Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2015.gada 22.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt 22.janvāra sēdi!... Labrīt, kolēģi! Es vēlreiz aicinu ieņemt vietas. Sāksim Saeimas 22.janvāra sēdi!

Darba kārtībā ir ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Saeimas Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti, ministri, ekselences!

Man ir prieks atklāt 12.Saeimas pirmās ārpolitikas debates un ceru, ka šīsdienas diskusijas būs interesantas un ar jaunām idejām bagātas. Ceru, ka Saeimas un Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta sadarbība ārpolitikā un Eiropas lietās būs tikpat veiksmīga un konstruktīva kā iepriekšējās Saeimas laikā.

Uzsākot savu ziņojumu par aizvadīto gadu pasaulē un Latvijas ārpolitikā, es ļoti būtu vēlējies teikt, ka pasaule un Eiropa baudīja mieru, drošību un uzplaukumu. Diemžēl realitāte ir pilnīgi pretēja. Uzdrošinos apgalvot, ka mūsu valsts, tās ārlietu dienests saskārušies ar bezprecedenta izaicinājumiem visas Eiropas un Latvijas drošībai.

Esam saskārušies ar līdz šim nopietnāko drošības krīzi Eiropā pēc aukstā kara. Krievijas īstenotā Ukrainas teritoriālās daļas aneksija, tās īstenotā agresija un karadarbība Ukrainas austrumos un skaidri paustā vēlme revidēt starptautisko kārtību un starptautisko tiesību principus ir metusi izaicinājumu visai pasaulei, tostarp arī Eiropas Savienības un Latvijas ārpolitikai.

Paralēli mēs vērojam arvien lielāku Krievijas attālināšanos no starptautiskās sabiedrības, masīvu pret Eiropas Savienību un NATO vērstu propagandas kampaņu un vēlmi pasauli redzēt dalītā interešu sfēru veidā. Tas izraisa paralēles ar 20.gadsimta drūmajām lappusēm. Gribētos cerēt, ka mūsu gadsimts būs gudrāks par iepriekšējo, neatkārtojot tās kļūdas, kas izraisīja divas lielas traģēdijas pasaulē. Tā ir mūsu visu atbildība.

Savukārt uzbrukums Francijas žurnāla Charlie Hebdo redakcijai Parīzē ir vēl vairāk apstiprinājis stingras pretterorisma politikas nepieciešamību. Šis traģiskais notikums apdraud vienu no mūsu, Eiropas, demokrātijas fundamentālajām pamatvērtībām - izteiksmes un vārda brīvību.

Saspringta situācija izveidojusies arī Eiropas Savienības dienvidu kaimiņos. Teroristu grupējuma ISIL aktivitātes Sīrijā un Irākā skaidri apliecina nepieciešamību kopīgi cīnīties pret starptautisko terorismu, precizējot un papildinot gan Eiropas, gan Latvijas likumus, lai novērstu ekstrēmistu darbības, kā arī nepieļautu mūsu pilsoņu dalību šāda veida grupējumos. Terorisms ir kļuvis par ārēju un iekšēju izaicinājumu.

Par ko būs Latvijas ārpolitika 12.Saeimas sasaukuma laikā un jo īpaši 2015.gadā?

Mūsu valsts ārpolitikas veidotājiem un diplomātiem būs jārisina četri uzdevumi.

Pirmkārt, valsts ārējās drošības stiprināšana kontekstā ar strauji mainīgo un bīstamo ģeopolitisko situāciju.

Otrkārt, aktīva valsts interešu pārstāvība Eiropas Savienībā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē efektīva īstenošana.

Treškārt, Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana gan globāli, gan reģionāli.

Un, ceturtkārt, efektīvas saiknes ar tautiešiem pasaulē saglabāšana un nostiprināšana.

Latvijas interesēs ir vienotas, aktīvas un uz principiem balstītas Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības politikas īstenošana.

Godātie deputāti! Ņemot vērā nestabilitātes draudus Eiropā, Latvijas diplomātija pieliks visas pūles, lai stiprinātu Latvijas iekšējo un ārējo drošību, gan nostiprinot NATO sabiedroto klātbūtni reģionā, gan arī sekmējot jaunu ārējo eksporta tirgu apgūšanu, tādējādi veicinot mūsu valsts ekonomisko konkurētspēju.

Jau iepriekšējos gados tika novērota Krievijas militārā aktivitāte pie Latvijas robežām, bet 2014.gadā tā kļuva īpaši satraucoša. Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi Krievijas militārā aktivitāte reģionā. Reģistrēti aptuveni 200 pārtveršanas gadījumi gaisā un 50 jūrā, kas ir vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā. Šādas aktivitātes rada apdraudējumu Latvijas drošībai, un NATO Velsas samita laikā Latvijas drošībai un aizsardzībai tika pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi, kas vēl vairāk nostiprināja mūsu sabiedroto sniegtās drošības garantijas un reālu klātbūtni Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai.

Vienlaikus mums pašiem primāri jāiegulda darbs savas iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Aizsardzības finansēšanas likums paredz sasniegt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam. Saskaņā ar Velsā pieņemto valstu vienošanos 20 procentiem no šīs summas jātiek veltītiem aizsardzības investīcijām un jaunam aprīkojumam.

Aizvadītais gads ir skaidri apliecinājis, ka jānostiprina valsts spējas ne tikai militāro, bet arī jauna veida draudu gadījumā. Tā saucamais hibrīdkarš ir kļuvis par mūsdienu Eiropas realitāti. 2014.gadā kopīgi ar sešām citām NATO dalībvalstīm Rīgā esam atvēruši NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru jeb STRATCOM. Kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm strādāsim pie Eiropas Savienības spēju attīstības, novēršot šāda veida apdraudējumus, jo īpaši trešo valstu propagandas instrumentu ietekmes mazināšanai Eiropas Savienības mediju telpā. Jāstiprina arī civilmilitārā sadarbība, robežu apsardzībai izmantojot divējādas izmantojamības resursus. Tas nozīmē valsts tieslietu sistēmas, informatīvās telpas, kā arī praktisku valsts robežas un drošības iestāžu spēju stiprināšanu.

Ņemot vērā situācijas attīstību pasaulē, Eiropas Savienības robežu tuvumā, kā arī tradicionālajos un jaunajos karstajos punktos, Eiropas Savienības drošības stratēģija ir novecojusi. Tās pirmais teikums “Eiropa nekad agrāk nav bijusi tik labklājīga, droša un brīva” jau pats par sevi liecina, cik tāla ir 2015.gada realitāte no 2003.gadā rakstītā. Tāpēc jau mūsu prezidentūras laikā ir nepieciešams uzsākt tās pārskatīšanu. Eiropas Savienībai daudz vairāk jāinvestē kopējo aizsardzības spēju attīstībā, aizsardzības budžetu palielināšanā, sadarbības ar NATO uzlabošanā, kā arī aizsardzības rūpniecības modernizācijā.

Latvija sniegs ieguldījumu arī Eiropas Kopējās drošības un aizsardzības politikas stiprināšanā, piedaloties Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās Afganistānā, Gruzijā, Somālijā un Mali. Tiek plānota arī Latvijas dalība Eiropas Savienības civilajā misijā Ukrainā. Latvija noteikti iestāsies par ciešāku Kopējās drošības un aizsardzības politikas instrumentu sadarbības stiprināšanu ar ANO un NATO spēcīgākajām dalībvalstīm, jo īpaši ar ASV.

Godātie deputāti! Līdztekus saspringtajam drošības fonam Latvijas ārpolitikai būtisks uzdevums 2015.gadā būs sekmīga Latvijas pirmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošana. Prezidentūra ir arī jautājums par mūsu pašapziņu un spēju rīkoties eiropeiski. Nešaubos, ka gatavošanās un nu jau pati prezidentūra mūs visus - valsts pārvaldi un visu Latvijas sabiedrību - padara gudrākus un pašapzinīgākus. Tāpat kā nesenais Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir bijis veiksmes stāsts, arī prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma Latviju vēl vairāk iezīmēs Eiropas kartē.

Ciešā dialogā ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem pašu mājās, kā arī Itāliju un Luksemburgu trio prezidentūras ietvaros Latvija ir izvirzījusi trīs galvenās Eiropas prioritātes 2015.gada pirmā pusgada prezidentūrā.

Pirmā prezidentūras prioritāte ir Eiropas konkurētspējas stiprināšana. Praktiski tas nozīmēs smagu darbu pie jauna Eiropas Savienības investīciju jeb tā saucamā Junkera plāna izstrādes, Enerģētikas savienības izveidi, Banku savienības stiprināšanu, lai Eiropa atgrieztos uz ilgtermiņa izaugsmes ceļa.

Otrā prioritāte ir Eiropas digitālās darba kārtības attīstīšana. Tas savukārt nozīmē digitālā elementa iekļaušanos Eiropas Savienības politikās, datu drošības paaugstināšanu, kiberdrošību, kā arī Eiropas Savienības vienotā digitālā tirgus sekmēšanu, lai veicinātu Kopienas digitālo konkurētspēju iepretim Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānai.

Treškārt, Latvijas prezidentūra īpaši pievērsīsies Eiropas Savienības globālās un reģionālās lomas stiprināšanai. To savā uzrunā vēlētos īpaši uzsvērt, jo šī prioritāte tieši skar Eiropas Savienības ārpolitisko dimensiju. Savukārt pirmās divas prioritātes sīkāk ir izvērstas ārpolitikas ziņojumā, kas jums ir pieejams.

Latvijas prezidentūra galveno akcentu liks uz Eiropas Savienības sadarbības stiprināšanu ar Austrumu partnerības dalībvalstīm. 2015.gada 22.maijā Rīgā norisināsies Austrumu partnerības samits. Esmu pārliecināts, ka tas būs viens no nozīmīgākiem prezidentūras notikumiem ar vairākiem svarīgiem uzdevumiem. Gribētu izcelt četrus svarīgākos no tiem.

Pirmkārt, Rīgas samitam ir jādod skaidrs signāls, ka Eiropas Savienībai ir intereses Austrumu partnerības stiprināšanā un turpināšanā.

Otrkārt, Rīgas samitā tiks izvērtēta Viļņas samitā nosprausto mērķu sasniegšana un tiks sniegts sākotnējais izvērtējums asociācijas līgumu ieviešanai. Ir jāsagatavo palīdzības programma, lai atbalstītu tās valstis, kuras ir ar Eiropas Savienību noslēgušas asociācijas līgumus, arī šo līgumu praktiskā ieviešanā.

Treškārt, būs jāvirza uz priekšu vīzu procesa liberalizācija ar tām Austrumu partnerības dalībvalstīm, kuras atbilst visiem kritērijiem.

Ceturtkārt, šī iniciatīva no Eiropas Savienības puses turpmāk jāattīsta atbilstoši katras Austrumu partnerības dalībvalsts interesēm un gatavībai sadarboties ar Eiropas Savienību, nevis piemērojot vienu un to pašu pieeju visām sešām valstīm.

Līdzīgi kā aizvadītajā gadā arī 2015.gadā Latvijas ārpolitikas uzmanība primāri tiks pievērsta Ukrainai. Vēlos uzsvērt, ka Ukraina ar aizvadītajā gadā notikušajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām ir skaidri definējusi savu izvēli. Ukraina ir nostiprinājusi Eiropas integrācijas kursu, kā arī radījusi būtisku pamatu reformu turpināšanai. Arī turpmāk ir nepieciešams veicināt vienotu un atbalstošu ES politiku attiecībā uz Ukrainu, lai sniegtu atbalstu demokrātisku reformu īstenošanai un arī finansiālu ieguldījumu valsts atveseļošanā. Vienlaikus reformu sekmīga ieviešana galvenokārt ir atkarīga arī no pašas Ukrainas gribas. Kā jau teicu, mēs turpināsim atbalsta politiku Ukrainai gan divpusēji, gan Eiropas Savienības līmenī.

Taču Ukrainas reformu sekmes, valsts tālāka attīstība ir tieši atkarīga no tās teritoriālās nedalāmības. Uzskatu, ka tikai Minskas vienošanās izpilde, tostarp Ukrainas un Krievijas robežas nodošana Ukrainas kontrolē, Krievijas atbalsta pārtraukšana separātistiem, militārās tehnikas un karavīru izvešana, gūstekņu atbrīvošana, delimitācijas līnijas izveide starp Ukrainas spēkiem un separātistiem un Ukrainas konstitucionālās reformas īstenošana ir pamats situācijas stabilizācijai. Šeit vēlos redzēt daudz aktīvāku Eiropas Savienības diplomātijas lomu, un par to mēs arī iestāsimies savas prezidentūras laikā un arī pēc tam.

Latvija stingri atbalstīs Moldovas un Gruzijas valdību centienus īstenot savās valstīs demokrātiskas reformas, Eiropas līmenim atbilstošus apstākļus biznesa veidošanai, kā arī tiesiskuma un Eiropas vērtību un normu nostiprināšanu valsts pārvaldē un sabiedrībā. Tāpat kā līdz šim Latvija stingri iestāsies par šo valstu teritoriālo integritāti.

Latvija augstu vērtē Baltkrievijas konstruktīvo nostāju Ukrainas krīzes kontekstā un uzskata, ka ir iespējama Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecību konstruktīva attīstība. Pašas Baltkrievijas ziņā ir tālāka sadarbības attīstīšana ar Eiropas Savienību. Taču vēlos uzsvērt, ka mēs esam atvērti un gatavi veicināt sadarbību, balstoties uz savstarpēju izpratni, vienlaikus neatkāpjoties no Eiropas pamatvērtībām. Divpusēji Latvija turpinās aktīvu sadarbību ar Baltkrieviju, attīstot sadarbību transporta, robežuzraudzības, izglītības, zinātnes un vides jomās. Vienlaikus būtiska mūsu dialoga daļa ir un paliek cilvēktiesību un likuma varas jautājumi.

Latvija iestāsies par elastīgu pieeju attiecībās ar Armēniju. Mēs respektējam Armēnijas vēlmi būt Eirāzijas Savienības sastāvā. Vienlaikus esam gatavi veicināt Eiropas Savienības un Armēnijas sadarbību tiktāl, cik pati Armēnija to vēlas.

Azerbaidžānu redzam kā svarīgu Eiropas Savienības sadarbības partneri enerģētikas jomā. Vienlaikus esam nobažījušies par mediju un politisko brīvību situāciju šajā valstī, šis jautājums būs gan Eiropas Savienības-Azerbaidžānas, gan Latvijas-Azerbaidžānas darba kārtībā.

Būtisku uzmanību veltīsim Eiropas Savienības dienvidu kaimiņiem, kur galvenie izaicinājumi būs drošība un starptautisko normu ievērošana, migrācijas riski un stabilitāte kopumā. Kopīgi strādāsim pie Eiropas Savienības stratēģijas ISIL ārvalstu kaujinieku draudu novēršanai praktiskas ieviešanas, kā arī migrācijas jautājumu risināšanas Eiropas līmenī.

Latvija iestāsies par Eiropas Savienības klātbūtnes stiprināšanu Centrālāzijas valstu reģionā. Mēs jau tagad esam snieguši lielu ieguldījumu kā vidutājs Eiropas Savienības un Centrālāzijas valstu dialogā un savas prezidentūras ietvaros pievērsīsimies drošības, izglītības, enerģētikas un vides, kā arī ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Attīstot Eiropas Savienības politiku, Latvija plāno aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības stratēģijas Centrālāzijai pārskatīšanā, lielāko uzmanību pievēršot piecu Centrālāzijas valstu praktiskajām vajadzībām un interesēm dialoga sekmēšanā ar Eiropu.

Mēs arī sniegsim atbalstu tālākam Eiropas Savienības paplašināšanās procesam sarunās ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm Balkānu reģionā. Latvijas interesēs ir Eiropas Savienības vērtību un normu izplatīšanās ārpus Eiropas Savienības robežām, tādējādi sekmējot mieru un stabilitāti. Latvija centīsies panākt arī Turcijas integrācijas Eiropas Savienībā procesa tālāku virzību.

Godātie deputāti! 2015.gads Eiropas Savienības politikā ir iezīmīgs kā tematiskais attīstības sadarbības gads. Šis gads ļoti nozīmīgs jauno ANO attīstības mērķu definēšanai, kā arī finansējuma avotu piesaistei. Latvijas ieskatā, Eiropas Savienības un ANO ietvaros daudz lielāka uzmanība jāpievērš labas pārvaldības, likuma varas, dzimumu līdztiesības un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Lielāka nacionālās attīstības sadarbības politikas uzmanība jāpievērš projektu attīstībai Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs. Pozitīvi, ka pēdējos gados pakāpeniski pieaug valsts atvēlētais finansējums Latvijas dalībai attīstības sadarbības projektos, tomēr vienlaikus tas ir nepietiekams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos īpašu vietu Latvijas prezidentūrā iegūst Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma jeb TTIP sarunu aktualizācija ar ASV. ASV un Eiropas Savienības Brīvās tirdzniecības līgums stiprinās transatlantisko saiti un izveidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Latvija aktīvi atbalstīs Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai sarunas pabeigtu atbilstoši Eiropas Savienības Padomes lēmumam līdz 2016.gada beigām. Ir jāizveido kvalitatīvs līguma teksts, kas kalpos par pamatu jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības līgumiem.

Vienlaikus mēs darīsim visu iespējamo, lai sarunu procesā un tā atspoguļošanā vairāk iesaistītu sabiedrību un veicinātu maksimālu atklātību un caurspīdīgumu. Īpaši iestāsimies par augstu standartu saglabāšanu pārtikas drošības un sabiedrības veselības jomā, kā arī enerģētikas sadaļas iekļaušanu līgumā.

Godātie deputāti! Laikam neviens ārlietu ministra ziņojums Saeimai nav iedomājams bez sadaļas, kas veltīta attiecībām ar Krieviju. Mēs esam ieinteresēti, lai mums blakus ir stabila, demokrātiska un plaukstoša Krievija, kas ir prognozējams un uz sadarbību vērsts kaimiņš, konstruktīvs partneris Eiropas Savienībai un atbildīgs starptautiskās sabiedrības loceklis. Tāpēc pirms gada, uzrunājot 11.Saeimu, paudu gatavību darīt visu, lai attiecības ar Krieviju balstītos uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem.

Diemžēl 2014.gadā šīs cerības nav radušas piepildījumu. Aizvadītais gads iezīmējās ar Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, kā arī tiešu militāro iejaukšanos un atbalstu separātiskajiem grupējumiem Ukrainas austrumos. Faktiski šī rīcība vērsta ne tikai pret suverēno Ukrainas valsti, bet arī pret visu Eiropu un starptautisko kārtību.

Vairāki Krievijas kaimiņi Eiropā ir izjutuši gan militāro muskuļu demonstrēšanu, gan centienus iejaukties citu iekšējās lietās, agresīvu retoriku un darbību. Tā saucamās krievu pasaules jēdziena aizsegā ir manāmi mēģinājumi šķelt sabiedrības no iekšpuses, kamēr Krievijas propagandas mašīna ir uzņēmusi apgriezienus, cenšoties maldināt starptautisko sabiedrību par notikumiem pašā Krievijā, Ukrainā un pasaulē.

Krievijas Federācija cenšas iegūt ietekmi ne tikai attiecībā uz tās “tautiešiem” ārvalstīs, bet arī plašāk. Tiek ietekmēta brīva, neatkarīga mediju vide, radīti draudi vispārpieņemtiem standartiem šajā jomā. Tiek apšaubītas Eiropas kopīgās demokrātiskās pamatvērtības. Šāda propaganda rada kopīgus izaicinājumus Eiropas Savienības valstīm un transatlantiskajiem sabiedrotajiem. Vienīgais un efektīvākais veids, kā strādāt ar Krievijas Federācijas propagandas radītajiem izaicinājumiem, ir mediju kvalitātes, neatkarīgas mediju vides stiprināšana. Kopā ar mūsu partneriem Rīga varētu veidoties par reģionālu centru brīvas un neatkarīgas mediju telpas sekmēšanā un žurnālistu apmācībā.

Pašreizējais situācijas izvērtējums skaidri apliecina, ka vienotība, principiāla un saskaņota rīcība no Eiropas Savienības dalībvalstu un transatlantisko partneru puses strādā. Starptautiskās sistēmas revizionisms vēl nekad nevienam nav nācis par labu. Latvija nekad neatbalstīs robežu maiņu nelikumīgā veidā. Krimas aneksija un Krievijas rīcība Ukrainas austrumos ir Latvijai nepieņemama. Atkarībā no situācijas kopā ar partneriem Eiropā esam gatavi, protams, izskatīt, ja ir nepieciešams un ja situācija uzlabojas, arī sankciju pārskatīšanu.

Krievijas ekonomiskā destabilizācija nav neviena interesēs, taču sankcijas un starptautiskā izolācija bija Krievijas vadības izvēle. Vēl nav par vēlu šo izvēli mainīt, taču tas prasīs praktisku šīs valsts rīcību, kas ir vērsta uz vispārpieņemto tiesību principu un normu ievērošanu un, kā jau iepriekš teicu, Minskas vienošanās pilnu izpildi.

Latvija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu vienotu un principiālu Eiropas Savienības nostāju attiecībās ar Krieviju. Šī nostāja stingri aizstāv starptautisko kārtību un dalībvalstu, tai skaitā arī mūsu, drošību un sniedz atbalstu Ukrainas tautai. Vienlaikus Eiropas Savienības un Krievijas dialogam par situācijas normalizāciju ir jāturpinās.

Latvija un Krievija ir kaimiņi, kuri sadarbojas daudzās jomās, tomēr Latvijas un Krievijas attiecības 2015.gadā lielā mērā noteiks notikumu attīstība Ukrainas austrumos, kā arī kopīgais Eiropas Savienības un Krievijas attiecību klimats.

Godātie deputāti! Latvijas ārpolitika 2015.gadā turpinās sekmēt Latvijas konkurētspēju gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas ietvaros, tāpat arī globāli. 2014.gadā Latvija sekmīgi turpināja pievienošanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, latviskā saīsinājumā - ESAO. 2014.gadā ESAO īpaši uzsvēra Latvijas sasniegto progresu pretkorupcijas, nodokļu administrēšanas un valsts pārvaldes attīstības jomās.

Kļūstot par šīs organizācijas dalībvalsti, Latvija varēs izmantot organizācijas zināšanas un labās prakses piemērus, lai sekmētu savu konkurētspēju. Pēc pievienošanās ESAO Latvijai kopā ar pasaules attīstītākajām ekonomiskajām lielvarām būs iespēja ietekmēt globāli nozīmīgas ekonomiskās politikas iniciatīvas. Tādējādi tiks stiprināta Latvijas ekonomikas ilgtspēja, kā arī veicinātas ārējās ekonomiskās aktivitātes.

Līdztekus Latvijas uzņēmēju interesēm attīstās arī Latvijas diplomātiskais dienests. 2014.gadā tika atvērtas divas jaunas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības - Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. 2015.gadā tiks veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai 2016.gadā Parīzē atvērtu Latvijas pārstāvniecību ESAO, kā arī vēstniecību Korejas Republikā.

Krievijas ekonomiskā recesija, kā arī tās īstenotie atbildes pretpasākumi Eiropas Savienības izvērstajām ekonomiskajām sankcijām virknei Latvijas uzņēmumu, jo īpaši pārtikas nozarē, liek apgūt jaunus eksporta tirgus savas produkcijas noietam. 2015.gadā Ārlietu dienests aktīvi turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmējus savas darbības izvēršanai eksporta tirgos Centrālāzijā, Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos un Līča valstīs.

Godātie deputāti! Ārlietu dienests arī 2015.gadā turpinās atbalstīt Latvijas diasporu ārvalstīs, veicinot ārzemju latviešu saikni ar dzimteni un nostiprinot latviešu valodu un kultūru ārpus mūsu valsts robežām. Latvijas nākotnei ir fundamentāli svarīgi nodrošināt diasporas līdzdalību Latvijas politikā, ekonomikā un sociālajos procesos. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 000 tautiešu, kuri jūtas piederīgi Latvijai. Ārvalstīs darbojas 1000 latviešu organizācijas, aptuveni 100 latviešu izglītības iestādes un biedrības. 2014.gadā Ārlietu ministrija aktīvi sadarbojās ar diasporas organizācijām pasaulē. Sniedzām atbalstu, gatavojoties Vispārējiem un reģionālajiem Dziesmu un deju svētkiem. Tika organizēts arī pirmais latviešu jaunatnes forums.

Šogad tiks turpināti aizsāktie projekti izglītības un kultūras jomās. Sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību tiks organizēts otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, sniedzot jaunas idejas Latvijas nākotnei.

Godātie deputāti! Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sakrīt ar izaicinājumiem pilnu posmu Eiropas vēsturē. Karš Eiropas austrumos, imigrācijas, terorisma un ekonomiskās krīzes raisīti nestabilitātes draudi Eiropas dienvidos, uzticības mazināšanās Eiropas idejai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī lēna ekonomiskā izaugsme aizvadītā gada laikā visas Eiropas ietvaros met izaicinājumu Eiropas kopējai vienotībai. Eiropas kopējās nostājas stiprināšana, vienotas attieksmes pozicionēšana kritiskos jautājumos - īsāk sakot, Eiropas moto “Vienoti dažādībā” - ir reizē arī Latvijas profesionāļu - politiķu, diplomātu un ierēdņu - svarīgākais vadmotīvs šī gada pirmajā pusē. Latvija prezidentūrai ir ļoti labi sagatavojusies un spēj adekvāti reaģēt uz jau esošajiem un jauniem izaicinājumiem, kas radīsies prezidentūras laikā. Taču Latvijas ārpolitika šajā gadā nebeigsies ar prezidentūras pēdējo mēnesi. Kopā ar valdību un visu Ārlietu dienestu mēs 2015.gadā konsekventi īstenosim tos Latvijas ārpolitikas uzdevumus, par ko tikko runāju savā runā.

Aizvadītā gada notikumi skaidri apliecināja, ka Latvijas stratēģiskā izvēle kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti bija vienīgā pareizā mūsu valsts izvēle nākotnes un drošības garantēšanai. Latvija ir eiroatlantisko vērtību kopienas dalībniece - tas ir mūsu pamats. Mūsu nākotne - spēcīga un vienota nacionālu valstu veidota Eiropas Savienība.

Taču Eiropas devīze “Vienoti dažādībā” ir arī stāsts par mums pašiem, mūsu Latvijas sabiedrību. Latvijas ārpolitikas panākumu atslēga ir mūsu pašu cilvēki, mūsu spēja būt vienotiem un saliedētiem. Tikai tad droši mēs spēsim sasniegt Latvijas ārpolitikas mērķus 2015.gadā.

Lai mums visiem izdodas! Paldies par uzmanību! (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies ārlietu ministram.

Sākam debates.

Vārds debatēs Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Lūdzu atļaut man izmantot abus Saeimas kārtības rullī paredzētos laikus un runāt 15 minūtes.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret runas laika pagarināšanu līdz 15 minūtēm?

I.Mūrniece. Jā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Lūdzu, Mūrnieces kundze, jums vārds!

I.Mūrniece. Paldies.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātais aizsardzības ministra kungs! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi!

Paldies Rinkēviča kungam par ziņojumu. Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums ir plašs, izsmeļošs, faktiem un nodomiem bagāts. Tas noteikti ir labākais ikgadējais ārlietu ministra ziņojums, kādu esmu lasījusi. Ziņojumā īsi, bet ļoti konkrēti ir izstrādāti ārpolitikas darāmo darbu virzieni, kas šo dokumentu padara par izteikti lietderīgu. Konkrētā un skaidrā pamatvirzienu daļa nodomu ziņā ir īpaši svarīga sakarā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Vēlos pateikties ārlietu ministram Rinkēviča kungam un visiem ziņojuma gatavošanā iesaistītajiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem par teicamo darbu, jo īpaši ņemot vērā saspringto darba kārtību, kādā strādāts gan Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanā, gan arī šobrīd.

Prezidentūra sākusies cienījami, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tā būs izaicinājumu pilna un ka nepieciešama būs liela elastība un spēja ātri reaģēt. To pierādījuši janvāra sākuma notikumi Francijā un Beļģijā, kur darba kārtībā izvirzīja drošību kā pašu būtiskāko uzdevumu.

Latvija kopā ar Baltijas valstīm, kā arī Poliju un citiem partneriem ir spējusi uztvert nepieciešamību izcelt drošību kā vienu no prioritātēm ļoti agrā fāzē. Tas noticis ātrāk par citām Eiropas Savienības valstīm, parādot Baltiju un arī Latviju kā jutīgu starptautisku seismogrāfu reģionālajos ģeopolitiskajos izaicinājumos. Tās spēj noteikt citiem vēl nemanāmus nākotnes satricinājumus un aicināt tiem saprātīgi gatavoties.

Aizvadītais gads bija lūzuma gads, kad, pēc Eiropas viedokļa, it kā nesaprotamas bažas raidošā Baltija kļuva par iniciatori drošības stiprināšanai. Ir skaidri iezīmējies Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izaicinājums, skaidra pozicionēšanās ar drošību saistītajos jautājumos attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, vēl jo vairāk milzīgs izskaidrošanas darbs tieši Eiropas Savienības visaugstākā pārvaldes aparāta līmenī, tostarp vēršanās pret augstu Eiropas amatpersonu centieniem mīkstināt sankcijas pret Krieviju.

To, cik svarīgi ir skaidri, nekavējoši signāli, liecina koleģiāla virknes Eiropas Savienības valstu reakcija uz Federikas Mogerīni nopludinātā e-pasta tekstu, kurā viņa rakstīja par Krievijas atkaliesaistīšanu globālajā dialogā un sankciju mīkstināšanu. Lins Linkevičs, Lietuvas ārlietu ministrs, savu pozīciju formulēja šādi: “Mums nav jāiesaista Krievija. Tā ir Krievija, kurai jādomā, kā iesaistīties.” Latvijas ārlietu ministrs reaģēja nekavējoši, paziņojot, ka jebkura sankciju atcelšana var notikt tikai tad, kad ir izpildīta Minskas vienošanās.

Ātrums, elastība un skaidrs vēstījums šobrīd ir gan publiskās, gan klusās diplomātijas sekmīgas darbības izpausme. Ticu, ka mūsu Ārlietu ministrija jūtas droša šajā izaicinājumu pilnajā proaktīvajā darbības veidā, un mūsu mobilais ārlietu ministrs te atradīs pareizo, Latvijas interesēm atbilstošo pieeju.

Saprotu, ka Rinkēviča kungam tas ne vienmēr ir viegli, viņš ir nevis vienkārši Latvijas ārlietu ministrs, bet Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts ārlietu ministrs. Svarīga ir viņa spēja būt par Eiropas kopējo interešu aizstāvi, nevis par atsevišķa pret Krieviju īpaši labvēlīga Eiropas Savienības funkcionāra pirkstu Krievijas tortē. Latvijas ārlietu ministra uzdevums ir ne tikai uzklausīt Briseles vēlmes, viņa uzdevums ir dot savu ieguldījumu kopējā balsī, kas pauž savas dibinātās bažas, prasa tās pamatot un piedāvāt risinājumu.

Ticu, ka Rinkēviča kungam šāds potenciāls piemīt.

Un, lai arī redzams, ka izvēle un arī šie darbības nosacījumi ne vienmēr ir viegli, atgriežoties pie ziņojuma, vēlos pievērst uzmanību dažiem Latvijas interesēm sevišķi svarīgiem aspektiem.

Runa vispirms ir par mūsu sadarbību ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem Baltijas un Ziemeļvalstu tā sauktā astotnieka formātā. Gan NATO, gan mūsu Baltijas jūras kaimiņiem ir izšķiroša nozīme Latvijas spējā aizstāvēties eventuālu draudu gadījumā. Šī sadarbība ir attīstāma tālāk. Tagad esam īpaši atkarīgi viens no otra, un praktiskā sadarbība ir nevis reģionāls vingrinājums, bet Baltijas un tuvāko valstu drošības jautājums.

Aizvadītais gads bija arī Aizsardzības ministrijas lieliska ieguldījuma laiks kopējā drošības sistēmā. Darbu sāka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas ieguva starptautisku statusu gada laikā. Šo centru pieminēja arī ārlietu ministrs. Tā atvēršana ir praktisks pienesums NATO aliansei, un Latvija aliansē kļūst par drošības vairotāju, attīstot mūsdienīgas spējas, kas būs izmantojamas transatlantiskajā telpā, kopā ar sabiedrotajiem.

Runājot par Latvijas enerģētiskās drošības jautājumiem, ziņojumā minēts - un to es vēlētos īpaši uzsvērt! - par nepieciešamību ieviest Eiropas Savienības trešo enerģētikas paketi, gatavojoties gāzes tirgus liberalizācijai tuvākajā laikā. Patiešām pienācis pēdējais laiks rīkoties! Līdz šim esam bijuši neizlēmīgi un ļāvuši mūsu Baltijas kaimiņiem risināt gāzes piegādes jautājumus bez mūsu līdzdalības. Krievijas draugu lobiju iespaids ir vispārzināms, mēs to esam pieredzējuši arī šeit, Saeimā. Tagad jāizmanto visas iespējas, ko mums sniedz Eiropas Savienības regulas enerģētiskās drošības jautājuma risināšanai.

2014.gads bija atskurbšanas gads, kad Eiropas Savienība pārtrauca minstināšanos enerģētiskās atkarības jautājumos. Ir kļuvis skaidrs, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nedrīkst būt atkarīgas no viena piegādātāja, kā tas noticis dažviet, piemēram, Baltijas reģionā. Tāpēc ir svarīgi dažādot energoresursu piegādes un veidot savus piegādes kanālus.

Krievija ir valsts, kas ar ekonomiku spēlē politiskas spēles. Šajā situācijā Krieviju vairs nevar uzskatīt par uzticamu Eiropas Savienības partneri. Ekonomiskās saistības ir pakļautas impēriskam sentimentam, un pat kultūra ir kļuvusi par politikas ķīlnieci.

Latvijai svarīgākā problēma ir un acīmredzot arī būs Krievijas agresija pret Ukrainu, kas nosaka arī Krievijas pašreizējo vietu un lomu starptautiskajā vidē. Tādēļ sadarbība ar NATO un Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana ir mūsu, tajā skaitā gan Aizsardzības ministrijas, gan Ārlietu ministrijas, galvenais uzdevums.

Ir virkne problēmu, kas risināmas starptautiskajā vidē. Viena no tām ir jautājums par jau pieminētā hibrīdkara definīciju un vietu starptautisko tiesību jomā.

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā mulsina prātus Eiropas rietumos. Ap konvencionālo karu pastāv dažādu konvenciju tīkls, kurš vispārzināmā veidā ļauj mīkstināt kara iedarbību humanitārajā sfērā. Mēs zinām, kas ir konvencionālais karš. Tādai pašai skaidrībai jāveidojas ap hibrīdkaru, sākot ar tā precīzu definīciju, un tas jādara dažādos formātos gan Eiropas Savienībā, gan arī plašāk, sākot ar ANO Cilvēktiesību komiteju.

Aizvadītais gads ir devis būtisku virzību Eiropas Savienības izpratnē par Krievijas propagandas ietekmi. Tās ietekme jau satrauc valstis, kuras agrāk par to nedomāja, un šodien mēs dzīvojam informatīvā kara apstākļos.

Gribu atzīmēt divas praktiskas Eiropas Savienības iniciatīvas, kurām ir labs potenciāls sakārtot mediju telpu.

