Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas piektā sēde
2015.gada 1.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 1.oktobra sēdi.
Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas sēdes darba kārtībā.
Saeimas deputāti Liepiņš, Šics, Ruks, Bondars, Bite un Viļums informē, ka ir atsaukuši savus parakstus likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, līdz ar to šis likumprojekts no Saeimas sēdes darba kārtības ir izslēgts.
Saeimas deputāti Liepiņš, Viļums, Bite, Šics, Ruks un Bondars lūdz grozīt Saeimas 1.oktobra sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.353/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.
Pirmā sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”. “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums”.
Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.
L.Straujuma (Ministru prezidente).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātās deputātes, deputāti! Dāmas un kungi!
Tautas paruna saka, ka rīta stundai zelts mutē. Es šo gadsimtos noslīpēto tautas domu vēlētos pārfrāzēt vēl plašāk - šodienas darbā rītdiena redzama.
Esmu šajā rīta stundā pie jums Saeimas namā, lai iesniegtu dokumentu “Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums”.
Savā uzrunā īsi pievērsīšos valdības paveiktajam šajā gadā un šodien izvirzītajām prioritātēm turpmākajai darbībai.
Saeimā iesniegtais ziņojums veidots atbilstoši “Latvija 2030” un “Nacionālā attīstības plāna 2020” saturiskajai struktūrai un sastāv no piecām lielākām nodaļām: stratēģisko rādītāju sasniegšanas izvērtējums, tautsaimniecības izaugsme, cilvēkkapitāls un drošumspēja, teritoriju attīstība un ilgtspēja, kā arī valsts drošības rādītāju vērtējums. Ziņojuma noslēgumā ietverti secinājumi un prognozes, kā arī ieteikumi turpmākajai rīcībai.
Analīze kopumā uzrāda stabilu virzību uz valsts ilgtermiņa attīstības mērķu īstenošanu.
Aicinu izmantot šodien jums iesniegtajā ziņojumā ietverto analīzi un secinājumus dažādu politikas iniciatīvu pamatošanai, strādājot gan pie likumdošanas iniciatīvām, gan ikgadējā valsts budžeta diskusiju procesā.
Godātie deputāti! “Latvija 2030”, Nacionālais attīstības plāns un Valdības deklarācija ir galvenie orientieri, kas vada Ministru kabineta ikdienas darbu, vadoties pēc mūsu svarīgākajām prioritātēm - tautsaimniecības izaugsmes, ģimenes un indivīda dzīves kvalitātes Latvijā un valsts drošības. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka valdības darba rezultatīvie rādītāji un budžeta iespējas ir jāskata kontekstā ar Eiropas un pasaules politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un pat klimatiskajām pārmaiņām.
Runājot par valdības gada laikā paveikto, vispirms gribu pievērsties Latvijas prezidentūrai, kas nu jau šķiet tik pašsaprotama, bet vēl pagājušajā gadā bija satraucoša gan valdības ministriem, gan visai valsts pārvaldei.
Seši mēneši, vadot Eiropas Savienības Padomes darbu, bija iespēju un pārbaudes laiks. Esmu lepna par savas valdības ministriem, ierēdņiem, diplomātiem, Latvijas radošajiem cilvēkiem un katru, kas ar savu darbu prezidentūras laikā pierādīja, ka esam moderna, atvērta, labi organizēta Eiropas valsts.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir izmantojusi visas tai sniegtās iespējas un panākusi vērā ņemamu virzību izvirzītajās prioritātēs - konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa.
Pusgada laikā tika panākta vienošanās par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidošanu, stimulējot ekonomisko izaugsmi visā Eiropas Savienībā.
Vēl viena svarīga prioritāte Eiropas Savienībai šobrīd ir Eiropas Enerģētikas savienība, kurai Latvijas prezidentūra veltīja īpašu uzmanību. Par enerģētiku atbildīgie ministri pieņēma lēmumu par Eiropas Enerģētikas savienības īstenošanu.
Atbilstoši mērķim - pilnveidot Eiropas Savienības vienoto digitālo tirgu - prezidentūrai izdevās panākt vienošanos starp dalībvalstīm par kopīgu Padomes nostāju attiecībā uz datu aizsardzības regulu. Prezidentūra arī panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atklāta interneta pieejamību. Tāpat prezidentūra panāca vienošanos ar Eiropas Parlamentu par pamatprincipiem direktīvai par tīklu un informācijas drošību. Un es gribu minēt, ka visi šie darbi netika veikti līdz tam vairākus gadus.
Maijā notika Austrumu partnerības samits Rīgā. Latvijas prezidentūra arī pievērsa īpašu uzmanību Eiropas Savienības-Centrālāzijas stratēģijas atjaunošanai. Bet bija arī izaicinājumi, īpaši jau drošības jomā. Situācija Ukrainā, Eiropas Savienības reakcija uz Krimas aneksiju dominēja visās valstu un valdību vadītāju sanāksmēs. Valdība aktīvi piedalījās centienos stabilizēt situāciju Ukrainā, sniedzot politisko atbalstu un humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Latvija arī iestājās par sankciju ieviešanu pret Krieviju, kurām būtu jāpaliek spēkā, kamēr pilnībā netiks ieviesti Minskas miera līguma nosacījumi.
Vērā ņemami izaicinājumi starptautiskajai drošībai bija un joprojām pastāv arī citos reģionos - Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Gada sākumā mēs saskārāmies ar jauniem pārbaudījumiem Eiropas Savienības drošībai, kuri atklāja Eiropas Savienības vājās vietas cīņā pret terorismu un nepieredzēta apjoma migrācijas plūsmas radīto spiedienu ārējām robežām.
Šobrīd situācija Eiropā saistībā ar personu ārkārtas un nesamērīgo pieplūdumu ir dramatiska. Šāda humanitārā krīze nav pieredzēta kopš Otrā pasaules kara beigām. Itālija un Grieķija, kuras pirmās saskārās ar šo personu nesamērīgo plūsmu, nespēj vienas tikt galā ar daudzskaitlīgajiem patvēruma pieteikumiem.
Latvija solidaritātes vārdā ir nolēmusi pārvietot daļu personu, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm. Mēs labi apzināmies, ka lēmums par patvēruma meklētāju pārvietošanu nerisina problēmas cēloņus.
Līdz ar to mūsu nostāja ir skaidra - pašreizējās problēmas cēloņu risinājums nav rodams jebkādos pastāvīgos patvēruma meklētāju sadales mehānismos.
Tā vietā maksimālas pūles jāpieliek, lai stiprinātu Eiropas Savienības ārējās robežas, paturot prātā migrācijas plūsmu mainīgo dabu un pievēršot pienācīgu uzmanību ne tikai šobrīd “karstākajam” robežu reģionam, bet arī austrumu robežai.
Tāpat jādara viss iespējamais, lai uzlabotu un intensificētu sadarbību ar trešajām valstīm, jo, tikai stratēģiski sadarbojoties ar partneriem, Eiropas Savienība spēs labāk pārvaldīt un kontrolēt migrāciju.
Trešais virziens, kurā Eiropai jāstrādā, ir efektīva atgriešanas politika, ko mēs vienmēr esam atbalstījuši un arī turpmāk atbalstīsim, lai tās personas, kuras ir ieradušās tikai labākas dzīves meklējumos un kurām nav likumīga pamata uzturēties mūsu valstīs, tiktu pēc iespējas ātrāk atgrieztas to izcelsmes vai iepriekšējās mītnes valstīs.
Līdz šim Latvija nebija iesaistījusies patvēruma meklētāju pārvietošanas programmās. To patvēruma meklētāju skaits, kuri ierodas Latvijā, ir salīdzinoši niecīgs. Tāpēc jūlijā es izveidoju augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu, kurā strādā vairāku ministriju valsts sekretāri, kā arī pieaicinātie eksperti no citām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Darba grupa ir izstrādājusi Latvijai piemērotu modeli patvēruma meklētāju uzņemšanai un bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai, norādot konkrētus uzdevumus un par to izpildi atbildīgās institūcijas. Ministru kabinets 29.septembrī konceptuāli atbalstīja Indikatīvo rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā.
Darba grupai ir dots uzdevums precizēt rīcības plānu un nepieciešamo finansējumu līdz 20.oktobrim. Galaziņojums tiks skatīts novembra laikā.
Godātie deputāti!
Valdības prioritātes ir cieši saistītas ar valsts budžeta izstrādi. Valsts budžeta prioritātes tika nosauktas jau pavasarī, un tās ir: valsts iekšējā un ārējā drošība, sabiedrības veselība, izglītība un nevienlīdzības mazināšana.
Tā kā nacionālās drošības stiprināšana ir viena no valdības prioritātēm, budžeta projektā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir uzskatāma par Latvijas militārās drošības prioritāti, līdz ar to notiek darbs pie Nacionālo bruņoto spēku mehanizācijas projekta īstenošanas, pretgaisa aizsardzības spēju attīstības, Zemessardzes stiprināšanas, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūves un attīstības.
Runājot par iekšējo drošību, valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus, kas saistīti ar organizētās noziedzības apkarošanu, cilvēktirdzniecības un narkotisko un psihotropo vielu izplatības ierobežošanu un tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanu. Jāuzsver, ka pēdējā pusgada laikā būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Jāpiemin, ka iekšējās drošības, tajā skaitā austrumu robežas, stiprināšanai nākamā gada budžetā veltīts otrs lielākais finansējums.
Par gudriem cilvēkiem Latvijā. Lai arī skola vien vēl negarantē dzīves gudrību, tā dod zināšanas un iespējas katram kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Tādēļ pakavēšos pie izglītības tematikas un šobrīd ļoti aktuālās skolotāju algu modeļa reformas.
Šajos mēnešos ļoti aktīvi Ministru prezidentes paspārnē kopā ar izglītības uz zinātnes ministri notiek darbs pie skolotāju algu reformas, kas tiek skatīta kontekstā ar skolu tīkla nākotni. Mēs gribam un varam atļauties Latvijā kvalitatīvu izglītības sistēmu - tādu izglītības sistēmu, kur katrs skolēns neatkarīgi no tā, vai mācās Rīgā vai reģionā, var ar savu izglītību startēt pasaules izcilības olimpiādēs. Tieši tāpēc mēs nevaram atļauties skolas ar 12 skolēniem vai klases ar 3 bērniem. Mums jāgarantē tas, ka pamatskolas izglītību bērns var saņemt pēc iespējas tuvu mājām, tādējādi neizjaucot skolas kā vietējā kultūras centra lomu, taču vidusskolām jābūt tur, kur iespējams garantēt kvalitatīvu izglītību.
Kopumā 10 sēdēs ar katru no pašvaldībām mēs izrunāsim konkrētās vietas specifiku. Katrai pašvaldībai ir sava balss. Sēdēs piedalās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ar savu balsi. Jaunais pedagogu algu modelis tiek radīts ar mērķi, lai valsts finansējums izglītībai tiek izmantots efektīvāk, caurskatāmāk un godīgāk. Tas ir priekšnoteikums, lai ar nākamā gada 1.septembri varētu paaugstināt pedagogu algas un piesaistīt skolām konkurētspējīgus skolotājus.
Valdība jau ir apstiprinājusi jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli. Tas darīts, lai piemērotu augstākās izglītības piedāvājumu Latvijas tautsaimniecības un darba tirgus vajadzībām.
Tālāk - par veseliem cilvēkiem Latvijā. Vēl viena reforma, ko šodien es gribu pieteikt, ir veselības jomā - un tā ir obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana. Ir bijuši vairāki mēģinājumi. Mēs, Finanšu ministrija un VIENOTĪBA, sadarbībā ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju gatavojam modeli, kas noteikti ir jāpiedāvā nākošajā gadā, uz nākošā gada budžetu, lai no 2017.gada mēs ieviestu šo sistēmu un nebūtu nepieciešams “lāpīt caurumus”, kā tas ir tagad, kad valdība oktobrī piešķirs papildu finansējumu veselības nozarei, lai segtu tās lietas, kas netika segtas, plānojot budžetu.
Godātie deputāti!
Par nevienlīdzības mazināšanu. Valdības piedāvājums valsts budžetā ir palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, palielināt neapliekamo minimumu līdz 85 eiro, ieviest sociālo nodokli, kas nosaka, ka arī lielo algu saņēmēji maksā procentuāli vienādu nodokļu slogu. Valsts budžeta projektā plānota arī pensiju indeksācija ar pozitīvu tendenci ilgtermiņā.
Vēl jāpiemin, ka, rūpējoties par pozitīvu demogrāfijas tendenci, jau no šī gada janvāra ir atcelti ierobežojumi slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, kas tika ieviesti 2009.gadā krīzes laikā. Bet šeit ir viens komentārs: ceru, ka speciālisti vērtēs, kāpēc cilvēki masveidā “slimo” populārā festivāla Positivus laikā, un izdarīs attiecīgus secinājumus attiecīgajās iestādēs.
No šī gada un turpmāk ģimenes valsts pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: par otro bērnu - divkāršā apmērā, par trešo un nākamajiem - trīskāršā apmērā.
Saeimā iesniegtais ziņojums liecina, ka, samazinoties strādājošo nabadzības rādītājiem, ir mazinājusies ekonomiskā spriedze Latvijas ģimenēs, sarucis arī nabadzības riskam pakļauto ģimeņu ar trim un vairāk bērniem īpatsvars.
Godātie deputāti!
Pēc manas pārliecības, svarīgākais priekšnoteikums cilvēku dzīves kvalitātei ir ekonomikas izaugsme.
Pateicoties spējai sakārtot valsts finanses un pietiekami veiksmīgi un tālredzīgi izmantot starptautiskās aizdevumu programmas, Eiropas Savienības strukturālo fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu piešķirtos līdzekļus, pēdējos pāris gados valsts tautsaimniecība ir atgriezusies pie ilgtspējīgas izaugsmes.
Latvijas ekonomika joprojām ir starp straujāk augošajām Eiropas Savienībā. 2014.gadā IKP palielinājās par 2,4 procentiem, bet 2015.gada pirmajā pusgadā ir palielinājums par 2,3 procentiem. Izaugsmes palēnināšanos noteica galvenokārt ārējie faktori - saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā, eirozonas ekonomiskās izaugsmes lēnā atjaunošanās -, tomēr arī Latvijas komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika.
2014.gadā Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo visbūtiskāk ir ietekmējis piensaimniecības nozari, tādēļ valdība vairākkārt ir lēmusi par valsts atbalsta sniegšanu, lai mazinātu nozarei radītos zaudējumus, stiprinātu tās konkurētspēju un atbalstītu jaunu noieta tirgu iekarošanu.
Par ēnu ekonomikas apkarošanu. Tā joprojām ir būtisks valdības darbības virziens. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir kopīgs uzdevums ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī citām institūcijām un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, lai līdz 2020.gadam Latvija varētu sasniegt vismaz Eiropas Savienības vidējo ēnu ekonomikas apmēru, samazinot ēnu ekonomikas rādītājus vidēji par vienu procentpunktu gadā.
Nenoliedzami viens no būtiskākajiem finanšu avotiem ne tikai Latvijas ekonomikai ir Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Manis vadītās valdības laikā mēs kļuvām par vienu no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru darbības programma guva atbalstu Eiropas Komisijā, tādējādi ļaujot mums savlaicīgi uzsākt jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda investīcijas, iespējami samazinot investīciju pārrāvumu tautsaimniecībā.
Lai gan šo investīciju apguve jau ir uzsākta, es joprojām vēlos skubināt ministrus paātrināt Eiropas Savienības fondu līdzekļu investīciju apguvi, tā nodrošinot nepieciešamo impulsu tālākai ekonomikas augšupejai.
Reģionu kontekstā jāpiebilst, ka valdībā ir izstrādāta un Saeimā pieņemta jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Tā palīdzēs īstenot reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām un nodrošinās tām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei. Es zinu, ka ir pašvaldības, kuras nav apmierinātas, bet neviena sistēma nestrādā tā, lai būtu apmierināti gan finansējuma devēji, gan finansējuma saņēmēji.
Savukārt, lai laukos un pilsētās cilvēkiem padarītu pieejamākus valsts pārvaldes pakalpojumus, ir uzsākta valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru veidošana. Es apzinos, ka ir nepieciešama valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana, un es lielas cerības lieku uz jauno Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu, kurš jau pirmajās nedēļās daudzsološi un aktīvi iesācis valsts pārvaldes stiprināšanas darbu.
Godātie deputāti!
Liels uzsvars ekonomikā ir enerģētikas nozarei. Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 2015.gada 1.janvāra ir pilnībā pabeigta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, vienlaikus ieviešot sociālā atbalsta instrumentus noteiktām iedzīvotāju grupām. Valdība ir izstrādājusi un pieņēmusi risinājumus, kas ļaus 2016.gadā un turpmākajos gados saglabāt nemainīgu obligātā iepirkuma komponentes maksājuma apmēru un mazinās obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību.
Svarīgi atzīmēt, ka valdība ir lēmusi par atbalsta mehānismu Latvijas energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, paredzot tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumā, kas tādējādi ļauj paaugstināt šo uzņēmumu konkurētspēju.
Īstenojot pakāpenisku dabasgāzes tirgus liberalizāciju ar mērķi to pabeigt 2017.gadā, valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas nodrošina konsekventu reformas virzību. Brīva konkurence dabasgāzes tirgū, kā arī alternatīvi piegādes ceļi un avoti stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un piegāžu drošību. Un es aicinu Saeimu līdz šī gada beigām pieņemt Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Enerģētikas likumā, lai līdz 2017.gada aprīlim nodrošinātu gāzes tirgus liberalizācijas procesu un dotu pietiekamu laiku iesaistītajām pusēm veikt nepieciešamās darbības. Ekonomikas ministre ar savu komandu ir apsolījusi aktīvi sadarboties ar Saeimas komisijām, lai kliedētu jebkādas bažas un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu.
Transporta nozarē ir veiktas pēdējās desmitgades laikā visnozīmīgākās investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, izbūvēts jauns sliežu ceļš posmā Skrīveri-Krustpils, tādējādi palielinot Latvijas Austrumu-Rietumu koridora caurlaides spēju. Sekmīgi ir veikti pirmie darbi visam Baltijas reģionam nozīmīgā Rail Baltica projektā. Turpinot dialogu ar iedzīvotājiem, pašvaldībām, kā arī Igauniju un Lietuvu, esmu pārliecināta, ka pēc vairākiem gadiem nonāksim pie šī milzīgā darba īstenošanas dzīvē, kas palīdzēs gan biznesam, gan iedzīvotājiem.
Tālāk - par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī. To raksturo arī efektīva tiesu sistēmas darbība. Valdības darbības laikā ir veikti vairāki būtiski soļi gan tieslietu sistēmas stiprināšanai kopumā, gan atsevišķu tautsaimniecības attīstību ietekmējošo virzienu sakārtošanai. Turpinās darbs, lai īstenotu tiesu reformu. Reforma paredz pakāpenisku pāreju uz “tīro instanču” tiesām, kā rezultātā tiks izlīdzinātas tiesu noslodzes un saīsināsies lietu izskatīšanas termiņi. Lietu izskatīšanas kvalitātes celšanai ir ieviesta tiesu specializācija. Bet tomēr, neskatoties uz veiktajiem darbiem, uzņēmēji joprojām kā vienu no galvenajām problēmām labvēlīgai uzņēmējdarbības videi nosauc nesakārtoto tiesu sistēmu. Līdz ar to tieslietu ministram priekšā ir joprojām liels darbalauks.
Runājot par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, ir ieviests elektronisko izsoļu modelis (e-izsoles) maksātnespējas procesā, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē. Tas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem. Veiktas arī reformas komerctiesību jomā, pieņemot antireiderisma regulējumu Komerclikumā, nodrošināta kreditoru aizsardzība sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā.
Tomēr vienmēr aicinu atcerēties - likumi un sistēmas var tikt nemitīgi uzlabotas, bet tikai un vienīgi katra cilvēka godaprāts noteiks to, vai tiesiskums tiks stiprināts un ēnu ekonomika mazināsies.
Cienījamie deputāti!
Esmu kādu laiku runājusi par paveiktajiem darbiem, tomēr nekādā ziņā nevēlos izvairīties no tā, kas vēl ir darāms un kur mūsu pūles vēl mērķtiecīgāk pieliekamas.
