Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2015.gada 29.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2015.gada 29.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Aleksandra Jakimova 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” un izskatīt šo lēmuma projektu pirms pirmā darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Pieci deputāti - Šadurskis, Upenieks, Loskutovs, Lejiņš un Kursīte - lūdz veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā - izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”” un iekļaut to 2016.gada 14.janvāra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt deputāti Šadurskis, Trupovnieks, Putra, Sudraba un Parādnieks lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”. (Tas lūgums ir ar roku rakstīts, grūti izlasīt.) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību.

Lēmuma projekts “Par Aleksandra Jakimova 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi 12.Saeimas deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, kā arī deputāta amata kandidāta Aleksandra Jakimova iesniegumu par to, ka viņš piekrīt uzņemties 12.Saeimas deputāta amata pienākumus. Komisija vienbalsīgi atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu “Par Aleksandra Jakimova 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu Aleksandru Jakimovu dot svinīgo solījumu.

A.Jakimovs.

Es, Aleksandrs Jakimovs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aleksandra Jakimova 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicu deputātu Jakimovu un aicinu ieņemt vietu Sēžu zālē! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bites, Viļuma, Kleinbergas, Ruka un Šica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ingai Bitei. Viņa pieteikusies runāt “par”.

I.Bite (LRA).

Labrīt, godātie kolēģi! Šobrīd Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta trešā daļa nosaka, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem persona, kura nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Pabalstu turpina izmaksāt, ja šī persona mācās, līdz 24 gadu vecumam. Likums paredz, ka pabalsta izmaksu pārtrauc neatkarīgi no vecuma tad, ja persona stājas laulībā. Šī norma ir diskriminējoša, tā vērsta pret tām personām, kuras izvēlas savu dzīvi saistīt ar otru cilvēku juridiski oficiālā veidā - laulībā. Iespējams, ka šīs normas mērķis ir bijis pateikt, ka personai vairs nav nepieciešams sociālā nodrošinājuma pabalsts tad, ja tā ir izveidojusi savu ģimeni. Diemžēl man jāsaka - daudzi uzskata, ka ģimeni var izveidot arī citādi. Ir cilvēki, kuri dzīvo kopā bez laulības noslēgšanas, un tādā veidā tie, kuri laulību noslēdz, tiek nostādīti nevienlīdzīgā un diskriminējošā situācijā salīdzinājumā ar tiem, kuri nevēlas laulību slēgt, bet dzīvo kopā tāpat.

Gatavojot likumprojektu, mēs jautājām Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrai: cik ir šādu gadījumu, kad pabalsta izmaksa ir pārtraukta tādēļ, ka persona stājusies laulībā? Diemžēl jāteic, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbildi uz šo jautājumu nevarēja sniegt. Līdz ar to mēs arī nevaram izrēķināt iespējamo likumprojekta ietekmi uz budžetu. Tomēr es uzskatu, ka šī ietekme ir vairāk simboliska - tā vairāk novērš diskriminējošo situāciju, nevis reāli ietekmē budžetu.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu nediskriminēt jauniešus, kuriem laulība ir vērtība un kuri vēlas šo derību slēgt, un lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Bitei.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? (No zāles: “Jā, ir gan!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bites, Viļuma, Kleinbergas, Ruka un Šica iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 22, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ķirša, Jansona, Viļuma, Šulca... ā, es atvainojos, šis ir izslēgts no darba kārtības, bet man tas mapē vēl joprojām ir. Mana kļūda!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bondara, Liepiņa, Kaimiņa, Ruka, Kleinbergas un Šica iesniegto likumprojektu “Par Iekšējās drošības biroja likuma atcelšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jānim Rukam. Viņš runās “par”.

J.Ruks (LRA).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Latvijas Reģionu apvienība, tāpat kā valdošā koalīcija, uzskata, ka ierēdņu skaitu valsts pārvaldē ir nepieciešams pārskatīt, nepieciešams izvērtēt katra valsts pārvaldē nodarbinātā funkcijas un pēc būtības nepieciešama valsts pārvaldes optimizācija.

Diemžēl jāteic, ka šī nav pirmā reize, kad valdības vārdi nesaskan ar darbiem. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība aicina atcelt Iekšējās drošības biroja likumu divu galveno iemeslu dēļ: netiek sasniegti mērķi, kādi tika norādīti, šo likumu pieņemot, un tiek nelietderīgi izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda.

Atgādināšu, ka likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” anotācijā rakstīts, ka, ievērojot Latvijā iedibinātās sistēmas atbilstību tiesas judikatūrā noteiktajiem efektīvas izmeklēšanas kritērijiem, kā viens no šādiem kritērijiem uzsvērts izmeklēšanas neatkarības kritērijs. Proti, personām, kuras veic izmeklēšanu, ir jābūt neatkarīgām no personām, kuras ir iesaistītas izmeklējamā incidentā. Tas ietver ne tikai neatkarību no institucionāla un hierarhiska rakstura saitēm, bet arī acīmredzamu neatkarību, kas izpaužas pierādījumu kritiskā novērtēšanā.

Šī kritērija kontekstā attiecībā uz izmeklēšanas iestādēm, kurās tiek izmeklēti faktiski šīs pašas iestādes amatpersonu izdarītie noziedzīgie nodarījumi, interešu konfliktu varētu konstatēt Valsts policijas, Drošības policijas, Finanšu policijas, Militārās policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts robežsardzes veikto izmeklēšanu laikā.

Savukārt Iekšējās drošības biroja likuma 4.pantā par biroja funkcijām rakstīts: “Biroja funkcijas ir atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījuši [..] Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbinieki, izņemot Drošības policijas amatpersonas un darbiniekus [..].”

Tātad uzstādītais mērķis izveidot Iekšlietu ministrijas pakļautībā vienu iestādi, kas nodarbotos tikai ar tādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu, kas izdarīti, pildot dienesta pienākumus, un saistīti ar vardarbību, acīmredzami netiek sasniegts.

Vienlaikus Drošības policija arī ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, un tai ir izmeklēšanas tiesības attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts tiesībaizsardzības iestādēs. Vai tas nebūtu tikai loģiski - paplašināt Drošības policijas funkcijas tā vietā, lai uzturētu vēl vienu tiesībaizsardzības iestādi? Vēl es gribu norādīt, ka Drošības policija ir profesionāla iestāde ar plašu veicamo funkciju deleģējumu iepretim šauri deleģētajām Iekšējās drošības biroja funkcijām. Taču, ja publiski pieejamā informācija nemelo, Drošības policijas budžets, salīdzinot ar plānoto Iekšējās drošības biroja budžetu, kas ir pāri par 4 miljoniem, ir tikai nedaudz vairāk kā divas reizes lielāks; tas, manuprāt, liecina par nelietderīgi izlietotiem finanšu līdzekļiem. Arī argumentācija, ka Latvija zaudētu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, neiztur kritiku, jo kompensācijās izmaksātie apmēram 300 tūkstoši eiro gadā nav samērojami ar Iekšējās drošības biroja budžetu.

Kolēģi, es jūs aicinu būt atbildīgiem un atbalstīt šī likumprojekta tālāku nodošanu izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Tādā gadījumā šis jautājums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bondara, Liepiņa, Kaimiņa, Ruka, Kleinbergas un Šica iesniegtā likumprojekta “Par Iekšējās drošības biroja likuma atcelšanu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 50, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bondara, Liepiņa, Kaimiņa, Kleinbergas un Šica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. Viņš pieteicies runāt “par”.

M.Bondars (LRA).

Cienītās deputātes, godātie deputāti! Ierēdniecība var būt kā liekais svars - viegli uzaudzēt, bet grūti tikt vaļā. Un cilvēkam ar lieko svaru ir problēmas gan ar sirds un asinsvadu slimībām, gan citāda veida problēmas. Tieši tāpat valstij ar pārāk lielu ierēdniecības aparātu ir problēmas, jo tas maksā pārāk daudz, ir pārāk neefektīvs un nespēj sniegt tos pakalpojumus, kuri iedzīvotājiem nepieciešami.

Tāpēc politiķi savās runās, it sevišķi priekšvēlēšanu runās, ļoti aktīvi aizstāv mazāku, efektīvāku un profesionālāku valsts pārvaldi. Pārresoru koordinācijas centrs tika vismaz uz papīra izveidots tādēļ, lai valsts pārvalde būtu efektīvāka un profesionālāka. Bet tas - uz papīra! Normāli koordināciju starp institūcijām valstīs veic politiskie biroji, kāds ir, piemēram, premjera birojs. Taču Pārresoru koordinācijas centra izveides laikā Valdis Dombrovskis nez kāpēc izvēlējās tādu ceļu - palielināt ierēdņu skaitu, nevis palielināt politiskā biroja kapacitāti. Un savus tuvākos politiskā biroja darbiniekus nevis ikdienā nodarbināja premjera birojā Brīvības ielā, bet nosūtīja darbā dažādos valsts uzņēmumos. Piemēram, Gints Freimanis tika nosūtīts darbā uz “Latvijas gaisa satiksmi”, ļoti dāsni un labi atalgotā amatā, un pie Valda Dombrovska strādāja tikai ar speciāliem uzdevumiem. Piemēram, lai nokoptu viņa kredīta jautājumu un lai atrisinātu jautājumu par Valda Dombrovska nokļūšanu Briselē. (No zāles: “Ooo!”)

Maija Celmiņa - Lattelecom (Starpsauciens no zāles: “Nezināju!”)... Vai ne? Nodarbojās ar Valda Dombrovska sabiedriskajām attiecībām, nevis ikdienā strādāja birojā un pildīja nepieciešamās funkcijas. Bet kādam jau bija jādara ikdienas darbs. Un tad premjers, sakot, ka nepieciešams koordinēt darbību starp valsts institūcijām, izveidoja Pārresoru koordinācijas centru, lai novērstu riskus, kas varētu viņam liegt nokļūt Briselē. Tad premjera Valda Dombrovska valdība krita, un vietā nāca nekas cits kā Laimdotas Straujumas valdība.

Laimdotai Straujumai Pārresoru koordinācijas centrs vienkārši nav vajadzīgs, tāpat kā politiskais birojs, jo politisko biroju tā izmanto kā sekretariātu. Politiskā biroja vadītājs parasti ir ietekmīgāka persona par ministru. Tikai es jums teikšu godīgi - Laimdotas Straujumas politiskā biroja vadītāju tā arī neviens īsti nepazīst. Tāpēc nav vērts audzēt papildu lieko svaru valsts pārvaldē. Varbūt mēs tomēr varam ietaupīt 800 tūkstošus eiro gadā un iztērēt tos efektīvākiem un labākiem mērķiem.

Cienītās deputātes, godātie deputāti! Ir politiķi, kas tikai runā un neko nedara (Dep. K.Šadurskis un citi deputāti: “Jā, ir! Jā!”), un jūtas kā nieres taukos. Bet ir politiķi, kuri grib darīt, bet baidās. Baidās, ka var kļūdīties, un baidās, ka šīs šaurās interešu grupas uz viņiem izdarīs spiedienu. Un tad ir politiķi, kuri dara. Es šodien, kolēģi, aicinu jūs būt starp tiem, kuri dara un samazina valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Un, samazinot Pārresoru koordinācijas centru, ticiet man, neviens - neviens! - Latvijā nepamanīs, ka tāds ir samazināts. Latvijas budžets ietaupīs 800 tūkstošus eiro, un jūs varēsiet dalīt šo naudu citām Latvijai svarīgām lietām. (Dep. A.Lejiņš: “Nepateicība pasaules alga!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei. Viņa acīmredzot runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ja mūsu vēsturiskā atmiņa nav tik īsa, tad aicināšu jūs atsaukt atmiņā (No frakcijas SASKAŅA: “Atsaucam Dombrovski!”) tādu vēsturisku periodu, kad bija mums premjers Krištopans un bija viņam biroja vadītājs Bondars. Un, ziniet, es teikšu: ja mums ir jāskatās uz nākotni, tad es balsoju ar abām rokām par to, lai Pārresoru koordinācijas centrs paliek, jo tas ir zināms atsvars un garantija, ka tad, ja vēl kādreiz dzīvē gadās kaut kas līdzīgs premjeram Krištopanam un viņa biroja vadītājam Bondaram, tad ir vismaz garantija, ka mums valstī, neatkarīgi no tā, kā sakrīt kārtis vēlēšanās, ir profesionāli eksperti (No zāles: “Kuri neko nedara!”), kas spēj pat šādu “sapņu pāri” ielikt kaut kādas argumentētas un pierādījumos balstītas politikas rāmjos. (Dep. M.Bondars: “Jūs jau bijāt profesionāla ministre!”) Līdz ar to oponenta iepriekšējā runa, manuprāt, vienkārši vēl skaidrāk apliecināja to, ka lielāks drauds par uzpūstu ierēdniecību valstī ir skaļi, izskatīgi un neprofesionāli politiķi.

Paldies. (Aplausi. No frakcijas VIENOTĪBA: “Bravo!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bondara, Liepiņa, Kaimiņa, Kleinbergas un Šica iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš runās “par”.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gan nespēšu atbildēt uz jautājumu, kas ir Krištopans, bet šodien jautājums ir ļoti svarīgs. Tas ir jautājums, par kuru debates norit jau vairākus gadus. Pēdējās no tām ir bijušas 2012.gada beigās. Arī toreiz pirms budžeta pieņemšanas koalīcijas politiķi (toreiz vēl “tiesiskuma koalīcijas” politiķi!) izvirzīja jautājumu, ka nu beidzot mums ir jāķeras pie Saeimas deputātu imunitātes vērtēšanas... kaut kādā apjomā atcelšanas, lai lielā mērā atbrīvotos no arhaiskām paliekām, kuras līdz pat šim brīdim mūsu Satversmē pastāv.

Ko es gribētu jums, visi mūsu kolēģi, teikt? Frakcija SASKAŅA uz šo brīdi ir iesniegusi šajā sakarā vismaz 10 likumprojektus, kas skar imunitātes institūtu kopumā. Respektīvi, ja jūs un mēs visi kopā un katrs atsevišķi esam par to, lai minētais jautājums tiktu skatīts kopsakarā, savstarpējā saistībā un likumdevējs pietiekami rūpīgi analizētu šā institūta nepieciešamību un būtību, mums ir jāatzīst, ka imunitāte pastāv attiecībā uz ļoti, ļoti daudzām valsts amatpersonām - Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, tiesībsargu, valsts drošības iestāžu pārstāvjiem, Valsts prezidentu.

Es jums pateikšu ļoti interesantu tēzi. Kuri ir tie, kam mums valstī vispār nav nekāda veida imunitātes? (Dep. A.Bērziņa starpsaucieni.) Jūs neticēsiet, bet tie ir Ministru kabineta locekļi! Nevienam ministram, Ministru prezidentei nekāda veida imunitātes nav - ne administratīvi tiesiskās, ne kriminālprocesuāli tiesiskās imunitātes.

Šodien SASKAŅA piedāvā virkni likumprojektu, kuru mērķis ir kopumā izvērtēt imunitātes institūta darbību Latvijā. Un ko tad SASKAŅA piedāvā, ņemot vērā to, ka gan Saeimas Juridiskajā komisijā pagājušonedēļ, gan arī Saeimas iepriekšējās sēdēs mēs atbalstījām, proti, parlaments atbalstīja, debašu uzsākšanu par šo jautājumu? Runājot par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, mēs šobrīd ierosinām izslēgt 29.pantu un 30.pantu. Par ko tajos ir runa? 29.pants: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.” Ja ir tiesas lēmums par to, ka pie deputāta jāizdara kratīšana, tad ir nepieciešama parlamenta piekrišana. Kamēr parlamenta piekrišanu, kā mēs zinām, saņemam, vēsturiski kratīšana vai nu vispār nekad nenotiek, vai arī vienam otram deputātam mājās no skursteņa kūp dūmi.

“Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai viņa atsvabināšanu.” Nu, pieņemsim, kāds deputāts izdara prettiesisku nodarījumu - vēlēšanās nopērk balsis. Viņu aiztur, un tad parlaments, koalīcija un Šadurskis balso pret personas izdošanu. (Starpsaucieni no zāles.) Iedomājieties! Bet, nu, tā arī, mūsuprāt, ir lielā mērā arhaiska norma, kura neļauj tad vērsties pret to parlamenta locekli. Tiesas lēmums par to pieņemts, bet to izdarīt nevar.

“Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas Prezidijs.” Iedomājieties, - kādu no jums aiztur ar tiesneša lēmumu, apcietina, un tie cilvēki, pēc politiskās piederības ieceltie, sanāk kopā un pieņem lēmumu - būs Elksniņš apcietinājumā vai nebūs. (No zāles: “Būs!”) Redzat, ja būs VIENOTĪBA pie varas, tad Elksniņš būs apcietinājumā. Ja būs SASKAŅA pie varas, tad apcietinājumā būs VIENOTĪBA.

Tāda ir tā dzīves patiesā jēga, kura lielā mērā parāda, ka šim institūtam kā tādam nav vietas, jo politiķi lielā mērā lemj par tā vai cita politiķa atrašanos apcietinājumā, kratīšanas izdarīšanu vai saukšanu pie administratīvās atbildības. Spēja... nevar... nespēj lemt.

Ko piedāvā šodien koalīcija? Es varbūt palūgšu... man trīs minūtes vajadzēs, jo jautājums tiešām ir komplicēts. (Starpsaucieni. Dep. A.Bērziņš: “Līdz nāves sodam lai aiziet!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret runas laika pagarināšanu? Deputāti neiebilst, cik es saprotu. Vēl trīs minūtes. Pagarinām laiku tātad par trim minūtēm.

A.Elksniņš. Nu, lūk! Tā tās patiesās lietas mūsu parlamentā arī darās! Gribam mēs izdot kādu deputātu sodīšanai vai negribam, tas patiesībā ir atkarīgs nevis no tā, ko nosaka likuma burts, bet no tā, kādas mums ir simpātijas vai antipātijas attiecībā pret to vai citu deputātu.

Tas pats ir... piemēram, Latvijas Republikas Satversmes 30.pants, ko mēs piedāvājam izslēgt. Kas tajā teikts? (Šīs debates arī lielā mērā uzsāka koalīcijas partijas.) “Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas.” Tiešām arhaiska norma! Ja mēs ņemamies ap vienu jautājumu - ap imunitātes jautājumu -, arī tā būtu jāatceļ. Faktiski divos vārdos... Es gribēju lielāku plakātu, protams, atnest... Mums būtu jāatceļ visas šīs normas Latvijas Republikas Satversmē attiecībā uz imunitātes kritēriju iestrādāšanu.

Ja jūs uzskatāt, ka šodien jūs parlamentā varat spriest tiesu pār opozīciju, tad mēs labprāt nākotnē spriedīsim tiesu pār jums (Dep. I.Viņķele: “Tiesa spriedīs tiesu!”), kad jūs būsiet opozīcijā, un tā un tā, un tā.

Kādi, godājamie kolēģi, šodien ir secinājumi no kopējās institucionālās sistēmas par imunitāti?

Nu, pirmām kārtām nepastāv likumsakarības un nav attaisnojuma dažādas pakāpes imunitātes noteikšanai atsevišķām amatpersonām. Piemēram, KNAB ir administratīvā atbildība, Drošības policijai nav administratīvās atbildības, jo ir imunitāte. Nav skaidri un saprotami kritēriji kriminālprocesa uzsākšanai atsevišķos gadījumos pret noteiktām amatpersonām. Tas viss arī ir samudžināts! Neizprotami ir imunitātes apjoma kritēriji pēc noziedzīga nodarījuma smaguma pakāpes, jo, piemēram, tiesībsargu bez īpašas atļaujas var aizturēt tikai par smagiem un sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Amatpersonu imunitātes aizsardzības mehānisms atsevišķos gadījumos atsevišķām amatpersonām ir nesamērīgi augsts. Nu, piemēram, Augstākās tiesas tiesneši lemj par kratīšanu un piespiedu atvešanu attiecībā uz tiesnešiem un tiesībsargu, bet attiecībā uz Saeimas deputātiem, ministriem un visiem citiem - nelemj.

Atsevišķi lietotie jēdzieni, piemēram, “piespiedu atvešana”, “aizturēšana”, “mantu apskate, izņemšana” ir paredzēti kā kriminālprocesuālā imunitāte, vienlaikus tie absolūti neattaisno minētās imunitātes attiecināšanu vai neattiecināšanu uz administratīvo procesu. Nu, piemēram, daudzi no jums ir darbojušies pašvaldībā vai pašvaldības policijā. Pašvaldības policija daudz ko var izdarīt.

Ko mēs, kolēģi, jums piedāvājam? Mēs piedāvājam jums tiešām atbalstīt minēto likumprojektu un uzsākt komplicētas, vispusīgas debates, lai risinātu minēto jautājumu. Citādi šo jautājumu pēc būtības izlemt nav iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Elksniņam.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Viņa runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Elksniņa kungs tiešām daudz runāja, daudz stāstīja - gan par simpātijām, gan par to, ko esam lēmuši Juridiskajā komisijā. Tāpēc, pirms pievēršos likumprojektiem, gribu teikt, ka man tiešām ir simpātijas pret visiem deputātiem, kuri čakli un profesionāli strādā, un Elksniņa kungs noteikti ir starp tiem. Un šie sagatavotie likumprojekti... ir tiešām liels darbs izdarīts.

Bet tomēr nebūsim varbūt tik naivi un paskatīsimies uz darbiem, nevis klausīsimies tajos skaistajos vārdos!

Un darbi ir tādi, ka vēl pirms pāris nedēļām, kad nodevām Satversmes grozījumus par administratīvās imunitātes atcelšanu, Elksniņa kunga pārstāvētā frakcija balsoja “pret”. Un arī Juridiskajā komisijā, kad gatavojām šo Satversmes grozījumu izskatīšanai Saeimas sēdē, arī tad Elksniņa kunga pārstāvētā frakcija balsoja “pret”. (Dep. A.Elksniņš: “Bija alternatīvais priekšlikums, Inese!”) Un šodien šie it kā alternatīvie priekšlikumi ir gluži vienam mērķim domāti - slīcināt Juridisko komisiju ļoti lielā dažādu imunitāšu un amatpersonu jautājumu jūklī. Un es piekrītu, ka tas ir jāizskata. Taču mēs arī saprotam, ka kaut ko var izdarīt tikai tad, ja strukturēti iet soli pa solim. Un Juridiskā komisija jau arī iepriekšējā sēdē teica, ka imunitātes jautājumu skatīs, bet tiesnešu, prokuroru un citu tiesu varas amatpersonu imunitāti mēs nevaram skatīt, ja neesam iesaistījuši Tieslietu padomi (tā ir tiesu vara!). Un mēs to darīsim - Tieslietu padomi mēs iesaistīsim.

Ja deputāti šo jautājumu pēc savas iniciatīvas politiski cilātu, tas, manuprāt, nebūtu korekti pret tiesu varu. Līdz ar to es apbrīnoju Elksniņa kunga darba spējas. Un es ticu, ka viņš varētu uzrakstīt mums arī jaunu Satversmes projektu (Dep. A.Elksniņš: “Man jau gatavs!”), bez imunitātes, un teikt, ka tas ir pareizais ceļš, kas mums šodien ejams. Taču esmu arī reāliste. Katru Satversmes grozījumu varam pieņemt tikai tad, ja trijos lasījumos tam ir divu trešdaļu deputātu balsu atbalsts. Jautājumu par imunitāti - gan krimināltiesisko, gan administratīvo - esam cilājuši tiešām ne vienu reizi vien. Un tie, kuri bija arī iepriekšējā Saeimas sasaukumā, ļoti labi atceras, ka tieši šī kompleksā jautājuma apskatīšana bija tā, kas mums neļāva atteikties ne no kripatiņas imunitātes.

Es ļoti ceru, ka mēs esam gatavi atteikties no administratīvās imunitātes, ka tā ir patiesā deputātu griba, kurai ir divu trešdaļu balsu vairākums.

Un, ja mēs šodien Juridisko komisiju slīcināsim ar vēl desmit likumprojektiem, mēs, protams, pie šī lēmuma kaut kad nonāksim, tikai tas būs daudz, daudz ilgāk, smagāk, jo Juridiskā komisija strādā ļoti profesionāli. Mēs nevienu likumprojektu neizskatām tāpat vien, mēs uzaicinām ekspertus, un ekspertiem būs, ko teikt par visiem šiem likumprojektiem. Jautājums ir - vai mēs to gribam Juridiskajai komisijai uzdot par pienākumu šodien? Vai uzticēties un vispirms Satversmi grozīt jautājumā par administratīvo imunitāti deputātiem, rādīt priekšzīmi, sacīt tiesnešiem un visām pārējām valsts pārvaldes un tiesu varas amatpersonām, ka vēlamies arī viņu iesaisti imunitātes jautājuma risināšanā? Es ceru, ka tā mēs nonāksim pie ļoti laba risinājuma. Un, protams, Elksniņa kungs, es vēlreiz izsaku apbrīnu un pateicību par jūsu izdarīto darbu, un es domāju, ka šis pētījums noteikti noderēs Juridiskās komisijas darbā. Bet es aicinu šo un turpmākos likumprojektus šobrīd nenodot un neatbalstīt to nodošanu Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš runās “par”.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Ir zināms, ka valsts amatpersonu imunitātes apjoms ir ļoti atšķirīgs, tāpēc frakcija SASKAŅA aicina sakārtot šo sistēmu un atcelt imunitāti gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan krimināllietās Saeimas deputātiem, gan arī citām valsts amatpersonām - tiesnešiem, prokuroriem, tiesībsargam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem un pārējiem dienestiem.

Mēs uzskatām, ka valsts amatpersonas nedrīkst palikt nesodītas par izdarītiem administratīviem pārkāpumiem, kā arī tām nav saglabājamas nekādas privilēģijas kriminālprocesos, kuros tās ir iesaistītas.

Konstitucionālā vienlīdzība visām personām paredz vienādu tiesību un pienākumu apjomu. Tas ir jāievēro, gan likumus pieņemot, gan piemērojot, gan arī tos iztulkojot. Protams, šis princips neizslēdz iespēju nodrošināt dažādu tiesisko regulējumu attiecībā uz atsevišķām personu kategorijām, kuras atrodas dažādās situācijās, taču absolūta privilēģiju piešķiršana atsevišķām personu grupām vairākos gadījumos faktiski nodrošina iespēju izvairīties no saukšanas pie atbildības un ir uzskatāma par antikonstitucionālu un arhaisku priekšrocību.

Atgādināšu, ka tik tiešām 11.Saeimas laikā, 2012.gadā, mūsu frakcija ierosināja atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, KNAB darbiniekiem, specdienestiem un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu.

Lai arī toreiz šāds ierosinājums netika atbalstīts, frakcija SASKAŅA uzskata, ka problēmu ir iespējams risināt tagad, ņemot vērā Saeimas vairākuma pēkšņo vēlmi atsākt diskusiju par šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka par šo tēmu nav iespējams nopietni diskutēt tikai viena likumprojekta ietvaros un problēma ir jārisina konceptuāli, sistēmiski un kompleksi.

Paldies par uzmanību. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti iebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 51, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Pašlaik likumos ir paredzēta ļoti dažāda pieeja jautājumam par Saeimas deputātu un atsevišķu valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības un attiecībā uz veicamām kriminālprocesuālām darbībām. Piemēram, tiesneši, tajā skaitā Satversmes tiesas tiesneši un prokurori, par izdarīto administratīvo pārkāpumu tiek saukti pie disciplinārās atbildības. Saeimas deputātu un tiesībsarga saukšanai pie administratīvās atbildības ir nepieciešama Saeimas piekrišana. Savukārt attiecībā uz valsts drošības iestāžu amatpersonām regulējums paredz iespēju valsts drošības iestādes vadītājam sniegt atzinumu - vai pastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību. Pret Saeimas deputātu var uzsākt kriminālvajāšanu un kriminālprocesuālu darbību veikšanu tikai ar Saeimas piekrišanu. Pret tiesnesi un tiesībsargu kriminālprocesu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors, bet apcietināt un saukt pie kriminālatbildības viņus var tikai ar Saeimas piekrišanu. Vienlaikus ne Valsts prezidentam, ne Ministru kabineta locekļiem, ne parlamentārajiem sekretāriem, ne citām valsts amatpersonām nav nekādas imunitātes pret saukšanu pie administratīvās atbildības. Daudzās Eiropas valstīs līdz ar tiesu varas neatkarības nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka imunitātes institūtam 21.gadsimtā vairs nav vietas. Var norādīt, ka atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē, parlamenta deputātiem neaizskaramība nav noteikta vispār.

Konstitucionālais princips par valsts rīcību, kas balstīta uz tiesiskuma ievērošanu, paredz iespēju pieņemt diferencētu tiesisko regulējumu, taču tam jābūt pamatotam tikai ar objektīvu situāciju, obligāti pievēršot uzmanību taisnīguma principam un taisnīguma prasībām, kā arī nepieciešamībai nodrošināt personu vienlīdzību likuma priekšā.

Tāpēc aicinu balsot “par” šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai. (Dep. K.Šadurskis: “Nevar par visiem uzreiz?”)

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Satversmē paredzētais vienlīdzības princips tiek pārkāpts, kad noteikta cilvēku grupa, uz kuru tiesību norma ir attiecināma, salīdzinot to ar citiem tās pašas tiesību normas adresātiem, tiek pakļauta atšķirīgai attieksmei pie apstākļiem, ka šāda nevienlīdzīga attieksme nav objektīvi pamatota.

