Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2016.gada 3.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 3.marta sēdi.
Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.330/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.330/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 13, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.331/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.331/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 7, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Līgas Biksinieces-Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nacionālās drošības komisija un Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 23, atturas - nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”. Komisija lūdz to iekļaut darba kārtībā pirms pirmā darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Rīgas rajona tiesas 2016.gada 19.februāra iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Pret Valdi Kalnozolu celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.
Komisija sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”. Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien!... (Dep. M.Bondars: “Labrīt!”) Labrīt! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Lūdzu dārgos kolēģus atbalstīt mani balsojumā un atļaut tiesai izteikt savu lēmumu, un pārtraukt spekulācijas ap manu reputāciju.
Tas, ka mums ir šāds lēmuma projekts, ir parādījis, ka ir daudzas problēmas mūsu valsts tiesībsargājošajā sistēmā, kā arī likumdošanā un tās interpretēšanā.
Pirmais, uz ko es gribu vērst uzmanību. Pirmais, uz ko es gribu vērst uzmanību, ir neadekvātais atalgojums tiesībsargājošajā sistēmā. Tā ir kopīga iezīme visā valstī. Kāpēc tā ir problēma? Tāpēc, ka daudzas lietas tiek izskatītas pavirši, principā gandrīz neievērojot procesuālo kārtību, un kā karsts kartupelis tiek mētātas no vienas rokas otrā, tiek mestas tālāk: izmeklētājs, tiesa... Un apgabaltiesā beidzot sāk skatīt lietu pēc būtības.
Otrais. Kā neadekvātais atalgojums iespaido mūsu tiesībsargājošo sistēmu? No vienas puses, jūs teiksiet - tas ir smieklīgi... No otras puses, es teikšu - tā ir patiesība. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Daudz, daudz emociju vadītu lēmumu ir mūsu tiesībsargājošajā sistēmā. Kāpēc? Tāpēc ka ir neadekvāts atalgojums. Un atbilstoši neadekvātajam atalgojumam mūsu tiesībsargājošajā sistēmā 80 procenti ir sieviešu kārtas pārstāves. Jūs teiksiet: “Mums ir dzimumu līdztiesība, un, Kalnozol, lūdzu, par šo jautājumu nerunāsim!” Es runāšu! Lai kā mēs gribam uzsvērt, ka esam vienlīdzīgi, mēs tomēr neesam psihofizioloģiski vienlīdzīgi. Sievietes savā domāšanā un lēmumu pieņemšanā vadās vairāk pēc emocijām, savukārt vīrieši ir stiprāki jautājumos, kas saistīti ar loģiku. (Starpsauciens: “Ūūū!”) Paldies par ovācijām, bet man ir taisnība. (Dep. L.Čigāne: “Kauns!”)
Uz ko vēl es gribu vērst uzmanību? Kāpēc ir neadekvātais atalgojums? (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Kāpēc ir neadekvātais atalgojums? Sarunās man neoficiāli ir teikts: “Valdi, lai uzsāktu krimināllietu, tas maksā 3000 eiro. Pusotrs tūkstotis eiro jāsamaksā sākumā, un pēc tam, kad krimināllieta ir ierosināta, būs jāmaksā vēl pusotrs tūkstotis, bet mēs negarantējam galarezultātu.”
Trešais. Kāpēc neadekvātais atalgojums iespaido mūsu tiesībsargājošo sistēmu? Tāpēc ka pats mūsu tiesībsargājošās sistēmas pamats, paļaušanās uz tiesiskumu, ka šaubu gadījumā jānostājas, tā sakot, apsūdzētā pusē, nevis cietušā pusē, - šis princips mūsu tiesībsargājošā sistēmā pamatos netiek ievērots. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)
Likumdošana un tās piemērošana. Ko es gribētu teikt? Zivs pūst no galvas. Ja mēs šeit, Saeimā, neievērojam likumus, tad arī tālāk, mums “apakšā”, neviens neievēro likumus. Ja mēs šeit interpretējam likumus, tad arī “apakšā” visi šos likumus interpretē. Mēs neievērojam pašu būtiskāko likumu - cilvēktiesību likumu, nevainības prezumpciju. Starp mums ir deputāts, kurš jau ir sodīts, neskatoties uz to, ka nav tiesas lēmuma par to, ka viņš ir vainīgs. Viņš ir sodīts ar to, ka viņš nevar atrasties starp mums šeit, ka viņš nevar piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs.
Tas, manuprāt, ir pirmais un būtiskākais. Ja mēs pārkāpjam jau mūsu starpā šo cilvēktiesību likumu, tad ko mēs vēlamies nodot tālāk tautai? Un nav brīnums, ka vairāk nekā 250 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju dzīvo ārpus Latvijas un neizsakās labi par mūsu valsti.
Nākamais jautājums, ko es gribētu skart likumdošanā...
Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, jūsu laiks debatēm ir beidzies! (Dep. I.Zariņš: “Lai runā! Valdi, paprasi laiku!”)
V.Kalnozols. Es varētu pabeigt? Man bija grūti runāt. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Man visu laiku traucēja sarunas...
Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, jūsu laiks debatēm ir beidzies!
V.Kalnozols. Mēs labi apzināmies kabalas gudrību...
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Kalnozola kungs! (Dep. I.Zariņš: “Valdi, paprasi, lai tev iedod laiku!”)
V.Kalnozols. ...ka visvieglāk ir nomelnot cilvēku, runājot par viņu absolūtu taisnību...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kalnozolam! Izslēdziet mikrofonu! (V.Kalnozols runā bez mikrofona. Zālē troksnis.)
Kolēģi! Kalnozola kungs! Kalnozola kungs, lūdzu, pārtrauciet debates! Ir jautājums - cik...? Nē, pagaidiet mirkli! Ir jāievēro procedūra! Cik papildlaika jums ir nepieciešams debašu... (Dep. V.Kalnozols: “Divas minūtes.”)
Tātad divas minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad deputātiem ir iebildumi...
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par divām minūtēm tiktu pagarināts runas laiks debatēs deputātam Valdim Kalnozolam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 2. Tātad divas minūtes. Lūdzu!
V.Kalnozols. Paldies.
Es vēlētos... Es atvainojos! Cienīsim varbūt arī mani, ja es cienu jūs!
Mēs visi labi apzināmies kabalas gudrību, ka visvieglāk ir nomelnot otru cilvēku, stāstot par viņu tikai patiesību, taču neizstāstot visu patiesību un faktus saliekot dažādos veidos. Mēs visi cenšamies ņemt vērā šo jautājumu, kad pieņemam savus lēmumus, jo domājam, ko mediji teiks. Mūsu, šeit klātesošo, tiesības ir pieņemt tādu likumprojektu, lai jebkurš uzbrukums mūsu cilvēktiesībām, nevainības prezumpcijai un reputācijai tiktu sodīts. Uz šo brīdi šie sodi ir neadekvāti nodarītajam.
Nobeigumā... Nobeigumā aicinu meklēt kopīgo, lai mēs nevajadzīgi netērētu laiku intrigu spēlēm partiju vidū, intrigu spēlēm starp partijām, bet kopīgi veiktu darbu, lai mūsu valsts, mūsu vēlētāji dzīvotu labklājībā un tie simti tūkstoši, kuri ir pametuši mūsu valsti, atgrieztos.
Vēlreiz aicinu atbalstīt mani un pārtraukt šīs spekulācijas ap manu reputāciju, ievērot manu nevainības prezumpciju un ļaut tiesai pieņemt lēmumu.
Paldies.
Es pats balsošu “par” un iziešu no zāles.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, tautas kalpi!
Kalnozola kungs, pirms jūs tagad pametat zāli, jūs paklausieties, kādas šinī namā ir tradīcijas!
Pirmkārt. Ja tu esi Orlova kunga vadītajā komisijā “nonācis”, tad pieņem... pieņem ar zemu noliektu galvu jebko, ko tev saka! Tas ir punkts viens.
Otrs punkts. Man ir absolūti nepieņemams tas veids, tā forma, kādā jūs... Jūs tagad uzkāpjat tribīnē un sākat vainot visus citus: visi ir vainīgi, tikai ne jūs.
Es nezinu, ko jūs esat sitis vai ko jūs neesat sitis, un mani tas īsti neinteresē. Mani interesē tas, ka šajā sakarā jūs esat šeit trešo reizi; šī ir trešā nedēļa, kad šajā sakarā jūs atrodaties šajā vietā, un jūs tagad izdos šai vajāšanai, un jūs saņemsiet 800 eiro - Latvijas nodokļu maksātāju naudu - par neko. Un tas man ļoti nepatīk!
Jūsu frakcijai ar Brigmani priekšgalā un visiem pārējiem gudrajiem cilvēkiem vajadzētu darīt tad tā, ka... nu, ka jūs ejat atvaļinājumā, kaut kādā izdomātā, vai kaut kā tamlīdzīgi, bet nesaņemat nodokļu maksātāju naudu par neko. Šeit jau viens tāds cilvēks ir, kura nav šajā zālē... Paldies Dievam, jūs vēl nevadāt to frakciju, jo tad jums būtu vēl 800 eiro klāt, un tad tas būtu pavisam negodīgi.
Tāpēc ar augsti paceltu galvu, Kalnozola kungs, atstājiet šo nodokļu maksātāju naudu nodokļu maksātājiem, jo jūs tagad teicāt, ka tiesībsargājošajām iestādēm nepietiekot līdzekļu, lai varētu iztiesāt jūsu lietu godīgi! Un nevajag šeit no tribīnes, kas ir augstākā tribīne valstī, stāstīt par to, kas ir nevainības prezumpcija, un izdomāt un piesaukt šādus interesantus terminus kā “psihofizioloģiskā vienlīdzība”. Tas viss ir baigi forši, bet... Veiksmi jums jūsu tiesvedībā, un atstājiet šo naudu Latvijas nodokļu maksātājiem!
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Nē? Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, neapšaubāmi, skar aktuālas, mūsu sabiedrībā pēdējā laikā daudz apspriestas tēmas - pret Latvijas Republiku vērsta darbība, spiegošana, valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana, valsts augstāko amatpersonu kritika.
Nešaubos, ka visiem klātesošajiem ir absolūti skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē pastāvīgi mainās un Latvijai līdzīgi kā citām valstīm ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem.
Var piekrist likumprojekta autoru apgalvojumam, ka spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā. Mēs nenoliedzam, ka problēma pastāv. Tā ir skaidra un konsekventa mūsu frakcijas nostāja.
Tomēr piedāvātais risinājums izraisa vairākus jautājumus, tāpēc gribētos norādīt uz iespējamiem likumprojektā ietvertiem riskiem, tajā skaitā par normu piemērošanu un interpretāciju.
Mūsuprāt, atsevišķas likumprojekta normas ir izplūdušas un neskaidras un pārāk plaši interpretējamas. Anotācijā mēs neredzam judikatūru, statistiku, prakses analīzi, piemērojot spēkā esošo regulējumu. Plaši ir lietots jēdziens “hibrīdkarš”, nesniedzot šī jēdziena juridisko skaidrojumu. Rezultātā atsevišķas normas var nonākt pretrunā ar vārda brīvību un cilvēktiesībām kopumā.
Protams, vārda brīvība nav absolūta, un valstis ir tiesīgas noteikt ierobežojumus, ja vien tie atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Un tik tiešām saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju vārda brīvības ierobežojumi ir pieļaujami, ja to mērķis ir aizsargāt valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļaut nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargāt veselību, citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļaut konfidenciālas informācijas izpaušanu, saglabāt tiesu varas autoritāti un objektivitāti.
Tomēr vēlos atgādināt, ka vārda brīvība ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos ir vairākkārt norādījusi, ka tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašas robežas, un tā aizsargā arī tādas idejas, kuras sabiedrības vairākumam nav pieņemamas. Tādējādi Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos norāda, piemēram, uz konvencijas 10.panta saistību ar demokrātiskām vērtībām, uzsverot, ka tas aizsargā ne tikai informāciju un idejas, kuras tiek labvēlīgi uztvertas, bet arī tās, kuras aizvaino, šokē vai satrauc sabiedrību vai jebkuru tās daļu.
Viens no būtiskākajiem likumprojekta trūkumiem, iespējams, ir jaunais likumprojekta 81.1 pants, jo tekstā un anotācijā pamatota valsts augstāko amatpersonu kritika nav nodalīta no kaitīgas darbības, kas tiešām kaitē valsts drošības interesēm. Tas ir ļoti riskants un slidens ceļš, jo ar vispārīgu un nekonkrētu pantu iekļaušanu Krimināllikumā var, piemēram, novākt no ceļa gandrīz jebkuru politisku konkurentu, kā arī citādi domājošu cilvēku, piemēram, populistiski pasludinot viņa rīcību par pretvalstisku un suverenitāti apdraudošu. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šādu likumprojekta redakciju un SASKAŅAS frakcija balsojumā par grozījumiem Krimināllikumā atturēsies.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Nav svarīgāka jautājuma par savas valsts drošību, par savas valsts suverenitāti.
Šos grozījumus ir izstrādājusi Valsts drošības iestāžu padome, tātad visas šīs iestādes, kuras diendienā kompetenti domā par to, lai katrs no mums varētu justies droši. Un tas, ka mēs neredzam viņu darbību, nozīmē, ka viņi strādā profesionāli un kompetenti.
Mēs redzam, ka Krimināllikuma X nodaļā “Noziegumi pret valsti” šīs normas ir pieņemtas 1999.gadā. Un tajā laikā, protams, nevarēja ienākt prātā ne “zaļie cilvēciņi” Ukrainā, ne šīs daudzās informācijas kara metodes, ne hibrīdkara metodes. Tas, protams, ir ļoti jauki no Agešina kunga, ka viņš nezina, kas ir hibrīdkarš, pat strādājot gan Juridiskajā komisijā, gan Nacionālās drošības komisijā... varbūt var savā frakcijā izskaidrot. Bet ne jau par to, kur atrast argumentus, kāpēc šis likumprojekts tālāk nav virzāms.
Gan NATO valstīs, gan mūsu kaimiņvalstīs šis regulējums mūsdienām ir daudz atbilstošāks, lai mēs tiešām spētu ar tiesiskām metodēm (es uzsveru - ar tiesiskām metodēm!) cīnīties pret tiem apdraudējumiem, kuri var būt vērsti pret mūsu valsti, pret mūsu suverenitāti, pret mūsu neatkarību, pret mūsu cilvēkiem, pret mūsu brīvību. Un līdz ar to šie grozījumi ir tiešām ļoti rūpīgi izstrādāti ekspertu grupā.
Arī pagājušajā ceturtdienā komisiju kopsēdē Sarkanajā zālē piedalījās pārstāvji gan no Ģenerālprokuratūras, gan no Tieslietu ministrijas, kā arī tie cilvēki, kuriem būs jāveic šā likuma piemērošana, tātad pārstāvji no tiesu varas - no Augstākās tiesas, no Rīgas apgabaltiesas; arī advokāti pauda savu atbalstu, un pat Juristu biedrība bija ieradusies, lai būtu pietiekami plaša diskusija, lai novērstu šādas spekulācijas, par kurām nupat šeit runāja Agešina kungs.
Protams, var nepatikt tas, ka anotācijā ir rakstīts, ka šie konkrētie likuma grozījumi ļaus vērsties pret tiem cilvēkiem, kuri citu valstu interesēs rīkos patriotiskas nometnes, kurās aicinās mūsu jauniešus... Padomāsim: vai mēs gribam, lai tie patriotiskie jaunieši domātu, ka viņiem ir jāaizstāv Latvija, vai tomēr vairāk mēģinātu domāt par kādas citas kaimiņvalsts interesēm? Tātad šīs likuma normas ir izstrādātas un rūpīgi saskaņotas un izvērtētas.
