Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2015.gada 5.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu ieņemt vietas! Lūdzu ieņemt vietas! Es būtu ļoti laimīgs, ja deputāts Bondars arī ieņemtu savu vietu. Tad mēs... Domāju, ka tagad mēs varam sākt Saeimas 2015.gada 5.marta sēdi.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un pārcelt lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”” izskatīšanu pēc darba kārtības otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? (No LRA frakcijas: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Ūja!”) Līdz ar to šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un pārcelt lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”” izskatīšanu pēc darba kārtības otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 6, atturas - 1. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 192/Lp12) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 5.marta sēdes darba kārtībā un kā pirmo punktu tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Ritvara Jansona 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Desmit deputāti - Gunārs Rusiņš, Rihards Kols, Imants Parādnieks, Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Romāns Naudiņš, Edvīns Šnore, Ilmārs Latkovskis, Inguna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule - lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. V.Agešins: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 21, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.
Pirmais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ritvara Jansona 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 12.Saeimas deputāta Andra Vilka iesniegumu, kurā viņš izsaka vēlmi nolikt mandātu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otrās daļas 2.punktu.
Nākamais kandidāts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Rīgas vēlēšanu apgabala ir Ritvars Jansons. Komisija ir saņēmusi Ritvara Jansona iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus.
Komisija aicina atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Aicinu Ritvaru Jansonu dot svinīgo solījumu.
R.Jansons.
Es, Ritvars Jansons, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es aicinu jūs parakstīt svinīgo solījumu!
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ritvara Jansona 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Aicinu deputātu Ritvaru Jansonu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.
Godātie kolēģi! Saeimas šodienas sēdi turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. To ir iesnieguši deputāti Parādnieks, Krēsliņš, Dombrava, Kiršteins un Cilinskis. Šo likumprojektu Saeimas Prezidijs ierosina nodot... (Starpsaucieni no zāles. Dep. I.Parādnieks: “To parakstījušas citas personas!”) Es atvainojos, man ir sajaukta darba kārtība.
Jā, tiešām... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica, Ruka un Brīvera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Ivaram Brīveram, viņš runās “par”.
I.Brīvers (LRA).
Godātais Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” ir skatāms kontekstā ar citu likumprojektu - “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.
Piedāvāto grozījumu būtība ir tāda, ka autotransporta īpašnieki maksās par to laiku, kad reāli tiek izmantots transportlīdzeklis. Kā tas būtu, ja šis maksājums tiktu ietverts akcīzes nodoklī? Pašlaik tas notiek avansā, maksājot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, turklāt šis maksājums nav atkarīgs no transportlīdzekļa izmantošanas ilguma un biežuma. Tas nav īsti taisnīgi. Tiem, kuri izmanto satiksmes ceļu infrastruktūru lielākā mērā, par to arī būtu jāmaksā vairāk.
Cits būtisks aspekts ir tas, ka ceļu un autotransporta nozarēs Baltijas telpa lielā mērā ir vienota. Mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - transportlīdzekļiem nepiemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Līdz ar to mēs vērojam situāciju, ka liela daļa Latvijas transportlīdzekļu ir reģistrēti Lietuvā vai Igaunijā. Tādējādi veidojas netaisnība, ka šie transportlīdzekļu īpašnieki par Latvijas ceļu lietošanu maksā mazāk.
Es īpaši gribētu izcelt to, ka, no valstiskā viedokļa, Latvija ir nostādīta neizdevīgākā situācijā nekā kaimiņvalstis, jo mūsu cilvēki maksā par Lietuvas un Igaunijas ceļu izmantošanu, bet kaimiņvalstu iedzīvotāji par Latvijas ceļu izmantošanu to dara mazākā mērā.
Pēc Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņām, 2016.gadā ir plānots iekasēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli aptuveni 60 miljonu eiro apmērā. Ja šis nodoklis tiktu atcelts, tad šāda summa būtu kompensējama, palielinot akcīzes nodokli, kā tas ir piedāvāts likumprojektā. Konsultējoties ar ekspertiem, jāsecina, ka akcīzes nodokļa palielinājums benzīnam un gāzei būtu par 2 eirocentiem litrā, dīzeļdegvielai - par 5 eirocentiem litrā.
Protams, ir jautājums: kā tas ietekmēs degvielas cenas? No ekonomikas teorijas izriet, ka nodokļa palielinājums sadalīsies starp pircēju un pārdevēju. Tas, cik lielā mērā nodoklis gulsies uz pircēju, ir atkarīgs no pieprasījuma cenu elastības. Pēc avotos atrastiem amerikāņu ekspertu (Molly Espey, Phil Goodwin, Joyce Dargay, Mark Hanly) vērtējumiem, degvielai šī elastība ir aptuveni 0,25. Tas nozīmē, ka pieprasījums ir neelastīgs. Līdz ar to nodoklis gultos galvenokārt uz pircēju.
Taču ir pamats domāt, ka Latvijas apstākļos degvielas pieprasījuma cenu elastība ir augstāka, jo, kā jau teicu, Baltijas telpa šajā jomā ir lielā mērā vienota. Tāpēc, lai nodrošinātu Latvijā tirgotās degvielas konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, tirgotājiem būs jāņem uz sevi lielāka nodokļa daļa. Pēc Baltic Export datiem, šobrīd kaimiņvalstīs degvielas tirgotāju peļņa veido mazāku daļu no pārdotās degvielas cenas, nekā tas ir Latvijā.
Piedāvātās izmaiņas īpaši labvēlīgas būs trūcīgākajiem iedzīvotājiem reģionos. Reģionālās pensionāru organizācijas īpaši atbalsta to, ka nepieciešams likvidēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli.
Tāpēc aicinu deputātus atbalstīt iesniegto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
“Pret” runāt neviens nav pieteicies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti iebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Viļuma, Bondara, Šica, Ruka un Brīvera iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 24, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Krēsliņa, Dombravas, Kiršteina un Cilinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Imantam Parādniekam. Viņš acīmredzot runās “par”.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labrīt, kolēģi un godātais sēdes vadītāj! Ar 2014.gada 1.janvāri mēs ieviesām jaunu regulējumu, ka komersantam par nekustamo īpašumu, kas ir viņa īpašumā, sākotnēji jāmaksā ir pamatlikme 1,5 procentu apmērā, arī par dzīvojamām platībām. Un tikai tad, ja dzīvojamās platības ir izīrētas, var piemērot likmi 0,2, 0,4 vai 0,6 procenti atkarībā no kadastrālās vērtības.
Problēma ir tāda, ka, lai pierādītu šīs dzīvojamās platības izīrēšanu, toreiz, pakļaujoties Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieteikumiem, tika iestrādāta norma, ka vienīgais pierādījums ir reģistrēšana zemesgrāmatā. Šī reģistrēšana zemesgrāmatā ir gana dārga un izmaksā vairāk nekā 100 eiro vai līdz 100 eiro, un tāpēc ir nepieciešams atvieglot šo pierādīšanas kārtību.
Tā kā komersants ikdienā strādā ar EDS sistēmu, tad vislabākais veids, kā varētu reģistrēt šādu īres līgumu, ir tieši EDS sistēma. Un to arī paredz šie grozījumi. Tātad gadījumā, ja telpas ir izīrētas, komersants to reģistrē EDS sistēmā, un pašvaldība pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas pēc tam attiecīgi piemēro šo samazināto likmi. Jo problēma ir tāda, ka dēļ šīs sarežģītās un dārgās reģistrācijas komersants, kaut arī ir izīrējis platību, šo starpību starp nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā un samazināto likmi vienkārši uzliek uz īrnieka pleciem.
