Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitā sēde
2014.gada 18.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Sāksim Saeimas 18.decembra sēdi.

Vispirms iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīs sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? (No zāles dep. M.Bondars: “Lūdzu balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam noteiktās apropriācijas pārdalei” iekļaušanu 18.decembra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 32, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Liepiņš, Viļums, Šics, Ruks, Bondars un Kleinberga ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Deputātiem... Tātad viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Liepiņa kungs, jūs acīmredzot runāsiet “par”. Vārds deputātam Dainim Liepiņam.

D.Liepiņš (LRA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šobrīd ir runa par grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Šā likuma pārejas noteikumu 3.punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā uzdod Ministru kabinetam līdz 2014.gada 1.septembrim nodrošināt vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla tiešsaistes sistēmas tehnisko un drošības gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes sistēmā... režīmā, piedodiet. 11.Saeimas Juridiskā komisija 2014.gada 9. un 10.septembrī izskatīja jautājumu par parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmā darbības uzsākšanu. VARAM sagatavotā informācija minētajām sēdēm liecina, ka likuma pārejas noteikumu 3.punktā dotais uzdevums nav izpildīts. Tiešsaistes sistēma nav pat izveidota, nemaz nerunājot par tās gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes sistēmas režīmā.

VARAM savā vēstulē informēja, ka ir izsludināts attiecīgs konkurss, kurā par piedāvājuma termiņu ir noteikts šī gada 27.oktobris. Ņemot vērā nepieciešamību kvalitatīvi izvērtēt konkursa piedāvājumu, iespēju apstrādāt konkursa rezultātus un laiku, kāds nepieciešams sistēmas izstrādāšanai, aprobēšanai, pārbaudei un palaišanai, ir apšaubāms, vai 2015.gada 1.janvārī šī sistēma būs izstrādāta un varēs uzsākt pilnvērtīgu darbu.

Stājoties spēkā izmaiņām likuma 22.pantā, tiks nepamatoti un nesamērīgi apgrūtinātas Satversmē garantētās personu tiesības iesniegt likumprojektus. Latvijā kā demokrātiskā un tautas varu cienošā valstī šāda situācija nav pieļaujama. Turklāt, ja šī tiešsaistes sistēma tik tiešām būs izstrādāta, bet tā nebūs aprobēta, sabiedrībai nebūs bijusi iespēja to iepazīt, tad tās plašai izmantošanai un popularizēšanai būs nepieciešams papildu laiks. Mūsu iesniegtais likumprojekts paredz saglabāt šobrīd pastāvošo kārtību tautas nobalsošanas iniciēšanā un to, ka tas iespējams, savācot 30 tūkstošus parakstu.

Parakstu vākšanas iespēja papildināta ar iespēju vākt parakstus tiešsaistē. Šāda papildinājuma mērķis ir pārbaudīt un aprobēt izstrādājamo parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu, kas nākotnē, iespējams, ļautu atgriezties pie diskusijas par parakstu vākšanas sliekšņa nepieciešamību un apmēru.

Likums nodrošinās sabiedrības interešu ievērošanu un spēkā esošā regulējuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Likums paredz saglabāt tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības tādā apmērā, kādā tās ir spēkā pašlaik.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Nesen pārrunāju šo jautājumu ar VARAM valsts sekretāru, un tātad VARAM ir gatavībā, lai parakstīšanos varētu īstenot no nākamā gada 1.janvāra. Vēl varētu būt VARAM tehniskas problēmas ar jau savākto parakstu elektronisku apkopošanu, līdz ar to, teiksim, šī funkcija būtu jāpagarina, bet tas ir Ministru kabineta noteikumu jautājums. Līdz ar to es nesaskatu nepieciešamību kaut ko grozīt lielā steidzamībā. Tajā pašā laikā, protams, referendumu likuma funkcionēšana un vispār sabiedrības iespējas iniciēt referendumus... vai tās nav pārāk apgrūtinātas? Tas būtu jāpārdomā un jāizvērtē, bet šādā steidzamībā ierosināt kaut ko, ar ko deputāti vēl nav iepazinušies, nav pamata, tāpēc es aicinu neatbalstīt likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” iekļaušanu Saeimas 18.decembra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 34, atturas - 23. Likumprojekts 18.decembra sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Nākamās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Lēmuma projekts “Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina Saeimas 18.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets ierosina iekļaut 18.decembra sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Darba strīdu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilze Viņķele un citi ierosina 18.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija ierosina iekļaut 18.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par 2014.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina iekļaut 18.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par piekrišanu administratīvā aresta izpildei 12.Saeimas deputātam Veiko Spolītim”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Deputāti Inguna Sudraba, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Romāns Mežeckis, Aivars Meija un citi ierosina... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Sudrabas, Armanda Krauzes, Kārļa Krēsliņa, Romāna Mežecka un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienītās kolēģes! Labrīt, godātie kolēģi! Man jārunā par likumprojektu, kuram nav iesniegta anotācija un par kuru neviens vēl nav runājis “par”. Tā ka es esmu... (Debatēt piesakās dep. R.Balodis.) Paldies, Baloža kungs! Pēc tam jūs varēsiet atspēkot manus pretargumentus, bet tie nebūs pretargumenti. Tie būs argumenti, kādēļ šis konkrētais likumprojekts nebūtu nododams komisijām un kādēļ tik nozīmīgu jautājumu kā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa... Es tomēr sagaidu, ka mēs to diskutēsim kvalitatīvākā un jau apspriesta likumprojekta formā.

Eiropas valstīs ir ļoti dažāda Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība. Virknē Eiropas valstu ir tautas vēlēts prezidents. Tā ir Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Somijā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Francijā, Portugālē, Rumānijā, Kiprā un Lietuvā. Parlaments prezidentu vēlē Ungārijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Maltā un Latvijā.

Daļēji ar parlamenta iesaisti ievēlēšanas kārtība ir Vācijā, kur Bundestāga locekļi kopā ar federālo zemju pārstāvjiem vēlē prezidentu. Arī Igaunijā ir šāda kārtība, kur kopā ar pašvaldību vadītājiem lemj par šo kārtību.

Vēl sarežģītāka kārtība ir Šveicē, kur valsts galvas funkciju parlaments ik gadu no jauna uztic vienam no federālās valdības locekļiem, ievēlot viņu par federālo prezidentu uz vienu gadu.

Eiropā ir arī konstitucionālās monarhijas: Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Beļģija, Spānija, Apvienotā Karaliste un Luksemburga.

Ļoti raiba esam mēs, Eiropas saime, un Latvija ar ļoti parlamentārām tradīcijām no Satversmes spēkā stāšanās brīža ir stabili Valsts prezidentu ievēlējusi parlamentārā kārtībā.

Jā, mēs varam mainīt šo pastāvošo kārtību! Jā, sabiedrībā ir dažādas vēsmas par to, kā Valsts prezidentam vajadzētu dažādās sabiedriskās un valstiskās nedienās rīkoties, un viņam būtu stiprāks mandāts, ja viņu ievēlētu tieši tauta. Taču es tiešām sagaidu, ka analīze balstīsies uz pētījumiem. Es esmu līdzi paņēmusi Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas apkopoto viedokļu krājumu, kurā ir ļoti pamatots pētījums tieši par Valsts prezidenta funkcijām parlamentārā valstī.

Augsti atzīti valststiesību eksperti ir pētījuši, ka neba jau Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība un viņa sākotnējā mandāta saņemšanas kārtība ir tas, kas nosaka, kādas ir pilnvaras Valsts prezidentam. Un Latvijā tik tiešām mēs esam nonākuši situācijā, kad mums būtu jādomā, vai šī arbitra loma, kas ir uzticēta parlamentāras valsts prezidentam, nebūtu jāpapildina - varbūt kreatīvās funkcijas ietvaros -, ka Valsts prezidents varētu vairāk iesaistīties augstu amatpersonu kandidatūru ierosināšanā, lai nebūtu tā, ka politiskās partijas vai frakcijas ir tās, kuras Saeimā izvirza Saeimas apstiprināmos kandidātus. Ļoti labi jautājumi, par kuriem debatēt!

Bet, kā jau es minēju, šim likumprojektam nav anotācijas, un tas ir ļoti lakonisks - runā tikai un vienīgi par ievēlēšanas maiņu.

Godātie kolēģi! Līdz ar to es uzskatu, ka par Valsts prezidenta ievēlēšanu mēs vēl šī sasaukuma Saeimā debatēsim ļoti daudz.

Manas frakcijas, frakcijas VIENOTĪBA, uzskats ir šāds. Mēs ceram, ka šajā Saeimā mums pievienosies domubiedri arī no jaunajām frakcijām, kas šodien nāk ar šo iniciatīvu - runāt par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, turpretī Satversmē ir nostiprināta parlamenta loma Valsts prezidenta ievēlēšanā. Tādējādi tiešām pēc sesijas pārtraukuma darāmā darba ļoti daudz, jo Valsts prezidenta lomas skatīšana un Valsts prezidenta ievēlēšana mums jau ir ielikta šūpulī - proti, nākamajā sesijā... ne nākamajā, bet vasaras sesijā tik tiešām par šo jautājumu būs jālemj.

Bet nu vēl pavisam mazas tādas atklāsmes, ko Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija ir izteikusi. Savās 50 sekundēs vēl jums teikšu to, ka šī diskusija par Valsts prezidenta kā parlamentāras valsts arbitra lomas izpildītāja pilnvaru paplašināšanu nav jāsaista ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu. Tie ir atsevišķi jautājumi, kolēģi, un mēs par to varam debatēt. Šodien darba kārtībā mums ir vēl cits likumprojekts, tā ka debates vēl noteikti būs.

Bet es aicinu, kolēģi, šo likumprojektu noraidīt, jo tur vēl ir arī maza problēma ar juridisko tehniku, un iesniedzēji to zina. Lai grozītu Valsts prezidenta pilnvaru apjomu un lai termiņu samazinātu uz pieciem gadiem, ir jāgroza arī Satversmes 39.pants. Tas šajā likumprojektā nav piedāvāts, un komisija to no jauna atvērt nevarēs.

Kolēģi, es aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Lai cik pārsteidzoši tas būtu, es lielā mērā piekrītu Lībiņas-Egneres kundzei. Taču - bet!

Pirms iesniegt šo likumprojektu, mēs, tā sagatavotāji, bijām lielas dilemmas priekšā.

Viena iespēja bija sagatavot nopietnus, detalizētus, apjomīgus grozījumus Satversmē - tādus Satversmes grozījumus, kādus pirms pieciem gadiem izstrādāja Nacionālā apvienība, - grozījumus, kuri būtu izstrādāti, ievērojot salīdzinošo konstitucionālo tiesību atziņas; grozījumus, kuros būtu izkristalizēts Valsts prezidenta pilnvaru apjoms; grozījumus, kuri aptvertu visas ievērojamā latviešu valststiesībnieka Kārļa Dišlera uzskaitītās astoņas funkcijas. Šādiem grozījumiem jāaptver vismaz 10 Satversmes un citu likumu panti.

Otra iespēja bija uzsākt diskusijas par Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli principā.

Pirmo iespēju savulaik izvēlējās, kā es jau minēju, Nacionālā apvienība, kas iesniedza Saeimai izskatīšanai augstas kvalitātes grozījumus - Satversmes grozījumus, kuros, pēc tagadējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača vārdiem, bija paredzēts ļoti līdzsvarots varas mehānisms. Pie tā izstrādes bija darbojušies konstitucionālo tiesību eksperti, izvērtējot ārvalstu pieredzi. Starp šiem konstitucionālajiem ekspertiem biju arī es, kas pusgadu kopā ar citiem zinātniekiem strādāju pie grozījumiem.

Kāpēc mēs strādājām?

Tāpēc, ka uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti atnāca vairāki enerģiski jaunieši ar dzirkstošām acīm un latvisku dzīvesziņu acīs un lūdza palīdzēt sagatavot Satversmes grozījumus, kas ļautu ievēlēt Valsts prezidentu tautai. Zinātnieki palīdzēja. Un kur šie grozījumi tagad ir palikuši? Tie ir “norakti” ar, piemēram, tādiem izplūdušiem argumentiem: “Šie grozījumi valsti griež uz autoritāru režīmu. Un vispār pilnvaras konkrētajā priekšlikumā ir kaut kā ne tādas... kaut kas nav riktīgs tanīs grozījumos.”

Uzsākt runas par pilnvarām, lai vēlāk filigrāni pašu jautājumu par tautas vēlētu Valsts prezidentu noliktu malā, - tā ir metode! Tā ir metode, kas visus argumentus “par” un “pret” sapin lielā mudžeklī, lai beigās grūši nopūstos un noraidītu šo jautājumu - sak’, nu nav skaidrības ar tām pilnvarām!

Mūsu ieskatā, ir jāsaka: “Stop!”. Līdzīgi kā senā latviešu multenē “Si-Si-Dra” mēs sakām: “Liekam jaunu bildi iekšā!” Sākam runāt pēc kārtas, secīgi. Uzsākam diskusiju, vai vispār mēs parlamentā gribam nobalsot par Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņu, un tad sākam runāt par pilnvarām.

Diskusijā par Valsts prezidenta pilnvaru apjomu nav laba, labāka, paša labākā un vispareizākā priekšlikuma. Tautas vēlēta Valsts prezidenta pilnvaras var būt tikai politisko diskusiju, konsultāciju un smaga politiskā kompromisa produkts. Tieši šī iemesla dēļ paši agrākie priekšlikumi, kas tika rosināti, ir tikuši klusi apglabāti Saeimas arhīvā. Šī gada augustā un septembrī priekšvēlēšanu diskusijās gan Nacionālā apvienība, gan ZZS pauda atbalstu domai mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un ieviest tautas vēlētu prezidentu. Faktiski tikai viena no partijām, kas ievēlēta 12.Saeimā, konsekventi iestājas pret tautas vēlētu prezidentu. Tā ir VIENOTĪBA. Es respektēju viņu konsekvenci, taču VIENOTĪBAI, kas, starp citu, nav nemaz tik vienota (Zālē frakcijas VIENOTĪBA deputātu smiekli.), ir tikai 23 balsis. Es nevaru diemžēl sarunāties ar zāli, bet matemātiskā ziņā tautas vēlētam prezidentam būtu jābūt akceptētam šajā Saeimā, ja nu vienīgi kāds nespēlē teātri. Tas ir jautājums Nacionālajai apvienībai, jo šobrīd Juridiskajā komisijā ir Gaidis Bērziņš - nacionāļu līderis.

Atgādināšu, ka 11.Saeimas vēlēšanu programmas četrtūkstoš zīmēs jūs rakstījāt, ka jūs atbalstāt un gribat tautas vēlētu prezidentu, un arī pašreizējā brīdī plašākā programmā jūs rakstāt, ka jābūt tautas vēlētam prezidentam. Atgādinu, ka arī Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumi nāk, arī SASKAŅA te raujas pie vārda, un es domāju, ka tā statistika, ko saka mums tauta... Lielākajā tautas daļā ir vēlme pēc tautas vēlēta prezidenta.

Tas, kurš grib sasniegt rezultātu, tas meklē līdzekļus, kā to darīt, bet tas, kurš tikai imitē darbību, vienmēr atrod ieganstu, lai jautājumu atliktu. Es vēršos pie nacionāļiem, pie Gaida Bērziņa: lūdzu, apvienojiet šos juridiski tik dažādos likumprojektus un veidojiet alternatīvu likumprojektu Satversmes grozījumiem, kurā būtu rūpīgi izdiskutēti “par” un “pret” pilnvaru apjomā, jo faktiski līdzīgā veidā Saeima ir rīkojusies arī citos gadījumos, kad Juridiskā komisija strādāja pie alternatīva likumprojekta. Varētu būt darba grupa, un varētu būt arī apakškomisija. Tas ir tikai tehniskas dabas jautājums. Necentīsimies to “norakt” ar kaut kādiem argumentiem, kad ir jāpadomā par šo svarīgo lietu.

Paldies. (NSL frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 34, atturas - 8. Likumprojekts komisijām ir nodots. (Opozīcijas frakciju aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Mārtiņa Bondara un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Dainis Liepiņš.

D.Liepiņš (LRA).

Cienījamie kolēģi! Šis kā reiz ir likumprojekts, par kuru es domāju, ka neviens neapšauba, ka tas Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti svarīgs, jo tas, kas notiks ar valsts ceļiem, gan Ministru kabinetam, gan mums kā deputātiem ir viena no mūsu tautsaimniecības prioritātēm. Un mūsu iesniegtā priekšlikuma pamatā patiesībā ir ļoti vienkāršs kompromiss. Mēs tiešām tikai piedāvājam ar zināmu regularitāti palielināt šos no akcīzes nodokļa piešķiramos līdzekļus un nākošajā gadā tos palielināt par 1 procentu. Par vienu! Lai gan patiesībā tas vēl arvien būs tālu no tā, kas savulaik tika pieņemts, - ka 80 procenti no akcīzes nodokļa aizies valsts ceļiem. Mēs šobrīd piedāvājam 21 procentu, pēc tam palielinot divus gadus uz 25 un tad - uz 35 procentiem. Un tikai 2020.gadā mēs nonāktu pie šiem 89 procentiem. Es domāju, tas ir tikai godīgi, mums ieliekot kaut kādu sistēmu un tādā veidā palielinot autoceļu būvēšanas prognozējamību. Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es šodien gribu nedaudz pieskarties tam, ka šī gada laikā tika noslēgts līgums par Eiropas fondu apguvi. Jāsaka laikam liels paldies tiem, kas slēdza šo līgumu ar Eiropas Savienību, jo šobrīd no 4,3 miljardiem eiro Eiropas Savienības fondu aptuveni 29 procenti turpmāko piecu gadu laikā tiek paredzēti taisni transporta attīstībai - autoceļiem un dzelzceļiem.

Tātad gribu teikt, ka no Eiropas Savienības fondiem būs pieejams vairāk nekā 1 miljards eiro turpmāko gadu laikā un tas skars gan Latvijas valsts galvenos ceļus, gan reģionālos ceļus, gan arī vietējos ceļus. Un arī pašvaldībām, tātad reģionālajiem centriem, būs pieejami ERAF līdzekļi diezgan lielos apjomos. Es domāju, ka mūsu galvenais uzdevums būtu izskatīt kritērijus, lai šie pieejamie ERAF līdzekļi tiešām lielākajos novados tiktu ieguldīti infrastruktūrā un tieši ceļos, bet ir jādomā turpmāk arī par mazajām pašvaldībām, lauku pašvaldībām, jo tām būtu iespējama valsts investīciju programma; protams, būs pieejami arī Lauku atbalsta dienesta līdzekļi.

Es gribu šodien teikt to, ka pēdējo gadu laikā finansējums regulāri ir palielinājies gan valsts ceļu, gan pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontiem. 2012.gadā pašvaldībām ir bijuši 23 procenti, valsts autoceļiem - 77 procenti, un 2014.gadā šī attiecība ir bijusi 28 un 72. Un, kā jau teicu, tātad arī 2015., 2016. un 2017.gadam tiek plānoti līdzekļi pārsvarā reģionālo ceļu, tātad daļēji arī vietējo ceļu, attīstībai.

Par to, ko piedāvā šobrīd deputāti. Vienkārši nereāli ir nākošajos gados šos procentus ietvert likumā, jo tas, ko šobrīd no akcīzes nodokļa iekasējam... 2014.gadā tas ir bijis apmēram 405 miljoni, un 2015.gadā plānoti 415 miljoni. Tātad, ja ir 21 procents, tad jūs varat izrēķināt, kas tā ir par summu... Diemžēl mums tiešām iznāk šobrīd ar akcīzes nodokli degvielai un gāzes produktiem dzēst daudz nepieciešamākas lietas.

Protams, pamatā šī ideja ir atbalstāma, bet šobrīd, kā jau teicu, šie ir nereāli cipari. Un diemžēl vakar, jāsaka, arī opozīcija balsoja “pret” vai atturējās balsojumā par to, ka nākamgad 7 miljoni no līdzekļiem jaunām politiskām iniciatīvām tiek piešķirti pašvaldību ceļu sakārtošanai un uzturēšanai.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Gundara Daudzes, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. M.Bondars: “Lūdzu balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Gundara Daudzes, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Gundara Daudzes, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs pieteicies runāt par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, kopš 11.Saeimas laikiem visi vēlēšanu likumi gāja caur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, tāpēc aicinu mainīt atbildīgo komisiju un noteikt, ka arī par šo likumprojektu atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet Juridisko komisiju - par līdzatbildīgo.

Tātad... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā, paldies, kolēģi! Mans aicinājums Juridiskās komisijas vārdā būtu nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai. Un kā līdzatbildīgā varētu būt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītāja. Tā, paldies.

