienesta ārpus Latvijas, lai pārbaudītu viņu iespējamo inficēšanos ar Ebolas vīrusu? Vai prot mūsu ārsti vismaz sekot līdzi un pārbaudīt šo konkrēto vīrusu – Ebolas vīrusu?

R.Vējonis. Attiecībā...

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungam vārds.

R.Vējonis. Attiecībā uz ārstu piespējām pārbaudīt... Kā jau es teicu, karavīriem, ierodoties no misijām – no jebkuras misijas! –, tiek veikta pilna medicīniskā pārbaude, tātad tiek ņemtas analīzes, kā arī tiek vērtēta iespējamība saslimstībai ar Ebolu, bet tas... (Kāds kaut ko bilst.) Ar Ebolas vīrusu, jā. Bet tas tiek veikts tikai tajā brīdī, ja cilvēks – karavīrs vai jebkura cita persona – ierodas no tām teritorijām, kuras Pasaules Veselības organizācija noteikusi par šīs infekcijas skartām teritorijām. Ja konkrētā teritorija nav noteikta par šādu teritoriju, tad, protams, speciāli attiecībā uz Ebolas vīrusu analīzes netiek veiktas.

Notiek kontrole. Karavīriem ir pastāvīga kontrole! Ja parādās saslimstība jeb ja parādās pazīmes, kas varētu par to liecināt, tad, protams, tiek veiktas visas tās procedūras, lai varētu reaģēt.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jūs vairs... Trešo papildjautājumu Kārtības rullis neļauj uzdot.

Paldies jums par jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm.

Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.

R.Vējonis. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014. gada 4. decembrī

Deputātu I.Pimenova, S.Potapkina, S.Mirska, A.Rubika, B.Cileviča, R.Rubika un V.Agešina jautājums Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa atbilde uz deputātu jautājumu “Par Latvijas karavīru veselības stāvokli” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 6/J12) (Atbildes dok. Nr. 162F)
Atbilde	- aizsardzības ministrs R.Vējonis
Papildjautājums	- dep. I.Pimenovs
Atbilde	- aizsardzības ministrs R.Vējonis
Papildjautājums	- dep. I.Pimenovs
Atbilde	- aizsardzības ministrs R.Vējonis