Piemēram, vēl aizvien izdevumi pētniecībai un attīstībai ir pārāk mazā apjomā no iekšzemes kopprodukta. Tas ir ārkārtīgi būtiski pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanai. Zemi ir rādītāji studiju aktivitātei profesionālajā izglītībā. Lai arī ģimenēm ar bērniem kopumā nabadzības risks samazinās, ar pieaugošu tendenci tas ir ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais. Tautas ataudzei kritiski augsti ir arī rādītāji par mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. Tas norāda uz nepieciešamību pēc politikas iniciatīvām veselīga dzīvesveida veicināšanā un dzīvību apdraudošu risku mazināšanā.
Kā jau minēju, uzņēmēji joprojām runā un gaida efektīvāku tiesu sistēmu.
Vakar valdība ir iesniegusi jums nākamā gada valsts budžetu, bet vēlos vērst jūsu uzmanību, ka valdība jau ar nākamā gada sākumu sāks apjomīgu darbu pie vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādes. Tāpat turpināsim darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, teritoriālās reformas, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas, inovācijām, profesionālās un augstākās izglītības kvalitātes stiprināšanas, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanas.
Godātā Saeima! Bez šodienas sapņiem nav rītdienas realitātes. Par Latvijas simtgadi domājot, mans sapnis ir stipra, uz Eiropas demokrātijas vērtībām balstīta Latvija, kurā dzīvo veseli, laimīgi un gudri cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka šāda sapņa piepildīšana sākas katram ar sevi. Tikai katra paša uzņēmība un godīga attieksme var mainīt situāciju. Katra valstī un pasaulē dzīvojoša Latvijas patriota uzņēmība un godaprāts ir tas, kas nepieciešams Latvijas nākotnei. Jau šodien!
Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei.
Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Godājamie deputāti vai, kā saka Ministru prezidente mums atsūtītajā dokumentā, cienījamie lasītāji! Šodien mēs izskatām Ministru prezidentes Saeimā iesniegto informatīvo ziņojumu. Kā minēts gan pavadvēstulē, gan uzraudzības ziņojuma sākumā, šo dokumentu ir izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs. Nacionālais attīstības plāns savulaik tika izstrādāts, lai izvirzītu skaidrus mērķus, kas Latvijai jāsasniedz, tāpēc šajā ziņojumā gribējās redzēt Ministru prezidentes vērtējumu par to, vai ir izdevies nenovirzīties no nospraustā kursa; kas jau ir sasniegts, ko nav izdevies sasniegt, kas jādara citādi. Gribējās sajust Straujumas kundzes atbildību par valsti, ja gribat, mīlestību pret valsti, par kuru viņai ir pienākums un aicinājums rūpēties. Tā vietā ir radīts kārtējais dokuments, ko, izskatās, gatavojuši pat ne ierēdņi, bet pieaicinātie konsultanti vai novērotāji, kuri bez jebkādas personiskas ieinteresētības par notiekošo un rezultātiem klāsta teoriju: ja gribat, var tā, bet, ja negribat, var arī šitā!
Tikai daži piemēri. Ņemot vērā, ka Saeimā ir iesniegts 2016.gada budžeta projekts un priekšlikumi par nodokļu izmaiņām, apgalvojumi par stabilu un prognozējamu nodokļu politiku skan īpaši ciniski. Ziņojumā ir akadēmiski pareizs apgalvojums - stabila normatīvā bāze, pārskatāma uzņēmējdarbības vide un prognozējama nodokļu politika ir priekšnoteikumi investīciju lēmumu pieņemšanai.
Man ir jautājums: kas traucē šos pareizos apgalvojumus ieviest dzīvē? Tā vietā, lai godīgi analizētu cēloņus, skan izcili ierēdnieciska atbilde. Mums, izrādās, trūkst vidēja termiņa valsts nodokļu politikas. Vai tiešām mūsu valstī ir “jāsaražo” vēl desmitiem un simtiem plānu un pēc tam vēl papildplānu, kā uzlabot plānošanu, jo arī to paredz šis dokuments, lai tikai tiktu nodrošināts process un imitēta darbība? Iespējams, ka tieši plānošanā valsts pārvalde varētu demonstrēt praksē šajā uzraudzības ziņojumā pašvaldībām ierosināto “gudras saraušanās” pieeju un sākt beidzot sadarboties, izprast kopējos izpildvaras mērķus.
Diemžēl ir jāpiekrīt Ārvalstu investoru padomes pētījumā par investīciju klimatu Latvijā teiktajam: nekas nav savstarpēji saistīts, viss tiek darīts pa atsevišķiem gabaliem! Piemēru, ka trūkst kopēja redzējuma un sapratnes par izpildvaras atbildību, šajā ziņojumā ir daudz. Bet jūsu uzmanībai viens izcils piemērs par ienākumu nevienlīdzību. Es citēju: “Turpmākā notikumu attīstība nav viennozīmīgi prognozējama un lielā mērā atkarīga gan no izmaiņām valsts nodokļu politikā, pie kuras pamatnostādnēm pašlaik ir uzsākts aktīvs darbs Finanšu ministrijas vadībā, gan no tautsaimniecības spējas radīt jaunus uzņēmumus, gan no mērķētas sociālās palīdzības.” Divi no minētajiem faktoriem ir tieši izpildvaras atbildība - nodokļu politika un sociālā politika. Tad kā izpildvara šobrīd var nespēt prognozēt notikumu attīstību? Vai tiešām, Ministru prezidente, jūsuprāt, Finanšu ministrija var radīt tādu nodokļu politiku, kura varētu neatbilst jūsu deklarācijā izvirzītajiem mērķiem, vai arī vienkārši Pārresoru koordinācijas centram nav pārliecības par saviem kolēģiem?
Un visbeidzot par uzraudzības ziņojumā pausto viedokli par valsts pārvaldes efektivitāti. Izrādās, ka mēs jau 2013.gadā pārsniedzām Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam noteikto rādītāju. Vienīgi jautājums: kāpēc to neizjūt nedz sabiedrība, kura saņem šīs efektīvās valsts pārvaldes pakalpojumus, nedz ārvalstu investori, kuri vērtē, ka 2009.-2011.gadā uzsākto reformu temps ir apstājies? Reformas veiktas formāli, nepārliecinoties par to reālo ietekmi un īstenošanu, rada jaunus birokrātijas šķēršļus, nevis atvieglo uzņēmējdarbības vidi.
Kā jau pavadvēstulē godīgi atzīts, Ministru prezidente ir iesniegusi Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto informatīvo ziņojumu ar Ministru prezidentes pierakstītiem ievadvārdiem lasītājiem, nevis Ministru prezidenta ikgadējo ziņojumu, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis. Un jāsecina, ka Ministru prezidente nav ievērojusi likumu. Ir pielikums, bet nav ikgadējā ziņojuma! Pēc būtības Saeimā iesniegtais dokuments ir klasiska atrakstīšanās, kurā demonstrēta klaja vienaldzība pret to, kas notiek ar valsts attīstību, nemaz nerunājot par to, ka te nav redzams, vai valsts līderis zina un vēlas kaut ko darīt, lai situāciju mainītu. Es ceru, ka Ministru prezidente apzinās, ka radīts čiks, un es aicinu šo dokumentu neuzdot par laimes pakavu, bet atzīt savu kļūdu vai aizmāršību un sagatavot savu, valsts līdera - Ministru prezidenta, ikgadējo ziņojumu.
Pateicos. (NSL frakcijas deputātu aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātā Ministru prezidentes kundze! Deputāti!
Patiešām šis ir ļoti vērtīgs materiāls, kurā mēs redzam ļoti daudzus indikatorus, kuri noteikti varētu noderēt tālākai politikas plānošanai, un noteikti arī prasītos... Es ceru, ka Pārresoru koordinācijas centra rīcībā ir arī vēl plašāka analīze par to, kā šie indikatori savstarpēji ietekmē viens otru, kā tos varētu izmantot budžeta plānošanā un tamlīdzīgi. Un es arī ceru, ka šie indikatori ir ņemti vērā budžeta paskaidrojumu rakstā, kur mēs pamatojam nākošās nodokļu... priekšlikumus.
Tagad par dažiem piemēriem un indikatoriem. Nevienlīdzības jautājumu raksturo indekss S80 pret S20, kas... jo tas ir lielāks... Tātad tas raksturo proporciju starp to daļu, kas ir bagātākā daļa, un to, kas ir nabagākā daļa. Jo šis indekss ir lielāks, jo lielāka ir nevienlīdzība. Un šajā ziņojumā ir divas tabulas - sākumdaļā un beigu daļā, un tajā beigu daļā, kur ir raksturota indeksu izpilde, ir ņemti vērā tikai 2013.gada dati, savukārt sākumdaļā jau ir arī 2014.gada dati. Un tad beigu daļā, kur ir 2013.gada dati, tas rezultāts ir 6,3 un indekss... Tātad tendence rāda, ka mēs varētu virzīties uz NAP 2014.gada mērķi - rezultātu 6. Turpretī, paskatoties uz 2014.gada datiem, rezultāts ir 6,5, kas nozīmē, ka 2014.gadā tendence ir mainījusi savu virzienu, aizgājusi pretējā virzienā, un faktiski mēs esam sasnieguši Bulgārijas 2013.gada līmeni, kura ir visnevienlīdzīgākā valsts Eiropas Savienībā. Es ceru, ka mēs par to padomāsim, runājot par virkni pasākumu nākamā gada budžetā, kas varbūt varētu šo nevienlīdzību mazināt, un es ceru, ka mēs to varam arī aprēķināt.
Nākošais ir... Iespējams, ka ir savstarpēji saistīti rādītāji, kas ir apstrādes rūpniecības daļa IKP un kas ir nemitīgi krītoša, un ir ļoti grūti iedomāties, kā mēs ieiesim augšupejošā Nacionālā attīstības plāna tendencē.
Un, manuprāt, šis ir saistīts ar citu rādītāju, kas ir, proti, izdevumi pētniecībai un attīstībai, kas absolūti nesasniedz Nacionālā attīstības plāna tātad šo tendenci un pašlaik ir vērtēti negatīvi. Un atkal tam nav nekāda... Tas ir diezgan pamatoti, jo, protams, politika vairāk ir bijusi vērsta uz atbalstu nevis rūpniecības jomai, bet gan nekustamo īpašumu jomai. Un, protams, šīs politikas ir savstarpēji saistītas un iekšēji konkurējošas.
Un visbeidzot dažas lietas par kultūras jomu, ko arī bija ļoti interesanti paanalizēt. Šeit mēs redzam pozitīvu tendenci, piemēram, filmu industrijas jomā. Un arī nākotnes budžeta piešķīruma vidēja termiņa budžets liecina, ka šī pozitīvā tendence varētu turpināties. Savukārt viduvēji rādītāji ir oriģinālliteratūras izdevumu jomā, kur mēs mīņājamies uz vietas. Un es ceru, ka deputāti par to padomās nākošajā reizē, kad būs kārtējais priekšlikums nepiedalīties Londonas grāmatu tirgū.
Bet ļoti interesants rādītājs ir kultūras pasākumu... apmeklēto kultūras pasākumu skaits. Un, proti, manuprāt, tas ir vienīgais rādītājs, kur mēs esam jau tagad pārsnieguši ne tikai NAP prognozi, bet pat 20-30 mērķus. Es saprotu, ka droši vien Finanšu ministrijā ir analizēts arī šis rādītājs un ir domāts, ka tas jau ir par traku un ka tā nevar - tik daudz pārsniegt šo rādītāju. Un tāpēc nākamā gada budžetā ir iestrādāts mehānisms, kas noteikti šo rādītāju nodzīs uz leju... proti, PVN kultūras pasākumiem. Tā ka droši vien šis rādītājs tuvākajos gados kritīsies.
Bet es ceru, ka ar budžetu mēs tomēr centīsimies ne tikai samazināt šādu rādītāju, bet arī palielināt tos rādītājus, kurus es iepriekš jau minēju... nu, attiecīgi tos uzlabot, jo, teiksim, nevienlīdzības rādītājs ir jāsamazina.
Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Godātie deputāti!
Šī ir pirmā reize, kad Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums atbilstoši likumdošanai ietver arī ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju “Latvija 2030” un Nacionālā attīstības plāna izpildi. Un kopumā gribētos, Sudrabas kundze, teikt, ka tik briesmīgi jau, kā jūs atainojāt, pilnīgi noteikti nav. Tas, pirmkārt.
Otrkārt, kā komisijas vadītājs, kā Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs, varu apliecināt, ka to izstrādāja tiešām Pārresoru koordinācijas centrs un ka netika iesaistītas nekādas ārpuspētnieku firmas.
Protams, par procedūru. Tā kā šī ir pirmā reize, tad es domāju, ka mēs varēsim izdarīt arī secinājumus, kā vajadzētu šādus ziņojumus apspriest, kā sekot līdzi tam, kā pildās Latvijas mērķi. Un, iespējams, ir jāatgriež tas, kas krīzes laikā tika izņemts, - sākotnējā iecere par to, ka vairāk ir jāiesaista sabiedrība. Ir jābūt šādam forumam, kur iesaistās nevalstiskās organizācijas, kur atskan gan kritika, gan visi seko tam līdzi.
Tajā pašā laikā mēs komisijā esam iepazinušies ar ziņojumu. Un, protams, ka mēs varam kritizēt arī to, ka ļoti daudz varētu būt arī vispārīga teksta, kur sliktās lietas paliek apakšā, lai labās parādās vairāk... labāk. Bet tas acīmredzot ir dabiski.
Otrs secinājums - par indikatoriem. Paldies Cilinska kungam jau par dažiem, kas arī nepildās, un par šo analīzi. Jāatzīst, ka mēs tolaik laikam esam bijuši ārkārtīgi pieticīgi, jo lielākā daļa šo indikatoru tiek pārsniegti, un, šķiet, pat labāk, nekā tas ir plānots. Bet es domāju, ka pati labākā ziņa ir tā, ka mums ir noteikti gan indikatori, gan attīstības virzieni, kam sekot līdzi, jo 2005.gadā, kad sākām vispār izstrādāt pirmo Nacionālo attīstības plānu, bija uzskats, ka visu noteiks tirgus ekonomika, bet neko tā nespēj tomēr noteikt.
Par labajām lietām. Labās lietas, es domāju, ir tās, ka pašreizējās tendences parāda, ka no tiem virzieniem, kas ir minēti Nacionālajā attīstības plānā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, mēs neesam novirzījušies. Tas, ka neiet tik labi, - tas jau ir cits secinājums. Bet nav izskanējuši aicinājumi, kā tas atbilstoši likumdošanai būtu iespējams, ka Latvija iet tik greizi, ka būtu šobrīd plāns jāpārstrādā un tajā jāliek citas prioritātes.
Protams, priekšā ir ārkārtīgi izšķirošas lietas.
Pirmā. Ziņojums parāda - un arī virzība ir tāda -, ka Eiropas struktūrfondi šobrīd ir ieprogrammēti vairāk vai mazāk atbilstoši tām prioritātēm, kas ir attīstības stratēģijā. Jautājums - kā mēs to īstenosim.
Nākamā - strukturālās reformas. Šobrīd prasītos arī tās veikt, un es gribētu tās ieraudzīt arī valdības rīcības plānos vairāk... konkrētos gadījumos, piemēram, izglītībā, kas tika jau pieminēta.
Galvenais secinājums, ko mēs izdarījām komisijā un par ko vienojāmies arī ar Pārresoru koordinācijas centru, - ka šis ziņojums nedrīkst būt tikai fotogrāfija, kas uz diviem gadiem pazudīs. Šim ziņojumam jābūt ir dzīvam, un katru mēnesi gan Pārresoru koordinācijas centram, gan, domāju, arī Saeimas komisijām ir jāseko tam līdzi un jārunā par šīm lietām. Jo tik viegli patiesībā ir mums uz televīziju aiziet un teikt: mīļā tauta, mēs darīsim, ko jūs gribat! -, bet tik grūti ir aiziet un pateikt, ka mums ir jāveic strukturālās reformas, kuras būs sāpīgas, bet kuras ilgtermiņā nodrošinās Latvijas attīstību.
Tāpēc es aicinu vairāk skatīties arī uz analīzi, kā mēs varētu vairāk iesaistīt gan deputātus, gan nevalstiskās organizācijas, domājot par šiem mērķiem un to izpildi, kritizējot un radot atkal jaunus priekšlikumus. Bet iesim konstruktīvi uz priekšu!
Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā premjerministre! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es gribu pieskarties vienam aspektam.
Runā, ka prioritāte šodien ir drošība un aizsardzība. Es nesaskatīju nedz tajā ziņojumā, ka tā būtu izdalīta kā prioritāte, nedz arī ziņojumā šeit, ka tā ir prioritāte. Jo, no vienas puses, ja runā par drošību, tad uz tās varētu bāzēt... Principā viss drošībai ir - ekonomiskā, sociālā, politiskā... nu, viena sadaļa ir militārā jeb aizsardzības joma. Tajā dokumentā ir atzīmēti pasākumi, kas ir veikti aizsardzības jomā, drošības jomā.
Es gribētu šeit atzīmēt sekojošo. Ievērosim loģiskumu! Es vairākkārt esmu to teicis. Nacionālās drošības likumā ir noteikts, ka Saeimā šogad līdz 1.oktobrim, tas ir, līdz šodienai, vajadzēja izskatīt un pieņemt Nacionālās drošības koncepciju. Es neesmu to redzējis, bet esmu dzirdējis, ka Ministru kabinetā tā ir izskatīta un tiks iesniegta Saeimā. Nu, paies kādas dienas... mēnesis... Vēlāk vai agrāk - tas jau nav konceptuālā vai principiālā ziņā tik svarīgi. Uz tās bāzes izstrādājam un izskatām... ne Saeimā, bet valstī kopumā izstrādājam un izskatām militāro stratēģiju, kā to sauc Rietumu valstīs, NATO valstīs, vai kā Latvijā - valsts aizsardzības koncepciju. Jā, par to esmu dzirdējis. Piedalījos, kā teikts bija, beidzamajā diskusijā par valsts aizsardzības koncepciju. Es gan neredzēju pašu to koncepciju, bet mēs diskutējām par to. Man tas drusku atgādināja to, kā padomju laikā runāja par Solžeņicina darbiem: “Neesmu lasījis, bet nosodu!” To es saku piemēra labad. Bet par to nav pārmetuma, jo diskusija bija par konceptuālām lietām, tā bija lietderīga, un es uzskatu, ka tā bija vietā.
Bet Nacionālās drošības likuma 11.pants nosaka, ka Aizsardzības ministrijai ir trīs kompetences. Pirmā kompetence - izstrādāt un realizēt valsts aizsardzības politiku. Otrā ir budžets. Un trešā ir personāls. Es neredzu, ka šajā dokumentā ļoti precīzi un skaidri būtu pateikts, kāda ir valsts aizsardzības politika. Kad biju štāba priekšnieks, bija laiki, kad mēs pieturējāmies pie totālās aizsardzības, bija laiki (līdz 2004.gadam), kad pieturējāmies pie teritoriālās aizsardzības, iestājoties NATO... un es esmu šo piemēru minējis arī mūsu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, es uzdevu šo jautājumu, pacēlu to, ka pie mūsu... Komisijas sēdē piedalījās arī ASV vēstniece... Es teicu: “Nu kā tie līdzekļi sadalās starp pašaizsardzību un kolektīvo aizsardzību?” Viņa saka: “Ja jūs esat NATO valsts, tad jūsu pašaizsardzība - tā ir tā kolektīvā aizsardzība.” Tā ir balstīta uz gudras, viedas aizsardzības principiem, bet to vajag skaidri formulēt. Tad no tā izriet daudzas konsekvences, tajā skaitā arī tāda, kāda vieta valsts aizsardzības sistēmā ir zemessargiem. Lietuvas ģenerālis Kronkaitis, kas ir Rietumos mācījies, pateica: “Kolektīvie aizsardzības spēki var veikt teritoriālo aizsardzību. Teritoriālie aizsardzības spēki, kas ir Zemessardze, nevar veikt kolektīvo aizsardzību.” Un punkts. Un es viņam piekrītu. Ja mēs tam nepiekrītam, nu tad par šiem jautājumiem arī vajadzētu diskutēt, bet es ceru, ka kopumā mums izdosies atrisināt arī šos jautājumus, kas ir prioritāte, jo budžetā patiešām ir paredzēts, ka būs atvēlēti 1,4 procenti no IKP. Tas nozīmē, ka 260... 365 miljoni iznāk aizsardzībai, un tad aizsardzības sistēma tiks sakārtota.