Tātad mums ir jābalso par Prezidija sagatavoto lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par Prezidija sagatavoto lēmuma projektu, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - līdzatbildīgā komisija. (Zālē troksnis, starpsaucieni. No zāles dep. S.Āboltiņa: “Bet bija piedāvājums noteikt...!”)

Tātad atbilstoši Kārtības rullim lēmums ir noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Taču ir piedāvājums mainīt atbildīgo komisiju. Līdz ar to vispirms ir jābalso par lēmuma projektu, kas ir sagatavots Prezidijā, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, un piedāvājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par līdzatbildīgo komisiju.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

No procedūras viedokļa, Prezidija lēmums ir nodot to Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Līdz ar to arī tas lēmums ir balsojams, komisijas... bet, pēc komisijas viedokļa, šis likumprojekts ir jāizskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā tas ir bijis visus šos gadus. Tas bija otrs priekšlikums.

Prezidija lēmumā nav minēta līdzatbildīgā komisija. Līdz ar to tas ir atsevišķs lēmums.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, jums ir pilnīga taisnība!

Tātad ir jābalso vispirms par Saeimas lēmuma projektu, kāds tas bija oriģinālā sagatavots, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas... Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 71, atturas - 3. Tātad likumprojekts Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, nav nodots.

Nākamais priekšlikums ir balsot par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu!... Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - 5. Tātad likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā”, ko izstrādājuši deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Gundars Daudze, Gaidis Bērziņš un Augusts Brigmanis, nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko partiju likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Gundara Daudzes, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Putras, Kārļa Šadurska, Jāņa Vucāna, Arta Rasmaņa, Imanta Parādnieka un Andra Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu?

Deputāts Romāns Naudiņš pieteicies runāt. Ieslēdziet mikrofonu, lūdzu, deputātam Romānam Naudiņam!

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, lūgums nodot šo likumprojektu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Putram!... Nav tomēr iebildumu... Tātad deputātiem iebildumu nav.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Artura Kaimiņa, Mārtiņa Šica, Jura Viļuma un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nav iebildumu!”)

Deputāts Dainis Liepiņš pieteicies runāt “par”. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Kolēģi, šis ir turpinājums tam, ko... mūsu pirmajam balsojumam. Un patiesībā mēs tikai vēlētos, lai tiktu izskatītas izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Tajā tiktu noteikts, ka kandidātam jābūt ar augstāko izglītību un jau laikus jābūt ar augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Kā tas ir iespējams?”)

Nosakām arī to, ka izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātu var 10 Saeimas deputāti, 10 tūkstoši pilsoņu, Latvijā reģistrētas politiskās partijas vai to apvienības ar ne mazāk kā 1 tūkstoti biedru.

Tā ka mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu, lai izskatītu komisijās. Un, iespējams, ja kolēģiem ir kādi precizējumi tajā, mēs to varam darīt komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī piedāvātā norma, ka Valsts prezidenta amata kandidātam ir jābūt ar augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, ir pretrunā ar Satversmi (No zāles: “Jāmaina!”), jo ļoti nopietni ierobežo kandidātu loku, jo pielaidi darbam ar sevišķi slepeniem dokumentiem persona var saņemt atbilstoši sava amata pienākumu veikšanas nepieciešamībai.

Līdz ar to par Valsts prezidentu varētu ievēlēt tikai tādas personas, kurām jau šobrīd, veicot viņu amata pienākumus, ir šī pielaide. Pretējā gadījumā, ja mēs gribētu ievēlēt kādu visā tautā cienītu, mīlētu cilvēku, kurš šobrīd nestrādā valsts pārvaldē, viņš vienkārši nevarētu kvalificēties, jo viņam nebūtu tajā brīdī šīs pielaides. Taču pieprasīt pielaidi tikai tāpēc vien, ka tu vēlies kļūt par prezidenta amata kandidātu, diemžēl mūsu normatīvie akti neparedz. Tāpēc es izstrādātājus aicinu vairāk padomāt par savu piedāvāto normatīvo aktu grozījumu juridisko kvalitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 5. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Artura Kaimiņa, Jura Viļuma un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”... Es atvainojos, Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Bondara, Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Jāņa Ruka un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Dainis Liepiņš pieteicies runāt “par”.

D.Liepiņš (LRA).

Šajā gadījumā mums būtu jāveic grozījumi, ka mēs izslēdzam to normu, kas noteic, kā tiek ievēlēts Valsts prezidents, un izslēdzam to, ka informācija par Valsts prezidenta amata kandidātu tiek iesniegta Prezidijam. Tā kā šī ir, teiksim, tīri visa dokumentu pakete, kas nāk, tad tā nāks arī turpmāk saistībā ar šo ievēlēšanas kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Protams!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Artura Kaimiņa, Jura Viļuma un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti aicina balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 12. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Artura Kaimiņa, Jura Viļuma un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodošanu Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka esam saņēmuši iesniegumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.panta pirmo un otro daļu, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija iesniedz ziņojumu par balsošanas motīviem, balsojot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un otra likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (121/Lp12 un 84/Lp12), “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (119/Lp12), “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (120/Lp12) un likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (122/Lp12) nodošanu Saeimas komisijām, un lūdz atļaut nolasīt pēc balsošanas rezultātu paziņošanas

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ziņojums par balsošanas motīviem balsojumos par šādiem likumprojektiem: “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (84/Lp12), “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (121/Lp12), “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (119/Lp12), “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (120/Lp12) un “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (122/Lp12). (Turpmāk tekstā - likumprojekti.)

Likumprojekti paredz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu.

10.Saeimā Nacionālā apvienība iesniedza likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredzēja tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu, papildus piešķirot Valsts prezidentam būtiskas pilnvaras, piemēram, tiesnešu iecelšanu. Minētā likumprojekta izstrādāšanas procesā tika iesaistīti arī atzīti konstitucionālo tiesību eksperti, piemēram, profesors Ringolds Balodis. Saeima minēto likumprojektu 2011.gada 9.jūnijā nenodeva komisijām. Neraugoties uz to, jautājuma aktualitāte nav zudusi.

Ņemot vērā sabiedrības daļas vēlmi ieviest tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, Nacionālās apvienības iepriekš pausto nostāju un esošo ģeopolitisko situāciju, Nacionālā apvienība uzskata, ka, pirmkārt, sabiedrībai nepieciešama plaša diskusija par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanas mērķiem, izvērtējot visus argumentus “par” un “pret”, kā arī ieviešanas laiku. Šāda diskusija ir īpaši svarīga situācijā, kurā kaimiņvalsts Krievija īsteno agresiju pret Ukrainu. Esošajā situācijā jebkura neizsvērta rīcība var ietekmēt gan Latvijas valsts drošību, gan nākotni.

Otrkārt. Neviens no piedāvātajiem likumprojektiem neparedz Valsts prezidenta amata kandidātu priekšvēlēšanu finansēšanas kārtību. Minētās kārtības trūkums īpaši šodien ir pretrunā ar naudas varas mazināšanas politikā principu. Neesot skaidram un sabiedrībai saprotamam regulējumam, pastāv iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas kampaņā tiktu iesaistīti naudas līdzekļi, kuru izcelsme meklējama Latvijai naidīgās valstīs ar mērķiem, kas neapšaubāmi ir pretēji Latvijas interesēm.

Treškārt. Nav pieļaujama situācija, kurā viens no Latvijas valsts pamatakmeņiem - Valsts prezidenta institūts - tiek pārveidots steigā un par katru cenu. Šāds secinājums rodas, vērtējot atsevišķu Saeimas deputātu vēlmi nodot komisijām nekvalitatīvus likumprojektus, pat nenovēršot tajos iestrādātās pretrunas. Savā ziņā to var uzskatīt par huligānismu pret Satversmi. Līdz ar to nav izprotama arī šo atsevišķo deputātu rīcība, kuru vidū, cita starpā, ir arī atzīti konstitucionālo tiesību eksperti.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Nacionālās apvienības frakcija neatbalsta šo likumprojektu nodošanu komisijām, bet no nākamā gada uzsāks diskusiju par Valsts prezidenta institūta nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. V.Agešins: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Darba strīdu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrejam Elksniņam šā gada 11.decembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Andreja Elksniņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.decembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Potapkinam no šā gada 12.decembra līdz 18.decembrim. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Sergeja Potapkina iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu. Prezidijs atvaļinājumu piešķīra no 12.decembra līdz 18.decembrim un informē par to Saeimu.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas 2014.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2015.gada ziemas sesijas sākšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2014.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2015.gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir apstiprināts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lilijas Kanaviņas atbrīvošanu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 11.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lilijas Kanaviņas atbrīvošanu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2014.gada 31.decembri atbrīvot Liliju Kanaviņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lilijas Kanaviņas atbrīvošanu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 17.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2014.gada 18.decembri atbrīvot Ināru Strautiņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Deputāti Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilze Viņķele un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Kā jūs zināt, šis likumprojekts tika iesniegts jau iepriekšējā Saeimā, un tas skar jautājumus, kas saistīti ar tā saukto nebanku kreditēšanu. Likumprojekta virzītājs bija Ministru kabinets, un grozījumi bija vērsti uz to, lai nodrošinātu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu izmaksu samērīgumu, veicinātu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu, nodrošinātu samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu, kā arī taisnīgāku no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību. Galvenie priekšlikumi šinī likumprojektā bija saistīti ar aizliegumu noslēgt kredītlīgumus nakts laikā (tas ir, no pulksten 23.00 līdz 7.00 rītā), paredzēja nodrošināt kredītlīguma izmaksu samērīgumu un atbilstību godīgai darījumu praksei, aizliegumu par norēķināšanās līdzekli izmantot vekseļus, kā arī paredzēja nofiksēt maksimālo nokavējuma likmi.

Šim likumam vēl nestājoties spēkā, nozare pati ir sākusi veikt pasākumus, lai risinātu šos sāpīgos jautājumus. Diemžēl tas attiecas tikai uz tiem nozares dalībniekiem, kuri ir nozares asociācijā, bet neattiecas uz visiem nozares dalībniekiem.

Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija norāda arī uz satraucošu tendenci, ka tā saukto distancēto kredītu jomā vērojams kavēto saistību apjoma pieaugums.

Arī pati nozare ir norādījusi, ka ir virkne jautājumu, kuri būtu jāsakārto šinī nozarē. To skaitā ir, piemēram, licencēšanas jautājums, kas traucē nozares dalībniekiem būt efektīviem un plānot savu darbību tā, lai tā būtu ilgtspējīga.

Tādēļ, atkārtoti noklausījusies gan likumprojekta virzītāju viedokļus, gan nozares viedokļus, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma aicināt Saeimu izskatīt likumprojektu arī 12.Saeimā, nosakot pietiekoši garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai dotu iespēju izstrādāt priekšlikumus un nepieciešamos risinājumus visām problēmām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to, ka likumprojekta izskatīšana turpināma 12.Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā šī komisija būs atbildīgā par minēto likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Zariņš. Nākošā gada 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 10.februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Būtībā šis likumprojekts jāskata kontekstā ar likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas ir darba kārtības nākošais punkts. Šie abi likumprojekti būtībā ir vienotā paketē.

Bez tam šiem diviem likumprojektiem drīz varētu pievienoties vēl arī trešais, ar šiem saistītais, likumprojekts, kurš ir ceļā uz Saeimu, - tas ir likumprojekts “Energoefektivitātes likums”, kas pēc būtības ir, nu, kā tāds jumta likums šai energoefektivitātes regulējuma tēmai.

Būtībā Ēku energoefektivitātes likums un arī ar to saistītie likumi ir... nu, šie grozījumi šajos likumos ir pamatojami ar Eiropas Parlamenta un Padomes kārtējo direktīvu par ēku energoefektivitāti. Protams, šis regulējums ir jāievieš arī Latvijā. Tas nebūs lēts process; tas varētu izmaksāt visai ievērojamas summas gan pašvaldību, gan arī privātajam sektoram.

Ņemot vērā to, ka likumprojekts “Energoefektivitātes likums” vēl ir tikai ceļā uz Saeimu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu noteikt pietiekoši garu periodu priekšlikumu iesniegšanai, lai tiešām varētu visus trīs likumprojektus skatīt kontekstā.

Līdz ar to aicinu turpināt 12.Saeimā skatīt grozījumus Ēku energoefektivitātes likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēt deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav.

Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Līdaka. Nākošā gada 18.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 18.februāris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā tikpat draudzīgi un vienoti, kā atbalstījāt Ēku energoefektivitātes likuma skatīšanu... skatīšanas turpināšanu 12.Saeimā, to pašu darīt arī ar grozījumiem Enerģētikas likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka šī komisija būs atbildīgā par šo likumprojektu arī 12.Saeimā? Iebildumu deputātiem nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Līdaka. Analoģisks kā iepriekš - tātad nākošā gada 18.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 18.februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Debatēs... Nē, ziņot pieteicies Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” ir saistīts ar jau pieņemtajiem grozījumiem... nevis pieņemtajiem, bet pirmajā lasījumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītajiem grozījumiem... Nē, jaunais likumprojekts “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”, tāpat kā trīs turpmākie darba kārtībā esošie likumprojekti, ir saistīts ar šo likumu. Un šie grozījumi ir nepieciešami, lai svītrotu no speciālajiem likumiem to regulējumu, kas ir iekļauts šajā rūpnieciskā īpašuma likumā, lai saskaņotu terminoloģiju... lai būtu vienota terminoloģija, un līdz ar to šie te - gan šis likumprojekts, gan nākamie trīs likumprojekti - būtu izskatāmi vienotā paketē ar šo likumprojektu “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”. Valdības vārdā aicinu turpināt arī 12.Saeimā izskatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs jau minēja, skatāmais jautājums par grozījumiem Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā ir saistīts ar likumprojektu, kurš tika skatīts 11.Saeimā un kura nosaukums bija “Rūpnieciskā īpašuma likums”. Diemžēl šis Rūpnieciskā īpašuma likuma projekts bija izstrādāts ļoti nekvalitatīvi. Izskatīšanas gaitā 11.Saeimā šis likumprojekts tika līdz otrajam lasījumam. Saturiskas izmaiņas bija vairāk nekā pusei likumprojekta pantu.

Likumprojekts ieguva arī jaunu nosaukumu, ar kuru tas tika pārņemts uz 12.Saeimu. Šobrīd 12.Saeimā mēs esam to pārņēmuši ar 43.numuru un nosaukumu “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”. Tam ir četri pavadošie likumi, un viens no tiem ir šis - Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums. Taču tās izmaiņas, kuras ir nepieciešamas šajā likumprojektā, ņemot vērā izmaiņas, kuras ir izdarītas bāzes likumā, ir nesamērīgi lielas.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jautājumu gan par šo likumprojektu, gan par nākamajiem trijiem skatīja savā sēdē un, ņemot vērā to, ka likumprojekts ir būtiski jāpārstrādā, nolēma nevirzīt to izskatīšanai 12.Saeimā un lūgt Ministru kabinetu izstrādāt likumprojektu jaunā versijā.

Lūdzu neatbalstīt likumprojekta pārņemšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 36, atturas - 16. Tātad likumprojektu 12.Saeima neturpinās izskatīt.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Jā. Kā jau minēju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar Rūpnieciskā īpašuma likumu, un tā pieņemšanas, teiksim, motivācija ir tieši tāda pati: speciālais likums, kura terminoloģija un normas ir jāsakārto... jāsaskaņo ar šo likumu.

Valdības vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Tieši ar tādu pašu motivāciju kā iepriekšējā jautājumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu pārņemšanai 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 28, atturas - 17. Tātad likumprojektu 12.Saeima neturpinās izskatīt.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dizainparaugu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Tieslietu ministrijas vārdā - Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Jā. Trešais šīs pašas paketes likumprojekts, kuru arī analoģiski aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS). (No zāles dep. A.Elksniņš: “Kurš no jums pirmais pagurs?”)

Godātie kolēģi! Ar identisku motivāciju kā iepriekšējā jautājumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu nepārņemt likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” izskatīšanai 12.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dizainparaugu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 37, atturas - 16. Tātad likumprojektu 12.Saeima neturpinās izskatīt.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Pēdējais šīs likumprojektu paketes likumprojekts. Valdības vārdā aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS). (No zāles dep. A.Elksniņš: “Kaut ko jaunu!”)

Godātie kolēģi, atvainojiet, bet nu jau ceturto reizi saistībā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu kā pavadošo likumu aicinu neatbalstīt arī likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” pārņemšanu 12.Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 37, atturas - 16. Tātad likumprojektu 12.Saeima neturpinās izskatīt. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Slikti!”)

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”” izskatīšanu 12.Saeimā.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Jā, šoreiz šis nebūs tās pašas likumprojektu paketes likums. Šis likumprojekts ir saistīts ar nākamo likumprojektu. (Zālē smiekli.) Un tas ir saistīts ar valdībā 2012.gada 22.augustā apstiprināto koncepciju “Par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā”, respektīvi, Uzņēmumu reģistrs uzturēs publisko iestāžu reģistru, lai visiem iedzīvotājiem un pārējiem interesentiem šis iestāžu saraksts būtu ērti pieejams, jo šobrīd, teiksim, valdības līmenī ir secināts, ka šī publiskā sektora klasifikācija nav pietiekamā līmenī, tāpēc šis likumprojekts piedāvā šo reģistru ieviest. Līdz ar to es valdības vārdā aicinu pārņemt un 12.Saeimā skatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie deputāti! Tātad šis jautājums vītero gaisā jau no 2008.gada, bet, ja paskatās dziļāk vēsturē, to jau 1998.gadā iesāka Māris Gulbis. Un runa ir par to, ka faktiski Lietuvā jau šobrīd valsts iestādes ir caurspīdīgi caurredzamas vienā publiskā reģistrā, kurā var konstatēt, kas šobrīd ir tiesīgs ministriju pārstāvēt un kas bija agrāk. Pašreizējā brīdī mums atsevišķās ministrijās ir šī uzskaite... daļēji ir, daļēji nav. Valsts kanceleja, kurai būtu pienākums secināt un piefiksēt, kas, piemēram, šobrīd ir valsts kontrolieris, visticamāk, ja viņi aizietu un apskatītos tanī viņu datorā, es domāju, ieraudzītu, ka Inguna Sudraba joprojām ir valsts kontroliere.

Es darba grupā esmu darbojies kā Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, tāpēc arī zinu par šo lietu, un tas stāsts ir par to, ka, protams, jūs paprasīsiet viņiem informāciju, viņi apskatīsies... hops, mums ir... Elitas Krūmiņas nav, bet ir Inguna Sudraba. Viņi ātri pārrakstīs un dos ārā pareizo informāciju.

Bet tajā pašā laikā šis ir solis, lai valsts iestādes būtu caurredzamas ikvienam, nevis, teiksim, katras iestādes mājaslapā būtu dažāda informācija... Šie ir nopietni grozījumi, un es lūdzu atbalstīt tos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ņemot vērā, ka tas jautājums, kā teica Baloža kungs, ir ļoti nopietns, es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2015.gada 2.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 2.marts.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis... Es atvainojos! Tātad citu priekšlikumu nebija. (No zāles: “Nebija! Nebija!”)

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis piecu deputātu - Kārļa Šadurska, Edvarda Smiltēna, Hosama Abu Meri, Solvitas Āboltiņas un Ainara Latkovska - iesniegumu, kurā lūgts izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 18.decembra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 49.punktu (likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”) pirms darba kārtības 27.punkta. Vai deputātiem nav iebildumu? (No SC frakcijas: “Mums vienalga!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Tātad darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta paketē, kuru mēs vakar atbalstījām, bija iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Uzņēmumu reģistru””. Šajā likumā... likumprojektā grozītā norma par valžu sastāvu atbilstoši juridiskās tehnikas normām un prasībām ir jādublē arī Komerclikumā. Šie grozījumi ir komisijā sagatavoti, un komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Komerclikumā” un atbalstīt to pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kur tev jāsteidzas?”)

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē!

K.Šadurskis. Ja kolēģiem nav iebildumu, aicinu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

K.Šadurskis. Komisija aicina noteikt, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu piecas minūtes un izskatīšana - šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas minūtes. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu...? (No zāles: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad ir jābalso.

Balsosim par to, lai tiktu noteikts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi Komerclikumā” ir piecas minūtes, tātad līdz šā gada 18.decembra pulksten 10.24! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, atturas - 1. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas minūtes.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” izskatīšanu 12.Saeimā.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Paldies. Arī šis likumprojekts ir saistīts ar publisko iestāžu reģistra izveidošanu. Un, ja deputāti atbalstīja pirmo likumprojektu, kas bija “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, tad aicinu ar savu balsojumu atbalstīt arī šo - ar to saistīto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeimā.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā šī komisija būs atbildīgā par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.

Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2015.gada 2.martu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 2.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” izskatīšanu 12.Saeimā.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Jā, paldies! Šis ir pavisam neliels grozījums Civilprocesa likumā, kas ievieš valsts nodevu 30 eiro apmērā gadījumos, kad jau pēc sprieduma pieņemšanas tiek lūgts aizstāt pusi, jo prasījums ir cedēts uz piedziņu. Vidēji gadā ir aptuveni 3 tūkstoši šādu pieteikumu tiesās, kas rada arī, protams, zināmu administratīvo noslodzi. Tāpēc no tiesām ir saņemts lūgums šādu nodevu ieviest. Un tās apmērs ir pielīdzināts tādām nodevām, ko paredz līdzīga pieteikuma procesuālās izskatīšanas kārtība. Līdz ar to valdības vārdā lūdzu 12.Saeimai turpināt izskatīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, manuprāt, vērtējams kā ļoti neviennozīmīgs, jo paredz jaunas un nepamatotas valsts nodevas ieviešanu. Likumprojektā “Grozījums Civilprocesa likumā” ietvertais regulējums attiecībā uz pušu procesuālo tiesību pārņemšanas kārtību uzliek pienākumu personai, iesniedzot pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu gadījumā, ja to iesniedz pēc gala nolēmuma spēkā stāšanās, samaksāt jaunu valsts nodevu.

Jaunā valsts nodeva maksājama 30 eiro apmērā. Manuprāt, šī iniciatīva nav un nevar būt atbalstāma, jo puse, kura izstājusies jau procesa sākumā, ir samaksājusi valsts nodevu par lietas izskatīšanu. Turklāt ne jau visos gadījumos puse, kura pārņem tiesības, iesniedz apjomīgus papildu dokumentus. To var secināt arī no anotācijas, kurā minēts, ka puse, īstenojot savas procesuālās tiesības, mēdz iesniegt apjomīgus dokumentus. Tātad šāda situācija nav vienmēr.

Jāatzīmē arī, ka likumprojektam pievienotā anotācija, manuprāt, vispār ir ļoti neveiksmīga un visdīvainākais ir anotācijā minētais likumprojekta mērķis - “pilnveidot Civilprocesa likumā noteikto pušu procesuālo tiesību pārņemšanas kārtību”. Tātad sanāk, ka pilnveidošana iespējama tikai ar valsts nodevu ieviešanu. Taču tam, manuprāt, nevar piekrist, un līdzīgas domas ir Saeimas Juridiskās komisijas vairākumam, jo šīs sesijas laikā attiecīgs piedāvājums un attiecīgs regulējums vienu reizi jau tika noraidīts.

Aicinu balsot pret likumprojekta pārņemšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 29, atturas - 6. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.

11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka tā būs atbildīgā par šo likumprojektu arī 12.Saeimā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 20.janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Publisko pakalpojumu likums” izskatīšanu 12.Saeimā.

Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Tavaram.

E.Tavars (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šobrīd nacionālajā likumdošanā nav tiesību normu, kuras nepārprotami noteiktu vienotus pamatprincipus, kuri būtu attiecināmi uz visiem publiskajiem pakalpojumiem. Juridiskais ietvars ir sadrumstalots, un to nenoliedz arī likumprojekta oponenti. Tādēļ radīts Publisko pakalpojumu likuma projekts, - radīts tādēļ, lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, kā arī uzņēmējiem un uzlabotu publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, kvalitāti, kā arī pieejamību.

Likumprojektam ir jānodrošina vienota izpratne par publiskā pakalpojuma jēdzienu, kā arī jānosaka publisko pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības pamatprincipi, ir jārada tiesisks pamats vienotas pakalpojumu sniegšanas kārtības ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās, vienlaikus radot sistēmu, kas paredz pakalpojumu sniegšanā iesaistīto pušu kopēju koordināciju.

Likumprojekta izstrāde nemainīgi bijusi pēdējo trīs gadu valdību prioritāte. 11.Saeimā ir uzsākta likumprojekta pieņemšanas procedūra un likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58 (par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepciju), uz vairākiem punktiem Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, uz Laimdotas Straujumas pirmās valdības deklarācijā minēto, kur teikts, ka turpināsim publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu, nodosim izskatīšanai Saeimā Publisko pakalpojumu likuma projektu, realizēsim vienas pieturas aģentūras pilotprojektus un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, precizēsim publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepciju.

Arī šīs Valdības deklarācijas 27. un 28.punkts noteic, ka jāturpina veidot profesionālu, efektīvu, modernu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, veicinot attālināta darba iespējas un ieviešot e-pārvaldes principus publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī regulāri jāizvērtē administratīvais slogs un jāsniedz priekšlikumi tā mazināšanai.

Tieši šos mērķus ir iespējams sasniegt, sakārtojot publisko pakalpojumu sistēmu un Saeimā pieņemot Publisko pakalpojumu likumu.

Šis likumprojekts ir viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm, jo likumprojektā paredzētās normas tiek piemērotas visā publiskajā pārvaldē.

Viens piemērs no pašreizējās situācijas, kad nav regulējuma attiecībā uz pašvaldību pakalpojumu sniegšanu. Ja uzņēmējs vēlas attīstīt savu uzņēmumu Baltinavā, tad viņam ir jārēķinās ar to, ka Lauku atbalsta dienests ir tikai Gulbenē, bet Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs un Pārtikas un veterinārais dienests - Rēzeknē, savukārt, ja nepieciešamas kādas akcīzes, tās no Valsts ieņēmumu dienesta var saņemt tikai Rīgā, taču gadījumā, ja ir nodokļa jautājumi, lietas jāskata Daugavpilī, bet būvvalde ir Viļakā. Attālumi: no Baltinavas līdz Gulbenei - 68 kilometri, līdz Rēzeknei - 60, līdz Rīgai - 243, līdz Daugavpilij - 160 kilometri...

Tāpēc rodas retorisks jautājums: kādēļ šiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri vēlas sasniegt vienu mērķi, ir jāstaigā no iestādes uz iestādi, lai saņemtu skaņojumus, atļaujas? Kādēļ šos pakalpojumus nevar saņemt elektroniski, izmantojot portālu www.latvija.lv vai savas pašvaldības vienas pieturas aģentūrā?

Šis likumprojekts šādu būtību paredz. Iespējams, tādēļ šā likumprojekta virzībai atbalstu sniedz arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Likumprojektā iekļautās idejas ir atbalstītas vairāk nekā 100 dažādos semināros visā Latvijā, kurus ir apmeklējuši vismaz 2 tūkstoši pašvaldību darbinieku un iestāžu vadītāju.

Sēdes vadītāja. Tavara kungs! Es lūgšu... Cik ilgs vēl būs jūsu ziņojums? Cik ilgs? Tavara kungs, cik ilgs vēl būs jūsu ziņojums?

E.Tavars. Es varētu iekļauties 3 minūtēs.

Sēdes vadītāja. Es aicinu tomēr ziņojumu pabeigt pēc pārtraukuma, jo mums ir paredzēts Ziemassvētku pasākums.

Tātad ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas, kolēģi, es vēlos aicināt jūs pulcēties pie Saeimas uz Ziemassvētku pasākumu, kur būs Ziemassvētku eglīte, būs iespēja kopā ar bērniem darināt Ziemassvētku rotājumus, nobaudīt kādu karstu dzērienu un piparkūkas. Visi ir laipni aicināti!

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģi! Aicinu jūs šajā pārtraukumā uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi - tūlīt, pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Lūdzu, kolēģi! Šeit nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Inga Bite, Arturs Kaimiņš, Imants Parādnieks, Sergejs Potapkins.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir vienpadsmit un jau viena minūte. Turpinām Saeimas 2014.gada 18.decembra sēdi!

Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma sākām skatīt darba kārtības 29.punktu - likumprojektu “Publisko pakalpojumu likums”, ko piedāvā Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā pārņemt 12.Saeimai, un vārds tika dots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Tavaram.

Lūdzu, Tavara kungs!

E.Tavars (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Sāc no gala, citādi jau aizmirsies!”)

Jā, paldies. Paldies vēlreiz par doto vārdu. Turpināšu.

Jā, publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides nepieciešamību ir atbalstījuši arī to pašvaldību vadītāji, kurās tika realizēti klātienes klientu apkalpošanas centru pilotprojekti. Tās ir Daugavpils, Valmieras, Auces un Rojas novada pašvaldības. Arī 2014.gada sākumā veiktās SKDS aptaujas dati rāda, ka 85 procenti respondentu atbalsta likumprojektā paredzēto pilotprojektu realizēto valsts virzību uz publisko pakalpojumu sistēmas sakārtošanu. Arī nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts atbalsts šai aktivitātei, tāpat arī jaunā perioda Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts paredz apjomīgu finansējumu e-pārvaldes uzlabošanai.

Par likumprojekta gaitu.

Likumprojekta izstrādei tika izveidota starpministriju darba grupa ar 30 cilvēku sastāvu, kurā piedalījās gandrīz visu ministriju un to padotībā esošo iestāžu juristi, un šīs darba grupas darbības rezultātā likumprojekts Ministru kabinetā tika apstiprināts, kā arī saskaņots ar visām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību. Tomēr, ņemot vērā, ka likumprojekts būtiski ietekmēs valsts pārvaldes iestāžu līdzšinējo darbu ar apmeklētājiem, likumprojekts saskaņošanas gaitā nedaudz zaudēja vairākus sākotnējos formulējumus. Uz šo problēmu norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti arī 11.Saeimā, bet likumprojekta tālāko virzību atbalstīja.

No ministrijas puses varu apliecināt, ka visi nepieciešamie ministrijas spēki tiks veltīti, lai sagatavotu un ar Saeimas Juridisko biroju izdiskutētu priekšlikumus, kuri 12.Saeimas deputātiem būs saprotami, pieņemami un atbalstāmi.

Tāpēc, godātie deputāti, es aicinu rūpīgi izvērtēt likumprojekta būtību iedzīvotāju un uzņēmēju labā un atbalstīt tā tālāku virzīšanu Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Augstā Saeima! Izveidojas ļoti interesanta situācija, kas rada arī zināmu precedentu.

12.Saeimā ievēlētā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau izskatīja šo likumprojektu, veltot tam divas sēdes, pieaicinot ekspertus un diezgan detalizēti uzklausot visus viedokļus par to.

Rodas daži jautājumi.

Pirmais jautājums: vai obligāti nepieciešams likums, lai veidotu, teiksim, vienas pieturas aģentūras, par kurām pilotprojekti jau tika realizēti? Vairākās pašvaldībās tādas aģentūras strādā jau pietiekami sen.

Vai ir nepieciešams atsevišķs likums, lai pilnveidotu e-pārvaldi?

Vai ir nepieciešams formulēt labas pārvaldības principus, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants jau nosaka šos principus un varētu būt papildināms ar to...?

Tie visi ir jautājumi, kurus vajadzētu uzdot - un tie tika arī uzdoti! - ministrijai, kas prezentēja šo likumprojektu, diezgan garās debatēs, kuru rezultāts bija tas, ka komisija neatbalstīja šā likumprojekta virzību tālākai izskatīšanai. Pret to, lai turpinātu izskatīšanu, no komisijas 12 deputātiem nobalsoja 9 deputāti, kas pārstāv visas frakcijas... ne visas, tomēr vairākumu, 2 atturējās, un neviens nebija par to, lai turpinātu izskatīšanu.

Tagad par lietas būtību.

No 28 likumprojekta pantiem lielākā daļa ir absolūti deklaratīvi. Neviens no ekspertiem, kuri piedalījās diskusijās, - neviens, es to pasvītroju! - nebija izteicis domu, ka šis likumprojekts skatāms bez grozījumiem... turklāt vairāki eksperti, to skaitā ļoti cienījami eksperti, tādi, kurus es uzskatu par cienījamiem ekspertiem, proti, Tieslietu ministrija, kas bija kategoriski iebildusi pret tā skatīšanu, un mūsu Saeimas Juridiskais birojs, kas ļoti retu reizi iesniedz rakstisku atzinumu par likumprojektu vēl pirms nulles lasījuma ar kategorisku tā noraidījumu.

Līdz ar to lēmums komisijā bija tāds, kāds tas ir. Ja Saeima šodien atbalstīs tālāko izskatīšanu, šā likumprojekta tālāko virzīšanu, tad iznāks diezgan interesants kāzuss: vienu reizi tas jau bija izskatīts, vienu reizi viedoklis bija formulēts, bet tagad ministrijas spiediena dēļ mēs mēģinām mainīt to, kas ir atbalstīts. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Apspriežot šo lietu komisijā, mēs esam vienojušies arī par to, ka ministrija uzlabos piedāvāto likumprojektu, ņemot vērā visu to kritiku, kas bija izteikta, un iesniegs to komisijai. Savukārt komisija savā vārdā, apejot garas birokrātiskas procedūras, kas ir paredzētas Ministru kabineta iekārtas likumā, iesniegs uzlaboto normatīvo aktu, gadījumā, ja tas būs uzlabots, Saeimā turpmākai izskatīšanai.

Trešais, ko es gribētu teikt. Mēģinājums šodien ar jebkuru spēku virzīt šo likumprojektu nozīmē ļoti elementāru lietu - noņemt no saviem pleciem atbildību par to brāķi, kas ir saražots, jo šodien tas, ko minēja parlamentārais sekretārs... visu cieņu!... bet tie piemēri, ko viņš minēja, runā nevis par šā likuma būtību un piemērošanu, bet runā par pavisam citām lietām, kas skar mūsu valsts pārvaldes struktūru darbības efektivitāti vispār, un tā ir pavisam cita dziesma un pavisam cits stāsts.

Komisijas vārdā es aicinu neturpināt šā likumprojekta izskatīšanu 12.Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamie deputāti! Īstenībā jau tā situācija iepriekšējā Saeimā bija līdzīga, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tā kā neatbalstīja (No zāles dep. S.Dolgopolovs: “Komisija neatbalstīja, Saeima atbalstīja!”) šī likumprojekta tālāko virzību, bet Saeimas kopējais balsojums bija citāds. Laika posmā kopš pirmā lasījuma īstenībā tika ieguldīts diezgan liels darba apjoms un arī sagatavoti šie priekšlikumi. Droši vien šobrīd varam... tos var arī uzlabot, un tāpēc man liekas, ka pareizi būtu šo likumprojektu šobrīd atbalstīt un turpināt tā izskatīšanu, nosakot pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un attiecīgi sagatavojot šos priekšlikumus uz otro lasījumu.

Tātad šeit ir, protams, daži juridiska rakstura strīdi: vai šie principi ir liekami šajā likumā vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Nu, teiksim, te ir diskusija... proti, likumprojekta izstrādātāji uzskatīja, ka šis likums ir plašāks un skar ne tikai Valsts pārvaldes iekārtas likumā apskatāmo jomu, bet darbojas vēl plašākā veidā, kas tā kā... Par to var diskutēt, bet, lai tomēr šīs e-pārvaldes un vienas pieturas aģentūras veidošana virzītos uz priekšu, es domāju, pareizi būtu vēlreiz nodot arī šo... atbalstīt šodien šī likumprojekta izskatīšanas turpināšanu un tad risināt tālākos jautājumus jau otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (ZZS).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Daudz kur Dolgopolova kungam ir taisnība, jo Juridiskā biroja atzinums patiešām bija diezgan drakonisks, un faktiski tas nozīmē... de facto tas nozīmē, ka kādam ir jāņem un šis likums bezmaz vai jāsāk pārskatīt no nulles un jāpārveido. Nav taisnība vienā ziņā... vienīgi tajā ziņā, ka visi balsoja un visi vienbalsīgi noraidīja to un nolēma to atdot valdībai atpakaļ. To mēs darījām tikai tāpēc, ka bija atrasts tāds kā kompromiss, ka šī darba grupa, kas pārstrādās, veidosies tā kā ārpus Ministru kabineta, uz VARAM bāzes, - mēs palīdzēsim un tad paņemsim to atpakaļ.

Kāpēc deputāti atbalsta? Tāpēc atbalsta, ka neviens neapšauba šāda likumprojekta nepieciešamību. Neviens neapšauba, ka tas ir nepieciešams, bet vienlaikus visi apzinās, cik grūti tas ir ieviešams.

Mēs bijām izbraukuma sēdē uz Rīgas domi un izskatījām to arī vienas pieturas aģentūrā, un rezultāts ir tāds diezgan bēdīgs secinājums (tas, tā teikt, ceļamaizei attiecībā uz turpmāko darbību): redzot visas tās grūtības, kādas, piemēram, arī Rīgai bija, cenšoties, nu, teiksim tā, piespiest savas kapitālsabiedrības atzīt to, ka ir nepieciešams veidot vietas, kur šie pakalpojumi ar IT palīdzību ir vienotā sistēmā, ir ļoti grūti stādīties priekšā, kā izdosies piespiest mūsu ministrijas, tās, kuras nav saistītas ar reģioniem, nodrošināt šos pakalpojumus visās vietās.

Otrs jautājums, kas ir jārisina, - vai to varēs izdarīt VARAM? Šāds jautājums rodas nevis tāpēc, ka tai pietrūktu potenciāla, kas varētu teorētiski to izveidot, bet tikai tāpēc, ka tā ir viena no ministrijām, nevis “pārministrija”, kurai citas klausītu. Rodas jautājums: kā izdosies piespiest...?

Taču mēs šodien arī tomēr... esam izlēmuši atgriezties pie tā, ka tomēr balsosim. Zaļie un Zemnieki balsos “par” nodošanu komisijai.

Šis likumprojekts tomēr kaut kādā ziņā ir jāpārstrādā. Nu, tā kā Saeimā šāda pieredze ir bijusi, tad vienkārši labu ceļavēju... Bet - tikai tā vārdā, ka šis pakalpojums ir ļoti nepieciešams! Tikai tā vārdā, ka no mums to gaida iedzīvotāji visos reģionos!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Patiešām prieks par Kučinska kunga uzstāšanos, un liels paldies par izpratni, ka šis likumprojekts ir nepieciešams, un paldies par solījumu balsot “par”.

Dolgopolova kungs jau iezīmēja, ka pagājušajā Saeimā... Arī es strādāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija garas diskusijas par šo likumprojektu. Komisija bija ar balsu vairākumu nolēmusi likumprojektu neatbalstīt, tomēr Saeimas sēdē likumprojekts tika atbalstīts - tieši to iemeslu dēļ, kurus minēja Kučinska kungs! -, jo likumprojekts par vienoto sabiedrisko pakalpojumu vienkārši iedzīvotājiem ir vajadzīgs.

Mums ir šobrīd tāda situācija, ka dažādi valsts un pašvaldību sabiedriskie pakalpojumi ir ļoti sadrumstaloti teritoriālā ziņā, iedzīvotājiem grūti pieejami, un attālākos novados vienas dienas laikā iedzīvotājs aizbraukt, lai saņemtu šo pakalpojumu, principā nav spējīgs.

Mums ir bijuši divi sekmīgi pilotprojekti Rojā un Aucē, un ar to pieredzi es esmu iepazinusies pati. Šo novadu vadītāji ir viennozīmīgi teikuši, ka iespēja iedzīvotājiem piedāvāt gan valsts, gan pašvaldības pakalpojumus vienā vietā un veltīt pietiekami daudz laika, lai palīdzētu, iespējams, aizpildīt kādas veidlapas vai izskaidrotu, kas tieši šim cilvēkam pienākas... ka tas ir ļoti vajadzīgs tieši mazo novadu cilvēkiem. Piemēram, Rojas iedzīvotājiem daži pakalpojumi ir pieejami Talsos, bet daži - Ventspilī. Nu, padomājiet par Latvijas ģeogrāfiju! Kā šie cilvēki var izbraukāt, lai saņemtu šos pakalpojumus, uz šīm dažādajām Latvijas pilsētām?! Tas, ka Rīgā pieredze ir bijusi slikta un kapitālsabiedrības nav gribējušas sadarboties, ir tipiska Rīgas problēma, jo Rīgā, piemēram, kapitālsabiedrības uzskata, ka tās ir tik suverēnas, ka tām informācija, ieskaitot arī informāciju par saviem finanšu datiem, nav jādod pat Rīgas domes deputātiem. Tā ka nav brīnums, ka tur ir problēmas. Tomēr es gribu aicināt nevis atteikties no problēmu risināšanas, sakot, ka šeit ir kaut kādas juridiskas nepilnības, bet tomēr būt gataviem tās risināt.

