Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas trešā sēde
2016.gada 7.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 7.aprīļa sēdi.
Godātie deputāti! Es aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi!
Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem tajā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Muitas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr.516/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 9.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, iekļaujot to Saeimas šā gada 21.aprīļa sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ineses Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Purvciema ielā 4, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 12, atturas - 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Bondara, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Jura Viļuma un Daiņa Liepiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Kolēģes! Kolēģi! Vai naudas atmazgāšana var notikt bez valsts amatpersonu tiešas vai netiešas iesaistes? (Starpsauciens: “Var!”; dep. L.Čigāne: “Pastāsti!”) Var! Var notikt. Bet sakiet, lūdzu, - vai naudas atmazgāšana tik ilgi un tik lielos apmēros var notikt bez valsts amatpersonu tiešas vai netiešas iesaistes? (Starpsaucieni: “Nevar!”) Nē, nevar.
Tad, kolēģi, sakiet, lūdzu, - kādēļ Finanšu ministrija, ierosinot bargākus sodus par naudas atmazgāšanu, tos attiecina tikai uz privātpersonām, bet amatpersonām atstāj tikai ordeņus un prēmijas? Es uzskatu, ka iesaistīto amatpersonu sodam par šāda veida noziegumiem ir jābūt bargākam un iesaistītajām amatpersonām ir jānes lielāka atbildība nekā privātpersonām.
Tādēļ ir iesniegti šie likuma grozījumi, un tādēļ lūgums, kolēģi, šos likuma grozījumus atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Vispirms par anotāciju. Par dažām lietām, ko mēs varam redzēt tekstā. Ir korekti norādīts, ka OECD sava ziņojuma 106.punktā norādījusi, ka sods par naudas atmazgāšanu ir neatbilstošs. Taču tas nenozīmē, ka ir problēma ar likumu. Uzmanīgi lasot tekstu, var saprast, ka ir problēma ar soda piemērošanu. Proti, likuma normas paredz bargu atbildību, bet tiesa sodu nepiemēro. Līdz ar to, grozot Krimināllikumu, atrisināt problēmu diez vai ir iespējams.
Tālāk ir interesanti. Kā jūs varat redzēt, autori ir norādījuši, ka Kredītiestāžu likumā ir palielināta atbildība privātpersonām, bet nav pietiekamas atbildības amatpersonām.
Es saprotu, ka ne visi kolēģi strādā ar Krimināllikumu, bet man gribētos tomēr ticēt, ka cilvēki saprot, ka arī amatpersona ir cilvēks. Un, ja amatpersona ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu - piemēram, izvarošanu, naudas atmazgāšanu, zādzību -, tad arī viņu sauc pie kriminālatbildības. Proti, mums nav tagad tādas situācijas, ka amatpersonai atbildības nav, bet var sodīt tikai cilvēku, kuram nav attiecīgā statusa. Ja amatpersona izdara noziedzīgu nodarījumu, viņu sauc pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un soda par nodarījumu, ko viņa izdarījusi. (Dep. M.Bondars: “Piemēri!”) Proti, tas nozīmē, ka gadījumā, ja cilvēks izdara pārkāpumu, viņam piemērojams sods pēc diviem pantiem.
Ko piedāvā Bondara kungs un pārējie autori? Ierakstīt likumā, ka divi panti vairs nav vajadzīgi. Proti, ja pantā ir speciālā pazīme, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi amatpersona, tad turpmāk cilvēku sodīsim tikai saskaņā ar vienu pantu. Un te ir liela... interesanta lieta, pretruna (Dep. M.Bondara starpsauciens.): autors norāda, ka grib palielināt sodu, bet faktiski ir piedāvāts sodu samazināt. Jo, ja piespriests sods par vienu un par otru nodarījumu, tad, saskaitot sodus, sanāk vairāk, nekā Bondara kungs piedāvā. (Dep. M.Bondara starpsauciens.) Jautājums: kāds ir nolūks? Vai tiešām jums ir zināmas amatpersonas, kuras ir izdarījušas attiecīgus nodarījumus, kurām draud atbildība, un ir nolūks tās pasargāt no atbildības? Es ļoti šaubos, ka tā ir.
Es, lasot anotāciju, sapratu - jūs norādāt, ka ir notikušas konsultācijas ar vēlētājiem. Tas ir ļoti labi, bet ir arī ļoti svarīgi, lai jūs konsultētos ar cilvēkiem, kuri strādā ar Krimināllikumu.
Mums ir Latvijas Universitātes profesori, kuri jums var... kuri noteikti neatteiks un var sniegt palīdzību saistībā ar attiecīgās normas piemērošanu.
Ir arī ļoti interesants piedāvājums, kas mani ļoti mulsināja. Proti, Krimināllikuma 88.1 pantā, par kuru jūs nerunājāt, bet kuru piedāvājat grozīt, ir paredzēta atbildība par terorisma finansēšanu. Tur nav rakstīts, ka amatpersonu... Ikvienu cilvēku var saukt pie atbildības. Un par to ir paredzēts sods - mūža ieslodzījums. Jūs piedāvājat papildināt pantu ar trešo daļu un samazināt sodu līdz 20 gadiem. Jautājums: kāds ir jūsu mērķis? Tagad sods ir mūža ieslodzījums. Kāpēc jūs piedāvājat samazināt sodu? Tā nedrīkst darīt, Bondara kungs! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Intam Dālderim šā gada 31.martā”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Inta Dāldera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.martā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ineses Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 6.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalsta minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Inesi Bērziņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Likumprojekts paredz papildināt sarakstu, kurā iekļautas narkotiskās un psihotropās vielas, ar jaunām kaitīgām vielām.
Ir saņemti divi priekšlikumi.
1. ir veselības ministra Belēviča kunga priekšlikums, kas attiecas uz pirazola-3-karbonilatvasinājumiem. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Un 2.priekšlikums paredz papildināt sarakstu ar vēl vienu jaunu vielu grupu - pirazola-5-karbonilatvasinājumiem. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, trešais lasījums
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.
V.Skujiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Uz trešo lasījumu ir iesniegti divi priekšlikumi. Abi tie ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi.