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības vadītājs Neimaņa kungs savulaik pozitīvi novērtējis ideju par imunitātes atcelšanu tiesnešiem saistībā ar izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Viņš norādījis (es citēšu): “Mums, tiesnešiem, ir kauns, ka mēs esam izdalīti no pārējās sabiedrības administratīvo pārkāpumu jautājumos. Šādai privilēģijai vairs nav attaisnojuma demokrātiskā sabiedrībā. Šo jautājumu esam aktualizējuši jau no 2010.gada, taču parlaments neko nav darījis tā labā. Tās ir tikai tukšas runas, turklāt nepamatoti to saistot ar deputātu imunitāti.” Citāta beigas.

Pie līdzīgām atziņām ir nonākusi, starp citu, arī Lietuvas Konstitucionālā tiesa 2010.gada 28.maija spriedumā, kurā atzīts, ka administratīvā imunitāte attiecībā uz valsts dienestā esošajiem policistiem ir pretēja konstitūcijai.

Jāatzīmē, ka dažāds regulējums ir paredzēts arī jautājumā par sabiedrības informēšanu par valsts amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Par tiesnešu, prokuroru un valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sabiedrība neuzzina vispār, bet par Saeimas deputātu un tiesībsarga administratīvajiem pārkāpumiem Saeima informēs sabiedrību, dodot piekrišanu minēto valsts amatpersonu saukšanai pie administratīvās atbildības. Daļējs risinājums attiecībā uz valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības paredzēts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, par ko izvērstāk pastāstīs mans kolēģis Andrejs Elksniņš, bet arī šis likumprojekts paredz, ka tikai par šā likuma pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums informēt sabiedrību, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā.

Lai vairotu sabiedrības uzticību valsts amatpersonām un nodrošinātu lielāku atklātību, vienlaikus ar atsevišķu valsts amatpersonu imunitātes atcelšanu (saukšana pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības, kā arī attiecīgo kriminālprocesuālo darbību veikšana) nepieciešams šādu kārtību noteikt attiecībā uz visu amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem.

Aicinu balsot “par” šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 52, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai. (Starpsaucieni no zāles.)

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Izdalīt, jā... okei!

Sēdes vadītājs. Elksniņa kungs, ar zāli sarunāties nav pieļaujams!

A.Elksniņš. Es jau debatēju.

Sēdes vadītājs. Jūsu laiks iet: ir pagājušas jau 10 sekundes.

A.Elksniņš. Cienījamie kolēģi! Parlaments, noraidot iepriekšējos mūsu piedāvātos likumprojektus, lielā mērā jau ir parādījis, ka imunitātes jautājuma risināšana attiecībā uz Saeimas deputātiem, turklāt tikai tajā daļā, lai nebūtu jāsaņem parlamenta piekrišana Saeimas deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības... parāda vienīgi to, ka deputāti nevēlas risināt minēto jautājumu kompleksi, institucionāli un ņemot vērā visus imunitātes kritērijus, kuri pastāv cits citam līdzās, eksistējot vienotā sistēmā.

Es vēlreiz gribētu jums parādīt. Ministru kabineta locekļa imunitātes apjoms. Nu, uzminiet, kāds tas ir? Kriminālprocesuālā imunitāte ministriem - nulle! Ministru var saukt pie atbildības kriminālprocesuālajā kārtībā bez jebkāda uzraudzības mehānisma no augšas. (No zāles: “Ārprāts!”) Nav vajadzīgi ne Augstākās tiesas lēmumi, ne ģenerālprokurora akcepts! Piemēram, Teikas iecirkņa inspektors ar ministru var izdarīt visu, ko viņš vēlas, gadījumā, ja ministrs izdara tiesību pārkāpumu.

Tāpat ir ar ministriem, ja viņi izdara administratīvo pārkāpumu. Ministram piespiedu atvešanu var veikt jebkurš tam pilnvarots, pat pašvaldības policijas darbinieks. Ja ministrs ir nepopulārs un viņu nepazīst, tad personības noskaidrošanai ministru aiz žaketes un uz iecirkni - pierādi savu personību! Ministriem imunitātes nav. (Dep. A.Kaimiņš: “Ja viņu nepazīst!”)

Valsts prezidenta imunitāte - atkal tas pats. Tas pats! Absolūti tas pats, tikai Valsts prezidenta saukšanai pie kriminālatbildības ir nepieciešams parlamenta divu trešdaļu atbalsts. Nu, tas, manuprāt, visumā ir tā pieņemami. Pieņemsim, ka prezidents tomēr ir zināms.

Tagad es gribu jums izstāstīt, kas notiek ar prokuroriem. Prokurors izdara administratīvo pārkāpumu. Labākajā gadījumā par to administratīvo pārkāpumu sastāda protokolu, jo, ja prokurors parāda savu apliecību, tas ceļu policists pārkrustās, - labāk viņš neredzētu to prokuroru sev līdzās uz ceļa. Bet, ja prokurors izdara administratīvo pārkāpumu, pieņemsim, prokurors brauc dzēris (Starpsaucieni.)... prokurors brauc dzērumā, viņu pie administratīvās atbildības nesauc. Nesauc! Prokuroriem administratīvā atbildība vispār kā institūts nav paredzēta. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts pāri par 300 visdažādāko pārkāpumu; tur ir aprakstīts, kādos gadījumos, ja persona izdara kādu pārkāpumu... Nesauc! Likumā ir ierakstīts: par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem prokurors sodāms disciplināri. Disciplināri!

Saeimas deputāts Spolītis tūlīt nāks runāt. Viņš brauca dzērumā - viss viņam ir! Pants, naudas sods, tiesību atņemšana, cietums... Viņš turpina strādāt parlamentā! (Dep. A.Kaimiņš: “Sēž Saeimā un saņem naudu!”) Ja to visu izdara prokurors, viņam nav nekā. Disciplinārā atbildība... Ja izvērtēs ģenerālprokurors un sagribēs viņu atlaist no darba, tad viņu atlaidīs no darba. Spolītis paliek. Bet naudas soda, cietumsoda un visa pārējā - absolūti nekā nav.

Cienījamie kolēģi, atbalstiet minētā likumprojekta virzību! Prokuroru administratīvā atbildība ir antikonstitucionāla institūta paplašināta tulkošana mūsdienu demokrātijā. Kāpēc viņi ir vienlīdzīgāki par visiem pārējiem šādā sistēmā, kad cilvēkam, izdarot administratīvo pārkāpumu, administratīvās atbildības nav? Nekāda veida attaisnojumu tam mēs neredzam. Vēl jo vairāk... Mēs tiešām... Nu, ir ļoti sarežģīts tas jautājums... Lībiņas kundze iepriekš bija atnākusi... Jūs tur - piektais, desmitais... Kā jūs tur balsojat, apskatieties... Trādi-rīdi un viss pārējais...

Nu paklausieties! Ir konkrēti priekšlikumi. Ir konkrēti likumprojekti, ir konkrēts viedoklis, kurš būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Veiko Spolītim. Viņš pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeima! Cienītais kolēģis no opozīcijas mēģināja mūs pārliecināt par to, ka šobrīd ir jāpārskata vesela likumdošanas pakete tikai tādēļ, lai atteiktos no administratīvās imunitātes. Kolēģe Inese Lībiņa-Egnere mums ļoti skaidri un pārliecinoši paskaidroja, kādā veidā soli pa solim mēs varam šo jautājumu risināt, bet jebkurā gadījumā mums ir nepieciešamas divas trešdaļas balsu - Saeimas vairākuma balsojums.

Šobrīd šeit arī Viesu zālē sanākušie klausītāji noteikti nevar saprast, kāpēc divas trešdaļas mūsu kolēģu balso “pret”, kamēr... Šeit viens pēc otra ir dažādi likumprojekti, pret kuriem tātad mēs balsojam. Tātad šajā gadījumā...

Runājot par jūsu hipotētisko gadījumu - par iespējamo prokuroru, kurš būtu dzēris un izdarījis pārkāpumu (No zāles: “Tādi ir!”), - jāteic, ka atšķirībā no Saeimā esošajiem kolēģiem jūs šajā gadījumā varat arī mest akmeni manā virzienā... Prokurors par šādu pārkāpumu vienkārši tiek atlaists no amata. (No zāles: “Tam pašam bija jānotiek ar jums!”) Punkts! Šeit vairāk nekas nav jāspriež.

Otrs. Šajā gadījumā, kā jau mums šodien atgādināja, ejam soli pa solim un atceramies, ka šajā gadījumā tā vietā, lai ņemtu vienu pēc otra likumprojektus un spriestu par šīm izmaiņām... Atcerēsimies, ka tikai pagājušonedēļ pēc Latvijas Reģionu apvienības ieteikuma atteikties no imunitātes Saeimas deputātiem frakcija SASKAŅA in corpore balsoja “pret”. Arī es aicinu šoreiz balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 50, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vai deputāts Skujiņš vēlas kaut ko par procedūru teikt? Liekas, ka nevēlas.

Nākošais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Tiesībsarga likumā”, ko iesnieguši deputāti Elksniņš, Agešins, Potapkins, Zemļinskis un Orlovs. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Tiesībsarga likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš pieteicies runāt “par”. (Dep. K.Šadurskis: “Elksniņ, tev nav apnicis?”)

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Imunitātes apjoms attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem, manuprāt, vispār atrodas ārpus jebkādām saprotamām robežām, un es varbūt izlasīšu jums to, kas ir rakstīts likumā. Valsts drošības iestāžu - Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta - amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes apjoms. Nevienam no jums tāda nav! Valsts drošības iestāžu amatpersonas var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskatīt to dzīvojamās vai dienesta telpas, personisko vai dienesta transportlīdzekli, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs. No Valsts drošības iestāžu likuma 18.panta septītās daļas izriet, ka Valsts drošības iestāžu amatpersonas valsts teritorijā bez ģenerālprokurora piekrišanas nav saucamas pie kriminālatbildības, tās nedrīkst pakļaut aizturēšanai, arī administratīvai aizturēšanai, kratīšanai, piespiedu atvešanai. Kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas to dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi tikai gadījumos, kad tās ir notvertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kāds ir administratīvās imunitātes apjoms attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem? Ja kompetenta valsts institūcija vai tās amatpersona konstatējusi, ka valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par to 24 stundu laikā rakstveidā jāinformē attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, kuram jāsniedz atzinums, vai pastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību.

Cienījamie kolēģi, mēs tiešām dzīvojam policejiskā valstī. Imunitātes apjoms izpildvaras amatpersonām, kuras realizē varu pret citām amatpersonām, pret likumdevēja pārstāvjiem, ir neierobežots tik lielā mērā, ka nav pat mehānisma, kādā varētu konstatēt un reāli uzraudzīt minēto normu piemērošanu reālajā dzīvē. Līdz ar to mums izveidojas tāda vienkārša situācija, ka atbildīgie politiķi, kuri kūrē vienu vai otru komisiju, teiksim, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vai Nacionālās drošības komisiju, ietekmē, uzrauga un nosaka, kādos apstākļos un kādas lietas būtu izmeklējamas, kādi uzņēmēji būtu izčakarējami, un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi, ja jūs esat tik godīgi visās šajās savas uzstāšanās tēzēs, tad tiešām es jūs aicinu pārskatīt un pieņemt lēmumu par imunitātes institūta esamību kopumā, nevis atraut atsevišķi kādu vienu kritēriju.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Elksniņam.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti iebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš ir pieteicies runāt “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Konkrētais likumprojekts un arī nākamais likumprojekts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” - parāda kritērijus, kuriem pastāvot būs iespējams atklāt sabiedrībai tās lietas... tās amatpersonas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus vai iesaistītas kriminālprocesuālos noziedzīgos nodarījumos.

Mēs piedāvājam likumā iestrādāt normu, kas paredz atteikšanos no imunitātes, tajā skaitā arī no administratīvās imunitātes, par kuru tagad ir debates. Juridiskajā komisijā mēs daļēji par šo jautājumu jau esam diskutējuši.

Par to, ka kriminālprocesos būtu jāinformē sabiedrība par valsts amatpersonas izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Mēs piedāvājam redakciju, kura noteic, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbilstoši to kompetencei informēt sabiedrību par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Respektīvi, sabiedrībai ir tiesības zināt, kad kāda valsts amatpersona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Informācija ievietojama attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā.

Valsts ieņēmumu dienestā ir pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas. Mēs vēlamies, lai tāpat būtu pieejama arī informācija par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Par valsts amatpersonām mums pieņemts uzskatīt visas amatpersonas, kuras ir uzskaitītas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Respektīvi, valsts un pašvaldību iestādes savās mājaslapās internetā ievieto sekojošu informāciju par valsts amatpersonām: valsts amatpersonas vārds, uzvārds, ieņemamais amats, inkriminētās noziedzīgās darbības, noziedzīgā nodarījuma būtība un tā izdarīšanas laiks, lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu, lēmums par krimināllietas izbeigšanu, sprieduma rezultatīvā daļa. Valsts un pašvaldību iestādes informāciju ievieto savās mājaslapās internetā pēc tam, kad ir stājušies spēkā attiecīgie nolēmumi.

Minētie nosacījumi neattiecas uz nodarījumiem, ko ir izdarījušas valsts drošības iestāžu amatpersonas, uz kurām attiecas likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktie kritēriji saistībā ar identitātes slēpšanu.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien arī pirmajā lasījumā debatēsim par jautājumu par administratīvās imunitātes atcelšanu arī Saeimas deputātiem, bet administratīvā imunitāte Saeimas deputātiem... Kā viens no kritērijiem kalpoja arī sabiedrības informēšana par to, respektīvi, par katru gadījumu... Sabiedrībai tika dota iespēja būt pārliecinātai par to, ka ir vērsti pret amatpersonu tāda veida piespiedu līdzekļi - vai nu administratīvie, vai kriminālprocesuālie. Mēs piedāvājam gadījumā, ja mēs izslēdzam vienu vai otru imunitātes kritēriju, tomēr paralēli izveidot mehānismu, kurš nodrošinātu, ka visi tie anonīmie Saeimas deputāti, kuri būtu izraisījuši ceļu satiksmes negadījumus, tiktu tomēr publicēti. Viņu vārdi tiktu atklāti, sabiedrībai būtu zināmi, un sabiedrība varētu vērtēt, cik lielā mērā minētā amatpersona vai minētais Saeimas deputāts ir uzvedies tiesiski.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Elksniņam.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti iebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 39, atturas - 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības apakšsadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārim Kučinskim no šā gada 27.oktobra līdz 29.oktobrim. Deputāts Māris Kučinskis ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 27. līdz 29.oktobrim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un jūs, godātie kolēģi, par to šodien tiekat informēti Saeimas sēdē.

Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 28. un 29.oktobrī. Deputāts Armands Krauze ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28. un 29.oktobrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un mans uzdevums ir jūs informēt par šo lēmumu.

Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 27.oktobra līdz 29.oktobrim. Deputāts Romāns Naudiņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 27. līdz 29.oktobrim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un jūs tiekat informēti par šo lēmumu.

Un par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 29.oktobrī. Deputāts Arvīds Platpers ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29.oktobrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu viņam ir piešķīris, un jūs par to šodien tiekat informēti Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākošo darba kārtības sadaļu, mums jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt deputāti Parādnieks, Sudraba, Dombrava, Bite, Elksniņš, Stepaņenko, Kūtris, Pimenovs, Kols, Gaidis Bērziņš un Cilevičs lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums mums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 33, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Ribakovs, Agešins, Jakimovs, Stepaņenko, Cilevičs, Ādamsons, Tutins, Pimenovs, Tretjaka un Orlovs lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Bez tam deputāti Ribakovs, Agešins, Jakimovs, Stepaņenko, Cilevičs, Ādamsons, Tutins, Pimenovs, Tretjaka un Orlovs lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Smiltēns, Šadurskis, Abu Meri, Judins un Čigāne lūdz izdarīt grozījumus šodienas, 29.oktobra, sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 45.punktu “Grozījumi Konkurences likumā” pirms darba kārtības 27.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. (Dep. A.Kaimiņš: “Balsojam! Kaut kas tur nav labi!”)

Nē, godātie kolēģi, mazliet par vēlu šis priekšlikums. (Dep. A.Kaimiņš: “Cik par vēlu? Trīs sekundes vai pussekundi?”) Es atvainojos, jebkuras diskusijas ar sēdes vadītāju Saeimas kārtības rullis aizliedz.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”. Komisijā kopumā ir iesniegti 23 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums par Konkurences padomes sastāvu un tās darbību. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Tā, meklējam 4.priekšlikumu...

4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kā arī 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 12. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Un 15.priekšlikums, kurš ietver arī divus iepriekšējos priekšlikumus, ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 17. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns.18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 19. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā un 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 23. - komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo priekšlikumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 24. ... tūlīt atradīsim. Ā, nē, tas bija pēdējais.

Jā, tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz ceturtdienai, 12.novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 12.novembrim. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””, kas atzīts par steidzamu, ir saņemti seši priekšlikumi.

1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt nosaukumu. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Šics. 2. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par precizējumiem likumprojekta ievaddaļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Šics. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums, ko komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Šics. 4. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Šics. 5. ir Saeimas deputātes Silvijas Šimfas priekšlikums, kas paredzēja tiesības apstrādāt informācijas sistēmas informāciju arī Latvijas Pašvaldību savienībai un pilsētu un novadu pašvaldībām. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Šics. 6. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija vienbalsīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Šics. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, un ziņošu jums par katru priekšlikumu atsevišķi.

1. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Tas un arī turpmākie divi citu deputātu priekšlikumi nav atbalstīti.

3.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu par 3.priekšlikumu, bet arī 4. un 5.priekšlikums ir tādi paši. Es saprotu šajā likumā iestrādāto vēlmi valstij aktīvāk iesaistīties bērnu tiesību aizsardzībā, it īpaši gadījumos, kad ir runa par aizbildnību, par aizgādību; tā ir apsveicama lieta. Taču mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem gadījumos, kad valsts savā varā... savās pilnvarās ieraksta normu, ar kuru valsts ļoti nopietni iejaucas bioloģisko ģimeņu vai labi izveidojušos ģimenisko attiecību situācijās. Un nereti... Kad mēs skatāmies uz Ziemeļeiropas valstu sociālo dienestu aktīvo iejaukšanos konkrētās ģimenēs, mēs bieži vien sakām: “Nu tas ir kaut kāds pārspīlējums, īsti labi tas neizskatās!” Man liekas, ka mūsu paredzētie likuma grozījumi mūs aizvedīs līdzīgā virzienā, un, ļoti uzmanīgi lasot katru grozījumu, mums vajadzētu to vērtēt no tīri cilvēciskā aspekta, no tā, kā bērns kādā ģimenē aug. Konkrētie grozījumi, kas tiek piedāvāti... Konkrētais grozījums paredz izslēgt Civillikuma 169.panta ceturto daļu. Šī daļa ir iestrādāta šajā likumā pirms pāris gadiem... pirms trim gadiem pieņemta. Un arī toreiz bija lielas diskusijas. Un prakse ir pierādījusi, ka šī norma īstenībā strādā slikti. Ne visos gadījumos, bet tā rada iespēju slikti strādāt.

Juridiskajā komisijā, analizējot mūsu priekšlikumu, arī eksperti teica, ka šajā normā ir problēmas. Iedomājieties, kolēģi, - ja bērnam ir nepilngadīgi vecāki un ir izveidojusies situācija, ka šāda vecāka bērns ir nododams adopcijai, tad šo piekrišanu var dot nevis vecāks, bet attiecīgās dzīvesvietas bāriņtiesa!

Otrs moments. Arī aizbildnis, kurš aprūpē šo bērnu, nav tiesīgs pateikt, ka nē, nedrīkst nodot adopcijai, jo, redziet, ja aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, bāriņtiesa var pateikt: “Nē, bērns ir nododams adopcijai!”

Un mūsu komisijā, Juridiskajā komisijā, uz galda bija arī nolikti konkrēti faktiskie dokumenti, ka šādā situācijā bāriņtiesa nosūta aizbildnim vēstuli, kurā raksta: “Vai nu jūs adoptējiet, vai arī mēs bērnu piespiedu kārtā adoptēsim, tas ir, atņemsim jums.” Es saprotu, ka šeit ir viena cita lieta, un daudzi cilvēki teiks: “Šī norma ir ļoti laba, to vajadzētu saglabāt, jo, sak’, aizbildnis ir ieinteresēts saņemt naudu.” Bet tur, protams, ir atšķirība, kāpēc tajā situācijā, kad cilvēks ir aizbildnis, viņš var saņemt no valsts sociālo palīdzību, savukārt tajā situācijā, kad viņš kļūst par bērna vecāku, adoptētāju, šīs piemaksas vairs nav.

Līdz ar to es aicinu cienījamos kolēģus izsvērt šo jautājumu: vai tajās situācijās, kad attiecības starp bērnu un vecākiem vai bērnu un vecāku aizstājēju ir izveidojušās ļoti labas, tiešām ir jādod pašvaldības iestādei šādas tiesības izlemt viņu vietā?

Paldies. Un es aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir atlikušas mazāk nekā trīs minūtes. Acīmredzot debates mums jāturpina pēc pārtraukuma... (Starpsauciens no zāles.) Deputāte Bite saka, ka viņai pietiks.

Vārds deputātei Ingai Bitei, bet, lūdzu, skatieties pulkstenī!

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Lai mēs varētu aiziet ar padarīta darba sajūtu pēc balsojuma par šo priekšlikumu, es gribu vēl pie Kūtra kunga minētā piebilst, ka ANO Bērnu tiesību konvencijas 21.panta “a” punkts pieprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai bērna adopcija notiktu tikai apstākļos, kuros ieinteresētās personas devušas adopcijai savu apzinātu piekrišanu. Šobrīd spēkā esošā Civillikuma 169.panta ceturtā daļa ir pretrunā ar šo starptautisko tiesību normu, jo paredz bāriņtiesai tiesības dzīvu, veselu un rīcībspējīgu vecāku un aizbildņu vietā pieņemt lēmumu par bērna nodošanu adopcijai. Faktiski tā ir piespiedu vai patvaļīga adopcija, kuru mēs paši gatavojamies nosodīt citās valstīs.

Jautājums: kā risināt gadījumus, ja likumā šobrīd teikts, ka bez svarīga iemesla liedzas nodot bērnu adopcijai?

Šiem gadījumiem likumā jau ir risinājums. Un šis risinājums ir vai nu aizgādības tiesību atņemšana vecākam, vai aizbildņa atcelšana no pienākumu pildīšanas. Ja aizgādības tiesību atņemšanai vai aizbildņa atcelšanai pamata nav, tad nav pamata arī nodot bērnu adopcijai pret vecāku vai aizbildņa gribu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kā arī 4. un 5.priekšlikumu, tādējādi nodrošinot, lai Latvijas Civillikums atbilstu ANO Bērnu tiesību konvencijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā. Godātie kolēģi, par šo un nākamajiem priekšlikumiem Juridiskajā komisijā tiešām bija plašas debates vairākās sēdēs. Un mēs lūdzām Tieslietu ministriju sanākt kopā darba grupā ar Labklājības ministriju, tiesībsargu, Saeimas Juridisko biroju, ekspertiem, nevalstiskajām organizācijām un arī deputātiem, kuriem bija šie priekšlikumi. Un arī darba grupa bija ļoti daudz debatējusi. Un, kad Tieslietu ministrija Juridiskajā komisijā ziņoja par darba grupas darba rezultātiem, Tieslietu ministrija lūdza šobrīd šo priekšlikumu, kuram nav viennozīmīga atbalsta, tomēr trešajā lasījumā neatbalstīt, jo, no vienas puses, ir labi domāti argumenti, bet bieži ir situācijas, kad adopcijai nepiekrīt varbūt tikai mantisku apstākļu dēļ vai varbūt arī tāpēc, ka viens bioloģiskais vecāks, kurš par bērnu īsti nerūpējas, tomēr cer, ka nākotnē, kad bērns sasniegs pilngadību, maksās viņam uzturlīdzekļus. Un ir arī vēl citi gadījumi.

Trešais lasījums, kolēģi, ir lasījums, kurā pēc būtības jaunas tādas būtiskas lietas nevajadzētu iekļaut. Un šis regulējums principā ir spēkā jau no 1993.gada. Šobrīd, tā emocionāli noklausoties debates, es saprotu, ka jums šķiet, ka varētu atbalstīt. Taču mēs Juridiskajā komisijā uzklausījām atbildīgo ministriju - Tieslietu ministriju -, kura ir strādājusi pie šā jautājuma un kura arī saņēma komisijas uzdevumu turpināt darbu. Civillikumā tik tiešām ir vairāki atvērumi, un mēs noteikti pie tā atkal atgriezīsimies.

Un komisijas vārdā es aicinu šo, 3., priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41 (Aplausi.), pret - 2, atturas - 36. Priekšlikums atbalstīts.

Līdz ar to es saprotu, ka 4. un 5.priekšlikums vairs nav balsojams, jo tie ir analoģiski.

Godātie kolēģi! Acīmredzot likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien! Ņemot vērā negaidīto un pēkšņo Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ilggadējā sekretāra paziņojumu, ka viņš vairs negrib būt sekretārs, komisijas locekļi tiek aicināti uz Sarkano zāli uz īsu sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie Juridiskās komisijas kolēģi! Tiekamies uz īsu sēdi pēc piecām minūtēm!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri... (No zāles: “Esmu!”) ir, Solvita Āboltiņa, Ringolds Balodis... tikko tepat runāja, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere... ir, Sergejs Mirskis... ir, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks... ir, Arvīds Platpers, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pulkstenis ir 11.00, bet mans acumērs man saka, ka pilnīgi noteikti mums nav kvoruma. Varbūt var lūgt vēlreiz zvanu, lai deputāti dzird.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” trešajā lasījumā un Juridiskās komisijas vārdā mums ziņoja deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Un mēs tikām līdz 6.priekšlikumam...

I.Lībiņa-Egnere. Trešajam.

Sēdes vadītājs. Nē, līdz 3., par kuru mēs nobalsojām, un pēc tam 4. un 5. vairs nebija balsojami, jo tie bija tādi paši. Līdz ar to mēs tagad turpinām ar 6.

I.Lībiņa-Egnere. Jā, paldies. Turpinu ziņot par likumprojektu.

6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir saistīts ar 7.priekšlikumu. Tas maina panta struktūru, un tam ir tehnisks raksturs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir tehniska rakstura un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka aizgādības tiesības var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi bērna aprūpi īstenot. Komisijā tas pēc ilgām debatēm un darba grupas ziņojuma ir atbalstīts, un tas atspoguļo arī Augstākās tiesas judikatūrā nostiprināto.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Es atvainojos, es tiešām nedzirdēju to signālu.

Debatēs pieteikusies Inga Bite. Sākam debates. Es ļoti atvainojos.

I.Bite (LRA).

Paldies. Godātie kolēģi, ir jāpiekrīt, ka šī redakcija ir kompromisa redakcija, kas tapusi garu un ilgstošu pārrunu un darba grupas pūliņu rezultātā. Taču ne katrs kompromiss ir labs, ne katrs kompromiss ir vērtīgs, un ne katrs kompromiss ir vajadzīgs. Šī norma mūsu tiesu sistēmā ir kaut kas vēl pilnīgi nebijis. Tas ir veids, kā nodrošināt tiesas sprieduma izpildi par aizgādības un saskarsmes tiesībām, atņemot bērnu.

Jāsaka uzreiz, ka šis nav vienīgais instruments, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu tiesas nolēmuma izpildi. Mēs skatīsim šajā paketē arī grozījumus Civilprocesa likumā, kur ir arī citi instrumenti un mehānismi, kā piespiest vecāku pildīt tiesas nolēmumu.

Civilprocesa likums paredz iespēju tiesu izpildītājam iesaistīties šajās attiecībās, noskaidrot bērna dienas režīmu, ķert šo bērnu vai nu ceļā uz bērnudārzu vai skolu, vai ceļā uz mājām, lai nodrošinātu saskarsmi ar otru vecāku. Paredz tiesības tiesu izpildītājam pat uzlauzt durvis, lai iekļūtu dzīvoklī un nodrošinātu šī sprieduma izpildi un saskarsmes tiesību īstenošanu.

Lai cik tas drastiski izklausītos, iespējams, situācijās, kad tiek manipulēts ar bērnu, lai faktiski darītu pāri otram vecākam, tas ir attaisnojami. Taču šis priekšlikums ir solis vēl tālāk, paredzot, ka aprūpes tiesības vecākam tiks atņemtas. Jā, priekšlikums paredz, ka šīs tiesības tiks nodotas otram vecākam, taču ne vienmēr vecāks, kurš grib īstenot saskarsmi, tik tiešām var būt labs vecāks ikdienā un labi un pietiekami rūpēties par šo bērnu. Tāpēc, kolēģi, jā, tiesas nolēmuma izpilde ir jānodrošina, bet tā ir jānodrošina valstij ar valstiskiem līdzekļiem un ar valstiskiem piespiedu mehānismiem, nevis piedraudot ar bērna atņemšanu.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt 9.priekšlikumu un balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Es tomēr atļaušos precizēt kolēģes Ingas Bites šeit teikto.