Kvalitatīva, mūsdienīga Eiropas kanāla krievu valodā izveidošana ir vērtīga iespēja, kas ir jāizdiskutē saistībā ar Krievijas veikto informatīvo kampaņu. To savā runā uzsvēra arī ministrs.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi būtu iespēja radīt labāku likumdošanas rāmi arī mums nacionālajā līmenī. Direktīvas grozījumi nav šauri uzlūkojami tikai kā ar Krievijas propagandu saistīts, bet gan kā mediju vidi stiprinošs jautājums.

Attiecībā uz Ukrainu jāturpina darbs pie tā, lai Doņeckas un Luganskas grupējumus atzītu par to, kas tie būtībā ir, - par teroristiskām organizācijām. Tas būs nepatīkami Krievijai, jo nevienam nepatīk, ja sastrādāto nosauc īstajā vārdā. Tomēr tūkstoši bojāgājušo gulstas uz Krievijas atbalstīto teroristu sirdsapziņas, tādēļ laipošana ir nevietā. Tas palīdzētu valstīm, kas var izrādīties par līdzīgas agresijas upuriem. Pēdējās dienas liecina, ka agresija Ukrainā eskalējas. Zīmīgi, ka ir Ukrainas amatpersonu paziņojumi par ārpolitikas pamatprincipu virzību uz iestāšanos NATO.

Aktuāls ir jautājums par palīdzību Ukrainai. Eiropas Savienībai jādefinē, ko var darīt kopīgi un kas jādara katrai valstij atsevišķi. Ukraina karo mūsu karu, bet kādu dienu mēs varam saņemt rēķinu. Tādēļ Ukrainas problēmas, tostarp ekonomiskās un institucionālās, ir arī Eiropas un arī Latvijas problēmas.

Tomēr gribu noslēgt uz gaišākas nots. Kopējā drošības rūpju kontekstā būtiski ir neaizmirst vērtību jautājumu. Pārfrāzējot Žaku Deloru, jāteic: vajag vairāk nekā vienoto tirgu, lai iemīlētos Eiropā, - Eiropai joprojām ir vajadzīga dvēsele.

Eiropas dvēsele ir Eiropas neapstrīdamās vērtības: miers, spēcīga vēsturiskā atmiņa, kultūras un komunikācijas tradīcijas, labklājības pievilcība kopā ar tieksmi iedzīvināt sociālā taisnīguma principus, zaļas, nepiesārņotas vides kultūra un brīvības izpausmes.

Paldies ārlietu ministram vēlreiz, jo šā gada ziņojums ir domāšanu stimulējošs dokuments. Tas liek domāt par savu ieguldījumu Latvijas ārpolitikas īstenošanā mums visiem. Es ticu, ka ikviens no mums, arī deputāti, pildot savus pienākumus, var atrast veidu, kā stiprināt mūsu kopējās vērtības un mūsu kopējo drošību.

Paldies par uzmanību. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Saeimas priekšsēdētājai.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātie ministri! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un Prezidij! Jūsu ekselences! Kolēģi!

Ja uzskatām, ka ārpolitika sastāv no izaicinājumiem un iespējām, tad 2015.gads mums piedāvā abus pilnā mērā. Var pilnīgi piekrist ārlietu ministra apgalvojumam, ka Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir bezprecedenta izaicinājums starptautiskajai drošībai, kārtībai un tiesiskumam. Par to nekādu šaubu nav, jo tas ir radījis būtiskus drošības apdraudējumus Eiropai un Latvijai. Tikpat nopietnus draudus pasaules mieram un drošībai rada starptautiskais terorisms, par ko tika atkal atgādināts Parīzē un Beļģijā nesen. Domāju, ka visi, kas sēž šajā zālē, piekritīs, ka 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju drošība ir mūsu galvenā ārpolitikas prioritāte. Izaicinājumi mūsu iekšējai un ārējai drošībai, kā arī mūsu ekonomiskajai un sociālajai drošībai ir savstarpēji saistīti. Tie prasa kompleksu risinājumu. Lai arī mums ir jāturpina paaugstināt mūsu aizsardzības budžetu līdz 2 procentiem no IKP, mūsu galvenais instruments šo problēmu risināšanā ir diplomātija. Taču šogad, 24 gadus kopš neatkarības atjaunošanas, Latvijai ir unikālas iespējas ne tikai novērst potenciālos draudus, bet arī nostiprināt mūsu suverenitāti, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi.

Manuprāt, atslēgvārds Ārlietu ministrijas ārpolitikas ziņojumā šogad ir sadarbība. Bez sadarbības ar citām valstīm drošība nav iespējama. Ar sadarbību mēs varam attīstīt jaunus tirgus un veicināt mūsu ekonomisko izaugsmi. Sadarbība novērš draudus un atver iespējas, tajā skaitā sadarbība ar pārējām 27 Eiropas Savienības un NATO valstīm, sadarbība ar Baltijas jūras reģiona kaimiņiem, sadarbība ar Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm un ar Centrālāzijas valstīm. Šī sadarbība sniedzas līdz Ziemeļamerikai un mūsu NATO sabiedrotajiem ASV un Kanādai, ar kuriem strādājam pie transatlantiskajiem tirdzniecības un investīciju līgumiem. Un vienlaicīgi mēs turpinām attīstīt ekonomisko sadarbību Tālajos Austrumos - ar Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju.

2015.gadā mēs esam īpaši labi pozicionēti, lai virzītu šo sadarbību caur Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. 8.janvārī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Federika Mogerīni atzīmēja divas Latvijas priekšrocības, vadot šo prezidentūru. Pirmā ir tā, ka mums ir plašs pasaules skats uz visiem ģeogrāfiskajiem virzieniem, kuri veido Eiropas kaimiņattiecības.

Otrā ir Latvijas konstruktīvā, nosvērtā un vienprātību veicinošā diplomātija.

Vadīt Eiropas Savienības prezidentūru ir milzīgs izaicinājums. Tas ne tikai paver iespējas palīdzēt Eiropai risināt mūsu kopīgās problēmas, bet arī dod mums iespēju veicināt mūsu nacionālās intereses. Latvijas prioritārie darba virzieni Eiropas Savienības prezidentūrā ir tiešā veidā saskaņoti ar Latvijas nacionālajām interesēm drošībā, ekonomikā un labklājībā. Eiropas Savienības konkurētspēja, digitālā darba kārtība un globālā loma ir savstarpēji saistīti mērķi un līdz ar to - reāli sasniedzami.

Vai Latvijai ir ārpolitikas intereses ārpus Eiropas Savienības prioritātēm? Protams! Protams, ka ir, jo katrai valstij ir savas īpašas intereses un divpusējas saistības. Tomēr drošības apsvērumi un Eiropas Savienības prezidentūra liek mums koncentrēt mūsu spēkus uz kopīgajām interesēm.

2014.gadā nodibinātais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ir viens labs piemērs, kā Latvija ieņem vadošo lomu cīņā pret negatīvo propagandu un hibrīdkara radītajiem riskiem. Mēs esam radījuši centru, kas spēj veikt pastāvīgu analīzi par mūsdienu komunikācijas vidi un tehnoloģijām, kas ietekmē politikas procesus. Šis centrs piedāvā jaunas idejas un izstrādātus praktiskus priekšlikumus, kuri būtiski ietekmēs turpmāko NATO politiku un stratēģisko plānošanu. Un, kaut gan šis ir NATO izcilības centrs, tas rada ideālu iespēju NATO un Eiropas Savienības sadarbībai, jo šeit divu organizāciju intereses pilnīgi sakrīt. Jo ne tikai Krievija izmanto informācijas kara tehnoloģiju, lai šķeltu transatlantisko vienotību, arī teroristu grupējumi kā Al-Qaeda un Islāma valsts jeb ISIS izmanto pasaules informācijas telpu, lai destabilizētu mūsu sabiedrības. Kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošajai valstij mums ir jāizmanto šī iespēja, lai stiprinātu saiti starp Eiropas Savienību un NATO, piesaistītu finanses, ekspertīzi un citus resursus, lai attīstītu šo centru un izstrādātu efektīvu un ilgtspējīgu stratēģiju.

Bet, tā kā šīs ir Saeimas debates, es gribētu vēlreiz uzsvērt Saeimas lomu ārpolitikas un Eiropas politikas veidošanā. 8.janvārī pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē Eiropas komisāri atzīmēja jaunu prezidentūras atklāšanu ar konsultācijām ar parlamentāriešiem. Vairāk nekā 30 Saeimas deputātu piedalījās sarunās ar Eiropas komisāriem par ārpolitiku, drošību, ekonomiku, tautsaimniecību un sociālajiem jautājumiem. Pateicoties Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei, kura ierosināja šo ideju, jums bija iespēja uzrunāt Eiropas komisārus, paust viedokļus, uzdot jautājumus un ietekmēt Eiropas Komisijas darbību. Bet tas darbs nebeidzas ar šīm tikšanām vai ar šodienas debatēm. Katram Saeimas deputātam, kurš piedalās NATO, EDSO un citās starptautiskajās parlamentārajās asamblejās, ir iespēja turpināt šo dialogu un veicināt Latvijas intereses. Jau tagad Latvija tiek slavēta par veiksmīgu sagatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai gan organizatoriski, gan saturiski. Mums ir, par ko lepoties.

Krīžu pilnajā iepriekšējā gadā Latvijas ārpolitika ir bijusi konsekventa, saprātīga un nosvērta. Turpinot šādu pieeju, mēs spēsim reaģēt uz izaicinājumiem un izmantot tās iespējas, lai nosargātu mūsu valsts drošību un veicinātu mūsu nacionālās intereses.

Bet beidzot, runājot par mūsu valsts drošību, es gribētu uzsvērt sadarbības nozīmi ne tikai ar mūsu sabiedrotajiem, bet arī šeit, šajā zālē. Lai gan mūsu politiskie uzskati ir daudzi un dažādi, šajā krīzes laikā es esmu gandarīts un pateicīgs par to konstruktīvo sadarbību, ko esmu piedzīvojis, strādājot ar Ārlietu ministriju un ar visām frakcijām. Paldies par to! Mums ir pienākums pret Latvijas iedzīvotājiem - to turpināt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Aizsardzības ministra kungs! Es ļoti priecājos, ka šīs ārpolitikas debates mēs aizvadām ar Eiropas Savienības karogu fonā, kas spilgti simbolizē lielo notikumu, kas nosaka mūsu valsts dzīvi šajā pusgadā, - Latvijas valsts prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Pēdējos mēnešos man ļoti bieži sanāk satikt daudzus šodienas Eiropas Savienības lēmumpieņēmējus, kas kā Eiropas Savienības valstu diplomāti ir stāvējuši pie atjaunotās Latvijas šūpuļa un ar bažām un cerībām raudzījušies, kas sanāks no tikko dzimušā bērna - Latvijas valsts.

1991.gadā Latvijas izaicinājumi bija milzīgi un jautājumu par Latvijas pastāvēšanu bija ļoti, ļoti daudz. Šīs atmiņas, kuras mums saistās arī ar barikāžu laiku, ko mēs šobrīd atzīmējam, mums spilgti liek solidarizēties ar mūsu likteņa biedriem ukraiņiem, kuri tieši tādus izaicinājumus un pārdzīvojumus pārdzīvo šobrīd. Piemēram, Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Timmermana kungs atceras, kā no savas istabas tagadējā viesnīcā “Rīdzene” bažīgi klausījies šāvienos Bastejkalnā 1991.gada janvāra traģiskajos notikumos. Daudzi no viņiem jautāja tāpat, kā mēs tajā tālajā laikā sev jautājām: “Kas būs ar Latviju un kāda būs Latvija?” Šodien, kad jau 10 gadus esam NATO, Eiropas Savienībā, norēķināmies ar eiro un visbeidzot pašlaik vadām Eiropas Savienību kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, mūsu panākumi šķiet galvu reibinoši, bet tie, protams, ir nākuši pacietīgā, rūpīgā un neatlaidīgā darbā. Mēdz jokot, ka patiesa politiskā brieduma brīdis ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij ir tās prezidentūras pusgads un ka tā laikā valsts kļūst par nobriedušu, īstu Eiropas Savienības dalībvalsti. Šajā prezidentūras pusgadā briedīsim un pieaugsim arī mēs šeit, Saeimā, jo pašlaik Latvija, vadot Eiropas Savienības Padomes darbu, ļoti daudzos starptautiskos formātos runā visas Eiropas vārdā.

Nereti Eiropas institūcijās un dalībvalstīs valda uzskats, ka prezidentūra kopumā ir tikai valdības darīšana un ka tās prioritātes ataino tikai valdības iecerētās darbības.

Latvijas gadījumā tā tas noteikti nav, jo Saeima ar Eiropas lietu komisijas starpniecību ir vienmēr bijusi cieši iesaistīta Latvijas aktivitātēs Eiropas Savienībā. Ikdienā tas saistīts ar nacionālo pozīciju apstiprināšanu Eiropas lietu komisijā, pirms Latvijas viedoklis tiek pausts attiecīgajās padomēs. Prezidentūras laikā Eiropas lietu komisija apstiprina prezidentūras mandātus par būtiskākajām Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvām. Tikai nelielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu ir tik cieša nacionālo likumdevēju iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. Mēs esam ļoti lepni par to, ka parlamenta iesaistes arhitekti izvēlējās tieši šo modeli un ka iknedēļas diskusijas par Eiropas Savienības politikām ar atbildīgajiem ministriem mūsu komisijā ir ierasta prakse. Es ceru, ka mēs ar ministriem kopā šo praksi arī veiksmīgi turpināsim. Un paldies visiem deputātiem par aktīvo iesaisti Eiropas lietu komisijas darbā!

Savukārt Eiropas prezidentūras parlamentārās dimensijas ietvaros Saeima Rīgā rīko piecas augsta līmeņa konferences, kurās katrā piedalīsies no 100 līdz pat 350 dalībniekiem - parlamentārieši, komisāri un augsta līmeņa starptautiskie eksperti. Jau pavisam drīz - 1.februārī - šajā pašā zālē, mūsu Sēžu zālē, uz pirmo no šīm konferencēm pulcēsies visu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji, kas sēdēs jūsu, kolēģi, darba vietās.

Šobrīd paredzēts, ka līdztekus tādiem jautājumiem kā Eiropas Enerģētikas savienība un Transatlantiskās partnerības līgums ar ASV COSAC Rīgas konferencē tiks apspriests arī jautājums par vēl ciešāku nacionālo parlamentu iesaisti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. Un man ir liels prieks par prezidentūras atklāšanas dienu, ko kolēģis Kalniņa kungs jau minēja kā bezprecedenta gadījumu, - ka mēs atklājām prezidentūru tieši ar Eiropas komisijas komisāru viesošanos Saeimā un diskusijām ar parlamenta pārstāvjiem un mūsu sociālajiem partneriem.

Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi!

Kā daudzās iepriekšējās runās jau tika teikts, Latvijas prezidentūras laiks sakrīt ar virkni ļoti būtisku izaicinājumu, kuriem risinājumi meklējami mūsu prezidentūras prioritātēs un kuri atspoguļosies arī Saeimas rīkoto parlamentāro konferenču darba kārtībās.

Nodarbinātības jomā Eiropa šobrīd saskaras ar ievērojamu izaicinājumu - sabiedrības novecošanos, kas pastāv līdztekus ļoti augstam jauniešu bezdarbam. Augsts jauniešu bezdarbs nozīmē, ka neprasmīgi izmantojam jauno cilvēku enerģiju un radošumu, jauniešos radot nereti atstumtības sajūtu, kas galu galā var apdraudēt Eiropas kopējās vērtības, ja jaunā paaudze jūtas ignorēta, nevis iesaistīta. Tāpēc paldies Bērziņa kungam par neseno diskusiju par programmu “Jauniešu garantija” mūsu Saeimas apakškomisijā! Arī Latvija tātad ir sākusi darboties ar “Jauniešu garantiju”, un es aicinu visus Saeimas deputātus kopā ar mūsu jauniešu biedrībām iesaistīties tās veidošanā un darbības uzraudzībā.

Diemžēl Eiropas Savienība dažādu iemeslu dēļ patlaban nav īpaši pievilcīgs mērķis ārvalstu investīcijām - iemesli ietver niecīgu ekonomisko izaugsmi un tiesiskā regulējuma, īpaši darba tirgus regulējuma, neelastīgumu. Smagas cīņas šajā jomā mēs esam mēģinājuši izcīnīt arī šeit, Saeimā, strādājot ar Darba likuma izmaiņām, un zinām, cik grūti ir panākt šīs nepieciešamās izmaiņas.

Vācijas kanclere Merkele bieži min trīs ļoti svarīgus, Eiropas Savienību spilgti raksturojošus skaitļus: Eiropas Savienībā dzīvo 7 procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem, Eiropas Savienība saražo 25 procentus no kopējā visas pasaules iekšzemes kopprodukta, un 50 procentus no visiem tēriņiem sociālajam nodrošinājumam iztērē tieši Eiropas Savienības valstis.

Lai mēs varētu turpināt tādu modeli, lai mēs varētu nodrošināt šo labklājību savām sabiedrībām, mums ir jāpanāk lielāka konkurētspēja, īpaši panākot to, ka jaunieši - viņi ir mūsu nākotne! - tiek pienācīgi nodarbināti. Jauniešu nodarbinātības līmenis daudzās Eiropas Savienības valstīs šobrīd nav pieņemams, jo dažās no tām jauniešu bezdarbs ir pat 40 procentu līmenī.

Un visbeidzot. Iepriekšējie runātāji daudz runāja par Krievijas militāro agresiju Ukrainā un arī islāma fundamentālisma ekspansiju Irākā, Sīrijā un Lībijā.

Savā ziņā mēs varam teikt, ka laikraksta Charlie Hebdo redakcijas nošaušana ir saistīta vai ir salīdzināma ar tādu kā savdabīgu 11.septembri Eiropā. Tas ļoti lielā mērā arī izmainīja mūsu prezidentūras akcentus. Šinī gadījumā tas tikai pierādīja to, ka, domājot par agresiju, kuru šobrīd veic Krievijas Federācija neatkarīgās Ukrainas teritorijā, mēs nedrīkstam aizmirst par to, kas notiek Eiropas Savienības dienvidos.

Prezidentūra Eiropas Savienībā - tas vispirmām kārtām ir mūsu pienākums, mūsu solidaritātes pienākums. Latvija no dalības Eiropas Savienībā ir ieguvusi ārkārtīgi daudz: mūsu iekšzemes kopprodukts, pateicoties dalībai Eiropas Savienībā, ir pieaudzis par veseliem 20 procentiem, neskatoties uz ļoti smago ekonomisko krīzi, ko mēs piedzīvojām 2009.gadā. Pusgadu mēs pieliksim savu varbūt dažreiz vēl nedaudz trauslo, bet noteikti apņēmības pilno plecu kopējam Eiropas Savienības projektam, kas mums pašiem kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir devis tik ļoti daudz.

Paldies par uzmanību. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas VIENOTĪBA vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ārlietu un aizsardzības ministri! Jūsu ekselences! Dāmas! Kungi! Kolēģi!

Man ir patiess gandarījums, ka līdz ar šīs parlamentārās tradīcijas - ārpolitikas debašu - iedibināšanu parlamentā ir vērojama visai dinamiska tās attīstība un kopumā mūsu ārpolitikas kvalitātes latiņa ar katru gadu arvien paaugstinās.

Notikumi pasaulē mainās ārkārtīgi strauji, un mums ir jāspēj reaģēt atbilstoši tiem. It īpaši šobrīd! Un šobrīd mēs esam visas Eiropas Savienības spogulis. Diemžēl ārpolitikas debates šogad notiek laikā, kad nupat Eiropa ir saņēmusi jaunu un ārkārtīgi sāpīgu triecienu tās drošībai, mieram un stabilitātei. Un tas mums kā prezidējošai valstij viesīs arī zināmas korekcijas mūsu darba kārtībā, jo mums ir nepieciešams ātrāk, aktīvāk virzīt dažādus ar drošību saistītus jautājumus.

Mēs labi atceramies, ka pirms gada Ukrainā šajā laikā situācija bija draudīga, taču konkrētas apdraudējuma formas attiecību saspīlējums vēl nebija pieņēmis. Neviens negribēja ticēt, ka Krievija varētu īstenot savas ģeopolitiskās ambīcijas tik brutālā un vardarbīgā veidā. Un, ja pagājušā gada ārpolitikas debatēs mēs tikai ar bažām runājām par iespējamiem draudiem Ukrainā, vēl neapjaušot, kādu izaicinājumu starptautiskajai drošībai nesīs tābrīža saasinājums, tad jau nedaudz vēlāk - vairāk nekā pēc mēneša - mēs ieraudzījām Krievijas militārās agresijas un tai sekojošās Krimas aneksijas pavisam konkrētus vaibstus.

Krievijas agresija ir satricinājusi globālo starptautisko kārtību, un, neraugoties uz to, ka Latvijā tiešu militāro draudu nav, Krievijas arvien uzstājīgākie spēka demonstrējumi, agresīvās militārās mācības ne tikai Baltijas pierobežā, pastāvīga klātbūtne pie jūras robežām un provokācijas gaisa telpā neļauj mums šogad ieslīgt pašapmierinātībā.

Kopš marta notikumiem Krimā, kad reģionā ik dienas noris starptautisko tiesību pārkāpumi, Latvijai kā nelielai valstij par drošību ir jādomā vēl vairāk un vēl aktīvāk, pievēršot uzmanību savām vājajām vietām, tostarp civilās aizsardzības pasākumiem. Un ar to es nedomāju tāpat kā kaimiņu valstī izdot brošūru, ka kara gadījumā ir jāiepērk šņabis vai sērkociņi. Ar to es domāju, ka mums ir jāizglīto mūsu cilvēki ar mūsdienīgiem un efektīviem līdzekļiem, runājot par to, kā dažādām auditorijām dažādās situācijās reaģēt.

Tāpat lielāks uzsvars liekams uz sabiedrības iesaisti drošības stiprināšanā, jaunsargu un zemessargu plašāku iesaisti militāru iemaņu apgūšanā, sabiedrības izglītošanu un arī patriotisma vairošanu, jo, kā atzīst eksperti, tas, cik ļoti mēs saprotam, ka mūsu valsts ir vienīgā svarīgā un drošības apdraudējuma situācijā aizstāvama, ir ļoti svarīgs aspekts tam, lai mēs spētu reaģēt situācijā, ja kaut kas tomēr notiek. Un drošības apdraudējuma gadījumā tas var būt nozīmīgs iekšējās drošības balsts.

Pagājušā gada NATO samits Velsā Latvijai un Baltijas valstīm kopumā nesa nozīmīgus ieguvumus. Alianses apņemšanās stiprināt NATO, tostarp Baltijas valstu militārās spējas, NATO spēku klātbūtne Baltijā un Latvijā, ņemot vērā mūsu valsts vēsturisko pieredzi un pastāvošo spriedzi, cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuru atmiņās vēl spilgti saglabājas kara šausmas, nozīmē ļoti daudz.

Vienlaikus mēs neapšaubāmi apzināmies, ka Latvijai kā pilntiesīgai NATO alianses dalībvalstij ir arī pienākumi, atbildība un konkrētas saistības, ko esam uzņēmušies un pildīsim. Jau šobrīd parlamentā mēs esam spēruši konkrētus soļus, pieņemot Aizsardzības finansēšanas likumu. Un es zinu, ka opozīcija tagad nāks un vaimanās par to, ka 2 procentus vajadzēja jau šogad, nevis 2020.gadā, bet es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka nav svarīgi, vai tie 2 procenti ir šogad vai nākamgad; ja būs konkrēti projekti, kuros mums ir nepieciešams investēt līdzekļus mūsu drošībai, tad atradīsies arī papildlīdzekļi, ja vajadzēs vairāk nekā 2 procentus. Nevajag mētāties ar vienu skaitli - ar procentiem šurpu vai turpu. Mēs apzināmies, ka drošība ir mūsu prioritāte. Mēs esam pieņēmuši likumu, parādījuši saviem partneriem, ka to varam. Šobrīd naudas ir pietiekami, ko apliecina arī partneri. Ja būs nepieciešams vairāk, būs arī šogad.

Atgriežoties pie nesenajiem traģiskajiem notikumiem Parīzē, jāteic, ka tie diemžēl ir apliecinājums tam, ka draudi Eiropas drošībai ir ne vien daudzveidīgi un savstarpēji saistīti, bet tie kļūst arvien sarežģītāki un vērienīgāki. Mēs neapšaubāmi varam ar zināmu atvieglojuma sajūtu uzņemt atbildīgo drošības dienestu vērtējumu tam, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems. Tomēr mums ir jāapzinās, ka Latvija nepastāv izolēti kopējā Eiropas kartē. Ekstrēmisti, kas, propagandas vai vervētāju iedvesmoti, sākuši savu radikalizācijas ceļu Eiropā, ceļo uz ārvalstīm, lai karotu tā sauktajās karstajās konflikta zonās. Pētījumi apliecina, ka personas šajā procesā kļūs vēl radikālāk noskaņotas, un arī no šādiem gadījumiem, kas būtiski var apdraudēt mūsu iekšējo drošību, mēs nevaram būt simtprocentīgi pasargāti. Mēs nevaram izslēgt, ka kādas ekstrēmistu grupas varētu mēģināt aktivizēties, un es saredzu, ka tieši radikalizācijas un neiecietības mazināšanai, kā arī naida runas problemātikas novēršanai ir ļoti būtiski jāpievēršas visos līmeņos jau tuvākajā laikā, jau šodien.

Arī mūsu kā politiķu pienākums ir ar savu rīcību, jo īpaši mūsu valsts sāpīgajos datumos, apzināti neizsaukt noteiktu provokāciju viļņus. Es piekrītu arhibīskapa Jāņa Vanaga teiktajiem vārdiem: “Traģiskais ir nevis tas, ka cilvēki atzīmē dažādas piemiņas dienas, bet tas, ka šādā veidā iniciēti cilvēki nespēj kopā svinēt 18.novembri.”

Šodien, lai nosargātu demokrātiju un demokrātiskās vērtības, lai rastu stabilitāti Eiropā, svarīgāk par visu ir būt vienotiem un saliedētiem. Uz to norādīts arī ārlietu ministra ziņojumā. Jāatzīst, ka šoreiz Eiropa simboliski parādīja ārkārtīgi lielu saliedētību, ticību, cieņu un nozīmi tās vērtībām - mieram, solidaritātei, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Ne vien Eiropas valstu līderi, bet miljoniem ļaužu visā Eiropā vienojās kopīgā un skaidri paustā “mums nav vienalga” saucienā.

Cilvēkiem nav vienaldzīgas vērtības, kas liktas Eiropas demokrātisko valstu pamatos. Cilvēki nav iemiguši. Un Eiropa nav iemigusi, lai cik ļoti dažkārt mums to mēģinātu iegalvot informācijas kara ideologi.

Tas ir atmodinājis, es ceru, ka arī mūs visus. Es ceru, ka mēs esam apzinājušies propagandas bīstamību jeb, precīzāk, tās monopola bīstamību. Un šī nav tikai Latvijas vai Baltijas valstu problēma. Latvijā drošības iestādes ir norādījušas uz dažādiem riskiem, ko rada Krievijas vērstie melu un propagandas iracionālie izdomājumi, un šodien, lai nošķirtu melus no objektīviem faktiem un realitātes, nepieciešama plašāka pieeja informācijai. Ticu, ka mēs spēsim rast tādus risinājumus nacionālās mediju telpas stiprināšanai, kas būs stabils pamats mūsu kopējai drošībai nākotnē.

Arī vairākas Eiropas valstis saskaras ar Krievijas izvērstā informācijas kara sekām. Piemēram, pēc pasažieru lidmašīnas notriekšanas virs Austrumukrainas Nīderlande ir piešķīrusi finansējumu Eiropas Demokrātijas fondam, lai rastu efektīvus risinājumus, kā cīnīties pret Krievijas izvērsto informācijas karu. Un es esmu pārliecināta, ka jau mūsu Austrumu partnerības samita laikā šis pētījums tiks prezentēts. Un mēs esam apzinājušies nepieciešamību cīnīties ar Krievijas propagandas aktivitātēm, un es gribu cerēt, ka arī turpmāk Eiropas ietvaros mēs spēsim būt vienoti un saliedēti draudu mazināšanas risinājumos un iegūtajās mācībās.

Arī Saeimā ārpolitika nav tikai Ārlietu komisijas ekskluzīva darba sfēra. Kā jau norādīja mani kolēģi, Latvijas interešu pārstāvēšanai ir jābūt mūsu visu ikdienas darba sastāvdaļai. Mēs varam un mums ir pienākums uzturēt aktīvus kontaktus ar mūsu ārvalstu kolēģiem, veicināt pieredzes apmaiņu un sniegt savu pienesumu gan drošības jautājumu risināšanā, gan arī ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un citos jautājumos. Mums ir iespēja šeit tikties ar saviem kolēģiem gan prezidentūras laikā, gan jebkurā mūsu ikdienas saskarsmē un skaidrot to, kas mūsu valstij ir nozīmīgs... kas ir nozīmīgs mūsu valstij, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienībai, kas ir nozīmīgs ikvienam cilvēkam.

Noslēgumā es vēlos pateikties ārlietu ministram un viņa komandai, diplomātiskajam korpusam, mūsu vēstniekiem un vēstniecībām - ar viņu ierobežotajiem resursiem! - par to darbu, kas ir veikts, lai mūsu ārpolitikā būtu vairāk veiksmju un ieguvumu. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurai ir dota iespēja savus piena produktus pārstāvēt Ķīnā. Tas ir tikai tāds mazs solītis, kas pierāda, cik nozīmīga ir ārpolitika.

Tie daudzie cilvēki, kuri saņem palīdzību no konsulārā dienesta, tie daudzie cilvēki, kas mūsu valsts vēstniecības un pārstāvniecības redz kā tādu drošības salu jebkurā reģionā... Tas ir mūsu cilvēku “paldies” viņiem par to, viņu ieguldījums un devums.

Un šajā prezidentūras laikā es gribu novēlēt ikvienam no mums, lai mājasdarbi, kurus mēs esam izdarījuši, ir pamanīti. Bet par mūsu drošību mums ir jādomā katru dienu. Tas nevar būt darbs kā tāda akcija, un katra mūsu uzdevums un katra mūsu spējas un pienākumi ir domāt par to katru dienu.

Lai mums veicas un izdodas! (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamie un godātie deputāti! Lūdzu atļaut izmantot Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības runāt 15 minūtes.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ka deputāts apvieno abas uzstāšanās reizes vienā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

R.Kols. Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences!

Paldies ārlietu ministram par sagatavoto ikgadējo ārpolitikas ziņojumu! Jāatzīst, ka dokuments ir pārskatāmāks un kvalitatīvāks par iepriekšējo gadu ziņojumiem. Ir daudzi jautājumi, pret kuriem Nacionālajai apvienībai nav iebildumu, tomēr vairākās ziņojumā iekļautajās sadaļās trūkst konkrētības un rīcības plāna. Tas rada bažas, ka Latvija ārpolitikā izvairās paust skaidru pozīciju, atturas uzņemties vadošo lomu Latvijai svarīgu un sarežģītu jautājumu risināšanā. Vairāki ziņojuma temati ir tiešā saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Novēlam tikpat veiksmīgi, kā prezidentūra ir sākusies, darbu turpināt!

Padomē. Novēlam tikpat veiksmīgi, kā prezidentūra ir sākusies, darbu turpināt!

 

Prezidentūra pēc sešiem mēnešiem noslēgsies. Latvijai jāstrādā pie savu nacionālo interešu īstenošanas neatkarīgi no šiem pienākumiem. Mēs aicinām ārlietu ministru apzināties, ka jūs esat pirmām kārtām Latvijas ārlietu ministrs, nevis Eiropas Savienības ārlietu ministrs. Raugoties uz jauno Eiropas Savienības komisijas sastāvu, attiecībā uz ārlietām Nacionālā apvienība savos vērtējumos ir piesardzīga. Līdzīgi kā iepriekšējā augstā pārstāve ārlietās nav ieturējusi konkrētu nostāju attiecībās ar Krieviju, arī šobrīd Eiropas Savienības pozīcija pret Krieviju līdz galam nav skaidra. Tikmēr Latvija attiecībās ar Krieviju Eiropas Savienības līmenī demonstrē piekāpīgumu. Mēs turpinām laipot dažādos jautājumos, to skaitā par to, vai Latvijas prezidentam būtu vai nebūtu jādodas uz Krieviju 9.maijā. Latvija nepiedodamu iemeslu dēļ neizrāda iniciatīvu brīdī, kad tiek plānota Krievijas propagandas apkarošana Eiropas Savienības līmenī. Mēs skaidri nepasakām, ka Krievijai noteiktās sankcijas nedrīkst atcelt. Šajā ziņā mēs pat ieturam dubultstandartus, piemēram, kad ieviesto sankciju ēnā Latvijas ārlietu dienests Krievijā pakalpojumu nodrošināšanai turpina sadarboties ar Krievijas uzņēmumu. Kārtējo reizi Latvijas politikas veidotāji mēģina celt ilūziju tiltus sadarbībai ar Krieviju.

Likumsakarīgi, ka šā gada Ārlietu ministrijas ziņojumā dominē drošības jautājums un attiecības ar Krieviju. Ir pagājis gads, kopš ir Ukrainas un Krievijas krīze, un gaisma tuneļa galā joprojām nav redzama. Attiecības ar Krieviju ir nonākušas strupceļā. Starptautiskās sabiedrības novēlotā reakcija ir veicinājusi to, ka hibrīdkarš, kura pamatā ir agresija, meli un manipulācijas, ir bīstami attīstījies. Jā, hibrīdkarš un tā apdraudējumi ir minēti ārpolitikas ziņojumā, bet tajā neparādās konkrēti soļi, kā apdraudējums tiks identificēts un kāda ir mūsu rīcība šāda apdraudējuma gadījumā.

Pirmkārt, starptautiskajā līmenī ir jādefinē hibrīdkarš. Saistībā ar šo Krievijas un Gruzijas konfliktu un notikumiem Austrumukrainā mēs varam vilkt tiešas paralēles. Tas norāda, ka starptautiskā sabiedrība nav mācījusies no savām kļūdām.

Austrumukrainas gadījumā hibrīdkarš ir attīstījies ar jaunu apdraudējumu elementiem. Ir pēdējais brīdis, lai nacionālajā, Eiropas Savienības un arī NATO līmenī tiktu izstrādāts plāns hibrīdkara savlaicīgai identificēšanai, tā radītā apdraudējuma un risku novēršanai. To nepieciešams integrēt nacionālās drošības, aizsardzības un ārlietu plānošanas dokumentos.

Otrkārt, kopš Ukrainas un Krievijas konflikta saasināšanās Austrumukrainā darbojas teroristiskās organizācijas. Kolēģi, tieši tā - teroristi, nevis separātisti! NATO un EDSO savos ziņojumos akcentē teroristu saikni ar Krieviju. Krievija šobrīd pilnīgi legāli humanitārās palīdzības aizsegā teroristiem piegādā militāro aprīkojumu, atbalstot viņu darbību. Austrumukrainā vairāki miermīlīgie iedzīvotāji ir zaudējuši dzīvību no šo teroristu raidītajām raķetēm. Būsim godīgi! Starp to, kas tikko notika Francijā, un notikumiem Austrumukrainā ir liekama vienādības zīme: abās valstīs notiekošais ir apdraudējums starptautiskajai drošībai.

Nacionālā apvienība uzskata, ka ir akūti trūcis politiskās gribas atzīt, ka Austrumukrainā valda Krievijas atbalstīts labi organizēts terorisms, pret kuru nekavējoties ir jāuzsāk cīņa, kā tas tiek darīts ISIL gadījumā.

Ziņojumā ir minēts, ka 2015.gadā cīņa ar terorismu ir viens no Eiropas Savienības izaicinājumiem. Latvija šogad vadīs Eiropas Savienības darba grupas terorisma apkarošanas jomā.