Cienījamie kolēģi, viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir digitāla Eiropa. Nākošā gada pirmajā pusgadā Latvija būs visas Eiropas Savienības digitālās prioritātes un digitālo risinājumu galvenā virzītāja. Un tas ir ļoti interesanti, ka sarunās ar mūsu Eiropas Savienības kolēģiem mēs bieži vien secinām, ka domas par mūsu spējām rast digitālus risinājumus Eiropā ir daudz labākas, nekā mēs paši nereti par tām domājam, jo mēs esam diezgan tālu tikuši digitālo risinājumu ziņā. Bet, ziniet, tas ir, nevis pateicoties valsts politikai dažās situācijās, bet gan par spīti valsts politikai, ka mēs vienkārši nevaram savlaicīgi pieņemt vajadzīgos risinājumus un vienoties par nepieciešamiem risinājumiem, neraugoties uz grūtībām.

Mēs ļoti labi zinām, ka, piemēram, situācija, ka mums personām nav iespējas elektroniski autentificēties, tika atrisināta ar to, ka mums komercbankas piedāvāja šādu pakalpojumu. Un ļoti ilgi mēs sniedzām valsts pakalpojumus caur portālu www.latvija.lv, autentifikācijai izmantojot tieši šo privāto subjektu piedāvāto pakalpojumu.

Šeit ir ļoti laba iespēja virzīties uz vienas pieturas aģentūrām, izmantojot informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Mums ir milzīgi ieguldījumi bijuši jau esošajās informācijas tehnoloģijās un to risinājumos.

Cienījamie kolēģi, vienkārši veicināsim šo virzību, atbalstot šo likumprojektu! Bet tās nepilnības būs iespējams šeit, Saeimā, pielabot. Mums vienkārši ir jāgrib to darīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu precizēt, Kučinska kungs! To, ko jūs minējāt no tribīnes, es jau pateicu skaidri un gaiši - gan par balsojuma rezultātiem, gan arī par tiem nodomiem, kas bija komisijā izteikti un akceptēti.

Arguments par to, ka VARAM ir par maz spējusi atrisināt šo lietu, jo tā ir tikai viena no ministrijām, - tā nav atruna, jo, godīgi sakot, mēs jau speciāli vienojāmies par to, ka VARAM gatavos materiālu, ka to ierosinās nevis Ministru kabinets, ne arī citas ministrijas, bet gan komisija. Punkts viens.

Punkts divi. Ja mēs runājam par e-pārvaldi, tad jāteic, ka tas nav šā likuma priekšmets. Tā ir atsevišķa likumdošana, ko vajadzētu, un vajadzētu to izstrādāt atsevišķi.

Treškārt. Ja mēs runājam par šo konkrēto likumu, tad redzam, ko no 28 pantiem neviens nemazina administratīvo slogu ne iedzīvotājiem, ne biznesam, lai gan tas bija galvenais mērķis.

Un visbeidzot. Šis ir viens no tiem likumprojektiem... no Reformu partijas tā sauktās Sprūdža paketes. Daudzi no šīs likumprojektu paketes... daudzi no tiem piedzīvoja diezgan bēdīgu likteni. Tie, kas bija pieņemti, tika uzlaboti no A līdz Z un no nulles līdz maksimumam.

Šoreiz faktiski - es vēlreiz pasvītroju! - ir atbildības pārlikšana no Ministru kabineta, no ministrijas pleciem uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, uz Saeimu kā tādu. Ja jūs gribat pateikt, ka Saeimas kapacitāte ir lielāka nekā Ministru kabineta kapacitāte, tad es tam diemžēl nevarēšu piekrist. Ja jūs teiksiet, ka mums vajag jebkurā gadījumā uzlabot to brāķi, ko gatavo ministrijas un Ministru kabinets, es arī tam negribētu piekrist. Mēs dzīvojam parlamentārā republikā, un nevar kontrolēt to, ko tu pats dari.

Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (ZZS).

Es tomēr gribu precizēt. Visu cieņu Čigānes kundzei, bet, runājot par kapitālsabiedrībām, starp citu, es nebiju domājis, ka tās ir sliktās... Un, ja mēs šeit katrā vietā meklēsim politiku, tad kaut kādā ziņā mēs arī Saeimā nekur tālu netiksim ar šo likumu. Tas bija vērsts tieši pret ministrijām.

Es tūliņ nosaukšu argumentus, ko mēs dzirdēsim jau drīzumā, sākot strādāt pie šī likumprojekta: ja mēs jau tā šobrīd nodrošinām pārklājumu visā Latvijā un ja mūsu pakalpojumi jau tāpat ir pieejami, tad kāpēc mums ir nepieciešamas vēl kaut kādas institūcijas... Es domāju par ministrijām, par to, ka katrs resors sev šķiet pašpietiekams un ka katrs resors, patiesībā pat pats nenodrošinot starp savām aģentūrām nekādu saistību, noteikti pretosies vēl kaut kādām...

Bet tā vēl būtu pusbēda. Otra ir arī... Tur ir atkal taisnība Dolgopolova kungam - par kvalitāti un to, ko liek rakstīt. Faktiski jau likums virzās uz to - un arī pats koncepts -, ka mēs veidosim jaunu institūciju, kura tā kā koriģēs esošās institūcijas, ka mums ir liels risks, šādi to virzot uz priekšu esošajos likumdošanas ietvaros, uztaisīt vēl visās pašvaldībās pa kaut kādai jaunai iestādei, nesamazinot un neko neizdarot ar esošo dokumentu plūsmu.

Tāpēc vēlreiz es vienkārši aicinu stādīties priekšā, kas par grandiozu darbu stāv priekšā! Un tomēr uzskatu, ka Saeimai un valdībai vai vienalga kam... ka mums visiem tas ir jādara... jādara, nenorobežojoties: “Lai dara viņi, mēs paliksim ārā!” Tas ir mūsu kopējais uzdevums, un kopēji mums tas arī jāpaveic.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, kolēģi! Kučinska kungam nav taisnība tajā ziņā, ka visi komisijā esot balsojuši “pret”. Mūsu frakcijas pārstāvis Mežecka kungs balsoja “par”. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt. Es, uzklausījis Lolitas Čigānes teikto un Dolgopolova kunga sacīto, varu teikt: nu, viņiem abiem lielā mērā ir taisnība, bet mēs esam par likumprojekta virzīšanu pirmajā lasījumā, uzreiz teikšu.

Tas stāsts ir par to, ka tiešām nevar jaukt vienā putrā visu - teiksim, portālu www.latvija.lv. un šos vienas pieturas aģentūras punktus reģionos. Jo, runājot no Uzņēmumu reģistra skatpunkta, jāteic, ka Sprūdža ministrija, ja tā var izteikties, naudu iedeva Uzņēmumu reģistram tikai ar tādu nosacījumu, ka portālā www.latvija.lv Uzņēmumu reģistrs nodrošinās elektronisko reģistrāciju, bet beigās ne www.latvija.lv varēja nodrošināt, ne arī Uzņēmumu reģistrs normāli varēja nodrošināt elektronisko reģistrāciju.

Ja runa par reģioniem, tad, manuprāt, jāteic, ka visu tikai ar absolūti vienu domu - unificēt... apkopot vienos punktos tikai tāpēc, ka tā ir jādara, - manuprāt, tas ir muļķīgi, jo ne visās vietās tas ir iespējams.

Jābūt viedai pieejai, diferencētai pieejai, un, protams, jāstrādā pie šā likumprojekta. Jo nevar VID un Uzņēmumu reģistru sakausēt kopā tikai ar domu, ka tiem jābūt kopā, un plus vēl nodrošināt tur atsevišķu iestādi, tādu kā dzimtsarakstu nodaļu.

Tā ka jābūt prātīgai pieejai. Bet, protams, tas ir uzdevums, jau likumu rakstot. Bet nevajag jaukt to elektronisko, teiksim, aspektu ar vienas pieturas aģentūru!

Tātad mēs esam “par”, bet nu jāstrādā diezgan nopietni, jo pašreiz likumprojekts ir nekvalitatīvs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Publisko pakalpojumu likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - 4. Likumprojekts “Publisko pakalpojumu likums” tiks izskatīts 12.Saeimā.

Iepriekšējā Saeimā atbildīgā komisija bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šī komisija ir atbildīgā arī šajā Saeimā?... (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Varbūt Juridisko!”) Tas bija nopietns priekšlikums? (No zāles dep. V.Agešins: “Nē, paldies!”)

Tātad, kā es saprotu, ir divi priekšlikumi - noteikt par atbildīgo komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju vai arī noteikt par atbildīgo komisiju Juridisko komisiju.

Par pirmo... Mums jābalso par pirmo priekšlikumu - tātad par to, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka atbildīgā par likumprojektu “Publisko pakalpojumu likums” būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 23. Par atbildīgo komisiju noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 1.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 2015.gada 1.aprīlis. Vai deputāti piekrīt? (Dep. M.Bondars aplaudē.) Deputāti piekrīt.

Es atvainojos, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lolitai Čigānei!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Mans priekšlikums - 2015.gada 1.marts.

Sēdes vadītājs. 1.marts.

Tātad mums ir divi priekšlikumi. Vispirms ir jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.aprīli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 3. Tātad priekšlikums par 1.aprīli nav atbalstīts. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.marts.

Nākošais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par parlamentārajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, ko ir iesniedzis... (No zāles: “Reglamentētajām!”) Es atvainojos, “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, ko Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā lūdz turpināt izskatīt 12.Saeimā Ministru kabinets.

Šo likumprojektu ir izskatījusi arī Sociālo un darba lietu komisija.

Un šīs komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, kolēģi! Runāšu ļoti īsi.

Mēs komisijā tiešām skatījām likumprojektu, kas ir saistīts ar šo likumprojektu un ir tam pamatā... ir tā pamatlikums, un tam mēs pievērsām varbūt mazāk uzmanības, jo tas ir saistīts ar šo. Bet būtība ir nākošajā, par kuru es runāšu.

Tātad šis likumprojekts noteic, ka psihologa profesija tiek noteikta par reglamentēto profesiju, kā arī to, ka prasības psihologa un sertificēta psihologa izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka Psihologu profesionālās darbības likums un ka personas tiesības patstāvīgi sniegt psihologa pakalpojumus apliecina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdots psihologa sertifikāts.

Likumprojekts ir tieši saistīts ar likumprojektu “Psihologu likums”, kurā ietverti psihologa profesionālās darbības regulējuma galvenie aspekti, to skaitā ar psihologa sertifikāciju, kompetencēm un pienākumiem saistītie jautājumi.

Komisijas vārdā lūdzu iekļaut tālākajā darba kārtībā šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots izskatīšanai 12.Saeimai.

Iepriekšējā Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā komisija bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī ir atbildīgā komisija arī šajā Saeimā? Deputāti neiebilst.

Tādā gadījumā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šimfa. Komisijas priekšlikums ir otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 2015.gada 27.martam.

Sēdes vadītājs. 27.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad 27.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ko Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā lūdz turpināt izskatīt 12.Saeimā Ministru kabinets.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar abiem Šimfas kundzes minētajiem, un būtu loģiski, ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija būtu līdzatbildīgā komisija. Komisijas vārdā es neiebilstu pret šī likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekta izskatīšana tiks turpināta 12.Saeimā.

Lūdzu precizēt, kāds tad ir priekšlikums, kuru komisiju noteikt par atbildīgo, jo es sapratu, ka iepriekšējā Saeimā atbildīgā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet nupat no Šadurska kunga izskanēja, ka viņš vēlētos, lai to skata Sociālo un darba lietu komisija.

K.Šadurskis. Nē. Godātie kolēģi, šie trīs likumprojekti, protams, iet saskaņotā virzībā, un būtu labi, ja par nodokļiem un nodevām atbildētu mūsu komisija.

Sēdes vadītājs. Jā. Vai deputātiem ir iebildumi, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skata šo likumprojektu? Nav iebildumu.

Tādā gadījumā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Šadurskis. 2015.gada 27.marts.

Sēdes vadītājs. 27.marts. Vai citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Psihologu likums”, To arī lūdz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantā noteiktajā kārtībā turpināt 12.Saeimā izskatīt Ministru kabinets, bet šo likumprojektu tāpat ir skatījusi jau arī Sociālo un darba lietu komisija.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Paldies.

Likumprojekts sakārtos psihologu profesionālās darbības jomu valstī, nosakot skaidrus kritērijus psihologu izglītībai un pieredzei, nosakot psihologu un to klientu tiesības un pienākumus, kā arī psihologu atbildību par to profesionālo darbību.

Likumā skaidri noteiktās prasības praktizējošiem psihologiem nodrošinās sabiedrības intereses saņemt kvalitatīvus psihologa pakalpojumus, nodrošinās sensitīvas informācijas par personu, psihologa klientu, aizsardzību un konfidencialitāti, kā arī iespējas jebkurai personai, ja tai psihologa darbības dēļ radīts kaitējums, aizskartas personas tiesības vai sniegts nekvalitatīvs pakalpojums, aizstāvēt savas tiesības un intereses.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta tālāko virzību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Psihologu likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots izskatīšanai 12.Saeimā.

Iepriekšējā Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šimfa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2015.gada 27.marts.

Sēdes vadītājs. 27.marts. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.marts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģistrācijas numurs 134/Lp12). Arī to Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā lūdz turpināt izskatīt 12.Saeimā Ministru kabinets.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau iepriekš ir izskatījusi visu to likumprojektu kopumu, kuru izskatīšana netika pabeigta iepriekšējā Saeimā, un pieņēmusi savu lēmumu par katru no šiem likumprojektiem. Attiecībā uz šo likumprojektu mēs neesam iesnieguši Saeimai priekšlikumu par tā izskatīšanas turpināšanu. Šobrīd no Ministru kabineta mēs neesam saņēmuši nekādu jaunu papildu informāciju, kas liktu pārskatīt šo lēmumu, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu neturpināt šī likumprojekta izskatīšanu 12.Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (reģistrācijas numurs 134/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 73, atturas - 2. Likumprojektu 12.Saeima izskatīt neturpinās.

Godātie kolēģi, pirms mēs pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj par iespējamiem šodienas sēdes darba kārtības grozījumiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.140/Lp12) izskatīšanu otrajā lasījumā no šodienas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” otrajā lasījumā. Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir steidzams, un to, ka nav saņemts neviens priekšlikums šajā likumprojektā, es aicinu kolēģus balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godājamais sēdes vadītāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Atgādinu, ka šī likumprojekta pamatmērķis bija pārcelt iepriekš pieņemtā likuma spēkā stāšanās laiku uz nākamā gada 1.martu.

Komisija ir saņēmusi 8 priekšlikumus un tos arī izskatījusi.

1. - deputāta Andreja Judina priekšlikums, kas paredz to, ka administratora sertifikāta darbība tiek izbeigta gadījumā, ja administratoram par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērots administratīvais sods - tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās.

Komisijā bija diskusija par šo priekšlikumu. Komisijas deputāti izteica viedokli par to, ka jautājums ir par samērību, jo apmēram 26 gadījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts šāds sods. Minēšu tikai vienu piemēru: ārzemnieku nodarbināšanas aizlieguma pārkāpšana gadījumā, ja nav darba atļaujas. Nu, šāda nodarbināšana acīmredzot nav saistīta ar maksātnespējas procesu.

Tika izteikts arī viedoklis, ka šāds rezultāts attiecībā uz administratīvo pārkāpumu un konkrēto sodu, proti, sertifikāta darbības izbeigšana un anulēšana, varētu būt tajos gadījumos, kad administrators, piemēram, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu korupcijas novēršanas jomā vai maksātnespējas jomā, taču šādi priekšlikumi komisijā iesniegti nebija.

Jānorāda, ka minēto priekšlikumu arī šo apsvērumu dēļ Juridiskais birojs neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es iesniedzu trīs priekšlikumus attiecīgajam likumprojektam, un būtībā tie visi ir saistīti ar likuma 17.pantu. 17.pantā ir runa par administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu vai tā anulēšanu. Visi priekšlikumi ir atšķirīgi, bet tiem arī ir kopīga ideja. Proti, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai par administratoriem strādātu cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Bet mēs nevaram tā ierakstīt, jo uzreiz būs jautājums: ko tas nozīmē un cik tad aptraipīta reputācija vienam vai otram?

Līdz ar to es piedāvāju trīs atsevišķus risinājumus.

Un pirmais jautājums saistīts ar šādu situāciju. Proti, ja cilvēkam ir piemērots administratīvais sods - tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās... Proti, ja viņš izdarījis savā darbībā kaut kādu nopietnu pārkāpumu un par to viņš ir administratīvi sodīts, tad viņš nevar tikt galā ar savām darbībām... Vai drīkst tādam cilvēkam uzticēt maksātnespējas procesa administrēšanu? Manuprāt, nē.

Līdz ar to es ierosinu noteikt, ka arī šādā gadījumā cilvēks nevarēs strādāt par maksātnespējas procesa administratoru. Mums ir paredzēti vairāki gadījumi, kādos viņš nevar strādāt, - piemēram, ja viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai ja viņam pašam ir pasludināts maksātnespējas... fiziskās personas maksātnespējas process. Ir arī citi gadījumi.

Es dzirdēju no mūsu uzaicinātajiem ekspertiem viedokli: ja mēs aizliegsim viņam strādāt par administratoru, viņš tiks sodīts dubulti. Bet tā nemaz nav! Jo, ja cilvēks izdarījis pārkāpumu un ja viņam ir piemērots sods, tas rada dažādas sekas. Visi saprot, piemēram, to, ka tad, ja cilvēks saukts pie kriminālatbildības, viņš nevar strādāt par prokuroru, par policistu, viņš nevar strādāt par skolotāju, viņu nevar ievēlēt par Valsts prezidentu un tā tālāk. Tātad viena darbība izraisa vairākas sekas.

Un tā tam būtu jābūt arī šajā gadījumā. Ja cilvēkam ir piemērots sods, ka viņš nedrīkst strādāt... es atvainojos!... nedrīkst ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, tad, manuprāt, arī par maksātnespējas procesa administratoru viņš nedrīkst būt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Nē, paldies.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Judina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 52, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi.

Nākamais, 2., arī ir deputāta Andreja Judina priekšlikums, kas paredz to, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai, iestājoties Maksātnespējas likuma 17.panta otrajā daļā minētajiem priekšnoteikumiem, būtu jāpieņem obligāti - tātad imperatīvi! - lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu. Proti, šāds lēmums būtu obligāti jāpieņem tajā gadījumā, kad attiecīgais administrators divas reizes ir atcelts no pienākumu pildīšanas.

Nu, savā ziņā šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo, un argumenti bija līdzīgi. Un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Bērziņa kungam ir taisnība tādā ziņā, ka arī šis priekšlikums izstrādāts, lai mainītu situāciju un panāktu, lai par maksātnespējas procesa administratoriem strādātu cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Tomēr tā būtība ir cita.

Saskaņā ar likumu tagad iznāk... veidojas tāda situācija: ja cilvēks strādāja par maksātnespējas procesa administratoru un viņu divas reizes atcēla no pienākumu pildīšanas... proti, ja viņš izdarīja tādus pārkāpumus, ka divas dažādas tiesas divos dažādos procesos nolēma, ka viņš nedrīkst būt par administratoru, tad šajos gadījumos persona var arī pārsūdzēt, tātad vēl divas tiesas var skatīt jautājumu un atkal apstiprināt, un pieņemt lēmumu, ka, jā, tieši viņš nevar būt par administratoru. Un šis cilvēks var tikt... par šā cilvēka likteni var lemt.

Patlaban likumā rakstīts, ka šo cilvēku... lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu var pieņemt... proti, neraugoties uz to, ka divas vai četras tiesas izskatīja jautājumu, viņš var zaudēt sertifikātu, bet var arī nezaudēt.

Nu, jūs varat iedomāties situāciju, ka cilvēks... ka lēmums pieņemts ar tiesas... ar tiesas lēmumu tas ir izdarīts. Kas notiek tālāk? Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija vērtē spriedumu, lēmumu, kas stājies spēkā. Un var izsecināt, ka, neraugoties uz pieņemtajiem lēmumiem, tiesas lēmumiem, šis cilvēks var turpināt darbu.

Manuprāt, tas nav pareizi, un es aicinu noteikt... iekļaut imperatīvu normu: ja ir bijis attiecīgs gadījums, tad viņš zaudē iespēju strādāt par administratoru.