Un otra lieta, kas ir paredzēta ar šiem grozījumiem, ir tāda. Nu, diemžēl mūsu cilvēki dažbrīd radoši pieiet likuma normām, un, ja ir rakstīts, ka platībām jābūt izīrētām, tad varēs piemērot samazināto. Ja viens cilvēks izīrē vairākus dzīvokļus... nu, pat desmitus, līdz ar to tādējādi tiek piemērota šī samazinātā nodokļa likme. Ar šiem grozījumiem mēs izslēgsim tādu iespēju; būs iespēja samazināto likmi piemērot tikai tad, ja tā ir deklarētā adrese vai papildadrese. Un papildadrese ir ar tādu mērķi: ja kāds cilvēks dzīvo reģionā un tā ir viņa pamatadrese, kurā viņš dzīvo, tad Rīgas dzīvoklis, kas tiek izīrēts, skaitīsies kā papildadrese un arī tur varēs piemērot šo samazināto likmi. Mums gan raisījās diskusijas par to, vai pārejas noteikumos ir nepieciešams šo normu piemērot ar 1.jūliju, jo Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešamas nelielas izmaiņas EDS sistēmā. Tā ka iespējams, ka, šo likumprojektu skatot komisijā, mēs pārcelsim to un būs ar 2016.gada 1.janvāri... Bet visādā citādā ziņā aicinu atbalstīt un nodot komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
“Pret” runāt neviens nav pieteicies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības sadaļu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus priekšlikumus izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Rusiņš, Kols, Parādnieks, Bērziņš, Cilinskis, Naudiņš, Šnore, Latkovskis, Rībena un Kursīte-Pakule lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un šie paši deputāti, tātad Rusiņš, Kols, Parādnieks, Bērziņš, Cilinskis, Naudiņš, Šnore, Latkovskis, Rībena un Kursīte-Pakule, lūdz izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumus un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Nākošais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.februāra sēdē pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 66.pantu, tika skatīts lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam”.
Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 66.pantu, kas noteic, ka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma var piešķirt Goda tiesneša nosaukumu tiesnesim, kurš godprātīgi ir strādājis un izbeidzis tiesneša darbu, Juridiskā komisija apsvēra iespēju izvirzīt bijušo Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesi Kalvi Torgānu Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanai.
Kalvis Torgāns ir izcils jurists, profesionālis un autoritāte civiltiesību nozarē. Viņam ir liela loma juridiskās zinātnes veidošanā un civiltiesību izpratnes veicināšanā valstī, kā arī ievērojami ieguldījumi Augstākās tiesas Senāta judikatūras attīstībā. Kalvis Torgāns ar savu profesionālo darbību ir stiprinājis tiesas reputāciju sabiedrībā, aktīvi līdzdarbojas likumdošanas procedūrā, piedaloties gan likumprojektu darba grupās, gan Juridiskās komisijas sēdēs.
Kalvis Torgāns ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Tiesu sistēmas I pakāpes Goda zīmi, 2011.gadā saņēmis Latvijas Universitātes gada balvu zinātnē, 2013.gadā ir saņēmis Augstākās tiesas Temīdas balvu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Saeimas Juridiskās komisijas locekļi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu piešķirt Kalvim Torgānam Goda tiesneša nosaukumu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.
Izteikties neviens nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Tātad lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina Saeimu piekrist valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”, lai tā varētu “Citadeles” bankas akciju pārdošanas darījumā gūtos ienākumus secīgi novirzīt vispirms parādsaistību pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku dzēšanai, valsts aizdevuma saistību dzēšanai un pēc tam - savu izdevumu segšanai. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu...” (Dep. I.Pimenovs ir pieteicies debatēs. Starpsaucieni no zāles: “Pimenova kungs!”; “Pimenovs!”) Es atvainojos! Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies.
Labrīt, Saeimas deputāti! Tātad “Privatizācijas aģentūrai” ir nepieciešama Saeimas piekrišana, lai grozītu līgumu starp “Privatizācijas aģentūru” un Finanšu ministriju, lai aģentūra varētu izdarīt grozījumus līgumos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.
Procedūra, kas tagad ir piedāvāta, tiešām ir vienkāršāka, nekā bija domāta un paredzēta akcionāru līgumā, tikai paliek neskaidrs, kāpēc tas nebija izdarīts vēl akcionāru līguma noslēgšanas brīdī. Laikam tādēļ, ka nebija vēl skaidrs - būs vai nebūs jāpilda valsts nodrošinātais galvojums. Tagad jau ir skaidrs, ka šādas nepieciešamības nebūs. Un līdz ar to šis grozījums ir izdarīts.
Acīm redzama Latvijas valsts saistību atmaksas secības vienkāršošana... Un papildus tam netiek iedarbināts valsts galvojuma mehānisms. Tam visam varētu piekrist, ja šī piekrišana nenozīmētu netieši atbalstīt un uzņemties atbildību par politiski un ekonomiski visai šaubīgu pasākumu. Tas ir apgrūtināts ar ļoti smagu priekšvēsturi, kurā ietilpst daudz pretrunīgu un necaurspīdīgu valsts pārvaldes veiktu rīcību. Proti, Parex bankas pārņemšana valsts īpašumā, bankas sadalīšana uz divām bankām un “Citadeles” bankas izaicinoši necaurspīdīgā pārdošana.
Mūsu frakcijas deputāti bija sagatavojuši iepriekšējā gada beigās vēstuli ar lūgumu... lai saprastu, kas tomēr notiek un vai tās ziņas, kuras mēs saņēmām presē, par to, ka faktiski Parex bankas akciju pārdošana ERAB nebija veiksmīga pārdošana jeb privatizācija, bet ir uzskatāma drīzāk par Latvijas aizņemšanos no ERAB... Un, kā apstiprināja Ekonomikas ministrija, uz mūsu jautājumu atbildot, tiešām uz ERAB ieguldījumiem “Citadeles” bankas un akciju sabiedrības “Reverta” pamatkapitālā... bija 93 miljonu eiro ieguldījumi pamatkapitālā... bija uz to visu attiecināmas tiesības ERAB pārdot savas akcijas Privatizācijas aģentūrā.
Iepriekšējā nedēļā aģentūras valdes priekšsēdētājs Loginova kungs patiesībā pacēla slepenības plīvuru no šā darījuma, šā līguma un atklāja, ka tiešām opcijas līgums pastāvēja un līdz ar to... un ir spēkā. Tātad tagad ERAB ir opcija jeb tiesības izvēlēties - pārdot savas “Citadeles” akcijas vai ne. Viss atkarīgs no opcijas līgumā fiksētās cenas, par kuru ERAB ir tiesības pārdot Latvijas akcijas. Ja to cena būtu pacēlusies līdz debesīm, diez vai ERAB savas pārdošanas tiesības izmantotu. Bet, tā kā tā ir zema, ERAB ir izdevīgi savas tiesības izmantot, lai neciestu zaudējumus un atgūtu tos 93 miljonus, kas bija ieguldīti “Citadeles” un “Revertas” pamatkapitālā.
Bet, ja tas ir aizdevums, par aizdevumu ir jāmaksā. Un aizdevuma cena ir arī norādīta aģentūras prezentācijā, proti, 21 miljons eiro. Tā ir aizdevuma cena, par kuru bija jāsamaksā nodokļu maksātājiem Latvijas Republikā. Par to ir jāatceras!
Kopā Latvijai - saskaņā ar opcijas līgumu ar ERAB - papildus visiem jau izdarītiem maksājumiem Parex bankas pārņemšanai ir jāsamaksā 114 miljoni eiro. Tātad klāt tiem 750 miljoniem latu, kurus Latvija samaksāja par Parex bankas pārņemšanu, vēl mēs summējam šo summu - 114 miljonus eiro. To samaksās nevis akcionāri, bet tante no Bauskas un onkulis no Vecpiebalgas - tātad Latvijas tauta.
Jāņem vērā, ka patiesībā aģentūra jau ir veikusi 1,26 miljonu eiro avansa maksājumu un ka ERAB saglabā savas akcijas, kas ir aptuveni 24 miljoni eiro, kā arī piekritusi pārfinansēt izsniegto subordinēto aizdevumu “Citadeles” bankai 11 miljonu eiro apmērā. Kopā naudas maksājums ir 77 miljoni eiro. Ņemiet vērā, ka šī summa ir... nav maza! Ir arī jāpadomā, kāda būs fiskālā ietekme uz vispārējo valdības budžetu. Ekonomikas ministrija apliecināja, ka šī summa tika atainota iepriekšējā gada budžetā. Bet tas bija izdarīts slepus, jo nevienam nebija izsludināts, ka pastāvēja tāds opcijas līgums.
Līdz ar to, manuprāt, viss šis stāsts... visa šī vienošanās bija izdarīta visai necaurspīdīgi un slepus no Saeimas un līdz ar to - no tautas.
Ja man būtu vienkārši... vienīgi jāpieņem lēmumi... Es vispār nepiedalītos šajā balsošanā. Bet, ņemot vērā, ka mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka mēs nevaram piedalīties šajā tracī, es sludinu, ka frakcija SASKAŅA neatbalstīs šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SASKAŅA). (No zāles dep. A.Bērziņš: “Īsi tikai! Lakoniski!”)