Minētais Juridiskās komisijas priekšlikums runā par to, ka aizgādības tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi bērna aprūpi īstenot. Tātad šajā gadījumā mēs runājam par to, ka šī norma var tikt piemērota tikai tajos gadījumos, kad tiek konstatēta vecāka ļaunprātība, kad tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un nepastāv otram vecākam šķēršļi bērna aprūpi īstenot. Tātad faktiski šie ir priekšnoteikumi. Kas tos vērtē? Vispirmām kārtām tos vērtē bāriņtiesa.

Mēs komisijā esam iestrādājuši arī Bāriņtiesu likumā grozījumus, kas paredz bāriņtiesai šādu funkciju. Kā mēs zinām, šos jautājumus skata vispārējās jurisdikcijas tiesa, kuras nolēmumus ir iespējams pārsūdzēt. Es aicinu ņemt to vērā.

Šeit kolēģi minēja, ka tikai strīdi par saskarsmes tiesību īstenošanu varētu būt pamats bērna atņemšanai. Nē, tas tā nav domāts! Mans pienākums ir to skaidrot. Ja, piemēram, starp vecākiem ir strīds par saskarsmes tiesībām attiecībā uz bērnu, tad sākotnēji šis strīds, iespējams, ir risināts tiesā un tiesa ir taisījusi nolēmumu. Un, ja viens no vecākiem, iespējams, nepilda šo nolēmumu, tad vispirmām kārtām attiecīgajam vecākam ir iespēja vērsties arī tiesā, lai pārskatītu šīs saskarsmes tiesības (piemēram, tiesības noteiktos laikos vai vietā tikties ar bērnu). Šāds mehānisms jau šobrīd likumā pastāv, un to noteikti vajadzētu izmantot. Un atkārtoti jāmin tas, ka arī šādos gadījumos ir jāvērtē tieši ļaunprātības faktors kā priekšnoteikums šīs normas īstenošanai.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Apzināsimies to, ka dzīvē situācijas ir ļoti dažādas un diemžēl ir konstatēti fakti, ka tiešām vecāki vai viens no vecākiem ļaunprātīgi izmanto savas tiesības! Tas neapšaubāmi ir pretēji bērna interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Es tiešām aicinu iedziļināties arī tajā, ko teica tikko Bērziņa kungs, jo arī komisijas vārdā vēlos paust, ka šī tiesību norma ir domāta tieši bērna interesēs. Un tās situācijas, par kurām mēs Juridiskās komisijas sēdē dzirdējām, - ka vecāki savas personīgās attiecības ļoti nežēlīgi risina uz bērnu rēķina... Bērni aug, bērniem ir jātiekas ar abiem vecākiem, tas ir ļoti svarīgi! Un, ja reiz tiesa ir nolēmusi, kā un kādos apstākļos bērniņam ir tiesības satikties ar tēti vai mammu, tad šis tiesas spriedums ir jāpilda.

Šis pants nav par aizgādības tiesību atņemšanu. Šeit ir izskanējusi nepareiza informācija. Pants ir par pārtraukšanu un par nodošanu tam vecākam, kurš pilda spriedumu. Tas ir tādēļ, lai viņi varētu abi mazliet nāktu pie prāta, es atvainojos par šādu izteikumu. Bērna aizvešana uz otru Latvijas malu, slēpšana, nerādīšana, ieslēgšana dzīvoklī, vešana ātrāk prom no bērnudārza tikai tādēļ, lai kaut kādā veidā atriebtos savam bijušajam partnerim, - ja pieauguši cilvēki nespēj savas attiecības sakārtot, tas noteikti nav tas veids, kādu mēs Latvijas Republikā vēlētos tolerēt.

Un, kā jau es arī iepriekš minēju, šis konkrētais priekšlikums atspoguļo jau tiesu judikatūrā, praksē esošo. Tiesas šādos gadījumos tik tiešām vērtē bērna intereses, vērtē to, vai šis vecāks to ir ļaunprātīgi darījis. Nav runa par kaut kādām saplīsušām mašīnām, nokavētiem trolejbusiem vai kādiem citiem apstākļiem jeb iemesliem, kāpēc nav paspēts bērniņu kaut kur aizvest. Runa ir par ļaunprātību, apzinātu ļaunprātību - bieži vien ar nodomu slēpt bērnu no otra vecāka, kuram ir saskarsmes tiesības.

Aicinu atbalstīt šo tiešām ļoti ilgi izstrādāto, kompromisu rezultātā radušos Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 22, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 10. ir tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kas precizē, kā jārīkojas, ja abi vecāki zaudē aizgādības tiesības. Proti, tad bērnam nodibināma aizgādība vai arī bāriņtiesa lemj par citu ārpusģimenes aprūpes veidu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 11. arī ir tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kurš izslēdz regulējumu, kas praksē nedarbojas, proti, par pārdzīvojušā vecāka pienākumu informēt bāriņtiesu par došanos jaunā laulībā. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Ir divas situācijas, kad aizbildni bērnam var iecelt testamentā. Viens ir tad, ja kāds novēl nepilngadīgam bērnam kādu mantu. Tad viņš saka: “Attiecībā uz šo mantu es gribu, lai aizbildnību īsteno tas un tas.”

Bet ir cits gadījums, kad vecāki, gatavojoties savai iespējamai nāves dienai, testamentā novēl vai norāda, kuram būtu jābūt viņu bērnu aizbildnim pēc viņu nāves.

Līdzšinējais Civillikuma regulējums paredz, ka bāriņtiesa pārbauda tikai to aizbildni, kuru testamentā ir iecēlis kāds cits, bet nepārbauda to aizbildni, kuru ir iecēlis un izvēlējies bērna vecāks. Šādai situācijai ir pamatojums, jo vecāks ir tas, kurš uzņemas atbildību par savu bērnu un kuram ir tiesības noteikt arī situācijā, ja vecāks pats mirst.

Šie tehniskie - it kā tehniskie - grozījumi paredz papildināt Civillikuma 232.pantu, un faktiski tas nozīmē to, ka arī vecāku testamentos ieceltajiem aizbildņiem būs nepieciešams iziet bāriņtiesas testu. Šāds regulējums, manuprāt, nav nepieciešams un nav pamatots. Ja šis testamentā ieceltais aizbildnis kādu iemeslu dēļ nav derīgs un nevar pildīt aizbildņa pienākumus, ir iespējams viņu pēc tam no šo pienākumu pildīšanas atcelt. Taču pirmajā brīdī vecāku testamentā izteiktai gribai ir jāstājas spēkā bez papildu pārbaudes no valsts institūciju puses.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Arī par šo priekšlikumu komisijā bija diskusijas.

Cita starpā mēs analizējām tādu piemēru. Vecāki savā testamentā par aizbildni ir noteikuši kādu radinieku. Tajā brīdī nekādu šķēršļu nav bijis tam, lai šis radinieks, iestājoties vecāku nāves faktam, pildītu šos aizbildņa pienākumus. Taču pēc kāda laika - tad, kad šis nāves fakts vecākam vai vecākiem pienāk un atklājas šis testaments, - ir konstatēts, ka šis aizbildnis, piemēram, atrodas ieslodzījuma vietā. Vai šādā situācijā tomēr valsts pienākums nebūtu pārbaudīt to, vai šis aizbildnis tiešām var pildīt savus pienākumus? Mūsuprāt, būtu.

Un es gribētu uzsvērt, ka šobrīd likumā tiešām ir paredzēts, ka visos tajos gadījumos, kad testamentā tiek noteikti aizbildņi, šī pārbaude, ja tā varētu teikt, ir vairāk vai mazāk formāla, ar mērķi nodrošināt bērnu intereses, taču tajā pašā laikā nepieļaut, ka par aizbildņiem kļūst tādas personas kā, piemēram, šajā manis minētajā piemērā, - persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā vai kura, piemēram, šajā laika posmā ir paspējusi izdarīt kādu noziedzīgu nodarījumu... tieši kādu noziegumu pret kādu citu bērnu.

Es līdz ar to aicinu atbalstīt 12. - tieslietu ministra pienākumu izpildītājas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es negribēju daudz runāt par šo jautājumu, bet, tā kā komisijas priekšsēdētājs mēģināja skaidrot, es mazlietiņ tomēr precizēšu.

Pirmkārt. Civillikums saka tā: ja aizbildnis ir pagaidām kavēts uzņemties aizbildnību (proti, viņš var atrasties arī apcietinājumā), tad līdz šā kavēkļa novēršanai bāriņtiesa ieceļ pagaidu aizbildni. Tātad arī tāds risinājums ir iespējams.

Otrkārt. Tas, ka cilvēks atrodas apcietinājumā, nenozīmē, ka viņš ir noziedznieks, jo galīgais tiesas nolēmums vēl nav stājies spēkā, un līdz ar to varētu būt, ka viņš pēc nedēļas vai pat pēc dienas tiek atbrīvots un viņam ir pilnas tiesības īstenot bioloģisko vecāku gribu, kas izteikta testamentā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Šis konkrētais priekšlikums ir tiktāl tehniska rakstura, ka tas precizē jau iepriekšējā lasījumā izteikto, ka mums ir daudz rūpīgāk jāpievēršas aizbildņu vērtēšanai. Un otrajā lasījumā jūs esat jau apstiprinājuši, ka 242.pants noteic daudz plašāku to personu loku, kuras nevar būt aizbildņi.

Līdz ar to es arī komisijas vārdā vēlos jums teikt, ka runa ir par personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas.

Personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas... Un šīs personas, kuras nevar būt aizbildņi, pamatojoties uz likumu... Bāriņtiesai būtu jāpārbauda, vai testamentā norādītās personas var pildīt aizbildņa pienākumus vai ne. Tā ir objektīva pārbaude, un, protams, mēs daudz par to diskutējām. Un neba jau... Neviena bāriņtiesa negribēs kaut kādā veidā nelemt bērna interesēs, bet testamenti top ļoti dažādos laika periodos, un cilvēki diemžēl ne vienmēr mainās uz labu. Cilvēki mēdz mainīties arī tā - nostāties uz noziedzīgu nodarījumu ceļa. Un arī Labklājības ministrija stāstīja, ka ir bijuši testamenti, ar kuriem ieceļ, atvainojos, savu pudelesbrāli par iespējamu testamentāru aizbildni.

Juridiskā komisija uzskata, ka visos šādos gadījumos likumdevēja pienākums ir bērnus no tā pasargāt.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles iesniegto 12.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 23, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz atjaunot vēsturisko Civillikuma redakciju: “Ja vecāku atstātie rīkojumi neatbilst aizbilstamā interesēm, aizbildnis var ar bāriņtiesas piekrišanu no tiem atkāpties.” Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz: ja aizbildnis aizbilstamā lietās piesaistījis citas personas, tad viņš atbild par šo personu darbību. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kas ir terminoloģiska rakstura precizējums, lai nodrošinātu konsekventu terminoloģijas lietojumu Civillikumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kura mērķis ir nodrošināt, ka nekustamais īpašums, kas atzīts par bezmantinieka mantu un piekrīt valstij, ierakstot to zemesgrāmatā, pāriet valsts īpašumā brīvs no parāda saistībām, apgrūtinājumiem un aizlieguma atzīmēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kas pilnveido mantojuma apsardzības noteikumus un paredz, ka mantojuma apsardzības izdevumi sedzami no paša mantojuma. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas ieviešanu, kas paredz Eiropas mantošanas apliecības izveidi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Arīdzan saistīts ar šīs pašas regulas ieviešanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 24. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 17. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Parādnieka, Gaida Bērziņa, Raivja Dzintara, Stepaņenko un Sudrabas - iesniegumu par to, ka viņi atsauc savus parakstus zem Saeimas lēmuma projekta “Par 1963.gada Vīnes konvencijā “Par konsulārajām attiecībām” noteikto pienākumu izpildi”, līdz ar to esošie paraksti neatbilst Saeimas kārtības rullim un šis lēmuma projekts nav izskatāms.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas vēstuli, kurā tā lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad pārejam pie nākamā apstiprinātās darba kārtības punkta. Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, šis likumprojekts ir saistīts ar nule izskatīto Civillikumu. Likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma.

1. ir labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē jau reiz atbalstīto tiesību normu par bāriņtiesu locekļu un darbinieku pienākumu, pildot amata pienākumus, ievērot profesionālās ētikas normas. Paredzēts, ka bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas noteiks attiecīgās pašvaldības dome vai attiecīgā bāriņtiesa, saskaņojot to ar pašvaldības domi. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Paredz, ka bāriņtiesa ne retāk kā reizi gadā sniedz attiecīgās pašvaldības domei pārskata ziņojumu par savu darbību. Un pārskata ziņojums ir publicējams pašvaldības mājaslapā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Paredz pašvaldības pienākumu nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas locekļiem, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Precizē prasības, kādas izvirzāmas bāriņtiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amata pretendentiem, un paredz noteikt, ka izglītības un darba stāža prasības ir augstākas nekā bāriņtiesas locekļa amata pretendentiem. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Precizē prasības bāriņtiesas locekļu amata pretendentiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz bāriņtiesas pienākumu izvērtēt, vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, kā arī informēt tiesu izpildītāju par izvērtējuma rezultātiem vai pieņemtajiem lēmumiem, ja saņemts no tiesu izpildītāja akts par to, ka lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā bērns nav sastapts, vai arī par nolēmuma nepildīšanu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Es tikai ļoti īsi atgādināšu, ka šis priekšlikums ir saistīts ar to, par ko mēs runājām iepriekš, proti, ar aizgādības tiesību apturēšanu tad, ja netiek izpildīts tiesas spriedums. Bet, kā jau es teicu, spriedumi ir jāpilda citādākā veidā.

Vēl es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisijā šis priekšlikums sākotnēji netika atbalstīts un ka tikai ar viltību... Nav... Nākamajā komisijas sēdē, kad klāt bija vairāk VIENOTĪBAS deputātu nekā iepriekš, tas tika pārbalsots un saņēma komisijas atbalstu.

Lūdzu jūs aizdomāties arī par to un balsot “pret” šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām ir saistīts ar Civillikumā jau atbalstītu un šeit, Saeimā, trešajā, galīgajā, lasījumā nobalsotu priekšlikumu, un Bāriņtiesu likums ir kā pavadošs procesuāls regulējums, kā bāriņtiesai sakarā ar to rīkoties, kādi dokumenti ir nepieciešami.

Līdz ar to, ja esam atbalstījuši Civillikuma regulējumu un atbalstījuši to, ka tiek pārbaudīta šī ļaunprātība, tad arī šeit, Bāriņtiesu likumā... Komisija ir uzskatījusi, ka šāds priekšlikums ir jāatbalsta, un ir atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kas paredz bāriņtiesas tiesības nosūtīt konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista personu, ar kuru bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus, vai personu, ar kuru bērns dzīvo nedalītā saimniecībā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 17. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt pārejas periodu attiecībā uz kvalifikācijas prasībām un darba stāža ilgumu bāriņtiesas locekļiem (tas ir tātad paaugstināts ar šo likumu) un nosaka, ka šis jaunais regulējums stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus attiecībā uz mācību programmu apguvi bāriņtiesu locekļiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš atbalstīto priekšlikumu par bāriņtiesu darbinieku profesionālās ētikas normu noteikšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas periodu attiecībā uz pašvaldību pienākumu organizēt šīs izglītojošās un konsultatīvās mācības: “Šā likuma 5.panta sestā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī.” Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 17. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Arī šis likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir saistīts ar iepriekš izskatītajiem.

1. ir tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kurš precizē, ka puse var saņemt atpakaļ iemaksātās valsts nodevas daļu arī tad, ja izlīgums noslēgts apelācijas instances tiesā, taču tikai par instances tiesvedību, kurā noslēgts izlīgums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - precizē, ka tiesas lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms lietas dalībniekiem, kuri nav bijuši klāt lēmuma pasludināšanā, un personai, uz kuru tas attiecas. Ja pasludināts saīsināts lēmums, pilna lēmuma noraksts nosūtāms triju dienu laikā pēc pilna lēmuma sastādīšanas. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, arī redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums - paredz bērna interesēs noteikt īsāku termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai uz apelācijas sūdzību. Proti, lietās, kas skar bērnu, tie iesniedzami 15, nevis 30 dienu laikā no dienas, kad lietas dalībniekiem nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - arīdzan redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kas precizē, kādos gadījumos izpilddokumentus, kuri pēc piedziņas nav izpildīti vai izpildīti nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums, kas saskaņo tiesību normas ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums rosina noteikt: ja tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas gādājis par šo telpu drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu, tad viņš pie attiecīgā nekustamā īpašuma vai telpām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgu. Un tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - tehnisks Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums saskaņo tiesību normas saturu ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Un 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumus, kā jārīkojas tiesu izpildītājam izpildlietās par nolēmumu, kas izriet no saskarsmes tiesībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis ir noslēdzošais likumprojekts šo četru likumprojektu paketē.

Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums veikt grozījumu pašā likuma nosaukumā, un tas ir komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. To ir iesniedzis finanšu ministra vietā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā, galīgajā, lasījumā izskatām likumprojektu Nr.187/Lp12 - “Grozījumi Krimināllikumā”.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums, kas paredz palielināt naudas soda apmēru par mazāk smagiem noziegumiem. Pieņemot šos grozījumus, maksimālais naudas sods var tikt noteikts tūkstoš minimālo mēnešalgu apmērā. Priekšlikums izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es pieļauju, ka priekšlikuma autors dzīvo no Latvijas realitātes atrautā pasaulē, jo laikam ir gatavs maksāt likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” noteiktus nesamērīgi augstus naudas sodus. Diemžēl, manuprāt, Latvijas iedzīvotāju vairākums šādam sodu līmenim nav gatavs. Ja priekšlikuma autora nodoms bija “piegriezt skrūves biezajiem” likumpārkāpējiem un noziedzniekiem, tad vajadzēja sekot dažu citu Eiropas valstu, īpaši Ziemeļvalstu, paraugam un soda apmēru variēt atkarībā no pārkāpēju ienākuma līmeņa.

Sodu teorijā ir aksioma, ka pārkāpumu vai noziegumu skaitu mazina nevis soda bardzība, bet gan tā nenovēršamība. Ar to nenovēršamības nodrošināšanu mūsu valstī diemžēl kā ir, tā ir, un aizstāt šos valsts pārvaldes sistēmas trūkumus ar pārmērīgu bardzību pret atsevišķiem noķertiem pārkāpējiem un noziedzniekiem neizdosies. Tā vienkārši ir maldīga ilūzija.

Līdz ar to es aicinu balsot pret šo revolucionāro pagriezienu Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra izpildījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Judins. Komisijas sēdē priekšlikums ir izvērtēts, un ir svarīgi ņemt vērā, ka priekšlikums neparedz palielināt minimālo sodu, ko var piemērot par attiecīgiem pārkāpumiem. (Dep. V.Agešins: “Jā, uz 3.lasījumu!”) Minimālais naudas sods ir un arī turpmāk būs trīs minimālās mēnešalgas. Priekšlikums attiecas uz maksimāli piemērojamo sodu, un gadījumā, ja Krimināllikuma konkrētajā pantā ir paredzēta atbildība - brīvības atņemšana, piemēram, uz laiku līdz trim gadiem -, kā alternatīva ir arī iespēja piemērot naudas sodu līdz 360 tūkstošiem eiro. Kā es jau teicu, priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums ir līdzīgs un paredz palielināt naudas soda apmēru, ko var piemērot par smagu noziegumu. Maksimālais apmērs var būt divi tūkstoši minimālo mēnešalgu, proti, 720 tūkstoši eiro. Priekšlikums ir izskatīts un atbalstīts. (Starpsaucieni no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums paredz palielināt iespējamo naudas sodu, ko var piemērot par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem patlaban paredzēta iespēja sodīt cilvēku ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem. Tātad šajā gadījumā piedāvāts paredzēt, ka var piemērot naudas sodu līdz 10 tūkstoš minimālajām mēnešalgām. Svarīgi ņemt vērā, ka Krimināllikumā nav neviena panta, kas paredzētu konkrētu sodu. (Dep. V.Agešins: “Saskaitīt vajag! Neiet kopā kaut kas!”) Tiesa var pieņemt šo lēmumu, ja uzskata, ka ir pamats piemērot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Šajā gadījumā, protams, jāņem vērā, ka maksimālais naudas soda apmērs varētu sastādīt 3 miljonus 600 tūkstošus eiro. Komisija atbalstīja priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 16, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Judins. 4. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts. Priekšlikums saistīts ar grozījumiem Krimināllikuma 168.pantā, kas paredz atbildību par nolēmuma, kas izriet no aizgādības, aprūpes vai saskarsmes tiesībām ar bērnu, nepildīšanu. Otrajā lasījumā mēs grozījām attiecīgo normu un nolēmām izslēgt vārdu “ļaunprātīgi”. Bet attiecīgajā pantā šis vārds ir lietots trīs reizes. Komisija izvērtējot konstatēja, ka tomēr divas reizes šis vārds būtu jāsaglabā, runājot par ļaunprātīgu nolēmuma nepildīšanu un ļaunprātīgu nolēmuma kavēšanu. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 5. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas ir saistīts ar ceļu satiksmi. Saskaņā ar spēkā esošo normu transportlīdzekļa vadītājs, kas, vadot transportlīdzekli reibumā vai lietojot narkotiskās vielas, izdarījis pārkāpumu, kura rezultātā ir nodarīti miesas bojājumi, ir saucams pie kriminālatbildības. Patlaban viņu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 15 gadiem.

Otrajā lasījumā mēs atbalstījām soda samazinājumu, bet parlamentārā sekretāre aicina tomēr paredzēt lielāku sodu. Patlaban, kā es jau teicu, sods ir no 3 līdz 15 gadiem. Otrajā lasījumā mēs nolēmām, ka maksimālais sods par viegliem... Es atvainojos, par vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu maksimālais sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Parlamentārā sekretāre aicina paredzēt brīvības atņemšanu uz laiku līdz 6 gadiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Tātad lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 6. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar ceļu satiksmes drošību.

Ja avārijas, kuru izraisījis transportlīdzekļa vadītājs, vadot automašīnu reibumā vai lietojot narkotikas, rezultātā ir nodarīti smagi miesas bojājumi vai ir gājuši bojā cilvēki, proti, cilvēki faktiski ir nonāvēti, vainīgajam patlaban var atņemt brīvību uz laiku līdz 15 gadiem. Otrajā lasījumā mēs nolēmām, ka maksimālais sods arī tad, ja iestājusies cilvēka nāve, būs 10 gadi.

Parlamentārā sekretāre ierosina tomēr paredzēt lielāku atbildību un brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti aicina balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Un pēdējais - 7.priekšlikums, kas arī saistīts ar pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā.

Mēs nolēmām, ka turpmāk gadījumā, ja iestājusies vairāku cilvēku nāve, maksimālais sods būs no 3 līdz 15 gadiem... brīvības atņemšana uz laiku no 3 līdz 15 gadiem...

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre ierosina paredzēt, ka attiecīgajos gadījumos var tikt noteikts šāds sods: brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 15 gadiem.

Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 20. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Likumprojektam priekšlikumi netika iesniegti, un komisija nolēma to atbalstīt - virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu - tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. Un 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Komisija strādāja ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Ir saņemti 32 priekšlikumi.

1. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas precizē terminu “elektroniskais plašsaziņas līdzeklis”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 2. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē termina “elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma” definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 3. ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 4. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas precizē, kas ir retranslācija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 5. ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums, kas papildina panta nosaukumu, to precizējot. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 6. ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 7. ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums, kas definē, kuri elektroniskie plašsaziņas līdzekļi atrodas Latvijas jurisdikcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 8. ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 9. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 10. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 11. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas novērš pretrunu ar direktīvas pamatprincipu, kā arī dubultās jurisdikcijas aizliegumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 12. ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 13. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 14. ir Saeimas deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 15. ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 16. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 17. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 18. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 19. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 20. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. Un 21. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas paredz pārņemt direktīvas noteikto procedūru, kā televīzijas programmas pakļaut stingrākiem nacionālajiem kritērijiem, un kas paredz, kā var realizēt retranslācijas aizliegumu, ja tiek konstatēti pārkāpumi - naida runa un bērnu tiesību pārkāpumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 22. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 24. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 25. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 26. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 27. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. 28. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums, kas paredz procentu maiņu un pārejas noteikumos ar 2016.gada 1.janvāri nosaka valodas lietojumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien! Es te, skatoties uz Elksniņa kungu, paņēmu papīrīti līdzi. Tā ir tagad moderni. Tie esat jūs! Jūs es šobrīd neuzrunāšu, jo jūs esat frakcija SASKAŅA. Zaļo un Zemnieku savienības frakciju man arī nav ko uzrunāt šajā sakarā, jo... Viņi paši arī ir iesniedzēji šim pasākumam. Bet es pastāstīšu tad pārējām frakcijām - “No sirds Latvijai!”, frakcijai VIENOTĪBA un nacionāļiem. (Dep. R.Kols: “Nacionālā apvienība!”)

Tātad, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu balsot pret 28. un 29.priekšlikumu, kurus ir iesniedzis visiem mums labi pazīstamais krievu radio eksperts, deputāts no ZZS - Armands Krauze. Viņš pats gan nav Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis, kurā tika izskatīts šis likumprojekts. Kā redzat, viņš nepiedalās arī šajā sēdē, jo vakardien... vakar un šodien viņam ir atvaļinājums. Bet savu eksperta ieteikumu no mums viņš nav slēpis, un nu mēs visi varam bagātināties no Armanda Krauzes piedāvājuma mediju telpas sakārtošanai. Diemžēl viņam nav taisnība, jo ieteikums nevis sakārto nozari, bet gan to pakļauj vēl lielākam haosam.

Jūs vaicāsiet: kā gan mums tagad vērtēt priekšlikuma lietderību? Bet mums atkal sanāk darīt to, ko nav izdarījusi NEPLP. Apskatīsim saistošos dokumentus un meklēsim to pielietojumu.

Lūk, “Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam”! Es citēju: “Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, kas veicina Satversmē un tās preambulā nostiprināto pamatvērtību atspoguļojumu nacionālajā mediju telpā, prioritāri - latviešu valodā, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot.” Citāta beigas.

Krauzes piedāvājums... Viņķeles kundze, - tas arī jūsu bērniem ir svarīgi, lai viņi lamātos latviski. Krauzes piedāvājums neveicina, es citēju vēlreiz: “stipras, daudzveidīgas, profesionālas, caurskatāmas, ilgtspējīgas un stabilas mediju vides [attīstību]”, citāta beigas, jo atsevišķām radiostacijām tiek dota iespēja manipulēt ar raidlaikiem latviešu un krievu valodā. Tas ļauj pieņemt reklāmas gan no latviešu, gan krievu reklāmu devējiem. Tas ļauj retranslēt saturu, kas nav radīts Latvijā, kas ir radīts Krievijā, kas ir Kremļa kaut kāda veida radio. (Dep. I.Viņķele: “Baigais eksperts!”) Tāpēc es saku, es uz jums pat nemaz neskatīšos. Un šādu Krievijā radītu Latvijai naidīgu saturu nevar nosaukt, es citēju atkal, par “kvalitatīvu Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošu”. Latvijā mediju telpas virsmērķis - un tagad ieklausieties vārdā “virsmērķis”, godājamie deputāti un cienījamās deputātes! -, virsmērķis ir pamatvērtību atspoguļojums latviešu valodā. Latviešu valodā! Un te ir runa par to, ka saturs tiek ražots Latvijā, veidots Latvijā. Šis priekšlikums to nedara. Ja jūs tagad... es saprotu, ka Augusts ir devis uzdevumu, es saprotu, ka ir SASKAŅA, bet ir vēl... Tāpēc ir šīs pārējās frakcijas. Un, ja jūs nobalsosiet “pret”, tad jūs varēsiet, es domāju, normāli paskatīties bez sirdsapziņas pārmetumiem, Valaiņa kungs, arī jūs uz saviem vēlētājiem un, Zaķa kungs, arī jūs, es nezinu, no kuras... ā, jūs esat no VIENOTĪBAS joprojām. Nu labi. Līdz ar to, ja jūs balsosiet par šiem ZZS priekšlikumiem, kur viens no radio īpašniekiem - Ričards Zakss - ir pēdējā pusotra gada laikā 20 tūkstošus eiro noziedojis šai te partijai, bet ZZS jau nav... tur jau ir vairākas partijas, tur jau arī ir, teiksim, Guntis Belēvičs, kurš nav no Zemniekiem, bet ir tā kā no Zaļajiem, vai ne? Un tā kā... nu Guntis arī varbūt varētu uzrunāt, pieņemsim...

Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs, jūsu laiks ir beidzies.

A.Kaimiņš. Es prasītu tad vēl pusminūtīti, varbūt divas minūtītes. Kaimiņa kungs nekad nav lūdzis laiku, tā ka...

Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs, jūsu laiks ir beidzies. (Dep. A.Elksniņš: “Lai runā!”)

A.Kaimiņš. Es drīkstētu, lūdzu, pabeigt? Man vajadzētu... es gribētu...

Sēdes vadītājs. Cik jums vēl vajag?

A.Kaimiņš. Dodiet laiku, lūdzu, vēl! Man, lūdzu, divas minūtes iedodiet!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. I.Zariņš: “Lai ir divas minūtes.”) Nav iebildumu. Kaimiņa kungs, jums ir vēl divas minūtes.