1.priekšlikums paredz papildināt 18.1 panta trešo daļu pēc vārdiem “kuru izvešanai” ar vārdiem “vai pagaidu izvešanai”. Lūdzu neiebilst pret šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. Un 2.priekšlikums ir līdzīgs 1.priekšlikumam. Proti, ir ierosināts vārdus “priekšmetu izvešanai” papildināt ar vārdiem “vai pagaidu izvešanai”.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā”.
Otrajam lasījumam komisijā esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Šis priekšlikums, kas ir no Saeimas Juridiskā biroja, paredz aizstāt visā likuma tekstā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””. Par šo priekšlikumu mēs komisijā esam diskutējuši, esam apsprieduši un vienojušies par to, ka mēs to atbalstām. Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Jā, kolēģi. Konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz 12.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu, kurš sākotnēji paredzēja zemessargiem iespēju uz laiku aizvietot Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrus.
Kopumā ir saņemti 13 priekšlikumi.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Jā.
1.priekšlikums. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ķirsis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti. Tātad ar šo priekšlikumu likumā tiek iekļauts veids, kas... izkristalizējās no Satversmes tiesas sprieduma, proti, kāda informācija maksātnespējas administratoriem, kuri ir advokāti, deklarācijā ir jāsniedz un kāda - nav. Tātad šeit ir paredzēta tieši kārtība.
Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. Un 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. Tātad visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
V.Ķirsis. Šā gada 14.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Muitas likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labrīt, godātie kolēģi! Pašreiz spēkā esošais Muitas likums ir pieņemts 1997.gadā, balstoties uz Eiropas Padomes 1992.gada regulu, kura nosaka Kopienas Muitas kodeksa izveides kārtību.
2004.gadā daudzi normatīvie akti muitas jomā mainījās, jo Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Visnotaļ būtiski grozījumi tiek ieviesti līdz ar 2013.gada 9.oktobrī pieņemto jauno Eiropas Savienības Muitas kodeksu, kurš faktiski stāsies spēkā šī gada 1.maijā. Līdz ar to daudzas likuma normas, kuras ir pieņemtas, kā es jau teicu, 1997.gadā, ir būtiski novecojušas un izdarīt tajās kādas korekcijas nav lietderīgi. Tāpēc ir izstrādāts jauns Muitas likums, kurā ņemti vērā visi šie apstākļi.
Varbūt gana ilgstošs ir bijis šis saskaņošanas process ar nozares pārstāvjiem, lai likumprojekts iegūtu tādu formu, kuru varētu skatīt Saeimas sēdē, un par to mēs komisijā arī daudz diskutējām, jo Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts Saeimā iesniegts vien 24.martā, un iesniedzēji lūdz pieņemt to steidzamības kārtībā, lai likums stātos spēkā tajā pašā laikā, kad attiecīgā regula, tas ir, 1.maijā.
Komisijā mēs par to diskutējām un nospriedām, ka tā nav cienīga kārtība - pieņemt jaunu likumu divos lasījumos. Kopā ar nozares pārstāvjiem, konkrēti ar Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas pārstāvjiem, mēs vienojāmies, nonācām pie kopsaucēja, ka pieņemsim tomēr trijos lasījumos, tā, lai 20.maijā būtu šī likumprojekta pieņemšana trešajā jeb galīgajā lasījumā un jūnija pirmajās dienās likums stātos spēkā.
Tā kā šī vienošanās ir panākta, es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Muitas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.aprīlim.
Godātie kolēģi! Deputāti Gaidis Bērziņš, Imants Parādnieks, Romāns Naudiņš, Raivis Dzintars un Jānis Dombrava lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi, un mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Šis likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekš jau pirmajā lasījumā apstiprināto jauno Muitas likumu. Tā kā tur būs korekcijas, nepieciešams salāgot to ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Tur ir divi nelieli labojumi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Tieši tāpat kā jaunajam Muitas likumam, arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 18.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.aprīlim.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā ir 34 deputātu iesniegts lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.
Iesniedzēju vārdā - deputāts Ringolds Balodis.
Piecas...
R.Balodis (NSL).
Vai es varu lūgt papildu laiku uzreiz?
Sēdes vadītāja. Divas minūtes.
R.Balodis. Divas minūtes.
Sēdes vadītāja. Tātad kopā septiņas minūtes.
R.Balodis. Paldies.
Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana Latvijā ir viens no retajiem instrumentiem, patiesībā - vienīgais instruments, ar ko Saeimas mazākums var ietekmēt parlamenta, valdības un tātad arī visas valsts virzību.
Pieprasījumu komisija ir pozīcijas rokās. Ministri un premjers bieži vien pat neierodas atbildēt uz deputātu jautājumiem un vien pasmejas par kārtējiem jautājumiem. Likumprojektu iesniegšana parlamenta izskatīšanai praktiski vienmēr beidzas ar noraidītiem opozīcijas priekšlikumiem.
Konstruktīvs opozīcijas darbs būtībā nav iespējams Latvijas parlamentā. Tas Latvijas situāciju padara unikālu un izraisa blakusparādības, kas rada kaitējumus valstij. Piemēram, politiskais kartelisms un lobisms ir tiešas sekas šim procesam.
Komisijas nosaukums ir pagarš, taču ieturēts Latvijas parlamentārās prakses stilā: darbības virsuzdevums, uzdevums un pilnvarojums ir ietverts vienā milzu teikumā. Tāpēc daļa kolēģu, likdami lielas cerības uz šo izmeklēšanu, ierosina šo komisiju dēvēt par valsts izzagšanas izmeklēšanas komisiju.
Es kā idejas iniciators komisiju drīzāk nosauktu saīsinātā versijā, vadoties pēc pirmajiem trim galvenajiem virzieniem. Tātad tā būtu Parlamentārās izmeklēšanas komisija korupcijas, lobēšanas un organizētās noziedzības lietās.
Komisijas rašanās ir parlamentārās cīņas rezultāts, un tās izveidošana ir skaidrs apliecinājums Saeimas ārkārtīgi vājajai parlamentārajai kontrolei, ko pastāvīgās komisijas veic pār tiesībsargājošajām iestādēm.
Kolēģi! Es domāju, nevienam no mums nav šaubu, ka parlamentārā izmeklēšana ir politisks un visai ekskluzīvs patiesības noskaidrošanas instruments. Normāla izmeklēšana ir tiesībsargājošo iestāžu pienākums, bet parlamentārās izmeklēšanas komisijām ir jāizmeklē, kāpēc neveicas izmeklētājiem.
