Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2015.gada 14.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00... nu jau viena... gandrīz divas minūtes. Sākam Saeimas 2015.gada 14.maija sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par... Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nevajag!”)
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to šis jautājums jāizšķir balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 62, atturas - 8. Darba kārtība nav grozīta.
Tāpat no apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas ir saņemts analoģisks iesniegums, kurā lūdz izdarīt vēl vienas izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 64, atturas - 8. Darba kārtība nav grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Latkovska, Dombravas, Parādnieka, Kola, Cilinska, Jansona, Rusiņa, Laizānes, Buiķa un Kursītes-Pakules - iesniegumu ar priekšlikumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” (Nr.208/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015.gada 1.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību un sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krauzes, Rasmaņa, Kursītes, Cilinska un Čigānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Un Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Ruka, Šica, Bondara, Kleinbergas un Brīvera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Jurim Viļumam. Viņš acīmredzot runās “par”.
J.Viļums (LRA). (No zāles dep. S.Āboltiņas replikas.)
Augsti godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Labrīt, arī Āboltiņas kundze! Latvijas Reģionu apvienība rosina atcelt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un tāpēc attiecīgi nedaudz celt degvielai akcīzes nodokli.
Atgādināšu, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas esošā kārtība ir netaisnīga pret neregulārajiem transportlīdzekļu lietotājiem, jo šobrīd vienādu ekspluatācijas nodokli maksā gan regulārie autobraucēji, gan arī tie, kuri auto izmanto tikai dažas reizes gadā. Uzskatām, ka turpmāk transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būtu jāiekļauj degvielas akcīzes nodoklī, lai par ceļu uzturēšanu un lietošanu atbilstoši maksātu tieši tie, kas tos ikdienā arī izmanto. Arī kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - virknei transportlīdzekļu netiek piemērots atsevišķi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, bet tas ir integrēts akcīzes nodoklī. Ar visu to praktiski nav cenu atšķirības par litru benzīna, dīzeļdegvielas vai gāzes mūsu, triju valstu, vidū. Tas nozīmē, ka jau šobrīd Latvijas degvielas tirgotāji necenšas noturēt zemākas cenas kā kaimiņvalstīs, bet uz akcīzes nodokļa rēķina attiecīgi palielināt savu peļņu.
Arī tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir aizbraukuši prom no Latvijas un atrodas darba attiecībās citās valstīs, tad, kad viņi atgriezīsies (ja atgriezīsies) Latvijā, nāksies samaksāt šo nodokli par visiem prombūtnes gadiem. Domāju, ka tas nekādā gadījumā neveicina viņu atgriešanos. Protams, var teikt, ka viņi var nodot šīs numurzīmes glabāšanā, bet visu numurzīmju glabāšana notiek Rīgā, un, ja mēs runājam par uzņēmējiem, tad jāteic, ka šis apstāklis var kavēt viņu operatīvu reaģēšanu, ja parādās kāds piedāvājums sniegt pakalpojumu.
Un visbeidzot. Arī tie cilvēki, kuri nav Latvijas iedzīvotāji un kuru mašīnas ir reģistrētas citās valstīs, un vienkārši tūristi, kas atbrauc uz Latviju, nemaksā šo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, un mēs arī nevaram no viņiem to iekasēt. Līdz ar to, arī par degvielu maksājot, viņi nekādā veidā neatbalsta mūsu infrastruktūru.
Šis priekšlikums tika izdiskutēts ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas ekspertiem, un tika gūts viņu atbalsts.
Aicinām jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai, lai šis jautājums tiktu iespējami ātrā laikā kārtīgi izdiskutēts un lai atbalsta gadījumā varētu laikus sagatavoties jaunajai nodokļa apmaksas kārtībai, lai tā varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra. Paredzamā nodokļu sistēmas sakārtošana nesamazinās valsts budžeta ieņēmumu daļu, savukārt degvielas cenu tā ietekmēs tikai par dažiem eirocentiem. Aicinu atbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Jā, ir!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums jāizšķir balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Ruka, Šica, Bondara, Kleinbergas un Brīvera iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 1, atturas - 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi, pārejam pie nākamās apakšsadaļas sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Diemžēl nav!”) Nav iebildumu. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums saskaņā ar Kārtības rulli tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtības beigās.
Godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi, otrajā, galīgajā, lasījumā izskatām grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Mēs grozām otro pielikumu, kas paredz apmērus, sākot no kuriem persona var tikt saukta pie atbildības par darbībām ar narkotiskām un psihotropām vielām. Veselības ministrija izstrādāja priekšlikumus, kas nodrošinās iespēju efektīvāk rīkoties gadījumā, ja ir veiktas darbības ar attiecīgajām kaitīgajām vielām. Ir papildināti saraksti, ir iekļautas jaunas formulas.
Mūsu Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu, un mēs saņēmām divus priekšlikumus.
1. - veselības ministra Belēviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 2. - veselības ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Ir saņemts viens priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
R.Naudiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”.
Likumprojektā ir saņemts viens priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
R.Naudiņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Labdien, kolēģi! Šajā likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurš ir ar reģistrācijas numuru 29/Lp12, ir iekļauti vēl trīs likumprojekti ar tādu pašu nosaukumu (numuri 149/Lp12, 179/Lp12 un 192/Lp12).
Likumprojektā ir piedāvāti deviņi priekšlikumi, un Juridiskā komisija ir izskatījusi šos priekšlikumus pirms trešā lasījuma un ir lēmusi par tiem.
1.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas pilnveido redakciju šajā pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. Arī 2.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, un arī tas precizē redakciju šajā pašā pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 3.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums, un arī tas precizē saturu. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
G.Kūtris. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas sakarā ar pantu svītrošanu paredz precizēt, kuri panti paliek. Tas ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī precizē redakciju, lai tā būtu precīzi saprotama. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 6.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas precizē pantu numurus, kuri ir dispozīcijā uzskaitīti. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniski saistīts ar pantu numuru izmaiņām. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 8.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. Un 9. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums - pārejas noteikumos precizēt situāciju ar izskatītajām un neizskatītajām lietām. Un arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. Līdz ar to visi priekšlikumi komisijā ir atbalstīti, un aicinām atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un nolēma virzīt uz Saeimas sēdi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums”.
Ir iesniegti 14 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. 2.priekšlikums ir no iekšlietu ministra Kozlovska. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs. 3.priekšlikums arī ir no iekšlietu ministra. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. 4.priekšlikumu arī iesniedza iekšlietu ministrs. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs. 5.priekšlikumu arī iesniedza iekšlietu ministrs. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. Komisija atbalstīja arī 6.priekšlikumu, kas ir no iekšlietu ministra, precizējot un sagatavojot savu, komisijas, redakciju 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. 8.priekšlikumu arī iesniedza iekšlietu ministrs. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs. Komisija atbalstīja arī 9. - iekšlietu ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. 10.priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministrs. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs. 11.priekšlikumu iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. 12.priekšlikumu iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja 13.priekšlikumu. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Klementjevs. 14.priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministrs. Komisija to redakcionāli uzlaboja un atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Klementjevs. Paldies. Ir izskatīti visi priekšlikumi, un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.
J.Kursīte (VIENOTĪBA).
Labdien, godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Likumprojekts paredz izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā: “Daudzbērnu ģimene - ģimene, kuras aprūpē ir trīs bērni vai vairāk, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par aprūpē esošiem uzskatāmi arī pilngadību sasniegušie bērni, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņi sasniedz 24 gadu vecumu.”
Otrais grozījums paredz papildināt pārejas noteikumus ar 30.punktu šādā redakcijā: “Pašvaldības līdz 2016.gada 31.decembrim nodrošina saistošo noteikumu atbilstību šā likuma 1.panta 16.punktā noteiktajam termina “daudzbērnu ģimene” skaidrojumam saistībā ar grozījumu šajā punktā, kas nosaka, ka par aprūpē esošiem uzskatāmi arī pilngadību sasniegušie bērni, kamēr viņi turpina [..]” tātad mācīties līdz 24 gadu vecumam.
Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Kursīte. Šā gada 15.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Šā gada 15.jūnijs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Labdien, cienījamais Prezidij! Kolēģi!
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja grozījumus likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Ir saņemti pieci priekšlikumi.
1. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas definē personu, kura piedalās tiesas sēdē. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Laizāne. 2. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Laizāne. 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Laizāne. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Laizāne. Un 5. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi atbalstīts otrajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.maijs.
Paldies.
