Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2016.gada 19.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2016.gada 19.maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību - izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un iekļaut to Saeimas šā gada 26.maija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Paziņošanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 19.maijā. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Sergeja Dolgopolova, Aleksandra Jakimova, Zentas Tretjakas, Jāņa Tutina, Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Igora Pimenova un Andreja Klementjeva pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izsniegts un pieejams visiem deputātiem. Pieprasījuma iesniedzēji ir lūguši vārdu pieprasījuma motivācijas sniegšanai.

Motivācijas sniegšanai vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirms vairāk nekā mēneša Saeimas deputāti vērsās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska ar jautājumiem, kas saistīti ar centra “Mucenieki” izveidošanu nelegālo imigrantu izmitināšanai, un premjerministrs tos ir pāradresējis iekšlietu ministram Kozlovska kungam.

Deputāti ir saņēmuši Kozlovska kunga atbildi, kura bija sagatavota labās birokrātiskās tradīcijās, bet kura pēc būtības nedeva atbildes uz šiem jautājumiem. Un loģiski, ka viņi prasīja ministra komentārus pie šīs atbildes. Četras reizes pēc kārtas iekšlietu ministrs nebija atradis iespēju, lai saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām tiktos ar Saeimas deputātiem un sniegtu atbildes uz deputātu jautājumiem. Četras reizes pēc kārtas! Es saprotu, ka, dabīgi, tas skaistais lozungs, kas ir Ministru kabineta telpās, - “Viens likums - viena taisnība visiem!” - neattiecas uz ministriem... precīzāk runājot, uz atsevišķiem ministriem. Tāpēc arī tapa šis pieprasījums, jo jautājuma būtība ir pārāk nopietna, lai pavirši izturētos pret to.

Par tām atbildēm, kas tika sniegtas. Šeit ir divas lietas.

Pirmā. Vai likums tiešām ir obligāts visiem?

Otrā. Vai tiešām ir izslēgta tāda norma, kas paredz parlamentāro kontroli pār tiem lēmumiem, pār tiem risinājumiem, kurus piedāvā valdība, kurus piedāvā izpildvara kopumā?

Līdz ar to šis pieprasījums ir vietā un laikā.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atbilstoši likumam šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 18.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 29.jūniju atbrīvot Lauru Graudiņu no Valsts kontroles padomes locekļa amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar darba uzsākšanu Eiropas Revīzijas palātā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada 18.maijā tika skatīts lēmuma projekts “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Gitu Zenfu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada 18.maijā tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ilonu Ozoliņu-Kļaviņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada 18.maijā tika skatīts lēmuma projekts “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Vitu Rūsiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada 18.maijā tika skatīts lēmuma projekts “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Atgādināšu, ka ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Vilsones kundzes 2014.gada 13.novembra rīkojumu tiesnese Iveta Bērziņa ar 2014.gada 13.novembri ir atstādināta no tiesneša amata pienākumu pildīšanas, ierosināts arī kriminālprocess.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Ivetu Bērziņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šim likumprojektam saņēma trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums ir deputātes Ingas Bites priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. Komisijā mēs uzklausījām Valsts zemes dienesta, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, un komisija nolēma neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Vai es varētu abus uzstāšanās laikus apvienot...? Es tikai vienreiz runāšu...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ja deputāte Inga Bite apvieno abus debašu laikus?

Deputātiem iebildumu nav. Tātad - lūdzu!

I.Bite. Godātie kolēģi, labrīt! Paldies, ka atļāvāt apvienot laikus. Es runāšu vienreiz par visiem trim priekšlikumiem, jo visi trīs priekšlikumi ir savā starpā saistīti.

Proti, priekšlikumi ir saistīti ar to, ka mēs uzskatām, ka pašreizējā kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība nav īsti pamatota, taisnīga un godīga.

Tas, ko pašreiz piedāvā likumprojekts, ir atlikt esošās kadastrālās vērtības uz vienu gadu, šajā laikā pārskatot nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas sistēmu. Tas ir svarīgi, pareizi un vajadzīgi. Tāpēc kopumā šo likumprojektu mēs atbalstīsim, taču ar to nepietiek. Ir nepieciešams veikt izmaiņas arī pašā nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības noteikšanas sistēmā.

Tā kā šis likumprojekts ir steidzams, mēs vēl neesam piedāvājuši konkrētus risinājumus, jo mēs piekrītam, ka par risinājumiem būtu vērts diskutēt. Taču tas, ko paredz šie priekšlikumi, ir uzdot Ministru kabinetam izstrādāt šādu sistēmu un ņemt vērā tos apstākļus, kurus mēs esam norādījuši savu priekšlikumu pamatojumā.

Proti, pašreiz nekustamā īpašuma tirgus vērtībai ir ļoti liela nozīme kadastrālās vērtības noteikšanā. Minēšu piemēru. Pensionārs dzīvo savā mājā visu savu mūžu, un ir gadījies tā, ka viņa māja atrodas Mārupē, Jūrmalā vai kādā citā vietā, kura strauji attīstās. Ja blakus tiek saceltas daudzas skaistas, lielas mājas, tad kadastrālā vērtība uzkāpj debesīs un šis pensionārs vairs nevar atļauties savā mājā dzīvot.

Ja cilvēks ir jaunāks, tad droši vien tā nav viņam ļoti liela problēma - pārdot savu īpašumu vienā vietā un iegādāties citā, kur viņš var atļauties samaksāt šo nodokli. Taču latvietim ļoti svarīgas ir viņa saknes un viņa vienīgais īpašums, tāpēc šajā gadījumā tā ir problēma.

Otra situācija. Cilvēks ir iegādājies īpašumu, kurš ir degradēts, kurā ir aizaudzis purvs, kas faktiski nekādi nav izmantojams. Viņš iegulda šajā īpašumā ievērojamus naudas līdzekļus, lai to nosusinātu, uzlabotu un nolīdzinātu, un visādi citādi to uzlabotu, un uzceļ tur māju, bet atnāk valsts un pasaka: “O, ļoti jauki, tu esi ieguldījis ļoti lielu naudu, lai sakārtotu šo teritoriju. Tagad mēs tev arī paprasīsim lielāku nodokli par to!”

Ja mēs skatāmies kadastrālās vērtēšanas noteikumus, kuri šobrīd ir spēkā, tad redzam, ka viena no lietām, ko izmanto kadastrālajā vērtēšanā, ir nekustamā īpašuma nolietojums. Un, ziniet, izrādās, ka nolietojuma konstatēšana ir Valsts zemes dienesta maksas pakalpojums: samaksā 80 eiro, un Valsts zemes dienests konstatēs, ka tavs nekustamais īpašums ir nolietojies, un ņems šo faktu vērā kadastrālās vērtības noteikšanā! Nav 80 eiro - nu, tad īpašums acīmredzot nenolietojas.

Nākamais. Pašreizējās kadastrālās vērtības, kuras netiks piemērotas vēl gadu, bet kuras acīmredzot ir plānots piemērot turpmāk... Faktiski, ja mēs skatāmies šos vērtējumus, mēs redzam, ka nekustamais īpašums Vecrīgā, Kaļķu ielā izrādās tikpat vērtīgs kā jaunas daudzdzīvokļu... kā dzīvokļa viena kvadrātmetra vērtība jaunuzceltā daudzdzīvokļu mājā.

Vai tiešām tas tā varētu būt? Vai tiešām īpašums Vecrīgā, pat tad, ja tas ir sen celts un sen nodots ekspluatācijā, varētu būt tikpat vērtīgs kā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklis? Nu, diez vai, bet to mums parāda šīs kadastrālās vērtības, kuras izstrādātas pēc šiem noteikumiem.

Tāpēc, godātie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šos trīs priekšlikumus, no kuriem pirmie divi paredz dot ilgāku laiku ministrijām strādāt. Proti, šobrīd ir dots viens

gads, bet mēs piedāvājam pārstrādāt arī kadastrālās vērtēšanas noteikumus, un tad tie būtu divi gadi.

Savukārt 3.priekšlikums uzdod Ministru kabinetam izstrādāt jaunus kadastrālās vērtēšanas noteikumus, ņemot vērā gan tos apstākļus, kurus es jau minēju, gan arī citus šeit droši vien vēl neminētus apstākļus.

Es lūdzu atbalstīt visus trīs priekšlikumus, balsot “par” visiem trim priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

G.Bērziņš. Jā, cienījamie kolēģi! Kā jau es minēju, mēs uzklausījām gan Valsts zemes dienesta pārstāvjus, gan arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, un cita starpā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore norādīja, ka daļai nekustamo īpašumu jaunā kadastrālās vērtības bāze... it īpaši daudzdzīvokļu ēkām, kas ir būvētas vēl padomju laikā, varētu tikt samazināta kadastrālās vērtības bāze attiecīgi nākamajā periodā. Līdz ar to arī šis aspekts jāņem vērā.