Kolēģi! Latvijas uzdevums ir panākt, ka teroristiskie grupējumi, kuri darbojas Austrumukrainā, tiek atzīti par teroristiskām organizācijām. Tikai tad mēs varēsim gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī vērsties pret tām valstīm un indivīdiem, kas atbalsta teroristiskos veidojumus.

Nacionālā apvienība uzsver, ka gan Latvijas, gan arī starptautiskās sabiedrības izvairīšanās saukt lietas īstajos vārdos attiecināma arī uz notikumiem Krimā. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krimas anektēšanu, Krievija anektēšanu noliedz. Lai gan - vai nebūtu jāizvērtē, ka patiesībā ir notikusi Krimas okupācija?

Ziņojumā pietrūkst konkrētības par Latvijas plānoto palīdzību Ukrainas krīzē. Latvija īsteno nogaidošu, reaģējošu politiku, lai gan ir vairāki pasākumi, kurus jau varam īstenot. Piemēram, stiprinot Austrumu partnerības sadarbības programmu, Latvijai savu iespēju robežās ir jāizstrādā humanitārās palīdzības mehānismi, piemēram, sniedzot Latvijā medicīnisko palīdzību cietušajiem Ukrainas karavīriem. Latvijai ir jānodrošina atbalsts Ukrainas valsts pārvaldes reformai un tiesiskās varas stiprināšanai.

Kas ir Ārlietu ministrijas mājasdarbs Latvijas un Eiropas Savienības drošības stiprināšanā? Latvijas prezidentūras laikā tiks uzsākta Eiropas Savienības drošības stratēģijas pārskatīšana. Vienlaikus Latvija ir uzsākusi darbu pie nacionālās drošības koncepcijas izstrādes. Nacionālā apvienība uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai mēs to izdarītu steidzamības kārtā, skatot kontekstā ar visu Eiropas Savienības drošības stratēģiju.

Nacionālās drošības koncepcijā jānosaka mūsu drošības prioritātes, uz kuru pamata mēs varam virzīt nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības drošības stratēģijas dokumenta izstrādē. Lai to panāktu, Latvijas normatīvie akti paredz aktīvu Ārlietu ministrijas iesaisti šajos procesos.

Aktīvu ministrijas rīcību sabiedrība gaidīja arī jautājumā par Krievijas propagandas apkarošanu. Jā, mēs publiskajā telpā esam dzirdējuši ārlietu ministra skaidrojumus par prezidentūras atbildību un neitralitātes principu, kas Latvijai nosacīti ir jāievēro. Tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka visus šos nosacījumus mēs zinājām jau labu laiku, pirms mēs kļuvām par prezidējošo valsti. Tad kādēļ Latvija jau laikus, pirms prezidentūras sākuma, nekļuva par līderi Eiropas Savienības cīņai pret Krievijas propagandu? Ja mēs būtu bijuši tālredzīgi, tieši prezidējošās valsts statuss mums ļautu jautājumu par Krievijas izvērsto propagandu virzīt un aizstāvēt daudz kvalitatīvāk Eiropas Savienības darba kārtībā. Latvija šobrīd klusē, lai gan informatīvais karš ik dienas uzņem apgriezienus, radot tiešu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

Informatīvais karš, kuru īsteno Krievija, attiecas ne tikai uz notikumiem Ukrainā. Propagandas rupors darbojas jau gadiem. Attiecībā uz Latviju tas skar jautājumu par nepilsoņiem.

Kā minēts ziņojumā, Latvija no 2015.gada ir ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē, kas mums paver iespēju aktīvāk iesaistīties cilvēktiesību jautājuma risināšanā. Nacionālā apvienība uzskata, ka Latvijai ANO Cilvēktiesību padomē jāaizstāv sava pozīcija attiecībā uz nepilsoņu jautājumu, norādot, ka Krievijas nu jau par tradīciju kļuvušie apvainojumi attiecībā uz it kā esošiem Latvijas nepilsoņu cilvēktiesību pārkāpumiem ir daļa no Krievijas īstenotās propagandas.

Papildus tam ANO Cilvēktiesību padomē Latvijas morālais pienākums ir iestāties par Krimā dzīvojošo tatāru tiesībām, kuri jau šobrīd no Krievijas puses ir pakļauti cilvēktiesību pārkāpumiem un deportācijas riskam.

Kolēģi! Atcerēsimies, ka Krievija ir ne tikai Ukrainas kaimiņvalsts, bet arī valsts, ar kuru Latvijai un visai Eiropas Savienībai ir ārējā robeža! Latvijai un Eiropas Savienībai ir jāstrādā pie ārējās robežas stiprināšanas, piesaistot Eiropas finansējumu, kas būtu tiešs ieguldījums Latvijas un visa reģiona drošībā.

Reģiona drošības stiprināšanā Nacionālā apvienība vēlas pateikties sabiedrotajiem, īpaši izceļot Amerikas Savienotās Valstis, kas bija pirmie, kuri reaģēja uz notikumiem Austrumukrainā un, apzinoties apdraudējumu nopietnību, nodrošināja pastāvīgu militāro spēku klātbūtni Latvijā.

Skarot jautājumu par Eiropas Savienības ārējo robežu, mēs nevaram ignorēt procesus, kas notiek Dienvideiropā. Pašreizējo Eiropas migrācijas... imigrācijas politiku, kas rada dažādus apdraudējuma riskus, var nodēvēt kā neizdevušos. Šajā jautājumā Eiropu gaida smags darbs un sarežģīti lēmumi. Nacionālā apvienība uzsver, ka Latvijai imigrācijas jautājumā ir jābūt skaidrai pozīcijai. Daudz Eiropas Savienībā runā par kvotām, cik daudz imigrantu katrai valstij būtu jāuzņem. Ja šādi šis jautājums tiks virzīts, tad Latvija šo kvotu ir pilnībā izpildījusi ar šeit dzīvojošiem 260 tūkstošiem nepilsoņu. Tas būtu tikai godīgi. Mēs iestājamies par pozīciju, ka katrai dalībvalstij jāsaglabā ekskluzīvas tiesības lemt, cik imigrantu uzņemt, nevis ka to noteiktu Eiropas Savienības institūcijas.

Lai arī tagad Eiropas Savienības ārpolitika, drošība un aizsardzība tiek īstenota pēc vienprātības principa, Latvijai papildus tam jāīsteno ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, un Latvija kā relatīvi neliela valsts savus mērķus un nacionālās intereses var daudz veiksmīgāk sasniegt, dibinot alianses un iegūstot sabiedrotos.

Tikpat būtiska sadarbība drošības un ekonomikas jautājumos ir Baltijas jūras reģiona un Melnās jūras reģiona valstīm Eiropas Savienības un NATO ietvaros, par ko ziņojumā nav minēts pilnīgi nekas.

Starptautiskie procesi Latvijā liek izvērtēt spēju pārorientēt savu darbību ekonomikas jomā, apzinot jaunus eksporta tirgus. Ziņojumā īpaši tiek izcelta Centrālāzija, tomēr Nacionālā apvienība uzskata, ka šī reģiona nozīmība tiek pārspīlēta. Būsim reālisti! Apzinoties Krievijas ietekmi uz Centrālāzijas valstīm, kas paver plašus riskus, kurus sākotnēji varbūt pat ir grūti identificēt, nedrīkst ignorēt acīm redzamo. Daudz stabilāks un lielāks eksporta tirgus ir Indija un Ķīna, kur kopējais iedzīvotāju skaits četrdesmitkārtīgi pārsniedz iedzīvotāju skaitu Centrālāzijā.

Ziņojums tiek pasniegts kā rīcības plāns, kurā nav ne termiņu, ne sasniedzamo uzdevumu, ne sagaidāmo rezultātu. Tiek turpināta nenoteiktības iedibinātā politika. Nacionālā apvienība uzskata, ka ar šādu pieeju mēs riskējam Latvijas ārpolitiku padarīt par reaģējošu, aizmirstot par Latvijas nacionālajām interesēm ilgtermiņā.

Tā kā ziņojums sākas un noslēdzas ar Ukrainu, kas ir gada svarīgākā aktualitāte, arī es Nacionālās apvienības frakcijas viedokli noslēgšu ar šo jautājumu. Ziņojumā tiek norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā, šogad būs aktīvi jāstrādā pie jaunu pieeju meklēšanas attiecībās ar Krieviju. Galvenais mērķis ir panākt Krievijas atgriešanos pie starptautisko tiesību ievērošanas un savu starptautisko saistību izpildes. Tas nav iespējams tikmēr, kamēr Krima atradīsies Krievijas sastāvā un Krievija nespēs atteikties no savām imperiālistiskajām ambīcijām.

Līdzšinējā Krievijas īstenotā politika liecina par pretējo attiecībā uz izvirzītā mērķa veiksmīgu īstenošanu praksē. Ziņojumā šajā jomā tiek uzsvērts, ka Latvijas sadarbība ar Krieviju jāturpina īstenot praktiskos jautājumos, turpretim Eiropas Savienības pozīcija ir šīs sadarbības īstenošana tehniskos jautājumos. Nacionālā apvienība labprāt saņemtu skaidrojumu šīm divām būtiski atšķirīgajām pieejām.

Visbeidzot aicinu ikvienu un visus apzināties, ka Latvijas ārpolitika sākas šeit, Latvijā, nevis aiz tās robežām kaut kur Austrumos vai Rietumos.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Sudrabas kundze, jums taču nepietiks ar septiņām minūtēm? (No zāles dep. I.Sudraba: “Desmit!”) Tādā gadījumā debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Lūdzu uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Mārtiņš Bondars, Andris Buiķis, Sergejs Dolgopolovs... (No zāles dep. S.Dolgopolovs: “Ir!”) ir, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Romāns Mežeckis, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Kārlis Seržants, Veiko Spolītis, Jānis Urbanovičs, Ilze Viņķele... (No zāles dep. I.Viņķele: “Ir!”) Ilze Viņķele ir, Jānis Vucāns, Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi. Kolēģi, es aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai mēs varētu turpināt debates!

Frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ministru kungi! Dāmas un kungi!

Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto es cerēju rast atbildi uz jautājumu, kāds ir ārpolitikas pamatuzdevums, kā tas tiks realizēts, nevis uz jautājumu, kādas ir valdības un Eiropas Savienības prezidentūras prioritātes, jo tās ir rakstītas citos vispārīgos dokumentos un tiek skandinātas katru dienu. Bet kādus pasākumus mēs esam veikuši un kādi ir jāveic, lai sasniegtu Valdības deklarācijā minēto ārpolitikas pamatuzdevumu - garantēt valsts drošību, stabilitāti, starptautiski veidot priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai?

Aiz apaļās ierēdniecības valodas, kas kā liela sērga ir izplatījusies ne jau tikai Ārlietu ministrijā, bet visā valsts pārvaldē, nav nedz šībrīža situācijas analīzes, nedz ziņojuma nosaukumā solīto “iecerēto darbību”. Diemžēl jāsecina - formāls, birokrātisks ziņojums, kurš atbilžu vietā rada tikai neatbildētu jautājumu: kā ārpolitika ir palīdzējusi un turpmāk palīdzēs risināt valsts drošības un ekonomikas izaugsmes jautājumus?

Godājamais ministra kungs! Šis ziņojums ir viens no garlaicīgākajiem informācijas un Latvijas apstiprināto pozīciju apkopojumiem, kādu vien ir pēdējā laikā nācies lasīt. Ziņojums ir tik spilgti garlaicīgs kā pamatskolas mācību grāmata, ja jums to liktu šobrīd lasīt. Dokumentā katrā lappusē: Latvija turpinās īstenot, sniegs atbalstu, efektīvu atbildi, ieguldījumu, uzsvaru liks, sekmīgi turpinās, aktīvi strādās, rosinās diskusijas, izaugsmi un lomu veicinās un stiprinās, mērķus spraudīs un īstenos, veidos priekšnosacījumus, paudīs nosodījumus - un turklāt skaidrus! - un pēc tam nodrošinās stabilitāti, un, protams, darbs tiks turpināts.

Īpaši vērtīgi būtu uzzināt: kad jūs, ministra kungs, ziņojumā lietojat vārdu salikumu “Latvija uzskata”, tieši kura viedoklis tas ir - Ministru kabineta, Saeimas, sabiedrības?

Es pilnībā piekrītu, ka sabiedrībai ir divi būtiski jautājumi - drošība, kas ir atkarīga no iekšējiem un ārējiem faktoriem, un labklājība, kas ir tieši atkarīga no Latvijas ekonomiskās izaugsmes, tātad arī no īstenotās ārpolitikas.

Kā jūs minat ziņojumā, svarīga ir drošība - nacionālajā, reģionālajā un globālajā līmenī. Mēs esam Eiropas Savienības un NATO valsts, un tajā pašā laikā katrs no mums apzinās, ka mums ir viena no svarīgākajām Šengenas valstu robežām, aiz kuras ir Krievija. Ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, mums būtu jāveic rūpīga Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas analīze. Kur mēs varam iepazīties ar šādu analīzi? Kā Latvijas valdība ir gatava aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses, atbalstot ražotājus, kuri šobrīd cieš no ieviestajām sankcijām? Cik liels drauds Latvijas ekonomikai ir Krievijas rubļa kritums? Vai Krievijā nav izveidojusies liela iekšpolitiskā spriedze, kas varētu pavērst arī bēgļu straumi mūsu valsts virzienā? Kāpēc ziņojumā ne vārda nav par šiem jautājumiem?

Līdzīgi jautājumi rodas par drošību globālajā līmenī. Ziņojumā ir teikts: “Gads nenesa būtisku progresu Tuvo Austrumu konflikta noregulējumā.”

Ministra kungs, ja ir konflikts, ir konflikta cēloņi, vai ne? Ja nav cēloņu analīzes, nevar būt nopietnas konflikta noregulējuma politikas. Kas izraisīja iekšpolitiskos konfliktus Sīrijā un Irākā? Ar tēzi, ka lielāka uzmanība tika pievērsta teroristiskam grupējumam “Islāma valsts Irākā un Levantē” un ka tas ir jauns drauds un izaicinājums visai starptautiskajai sabiedrībai, ir stipri par maz.

Ja drauds - tad cik nopietns? Kas notiek ar bēgļiem, kuri bēg no šiem draudiem? Cik daudz ir šo bēgļu, un kur tie meklē patvērumu, un cik liels drauds tas ir mums?

Šie, manuprāt, ir analīzes vērti jautājumi! Vai valdībai ir plāns un līdzekļi, lai palīdzētu risināt šo bēgļu problēmu? Šajā dokumentā šādu plānu neredz.

Pēdējo nedēļu notikumi ir būtiski ietekmējuši sabiedrības attieksmi pret terorismu. Jautājums par Latvijas iedzīvotāju drošību īpaši aktuāls ir kļuvis šobrīd - Latvijas prezidentūras laikā. Ministra kungs, kurš Latvijā ir cilvēks Nr.1, kas atbildīgs par terorisma draudu novēršanu? (No zāles: “Sudraba!”) Ziņojumā ir minēts, ka Latvija pievienosies ASV koordinētajai starptautiskajai koalīcijai cīņai pret ISIL teroristisko grupējumu. Kas tā ir par koalīciju? Kādas valstis ietilpst šajā koalīcijā?

Ja šīs operācijas nav NATO ietvaros, tad droši vien šādai pievienošanās procedūrai būtu jāsaņem Saeimas mandāts.

Sadaļā “Cīņa pret terorismu” jūs informējat, ka 2015.gadā Latvija turpinās līdzdarboties NATO centienos atbalstīt Afganistānas drošību un stabilitāti. Iepriekš jūs gan apgalvojāt, ka misija sekmīgi noslēgusies.

Ministra kungs, lūdzu, pastāstiet Saeimai, cik reižu ir palielinājies narkobizness un opija audzēšana Afganistānā kopš NATO misijas sākuma? Kādas naudas apgroza tie paši talibi, kuru rokās mēs atstāsim Afganistānu? Kāds ir misijas klātbūtnes attaisnojums, pamatojums, ja Afganistānā ik gadu tiek saražoti 150 miljardi opija devu (25 reizes vairāk nekā cilvēku uz zemes)? Afganistāna ražo divas reizes vairāk heroīna nekā pirms 10 gadiem visā pasaulē. Rodas jautājums: vai apkarojam terorismu vai apsargājam narkofabrikas? Tiek uzskatīts, ka narkobizness baro terorismu.

Jautājums: kāds tad ir misijas pozitīvais saldo? Iznāk, ka ārvalstu karaspēka ilgā klātbūtne nevis novērsa, bet veicināja valsts talibanizāciju.

Cīņa pret terorismu šajā teritorijā jau ir mīts, tāds pats kā ķīmiskie ieroči Irākā.

Runājot par šo ģeopolitiski karsto reģionu, rodas jautājums: kāpēc jūs, ministra kungs, šajā plašajā ārpolitikas izklāstā neatradāt vietu Irānai?

Jūs taču nenoliegsiet, ka Irāna ir lielākais ģeopolitiskais spēlētājs reģionā, turklāt ar lielām pretenzijām kodolenerģijas laukā. Jūs pats tur pabijāt pagājušajā gadā, un ceru, ka labi saprotat problemātiku. Es saprotu, ka Irānai divpusējās attiecības ar Latviju nav prioritāras. Taču Latvija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts varētu mēģināt veicināt Eiropas Savienības pārstāvniecības atvēršanu Teherānā.

Iespējams, tas būtu kaut kas, ko pasaule atcerētos no mūsu prezidēšanas. Cita paliekoša cilvēku atmiņās jau nebūs. Mūsu prezidēšana izskatās kā dežurēšana klasē: noslauki tāfeli, sakārto solus, izvēdini telpu. Kur ir idejas, lai Rīgu iezīmētu pasaules politiskajā kartē tāpat kā Helsinkus, Māstrihtu, Lisabonu?

Tā vietā Latvija veicinās ciešāku NATO un Somijas un Zviedrijas sadarbību. Ar kādiem, lūdzu, paņēmieniem? Somi un zviedri ar NATO sadarbojās jau laikā, kad Latvija vēl staigāja pa NATO galda apakšu.

Gribu atgādināt, ka otrs Valdības deklarācijā minētais ārpolitikas pamatuzdevums ir starptautiski veidot priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai, tātad arī sniegt atbalstu uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē. Deputātiem būtu interesanti zināt, kādās valstīs, izņemot pieminēto Dienvidkorejas vēstniecību, jūs plānojat vērt vaļā vēstniecības un diplomātiskās pārstāvniecības.

Latvijai ir vairāk nekā 40 diplomātiskās misijas. Kāds ir ekonomiskais efekts no tām? Cik profesionālu ekonomisko atašeju tajās strādā, un cik liels ir viņu ieguldījums eksporta tirgu apguvē?

Dokumentā kā prioritāte minēta arī Eiropas vienotā tirgus interešu aizsardzība. Tomēr darbību uzskaitījums Latvijas ekonomisko interešu aizsardzībai un veicināšanai aizņem vien puslapaspusi. Tas aprobežojas vien ar atskaiti par ārējo sakaru diversifikāciju un iesaistīšanos pārtikas eksporta sertifikācijā. Bet ko darīsim tālāk?

Apgalvojums un pārliecība, ka Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums veicināšot Latvijai svarīgās ekonomiskās attiecības ar ASV, pozitīvi ietekmēšot Latvijas iedzīvotāju dzīves standartu un labklājību, kā arī sniegšot jaunas iespējas uzņēmējiem, īpaši farmācijas, pārtikas un kokapstrādes nozarēs, izklausās skaisti, taču neticami. Jūs iestājaties par lielāku informācijas atklātību un sarunu procesa caurskatāmību. Varbūt varētu sākt ar diskusijām Latvijā? Kā šis līgums patiesībā var ietekmēt Latvijas ekonomiku? Kādi ir pētījumi, ka šāda “tirgus bez ierobežojumiem” ienākšana Latvijā ietekmēs mūsu ražotājus?

Un visbeidzot - ļoti svarīga dokumenta sadaļa, kurā jūs, ministra kungs, sakāt, ka - citēju - attīstīsiet, sekmēsiet, pievērsīsiet pastiprinātu uzmanību - un beigās - aktivizēsiet sadarbību Baltijas jūras reģionā.

Lai šo vēlējuma izteiksmi tuvinātu reālai politikai, vai nebūtu svarīgi izveidot kopēju Baltijas valstu jūras robežu? Dzīvojam taču globalizācijas laikmetā! Runājam par kopēju Eiropas Savienības drošības un kopējas ārpolitikas padziļināšanu, bet tajā pašā laikā jau 25 gadus nevaram vienoties par jūras robežu ar kaimiņiem - Igauniju un Lietuvu. Kāpēc joprojām dzīvojam pagaidu robežās? Kur ir problēma? Reņģēs vai virtuālajā naftā, kas slēpjas jūras dzīlēs?

Sadarbībai Baltijas jūras reģionā būtiska loma piešķirta Rail Baltica projekta uzsākšanai, tomēr vēl aizvien nav viennozīmīgas atbildes par to, kāda būs šī projekta finansiālā ietekme Latvijā. Ir pieminētas kultūras un ekonomiskās aktivitātes, īpaši dalība padomēs un forumos, bet nav atbildes, vai mūs satrauc un mēs grasāmies risināt Baltijas jūras vides piesārņojuma problēmas. Vai beidzot nevajadzētu uzsākt aktīvu dialogu ar tuvākajiem kaimiņiem par vienotu Baltijas valstu politisko un ekonomisko interešu aizsardzību arī Eiropas Savienībā? Līdz šim sadarbība ir bijusi fragmentāra un nav likusi rēķināties ar Baltijas valstīm kā nopietnu spēlētāju Eiropas Savienības politikā.

Sēdes vadītāja. Sudrabas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Jūs varat lūgt vēl papildus 5 minūtes un izmantot tās kā otro uzstāšanās reizi.

I.Sudraba. Es burtiski 30 sekundēs pabeigšu. Jā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret 30 sekunžu izmantošanu? Deputātiem iebildumu nav.

I.Sudraba. Ko Ārlietu ministrija ir izdarījusi, lai vienotos par kopējām diplomātiskām pārstāvniecībām un diplomātiskiem dienestiem ārzemēs, tādējādi samazinot valsts budžeta izdevumus?

Nesen Jaunajā Rīgas teātrī bija iespēja noskatīties izrādi “Divpadsmit krēsli”, kas veidota pēc tāda paša nosaukuma romāna, un šajā asprātīgajā romānā Ostaps Benders jautā Poļesovam: “Kas ir jūsu politiskais kredo?” Un tas atbild: “Vienmēr ar jums.”

Arī šajā ziņojumā viscaur vijas vārds “vienmēr”: vienmēr gatavi pieņemt, atbalstīt, ieviest... svešo. Sava nekā te nav. Vai tiešām ir tā, kā mums atgādina “lielie onkuļi”: “Jūs neesat politikas veidotāji. Jūs esat politikas ņēmēji.”

Pateicos. (NSL frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences!

Aizritējušais gads ir iezīmējies ar satricinājumiem gan starptautiskajā drošībā, gan ekonomikā. Militārie konflikti, ekonomiskie satricinājumi, terora akti un daudz kas cits. Eiropa ir mainījusies. Pasaule ir mainījusies, taču mums Latvijā, neskatoties ne uz ko, ir jārūpējas gan par valsts drošību, gan par ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību. Jo īpaši nozīmīgi tas ir laikā, kad Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.

Visas mūsu nacionālās ārpolitikas intereses ir nozīmīgas, bet es šodien vēlos izcelt ekonomisko interešu nozīmīgumu. Ar to varbūt mana runa atšķirsies no iepriekšējām.

Pozitīvi vērtēju vēsti ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem, Latvija vēl aktīvāk sniegs atbalstu uzņēmējiem jaunu tirgu apguvei, liekot uzsvaru uz eksporta tirgu diversifikāciju. Latvijas ārpolitikai jābalstās uz nacionālajām interesēm. Konsultējoties ar nacionālajiem uzņēmējiem, jāveic globālo tirgu izvērtējums, nosakot perspektīvus virzienus, jānodrošina Latvijas preču un pakalpojumu virzīšana un tieša Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvēšana.

Mūsu ārpolitikā ekonomiskajām interesēm ir jābūt prioritātei, lai nodrošinātu mūsu uzņēmumu attīstību, darba vietas un pienācīgu atalgojumu Latvijas iedzīvotājiem.

Svarīgi tautsaimniecības uzdevumi nav atrisināmi bez aktīvas ārpolitikas. Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti īpašos nosacījumos, kas veicinātu preču un pakalpojumu kustību pāri Eiropas Savienības robežai. Mums ir senie sadarbības partneri - tuvākie Baltijas jūras reģiona kaimiņi, Eiropas valstis, ASV un Kanāda. Taču mums nozīmīga ir arī Austrumu partnerība, kā arī jāskatās jaunos virzienos - Centrālāzijas valstis, Tuvo Austrumu valstis un Ķīna. Tur ir tirgi, kur mums jāmeklē Latvijā ražotās produkcijas noiets ārpus Eiropas Savienības valstīm. Diplomātiskie panākumi un jaunu tirgu apgūšana šajos reģionos varētu kļūt par labu, stabilu pamatu ilglaicīgai mūsu ekonomikas augšupejai.

Attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un citām valstīm jāveido attiecības, izvirzot trīs prioritātes - nacionālā drošība, Latvijā ražoto preču un pakalpojumu virzīšana globālajos un Eiropas tirgos, investīciju piesaistīšana Latvijai -, tādējādi veicinot sociālo un ekonomisko attīstību.

Šajā sakarā es vēlos atzīmēt, ka esam nosprauduši kursu un virzāmies uz priekšu, lai kļūtu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti. Ārlietu eksperti norāda: iestāšanās tik prestižā organizācijā kā ESAO ir Latvijas kvalitātes zīme, kas nozīmē, ka mēs esam uzticama un attīstīta valsts. Latvija iegūs plašu zināšanu un informācijas klāstu, jo organizācija gadu desmitiem ir uzkrājusi pirmklasīgu ekspertīzes pieredzi.

Tas ir ļoti jauki, bet neskaidrs ir jautājums, kāda ir cena, ko mēs maksāsim par dalību šajā organizācijā. Jau budžeta apstiprināšanas laikā manījām, ka ir ieplānoti simtiem tūkstošu eiro kārtējie izdevumi vairākās budžeta sadaļās, kā arī pēc iestāšanās būs jāmaksā dalības maksa. Vai, pateicoties dalībai šajā prestižajā organizācijā, mūsu ekonomika atgūs iztērētos līdzekļus ar uzviju? Vai ir arī veikti attiecīgie aprēķini? Mums ir svarīga arī mūsu zeme, tādēļ es ceru, ka, virzoties uz dalību šajā organizācijā, mēs neupurēsim nacionālās intereses, piemēram, atverot mūsu meža un lauksaimniecības zemes tirgu, padarot to pieejamu vēl arī citu valstu pilsoņiem ārpus Eiropas Savienības.

Skatoties pēc Eiropas dimensijas, darba kārtībā būtu jāietver darbs pie nevienlīdzības mazināšanas starp bagātajām un nabagajām valstīm. Nav pieņemams, ka pasaules 80 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat, cik pusei nabadzīgāko iedzīvotāju, kopā ņemot. Plaisa starp bagātajām un nabagajām valstīm ir galvenais iemesls, kāpēc notiek lielā tautu staigāšana, kāpēc Vecā Eiropa saskaras ar tiem drošības izaicinājumiem, kas ir redzami šodien. Latvijai ir nepieciešams steidzami izstrādāt pavisam jaunu migrācijas politiku. Agri vai vēlu migrācijas jautājums izvirzīsies politiskās darba kārtības priekšplānā, bet, strauji mainoties notikumiem pasaulē, tas var notikt daudz ātrāk, nekā esam prognozējuši.

Ja runājam par Eiropas Savienību, tad varu teikt, ka nevienā institūcijā Latvijai nav tik daudz balsu, lai varētu būtiski ietekmēt rezultātu, taču ir daudz dažādu iespēju, ko mēs varam prasmīgi izmantot. Prezidentūras laikā daudzi jo daudzi Latvijas pārstāvji dažādās Eiropas Savienības institūcijās vada un koordinē būtiskus Eiropas Savienības līmeņa jautājumus. Šie cilvēki būs guvuši pieredzi, ko nevar iemācīties, apmeklējot kursus, seminārus vai lasot grāmatas tepat Latvijā. Tādēļ mums ir jāizmanto šo augsti kvalificēto speciālistu potenciāls nacionālo interešu aizstāvēšanā arī pēc prezidentūras. Es ticu, ka, pareizi izmantojot šo potenciālu, mēs varam nākotnē gūt daudzas uzvaras cīņā par nacionālajām interesēm tieši Eiropas Savienības līmenī.

Veidojot politiku Eiropas Savienībā, mūsu pamatlīnijai jābūt šādai: skaidrot un atgādināt visām dalībvalstīm, ka Eiropas kopīgās interesēs ir visu teritoriju pilnvērtīga attīstība. Solidaritāte ir vārds, ko Briselē dzird ļoti bieži. Tādēļ attiecībā uz krīzes un embargo seku pārvarēšanu ir jāpieprasa Eiropas Savienības solidāra rīcība arī attiecībā uz Latviju. Lēmums par sankcijām tika pieņemts solidāri, un arī lēmumi par finansiālu palīdzību cietušajiem no šīm sankcijām jāpieņem solidāri, sedzot izdevumus no Eiropas Savienības budžeta.

Latvijas prezidentūras trīs galvenie prioritārie virzieni ir: konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa.

Es vairāk vēlos pievērsties mūsu konkurētspējas prioritātei lauksaimniecības kontekstā. Mums ir būtiska lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas uzlabošana, tādēļ Latvijas prezidentūras laikā jāvirza pasākumi, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības, pārtikas nozares, mežkopības un zivsaimniecības sektora konkurētspēju, kvalitāti, ilgtspējību un darba vietu saglabāšanu.

Cienījamie deputāti! Tagad par atsevišķiem konkrētiem Eiropas dimensijas lauksaimnieku jautājumiem. Eiropa ir noteikusi sev ambiciozus mērķus klimata pārmaiņu mazināšanā. Tas skars arī lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru. Šajā kontekstā noteikti ir jāņem vērā Latvijas lauksaimniecības sektora specifika, ka mūsu lauksaimnieciskajai ražošanai ir lieliski priekšnosacījumi attīstībai. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvija, kas ir viena no zaļākajām valstīm, nevar attīstīt videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniecību (piemēram, palielināt dzīvnieku skaitu ganāmpulkos) tikai tādēļ, ka mums nepietiek emisijas kvotu.

Eiropas Savienība un Latvija saskaras ar tādām bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām, kādas līdz šim Eiropā nav bijušas izplatītas (piemēram, Āfrikas cūku mēris). Vēl papildus tam daudzi lauksaimnieki saskaras ar Krievijas embargo radītajām sekām. Daudzos sektoros situācija ir nopietna.

Prezidentūras laikā bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no mūsu prioritātēm. Kopš Komisija publicēja regulas priekšlikumu par bioloģisko lauksaimniecību, Padomē ir notikušas daudzas aktīvas diskusijas. Latvijas prezidentūras galvenais uzdevums ir panākt vienošanos Padomes līmenī, lai varam uzsākt sarunas ar Eiropas Parlamentu. Mums ļoti svarīgi, lai jaunais priekšlikums pilnībā atbilstu Latvijas interesēm.

Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana ir otra no Latvijas būtiskākajām prioritātēm lauksaimniecības jomā. Mēs nedrīkstam mūsu zemniekiem radīt arvien jaunus birokrātiskus un administratīvus slogus. Pašlaik tas nav izdevies ne Latvijai, ne Eiropas Savienībai.

Mēs pieņemam jaunus likumus, radām papildu grūtības ražotājiem un izdevumus valsts pārvaldei, tajā pašā laikā stāstot visiem, ka vienkāršojam. Tā vairs nedrīkst notikt! Katram jaunam likumam ir patiesi jāsamazina slogs un jāatvieglo prasības lauksaimniekiem.

Tāpat mūs visus gan Latvijā, gan citur Eiropā nodarbina jautājums par Krievijas noteikto embargo lauksaimniecības produktiem. Šobrīd embargo ir spēkā jau piecus mēnešus. Diemžēl mēs nevaram prognozēt, vai tas būs spēkā visu noteikto termiņu (vienu gadu) vai tas tiks atcelts vai pagarināts. Ņemot vērā situācijas neprognozējamību, īpaši būtiski ir gan Latvijai, gan Komisijai un visām dalībvalstīm strādāt pie jaunu tirgu meklēšanas lauksaimniecības produktiem - un ne tikai lauksaimniecības produktiem.

Nobeigumā vēlos teikt: mums visiem priekšā stāv darbīgs, izaicinājumu pilns un nopietns laiks Eiropas Savienībā - Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē un citi izaicinājumi ārpolitikā. Es ticu, ka mēs kopā spēsim vienoties par daudziem nozīmīgiem jautājumiem un cieši strādāt kopā, risinot mums visiem būtiskus jautājumus, lai stiprinātu Latvijas drošību, attīstītu ekonomiku, radītu jaunas darba vietas un celtu iedzīvotāju labklājību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāts Dainis Liepiņš.

D.Liepiņš (LRA).

Ekselences! Ministru kungi! Kolēģi! Es tiešām kā vienmēr ievērošu savu tradīciju un nemēģināšu atkārtoties, jo daudz ko jau pateica Sudrabas kundze. Bet mūsu frakcijas viedoklis nebūs, kā teica partiju VIENOTĪBA pārstāvošā Solvita Āboltiņas kundze, kritizējošs. Mūsu viedoklis būs tieši atbalstošs un ierosinošs. Tāpēc mūsu galvenais vadmotīvs šinī brīdī būs atbalstīt tās domas, kas bija... ir minētas šinī ziņojumā un ir ļoti labas. Un arī ierosināsim, ko, mūsuprāt, vajadzētu uzlabot.

Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šis ziņojums ir par paveikto un iecerēto sadarbību... darbību valsts ārpolitikā.

Sāksim ar to, kas paveikts. Diemžēl diezgan maz, un tāpēc mēs ierosinām turpmāk šajos ziņojumos atskaitīties arī par to, kādu konkrētu ekonomisko labumu Latvijas valsts iedzīvotājiem ir nesusi Latvijas valsts ārpolitika konkrētajā gadā. Āboltiņas kundze šeit jau minēja konkrēti par pienu uz Ķīnu. Mēs labprāt dzirdētu 2014.gadā noslēgto līgumu vismaz īsu raksturojumu, kādi tie ir bijuši un ko tie ir nesuši valsts ekonomikai.

Protams, mēs saprotam, ka mūsu līdzdalība drošības jautājumos starptautiskajās institūcijās ir aktīva un bez tās neiztikt. Un tur mēs vairāk vai mazāk tomēr neesam, tā teikt, dienaskārtības noteicēji. Un tāpēc mēs varbūt ierosinātu nākotnē šādos ziņojumos nelikt tik ambiciozus apgalvojumus kā “prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ļaus Latvijai veidot Eiropas Savienības darba kārtību, kā arī ietekmēt Eiropas Savienības politikas virzību atbilstoši Latvijas ekonomiskās izaugsmes mērķiem”. Protams, mēs to vēlētos, bet vai mēs to šobrīd varam? Tas ir liels jautājums.