Teiksim, iemesls ir slikti likumi. Sliktu likumu piemērošana vai ļaunprātīgi piemērotāji. Parlamentārā izmeklēšana ir politiska pārbaude izpildvarai. Kāpēc pie mums valdības vīri un sievas bieži vien netiek galā ar saviem darbiem? Likumu taču mums ir tik daudz! Daudz par daudz! Un būtībā tie lielākoties nemaz nav slikti. Nu, ņemsim, piemēram, ministrus, kuri būtībā ir parlamenta vairākuma gribas kalpi. Lai cik kritisks būtu politiķis pirms ministrēšanas un lai ko viņš domātu par resoru, par tajā strādājošo kapacitāti, tajā brīdī, kad viņš kļūst par iestādes politisko vadītāju - ministru, viņš būtībā kļūst par sava resora ķīlnieku. Ministrs nevilšus ir spiests aizsargāt sistēmu, kuru pats varbūt sirds dziļumos nosoda. Taču, lai spētu turpināt savu darbu un censtos pildīt vēlētājiem dotos solījumus, viņam var nākties sava resora šmuci kaut kā risināt zem deķa un pat paslaucīt zem kājslauķa, lai neizsauktu uz sevi uguni plašsaziņas līdzekļos un tautā.
Procesi, kas notiek valsts pārvaldē, ir biezā miglā tīti, necaurskatāmi, un bieži ministra izmisīgie mēģinājumi panākt risinājumu drīzāk atgādina animācijas filmas “Ezītis miglā” galvenā varoņa Ezīša drosmīgo mēģinājumu paskatīties, kā izskatās migla no iekšpuses. Ezītis, ministrs, spiests vēlāk secināt: “Es esmu upē, lai upe pati mani nes!” Un straume viņu arī aiznes. Beidzas tas vien ar Ezīša: “U-hū!”, kas atbalsojas tajā pašā miglā. Ne reformu, ne labas pārvaldības, - atkal vien kārtējais čiks! Ja ministrs tomēr uzsāk izmisīgu cīņu ar sistēmu, viņš riskē sekot veselības ministra Audera, izglītības un zinātnes ministru Ķīļa un Seiles takām, tātad nonākt situācijā, kad tevi vaino visās resoru nelaimēs un no tevis novēršas pat savējie!
Tas, ko var novērot šobrīd, ir tuvu šim piemēram ar Ezīti. Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas vadītājiem ir risks peldēt pa straumi, vai arī viņi jau peld pa šo straumi.
Maksātnespējas administratoru seriāls jau iet ento sezonu. Tas noteikti varētu pārspēt “Hameleonu rotaļas”. Sešus, astoņus gadus, varbūt vairāk. Es neatceros.
Skandālu virkne, kas iesākās ar kārtības policijas šefa Feierābenda kukuļošanas skandālu, turpinās ar negodīgiem uz robežas aizturētiem robežsargiem, kas transportē zagtas mašīnas. Valsts ieņēmumu dienesta vadība atzīst, ka triju gadu laikā noziegumos ir pieķerti 32 darbinieki (Dep. R.Balodis sāk runāt klusāk. Dep. A.Bērziņš: “Klusāk, klusāk!”), un sāk jau ministres uzdevumā stādīt melnos sarakstus.
Es gan neņemos spriest, ko ar šiem cilvēkiem darīs. Šaus uz vietas vai deportēs? Ā, plašsaziņas līdzekļos ir divas versijas. Vai nu rotēs no VID... Jautājums - kura iestāde ņems šos melno sarakstu neliešus? Vai otra versija - reorganizēs Finanšu policiju un Muitas pārvaldi, izveidojot nodokļu policiju. Es gan nezinu, ko tas maina, ja 2 + 2 = 4, un kā tas izskatīsies, ja 3 + 1 tāpat jau galā četri sanāk. Turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir iekšēju strīdu novājināts.
Premjerministrs Māris Kučinskis visu to redz un zina. Citēšu vienu viņa izteikumu: “Runa šajā situācijā nav vairs par ēnu ekonomiku, bet gan par organizētu noziedzību, kas ir kļuvusi tik apjomīga, ka vairs nav runa par atsevišķiem gadījumiem. Tajā iesaistījušies cilvēki, kuriem situācija jāuzrauga.”
Ko dara parlaments? Jūs domājat, skatās šādu avīzi savās sēdēs? Nē! Pret opozīcijas ierosinājumu pievērsties rūpīgāk šiem procesiem ir smaids un kolektīvs koalīcijas deputātu balsojums. (Starpsauciens: “Par ko?”) Pagaidiet, kolēģi! Par ko tad sanāk... uztraukums ir lieks. Vai tad parlamentārai kontrolei pār procesiem nevajadzētu būt? Runa ir par pastiprinātu parlamenta kontroli. Šobrīd... šobrīd milzīgas naudas summas aizrit garām Valsts kasei. Ja mēs paskatāmies Eiropas Padomes pētījumu - Latvija ik gadu zaudē 13 procentus no IKP. Ārvalstu investoru padome savukārt norāda uz lielām naudas summām, kuras aizplūst maksātnespējas administratoru kabatās.
Runa ir par to, ka, teiksim, Korupcijas novēršanas apakškomisija rīko 16 sēdes gadā. Tajā pašā laikā pat Sporta apakškomisija ir sanākusi uz 33 sēdēm.
Normāls darbs nenorit. Lai labotu šo situāciju, ir nepieciešams izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Īriem ir tāds teiciens: “Jābeidz uzkopt māju, kad mājas jumts ir liesmās.”
Un lai mums netraucē strādāt, ja paši to negrib!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Godātie kolēģi! Amatpersonas, kuras ar savu personisko mantu vai brīvību ir atbildējušas par savām darbībām valsts amatpersonas statusā, diemžēl ir viegli saskaitāmas. Turklāt tās, kuras tiešām ir sodītas, nereti sodu saņēmušas par citiem formāliem pārkāpumiem, jo lielās lietas nav bijis vai nu iespējas, vai vēlēšanās pierādīt... Vērtējot un skatoties uz norisēm sabiedrībā un valsts pārvaldē, diemžēl nekas neliecina, ka gaidāmi jelkādi uzlabojumi.