Jā, arī šajā diskusijā tika norādīts uz atsevišķām neprecizitātēm, un arī likuma piemērotāji norādīja: jo precīzākas būs šīs normas, jo mazāk būs iespējams tās interpretēt un jo precīzāk varēs tās piemērot, jo šis likumprojekts būs kvalitatīvāks. Bet šis likumprojekts ir tieši laikā... Arī pēc tam, ziņojot par to pirmajā lasījumā, es aicināšu to pieņemt steidzamības kārtībā, jo nav nekā svarīgāka par mūsu nacionālo drošību. Mums ir jābūt gataviem ar likumiskiem mērķiem savu valsti aizsargāt pret tiem, kuri tai nevēl labu.
Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”, un mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 22. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par tiesībsarga apstiprināšanu”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 17.februāra sēdē izskatīja Saeimas deputātu iesniegumus un uzklausīja tiesībsarga amatam izvirzītos kandidātus - Ilzi Bērziņu-Ruķeri un Juri Jansonu.
Uzklausot kandidātus, komisija konstatēja, ka abi kandidāti atbilst Tiesībsarga likuma 5.panta otrās daļas prasībām, līdz ar to komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par tiesībsarga apstiprināšanu” un nodod to Saeimai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā tiesībsarga amata kandidāti ir divi, rīkojams atklāts balsojums ar vēlēšanu zīmēm.
Vārds Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādināšu, kā pareizi aizpildīt biļetenu.
Atzīmēm jābūt pret abiem kandidātiem: vienam - ailītē “par”, otram - ailītē “pret”. Derīgs biļetens būs arī tajā gadījumā, ja balsos pret abiem kandidātiem; nederīgs būs tad, ja būs veiktas kādas citas atzīmes.
Un aicinu būt pacietīgiem, jo balsošanas sagatavošana ilgs apmēram 15 minūtes.
Aicinu Balsu skaitīšanas komisiju uz Balsošanas zāli.
Sēdes vadītāja. Tātad balsu skaitītāji sāk darbu. Deputāti tiks aicināti ar zvanu atpakaļ zālē tad, kad balsu skaitītāji būs saskaitījuši balsis un būs gatavi paziņot rezultātu.
Paldies.
(Notiek balsošana.)
I.Līdaka. Cienījamie kolēģi, vēl kādi pieci deputāti nav nobalsojuši, un es skaidri zinu, ka viņi šodien bija zālē. Pēc piecām minūtēm balsošana tiks slēgta!
(Notiek balsošana.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.14. [Skatīt Saeimas 2016.gada 10.marta sēdes stenogrammā deputāta Ingmāra Līdakas paziņojumu par Saeimas balsu skaitītāju 2016.gada 10.marta sēdes protokolu Nr.16 par to, ka Saeimas balsu skaitītāju 2016.gada 3.marta sēdes protokolā Nr.14 izdarāms kļūdas labojums: “Kopsummas ailē par Ilzi Bērziņu-Ruķeri “pret” nodoto balsu skaits “47” ir svītrojams un aizstājams ar skaitli “50”.” – Red.] 2016.gada 3.martā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.12.
Kopumā izgatavotas 108 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 96 vēlēšanu zīmes.
Sabojāta un nomainīta 1.
Dzēstas atlikušās 13.
No vēlēšanu kastes izņemtas 96 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 95.
Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme.
“Pret” visiem kandidātiem balsots 2 vēlēšanu zīmēs.
Par kandidātiem nodotās balsis sadalās sekojoši:
Juris Jansons - par - 48, pret - 47;
Ilze Bērziņa-Ruķere - par - 45, pret - 47.
Nākošajā balsošanas kārtā piedalās abi kandidāti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā balsošanas kārta, kurā jābalso par abiem kandidātiem, notiks pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Raimondam Rubikam.
R.Rubiks (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Tūlīt pat visus, kas piedalās deputātu grupā sadarbībai ar Francijas parlamentu, aicinu uz īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Gaidis Bērziņš... ir, Inga Bite... ir, Mārtiņš Bondars... ir, Andrejs Elksniņš... ir, Andrejs Elksniņš?... Ojārs Ēriks Kalniņš... ir, Nellija Kleinberga... aizgāja balsot, Vilnis Ķirsis... ir, Inese Laizāne... stāv pie durvīm, Ilmārs Latkovskis... ir, Imants Parādnieks... ir, Romualds Ražuks... ir, Artūrs Rubiks... ir rindā? Jānis Ruks... ir, Veiko Spolītis... ir, Mārtiņš Šics... ir, Edvīns Šnore... nav, Juris Viļums... ir, Mihails Zemļinskis... ir.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.15.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi.
Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
Tātad acīmredzot balsošana ir sākusies.
I.Līdaka. (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Pēc piecām minūtēm beigsies balsojums. Vēl šeit... Re, Šica kungs jau aizskrēja. Vēl Rasmaņa kungs, un kuri tur vēl nav bijuši...?
(Notiek balsošana.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Tātad... (Starpsauciens.) Es tev pateikšu, kāpēc!
Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.15 - par balsošanas rezultātiem, apstiprinot tiesībsargu. 2016.gada 3.martā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.13.
Kopumā izgatavotas 108 vēlēšanu zīmes.
Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes.
Sabojātu un nomainītu nav.
Dzēstas atlikušās 14 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 94 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 94 vēlēšanu zīmes.
Par nederīgām atzītu nav. (Starpsauciens: “Bravo!”)
“Pret” visiem kandidātiem balsots 2 vēlēšanu zīmēs.
Balsis sadalās sekojoši:
Juris Jansons - par - 49, pret - 45;
Ilze Bērziņa-Ruķere - par - 43, pret - 51.
Par tiesībsargu apstiprināts Juris Jansons. Apsveicam un vēlam veiksmi! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Saeimas vārdā sveicam tiesībsargu Juri Jansonu! (Aplausi.) Vēlam strādāt visas sabiedrības labā.
Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nacionālās drošības komisija un Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 21, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta, likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo darba kārtības punktu iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Līgas Biksinieces-Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Līgas Biksinieces-Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Līgu Biksinieci-Martinovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Biksinieces-Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 19.martu atbrīvot Helmutu Brasovu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darbā kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.
A.Barča (ZZS).
Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu jūs pievērsties grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir sagatavojusi sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju, ieklausoties uzdevumā, kuru Sociālo un darba lietu komisijai uzdeva Saeimas priekšsēdētāja laikā, kad Latvijas Pensionāru federācija savāca vairāk nekā 70 tūkstošus parakstu jautājumā par izmaiņām pensiju indeksācijā.
Cienījamie kolēģi! Likumprojektā jūs redzat vienu nopietnu lietu: pensiju indeksācijā algas indeksu maina no 25 procentiem uz 50 procentiem. Un, kā redzat pārejas noteikumos, - sākot ar 2017.gadu.
Un otrs jautājums ir šāds. Personas, kuras strādājušas iekšlietu sistēmā, ir tiesīgas saņemt izdienas pensiju pēc diviem, atklāti sakot, jau ļoti seniem nolikumiem, proti, no deviņdesmito gadu sākuma.
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu piešķirt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A.Barča. Komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs, kolēģi, iesniegt priekšlikumus līdz 8.marta pulksten 12.00 un izskatīt Saeimas sēdē 10.martā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.marts. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10.martā.
A.Barča. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Trešajam lasījumam tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”.
Ir saņemts viens priekšlikums, kurš ir no tieslietu ministra Rasnača un kuru komisija ir atbalstījusi.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tātad 1.priekšlikumu deputāti atbalsta.
K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” trešajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 7, atturas - 29. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Politisko partiju likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījums Politisko partiju likumā” trešajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko partiju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - 6. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.
J.Šulcs (VIENOTĪBA).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” trešajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tādēļ komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 9, atturas - 30. Likums ir pieņemts.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim ziņojumam par balsošanas motīviem.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie deputāti! Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti neatbalsta grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un uzskata, ka likumprojekts neatbilst mērķim, kāds norādīts anotācijā.
Likumprojekts, mūsuprāt, pārmērīgi apgrūtina partiju dibināšanu Latvijā un līdzdalību Saeimas vēlēšanās. Tāpat likumprojekts ierobežo pilsoņu tiesības izdarīt savu izvēli brīvās vēlēšanās. Neatkarības deklarācijas autors, Satversmes preambulas izstrādātājs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits šos grozījumus sauc par bīstamu izgudrojumu, bet Latvijas Universitātes prorektors profesors Jānis Ikstens tos dēvē par aptaurētiem grozījumiem. Mēs tos saucam par likumdošanas brāķi un ceram uz Latvijas... cerējām uz Latvijas tautas kalpu tiesisko apziņu un godaprātu. Vairs neceram.
Deputāti, iepazīstoties ar likumprojektu, secināja, ka grozījumi ir pretrunā ar nacionāli konstitucionālo regulējumu, Satversmes pamatnostādnēm un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Konkretizējot iepriekš minēto apgalvojumu, norādām, ka likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes ievadu, 1., 8., 101. un 102.pantu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā papildprotokola 3.pantu.
Dārgie kolēģi deputāti, kas atbalstīja šos likuma grozījumus! Mēs pievēršam jūsu uzmanību, ka likumprojekts ir pretrunā ar tādām fundamentālām lietām kā mūsu valsts pamatnorma (atgādināšu - Latvijā valda demokrātija) un tādām sakrālām politiskām tiesībām kā tiesībām piedalīties vēlēšanās un valsts pārvaldē. Šis likumprojekts ir vērsts pret šīm katram Eiropas Savienībā pašsaprotamajām lietām. Aiz izkārtnes “Mēs par spēcīgu valsts pārvaldi un spēcīgām partijām” var samanīt cinisku partiju karteļa āža kāju. Labākajā gadījumā tas ir brāķis, kas ir paslīdējis garām Juridiskā biroja konsultantu modrajām acīm un deputātiem. Nu negribas ticēt, ka Saeimā kāds patiesi vēlas ierobežot politisko konkurenci un neredz vai negrib redzēt acīmredzamo - piedāvātais risinājums ir demokrātijai kaitīgs. Vai tiešām kāds izmisīgā vēlmē noturēties pie varas ignorē mūsu valsts Satversmi, kā arī dibināšanas dokumentus - Tautas padomes politisko platformu (1. un 2.pants) un Latvijas Republikas proklamēšanas aktu. Tas būtu antikonstitucionāli un drīzāk piederētos kādai Austrumu varai, demokrātijai tepat kaimiņos.
NSL deputāti pievienojas uzskatam, ka jau pašreiz pastāvošā ierobežojuma kombinācija - 200 biedri plus partiju monopols - kopā ar striktajiem priekšvēlēšanu ierobežojumiem ir uz galējas robežas, pēc kuras vadzis lūst. Augstākā tiesa to ir secinājusi jau pirms 10 gadiem savā 2006.gada 3.novembra spriedumā. Uz partiju monopolu norāda arī EDSO eksperti.
Ja Valsts prezidents izsludinās šo likumu, tad pie esošajiem ierobežojumiem klāt nāks jauni. No dalības vēlēšanās tiks izslēgtas partijas, kuras ir dibinātas mazāk nekā gadu pirms vēlēšanām, un partijas, kurām ir mazāk nekā 500 biedru. Demokrātija no šiem apstākļiem neuzlabosies, un cerētās valsts pārvaldes stiprināšanas vietā notiks vēl lielāki varas deģenerācijas procesi.
Šodien pieņemto likumu, ja tas tiks izsludināts, mēs apstrīdēsim Satversmes tiesā, un, kā ikviens zina, pēc uzvaras reibonī jautri pavadīta vakara nāks drūms paģiru rīts. Vienīgais “labums” (pēdiņās) tad būs juridisko zinātņu studentiem, kuriem papildus Satversmes spriedumiem, kas noteikti jāapgūst konstitucionālajās tiesībās (piemēram, 2007.gada 29.novembra spriedums robežlīguma lietā), mūsuprāt, nāks klāt vēl viens Satversmes tiesas spriedums, jo šie likuma grozījumi nevar izturēt tiesas pārbaudi, jo to mērķis ir stiprināt partijas un tas ir pretrunā ar demokrātijas pamatprincipu, ka jābūt politiski atšķirīgiem piedāvājumiem konkurences nodrošināšanai.
Paldies. (Dep. A.Lejiņa starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē mēs esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam netika saņemti, un mēs komisijas sēdē nolēmām likumprojektu virzīt apstiprināšanai trešajā lasījumā. Tādēļ komisijas vārdā lūdzu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. V.Agešins: “Ar biļeteniem jābalso!”) Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Komisijā mēs strādājām arī ar likumprojektu “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.
Kopumā tika saņemti divi priekšlikumi.
1. - deputāta Anrija Matīsa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Un 2.priekšlikums, kurš ir komisijas priekšlikums un ietver arī Matīsa kunga priekšlikumu, ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Komisijas vārdā aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi!
Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas ir saistīts ar energoefektivitātes paketes ieviešanu.
Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu ir sagatavojusi trīs priekšlikumus.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas saistīts ar pārejas noteikumiem.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Energoefektivitātes likums”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Komisijā mēs esam skatījuši arī likumprojektu “Energoefektivitātes likums”. Strādājam ar to trešajā lasījumā.
Kopumā ir iesniegti 36 priekšlikumi.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis komisijā atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - deputāta Cilinska priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 11. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 12. - arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš ir atbalstīts kā panta septītā daļa.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 17. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. 16. deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Jā. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 18. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo priekšlikumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un 25. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver virkni iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums par energoefektivitātes nodevu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 29. - deputāta Eināra Cilinska priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!
Eiropas Komisijas 2016.gada ziņojumā par Latviju cita starpā ir teikts: “Rūpniecības nozarē ir novērota augsta energoietilpība, taču dati liecina, ka energoietilpīgo uzņēmumu darbība rada mazāku pievienoto vērtību nekā līdzīgās nozarēs citās dalībvalstīs.”
Protams, šī situācija traucē mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Tieši tāpēc bija iesniegts šis priekšlikums, kas ļautu izveidot tā saucamās līmeņatzīmes, proti, balstoties uz īpatnējo enerģijas patēriņu, salīdzināt dažādu uzņēmumu energoefektivitāti gan savā starpā, gan ar attiecīgās nozares labākās prakses piemēriem. Un šāds piedāvājums bija - iekļaut to energoefektivitātes monitoringā. Metodi izmanto vairākās valstīs, un tas dotu ļoti labus rezultātus bez kādiem papildu pasākumiem. Uzņēmums zinātu, kā tas salīdzinoši ar saviem konkurentiem... tas nezinātu tieši konkurentu datus, bet zinātu, kurā vietā tas atrodas šajā konkurences skalā.
Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu ne tik daudz pēc būtības, bet tādēļ, ka Ekonomikas ministrijas ieskatā ir arī citas metodes un līdz ar to tās būtu iekļaujamas Ministru kabineta noteikumos. Tomēr uzskatu, ka likumā to iezīmēt būtu bijis labāk. Taču paļausimies šobrīd uz šo Ekonomikas ministrijas solījumu komisijas sēdē, tādēļ pašlaik šo priekšlikumu es atsaucu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
E.Smiltēns. Nē. Nu, ja priekšlikums ir atsaukts, tad atsaukts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas deputāti Brigmanis, Āboltiņa, Adamovičs, Gaidis Bērziņš un Agešins lūdz turpināt Saeimas šā gada 3.marta sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma.
E.Smiltēns. 30., kolēģi, ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un 36. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 35.priekšlikumā, par kuru jau mēs lēmām.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši. Komisijas vārdā aicinu, kolēģi, balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Energoefektivitātes likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 6, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 23.februāra sēdē skatīja likumprojektu Nr.485/Lp12 “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” un to sagatavoja pirmajam lasījumam.
Pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam, kas paredz arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja likumprojektu “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums”, ko mēs pirmajā lasījumā Saeimā apstiprinājām šā gada 18.februārī. Un, lai nodokļu atvieglojumi būtu piemērojami ne vien Rēzeknes un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā un Rīgas un Ventspils brīvostā, bet arī kapitālsabiedrībām, kuras darbosies turpmāk Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, mums nepieciešams veikt atbilstošus tehniska rakstura grozījumus šajā likumā.
Par likumprojektu līdzatbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - savā šā gada 3.februāra sēdē izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Kā jau Parādnieka kungs minēja, šis likumprojekts patiešām ir diezgan tehnisks, tomēr cieši saistīts ar Saeimā pirmajā lasījumā jau apstiprināto likumprojektu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi.
Toreiz mums nebija plašu debašu. Tagad, runājot par šo likumprojektu, vēlos izteikt dažus argumentus Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveides atbalstam un reizē arī norādīt: nedrīkstam domāt, ka tagad ar to visas Latgales reģiona ekonomiskās problēmas būs atrisinātas līdz pat 2035.gadam, jo tieši līdz tam gadam ir paredzēta vispār visu speciālo ekonomisko zonu darbība Latvijā.
Vispirms atgādināšu, ka šobrīd Rīgā mēneša vidējā bruto alga ir 956 eiro. Latgalē tā ir gandrīz divas reizes mazāka - tikai 581 eiro.
Nupat ar mums visādi citādi draudzīgās un vairākās savienībās pagaidām esošās Lielbritānijas un tās sabiedriskās raidorganizācijas starpniecību dabūjām zināt par kārtējo separātisma stāstu Latgalē.
Stāsts šoreiz bija hipotētisks, taču scenārijā izmantotais fons - Latgale ar tās iedzīvotājiem, simboliem un ekonomisko situāciju - nepavisam.
Grūti saprast, kas kaitina vairāk - BBC raidījuma autoru seklās zināšanas par latgaliešiem vai tas, ka ārpus Latvijas Latgale tiek uzskatīta par pateicīgu augsni potenciālai problēmsituācijai, kamēr viņu pašu valstī tas viss tiek nokušināts pēc principa - kuš, kuš, nav jau tik traki, gan jau viss nokārtosies pats no sevis! Jau pieminētajā BBC raidījumā Latgale un Latvija kopumā kārtējo reizi ir parādīta negatīvā gaismā, kas droši vien nekādā veidā nemazinās jau tā nervozās atmosfēras un spriedzes jūtamo klātbūtni reģionā, kā arī neveicinās investoru un investīciju plānoto piesaisti Latgalē jaunveidojamās speciālās ekonomiskās zonas izveides kontekstā.
Lai arī tiek atzīts, ka Latgales reģions ir neapskaužamā ekonomiskā situācijā, konstatēta depopulācijas katastrofa, kaimiņvalstu informatīvās vides ietekme un citas problēmas, taču reāla rīcība to novēršanai nav pietiekami strukturēta. Jāatgādina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija joprojām Latvijā nav izveidojusi nevienu administratīvo reģionu, un izskatās, ka to arī neplāno darīt ne tuvākā, ne arī tālākā nākotnē.
Agrāk vai vēlāk mums būs patiesi jāsakārto Latgales reģiona ekonomiskā un uzņēmējdarbības vide, informatīvā telpa, jāstiprina latgaliskā identitāte, satiksmes infrastruktūra, iekšējā un ārējā drošība, jāveicina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamība, kā arī jāveido ar daudzām citām nozarēm saistīto problēmu pārdomāta risināšana, lai vietējiem iedzīvotājiem pat hipotētiski nerastos ne mazākā vēlme uzskatīt, ka viņi kādu etnisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ varētu būt piederīgi ne tikai Latvijas Republikai. Jo vairāk mēs šos darbus atliksim un tukši runāsim savā starpā, kā, piemēram, tagad daži to dara... jo mēs vairāk atliksim visu uz vēlāku laiku, jo, iespējams, mums nāksies maksāt dārgāku cenu.
“Neatkarīgā Rīta Avīze” savā rakstā par Latgales speciālo ekonomisko zonu atzīmēja, ka tas ir pozitīvi - valdība reģionam devusi vienu taustāmu papildu instrumentu. Iespēju ja ne būtiski uzlabot situāciju, tad censties to nepasliktināt. Iespējams, ka cilvēki no pamirušajām lauku teritorijām dosies nevis prom uz ārzemēm, bet uz tuvējām Latgales pilsētām. Daudzās pašvaldībās migrācijas iemesls ir ne tikai darba, bet arī ārstu trūkums, attālums līdz skolai un citas likstas. Tādējādi reģionālās attīstības politika jāveido kompleksi ar citām jomām, tostarp pašlaik samilzušo veselības aprūpes problēmu risināšanu.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un visu Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveides procesu kopumā. Taču nedrīkstam domāt, ka ar to būs atrisinātas visas kaut vai viena plānošanas reģiona ekonomiskās problēmas. Priekšā mums vēl ir patiešām daudz darba.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?
I.Parādnieks. Tikai tāpat kā kolēģis komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru tiek grozīta direktīva par atklātības prasību saskaņošanu, un lai noregulētu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības un pienākumus, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regulas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
Tāpat likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu Finanšu instrumentu tirgus likumu attiecībā uz prasībām prospektiem, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
M.Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 23.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 10A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Gan šis, gan divi nākamie likumprojekti ir saistīti ar to, ka šiem likumprojektiem ir viens mērķis, proti, sabiedrības vajadzību - Austrumu maģistrāles izbūves - nodrošināšana. Tāpat gan šim likumprojektam, gan arī nākamajiem diviem likumprojektiem kopīgs ir tas, ka īpašnieks īpašumam, kura daļu paredzēts atsavināt, ir viena un tā pati persona.
Juridiskās komisijas vārdā es gribu norādīt, ka Juridiskā komisija šā gada 4.februārī informēja nekustamā īpašuma īpašnieku par Juridiskās komisijas sēdi, kura tika plānota šā gada 24.februārī, norādīdama, ka šīs sēdes darba kārtībā iekļauti minētie trīs likumprojekti. Komisija uzaicināja īpašnieku ierasties uz komisijas sēdi, norādot, ka tādā gadījumā, ja īpašniekam šādas iespējas nav, viņam ir tiesības deleģēt uz sēdi savu pārstāvi vai arī sniegt savu viedokli rakstveidā.
Nedz īpašnieks, nedz viņa pilnvarotais pārstāvis uz komisijas sēdi neieradās, netika saņemts arī rakstveida viedoklis. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija savā aicinājumā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) bija norādījusi arī uz to, ka gadījumā, ja neieradīsies pārstāvis vai īpašnieks, komisijai ir tiesības izskatīt gan šo, gan nākamos likumprojektus, minētais fakts apliecina, komisijasprāt, īpašnieka nevēlēšanos noslēgt ar Rīgas domi vienošanos, kas būtu balstīta uz brīvprātības principu. Līdz ar to komisija uzskata, ka šie likumprojekti ir jāvirza tālāk un jāatbalsta arī otrajā lasījumā.
Runājot par šo konkrēto likumprojektu, vēlos norādīt, ka komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 7. savukārt ir Juridiskās komisijas izveidots un atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Savukārt 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Kolēģi, esam izskatījuši visus šim likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 10A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 14, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Arī šī likumprojekta mērķis ir sabiedrības vajadzību - Austrumu maģistrāles attiecīgā posma izbūves - nodrošināšana. Arī šajā likumprojektā paredzētā nekustamā īpašuma daļas īpašnieks ir tieši tā pati persona, kas ir īpašnieks attiecīgai īpašuma daļai iepriekšējā likumprojektā, par kuru mēs jau lēmām.
Es arī komisijas vārdā jau informēju par to, ka, neraugoties uz uzaicinājumu, īpašnieks neieradās uz komisijas sēdi. Komisija uzskatīja, ka šis apstāklis faktiski liecina par izņēmuma situāciju.
Kolēģi! Tātad par šo likumprojektu komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 14, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts, šis gads.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 13, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Arī šī likumprojekta mērķis ir identisks iepriekš atbalstītajiem likumprojektiem: tātad sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai.
Arī šajā likumprojektā paredzētā nekustamā īpašuma daļas īpašnieks ir tieši tā pati persona, kuru komisija uzaicināja uz komisijas sēdi. Īpašnieks uz sēdi neieradās un arī pārstāvjus nav deleģējis. Komisija uzskatīja par iespējamu skatīt minēto likumprojektu.
Likumprojektam ir iesniegti deviņi priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Savukārt 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 13, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojektu komisijai nācās skatīt diezgan steidzami, jo likumam būtu jāstājas spēkā 2016.gada 20.maijā - atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu nosacījumiem.
Tāpēc arī liels paldies Saeimas Juridiskajam birojam un visām iesaistītajām ministrijām, jo īpaši Veselības ministrijai, kas ļāva sagatavot likumprojektu otrajam lasījumam pietiekami steidzami.
Likumprojektam ir saņemti 46 priekšlikumi, taču vairākums no tiem ir juridiski tehniska rakstura un nemaina pēc būtības šo regulējumu. Līdz ar to detalizētāk pie tiem es nepakavēšos; vienīgais izņēmums ir 31. - deputāta Orlova un citu deputātu priekšlikums, par ko es runāšu atsevišķi.
Taču papildus tam komisija bija saņēmusi gan tiesībsarga iebildumu, gan Juridiskā biroja lūgumu vērtēt likumprojekta 10.panta 10.apakšpunkta, kurš nosaka aizliegumu smēķēt transportlīdzekļu salonos un kabīnēs, atbilstību Satversmei. Komisija arī to detalizēti darīja savā sēdē.
Atļaujiet īsumā rezumēt šos secinājumus, jo tie var būt būtiski likumprojekta tālākai virzībai, tātad arī tā iespējamai virzībai gadījumā, ja tas tiktu apstrīdēts kādās institūcijās.
Latvijā jau šobrīd ir aizliegts smēķēt sabiedriskajos transportlīdzekļos, to skaitā taksometros. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.pants noteic, ka publiskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt tiesības uz privātumu, izņemot gadījumus, kas ir paredzēti likumā un ir nepieciešami, lai aizsargātu valsts vai sabiedrisko drošību vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.
Mēs domājam, ka arī šis gadījums atbilst šiem ierobežojumiem.
Smēķēšana transportlīdzekļa salonā vai kabīnē ir saistīta ar vairākiem riskiem. Smēķēšana kaitē pašu smēķētāju veselībai (tas tika detalizēti pamatots, bet to es šobrīd izlaidīšu), smēķēšana apdraud arī blakussēdētāju veselību. Automašīna ir noslēgta vide, tāpēc tajā ir augsts piesārņojuma līmenis. Ikviens, kurš iekāpj transportlīdzeklī, uzņem šīs kaitīgās vielas pat tad, kad nenotiek aktīva smēķēšana, jo kaitīgo vielu daļiņas nogulsnējas mīkstajos apvalkos un ilgstoši saglabājas transportlīdzekļa vidē. Tiek apdraudēta satiksmes drošība, jo smēķēšana tāpat kā runāšana pa mobilo tālruni novērš uzmanību un rada aizdegšanās draudus.
Aizliegums smēķēt transportlīdzekļu salonos un kabīnēs attiecas arī uz elektroniskām smēķēšanas ierīcēm. Šobrīd pētījumos par šo produktu ietekmi uz veselību tiek vērtēta to lietošanas īstermiņa ietekme, jo šie produkti tirgū ir samērā nesen. Un līdz ar to ikvienas valsts vai indivīda uzdevums un pienākums ir nepakļaut līdzcilvēku veselību riskam, jo ir pierādījumi tam, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces lietošanas rezultātā vidē izdalās kaitīgu vielu daļiņas, tostarp kancerogēnas. (Starpsauciens: “Par priekšlikumiem runā!”)
Līdz ar to komisija izvērtēja un uzskatīja, ka šis priekšlikums atbilst Satversmei, un citi priekšlikumi netika iesniegti. (Starpsauciens: “Kāds ir priekšlikuma numurs?”) Tātad mēs runājam par 10.panta 10.apakšpunktu, kas nav atsevišķs priekšlikums.
Līdz ar to atļaujiet ķerties pie iesniegtajiem priekšlikumiem.
1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 2. arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Deputāti mazliet par skaļu atbalsta, bet kopumā atbalsta.
E.Cilinskis. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 21. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 23. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 27. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 29. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Cilinskis. 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 31. - deputātu Orlova, Buiķa, Šimfas, Šica un citu deputātu priekšlikums, kurš nosaka aizliegumu tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus un citus šos līdzekļus izvietot mazumtirdzniecības vietās. Un tālāk ir detalizēts nosacījums, kur tos tomēr drīkst izvietot.
Komisija, vērtējot šo priekšlikumu, nolēma to izdalīt atsevišķā likumprojektā, ņemot vērā to, ka atbilstoši ar vairāku ministriju atzinumiem šis priekšlikums varētu tikt uzskatīts par tehnisku noteikumu, kurš ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, bet saskaņošana aizkavētu likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā līdz iepriekš manis minētajam termiņam, 20.maijam, kad likumam ir jāstājas spēkā, turklāt ar atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem. Taču šim jautājumam vēl vajadzētu detalizētāku apspriešanu. Līdz ar to komisija aicina šajā likumprojektā to neatbalstīt, bet vienlaikus komisija ir nolēmusi atgriezties pie šī jautājuma, tiklīdz tiks pieņemts šis likumprojekts trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Šicam. (Dep. A.Lejiņš: “Īsi, Mārtiņ!”)
M.Šics (LRA).
Tā bija viena no retajām reizēm, kad visi... Visu Saeimā pārstāvēto partiju frakciju deputāti parakstīja šo priekšlikumu. Situācija starp apspriešanas brīdi komisijā un šodienu ir mainījusies. Būtiskas pretenzijas un problēmas varēja būt iespējamas vienīgi tad, ja šī norma, kuru mēs piedāvājam, būtu bijusi pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām; tās problēmas tad kaut kādā veidā izpaustos. Pa šo laiku Veselības ministrija ir veikusi attiecīgus precizējumus, un nu vairs šīs pretrunas nav.
Līdz ar to faktiski šis likumprojekts varētu tikt balsots... Un nevajag atlikt to mākslīgi līdz maijam tikai tāpēc, ka atsevišķa likuma veidošanu bija solījusi Veselības ministrija! Ja visas šīs pretenzijas ir novērstas, tas varētu būt balsojams.
Līdz ar to lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no tādiem likumprojektiem, par kuriem parasti ir brīvais balsojums. Kā parasti, notiks brīvais balsojums, tāpēc ka deputāti dalās: tie, kuri smēķē, un tie, kuri nesmēķē.
Mūsu priekšlikuma, kuru parakstīju ne tikai es, bet arī citi kolēģi, kuri strādā Sociālo un darba lietu komisijā, būtība ir ļoti vienkārša. Mēs nekādā ziņā negribam ierobežot smēķētājus. Ikvienam smēķētājam, ikvienam, kurš smēķē, būs tiesības pirkt cigaretes. Mūsu doma vērsta tikai uz to, lai jaunieši neredzētu cigaretes un tātad nekļūtu par smēķētājiem.
Lūdzu atbalstīt! Un vēršos pie visiem deputātiem, arī pie tiem, kuri smēķē: nekādā veidā jūsu tiesības nebūs ierobežotas!
Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministram Guntim Belēvičam.
G.Belēvičs (veselības ministrs).