Es atbalstu... tiešām jāsaka atzinības vārdi par ārpolitiku diasporas jautājumos. Izdevās pašam par to pārliecināties. Un tas, kas saistīts ar darbu ar mūsu diasporas pārstāvjiem, sevišķi jau lielās kapitālistiskās valstīs, ir atbalstošs, bet tas vairāk attiecas uz tiem diasporas pārstāvjiem, kuri pametuši Latviju pēc 1940.gada. Kāda ir politika attiecībā uz tiem, kas pametuši Latviju deviņdesmitajos gados un pamet katru dienu un katru gadu? Mums gribētos redzēt... mēs ierosinām arī šajā ārpolitikas jautājumā vairāk konkrētības un plānu.

Nākošais no jautājumiem, ko mēs pamanījām, ir pozitīva... ir stratēģija attiecībā uz sadarbību ar Baltkrieviju. Tur tiešām var just, ka valstij ir darbības plāns un viņa pēc tā iet. Labs vai slikts, bet tur tomēr ir plāns.

Izlasot par to, ka mums ir arī vēlme sadarboties ar Centrālāziju, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Āfrikas, Latīņamerikas un Karību jūras valstīm, mēs to visu saprotam. Bet kur ir konkrētība? Mūsu ierosinājums: varbūt vajadzētu šobrīd arī konkrētu sadarbības plānu ar Baltijas valstīm, tajā skaitā ar Lietuvu, kur šobrīd ir jautājums, kā risināsies konflikti saistībā ar Lietuvas tiesvedību pret Latviju par airBaltic un lidostu “Rīga”? Mēs gribētu zināt, kāds ir ārpolitikas plāns šajos jautājumos.

Nākošais, kas attiecas uz sadarbību un diplomātiju, ko jau minēja Kalniņa kungs. Tiešām tas būtu tas, ko Latvijas Reģionu apvienība vēlētos redzēt gan mūsu iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Un, manuprāt, ir diezgan jocīgi klausīties, kā runā vienas varas partijas divi pārstāvji: viens runā, ka ziņojums ir plašs, izsmeļošs un labākais, kāds dzirdēts, bet otrs saka... nokritizē to un saka, ka tas ir vājš. Es aicinātu tomēr varas partijas vienoties par kopējo valsts ārpolitiku, jo nevar būt tā, ka pārstāvis, kas pārstāv visu valsti, respektīvi, mūsu klātesošā spīkeres kundze, Saeimas priekšsēdētāja, atsakās tikties ar kādas valsts vēstnieku tāpēc, ka viņas partijai ir šāda politika. Tā ir diplomātija, un es aicinātu arī šo ieviest kā ārpolitikas savstarpējās vienošanās metodi. Un es gribētu redzēt, ka Valsts prezidents, ārlietu ministrs un Saeimas priekšsēdētāja runā vienu un arī darbojas pēc viena vienota plāna.

Un visbeidzot. Lai nebūtu tā, ka mēs visu laiku tikai kaut ko sakām, kas ir slikti vai labi, tad es teikšu tā: Latvija ir tik skaista vieta, par kuru var priecāties, un mēs to arī darām, bet Latvija šobrīd ir neaizsargāta. Un jūs, Rinkēviča kungs, šobrīd esat viens no galvenajiem tās aizsargātājiem, kuram mūsu intereses ir jāvirza ārpolitikā.

Es tāpēc aicinātu ne tikai par lielu naudu iegādāties pārstāvniecības ēkas, pieņemsim, Ženēvā, kā tas bija pagājušogad, bet arī dot reālu ieguldījumu Latvijas ekonomikā un nostiprināt robežas nevis ar vārdiem... jo tā arī netika skaidrs, vai tā robežas nostiprināšana notiks ar ekonomisko attīstību pierobežas teritorijās, sadarbojoties ar ASV un Eiropas Savienības valstīm, vai tā notiks, būvējot Ķīnas mūri.

Es tiešām aicinātu jūs nākošreiz šinī ziņojumā ieviest vairāk konkrētības, lai tur ir mazāk birokrātisku vārdu.

Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ekselences! Kolēģi!

Pirmām kārtām pateicos Rinkēviča kungam par ziņojumu par Latvijas ārpolitiku. Vēlos uzsvērt, ka aizsardzības un ārlietu jomu cilvēku veiksmīga sadarbība ir bijusi un būs izšķirīga daudzu lēmumu pieņemšanā.

Pirmo reizi ārpolitikas debatēs kā aizsardzības ministrs es uzstājos gandrīz pirms gada - laikā, kad neviens vēl nevarēja iedomāties, cik ļoti gada laikā mainīsies drošības situācija Eiropā un pasaulē, politiskā dienaskārtība. Notikumu intensitāte gada laikā tikai pieaug: Krima, Austrumukraina, ISIL, separātisms, terorisma draudi Eiropā. Šādos laikos izšķiroša ir politiķu spēja un vēlme rast risinājumus, tā ir milzīga atbildība mums visiem un arī jums, Saeimas deputātiem. Es to salīdzinātu ar 1991.gadu, kad mēs bijām gatavi cīnīties pret pārspēku, tomēr, izmantojot gudrību, diplomātiju un sabiedrotos, mums izdevās atgūt neatkarību bez asiņainiem upuriem.

Tā kā esmu aizsardzības ministrs, vēlos koncentrēties uz būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas un drošības sinerģijas aspektiem.

Esmu pārliecināts: mēs esam vienisprātis, ka mūsu ārpolitikai un drošības politikai ir jāatbilst mūsu valsts ilgtermiņa interesēm. Tāpat esmu pārliecināts, ka mēs esam vienisprātis par Eiropas kopējām vērtībām - cilvēktiesībām, līdztiesību, demokrātiju, tiesiskumu, vārda brīvību, jo kopējās vērtības ir pamats tam, lai mēs Eiropas Savienībā būtu vienoti savā dažādībā, kaut arī mēs esam atšķirīgas nacionālas valstis - katra ar savu nacionālo politiku, katra nosakām savu ārpolitiku un aizsardzības politiku, pārstāvam un aizstāvam savas valsts nacionālās intereses. Tieši tādēļ mums, vispirmām kārtām jau Saeimai un valdībai, ir skaidri jādefinē Latvijas nacionālās intereses un tās jāaizstāv. Latvijas neatkarības saglabāšana un nostiprināšana ir galvenā prioritāte.

Notikumi Ukrainā skarbi noteica, ka mums ātri ir jāizdara pareizie secinājumi, jāpieņem tālredzīgi lēmumi un precīzi jāīsteno tāda rīcībpolitika, lai valsts drošība un aizsardzība būtu atbilstoša pašreizējiem un prognozējamiem nākotnes izaicinājumiem.

Plānojot Latvijas prezidentūru jau krietni pirms Krievijas agresijas Ukrainā sākuma, mēs kā savu prioritāti aizsardzības jomā nodefinējām nepieciešamību veicināt sadarbību starp Eiropas Savienību un NATO. Rietumu pasaules reakcija uz karu Ukrainā pierāda, cik ietekmīgi rezultāti var tikt sasniegti, ja abas organizācijas rīkojas saskaņoti, nedublējot savus resursus un funkcijas. Uzskatu, ka mūsu interesēs ir veicināt šādu darba dalīšanu.

Latvijai un visām pārējām Eiropas Savienības valstīm ir svarīgi, lai Eiropas Savienība daudz efektīvāk izmantotu savu diplomātiju, sadarbības mehānismus. Šo civilo instrumentu nepieciešamība ir acīm redzama uz krīzes Ukrainā fona. Ir jāatzīst, ka šobrīd robeža starp iekšējo un ārējo drošību ir kļuvusi ļoti šaura. Līdz ar to civilo un militāro institūciju sadarbība gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā kļūst par vienu no prioritāriem uzdevumiem. Šobrīd vēl jaunais termins “hibrīdapdraudējums” nozīmē, ka militārajām un civilajām institūcijām ir jāpārvar resoru robežas, lai jau saknē novērstu potenciālos draudus, lai spētu efektīvi darboties reālās krīzēs.

Mūsu mērķis ir panākt, lai potenciālos drošības apdraudējumus apzinās ne tikai Eiropas valstu aizsardzības ministri, bet arī Eiropas Komisija, kuras atbildībā ir tādas jomas kā robežapsardzība vai audiovizuālā politika.

Ukrainas notikumu kontekstā jaunu dimensiju iegūst mūsu stratēģiskā partnerība ar ASV. Pagājušā gada februāra notikumi un ātrā ASV reakcija pierāda, ka ASV klātbūtne Latvijā, Baltijā un Eiropā ir būtiska un var būt izšķiroša. ASV darbos ir skaidri apliecinājušas, ka ir gatavas pildīt savus solījumus Latvijas un Baltijas reģionu drošības veicināšanā. Mums jāstiprina šī stratēģiskā partnerība drošības jomā, un vienlaikus ir būtiski, lai mūsu ārpolitika ASV virzienā attīstītos daudz plašāk gan ekonomiskās sadarbības, gan investīciju jomās, tai skaitā stiprinot Latvijas energodrošību.

Mums jāapzinās, ka NATO ir un paliks galvenais Latvijas drošības un aizsardzības garants. Vēlreiz uzsvēršu: pagājušogad NATO samitā Velsā tika pieņemti, uzdrošinos apgalvot, Eiropai vēsturiski un noteikti Latvijai kā neatkarīgai valstij nozīmīgi lēmumi, kas nosaka mērķus un uzdevumus gan aliansei kopumā, gan katrai dalībvalstij individuāli. Izvirzīto uzdevumu konsekventa īstenošana ir dalībvalstu un arī Latvijas parlamentu, valdību, aizsardzības ministriju un bruņoto spēku uzdevums. Alianses kopīgos militāros plānus apstiprinās jau šī gada februārī. Daži lēmumi jau ir iezīmējušies - NATO ātrās reaģēšanas spēki, sabiedroto spēku rotācija, paplašināta dalība mācībās, vienoti komandcentri. Mums, Latvijai, ir svarīgi, lai NATO, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstu drošību, neatkarību un teritoriālo nedalāmību, ir gatava Baltijas valstu aizsardzībai. Spēki ir gatavi reaģēt, un tiem ir atbilstošas spējas. NATO potenciāls aizsargāt savas dalībvalstis ir izšķirošs atturēšanas politikas stūrakmens. Tieši tādēļ acīm redzami ASV un citu sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana mūsu valstī ir viens no būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas uzdevumiem, kura īstenošana prasa darbu un resursus. Mums visiem jāsaprot, ka tas nav tikai šaurs Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas uzdevums, jo NATO dalībvalsts ir Latvijas valsts, nevis atsevišķas ministrijas. Mums kopā jāspēj pieņemt lēmumus un tos īstenot, koncentrējoties uz mērķi, un to sasniegt.

Izmantojot iespēju, vēlos atgādināt vēl kādus vēsturiskus notikumus, Latvijas Republikas tapšanas laiku, kad līdzās latviešu strēlniekiem cīnījās igauņi, poļi, franči un angļi. Vēlos atgādināt, ka pēc Otrā pasaules kara Latvijas mežos līdz pat piecdesmitajiem gadiem slēpās cilvēki, gaidot sabiedroto atnākšanu. To atgādinot, mans mērķis ir atjaunot mūsu vēsturisko atmiņu par sadarbību un atbalstu. Latvijas valsts tapa, pateicoties sadarbībai un atbalstam. To neizdevās atjaunot bez šī atbalsta pēc Otrā pasaules kara, bet izdevās 1991.gadā. Vēlreiz uzsveru: būt kopā ar sabiedrotajiem nozīmē kopīgu vērtību

pamatu mūsu dažādībai. Mūsu sabiedrotie ir šeit, jo tas ir izšķiroši mūsu un svarīgi viņu drošībai.

Sadarbībai vienmēr ir jābūt abpusējai, un mums ir jāapzinās, ka sabiedroto vēlme ieguldīt papildu līdzekļus Latvijas aizsardzībā ir tieši saistīta ar mūsu pašu gribu pildīt savus mājasdarbus. Līdz šim Latvija ir aktīvi iesaistījusies NATO kolektīvajos uzdevumos, un es droši varu apgalvot, ka sabiedroto reakcija pagājušā gada martā bija ātra un adekvāta. Arī turpmāk mums ir jābūt aktīviem, dodot savu ieguldījumu kolektīvās aizsardzības stiprināšanā, gan piedaloties operācijās, gan sabiedroto mācībās, gan ātrās reaģēšanas spēkos.

Tad kas mums ir jādara? Mums ir jāpierāda, ka mēs paši esam gatavi aizstāvēt Latviju. Latvijas tauta ir gatava to darīt. Tomēr, lai sabiedrotos pārliecinātu par mūsu pašaizsardzības spējām, mums ir jānovirza atbilstošs finansējums aizsardzības spēju pilnveidošanai.

Gribu pateikties Saeimai par lēmumu pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu, sasniedzot 2 procentus no IKP 2020.gadā. Šāds lēmums ir apliecinājums sabiedrotajiem, ka Latvija savu drošību un aizsardzību uztver nopietni. Mūsu sabiedrotie to jau ir novērtējuši. Apliecinu, ka to novērtē arī mūsu karavīri. Gan vieni, gan otri sagaida konsekventu šī lēmuma īstenošanu.

Vēl viens būtisks uzdevums - mums ir nepieciešami profesionāli, labi sagatavoti un motivēti karavīri. Tas nozīmē arī to, ka mums ir jāpalielina karavīru skaits. Kā aizsardzības ministrs es šogad vērsīšos pie jums - Saeimas deputātiem, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas - ar aicinājumu pieņemt politiski izšķirīgu lēmumu un valsts nacionālās drošības vārdā akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2 tūkstošiem karavīru līdz 2018.gadam. Šī lēmuma atlikšana, slēpjoties aiz birokrātiskās atrunas par valsts pārvaldes aparāta nepalielināšanu, nav tālredzīga. Karavīri pašreizējā drošības situācijā nav valsts aparāts. Viņi ir valsts pastāvēšanas garantija. Mūsu valsts drošības pamatā ir arī mūsu cilvēku pārliecība, ka valsts spēj sevi aizsargāt. Mums jāveido sava izpratne un pārliecība par to, ka Latvija, lai arī maza valsts, ir aizstāvama. Kā uzskatāms piemērs ir vakardien noslēgtās svinības par godu Latgales atbrīvošanai no lieliniekiem 1920.gadā un atkalapvienošanai ar Latviju. Un es vēlos atsaukties uz Latvijas komandiera, ģenerāļa Pētera Radziņa vārdiem, kurš uzsvēra, ka Latgales atbrīvošana, uzvara pār milzīgu pārspēku un propagandu bija iespējama, tikai pateicoties nacionālas valsts idejai. Tāpēc mūsu zināšanām par valsti, vēsturi, aizsardzības spējām ir jākalpo par pamatu mūsu pašapziņai un pašcieņai.

Godātie kolēģi! Noslēgumā. Aktīva ārpolitika un koordinēta iekšpolitika, sabiedrības izpratne un līdzdalība, kā arī nacionālajām interesēm atbilstošas finanšu prioritātes ir tas, kas nodrošinās Latvijas aizsardzību pret tagadējiem un nākotnes drošības izaicinājumiem. Mums visiem ir viens mērķis - dzīvot vienotā, drošā un mierīgā Latvijā, drošā un mierīgā Eiropā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Nākamais debatēs deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Kolēģi! Ekselences! Dāmas un kungi!

Vispirms vēlos izteikt pateicību ārlietu dienestam par darbu Eiropai un pasaulei tik nemierīgajā 2014.gadā. Aizvadītais gads raksturojams kā nopietniem drošības izaicinājumiem un ģeopolitiskām pārmaiņām piepildīts laiks. Notikumi Ukrainā pievērsuši pasaules uzmanību visa gada garumā. Un nav šaubu par to, ka norises mums tik netālajā Eiropas valstī bijušas un joprojām saglabājas Latvijas ārpolitikas centrā. Nav noliedzams, ka kopējā drošības situācija Eiropā ir kļuvusi nestabilāka. Jautājumi par draudu līmeni Latvijai un jaunu auksto karu Eiropā diemžēl ir kļuvuši par regulāri apspriestu tematu. Tomēr vienlaikus varam arī skaidri redzēt, ka izaicinājumi Eiropas drošībai ir pievērsuši globālu uzmanību un Krievijas realizētā politika ir veicinājusi plašu nosodījumu un kopīgu NATO reakciju, īstenojot kolektīvās aizsardzības, kā arī alianses klātbūtnes un redzamības pasākumus reģionam.

Šajos apstākļos pieaugošu nozīmi gūst aizvadītajā gadā Latvijā nodibinātais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs.

Manuprāt, šobrīd nav jāšaubās par vārda “sabiedrotie” nozīmi. Mēs skaidri redzam, ka Latvijas dalība NATO ir bijusi absolūti pareiza ģeopolitiska izvēle un tieši dalība NATO ir mūsu valsts drošības garants.

Mūsu ārpolitikā daudz vairāk ir bijis jādomā par valsts ārējās drošības stiprināšanu, jāmeklē iespējas Ukrainas krīzes risināšanai, kā arī jāpieņem būtiski lēmumi attiecību veidošanā ar Krieviju. Pagājušajā gadā notikušas ievērojamas pārmaiņas gan mūsu divpusējās, gan starptautisko organizāciju ietvaros veidotajās attiecībās ar Krieviju; tas izskaidrojams ar Krievijas īstenoto politiku Ukrainā un Krimas aneksiju.

2014.gadā tika ieviesta virkne ierobežojošu pasākumu pret Krieviju, kuru vienīgais mērķis bijis atturēt Krieviju no agresijas Ukrainā un panākt starptautisko tiesību principu ievērošanu.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka arī nākotnē jācenšas rast diplomātiskus risinājumus attiecībās ar Krieviju. Pozitīvi atzīmējamas ārlietu ministra nesenās vizītes Kijevā un Maskavā; tas apliecina Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts vēlmi un spēju būt konstruktīvai un meklēt iespējas risinājumiem sarunu ceļā arī šādos šķietami bezcerīgos politiskajos apstākļos, kad ik dienu turpinās kaujinieku uzbrukumi Ukrainas armijas spēkiem valsts austrumos.

Tajā pašā laikā aicinu ārlietu ministru arī turpmāk prioritāri meklēt diplomātiskus risinājumus un izvairīties no emocionālu vai sasteigtu lēmumu pieņemšanas, kas nevar veicināt mierīgu situācijas noregulējumu Ukrainā, bet var radīt nevēlamas sekas Latvijai, mūsu lauksaimniekiem, piensaimniekiem, zivju pārstrādes un tranzīta nozarēs strādājošiem cilvēkiem.

Diskusijās par drošības politiku nedrīkstam aizmirst terorisma un radikālā ekstrēmisma draudus. Notikumi Francijā, Beļģijā un citviet mums ir atgādinājuši, ka terorisma problemātika ir aktuāla ne vien Tuvajos Austrumos, Āfrikā un citos attālos reģionos, bet arī Eiropā. Mēs nedrīkstam šim agresijas veidam ļaut attīstīties, tādēļ aktīvi jāturpina atbalstīt globālo cīņu ar terorismu.

Godātie kolēģi! Latvija ir turpinājusi uzturēt ciešus divpusējos kontaktus ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Īpaši es vēlos atzīmēt Valsts prezidenta ieguldījumu šo attiecību stiprināšanā. Šis sadarbības virziens ir iekļauts arī mūsu prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritāro jautājumu lokā. Aicinu šo sadarbības virzienu turpināt attīstīt, arī beidzoties Latvijas prezidentūrai, lai nodrošinātu šo savstarpēji izdevīgo politisko un ekonomisko kontaktu tālāku attīstību. Uzskatu, ka sadarbībai ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm jābūt mūsu ārpolitikas ilgtermiņa prioritātei.

Runājot par šo sadarbību, vēlos arī atzīmēt parlamentārās diplomātijas un politiskā dialoga iespējas, un kolēģus aicinu tās aktīvi izmantot. Šeit jāatzīmē gan mūsu divpusēji veidotie kontakti ar citu valstu parlamentiem, gan arī daudzpusējais dialogs dažādos starpparlamentu sadarbības formātos un organizācijās.

Būdams Latvijas delegācijas Starpparlamentu Savienībā vadītājs, es vēlos atzīmēt šīs 166 pasaules valstu parlamentus pārstāvošās organizācijas nozīmi. Starpparlamentu Savienība savā darbībā cenšas sekmēt demokrātijas un parlamentārās diplomātijas attīstību pasaulē. Starpparlamentu savienības izstrādātie kopējie principi parlamentu atbalstam paredz pieredzes apmaiņas programmas attīstības valstu parlamentiem. Arī Saeima iesaistās šādās parlamenta attīstību veicinošās palīdzības programmās, visaktīvāk nododot savu pieredzi jau minētajām Austrumu partnerības valstīm - Gruzijai, Ukrainai, Moldovai, Azerbaidžānai, Armēnijai un Baltkrievijai.

Starpparlamentu savienība un, protams, arī Latvijas delegācija tic, ka demokrātijas, likuma varas, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, ekonomiskās un sociālās attīstības principu īstenošana un atbalsts minēto mērķu sasniegšanai turpinās parlamentārās demokrātijas, miera, stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes attīstību pasaulē.

Un noslēgumā vēlos novēlēt visiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanā iesaistītajiem būt atbildīgiem, veiksmīgiem un, protams, arī izturīgiem, īstenojot mūsu valsts pirmo prezidentūru. Es patiesi ceru, ka nākamajās ārpolitikas debatēs mēs varēsim atskatīties uz Latvijas sekmīgi īstenoto prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, uz tās sasniegumiem Eiropas konkurētspējas, digitālās darba kārtības, kā arī globālās lomas stiprināšanā. Lai mums visiem veicas!

Paldies.

(Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Ministri! Jau vairākus gadus Saeimā tiek skatīti Ārlietu ministrijas sagatavotie ārpolitikas ziņojumi. Diemžēl par iepriekšējo gadu ziņojumu kvalitāti mēs nevaram būt augstās domās, jo praksē ir pierādījies, ka Ārlietu ministrijas sniegtais riska izvērtējums un Latvijas iezīmētā pozīcija ir bijusi kļūdaina, nemaz nerunājot par senākiem ziņojumiem. Piemēram, 2014.gada ārpolitikas ziņojumā, tikai nepilnus divus mēnešus pirms tam, kad Krievijas karaspēks okupēja Krimu, Ārlietu ministrija savā ziņojumā uzsvēra, ka atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Eiropas Savienību un Krieviju, kā arī sadarbības paplašināšanu. Nav jābrīnās, ka, lasot šādas nākotnes vīziju, daudzi uzņēmumi iepriekšējos gados pieņēma lēmumu savu uzņēmumu darbību orientēt tikai uz Krieviju.

Nacionālā apvienība šo pozīciju ir kritizējusi iepriekšējo gadu ārpolitikas debatēs. Kopš tika uzsāktas ārpolitikas debates Saeimā, Nacionālā apvienība jau ir norādījusi, ka pie starptautisko situāciju ietekmējošiem faktoriem ir jāpiemin agresīvie mēģinājumi izveidot jaunu impēriju Latvijas pierobežā, kurai ir dots Eirāzijas Savienības nosaukums, kā arī norādījusi uz nepieciešamību nepieļaut Krievijas maigās varas darbību Latvijā.

Citēšu divas rindkopas no Nacionālās apvienības aizvadītā gada pozīcijas. Citēju: “Nevis nestabilā situācija Ziemeļāfrikā, bet tieši Krievijas imperiālās ambīcijas un agresīvā ārpolitika rada vislielāko drošības apdraudējumu Latvijai un mūsu reģionam kopumā. Pat ir grūti uzskaitīt visus tos daudzos gadījumus, kad pēdējā gada laikā ir saskatāmi tieši militāri draudi Latvijas drošībai vai tieša iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā.

Krievijas iekšpolitika ir tikai pašas Krievijas jautājums, bet tās ārpolitiku mēs nevaram atstāt bez ievērības. Krievijas agresīvā ārpolitika ir apdraudējums visam mūsu reģionam, tāpēc Latvijas interesēs būtu spert soļus, lai impērijas atjaunošana neizdotos un Krievija veidotos par normālu eiropeisku valsti, ar kuru Latvija varētu veidot cieņpilnas attiecības.” (Citāta beigas.)

Ja toreiz Ārlietu ministrija būtu ieklausījusies Nacionālajā apvienībā, tad mēs šodien dzīvotu daudz drošākā Latvijā.

Šīgada ziņojums ir nesalīdzināmi pietuvinātāks realitātei, tomēr es gribētu sagaidīt, ka Rinkēviča kungs atzītu, ka iepriekšējos gados Ārlietu ministrijas pozīcija un risku izvērtējums ir bijis vismaz neprecīzs, ja ne kļūdains.

Kā jau minēju, šis ārpolitikas ziņojums ir labāks par iepriekšējo gadu ziņojumiem. Novērtēju to, ka vēl pirms debatēm, uzklausot deputātu ierosinājumus, ziņojums tika uzlabots. Tomēr, līdzīgi kā Ārlietu komisijā, vēlos arī šodien uzsvērt, ka ziņojumā Latvijas pozīcija ir reaģējoša un nav pienācīgi novērtēti dažādu norišu cēloņi, un nav iezīmēta mūsu valsts ilgtermiņa virzība.

Minēšu piemēru, kurš līdzīgā formātā parādās daudzviet tekstā (citēju): “Ņemot vērā izmaiņas stratēģiskajā drošības vidē, ko radīja Krievijas agresija Ukrainā, Latvijas prioritāte NATO ietvaros ir bijis vesels pasākumu kopums, kas ir vērsts uz tālāku kolektīvās aizsardzības un alianses klātbūtnes, kā arī reaģēšanas spēju stiprināšanu Baltijā.”

No Latvijas ilgtermiņa interešu viedokļa, NATO alianses patstāvīga klātbūtne Latvijā ir nepieciešama (No zāles dep. K.Šadurskis: “Patstāvīga vai pastāvīga?”)... pastāvīga - neatkarīgi no Krievijas agresijas Ukrainā.

Nacionālās apvienības skatījumā, galvenie izaicinājumi mūsu reģiona drošībai saglabājas identiski kā iepriekšējos gados: Krievijas imperiālās ambīcijas un agresīvā ārpolitika rada vislielāko drošības apdraudējumu mūsu reģionam. Ukraina ir tikai Krievijas ekspansijas nākamā fāze. Pirmā agresīvā ekspansija notika 2008.gadā, kad Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā un okupēja daļu no tās teritorijas. Ņemot vērā Krievijas vēlmi paplašināt robežas uz kaimiņvalstu rēķina, ļoti svarīgi ir, ka NATO valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, pastāvīgi uzturas NATO karaspēka daļas, lai atturētu Krieviju no vēlmes apdraudēt alianses dalībvalstu, to skaitā Latvijas, suverenitāti.

Šajā kontekstā mēs ļoti augstu novērtējam ASV un citu alianses dalībvalstu rīcību, stiprinot Latvijas drošību. Šo sadarbību viennozīmīgi ir jāturpina attīstīt.

Vēlos atgriezties pie jautājuma par Krievijas imperiālajām ambīcijām.

Krievija ir skaidri iezīmējusi vēlmi atjaunot Krievijas impēriju tādās robežās, kādas bija pirms Pirmā pasaules kara. Mums ir skaidri jāsaprot, ka šo mērķu izpildē Kremlis ir gatavs iet pāri līķiem. Šobrīd Krievijas karavīri izdzēš ukraiņu karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības. Ukrainas okupācijā piedalās arī tie cilvēki, kuri pirms 25 gadiem nodrošināja Baltijas valstu okupāciju. Tāpēc mūsu uzdevums ir panākt stingru sabiedroto valstu nostāju šajā jautājumā.

Demokrātiskajai pasaulei būtu jāmaina attieksme pret Krievijas īstenotajiem pasākumiem un attiecīgi jārīkojas. Uz Kremļa melu propagandu nevar attiecināt Rietumu pasaulē pieņemto vārda brīvības aizsardzību; Kremļa finansētām, Kremļa ideologu apmācītām nevalstiskajām organizācijām nedrīkst piemērot tiesības uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību.

Mēs varam strīdēties par terminiem, vai Krievija ir valsts, kur bāzējas terorisms, vai tā ir terorismu atbalstoša valsts, vai tā pati par sevi ir agresorvalsts, bet svarīgākais ir princips. Ja nav savlaicīgas rīcības, lai apturētu Kremlim lojālo šūniņu darbību, pseidomedijus un valstī netiek stiprināta fiziskā aizsardzība, tad Ukrainai līdzīgi scenāriji diemžēl var atkārtoties gan Centrālāzijā, gan Eiropā. Arī mums ir jāpaveic daudzi mājasdarbi. Bez jau iepriekš minētā mums ir jāpaplašina melnais saraksts ar Kremlim pietuvinātiem miljonāriem, kuri ir izveidojuši savu biznesu Latvijā, kā arī jāpārskata, kādus pakalpojumus valsts iepērk no Krievijas uzņēmumiem. Piemēram, kāpēc Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcija tika uzticēta Krievijas uzņēmumam, kura īpašnieks ir Kremlim pietuvināts miljardieris. Un ne tikai tas! Vēl 2013.gadā Latvijas Valsts prezidents pasniedza viņam Atzinības krustu.

Stabilitāte un cieša sadarbība starp Baltijas un Melnās jūras valstīm var būtiski mazināt Krievijas iespējas veikt ekspansiju Eiropas virzienā, tāpēc Baltijas valstu nākotne lielā mērā ietekmēs Ukrainas un Baltkrievijas nākotni un šo valstu spēju nosargāt savu neatkarību.

Liela loma Latvijas ārpolitikas veidošanā ir arī parlamentam un Ārlietu komisijai. Tāpēc Nacionālā apvienība ir izstrādājusi Saeimas Ārlietu komisijas iespējamās prioritātes, kuras ļautu efektīvāk īstenot Valdības deklarāciju. Esam ieinteresēti, lai Ārlietu komisija nav tikai tāda vieta, kur apstiprina citu institūciju steigā sagatavotus likumus.

Noslēgumā. Latvija ir ieinteresēta, lai Krievija veidotos par normālu eiropeisku valsti, ar kuru Latvija varētu veidot cieņpilnas attiecības. Esmu pārliecināts, ka šādā attīstībā ir ieinteresēta visa Eiropa, lai kari un bezjēdzīgas nāves kļūtu par pagātni.

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministr! Godātais aizsardzības ministr! Ekselences! Kolēģi!

Pretēji iepriekšējam runātājam, es vēlos ar dziļu cieņu pateikt paldies ne vien ārlietu ministram, bet arī visam mūsu Latvijas ārlietu dienestam ne tikai par šo apjomīgo un vērtīgo ziņojumu, bet par katru jūsu darbu, katru darba un svētku dienu. Un, kā jau ik katru gadu, to ir minējuši arī vairāki ārpolitikas pētnieki. Šis ziņojums, ko mēs šeit uzklausām Saeimā, faktiski ir labākais pieejamais publiskais pārskats par Latvijas aktuālo ārpolitiku, un šādam vērtējumam es akurāt arī pievienojos.

Šajā ziņojumā mēs redzam paša ministra atskatu, padarītā vērtējumu. Šeit, Saeimā, mēs debatējam par to, kā rokrokā turpināt sadarboties arī turpmāk. Un tāpēc savā uzrunā vēlos uzsvērt arī ārpolitikas parlamentārās dimensijas nozīmi ne tikai tādēļ, ka šogad Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros Saeima rīko virkni nozīmīgu pasākumu, bet arī tādēļ, ka Saeimas deputāti kā visa parlamenta deleģēti pārstāvji piedalās vairāku parlamentāro asambleju darbā, tostarp Eiropas Padomes, EDSO, NATO, Baltijas un Starpparlamentu Savienības parlamentārajās asamblejās. Tā kā esat uzticējuši man vadīt Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegāciju, tad arī runāšu par to.

Nākamnedēļ Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācija aizvadīs savu pirmo sesiju jaunajā sastāvā. Kolēģi no visām sešām Saeimas frakcijām piedalīsies virknes nozīmīgu jautājumu izlemšanā. Darba kārtībā ir paredzēts gan Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka ziņojums par Ukrainas bēgļu un pārvietoto personu humanitāro situāciju, gan aktuālās steidzamības kārtībā izsludinātās debates saistībā ar teroristu uzbrukumiem Parīzē, kā arī lēmums par turpmāko rīcību saistībā ar Krievijas Federācijas parlamentārās delegācijas mandātu.

Atgādināšu, ka Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja Krimas okupācijas un aneksijas dēļ pagājušā gada aprīļa sesijas laikā ir atņēmusi balsstiesības Krievijas delegācijai, kā arī izslēgusi tās pārstāvjus no visām vadošajām Parlamentārās Asamblejas struktūrām. Krievijas delegācijai tika liegtas tiesības balsot Parlamentārās Asamblejas sēdēs līdz 2014.gada beigām.

Ziņojuma rezolūcijā Parlamentārā Asambleja teica: “Asambleja kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un sekojošo Krimas aneksiju, kas ir nepārprotams starptautisko tiesību, tostarp ANO statūtu, Helsinku akta un Eiropas Padomes pamatnormu pārkāpums.” Neviens no argumentiem, kurus piesauc Krievijas Federācija savas rīcības attaisnošanai, neatbilst patiesībai. Referendums Krimā bija nekonstitucionāls. Tā rezultātam un Krievijas Federācijas veiktajai nelegālajai Krimas aneksijai nav juridisku seku, un Eiropas Padome to neatzīst. Tāpēc jaunajai Saeimas delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā ir jāturpina darbs arī pie šiem jautājumiem.

Tāpat, turpinot mums visiem tik ļoti nozīmīgo cilvēktiesību tēmu, arī es vēlos mūs apsveikt, ka pagājušā gada oktobrī ANO Ģenerālā Asambleja ir ievēlējusi Latviju ANO Cilvēktiesību padomē uz trīs gadu termiņu - no 2014. līdz 2017.gadam. Un šī ir tā pirmā reize, ka Latvija ir tikusi ievēlēta šādā padomē, kas ir svarīgākā ANO struktūra tieši cilvēktiesību jomā. To varam tulkot arī kā milzu atzinību Latvijas ārpolitiskajam kursam un zinātībai cilvēktiesību aizsardzības jomā, jo ANO Cilvēktiesību padomes mandāts aptver visplašāko cilvēktiesību un humanitāro tiesību spektru - tādu jautājumu loku, ar kuru iekšpolitiski Latvijai, par laimi, pat nav nepieciešamības izvērsti saskarties.

Es atbalstu Latvijas izvirzītās galvenās tematiskās prioritātes darbībai ANO Cilvēktiesību padomē - tās ir vārda brīvības un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības paaugstināšana. Un paredzēts arī ANO Cilvēktiesību padomē turpināt darbu jautājumā par dzimumu līdztiesību. Būtiski ir šiem jautājumiem pievērsties ne vien ANO Cilvēktiesību padomē, bet, protams, arī prezidējot Eiropas Savienības Padomē.

Notikumi Parīzē un nu jau arīdzan Beļģijā sāpīgi atgādinājuši par pieaugošo terorismu un radikālā ekstrēmisma problemātiku. Šīm problēmām, protams, nepieciešama plaša mēroga pieeja gan nacionālā, gan Eiropas Savienības, gan arī globālā līmenī. Terorisma un ekstrēmisma radikalizācijas jautājumi jau ir kļuvuši par darba kārtības prioritātēm mūsu prezidentūrai Eiropas Savienībā. Mēs šeit runājam, ka jāturpina fokusēties uz terorisma problēmu cēloņiem ārpus Eiropas, īpaši Sīrijā un Irākā, taču nevaram atslābināties arī Eiropas Savienības iekšienē, kur svarīga savstarpējā koordinācija, ātra informācijas apmaiņa starp drošības iestādēm, lai laikus spētu identificēt potenciāli bīstamas personas.