A.Kaimiņš. Paldies, Daudzes kungs!

Tātad vai jūs, atbalstot šo 28. un 29. Krauzes priekšlikumu, atklāti ignorējat šos citātus, kurus iepriekš jums nolasīju? Vai jūs, ignorējot šos citātus, apliecināt arī, ka šo virsmērķi jūs ignorējat? Lūdzu balsot pret arī jums, Viņķeles kundze. Lūdzu balsot pret 28. un 29.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 13, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

I.Laizāne. 29. arī ir deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 13, atturas - 10. Priekšlikums atbalstīts.

I.Laizāne. 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 31. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. Un 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti seši juridiski precizējoši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Ķirsis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. Un visbeidzot 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Ķirsis. Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”... Ā, es atvainojos! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””(Nr.204/Lp12).

Komisijā skatījām šo likumprojektu, kurš bija jau iesniegts februārī un kurš paredz, ka turpmāk komersants, kas ir izīrējis dzīvojamo platību, lai tā skaitītos izīrēta un varētu piemērot tai samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, varēs šo līgumu reģistrēt ne tikai zemesgrāmatā, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Komisijā mēs spriedām par to, ka, jā, tas faktiski ir iespējams, bet problēma ir tāda, ka šī informācija tālāk ir jānosūta pašvaldībai, nu, manuāli, bet programma īsti neparedz šādu kārtību, un tieši tāpēc būtu nepieciešams iestrādāt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā speciālu formu, lai, ievadot šo informāciju, pašvaldība saņemtu to automātiski. Tam nepieciešams laiks, un, konceptuāli atbalstot likumprojekta tālāku virzību, mēs nolēmām, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs gana ilgs, bet komisijas vārdā šobrīd aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 1.februāris.

Sēdes vadītājs. Nesapratu... Vēlreiz!

I.Parādnieks. 2016.gada 1.februāris. Vai tad es kaut ko...?

Sēdes vadītājs. Skaidrs! 2016.gada 1.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” izstrādāts, izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi lietās, kas ir saistītas ar cilvēka pamattiesību ievērošanu saistībā ar operatīvo darbību. Likumprojektā ir precizēta lēmumu pieņemšanas, akceptu, informācijas apmaiņas, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtība, iekļaujot likumā līdz šim instrukcijās reglamentētos jautājumus.

Likumprojektā tiek detalizēti regulēta prokuroru rīcība, saņemot personas sūdzību par operatīvās darbības subjektu amatpersonu rīcību. Tāpat ir paredzēts jauns operatīvās darbības pasākums - konta kontrole -, proti, operatīvā darījuma pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā. Likumprojekts paredz izslēgt iespēju bez sankcijas veikt sevišķa veida pasākumus operatīvās darbības subjektu vai penitenciāro iestāžu telpās, tādējādi nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu arī šādos visai specifiskos apstākļos.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Viens no šī likumprojekta plusiem neapšaubāmi ir tas, ka šajā likumprojektā ir uzlabota latviešu valoda, kas neapšaubāmi ir pluss. Likums līdz ar to ir kļuvis lasāmāks.

Bet par lietas būtību. Par to, ko minēja Loskutova kungs un par ko mēs diskutējām komisijas sēdē. Tiek minēta Eiropas cilvēktiesību prakse, ka pēc tam tur visus informēs: ja ir bijusi operatīvā izstrāde un tā beigusies ne ar ko, tad potenciālo cietušo informēs. Bet palasiet šī likumprojekta tālākos punktiņus, kuros teikts, kādos gadījumos neinformēs! Taču ne par to ir stāsts.

Pirms vairākiem gadiem, iepriekšējā sasaukumā, Saeima izveidoja Operatīvās darbības likuma... likumprojekta izstrādes apakškomisiju, kuru vadīja Judina kungs un kuras darbība beidzās ne ar ko.

Un arī šis likumprojekts, ko mēs šobrīd skatām, nerisina pamatjautājumus pēc būtības. Vēl 1998.gadā Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīja jautājumu par to, ka ir jānodala divas jomas - izlūkošana, pretizlūkošana un operatīvā darbība kriminālajā vidē. Neskatoties uz visiem solījumiem gan no Iekšlietu ministrijas, gan no bijušā apakškomisijas vadītāja puses, nekas nav izdarīts! Es vienkārši jums minēšu vienu piemēru.

Ja kāds mūsu izlūkdienesta darbinieks, specdienesta darbinieks, ārvalstīs iegūst kādu slepenu dokumentu, kas ir vitāli nepieciešams mūsu valstij, jautājums: kur viņš saņems sankciju? Operatīvās darbības likums precīzi nosaka, kas un kādā gadījumā izsniedz šīs sankcijas. Vai tiešām mēs neesam tiktāl nobrieduši, lai šo likumu sadalītu dažādās daļās: nošķirtu izlūkošanu un pretizlūkošanu, kas ne vienmēr saskan ar to darbību, kas ir operatīvā darbība kriminālajā vidē? Ir arī informēšana un vēl vesela virkne citu jautājumu, ko šis likumprojekts nerisina.

Man nav iebildumu pret šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Diemžēl pēc būtības tas nerisina nevienu no tiem pamatjautājumiem, kuri tika uzstādīti jau pirms vairākiem gadiem. Šis likumprojekts neko pēc būtības nerisina! Ja kāds mēģinās atsaukties uz Valsts drošības iestāžu likumu, nu, neticiet! Valsts drošības iestāžu likums risina pavisam citus jautājumus. Mums beidzot ir jāsaprot, ar ko atšķiras operatīvā darbība izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta darbā no darbības, kura saistīta ar kriminālo vidi. Jāsaprot, ka tās ir atšķirīgas jomas. Vienu un to pašu likumu normas nevar piemērot atšķirīgos gadījumos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Jā, cienījamie kolēģi, manuprāt, likumprojekts tiešām ir ļoti nozīmīgs, ļoti svarīgs. Debates par to mēs uzsākām laikam pirms kādiem trim gadiem.

Diemžēl tie mērķi, kurus mēs uzstādījām toreiz, lielā mērā nav realizējušies minētā likumprojekta ietvaros, jo toreiz mūsu primārais uzstādījums bija sekmēt un veicināt cilvēktiesību aizsardzību operatīvās darbības pasākumu rezultātā... gan iegūtās informācijas izmantošanā, gan augstākas pakāpes kontroles īstenošanā attiecībā uz specdienestu veiktajām darbībām, bet šodien mēs redzam, kāds ir minētās debates rezultāts, - triju gadu laikā tas ir novedis pie situācijas, ka faktiski visu dienestu iegribas, visu dienestu mērķi, uzdevumi, bet ne cilvēktiesību aizsardzības kontekstā... Lielā mērā akceptēti netika... Un tas daudzējādā ziņā ir attiecināms uz to, ko Ādamsona kungs ir teicis. Pēc būtības attiecībā uz operatīvās darbības jomas regulējumu mēs ejam absolūti nepareizu ceļu. Un, manuprāt, Operatīvās darbības likums kā tāds, ar visiem tiem jēdzieniem un visām tām atļautajām darbībām, kas ir paredzētas... Pēc būtības tādam likumam nav jābūt, jo lielā mērā darbojas Kriminālprocesa likums. Kriminālprocesa likumā ir noteiktas būtībā visas speciālās izmeklēšanas darbības, kuras ir paredzētas arī Operatīvās darbības likumā.

Šāda identiska situācija... Piemēram, ja mēs salīdzinām likumdošanu Latvijā un Igaunijā... Igaunijā Operatīvās darbības likuma kā tāda nav, tāds tur neeksistē. Tajā pašā laikā Igaunijā, piemēram, ir Pretizlūkošanas likums, kas ir operatīvās darbības likums mūsdienu izpratnē. Un ko mēs tagad redzam? Tā ir kompilācija no operatīvās darbības rakstura, kura paralēli regulēta arī Kriminālprocesa likumā. No otras puses, tā faktiski ir kompilācija no izlūkošanas un pretizlūkošanas pasākumiem.

Ko es ar to visu gribu teikt? Operatīvās darbības jomai kā tādai nav jābūt regulētai minētajā likumā, jo šis priekšmets ir regulēts Kriminālprocesa likumā. Ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, ja ir šaubas par to, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, ja ir jāuzsāk izmeklēšana, ja nav iespējams noskaidrot noziedzīgā nodarījuma esamību vai neesamību, tad civilizētā pasaulē, piemēram, Igaunijā, Vācijā, to dara ar konkrētu kriminālprocesuālo izmeklēšanu, ar tajā paredzētajām darbībām. Tur absolūti lielā apjomā ir vārds vārdā pārrakstīts tas viss, kas ir Operatīvās darbības likumā.

Savukārt specdienestu regulācija notiek ar absolūti citu normatīvo aktu. Tur ir pieļaujamas plašākas robežas attiecībā uz institūcijām, jautājumā par terorisma draudu apkarošanu ir augstākas pakāpes regulējums. Un neinformētības pakāpe, piemēram... Tur strādā klasiskās monitoringa sistēmas attiecībā uz suspect, uz tiem vainīgajiem, uz tām iespējamajām potenciālajām darbībām. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, tik tiešām... jā... Šis likumprojekts pirmajā lasījumā, ja jau mēs nonācām trīs gadu laikā tik tālu, ir atbalstāms. Šāda veida debate... Bet es domāju, ka tiešām varbūt ir jāiedod saprātīgs laiks, lai mēs varētu iesniegt priekšlikumus un kārtīgi izdebatēt katru pozīciju minētā likumprojekta ietvaros, lai mēs no viena grāvja, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesā Latvija zaudē būtībā visās lietās attiecībā uz operatīvās darbības pasākumiem... Nu, visās! Nevienā lietā nav vinnēts.

Lūk, līdz ar to, lai tādi gadījumi neatkārtotos un lai mēs vairāk strādātu ar cilvēktiesībām un realizētu... Piemēram, īstenotu tādu diskrecionāras, slepenas varas izmantošanu attiecībā pret... nu, arī pret iedzīvotājiem gadījumā, ja viņi pārkāpj likumu, kā arī varētu saukt pie atbildības personas, kuras ignorē likumu un izmanto šo slepeno varu ar visdažādākajiem anonīmajiem ziņojumiem, mēs varētu ieviest un izstrādāt tiešām kārtīgu sistēmu, kura varētu lielā mērā efektīvi darboties.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Loskutova kungam ir kas piebilstams?

A.Loskutovs. Komisijas sēdē mēs tiešām diskutējām šo likumprojektu pirms šā lasījuma.

Vēlos piebilst, ka, lai izstrādātu jaunu likumu vai lai grozītu likumu, nepieciešams arī kaut kāds taustāms pamats un pamatojums. Lai izstrādātu likumprojektu, kas reglamentētu tikai un vienīgi izlūkošanas un pretizlūkošanas iestāžu operatīvo darbību, tam būtu nepieciešama viņu pašu vēlme, vai būtu nepieciešams skaidri saskatīt trūkumus viņu darbā. Uz šo brīdi nekādu tādu, kā tautā saka, indikāciju nav. Tas nozīmē, ka ar Operatīvās darbības likumu pietiek. Es tiešām komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, jo tas risina vairākus jautājumus, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu saistībā ar operatīvo darbību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Divdesmit... kurš?

A.Loskutovs. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības punktu, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Šadurska, Gaida Bērziņa, Cilinska, Brigmaņa un Zariņa - iesniegumu ar ierosinājumu turpināt šodienas Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Atbalstām! Piekrītam!”) Deputāti neiebilst. Līdz ar to sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam “Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums no ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja - veselības ministra Belēviča kunga. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. Saeimas Juridiskā komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.novembris.

Sēdes vadītājs. 27.novembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.1185. Šī likuma būtība ir ļoti vienkārša. Tas atļauj Latvijai ieviest nacionālās sankcijas. Sankcijas nav mērķis pats par sevi, bet ir tikai līdzeklis, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm. Līdz šim Latvija ir ieviesusi tikai starptautiskās sankcijas. Ar šo likumu Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī, pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu, var noteikt nacionālās sankcijas, ja tās nav pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā, kā arī, ja nepieciešams panākt mieru, novērst kaitējumu Latvijas interesēm un, ja nepieciešams, cīnīties pret starptautisko terorismu un masveida iznīcināšanas ieročiem. Tāpat likumprojekts paredz, ka Ārlietu ministrija, pamatojoties uz kompetento institūciju priekšlikumu vai sankciju subjekta iesniegumu, varēs izteikt priekšlikumus starptautiskajai organizācijai atcelt starptautiskās sankcijas, ciktāl tās attiecas uz sankciju subjektu, ja tas ir Latvijas Republikas jurisdikcijā esoša fiziskā vai juridiskā persona. Likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Krimināllikumā, Zemesgrāmatu likumā, Tiesu izpildītāju likumā, kā arī Civilprocesa likumā, kas pirmajā lasījumā jau atbalstīti arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Sankciju veidi iekļauj finanšu, civiltiesiskos, ieceļošanas, tūrisma pakalpojumu sniegšanas un citus ierobežojumus.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā, konceptuālajā, lasījumā, un komisijas vārdā aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.novembris.

Sēdes vadītājs. 13.novembris. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka, lai šo darba kārtības punktu izskatītu atbilstoši Satversmei, nepieciešams, lai sēdē būtu piedalījušās vismaz divas trešdaļas no visiem deputātiem. Tāpēc, pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, mums ir nepieciešama klātesošo deputātu skaita jeb kvoruma reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrējušies 75 deputāti, tas ir vairāk nekā divas trešdaļas no deputātu kopskaita, līdz ar to mēs varam skatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tātad, kā jau es teicu, Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un ir nolēmusi to atbalstīt.

Tad, kad mēs to skatījām pirms pirmā lasījuma, mēs uzaicinājām konstitucionālo tiesību ekspertus, kuri varēja atnākt un klātienē ar deputātiem to pārrunāt. Piemēram, Edgars Pastars.

Mēs aicinājām arī Latvijas Universitātes valststiesību zinātņu mācībspēkus, kas savukārt nevarēja ierasties, bet Annija Kārkliņa atsūtīja rakstveidā savu atzinumu par šo Satversmes grozījumu projektu.

Tāpat mēs atsaucām atmiņā visus tos ekspertu redzējumus, kurus iepriekš, jau iepriekšējās Saeimas īpaši izveidotajā darba grupā mēs bijām uzklausījuši, un nolēmām, ka šobrīd šādā redakcijā, kādā ir iesniegts Satversmes grozījumu projekts, Juridiskā komisija to var konceptuāli atbalstīt un virzīt, taču, protams, mēs ļoti skrupulozi vērtēsim visas iespējamās šaubas par šo likumprojektu pirms otrā un trešā lasījuma, un viens no galvenajiem jautājumiem, kuru mēs apskatīsim, būs jautājums par to, vai administratīvās imunitātes atcelšana skar vai neskar imunitāti administratīvā aresta gadījumā, jo tas ir jautājums, kas ir jāskata kopsakarā ar Satversmes 29.pantu.

Mēs uzklausījām arī kolēģu viedokli, ka sākotnēji būtu sistēmiski jāskata imunitātes jautājums visos valsts amatpersonu un tiesu varas amatpersonu pārkāpumu gadījumos, un Elksniņa kungs norādīja, ka viņš iesniegs šādus priekšlikumus. Šodien priekšlikumi bija Saeimas sēdes darba kārtībā, un mēs jau par tiem arīdzan izvērsti diskutējām.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā vēlos norādīt, ka komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt to un komisijas vārdā arī solu, ka mēs ļoti nozīmīgi vērtēsim šos Satversmes grozījumus, lai visi jautājumi būtu aptverti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Mūsu kolēģi no frakcijas SASKAŅA mums šorīt uzskatāmi parādīja tos džungļus, kuru priekšā mēs stāvam saistībā ar dažādo amatpersonu dažādo imunitāti.

Mēs izskatījām vairāk nekā... vai 15 likumprojektus, un mēs, protams, varam stāvēt to džungļu priekšā un debatēt par to, ka vajadzētu tikt tiem cauri. Vajadzētu iztīrīt šos džungļus, vajadzētu zāģēt vai vajadzētu cirst, vai varbūt vajadzētu dedzināt, lai varētu tikt šiem džungļiem cauri. Tas nav zaļi... Tomēr no stāvēšanas un runāšanas džungļi caurskatāmāki nekļūs.

Jau sēdes sākumā mēs dzirdējām arī to, ka uz priekšu varam tikt, tikai strukturēti soļojot. To arī faktiski piedāvā šis likumprojekts. Deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu šajās divās nedēļās pārsteidzošā vienprātībā ir atbalstījuši arī tiesību eksperti, un šajās ekspertu diskusijās esam dzirdējuši aicinājumu deputātiem beidzot iekāpt vienā laivā ar saviem vēlētājiem. Varbūt tad mēs cits citu labāk saprastu, un varbūt tad kaut mazliet mazinātos šī plaisa, kas ir starp varu un sabiedrību.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, spersim šo pirmo strukturēto soli mums priekšā stāvošajos džungļos, un, iespējams, atsevišķas lietas tad kļūs labāk redzamas, -kuri tad ir tie, kuri grib šiem džungļiem tikt cauri, un kuri ir tie, kuri grib tikai runāt par tikšanu tiem cauri.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Īstenībā tikko mēs dzirdējām demagoģijas paraugstundu (Dep. K.Šadurskis: “Mēs joprojām dzirdam demagoģiju!”), kad viss parlaments absolūtā vienprātībā noraida veselu likumdošanas paketi attiecībā uz šī institūta sakārtošanu. Taču tajā pašā laikā nāk tribīnē un cita likumprojekta ietvaros saka, ka nu tomēr mums būtu jābūt vienlīdzīgākiem, tomēr mums jāapskata... Kaut kādus te džungļus viens otrs zīmē...

Nav nekādu džungļu, Bites kundze! Šo jautājumu mēs esam debatējuši parlamentā jau kopš 2012.gada novembra, un SASKAŅA ir sniegusi vairākus priekšlikumus, lai minēto jautājumu sakārtotu, - arī par jūsu piedāvājumu atteikties no imunitātes. Un mēs atbalstām šādu risinājumu.

Bet apskatieties, ko jūs darāt! Mēs runājām Juridiskās komisijas ietvarā arī ar jums, Bites kundze. Jūs ļoti labi zināt, kāds ir Saeimas kārtības rullis, kāda ir procedūra, apspriežot grozījumus Satversmē. Paplašināt no pirmā uz otro, uz trešo lasījumu grozījumu apjomu absolūti nav iespējams. Mēs nevaram pāriet tagad no 29. uz 30., uz 31. Mēs konkrētā likumprojekta ietvarā varam runāt tikai par šo ļoti īso, ļoti šauro jautājumu, kuru tagad jūs pēkšņi esat uzņēmusies kā vadītāja ar cēliem mērķiem, pasakot, ka nu tūlīt mēs ņemsim nost to administratīvo atbildību.

Ko mēs piedāvājām jums izdarīt Juridiskās komisijas ietvarā? Lūdzu, Juridiskajā komisijā nākam, apsēžamies... Nu, Lībiņas-Egneres kundze ir lieciniece un vairāki Juridiskās komisijas locekļi... Šīs visas tabulas, ko šodien mēs jums rādījām, Juridiskās komisijas lietvedībā atrodas kopš 2012.gada. Te nav jāapbrīno manas vai SASKAŅAS darbaspējas! Šie likumprojekti - tas ir stundu darba rezultāts, ko mēs esam iesnieguši. Kādi gadi, kādas te izzināšanas, izvērtēšanas vai vēl kaut kas tamlīdzīgs alternatīvs? Jūs tagad runājat... Mēs piedāvājam vispār izslēgt 29.pantu... 30.pantu. Jūs runājat par ko? “Izslēdzam no 30.panta tikai pusīti!” Un uz to “tikai pusīti” mēs būsim tie godīgākie. Nu, bet jūs pati zināt, ka ir ļoti daudzas lietas dzīvē, kurās pusīti - nesanāk. Un līdz galam... nu, tas neiepriecina nevienu šī procesa dalībnieku. (Starpsaucieni.)

Bet tomēr... Bet tomēr... Tomēr! Kur pie minētā projekta ir jūsu balsojums par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai mēs varētu zināt pārkāpēju vārdus un uzvārdus? Jūs sēdējāt zālē, jūs izņēmāt savu kartīti, un jūs nebalsojāt par to likumprojektu. Ja jūs nebalsojāt par to, kāda ir nozīme un jēga jūsu piedāvātām fiktīvām, šķietamām reformām attiecībā uz to, lai nevarētu saukt deputātus pie administratīvās atbildības ar Saeimas balsojumu? Es saprotu: nu nevajag Spolītim to kaunu - nākt uz šejieni, kad viņš “pālī” vienkārši ir vadījis mašīnu un pēc tam, tagad, turpina kā Saeimas deputāts šeit sēdēt, visiem mācīt te morāli... Bet patiesībā sēž, nu, vienkārši dzērājs - mašīnas vadītājs. Lielākais apdraudētājs parlamentā. (Aplausi.) Viņš izstājas no VIENOTĪBAS... No VIENOTĪBAS viņš izstājas, bet viņš sēž VIENOTĪBĀ, turpina tālāk... Un tikai brauc... Arī rullē visi šie pasākumi.

Tas pats ar to Zaķi. Nu, tas ir vienkārši... tās vienkārši “Hameleonu rotaļas” tagad! Tā ir vienkārši ņirgāšanās šoreiz par Satversmi, tā ir ņirgāšanās par veselu sistēmu kopumā, kad jūs kārtējo reizi sabiedrībai pirms budžeta apspriešanas pametat pseidoproblēmu.

Ja jūs gribat risināt problēmu kopumā, tad risināsim! Mēs esam iesnieguši ļoti daudzus likumprojektus. Balsosim par katru no tiem! Atsacīsimies no imunitātes! Kāpēc jūs, Bites kundze, gribat saglabāt savu kriminālprocesuālo imunitāti? Kad pēkšņi pie jums varētu atnākt ar lēmumu par kratīšanu? (Dep. V.Spolītis: “Mēs runājam par Satversmi!”) Un jūs gribat, lai, kā tas ir bijis Šlesera gadījumā, parlaments par to balso. Par šo jūs... par šo debatēt jūs neviens negribat. Jūs neviens likumprojektus par šo, ko mēs esam iesnieguši, parakstīt nevēlaties. Un ko jūs tagad no sevis visi te tēlojat? Lielos, pareizos eņģeļus, kuri vienkārši grib attiecībā uz šo jautājumu izdabāt...?

Zaļo un Zemnieku savienība! Atskaties, kā par šo jautājumu jūs esat balsojuši gadiem! Gadiem, gadiem!

Viss. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā.

Komisijas vārdā vēlos teikt, ka komisijā bija debates arī par šiem Elksniņa kunga nupat pieminētajiem jautājumiem, un Juridiskā komisija - arī komisijas priekšsēdētājs to nupat apliecināja - ir jau sākusi darbu pie tā, lai mēs iniciētu jautājumu... sakārtotu arī tiesnešu imunitātes jautājumu. Noris jau dialogs ar Tieslietu padomi, kā arī runājam par to, lai, grozot Satversmi, nerastos sabiedrībai šis šķietamais varbūt... nu, tāds jautājums, ka mēs vēlētos kaut kādā ziņā slēpt, kuri deputāti administratīvos pārkāpumus ir izdarījuši. Mēs Juridiskajā komisijā arī par to runājam. Komisijas sēdē noteikti domāsim, kā to atspoguļot un vai būtu nepieciešami grozījumi vai nu Saeimas kārtības rullī, vai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Proti, šie jautājumi Juridiskajā komisijā vēl tiks diskutēti, tāpēc arī jau pie iepriekšējā ziņojuma teicu: šis ir tikai konceptuāls atbalsts uz pirmo lasījumu; darbs uz otro un trešo lasījumu būs nozīmīgs, un runāsim arī par šiem Elksniņa kunga jautājumiem. Līdz ar to, Elksniņa kungs, komisijas vārdā vēlos jūs iedrošināt un aicinu paspert to pirmo solīti kopā. (Dep. J.Ādamsons: “Uz kurieni?”) Un tad jau mēs varēsim nonākt pie tā mūsu kopīgā mērķa. (Dep. A.Elksniņš: “Vajadzēja spert šorīt no rīta, kad mēs balsojām!”)

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 20, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 27.novembri.

Sēdes vadītājs. 27.novembris. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā”.

Kopumā saņemti četri priekšlikumi. Visi ir redakcionāla rakstura.

1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz 5.novembrim.

Sēdes vadītājs. 5.novembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Likumprojekta “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. 2. ir tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus gaidīsim arī līdz 5.novembrim.

Sēdes vadītājs. 5.novembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Likumprojekta “Grozījumi Dizainparaugu likumā” otrajam lasījumam saņemti pavisam astoņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. 2. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 3. arī ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. Un beidzot 8. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 5.novembrim.

Sēdes vadītājs. 5.novembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” uz otro lasījumu saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 7. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. Un pēdējais - 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz 5.novembrim.

Sēdes vadītājs. 5.novembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs pievērst uzmanību likumprojektam “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kuru ir nepieciešams izskatīt, un komisija aicina to darīt steidzamības kārtībā, jo normas, kuras ir aprakstītas likumprojektā, ir saistītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvu 2013/33/ES. Situācija ir tāda, ka šīs direktīvas prasību pārņemšanas termiņš iestājās 2015.gada 20.jūlijā.

Sociālo un darba lietu komisija saņēma labklājības ministra vēstuli ar aicinājumu un lūgumu no likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.148/Lp12) izņemt tās normas, kuras saistītas ar direktīvu, un skatīt steidzamības kārtībā. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Sociālo un darba lietu komisija vērsās Finanšu ministrijā un saņēma Reira kunga parakstītu vēstuli ar šādu tekstu: “Finanšu ministrija atbilstoši kompetencei ir izskatījusi no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas saņemto likumprojektu, tā anotāciju un neiebilst to tālākai virzībai.”

Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka, sagatavojot likumprojektu, mēs sadarbojāmies, protams, ar Labklājības ministriju, tiesībsargu, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas domes Labklājības departamentu, biedrību “Patvērums “Drošā māja”” un citām nevalstiskajām organizācijām.

Tādēļ Sociālo un darba lietu komisijas vārdā šodien lūdzu likumprojektam piešķirt steidzamību un to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 16.novembri un likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā veikt šā gada 26.novembrī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 16.novembrim un otrais lasījums - 26.novembrī. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr.374/Lp12) izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs... ir te tā pierakstīts.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Prezidij! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””... tomēr izslēgt šo likumprojektu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes. Un kādēļ? Īsumā.

Tātad 2007.gadā šajā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” tika iekļauts 27.² pants, kurš nosaka, kādiem četriem mērķiem dzīvokļa jautājumu risināšanā valsts sniedz palīdzību. Taču jau no 2007.gada ne reizi budžetā nav iekļauti līdzekļi, un faktiski šis likuma pants nedarbojas. Redzam, ka 11.Saeima ir skatījusi šo likumprojektu... likumu un gribējusi izdarīt grozījumus, taču 11.Saeimas deputāti nav izslēguši šo 27.² pantu no likuma, bet gan noteikuši, ka tā darbība ir uzsākama ar 2016.gadu. Skatot pagājušajā gadā likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam”, redzam, ka nekādi finanšu līdzekļi nav paredzēti. Un arī likumprojektā par 2016.gadu, kas pašlaik ir izskatīšanā, kā arī vidēja termiņa likumprojektā finanšu līdzekļi nav paredzēti.

Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka šis likumprojekts nav saistīts ar valsts budžetu un to varētu izskatīt vispārējā kārtībā. Vispirms izdiskutēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, vai šis 27.² pants būtu atstājams vai slēdzams ārā no šī likuma. Tāpēc lūdzam veikt balsojumu par to, lai izslēgtu šo likumprojektu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Runāšu par šo un trim nākamajiem likumprojektiem, proti, par divu likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” un “Grozījumi likumā “Par palī...” - atvainojiet! - “Grozījumi dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” -, tātad par abu šo likumprojektu izslēgšanu no budžeta paketes un par atbildīgās komisijas maiņu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izdiskutējusi jautājumus, kurus ierosināja iekļaut budžeta paketē Ekonomikas ministrija. Mēs komisijas sēdē uzklausījām Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra un reizē arī mūsu komisijas locekļa Edgara Putras argumentus. Komisijas locekļu vairākumam tie bija pārliecinoši, un ar balsu vairākumu mēs nolēmām neatbalstīt šos četrus likumprojektus. Tāpēc arī komisijas vārdā es lūdzu noraidīt šo un nākamos trīs likumprojektus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tie gan ir lēmumu projekti, bet mēs sapratām.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Šulcs. Nē, nav piebilstams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 49, atturas - 3. Lēmums nav... Nē, lēmums ir pieņemts - lēmuma projekts ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Jā, loģika bija tāda - ja iepriekšējais balsojums būtu bijis pozitīvs, tad šis jautājums būtu skatāms. Bet dotajā momentā vienkārši lūdzu balsojumu, jo iepriekšējais bija negatīvs.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 2. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.375/Lp12) izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Jā, ir lūgums arī šo likumprojektu... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir lūgums izslēgt no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes arī šo likumprojektu, jo pamatojums bija tas, ka šim likumam jāstājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā un ka šis likumprojekts arī būtu izskatāms vispārējā kārtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Tātad lūdzu balsot par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu un izslēgt šo likumprojektu no budžetu pavadošo likumprojektu paketes.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.375/Lp12) izslēgšanu no 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 53, atturas - 2. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”(Nr.375/Lp12)”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Jā, ņemot vērā, ka iepriekšējā balsojumā tika noraidīts... Tātad nav iespējams nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Nu, jā, bet jūs jebkurā gadījumā nevarat vienpersoniski atsaukt komisijas lēmuma projektu... Tā ka...