Godātie kolēģi deputāti! Latvija 2005.gadā ir ratificējusi Pasaules Veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību. Saskaņā ar tās 13.pantu mēs esam apņēmušies aizliegt visu veidu tabakas izstrādājumu reklāmu, tostarp jebkāda veida tiešās vai netiešās iniciatīvas, kas sabiedrību iedrošina pirkt tabakas izstrādājumus. Konvencijas 13.panta vadlīnijas noteic, ka tabakas izstrādājumu izvietojums tirdzniecības vietā ir produktu reklāma, kas veicina jeb stimulē tabakas izstrādājumu pirkšanu. Novietojums ir mārketinga instruments, kas rada iespaidu, ka tabakas izstrādājumu lietošana ir sociāli akceptējama; tas savukārt nestimulē smēķēšanas pārtraukšanu. Visjutīgākā grupa attiecībā uz šo produktu iegādes un lietošanas veicināšanu ir tieši jaunieši un bērni, jo pie kases ir novietoti - turpat pie saldumiem! - arī tabakas izstrādājumi, elektroniskās smēķēšanas ierīces, augu smēķēšanas produkti un tamlīdzīgi izstrādājumi.
Lai nodrošinātu jebkādu veicinošo efektu izskaušanu, konvencijas dalībvalstis tiek aicinātas noteikt produktu izvietošanas un redzamības ierobežojumus, atzīstot, ka tirdzniecības vietās ir pieļaujama tikai rakstiska informācija par šiem produktiem un to cenām.
Deputātu iesniegtā priekšlikuma redakcija atbilst tai praksei, kāda tiek realizēta arī citās valstīs. Somijā ierobežojumi šo produktu izvietojumam tirdzniecības vietās eksistē kopš 2012.gada, Īrijā - kopš 2009.gada; Lielbritānijā - kopš 2012.gada attiecībā uz lielveikaliem un kopš 2015.gada attiecībā uz pārējām tirdzniecības vietām. Islandē šāds aizliegums ir spēkā kopš 2001.gada, bet Norvēģijā - kopš 2010.gada.
Priekšlikums neparedz tabakas un citu šādu izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu, bet gan nosaka formu, kādā tiek organizēta nacionālā līmenī šī tirdzniecība.
Viens no galvenajiem argumentiem, kas tiek izmantots, lai likumprojektā šobrīd šo priekšlikumu neatbalstītu, ir šāds: tas būtu saskaņojams ar Eiropas Komisiju, un tas kavētu likumprojekta pieņemšanas gaitu.
Kolēģi! Ļaujiet paskaidrot, kāpēc priekšlikums nebūtu uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu un neprasa saskaņojumu Eiropas Komisijā.
Pirmkārt. Šis ir nacionālā līmeņa tirdzniecības ierobežojums, gluži tāpat kā aizliegums pārdot izstrādājumus noteiktās mazumtirdzniecības vietās vai izvietot tos noteiktās zonās. Direktīvas 2015/1535 kontekstā saskaņojamās normas ir produkta tehniskās specifikācijas izmaiņas, piemēram, ja Latvija ieviestu izstrādājumu standartizēto iepakojumu. Būtiski ir tas, ka priekšlikums neaizliedz produktu tirdzniecību, bet nosaka veidu, kā noteikta produkta tirdzniecība būtu organizējama. Tādējādi jebkuru produktu (neatkarīgi no tā ražošanas vietas) mēs joprojām... varēs laist tirgū, un patērētājam tas būs pieejams.
Otrkārt. Šāds ierobežojums neliedz iespēju ražotājiem patērētājus iepazīstināt ar konkrētiem zīmoliem vai jauniem produktiem, jo atbilstoši priekšlikumam specializētajās tirdzniecības vietās izstrādājumi varēs brīvi atrasties plauktos, tie nebūs aizklāti. Turklāt priekšlikums atšķirībā no Lielbritānijas gadījuma, kad ierobežojumi sākotnēji attiecās tikai uz noteiktu komersantu loku, neparedz kādu no mazumtirgotājiem nostādīt privileģētākā situācijā nekā citi. Visiem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas.
Arī Konkurences padome savā atzinumā ir norādījusi, ka šāds regulējums pirmšķietami nepalielinātu kāda mazumtirdzniecības tīkla priekšrocības attiecībā pret citiem mazākiem tirgotājiem. Savukārt Ekonomikas ministrija, kura komisijas sēdē aktīvi aizstāvēja industrijas intereses un atbild par tehnisko noteikumu koordinēšanu, pat nav iesniegusi atzinumu.
Šim priekšlikumam, kas ir balstīts uz sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumiem, ir ietekme uz patēriņa izmaiņām. Eiropas Savienības līmenī tiesību normas, kas attiecas uz sabiedrības veselības aizsardzību, netiek harmonizētas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc direktīvā 2014/40/ES, kuru mēs šobrīd pārņemam ar šo likumprojektu, netika iekļauts produktu izvietojuma aizliegums tirdzniecības vietās, kaut gan sākotnēji šāda iespēja tika izskatīta.
Treškārt. Attiecībā uz diskusiju par to, vai vispār nepieciešams paredzēt tirdzniecības vietas, kurās izstrādājumi drīkst būt atklāti redzami, uzskatām, ka personas, kuras ierodas šādās tirdzniecības vietās, jau ir pieņēmušas lēmumu iegādāties izstrādājumu - neatkarīgi no tā, vai produkti ir redzami vai nav. Šo viedokli paudusi arī Eiropas Komisija.
Ceturtkārt. Attiecībā uz izmaksām, kas tirgotājiem rastos šādas normas ieviešanas rezultātā, vēlamies norādīt, ka, piemēram, Īrijā pretēji industrijas lēstajām augstajām izmaksām (līdz pat 10 tūkstošiem Lielbritānijas mārciņu par vienas tirdzniecības vietas iekārtošanu) reālās izmaksas par vienas tirdzniecības vietas iekārtošanu bija tikai 300 mārciņas.
Sēdes vadītāja. Belēviča kungs, jūsu laiks debatēm ir beidzies. (Dep. A.Bērziņš: “Būs labi!”; Dep. I.Zariņš: “Gunti, mēs sapratām!”)
G.Belēvičs. Drīkst vienu minūti vai divas?
Sēdes vadītāja. Tātad - vai deputātiem ir iebildumi par divu minūšu papildlaika piešķiršanu?
G.Belēvičs. Piektkārt...
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, turpiniet!
G.Belēvičs. Paldies.
Piektkārt. Latvijā šobrīd uz katriem 200 iedzīvotājiem (to skaitā - bērniem) ir viena cigarešu tirdzniecības vieta, kur var iegādāties tabakas izstrādājumus. Jaunieši norāda, ka tabakas izstrādājumus un citas ar smēķēšanu saistītās preces ir ārkārtīgi viegli iegādāties. Specializētu tirdzniecības vietu veidošana palīdzētu risināt visus šos jautājumus. Sabiedrības veselība tikai iegūtu.
Vēlos tikai piebilst, ka akcīzes ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem gadu no gada pieaug, savukārt nelegālajam tirgum nav nekāda sakara ne ar brīdinošu attēlu izvietošanu uz iepakojuma, ne tirdzniecības vietu darbības kārtības izmaiņām.
Likumprojekts paredz arī pārejas periodu jauno normu ieviešanai, līdz ar to tirgotājiem būs iespēja pakāpeniski ieviest šīs prasības.
Priekšlikuma iekļaušanai likumprojektā ir nopietns pamatojums, un tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt priekšlikumu, lai tas tiktu iekļauts likumprojektā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. (Starpsaucieni.)
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es neaizstāvēšu smēķētājus, kā jūs to visi gaidāt, bet es gribu parunāt ar jums un pārspriest jautājumus, kuri skar veselo saprātu.
Es vienmēr esmu apbrīnojis Veselības ministrijas un atsevišķu deputātu tendenci cīnīties ar smēķētājiem un to enerģiju, kādu viņi tur iegulda. Un vienmēr esmu komentējis: ja šo enerģiju no sākuma būtu veltījuši cīņai ar narkomāniem, tad latvieši laikam būtu pati veselīgākā tauta, Latvijā vispār dzīvotu ļoti veselīga tauta.
Bet parasti tiek izvēlēts tas, kas ir visvienkāršākais, kas ir ļoti deklaratīvs un kam nav nekādu seku.
Runājot konkrēti par šo priekšlikumu, es aicinātu tā autorus, arī veselības ministru, iet mazliet tālāk: pirmkārt, aizliegt visos veikalos alkohola tirdzniecību un... (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ļoti vienkārši! Tāpēc, ka, ierodoties veikalā, deviņpadsmitgadīgs, divdesmitgadīgs jaunietis sāk skatīties uz alkoholiskajiem dzērieniem un izvēlēties, kuru tad viņš lietos. Tas ir tāpat kā jūs, Belēviča kungs, sakāt... Visu cieņu jums!
Tālāk. Tā kā jaunas meitenes arī provocē jauniešus pludmalē, nu tad aizliegsim pludmalē atrasties peldkostīmos! Un ielās lai staigā tikai garās kleitās!
Un tā mēs varam to absurdu turpināt līdz bezgalībai. Varbūt tomēr nolaidīsimies uz grēcīgās zemes un sāksim nopietni izskatīt likumprojektus?!
Es jau nemaz nerunāju par to, ko Cilinska kungs šeit komentēja par aizliegumu smēķēt automašīnās. Par to mēs acīmredzot uz trešo lasījumu vēl parunāsim.
Tomēr vajag mazliet draudzēties ar galvu, nevis pieņemt absolūti absurdus, deklaratīvus lēmumus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Labdien vispirms! Īstenībā ideja... ideja par alkoholu... Varam domāt arī par to, jo arī tas kaitīgi veselībai. Vai ne?
Es negribu atkārtot to, ko ministru kungi jau teica, jo man arī bija par to pašu - par ārzemju pieredzi... Taču es ļoti vienkārši gribu runāt ar kolēģiem Saeimā, kuri pīpē. Saeimas deputāti, ja kāds no jums nolēma atmest smēķēšanu un pēc tam... Trīs dienas viņš nepīpē, bet ceturtajā dienā aiziet, piemēram, uz lielveikalu, stāv rindā pie kases 15 minūtes (sešos vakarā vienmēr ir rindas) un skatās - tur, augšā virs kases, ir paciņas ar visādām ļoti labām cigaretēm. Jūs varat iedomāties, cik grūti ir cilvēkam, kurš jau nolēmis kaut ko darīt lietas labā, bet kuram acu priekšā visur ir cigarešu paciņas!
Līdz ar to tā ideja ļoti vienkārša - ielikt kaut kādos skapjos tās cigaretes, lai tās tur atrastos un būtu pārdošanā, un lai tās tirgotu gan lieli, gan mazi veikali.
Un arī par to pīpēšanu mašīnās. Ministrs aizmirsa pateikt, ka arī Kanādā kopš 2009.gada ir likums, kas neļauj cilvēkam pīpēt mašīnā, ja līdzās ir personas, kas ir jaunākas par 19 gadiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tas ir labs priekšlikums.
Ja mēs tiešām draudzējamies ar galvu, tad ir jāatzīst, ka prece uz letes - tā ir šīs preces reklāma. Un, kā jau teica mans kolēģis Orlovs, mums jābūt konsekventiem: ja esam aizlieguši tabakas izstrādājumu reklāmu, tad ir jāaizliedz arī tabakas izstrādājumu izstādīšana uz letēm.
Jebkurš tēvs, jebkura māte zina: ja negribi, lai bērns pierastu pie cigaretēm, nesmēķē pats un neturi tās mājās. Vienmēr ir grūtāk pierast pie tā, ko neredzam. Kas no acīm nost, tas no sirds laukā.
Tabakas izstrādājumu izstādīšanas netiešs, slēpts mērķis ir pircēju jaunās paaudzes iespaidošana. Nekāda ekonomiskā lietderība nevar attaisnot jauno cilvēku saindēšanu.
Tomēr milzīgs skaits cilvēku mūsu valstī turpina iedzīvoties no šīs indes pārdošanas, un neatbalstīt šo priekšlikumu nozīmētu palīdzēt viņiem. Balsojiet “par”!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (NSL).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par skaitļiem. Acīmredzot skaitļi dažreiz mēdz būt spēcīgāki par emocijām. Eiropas Komisija ir ļoti ieinteresēta šī jautājuma risināšanā, un varam saprast, kāpēc. Jo viņi ir parēķinājuši, ko nozīmē neko nedarīt saistībā ar šo jautājumu un atļaut mums brīvi smēķēt visur, vienmēr un dažādos... visos apstākļos un ko nozīmē tas, ka tomēr mēģina uzlikt saprātīgus ierobežojumus šai sērgai. Un tie aprēķini ir gluži svaigi: tabakas lietošanas negatīvās sekas Eiropas Savienībā kopumā izmaksā 517 miljardus eiro. Eiropas Savienības valstis 25,3 miljardus eiro zaudē, ārstējot tabakas izraisītās slimības, un 8,3 miljardus eiro tās zaudē produktivitātes zuduma dēļ. Šajos miljardos ir arī tie miljoni, kurus zaudē mūsu valsts. Man nav jaunāku datu, jo ir tikai Eiropas Komisijas veiktais pētījums, kurā tika noskaidrotas ar smēķēšanu saistītās izmaksas veselības aprūpē Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tās jau ir pasenas, godīgi sakot. Tas bija 2000.gadā, nu jau 15 gadi pagājuši, bet es nedomāju, ka situācija ir kļuvusi labāka. Es domāju, ka tā ir vai nu tāda pati, vai nu pasliktinājusies. Šie aprēķini liecina, ka ik gadu 8,1 procents jeb 24 miljoni eiro no veselības aprūpes budžeta mūsu valstī tiek tērēti ar smēķēšanu saistīto slimību ārstēšanai.
Tātad lielākā mūsu bēda, lielākā nelaime ir priekšlaikus zaudētie dzīves gadi. Mēs 56 procentus tērējam sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kuras ir saistītas tieši ar smēķēšanu, 17 procentus - hronisko elpceļu slimību ārstēšanai, 12 procentus - plaušu vēža ārstēšanai un tā tālāk, un tā joprojām. Un tātad milzīgi zaudējumi tiek nodarīti valsts ekonomikai, milzīgi zaudējumi tiek nodarīti cilvēkiem, zaudējot šos dzīves gadus...
Es atvainojos...
Sēdes vadītāja. Turpiniet debates.
S.Šimfa. Es nesaprotu, kāpēc tas mikrofons tika... (Dep. A.Kaimiņš: “Cilinskis vienkārši pieteicās runāt! Turpiniet runāt!”)
Sēdes vadītāja. Turpiniet debates, Šimfas kundze!
S.Šimfa. Tātad man liekas, ka šie aprēķini ir ļoti pārliecinoši.
Par tirgotāju iebildumiem. Tad, kad Īrijā ieviesa šo noteikumu, tirgotāji sacēla brēku un teica, ka tirdzniecības vietas pārkārtošana varētu izmaksāt 10 tūkstošus mārciņu. Bet beigās, kad to praktiski izdarīja, tad izrādījās, ka izmaksas tirdzniecības vietas pārkārtošanai ir vidēji 300 mārciņas. Arī mūsu tirgotāji ir uzrakstījuši (un droši vien ne tikai man, bet arī citiem deputātiem) tādu šausmu vēstuli ar brēcienu, ka tas būs ārkārtīgi dārgi un ka vienas šādas tirdzniecības vietas pārkārtošana varētu izmaksāt no 700 līdz 1000 eiro. Taču, es domāju, kad tas notiks realitātē, tas notiks par minimāliem līdzekļiem. Jo galu galā tiek novāktas acu priekšā esošās cigarešu kastītes un vienkārši noliktas kaut kur kasē, kur tās nav redzamas, bet ir redzams tikai preces nosaukums un cenu zīme.
Protams, ar to mēs nemēģinām ietekmēt īstenos smēķētājus, bet tas visai efektīvi iedarbojas uz tā saucamajiem svētdienas vai brīvā laika smēķētājiem un īpaši uz jauno paaudzi. Jo cilvēks ir slinks pēc savas dabas. Ja viņam nebūs ārkārtīgi spiedīgas vajadzības, viņš labāk nenopirks to cigarešu paciņu atšķirībā no gadījuma, ja tā viņam atradīsies turpat acu priekšā.