Diemžēl joprojām nav pieņemta pasažieru datu reģistra direktīva, kur problēmas iezīmējas arī Parīzes notikumu kontekstā. Tas, ka terorista dzīvesbiedrei bija iespējams atstāt Eiropu, bija iespējams dēļ tieši šādiem trūkumiem savstarpējā informācijas apmaiņā. Tas ir milzu izaicinājums katram likumdevējam - augstos, Eiropā aizsargātos cilvēktiesību standartus ietērpt visas sabiedrības interesēm kalpojošā Eiropas regulējumā tā, lai samērotu privātuma aizsardzību iepretim sabiedriskajai drošībai, kā arī vārda vai pulcēšanās brīvību iepretim apziņas un reliģijas brīvībai.

Notikumi Parīzē likuši mums atkal aizdomāties par vārda brīvības vērtību un nozīmi. Protams, terorisma akti paši par sevi nav saistāmi ar uzbrukumu vārda brīvībai, bet islāma radikāļu aktualizētā vārda brīvības pretnostatīšana islāma vērtībām vai - gluži pretēji! - it kā Rietumu vērtības aizstāvošās dažādās, arīdzan radikālās, pret islāmu vērstās demonstrācijas (piemēram, PEGIDA demonstrācijas un citas līdzīgas Vācijā un citur) apliecina, ka vārda brīvība atkal - šodien jo īpaši! - ir jāaizsargā. Ne velti es lietoju vārdu “atkal”, jo par šīs vērtības apdraudējumiem mums nepārtraukti liek domāt notikumi gan ārvalstīs, gan pašu mājās.

Visiem zināms, ka pēdējā gada laikā Latvija ir iesaistījusies ļoti aktīvi Pētera Grestes atbrīvošanas centienos.

Desmitiem žurnālistu ir tikuši nogalināti pēdējo piecu gadu laikā EDSO reģionā, daudziem ir uzbrukts, daudzu dzīvība ir bijusi apdraudēta. Tā teikts vairākos EDSO un Eiropas Padomes publicētajos ziņojumos.

Tiesības uz vārda brīvību var pieskaitīt pie vienām no senākajām un nozīmīgākajām cilvēktiesībām. Vārda brīvības nozīmīgā loma demokrātiskā sabiedrībā ir pastāvīgi atzīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos, atzīstot, ka tā veido vienu no svarīgākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem, vienu no pamatnosacījumiem tās progresam un katra cilvēka attīstībai.

Arī Latvijas Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka tiesības uz vārda brīvību raksturo demokrātisku valsts iekārtu un šo tiesību apjoms - demokrātisku sabiedrību. It īpaši arī Eiropas Savienības institūcijas... Eiropas Savienības Pamattiesību harta arī iekļauj informācijas brīvību, un, protams, arī šīs brīvības izpausme ir pakļauta formalitātēm, nosacījumiem un ierobežojumiem, kuriem tomēr jātiek šauri interpretētiem un kuru nepieciešamībai jātiek pārliecinoši pierādītai.

Godātie kolēģi! Atsevišķos gadījumos, iespējams, ir jāpieļauj vārda brīvības ierobežojums, lai sabiedrībai aizsargātu citas pamattiesības, taču, runājot par vārda brīvības robežām, kas šajās dienās nodarbinājušas ne vienu vien prātu, jāuzsver, ka vārda brīvības robežas tiesiskā valstī noteic ar likumu, nevis ar dūres spēku. Un žurnālistu tiesībām veikt savu darbu drošos apstākļos - bez bailēm tikt aizskartiem, kļūt par uzbrukuma upuriem vai nogalinātiem - ir noteicoša nozīme preses un vārda brīvības eksistencē. Uzbrukums Charlie Hebdo redakcijai Parīzē ir satricinājis visu pasauli, ir satricinājis arī Latviju un vēlreiz mums ir atgādinājis, ka vārda un preses brīvība ir vērtības, kas nevar tikt uzskatītas par pašsaprotamām. Tās ir pastāvīgi no jauna jāapstiprina un jāstiprina.

Tādēļ jo īpaši liels ir mans gandarījums, ka par vārda un mediju brīvības jautājumu prioritāro lomu šī gada ārpolitikas plānos esam dzirdējuši arī šeit no šīs tribīnes. Latvija dažādos starptautiskajos forumos ir vienmēr aizstāvējusi šos principus un šogad kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts plāno organizēt vairākus vārda un mediju brīvības tematikai veltītus starptautiskus pasākumus, kuros es arī ceru uz mūsu parlamentāriešu līdzdalību. No 2. līdz 4.maijam Rīgā plānoti UNESCO pasaules preses brīvības dienu pasākumi, 20.maijā Rīgā plānota Austrumu partnerības mediju brīvības konference, tāpat arī UN Women izpildpadomes dalībvalsts... kā dalībvalsts plānojam organizēt pasākumus, kas būs veltīti sieviešu lomai medijos un izglītībā.

Tāpēc, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi, mēs visi tiešām intuitīvi jūtam, ka šis gads būs smags, daudzu darbu un izaicinājumu pilns gan ārlietu ministram, gan ārlietu dienestam, gan arī mums visiem šeit klātesošajiem. Un mēs katrs varam darīt ļoti, ļoti daudz, citastarp, aizstāvot vārda brīvību, iestājoties par demokrātiskas valsts pamatvērtībām gan pašu mājās, gan Ukrainā, gan arī Krievijā, gan starptautiskajās organizācijās, kuru dalībvalsts esam. Un lai mums visiem ir izturība to paveikt!

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie ārlietu un aizsardzības ministru kungi! Ekselences! Kolēģi! Vispirms vēlos pateikties ārlietu ministram par precīzo un visaptverošo ziņojumu. Arī, manuprāt, tas bija labākais no ārlietu ziņojumiem, kāds līdz šim ir bijis. Oponējot kolēģiem, kas varbūt vēlējās tur redzēt kaut kādus precīzākus un kvantitatīvi izmērāmus rezultātus, tomēr jāsaka, ka ārlietas, diplomātija un savstarpējās attiecības nav darbs pie virpas, kur tu dienas beigās vari saskaitīt, cik ir izvirpots detaļu, un piefiksēt konkrētu rezultātu. Tāpat kā cilvēku savstarpējās attiecības tās ir neizmērāmas.

Aizvadītais gads, šķiet, bijis viens ne no vienkāršākajiem ārpolitikas jomā, tomēr esmu pārliecināts, ka šis būs daudz grūtāks. Tas būs izaicinājumu, pārbaudījumu gads ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropas Savienībai un, varētu pat teikt, arī visai starptautiskajai sabiedrībai.

Savā runā vēlos pievērsties tieši ārlietu ekonomiskajai dimensijai, ekonomiskajiem aspektiem, precīzāk sakot, tieši starptautiskajai tirdzniecībai un enerģētikai. Ja tā padomā, tad tieši ekonomika ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nosaka valstu savstarpējās attiecības un arī dažādus ģeopolitiskos notikumus. Mazas valsts ekonomika nav iedomājama bez eksporta bāzes, savukārt savu produkciju mēs nekad nevarēsim pārdot valstīm, ar kurām mums nav labu attiecību. Savukārt plašāks tirgus nozīmē lielāku noietu, plašākas iespējas un straujāku attīstību.

Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums jeb tā sauktais TTIP, vai, vēl citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu Brīvās tirdzniecības līgums, ja tas tiks noslēgts, būs pasaules vēsturē lielākais tirdzniecības līgums, kas aptvers turpat vai pusi no mūsu pasaules ekonomikas. Balstoties uz Eiropas politikas pētījumu centra veikto pētījumu, līguma kopējā ekonomiskā ietekme pēc tā pieņemšanas būtu tiešām ievērojama. Eiropas Savienība no tā gūtu iekšzemes kopprodukta pieaugumu līdz pat 120 miljardiem eiro, kas ir tātad 0,5 procenti no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis iegūtu 95 miljardus eiro jeb 0,4 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tātad ļoti, ļoti iespaidīgi skaitļi!

Vislielāko ieguvumu no šī līguma iegūtu metālapstrādes, farmācijas un pārtikas rūpniecības nozares. Tās ir nozares, kurās Latvijai ir, ko piedāvāt, tās ir nozares, kas ir ļoti nozīmīgas Latvijas tautsaimniecībai. Šis līgums atceltu ASV un Eiropas Savienības savstarpējās tirdzniecības nodevas, kas sastāda apmēram 3 procentus no kopējā tirdzniecības apjoma. Turklāt tas samazinātu birokrātiju, kas traucē savstarpējai tirdzniecībai. Šī līguma pieņemšana ir Latvijas, Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu interesēs un ir ļoti svarīga.

Neapšaubāmi šis līgums nav tikai ekonomisks līgums. Tas ir arī politisks signāls, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība ir stratēģiskie partneri, uzticami partneri un sabiedrotie. Tas ir īpaši svarīgi šajā nemierīgajā starptautiskajā gaisotnē, kad viena valsts pārzīmē Eiropas karti, anektējot citas valsts teritorijas, kā arī turpina destabilizēt situāciju visā reģionā.

Tādēļ aicinu ārlietu ministru pievērst īpašu uzmanību šim jautājumam. Tāpat lūdzu arī kolēģus, kurus varbūt ne līdz galam apmierina visas šī līguma sadaļas, iebilst tieši pret konkrētajām sadaļām, nevis pret visa līguma pieņemšanu kopumā.

Vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir enerģētika. Enerģētika mūsdienās ir gan ekonomikas konkurences, gan arī nacionālās drošības jautājums. Bez enerģētiskās neatkarības īsti nemaz nav iespējama valsts neatkarība dažādu lēmumu pieņemšanā, jo, kā jau redzams pēc nesenajiem notikumiem mūsu pašu reģionā, enerģija var tikt izmantota par sava veida ieroci, kas tika un tiek izmantots, lai manipulētu un pat draudētu.

Latvijai šajā situācijā ir jābūt īpaši uzmanīgai un aktīvai, jo mums tātad ir jāturpina meklēt jaunus veidus, kā diversificēt enerģijas piegādes. Naftas un gāzes cenas šodien pasaulē krīt. Tas neapšaubāmi nāk par labu gan Latvijas, gan visas Eiropas Savienības ekonomikai, tāpat katrai ģimenei. Taču tas nemaina faktu, ka mēs esam pārāk atkarīgi no viena piegādātāja, un negribētos, ka mēs šo zemo naftas cenu iespaidā ieslīgtu tādā kā pašapmierinātībā vai ziemas miegā un pazaudētu mērķtiecīgu virzību uz alternatīvām gāzes piegādēm pa jūru, pa sauszemi caur Poliju no Centrāleiropas, kā arī domātu par energoefektivitāti, jo tā enerģijas daļa, ko mēs nepatērējam, mums izmaksā vismazāk.

Tādēļ aicinu izmantot mūsu prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, lai vēl vairāk aktualizētu enerģētikas drošības un diversifikācijas jautājumus. Latvijas interesēs un, esmu pārliecināts, arī visas Eiropas Savienības interesēs ir slānekļa gāzes industrijas attīstība. Protams, šobrīd, pastāvot tik zemām naftas cenām, šīs nozares attīstība bremzēsies, bet esmu dziļi pārliecināts, ka šai nozarei būs ļoti nozīmīga loma nākotnes pasaules enerģētikas tirgū. Arī šīs nozares attīstība ir vistiešākajā veidā ļoti atkarīga no iepriekš minētā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības līguma.

Visbeidzot gribu novēlēt ārlietu ministram un visam ārlietu dienestam izturību, un tad atliek jums novēlēt šo unikālo, prezidentūras laikā iegūto pieredzi saglabāt un izmantot priekšdienām - Latvijas attīstībai.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, otro reizi.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Paldies.

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, par jūsu uzrunu! Paldies komisiju vadītājiem. Paldies arī visiem kolēģiem gan par labajiem vārdiem, gan par kritiku. Bet nu acīmredzot ir pienācis laiks nedaudz atbildēt uz dažiem šeit izvirzītiem jautājumiem un arī replikām.

Vispirms es tiešām gribu pievērsties tam, ko teica Kola kungs. Godīgi sakot, mani mazliet pārsteidz viena otra pasāža šajā runā, ņemot vērā to, ka mēs ļoti bieži tiekamies Ārlietu komisijā un par daudziem jautājumiem esam diskutējuši. Pirmām kārtām neesot skaidra Eiropas Savienības pozīcija pret Krieviju, un arī Latvijas pozīcija saistībā ar sankcijām neesot skaidra. Es nezinu, kādu valodu es vēl varētu lietot un kādā veidā varētu, teiksim, skaidrāk pateikt, ka Latvija absolūti atbalsta sankcijas pret Krievijas Federāciju (Zālē starpsaucieni.), kamēr netiks izpildīta Minskas vienošanās. Tas ir vairāk nekā skaidrs! Pirmdien Eiropas Savienības Ārlietu padome tikpat skaidri to pateica. To mēs varētu šeit vēlreiz uzsvērt.

Es saprotu bažas par to, ka vēstniecība Maskavā sadarbojoties ar Krievijas uzņēmumiem. Bet saprotiet - kur lai citur mūsu vēstniecība gūst savai darbībai nepieciešamos pakalpojumus? Mēs importēt acīmredzot vienu vai otru pakalpojumu tīri fiziski nevaram. Tā ka šis ir ļoti dīvains apgalvojums.

Par teroristiskiem grupējumiem Ukrainā. Es jau savulaik esmu skaidrojis, ka Latvija bija viena no tām, kas 23.jūlijā pagājušajā gadā Ārlietu padomē skaidri uzdeva sagatavot nepieciešamos materiālus šo divu tā saucamo tautas republiku atzīšanai par teroristiskām organizācijām. Bet tas nav tikai politisks jautājums. Ir jābūt juridiskiem faktiem, un ir jābūt pietiekami daudz informācijas no Ukrainas. Pašlaik tas vēl nav noticis. Ja mēs saņemsim - un mēs par to esam teikuši Ukrainas pusei - materiālus, tad neapšaubāmi šis jautājums virzīsies.

Pavisam dīvains un nesaprotams ir apgalvojums, ka Latvija neko nav darījusi, lai palīdzētu Ukrainai. Piemēram, cilvēku ārstēšanā Latvija bija viena no pirmajām valstīm. Jau pagājušā gada martā tā uzņēma pirmos 10 cietušos. Šobrīd ir nākamie 10, un mēs izskatām iespēju šādu palīdzību turpināt. Latvija šogad arī apmācīs 15 ukraiņu studentus mūsu universitātē speciālā semestrī, kas būs veltīts Eiropas tiesībām, Eiropas politikām. Mēs esam to pašu pagājušajā gadā darījuši arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, palīdzot gatavot Ukrainas ekspertus darbam ar Eiropas Savienību.

Par cīņu pret propagandu vēl pirms prezidentūras. Nu, redziet, ja mēs, teiksim, pasekojam rūpīgāk līdzi Ārlietu ministrijas gan paziņojumiem, gan aktivitātēm, tad vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pagājušajā gadā jau vairākkārt Eiropas Savienības Ārlietu padomē mēs skaidri norādījām, ka ir jādomā par vienotu Eiropas kanāla krievu valodā izveidi. Jau 22.novembrī, rakstot par galvenajiem prezidentūras darbiem ārpolitikas jomā - šo vēstuli esmu rakstījis Federikai Mogerīni -, es augstajai pārstāvei norādīju uz to, ka stratēģiskajai komunikācijai, kas, citādā valodā runājot, tā pati cīņa ar propagandu vien ir, ir jābūt Eiropas Savienības Ārlietu padomes darba kārtībā.

Vēl, protams, labs apgalvojums, ka Centrālāzijas reģions nav tāds īpaši svarīgs, bet Ķīna un visi pārējie tirgi gan. Bet kā lai līdz tai Ķīnai tiek? Laikam jau jāšķērso tā Centrālāzija.

Un visbeidzot... Jā, migrācijas jautājumi ir ļoti problemātiski. Jā, es saprotu, teiksim, to, ka šis jautājums gan mūsu prezidentūras laikā, gan pēc tam virzīsies ļoti, ļoti smagi. Taču es būtu ļoti piesardzīgs, šobrīd runājot par to, par ko mēs vēl Eiropas Savienībā nerunājam. Jūs kaut kā jau sākat taisīt kvotas tur, kur šīs kvotas vēl nav jātaisa.

Sudrabas kundze runāja par to, ka tas esot garlaicīgs ziņojums - kā pamatskolas mācību grāmata. Godīgi sakot, noklausoties Sudrabas kundzes runu, es esmu sapratis, ka tas bija jātaisa vēl garlaicīgāks un vēl vienkāršāks. (Zālē smiekli. Dep. J.Kursīte-Pakule aplaudē.)

Pirmām kārtām teksts “Latvija uzskata”... Gribētu vērst uzmanību uz to, ka saskaņā ar vispārpieņemto starptautisko praksi un arī ar to, kas ir ierakstīts Latvijas likumos, Ārlietu ministrija pārstāv Latvijas valsti. Un mūsu ziņojums, mūsu diskusijas šeit, arī viedokļi Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā, kur mums tiešām bija ļoti laba domu apmaiņa, kopumā veido šo oficiālo pozīciju. Tā ka turpmāk, ja jūs lasīsiet Ārlietu ministrijas paziņojumos, piemēram, ka Latvija izsaka līdzjūtību, Latvija nosoda, Latvija uzskata, tad mēs tiešām runājam valsts vārdā, un tas ir Ārlietu ministrijas viens no pamatuzdevumiem.

Par starptautisko koalīciju cīņai pret ISIL. Kas tā tāda par koalīciju, un kāpēc mēs tai esam vai neesam pievienojušies? Un ka tam ir vajadzīgs Saeimas lēmums... Saeimas lēmums ir nepieciešams tikai tad, ja Latvija nosūta savus karavīrus darbībai militārās operācijās. Tas nav tas, ko mēs darīsim, bet mēs politiski esam pieņēmuši lēmumu atbalstīt šo koalīciju, kurā ir vesela rinda valstu - gan Rietumu valstis, gan arābu valstis -, lai cīnītos pret teroristiem, gan kontrolējot finanšu plūsmas, gan arī strādājot pie likumdošanas uzlabošanas.

Par Afganistānas misiju. Afganistānas misija - tāda, kāda tā bija, militārā misija, - beidzās 2014.gadā. Šobrīd mēs esam nosūtījuši... un faktiski gatavojam arī papildu kontingentus, lai apmācītu Afganistānas bruņotos spēkus. Mēs varam daudz runāt, cik šī misija bija veiksmīga, un skatīties uz narkotikām, bet neaizmirsīsim, ka 2001.gadā, pēc terora aktiem, tā bija talibu... tā faktiski bija islāma ekstrēmistu patversme! Un tādā ziņā, teiksim, šī operācija bija nepieciešama. Tas, ka Afganistānai vēl priekšā ļoti ilgs ceļš, lai normalizētu situāciju (un tas ir pašu afgāņu rokās!), - tas gan ir skaidrs.

Pavisam dīvaini man likās, ka mēs nevaram vienoties par jūras robežu ar Lietuvu un Igauniju. Šodien pirmo reizi uzzināju, ka mums ir problēmas ar Igauniju robežu ziņā. Sudrabas kundze, mums nav nekāda veida problēmu ar mūsu kaimiņvalsti! Un es gribētu vērst uzmanību uz to, ka ar Lietuvu mums ir tiešām noslēgts līgums. Šis līgums nav ratificēts Latvijā dažādu iemeslu dēļ. Šobrīd Latvija ir uzsākusi sarunas ar Lietuvu par robežlīguma 4.pantā minētā ekonomiskās sadarbības līguma izstrādi. Tam ir jābūt Latvijas interesēm atbilstošam. Neapšaubāmi, tad, kad šīs sarunas beigsies, mēs nāksim gan uz valdību, gan, ļoti iespējams, arī uz Saeimu - līdzīgi, kā tas bija saistībā ar Latvijas un Krievijas līgumu -, lai arī par to diskutētu un saņemtu mandātu. Bet šobrīd līgums ir noslēgts, tas nav ratificēts, un mēs labi zinām, kāpēc.

Par diplomātiskajām pārstāvniecībām. Nekas neesot dzirdēts, ka mēs kaut kur esot vai neesot kopā... Tad nu es gribētu vēlreiz informēt... Es jau pagājušajās debatēs pirms gada vai pirms diviem - bet tad bija tiešām cita Saeima, tāpēc varbūt ne visi zina - iezīmēju tos stratēģiskos virzienus līdz 2020.gadam -, kurās valstīs mēs atvērsim vēstniecības. Bet jau šobrīd mums ir ļoti laba sadarbība. Piemēram, Latvijas vēstniecība Apvienotajos Arābu Emirātos ir kopā ar Dānijas vēstniecību. Latvijas vēstniecība Ēģiptē un Azerbaidžānā ir kopā ar Igaunijas vēstniecību. Kazahstānā Lietuvas konsulāts atrodas Latvijas vēstniecības telpās. Līdz šim gadam mūsu pārstāvji strādāja Lietuvas vēstniecības telpās Moldovā. Mums ir īpaši noslēgts Baltijas un Ziemeļvalstu memorands par sadarbību un savstarpēju atbalstu diplomātisko pārstāvniecību, teiksim, nodrošināšanā. Līdz ar to šie darbi jau tiek darīti.

Krauzes kungs jautāja par ESAO, vai ekonomika atgūs tos līdzekļus... Es domāju, ka jā, tāpēc ka dalība šajā organizācijā nozīmē pavisam citu, labāku, kredītreitingu... iespēju, teiksim, aizņemties lielu projektu īstenošanai līdzekļus par daudz, daudz mazākiem procentiem. Tā ir arī, protams, iespēja, bet tas ir lielā mērā atkarīgs no mums - izmantot to intelektuālo resursu mūsu izglītības sistēmas, mūsu ekonomikas veicināšanai. Un, protams, ir arī ļoti, ļoti spēcīgi pretkorupcijas politikas elementi šeit. Un varu tikai teikt, ka sarunu procesā mēs neapšaubāmi iestāsimies par Latvijas interešu īstenošanu.

Liepiņa kungam es arī gribētu teikt tiešām paldies par daudzajām idejām un priekšlikumiem. Tiešām daudzi no tiem ir vērā ņemami. Pēc katrām debatēm mēs faktiski ļoti rūpīgi analizējam un ņemam vērā daudzus priekšlikumus gan no pozīcijas, gan no opozīcijas un cenšamies, lai katrs nākamais ziņojums tāpat kā Olimpiskās spēles būtu labāks par iepriekšējo. Tā ka es ceru, ka 2016.gada debatēs mums jau būs vēl kvalitatīvāka saruna.

Bet, runājot par prezidentūru un ekonomisko labumu, es gribētu akcentēt tikai divas lietas... faktiski trīs lietas. Ja mums izdotos - un mēs strādājam pie tā, un tur mums ir vajadzīgs 28... 27 citu valstu atbalsts - Junkera plāna apstiprināšana gan Parlamentā, gan Padomē, kā arī šo līdzekļu piesaiste gan kopīgiem Eiropas Savienības, gan arī Latvijas lielajiem ekonomikas projektiem... Ja mums Eiropas Padomē martā tiks... es atvainojos, jūnijā tiks apstiprināta tā digitālā darba kārtība, kā mēs to redzam, ja martā mums izdosies pavirzīties ar Enerģētikas savienību, tad, es domāju, tie būs arī tieši Latvijas ekonomiku veicinoši faktori.

Es šeit gribētu teikt, ka man laikam būtu par pirmajām reakcijām, kuras šeit izskanēja, arī daudz, daudz ko vēl teikt, bet es gribu tiešām klausīties tālāk šīs debates un atgriezties vēl kādu brīdi tribīnē, lai atbildētu uz nākamajiem priekšlikumiem - gan idejām, gan kritiku.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram!

Lejiņa kungs, vai jums debatēm pietiks ar 6-7 minūtēm? (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pietrūks! Ejam...!” Zālē smiekli.)

Tātad ir priekšlikums doties pārtraukumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds rezultāta nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

Taču pirms tam vārds paziņojumam Kalniņa kungam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Visiem Ārlietu komisijas locekļiem es lūdzu atnākt uz komisijas telpām pulksten 13.00. Mums būs īsa ārkārtējā sēde. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, lūdzu!

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Andris Buiķis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Romāns Mežeckis, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Kārlis Seržants, Veiko Spolītis, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns, Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu jūs ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Ministra kungs! Kolēģi! Un, ja zālē ir vēl vēstnieki, vēršos arī pie viņiem... Ekselences!

Es domāju, ka es runāšu desmit minūtes, bet pat gadījumā, ja es par minūti pārsniegtu, lūdzu atļaut...

Sēdes vadītāja. Ja deputāti piekrīt. (No zāles: “Piekrīt! Piekrīt!”)

A.Lejiņš. Runas ievadā atļaujiet man citēt divas rindkopas no Henrija Kisindžera jaunās grāmatas “Pasaules kārtība”. Tā ir dabūjama mūsu bibliotēkā, nupat iznākusi. (No zāles: “Cik maksā?”) Bibliotēkā mēs varam par velti to aizņemties... Šajā grāmatā autors cenšas atbildēt uz jautājumu, kāda pasaule izskatīsies nākotnē, kad rodas jaunas lielvaras un varas centri. Kādu vietu ieņems Eiropa un Amerika jaunajā pasaules kārtībā? Nu, tie deputāti, kas ir “pārpalikuši” no 10.Saeimas, atcerieties, ka es šito pacēlu (Rāda zālei attēlu.)... atcerieties... jā... Un jūs vēl redzat jautājuma zīmi tur, kur ir Irāna... Un atcerieties, ka tanī laikā mēs gaidījām karu starp Ameriku un Irānu... ka teju, teju izcelsies karš. Bet ko šodien mēs redzam? Ka ļoti iespējams, ka Irānas jautājums tiks atrisināts. Un, protams, tam būs liela ietekme uz visu starptautisko politiku.

Es gribētu pateikt, ka šo karti iezīmēja viena domnīca Norvēģijā, kad šis gadsimts pārkāpa iepriekšējā gadsimta slieksni. Un tad nu tikai sākās visos ārpolitikas institūtos debates, un mūs izsauca... Eiropas institūtu direktorus izsauca uz Vašingtonu, kur Amerika mums paziņoja, ka pēc 50 gadiem Amerika vairs nebūs lielākā pasaules ekonomiskā vara. Nu, tas mūs kārtīgi nošokēja... Un tāpēc jau radās šī rindkopa, un tas ir arī tas, par ko es tagad tālāk runāšu.

Tātad - divi citāti. Bet, pirms es nolasīšu tos citātus, es gribu vēl pateikt: tā bija domnīca, kas šito uzgāja - jauno ģeopolitisko karti, un gudras ir tās valstis, kas finansiāli dāsni atbalsta savus pētniecības institūtus.

Citāts Nr.1. To saka Kisindžers: “Ja ASV tiktu šķirtas no Eiropas politiski, ekonomiski un arī aizsardzības jomā, ģeopolitiski tās kļūtu par salu pie Eiroāzijas krastiem, bet Eiropa kā tāda varētu vien pārvērsties par piedēkli Āzijai un Tuvajiem Austrumiem.”

Citāts Nr.2. Te ir runa par prezidenta Rūzvelta teikto, strīdoties ar ASV vēstnieku Maskavā Viljamu Bulitu. Viņš saka: “Bil, es neapstrīdu tavus faktus, es neapstrīdu tavu spriedumu loģiku. Man tikai ir nojauta, ka Staļins nav tāds cilvēks. Domāju, ja došu viņam visu, ko vien spēju, un neko neprasīšu no viņa pretī, noblesse oblige...” (tas latviski nozīmē - “pateicoties stāvokļa uzliktajiem pienākumiem”)... “viņš nemēģinās neko anektēt un strādās demokrātijas un miera pasaules labā.”

Pirmā citāta būtība ir par Amerikas un Eiropas vadošo pozīciju nepazaudēšanu procesā, kurā veidojas daudzpolāra pasaules sistēma, jo katra vara grib spēlēt pirmo vijoli.

Otrais citāts ir mācība, ko varam gūt, veidojot attiecības ar tā saukto jauno Krieviju, bet tas pilnībā saplūst kopā ar pirmajā citātā pausto izaicinājumu. Latvijas prezidentūras laikā lielā mērā tiks likti pamati tam liktenim, kāds piemeklēs Eiropu jau tuvāko desmit gadu laikā. Ja mūrēsim šķībus pamatus, tad mūsu Eiropas Savienības māja var sākt pelēt un šķobīties. Būs grūti aizstāvēt mūsu nacionālās intereses uz ļodzīgiem pamatiem. Konkrēti tas nozīmē to, ka Eiropas Savienībai ir jānoslēdz brīvās tirdzniecības līgums ar ASV vēl Obamas prezidentūras laikā - tā saucamais TTIP, kas nozīmē “transatlantiskā tirdzniecība un investīciju partnerība”. Tikai tad, kad tas būs izdarīts, varēsim vērsties pie Ķīnas un sākt sarunas par iespējamo brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Un tie, kas uzmanīgi noklausījās, ko Obamas kungs teica savā uzrunā Amerikas tautai aizvakar, varēja starp rindām lasīt, ka viņš apmēram tāpat arī domā. Viņš uztraucas, ka Ķīna var uzspiest Amerikas strādniekiem zemākus standartus, nekā viņiem šodien ir.

Varētu domāt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir zināma priekšrocība - nekļūt izolētām. Gadījumā, ja izgāžas TTIP, tās vienlaikus risina sarunas arī ar 11 Āzijas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīm par citu brīvās tirdzniecības līgumu, sauktu par Trans-Klusā okeāna partnerību. Šajā partnerībā ietilpst pasaules trešā lielākā ekonomika - Japāna. Bet arī Eiropas Savienība jau ir sākusi sarunas ar Tokiju par brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Japānu. Turklāt Eiropas Savienībā nupat ir noslēgtas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, kas arī ir Klusā okeāna līgumsarunu partnere. Tātad jūs redzat, ka pārklājas jau dažādi līgumi. Tajā pašā laikā Ķīna, kura nepiedalās Trans-Klusā okeāna partnerības sarunās, pamanījusies noslēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar Austrāliju un Jaunzēlandi, kas arī tomēr ietilpst minētajā Klusā okeāna sarunu grupā.

Kā jūs redzat, attīstība ir dinamiska, bet viens ir skaidrs: brīvās tirdzniecības līgums ar ASV ir lielākais, kāds vien var būt, un tas apvienos divus varenākos politiskos un ekonomiskos blokus pasaulē. Tie abi kopā rada gandrīz pusi no visas pasaules IKP. Tas ir pilnīgi jauna veida tirdzniecības līgums, kas noteiks standartus pārējiem līdzīgiem līgumiem ar trešajām pusēm. Atsevišķi to panākt katrs bloks vairs nevar. Tā ir, patīk mums vai nepatīk, jaunā, topošā pasaules realitāte.

Otra realitāte ir tā, ka topošie un jau esošie jaunie varas centri - Ķīna, Indija, Brazīlija, Turcija - nepievienojas Rietumu sankcijām... nepievienojās Rietumu sankcijām... sankciju noteikšanā Krievijai par klaju agresiju pret Ukrainu.

Attiecībā uz Austrumu valstīm šāda nostāja vispār mulsina, jo tieši Āzijas reģionam ir raksturīgi smagi teritoriālie strīdi, no kuriem mēs Eiropā esam pasargāti, pateicoties mūsu Eiropas Savienībai un NATO. Kas to lai zina, varbūt kādam šis precedents Ukrainā ir izdevīgs. Der atcerēties hitleriskās Vācijas rīcību, no Čehoslovākijas anektējot Sudetijas apgabalu. Tas patiesībā bija Otrā pasaules kara cēlonis, un šajā rīcībā 1938.gadā bija daudz kopīga ar to, ko Putina Krievija izdarīja ar Krimu.

Bet, ja Ķīna un Indija pēc nacionālām Putina vizītēm panāca izdevīgus nosacījumus gāzes un naftas iegādei, tad tas ir noticis, pateicoties tieši Rietumu, arī Japānas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Kanādas sankcijām. To zina lielie Āzijas “milži” - Ķīna un Indija. Tā ir arī mūsu priekšrocība - ar nosacījumu: ja Eiropas Savienība un ASV spēj noslēgt savstarpēji izdevīgu brīvās tirdzniecības līgumu.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi!

Neapšaubāmi, pēc terora akta Parīzē ir arī Latvijā aktuāls kļuvis iekšējās drošības jautājums. Tāpēc vēlos paust savu viedokli par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par iecerēto darbību un papildināt ministra kunga tēzi, ka 2015.gadā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un citām institūcijām veltīs papildu pūles sabiedrības saliedētības stiprināšanai.

Protams, terora draudi Latvijā ir ļoti zemi, taču pastāv zināms terora importa risks, jo līdz ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā iekļūšana Latvijā jebkuram Eiropas Savienības teritorijā dzīvojošam teroristam kļuvusi nesalīdzināmi vienkāršāka.

Un, runājot par iekšējo Latvijas drošību un sabiedrības saliedētības stiprināšanu, es saskatu vairākas problēmas, bet šodien minēšu tikai divas: pirmkārt, sašķelta Latvijas sabiedrība, kuras pārstāvjiem ir dažāda vēsturiskā atmiņa, un, otrkārt, atsevišķas pļāpīgas amatpersonas, kuras bārstās ar saukļiem un tracina sabiedrību.

Runājot par pirmo problēmu, gribētos atzīmēt, ka Latvijas priekšrocība ir gadsimtiem ilgas dažādu etnisko, lingvistisko un reliģisko grupu līdzāspastāvēšanas un sadarbības tradīcijas. Tomēr traģiskie vēstures notikumi joprojām izraisa pretrunīgu izpratni Latvijas iedzīvotājos, kuri pieder dažādām etniskām grupām. Diemžēl, lai stiprinātu savu ietekmi, atsevišķi politiķi izmanto vai pat veicina emocionālas noskaņas, kas radītas no vēsturiski izveidotiem aizvainojumiem un aizspriedumiem. Es uzskatu tādu politiku par Latvijai nepieņemamu un pat bīstamu.

Domāju, ka sabiedrības saliedētības politikas priekšnosacījums ir dažādām grupām piederošu cilvēku savstarpēja uzticēšanās. Tāpēc saliedētības politikas pamatā jābūt cieņai pret dažādu sabiedrības grupu interesēm, īpatnībām un vēsturisko pieredzi.

Sabiedrības saliedētības politiku ir iespējams uzskatīt par veiksmīgu tikai tad, ja latviešus nemāc šaubas par latviešu kultūras attīstības iespējām un ja mazākumtautības ir pārliecinātas par Latvijas valdības un Saeimas patiesām rūpēm saglabāt viņu valodas un kultūras.

Manuprāt, multikulturālas izglītības principa nostiprināšana skolās ir svarīgs sabiedrības integrācijas priekšnoteikums, radot izglītības sistēmā dabīgu un labvēlīgu vidi. Šādas garantijas, manuprāt, palīdzēs precīzāk formulēt Latvijas prioritātes un stiprināt valsts iekšējo drošību. Svarīgi, lai pilsoniskās sabiedrības viedoklis tiktu ne tikai uzklausīts, bet arī ņemts vērā.

Runājot par otro problēmu, jāteic, ka tik tiešām Latvijā ir zems terorisma draudu līmenis, taču, lai to padarītu vēl niecīgāku, politiķiem nav jāaizraujas ar saukļiem, nav jātracina sabiedrība, bet jāpiedāvā virkne konkrētu pasākumu, kas varētu veicināt Latvijas iedzīvotāju saliedētību. Manuprāt, riskus rada tie Latvijas politiķi, kuri bārstās ar saukļiem, tādējādi provocējot sabiedrību un radot absolūti nevajadzīgu spriedzi.