Taču par to, ko minēja Bites kundze... Arī šādā griezumā komisijā bija diskusijas, bet daudzkārt tika norādīts, ka atsevišķi jautājumi ir risināmi vairāk ar nodokļu politiku, nevis ar kadastrālās vērtēšanas metodikas izmaiņām. Tiesa gan, Valsts zemes dienests norādīja uz atsevišķiem problēmjautājumiem par datu apmaiņu. Tos arī plānots risināt šajā periodā. Tāpat arī atsevišķi problēmjautājumi ietver datu apmaiņu par īpašumu ekskluzivitātes kritēriju noteikšanu.

Uzklausot visus argumentus, kā jau minēju, komisija nolēma noraidīt minēto priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā lūgums neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

2.priekšlikums ir saistītais, un komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Ingas Bites priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 9, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Arī 3.priekšlikumu komisija neatbalstīja. Šeit gan vērts ir papildināt, ka jau šobrīd valdības protokollēmums, kas ir datēts ar šā gada 19.aprīli... šī protokollēmuma [31.§] 4.punkts paredz: “Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, pieaicinot kompetentās institūcijas, izstrādāt un līdz šā gada beigām noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes - kadastrālo vērtību - straujo pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus.”

Šeit gan diskusijas bija tieši par to, ka šajā protokollēmumā ir norāde uz nepieciešamajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, savukārt Bites kundze vērš uzmanību tieši uz kadastrālās vērtēšanas metodikas pārskatīšanu. Bet, kā apliecināja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore, šajā laikā, protams, viņi plāno pievērsties arī tiem problēmjautājumiem, kas izskanēja attiecībā uz metodiku.

Līdz ar to komisija neatbalstīja minēto priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāte ir lūgusi balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 8, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Minētā likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemts tikai viens redakcionāla rakstura priekšlikums, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. Citu priekšlikumu nav.

Tā kā likumprojekts atzīts par steidzamu, komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labrīt! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā”. Komisija priekšlikumus nesaņēma. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (NSL).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”. Minētā likumprojekta mērķis ir izdarīt Augstskolu likumā grozījumu, kurš paredz, ka Ministru kabinets nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu un tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla atlīdzības noteikšanas kārtību.

Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā lūdzu balsot par šo rūpīgi sagatavoto, labi (Starpsauciens: “Izcili!”) apsvērto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu neesam saņēmuši priekšlikumus. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, trešais lasījums.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, kolēģi! Mana priekšlikuma būtība pirmām kārtām ir par likuma skaidrību.

Latvijā pēdējā laikā ir vērojams, ka mēs ejam tādas policejiskas valsts virzienā, kad vienai pusei ir tiesības un otrai pusei - tikai atbildība. Un šajā sakarībā es uzskatu, ka arī šajā likumā ir vajadzīga skaidrība, lai privātpersona var rēķināties ar zināmām robežām, sekām saistībā ar valsts institūcijas to vai citu rīcību. Vienlaikus ir jābūt paredzētām kaut kādām zināmām robežām, cik tālu šī valsts institūcija var iejaukties privātpersonas darbībā. Tas nozīmē, ka likuma skaidrībai ir jābūt tādai, kas ļautu pasargāt privātpersonu no valsts institūciju patvaļas.

Un, ja es citēju tiesību doktrīnu, tad viens no uzskatiem, ko es izvēlējos šodienas citātam, ir: “Likumam pietiekami skaidri jānosaka kompetentām institūcijām doto pilnvaru apjoms un to īstenošanas veids, lai sniegtu indivīdam adekvātu aizsardzību pret patvaļīgu iejaukšanos.”

Par ko ir stāsts?

Absolūti skaidrs, ka jebkuras privātpersonas rīcības, jebkura uzņēmēja rīcības, tāpat kā valsts institūciju rīcības videi ir jābūt ļoti godīgai, tiesiskai un caurskatāmai.

Konkrēti, grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz, ka papildus tām pārbaudēm, kuras regulāri veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tai turpmāk būs tiesības arī vēl nozīmēt papildu pārbaudes kredītinstitūcijās. Tikai atšķirība ir tā, ka par šīm papildu pārbaudēm kredītinstitūcijai būs jāmaksā pašai.

Šobrīd tas, kā ir formulēts likumprojekta teksts, neparedz kādus kritērijus šādas pārbaudes nozīmēšanai, kādas samērojamas robežas starp pārbaudē sasniedzamo mērķi un izdevumiem, kas tiek tērēti šīs pārbaudes veikšanai. Praksē, kas pēdējā laikā ir vērojama, kad šīs kredītiestādes apmaksā šādas aicinātas pārbaudes, tās izmaksas jau nav mazas - tās ir robežās kaut kur no 1 līdz 3 miljoniem eiro. Un šāda tiesiskā regulējuma neesamība, kurā būtu samēroti zināmi principi ar izdevumiem, faktiski nostāda kredītiestādi tādā situācijā, ka tai nav iespējas arī sūdzēties tiesā, jo faktiski jau neeksistē nekādi pieturas punkti, kritēriji, pret kuriem... vai par kuru pārkāpšanu varētu sūdzēties.

Un otra mana priekšlikuma būtība ir par iespējām, kā ar informāciju var rīkoties amatpersonas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Ja mēs vērtējam tiesu praksi, tad faktiski tās sankcijas, kas tiek piemērotas par finanšu un kapitāla tirgus normu pārkāpumiem, tiek pielīdzinātas krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē. Tas nozīmē, ka tos pierādījumus, kas tiek iegūti, var lietot un par tiem atbild amatpersona, kurai ir zināma atbildība un savas rīcības ierobežojumi. Tas nozīmē - amatpersona, uz kuru attiecas interešu konflikta likuma normas. Nevar būt tā, ka vienkārši tiek algots eksperts no malas un viņa iegūtie pierādījumi ir tie, kas automātiski tālāk ir kā pierādījumi pret kredītiestādi.

Tās ir tikai elementāras prasības - likumā noteikt vismaz kaut kādu minimālu aizsardzību pret paplašinātām iespējām izmantot šīs tiesības.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai likumi mums būtu skaidri un uzņēmējdarbības vidi stimulējoši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

E.Putra. Jā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas paredz, ka tad, ja pārbaude ir bijusi veikta, šī banka divus gadus var veikt savu saimniecisko darbību, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un tas nav pieļaujams. Šajā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija skaidri un gaiši paskaidroja, ka pārbaudes tiek veiktas tajā brīdī, kad tiek saņemta konkrēta informācija par iespējamu pārkāpumu. Lieki pārbaudes neviens neveic.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Ingunas Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 38, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Tādējādi esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

Godātie kolēģi! Lai šo darba kārtības jautājumu skatītu, atbilstoši Satversmei ir nepieciešams, lai sēdē būtu nepieciešamais kvorums - vismaz divas trešdaļas no visiem deputātiem. Tāpēc, pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, mums jāreģistrējas kvoruma noteikšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 89 deputāti. Tātad kvorums ir nodrošināts.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šodien izskatām likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Piedāvātais likumprojekts mums ir jāizskata trešajā lasījumā bez jauniem priekšlikumiem. Bet, tā kā ir runa par grozījuma izdarīšanu Latvijas Republikas Satversmē, es vēlos jūs nedaudz informēt par to, ka šis likumprojekts paredz izteikt Satversmes 30.pantu jaunā redakcijā. Proti, ir paredzēta atteikšanās no deputātu administratīvās imunitātes.

Juridiskajā komisijā, kā arī Tiesu politikas apakškomisijā gan pirms pirmā lasījuma, gan pirms otrā lasījumā mēs uzklausījām vairākus tiesībzinātniekus - konstitucionālo tiesību ekspertus. Viens no jautājumiem, par kuru pastiprināti debatējām, bija šāds: vai, atsakoties no administratīvās imunitātes, arī administratīvā aresta gadījumā saglabājas deputāta imunitāte? Un, kā jau teicu ziņojumā pirmajā un otrajā lasījumā, varu apgalvot, ka visi eksperti pārliecinoši klāstīja, ka administratīvo arestu regulē Satversmes 29.pants un ka Satversmes 30.pants un šā panta jaunā redakcija nekādi neskar gadījumus, kuros Saeimas loceklim tiek aprobežota viņa personas brīvība. Šādos gadījumos imunitāte saglabājas.

Nav saņemts neviens priekšlikums šā likumprojekta trešajam lasījumam. Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Paldies. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Paldies, kolēģi, par atbalstu grozījumam Latvijas Republikas Satversmē!

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ir saistīts ar nule pieņemto Satversmes grozījumu. Proti, tā kā tiek atcelta Saeimas deputātu imunitāte administratīvā soda uzlikšanas gadījumā, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī tajās Saeimas kārtības ruļļa normās, kuras paredz nepieciešamību mums, Saeimai, lemt par piekrišanu Saeimas deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības.