J.Šulcs. Nē, es nevaru. Es nevaru... Es neatceļu, es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Jā, jebkurā gadījumā ir jāveic balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.375/Lp12)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 2. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.334/Lp12, steidzams) un noteikt to 2015.gada 12.novembrī”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu mainīt Saeimas noteikto izskatīšanas termiņu no 5.novembra uz 12.novembri likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Sēdes vadītājs. Jā, es vēlos precizēt, ka tātad šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu un Saeima atbalstīja citu otrā lasījuma datumu, un šobrīd komisija tātad piedāvā pārcelt to uz 12.novembri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””(Nr.334/Lp12, steidzams) un noteikt to 2015.gada 12.novembrī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Šis patstāvīgais priekšlikums ir lēmuma projekts “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā”.

Tā kā šis ir patstāvīgais priekšlikums, tad man jums jāvaicā: vai deputātiem ir iebildumi par to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti iebilst. Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtībā tas nav iekļaujams.

Jautājums: vai ir iebildumi pret iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni no zāles: “Jā! Ir!”)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par satraucošiem gadījumiem, kad ārvalstīs no Latvijas pilsoņu ģimenēm to mītnes zemēs vai pagaidu uzturēšanās valstīs tiek izņemti bērni un nodoti aprūpē citām personām. Jā, šajos gadījumos ir arī satraucoši fakti par vecāku - Latvijas pilsoņu - bezatbildību. Tāpat kā par nepieņemamu un neizprotamu atbildīgo institūciju rīcību. Un tas nav tikai attiecībā uz mūsu valsts pilsoņu bērniem.

2012.gadā starp Slovākiju un Lielbritāniju izvērsās plašs skandāls bērnu izņemšanas lietā, kad Lielbritānijas ģimenes tiesa bija lēmusi par to, ka divi no ģimenes izņemtie bērni ir jānodod adopcijai Lielbritānijā. Tad Slovākija pieņēma deklarāciju par Slovākijas bērnu adopciju Apvienotajā Karalistē, norādot, ka Slovākijai ir nopietnas bažas par Lielbritānijas ģimeņu aizsardzības sistēmas darbību un Lielbritānijas gatavību izņemt bērnus no to bioloģiskajām ģimenēm bez pamatota iemesla. Norādot arī, ka Slovākijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā plāno apstrīdēt Lielbritānijas politikas likumību. Visu darbību rezultātā abi šie bērni atgriezās Slovākijā.

Vēršoties plašumā precedentiem atsevišķās pašvaldībās, Apvienotās Karalistes Augstā tiesa 2014.gada 14.janvāra spriedumā lietā Nr.ReE (A Child) [2014]EWHC 6 (Fam) konstatēja: “Apsverot iespējamo Vīnes konvencijas 36. un 37.panta ietekmi uz konsulārajām attiecībām, lietās, kurās ir iesaistīti ārvalstu pilsoņi, ir jābūt caurskatāmībai un atvērtībai starp Anglijas ģimeņu tiesām un konsulārajām vai citām atbilstošajām ārvalsts iestādēm. Tas, ka tiesas iepriekš turpināja savu ierasto praksi un autonomi piemēroja Tiesu administrācijas likumu kā ierobežoti pieejamu informāciju attiecībā uz nepiederošām personām, ir bijis ne tikai svārstīgi, bet arī neproduktīvi un, iespējams, ļoti kaitīgi. No šī brīža labā prakse pieprasa, lai jebkurā aprūpes vai citā publisko tiesību lietā tiesa neuzliek kādu šķērsli vai kavēkli brīvai saziņai ar pusi, kura ir ārvalsts pilsonis, kā arī ar pusi, kura ir attiecīgās ārvalsts konsulārā iestāde.”

Tādējādi tika atzīta 1963.gada Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” neievērošana attiecībā pret ārvalstu konsulārajiem dienestiem, lai tie savlaicīgi tiktu informēti par situāciju un varētu veikt darbības savu pilsoņu interesēs.

Anglijas vietējā pašvaldība, kurā mūsu pilsonis pirms trim gadiem tika izņemts no vecāku aprūpes, atbildes vēstulē Latvijas vēstniekam Apvienotajā Karalistē 2014.gada 23.jūlijā apliecina, citēju: “Vietējā pašvaldība atzīst un sirsnīgi atvainojas Jūsu Ekselencei par Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” noteikumu neievērošanu laikā, kad tika veiktas aprūpes procedūras šajā lietā. Lai izskaidrotu šo kļūdu, paskaidroju, ka tajā laikā tā nebija ierasta prakse, ka vietējām pašvaldībām jāievēro konvencija. Vietējās pašvaldības, vecāki un bērnu aizbildņi, juristi, kā arī tiesa nebija informēta par konvencijas noteikumiem. Saistībā ar to Anglijas Augstā tiesa izdeva spriedumu, kas atzina šo vispārējo izpratnes trūkumu, taču arī paskaidroja vietējām pašvaldībām, kādi ir to pienākumi, kā arī to, ka konvencija vienmēr ir jāievēro. Pašvaldība šobrīd pilnībā apzinās savus pienākumus saskaņā ar konvenciju un turpmāk nodrošinās to ievērošanu visās lietās nākotnē.”

Kolēģi, ir vispārzināms princips - prettiesiska rīcība nevar radīt tiesiskas sekas. Un šajā gadījumā nepietiek vien ar atvainošanos par pārkāpumiem, kuru rezultātā bērnu labākās intereses atbilstoši ANO Bērnu tiesību konvencijai, iespējams, ir pārkāptas, bet gan jāvērš situācija par labu, lai cik tālu tā arī no sākuma punkta ir nonākusi. Mēs norobežojamies no vērtējuma par aprūpes tiesību pārtraukšanu bērna vecākiem. Tā ir katras attiecīgās valsts institūcijas atbildība, taču mēs strikti iestājamies par savu pilsoņu tiesībām uz identitātes aizsardzību, audzināšanas pēctecību, viņu etnisko izcelsmi, reliģisko piederību, kultūru un valodu. Bērns nav atbildīgs par savu vecāku vieglprātību vai bezatbildību, un brīdī, kad attiecībā pret savu bērnu vecāki ir rīcībnespējīgi, Latvijas valstij pret savu nepilngadīgo pilsoni ir īpašs pienākums rūpēties par viņa interesēm, saglabāt bērna saikni ar savu valsti un kultūridentitāti. Diemžēl, lai cik aktīvu darbību izvērsa Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija un diplomātiskais dienests, it īpaši Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Teikmaņa kungs, vakar plaši zināmajā lietā, neskatoties uz Latvijas pārstāvju kategoriskajiem iebildumiem, Anglijas tiesa pieņēma lēmumu nodot Latvijas pilsoni adopcijai Anglijā, tādējādi faktiski atņemot Latvijai tās pilsoni, jo adoptētāji pēc saviem ieskatiem var atteikties no bērna esošās pilsonības, pilnībā mainot tā identitāti. Taču ar šo lēmumu viss nenoslēgsies.

Kolēģi, es lūdzu vēl pusotru minūti!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret runas laika pagarinājumu? (No zāles: “Nē! Runā!”) Jums ir pusotra minūte.

I.Parādnieks. Latvijas valsts sava pilsoņa aizsardzības izcils piemērs ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011.gada 12.jūlija spriedums lietā “Šneersone un Kampanella pret Itāliju”. Neskatoties uz Itālijas tiesas spriedumiem par to, ka nepilngadīgais Latvijas pilsonis ir atgriežams Itālijā pie sava tēva, un Eiropas Komisijas atzinumu, ka taisnība ir Itālijas tiesai, nevis bērna mātei, Latvijai izdevās panākt uzvaru, un mūsu pilsonis palika Latvijā.

Tiesas spriež un lemj dažādi, taču nemainīgai ir jābūt Latvijas valsts attieksmei pret saviem pilsoņiem. Atbilstoši Satversmes 98.pantam ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Iesniedzēju vārdā aicinu šo sagatavoto deklarācijas projektu nodot izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lai to pieņemtu galīgajā redakcijā tuvākajā Saeimas sēdē un lai šī deklarācija palīdzētu valstij realizēt savu konstitucionālo pienākumu attiecībā uz nepilngadīgajiem valstspiederīgajiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš pieteicies runāt “pret”.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu paust prieku par Saeimas summārās intelektuālās kapacitātes pieaugumu, jo tika atsaukti paraksti iepriekšējam lēmuma projektam, kurš rupji pārkāpa Satversmē noteiktās Saeimas pilnvaras un iejaucās Apvienotās Karalistes tiesu sistēmas darbā. Šis piedāvātais lēmuma projekts nu jau, ja tā drīkst teikt, ir krietni labāks, jo ir jau vairs tikai no starptautisko attiecību un diplomātiskās prakses viedokļa nepieņemams. (Dep. G.Kūtris: “Muļķības!”)

Tā ka tas ir ļoti būtisks solis, un paldies par šī soļa speršanu!

Klausoties Parādnieka kunga labi sagatavotajā runā, man diemžēl ir jāteic, ka šeit ir pilnīgi aizmirsušās bērna intereses, jo Parādnieka kungs atsaucās uz vienas konkrētas meitenes adopcijas gadījumu. Šī meitene, kuras vecāku vara ir pārtraukta pirms četriem gadiem, meitenei esot divu gadu vecumā, jau četrus gadus dzīvo savā audžuģimenē. (Dep. I.Parādnieks: “Trīs dažādās ģimenēs!”) Nu, iedomāsimies, kas notiktu, ja tas, uz ko aicina Parādnieka kungs, realizētos! Jā, droši vien Latvija iegūtu vienu jaunu pilsoni ar sabojātu dzīvi. Vai tas ir mūsu mērķis šajā gadījumā?

Godātie kolēģi! Mūsu Ārlietu ministrija un vēstniecība Apvienotajā Karalistē visā šā procesa gaitā ir darījusi ļoti daudz, un rezultāts ir tāds, kādu mēs to redzam, bet VIENOTĪBA nekādā veidā nepiedalīsies šāda dokumenta tapšanā (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.) un uzskata arī šo jauniesniegto deklarācijas projektu par ļoti vāji sagatavotu un neuzlabojamu.

Es aicinu noraidīt jebkādu šī dokumenta tālāko virzību un ar mūsu Saeimas balsojumu “arhivēt” to tajā tradicionālajā “arhīvā”, kur dokuments tiek sadalīts smalkās strēmelītēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Pirms mēs sākam balsot, es vēlos jums atgādināt, ka vispirms mēs balsosim par šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta - iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, un tikai tādā gadījumā, ja šis balsojums būs negatīvs, mēs varēsim balsot par otru Parādnieka kunga piedāvājumu, tātad nodot šo lēmuma projektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Tātad pirmais balsojums ir par lēmuma projekta - patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 34, atturas - 39. Tātad šis patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā” Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Un tagad atgriežamies pie...

Jā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam!

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Es aicinu nodot šo patstāvīgo priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Arī šis priekšlikums mums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 31, atturas - 1. Līdz ar to šis lēmuma projekts ir nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo, nu jau jāsaka - beidzamo - šodienas garās sēdes darba kārtības sadaļu - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šodien, 29.oktobrī, tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atsaukt Ingu Vanagu no Centrālās vēlēšanu komisijas, pamatojoties uz viņas iesniegumu par darbības izbeigšanu komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to ir izskatīta visa šodienas sēdes darba kārtība. Bet, pirms mēs reģistrējamies, es jūs vēlos informēt, ka šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Un kā pirmais ir deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”.

Ir saņemta rakstveida atbilde, kas neapmierina iesniedzējus, bet Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Dep. A.Bērziņš: “Vot tā!”)

Savukārt deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu”, uz ko arī saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, šodienas sēdē tiks izskatīts, jo ministrs informē, ka viņš var piedalīties šodienas sēdē un sniegt mutvārdu atbildi. (Dep. A.Bērziņš: “Mācieties! Mācieties!”)

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju”. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina jautājumu iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā”. Arī uz to saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierina jautājuma iesniedzējus. Šodien jautājums tiks izskatīts, jo ministre informē, ka viņa var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu” ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu”. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas centram”. Ir atbildēts rakstiski, bet rakstiskā atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministrs informē, ka viņš šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Dep. A.Bērziņš: “Kādi viņi visi neapmierināmi!”)

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Viedās specializācijas stratēģiju” ir pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei. Ir atbildēts rakstiski, bet iesniegtā atbilde neapmierina jautājuma autorus. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Pimenova, Potapkina, Tutina, Raimonda Rubika un Ādamsona jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka viņš šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka viņš nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu mutvārdos.

Arī uz deputāta Elksniņa, Tutina, Urbanoviča, Potapkina un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministrs informē, ka viņš nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Tutina, Potapkina, Agešina un Artūra Rubika jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Ribakova, Agešina, Ņikiforova, Urbanoviča un Zariņa jautājums kultūras ministrei Dacei Melbārdei “Par Kultūras ministrijas budžeta prioritātēm 2016.gadam”. Ir atbildēts rakstiski, un saņemtā atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Kūtra, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministrs informē, ka viņš nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2016.gadam”. Ir atbildēts rakstiski, bet atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Ministre informē, ka viņa var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Dep. A.Bērziņš: “Šitais jau ir garāks par plenārsēdi!”)

Tas par pagātni.

Tagad par nākotni. Ir saņemti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Cilevičs, Nikonovs, Zemļinskis un Tretjaka ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Šis jautājums tiks nodots finanšu ministram Jānim Reiram.

Tāpat finanšu ministram Jānim Reiram ir uzdots jautājums par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”, ko iesnieguši deputāti Kūtris, Meija, Balodis, Mežeckis, Šimfa. Arī šis jautājums tiks nodots finanšu ministram Jānim Reiram.

Un deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”, kas uzdots ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, tiks nodots ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Un tagad vēl divi jautājumi, par kuriem jautājuma iesniedzēji vēlas sniegt šo jautājumu uzdošanas motivāciju.

Un kā pirmais ir deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina, Elksniņa jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Viens no iesniedzējiem, deputāts Ivars Zariņš, vēlas motivēt mutvārdos.

Lūdzu, Zariņa kungs, jums viena minūte.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto gāzes tirgus liberalizācijas modeli, atklājās, ka tas ir juridiski neskaidrs, pretrunīgs un ļoti sarežģīts. Kad Ekonomikas ministrijai tika uzdots jautājums, uz ko tā balstās, tādu piedāvājot, ministrija atbildēja, ka tas ir izstrādāts, konsultējoties un balstoties uz kompetentu juristu atzinumu. Tātad mēs lūdzam iesniegt šo kompetento juristu atzinumu. Ekonomikas ministrija izvairījās to darīt, norādot uz dokumentu, kurā varētu redzēt, kas tur bijis īsti rakstīts. Iepazīstoties ar šo dokumentu, izrādījās, ka juridiskais birojs, ko tā uzrādījusi savā atbildē, ir pavisam cits nekā tas, kas parādās dokumentos. Turklāt, izrādās, ir neoficiāla informācija, ka bijuši vēl citi juridiskie biroji, kas konsultējuši Ekonomikas ministriju par šo savdabīgo gāzes tirgus liberalizācijas modeli. Tad nu mēs lūdzam premjerministri tikt skaidrībā... palīdzēt tikt skaidrībā, kas tad īsti ir tie juridiskie biroji un ko tie ir konsultējuši Ekonomikas ministrijai, kā rezultātā ir radies šāds ļoti divdomīgs gāzes tirgus liberalizācijas modelis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju”. Šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministrei, bet iesniedzēji lūdz arī vārdu motivācijai.

Jums viena minūte, Zariņa kungs!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Lētā lietuviešu gāze gaida mūs, bet Ekonomikas ministrija muļļājas un nevar pabeigt gāzes tirgus liberalizāciju. Tā piedāvā neskaidru, sarežģītu, pretrunīgu un grūti īstenojamu, ja vispār īstenojamu, gāzes tirgus liberalizācijas modeli, kurš turklāt būs arī ļoti dārgs Latvijas patērētājiem.

Mēs lūdzām Ekonomikas ministriju sniegt pamatojumu šādam gāzes tirgus piedāvātajam modelim. Ekonomikas ministrija nespēja to izdarīt, neatbildēja ne uz vienu no jautājumiem pēc būtības, tāpēc mēs vēlreiz atkārtojam šos jautājumus un lūdzam konkrēti uz tiem atbildēt, lai iegūtu pamatojumu tam, ka Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence un sajēga, kā šo tirgu atvērt un reāli veikt šo tirgus atvēršanu Latvijas patērētāju, nevis kādas biznesa grupas interesēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Kolēģi, es atvainojos. Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sekretāre es jums paziņoju, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādājošie deputāti tiek aicināti uz komisijas sēdi pulksten 13.30. Sēde nebūs ilga, bet ir jāizspriež jautājumi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es gribu atgādināt visiem frakciju vadītājiem, ka pusdivos Sarkanajā zālē būs Frakciju padomes un Saeimas Prezidija sēde. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju arī lūdzu atnākt uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Un reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Arvīds Platpers, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Edvards Smiltēns, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2015.gada 29.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2015. gada 29. oktobrī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Aleksandra Jakimova 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 235/Lm12) (Dok. Nr. 1395)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Svinīgais solījums
	- A.Jakimovs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 409/Lp12) (Dok. Nr. 1319, 1319A)
Par likumprojektu “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 410/Lp12) (Dok. Nr. 1320, 1320A)
Par likumprojektu “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” (Nr. 411/Lp12) (Dok. Nr. 1321, 1321A)
Par likumprojektu “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” (Nr. 412/Lp12) (Dok. Nr. 1343, 1343A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 413/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1345, 1345A)
Priekšlikums	- dep. I.Bite (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 414/Lp12) (Dok. Nr. 1353, 1353A)
Par likumprojektu “Par Iekšējās drošības biroja likuma atcelšanu” (Nr. 416/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1357, 1357A)
Priekšlikums	- dep. J.Ruks (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 417/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1358, 1358A)
Priekšlikumi	- dep. M.Bondars (par)
	- dep. I.Viņķele (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 418/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1359, 1359A)
Priekšlikumi	- dep. A.Elksniņš (par)
	- dep. I.Lībiņa-Egnere (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 419/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1360, 1360A)
Priekšlikums	- dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 420/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1361, 1361A)
Priekšlikums	- dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 421/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1362, 1362A)
Priekšlikums	- dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 422/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1363, 1363A)
Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 423/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1364, 1364A)
Priekšlikumi	- dep. A.Elksniņš (par)
	- dep. V.Spolītis (pret)
Par likumprojektu “Grozījums Tiesībsarga likumā” (Nr. 424/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1367, 1367A)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 425/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1368, 1368A)
Priekšlikums	- dep. A.Elksniņš (par)
Par likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 426/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1369, 1369A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 427/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1370, 1370A)
Priekšlikums	- dep. A.Elksniņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 428/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1371, 1371A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 429/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1372, 1372A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 430/Lp12) (Dok. Nr. 1377, 1377A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārim Kučinskim no šā gada 27. oktobra līdz 29. oktobrim (Dok. Nr. 1378)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 28. un 29. oktobrī (Dok. Nr. 1379)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 27. oktobra līdz 29. oktobrim (Dok. Nr. 1380)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 29. oktobrī (Dok. Nr. 1381)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 269/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1366)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” (Nr. 333/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1046B)
Ziņo	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 77/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1309)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. G.Kūtris
	- dep. I.Bite
Paziņojumi
	- dep. R.Balodis
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Bite
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. I.Bite
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. G.Kūtris
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 78/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1310)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 79/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1311)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 80/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1312)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 293/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1340)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 187/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1346)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. V.Agešins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 150/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1347)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 219/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1348)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 220/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1349)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 26/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1354)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Debates	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 61/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1365)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 204/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 531, 1327)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr. 302/Lp12) (1. lasījums) (Dok. Nr. 995, 1328)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 268/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1335)
Ziņo	- dep. A.Stepaņenko
Likumprojekts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” (Nr. 358/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1185, 1351)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 406/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1285, 1355)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. I.Bite
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā” (Nr. 324/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1373)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Nr. 325/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1374)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (Nr. 326/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1375)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr. 328/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1376)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 414/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1353, 1353A)
Ziņo	- dep. A.Barča
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 374/Lp12) izslēgšanu no 2016. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes” (Nr. 230/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1336)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Debates	- dep. K.Šadurskis
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 374/Lp12)” (Nr. 231/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1337)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 375/Lp12) izslēgšanu no 2016. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes” (Nr. 232/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1338)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 375/Lp12)” (Nr. 233/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1339)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Lēmuma projekts “Par izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 334/Lp12, steidzams) un noteikt to 2015. gada 12. novembrī” (Nr. 234/Lm12) (Dok. Nr. 1387)
Ziņo	- dep. M.Šics
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. I.Parādnieks (par)
	- dep. K.Šadurskis (pret)
Par lēmuma projektu “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā” (Nr. 236/Lm12) (Dok. Nr. 1407)
Priekšlikums	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr5. 237/Lm12) (Dok. Nr. 1408)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 238/Lm12) (Dok. Nr. 1409)
Lēmuma projekts “Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas” (Nr. 239/Lm12) (Dok. Nr. 1411)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, B.Cileviča, V.Nikonova, M.Zemļinska un Z.Tretjakas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” (Nr. 100/J12)
Informācija par deputātu G.Kūtra, A.Meijas, R.Baloža, R.Mežecka un S.Šimfas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam”” (Nr. 101/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā” (Nr. 102/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Elksniņa jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem” (Nr. 103/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, J.Tutina, I.Pimenova un I.Ribakova jautājumu Ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju” (Nr. 104/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- dep. S.Šimfa
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 29.10.2015 09:05:37 bal001
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Aleksandra Jakimova 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (235/Lm12)

Datums: 29.10.2015 09:11:46 bal002
Par - 33, pret - 22, atturas - 26. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (413/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:17:31 bal003
Par - 22, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Iekšējās drošības biroja likuma atcelšanu (416/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:24:46 bal004
Par - 26, pret - 30, atturas - 24. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (417/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:38:05 bal005
Par - 21, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (418/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:41:50 bal006
Par - 20, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (419/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:45:13 bal007
Par - 18, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (420/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:49:29 bal008
Par - 19, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par tiesu varu” (421/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:50:16 bal009
Par - 19, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (422/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:58:01 bal010
Par - 19, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (423/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 09:59:02 bal011
Par - 21, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesībsarga likumā (424/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 10:03:13 bal012
Par - 21, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (425/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 10:03:58 bal013
Par - 21, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (426/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 10:08:39 bal014
Par - 23, pret - 39, atturas - 13. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (427/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 10:09:27 bal015
Par - 23, pret - 20, atturas - 30. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (428/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 10:10:18 bal016
Par - 21, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (429/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 29.10.2015 10:13:48 bal017
Par - 43, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā (236/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 29.10.2015 10:20:07 bal018
Par - 73, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (269/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.10.2015 10:22:28 bal019
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sociālo drošību” (333/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.10.2015 10:31:30 bal020
Par - 41, pret - 2, atturas - 36. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civillikumā (77/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:10:36 bal021
Par - 45, pret - 22, atturas - 5. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Civillikumā (77/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:18:25 bal022
Par - 49, pret - 23, atturas - 7. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Civillikumā (77/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:21:21 bal023
Par - 61, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (77/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:26:59 bal024
Par - 54, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (78/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:29:52 bal025
Par - 60, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (78/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:35:46 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (79/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:37:04 bal027
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (80/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:38:03 bal028
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (293/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:41:33 bal029
Par - 51, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:42:16 bal030
Par - 56, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:43:28 bal031
Par - 57, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:45:50 bal032
Par - 25, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:47:03 bal033
Par - 20, pret - 45, atturas - 9. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:47:59 bal034
Par - 18, pret - 49, atturas - 7. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:48:27 bal035
Par - 62, pret - 1, atturas - 20. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (187/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:49:13 bal036
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (150/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:50:04 bal037
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (219/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 11:51:13 bal038
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (220/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:03:09 bal039
Par - 39, pret - 13, atturas - 9. (Reģistr. - 70)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (26/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:03:40 bal040
Par - 38, pret - 13, atturas - 10. (Reģistr. - 68)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (26/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:04:34 bal041
Par - 64, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (26/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:05:56 bal042
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (61/Lp12), 3.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:07:49 bal043
Par - 69, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (204/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:19:34 bal044
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Operatīvās darbības likumā (302/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:21:25 bal045
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (268/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:24:21 bal046
Par - 56, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (358/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:36:57 bal047
Par - 57, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (406/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:38:38 bal048
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patentu likumā (324/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:39:42 bal049
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (325/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:41:26 bal050
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dizainparaugu likumā (326/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:43:27 bal051
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (328/Lp12), 2.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:47:06 bal052
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (414/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:47:37 bal053
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (414/Lp12), 1.lasījums

Datums: 29.10.2015 12:52:45 bal054
Par - 24, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"” (Nr.374/Lp12) izslēgšanu no 2016. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes (230/Lm12)

Datums: 29.10.2015 12:53:35 bal055
Par - 24, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"” (Nr.374/Lp12) (231/Lm12)

Datums: 29.10.2015 12:55:06 bal056
Par - 25, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.375/Lp12) izslēgšanu no 2016. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes (232/Lm12)

Datums: 29.10.2015 12:55:59 bal057
Par - 24, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.375/Lp12) (233/Lm12)

Datums: 29.10.2015 12:57:17 bal058
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"” (Nr. 334/Lp12, steidzams) un noteikt to 2015.gada 12.novembrī (234/Lm12)

Datums: 29.10.2015 13:08:33 bal059
Par - 1, pret - 34, atturas - 39. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā (236/Lm12)

Datums: 29.10.2015 13:09:33 bal060
Par - 46, pret - 31, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā (236/Lm12)

Datums: 29.10.2015 13:10:21 bal061
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (237/Lm12)

Datums: 29.10.2015 13:10:47 bal062
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (238/Lm12)

Datums: 29.10.2015 13:11:57 bal063
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Ingas Vanagas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas (239/Lm12)

Frakciju viedokļi
2015.gada 29.oktobrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noslēgusies ir Saeimas šodienas sēde, un pēc tās, kā ierasts, skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atskatoties uz šodien notikušo Saeimas sēdi, vēlos no Nacionālās apvienības puses īpaši izcelt būtiskākos no šodien skatītajiem jautājumiem – grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, grozījumus Bāriņtiesu likumā, grozījumus Krimināllikumā, kā arī grozījumus likumā “Par zvērinātiem revidentiem”.

Šodien Saeima balsoja par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. 2014.gada decembrī tika pieņemti grozījumi, kas paredz, ka visām tām raidorganizācijām, kurām apraides atļaujā noteikts, ka vismaz 50 procentiem ētera laika jābūt aizpildītiem latviešu valodā, būs jāpāriet uz simtprocentīgu raidīšanu latviešu valodā. Pašreizējie grozījumi paredz, ka skaitlis “50” būtu aizstājams ar skaitli “51”, tātad ir runa par 51 procentu.

Jautājums ir neviennozīmīgs, un abās pozīciju pusēs ir saskatāmi gan riski, gan ieguvumi. Un, apzinoties katra individuālo viedokli un arī atbildību, Nacionālajai apvienībai šajā jautājumā bija brīvais balsojums.

Saistībā ar radio nozari Latvijā vēlos informēt, ka Nacionālā apvienība tuvākajā laikā izstrādās un iesniegs priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri paredzēs, ka reklāmu pārraidīšana radiostacijās turpmāk būtu tikai valsts valodā. Grozījumu mērķis – nostiprināt latviešu valodu un tās pielietojumu Latvijas informatīvajā telpā.

Šodien tika skatīts arī Bāriņtiesu likums. Ir paredzēti apjomīgi grozījumi gan lietu, kuras izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas kārtībā tiesā, gan arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildē. Jaunais likums, starp citu, nosaka to, kādu informāciju bāriņtiesa sniedz tiesai pēc tiesas pieprasījuma, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu ar bērna dzīvesvietu un aprūpi saistītos jautājumos, nesasaucot bāriņtiesas sēdi. Šajā likumā pēc būtības ir turpināts darbs Latvijas civiltiesību modernizācijā, un to šodien atbalstījām.

Par būtiskiem uzskatāmi arī grozījumi Krimināllikuma 260.pantā, kuri, starp citu, nosaka kriminālatbildību par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi. Novērstas arī neloģiskas un netaisnīgas normas tāda noziedzīga nodarījuma kvalifikācijā, kurš izdarīts ceļu satiksmes jomā. Krimināllikuma grozījumi paredz bargāku atbildību gan par patvaļīgām nelikumīgām darbībām, gan tīšiem nodarījumiem dažādās jomās. Nacionālā apvienība šos grozījumus atbalstīja.