I.Laizāne. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamā šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” (Nr.208/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015.gada 1.jūnijam”. Deputāti lūdz priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 2015.gada 1.jūnijam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” (Nr.208/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015.gada 1.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums vienbalsīgi pieņemts. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2014.gada 7.decembrī Saeimā tika saņemts 10 019 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums par PVN likmes samazināšanu apkurei. Saeima tika aicināta PVN likmi apkurei samazināt no 12 procentiem uz 5 procentiem.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto daļu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai bija uzdevums veikt iesnieguma sākotnējo izvērtējumu, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa prasības. Uz komisijas sēdēm tika aicināti dažādu institūciju pārstāvji, kuras skar iesnieguma prasības. Komisija izskatīja un pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas viedokļus, kā arī tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem.
Toreiz komisija secināja par labu iesnieguma iesniedzējiem, un rezultātā komisijā tika izteikti divi priekšlikumi. Pirmais bija par uzdevumu Ilgtspējīgas attīstības komisijai, otrais - par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. 2015.gada 11.marta sēdē komisija atbalstīja pirmo priekšlikumu, taču Saeima 19.marta sēdē to noraidīja, un jautājums tika nodots atpakaļ komisijai.
Tāpēc komisija, lai nodrošinātu dotā uzdevuma izpildi un ievērotu Saeimas kārtības ruļļa prasības, 2015.gada 6.maija sēdē atbalstīja otro priekšlikumu un šodien aicina pārējos Saeimas deputātus to izdarīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 20, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.
Esam izskatījuši visu šodienas sēdes darba kārtību, bet, pirms mēs reģistrējamies, lai apliecinātu savu klātbūtni, vēlos jūs informēt attiecībā uz plānoto šodienas sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem, kura bija paredzēta pulksten 17.00.
Uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību” ir saņemta rakstveida atbilde. Iesniedzējus tā neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Agešina un Pimenova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumiem tautsaimniecības attīstībai”. Ir saņemta atbilde... Jautājums tika pāradresēts finanšu ministram Reiram, un ir saņemta viņa atbilde, taču tā iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Kūtra, Sudrabas, Meijas, Šica, Krēsliņa un Šimfas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu” ir pāradresēts ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Ir saņemtas rakstveida atbildes no ministriem, kuras iesniedzējus neapmierina, taču ministri informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Sudrabas, Platpera, Meijas, Mežecka un Baloža jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iepriekšplānojamu valsts nozīmes pasākumu finansēšanas kārtību” ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, taču ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Un visbeidzot piektais - deputātu Elksniņa, Potapkina, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Līdz ar to šodien atbilžu sniegšanas sēde nenotiks.
Tāpat ir saņemts jauns jautājums no deputātiem Zariņa, Agešina, Urbanoviča, Ribakova un citiem - “Par esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”, kas adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.
Un vēl. Pirms mēs reģistrējamies, šodien vēlos mūsu visu vārdā sveikt Saeimas priekšsēdētājas biedru Gundaru Daudzi, kuram sestdien bija apaļa, burvīga jubileja. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Un, kad tiks sagatavoti reģistrācijas rezultāti, tos mums nolasīs sekretāra biedrs Gunārs Kūtris.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti, šobrīd nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Lolita Čigāne, Aleksandrs Kiršteins, Ilmārs Latkovskis, Romāns Mežeckis... ir, Ināra Mūrniece, Arvīds Platpers, Juris Vectirāns, Ilze Viņķele.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to pasludinu Saeimas šodienas sēdi par slēgtu. Jauku dienu!
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2015. gada 14.maijā
Datums: 14.05.2015 09:03:18 bal001
Par - 11, pret - 62, atturas - 8. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (259/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 14.05.2015 09:04:03 bal002
Par - 11, pret - 64, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (260/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 14.05.2015 09:11:23 bal003
Par - 33, pret - 1, atturas - 52. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (258/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 14.05.2015 09:14:05 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (231/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 14.05.2015 09:15:11 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (245/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 14.05.2015 09:16:03 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (246/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 14.05.2015 09:19:11 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (29/Lp12), 3.lasījums
Datums: 14.05.2015 09:21:21 bal008
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums (59/Lp12), 3.lasījums
Datums: 14.05.2015 09:23:31 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (215/Lp12), 1.lasījums
Datums: 14.05.2015 09:25:17 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (166/Lp12), 2.lasījums
Datums: 14.05.2015 09:26:14 bal011
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” (Nr.208/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015. gada 1. jūnijam (154/Lm12)
Datums: 14.05.2015 09:28:35 bal012
Par - 52, pret - 20, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām (150/Lm12)
Frakciju viedokļi
2015.gada 14.maijā
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! No vairākiem šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem vēlos akcentēt frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par diviem mūsu atbalstītiem projektiem, kas abi, mūsuprāt, var sniegt kaut nelielu atbalstu iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai un sociālā taisnīguma stiprināšanai Latvijā.