Jau tad, kad izskatījām likumprojektu otrajā lasījumā, es ziņoju, ka Tiesu politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā lielākās diskusijas bija par to, vai un kādā kārtībā būtu publiskojama informācija par Saeimas deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Tiesu politikas apakškomisija lūdza Saeimas frakcijas apsvērt un izdiskutēt šo jautājumu. Tiesu politikas apakškomisija saņēma frakciju viedokļus, taču tie nebija izteikti priekšlikumu veidā. Līdz ar to šie divi priekšlikumi ir sagatavoti, jau darbojoties komisijā, nevis kā deputātu vai frakciju priekšlikumi.

Uzklausot frakciju pārstāvju viedokļus, toreiz Juridiskajā komisijā bija konceptuāls balsojums par to, ka uz trešo lasījumu tiek lūgts Juridiskajam birojam izstrādāt piedāvājumu, un šodien šajos priekšlikumos ir šis Juridiskā biroja piedāvājums. Šie priekšlikumi tika sagatavoti sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārstāvjiem un tātad izdiskutēti gan Tiesu politikas apakškomisijas, gan Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs.

Vienlaikus vēlos jūs informēt, ka Juridiskā komisija nolēma nosūtīt vēstules Tieslietu ministrijai, Tieslietu padomei un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, jo jau tad, kad uzsākām darbu pie deputātu administratīvās imunitātes atcelšanas, šeit no tribīnes risinājās debates par to, ka būtu jāapsver arī administratīvās imunitātes atcelšana gan tiesu varas amatpersonām, gan citām amatpersonām. Un, tā kā tā nav tikai Juridiskās komisijas kompetence, mēs visupirms vēršamies gan pie atbildīgās komisijas, gan pie tiesu varas pārstāvjiem. Un tiklīdz būs atbildes, tā arī Juridiskā komisija turpinās darbu.

Bet tagad ziņošu par šiem diviem priekšlikumiem, kas ir par grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

Sēdes vadītāja. Pirms Lībiņas-Egneres kundze sāk ziņot, vēlos, kolēģi, jūs informēt, ka Juridiskā komisija ir lūgusi nomainīt izskatāmā likumprojekta 4. un 7.lapu ar jauno 4A un 7A lapu. (Dep. J.Urbanovičs: “Tas nekas!”)

Lūdzu, Lībiņas-Egneres kundze!

I.Lībiņa-Egnere. Jā, paldies.

Tātad 1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tas paredz, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai reizi kārtējās sesijas laikā Saeimas sēdē ir jāziņo par iepriekšējās sesijas un sesiju starplaikā administratīvi sodītajiem deputātiem. Paziņojumā tiek ietverta informācija par deputāta izdarīto administratīvo pārkāpumu, norādot normatīvā akta normu, kura pārkāpta, un institūciju, kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, kā arī uzliktā soda veidu un datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka lielākā daļa jau par savu balsojumu šajos priekšlikumos ir izlēmusi un atliek tikai pacelt... - es atvainojos! - nospiest podziņu atbilstoši frakciju vadītāju norādījumiem.

Es jums gribu tikai izstāstīt dažus objektīvus apsvērumus par šo priekšlikumu un arī par 2.priekšlikumu.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies uz likumu, kas saucas “Saeimas kārtības rullis”, padomāsim, ko šis likums regulē. Šis likums regulē kārtību, kādā Saeima strādā, - tas ir kārtības rullis. Un parasti Saeimas kārtības rullis regulē jautājumus, par kuriem deputātiem ir jābalso “par” vai “pret”. Tie ir lēmumi, likumi, vienalga, kas. Kāpēc bija šī norma, kuru mēs šodien grozām, pareizāk sakot, tā, ko otrajā lasījumā atbalstīja? Tā bija saistīta nevis ar... ne tik daudz ar deputātu administratīvo imunitāti, jo imūni jau deputāti īstenībā nebija. Deputāta sodīšanai vajadzēja Saeimas piekrišanu - lēmumu, un parasti šāds lēmums arī tika pieņemts. Šī norma regulēja kārtību, kādā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šādu lēmuma projektu sagatavo, apspriež un liek priekšā Saeimas sēdē. Šajā gadījumā ne 1.priekšlikumā, ne 2.priekšlikumā nav runa par to, kādā veidā Saeima skata šos jautājumus. Nav runa par to, ka jāpieņem kaut kāds lēmums. Šeit ir tikai pateikts... Cienījamie kolēģi, šeit tiks paziņots visiem tiem, kuri piedalās Saeimas sēdē, visiem no preses, ka konkrētie deputāti pagājušās sesijas laikā vai sesiju starplaikā ir izdarījuši administratīvo pārkāpumu, ir sodīti un sods ir stājies spēkā.

Pēc būtības tas ir jautājums par to, vai mēs gribam apmierināt kādu ziņkārību vai arī gribam populistiski parādīt, ka, tā teikt, esam svētāki par augstākajiem garīdzniekiem. Cilvēki par šo soda piemērošanu uzzinās pēc trim mēnešiem. Tas ir minimāli. Tajā brīdī presei un masu medijiem... Konkrētie deputāti sen jau būs visās avīzēs aprakstīti pārkāpuma izdarīšanas brīdī, negaidot, vai stāsies spēkā lēmums vai ne. Arī iepriekš šeit bija tā... Mēs atļāvām sodīt, publiski pateicām: “Sodām!” Bet pēc tam, kad cilvēks nonāk līdz tiesai, izrādās, ka tiesa pat izbeidz lietu. Un mēs par to nepaziņojam no tribīnes.

Es saprotu, ka šis priekšlikums nozīmē, ka būs papildu resursu patēriņš. Jā, tas būs varbūt ne tik daudz Saeimas komisijai (jūs šeit, zālē, tās dažas minūtes noklausāties, kuri tad ir sodīti), bet tas būs to Iekšlietu ministrijas darbinieku darba patēriņš, kuri gatavos pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pieprasījuma to cilvēku sarakstiņu, kuri tad ir tie sodītie. (Starpsauciens: “Vienu podziņu nospiest, un viss!”) Atcerieties, ka tad, kad sastāda administratīvo protokolu, nav obligāta prasība jums aizpildīt ailīti par darba vietu.

Visbeidzot. Ja patiešām mēs gribam publiskot visus administratīvos pārkāpējus... labi, ne visus, bet vismaz valsts amatpersonas... labi, nevis visas valsts amatpersonas, bet vismaz atbildīgās valsts amatpersonas... Vai ministri ir savādāki nekā deputāti, un vai tautai nebūtu jāzina, kurš ministrs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu? Kāpēc tad mums to vajadzētu katrā likumā iestrādāt? Bet varbūt vienā likumā ierakstīsim skaidri un gaiši? Sodīto valsts amatpersonu sarakstu Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ieliktu, piemēram, “Latvijas Vēstnesī” katru mēnesi. Aiz sludinājumiem “Viņus meklē policija” varētu ierakstīt: “Šīs amatpersonas ir sodītas.” Ziņkārība tiktu apmierināta, papildu resursi nedaudz tiktu patērēti, bet tauta vismaz zinātu visus savus varoņus.

Es domāju, ka Saeimas kārtības rullī nav jāregulē šie jautājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. (Dep. J.Urbanovičs: “Tu kā advokāts pasaki!”)

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām šāda veida risinājums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav tas labākais, ko mēs varētu panākt šādā situācijā. Un diemžēl lielā mērā mūsu priekšlikumi, ko mēs bijām izteikuši un iesnieguši gan Juridiskās komisijas vadībai, gan arī virknei politisko partiju, par to, kā risināt šo jautājumu, netika konceptuāli atbalstīti.

Līdz ar to jautājums vispār kā tāds - administratīvās atbildības un administratīvās imunitātes institūta pastāvēšana tiesību sistēmā - mums paliek atklāts. Respektīvi, likumdevējvarai mēs nupat ar iepriekšējo balsojumu noņēmām... Tajā pašā laikā mums ir virkne citu valsts varas atzaru, kuros administratīvā imunitāte ir saglabājusies. Ir saglabājusies pat tik lielā mērā, ka... administratīvā imunitāte ir tik lielā mērā vispārīga, ka cilvēks nekad netiek saukts pie administratīvās atbildības. Piemēram, likumā “Par prokuratūru” ir paredzēts, ka gadījumā, ja prokurors dzērumā sēž pie stūres un viņu noķer, tad viņu vienkārši palaiž vaļā.

Ja pie stūres dzērumā sēž vienkārši fiziskā persona, deputāts vai, nezinu, kāda cita amatpersona, tad paralēli tam sodam, ko tas cilvēks saņem disciplinārā kārtā, viņš maksā arī naudas sodu, ir administratīvais arests, ir iespējama arī transportlīdzekļa konfiskācija, piemēram, uz to naudas soda samaksāšanas brīdi.

Līdz ar to varas atzaros tā disproporcija attiecībā uz administratīvās imunitātes apjomu ir saglabājusies kā tāda.