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien īstenībā ir tas brīdis, kad patiesība nāk gaismā. Tā sviestmaize, par kuru... Ļoti daudzi uztraucās, ka banka tiks pārdota par sviestmaizi, bet šodien mēs redzam, ka viņa pat par sviestmaizi netiek pārdota un ka nekas mums tur netiks!
Bet es varbūt atgādināšu to virkni kritēriju, kuri pastāvēja tad, kad mēs debatējām par iespējamo “Citadeles” bankas pārdošanu. Nu, bankas pašu kapitāls 150 miljoni. Banku likvidējot, valsts saņemtu 150 miljonus, mīnus tos 25 procentus, kuri ir paredzēti ERAB. “Citadeles” jaunā biroja ēka Daugavas krastmalā vien izmaksāja 80 miljonus eiro. Pārdošanas cena, ko bija noteikuši uz to brīdi iespējamie investori, svārstījās no 70 līdz 140 miljoniem. Eksperti savukārt lēsa, ka darījuma summa varētu svārstīties no 180 līdz 300 miljoniem.
Lielākā mele visā šajā pasākumā izrādījusies VIENOTĪBA, par kuru principā lielā mērā viss bija skaidrs. Ceļojums uz Gruziju... arī tas, ka Vjačeslavs Dombrovskis toreiz atzina, ka valdība “Citadeles” pārdošanu atlika uz pēdējo brīdi... Kurš par to ir atbildīgs? Neviens nav atbildīgs.
Tas bija saistībā ar iespējamo tiesvedību Eiropas Komisijā, saistībā ar pieļautajiem pārkāpumiem, to skaitā - virzot uz nākamo kārtu pretendentus, nenodrošinot konkurenci. Kurš par to ir atbildīgs? Arī neviens nav atbildīgs!
Premjere toreiz, kad mēs debatējām, vai “Citadele” tiks pārdota par sviestmaizi, ir norādījusi, ka “Citadele” tiks pārdota dārgāk, nekā to novērtējusi Prudentia. Nu, liels paldies, ka vismaz nav pateikusi, ka “Citadeli” pārdos dārgāk, nekā to ir novērtējis Zaķis! Tas būtu arī tā... lielā mērā patīkami.
Godīgākā šajā pārdošanas procesā īstenībā izrādījās Zaļo un Zemnieku savienība. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vienkārši ir pateicis, ka vispār neko nezinot par “Citadeles” pārdošanu.
Mutes brūķētāja “Citadeles” pārdošanas procesā izrādījās Nacionālā apvienība. Tas jau diemžēl ir ierasts. Toreiz Nacionālās apvienības pārstāvis Bērziņa kungs kareivīgi prasīja skatīt “Citadeles” pārdošanu visdažādākajās Saeimas komisijās. Savukārt 18.septembrī, burtiski divas nedēļas pirms vēlēšanām, Dzintars Rasnačs, uzstājoties “Frakciju viedokļos”, ir norādījis: “Nacionālā apvienība ir iestājusies pret bankas “Citadele” pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu. Tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi darīts. Tā kā “Citadeles” pārdošanas darījums ir slepens, Saeimai nav pieejama detalizēta informācija par darījuma nosacījumiem, un tāpēc nevaram pilnvērtīgi izvērtēt visus darījuma ekonomiskos un drošības aspektus. Uzskatām, ka politiskā atbildība par šo darījumu jāuzņemas VIENOTĪBAI, kuras pārstāvji valdībā ir atbildīgajos Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatos. Viņi ir vienīgie valdības locekļi, kuriem ir pieejama detalizēta informācija par šo darījumu.”
Kas notiek šodien? Plānoto - cik tur?... 70 līdz 140 miljonu vietā Latvijas valsts saņems absolūtu “baranku”! Neko mēs nesaņemsim! Nekādus papildu ieguvumus valsts budžetā un valsts kasē, neskatoties uz to, ka tāds VIENOTĪBAS biedrs kā Veiko Spolītis publiski ir arī iepriekš norādījis, ka šie līdzekļi tiks novirzīti valsts kasē. Diemžēl tas tā nav.
Līdz ar to minētajā jautājumā pat tā sviestmaize, par kuru bija uztraukta visa Latvijas sabiedrība, ir pārtapusi absolūtajā nullē. Latvijas valsts neiegūs... Kurš no jums toreiz kaut reizi bija ieminējies, ka mēs nesaņemsim neko, pārdodot banku “Citadele”? Neviens! Visi bija klusējuši. Valdības vadītāja klusēja. Finanšu ministrs klusēja. Politiskās partijas priekšvēlēšanu solījumos savas idejas pamatoja ar iespējamiem izdevumiem, kurus varētu, piemēram, segt... to skaitā - no tās naudas, ko mēs iegūsim “Citadeles” pārdošanas rezultātā.
Un kur tad šodien ir arī tā godīgā valdības vadītāja, kura jau kopš pagājušā gada septembra sola publiskot “Citadeles” līguma nosacījumus? Arī nekas nav publiski zināms!
Līdz ar to, godājamie kolēģi, baņķieru valodā runājot, jūs šodien fiksējat losi, tikai loši esam, nu, varbūt mēs visi paši attiecībā uz to rīcību, ko jūs “Citadeles” bankas sakarā realizējāt. Mums nekas... nav, nekā nebūs, un mēs arī neko neiegūstam!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Es patiesībā ļoti labi saprotu frakcijas SASKAŅA deputātu sāpes par visu, kas ir saistīts ar “Citadeles” banku. Es ļoti labi atceros, kā aizpagājušajā Saeimā... toreiz “Saskaņas Centra” deputāti ļoti dedzīgi ieņēma aktīvu pozīciju bankas sadalīšanas procesā, lobējot bijušo akcionāru Kargina un Krasovicka kungu intereses. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Meli!”) Toreiz radās iespaids par ļoti lielu saskaņu starp SASKAŅAS retoriku un juristu interesēm bijušo akcionāru tiesvedībā pret valsti. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)
Es arī saprotu, ka ziedojumos saņemtā nauda ir jāatstrādā. Tas viss ir saprotams un skaidrs. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, - ka man šķiet, ka Elksniņa kunga retorika gan nesaskan ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa normām. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.)
Bet, runājot par Pimenova kunga uzstāšanos, kur bija daudz skaitļu, kur bija skaista manipulācija ar skaitļiem, kad ir jānosauc kredītprocenti absolūtos skaitļos, lai neradītu iespaidu, kāda patiesībā ir procentu likme... Tas viss bija burvīgi un jauki, un es varētu abu divu tikko tribīnē runājušo kungu teikto reducēt līdz vienam vienkāršam teikumam: parādus atdod tikai gļēvuļi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Īstenībā ļoti oponēja un iepriecināja Šadurska kunga viedoklis attiecībā uz Parex, bet man jums ir jautājums - kāpēc jūs šaujat ar šāda veida tēzi paši sev kājā? Jo viens no jūsu valdības ministriem - un to publiski atzīst arī “Citadeles” padomes locekļi! - virzīja Privatizācijas aģentūras pārstāvjus tikties ar... tajā skaitā, piemēram, Šefleru, aiz kura, iespējams, stāvēja Kargins un Krasovickis... lai iegādātos “Citadeli” investors, kurš pārstāv tieši šos akcionārus. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.)
