Latvijas Republikas 12.Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2015.gada 8.jūlijā
(plkst.10.30)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu jūs ieņemt vietas Sēžu zālē. Sākam Saeimas 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.
Darba kārtības pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3. km” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Belēviča, Vectirāna, Brigmaņa, Dambes un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Belēviča, Vectirāna, Brigmaņa, Dambes un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Belēviča, Vectirāna, Brigmaņa, Dambes un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts statistikas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par 2010.gada 23.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Aināra Dimanta atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs 18.jūnija sēdē nolēma nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai deputātu Artusa Kaimiņa, Daiņa Liepiņa, Solvitas Āboltiņas, Augusta Brigmaņa, Ingmāra Līdakas, Mārtiņa Bondara, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Mārtiņa Šica, Andra Siliņa un Kārļa Šadurska iesniegumu “Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atbrīvošanu no amata”.
Komisija šo jautājumu izskatīja, balsojot un lemjot par katru padomes locekli. Un komisija savā sēdē ar balsu vairākumu nolēma atbrīvot Aināru Dimantu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 59.panta trešās daļas 3.punktu un saskaņā ar 56.panta trešo daļu.
Vēlos piebilst, ka šis nav administratīvs akts, kas pakļaujas administratīvajam procesam, bet ir politisks lēmums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (LRA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es nezinu, par ko domāja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kad tika veikti Valsts kontroles atklātie pārkāpumi. Es nezinu, uz ko viņš cerēja, kas viņu motivēja, kādi labie nodomi lika viņam šmaukties, kādas dvēseles mokas viņš cieta, apzināti pārkāpjot likumu. Es nezinu, kā viņš jutās brīdī, kad 30.decembrī tika veikti avansa pārskaitījumi, neskatoties uz to, ka Valsts kontrole bija brīdinājusi NEPLP par šādas rīcības prettiesisku raksturu un to, ka tas tiks pārbaudīts.
Es negribu teikt, ka mani tas neinteresē pilnībā. Jāatzīst, ka manī ir neliela interese par Dimanta motivāciju. Varbūt viņš domāja, ka Valsts kontrole neievēros pārkāpumu, varbūt viņš bija pārliecināts, ka viņš ir labs saimnieks. Visticamāk gan, ka viņš domāja: iepūt man tur, kur skan, tev tāpat neskan tā kā man.
Bet šobrīd mēs lemjam par jautājumu, kam nav sakara ar Dimanta motivāciju, vieglprātīgi rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu. Tāpat kā tam nav sakara ar mediju brīvību, žurnālistu pašcenzūras riskiem, dažādām tiesiskuma izpratnēm vai citiem mācību grāmatās izlasītiem jēdzieniem, par kuriem sabiedriskie mediji nepamatoti rada morālo paniku.
Ja Anda Rožukalne, ja Sarmīte Ēlerte un citi tiešām vēlētos būt noderīgi sabiedrībai, viņi varētu veikt un publiskot pētījumu par nodokļu maksātāju naudas izšķērdētāju psiholoģisko profilu, kurā Dimants būtu ļoti labs un tipisks prototips.
Cienījamie kolēģi, es jūs vēlos apsveikt, jo ar balsojumu par Aināra Dimanta atbrīvošanu no amata sabiedrībai tiek nosūtīts skaidrs vēstījums. Valsts kontroles atzinums - tā nav tukša skaņa! Ir beidzies tas laiks, kad ierēdņi varēja šeftēties pēc patikas bez jebkādām sekām. Sabiedrība jau ilgus gadus ir sašutusi par ierēdņu apzinātu nolaidību un ņirgāšanos par Valsts kontroles secinājumiem. Šī ir pirmā lielā Valsts kontroles un nodokļu maksātāju, jūsu vēlētāju, uzvara pār naudas izsaimniekotāju cinismu. Vēl daudz darba ir darāms. To no mums gaida nodokļu maksātāji, taču šis ir liels solis pareizajā virzienā.
Es jūs lūdzu: balsojiet “par” Aināra Dimanta atlaišanu no amata!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! “Viens likums - viena taisnība visiem” - šāds uzraksts rotā Ministru kabineta Sēžu zāli, atgādinot, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam likumi ir jāievēro un jāpilda. Savukārt aizbildināšanās ar likumu nezināšanu nav pamats tam, ka likumu var nepildīt.
Šodien, izvērtējot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu, aicinu to skatīt tikai caur likuma prizmu, tas ir, vai ir ievēroti likumi. Ja likumi nav ievēroti, vai padomei un tās priekšsēdētājam ir jābūt atbildīgiem un vai likuma pārkāpumi ir pietiekams pamats visas padomes vai tikai padomes priekšsēdētāja atlaišanai? Tāpēc aicinu norobežoties no publiskajā telpā dažādu ekspertu paustajiem apgalvojumiem par to, ka šodien Saeima lemj gandrīz vai par demokrātijas un vārda brīvības ierobežošanu valstī. Jā, padome ir pārkāpusi likumus, un to savā revīzijā ir konstatējusi Valsts kontrole. Izlasiet, lūdzu, Valsts kontroles ziņojumu!
Padome nav ievērojusi Likuma par budžetu un finanšu vadību prasības, jo ir veikusi avansa maksājumus par neizpildītu pasūtījumu. Padome nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma prasības, jo neveic atbilstošas iepirkuma procedūras. Padome nav ievērojusi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos aizliegumus. Pilnīgi nevietā ir arguments: “Visi tā dara!” Kāpēc no padomes tiek prasīta atbildība, bet no citiem - ne? Gadījumos, ja likumu pārkāpj ministrijas, Ministru prezidentei un ministriem ir jāprasa atbildība no attiecīgo iestāžu vadītājiem par pieļautajām kļūdām. Savukārt atbildes pieprasīšana no neatkarīgo iestāžu vadītājiem, piemēram, no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora, ir tikai un vienīgi Saeimas kompetencē. Un šajā gadījumā tieši Saeimai ir jābūt atbildīgai un jārīkojas, ja tā redz, ka netiek ievēroti likumi. Padome nav visi! Tā ir viena no neatkarīgajām, turklāt uzraugošajām iestādēm, kurai ir ne tikai jārīkojas atbilstoši likumam, bet vēl papildus jādemonstrē sabiedrībai labas pārvaldības principa piemērošana ikvienā rīcībā. Vēl vairāk! Šie pārkāpumi ir notikuši vainu pastiprinošos apstākļos. Jau 2013.gadā Valsts kontrole bija konstatējusi pārkāpumus avansu maksājumos, Publisko iepirkumu likuma ievērošanā, kā arī noslēgtajos pakalpojumu līgumos. Tā vietā, lai aktīvi rīkotos un novērstu kļūdas, padomes vadība mierīgi turpināja iedibināto praksi un rīkojās nelikumīgi.
