Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas divpadsmitā sēde
2014.gada 11.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 11.decembra sēdi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Prezidijs ir saņēmis 29 grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā, no kuriem 21 likumprojekts ir Ministru kabineta iesniegtā budžeta likumprojektu pakete.

Es lūdzu likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” un to pavadošos likumprojektus iekļaut sēdes darba kārtībā kā vienotu paketi un vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, kad mēs lemsim par šīsdienas sēdes darba kārtības grozījumiem, par katru no budžeta paketes likumprojektiem un par to nodošanu komisijām viens deputāts varēs runāt “par” un viens deputāts varēs runāt “pret”. Turklāt par katru budžeta paketē esošo likumprojektu var pieprasīt atsevišķu balsojumu.

Sākam izskatīt iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad sākam izskatīt Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu - šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut budžeta likumprojektu paketi.

Tātad Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Iekšējās drošības biroja likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. M.Bondara starpsauciens: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No frakcijas SASKAŅA : “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No frakcijas SASKAŅA : “Ir!”) Tātad iebildumi ir. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Nav iebildumu? Paldies. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Balsojam!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles frakcijas SASKAŅA deputāti: “Ir!”) Iebildumi ir. Tātad jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, atturas - 1. Tātad lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības...? (No zāles dep. M.Bondars: “Balsojumu!”) Tātad tiek lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Vai deputātiem...? (No zāles: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 8, atturas - 17. Tātad lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Vēl ir saņemti šādi priekšlikumi par grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No frakcijas SASKAŅA : “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis, Atis Lejiņš, Ainars Latkovskis, Vilnis Ķirsis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu. Viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Veiko Spolīša atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis, Atis Lejiņš, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši un lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma un savā šī gada 10.decembra sēdē izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu. Komisija uzklausīja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kā arī 12.Saeimas deputātu Sergeju Potapkinu. Komisija sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā”. Šis īpašums norādīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 8.decembra lēmumā kriminālprocesā Nr.15830013614.

Godātie deputāti, aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Sudrabas, Silvijas Šimfas, Romāna Mežecka, Ringolda Baloža un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka šī gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka un nav nekādu pazīmju, ka laikā, kad lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir vērojama ekonomiskā stagnācija, Latvijā būtu paredzama īpaši strauja izaugsme.

2015.gada makroekonomiskā prognoze arī liecina par ļoti nebūtisku pieaugumu, turklāt šo optimistisko pieeju apdraud nopietni ekonomiskās attīstības riski: ģeopolitiskā situācija, patērētāju, uzņēmēju, atlikušo investoru noskaņojuma pasliktināšanās un citi Finanšu ministrijas norādītie riski dokumentos, ko mēs vakar saņēmām. Tātad nekas neliecina, ka ekonomikā draud pārkaršana un ka Latvijā mazais un vidējais uzņēmējs dzīvo tik labi, ka tagad mums ir īstais brīdis bremzēt viņa tālāko attīstību un darbību - tātad pieņemt paaugstinātus nodokļus. Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā to, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos būtībā nodrošināja tikai iekšējā patēriņa pieaugums un ar to saistītās nozares, bet tikpat kā nav investīciju Latvijas ekonomikā - tātad nav pamata ilgtermiņa izaugsmei.

Mums ir jāspēj savā valstī radīt mazajam un vidējam uzņēmējam apstākļus, lai viņš varētu darboties un attīstīties, skaidri apzinoties, ka valsts novērtē un atbalsta ikvienu uzņēmēju, kurš spēj radīt pievienoto vērtību, kurš uztur sevi un savu ģimeni, rada darba vietas. Mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata, un tas ir politisks lēmums, kas pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmumu nodokļa likme ir virs 13 procentiem, tad uzņēmējiem vairs nav ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Mēs varam nedzirdēt un negribēt sadzirdēt nevalstiskās organizācijas, nozaru asociācijas, sabiedrību, bet dzirdēt tikai paši sevi, tīksminoties par sasniegto, - bet vai tomēr nevajadzētu apzināties reālo situāciju un ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību?

Cienījamie kolēģi! Lielākā daļa no Saeimā pārstāvētajām partijām priekšvēlēšanu laikā solīja īpaši atbalstīt un veicināt mazo un vidējo biznesu. Tieši tāda ir mikrouzņēmumu nodokļa būtība - atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu, mazināt birokrātisko slogu, kā arī veicināt ēnu ekonomikas mazināšanos.

Lai gan plānotais likmes palielinājums neskar mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuru apgrozījums ir zem 7 tūkstošiem eiro, faktiski šāda norma nedarbosies, jo šajā gadījumā nodokļa maksātājs izvēlēsies labāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Proti, pie tik maza apgrozījuma uzņēmums varēs nodarbināt tikai vienu darbinieku - pats sevi, īpašnieku, un tādā gadījumā maksātājs varētu labāk izvēlēties sevi nereģistrēt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Nav noslēpums, ka mikrouzņēmumu darbībā ir konstatētas arī nepilnības, un kā viens no iemesliem likmes palielināšanai tika minēts tas, ka mikrouzņēmumu darbiniekiem ir mazas sociālās garantijas. Taču tikai likmes palielināšana vien nenodrošina arī sociālo garantiju palielināšanos, turklāt pastāv risks, ka daļu ienākumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varētu arī neuzrādīt. Tāpēc ir jāizstrādā citi veidi, kā risināt sociālo garantiju jautājumus (No zāles dep. K.Šadurskis: “Kādi?”), piemēram, nosakot minimālo valsts sociālo obligāto iemaksu līmeni, līdzīgi tam, kā tas noteikts attiecībā uz ienākumiem no autoratlīdzības. Likmes palielinājums nerisina problēmas, bet var likt uzņēmējiem atgriezties ēnu ekonomikas sektorā vai arī izvēlēties valsti, kurā uzņēmējdarbība tiek atbalstīta un kurā ikvienam tiek dota iespēja attīstīt savu biznesu. Šis nav balsojums tikai par nodokļa likmi! Šis ir balsojums par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, par atbalstu mūsu cilvēku palikšanai Latvijā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu ierosinājumu - atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas noteica jau ar 2015.gadu ieviest... palielināt līdz 11 procentiem mikrouzņēmumu nodokli uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7 tūkstošiem eiro, un atgriezties pie 9 procentu likmes.

Sēdes vadītāja. Sudrabas kundze!

I.Sudraba. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Patiesībā jau es ļoti, ļoti gribētu runāt “par”, jo šī mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšana pietiekoši zemā līmenī ir arī ZZS doma un ideja, bet man tomēr nākas runāt “pret”, jo, raugiet, nav jau viss tik ļoti vienkārši, kā Sudrabas kundze šeit pasniedz.

Taisnība, Sudrabas kundze! Mikrouzņēmuma statuss kā tāds ir domāts uzņēmējdarbības uzsākšanai, nevis uzņēmējdarbības pārstrukturēšanai, kā tas bieži vien notiek šobrīd. Samērā lieli uzņēmumi tiek pārstrukturēti, sadalīti entajos mazajos mikrouzņēmumos, un līdz ar to izveidojas tāda zināma shēma nodokļu optimizēšanai.

Ko šobrīd es aicinātu darīt? Es aicinātu noraidīt šo konkrēto likumprojektu, jo Ekonomikas ministrija gatavo alternatīvu grozījumu versiju, kurā tiks pirmām kārtām... tiks izstrādāta varbūt mazliet sarežģītāka shēma, bet... pirmkārt, mikrouzņēmumiem, teiksim, šī zemā - 9 procentu - likme tiks saglabāta, bet - terminēta. Tātad - ar šo domu, ka tad, kad mikrouzņēmums izveidojas, kādus trīs... nu, mēs varēsim šeit diskutēt, cik gadus šai zemajai - 9 procentu - likmei jāsaglabājas. Pēc tam mikrouzņēmumam ir jākļūst par, teiksim tā, normālu uzņēmumu.

Otrkārt, ir jārisina tomēr mikrouzņēmumā nodarbināto darbinieku sociālās aizsardzības jautājums. Tas ir jārisina! Un līdz ar to es pieļauju, ka mēs lemsim par citu sadalījumu šiem 9 procentiem, kas nu ir šī nodokļa likme. Neapšaubāmi, tur vairāk uzmanības vajadzētu veltīt sociālā budžeta papildināšanai, lai nodrošinātu tomēr mikrouzņēmumā strādājošos ar lielākām sociālajām garantijām.

Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu noraidīt, lai mēs sagaidītu pavisam drīzā laikā - jau nākošajā sēdē! - šeit uz galda... tātad mūsu datoros un uz galda jau Ekonomikas ministrijas sagatavoto citu šo grozījumu versiju ar ļoti līdzīgu ideju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, otrs - “pret”.

Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 33, atturas - 22. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Sudrabas, Silvijas Šimfas, Romāna Mežecka, Ringolda Baloža un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Labrīt, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” būtība ir no 2016.gada 1.janvāra pazemināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pienam, dārzeņiem un graudaugiem.

Mūsuprāt, jautājumiem, kas skar Latvijas cilvēku pamatvajadzības - pārtiku, mājokli, izglītību, veselību -, ir jābūt parlamenta darbā kā prioritāriem jautājumiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā. Atbilstoši Eurostat datiem Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāka PVN likme nekā Latvijā. Turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāks par 10 procentiem. Četrās valstīs - Kiprā, Maltā, Īrijā un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē - likme vispār ir nulle procentu, kamēr Latvijā tā ir 21 procents!

Izskatīšanai pagājušajā Saeimā tika iesniegts kolektīvais priekšlikums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai. Šo iniciatīvu portālā manabalss.lv atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstoši mūsu sabiedrības locekļu. Uz šo brīdi tās atbalstītāju skaits jau ir sasniedzis vairāk nekā 14 ar pusi tūkstošus.

Ko par šo jautājumu domā dažādu jomu līderi un eksperti? Lienītes Caunes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentes, nodokļu un nodevu ekspertes, viedoklis ir sekojošs (citēju): “Es uzskatu, ka šis ierosinājums ir loģisks un vajadzīgs. PVN likmes samazinājums maizei, pienam, gaļai un citām galvenajām pārtikas precēm būtu atbalsts gan iedzīvotājiem, gan vietējiem pārtikas ražotājiem.”

Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, uzskata, ka PVN likmes samazināšana, pirmkārt, samazinātu pārtikas produktu cenas veikalos un palielinātu pārdošanas apjomus, otrkārt, palielinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju un, treškārt, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Samazinot PVN no 21 uz 12 procentiem, ēnu ekonomikas lielums pārtikas nozarē varētu sarukt par aptuveni 8 procentiem. Iznākumā ieguvēja būtu arī valsts, jo palielinātos nodokļa ieņēmumi.

Uldis Priekulis, Latvijas Tirgotāju kooperācijas “Aibe” valdes loceklis, uzskata, ka (citēju) “pārtikai PVN likme jāsamazina. Mūsu kooperācijā apvienoti ap 400 veikali, lielākoties lauku novados un mazpilsētās. Veikalos jau vislabāk redzams, ka pašlaik vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir gaužām vāja. Pēc kafijas, makaroniem un citām precēm, kas tik ātri nebojājas, kāda daļa Latvijas iedzīvotāju brauc uz Poliju, kur pārtikai un citām precēm PVN likme ir 5 procenti.”

Un visbeidzot Latvijas Ārstu biedrības līdera Pētera Apiņa doma un uzskats: “Ļoti nozīmīga uztura komponente ir šķiedrvielas. Latvijā iedzīvotāji šķiedrvielas uzņem par maz. Būtiskākie šķiedrvielu avoti ir saknes, dārzeņi, pilngraudu maize un rupjmaize, pilngraudu putras un sausie graudu maisījumi. Latvijā ražotas saknes, dārzeņi un augļi būtu jālieto piecas reizes dienā.”

Ja mēs paskatāmies mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūru, tad gadu no gada ir skaidri redzams, ka šajā patēriņa izdevumu struktūrā vislielāko vietu aizņem tieši pārtikas produkti - vidēji 28 procenti. Pie tam zemāko kvintiļu - pirmās, otrās grupas ienākumu kvintiļu - cilvēkiem, tas ir, visnabadzīgākajiem, šī proporcija ir no 32 līdz 35 procentiem, turīgākajiem - 22... visturīgākajiem, piektajā kvintilē, - 22 procenti.

Nabadzības riskam mums, Latvijā, visvairāk ir pakļauti bērni - 24,4 procenti, jaunieši - 20,1 procents - un cilvēki vecumā no 50 līdz 64 gadiem - 20,1 procents. Arī šiem cilvēkiem ir vajadzīga pārtika, ne tikai zīdaiņiem, jo mums zīdaiņu pārtika tika atbrīvota... ir ar samazinātu PVN likmi.

Un visbeidzot. Dziļas materiālās nenodrošinātības indekss Latvijā ir četras reizes lielāks... ir ceturtais lielākais Eiropas Savienības valstu vidū - tas ir 25,6 procenti, Ungārijā - 25,7, Rumānijā - 29,9, Bulgārijā - 44,1 procents. Turpretī Lietuvā tas ir tikai 19,8 procenti, Polijā - 13,5, Igaunijā - 9,4 procenti.

Es aicinu: godātie kolēģi, spersim soli šīs dziļās materiālās nenodrošinātības sloga mazināšanai un atbalstīsim šī likumprojekta tālāko virzību Saeimā!

Sēdes vadītāja. Paldies, Šimfas kundze! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Lasot likumprojekta anotāciju un klausoties Šimfas kundzes runā, secināms, ka faktiski ar šo likumprojektu tiek plānots cīnīties pret ienākumu nevienlīdzību, tāpat ir plānots tādējādi atbalstīt arī vietējos ražotājus. Mērķis, protams, ir cēls, taču diemžēl šis likumprojekts nekādā veidā to nenodrošinās.

Un tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt. Kurš tad būs lielākais ieguvējs no šādas PVN samazināšanas? Ja mēs paskatāmies uz patērētāju patēriņa paradumiem, tad redzam, ka iedzīvotāji, kuriem ir mazāki ienākumi, protams, pērk zemākas kvalitātes pārtikas preces, kas maksā lētāk, savukārt tie, kuriem ir vairāk naudas, pērk labākas preces un, protams, līdz ar to arī dārgākas. Jūs minējāt, ka viens mazturīgais patērē apmēram (plus vai mīnus) 16 eiro mēnesī šiem pārtikas pamatproduktiem. Pieņemsim, ka tie būtu visi 20 eiro. Savukārt tāds cilvēks, kuram ir vairāk naudas, patērētu apmēram 50 eiro mēnesī šiem produktiem.

Nu, lūk! Tātad sanāk sekojoša situācija: faktiski maznodrošināts iedzīvotājs mēnesī ietaupītu 3 eiro (pēc jūsu piedāvājuma), savukārt tas, kuram ir vairāk naudas un kurš iztērē 50 eiro, sanāk, ka ietaupītu 7,5 eiro. Tātad faktiski lielākais ieguvējs no jūsu ierosinājuma būtu nevis maznodrošinātais, bet tieši tas, kuram ir vairāk naudas. Un - tas ir vēl sliktāk! - valsts zaudētu iespēju šo naudu paņemt no turīgāka un pārdalīt par labu mazāk turīgam iedzīvotājam. Faktiski tas tikai palielinātu plaisu (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.), palielinātu nevienlīdzību starp sabiedrības slāņiem.

Otrkārt. Kāpēc jūs domājat, ka, samazinot PVN, uzreiz nākošajā dienā veikalā samazinātos cenas? Kamēr darbojas brīvais tirgus (ja vien, protams, jums nav padomā vēl viens likumprojekts - likumprojekts par brīvā tirgus atcelšanu!), tikmēr joprojām tirgotāji un ražotāji nolems, kāda būs produktu cena. Šāds pats PVN likmes samazinājums reiz notika Meksikā, un, kā secināja pēc tam pētnieki, 50 procentus no šī nodokļa likmes samazinājuma iegūst tieši tirgotāji (No zāles dep. I.Zariņš: “Kāpēc...?”), 40 procentus iegūst bagātākā sabiedrības daļa (Starpsaucieni.) un tikai 10 procentus - tikai 10 procentus! - iegūst maznodrošinātie iedzīvotāji. Faktiski šis priekšlikums savā veidā pat... nu, atbalsta mūsu tirgotājus, tātad bagātāko sabiedrības daļu. (No zāles dep. S.Šimfa: “Nav taisnība!”)

Treškārt. Jūs minējāt par vietējo uzņēmēju atbalstīšanu. Varbūt jūs nezināt, bet... PVN likmi nevar samazināt tikai Latvijas ražotāju precei, tad tā ir jāsamazina gan Lietuvas, gan Polijas, gan jebkuras citas Eiropas Savienības valsts precēm. Faktiski sanāk tā, ka jūs par Latvijas nodokļu maksātāju naudu gribat atbalstīt gan Lietuvas, gan Polijas, gan jebkurus citus ražotājus... protams, tajā skaitā arī Latvijas ražotājus. Precīzāks ceļš, kā atbalstīt tikai Latvijas ražotājus, būtu darbaspēka nodokļu samazinājums, jo tas viss pilnībā paliktu šeit - Latvijā.

Jūs minējāt, ka Latvijā... Jūs minējāt veselu virkni Eiropas valstu, kurās ir samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme. Bet paskatieties uz to no otras puses! Pirmkārt, tā viņiem ir jau tā tradicionāli, vēsturiski ieviesusies. Bet Latvijas nodokļu slogs attiecībā pret iekšzemes kopproduktu - 27 procenti. Turpretī, teiksim, Vācijā tas ir 39 procenti; Beļģijā, Dānijā nodokļu slogs ir 48 procenti. Taču faktiski... Varbūt jūs Dānijā, ieejot veikalā, samaksājat mazāku PVN, bet pēc tam, kad izejat no veikala, jums noplēš trīs ādas. (No zāles dep. I.Klementjevs: “Par lietu vajag runāt!”) Tā ka jāskata ir nodokļu politika kontekstā, nevis tikai viens atrauts moments.

Tāpēc es aicinu, pirmkārt, neatbalstīt šo likumprojektu. Un, otrkārt, iesniedzējus, autorus aicinu atbalstīt šī gada budžetu, kurā ir iekļauta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinātā likme, kas tātad atbalstīs vietējos uzņēmējus. Tāpat tur ir paredzēta minimālās algas celšana, kas tātad mazinās nevienlīdzību. Tāpat plānots ir izstrādāt progresīvo neapliekamo minimumu, kas arī mazinās nevienlīdzību. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 35, atturas - 20. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Iekšējās drošības biroja likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA : “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 19, atturas - 2. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Zariņa kungs, vai jūs esat... “pret” tātad pieteicies...

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, šis ir viens no likumprojektiem, kurš ielikts budžeta paketē. Vai jūs esat ar to iepazinušies? Vai jūs esat redzējuši, kas tur ir rakstīts? Tam nav nekāda sakara ar budžeta paketi! Kādēļ tas tur atrodas? Ja jūs palasīsiet... Es jums varu pastāstīt - tiem, kas nav lasījuši, - un jums būs nopietna viela pārdomām par to. Tur ir ietvertas lietas, kuras saistītas ar elektrības tirgus liberalizāciju, kuras tiešām būtu jāveic, bet tās nav jāsasaista tagad ar budžeta paketi. Tas ir viens bloks.

Otrs bloks, uz ko es gribu vērst uzmanību. Tur ir grozījumi, kas paredz papildu izdevumus, kuri būs jāieliek iekšā tarifā pārvades sistēmas operatoram, lai šis tarifs varētu celties, lai tas varētu būt augstāks. Tātad runa ir par to, ka mēs slēptā veidā sākam šeit runāt par to, kādā veidā ātri atkal izdzīt cauri likuma grozījumus, pat īsti nesaprotot - kādus, lai rezultātā noslēptu šo iemeslu, ka ar kārtējo Saeimas lēmumu elektrība paliks dārgāka.

Tur ir arī vēl viena ļoti interesanta lieta. Nez kāpēc atsevišķiem vietējiem ražotājiem mēs piedāvājam uz 20 gadiem ar likuma spēku noteikt elektrības cenu, ziniet, kādā apmērā, - vairāk nekā 111 eiro par vienu megavatstundu. Tas ir... Kādēļ tāda dāvana tagad ir jātaisa? Kādēļ tas ir jādara steidzamības kārtībā - zem budžeta paketes jāmet iekšā un steidzami jāpieņem?

Es aicinu šo likumprojektu neskatīt kopā ar budžeta paketi, bet virzīt to normālā kārtībā - kārtīgi to izdiskutēt un pieņemt pareizus, izsvērtus lēmumus. Tāpēc mans aicinājums ir šo likumprojektu tagad neatbalstīt un nenodot izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputātiem ir iebildumi. Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 23, atturas - 1. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs ir pieteicies runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā laika deficītu un neiespējamību organizēt pilnvērtīgu izskatīšanas procesu komisijā, es aicinu nodot attiecīgo likumprojektu tikai un vienīgi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, neizskatot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Deputāts Ņikita Ņikiforovs ir pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu!

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Nu, mēs visi jau zinām situāciju ar šo likumprojektu, kurš paredz publiskot skolotāju algas. Situācija ir diezgan dīvaina, jo, no vienas puses, ir tāda iecere, kas ir ierakstīta likumprojektā, bet, no otras puses, ir publiski paziņojumi gan no valdības, gan arī solījums no ministrijas puses, ka šis likumprojekts būs vai nu atsaukts, vai nu... vai nu šis pants būs izslēgts. Bet par izslēgšanu neviens nenobalsoja. Es redzu, ka cilvēki māj ar galvu, ka būs izslēgts. Droši vien nākamais tribīnē nāks Vucāna kungs, kurš arī publiski paziņos - protokolam, un tas būs ierakstīts stenogrammā -, ka būs atsaukts vai izslēgts.

Nu, tas arī ir vienīgais iemesls, kāpēc es kāpu tribīnē: dubults neplīst.

Līdz ar to, ja nav pārliecības, ka jūs varēsiet paspēt atsaukt to pantu vai likumprojektu, tad aicinu jūs balsot “pret”. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Ņikiforova kungs jau pilnīgi pamatoti norādīja uz to, ka šajā likumprojektā ir norāde uz skolotāju algu publiskošanu, uz šo strīdīgo jautājumu, kas pēdējās dienās ir saviļņojis sabiedrību. Attiecībā uz šo jautājumu es tiešām gribu apstiprināt to, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izglītības un zinātnes ministre apsolīja šo normu uz otro lasījumu ar savu ierosinājumu no likumprojekta izņemt.

Taču šajā likumprojektā ir arī citas normas, kas tiešā veidā skar budžetu, un tāpēc neskatīt pašu šo likumprojektu nav nekādas vajadzības... nav nekāda pamata. Un es lūdzu jūs balsot... (Frakcijas SASKAŅA deputātu starpsaucieni.) Neskatīt nav nekāda pamata! Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šī likumprojekta atstāšanu Saeimas darba kārtībā, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kā līdzatbildīgā komisija tad izsekos līdzi tam, vai tas, ko ministre apsolīja, tiek izpildīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Jā!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”, bet jautājumu mēs izlemsim balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” nodot visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Sociāldemokrātiskā partija SASKAŅA un tās frakcija SASKAŅA Saeimā neatbalstīs ne vidēja termiņa budžeta ietvaru, ne 2015.gada budžeta projektu. Es nosaukšu arī galvenos objektīvos iemeslus, taču vispirms parunāšu par subjektīvajiem.

Es esmu piecas reizes piedalījies valsts budžeta apspriešanā, taču līdz šim vēl nekad tik atklāti ciniski nav tikušas ierobežotas opozīcijas deputātu iespējas piedalīties budžeta dokumentu apspriešanā. Es nezinu, kam šādā situācijā ir pārsvars: vai tad patiešām jūs no mums baidāties vai arī naivi ticat, ka šādi, mūs aizbīdot, ir iespējams mūs demoralizēt?

Vakar ministra Reira izteiktā atbilde uz mūsu jautājumu - kā var dažu stundu laikā iepazīties ar papīru ķīpu, kuras biezums ir vismaz 10 centimetri, lai pēc tam varētu piedalīties debatēs? - pārspēja visus iepriekšējos augstprātības rekordus. Mēs dzirdējām, ka deputātiem, kuri ir ienākuši politikā, jau no pavasara ir jāgatavojas jaunajam budžetam, tad arī ar 20 minūtēm būs gana. Tātad deputāti nav īstie!

Jau ar šo valdības attieksmi pret parlamenta opozīciju vien ir pietiekami, lai aizlaistu šo budžetu “pa pieskari”, taču tā saturs tomēr ir jākomentē.

Latvijas ekonomika attīstās lēni. Sākotnēji straujais izrāviens no krīzes ir beidzies, un pašreizējā vājā ekonomikas izaugsmes dinamika pierāda to, ka - gluži pretēji! - ir sākusies stagnācija. Taču valdības finanšu politika nemainās: budžets tiek maksimāli sabalansēts, paļaujoties uz to, ka Latvijai tiks piešķirts augsts kredītreitings un ka tādējādi tiks piesaistītas ārējās investīcijas. Taču notiek pretējais, un Ekonomikas ministrijas dati, kurus mēs vakardien komisijas sēdē esam dzirdējuši, pierāda: investīciju apjoms samazinās!

Valdība, aizrāvusies ar fiskālo disciplīnu, gandrīz neko nedara, lai palielinātu iekšzemes pieprasījumu. Proti, tieši pieprasījums ir ekonomikas atdzīvināšanas atslēga. Vēl vairāk! No budžeta finansētās darbinieku algas tiek saglabātas nepieļaujami zemā līmenī, un tas bremzē ekonomikas attīstību. Nevēlēšanās uzklausīt skolotājus, kuru protesta balsis šobrīd ir dzirdamas pie Saeimas, ārstus un pensionārus ir tam spilgts piemērs. Zemas algas ne tikai izraisīja šo cilvēku dzīves kvalitātes kritumu, bet izraisīs arī pieprasījuma apslāpēšanu iekšējā tirgū. Taču ir pavisam skaidrs, ka mazturīgu cilvēku ienākumu pieaugums nenogultos viņu krājkasītēs, bet uzreiz tiktu izlietots un ka tādējādi tā daļa pievienotās vērtības nodokļa veidā atgrieztos budžetā. Tomēr galvenais ir tas, ka augošais pieprasījums motivētu uzņēmējus attīstīt savu darbību. Budžetā nav atrodami arī citi uzņēmējdarbības attīstības motivēšanas mehānismi.

Tālāk. Neraugoties uz visām pirmsvēlēšanu runām, izdevumi veselības aprūpei ir iestrēguši 3 procentu līmenī no iekšzemes kopprodukta. Protams, ir labi, ka pieaugs minimālā darba alga, taču tas ne par mata tiesu nesamazinās sociālo nevienlīdzību Latvijā, un galvenais cēlonis tam ir nodokļu sistēmas regresīvais princips un mehānisms. To nav iespējams novērst, vien palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu. Ir vajadzīgs progresīvais nodoklis, taču šī tēma pat netiek komentēta.

Vērtējot trīsgadu budžetu un 2015.gada budžetu kopumā, jāsecina, ka tie joprojām ir stagnācijas budžeti, taču valstī ir vajadzīgs izaugsmes budžets. Mūsu vēlētāji gaida ekonomisko izaugsmi un sociālo taisnīgumu. Šo budžetu atbalstīt nekādi nevar!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Pimenova kunga teiktajam, ka arī mūsu vēlētājiem ir vajadzīgs izaugsmes budžets. Droši vien visiem vēlētājiem. Tikai... ko piedāvā Pimenova kungs?

Mēs nevaram uzlabot šo budžetu, ja mēs to nenododam komisijām. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā jauns budžeta projekts, kuru Pimenova kungs piekritīs nodot komisijām.