Un par nelegālās tirdzniecības it kā veicināšanu šādā veidā. Tas, manuprāt, ir pilnīgs absurds. Manuprāt, šis tirgus ir sadalīts jau sen un pamatīgi. Visi tie cilvēki, kuri finansiāli to var atļauties un kuri ir pīpētāji, protams, iet veikalos un pērk šīs cigaretes, un pirks neatkarīgi no tā, vai ir redzama šī kastīte vai tikai cenu zīme, bet tie, kuri nevar atļauties finansiāli un kuriem nav svarīgi ētiski apsvērumi par to, ka viņi iegādājas nelegālu preci, ir pirkuši un pirks šīs nelegālās cigaretes. (Dep. A.Bērziņš: “Paldies! Silvija, viss!”) Izejiet caur Centrāltirgu - “Sigareti ne nado? Sigareti ne nužno? Požalusta!”
Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Aicinu deputātus debatēt valsts valodā.
S.Šimfa. Es atvainojos. Tulkojumā: “Vai nevajag cigaretes? Vai nevajag cigaretes? Lūdzu, cigaretes!”
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godājamie deputāti! Es saprotu, ka aicināt Saeimu kaut ko neierobežot, ja var ierobežot, ir pilnīgi bezcerīgi. Tāpēc, protams, ja Saeimai ir iespēja kaut ko ierobežot, Saeima to darīs. Bet minēšu dažus argumentus.
Es jau teicu, ka Finanšu ministrija savā rakstiskā atzinumā un Ekonomikas ministrija diemžēl tikai mutiski norādīja, ka šis nosacījums būtu uzskatāms par tehniskiem noteikumiem, kuri jāsūta skaņošanai uz Eiropas Komisiju. Es saprotu, ka Veselības ministrijai ir cits viedoklis. Tātad acīmredzot ministriju viedokļi atšķiras. Pieņemšanas gadījumā mēs trešajā lasījumā par to vēl parunāsim. (Dep. A.Bērziņš: “Balsojam!”)
Otrs jautājums. Ņemot vērā, ka komisija šo jautājumu nolēma izdalīt atsevišķā likumprojektā, nenotika pietiekamas debates komisijā, netika uzklausītas visas ieinteresētās puses. Taču jau Sabiedrības veselības apakškomisijā izskanēja degvielas tirgotāju iebildums, proti, ka šī norma... ka šis ierobežojums neattiecas uz tādām tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kurās var iekļūt pa atsevišķu ieeju, un kurās šie izstrādājumi un šīs preču zīmes nav redzamas ārpus tirdzniecības vietas. Faktiski tas varētu nozīmēt tirgus pārdali un lielākus ierobežojumus tieši mazajiem veikaliem.
Tā ka katrā gadījumā es tomēr aicinu šajā likumprojektā to neatbalstīt. Bet, protams, ja... Un, tā kā es paredzu, ka droši vien jau Saeima to atbalstīs, tad uz trešo lasījumu es noteikti iesniegšu priekšlikumu izslēgt ārā šo izņēmumu. Jo, ja jau ir šāds ierobežojums, tad lai tas attiecas uz visiem vienādi! Tad vismaz būtu taisnīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs vēl ko piebildīs?
E.Cilinskis. Nē. Es pateicu. Komisija aicina neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputātu Orlova, Buiķa, Šimfas, Šica, Siliņa un Abu Meri iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 13, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)
E.Cilinskis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 34. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 35. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 37. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 39. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 41. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 41. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 43. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 45. - deputātu Orlova, Buiķa un citu deputātu priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Minētais priekšlikums ir saistīts ar priekšlikumu, kurš iepriekš nebija atbalstīts un kuru jūs tagad atbalstījāt. Proti, tas paredz pārejas nosacījumu, ka šī norma stājas spēkā 2018.gada 1.jūlijā. Tātad, neskatoties uz to, ka komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, varbūt būtu loģiski arī šo priekšlikumu šobrīd tomēr atbalstīt, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. (Dep. I.Zariņš: “Vitālij, kā tu teiksi, tā būs!”)
V.Orlovs (SASKAŅA).
Jā. Kolēģi, redziet... Kad bija sagatavots un iesniegts 31.priekšlikums, mēs paredzējām to ilgo periodu, kādā ražotāji un pārdevēji var sagatavoties un ievest to normu, kuru mēs tikai tagad... tikko atbalstījām. (Dep. A.Bērziņš: “Paldies! Paldies!”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs kaut ko piebildīs?
E.Cilinskis. Tātad komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt, bet acīmredzot mums par to ir nepieciešams balsot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputātu Orlova, Buiķa, Šimfas, Šica, Siliņa un Abu Meri iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Cilinskis. 46. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds veselības ministram Guntim Belēvičam.
G.Belēvičs (veselības ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es gribu pateikt sirsnīgu paldies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem un komisijas vadītājai Barčas kundzei, kā arī darba grupas vadītājam Eināram Cilinska kungam par līdzšinējo konstruktīvo un uz sabiedrības veselības aizsardzību vērsto pieeju darbā ar nebūt ne vienkāršo dokumentu.
Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību ar pierādījumos balstītiem pasākumiem.
Ņemot vērā smēķēšanas radīto kaitējumu veselībai un sociālekonomiskās sekas, es aicinu ikvienu deputātu domāt par sabiedrības veselības interesēm ilgtermiņā un atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
E.Cilinskis. Līdz ar to par priekšlikumu, es saprotu, iebildumu nav un mēs...
Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.
E.Cilinskis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Cilinskis. Komisija aicina par priekšlikumu termiņu noteikt 16.martu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Ņemot vērā bēgļu krīzi, kas ir skārusi Eiropu, ir izstrādāti dažādi politikas plānošanas dokumenti, rīcības plāni un tamlīdzīgas lietas. Tā visa ietvaros ir sagatavots arī šis likumprojekts - “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā”, kas paredz papildināt likuma 10.pantu ar jaunu apakšpunktu, proti, paredz atļaut izmantot valsts materiālās rezerves patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā veicamo pasākumu izpildei.
Komisijā mēs izskatījām šo likumprojektu un aicinām atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
E.Smiltēns. Un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
E.Smiltēns. Kolēģi! Konstruktīvos priekšlikumus mēs gaidīsim līdz šī gada 8.martam. (Dep. M.Bondars: “Un pārējos?”)
Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks?
E.Smiltēns. Un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā šī gada 17.martā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17.martā.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām grozījumus Izglītības likumā, kuri, pirmkārt, precizē Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamo informāciju; otrkārt, izslēdz aktualitāti zaudējušo Valsts izglītības informācijas sistēmas definīciju, kā arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam - noteikt kārtību, kādā Izglītības kvalitātes valsts dienests izsniedz vai anulē sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai vai pagarina tā termiņu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Jā, cienījamie kolēģi! Tātad vēlreiz par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.
Piedāvātie grozījumi ir būtiski un nepieciešami nacionālās drošības stiprināšanai un garantēšanai, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Valsts drošības iestādes ir konstatējušas, ka ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbība, kas vērsta pret Latvijas, Eiropas Savienības un NATO interesēm, ir viens no būtiskākajiem nacionālās drošības apdraudējumiem. Un šis apdraudējums skar gan politisko, gan ekonomisko, gan militāro un sabiedrisko sfēru.
Krievijas Federācijas specdienestu ietekme un pilnvaras Krievijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugušas un turpina pieaugt; tas arvien vairāk palielina apdraudējumus gan Latvijai, gan Latvijas valstspiederīgajiem.
Un tieši tāpēc jau ilgstoši par to ir domājušas valsts drošības iestādes - visas kopā. Proti, gan SAB direktors, gan Drošības policija, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienests kopīgi ir domājuši par to, kā uzlabot likumdošanas normas, lai mēs varētu justies neapdraudēti mūsdienu jaunajos apdraudējuma apstākļos, un ir sagatavojuši un kopīgi iesnieguši Saeimā šos likuma grozījumus.
Kā jau es minēju, uzrunājot jūs jautājumā par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, Krimināllikuma pašreizējais regulējums ir izstrādāts 1999.gadā un vairs nenodrošina to, ka mēs mūsdienu apstākļos spējam reaģēt uz tiem apdraudējumiem, kas mūsu valstij varētu būt.
Šobrīd tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo mūsu valstī, pārņemt - iespējams, pārņemt - faktisko kontroli pār valsti. Tāpēc tiek izmantots un izvērsts gan hibrīdkarš, gan informācijas karš.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem, kas vērsti pret Latvijas Republikas pamatinteresēm, vai uz citādiem apdraudējumiem Latvijas nacionālās drošības interesēm.
Likumprojekts ir izstrādāts arī tādēļ, lai uzlabotu valsts noslēpuma aizsardzību un novērstu valsts noslēpuma vai citas valstij svarīgas informācijas nonākšanu ārvalstu rīcībā, kas var kaitēt Latvijas iekšējai un ārējai drošībai.
Tātad ir paredzēts grozīt vairākus pantus attiecīgajā likuma sadaļā. Vispirms ir 80.pants - “Pret Latvijas Republiku vērsta darbība”. Šis pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kas nosaka to, ka vēršanās pret jebkuru no Latvijas Republikas valstij svarīgām interesēm pēc būtības ir vērsta pret Latvijas Republiku kopumā un tātad rada valstij apdraudējumu.
Likumprojekts paredz kriminālatbildību par jebkuru darbību, kas ir neatbilstoša Latvijas Republikas Satversmei un apdraud Latvijas Republikas valstij svarīgās intereses.
Šis likuma pants agrāk... Agrāk tur bija tikai - ja ar vardarbīgām metodēm...
Kā jūs saprotat, šobrīd, 21.gadsimtā, mēs... Ja mēs atskatāmies uz to, kādā veidā sākās notikumi Ukrainā, tad redzam, ka tur nebūt nebija tikai vardarbīgas metodes; tur tika izmantotas dažādas metodes. Tātad jaunais regulējums jau ļautu novērst “zaļo cilvēciņu” ienākšanu.
Tālāk. Šajā likumprojektā ir arī mainīts formulējums. Līdz šim par apdraudējumu bija uzskatāma tikai vēršanās pret Latvijas valsts neatkarību, turpretim šobrīd šis jēdziens ir plašāks. Tas, kas ir precīzi Satversmē formulēts, ir tātad vēršanās pret valsts suverenitāti. Vēršanās pret suverenitāti ir vēršanās pret tautas, nevis valsts varu. Tauta varu var realizēt tieši, kā arī ar valsts un pašvaldību institūciju starpniecību. Tas nozīmē, ka Krimināllikumā ir nepieciešams skaidri noteikt atbildību par vēršanos pret suverenitāti.
Suverenitātes apdraudējums īpaši aktuāls kļuvis mūsdienās, kad arvien plašāk tiek izmantotas dažādas hibrīdkara metodes. Arī šajā likumā, ne tikai šajā pantā, bet arī visā likumā ir ievērojami mainītas sankcijas, ne tikai tās paaugstinot, bet arī izslēdzot papildu sodu - mantas konfiskāciju. Praktiski gandrīz vai visas sankcijas ir papildinātas ar probācijas uzraudzību.
Vēl šajos Krimināllikuma jaunajos grozījumos ir arī Krimināllikuma 80.1 pants - “Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību”. Tātad arī šī norma ir precizēta. Par šo normu droši vien vēl būs diskusijas ar juridisko tiesību ekspertiem, proti, vai ir pazudusi “organizēta grupa”. Bet katrā ziņā arī “apvienošanās grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību” ir jauna norma un, manuprāt, ļoti aktuāli nepieciešama.
Nākamais, kas ir šajos grozījumos, ir 81.pants - “Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums”. Šī grozījuma mērķis un izmaiņas ir analogas izmaiņām 80. un 80.1 pantā. Proti, lai būtu līdzsvars Satversmē paredzēto valsts pamatinterešu krimināltiesiskai aizsardzībai, likums ir papildināts ar jaunu nozieguma sastāvu - publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas suverenitāti.
Likumprojektā nav saglabāta atsauce uz nolūku. Šajās normās paredzēts, ka jau pats fakts, ka cilvēks to dara, tiek uzskatīts par krimināli sodāmu, jo, kā jau es minēju ievadā, nav nekā svarīgāka par mūsu valsts drošību. Tātad vēršanās pret jebkurām valsts pamatinteresēm tiek uzskatīta par vēršanos pret valsti kopumā un ir krimināli sodāma.
No Krimināllikuma ir izslēgts 82. un 83.pants, bet tas nenozīmē, ka ir pazudis šo pantu saturs. Šīs normas vienkārši ir saturiski integrētas citos Krimināllikuma pantos.
Vēl viens ļoti būtisks jauninājums ir pants “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā”. Tas tātad vēl vienu reizi apliecina to, ka ar valsts drošības apdraudējumu tiek saprasts stāvoklis, kurā tiek apdraudēta valsts pastāvēšana, tās teritoriālā neaizskaramība, kā arī valsts iekārtas funkcionēšana. Šis pants ir ļoti nozīmīgs šajā ziņā, un droši vien par to nāks debatēt mani kolēģi no SASKAŅAS, jo šis pants ir tieša atbilde uz to, ko mēs esam vērojuši televīzijas ekrānos vairākkārt, - neizpratni izraisošos sižetus par to, kādā veidā Latvijas jaunieši, kuri mācās Latvijas skolās, tiek vervēti, lai viņi piedalītos nometnēs Krievijā, kur tiktu audzināts patriotisms nevis attiecībā pret Latviju, bet varbūt pret to, kas notiek kaimiņvalstī. Nez vai šāda darbība notiek Latvijas valsts interesēs, un līdz šim nebija krimināli tiesiska mehānisma, kādā veidā ietekmēt šādu rīcību. Ar šo jauno regulējumu tas būs iespējams.
Šajā likumprojektā ir grozīts arī Krimināllikuma pants par spiegošanu. Līdz šim bija nepieciešams pierādīt, ka spiegošana tiek izdarīta kādas ārvalsts interesēs, turpretim jaunajā regulējumā ar spiegošanu tiek saprastas jebkuras intereses... jebkuras informācijas vākšana, kuru kāda ārvalsts varētu izmantot neatkarīgi no nolūka, kādā tas ir darīts. Šajā projektā paredzēts, ka turpmāk tas varētu būt krimināli sodāms nodarījums, kas arī ir būtiski. Jo nav svarīgi, vai cilvēks informāciju, kura varētu tikt izmantota pret savu valsti, vāc vienkārši mantkārīgā nolūkā, lai pēc tam izdomātu, vai uz tās rēķina iedzīvoties vai kādam darīt labu, vai arī viņu ir savervējusi kāda ārvalsts.
Viens no jaunajiem regulējumiem ir arī par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Arī šis pants... Proti, jebkāda informācija, kura ir nepieciešama, lai mēs savu valsti aizsargātu, un kura tiek uzskatīta par aizsargājamu ar likumu... Tātad jebkurš valsts noslēpums ir pelnījis aizsardzību, un tātad arī šajā pantā normas ir precizētas, un šeit ir iesniegti šie grozījumi.
Šos likuma grozījumus, kā jau minēju, ir izstrādājušas valsts drošības iestādes. Šī likumprojekta normas ir apspriestas Krimināllikuma darba grupā, kura darbojas Tieslietu ministrijā; šīs normas ir saskaņotas gan ar tiesību ekspertiem, gan ar tiesību piemērotājiem. Arī Nacionālās drošības komisijas sēdē, kura norisinājās pagājušajā ceturtdienā, piedalījās gan eksperti - šo grozījumu izstrādātāji, gan prokuratūras pārstāvji, gan arī citi tiesu varas pārstāvji. Tātad tie, kuriem savā darbā šīs normas ir jāpiemēro, piedalījās. (Advokāti nepiedalījās, bet bija atsūtījuši savu atbalstu šīm normām.) Un secinājums no šīs sēdes ir šāds: jo precīzāk būs uzrakstītas šīs likuma normas un jo nepārprotamāk varēs tās piemērot, jo mazāk būs vietas dažādām interpretācijām par to, ka normas varētu tikt piemērotas ļaunprātīgi vai tikt izmantotas, lai veiktu kādu politisku izrēķināšanos, kā mēs dzirdējām no šīs tribīnes (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) jau pirms likumprojekta iesniegšanas.