Paldies par ziņojumu!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (NSL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Labi sakārtota izglītība ir valsts normālas attīstības pamats. Par šo ziņojumu vēlos teikt, ka tas ir izcils valdības darba imitācijas paraugs, kā radīt darbošanās ilūziju un ilūziju par realitāti. Ziņojumā brīnišķīgi aprakstīti statistikas dati, raksturojot situāciju izglītībā, tomēr pietrūkst ticamas matemātiskas analīzes, kas pamatotu secinājumus, kaut vai, piemēram, korelāciju starp dažādiem rādītājiem zinātnes un tautsaimniecības jomas indikatoros. Ziņojumā rezultatīvo rādītāju ir ļoti daudz, un tie ir dažādi, bet kopumā neko nepasaka par izglītības kvalitāti.
Piemēram, vairāku gadu garumā milzīgas naudas summas - 3,5 miljoni eiro - ieguldītas profesionālās izglītības iestāžu apvienošanā vai likvidēšanā, profesionālās izglītības kompetenču centru izveidē, konventu un nozaru ekspertu padomju izveidošanā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka novērtējums izglītojamo proporcijai vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ir ieguvis nulli jeb vāji, kas nozīmē, ka progress virzībā uz stratēģisko mērķi būtiski atpaliek. Tikai telpu remonts un to aprīkošana izglītības kvalitāti nepaaugstina. Savukārt, lai nākošreiz varētu sabiedrībai atskaitīties, ka mērķis sasniegts, aktīvi notiek vidusskolu likvidācija... atvainojos, tīkla sakārtošana un optimizēšana, resursu racionalizēšana. Kā vēl viens no indikatoriem izglītības kvalitātei ir izvēlēts jauniešu lasītprasmes līmenis, kurš arī novērtēts ar nulli.
Man tiešām nav saprotams, kāpēc mērķa vērtības augstākajam un zemākajam kompetenču līmenim 2014.gadam tika noteiktas zemākas, nekā bija reālās vērtības 2012.gadā. Rodas pamatots jautājums: kas notiek izglītības sistēmā, ja, nemainoties standartam, sasniegumi ievērojami samazinās. (Zālē pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Man no šī apjomīgā dokumenta tā arī netapa skaidrs, kādas “brīnumzālītes” valdība ir plānojusi izmantot, lai 2017.gadā - un tas ir tikai pēc nepilniem diviem gadiem! - 5 procentiem devīto klašu skolēnu lasītprasme būtu augstākajā kompetences līmenī, ja pērn tādu bija vien 2,9 procenti.
Indikators “Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās” neliecina par izglītības kvalitātes paaugstināšanos, jo vērtējums ir mīnus viens. Tas nozīmē, ka vērojamās tendences ir diametrāli pretējas vēlamajām: no plānotajiem 23,9 tūkstošiem kvalifikācijas ieguvēju 2014.gadā to ir paveikuši tikai 17,3 tūkstoši.
Kā jau parasti, attaisnojums tiek atrasts: ziņojumā samazinājums skaidrots ar negatīvām demogrāfiskajām tendencēm. Negribētos ticēt, ka dokumentu izstrādātāji, plānojot kvalitatīvos rādītājus, nebūtu ņēmuši vērā demogrāfiskās tendences vai pat būtu aizmirsuši, ka ir gan Centrālā statistikas pārvalde, gan Labklājības ministrija. Manuprāt, ticamāks būtu pieņēmums, ka ekonomiskā sistēma valstī un tautsaimniecības struktūra nestimulē iedzīvotājus iegūt augstāko izglītību. Kopējais studentu skaits valstī nodrošina darbaspēku ar pietiekami augstu kvalifikāciju pētniecības rezultātu ieviešanai un inovatīvu uzņēmumu attīstībai, tomēr tas ir nepietiekams, lai nodrošinātu jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu.
Ministru prezidentes vadībā 2014.gadā tika izveidota un veiksmīgi darbojas Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai pētniecības tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, ieviešanai un uzraudzībai. Man gan nav saprotams, no kurienes izriet apgalvojums, ka padome darbojas veiksmīgi, ja vērtējums indikatorā “Inovatīvo produktu apgrozījums” ir nulle, bet indikatorā “Izdevumi pētniecībai un attīstībai” ir mīnus viens. Tikai 0,6 procenti no iekšzemes kopprodukta atvēlēti zinātnei, un kopš 2011.gada redzama stabila tendence samazināt finansējumu, lai gan Zinātniskās darbības likumā noteikts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1 procentu no iekšzemes kopprodukta. Ziņojumā atrodami arī vaininieki: pēdējo gadu ieguldījumu pētniecības attīstībā vājais progress ir skaidrojams ar zemo privātā sektora investīciju īpatsvaru. Rodas pamatots jautājums: kāpēc uzņēmēji nevēlas ieguldīt pētniecībā?
Nacionālajā attīstības plānā un Valdības deklarācijā...
Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
A.Platpers. Jā. (No zāles dep. M.Bondars un citi deputāti: “Lai runā!”)
Sēdes vadītāja. Cik laika jums ir vēl nepieciešams, lai pabeigtu? (No zāles: “Lai runā! Divas minūtes!”)
A.Platpers. Domāju, ka valdībai pašai vēlreiz rūpīgi, ar skatu no malas jāizlasa šis ziņojums, lai no tā rezultātiem varētu mācīties un beidzot koncentrēties tādiem būtiskiem darbiem, kas tiešām dotu reālus un pamanāmus uzlabojumus, nevis tērētu resursus darbības imitācijai, kas, kā var redzēt ziņojumā, plānoto rezultātu nedod.
Paldies. (NSL frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies. Bija nepieciešamas mazāk nekā divas minūtes.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām gribu pateikt paldies Ministru prezidentei Straujumas kundzei par skaisto runu, bet diemžēl saturu šajā runā es tā arī nesadzirdēju - it sevišķi to, kas skar drošības aspektus.
Viens no pamatlikumiem pasaulē, kurā mēs dzīvojam, ir cēloņu un seku likums: ja nav cēloņu, neiestāsies arī sekas.
2011.gadā, uzstājoties Valmieras televīzijā, es... Tikko kā bija sākusies karadarbība arī Sīrijā... Kad sākās arī karadarbība saistībā ar Kadafi režīmu, es minēju kā iespējamu variantu... minēju, ka toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir panācis vienošanos par iespēju uzņemt Latvijas teritorijā līdz 40 tūkstošiem bēgļu, kā arī pamatoju to bīstamību, kāda var rasties, - ka tā ir cita mentalitāte, citas mentalitātes pārstāvji, ka tie ir citas ticības pārstāvji, cilvēki ar citu dzīves uztveri, kā arī pastāv riski saistībā ar terorismu un organizēto noziedzību. Toreiz vienīgais, ko mani kolēģi no VIENOTĪBAS atļāvās pateikt, ka tās ir rasisma izpausmes, bet vēl līdz šim brīdim neviens nav pat mēģinājis apstrīdēt ne šos ciparus, ne arī to, ka tāda iespējamība pastāv.
Kāpēc es to visu saku? Mums ir bijis pietiekoši daudz laika, lai analizētu situāciju un tās iespējamo tālāko attīstību. Kas ir noticis? A nekas! Mēs dzīvojam šodien... Ja uz militāro terminoloģiju pārejam, tad mēs dzīvojam operatīvi, diena ir pagājusi, un paldies Dievam! Kāda ir mūsu taktika? Kāda ir mūsu stratēģija? A nekāda!
Man smaidu izsauc visas tās debates, kas notika saistībā ar to, cik bēgļus mēs pieņemsim: 10, 50, 100? Neviens to nezina, Straujumas kundze, tāpēc ka... Kad mēs tikāmies ar jums Baltijas Asamblejas apakškomisijas sēdē, mēs runājām arī par to, ko Latvija varētu izdarīt... ka tieši Latvijai būtu jāiniciē jautājums par to, ka, lai bēgļu straumes nebūtu, ir jāveic sauszemes operācija, jāvienojas ar Eiropas Savienību, ar NATO, lai iznīcinātu šos te teroristus. Ja mēs gribam, lai bēgļi neietu prom no turienes, tātad mums ir jāpanāk, tajā skaitā mums kā valstij, lai tur tiktu atgriezts valstiskums. Jautājums: a ko jūs darāt tajos samitos - NATO, Eiropas Savienības visās sēdēs? Kāpēc tur nenotiek šīs diskusijas? Notiek diskusijas par lietām, kas man atkal izsauc smaidu, kad es dzirdu, ka, ziniet, karakuģi beidzot gremdēs tos kontrabandistu kuģus. Tad palasiet starptautiskās jūras tiesības, kur melns uz balta ir pateikts, kādi ir pienākumi karakuģim, kad tas satiek pirātu kuģi vai kuģi, kurš nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību! Nekas jauns nav jāizdomā!
Runājot par to, ko valdība ir izdarījusi un ko plāno. Piedodiet, es atkal neko par to nedzirdēju! Likumdošanas iniciatīvas, kas ir nākušas no valdības, manuprāt, saistībā ar drošību ir pasliktinājušas situāciju tā vietā, lai domātu, ko mēs darīsim, kādā veidā attīstīsimies, iesim uz priekšu, kā mēs nepieļausim, lai terorisma draudu iespējamība Latvijas teritorijā nepalielinātos. A mēs neko nedarām! Kad mēs šajā apakškomisijas sēdē runājām arī par kiberdrošību, jūs teicāt: tā ir laba ideja! Bet tas, ka Baltijas Asambleja ir pieņēmusi lēmumu... rezolūciju par kibernoziegumu izmeklēšanas un novēršanas centra izveidi Rīgā, tas jums bija jaunums. Izrādās, ka jūs to nezināt.
Par to, kas skar izglītību. Skaisti jau skan... Beidzot atzīstiet, ka tā bija, maigi izsakoties, liela kļūda - likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju... ka mums speciālistu nav. Bet jūs piedāvājat policistus gatavot, tajā skaitā arī pa specialitātēm, Rēzeknes Robežsargu mācību centrā... centra poligonā. Kādā veidā - nesaprotu! Nav jau nozīmes daudz diskutēt...
Runājot par stratēģiju. Manuprāt, tad mēs sarkaniem burtiem varam ierakstīt, ka mūsu vienīgā stratēģija - uzklausīt un izpildīt Eiropas Savienības, NATO direktīvas, un ar to ir āmen baznīcā. Mums neko vairāk nevajag - gaidīsim direktīvas! Nekādas iniciatīvas un nekādas patstāvīgas domāšanas!
Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs!... Ā, paldies, jūs jau beidzāt.
(Frakcijas SASKAŅA aplausi.)
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem! Kā es redzu no debatēm, tie, kuri ir iepazinušies ar šo ziņojumu, pat koalīcijas kolēģi, delikāti atzīst to, ko bezkaislīgi parāda šinī ziņojumā ietvertie fakti un skaitļi, - to, ka ilgtspējīga attīstība mūsu valstī nekad nav tikusi īstenota un arī netiks īstenota - diemžēl tā ir realitāte! - un ka patiesībā tas, kas līdz šim ir īstenots, nav bijis nekāds veiksmes stāsts. Jā, tas varbūt ir bijis veiksmes stāsts priekš kāda grāmatveža, bet patiesībā tas ir ticis īstenots tādas seklas, virspusējas izpratnes līmenī, aprobežojoties ar fiskālo līmeni, ignorējot dziļākas ekonomiskās un makroekonomiskās cēloņsakarības un principus.
Un kā tas viss ir noticis? Tātad, lai sasniegtu šos skaistos fiskālos rādītājus, ir mērķtiecīgi tikuši “apgriezti” tieši tie faktori, kas ir nepieciešami ilgtspējīgai attīstībai, - investīcijas izglītībā, zinātnē, veselības aprūpē, infrastruktūrā -, tātad tas, kas padara mūs produktīvākus un konkurētspējīgākus ilgtermiņā. Jā, īstermiņā tā var panākt labus rezultātus, bet pie kā tas noved? Mūsu “veiksmes stāsts” ir ticis veidots tā, lai mēs kļūtu nevis produktīvāki, bet lētāki, tas ir, efektīvāk izsmeļot savas iespējas, samazinātu savas izmaksas. Rezultātu jūs paši tagad uzskatāmi redzat: tas, pie kā esam novesti, ir nabadzība, jo, lai mēs varētu kaut kādā jomā būt konkurētspējīgāki, mums jāsaražo lētāk. Tātad cilvēkiem ir jāmaksā mazāk naudas, arī nodokļos jāmaksā mazāk. Un tātad šis “veiksmes stāsts” ir galvenais cēlonis šai nabadzībai, nevienlīdzībai sabiedrībā un neprognozējamai nodokļu politikai, jo valdībai visu laiku kā iluzionistam jāmēģina izdomāt, kādā veidā nosegt atkal jaunu radušos caurumu, ko nespēja nosegt šī mūsu tautsaimniecība ar savu zemo produktivitātes līmeni.
Kāds var iebilst, pateikt: “Bet kā tad tā?! Mums taču ir tomēr makroekonomiskie rādītāji, kas liecina par kaut ko pretēju!” Es mēģināšu paskaidrot to, jo šie iebildumi principā... Ja kāds tā mēģina iebilst, tad ar to viņš demonstrē vienkārši savu seklo izpratni, kura ir tādā pašā līmenī kā tiem, kuri centās īstenot šo “veiksmes stāstu”. Ar ko to var salīdzināt? Paskaidrošu ar tādu saprotamu analoģiju: labklājību var salīdzināt ar kalna virsotni, un kalnā kāpēji, kas ir valstu ekonomikas, cenšas kāpt augstāk un augstāk. Bet ko izdarīja viens kalnā kāpējs? Viņš vienkārši izdomāja tādu “lielisku” veidu, kā viņš ātrāk var uzskriet kalnā augšā: viņš nomet visu uzkabi, nomet visas savas mantas un pliks skrien augšā kalnā. Un viņš visiem sauc: “Redziet, mums ir vislabākie rādītāji! Mācieties no mums, cik strauji mēs mākam uzkāpt kalnā!” Jā, kādu brīdi šādā veidā kalnā var kāpt augšā, bet kas pēc tam notiks ar šādu kalnā kāpēju? Viņš vienkārši nosals vai nomirs aiz bada. Un tas ir tas, ko mēs pašlaik redzam! Ja mēs paskatāmies uz mūsu situāciju, tad redzam, ka šis skrējiens pamazām beidzas: eksports samazinās, nefinanšu investīcijas (tās ir tās investīcijas, kas iet iekšā ražošanā, nevis finanšu spekulācijās) samazinās, naudas attīstībai mums nav, darbaspēka problēmas tikai samilzt, priekšā demogrāfiskā katastrofa. Tas ir uzskatāmi redzams - šis kalnā kāpēja rezultāts, ko mēs esam sasnieguši.
Tagad pēkšņi beidzot ir sapratuši, ka tomēr tas ir būtiski - paaugstināt produktivitāti. Un to saka ziņojums: “Būtiski ir sekmēt Latvijas uzņēmumu produktivitāti un palielināt to caur investīcijām, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, citiem vārdiem runājot, inovācijās, saskaņā ar to, kā to paredz viedā stratēģija.” Ļoti interesanti! Ļoti labi, ka jūs, premjeres kundze, šeit esat! Es vadu Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisiju. Apakškomisijā mēs kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, kopā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es pieņemu, jūs zināt, kas tās ir par institūcijām, - tie ir mūsu spožākie vadošie prāti un brašākie inovatori. Mēs kopīgi... entās reizes... jau gadu cenšamies iegūt šo viedo stratēģiju. Kur mums tā ir? Izglītības un zinātnes ministrija joprojām nav spējusi to nolikt mums priekšā un parādīt: “Lūk, šī ir tā viedā stratēģija, saskaņā ar kuru mēs attīstīsimies!” Un jūs vēl runājat tagad par ilgtspējīgu attīstību!
Mani priecē vismaz tas fakts, ka nu pamazām parādās šī sapratne, ka nevis skaisti fiskālie cipari, bet gan cilvēki - spējīgi, gudri un radoši - būs tie, kas spēs radīt šo bagātību, šo labklājību sabiedrībai. Viņiem ir vajadzīga šī nepieciešamā... bez zināšanām viņiem ir vajadzīgas šīs iespējas, kā šo savu zināšanu pielietot praksē. Tātad vajadzīgas gan tehnoloģijas, gan infrastruktūra. Tam visam mums naudas nav. Ja mēs runājam par šo pētniecībai un attīstībai svarīgo faktoru - šīm investīcijām -, tad jūs paši zināt, kāds mums ir tas finansējuma apjoms.
Es droši vien paņemšu tās savas divas minūtes vēl uzreiz klāt...
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Zariņa kungs izmanto iespēju runāt vēl divas minūtes? (No zāles: “Lai runā!”) Paldies.
I.Zariņš. Paldies.
Jā. Realitāte ir skarba. Ja jūs paskatīsieties uz tām valstīm, kas ir sasniegušas savu labklājību, tad redzēsiet, ka tik tiešām tās ir gājušas šo ceļu, jo tas ir vienīgais ceļš - veidot šeit gudru, prasmīgu kvalitatīvu darbaspēku, kas rada šo bagātību. Viņi to ir darījuši mērķtiecīgi, gadiem investējot vismaz 3 procentus no IKP. Jūs labi zināt, kāds mums tas ir! Mums tas ir 0,5, 0,6... pievilkts turklāt vēl aiz ausīm, bet mēs sapņojam, ka 2020.gadā tas būs 1,5 procenti. Tas ir vienkārši nereāli pie šādiem cipariem runāt par to, ka mums ir plānā ilgtspējīga attīstība! Tas ir vienkārši nereāli! Šāds plāns, šāds skatījums vienkārši ved mūsu valsti... mūsu tautu uz iznīcību, un to reāli parāda demogrāfiskie fakti un visas šīs tendences, kas pašlaik ir redzams.
Jūs pieminējāt enerģētiku kā vienu no svarīgām jomām. Vai jūs zināt, ka arī enerģētikā mums nav stratēģijas? Tad kā mēs domājam šeit kaut ko veidot?
Tālāk jūs pieminējāt gāzes tirgus liberalizāciju. Ziniet, spriežot pēc tā, kas notiek, es jums varu droši pateikt, ka tas būs kārtējais brāķis, ko mums šeit, Saeimā, nāksies glābt. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka Ekonomikas ministrija vēl joprojām, pie esošās likumdošanas, nav izdarījusi to, kas tai ir bijis jāizdara, - nav izstrādāti gāzes lietošanas noteikumi, jo vecie ir beigušies, bet jaunus neviens neizstrādā.