Jau 2014.gadā Tālis Putniņš un Arnis Sauka pētījumā konstatēja, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas ēnu ekonomikas apjoms pārsniedz kaimiņvalstu apjomu par aptuveni 8 vai 9 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Šajā pašā pētījumā viņi raksta, ka, salīdzinot ar uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā, Latvijas uzņēmumi ir neapmierinātāki ar nodokļu politiku un valsts atbalstu uzņēmējiem un tieši neapmierinātība ir galvenais iemesls, kas rosina uzņēmumus iesaistīties ēnu ekonomikā, un tādēļ atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm tiek skaidrota tieši ar šo situāciju.
Diemžēl tā vietā, lai reāli cīnītos ar ēnu ekonomiku, mēs priecājamies par tās īpatsvara samazinājumu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un izliekamies akli un kurli pret faktu, ka tās apjoms absolūtajos skaitļos turpina augt. 2013.gadā nesamaksāto nodokļu apjoms ēnu ekonomikas dēļ ir bijis aptuveni 1,6 miljardi eiro, un tas nav gājis mazumā. Ar šo naudu pietiktu gan skolotājiem, gan mediķiem, gan policistiem. Taču tā vietā, lai to reāli iekasētu, valdība domā, kā palielināt nodokļus tiem iedzīvotājiem, kuri nodokļus jau maksā.
2015.gadā SKDS savā pētījumā konstatēja, ka tikai 13 procenti iedzīvotāju uzskata, ka iekasētie nodokļi tiek izlietoti pareizi, un tikai 20 procenti uzskata, ka nodokļu sistēma ir godīga. Un tāpēc nav jābrīnās, ka veseli 45 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta nodokļu daļēju nemaksāšanu, aplokšņu algu saņemšanu. Tā domā 50 procenti privātajā sektorā strādājošo un - kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību! - 43 procenti publiskajā sektorā strādājošo. Gandrīz neviens Latvijas iedzīvotājs netic, ka valsts viņam vecumdienās spēs nodrošināt pietiekami lielu pensiju.
Korupcija, noziedzība un kontrabanda ir vēzis Latvijas organismā. Taču tā vietā, lai noteiktu precīzu diagnozi un tai atbilstošu ārstēšanu, mēs turpinām dzer klepus tējas un brīnīties, ka vēža simptomi ne tikai nemazinās, bet turpina iet plašumā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas rokās nebūs skalpeļa šī vēža izoperēšanai, tomēr parlamentārā izmeklēšana ir iespēja sniegt sabiedrībai informāciju par ļaunās slimības apmēriem un lokalizāciju, lai pie varas esošie “ķirurgi” beidzot vai nu atkāptos no amata, vai sāktu meklēt sen pazaudētos skalpeļus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 34 deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir izveidota.
Lai atbilstoši Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumam varētu noteikt komisijas sastāvu, tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām tiks sasaukta Frakciju padomes un Saeimas Prezidija kopīga sēde, kurā lems par to, kāda būs pārstāvība komisijā, un noteiks, cik ilgā laikā ir izvirzāmi komisijas locekļu kandidāti, lai Saeima varētu pieņemt lēmumu par komisijas sastāvu un komisija varētu uzsākt savu darbu.
Godātie kolēģi! Četrdesmit septiņi deputāti lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbības laika noteikšanu”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Saeima ar balsu vairākumu var pieņemt dažādus lēmumus. Jautājums ir par to, vai vairākuma pieņemtais lēmums nav... Vai vairākuma izstrādātajā lēmuma projektā nav iestrādāta ņirgāšanās par parlamenta darba metodēm? Katrs normāli, saprātīgi domājošs cilvēks zina, ka korupcijas, lobēšanas un visas ar to saistītās problēmas valsts budžeta ieņēmumos ir pastāvējušas gadus desmit vismaz. Plānojot, ka seši mēneši ir pietiekami saprātīgs laiks, lai nosauktu gan konkrētās amatpersonas, kas to sekmējušas, gan arī paredzētu, kas uzlabojams likumos, lai šo situāciju pilnveidotu, uzlabotu cīņu pret šādu sistēmu, es domāju, šeit vairākums grib vienkārši pasmieties par to, ko nozīmē parlamentārā kontrole. Seši mēneši!
Cienījamie kolēģi! Jums visiem vasarā ir atvaļinājuma laiks, brīvais laiks, tāpēc tas ir nereāls termiņš. (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.) Es piedāvātu tomēr padomāt saprātīgi... ar saprātu pieiet šim jautājumam un domāt par to, kas ir vajadzīgs parlamentārās izmeklēšanas komisijai, nevis ar balsu vairākumu noliegt tās darbību... un izveidot nevis pēc būtības, bet formāli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Baloža kungs, vai jūs runāsiet “par”?
R.Balodis. Protams! (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie kolēģi, vēlreiz! Man gan daži prasīja, vai tiešām es esmu “par” šiem sešiem mēnešiem? Nu bet, protams! Teiksim, domājot par šiem termiņiem, kādi varētu būt parlamentārās izmeklēšanas komisijām, es izanalizēju visu praksi. Protams, aplūkoju normatīvos aktus un neredzēju nevienu vietu, kurā būtu teikts, ka šī komisija nevarētu izvēlēties jebkādu darbības termiņu. Nekur nav arī teikts, ka parlaments nevarētu balsot “par” sešiem mēnešiem, kā šobrīd, un samazināt trīsdesmit mēnešu darbības termiņu. Mēs saprotam, ka šajā gadījumā tās ir bailes. Es domāju, katram no jums, kas balso “par” (un es aicinu balsot “par” šiem sešiem mēnešiem), tās bailes no korupcijas apkarošanas, no tā, ka varēs atklāt jūsu noziegumus, ir lielas, un es domāju, ka šīs bailes ir kaut kā jāpārveido, un tas ir panākams ar balsojumu.