Mēs redzam, ka izpildvara šobrīd demonstrē absolūtas bezatbildības politiku, un pat Ministru prezidente publiski pauž viedokli, ka nelikumīgie avansa maksājumi nav nosodāma rīcība, jo tie ir veikti godprātīgi. Pretstatā tam Valsts ieņēmumu dienests uzņēmēju nekavējoties sodītu, ja konstatētu, ka tas gada beigās lielos apjomos veic avansa maksājumus par pakalpojumiem, kurus plānots saņemt kaut kad tālā nākotnē. Savukārt attiecībā uz nodokļu maksātāju naudu, izrādās, drīkst būt izņēmumi. Amatpersonas var droši rīkoties, jo likumi jau nav jāievēro. Vēl jo vairāk - tos esot grūti piemērot.
“No sirds Latvijai” uzskata: ja ir likums, tad tas ir jāpilda! Ja likums netiek pildīts, tad par to ir jāatbild.
Uzskatām, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes gadījumā par likuma neievērošanu ir jāatbild padomei kopumā, jo padomes priekšsēdētāju ievēlē padome no sava vidus.
Vienlaikus padomes darba izvērtēšanas process viesa arī pārdomas par procedūru un tās caurskatāmību, kādā pašlaik tiek ierosināta neuzticības izteikšana augstākajām amatpersonām un viņu atlaišana no amata. Tādēļ, lai nākotnē neradītu šaubas par procedūru atbilstību un Saeimas lēmumu pamatotību, mēs aicinām Tieslietu ministriju tuvākajā laikā iesniegt Saeimā impīčmenta likumu, kas atrunātu kārtību valsts augstāko amatpersonu atcelšanai no amata. Kā jūs zināt, impīčmenta procedūra ir tā, kas ļauj ne tikai juridiski, bet arī politiski izvērtēt, pamatot katras amatpersonas atbildību, parādīt caurskatāmi lēmumu pieņemšanas procesu. Un, mūsuprāt, tā noņems arī tās šaubas, kas ir šajā brīdī, uzskatot, ka šobrīd Saeima nav lēmusi kaut kā pamatoti vai caurskatāmi.
“No sirds Latvijai” aicina balsot “par” visas padomes atbrīvošanu, un šis balsojums demonstrēs, ko mēs, likumdevēji, saprotam ar atbildību par nodokļu maksātāju naudas likumīgu izmantošanu, - vai Saeimas pieņemtie likumi ir jāievēro tikai dažiem, vai viens likums attiecas uz visiem.
Pateicos.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sudrabas kundze šobrīd ir ierosinājusi izveidot impīčmenta likumdošanas paketi. Varbūt tad mēs varētu arī pie reizes inkvizīcijas likumdošanas paketi - politiskās inkvizīcijas likumdošanas paketi! - veidot? Tas nozīmētu, ka ar jebkuru personu valstī var politiski izrēķināties atkarībā no tā, kāds ir valdošais politiskais uzstādījums. (No frakcijas SASKAŅA: “Kad tā nav bijis?”)
Cienījamie kolēģi! Sudrabas kundze runāja par šo “avansu” situāciju un norādīja, ka patiešām šobrīd ir neskaidrība par to, kā valsts iestādes, rīkojoties ar valsts budžeta līdzekļiem, pārskaita un kā rīkojas ar summām, kas tām ir palikušas pāri un kas ir, iespējams, izmantojamas nākošajā gadā. Bet, kolēģi, šī jautājuma risinājums jau nav Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes jautājums! Tas ir Ministru kabineta jautājums un galvenokārt - Saeimas jautājums par budžeta līdzekļu labu vadību. Un, redziet nu, tas ir mūsu pašu neizdarītais mājasdarbs!
Cienījamie kolēģi! Sudrabas kundze arī uzsvēra, ka mums ir jādzīvo pēc principa: “Viens likums - viena taisnība visiem.” Bet attiecībā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, manuprāt, šādā veidā, četrām amatpersonām inkriminējot kādu kolektīvo vainu (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Mēs par Dimantu runājam!”), mēs drīzāk vadāmies pēc principa: “Dodiet cilvēku - pantu piemeklēsim.” Un šinī gadījumā Valsts kontroles ziņojums šādā veidā tiek piemeklēts. Krūmiņas kundze, valsts kontroliere, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē ļoti skaidri deputātiem norādīja, ka šobrīd par 2014.gadu... ka ir septiņas dažādas iestādes, kuru gada pārskats ir saskaņots bez iebildumiem un ar rekomendācijām. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir viena no šīm institūcijām. Krūmiņas kundze rosināja deputātus tad tikpat rūpīgi izskatīt jebkura cita... citas amatpersonas atbildību šajā sakarā attiecībā uz šiem septiņiem ziņojumiem.
Kolēģi! Šodien, rosinot atbrīvot no amata četras Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonas, Saeima ir palaidusi garām izcilu iespēju izvērtēt padomes darbu šajos trīsarpus gados, izvērtēt, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir reaģējusi uz padomes (Zālē troksnis. Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) spēju strādāt ar informatīvās telpas aizsardzību, sagatavot likumprojektus, savlaicīgi reaģēt uz problēmām, kas rodas medijos, un tā tālāk.
Kolēģi! Šodien deputāti, kas pagājušajā nedēļā nepiedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, faktiski nemaz nezina, par ko mēs šodien balsojam, jo Saeima nav pievienojusi nevienu pamatojuma dokumentu, kuru deputāti būtu varējuši izlasīt un ar kuru būtu varējuši iepazīties. Šeit ir tikai lēmumu projekti, kas komisijas argumentāciju nepiedāvā. (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni.)
Kolēģi! Dimanta kunga apsūdzība balstās uz 10 minūšu runas veidā izteiktu apsūdzību un diskusiju, kas sekoja pēc tam. Par pārējiem padomes locekļiem vērtējums tika izteikts apmēram divos teikumos.
Cienījamie kolēģi, tas nav nopietni! Šobrīd Eiropas Komisijas Augstā pārstāve ārlietās Mogerīni kundze ir piedāvājusi Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas plānu. Tur ir ļoti liela loma piešķirta tieši nacionālajiem mediju regulatoriem, lai cīnītos pret informatīvo karu, kas šobrīd notiek pret Eiropas Savienību. Kas no mūsu puses ar to cīnīsies? Vai šie nabaga četri cilvēki, kas šobrīd tiek pakļauti politiskai vajāšanai? Kas cīnīsies?
Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu un tiešām nopietni domāt par Saeimas atbildību, tajā skaitā par jautājumiem, kā nošķirt padomes funkcijas attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu komercpasūtījumu, kā panākt to, lai sabiedriskie mediji beidzot iziet no reklāmas tirgus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir darba grupa, ko vada Kaimiņa kungs, bet tur nekas nav piedāvāts. Šobrīd tikai ir piedāvāts nocirst četras galvas. Es šos lēmumus neatbalstu. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Divas!”) (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Es gribētu lūgt ļaut apvienot man abus runas laikus vienā un runāt septiņas minūtes.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad - septiņas minūtes.
K.Šadurskis. Paldies.