Godājamie kolēģi! Tieši jūsu partija ir mēģinājusi pārdot “Citadeli” vai nu vieniem, vai nu otriem. Vēl jo vairāk! Jūs pats ļoti labi zināt... jūs pats ļoti labi zināt, ka viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības virzieniem ir izmeklēt jautājumu par to, vai aiz “Citadeles” potenciālajiem pircējiem neslēpjas mūsu pašu bāleliņi - bāleliņi, kurus jūs pats personīgi, iespējams, arī esat lobējis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Šadurska kungs! Jūs minējāt faktus par... apgalvojumus par skaitļu manipulācijām. Ja tas viss, kas ir saistīts ar “Citadeles” banku, nav viena liela afēra un ja šis lēmums, kas tagad tiks pieņemts, nav šīs afēras sastāvdaļa, tad, lūdzu, tagad nāciet šeit uz tribīnes un pasakiet, par kādu summu tiek pārdotas “Citadelei”... Latvijai piederošās “Citadeles” akcijas! Cik no šīs summas tiks atdots tagad ERAB? Cik no šīs summas tiks samaksāts par šīs pārdošanas... jūsu pārdošanas procesa īstenošanu? Kam tā tiks konkrēti atdota un cik galu galā no šī visa paliks valstij?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēt pieteicies deputāts Igors Pimenovs, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Ja matemātiķim kolēģim Šadurskim ne visai patīk cipari un skaitļi - es saprotu, ka darba apstākļu dēļ ne visai patīkami arī Saeimas procedūrās iedziļināties skaitļos -, es gribētu aprakstīt procesu, kas notika... un atgādināt par tiem solījumiem un sludinājumiem, kurus mēs dzirdējām 2008. un 2009.gadā: valsts pārdeva Parex akciju daļu ERAB, un tas ir ļoti izdevīgs darījums, tā ir privatizācija, katrā ziņā tas atbilst Latvijas ekonomikas un valsts pārvaldes... pārvaldīšanas filozofijai.
Tagad mēs uzzinājām, ka tā nebija pārdošana, tas bija aizdevums. Nu, labi! Aizdevums arī ir tāds process, kurš var būt Latvijai izdevīgs. Bet atcerēsimies, ka bezmaksas aizdevumu nevar būt! Var būt, bet ļoti reti. Un arī par šo aizdevumu bija jāmaksā. Un kas par to maksāja? Maksāja mūsu nodokļu maksātāji! Vai kāds no Saeimas deputātiem zināja par to, ka bija jāmaksā par aizdevumu? Neviens nezināja. Par to es arī stāstīju. Un šī maksa ir vienāda ar 21 miljonu eiro. Vai tas ir maz vai daudz - lai to secina Valsts kontrole vai, es nezinu, kāda cita iestāde, kam ir tāda kompetence! Bet vismaz deputātiem un vēlētājiem par to ir gan jāzina.
Bet vēlreiz saku, ka viss šis aizdevums kopā ar procentiem maksāja 114 miljonus eiro, un šī nauda katrā ziņā ir jāatdod. Pilnībā vai daļēji, bet jāatdod. Un par to arī ir jāatceras! Un tā nav manipulācija. Tas ir fakts. Es burtiski citēju to, ko mums ir sniedzis Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginova kungs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V.Dombrovskis (VIENOTĪBA). (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Izstāsti, lai saprastu!”)
Cienījamie kolēģi! Es negribu iesaistīties garās diskusijās par to visu “Citadeles” pārdošanas jautājumu. Strādā parlamentārās izmeklēšanas komisija, un, kad būs rezultāti, tad par tiem droši vien ziņos.
Bet konkrēti Elksniņa kungs pieminēja par to, ka it kā kāds no valdības... ka it kā kāds no valdības ministriem lika Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem tikties ar vienu potenciālu pircēju. (No zāles: “Lika?!”; dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Šī ir diezgan nopietna apsūdzība, jo pārdošanas process bija strukturēts tā, ka vienai... ka bija... ka tiesības un pilnvaras tikties ar jebkuru no potenciālajiem pircējiem, pretendentiem, bija Société Générale; tas ir starpnieks.
Līdz ar to šis ir diezgan nopietns apgalvojums, un es ceru, ka jums ir kādi pierādījumi, ka tā tas tiešām bija un ka par to ir, nu, vismaz informēta šī parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 18, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tagad pārejam pie patīkamākām lietām. Jūsu uzmanībai likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” otrais, galīgais, lasījums.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.
1. - pašas komisijas sagatavots priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi, no rūgtuma par bankas nepārdošanu īstajiem pircējiem pāriesim pie kaut kā jaukāka! Un, manuprāt, ar šo priekšlikumu mēs izlabojam vienu netaisnību.
2013.gadā, kad tika nolemts, ka visi alkoholiskie dzērieni ir jānodala īpašā pārdošanas telpā, tika nodarīts pāri, manuprāt, Latvijas vietējiem mazajiem vīndariem, jo, piemēram, veikala “Rimi” sadaļā “Klēts” vairs nebija nopērkami Latvijā ražotie vīni, kas ir nišas produkts; tie faktiski aizgāja kopējā telpā, tika tirgoti kopā ar Spānijas un Austrālijas vīniem, bija grūti atrodami. Vīndariem tas nodarīja zaudējumus - 7 līdz pat 10 tūkstošus eiro gadā, līdz ar to ir ietekmēti ieņēmumi Latvijas valsts budžetā.
Ar šo grozījumu mēs šo netaisnību labojam, un no šā brīža būs iespējams Latvijā ražoto produkciju, vietējo produkciju, izvietot arī ārpus kopējiem alkohola stendiem.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Tātad saprotu, ka Smiltēna kungs lūdz atbalstīt jau komisijas atbalstīto priekšlikumu. Un deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 2. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu ne tāpēc, ka tas būtu slikts, bet tāpēc, ka, atbalstot 2.priekšlikumu, mēs jau šo problēmu esam atrisinājuši.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, Prezidij! Labdien, kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 24.februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” trešajam lasījumam. Priekšlikumi nav iesniegti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir pabeigusi darbu, kura mērķis ir ieviest apbūves tiesības institūtu, kas nākotnē ļautu izvairīties no dalītā īpašuma veidošanas.
Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties visiem deputātiem, kas līdzdarbojās gan šī, gan likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izstrādē un pieņemšanā. Tāpat paldies Tieslietu ministrijai, visiem ekspertiem, iesaistītajām personām.
Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Un 6.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 18. Tātad likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, trešais lasījums.
Komisijā mēs esam saņēmuši tikai vienu priekšlikumu. Tas ir no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas un komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Ņemot vērā to, ka visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Stepaņenko, Ņikiforova, Ivana Klementjeva, Zariņa un citu deputātu pieprasījumu “Par portālu www.skolas.lv”, un tas ir adresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei.
Vai iesniedzēji vēlas motivēt iesniegto pieprasījumu? Ja ir šāda vēlēšanās, tad atbilstoši Saeimas kārtības rullim, runas laiks ir trīs minūtes.
Lūdzu! Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka izglītības un zinātnes ministre Seiles kundze faktiski izvairās no mutvārdu atbilžu sniegšanas uz mūsu jautājumiem par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”, mēs pieprasām no viņas sniegt atbildes pēc būtības uz mūsu jautājumiem.
Pieprasījuma iesniegšanas motivācija ir sekojoša.
Izglītības un zinātnes ministrija ir sniegusi informāciju, ka dienesta pārbaudes materiāli par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība” tiks nodoti tālākai izmeklēšanai tiesībsargājošajām iestādēm. Atgādināšu: ir runa par gandrīz 3,5 miljonu eiro valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Diemžēl netiek izpausts, kādā apjomā prokuratūra saņems dienesta pārbaudes materiālus, pastāvot apstākļiem, ka tika vērtēts tikai laika periods no 2009.gada 2.jūlija līdz 2013.gada 1.aprīlim, lai gan mēģinājumi turpināt projektu notika vēl līdz pat 2015.gada janvārim. Pastāv augsta ticamība, ka dienesta pārbaudes periods un atbildīgo amatpersonu loks tika izvēlēts ar mērķi izvairīties no to amatpersonu vērtēšanas, kuras šobrīd ieņem augstus amatus valsts pārvaldē un arī Saeimā. Valsts līdzekļu izšķērdēšanā - vismaz 3,5 miljonu eiro apmērā! - atbildīgie turpina strādāt citos amatos, neskatoties uz kaitējumu, kuru viņi savas darbības vai bezdarbības rezultātā ir nodarījuši valstij.
Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija neredz kā risinājumu - attiecībā pret atbildīgajām personām vērsties tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtā. Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi ne pietiekamu kapacitāti projekta vadībai, ne arī kvalitatīvu projekta uzraudzību un rezultātu izvērtēšanu.
Jau 2012.gadā tika secināts, ka projektā piedāvātā funkcionalitāte papildina jau pieejamās iespējas citos portālos un projekta izmaksas ir nepamatoti augstas, un ka projekta izpilde ir jāpārtrauc. Diemžēl kopš tā laika valdības vadītāji un atbildīgie ministri radušos situāciju ir mēģinājuši noklusēt, neziņojot ne tiesībsargājošajām iestādēm, ne arī sabiedrībai par nodarītajiem zaudējumiem.