Tiek skaisti runāts par to, ka “Latvenergo” tūlīt nomainīs tirgotāju, bet Ekonomikas ministrija nemaz nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar kuriem šo tirgotāju var nomainīt. Tad atvainojiet! Vai nu kāds šeit speciāli mēģina taisīt diversiju, lai šī tirgus liberalizācija vispār nenotiktu, vai arī vienkārši nesaprot, ko viņš dara. Rezultātā tas viss man atsauc atmiņā tos padomju laikus, kad uz māju sienām vai uz šķūnīšiem mēdza rakstīt tādus īsus, kodolīgus vārdus krievu valodā... (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Ja jūs pieejat un tos izlasāt, tad tas nenozīmē, ka to, kas tur ir rakstīts... tas nenozīmē, ka jūs tanī šķūnītī to arī atradīsiet, kas tur ir rakstīts. To pašu var teikt par šo ilgtspējīgās attīstības stratēģijas ziņojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Paldies opozīcijas deputātiem, ka mēs sākām runāt par blokiem. Ļoti interesanti bija dzirdēt arī konstruktīvu kritiku par izglītību, par drošību. Es arī ļoti gaidīju, lai būtu diskusija par konkrētām lietām, kuras cilvēki saprot. Ne par to, kā izveidojās un paplašinās... vai arī vēl par kaut ko, bet konkrēti. Es ļoti gaidīju no šodienas ziņojuma kaut ko par pensijām, par sociālo politiku, par bardaku veselības aprūpē, bet neko nesagaidīju. Man blakus deklarācijai bija Raiņa grāmata, kur ir Laimdota, kur ir Spīdola, Lāčplēsis... un ir Kangars. (Rāda grāmatu.) Un, kad es noklausījos šo ziņojumu, es sapratu, ka šis ziņojums tuvāks kangariem, kurus mums vajag meklēt latviešu tautā, tāpēc ka, ja nerastos problēmas, kas reāli skar šodien cilvēkus, kad cilvēki gaida no jums kaut kādus soļus, ko jūs solījāt deklarācijā gan par indeksāciju, gan par neapliekamo minimumu... Kārlis Šadurskis pusgadu atpakaļ solīja, ka pacels pensiju par 10 eiro katram pensionāram un ka viņi maksās mazākus nodokļus. Visi gaidīja, ka jau no 1.janvāra ieslēgsies e-veselība un mēs varēsim redzēt, kuri ārsti blēdās, kuri sadarbojas ar farmācijas kompānijām un saņem no tām “otkatus”, bet neko mēs tur nedzirdējām... Mēs dzirdējām, ka mums viss kārtībā un ka būs vēl labāk. Bet reāli cilvēki šodien, es domāju, aizies prom no radio un neklausīsies tālāk, tāpēc ka saprot, ka neko labāku nesagaidīs nākošajā attīstības posmā. Neviens vārds netika pateikts par indeksāciju, ja runājam godīgi. Neviens vārds netika pateikts par to, ka mēs iznīcināsim to slikto praksē ar negatīvo indeksu. Nekas! Tikai bija plašas kaut kādas sarunas par kaut ko... kosmisku, ko parastais cilvēks nesaprot.
Es gribētu jums uzdāvināt Raini, bet domāju, ka nedāvināšu. Labāk aizsūtīšu uz kādu lauku bibliotēku šo grāmatu vai atdošu kādai sociālajai mājai, tāpēc ka tikai no mums... no opozīcijas priekšlikumiem var sagaidīt kaut kādu pozīciju, tāpēc ka jūs neko nedarāt tautas labā.
Paldies par to, ka jūs turpināt strādāt! Tikai ļoti žēl, ka jūs nesaprotat, ka jūsu laiki beidzas. (Frakcijas SASKAŅA aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: “Tas nu bija kā ar asfalta rulli.)
Sēdes vadītāji. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, arī cienījamā premjerministres kundze!
Pavisam īsi. Šajā informatīvajā ziņojumā vārds “reģions” ir minēts 232 reizes, tostarp arī, protams, Rīgas reģions, Pierīgas reģions, galvaspilsētas reģions, pasaules reģioni - Baltijas jūras reģions, Ziemeļvalstu reģions, Vidusjūras reģions. (No zāles dep. S.Āboltiņas un K.Šadurska replikas.)
Vai jāsaprot, ka arī šajā informatīvajā ziņojumā ir pieminēts tāds vēlējums, ka būs jāīsteno “gudrās saraušanās” pieeja tātad šajos tikko manis minētajos reģionos, vai tomēr citādāk...? Respektīvi, man būtu lūgums gan valdības vadītājai, gan ministriem, gan arī droši vien mums visiem Saeimā - vienreiz skaidri pateikt, kas tad īsti ir reģions un kas ir reģions šī informatīvā ziņojuma kontekstā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Premjerministres kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Es nevilkšu ar pirkstu līdzi ne Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, ne Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam, ne Valdības deklarācijai, jo to nav vērts darīt, tāpēc ka man jāsaka: premjerministres kundze, jūsu vadītajam Ministru kabinetam nav redzējuma par nākotni! Un tāpēc, ka nav redzējuma par nākotni, nav nākotnes redzējumā balstītas darbības un nav arī tādu rezultātu, bet šodien jūsu teiktais atspoguļo tikai un vienīgi esošās situācijas raksturojumu.
Un, lai raksturotu... (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni.) lai parādītu to, ka jums nav redzējuma par nākotni, es vēlētos to pierādīt ar dažiem piemēriem. Man gan jūs jācitē sākumā.
Šodien jūs teicāt, ka šodienas darbā rītdiena redzama. Bet 8.jūlijā, kad jūs šeit stāvējāt un stādījāt priekšā jauno aizsardzības ministru, tā vietā, lai jūs pastāstītu, kas tad jaunajam aizsardzības ministram būs nākotnē jādara, kādi uzdevumi jāveic un kāds ir redzējums par aizsardzības sektoru, jūs vienkārši nolasījāt viņa CV. Un tam skaidrojums ir ļoti vienkāršs.
Viens iemesls, kāpēc jūs nolasījāt viņa CV, varētu būt saistīts ar to, ka aizsardzības sektors ir Zaļo un Zemnieku savienības atbildības sfēra un ka jūs, VIENOTĪBA, nemaz šajā atbildības sfērā nejaucaties iekšā. (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.)
Otrs. Protams, iespējams, ka jūs neko neteicāt par Bergmaņa kunga redzējumu, darbību un spējām tāpēc, ka šī redzējuma, darbības un spēju nav: tas ir vienkārši deleģēts ministrs no Zaļo un Zemnieku savienības. (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni.)
Es nezinu, kas tie bija par iemesliem, bet, kā mēs redzam, 8.jūlija sēdē jūs runājāt tikai un vienīgi par to, ko Bergmaņa kungs ir izdarījis pagātnē, nevis par to, kas viņam būtu jādara nākotnē.
Otrkārt. Protams, gribētos atkal jūs citēt, Straujumas kundze, jo jūs teicāt šodien zelta vārdus: “Bez šodienas sapņiem nav rītdienas realitātes.” Vai ne? Ja Latvijā šodien nebūs zinātnieku, tad rīt nebūs spēcīgu augstskolu. Ja rīt nebūs spēcīgu augstskolu, tad nebūs iespēju sagatavot spējīgus skolotājus. Ja nebūs iespēju sagatavot spējīgus skolotājus, tad kādi skolēni nāks ārā no tām skolām? Tāpēc visi tie nodomi, kuri ir aprakstīti visos šajos dokumentos - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Valdības deklarācijā -, ir tikai un vienīgi bruģis uz to vietu, ko es nepieminēšu.
Visbeidzot - trešais. Straujumas kundze, jūsu vietā es patiešām nelepotos ar Eiropas Savienības prezidentūru un tās rezultātiem (No zāles starpsaucieni: “Ūūūū!” Dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”), un Latvijas sniegumu šajā sadaļā. Jo Eiropas Savienības prezidentūras laikā, kā mēs visi zinām, tika dēstīti tie... teiksim, sētas tās sēklas (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Sēklas sēj, nevis dēsta!”), kuras ir rezultējušās šajā milzīgajā bēgļu krīzē, ko mēs redzam šodien. Un tad man ir jāsaka tā: vai nu Latvijai nav bijis nekāda redzējuma, nav bijusi spēja prognozēt un nav bijusi spēja ietekmēt šos notikumus, vai arī Latvijas ietekme Eiropas Savienībā prezidentūras laikā ir bijusi nekāda. (No zāles dep. I.Viņķele: “Meli!”) Tāpēc jūsu vietā es nelepotos ar šo te.
Un visbeidzot, Straujumas kundze, ja jūs vēlaties lepoties ar savu premjerēšanas laiku, ar savu valdīšanas laiku, tad dariet sekojoši - mainiet domāšanu! Jo domāšana nosaka darbību, bet darbība nosaka rezultātu. Ja jūs izmainīsiet domāšanu, arī rezultāts būs cits.
Veiksmi vēlot, paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjerministres kundze! Kolēģi! Gribētu Latvijas Reģionu apvienības kolēģiem nosaukt dažus ciparus, kas atspoguļo valdības izveidoto budžeta projektu (No zāles dep. I.Zariņš: “Ar kvotām vai bez?”), kas nupat iesniegts Saeimā un kas ir virzīts uz attīstību laukos nākošajā un arī turpmākajos trijos gados. Un par to, ko mēs dzirdējām arī no Ādamsona kunga, ka nav skaidrības par to, kas notiek aizsardzības jomā un kādā veidā, es šobrīd gribu pateikt, ka jau nākošgad 99 miljoni ir plānoti aizsardzībai un konkrēti arī pierobežai. Tas pats notiek ar iekšlietu sistēmu, kur algas tiks paaugstinātas gan glābējiem, gan ugunsdzēsējiem, gan policistiem, kur kopumā ir paredzēti 35 miljoni. Un arī citās prioritātēs, kas ir izglītība un veselība, katrā ir plānots investēt vairākus desmitus miljonu, un tas nozīmē, ka ne tikai Rīgas vai Pierīgas izglītības iestādēs vai slimnīcās tas būs, bet arī laukos un reģionos. Un tas, ko mēs dzirdējām... Tiešām šobrīd ir patīkami redzēt, ka premjerministres kundze pati ir iesaistījusies arī sarunās ar visām Latvijas pašvaldībām par izglītības sistēmu, par atsevišķu mazo skolu atbalstīšanu un saglabāšanu tur, kur tas ir nepieciešams, un, protams, arī par vidusskolu optimizāciju, kur būtu normāli noteikts skolēnu skaits, lai mēs neefektīvi neiztērētu šos izglītībai paredzētos līdzekļus.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjerministres kundze! Es ļoti priecājos, ka Saeima pieņēma lēmumu izveidot Pārresoru koordinācijas centru, kas ir izcila analītiska vienība, kas strādā premjeram, palīdz premjeram analizēt tautsaimniecību, palīdz premjeram analizēt Latvijas sabiedrības attīstību un uzrakstīt pamatīgu pārskatu par to, kur tad mēs esam un kurp mēs dodamies. Tāpēc es domāju, ka pārmetumi par to, ka šī ziņojuma autors ir Pārresoru koordinācijas centrs, ir patiešām muļķīgi, jo, Sudrabas kundze, vai tiešām jūs domājat, ka Straujumas kundze varēja pa savām neesošajām vakara stundām sēdēt un šo ziņojumu uzrakstīt? Ko tad jūs īsti vēlaties, kāda tad ir jūsu vīzija par šī ziņojuma autorību?
Otrkārt, no visa ziņojuma un arī premjeres kundzes sniegtās atskaites es patiešām gribētu izcelt vienu būtisku pamatlietu, kas uzlika Latvijas vārdu Eiropas Savienības dienas kārtībā, kas ļāva Latvijai - jaunai Eiropas Savienības valstij - iesaistīties visas Eiropas Savienības jautājuma risināšanā. Un tā ir mūsu prezidentūra! (No zāles dep. I.Zariņš: “Ko jums deva?”)
Premjeres kundze, es esmu jums ļoti pateicīga un jūsu komandai ļoti pateicīga par jūsu pašaizliedzīgo darbu prezidentūras laikā! Cienījamie kolēģi, zākāt Latvijas prezidentūru nozīmē piesmiet visus mūsu ministrus, kas sešus mēnešus, nerēķinoties ar savām ģimenes vajadzībām, nerēķinoties ar savām privātā laika vajadzībām, strādāja, lai vadītu visu Eiropas Savienību. (No frakcijas SASKAŅA: “Oooo!”) Es varu vienkārši pabrīnīties, kolēģi, kādā mucā jūs dzīvojat, ja jūs uzskatāt, ka Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē nav bijis nekādas jēgas. (No zāles dep. I.Zariņš: “Kāds pienesums Latvijai?”) Tie kolēģi, kas zākājas par Latvijas prezidentūru, piesmej visus ierēdņus visās ministrijās, kas pašaizliedzīgi un cītīgi strādāja, lai virzītu Eiropas Savienībai būtiskus failus uz priekšu, un arī ielika jaunus būtiskus jautājumus Eiropas Savienības dienaskārtībā. Vai tas būtu jautājums par Eiropas Savienības Enerģētikas savienību... Zariņa kungs, jūs taču zināt, ka Enerģētikas savienības jautājums radās Rīgā un ka to sauc par Rīgas procesu! Ja jūs gribat vairāk par to uzzināt, atnāciet pie manis, es pastāstīšu!
Cienījamie kolēģi! Tieši Latvijas prezidentūra uzsāka Eiropas Savienības Audiovizuālās direktīvas pārskatīšanu, kas nodrošinātu to, lai mēs varētu sargāt savu informatīvo telpu no dažādiem propagandas uzbrukumiem.
Šo darbu, kas tika paveikti, ir ļoti daudz, un tie tika paveikti Laimdotas Straujumas valdības vadībā.
Cienījamie kolēģi! Visā Eiropā par Latvijas prezidentūru saka, ka mums bija prezidentūra ar vācisku seju, ar vācisku precizitāti, bet cilvēciskiem vaibstiem un cilvēcisku seju. Un to izdarīja Laimdotas Straujumas vadītā valdība. Nu, beidziet taču zākāties un vienreiz esiet lepni par kaut ko mūsu valstī!
Paldies. (Starpsaucieni no zāles. Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. Dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Augstā Saeima! Kā vienmēr ir divi jautājumi, uz kuriem visi centās sniegt atbildes: kas vainīgs un ko darīt.
Jebkurā parlamentā jebkura opozīcija noteikti un viennozīmīgi teiks, ka pie visa vainīga valdība, un liela daļa patiesības šinī lietā arī ir. Daudz grūtāk ir atbildēt uz jautājumu, ko darīt. (No frakcijas SASKAŅA: “Valdību mainīt!”) Jāsaka godīgi: kad tika izstrādāts Nacionālais attīstības plāns un tika izveidota arī tāda institūcija kā Pārresoru koordinācijas centrs, tas neapšaubāmi bija solis uz priekšu, jo parādījās konkrēta viela konkrētām diskusijām, parādījās indikatori, parādījās mērķi. Sasniedzam mēs tos vai nesasniedzam - tas ir atsevišķas sarunas jautājums. Bet, ja mēs runājam par to, ko darīt, man šķiet, ka ļoti svarīgi ir pievērst daudz lielāku uzmanību valsts pārvaldes modeļa modernizēšanai.
Šodien ir diezgan jocīga situācija. Nu, teiksim, viens piemērs. Ar mājokļu lietām, kas ir, man liekas, ļoti svarīgas ikvienam cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā, nodarbojas vismaz četras ministrijas, un līdz ar to mājokļu politika Latvijā ir sadrumstalota, tāpat kā sadrumstalota ir arī ministriju rīcība.
Par investīciju piesaistīšanu. Strādāja - labi vai slikti, bet strādāja - Ekonomikas ministrijas paspārnē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tagad tiek veidota Finanšu ministrijas paspārnē jauna aģentūra, kura nodarbosies ar līdzīgām problēmām. Ir jautājums: vai tiešām tas ir nepieciešams? Vai mums ir nepieciešamas divas struktūras, kas ar to nodarbotos? Vai tas tiešām veicinās investīciju piesaisti? Un vai tas nav tiešs jautājums, uz kuru būtu jāatbild valdībai?
Un visbeidzot. Var modernizēt ministriju struktūru, ministriju darbību pie viena nosacījuma, - ka ir vienota valdības politika, bet... Godīgi sakot, es šodien nezinu, kas valdībā pārstāv gulbi, kas pārstāv vēzi, kas pārstāv līdaku (Zālē smiekli.), bet, godīgi sakot, valdības rīcība un valdības politika ļoti atgādina to fabulu, ko ir uzrakstījis savā laikā Krilovs. Es ļoti vēlētos, lai Ministru kabinets varētu pārvarēt šo tendenci un tomēr spertu soli uz priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Spolīša kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm debatēm? Paldies.
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Šeit šķēpi tika lauzti par to, kas ir izdarīts un kas nav izdarīts, bet paldies Ministru prezidentei par ziņojumu. Tātad šis darbs nu ir izdarīts, un patiesībā, manuprāt, šeit lielākais diskusiju objekts ir ļoti vienkāršs. Mēs redzam, ka te ir rakstīts, ka tas ir ziņojums par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.
Tātad tā ir stratēģija, un tātad ir jautājums par to, ko mēs gribam stratēģiski sasniegt, nevis taktiski, ejot soli pa solim turp un atpakaļ, aplinkus varbūt kādā veidā vienojoties par kādu citu jautājumu, lai to sasniegtu ātrākā veidā. Līdz ar to, protams, es saprotu, ka opozīcijai ir jānorāda uz kļūdām stratēģisko mērķu sasniegšanai, un šajā ziņā paldies Kučinska kungam no Ilgtspējīgas attīstības komisijas par to, kādā veidā tika norādīts uz to, kas ir sasniegts. Paldies arī Cilinska kungam par šiem indikatīvajiem rādītājiem, kas, iespējams, būtu varbūt jāpārskata un kas varbūt bija pārāk... tātad negatīvi skatīti.
Bet šajā situācijā, ja mēs runājam par stratēģiju, tad paldies Ādamsona kungam par atgādinājumu, kas, manuprāt, bija mazliet kļūdains... par to, ka mēs it kā vienkārši izpildām direktīvas. Nē, mēs neizpildām tikai direktīvas, bet mēs esam eiroatlantiskās telpas ļoti pamatoti locekļi jau pēdējos 10 gadus. Līdz ar to šī stratēģija, ko šeit pat, Saeimā, mūsu priekšteči pieņēma 1995.gadā, noslēdzot asociācijas līgumu, iestājoties Eiropas Savienībā un vēlāk... 10 gadus vēlāk arī NATO, ir bijusi pareiza. Un šajā situācijā - tas, ko mana kolēģe, Čigānes kundze, jau teica, - “nolikt” valsti ir visvienkāršākais, bet, domājot par to, kā sadarboties un kā sasniegt šos stratēģiskos mērķus līdz tam 2020. ... līdz tam 2030.gadam, mums tas būtu jāveic un jāstrādā mūsu valsts - Latvijas - labā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma! Bet, pirms dodamies pārtraukumā, ir jāreģistrējas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi, atgādinu, ka Juridiskās komisijas īsa sēde notiks tūlīt pēc šīs sēdes.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Kolēģi, Eiropas lietu komisijas deputāti, lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi!
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi, šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Artuss Kaimiņš, Nellija Kleinberga, Rihards Kols, Vilnis Ķirsis, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Igors Pimenovs, Edgars Putra, Jānis Trupovnieks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi.
Tātad darba kārtībā ir “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums”. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Turpinām debates. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā premjerministres kundze! Godājamie kolēģi! Es ļoti uzmanīgi iepazinos ar šo ziņojumu, cītīgi sekoju līdzi un pasvītroju tās vietas, par kurām man radās šaubas. Un jāsaka, ka šādu šaubu šā dokumenta sakarā bija ļoti daudz. Bet, lai nekavētu jūsu uzmanību ar pārāk garām runām, man gribētos vērst uzmanību uz divām lietām, un es ceru, ka valdība varbūt pievērsīs tām uzmanību nākamajā gadā jeb nākamajā atskaites periodā.
Cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši arī nākamā gada budžetu ar visiem tiem skaitļiem un prioritātēm, kas tur ir ietvertas. Un viens no jautājumiem, kam es šajā ziņojumā pierakstīju lielu jautājuma zīmi, ir saistīts ar tēmu, kas īstenībā saistīta arī ar budžetu. Ja mēs gribam, lai Latvijas ienākumi būtu lielāki, mēs visi saprotam, ka ir jāattīsta tautsaimniecība, ir jāattīsta uzņēmējdarbība, jāatbalsta investīcijas un pārējais. Un ziņojuma 35. un 36.lapaspusē ir ļoti skaisti runāts par investīciju aizsardzību, par uzņēmējdarbības attīstību, vides uzlabošanu un skaisti skan: “Ir vajadzīga stabila normatīvā bāze. Ir vajadzīga prognozējama nodokļu politika.”
Kurā gadā mēs šo stabilo bāzi un stabilo nodokļu politiku piedāvāsim uzņēmējiem, ja mēs šogad budžeta projektā un to pavadošajās idejās atkal strauji grozām šo nodokļu politiku, to, kas bija solīts vairākus gadus un pat pagājušajā gadā?! Mēs šogad atkal atkāpjamies no tā paša!