Kopumā es uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, ka ārpolitika pārtop par iekšpolitikas ķīlnieci un sāk kalpot atsevišķu partiju šaurām interesēm, vienlaikus kaitējot Latvijas valsts interesēm.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ekselences! Kolēģi! Ministra kungs!

Es klausos kolēģu uzstāšanās un domāju: vai es pareizi esmu sapratis, ka mēs skatām un vērtējam ārlietu ministra ziņojumu, bet mazāk izsakām savu viedokli par ārpolitikas jautājumiem, jo te bija ziņojums.

Paldies ārlietu ministram par ziņojumu! Tas ir ļoti plašs un raisa jautājumu: kā izpildvarā, Ministru kabinetā, tiek sadalītas kompetences starp ministrijām, Latvijai esot Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij? Nacionālās drošības likumā ir noteiktas dažu ministriju, kas nodarbojas ar fiziskās drošības jautājumiem, kompetences.

Pirmkārt, 15.pantā ir noteiktas Ārlietu ministrijas kompetences. Ārlietu ministrija īsteno, koordinē un analizē - īsteno valsts ārējās drošības politiku, koordinē Latvijai saistošo starptautisko līgumu slēgšanu nacionālās drošības jomā un analizē ārvalstu ārējo un iekšējo politiku.

Ārlietu ministrijas nolikuma 4.1.punktā tiek noteikts izstrādāt valsts ārpolitiku. Tātad Ārlietu ministrija gan izstrādā, gan realizē valsts ārējās drošības politiku un koordinē 5.5.punktā paredzēto valsts pozīcijas izstrādi un interešu pārstāvību NATO.

Mans komentārs. Ziņojumā nav skaidri izdalīts, kā Ārlietu ministrija pilda savas Nacionālās drošības likuma 14.pantā noteiktās kompetences.

Otrkārt, vajadzētu vienoties par atslēgvārdu vienotu izpratni. Piemēram, vārds “drošība” ziņojumā tiek lietots ar dažādu nozīmi. Ziņojuma otrajā lapaspusē ir citāts: “Reaģējot uz norisēm Eiropā, Latvijas ārpolitika 2014.gadā fokusējās uz nacionālās drošības stiprināšanu, NATO klātbūtnes nodrošināšanu mūsu reģionā un atbalstu Ukrainai.”

Sadaļā “Drošība nacionālajā, reģionālajā un globālajā līmenī” tiek skatīti šādi jautājumi: drošības situācija Eiropā un kolektīvā aizsardzība, Kopējā drošības un aizsardzības politika un reģionālā drošība un cīņa ar terorismu.

Piebilde: atbalstu aizsardzības ministra ierosinājumu stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus. Viņš, uzstājoties šeit, izteica šo priekšlikumu palielināt par 2 tūkstošiem karavīru profesionālos aizsardzības spēkus.

Bet nu mans komentārs. Šajā sadaļā ar vārdu “drošība” saprot tikai fizisko drošību vai aizsardzību, kaut gan vietām tiek rakstīts “drošība un aizsardzība”. Nacionālās drošības likumā un Nacionālās drošības koncepcijā ar vārdu “drošība” saprot gan ekonomisko, gan politisko, gan sociālo, gan arī aizsardzības jomu.

Vai arī apmēram 25 procentu, ceturtās daļas, iedzīvotāju aizbraukšana no Latvijas un vai tas, ka mirstība Latvijā pārsniedz dzimstību, neietekmē drošību nacionālajā līmenī, kā saucas tā sadaļa?

Nobeigumā. Esošie normatīvie akti nosacīti labi darbojās 20.gadsimtā, bet ļoti slikti darbojas vai vispār nedarbojas 21.gadsimtā. Piemēram, mēs visi zinām notikumus 2008.gadā Gruzijā un notikumus 2014.gadā un tagad Ukrainā. Šajā sakarā jautājumi: kas ir izdarīts un ko tiek plānots darīt šajā jomā? Cik neatkarīgi Latvija var veidot savu politiku tajā vai citā nozarē, konkrēti - ārpolitikā?

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Runāšu par diasporu. Diasporai ziņojumā ierādīta vieta starp četrām ārpolitikas prioritātēm, un arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, kuru vadu, diaspora ir viena no četrām prioritātēm. Un man ir bijusi iespēja jau vairākus gadus daudz redzēt praktiski darbībā Ārlietu ministriju vai arī sadarboties diasporas jautājumos, un esmu pateicīgs un vērtēju šo sadarbību ļoti pozitīvi. Atturēšos no komplimentiem par daudziem konkrētiem gadījumiem, no to uzskaitīšanas, un lai tā nav nepateicība no manas puses, ja jautāšu: ko varam pilnveidot, ko varam uzlabot, ko varam attīstīt šajā jautājumā? Jo, jā, liels ir to latviešu skaits, kuri dzīvo ārpus Latvijas šobrīd, bet tā nebūtu problēma, tās būtu pat iespējas... Bet problēma ir latviešu mazais skaits Latvijā, un tendence kļūst, protams, pavisam kritiska, jo īpaši ņemot vērā, ka jauniem cilvēkiem būs joprojām izaicinājums - doties pasaulē, gūt pieredzi, gūt izglītību, un nebūtu saprātīgi to liegt. Tas nozīmē, ka emigrācija tā vai tā turpināsies. Un, kā mēs dzirdam arī šodien, mums būs imigrācijas draudi no citiem reģioniem. Un tāpēc diasporas politiku šodien nekādā gadījumā mēs nedrīkstam atraut no mērķa - tautiešu atgriešanās Latvijā (protams, nepazaudējot kā plašāko mērķi arī saiknes stiprināšanu ar tautiešiem).

Un, protams, tas vispirmām kārtām ir saistīts ar Latvijas ekonomisko stāvokli, ar Latvijas globālo konkurētspēju. Bet vienmēr mums būs svarīgi, lai ikviens, kurš ir gatavs atgriezties Latvijā, zinātu ikvienu iespēju atgriezties šodien vai rīt. Un tas jau ir jautājums par kvalitatīvu informāciju, kas sasniedz pēc iespējas vairāk tautiešu ārzemēs, un tas ir tas praktiskais jautājums sadarbībai starp Ārlietu ministriju, citām ministrijām un Saeimu.

Divi skaitļi no pētījumiem par diasporu.

Pirmais: 10-15 procenti ir gatavi atgriezties tuvākajā laikā pie zināmiem nosacījumiem. 10-15 procenti - tas nebūtu nemaz tik maz. Bet tas kritiskais jautājums ir: cik daudzos gadījumos sakrīt šī gatavība atgriezties Latvijā ar iespējām viņiem pilnvērtīgi strādāt un dzīvot Latvijā? Un vēl svarīgāk: cik daudzi zina par šo sakritību, par šīm iespējām un vēlmi?

Un otrais: 15 procenti no tautiešiem ārzemēs ir saistīti ar diasporas organizācijām. Un šeit es teikšu: tikai 15 procenti! -, ņemot vērā to, ka šobrīd mūsu diasporas politikā valsts saikne ar tautiešiem ārzemēs tiek galvenokārt veikta tieši caur diasporas organizācijām. Tātad lielu daļu no tautiešiem ārzemēs šī informācija vai nu nesasniedz, vai sasniedz ļoti fragmentāri un pastarpināti.

Tātad - ko darīt? Tas ir jautājums par kvalitatīvu un plašu informatīvo saikni ar diasporu, un šī ir tā joma, ko attīstīt un uzlabot, lai katrs zina par ikvienu iespēju atgriezties Latvijā - šeit un tagad. Un šeit ir nepieciešama mūsu kopīgā sadarbība.

Kā aktuālu atcerējos dziesmiņu, kas vēl tālajos padomju gados pāri okeānam nāca pie mums no tautiešiem: “Diemžēl mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt.” Vai ne? Bet dziesmiņā bija optimistisks risinājums: “Bet es esmu letiņš, un tas jau ir kaut kas!” Toreiz tas bija vienojoši un pašpietiekami. Šodien es gribu pievienot: lai arī veiksme un gudrība ir mūsu sabiedrotās!

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E.Šnore (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministr! Kolēģi!

Pirms vairākām dienām Latvijas Ārlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm prezidentūras laikā būs totalitāro režīmu noziegumu tēmas aktualizācija un vēsturiskā taisnīguma atjaunošana.

Domāju, ka daudzi Latvijā jau sen gaidīja, ka valsts šos jautājumus izvirzīs kā prioritārus. Būdams deputāts vien pāris mēnešu, jau esmu saņēmis vairākus man adresētus lūgumus no represētajiem palīdzēt viņiem vēl dzīves laikā atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Esmu konsultējies ar juristiem, un secinājums allaž bijis viens: kamēr nebūs politiskās gribas, nebūs arī rezultāta! Man ir prieks, ka šī politiskā griba ir parādījusies.

Kompensācijas Latvijas pilsoņiem, kuri vergoja Gulaga nometnēs, ir patiesi prioritārs jautājums, kuru ilgāk atlikt vairs nevar, ņemot vērā šo cilvēku cienījamo vecumu. Tāpat prioritārs ir gandarījums tiem vecākiem, kuru dēli nelikumīgi tika iesaukti PSRS armijā un tur aizgāja bojā vai tika sakropļoti.

Vēsturiskā taisnīguma atjaunošana noteikti ietver arī no Latvijas izvesto kultūrvēsturisko vērtību, filmu un arhīvu atdošanu.

Uzsākot prezidentūru, Latvijas ārlietu ministram jau bija iespēja tikties ar savu Krievijas kolēģi, un es ticu, ka visi šie jautājumi tika arī apspriesti. Fakts, ka tas publiski nekur īpaši neparādījās, pieņemu, ir tikai tāds taktisks solis vai diplomātiska stratēģija. Lai vai kā, bet galvenais ir tas, ka šie vēsturiskā taisnīguma jautājumi beidzot ir Ārlietu ministrijas redzeslokā un prioritāšu sarakstā.

Prezidentūra dod arī lielisku iespēju ar plašu rezonansi atspēkot tos melus un izdomājumus, kurus Krievija nereti izplata par mūsu valsti. Pēdējais piemērs bija nesenā Latvijas un Krievijas ārlietu ministru kopējā preses konference, kurā Lavrovs kārtējo reizi apgalvoja, ka Latvijas nepilsoņi padarīti par otrās šķiras cilvēkiem, neskatoties uz to, ka savulaik referendumā balsojuši par Latvijas neatkarību.

Pasaules uzmanība, kas bija pievērsta šai preses konferencei, bija lieliska iespēja, lai vienreiz un par visām reizēm pateiktu, ka tie ir meli. 1991.gada 3.marta aptaujā par Latvijas neatkarību 411 tūkstoši cilvēku nobalsoja “pret”. 1991.gada 17.marta referendumā “pret” neatkarību balsoja gandrīz pusmiljons. Vēsturnieki un pētnieki, kas analizējuši šos datus, viennozīmīgi secina, ka vairākums krievvalodīgo ieceļotāju balsoja “pret”, nevis “par”.

Neskatoties uz to, Krievija gadiem ilgi tiražē šo mītu un nomelno mūsu valsti. Diemžēl Latvija līdz šim nav spējusi adekvāti atbildēt. Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ziemele šodienas “Latvijas Avīzē” saka: “Mums nav pat bijusi vienota valsts pozīcija un konkrēts plāns, kā atspēkot vai vienkārši izstāstīt, kas Latvijā vēsturiski ir noticis un notiek; ka krievvalodīgie nav jaucami vienā maisā ar vēsturisko krievu minoritāti un minoritāšu tiesībām vispār.”

Tas, ka Latvija neatsaucas uz Saeimas Deklarāciju par Latvijas okupāciju, uz Ženēvas konvenciju un uz citiem dokumentiem, kas skaidri norāda uz šodienas nepilsoņu nelikumīgo izcelsmi Latvijā, rada nopietnas problēmas Latvijas pārstāvjiem starptautiskajās tiesās un citos forumos, kur nepieciešams aizstāvēt mūsu valsts intereses.

Es paužu cerību, ka Eiropas Savienības prezidentūra būs gana spēcīgs impulss mūsu ārlietu resoram, lai šo lietu mainītu.

Un nobeigumā daži vārdi par Latvijas un Eiropas Savienības pozīciju attiecībā uz Ukrainu. Gan mani, gan daudzus citus arvien vairāk sāk uztraukt Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Mogerīni mēģinājumi, kas, izskatās, vērsti uz Krimas aneksijas de facto legalizāciju, proti, sankciju atcelšanu nesaistot ar Krimas okupācijas izbeigšanu. Lai nu kam, bet Latvijai, kas bijusi okupēta un anektēta 50 gadus, vajadzētu vislabāk saprast, kā tagad jūtas Krimas tatāri un ukraiņi Krievijas okupētajā pussalā. Mums vajadzētu būt pirmajiem, kas Eiropas Savienībā iestājas par Krievijai noteikto sankciju saistīšanu ar Krimas okupāciju.

Bažas rada arī Eiropas Savienības piedāvātais izkārtojums Austrumukrainā. Kā mēs zinām, šī izkārtojuma pamatā ir prasība pēc Minskas vienošanās pildīšanas. Taču ir arī zināms, ka karojošās puses dažādi interpretē šo vienošanos, sevišķi attiecībā uz vēlēšanām un teritoriju pašpārvaldi pēc karadarbības beigām. Tāpēc Eiropa nedrīkst pieļaut, ka Krimas referenduma farsa atkārtošanās notiek arī Austrumukrainā, pēc būtības atstājot šīs teritorijas Krievijas kontrolē, lai arī formāli Ukrainas sastāvā.

Latvijai kā ES prezidējošajai valstij ir skaidri jāliek saprast Krievijai un starptautiskajai sabiedrībai, ka šāds risinājums nebūs pieņemams.

1994.gadā Rietumvalstis garantēja Ukrainas teritoriālo nedalāmību, bet nespēja šo garantiju pildīt. Tas, protams, ir apkaunojoši. Taču vēl apkaunojošāk būtu, ja tagad, peļņas dzīti, Rietumi piekāptos agresoram un atceltu sankcijas. Ir jāsaprot, ka šāds solis galu galā nenesīs nedz peļņu, nedz arī mieru.

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Dāmas un kungi!

Manu uzstāšanos atvieglo tas, ka te daudz kas jau tika pateikts. Es gribētu varbūt tikai atkārtot to, ko vakardien ziņu portālā TVNET rakstīja žurnālists Toms Ostrovskis, - ka Latvija var palaist garām iespēju tikt sadzirdētai savā prezidentūrā. Ka mēs varam, viņš raksta, tiešām nopurgāt savu iespēju. Un pašreiz tā izskatās! Mums ir bailes prasīt ne jau... kā te pieminēja, ne jau tikai kompensāciju; mums ir bailes, tiekoties ar Lavrovu, prasīt pat atdot arhīvus. Mums ir bailes prasīt to, par ko pēdējais cīnījās Vilis Lācis, - prasīt atdot rātsnama bibliotēku, kas bija ierakstīta jau 1920.gada miera līgumā un ko Krievija joprojām patur un nav atdevusi mums. Mums ir bailes runāt par repatriācijas veicināšanu un noslēgt līgumu, kas mums ir paredzēts deklarācijā par totalitārā komunisma noziegumu nosodīšanu. Mums ir bailes noslēgt līgumu - kā tur ir teikts, Ministru kabineta līgumu ar Krievijas Ministru kabinetu par materiālas palīdzības sniegšanu tiem cilvēkiem, kuri grib atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

Mūs baida ar to, ka, ja aizbrauktu pārsimt tūkstoši cilvēku, Latvijas ekonomika sabruktu. Nu, es gribu atgādināt, ministra kungs, ka Igaunijā ir tikai 1,34 miljoni iedzīvotāju, bet Igaunijai eksports uz vienu cilvēku ir lielāks par 12 tūkstošiem eiro! Latvijas eksports ir tikai drusciņ lielāks par 6 tūkstošiem eiro. Un mēs redzējām, kā šie “lojālie” (pēdiņās!) pilsoņi ar šo restorānu ķēdi Gan Bei šeit, Latvijā, uzvedās... Vai šis lielais kolonistu skaits Latvijā, kuri neatzīst ne latviešu valodu, ne Latvijas likumus un cer, ka kaut kādā veidā Latvija atgriezīsies impērijas sastāvā, - vai tas arī nav viens no iemesliem, kāpēc mums ir mazāki sasniegumi nekā Igaunijai un Lietuvai?

Tātad mēs uzvedamies, tā teikt, pa labam un politkorekti. Tad, kad pamatoti tiek uzdots jautājums - arī vakar, tiekoties ar ārlietu ministru -, kāpēc Latvija neparakstīja Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Lielbritānijas aicinājumu pretdarboties Krievijas propagandai, jo mēs esam visvairāk cietuši un šeit ir vislielākā masa ietekmējamo cilvēku, tad mēs saņemam atbildi, ka mums jau savs viedoklis nav jāpauž, ka mēs esam tikai koordinētāji un ka savā latviskajā viltībā paklusām mēs izdarīsim daudz vairāk.

Ko mēs varam izdarīt, to mēs labi varējām redzēt svētdienas raidījumā, ko mums ar Lattelecom gādību retranslē... retranslē Lattelecom NEPLP uzraudzībā. Tātad bija kārtējais raidījums pēc Vesti, Solovjova autorraidījums, kur nepārtraukti atklāti skanēja aicinājumi spridzināt objektus Ukrainas teritorijā. Notiek jebkāda likuma pārkāpšana, un nekas nenotiek! Mēs joprojām ar valsts atbalstītu Lattelecom kompāniju uzturam tātad šos Kremļa propagandas raidījumus Latvijā.

Mēs sakām: jā, mēs te spēlējam milzīgu lomu prezidentūrā! Bet jāteic, ka ārlietās faktiski tā galvenā loma joprojām pienākas Eiropas Savienības augstajai pārstāvei Mogerīni kundzei. Un te nu sākas atkal kārtējā mūsu laipošana. Tātad Mogerīni kundzes priekšlikums bija sadalīt sankcijas - ka ārkārtīgi stingras sankcijas mēs pielietosim, kamēr turpināsies Austrumukrainas okupācija un Krimas okupācija kā tāda, tās mēs atdalīsim otrajā kārtā. Un zināt, kādas tur būs šausmas? Tur nevarēs tūrisma kruīza kuģi iebraukt un no Krimas vairs Eiropas Savienība nevarēs eksportēt laikam vīnu Isabella, un kas nu tur tik vēl nebūs...

Un Latvijai ir jāizliekas, ka mēs tam visam piekrītam kā maza valsts, ka mēs jau neko nevaram darīt. Un nebūtu politkorekti runāt, ka faktiski notiek tāda klusa samierināšanās ar šo Krimas okupāciju cerībā, ka gan jau šis jautājums kaut kur nokārtosies. Vai tiešām kāds Latvijā tic, ka augstā komisāre Mogerīni izrādīs kaut kādu principialitāti, ja viņas diplomātiskais stāžs ārlietās bija kādi 6 mēneši Itālijā, kad viņa tika iecelta par komisāri, lai būtu kaut kāds pretsvars, teiksim, stingram, stingram politiķim Tuskam? Vai kāds tiešām tic, ka, nākot no Komunistiskās jaunatnes apvienības un saņemot Draudzības ordeni no Krievijas, šī augstā pārstāve būs ārkārtīgi ieinteresēta principiāli cīnīties pret Krimas okupāciju, ja viņa par savu preses sekretāri pieņem ar Gazprom saistītu cilvēku? Kā jūs zināt, viņas preses sekretāres vīrs strādā Gazprom. Tad ir ārkārtīgi dīvaini, ka Latvija it kā samierinās un neizsaka savu viedokli vai kā prezidējošā valsts neierosina, ka sankcijām Krimas okupācijas gadījumā ir jābūt tikpat stingrām kā Ukrainas austrumdaļas okupācijas gadījumā.

Tikko pienākušas ziņas, ka Krievija ir sākusi ārkārtīgi smagu ofensīvu ar smago bruņojumu, ar tankiem un ka pēc tā saucamās Minskas vienošanās Krievija ir jau ieņēmusi apmēram 500 kvadrātkilometrus no Ukrainas teritorijas. Arī Mariupoles virzienā notiek uzbrukums, un ir krituši vairāk nekā 1200 cilvēku.

Kas tad ir šī Minskas vienošanās, par ko tur runāja? Ukrainas valdības loceklis, iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs raksta: “Minskas vienošanās ir nekas vairāk kā meli, kur Krievijas interesēs tiek iesaldēta teritorija, līdzīga Dienvidosetijai un Piedņestrai, uz daudziem gadiem.” Tātad Latvijai kā mazai valstij arī būtu jāizliekas, ka Minskas vienošanās ir ļoti laba un ka tur nekaro Krievija tiešā veidā, jo tur nav nosaukta Krievija kā agresors? Tur karo kaut kādi separātisti? Bet jūs redzat katru dienu, ka Austrumukraina tiek apšaudīta ar smagajiem ieročiem, tūkstošiem lādiņu tiek izlietoti. Un iznāk tā, ka mums ir jātic, ka šos smagos ieročus, lādiņus pa nakti tur atjauno, teiksim, vienkāršie iedzīvotāji, ogļrači vai pensionāri. Nu, skaidrs, ka šie sanitārie konvoji visu laiku pieved bruņojumu un ka tā ir tīra Krievijas agresija kā tāda.

Es domāju, ka mūsu prezidentūrai... un es piekrītu arī tiem žurnālistiem, kas raksta, ka mēs esam maza valsts un mēs paši esam cietuši no šīs okupācijas, un galvenais mums būtu izvairīties no liekulības. Arī mūsu ārpolitikas koncepcijā ministra kungs ir ierakstījis par kopējām Eiropas vērtībām. Eiropas vērtības nevarētu būt divkosība, izlikšanās, melošana. Mums jebkurā gadījumā vajadzētu no tā izvairīties un pateikt skaidri un gaiši.

Starp citu, trešā deklarācija, ko ir pieņēmusi Saeima, ir par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā. Mēs atkal izvairāmies, jo šajā deklarācijā ir ierakstīts, ka mums ir jāaizstāv latviešu leģionāru gods un cieņa, jānovērš leģionāru goda un cieņas aizskārums gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kādā veidā mūsu Ārlietu ministrija, tiekoties ar Lavrovu, kurš kārtējo reizi pārmet fašisma atdzimšanu... kādā veidā tad mēs aizstāvam šo latviešu leģionāru godu un cieņu?

Un mēs redzam, ka Ukraina aizstāv faktiski visu Eiropu šādā veidā. Un kas tad Latvijā vēl bez leģionāriem aizstāvējās pret šīm ordām, kuras te iebruka, laupīja, slepkavoja un izsūtīja cilvēkus? Tātad leģionāru kaujas gan Morē, gan Kurzemē ļāva izglābties ļoti daudziem latviešiem, jo uz vairākām nedēļām aizkavēja Sarkanarmijas iebrukumu Rīgā, - ļāva izglābties simtiem tūkstošu latviešu, kuri noteikti būtu iznīcināti vai aizietu bojā nometnēs. Un kāda ir mūsu pateicība šiem leģionāriem? Mēs atļaujamies aizrādīt, ka, saprotiet, 16.martā nedrīkst iet pie Brīvības pieminekļa! Vai tā nav liekulība un divkosība prezidējošai valstij?!

Un pēdējais - vēl par morālām vērtībām. Mēs, protams, iestājamies par vārda un preses brīvību. 2001.gadā no darba tika atlaists žurnāla “Kapitāls” redaktors Rozenbergs par vienu karikatūru, pret kuru it kā protestēja, un likteņa ironijas dēļ arī Francijas vēstniecība esot bijusi protestētāju skaitā! Tātad mums arī morāle var būt dažāda. No vienas puses, mēs tā kā esam par vārda brīvību, bet, no otras puses, visu laiku pastiprinās aicinājumi ieviest Krimināllikumā jaunus pantus par dažādiem izteikumiem. Vai nu mums ir šī vārda brīvība, vai nav mums šīs vārda brīvības... Lai neiznāk tāpat kā minētajam franču žurnālam, ka karikatūrists, kurš bija uzzīmējis Sarkozī dēlu, izlidoja no darba nekavējoties - par to, ka bija atļāvies uzzīmēt vienu karikatūru!

Es ceru, ka mums laika ir pietiekami un ka mūsu Ārlietu ministrija tomēr, kā jau es teicu, kā jau mazas valsts pārstāvji cīnīsies pret šo liekulību un divkosību, un ka zināmā mērā tiešām šīs Eiropas vērtības tiks saglabātas.

Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātais ārlietu ministra kungs! Godātais aizsardzības ministra kungs! Cienījamie deputāti! Cienījamie klātesošie!

Pieļauju, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri var apskaust Latvijas ārlietu resoru, kam tagad piešķirta augsta kompetence sakarā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, tāpat kā ārsti apskauž kolēģi, kuram paveicies sastapt praksē reti sastopamu un sarežģītu gadījumu, kas gan prasa lielu speciālista profesionalitāti, gan sniedz lielas iespējas īstas profesionalitātes attīstībai.

Un šis retais un sarežģītais gadījums pasaules politikā, bez šaubām, ir Ukrainas mezgls, kurā bez pašas Ukrainas ir savijušās gandrīz visu pasaules noteicošo ģeopolitisko vektoru intereses - Krievijas, lielāko Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Savienības kā veselas kopas intereses, kā arī Amerikas Savienoto Valstu intereses. Ja Krimas aneksija notiktu, tā teikt, plikā vietā, bez iemesla un konteksta, tad šis gadījums gan būtu vienkāršāks.

Tomēr Krima ir tikai viens no diegiem šajā mezglā, viena no patiesībām blakus citām konflikta patiesībām. Visi kari beidzas nevis tad, kad beidzas karadarbība, bet tad, kad karā uzvarējušo valstu pārstāvji pulcējas un vienojas par jauno pasaules kārtību, pieņem šīs kārtības noteikumus. Tā valstis rīkojās pēc viduslaiku kariem, tāda vienošanās bija panākta Versaļā pēc Pirmā pasaules kara beigām un Jaltā, beidzoties Otrajam pasaules karam. Tomēr, aukstajam karam beidzoties, tāda tikšanās nav notikusi un tādi noteikumi nav pieņemti varbūt tāpēc, ka transatlantiskās solidaritātes valstis uzskatīja, ka cits aukstā kara dalībnieks ir pazudis vispār un nav tā, ar ko vajadzētu rēķināties. Šāda nostāja gan bija kļūdaina, tāpēc ka diez vai var uzskatīt komunistisko Ķīnu par aukstajā karā zaudējušu, jo jau tad bija skaidrs, ka Krievijai tāpat kā citām valstīm paliek savas ģeopolitiskās drošības intereses. Kļūdainu pieņēmumu ietekmē pēc aukstā kara kļuva iespējama agresija Irākā, Dienvidslāvijas bombardēšana, Kosovas nodalīšana no Dienvidslāvijas bez Belgradas centrālās valdības piekrišanas, Gruzijas teritoriālās integritātes pārkāpšana. Un arī Krima ir šīs ķēdes posms.

Šogad aprit 40 gadi, kopš tika parakstīta Helsinku vienošanās. Šī jubileja varētu kļūt par lielisku iemeslu tam, lai paveiktu to, kas netika izdarīts pēc aukstā kara beigām, - rīkotu otro Helsinku miera konferenci, lai tā notiktu Rīgā, un izrevidētu desmit pazīstamos starptautiskās politikas principus, kas izslēgtu konfliktu rašanos Eiropā.

Sen ir atmesti nodomi pozicionēt Latviju Eiropā kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, un to var saprast, jo tilts nepieder ne vienam, ne otram krastam. Tilts pastāv pats par sevi un ir tiešām neatkarīgs un suverēns. Tomēr bez tilta nevar dzīvot neviens krasts, ne arī kāds cits, jo tieši tilts nodrošina abu krastu savstarpējo saskarsmi, tāpēc pārvaldīt tiltu ir gan viena, gan otra krasta mērķis.

Tomēr prezidentūra Eiropas Savienības Padomē rada Latvijai lieliskas iespējas ietekmēt notikumus Eiropā un kļūt par tiltu, nemaz nevājinot mūsu saistību izpildi pret NATO. Jūsu arsenālā, Rinkēviča kungs, tagad ir zelta lode. Arī no jums personīgi un no valsts sekretāra Pildegoviča kunga ir atkarīgs, kā rīkosies Latvija, - prātīgi izmantos tai vēsturē sniegtās unikālās iespējas pacelt mūsu valsts autoritāti vai atražos jau pieļautās svešās kļūdas.

Ārlietu ministrijas visās valstīs ir valsts pārvaldes intelektuālā elite. Lai jums pietiek arī rakstura, lai šo resursu piemērotu! Un es novēlu gan jums, gan arī visiem klātesošajiem, lai Rīga kļūtu par tādu vietu pasaulē, kur būs panākta vienošanās starp visām pusēm, kam Ukrainas konfliktā ir intereses. Un Latvija ienāks vēsturē ar Rīgas miera paktu, kas apvienos pasauli.

Lai jums veicas, ministr! (Frakcijas SASKAŅA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Dāmas! Kungi! Ekselences!

Kiršteina kungs jau teica, ka ļoti daudz kas šeit ir pateikts, tāpēc nevajadzētu atkārtot to, kas jau ir teikts. Bet tomēr, ministra kungs, man ir kāds viens novēlējums, jo man ir bijis tas gods klausīties visas šīs debates, arī iepriekšējās, kad ir vispārīgi runāts par ārlietām.

Tātad jautājums par sadarbību starp Baltijas valstīm. Te drusku šis jautājums tika jau aizskarts. Man gribētos teikt, ka tā “pa lielam” mums jau ir ļoti laba šī sadarbība starp Baltijas valstīm. Un nostāja tādos ļoti svarīgos jautājumos arī it kā būtu tāda vienāda. Bet principā, ja mēs runājam tā vispārīgi par vienotību - nevis politiskā izpratnē, bet šī vārda saturiskajā ziņā, šī... (No zāles dep. V.Agešins: “Un saskaņas!”) saskaņa, protams, jā, es domāju, ka tā mums klibo. Un tas, par ko es esmu pārliecinājies un ar kolēģiem esmu pārliecinājies, - ka tad, kad strādājam Eiropas Parlamentārajā Asamblejā, tad, kad notiek mums tās sanāksmes kopā visām Baltijas valstīm, sākotnēji mēs it kā runājam vienu, tā kā būtu labi. Un tāds viens piemērs man spilgti palika atmiņā: mūsu kaimiņi igauņi teica, ka vienu lietu jau nu viņi nekādā gadījumā neatļaus izdarīt, taču tad, kad pienāca brīdis, kad vajadzēja lemt un balsot, tad diemžēl mūsu kaimiņi nobalsoja pretēji, par ko es biju šokēts, ka tā tas sanāca. Tāpēc tāds... šis sadarbības jautājums starp Baltijas valstīm... es nerunāju jau par kaut kādu tālāku reģionu, kur mums ir nepieciešams... Es domāju, ka mums ir jāatrod... Es saprotu, ka zināmā veidā mēs konkurējam savā starpā.

Bet pašlaik ir tāda situācija, ka mums ir jāatmet visas domstarpības un jābūt vienotiem un saskaņotiem.

Par vārda brīvību. Es absolūti piekrītu tam, ko teica par vārda brīvību, - ka vārda brīvība, preses brīvība ir milzīgs ieguvums Eiropā un ka to nekādā gadījumā nevajag zaudēt. Bet man liekas, ka vārda brīvībai ir arī otra puse - milzīga atbildība. Un mēs bieži to pirmo pusi atceramies, bet to otru pusi mēs diemžēl dažreiz aizmirstam - ka par vārdu ir arī atbildība... par to, ko es pasaku. Un, man liekas, it sevišķi liela ir atbildība par to, ka pasaka tāda amatpersona, kas pārstāv vienu vai otru valsti.

Un šajā gadījumā es gribu teikt, ka terorisms - tas ir vienkārši briesmīgi! Un tie cilvēki, neapšaubāmi, ir jāsoda, un ir jācīnās pret terorismu. Bet mēs nedrīkstam reliģiju, kura daudziem cilvēkiem - viņi nav teroristi! - ir ļoti tuva, tāpat kā katram no mums ir sava reliģija, kuru mēs atzīstam... Un ja kāds to sāk ekspluatēt ne tādā veidā, kā vajag... Es nerunāju par teroristiem, kuri darbojas šīs reliģijas aizsegā, bet uzsveru, ka daudzi cilvēki, kuri nav teroristi... Tas, ka mēs mēģinām arī viņus... palielināt to skaitu, kas ir naidīgi, teiksim, pret vienu vai pret otru, - tas ir, es domāju, noziedzīgi. Un paldies Dievam, ka beidzamajā laikā, kā es esmu lasījis starptautiskajā presē, arī šo pusi sāk iztirzāt arī lielās valstis - ka, pirms mēs pasakām kādu vārdu, jābūt ļoti uzmanīgiem, vai mēs neaizvainojam kādu, teiksim, citu cilvēku.

Man liekas, gudrs cilvēks ir nevis tas, kurš izraisa konfliktu, bet gan tas, kurš spēj paredzēt konfliktu un novērst konfliktu.

Nedaudz - vēl dažus vārdus - gribu teikt par ekspertiem... par ekspertiem un politologiem, un tā tālāk, un tā tālāk. Pirms desmit gadiem presē rakstīja par šo tēmu un uzdeva jautājumu politologiem: “Vai ir iespējams Eiropā konflikts tādā klasiskā izpausmē - ar pistolēm, šautenēm, automātiem un vēl kaut ko?” Teica: “Nē! Ziniet, varētu būt vienīgi, teiksim, atom... teiksim, tāda rakstura konflikts, bet nu tāds nevarētu notikt, teiksim, Eiropā.”

Es gribu runāt par ekspertiem. Mums ir vajadzīgi eksperti, mums vajag prognozētājus. Ziniet, beidzamajā laikā ļoti populāri ir ekstrasensi. Varbūt mēs varētu piesaistīt kaut kādus tādus politologus, tas ir, ekstrasensus, kas spētu kaut kā prognozēt kaut ko uz priekšu... (Zālē smiekli.) Kuru vien televīzijas programmu ieslēdz - tur ekstrasenss! Viņš nosaka noziedzniekus, viņš nosaka, kas tur ir... Varbūt varētu šos ekstrasensus nu piesaistīt, un tad mēs jau drusku iepriekš zinātu, kā rīkoties.

Par prezidentūru. Attiecībā uz to, ka prezidentūru mēs uztaisīsim brīnišķīgi - brauksim, cienāsim, televizori strādās, mikrofoni strādās -, es esmu pārliecināts: tas būs vienkārši ideāli. Par 99,9 procentiem - tas būs vienkārši ideāli! Man tikai gribētos, lai, teiksim, arī tā saturiskā daļa no tās prezidentūras... to, ko šeit jau teica... lai mēs pateiktu to, ka mēs esam varējuši kaut ko ielikt iekšā šajā prezidentūrā, lai Latvija... Nu, varbūt tas nav pats labākais piemērs, bet es to gribu ar ezīti salīdzināt: ne ezītis miglā, bet ezītis ar adatām, nevis ar noskūtām adatām. Lai Latvija prezidentūras laikā būtu arī ar adatām!

Un nobeigumā es gribu teikt paldies ministra kungam. Jums joprojām es to saku, tāpat kā arī iepriekšējās reizēs, kad es esmu uzstājies. Un paldies jūsu diplomātiskajam korpusam, kas ar nelieliem resursiem dara milzīgu darbu.