Nozīme ir arī tam, vai uzņēmumi, kas saņēma ievērojamus naudas maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem un Eiropas Savienības fondiem par nekvalitatīvi izstrādāto projekta specifikāciju un nekvalitatīvi izpildītajiem projekta un tā specifikācijas uzdevumiem, pašlaik ir iesaistīti citu projektu īstenošanā, kuriem valsts ir pasūtītājs un kuri tiek finansēti no valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Un, manuprāt, visbūtiskākais: saskaņā ar informāciju, kas izriet no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vēstules...
Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, šajā gadījumā... es atvainojos, jūs vairs nevarat turpināt...
R.Ločmele-Luņova. Burtiski pusminūte...!
Sēdes vadītāja. Nē, jūs nevarat turpināt tādēļ, ka motivācija... (Starpsaucieni no zāles: “Nē!”; “Bet citiem ļauj!”)
R.Ločmele-Luņova. Burtiski pusminūte...!
Sēdes vadītāja. ...tiek pievienota Saeimas sēdes stenogrammai. Un atbilstoši Saeimas kārtības rullim šobrīd runas laiks nav pagarināms.
R.Ločmele-Luņova. Burtiski desmit sekundes!
Sēdes vadītāja. Nav pagarināms atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Paldies. Lūdzu, ievērojiet kārtību!
R.Ločmele-Luņova. ...par pusotru miljonu, kas būs jāsamaksā no šī gada budžeta Izglītības un zinātnes ministrijai!
Sēdes vadītāja. Paldies Ločmeles kundzei.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies.
Turpinām Saeimas sēdi. Un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kā jau minēju, šis likumprojekts un gandrīz visi šī likumprojekta priekšlikumi ir saistīti ar iepriekš atbalstīto likumprojektu. Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.
Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir deputāta Veiko Spolīša priekšlikums, kas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Ir ļoti žēl, ka priekšlikuma iesniedzējs šodien nepiedalās sēdē, un līdz ar to mēs nevarēsim arī droši vien debatēt, bet principā debates varbūt arī nav iespējamas, jo mēs strādājam ar likumprojektiem un mūsu mērķis ir nevis vienkārši izrunāt kaut kādu problēmu, apmainīties ar viedokļiem un palikt pie tā, bet noteikt jaunu kārtību. Un mūsu instruments ir likums. Un ļoti svarīgi, lai likumā būtu ierakstītas normas, kuras var piemērot. Diemžēl priekšlikums, ko iesniedza kolēģis Spolītis, nav piemērojams. Nav derīgs. Vairākkārt mēs dzirdējām no autora, ka ir piedāvāts atjaunot normu, bet tādas normas nekad nebija mūsu Civillikumā. Civillikuma attiecīgajā sadaļā, kur paredzēts ierakstīt jaunu normu, ir regulēti jautājumi par laulības noslēgšanu. Un mēs nedrīkstam rakstīt jebkādas, labas vai sliktas, domas tam neparedzētā, nederīgā vietā. Pants, ko piedāvā autors izmanot, lai ierakstītu jaunu regulējumu, ir pants, ko mēs izslēdzām... Šis pants tika izslēgts pirms diviem gadiem, un tas paredzēja regulāciju tādam institūtam kā saderināšanās. Tātad principā nedrīkst strādāt tādā veidā, kā strādā šoreiz mūsu kolēģis.
Un mēs noteikti varam diskutēt un noteikti diskutēsim par partnerību, bet variants, kas ir piedāvāts, ir absolūti nederīgs - juridiski nekorekts. Jo runa ir par trešo lasījumu, un uz trešo lasījumu nedrīkst iesniegt un atbalstīt tādu brāķi.
Lūdzu neatbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad debates slēdzu. Un saprotu, ka komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Arī Judina kungs aicina neatbalstīt.
Vai deputāti nevēlas balsojumu? (No zāles: “Nē! Nē! Nē!”) Balsot arī nevēlas. Tātad priekšlikums komisijā nav atbalstīts, un deputāti piekrīt šim komisijas viedoklim.
G.Bērziņš. Jā, paldies.
2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Nedaudz tehniska rakstura. Mēs komisijā vienojāmies, ka šo priekšlikumu attiecīgi vai nu komisija, vai Tieslietu ministrija iesniegs citā likumprojektā, kas būs atvērts, jo šī priekšlikuma spēkā stāšanās nav sasaistāma... iespējamā spēkā stāšanās nav sasaistāma ar apbūves tiesības institūta spēkā stāšanos. Līdz ar to šis komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Vairāk tāds stila priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir guvis atbalstu. Šis priekšlikums ir pamatots ar to, ka šāds detalizēts uzskaitījums nebūtu jāveic Civillikumā. Ir pilnīgi skaidrs, ka apbūves tiesība būs pieļaujama tikai attiecībā uz nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, un tas izriet no citām šīs nodaļas normām.
Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī par šo priekšlikumu mēs runājām, ka tas varētu tikt iekļauts citā likumprojektā, lai neietekmētu spēkā stāšanos šim likumprojektam.
Tātad komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums, kas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš. Un 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka šis likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, tātad ar tādu samērīgu pārejas periodu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.
A.Buiķis (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi un cienītās deputātes! Trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi, kuri patiesībā ir tehniska veida.
1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums par pārmaksāto pabalstu atgūšanu. Komisija atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Buiķis. Un 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums: “Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.” Komisija vienbalsīgi atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Buiķis. Lūdzu atbalstīt komisijas vienbalsīgi atbalstīto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā lasījumā.
Gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir sagatavots Juridiskajā komisijā un Tiesu politikas apakškomisijā, jo tika konstatēts, ka, veicot Augstākās tiesas reorganizāciju, tātad likvidējot Augstākās tiesas palātas, ir notikušas dīvainas lietas un ir atstātas divas vakances. Un savukārt trīs Augstākās tiesas tiesnešiem tiek piedāvāts pāriet uz apgabaltiesu. Un vēlos vēlreiz uzsvērt un atgādināt, ka gan apakškomisija, gan Juridiskā komisija neskaitāmās sēdēs izvērtēja šo normu gan no atbilstības Satversmei viedokļa, gan arī no tā, kādā veidā tad būtu jārīkojas Augstākajai tiesai un vai Augstākā tiesa pilnīgi precīzi izpilda likumdevēja lemto. Un, lemjot to, ka pēc diviem gadiem tāda pati problēma būs arī Augstākās tiesas Civillietu palātā... Un, lai nerastos līdzīga situācija, tātad tika sagatavoti šie grozījumi.
Tas, ko es vēlos uzsvērt, - ka pirms otrā lasījuma Juridiskās komisijas deputāti, it īpaši deputāts no opozīcijas, kurš diemžēl lielāko daļu no apakškomisijas sēdēm neapmeklēja, vēlreiz atvēra debates par šo, mēģināja šo likumprojektu ļoti kritizēt. Un vēl ļaunāk bija tas, ka, kritizējot ne tikai kolēģus un tās debates, kuras neskaitāmas reizes jau ir bijušas tiešām par nodokļu maksātāju naudu un kurās kolēģi ir piedalījušies un meklējuši optimālu risinājumu... paldies arī Barčas kundzei, jo tika piedāvāts risinājums vienam cilvēkam atrast īpašu pensiju... kādā veidā to, kas varētu apdraudēt visu izdienas pensiju... pensiju likumdošanas sistēmu mūsu valstī... Tātad šajās neskaitāmajās sēdēs tika meklēts risinājums, kas atbilstu gan Satversmei, gan arī būtu juridiski korekts. Savukārt šajā komisijas sēdē Elksniņa kungs atļāvās ļoti rupji apvainot Tieslietu ministrijas ierēdni, pasakot, ka viņi ir izstrādājuši čiku.
Un es tiešām gribu vēlreiz pateikt paldies Tieslietu ministrijas ierēdņiem, kuri pilnīgi precīzi izpildīja gan Tiesu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā lemto un uzdoto politisko uzstādījumu, un šie risinājumi ir atrasti juridiski korekti.