Pirmkārt. Frakcija atbalstīja priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu no 12 uz 5 procentiem mājsaimniecībām piegādājamai siltumenerģijai un priekšlikumu par šī projekta nodošanu tālāk izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Otrkārt. Frakcija bija par atteikšanos no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu... nodokļa maksājumiem par vieglajiem automobiļiem, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem. Jāsaka gan, ka diemžēl šo likumprojektu tālāk Saeima vairs neskatīs.
Abi priekšlikumi Saeimas darba kārtībā ir iekļauti jau ne pirmo reizi. Arī iepriekš frakcija “No sirds Latvijai” atbalstīja gan pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu, gan atteikšanos no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa vieglajiem automobiļiem.
Partija “No sirds Latvijai” vienmēr ir iestājusies par sociāli atbildīgu valsts politiku, kuras viens no stūrakmeņiem ir nevienlīdzības un nabadzības mazināšana, kā arī ieklausīšanās sabiedrības viedoklī, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu siltumenerģijai (Saeimā ir iesniegts 10 019 Latvijas pilsoņu parakstīts kolektīvais iesniegums).
Frakcija “No sirds Latvijai” arī uzskata, ka, atceļot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksājumus un aizstājot tos ar akcīzes nodokļa palielinājumu, tiktu nodrošināta godīgāka attieksme pret transportlīdzekļu īpašniekiem, tas ir, katrs maksātu atbilstoši transportlīdzekļa lietošanas intensitātei. Tādējādi maksājums nebūtu jāveic par to laiku, kad transportlīdzeklis netiek ekspluatēts. Tomēr frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāveic pilnīgāki aprēķini par akcīzes nodokļa likmes palielinājuma apmēru, lai nepieļautu būtisku degvielas cenas palielināšanos, kas savukārt var ietekmēt citu preču un pakalpojumu cenas. Un jāveic arī aprēķini par transportlīdzekļu īpašnieku vidējiem izdevumiem akcīzes nodokļa paaugstinājuma gadījumā, lai tie nebūtu daudz lielāki par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī nomaksāto.
Par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ierosināto lēmuma projektu “Par uzdevumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām” frakcija uzskata, ka šīs likmes samazināšana no 12 uz 5 procentiem mājsaimniecībām piegādājamai siltumenerģijai ne tikai samazinās mājsaimniecību izdevumus par siltumenerģiju, bet arī varētu samazināt mājsaimniecību parādus siltumenerģijas uzņēmumiem. Tas savukārt var samazināt šīs enerģijas cenu, jo nav noslēpums, ka apkures sezonā siltumapgādes uzņēmumi kreditē iedzīvotājus. Šos līdzekļus uzņēmumi varētu izmantot daudz efektīvāk, tātad izmantot arī attīstībai un pakalpojumu uzlabošanai.
Jāņem vērā arī tas, ka nodokļu likmes izmaiņas samazinās arī valsts izdevumus sociālās palīdzības pabalstiem un pašvaldību izdevumus pabalstiem trūcīgām ģimenēm, maznodrošinātajiem. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ietaupīto valsts saņems jebkurā gadījumā – ar pievienotās vērtības nodokli, kura likme ir nevis 5 vai 12, bet gan 21 procents.
Frakcija “No sirds Latvijai” jau bija iesniegusi priekšlikumus apzināt pievienotās vērtības nodokli pirmās nepieciešamības pārtikai, tomēr neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Mēs apzināmies, ka ir pēdējais laiks pieņemt reālus lēmumus, kas var uzlabot iedzīvotāju, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, to skaitā pensionāru un ģimeņu ar maziem bērniem, stāvokli. Turklāt mums nav ilūziju, uz kādu izdevumu samazinājumu ir orientēta koalīcijas valdība, jo tā jau ir paziņojusi par konsolidāciju 2016.gada budžetā. Kārtējo reizi koalīcija samazinās izdevumus vai atliks problēmu risināšanu izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā jomā, aizbildinoties arī ar strukturālo reformu nepieciešamību.