Paldies par uzmanību. (ZZS frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Katram gadījumam es gribētu lūgt atļauju runāt līdz 15 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt tam, ka Dolgopolova kungs apvieno abas uzstāšanās reizes - gan 10, gan 5 minūtes? Paldies.

S.Dolgopolovs. Centīšos būt lakoniskāks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

S.Dolgopolovs. Paldies.

Augstā Saeima! Palikušās ekselences! Sākot uzrunu, es gribētu izteikt vienu repliku Šnores kungam. Šī replika neattiecas uz ārpolitiskām debatēm tāpat kā tā problēma, par kuru viņš ir runājis. Proti, tā ir nepilsoņu problēma. Tas, ka šī problēma pastāv, izriet arī no tā, ka tā tika pacelta šodien, ka bija pacelta vakar un aizvakar un tiks cilāta arī rīt un parīt. Bet risinājumi var būt dažādi, un tas ir atsevišķs jautājums un atsevišķa sarunu tēma.

Dabīgi, var sekot līdzi mūsu kaimiņiem igauņiem, var meklēt savdabīgus pašmāju variantus, bet tā problēma ir. Un es vēlreiz atkārtoju, ka tā tomēr būs kādreiz jārisina. Tā nav karsts kartupelis, runājot par jautājumu, ko mēs šodien apspriežam.

Es priecājos par Rinkēviča kungu, jo, godīgi sakot, es pirmo reizi sastapos ar praksi, ka darbojošais... esošais ministrs saņem tik daudzus pateicības vārdus, komplimentus, un es domāju, ka absolūtais vairākums no tiem ir pelnīts, jo viņš ir parādījis un pierādījis, ka ir domājošs cilvēks. Arī es pats ziņojumā izlasīju ļoti daudzas gudras frāzes un ļoti skaistus vārdus, bet ar to es gan gribētu komplimentāro daļu arī pabeigt un pāriet pie varbūt darvas pilieniem.

Pirmais, kam es gribētu pievērst uzmanību, ir tas, ka ir ļoti daudz fragmentāru momentu ziņojumā, ļoti daudzas problēmas ir nosauktas, bet tie pieskārieni ir pārāk maigi, un nav parādīti arī iespējamie risinājumu modeļi. Gribētu ilustrēt to ar dažiem piemēriem.

Nu pirmais, ko es gribētu teikt un atzīmēt ziņojumā, ir attiecības ar Baltkrieviju - ka, lūk, ir pozitīvas tendences, ka, lūk, mēs turpināsim rūpīgi vērot to, kas tur notiek, bet gribētu atgādināt, ka Baltkrievijā tuvojas prezidenta vēlēšanas. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanas izraisīja veselu paketi dažādu sankciju, dažādu rīcību - daļēji ekspromtu, daļēji pārdomātu.

Kā izskatīsies šī situācija pirms un pēc vēlēšanām, tas, man liekas, ir nopietns jautājums, par kuru vajadzētu ne tikai domāt, kā to novērot, bet arī kā rīkoties šajā gadījumā.

Otrais moments, par ko es gribētu pateikt. Teiksim, ziņojumā ir atzīmētas Vidusāzijas valstu vizītes, turklāt augsta ranga vizītes, kas neapšaubāmi spēlē zināmu lomu, bet diez vai to var nosaukt par īpaši lielu ieguldījumu tautsaimniecības attīstības jomā, jo, no vienas puses, tomēr nav jāaizmirst arī ģeogrāfiskais faktors, kurš spēlē šeit noteicošo lomu. No otras puses, es atceros burtiski divas dienas atpakaļ Andra Sprūda kunga teikto, ka, lūk, pienesums tautsaimniecības attīstībā no šīm vizītēm diez vai bija lielāks nekā šo vizīšu pašizmaksa.

Ir lietas, kas ir daudz nopietnākas. Mēs runājam par migrācijas problēmām, mēs runājam par ārējo migrāciju, kas ir saistīta ar vairākiem ārējiem faktoriem. Bet šī problēma principā varētu būt formulēta kā cilvēku pārvietošanās pāri Eiropas Savienības robežām un Eiropas Savienības iekšienē. Tā ir viena problēma, un šī problēma izraisa arī zināmas iekšējās pretrunas Eiropas Savienībā. Tā skar visas Eiropas Savienības valstis un ļoti tieši un ļoti sāpīgi skar arī Latvijas valsti.

Tādējādi, gribam mēs to vai negribam, bet tā ir prioritāte Nr.1. Un es domāju, ka pēc banku krīzes Eiropas Savienība sastapsies ar nepieciešamību konstruktīvi risināt arī šo lietu, ne tikai rūpēties par ārējo robežu aizsardzību.

Trešais moments, kas šodien varbūt vispār netika minēts. Mēs runājam par to, ka ārpolitikai tomēr ir jāveicina arī tautsaimniecības, ekonomikas attīstība, jāpiešķir jauni stimuli to attīstībai.

Viens piemērs. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Centrālā banka ir noteikusi depozīta likmi ar negatīvu nozīmi - mīnus 0,2 procenti priekš komercbankām.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka par to, ka bankā tiek glabāti līdzekļi, bankas īpašniekiem ir jāmaksā nauda. Reakcija uz to no banku puses bija absolūti pretēja tam, ko bija iecerējuši šīs normas ieviesēji. Proti, pagājušā gada trešajā ceturksnī investīciju... kredītu - piedodiet! - jauno kredītu apjoms, ko izsniedza Latvijas bankas, ir sarucis par 22 procentiem, salīdzinot ar šādu pašu periodu iepriekšējā gadā. Kā jūs ļoti labi atceraties, komercbankas bija vienotas, pretojoties tai programmai, ko bija izstrādājusi valdība un pieņēmusi Saeima. Es šinī gadījumā runāju par hipotekārajiem kredītiem jaunām ģimenēm, kurus garantēja valsts. Līdz ar to - kādai būtu jābūt ārpolitiskajai reakcijai uz šīm lietām? Vai būtu vai nebūtu jāizvērtē šis pasākums kā tāds? Un varbūt būtu nepieciešama arī attiecīga reakcija.

Šodien Lejiņa kungs mani mudināja izmantot arī dažus citātus. Es citēšu vienu izteikumu no grāmatas, kuras nosaukumu es pateikšu drusku vēlāk. Te ir rakstīts: “Brīva no sentimentiem ārpolitika nozīmē, ka jaunajā desmitgadē prezidentam skaidri un aukstasinīgi jāizseko paši svarīgākie, paši bīstamākie ienaidnieki, pēc tam jāveido koalīcijas, ar kuru palīdzību varētu tos sagraut. Šī nesentimentālā pieeja nozīmē izvairīšanos no visas aukstā kara laika radītās sistēmas, kura apvienoja dažādas savienības, institūtus kā NATO, kā Starptautiskais Valūtas fonds un Apvienoto Nāciju Organizācija.”

Kā jūs domājat, kas ir rakstījis šos vārdus? Šos vārdus nav rakstījis Putina padomnieks, tos ir rakstījis slavens amerikāņu politologs Džordžs Frīdmans savā grāmatā “Nākamie desmit gadi”, un tie gadi ir 2011.-2021.gads.

Man liekas, ka šeit ir viela pārdomām attiecībā uz to, ka politikā nav sentimenta, bet ir intereses. Ir ļoti svarīgi to ievērot.

Runājot par ārpolitikas momentiem, dabīgi, ir ļoti svarīgi ne tikai nosaukt problēmas kā tādas, bet arī mēģināt radīt tādu atmosfēru, kurā šīs problēmas būtu vieglāk un efektīvāk risināmas. Un šeit viens no pamatjautājumiem ir ārējā atmosfēra, kurā mēs dzīvojam un kurā mēs virzāmies uz priekšu, proti, Eiropas Savienības nākotne. Tas pats Frīdmans ir rakstījis sekojošo: “Šī savienība...” (viņš runā par Eiropas Savienību)... “ir veidota kā brīvās tirdzniecības zona un tāda paliek, nemodificējoties par daudznacionālu valsti, kas varētu būt lielākais spēlētājs pasaules arēnā. Galu galā var teikt, ka eksistē eiropeiskā birokrātija, bet eiropeiskās valsts nav.”

Tas ir varbūt tāds ļoti teorētisks jautājums, bet principā tas ir ieskicējums tam, kādu ceļu vajadzētu izvēlēties, kad mēs runājam par Eiropas Savienības integrācijas projektiem un Eiropas Savienības integrācijas virzieniem, jo bez tā ļoti grūti būs atrisināt to lietu, par kuru jau šodien arī runāja, - to pašu jautājumu par tā dēvēto Transatlantijas līgumu, jo acīm redzams, ka dažādām valstīm ir dažādas intereses. Lielākās valstis no tā līguma vinnēs, bet mazākās valstis - zaudēs, tāpat kā tas notika arī ar banku sfēras liberalizāciju, un tā tālāk.

Līdz ar to šeit arī ir viela ne tikai pārdomām, bet arī modeļa izstrādāšanai, lai varētu panākt optimālus risinājumus.

Un visbeidzot. Man šķiet, ka Ārlietu ministrijai vajadzētu uzņemties lielāku atbildību un lielāku lomu, koordinējot visu mūsu pārstāvniecību darbību Briselē, jo, strādājot Eiropas lietu komisijā, ļoti bieži gadās situācijas, kad mums jāsaskaņo attiecīgās Latvijas pozīcijas attiecīgajos jautājumos burtiski pēdējā brīdī, pie brokastu galda... Faktiski mēs to darām vakarā, bet no rīta ministri jau mēģina šo pozīciju aizstāvēt Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienībā šie procesi tā nenotiek un netiek tā plānoti, kā tos plānojam mēs šeit. Ne jau rets ir gadījums, kad, teiksim, arī Saeima steidzamības kārtā mēģina ieviest vienu vai otru normu likumdošanā, vadoties pēc prasībām, ko izvirza Eiropas Savienības regulas. Regulas - vēlreiz gribu teikt! - ir tapušas un top garu un ilgu sarunu gaitā. Tāpēc man šķiet, ka tā loma, kuru šodien spēlē Ārlietu ministrija, saskaņojot attiecīgās pozīcijas, būtu paaugstināma, arī uzņemoties atbildību par to, lai uzlabotu pārvaldes darbu mūsu pārstāvniecībās un tajās mūsu institūcijās, kuras uz vietas nodarbojas ar Eiropas Savienības problēmām.

Godīgi sakot, es neteikšu, ka tas ir labākais ziņojums, kas līdz šim bijis Saeimas praksē, bet neapšaubāmi tas rada zināmu vielu pārdomām un neapšaubāmi lielu materiālu priekš tā, lai turpmāk arī rīkotos.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai, otro reizi.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, man gribējās palīdzēt ārlietu ministram un arī atbildēt uz kādu no kritikām, kas izskanējusi no šīs tribīnes.

Pirmkārt, droši vien par to, kas vispār ir šis ārpolitikas ziņojums un kāpēc viņš radās, pateikšu kolēģiem, kuri šajā mājā ir pirmo reizi un kuri lietoja no šīs tribīnes vārdus (kā Kiršteina kungs), ka mums ir ārpolitikas koncepcija. Ārpolitikas koncepcija mums bija līdz tam, kamēr mēs nolēmām, ka ārpolitika ir dinamiska un mainīga un ka ir jāspēj reaģēt uz katru no šīm lietām. Un tieši tāpēc ir šis ārlietu ministra ziņojums, kad deputātiem pēc tam ir iespēja nākt un paust savu un savas frakcijas redzējumu par to, kā mēs praktiski izmantojam ārpolitiku.

Otra lieta - par skaitļiem, kuru tur it kā neesot, un praktiskajiem ieguvumiem, un citām tādām lietām. Nu, nav ārpolitika grāmatvedība, un nekad ārlietu ministra atskaite nesaturēs kaut kādus konkrētus skaitļus un ieguvumus, kurus var izmērīt grāmatvediski... šos ieguvumus, kas ir ārpolitikā. Tomēr galvenais ir tas, lai mēs nodrošinātu to kārtību mūsu valstī, kādā mēs gribam dzīvot.

Un es gribu atgādināt arī to, ka mēs esam izvēlējušies piederēt eiropeiskām vērtībām un Eiropai ne tikai ģeogrāfiski - mēs esam izvēlējušies piederēt tās vērtību kopumam, tajā skaitā demokrātijai, cilvēktiesībām un arī vārda brīvībai. Bet arī noteikt to, ka Rail Baltica mums tagad pēkšņi nav... skaidrs, cik tas izmaksās un kāds būs ieguvums... Tas man bija pārsteigums, jo es uz Rail Baltica projektu skatos ne tikai kā uz ekonomisku projektu, kurā mēs, esot Eiropas Savienības dalībvalsts, varēsim izmantot arī Eiropas Savienības līdzekļus, lai attīstītu savu infrastruktūru. Es uz Rail Baltica pirmām kārtām skatos kā uz ģeopolitisku ieguvumu, kas vēl vairāk nostiprinās to, ka mēs esam Eiropas Savienības valsts un ka ar šo vilcienu neiebrauks te sveši tanki vai sveši vagoni neievedīs kādus svešus cilvēkus. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti dīvaini to apšaubīt no šīs tribīnes.

Vēl viena lieta - par brīvībām un bailēm. Vārda brīvība - tā nav... tas nav viens un tas pats. Es neliktu nekad vienlīdzības zīmi starp to, ka vārda brīvība ir naida kurināšana, citu apsaukāšana jeb nolikšana. Tāpat kā demokrātija nav visatļautība. Demokrātija ir dažādu viedokļu saskaņošana, demokrātija ir vissarežģītākā valsts pārvaldes forma, bet demokrātija ir cilvēkam visdraudzīgākā valsts pārvaldes forma. Un mēs nekad šeit, parlamentā, nedrīkstam aizmirst to un likt vienlīdzības zīmi starp demokrātiju un visatļautību.

Par bailēm. Nu var jau... kādam varbūt no kaut kā ir bail. Man ir bail, ka mēs paši kaut kādā veidā ar savām darbībām, ar savām runām paši varam pazaudēt savu valsti. Man ir bail no tā, ka mēs paliktu vieni. Man ir bail no tā, ka kaut kādā situācijā mēs tā kā pieteiktu karu Krievijai un pieprasītu atsaukt komisāri Mogerīni, un tad... mēs tajā brīdī varbūt paliktu vieni, kaut ko nodemonstrētu.

Un man ir bail par to, ka mēs mākam tikai skaļi bļaut, bet nespējam ar saviem darbiem kaut ko izdarīt. Un tas attiecas uz visiem, kuri teica: “Kaut kas nav izdarīts!” Krēsliņa kungs, likumdevējiem runāt par to, ka likumdošana kaut kam neatbilst, ir vismaz dīvaini. Mēs esam likumdevēji, un mums ir attiecīgas tiesības, mēs varam ietekmēt ārpolitiku. Mums tauta ir iedevusi varu. Mums tauta ir iedevusi pilnvaras, to skaitā arī pilnvaras realizēt tādu ārpolitiku, kas ir pieņemama sabiedrības vairākumam, realizēt tādu ārpolitiku, kas mums dod arī ekonomiskus ieguvumus un kas nodrošina to, ka mēs katrs esam pārliecināts par savu drošību un par savu bērnu drošību un rītdienu.

Tā ka, pirms mēs kritizējam par to, kas nav izdarīts, paskatīsimies paši uz sevi, vai katrs no mums ir izdarījis to, ko viņš ir varējis izdarīt! Ja vēl nav izdarījis, tad ķersimies pie darba!

(Frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es vispirms sniegšu dažas atbildes uz jau izskanējušiem jautājumiem vai replikām un pēc tam teikšu ļoti īsus noslēguma vārdus.

Es gribētu šobrīd pieskarties vairākiem jautājumiem, kas šeit tika uzdoti, vai problēmām, kas šeit izskanēja.

Pirmkārt. Krēsliņa kungs runāja par to, ka 20.gadsimta normatīvie akti slikti darbojas 21.gadsimtā. Es tam pilnībā piekrītu. Un tāpēc tas ir lielā mērā gan valdības, gan parlamenta uzdevums - reaģēt uz to situāciju, kāda mums veidojas. Pavisam drīz Saeima skatīs grozījumus Krimināllikumā, kuri ir izstrādāti saistībā ar terorisma draudu pieaugumu. Ir jāveic Latvijas likumu sakārtošana atbilstoši esošajai situācijai.

Paldies Latkovska kungam par labajiem vārdiem par diasporas politiku. Šajā sakarā es gribu teikt, ka man tiešām ir prieks, ka mēs ļoti labi sadarbojamies gan ar atbildīgo Saeimas komisiju, gan arī valdības līmenī - ar Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Domāju, ka mums šobrīd jau ir izdevies panākt tādu sadarbības formu, kurā mēs tiešām ļoti efektīvi risinām daudzus jautājumus, kas skar gan kultūru, gan izglītību, gan saiknes noturēšanu ar mūsu valstspiederīgajiem. Runa ir par to, ka mēs šos jautājumus tiešām risinām efektīvi. Un arī jāsaka, ka šī politika tiek, manuprāt, adekvāti finansēta. Par to es varu teikt tiešām paldies - paldies par sapratni gan Finanšu ministrijai, gan valdībai, gan parlamentam kopumā.

Mēs labi zinām, ka mūsu pirmais un galvenais uzdevums šobrīd ir noturēt Latvijas valstspiederīgajiem, Latvijas cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, saikni ar Latviju (lai tā būtu kāda, teiksim, biedrošanās forma - sporta sacensības un, protams, kori, deju kolektīvi vai, teiksim, kāda cita veida formāti!), vienlaikus arī nodrošinot visus tos nepieciešamos konsulāros pasākumus, kādus Latvijas valsts sniedz saviem valstspiederīgajiem, sākot no bērnu reģistrācijas un beidzot ar pilsoņu pasu maiņu - un tā tālāk, un tā joprojām.

Kādi ir virzieni, kuros mums vajadzētu vairāk darboties? Manuprāt, mums tomēr vairāk un aktīvāk būtu jāstrādā, lai izglītības materiāli, teiksim, dažādi metodiskie materiāli, un skolotāji būtu vairāk pieejami daudzviet, kur dzīvo latvieši, kur dzīvo Latvijas cilvēki un kur tiešām ir interese bērnus sūtīt svētdienas skolās. Šajā sakarā varētu īpaši minēt Lielbritāniju, Īriju, nu jau arī Vāciju, Norvēģiju. Tā ka mums vēl ir daudz, ko darīt. Galvenais ir noturēt šo saikni un tad, protams, arī strādāt pie tā, lai mūsu ekonomiskā situācija būtu tāda, ka cilvēki būtu gatavi atgriezties, jo daudzi tiešām vēlas atgriezties. Taču, protams, ir arī daudzi iemesli, kāpēc nē.

Šnores kungs šeit minēja to, ka viņš ir priecīgs, ka vēstures jautājumi ir nokļuvuši prioritārā kārtā. Es gribētu teikt, ka mūsu vēstures skaidrojums vienmēr ir bijis Ārlietu ministrijas darba kārtībā tāpat kā cīņa pret dažādiem, dažādiem, teiksim, Latvijai nelabvēlīgiem viedokļiem. Dažādās organizācijās - ANO, EDSO, Eiropas Padomē - mums bieži ir diskusijas ar Krievijas vēstnieku, un mēs burtiski pavisam nesen nevarējām saskaņot bēdīgi slavenā Djukova kunga izstādi UNESCO. Mēs bijām gatavi sadarboties, lai būtu kvalitatīva izstāde... Tā ka notiek gan cīņa pret vēstures falsifikāciju, gan Latvijas vēstures skaidrošana mūsu vēstniecībā, mūsu vēstniekiem ārpus Latvijas, arī Ārlietu ministrija rīko seminārus diplomātiem, kas ir akreditēti, par dažādiem jautājumiem. Tā ka šī darbība notiek.

Šeit jau iepriekš minēja par Krimas tatāriem. Es gribētu atgādināt, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kura skaidri izteicās par viņiem gan Eiropas Savienībā, gan EDSO. Un arī es esmu personīgi mudinājis EDSO augsto komisāri, es esmu par to runājis EDSO ministru sanāksmē un ANO Cilvēktiesību padomē. Krimas tatāru aizsardzības jautājums būs augstu mūsu darba kārtībā, tāpēc šeit es nevarētu piekrist, ka mēs kaut kādā veidā būtu maz darījuši, taču, protams, mēs saskaramies ar zināmu starptautisko institūciju nevēlēšanos šos jautājumus aktualizēt, tāpēc šeit mums ir jāveido plaša koalīcija ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un mēs to arī darīsim dažādos starptautiskos forumos.

Kiršteina kungs, es īsti nesapratu, kā būs tad, ja mēs visus nepilsoņus izsūtīsim? Tad mums tas eksports būs tāds pats uz galviņu kā Igaunijā? Ja tā ir tāda interesanta ekonomiskā politika, tad es to atstātu varbūt ekonomikas ekspertiem diskutēšanai. Man tiešām ir prieks, ka katrās Saeimas debatēs parādās kādas jaunas inovatīvas idejas, bet, ziniet, es domāju, ka tā ir mūsu ekonomikas galvenā problēma.

Un nu saistībā ar Minskas vienošanos. Redziet, tā ir vienošanās, ko ir parakstījusi gan Ukraina, gan Krievija, gan arī tā saucamie Luhanskas un Doņeckas pārstāvji. Tā faktiski ir vienīgā vienošanās, kurā ir arī Krievijas paraksts. Labāku modeļu šobrīd mums nav. Un mēs laikam nevarēsim pašas Ukrainas vietā izdarīt vairāk, nekā šobrīd var izdarīt Ukraina visu šo procesu virzībā. Tāpēc, lai arī cik slikta būtu vienošanās - un vienam otram tā liekas -, tā ir vienīgā, kas šobrīd varētu normalizēt situāciju Ukrainas austrumos.

Te arī diezgan daudz runāja par augsto pārstāvi ārlietās - par Mogerīni kundzi. Es tomēr gribētu teikt, ka pirmām kārtām augstā pārstāvja uzdevums ir visu 28 dalībvalstu viedokļu koordinācija. Jā, tajā pārdomu dokumentā, kas tika iesniegts diskusijai Eiropas Savienības Ārlietu padomē, Latvijai, tāpat kā daudzām citām dalībvalstīm, ne viss bija pieņemams. Tieši tāpēc tas ir pārdomu dokuments, kas rosina diskusiju, nevis lēmumu projektus. Un gan kā prezidējošā, gan arī turpmākā Eiropas Savienības dalībvalsts mēs savu viedokli tajos jautājumos, kas ir principiāli, paudīsim skaļi, skaidri un saprotami.

Pimenova kungs ieteica noslēgt Rīgas miera paktu. Es ļoti gribētu cerēt, ka mūsu prezidentūras laikā situācija Ukrainas austrumos uzlabosies tiktāl, ka mēs varēsim runāt tiešām par stabilizāciju, bet diemžēl ziņas, ko mēs saņemam kaut vai laikā, kamēr notiek šīs Saeimas debates, nav pārāk labas.

Par sadarbību ar Baltijas valstīm, ko minēja Bērziņa kungs, un par to, ka gan vienotība, gan saskaņa mūsu starpā ne vienmēr ir tik vienota un saskanīga. Redziet, bieži gadās tā - mazāk gan politiskajos jautājumos, bet vairāk daudzos praktiskos jautājumos -, ka mēs savstarpēji konkurējam. Tā ir realitāte! Tajā pašā laikā ir daudzi būtiski jautājumi - kaut vai šobrīd Austrumu partnerība, situācija Ukrainā, drošības politikas jautājumi -, kur, es domāju, par mūsu, Baltijas valstu, koordināciju un vienotību šaubu nav. Šeit mēs, visas valstis, redzam situāciju ļoti, ļoti līdzīgi.

Dolgopolova kunga minētās atsevišķās lietas, piemēram, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas... Ne jau pašas vēlēšanas bija problēma, bet gan tas, ka pēc tām notika ļoti brutāla, vardarbīga demonstrāciju apspiešana.

Mēs ļoti gribam cerēt, ka tieši te mūsu piedāvātā dialoga ietvaros varbūt viens otrs jautājums, viena otra problēma, kas citādi varbūt būtu pašā Baltkrievijā, varētu tikt novērsta. Mums ir plāns, kādā veidā sadarbību ar Baltkrieviju stiprināt, tostarp, kā es jau arī savā uzrunā minēju, stiprināt, teiksim, šīs vispārcilvēciskās, vispārpolitiskās vērtības un tiesības.

Ārlietu ministrija nekādā veidā nevar ietekmēt Eiropas Centrālo banku, tā nekad nav bijusi Ārlietu ministrijas funkcija. Šeit ir citi instrumenti - mums ir Latvijas Banka, mums ir Finanšu ministrija. Es zinu, ka kolēģi pilnīgi noteikti šeit darbojas.

Visbeidzot par pozīcijām, to saskaņošanu, Ārlietu ministrijas lielāku koordinējošo lomu. Es zinu, ka... un arī mums pašiem dažreiz gan valdībā, gan arī ministrijā, nu, nav īsti patīkami gatavot pēdējā mirkļa pozīcijas vai dokumentus. Bet ņemiet vērā, ka bieži vien diskusijas, kas notiek Eiropas Savienības ietvaros, un šo lēmumu sagatavošana, lai cik lēni un sakārtoti, kā mums liktos, strādā Eiropas birokrātija, notiek tiešām arī ar zināmiem rāvieniem. Un mēs tiešām centīsimies darīt visu, lai pozīcijas kolēģiem Eiropas lietu komisijā būtu pieejamas savlaicīgāk. Bet es arī aicinu dažreiz rēķināties ar to realitāti, kādā mēs dzīvojam.

Nobeigumā es tiešām gribētu pateikt lielu paldies visiem, kas piedalījās debatēs. 12.Saeimā šīs bija pirmās debates par ārpolitiku. Es domāju, ka tās bija samērā interesantas, aktīvas. Izskanēja daudz labu vārdu - paldies par tiem. Izskanēja daudz kritikas - saku paldies arī visiem kritiķiem. Mēs centīsimies ņemt vērā daudzus priekšlikumus. Ir priekšlikumi, kurus... es jau komentēju... kurus mēs neuzskatām par pamatotiem vai par kritiku. Un tas, ko es gribētu teikt, - ka 2015.gads pasaulē, Eiropā un arī Latvijā būs ļoti, ļoti sarežģīts gads. Gan tie izaicinājumi, kas ir vērsti pret mūsu drošību, gan izaicinājumi, ar kuriem Latvija saskaras kā prezidējošā valsts, - kopumā tie būs ļoti nopietni.

Es domāju, ka šis gads būs tikpat sarežģīts, izaicinājumiem bagāts kā pagājušais gads. Tāpēc es ļoti lielā mērā ceru uz to, ka mūsu ļoti labā sadarbība ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Saeimu kopumā, Ministru prezidentu, Ministru kabinetu, ministriem turpināsies un ka mēs visi kopā spēsim šos izaicinājumus pārvarēt. Saku tiešām lielu paldies un ceru, ka jau 2016.gada debatēs mēs varēsim atskatīties gan uz mūsu prezidentūru, gan nospraust jaunus, arī ambiciozus, ārpolitikas mērķus.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam par ziņojumu, par plašajiem komentāriem un atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Paldies jāsaka arī aizsardzības ministram Vējoņa kungam par piedalīšanos Saeimas šodienas sēdē un arī par komentāriem.

Līdz ar to ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ir uzskatāms par izskatītu.

Pirms turpinām Saeimas sēdi, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešus priekšlikumus par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem nav iebildumu? (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp11) otrajam lasījumam” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 15. Tātad lēmuma projekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Ārlietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr.118/Lp12)”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmuma projekts ir izslēgts no Saeimas sēdes darba kārtības.

Deputāti Liepiņš, Kaimiņš, Ruks, Kleinberga, Viļums, Šics un citi rosina iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem... Es atvainojos! Es atvainojos, iesniegtās izmaiņas jau ir Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tātad deputāti Mūrniece, Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Brigmanis, Daudze, Lībiņa-Egnere un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Saeimas sēdi turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Andris Buiķis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Dainis Liepiņš, Romāns Mežeckis, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Kārlis Seržants, Veiko Spolītis, Juris Šulcs, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns, Ivars Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu jūs ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi!

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seržanta, Līdakas, Putras, Trupovnieka un Vectirāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu?

“Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu sava kolēģa Kārļa Seržanta vārdā. Viņš ir arī likumprojekta autors, bet viņš diemžēl šodien ir ārvalstu komandējumā, tāpēc runāšu es.

Likuma grozījumi paredz saukt pie atbildības privātpersonas un juridiskās personas par automašīnu odometru rādījumu apzinātu sagrozīšanu. Automašīnas nobraukuma krāpnieciska grozīšana, to samazinot, nepamatoti paaugstina automašīnas pārdošanas cenu un rada maldīgu iespaidu par tās patieso tehnisko stāvokli. Tas savukārt rada paaugstinātu ekspluatācijas bīstamību. Tāpat odometra rādījumu grozīšanu izmanto automašīnu līzinga noteikumu apiešanai un izdevīgāku apdrošināšanas nosacījumu saņemšanai.

ES direktīva jau šobrīd paredz, ka visām dalībvalstīm līdz 2018.gadam ir jānodrošina likumdošanā kontrole un atbildība par odometra rādījumu grozīšanu. Ceļu satiksmes drošības direkcija automašīnu nobraukuma kontroli pēdējos gados veic to pirmreizējās reģistrācijas laikā un ik gadu, veicot tehnisko apskati, un informācija ir publiski pieejama CSDD mājaslapā. Ārkārtas situācijā automašīnas īpašnieks var arī vērsties autorizētā autoservisā un tur veikt šo odometra pārbaudi. Likuma izmaiņas konstatētas krāpniecības gadījumā ļaus vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar prasību atzīt automašīnas pirkšanas un pārdošanas darījumu par spēkā neesošu. Savukārt, vēršoties tiesībsargājošajās institūcijās, tiks panākta soda uzlikšana. (No zāles: “Pareizi!”, “Seržanta ideja!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Dainis Liepiņš, Arturs Kaimiņš, Jānis Ruks, Nellija Kleinberga, Juris Viļums un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”. Ziņot neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Ārlietu komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu”. Un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Komisijas vārdā - Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Paldies. Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.374. Šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas iespējamo dalību Eiropas Kosmosa aģentūras darbībā. Principā ar šo likumprojektu mēs pagarinām Eiropas sadarbības valstu plāna hartas galējo parakstīšanas termiņu līdz 2015.gada 31.janvārim. Ar šo likumprojektu mēs nepiešķiram nekādus līdzekļus, bet tikai dodam valdībai iespēju pieņemt lēmumu par dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā pirms 31.janvāra.

Ārlietu komisija šo izskatīja un piekrita, ka tas ir jāvirza steidzamības kārtā, un līdz ar to komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūgusi attiecīgo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. Komisijas vārdā lūdzu izskatīt otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu!

O.Ē.Kalniņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. Liels paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā. Mēs komisijā nesaņēmām nekādus priekšlikumus, un līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šim likumprojektam ir saņēmusi vienu priekšlikumu - tas ir Juridiskā biroja priekšlikums -, kuru komisija ir atbalstījusi.

Komisija arī kopumā atbalstīja likumprojektu “Par Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij” izskatīšanai trešajā lasījumā. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums”. Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Līdz ar to man atliek tikai aicināt jūs balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Slīteres nacionālā parka likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (dokuments Nr.362).

Ņemot vērā to, ka likumprojekta trešajam lasījumam Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums netika iesniegts, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14.janvāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajam lasījumam un ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. priekšlikums ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Rusiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja Finanšu ministrijas viedokli par to, ka likums “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” faktiski netiek piemērots, jo fiziskās personas gan neziņo, gan neuzrāda likumā noteiktās mantas. Līdz ar to Finanšu ministrija uzskata, ka, lai samazinātu likumu skaitu, būtu lietderīgi šo likumu atzīt par spēku zaudējušu. Uzklausot Finanšu ministrijas argumentus, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tam piekrita, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.janvāris.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Tātad grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir saistīti ar jau rudens sesijā mūsu pieņemtā likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu”. Un šis likumprojekts nosaka atbildīgo institūciju, kas būs atbildīga par informācijas nodošanu Amerikas Savienoto Valstu atbildīgajām institūcijām, - tas ir Valsts ieņēmumu dienests, kā arī kārtību, kas uzliek par pienākumu Latvijā reģistrētām finanšu institūcijām nodot informāciju par Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu kontiem šajās institūcijās. Un, tā kā informācija saskaņā ar mūsu līgumsaistībām ir jānodod jau šī gada septembrī, tas nozīmē, ka maijā, jūnijā šī informācija finanšu institūcijām ir jāsniedz jau Valsts ieņēmumu dienestam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atzīt attiecīgo likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Sudraba. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma...

I.Sudraba. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2015.gada 27.janvāris, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - šā gada 29.janvārī.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 27.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 29.janvārī. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums. Komisija rosinājusi to atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Arī likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir saistīts ar šo pašu manis pieminēto līgumu, kas ir noslēgts starp Latvijas Republiku un Amerikas Savienotajām Valstīm, - līgumu par ārvalstu kontu informācijas nodošanu. Un šajā gadījumā Kredītiestāžu likums uzliek par pienākumu finanšu institūcijām šo informāciju sniegt Valsts ieņēmumu dienestam, lai tas atbilstu Datu aizsardzības likuma prasībām, savukārt Valsts ieņēmumu dienestam tātad ir tiesības šo informāciju saņemt. Un, līdzīgi kā ar iepriekšējo likumprojektu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Sudraba. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Sudraba. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2015.gada 27.janvāris, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - šā gada 29.janvārī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.janvāris, izskatīšana - Saeimas 29.janvāra sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” otrajā lasījumā.

Kopumā komisijā ir saņemti 14 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karīnas Kornas un deputāta Latkovska priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 2.priekšlikumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

E.Smiltēns. 3. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 4.priekšlikums ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 5. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 6.priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. ...kurš ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 6.priekšlikums ir atbalstīts, jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

E.Smiltēns. 9. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 10.priekšlikumā. Un 10.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 11. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu. Deputāti piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 12. - iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 13. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 14.priekšlikumā. Savukārt 14.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu jūs, kolēģi, balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus trešajam lasījumam komisijā gaidīsim līdz 5.februārim.

Sēdes vadītājs. 5.februāris. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, mums ir jālemj par vēl vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu, kuru izstrādājusi šī pati komisija, - likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 22 priekšlikumus. Atgādināšu, ka daļēji šie priekšlikumi un grozījumi ir saistīti ar pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stāsies spēkā šī gada 1.martā.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir saistīts ar Maksātnespējas likumā noteikto tiesību darbiniekam tikt atbrīvotam pilnīgi vai daļēji no maksātnespējas procesa depozīta samaksas. Un komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar tā saucamā ģimenes maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Svarīgi ir norādīt, ka komisijā diskusiju laikā tika izvirzīts arī jautājums par to, vai šādā gadījumā ir maksājams viens depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā un maksājama viena nodeva vai tomēr katram, ja tā varētu teikt, pieteikuma dalībniekam ir jāmaksā savs depozīts un sava nodeva. Un šeit pilnīgi noteikti komisija norādīja uz to, ka mērķis šādā gadījumā ir bijis tāds: ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums atbilstoši Maksātnespējas likuma 133.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, tad parādnieks ar savu laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, maksā vienu depozītu divu minimālo mēnešalgu apmērā un vienu valsts nodevu. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 8. ir redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 10. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Tāpat 12. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. un vairāki nākamie priekšlikumi ir saistīti ar jau kādu laiku atpakaļ pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”. Mēs zinām, ka šobrīd mums nepastāv tāda institūcija kā Senāts un līdz ar to nav vairs arī senatoru. Un šajā gadījumā ir šie grozījumi, lai precizētu terminoloģiju Civilprocesa likumā. Tātad 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Identisks ir 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 17. ir identisks Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Tāpat kā 18., kas ir identisks Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Arī 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 20. ir identisks Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 21. ir labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 22. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē likumprojekta spēkā stāšanos. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 27/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu pirms otrā lasījuma. Kopumā tika saņemti 23 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 8. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paga, paga! Es atvainojos!