Tā ka balsojiet droši “par” šiem sešiem mēnešiem un domājiet, kā novērst nākamo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas taps pēc tam, pēc šiem sešiem mēnešiem, un noteikti mums atkal vajadzētu balsot “par” sešiem mēnešiem. Jo, redzat, kāda ir situācija. Es nedaudz teoriju pacitēšu, ko es varu darīt saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijām.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pasaulē tiek veidotas ad hoc kārtībā ārkārtējos gadījumos. Pirmkārt, kad plaša sabiedrība ir aizskarta un valdība nespēj panākt saprotamu un skaidru risinājumu. Tas ir šobrīd... un, protams, tādai komisijai vispār nevajadzētu būt, kas kaut kādu risinājumu panāk. Tā ka balsojiet “par” sešiem mēnešiem.
Un otrkārt. Pastāv iespējamība, ka politiķi un amatpersonas ir paveikušas smagu noziegumu, ko nav pa spēkam atklāt tiesībsargājošām iestādēm spēcīga politiska lobisma dēļ. Nu protams! Seši mēneši! Citādi ņems vēl un atklās! Nu ko tad jūs domājat, sešos mēnešos... Vēl vasara pa vidu! Ar prieku es lūgšu atbalstīt! Nekādā gadījumā neļaujiet šādām izmeklēšanas komisijām darboties! Slēpsim savus noziegumus, nodarījumus un savus cilvēkus, kas strādā sistēmā! Lūdzu sešus mēnešus tikai. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot 47 Saeimas deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbības laika noteikšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Ringold, balso “par”!”) Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - nav. Darba kartība ir grozīta.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr.516/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 9.maijam”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi vēstuli no kultūras ministres ar lūgumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” otrajam lasījumam. Visi komisijā vienbalsīgi atbalstīja to.
Lūgums deputātiem - atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr.516/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 9.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gaida Bērziņa, Imanta Parādnieka, Romāna Naudiņa, Raivja Dzintara un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas (domes) un novada domes deputāta statusa likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministru kabineta noteikumu Nr.733 pirmajā pielikumā ir noteikts amatu un profesiju iedalījums atbilstoši nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei konkrētām profesijām, to skaitā republikas pilsētas pašvaldības domes deputātam un novada pašvaldības domes deputātam; tur šīs prasmes ir noteiktas C līmeņa 1.pakāpē. Šīs prasības attiecībā uz valsts valodas prasmes pakāpi pašvaldības deputāta amata kandidātam ir pienākums ievērot jau tad, kad viņš piekrīt savas kandidatūras iekļaušanai kandidātu sarakstā. Taču jāatzīst - lai pārbaudītu šīs prasmes, trūkst mehānisma. Bet tas ir cits jautājums.
Tomēr, ja Valsts valodas centrs likumā noteiktā kārtībā jau pēc tam, kad persona ir kļuvusi par deputātu, konstatē, ka personai valsts valodas prasme neatbilst konkrētajam līmenim, tad personai, proti, deputātam, ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī. Taču dīvainākais un, mūsuprāt, arī nesamērīgākais ir tas, ka šobrīd likums paredz, ka šādā situācijā domes priekšsēdētājam ir pienākums nekavējoties - nekavējoties! - nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai deputāts varētu apgūt valsts valodu. Tātad paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu no pašvaldības budžeta, no pašvaldības iedzīvotāju maciņiem. Vai tas ir samērīgi? Protams, tas nav samērīgi.
Paskatīsimies dažus piemērus, kādi ir bijuši. Viens no pēdējiem: kādā pašvaldībā Latgalē dome pēc Finanšu komisijas... komitejas lēmuma ir nolēmusi piešķirt deputāta valsts valodas prasmju apmācībai 2300 eiro. Vai tas ir samērīgi? Protams, tas nav samērīgi.
Tādēļ mēs piedāvājam šobrīd izslēgt šo normu, kas uzliek par pienākumu pašvaldībai šos izdevumus segt no sava budžeta, un piedāvājam noteikt to, ka deputāts valsts valodas prasmes “atjauno” (es teikšu - pēdiņās, jo viņam būtu jāzina valsts valoda noteiktajā līmenī) par saviem līdzekļiem.
Kolēģi! Lūdzu aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Nu tiešām ir pienācis pēdējais brīdis, kad jāaktualizē šīs lietas un jārunā tieši par valodas prasmi, kas attiecas uz deputātiem.
Ziniet, es izstāstīšu vienu gadījumu no savas dzīves. Sakiet, vai kādam zālē ir šaubas par to, ka manas valodas zināšanas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām? Bet!
Nokārtojis valodas eksāmenu savulaik un saņēmis attiecīgu apliecību, es ar mierīgu prātu gāju tālāk dzīvot un strādāt. Pagāja neliels laika posms, un Valsts valodas centrs izsauca mani uz valodas pārbaudi, jo bija ienācis signāls, ka, lūk, mana apliecība ir pirkta. Situācija iz dzīves, un tā skar tieši mani. Tādi gadījumi nav izņēmums, un tā diemžēl ir diezgan izplatīta parādība, ka administratīvus instrumentus mēs lietojam cīņā pret konkurentiem.
Man šķiet, ka esošās un pastāvošās normas, kas ir iestrādātas likumā, pilnībā atbilst tām vajadzībām, kādas tagad ir gan domēs, gan Saeimas ikdienas darbā. Tāpēc, es domāju, šīs novitātes ir mākslīgi izdomātas, tās tikai palielina administratīvo slogu un nebūt netaupa pašvaldību līdzekļus un pašvaldību budžetu.
Es aicinu neatbalstīt šāda veida lietas, jo neko citu, izņemot kārtējās spriedzes vilni, tās neizsauks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.
Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - 47 deputātu iesniegtais lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbības laika noteikšanu”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Baloža kungs! Jūs domājat, ko jūs darāt! Jūs norunājāt tik pārliecinošu runu par to, lai šo jautājumu iekļautu dienaskārtībā, ka koalīcijas deputāti noticēja. Noticēja, ka patiešām sešos mēnešos var to visu izmeklēt, ieraudzīt, un tā tālāk. Nu ko! Pēc sešiem mēnešiem mums nāksies dibināt vēl vienu komisiju - komisiju divi. Baloža kungs, nedariet vairs tā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie kolēģi! Protams, šajā gadījumā bija pilnas iespējas rosināt šo komisiju izveidot uz sešiem mēnešiem. Es gan gribu atzīmēt, ka pašreiz šis termiņš, kas tiek samazināts, ir parlamentārās prakses maiņa, un turpmāk jebkurai parlamentārās izmeklēšanas komisijai neatkarīgi no tā, kādu termiņu tai noteiks, teiksim, gadu, kāds bija Zolitūdes izmeklēšanas komisijai vai “Citadeles” izmeklēšanas komisijai, parlaments varēs grozīt pat uz mēnesi... (Dep. S.Āboltiņa: “Nevar noteikt uz mēnesi!”) Kur ir atšķirība? Ja parlamentā... (Dep. S.Āboltiņas un dep. A.Loskutova starpsaucieni.) Loskutova kungs, jūs labāk būtu runājis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, nevis visu šo laiku sēdējis, atsēdējis un pelnījis algu! Un, Āboltiņas kundze, es jums neatbildēšu, jo es nerunāšu ar zāli.