Godātie kolēģi! Cienījamie Dimanta kunga aizstāvji! Vispirms daži paskaidrojumi. Es nevēršos pret preses brīvību Latvijā. Es nevēršos pret neatkarīgu mediju regulatoru. Man nav slēptu motīvu. (No frakcijas SASKAŅA: “Netaisnojies!”) Es nespēlēju politiskas spēles. Es negribu destabilizēt sabiedriskā medija pārraudzību. Es nestrādāju ar lietām, kas nav manā kompetencē. Es necenšos ietekmēt mediju darbību. Es negribu izdarīt spiedienu un iebiedēt satura veidotājus. Es necenšos pārnest padomijas praksi mūsdienu Latvijā. Es negribu drupināt Latvijas valsts demokrātiju. Es nestādu sevi augstāk par likumu. Es nevēršos pret tiesisku valsti. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Nu, labi, labi! Ticam!”) Es vēršos tikai pret nodokļu maksātāju naudas prettiesisku izlietojumu.
Ir nepieļaujami, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs pārkāpj likumu. Vairākus likumus! Pirmkārt, Publisko iepirkumu likumu, konkrēti tā 9.panta ceturto daļu, kas aizliedz mākslīgu līguma sadalīšanu, lai izvairītos no iepirkuma procedūru veikšanas. Dimanta kungs ir sadalījis 10 007 eiro vērtu līgumu trijos līgumos, lai bez konkursa slēgtu līgumu ar zvērināta advokāta Laura Liepas biroju “Borenius”.
Otrkārt. Dimanta kungs ir pārkāpis Likumu par budžetu un finanšu vadību, konkrēti tā 46.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka no budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, to izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Taču Dimanta kungs maksā vairāk nekā 54 800 eiro komersantam par nesaņemtu un nesniegtu pakalpojumu, jo sagatavots mazāks raidījumu un sižetu skaits, nekā bija paredzēts līgumā. Turklāt netiek sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts, un tikai Valsts kontroles revīzijas laikā, kad šie fakti atklājas, nepamatotā izmaksa tiek noformēta kā avansa maksājums, kas arī ir nelikumīgi. Tāpat Dimanta kungs arī maksā vairāk nekā 7 tūkstošus eiro darbiniekam, slēdzot ar viņu pakalpojuma līgumu, par darbu veikšanu, kas ietilpst darbinieka tiešajos pienākumos un par ko viņš saņem algu. (No zāles dep. I.Zariņš: “Un ko visas ministrijas dara?”) Turklāt šādas darbības notiek atkārtoti, jo jau 2013.gadā Dimanta kungs bija pieķerts, darot to pašu.
Treškārt. Dimanta kungs ir pārkāpis Likumu par budžetu un finanšu vadību, konkrēti šī likuma 5.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām, saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, un pārkāpis likumu “Par valsts budžetu 2014.gadam”, proti, Dimanta kungs ir pretlikumīgi pārskaitījis avansa maksājumus “Latvijas Televīzijai” un “Latvijas Radio” 1,7 miljonu apmērā.
Kopumā NEPLP gadā rīkojas ar vairāk nekā 20 miljoniem eiro valsts budžeta līdzekļu, un Valsts kontroles revīzijā ir noskaidrots, ka padome nav efektīvi rīkojusies ar līdzekļiem 1,8 miljonu eiro apmērā. 9 procentu brāķis! Sakiet, kolēģi, vai tas nav mazliet par daudz?
Vēlos norādīt, ka Dimanta kungs ir ne tikai mediju uzraugs, mediju stratēģis un preses brīvības garants Latvijā, bet arī valsts pārvaldes iestādes vadītājs, tātad ir atbildīgs par iestādes darbības tiesiskumu un līdzekļu likumīgu izlietojumu.
Cilvēks var pārkāpt likumu netīši, aiz nolaidības, aiz nezināšanas, vai apzināti. Diemžēl Dimanta kunga paskaidrojumi Saeimas komisiju kopsēdē liecina, ka Dimanta kungs ir pārkāpis likumu tīši, jo savās atbildēs norādīja, ka likuma pārkāpums ir bijis lietderīgs, un argumentēja to ar mediju tirgus specifiku.
Pārkāpt likumu ir neētiski. Ētiskas dabas pārkāpumi grauj reputāciju, un reputācija nav konstants lielums, kas nemainās cilvēka dzīves laikā. Tāpēc izskanējušie argumenti, ka Saeima Dimanta kungu ar šādu reputāciju ir ievēlējusi, patiesībā ir naivi un muļķīgi. Diemžēl pirms iecelšanas amatā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē Dimanta kungam nebija nekādas pieredzes tiešās pārvaldes iestādes vadīšanā, un viņš joprojām nesaprot vadītāja funkcijas.
Šī lēmuma projekta sakarā pēdējā laikā ir kults tik daudz tukšu salmu! No mediju ekspertu puses dzirdēts daudz spekulāciju, sazvērestības teoriju, tukšu izdomājumu un apmelojumu, to skaitā par to, ka iesniedzēji vēršas pret tiesisku valsti.
Godātie kolēģi, patiesībā šis ir stāsts par Jupiteru un vērsi. Mana prioritāte ir tiesiska valsts, un tiesiskā valstī Jupiteram ir atļauts tieši tikpat daudz, cik vērsim. Arī NEPLP priekšsēdētājam ir jāievēro likumi - pat tad, ja tas ir Jupiters spožajā Olimpā; pat tad, ja tas ir Dimanta kungs.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Buiķim.
A.Buiķis (VL-TB/LNNK).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Es izdzirdēju par inkvizīciju un gribu pateikt savus argumentus, ka es neesmu inkvizīcijas komisijas loceklis.
Godīgi sakot, kad Dimantu ievēlēja par šīs padomes priekšsēdētāju, es faktiski nopriecājos, jo nedaudz… pirms gadiem desmit mēs saistībā ar Čakstes fondu strādājām, un viņš izdeva grāmatu par Čaksti. Un es domāju: nu, ļoti sakarīgi! Bet ir ļoti konkrēta lieta - reputācija.
Un, lūk, pagājušā gada novembrī, šķiet, 20.novembrī, es biju Vācijā pēc Baltvācu biedrības uzaicinājuma (viņi apmaksāja ceļu un viesnīcu, par pārējo bija jāmaksā pašiem), un tā sanāksme bija triju dienu sanāksme, un tur bija daudz cilvēku no Latvijas, no dažādiem rajoniem, - cilvēki, kas sadarbojas ar tiem vāciešiem, kuri dzīvoja Baltijā.
Katru gadu viņi rīko šādas sanāksmes, un viņi ielūdz mani kā parlamenta pārstāvi, un arī no Igaunijas un Lietuvas bija parlamenta pārstāvji... Un, tā kā mēs bijām ielūgti, es godīgi tās trīs dienas tur nosēdēju. Pēkšņi otrajā dienā kaut kur ap pusdienlaiku parādījās Dimanta kungs. Ziniet, apmēram tā, kā Romas pāvests - atnāk un norunā savu runājamo. Es nevaru pateikt to runas sākumdaļu, jo tā ne sevišķi sakarīga bija, bet beigās, protams, bija tāda ļoti nesakarīga frāze, ka šī te nesakarīgā Saeima nedod to naudu, ko viņi prasa.