Arī jau pirmajā lasījumā analizējot, kā es jau minēju, tika konstatēts, ka ir normas, kas būs papildināmas. Proti, 80.1 pants - “Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību”... Šeit ir tā sauktais nošķeltais normas sastāvs, kurā ir pazudis jēdziens “organizētā grupa”. Visticamāk, tas uz otro lasījumu atgriezīsies. Tāpat arī pantā par spiegošanu jautājumus izraisa - īpaši tiesību normu piemērotājiem izraisa! - pirmais teikums, kurā ir teikts: “Par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī par jebkādu citu ziņu vākšanu [..]”... Protams, tas skan bīstami - “jebkādu citu ziņu”. Tātad, visticamāk, šī norma tiks papildināta, nosakot, ka tās ir ziņas, kas kaitē Latvijas valsts drošības interesēm. Tātad dažāda veida papildinājumi būs.
Visi klātesošie eksperti un arī abu komisiju vairākums atbalstīja šī likumprojekta virzīšanu pirmajā lasījumā, un, ņemot vērā to drošības situāciju, kādā mēs šobrīd dzīvojam, un to, ka spēkā esošās krimināltiesību normas ir juridiski novecojušas, komisija nolēma, ka šim likumprojektam būtu piešķirama steidzamība un ka tas būtu skatāms divos lasījumos. Protams, jādod arī pietiekami ilgs termiņš priekšlikumu iesniegšanai, lai būtu iespēja nepieciešamības gadījumā vēl diskutēt un, kā jau minēju, precizēt šīs normas, lai nebūtu nekādu šaubu par tām. Jo precīzāk uzrakstītas šīs normas, jo precīzāk tās var piemērot un jo mazāk pārpratumu par šo normu ļaunprātīgu piemērošanu tās var izraisīt.
Tātad Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
S.Āboltiņa. Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Pēdējo gadu laikā mums tas ir modē - ļoti daudz runāt par drošību. Un arī likumprojekts, kuru mēs šodien skatām, it kā ir vērsts uz to, lai nostiprinātu iespēju saukt pie kriminālatbildības personas, kuras darbojas pret valsts drošību, un pēc būtības it kā būtu apsveicams.
Es negribu analizēt to, ko jau Āboltiņas kundze pati pateica, - to, kādas problēmas ir šajā likumprojektā. Un tad izbrīnu rada tas, ka... Kāpēc tas bija jāpieņem steidzamības kārtā? Tā ir viena lieta.
Bet par ko es gribētu mazliet plašāk parunāt, neanalizējot detalizēti šo likumprojektu, kurā ir ļoti daudz absurdu lietu?
Jājautā: kāds mums ir piepildījums, ja mēs runājam par drošību?
Iepriekšējā valdība Laimdotas Straujumas vadībā paziņoja, ka drošība ir prioritāte - ārējā un iekšējā drošība. Arī šī valdība par vienu no prioritātēm ir paziņojusi drošību. Tas ir ļoti apsveicami!
Šeit ļoti daudz no šīs tribīnes tiek runāts par to, ka draudi mums nāk no austrumiem, mums jāstiprina mūsu valsts drošība.
Kāda ir realitāte?
Realitāte ir diametrāli pretēja. Neskatoties uz to, ka bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis nopublicēja savu grāmatu, cik mēs veiksmīgi esam izgājuši no krīzes... Šobrīd tiesībaizsardzības sistēmas darbiniekiem ir mazliet palielināts atalgojums - bet ne līdz pirmskrīzes līmenim, tāpat kā nav atgūtas visas sociālās garantijas.
1994.gada vidū tika pieņemta valsts robežapsardzības sistēmas attīstības koncepcija līdz 2000.gadam, pēc tam tā tika precizēta, un tika pieņemta nākamā. Vai tās ir izpildītas? Nē, nav! Kāpēc? Tāpēc ka finansējums tam visam neseko!
Par ko liecina Baltijas Asamblejas rezolūcija, kura tika pieņemta Rīgā pirms trim gadiem? Ka Latvijā, Rīgā, jāizveido Baltijas Kibernoziegumu novēršanas un atklāšanas centrs. Ko izdara Laimdotas Straujumas vadītā valdība? “Nevajag mums tādu centru!” Ja mēs paskatīsimies, mums ir Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, kura darbojas Ekonomikas policijā, bet absolūti lielākais vairākums, ar ko viņi nodarbojas, ir noziegumi pret autortiesībām. Mums nav praktiski neviena nozieguma, kurš būtu atklāts, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
Kiršteina kungs šeit, debatējot par nacionālo drošību, minēja, ka, redziet, robežsargi nav noķēruši tur tik un tik robežpārkāpējus, kuri ir veiksmīgi šķērsojuši robežu un aizturēti kaut kur valsts iekšienē vai arī Lietuvā. Viss jau pareizi, Kiršteina kungs! Bet tikai jautājums: kā jūs pats personīgi esat balsojis un kā balsojusi jūsu frakcija, atbalstot finanšu līdzekļu piešķiršanu tiem pašiem robežsargiem? Nu kaut vai kāds bija pēdējais balsojums par budžeta līdzekļiem bezpilota lidmašīnām?
Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, bet nez kāpēc uzskatām (pareizāk sakot - vairākums uzskata), ka drošība, kārtība uz ielām, tas, kas skar valsts robežu, tas, kas skar mūsu specdienestus, ir jāīsteno ar 19. vai 20.gadsimta sākuma metodēm. Mēs pat runāt nevaram par to, ka tiek lietotas jaunākā veida tehnoloģijas. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa noziegumu tiek sarunāta un naudas pārskaitījumi tiek veikti kibertelpā.
Kāda ir mūsu atbilde visam tam? Nekāda! Tikai tukša runāšana (lai neteiktu vairāk) no Saeimas tribīnes un deklaratīvi paziņojumi. Arī tie grozījumi, kas ir pieņemti iepriekšējā sasaukumā, iepriekšējā gadā, un kas ir aicināti stiprināt valsts drošību, pēc būtības to pavājina.
Vai mums ir izveidota vertikāle attiecībā uz mūsu specdienestiem? Kas tos kontrolē, kas uzrauga? Kas kontrolē izpildi? Kas dod uzdevumus? Mēs jau varam teikt, ka, redziet, to dara Nacionālās drošības komisija, to dara Nacionālās drošības padome. Bet palasiet uzmanīgi likumus! Patiesība ir tāda, ka specdienesti paši sev dod uzdevumus uz konkrēto gadu, paši sevi kontrolē un reāli paši sev atskaitās. Par kādu parlamentāro kontroli mēs šeit runājam?!
Var daudz diskutēt par šo tēmu. Bet es esmu pieradis: ja mēs kaut ko pasakām, ka mēs īstenosim, nu tad īstenojam līdz galam! Meklējam līdzekļus! Vai tiešām nav elementāras izpratnes par elementārām lietām, ka, ieguldot šogad, tagad, var teikt, vienu eiro, mēs gada laikā netiešā veidā saņemam vienu eiro drošības jomā?!
Mēs gada laikā netiešā veidā saņemam vismaz desmit reižu lielāku summu... un dažāda veida nodokļos...
Arī par vienu otru normu šajos piedāvātajos Krimināllikuma grozījumos jāteic, ka man, ziniet, klausoties to, ko stāstīja Āboltiņas kundze... Var jau tam visam piekrist, bet - tikai ar pāris niansītēm... Kāpēc neviens netika saukts pie kriminālatbildības tad, kad mēs zaudējām daļu suverenitātes, iestādamies Eiropas Savienībā un NATO?! Kāpēc netika saukts pie atbildības neviens, kad notika aģitācija par pāreju uz eiro? Vai kāds būs saukts pie kriminālatbildības jau saskaņā ar šo redakciju, kad aktualizēsies jautājums par Eiropas Savienības liberalizāciju?
Likuma normām tomēr jābūt nevis deklaratīvām, bet absolūti skaidrām un saprotamām, tādām, kas skaidri pasaka, par ko un kādā veidā mēs gribam saukt kādu pie kriminālatbildības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?... Lūdzu!
S.Āboltiņa. Jā.
Paldies, Ādamsona kungs, par rūpēm par drošību. Es pilnīgi jums piekrītu.
Es vispirms jums atbildēšu par Eiropas Savienību un NATO: tomēr izlasiet Satversmi! Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā mēs grozījām konkrētus Satversmes pantus, ar kuriem daļu šīs kompetences mēs nodevām Eiropas Savienībai. Tā laika parlaments tos grozījumus ar divām trešdaļām balsu tieši tāpat arī pieņēma. Un gribu atgādināt arī to, ka pirms iestāšanās Eiropas Savienībā tika rīkots referendums, kurā sabiedrība, tātad Latvijas tauta, atbalstīja pievienošanos Eiropas Savienībai.
Bet nu atgriežos atpakaļ pie pamattēmas par drošību un šiem konkrētajiem grozījumiem. Jā, es pilnīgi piekrītu arī jums. Drošība... Tas jau nav viens likuma - Krimināllikuma - grozījums... Mūsu tiesībsargājošajām iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina to, lai mēs katrs varētu justies ikdienā droši, ir nepieciešami instrumenti, lai tās varētu to realizēt. Un, protams, piekrītu jums, ka viens no šiem instrumentiem ir atalgojums. Es gribu teikt... tiešām gribu teikt paldies parlamentam un Iekšlietu ministrijai par to, ka šī atalgojuma reforma tika realizēta un ka mēs runājam arī par cilvēkiem, kuri strādā uz robežas, par cilvēkiem, kuri glāba cilvēkus Zolitūdes traģēdijas laikā, par katru policistu, kurš katru dienu saskaņā ar saviem dienesta pienākumiem... kuram ir pienākums riskēt ar savu dzīvību, ja kāds no mums ir apdraudēts. Mēs spējām vismaz viņiem algas nedaudz palielināt.
Tas pats attiecas arī uz aprīkojumu. Tā ir otra lieta, ko mēs mēģinājām arī šīs valdības deklarācijā ierakstīt, un mēs turpināsim šo programmu, lai viņiem būtu ne tikai piemēroti zābaki, bet arī attiecīgs bruņojums un mūsdienām atbilstoša tehnika.
Tieši tāpat ir ar kiberdrošību. Tā ir ļoti absolūta prioritāte tām institūcijām un iestādēm, kas ar to strādā. Mēs to nevaram izdarīt vieni; mēs to darām, sadarbojoties ar mūsu NATO partneriem. Un, ticiet man, tā tiešām ir prioritāte.
Es gribu vēlreiz atgādināt: mēs šodien runājām par pensijām Ukrainā, kurā notiek karš. Krimā pensija ir apmēram 46 eiro. Es nezinu... Es neaicinu uz to, ka tajā brīdī, kad mums būs visi līdzekļi jāvelta kaut kam citam un mēs ar mūsu cilvēkiem nespēsim diskutēt par to, kā mēs palielinām pensijas... Un tiešām tas varbūt nav pietiekami, bet tieši pensionāri ir tie, kuri pirmie saprot un nekad neiebilst pret to, ka mēs papildu līdzekļus dodam drošībai. Paldies viņiem par šo izpratni!
Un kā viens no instrumentiem tiesībsargājošajām un drošības iestādēm ir vajadzīga arī atbilstoša likumdošana, lai tajā situācijā, ja šādi pārkāpumi ir, ja šie pārkāpumi ir atbilstoši jau pilnīgi citā līmenī, nekā tie ir bijuši varbūt 1999.gadā, lai viņiem būtu instrumenti, ar ko šādus pārkāpējus saukt pie atbildības. Un tas ir tas, ko mēs šodien piedāvājam! Un tieši tāpat mēs varam diskutēt vēl pusgadu vai gadu.
Manuprāt, tiešām neviens nešaubās par to arī Juridiskajā komisijā un Nacionālās drošības komisijā, ka šie grozījumi ir steidzami. Es vēlreiz saku - tiešām par tiem jādiskutē. Tajā ir... tas ir pietiekami plašs grozījums, pietiekami jauns, tie ir jauni regulējumi, normas.
Tātad mans piedāvājums ir tomēr atbalstīt pirmajā lasījumā, un pēc tam nosaukšu datumus, kuros var iesniegt priekšlikumus un turpināt par to diskutēt. Ja nebūs pietiekami diskutēts par šiem likuma grozījumiem, Juridiskā komisija lūgs šo termiņu pagarināt. Bet apšaubīt to, ka tie bija nepieciešami jau vakardien, manuprāt, ir diezgan nekorekti un diezgan bezatbildīgi attiecībā pret savas valsts drošību.
Tā ka Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
S.Āboltiņa. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.marts, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 7.aprīlī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.marts, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 7.aprīlī.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.aprīlim”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (VL-TB/LNNK).
Jā, godājamie kolēģi. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” līdz 2016.gada 29.aprīlim. Šādu Kultūras ministrijas lūgumu ir atbalstījusi Izglītības, zinātnes un kultūras komisija. Lūdzu arī jūsu atbalstu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.330/Lm12).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Steidzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicināt Saeimu piekrist apropriācijas pārdalei par summu 346 906 eiro no Finanšu ministrijas programmas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”. Pēc iepriekšējās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas veiksmīgās vizītes Ķīnā, kad tika nolemts izmantot tās iespējas, ko sniedz sadarbība ar Ķīnu un Kazahstānu gan ekonomikas, gan tranzīta jomā, ir pieņemts lēmums veidot specializēto atašeju papildu vietas Satiksmes ministrijā un padomnieka vietu Ārlietu ministrijā, lai šo sadarbību veicinātu. Tātad specializēto atašeju vietas izveidošana sadarbības nodrošināšanai ar Ķīnu un Kazahstānu no 2016.gada 1.marta ir 267 680 eiro un padomnieka vietas izveidošana Ārlietu ministrijā - 35 976 eiro.
Trešā pozīcija, kur šī nauda tiek pārdalīta, ir Tieslietu ministrijas budžeta programmai “Satversmes aizsardzība”, un tie ir 43 250 eiro. Jāpiebilst, ka apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo pārdali.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kas nāk no izpildvaras, klasiski parāda, kāda vieta tiek ierādīta Saeimai. Un man ir ļoti žēl, ka likumdevējs pats ļauj sev ierādīt tādu vietu, kurā Saeima nav diskusiju telpa par politiku, par to, kāda politika tiks realizēta. Nav diskusiju telpa par to, cik kvalitatīvi izpildvara strādā, jo a priori ir pieņemts, ka uzdot jautājumus ministriem un pat ierēdņiem komisijas sēdēs ir kaut kas nepieļaujams un var būt izpildvaru diskreditējošs, tā vietā, lai saprastu, ka šie jautājumi ļautu pieņemt kvalitatīvākus lēmumus arī izpildvarai.
Šis priekšlikums parāda arī to, kāda varbūt vairākumam Saeimā ir izpratne par to, kas deputātam ir jādara, - ka vienkārši tehniski jānobalso par sagatavotu priekšlikumu.
Mēs labi atceramies 2016.gada budžeta pieņemšanas procedūru: bija nevis izpratne par to, kā lemt un diskutēt, kur septiņi miljardi tiks novirzīti un kas šogad ar šādu budžetu tiks izdarīts, bet bija sajūsma par to, ka deputāti ir devuši savu “nozīmīgo” ieguldījumu, palīdzēdami iegādāties virkni interaktīvo tāfeļu vai izveidot vai salabot bērnu rotaļu laukumus.