Pateicos par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.
Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Lūdzu!
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es izmantošu iespēju, lai atvainotos jums un lielai sabiedrības daļai, ka man, tieši tāpat kā jums, ir kauns par parlamenta darbībām un politiķu rīcības un vārdu nesakritību ar darbiem, kas īpaši spilgti šajā nedēļā tika demonstrēta – gan sākot no tādiem “sīkumiem”, ka koalīcijas partneri vienkārši ignorē koalīcijas līgumu, gan arī no tā, ka zvērēt var latgaļu valodā, bet tad, kad... pēc tam aizmirst par to, ka ir jārunā latgaļu valodā arī ikdienā un jāciena savs vēlētājs, un jāizrāda cieņa Latgalei; gan arī ar to, ka mēģina parādīt parlamentā notiekošās nekārtības, bet... kārtējo reizi parlamentu apkauno tas, kā deputāts Kaimiņš ir uzvedies lidmašīnā. Bet galvenais jau, protams, ir par demonstrēto dubultmorāli Valsts prezidenta izraudzīšanas procesā.
Laikam sabiedrība ir aizmirsusi to, ka lielākā daļa valdību neatkarīgās atjaunotās Latvijas laikā ir kritušas, pateicoties “Tēvzemei un Brīvībai”. Un arī šobrīd dīvaini: tika demonstrēts vairāku mēnešu garumā, ka koalīcija vēlas atrast vienu kandidātu, pilnīgi skaidri zinot, ka cienījamais Egils Levits, visticamāk, šajā parlamentā nevar iegūt atbalstu. Un pēc vairāku nedēļu stāstīšanas sabiedrībai, ka mēs mēģināsim atrast vienu, pēkšņi tomēr izrādās, ka mēs atļausim un pieļausim šajā parlamentā tādā veidā pazemot tik ļoti cienījamu cilvēku, kāds ir Egils Levits. Un, protams, šo spēli jau iestudē kāds cits... Un, klausoties, protams, šodien no rīta ziņās par to, kādā veidā cilvēks, kurš saka: “Jā, nu VIENOTĪBA jau uzmetīs!”... Tas bija paredzams, ka tieši tā arī teiks... ka nevis trešais partneris... jo tas taču ir saskaņots scenārijs... Nevis trešais partneris, kurš izvirza otru kandidātu... Bet tad, kad VIENOTĪBA norāda uz parlamenta matemātiku, atkal – kārtējo reizi! – uz to, ka sabiedrība būs vīlusies šajā milzīgi garajā procesā un cīņās, un, protams, koalīcija kārtējo reizi parādīs, ka tie vārdi par atklātību, godīgumu un profesionalitāti, ar kuriem ir gājuši politiķi uz vēlēšanām, ir bijuši tikai vēlēšanu programmu saukļi...
Tātad būs garš cirks, kurā droši vien otrajā kārtā tiks izraudzīts prezidents, kurā būs arī opozīcijai iespēja savu roku pielikt pie prezidenta ievēlēšanas.
Tas, protams, nebūtu slikti, ka prezidentu ievēlētu nevis ar 51 balsi, bet vairāk balsīm, ieskaitot arī opozīcijas balsis, jo prezidentam ir jāpārstāv visa Latvijas sabiedrība, ikviens no jums, kas klausās vai neklausās. Prezidenta uzdevums ir saliedēt sabiedrību un iedvesmot sabiedrību, un es ticu, ka tomēr varbūt mēs pārdomāsim, kaut kādā brīdī spēsim ieklausīties sabiedrībā, turēt savu vārdu un nedemonstrēt šo dubultmorāli.
Paldies, cienījamie radioklausītāji!
Vadītāja. Paldies deputātei Solvitai Āboltiņai.
Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Likumprojekts paredz izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā: “Daudzbērnu ģimene – ģimene, kuras aprūpē ir trīs bērni vai vairāk, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par aprūpē esošiem uzskatāmi arī pilngadību sasniegušie bērni, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņi sasniedz 24 gadu vecumu.” Proti, likumprojekts paredz saglabāt daudzbērnu ģimenes statusu tikmēr, kamēr vecāku apgādībā ir vismaz trīs bērni, tajā skaitā arī bērni vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja tie turpina mācīties.