Cienījamie kolēģi! Ir runa par tiesisko stabilitāti un tiesiskumu Latvijā. Vai tie cilvēki, kas gulda naudu iekšā uzņēmumos un tos attīsta, var plānot savu darbību? Un es tiešām... Varbūt kolēģi, kuri ilgus gadus strādā parlamentā un kuriem ir liela pieredze, tiešām ir saskārušies ar tādu situāciju... Bet es vakar biju ļoti pārsteigts, kad mūsu partijā “No sirds Latvijai” vakar tikāmies... Pie viena galda ar mums sēdēja gan darba devēji, gan darba ņēmēji un kopīgi norādīja uz vienām un tām pašām problēmām šajā jautājumā, tas ir, jautājumā par nodokļu politikas stabilitāti.
Es ļoti ceru, ka Latvijā mēs ar laiku varēsim plānot šos nodokļus, un es ļoti ceru, ka nākotnē cilvēkiem nebūs jāmaksā no saviem ienākumiem avansā valstij un pēc gada jāprasa atpakaļ tas, no kā viņi ir atviegloti...
Un otrs jautājums, kas mani dziļi uztrauc tieši kā juristu un arī kā Latvijas iedzīvotāju, ir jautājums, par kuru ir runāts 5.1.nodaļā; tā ir priekšpēdējā nodaļa, un tā ir par drošību valstī. Mēs bieži vien uztraucamies un pārmetam par to, ka Latvijas tiesas nenotiesā vainīgos, noziedzniekus, vai ka sodi ir pārāk maigi. Bet Latvijas ģenerālprokurors vairākkārt ir uzsvēris jautājumu par izmeklēšanas kvalitāti. Arī tiesneši norādīja uz to, ka pierādījumi ir vāji. Vai Latvijas valdība kaut vienu vārdu deklarācijā... nē, deklarācijā viss kārtībā, bet ziņojumā... kas ir darīts, lai paaugstinātu izmeklētāju darba profesionālismu? Es varbūt netieši, bet gribētu uzsvērt, ka Latvijā nav profesionālas augsta līmeņa izglītības iestādes, kur sagatavot profesionālus izmeklētājus. Tāda bija Latvijas Policijas akadēmija. Un tāpēc es ļoti vēršu valdības uzmanību uz to, ka Nacionālais attīstības plāns... Līdz 2020.gadam ir atlikuši tikai pieci gadi. Bet būtu ļoti svētīgi padomāt par šīs institūcijas darbības atjaunošanu, jo Latvijā cilvēki tomēr grib, lai noziegumi tiktu atklāti - turklāt profesionāli atklāti.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Straujumas kundze! Izlasījis valdības ziņojumu par stratēģiju un plānu, vēlos vērst uzmanību uz vienu ļoti svarīgu lietu, kas šodien ir izskanējusi un tur arī ierakstīta, - valdības vēlmi atgriezties pie obligātās veselības apdrošināšanas problēmas.
Uzskatu, ka savā ziņā tas ir ļoti drosmīgs solis - Saeimas lēmums neturpināt 11.Saeimā iesākto tā saukto Ingrīdas Circenes likumu, atgriešanos pie šīs problēmas un Saeimas kļūdas labošanas, jo Saeimas vairākums tomēr lēma neturpināt darbu pie šā likuma.
Mēs nevaram dzīvot no gada uz gadu... no viena Saeimas sasaukuma uz citu bez skaidras perspektīvas par to, kas būs ar veselības aprūpi, kas būs ar pacientiem, ar slimniekiem. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Savā ziņā šodien ir vēsturiska diena, kad valdība ķeras klāt pie šīs problēmas risināšanas. Vēlos, Straujumas kundze, jums par to pateikties - par šo drosmi un apliecināt, ka viss, kas ir uzkrāts, - mūsu pieredze, zināšanas par notiekošo Lietuvā un Igaunijā, kur šādas sistēmas darbojas jau no neatkarības pirmsākumiem, tiks likts lietā, un es domāju, ka kopīgiem spēkiem mēs varēsim līdz 2020.gadam... Domāju, viens gads aizies tam, lai tiktu izstrādāta šī reforma un likumdošanas pakete, un divu gadu laikā tālāk būtu nepieciešamas reformas šo pārmaiņu ieviešanai.
Kopumā atzīmēju pilnīgi apmierinošo un labo stratēģisko vīziju, arī vīziju par to, kā tas tika veikts un kas tika izdarīts... mūsu paveikto Latvijas prezidentūras laikā, kas, manuprāt, tiešām ir liels ieguldījums Latvijas un mūsu visu, Latvijas Republikas parlamentāriešu, autoritātes celšanā, jo tas ir tas, ar ko mēs varam lepoties gan runājot ar kolēģiem Baltijas Asamblejā, gan braucot uz Strasbūru vai Briseli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (NSL).
Labdien, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Labdien, priekšsēdētājas kundze! Vai es varētu izmantot 7 minūtes?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Lūdzu!
S.Šimfa. Iespējams, ka es nerunāšu tik ilgi, bet, nu, visādam gadījumam...
Es vēlētos runāt par šī apjomīgā dokumenta 4.3.punktu “Apdzīvojamā struktūra un ekonomiskā aktivitāte reģionos”. Šī tēma mani īpaši interesē kā deputāti, kas ir ievēlēta no Latgales. Zinot visas Latgales problēmas un situāciju, pārdomāju šo nodaļu un atcerējos situāciju apmēram pirms 20 gadiem. Man liekas, ka tas bija 1995.gads, kad kādā no pasākumiem Latgalē uzrunāju valdošā politiskā spēka pārstāvi, kas ir valdošais spēks arī visus šos 20 gadus, šī politiskā spēka līderi, lai dalītos savās bažās un savā satraukumā par saviem novērojumiem - par to, ka strauji samazinās cilvēku skaits Latgalē un tās pierobežā, ka pirmajos neatkarības gados radusies šī cilvēku iniciatīva, šī vēlme atgriezties tēva mājās, atjaunot izpostītos mājokļus, atjaunot dzimtas izpostītās mājas, sāk iet mazumā, ka cilvēki atkal sāk iet projām no šīm jau sakoptajām, vairāk vai mazāk iekārtotajām ēkām, iekoptajām zemēm. Kādēļ tas notika? Tādēļ, ka cilvēki nesaņēma nekādu atbalstu šai savai iniciatīvai, bet galvenais - nesaņēma redzējumu par nākotni, par to, kāda tad varētu izvērsties viņu nākotne, ja viņi sasaistītu savu dzīvi un savu bērnu dzīvi ar palikšanu šajās tēva mājās, dzimtajās mājās, kuras viņi ir atjaunojuši pēc padomju laika sabrukuma.
Es tātad izrunājos ar šo politiķi par šo problēmu un biju patiesi satraukta, taču saņēmu ļoti pārsteidzošu atbildi, un tā atbilde mani šokēja. Un es tajā šokā dzīvoju arī visus šos 20 gadus. Politiķis teica, ka viņu tas pilnīgi nesatrauc, un viņš pilnīgā nopietnībā teica, ka nav jau par ko uztraukties, - ja tur nebūs cilvēku, tad šīs teritorijas apstādīs ar kokiem. Man nav datu no Valsts meža dienesta par to, cik tad koku šajās teritorijās, no kurām ir aizgājuši projām cilvēki, ir iestādīts, taču man ir citi dati.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā ir 7334 oficiāli uzskaitīti ciemi, kuri arī ir ierakstīti adrešu reģistrā. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Taču 482 no šiem 7334 ciemiem neatrodas neviena ēka, un, loģiski, tur arī nedzīvo neviens cilvēks. 567 ciemos ir reģistrēta tikai viena ēka, bet 516 ciemos - tikai divas ēkas. Tas nozīmē, ka Latvijā 1565 apdzīvotas vietas, kuras lepni nes ciema nosaukumu, nemaz par ciemiem nevar saukt. Vismaz katrs piektais Latvijas kartē atzīmētais ciemats ir tikai nosaukums, jo apdzīvota vieta, kurā apdzīvotas ir tikai divas mājas, par ciemu tā kā nebūtu uzskatāma. Un jāuzsver, ka nākotnē ciemu skaits vēl būtiski saruks, jo Latvijā ir simtiem ciemu, kuros iedzīvotāji ir tikai daži sirmgalvji.
Pašvaldības tagad uzskaita šos izmirušos ciemus, un drīzumā varētu sākties masveidīga Latvijas kartes revidēšana. Daugavpils novadā par izmirušiem var uzskatīt 43 ciemus, visvairāk Tabores pagastā - 12, Demenes pagastā - 11, Ambeļu pagastā - 8. Krāslavas novadā ir 20 izmiruši ciemi, Baltinavas novadā - 19. Balvu novadā - 18, Viļakas novadā - 15. Starp citu, arī Rīgas tuvumā - Ķeguma novadā - ir 11 izmiruši ciemi. (Starpsauciens no zāles: “Urbanizācija!”) Jā, zināmā mērā!
Visi zinām arī 2011.gada Latvijas tautas skaitīšanas datus. Latvijā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits Latvijā kopš 2000.gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 tūkstošiem cilvēku jeb 13 procentiem. Taču īpašu satraukumu izraisa tas, ka šajā skaitā ir 32,2 procenti bērnu. Tie ir bērni vecumā no nulles līdz 14 gadiem, un tie ir 138 tūkstoši bērnu. Un darbspējas vecumā esošu cilvēku skaits ir par 12,3 procentiem samazinājies, un tie ir 185 tūkstoši iedzīvotāju. Protams, sliktāki rezultāti ir Latgales reģionā, kur iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 41,7 procentiem. Bet tas tomēr nav pats sliktākais rezultāts. Latgales reģionu šajā ziņā pārsniedz Vidzemes reģions, kur ir par 44,1 procentu mazāk. Tātad iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā un Vidzemes reģionā. Īpaši strauja samazināšanās - par 25-33 procentiem! - bijusi Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novadā. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2 procentiem.
Problēma ir tā, ka Latvijā nav ilgtspējīgas apdzīvotības politikas. Neviens nezina, kāda ietekme būs tam, ka neapdzīvotas paliks plašas teritorijas pie Eiropas Savienības austrumu robežas, parādīsies “caurumi” Latvijas vidienē un degradēsies lauki Lietuvas tuvumā. Mums tā vietā šī apjomīgā dokumenta, par kuru mēs spriežam, 160.lapaspusē tiek piedāvāts izmantot turpmākajā attīstības vai šajā grimšanas procesā “gudrās saraušanās” pieeju. Es īstenībā biju šokēta par šo terminu un nevarēju saprast, kā man to īsti apzīmēt, un es priekš sevis to noformulēju kā ļoti cinisku terminu šajā...
Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, jūsu uzstāšanās laiks, es atvainojos, ir beidzies!
S.Šimfa. ...statistikas kontekstā. (Starpsaucieni no zāles: “Laiks! Laiks!”)
Šoks! Es saprotu, ka īstenībā šis dokuments un šī sadaļa ir apliecība valsts reģionālajai politikai...
Sēdes vadītāja. Cienījamā Šimfas kundze, jūs esat izmantojusi lūgto laiku - 7 minūtes! (Starpsaucieni no zāles: “Lai runā!”)
S.Šimfa. Septiņas minūtes jau beigušās, ja?
Vai es varētu tomēr pabeigt? (Starpsaucieni no zāles. Dep. K.Šadurskis: “Ir jau labi, pietiek!”)
Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, cik ilgs laiks jums ir nepieciešams?
S.Šimfa. Minūte.
Sēdes vadītāja. Tātad ir izskanējis deputātu... Vai deputāti vēlas ļaut vēl runāt Šimfas kundzei? (Starpsaucieni no zāles: “Nē!”; “Lai runā!” Dep. K.Šadurskis: “Nē, pietiek!”) Vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu.
Tad, Šimfas kundze, saprotiet, ka kolēģu griba ir... (Starpsauciens no zāles: “Lai runā!”) Tā, tātad...
S.Šimfa. Daži saka: “Lai runā!”, daži saka: “Nē!” (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso.
Kolēģi, lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Šimfas kundze varētu turpināt vēl divas minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 4. (Starpsauciens no zāles: “Par balsošanas motīviem!” Zālē smiekli.)
Lūdzu! Divas minūtes ar Saeimas lēmumu jums tiek dotas!
S.Šimfa. Tātad es drīkstu turpināt? Paldies, kolēģi!
Tātad es uzskatu, ka visa mana teiktā kontekstā šī sadaļa šajā nopietnajā dokumentā īstenībā ir nabadzības apliecība valsts reģionālajai politikai, valsts līdz šim realizētajai liberālajai politikai, šajā jomā. Un man ir jautājums: vai nebūtu laiks atzīties... vienkārši atzīt, ka centrālā vara nespēj vai nevēlas nodrošināt visas valsts vienmērīgu attīstību un dot iespēju pašvaldībām glābt valsti, kā tās to jau ir darījušas valsts neatkarības pirmajos gados? Un nevis atkal runāt par kārtējo apvienošanos un palielināšanos un stāstīt maldinošas lietas par to, ka apvienojoties pašvaldības kļūs spēcīgākas un labāk varēs sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, jo administratīvi teritoriālā reforma liecina gluži pretējo. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA. Dep. I.Viņķele: “Tiešām?”)
Un par to, ka valsts pietiekami dara iespēju robežās, ieguldot arī reģionu attīstībā dažādu programmu veidā investīcijas... par to jau kāds no deputātiem runāja. Kāds noteikti iebildīs, ka šie līdzekļi tomēr var uzlabot stāvokli reģionos, taču profesionāļi, kas pēta un seko līdzi šīm lietām, saka, ka teritoriālo atšķirību samazināšanai darbojas reģionālās attīstības instrumenti, un uzskaita šos instrumentus. Un tie ir: īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas, mērķdotācijas pašvaldību attīstības plānošanai, brīvās un speciālās ekonomiskās zonas, taču šo instrumentu darbības diapazons... (Starpsaucieni no zāles: “Laiks! Laiks!” Frakcijas VIENOTĪBA deputāti sāk aplaudēt.)...neaptver visu valsti. To jauda, salīdzinot ar nozaru un sektoru attīstības instrumentiem, šobrīd ir neliela, un tie nespēj būtiski samazināt...
Sēdes vadītāja. Cienītā Šimfas kundze, jūsu divas papildu minūtes jau arī ir apritējušas. (Starpsaucieni no zāles: “Lai runā, cik grib!” Troksnis nerimst.)
Šimfas kundze, jūsu divas papildu minūtes ir apritējušas!
S.Šimfa. Iedodiet vēl!
Sēdes vadītāja. Vai... Šimfas kundze, vai jums nepieciešams vēl papildu laiks diskusijām? (Starpsaucieni no zāles.)
S.Šimfa. Ko? (Starpsauciens no zāles: “Laiks rit!”)
Sēdes vadītāja. Tātad, Šimfas kundze, es jums uzdevu jautājumu: vai jums ir nepieciešams vēl papildu laiks?
S.Šimfa. Jā.
Sēdes vadītāja. Jūs jau izmantojāt divas papildu minūtes. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Nu nav kur steigties! Lai runā!”)
S.Šimfa. Ja kolēģi iedos vēl... (Starpsaucieni no zāles.)
Sēdes vadītāja. Cik daudz laika jums ir nepieciešams, lai mēs par to varam lemt? (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Šimfas kundze, neapkaunojiet parlamentu!” Starpsaucieni.)
Labi, kolēģi! Es nedzirdu atbildi no Šimfas kundzes. Lūdzu izslēdziet mikrofonu un... Debates ir slēgtas. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paldies. (Aplausi. No zāles dep. I.Zariņš: “Cik zemiski!”)
Ministru prezidentes kundze, vai jūs vēlaties ko piebilst pēc debatēm?
L.Straujuma (Ministru prezidente).
Vispirms paldies visiem deputātiem par priekšlikumiem - un it īpaši par konstruktīviem priekšlikumiem -, kurus mēs noteikti izmantosim. Un es pilnīgi atbalstu Kučinska kunga teikto, ka mēs nevaram statiski tagad vērot un uzskatīt tā: esam nofiksējuši un dzīvosim tālāk!
Es gribu informēt deputātus, ka mums notiek regulāras Nacionālās attīstības padomes sēdes. Iepriekšējā reizē padomē mēs izskatījām tēmu par savstarpējām attiecībām - “Bizness un tiesu sistēma” -, un oktobrī skatīsim tēmu “Bizness un pašvaldības”. Tātad biznesa pārstāvji iesniedza savus priekšlikumus, kas ir uzlabojams pašvaldību darbā. Un tā soli pa solim mēs iesim, lai izpildītu tos rādītājus, kuros mēs redzam neizpildi.
Es gribētu tomēr dažiem opozīcijas deputātiem atgādināt lietas, kas jau sen izdarītas. Piemēram, Viedās attīstības stratēģija ir jau pieņemta, valdība jau... (No zāles dep. I.Zariņš: “Neviens to nesaprot, jo tas ir četros dokumentos!”) Labi! Tātad tas ir pieņemts.
Ja runājam par pensijām, kuras 2010.gadā un citos iepriekšējos gados ir aprēķinātas ar negatīvu kapitāla indeksu, tad jāteic, ka budžeta projektā ir paredzēts pārrēķins 2016.gadā... 2016., 2017.gadā mēs pārrēķināsim 2011.gada pensijas un tā tālāk. Tur ir kārtība, kādā tiek pārrēķinātas citu gadu pensijas.
Tālāk. Lai celtu tieslietu sistēmas.... tiesu sistēmas cilvēku kvalifikāciju, ir paredzēti vairāki desmiti miljonu eiro nākošajos gados. Un tas arī, domāju, mums veicinās sistēmas objektivitāti.
Par budžetu un par nodokļiem. Kā jau es savā ziņojumā teicu, tiklīdz tiks pieņemts budžets, finanšu ministrs kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem uzsāks darbu pie trīs gadu termiņa, tātad vidēja termiņa nodokļu stratēģijas, lai nevajadzētu katru gadu domāt par nodokļiem. Tātad būs trīs gadu stratēģija.
Es pilnīgi piekrītu teiktajam par finansējumu zinātnei un inovācijām. Un ar inovācijām es domāju ne tikai mūsu tautsaimniecību, mūsu biznesu; inovācijas ir ļoti svarīgas arī valsts pārvaldē. Un es ļoti ceru, ka mēs visi būsim inovatīvi, jo citādi mēs, divi miljoni, nevaram parādīt sevi pasaulei.
Paldies - un arī par inovācijām! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.
Kolēģi, līdz ar to šis ziņojums uzskatāms par izskatītu.
Pirms mēs turpinām Saeimas sēdi, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 1.oktobra sēdes darba kārtību un tajā iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi, pavisam īsi.
Cik nopietna tā problēma ir, man liekas, sabiedrība vairāk uzzināja pēc pēdējā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas ziņojuma, kur, apkopojot datus par globālajiem totalizatoriem, parādījās skaitlis, kurš rāda, kādas uz vienu futbola spēli Latvijā tiek liktas (vidējās) likmes, un tas ir 2,1 miljons eiro. Grūti bija iedomāties, kuram varētu interesēt Latvijas virslīgas futbola spēles. Bet tā tas ir: ja šāda nauda apgrozās, ir arī tie, kas ir gatavi ne tikai plūkt zināmus laurus no uzvaras, bet arī gūt ienākumus, šajā gadījumā nelikumīgus ienākumus, ietekmējot sporta spēļu rezultātus. Un ne tikai futbolā. Arī basketbolā un citos sporta veidos. Tieši tāpēc aktuāli bija izdarīt grozījumus Sporta likumā un arī grozījumus Krimināllikumā, kurus abus sagatavoja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet, tā kā mūsu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija gadu iepriekš šo procesu bija uzsākusi kopā ar sporta dzīves organizatoriem virslīgā un basketbola līgā, tad mēs arī šos materiālus jums piedāvājam nodot atbildīgajām komisijām.
Kas tad Sporta likumā ir paredzēts? Ir paredzēta jauna definīcija attiecībā uz sporta spēļu sarunāšanu jeb jauns pants par manipulācijām ar sporta sacensībām, definējot šo jēdzienu, kā arī nosakot aizliegumu manipulēt ar sporta spēļu rezultātiem. Savukārt Krimināllikumā ir paredzēti bargi sodi - līdz 3 un 5 gadiem - par manipulēšanu ar sporta spēļu rezultātiem.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts abām komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim!