Es arī vienu laiku strādāju Cilvēktiesību komisijā, un es biju gatavs teikt kādus argumentus, jo tur bija klāt studenti... Starp citu, no Šveices bija atbraukuši Latvijas studenti, no Vācijas - visi ļoti akurāti nosēdēja, ieskaitot vācu puses apmaksātās svinīgās vakariņas. Nekur Dimanta kunga nebija... Bet man jau nebija, kam teikt. Es jau jums teicu: viņš kā Romas pāvests pateica savu svinīgo runu un pazuda! Es domāju, ja viņš tajā sēdē bija, tas bija noticis tāpat kā man - atnāca oficiāls ielūgums. Nu, tad vispār neej, neparādies, ka tu tur esi bijis... Un ar šo tu attaisno savu nedarīšanu.
Un, patiesību sakot, es redzu arī citās lietās, ka Dimanta kungs kā vadītājs absolūti neder. Es nebalsošu “par” citiem padomes locekļiem, bet, godīgi sakot, Dimanta kungu es atbalstīt nevaru.
Paldies. (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Te vairākas reizes tika teikts, ka viens likums - viena taisnība visiem. Tik tiešām, ja mēs skatāmies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.pantu (No zāles dep. I.Rībena: “Šoreiz nav par ko!”), tad redzam, ka tas nosaka, kādā veidā šī organizācija vai iestāde ir neatkarīga institūcija, bet tajā pašā laikā 59.pants vismaz trijos punktos skaidro, kādā veidā var atlaist šīs padomes locekļus. Un tikai saskaņā ar 3.punktu pēc būtības mēs šo vienpadsmit kolēģu, iesniedzēju... sekojot viņu ieteikumam, varam viņus atlaist, pateicoties tam, ka ir radies šis reputācijas zudums.
Tiešām tikko kolēģis Kārlis Šadurskis runāja par to, kā ir pārkāpts Likums par budžetu un finanšu vadību. Sudrabas kundze minēja vairākus likumus, kādā veidā ir izdarītas nelikumības. Par šo likumu pārkāpumiem es tiešām varu piekrist, bet, līdzīgi kā Sudrabas kundze teica un ko minēja arī Čigānes kundze, Valsts kontroles atzinumā tika minētas vēl vismaz septiņas iestādes, par kurām secīgi Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un vēlāk... arī Saeimā mums būtu jāsāk tieši šāda pati procedūra par amatpersonu negodprātīgu rīcību un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopīgajā sēdē kolēģis Mārtiņš Bondars vairākas reizes norādīja, ka NEPLP mājaslapā nav pietiekoši pārskatāma informācija par to, kas un kā ir darīts. Līdz ar to, skatoties šo mājaslapu, es apskatījos arī Valsts kontroles ziņojumus par citu kolēģu iepriekš paveikto. Piemēram, 2005./2006.gada Valsts kontroles ziņojums par Valsts kancelejas darbu vispār neparādās Valsts kontroles mājaslapā. 2004.gada finanšu pārskatā tiek ļoti skaidri pateikts, Mārtiņ, ka “nosūtīt vēstuli Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadībai par finanšu pārskata revīziju un konstatētajiem trūkumiem”. Tā ka viss ir tur!
Tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies 2004.gada 23.aprīļa Valsts kontroles atzinumu par Izglītības un zinātnes ministriju, tad tiek ļoti skaidri norādīts, ka nav uzrādīts valsts īpašuma ieguldījums 1 547 279 latu apmērā, kas veido valsts zinātniskās un zinātniski informatīvās iestādes, bezpeļņas organizācijas “Latvijas akadēmiskā bibliotēka” statūtkapitālu, nav uzskaitīta līdzdalība arī citās uzņēmējdarbībās un nepareizi iekļauta citu ministriju un to padotībā esošo iestāžu uzņēmējdarbība un citu iestāžu 23 gadu pārskati par zinātnisko līgumdarbu izpildi, palielinot aktīvus un pasīvu apjomu uz pārskata perioda beigām par 279 693 latiem un uz pārskata perioda sākumu - par 383 510 latiem.
Un visbeidzot. 2006.gada 26.aprīlī arī tiek ļoti skaidri minēts, ka Tieslietu ministrijas virsgrāmata netiek kārtota atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Katra mēneša beigās žurnālā, virsgrāmatā un analītiskās uzskaites reģistrā nav aprēķinātas kopsummas - kontu debeta un kredītu apgrozījumi un šo kontu atlikumi. Revīzijas uzrādītā virsgrāmata par 2005.gadu ir sastādīta bez Rīgas apgabaltiesas datiem, bez algu konta apgrozījuma un ar nereāliem konta atlikumiem uz gada sākumu, piemēram, pamatbudžeta konta atlikums uzrādīts 7 miljoni, kaut gan saskaņā ar Valsts kases datiem tas ir tikai 157 tūkstoši... (No zāles starpsaucieni: “Par lēmumu! Par lēmumu!”) Tieši tā, es tūlīt beigšu! Tāpēc, lai nodrošinātu vienādas uzskaites un novērtēšanas metodes, šeit ir Valsts kontroles ieteikums Tieslietu ministrijai - padotības iestādēm noteikt vienotas vadlīnijas grāmatvedības politikas izveidē un uzskaites organizēšanā.
Ko es ar to gribu teikt? Šī te liga un šīs te problēmas ar valsts amatpersonām un valsts iestāžu uzraudzību ir “ar bārdu”. Līdz ar to šādā veidā vienkārši izraut NEPLP no konteksta nebūtu nedz korekti, nedz pareizi. Ja mēs gribam sarīkot paraugprāvu, tad tas ir jūsu varā - to var lemt, bet izraut no konteksta - tas nebūtu prātīgi, tāpēc vispirms būtu jāpaskatās pēc būtības, kas tiek nodarīts... kādā veidā pašai Saeimai ir neizdarības ar budžeta likuma izstrādi vai rīcībpolitikas izstrādi, un tikai tad var vērsties pret amatpersonu... runāt par atstādināšanu, kura pēc būtības nav īsti likumīga.
Paldies.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Kolēģi! 12.Saeimā, šajā sasaukumā, daži jauni censoņi solīja jaunu politisko kultūru šim sasaukumam. Šodien ir tā diena - mēs svinam jaunas politiskās kultūras pirmā tāda krietna, kārtīga lēmuma pieņemšanu.
Šodien ir tā diena, kad namā, kurā mums būtu jātur svēts ne vien likuma burts, bet arī gars, mēs vienkārši veiksim politiskas izrēķināšanās prāvu: mēs lēmuma formā - ar likumdevēja varu! - izdarīsim to, kas nu katram uz sirds. Vienam tā ir gadiem ilgusi personiska nepatika; tā ir beidzot rēķinu savilkšana, kad to, kas publikas acīm nav redzams, kas nav redzams frakcijas sēdēs un valdes sēdēs... Tā naida un sava veida histēriskas izpausmes kulminējas lēmumā, rēķinu savilkšanā, un beidzot tiek lietas sakārtotas. Cilvēks, kas nepatīk, beidzot tiek nolikts pie vietas!
Vēl vienam no censoņiem tā ir lobija interešu apkalpošana. Vienkārši nostiprinām lietas! Ir bijis uzdevums, cilvēks ir ienācis Saeimā, cīnījies kā traks; viņš beidzot dabū savu lēmumu, viņš dabū to, kā dēļ viņš šeit ir no dažām lobiju grupām deleģēts.
Tā ir ļoti bīstama tendence. Ļoti bīstama! Es domāju, tās sekas mēs neapzināmies, jo tas ir precedenta - precedenta! - jautājums. Mēs tā - patīk, nepatīk!... Un lobija intereses šodien nostiprinām ar likuma spēku. Mēs neapzināmies, ka tas var noteiktā situācijā vērsties arī pret katru no mums. Ja nekas cits jūs neuzrunā, tad padomājiet, ka tieši šādā pašā veidā kāds varēs pie apstākļu maiņas lemt par kaut ko citu!
Vienīgais veids, kā Saeimā izdzīvot korekti, ir patiešām godprātīgi lietot likuma procedūras, nevis piemeklēt situatīvus risinājumus. Man ir patiešām kauns par to, ka man jāpiedalās arī šajā šodienas farsā. Es noteikti balsošu “pret”. Cilvēkus, kuriem ir kaut cik veselā saprāta, pašsaglabāšanās instinkts un atbildība par valsti, es aicinu darīt tāpat - balsot “pret”. Un vēl es aicinu mūsu aktīvāko kolēģi Artusu Kaimiņu beidzot izpildīt vēlētājiem doto solījumu un izveidot to likumu (vai ko nu viņš bija tur solījis) par lobijiem, lai beidzot mēs varētu skaidri saprast, kurš tad te nāk, kurš lobē, ko lobē... un tā. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Būs, Viņķeles kundze, būs! Es aicinu balsot “par”!”)
Es aicinu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Situācija ar padomi ir bēdīga, bet likumsakarīga, un tās ir tiešas sekas... padomes ievēlēšanas procedūras sekas.
Atgādināšu kolēģiem, ka 2012.gada sākumā vēlēšanas pirmo reizi notika pēc jaunajiem noteikumiem. Pirms tam kandidātus izvirzīja Saeimas frakcijas, un vienmēr bija tā, ka gan koalīcijas, gan opozīcijas frakciju izvirzītie kandidāti tika ievēlēti. Šoreiz bija savādāk: kandidātus izvirzīja nevalstiskās organizācijas. Pilsoniskā sabiedrība aktīvi izmantoja šādas tiesības, un kopumā tika izvirzīts 41 kandidāts.
Mūsu komisija daudz nodarbojās ar kandidātu uzklausīšanu, intervēšanu un tā tālāk. Bet tajā pašā laikā saskaņā ar tām pašām vecajām, labajām tradīcijām kaut kur aiz kulisēm divi konkrēti cilvēki vienojās par pieciem konkrētiem kandidātiem. (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Un topošo padomes locekļu vārdi tika publicēti medijos jau vairākas nedēļas pirms balsojuma! Tas bija ļoti spilgts liekulības piemērs. Un tagad mēs sastopamies ar sekām. Kādas ir vēlēšanas - tāda ir arī padome!
Es lielā mērā piekrītu Spolīša kungam, ka tie argumenti, ko izvirzīja priekšlikuma iesniedzēji, neiztur kritiku, jo Valsts kontrole kritizē visus. Tiesas sprieduma nav, izmeklēšanas nav, krimināllietas nav. Tā ka pagaidām par to visu spriest ir pāragri.
Bet paskatīsimies pēc būtības! Salīdzināsim šīs padomes paveikto ar to, ko kandidāti solīja pirms vēlēšanām. Viens no galvenajiem solījumiem bija novērst mediju koncentrāciju. Ko mēs redzam tagad? To, ka faktiski nacionālās televīzijas ir monopolizētas, tās pieder vienam īpašniekam. Ļoti daudz tika runāts par vienoto sabiedrisko mediju. Patiešām ļoti svarīgs uzdevums! Daudz naudas tika iztērēts, pat ļoti daudz. Kāds ir rezultāts? Tās piedāvātās koncepcijas netika apstiprinātas. Turpat vien esam, kur bijām.
Tie likumprojekti, ko mēs komisijā saņēmām no padomes, ir ne tikai nekvalitatīvi izstrādāti, bet arī ļoti nekonsekventi, jo pēc trijām, četrām, piecām dienām mēs saņemam jaunu likumprojektu, kur ir kaut kas pilnīgi cits, salīdzinot ar iepriekšējo. Padome saka: jā, mēs izdomājām tur vēl kaut ko... komisija kopā ar Juridisko biroju. Kaut kādā veidā jāapvieno un jāmēģina daudzmaz sakārtot šīs likumdošanas iniciatīvas.
Un kas ir, manā skatījumā, vissliktākais un visbīstamākais? Tas, ka vairāki likumprojekti, ko diemžēl Saeima arī akceptēja pēc tam, ir skaidri pieņemti konkrētu tirgus spēlētāju interesēs. Tātad es pilnībā piekrītu Viņķeles kundzei, ka tāda necivilizēta lobēšana ir ļoti bīstama, bet tas arguments attiecas ne tikai uz esošās padomes locekļu oponentiem, bet arī uz pašu esošo padomi. Tā ka tur ir ļoti nopietnas problēmas. Es, protams, negribu aizvainot kādu ar kaut kādām aizdomām, bet es vienkārši aicinu visus apskatīties, kādus grozījumus mēs nesen nobalsojām. Paskatieties uz tirgus situāciju, un jūs paši redzēsiet, kā interesēs šie grozījumi tika pieņemti.
Jā, patiešām mēs nerunājam par valsts amatpersonām. Padome ir neatkarīga institūcija, un arī likums tika izstrādāts tā, lai aizstāvētu šīs institūcijas neatkarību. Likums neļauj mums kā politiķiem vienkārši atlaist padomes locekļus tāpēc, ka mums nepatīk, kā viņi strādā. Tātad šis aizsargmehānisms pastāv arī attiecībā uz citām neatkarīgām institūcijām. Tajā pašā laikā ir vajadzīgi arī aizsargmehānismi pret šādām situācijām, kādas izveidojušās šobrīd. Mums arī Latvijas tauta jāaizstāv pret tiem cilvēkiem, kuri ļaunprātīgi izmanto savu neatkarīgo situāciju, ko nosaka likums. Tāpēc es teiktu tā, ka noteikti šī padome pelna atlaišanu. Cik juridiski korekti to var izdarīt - par to lai spriež juristi. Pagaidām es nedzirdēju... Pareizāk sakot, ir ļoti dažādi, atšķirīgi juristu viedokļi par iesniegtā lēmuma projekta atbilstību likumam. Galu galā par to lai spriež Satversmes tiesa vai cita kāda atbilstoša tiesa.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Visdrīzāk es nebūtu nācis šodien tribīnē, ja kolēģe Viņķeles kundze nebūtu runājusi par veselo saprātu un pašsaglabāšanās instinktu. Mēs runājam šobrīd par institūciju un par tās vadību, kura atbild ne tikai par finanšu līdzekļu izmantošanu atbilstoši Latvijas valstī pieņemtajiem likumiem, bet kuras pārziņā ir arī tas jautājums, kā valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti tajos masu medijos, kas ir publiskā pārraide, tātad radio, televīzija, un kas arī tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.