Sēdes vadītāja. Baloža kungs, lūdzu, turpiniet debates un nesarunājieties ar zāli!
R.Balodis. Protams, es gribu atgādināt, ka likums nosaka: ja izmeklēšanas komisija nenosaka savas darbības termiņu, tad parlaments automātiski nosaka trīs mēnešu termiņu. Šajā gadījumā nekur nav teikts, ka parlaments varētu samazināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas termiņu, tāpēc turpmāk arī pat uz mēnesi vairākums var grozīt... Un tā ir ne tikai parlamentārās prakses maiņa, tā ir Satversmes 26.panta rupja interpretācija.
Ko es gribu teikt? Es gribu pateikt šajā brīdī to, ka parlamenta atbildīgā komisija, proti, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras pienākums ir arī pārraudzīt procesus Valsts policijā, Drošības policijā, Valsts robežsardzē, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldē un Muitas policijas pārvaldē, mierīgi turpina nodarboties ar valdības izstrādātu likumprojektu aprūpēšanu. Bet parlamentam taču jānodarbojas ne tikai ar likumdošanas darbu, bet arī ar parlamentāro kontroli! Situācija, kāda šobrīd ir, nav normāla, jo pašreiz parlaments izliekas to visu neredzam.
Andrim Bērziņa kungam es šodien ieraudzīju uz galda avīzi “Astoņkājis”. (Dep. A.Bērziņš: “Jā!”) Viņš to rūpīgi studē... katru vārdu, kas tur rakstīts. Es negribu celt, teiksim, šīs avīzes reitingu, lai gan tās eksemplāri man bija piegādāti divās vietās - Saulkrastu mājā un parlamentā -, bet gribu teikt, ka tas ir bezatbildīgi - izlikties neredzam to visu, iebāzt galvu kā strausam smiltīs un domāt: “Nē, tas nav par mani! Tas ar mani nenotiek!” Un tāpēc tagad parlamentārās cīņas rezultātā ir radusies doma pastiprināt šo kontroli. Un mērķis katrā ziņā ir sasniegts - pašreiz šiem procesiem ir pievērsta uzmanība.
Tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā tā ir kļūda, tā ir Satversmes 26.panta rupja interpretācija, bet, nu, mēs pakļaujamies vairākuma spiedienam, bez šaubām.
Kāpēc tas trīsdesmit mēnešu termiņš tika nosprausts? Tāpēc ka, ja noteiktu gadu, jūs, visticamāk, piekristu, bet pēc gada šīs komisijas darbības laiku nepagarinātu.
Un tāpēc pēc sešiem šīs komisijas darbības mēnešiem, kuros nav iespējams izpētīt faktiski neko un var tikai uzsākt šos procesus, mēs, visticamāk, nelūgsim pagarināt šo termiņu. Jūs tāpat neļausiet. Jums ir bail.
Mēs taisīsim jaunu izmeklēšanas komisiju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Kolēģi! Es domāju, ka nevajag satraukties par šiem sešiem mēnešiem, jo tas apliecina koalīcijas pārstāvju milzīgo cieņu pret opozīcijas spējām.
Baloža kungs, Bondara kungs! Acīmredzot koalīcija uzskata, ka opozīcija sešu mēnešu laikā spēs izdarīt to, ko koalīcija nav izdarījusi desmit un vairāk gadu laikā.
Milzīgs paldies jums par šo komplimentu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu tādas ļoti emocionālas debates, bet man tikai Baloža kungam dažas juridiskas atbildes. Man patīk, ka jūs esat ļoti labs jurists, ļoti labi uzstājaties un interpretējat, un žestikulējat, kā nu vien mākat. (Dep. R.Balodis: “Mācos! Mācos no labākajiem!”) Bet varbūt ir jāpaskatās sākumā Satversme. Izlasiet to Satversmes pantu, kas nosaka parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidošanu!
Saeima izveido noteiktiem gadījumiem... Varbūt jūs varētu atnākt šeit un paskaidrot, kas ir šis noteiktais gadījums? (Dep. A.Kaimiņš: “Spogulī paskaties!”) Kas ir šis konkrētais, noteiktais gadījums? Es priecājos, spogulī skatoties... Tā kā... (Zālē aplausi.) Dažkārt ne visai priecājos, skatoties uz dažām sejām zālē, bet, es domāju, ne par šo... Mēs diskutējam par parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas tiešām ir instruments opozīcijai, lai izmeklētu, lai veiktu konkrētas izmeklēšanas - politiskas izmeklēšanas.
Baloža kungs, es esmu autore tam likumam, kas saucas “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums”, un arī ļoti labi un rūpīgi esmu izpētījusi, kas šajā likumā ir rakstīts. Un nemaldiniet te, runājot par vienu mēnesi! Nevar uz mēnesi... Un tur ir precīzi ierakstīts: izveido uz konkrētu laiku vai, ja nav noteikts konkrēts laiks, - uz trijiem mēnešiem. Un vēl tur ir rakstīts, ka termiņu var pagarināt, ja ir nepieciešams.
Un vēl, Baloža kungs vai Kūtra kungs... Kādi deputātiem atvaļinājumi? Par ko jūs runājat? Mums nav atvaļinājuma. Mums ir jāstrādā. Nu, ja tik ļoti gribas izrakt tās nelikumības, tad taču ir jāstrādā dienu un nakti, un arī vasaras laikā. Tā ka es nesaprotu, par ko ir šis jūsu satraukums?