M.Kučinskis (ZZS).
Tā kā abiem likumprojektiem - šim un arī nākamajam - ir jābūt vienā paketē, es aicinu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka par atbildīgo tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? (No zāles: “Nav!”; “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” tiktu nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 11, atturas - 14. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijām ir nodots.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Dzintara, Jansona, Bērziņa un Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek nodots Nacionālās apvienības izstrādātais un iesniegtais likumprojekts, kas paredz Saeimas deputātu algu saglabāšanu arī nākamgad pašreizējā līmenī. Mēs piedāvājam nepaaugstināt Saeimas deputātu algas un atstāt tās tādas, kādas tās ir.
Kolēģi, mēs esam Saeimas deputāti. Mūsu rokās ir liela atbildība. Mēs lemjam par daudziem būtiskiem dzīves jautājumiem, tajā skaitā par valsts budžetu. Mūsu pirmais un galvenais uzdevums ir rūpēties par vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Esmu gandarīta, ka valdība atradusi iespēju palielināt minimālo algu nākamgad par 10 eiro, par tikpat lielu summu celt neapliekamo minimumu un ieviest solidaritātes nodokli, lai lielo algu saņēmēji maksātu līdzīgus nodokļus kā mazo algu saņēmēji. Ir arī citas iniciatīvas, kas ved uz sociālo solidaritāti.
Tajā pašā laikā ir diezgan daudz neizdarītu darbu, diezgan daudz neatrisinātu lietu. Mēs Saeimā esam saņēmuši 70 tūkstošu pensionāru parakstītu aicinājumu par pensiju indeksāciju, bet valdība par to nav spriedusi, un budžeta projektā šīs iniciatīvas nav. 70 tūkstošu pensionāru parakstītais aicinājums ir nonācis Saeimā, un es ceru, ka visdrīzākajā laikā tas būs komisiju darba kārtībā. Acīmredzot būs jāmeklē kompromisi un arī jāsper soļi šajā virzienā.
Nav atrisināts līdz galam jautājums par skolotāju atalgojuma finansēšanas modeli. Tāpat algas virknē jomu, kas prasa daudz cilvēciskas uzmanības un smaga darba (piemēram, medmāsām), joprojām ir ļoti zemas.
Kolēģi deputāti! Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Tikai ideālā pasaulē var valdīt vispārēja apmierinātība. Šodien mēs esam tālu no tās. Labklājības Latvijai mēs varam tuvināties, ja domājam vispirms par citiem un tikai pēc tam - par sevi. Saeimas deputāti ir tautas priekšstāvji, un mēs katrs esam saņēmuši savu vēlētāju - Latvijas tautas - uzticības kredītu. No mums ir atkarīgs, kas ar šo uzticības kredītu notiks, - vai mēs to izniekosim un radīsim vilšanos par parlamenta darbu vai - gluži otrādi! - šo uzticības kredītu spēsim vairot.
Atšķirībā no Latvijas Reģionu apvienības iesniegtā likumprojekta Nacionālā apvienība ierosina iesaldēt tikai Saeimas deputātu algas (lemjam tikai par sevi!), un šis likumprojekts neattiecas uz Ministru prezidenta (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.), ministru, parlamentāro sekretāru, tiesībsarga, Valsts kontroles, Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Augstākās izglītības padomes, kā arī citu neatkarīgo institūciju amatpersonu atalgojumu.
Aicinu Nacionālās apvienības izstrādāto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot to par atbildīgo? Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Mūrnieces, Dzintara, Jansona, Bērziņa un Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 12, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Viļuma, Bites, Šica, Ruka un Bondara iesniegto likumprojektu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru, jo zālē troksnis.) “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā!”; “Šis ir labāks!”) Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.364/Lp12) tiktu nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 10, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.
Darba kārtībā deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Mihaila Zemļinska, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Marjanas Ivanovas-Jevsejevas pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labdien, kolēģi! Pieprasījums tika izskatīts mūsu komisijā. Bija ļoti konstruktīva saruna. Paldies iesniedzējiem - un konkrēti Elksniņa kungam - par ļoti detalizētu situācijas izklāstu. Tēma, manuprāt, ir diezgan aktuāla. Un deputātiem bija padziļināta saruna par šo. Ar argumentiem šajā jautājumā uzstājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, kura argumenti bija gana pārliecinoši. Un līdz ar to komisija šo pieprasījumu noraidīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pieprasījums “Par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā” tika adresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gerharda kungam.
Konkrētā pieprasījuma mērķis ir analizēt trīs situācijas attiecībā uz Daugavpils pilsētas pašvaldības atbildīgo amatpersonu rīcību situācijā, kad Valsts reģionālās attīstības aģentūra, tajā skaitā arī Vides investīciju fonds, kuru prioritāte ir realizēt kvalitatīvus un efektīvus Eiropas Savienības finansētus projektus pašvaldībās, ir konstatējuši attiecībā uz pašvaldību gan piemērojamās korekcijas Eiropas Savienības īstenotajos projektos par kopējo summu 4 miljoni eiro, gan arī nesaņemtos... nesaņemto finansējumu no Vides investīciju fonda vēl vismaz pusotra miljona apmērā.
Lielā mērā komisijas sēdē VARAM pārstāvji ir norādījuši, ka situācija Daugavpils pašvaldībā krīt ārā... un ir kritiskāka, salīdzinot ar visām citām pašvaldībām, ka piemēroto korekciju apjoms no Daugavpils pilsētas pašvaldības puses lielā mērā ir nepieņemams, jo rada būtisku ietekmi uz pašvaldības budžetu.
Īpašu rezonansi attiecībā uz konkrētām korekcijām pakļauto projektu realizācijas faktiskajiem apstākļiem izraisīja arī gadījumi, kad Daugavpils domes priekšsēdētāja partijas biedri - tie ir Latgales partijas biedri, VIENOTĪBAS partijas biedri - un tiem pietuvinātās personas Daugavpils pašvaldībā ņem dalību kā apakšuzņēmēji finanšu līdzekļu apgūšanā. Un konkrēts piemērs ir energoefektivitātes paaugstināšana Daugavpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē.
Kas tad patiesībā notiek Daugavpils pašvaldībā? Ir iepirkums, iepirkumā vinnē politiskās partijas finansētā... (No zāles dep. I.Viņķele: “Rīgā tāpat!”) VIENOTĪBAS finansētāji. Konkrēti ziedotāji ar konkrētiem uzvārdiem. Tā rezultātā par apakšuzņēmējiem tiek izvēlēti jau citi uzņēmēji, kuri reāli... Uzņēmums pieder konkrētai fiziskajai personai, kura ir, piemēram, VIENOTĪBAS Latgales partijas konkrēts biedrs un arī ir kandidāts pašvaldības domes vēlēšanās.
Ko es ar to gribēju pateikt, cienījamie kolēģi? Lielā mērā šis konkrētais gadījums parāda, ka pašvaldības līdzekļu izsaimniekošana notiek nevis pilsētas... ka šī darbība notiek nevis pilsētas iedzīvotāju interesēs, bet izsaimniekošana notiek konkrētu politisko darboņu ar konkrētiem vārdiem un uzvārdiem interesēs, vēl jo vairāk uzņēmēju interesēs, kuri saņem šos pakalpojumus un šos pasūtījumus... Iepirkumu procedūru, protams, ir grūti vērtēt, cik tā ir laba vai slikta. Tā rezultātā pēc pasūtījuma saņemšanas un Eiropas Savienības finansējuma apgūšanas viņi piesaka maksātnespēju. Un Valsts ieņēmumu dienestā pašreiz ir ierosināts arī kriminālprocess par konkrēto gadījumu attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Savukārt citos projektos, kuros ir iesaistīta Daugavpils pašvaldība, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšana pilsētas administratīvajā teritorijā, pašvaldība piedalās VARAM izsludinātajos konkursos attiecībā uz finansējuma piesaisti Daugavpils pašvaldībai. Tajā pašā laikā izveidojas situācija, ka pašvaldība sagatavo nekvalitatīvus dokumentus. VARAM un VIF atzīst, ka dokumenti nav sagatavoti atbilstoši izvirzītajām prasībām. Tajā pašā laikā pašvaldības atbildīgās amatpersonas nāk klajā ar paziņojumiem par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā plaukst un zeļ korupcija un tāpēc vislabāk būtu Daugavpils pašvaldībai nepiedalīties minētajos iepirkumos.
Komisijas sēdē mēs uzklausījām gan Daugavpils pašvaldības pārstāvjus... Ļoti žēl, ka domes priekšsēdētājs Lāčplēsis nav pagodinājis komisijas locekļus ar savu klātbūtni. Ir saprotama arī komisijas priekšsēdētāja pieprasījuma pozīcija... Ir runa par to, ka Lāčplēsis tomēr ir ļoti augsta amatpersona, kuru varētu patirdīt šajā visā, bet mēs ar viņu vēl ne vienu reizi vien satiksimies minētās Pieprasījumu komisijas ietvarā.
Bet ko mēs gribam panākt ar minēto pieprasījumu?
Mūs tiešām lielā mērā apmierina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbs. Mūs apmierināja arī tā pozīcija, kura nākusi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Bet mūs neapmierina tā situācija, kura izveidojusies Daugavpils pašvaldībā, pirmkārt, attiecībā uz zaudētiem miljoniem realizētos projektos, otrkārt, attiecībā uz, tā teikt, nesaņemto finansējumu no VARAM, kā arī attiecībā uz “savējo” sistēmas uzturēšanu Daugavpils pašvaldībā.
Līdz ar to, godājamie kolēģi, mūsuprāt, pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir atbalstāms Saeimas sēdē.
Mēs uzturam spēkā šo prasījumu, neskatoties uz to, ka lielu vainu nav Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbā, bet mēs vēlētos panākt no VARAM lielāku kontroli pār Daugavpils pašvaldību, lielāku atbildības sajūtu no tām pašvaldības amatpersonām, kuras piedalās šāda veida prettiesiskos pasākumos un nolaidīgā pozīcijā, kā arī aicinām beidzot VIENOTĪBU beigt slēpties un rādīt ar pirkstu uz visu kaut ko citu, uz citām pašvaldībām, bet tiešām paskatīties, ka viņiem pašiem ir baļķis acī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA). (No zāles dep. V.Orlovs: “Aldi, tu esi ieinteresētā persona!”)
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu ieviest nedaudz skaidrības Elksniņa kunga tikko izklāstītajā par to, kāda Daugavpilī ir situācija ar iepirkumiem.
Šobrīd šo neattiecināmo izmaksu pamatā tiek likta VID iesniegtā izziņa par uzņēmēja nodokļu parāda neesamību. Un, cik zinu, šobrīd prokuratūra ir atzinusi, ka nav pamata šīs izziņas viltojumam. Un līdz ar to, es domāju, šobrīd notiek sarunas par to, lai šīs izmaksas tiktu attiecinātas... no Eiropas Savienības maksājumiem...
Nekas nav izkrāpts, un nekas nekur nav pazudis, jo šie vairāk nekā divi miljoni eiro ir ieguldīti Daugavpilī objektos. Šobrīd ir runa tikai par to, vai šīs izziņas dēļ tiks naudiņa attiecināta... no Eiropas fondiem, vai tas ir Daugavpils domes ņemtais kredīts.
Bet es šodien gribētu arī ierosināt Elksniņa kungam varbūt nākotnē iesniegt pieprasījumu par Rēzeknes pašvaldības veiktajiem būvdarbiem. Tur, cik zinu, arī ir vairāk nekā divi miljoni... neattiecināmās izmaksas. Tikai šeit iemesls ir pavisam citādāks, jo, ticiet man, pēdējo gadu laikā tajās pašvaldībās, kur tika papildus piešķirti Eiropas Savienības līdzekļi, konkursi ir notikuši ļoti lielā steigā un būvdarbu termiņi ir bijuši ļoti mazi. Un līdz ar to bieži vien ir bijis tā, ka šis laiks ir bijis mazs un līgumi ir pagarināti. Un arī tas dažreiz ir pamats neattiecināmām izmaksām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Mēs labprāt apskatīsim Rēzekni un visas citas pašvaldības, un arī Preiļu pašvaldību, Adamoviča kungs, un arī tos visus līgumus, ko jūs pats arī esat parakstījis. Bet minētais darba kārtības jautājums ir par konkrētu pašvaldību.
Ja jums ir jautājumi attiecībā uz citu pašvaldību darbu, - lūdzu! Jūs esat koalīcijas pārstāvji, jūs vadāt ministrijas. Jūs varat uzdot pārbaudīt un viskautkādā tādā veidā komunicēt, ko jūs arī darāt, bet jūs darba kārtībā parlamentā šo jautājumu neceļat. Tas ir pirmām kārtām.
Otrām kārtām. Šodien mēs runājam par iespējamām korekcijām attiecībā uz Daugavpils pašvaldību. Par 2,5 miljoniem eiro jau ir pieņemts lēmums, Adamoviča kungs! Pusotrs miljons ir provizoriskais, uz ko VARAM pārstāvji komisijas sēdē ir norādījuši, ka no 2,5 miljoniem... Ir diskusija, ka to varbūt nevarētu pieņemt un tomēr pieskaitīt pie attiecināmiem izdevumiem 1 miljonu, bet lēmums par to līdz pat šim brīdim nav pieņemts.
Un ko mēs prasām no jums? Ko mēs prasām no VARAM? To, ka gadījumā, ja šādu lēmumu VARAM tomēr pieņems, lai ministrija un jūsu atbalstītā valdība varētu veidot kompensējošus mehānismus attiecībā uz pašvaldību, lai, ar vienu roku šīs neattiecināmās izmaksas atņemot, jūs varētu ar otru roku no budžeta pozīcijām šīs neattiecināmās izmaksas un atņemto finansējumu pašvaldībai segt.
Vai šāds priekšlikums no jums līdz pat šim brīdim ir nācis? Nu, nav šāda priekšlikuma! Vai jūs uzturat debati par šo jautājumu? Neuzturat! Vienīgais, ko jūs tagad atļāvāties, ir iziet priekšā un visiem pateikt tikai to: paskatieties uz sevi! Mēs skatāmies uz sevi, mēs strādājam ar savām kļūdām, bet mēs gribam, lai arī valdība atbalsta visas pašvaldības - visas pašvaldības! - tik tiešām. Un lai tā piemēro korekcijas nevis tad, kad tās prasa, bet lai tas būtu tiešām attiecināts uz visiem projektiem. Tas ir otrām kārtām.
Trešām kārtām. Adamoviča kungs, jūs esat Latgales partijas biedrs VIENOTĪBAS sastāvā. Lūdzu, izstāstiet, kāpēc Latgales partijas biedrs, tās atbalstītājs, uzvārdā Korobļovs, ziedo Latgales partijai, pēc tam saņem iepirkumus par 500 tūkstošiem, pēc tam - par 300 tūkstošiem? Valsts ieņēmumu dienestā ir ierosināta krimināllieta par nenomaksātiem nodokļiem. Kāpēc tā? (Dep. A.Adamoviča un I.Viņķeles starpsaucieni.) Atbildiet! Nu, bet atbildiet! Iznāciet priekšā un atbildiet, kāpēc pēc tam minētais sponsors... Nē, kolēģi, nu apskatieties! Iedomājieties šo situāciju! Ar Latgales partiju saistīts uzņēmums vinnēja iepirkumu. Nu viņš tur strādā, strādā, strādā... Iepirkuma vinnētājam ir tiesības izvēlēties apakšuzņēmēju. Pareizi? Nu konkursa taču uz apakšuzņēmēju nav! (Dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Tad viņš var izdomāt, kādu apakšuzņēmēju izvēlēties. Viņš paņem par apakšuzņēmēju savas partijas biedru... Uzņēmums ir reģistrēts uz viņa vārda. Tas ir partijas biedrs uzvārdā Mičuns. Nezināt tādu? Es jums varu izstāstīt, kādi jums ir partijas biedri. Viņš Daugavpils domes vēlēšanu sarakstā startēja kā domes... bija deputāta kandidāts. Tad viņš ņem... Vai VIENOTĪBA īstenībā zina, ko jūs darāt? Jūs pašvaldībās kā apakšuzņēmējs skrūvējat lampiņas bērnudārzos un ar to pelnāt “otkatus” attiecīgi... visdrīzāk, attiecībā uz savu partiju. (No zāles dep. A.Adamovičs: “Tie ir meli!”) Nu, bet tieciet skaidrībā ar savu...
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Kolēģi, debates jau ir slēgtas! Vai Brigmaņa kungs komisijas vārdā neko nevēlas piebilst?
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Elksniņa, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Mihaila Zemļinska, Sergeja Potapkina, Vladimira Ņikonova, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 2. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.
Nākamā darba kārtības sadaļa... Tā, kolēģi, pirms mēs turpinām izskatīt likumprojektus, informēju, ka ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar priekšlikumu grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Līdz ar to varam sākt skatīt darba kārtības sadaļu - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā”.
Minētais likumprojekts ir saistīts ar pavasara sesijā pieņemtā Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu, paredz novērst normu dublēšanos un precizēt terminoloģiju. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to izskatīja un atbalstīja. Aicinu jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 9.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.oktobrim.
Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”. Arī šis likumprojekts, tāpat kā iepriekšējais, saistīts ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu. Aicinu jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 9.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.oktobris.
Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).
Tāpat kā divi iepriekšējie likumprojekti, arī šis ir saistīts ar pieņemto Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu, saskaņo terminoloģiju un novērš normu dublēšanos.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja grozījumus Dizainparaugu likumā. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dizainparaugu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz 9.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.
Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).
Šis ir pēdējais likumprojekts no paketes, kas saistīta ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” un atbalstīja to. Aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā tātad atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Ņ.Ņikiforovs. Tāpat kā visiem iepriekšējiem, arī šim likumprojektam priekšlikumus gaidīsim līdz 9.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris. Paldies.
Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā iekšā pēc būtības ir trīs grozījumu bloki.
Viens no grozījumu blokiem ir saistīts ar Eiropas Savienības dokumentiem: ir direktīva, kas ir jāiestrādā Latvijas likumos un kas nedaudz pilnveido... uzlabo to personu tiesības, kuras ir iesaistītas kriminālprocesā.
Otrs grozījumu bloks izriet no tā sauktās Čalovska lietas, kur praksē saskārās ar... drīzāk ar praktisku problēmu par drošības līdzekļa piemērošanu, apcietinājuma kontroli, un tāpēc šajā gadījumā likums tiek sakārtots tā, kā būtu loģiskāk un precīzāk šādās situācijās rīkoties.
Un trešais jautājumu loks, kas šajā likumprojektā tiek atrisināts, ir Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas, kura strādā pie Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas, izstrādātie priekšlikumi, kas praksē kādreiz ir radījuši neskaidrības... tātad lai novērstu šīs neskaidrības.
Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.
Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.
G.Kūtris. Lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 15.oktobrim ieskaitot.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšana kā parasti - 15.oktobris, pulksten 17.00. Un turpinām darbu.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto un VARAM izstrādāto likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Grozījums skar tikai likuma 22.pantu, kur ir runa par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās vietās.
Izskatot šo lietu un ņemot vērā Juridiskās komisijas viedokli, komisija atbalstīja šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Dolgopolovs. Ņemot vērā zināmas neskaidrības, kas bija iesniegtajā materiālā, komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteica 20.novembri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.novembrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi pirms otrā lasījuma Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt 12.pantā vārdu “arodbiedrība”.
Sēdes vadītāja. Komisija to ir atbalstījusi.
A.Adamovičs. Jā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Un komisija acīmredzot aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1052. Dohā notikušajā klimata konferencē 2012.gadā tika panākta vienošanās par Kioto protokola otro saistību periodu, kas ilgs no 2013.gada sākuma līdz 2020.gada beigām. Šie grozījumi ietver kvantitatīvās emisiju ierobežojošās vai samazinošās saistības.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
O.Ē.Kalniņš. Un Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
O.Ē.Kalniņš. Aicinu atbalstīt tagad arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts galīgajā lasījumā ir atbalstīts. Paldies.
Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1053.