Gluži taisnībai neatbilst Pimenova kunga teiktais, ka dažās minūtēs bija jāiepazīstas ar tik lielu paketi. Deputātiem e-pastā bija pieejams gan budžeta likums, gan ietvara likuma projekts, gan visa pavadošā pakete kopš pirmdienas pēcpusdienas. Protams, ja cilvēks nelasa savu e-pastu, tad neko nevar darīt. Līdz ar to laiks ar to iepazīties bija. (Izsaucieni no zāles: “Nuuu! Nuu!”) Vēlēšanu gadā šī ir ierasta procedūra, ka Saeimai ir ļoti ātrā tempā jāizskata budžets. Un citas iespējas, kā panākt, lai budžeta likums tiek izsludināts laikā un stājas spēkā no 1.janvāra, mums nav. Pēdējais datums, kad ir iespēja izskatīt Saeimai budžetu otrajā lasījumā, ir 17.decembris... lai veiktu visus tehniskos darbus un Valsts prezidents varētu laikā izsludināt šo likumu un pavadošās paketes likumus.

Pretējā gadījumā nākamā gada janvārī mēs tērēsim vienu divpadsmito daļu no šī gada budžetā paredzētajiem tēriņiem. Tas nozīmē summāri gadā par 280 miljoniem mazāk (No zāles dep. I.Zariņš: “Ne jau visu gadu budžeta...!”) nekā šajā budžeta likumā. Līdz ar to teikt, ka mūsu vēlētāji to gaida, ir, manuprāt, mazliet pārspīlēti. Tie paši skolotāji, kurus Pimenova kungs pieminēja... Nu, tātad izglītības budžetā būs apmēram par 30 miljoniem mazāk.

Neizskatās labi, Pimenova kungs, tāpēc es iesaku jums sākt skatīties savu e-pastu, lasīt ātri un, ja neizdodas visu ātri uzreiz saprast, konsultēties ar pieredzējušiem kolēģiem - jūsu frakcijā tādi ir! -, jo cerību, ka varēs mēnešiem strādāt pie budžeta likuma, diemžēl mums nav. (No zāles: “Ciniski!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” nodot visām komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA). (Dep. R.Ločmele-Luņova, Z.Tretjaka un A.Loskutovs aplaudē.)

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministru nav. Žēl! Nav daudz lietu, kas mani var pārsteigt, tomēr šķiet, ka šoreiz valdošās koalīcijas politiķiem ir izdevies pārspēt pašiem sevi. Un es patiešām esmu izbrīnīts par politiķu divkosību un augstprātību, runājot par nākamā gada valsts budžetu. Tā izpaužas ne vien pret opozīcijas deputātiem, bet arī pret saviem vēlētājiem nepilnus divus mēnešus pēc tam, kad notikušas vēlēšanas.

Vēl vairāk! Kāpēc es saku, ka valdošās koalīcijas deputāti ir pārspējuši paši sevi? Tāpēc, ka jau pirms šī budžeta - 2014.gada budžeta - pieņemšanas jūs, Pimenova kungs, uzstājāties 3.oktobrī un paudāt sašutumu par to, ka opozīcijas deputātiem, lai iepazītos ar 46 likumprojektiem (No zāles dep. S.Āboltiņas starpsauciens.), ir iedota tikai viena darba diena. Savukārt šogad - Šadurska kungs jau pagājušajā nedēļā par to brīdināja - priekšlikumu sagatavošanai deputātiem tiks dota pat ne vairs viena diena, bet tikai viena nakts. Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs Šadurska kungs mūs nemitīgi steidzināja, viennozīmīgi norādot uz vēlmi budžetu pieņemt maksimāli īsā laikā, līdz ar to izslēdzot iespēju izvērtēt, debatēt vai ko papildināt budžeta kontekstā. Kad es uzdevu klātesošajam ministram Reiram jautājumu, cik, viņaprāt, ilgs laiks būtu nepieciešams, lai iepazītos (Rāda likumprojektu kaudzi.) ar šo budžeta paketi un varētu pieņemt izsvērtus un atbildīgus lēmumus (No zāles dep. V.Agešins: “Piecas minūtes!”), finanšu ministrs atbildēja, ka tam nepieciešams no 15 līdz 20 minūtēm.

Diez vai Reira kungs, liekot roku uz sirds un skatoties acīs ikvienam cilvēkam Latvijā, kurš par jums atdeva savu balsi vēlēšanās, var apliecināt, ka ir gatavs parakstīties zem katras budžeta likumā ietvertās rindas, ko jūs esat rūpīgi izstudējuši un kam esat veltījuši 15-20 minūtes. Vai jūs, piemēram, esat gatavi parakstīties zem šī... es tikai nocitēšu no šīs budžeta paketes: “Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad šie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies”? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Protams! Tur ir 5 kritēriji!”) Esmu pārliecināts, ka cilvēki, kuri balsoja par mani, sagaida atbildīgu politiku, un man šāda pieeja jautājumiem, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ir absolūti nepieņemama. Un es aicinu arī ikvienu no jums rīkoties atbildīgi, noraidot šo likumprojektu.

Vēl viens iemesls, kāpēc es šodien aicinu balsot pret budžeta likuma atbalstīšanu, ir tas, ka, sagatavojot Saeimas budžetu, nav ievērota procedūra, kāda izriet no Saeimas kārtības ruļļa (es te citēšu): “Saeima ir finansiāli patstāvīga. Saeimas budžeta pieprasījums pēc izskatīšanas komisijās un apstiprināšanas Prezidijā iesniedzams finanšu ministram iekļaušanai bez grozījumiem valsts budžeta likuma projektā.” Taču ne es, ne arī mani kolēģi komisijās Saeimas budžetu nav redzējuši. No tā man nākas secināt, ka lēmumi tiek pieņemti deputātiem aiz muguras.

Veids, kādā valdošā koalīcija demonstrē sociāli atbildīgu politiku, nerada uzticību ne manī, ne arī - es esmu pārliecināts! - mūsu vēlētājos. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas Reģionu apvienība un es personīgi neatbalstu šo likumprojektu un aicinu arī pārējos deputātus to neatbalstīt.

Paldies jums. (LRA frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais Bondara kungs!

Es esmu absolūti pārliecināts, ka patiesi visu mūsu, deputātu, vēlētāji gaidīja atbildīgu politiku, bet dažu deputātu personā viņi sagaidīja tikai augstas klases oratora mākslu. Tā gadās.

Diemžēl jūs sajaucāt runas. Jūs nolasījāt nepareizo runu. Jūs aicinājāt neatbalstīt budžeta likumu, bet šis jautājums ir par budžeta likuma nodošanu komisijām. Un komisijas sēde pieņems lēmumu, vai atbalstīt vai ne. Tur arī jūs balsosiet, valdība pēc tam skatīs iesniegtos priekšlikumus, un beigu beigās... Uz pirmo lasījumu jums vajadzēja nolasīt šo runu, kuru jūs tagad lasījāt!

Jūsu citāts par atbildības pārnešanu no juridiskajām uz fiziskajām personām... Jūs ļoti skaisti nocitējāt rezultatīvo daļu, bet neminējāt nevienu no piecām minētajām krāpnieciskās uzņēmējdarbības pazīmēm... kurā gadījumā tā iestājas.

Atgādināšu kolēģiem - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar jau par to runāja, ka, pēc šādas shēmas darbojoties, parāds... Summārais nodokļu parāds, kas valstī nav nomaksāts, ir 800 miljoni eiro. Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Finanšu ministriju... ar valdības akceptu ir izstrādājuši kritēriju kopumu un nodevuši šo pavadošās paketes likumprojektu mūsu, deputātu, izskatīšanai.

Es ļoti ceru, ka mēs pieiesim atbildīgi šim jautājumam un izdarīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai šī nauda sāktu pamazām atgriezties legālā apritē un valsts budžetā. Pēc Finanšu ministrijas un valdības aplēsēm, nākamajā gadā - 2015.gadā -, ja šī norma sāks strādāt, mūsu ieguvums būs apmēram 7,5 miljoni eiro. Un, es domāju, gan Bondara kunga, gan visu mūsu pārējo vēlētāji ļoti labprāt redzētu šīs naudas apriti, legālo apriti, valsts budžeta likumā, un tāpēc es aicinu pieiet šim procesam atbildīgi, nodot valsts budžeta likuma projektu komisijām, lai mēs varam ar to strādāt, sagatavoties turpmākajam darbam un šodien sēdes turpinājumā pieņemt to pirmajā lasījumā. Un tad, Bondara kungs, jūs varēsiet nākt un savu runu nolasīt vēlreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 7, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu par darba kārtības grozīšanu.

Deputāti Liepiņš, Kleinberga, Ruks, Šics, Bondars un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo...? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Protams!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 36, atturas - 19. Tātad lēmums nav pieņemts un likumprojekts nav iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs informē, ka tika saņemts deputāta Jāņa Ādamsona iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.decembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.

Tāpat Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Vitālija Orlova iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.decembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to arī Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis, Atis Lejiņš, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Veiko Spolīša atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Veiko Spolīša atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Tātad lēmums ir pieņemts.

Tāpat deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis, Atis Lejiņš, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” izskatīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē ir izskatījusi iepriekšējās Saeimas skatīto likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina turpināt 12.Saeimā izskatīt likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”.

Likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu izlemšanā. Protams, pamats turpināt šā likumprojekta skatīšanu ir arī tas, ka jau iepriekšējā Saeima izskatīja šo likumprojektu divos lasījumos. Protams, bija arī dažādi viedokļi. It sevišķi viedokļi atšķīrās jautājumā, kas ir minēts likumprojekta 5.panta otrajā apakšpunktā, kurš nosaka, ka pašvaldību referendumus var rīkot par pašvaldības teritorijas plānojumu, par grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai par lokālplānojumu, kā arī grozot pašvaldības teritorijas plānojumu.

Mēs tātad uzskatām, ka šo likumprojektu ir jāturpina skatīt, jo jau 2008.gada 17.jūlijā Saeima izdarīja izmaiņas likumā “Par pašvaldībām”, kur tika iekļauts 61.³ pants, kurā tika noteikts, ka pašvaldības ir tiesīgas rīkot pašvaldību referendumus un ka šis pants stājas spēkā līdz ar likuma par pašvaldību referendumu pieņemšanu.

Tātad lūdzu iekļaut un turpināt skatīt 12.Saeimā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Piekrītot tam, ka likumprojektā ir ieguldīts liels darbs un likumprojekta izskatīšana būtu jāturpina, es tomēr gribētu izmantot iespēju un vērst uzmanību uz to, ka otrā lasījuma gaitā būtu tomēr pareizi izslēgt referenduma iespēju par teritoriju plānojumiem un detālplānojumiem, jo, ja mēs šo iespēju saglabātu, tad... tā faktiski zināmā mērā ir tāda demokrātijas ilūzija, kas vienlaikus būtu ļoti liels administratīvs slogs, jo vienmēr jebkādu ražotni vai tādu objektu... vienmēr būs cilvēki, kas būs pret to.

Kā tādu piemēru var minēt kaut vai Mārupes iedzīvotāju protestus pret iespējamo dzelzceļa atzarojumu uz lidostu. Rail Baltica, protams, no valstiskā viedokļa ir nepieciešams vai nu tādā, vai citādā ceļā.

Tāpēc domāju, ka ir svarīgi vērst uzmanību uz šo faktu, un, strādājot pie otrā lasījuma, es aicinātu izslēgt tomēr šo referenduma iespēju, jo teritoriju plānojumiem ir cita un detalizēta apspriešanas kārtība, kas jau ir fiksēta likumos, to var uzlabot, bet ne šeit.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es uzskatu, ka šis ir svarīgs likumprojekts pilsoniskās aktivitātes un demokrātijas stiprināšanai, jo sevišķi situācijā, kad, kā mēs to redzam, ļoti bieži cilvēkiem reģionos rodas sajūta, ka tie, kas atrodas Rīgā, vispār par valsti nedomā un aizmirsuši tos cilvēkus, kas atrodas reģionos. Šis būs svarīgs instruments, lai cilvēki reģionos var par to atgādināt.

Diemžēl tā, kā tas pašlaik ir izveidots... Tas atkal ir izveidots tā, ka reāli šo instrumentu nevarēs normāli izmantot, jo, ja jūs paskatīsieties, kādi būs nosacījumi šim referendumam, tad... Tur ir reference, ka ir jāsavāc zināms kvorums attiecībā pret tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši reģistrēti uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Savukārt, kā mēs to zinām, šinī reģistrā... Nu, var jau lietot klasisko izteicienu: tur būs pilns ar “mirušām dvēselēm” - ar cilvēkiem, kuri konkrētajā pašvaldībā reāli vairs nedzīvo, kuriem vispār vairs neinteresē šīs pašvaldības liktenis. Savukārt tie, kas tur atrodas, tīri fiziski nevarēs savākt šādu kvorumu, lai varētu šādu referendumu sarīkot.

Tāpēc viena svarīga lieta, viena svarīga izmaiņa būtu jāveic šinī likumā - šī reference jānomaina: jārunā nevis par reģistrā esošajiem cilvēkiem, bet gan par to cilvēku skaitu, kuri ir reāli piedalījušies pašvaldību vēlēšanās un kuriem tiešām ir svarīgi... kuri tur reāli dzīvo un kuriem ir svarīgi, kas notiek viņu pašvaldībā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Reflektējot par to, ko minēja kolēģis no Nacionālās apvienības, jāteic, ka tomēr tā ir ļoti svarīga lieta, lai tie cilvēki, kas tur dzīvo, varētu lemt par savu teritoriālo plānojumu. Vēl jo vairāk, ja ir kaut kāds plāns, kas ir apstiprināts... un, ja tas tiek tagad frivoli mainīts, tad... Tomēr tām vajadzētu būt vietējo cilvēku tiesībām - par to paust savu viedokli un aizstāvēt to.

Tā ka es tomēr uzskatu, ka šeit ir ļoti svarīgi pieiet šim likumam un tiešām no tā uztaisīt reālu darba instrumentu, kurš strādātu, nevis būtu atkal kārtējā vienkārši skaistā butaforija, par kuru mēs varētu runāt, cik mums viss ir skaisti, pareizi un demokrātiski, lai gan patiesībā nekas tāds šinī valstī nenotiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, ir ļoti lietderīgi kādreiz pārlasīt Kārtības rulli.

Mēs šodien runājam nevis par likumprojekta būtību, par prasībām, kādas būtu jāiekļauj tanī likumprojektā... Mums ir jāsniedz atbilde uz vienu jautājumu: vai mēs turpinām skatīt šo likumprojektu vai pārtraucam to darīt? Līdz ar to visi priekšlikumi, kas var izskanēt, to skaitā priekšlikumi par jebkuru no tiem pantiem... tas ir tas darbs, kas stāv priekšā. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu - turpināt likumprojekta izskatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Šulcs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 22.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 22.janvāris.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts priekšlikums no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Tā lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Lūdzu balsojumu!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 6, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts tiks iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā un tiks skatīts pirmajā lasījumā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamās kolēģes! Labrīt, godātie kolēģi! Es šodien Juridiskās komisijas vārdā vēlos jūs aicināt lemt par četru likumprojektu, kas ir vienā kopīgā paketē par bērnu tiesībām, izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ir ierosinājusi un atbalstījusi priekšlikumu 12.Saeimā turpināt to izskatīšanu.

Visi šie likumprojekti ir raisījuši virkni diskusiju, tāpēc Juridiskā komisija ir rīkojusi gan vairākas atklātas sēdes, gan arī pat vienu slēgtu sēdi, lai varbūt bez liekas populisma nots šos jautājumus ļoti detalizēti skatītu. Juridiskā komisija... arī 11.Saeimas Juridiskā komisija bija izveidojusi darba grupu ar visu ministriju un citu institūciju, kā arī Saeimas frakciju deputātu iesaisti, lai šos likumprojektus, kuri sākotnēji bija iesniegti no ministrijām, pilnveidotu. Šis darbs ir tiešām veikts, ir ļoti daudz pūļu ieguldīts, līdz ar to Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja, ka visi šie likumprojekti būtu pārņemami. Un tagad par katru no tiem pēc kārtas.

Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Tātad arī šeit ir runa par nozīmīgiem bērnu tiesību jautājumiem, un es aicinu, lai 12.Saeima pārņem šo jautājumu izskatīšanu un turpina darbu pie iesāktā. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas ierosinājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 21, atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās skatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs Juridiskā komisija? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 2015.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 5.janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Arī likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” ir saistīts ar aizgādības un saskarsmes tiesību jautājumiem, un es lūdzu Saeimas atbalstu, lai šo likumprojektu Saeima turpinātu skatīt un lai Juridiskā komisija varētu turpināt darbu un strādāt pie šiem ļoti nozīmīgajiem jautājumiem.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pārņemšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav.

Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam - 2015.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 5.janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Minētie grozījumi Civilprocesa likumā ir nepieciešami manis pieminēto iepriekšējo Civillikuma un Bāriņtiesu likuma grozījumu kontekstā, lai būtu procesuālā kārtība, kādā tiesa šīs lietas var izskatīt, un es aicinu atbalstīt to, ka Juridiskā komisija turpina pie tiem darbu un Saeima šo likumprojektu pārņem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka tā būs atbildīgā par šo likumprojektu arī 12.Saeimā? Iebildumu nav.

Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 2015.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumus tātad var iesniegt līdz 2015.gada 5.janvārim.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Arī grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” ir nepieciešami, lai sakārtotu saskarsmes, aizgādības tiesību jautājumus. Aicinu atbalstīt, lai Juridiskā komisija turpinātu iesākto darbu un 12.Saeima šo likumprojektu pārņemtu savā darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad debatēt deputāti nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 2015.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumus var iesniegt līdz 2015.gada 5.janvārim.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Aicinām piedalīties arī Juridiskās komisijas sēdēs, ja jums ir priekšlikumi šī nozīmīgā jautājuma risināšanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Atgādināšu, ka šie grozījumi Maksātnespējas likumā patiesībā izrietēja no pagājušajā gadā skatītajiem apjomīgajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuriem uz trešo lasījumu tika iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi tieši attiecībā uz maksātnespējas administratora statusu un darbību. Un no šī lielā, apjomīgā likumprojekta atsevišķā Maksātnespējas likuma grozījumā tika izdalīta šī sadaļa, kurā pamatā ir runa par maksātnespējas administratora statusu.

Atbildīgā komisija aicina turpināt izskatīt šo pirmajā lasījumā savulaik apstiprināto likumprojektu un lūdz pārņemt to Juridiskajai komisijai, jo šie Maksātnespējas likuma grozījumi ir cieši saistīti ar Latvijas Republikas Advokatūras likumu un Civilprocesa likumu, kuri vienmēr ir bijuši Juridiskās komisijas pārziņā. Līdz ar to es aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt tieši Juridiskajai komisijai, jo tai turpmāk būs ar šo likumprojektu jāstrādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, bet, tā kā lūdz par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju, vai deputāti neiebilst, ka 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Juridiskā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā būs Juridiskā komisija.

Šobrīd ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 1.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu šobrīd nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 1.marts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, un pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vēlos jūs informēt, ka, tuvojoties Ziemassvētkiem, tāpat kā ikkatru gadu Saeimas deputāti un darbinieki tiek aicināti tradicionālās labdarības akcijas ietvaros sarūpēt svētku dāvanas 18 Latvijas audžuģimenēm ar 90 bērniem. Šīs dāvanas līdz 16.decembrim iespējams nogādāt Apmeklētāju un informācijas centrā. Savukārt ceturtdien, 18.decembrī, no pulksten 10.30 līdz 12.30 Ziemassvētku radošajā darbnīcā pie Saeimas nama visi kopā varēsim gatavot svētku rotājumus, ko pievienot dāvanām.

Tātad vārds paziņojumam deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godājamie Sporta apakškomisijas locekļi! Aicinu jūs uz apakškomisijas sēdi pulksten 10.37 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Kolēģes un kolēģi! Aicinu uz Nodarbinātības apakškomisijas sēdi pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās Aiju Barču, Eināru Cilinski, Andri Bērziņu, Marjanu Ivanovu-Jevsejevu, Andreju Klementjevu, Hosamu Abu Meri, Romualdu Ražuku un Andri Siliņu. Un aicinu arī citus deputātus, kuri vēl nav izvēlējušies sev kādu apakškomisiju, pievienoties Nodarbinātības apakškomisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Jā, paldies! Augsti godātie deputāti! Saeimas Prezidijs un Frakciju padome Sarkanajā zālē pulksten 10.40 runās par rudens sesijas slēgšanu. Lūdzu frakciju pārstāvjus būt klāt! Mēs jūs gaidām Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Rubikam.

Rubika kungs nav...

Tātad vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, lūdzu, pārbaudīsim! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Atis Lejiņš, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs, Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 11.decembra sēdi.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas 11.decembra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

Bondara kungs, lūdzu, ieņemiet vietu Saeimas Sēžu zālē! Pārējie kungi un dāmas! Esiet tik laipni, kolēģi! Smiltēna kungs!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Atgādinu, ka Saeima iepriekš neatbalstīja likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” iekļaušanu darba kārtībā un tā attiecīgu tālāku skatīšanu. Līdz ar to nav iespējama Maksātnespējas likuma attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās no 1.janvāra. Līdz ar to būtu jālemj par šī likumprojekta... likuma spēkā stāšanos no šobrīd piedāvātā 2015.gada 1.marta.

Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā un lūdz atzīt par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu, kā arī atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tā, paldies.

Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - nav. Tātad likumprojekts atzīts par steidzamu.

Un komisija ir lūgusi arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

G.Bērziņš. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 12, atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku!

G.Bērziņš. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 12.decembris pulksten 17.00, un izskatīšana - Saeimas 18.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 12.decembris, un izskatīšana - Saeimas šā gada 18.decembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Šis likumprojekts ir vienotā paketē ar nākamajiem trim likumprojektiem. Grozījumi ir saistīti ar Civilprocesa likumu, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, un šiem grozījumiem ir tehnisks raksturs - visā likumā vārdi “Rīgas apgabaltiesa” tiek aizstāti ar vārdiem “Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa”. Tā kā mēs atzinām šo likumprojektu par steidzamu, lūdzu jūs atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Likumprojekts “Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”. Būtība ir tieši tāda pati. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Patentu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Likumprojekta “Grozījums Patentu likumā” būtība ir tieši tāda pati. Arī neviens priekšlikums nav saņemts. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patentu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Dizainparaugu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Pēdējais no šīs paketes ir likumprojekts “Grozījums Dizainparaugu likumā”. Arī tas ir saistīts ar Civilprocesa likuma grozījumu, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Neviens priekšlikums nav saņemts. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dizainparaugu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pirmajā lasījumā.

Pirmkārt. Likumprojekts paredz precizēt NBS izvietošanas vietas un noteikt, kas ir saprotams ar jēdzienu “militārais objekts”.

Otrkārt. Lai nodrošinātu iespējami kvalitatīvāku un efektīvāku atbalstu jaunatnes izglītošanai valsts aizsardzības jomā, paredzēts paplašināt NBS veicamo pasākumu loku, nosakot, ka NBS sniedz atbalstu jaunsargu izglītošanai valsts aizsardzības jomā un sniedz atbalstu Rekrutēšanas un Jaunsardzes centram jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.

Treškārt. Izvērtējot praksi un pieredzi, ir secināts, ka ir nepieciešams paredzēt Nacionālo bruņoto spēku Militārajai policijai noteiktos gadījumos tiesības veikt transportlīdzekļu kontroli.

Ceturtkārt. Likumprojekts paredz Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas amatpersonām tiesības veikt alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi, lai pierādītu likumpārkāpuma faktu un objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu tas ir Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas kompetencē.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Rusiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 22.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Andris Vilks.

A.Vilks (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” un izdiskutējusi ar šiem likuma grozījumiem saistītos jautājumus.

Piedāvāto likuma grozījumu būtība ir sekojoša. Tiek precizētas atsevišķas Kooperatīvo sabiedrību likuma normas, saskaņojot tās ar citiem normatīvajiem aktiem. Tiek precizēta terminoloģija, kā arī paredzēts tiesiskais regulējums atsevišķiem jautājumiem, lai novērstu neskaidrības tiesību normu piemērošanas praksē. Proti, tiek precizēti sekojoši jautājumi: biedru kopsapulces sasaukšanas kārtība un biedru kopsapulces protokolēšana, fiziskajai personai noteiktie ierobežojumi, kooperatīvās sabiedrības biedru un pārvaldes institūciju amatpersonu rīcībspēja.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Vilks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 22.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 22.janvāris.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis piecu deputātu - Kārļa Šadurska, Solvitas Āboltiņas, Augusta Brigmaņa, Aijas Barčas un Gaida Bērziņa - priekšlikumu izsludināt Saeimas šā gada 11.decembra sēdē pārtraukumu (pēc darba kārtības 18.punkta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” izskatīšanas) līdz pulksten 14.30. Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Nepiekrīt!”) Tātad deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu Saeimas šā gada 11.decembra sēdē līdz pulksten 14.30! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - nav. Tātad ir pieņemts lēmums izsludināt pārtraukumu Saeimas šīsdienas sēdē līdz pulksten 14.30.

Pirms mēs dodamies pārtraukumā, ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka vārdu paziņojumam ir lūdzis deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 13.00 Juridiskās komisijas telpās. Skatīsim budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģi! Lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi, kurā mēs skatīsim pirmajam lasījumam budžeta likumprojektu paketi un budžeta likumprojektu. Strādāsim komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 11.45. 11.45! Uz pusstundu. Labu ēstgribu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Lūdzu, cienījamie deputāti, uzmanību! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Raimonds Bergmanis, Gaidis Bērziņš... ir, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Aivars Meija... ir, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Zenta Tretjaka... ir, Jānis Urbanovičs, Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 11.decembra sēdē un iekļaut darba kārtībā 2015.gada... Kolēģi! Lūdzu beigt sarunas pa tālruņiem! Tās var turpināt nākamajā pārtraukumā vai ārpus Sēžu zāles. Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Godātais Vectirāna kungs! Vectirāna kungs, es aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Paldies.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 11.decembra sēdē un iekļaut darba kārtībā 2015.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Likumprojekts “Iekšējās drošības biroja likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Balsot!”) Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, atturas - nav. Tātad likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Atbildīgā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu...? (No zāles: “Balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 21, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīs sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - 1. Tātad lēmums ir pieņemts. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 6, atturas - 16. Tātad darba kārtība grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šīs sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus un šīs sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens no zāles: “Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Lūdzu balsot!”) Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts un darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens no zāles: “Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir! Balsojam!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”, ko komisija iesniedz atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 90.¹ pantam. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsaucieni no zāles: “Ir! Balsot!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Un deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei” iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - 14. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Paldies.

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.42.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” rada iespēju veicināt jaunu investīciju ienākšanu Latvijā no Kataras, kā arī sadarbību starp Latvijas un Kataras uzņēmējiem. Šajā reģionā Latvijai jau ir šādi līgumi ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kuveitu, un tas paplašina Latvijas sadarbības iespējas ar šo reģionu.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, un, uzzinājuši, ka top vairāki investīciju projekti, kas varētu veicināt Latvijas ekonomiskās intereses, aicinām to pieņemt steidzamības kārtā, kā arī izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā šajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

O.Ē.Kalniņš. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu izskatīt un atbalstīt tagad otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012.gada 24.maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.95. Šis līgums ir saistīts ar ANO konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, un tā mērķis ir attīstīt un uzlabot līgumslēdzēju pušu savstarpējo sadarbību ar liecinieku aizsardzību saistītos jautājumos. Tas paredz noteikumus par aizsargājamo personu pārvietošanu un aizsardzību, informācijas apmaiņu, administratīvo, tehnisko un loģistikas atbalstu. Ārlietu komisija šo izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012.gada 24.maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Šā gada 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.19/Lp12 - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Likumprojektu izskatām otrajā lasījumā, un tas ir izstrādāts, izpildot direktīvas Nr.2011/99S prasības.