Un, apspriežot šo konkrēto priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, atbildīgās ministrijas ierēdņi nespēj elementāri atbildēt, kāda ir mūsu transporta politika un ko mēs gatavojamies darīt Āzijas valstu virzienā, nespēj pat atbildēt uz jautājumu, kādi konkrēti uzdevumi būs jāpilda šiem diviem atašejiem.
Tas viss izskatās tā: ir apsveicami, ka Latvija varēs noorganizēt vienu sanāksmi, jo mēs protam sakārtot telpas, salikt ziedus vāzēs, paēdināt, izguldināt, sagaidīt un pavadīt viesus. Bet kas pēc tam no tā visa būs? Kā mēs šo pasākumu redzam mūsu kopējās transporta politikas ietvarā?
Un tāpēc, ka nespējam vienoties par vienu politiku ar konkrētiem mērķiem, diemžēl kārtējo reizi kaimiņi mūs apsteidz.
Mums ir liela priekšrocība - mums ir trīs ostas (salīdzinājumam: tikai viena osta ir Lietuvā) -, bet mēs nespējam šo trīs ostu politiku savienot kopā ar dzelzceļu, lai mēs būtu ieguvēji. Mēs kārtējo reizi esam zaudētāji, jo Lietuva pa šo laiku ir jau paspējusi vienoties ar tiem pašiem ķīniešiem, izveidot tranzīta koridoru, izveidot arī loģistikas centru. Un mēs Latvijā saņemsim no Lietuvas kravas, kas būs domātas Latvijai, nevis būsim tie, kas Latvijā sadala kravas visām pārējām valstīm.
Es vēlreiz ļoti, ļoti aicinu deputātus būt īstiem parlamentāriešiem un saprast, ka tā pamatmisija jeb viena no galvenajām misijām parlamentam ir uzraudzīt izpildvaru un panākt kvalitatīvas politikas realizāciju, prasīt šo kvalitatīvo politiku. Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” šo konkrēto apropriācijas pārdali neatbalstīs, jo mēs negribam būt vienkārši šādi tehniskie izpildītāji bez kvalitātes kontroles.
Un maza piebilde: arī tas ir nožēlojami, ka tad, kad tiek iesniegta informācija, var mierīgi atbildēt, ka, tā kā informācija ir klasificēta, parlamentam nav jāzina, kas tajā informācijā ir rakstīts; ka tā vietā, lai iesniegtu pareizi noformētu dokumentu, kā to prasa noteikumi par klasificēto informāciju, var aprobežoties ar atbildi: “Jums tas nav jāzina, jo šī informācija ir klasificēta!” Kādā vietā mēs sevi nostādām?! Un atkarībā no tā, kādā vietā mēs paši sevi nostādīsim, tā arī sabiedrība uztvers parlamentu.
Tā ka es aicinu jūs būt īstiem parlamentāriešiem!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Ronalds Reigans kādā savā runā reiz teica: “Valdība tērē kā piedzērušies jūrnieki.” Tas gan ir apvainojums jūrniekiem, jo viņi tērē savu naudu.
Satiksmes ministrija Ulda Auguļa pirmajā darba dienā nāca klajā ar šo tēriņa priekšlikumu: 267 tūkstoši - diviem ierēdņiem... Bez paskaidrojuma! Formāli paskaidrojums bija. Paskaidrojums bija vienā teikumā - rīkojuma teikumā. Tas teikums sākās šādi: “Nepieciešams iestrādāt budžetā...” Turpinājumā bija teikts: tādā un tādā programmā tādiem un tādiem atašejiem... Punkts! Un tas ir paskaidrojums, Brigmaņa kungs, - “Nepieciešams iestrādāt budžetā...”?!
Āboltiņas kundze, “Nepieciešams iestrādāt budžetā...”?! Parādnieka kungs, “Nepieciešams iestrādāt budžetā...”?!
Ja kāds padotais biznesā atļautos šādā veidā dot rīkojumu savam priekšniekam un nepamatot iecerētos tēriņus, ticiet man, tas padotais nekavējoties tiktu atlaists.
To, kā notiks šeit, kolēģi, - šeit, parlamentā, - tas ir mūsu ziņā.
Aicinu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Bondara kungs, ja mans padotais manā uzņēmumā tad, kad es biju uzņēmējs, atnāk pie manis ar priekšlikumu, kā jēgpilni ieguldīt naudu, lai no tā gūtu kādu ekonomisku labumu, tad tāds mans kolēģis vai tāds mans darbinieks saņem prēmiju un paaugstinājumu. Tā ir, Bondara kungs!
Un, ja jūs nespējat saskatīt aiz ieguldījuma jēgu, tad tā ir jūsu problēma, nevis citu.
Mēs šeit, parlamentā, vairākums esam uzticējuši... kā vairākums esam uzticējuši izpildvarai realizēt konkrētu politiku ar konkrētiem uzstādījumiem, kas ir ietverti Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un citos valstiskas plānošanas dokumentos. Mēs tos arī precizējam, koriģējam, ja nepieciešams, detalizēti izstrādājam un prasām izpildīt. Un viens no šiem uzstādījumiem ir tautsaimnieciskā izaugsme, ekonomiskais izrāviens. Un šajā sakarā sadarbība ar Ķīnu un Kazahstānu ir īpaši nozīmīga.
Kādā ziņā es jums piekrītu? Ka mums ir jāprasa no izpildvaras rezultāts. Un par to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs runājām, ka nepietiek vien atnākt ar prasību piešķirt papildu naudu, bet ir jāpamato, kādus rezultātus par šo naudu mēs iegūsim, precīzāk, ko mēs dabūsim atpakaļ, ieguldot naudu.
Tas gan ir taisnība, un tā tam ir jābūt. Tāpēc arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to tika spriests un tādi uzstādījumi tika doti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi.
M.Bondars (LRA).
Parādnieka kungs! Tā vietā, lai jūs no šīs augstās tribīnes pastāstītu par to jēgpilno ieguldījumu - šiem diviem ierēdņiem Kazahstānā un Ķīnā -, jūs mani mēģinājāt audzināt par to, kā jums negāja biznesā.
Ja jūs zinātu, ka Kazahstānā ir viens - precīzi viens! - ekonomiskā bloka pārstāvis no Latvijas, Pekinā arī ir viens un Šanhajā arī viens. Un tas rezultāts par nožēlu, man jāsaka, nav tāds, kā jūs minējāt savā aprakstā par prēmijas izsniegšanu.
Es jums varu teikt tā: ir tikai normāli, ka Sudrabas kundze, Bondara kungs un citi uzdod jautājumu Satiksmes ministrijai: “Nu kāds tad ir plāns vismaz 2016.gadam?” (Dep. I.Parādnieks: “Piekrītu! Es piekrītu!”) Ja jūs pareizi atceraties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi, tad Satiksmes ministrija šajā sēdē teica tā: “Ziniet, plāna nav, jo nav vēl darbinieka. Darbinieku pieņemsim tikai kaut kad martā vai aprīlī, kaut gan naudu pieprasījām no 1.marta.”
Parādnieka kungs, es saprotu, kāpēc jums negāja biznesā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Man liekas, būtu pareizi uzlikt arī pareizus akcentus.
Šodien mēs runājam par divām dažādām lietām. Viena lieta ir finansējuma nepieciešamība, lai vismaz atvērtu šīs divas vai trīs, vai četras štata vietas. Tā ir viena lieta.
Otra lieta ir pārvaldības efektivitāte.
Ja mēs atceramies ārlietu ministra ikgadējos ziņojumus šeit, Saeimā, no šīs tribīnes, Ķīnas un Kazahstānas tēma parādījās ne jau šodien vai vakar, bet krietni sen. Šodien Sudrabas kundze pareizi teica, ka Saeimā nav jābūt tikai pogu spiedējiem, bet... ka tiešām šīs lietas būtu jāplāno laikus, jāaizstāv laikus, formējot un plānojot budžeta izdevumus.
Tāpēc šeit ir jāņem vērā divas lietas: protams, ka tā apropriācija ir nepieciešama, lai risinātu šo jautājumu, bet tās metodes, ar kurām tas tiek realizēts, neder nevienam un, es domāju, nederēs arī nākotnē.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo lietu, bet no Saeimas puses izteikt arī zināmu piezīmi Ministru kabinetam par to, ka tā rīkoties, nu, maigi sakot, ir nesmuki.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Dārgais Bondara kungs! Manu 1993.gadā veiksmīgi uzsākto biznesu sekmīgi turpina mans vecākais dēls. Un es varētu daudz jums stāstīt par to, cik un kādi sasniegumi tur ir gūti, bet jūs varat arī paskatīties - jūs varat paskatīties arī pēdējā gada datus.
Bet jūs ko varētu pastāstīt? Cik veiksmīgi jums ir gājis “Latvijas Krājbankā”, un kā tas ir rezultējies? (Dep. M.Bondars: “Ļoti veiksmīgi! Ļoti!”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs ko piebildīs?
I.Parādnieks. Vairs nav ko piebilst. Tikai aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.330/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.331/Lm12).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Aicinu atbalstīt arī šo apropriāciju, kas ir 780 tūkstošu apmērā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogrammas “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti”.
Pārdale tiek veikta, lai nodrošinātu valsts atbalstu par bērnu no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem pakalpojumus pie privātā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja.
Paskaidrošu, ka pagājušogad, pieņemot 2016.gada budžetu, mēs atvēlējām 2,3 miljonus šai programmai tad, kad gada beigās bija skaidrs, cik pašvaldības finansēs un kādā apjomā finansēs šo nodrošinājumu no savas puses, lai tādā pašā apjomā, kādā tas bija plānots, varētu šo valsts kopējo atbalstu sniegt līdz mācību gada beigām. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķina, pietrūka vēl 880 tūkstošu. Sakarā ar to tika pieņemts lēmums, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija meklēs papildu resursus šīs naudas piešķiršanai. 100 tūkstošus piešķīra Izglītības un zinātnes ministrija, kura atrada šādas iespējas pārdalīt līdzekļus savā resorā, un šie 780 tūkstoši nāk no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriāciju.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” atbalstīs šo apropriāciju, jo, protams, nevar ciest ģimenes un bērni, kuriem ir jāsaņem valsts atbalsts, tikai tāpēc, ka varbūt ir nekvalitatīva politikas veidošana un līdzekļu plānošana. Taču es arī gribu nedaudz parunāt par to pirmo avotu... par to, kas ir šie emisijas kvotu izsoles instrumenti, un par to, ka tas ir piemērs tam, ko Parādnieka kungs teica, - ka ir taču visas politikas apstiprinātas un atliek tikai tās veiksmīgi realizēt. Taču šajā instrumentā līdzekļi jau gadiem ilgi netiek nekādā veidā izmantoti. (Dep. V.Spolītis: “Nē, tā gan nav taisnība!”) Tikpat kā neviens projekts nav realizēts. Un, kā jūs atceraties, katru gadu, arī pagājušogad, regulāri izpildvara prasīja no šīs programmas pārdalīt līdzekļus uz citu programmu. Kā jūs droši vien zināt, ir vairāki instrumenti, ir arī šis emisijas kvotu instruments, bet tieši šis instruments ir tas, kurš galīgi nesekmīgi tiek realizēts. Un, protams, atbalsts ģimenēm nav nekādā veidā saistīts ar energoefektivitātes projekta realizāciju. Tas vēl vienu reizi parāda, ka faktiski tā ir budžeta deficīta radīšana, jo šie līdzekļi ir izmantojami tikai konsekventi ar energoefektivitāti saistītiem projektiem.
Un te būtu atkal vietā jautājumi izpildvarai: kas ir darīts vairāku gadu garumā un kāpēc? Neviens projekts nav... tikpat kā neviens projekts nav realizēts, lai arī gan mājsaimniecības, gan bizness, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, izmantojot šos līdzekļus, padarītu ēku apsildi ekonomiskāku, jo šeit ir programmas, kas ir paredzētas, ka tieši biomasu izmanto kā enerģijas avotu un līdz ar to tātad gan stimulētu ekonomiku, gan arī taupītu tur, kur tas būtu iespējams.
Un vēlreiz saku - mēs šo priekšlikumu atbalstām, bet man ir ļoti žēl, ka atkal, kārtējo reizi uzdodot jautājumus, nav diskusijas par to, kāpēc politika netiek realizēta, kāpēc netiek sasniegti mērķi, kas bija uzstādīti. Un vēl vienu reizi pierādījās, ka iesniegtais budžets parlamentā ar atrunām, ka politiku un rezultātus mēs iesniegsim pēc diviem mēnešiem, pat tad, kad ir uzrakstīti šie budžeta paskaidrojumi, arī šodien, kādi tie ir izlasāmi Vides un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā, absolūti neatbilst tam, kas faktiski par šiem līdzekļiem šajā programmā tiek darīts. Man ir ļoti žēl, ka izpildvarai ļauj šādi tik ciniski un vienaldzīgi izturēties pret nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Ziņotājs neko piebilst nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.331/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
2015.gada 5.novembrī Saeima saņēma 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par ceļiem bez bedrēm”, kurā Saeimai izteikts šāds ierosinājums: 1) ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai un akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzturēšanai; 2) izveidot atsevišķu fondu, kurā ienāk visa transporta nodevu nauda un degvielas akcīzes nodokļa nauda; 3) šo fondu uzdot pārvaldīt Satiksmes ministrijai.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.4 panta pirmo daļu 2015.gada 19.novembrī iesniegums tika nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai.
2.decembrī komisija sarīkoja pirmo sākotnējās izvērtēšanas sēdi, uz kuru tika uzaicināts iesnieguma autors.
Autors pamatoja iesniegumā pausto prasību ceļu nodokli pievienot degvielas cenai. Tas radītu nelielas izmaiņas degvielas cenas kāpumā, taču tādējādi tiktu uzlabota nodokļu sistēma. Piemēram, kaimiņvalstīs ir likums, kas noteic, ka ceļu nodokli maksā atkarībā no braukšanai patērētā degvielas daudzuma. Akcīzes nodokli ieteicams novirzīt atsevišķā, ceļiem paredzētā fondā. Ja būtu šāds atsevišķs fonds, tad līdzekļus varētu izmantot ceļu remontam.
Kā vienu no negatīvajiem faktiem autors minēja to, ka, piemēram, Latvijā visas autostāvvietas ceļa malās jeb tā saucamās kabatas ir aizvērtas ciet. Nav kārtīgu atpūtas vietu, kas būtu aprīkotas ar atkritumu tvertnēm. Bet, ja ir, tad tās parasti ir pilnas. Piebāztās tvertnes pieder pašvaldībām, kurām nepietiek finansējuma atkritumu aizvākšanai.
Komisija iesnieguma izvērtēšanu turpināja 20.janvārī. Sēdē piedalījās un viedokļus izteica Satiksmes ministrijas, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”, biedrības “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto””, Latvijas Motokluba asociācijas, valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs”, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi”, valsts akciju sabiedrības “CSDD” pārstāvji.
Satiksmes ministrijas pārstāvji salīdzināja finansējumu autoceļiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šā finansējuma piesaisti ceļu lietotāju maksājumiem. Viņi informēja, ka Lietuvā finansējums ceļiem tiek piešķirts no akcīzes nodokļa degvielai. Lietuvā ir reģistrēto kravas auto nodeva, ieņēmumi no eirovinjetes, ar radariem fiksēto pārkāpumu sodi, negabarīta transportlīdzekļu nodeva. Savukārt Igaunijā līdz 2015.gadam to veidoja 75 procenti no akcīzes nodokļa degvielai un Eiropas Savienības finansējums, 10 procenti, tika pašvaldībām. Latvijā no 2004.gada autoceļu fonds pastāv tikai kā nosaukums. Vienīgais likumā iezīmētais finansējuma avots ir eirovinjete. Ieņēmumi no tās pagājušajā gadā bija 18 miljoni eiro, taču tie tiek novirzīti tikai valsts galvenajiem autoceļiem. Saskaņā ar likumu aptuveni 25 procenti kā mērķdotācija tiek iedalīti pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanai un būvei. 2016.gadā tie ir tikai 48 miljoni eiro.