Šis nolīgums paredz, ka Eiropas Savienība un Islande kopīgi nodrošinās savu emisijas samazināšanas saistību izpildi Kioto protokola otrā saistību perioda ietvaros.
Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un ierosina atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
O.Ē.Kalniņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
O.Ē.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Uz otro lasījumu ir saņemti trīs Juridiskās komisijas priekšlikumi.
1.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. 2.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. Un 3.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.oktobrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3.kilometrā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādinu Juridiskās komisijas vārdā, ka īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama, ja tā notikusi uz atsevišķa likuma pamata, kuru mēs šodien arī skatām. Tā ir notikusi sabiedrības vajadzībām, un šajā gadījumā sabiedrības vajadzības ir valsts autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32.kilometra izbūve. Un šis ir izņēmuma gadījums, jo diemžēl nekustamā īpašuma īpašniecei nav izdevies vienoties par taisnīgas atlīdzības apmēru.
Šeit gan jānorāda, ka nedz Saeimas Juridiskā komisija, nedz Saeima atbilstoši likumam nav tiesīga šo strīdu izskatīt. Šo strīdu skata tiesa. Attiecīgi mums tātad šobrīd ir jālemj par šī likumprojekta atbalstīšanu, pirms tam skatot iesniegtos priekšlikumus.
Tātad, kolēģi, esam saņēmuši divus Juridiskā biroja priekšlikumus. Abi būtībā ir redakcionāla rakstura priekšlikumi.
Tātad 1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus! Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3.kilometrā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3.kilometrā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.oktobrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Par Nolīgumu par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien, vēlreiz! Ikviena valsts, kura vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, iesniedz pieteikumu, lai kļūtu arī par dalībnieci Eiropas Ekonomikas zonā. To arī Horvātija vēlas.
Ārlietu komisija tam piekrita, un es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.oktobrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.885.
Līguma mērķis ir novērst cigarešu nelegālu importēšanu, izplatīšanu, pārdošanu un jebkādas citas ar to saistītas nelikumīgas darbības, aizsargāt likumīgu konkurenci cigarešu pārdošanā, kā arī aizsargāt likumīgo cigarešu ražotāju tiesības preču zīmju jomā.
Philip Morris International piekrīt sniegt visu pamatoto palīdzību gan tiešā, gan netiešā veidā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm cīņā pret kontrabandu un viltotām cigaretēm, ieskaitot daļēji arī naudas maksājumus.
Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.oktobrim.
Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Par Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.907.
Šis protokols ir saistīts ar Pasaules Veselības organizācijas konvenciju, kuras mērķis ir pasaulē samazināt ar tabakas izstrādājumu lietošanu saistītu nāves gadījumu un slimību skaitu.
Šis protokols paredz ne tikai novērst visa veida nelegālās tabakas izstrādājumu tirdzniecību, bet arī ieviest kompetentas iestādes veiktu licencēšanu, līdzvērtīgu atļauju un uzraudzības sistēmu attiecībā uz visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras ir iesaistītas tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu ražošanā, importā un eksportā.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja, un aicinu kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.oktobrim.
Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Šie grozījumi precizē regulējumu attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču licenču izsniegšanu, tās atvieglojumiem, kā arī izņēmumiem licenču saņemšanai Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošām iestādēm, ja minētās preces nepieciešamas starptautiskas misijas veikšanai.
Šie grozījumi paredz arī gadījumus, kad stratēģiskas nozīmes preču importa licence nav nepieciešama. Tiks atvieglota arī Latvijas uzņēmumu darbība, jo, nepieprasot importa licenci konkrētām precēm no konkrētām valstīm, vietējiem ražotājiem tiks atvieglota tādu divējāda lietojuma preču ievešana, kas nepieciešamas savas produkcijas ražošanai.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.oktobrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Par Protokolu par 2010.gada 23.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu grozījumiem”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1005. Šie grozījumi novērš līdz šim konstatētos trūkumus, kā arī paredz jaunus principus, piemēram, radinieku kategorijā tiek ietverti arī brālēni un māsīcas. Tiek vienkāršoti savstarpējie braucieni, atsakoties no pierobežu iedzīvotāju saraksta sastādīšanas, kā rezultātā šiem cilvēkiem tiek atvieglots arī administratīvais slogs, jo iepriekš bija jāvēršas divās dažādās iestādēs, lai saņemtu atļauju. Turpmāk ceļošanas dokumentos netiks veiktas arī atzīmes par robežu šķērsošanu.
Ārlietu komisija šo izskatīja, izdiskutēja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu arī kolēģus to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par 2010.gada 23.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.oktobrim.
O.Ē.Kalniņš. Liels paldies!
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, tie ir kārtējie grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šis likumprojekts, kas izstrādāts Aizsardzības ministrijā un iesniegts Saeimā caur Ministru kabinetu, ir izskatīts komisijā.
Šinī projektā grozījumos ir runa par zemessargiem, kuri uz līguma pamata pilda karavīra pienākumus karavīra prombūtnes laikā vai vakances gadījumā.
Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Dolgopolovs. Ņemot vērā, ka taps arī vēl citi grozījumi šinī likumā, komisijas lēmums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.novembri... Šā gada 20.novembri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.novembrim. Paldies.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Atbildīgā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus. Atgādināšu, ka šis likumprojekts paredz niršanas ierobežojumus Baltijas jūrā.
Tātad 1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Panteļējeva priekšlikums, kurš paredz ieviest jaunu terminu “niršana”. Tātad turpmāk mēs zināsim, kas ir niršana. Un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 2. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Līdzīgi atbalstīts ir arī 3. - Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Un 4. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Atbalstīts ir arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) - ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī pēdējo, 8., - Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Un līdz ar to aicinu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Līdaka. Atbildīgā komisija priekšlikumus gaidīs līdz šī gada 15.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.oktobrim.
Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums”. Ļoti cītīgi ir strādājis Saeimas Juridiskais birojs, un mums ir iesniegti 48 priekšlikumi.
1. - bijušā aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Juridiskais birojs ir iesniedzis arī 22.priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. To arī deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 24. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Arī 25. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Arī 26. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 29. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 41.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis komisijā atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 37.priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo, ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 41. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijā atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 48. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Paldies priekšlikumu iesniedzējiem. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Komisijā gaidīsim priekšlikumus līdz šī gada 15.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.oktobrim.
Kolēģi, ir saņemts deputātu Solvitas Āboltiņas, Kārļa Šadurska, Hosama Abu Meri, Aināra Mežuļa un Arta Rasmaņa parakstīts iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav iebildumu.
Turpinām Saeimas sēdi.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija sagatavoja likumprojektu “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, jo mūsu pašu pieņemtajos un atbalstītajos grozījumos likumā “Par tiesu varu” ir paredzēts, ka no šā gada 1.janvāra tiek veikta Augstākās tiesas reorganizācija un reorganizācijas ietvaros tiek likvidēts Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amats. Savukārt Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā šis amats ir minēts un arī Tiesnešu disciplinārās kolēģijas vadītājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks. Tātad šis termins šobrīd... šis grozījums paredz, ka vārdi “Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks” tiek aizstāti ar vārdiem “Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājs”.
Tā kā šīs Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja pilnvaras beidzas 2015.gada novembrī, tad Juridiskā komisija nolēma lūgt Saeimai piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Un, tā kā šis ir arī viens no likumprojektiem, kas attiecas uz tiesu varu un ir obligāti saskaņojams ar Tieslietu padomi, tad vēlos jūs informēt, ka arī Tieslietu padome šādu grozījumu ir atbalstījusi un konceptuāli tātad atbalsta to, ka mēs to iespējami ātri varētu arī pieņemt.
Tā ka es lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vispirms balsosim par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Un komisija ir lūgusi to atbalstīt arī pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.oktobris, un izskatīšana Saeimas 8.oktobra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.oktobrim, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - šā gada 8.oktobris.
Kolēģi, saistībā ar šodien paredzētajām atbildēm uz deputātu jautājumiem informēju, ka tika saņemts deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”. Uz to ir saņemta rakstveida atbilde, bet tā iesniedzējus neapmierina. Taču Ministru prezidente informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projekta ieviešanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.
Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.
Deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Zariņa, Agešina un Artūra Rubika jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovska kungam un ārlietu ministram Rinkēviča kungam. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā”. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministrs informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Pimenova, Ribakova, Urbanoviča, Elksniņa un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par akciju sabiedrības Air Baltic Corporation parakstīto līgumu ar Bombardier Inc.” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Līdz ar to, kolēģi, man jūs jāinformē, ka šodien paredzētā jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.
Ir saņemti arī deputātu jautājumi.
Deputāti Igors Pimenovs, Vitālijs Orlovs, Andrejs Klementjevs, Artūrs Rubiks un Jānis Ādamsons ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par nepilngadīgo Latvijas pilsoni Katrīnu Brici, kuru notur Lielbritānijas sociālais dienests”. Jautājumu nododam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam atbildes sniegšanai.
Deputāti Inguna Sudraba, Silvija Šimfa, Aivars Meija, Ringolds Balodis un Arvīds Platpers ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību”. To nododam izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai.
Deputāti Inguna Sudraba, Silvija Šimfa, Aivars Meija, Ringolds Balodis un Arvīds Platpers ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram”. To nododam satiksmes ministram Anrijam Matīsam atbildes sniegšanai.
Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Viedās specializācijas stratēģiju”. To nododam Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai, un Ivars Zariņš, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 119.panta septīto daļu, ir lūdzis dot viņam vārdu motivācijas sniegšanai... izskaidrošanai.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Šodien mēs apspriedām ziņojumu par ilgtspējīgu attīstību. Diskusijas procesā valdības vadītāja karstasinīgi, drosmīgi centās apgalvot, ka mums ir Viedās specializācijas stratēģija.
Tā kā, izņemot valdību, neviens cits to nav redzējis, mēs pazemīgi lūdzam valdību iesniegt mums šo dokumentu, jo vismaz pusgadu Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijā, kuras vairākās sēdēs piedalījās gan Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji, gan Latvijas Organiskās sintēzes institūta pārstāvji, gan Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pārstāvji (tās ir mūsu vadošās zinātniskās institūcijas!), nevienam nav bijusi iespēja to redzēt, un mēs to tā arī neesam spējuši dabūt līdz šim. Ļoti ceram, ka šoreiz tas izdosies un ka premjeres kundze mums varēs iesniegt šo stratēģiju, saskaņā ar kuru tad notiks visa mūsu tālākā skaistā izaugsme.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde turpināsies tūlīt Sarkanajā zālē - tieši pēc vienas minūtes, nevis tajā laikā, kāds agrāk bija izziņots. Tātad Eiropas lietu komisijas sēdes turpinājums tūlīt - Sarkanajā zālē. Tiekamies tur!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Artuss Kaimiņš, Nellija Kleinberga, Rihards Kols, Vilnis Ķirsis, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Igors Pimenovs, Edgars Putra, Jānis Trupovnieks un Mihails Zemļinskis. (No zāles dep. M.Zemļinskis: “Šeit!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 5. sēde
2015. gada 1. oktobrī
Datums: 01.10.2015 11:17:55 bal001
Par - 46, pret - 3, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 01.10.2015 11:29:45 bal002
Par - 56, pret - 11, atturas - 14. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (354/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 01.10.2015 11:34:59 bal003
Par - 24, pret - 12, atturas - 26. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (356/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 01.10.2015 11:36:17 bal004
Par - 17, pret - 10, atturas - 30. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (364/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 01.10.2015 11:50:15 bal005
Par - 26, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā (2/P12)
Datums: 01.10.2015 11:51:49 bal006
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patentu likumā (324/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 11:52:53 bal007
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (325/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 11:53:54 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dizainparaugu likumā (326/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 11:55:03 bal009
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (328/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 11:56:56 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (288/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 11:58:21 bal011
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (314/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 11:59:43 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (262/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:01:09 bal013
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu (335/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:01:38 bal014
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu (335/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:02:20 bal015
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu (335/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 01.10.2015 12:03:44 bal016
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību ... (336/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:04:27 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju ... (336/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:05:16 bal018
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju ... (336/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 01.10.2015 12:06:34 bal019
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (31/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:09:27 bal020
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona 32,3. km (300/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:10:35 bal021
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā (261/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:12:43 bal022
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free ... (279/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:14:14 bal023
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu (283/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:15:47 bal024
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (285/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:17:38 bal025
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par 2010. gada 23. augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo ... (306/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:19:12 bal026
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (312/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:21:26 bal027
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (233/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:26:41 bal028
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums (194/Lp12), 2.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:29:12 bal029
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (392/Lp12), 1.lasījums
Datums: 01.10.2015 12:29:35 bal030
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (392/Lp12), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2015.gada 1.oktobrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par to, kas sēdē tika skatīts un kādi lēmumi pieņemti, jums pastāstīs Saeimas deputāti.
Tātad tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”.
Pirmajai šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien par Saeimas sēdes darba kārtības centrālo un nozīmīgāko jautājumu vajadzēja kļūt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ziņojumam par to, kā mums valstī līdz šim veicies ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izpildi, tas ir, par to, kas ir paveikts, kur mēs esam nonākuši un kurp virzīsimies tālāk. Diemžēl nācās vilties un konstatēt, ka darbs ir izdarīts pavirši, bez pienācīgas atbildības, un turklāt jāsecina, ka šoreiz pat nebija ievērotas likumā noteiktās prasības. Kā jau pavadvēstulē godīgi atzīts, Ministru prezidente ir iesniegusi Pārresoru koordinācijas centra izstrādātu informatīvo ziņojumu ar Ministru prezidentes parakstītiem ievadvārdiem lasītājiem, nevis Ministru prezidentes ikgadējo ziņojumu, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis. Pēc būtības Saeimā iesniegtais dokuments ir klasiska atrakstīšanās, kurā demonstrēta klaja vienaldzība par to, kas notiek ar valsts attīstību. Te nav redzams, vai valsts līderis vēlas kaut ko darīt, lai situāciju mainītu. Tāpēc mēs aicinājām Ministru prezidenti godīgi atzīt nepadarīto, atsaukt šo ziņojumu un iesniegt kvalitatīvi sagatavotu ikgadējo Ministru prezidentes ziņojumu. Ziņojums arī kārtējo reizi parāda šīs valdības nespēju izvirzīt skaidrus mērķus un iedvesmot ierēdņus tos sasniegt. Mums trūkst skaidras nodokļu, izglītības, ostu attīstības politikas un konkrētas darbības, lai aizstāvētu Latvijas valsts nacionālās intereses. Tieši tāpēc mēs esam uzdevuši izglītības un zinātnes ministrei deputātu jautājumus par zinātnes attīstību un tās finansēšanu, par iemesliem bērnu interešu izglītības finansējuma samazināšanai; esam iesnieguši jautājumus, kas skar ostu un tranzīta politiku un Satiksmes ministrijas kopējo redzējumu par šīs jomas tālāko attīstību.
Runājot par citiem šodien izskatītajiem jautājumiem, vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz “No sirds Latvijai” atbalstītajiem grozījumiem, kas skar deputātu un citu amatpersonu atalgojuma iesaldēšanu. Mēs uzskatām, ka situācijā, kad budžetā nav naudas, lai palielinātu pensijas, paaugstinātu atalgojumu skolotājiem un mediķiem, deputātu algu paaugstināšana nav pieņemama. Diemžēl jāsecina, ka arī šajā budžetā izpildvara nav pieņēmusi nopietnus un pārdomātus lēmumus par pedagogu atalgojuma palielināšanu un kārtējo reizi tiek piemirsts, ka šādi lēmumi ietekmē arī nākamo paaudzi.
Mēs šobrīd nevaram ietekmēt pedagogu atalgojumu, bet varam spert vienu mazu soli, lai celtu pedagogu prestižu, Skolotāju dienā pateicoties viņiem par darbu. Un tāpēc “No sirds Latvijai” oktobrī rīko akciju “Apciemo savu skolotāju”, lai ikviens no mums izrādītu cieņu savam skolotājam, tādējādi kopumā novērtējot Latvijas pedagogu ieguldījumu. Aicinu ikvienu no mums aiziet, uzrakstīt vai piezvanīt un pateikt savam skolotājam paldies. Arī vārds “paldies” var sniegt papildu motivāciju mūsu skolotājiem. Viņi ir svarīgi, un lai vienmēr būtu sirdsgudri pedagogi arī mūsu bērniem un mazbērniem! Sirsnīgi sveicu mūsu pedagogus Skolotāju dienā! Pateicos.
Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabas kundzei.
Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J.Viļums (LRA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gribu tiešām pateikt paldies jums, ka jūs sekojat politiskajiem procesiem Latvijā un droši vien liela daļa no jums ir sekojuši visai sēdei. Un, ja jūs sabiedriski aktīvi esat savā pašvaldībā, esat iesaistījušies nevalstiskajā organizācijā vai partijā, vēl jo lielāks paldies jums! Bet, ja jūs vēl neesat to izdarījuši, tad tiešām aicinu jūs to darīt, jo, kā redzat, darāmo darbu ir daudz un arī pašreizējie politiķi un valdība netiek ar tiem galā. Un par to, ka valdība netiek galā ar saviem izvirzītajiem darbiem, mēs varējām pārliecināties arī šodien Saeimā, uzklausot Straujumas kundzes informatīvo ziņojumu. Viņa gan norādīja, ka šodienas darbā rītdiena redzama. Tiešām tajā šodienas darbā rītdienas gaišo pusi ir diezgan grūti ieraudzīt, tomēr, protams, tika uzskaitīts, ka prioritātes mūsu valstī ir tautsaimniecības izaugsme, ģimenes labklājība, valsts drošība. Par katru no šiem jautājumiem varētu runāt un norādīt uz trūkumiem.
Par valsts drošību. Protams, pēdējā laikā īpaši aktīvi tiek apspriests patvēruma meklētāju jautājums, un vakar mums frakcijā bija tikšanās ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri. Godīgi sakot, liela skaidrība... lielāka skaidrība no tā visa mums arī nav radusies, un pieminēšu tikai vienu mazu epizodi, ka nupat darba grupā esot apspriests, ka nepieciešami divus miljonus lieli ieguldījumi patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, lai sakārtotu tur esošo dzīvojamo fondu, lai tādējādi varētu tur pieņemt vairāk šo patvēruma meklētāju. Mūsuprāt, šāds ieguldījums divu miljonu apjomā varbūt tomēr būtu lieks. Iespējams, varētu atrast citus risinājumus. Mēs, protams, valsts sekretārei tos uzreiz ieteicām, un valsts sekretāre solīja tos apdomāt. Ceram, ka tiešām tiks atrasts kāds labāks risinājums.
Bet nu atgriežos pie šodiendienas sēdes un Straujumas kundzes informatīvā ziņojuma. Protams, ziņojumā tika uzsvērts, ka valdībai esot svarīga gan izglītība, gan veselība un tikšot ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, par ko tika daudz runāts. Vai tiešām tā tiks ieviesta, rādīs laiks, rādīs rītdiena.
Katrā ziņā gribētos pievērsties arī tādam jautājumam kā nevienlīdzības mazināšana, ko it kā valdība ir norādījusi kā vienu no savām galvenajām prioritātēm. Tomēr, kā šodien arī Cilinska kungs ļoti precīzi norādīja, pašreiz 2014.gada rādītāji, visi šie dažādie koeficienti parāda, ka nevienlīdzība nevis mazinās, bet – tieši otrādi! – palielinās. Nevienlīdzība mūsu valstī jau ir pielīdzināma sliktākajiem piemēriem Eiropā.
Un pavisam īsi par minimālās algas celšanu uz 370 eiro, ko paredz valdība nākamā gada budžetā. Reģionos privātajiem uzņēmējiem tas radīs nopietnas problēmas, un viņi vienkārši būs spiesti vai nu ieiet ēnu ekonomikā, vai vienkārši atlaist kādus darbiniekus. Respektīvi, valdības darbība, šāda rīcība tikai pasliktinās situāciju reģionos un vienkārši samazinās darba vietas privātajā sektorā.