Ir saņemti 27 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz, ka tiesības lūgt pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumu būs cietušajam, tā aizgādnim un aizbildnim, bet nebūs attiecīgo tiesību pārstāvim. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Tas ir redakcionāls un paredz izslēgt 97.panta 3.¹ daļā vārdus “Valsts policija”. Saturiski nekas netiek mainīts, jo būtībā attiecīgā norma ir paredzēta citā Kriminālprocesa likuma pantā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Analogs ir 3.priekšlikums, kas paredz attiecīgos grozījumus 110.panta 3.¹ daļā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz mainīt Kriminālprocesa likumā atsauci no 76.nodaļas uz 77.nodaļu. Tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts Juridiskās komisijas 7.priekšlikumā, kas paredz... kas precizē Kriminālprocesa likuma 906.panta redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 7.priekšlikumā, kas arī paredz precizēt 906.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē Kriminālprocesa likuma 906.panta redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas arī ir redakcionāls un paredz grozījumus 908.pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - tieslietu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tas ir Juridiskā biroja... Es atvainojos, Judina kungs, 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums.

A.Judins. Kas tad?

Sēdes vadītāja. 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums.

A.Judins. Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz grozīt 908.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 10. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozīt 908.panta pirmās daļas 9.punktu, aizstājot vārdus “Latvijas jurisdikcijā” ar vārdiem “izdarīts Latvijas teritorijā”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz precizējumus Kriminālprocesa likuma 908.panta pirmās daļas 10.punktā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz precizējumus 909.panta pirmajā daļā. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 909.panta pirmās daļas redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 909.panta ceturto daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz grozīt 909.panta piekto daļu. Tur sākotnēji bija piedāvāts norādīt institūciju, kurā var iesniegt dokumentus, proti, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroju. Bet tāda precizitāte likumā neder, un līdz ar to attiecīgie vārdi tiek izslēgti, paredzot, ka iesniegumu būs iespēja iesniegt Valsts policijas priekšniekam. Šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir analogs 1.priekšlikumam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 18. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, redakcionāls. Atbalstīts, iekļaujot to 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

A.Judins. 20. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz izslēgt vārdu “pārstāvja” 912.panta otrajā daļā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz aizstāt 912.panta trešajā daļā vārdu “sprieduma” ar vārdu “nolēmuma”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozīt 912.panta ceturto daļu, izslēdzot vārdu “pārstāvis”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 23. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas arī ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 24. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozīt 912.panta septīto daļu, izslēdzot norādi uz konkrētu institūciju, proti, paredzot, ka iesniegumus būs iespēja iesniegt Valsts policijas priekšniekam. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 25. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz aizstāt 913.pantā vārdu “spriedums” ar vārdu “nolēmums”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. - analogs priekšlikums, kas paredz grozīt 914.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī piekrīt.

A.Judins. Un pēdējais, 27., ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir redakcionāls un kas ietver informatīvu atsauci uz direktīvu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 29.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Minētais likumprojekts ir saistīts ar iepriekš Saeimas atbalstītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Civilprocesa likumā un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 15, atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 5.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 11.decembra... atvainojos, 10.decembra sēdē izskatīja grozījumus Autortiesību likumā, ko bija iesniedzis Ministru kabinets. Šie grozījumi ir saistīti ar to, ka Autortiesību likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu. Šīs nodaļas nosaukums ir “Nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošana”. Ar šo likumprojektu tiek pārņemta atbilstošā Eiropas Savienības direktīva, un šie grozījumi pavērs iespēju pēc tā saucamās rūpīgās meklēšanas darbības veikšanas legālā veidā atbilstoši likumos nostiprinātām autortiesību normām izmantot tā saucamos bāreņu darbus, tas ir, darbus, kuru autori nav noskaidrojami vai arī nav zināmi.

Komisija lēma par šī likumprojekta skatīšanu steidzamības kārtībā. Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz noteikt šo likumprojektu par steidzamu. Vispirms mums ir jābalso par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Vucāns. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris pulksten 17.00, un skatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 18.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris, un izskatīšana - Saeimas šā gada 18.decembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Prokuratūras likuma 27.panta pirmo daļu pilsētu prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši izveidotajām rajonu (pilsētu) tiesām. Rajona prokuratūras veic prokuratūras funkcijas attiecīgajā rajonā vai pilsētas tiesu darbības teritorijā.

Saeimā 2014.gada 30.oktobrī kā steidzams tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kurā, cita starpā, tika paredzēts ar 2015.gada 1.martu reorganizēt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu, to likvidējot un pārceļot tiesnešus uz citām tiesām. Pastāvot esošajam normatīvajam regulējumam un 2015.gada 1.martā pārtraucot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbu, zūd tiesiskais pamats arī Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras turpmākai darbībai un tā būtu reorganizējama, šo struktūrvienību likvidējot un prokurorus un darbiniekus pārceļot darbā uz citām Rīgas pilsētas teritorijā esošām prokuratūras struktūrvienībām.

Taču prokuratūras funkcijas neaprobežojas tikai ar valsts apsūdzības uzturēšanu vai personu un valsts tiesību aizsardzības jautājumu risināšanu tiesā. Prokuratūras likuma 2.pantā kā pirmā funkcija ir noteikta pirmstiesas izmeklēšanas procesa atbilstības likumam uzraudzība. Valsts policijas darbs Rīgas pilsētā ir organizēts atbilstoši administratīvi teritoriālajam dalījumam, iekļaujoties vienotā un loģiskā sistēmā, kurā pagaidām ietilpst arī prokuratūra un tiesa. Ir nelietderīgi un neefektīvi mainīt gan Valsts policijas, gan prokuratūras strukturālo shēmu Rīgā, jo tas ir saistīts ar jau veiksmīgi darbojošās uzraudzības sistēmas pārstrukturēšanu atbilstoši administratīvi teritoriālajām vienībām, veidojot jaunas, nepamatoti lielas struktūrvienības, kas nekādā veidā darbu nepadarīs efektīvāku vai ekonomiskāku.

Līdz ar to ir nepieciešami grozījumi likuma 27.pantā, atstājot rajonu un pilsētu prokuratūru dibināšanu un darbības teritorijas noteikšanu ģenerālprokurora kompetencē, bet izslēdzot piesaisti rajonu vai pilsētu tiesām. Minēto grozījumu izdarīšana ļautu saglabāt Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūru, kā arī gadījumā, ja tiks izveidoti tiesu nami visu apgabaltiesu darbības teritorijās, atkritīs nepieciešamība reorganizēt citu administratīvo teritoriju prokuratūras struktūrvienības.

Otra iniciatīva ir grozījums likuma 53.pantā, kas paredz precizēt prokuratūras apbalvojumu normatīvo regulējumu. Turpmāk jautājumu plānots risināt ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā Valsts apbalvojumu likuma 2.panta otrajā daļā noteikto, ka valsts institūcijas var dibināt savus apbalvojumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.decembris.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi ierosinājumu apropriācijas pārdalei, un šeit ir kopumā divi punkti.

Pirmais. Finansējumu 28 131 eiro apmērā pārdalīt no Labklājības ministrijas apakšprogrammas “Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmu “Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti”.

Un otrs ierosinājums, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi, ir pārdalīt kopsummā 3,5 miljonus eiro no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apakšprogrammas “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija” (tur ir nedaudz vairāk kā 1 miljons) un no valsts budžeta apakšprogrammas “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (tur ir 2,4 miljoni) uz 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Šī apropriācijas pārdale ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbalstu pašvaldībām izdevumu segšanai un ieguldījumiem Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kārtējo reizi tika iesniegts Finanšu ministrijas priekšlikums par apropriācijas pārdali, šoreiz novirzot vairāk nekā 3,5 miljonus eiro līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Es aicināju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju sadalīt šo jautājumu divās daļās un atbalstīt to lēmuma projekta daļu, kas paredz novirzīt finanšu resursus valsts budžeta programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai patiešām risinātu iepriekš neparedzētus gadījumus un kompensētu pašvaldībām izdevumus gan Āfrikas cūku mēra apkarošanai, gan rudenī plūdu radīto seku novēršanai, kā arī nodrošinātu datu apmaiņu starp pašvaldībām un elektroenerģijas tirgotājiem.

Taču valdības sagatavotais priekšlikums atgādina slikta veikala pirmssvētku piedāvājumu: lai iegūtu kāroto preci, tev jāsamaksā trīskārša cena un jāpaņem arī dažas nevajadzīgas vai nekvalitatīvas preces.

Zinot, ka šie patiešām pašvaldībām ir būtiski un atbalstāmi kompensējamie izdevumi, trīskārši pārmaksāt - tā diemžēl ir pārāk augsta cena.

Apropriācijas pārdale paredz arī no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nodrošināt ieguldījumus Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā 350 tūkstošu eiro apmērā. Ministru kabinets 2013.gadā to jau atbalstīja, bet tikai šobrīd virza jautājumu par ieguldījumu Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Uzskatu, ka šis bija iepriekš paredzams un ieplānojams izdevums un tas bija jāparedz valsts budžetā, nevis šis pasākums jāfinansē no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Un visbeidzot. Lielākā summa - vairāk nekā 2,3 miljoni eiro - tiek pārskaitīti programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atbildīgie Finanšu ministrijas ierēdņi nevarēja atbildēt, kādi vēl neparedzēti gadījumi vai notikumi ir gaidāmi, kāpēc tik lieli līdzekļi ir jārezervē. (VIENOTĪBAS frakcijas deputātu smiekli.) Jāņem vērā, ka līdz Ziemassvētkiem ir astoņas darba dienas un divas Ministru kabineta sēdes. Iespējams, ka ministrijas jau ir sagatavojušas savu vēlmju sarakstu “Ziemassvētku vecītim”, tomēr jāatceras, ka Ministru kabinets nav Ziemassvētku vecītis, kurš 23.decembra sēdē piepildīs ministriju vēlmes, bet gan izpildvara, kurai ir atbildīgi jārīkojas ar nodokļu maksātāju naudu un nav jāizlieto līdzekļi neparedzētiem gadījumiem iepriekš plānojamiem un prognozējamiem pasākumiem.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo pārdali un atkārtoti iesniegt priekšlikumu par neparedzēto izdevumu segšanu, kompensējot pašvaldībām izdevumus Āfrikas cūku mēra apkarošanai, plūdu seku radīto seku novēršanai un datu apmaiņai starp pašvaldībām un elektroenerģijas tirgotājiem.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu. Šadurska kungs, vai atbildīgās komisijas vārdā neko nevēlaties piebilst? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Nevēlos!”) Tātad nav vēlēšanās neko piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - nav. Tātad Saeimas lēmuma projekts ir atbalstīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Un tajā ir budžeta likumprojektu pakete. Es vēlos atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāti varēs debatēt par visu budžeta paketi kopumā, par katru no likumprojektiem vai arī par budžeta likuma projektu tajā brīdī, kad uzsāksim debates.

Bet tagad es dodu vārdu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” un pavadošo likumprojektu paketi, kurā kopumā ir 20 likumprojekti. Komisijas sēdē šodien mēs izskatījām visus šos likumprojektus. Komisijas atzinums ir atbalstīt visu likumprojektu steidzamību un atbalstīt visus šos likumprojektus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai komisija lūdz noteikt steidzamību visiem budžeta paketes...?

K.Šadurskis. Jā, kā es jau sacīju, komisija atbalstīja steidzamības noteikšanu visai paketei un katram likumprojektam atsevišķi, kā arī atbalstīja tos pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamības noteikšanu katram no budžeta paketē esošajiem likumprojektiem, un tikai pēc tam mēs varēsim uzsākt debates.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Par katru ir jābalso... Ir atsevišķi jābalso par katra likumprojekta atzīšanu par steidzamu!

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Es komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu likumprojektu “Iekšējās drošības biroja likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ivars Zariņš vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamības piešķiršanu? “Pret” steidzamības piešķiršanu. Lūdzu!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es pieņemu, ka retais no jums ir iepazinies ar šo likumprojektu, kuru tūlīt būsiet gatavi apstiprināt steidzamības kārtībā. Vēlos jūs informēt, ka šim likumprojektam nav nekāda sakara ar budžetu vispār. Bet tas, kas pašlaik var notikt, - steidzamības kārtībā tiks savārītas atkal kārtējās muļķības un nopietnas ziepes ar elektrības tirgu.

Tur ir divas principiālas lietas, par kurām... Ja mēs noņemam nost to, kas attiecas uz tirgus struktūras sakārtošanu, tad ir vēl divas principiālas lietas, kuras attiecas uz patērētājiem un kuras būtu jāzina visiem mūsu patērētājiem.

Viena lieta. Runa ir par pārvades sistēmas tarifu. Ar šo likumprojektu jūs varat panākt to, ka tiek atvērta Pandoras lādīte, kas dos iespēju visiem tiem, kuri nevēlēsies pildīt savas saistības tirgū, ielikt šīs izmaksas pārvades sistēmas tarifā. Tātad tas, ko jūs tagad mēģināt izdarīt, - slēpti, steigā “izdzīt cauri” likumprojektu, kurš legalizēs tādu iespēju.

Padomājiet, vai tas ir tā vērts!

Otrs, ko šis likumprojekts dara, - nez kāpēc ļoti dāsni grib nodrošināt atsevišķiem vietējiem vēja ģeneratoriem garantētu tarifu uz 20 gadiem.

Kāpēc tas viss ir jādara steidzami, kopā ar budžetu? Kolēģi, tam nav nekādas pamatotības! Tie ir nopietni jautājumi, kas būtu jāizdiskutē. Pretējā gadījumā atkal būs tāda pati situācija, ar kādu jūs sastapāties jau gadu atpakaļ, kad pēkšņi sapratāt, kādas ziepes esat savārījuši enerģētikas tirgū. Tagad briest tieši tas pats.

Es aicinu neskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, bet kārtīgi to izdiskutēt un pieņemt lietotājiem, sabiedrībai pašu vēlamāko risinājumu, nevis tā, kā tas notiks tagad. Šis risinājums būs izdevīgs kādiem... diemžēl ne jau pašiem godprātīgākajiem šinī tirgū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis.

Kolēģi, arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” komisija aicina atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis.

Arī likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” ir ierosināts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis.

Komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis.

Arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 28, atturas - nav. Tātad likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis.

Lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Komisijas vārdā aicinu to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Šadurskis.

Tāpat komisijas vārdā lūdzu atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisija izvērtēja iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” un pēc debatēm nolēma atzīt to par steidzamu. Lūdzu noteikt tam steidzamību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis.

Un visbeidzot komisija aicina atzīt par steidzamu likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un tagad uzsākam debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem pirmajā lasījumā.

Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (Ministru prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Klātesošie un visi, kas seko līdzi tiešraidei!

2014.gads Latvijas valsts attīstībai ir bijis zīmīgs - ir ieviests eiro un vidēja termiņa budžeta plānošana. Esam uzsākuši jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda investīcijas, ierindojot Latviju starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras darbības programma ir guvusi atbalstu no Eiropas Komisijas. Papildus minētajam ir jānorāda, ka Valsts kase šogad ir atmaksājusi būtisku daļu no ekonomiskās krīzes laikā izsniegtā starptautiskā aizdevuma.

Tas ir labs pamats turpināt valsts izaugsmi.

Šodien mēs tiekamies, lai lemtu par svarīgāko - valsts budžeta projektu. Šis ir sociālās un nacionālās drošības budžets. Tas iespaidos ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ja salīdzinām valsti ar cilvēka organismu, tad valsts budžets ir mugurkauls, kas satur kopā līdzsvarā visu valsts darbības ikdienas mehānismu. Budžeta projekts ir izstrādāts maksimāli pēc pašreizējām valsts iespējām tā, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu ieguvējs. Tas ir izstrādāts tā, lai valsts darbības organisms būtu rīcībspējīgs un efektīvs.

Budžets tapa, visiem ministriem un ierēdņiem ļoti atbildīgi kopā strādājot vienā komandā. Par pamatu tika ņemtas valdības noteiktās prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība.

Man ir tas gods piedāvāt Saeimai apspriešanai likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” un likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” projektus, kā arī budžetu pavadošos likumprojektus.

Par budžeta pamatfaktiem.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti turpat 7,3 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,5 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts izdevumu palielinājums 283,3 miljonu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā deficīts plānots 1 procents no iekšzemes kopprodukta. Nākamgad inflācija plānota 2,4 procentu apmērā. 2015.gada valsts budžets ir sagatavots, balstoties uz Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu 2,8 procentu apmērā.

Vispirms par labām izmaiņām katra cilvēka ikdienā. Esam darījuši visu, lai Latvijā ģimenēm un bērniem klātos arvien labāk.

Nodrošinot nodokļu politikas stabilitāti un ievērojot iepriekšējo apņemšanos mazināt darbaspēka nodokļu slogu, no 2015.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no 24 uz 23 procentiem. Tiks palielināta iemaksa otrajā pensiju līmenī no 4 procentiem uz 5 procentiem.

Labklājības ministrijas finansējumu nākamā gada budžetā pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 68,6 miljoniem eiro. No tā lielākā finansējuma daļa jeb 62,3 miljoni eiro paredzēti valsts sociālajiem pabalstiem. Ļoti svarīgi, ka varēsim palīdzēt ar lielāku summu bērna kopšanas un ģimenes pabalstiem.

Nākamgad minimālo algu palielinām no 320 uz 360 eiro. Tas ir viens no veidiem, kā īstenot valsts stratēģisku attīstības mērķi - mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Savukārt no 2016.gada paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Darba samaksa tiks paaugstināta kultūras, veselības aprūpes, zemāko instanču tiesu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas darbiniekiem, nodrošināti asistenta pakalpojumi personām ar invaliditāti - tie ir tikai daži piemēri no iekasēto nodokļu pārdales publiskajā sektorā zemāk atalgotajiem darbiniekiem.

Tālāk - sociālā un nacionālā drošība. Cilvēkam ir jājūtas droši un stabili savā zemē. Sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskākajām sastāvdaļām. Tādēļ ir paredzēts palielināt finansējumu Veselības ministrijai valsts pamatfunkciju īstenošanai par 31,1 miljonu eiro. Šie līdzekļi tiks novirzīti pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, zemāk atalgoto medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai, kompensējamiem medikamentiem, ambulatorās veselības aprūpes rindu mazināšanai un stacionāro pakalpojumu palielināšanai.

Drošība, protams, ir arī aizsardzība. Nacionālā drošība jau arī nosaka valsts stabilitāti, tā dod pamatu labklājībai un investīcijām. Nacionālajai drošībai ir atvēlēts viens no būtiskākajiem izdevumu pieaugumiem. Aizsardzības ministrijas finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai tiek palielināts par 37,9 miljoniem eiro. Šie līdzekļi ir paredzēti Latvijas armijas un Zemessardzes kaujas spēju stiprināšanai. Tiks izveidotas īpašas paaugstinātas gatavības Zemessardzes rotas. Šāda finansējuma piešķiršana iezīmēs mērķtiecīgu virzību uz finansējumu aizsardzībai 2 procentu apmērā no IKP 2020.gadā. Savukārt, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, paredzēts papildus piešķirt 21,5 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai valsts pamatfunkciju īstenošanai, tai skaitā darbinieku atlīdzībai.

Pievērsīšos tautsaimniecības izaugsmei.

Nodokļu politikas jomā piedāvājam paredzamu, skaidru nākotni. Bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanas no 24 procentiem uz 23 procentiem valdība nepiedāvā veikt citas būtiskas nodokļu likmju izmaiņas. Jaunās valdības deklarācija ir vērsta nevis uz nodokļu likmju celšanu, bet uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, lai nodokļu ieņēmumu apjoms pret iekšzemes kopproduktu būtu vienas trešdaļas apmērā. Protams, tas saistās ar uzdevumiem ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu administrēšanā. Plānots, ka 2015.gadā budžeta ieņēmumi palielināsies par 0,21 procentu no iekšzemes kopprodukta.

Ļoti arī ceru, ka “Liepājas metalurga” darbības atsākšanās varētu būtiski ietekmēt IKP izaugsmi.

Būtisks atbalsts sniegts Latvijas lauksaimniekiem, 2015.gadā atvēlot Zemkopības ministrijai 33,3 miljonus eiro, 2016.gadā - 26,3 miljonus eiro un 2017.gadā - 1,7 miljonus eiro valsts atbalstam lauksaimniekiem. Tā nodrošināsim vienlīdzīgākus konkurences noteikumus Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Latvijas fiskālā disciplīna un atbildīga makroekonomiskā politika 2014.gadā ir nesusi augļus paaugstinātu kredītreitingu veidā. Nākotnē tas ļaus mums izdevīgāk pārfinansēt valsts parādu un kopumā piesaistīt lētākus kredītlīdzekļus.

2015.gadā ir plānota atmaksa aizņēmumam no Eiropas Komisijas pamatsummas 1,2 miljardu eiro apmērā. Uzsāksim arī atmaksāt Pasaules Bankas pirmā aizņēmuma pamatsummu, pārskaitot Pasaules Bankai 60,05 miljonus eiro. Līdz ar to 2015.gadā ir plānots valsts parāda samazinājums 5,1 procenta apmērā.

Vēlos pievērst uzmanību arī mūsu budžeta ieguvumiem no plašākām - no Eiropas Savienības fondu iespējām. Īstenojot Latvijas intereses Eiropas Savienības sastāvā, neviens budžeta process nav nodalāms no Eiropas Savienības fondu investīciju iespējām. Jaunais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods paver Latvijai iespēju nākamo septiņu gadu laikā investēt 4,4 miljardus eiro Latvijas izaugsmē un attīstībā.

2015.gadā Eiropas Savienības investīcijas ļaus mums integrēt darba tirgū sociālās atstumtības riska grupas - ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus. Investīcijas ļaus mazināt to cilvēku skaitu, kas pakļauti nabadzības riskam. Valsts varēs sniegt atbilstošas apmācības un palīdzēt uzlabot veselības stāvokli.

Eiropas Savienības fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā sektorā, tātad arī uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā.

Tāpat starp plānotajiem būtiskākajiem Eiropas Savienības fondu finansējuma galamērķiem ir investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, sadarbības aktivizēšanās starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. Ievērojami ieguldījumi paredzēti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti un ir pamats plašākai nodarbinātībai un dzīves kvalitātes pieaugumam.

Šī gada budžeta veidošanā viena no visvairāk diskutētajām nozarēm bija izglītība. Gribu izteikt cieņu visiem skolotājiem, kas strādā pie mūsu bērnu un mazbērnu izglītošanas. Jūsu darbs ir nenovērtējami svarīgs. (No zāles dep. I.Zariņš: “To jau mēs redzam!”) Man žēl, ka skolotāji ir bijuši par daudz ierauti tajā darbā, ko veic ministrija savu reformu procesā. Visiem ir svarīgi skaidri noteikumi, visiem svarīga ir paredzama nākotne. Izglītības nozarei ir nepieciešams skaidrs finansēšanas modelis, un pie tā jaunā ministre aktīvi strādā. Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro un rezervēt papildus 3 miljonus (un, ja nepieciešams, - arī vairāk) eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1.septembra. Papildu līdzekļi paredzēti gan zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, gan pedagogu algu palielināšanai. Esam pildījuši iepriekš dotos solījumus, un es arī ceru uz sociālo partneru un valdības tālāku konstruktīvu dialogu par izglītības finansēšanas modeli.

Pašvaldībām ir ārkārtīgi būtiska loma valsts izaugsmē. Mums ir jāstrādā vienotā komandā. Šonedēļ parakstīju Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu, kurā vienojāmies par budžetu un turpmākajiem sadarbības jautājumiem. Gribu izmantot šo gadījumu, lai vēlreiz pateiktos visām pašvaldībām par atvērto un konstruktīvo dialogu! Valdība ir atbalstījusi priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015.gadā. Tas risinās jautājumu saistībā ar pašvaldībām kompensējamiem zaudējumiem, kas veidojas, mainoties fiskālajai politikai. Tas nodrošina, ka finanšu izlīdzināšanai starp pašvaldībām tiek paredzēts finansējums no valsts 36,5 miljonu eiro apmērā. Valdības piedāvātajā budžeta projektā nevienai pašvaldībai nav līdzekļu ieņēmumu samazinājuma, salīdzinot ar 2014.gadu. Šāds valdības piedāvājums samazinās arī reģionālo nevienlīdzību.

Un īsumā par iepriekš teikto: papildu līdzekļus 2015.gada budžetā pret 2014.gadu un finansējuma pieaugumu izjutīs visas nozares. Šoreiz mums bija iespējams izskatīt papildu 240 miljonu sadalījumu nākamā gada budžetā. 240 miljoni ietver gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā.

Par vēlmēm un reālo dzīvi. Visas vēlmes uzreiz dzīvē nekad nav iespējams apmierināt, taču, atceroties par augstākiem mērķiem, vienmēr ir iespējams soli pa solim uzdevumus sasniegt. Tāpēc es ļoti ceru, ka mēs visi sev atgādināsim par fiskālo disciplīnu, par darbu pēctecību un par saskaņotu valsts izaugsmi. Ēnu ekonomikas apkarošana, tiesu sistēmas reformas, izglītības un veselības sistēmu pilnveidošana, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrāde un citi valsts attīstībai svarīgi jautājumi ir tie reālie uzdevumi. Tos pēc iespējas labāk īstenojot, mēs varam nodrošināt Latvijas un ikvienas ģimenes, ikviena cilvēka labklājības celšanu.

Noslēgumā vēlreiz gribu izteikt vissirsnīgāko pateicību visiem savas valdības ministriem par atbildīgo komandas darbu. Paldies finanšu ministram un Finanšu ministrijas ierēdņiem par profesionālo sniegumu. Tāpat paldies saku visiem sociālajiem partneriem par spraigo dialogu. Paldies vēlos teikt arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par pausto atbalstu.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Aicinu Saeimu apstiprināt piedāvātos valsts budžeta likumprojektus. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Un paldies, protams, arī Ministru prezidentei Straujumas kundzei!

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J.Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi deputāti! Godātie kolēģi ministri!

2015.gada budžets ir Latvijas sociālās un nacionālās drošības budžets, kas nodrošinās sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, lai ikvienam, bet jo īpaši sabiedrības daļai ar zemākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem būtu iespēja strādāt cienīgu darbu, gūt dzīvei nepieciešamos ienākumus un iegūt labāku izglītību, pieeju veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem.

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu.

Tāpat valdība lielu vērību pievērsa jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no nākamā gada 1.janvāra ceļot minimālo atalgojumu par 40 eiro. Tādējādi kopīgiem spēkiem tiks sekmēta ienākumu vienlīdzība sabiedrībā, uzlaboti dzīves apstākļi mazāk turīgajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī mazināta ēnu ekonomika.

Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana Ministru kabinetā raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses. Izvērtējot un aprēķinot visām ministrijām, iestādēm un pasākumiem nepieciešamo un optimāli atbalstāmo finansējumu nākamajam gadam, reizē ievērojot arī fiskālās politikas noteikumus, valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir veikusi vērienīgu darbu.

Godātie kolēģi! Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par 280 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas vairāk nekā 160 miljonu apmērā, gan citus prioritārus pasākumus. Nākamgad budžeta palielinājuma pienesumu... Nākamā gada budžeta palielinājuma pienesumu izjutīs ikviens - gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan pašvaldības.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radījis Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī arvien pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība būtisku vērību pievērsa mūsu valsts ārējās un arī iekšējās drošības stiprināšanai. Brīvība ir nenovērtējama mūsu valsts vērtība, savukārt drošība ir svarīga arī mūsu ekonomikas izaugsmei un sociālajai aizsardzībai. Tāpēc nākamā gada valsts budžets ir mūsu valsts sociālās un nacionālās drošības budžets.

2014.gads mums, Latvijā dzīvojošajiem, kā arī visai pasaulei ir licis pievērst lielāku uzmanību drošības un aizsardzības jautājumiem. Tādēļ Aizsardzības ministrijas budžetu nākamajam gadam plānots palielināt par 37,9 miljoniem, un šis palielinājums sasniegs 1 procentu no IKP. Un gribu apliecināt, ka likums par finansējumu aizsardzībai, ko pieņēma iepriekšējā Saeima, ir saskaņots ar mūsu partneriem - gan iekšējiem partneriem, gan ārējiem partneriem gan NATO, gan Eiropā. Un tas ir nepieciešamais pieaugums. Par 2 procentiem nākamajā gadā neviens nav runājis.

Šis pieaugums paredz būtiski stiprināt Latvijas armijas un Zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātās gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt Iekšlietu ministrijai paredzēti papildus 21,5 miljoni eiro; tajā summā paredzēti arī līdzekļi uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.

Valdība iespēju palielināt nākamā budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai. Esam nodrošinājuši uzņēmējiem doto solījumu par nodokļu necelšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu. Tāpēc atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no 24 uz 23 procentiem. Un Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās notiek nodokļu samazinājums. Un šie mēri sekmēs arī mūsu uzņēmējdarbības konkurenci gan Baltijas reģionā, gan Eiropā kopumā.

Tāpat ļoti būtisku vērību valdība pievērš sociālās drošības jautājumiem, tādēļ paredz papildu līdzekļus veselības aprūpes jautājumu risināšanai, izglītības jautājumiem un citiem. Veselības ministrijas budžeta apjomu paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu rindas ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, mazinātu pacientu iemaksas un līdzmaksājumus un nodrošinātu medicīnas darbiniekiem zemāko algu palielināšanu. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)

Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, visas izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31 miljonu eiro, kā arī vēl rezervēt papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1.septembra. Un šie papildu līdzekļi paredzēti gan zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, gan pedagogu algu palielināšanai.

Valdība radusi iespēju palielināt finansējumu arī satiksmes nozarei, 2015.gadā papildus piešķirot 32,6 miljonus eiro. Un šis finansējums ir paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.

Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015.gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.

Izstrādājot priekšlikumus 2015.gada valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām, valdība detalizēti izvērtēja ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtiska uzmanība tika veltīta tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014.gadu. Lai to nodrošinātu, valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.

Kolēģi! Sagatavotais budžeta likumprojekts nodrošina, ka nevienai Latvijas pašvaldībai 2015.gadā vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijām salīdzinājumā ar 2014.gadu nesamazināsies. Līdz ar to 2015.gadā ir nodrošināta līdzsvarota, reģionāli sabalansēta valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldībām, mazinot reģionālo nevienlīdzību finanšu resursu pieejamības ziņā un izlīdzināšanā.

Kolēģi! Šeit es gribu uzsvērt, ka 2015.gadā ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi. Tās varēs aizņemties līdzekļus no Valsts kases valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015.gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums.

Tāpat tiks paplašināti pašvaldību galvojuma mērķi investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu. Tiks arī palielināta maksimālā aizņēmumu summa pašvaldību noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai līdz 250 tūkstošiem eiro (pašreiz tā ir 200 tūkstoši eiro katrai pašvaldībai).

Tāpat ļoti nozīmīga loma mūsu ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanā būs mērķtiecīgai un sekmīgai Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieguldīšanai un sniegto iespēju prasmīgai izmantošanai. Eiropas Savienības fondu līdzekļi mums joprojām ir viens... galvenais... nozīmīgs finanšu avots investīcijām. Un, kā mēs tos izmantosim, tā arī varēsim turpināt attīstīties. Tāpēc ir ļoti labi saprotama uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu un kapitālsabiedrību, izglītības un zinātnes institūciju, sociālo un sadarbības partneru aktīvā interese par to, vai projektu un ideju realizācijai būs pieejami ES līdzekļi un vai tos varēs saņemt savlaicīgi jau no nākamā gada.

Vēlos uzsvērt, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas labā nozīmē ir pacentusies kaut ko ieviest... tā ir pirmā dalībvalsts... viena no pirmajām dalībvalstīm, kam Eiropas Komisija jau oficiāli apstiprinājusi 4,4 miljardus eiro fondu līdzekļu pieejamību ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Šo līdzekļu efektīvu izmantošanu administrēs Finanšu ministrija kā vadošā iestāde un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, piedāvājot efektīvus

e-risinājumus projektu ieviesēju ērtībām un atbalstam. Kopā ar Zemkopības ministrijas administrētajiem fondiem - Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu - Latvijai būs pieejams finansējums 5,59 miljardu eiro apmērā.

Atkārtošu vēl nedaudz vispārējos un galvenos skaitļus. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,5 miljardu eiro apmērā. Savukārt konsolidētā budžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015.gadā ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,2 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015.gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni, kas ir 1 procents no IKP.

Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.-2017.gadā nepārsniegs pieļaujamo deficītu, kas izriet no strukturālā budžeta bilances mērķa, piemērojot 2015.gadā, kā jau es teicu, 1 procentu no budžeta deficīta, 2016.gadā - 0,9 procentus no IKP un 2017.gadā - 0,7 procentus no IKP.

Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017.gadam nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8 procentu apmērā, bet attiecīgi 2016. un 2017.gadā - 3,3 un 3,6 procenti. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti.

Diemžēl arī turpmāk mūsu ekonomikas attīstība būs tieši atkarīga no izmaiņām ārējā vidē un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās joprojām saglabājas kā būtisks risks izaugsmei. Ja Krievija ieviesīs papildu sankcijas, kas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, vai jau noteikto sankciju netiešā ietekme izrādīsies lielāka, Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt lēnāka, nekā šobrīd prognozēts.

Kā pozitīvais faktors ir jāmin “Liepājas metalurga” darbības atsākšana un ražošanas atjaunošana šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā, kas veicinātu straujāku visu mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmi.

Kas attiecas uz fiskālo politiku, šajā jautājumā Latvijas kurss nav mainījies, un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Godātie kolēģi!

Jums ir iesniegts 2015.gada budžets. Tas ir veidots atbildīgi un koleģiāli, sadarbojoties ministrijām, sociālajiem partneriem un nozarēm un ievērojot mūsu valsts un sabiedrības intereses.

Kolēģi! Daudzas no budžeta izveidē iesaistītajām amatpersonām šādā kapacitātē budžetu izstrādāja pirmo reizi. Šis ir pirmais budžets premjerministrei Straujumas kundzei. Šis ir pirmais budžets Saeimas priekšsēdētājai Mūrnieces kundzei. Šis ir pirmais budžets Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Šadurska kungam... un arī mans budžets. Un tāpēc varu apliecināt, ka šis ir labākais budžets, kādu šī brīža apstākļos ir iespējams sagatavot. (Opozīcijas deputātu aplausi un starpsaucieni.) Kolēģi, to raksturo drošība, sociālā aizsardzība (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.), straujāka ekonomikas izaugsme nekā vidēji Eiropas Savienībā, un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Un tas nav maz!

Aicinu jūs atbalstīt nākamā gada budžeta projektu un novēlu konstruktīvas diskusijas.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram Reira kungam!

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Bondara kungs, vai jums debatēm pietiks ar piecām minūtēm? (No zāles dep. M.Bondars: “Nē, nepietiks!”) Nepietiks. Labi.

Tātad ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Kolēģi un kolēģes! Uzreiz pēc sēdes tepat blakus - Dzeltenajā zālē - lūdzu pulcēties tos, kuri ir pierakstījušies deputātu grupā sadarbībai ar Ukrainas parlamentu - Verhovnu Radu. Lūdzu, pulksten 16.00!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Paldies.

Izmeklēšanas komisija saistībā ar nelaimes gadījumu Zolitūdē! 12 deputāti tiek aicināti Sarkanajā zālē. Būs īss paziņojums no Juridiskā biroja, un tad mēs lemsim par savu turpmāko rīcību. Bet lūdzu ierasties visiem 12 deputātiem, kuri strādā šajā izmeklēšanas komisijā. Sarkanajā zālē! Uzreiz!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies. Cienījamie deputāti, lūdzu uzmanību! Reģistrācijas pārbaude!

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Raimonds Bergmanis, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Andrejs Elksniņš, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs, Mihails Zemļinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas 11.decembra sēdi.

Debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Kolēģi, lūdzu klusumu, lai debatētājs var sākt debates.

M.Bondars (LRA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministra kungs! (Vēršas pie iekšlietu ministra R.Kozlovska.) Paldies, ka palikāt. Es saprotu, ka Reira kungs un premjerministres kundze atnāca paklausīties viens otru, bet valsts budžets, ko šodien vēlamies pieņemt pirmajā lasījumā, nav abstrakts dokumentu blāķis. Es vēlos, lai to saprastu ikviens. Lai budžets... Valsts budžets skar katru no mums, katru no mūsu vēlētājiem un arī tos, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlēšanās nepiedalījās.

Pirmām kārtām par to, kādas kvalitātes budžets ir iesniegts Saeimā. Pilna atbildība par to jāuzņemas finanšu ministram un valdības vadītājai. Es ceru, ka šie cilvēki to apzinās, lai gan no Reira kunga vakardienas tīksmināšanās par budžetu manī šāda pārliecība neradās. Bez tam šodien komisijas sēdē... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Finanšu ministrijas darbinieki, kuriem tika šodien šeit izteikta pateicība par profesionalitāti, nespēja atbildēt ne uz vienu manu jautājumu, kas skar 2015.gada valsts budžetu. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Varbūt vaina jautājumos?”) Ne viņi spēja runāt par vispārīgām lietām - vai mēs tiecamies uz iespēju nevienlīdzības mazināšanu vai uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu -, ne viņi spēja atbildēt, cik ir minimālās algas saņēmēju valstī. Viņi nespēja arī atbildēt, cik daudz samazināsies ienākumu nevienlīdzība pēc S80/S20 indeksa, par kuru paskaidroja Viņķeles kundze manam kolēģim Arturam Kaimiņam, jo viņi par tādu nebija dzirdējuši neko. Viņiem nācās teikt, ka viņi uzrakstīs ziņojumu...

Parasti, kad Ministru kabinets nodod Saeimai caurlūkošanai kādu likumprojektu un kad ir nepieciešamība to saskaņot arī ar Eiropas Komisiju vai saņemt no Eiropas Komisijas kādas rekomendācijas, tas notiek paralēli. Man nesaprotamu iemeslu dēļ jau novembra sākumā valdībā sagatavotais budžeta projekts vispirms tika nosūtīts uz Eiropas Komisiju, nosakot tam slepenības režīmu un liedzot Saeimas deputātiem iespēju sākt laikus gatavoties plānotajām debatēm par šī budžeta saturu pēc būtības. Tādēļ es vēlos pavaicāt šeit klātesošajiem deputātiem: vai šāda rīcība saskan ar Rietumu demokrātijas pamatprincipiem? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: “Saskan, jā!”, “Otrais lasījums būs!”)

Vai kādu izbrīna vēlētāju zemā uzticēšanās valsts varai? Mani neizbrīna. Vienīgais, kas mani izbrīna, ir politiķu, kuri sevi sauc par pieredzējušiem un viediem, nespēja saskatīt savas rīcības seku likumsakarības.

Šobrīd, kad dažādās organizācijās norāda uz augstiem ekonomikas stagnēšanas riskiem, valdība, šķiet, apzināti pārkāpj apņemšanās, ko sev izvirzījusi valsts stratēģiskajos dokumentos. Pēdējos gados tā vietā, lai veidotu uzkrājumus, valdošā koalīcija ar VIENOTĪBU priekšgalā ir apzināti palielinājusi budžeta deficītu. Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika solīts budžeta deficīts līdz 1 procentam no iekšzemes kopprodukta, tomēr šī gada beigās tas būs jau izaudzis līdz 1,42 procentiem.

Latvija šobrīd atrodas pietiekami sarežģītā situācijā. Es nevēlos atkārtoties, uzskaitot visus iemeslus, taču uzsvēršu, ka Latvijas valsts nevar atļauties tik augstus riskus, kā saviem iedzīvotājiem to ir paredzējušas valdošās partijas. Jau tagad ir zināms, ka nodokļu ieņēmumi atpaliek no valdības deklarētā ilgtermiņa mērķa - vienas trešdaļas apmēra no IKP. Tas apdraud valdības spēju nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrisko pakalpojumu attīstību, atbildēt drošības riskiem, kā arī attīstīt nepieciešamo infrastruktūru.

Iepriekš Āboltiņas kundze vairākkārt norādījusi, ka sagaida konstruktīvus priekšlikumus arī no opozīcijas, bet šķiet, ka varas un pārākuma apziņa liek neizrādīt kaut mazāko interesi tos uzklausīt, jo pretējā gadījumā priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu mums nebūtu iedota tikai viena nakts.

Tas diemžēl nevairos sabiedrības uzticēšanos ne Saeimai, ne valdībai. Un tā vien liekas, ka valdošo partiju politiķi to ir sapratuši: sabiedrības uzticēšanos mums nepanākt! Un varbūt tas nemaz nav svarīgi, tāpat kā priekšvēlēšanu solījumi. Jo Straujumas kundzes veidotās iepriekšējās valdības deklarācijā vēl bija iekļauts punkts par nepieciešamību sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, turpretim pēdējās valdības deklarācijā tas pat vairs nav iekļauts. Atklātība un uz iedzīvotāju interešu aizstāvību vērsta lēmumu pieņemšana, manā skatījumā, nav bijusi dienaskārtībā, veidojot 2015.gada budžetu.

Tā ir tikai viena daļa iemeslu, kuru dēļ es balsošu “pret” budžeta likuma projekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, un aicinu tāpat rīkoties arī pārējos deputātus.

Mēs visi... jā, arī jūs, Šadurska kungs, esat atbildīgs to cilvēku priekšā, kuri jūs ir ievēlējuši Saeimā. Katram no vēlētājiem, kuri balsoja par jums un arī par mani, noteikti bija savi apsvērumi, taču kopumā viņi paļāvās uz to, ka mēs spēsim nodrošināt šīs valsts labāko, drošāko un efektīvāko izaugsmes ceļu.

Latvijas Reģionu apvienības galvenās prioritātes (tāpat kā pirms vēlēšanām) arī šodien ir valsts drošība, vienlīdzīga reģionu attīstība un demogrāfija. Diemžēl arī šī jaunā vecā valdība slimo ar pēdējos gados tik izteikti šauro resoriskās domāšanas slimību. Ministri nevēlas skatīties ārpus savas ministrijas sienām, un katrs pie konkrētās ministrijas budžeta ir pieķēries kā slīcējs pie salmiņa. Šī prakse būtu jābeidz. Atmostieties! Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, valsts drošība sen vairs nav tikai Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas jautājums. Valsts drošība ir arī izglītība, veselība un kultūra.

Pirms vēlēšanām Nacionālā apvienība solīja panākt, ka aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2 procentu apmēram no IKP jau līdz 2017.gadam. Tagad redzams, ka tas tomēr būs tikai 2020.gads. Nevajag naivi domāt, ka to pamanījis tikai Bondars, to redz arī mūsu sabiedrotie. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Ēnu ekonomikas apkarošanu kā karstu kartupeli VIENOTĪBA savā paspārnē mētāja jau neskaitāmus gadus. VIENOTĪBAS pārstāvju neētiskā rīcība dod sliktus signālus sabiedrībai. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā uzpūtībā arvien aug un aug, bet reālus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu rezultātus ir pagrūti ieraudzīt. (Dep. I.Viņķeles un A.Loskutova starpsaucieni.)

Jā, tika papurināti autoservisi, dzirdēts arī par zobārstiem, bet kas notiek ar kontrabandu, kas notiek ar aplokšņu algām vidējos un lielos uzņēmumos? (No zāles dep. I.Viņķele: “Sēž!”) Vai skolotāju streiki un tas, ka valdības vadītāji nesaprot, kā tiek aprēķinātas skolotāju algas, vedina domāt, ka skolas kalpos kā vieta, kur bērnos jau no mazotnes tiks ieaudzināta valstiska domāšana? Vai valstisku domāšanu var proponēt skolotājs, kurš pats neuzticas valsts varai un kuram valsts vara liekuļo gadu no gada?

Tas pats notiek ar veselības aprūpi. Gandrīz visas partijas solīja nodrošināt pieeju primārajai veselības aprūpei, mazināt līdzmaksājumus un mazināt rindas. Vasaras beigās Straujumas kundze solīja, ka veselības aprūpei tiks atvēlēti vismaz 40 miljoni eiro. Bet ko mēs redzam šodien? Veselības aprūpei paredzēts 31 miljons!

Kam bija nepieciešama tā māžošanās, Viņķeles kundze, valdībā nodibinot darba grupu, kas izstrādā rekomendācijas veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai? Cik no rekomendācijām... cik no rekomendācijās uzrakstītā ir reāli paredzēts nākamajam gadam? Vai kāds var pateikt kundzītei Dagdā, kāds būs tas minimums, ko veselības aprūpes jomā viņa varēs saņemt? Un vai kungam Aizkrauklē kāds var pateikt, cik lielu summu par pakalpojumiem nākamgad apmaksās valsts un cik būs jāmaksā pašam?

Vai kāds var pateikt, kādēļ tiek mākslīgi uzturētas rindas, piemēram, uz valsts apmaksātām gūžas operācijām? Latvija nav ASV, kur diennakti vai vairāk jāceļo no viena štata uz otru. Esiet taču vienreiz godīgi pret cilvēkiem un pasakiet! Ja Rīgā ir rinda, tad Madonā tās nav! Ja nespējat gadu gadiem atrisināt problēmas, tad neuzņemieties šādu atbildību, godātie ministri!

Vai, palielinot minimālo algu no 320 eiro uz 360, VIENOTĪBA patiešām ir domājusi par nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, par ko tā skaļi uzstājās pirms Saeimas vēlēšanām? Nav noslēpums, ka šī likuma norma uzliek papildu slogu mazajiem uzņēmējiem, jo īpaši lauku rajonos. Lai samaksātu minimālo algu savam darbiniekam, uzņēmējam tas izmaksās kopumā 445 eiro, kas ir par 50 eiro vairāk nekā šobrīd. Savukārt darbinieks savā makā papildus iegūs 28 eiro. Ja valdošā koalīcija patiešām gribētu mazināt nevienlīdzību sabiedrībā, tad minimālās algas palielināšanas vietā tā būtu palielinājusi neapliekamo minimumu vai palielinājusi atvieglojumus par apgādājamām personām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012.gadā vislielākajam nabadzības riskam joprojām bija pakļautas mājsaimniecības, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, kā arī mājsaimniecības, kurās abi vecāki audzina trīs vai vairāk bērnu.

Nav jākaunas par cilvēkiem, kuri, godīgi strādājot, nopelna tā sauktās lielās algas, kas ir relatīvs jēdziens, bet gan jādomā, kā palīdzēt tiem, kuri nespēj nopelnīt iztikai - un kur nu vēl pārējām izdevumu pozīcijām, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi! VIENOTĪBA plivina nevienlīdzības karogu. Bet vai VIENOTĪBAS politiķi ir nokāpuši no saviem augstumiem, aizbraukuši pie cilvēkiem uz laukiem un pavaicājuši, kāds tieši atbalsts viņiem būtu visnepieciešamākais, kas viņiem ļautu atsperties, lai nevajadzētu emigrēt?

Demogrāfija ir ārkārtīgi būtisks jautājums, kuru nevar risināt viena pati ministrija - Labklājības ministrija. Demogrāfijas kontekstā mums jāraugās arī uz augsto mirstību un tās cēloņiem, kā arī jādomā, kā to novērst. Demogrāfijas kontekstā mums jāraugās arī uz emigrāciju un tās iemesliem. Vai bez reemigrācijas plāna, kas ir kārtējais tukšais papīrs, valdībai ir reāls piedāvājums cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Rīgas? Diemžēl es neatrodu nevienu dokumentu, kur būtu konkrēti aprakstīti pasākumi un tiem nepieciešamie līdzekļi, lai cilvēkiem nevajadzētu braukt prom no Latvijas, lai viņi spētu tepat nopelnīt naudu, par ko uzturēt savu ģimeni. Vēl vairāk! Lai ģimenes, kuras vēl vēlas atgriezties savā dzimtenē, varētu to izdarīt ar pārliecību, ka viņiem būs kur strādāt un būs kur dzīvot.

Es šādus konkrētus pasākumus neredzu, Reira kungs, un pieļauju, ka tos neredz arī Latvijas iedzīvotāji.

Runājot par reģionu attīstību, Valdības deklarācijā iekļauts punkts, kas skan sekojoši: veicināsim efektīvāku reģionu institucionālās un teritoriālās sistēmas darbību valsts pārvaldes un reģionālās attīstības jautājumu risināšanā. Tie ir kārtējie tukšie vārdi!

Kā jau Reira kungs vakar sacīja, šis ir kārtējais kompromisu budžets, un arī šodien viņš to pieminēja. Stratēģiski nevienā jomā nekas netiek risināts. Reģionu un citas sabiedrības problēmas var atkal gaidīt.

6,5 miljoni papildus - šī dotācija ir mehānisms, lai pieklusinātu daļu no pašvaldībām, bet tas nekādi neatbild uz jautājumu, kā valdība veicinās reģionu attīstību.

Man ir skaidrs, ka reģioniem ir jābūt daudz neatkarīgākiem - arī finansiāli - un valdībai jādomā, kā panākt to, lai reģioni patiešām attīstītos. Nepārprotiet! Tā nav koncertzāles būvniecība reģiona lielākajā pilsētā vai tajā, kur valda VIENOTĪBAS pārstāvis!

Esmu novērojis, ka pēdējā laikā moderni ir piesegties ar prezidentūras karogu. Kolēģi, tas nav nopietni! Jā, tas ir papildu pasākums, kas Latvijai jāuzņemas, un darbs jāveic godam, taču nedrīkst aizmirst valsts pamatfunkciju.

Nobeidzot savu runu, es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka budžeta pieņemšanas process, kādu to iecerējuši valdošās koalīcijas deputāti, man ir absolūti nepieņemams, un es neredzu, ka šis būtu valsts budžets, kas veidots, domājot par valsts iedzīvotāju interesēm. Tādēļ es balsošu “pret” sabiedrības interešu neievērošanu un “pret” šī budžeta likuma atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Godājamie kolēģi! Spriežot pēc 2015.gada budžeta izskatīšanas grafika, pirmā jeb likumdevēja vara Latvijā ir nevis Saeima, bet gan valdība. Ja tas ir tā, tad ir noticis kluss valsts apvērsums.

Labākajā gadījumā 2015.gada valsts budžeta izskatīšanas grafiks ir nepieņemams un nerada pārliecību, ka Latvijā ir nodrošināta izpildvaras un likumdošanas varas nodalīšana. Likumdošanas tiesības nav tikai balsojums par izpildvaras atnesto - ādas portfelī atnesto - likumprojektu, bet gan analizētu un rūpīgi pārdomātu lēmumu pieņemšana. Piedāvātā likumprojekta izskatīšanas grafiks ir tāds, ka Saeimas deputātiem nav iespējams pat fiziski izlasīt - kur nu vēl izanalizēt! - valsts budžeta projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un vēl 18 pavadošos likumprojektus, starp kuriem viens ir pilnīgi jauns likumprojekts.

Valsts budžets nav tehnisks dokuments, neko neizsakošu skaitļu rinda, lai gan izpildvara acīm redzami vēlas, lai mēs uz to tā skatītos. Patiesībā tā ir iespēja vienu reizi gadā izvērtēt valstī visās politikās paveikto, sasniegto un diskusiju rezultātā panākt vienošanos par sasniedzamiem rezultātiem nākamajā gadā.

Valsts budžets nosaka valsts attīstību - izaugsmes vai patēriņa budžets, budžets ar ieguldījumu nākotnei vai šodienai? Šie ir jautājumi, uz kuriem ir jāatbild ne tikai deputātiem, bet arī sabiedrībai. Saeimas deputātiem būtu jādod pasūtījums izpildvarai, kādi mērķi nākamajā gadā ir jāsasniedz, lai īstenotu valsts ilgtermiņa stratēģiju, un kādi resursi tam ir nepieciešami. Par katru budžeta pozīciju mums, cienījamie kolēģi, jābūt skaidrai izpratnei! Tieši mēs, nevis izpildvara atbildēsim savu vēlētāju priekšā par šī likuma kvalitāti. Mums ir jāspēj sabiedrībai izskaidrot, kādus pakalpojumus nodokļu maksātājs no valsts saņems, kāda būs izglītības un veselības kvalitāte, nevis tikai tas, par cik pieaugs vienas vai otras nozares budžets.

Tieši tāpēc ir jābūt diskusijām, pārliecībai par izstrādātā budžeta kvalitāti... diskusijām ar nevalstiskā sektora un nozaru asociāciju pārstāvjiem. To, ka trūkst dialoga par šo budžetu, mēs jau redzējām arī no rīta, nākot uz Saeimas sēdi. Atklāts skaidrojums par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un sasniedzamajiem mērķiem dotu tūlītēju 2015.gada valsts budžeta ietaupījumu, jo Finanšu ministrijai nebūtu jātērē prioritāram pasākumam 175 tūkstoši eiro, lai skaidrotu nodokļu maksāšanas nepieciešamību un informētu, kādiem mērķiem tiek novirzīti samaksātie nodokļi.

Ir jābūt ieviestam principam par budžeta līdzekļu izmantošanu saistībā ar atbildību par sasniegto rezultātu. Par to, ka arī 2014.gadā nebija pietiekoši izvērtēti ministriju iesniegtie pieprasījumi, liecina milzīgais apropriāciju pārdales skaits, turklāt līdzekļus pārdalot pat no jaunām politikas iniciatīvām un tādējādi ietekmējot Nacionālajā attīstības plānā izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanu. Kas atbild par šādu nekvalitatīvu plānošanu? Diemžēl neviens!

Valdība Saeimas deputātiem paziņo, ka 2015.gada budžets Saeimā esot jāpieņem nedēļas laikā, lai mēs labi izskatītos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Mums ir svarīgi, ko par mums padomās citi, bet tikpat svarīgi mums ir būt godīgiem un atbildīgiem, pildot savus pienākumus. Tāpēc aicinu ikvienu godprātīgi atbildēt sev pašam, vai jums ir pietiekoša informācija, lai izskaidrotu budžetā ietvertos skaitļus, kam ir vai nav iedots finansējums, un kāda būs šo lēmumu ietekme ilgtermiņā, piemēram, neīstenojot atsevišķas veselības nozares vai Valsts probācijas dienesta aktivitātes, bet piešķirot līdzekļus 235 tūkstošu eiro apmērā darba drošības prasību nodrošināšanai Finanšu ministrijā, kas paredz pilnveidot ventilācijas sistēmu.

Es ceru, ka ikvienam pozīcijas deputātam, kurš balsos “par” šādu budžeta izskatīšanas un priekšlikumu iesniegšanas laika grafiku, ir zināms, kādi pasākumi tiks īstenoti un kādi mērķi sasniegti. Ja mēs, deputāti, nevaram atbildēt uz šiem jautājumiem, tad ir jābūt godīgiem un jāatzīst, ka šī ir formāla budžeta apstiprināšanas procedūra, un Ministru kabinetam un ierēdņiem ir jāuzņemas pilna atbildība par piešķirtajiem līdzekļiem sabiedrības, pedagogu, zinātnieku, skolēnu, pensionāru un ģimeņu priekšā. Ja nav iespēju uzdot jautājumu, nav arī atbilžu. Tātad bezatbildība var turpināties!

Saeimas priekšsēdētāja, vakar saņemot budžetu, teica, ka viņa cer, ka Saeimas deputāti pret to izturēsies ar lielu atbildību. Es aicinu ikvienu deputātu tiešām rīkoties atbildīgi un noteikt saprātīgu budžeta izskatīšanas laika grafiku.

Pateicos. (NSL frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Budžets koncentrēti parāda valsts politiku ekonomikas un finanšu jomās. Tas ir visspēcīgākā valsts rīcība ekonomiskajā un finanšu politikā. Iepriekšējās nedēļas nogalē Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka līdz mūsu valsts simtgadei iekšzemes kopprodukta rādītāju ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvijai ir jāapsteidz kaimiņi un jākļūst par līderi Baltijā, un tad nākamajos piecos gados Latvija varētu līdzināties Īrijai un varbūt arī Dānijai. Ko tas nozīmē Latvijas iedzīvotājiem? Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, Īrijas un Dānijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 43 tūkstoši dolāru, bet Latvijā pašreiz IKP uz vienu iedzīvotāju ir 23 tūkstoši dolāru. Uz ko cer Ministru prezidente un viņas neoliberālie ekonomikas eksperti? Ir divi varianti: vai nu Latvijas IKP pēc deviņiem gadiem būs palielinājies divas reizes, vai arī iedzīvotāju skaits būs samazinājies divas reizes. Nevar būt, ka Straujumas kundze pieļauj, ka puse Latvijā atlikušo iedzīvotāju arī emigrēs.

Bet, lai valsts dubultotu savus ienākumus, pat vienas paaudzes laikā, nevis tikai deviņu gadu laikā, ir jānodrošina nepārtraukta izaugsme - vidēji 7 procenti gadā. Par to liecina Pasaules Bankas 2008.gada pētījums par izaugsmi. Viena no svarīgākajām šī ziņojuma atziņām ir, ka šāds izaugsmes ātrums ir sasniedzams, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 25-30 procentus no IKP, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas. Latvijai īsu brīdi bija šāds kopējais investīciju apmērs “trekno gadu” laikā, tāpēc mēs augām tik strauji. Diemžēl mūsu investīcijās dominēja privātas investīcijas nekustamajā īpašumā, kuras izbeidzās, sākoties globālajai finanšu krīzei. Lai nodrošinātu augstu kopējo investīciju līmeni un piesaistītu privātā sektora investīcijas, visās ātri augošajās zemēs valsts investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā bija apmēram 7 procenti no IKP ik gadu. Gluži tāpat - papildus investīcijām fiziskajā infrastruktūrā - ir nepieciešamas arī būtiskas investīcijas izglītībā un veselības aprūpē. Nepareizas strukturālas reformas ir šādas: krīzes un stagnācijas laikā samazināt valsts izdevumus, tā bremzējot ekonomiku un padarot augstas kvalitātes ražošanu vēl nepieejamāku, liedzot tai balstīties mūsdienīgā infrastruktūrā.

Bet kādu rīcības plānu piedāvā valdība? Pamats tam ir Eiropas Savienības likumu un Latvijas Republikas likuma - Fiskālās disciplīnas likuma - prasības. Vai šie pasākumi nodrošinās tempu, kāds nepieciešams, lai sasniegtu Straujumas kundzes paredzēto līmeni? Noteikti nē! Valdība secīgi un stingri virzās pa ceļu, kurš ir novedis pie stagnācijas bez izņēmuma visas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Visas fiskālās politikas reducēšana līdz budžeta sabalansēšanai faktiski nozīmē atteikšanos no izaugsmes politikas. Konkrētos apstākļos šo principu - dzīvot bez parādiem - var īstenot mājsaimniecība, bet tirgus ekonomikā tas ir absurdi. Taču visas Eiropas kontinenta neoliberālās valdības - ar mūsu valdību pirmajās rindās! - gluži kā mantru atkārto: “Ekonomēt, ekonomēt un ekonomēt!” Kāpēc? Ar cerību, ka izaugs kredītreitings un šeit ieplūdīs finanšu tirgu investīcijas. Taču, neraugoties uz Latvijas “veiksmes stāstu” un priekšzīmīgo “V”, - tēlaini izteikto izkļūšanu no straujas pikēšanas - ekonomikas izaugsmes procenti, ar kuriem lepojas Latvija, nevienu pasaulē vairs nespēj maldināt. Nupat, vakar, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, prezentējot budžetu, mums tika pateikts, ka Latvijas ekonomikā investēto līdzekļu apjoms iepriekšējo trīs ceturkšņu laikā ir samazinājies salīdzinājumā ar to pašu iepriekšējā gada laikposmu.

Patiešām, fiskālā politika vienmēr ir bijusi līdzeklis kapitālisma attīstībai: aizņemties svešu naudu, lai radītu bagātību un atstātu to saviem bērniem, atmaksāt kredītu, samaksāt procentus un atkal ņemt uz parāda. Valsts dzīve uz parāda - tā ir kapitālisma norma. Attīstītās valstis visā pasaulē ir tā dzīvojušas ar mērķi kļūt bagātām un no saviem sasniegtajiem augstumiem pēc tam sāka mudināt citus būt taupīgiem. Britu ekonomists Hadžūns Čangs šādu politiku ir nosaucis par kāpņu atgrūšanas politiku: tie, kas pa pieslietām trepēm ir uzkāpuši augšā, atgrūž tās, lai pārējie nevarētu nokļūt augšā.

Ir kauns par to, ka Latvija - viena no Eiropas valstīm, kurām visvairāk ir nepieciešams atbalsts, deklarē to pašu... Stingrās taupības politika ir krasi samazinājusi valsts investīcijas ekonomikā, samazinājusi budžeta sfērās strādājošo medicīnas māsu, skolotāju un policistu darba algas. Tirgū ir krities pieprasījums un atbilstīgi arī komersantu aktivitāte. Valstī joprojām ir par 120 tūkstošiem darba vietu mazāk, nekā bija pirms krīzes. Un tieši valsts īstenotās stingrās taupības politikas dēļ to daudzums palielinās ļoti lēni. Sekas tam ir tādas, ka no 10 līdz 13 procentiem no visiem Latvijas valsts piederīgajiem ir emigrējuši. Vairums no viņiem tā rīkojušies tāpēc, ka savās mājās nav varējuši atrast darbu un cienīgu atalgojumu. Ir aizbraukuši paši uzņēmīgākie - jaunie, stiprie, aizrautīgākie, bet palikuši tie, kam savas mājas ir svarīgākas par pārticību. Taču pacietības mērs ir pilns. Zemo algu nospiesti, darbinieki sāk protestēt, un visenerģiskāk protestos piedalās tie, kuri apvienojušies arodbiedrībās. Tāpēc piketā pie Saeimas un valdības mājas pulcējas skolotāji, kas ir gatavi streikot, ja Saeimā un valdībā viņu prasības netiks sadzirdētas.

Visgrūtāk ir mazajām lauku skolām Latvijas novados, jo tajās, īpaši krīzes laikā, ir samazinājies skolēnu skaits - tātad arī skolotāju ienākumi. Lai ar 2015.gada 1.septembri ieviestu pedagogu jaunu atalgojuma modeli, ir nepieciešami 12 miljoni eiro. Iespējams, ka valdībai izdosies sameklēt 3 miljonus, taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atbild, ka 3 miljoni eiro nav vajadzīgi, jo šie 3 miljoni neko nespēs mainīt, un reformai tas būs zaudējums. Nepieciešami ir 12 miljoni!

Nākamā gada budžetā Veselības ministrijas aprēķināto - tātad pamatoti prasīto! - 30 miljonu eiro vietā, kas nepieciešami veselības un sociālās aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai, ir sameklēti 8,2 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka viss, uz ko ir gatava valdība, ir gandrīz izlīdzināt sertificēto medicīnas māsu un viņu palīgu darba samaksu. Tādējādi valdība vēl stiprāk piespiež medicīnas māsas emigrēt uz citām valstīm, jo tur viņu darbs tiek apmaksāts ievērojami augstāk.

Neskatoties uz atkārtotiem priekšvēlēšanu solījumiem, valsts veselības kopējais budžets tomēr sastindzis pie 3 procentiem no IKP. Tas ir nepiedodami maz, lai sistēma pilnvērtīgi strādātu un lai reāli tiktu demonstrēta vārdos paustā prioritārā attieksme pret veselības nozari.

Veselības ministrija aprēķināja, ka veselības sistēmas uzturēšanai ir nepieciešami 106 miljoni eiro. No šiem 106 miljoniem 30 miljoni ir nepieciešami personāla atalgojuma palielināšanai. Tas savukārt dotu iespēju piesaistīt jaunus darbiniekus un noturēt esošos ne tikai veselības nozarē, bet arī Latvijas valstī kopumā.

Ministrijas aprēķini ir vairākkārt apspriesti dažādās auditorijās, un nekad neviens nav apšaubījis aprēķinu pareizību. Konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, ar Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību, par prioritāru tiek izvirzīta tieši cilvēkresursu problēma veselības pakalpojumu nozarē. Nenodrošinot tūlītēju, nekavējošu atalgojuma pieaugumu, pastāv reāli draudi pazaudēt darbiniekus, nemaz nerunājot par jauno speciālistu piesaisti, un tam būs lavīnveida efekts.

Tagad par sociālās nevienlīdzības pārvarēšanu, ko sludināja valdība, jau iesniedzot Saeimā savu deklarāciju. Valdība uzstājas pret sociālo nevienlīdzību un piedāvā palielināt minimālo algu, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos minimālos ienākumus. Tas tomēr ir labāk nekā nekas!

Tomēr SASKAŅA uzskata, ka nevienlīdzības pamatā ir regresīva nodokļu sistēma un to izlabot var, tikai piemērojot progresivitātes principu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šo principu pamats ir tas, ka nodokļu slogam ir jābūt augstākam tiem, kam ir lielākas iespējas nopelnīt. Atcerēsimies, ka nodokļu sistēma ikvienā valstī veic trīs uzdevumus: nodrošina ieņēmumus valsts budžetā; iespaido, respektīvi, regulē uzņēmējdarbības ekonomisko aktivitāti un - trešais, vissvarīgākais, šīs sarunas kontekstā! - izlīdzina atšķirības atsevišķu iedzīvotāju grupu ienākumos.

Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nodokļu sistēma trešo no minētajām funkcijām nekad nav nopietni veikusi. Tas bija izdevīgi valdošajai elitei, un Latvijas valsts tika izveidota izteikti uz jaunbagātnieku noteikumiem, tāpat kā pārējās bijušās PSRS valstis.

Latvijā nedarbojas un nekad nav darbojies Rietumeiropā izplatītais princips, ka katram ir jānes tik smaga nodokļu nasta, cik tam ir spēka. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka Latvija šodien ir valsts ar Eiropas Savienībā vislielāko nevienlīdzību ienākumu jomā. Uz to jau vairākkārt ir norādījušas tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka.

Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, kā zināms, parāda Džini koeficients, kuru mēra no nulles līdz vienam. Aizvadītajos gados ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir kļuvusi arvien lielāka un tagad, kā jau es teicu, ir lielākā Eiropā. Džini koeficients Latvijā tagad ir 0,36. Tāpēc spēkā ir kāda Latvijā nesen pazīstama uzņēmēja teiktais, ka Latvija ir valsts, kurā ir lēti būt bagātam. Salīdzinājumam: Igaunijai un Lietuvai Džini koeficients ir 0,32, Eiropā vidēji - 0,29, bet Zviedrijai un Dānijai - 0,23. Tai pašai Dānijai, par kuru mums stāstīja pavisam nesen Straujumas kundze! Viņa stāstīja par savu vēlmi pietuvināt Latviju Dānijai. Es ļoti cienu un priecājos, ka mūsu valsts vadītājiem ir tādas ieceres, bet nu tomēr - kā mēs to izdarīsim?

Tātad kāpēc tiem, kas nopelna vairāk, ir lielākā apjomā jāpiedalās valsts darbības finansēšanā? Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tirgus sistēmas stabilitāti. Tur, kur ir brīvā tirgus konkurence, rodas ekonomikas kolapsa situācijas, jo konkurences un tirgus apstākļos nauda tiek pārsūknēta vienā virzienā (tikai vienā virzienā!) - no nabadzīgajiem pie bagātajiem un no bagātajiem pie vēl bagātākajiem. Rodas noslāņošanās pēc ienākumu lieluma, un tā nav vienkārša, bet ļoti liela noslāņošanās. Proti, milzīgai valsts iedzīvotāju daļai vispār nav naudas normālai dzīvei. Valstī neizbēgami krītas kopējais pieprasījums, pēkšņi un strauji pieaug bezdarbnieku skaits, strauji sarūk ražošanas apjomi, ekonomika kļūst neefektīva. Tā notika Krievijā pirms gadsimta, pēc tam Amerikā un Eiropā 20.gadu beigās. Tāpēc pēc satricinājumiem, par kuriem mēs visi labi zinām, valstīs ar tirgus ekonomiku pārdala naudu no bagātajiem un talantīgajiem par labu nabadzīgajiem un mazāk uzņēmīgajiem. Progresīvais nodoklis ir taisnīgs, ja mums rūp valsts stabilitāte. Progresīvais nodoklis ir mūsu valsts stabilitātes jautājums, nevis kreiso politiķu sauklis.

Budžeta projekts ir balstīts uz kļūdainiem apsvērumiem un neatbild uz ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem. Tāpēc frakcija SASKAŅA budžeta projektu neatbalstīs un aicina Saeimas deputātus šo projektu neatbalstīt. Mums ir nepieciešams cits budžets un cita finanšu un ekonomiskā politika.

Paldies jums par jūsu uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervētais finansējums ir 3 miljoni eiro.

Manuprāt, tas nav un nevar būt pieņemams. Līdz ar to es nevaru piekrist Straujumas kundzes tēzei par to, ka pieaugumu izjutīs visi. Šī tēze izskanēja šodien no šīs Saeimas tribīnes. Izglītības nozarē strādājošie pilnīgi noteikti neko neizjutīs, jo viņiem saskaņā ar šo budžeta projektu tuvākajos gados nekas vispār “nespīd”. Uzskatu, ka izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm un tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni, bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Un mūsu valstī samaksa par vienu pedagoģisko likmi ir 420 eiro, bet, piemēram, Igaunijā pedagogu minimālais atalgojums ir 800 eiro. Skaidrs, ka skolotāju intereses šajā budžeta projektā nav ņemtas vērā un skolotājiem šis budžets nav draudzīgs.

Tagad es vēlos nedaudz detalizētāk pamatot savu viedokli. Pirmām kārtām šāda darba samaksa Latvijā absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga, un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē viņu darbu. Par to liecina arī interesantas un objektīvas indikācijas. Piemēram, valstīs, kurās pedagogu darbs tiek apmaksāts adekvāti, nevis tā kā pie mums, no 25 līdz 50 procentiem pedagogu skolās ir vīrieši.

Otrkārt, vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pakāpeniski pieaug, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu principiāli nekas nav mainījies. Turklāt, pateicoties valdībai, skolotājiem acīmredzot būs jāstrādā par 420 eiro mēnesī par likmi uz papīra līdz 65 gadiem.

Treškārt, ar 2015.gada 1.janvāri minimālā alga valstī būs 360 eiro, līdz ar to starpība starp mazkvalificētu darbinieku un augsti kvalificētu darbinieku (nereti ar divām augstākajām izglītībām un maģistra grādu) būs tikai 60 eiro.

Un, ceturtkārt, valdības piedāvātais niecīgais pielikums nesegs pat komunālo maksājumu pieaugumu nākamgad, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un citu pakalpojumu izmaksu pieaugumu un kāpumu. Vai tas ir normāli, kolēģi, ka pedagogi brīvdienās un vasaras atvaļinājuma laikā meklē citu darbu, kur piepelnīties, lai varētu nomaksāt komunālos rēķinus, nevis atpūšas un izglītojas?

Lai ieviestu pedagogu darba samaksas jauno modeli, no 2015.gada 1.septembra nepieciešams adekvāts papildu finansējums, kurš šobrīd budžeta projektā nav paredzēts pietiekamā apjomā. Līdz ar to aicinu Saeimu meklēt minētās problēmas risinājumu, ja valdība no tā distancējas. Katrā gadījumā SASKAŅAI ir konstruktīvs piedāvājums, kuru mēs gatavojamies tuvākajās dienās iesniegt.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Finanšu ministrs Reira kungs nosauca 2015.gada budžetu par valsts un sociālās drošības budžetu un runāja arī par to, ka šis budžets mazinās... izlīdzinās nevienlīdzību mūsu valstī. Šodien opozīcijas pārstāvji runāja jau par vairākām iedzīvotāju kategorijām, par kurām tiešām šajā budžetā nav līdz galam padomāts un kuras varētu būt neapmierinātas ar budžeta cipariem.

Bet es gribētu runāt par vēl vienu iedzīvotāju kategoriju, par kuru šodien nerunāja vēl neviens. Respektīvi, šā gada 22.jūlijā stājās spēkā likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” jaunā redakcija, saskaņā ar kuru šī likuma 26.² pants skan sekojoši: “Valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem.” 2015.gada valsts budžeta projektā līdzekļi šī likuma 26.² panta izpildei nav paredzēti. Tādā veidā valdība, kas sastādīja šo budžeta projektu, un Saeimas deputāti, kuri par šo budžeta projektu nobalsos, atbalstīs īpašu biznesu, kuru tauta jau sen apzīmē ar frāzi “nopirkt pīrādziņu ar gaļu pa lēto un pārdot pīrādziņu bez gaļas - pa dārgo”. Un “gaļa” šajā biznesā ir dzīvi cilvēki - denacionalizēto māju iemītnieki.

Balsojot par 2015.gada valsts budžeta projektu bez grozījumiem, kuri paredzētu valsts dalības dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta finansiālā nodrošināšanā atjaunošanu, jo tā tika pārtraukta 2009.gadā, Saeimas deputāti atbalstīs rupjus, es pat teiktu, kliedzošus Satversmē garantēto cilvēka tiesību uz mājokli pārkāpumus. Denacionalizēto māju īpašnieku un pārvaldnieku patvarības dēļ cilvēki ir spiesti dzīvot bez ūdensvada, kanalizācijas, apkures vai vienkārši tiek izlikti uz ielas - dažreiz pat bez mantām un pasēm! - tikai tāpēc, ka tas ir izdevīgi “pīrādziņu bez gaļas tirgotājiem”.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Finanšu ministrs intervijās ir saucis šo budžetu par sociālās un nacionālās drošības budžetu. To viņš apstiprināja arī šeit.

Arī Latvijas Reģionu apvienībai programmas prioritātes ir drošība, reģionu attīstība un demogrāfija. Un tieši saistībā ar drošību un reaģēšanas spējām man nav pieņemams tas, ka budžeta projektā un jaunajās iniciatīvās nav atrodams pat tas, kā realizācija ir noteikta ar likumiem. To, kā gadiem tiek ignorēti valdībai dotie uzdevumi, raksturošu ar piemēru no Civilās aizsardzības likuma. Tā 25.pants noteic, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests palīdzības sniegšanai katastrofās cietušajiem un reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai izveido attiecīgi ātrās reaģēšanas vienību un medicīniskā atbalsta vienību. Ministru kabinets nosaka minēto vienību izveidošanas, uzturēšanas, apmācības un finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek izmantota un iesaistīta šī vienība.

Jau četrus gadus - četrus gadus! - kopš 2010.gada 28.septembra likuma izpilde netiek organizēta un līdzekļi vienību izveidei netiek piešķirti ne Iekšlietu ministrijai, ne Veselības ministrijai. Uzspļaujot likumam un nacionālās drošības interesēm, tie atkal netiek pieprasīti šajā budžetā. Iespējams, ka kāds nav sapratis arī pat pēdējās mācības, jo abu šo vienību trūkums izpaudās gan Maxima traģēdijas seku likvidēšanā, gan arī saistībā ar Ukrainas notikumiem.

Es vienmēr esmu atbalstījis godīgu, racionālu un taupīgu valsts līdzekļu izmantošanu, valsts nekrāpšanu un lietu saukšanu īstajos vārdos. Uzskatu, ka nauda nav jādod par pierakstījumiem pakalpojumu sfērā, par to pakalpojumu daļu, kas tiek nodrošināta ar ikdienas resursiem un uz iedzīvotāju glābšanas pasliktināšanās vai arī neatliekamās palīdzības novēlotas saņemšanas rēķina.

Tāpat nauda nav jādod komersantu pasakainas peļņas radīšanai miljonu eiro apmērā gadā. Es runāju par situāciju... sistēmu, no kuras es nāku, - ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests... pilnībā piešķirti līdzekļi visu brigāžu nokomplektēšanai ar diviem sertificētiem mediķiem. Tātad katrā brigādē ir jāstrādā diviem mediķiem, bet tā vietā vairāk nekā 20 brigādēs vidēji gadā regulāri brauc tikai viens mediķis. Summa, kas netiek izmaksāta algās, ir... tuvojas pusmiljonam eiro. Kur paliek šī nauda? Es domāju, tiek novirzīta atkal šīs virspeļņas radīšanai.

Es runāju arī par pagājušajā un arī šajā gadā iesniegtajiem priekšlikumiem par budžetā iekļautajām summām dažādu pasākumu nodrošināšanai. Tās tiek piešķirtas gan Ugunsdzēsēju un glābšanas dienestam, arī neatliekamās palīdzības un citiem dienestiem. Reālajā dzīvē būtisku šo pakalpojumu sniegšanas daļu veic ikdienas brigādes bez jebkādas piemaksas. Tātad drošība tiek samazināta cilvēkiem, bet uz tā rēķina saņemtā nauda tiek likta kaut kādā kabatā... tā netiek izmantota mērķiem. Uzskatu, ka Valsts kontrolei un tiesībsargājošajām institūcijām, uzzinot par šādu piešķirtās naudas nelietderīgu izšķērdēšanu, pavērsies ražens darbības lauks, lai sauktu pie personīgas atbildības nesaimnieciskos šķērdētājus.

Vēl ir viena lieta, ko gribējās izrunāt. Runa ir par to, kā ir uzbūvēts budžets un cik tas ir saprotams, skatoties caur apakšprogrammām. Programmas apakšprogrammas kods 390400 - “Neatliekamā medicīniskā palīdzība”. Šajā kontā ir vienai iestādei nekontrolēti ielikti 47... vairāki miljoni eiro, bet budžetā nav iezīmēti mērķi... bez budžetā iezīmētiem mērķiem un bez piešķīruma sadalījuma... bez funkciju klasifikācijas. Šajā summā ir iekšā viss, un tas neatbilst īstenībai.

Valsts materiālo rezervju uzturēšana, atjaunošana - tā netiek iezīmēta. Tā ir apmēram miljons eiro gadā, bet tā tiek tērēta citiem - dienesta iekšējiem mērķiem, bet cieš nacionālā drošība. Vispār gatavība, drošība, pirmās palīdzības apmācība, katastrofu medicīna, specializētā medicīniskā palīdzība slimnīcām - tas viss ir ielikts iekšā, bet nav nosaukts... un burta kalpi pēc tam saka: “Nē, tā ir neatliekamā medicīniskā palīdzība!” Un tērē šo naudu, mēģinot atkratīties no pārējām funkcijām. Šīs neiezīmētās funkcijas rada neracionālas tērēšanas iespējas negodprātīgiem vadītājiem, ļaujot tērēt naudu neparedzētiem mērķiem.

Nākošais, ko es gribētu pieminēt, ir jaunajām iniciatīvām piešķirto līdzekļu ieplūdināšana budžetos ar sekojošu to optimizāciju. Es paskatījos... Un tas bija kontekstā ar pēdējo Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi. 100 tūkstoši, pat nedaudz vairāk, eiro tiks doti priekš tam, lai izveidotu četras jaunas amata vietas uzraudzības veikšanai, kā un vai labi tiek veikta medicīniskā aprūpe cietumniekiem. Mēs tikko skatījām, ka cietums stāv... cietuma slimnīca stāv tukša, tur ir nekārtība, bet, lai tās viņu sūdzības varētu izskatīt, mēs metam iekšā 100 miljonus... 100 tūkstošus, lai sekotu līdzi šīm lietām.

Un vēl viena lieta. Šie cipari... šī nauda tiek iedota institūcijām, kas nesen jau šīs darbības ir optimizējušas. Tagad, šogad, to ieliks kā neplānotu, bet nākošajā gadā to ieliks bāzes ciparā, un mēs aizmirsīsim, bet pēc diviem vai trim gadiem ilgtermiņā šīs lietas tiks optimizētas. Aizmirsīs, kam tā ir dota, un atkal prasīs, tikai drusku citā griezumā... birokrātija prasīs šo naudu!

Un beidzot. Kā es varu balsot par veselības budžetu un arī par valsts budžetu 2015.gadam, ja dažu dienu laikā pēc veselības ministra un Veselības ministrijas informācijas Sociālo un darba lietu komisijā, kad tā prezentēja veselības nozares 2015.gada budžetu, no tajā iekļautajām summām pēkšņi ir pazuduši 6 miljoni? Kur tie ir palikuši un kurā brīdī? Un vēl tas, ka no nepieciešamajiem un apsolītajiem 40 miljoniem tagad bija paredzēti 36, bet nu bija palikuši tikai 30. Kopumā šajā nozarē bija jāieplūdina 150 miljoni. Un man ir nesapratne par to. Man šķiet, ka VIENOTĪBAS - šoreiz VIENOTĪBAS! - finanšu ministrs un cilvēki, kas koriģē šo ministru, gatavo Guntim Belēvičam Ingrīdas Circenes likteni. Es nezinu, vai viņš ir spīdzināts vai nav spīdzināts...

Un nākošais, kādēļ es teicu šo frāzi. Tas, iespējams, ir tādēļ, ka likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ievaru 2015., 2016. un 2017.gadam Veselības ministrijas pamatbudžetā nākošajos gados ir paredzēts nevis solītais un visur deklarētais pieaugums, bet gan būtisks samazinājums no 750 miljoniem uz 740 miljoniem. Visi ir atzinuši, ka pieaugumam jābūt 150, bet nē, 2016. un 2017.gadā... abos ir paredzēts samazinājums. Tādēļ - es atvainojos! - es nevaru atbalstīt šādā veidā organizētu un strukturētu budžetu.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis te ir budžets. Es pieņemu, daudzi no jums nemaz nezina, kā tas izskatās. Lūk, šāds tas izskatās! (Rāda zālei likumprojektu paketi. No zāles: “Visu lasīt vai tikai daļu?”) Un turklāt tas ir drukāts sīkā šriftā... dubultīgi, no abām pusēm. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Super!”) Tātad, ja to tagad izdrukātu normālā šriftā, tad tas apjoms būtu vēl četras reizes lielāks.

Tas, ko jūs piedāvājat, - jūs piedāvājat šo materiālu visu izskatīt vienā dienā un pieņemt, un vienas nakts laikā pēc tam iesniegt priekšlikumus. Atvainojiet! Nu kā jūs to nosauksiet?! Vai jūs... Varbūt būtu vērts atgādināt jums zvērestu, ko jūs lasījāt (es pieņemu, ka daudzi lasīja no lapiņas, tāpēc neatceras, ko tur lasīja). Tur ir tāds teikums: “[..] pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas.”

Tagad jūs man pasakiet - tie, kuri gatavojas balsot par šo likumu -, kā jūs domājat nepārkāpt savu Saeimas deputāta zvērestu, kuru devāt šeit tautas priekšā, - izpildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākas apziņas? Kā? Klusums.

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar deputātiem! Turpiniet, lūdzu, debates!

I.Zariņš. Tas, ko jūs darāt, - jūs vienkārši piesmejat pašlaik demokrātiju. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Tas nav par tēmu!”) Satversmes paredzētos principus - principus, kas ir iekļauti mūsu Satversmē! - jūs tagad pārvēršat par tādu demokrātijas pornogrāfiju, ko jūs paši režisējat un paši arī sekmīgi izpildāt: no ārpuses izskatās, ka visas tās darbības vajadzīgas, bet tā būtība ir pilnīgi perversa palikusi. Diemžēl to jūs darāt ar visu valsti - vienkārši ciniski un nepiesegti!

Kas notiek? Kā jūs domājat, uz kurieni virzās šī valsts? Vai jūs joprojām domājat, ka tas ir veiksmes stāsts, ko jūs īstenojat, un ka tādā veidā valsts ir nolemta ilgtspējīgai attīstībai? Ja mēs paskatāmies budžetā, vai mēs redzam tos jūsu solījumus attiecībā uz veselību, attiecībā uz izglītību, attiecībā uz tiem ieguldījumiem, kuri būtu jāveic infrastruktūrā? Nekā no tā šajā budžetā nav! (No zāles: “Kā - nav? Ir!” Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Ja jūs uzskatāt, ka veiksmes stāstu var turpināt tā būvēt, tad ar reāli atvērtām acīm paskatieties, kas notiek valstī! Vai jūs domājat turpināt tādu situāciju veselības aprūpē? Kas notiek ar vispārējo veselības stāvokli sabiedrībā? Uz kurieni mēs ejam? Kāda būs mūsu darbaspēka kvalitāte? Kas notiek izglītībā? Kas notiek ar mūsu ceļiem, kuriem konstanti pat puse finansējuma pietrūkst? Atvainojiet! Cik tālu mēs turpināsim šo “veiksmes stāstu”? Jā, var aizbildināties ar šiem veiksmīgajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kuri iegūti, uz iekšējo resursu pārdales rēķina vienkārši pacenšoties samazināt savas izmaksas. Bet tas viss ir izsmelts. Tālāk izaugsmes tam visam nav. Jūs paši redzat - viss sāk bremzēties.

Pirms trim gadiem es jūs brīdināju par to, uz kurieni vedīs šis “veiksmes stāsts”. Ja jūs tagad paskatīsieties savu ilgtermiņa... vidēja termiņa budžetu šiem trim gadiem, tad jūs tur ieraudzīsiet, ka tur nekāda veiksmes stāsta nav. Pat jūsu budžetā tas vairs nav paredzēts. Kādēļ? Tāpēc, ka... Tas, ko es mēģināju jums skaidrot, - ka mūsu valsts labklājību, mūsu veiksmes stāstu veidos uzņēmīgi un radoši cilvēki, nevis skaisti fiskālie cipari. Ar skaistiem fiskālajiem cipariem vien būs par maz! Jo - kas tagad notiek? Raugiet, kas tagad notiek! Labi, mums ir šie skaistie fiskālie cipari, bet šie skaistie fiskālie cipari ir panākti uz ilgtspējīgas attīstības faktora rēķina, apgriežot finansējumu cilvēkkapitālam, veselībai, izglītībai, infrastruktūrai. Tā rezultāts? Kas tagad notiek? Jūs to esat sapratuši, ka mūsu ekonomikai nav vairs turpmākās perspektīvas, ja mēs turpinām, kā esam to darījuši. Tagad jūs sākat runāt par to, ka, jā, jākļūst produktīvākiem. Bet kā to izdarīt, ja jūs mērķtiecīgi visus šos faktorus, kuri bija nepieciešami, lai mēs kļūtu produktīvāki, esat apgriezuši? Pat tanīs prognozēs, ko jūs paši izvirzāt un par kurām jūs runājat... pat ar tiem cipariem, ko jūs paredzat, tas ir krietni par maz, lai varētu kaut kādu produktivitātes lēcienu īstenot.

Ja mēs paskatāmies uz valstīm, kuras tiešām ir reāli produktīvas, kurām ir izdevies izveidot zināšanu ekonomiku un panākt, lai ekonomika kļūtu produktīvāka, tad ko mēs redzam? Gandrīz visām tām ir viena kopīga iezīme, ka savā attīstībā un pētniecībā ieguldījumu apjoms ir bijis 3-3,5 procenti no IKP. Mums kāds tas ir? Nu, tiem, kuri nezina, es varu pateikt: tas ir apmēram 0,5-0,6 procenti - ar sapņiem, ka kaut kad nākotnē būs 1,5 procenti un ka tas būs tas izaicinājums, kurš mums ir jāsasniedz, bet kuru, kā mēs jau paši tagad atzīstam, sasniegt nespēsim.

Tad ir jautājums: kur radīsies produktivitāte ekonomikā?

Jūs sakāt: atnāks ārvalstu investori un visu izdarīs. Atvainojiet! Šī stratēģija absolūti nestrādā! Tā jau tagad ir bankrotējusi.

Kāpēc tā ir bankrotējusi? Tāpēc, ka šiem investoriem nepietiek ar šo fiskālo skaistumu. Viņi nav vienas nakts precinieki. Tas ir interesanti un izdevīgi tikai finanšu spekulantiem, kuri šeit atnāk, paspekulē, kaut ko aizdod un aiziet projām. Savukārt investorus, kas grib šeit nākt ar ražīgām ilgtermiņa investīcijām, interesē pavisam citas lietas - piemēram, kāda šeit pirmām kārtām ir nodokļu vide, kāds šeit ir darbaspēks, vai šeit būs kaut kas, kur ir vērts vispār ieguldīt, lai pēc tam varētu gūt atdevi no investīcijām un šeit radīt šīs vērtības. Nekā tāda šeit nav! Pat vēl vairāk - darbaspēka drīz pietrūks pat mūsu pašu uzņēmējiem. Par ko tas viss liecina? Tas liecina par to, ka jūs visu vedat diezgan spēcīgā strupceļā.

Kāds te nievājoši mēģināja teikt, ka viņš ir lietas kursā par to, par ko viņš šodien balsos. Es pieskaršos tikai vienam likumprojektam, kurš ir ielikts paketē un kuru nez kāpēc jūs ļoti steidzami gribat virzīt uz priekšu. Ir runa par Elektrības tirgus likuma grozījumiem, kuriem absolūti vispār nav nekāda sakara ar budžetu. Taču nez kāpēc tie tiek virzīti uz priekšu. Vēl vairāk! Vai jūs zināt, ko jūs esat paredzējuši ielikt šajos likuma grozījumos? Viena no iespējām, kas tiek paredzēta, ir tā, ka turpmāk komersants varēs nemaksāt par obligātā iepirkuma komponenti. Un, ja viņš to nedarīs, tad tas nekas, jo šo viņa nesamaksāto summu varēs pārlikt uz citu - patērētāju - pleciem. Jautājums: ar kādu mērķi tas tiek darīts?

Otrs interesants fakts. Nez kāpēc lielā steigā tiek paredzēts, ka atsevišķiem atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem... Un šeit iezīmējas viena ļoti konkrēta grupa - tie ir vēja parki, kuri agrāk piederējuši kādam ekspolitiķim... Šiem vēja parkiem tiek nodrošinātas ekskluzīvas iespējas uz 20 gadiem saņemt ļoti dāsnu iepirkuma tarifu.

Kolēģi! Savulaik jūs kaut kā ļoti centīgi iepriekšējā Saeimā deklarējāt, ka jūs vēlaties cīnīties ar oligarhiem. Un ko jūs darāt tagad? (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Tagad pastāsti anekdoti!”) Tātad - kā ir ar jūsu solījumiem un ar jūsu vārdiem? Un pats galvenais - padomājiet par savu zvērestu, ko jūs esat devuši Latvijas tautai! Kā jūs domājat to pildīt? Vai nebūs tā, ka nākošreiz mums visiem vajadzēs jau rindiņā... veselu garu sarakstu stādīt ar deputātiem, par kuru atbilstību zvērestam būs jālemj Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai? Jo, ja jūs nevarat pierādīt to, kādā veidā jūs esat iepazinušies ar šo budžetu, tad runa par jūsu deputāta pienākumu apzinīgu veikšanu, manuprāt, pilnīgi izpaliek. Tā ka padomājiet par to un arī par savu sirdsapziņu, un vēl par to, ko jūs darāt ar šo valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi! Jāteic, ka līdz zināmam brīdim tāda absolūta radošuma un ģenialitātes izpausme priekš manis kā tāds etalons bija frāze Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatā: “Uzzīmē man jēriņu!” Un tad tapa ģeniāls zīmējums, kur katrs varēja iedomāties, kāds tas jēriņš izskatās tanī kastītē. Bet sākotnēji tika zīmēts neatbilstoša veidola jēriņš, kas neapmierināja Mazo Princi. Un es pilnīgi bez ironijas to saku, ka kopš nesena laika esmu sapratis, ka savā radošumā mēs varam pietuvoties šim ģeniālajam darbam, jo šīgada budžets tieši tā arī tapa uzzīmēts - ne no kā. Bet pilnīgi nopietni es to godīgi saku, ka tas ir apbrīnas vērts. Jo, ja iepriekš bija pilnīgi skaidri zināms, ka mūsu fiskālā telpa ir nulle - un to mēs zinājām, pieņemot jau 2014.gada budžetu -, tad, piedodiet, “uzzīmēt” 180 miljonus, ko mēs varam izmantot jaunām politikas iniciatīvām, - nu, tas ir radošuma kalngals! Es apskaužu, un es visu cieņu izsaku tiem cilvēkiem, kuri profesionāli pie tā strādāja. Tas ir tas pozitīvais, ka mēs to varam izdarīt, un tas liecina tikai par labu.

Es daudziem apsvērumiem un izteiktajām kritiskajām piezīmēm, kas šeit izskanēja no opozīcijas deputātiem, piekrītu, bet tomēr atcerēsimies galvenās lietas! Mēs joprojām dzīvojam budžeta deficīta apstākļos. Arī jaunajā budžetā mums ir mīnus 218 miljoni. Tā ir milzīga nauda! Par tiem ir jāmaksā procenti. Vai tiešām kāds domā, ka mēs varam atļauties vēl vairāk... ar vēl lielāku deficītu dzīvot? Manuprāt, nē!

Ja uzskata, ka to naudu varēja pārdalīt citādāk, tad noteikti būs dažādi viedokļi par šo jautājumu. Un tomēr - vai visas iespējas tika izmantotas? Manuprāt, nē.

Nevienlīdzības mazināšanu, kas tika noteikta par galveno prioritāti - tā jau ir noteikta par galveno prioritāti! -, mēs tomēr atlikām pamatā uz 2016.gadu. Jā, laikam šajā straujajā tempā, kādā ir jāpieņem budžets, mums īsti nebija variantu. Bet kā mērķis tā tik un tā paliek, un tāpēc 2016.gada budžeta sagatavošanas procesā, kas būs jaunā gada pirmajos trīs mēnešos, galvenā diskusija būs par to, kā mēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un neapliekamo minimumu, un atvieglojumus par apgādībā esošām personām - bērniem... kā mēs to veiksmīgi pārdalīsim, lai sasniegtu mērķi.

Otra lieta, ko mēs vismaz pagaidām valdībā esam atlikuši, ir akcīzes nodokļa palielinājums alkoholam. Šis jautājums nav aiztikts jau gandrīz četrus gadus. Ir objektīvi konstatēts: lai saglabātu vismaz nemainīgu alkohola pieejamību valstī, alkoholam akcīzes nodoklis ir regulāri palielināms atbilstoši iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Zināms, ka šis pieaugums, vadoties pēc vidējās algas valstī, ir apmēram no 6 līdz 9 procentiem. Tas nozīmē, ka mēs praktiski četrus gadus esam šo nozari saudzējuši. Nu, nav plāna, es ceru, ne valdībai, ne arī kolēģiem Saeimā turpināt to darīt nākamos gadus, un tāpēc es ceru, ka arī šo diskusiju mēs visai drīz noslēgsim ar vērā ņemamiem rezultātiem un akcīzes nodokli alkoholam palielināsim.

Varbūt ne visi ir ievērojuši, bet mani personīgi pārsteidz tas fakts, ka ūdenim ar aromātisko vielu piedevu - pat ne saldinātam ūdenim - akcīzes nodoklis ir divas ar pusi reizes lielāks nekā alum. Nu, tas ir dīvaini! Nē, nu var jau būt, ka šīs aromātiskās vielas ir stipri kaitīgākas nekā tas alkohols, kas ir alū. Iespējams! Bet varbūt tomēr tas jautājums ir vismaz diskusijas vērts.

Tas, ko mēs esam atlikuši - un man nešķiet tas īsti pieņemami -, ir novērst - vismaz novērst! - nodokļu regresivitāti, kas mums ir iestājusies ar šī gada 1.janvāri, jo mēs noteicām sociālajām iemaksām griestus, kaut gan varējām pieņemt citus lēmumus, tātad pielietot citus mehānismus, nosakot izmaksu griestus, varbūt gradējot tos vairākos sliekšņos, vismaz tādējādi budžetā panākot papildu līdzekļu pieplūdumu, kas būtu - ne vairāk, ne mazāk - tomēr 30 miljonu eiro apmērā.

Un tas, kas vēl neatspoguļojās kā papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem, neskatoties uz iepriekšējos gados pieņemtajiem lēmumiem... Ir kādas jaunas politikas iniciatīvas šajā virzienā, ir nelielas iezīmes, bet tās ir tiešām nelielas. Tas, kas būtu vitāli nepieciešams, lai nodrošinātu gan nevienlīdzības mazināšanu, gan atbalstītu ģimenes ar bērniem, būtu brīvpusdienu nodrošināšana vismaz pamatskolas klasēm, bet arī tas vēl būs diskusiju objekts.

Tā ka, lai cik ģeniāli veidotu zīmējumus, noteikti tos vēl var uzlabot, un es ceru, ka, arī vēl pie šī gada budžeta piestrādājot, vismaz daži kosmētiski uzlabojumi tiks veikti. Bet tomēr galvenais diskusiju smagums tik un tā tiek pārcelts uz jauno gadu, lai mēs veiktu visus sagatavošanās darbus nākošā gada un vidēja termiņa budžeta ietvaram.

Aicinu atbalstīt šo budžetu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā premjerministres kundze! Godātie kolēģi! Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ievadā rakstīts, ka valdība apņemas strādāt, lai nodrošinātu Nacionālā plāna rādītāju sasniegšanu, un ka tātad palielināsies nodarbinātības līmenis, 2017.gadā sasniedzot 73 procentus iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 11.nodaļas 60., 61. un 62.pants nosaka juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir šīs juridiskās personas valdes loceklis, tātad no uzņēmēja, bet daudzos gadījumos arī no uzņēmuma īpašnieka. Šāds tiesību regulējums attur vispār uzsākt uzņēmējdarbību. Šāds tiesību regulējums bremzē un uzņēmējus attur attīstīt jaunus, inovatīvus, varbūt arī riskantus biznesa projektus. Šāds tiesību regulējums pasliktina uzņēmējdarbības vidi, jo papildus uzliek uz uzņēmēju pleciem atbildību par procesiem, kurus viņi nevar ietekmēt, piemēram, cenu svārstības ražošanas izejmateriālu, līdzekļu vai produkcijas un pakalpojumu noieta tirgos. Teiksim, tā pati ģeopolitiskā situācija, kas radīja zaudējumus Latvijas uzņēmējiem Krievijas tirgū, nav atkarīga no uzņēmēja labās gribas, bet no viņam neietekmējamiem faktoriem. Uzņēmējs, paredzot riska situācijas un zinot, cik lielu nodokļu grozu sastāda darba ņēmēja iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis, kā arī darba devēja sociālais nodoklis, kas attiecas uz strādājošo algām, būs spiests atlaist darbiniekus. Sabiedrība iegūs papildu spiedienu uz sociālo budžetu un bezdarbniekus.

Piedāvājot šādus likuma grozījumus, valdība tā vietā, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt krīzes zemākos punktus un saglabāt kvalificētu darbaspēku, ir pieņēmusi lēmumu viņus sodīt par uzdrīkstēšanos kaut ko sasniegt.

Droša valsts ir ne tikai tā, kur ir apmācīta un ekipēta armija, labi apmaksāta policija un ierēdņu aparāts. Droša valsts ir arī tā, kur ir stabila un sabalansēta uzņēmējdarbības vide ar ilgtspējīgām darba vietām.

Ierosinu noraidīt likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 11.nodaļas 60., 61. un 62.pantu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Edvarda Smiltēna, Hosama Abu Meri, Augusta Brigmaņa, Aijas Barčas un Eināra Cilinska - priekšlikums ar aicinājumu turpināt Saeimas šā gada 11.decembra sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ļoti pareizi! Ļoti pareizi!”) ar pārtraukumiem no pulksten 18.00 līdz 18.30, no 20.00 līdz 20.30, no 22.00 līdz 22.30 un no 24.00 līdz 00.30 rītā, ja, protams, Saeimas sēde būs tik ilga. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem pārtraukumiem?

Tātad deputātiem vismaz šobrīd iebildumu nav. Varbūt ir? Bondara kungs, jums ir iebildumi? Tātad iebildumu nav. Deputāti šo priekšlikumu atbalsta.

Nākamais debatēs deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Daži no jums, es domāju, pamatoti kritizēja, ka ir dots ļoti īss laiks, lai šo budžetu izvērtētu - iepazītos, izvērtētu un varētu pamatoti komentēt, bet, es domāju, Latvijā šodien nav tik ļoti atdalīta izpildvara no likumdošanas varas, tāpēc, reāli budžetu sastādot, pozīcijas partijas jau darbojas kopā ar izpildvaru - ar Ministru kabinetu, tādēļ arī vakar pie mums bija premjerministre. Vispār tie jautājumi jau tika izrunāti arī iepriekš.

Es saprotu, ka opozīcijas deputātiem šis jautājums ir vairāk aktuāls, jo laiks patiešām ir diezgan mazs, lai iepazītos ar budžetu.

Es, būdams atvaļināts karavīrs, ar 43 gadu stāžu, nevaru nepieskarties budžeta sadaļai, kas ir veltīta aizsardzībai un NATO. Ir jāskatās tā: ir divi starptautiskie līgumi, kuros mēs piedalāmies. Viens no tiem - Māstrihtas kritēriji, kas prasa, lai budžeta deficīts nebūtu lielāks par 2 procentiem. Mēs nākamgad plānojam 0,9... nu, apmēram 1 procentu. Šajā ziņā mēs esam pirmrindnieki, un es pilnībā atbalstu to, ka mēs netērējam daudz vairāk, nekā esam nopelnījuši.

Bet rodas jautājums: ja mēs veltītu aizsardzībai tos 2 procentus un mūsu budžeta deficīts būtu 1,9 procenti, mēs tāpat atrastos starp tām labākajām valstīm, kas pilda šo noteikumu, jo otrs starptautiskais noteikums - tās ir NATO prasības, lai iedalītu 2 procentus valsts aizsardzībai.

Nākamais. Runājot par tiem... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. Krēsliņa kungs, vienu mirkli! Kolēģi, lūdzu ievērot klusumu zālē! Es saprotu, ka visi ir noguruši, bet cienīsim runātāju Saeimas tribīnē.

K.Krēsliņš. Es tagad pāris jautājumu uzdošu, un katrs varēs atbildēt. Un zināšanai. Jūs jau zināt varbūt, bet vēlreiz atgādināšu.

2007.gadā mūsu valsts parāds bija 8 procenti no IKP. Astoņi! 2010.gadā - 45 procenti no IKP, 2014.gadā - 40 procenti no IKP, 2015.gadā - 35 procenti no IKP. Mēs esam starp labajām valstīm, jo atļauts ir līdz 60 procentiem no IKP parāds. Un dažās valstīs tas ir gandrīz vai 100 procenti no IKP! Bet tomēr tas parāds ir liels: tas ir vairāk nekā mūsu valsts budžets.

Tālāk. Šinī sakarā man rodas jautājums. 2009.gadā mūsu budžets... no iekšzemes kopprodukta sastādīja 36 procentus... nu, drusku vairāk nekā trešā daļa... 2011.gadā - 32 procenti... Nu, tajā, ko jūs saņēmāt, varat paskatīties: 2015.gadā - 28 procenti, 2016.gadā - 27 procenti, 2017.gadā - 26 procenti... Jautājums ir: kādi nodokļi mums ir samazināti beidzamajos gados, ja mums krītas budžeta sadaļa procentos no iekšzemes kopprodukta? Gribu pateikt arī to, ka igauņiem ir 34 procenti no IKP... Tad jautājums: kādi nodokļi mums ir mazāki, salīdzinot ar Igauniju? Jo reāli... Kad runājam, ka mēs gribam veselībai, izglītībai - un tamlīdzīgi - tik daudz procentu no IKP, aizsardzībai - 2 procentus no IKP, tad jāskatās: mums jau ir ko dalīt nākamgadam, 2015.gadam, - 28,6 procenti no IKP. Tātad ir ko dalīt. Ja igauņiem ir 34 procenti, nu tad viņiem ir vairāk ko dalīt no IKP! Tad jautājums... Vajadzētu arī analizēt, kādēļ mums ir tā mazākā sadaļa no IKP, kādi ir iemesli.

Bet es aicinu atbalstīt budžetu, un es arī atbalstīšu. Es vienkārši uzdodu jautājumus, tie ir jautājumi pārdomām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms dodu vārdu nākamajam runātājam, es aicinu kolēģus ieņemt vietas Sēžu zālē. Dāldera kungs, Šica kungs, Vectirāna kungs! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!...

Sēdes vadītāja. Vārds... Mirkli!

J.Viļums. Ā, es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu! (No zāles dep. K.Šadurskis: “Būtu ķēmojies čiuļu...”)

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Vispirms vēlos teikt, ka, tāpat kā jebkurš no koalīcijas deputātiem, arī katrs opozīcijas deputāts ir par valsts budžeta savlaicīgu pieņemšanu, par kvalitatīvi sagatavota valsts budžeta izvērtēšanu, iespēju robežās pielabošanu un apstiprināšanu. Tas taču ir gada svarīgākais Saeimas lēmums, kuru gaida ministri, ierēdņi, skolotāji, uzņēmēji... un gan jau arī partiju sponsori.

Šodien jau vairāki kolēģi uzsvēra, ka arī katrs Latvijas iedzīvotājs vēlas, lai budžets būtu sabalansēts, loģiski balstīts uz vismaz koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumiem. Tad arī sabiedrības uzticēšanās šāda budžeta pildīšanai gan izdevumu, gan ieņēmumu sadaļā būs lielāka... Tūlīt turpināšu... (Neliela pauze. Dep. I.Zariņš: “Būs labi!”) Taču arī cilvēku uzticēšanās partijām un visam Latvijas Republikas parlamentam tā tikai pieaugtu. Šobrīd sabiedrības uzticēšanās līmenis Saeimai ir katastrofāli zems, nedaudz augstāks - valdībai, bet interesantas ir Latvijas valsts lēmējvaras un izpildvaras savstarpējās attiecības. Teorētiski Saeima valdībai uzticas vairāk nekā par 60 procentiem. Vismaz tāds bija jūsu balsojums, apstiprinot valdību. Taču valdība Saeimai gan... ne tikai opozīcijai, bet arī koalīcijai pavisam neuzticas. Svarīgākais gada likumprojekts Saeimā tiek iesniegts sasteigti, varētu pat teikt, diezgan neveikli, steidzamības kārtā, nedēļas vidū, un nākamajā dienā, tātad šodien, jau tiek gribēts budžetu pieņemt pirmajā lasījumā. Tālāk pa nakti deputātiem būs iespēja paspēlēties ar skaitļiem gluži kā tādā pokera spēlē, un jau pēc nedēļas Finanšu ministrijā varēs korķēt vaļā šampanieti pateicībā par deputātu pragmatisko pieeju valstij svarīga jautājuma risināšanā. Ir tāda sajūta, ka vienu rajona tiesas tienesi komisijā vairāk izvērtē nekā valsts budžeta pozīcijas. Tad ir pamatojums, argumentācija, uzklausa pretenzijas, bet, galvenais, lēmuma pieņemšanu neliek Saeimas darba kārtībā, tā teikt, pa sētas durvīm.

Ministrs apgalvo, ka pietiek ar 15 minūtēm, lai saprastu budžeta ciparus un pilnvērtīgi lemtu par tā saturu. Zariņa kungs jau pirms brīža jūs kaunināja. Esiet godīgi un atklāti! Pasakiet, kurš no jums ir iepazinies ar visu 2015.gada budžeta likumu paketi! Lūdzu, paceliet rokas! (Dep. K.Šadurskis un vairāki frakcijas VIENOTĪBA deputāti paceļ roku.) Paldies! Tātad pārējiem tas mīkstais spilvens, ko koalīcijas politiķis var likt sev pagalvī, ir nezināšana. Izskatās, ka jūs īsti nemaz neinteresē sīkāka budžeta ciparu analīze.

Minimālās algas celšanu līdz 360 eiro jau minēja Bondara kungs. No savas puses vēl piebildīšu, ka šāda minimālās algas celšana šobrīd no valdības puses ir patiešām lētākais veids, kā rūpēties par tiem, kuri saņem vismazāk. Valsts un pašvaldību struktūrās strādājošo algu izmaksu pieaugums jau ir ierēķināts budžetā. Bet ko darīs privātais sektors, it īpaši reģionos? Šeit visiem ir skaidrs, ka atkal “veiksmes stāsts” (pēdiņās) tiks likts uz valsts iedzīvotāju, šoreiz uz mazo uzņēmēju, pleciem. Turklāt laikā, kad daudzi uzņēmēji, sevišķi mazie un vidējie, kuriem bieži vien valdības vai Eiropas Savienības kompensācijas iet secen, cīnās ar negatīvajām sekām, kuras biznesa vidē radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Latgalē jau vairāki uzņēmumi ir paziņojuši par savu darbinieku skaita samazināšanu vai atsevišķu struktūrvienību likvidēšanu. Lai gan valdība atkal kārtējo reizi ir pieteikusi cīņu ēnu ekonomikai, rezultātā uzņēmēji vēl vairāk maksās saviem darbiniekiem algas aploksnēs, kā jau tagad tas tiek plaši darīts visā Latvijas teritorijā. Šādā veidā - starp citu, tieši Rīgā -, es domāju, valsts budžetam iet secen lielākās summas.

Neapliekamais minimums. Pavisam īsi pieminēšu, ka, piemēram, Somijā tas 2013.gadā bija 1341 eiro, arī Īrijā - pietiekoši augsts, bet Eiropā neapliekamais minimums vidēji bija 750 eiro. Ņemot vērā to, ka Latvijā patēriņa un pakalpojumu cenu līmenis ir aptuveni 80 procentu apmērā no Eiropas Savienības cenām, faktiski jau šobrīd Latvijā šim neapliekamajam minimumam būtu jābūt 500 eiro.

Pavisam īsi vēlos pieskarties arī izglītības jomai un izteiktajai domai par skolotāju algu publiskošanu. Jāteic, ka reģionos biežāk izskan atbalstošs viedoklis šai idejai - ar piebildi, ka jānorāda būtu ne vien algas cipars, bet arī stundu un slodžu skaits, kas skolotājam ir jānostrādā, lai attiecīgo atalgojumu saņemtu. Tas skaidri parādītu sistēmas problēmas, starpību, kāda ir par to pašu paveikto darbu lauku skolās un Pierīgas pašvaldību skolās. Ministrijai un valdībai pagaidām risinājuma nav, tāpēc šī iniciatīva diemžēl praktiski jau ir ielikta dziļākajā atvilktnē. Bērns nav vainīgs, ka ir piedzimis pierobežā, nevis Pierīgas pašvaldībā, kur skolotājiem atalgojums ir pat vairākas reizes lielāks. Ir jānovērš nevienlīdzīgā attieksme pret skolotājiem. Līdz ar to tiktu novērsta arī nevienlīdzīgā attieksme pret bērniem un viņu vecākiem. Iespējams, šībrīža regulējums pārkāpj Satversmi, jo bērniem netiek nodrošināta vienlīdz laba pieejamība kvalitatīvai izglītībai visos reģionos.