Labi! Mēs sākām ar Saeimas deputātiem. Saeimas deputātiem mēs noņemam... Ko mēs piedāvājam pretī? Kāda veida sistēmu piedāvājam attiecībā uz to paziņošanas kārtību, kura ir bijusi līdz šim un būs varbūt arī turpmāk?

Kāda bija kārtība līdz šim? Gadījumā, ja Saeimas deputāts nenorādīja administratīvā pārkāpuma protokolā savu ieņemamo amatu... vārdu un uzvārdu saistībā ar viņa ieņemamo vietu, amata vietu, un policijas darbinieks neatpazina viņu kā Saeimas deputātu, tad... Ir ļoti daudz Saeimas deputātu, kuri ir saukti pie administratīvās atbildības, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi, jo nebija Saeimai lūgts izdot minētos deputātus saukšanai pie administratīvās atbildības. Līdz ar to sistēma jau līdz šim arī ir strādājusi greizi.

Ko mēs piedāvājam šobrīd, un kāds ir panāktais risinājums?

Risinājums ir tāds - un tas nav tas labākais -, ka gadījumā, ja valsts amatpersonu, Saeimas deputātu, sauc pie administratīvās atbildības, tad Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija reizi ceturksnī... pēc sesijas pieprasīs informāciju par deputātiem, kas saukti pie administratīvās atbildības.

Jā, tik tiešām, minētais informēšanas pienākums realizēsies tikai pēc kaut kāda laika, kad tas būs noticis.

Diemžēl koalīcijas pārstāvji nevēlas ieviest vienotu sistēmu, piemēram, tādu, kāda ir attiecībā uz valsts amatpersonu deklarācijām. Tur publiskajā datubāzē var apskatīties to, kādas ir parādsaistības un uzkrājumi. Un tur varētu ielikt arī paralēli vēl vienu sadaļu, kurā būtu norādīti administratīvie pārkāpumi, kurus cilvēks ir izdarījis.

Šajā gadījumā vienīgais risinājums, ko varētu piemērot, lai minētā norma darbotos... kā Kūtra kungs teica, nevienam deputātam neviens normatīvais akts, tajā skaitā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, nenosaka par pienākumu informēt par darbavietu, lai Sodu reģistrā būtu atzīme, ka, redziet, piemēram, deputāts (vārds, uzvārds) ir saukts pie administratīvās atbildības. Tur būs vienkārši: vārds, uzvārds, saukts pie administratīvās atbildības. Tātad faktiski vienīgais risinājums šim jautājumam ir Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pieprasījums par visiem 100 deputātiem, nosūtot Informācijas centram vārdu, uzvārdu un personas kodu ar lūgumu sniegt informāciju par tiem, kuri saukti pie administratīvās atbildības.

Sodu reģistrā minētā informācija būs pieejama ar vienu, tā teikt, klikšķi: datorizētās apstrādes sistēmas attiecīgais darbinieks vienkārši nospiedīs podziņu un attiecīgi automātiski saņems arī izdruku par personām, kuras sauktas pie administratīvās atbildības.

Ko es gribu teikt?

Minētais risinājums ir risinājums, bet tas nav labākais risinājums, ko mēs varētu ieviest attiecībā uz deputātiem, kas saukti pie administratīvās atbildības, kā arī visām valsts amatpersonām kopumā. Līdz ar to tik tiešām mums, es domāju, ir konceptuāli jāstrādā pie administratīvās imunitātes institūta pārskatīšanas visiem tiesu varas atzariem (piemēram, Drošības policijai, Satversmes aizsardzības birojam, KNAB, tiesām, prokuratūrai, tiesībsargam un tā tālāk), vienlaikus izveidojot vienotu informācijas sistēmu attiecībā uz informācijas sniegšanu par tām valsts amatpersonām, kuras administratīvo atbildību ir nesušas. Un tam var kalpot pašreizējā informācijas sistēma, kurā ir norādītas valsts amatpersonu deklarācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Jūtot, ka šeit, no tribīnes, izskanējušais liek daudziem deputātiem šaubīties, es gribu paust arī tos argumentus, kas bija par šiem priekšlikumiem.

Par citām amatpersonām - prokuroriem, tiesnešiem -, protams, ir jādiskutē. Bet mēs jau esam šeit vairākkārt runājuši, ka šobrīd šī saruna ir par deputātiem. Par citām amatpersonām tās ir citas sarunas, kuras droši vien ir nepieciešamas. Par citu amatpersonu pārkāpumu publiskošanu tieši tāpat: jā, droši vien tautai ir tiesības zināt arī to, ko ir pārkāpuši Ministru kabineta locekļi vai valsts augstākie ierēdņi. Taču arī tā ir cita saruna un noteikti ne jau Saeimas kārtības ruļļa ietvaros.

Šobrīd atbilstoši tai sistēmai, kas pastāv attiecībā uz deputātu administratīvo imunitāti, Saeimai ir jālemj par deputāta izdošanu. Jā, šīs informācijas publiskošana nav tiešais šo normu mērķis, taču tas, ka Saeimas sēdes ir atklātas, nozīmē arī to, ka šī informācija nonāk mediju un sabiedrības rīcībā. Līdz ar to informācijas publiskošana faktiski ir esošā regulējuma blakusprodukts.

Faktiski, paņemot nost administratīvo imunitāti, mēs ļaujam deputātu sodīt tieši tāpat kā jebkuru citu sabiedrības locekli. Un tas ir vajadzīgs! Taču šie priekšlikumi paredz atstāt šo blakusproduktu jeb šo informācijas nodošanu sabiedrībai. Tātad mēs ņemam nost tikai tās administratīvās procedūras, kas bija jāpilda valsts iestādēm, Valsts policijai, lai deputātu sauktu pie administratīvās atbildības.

Te tika pieminēts, ka tiks tērēti resursi, lai šo informāciju atlasītu un nodotu Saeimas komisijai. Jā, droši vien tam var piekrist, bet arī šobrīd tiek tērēti pietiekami lieli resursi, lai sagatavotu visus dokumentus un tos nosūtītu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un lai kāda sodošās iestādes amatpersona ierastos uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju un pamatotu savu viedokli, un lai dabūtu cauri visus šo dokumentus, kas ir saistīti ar deputātu administratīvo imunitāti.

Te tika arī pieminēts, ka paies laiks no pārkāpuma izdarīšanas brīža līdz publiskošanas dienai un tie deputāti, kas būs izdarījuši šādu pārkāpumu, tiks vazāti pa avīzēm divreiz. Nu, jāteic, ka šobrīd arī ir tāpat. Jau šobrīd ir tā, ka paiet diezgan ilgs laiks no brīža, kad pārkāpums ir izdarīts, līdz brīdim, kad visi dokumenti ir sakārtoti un nokļuvuši Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un tiek tajā izskatīti. Tā ka arī tādā ziņā tas neko nepasliktina salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.

Informācija tiks saņemta vienā konkrētā reizē - reizi trijos četros mēnešos atkarībā no sesijas garuma. Un faktiski tiks saglabāta tā situācija, kura šobrīd ir izveidojusies, - ka informācija par to, ko deputāti ir izdarījuši, ir publiska un tātad arī vēlētājiem vērtējama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tā kā man kādreiz bija gods vadīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, visas šīs lietas, par kurām mēs šodien diskutējam, man ir ļoti tuvas.

Es vēlos sadalīt šo jautājumu trijās daļās.

Pirmā daļa - mēs runājam par imunitātes noņemšanu. Tā ir viena lieta. Lēmums ir pieņemts, administratīvā imunitāte ir noņemta.

Otra lieta ir paziņošana par pārkāpumiem... par deputātiem, kas ir sodīti administratīvā veidā. Tas ir Saeimas kārtības ruļļa jautājums.

Vadoties no Valsts pārvaldes iekārtas likuma, godīgi sakot, tie simts deputāti, par kuriem šodien ir runa, jo mēs grozām nevis visus likumus kopā, bet tikai Saeimas kārtības rulli... Līdz ar to, no Valsts pārvaldes iekārtas likuma viedokļa, tā ir augstākā struktūra, jo visas pārējās amatpersonas tiek tieši vai pakārtoti nozīmētas vai ieceltas ar Saeimas lēmumiem vai kaut kādiem citiem normatīviem dokumentiem. Tas ir punkts divi.

Punkts trīs. Neatkarīgi no tā, vai labi vai slikti skan šie jaunie piedāvātie grozījumi Saeimas kārtības rullī, šis regulējums neapšaubāmi ir labāks nekā iepriekšējā paziņošanas kārtība. Vienīgā informācija, kas bija pieejama publiskajā telpā, bija aicinājums izdot sodīšanai. Tas vēl nenozīmēja, ka tas sods tika uzlikts. Tas nenozīmēja, ka tas sods, kas jau bija uzlikts... nebija pārsūdzēts... Un es domāju, ka arī šeit, zālē, ir deputāti, kuriem ar tiesvedības palīdzību jeb starpniecību izdevās noņemt uzliktos šāda veida sodus. Tāpēc tur bija parādījies tikai pirmais procesa posms, ka deputāts tiek saukts pie administratīvās atbildības. Kādi ir tie turpmākie soļi, plašai sabiedrībai netika darīts zināms. Un līdz ar to šodien... Paziņošana tikai par tiem sodiem, kas ir stājušies spēkā, - tas ir solis uz priekšu, ja mēs runājam par taisnīgumu un par loģiku.