Šodien tika skatīti arī grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, kuru nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Likumprojekts skatāms roku rokā ar Gada pārskatu likumu un Konsolidēto gada pārskatu likumu, nosakot gada pārskata revīzijai vai ierobežotajai pārbaudei pakļautos uzņēmumus. Pēc jaunās direktīvas ieviešanas nepalielināsies to uzņēmumu skaits, kuri pakļauti gada pārskata revīzijai vai ierobežotajai pārbaudei, taču vienlaikus tiks saglabāti nepieciešamie kontroles mehānismi, kas katru gadu disciplinētu uzņēmējus un pārskatu sagatavotājus darboties atklāti, godīgi un sabiedrības interesēs.

Šodien tika skatīti arī grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, paredzot noņemt deputātiem imunitāti attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus un publiskajā telpā izskanējušo retoriku, jautājums ir nenoliedzami aktuāls gan Saeimai, gan dažādām citām valsts institūcijām, gan arī plašākai sabiedrībai.

Jāuzsver, ka administratīvās imunitātes privilēģija šobrīd ir pārāk plaša demokrātiskās sabiedrības funkcionēšanai, jo īpaši – ņemot vērā iedzīvotāju zemo uzticības līmeni Latvijas valdībai un deputātiem. Nepieciešams panākt līdzsvaru un nodrošināt, ka esošā ilūzija, ka deputāti stāv pāri likumam, tiktu pārrauta.

Izklāstu par Saeimas šodienas sēdes aktualitātēm vēlos noslēgt ar informāciju par Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai īpaši būtiska likumprojekta skatīšanu pirmajā lasījumā. Likumprojekts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” paredz iespēju noteikt nacionālās sankcijas, sniedzot Latvijai savu, tā teikt, maigās varas instrumentu. Likums ļaus ieviest nacionālās sankcijas gan pret juridiskām, gan pret privātpersonām, ļaujot nodrošināt aizsardzību pret dažāda veida agresiju. Iniciatīva ir apsveicama un atbalstāma, jo sniedz Latvijas valstij efektīvu instrumentu gan propagandas, gan ārējās un iekšējās agresijas apkarošanas laikā, kad starptautiski bieži vien ir sarežģīti vienoties par vienotu skatījumu.

Paldies par uzmanību, un uz tikšanos jaunnedēļ!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Ringoldam Balodim. Lūdzu!

R.Balodis (NSL).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Es vispirms nedaudz turpināšu iepriekšējā runātāja aplūkoto jautājumu par deputātu imunitāti un tālāk tad runāšu par, manuprāt, būtiskāko šodienas notikumu – par pēdējās barjeras pārvarēšanu attiecībā uz Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

Par deputātu imunitāti. Es domāju, ka tas ir apsveicams solis, ko jau sen, sen otrās neatkarības laikā dažādas frakcijas un dažādi politiķi ir mēģinājuši spert jautājumā par administratīvās imunitātes izbeigšanu attiecībā uz Saeimas deputātiem. Satversmes 30.pants saka, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. Un, protams, kā mēs jau redzam pēdējā laikā, tas ir pārvērties par farsu: kad deputāts vai nu atpakaļgaitā iebrauc kādā stabā, vai izraisa kaut kādu satiksmes negadījumu vai pārsniedz ātrumu, šie jautājumi tiek likti Saeimai priekšā un neauglīgās diskusijās, tautai par uzjautrinājumu, tiek aplūkoti. Es domāju, ka te nu beidzot ir iespēja Saeimai izšķirties un atbalstīt šo ļoti konstruktīvo Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu.

Par SASKAŅAS ierosinājumiem vispār liegt dažādām amatpersonu grupām šo imunitāti. Es domāju, ka kolēģis no SASKAŅAS, kurš runās pēc manis, plašāk izklāstīs viņu motivāciju un šo ideju kā tādu, bet es gribu teikt, ka būtībā, ja mēs palūkojamies uz deputātu imunitātes institūtu, tad redzam, ka pamatideja nav vis deputātus eksponēt, padarīt viņus smieklīgus – teiksim, SASKAŅAI ir ideja veidot īpašu reģistru, kur tiktu uzskaitīti šie nodarījumi –, bet būtībā tā ideja ir pasargāt konkrētus politiķus. Imunitātes institūta sākotnējā ideja bija pasargāt no monarha dusmām, bet mūsdienās tas nozīmē pasargāt no pozīcijas partijas iespējamās kaut kāda veida... teiksim, no varas ļaunprātīgas izmantošanas, kad mēģina iespaidot politiķus un arī amatpersonas ar dažādiem sodiem.

Manuprāt, šis jautājums līdz ar šo atklāto balsošanu ir visai aktuāls, un nākotnē, es domāju, šīs diskusijas būs, bet es nedomāju, ka pašreiz vajadzētu visām amatpersonām un arī deputātiem atņemt šo imunitāti kā tādu iespējamu aizsargmehānismu.

Runājot par šo neticību kolēģiem deputātiem, man jārunā tālāk par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, jo sekretārs Ints Dālderis pēkšņi, nu, cik nu pēkšņi, bet pēdējā brīdī, pirms nodot šo apstiprināto galaziņojumu, to, kuru mēs apstiprinājām, ir veicis vēl tādu darbību, ko nevar nosaukt citādāk kā par tiesisku nihilismu, prettiesisku rīcību, izmisīgu mēģinājumu slēpt atbildīgos šajā traģēdijā. Tātad ir veicis darbību, kuras rezultāts bija dažādas interpretācijas par to, kā iespējams tālāk virzīt šo galaziņojumu, lai gan nav šaubu, ka tas ir apstiprināts. Trūkstot komisijas sekretāra parakstam, radās dažādi juristu viedokļi par to, kas tad nu būtu jādara. Lai gan, manuprāt, varēja interpretēt Saeimas kārtības ruļļa attiecīgos pantus, kas dod iespējas komisijas priekšsēdētājam uzticēt šo darbu citam komisijas loceklim, mēs tomēr, lai novērstu jebkuras insinuācijas un, teiksim, iespējamos pārmetumus par kādu prettiesiskumu, sarīkojām komisijas ārkārtas sēdi šodien un šajā ārkārtas sēdē ievēlējām jaunu komisijas sekretāru. Viņš guva ne tikai absolūto balsu vairākumu, bet plus vēl vienu deputātu balsi. Tātad ar astoņām balsīm mums ir ievēlēts Kārlis Krēsliņš kā komisijas sekretārs, un šobrīd galaziņojums tiks nodots Saeimas Prezidijam, un tuvākajā laikā Saeimas Prezidijs, visticamāk, tas būs jau šo pirmdien, lems par konkrētas dienas, kad galaziņojums tiks nolasīts, nozīmēšanu.

Runājot par šo situāciju un vispār par šo galaziņojumu, jāatzīmē, ka šis ir vēsturisks brīdis Latvijā. Es saprotu, ka tas varbūt ir subjektīvs viedoklis. Es esmu komisijas priekšsēdētājs un, protams, lepojos ar šo komisijas darbu, ko mēs gada laikā veicām, bet, manuprāt, es neliekuļošu, sacīdams, ka šāds galaziņojums vēl nav bijis ne tikai apjoma, dažādo priekšlikumu ziņā, bet arī tajā ziņā, ka beidzot Latvijas valstī parlamentārās izmeklēšanas komisija spēja identificēt atbildīgos politiķus, nosaucot veselu virkni atbildīgo politiķu, kuri nav darījuši pietiekami vai – tieši otrādi – ir pat veikuši darbības, kas izvērtās traģēdijā.

Zolitūdes traģēdijas lietā, protams, teiksim, objektīvs secinājums par to, kurš konkrēti ir vainīgs pie Maxima jumta sabrukšanas, būs iespējams tikai un vienīgi pēc tam, kad būs beigušies kriminālprocesi un kad tiesa būs teikusi savu pēdējo vārdu ar notiesājošu spriedumu. Bet Latvijai visu laiku ir bijusi hroniska kaite – nespēja nosaukt atbildīgos par slikti veiktu darbu. Vienmēr princips “Vārna vārnai acī neknābj” jeb “Roka roku mazgā” ir bijis tā kā tāds vadmotīvs, tā kā tāds lozungs, tā kā tāds... gandrīz vai papildus deputāta zvērestam esoša otrā daba. Mēs spējām to pārvarēt! Es domāju, ka tā ir laba zīme, jo galu galā, tikai ieskatoties savos nedarbos, atzīstot savas kļūdas, mēs spēsim doties tālāk un varēsim veicināt gan labklājību, gan attīrīt šo politisko sistēmu. Tā ka man tiešām prieks. Es domāju, ka mēs varam runāt par to, šīs komisijas darbs ir piemērs.

Gribu vēl īpaši atzīmēt šo atsevišķo deputātu izmisīgo cīņu ar savu sirdsapziņu, kas ir veiksmīgi beigusies, un izteikt nožēlu par atsevišķu, teiksim, politiķu vēlmi ar prettiesiskiem līdzekļiem aizsargāt savus partijas biedrus, bet... nu, tas ir cits stāsts, kas tuvākajā laikā tiks atrisināts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur Dāldera kunga, teiksim, šī rīcība tiks aplūkota. Jo nevar ar šādu sliktu piemēru, ar šādu Saeimas komisijas sekretāra, amatpersonas, atteikšanos pildīt savus procedurālos lietvedības pienākumus visai valsts pārvaldei dot tādu kā mājienu, ka katrs var beidzot atteikties no pienākumu pildīšanas. Nē!

Paldies, ka uzklausījāt, un tālāk sekojiet, lūdzu, Saeimas ziņām.

Vadītāja. Paldies deputātam Ringoldam Balodim no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pašlaik likumos ir paredzēta ļoti dažāda pieeja jautājumā par Saeimas deputātu un atsevišķu valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības, kā arī attiecībā uz veicamām kriminālprocesuālām darbībām. Tāpēc partijas SASKAŅA frakcija aicina sakārtot šo sistēmu un atcelt imunitāti gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan krimināllietās Saeimas deputātiem, kā arī citām valsts amatpersonām. Mēs uzskatām, ka valsts amatpersonas nedrīkst palikt nesodītas par izdarītiem administratīviem pārkāpumiem un ka tām nav saglabājamas nekādas privilēģijas kriminālprocesos, kuros tās ir iesaistītas. Tāpēc esam sagatavojuši un iesnieguši divpadsmit likumprojektus par šo tēmu.

Konstitucionālā vienlīdzība visām personām paredz vienādu tiesību un pienākumu apjomu. Tas ir jāievēro, likumus gan pieņemot, gan piemērojot, gan arī tulkojot. Protams, šis princips neizslēdz iespēju nodrošināt dažādu tiesisko regulējumu attiecībā uz atsevišķām personu kategorijām, kuras atrodas dažādās situācijās, taču absolūta privilēģiju piešķiršana atsevišķām personu grupām, kas vairākos gadījumos faktiski nodrošina iespēju izvairīties no saukšanas pie atbildības, uzskatāma par antikonstitucionālu un arhaisku priekšrocību.

Vēlos atgādināt, ka mūsu frakcija jau 2012.gadā ierosināja atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, KNAB darbiniekiem un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu.

Lai gan toreiz šāds ierosinājums netika atbalstīts, frakcija SASKAŅA uzskata, ka problēmu ir iespējams risināt tagad, ņemot vērā Saeimas vairākuma pēkšņo vēlmi atvērt diskusiju par šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka par šo tēmu nav iespējams nopietni diskutēt tikai viena likumprojekta ietvaros, kā tas notiek pašlaik, un ka problēmu ir nepieciešams risināt konceptuāli, sistēmiski un kompleksi. Diemžēl frakcijas SASKAŅA ierosinājums šodien ar balsu vairākumu tika noraidīts. Droši vien Saeimas vairākums nevēlas atteikties no savām privilēģijām, no imunitātes krimināllietās.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Iepriekš jau tika gari runāts par daudzām lietām. Iespējams, man izdosies nedaudz ietaupīt laiku, lai būtu arī nākamajiem ko teikt.

Par piecām lietām gribu pateikt diezgan īsi (ceru, ka tas man izdosies).

Vispirms par tām, ko virzīja Latvijas Reģionu apvienības frakcija, bet ko parlaments neatbalstīja.

Pirmā lieta bija saistīta ar jauniem cilvēkiem, kuriem valsts šobrīd nodrošina pabalstus, ja viņi ir nokļuvuši tādās grūtās situācijās, ka viņiem vairs nav aizgādņu. Šiem cilvēkiem tad, ja viņi apprecas, valsts vairs nedod pabalstu. Mūsu priekšlikums bija tomēr arī laulību gadījumā šiem jaunajiem cilvēkiem saglabāt atbalstu. Ja viņiem nav vecāku, tad viņiem būtu šis pabalsts, tāpēc ka nav aizgādņa. Diemžēl parlaments šo ierosinājumu neatbalstīja, jo droši vien uzskatīja, ka tam būtu liela ietekme budžetā. Mūsuprāt, tas jautājums ir ne tik daudz par naudu, cik tieši par attieksmes maiņu. Redzēsim, kā tālāk šis jautājums attīstīsies vai neattīstīsies.

Otra lieta, ko diemžēl parlaments neatbalstīja, bija saistīta ar mūsu priekšlikumu tieši ietaupīt valsts līdzekļus un līdz ar to valsts budžetā rast papildu līdzekļus kādām prioritārām lietām.

Pirmkārt, mūsu frakcija uzskata, ka Valsts drošības iestāžu likumā būtu nepieciešams veikt grozījumus un tomēr neveidot Iekšējās drošības departamentu, kas šobrīd tiks veidots Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Mūsuprāt, būtu vērtīgāk nevis veidot jaunu biroju, bet stiprināt, piemēram, pašreizējo Drošības policiju, dodot tai vairāk līdzekļu, un tādā veidā nodrošināt sistemātisku darbu pie tām lietām, kas varbūt nav izdarītas. Jo tas pašreizējais pārmetums ir tāds, ka atsevišķās lietās Eiropas tiesās mēs zaudējam, un zaudējumi kopumā, vidēji, ir 300 tūkstoši gadā. Domājam, ka šie zaudējumi nav samērojami ar 4 miljonu ieguldījumu šī biroja izveidošanā.

Otrkārt, mēs uzskatām, ka būtu iespējams budžetā atrast līdzekļus, faktiski likvidējot Pārresoru koordinācijas centru, jo šā centra pašreizējā darbība, mūsuprāt, nav redzama. Ja šādu centru šobrīd likvidētu, tad, kā jau teica mans kolēģis Mārtiņš Bondars, droši vien neviens tā neesamību nepamanītu. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja šo ierosinājumu.

Taču nobeigumā pastāstīšu par divām mūsu iniciatīvām, kuras tomēr parlaments atbalstīja.

Vispirms par grozījumiem Civillikumā. Manas kolēģes Ingas Bites vadībā tika... Protams, šis priekšlikums bija ne tikai manas kolēģes Ingas Bites, bet arī citu politiķu, no citām partijām, priekšlikums, kas paredz, ka nevar piespiest adoptēt bērnu ar bāriņtiesas lēmumu, ja bērna vecāki nav pilngadīgi. Līdz šim pastāvēja tāda kārtība: ja vecāki nebija pilngadīgi, tad lēmumu par viņu bērnu adopciju varēja pieņemt bāriņtiesa. Mūsuprāt, tas nebija godīgi. Tomēr vecākiem pašiem ir jālemj par savu bērnu tālāko likteni.

Un visbeidzot es, protams, gribu uzsvērt jautājumu par Saeimas deputātu imunitāti attiecībā uz administratīvajiem sodiem. Iepriekš kolēģi jau par to plaši runāja. Prieks, ka beidzot pēc daudzu gadu garumā ilgušām diskusijām attiecīgais likumprojekts tomēr ir apstiprināts jau pirmajā lasījumā. Un tikai pavisam īsi gribu komentēt frakcijas SASKAŅA rīcību šodien. Tas izskatījās pēc tāda – piedodiet! – farsa jeb mēģinājuma nostādīt frakciju SASKAŅA savā ziņā cietējas lomā, it kā tieši SASKAŅA būtu tā lielākā cīnītāja par šīs administratīvās imunitātes atcelšanu. Īstenībā tas tā nav. Mēs esam vairākkārt pārliecinājušies, ka tieši frakcija SASKAŅA ir bijusi “pret” šīs imunitātes atcelšanu. Un arī šodien balsojumā par konkrētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā viņi spilgti to parādīja, balsojot “pret”. Tā ka visas pārējās runas ir ap un par, bet nav par būtību.

Paldies jums par uzmanību! Lai veicas arī maniem pārējiem kolēģiem, stāstot par mūsu darbu Saeimā! Visu labu!

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Skujiņam. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji! Paldies kolēģiem, kuri jau ļoti izsmeļoši izstāstīja par šīsdienas sēdes darba gaitu.

Es gribu pateikt to, ka Saeimā drīzumā, jau nākamajā nedēļā, tiks skatīts nākamā gada budžets. Noteikti daudzi no jums pasmaidīs, jo tas ir tikpat raksturīgi, kā pēc rudens seko ziema un lapas birst rudenī. Taču šajā budžetā... Uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju atnāca gan kultūras ministre Dace Melbārde, gan izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, lai pastāstītu par nākošā gada plāniem šā budžeta ietvaros. Un, runājot par Kultūras ministrijas darbinieku un ministres stāstīto, ar ko mēs iepazināmies, man jāteic, ka man ir patiešām patiess prieks, ka arī šajos apstākļos, kad budžeta ietvaros finansējums kultūrai īpaši nepieaug (lai gan šajā ziņā vajadzētu atcerēties Žana Marē teikto, ka bez naudas nebūs mākslas!), kultūras ministre ar savu komandu tomēr ir izveidojusi prioritātes, kas būtu atbalstāmas kultūras laukā, kā arī atradusi zināmā mērā, teiksim, pat iespēju palielināt kādai no mākslinieku grupām nākamajā gadā algu (es neskriešu vilcienam pa priekšu un neteikšu, kuriem tas ir paredzēts). Manuprāt, tas ir ļoti patīkami.

Un vēl par prioritātēm. Šis gads mums visā Latvijā ir bijis Raiņa un Aspazijas gads. Es domāju, ka nākamais gads būs komponista Raimonda Paula jubilejas gads un tas, man liekas, būs svarīgi absolūti visiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, – neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi domā. Un arī par šo jautājumu, cik mums bijusi iespēja iepazīties ar to, Kultūras ministrija domā. Un tas noteikti mani priecē.

Es gribu sacīt vēl vienu lietu. Ņemot vērā, ka parasti likumos grozījumi ir tādēļ, lai tos uzlabotu, ir plānoti arī grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, taču šajā sakarā man ir nelielas bažas, ka ir tāda vēlme palielināt biļešu cenas noteiktiem... nu, teiksim, noteiktiem koncertiem, kurus rīko komerciestādes, ja tā varētu sacīt. Šeit nav runa par pašvaldību un valsts iestādēm, kuras rīko koncertus, bērnu pasākumus, cirka izrādes, bet par noteiktiem komerckoncertiem. Taču, pievienojot biļetei PVN 21 procenta apmērā, šī biļete kļūs dārgāka, un es domāju, ka veselais saprāts varētu uzvarēt šajā jautājumā. Es, protams, piekrītu, ka Eiropas direktīvas, kuras atļauj kādām kultūras pasākumu grupām nepievienot PVN, agri vai vēlu noteikti nonāks pie tā, ka laikam tas ir jāmaksā visiem. Varbūt tas varētu stāties spēkā, teiksim, ar 2021.gadu vai tamlīdzīgi, bet pašreizējā brīdī... Iedomājieties, – ja biļešu cena... Ja biļete, teiksim, uz kādu ļoti kvalitatīvu koncertu maksās 100 vai 120 eiro (nu, es piemēra labad minu kādu no tiem pasākumiem, kuri ir dārgāki), tad, pievienojot PVN, būs jāmaksā vismaz 130 eiro, jo būs jāmaksā vairāk gan grāmatvežiem, kuriem tas būs jārēķina, gan arī reklāmai, lai, teiksim, pārliecinātu, ka šis koncerts ir tas labākais, kas cilvēkiem būtu jāapmeklē. Es domāju, ka to PVN varētu pievienot, bet pašlaik, pašreizējā brīdī, tas ir par ātru.

Jūs jautāsiet, kāpēc es domāju, ka tas ir par ātru. Nu, redzot savus kolēģus šeit, Saeimā, jaunus cilvēkus, tādus, kuriem ir labas idejas un kuri ir apņēmības pilni, es ceru, ka tuvākajā laikā Latvijas valstī uzlabosies uzņēmējdarbība, cilvēki vairāk pelnīs un varēs samaksāt arī par mākslu tik, cik tā maksā. Pašreizējā brīdī, manuprāt, šis lēmums ir par ātru.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paldies kolēģiem, kuri jau lielā mērā izstāstīja šodienas aktualitātes, bet es gan gribu pieskarties kādam citam jautājumam, ko virza partija VIENOTĪBA un tātad arī es.

Proti, gribu pastāstīt par ideju, ka pašvaldību vēlēšanās varētu balsot ne tikai konkrētā pašvaldībā dzīvojošie vai tie, kuriem tur piederētu nekustamais īpašums, bet arī tie, kas strādā šajā pašvaldībā. Un tad paskaidrošu, kāpēc, manuprāt, tas būtu svarīgi.

Pēdējo gadu dati liecina, ka ar katru gadu vēlētāju līdzdalība jeb vēlētāju aktivitāte samazinās. 2000.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 60 procenti, turpretim 2013.gadā vairs tikai 46 procenti. Tātad šiem skaitļiem ir tendence samazināties.

Kur ir tās galvenās problēmas? Problēma... Vispār šobrīd Eiropā ir vērojama tāda vēlētāju apātija, kas ir tāds kopīgs process, bet ir otra lieta, proti, dažādi administratīvie un birokrātiskie šķēršļi, kuri traucē cilvēkiem attiecīgajā vēlēšanu dienā nokļūt līdz vēlēšanu urnai un nobalsot. Un Latvijas gadījumā ir iezīmējusies viena konkrēta lieta: ļoti daudzi cilvēki dzīvo un strādā citur, nevis tur, kur viņi ir deklarēti. Viņi labprāt piedalītos – vismaz vairāk nekā puse labprāt piedalītos! – vēlēšanās, bet viņi vienkārši vēlēšanu dienā atrodas citur un līdz ar to nenobalso ne tur, ne tur, lai gan viņi ar visu savu prātu un dvēseli ir faktiski jau piesaistīti tai savai jaunajai dzīvesvietai vai darba vietai, kur viņi dzīvo.

Protams, mēs varam teikt: lai tad viņi pārdeklarējas un balso! Bet, redziet, problēma ir tā, ka šis deklarēšanas princips sen jau ir apaudzis ar dažādām citām lietām, citādiem šķēršļiem, kas padara šo pārdeklarēšanos sarežģītāku. Deklarētā dzīvesvieta kādreiz, sākotnēji, bija domāta tikai kā vieta, kur valsts var sastapt konkrētu cilvēku, turpretim tagad šī noma lēnām ir apaugusi ar to, ka komunālo maksājumu apjomus rēķina pēc deklarētās dzīvesvietas.

Tāpat bērnudārzi, skolas... Un pat tāda lieta kā automašīnas civiltiesiskā apdrošināšana... Tā summa, kas jums par to ir jāmaksā, ir atkarīga no tā, kur jūs esat deklarēti. Ja jūs esat deklarēti Rīgā, tad cena būs augstāka nekā tad, ja jūs esat deklarēti ārpus Rīgas. Tas bieži vien cilvēkiem tomēr ir šķērslis veikt šo deklarēšanos.

Tāpat ļoti bieži ir gadījumi, ka vienkārši jūs īrējat dzīvokli kaut kur, bet jums tā īpašnieks pasaka: “Nē, es negribu, lai jūs deklarējaties šajā īpašumā!” Un, protams, cilvēks tad arī nedeklarējas, tātad faktiski nav iesaistīts vēlēšanās.

Lūk, ja mēs mainītu šo situāciju, atļautu balsot tiem, kas strādā citur, tad mēs šo vēlētāju daļu iesaistītu demokrātiskā procesā. Es uzskatu, ka tas būtu lietderīgi, jo, ja mēs skatāmies, kādi pašvaldībām šobrīd ir saskares punkti ar iedzīvotājiem, tad redzam, ka ir triju veidu attiecības: vai nu cilvēki tur dzīvo un tātad ir deklarēti, vai nu viņiem tur ir īpašums, vai nu viņi tur strādā. Un pašvaldība ir ļoti ieinteresēta rūpēties par tiem, kas ir deklarēti, jo liela daļa viņu nodokļu maksājumu aiziet uz to pašvaldību. Tāpat pašvaldība ir ieinteresēta rūpēties par tiem, kuriem tur ir īpašums, jo viņi tātad maksā īpašuma nodokli, krietni gan zemāku, mazāka summa sanāk, bet arī viņi tātad var balsot, un tātad par viņiem arī jādomā.

Savukārt par tiem, kas strādā un kas rada ļoti lielu ekonomisko efektu konkrētā pašvaldībā, jo viņi tur iet pusdienās, kā arī izmanto transportu... Tāpat liela daļa īrē tur dzīvokļus, un tas rada papildu darba vietas konkrētajā pašvaldībā... Viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Līdz ar to nav ļoti jābrīnās, ka pašvaldības uztraucas tikai un vienīgi par tā sauktajiem guļamrajoniem, bet tās absolūti neinteresē uzņēmējdarbības attīstība un uzņēmējdarbības infrastruktūra, un cilvēki, kas faktiski strādā un rada labklājību. Un nav brīnums, ka mums ekonomika attīstās tā, kā tā attīstās, jo faktiski šīs motivācijas trūkst. Tātad tas, ka atļautu balsot strādājošiem, spiestu pašvaldības domāt šajā virzienā.

Un kā trešā un beidzamā lieta ir tā, ka šobrīd, lai cik tas izklausītos jocīgi, pašvaldību vēlēšanās kā kandidāts drīkst startēt cilvēks, kurš ir vai nu deklarējies, vai kuram ir īpašums tur, tāpat arī cilvēks, kurš tur strādā, bet balsot viņi nedrīkst. Tātad faktiski sanāk interesanta situācija, ka mēs atļaujam cilvēkam, kurš tur strādā, vislielākajā mērā ietekmēt pašvaldībā notiekošo, kandidējot un tiekot ievēlētam, un darbojoties, bet balsot, piemēram, kaut vai par sevi, neatļaujam. Tā ir absolūti absurda situācija, jo ir tomēr pieņemts un ir loģiski, ka vienmēr tiesības kandidēt ir daudz šaurākas nekā tiesības balsot. Bet šajā gadījumā sanāk otrādi. Piemēram, mums visiem zināmā Ždanokas kundze, piemēram, nedrīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās, bet balsot drīkst. Un, piemēram, cilvēks, kurš nav sasniedzis 21 gada vecumu, Saeimas vēlēšanās nedrīkst kandidēt, bet balsot drīkst no 18 gadu vecuma. Tā ka, arī no šī skatpunkta raugoties, tas nav samērīgi un nav loģiski.

Šodien šis likumprojekts bija darba kārtībā, bet, respektējot kolēģus, kas vēlas vēl apsvērt šo ideju, mēs to pabīdījām uz priekšu, bet nekādā gadījumā neesam atteikušies no šīs idejas virzības.

Tā ka būšu priecīgs, ja radioklausītāji sūtīs man savu viedokli vai jautājumus par šo lietu. Tātad diskutēsim un iesim tālāk.

Paldies. Jaukas jums atlikušās nedēļas darba dienas un tad jaukas brīvdienas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 29.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, cienītās ministres un godātais ministr! Labvakar, godātie deputāti! Sākam šīvakara jautājumu sēdi.

Mums ir gara darba kārtība, tāpēc arī uzreiz ķersimies pie pirmā jautājuma, un pirmais ir deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.

Ministra kungs, vai jūs pirms jautājumiem vēlaties vēl kaut ko paskaidrot?

G.Belēvičs (veselības ministrs).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Mēs šodien tiekamies otro reizi.

Tas, ko es papildus varētu paskaidrot, ir tas, ka uz to brīdi, kad Veselības ministrija iesniedza rakstisku atbildi uz deputātu jautājumiem, uz diviem jautājumiem tika atbildēts, ka līdz 17.septembrim tiek gaidīti dienesta pārbaudes rezultāti. Tātad uz atbildes sniegšanas brīdi šo dienesta pārbaudes rakstisko rezultātu nebija. Tagad tie ir. Un es tos varbūt piedāvāšu pēc tam nosūtīt Sudrabas kundzei un Meijas kungam, jo šī atbilde ir gara, ļoti detalizēta, bet secinājumus es varētu, ja nepieciešams, izklāstīt šeit.

Tas, ko es vēl sākumā gribētu teikt par to, kas, atbildot uz šiem jautājumiem, nav uzrakstīts. Viens no jautājumiem bija par to, ka veselības ministrs ir teicis, ka viņš nemeklēs vainīgos par e-veselības projekta neveiksmi. Apmēram tāds bija jautājums. Te es varu paskaidrot to, kas netika uzrakstīts atbildē, proti, man vainīgie nav jāmeklē tāpēc, ka viņi visi ir noskaidroti. Tātad mēs e-veselības projekta lietas saņēmām ļoti bēdīgā stāvoklī. Visi konkursi bija jau pabeigti, darbi izdarīti, un par pēdējo posmu, kas skar ļoti būtiskus jautājumus e-veselības projektā, konkurss bija noslēgts, izpildītājs bija un ir Lattelecom. Manā ministrēšanas laikā nebija iespējas, nebija arī papildu līdzekļu esošos projektus kaut kādā veidā uzlabot. Tas, ko mums izdevās izdarīt, – mums izdevās tā pēdējā posma termiņus (jo bija skaidrs, ka Lattelecom nevar pagūt tos laikā izpildīt līdz šā gada vasarai) pārcelt līdz šā gada beigām un iejaukties šā projekta vadībā.