Par jaunajām politikas iniciatīvām šī budžeta ietvaros runājot, jāteic, ka atsevišķas no tām paredz jaunu struktūrvienību radīšanu un esošo stiprināšanu, sevišķi ar iekšējo un ārējo drošību saistītajās nozarēs Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā vai tām pakļautajos dienestos. Šajā kontekstā gribētos izteikt cerību, ka robežreģionos - Vidzemē un jo sevišķi Latgalē - esošās vai jaunradāmās struktūrvienības tiks pastiprinātas prioritārā kārtībā, lai viss presē un valdībā paustais satraukums par mūsu robežām nevainagojas tikai ar dažām konferencēm un jauniem birojiem Rīgā, kamēr Latgalē esošie tiek pastāvīgi optimizēti jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, slēgti.

Latvijas Bankas filiāle Daugavpilī - ne īsti drošības iestāde, bet tomēr. Tas ir fakts - reģionā tiks zaudētas 30 darba vietas. Veiklie vietējie faktu skaidrotāji jau tagad to ir pagriezuši kā Latvijas valsts struktūru pakāpenisku evakuāciju. Ja vēlaties optimizēt valsts izdevumus, tad sāciet ar Rīgu, nevis reģioniem. Vismaz vārdos pirmsvēlēšanu laikā visas Saeimā ievēlētās partijas bija par visu reģionu sabalansētu attīstību.

Noslēgumā. Redziet, tikai kādi padsmit deputāti atzinās, ka ir vismaz... nu jā, atzinās, ka ir iepazinušies... centās mani pārliecināt, ka ir iepazinušies ar visu 2015.gada budžetu. Bet pārējie koalīcijas deputāti, izskatās, ir pavisam pieticīgi: laikam pilnībā pietiek ar tiem 20 000 eiro, ko katram valsts budžeta atbalstītājam Koalīcijas padome piesolījusi. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.)

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Cienījamās dāmas un augsti godātie kungi! Tas viss izskatās nožēlojami un gaužām pērkami. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dainis Liepiņš. (Zālē pieaug troksnis.)

Liepiņa kungs, vai jums ar sešām minūtēm pietiks? (No zāles dep. D.Liepiņš: “Ja jūs nodrošināsiet zālē kārtību, tad pietiks!”)

Liepiņa kungs, vēl jums vārds netika dots šobrīd! (Kāds saka: “Tad runājiet!”)

Lūdzu! Vārds deputātam Dainim Liepiņam.

D.Liepiņš (LRA).

Paldies.

Kolēģi! Straujumas kundze! Es tiešām neiedziļināšos ciparos un nemēģināšu jūs nogurdināt ar analīzi par budžetu tādā formā, kā tas bijis līdz šim. Un, godīgi sakot, pieteicos runāt tikai tāpēc, ka nebiju dzirdējis to, ko vēlējos pateikt pats, jo nebūtu atkārtojies...

Šinī situācijā es gribētu teikt, ka budžets - tas ir tas likums, kam sekos visa ierēdniecība visu 2015.gadu, un tam pielāgosies arī uzņēmējdarbība, un visi centīsies ievērot to, kādu mērķi mēs esam nosprauduši.

Un līdz ar to tam būtu jāatspoguļo tā ticība un uzticēšanās, lai mēs sasniegtu lielus mērķus. Mums ir jābūt ticībai tiem mērķiem un jāuzticas tiem cilvēkiem, kas tos realizē. Šobrīd, šinī situācijā, nav vērts analizēt ciparus, jo mums vēlētāji ir devuši katram savu mandātu un tie, kam viņu ir vairāk, izvirzīs savu programmu, un tas ir budžets. Un mēs varam dažādi - neatkarīgi no politiskās piederības - šeit, par to tādā nelielā cirka klaunu formātā vienam otram izsakoties, darboties, bet tāda ir realitāte, un mums tā ir jāpieņem. Jautājums cits. Aiz šī nama sienām nevienu neinteresē, kurš kurai politiskajai partijai pieder; cilvēkus interesē, kāds būs šīs valsts ekonomiskā uzplaukuma rezultāts un kā tie cēlie vārdi, kurus Straujumas kundze minēja un kuriem es pilnīgi piekrītu, realizēsies dzīvē. Un šinī situācijā es tikai gribētu vienu, Straujumas kundze. Tad, kad mēs runājām iepriekšējo reizi un runājām, ka budžets būs tas dokuments, uz kuru mēs bāzēsimies... Es aicinātu jūs bez tiem cipariem, kas ir, dot ticību tautai, lai viņa ticētu tiem mērķiem, kas ir ierakstīti budžetā, un uzticētos jums un visam Ministru kabinetam, kas tos mērķus taisās sasniegt.

Lai nebūtu šīs situācijas, ka mēs par valsts naudu uzturam lūriķu grupu lidostā. Lai nebūtu situācijas, ka - visa nozare zina! - autoceļu uzturēšanā ir ne sevišķi godīgas sāls un dolomīta šķembu iepirkuma procedūras. Lai nebūtu situācijas, ka pat tiesībsargājošās institūcijas ir izrādījušas interesi par “Latvijas Dzelzceļa” ritošā sastāva iznomāšanu komersantiem par vairāk nekā desmitkārtīgi zemāku cenu, nekā ir tirgū. Un lai nebūtu situācijas, ka prioritāte ir tā, ka mums jānodrošina ir padomēm labi domātas algas, kuras desmitkārtīgi pārsniedz pasaules prakses piemērus, un tas neveicina uzticību. Es jums tiešām vēlu tikai labu gan savā, gan arī visas partijas vārdā, jo mēs šeit neesam nākuši, lai cīnītos par amatiem. Mēs šeit esam nākuši tādēļ, lai mani bērni, jūsu bērni un arī visi pārējie dzīvotu labāk. Un šajā sakarā šinī budžetā diemžēl es neieraugu to apņemšanos, ka mēs beidzot ieviestu zināmu kārtību valstī.

Ierēdniecības izmaksas mums aug, uzņēmējdarbības iespējas samazinās. Un tā ir nepareiza proporcija, jo, ja man kabatā ir viens eiro, tad es varu iztērēt vienu eiro. Diemžēl šobrīd izskatās tā, ka mūsu ierēdniecība grib tērēt 1,5 eiro, lai gan tai ir tikai viens eiro. Un tā meklē, kur tos 0,5 eiro aizņemties. Tāda politika diez vai būtu atbalstāma.

Un vēl viena lieta. Es jums ieteiktu... Ir tā, ka mēs šobrīd nedaudz uzvedamies kā tāda naftas ieguvējvalsts. Tās sajūtas ir tādas: ja mēs lemjam, ka ministrs brauc uz ārzemēm, tad viņam noteikti vajag vienu pavadošo personu par daudziem tūkstošiem. Ja mēs izvēlamies iegādāties automašīnas ministrijām, tad tās noteikti ir augstas klases un luksus. Mums nav atrisinātas pat šādas elementāras lietas, un, ziniet, ir tāda... Manuprāt, kā tas ir vispār Eiropas, tajā skaitā arī Latvijas, ekonomiskā vājuma brīžos, arī mums šobrīd vajadzētu sākt apdomāt savu apetīti, jo pārēdoties var arī saslimt. Un pieticība dažreiz ir ļoti veselīga norma, kā saglabāt veselību.

Es tiešām novēlu šai valdībai ar šo budžetu izdošanos, un tie ir patiesi vārdi, nevis teātris. Es neatbalstīšu šo budžetu nevis tāpēc, ka man ir kaut kas pret šo valdību, bet es to neatbalstīšu tāpēc, ka ir daudzas lietas, kas, kā es uzskatu, nav izdiskutētas. Un es nevaru atbalstīt to, ko es nezinu. Un arī formāts, kā mums budžets ir iesniegts, droši vien ir sasteigts. Tam iemesli ir jūsu pusē, un arī opozīcijai ir iemesli, kāpēc to kritizēt. Lai jums katrā gadījumā veicas, un man ir liela cerība, ka ticību tautā jūs spēsiet atjaunot.

Paldies. (LRA frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates arī slēdzu.

Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka deputāti Edvards Smiltēns, Hosams Abu Meri, Ilze Viņķele, Ints Dālderis, Einārs Cilinskis un Ivars Zariņš lūdz turpināt Saeimas šā gada 11.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš: “Mēs jau vienojāmies!”) Deputātiem iebildumu nav. Brīnišķīgi! Turpinām Saeimas sēdi!

Tātad debates ir slēgtas. Vai komisijas vārdā Šadurska kungs vēlas ko piebilst?

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Jā, godātie kolēģi, ja es uzstātos debatēs, es noteikti pārmestu Bondara kungam nepatiesos apvainojumus Finanšu ministrijas ierēdņiem, bet, tā kā man jārunā komisijas vārdā, tad es tikai varu sacīt, ka lielākā daļa šodien opozīcijas teiktās kritikas tika jau pausta un diskutēta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Runājot par daļu opozīcijas iebildumu, tie bija pamatoti, taču sabiedrības vēlmes un budžeta iespējas dod mums to rāmi, kura ietvaros mēs varam strādāt. Un es gribu teikt, ka savu iespēju robežās šis ir labs attīstības, nevienlīdzības mazināšanas un drošības budžets.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Atbilstoši procedūrai mums ir jābalso par katru likumprojektu atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 7. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

K.Šadurskis. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12.decembri pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšanu otrajā lasījumā - 17.decembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu... Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies, es ierosinu tomēr citu termiņu - proti, rītdien pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Ir vēl priekšlikums? Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es aicinu iedot mums vismaz vienu dienu priekšlikumiem! Tik daudz taču jūs varat atļauties?! Rītdien līdz darbadienas beigām - līdz pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad - 12.decembris pulksten 17.00.

Tagad mums ir jābalso un jāsāk ar to priekšlikumu, kurš paredz tālāko termiņu.

Vispirms balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiktu noteikts 12.decembris pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 55, atturas - 2. Tātad priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiktu noteikts 12.decembris pulksten 12.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts.

Tātad ir pieņemts šis priekšlikums: 12.decembra pulksten 10.00 - priekšlikumu iesniegšana, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, atturas - 7. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanai to pašu termiņu - 12.decembra pulksten 10.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - 7. Tātad likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšana līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana -Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris pulksten 10.00, un izskatīšana - Saeimas šā gada 17.decembra sēdē. (Starpsauciens no zāles: “Ir arī cits priekšlikums!”) Piedodiet, jums bija laikus iespēja... Jums bija iespēja laikus arī ar pogu pieteikties. Jā, paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens no zāles: “Nobalsojām! Tas ir nākamais!”)

Lūdzu balsošanas režīmu!... Es atvainojos, lūdzu, Dokumentu nodaļa, sekojiet līdzi darba kārtībai un aktivizējiet pareizos likumprojektus! Atvainojos par šo starpgadījumu! Un es vēlreiz lūdzu: Dokumentu nodaļa, sekojiet līdzi likumprojektiem un aktivizējiet pareizos likumprojektus!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 8, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. Tāpat kā citiem - 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. Priekšlikumiem - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi?

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es lūdzu noteikt šādu termiņu: rīt pulksten 12.00. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu... Kurš vēl pieteicās?... Ā, tas bija... Es atvainojos! Ir piedāvājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 12.decembri pulksten 12.00.

Tātad mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” tiktu noteikts šāds: 12.decembra pulksten 12.00 dienā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 3. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to paliek priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.

Kolēģi! Aicinu koncentrēties darbam un beigt sarunas!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi?

Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšana līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

K.Šadurskis. 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta - priekšlikumiem, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. 12.decembris pulksten 10.00 no rīta - priekšlikumiem, un izskatīšana - 17.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K.Šadurskis. Paldies, godātie kolēģi, par balsojumu! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 12.decembri pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana otrajā lasījumā - 17.decembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies! Kolēģiem citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi ir jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmuma projektu izskatīšana”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir apstiprinājusi priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) un aicina to atbalstīt ar lēmumu arī Saeimas sēdē.

Dažos vārdos, kādēļ tas ir vajadzīgs. Vienkārši tādēļ, lai atvieglotu visu kolēģu un darbinieku darbu. Tāpēc ir lūgums iesniegt priekšlikumus elektroniskā formā, turklāt nevis ieskenētus kā attēlu, bet tā, lai tie būtu kopējami un pārkopējami tabulās un lai šie priekšlikumi nebūtu jāpārraksta ar roku.

Jūsu rīcībā ir gan pats lēmuma projekts, gan arī tabulas ar paraugiem, kas palīdzēs to viegli izdarīt.

Aicinu atbalstīt. (Starpsaucieni. No zāles dep. V.Agešins: “Kas būs... Vajadzēja sīkāk pastāstīt!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - 3. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts.

Paldies, Šadurska kungs!

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vēlos jūs informēt saistībā ar deputātu jautājumiem un atbilžu sniegšanu - par jautājumu un atbilžu sēdi, kas bija paredzēta šodien pulksten 17.00.

Uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Ločmeles-Luņovas un citu deputātu jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta īstenošanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Un, tā kā ministrs nevar ierasties, jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu.

Uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un citu deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tomēr jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu, jo tas pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Deputātu Agešina, Elksniņa, Urbanoviča, Zemļinska un Potapkina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi” ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Un, tā kā iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde, jautājums tiek uzskatīts par atbildētu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Elksniņa, Klementjeva un Pimenova jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par kažokzvēru labturības prasībām”. Iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Pimenova, Urbanoviča, Mirska, Rubika un Cileviča jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iespējamo opcijas līguma noslēgšanu starp Latvijas valdību un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par ERAB piederošo akciju sabiedrības “Citadele banka” un akciju sabiedrības “Reverta” akciju pārdošanu Latvijas valdībai” ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tā kā ministre nevar ierasties, jautājums pārceļams uz nākamo nedēļu.

Deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Ņikiforova, Ivana Klementjeva un citu deputātu jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu” ir pāradresēts veselības ministram Guntim Belēvičam, un iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde. Līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Elksniņa, Tutina, Tretjakas, Ločmeles-Luņovas un Stepaņenko jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu darba samaksu un sociālajām garantijām” ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde, un jautājums tiek uzskatīts par atbildētu.

Deputātu Zariņa, Ņikiforova, Ivana Klementjeva, Stepaņenko un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Rail Baltica projekta īstenošanu” ir pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tā kā ministrs nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jautājuma atbildēšana pārceļama uz nākamo nedēļu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS Air Baltic Corporation un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””” ir pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs nevar ierasties, un jautājuma atbildēšana ir pārceļama uz nākamo nedēļu.

Ir saņemts papildus viens jautājums, ko ir iesnieguši deputāti Zariņš, Tutins, Mirskis un citi un kas ir adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, - “Par izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar patiesajiem valstij piederējušo AS “Citadele” akciju ieguvējiem”. To mēs nodosim adresātam atbildes sniegšanai. Paldies.

Līdz ar to ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi, lūdzu, atsaucieties, ja jūs šeit esat! Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Romāns Mežeckis... ir, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs, Mihails Zemļinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Saeimas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

12.Saeimas rudens sesijas 12.sēde

2014.gada 11.decembrī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā” (Nr. 76/Lm12) (Dok. Nr. 246)
Ziņo	- dep. J.Kursīte-Pakule
Par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr. 74/Lp12) (Dok. Nr. 171, 171A)
Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 75/Lp12) (Dok. Nr. 178, 178A)
Par likumprojektu “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 81/Lp12) (Dok. Nr. 198, 198A)
Par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 82/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 200, 200A)
Priekšlikumi	- dep. I.Sudraba (par)
	- dep. I.Līdaka (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 83/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 201, 201A)
Priekšlikumi	- dep. S.Šimfa (par)
	- dep. V.Ķirsis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 85/Lp12) (Dok. Nr. 210, 210A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 86/Lp12) (Dok. Nr. 211, 211A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 87/Lp12) (Dok. Nr. 212, 212A, 209)
Par likumprojektu “Iekšējās drošības biroja likums” (Nr. 88/Lp12) (Dok. Nr. 213, 213A, 209)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 89/Lp12) (Dok. Nr. 214, 214A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 90/Lp12) (Dok. Nr. 215, 215A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 91/Lp12) (Dok. Nr. 216, 216A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 92/Lp12) (Dok. Nr. 217, 217A, 229, 209)
Priekšlikums	- dep. I.Zariņš (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 93/Lp12) (Dok. Nr. 218, 218A, 209)
Par likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 94/Lp12) (Dok. Nr. 219, 219A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 95/Lp12) (Dok. Nr. 220, 220A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 96/Lp12) (Dok. Nr. 221, 221A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 97/Lp12) (Dok. Nr. 222, 222A, 209)
Par procedūru	- dep. S.Dolgopolovs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 98/Lp12) (Dok. Nr. 223, 223A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 99/Lp12) (Dok. Nr. 224, 224A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 100/Lp12) (Dok. Nr. 225, 225A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 101/Lp12) (Dok. Nr. 226, 226A, 209)
Priekšlikumi	- dep. Ņ.Ņikiforovs (pret)
	- dep. J.Vucāns (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 102/Lp12) (Dok. Nr. 227, 227A, 209)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 103/Lp12) (Dok. Nr. 228, 228A, 209)
Par likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam” (Nr. 104/Lp12) (Dok. Nr. 230, 230A, 231)
Priekšlikumi	- dep. I.Pimenovs (pret)
	- dep. K.Šadurskis (par)
Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2015. gadam” (Nr. 105/Lp12) (Dok. Nr. 230, 230A, 232, 232A, 233)
Priekšlikumi	- dep. M.Bondars (pret)
	- dep. K.Šadurskis (par)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 4. decembrī (Dok. Nr. 204)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vitālijam Orlovam šā gada 11. decembrī (Dok. Nr. 205)
Lēmuma projekts “Par deputāta Veiko Spolīša atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas” (Nr. 77/Lm12) (Dok. Nr. 247)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Lībiņas - Egneres ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā” (Nr. 78/Lm12) (Dok. Nr. 248)
Likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 76/Lp12) (Dok. Nr. 184)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Debates	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. S.Dolgopolovs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 77/Lp12) (Dok. Nr. 194)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 78/Lp12) (Dok. Nr. 195)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 79/Lp12) (Dok. Nr. 196)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 80/Lp12) (Dok. Nr. 197)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 106/Lp12) (Dok. Nr. 240)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. J.Upenieks
	- dep. S.Šimfa
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
	- dep. I.Līdaka
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 72/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 167, 235)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr. 47/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 108B)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Nr. 48/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 109B)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījums Patentu likumā” (Nr. 49/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 110B)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījums Dizainparaugu likumā” (Nr. 50/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 111B)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 7/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 19, 180)
Ziņo	- dep. G.Rusiņš
Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 2/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 14, 183)
Ziņo	- dep. A.Vilks
Paziņojumi
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. I.Līdaka
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (Nr. 13/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 42, 192)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (Nr. 13/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 42, 192)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012. gada 24. maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā” (Nr. 38/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 95, 193)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 19/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 199)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 73/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 168, 236)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 37/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 94, 239)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 75/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 178)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 75/Lm12) (Dok. Nr. 237)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Debates	- dep. I.Sudraba
Budžeta likumprojektu pakete
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu 2015. gada budžeta likumprojektu paketei
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Nr. 85/Lp12) (1. lasījums) (Dok. Nr. 210, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 86/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 211, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 87/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 212, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Iekšējās drošības biroja likums” (Nr. 88/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 213, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 89/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 214, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 90/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 215, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 91/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 216, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 92/Lp12) (1. lasījums) (Dok. Nr. 217, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamību	- dep. I.Zariņš
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 93/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 218, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 94/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 219, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 95/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 220, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 96/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 221, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 97/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 222, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 98/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 223, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 99/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 224, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 100/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 225, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 101/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 226, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 102/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 227, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 103/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 228, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam” (Nr. 104/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 230, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2015. gadam” (Nr. 105/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 230, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
2015. gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1. lasījumā
Debates	- Ministru prezidente L.Straujuma
	- finanšu ministrs J.Reirs
Paziņojumi
	- dep. V.Spolītis
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. M.Bondars
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Agešins
	- dep. R.Ločmele-Luņova
	- dep. M.Šics
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. J.Ruks
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. J.Viļums
	- dep. D.Liepiņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Nr. 85/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 210, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Priekšlikums	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 86/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 211, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 87/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 212, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Iekšējās drošības biroja likums” (Nr. 88/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 213, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 89/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 214, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 90/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 215, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 91/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 216, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 92/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 217, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 93/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 218, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 94/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 219, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 95/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 220, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 96/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 221, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Priekšlikums	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 97/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 222, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 98/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 223, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 99/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 224, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 100/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 225, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 101/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 226, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 102/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 227, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 103/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 228, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam” (Nr. 104/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 230, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2015.gadam” (Nr. 105/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 230, 257)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 79/Lm12) (Dok. Nr. 258)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, S.Mirska, A.Rubika un S.Dolgopolova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar patiesajiem valstij piederējušo AS “Citadele” akciju ieguvējiem” (Nr. 13/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 11.12.2014 09:05:05 bal001
Par - 72, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Iekšējās drošības biroja likums (88/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:06:08 bal002
Par - 61, pret - 17, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (90/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:06:49 bal003
Par - 76, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (91/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:07:27 bal004
Par - 61, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (92/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:09:37 bal005
Par - 80, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (99/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:10:32 bal006
Par - 66, pret - 19, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (101/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:11:50 bal007
Par - 63, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam (104/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:12:27 bal008
Par - 63, pret - 8, atturas - 17. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par valsts budžetu 2015. gadam (105/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:13:51 bal009
Par - 63, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (106/Lp12), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 09:17:19 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 12. Saeimas deputāta Sergeja Potapkina īpašumā (76/Lm12)

Datums: 11.12.2014 09:26:56 bal011
Par - 33, pret - 33, atturas - 22. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (82/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.12.2014 09:38:17 bal012
Par - 32, pret - 35, atturas - 20. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (83/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.12.2014 09:40:40 bal013
Par - 62, pret - 19, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (90/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.12.2014 09:43:43 bal014
Par - 56, pret - 23, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (92/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.12.2014 09:50:30 bal015
Par - 59, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (101/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.12.2014 09:59:15 bal016
Par - 62, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam (104/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.12.2014 10:07:55 bal017
Par - 64, pret - 7, atturas - 16. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2015. gadam (105/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.12.2014 10:08:47 bal018
Par - 31, pret - 36, atturas - 19. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (112/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 10:10:22 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Veiko Spolīša atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas (77/Lm12)

Datums: 11.12.2014 10:11:01 bal020
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā (78/Lm12)

Datums: 11.12.2014 10:18:52 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Vietējo pašvaldību referendumu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (76/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 10:20:18 bal022
Par - 78, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Prokuratūras likumā (75/Lp12), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 10:22:50 bal023
Par - 63, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (77/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 10:24:19 bal024
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (78/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 10:25:45 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (79/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 10:27:25 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (80/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 10:29:56 bal027
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (106/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 11:03:29 bal028
Par - 51, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 11:03:59 bal029
Par - 53, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 11:05:53 bal030
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (47/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.2014 11:06:47 bal031
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (48/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.2014 11:07:34 bal032
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patentu likumā (49/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.2014 11:08:28 bal033
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dizainparaugu likumā (50/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.2014 11:10:45 bal034
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (7/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 11:12:56 bal035
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (2/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 11:14:13 bal036
Par - 67, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 11.12.2014 14:33:33 bal037
Par - 70, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Iekšējās drošības biroja likums (88/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:34:47 bal038
Par - 59, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (90/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:35:31 bal039
Par - 60, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (91/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:36:03 bal040
Par - 56, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (92/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:36:43 bal041
Par - 58, pret - 6, atturas - 16. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (93/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:38:21 bal042
Par - 73, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (98/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:38:59 bal043
Par - 77, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (99/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:39:51 bal044
Par - 63, pret - 16, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (101/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:41:08 bal045
Par - 53, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam (104/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:41:44 bal046
Par - 55, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par valsts budžetu 2015. gadam (105/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:42:47 bal047
Par - 55, pret - 15, atturas - 14. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei (79/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.2014 14:44:48 bal048
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (13/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 14:45:19 bal049
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (13/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 14:46:11 bal050
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (13/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.2014 14:47:37 bal051
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012. gada 24. maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā (38/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 14:54:46 bal052
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (19/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.12.2014 14:56:07 bal053
Par - 58, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (73/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 14:58:14 bal054
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Autortiesību likumā (37/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 14:58:39 bal055
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (37/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:02:56 bal056
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (75/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:08:50 bal057
Par - 56, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (75/Lm12)

Datums: 11.12.2014 15:11:00 bal058
Par - 56, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (85/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:11:42 bal059
Par - 56, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (86/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:12:11 bal060
Par - 56, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (87/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:12:36 bal061
Par - 55, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Iekšējās drošības biroja likums (88/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:13:00 bal062
Par - 55, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (89/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:13:26 bal063
Par - 56, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (90/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:13:52 bal064
Par - 56, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (91/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:16:26 bal065
Par - 57, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (92/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:16:54 bal066
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (93/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:17:25 bal067
Par - 63, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (94/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:17:52 bal068
Par - 57, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (95/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:18:17 bal069
Par - 57, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (96/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:18:46 bal070
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (97/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:19:12 bal071
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (98/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:19:40 bal072
Par - 58, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (99/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:20:07 bal073
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (100/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:20:35 bal074
Par - 58, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (101/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:21:02 bal075
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (102/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:21:27 bal076
Par - 56, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (103/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:22:05 bal077
Par - 58, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam (104/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 15:22:37 bal078
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2015. gadam (105/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:00:54 bal079
Par - 71, pret - 3, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (85/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:02:31 bal080
Par - 26, pret - 55, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 12.12.2014. / plkst. 17. Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (85/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.2014 18:03:05 bal081
Par - 28, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 12.12.2014. / plkst. 12. Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (85/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.2014 18:03:41 bal082
Par - 70, pret - 6, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (86/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:04:28 bal083
Par - 74, pret - 7, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (87/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:05:10 bal084
Par - 74, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Iekšējās drošības biroja likums (88/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:05:52 bal085
Par - 74, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (89/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:06:31 bal086
Par - 58, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (90/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:07:13 bal087
Par - 59, pret - 15, atturas - 14. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (91/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:08:57 bal088
Par - 59, pret - 16, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (92/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:09:43 bal089
Par - 59, pret - 8, atturas - 21. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (93/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:10:27 bal090
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (94/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:11:11 bal091
Par - 58, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (95/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:11:51 bal092
Par - 59, pret - 14, atturas - 15. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (96/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:13:05 bal093
Par - 26, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 12.12.2014. / plkst. 12. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (96/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.12.2014 18:13:40 bal094
Par - 59, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (97/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:14:31 bal095
Par - 59, pret - 13, atturas - 15. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (98/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:15:12 bal096
Par - 74, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (99/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:15:58 bal097
Par - 73, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (100/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:16:37 bal098
Par - 59, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (101/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:17:19 bal099
Par - 72, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (102/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:18:00 bal100
Par - 57, pret - 15, atturas - 15. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (103/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:18:44 bal101
Par - 59, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam (104/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:19:31 bal102
Par - 59, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2015. gadam (105/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.12.2014 18:21:47 bal103
Par - 64, pret - 14, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei (79/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2014.gada 11.decembrī

Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 11.decembra sēde, un raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama sēžu zāles, tūlīt deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labvakar šajā vakara stundā! Šodien Saeimas darba diena bija ievērojami garāka nekā citkārt. Tā sākās jau pirms 8.00 no rīta, kad uz piketu pie Saeimas nama sāka pulcēties skolotāji no visiem Latvijas reģioniem. Ar viņiem tikās gan Saeimas vadība, gan arī atsevišķi deputāti, notika tikšanās un lietišķa saruna, kurā no vienas puses piedalījās arodbiedrību un skolotāju pārstāvji, no otras puses – Saeimas priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre, es kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un arī vairāki deputāti.