Un trešais, ko gribu teikt. Dabīgi, es piekrītu tam, ka... Šodien bija runa par to, ka vajadzētu drusku mainīt to sistēmu. Ja runājam par amatpersonām, - to vajadzētu paplašināt arī tanī virzienā. Bet tas nav šīs sarunas priekšmets. Tā ir ideja, kas tiešām ir diskusiju vērta. Un te tiešām ir jādomā ne tikai par to, kā publiskot amatpersonu pārkāpumu gadījumus, bet arī... Varbūt pirmām kārtām derētu padomāt par to, lai reāli samazinātu amatpersonu loku un skaitu, jo vairāk nekā 50 tūkstoši amatpersonu - piedodiet man, pie labākās gribas tas ir pārmērīgi! To nevar nedz izkontrolēt publiski, nedz kā citādāk pārbaudīt.

Tāpēc es domāju, ka šie priekšlikumi tomēr ir solis uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, komisijas vārdā pavisam īsi vēlos jums teikt, ka Saeima vispirms tiek informēta par deputātam piemēroto jau spēkā stājušos lēmumu par sodu, un, pamatojoties uz spēkā stājušos lēmumu, informēšana notiks mutvārdos. Par to tiks paziņots no Saeimas tribīnes, un tas, kurā brīdī tas notiks, ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas izšķiršanās ar lūgumu Saeimas Prezidijam iekļaut šo jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Tik tiešām Juridiskajā komisijā raisījās diskusijas par to, vai vispār šāda informācija būtu vai nebūtu publiskojama, taču Juridiskās komisijas deputātu vairākums šo konkrēto priekšlikumu atbalstīja. Un galvenais mērķis bija, lai informācija par deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, atceļot deputātu administratīvo imunitāti, joprojām būtu pieejama sabiedrībai. Tādējādi, lai nemazinātu sabiedrībai šīs tiesības būt informētai, Juridiskā komisija uzskatīja, ka šāds priekšlikums ir atbalstāms.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Tā kā ir atbalstīts 1.priekšlikums, tad... 2. ir saistītais Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš komisijā arī ir atbalstīts un paredz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai sagatavotu minēto paziņojumu par administratīvi jau sodītajiem deputātiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Strādājam ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma projektu (Nr.486/Lp12).

Tātad uz trešo lasījumu tika saņemti deviņi priekšlikumi, galvenokārt redakcionāli. Atcerēsimies, ka uz otro lasījumu diezgan būtiski šis likums tika pārstrādāts gan komisijā, gan ar Juridiskā biroja līdzdalību. Šobrīd uz trešo lasījumu ir palikuši deviņi priekšlikumi.

Tagad pēc kārtas.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Tāpat arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš arī komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 8. ir redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Matīss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums.

Atgādināšu, ka Aizsargjoslu likums šoreiz ir ticis atvērts situācijas sakārtošanai attiecībā uz gāzes un degvielas uzpildes stacijām.

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - ekonomikas ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un visbeidzot 3. - ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā arī tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu apstiprināt likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Kopumā ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 12., ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Kolēģi! Es atgādināšu, ka ar šo likumprojektu mēs regulējam, kādā veidā mēs varam informēt mūsu valstspiederīgos, piemēram, tāda terorakta gadījumā, kāds notika Parīzē, lai viņiem pienāktu īsziņa, kā rīkoties konkrētajā gadījumā. Ja mēs pieņemsim šo likumprojektu, skaidra sistēma šajā likumā būs iestrādāta.

Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Šim likumprojektam ir saņemts 31 priekšlikums, tātad ir vairāk priekšlikumu nekā iepriekšējam.

1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo - ministra - priekšlikumu. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Ja iepriekšējie mani priekšlikumi kaut kādā veidā, iespējams, varēja atstāt ietekmi uz obligātās iepirkuma komponentes rādītājiem, tad šis priekšlikums patiešām ir, teiksim tā, fiskāli neitrāls vai pat pozitīvs.

Nedaudz izskaidrošu situāciju.

Tātad Latvijā līdz 2020.gadam zaļās enerģijas komponentei galapatēriņā ir jāsasniedz 40 procenti. Uz šo brīdi Ekonomikas ministrija jau nešaubās par to, ka šis rādītājs tiks sasniegts vai pat pārsniegts. Savukārt citās Eiropas valstīs, kurām ir noteikti atšķirīgi un varbūt dažādi šie skaitļi, šis rādītājs, kas jāsasniedz galapatēriņā... ļoti iespējams, ka vairākas valstis šo rādītāju nesasniegs un līdz ar to, lai izvairītos no sankcijām, būs gatavas slēgt līgumus ar tām valstīm, kurās šie rādītāji būs pārpildīti.

Ja mums šī pārpilde būs, mēs patiesībā to, tāpat kā šobrīd emisiju kvotas, varēsim tirgot tīri grāmatvediski. Protams, mēs to varēsim darīt tikai tajā gadījumā, ja būsim gatavi slēgt šos līgumus, ja Ministru kabinets būs izstrādājis kārtību, kā mēs to aprēķinām un kā mēs šos līgumus slēdzam.

Tad nu mans priekšlikums ietver deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt šo regulējumu, kas potenciāli pēc 2020.gada vai pirms tā var nest mums fiskālu ieguvumu, un nekādā veidā šobrīd nav pamata bažām, kuras Ekonomikas ministrija it kā te pauž, ka tam nu būšot kaut kāda nelabvēlīga ietekme. Es vienkārši domāju, ka Ekonomikas ministrija... kā ministrs pats atzīst: “Enerģētikā situāciju šobrīd līdz galam vēl neesmu izpratis, kāda tad tā situācija ir.” Un līdz ar to var saprast, ka ministrs vienkārši baidās pieņemt kaut kādu lēmumu.

Šis nu nav tas lēmums, šis nu nav tas priekšlikums, no kura būtu jābaidās, jo tajā tiešām nav nekādu zemūdens akmeņu, kas varētu kaut kādā veidā ietekmēt elektrības cenu.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un līdz ar to arī 31.priekšlikumu, kurš ir pārejas noteikumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Līdakas kungs jau ļoti precīzi pastāstīja lietas būtību. Proti, mēs esam apsolījuši Eiropas Komisijai līdz 2020.gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaru sasniegt 40 procentu apjomā. 2014.gadā jau mēs esam sasnieguši 38,7 procentus, un tiešām īsti nav pamata, ka mēs varētu šo procentu nesasniegt. Iepriekšējos Līdakas kunga priekšlikumos šādas bažas gan izskanēja, proti, ierosinājumu veidā, ka vajadzētu ieviest jaunas izsoles. Bet man prieks, ka Līdakas kungs nenāca debatēt un piekrita, ka šis mērķis ir sasniedzams.

Bet problēma ir nedaudz cita. Faktiski mēs šobrīd runājam, ka Ministru kabinetam, Ekonomikas ministrijai būtu jāizstrādā mehānisms, kurš būtu iedarbināms, ja kaut kas būtu sasniegts. Proti: nu, ja būs, tad būs. Tātad mums tas noderētu tikai pie zināmiem nosacījumiem.

Otrām kārtām mūsu zaļā enerģija, ko mēs ražojam, ir diezgan dārga, un tās valstis, kas potenciāli varētu gribēt pirkt, kuras pašas netiks galā ar saviem izvirzītajiem mērķiem, noteikti gribēs pirkt pēc iespējas lētāk. Un Latvija, pēc mūsu aplēsēm, nebūs tā valsts, kuras cena viņus apmierinās un no kuras viņi gribēs pirkt. Tātad faktiski mēs runājam par mehānismu - kā būtu, ja būtu. Turklāt tas būtu darboties spējīgs tikai tad, ja cena būtu pievilcīga, bet tā nebūs pievilcīga.

Proti, šobrīd tiek piedāvāts Ekonomikas ministrijai un valdībai strādāt pie mehānisma, tērēt resursus... ierēdņu šobrīd mums ministrijā jau tā ir maz... Strādāt pie mehānisma, kurš varbūt mums noderēs.

Un, piedodiet, kolēģi, mēs šeit runājam par Valsts ieņēmumu dienesta negodprātīgo ierēdņu rotāciju. Ziniet, Ekonomikas ministrijā jau sava veida rotācija ir notikusi - Enerģētikas departamentā. Daļa ir aizgājusi līdzi iepriekšējam ministram... līdzi ministrei uz Finanšu ministriju, daļa - uz regulatoru. Ir ļoti daudz izaicinājumu, kas saistīti ar dažādu šo pārsubsidācijas mehānismu ieviešanu. Un tagad mēs vēl koncentrēsimies uz lietām, kuras varbūt mums būs nepieciešamas, pastāvot entajiem nosacījumiem!