Tā ka debates notika arī pirms otrā lasījuma, lai gan neviens priekšlikums nav iesniegts saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu, jo, protams, deputātiem situācijā, kad ir pilna komisija ar kamerām, ļoti patīk izrādīties. Bet tātad komisija rezultātā nobalsoja un atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā, un es aicinātu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 15. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
S.Āboltiņa. Tā kā saskaņā ar pieņemto kārtību šis likumprojekts ir saskaņojams ar Tieslietu padomi, ar tiesu institūcijas augstāko pašpārvaldes institūciju, un tā kā tas ir paredzēts 9.martā, tad es lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu jau pēc šī datuma, tātad 12.martu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums -likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Īsi atgādināšu, ka likumprojekts paredz iespēju Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm padarīt uz laiku līdz trīs gadiem par ierēdņiem un aizrotēt darbam ārlietu dienestā.
Priekšlikumi uz otro lasījumu saņemti nav. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 10.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Likumprojekts ir viena no daudzajām Valsts prezidenta iniciatīvām, un tā paredz grozījumus... Grozījumos tiek rosināts noteikt ziedojumus politiskajām partijām kā attaisnotus izdevumus. Ziedojuma maksimālais apmērs - viena mēnešalga.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Likumprojekta mērķis ir cēls - vairot sabiedrības līdzdalību politisko partiju darbībā. Taču pēc būtības šis likumprojekts nevis aicina sabiedrību iesaistīties partiju darbībā, bet paredz tikai atvieglojumus pašreizējiem un nākamajiem partiju finansētājiem.
Šobrīd fiziskajām personām par izglītības un ārstnieciskajiem pakalpojumiem kā attaisnotus izdevumus var uzrādīt tikai 213 eiro katram no ģimenes locekļiem. Savukārt ar šo likumprojektu tiek gribēts panākt politisko partiju ziedotājiem šos atvieglojumus pacelt līdz 360 eiro. Manuprāt, tas nav taisnīgi, piemēram, pret vecākiem daudzbērnu ģimenēs, kas rūpējas par bērnu interešu izglītību ārpus skolas obligātās programmas.
Atbalstot šo likumprojektu, veicināsim nevis demokrātiju un nevienlīdzības mazināšanu, kā tas ir noteikts Valdības deklarācijā, bet gan tikai - piedodiet! - partokrātijas nostiprināšanu.
Latvijas Reģionu apvienības frakcija aicina balsot “pret” šo nekvalitatīvi sagatavoto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ko vēlaties piebilst?
E.Putra. Vēlos piebilst tikai to, ka komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 12, atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.marts.
Sēdes vadītāja. Šā gada 10. ...?
E.Putra. ...marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 24.februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” un pieņēma lēmumu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz divām direktīvām, kā arī Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pamatnostādnēm par sūdzību izskatīšanu, ko veic apdrošināšanas starpnieki. Ar izmaiņām regulējumā plānots uzlabot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku uzraudzību, padarot to efektīvāku, kā arī nosakot no klientiem saņemto sūdzību izskatīšanas kārtību, ieviešot klientu interešu lielāku aizsardzību un novēršot praksē konstatētās nepilnības pašreizējā regulējumā.
Komisijas sēdē viedokļi dalījās par atsevišķiem jautājumiem likumprojektā, un diskusija vēl turpināsies arī uz otro lasījumu. Un viens no galvenajiem diskusijas objektiem bija jautājums par brokeru un citu dalībvalstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku filiāļu dalību, veicot iemaksas, FKTK finansēšanā.
Pēc FKTK ieskatiem, būtu jānoteic maksa brokeriem līdz 3 procentiem no ceturksnī saņemtajām komisijām par uzraudzību, bet ne mazāk kā 150 eiro gadā. Tas būtu jauns regulējums, jo pašreiz šī uzraudzības maksa ir ietverta apdrošināšanas kompāniju saistītajos maksājumos. Un diskusijas gaitā komisijas locekļi atzina, ka šī likme, kas varētu tikt piemērota, ir nesaprotami augsta, bez tam FKTK budžets no šāda regulējuma maiņas neko neiegūtu.
Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu turpināt darbu pie likumprojekta pilnveidošanas un uzlabošanas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, kas sagatavots otrajam lasījumam.
Kopumā saņemti 22 priekšlikumi.
1. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums mainīt likuma nosaukumu uz “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likums”. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 2. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 3. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 4. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Daiņa Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
M.Bondars. 5. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Daiņa Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Bondars. 6. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Daiņa Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Bondars. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā šoreiz ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 9. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Daiņa Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Bondars. 10. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 11. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. 12. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nē... Jā... Jā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 15. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums...
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz...
M.Bondars. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Daiņa Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Bondars. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Bondars. 20.priekšlikums... Jā, jā...
20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Bondars. Un 22. - deputāta Daiņa Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Bondars. Kolēģi! Lūdzu izskatāmo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Bondars. Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 18.martu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!
Juridiskā komisija ir izskatījusi Zemkopības ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.192/Lp12). Šie grozījumi ir veltīti principā... trīs grozījumi ir veltīti atbildībai par veterinārmedicīnas pakalpojumos pieļautajiem pārkāpumiem. Ir precizētas situācijas; ir paredzēts, kā varētu saukt pie atbildības par to, kas šobrīd ir ārpus likuma palicis.
Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atbalstīja to un lūdz arī Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
G.Kūtris. Komisija lūdz noteikt, ka termiņš ir piecas dienas, tas ir, šā gada 10.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.marts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”.
Deputāti izteikties nevēlas.
Līdz ar to lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 23, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts.
Kolēģi, vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kura bija paredzēta šā gada 5.martā pulksten 17.00.
Uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un citu deputātu jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Uz deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža, Meijas un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām” ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu.
Uz deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre ir informējusi, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Uz deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Uz deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Ministrs informē, ka var šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, bet saņemtā atbilde jau tātad jautātājus apmierina.
Un ir iesniegts deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Pimenova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Satiksmes ministrijas izvairīšanos sniegt paskaidrojumus saistībā ar neatbilstībām Rail Baltica ekonomiskajā pamatojumā”.
Jautājuma uzdevēji lūdz vārdu motivācijai. Es saprotu, ka deputāts Zariņš... Un atgādināšu, ka motivācijas laiks ir viena minūte. Lūdzu!
I.Zariņš (SASKAŅA).
Ir sākusies projekta Rail Baltica sabiedriskā apspriešana. Ir saprotama sabiedrības dalītā attieksme pret šo projektu, jo tas tieši aizskars daudzu cilvēku intereses. Šo interešu aizskārums tiek pamatots ar to lielo labumu, ko sabiedrībai un Latvijai dos šis projekts. Jā, ir acīm redzami labumi, ko iegūsim.
Tomēr, iepazīstoties ar pētījumu, kurš ir Satiksmes ministrijas rīcībā kā pamatojums šī projekta ekonomiskajam izdevīgumam, rodas pamatotas šaubas gan par šī pētījuma kvalitāti, gan par šī projekta izdevīgumu Latvijai. Kolēģi, tas ir ļoti apjomīgs pētījums! Jau vien to ieraugot un pāršķirstot, rodas projekta pamatotības sajūta. Diemžēl šķiet, ka tas ir arī viss, ko ir darījusi Satiksmes ministrija ar šo pētījumu, jo, nepaslinkojot un iepazīstoties ar to detalizētāk, ir acīm redzams, ka tas ir neadekvāts. Tas satur būtiskus trūkumus, nepilnības, acīm redzamas kļūdas un dīvainības, piemēram, izejas datus, kas ir acīm redzami nepatiesi un nozīmīgi atšķiras no reālajiem. Ar konkrētiem faktiem var iepazīties mūsu iesniegtajos jautājumos. Diemžēl Satiksmes ministrija tā arī nav spējusi paskaidrot šīs neatbilstības, ar savām izvairīgajām atbildēm vēl vairāk apstiprinot bažas...
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jūsu runas laiks, atvainojos, ir beidzies!
I.Zariņš. ...par to, vai ir kompetenti un vai patiesībā...
Sēdes vadītāja. Paldies.
I.Zariņš. ... un vai patiesībā tas tiek darīts sabiedrības interesēs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Motivācija tiek pievienota stenogrammai. Ar to var iepazīties ikviens interesents.