Kas tad ir tie galvenie jautājumi, kuru dēļ šodien skolotāji bija spiesti piketēt pie Saeimas? Galvenā problēma, kas bija lasāma arī piketētāju plakātos, neapšaubāmi ir zemais skolotāju atalgojuma līmenis par vienu slodzi (salīdzinot to ar vidējo atalgojumu Latvijas tautsaimniecībā un tagad jau salīdzinot arī ar noteikto minimālo algas līmeni valstī). Šo problēmu Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi risināt, izstrādājot un ieviešot jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kam būtu jāsāk strādāt no 2015.gada 1.septembra. Taču nākamā – 2015.gada budžetā šī modeļa ieviešanai ir rezervēti vien 3 miljoni eiro, kaut arī Izglītības un zinātnes ministrijas un arī arodbiedrības nosauktais nepieciešamais finansējuma apjoms 2015.gadam ir apmēram četras reizes lielāks – 12 miljoni. Skolotāji pamatoti uzskata, ka viņi tiek mānīti un ka jaunā modeļa ieviešana neļaus pacelt viņu darba algas līmeni. Tāpēc ar šo piketu viņi prasīja no valdības un Saeimas atbilstošas garantijas, ka situācijā, ja jaunā modeļa ieviešanai būs vajadzīgs vairāk par šiem rezervētajiem 3 miljoniem eiro, tad valdība radīs iespēju, kā to finansēt. Un te nu es jums gribu pastāstīt par to, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Zaļo un Zemnieku savienības frakcija mēģināja darīt vēl pirms šī piketa, lai vismaz daļēji risinātu pedagogu atalgojuma problēmu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pie sarunu galda mēs savedām kopā izglītības un zinātnes ministri un ministrijas vadību, no vienas puses, un skolotājus un skolotāju arodbiedrības pārstāvjus – no otras puses. Lietišķā sarunā mēģinājām saprast, kā būtu jārisina šis jautājums, lai, no vienas puses, tiktu veidots šis jaunais pedagogu darba samaksas modelis tāds, kurš apmierinātu visus skolotājus, un, no otras puses, lai būtu skolotājiem lielākas garantijas, ka nepieciešamības gadījumā šim modelim tiks iedalīta lielāka naudas summa. Šīs konstruktīvās sarunas gaitā parādījās arī tas, ka pedagogu vidū nebūt nav tik vienprātīga attieksme pret šo jauno modeli. Ir daļa pedagogu, kas to neapšaubāmi atbalsta, un galvenokārt tas attiecas uz lauku skolām, uz skolām, kuras ir izvietotas reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, bet lielo pilsētu skolu pedagogi un skolu vadītāji nebūt nav iepriecināti par jauno modeli. Un tas nozīmē, ka izglītības nozarē nav vienprātīgas attieksmes par jauno modeli, un tā ir problēma, kuru Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāmāk risināt. Un mēs šajā sarunā arī tātad mēģinājām šādus jautājumus pārspriest. Un tad nākamajā dienā, tas ir, vakar, 10.decembrī, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā mums izdevās pie sarunu galda savest Ministru prezidenti Laimdotu Straujumas kundzi, izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seiles kundzi un arodbiedrības vadību un skolotāju pārstāvjus, un atkal bija konstruktīva saruna. Mēs bijām cerējuši, ka tajā tiks panākta galīgā vienošanās par to, ka gadījumā, ja šis modelis uz nākošā gada vidu būs izstrādāts un aprobēts... ka tam ir pietiekami lielas finansiālās garantijas. Diemžēl skolotāju arodbiedrības pārstāvji teica tā: ja viņiem negarantē 12 miljonus, šo konkrēto summu, tad viņi nepiekrīt parakstīt šādu vienošanos. Bet, no otras puses, šobrīd nav pietiekami skaidras informācijas, cik tad īsti šis pedagogu atalgojuma jaunais modelis maksās un kāds tas vispār būs, – vai tas būs tāds, kādu šobrīd aprobē 34 Latvijas skolās, vai tā būs zināmā mērā kombinācija no šī jaunā, iecerētā modeļa un no tā, kas šobrīd strādā, no principa “nauda seko skolēnam”.

Vienīgais, ko mums izdevās panākt, ir mutisks solījums no mūsu premjeres Laimdotas Straujumas puses, ka gadījumā, ja Izglītības un zinātnes ministrijai būs izdevies atrast caurspīdīgā informācijā balstītu, pietiekami viegli izprotamu, visas izglītības nozares atbalstītu modeli pedagogu darba samaksai un tas būs izdarīts uz nākamā gada 1.jūliju, tad valdība radīs iespēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu šī modeļa ieviešanai no nākošā gada 1.septembra.

Tas tad arī šovakar galvenais. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vucāna kungam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saskaņā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervētais finansējums ir tikai 3 miljoni eiro. SASKAŅA uzskata, ka tas nav pieņemams. SASKAŅA uzskata, ka izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm un tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. Bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Mūsu valstī samaksa par vienu pedagoga darba likmi ir 420 eiro, bet, piemēram, Igaunijā pedagogu minimālais atalgojums ir 800 eiro.

Mums ir absolūti skaidrs, ka skolotāju intereses šajā budžeta projektā nav ņemtas vērā un skolotājiem šis budžets nav draudzīgs vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Šāda darba samaksa Latvijā absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām, iemaņām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga. Un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē viņu darbu.

Otrkārt. Vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pakāpeniski pieaug, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu principiāli nekas nav mainījies. Turklāt, pateicoties valdībai, skolotājiem acīmredzot būs līdz 65 gadu vecumam jāstrādā par 420 eiro mēnesī par likmi (uz papīra).

Treškārt. Ar 2015.gada 1.janvāri minimālā alga valstī būs 360 eiro, līdz ar to starpība starp mazkvalificētu darbinieku un augsti kvalificētu darbinieku (nereti ar divām augstākajām izglītībām un maģistra grādu!) būs tikai 60 eiro.

Un ceturtkārt. Valdības piešķirts niecīgs pielikums nesegs pat komunālo maksājumu pieaugumu nākamgad, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un citu pakalpojumu izmaksu pieaugumu jeb kāpumu. Lai ieviestu pedagogu darba samaksas jauno modeli no 2015.gada 1.septembra, nepieciešams adekvāts papildu finansējums, kurš šobrīd budžeta projektā nav paredzēts. Līdz ar to SASKAŅA aicina Saeimu meklēt minētās problēmas risinājumu. Un katrā ziņā mūsu frakcijai ir konstruktīvs risinājums, kuru mēs gatavojamies šodien iesniegt izskatīšanai parlamentā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labvakar Latvijā! Šodien, mūsuprāt, galvenais jautājums, protams, bija budžeta likuma apstiprināšana pirmajā lasījumā. Neapšaubāmi tas ir likums, kas ietekmēs pilnīgi visus – gan ierēdņus, gan uzņēmējus, gan cilvēkus valstī kā tādā, gan arī investorus, kuri skatīsies uz tiem nosacījumiem, uz kādiem viņiem šeit ir nodrošinātas iespējas attīstīties.

Un pats svarīgākais, ko mēs gribētu atzīmēt, tomēr ir tā lielā steiga, kurā tapis šāds dokuments. Varas partiju pārstāvjiem, protams, ir savi argumenti, ka bija vēlēšanu gads un viņiem jāpaspēj līdz Ziemassvētkiem. To var saprast. Taču, mūsuprāt, bija jāatrod vairāk laika, lai izdiskutētu šo biezo dokumentu paketi, kas mums tika iesniegta. Tajā ir ļoti daudzi pavadošie likumprojekti, un varētu, protams spriest, kuri ir vairāk svarīgi, kuri – mazāk svarīgi.

Viens piemērs. Šodien tika diskutēts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā likumprojekts par enerģijas tirgošanu. Šinī situācijā tiek radītas nepamatotas privilēģijas tiem, kas nodarbojas ar vēja ģeneratoru enerģijas ieguvi. Izrādās, ka tiem, kas ir savulaik dažādā veidā ieguvuši šīs iespējas to ražot, ir 20 gadu garumā garantēta, teiksim, atmaksa par šīm investīcijām. Es domāju, ka jebkurš biznesmenis šobrīd Latvijā priecātos, ja viņam šādas garantijas kāds spētu piedāvāt.

Turklāt vēl bija... kaut vai tādas nepilnības, ka, ja kāds paliek parādā un nesamaksā naudu, tad enerģijas tirgotājs var nesamaksāto proporciju sadalīt uz pārējiem patērētājiem. Visas šīs nepilnības tika no mūsu puses un arī no citu deputātu puses norādītas, diemžēl to nesadzirdēja pozīcijas varas dzirdīgās ausis, un tas viss iet tālāk. Vienkārši paliek cerība, ka to varbūt sadzirdēs tomēr.

Mums šī steiga liekas ļoti nepieņemama, tā neliecina par labu politisko praksi. Tā liecina par to, ka likumdošanā ir iespējamas lielas kļūdas, kuras pēc tam būs jālabo un kuras “izmanīgi” (pēdiņās) ierēdņi un “uzņēmīgi” (pēdiņās) uzņēmēji varēja izmantot arī savā labā.

Tajā pašā laikā nav neviena likuma, kurš šobrīd runātu par sabalansētu reģionālo attīstību. Un tas nedaudz satrauc. Protams, var arī mest akmeņus mūsu dārziņā par to, ka mēs šādus likumprojektus neesam iesnieguši. Bet, no otras puses, tā kā mēs esam tik jauns – vēl tik jauns! – politiskais spēks, mēs cerējām, ka mūsu pieredzējušie kolēģi kaut ko tādu būs pamanījuši, – vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz šim tika uzsvērts, ka reģioni priekš viņiem ir svarīgi, un pat bija izstrādātas speciālas, teiksim, programmas reģionu attīstībai.

Kopumā ņemot, es varu teikt tā: mēs ceram uz to labāko, mēs ticam, ka Latvija var attīstīties un Latvija var izaugt. Un tikai šīs valdības spēkos ir to pierādīt. Un mūsu cerība ir, ka attiecībā uz tēriņiem mēs spēsim sabalansēt mūsu ekonomiskās iespējas ar mūsu vajadzībām un ka šinī situācijā ne tikai palielināsies algas ierēdniecībai, ne tikai tiks radītas labi atalgotas vietas padomēs, kuras ir vajadzīgas, bet kurās atkal ir pārmērības, bet ka tiks arī dots attiecīgi kāds labums arī sabiedrībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Un vēl paliek tomēr neliels cerību stariņš, ka veselais saprāts uzvarēs un ka būs, teiksim, kaut vai tāds neliels ieguldījums, mikrouzņēmumu nodoklis tomēr netiks mainīts.

Paldies par uzmanību! Un cerībā – līdz nākošajai reizei!

Vadītāja. Paldies Dainim Liepiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža Vucāna kungs runāja par izglītības jomas problēmām, par pedagogu algu jautājumu, tāpēc es varu tam nepieskarties. Runāšu par šīsdienas galveno notikumu – par valsts budžeta likumprojekta un to pavadošās paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Nu jā, opozīcijas uzdevums ir kritizēt. Pozīciju parasti slavē. Es neslavēšu, es runāšu par skaitļiem.

Paredzētie summārie ieņēmumi nākamā gada budžetā ir 7,2 miljardi eiro. Tātad ir palielinājums par 208 miljoniem. Un mūsu izdevumu kāpums ir par 283 miljoniem eiro. Kas ir patiesībā ļoti labs rezultāts, jo sākotnēji izskatījās, ka mums šādas naudas vienkārši nav vai, kā žargonā saka, fiskālā telpa ir nulle. Valdības ministri ļoti saskaņoti strādāja un savu ministriju budžetu bāzēs atrada ne pārāk lietderīgus tēriņus, kurus varētu samazināt, un tā patiesībā ir ārkārtīgi laba tendence, jo diemžēl, strādājot pie budžeta likumiem, parasti ir tā: kas bāzē ir iekšā, tas tur mūžam arī paliek. Tā ka šī ir ļoti laba politiska iniciatīva, ar ko varēja nofinansēt vairākas ļoti svarīgas prioritātes.

Vēl viens liels papildu ieņēmums budžetā tiek prognozēts no ēnu ekonomikas apkarošanas. Tie ir gandrīz 54 miljoni eiro. Tā ka es ceru, ka mēs arī virzīsimies šajā virzienā.

Šis budžets nenoliedzami veicinās tautsaimniecības attīstību. Tas ir svarīgi, ka mēs dzīvosim no savas nopelnītās naudas, nevis līdīsim dziļi parādos, kā dažs labs varbūt to gribētu ieteikt un uzgrūst mūsu parādu nastu nākamajām paaudzēm. Mēs strādāsim ar budžeta deficītu, strukturālo deficītu, – 1 procentu.

Un, runājot par jomām, pieaugums zemniekiem – vairāk nekā 30 miljoni, veselībai – vairāk nekā 30, satiksmes infrastruktūrai – tāpat vairāk nekā 30, tāpat arī aizsardzībai. Izglītības un zinātnes ministrijas programmām – arī vairāk nekā 30 miljoni eiro plusā. Arī visām pārējām jomām ir pieaugums... nu, skaitliski ne tik liels.

Šis budžets nenoliedzami mazinās nevienlīdzību un nabadzību. Un, runājot par nevienlīdzību, es gribētu teikt, ka tā ir ne tikai sociālās nevienlīdzības mazināšana, bet arī reģionālās nevienlīdzības mazināšana. Tam, ko Liepiņa kungs pirmīt sacīja par to, ka reģionu intereses nav ievērotas, – nu, tam grūti piekrist. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir vairāk naudas nekā jebkad – 36,5 miljoni, plus vēl 7 miljoni eiro pašvaldību ceļiem. Un visās Latvijas pašvaldībās ieņēmumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, palielināsies nākamajā gadā un nevienlīdzība mazināsies.

Par sociālo drošību. Minimālās algas celšana par 40 eiro radīs ļoti daudz pozitīvu efektu. Tas būs labs solis pareizajā virzienā, lai mazinātu interesi Latvijas pilsoņiem doties ekonomiskā trimdā. Tas būs labs solis ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā. Tas būs labs solis, rādot, ka Latvijā var nopelnīt arī ģimenei, ģimenes iztikai nepieciešamos līdzekļus.

Un tas, ko diemžēl mēs neesam izdarījuši 2015.gada budžetā, bet kas ir paredzēts nākamajā, 2016., gadā, – neapliekamā minimuma diferencēšana un paaugstināšana mazo algu saņēmējiem un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšana. Šis ir ļoti svarīgs solis, un es būtu bijis ārkārtīgi priecīgs, ja mēs būtu varējuši tehniski to spēt realizēt jau 2015.gadā, bet diemžēl sakarā ar to, ka vēlēšanu cikla dēļ valdība nevarēja tik laicīgi sākt strādāt pie šiem jautājumiem...

Līdz ar to es esmu gandarīts, ka mēs esam pieņēmuši budžetu pirmajā lasījumā. Nākamajā nedēļā pirmdien un otrdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādās pie deputātu iesniegto priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas. Un es ceru, ka mēs pieņemsim 2015.gada budžetu nākošnedēļ 17.decembrī.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Šadurska kungam.

Un nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Labvakar, Latvija! Nacionālās apvienības frakcija šodien grib akcentēt trīs nozīmīgus Saeimas darba kārtības jautājumus: viennozīmīgi, tas ir 2015.gada budžets, izmaiņas Civilprocesa likumā un Vietējo pašvaldību referendumu likums. Un par katru pēc kārtas.

Par budžetu. Nacionālā apvienība uzskata, ka budžeta projektā nav iestrādāti visi iespējamie risinājumi, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un rastu papildu naudu jomām, kurām līdzekļi visvairāk ir nepieciešami. Uzskatām, kā mērķtiecīgi 3–4 gadu periodā pakāpeniski jāpaaugstina akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī nodoklis azartspēlēm. Tas dotu iespējas nodrošināt ar finansējumu skolēnu brīvpusdienas sākotnēji 4.–5.klašu grupai un turpmāko trīs gadu laikā – ik gadu vēl divām klašu grupām, sniedzot valsts atbalstu 50 procentu apmērā. Tas ļautu sasniegt mērķi, ka 2018.gadā, uz Latvijas simtgadi, brīvpusdienas tiktu piešķirtas visām pamatskolas klašu grupām. Šo nodokļu paaugstināšanas rezultātā papildus gūtos budžeta ieņēmumus varētu novirzīt arī pedagogu algu finansēšanai jaunā finansēšanas modeļa ietvaros no 2015.gada 1.septembra.

Nacionālajai apvienībai izdevās panākt, ka gada pirmajos trīs mēnešos tiks pārskatīts lēmums par sociālo iemaksu griestu noteikšanu. Kopš 2014.gada 1.janvāra, nosakot iemaksu griestus, valsts ne vien palielina sociālo nevienlīdzību, bet arī budžetā neieņem vairāk kā 30 miljonus eiro. Saistībā ar šo pašu jautājumu lēmums par sociālo pabalstu izmaksu ierobežojumu pilnīgu atcelšanu arī nav sociālekonomiski pamatots. Līdzīgi kā kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā – būtu nepieciešams noteikt pastāvīgas normas par ierobežojumiem, ieviešot augstāku slieksni, piemēram, vecāku pabalsta saņemšanai, nekā tas ir šobrīd algām, kas lielākas par 1000 eiro. Šo algu saņēmēji varētu saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā. Ievērojot solidaritātes principu, tā vietā ir palielināms minimālais bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam no pašreizējā Nacionālās apvienības izcīnītā 171 eiro apjoma līdz 200 eiro, sākot ar 2016.gada 1.janvāri. Sociālās nevienlīdzības mazināšanas programmas īstenošanai nākamā gada sākumā ir jāvienojas par optimālo risinājumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalei par labu ģimenēm ar bērniem, nosakot diferencētu neapliekamo minimumu un paaugstinot atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu, vēlams, diferencējot pēc bērnu skaita ģimenē. Arī tas ir jāizlemj trīs mēnešu laikā, lai to varētu noteikt ar 2016.gada 1.janvāri.

Par otro svarīgo Saeimas šīsdienas sēdes punktu – likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par ģimenes institūta stiprināšanu, tātad arī par bērna tiesību aizsardzību. Tāpēc atbalstām pirmajā lasījumā skatītos grozījumus Civilprocesa likumā, kuri atvieglos tiesisko regulējumu un kārtību, kādā tiek izskatītas lietas par aizgādībā esošiem bērniem. Nacionālā apvienība uzskata, ka tas ir solis uz priekšu, lai Latvijā tiktu uzlabotas bērna tiesības un to aizsardzība. Tas ir arī būtisks solis, lai sakārtotu aizgādības tiesības pār bērnu, novēršot gadījumus, kad bērnam vajadzīgais aizgādnieka atbalsts juridisko šķēršļu dēļ netiek laikus nodrošināts un bērns savā ziņā kļūst par situācijas un nesakārtotās likumdošanas ķīlnieku.

Un trešais svarīgais punkts Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā bija likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Nacionālā apvienība uzskata, ka ir pareizi, ka 12.Saeima ir pārņēmusi iepriekšējās Saeimas darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likuma, kas palielinās iedzīvotāju līdzdalības iespējas, ļaujot ietekmēt vietējās varas lēmumus. Taču gaidāmas nopietnas diskusijas šajā jautājumā. Iedzīvotāju līdzdalības palielināšana un reāla instrumenta ieviešana, lai iedzīvotāji varētu ietekmēt lēmumus, ir ļoti svarīgs signāls Latvijas kā demokrātiskas valsts stiprināšanai. Tajā pašā laikā ārkārtīgi svarīgi ir novērst visus iespējamos riskus, piemēram, pašvaldībai nozīmīgu projektu bezjēdzīgu apturēšanu. Tāpat nedrīkst pieļaut, ka ar referendumu palīdzību tiktu virzīti tādi lēmumi, kuri varētu apdraudēt Latvijas nacionālo drošību un teritoriālo nedalāmību. Tas ir jo īpaši būtiski šodien ģeopolitiskajā kontekstā. Vietējie referendumi nedrīkst pārvērsties par ieroci Latvijai nelojālo iedzīvotāju rokās, atkārtojot Austrumukrainas scenāriju.

Nacionālā apvienība vēlas vērst uzmanību uz to, ka Saeima iepriekš neatbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Civilprocesa likuma grozījumu, kas nosaka Maksātnespējas likuma normu piemērošanas procesuālo kārtību. Par to balsoja vienīgi Nacionālās apvienības un daži Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Līdz ar to Maksātnespējas likuma normu spēkā stāšanās ir jāatliek. Maksātnespējas likuma normu grozījumi paredz būtiskas maksātnespējas procesa reformas, līdz ar to Saeimas deputātu nevēlēšanos pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā var uzskatīt par šo deputātu nevēlēšanos atbalstīt maksātnespējas procesa reformas.

Nobeigumā vēlos informēt, ka šosestdien, 13.decembrī, Ogres mūzikas skolā tiks aizvadīts Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kura laikā tiks ievēlēta jauna Nacionālās apvienības valde, kā arī diskutēts par partijas nākotnes attīstību.

Un visbeidzot es novēlu visiem gaišu un priecīgu trešo Adventi. Un uz tikšanos jau nākamnedēļ!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā vārdu dodu partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL)

Labvakar, cienījamie radioklausītāji un klausītājas! Es runāšu šovakar par trim lietām... nē, faktiski par četrām lietām, kas ir aktuālas partijai “No sirds Latvijai”.

Pirmā lieta ir tā, ka mēs pildām saviem vēlētājiem doto apsolījumu un iesniedzām Saeimā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, jo mums ir jāspēj savā valstī radīt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem apstākļus, lai tie varētu darboties un attīstīties, skaidri apzinoties, ka valsts novērtē un atbalsta ikvienu uzņēmēju, kurš spēj radīt pievienoto vērtību, uztur sevi, savu ģimeni un rada darba vietas. Tādēļ mēs aicinājām atbalstīt mūsu ierosinājumu atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuri noteica, ka jau ar nākošo gadu tiks ieviests palielinātais – 11 procentu – mikrouzņēmumu nodoklis uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7 000 eiro, un aicinājām atgriezties pie 9 procentu likmes.

Šis nebija balsojums tikai par nodokļu likmi. Šis bija balsojums par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmējiem, par atbalstu mūsu cilvēku palikšanai Latvijā. Taču diemžēl mūsu balsu bija par maz, lai pārliecinātu pozīcijas partiju deputātus par to, ka šis jautājums ir jāatrisina neatliekami. Tātad mūsu ierosinājums tika noraidīts.

Otrs likumprojekts, kuru mēs priekšvēlēšanu laikā solījām saviem iedzīvotājiem, ir “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Iesniedzot šos grozījumus, mēs ierosinājām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi trim svarīgākajām produktu grupām, kuras ir ļoti populāras un ļoti cienītas un lietotas Latvijā. Tās ir piens, dārzeņi un graudaugi.

Šis jautājums ir aktuāls vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvija ir viena no... Latvijā vispār ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā. Pēc Eurostat datiem, Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāks PVN nekā Latvijā, turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāks par 10 procentiem. Četrās valstīs – Kiprā, Maltā, Īrijā un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē – tas vispār ir nulle procentu, kamēr Latvijā tas ir 21 procents.

Izskatīšanai Saeimā tika iesniegts kolektīvais priekšlikums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai, un šo iniciatīvu portālā manabalss.lv atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku uz iesniegšanas brīdi. Tagad jau šis skaitlis ir krietni pāri par 14 tūkstošiem. Arī dažādu jomu eksperti un nevalstisko organizāciju vadītāji atbalsta šo pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu pārtikas produktiem, un tie ir gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente un nodokļu un nodevu eksperte, gan Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore un virkne vēl citu zināmu... un tādu cilvēku, kas zina, ko viņi saka. Taču diemžēl mēs atkal netikām uzklausīti, jo Saeima diemžēl nenobalsoja... nepieņēma šo mūsu priekšlikumu, un līdz ar to dziļās materiālās nenodrošinātības indekss Latvijā netiks dilināts ar šī kaut nelielā, bet ļoti svarīgā soļa palīdzību, lai gan mēs ar šo indeksu esam starp četrām nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Un tas ir ļoti būtiski, jo lielākā daļa no mūsu valsts iedzīvotājiem ir zema ienākumu līmeņa grupā, un šajā grupā izdevumi pārtikai sastāda no 32 līdz 35 procentiem. Tātad jebkāda veida atvieglojumi šajā ziņā dotu iespēju cilvēkiem iegādāties veselīgāku pārtiku, iegādāties vairāk pārtikas, būt labāk paēdušiem, vairāk nodrošināt sevi un savus bērnus.

Trešais jautājums, pret ko mēs šodien iebildām un balsojām “pret”, bija Saeimas lēmums par valsts budžetu 2014.gadam, par noteiktās apropriācijas pārdali. Mūs neapmierināja tas, ka šajā lēmumā parādījās 2,3 miljoni līdzekļu, kuri tika apzīmēti ar terminu “neparedzētiem gadījumiem” bez jebkāda atšifrējuma. Līdz gada beigām ir atlikušas pavisam nedaudzas dienas un darbadienas vēl jo mazāk, un tad 2,3 miljoni mums paliek neskaidri, kam tad tie šādos neparedzētos gadījumos varētu tikt sadalīti. Mēs iestājamies par šo caurspīdīgumu, caurskatāmību visās lietās, kas ir saistītas ar valsts budžetu, ar nodokļu politiku. Tāpēc mēs arī neatbalstījām šodien budžeta likumprojektu.

Mēs piekrītam arī kolēģu izteiktajam viedoklim, ka šis grafiks ir nenormāls. Saeima īstenībā tiek pārvērsta vienkārši par balsošanas mašīnu, jo mums šodien vienkārši vajadzēja spiest pogas. Mums nebija laika iedziļināties tajos dokumentos, kas mums tika iedoti. Mums šodien vajadzēja vienkārši spiest pogas “par” vai “pret”, lai šī dokumentu pakete, kas sastāv no 19 pavadošajiem likumprojektiem un paša budžeta likumprojekta, tiktu pieņemta pirmajā lasījumā. Tas nav normāli! Mēs nepiekrītam tam, ka normāls darba grafiks ar šo valsts nozīmīgāko likumprojektu ir ietilpināms vakara un nakts stundās... ka rīt līdz pulksten 10.00 mums ir jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam visam šim apjomīgajam dokumentu klāstam. Tas nav normāli, un mēs tam nepiekrītam, jo neuzskatām, ka šādā veidā mēs varam godprātīgi pildīt tautai doto solījumu. Tad, kad mēs zvērējām šeit, uzņemoties deputāta pienākumus, mēs sacījām, ka godprātīgi... no visa prāta un sirdsapziņas pildīsim savus pienākumus. Šādos apstākļos, ar šādu budžeta pieņemšanas grafiku tas vienkārši nav iespējams.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Silvijai Šimfai no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas. Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!