Un attiecībā tieši uz reģioniem es savā runā norādīju, ka šis informatīvais ziņojums, ko Straujumas kundze šodien mums prezentēja, satur 232 reizes vārdu “reģions”, tomēr šajā ziņojumā vārds “reģions” tiek “locīts” dažādos veidos – pasaules reģioni, Baltijas valstu reģions, Ziemeļvalstu reģions... Protams, tiek piesaukta arī Rīga, Pierīga... galvaspilsētas reģions un it kā mums tā tradicionāli labāk zināmie – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģions. Tomēr vēlreiz vēlos uzsvērt, ka nedz valdībā, nedz arī Saeimā, nedz vispār Latvijā mums termins “reģions” nav skaidri definēts. Katrs šo terminu, jēdzienu “reģions” skata pa savam, un tas apstāklis vienkārši rada sajukumu un nekādā veidā neveicina to mērķi – reģionālo attīstību un reģionālo vienlīdzību un tā tālāk.
Un visbeidzot. Protams, gribu pieminēt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas ierosināto jautājumu par atalgojuma, nu, teiksim tā, necelšanu, iesaldēšanu, jo, mūsuprāt, izaugsmes tempi valstī nav pietiekoši augsti. Lai gan vidējā alga it kā formāli pieaug, tie izaugsmes tempi nav tik augsti, kā gribētos un kā tika gaidīts. To tiešām mēs redzam atkal tajos pašos reģionos, un arī Valdības deklarācijā mēs redzam, ka pietrūkst... Gan Valdības deklarācijā, gan budžetā mēs redzam, ka “pietrūkst līdzekļu valsts aizsardzībai, Latvijas kā Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībai, ceļu infrastruktūrai, skolotāju algām, veselības aprūpei, iekšlietu nozarei, tam pašam reģionu atbalstam.” Tas ir citāts. Un pietrūkst līdzekļu pensiju indeksācijai un tā tālāk... veselai virknei... Kā jau teicu, līdzekļu trūkst, un turklāt mēs redzam, ka budžetā tiek paredzēts nodokļu pieaugums. Tas nozīmē, ka nav morālu tiesību palielināt algas Saeimā un citās valsts struktūrās. Ja līdzekļu trūkst, tad, mūsuprāt, būtu koleģiāli un tikai loģiski, ja valsts šādā gadījumā nepalielinātu savas algas un būtu solidāras ar visu sabiedrību.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ministru prezidente Laimdota Straujuma šodien Saeimu iepazīstināja ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam un Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojumu. Ziņojumā tika iekļauti septiņi bloki, to skaitā valsts attīstības būtiskāko stratēģisko mērķu sasniegšanas izvērtējums, tautsaimniecības izaugsme, cilvēkkapitāls un drošumspēja, teritoriju attīstība un ilgtspēja, valsts drošība un citas tēmas.
Frakcija SASKAŅA detalizētāk pārrunās šos jautājumus ar Ministru prezidenti nākamnedēļ trešdien, 7.oktobrī, kad Laimdota Straujuma piedalīsies mūsu frakcijas sēdē.
Tagad par grozījumiem likumos. Šodien nulles lasījumā tika pieņemti grozījumi Sporta likumā un Krimināllikumā, kuri paredz kriminālatbildību, tātad arī brīvības atņemšanu, par manipulācijām ar sporta sacensībām. Saskaņā ar likumprojektu manipulācijas ar sporta sacensībām ir jebkāda darbība, kas vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu vai kas izdarīta ar nolūku ietekmēt sporta sacensību gaitu vai rezultātu. Saeima turpina strādāt ar šo likumprojektu.
Tagad par citiem iespējamiem grozījumiem likumos. Valsts policija apsver iespēju rosināt likuma grozījumus, lai ierobežotu mobilā telefona lietošanu, atrodoties pie stūres. Šogad Ceļu policija noformējusi 2408 protokolus autovadītājiem, kuri, atrodoties pie stūres, izmantojuši savus mobilos tālruņus saziņai sociālajos tīklos, e-pasta pārbaudei vai sarunām. Iespējams, ka viens no iemesliem autovadītāju nevērībai pret ceļu satiksmes jomā pieaugošo problēmu – mobilajiem telefoniem – ir pārāk maiga sodu sistēma. Latvijā par šāda veida pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz 15 eiro un brīdinājums. Salīdzinājumam: kaimiņvalstī Igaunijā naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz pat 200 eiro. Līdz ar to mēs parlamentā gaidīsim Valsts policijas priekšlikumus.
Un pēdējais, ko šodien vēlos pateikt. Tuvojas Skolotāju diena – profesionālie svētki, kuri 2007.gadā tika iekļauti, pareizāk sakot, atjaunoti kalendārā pēc SASKAŅAS priekšlikuma. Godātie skolotāji, frakcijas SASKAŅA vārdā sveicu jūs profesijas svētkos – Skolotāju dienā! Vēlu panākumus, pacietību, radošumu un vienmēr mīļus audzēkņus. Lai gandarījums un prieks visam jūsu darba mūžam!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi minēja, šodien nozīmīgākais jautājums bija valdības atskaite par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2013.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam un Valdības deklarācijas īstenošanu. Mans viedoklis par šo ziņojumu atšķiras no dažiem iepriekšējiem viedokļiem. Manuprāt, tas bija ļoti nozīmīgs ziņojums, un es gribu teikt paldies Pārresoru koordinācijas centram par šā ļoti vērtīgā materiālā sagatavošanu, kas noteikti noderēs mums arī tālākajā darbā, skatot arī budžetu, kurš šajā nedēļā ir nokļuvis līdz Saeimai. Tātad mums arī šeit liels darbs priekšā.
Skatot šo dokumentu, tomēr ir jāņem vērā, ka vairākās jomās – vairākās nozīmīgās jomās! – mēs tomēr atpaliekam no tiem mērķiem, kuri ir noteikti Nacionālajā attīstības plānā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un kuri attiecas gan uz nevienlīdzības mazināšanu, gan arī uz apstrādes rūpniecības daļas proporciju iekšzemes kopproduktā, kas drīzāk mazinās tā vietā, lai pieaugtu. Un droši vien tas tā notiek tāpēc, ka arī izdevumi pētniecībai un attīstībai mums diemžēl atpaliek no plānotā.
Tie ir jautājumi, par kuriem būs jādomā valdībai turpmākajā darbā un kuri būs jāņem vērā, arī budžetu skatot, jo budžeta paketē ir virkne priekšlikumu, kas, ja tos pieņems, varētu nevienlīdzības indeksus mazināt. Šie indeksi ir tādi: jo lielāks ir šis indekss, jo lielāka ir nevienlīdzība, par kuru šis indekss liecina.
Šajā ziņojumā mēs redzam arī vienu indeksu, kas liecina, ka ir viena joma, kurā jau visi plāni ir pārsniegti, – tas ir kultūras pasākumu apmeklētāju skaits. Prieks par to! Bet noteikti mums būtu jāuzmanās, lai PVN palielināšana kultūras pasākumiem būtiski nesamazinātu šo indeksu tuvākajos gados.
Attiecībā uz algu pieaugumu dažādām amatpersonām Nacionālās apvienības viedoklis ir tāds, ka patiešām šobrīd, kad mēs virknē jomu esam spiesti iet uz konsolidāciju, nebūtu pareizi palielināt algas Saeimas deputātiem. Vienlaikus tomēr arī nebūtu pareizi samazināt šo pieaugumu citām amatpersonām, par kuru darbu varbūt nav īpašu pretenziju. Katrā gadījumā mums ir jāskatās, lai valsts pārvalde būtu spējīga konkurēt ar privāto sektoru. Bet šinī gadījumā tomēr būtu bijis pareizi deputātu algas vismaz uz šo gadu iesaldēt.
Un visbeidzot es arī vēlos Nacionālās apvienības vārdā apsveikt skolotājus Skolotāju dienā. Un es ceru, ka Saeimai izdosies vienoties par skolotāju algu reformu, kas arī varētu būt viens no soļiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, vēl labākas izglītības nodrošināšanai nākotnē, jo īstenībā jau izglītība nemaz tik slikta pie mums nav.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, arī es nevaru nepateikt dažus vārdus par ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Valdības deklarācijas īstenošanu.
Mans skatījums gan nav līdzīgs tam, kāds bija Viļuma kungam, kurš acīmredzot dēļ tā, ka nav ko darīt, ņēmis un skaitījis, cik vārdu “reģions” ir šajā visai apjomīgajā dokumentā. Mani vairāk interesēja skaitļi un tabulas, un to šajā dokumentā ir ļoti daudz. Un ir jāpiekrīt tam vērtējumam, ka Straujumas kundzes uzstāšanās viesa tādu piesardzīgu optimismu par Latvijas turpmāko attīstību. Aug valsts konkurētspēja. Tā aug lēni, bet ļoti, ļoti noteikti. Un tas tātad liecina par to, ka mūs negaida nekāda ekonomikas pārkaršana, ka mūs gaida lēns, pacietīgs augšupejas periods. Un tas viss ir jāskata arī tajā kontekstā... saistībā ar to situāciju, kāda veidojas šobrīd – šajā Eiropas reģionā (atkal jāsauc šis vārds, jāsaka – “reģionā”). Varbūt kādreiz mēs cerējām, ka īsi un ātri varēs beigties viss šis sankciju karš ar Krieviju un ka atjaunosies varbūt mūsu eksports uz Krieviju. Nē, acīmredzot šis sankciju karš nebeigsies tik drīz. Latvija ir spējusi jau šī un pagājušā gada laikā tomēr visai ievērojami pārkārtot savas eksporta plūsmas un šo uz Krieviju vērsto eksporta plūsmu ievērojamo samazinājumu kompensējusi ar eksportu uz Eiropas Savienību un arī citām valstīm – uz citām valstīm pat ievērojamāk nekā uz Eiropas Savienību. Līdz ar to var teikt, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, un mums pacietīgi, lēni ir jāturpina ceļš, lai noķertu, teiksim tā, Eiropas kaut vai vidējo rādītāju, kurš mums tuvojas, nevis attālinās. Un tā ir tā labā ziņa.
Runājot par patvēruma meklētāju jautājumu, kurš joprojām ir ļoti aktuāls, jāteic, ka vakar arī man bija tā iespēja iztaujāt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Pētersoni-Godmani un redzēt šo patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, kurš zināmā mērā šokē sabiedrību ar ļoti lielu skaitli: 16 miljoni... Tātad 16 miljoni tiks tērēti, lai uzņemtu nedaudz vairāk kā 500 bēgļus. Bet es aicinu raudzīties uz šo skaitli no citas puses. Ir jānodala investīciju daļa un šie, teiksim tā, ikdienas tēriņi. Ir skaidrs, ka bēgļu plūsma ir un būs neatkarīgi no tā, kas notiek Sīrijā vai kur citur. Latvijai jābūt tam gatavai, un tas ir tikai prātīgi – iedarbināt un nolikt, teiksim, uz pareizām sliedēm pašu sistēmu. Tātad šajos 16 miljonos ir... Es teiktu tā – vismaz puse šīs naudiņas tiks tērēta būtībā investīcijās, sistēmas izveidei, un šī sistēma darbosies ne tikai ar šiem 500 – nedaudz vairāk kā 500 – bēgļiem, bet arī vēl tālākā nākotnē – pēc gadiem pieciem, sešiem, septiņiem. Es neticu, ka īslaicīgās patvēruma meklētāju uzturēšanās punkts “Mucenieki” būtu mums neaktuāls. Es domāju, ka būs aktuāls. Šīs kapacitātes celšana un centra labiekārtošana, kā arī moderno tehnoloģiju, teiksim, piesaiste informācijas vākšanai par konkrētiem bēgļiem – tas viss ir vajadzīgs un būs vajadzīgs arī tad, kad mēs būsim, teiksim tā, palaiduši savā dzīvē šos 530 bēgļus. Līdz ar to šis dalījums – 30 tūkstoši uz vienu bēgļi, vienu galviņu, – ir pilnīgi nepareizs un, šādi rēķinot, mēs būtībā radām zināmu mulsumu.
Runājot par trešo šodien Saeimas sēdē varbūt tādu visdiskutablāko jautājumu, tātad par deputātu algām, es teikšu, ka tomēr mēs visu laiku it kā paģēram, ka deputātiem vienmēr ir jālasa šis uzraksts “Viens likums – viena taisnība visiem”. Latvijā ir likums – Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums –, kurā noteikts, ka visu šo valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu alga ir sasaistīta ar aizpagājušā gada vidējo tautsaimniecībā izmaksāto algu līmeni. Tas atbrīvo deputātus no, manuprāt, tāda visai pazemojoša akta kā balsošana un lemšana par savu algu. Alga valstī ir pieaugusi, un automātiski palielinās arī deputātu algas. Atgādināšu, ka savulaik, jau krīzes laikos, deputātu algas tika, kā saka, uz diviem gadiem iesaldētas un sanāca apmēram tā kā tajā gadījumā ar kaķi: ja jums izbeidzas kaķa barība ledusskapī, jūs izdomājat – kaķi ieliksim saldētavā, lai viņš pagaida, kamēr aiziesim uz veikalu un atnesīsim viņam barību. Nu, kad barība nopirkta, izņem kaķi no saldētavas – vairs neņaud, beigts un pagalam! Un šeit tāpat ar šo iesaldēšanu sanāca: pēc diviem gadiem bija pilnībā jāmaina visa deputātu atalgojuma sistēma, jo atgriezties atpakaļ pie esošās bija praktiski neiespējami, jo šis pieauguma skaitlis bija ļoti, ļoti mulsinošs. Un, ja arī šobrīd apturētu, teiksim, šo algu pieaugumu uz vienu gadu, nākošajā gadā mēs pilnīgi noteikti atgrieztos pie daudz karstākām debatēm, jo... Es ticu... vēl jo vairāk tagad, kad noklausījos Straujumas ziņojumu šodien, es ļoti ticu, ka algu līmenis Latvijā būtu cēlies vēl un ka līdz ar to būtu daudz karstākas debates, jo šis algas pielikums deputātiem sanāktu teorētiski daudz lielāks.
Ja Mūrnieces kundzei bija tāda vēlme samazināt deputātu algas, tātad, ja viņa uzskatīja, ka deputātiem jāsaņem mazāk, bija ļoti vienkāršs variants – samazināt šo koeficientu, ar kuru tad jāreizina vidējās algas lielums, lai iegūtu deputāta algu. Nebūtu 3,2, bet būtu, teiksim, 3,1... Un tad viss būtu kārtībā – nebūtu izkropļots likums, un būtu panākts arī, teiksim, sirdsapziņas princips, kuru Mūrnieces kundze minēja. Kaut gan, runājot par sirdsapziņu, man jāteic, ka manā priekšā ir izdruka ar balsojumu: raugiet, Nacionālā apvienība, kā izrādās, uzskata, ka runāt par sirdsapziņu drīkst tikai viņi, jo analoģisks Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegts likumprojekts par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (faktiski tas ir tāds pats kā Nacionālās apvienības iesniegtais!) nav guvis deviņu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu. Tātad ir tā: “Ja mēs runājam par sirdsapziņu, tad viss ir kartībā, bet, ja kāds cits, – nē, mēs esam pret.” Ļoti dīvaina situācija!
Un vēl dīvaināku situāciju rada tas, ka Mūrnieces kundze vieglu roku parakstīja pieprasījumu Finanšu ministrijai pēc algu budžeta palielinājuma Saeimai un pēkšņi viņā pamodās sirdsapziņa. Droši vien tā sirdsapziņa viņā pamodās tad, kad viņa brauca ar mersedesu uz mājām.
Es šeit gribētu runāt tikai par to, ka ir jābūt kaut kādai loģikai. Mani pilnīgi apmierina arī pašreizējais atalgojuma līmenis Saeimas deputātiem, bet nedrīkst populistiski kropļot likumu un uz deputātiem dažu likumu atkal jau neattiecināt. Tas nav labas likumdošanas prakses princips.
Nu, un visubeidzot, protams, gribu apsveikt visus skolotājus un arī... Šodien paskatos kalendārā: vai, šodien taču ir Starptautiskā senioru diena! Tad nu sveicu šodien arī visus seniorus un vēlu jums jauku atvasaru! Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks atkal runāties ar jums un dalīties ar viedokli.
Šodien Saeimas sēdē par centrālo un diskutētāko jautājumu izvērtās, protams, premjeres ziņojums. Taču, tā kā kolēģi jau ļoti plaši pastāstīja par dažādiem aspektiem, neiedziļināšos varbūt konkrētās detaļās, bet, protams, mēs varam skatīties uz dažādiem mīnusiem un plusiem. Taču vēlos atgādināt, ka par cilvēku runā viņa darbi. Kontekstā ar nākamā gada budžetu varam redzēt, ka gan premjere, gan Ministru kabinets meklē vislabākos iespējamos risinājumus, lai apmierinātu vēlmes pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Protams, ar ierobežotiem resursiem to nav viegli sasniegt, taču tiek rasti dažādi risinājumi, lai novērstu nodokļu nevienlīdzību, netaisnību, ieviestu diferencēto neapliekamo minimumu, un tādēļ sekosim līdzi, kādus lēmumus pieņems deputāti, šķetinot nākamā gada budžetu, un tad spriedīsim par darbiem. Tādēļ vēlos pēc premjeres uzrunas uzslavēt premjeri un viņas sniegto ziņojumu.
Otrs. Protams, viens no centrālajiem jautājumiem bija tas, ko kolēģis Līdakas kungs jau izklāstīja, – par algām. Vēlos vienkārši atgādināt... Atceros, ka pirms pāris gadiem, kad šis jautājums tika pacelts, Nacionālās apvienības deputāti solīja ik mēnesi šo pieaugumu ziedot kādai organizācijai, kādam mērķim. Diemžēl, man liekas, neatceros vai nezinu, ka tas būtu ticis darīts, tādēļ vairāk tas varētu tikt uzskatīts par tādu no atsevišķu deputātu puses neveiksmīgu mēģinājumu iegūt lētu popularitāti. Un, redzot to, ka pat arī pašas frakcijas deputāti šos priekšlikumus neatbalsta... tad diemžēl sanāca tāds fiasko.
Tā kā esmu Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, es vēlos īpaši pievērst uzmanību tam, ka šodien noteikti tika panākta virzība uz spēļu sarunāšanas ierobežošanu, jo, kā jau tika minēts Saeimas sēdē, skaitļi ir diezgan ievērojami: uz Latvijas virslīgas spēlēm futbolā no visas pasaules tiek liktas likmes apmēram 2,1 miljona eiro vērtībā. Un, tā kā ir bijuši daudzi ļoti skaļi gadījumi ar spēļu sarunāšanu, šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība, un šodien esam panākuši jau vienu solīti tuvāk godīgām... uz godīgu sportu, godīgām spēlēm. No šodienas ir sākta virzība, lai ieviestu jaunu definīciju jēdzienam “sporta spēļu sarunāšana”, kā arī paralēli Krimināllikumā noteiktu sodus – līdz vienam, līdz trijiem, līdz pieciem gadiem cietumsoda – par dažāda veida spēļu sarunāšanu un manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem.
Prieks, ka arī federācijas ir ļoti ieinteresētas, lai šis likums stātos spēkā, lai šie ierobežojumi sāktu darboties pēc iespējas ātrāk un varētu novērst šīs manipulācijas.
Nākamais jautājums, kuram es vēlos pievērst uzmanību. Šonedēļ Sporta apakškomisijas sēdē uzklausījām... Saeimā esam saņēmuši un Sporta apakškomisijas sēdē uzklausījām Ukrainas pilsoņa Ruslana Koņečņija pieteikumu par lūgumu uzņemt viņu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Vēlos pieminēt, ka viņš ir 26 gadus jauns puisis, kurš zem Latvijas valsts izlases karoga jau startējis sacensībās, ir uzvarējis, ieguvis pirmo vietu Pasaules kausa izcīņas posmā Kairā, 10.vietu Pasaules kausa izcīņas posmā Budapeštā. Un nākamajā nedēļā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tiks izskatīts jautājums par pilsonības piešķiršanu viņam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Tādēļ ceru, ka mums būs viens jauns, kārtīgs pilsonis un cilvēks, ar kuru var lepoties.
Papildus, protams, sveicieni visiem skolotājiem Skolotāju dienā! Sveicieni – personīgi sveicieni – Valmieras, Vidzemes skolotājiem, visiem Latvijas skolotājiem! Un, protams, sveicieni arī senioriem Senioru dienā.
Paldies. Un uz tikšanos nākamreiz!
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!