Līdz ar to, kolēģi, ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Gaidām pēc 10 minūtēm, pulksten 10.35, visus frakciju priekšsēdētājus uz Frakciju padomi. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šodien nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri... ir, Mārtiņš Bondars (No zāles: “Ir!”), Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Jānis Dombrava, Ojārs Ēriks Kalniņš, Māris Kučinskis, Aivars Meija, Romāns Naudiņš, Vladimirs Nikonovs, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Ivans Ribakovs, Veiko Spolītis, Jānis Trupovnieks un Ilze Viņķele.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde
2015.gada 5.martā
Datums: 05.03.2015 09:02:19 bal001
Par - 69, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”" izskatīšanu pēc 3.darba kārtības punkta
Datums: 05.03.2015 09:04:11 bal002
Par - 57, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam (114/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 05.03.2015 09:06:51 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Ritvara Jansona 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (113/Lm12)
Datums: 05.03.2015 09:12:37 bal004
Par - 31, pret - 24, atturas - 17. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (203/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 05.03.2015 09:19:52 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam (111/Lm12)
Datums: 05.03.2015 09:20:23 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (116/Lm12)
Datums: 05.03.2015 09:20:54 bal007
Par - 74, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (117/Lm12)
Datums: 05.03.2015 09:41:05 bal008
Par - 42, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” (112/Lm12)
Datums: 05.03.2015 09:44:14 bal009
Par - 76, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā (189/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 05.03.2015 09:45:12 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (75/Lp12), 3.lasījums
Datums: 05.03.2015 09:47:43 bal011
Par - 63, pret - 1, atturas - 18. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (18/Lp12), 3.lasījums
Datums: 05.03.2015 09:48:37 bal012
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (33/Lp12), 3.lasījums
Datums: 05.03.2015 09:58:43 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (17/Lp12), 3.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:00:15 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (8/Lp12), 3.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:03:36 bal015
Par - 62, pret - 1, atturas - 15. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (195/Lp12), 2.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:05:06 bal016
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts civildienesta likumā (161/Lp12), 2.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:08:07 bal017
Par - 61, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (113/Lp12), 1.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:10:51 bal018
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (74/Lp12), 1.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:12:54 bal019
Par - 30, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (146/Lp12), 2.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:13:17 bal020
Par - 29, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (146/Lp12), 2.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:13:41 bal021
Par - 29, pret - 44, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (146/Lp12), 2.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:14:24 bal022
Par - 32, pret - 37, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (146/Lp12), 2.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:15:33 bal023
Par - 31, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (146/Lp12), 2.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:17:25 bal024
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (146/Lp12), 2.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:18:48 bal025
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (192/Lp12), 1.lasījums
Datums: 05.03.2015 10:19:45 bal026
Par - 60, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrajam lasījumam (114/Lm12)
Frakciju viedokļi
2015.gada 5.martā
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un “Frakciju viedokļu” laikā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien parlamentā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Labdien! Šodien Latvijā, ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, darbu uzsāk liela starptautiska konference – vairāk nekā 300 dalībnieku no visām Eiropas Savienības valstīm. Pārstāvēti ir Eiropas Savienības nacionālo parlamentu ārlietu un aizsardzības komisiju deputāti. Piedalīsies... piemēram, šodien sēdē būs arī NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs, rītdien ieradīsies un šajā konferencē piedalīsies Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Jautājumi, protams, būs saistīti arī ar aktuālo situāciju Krievijā un Ukrainā. Viena no darba grupām piektdien būs veltīta tieši hibrīdkaram. Mēģināsim kopā ar mūsu kolēģiem citu valstu, Eiropas Savienības valstu, parlamentos atrast risinājumus un definējumus tam, ko tad īsti nozīmē hibrīdkarš un pēc kādām pazīmēm to var atpazīt. Runāsim par to, ka no 28 Eiropas Savienības valstīm 22 ir NATO dalībvalstis, līdz ar to ir jāsaprot, kādā veidā strādāt arī kopā un izmantot to potenciālu, kas ir abām organizācijām.
Šis, liekas, ir viens no mūsu – Latvijas kā prezidējošās valsts Eiropas Savienībā – lielākajiem pasākumiem tieši šī pusgada laikā, un arī tā dalībnieku sastāvs ir ļoti reprezentatīvs. Es aicinu visus pēc iespējas sekot tam līdzi. Portālā delfi.lv būs arī nodrošināta tiešraide. Konference sāksies tūlīt, pulksten 11.00, un tātad šodien un rītdien Ķīpsalā tā arī notiks.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no partijas VIENOTĪBA frakcijas.
Nākamajam vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Labdien! No tiem dokumentiem, kas bija sagatavoti uz šīsdienas plenārsēdi un pie kuriem strādāja deputāti iepriekšējā nedēļā, īpašu vērību gribētu pievērst diviem likumu... diviem dokumentu projektiem.
Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Atsevišķi šāds likumprojekts, protams, nebūtu atbalstāms, jo piedāvā paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, tas ir, uzliek patērētājam papildu slogu, atstājot gan transporta ekspluatācijas nodokli, gan palielinot degvielas cenu. Tomēr šis likumprojekts ir jāvērtē kopā ar likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”. Šajā likumprojektā uz otro lasījumu bija iesniegti priekšlikumi, kas paredzēja atcelt šādu nodokli. Arī kaimiņvalstīs nav transportlīdzekļa nodokļa, tas ir ietverts akcīzes nodoklī degvielai.
Tāpēc mūsu partijas nostāja nav mainījusies – kā bija pirmsvēlēšanu periodā, tā arī šobrīd mēs esam par taisnīgiem nodokļa maksājumiem. Proti, nodoklis nav jāmaksā ikvienam automašīnas īpašniekam tikai tāpēc, ka viņam šī mašīna ir, ar kuru varbūt viņš aizbrauc tikai līdz veikalam vai līdz ārstam. Taisnīgs nodoklis nozīmē – jo tu vairāk brauc (proti, lieto ceļus) un jo tev jaudīgāka mašīna (proti, tu tērē vairāk degvielas), jo tu vairāk arī maksā. Tāpēc mēs piekritām akcīzes nodokļa nelielai celšanai, lai gan, protams, balsojums arī bija... mēs balsojumā zaudējām šoreiz.
Otrs ir lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra””.
Mūsu partija vienmēr ir iestājusies par bankas “Citadele” palikšanu valsts īpašumā, taču tās pārdošanas process ir noticis, tikai tajā jau no paša sākuma nebija atklātas darījuma patiesās aizkulises. Sabiedrība netika informēta par to, cik ekonomiski pamatots ir šis darījums un ko tas dos vai nedos valstij.
Valsts, pārdodot banku “Citadele”, vairāk zaudēs nekā iegūs. Šādus secinājumus var izdarīt, arī iepazīstoties ar šīsdienas lēmuma projektam pievienoto finanšu ministra vēstuli Saeimai. Kāds īsti ieguvums ir Latvijas valstij, Latvijas tautai no šī it kā veiksmīgā darījuma? Nav izveidota valsts banka, kas varētu kreditēt mazo vai vidējo biznesu vai jaunās ģimenes, tām iegādājoties pirmo mājokli. Un tāpēc esam spiesti pakļauties banku spiedienam nolikto atslēgu principa gadījumā. Pārdodot valsts daļu bankā “Citadele”, valsts ne tikai negūst nekādu labumu, bet vēl aizvien paliek parādā. Mēs kopā – tas ir, visi nodokļu maksātāji, – no bankas pārdošanas visu saņemto kaut kam atdosim un varbūt vēl pat piemaksāsim, lai dzēstu kredītus.
Tāpēc mēs šodien nevarējām balsot par šādu lēmuma projektu, jo mums nav skaidrs viss darījuma tiesiskums. Jo neviens nespēj sniegt skaidrojumu, ko Latvija no tā visa iegūs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!
G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja “Grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, kas paredz ieviest tā saukto apbūves tiesību institūtu.
Es domāju, ka nevienam nav noslēpums par to, ka Latvijā ir diezgan liela problēma, kas ir saistīta ar tā saukto dalīto īpašumu. Proti, zeme pieder vienai personai, bet ēka pieder citai personai. Vēsturiski šādas situācijas ir veidojušās gan denacionalizācijas procesa rezultātā, gan arī vēlāk, kad uz kādai citai personai piederoša zemes gabala tika būvētas dažādas jaunbūves, dzīvojamās ēkas. Lai risinātu šo problēmu, kas nebūt nav vienkārša, Tieslietu ministrija jau vairākus gadus ir strādājusi, meklējot risinājumus, un faktiski šie risinājumi šobrīd ir izveidoti divās daļās.