Neraugoties uz to, ka daži kolēģi neatbalstīja vai atturējās iepriekšējā balsojumā, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas tomēr ir cits, un tas nekādā gadījumā, ja jūs balsosiet “par”, nesagraus sistēmu. Vienkārši būs skaidras tiesiskās sekas: ja divas reizes būs atcelts, tad vairs nevarēs strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Vakar mēs ļoti pozitīvā gaisotnē vienojāmies par Latvijas valsts budžetu 2015.gadam. Ļoti iepriecinoši ir tas, ka mēs esam saņēmuši pozitīvu novērtējumu no Eiropas Savienības par mūsu budžetu, jo visus pamatrādītājus mūsu budžets ļoti labi izpilda, tāpēc tik kritiskus komentārus kā daudzas daudz vecākas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Francija, mēs noteikti nesaņemsim.

Tomēr šajā Eiropas Komisijas komentārā par mūsu budžetu ir viena kritiska piezīme, proti, Latvijā nav pietiekams investīciju apjoms - ārvalstu investīciju apjoms.

Cienījamie kolēģi, kādā veidā tas ir saistīts ar šo Maksātnespējas likumu? Tas ir saistīts vistiešākajā veidā! Jau vairākus mēnešus daudzi no jums ir saņēmuši publikācijas no vairākām bankām, kas darbojas Latvijā, par to, ka ļoti sliktā maksātnespējas prakse un administratoru un tiesnešu bezatbildība grauj šo banku vēlmi izsniegt kredītus investīcijām, kas ir ļoti nepieciešamas Latvijas tautsaimniecībā.

Cienījamie kolēģi! Mums ir nepieciešams pastiprināt maksātnespējas administratoru atbildību, lai varētu šo jomu sākt sakārtot un lai komercbankas nebaidītos izsniegt kredītus, vairoties no riska, ka tanī gadījumā, ja uzņēmums, kas ir saņēmis kredītu, bankrotēs, šī komercbanka nokļūs nenodrošināto kreditoru lokā un nevarēs nekādā veidā atgūt savas finanšu investīcijas.

Cienījamie kolēģi! Šis ir tautsaimniecības vides jautājums, un šobrīd mūsu tautsaimniecības vidi nopietni apdraud šī ļoti nepatīkamā Latvijas inovācija - sava veida maksātnespējas reiderisms, kas mums ļoti daudzos gadījumos notiek. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, diemžēl komisijas vārdā es neko nevaru piebilst tāpēc, ka Čigānes kundzes uzstāšanās pamatā nebija saistīta ar šo priekšlikumu. Komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Judina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Arī 3. ir deputāta Andreja Judina priekšlikums, par kuru bija diskusijas Juridiskajā komisijā. Priekšlikums paredz to, ka lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem tad, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas administrācija administratora darbībā divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus, taču komisija šeit saskatīja vairākas problēmas.

Pirmām kārtām saskaņā ar spēkā esošo 175.panta otro daļu ir iespēja šo Maksātnespējas administrācijas lēmumu pārsūdzēt, kas ir ļoti būtiski, neraugoties uz to, ka pārsūdzība neaptur darbību. Taču deputāts Judins nevarēja komisijas sēdes gaitā atbildēt uz jautājumu, kā tad būtu jārīkojas tajā gadījumā, ja Maksātnespējas administrācija saskaņā ar 174.panta otro daļu būtu uzlikusi administratoram tiesisko pienākumu, kurš būtu izpildīts, piemēram, būtu iesniegts pārskats par maksātnespējas procesu. Šī priekšlikuma kontekstā arī Juridiskais birojs norādīja, ka ļoti svarīgi ir ņemt vērā šo pārsūdzības iespēju, kas nav atspoguļota šajā 3.¹ pantā piedāvātajā redakcijā.

Šeit vēl arī ir jānorāda, ka saistībā ar, nu, varbūt nedaudz līdzīgu situāciju Satversmes tiesa 2014.gada 7.jūlijā ir ierosinājusi lietu par iepriekš spēkā esošās Civilprocesa likuma 363.⁸ panta redakcijas atbilstību Satversmei.

Un, pamatojoties uz šiem argumentiem, komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Šoreiz ļoti īsi. Tikai saistībā ar Satversmes tiesas lietu.

Jā, ļoti bieži mēs dzirdam tādu argumentu: labāk neko negrozīt, jo Satversmes tiesa var atcelt un būs noteiktas sekas.

Kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību tam, ka ir lieta, kas ir uzsākta, bet tā ir uzsākta saskaņā ar likuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2010.gadam. Līdz 2010.gadam bija tāda situācija, ka nevarēja pārsūdzēt. Tagad likums ir grozīts un tāda iespēja ir.

Tāpēc mans ierosinājums: nedz šodien, nedz arī turpmāk nebiedēt cilvēkus ar Satversmes tiesu, kad nav pamata.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. A.Bērziņš: “Nē, nē! Nevajag baidīt!”)

G.Bērziņš. Es tikai gribētu komisijas vārdā piebilst, ka jūsu piedāvātā redakcija, Judina kungs, neparedz pārsūdzības iespējas, kad ir šāds administrācijas lēmums.

Līdz ar to komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Judina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 20, atturas - 21. Priekšlikums atbalstīts. (Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.)

G.Bērziņš. Jā, paldies.

4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5.priekšlikums savukārt ir deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas paredz pagarināt laiku, kādā fiziskajai personai - parādniekam - ir tiesības maksātnespējas procesā iesniegt attiecīgo saistību dzēšanas procedūras pieteikumu. Saskaņā ar ierosināto jauno regulējumu šo dienu skaits būtu nevis 30, bet 60. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu, ņemot vērā to, ka spēkā stāšanās šobrīd ir atlikta un šis jautājums līdz ar to nav aktuāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 49, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir vairāk redakcionāla rakstura. Mēs redzam, ka pirmā lasījuma redakcijā šie labojumi ir veikti, tātad ir atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 7. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Šeit ir jāpasaka dažas ļoti interesantas lietas, par kurām iepriekš mēs nebijām runājuši.

Nu, pirmām kārtām ir jāatgādina, kāpēc notiek tā pāreja uz 1.martu. Atbilde ir ļoti vienkārša: Tieslietu ministrija nav laikus iesniegusi nepieciešamos grozījumus Civilprocesa likumā, lai paredzētu kārtību, kādā varētu darboties tie būtiskie grozījumi, kurus mēs pieņēmām sakarā ar maksātnespējas reformu. Noteicām tiem spēkā stāšanās laiku - 1.janvāri. Un tad sanāca tā, ka pēkšņi vienā no Juridiskās komisijas sēdēm... Kad bija piecas minūtes līdz sēdei, Nacionālā apvienība - tieslietu ministra personā! - iesniedza priekšlikumus Juridiskajai komisijai. Nu, lūdzu, tad varbūt jūs savā vārdā... šos grozījumus tad attiecīgi arī iesniedziet! Juridiskā komisija toreiz neatbalstīja. Neatbalstīja arī Saeima pēc tam, kad Nacionālā apvienība, kad bija atlikušas piecas minūtes līdz Saeimas sēdei, lūdza iekļaut minēto jautājumu darba kārtībā. Tāda bija tā likumdošanas procedūra.

Tagad parlaments dēļ tā, ka nav spējis ieviest grozījumus Civilprocesa likumā, nāk klajā ar priekšlikumiem visus jautājumus un šo būtisko reformu pārcelt uz 1.martu, jo bankas pēkšņi sākušas raustīt koalīcijas deputātus un teikt, ka tomēr varbūt mums būtu jāpacenšas un kaut kā šis jautājums lielā mērā jānobremzē. Un visinteresantākais ir tas, ka Nacionālās apvienības pārstāvji histērijā pārmetumiem bagātas tēzes bija veltījuši absolūti visiem par viņu neatbalstīšanu saistībā ar Civilprocesa grozījumiem, bet tajā pašā laikā viņi atbalsta to, lai šo reformu pārceltu uz 1.martu.

Tajā pašā laikā šodien grozījumus, pie kuriem jūs strādājāt saistībā ar valdes locekļu atbildību, jūs vienā sēdē plānojāt izskatīt divos lasījumos... iesniegt izskatīšanai pirmajā lasījumā un otrajā lasījumā likumprojektu par valdes locekļu atbildību. Nu, vai tā nav kaut kāda dubultmorāle, ko piekopj tā pati Nacionālā apvienība, kura nevēlas, lai minētie grozījumi stātos spēkā?

Ko es, kolēģi, prasu ar šo priekšlikumu? Labi, Civilprocesa likuma grozījumi nav gatavi! Kāpēc nav gatavi? Tāpēc, ka Tieslietu ministrija visu laiku sēdēja un kopā ar tieslietu ministru, toreiz Gaidi Bērziņa kungu, un ar pašreizējiem ministriem klusībā cerēja, ka Valsts prezidents vienkārši šo būtisko paketi neizsludinās. Un viss! Un tāpēc reglamentēts mehānisms, kā tā varētu stāties spēkā, izstrādāts netika. Pieņemsim, ka viņi pieļāva kļūdu un parādīja savu nekompetenci, bet kas tagad mums traucē pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā vienas sēdes laikā? Un šodien mēs attiecībā uz grozījumiem par valdes locekļu atbildību parādām, ka tas ir iespējams. Nu tad es aicinu to izdarīt! Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām. Ko es prasu šajā priekšlikumā? Lai mēs atbalstītu normu, attiecībā uz kuru grozījumi Civilprocesa likumā nav nepieciešami, kura paredz samazināt personām maksātnespējas procesa izejas termiņus un pēc kuras ir pieprasījums arī no Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas puses. Un arī Bērziņa kungs ļoti labi zina, kādas notiek sarunas, lai cilvēkiem padarītu šo procesu vieglāku, tomēr arī viņš iet ar mērķi - pārnest to uz 1.martu.

Nu kāda tad ir jēga neatbalstīt šo priekšlikumu, ja ne tikai lobējot bankas? Tā teikt, slīkoņi mēģina tomēr līdz kaut kādam brīdim paelpot un līdz tam 1.martam tomēr šo reformu arī šajā punktā novirzīt uz daudz ilgāku posmu. Es tiešām nesaprotu to divkosību, ko Nacionālā apvienība šajā jautājumā parāda, es nesaprotu to divkosību, ko Juridiskā komisija dara, pārbalsojot virkni priekšlikumu, - sākumā atbalstot tos, bet pēc tam tos pēkšņi noraidot ar pārbalsošanām, to visu pamatojot ar koalīcijas panākto vienošanos, lai tikai nebūtu...

Es aicinu tomēr būt lielā mērā apdomīgiem un šo priekšlikumu par vienas normas, tieši par pārejas noteikumu 65.punkta, spēkā stāšanos atbalstīt, lai šī norma tiktu atbalstīta. Nekādi grozījumi Civilprocesa likumā... to spēkā stāšanās nav nepieciešama, šī norma tiešām ir derīga un vajadzīga mūsu cilvēkiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es arī nesaprotu Elksniņa kunga divkosību, jo, ja jūs patiesi būtu vēlējies pieņemt attiecīgos Civilprocesa likuma grozījumus, uz kuriem jūs atsaucaties un kuriem ir zināma saistība ar šo likumprojektu, jūs, būdams pieredzējis jurists, manuprāt, varējāt izlasīt šīs atsevišķās normas, kas tika piedāvātas no Tieslietu ministrijas puses. Es domāju, ka jūs ātri spētu noorientēties šajās normās un iepazīstināt ar tām arī savas frakcijas deputātus, jo tajā brīdī, kad jūs acīmredzot sapratāt, par ko ir runa šajos Civilprocesa likuma grozījumos, bija jau par vēlu. Vienkārši acīmredzot jums nebija laika pievērst uzmanību varbūt šim jautājumam.

Tomēr šobrīd mēs esam tur, kur esam, un Saeima ir nodevusi Juridiskajai komisijai šos grozījumus Civilprocesa likumā. Juridiskā komisija pie šiem grozījumiem, neapšaubāmi, strādās, un es domāju, ka mūsu mērķis ir ieviest šo regulējumu no 1.marta. Es gribētu noteikti teikt, ka vismaz šajā sadaļā, par ko diskutēja Elksniņa kungs, proti, par saistību dzēšanas termiņu samazināšanu... Kā mēs atceramies, tas bija mērķis, kura dēļ šis likums tika atvērts.

Es domāju, ka nekādas termiņa pārcelšanas 1.martā nebūs, vismaz Nacionālā apvienība ar šādu rosinājumu nenāks. Un mēs darīsim visu, lai šie termiņi stātos spēkā, zinot arī to, kāda ir situācija ar to parādnieku skaitu, kuri nespēj izpildīt parādsaistības vēl no tiem laikiem, kad bankas piekopa politiku “gāzi grīdā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Bērziņa kungs! Es gribētu jums varbūt piekrist vienā jautājumā. Vienīgais, kas man ir palicis atmiņā no jūsu tikko teiktā, ir: “Esam tur, kur esam.”

Bet nu par faktiem.

Valsts prezidents 6.oktobrī ir izsludinājis grozījumus Maksātnespējas likumā. 6.oktobrī! Atbildiet uz jautājumu: kurā datumā uz Juridiskās komisijas sēdi jūs atstiepāt - tiešām atstiepāt! - grozījumus Civilprocesa likumā? Nu, kurā? Jūs varat pateikt? Novembra beigās. Cik laika jums bija nepieciešams? Pēc tam kas notika? 4.decembra sēdē jūs pēkšņi pamodāties. Tas jautājums tika nodots uz 4.decembra sēdi, jūs atsaucāt savus iepriekš parakstītos Civilprocesa grozījumus. Jūs arī atsaucāt tos! Kāpēc? Tāpēc, ka jūs pēkšņi panācāt vienošanos - pārlikt šo jautājumu uz martu.

Jūs šajā situācijā spēlējat divkosību. Pirmdien jūs kliedzat, ka tas jautājums ir vitāli svarīgs un to ir nepieciešams pieņemt, savukārt otrdien jūs pasakāt: “Nu, jūs neatbalstījāt mūs pirmdien, tāpēc mēs jums tagad pasakām “fī” un pagriežamies, un aizejam!” Bet tā jūs rīkojaties!

Par likumdošanas procedūru. Jūs sakāt: iepazīstināt frakcijas kolēģus, lai pieņemtu 1ēmumu. Bez piecām desmit... pirms Juridiskās komisijas sēdes mēs saņemam jūsu sagatavoto projektu. Bet jūs pat nesakāt tā: “Nu, mēs tad sniedzam to iekšā!” Jūs pasakāt: “Mēs neiesniedzam. Iesniedziet mūsu vietā!” Un to dara tieslietu ministrs, lūdzot Juridiskajai komisijai! Un ko tagad jūs vēlaties - lai mēs piecu minūšu laikā, neiepazīstoties ne ar anotāciju, ne ar kaut kādiem dokumentiem, pateiktu jums: “Jā, mēs skriesim pa priekšu un atbalstīsim to, ko jūs virzāt!”

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi. (No zāles: “Pēdējo!”)

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā, kolēģi! Elksniņa kungs, jūs kā pieredzējis deputāts ļoti labi zināt to, ka Tieslietu ministrija neko nestiepj uz Juridisko komisiju tādā veidā, kā jūs to pasniedzat. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Jūs ļoti labi zināt, ka Tieslietu ministrijā likumdošanas process sevī ietver arī diskusiju darba grupā, kurā ir iesaistīti eksperti.

Tik tiešām, 6.oktobrī šis likums tika izsludināts, un tajā pašā laikā uzsākās darbs pie minēto grozījumu izstrādes. Tikko šie grozījumi bija izstrādāti, tie tika iesniegti Juridiskajā komisijā. Un jūs ļoti labi zināt, ka šajā laikā bija arī Saeimas vēlēšanas. Līdz ar to Juridiskās komisijas darbs varbūt nenotika tādā ritmā, kādā tam būtu jānotiek ikdienas procesā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams?

G.Bērziņš. Nē, paldies. Minētais priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi, 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir vairāk redakcionāla rakstura un kas ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā, šajā gadījumā - galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 22, atturas - 10. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”. Likumprojekts tiek skatīts kā steidzams.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģiska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 3. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, kas ir saistīts ar termiņa pagarināšanu, lai Kultūras ministrija paspētu veiksmīgi izstrādāt normatīvos dokumentus, kurus izstrādāt šis likumprojekts uzliek tai par pienākumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. Un 4. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar pantu par likuma stāšanos spēkā. Tas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Vucāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.

M.Zemļinskis (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.250 - likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Kopumā komisijā ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Un 3. - pēdējais - arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi trīs priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi! Konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 2015.gada 9.janvārim.

Sēdes vadītājs. 9.janvāris. Deputāti piekrīt.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts dienesta likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Valsts dienesta likums”. Šis ir pēctecis Valsts civildienesta likumam, kurš ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, tātad kopš 2001.gada. Šajā laikā ir gan pilnveidotas likuma normas, gan attīstījusies prakse šo normu piemērošanā. Valsts pārvaldei jābūt konkurētspējīgam darba devējam ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Eiropas valstu civildienesta reformu galvenās šībrīža tendences iezīmē sekojošas lietas: ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku nodarbinātības apstākļu izlīdzināšanās, būtisku lomu piešķirot privātā sektora pieredzei, karjeras attīstības un darba samaksas sistēmas veidošanai; darba samaksas sistēmas saistīšana ar darba rezultātiem, plaši lietojot darba izpildes novērtējumu; atklāti konkursi uz jebkuru amatu, elastība nodarbinātības apstākļos un pienākumu deleģēšana tiešajiem vadītājiem.

Ministru kabinets jau pirms kāda laika, 2012.gadā, ir pieņēmis valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju, un uz tās pamata tad faktiski ir izstrādāts šis Valsts dienesta likuma projekts, kurš tātad šo reformu, šo koncepciju, tā teikt, iedzīvina. Protams, būs arī vairāki citi likumprojekti, bet šis tātad ir galvenais.

Kas tajā ir plānots citādi nekā iepriekšējā - Valsts civildienesta likumā?

Pirmkārt, valsts pārvaldē nodarbināto tiesisko attiecību pilnveidošana, visiem valsts pārvaldē izveidojot vienotas nodarbinātības attiecības. Paredzēts nodrošināt principa “valsts pārvalde kā vienots darba devējs” ieviešanu (jau šobrīd ir vienots tiesiskais regulējums ierēdņiem un darbiniekiem atlīdzības, kā arī darba izpildes novērtēšanas jomā), izveidojot vienotas nodarbinātības attiecības tiešās pārvaldes iestādēs. Tās vairs neregulēs divi dažādi likumi. Šobrīd tās daļēji regulē Valsts civildienesta likums un daļēji - arī Darba likums, bet turpmāk būs viens - Valsts dienesta likums. Tā ir iespēja risināt arī jautājumu par vienotu disciplināratbildību ierēdņiem un darbiniekiem. Šobrīd darbiniekiem var piemērot tikai divus disciplinārsodus - piezīmi vai rājienu.

Ieviešot vienotas nodarbinātības attiecības, efektīvāk un ar mazākiem resursiem varēs nodrošināt personāla lietvedības funkciju iestādē, kā arī, risinot nodarbinātības strīdus, nebūs nepieciešams dziļi pārzināt divu dažādu procesuālo normu regulējumu un tiesu praksi. Šobrīd pārāk daudz resursu tiek tērēts personāla lietvedības sakārtošanai un uzturēšanai un tikai atlikušo laika daļu var veltīt cilvēkresursu stratēģiskās attīstības jautājumiem.

Vienotas nodarbinātības attiecības ir arī nosacījums tam, lai ieviestu darboties spējīgu mobilitātes sistēmu valsts pārvaldes ietvaros un iedzīvinātu ideju par valsts pārvaldi kā vienotu darba devēju.

Otrā svarīgā izmaiņa: būs atklāti pretendentu konkursi visiem amatiem. Atklāti pretendentu konkursi šobrīd tiek rīkoti tikai uz ierēdņu amatiem, bet turpmāk tie būs gan ierēdņiem, gan darbiniekiem.

Treškārt, motivācijas sistēmas un profesionālās pilnveides pasākumi, sistēmas pilnveidošana. Plānots izveidot bezmaksas mācību programmu jaunajiem ierēdņiem un darbiniekiem, iestāžu vadītājiem, kā arī talantu vadības sistēmu.

Paplašinātas iespējas rīkot iekšējos konkursus valsts pārvaldē, lai veicinātu valsts pārvaldes ekspertu attīstību. Paplašinātas rotācijas iespējas gan resoru ietvaros, kur pastāv dažādas nodarbinātības attiecības, gan publiskās pārvaldes ietvaros. Paredzēta arī iespēja uz laiku pārcelt ierēdni vai darbinieku amatā pašvaldības iestādē vai pat komercsabiedrībā.

Šādas rotācijas mērķis ir paaugstināt ekspertu kompetenci un nezaudēt labākos ekspertus, ļaujot papildināt zināšanas citur, kā arī nodrošināt labu pārvaldību, pilnvērtīgi izmantojot resorā pieejamos cilvēkresursus.