No 1994.gada līdz 2004.gadam pastāvēja valsts autoceļu fonds, no kura budžeta līdzekļi tika novirzīti tikai autoceļiem. Pēdējos 20 gadus valstī nepietiek budžeta līdzekļu autoceļu uzturēšanai un remontam. Šobrīd autoceļu segums ir sliktā stāvoklī, un tas turpina strauji pasliktināties. Nepieciešamais finansējums valsts autoceļiem ir vairāk par 400 miljoniem eiro, pat 500 miljoni gadā. 2015.gadā tika veikti darbi par 268 miljoniem eiro. Šogad plāno par 320 miljoniem eiro, no kuriem 49 miljoni ir dotācija pašvaldību ceļiem.
Lielākā problēma ir tā, ka valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam netiek pildīta, jo valsts finansējums ir nepietiekams. 2014. un 2015.gadā deficīts bija 330 miljoni eiro, un tāpēc palika nesalaboti programmā iekļautie 1100 kilometri ceļu. Valsts budžetā ir nepieciešams 151 miljons 100 eiro, lai realizētu programmu attiecībā uz valsts vietējiem ceļiem. Lai saglabātu valsts autoceļu tīklu labā braukšanas kvalitātē un drošības līmenī, katru gadu tā uzturēšanā un periodiskā atjaunošanā nepieciešams ieguldīt 673 miljonus eiro. Kopš 1991.gada valsts autoceļiem ir uzkrājies remontdarbu deficīts aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
“Latvijas ceļu būvētājs” pauda viedokli, ka fondu ir nepieciešams atjaunot. Pārstāvji atgādināja, ka pirms vēlēšanām deputāti ar sabiedriskajām organizācijām parakstīja vienošanos par valsts autoceļu fonda atjaunošanu, bet šī vienošanās nav pildīta. Atjaunotais fonds ļautu ceļu lietotāju samaksātos septiņus nodokļus un nodevas novirzīt ceļu remontiem, lai turpmāk katru gadu nebūtu jāzaudē aptuveni 860 miljoni eiro, braucot pa sliktiem ceļiem.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis norādīja, ka arī tas vieglo auto nodoklis, kuru iekasē CSDD, uzreiz tiek pārskaitīts valsts budžetā. Latvija ir vienīgā valsts, kurā darbojas sistēma, saskaņā ar kuru, veicot tehnisko apskati, raugās, vai nodoklis par iepriekšējiem gadiem ir samaksāts.
Latvijas Autopārvadātāju asociācijas pārstāvji norādīja, ka Latvijas tranzītceļi kopumā ir sliktā stāvoklī, kas pēdējo gadu laikā nav uzlabojies salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Lauku ceļi arī ir ļoti sliktā stāvoklī. Turklāt katrs kravas auto dažādos nodokļos samaksā aptuveni 10-15 eiro dienā. Asociācijas pārstāvji uzskata, ka ceļu sakārtošanā ir jābūt ilgtspējīgam modelim un tagad būtu pēdējais laiks investēt ceļu sakārtošanā, lai Latvijā turpinātos uzņēmējdarbība, lai notiktu kravu pārvadājumi, un tā tālāk.
Motoklubu pārstāvji kā vienu no galvenajiem faktoriem, kam būtu jāpievērš uzmanība, minēja cilvēku drošību uz ceļiem. Motobraucēji kā neviens cits izjūt ceļa kvalitāti. Viņi braukšanu ar motociklu pa grants ceļiem Latvijā salīdzināja ar piedalīšanos Dakaras rallijā, jo motocikls tiek ļoti mētāts. Motoklubu pārstāvji norādīja arī uz šādu faktu: ja vienam cilvēkam pieder divi transportlīdzekļi, piemēram, motocikls un automašīna, nodoklis jāmaksā par abiem, lai gan vienlaikus ar abiem braukt nevar. Viņi norādīja, piemēram, arī uz to, ka veci cilvēki neizmanto automašīnu tik bieži kā citi, taču nodoklis viņiem tāpat ir jāsamaksā par visu gadu. Pareizāk būtu, ja maksātu vairāk tas, kurš vairāk brauc, nevis otrādi. Nobeigumā viņi norādīja, ka pareizāk būtu autoceļiem paredzēto finansējumu iekasēt vienuviet un tad lemt, cik tērēt.
Izvērtējusi Latvijas pilsoņu prasības un visu saņemto informāciju, komisija secināja, ka šajā jautājumā ir nepieciešams padziļināts pētījums. Līdz ar to komisija 2016.gada 24.februārī vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu par 10 435 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu un nolēma uzdot Ministru kabinetam veikt Baltijas valstīs par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma salīdzinošo izvērtējumu, kā arī sagatavot un līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļu lietošanas intensitātei.
Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Patiešām ir liels prieks, ka komisija veica tik plašu izvērtējumu, un faktiski jau to analīzi mēs varējām dzirdēt, - Orlova kungs jau visu izstāstīja. Līdz ar to ir jautājums: ko mēs gaidīsim tos sešus mēnešus no valdības, kādu analīzi mēs vēl gribam sagaidīt? Faktiski viss jau ir skaidrs.
Pirmkārt, paldies šīs iniciatīvas autoriem un, protams, arī paldies portālam ManaBalss.lv, kas nodrošināja iespēju savākt vajadzīgos parakstus. Es tikai gribu atgādināt, ka arī manis pārstāvētā frakcija, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, jau vairākkārt ir piedāvājusi atteikties no transportlīdzekļu obligātās nodevas un šos līdzekļus iegūt no akcīzes nodokļa, attiecīgi degvielai nedaudz paceļot cenu. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts gan atsevišķā likumprojektā, gan budžetā.
Bet tomēr, koalīcijas deputāti, man jums patiešām ir lūgums: pajautāt saviem radiem, kaimiņos dzīvojošiem cilvēkiem, kā viņi domā, kā viņi labāk būtu ar mieru maksāt nodokļus - maksāt par degvielu dažus centus vairāk vai tomēr katru gadu maksāt šīs summas par auto neatkarīgi no tā, cik bieži to izmanto. Un Orlova kungs jau pieminēja...
Un, ņemot vērā to, ka Zariņa kunga te nav un jūsu uzmanība šobrīd arī ir pavisam jau tāda pašķidra, es jums izstāstīšu anekdoti.
Latvietis prasa lietuvietim: “Kāpēc pie jums ceļi vienmēr tomēr labāki nekā pie mums Latvijā?” Uz ko lietuvietis atbild: “Zini, to naudu, ko mēs iekasējam nodokļos, mēs vispirms ieguldām ceļos un pārējo sadalām. Latvijā ir otrādi: jūs sadalāt un pēc tam to, kas paliek pāri, ieguldāt ceļos.”
Ceru, ka šis process, kurš tagad tiek paildzināts vēl par sešiem mēnešiem, pats nekļūs par anekdoti.
Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu vismaz šādā redakcijā un uz nākamā gada budžetu - ja ne vēlāk, tad uz nākamā gada budžetu! - aicinu patiešām šo sistēmu sakārtot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Godātie deputāti! Sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet šodien ir paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, un vēlos jūs informēt, ka saistībā ar deputātu Zariņa, Urbanoviča, Orlova, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Tātad atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu notiks šodien pulksten 17.00.
Deputāti Šimfa, Mežeckis, Platpers, Balodis un Meija ir iesnieguši jautājumu “Par valsts budžeta izpildi”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
Deputāti Šimfa, Mežeckis, Platpers, Balodis un Meija ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministram Guntim Belēvičam.
Deputāti Dainis Liepiņš, Bondars, Ruks, Šics un Bite ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem”, ko nododam atbildes sniegšanai tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādinu, ka 15 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām paredzēta Latvijas simtgades darba grupas sanāksme.
Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Šodien Eiropas lietu komisijas sēde nenotiks, un darba kārtības jautājumu, ko bija paredzēts skatīt šodien, mēs skatīsim rīt pulksten 9.00.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (NSL).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā paziņoju, ka Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 14.40 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu locekļi! Tūlīt notiks sanāksme Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Inese Laizāne... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Artūrs Rubiks, Edvīns Šnore, Ivars Zariņš, Mihails Zemļinskis... ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 11. sēde
2016. gada 3. martā
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai” (Nr. 334/Lm12) (Dok. Nr. 1883) |
|
| Ziņo | - dep. V.Orlovs |
| Debates | - dep. V.Kalnozols |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 507/Lp12) (Dok. Nr. 1856, 1856A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 508/Lp12) (Dok. Nr. 1857, 1857A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 514/Lp12) (Dok. Nr. 1881) |
|
| Priekšlikumi | - dep. V.Agešins (pret) |
| - dep. S.Āboltiņa (par) | |
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts “Par tiesībsarga apstiprināšanu” (Nr. 317/Lm12) (Dok. Nr. 1823, 1823Balsojums1, 1823Balsojums2) |
|
| Ziņo | - dep. I.Laizāne |
| Tiesībsarga vēlēšanas | |
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums (protokols nr. 14) | |
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Paziņojums | |
| - dep. R.Rubiks | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
| Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums (protokols nr. 15) | |
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts “Par Līgas Biksinieces - Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 332/Lm12) (Dok. Nr. 1879) |
|
| Ziņo | - dep. V.Agešins |
| Lēmuma projekts “Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 333/Lm12) (Dok. Nr. 1880) |
|
| Ziņo | - dep. V.Agešins |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 507/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1856, 1892) |
|
| Ziņo | - dep. A.Barča |
| Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 287/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1847) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 115/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1849) |
|
| Ziņo | - dep. J.Šulcs |
| Likumprojekts “Grozījums Politisko partiju likumā” (Nr. 116/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1850) |
|
| Ziņo | - dep. J.Šulcs |
| Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 117/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1851) |
|
| Ziņo | - dep. J.Šulcs |
| Par balsošanas motīviem | - dep. R.Balodis |
| Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 438/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1854) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 439/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1855) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 111/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1861) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Energoefektivitātes likums” (Nr. 270/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1862) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Debates | - dep. E.Cilinskis |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 485/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1692, 1838) |
|
| Ziņo | - dep. I.Parādnieks |
| Debates | - dep. J.Viļums |
| Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 503/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1776, 1839) |
|
| Ziņo | - dep. M.Bondars |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 10A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 317/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1858) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 14, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 318/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1859) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 13, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” (Nr. 320/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1860) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” (Nr. 474/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1863) |
|
| Ziņo | - dep. E.Cilinskis |
| Debates | - dep. M.Šics |
| - dep. V.Orlovs | |
| - veselības ministrs G.Belēvičs | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. H.Abu Meri | |
| - dep. I.Pimenovs | |
| - dep. S.Šimfa | |
| - dep. E.Cilinskis | |
| - dep. E.Cilinskis | |
| - dep. V.Orlovs | |
| - veselības ministrs G.Belēvičs | |
| Likumprojekts “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā” (Nr. 494/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1734, 1874) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 508/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1857) |
|
| Ziņo | - dep. J.Upenieks |
| Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 514/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1881) |
|
| Ziņo | - dep. S.Āboltiņa |
| Debates | - dep. J.Ādamsons |
| Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016. gada 29. aprīlim” (Nr. 329/Lm12) (Dok. Nr. 1872) |
|
| Ziņo | - dep. I.Rībena |
| Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 330/Lm12) (Dok. Nr. 1877) |
|
| Ziņo | - dep. I.Parādnieks |
| Debates | - dep. I.Sudraba |
| - dep. M.Bondars | |
| - dep. I.Parādnieks | |
| - dep. M.Bondars | |
| - dep. S.Dolgopolovs | |
| - dep. I.Parādnieks | |
| Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 331/Lm12) (Dok. Nr. 1878) |
|
| Ziņo | - dep. I.Parādnieks |
| Debates | - dep. I.Sudraba |
| Lēmuma projekts “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību” (Nr. 328/Lm12) (Dok. Nr. 1853) |
|
| Ziņo | - dep. V.Orlovs |
| Debates | - dep. J.Viļums |
| Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu | |
| Informācija par deputātu S.Šimfas, R.Mežecka, A.Platpera, R.Baloža un A.Meijas jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts budžeta izpildi” (Nr. 122/J12) | |
| Informācija par deputātu S.Šimfas, R.Mežecka, A.Platpera, R.Baloža un A.Meijas jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai” (Nr. 123/J12) | |
| Informācija par deputātu D.Liepiņa, M.Bondara, J.Ruka, M.Šica un I.Bites jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem” (Nr. 124/J12) | |
| Paziņojumi | |
| - Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece | |
| - dep. L.Čigāne | |
| - dep. S.Šimfa | |
| - dep. S.Āboltiņa | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 03.03.2016 09:02:40 bal001
Par - 77, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (330/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 03.03.2016 09:03:42 bal002
Par - 85, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (331/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 03.03.2016 09:04:57 bal003
Par - 69, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 03.03.2016 09:13:12 bal004
Par - 61, pret - 21, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu. Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai (334/Lm12)
Datums: 03.03.2016 09:17:35 bal005
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola krimināllietas turpmākai iztiesāšanai (334/Lm12)
Datums: 03.03.2016 09:26:59 bal006
Par - 72, pret - 1, atturas - 22. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 03.03.2016 10:41:48 bal007
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm (atkartots balsojums).
Balsošanas motīvs: Par tiesībsarga apstiprināšanu (317/Lm12)
Datums: 03.03.2016 12:04:23 bal008
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Balsošanas motīvs: Par tiesībsarga apstiprināšanu (317/Lm12)
Datums: 03.03.2016 12:07:11 bal009
Par - 69, pret - 21, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 03.03.2016 12:08:44 bal010
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Līgas Biksinieces - Martinovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (332/Lm12)
Datums: 03.03.2016 12:09:44 bal011
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Helmuta Brasova atbrīvošanu no Cēsu rajona tiesas tiesneša amata (333/Lm12)
Datums: 03.03.2016 12:12:01 bal012
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (507/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:12:30 bal013
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (507/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:14:06 bal014
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (287/Lp12), 3.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:15:06 bal015
Par - 57, pret - 7, atturas - 29. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (115/Lp12), 3.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:15:57 bal016
Par - 62, pret - 23, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Politisko partiju likumā (116/Lp12), 3.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:16:44 bal017
Par - 56, pret - 9, atturas - 30. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (117/Lp12), 3.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:22:01 bal018
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (438/Lp12), 3.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:23:10 bal019
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (439/Lp12), 3.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:24:21 bal020
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (111/Lp12), 3.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:31:43 bal021
Par - 78, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Energoefektivitātes likums (270/Lp12), 3.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:38:55 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (485/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:40:32 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (503/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:45:11 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 10A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai (317/Lp12), 2.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:48:04 bal025
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 14, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai (318/Lp12), 2.lasījums
Datums: 03.03.2016 12:50:41 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Gustava Zemgala gatvē 13, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai (320/Lp12), 2.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:21:26 bal027
Par - 49, pret - 13, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (474/Lp12), 2.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:24:33 bal028
Par - 66, pret - 2, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (474/Lp12), 2.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:26:24 bal029
Par - 78, pret - 4, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (474/Lp12), 2.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:27:52 bal030
Par - 81, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā (494/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:28:17 bal031
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā (494/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:29:57 bal032
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (508/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:42:56 bal033
Par - 70, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:55:00 bal034
Par - 71, pret - 1, atturas - 17. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (514/Lp12), 1.lasījums
Datums: 03.03.2016 13:56:33 bal035
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.aprīlim (329/Lm12)
Datums: 03.03.2016 14:10:33 bal036
Par - 76, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (330/Lm12)
Datums: 03.03.2016 14:15:21 bal037
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (331/Lm12)
Datums: 03.03.2016 14:27:27 bal038
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību (328/Lm12)