Un kāds ir šo raidījumu saturs? Mazāk nekā mēnesi atpakaļ mēs šeit ļoti intensīvi diskutējām par tikumības lietām, runājot par Izglītības likumu. Pēdējo divu nedēļu laikā es kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs esmu saņēmis veselu virkni dažādu materiālu, kas skar šo jautājumu, taču tie skar nevis tikumību skolās, bet tikumību masu saziņas līdzekļos un galvenokārt “Latvijas Radio 5”. Un es noklausījos vēl vakar vakarā... es nepaslinkoju, iegāju arhīvā un noklausījos virkni raidījumu. Un, godīgi sakot, es tiešām to nezināju, kādi vārdi skan šajā radio... iepriekš jau zinot saturu... nevis, tā teikt ekspromtā, bet iepriekš zinot saturu, kas tiek tur pārraidīts... Un man ir jāpievienojas to Latvijas vēlētāju viedoklim, kuri rakstīja komisijai par to, ka šāda rīcība nav pieļaujama un ka NEPLP, kas ir uzraudze, nav - jau ilgstoši nav! - pildījusi to, ar ko tai ir jānodarbojas, uzraugot saturu un cenšoties ar likumā paredzētajiem līdzekļiem ierobežot saturu, lai tas būtu atbilstošs tiem vispārējiem morāles principiem, kas, starp citu, ir noteikti arī mūsu Satversmē.
Un neatkarīgi no tā, ko jūs, kolēģi, šodien runājāt par finanšu lietām, tikai šī viena morālā apsvēruma dēļ es esmu pārliecināts par to, ka, ja mēs balsosim “par” to NEPLP locekļu atlaišanu, kuri atbild par saturu Latvijas Radio, mēs būsim pildījuši to, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem.
Paldies. (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Ņemot vērā manu iepriekšējo nodarbošanos, es speciāli šajā Saeimā izvēlējos nedarboties komisijās, kas ir saistītas ar sabiedriskajiem un komercmedijiem, bet nu šoreiz tomēr es dažus vārdus gan teikšu un sākšu no tās vietas, kur pabeidza Vucāna kungs.
Ziniet, esmu cilvēks ar lielu dzīves pieredzi, kurā ietilpst pat divi gadi padomju armijā, kas nu gan nebija tā estētiskākā vieta. Es domāju, ka es šajā dzīvē esmu jau visu dzirdējis un mani nekas vairs nevar pārsteigt, bet tad, kad paklausījos “Latvijas Radio 5” tekstus, kas ēterā ir jau kopš ziemas, nevis nupat, ziniet, mani tie tomēr pārsteidza.
Es arī ieteiktu trīs bērnu māmiņai Viņķeles kundzei palasīt TVNET vakar ievietoto dziesmas tekstu pilnu atreferējumu, tas ir tieši par sievieti, par māti un tā tālāk. Es jums iesaku izlasīt, jo, ja es būtu Dimanta kungs, pēc šīs vienas dziesmas “Latvijas Radio 5” būtu ciet.
Bet lai nu paliek emocijas! Galu galā mēs te nerunājam par Svēto Pēteri, bet runājam par valsts iestādi, ko ievēlē Saeima, kurai ir tiesības prasīt no šīs valsts iestādes kaut kādus rezultātus. Un mēs uzdodam tādu lielu jautājumu: vai mediju jomā ir vērojami uzlabojumi pēdējo trīs gadu laikā? Nav vērojami uzlabojumi! Vai sabiedriskie mediji un komercmediji ir kaut kā nostājušies uz kaut kādas vienotas platformas un mēģina kopā kaut kā rūpēties par valsts iedzīvotāju labklājību, patriotismu? Nē, nav nekas tāds noticis! Sabiedriskie un komercmediji ir jo dienas, jo arvien dziļāk ierakumos viens pret otru.
Un galu galā pirms šīs sēdes es speciāli aprunājos gan ar Laizānes kundzi, gan ar Mūrnieces kundzi, kuras pēdējos trīs gadus ir vadījušas šo atbildīgo komisiju. Pēc viņu teiktā, NEPLP iesniegtie likumprojekti visi ir sākotnēji bijuši absolūti nelietojami. Un praktiski visi tie grozījumi, kas ir pieņemti, visi ir pieņemti, strādājot komisijai, nevis NEPLP.
Tad nu es paņēmu NEPLP 2014.gada publisko pārskatu. Un ko es tur konstatēju? Ka viņiem ir vesels sekretariāts, kurā ir... viens, divi, trīs... trīs juriskonsulti un vēl trīs eksperti, kā arī ļoti vērtīgs līgums ar advokātu Liepas kungu. Tad ir jautājums: ko viņi no sevis iedomājas? Un kāpēc galu galā, tērējot valsts līdzekļus, viņi nes uz Saeimu acīm redzamu brāķi? Un es domāju, ka tomēr zināmus rezultātus mums ir tiesības prasīt no šīs komisijas, ņemot vērā, ka mēs arī godprātīgi izpildījām Dimanta kunga pirmo prasību, ko viņš izteica, stājoties šajā amatā, tas ir, palielināt algu. Un, kas attiecīgi saņem, tam attiecīgi būtu arī jāstrādā, tāpēc es aicinu balsot “pret” Dimanta kungu. Par pārējiem, protams, šiem locekļiem var domāt, bet es domāju, ka arī radio uzraugam būtu ejams cits ceļš.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Arī es tāpat kā deputāts Seržants nāku no mediju jomas un tāpat izvēlējos nestrādāt šajā komisijā, bet savu nostāju es pateikšu vispirms vienā teikumā: Saeimai ne tikai vajadzētu atlaist šo padomi, bet arī vajadzētu turpmāk neievēlēt nākamo. (No zāles dep. V.Spolītis: “Bravo!”) Es ļoti labi atceros dedzīgās diskusijas, kas bija šeit. Un pie šīs kārtības mēs arī nākotnē kāpsim uz tā paša grābekļa un atlaidīsim nākamo. Pēc cik ilga laika, nezinu - pēc mēnešiem vai pēc gada.
Tie argumenti... nu, grūti mums tos ir pievilkt, bet atrodam - tātad 59.pants, Valsts kontroles atzinums, taču arī Valsts kontrole pati ir teikusi, cik nesamērīgs solis tomēr būtu tieši šīs padomes atlaišana. Reputācija - 56.pants. Nu, ko? Par baļķi un skabargu te varbūt arī jāatceras un jājautā dažam labam. Nu, ko? Tad mēs tautu smīdināt gribam ar šo reputāciju? Jo ar reputāciju vienmēr ir tā, ka pret mums ir netaisnīgi. Visādas kampaņas ir pret mums pašiem... un žurnālisti visu ko saraksta. Bet par citiem: jā, jā, jā! Tur, tur, tur ir ļoti pareizi! Un vai nav tā, ka, vērojot pēdējos trīs gadus, varbūt pat vairāk... es aicinu par to padomāt, jo Saeimas darbs aizvien vairāk reizēm iegūst televīzijas šovu formātu. Ir slikta tā sēde, kur kāds nav kārtīgi tā... es nevaru atrast pat pieklājīgu vārdu... nu, kārtīgi publiski... pazemojoši tā sabrāzts...