Rotācija veicinās arī vienotas iestāžu kultūras veidošanos un valsts pārvaldes ietvaros sadarbību gan viena resora ietvaros, gan starp dažādiem resoriem.

Šis likums tātad neattieksies uz Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem un Ministru kabineta locekļu atbalsta personālu, kas ir biroju vadītāji, padomnieki un tā tālāk.

Tāpat tas neattieksies uz pašvaldību ierēdņiem, lai gan sākotnēji šāda ideja bija... Bet tad, komisijā izskatot šo jautājumu, pašvaldības teica... piegāja tam ļoti pragmatiski. Tās teica: “Paskatīsimies, kā tas izdosies valsts pārvaldei! Ja tas labi izdosies, tad arī mēs, iespējams, pievienosimies... izskatīsim iespēju pievienoties šai sistēmai.”

Un tagad es gribu pateikt vēl dažas praktiskas lietas, kas tad tiks panāktas ar šo jauno likumprojektu. Tātad faktiski... noteikti arī jūs, ejot uz kādu valsts iestādi, kādreiz esat saskārušies varbūt ar tur esošo darbinieku kaut kādu īpašu attieksmi vai nesaprašanu un līdz ar to zināt, kā jūtas pretējā puse - it sevišķi uzņēmēji, ejot pie ierēdņa, kurš nekad varbūt nav bijis... tātad nav strādājis privātajā sektorā, tāpēc īsti nesaprot šo uzņēmēja sāpi vai viņa problēmu lietas būtību.

Tātad faktiski šobrīd ar šo likumu būs iespēja aizrotēt pat ierēdņus uz kādu... kaut vai uz valsts kapitālsabiedrību vai tamlīdzīgi, lai radītu viņiem šo pieredzi, kas ir, protams, pozitīvi.

Tāpat šobrīd pastāv divas dažādas attieksmes pret ierēdni un pret darbinieku. Ir pat bijuši gadījumi, kad, izdarot vienu un to pašu pārkāpumu, tātad abiem vienlaicīgi veicot šo pārkāpumu, vienam ir viens sods, bet otram - cits, kas nu galīgi nav loģiski! (No zāles dep. A.Bērziņš: “Nu gan ir skaidrs!”; dep. V.Orlovs: “Īsāk!”) Tāpat arī rotēt, piemēram, darbiniekus starp ministriju un padotības iestādi - šobrīd tas īsti nav iespējams... piemēram, no Ekonomikas ministrijas aizrotēt kādu darbinieku uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru vai pretēji. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pietiek!”)

Un tātad ir vēl dažas lietas - tādas kā mediācija -, kas ir iekļautas likumprojektā, proti, kad uzreiz neiet uz tiesu, bet ir te mediācija.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Valsts dienesta likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 27. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ķirsis. Piedodiet par garo ziņojumu, bet reforma ir ļoti svarīga!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad ir 2015.gada 1.februāris.

Sēdes vadītājs. 1.februāris. Deputāti neiebilst. Paldies.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, es jūs vēlos informēt, ka ir saņemts piecu deputātu priekšlikums (No zāles dep. V.Agešins: “Uzvārdus!”) - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi?

Jā, to ir iesnieguši deputāti Smiltēns, Abu Meri, Šadurskis, Brigmanis un Zariņš. (No zāles: “Jauna koalīcija!”; dep. A.Bērziņš: “Šitie ir tie varoņi!”) Tātad - vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākošais darba kārtības punkts - likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi, tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums”, otrais lasījums. Atbildīgā komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par būvniecības regulējumu rezervātu neitrālajā zonā, kurš komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, vairāk tāds redakcionāls, un arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un visubeidzot 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par regulējumu, kas būs spēkā līdz šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Slīteres nacionālā parka likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 2015.gada 9.janvāris.

Sēdes vadītājs. 9.janvāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Atgādinu, ka minētais likumprojekts ievieš apbūves tiesību institūtu, lai nākotnē izvairītos no tā sauktā dalītā īpašuma.

Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi astoņus priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka to, ka, izbeidzoties apbūves tiesībai, izbeidzas visas trešo personu lietu tiesības, kas nodibinātas uz apbūves tiesību.

Savukārt nākamais priekšlikums (diemžēl jāatsaucas arī uz to) paredz arī situācijas, kādās šī apbūves tiesība nevar izbeigties bez trešo personu piekrišanas.

Tagad atgriežos pie 2.priekšlikuma. Kā jau teicu, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Savukārt 3. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, par kuru es jau izteicos kopsakarā ar 2.priekšlikumu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 4. arī ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, vairāk tehniska rakstura, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 6. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir atbalstīts un ir redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 8. ir terminoloģiska rakstura priekšlikums no tieslietu ministra Dzintara Rasnača, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30. ...?

G.Bērziņš. 30. ...

Sēdes vadītājs. Jā, tātad 2015.gada 30.janvāris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” un ir nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Juridiskajā komisijā nebija pieejami, nebija tātad iesniegti nekādi priekšlikumi, un līdz ar to arī Juridiskās komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisija ierosina šā gada 23.decembri. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nepaspēs!”)

Sēdes vadītājs. 23.decembris. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Juridiskā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus, tos izskatījusi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un šis priekšlikums ir vairāk saistīts ar juridiskās tehnikas ievērošanas nepieciešamību un ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, minētais likumprojekts ir saistīts ar nupat kā atbalstītajiem grozījumiem Civillikumā, ieviešot apbūves tiesību institūtu. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz izslēgt no pārejas noteikumiem punktu, kas šobrīd dod tiesības veidot šo dalīto īpašumu. Ņemot vērā, ka stāsies, cerams, spēkā pēc trešā lasījuma Civillikuma grozījumi par šo apbūves tiesību institūtu, tad šāda norma nebūs nepieciešama. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un arī 2. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas šobrīd aicina svītrot šo spēkā stāšanās laiku, kurš diemžēl jau ir pagājis, bet komisija noteikti strādās pie tā, lai pēc iespējas ātrāk šo likumprojektu izskatītu un arī vēlāk pieņemtu Saeimas sēdē. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (dokuments Nr.271). Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Abi priekšlikumi ir redakcionāla rakstura, un tie precizē likumprojekta tekstu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N.Kleinberga. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

N.Kleinberga. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.decembris.

Sēdes vadītājs. 23.decembris. Deputāti neiebilst.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šī gada budžeta programmā “Saeimas darbības nodrošināšana” netiks izlietoti 2 miljoni 894 tūkstoši 552 eiro, un es aicinu jūs, kolēģi, piekrist šīs apropriācijas pārdalei uz valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Kā jau to varēja sagaidīt, ņemot vērā vakardienas visas debates par budžetu un ņemot vērā arī šo ļoti īpašo budžeta pieņemšanas grafiku, tika novirzīts 1 miljons eiro sadalei, un es ceru, ka kolēģi un arī jūs, tie mūsu kolēģi, kas darbojaties koalīcijā, apzināties, ka tie ir tikai 0,013 procenti no visa budžeta. Un par tiem - un tikai par tiem! - mēs, deputāti, varam atbildēt. Un šos 0,013 procentus valdība mums piespēlēja kā tādam mazulim grabulīti, un mēs godprātīgi par to papriecājāmies, paspēlējāmies un sajutāmies aplaimoti, un par to atļāvām valdībai pašai sadalīt vairāk nekā 2,30 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Bet apetīte jau aug ēdot un izskatās, ka Ministru kabinetam ir iepaticies būt šim dāsnajam Ziemassvētku vecītim, būt dāsnam Ziemassvētkos. Kā citādi mēs varētu izprast šo Saeimas lēmuma projektu, kurš paredz no Saeimas budžeta programmas pārdalīt vēl 2,8 miljonus eiro programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”? Un vai mēs gaidām tagad kaut kādus īpašus meteoroloģiskos apstākļus? Vai Nacionālās drošības padomei ir kādas ziņas par apdraudējumiem Latvijai? Kam ir plānots vieglu roku sadalīt nu jau 5 miljonus eiro šajā programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”? Un kādus problēmjautājumus parlamentam aiz muguras valdība grasās risināt?

Tajā pašā laikā, apspriežot valsts budžetu 2015.gadam, mums nebija iespējas atbalstīt praktiski neko - ne papildu finansējumu rehabilitācijas pasākumiem, ne pedagogu algām, ne veselības veicināšanas pasākumiem.

Un, cienījamie deputāti, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā priekšlikumā paredzēts, ka Saeimai plānotos līdzekļus mēs pārdalām no kapitāliem izdevumiem. Vai tiešām tikai mūsu frakcijai ir sajūta, ka kaut kas nav kārtībā?

Pirmkārt, mums ir jāuzdod jautājums, kāpēc tikai decembra beigās mēs paši esam pamanījuši, ka līdzekļi nav izlietoti atbilstoši plānotajam, un veicam pārdali, uzticot šos līdzekļus sadalīt valdībai pēc savas saprašanas?

Otrkārt, mums būtu jāatbild uz jautājumu, kāpēc šajā gadījumā netiek piemērota ikgadējā valsts budžetā pieņemtā norma, kas paredz rīcību tieši šajos gadījumos, kad investīciju projekta ieviešana ir aizkavējusies.

Likumīgi un atbildīgi būtu šos līdzekļus pārskaitīt apropriācijas rezervēs, lai nākamgad izmantotu ēkas Jēkaba ielā 6/8 tālākai rekonstrukcijai. Tā vietā līdzekļi steigā tiks iztērēti šogad, lai no jauna tos atkal papildus ieplānotu 2015.gada budžetā.

Tā nav atbildīga un vienlīdzīga attieksme pret visām institūcijām, un diemžēl kārtējo reizi jāpārliecinās, ka nestrādā princips “Viena taisnība un viens likums visiem”. Diemžēl tas nav priekš visiem! Ministru kabinets atvēlēja jums, augsti godātie pozīcijas deputāti, iespēju sadalīt 2015.gada budžetā 1 miljonu eiro, pretī prasot dāsnu Ziemassvētku dāvanu - atļauju valdībai pašai sadalīt vēl 2,8 miljonus eiro. Pat tad, ja smagu sirdi esat balsojuši par 2015.gada budžetu, tad šī ir tā reize, kad vajadzētu apzināties, ka Saeimai ar saviem lēmumiem ir jārāda paraugs sabiedrībai. Aicinu neatbalstīt šos grozījumus, ļaujot nākamo gadu iesākt ar 2,89 miljonu eiro lielāku finanšu rezervi kaut vai tāpēc, lai nākamgad, kad būs vajadzīgi līdzekļi kaut kam būtiskam, valdībai būtu mazākas iespējas aizbildināties, ka nav naudas.

Un vēl gribu piebilst, ka arī šorīt, izlasot ziņas, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir joprojām vajadzīga rehabilitācija un kuri ir cietuši Zolitūdes traģēdijā, kā arī bojāgājušo tuviniekiem, kam joprojām ir vajadzīga šī rehabilitācija, līdzekļi ir beigušies. Varbūt cienīsim to sabiedrības daļu, kura ir pelnījusi, lai mēs pamanītu to, ka viņiem mūsu atbalsts ir ļoti vajadzīgs!

Pateicos. (NSL frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Daudzes kungs, kolēģi! Izskatās, ka, atbalstot vakar tos daudzos priekšlikumus 2015.gada valsts budžetam, Saeima ir paņēmusi ātro kredītu Latvijas Republikas valdībā, bet jau šodien šo ātro kredītu steidz atdot... atdot, pat nepavaicājot, kur tad tas tiks tērēts. (No zāles dep. L.Čigānes starpsaucieni.)

Un tad, kad Finanšu ministrijai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika uzdots jautājums: “Kā tad tērēsim šos te līdzekļus, ko no Saeimas novirzām uz valdību neparedzētiem gadījumiem?”, viņu atbilde bija sekojoša: “Valstī ir vajadzību daudz.” (Starpsaucieni: “Pareizi!”)

Jā, taisnība! To varēja novērot arī vakardien budžeta pieņemšanas laikā. Tur bija gan baznīcas, gan biedrības, gan brālības. Tas viss tur bija! Jūsu intereses tika kaut mazliet, bet tomēr apmierinātas.

Ziniet, es arī 2014.gadā satiku cilvēkus (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.), kuri varēja būt ieguvēji no vakardienas. Viens no viņiem bija Bērnu slimnīcas ķirurgs, kurš pulksten 11.00 vakarā pēc garas darba dienas bija tikko iznācis no zāles pēc kārtējās operācijas, lai uzzinātu, ka viņam priekšā ir vēl divas operācijas jeb divi operējami bērni.

Es satiku, Barčas kundze, arī kādu skolotāju (No zāles dep. A.Barča: “Un?”) kurai mājās bija mazi bērni un kura varēja izdzīvot ar tiem ienākumiem, kurus mēs atvēlam, trīs nedēļas no 30 dienām.

Es satiku arī kādu puisi, kurš jau gadiem stāv sardzē par Latviju un redz, ka liela daļa viņu kolēģu nomaina dienestu pret cilvēka cienīgu dzīvi.

Taču viņus... viņus, Viņķeles kundze (Zālē smiekli.), tajā jūsu vakardienas garajā sarakstā es neatradu. (No zāles dep. E.Smiltēns: “Bondara kungs, par lietu! Par konkrēto jautājumu!”)

Saprotu, ka šajā brīnumu laikā jūs cerat, ka, iedodot valdībai vairāk nekā 2 miljonus, valdība bibliskā garā parūpēsies gan par to, lai bērnu slimnīcā varētu būt nepieciešamais ārstu skaits, gan lai skolotāji par savu atalgojumu varētu ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot un lai drošība būtu arī tiem ļaudīm, kuri sargā Latvijas valsti. Jūsu cerība uz biblisku scenāriju ir vienīgais attaisnojums jūsu balsojumam “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

(Starpsaucieni no zāles.)

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Tā kā vakar tas bija mans pienākums - ziņot par likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadm” -, tad laikam man ir jāuzņemas daļa atbildības par to, ka mana neveiksmīgā ziņojuma dēļ Sudrabas kundze nav īsti sapratusi, ko mēs vakar darījām.

Sudrabas kundze, man jūsu teiktais jālabo: mēs vakar sadalījām nevis 1 miljonu eiro, kā jūs teicāt, bet vairāk nekā 7,5 miljardus eiro. Piedodiet, ja es tik neskaidri vadīju šo procedūru! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No opozīcijas frakcijām starpsauciens: “Cik nekaunības!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man bija interesanti paklausīties abus opozīcijas pārstāvjus, jo Saeimā mēdz būt demagoģija, mēdz būt liela demagoģija un var būt mūsu kolēģu uzstāšanās.

Man izraisīja izbrīnu, ka demagoģija var būt labi informēta - to prezentē Sudrabas kundze, kas bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kad mēs runājām tieši par Saeimas budžetu. Un kāpēc 2,8 miljoni eiro palika? Tāpēc, ka mums ir rekonstruējamā ēka, kur... bija atklāts, ka grunts stāvoklis tāds, ka bija nepieciešami nopietni nostiprināšanas darbi, un tāpēc būvniecība nevarēja tikt turpināta. Pagaidām notiek gruntsgabala nostiprināšana un projektēšanas darbi. Un loģiski, ka šī nauda nevar tikt paturēta, un tas būtu prettiesiski, ja Saeima turētu kaut ko krājkasītē, nevis atgrieztu atpakaļ valsts budžetā.

Savukārt Bondara kungs, izmantojot savas runātāja spējas un labi sagatavoto runu, pie kuras viņš pielika roku tikai tad, kad nolika savu blociņu sev priekšā, kārtējo reizi runāja sazin’ par ko, tikai ne par konkrēto jautājumu. Konkrētais jautājums bija - apropriācijas pārdale. Un, neapšaubāmi, Saeima šo lēmumu atbalstīs neatkarīgi no tā, kā tas tiks pasniegts. (Dep. L.Čigānes smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Guntim Belēvičam.

G.Belēvičs (ZZS).

Godātais Daudzes kungs! Cienījamie kolēģi! No šīs naudas 1 miljons būs kompensējamiem medikamentiem, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ar to nākamgad mēs atrisināsim jautājumu par medicīnisko pārtiku bērniem - tiem bērniņiem, kuri tiek baroti ar zondi. Un mums būs onkoloģiskiem medikamentiem nauda.

Es aicinu ne tikai pozīcijas deputātus, bet arī opozīcijas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo 1 miljons no šīs naudas tiek medicīnai.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi.

M.Bondars (LRA).

Paldies ministram Belēvičam par skaidrojumu! Viņš bija vienīgais, kurš spēja skaidri paskaidrot vismaz par daļu no šī līdzekļu nozīmējuma. Finanšu ministrija to nebija spējīga izdarīt - vismaz ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Paldies, ministra kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Augsti godātais ministra kungs - Belēviča kungs! Sakiet, lūdzu, vai tas ir kaut kur ierakstīts, vai tas ir tikai jūsu apgalvojums? Es izlasīju likumprojektu, un tur ir pateikts kaut kas cits: līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Bet kāpēc jūs domājat, ka dalīt naudu ir valdības pienākums? Budžetu apstiprina Saeima. Un, ja patiešām jūs gribat pārdalīt šo summu tādā veidā, lai miljonu atvēlētu tieši kompensējamiem medikamentiem, tad kāpēc jūs to neierakstījāt likumprojektā? Jūs uzskatāt, ka deputāti nevar paši par to nobalsot?!

Ziniet... Nu, man grūti apgalvot, ka es jums neticu, bet... līdz šim tomēr pastāv zināma pienākumu sadale starp izpildvaru un likumdevējiem. Un, ja patiešām tāds ir jūsu, koalīcijas un valdības, nodoms, tad kāpēc jūs to neierakstījāt šajā likumprojektā? Ļoti vienkāršs jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Klausos es to, kas tagad notiek, un prātā man nāk viena anekdote (No zāles dep. A.Bērziņš: “Pareizi! Sen nav bijis!”) - anekdote par to, kā krokodils Gena un Pekausis dalīja apelsīnus. Pekausis ierodas pie krokodila Genas un vienkārši nostāda viņu fakta priekšā, sacīdams: “Mums atsūtīja 10 apelsīnus. Priecīga ziņa! Katram pa astoņiem!” Uz ko Gena saka: “Pagaidi, pagaidi, Pekausi, kaut kā nesanāk! Ja ir 10 apelsīni un mēs tos dalām uz pusēm, tad katram pa astoņiem nesanāk.” Uz to Pekausis viņam atbild: “Nu, nezinu, nezinu, Gena! Es savus astoņus jau apēdu!” Tā arī mēs šo budžetu dalām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Šadurskis vēlas ko piebilst?

K.Šadurskis. Jā, godātie kolēģi, vēlos paskaidrot, ka atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2014.gadam”, kurā ir noteikts mehānisms, kā notiek apropriācijas pārdale, tad, ja Saeima grib, lai šie līdzekļi, kas netiek izlietoti šīs apropriācijas ietvaros, varētu tiešām tikt izlietoti tiem mērķiem, par kuriem runāja Belēviča kungs, tad vienīgais mehānisms, kā to izdarīt, ir atbilstoši likumam veikt šo apropriācijas pārdali, lai valdība tālāk varētu to sadalīt tām pozīcijām, par kurām Belēviča kungs te runāja.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par 2014.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi, par šo lēmuma projektu! Kā to nosaka Valsts kontroles likums, Saeima konkursa kārtībā izvēlas zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību Valsts kontroles gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šo komisiju izvēlējās, Prezidijs apstiprināja, un Iepirkumu komisija ir veikusi Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras un par iepirkuma uzvarētāju atzinusi SIA “Auditorfirma Padoms”. Es aicinu Saeimu par Latvijas Republikas Valsts kontroles 2014.gada finanšu pārskata revidentu apstiprināt SIA “Auditorfirma Padoms”.

Pateicos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2014.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs izskatām pēdējo apstiprinātās darba kārtības punktu, es informēju, ka šodien Saeimas Kancelejā pulksten 11.58 un 11.57 ir iesniegti divi likumprojekti, kurus ir iesnieguši deputāti Dainis Liepiņš, Nellija Kleinberga, Juris Viļums, Jānis Ruks, Mārtiņš Šics un Mārtiņš Bondars. Viens no šiem likumprojektiem ir ar nosaukumu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”, savukārt otrs ir šo pašu deputātu iesniegts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Tātad deputāti Liepiņš, Kleinberga, Viļums un Bondars lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”.

Jebkurā gadījumā mums par katru no šiem likumprojektiem jālemj atsevišķi, vai mēs tos iekļaujam vai neiekļaujam Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā.

Un tātad jautājums: vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot.

Deputāts Liepiņš vēlas par procedūru kaut ko teikt? Jūs te visu laiku spiežat pogu. Jūs šobrīd varat runāt tikai vai nu piecas minūtes “par”, vai piecas minūtes “pret”... par iekļaušanu vai neiekļaušanu.

Tādā gadījumā, lūdzu, vārds deputātam Dainim Liepiņam.

D.Liepiņš (LRA).

Jā. Cienījamie kolēģi! Mēs nedarījām neko citu kā tikai klausījāmies - ļoti uzmanīgi! - valdošās partijas deputātes tādu vēlējumu... Mēs vēlētos par Valsts prezidentu balsot atklāti, un ar to pieredzi, kas līdz šim mums ir, - neilgo pieredzi, ka ļoti ilgi iet tās lietas, kas tiek nobīdītas, - mēs vienkārši nākam ar iniciatīvu - tas, mūsuprāt, nav nekas sarežģīts! -, kā izskatīt jautājumu par izmaiņām Latvijas Republikas Satversmē, par to, ka Saeima nākamo Latvijas Valsts prezidentu vēlētu atklāti. Tas ir viss, ko mēs vēlamies šobrīd izskatīt.

Un otrs jautājums ir saistīts ar šo pašu - ka mēs nosakām... runājam par šo nevainojamo reputāciju un augstāko izglītību, un pielaidi. Tiešām Šadurska kungs mūs visus patiesībā maldināja, pirms tam komentējot.

Tie jautājumi nav gari, tāpēc es aicinu izskatīt tos ātri, jo, manuprāt, šeit visi ir apliecinājuši gatavību ieviest tādu lietu kā atklāta balsošana. Tad nu izdarīsim to, neatliksim uz vēlāku laiku!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

Viņš acīmredzot runās “pret” likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Mīļie kolēģi! Nu kā būtu, ja jūs apsēstos un izlasītu normatīvos aktus, nevis ceptu tādus “svētku pīrādziņus” citu pēc cita? Man ļoti patīk šis 1.pants, ko jūs ierosināt, bet vai tiešām tas ir tāds “džentlmeņa dāvanu komplekts” - še jums kaut kas patīkams? Un tad 2.pants... Nu, vai tiešām jūs nevarat izlasīt, kā normatīvajos aktos saucas...? Nav “augstākās kategorijas pielaides”, ir pirmās kategorijas atļauja darbam ar īpaši vai sevišķi - es īsti neatceros - slepeniem...

Sēdes vadītājs. Šadurska kungs, es atvainojos! Mēs šobrīd runājam par iekļaušanu... “Par” un “pret”.

K.Šadurskis. Nu, tieši tā! Tāpēc es neatbalstu iekļaušanu.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Ruka, Šica un Bondara priekšlikumu... Nē, es atvainojos! Viens no viņiem nav... Ruks... Nē... Tātad vēlvienreiz...

Balsosim par deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Ruka un Bondara priekšlikumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā (acīmredzot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”) likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nav iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.

Bet nu mums ir jālemj par otru priekšlikumu - par priekšlikumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Ruka un Bondara priekšlikumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 5. Darba kārtība nav grozīta.

Un tagad pēdējais šodienai apstiprinātās darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par piekrišanu administratīvā aresta izpildei 12.Saeimas deputātam Veiko Spolītim”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Nu, mums jāpabeidz šī sēde ar kaut kādu pozitīvu ziņojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma un savā šā gada 17.decembra sēdē izskatīja Valsts policijas iesniegumu. Komisija sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu administratīvā aresta izpildei 12.Saeimas deputātam Veiko Spolītim”, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.novembra spriedumu lietā ar numuru 129105814-21.

Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu administratīvā aresta izpildei 12.Saeimas deputātam Veiko Spolītim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa apstiprinātā šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, godātie kolēģi, es informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Ločmeles-Luņovas, Tretjakas un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par “Rail Baltica” projekta īstenošanu” ir saņemta rakstiska atbilde, kas apmierina jautājuma iesniedzējus. Līdz ar to šis jautājums vairs netiks izskatīts jautājumu un atbilžu sēdē.

Savukārt arī uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un Agešina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem” ir saņemta rakstiska ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde, bet tā neapmierina iesniedzējus. Taču Dana Reizniece-Ozola nevar šodien ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Pimenova, Urbanoviča, Mirska, Rubika un Cileviča jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iespējamo opcijas līguma noslēgšanu starp Latvijas valdību un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par ERAB piederošo akciju sabiedrības “Citadele banka” un akciju sabiedrības “Reverta” akciju pārdošanu Latvijas valdībai”. Šis jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei, kura šodien, kā jau es teicu, nevar ierasties. Iesniegtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierina.

Savukārt uz deputātu Zariņa, Ņikiforova, Ivana Klementjeva, Stepaņenko un Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par “Rail Baltica” projekta īstenošanu”, kas ir pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam, ir atbildēts rakstiski. Šī rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus, līdz ar to atbilde uz šo jautājumu mutvārdos šodien netiks sniegta.

Ir iesniegts arī deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par A/S “Air Baltic Corporation” un VAS “Starptautisko lidostu “Rīga”””. Kā jau teicu, tas ir pāradresēts satiksmes ministram, kurš ir atbildējis rakstiski. Sniegtā rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus, un tātad mutvārdu atbilde nav nepieciešama.

Un visbeidzot, sestkārt, deputātu Zariņa, Tutina, Mirska, Artūra Rubika un Dolgopolova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar patiesajiem valstij piederošo A/S “Citadele” akciju ieguvējiem”. Šis jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei. Ir saņemta rakstiska atbilde, taču ministre šodien nevar ierasties, līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Bez tam, pirms es dodu vārdu Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, vārds deputātam Jānim Upeniekam - paziņojumam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Dzeltenajā zālē dibināsim deputātu grupu sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu. Tūliņ!

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Pēc 10 minūtēm mums notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tūlīt dibināsim deputātu grupu sadarbībai ar Moldovas parlamentu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Un visbeidzot vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Raimonds Bergmanis, Inga Bite, Arturs Kaimiņš, Ināra Mūrniece, Imants Parādnieks un Sergejs Potapkins.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2014.gada 18.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Novēlu visiem priecīgus svētkus!

SATURA RĀDĪTĀJS

12.Saeimas rudens sesijas 14.sēde

2014.gada 18.decembrī

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. D.Liepiņš (par)
	- dep. E.Cilinskis (pret)
Par likumprojektu  “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 84/Lp12) (Dok. Nr. 203, 203A)
Priekšlikumi	- dep. I.Lībiņa-Egnere (pret)
	- dep. R.Balodis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 107/Lp12) (Dok. Nr. 241, 241A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 108/Lp12) (Dok. Nr. 242, 242A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 112/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 253, 253A)
Priekšlikumi	- dep. D.Liepiņš (par)
	- dep. A.Adamovičs (pret)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 113/Lp12) (Dok. Nr. 261, 261A)
Par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 114/Lp12) (Dok. Nr. 262, 262A)
Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 115/Lp12) (Dok. Nr. 263, 263A)
Par procedūru	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. S.Dolgopolovs
Par likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā” (Nr. 116/Lp12) (Dok. Nr. 264, 264A)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 117/Lp12) (Dok. Nr. 265, 265A)
Par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 118/Lp12) (Dok. Nr. 272, 272A)
Par procedūru	- dep. R.Naudiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr. 119/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 273, 273A)
Priekšlikumi	- dep. D.Liepiņš (par)
	- dep. K.Šadurskis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 120/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 274, 274A)
Priekšlikums	- dep. D.Liepiņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 121/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 275, 275A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr. 122/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 276, 276A)
Balsošanas motivācija
Nolasa	- dep. G.Bērziņš
Par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 140/Lp12) (Dok. Nr. 302)
Par likumprojektu “Grozījums Darba strīdu likumā” (Nr. 141/Lp12) (Dok. Nr. 303)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrejam Elksniņam šā gada 11. decembrī (Dok. Nr. 277)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Potapkinam no šā gada 12. decembra līdz 18. decembrim (Dok. Nr. 278)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2014. gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2015. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 80/Lm12) (Dok. Nr. 259, 260)
Lēmuma projekts “Par Lilijas Kanaviņas atbrīvošanu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 81/Lm12) (Dok. Nr. 266)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 83/Lm12) (Dok. Nr. 301)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 84/Lm12) (Dok. Nr. 304)
Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 109/Lp12) (Dok. Nr. 243)
Ziņo	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 110/Lp12) (Dok. Nr. 244)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 111/Lp12) (Dok. Nr. 245)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 123/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 279)
Ziņo	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
Debates	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 124/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 280)
Ziņo	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
Debates	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 125/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 281)
Ziņo	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
Debates	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 126/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 282)
Ziņo	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
Debates	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 127/Lp12) (Dok. Nr. 283)
Ziņo	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
Debates	- dep. R.Balodis
Priekšlikums	- dep. S.Dolgopolovs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 140/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 302)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 128/Lp12) (Dok. Nr. 284)
Ziņo	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
Priekšlikums	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 129/Lp12) (Dok. Nr. 285)
Ziņo	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
Debates	- dep. V.Agešins
Priekšlikums	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Publisko pakalpojumu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 130/Lp12) (Dok. Nr. 286)
Ziņo	- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Tavars
Paziņojums
	- dep. K.Šadurskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekta “Publisko pakalpojumu likums” (Nr. 130/Lp12) izskatīšanas turpinājums
Debates	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. M.Kučinskis
	- dep. L.Čigāne
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. M.Kučinskis
	- dep. R.Balodis
Priekšlikumi	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. L.Čigāne
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 131/Lp12) (Dok. Nr. 287, 287A)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 132/Lp12) (Dok. Nr. 288)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Psihologu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 133/Lp12) (Dok. Nr. 289, 289A)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 134/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 290)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” (Nr. 6/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 18B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 72/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 167B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. A.Judins
	- dep. A.Judins
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 37/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 94B)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 14/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 250)
Ziņo	- dep. M.Zemļinskis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 21/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 252)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Valsts dienesta likums” (Nr. 9/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 21, 254)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums” (Nr. 23/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 255)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 17/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 267)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 10/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 268)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 3/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 269)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 18/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 270)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 41/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 271)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 82/Lm12) (Dok. Nr. 299)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. M.Bondars
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. G.Belēvičs
	- dep. M.Bondars
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. I.Zariņš
Lēmuma projekts “Par 2014. gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē” (Nr. 85/Lm12) (Dok. Nr. 307)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. D.Liepiņš (par)
	- dep. K.Šadurskis (pret)
Lēmuma projekts “Par piekrišanu administratīvā aresta izpildei 12.Saeimas deputātam Veiko Spolītim” (Nr. 86/Lm12) (Dok. Nr. 309)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojumi
	- dep. J.Upenieks
	- dep. V.Orlovs
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 18.12.2014 09:03:44 bal001
Par - 48, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (82/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 18.12.2014 09:08:57 bal002
Par - 35, pret - 34, atturas - 23. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (139/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 18.12.2014 09:22:18 bal003
Par - 50, pret - 34, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (84/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:28:59 bal004
Par - 35, pret - 25, atturas - 31. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (112/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:29:41 bal005
Par - 78, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:33:49 bal006
Par - 16, pret - 71, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (115/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:34:39 bal007
Par - 68, pret - 17, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (115/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:35:39 bal008
Par - 87, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Politisko partiju likumā (116/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:36:19 bal009
Par - 83, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (117/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:40:20 bal010
Par - 32, pret - 49, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (119/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:41:49 bal011
Par - 34, pret - 49, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (120/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:42:33 bal012
Par - 34, pret - 43, atturas - 12. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (121/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:43:23 bal013
Par - 35, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (122/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:48:31 bal014
Par - 56, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (140/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 18.12.2014 09:50:13 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2014.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2015.gada ziemas sesijas sākšanu (80/Lm12)

Datums: 18.12.2014 09:51:36 bal016
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Lilijas Kanaviņas atbrīvošanu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata (81/Lm12)

Datums: 18.12.2014 09:52:34 bal017
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata (83/Lm12)

Datums: 18.12.2014 09:53:12 bal018
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (84/Lm12)

Datums: 18.12.2014 09:56:41 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (109/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 09:59:30 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (110/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:00:56 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (111/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:05:53 bal022
Par - 28, pret - 36, atturas - 16. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (123/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:07:22 bal023
Par - 33, pret - 28, atturas - 17. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patentu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (124/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:08:42 bal024
Par - 30, pret - 37, atturas - 16. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dizainparaugu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (125/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:10:06 bal025
Par - 30, pret - 37, atturas - 16. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (126/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:13:51 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (127/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:17:01 bal027
Par - 48, pret - 28, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Komerclikumā (140/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:17:26 bal028
Par - 49, pret - 29, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (140/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:18:46 bal029
Par - 51, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 5 minūtes. Grozījumi Komerclikumā (140/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 10:20:03 bal030
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (128/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 10:24:51 bal031
Par - 53, pret - 29, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilprocesa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (129/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 11:25:06 bal032
Par - 57, pret - 21, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Publisko pakalpojumu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (130/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 11:26:23 bal033
Par - 57, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Publisko pakalpojumu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (130/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 11:27:31 bal034
Par - 34, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2015.04.01./. Publisko pakalpojumu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (130/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 11:29:56 bal035
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (131/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 11:31:52 bal036
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (132/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 11:34:20 bal037
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Psihologu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (133/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 11:36:28 bal038
Par - 12, pret - 73, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (134/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 11:38:19 bal039
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (6/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 11:43:38 bal040
Par - 10, pret - 52, atturas - 23. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 11:49:41 bal041
Par - 38, pret - 18, atturas - 21. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 11:53:02 bal042
Par - 43, pret - 20, atturas - 21. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 11:54:11 bal043
Par - 20, pret - 49, atturas - 15. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 12:05:10 bal044
Par - 27, pret - 47, atturas - 10. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 12:05:55 bal045
Par - 53, pret - 22, atturas - 10. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (72/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 12:07:54 bal046
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (37/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.12.2014 12:08:56 bal047
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (14/Lp12), 3.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:10:09 bal048
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (21/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:18:30 bal049
Par - 59, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Valsts dienesta likums (9/Lp12), 1.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:21:02 bal050
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Slīteres nacionālā parka likums (23/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:24:00 bal051
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (17/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:25:21 bal052
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (10/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:27:02 bal053
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu (3/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:29:19 bal054
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (18/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:30:57 bal055
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (41/Lp12), 2.lasījums

Datums: 18.12.2014 12:47:24 bal056
Par - 55, pret - 33, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (82/Lm12)

Datums: 18.12.2014 12:48:51 bal057
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 2014.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē (85/Lm12)

Datums: 18.12.2014 12:54:21 bal058
Par - 35, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 18.12.2014 12:55:11 bal059
Par - 34, pret - 48, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (144/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 18.12.2014 12:56:38 bal060
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu administratīvā aresta izpildei 12.Saeimas deputātam Veiko Spolītim (86/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2014.gada 18.decembrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 18.decembra sēde, un raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, tūlīt deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Un pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Artim Rasmanim. Lūdzu!

A.Rasmanis (ZZS).

Labdien! Gribu pateikt milzīgu paldies pozīcijai un tam ieguldītajam darbam, kas ir veikts pēdējās divās dienās. Vakardien pusdeviņos vakarā mēs pieņēmām vienu no galvenajiem dokumentiem – budžetu. Kā jau daudzas puses izteicās, dokuments bija sabalansēts, racionāls un tika arī atzīts no Eiropas Savienības puses. Tā ka liels prieks par kopā paveikto darbu.

Šodien arī bija daudz svarīgu jautājumu. Viens no tiem bija jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību. Kā redzējām, tas jautājums neguva virzību.

Tas, ko gribu pateikt pilnīgi noteikti, tuvojoties Ziemassvētkiem: paldies visai Latvijas sabiedrībai! Veiksmīgi aizvadīt atlikušās šī gada dienas! Priecīgi sagaidīt Ziemassvētkus un tos veiksmīgi nosvinēt!

Vadītāja. Paldies deputātam Artim Rasmanim.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien visiem Latvijā! Pirmām kārtām jau pirms runas gribu novēlēt mierīgas domas un Ziemassvētku noskaņojumu.

Bet nu, tā kā mēs vēl esam tādos emocionālos iespaidos gan par šodienas, gan par vakardienas sēdē notikušo, īsumā pastāstīšu, kāds ir mūsu, Latvijas Reģionu apvienības, viedoklis par to.

Pats būtiskākais bija vakardienas balsojums par Latvijas valsts 2015.gada budžeta pieņemšanu. Mūsu frakcija... mēs to neatbalstījām. Un iemesli, kāpēc neatbalstījām, ir sekojoši.

Pirmkārt. Šim budžetam mēs neredzējām tādu kā vīziju, kā uzstādījumu – kas būs tieši tas, uz ko Latvija virzās. Bija daudz dažādu uzstādījumu, bet tie tiešā veidā neatspoguļojās pavadošajos likumprojektos. Tie bija vērsti daudzos dažādos virzienos, bet bez vienota mērķa. Ejot bez mērķa, arī kuģis apmaldās jūrā. Tāpēc mūsu viedoklis bija tāds: tomēr vajadzēja vienoties, ko mēs gribam izdarīt, – attīstīt lauksaimniecību, nodarboties ar IT specialitāti, banku sektoru vai ražošanu; kas tad ir tās mūsu prioritātes. Mēs tādas prioritātes nepamanījām.

Otrkārt. Tā steiga, kādā tika pieņemts šis likumprojekts, mums ir neierasta, nepieņemama. Mēs uzskatām, ka likumdošanas normatīvo bāzi nevar kvalitatīvi izveidot un pieņemt šādā steigā. Un tāpēc arī nevaram atbalstīt daudzus šos pavadošos dokumentus. Mūsuprāt, vismaz divi no tiem ir apstrīdami Satversmes tiesā par to, ka šādā veidā virzīti. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas lietošanas likumā” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kurā tika uzlikti jauni ierobežojumi valdes locekļiem. Mēs noteikti izskatīsim iespēju, kā nepieļaut šo likumprojektu pieņemšanu un šādu likumu stāšanos spēkā.

Un trešais iemesls, kāpēc mēs bijām pret: tāpēc, ka mēs neredzējām, kur ir, teiksim tā, mūsu interešu pārstāvība reģionālās sabalansētības... attīstības sabalansētības jautājumu risināšanā. Mēs reģionu jautājumus redzējām saistībā tikai ar to, ka viņi dalīja šos 2 miljonus eiro. Tur bija reģionālā ziņā paredzēti līdzekļi baznīcām un bērnu rotaļu laukumiem, bet būtībā tādu reģionālo politiku mēs šinī budžetā neredzējām. Un tam es jau pieskāros, kas mums ir pilnīgi nepieņemami, kāpēc mēs... Paskaidrošu visiem vēlētājiem un radioklausītājiem, kāpēc lielāko daļu... gandrīz 99 procentos... Latvijas Reģionu apvienības frakcija vispār nepiedalījās balsojumā, kad tika dalīti šie līdzekļi: jo mēs uzskatām to par amorālu veidu, kā tērēt tautas sapelnīto naudu. Un šādu naudas novirzīšanu baznīcām, bērnu rotaļu laukumiem un citam varēja izvēlēties darīt arī pēc kaut kādiem noteiktiem kritērijiem, lai mums ir saprotams, kāpēc dot vai nedot.

Par šodienu. Protams, pats aktuālākais jautājums bija saistīts ar tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu. Mēs esam gandarīti par to, ka vismaz vienā gadījumā... Kopīgi ar kolēģiem Saeimā mums izdevās atbalstīt šī jautājuma virzīšanu tālāk izskatīšanai komisijā – par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Ir nedaudz, nedaudz sarūgtinājums, ka tomēr neiet tik raiti ar šo lēmuma pieņemšanu, ko varēja šodien izdarīt, – vienoties, ka nākamo mūsu tautas prezidentu mēs vēlētu šeit, Saeimā, atklātā balsojumā. Mūsuprāt, tas bija racionāls piedāvājums un nevajag ilgu laiku, lai to izprastu. Jo, kā teica Šadurska kungs, ar to lielo budžeta “ķīpu” mums vajadzēja iepazīties 15–20 minūtēs, jo tas liecinot par profesionalitāti. Diemžēl šodien Šadurska kungam pietrūka divu stundu, lai iepazītos ar vienu teikumu.

Es negribu šobrīd jūs, cienījamie radioklausītāji, noslogot ar daudziem un dažādiem cipariem un dažādām sarežģītām lietām. Lai jums tiešām gaišas un skaistas brīvdienas šajos Ziemassvētkos! Dienu būs daudz, esiet uzmanīgi un gatavojieties jaunajam cēlienam!