SASKAŅA atbalsta šo cilvēkiem labvēlīgo normu.
Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, 2014.gada 1.septembrī Latvijā bija aptuveni 33 tūkstoši daudzbērnu ģimeņu, no kurām 23 tūkstoši ģimeņu bija ar trim bērniem, gandrīz 6 tūkstoši ģimeņu – ar četriem bērniem, vairāk nekā pusotrs tūkstotis ģimeņu – ar pieciem bērniem, un 2300 ģimeņu – ar sešiem un vairāk bērniem. Un līdz ar to kopējais bērnu skaits daudzbērnu ģimenēs 2014.gadā Latvijā bija aptuveni 115 tūkstoši bērnu.
Priekšnosacījums tam, ka daudzbērnu ģimenes statuss tiek saglabāts arī tad, kad bērns ir pilngadīgs, ir tas, ka bērns turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu arī pēc pilngadības sasniegšanas. Plašākam daudzbērnu ģimeņu lokam pēc likumprojekta pieņemšanas un likuma spēkā stāšanās būs lielāka iespēja saņemt dažādus valstī un pašvaldībā esošus atvieglojumus un pakalpojumus daudzbērnu ģimenēm, tādēļ šo cilvēku finansiālais stāvoklis var uzlaboties.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kopumā šī nedēļa Latvijā bijusi dažādiem politiski svarīgiem notikumiem bagāta, un tāda bija arī šī Saeimas sēde, un arī komisijās tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Vēlos izcelt dažus no tiem.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika skatīti grozījumi Imigrācijas likumā. Nacionālā apvienība principiāli iebilda pret to, ka likums tika atvērts ar iemeslu samazināt sliekšņus termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi. Tāpēc mūsu priekšlikumi paredz sakārtot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas pašreizējo sistēmu. Tie paredz, piemēram, nodrošināt, ka termiņuzturēšanās atļauju nevar saņemt ārvalstnieks, kuram ir nodokļu parādi, kā arī gadījumos, kad aizdevums īpašuma iegādei tiek prasīts kredītiestādē, kura nav Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde.
Pašreizējā kārtība nenosaka, ka, iegādājoties īpašumus, būtu nepieciešams konkrēti norādīt naudas līdzekļu izcelsmi. Līdz ar to viens no veidiem, kā kriminālās aprindas izmanto Latviju, lai veiksmīgi legalizētu savu netīro naudu, ir termiņuzturēšanās atļauju iegūšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Tas nav pieļaujams. Kopumā Nacionālā apvienība iesniegusi pārdesmit priekšlikumus likuma grozījumiem. Un vēlos atgādināt, ka Nacionālā apvienība principiāli iestājas pret termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu. Ieviestā prakse, ka termiņuzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi, būtu pilnībā jāpārtrauc.
Šonedēļ nerimās diskusija... un, domājams, turpmākajos mēnešos joprojām aktuāls paliks jautājums par patvēruma meklētājiem un nelegālo imigrantu kvotām. Jautājumu šonedēļ skatīja gan Koalīcijas padomē, gan Saeimas Ārlietu komisijā. Un tiek plānots, ka kopējo Latvijas pozīciju izstrādās Iekšlietu ministrija.
Bēgļu un patvēruma meklētāju krīze Eiropā ilgstoši bijis viens no šķietami neatrisināmiem jautājumiem līdz pagājušajam mēnesim, kad Vidusjūrā nedēļas laikā, migrantu kuģiem apgāžoties, bojā gāja ap tūkstoš cilvēku.
Latviešiem došanās bēgļu gaitās nav sveša. Un, pretojoties kvotu ieviešanai attiecībā uz nelegāli ieceļojošu imigrantu uzņemšanu, netiek noliegta nepieciešamība sniegt patvērumu tiem, kuri savā mītnes zemē saskaras ar reālu savas dzīvības apdraudējumu. Taču priekšlikums, kuru šobrīd steidzamā kārtā virza Eiropas Savienība, paredz nelegālo imigrantu uzņemšanai ieviest kvotu sistēmu, kura būtu jāievēro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, uzsverot nepieciešamību dalībvalstīm solidarizēties šīs krīzes risināšanā.
Aiz solidarizācijas, kas visbiežāk ir labprātīgs, nevis piespiedu lēmums, slēpjas kvotu sistēmas ieviešana. Katrai dalībvalstij, balstoties uz tās IKP, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un aktuālo izmitināmo patvēruma meklētāju skaitu, tiks noteikts konkrēts nelegālo imigrantu skaits, kas tai būs jāuzņem.
Zem solidaritātes retorikas tiek mēģināts virzīt nekvalitatīvi izstrādātu, nepārdomātu un lielai daļai Eiropas Savienības dalībvalstu pilnīgi nepieņemamu sistēmu. Jāatgādina, ka imigrācijas politikas jautājumi ir katras dalībvalsts pārziņā, un šādu dokumentu virzīšana ir pretrunā ar Eiropas Savienības līgumiem. Diemžēl kārtējo reizi jāsecina, ka izvēlēta koncentrēšanās uz simptomiem, ignorējot cēloņus un iespējas tos novērst vai vismaz stiprināt Eiropas Savienības robežu kontroli un ieceļojošo indivīdu pārbaudi, un atbalstīt tos, kuri patiešām ir patvēruma, nevis labākas dzīves, kas iegūta, apšmaucot sistēmu, meklētāji.
Nenoliedzot Eiropas Savienības valstu kopējo atbildību par pašreiz jau par humanitāro krīzi kļūstošo bēgļu problēmu, uzskatu, ka jāmeklē citi racionāli, patiešām solidāri un uz atbalstu vērsti risinājumi, kas gan palīdzēs bēgļu kopienām, gan nenostādīs Eiropas Savienības valstis ķīlnieču lomā.
Savā ziņā līdzīgs ir jautājums par ģenētiski modificēto pārtiku, par kuru arī šodien lēma Saeimas sēdē. Nacionālā apvienība atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” virzību. Likumprojekts paredz tiesības katrai Eiropas Savienības dalībvalstij izvēlēties, vai tā vēlas atļaut, ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu. Nacionālā apvienība atbalsta šo likumprojektu, jo tas paredz, ka Latvijai ir ekskluzīvas tiesības pašai izlemt, ko tai darīt, nevis paredz, ka šī iespēja ir Eiropas Savienības gaiteņos noteikta. Šis fakts ir īpaši būtisks, ņemot vērā, ka drīzumā plānots noslēgt ASV un Eiropas savstarpējās brīvās tirdzniecības līgumu. ASV salīdzinājumā ar Eiropu ĢMO ir daudz vairāk izplatīti, tur uz to skatās daudz relaksētāk nekā Eiropā.
Un, noslēdzot frakcijas viedokli, vēlos informēt, ka Nacionālā apvienība vakardien oficiāli Valsts prezidenta amata kandidatūrai nolēma virzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi, starptautisko tiesību un politikas ekspertu Egilu Levitu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.
Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja biedram Jurim Viļumam. Lūdzu!
J.Viļums (LRA).
Sveicināti! Vēlos jums Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā izstāstīt par mūsu priekšlikumu – atteikties no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Šo ideju iesniedzām Saeimā izskatīšanai atkārtoti, jo dzirdējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debates, kur tika šī doma atbalstīta. Un tādējādi tiešām uzskatām, ka varētu sakārtot sistēmu un to vienkāršot.
Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būtu jāatceļ un tāpēc attiecīgi nedaudz jāceļ arī degvielas akcīzes nodoklis. Esošā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas kārtība ir netaisnīga pret tiem transportlīdzekļu lietotājiem, kuri izmanto tos neregulāri, piemēram, svētdienās dodas uz baznīcu vai izbraukumos, un katrā ziņā neizmanto savu auto vai attiecīgi citu transportlīdzekli ikdienā. Tomēr šobrīd vienādu ekspluatācijas nodokli maksā gan regulārie autobraucēji, gan arī tie, kuri auto izmanto tikai dažas reizes gadā.
Uzskatām, ka turpmāk šis nodoklis būtu jāiekļauj degvielas akcīzes nodoklī, lai par ceļu uzturēšanu un lietošanu atbilstoši maksātu tieši tie, kuri ikdienā izmanto mūsu ceļus un infrastruktūru. Arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – virknei transportlīdzekļu netiek piemērots atsevišķs transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, jo tas ir integrēts akcīzes nodoklī. Ar visu to praktiski nav cenu atšķirības par litru benzīna, dīzeļdegvielas vai gāzes mūsu triju valstu vidū. Tas nozīmē, ka jau šobrīd Latvijas degvielas tirgotāji necenšas noturēt zemākas cenas kā kaimiņvalstīs, bet uz akcīzes nodokļa rēķina attiecīgi palielina savu peļņu.