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es iesniedzu 15 priekšlikumus. Skaits varbūt ir liels, bet būtībā visi priekšlikumi saistīti ar vienu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu - 149.⁸ pantu. Pantā ir 27 daļas, un es piedāvāju citādāk paskatīties uz sankcijām, kas ir iekļautas attiecīgajā pantā.

Varbūt jums šis numurs - 149.⁸ - neko neizsaka, bet pants kā tāds ir zināms, un domāju, ka vairākiem cilvēkiem noteikti ir interese saistībā ar šo pantu. Runa ir par ātruma pārsniegšanu... ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, braucot ātrāk, nekā atļauts.

Juridiskajā komisijā mēs strādājām ar šo pantu, un, atklāti sakot, nebija viegli, jo ir dažādi viedokļi, kā labāk, kā pareizāk sodīt. Un jāņem vērā, ka patlaban ir tāds fons, ka dažiem šķiet, ka, ja mēs grozīsim sankcijas, tad vairs nebūs tik daudz cietušo, ka, ja mēs dubultosim sodu, tad viss būs kārtībā. Protams, tā tas nebūs. Un šoreiz jautājums nav par to, kādam sodam ir jābūt, jo par tā apmēriem varam diskutēt, protams. Gan šis, gan arī nākamie priekšlikumi ir konceptuāli.

Ko mums piedāvā CSDD? Vairākos gadījumos CSDD piedāvā saglabāt alternatīvu, proti, sods var būt “no-līdz”. Tas varbūt nav slikti, bet ir jāņem vērā, ka kopš pagājušā gada lēmumu par sodu pieņem inspektori. Agrāk bija tā: ja inspektors apturēja automašīnu, viņš varēja pieņemt... lemt par sodu, kas nepārsniedz 100 latus vai 140 eiro. Tagad ir rakstīts, ka sodu līdz 140 eiro piemēro jaunākie inspektori, bet, ja vienkārši inspektors, tad viņš var pieņemt lēmumu par jebkāda soda piemērošanu.

Ir piedāvāts noteikt dažādus sodus, bet maksimālais sods... nu, protams, par ļoti nopietnu pārkāpumu (ātrums pārsniegts par vairāk nekā 50 kilometriem) sods ir līdz 1400 eiro, tātad ļoti liela summa. Un, manuprāt, situācija, ka sods ir no 1000 līdz 1400 eiro, ir diezgan slikta, jo tas nozīmē, ka tad automašīnas vadītājs var sākt diskutēt par to: “Varbūt nevajadzētu 1200, varbūt pietiek ar 1100? A varbūt labāk vispār vēl mazāku summu...?” Tas viss veicina korupciju, tas nav labi. Tā ir viena problēma, bet ne vienīgā.

Ir jāņem vērā, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu. Un ko dara cilvēki gadījumā, ja, piemēram, rakstīts “sods no 200 līdz 300” un ir piemērots sods, kas ir, teiksim, 250? Viņi raksta sūdzību: “Kāpēc 250? Man ir atbildību mīkstinoši apstākļi. Es braucu tāpēc, ka man bija jābrauc... tāpēc, ka ir vairāki citi fakti.” Viņš skaidro, un institūcija strādā.

Es nezinu, vai jūs zināt, kā notiek... kas tālāk notiek ar tādām sūdzībām. Sākumā viņš raksta sūdzību priekšniekam. Priekšnieks izskata un pieņem lēmumu. Bet tālāk raksta tiesai sūdzību par to pašu gadījumu. Tiesa lemj, un atkal ir spriedums - piecas sešas lapaspuses. Bet tas vēl nav viss. Pēc tam raksta sūdzību apelācijas instancei. Tātad mūsu tiesa strādā ar tādām lietām.

Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Manuprāt, arī gadījumā, kad ātrums ir pārsniegts, varētu veidot sistēmu, kas mums ir saistībā ar gadījumiem, kad cilvēki brauc reibumā; proti, ka ir noteikts, kādam sodam ir jābūt. Tur nav variantu “no-līdz”.

Ja mēs gribam vēl smalkāk diferencēt, mēs to varam darīt, bet es piedāvāju rakstīt, ka ir vai nu brīdinājums - un tad ir tikai brīdinājums -, vai ir naudas sods, teiksim, 30 eiro, - un tad ir tikai 30 eiro -, vai arī 100 eiro vai 200 eiro.

Protams, tas nenozīmē, ka nebūs sūdzību. Vienmēr būs! Jo cilvēki rakstīs, ka bijis nepareizs radars vai nepareizi zīmes saliktas, bet vismaz nebūs tādu sūdzību, ka ir bijuši vairāki atbildību mīkstinoši apstākļi, lūdzot piemērot mazāku sodu.

Tātad principā mēs tagad strādājam ar likumprojektu otrajā lasījumā. Par summām mēs vēl diskutēsim, bet es aicinu atbalstīt gan šo, gan arī nākamos priekšlikumus. Faktiski šādā veidā jūs varēsiet paust viedokli, atbalstu tam, ka sodam ir jābūt konkrētam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jāsaka tradicionāli: nebiju taisījusies runāt, bet tomēr bija pēdējais Andreja iebildums pret to, ka, lūdzu, ja ir vainu mīkstinoši apstākļi, samazināt sodu. Un mēs izejam no Andreja priekšlikuma - mēs prezumējam, ka nevar būt vainu mīkstinoši apstākļi tam, ka cilvēks ir pārsniedzis ātrumu. Bet es domāju, ka lielākā daļa šajā zālē ir autobraucēji un zina, ka var būt tāda situācija, ka ir vainu mīkstinoši apstākļi.

Un kāpēc es Juridiskajā komisijā neatbalstīju šo priekšlikumu? Tāpēc, ka bez tā, ka ir šī diferenciācija, lai to sodu piemērotu... dažādus sodus piemērotu attiecīgi pēc tā, cik smags ir šis pārkāpums, Andrejs atsaka... deputāts Judins piedāvā atteikties arī no brīdinājuma. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Vajag brīdinājumu!”) Tātad paliek... tātad visās šajās sankcijās tiek izņemts ārā brīdinājums. Bet es, protams, aicinu šobrīd balsot. Un arī mūsu frakcijā ir brīvais balsojums.

Bet šis likumprojekts ir ļoti svarīgs. Tas ir pagājušās Saeimas likumprojekts, kuru mēs pārņēmām. Tas, kas notiek šobrīd uz ceļiem... ka ir jau 20 cilvēki gājuši bojā, tas liek mums šo likumprojektu pieņemt iespējami ātri. Un arī Iekšlietu ministrija kopā ar Satiksmes ministriju, kas atbild par šo likumprojektu, nāks uz trešo lasījumu jau ar saskaņotiem un izvērtētiem priekšlikumiem. Tā ka ir ļoti iespējams, ka šajā trešajā lasījumā būs arī izmaiņas.

Bet tā tiešām ir katra paša attieksme pret to, vai policists uz ielas vēlas novērst kādu pārkāpumu un tāpēc aptur mūs un soda, un viņam kā amatpersonai ir tiesības tajā brīdī pieņemt lēmumu, izvērtējot visus šos nosacījumus, kas ir bijuši uz ielas, vai viņš ir automātiski jāieliek tanī rāmī, ka viņš drīkst pieņemt tikai vienu lēmumu. Es tomēr esmu... atbalstu to, ka mēs dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, kurā cilvēkam, amatpersonai, kura ir uz ceļa, ir tiesības pieņemt šo lēmumu, kurai ir tiesības domāt, vērtēt un lēmumu pieņemt pēc visu apstākļu izvērtēšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, dažreiz mūsu frakcijas deputāti debatē ne tikai frakcijas telpās, bet arī šeit - Saeimas sēdē. Taču es tiešām domāju, ka šis jautājums nav politisks, bet ir runa par to, kā mēs saprotam situāciju. Un kā transportlīdzekļa vadītājs arī es gribu būt tādā situācijā, ka vienmēr var palūgt policistu: “Nu, piedodiet, bet te tomēr ir vainu mīkstinoši apstākļi! Lūdzu, nesodiet, sarunāsim varbūt...” un tā tālāk, un tā tālāk. Bet tas nav pareizi! Kā deputātiem mums jāskatās citādāk.

Runājot par vainu mīkstinošiem apstākļiem, protams, ka var būt arī mīkstinoši apstākļi, bet mēs runājam par administratīviem pārkāpumiem. Un visas šīs diskusijas, ka es skrienu tāpēc, ka varu kaut ko nokavēt, vai tāpēc, ka man nebija laika, vai tāpēc, ka vēl kaut kas tur notika... Es šaubos, vai par to ir jārunā, lemjot par sodu. Ir gadījumi, ir krimināllietas, kur ir ļoti svarīgi runāt par mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem un diferencēt sodu. Bet saistībā ar administratīviem pārkāpumiem, manuprāt, sistēma var būt arī fiksēta. Ir pārkāpums, par ko jāsamaksā, un tā visa moralizēšana nav vajadzīga. Nu, jebkurā gadījumā, es domāju, kolēģi paši vada transportlīdzekļus un var izlemt, kā rīkoties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA). (No zāles starpsaucieni. Dep. V.Agešins: “Sadod viņam!”)

Godātie kolēģi! Es ļoti labi saprotu Judina kunga priekšlikuma jēgu, jo tiešām tas vienkāršotu procesu. Bet, no otras puses, mēs varam runāt, protams, par vainu mīkstinošiem apstākļiem pārkāpuma gadījumā. Taču to, ka ir diferencēts sods par vienu un to pašu ātruma pārsniegumu, es domāju, ir nepieciešams atstāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo pārkāpumi var būt ļoti dažādi. Autovadītājs var, pieņemsim, par 20 kilometriem pārsniegt atļauto ātrumu, bet tas var būt labi pārredzamā teritorijā, tas var būt krustojuma tuvumā, tas var būt bērnudārza vai skolas tuvumā... Svarīgi, vai tas ir dienas vai nakts laikā. Tā ka, godātie kolēģi, šeit noteikti, manuprāt, diferenciācija ir jāatstāj.

Un otrs aspekts. Protams, var ironizēt par vainu mīkstinošiem apstākļiem “es ļoti steidzos”, “es sastrīdējos ar sievu”, “man vēl kādas citas nepatikšanas”, bet ir viens ļoti objektīvs vainu mīkstinošs apstāklis. Jūs atļautā vietā apdzenat transportlīdzekli un esat novērtējuši savu ātrumu, ka jūs to apdzīsiet, nepārkāpjot atļauto ātrumu, bet, kā mēs zinām, dažam labam autobraucējam, es nezinu, apzināti vai instinktīvi... Tad, kad tu viņu apdzen, viņam gāzes pedālis pašam piespiežas, un tev ir jāaiziet pirms krustojuma, pirms līkuma, pirms neredzama ceļa segmenta... tev ir jāatgriežas savā braukšanas joslā. Es domāju, ka tas nenoliedzami, no ceļu policista viedokļa, ja viņš tajā brīdī ar radaru fiksēs šo ātruma pārkāpumu, būs vainu mīkstinošs apstāklis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

G.Kūtris. Cienījamie deputāti! Es tikai gribu atgādināt, ka mēs esam pie 8.priekšlikuma un nākamie 15 priekšlikumi visi būs deputāta priekšlikumi par sankcijām vienā un tajā pašā pantā.

Sēdes vadītājs. Jā.

G.Kūtris. Tātad - vai nu alternatīvas, vai fiksētas sankcijas.

8.priekšlikumu tātad komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Judina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Kūtris. Paldies.

9. - deputāta Judina priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 10. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 11. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 12. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 13. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 14. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 15. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 16. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 17. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 18. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 19. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 20. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 21. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 22. - deputāta Judina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Un visbeidzot 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Protams, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (ar reģistrācijas numuru 27) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... ierosinām 23.februāri.

Sēdes vadītājs. 23.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (ar reģistrācijas numuru 28), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Tātad arī šis likumprojekts ir par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un šo grozījumu galvenais temats ir aizskartā mantas īpašnieka tiesības administratīvā pārkāpuma situācijā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu pirms otrā lasījuma. Kopumā bija saņemti 9 priekšlikumi. Skatīsim konkrēti!

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 2. ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Deputāti to nav atbalstījuši, jo tika iestrādāts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 3. ir tieslietu ministra priekšlikums, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Bet 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Un tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. Līdz ar to komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 28) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Ierosinām priekšlikumus iesniegt līdz 29.janvārim.

Sēdes vadītājs. 29.janvāris. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Kolēģi, likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” ir saistīts ar Āfrikas cūku mēra apkarošanu.

Pagājušā gada jūnijā Latvijā konstatēja pirmo Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumu mājas cūkām, arī meža cūkām, un Ministru kabinets izsludināja ārkārtējo situāciju. Ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā PVD amatpersonām ir iespēja iekļūt saimniecībās un pārbaudīt, vai nav nereģistrēti dzīvnieki.

Šī ārkārtējā situācija otrreiz tika pagarināta līdz 2015.gada 1.janvārim. Pēc šī datuma PVD amatpersonām vairs nav iespējas iekļūt un pārbaudīt, vai īpašumos netiek turēti nereģistrēti dzīvnieki, tādējādi pārkāpjot turēšanas noteikumus.

Mēs ierosinām precizēt Veterinārmedicīnas likumu un epizootiju uzliesmojumu gadījumā atļaut PVD inspektoriem iekļūt privātos īpašumos, lai apkarotu slimību izplatīšanos.

Papildus tam vēl ir tehniski grozījumi likumprojektā, kur tiek precizēts Lauksaimniecības datu centra statuss, kas ir Dzīvnieku reģistru uzturošā iestāde, kā arī, saskaņojot ar ieinteresētajām pusēm, mēs esam precizējuši definīciju par veterinārmedicīnas praksi.

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Krauze. Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Krauze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.janvāris, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 5.februārī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.janvāris, galīgais lasījums - 5.februārī. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 20.janvāra sēdē nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 10.februārim. (No frakcijas SASKAŅA: “Kāpēc?”)

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Respektējot Zaļo un Zemnieku savienības lūgumu, Nacionālā apvienība piekrīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanai likumprojektam “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vienlaikus norādām, ka arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas šīsnedēļas sēdē Drošības policija norādīja, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība rada būtisku apdraudējumu Latvijas drošībai.

Tāpēc aicinām nevilcināties ar Iekšlietu ministrijas iesniegto un komisijā atbalstīto priekšlikumu virzību. Un gadījumā, ja tiktu iesniegts liels skaits priekšlikumu, lūgums komisijai izdalīt šos Iekšlietu ministrijas priekšlikumus un strauji virzīt izskatīšanai Saeimā šos priekšlikumus, kuri paredz iespēju noteikt liegumu konkrētas valsts pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļauju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Visi darba kārtības punkti ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, gribu jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bet attiecībā uz trim jautājumiem ir saņemtas triju... nē, divu ministru atbildes, ka ministri ir komandējumā un pēc atgriešanās no komandējuma tiks iesniegtas rakstiskas atbildes. Līdz ar to viņi šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu. Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Savukārt ir saņemti vairāki jauni deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un citu deputātu jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu”. Šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Ir saņemts deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Ir saņemts deputātu jautājums Ministru prezidentei, ko ir iesnieguši deputāti Elksniņš, Stepaņenko, Ivans Klementjevs, Raimonds Rubiks un Mirskis, - “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz”. Šis jautājums arī tiks nodots Ministru prezidentei.

Un vēl ir saņemts jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem”, ko ir iesnieguši deputāti Sudraba, Šimfa, Meija, Platpers, Balodis un Kūtris. Šis jautājums tiks nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Tagad ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Andris Buiķis, Lolita Čigāne... ir, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Dainis Liepiņš, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Kārlis Seržants, Veiko Spolītis, Juris Šulcs, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 2.sēde
2015.gada 22.janvārī

Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos (Dok. Nr. 328)
Ziņo	- ārlietu ministrs E.Rinkēvičs
Debates	- dep. I.Mūrniece
	- dep. O.Ē.Kalniņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. R.Kols
Paziņojums
	- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Krauze
	- dep. D.Liepiņš
	- aizsardzības ministrs R.Vējonis
	- dep. G.Daudze
	- dep. J.Dombrava
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. V.Ķirsis
	- ārlietu ministrs E.Rinkēvičs
Paziņojums
	- dep. O.Ē.Kalniņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. A.Lejiņš
	- dep. V.Agešins
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. E.Šnore
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. S.Āboltiņa
	- ārlietu ministrs E.Rinkēvičs
Par darba kārtību
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 162/Lp12) (Dok. Nr. 353, 353A, 353B)
Priekšlikums	- dep. E.Putra (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 169/Lp12) (Dok. Nr. 373)
Par likumprojektu “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” (Nr. 170/Lp12) (Dok. Nr. 374)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 164/Lp12) (Dok. Nr. 366, 363A)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā” (Nr. 98/Lm12) (Dok. Nr. 375)
Likumprojekts “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” (Nr. 170/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 374)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu” (Nr. 170/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 374)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 10/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 342)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Par Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij” (Nr. 3/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 343)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums” (Nr. 23/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 358)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 41/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 362)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 7/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 344)
Ziņo	- dep. G.Rusiņš
Likumprojekts “Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 81/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 198, 354)
Ziņo	- dep. V.Dombrovskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 107/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 241, 355)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 108/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 242, 356)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 33/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 357)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 73/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 359)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 27/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 360)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Debates	- dep. A.Judins
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. A.Judins
	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 28/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 361)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 169/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 373)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam” (Nr. 97/Lm12) (Dok. Nr. 372)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Priekšlikums	- dep. J.Dombrava (par)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Stepaņenko, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu” (Nr. 18/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Stepaņenko, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 19/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Stepaņenko, I.Klementjeva, R.Rubika un S.Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par līgumiem ar SIA “Auto Blitz”” (Nr. 20/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, A.Meijas, A.Platpera, R.Baloža un G.Kūtra jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par valsts sociālās aprūpes centriem” (Nr. 21/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 22.01.2015 14:56:14 bal001
Par - 64, pret - 0, atturas - 15. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam (97/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 22.01.2015 15:36:33 bal002
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, ... (98/Lm12)

Datums: 22.01.2015 15:38:34 bal003
Par - 75, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu (170/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:39:03 bal004
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu (170/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:39:40 bal005
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Vienošanos par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu (170/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.01.2015 15:40:41 bal006
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (10/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:42:06 bal007
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij (3/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:42:59 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Slīteres nacionālā parka likums (23/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:44:06 bal009
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (41/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:45:19 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (7/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:47:02 bal011
Par - 75, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” atzīšanu par spēku zaudējušu (81/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:48:48 bal012
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (107/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:49:14 bal013
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (107/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:50:54 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (108/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:51:17 bal015
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (108/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:53:59 bal016
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (33/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.01.2015 15:59:40 bal017
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (73/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.01.2015 16:12:25 bal018
Par - 21, pret - 54, atturas - 4. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (27/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.01.2015 16:14:17 bal019
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (27/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.01.2015 16:16:18 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (28/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.01.2015 16:18:33 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (169/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 16:19:02 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (169/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.01.2015 16:21:26 bal023
Par - 65, pret - 0, atturas - 15. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam (97/Lm12)

Frakciju viedokļi
2015.gada 22.janvārī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 22.janvāra sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labvakar! Šodien Saeimā noritēja ārlietu debates. Mēs frakcijas vārdā uzstājāmies, bet kā galveno es gribētu šeit atzīmēt, ka attiecībā uz ārpolitiku mūsu frakcija ļoti izcēla ekonomisko interešu nozīmīgumu. Mēs pozitīvi novērtējām Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu un to, ka ir plānots sniegt uzņēmējiem atbalstu jaunu tirgu apguvē, liekot uzsvaru uz eksporta tirgu diversifikāciju. Bet mūsu ārpolitikā ekonomiskajām interesēm ir jābūt prioritātei, lai nodrošinātu mūsu uzņēmumu attīstību, darba vietas un pienācīgu atalgojumu iedzīvotājiem. Un ļoti būtiski, ka mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti īpašos nosacījumos, lai veicinātu gan pakalpojumu, gan preču kustību ārpus Eiropas Savienības. Mums ir seni sadarbības partneri – tuvākās Baltijas valstis, Eiropas valstis, ASV, Kanāda –, bet mums ļoti nozīmīgi ir meklēt jaunus tirgus Austrumos (Austrumu partnerības ietvaros), Centrālāzijas valstīs, Tuvajos Austrumos un Ķīnā. Tie tiešām ir tirgi, kuros mēs varam rast produkcijas noietu ārpus Eiropas Savienības valstīm, kā to jau pierādījusi atsevišķu uzņēmumu sadarbība ar Ķīnu: tur jau ir tik tālu, ka noslēgti līgumi par konkrētu preču piegādi.

Attiecībā uz citām aktuālām lietām es gribētu uzsvērt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kuri palīdzēs mums ierobežot bīstamo slimību – Āfrikas cūku mēri. Pašlaik ražotājiem šī slimība rada gan apgrūtinājumu, gan reālus zaudējumus, jo Āfrikas cūku mēris ir izplatījies gan Latgalē, gan Vidzemē, un šī izplatīšanās pagājušā gada laikā no jūnija līdz pat rudenim progresēja. Tagad izplatīšanās nenotiek un mēs gatavojamies jaunajai sezonai – pavasarim – , kad varētu atkal būt problēmas. Tādēļ ļoti būtiski, lai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori varētu darīt savu darbu – pārbaudīt, vai netiek turēti nereģistrēti dzīvnieki, un ierobežot šīs slimības izplatību, lai neradītu zaudējumus mūsu ražotājiem, mūsu ekonomikai un nodrošinātu arī drošu un nekaitīgu pārtiku mūsu iedzīvotājiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labvakar, radioklausītāji! Šodien ārlietu ministra Rinkēviča ziņojumā un arī frakcijas VIENOTĪBA deputātu uzrunās tika uzsvērtas trīs prioritātes ārpolitikā – drošība, prezidentūra Eiropas Savienībā un ekonomiskās intereses.

VIENOTĪBA pilnīgi piekrīt ārlietu ministra apgalvojumam, ka Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir bezprecedenta izaicinājums starptautiskajai drošībai, kārtībai un tiesiskumam. Par to nekādu šaubu nav, jo tas ir radījis būtiskus drošības apdraudējumus Eiropai un Latvijai. Līdz ar to 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju drošība ir mūsu galvenā ārpolitikas prioritāte. Šie izaicinājumi mūsu iekšējai un ārējai drošībai, kā arī mūsu ekonomiskajai un sociālajai drošībai ir savstarpēji saistīti.

Mūsuprāt, atslēgvārds gan ārlietu ministra ziņojumā, gan arī mūsu ārpolitikas stratēģijā ir “sadarbība”. Lai risinātu šīs problēmas gan ekonomiski, gan no drošības viedokļa, mums ir jāsadarbojas ar mūsu sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā, ar mūsu Ziemeļu kaimiņiem. Vienlaikus mums ir ļoti svarīga sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu ne tikai drošības jautājumos, bet arī sakarā ar tirdzniecības un investīciju līgumiem, kas top. Ar Kanādu ir jau parakstīts. Nākamajos divos gados tagad turpinās lemt par Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līgumu. Mēs uzskatām, ka tas ir ne tikai ekonomiski svarīgi Latvijai, bet arī ģeopolitiski svarīgi Eiropai un Amerikai.

2015.gadā Latvija ir ļoti labi pozicionēta, lai virzītu mūsu nacionālās intereses caur Eiropas Savienības prezidentūru. Un tas daļēji ir tāpēc, ka mūsu prioritārie darba virzieni Eiropas Savienības prezidentūrā ir saskaņoti ar mūsu nacionālajām interesēm drošībā, ekonomikā un labklājībā. Un šīs prioritātes ir Eiropas Savienības konkurētspēja, digitālā darba kārtība un Eiropas Savienības globālā loma. Un viens piemērs, ka Latvija ir ieņēmusi vadošo lomu, lai cīnītos pret Krievijas un arī teroristu grupu īstenoto informatīvo karu, ir Latvijas dibinātais Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas ir gan NATO aģentūra, bet vienlaikus varētu arī kļūt par Eiropas Savienības sadarbības partneri.

Un beidzot. Vairāki frakcijas VIENOTĪBA deputāti uzsvēra parlamentāro lomu ārpolitikas veidošanā un atbalstīšanā. Mums ir deputāti, kas piedalās starptautiskajās organizācijās, parlamentārajās asamblejās, un mums tas ir jāizmanto, lai atbalstītu, lai mums būtu vienota un konsekventa ārpolitika. Iepriekšējā krīžu pilnajā gadā Latvijas ārpolitika, mūsuprāt, ir principā bijusi konsekventa, saprātīga un nosvērta. Un, turpinot šādu pieeju, mēs spēsim reaģēt uz izaicinājumiem un izmantot tās iespējas, lai nosargātu mūsu valsts drošību un veicinātu mūsu nacionālās intereses.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labvakar, radioklausītāji! Protams, šodienas galvenā aktualitāte: uzmanība tiek veltīta ārlietu ministra ikgadējam ziņojumam. Tomēr es sākšu ar jautājumu, kurš tika izslēgts no sēdes darba kārtības. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Es gribu sacīt tikai to, ka Latvijas Reģionu apvienība sadarbībā ar citu frakciju deputātiem un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Naudiņa kungu ir panākusi kopēju izpratni un vienošanos par mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu 9 procentu apmērā 2015.gadā. Es ceru, ka tuvākajās Saeimas sēdēs mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies. Ar to es gribu arī akcentēt jeb uzsvērt, ka Latvijas Reģionu apvienība pilda savu programmatisko uzstādījumu – nepaaugstināt nekādā gadījumā nodokļus.

Ja atgriežamies pie ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma, tad jāteic, ka šodien jau radioklausītāji droši vien sekoja līdzi un daudzi dzirdēja mūsu frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa gan priekšlikumus, gan arī kritiku attiecībā uz to, ko varbūt mēs šajā ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā saskatījām. Es neatkārtošu. Bet ir viens būtisks jautājums, ko mūsu apvienība tomēr nesaklausīja no šī ziņojuma, – kāda ir loma un kāda uzmanība ar šo ziņojumu tiek veltīta tieši reģionālajam aspektam, kas ir ļoti svarīgs Latvijas Reģionu apvienībai.

Kopumā Latvijas Reģionu apvienība, uzklausījusi šodienas debates ārpolitikas jautājumos, var tikai atbalstīt un piekrist Ojāra Kalniņa teiktajam, ka Latvijas galvenais ierocis ārpolitikā ir diplomātija un sadarbība.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai.

Nākamā runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Godājamie radioklausītāji!

Šodien Saeimā norisinājās ārpolitikas debates, kas ir nozīmīgs pasākums ārpolitikas jomā, jo parasti diskutē par Latvijas ārpolitikā paveikto un plānoto.

Domāju, ka gan sabiedrība, gan deputāti vēlas sadzirdēt konkrētus paveicamos uzdevumus, lai ikviens no mums justos drošāk un dzīvotu labāk. Mēs apzināmies, ka no Latvijas ārlietu politikas, no mūsu diplomātiskā korpusa ir atkarīgs, kādā vidē mēs dzīvosim, kādos starptautiskajos procesos iesaistīsimies. Diemžēl šis ārlietu ministra ziņojums nesniedza atbildes uz daudziem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem ne nacionālā, ne reģionālā, ne globālā līmenī. Nav nedz šībrīža situācijas analīzes, nedz ziņojuma nosaukumā solīto iecerēto darbību. Var jau izveidot ap sevi veiksmes stāstu un izcilības iedomu, diemžēl dzīves īstenība ir cita. Un “No sirds Latvijai” uzskata, ka ārlietu dienesta darbinieku, ekonomisko atašeju devums, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu Latvijas interešu aizsardzību, nav bijis pietiekošs.

Mēs lepojamies ar latviešu skolām un kultūras pasākumiem, tautiešiem ārvalstīs, bet nerisinām jautājumu, kā panākt strauju ekonomisko izaugsmi Latvijā, radot arī drošu un sociāli atbildīgu vidi un tādējādi panākot, ka mūsu tautieši, kuri devās piespiedu emigrācijā, priecēs visus, dziedot vietējos koros un dzīvojot Latvijā.

Vārdos koalīcijas partijas atbalsta reģionu attīstību, bet darbi liecina par pretējo. Tieši tāpēc “No sirds Latvijai” deputāti ir uzdevuši deputātu jautājumus labklājības ministram Uldim Augulim par pēdējās dienās izskanējušo informāciju, ka tiek plānots slēgt valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Kauguri” un valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”. Kā tas ietekmēs personu ar garīga rakstura traucējumiem saikni ar ģimeni, radiniekiem, draugiem? Kā tas ietekmēs reģionos nodarbinātību? Šie ir tie jautājumi, kuros koalīcijai nebūtu jāpieiet grāmatvediski, bet jāņem vērā cilvēku vajadzības. Mēs uzdodam konkrētus jautājumus un ceram uz skaidrām atbildēm, nevis kārtējām atrunām.

Pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, šodien Saeimas sēdē centrālais jautājums bija ikgadējais ziņojums par ārpolitiku, tāpēc lielāko uzmanību veltīšu tam.

Nacionālā apvienība uzskata, ka Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums ir kvalitatīvāks par iepriekšējiem, tomēr tajā trūkst konkrētības. Ir bažas, ka Latvija ārpolitiski izvairās paust skaidru pozīciju un atturas proaktīvi iesaistīties sarežģītu jautājumu risināšanā.

Likumsakarīgi, ka šīgada ziņojumā dominē drošības jautājums un attiecības ar Krieviju, kas nonākušas strupceļā. Šobrīd Eiropas Savienības pozīcija pret Krieviju līdz galam nav skaidra, un diemžēl arī Latvijas politikas veidotāji kārtējo reizi mēģina celt sadarbības ilūzijas tiltus ar Krieviju.

Nacionālā apvienība uzskata, ka kopš Ukrainas un Krievijas konflikta saasināšanās ir akūti trūcis politiskās gribas atzīt, ka Austrumukrainā valda terorisms, pret kuru nekavējoties jāuzsāk cīņa.

Latvijai 2015.gadā, vadot Eiropas Savienības darba grupu terorisma apkarošanā, jāpanāk, ka Ukrainā esošie teroristiskie grupējumi tiktu atzīti par teroristiskām organizācijām. Tikai tad mēs varēsim gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī vērsties pret valstīm un indivīdiem, kas atbalsta teroristiskos grupējumus.

Nacionālā apvienība arī uzsvēra, ka gan Latvijas, gan arī starptautiskās sabiedrības baidīšanās saukt lietas īstajos vārdos attiecināma arī uz notikumiem Krimā, lai nebūtu jāizvērtē, ka patiesībā ir notikusi Krimas okupācija, nevis anektēšana. Šāds izvērtējums pavērtu iespēju piemērot dažādus citu starptautisko tiesību normu principus, ko varētu vērst pret šīs okupācijas īstenotājiem.

Latvijas prezidentūras laikā tiks uzsākta Eiropas Savienības drošības stratēģijas pārskatīšana. Vienlaikus Latvija ir uzsākusi darbu pie valsts Nacionālās drošības koncepcijas izstrādes, kas jāizstrādā steidzamības kārtā, nosakot nacionālās drošības prioritātes. Mums uz tā pamata jāvirza nacionālās pozīcijas, jo notiek šī dokumenta sagatavošana Eiropas Savienībā.

Starptautiskie procesi Latvijai liek izvērtēt spēju pārorientēt darbu arī ekonomiskās sadarbības ziņā, apzinot jaunus eksporta tirgus. Ārlietu ministrijas ziņojumā īpaši tiek izcelta Centrālāzija, tomēr nedrīkst ignorēt, ka daudz stabilāks un lielāks eksporta tirgus ir Indija un Ķīna, kur kopējais iedzīvotāju skaits četrdesmitkārtīgi pārsniedz iedzīvotāju skaitu Centrālāzijā. Un, lai arī ministra kungs iebilda, ka... Kādas tad mums ir alternatīvas, ja ar Ķīnu mēs vēlamies nodibināt šo ekonomisko sadarbību? Tad šā vai tā mums sanāks caur Centrālāziju nodrošināt tranzītu. Jā, tā ir taisnība, bet – kas ir aiz Centrālāzijas? Aiz Centrālāzijas ir Krievija, kas, kā mēs zinām, nav prognozējama, līdz ar to vēlreiz kāpt uz grābekļa nebūtu vēlams.

Ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas rīcību Austrumukrainā, šogad būs aktīvi jāstrādā pie jaunas pieejas attiecībās ar Krieviju – ar galveno mērķi: atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas un savu starptautisko saistību izpildes. Tas nav iespējams, kamēr Krima atradīsies Krievijas sastāvā. Līdzšinējā Krievijas politika neliecina, ka tas ir reāli sasniedzams mērķis.

Nobeigumā gribu teikt, ka šonedēļ visā Latvijā esam atcerējušies barikāžu laiku, kas vienoja visu latviešu tautu konkrētam mērķim. Toreiz sākās mūsu ceļš uz Latvijas neatkarību. Mūsu pienākums ir tā laika notikumus godināt un nest tālāk no paaudzes paaudzē, tā nepazaudējot latviskās identitātes garu.

Pateicos jums par uzmanību! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji!

Vispirmām kārtām – par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos un par ārpolitikas debatēm parlamentā.

Pēc terora akta Parīzē arī Latvijā aktuāls kļuvis iekšējās drošības jautājums. Terora draudi Latvijā ir ļoti zemi, taču pastāv zināms terora importa risks, jo līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā iekļūšana Latvijā jebkuram Eiropas Savienības teritorijā dzīvojošam teroristam kļuvusi nesalīdzināmi vienkāršāka.

Runājot par iekšējo Latvijas drošību un sabiedrības saliedētības stiprināšanu, es saskatu vairākas problēmas, piemēram, sašķelta Latvijas sabiedrība, kuras pārstāvjiem ir dažāda vēsturiskā atmiņa, un atsevišķas pļāpīgas amatpersonas, kuras bārstās ar saukļiem un tracina sabiedrību.

Kopumā uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, ka ārpolitika pārtop par iekšpolitikas ķīlnieci un sāk kalpot atsevišķu partiju šaurām interesēm, vienlaikus kaitējot Latvijas valsts interesēm.

Tagad par likumdošanas iniciatīvām.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Grozījumi sīkāk diferencēs naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu – noteikt bargākus sodus. Piemēram, likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredzēts tikai brīdinājums, savukārt kravas auto vadītājiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā vieglo automobiļu vadītājiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās – brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu – apdzīvotās vietās.

Par būtiskiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots pat dubultot. Patlaban vieglo automobiļu vadītājiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā sods ir no 120 līdz 140 eiro, turpretim pēc likuma spēkā stāšanās sods paredzēts robežās no 240 līdz 280 eiro. Savukārt par ātruma pārsniegšanu virs 60 kilometriem stundā sods plānots robežās no 350 līdz 650 eiro līdzšinējo 210 un 430 eiro vietā. Par pārkāpumiem apdzīvotās vietās un ar kravas auto paredzēti attiecīgi bargāki sodi.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Saeimai vēl jāskata trešajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!