Un vēl, Baloža kungs, par tiem trīsdesmit mēnešiem. Manuprāt, trīsdesmit mēneši ir precīzi 2018.gada 7.novembris. Tā ir diena, kad izbeidzas šīs Saeimas pilnvaras un kad sanāk jaunā Saeima. Vēlreiz lasiet Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu. Tās izveido vienas Saeimas laikā. Manuprāt, jūs kārtējo reizi parādāt, ka gribat tikai imitēt darbu, vienkārši nākt un katru reizi pēc katras sēdes katrā komisijā bļaustīties, pierunāt pilnu kameru ar pilnīgām muļķībām, nepamatotiem apgalvojumiem. Kad tad būs tas ziņojums, Baloža kungs? Mēs gribam redzēt arī to ziņojumu un apspriest.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, tautas kalpi!
Solvita, forma nemaina saturu. Tas ir punkts viens.
Mēs gadu strādājām ar Maxima lietu parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē mēs nosaucām septiņus politiski un morāli atbildīgos cilvēkus par 54 cilvēku nāvi lielveikalā Maxima. Latvijā 25 gadu laikā lobisma likuma joprojām nav. Es izstājos no jūsu vadītās komisijas, Loskutova kungs, jo tā ir pilnīgi bezjēdzīga. (Dep. A.Loskutovs: “Paldies!”) Lūdzu! Ādamsona kungs izstājās no jūsu komisijas, jo tā ir bezjēdzīga. Zenta Tretjaka izstājās no jūsu komisijas, jo tā ir bezjēdzīga. Ringolds Balodis izstājās no jūsu komisijas, jo tā ir bezjēdzīga.
Jūs varat smieties, bet jūs imitējat darbību tajā apakškomisijā, un par to jūs arī saņemat algu. Šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas virsmērķis ir tas, kas jums bija jādara jau daudzus gadus, pirms es izstājos no šīs komisijas. Jums lobisma likums ir vajadzīgs, bet jūs to nepieņemat.
Solvita, nepārtrauc mani! Jūs ar... tāpēc, ka... atvainojiet, priekš tam ir komisija. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, turpiniet debates! Tieši tā, precīzi. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli un turpiniet debates.
A.Kaimiņš. Runājot par Baloža kunga priekšlikumu, par to, ka seši mēneši... Baloža kungs, man šķiet, to visu var izdarīt nedēļā. Vienkārši septiņas dienas, septiņas naktis un mūsu 25 gadu pieredze valstī, kas ir bijusi, un lobisma likums būs, un viss notiksies. Tāpēc, ka var imitēt darbību.
Es vienkārši redzu, ka šie 40, cik viņi, 49 koalīcijas deputāti bija parakstījuši to, lai termiņš būtu seši mēneši? (Dep. M.Bondars: “53!”) 53? Tādi lobēti deputāti, ne? Ko jūs baidāties no tā lobisma likuma? (Dep. S.Āboltiņa: “Es to esmu atbalstījusi Juridiskajā komisijā!”) Retorisks jautājums.
Solvita, nepārtrauc mani! Nekad, nekad nepārtrauc mani!
Paldies jums. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.
R.Balodis (NSL).
Lai neizsauktu pārmetumu, ka es sarunājos ar zāli, es, protams, nevērsīšos pret Solvitu Āboltiņu. Es runāšu vispārīgi.
Runājot par Satversmē noteikto, par konkrētiem gadījumiem. Šo konkrēto gadījumu var būt daudz, var būt konkrētu gadījumu kopums. Jo (es citēju mūsu premjera Māra Kučinska teikto) faktiski organizētā noziedzība ir caurcaurēm, un te vairs nevar runāt par atsevišķu gadījumu. Tāpēc konkrētajā gadījumā ir jārunā par veselu virkni problēmu, un tieši tāpēc nosaukumā ir runāts par kapacitatīvo problēmu, kas atstāj iespaidu uz nodokļu iekasēšanu.
Tas nav normāli, ka šādas izmeklēšanas komisijas vispār ir jāveido.
Cilvēki mīļie! Opozīcija prasa palielināt darbu. Loskutova vadītā Korupcijas novēršanas apakškomisija, kas faktiski imitē darbu... nu beidziet, vienu reizi mēnesī sanāk... Sporta apakškomisija tur caurām nedēļām sēž, spriež...
Ar korupciju viss ir kārtībā! Rudenī mums ir KNAB vadītāja pārvēlēšana. Tas likums ir tik tālu izmuļļāts, ka... To gan apstiprināja, bet beigu beigās jau tāpat jūs, visticamāk, “noraksiet” to nabaga Streļčenoku, kas šobrīd cenšas no visas sirds darīt... Un vārdiem “no sirds” nav nekādas saistības ar partijas “No sirds Latvijai” nosaukumu. (Starpsaucieni: “Jā! Jā!”) Es domāju, ka šajā gadījumā šī situācija ir traģiska.
Vajag strādāt, nodarboties parlamenta komisijā ar parlamentārās kontroles lietām, nevis tikai imitēt likumdošanu!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Īsa pamācība, kā Saeimas deputātam ar vienu balsojumu nopelnīt 30 tūkstošus eiro. (Starpsauciens: “Nu, Edvard, izstāsti!”) Ir jāiesniedz iesniegums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Uz vienu mēnesi - tas īsti neder, labāk uz trīsdesmit mēnešiem, tas ir, uz pilnu Saeimas ciklu, jo parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs par katru attiecīgajā komisijā nostrādāto vai pavadīto (tas pēc viņa izvēles) mēnesi papildus pie algas saņem 1000 eiro. (Dep. I.Sudraba: “Savā pieredzē dalās!”)
Kolēģi, tā būs varbūt ironija, ja es teikšu, ka es nesaprotu, par ko ir ņemšanās. Līdz šim komisijas par smagiem jautājumiem (par banku “Citadele” un citiem jautājumiem) ir tikušas izveidotas uz 9 mēnešiem, 12 mēnešiem. Te pēkšņi vajag līdz Saeimas pilnvaru termiņa beigām. Kāda problēma? Ja ir tiešām ļoti daudz darba, Saeima pagarina noteikto termiņu. Bet šobrīd tas viss vairāk izskatās pēc centieniem meklēt sev iespēju... (Starpsauciens: “Turēsim pie vārda!”) tādu izdevību izveidot sev - piepelnīties, strādājot šādas izmeklēšanas komisijas vadībā.
Paldies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi.