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien noslēdzas Saeimas rudens sesija, un tā noslēdzās ļoti spraigi. Rudens sesijā šī Saeima strādāja ļoti īsu laiku – tikai novembra sākumā 12.Saeima sanāca, un tad arī tika apstiprināta valdība. Līdz ar to arī darbs pie budžeta bija ļoti spraigs, un mēs, deputāti, varam tikai vēlēties, lai mums būtu bijis vairāk laika, lai mēs būtu vēl kvalitatīvāk spējuši pie šiem jautājumiem strādāt, taču tajos gados, kad ir Saeimas vēlēšanas, tā nu tas Latvijā ir, jo vēlēšanas ir rudenī. Lai ar 1.janvāri mēs varētu gadu uzsākt ar jaunu budžetu, lai būtu sakārtoti šie finansiālie jautājumi, lai ministri, kas ir tikko apstiprināti amatā, varētu arī tiešām budžetu sagatavot, Saeimai ir ļoti, ļoti spraigi jāstrādā. Un, manuprāt, deputātiem nevajadzētu kurnēt, ka ir jāstrādā ilgas stundas, jāstrādā vakaros. Tas ir mūsu darbs, un to mēs arī darām, un tas ir mūsu pienākums.

Vakardien tātad budžets tika pieņemts. Valdība šobrīd ir stabila, un Laimdotas Straujumas vadītā valdība šo budžetu ir apstiprinājusi un arī saskaņojusi ar mūsu kolēģiem Eiropas Savienībā. Jo, protams, ir svarīgi, ka mēs kopīgi strādājam pie tā, lai tiešām tādā spraigā laikā, kad mēs redzam, kas notiek Krievijā, kad mēs redzam, kas notiek ar Ukrainas ekonomiku, mēs spētu šeit, Latvijā, nodrošināt stabilitāti. Līdz ar to no 1.janvāra šis budžets ir tiešām sabalansēts, un mēs esam atzinīgus vārdus par šo budžetu dzirdējuši arī no Eiropas Komisijas.

Vēl bez tam šajos divos mēnešos Saeima ir sākusi darbu pie jauniem likumprojektiem, taču esam pārņēmuši arī virkni likumprojektu, pie kuriem 11.Saeima darbu nepabeidza. Tas, ka darbs pie likumprojekta ir iesākts vienā Saeimā, nozīmē, ka jaunajai Saeimai ir īpaši jālemj par tā pārņemšanu. To mēs arī šodien darījām, lai iesāktie darbi vienkārši nepazustu un tiktu turpināti.

Tāpat mēs šodien daudz runājām par Valsts prezidenta ievēlēšanu, jo nākamais gads iezīmēsies ar to, ka ir jāvēlē Valsts prezidents. Šobrīd Satversme noteic, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima un ka tas ir aizklāts, tātad slepens, balsojums. Frakcija VIENOTĪBA vairākkārt ir uzsvērusi, ka šādam balsojumam būtu jābūt atklātam. Šodien mēs pavisam nedaudz par to sākām debatēt, un nākamās Saeimas darba kārtībā jau būs likumprojekts par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu.

Tāpat mēs šodien runājām par to, vai Valsts prezidentu būtu jāvēlē tautai, un bija debates par to, vai parlamentārā valstī Valsts prezidentam būtu jābūt plašākām pilnvarām vai šaurākām pilnvarām. Diemžēl tie iesniegtie priekšlikumi bija tikai par ievēlēšanas kārtības maiņu. Ievēlē tauta, bet nekas tajās prezidenta pilnvarās nemainās. Un, mūsuprāt, ne jau tā ievēlēšanas kārtība ir tā noteicošā. Noteicošais tomēr ir Valsts prezidenta pilnvaru apjoms. Bet, protams, tad, kad mēs atsāksim darbu janvārī, mēs pie šī jautājuma arī turpināsim strādāt.

Un, tā kā tuvojas Ziemassvētki – un tie ir ģimenes svētki, un tie ir svētki, kuros mēs arī pārdomājam, kas ir bijis un kas ir vēl tikai iecerēts –, es jums visiem tiešām novēlu gaišus šos Ziemassvētkus, sirdssiltus šos Ziemassvētkus un lai jums būtu iespēja tos pavadīt kopā ar saviem mīļajiem un tuvajiem!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Un tagad pie mikrofona partijas SASKAŅA frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies pēdējā Saeimas rudens sesijas sēde, līdz ar to ir pamats SASKAŅAS atskaitei par paveikto gan šīs sesijas laikā, gan šīs Saeimas sēdes laikā.

Kopš šā gada 4.novembra, kad no partijas SASKAŅA Saeimā ievēlētie deputāti uzsāka savu darbu parlamentā, pagājis, protams, neilgs laika periods. Tomēr jāatzīmē, ka aktīvs deputātu darbs sācies jau no pirmajām darba dienām Saeimā. Jau nākamajā dienā pēc pilnvaru apstiprināšanas mūsu deputāti rosināja Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izveidotu divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas – par bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un par valsts rīcību saistībā ar 2013.gada 21.novembrī notikušo traģēdiju Zolitūdē. Mums izdevās savākt nepieciešamos 34 deputātu parakstus, un minētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir izveidotas, un tajās notiek aktīvs mūsu frakcijas deputātu darbs.

Neskatoties uz to, ka SASKAŅA arī šajā Saeimā ir opozīcijā, tiek izmantotas visas iespējas, lai īstenotu vēlētajiem dotos solījumus un partijas programmā nospraustos mērķus, lai noskaidrotu valdības darbošanos dažādu jautājumu risināšanā. Mēneša laikā pēc 12.Saeimas darbības sākuma mēs esam izmantojuši Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju un uzdevuši valdības ministriem jau 13 deputātu jautājumu blokus par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem – gan par Rail Baltica projekta īstenošanu, gan par medicīnas darbinieku darba samaksu, gan par bankas “Citadele” akciju patiesiem ieguvējiem, gan arī par citiem jautājumiem.

Kā uzvaru varam noteikti minēt to, ka tika nodots komisijām frakcijas sagatavotais likumprojekts jautājumā par Ziemassvētku, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7.janvārī, noteikšanu par svētku dienu. Mums ir izdevies panākt, ka ir sperts pirmais solis pretī un parādīta cieņa nozīmīgai Latvijas iedzīvotāju daļai, tās tradīcijām un kultūrai. Tas, mūsuprāt, ir būtisks solis sabiedrības saliedētības virzienā un novēlota dialoga sākums.

Nozīmīgs darbs paveikts, arī iesniedzot daudzus priekšlikumus Saeimā skatāmiem likumprojektiem gan autopārvadājumu regulējuma, gan mazumtirdzniecības, gan maksātnespējas, gan izglītības, gan elektronisku plašsaziņas līdzekļu darbības jomā.

Pēdējās nedēļas ir pagājušas, gatavojot priekšlikumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2015.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem. Lai neļautu koalīcijai iegrimt pašapmierinātībā un uzsāktu diskusiju par vairākkārt piemānīto pedagogu un medicīnas darbinieku algām, nepietiekamu finansējumu kompensējamiem medikamentiem un pacientu līdzmaksājumu samazinājumiem, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu negodīgu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, tika iesniegti attiecīgi priekšlikumi likumprojektam “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Turklāt mūsu frakcija rosināja noteikt progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai nelielu algu saņēmēji maksātu zemāku šī nodokļa likmi. Savukārt lielu ienākumu saņēmējiem šī nodokļa likme būtu lielāka par pašreizējo.

SASKAŅAS deputāti uzklausīja arī savu vēlētāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju vēlmes un iesniedza attiecīgus priekšlikumus par papildu finansējuma piešķiršanu dažādu sociālu jautājumu risināšanai, palīdzības sniegšanai pašvaldībām, atsevišķu projektu īstenošanai, kā arī sporta organizācijām.

Kopumā tika sagatavoti un iesniegti 38 priekšlikumi, kuru lielāko vairumu koalīcijas deputāti draudzīgi noraidīja.

Neskatoties uz to, mūsu sniegtā argumentācija ir plaši izskanējusi, un mēs gatavojamies aktīvi turpināt savu darbu arī nākamajās sesijās.

Kad egles zaros sveces degs

Un teiksmains sapnis zemi segs,

Tad acīs lai jums laime mirdz

Un visu rūgto aizmirst sirds.

Frakcijas SASKAŅA vārdā novēlu visiem priecīgus, gaišus Ziemassvētkus un stabilu, veiksmīgu jauno gadu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK)

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka pēc saspringta valdības un Saeimas darba ir pieņemts 2015.gada budžets, kas ir sociālais un drošības budžets. Tā pieņemšana bija viens no pirmajiem jaunās valdības un Saeimas izaicinājumiem, apzinoties, cik izšķirošā brīdī atrodas Latvija. Jau mazāk nekā pēc mēneša uzņemsimies Eiropas Savienības prezidējošās valsts funkcijas, tāpēc darāmā ir daudz un kavēšanās nav pieļaujama.

Saeimas 18.decembra sēdē tika lemts par vairākiem būtiskiem jautājumiem, un es vēlos pievērsties dažiem no tiem.

Par mikrouzņēmumu nodokli. Vienmēr esam iestājušies par prognozējamu uzņēmējdarbības vidi un visu risku izvērtēšanu pirms jaunu normu stāšanās spēkā. Mikrouzņēmumu nodoklis ir veicinājis plašas diskusijas, ekspertiem analizējot gan nodokļa lietderību, gan arī izvērtējot gadījumus, kad tas nereti ir izmantots ļaunprātīgi, lai optimizētu nodokļus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tika sāktas diskusijas, vai nav nepieciešamas pārmaiņas.

Nacionālā apvienība atbalsta Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus – saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9 procentu apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados, bet vēlāk likmi palielināt uz 12 procentiem. Tā kā aprēķini liecina, ka atbalsta pasākumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veicina šī biznesa sektora iznākšanu no pelēkās zonas, kā arī tiek palielinātas sociālās iemaksas, lielākai nodokļa palielināšanai šobrīd neredzam pamatojumu.

Otrs būtisks jautājums, ko šodien... kas tika skatīts Saeimā, bija par Valsts prezidenta iesniegtajām iniciatīvām, un Nacionālā apvienība pirmām kārtām pozitīvi raugās uz Valsts prezidenta izstrādāto iniciatīvu paketi. Ir vairāki jautājumi, kuriem piekrītam, bet vēl ir arī tādi, par kuriem gaidām turpmākas diskusijas.

Ar Valsts prezidenta iniciatīvām ir saistīti arī vairāki grozījumi, un nu par katru no tiem atsevišķi.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu”. Nacionālā apvienība atbalsta Valsts prezidenta Saeimai nodoto likumdošanas iniciatīvu, kas paredz pilnveidot pašreizējo politisko partiju finansēšanas kārtību, nosakot nodokļa atlaides mazo summu ziedotājiem, bet ne vairāk kā vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Piekrītam, ka šāda kārtība veicinās sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos, kā arī sekmēs Politisko partiju finansēšanas caurspīdīgumu.

Otrs grozījumu priekšlikums... otra iniciatīva saistīta ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Atbalstām saskaņā ar Latvijas prezidenta izveidotās ekspertu grupas secinājumiem virzīto priekšlikumu – palielināt politisko partiju dibinātāju biedru skaitu no pašreizējiem 200 uz 500 biedriem, kā arī noteikt normu, ka partijai, kura plāno startēt Saeimas vēlēšanās, ir jābūt dibinātai ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām. Stingrāku nosacījumu ieviešana palīdzēs stiprināt Latvijas politisko vidi, izvairoties no partiju dibināšanas kā vienreizēja vēlēšanu projekta. Diemžēl atsevišķi piemēri rāda, ka šāda taktika nereti tiek izmantota arī politisko mērķu īstenošanai, saskaldot vēlētāju elektorātu.

Uzskatām, ka politisko partiju stabilitāte ir arī viens no galvenajiem veidiem, kā pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Savukārt partijas spēja pulcēt ap sevi ne mazāk kā 500 biedrus liecina, ka partijas paustajām idejām un politiskajiem uzstādījumiem ir pietiekami liels atbalsts sabiedrībā.

Un trešais grozījums ir saistīts ar Saeimas vēlēšanu likumu. Nacionālā apvienība jau iepriekš, jau 2011.gadā, ir aktualizējusi jautājumu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, piedāvājot arī prezidentam konkrētas pilnvaras, piemēram, tiesnešu iecelšanu. Tomēr toreiz Saeima minēto likumprojektu komisijām nenodeva.

Neraugoties uz to, šī jautājuma aktualitāte nav zudusi. Ņemot vērā sabiedrības daļas vēlmi ieviest tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, Nacionālās apvienības iepriekš pausto nostāju un esošo ģeopolitisko situāciju, Nacionālā apvienība uzskata, ka, pirmkārt, sabiedrībā ir nepieciešama plaša diskusija par tautas vēlēta Valsts prezidenta ieviešanas mērķiem, izvērtējot visus “par” un “pret” argumentus, kā arī ieviešanas laiku. Šāda diskusija ir īpaši svarīga situācijā, kurā kaimiņvalsts Krievija īsteno agresiju pret Ukrainu. Esošajā situācijā jebkura neizsvērta rīcība var ietekmēt gan Latvijas valsts drošību, gan nākotni.

Otrkārt, neviens no piedāvātajiem likumprojektiem neparedz Valsts prezidenta amata kandidāta priekšvēlēšanu finansēšanas kārtību. Minētās kārtības trūkums, it īpaši patlaban, ir pretrunā ar naudas varas mazināšanas principu politikā. Neesot skaidram un sabiedrībai saprotamam regulējumam, pastāv iespēja, ka Valsts prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā tiktu iesaistīti naudas līdzekļi, kuru izcelsme meklējama Latvijai naidīgās valstīs ar mērķiem, kas neapšaubāmi ir pretēji Latvijas interesēm.

Un, treškārt, nav pieļaujama situācija, kurā viens no Latvijas valsts pamatakmeņiem – Valsts prezidenta institūts – tiek pārveidots steigā un par katru cenu. Šāds secinājums rodas, vērtējot atsevišķu Saeimas deputātu vēlmi nodot komisijām nekvalitatīvus likumprojektus, pat nenovēršot tajos iestrādātās pretrunas. Savā ziņā to var uzskatīt par huligānismu pret Satversmi. Līdz ar to nav izprotama arī atsevišķu deputātu rīcība, kuru vidū, cita starpā, ir arī atzīti konstitucionālo tiesību eksperti. Pamatojoties uz iepriekš teikto, Nacionālā apvienība neatbalsta likumprojekta nodošanu komisijām, bet no nākamā gada uzsāks diskusijas par Valsts prezidenta institūta nākotni.

Noslēgumā gribu piebilst, ka Nacionālā apvienība tikko kā aizvadītajā kongresā ir izvirzījusi uzdevumu par savas pārstāvības palielināšanu nākamajā Saeimā. Ir ievēlēta jauna valde, un mēs turpmāk mērķtiecīgi strādāsim, pārstāvot savu vēlētāju intereses un stiprinot latvisku Latviju. Tāpat par vienu no saviem mērķiem esam izvirzījuši Latgali, stiprinot to nacionālajā un ekonomiskajā līmenī.

Un visbeidzot vēlu visiem priecīgus un gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu pirms ļoti atbildīga un saspringta darba cēliena jau pavisam drīz –2015.gadā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēgs partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! No divu dienu darba kārtībā skatīto jautājumu klāsta es gribētu minēt tikai trīs punktus.

Pirmais punkts. Par vakar Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu paketi, kas attiecas uz Latvijas valsts budžetu nākamajam gadam un ar to saistītajiem dokumentiem, jāsaka paldies, jo ir izdarīts liels darbs, ko valdība ir izdarījusi godam. Vienīgi jāatzīst, ka naudas ir tik daudz, cik tās ir. Bet pats problemātiskākais moments, kas mūsos iekšēji... mūsu sirdī atstāja tādu nelielu rūgtumu, bija paša budžeta projekta izskatīšanas kārtība, tātad koalīcijas vairākuma attieksme pret opozīcijā esošiem kvalitatīviem priekšlikumiem. Un jāteic: ja klausītāji un Latvijas iedzīvotāji paskatīsies balsojumu rezultātus, par kādām summām deputāti šeit, Saeimā, balsoja, tad liekas, ka apmēram viens miljons eiro, ko deputāti sadalīja sīkās vienībās dažādiem mērķiem, pēc būtības izskatījās, ka tā ir attiecīgo valdošo koalīciju partiju privātā naudiņa, ko tās var sadalīt krēslu iegādei vai kādam citam jautājumam. Ja šie jautājumi, pēc šo partiju uzskata, ir tik prioritāri, tad šī nauda būtu jāiedala valsts budžetā un tad no valsts budžeta ar attiecīgo ministriju starpniecību būtu jādala konkrētajam virzienam. Tā drīzāk izskatījās kā tāda neliela Ziemassvētku dāvaniņa vai, visdrīzāk, deputātiem iedota naudiņa, par ko viņi var papriecāties un justies gandarīti, balsojot pēc tam par miljoniem tā, kā liek partiju vadība.

Otrs jautājums bija saistīts ar šodienas sēdē izskatītajiem vairākiem likumiem jeb likumprojektu paketi, kas attiecas uz Valsts prezidenta priekšlikumiem stiprināt partiju atbalstu sabiedrībā un sabiedrības uzticību partijām. Tad jāatzīst, ka mūsu partija, lai gan mēs saprotam, ka partijām ir nepieciešams sabiedrības atbalsts... mūsu partija “No sirds Latvijai” tomēr neuzskata, ka valsts budžeta finansējuma paaugstināšana partijām ir šī atbalsta sekmēšana. Mēs uzskatām, ka sabiedrības atbalsts partijām rodas nevis no tā, ka ar likumu nosaka lielāku to biedru skaitu vai dibināšanas laiku, bet īstenībā atbalsts rodas no tā, kā partijas strādā un kā realizē savu programmu jeb vēlētajiem dotos solījumus.

Savukārt trešais jautājums ir saistīts tieši ar to, kā mūsu partijas pilda savus solījumus vēlētājiem. Mēs šīsdienas sēdes darba kārtībā redzējām, kā deputāti, lai gan ar lielām mokām, tomēr akceptēja mūsu partijas virzīto priekšlikumu – grozīt Satversmē pantus, kas attiecas uz Valsts prezidenta vēlēšanām. Jāteic, ka mēs apzināti piedāvājām ļoti nelielus grozījumus tikai attiecībā uz to, lai noteiktu, ka Valsts prezidents būs tautas vēlēts prezidents. Diskusijās partiju pārstāvji izteica dažādas domas, un no sešām Saeimā pārstāvētajām partijām tikai viena pirms vēlēšanām iebilda pret šo priekšlikumu. Šodien balsošanas rezultāti rāda, ka arī daudzas citas partijas, pretēji savam iepriekš solītajam, ka cīnīsies par šo ideju, balsoja pret to vai atturējās. Un tad ir jāsaka tā, ka šeit parādās partiju divkosība. Mēģinot ievilināt sabiedrību garās diskusijās par Valsts prezidenta pilnvaru maiņu, šīs diskusijas ilgst vairāk kā 15 gadus, un mēs atkal gribam sākt vēlreiz diskutēt par to, līdz ar to attālinot šo jautājumu risināšanu.

Partija “No sirds Latvijai” piedāvā vienkārši: izlemsim jautājumu par to, vai tauta balso vai Saeima balso par Valsts prezidentu, un šī balsojuma rezultāti un šī likumprojekta apspriešana parādīs katras partijas attieksmi. Un šeit aizbildināšanās ar pārejošu ģeopolitisko problēmu vai... tas nozīmē, ka netiek runāts par valsts attīstību nākotnē. Šībrīža runāšana par to, ka finanses ietekmēs šī jautājuma izlemšanu, nozīmē aizmirst to, ka likumā par Valsts prezidenta ievēlēšanu var iestrādāt tādu kārtību, ka nevis nauda ir noteicošā.

Un visbeidzot. Protams, Saeima šīgada sesiju ir pabeigusi, un mēs sāksim strādāt jaunajā gadā, bet daudzi cilvēki vēl nākamnedēļ un aiznākamnedēļ strādās, tāpēc es visiem savā un arī mūsu partijas “No sirds Latvijai” vārdā novēlu izdarīt vēl neizdarītos darbus, sagaidīt Ziemassvētkus ar labi padarīta darba sajūtu, lai svētki ir kā svētki – kluss Ziemassvētku vakars, skaists, jautrs Jaunais gads, un lai mēs sāktu jauno gadu ar labām domām un spēku! Lai visiem pietiek veselības un spēka!

Priecīgu jums Jauno gadu!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos jau nākamgad!