Kolēģi, lūdzu tomēr neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Jā... Nu, mani ļoti skumdināja Ķirša kunga atzīšanās, kas laikam tomēr ir patiesa - no iekšām nākusi. Un tāda nu ir tā skumjā īstenība, ka Ekonomikas ministrijā tiešām enerģētikas speciālistu nav. Un līdz ar to viņi tur, ministrijā, nav droši vien gatavi neko izstrādāt. Bet, es domāju, Ekonomikas ministrija labosies - piesaistīs normālus speciālistus un spēs kādreiz normāli strādāt.

Mums vienkārši ir jāliek Ekonomikas ministrijai strādāt! Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Ķirša kungs, zaļā enerģija... tajā brīdī, kad daudzām valstīm nebūs izpildītas šīs normas, zaļā enerģija būs ļoti dārga, tā būs visur ļoti dārga, jo neizpilde draud ar sankcijām. Katra valsts, kurai būs šī neizpilde, būs gatava maksāt diezgan bargu cenu par zaļo enerģiju, kuras deficīts tajā brīdī būs jūtams. Un tad, ja mums nebūs šāds regulējums izstrādāts, mēs kodīsim sev pirkstos, strēbsim karstu, dzīsim cauri... skatīsim trīs lasījumos vienā dienā un gaudosim par to, ka mēs atkal kaut ko neesam izdarījuši.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mani iedvesmoja Ingmāra teiktais, ka ir cerības, ka Ekonomikas ministrija beidzot sāks strādāt un sāks saprast, kas darāms enerģētikā. Lūk, tad, kad tas notiks, tad arī atgriezīsimies pie šiem priekšlikumiem!

Ja tas tā nav, tad kaut ko tādu darīt - tas ir kā mazam bērnam dot nazi rokā, cerot, ka viņš nogriezīs... pagatavos sev sviestmaizi. Īstenībā viņš sagriezīs visu, izņemot to maizes riku, ko vajag nogriezt.

Tā ka es aicinu neatbalstīt pagaidām nekādus šādus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Līdakas kungs! Nekādā ziņā nepiekrītu jūsu teiktajam, ka ministrijā nav enerģētikas speciālistu kā tādu. Bet jautājums ir par to, kā mēs izmantojam esošos resursus. Mēs tos varam izmantot lietām, kuras mums pavisam noteikti ir nepieciešamas. Mēs varam arī lietas, kas jādara, nedarīt. Nu, lai tās rit savu gaitu! Bet darīt kaut ko, kas varbūt mums būs nepieciešams, - nu, piedodiet, manuprāt, tā nav pareiza rīcība no resursu izmantošanas viedokļa.

Ja mēs varētu izdarīt tā, ka likumā šāda norma ir, bet tā neuzliek par obligātu pienākumu līdz kaut kādam laikam šo modeli izstrādāt un tikai indikatīvi noteic, ka tad, kad mēs jūtam nepieciešamību, pie tā sākam strādāt... Tad tā var darīt. Bet obligāti izstrādāt modeli, kuru nemaz nevajadzēs, - nu, tas nav lietderīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi! Runa ir par aptuveni 15-18 miljoniem - summu, par kuru mēs varētu samazināt šo OIK mūsu uzņēmējiem, lai viņi būtu konkurētspējīgi Eiropā un lai mēs varētu piesaistīt uzņēmējus no ārvalstīm, lai ārvalstu investīcijas ieplūstu. Un tas Ingmāra piedāvātais priekšlikums to arī paredz - ka, saņemot šo naudiņu par statistikas pārdošanu... Un Luksemburga ir viena no tām valstīm, kur, manuprāt, bija tikai 11 procenti. Šobrīd viņi paši spēj izpildīt... Tad viņi nopirks to elektrību no mums par tādu naudu, par kādu mēs piedāvāsim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst par priekšlikuma būtību?

E.Smiltēns. Jā, kolēģi! Šis priekšlikums - 16.priekšlikums - nav komisijā atbalstīts, un aicinu sekot komisijas lēmumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 32, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. J.Urbanovičs: “Ak tad tik traki, ja?”)

E.Smiltēns. 17. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. ir... atradīšu. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 19. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 22. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 26. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 28. - ekonomikas ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 29. - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 30. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 31. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka Veselības ministrija gatavo jaunu Ārstniecības likumu, ir lietas, kas jāatrisina pirms jaunā likumprojekta parādīšanās, un tādēļ tiek piedāvāti grozījumi pašreizējā Ārstniecības likumā.

Šīs izmaiņas skar četras būtiskas sadaļas. Viens jautājums ir vienkāršot ārstu speciālistu atkārtotu sertifikāciju papildu specialitātēs. Otrs jautājums, kas skars un ļoti būtiski ietekmēs veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti bīstamo un reto slimību ārstēšanā, ir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē brīvprātīga Latvijas ārstniecības iestāžu pievienošanās šiem references tīkliem un informācijas saņemšanai. Un trešā jautājumu grupa, kas skarta šajā likumprojektā, ir vērsta uz to, lai veicinātu, sakārtotu un ātrāk ieviestu daudz kritizēto un ilgstoši neieviesto e-veselības sistēmu. Viens jautājums ir par darba nespējas lapām, kā arī par šo darba nespējas lapu elektronisko apriti un informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Un pēdējais. Kad solītie būtiskie uzlabojumi e-veselības ieviešanā būs realizēti, lai tas nekļūtu par vēl vienu birokrātisku šķērsli un lai visi ģimenes ārsti nesāktu mocīties ar e-parakstiem, kas būtu arī materiāls slogs. Tie ir jautājumi, kas sakārto un vienkāršo autorizāciju ārstiem un mediķiem šajā e-veselības sistēmā.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu pirmajam lasījumam vienbalsīgi, un lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanai viena nedēļa - līdz šā gada 26.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Skatām likumprojektu Nr.562/Lp12 - “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””.

Šeit ir papildināts 8., 10. un 13.pants.

8.pantā papildināta sestā daļa, kur uzsvērts, ka mikrouzņēmumi un citi saimnieciskie uzņēmumi, kuru iepriekšējā gada apgrozījums nav pārsniedzis 300 tūkstošus, ir tiesīgi iegrāmatot saimnieciskās darbības dokumentus 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām.

13.pants papildināts ar trešo un ceturto teikumu.

13.panta pirmajā daļā paredzēts, ka uz Maksātnespējas likumā noteikto parādnieka bilanci attiecas visi tie paši noteikumi, kas uz gada pārskata bilanci. Un, ja ir pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process, tiek sagatavots uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskats, kas sastāv tikai no bilances.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Kiršteins. Likumprojekts nav steidzams. Priekšlikumus lūdzu sagatavot līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu Nr.561/Lp12 - “Grozījumi Pasta likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šos Ministru kabineta sagatavotos un iesniegtos grozījumus.

Grozījumu būtība ir šāda. 2014.gadā no pasta komersantu reģistra tika izslēgti 15 komersanti, septiņiem uz noteiktu laiku tiktu atņemtas tiesības sniegt pasta pakalpojumus. Tas kopumā sastāda vairāk nekā 20 procentus no visiem pasta komersantiem. Tātad aktīvi darbojas 61 pasta komersants.

Un kur ir problēmas? Kāpēc ir problēmas ar pasta komersantiem?

Proti, pirmām kārtām ir pieaudzis tādu pasta komersantu skaits, kuri ar kravas autotransportu, kam ir gandrīz tukša degvielas bāka, dodas pāri Latvijas-Krievijas robežai, lai nogādātu pasta sūtījumu tuvā pierobežā esošam subjektam, bet, protams, neko nenogādājuši, atgriežas ar pilnu degvielas bāku. Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests nu nekādi nevar tos izkontrolēt.

Otra lieta ir bēdīgi slavenās pasta caurlaides. Proti, reģistrējot pasta uzņēmumu (tas praktiski neko nemaksā), ir iespējas saņemt pasta caurlaides, kas dod iespēju būtiski pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus - apstāšanās, stāvēšanas ierobežojumus un tā tālāk. Šie grozījumi zināmā mērā arī šo lietu sakārtos.

Un trešā lieta ir negodīga konkurence valsts un pašvaldību iepirkumos, kad šie pasta komersanti piedāvā zemāku cenu, bet paši nespēj veikt šos pakalpojumus. Un ir gadījumi, kad viņi vienkārši parastās pasta kastītēs pēc tam šos sūtījumus ievieto, un tad “Latvijas Pasts” ar tiem dabū strādāt.