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! No šīs tribīnes tika vaicāts: kas tad ir noticis, kāpēc tagad šādu komisiju ir nepieciešams izveidot? (Starpsauciens: “Alga par mazu!”) Valsts ieņēmumu dienestā skandāls saistībā ar ļoti daudziem darbiniekiem, kuri ir, teiksim, ar tik neskaidriem ienākumiem, ka mati slienas stāvus (ja man būtu tik īsi, ka varētu uzslieties)! Latvijas valsti neuzņem - neuzņem! - OECD naudas atmazgāšanas dēļ. Un it kā valsts amatpersonas par to neko nezinātu... Un tā tālāk. Un nupat tika publicēts Eiropas Parlamenta pasūtītais pētījums par to, ka Latvija ik gadu zaudē līdz 5 miljardiem eiro korupcijas dēļ.
Nepietiek iemeslu? Visi ir jūsu acu priekšā, draugi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Savā ziņā jau prieks par kolēģu aktivitāti, vēlmi darboties un risināt šos jautājumus, bet... Šoreiz ceru, ka tiešām būs darbs pie konkrētām lietām, palīdzot Valsts ieņēmumu dienestam vai kādam citam risināt samilzušos jautājumus, nevis vienkārši beigās būs secināts, ka konkrēti cilvēki, redz, ir vainīgi pie visām tām lietām, kas notiek šajā valstī. Diemžēl parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura nodarbojās ar Zolitūdes traģēdijas jautājumiem, izmantoja to 54 cilvēku traģēdiju sava PR celšanai, dažādu “Suņu būdas” sižetu veidošanai, un rezultāta diemžēl īsti nebija nekāda.
Tādēļ ceru, ka labosieties!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Es ļoti uzmanīgi klausos šīs debates, bet līdz galam tomēr nesaprotu, kāds tad ir bijis patiesais to iesniedzēju mērķis, kuri plānoja noteikt šīs komisijas darbam trīsdesmit mēnešus.
Šeit viens no iesniedzēju pārstāvjiem norādīja uz to, ka komisijas uzdevums ir konstatēt trūkumus un tos novērst, un tam, protams, var piekrist, jo pirms kāda laika mēs strādājām ar grozījumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumā, kur, cita starpā, noteicām, ka, beidzoties komisijas darbam, ir jāsagatavo ziņojums, kas jāiesniedz Saeimas Prezidijam, kā arī jāpublicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Savukārt tālāk šis ziņojums ir nosūtāms tām institūcijām, kuru kompetences jomā ir konstatēti attiecīgie iespējamie problēmjautājumi, lai izvērtētu šo problēmjautājumu novēršanu. Taču, ja mēs skatāmies kopsakarā ar kalendāro grafiku, kā jau minēja Āboltiņas kundze, trīsdesmit mēneši - tā faktiski ir nākamā Saeima. Tātad nākamā Saeima šo uzdevumu neveiks atbilstoši likumam.
Faktiski sanāk tā, ka komisija strādā, ir kaut kāds ziņojuma projekts, varbūt ir konstatēti trūkumi, par to tiek daudz runāts, bet patiesībā šis mērķis - konstatēt trūkumus un novērst tos - netiek sasniegts.
Līdz ar to, es domāju, šeit nevarētu būt problēmu arī ar Satversmes 26.pantu, jo mēs nevaram aiziet līdz absurdam un teikt, ka šādā veidā var sasniegt mērķi - tikai strādājot, bet nenovēršot trūkumus.
Es domāju, ka šeit, iespējams, ir kādi politiski mērķi, taču šie mērķi neatbilst Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma mērķim un arī Satversmes 26.pantam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 47 deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbības laika noteikšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēl informēšu saistībā ar iesniegtajiem deputātu jautājumiem.
Deputāti Ādamsons, Urbanovičs, Ņikiforovs, Artūrs Rubiks un Tutins iesnieguši deputātu jautājumu “Par masu informācijas līdzekļu izplatīšu”, kas tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildes sniegšanai.
Deputāti Liepiņš, Ruks, Šics, Bondars, Bite un Šimfa iesnieguši deputātu jautājumu “Par Ministru kabineta noteikumu neatbilstību Valsts valodas likumam”, kas tiek nodots atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
Deputāti Dolgopolovs, Ādamsons, Urbanovičs, Tretjaka un Zemļinskis iesnieguši deputātu jautājumu “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””, kas tiek nodots atbildes sniegšanai Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka pēc Saeimas Frakciju padomes un Saeimas Prezidija kopējās sēdes Saeimas Sarkanajā zālē notiks kārtējās mācības tiem deputātiem un darbiniekiem, kuri strādā ar klasificēto informāciju.
Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde šodien būs pulksten 12.30 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andrejs Elksniņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Ainars Latkovskis, Romāns Mežeckis, Igors Pimenovs, Sergejs Potapkins, Kārlis Seržants, Jūlija Stepaņenko... ir, Jānis Trupovnieks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 3. sēde
2016. gada 7. aprīlī
Datums: 07.04.2016 09:04:58 bal001
Par - 27, pret - 12, atturas - 38. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (538/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 07.04.2016 09:11:35 bal002
Par - 33, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi krimināllikumā (541/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 07.04.2016 09:13:37 bal003
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (341/Lm12)
Datums: 07.04.2016 09:15:02 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (512/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 07.04.2016 09:16:33 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (448/Lp12), 3.lasījums
Datums: 07.04.2016 09:17:50 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (499/Lp12), 2.lasījums
Datums: 07.04.2016 09:21:18 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (312/Lp12), 2.lasījums
Datums: 07.04.2016 09:24:12 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Muitas likums (534/Lp12), 1.lasījums
Datums: 07.04.2016 09:25:16 bal009
Par - 60, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (547/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 07.04.2016 09:26:11 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (535/Lp12), 1.lasījums
Datums: 07.04.2016 09:38:42 bal011
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ... (339/Lm12)
Datums: 07.04.2016 09:45:07 bal012
Par - 53, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas " Par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu ... (342/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 07.04.2016 09:46:21 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr.516/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 9.maijam (340/Lm12)
Datums: 07.04.2016 09:51:50 bal014
Par - 64, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (547/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 07.04.2016 10:10:38 bal015
Par - 55, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu “Par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ... (342/Lm12)