Viena daļa ir vērsta uz to, lai nākotnē nepieļautu šāda dalītā īpašuma veidošanos, un tieši to paredz šodien Saeimā pieņemtie grozījumi Civillikuma daļu spēkā stāšanās likumā. Minētais regulējums noteic, ka turpmāk (no 2017.gada 1.janvāra) šāda apbūves tiesība būs iespējama tikai tad, ja starp zemes īpašnieku un ēkas iespējamo īpašnieku pastāvēs apbūves tiesību līgums, kur būs atrunātas gan pušu tiesības, gan pienākumi. Šāds līgums būs reģistrējams zemesgrāmatā, un, kas ir ļoti būtiski, šādu līgumu varēs piemērot un šādu dalīto īpašumu varēs veidot uz apbūves tiesību pamata tikai attiecībā uz nedzīvojamām ēkām vai inženierbūvēm. Tas varētu būt iespējams tajos gadījumos, kad kāds komersants vēlas uzbūvēt, piemēram, degvielas uzpildes staciju, un, beidzoties šai apbūves tiesībai, šī stacija vai nu pāries zemes īpašnieka īpašumā, vai attiecīgi būs nojaucama. Piemēra veidā mēģināju raksturot šo situāciju. Šis ir pirmais solis.
Tieslietu ministrija šobrīd strādā arī ar vairākiem grozījumiem citos normatīvajos aktos, kuru mērķis ir izbeigt dalītā īpašuma attiecības, kas radušās vēsturiski. Tātad šis ir otrs bloks, un Tieslietu ministrijai ir uzdevums šī gada laikā nākt ar šīm iniciatīvām, kas, neapšaubāmi, arī tiks izdarīts, un cerams, ka šī problēma arī nākotnē tiks atrisināta.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam.
“Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ainārs Mežulis. Lūdzu!
A.Mežulis (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji!
Es gribēju jums pastāstīt par divām lietām. Tātad darba grupa, kurā es arī pats darbojos, ir pabeigusi darbu pie publisko pakalpojumu likumprojekta, un šis likumprojekts ir iesniegts arī komisijā. Kā mēs zinām, tad pavisam nesen jau šis likumprojekts tika skatīts, bet komisijās tas atbalstu neguva, bet ar Saeimas atbalstu vēlreiz tika nodots atpakaļ Vides un reģionālās attīstības ministrijai, lai pārstrādātu šo likumprojektu. Tika izveidota arī darba grupa, kurā dalību ņēma gan praktiski visu Saeimas koalīcijā pārstāvēto frakciju deputāti, gan arī Rīgas domes pārstāvji un, protams, arī ministrijas pārstāvji. Darbs ir bijis ļoti intensīvs, un tas ir pabeigts. Šobrīd šis likumprojekts no jauna ir iesniegts komisijā, un es ceru, ka tas komisijā gūs atbalstu un pavisam drīz nonāks arī izskatīšanā Saeimā.
Gribu arī informēt jūs, ka šīs nedēļas laikā es kā deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu vadītājs pēc goda konsula Ļvovas apgabalā Garculas kunga un goda konsules Čerņigovas apgabalā Višņakovas kundzes ielūguma pabiju arī Ukrainā, viesojos abos šajos apgabalos, tikos gan ar Ļvovas apgabala administrācijas vadītāju Oļegu Sinutku, gan Čerņigovas apgabala administrācijas vadītāju Mikolu Zverevu, kā arī ar Ļvovas pilsētas mēru Andriju Sadoviju, kurš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz Kijevas mēra amatu rudenī gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Mēs runājām par iespējamo palīdzību, kāda būtu Ukrainai visvairāk vajadzīga šobrīd no Latvijas puses.
Man bija arī tas gods piedalīties Ļvovas dramatiskā teātra izrādē – Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” pirmizrādē – un teikt uzrunu. Un tas man liekas ļoti simboliski, ka arī šajā laikā tiek iestudēta izrāde par godu Raiņa 150 gadu jubilejai, un mēs, visi latvieši, zinām, ko mums nozīmē dziesma “Pūt, vējiņi!”. Un, kā izrādās, tad šim teātrim jau kopš 1959.gada “Pūt, vējiņi!” ir teātra himna.
Līdz ar mani šajā vizītē piedalījās arī Pāvilostas delegācija, kura izteikusi vēlmi atrast sadarbības un sadraudzības pilsētu. Un viņiem vistuvākajā laikā tiks noslēgts sadraudzības līgums ar Gorodokas pilsētu Ļvovas apgabalā. Un tas ir apsveicami, ka, neraugoties uz šo trauksmaino laiku, kāds pašlaik ir jāpārdzīvo Ukrainas tautai, Latvijas pašvaldības nebaidās un arī Ukrainas pašvaldības nebaidās meklēt sadarbību un sadraudzību. Paldies.
Vadītāja. Paldies Aināram Mežulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Raidījumā “Frakciju viedokļi” nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam... Es atvainojos, “Latvijas Reģionu apvienības” frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!
I.Brīvers (LRA).
Labdien, godātie Latvijas radioklausītāji! Kūtra kungs jau nupat pieminēja “Latvijas Reģionu apvienības” iesniegtos priekšlikumus izdarīt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli” un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Atgādinu, ka priekšlikuma būtība ir šāda. Transportlīdzekļa īpašnieka maksājumi valsts budžetā ir atkarīgi no tā, cik daudz tiek lietots viņa īpašumā esošais transportlīdzeklis. Tas būtu taisnīgāk, nekā tas ir pašlaik.
Tiem, kuri izmanto satiksmes ceļu infrastruktūru lielākā mērā, par to būtu jāmaksā vairāk, un tiem, kuri mazākā mērā, – jāmaksā mazāk. Tāpēc būtu atceļams ikgadējais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, ko pašlaik mēs maksājam līdz ar tehnisko apskati. Tādējādi, pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas aprēķiniem, budžetā samazinātos ienākumi par aptuveni 60 miljoniem eiro gadā. Lai to kompensētu, degvielai būtu jāceļ akcīzes nodoklis.
Līdz ar to tie, kuri savu transportlīdzekli izmanto bieži un kuriem degvielas patēriņš uz katru nobraukto kilometru ir salīdzinoši liels, kopumā maksātu vairāk nekā līdz šim. Tie, kuri brauc salīdzinoši mazāk vai kuriem ir taupīgākas mašīnas, maksātu mazāk nekā līdz šim. Kā jau minēju, tas būtu taisnīgi, kā arī mudinātu cilvēkus taupīgāk izlietot degvielu, iegādājoties ekoloģiskā ziņā labākas mašīnas un mainot savus braukšanas paradumus.
Ļoti būtiski ir atzīmēt, ka Lietuvā un Igaunijā transportlīdzekļiem nepiemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Līdz ar to vērojama situācija, ka liela daļa Latvijas transportlīdzekļu ir reģistrēti Lietuvā vai Igaunijā. Tādējādi veidojas netaisnība, ka šo transportlīdzekļu īpašnieki par Latvijas ceļu lietošanu maksā mazāk.
Es īpaši gribētu izcelt to, ka no valstiskā viedokļa Latvija ir nostādīta neizdevīgākā situācijā nekā kaimiņvalstis, jo mūsu cilvēki maksā par Lietuvas un Igaunijas ceļu izmantošanu, bet kaimiņvalstu iedzīvotāji par Latvijas ceļu izmantošanu to dara mazākā mērā.
Akcīzes nodokļa izmaiņas noteikti ietekmētu degvielas cenu mazākā mērā nekā naftas cenas izmaiņas pasaules tirgū. Tas, ka priekšlikums netika atbalstīts, liecina par to, ka degvielas tirgotāju lobijs izrādījās spēcīgāks par Latvijas iedzīvotāju interesēm. Taču, kā mēs šodien dzirdējām, valdošās koalīcijas deputāti saprot, ka saņemtie ziedojumi būs jāatstrādā.
Vēlos pabeigt ar labu ziņu un izteikt prieku par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam, krietnajam cilvēkam un izcilajam juristam, kurš ir daudz pūļu veltījis arī Latvijas juristu jaunās saimes izglītošanai.
Frakcijas deputātu vārdā sveicu profesoru Torgānu un novēlu laimi, veselību un dzīvesprieku!
Un beigās vēlreiz vēlos precizēt, ka es nepārstāvu partiju VIENOTĪBA, bet gan Latvijas Reģionu apvienību.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ivaram Brīveram. Paldies par aizrādījumu!
Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!