Tātad ir nepieciešama stingrāka kontrole šajā jomā, tāpēc arī Ministru kabinets šo priekšlikumu ir sagatavojis.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts. Līdz ar to es arī lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Tā kā šeit nepieciešams vēl būtiski pastrādāt, tad tās ir divas nedēļas, proti, šā gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.jūnijam.

Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Āboltiņa, Brigmanis, Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti... Vai deputātiem ir iebildumi?... (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”) Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdi turpinātu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 4, atturas - nav. Līdz ar to Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija piedāvā jums šodien otrajam lasījumam grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Uz otro lasījumu ir saņemti 19 priekšlikumi.

1. - deputātes Stepaņenko priekšlikums par administratīvā soda piemērošanas noilgumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja Daiņa Liepiņa priekšlikums, kas paredz pārkāpējam pienākumu atlīdzināt valstij radušos zaudējumus saistībā ar viņa glābšanu. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz atbildību ne vien par maksātnespējas procesa, bet arī par tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, tehniska rakstura precizējums, kas uzlabo normas par aizliegumu atrasties uz ledus redakciju. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 5. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja Daiņa Liepiņa priekšlikums, kas paredz papildināt iepriekšējo pantu, paredzot atbildību par atrašanos uz ledus alkohola reibumā. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 6. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, kas ir saistīts ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā par pakalpojumu paziņošanas pienākumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

J.Stepaņenko. 7. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atsaukts saistībā ar to, ka Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā turpinās diskusijas par maksātnespējas jomas turpmāko attīstību. Tātad tas nav balsojams.

8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz plašākas pilnvaras pašvaldības policijas darbiniekiem saistībā ar pārkāpumu izskatīšanu par smēķēšanu neatļautās vietās. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu... Deputāti vēlas balsojumu par 8.priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 23. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stepaņenko. 9. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Arī tas saistībā ar 7.priekšlikumu ir atsaukts, tātad nav balsojams.

10. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir saistīts ar jau pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, saskaņā ar kuriem no šā gada 1.septembra ir izslēgts regulējums par naudas soda iekasēšanu administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 11. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz pārņemt Latvijas tiesību sistēmā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 15.maija direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Nākamie četri priekšlikumi ir savā starpā saistīti, un tie paredz kārtību, kādā tiek pārsūdzēti nolēmumi administratīvo pārkāpumu jomā.

Pirmā tiesu instance, kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas, ir rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā varēs apgabaltiesai pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas nolēmumus, taču apgabaltiesai būs iespēja triju tiesnešu sastāvā atteikt ierosināt tiesvedību, ja tiks konstatēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pareizs un pamatots. Analoģiska shēma ir noteikta attiecībā uz maza apmēra prasībām. Augstākajai tiesai būtu jāskata blakus sūdzības par apelācijas tiesas lēmumiem attiecībā uz jaunatklātiem apstākļiem.

12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Un pēdējais priekšlikums, kas saistīts ar minēto jomu, ir 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 16. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas arī saistīts ar jau pieminēto direktīvu par darba ņēmēju nosūtīšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 17. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ietver redakcionāla rakstura grozījumus, precizējumus saistībā ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Un pēdējais ir 19. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas arī ir saistīts ar jau minēto direktīvu par darba ņēmēju nosūtīšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Līdz ar to esam izskatījuši visus 19 priekšlikumus.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai uz trešo lasījumu ir 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no frakcijas “No sirds Latvijai”. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Gribu atkārtoti uzsvērt, ka Saeimas frakcija “No sirds Latvijai” vienbalsīgi uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzejs ir valstiski nozīmīgs objekts. Esam par Okupācijas muzeja saglabāšanu, kamēr vien pastāvēs Latvija. Mēs nedrīkstam aizmirst savas valsts vēsturi. Tā mums atgādina un māca, kā arī liek novērtēt to, kas mums pieder šodien. Gandrīz katrā Latvijas ģimenē ir bijis kāds, kas cietis no viena vai otra okupācijas režīma. Nevar aprakstīt tās ciešanas, kas piemeklējušas tūkstošiem cilvēku. Tādēļ Latvijas Okupācijas muzejam ir jābūt kā apliecinājumam, ka nekas tāds nekad vairs Latvijas vēsturē neatkārtosies, ka neko tādu mēs kā demokrātiska valsts nepieļausim.

Tālāk es gribu iepazīstināt ar to, kur frakcijā domas dalījās. Un tas ir jautājums par to, vai var pārkāpt likumu cēla mērķa vārdā. Likums visiem ir viens, un likums ir jāievēro. Mēs esam par demokrātisku un likumisku kārtību mūsu valstī.

Šonedēļ, tiekoties ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrības pārstāvjiem, ar profesoru Nollendorfu, vēlreiz pārliecinājāmies, ka šādi grozījumi nebūtu bijuši nepieciešami, ja “Valsts nekustamajiem īpašumiem” būtu izdevies saņemt visas nepieciešamās būvniecības atļaujas likumā noteiktajā kārtībā. Šeit mēs varam runāt tikai par institūciju neizdarībām. Mums ir sakārtoti likumi, kuri būtu jāievēro un, aktīvi strādājot, jānonāk pie mērķa un... (Dep. I.Klementjevs: “Par priekšlikumu!”; dep. A.Kaimiņš: “Par lietu runā!”) Priekšlikums... Es runāju par lietu.

Mēs kārtējo reizi vēlamies izcelt vienu īpašu būvniecības gadījumu, kuru nav iespējams saskaņot likumā noteiktajā kārtībā.

Kā piemēru es varu minēt, ka joprojām nav grozīts Izglītības likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi, un, Rēzeknes augstskolai, pārkāpjot šos likumus, Saeima piešķīra ekskluzīvas tiesības - atvērt maģistra programmu. Līdz šai dienai Šadurska kungs sola sakārtot. (Dep. A.Kaimiņš: “Kāds sakars?!”)

Es jau vienu reizi, augsti godātais deputāt Kaimiņ, teicu, ka jums (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunāties ar zāli!”) ir problēmas ar intelektu. (Dep. A.Elksniņš: “Ko Prezidijs skatās?!”; starpsaucieni: “Mums ir Prezidijs vai nav?”; “Mainām Prezidiju!”)

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka Saeima ir augstākā likumdevēja, kas šeit pieņem valsts likumus. Vispirms jāsakārto likumi, jāliek strādāt visām organizācijām, kas likumā noteiktajā kārtībā apstiprina projektu tā, kā tas ir pieņemts normālās demokrātiskās valstīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

R.Dzintars. Jā, kolēģi! Priekšlikuma būtība faktiski paredz jaunu Latvijas Okupācijas muzeja tālākās attīstības koncepciju, kas ir pretrunā ar to, kuru atbalsta gan Latvijas Okupācijas muzejs, gan Latvijas Politiski represēto apvienība, gan daudzi atbalstītāji un ziedotāji visā pasaulē, kas ir ziedojuši šim konkrētajam projektam. Atbalstot šo un nākamo priekšlikumu, faktiski tiktu pārvilkta svītra šīm iecerēm, un līdz ar to arī komisijas pārliecinošs vairākums noraidīja šo priekšlikumu. Aicinu deputātus balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 47, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Dzintars. Otrs saņemtais priekšlikums arī ir “No sirds Latvijai” priekšlikums, kas saistīts ar to, ko mēs tikko balsojām. Tas arīdzan nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Dzintars. 3. - deputāta Ritvara Jansona priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Dzintars. 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.

E.Šnore (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Komisijas vārdā lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns. (Starpsauciens: “Nu, ģenerāli, parādi!”)

J.Vectirāns (ZZS).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi!

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 11.maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””.

Kopumā mums ir saņemti 14 priekšlikumi.

1.priekšlikums... tūlīt atradīšu...

1.priekšlikums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 2. ir... (Dep. A.Klementjevs: “Arī ir!”)... arī... (Zālē smiekli.)

2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Dep. M.Bondars: “Deputāts nespēj koncentrēties vairāk!”)

E.Smiltēns. Nē, ir ļoti gara tabula, bet es nedrīkstu ar jums sarunāties...

Sēdes vadītāja. 3. ...

E.Smiltēns. 3. - deputāta Artusa Kaimiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Artusa Kaimiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 64, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 4. - VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - arī VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - VARAM parlamentārā sekretāra Eglīša priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. ir... (Dep. A.Kaimiņš: “Ir! Ir!”) VARAM parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīša priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - arī VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. - deputāta Artusa Kaimiņa priekšlikums, kurš nav komisijā guvis atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Artusa Kaimiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 65, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam visus priekšlikumus izskatījuši. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi! Jūsu konstruktīvos priekšlikumus gaidīsim komisijā līdz šā gada 26.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Likumprojekts ir saistīts ar direktīvas pārņemšanu, kas paredz, ka komercpaziņojumos un reklāmās ir aizliegts reklamēt elektroniskās cigaretes un uzpildes flakonus.

Komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija likumprojektu lūgusi atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Laizāne. Komisija arī lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs, izskatīšana Saeimas sēdē - 2.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.maijam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 2.jūnijā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par projekta “E-veselība Latvijā” īstenošanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mārtiņa Bondara, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Mārtiņa Šica, Silvijas Šimfas, Sergeja Dolgopolova, Vitālija Orlova un Andreja Klementjeva iesniegto pieprasījumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par projekta “E-veselība Latvijā” īstenošanu”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izdalīts un pieejams visiem Saeimas deputātiem.

Pieprasījuma iesniedzēji ir lūguši vārdu pieprasījuma motivēšanai.

Vārds Saeimas deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies. Augsti godātie deputāti! Opozīcija - trīs frakcijas - ir parakstījušas pieprasījumu, un mēs vēlamies akcentēt divas problēmas.

Pirmā problēma ir par to, kā realizēta programma “E-veselība Latvijā”.

Vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, es domāju, vairākumam deputātu bija daudz jautājumu ierēdņiem, kuri atnāca pie mums uz sēdi, bet nav skaidrības un pārliecības, ka Latvija nezaudēs gandrīz 12 miljonus eiro Eiropas Komisijas naudas. Tāpēc mēs lūdzam ministru izpildīt savu solījumu - uzraudzīt šo procesu, atrast vainīgo, sodīt un līdz 1.decembrim realizēt šo projektu.

Un otrais, par ko mēs gribam parunāt. Par parlamentārā darba kultūru. Šo jautājumu, šo problēmu mēs varējām apspriest speciālā jautājumu un atbilžu sēdē, jo deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus ne tikai rakstiski, bet arī mutiski. Ministrija jau gandrīz gadu ignorē šīs jautājumu un atbilžu sēdes; apmeklējums ļoti zems. Un tāpēc visas trīs opozīcijas frakcijas pieņēma lēmumu: ja ministrija nepiedalīsies jautājumu un atbilžu sēdēs un neatbildēs uz mutvārdu jautājumiem, visi neatbildētie jautājumi ies caur Pieprasījumu komisiju.

Arī šodien mēs iesniedzām divus pieprasījumus, kuri pirms tam bija jautājuma formātā. Ja tuvākajā laikā politiskā un parlamentārā darba kultūra neuzlabosies un tiks ignorētas deputātu tiesības, kuras garantē viņiem Satversme, Pieprasījumu komisija katru nedēļu dabūs vēl trīs četrus pieprasījumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Saeimas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien pulksten 17.00 paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs ir informējis, ka mutvārdu atbildi varēs sniegt šā gada 2.jūnijā.

Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents ir informējis, ka saistībā ar dalību iepriekš plānotā sanāksmē viņš nevarēs šodien ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos.

Deputātu Sudrabas, Kūtra, Šimfas, Platpera un Meijas jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mācību priekšmeta “Mūzika” organizēšanu un īstenošanu Latvijas vispārizglītojošajās skolās”. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs ir informējis, ka iepriekš plānotas reģionālās vizītes dēļ viņš nevarēs ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos.

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Kūtra, Meijas un Platpera jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par likumprojekta izstrādi”. Jautājums pāradresēts finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Iesniedzēji informē, ka nevēlas uzdot papildjautājumus, jo līdz ar attiecīgo likumu pieņemšanu jautājumi ir zaudējuši savu aktualitāti.

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Platpera, Meijas un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par izglītības iestāžu slēgšanu un reorganizēšanu Latvijas pašvaldībās”. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs ir informējis, ka iepriekš plānotas reģionālās vizītes dēļ viņš nevarēs ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos.

Deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar EM nespēju sniegt ekonomisko pamatojumu par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs ir informējis, ka iepriekš plānotā pasākumu grafika dēļ viņš šodien nevarēs ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos.

Deputātu Agešina, Urbanoviča, Potapkina, Ribakova un Jakimova jautājums tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par plānotajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to, kolēģi, man jūs jāinformē, ka šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks. (Starpsauciens: “Valdības nav!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka piecas minūtes pēc Saeimas sēdes visi ir laipni aicināti uz Latvijas pilsētu, pagastu un novadu ģerboņu izstādes atklāšanu Sarkanajā zālē, bet pulksten 14.00 Sarkanajā zālē kopā ar Sporta apakškomisiju sveiksim mūsu bobsleja, skeletona un parabobsleja sportistus.

Savukārt sestdien, 21.maijā, no pulksten 19.00 līdz pusnaktij Saeimas nams vērs durvis Muzeju nakts apmeklētājiem.

Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Šodien komisijas sēde notiks Sarkanajā zālē pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Deputātus, kuri ir grupā sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu, lūdzu tūlīt uz īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ints Dālderis, Romāns Naudiņš, Sergejs Potapkins, Artis Rasmanis, Romualds Ražuks, Ivans Ribakovs, Kārlis Seržants, Ilze Viņķele un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 10. sēde
2016. gada 19. maijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 572/Lp12) (Dok. Nr. 2163, 2163A)
Par likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 573/Lp12) (Dok. Nr. 2164, 2164A)
Par likumprojektu “Grozījumi Paziņošanas likumā” (Nr. 574/Lp12) (Dok. Nr. 2165, 2165A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 19. maijā (Dok. Nr. 2162)
Pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki”” (Nr. 5/P12) (Dok. Nr. 2184)
Motivācija	- dep. S.Dolgopolovs
Lēmuma projekts “Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata” (Nr. 359/Lm12) (Dok. Nr. 2178)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 360/Lm12) (Dok. Nr. 2179)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 361/Lm12) (Dok. Nr. 2180)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 362/Lm12) (Dok. Nr. 2181)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr. 363/Lm12) (Dok. Nr. 2182)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 560/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2073B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 554/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2047B)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā” (Nr. 515/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2136)
Ziņo	- dep. H.Abu Meri
Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 529/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2145)
Ziņo	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 522/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2146)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 523/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2147)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 406/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2152)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 473/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2153, 2153A)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Bite
	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums” (Nr. 486/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2157)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 472/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2158)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 496/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2159)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 455/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2161)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. I.Līdaka
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. I.Līdaka
	- dep. I.Zariņš
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 555/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2048, 2137)
Ziņo	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 562/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2081, 2138)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 561/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2074, 2144)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 459/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2151)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr. 516/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2154)
Ziņo	- dep. R.Dzintars
Debates	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 542/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2155)
Ziņo	- dep. E.Šnore
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 556/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2156)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 526/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2160)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 558/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2060, 2175)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Pieprasījums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par projekta “E-veselība Latvijā” īstenošanu’” (Nr. 6/P12) (Dok. Nr. 2185)
Motivācija	- dep. A.Klementjevs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Rubiks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 19.05.2016 09:09:55 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Lauras Graudiņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata (359/Lm12)

Datums: 19.05.2016 09:10:54 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Gitas Zenfas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (360/Lm12)

Datums: 19.05.2016 09:11:50 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Ilonas Ozoliņas-Kļaviņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (361/Lm12)

Datums: 19.05.2016 09:12:42 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Vitas Rūsiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (362/Lm12)

Datums: 19.05.2016 09:14:00 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ivetas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata (363/Lm12)

Datums: 19.05.2016 09:21:23 bal006
Par - 32, pret - 13, atturas - 37. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (560/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2016 09:21:48 bal007
Par - 31, pret - 9, atturas - 42. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (560/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2016 09:23:24 bal008
Par - 34, pret - 8, atturas - 42. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (560/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2016 09:23:57 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (560/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2016 09:25:10 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (554/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.05.2016 09:25:58 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (515/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 09:27:37 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (529/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 09:28:26 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (522/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 09:34:06 bal014
Par - 38, pret - 38, atturas - 9. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (523/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 09:34:46 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (523/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 09:35:37 bal016
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 19.05.2016 09:37:59 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (406/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 09:59:59 bal018
Par - 71, pret - 6, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:00:55 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:03:11 bal020
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums (486/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:04:23 bal021
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (472/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:06:55 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (496/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:18:29 bal023
Par - 23, pret - 32, atturas - 20. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (455/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:20:41 bal024
Par - 76, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (455/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:23:29 bal025
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (555/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:25:29 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (562/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:28:38 bal027
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (561/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:29:37 bal028
Par - 76, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 19.05.2016 10:33:02 bal029
Par - 42, pret - 4, atturas - 23. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (459/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:36:31 bal030
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (459/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:42:15 bal031
Par - 6, pret - 47, atturas - 8. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā (516/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:42:45 bal032
Par - 5, pret - 49, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā (516/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:43:14 bal033
Par - 60, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā (516/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:44:10 bal034
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (542/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:45:28 bal035
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (556/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:47:17 bal036
Par - 4, pret - 64, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (526/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:48:54 bal037
Par - 4, pret - 65, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (526/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:49:18 bal038
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (526/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:50:38 bal039
Par - 79, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (558/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.05.2016 10:51:04 bal040
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (558/Lp12), 1.lasījums