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, man jūs jāpārtrauc. Šai papildu informācijai ir beidzies laiks, un varbūt tad deputāti uzdos jautājumus. Jums Kārtības rullī ir noteikts laika limits.

G.Belēvičs. Es atvainojos! Es šajā procedūrā piedalos pirmo reizi. Es atvainojos par savu nezināšanu. Es nezināju, kā šī procedūra notiek. Jā.

Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad... Tad es izstāstīšu procedūru. Tagad ir jautājumu daļa. Jautājumu iesniedzēji var uzdot kopumā divus papildjautājumus. Katram jautājumam laiks ir viena minūte. Un tad divas minūtes katrai atbildei.

G.Belēvičs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, pirmais ir pieteicies jautājumam deputāts Aivars Meija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

A.Meija (NSL).

Labvakar, ministra kungs! Jūs jau daļēji aizskārāt to tematu, par ko mēs gribējām jums uzdot šo papildjautājumu. Varbūt jūs konkrēti varētu minēt, vai ir kāda konkrēta amatpersona, kas tomēr cietīs no tā... par to, ka nav ieviests šis te...?

G.Belēvičs. Cienījamie... Paldies, Meijas kungs! Tātad mēs šobrīd visas savas pūles veltām, lai “neiekristu” neattiecināmajās izmaksās, jo tās tad būs jāatdod no pacientu ārstēšanai domātās naudas. Un šobrīd izskatās tā, ka mums, ļoti iespējams, izdosies pilnā apmērā vai gandrīz pilnā apmērā saglābt veselības projektus tā, ka mēs “neiekritīsim” neattiecināmajās izmaksās un šie zaudējumi netiks nodarīti. Un ir divas dažādas situācijas: kad nav nodarīti zaudējumi un jāmeklē vainīgais un kad ir nodarīti zaudējumi. Un šobrīd mēs tiešām visas savas pūles... Reizi nedēļā mēs tiekamies, gandrīz reizi nedēļā ir darba grupa, un šis projekts no Ministrijas puses tiek ļoti stingri uzraudzīts un vadīts. Šī pēdējā fāze ir tā izšķirošā. Un var gadīties, ka mūsu intensīva darba rezultātā pie tāda veida atbildības neviens nebūs jāsauc.

Sēdes vadītāja. Paldies, ka...

G.Belēvičs. Bet mēs esam noskaidrojuši par visiem posmiem detalizēti: kurā mirklī, kurā posmā, kurā datumā kāda persona par ko bija atbildīga. Tad, ja iestāsies zaudējumi, mums nebūs jāmeklē vainīgie. Ir mums precīzi zināms katrs, kas kādā laikā kam ir pieskāries. Un tad tas tajā brīdī būs skaidrs, bet šobrīd izskatās tā, ka mēs gluži... ka mēs paglābsim.

Sēdes vadītāja. Paldies, Belēviča kungs!

Šimfas kundze vēlas uzdot otru papildjautājumu. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labvakar, ministra kungs! Es gribēju mazlietiņ svaigāku, jaunāku informāciju par jūsu atbildi uz mūsu piekto jautājumu, kurā jūs teicāt, ka no nākošā gada 1.janvāra būs divas obligātās lietas e-veselībā: e-receptes un darbnespējas lapas, kas jau darbosies. Un pārējās e-veselības sistēmas tātad tiks ieviestas pakāpeniski.

Ņemot vērā to, ka kopš atbilžu sniegšanas brīža ir pagājuši gandrīz divi mēneši, vai jūs varētu informēt par to, vai joprojām šis obligātais uzstādījums par e-receptēm un darbnespējas lapām paliek spēkā? Un, ja ne, tad kādi tam ir iemesli? Un kādi obligātās ieviešanas termiņi tagad noteikti e-veselības sistēmām... varbūt arī citām sistēmām jūs esat noteikuši jau kādus noteiktus termiņus?

G.Belēvičs. Paldies.

Tātad Valsts kontrole veica e-veselības projektu lietderības auditu. Valsts kontrole mums arī norādīja faktiski to, ko mēs paši ministrijā sapratām, ka no e-veselības projektu lietošanas viedokļa pastāv riski, ka šo produktu varētu nelietot tāpēc, ka tas nav ērts. Valsts kontrole mums ieteica nesākt ar šī neērtā projekta, kas varbūt neveiksmīgi izstrādāts... no lietotāju viedokļa neērtā projekta ieviešanu visas valsts mērogā, bet ieteica realizēt pilotprojektu šīm svarīgākajām fāzēm – e-slimības lapa un e-recepte – pietiekoši lielam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un aptieku skaitam. Un tas, pie kā mēs šobrīd Veselības ministrijā strādājam – mēs plānojam iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumu un paredzēt, ka no 1.janvāra līdz nākamā gada vidum sākas pilotprojekta pirmā fāze. Nolūkā noskaidrot šīs neērtās vietas, nolūkā tās izlabot, lai no nākošā gada 1.jūlija visi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji varētu tikt konfrontēti ar produktu, kurš būtu ērts lietošanā, jo pašlaik tas nav ērts. Es esmu runājis ar ģimenes ārstiem, es esmu runājis ar aptiekām, kas šo produktu ir izmēģinājušas, un tas ir tādā situācijā šobrīd, ka ar to nevienam negribas strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu uzdevēji abus papildjautājumus ir uzdevuši. Vai deputāti, kas ir klāt, bet nav jautājumu uzdevēji...? Lūdzu, Kūtra kungs, var uzdot arī jautājumu.

G.Kūtris (NSL).

Paldies. Labvakar, ministra kungs! Pirmām kārtām, klausoties jūsu atbildi uz Meijas kunga uzdoto jautājumu... jūs minējāt, ka īstenībā zaudējumi jau vēl nav radušies, ieviešot šo e-programmu, e-veselības sistēmu. Liekas, ka Valsts kontrole savā atzinumā bija norādījusi, ka šie zaudējumi jau ir radušies tikai tāpēc vien, ka sistēma nedarbojas, un līdz ar to, iespējams, ir, papildu izdevumi. Taču nupat, tikko atbildot uz kolēģes uzdoto otru jautājumu par šo elektronisko darbnespējas lapu ieviešanu, jūs teicāt, ka nākamajā gadā būs kaut kāds pilotprojekts, bet, atbildot uz piekto jautājumu, jūs norādījāt, ka šobrīd, jau oktobrī, sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru pilotprojektam ir jānotiek elektronisko darbnespējas lapu ieviešanā, kurā piedalīsies ārstniecības iestādes, kas vēlēsies šīs lapas jau izmantot.

Vai šobrīd, kad oktobris ir gandrīz pagājis, jau ir kādi rezultāti par šo pilotprojektu?

G.Belēvičs. Tātad, atbildot uz šī jūsu jautājuma pirmo daļu... Sakiet, lūdzu, par tiem zaudējumiem, kurus Valsts kontrole ir norādījusi, minot konkrētus skaitļus savā ziņojumā, viņi par to ir... mums atbilde šajā dienesta pārbaudes ziņojumā par projekta ieviešanu. Es varētu to nolasīt, bet tā ir gara. Varbūt jūs man ļautu to nosūtīt rakstveidā? Jo tas ir formāli šajā lietā.

Un, sniedzot jums atbildi par šī projekta pilotēšanas fāzēm, uz atbildes sniegšanas brīdi atbildes rakstītāji – Veselības ministrija – ir vadījušies no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem mums šis projekts ir jāpilotē šā gada beigās. Un, no otras puses, mēs esam saņēmuši Valsts kontroles ieteikumu – nodarboties ar lielāka mēroga, plašāku pārbaudi, nevis... nelielu pilotprojektu, bet tādu vērā ņemamu, un tātad šis... šī pilota fāze, kas ir paredzēta šā gada beigās, mēs no tās neatsakāmies, mēs to arī realizēsim, bet no nākamā... Jo jau bija ieplānotas, vadoties no Ministru kabineta noteikumiem, ka no 1.janvāra visā valstī jādarbojas šīm e-veselības projekta sadaļām – slimības lapai un e-receptei. Taču mēs plānojam šos Ministru kabineta noteikumus grozīt, neapmierināties ar šo nelielo pilotprojektu, un daudz lielākā skaitā – veselības aprūpes pakalpojumu un aptieku skaitā – pilotēt šo projektu starp visiem brīvprātīgajiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kūtra kungs, vēl vienu jautājumu? Lūdzu!

G.Kūtris. Tad mans otrs jautājums ir tieši ar to pašu saistīts, ar visiem šiem pilotprojektiem un to ieviešanu no nākamā gada. Bet šogad... Atbildē jūs norādījāt, ka šogad septembrī notiks iepirkums par to, kā apmācīt šīs e-programmas, e-sistēmas lietotājus. Zinot to, ka šī sistēma pēc būtības darba vidē īsti nav vēl pieejama, sakiet, lūdzu, vai būs lietderīgi sākt apmācību gada beigās, ja īstenībā lietotāji nav gatavi lietot šo e-programmu, un var būt pat sistēma vēl nebūs gatava darbam?

G.Belēvičs. Es jautājumu sapratu. Es piekrītu jums pilnībā. Var izrādīties, ka... un ir skaidrs, ka... un tas izriet arī no loģikas, ka apmācīt lietot it kā negatavu produktu, bet pēc tam tas atkal tiks pilotēts un atkal būs jāapmāca... Bet mēs netiekam citādāk uz priekšu. Mums ir jāsāk ar to projektu strādāt, un apmācība ir nepieciešama. Un es varētu arī savā rakstiskajā atbildē, sūtot šo dienesta ziņojumu, uzrakstīt, kādā stadijā šī ar apmācību saistītā iepirkuma lieta ir pavirzījusies uz priekšu.

Es tiešām... Varbūt man vajadzēja zināt šo detaļu... Jautājumu es sapratu, tas ir ārkārtīgi korekts un pamatots.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un trešais, pēdējais, jautājums.

G.Kūtris. Paldies par iespēju arī trešo jautājumu uzdot.

Un trešais jautājums ir saistīts ar jūsu atbildi uz mūsu sesto jautājumu, bet es uzreiz precizēšu. Mani kā juristu interesē jautājums par cilvēku sensitīvajiem datiem. Jūs... Tātad šo e-veselības komponentes drošības sistēmu izvērtēs vai tai vajadzētu būt izvērtētai šogad oktobrī. Sakiet, lūdzu, ja šī sistēma šobrīd ir tādā gatavības stadijā, ka to jau ir iespējams izvērtēt pat no drošības viedokļa, sakiet, lūdzu, vai jūs kā ministrs varētu šodien tā skaļi no tribīnes teikt, ka jūs garantējat, ka šī sistēma būs tik droša, ka cilvēku sensitīvie dati neaizplūdīs?

G.Belēvičs. Es varu šodien no tribīnes teikt, ka šī sistēma ir jāvērtē, un tikai droša sistēma ir jālieto. Pacientu sensitīvie dati nedrīkst noplūst. Mums ir jārisina arī jautājums ar pacientu piekrišanu ļaut šos datus attiecīgā formātā glabāt un apstrādāt, un arī šie jautājumi mums vēl ir risināmi. Tātad sistēmas drošība ir jāvērtē, un ja tā ir nedroša, tad tādu nedrīkst lietot, jo pacienta sensitīvie dati nedrīkst noplūst.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to visi jautājumi... papildjautājumi ir uzdoti. Ministrs uz tiem ir atbildējis. Paldies, ministra kungs!

G.Belēvičs. Paldies par iespēju atbildēt un paldies par iespēju atsūtīt rakstisku atbildi.

Sakiet, lūdzu, vai es drīkstētu... (Starpsauciens no zāles.) Nē, pagaidiet, pagaidiet! Cienījamie kolēģi! Es labprāt iedotu tagad šo dienesta ziņojumu un tad, ja tas jūs neapmierinātu, es labprāt atbildētu uz... Man tas ir līdzi. Vai es drīkstu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Savukārt mēs turpinām ar nākamo – deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju”.

Lūdzu, ministres kundze! Vai jūs vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju? Nē? Tad sāksim uzreiz ar jautājumiem.

Zariņa kungs, jūs kārtību zināt. Tātad jums laiks jautājuma uzdošanai.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Paldies. Tas bija ļoti sen, kad mēs šos jautājumus uzdevām, bet joprojām tā arī skaidru atbildi mēs neesam saņēmuši, un būtu ļoti labi saprast, kāds ir Ekonomikas ministrijas kā atbildīgās par enerģētikas nozari viedoklis. Tirgus ir atvērts vai nav atvērts? Gāzes tirgus pašlaik ir atvērts vai nav atvērts? Vai piegādātājam ir tiesības brīvi konkurēt par Latvijas patērētājiem un piegādāt savu gāzi vai nav? Un, ja ir, tad balstoties uz kādu likuma normu tas ir nodrošināts?

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Paldies, Zariņa kungs! Latvijā gāzes tirgus nav līdz galam atvērts, ir veikts būtisks solis – pagājušajā gadā ir pieņemts likuma grozījums, kas ļauj trešajām pusēm brīvi piekļūt Latvijas gāzes infrastruktūrai.

Kā tas praktiski strādā? Mēs redzam, ka diezgan grūti, jo, lai varētu pilnībā izmantot šo normu, regulatoram bija jau pagājušā gada nogalē jāpieņem arī gāzes infrastruktūras izmantošanas noteikumi, kas prasīja ļoti ilgu laiku. Tie tika pieņemti tikai šogad, 10.septembrī. Prakse rāda, ka gadījumā, ja kāds piegādātājs grib piegādāt gāzi Igaunijas klientiem, viņš to ērti var izdarīt, izmantojot Latvijas infrastruktūru. Nekādi šķēršļi netiek likti. Savukārt situācijā, kad “Latvenergo” vēlējās iegādāties gāzes testa partiju no Klaipēdas termināļa, tad vēl uz šo brīdi “Latvijas Gāze” šādu iespēju “Latvenergo” kā patērētājam nav devusi.

Tā kā praktiski tirgus vēl nav atvērts, un tieši tādēļ mēs esam sagatavojuši arī grozījumus Enerģētikas likumā, kas būs būtisks solis tālākai tirgus atvēršanai. Mēs esam paredzējuši, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim “Latvijas Gāze” tiks sadalīta divās daļās – viens būs uzņēmums, kas nodarbosies ar sadali un tirdzniecību, otrs savukārt – ar pārvadi un uzglabāšanu. Pārvade un uzglabāšana būs kā atsevišķs uzņēmums, lai tas ieturētu iespējami neitrālu attieksmi pret visiem iespējamiem gāzes tirgotājiem. Un lai nenotiktu šādas situācijas, ka citiem tirgotājiem tiek likti dažādi praktiski šķēršļi piekļūt infrastruktūrai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zariņa kungs, jums laiks otram papildjautājumam.

I.Zariņš. Paldies.

Es sapratu no jūsu atbildes, ka tādā gadījumā citi piegādātāji “Latvenergo” nemaz nebija tiesīgi piegādāt šo gāzi... Tas ir tas, ko jūs tagad... Nu, jūsu atbilde apstiprināja, jo tirgus ir aizvērts. Savukārt, ja ir apgalvojums, ka viņi tomēr to var darīt, tad šeit sanāk pretruna. Tādā gadījumā mums tāda pati iespēja būtu uz doto momentu jādod ne tikai lietuviešiem, bet jebkuram citam gāzes tirgotājam arī piegādāt gāzi Latvijas patērētājam nevis par regulētu tarifu, uzliekot to par pienākumu, bet piegādāt tieši tāpat – uz brīva tirgus nosacījumiem, vienojoties par cenu. Un šeit tad es... Vai es esmu pareizi jūs sapratis šajā situācijā, ka šis tirgus tomēr ir aizvērts un Latvijas patērētājiem nav tiesību pašlaik iegādāties gāzi, tas ir, saņemt gāzi uz brīva tirgus nosacījumiem? Jo tādā gadījumā jūsu atbilde ir korekta. Tagad sanāk – šīs pretrunas nav. Tas, ko es tagad saku... Ja jūs sakāt, ka tomēr ir kādam tiesības piegādāt...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, laiks!

I.Zariņš. Es paskaidroju vienkārši savu jautājumu, lai ministrei būtu saprotamāk, jo viņa tagad mēģina saprast, kā tas viss izskatās.

Sēdes vadītāja. Jā, bet jautājumu jūs varat uzdot vienu minūti.

I.Zariņš. Jā.

D.Reizniece-Ozola. Jā, paldies, Zariņa kungs! Es sapratu jautājumu. Es nesapratu jautājuma mērķi, tādēļ ka... Es cenšos jums atbildēt, un šķiet, ka tā atbilde skrien gar ausīm.

Bet jums droši vien ir zināms, jo mēs plašākās diskusijās esam jau par to runājuši, ka šobrīd citiem piegādātājiem gāzi tirgot Latvijā aizliedz privatizācijas līgums, kas ekskluzīvas gāzes tirdzniecības iespējas vai tiesības Latvijas teritorijā dod “Latvijas Gāzei”. Un diskusija šobrīd notiek par to: ir vai nav tiesības, piemēram, “Latvenergo” vai kādam citam no Latvijas patērētājiem iegādāties gāzi citur. No cita piegādātāja ārpus Latvijas.

Mēs uzskatām, un arī “Latvenergo” uzskata, ka jau šodien patērētājiem ir jābūt tiesībām iegādāties gāzi no cita piegādātāja, kas ir ārpus Latvijas teritorijas. Ievērojot “Latvijas Gāzes” ekskluzīvās tirdzniecības tiesības šeit, Latvijā, “Latvijas Gāze” uzskata, ka viņiem ir ekskluzīvas tirdzniecības tiesības Latvijas teritorijā, un tādēļ neviens patērētājs šobrīd nedrīkst iegādāties gāzi no cita piegādātāja pat, ja tas ir ārpus Latvijas. Un šeit ir, nu, tā... kā lai saka, konflikta situācija, kur dažādām pusēm ir dažādi viedokļi. Mēs no valsts interesēm uzskatām, ka ir iespēja iegādāties gāzi ārpus Latvijas. Monopolists tā nedomā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Abi papildjautājumi ir atbildēti. Neviens no klātesošajiem deputātiem vairs nav pieteicies. Tātad jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā”. Ministres kundze, vai vēlaties vēl ko papildus teikt?

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Nē, paldies. Es labprāt atbildēšu uz jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Nē.

Sāksim ar jautājumiem. Zariņa kungs, lūdzu!

Mikrofonu Zariņa kungam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Es biju aicinājis, ka darba kārtību mēs turpinām ar gāzes jautājumiem, jo būvniecības jautājumi... tagad jau ir paralēli. Tie ir bijuši ļoti seni jautājumi. Turklāt Zolitūdes komisija principā tos visus jautājumus, ko esmu uzdevis, jau ir izskatījusi savā ziņojumā. Līdz ar to es vēlētos, ka mēs pārejam pie nākošā jautājuma. Šeit jautājumu nebūs pašlaik.

Sēdes vadītāja. Jūs vēlaties mainīt savus uzdotos jautājumus, to izskatīšanas kārtību?

I.Zariņš. Jā, es vēlētos, lai mēs izskatām gāzi, lai tālāk var turpināt ar tiem jautājumiem, kuru dēļ šie cilvēki te sēž un kuri noteikti ir aktuālāki.

Sēdes vadītāja. Tad jūs vēlētos trīspadsmito jautājumu izskatīt, ja?

I.Zariņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Ministres kundze, vai jūs piekrītat?

D.Reizniece-Ozola. Protams.

Sēdes vadītāja. Labi, ja ministres kundze piekrīt, tad izskatām Zariņa, Tutina, Potapkina, Agešina un A.Rubika jautājumu “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm”. Tas ir uzdots ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Lūdzu jautājumu!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Hallo, hallo! Paldies.

Paldies par iepriekšējām atbildēm. Šo jautājumu jēga bija šāda. No vienas puses, ir jūsu publiskie paziņojumi, kuriem, es pilnīgi piekrītu, – būtu jādod iespēja Latvijas patērētājiem pēc iespējas ātrāk izvēlēties gāzes piegādes. Bet, no otras puses... no jūsu puses nav praktiskās rīcības, kas sakārtotu šo situāciju tā, lai padarītu skaidrāku un tiešām to varētu arī izdarīt.

Bet pārejot tagad pie šiem pēdējiem jautājumiem. Viens no tiem bija par šo kompetento juristu sniegto atzinumu. Mēs lūdzām jūs informēt, kuri tad ir šie kompetentie juristi. Jūs atbildē minat, ka tie ir “Kronbergs un Čukste”, kas ir gatavojuši... palīdzējuši jums sagatavot šo ziņojumu. Savukārt, kad mēs sākam lasīt šo informatīvo ziņojumu par gāzes tirgus liberalizācijas otro posmu, ko jūs iesniedzāt Ministru kabinetam, tur parādās cits juridiskais birojs – “Raidla, Lejiņš un Norcous”. Es pieņemu, ka tas nav bijis ar nodomu un jūs neesat mēģinājuši slēpt, ka tā vienkārši ir bijusi neuzmanība no jūsu puses. Bet mans jautājums ir, cik tad galu galā bija pavisam... Uzskaitiet, lūdzu, kuri ir tie juridiskie biroji, kuru pakalpojumus jūs esat izmantojuši... Cik to ir bijis? Un uzskaitiet, lūdzu, šos juridiskos birojus.

D.Reizniece-Ozola (ekonomikas ministre).

Paldies par jautājumu. Uz jautājumu tiks sniegta precīza atbilde, jo jautājums bija par likumprojekta izstrādi. Likumprojekta izstrādei juristi tika piesaistīti pēc minētā valdības lēmuma, kad mums tika uzdots precīzs uzdevums sagatavot normatīvo bāzi atbilstoši valdībā pieņemtajam lēmumam, kā notiek tirgus atvēršana. Un tad... tad mēs piesaistījām... Nu, protams, iepirkumu procedūra tika veikta, un tad tika piesaistīts minētais juridiskais birojs – “Kronbergs un Čukste”.

Savukārt pirms tam, vēl iepriekšējo ministru laikā, ir veiktas vairākas analīzes. Un tiešām viens no juristu uzņēmumiem, kas ticis iepriekšējās analīzēs piesaistīts, ir “Raidla, Lejiņš un Norcous”. Un, nu, bez tā manā rīcībā ir vēl papildu analīze, kuru iepriekš veikusi auditoru kompānija Ernst & Young. Tā ka ir vairāki pētījumi veikti jau pirms manas darbības kā ministrei, mēs savukārt piesaistījām “Kronberga un Čukstes” biroju tieši likumprojekta sagatavošanai.

Bija vairākas stadijas, dažādi konsultanti, bet nu loģiski, ka mēs darbu nedublējām. Mēs ņemam vērā jau iepriekš veiktās analīzes, kas, manuprāt, ir diezgan labas, un strādājam ar visiem materiāliem, kurus sagatavojuši iepriekšējie ministri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildjautājums. Lūdzu, Zariņa kungs!

I.Zariņš. Tad jautājums saistībā ar šiem kompetento juristu atzinumiem. Ja mēs iepazīstamies ar likumprojektu, ir viena tāda mulsinoša lieta, uz ko es vēlos vērst ministres uzmanību un arī jautāt, – tas ir par Inčukalna gāzes krātuves pazemes daļu, kur likumā tiek paredzēts, kā valsts ar to rīkosies un kā pieņems lēmumus attiecībā uz šo pazemes daļu.

Kā jūs zināt, likums “Par zemes dzīlēm” nosaka, ka viss, kas ir uz zemes un zem zemes – līdz pat Zemes centram (Latvijas likumdošanas specifika!) – pieder zemes īpašniekam. Pa šo laiku zeme ir tikusi privatizēta, tā pieder daudzām privātām personām, un līdz ar to valstij tur pieder tikai 2 procenti.

Kādā veidā jūs domājat rīkoties ar šo īpašumu, kas vairs nav valsts īpašums? Uzreiz atrunai: tas, kas teikts Enerģētikas likumā, manuprāt, 20.¹ pantā, par to, ka valstij ir jāsaglabā tai piederošās zemes dzīles, tas attiecas diemžēl tikai uz to zemes īpašuma daļu, kura tai tik tiešām pašlaik pieder, – uz to brīdi, kad likums tika pieņemts. Un tie, manuprāt, ir 2 procenti no visa pārējā. Kā jūs domājat īstenot šīs likumā paredzētās normas, ja valstij tur gandrīz nekas vairs nepieder?

D.Reizniece-Ozola. Jāsaprot, ka Inčukalns nav abstrakta vienība, Inčukalns ir fiziska infrastruktūra, kuru principā var sadalīt divās lielās daļās: pazemes krātuve, bufergāze, zeme virs Inčukalna pazemes gāzes krātuves un iekārtas, kas ir saistītas ar šīs krātuves funkcionālo darbību.

Tas, kas ir nostiprināts likumos – un tas arī paliek nemainīgs –, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir Latvijas valsts īpašums. Un tādēļ likumā ir paredzēts, ka tas paliek nemainīgs. Visi pārējie aktīvi, kas ir uzņēmuma rīcībā, tie arī paliek uzņēmuma rīcībā. Likumā paredzēts: ja gadījumā valsts pati nenopērk pārvades un uzglabāšanas uzņēmumu daļas, kļūstot par īpašnieku, bet to dara kāds cits neatkarīgs, ar “Gazprom” kā piegādātāju nesaistīts komersants, tad Latvijas valsts, protams, arī šo pazemes gāzes krātuvi nodod šī operatora rīcībā. Jo saprotams, ka ar krātuvi vien neko nevar iesākt, ir vajadzīgas arī pārējās saistītās daļas. Un savukārt operators ar iekārtām vien arī neko nevar izdarīt, ja viņam nav tiesību izmantot pašu krātuvi. Tā ka...

Es nezinu, vai es atbildēju uz jūsu jautājumu... uz jūsu jautājuma mērķi, bet es mēģināju izskaidrot, kā tas praktiski ir domāts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Abus papildjautājumus Zariņa kungs ir uzdevis.

Tagad Kūtra kungs vēlas uzdot kā deputāts, kurš ir klāt. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Labvakar, ministres kundze! Jautājumu izraisīja tas, ko jūs tikko atbildējāt attiecībā par šīm īpašumtiesībām. Tomēr Latvijas valstij pieder zināma daļa no īpašuma Inčukalna gāzes krātuvē, proti, teritorija, iespējams, daļa no šīs zemes, bet, cik es saprotu, ne vairāk kā 2 procenti. Tad jautājums ir šāds: kā ir iespējams likumā pateikt, ka zem zemes esošais... viss, kas zem zemes ir, arī tie zemes dobumi... kā var nostiprināt likumā, ka šie zemes dobumi, kur pumpē iekšā gāzi, ka tie tagad būs valsts īpašums, ja valstij augšā piederēs tikai 2 procenti no zemes gabaliem? Tas būs pretrunā ar Civillikumu, manuprāt.

D.Reizniece-Ozola. Kūtra kungs, jūs droši vien labāk varat analizēt likumu hierarhiju, bet likums skaidri pasaka, ka stratēģiskās zemes dzīles, un tur jāņem vērā Enerģētikas likums un vēl viens cits likums – no galvas tagad pantus precīzi nepateikšu –, kurā diezgan precīzi pateikts, ka stratēģiskie objekti, kas šajā gadījumā ir zemes dzīļu krātuve, ir Latvijas valsts īpašums. (G.Kūtra replika bez mikrofona.) Nu, mēs varam malt uz riņķi... Es jums nepratīšu precīzāk paskaidrot. Ja nepieciešama vēl kāda juridiska analīze, es labprāt to speciālistiem palūgtu, lai jums mēģinātu precizēt. Es jums stāstu, kas ir atrunāts likumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad visi papildjautājumi ir uzdoti. Paldies, Reiznieces-Ozolas kundze!

Kā nākamais ir deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu”.

Ministres kundze, vai jūs vēlaties pirms jautājumiem...? Nē. Paldies.

Tad papildjautājumu pirmā uzdos deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I.Sudraba (NSL).

Jā. Labvakar, ministres kundze!

Uz mūsu pirmo jautājumu, kas bija par zinātnei nepieciešamo finansējumu, jūs atbildējāt, ka 1.jūlijā iesniedzāt jaunās politikas iniciatīvu, prasījāt papildu 14,2 miljonus eiro. Bet, nu, budžeta izskatīšanas gaitā jaunās politikas iniciatīvas neatbalstīja. Jūs tātad finansējumu zinātnei nesaņēmāt.

Bet mans jautājums ir tāds, ka, atbalstot dažādas neatliekamas un akūtas vajadzības, manuprāt, likuma ievērošana ir viena ļoti akūta un nepieciešama vajadzība. Ko jūs kā ministre darīsiet, lai likums, īpaši šis Zinātnes likums, arī tiktu ievērots un zinātnei būtu tas finansējums, ko likumdošana paredz?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Labvakar, cienījamie deputāti!