Jāņem vērā arī tas, ka mūsu tautiešiem, kas aizbraukuši uz ārzemēm un tur ir darba attiecībās, atrodas tur gadu vai vairākus, pēc atgriešanās, ja viņi vēlēsies izmantot savu automobili, kas atrodas Latvijā, būs jāsamaksā šis nodoklis par visiem gadiem, kad varbūt šis auto arī vispār netika izmantots.
Arī no personiskās pieredzes varu teikt: kādreiz senos laikos, 2008.gadā, nopirku automašīnu, bet toreiz nebiju sīki izpētījis likumdošanu un pašā gada nogalē man nācās samaksāt uzreiz nodokli par diviem gadiem. Domāju, ka tas nav godīgi pret auto izmantotājiem.
Tāpat arī jāatceras, ka daudzi autobraucēji, kas iebrauc Latvijas teritorijā, nav mūsu pilsoņi, tātad ir tūristi, un viņu mašīnas vispār nav reģistrētas Latvijā, un līdz ar to viņu artava netiek dota mūsu ceļu uzturēšanai. Tāpēc domājam, ka tieši caur degvielas šo nodokli varētu iekasēt arī no viņiem kādu naudiņu un attiecīgi nodrošināt mūsu ceļu uzlabošanos.
Šis priekšlikums tika izdiskutēts arī ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas ekspertiem. Aicinājām Saeimas deputātus atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, lai šis jautājums tomēr tiktu iespējami ātrā laikā izdiskutēts un lai atbalsta gadījumā varētu laikus sagatavoties jaunajai nodokļa apmaksas kārtībai, kas varētu stāties spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra.
Paredzamā nodokļu sistēmas sakārtošana nekādā gadījumā nesamazinātu valsts budžeta ieņēmumu daļu, savukārt degvielas cenu tas ietekmētu tikai par dažiem eirocentiem.
Aicinām deputātus turpmāk tomēr skatīties iesniegtos priekšlikumus pēc būtības, apspriest tos, izanalizēt un tad ar loģisku pamatojumu atbalstīt vai attiecīgi ar atbilstošu pamatojumu arī noraidīt.
Un vēl noslēgumā personīgi gribu aicināt uz godīgu darbu, nevis tukšvārdīgiem apvainojumiem, kurus šodien atļāvās nu jau bijusī Saeimas priekšsēdētāja.
Novēlu viņai un arī visiem jums, cienījamie radioklausītāji, labu veselību!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.
Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!
A.Krauze (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es vēlos šodien pievērsties jautājumam par ģenētiski modificēto augu audzēšanu Latvijā.
Šodien Saeima nodeva komisijai ļoti svarīgu likumprojektu – “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, lai mēs varētu piešķirt Latvijas valdībai tiesības ierobežot konkrētu ģenētiski modificētu šķirņu audzēšanu un ieviešanu Latvijā.
Eiropas Savienības Parlaments šā gada sākumā pieņēma direktīvu, ar ko dalībvalstīm ir dota lielāka brīvība un lielāka elastība. Līdz šim šādu aizliegumu dalībvalsts nevarēja pieņemt visas valsts vai kādas teritorijas līmenī. Šobrīd tas ir iespējams. Un tas ir ļoti būtiski, lai mēs ierobežotu ģenētiski modificēto augu ienākšanu Latvijā. Tas ir svarīgi mūsu dabai un videi, lai apputeksnēšanās rezultātā svešie gēni neiejauktos mūsu florā, un tas ir ļoti svarīgi mūsu zemniekiem, piemēram, graudaudzētājiem, kuri pašlaik eksportē produkciju no ģenētiski modificēto organismu brīvas zemes.
Mēs vienmēr esam iestājušies par ilgtspējīgu, videi draudzīgu lauksaimniecību, un mēs nevaram pieļaut to, ka ģenētiski modificētie organismi varētu izjaukt gan mūsu konkurētspēju, gan arī kaitēt mūsu iedzīvotājiem, tāpēc mēs saglabāsim Latviju tīru no ĢMO.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.
Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!