Visas trīs... vismaz trīs funkcijas Saeima grib uzņemties. Ne tikai likumdošanu, bet arī tiesāšanu. Un pie tam publisku tiesāšanu... to visu tā arī labi parādot un savā veidā uzņemoties arī tā dēvētās ceturtās varas funkciju.
Tā. Vēl kompromisa variants. Priekšsēdi ievēlē pati padome, un, ja gribam atlaist tikai priekšsēdi, tad varbūt viņiem par to ir jādomā. Un es aicinātu tā vietā, lai šeit ķidātu katru padomes locekli atsevišķi, domāt Saeimai par to, ar ko Saeimai primāri ir jānodarbojas, - ar likumdošanu. Un šeit jau vairākus gadus prasās mainīt likumu un to izstrādāt līdz šīs padomes pilnvaru beigām: a - padomes funkciju maiņa, un otra lieta - pārskatīt, kas tad to padomi tomēr ievēlē. Ir redzams, ka pēc līdzšinējās sistēmas Saeima vienkārši ar to netiek galā. Tātad es aicinu domāt par jaunu likumu, jo tur ir tā problēma. Un beigās arī teikšu vienā teikumā: palieciet savās vietās, padome lai paliek savā vietā! (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aināra Dimanta atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 3. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Aijas Dulevskas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Kolēģi, 2.jūlija sēdē komisija izskatīja Prezidija nodoto iesniegumu “Par Aijas Dulevskas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”, un komisija neatbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Dulevskas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 51, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Daiņa Mjartāna atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Komisija izskatīja šo lēmuma projektu un ar balsu vairākumu nolēma neatbalstīt Daiņa Mjartāna atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (LRA).
Nu ko, labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Es nezinu, par ko domāja NEPLP loceklis Dainis Mjartāns, kad viņa pārraudzībā tika pieņemts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkts. Es nezinu, uz ko viņš cerēja, kas viņu motivēja, kādi labie nodomi lika viņam ignorēt radio nozares profesionāļu teikto, kādas dvēseles mokas viņš cieta, ar muļķīgu apraides atļauju un apraides valodas piešķiršanas politiku pilnībā izpostot jau tā trauslo radio nozari Latvijā. Es negribu teikt, ka mani tas neinteresē pilnībā. Jāatzīst, ka manī ir neliela interese arī par Daiņa Mjartāna motivāciju. Varbūt viņš domāja, ka radio un reklāmas nozares profesionāļi klusēs par to, kā tiek pieņemti lēmumi par viņu nozari. Varbūt viņš bija pārliecināts, ka viņš ir labs saimnieks un valsts interešu aizstāvis. Visticamāk gan, ka viņš, tāpat kā Dimants, domāja tā: “Iepūt man tur, kur skan! Tev tāpat neskan tā kā man.”
Bet šobrīd mēs lemjam par jautājumu, kam nav nekāda sakara ar Daiņa Mjartāna motivāciju, tāpat tam nav nekāda sakara ar mediju brīvību, žurnālistu pašcenzūras riskiem, dažādām tiesiskuma izpratnēm.
Cienījamie kolēģi! Informācijas kara apstākļos radio nozarei Latvijā ir nepieciešams kompetents vadītājs. Kompetents! Vadot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupu, Viņķeles kundze, kura pazuda... (Dep. I.Viņķele ir piegājusi pie dep. A.Loskutova un L.Čigānes.) āāā... par sabiedrisko...
Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, Kaimiņa kungs! Turpiniet debates.
A.Kaimiņš. Jā, jā, jā, jā... Paldies. Nu beidziet! Jūs mani atkal pārtrauksiet tagad, nu? (No zāles dep. I.Viņķele: “Jāiemācās no galvas!”)
Jūs, Čigānes kundze, netraucējiet cilvēkiem strādāt, jā!
Tātad, vadot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē darba grupu jautājumā par sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus, esmu redzējis cinisku attieksmi pret nozares profesionāļu teikto gan no NEPLP, gan no Daiņa Mjartāna puses. Problēmas tiek izaicinoši pabāztas zem paklāja, sarakstes ar nozares profesionāļiem tiek veiktas formāli un nicinoši, un - galvenais! - tiek pieņemti neprofesionāli lēmumi.
Lūk, pēdējais pierādījums! Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai lietu par absolūti nekompetenti izveidotajiem likuma pārejas noteikumiem, kuru rezultāts ir tas, ka papildus haosam nozarē, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, tiek aizliegta latgaliešu valodas lietošana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Mīļie kolēģi no Latgales! (No zāles: “Aūū!”) Uzrunāšu katru no jums personīgi. Cienījamie un godātie deputāti: Silvija Šimfa, Jāni Trupovniek, Jāni Klauž, Rihard Eigim... viņa šodien nav, bet viņš ir no Latgales, Andrej Elksniņ (No zāles dep. A.Elksniņš: “Es te!”)... tu esi no Latgales, Ivan Ribakov, Jāni Tutin, Vladimir Nikonov, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Inese Laizāne, Dzintar Zaķi no Latgales (No zāles: “Ooo!”), Aldi Adamovič, Janīna Kursīte, Juri Viļum! Lūdzu, ieklausieties advokātu biroja sagatavotajā juridiskajā atzinumā (es tagad citēšu): “Tāpat “Latgales Radio”, kas ir vienīgā radio programma, kurā 35 procenti no radio programmas daļas tiek raidīts latgaliski, būs spiesta raidīt tikai un vienīgi valsts valodā - latviešu valodā!”
Nākamā lieta. Es nezinu, kā jūs, kolēģi, bet es jūs varu painformēt, ka Latvijā eksistē “melnais tirgus” frekvenču piešķiršanā. Frekvence maksā no 300 līdz 500 tūkstošiem eiro. Frekvences visas pieder Latvijas valstij, un tie ir Latvijas valsts aktīvi. Mjartāna kungs par šo lietu ir ļoti labi informēts, ka tu vari iegādāties frekvenci un taisīt augšā savu radio, ja vien tev pietiek naudas. Kā piemēru varētu jums minēt... Bija tāds “Radio 101”, tam iedeva licenci kā “sieviešu radio”. Tas tagad nodarbošoties ar sieviešu auditorijas uzrunāšanu. Šobrīd tas ir biznesa radio, kam nekāda sakara ar sievietēm nav, pat diktori nav sievietes. Tā ir tāda maza lieta, bet vai Mjartāna kungs ir tas, kurš par to ir atbildīgs? Vai arī “900 sekundes”... Ko jūs teiksiet saviem vēlētājiem Latgalē? Ko mēs kā Saeima teiksim sabiedrībai? Ja šis nav pierādījums Daiņa Mjartāna nekompetencei, tad es nezinu, kas tas ir.
Es aicinu jūs balsot “par” nekompetenta padomes locekļa atlaišanu no darba. Nozarei ir nepieciešamas pārmaiņas, kuras Dainis Mjartāns nav spējīgs īstenot. (Starpsauciens no zāles: “Laiks!”) Lūdzu, balsojiet “par”...
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūsu lūgtās deviņas sekundes ir beigušās.
A.Kaimiņš. Lūdzu, balsojiet “par” Daiņa Mjartāna atlaišanu no amata.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
A.Kaimiņš. Jūs beidzot lietojat āmuriņu... Man prieks.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daiņa Mjartāna atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ivara Zviedra atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ivara Zviedra atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata” un ar vienbalsīgu lēmumu to neatbalstīja. Tā ka aicinu Saeimu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Zviedra atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 53, atturas - 4. Lēmums nav pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām grozījumus Kredītiestāžu likumā. Otrajā, galīgajā, lasījumā esam saņēmuši trīs priekšlikumus.
1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. Arī 3.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts galīgajā lasījumā ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.135/Lp12 - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Iekšējās drošības biroja izveidošanu. Priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.
A.Barča ( ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes, godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, pavisam saņēma 18 priekšlikumus.
1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 2. - veselības ministra Gunta Belēviča priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 3. - veselības ministra Gunta Belēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4. un 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko daļu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 6. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 9.priekšlikums. Izstrādājusi atbildīgā komisija. Komisijas sēdē atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 11. - veselības ministra Gunta Belēviča priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 13. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 14. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 15. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 18. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Barča. Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, vienlaikus izsakot pateicību Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai, Saeimas Juridiskajam birojam un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas konsultantēm.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Tātad likums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Mēs Latvijas Sodu izpildes kodeksu papildināsim ar jaunu pantu - “Informācijas nosūtīšana cietušajam”. To mēs darām tādēļ, lai noteiktu kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes administrācija nosūta cietušajam informāciju par notiesāto, kurš ir atbrīvots vai tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes vai kurš ir izbēdzis.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Latkovskis. 2.septembris.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.septembrim.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Komisijā esam izskatījuši un sagatavojuši likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Par to priekšlikumi nav saņemti. Lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 15.jūlijam.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” uz otro lasījumu. Aicinu arī jūs tam pievērsties.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 2. - deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 4. ...
Sēdes vadītāja. Tātad 3.priekšlikumu deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 3. - atbalsta. Jā.
Sēdes vadītāja. Un 4.priekšlikums?
M.Kučinskis. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. 6. - deputāta Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 7. - tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. Un 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Kučinskis. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 1.septembris.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.septembrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, dokuments Nr.255/Lp12. Iesniegti seši priekšlikumi, kas ir no Juridiskā biroja.
1.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 2.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 3.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 4.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 5.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. 6.priekšlikums - arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Kiršteins. Lūdzu atbalstīt kopumā...
Sēdes vadītāja. ...otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Kiršteins. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 2.septembrim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.septembrim.
Kolēģi, mēs esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Un būtu priekšlikums izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz pulksten 13.30, jo šajā laikā var ierasties Ministru prezidente Laimdota Straujuma, lai runātu par uzticības izteikšanu aizsardzības ministra amata kandidātam Raimondam Bergmanim. Vai deputāti tam piekrīt? Deputāti piekrīt... Nepiekrīt! (No zāles starpsaucieni: “Piekrīt!”; “Nepiekrīt!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Tātad balsosim par priekšlikumu izsludināt Saeimas sēdes pārtraukumu līdz pulksten 13.30 - līdz laikam, kad var ierasties Ministru prezidente Laimdota Straujuma, lai runātu par uzticības izteikšanu aizsardzības ministra amata kandidātam Raimondam Bergmanim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 24, atturas - 3. Līdz ar to ir pieņemts lēmums par pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 13.30.
Kolēģi! Pirms mēs dodamies pārtraukumā, sveiksim jubilāru: 55 gadu jubileju svinēja deputāts Ivans Ribakovs. Mēs no sirds viņu sveicam! (Aplausi.)
Kolēģi! Pirms dodamies pārtraukumā, ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Gundars Daudze, Rihards Eigims, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs... ir, Romāns Mežeckis... labi, Vladimirs Nikonovs, Arvīds Platpers, Artūrs Rubiks, Edvīns Šnore, Zenta Tretjaka... ir. Jānis Upenieks, Mihails Zemļinskis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.
Darba kārtībā lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim”.
Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.
L.Straujuma (Ministru prezidente).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie Saeimas deputāti!
Vispirms es apsveicu Valsts prezidentu - bijušo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un novēlu viņam kļūt par tautā mīlētu prezidentu.
Cienījamie deputāti! Jūsu vērtēšanai un atbalstam kā aizsardzības ministra amata kandidātu piedāvāju 12.Saeimas deputātu Raimondu Bergmani. Raimonds Bergmanis ir 12.Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs, kā arī NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgais pārstāvis.
Raimondam Bergmanim ir divas augstākās izglītības, viņam Rīgas Tehniskajā universitātē ir iegūts maģistra grāds inženiera ķīmiķa specialitātē un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā iegūts maģistra grāds sporta pedagoģijā. Raimonda Bergmaņa uzticību Latvijas valstij raksturo saņemtās atzinības, valsts apbalvojums “Atzinības krusts”, 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, arī militārie apbalvojumi.
Cienījamie deputāti! Ņemot vērā Saeimas deputāta Raimonda Bergmaņa pieredzi un izpratni par Latvijas kā NATO dalībvalsts aizsardzības sistēmu, aicinu jūs atbalstīt manis piedāvāto kandidatūru Latvijas Republikas aizsardzības ministra amatam.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 7. Līdz ar to apsveicam aizsardzības ministru Raimondu Bergmani! Vēlam pildīt ļoti svarīgo aizsardzības ministra amatu pēc labākās sirdsapziņas un stiprināt valsts aizsardzības spējas. (Aplausi. Dep. L.Čigāne un Ministru prezidente L.Straujuma pasniedz R.Bergmanim ziedus.)
Paldies, kolēģi! Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Andris Bērziņš, Gundars Daudze, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Andrejs Klementjevs, Atis Lejiņš, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Arvīds Platpers, Artūrs Rubiks, Edvīns Šnore, Jānis Upenieks un Ivars Zariņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2015. gada 8. jūlijā (pulksten 10.30)
Datums: 08.07.2015 11:23:07 bal001
Par - 50, pret - 8, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Aināra Dimanta atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata (179/Lm12)
Datums: 08.07.2015 11:24:06 bal002
Par - 5, pret - 51, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Aijas Dulevskas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata (180/Lm12)
Datums: 08.07.2015 11:30:30 bal003
Par - 21, pret - 29, atturas - 14. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Daiņa Mjartāna atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata (181/Lm12)
Datums: 08.07.2015 11:31:23 bal004
Par - 5, pret - 53, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Ivara Zviedra atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata (182/Lm12)
Datums: 08.07.2015 11:32:46 bal005
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (294/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 08.07.2015 11:33:31 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (135/Lp12), 3.lasījums
Datums: 08.07.2015 11:37:10 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums (58/Lp12), 3.lasījums
Datums: 08.07.2015 11:38:03 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (277/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.07.2015 11:38:56 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (209/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.07.2015 11:41:04 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (39/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.07.2015 11:42:21 bal011
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (255/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.07.2015 11:43:54 bal012
Par - 44, pret - 24, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu
Datums: 08.07.2015 13:34:06 bal013
Par - 50, pret - 5, atturas - 7. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim (178/Lm12)