Pilnīgi pievienojos jūsu bažām par to, ka likums netiek ievērots, un man kā ministrei ar tikai nepilna gada pieredzi īpaši nepatīkami, protams, bija saņemt šo mantojumu ar veselu... nu, faktiski ar diviem ārkārtīgi nozīmīgiem likumiem, kuri kopš to pieņemšanas brīža nekad nav ievēroti. Un, protams, šī ir ārkārtīgi nepareiza un nepatīkama situācija. No savas puses, esmu ne tikai budžeta kontekstā, bet tiešām vairākkārt Ministru kabinetā arī valdībai atgādinājusi par to un atgādinājusi arī jaunās politikas iniciatīvu ietvarā un budžeta plānošanas procesā, jo, no vienas puses, tiek ārkārtīgi daudz runāts par inovāciju nozīmi tautsaimniecības attīstībā un zinātnes lomu tautsaimniecības attīstībā, bet tad, kad mēs runājam par finansējuma piešķiršanu, tad šī prioritāte diemžēl netiek īstenota. Tāpēc, no savas puses, protams, turpināšu atgādināt ar budžetu nesaistītās sarunās par zinātnes nozīmību, un ne tikai par teorētisko nozīmību, bet arī par nepieciešamo finansējumu. Un pilnīgi noteikti mēs esam šobrīd pieprasījuši papildu divarpus miljonus tomēr nākamajam gadam budžetā piešķirt. Nu, faktiski tie ir katras nedēļas jautājumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamo papildjautājumu vēlas uzdot deputāte Silvija Šimfa. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labvakar, ministres kundze! Atbildē uz mūsu trešo jautājumu jūs plaši un detalizēti aprakstījāt pasākumus, kas tiek veikti, lai sistēmu sakārtotu strukturāli, kā arī lai apgūtu Eiropas Savienības struktūrfondus. Taču mūsu jautājums bija mazliet, ja tā ņem, globāli plašāks. Un uz šo plašāko jautājumu mēs saturiski neesam saņēmuši atbildi. Kā jūs kā izglītības un zinātnes ministre vērtējat pašreizējo zinātnes finansējuma plānošanu kā tādu, kas izriet no mūsu valsts budžeta veidošanas struktūras, un kā būtisks zinātnes finansējuma samazinājums jau ļoti ilgā periodā ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību nākotnē? Jo mēs nevaram visu laiku... Sacīsim, būtu ļoti nevalstiski un nesaprātīgi visu nozares attīstību balstīt tikai uz struktūrfondu līdzekļiem, nerēķinoties un nedomājot par to, ka...

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, viena minūte ir beigusies!

S.Šimfa. ...tur ir jāiesaista valsts budžeta līdzekļi, jāliek iekšā...

Sēdes vadītāja. Šimfas kundze, jautājuma laiks ir beidzies!

S.Šimfa. ...jo mēs tā kā no rokas mutē dzīvojam no šiem struktūrfondiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministres kundze!

M.Seile. Paldies.

Pilnīgi pievienojos jūsu bažām. Zinātnes finansējums kopš krīzes gadiem ir dramatiski samazinājies un nav arī atjaunojies, un budžeta kopskatā zinātnei arī no kopējās budžeta struktūras atvēlētais finansējums ir ļoti mazs.

Šobrīd... Nu, jūs noteikti esat arī dzirdējuši par pedagogu atalgojuma modeli un skolu tīkla sakārtošanu. Finanšu ministrija iebilst pret to, ka pedagogu atalgojumam papildu finansējums tiktu piešķirts bez būtiskām strukturālām reformām. Iebilst tieši tā iemesla dēļ, lai kopējam zinātnes finansējumam... lai kopējam izglītības un zinātnes finansējumam nebūtu disbalanss, proti, tikai par labu vispārējai izglītībai, nefinansējot zinātni, jo nav nekādu šaubu, ka nepietiekams zinātnes finansējums atstāj negatīvu ietekmi arī uz tautsaimniecības attīstību, to atspoguļo arī Eiropas Komisijas inovāciju rādītāji, kuri Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir auguši – pieaugums ir bijis vislielākais Eiropas Savienībā –, bet tajā pašā laikā mēs savā inovāciju sniegumā esam tikai trešie no negatīvā gala. Un pilnīgi noteikti jāatzīst – nepietiekamais finansējums gan no valsts puses, gan arī no privātā sektora puses sasummējas nepietiekamā attīstībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Gunārs Kūtris kā deputāts, kurš nav parakstījis jautājumu, arī vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labvakar, ministres kundze! Manu pirmo jautājumu radīja jūsu atbilde šodien par šo finansējumu. Un tas arī saskan ar jūsu atbildi uz piekto jautājumu. Proti, tas ir par to, ka konceptuālais ziņojums augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai Latvijā valdībā tika apstiprināts jau 29.jūnijā, tam bija pievienots arī ieviešanas laika grafiks un nepieciešamais finansējuma aprēķins.

Sakiet, lūdzu, 2016.gadā un turpmākajos gados būs vajadzīgs papildu finansējums, lai sasniegtu to, kas modelī bija noteikts? Kā jūs vērtējat šī finansējuma piešķiršanas iespēju, piemēram, 2016.gadā? Un vai jums ir skaidrs, kāds būs papildu finansējuma avots, lai varētu nodrošināt... pareizāk sakot, cik atbildīgi ir tie cilvēki, kas šo ziņojumu gatavoja – vai budžeta projektā ielika finansējumu, kas... nenodrošina šo programmu?

M.Seile. Tajā brīdī, kad cilvēki gatavoja šo ziņojumu, viņi acīmredzot rēķinājās ar to, ka šāds finansējums būs pieejams. Un iestrādātais finansējums, šķiet, nav arī neadekvāta summa. Šobrīd es nevarētu teikt, ka augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas ir principiāli jauns, salīdzinot ar iepriekšējo pieeju, kad augstākā izglītība tika finansēta tikai attiecībā pret budžeta vietām, šī modeļa ieviešana nav principiāli apdraudēta pagaidām, jo mēs virzāmies uz priekšu ar mazāku finansējuma apjomu, finansējot augstāko izglītību arī pēc snieguma rādītājiem, bet modeļa ieviešanas temps gan patiesi samazināsies. Un tas būs tieši atkarīgs no pieejamā finansējuma daudzuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kūtra kungs, vēl vienu papildjautājumu.

G.Kūtris. Jautājums ir saistīts ar atbildi uz ceturto jautājumu. Un tas ir par Eiropas Savienības investīciju programmu “Praktiskās ievirzes pētījumi” un “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts”. Ieviešanas termiņi īstenībā neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu ieviešanas grafikam. Arī pārējo darbības programmu ieviešanas termiņi kavējas. Tādējādi radot pārrāvumu starp to, kas ir finansējams zinātnei, un saīsinot laiku kvalitatīvu projektu sagatavošanai.

Sakiet, lūdzu, kādi ir tie būtiskākie iemesli, kāpēc abu minēto programmu ieviešanas termiņi neatbilst Ministru kabineta pasākumu grafikam?

M.Seile. Es neesmu pārliecināta, ka varēšu atbildēt, tā sakot, zinātniski pamatoti, bet, vērojot šos procesus un tajos piedaloties, redzu, ka ievērojama aizkavēšanās rodas arī starpministriju saziņā, kad savstarpējas saskaņošanas procesā nepārtraukti rodas papildu iebildumi. Tādējādi process tiek pagarināts, proti, ja Izglītības un zinātnes ministrija saņem no kādas ministrijas iebildumus, tad parasti šie iebildumi diemžēl nav koncentrēti vienā iebildumā, uz kuru varētu ātri reaģēt, bet tie nepārtraukti aug. Līdz ar to pagarinās dokumentu sagatavošanas periods.

Otrs iemesls ir tas, ka ir ārkārtīgi liels dažādu interešu grupu spiediens, kuras, no vienas puses, vēlas pēc iespējas ātrāk saņemt finansējumu, bet, no otras puses, vēlas redzēt garantiju, ka šajos dokumentos būs minētas ļoti specifiskas programmas, lai nevienam nerastos bažas, ka tieši viņi varēs pieteikties.

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, lūdzu!

G.Kūtris. Paldies, ministres kundze, par šo atbildi. Es saprotu, ka tie, kas plānoja to grafiku, laikam nerēķinājās ar to, ka pasākumam noteikti ir ieviešanas kavēšanās – ar apstrīdēšanu un tamlīdzīgi.

Bet mans trešais jautājums drīzāk ir saistīts ar manu mīļo Eiropas Savienības tēmu. Latvijas iemaksu apmērs Eiropas Savienības budžetā proporcionāli 7.ietvara programmai no 2007. līdz 2013.gadam bija 83,9 miljoni eiro. Latvijas zinātniskās institūcijas no šīs programmas saņēma tikai 25,3 miljonus eiro. Kādi tam varētu būt cēloņi un kā plānots panākt to, lai zinātnieki kaut vai nākamajā plānošanas periodā spētu atgūt vismaz tikpat daudz, cik Latvija iemaksājusi?

Paldies.

M.Seile. Mēs vērojam tagad jaunajā periodā, ka to zinātnieku un to organizāciju, kuras piesakās uz dažādām fondu aktivitātēm, sekmība ir relatīvi laba, salīdzinot ar citiem pretendentiem Eiropas Savienībā. Taču mūsu aktivitāte nav pietiekama. Tas, kā mēs plānojam to mainīt, ir virkne pasākumu attiecībā uz zinātnes un augstākās izglītības starptautisku sadarbību kopumā, jo, neapšaubāmi, atpazīstamība un nozīmīgi pētījumi starptautiskā mērogā ir ļoti svarīgi sekmīgai līdzdalībai struktūrfondu programmās. Šobrīd notiek papildu atbalsta pasākumi zinātniekiem projektu sagatavošanā, lai viņi sekmīgāk izstrādātu projektus. Ir arī īpašs atbalsta mehānisms starp Baltijas valstu zinātnieku grupām ar papildu finansējumu projektu sagatavošanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājums un papildjautājumi ir atbildēti. Man kā sēdes vadītājai deputāts Zariņš ir lūdzis izdarīt grozījumu šodienas darba kārtībā. Es saprotu, ka visi klātesošie deputāti ir piekrituši, ka mēs varētu 9.jautājumu izskatīt kā nākamo. Tas būtu jautājums “Par Viedās specializācijas stratēģiju”.

Ministres kundze, vai jūs piekrītat? Jā, ministres kundze piekrīt.

Un tad man vēl jautājums deputātam Ivaram Zariņam. Vai es pareizi saprotu, ka ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai adresētais ceturtais jautājums un piektais jautājums, jūsuprāt, ir atbildēts, jā?

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Vienkārši man nav jēgas neko ministres kundzei jautāt, jo tur viņiem vairs nav, kas strādā ar būvniecību. Kad atradīs departamenta direktoru, tad es arī jautāšu... Pretējā gadījumā...

Sēdes vadītāja. Bet man jautājums ir šajā sēdē. Vai jautājums ir uzskatāms par atbildētu un tas ir izslēdzams no darba kārtības? Vai atbilde ir – jā?

I.Zariņš. Jā, jūs tos varat izslēgt no darba kārtības. Es tos uzdošu tad, kad ministrei būs, kas atbild.

Sēdes vadītāja. Jautājumi ir izslēgti no darba kārtības. Paldies. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājuma Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei – “Par Viedās specializācijas stratēģiju”.

Ministres kundze, vai vēlaties ko papildus teikt?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Nē, paldies, jo es redzu, ka uz mani attiecas tikai jautājums vai lūgums sniegt informāciju par to, kad ir apstiprināta šī Viedās specializācijas stratēģija.

Sēdes vadītāja. Jā. Tad, lūdzu, jautājumu, Zariņa kungs!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jautājums par viedo stratēģiju patiesībā ir ļoti svarīgs visai mūsu tautsaimniecībai, jo, balstoties uz to, tālāk tiek veidota mūsu filozofija – kā mēs beidzot varētu kļūt produktīvāki. Un mums ir ļoti svarīgi koncentrēt savus spēkus tieši šīs viedās stratēģijas jomās.

Tā problēma, ko es vēlētos līdz jums “aiznest” un lūgt, un jautāt, ir tā, ka tiem cilvēkiem, kam ar to šajās jomās būs jāstrādā, viņiem nav skaidrības par šo stratēģiju. Tā ir ļoti neskaidra, izplūdusi un satur iekšēji pretrunīgas atsauksmes. Tāpēc pēc būtības par viedo stratēģiju mēs vispār nevaram runāt, jo tās kā tādas patiesībā nav. Ir dokuments, uz kuru atsaucas un kuru pasniedz kā Viedās specializācijas stratēģiju.

Mans lūgums, aicinājums un jautājums būtu: vai jūs nevarētu rīkot pārrunas ar tām institūcijām, kurām šajā viedās stratēģijas jomā būs jāstrādā, lai tās jums pateiktu, ko domā ar šo viedo stratēģiju un kā tai vajadzētu izskatīties? Vismaz formātam, nemaz nerunājot par to, ka kaut ko pēc būtības mainītu, lai visiem būtu saprotams, kas ir viedā stratēģija, un būtu kopīgs ietvars, kopīga sapratne, kā to īstenot. Tas ir OSI, Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Zinātnes padome... nu, kas ir tās mūsu atbildīgās institūcijas... Jo neviens to nezina, un to man...

M.Seile. Paldies par jūsu komentāru.

Protams, es pirmām kārtām novērtēju jūsu rūpes par sabiedrības informēšanu, jo nevienam dokumentam, lai cik labi tas uzrakstīts, nav jēgas, ja tas paliek tikai dokumenta formātā.

Bet man savukārt, atbildot uz jūsu ierosinājumu, būtu lūgums: ja jums ir kāda detalizēta informācija vai vismaz atsauce uz organizācijām, kuras nav par to informētas, tad lūdzu atsūtīt. Man ir pārsteigums par jūsu minētajām institūcijām, jo pie premjeres ir izveidota inovāciju darba grupa, kura tostarp ir strādājusi ar Viedās specializācijas stratēģiju. Tāpēc esmu ļoti pārsteigta, ka jūsu nosauktās iestādes saka, ka par to neko nezina. Bet paldies par piezīmi! (Replika no zāles.) Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nākamais papildjautājums, Zariņa kungs!

I.Zariņš. Varbūt, ja par...

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam! Deputātam Zariņam ieslēdziet...! Jā, lūdzu!

I.Zariņš. Un uzlieciet laiku, to minūti arī!

Sēdes vadītāja. Minūti, jā.

I.Zariņš. Es precizēšu savu jautājumu. Runa nav par to, ka to nezina. Bet stratēģija ir tāda, kāda tā ir uztaisīta, to nevar izmantot kā stratēģijas dokumentu. Neviena no šīm organizācijām, un tās man pašas personīgi ir lūgušas (es vadu Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisiju), un arī šajā jūsu minētajā padomē šis jautājums ir bijis apspriests.

Tātad lūgums ir uztaisīt to kā tādu vienotu, koncentrētu dokumentu, kuru izlasot katrs saprot šo Viedās specializācijas stratēģijas ietvaru, uzdevumus, tos principus, pēc...

M.Seile. Paldies.

Arī šis komentārs man ir pārsteigums, bet es sadzirdēju jūsu ierosinājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad abi papildjautājumi ir atbildēti. Paldies Zariņa kungam.

Kā nākamo izskatām deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību”. Lūdzu, ministres kundze, vai vēlaties ko papildus teikt?

M.Seile. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Tad uzreiz pie jautājumiem.

Kā pirmais jautājumu uzdod deputāts Aivars Meija. Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Labvakar, ministres kundze! Pateicamies par atbildēm, tomēr uz mūsu pirmo jautājumu par interešu izglītību mēs neradām atbildi pēc būtības.

Atbildē tiešām ir sniegts interešu izglītības kvantitatīvs apraksts, tomēr – vai jūs varētu precizēt atbildi uz pirmo jautājumu: kas līdz šim konkrēti paveikts, lai interešu izglītība mērķtiecīgi tiktu izmantota kā līdzeklis profesionālās karjeras ievirzes nodrošināšanas atbalstam?

Paldies.

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Nu, es... Man grūti pateikt, ko es varētu vēl papildus piebilst, jo, manuprāt, interešu izglītība jau pati ietver šo atbalstu tālākās profesionālās karjeras ievirzē. Kas gan cits vēl būtu nepieciešams? Pati interešu izglītība dod bērniem iespēju izvērtēt savas spējas ne tikai akadēmiskajos mācību priekšmetos, kas ir skolā, bet arī interešu izglītībā, un līdz ar to veicina arī tālāku karjeras izvēli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildjautājums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingunai Sudrabai!

I.Sudraba (NSL).

Labvakar arī jums! Izglītības pamatnostādnes runā par to, ka ir jābūt izstrādātam uzraudzības mehānismam, – kā mērķdotācija interešu izglītībai tiks izlietota atbilstoši valstī noteiktām prioritātēm. Un atbildē jūs esat uzrādījusi darbības, kas jau ir veiktas šī mehānisma izstrādei un kas vēl tiks veiktas, bet mēs neatradām nekādu informāciju par finanšu uzraudzības mehānisma izveidošanu mērķdotācijas izlietojuma uzraudzībai un vai tas mehānisms ir izstrādāts. Tas sāks strādāt ar 1.janvāri, bet vai ar 1.janvāri būs noteiktas jau šīs valsts prioritātes mērķdotācijas izlietojumam, jo, mūsuprāt, tas ir būtiski pašvaldībām, lai tās zinātu, kā pareizi izlietot finansējumu.

Paldies.

M.Seile. Attiecībā uz mērķdotāciju mēs negrasāmies šobrīd izvirzīt prioritātes valsts mērķdotāciju sadalei, joprojām deleģējot šo pienākumu pašvaldībām un atstājot viņu ziņā izvērtēt savu pašvaldību skolēnu vēlmes un vajadzības.

Attiecībā uz papildu kontroles mehānismiem par mērķdotācijas izlietojumu mums nav paredzēti papildu pasākumi, jo šobrīd naudas izlietojums... informācija tiek vadīta arī Valsts izglītības informācijas sistēmā, attiecībā pret kuru mēs arī salīdzinām finanšu izlietojumu.

Un, runājot par prioritātēm, tas, ko ir paredzēts darīt papildus, ir no struktūrfondiem paredzētajās programmās, kas bija minētas arī atbildē, tomēr papildu finansējumu piešķirt interešu izglītības programmām, kuras ir saistītas ar tā sauktajiem STEM mācību priekšmetiem (dabaszinātnēm, inženierzinātnēm, eksaktajiem priekšmetiem), jo mēs vērojam, ka pašvaldības no valsts mērķdotācijas izvēlas atbalstīt galvenokārt dažādus mākslinieciskos kolektīvus un ne tik daudz tos interešu izglītības laukus, kuri varētu attīstīt eksakto virzienu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies. Mans jautājums radās tikko no jūsu atbildes. Manuprāt, mums jautājumā bija arī par to, kādā veidā būs izstrādāts uzraudzības mehānisms pār valsts mērķdotāciju izlietojumu interešu izglītībai atbilstoši valsts noteiktajām prioritātēm. Bet jūs nupat teicāt, ka valsts šīs prioritātes laikam nemaz nenoteiks, šīs prioritātes noteiks pašvaldības. Kā var uzraudzīt izlietojumu, ja nav noteiktas prioritātes?

M.Seile. Nē, mums nav noteiktas valsts mērķdotācijai paredzētās prioritātes interešu izglītībā, atstājot to pašvaldības ziņā. Prioritātes plānojam tālāk struktūrfondu aktivitātēm, kur būs iesaistīta arī interešu izglītība.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Kūtra kungs!

G.Kūtris. Mans jautājums ir saistīts ar jūsu atbildi uz pirmo jautājumu, kur jūs norādāt, ka pedagogu un arī bērnu skaits interešu izglītībā nesamazinās finansējuma apjomus absolūtos skaitļos, tas pat palielinājies uz vienu izglītojamo mēnesī. Lai gan, salīdzinot 2015.gadu ar 2014.gadu, īstenībā sanāk, ka tas ir samazinājies par 17 centiem uz vienu izglītojamo. Taču no šiem skaitļiem īsti nevar saprast, vai atbalsts interešu izglītībai ir bijis rezultatīvs? Jo ir zināms, ka, samazinoties finansējumam, bieži vien programmas nevis slēdz, bet samazina to apjomu. Vai jūsu rīcībā ir informācija par to, kā ir mazinājies pedagoģisko likmju skaits vai apstiprināto interešu izglītības programmu skaits? Vai arī stundu skaits 2015.gadā?

M.Seile. Es neesmu uz šodienu sagatavojusies atbildēt uz tik detalizētu jautājumu, bet, ja tas ir nepieciešams, protams, es to sagatavošu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Kūtra kungs, pēdējais papildjautājums!

G.Kūtris. Un pēdējais jautājums ir saistīts ar atbildi uz ceturto jautājumu, kur bija norādīts, ka saskaņā ar plānoto līdz 2014.gada beigām 750 interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogi būs pilnveidojuši profesionālo kompetenci tālākizglītības kursos STEM jomā, kā arī 2015. un 2016.gadā kopā – vēl 400 pedagogu. Sakiet, lūdzu, vai šiem ieguldītajiem līdzekļiem tālākizglītībā ir bijusi kaut kāda atdeve, tas ir, cik jaunas programmas uz 2015.gada septembri ir izveidotas un apstiprinātas mūzikas un mākslas skolās vai sporta skolās un interešu izglītībā.

M.Seile. Kūtra kungs, jūsu jautājums atkal ir ļoti specifisks. Es aicinātu to iesūtīt kā atsevišķu jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi papildjautājumi uzdoti.

Kā nākamo mēs izskatām deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2016.gadam”. Ministres kundze, vai vēlaties ko papildus vēl teikt?

M.Seile (izglītības un zinātnes ministre).

Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Nu tad sākam ar jautājumu. Lūdzu, vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Mans papildjautājums būs par trešo jautājumu, ko mēs uzdevām, jo diemžēl mēs nesaņēmām atbildi pēc būtības. Mēs jautājām, kad pārējiem pedagogiem, tiem, kas darbojas interešu izglītības jomā, profesionālās ievirzes – mākslas un mūzikas – skolu pedagogiem arī tiks atjaunots pirmskrīzes atlīdzības līmenis, kā tas tagad tiek darīts 2016.gada budžetā sporta pedagogiem.

M.Seile. Šobrīd mēs strādājam pie jauna pedagogu atalgojuma modeļa, kura mērķis ir nodrošināt pirmām kārtām caurskatāmu sistēmu, tajā skaitā salīdzināmu atalgojumu pedagogiem, kas strādā dažādās jomās. Un līdz ar to atbildes par atalgojuma palielinājumu ir saistītas ar to, kā mums veiksies ar jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu – un to es nevaru šobrīd atbildēt precīzi. Kopumā nākamajam gadam mērķdotācija pedagogu atalgojumam, ja būs attiecīgas reformas, ir paredzēta saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju – 9 miljoni papildu gada pēdējiem četriem mēnešiem un attiecīgi 27 miljoni – 2017.–2018.gadam. Šis ir Finanšu ministrijas šodien akceptēts priekšlikums. Līdz ar to tas ietekmēs arī pedagogu atalgojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamo papildjautājumu uzdod deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Seiles kundze, jūs atbildes vēstulē norādījāt, ka ministrijas centrālajā aparātā nav pietiekams ierēdņu skaits, kas gan nedaudz izbrīna, jo īstenībā vienmēr ir runāts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir viena no ministrijām, kurā ir gandrīz vai vislielākais ierēdņu skaits. Un jūs atzīmējāt, ka tas ietekmē darba kvalitāti: jūs nevarat kvalitatīvi paveikt visu darba apjomu.

Es lūdzu precizēt: kādas funkcijas ierēdņu nepietiekamā skaita dēļ pašlaik netiek kvalitatīvi izpildītas? Ir svarīgi konstatēt faktu uz šo brīdi, jo jums vēl nāk arī papildu darbi. Tātad – ja jau jūs tagad ar kaut ko netiekat galā, kā tad jūs tiksiet galā ar to, kas nāk vēl klāt?

M.Seile. Uz šo brīdi mēs pārskatām iespēju funkcijas arī apvienot, esam izvērtējuši darbinieku kapacitāti un orientējamies uz augstākas kapacitātes darbiniekiem. Šajā gadā, uz šo brīdi, Izglītības un zinātnes ministrijā darbinieku mainība ir 13 procenti, salīdzinot ar 25 procentiem pagājušajā gadā.

Es neredzu šobrīd iespēju samazināt darbinieku skaitu ministrijā. Bet es raugos cerīgi uz to, ka mēs varam tikt galā ar mums atvēlētajiem darbiem un nepieciešamo kapacitāti nodrošināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Tad turpināsim šo pašu tēmu. Jūs arī atbildē norādījāt, ka pagājušajā gadā darbu ministrijā ir pametuši 48 cilvēki, kas ir apmēram 22 procenti no ministrijas darbiniekiem. Sakiet, lūdzu, cik pašlaik vakances ir ministrijā un kā tas var ietekmēt darba rezultātus?

M.Seile. Vakanču skaits nav ievērojams, ja pareizi atceros, tad tās ir kādas 7 vakances, man šķiet, tas bija arī kaut kur minēts. Uzskatu šo par normālu procesu, ar kādu mēs rēķināmies, un neuzskatu, ka tas ietekmē darba kvalitāti ministrijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Kūtra kungs, nākamais jautājums!

G.Kūtris. Tas saistīts ar jūsu atbildi uz ceturto jautājumu. Pašās beigās vienā nelielā rindkopā ir minēts par ārštatu ekspertu apmaksas palielinājumu. Sakiet, lūdzu, kādiem mērķiem ir plānots 2016.gadā veikt šādu ekspertīzi? Ko tas nozīmē – ārštata eksperts... par padziļinātu ekspertīzes pētījumu zinātnē un augstākajā izglītībā?

M.Seile. Ņemot vērā to, ka šobrīd notiek intensīvs reformu process augstākajā izglītībā un zinātnē, uzskatām, ka tik specifiska izvērtējuma veikšanai mums ir jāpiesaista ārējā ekspertīze... ka ministrijas ietvaros nav pieejama pietiekama kvalifikācija un nav arī nepieciešama ikdienā.

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, lūdzu!

G.Kūtris. Jā. Tātad īsti skaidra mērķa šai ārštata ekspertu piesaistīšanai nav. Ja nu kaut kas parādās, tad laikam būs... jo atbildes tā īsti nebija, kādā virzienā būs ekspertīze plānota.

Bet jautājums ir saistīts... Mans pēdējais jautājums ir saistīts ar mūsu iepriekš uzdoto astoto jautājumu, kur īsti atbilde nav ierakstīta. Tāpēc lūdzu precizēt: kuru izglītības attīstības pamatnostādņu rīcības virzienu rezultatīvie rādītāji var netikt izpildīti nepietiekošu finanšu resursu dēļ? Un kā jūs vērtējat šādu situāciju, ka ir izvirzīti noteikti rādītāji, bet jums būs jānes atbildība par neizpildīšanu?

M.Seile. Protams, es ceru, ka šī atbildība gan tiks vērtēta kā kopējā atbildība, jo arī Saeima apstiprina budžetu, un mēs esam skaidri norādījuši, ka budžets nav pietiekams. Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi papildu budžetu jaunās politikas iniciatīvu ietvaros. Nu tā ir realitāte droši vien, ar kuru jūs saskaraties vēl lielākā mērā nekā es, ka ne visas prasības diemžēl tiek apmierinātas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Visi jautājumi ir atbildēti.

Paldies ministres kundzei par atbildēm un deputātiem – par jautājumiem!

Līdz ar to šo jautājumu sēdi slēdzu.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 29. oktobrī

 

Veselības ministra G.Belēviča atbilde uz deputātu jautājumu “Par e-veselības projektu ieviešanu” (iesniegts 10.09.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 76/J12) (Atbildes dok. Nr. 1134)
Atbilde	- veselības ministrs G.Belēvičs
Papildjautājums	- dep. A.Meija
Atbilde	- veselības ministrs G.Belēvičs
Papildjautājums	- dep. S.Šimfa
Atbilde	- veselības ministrs G.Belēvičs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- veselības ministrs G.Belēvičs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- veselības ministrs G.Belēvičs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- veselības ministrs G.Belēvičs
Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” (iesniegts 10.09.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 78/J12) (Atbildes dok. Nr. 1132)
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
Par darba kārtību
Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm” (iesniegts 15.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 96/J12) (Atbildes dok. Nr. 1352)
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu” (iesniegts 24.09.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 84/J12) (Atbildes dok. Nr. 1239)
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. S.Šimfa
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Par darba kārtību
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Viedās specializācijas stratēģiju” (iesniegts 01.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 89/J12) (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: izglītības un zinātnes ministrei M.Seilei). (Atbildes dok. Nr. 1266)
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. I.Zariņš
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību” (iesniegts 01.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 87/J12) (Atbildes dok. Nr. 1265)
Papildjautājums	- dep. A.Meija
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles atbilde uz deputātu jautājumu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2016. gadam” (iesniegts 22.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 99/J12) (Atbildes dok. Nr. 1401)
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. S.Šimfa
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile