Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2016.gada 27.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 27.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Guntas Razānes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieci”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Es lūdzu jūs atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz brīdim, kad Ārlietu ministrija būs atsūtījusi dienesta izmeklēšanas rezultātus par Guntas Razānes atbilstību šim amatam, ņemot vērā to, ka ir notikusi nelikumīga darbība, kur tiešā vai netiešā veidā ir iesaistīta Razānes kundze. Šis amats tomēr prasa nevainojamu reputāciju. Izvērtējot Razānes kundzes kandidatūru, ne Latvijas Bankas vadītājam, ne finanšu ministrei nebija pieejama informācija par šiem notikumiem, proti, nelikumīgu rīcību ar valsts līdzekļiem, un tāpēc mums būtu nepieciešams pieņemt izsvērtu un uz informāciju balstītu lēmumu, un faktiski mēs to varētu izdarīt, ja Ārlietu ministrija atsūtītu mums dienesta ziņojumu, un tad mēs būtu pilnīgā skaidrībā par to, kas ir noticis.

Paldies, kolēģi! Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Bondara kungs, kārtējo reizi mēs jaucam kartupeļus ar konfektēm. Mēs šodien balsojam par... (Dep. M.Bondars: “Jūs balsojat!”) Mēs šodien balsojam par Guntas Razānes apstiprināšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieci, nevis par Andra Razāna apstiprināšanu. Tāpēc aicinu atbalstīt šā punkta iekļaušanu darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par Guntas Razānes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieci”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 7, atturas - nav. Tātad sēdes darba kārtība ir grozīta, un lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Kaimiņš, Bondars, Ruks, Šics, Elksniņš, Urbanovičs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbību”.

“Par” pietiecies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Veiko, labrīt!

Es gribu paldies pateikt visiem 15 deputātiem, kas parakstīja šo lēmuma projektu. Paldies jums visiem! Es domāju, ka parakstītu daudz vairāk cilvēku, bet vajadzēja ātri to izdarīt. Un 15 cilvēki ir parakstījušies. Vēlreiz paldies!

Šis jautājums, cienījamie kolēģi, ir par godaprātu. Un es lūdzu jūs visus atbalstīt šī lēmuma projekta virzību šodienas sēdes darba kārtībā, jo es zinu, ka ZZS ir brīvais balsojums un arī Nacionālajai apvienībai ir brīvais balsojums. Kāds Solvitas partijai ir balsojums, es nezinu. Bet šeit ir, par ko runāt.

Un pirmā lieta, par ko runāt, ir tā, ka šī parlamentārās izmeklēšanas komisija nav izdarījusi savu darbu. (Dep. V.Spolītis rāda galaziņojumu: “Artus! Artus!”)

Ko mēs darām, ja cilvēks nav izdarījis savu darbu? Mēs pārskatām viņa, tā teikt, samaksu par šo darbu.

Cilvēks, kurš ir vadījis šo komisiju, medijos ir pateicis, ka viņš uzņemas politisko atbildību. Un tagad, draugi un kolēģi, ir jautājums - kas ir politiskā atbildība? Vai politiskā atbildība ir pateikt “Jā, es uzņemos politisko atbildību un turpinu sēdēt tur, kur es sēžu!” un kliegt man virsū? (Dep. V.Spolītis rāda galaziņojumu.) Diez vai. Vai tā ir politiskā atbildība Latvijas augstākajā lēmējvarā? Ja to pasaka viens no simts tautas vēlētiem (bet laikam nē, ar mīksto mandātu tomēr) deputātiem, tad tā ir acīmredzot mandāta nolikšana, bet mēs te varam tikai lūgt un mudināt.

Tas, ko es lūdzu, tas, uz ko es mudinu, tas, ko dara pārējie 14 deputāti, kas parakstījās, - mēs lūdzam rast iespēju šiem deputātiem, kas bija iesaistīti, proti, komisijas priekšsēdētāja kungam un sekretāram, atmaksāt valsts budžetā šos naudas līdzekļus, kas ir 14 500 eiro. Mēs lūdzam uzņemties politisko atbildību, un lai nu viņš tagad interpretē, kā viņš to saprot.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šī lēmuma projekta tālāko virzību šodienas sēdes darba kārtībā, lai mēs varam tālāk debatēt par šo lietu, jo te cilvēkiem ir, ko runāt. Un arī Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.pants nosaka to, ko priekšsēdētāja kungs nav izdarījis. Saturs šim galaziņojumam ir zem katras kritikas. Ne jau velti tas nav parakstīts. Pat sekretārs nav parakstījis! Un arī pārējie divi komisijas locekļi - Baloža kungs un Dombravas kungs - nav parakstījuši, jo viņiem, es domāju, ir kauns parakstīt tik nekvalitatīvu materiālu.

Paldies jums, kolēģi! Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”) Vai ir iebildumi? Tātad iebildumu nav, un lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Tātad Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Deputāti Kaimiņš, Bondars, Ruks, Šics, Elksniņš, Urbanovičs, Šimfa, Tretjaka, Kūtris, Ādamsons, Zujevs, Raimonds Rubiks, Bite, Sudraba un Jakimovs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vai Straujumas kundze vēlas runāt? (No zāles: “Nē! Nejauši!”) Nejauši...

Vai Kaimiņa kungs vēlas runāt? Vai jūs runāsiet “par” vai “pret” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā?

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā. Labdien vēlreiz!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Kaimiņa kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret” iekļaušanu nākamās kārtējās...?

A.Kaimiņš. Es runāšu “pret”. Es domāju, - “pret”. Es jau runāju “par”.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs runās “pret”. Lūdzu!

“Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A.Kaimiņš. Jā, es domāju, ka nu tas vienīgais veids, ko VIENOTĪBA šobrīd var darīt, ir spēlēt savu mīļo spēli futbols.lv. Nu ko, jūs tagad “nofutbolēsiet” šo pasākumu uz nākamo ārkārtas sēdi, kas ir pirmdien? Un ko pēc tam jūs darīsiet? Jā, jā, ar šo grāmatiņu mēs varam dzīvot... Jā, līdz pulksten sešiem vakarā jūs to grāmatiņu lasāt, pēc tam tas vairs nav spēkā, Solvita.

Cienījamie kolēģi! Procedūra paredz: ja jūs šobrīd neatbalstāt un ja ir iebildumi - un iebildumi ir, un tur neko vairs darīt nevar -, tad ir ārkārtas sēde, ārkārtas sēdē mēs izskatīsim... Uzminiet, kas notiks ārkārtas sēdē? (Starpsaucieni.) Atkal nebūs... atkal būs iebildumi. Pēc tam... procedūra paredz, ka pēc tam tiks nodots komisijai. Kurai komisijai? To mēs varam tagad izdomāt. Varbūt, Solvita, var nodot Sporta apakškomisijai? (Zālē smiekli.) Iespējams, jā. Varbūt Solvita var ar sarkano grāmatiņu... Pastāstiet, uz kuru komisiju pēc tam ies šis jautājums par jūsu frakcijas biedru, kurš ir, manuprāt, divnieku karalis un nav... (Dep. V.Spolīša starpsaucieni, viņš rāda galaziņojumu.)

Ko tu man rādi tos savus papīrus, kurus neviens neparaksta?! Tev kauna nav?! Tev kauna nav?!

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es aicinu nesarunāties ar zāli, bet turpināt.

A.Kaimiņš. Es ar viņu nesarunājos, es vienkārši izsaku savu viedokli. (Dep. V.Spolītis: “Uz slimnīcu, Artus! Uz slimnīcu!”)

Jā, runājot par slimnīcām, Veiko Spolīt, es domāju, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šis jautājums arī tiks apspriests.

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kurā komisijā mēs šo jautājumu pēc tam redzēsim. Tā būs vai nu Orlova komisija - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija -, vai... es nezinu... vai tiešām Sporta apakškomisija... Kāda nihilisma pakāpe tā būs?

Katrā ziņā es zinu: jums ir kauns par savu frakcijas biedru. Jums ir kauns, ka viņš to nav izdarījis. Bet jums jau nav variantu: jums ir jāstāv kā futbolā “sētiņā”: “Tagad mēs sargāsim Veiko!”

Sargājiet! Cik ilgi jūs viņu nosargāsiet?

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbību” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 44, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās kārtējās, tātad 3.novembra, sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim”.

Elksniņa kungs, vai jūs runāsiet iesniedzēju vārdā? Tātad iesniedzēju vārdā.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas vairākums burtiski nesen ir apstiprinājis Māra Kučinska vadītās valdības deklarāciju.

Zaļo un Zemnieku savienība, VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība ir vienojušās izveidot valdību, kas būs balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, paaugstinot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā un panākot augstāku sabiedrības dzīves kvalitāti.

Valdības darba prioritātes, kuras definēja minētā koalīcija, ir: reformas izglītībā un zinātnē, valsts drošība un nacionālā identitāte, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums.

Valdības darbu īstenošanā nozīmīga loma ir dialogam ar sabiedrību, uzsverot ikviena Latvijas iedzīvotāja nozīmīgo lomu un līdzdalību valsts attīstībā. Reformas nes pārmaiņas un jaunu realitāti, tādēļ sabiedrība jāiesaista to īstenošanā un jāizglīto par ieguvumiem.

Tie, godājamie kolēģi, ir citāti no Māra Kučinska valdības deklarācijas.

Kučinska vadītās valdības deklarācijā ir norādīts: vienosimies par ilgtermiņa risinājumu pirmsskolas pedagogu finansēšanā.

Kučinska vadītās valdības izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis šo apņemšanos nav izpildījis.

Sākotnēji tika doti solījumi bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, ka pedagogu atalgojuma reforma uz visiem pedagogiem attieksies vienādi, bet vēlāk tika paredzētas atkāpes, ka algas pieaugums pirmsskolas pedagogiem tomēr būtu jānodrošina pašvaldībām. Tas pārkāpj tiesības uz taisnīgu atalgojumu un neliecina par labu pārvaldību. To ir atzinis tiesībsargs.

Pārliekot atbildības nastu uz pašvaldībām obligāti palielināt algas no pašreizējiem 420 eiro par 30 stundu slodzi līdz 560 eiro par 40 stundu slodzi bez jebkāda papildu finansējuma piešķiršanas no valsts puses... Pēc būtības finansējuma neesamība lika pašvaldībām visā Latvijā algas palielināt minimāli, turklāt to darīt uz pedagogu likmju samazināšanas rēķina.

Izglītības un zinātnes ministra pieeja palielināt bērnudārzu pedagogiem slodzi, samazinot algu par vienu nostrādāto stundu cilvēkiem, kuri rūpējas par vissvarīgāko - mūsu bērniem -, neveicina un neatbilst valdības deklarācijā ietvertajai apņēmībai paaugstināt cilvēku dzīves kvalitāti.

Cienījamie kolēģi! Māra Kučinska vadītās valdības deklarācija sola mērķtiecīgas, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētas reformas. Izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis, ieviešot jaunu atalgojuma modeli, ignorē OECD aizrādījumus par nepieļaujamām atšķirībām pedagogu atalgojumā, kuri veic vienu un to pašu darbu. Diskriminē pilsētas, nosakot atšķirīgu normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi.

No pedagogu darba samaksai paredzētajiem 9 miljoniem eiro 1,7 miljoni ir palikuši nesadalīti, un Izglītības un zinātnes ministrija šos līdzekļus sākotnēji mēģināja novirzīt citām funkcijām, nevis pedagogu algām.

Naudu pedagogu darba samaksai vienkārši nozaga!

Izglītības un zinātnes ministrija darbojas pēc nozares tracināšanas principa. Bez sarunām ar sociālajiem partneriem ir mēģinājumi slepeni virzīt uz valdības sēdi ar izglītības nozari saistītus būtiskus lēmumus (piemēram, grozījumus Vispārējās izglītības likumā - par valsts ģimnāziju un speciālo izglītības iestāžu pārņemšanu no pašvaldībām, sešgadīgo bērnu apmācību pirmajā klasē un citus).

No skolotāju algām atvēlētajiem 9 miljoniem eiro 1,7 miljoni palikuši neizmantoti.

Algas pieauga vien 72 procentos skolu, bet 219 skolās pedagogi par darbu saņēma mazāk. Turklāt ne visās skolās, kur vidēji algas pieauga, katrs skolotājs saņēma lielāku atalgojumu.

Lauku skolās pašlaik esot vērojama vēl sliktāka situācija, nekā tā bija iepriekš. Īpaši skolās, kurās audzēkņu skaits nesasniedz simtu, algas samazinās, vienlaikus samazinoties likmēm jeb slodzei. Iepriekš bija viens skolotājs pret astoņiem skolēniem, tagad jau viens pret 10.

Reformas rezultātā Rīgas pilsētā 1632 pedagogi no 1.septembra saņem mazāku atalgojumu (86 procentos gadījumu ir samazināta pedagogu slodze; 27 procentos gadījumu ir samazināta pedagogu darba samaksa par likmi - 30 stundas; 56 procentos gadījumu algas samazinājums ir saistīts ar pedagogu darba kvalitātes piemaksas samazinājumu).

Patieso atalgojuma apmēru pedagogi uzzina tikai mēnesi pēc reformas!

Reformas rezultāts Daugavpils pilsētā. Reformas pamatā ir nevis atalgojuma palielināšana, bet algas aprēķina sistēmas izmaiņas. Algas samazinās 22 procentiem pilsētas pedagogu, 14 procentiem... (Dep. E.Smiltēna starpsaucieni: “Kauns!...”) Algas samazinās 22 procentiem pilsētas pedagogu, 14 procentiem algas paliek nemainīgas, pārējo 59 procentu atalgojums palielinājies, bet - uz slodzes palielinājuma rēķina.

Daugavpils Valsts ģimnāzija. Mīnus viens pedagogs, mīnus 37,06 eiro (vidējā darba samaksa).

Daugavpils Vienības pamatskola. Mīnus 12,21 eiro (vidējā darba samaksa).

Daugavpils pilsētas pašvaldība... Pretī - VIENOTĪBAS frakcija... Apsveicam jūs par to!

Ikšķiles novads. Tīnūžu pamatskola. Skolotājiem ir vismaz par 30 procentiem algas mazākas. (Dep. E.Smiltēns: “Cik skolotāju?”) Iedomājieties, pedagogiem sanāk strādāt praktiski par minimālo algu! Stāsta skolotāja Medne.

Lai novērstu algas dramatisko samazinājumu, no rīta tika sasaukta domes ārkārtas sēde. Deputāti nolēma no pašvaldības budžeta palielināt finansējumu skolotājiem; tas ļauj novērst algas samazinājumu. Ja dome to nevarētu atļauties, Tīnūžu pamatskolu nāktos slēgt.

Cesvaines novads. Cesvaines internātpamatskola. Mīnus seši pedagogi.

Dundagas novads. Mazirbes internātpamatskola. Mīnus divi pedagogi. Pielikums - 0,69 centi.

Rēzeknes novads. Tiskādu speciālā internātpamatskola. Mīnus deviņi pedagogi.

Salaspils 1.vidusskola. Vidēji izmaksa samazinās par 89 eiro.

Dagda. Aleksandrovas internātpamatskola. Mīnus 49,88 eiro.

Ludzas pilsētas ģimnāzija. Mīnus viens pedagogs, mīnus 9,79 eiro.

Talsu Valsts ģimnāzija. Mīnus 40,07 eiro.

Pļaviņu novada ģimnāzija. Mīnus deviņi pasniedzēji.

Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija. Mīnus viens pasniedzējs, plus 5,3 eiro - vidējās izmaksas palielinājums.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Mīnus četri pasniedzēji, mīnus 34,37 eiro - vidējais atalgojums skolotājiem.

Kārlis Šadurskis Latvijas Radio 1.septembrī paziņoja (citēju): “Neviena pedagoga algai pēc skolotāju atalgojuma jaunā modeļa ieviešanas nevajadzētu samazināties.” Tie ir izglītības un zinātnes ministra vārdi! “Lielāku algu saņēmējiem atalgojuma pieaugums būs mazāks.” Taču viņš zināja, ka lielākās pedagogu algas saruks!

Izglītības un zinātnes ministrija arī skaidri zināja, ka lauku pašvaldības neslēgs skolas pat tikai ar 20 skolēniem. Slodzē iekļauto stundu skaits un normētā skolēnu skaita koeficienti atkarībā no iedzīvotāju blīvuma - tas vispār ir kaut kāda ierēdņa izsapņots murgs! Bet problēma, ka bērni no lauku apvidiem tiek vesti uz skolām pilsētā, faktiski ir palikusi novārtā. Tajā pašā laikā izglītības un zinātnes ministrs neslēpj, ka tiek samazināts budžeta finansējums internātskolām. Tas tuvāko gadu laikā novedīs pie to slēgšanas.

Izglītības reformas rezultāts: Latvijā kopumā no darba tika atbrīvoti 440 pedagogi.

108 pedagogi ir izteikuši vēlmi vērsties Satversmes tiesā.

Tā nav skolotāju algu reforma, faktiski tā ir “iepakota” pedagogu atlaišanas reforma, un drosmes to atzīt ministram nav. Turklāt ministrs ir sarīdījis savā starpā Rīgu un pārējās pašvaldības, pašvaldību skolas savā starpā, pedagogus savā starpā, studentus un pasniedzējus savā starpā.

Cienījamie kolēģi! Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijas nākamais punkts: “Valdības darba prioritāte ir reformas izglītībā un zinātnē.” Izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis iecerējis tuvāko triju gadu laikā samazināt valsts finansētās budžeta vietas augstskolās par gandrīz 5500 studentiem un uz tā rēķina līdzekļus virzīt akadēmiskā personāla atalgojumam, kas nepieciešams, īstenojot pedagogu algu reformu.

Izglītības un zinātnes ministram ar pedagogu sarīdīšanu ir bijis par maz. Turpmāk akadēmiskā personāla atalgojuma pieaugums, ko noteikti pasniedzēji ir pelnījuši, tiks nodrošināts uz valsts dotētās augstākās izglītības rēķina.

Tikai pēc budžeta iesniegšanas Saeimā izglītības un zinātnes ministrs pamodās, un šoreiz pat ne izglītības un zinātnes ministrs, bet jau valdības vadītājs ir uzņēmies apsolījumu - izveidojušos problēmu atrisināt. Taču Latvijas Studentu apvienība nupat ir paziņojusi, ka tā netic minētajiem premjera apsolījumiem, protesta akcijas tā tomēr rīkos. Un viņiem ir liela neizpratne, kāpēc minētais jautājums attiecībā uz finansējuma piešķiršanu dotētajām vietām tika pārlikts Ministru kabineta sēdēs. Turklāt, vadoties no šīs valdības darba prioritātes, reformas izglītībā un zinātnē... Nav pat ne smakas no reformām izglītībā, virzoties uz valsts dotēto augstāko izglītību, kā tas ir Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Čehijā.

Tajā pašā laikā izglītības un zinātnes ministru neuztrauc, kāpēc, piemēram, Daugavpils novadā tikai 44 procenti absolventu iestājas augstskolās. Tas viņu vienkārši neinteresē.

Cienījamie kolēģi! Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā ir runa arī par valsts drošību un nacionālo identitāti. Turpmāk, cienījamie kolēģi, Izglītības kvalitātes valsts dienests vērtēs, vai izglītības iestādē strādā pedagogs, kas ir nelojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei, kā arī Satversmes preambulai. Piedāvātais regulējums neatbilst ne valsts drošības pamatnostādnēm, ne arī pašai Satversmei. Viennozīmīgi - tā ir vēršanās pret pedagogu izteiksmes brīvību un viedokļu daudzveidību. Lai Latvijā apklusinātu jebkuru cilvēku, kurš skolā atļaujas būt nepareizs, Izglītības un zinātnes ministrija saista šo iniciatīvu ar dažādu viedokļu apkarošanu, kaut gan ar dažādām metodēm tomēr būtu jāmāca cilvēkam domāt kritiski, nevis vienkārši atgremot pareizās atbildes, kā to tagad mēģina mums visiem pierādīt Šadurskis. Kas tā par pareizo attieksmi? Šie grozījumi faktiski ir solis policejiskas valsts virzienā! Pedagogs, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības, ja nav bijis lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei vai arī nav pildījis, ir pārkāpis savu pedagoga pienākumu, nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Faktiski tiks piemēroti Krimināllikumā paredzētie sodi.

Turklāt piedāvātie grozījumi ir tik nekvalitatīvi sagatavoti, ka pat pašam izglītības un zinātnes ministram nav skaidrs, ar kādu... saskaņā ar kādu Darba likuma normu viņš minētos grozījumus piemēros. Vai tiks iedarbināts Darba likuma 101.pants ar visiem paskaidrojumiem, uzteikumiem un arodbiedrības atbalsta saņemšanu? Vai arī tiks ņemts vērā regulējums Darba likuma 115.pantā, ka to konstatē faktiski mūsu valstī tiesas? Turklāt pašā Izglītības un zinātnes ministrijā, strādājot pie šiem grozījumiem, neskatoties uz to, ka lojalitātes kritērijs jau ir iestrādāts 2015.gadā, nav izstrādāti līdz šim nekādi kvalitātes kritēriji ne audzināšanas darbam, nedz arī ieteikumi pedagogiem audzināšanas vadlīniju ieviešanai praksē. Kā strādās? Neviens to nezina.

Cienījamie kolēģi, valdošās koalīcijas pārstāvji! Balsojums par izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga atbilstību ieņemamajam amatam ir balsojums par to, cik sekmīgi viņš ir pildījis savus amata pienākumus.

Katrs no jums nāk no kaut kādas pilsētas, kāda miesta. Jau tā nepopulārākais ministrs valdībā skaidru valodu runāt nevēlas. Šadurskis ir pievīlis internātskolu, pirmsskolu pedagogus, skolu un ģimnāziju skolotājus, augstskolu pasniedzējus un studentus. Šadurskis ir iecirtis robus visu pašvaldību budžetos un visu pašvaldību darba rādītājos. Ministrs nav īstenojis nevienu reformu, nav izpildījis nevienu Kučinska valdības deklarācijā ietverto punktu. Ministrs nav lojāls Latvijas Republikas Satversmei, nepārstāv Latvijas valsts un Latvijā dzīvojošo cilvēku intereses. Viņa vārdi ir vienkārši meli.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu. (No frakcijas SASKAŅA: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Godātais Šadurska kungs!

Man jāsaka: ministra Kārļa Šadurska darbošanās izglītības un zinātnes ministra amatā, manuprāt, līdzinās remontam Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Remonts ir nepieciešams, taču izpildījums un veids, kādā tas tiek darīts, rada iespaidu vai nu par neprofesionalitāti, vai par ļaunprātību.

Vēl pirms stāšanās ministra amatā jūs ar necieņu izturējāties pret pedagogiem, apgalvojot, ka viņi streiko tikai streikošanas pēc - bez reāla pamata. Diemžēl šodien ir redzams, ka attieksme nav mainījusies.

Šā gada 1.septembrī, pirmajā skolas dienā, kad pedagogi sāka savas darba gaitas, jūs apgalvojāt Latvijas sabiedriskajā medijā (un šeit es citēju): “Lielo algu līdz šim saņēmēji būs salīdzinoši procentuāli mazāk ieguvēji, bet viņi būs ieguvēji. Algai nevienam nevajadzētu samazināties.” Tie ir jūsu vārdi šā gada 1.septembrī.

Šajās dienās jūs apgalvojat, ka reformas mērķis neesot bijusi algu celšana, bet skolu tīkla sakārtošana, kas it kā neesot notikusi.

Kā izglītības un zinātnes ministram jums vajadzētu zināt, ka uz šo brīdi darbu Latvijā ir zaudējuši jau vairāk nekā 400 pedagogu. Tāpat jums vajadzētu zināt arī to, ko paredz Darba likums, proti, ka darbinieks par izmaiņām darba nosacījumos ir jābrīdina vismaz mēnesi iepriekš un skolotāji arī strādā uz darba līguma pamata.

Attiecībā par skolu tīkla sakārtošanu jāteic, ka tas nekādi nebija iespējams šajā gadā, jo jūs ar reformu nācāt klajā vasaras vidū. Izvērtēt skolu tīklu un lemt par tā sakārtošanu līdz 1.augustam, kas bija vēlākais termiņš, kurā var brīdināt pedagogus un skolēnus, un viņu vecākus, nebija fiziski iespējams.

Atbilstoši Darba likumam darbinieks jābrīdina arī par algas samazinājumu. Taču mēs zinām, ka skolotāji savas reālās algas, kādas viņi saņems par darbu šā gada septembrī, uzzināja tikai oktobra vidū - praktiski pirms divām nedēļām. Tas nozīmē - ar atpakaļejošu datumu. Un te es gribētu teikt, ka jebkurš no vairākiem tūkstošiem skolotāju, kuru alga ir samazinājusies, šobrīd var vērsties Latvijas Republikas tiesās, lai piedzītu no valsts šo starpību.

Cienījamie kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka vispār, lai skolotāji saņemtu algas par šā gada septembrī paveikto darbu, bija krīzes režīmā jāiesaistās Ministru prezidentam un Ministru prezidenta birojam. Izglītības un zinātnes ministrs to kaut kādu iemeslu dēļ nebija varējis nokārtot.

Pēc izglītības un zinātnes ministra domām, skolotāju kvalifikācijai nozīme ir vienīgi tad, kad skolotājs stāv klases priekšā un pasniedz savu priekšmetu. Laikā, kad skolotājs gatavo savas stundas, laikā, kad viņš konsultē skolēnus, laikā, kad viņš pārskata referātus, projektu darbus, klases darbus un mājasdarbus, kvalifikācijai nav nozīmes. Vismaz to liecina esošā reforma un esošā atlīdzības sistēma.

Par īpašu Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu kompetenci liecina gada slodzes aprēķins profesionālās izglītības pedagogiem, no kura mēs redzam, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi neapzinās, ka profesionālās izglītības iestādēs ir nedēļas, kurās nenotiek mācību stundas, taču skolotāji tik un tā strādā.

Proti, pēc jūsu pašreizējā piedāvājuma skolotājam ir jāstrādā 44 nedēļas gadā, pasniedzot kontaktstundas. Un, ja viņš nepasniedz kontaktstundas visas šīs 44 nedēļas (piemēram, šajā nedēļā, kad ir vispārējais skolu brīvlaiks), tad viņš nesavāc nepieciešamo skolotāja slodzi.

Taču pedagogu algu reforma nav vienīgais izglītības un zinātnes ministra “varoņdarbs”! Mēs esam redzējuši ieceri sūtīt skolēnus skolā jau no sešu gadu vecuma. Tas nebija apspriests ne ar vecākiem, ne ar kādiem ekspertiem, nedz arī bija veikti kādi pētījumi šajā sakarā.

Es varu teikt, ka par šo tēmu veiktie pētījumi citās valstīs apliecina: sešu gadu vecumā bērns ir gatavs apgūt zināšanas, bet nav gatavs nosēdēt 40 vai 45 minūtes skolas solā. Vēl vairāk! Bērns tam nav gatavs pat septiņu gadu vecumā.

Un te es gribu jautāt Viņķeles kundzei. Jūs tik daudz vienmēr runājat par pētījumiem un pētījumu nepieciešamību, bet redzams, ka tas attiecas tikai uz citiem. Tad, kad runa ir par jūsu kolēģiem un partijas biedriem, viņiem nav jānāk ne ar kādiem pētījumiem un nav savas idejas jāpamato. Kāpēc tā? (Dep. R.Ražuka starpsaucieni.)

Izglītības un zinātnes ministrijas plāns tuvākajos gados ir izglītībā ieviest kompetenču pieeju. Iespējams, ka tas būtu sasaistāms ar skolas gaitu uzsākšanu sešu gadu vecumā, taču jāteic, ka virzība, kuru jūs, ministra kungs, norādāt un uz kuru jūs mudināt šobrīd, proti, skolu skaita samazināšana, skolu apvienošana un līdz ar to lielāku klašu veidošana, ir pretrunā ar šo pieeju - kompetenču pieeju.

Kompetenču pieeju nav iespējams realizēt, ja uz vienu skolotāju klasē ir 30 skolēni.

Sabiedriskajos medijos pirms dažām dienām jūs, Šadurska kungs, noteicāt kādu psihiatrisku diagnozi (kuru es šeit no Saeimas tribīnes neatkārtošu) tiem, kuri neinvestē augstākajā izglītībā... Iespējams, ka par šo diagnozi jums ir taisnība, tikai jāsaprot, vai jūs to bijāt domājis par sevi vai finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, vai par Ministru prezidentu Māri Kučinski, vai par visu valdību.

Jūs rosināt nekavējoties atlaist no darba pedagogus, kuri nav lojāli un veido nepareizu attieksmi... Šadurska kungs, es domāju, ka jūs esat parādījis to, ka jūs neesat lojāls pret Latvijas pedagogiem un jūsu attieksme pret Latvijas izglītības sistēmu nav pareiza, tāpēc es domāju, ka šīs ir mūsu tiesības - jūs atlaist.

Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Godātais izglītības un zinātnes ministra kungs! Visos laikos reformas ir nozīmējušas un joprojām nozīmē neērtības, un vairums cilvēku visā pasaulē ir skeptiski pret pārmaiņām un diezgan negribīgi tās pieņem. Arī Latvijas sabiedrība nav izņēmums, mēs visu mīlam kritizēt, bet tad, kad kāds nāk ar kādu pārmaiņu piedāvājumu, mēs sakām: “Ui, pasarg Dievs, tikai ne to!”

Tikai retais no mūsu politiķiem ir pietiekami drosmīgs, lai spētu saņemties un tomēr reformas virzīt. Pārmaiņu virzītājam ir jābūt ar lielu drosmi. Kā zināms, politikā vairāk mīl tos, kas neko nedara. Tie, kas maina sistēmu vai pat tikai mēģina to mainīt, parasti nonāk krustugunīs un riskē ar savu politisko karjeru.

Parādās gan faktos balstīta, gan emocionāla kritika, tāpēc spēja veikt reformas ir tas, kas mūsdienu Latvijā būtu jāvērtē kā augstākā līmeņa apliecinājums politiķim.

Daudzi Latvijā zina, ka mūsu valstī reformas ir vitāli nepieciešamas, bet baidās izrādīt politisko gribu.

Mēs bieži sevi salīdzinām ar Igauniju un Somiju. Taču, ja mēs paskatāmies, kur ir šīs veiksmes pamats, šo panākumu atslēga šajās kaimiņvalstīs, tad redzam, ka tur ir vienkārši drosme un griba reformas veikt. Viņiem reformas notiek daudz straujāk praktiski visās valstij svarīgās jomās, un rezultātā viņu sabiedrības ir sasniegušas daudz augstāku labklājības līmeni.

Aprakstot situāciju izglītības jomā Latvijā, es citēšu ekonomistu Oļegu Krasnopjorovu: “Izglītībai novirzām vislielāko valsts budžeta daļu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, turpretī gan skolēnu mācību sasniegumi, gan augstākās izglītības kvalitāte ir pieticīgi. Skolotāju ir daudz - Latvijā uz vienu skolotāju ir deviņi skolēni; Igaunijā un Somijā - virs 12 (lai gan iedzīvotāju blīvums ir vēl mazāks nekā Latvijā; turpretī mācību sasniegumi labāki). Skolotājiem ir zemas algas [..], gados jauno skolotāju ir maz, gan ņemot vērā Latvijas vecumstruktūru, gan salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Mūsdienām neatbilstošs mācību saturs, kas joprojām fokusēts uz zubrīšanu, nevis domāšanu un radīšanu; 21 atsevišķs mācību priekšmets, kas veido fragmentētu priekšstatu par pasauli, nevis kopbildi. Ļoti garas vasaras brīvdienas iet roku rokā ar pārslodzi un izdegšanu atlikušajos deviņos mēnešos (tas aktuāli arī pedagogiem). Rezultātā Latvijas skolēni visvairāk Eiropas Savienībā kavē mācību stundas, vairāk nekā puse skolēnu sūdzas par garlaicīgām stundām un trešdaļa skolēnu skolā jūtas nelaimīgi.” Tās ir citāta beigas.

VIENOTĪBAI daudz ērtāk būtu neīstenot reformas. Ministram Kārlim Šadurskim daudz ērtāk būtu klusēt par problēmu jautājumiem un turpināt diemžēl arī VIENOTĪBAS pašas daudzus gadus realizēto paklusēt, neko nedarīt un izlikties, ka reformas jau var veikt kaut kad, pēc vienām vēlēšanām, pēc otrām... un varbūt vispār tās neveikt. Mēs jau redzam, kas šobrīd notiek veselībā. Mēs drosmīgi grozām Ministru kabinetā valdības iecerēto rīcības plānu un reformas veselībā, kas ir tikpat nepieciešamas kā izglītībā, pārnesam pēc vēlēšanām. Jo, pasarg Dievs, arī šīs reformas būs nepopulāras. Un, ja kāds mēģinās tām pieķerties un šo sistēmu sakārtot, kļūs tikpat nepopulārs kā Kārlis Šadurskis.

Bet VIENOTĪBĀ ir skaidrs atbalsts reformām gan izglītībā, gan veselībā. Kārlim Šadurskim ir skaidrs atbalsts nevis tāpēc, ka mēs atkal aizstāvam savu partijas biedru, bet tāpēc, ka mēs skaidri iestājamies par valstij nozīmīgām pārmaiņām, kuras beidzot nevar atlikt. Tās tiešām vairs nevar atlikt. Valstis, kuras atliek reformas, atpaliek. Šobrīd Latvijas iekšzemes kopprodukts ir 64 procenti no Eiropas Savienības vidējā IKP. Mēs atpaliekam no Igaunijas par 12 procentiem, atpaliekam no Lietuvas par 11 procentiem. Mums ir skaidri jāapzinās, ka izglītības sistēma ir nozīmīgs faktors, lai Latvijā nākotnē augtu iekšzemes kopprodukts, lai mēs būtu konkurētspējīgāki.

Jā, ne viss jaunajā izglītības reformā norit tik gludi, kā iecerēts. Kaut arī vairākums skolu - 72 procenti - ir saņēmušas lielāku finansējumu, ir skolotāji, kuriem algas ir samazinājušās, un, protams, tas ir sāpīgi katram cilvēkam, kuram samazinās atalgojums. Bet mēs apzināmies, ka ir nepieciešamība optimizēt skolu tīklu visā Latvijā, kā tas ir izdarīts Igaunijā un Somijā... un šie rezultāti liecina, ka to ir iespējams realizēt, ir nepieciešams realizēt, un nav cita veida, kā reformas padarīt mazāk sāpīgas.

Jā, mums ir jāturpina skaidrot sabiedrībai, ka, ieguldot veselībā papildu naudu, mēs ieguldām naudu savā nākotnē, bet mēs ieguldām, arī reformējot skolu tīklu. Arī tā mēs ieguldām savā nākotnē. Un mums jāatceras arī tas, ka skolotāju algu palielināšana ir tikai viens reformas aspekts. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd veic vienu no visu laiku vērienīgākajām pārmaiņām, ieviešot kompetenču pieejā balstītu izglītību. Tas būtībā nozīmē nojaukt gadsimtu ilgušo tradīciju, kurā skolotājs pie tāfeles stāsta mācību vielu un skolēns, sēžot solā, to apgūst. Mācību procesa centrā būtu jānokļūst skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes un iegūt prasmes lietot zināšanas.

Mēs esam lielu pārmaiņu procesā. Un kāpēc pret šīm pārmaiņām iestājas SASKAŅA? Kāpēc pret tām iestājas partija, kura aizstāvēja referendumu par to, ka krievu valodai ir jābūt otrajai oficiālajai valodai? Kāpēc pret pārmaiņām mūsu valstī iestājas partija, kas neatbalstīja preambulas pieņemšanu mūsu Satversmē, ar kuru mēs nostiprinām savas vērtības? Kāpēc pret pārmaiņām iestājas partija, kura nenosodīja Krievijas agresiju Krimā? Kāpēc pret šīm pārmaiņām iestājās partija, kura tik ļoti cīnījās par tikumību? Droši vien katrs var atbildēt, atrast pats sev atbildi uz šo jautājumu. Es neteikšu priekšā. Katram ir sava atbilde, kāpēc viņi iestājās par šo un kāpēc mēs ilgu laiku vērojām šo Kremļa skaisti sagatavoto inscenējumu - to, kā soli pa solim tika degradēts tas, ko dara Kārlis Šadurskis. Tā visa rezultāts šobrīd ir redzams - tas ir šis demisijas pieprasījums.

Arī šeit droši vien katram ir atbilde. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Ordeni!”)

Taču mēs esam pārmaiņu priekšā, un es esmu pārliecināta, ka sabiedrība kādu dienu šo iniciatīvu novērtēs pozitīvi. Jo Latvija sākās 1918.gadā, bet Latvija nebeidzas šodien. Un mēs gan savā himnā, gan citās dziesmās vēlam Latvijai saules mūžu. Mēs vēlamies, lai mūsu valstī dzīvotu konkurētspējīgi, izglītoti jaunieši, kuri mīlētu savu valsti un lepotos ar savu valsti. Mēs vēlamies, lai mēs būtu konkurētspējīgi Eiropā, lai ar mums lepotos. Lai lepotos ne tikai ar mūsu māksliniekiem un aktieriem, un dziedātājiem, bet arī ar ikvienu jauno cilvēku, kurš spētu pateikt: “Es nāku no Latvijas un esmu ieguvis izglītību Latvijā.”

Tāpēc es aicinu atbalstīt reformas un neatbalstīt demisijas pieprasījumu Kārlim Šadurskim. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie klātesošie! Diskutējot par izglītības problēmām, svarīgi nošķirt profesionālu dialogu no politiskas retorikas, jo skolotāju darbs ir ārkārtīgi atbildīgs un visādā ziņā sarežģīts.

Faktiski visas koalīcijas partijas savās programmās ierakstījušas, ka izglītība ir prioritārs jautājums. Nevar teikt, ka valdība tai nepievērš uzmanību. Bet kas no tā ir iznācis? Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu bezsistēmas darbošanās vairāku gadu garumā ir izraisījusi bēdīgu situāciju izglītības jomā. Tāpēc mums ir nepieciešams stingri izvērtēt ministrijas darbu, jo mūsu mērķis ir palīdzēt izpildvarai apzināt un risināt problēmas izglītības jomā.

Diemžēl, ņemot vērā Šadurska kunga komunikācijas ar sabiedrību īpatnības, neuzticības izteikšana ministram šobrīd ir vienīgā iespēja, kā sarīkot atklātu un plašāku diskusiju par izglītības jautājumiem. Šāda diskusija bija jārīko bez kavēšanās, jo ministrijas darba kārtībā ir vairākas ekstravagantas reformas reformu pēc.

Skaidrs, ka izglītības sistēmas darbībā pastāv nopietnas problēmas. Skolotāju atalgojuma modelis nu kārtējo reizi kļuvis par karstu kartupeli. Cilvēki Latvijā kopumā ir apjukuši, jo galu galā viņi ir dzirdējuši, ka ir piešķirti miljoni un ir veikta reforma. It kā daļa skolotāju algā saņēmuši vairāk, taču daļai jaunais aprēķins bijis nepatīkams pārsteigums: kā tad tā?! Trīs gadus Izglītības un zinātnes ministrijā rēķināja un, sekojot parunai, septiņreiz mērīja, bet tad, kad beidzot ir nogriezts, ir atklājies, ka sega ir par īsu.

Nav šaubu, ka ideālu variantu tik smagnējā un sarežģītā sistēmā sasniegt nav vienkārši, tomēr emocijas ir jāliek malā un soli pa solim jāmēģina labot pieļautās nepilnības. Neviena pedagoga algai pēc skolotāju atalgojuma jaunā modeļa ieviešanas nevajadzēja samazināties. Bet rezultāts: ir daudzi cietušie visā Latvijā.

Tāpēc aicinu Saeimu uzdot valdībai sakārtot skolotāju algu jautājumu.

Arī Izglītības likuma grozījumi par nelojālu pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju atlaišanu raisīja pamatotus jautājumus un diskusijas sabiedrībā. Likumprojekts paredz darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei vai ka izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti. Persona, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības, iepriekš uzskaitīto iemeslu dēļ nevarēs ieņemt pedagoga amatu piecus gadus.

Vēlos uzsvērt, ka šiem grozījumiem ir maza saikne ar nākamā gada budžetu un pastāv ļoti lieli riski par plašu grozījumu interpretāciju un kontroles mehānismiem. Vai lojalitāte ir nākamā gada budžeta jautājums?

Vienlaikus grozījumi rada virkni jautājumu, piemēram, par to, kā tiks nodrošināts nelojālo pedagogu “izķeršanas” process.

Vēlos atgādināt ministra kungam, ka pret šādu pieeju iebilst nozarē strādājošie cilvēki. Piemēram, pret konkrētajiem likuma grozījumiem iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA). LIVA ieskatā, noteikums darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar pedagogu nav ne atbilstošs, ne samērīgs. Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka grozījumi šādā redakcijā apdraud pedagogu profesionālo brīvību. Starp citu, ja darba devējs vēlas atlaist pedagogu, tad to jau tagad, pamatojoties uz Darba likuma 101.pantu, var izdarīt.

Domāju, ka ar šiem grozījumiem Izglītības un zinātnes ministrija cenšas ietekmēt skolotājus. Uzskatu, ka izglītības sistēmu nedrīkst saistīt ar viedokļu apkarošanu. Pretējā gadījumā sagaidīsim domu policiju un patiesības ministriju.

Vai mēs gribam radīt vienveidīgu robotizētu pūli, kas nespēs ne kritiski domāt, ne arī analizēt un izdarīt loģiskus secinājumus? Vai tad visiem jāseko trafaretām un vienotām dogmām? Vai mēs atgriežamies laikos, kad bija jārunā nevis tas, ko domā, jāpauž nevis tas, ko redzi, jāstāsta nevis taisnība, bet gan jātiražē uzspiesta patiesība, kuru apšaubot var nonākt valstij nelojālo cilvēku skaitā, kas tiek atlaisti no darba?

Es negribu, lai skolotāji piedzīvotu raganu medības! Ja mēs turpināsim tādā garā, tad skolotājiem var sekot arī citas profesijas. Un nevajag savu patiesību uzspiest visiem ar varu! Par šiem jautājumiem ir nepieciešams diskutēt profesionālāk.

Rodas jautājumi arī par mācību gada pagarināšanu. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vai Izglītības un zinātnes ministrija vēl aizvien plāno īstenot šo ideju? Vai jūs, ministra kungs, varat apliecināt, ka tam ir atbilstošs materiālais nodrošinājums? Ja tas tiek plānots vasarā, tad atbildiet, lūdzu: vai jūs personīgi skriesiet pakaļ skolēniem pa pludmali? Un kurš visos skolu kabinetos uzstādīs kondicionierus? Ja kabinets atrodas, piemēram, saulainā pusē, tad tur nav iespējams strādāt jau maijā. Šajā ierosinājumā trūkst loģikas.

Par studiju budžeta vietu skaita vērienīgo samazinājumu.

Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi triju gadu laikā samazināt valsts finansēto budžeta vietu skaitu par gandrīz 5,5 tūkstošiem. Savukārt papildu finansējums augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumam nav sniegts. Ir dzirdēti tikai solījumi to darīt. Tāpēc nav brīnums, ka šī iecere izraisījusi sašutumu gan sabiedrībā kopumā, gan studentu vidū un viņi jau rīko protesta akcijas. Bet, ja ielās ies studenti, visticamāk, tiem pievienosies arī mācībspēki. Situāciju atstāt pašplūsmā ir ļoti riskanti, jo tas draud ar jaunu cilvēku aizplūšanu no valsts un ievērojami kaitēs Latvijas izglītības sistēmai un zinātnei.

Tā ir tikai daļa izglītības un zinātnes jomas problēmu, kas raisa cilvēkos dusmas un neapmierinātību.

Vēl varu minēt arī to, ka izglītības sistēma valstī ir pārāk reglamentēta un birokratizēta. Vēl aizvien nav nekādas skaidrības par valdības programmu pedagogiem “60+”, kuri reformu rezultātā var palikt bez darba.

Lai reformas izglītības jomā patiešām realizētos, ir jāizdara pats galvenais - jāatjauno skolotāju profesijas prestižs. Gribētos dzirdēt ministra skaidru viedokli un attiecīgu pasākumu plānu: punkts Nr.1, punkts Nr.2, punkts Nr.3.

Es balsošu “par” neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, bet vienlaikus uzskatu, ka jāprasa atbildība nevis no viena ministra, bet no visiem politiskajiem spēkiem, kas atbalsta nepārdomātas reformas izglītības jomā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Pastāsti par Rīgu!”)

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Ir meli, ir lieli meli, tad nāk (No frakcijas SASKAŅA: “Un tad nāk Ķirsis!”) statistika, un pēc tam nāk Ušakova Rīgas skolotāju algas aprēķini. Kolēģi, es aicinu jūs nemeklēt šeit kaut kādu dziļu jēgu, bet skaidrs, ka šis demisijas pieprasījums ir politiski motivēts un tam kājas aug Rīgas domē, kur Rīgas kungi jau vasarā saprata, ka šīs valdības veiktās reformas rezultāts... būs tas, ka skolotājiem Rīgā pieaugs algas. Ka caurmērā pieaugums būs 45 eiro jeb pieci procenti.

Skaidrs, ka to pieļaut nevar, jo, kā jau jūs zināt, viens no SASKAŅAS... viens no Rīgas pamatpostulātiem ir, ka pie visa sliktā, kas notiek valstī, ir vainīga valdība; ka valdība neko labu izdarīt nevar. Un ka, protams, arī pie visām Rīgas bēdām ir vainīga valdība, nevis Rīgas dome.

Nu, lūk! Šeit top plāns A: iesim uz Satversmes tiesu, apstrīdēsim reformu tiesā, un tai nebūs būt! Tiek sasaukta ārkārtas sēde, kurā nolemj - tiešām iesim. Lai gan vēl līdz šai dienai tā arī neviens uz to Satversmes tiesu nav aizgājis. Un kālab gan iet? Nu, tomēr tā nedaudz jocīgi - iet un tiesāties par to, ka tev dod naudu. Nu, diezgan bezgaumīgi.

Un šeit top plāns B. (Starpsauciens.) Jā, plāns B: pārdalīsim no vienām Rīgas skolām, no vieniem Rīgas skolotājiem naudu otriem. Tie, kas saņems vairāk, būs apmierināti, tie klusēs, tie neko neteiks. Savukārt tie, kam būs mazāk, - tie neapmierināti bļaus.

Te arī Ušakova kungs ar savām žurnālista iemaņām un lieliskajām PR spējām maina sabiedrisko domu, ka reformas dēļ pedagogu algas Rīgā samazinās.

Tātad iedomājieties, ka Rīgai ienāk par pieciem procentiem vairāk naudas. Tas nozīmē, ka, to sadalot, ļoti vienkārši, lineāri, katram skolotājam varētu pieaugt alga par pieciem procentiem. Bet - nē! Labākajās Rīgas un īstenībā arī valsts skolās algas nepieaug. Tātad acīmredzot ir kaut kādi iemesli bijuši, kuru dēļ šo pieaugumu novirzīja citām skolām. Nu, labi, pieņemsim! Tad šiem skolotājiem, Rīgas un faktiski arī valsts labākajiem skolotājiem, algas paliktu nemainīgas. Bet - nē! Interesanti! Viņiem algas samazinās attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tātad Rīgas mērs viņiem šo pieaugumu ne tikai neiedod, bet vēl atņem un novirza citām skolām, lai varētu plaši visiem klāstīt, ka Rīgā skolotājiem algas ir samazinātas.

Iedomājieties, cik zemiskam ir jābūt politiķim, ja viņš, lai sasniegtu savus politiskos mērķus, ir gatavs savus labākos skolotājus, savus labākos cilvēkus apdalīt tikai tāpēc, lai par to varētu pēc tam bļaut!

Nu, un, protams, ministra kungs parāda ar skaitļiem, kur ir problēma. Tāpēc SASKAŅAI nekas cits neatliek kā pieprasīt ministra demisiju, cerot, ka tas kaut kā mainīs uzmanības fokusu.

Godātie kolēģi! Rīgas mērs ir ne tikai nekompetents (Starpsauciens: “Atlaist!”), viņš ir arī sabotieris un prasts melis. Un, ja kādam ir jāatkāpjas šajā situācijā, tad tas ir tieši Ušakovs, nevis Šadurska kungs. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Godātais ministra kungs!

Es izsaku atbalstu ministra kungam un aicinu Saeimu balsot pret neuzticības izteikšanu.

Ministrs pabeidzis skolotāju algu reformu. Jā, ir grupa neapmierināto, un vienmēr var atrast, ko var izdarīt vēl labāk. Bet mēs aizmirstam - ministrs ir ienesis nozarē papildu 47 miljonus. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Kur tie palika?”) Parēķiniet! (No frakcijas SASKAŅA: “Mēs jau parēķinājām!”) Te jau iepriekš Ķirša kungs teica. Parēķiniet, un tad redzēsiet - 47 miljoni ir papildus skolotāju algām.

Tālāk. Ilgtspējīgas attīstības komisijā mēs uzklausījām ministra tālākās ieceres, un es pilnīgi atbalstu to, kas ir iecerēts gan zinātnes finansējuma paaugstināšanā, gan augstākās izglītības reformā, gan mācību satura izmaiņā, domājot par radošumu, nevis vienkārši par iekalšanu. Kā Zenta Mauriņa teica, tikai nieks nedara ne nieka. Ja kāds dara, vienmēr ir kāds, kurš ir pret šo darīšanu.

Cienījamie kolēģi! Ministrs strādā. Atbalstīsim viņu, ja ir nepieciešams, un ļausim viņam strādā. Vēlreiz aicinu balsot “pret” neuzticības izteikšanu.

Paldies. (Dep. J.Urbanovičs: “Bet par tiem miljoniem vajadzēja sīkāk!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas!

Šis lēmuma projekts apliecina to, ka mums ir būtiska problēma - vāja amatpersonu motivēšanas sistēma. Praktiski šis lēmuma projekts parāda to, ka mums šī sistēma veicina nedarīšanu. Kas nedara, tas nekļūdās. Labāk nedariet!

Valsts amatpersonu motivēšanas sistēma neveicina labāko speciālistu piesaisti. To apliecina arī VID vadītāja meklējumi. Tikai retais varonis cenšas, kā saka, iziet šai nomelnošanas kampaņai cauri. Ja šāda motivācijas sistēma būtu uzņēmējdarbībā, uzņēmumi būtu sen bankrotējuši. Ne velti Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina mainīt šo valsts amatpersonu motivācijas sistēmu. Mums ir šādi priekšlikumi, kurus mēs piedāvāsim pēc budžeta apstiprināšanas.

Man ir jautājums SASKAŅAI. Kāpēc SASKAŅA nemīl domājošu un izglītotu tautu? (Dep. J.Urbanovičs: “Ej nu ej?!”) Izglītota, domājoša tauta ir saimnieku tauta. Neizglītota, nedomājoša tauta ir kalpu tauta. Sensenos laikos, pirms tūkstošiem gadu, Konfūcijs teica: “Ja tev ir plāni uz gadu, iestādi rīsus. Ja tev ir plāni uz desmitiem gadu - iestādi kokus, ja tev ir plāni uz simts gadiem - izglīto tautu!”

Kāpēc šie uzbrukumi Šadurskim, kurš cenšas uzlabot skolotāju motivācijas sistēmu? Kāpēc SASKAŅAS vadītā Rīgas dome cenšas nīcināt Rīgas bērnu domāšanu, nīcināt Rīgas Šaha skolu? Kopīgu mērķu, sapņu, vīzijas trūkums valstī faktiski noved pie tā, kas mums šodien ir: noved pie cenšanās citam citu apkarot, nevis kopīgi iet uz mērķi. Un šis lēmuma projekts tieši to arī apstiprina: mēs nevis kopīgi ejam uz mērķi, bet cenšamies cits citu apkarot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pāris minūtes atļaušos izteikt savu viedokli, jo tomēr 15 gadi pavadīti skolā, un 10 - direktora amatā.

Protams, šobrīd ir divi galvenie iemesli demisijas pieprasījumam.

Tie ir grozījumi Izglītības likumā, kas saistīti ar lojalitāti. Un es gribu šodien teikt to, ka jebkuram skolēnam, jebkuram skolotājam, skolas direktoram, jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir jābūt lojālam pret valsti, lojālam pret Satversmi un pārējiem likumiem. Un es domāju, ka tas ir jāaudzina no agras bērnības.

Tas, ko Šadurska kungs sāka darīt 2004.gadā, proti, ieviest latviešu valodas apmācību arī cittautību skolās, es domāju, ir devis rezultātu. Jo šobrīd apmēram uz pusi ir samazinājies to jauniešu, skolēnu skaits, kuri ieguva zināšanas citās valodās, ne valsts valodā. Es domāju, ka, tā turpinot, mēs tiešām audzināsim lojālu jaunatni mūsu nākotnes Latvijai.

Otrs iemesls, protams, - daudz apspriestā algu reforma. Es gribu atbalstīt ministra kungu: to turpināt un neapstāties, jo reālos rezultātus mēs redzēsim pēc diviem trim gadiem! Nezinu, diemžēl vai par laimi, bet šobrīd tieši 10 procenti ir atstāti pašvaldību ziņā... sadalīti, un 13 procenti ir sadalīti skolu vadībām. Es zinu skolas, kurās tiešām pedagogiem varbūt ir samazinājies atalgojums, bet tajā pašā laikā direktoriem un vietniekiem ir par 150 pieaudzis. Tāpēc tā ir pilnīga pašvaldības un skolas vadības atbildība.

Noslēgumā gribu nosaukt atsevišķus skaitļus, jo mēs runājam apkārt visu laiku. Lielajās pilsētās nākamgad mērķdotācija vispārējās izglītības iestādēm, tātad pedagogiem, kas strādā vispārizglītojošās skolās, ir šāda: Jūrmalā pieaugums gada griezumā ir 420 tūkstoši, Valmierā - 204 tūkstoši, Jēkabpilī - 300 tūkstoši, Liepājā - 744 tūkstoši, Daugavpilī, Elksniņa kunga piesauktajā, - 1,03 miljoni. Un nobeigumā gribu apstāties pie trim pašvaldībām, kuras Elksniņa kungs tā kā nepieminēja: Viļāni - tur gada griezumā pieaugums ir 84 tūkstoši (tās ir apmēram septiņas likmes mēnesī), Rēzeknes pilsēta - 384 tūkstoši (apmēram 30 likmes mēnesī) un Rīga - nākamgad pieaugums vispārizglītojošām skolām ir 3,6 miljoni (apmēram 300 likmes).

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu neatbalstīt Kārļa Šadurska demisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Elksniņa kungs runāja iesniedzēju vārdā, un te man nāk prātā viens Mihaila Bulgakova citāts (Dep. A.Elksniņš: “Aizliegtā literatūra!”): “Te mums atkal ir darīšana ar tā saukto melošanas gadījumu.”

Daudz bija spekulāciju par Daugavpili. Esmu dzirdējis tādas runas, ka minētais kungs gatavojas startēt Daugavpils pašvaldības vēlēšanās. Protams, būs ieguvums Saeimai, tikai mazliet žēl daugavpiliešu. (Zālē smiekli.)

Neviens labs darbs nedrīkst palikt nesodīts - tā, šķiet, domā SASKAŅA, redzot, ka Latvijas pedagogi nākamgad saņems daudz lielāku atalgojumu. Un patiesībā, kolēģi, manuprāt, šim pieprasījumam nav nekāda sakara ne ar pedagogu algu reformu, ne ar Izglītības un zinātnes ministrijas vai mana darba kvalitāti. Pedagogu darba devējs ir pašvaldība (vispārējā izglītībā). Izglītības un zinātnes ministrija pārskaita pašvaldībai mērķdotāciju - vienu skaitli -, un pašvaldība to sadala skolām.

Ķirša kungs runāja par dīvainībām Rīgas pašvaldībā. Daži kungi Rīgas domē pēc sev vien zināmiem principiem naudu sadalīja, vieniem atņemot, citiem iedodot, un pēc tam vaino Izglītības un zinātnes ministriju, ka labākajām Rīgas skolām pietrūkst. Un pietrūkst arī - tieši tik, cik viņi pārdalīja. (Dep. E.Smiltēns: “Kauns!”)

Un, ja runājam par skaitļiem, - summārā mērķdotācija Rīgā pieauga par 5,2 miljoniem. Izglītības un zinātnes ministrija skaidrā skaitļu valodā parādīja sabiedrībai šo mazo viltību, ko veica Rīgas dome, pārdalot... Nu, varbūt būtu jāsaka - blēdība, nekompetence vai ļaunprātība. Nu, es to neteikšu, lai katrs pats izdara secinājumus. Teikšu: viltība. Tad, kad šo mazo viltību atklāja, Rīgas kungi nāca ar dažiem skaidrojumiem, proti, runājot par promesošu pedagogu aizvietošanu un pedagogu slimības lapu apmaksas nodrošināšanu. Jā, patiesi, šim mērķim Rīgas dome ir atvēlējusi 2,1 procentu no mērķdotācijas. Tas ir absolūti neracionāli, un šī summa nav izlietojama šim mērķim, jo reālā summa ir 0,03 procenti, ko Rīgas dome ir iepriekš lietojusi, tiesa, ne šo kungu vadībā... Tātad šeit nauda paliks pāri, kas acīmredzot pēc tam tiks izmantota (es atkal nezinu, pēc kādiem principiem)... nu, dažādu prēmiju izmaksai gada beigās. Varbūt tiem, kas... Nu labi, nespekulēsim! Droši vien taisnīgi, - kā viss, ko Rīgas dome dara.

Ar vienu vārdu sakot, tad, kad... jā, 5,2 mīnus 2,1. SASKAŅA, izrēķiniet ātri galvā, ja protat! Protat, protat, es zinu! Tātad tomēr paliek vairāk. Kā Ķirša kungs teica, pat lineāri sadalot, šo 5,2 mīnus 2,1, tomēr visiem vajadzētu kļūt vairāk, nevis labākajām skolām mazāk.

Nu jā. Un tad, kad šī mazā viltība skaidrā skaitļu valodā tika parādīta, Ušakova kungs bija tik sašutis, ka tūlīt sauca pēc demisijas.

Par vienu gan es gribu izteikt atzinību SASKAŅAI: par to disciplīnu, kas valda šajā frakcijā, jo šefa rīkojums tika izpildīts jau nākamajā rītā un tapa šis pieprasījums. (Dep. I.Zariņš: “Mums ir vienotība, jums nav saskaņas!”)

Agešina kungs runāja par to, ka ir nepieciešama profesionāla diskusija un ka tā jānošķir no politiskas retorikas. Citēšu kādu teicienu valodā, kurā to dzirdēju, un pēc tam pārtulkošu: “Discussion is for scholars. Politicians has their agenda.” (Dep. A.Elksniņš: “Aizrādiet viņam!”) Un diskusija tiešām var notikt tikai akadēmiskā vidē. SASKAŅAS politiķiem ir savs darba uzdevums, ko tie cenšas realizēt.

Un te, manuprāt, ir skaidri redzams, ka SASKAŅAI nerūp reformas izglītībā, tai rūp tikai sava šefa Ušakova mundiera gods. Nu, spriežot pēc dzirdētajām runām, varbūt ir interese arī saglabāt valstij nelojālus pedagogus izglītības sistēmā. Vai tas izriet no SASKAŅAS līgumattiecībām ar Kremļa partiju (Ironiski starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Protams!”) vai nē, kas to lai zina. Es vienīgi ceru, ka SASKAŅAS līgumam ar “Vienoto Krieviju” nav nekādu slepenu pielikumu - kā Hitlera-Staļina paktam. (Ironiski starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Ir, ir!”)

Godātie kolēģi! Runājot par Latvijas izglītības kvalitāti, es gribu likt skaidru vienādības zīmi ar Latvijas sabiedrības dzīves līmeni, labklājību un drošību, jo mūsu šodienas izglītība ir mūsu rītdienas tautsaimniecība, un līdz ar to tas līmenis, cik labi dzīvo mūsu tauta Latvijā.

Izglītības sistēmas tālākajā attīstībā ir ļoti daudz darāmā, un tā ir atkarīga gan no izglītības satura (pie kompetenču pieejā balstīta satura mēs šobrīd strādājam, un tas tiks ieviests pa klašu grupām, sākot no 2018./2019. mācību gada), kas - es esmu pārliecināts - būs mūsu labais darbs Latvijas simtgadei.

Izglītības sistēmas attīstība ir atkarīga no pedagogu kvalifikācijas un no atbilstoša kvalitatīva darba stimulēšanas, tajā skaitā - materiālās stimulēšanas. Mēs šobrīd izstrādājam pedagogu kvalitātes pakāpju sistēmas jauno modeli, kuram ir jābūt apstiprinātam Ministru kabineta noteikumu formā jau nākamā gada pavasarī. Pirmo soli pedagogu atalgojuma reformā mēs esam veikuši un sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un citiem sociālajiem partneriem veiksim pastāvīgu šī modeļa ieviešanas un realizācijas monitoringu, kā arī precizēsim tās detaļas, kuras būs nepieciešams. Protams, kvalitāte ir atkarīga no skolu tīkla attīstības un sakārtošanas.

Šeit mums priekšā ir ļoti daudz gan vieglu, gan grūtāku sarunu ar Latvijas pašvaldībām. Es ceru uz konstruktīvu dialogu, lai no ministrijas puses piedāvātu platformu šīm sarunām. Līdz nākamā gada agram pavasarim mēs izstrādāsim optimāla skolu tīkla kartējumu katrā no 119 Latvijas pašvaldībām un to piedāvāsim apspriest ar pašvaldībām. Šis kartējums saturēs ne tikai pēc noteiktiem kritērijiem izveidota skolu tīkla definīciju, bet arī tīri ekonomiskus un finansiālus aprēķinus, proti, cik līdzekļu pašvaldība var ietaupīt, sakārtojot skolu tīklu un netērējot pustukšu vai ceturtdaļpiepildītu skolu uzturēšanai pašvaldības līdzekļus; cik līdzekļu papildus tas prasīs bērnu pārvadājumiem (protams, saglabājot sākumskolu maksimāli tuvu dzīvesvietai); kāds būs ieguvums valsts budžetā, ietaupot pedagogu atalgojuma mērķdotāciju summas un sakārtojot šo skolu tīklu. Mums ir pilna pārliecība, ka ikviens pedagogs, kas strādā pilnu slodzi, varēs nopelnīt vairāk nekā 1000 eiro algu, turklāt nevis pirms, bet pēc nodokļu nomaksas. Mūsu pedagogi to ir tiešām godam pelnījuši.

Mums priekšā ir daudz darāmā. Mums ir skaidrs plāns, kā strādāt, un, godātie kolēģi, godātie darba devēji, deputāti, es nešaubos, ka būs ļoti daudz diskusiju, būs ļoti daudz politiski motivētas kritikas. Es ļoti ceru uz konstruktīvu darba vērtējumu un analīzi. Un droši vien taisnība ir, ka, ja tu gribi sev atvēlētajā laikā kaut ko labu izdarīt savā sektorā, kurā tev ir lemts kādu laiku strādāt (man - izglītības jomā)... Uz lielu popularitāti šajā jomā es neceru, bet šajā laika nogrieznī es gribu izdarīt daudz laba kopā ar saviem Izglītības un zinātnes ministrijas kolēģiem, kopā ar jums, deputāti. Un es ticu, ka Latvijā mēs varam beigt gausties par mūsu izglītības kvalitāti, bet plūkt tā darba augļus, ko mūsu tauta sen jau ir pelnījusi. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kāds savā runā minēja, ka reformas vienmēr sagādā neērtības. Varbūt tā arī ir. Bet tagad parunāsim par šo konkrēto - pedagogu algu - reformu.

Mums visiem ir ļoti īsa atmiņa. Sākumā mēs visi runājām par to, ka izmaiņas būs ļoti būtiskas un skars pašu principu - “nauda seko bērnam”. Šis princips paliek, tas joprojām eksistē. Nauda joprojām seko bērniem. Kas tad izmainījās pedagogu algā reformas rezultātā? Izmainījās aprēķina modelis, tarifikācija un tā tālāk, bet šis princips paliek. Līdz ar to runāt par reformu ir grūti, manuprāt.

Reformu definē kā izmaiņas nolūkā kaut ko uzlabot. Vai šoreiz sanāca uzlabot? Nu, droši vien tas ir atkarīgs no tā, kurā pilsētā jūs dzīvojat, vai no tā, kur ir jūsu vēlētāji. Ja mēs runājam par Rīgu, nu tad izskatās, ka uzlabošanas rezultāts ir šāds: 52 procentiem skolotāju algas vai nu neizmainījās, vai samazinājās. Mēs te dzirdējām, ka tas ir dēļ tā, ka pašvaldība pārdalīja kaut kādus līdzekļus. Taču likums to atļauj - pārdalīt. Tāpat kā atļāva pagājušogad, tāpat atļaus nākamgad, bet mazākā apmērā. Tās pārdalīšanas dēļ nevarēja rasties tāda situācija, ka 52 procentiem skolotāju alga vai nu samazinās, vai nemainās. Redziet, sanāca tā, ka tā nemaz nav reforma, tās ir kosmētiskas izmaiņas. Vēl ir jāsper ļoti daudz soļu, lai to nosauktu par reformu. Diemžēl tā jau kļūst par Izglītības un zinātnes ministrijas īpatnību... tie piedāvājumi, kuri nāk no ministrijas. Tā bija ar mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma, kad likumprojekts tika virzīts uz Ministru kabinetu, nosakot, ka no 2018.gada visiem bērniem obligāti jāsāk mācīties no sešu gadu vecuma. Bez jebkādām izmaiņām izglītības saturā, skolu infrastruktūrā, kura nav piemērota sešgadniekiem, un tā tālāk.

Mēs runājam par to, ka nav kompleksas pieejas, kādai ir jābūt izglītības sistēmā, kā arī jebkurā citā - veselības un tā tālāk - nozarē.

Līdz ar to es domāju, ka šis demisijas pieprasījums ir pamatots. Tas ir loģisks, tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas un Kārļa Šadurska izdarīto un neizdarīto lietu rezultāts.

Es lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

“Esmu šai valstij nelojāls, es viņu nicinu un nicinu arī šo režīmu.” Kas ir teicis šos vārdus? Jūs teiksiet - Rubiks. Nē! To ir teicis skolotājs Vladislavs Rafaļskis no 40. krievu vidusskolas 2012.gadā radio Baltkom. Jūs domājat, kaut kas nopietns notika? Skolas direktore Jeļena Vediščeva paziņoja, ka viņa konsultēsies ar juristiem, vai skolotājs kaut ko tādu var stāstīt, vai var mācīt bērniem, ka viņš šai valstij neuzticas. Protams, juristi, bijušie PSKP biedri, atzina, ka mums ir vārda brīvība un ka tur nekā briesmīga nav. Rezultātā direktore Jeļena Vediščeva, kas bija direktora vietas izpildītāja, tagad jau ir direktore.

Kā tas ir iespējams neatkarīgā Latvijas valstī vairāk nekā 20 gadu pēc neatkarības atzīšanas? Ļoti vienkārši. Latvijā nenotika deokupācija kā tāda. Un mēs zinām, ka te bija apmēram viens miljons civilokupantu vai kolonistu, sauciet, kā jums labāk patīk. No viņiem palika apmēram 600 tūkstoši, no kuriem puse ir ieguvusi pilsonību.

Kas tad ir nelojalitāte? Daudzi nesaprot. Tā šajās skolās, kurās pārsvarā ir krievu mācību valoda, ir klaja Satversmes un valsts neatzīšana, okupācijas fakta noliegšana, Maskavā izdotu vēstures grāmatu lietošana ar PSKP, PSRS, Ļeņina un Staļina slavinājumiem, tā ir 2004.gada izglītības reformas neatzīšana, ignorēšana. Acīmredzot SASKAŅAS frakcija tagad grib kaut kādā veidā atriebties... Tā ir valsts valodas demonstratīva ignorēšana, jo krievu skolu bērnu vecāki zvana uz radio un sūdzas, ka viņu skolās skolotāji neprot valsts valodu. Krievi sūdzas! Tā ir 9.maija, Sarkanās armijas godināšana, - armijas, kas okupēja Latviju kā hitleriskās Vācijas sabiedrotā, - ko, protams, šie skolotāji bērniem nemāca.

Vai ir tieša ietekme uz budžetu? Te minēja, ka nav. Jā. Mēs zinām - apmēram 30 skolotāju bija sen jau jāatlaiž. Tātad tam ir ietekme uz budžetu. Es domāju, ka viņu algas varētu izmantot labāko skolotāju prēmēšanai. Līdz ar to es novēlu Šadurska kungam nebūt tikai “baltajam” Kārlim, bet izturēt cīņu, pabeigt reformas un izturēt cīņu ne tikai ar ienaidniekiem, bet arī ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Viņķeli, kura radio Baltkom pirms dažām dienām krieviski stāstīja, ka viņa nezina, kas ir lojalitāte, un ka šādi likumi radīšot naidu un šķelšanos latviešu sabiedrībā, ja, lūk, latviešu skolu direktori varēšot kritizēt valsti vai ierēdņus, bet krievu skolu direktorus par to atlaidīšot. Viņķeles kundzei laikam sajuka, ka ir runa tikai par Satversmes ievērošanu, un Satversmē ir viss pateikts, sākot ar valodu un ar tiem principiem, kuri skolotājiem ir jāievēro.

Es aicinu noraidīt priekšlikumu un atbalstīt Kārli Šadurski.

Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie deputāti! Deputāti Smiltēns, Abu Meri, Adamovičs, Loskutovs un Brigmanis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim” izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav! Nav!”) Paldies. Iebildumu nav.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Savu viedokli attiecībā uz ministra demisijas pieprasījumu es gribu izteikt, norobežojoties no politiskām batālijām, kādas mēs te sākam, savus viedokļus aizstāvēdami no savu partiju viedokļa, redzējuma, skatījuma jeb sapratnes.

Esmu iedvesmojies no ministra teiktā (angļu valodā), ka tomēr vajadzētu profesionāli diskutēt par šiem jautājumiem. Jā, es tam pilnīgi piekrītu. Un Kalnozola kungs minēja ļoti skaistu citātu, ka tauta ir jāizglīto, ja tu gribi tautas attīstību. Es gribu pateikt vienu citu citātu, daudz ietekmīgāku un spēcīgāku. Konfūcijs teicis: “Ja tu esi izdarījis kļūdu un to sapratis, un izlabojis, tad tā vairs nav kļūda.”

Mūsu vislielākā nelaime ir tā, ka mēs nepārtraukti kļūdāmies.

Āboltiņas kundze pieminēja, ka beidzot jāsāk ķerties klāt izglītībai. Taču no deviņdesmito gadu sākuma... 1992.gadā, kad Piebalga kungs bija ministrs, Mūzikas akadēmija tika aicināta... Universitātes pedagogi tika aicināti, lai varētu pateikt, kādas strukturālas izmaiņas jāveic ministrijā, jo mēs pārgājām uz citām vērtībām, programmām un saturu. Diemžēl pie varas esošā partija toreiz, gan visi tie, kas bija ministri, gan arī Saeimas deputāti, praktiski neņēma vērā profesionāļu ieteikumu, ko tagad Šadurska kungs pasaka, - ka tomēr disputi jāveic. Profesionāļi var to izdarīt! Ministrijā diemžēl nestrādā profesionāli cilvēki, jo mūsu priekšlikums bija - Izglītības un zinātnes ministrijā 1992.gadā izstrādāt kritērijus, kādam jābūt ministrijas ierēdnim. Un mums bija priekšlikums attiecībā uz saturu un visām pārējām metodiskajām lietām, kas saistītas ar izglītošanu Latvijā visās skolās, - proti, mums bija lūgums par pedagogiem... tur izvēlēties cilvēkus, kas ir vismaz 10 gadus nostrādājuši parastajā skolā. Diemžēl līdz pat šai dienai tas nav izpildīts (es tā arī sapratu vakardien, kad mēs frakcijā tikāmies ar ministra kungu).

Un tagad mēģiniet saprast, kas notiktu privātajā biznesā, ja tur strādātu cilvēks, kuram profesija ir matemātiķis, bet kuram ir jāveic, pieņemsim, kāda ar ķīmiju saistīta ražošana, kam nekāda sakara nav ar to nozari! Viņam nav šīs profesionālās prasmes.

Visa nelaime jau nav ministra kunga demisijas pieprasījumā; visa nelaime ir tā, ka mēs joprojām negribam saprast, ka vispirms ir jāiztaisa fundamentāla reforma, tātad jābūt redzējumam, kādai jābūt izglītībai. Piedāvātie risinājumi diemžēl ir tādi, ka... Mēs visu laiku mētājamies ar ideju par sešgadīgo bērnu apmācību, sakām, ka tūlīt mēs to sāksim. Bāzes nav! Mums nav nodrošināti materiālie apstākļi piecgadīgu un sešgadīgu bērnu normālai uzturēšanās vietai. Mēs to negribam izdarīt, bet jau taisām reformu. Mēs tagad strādājam pie satura. Mīļie, labie deputāti, nu, iedziļinieties beidzot taču tajā izglītībā un sāciet domāt! Jūs esat izglītoti cilvēki!

Lai varētu kaut ko sasniegt, ir jābūt zināšanām, ir jābūt sistēmai, pēc kuras mēs vadāmies. Mēs tagad kaut ko vienu izdarām, jo kāds ierēdnis no Dānijas atved kaut ko, un ministram nav iespējas to atcelt, tāpēc ka tie ministrijas ierēdņi, kas strādā un jau divus gadus veic šo reformu, ko Šadurska kungs tagad it kā mēģina pabeigt kā ministrs, viņi jau nav spējīgi neko izdarīt. Bet viņi parakstus neliek.

Un es aizrādīju: kā var būt tā, ka nav profesionālu zināšanu, nav kompetences, par kuru mēs tik ļoti uztraucamies tagad, kad nevaram kaut ko realizēt. Aizbrauc viens ierēdnis uz Beļģiju, pastrādā 10 gadus un man mēģina iestāstīt, ka vidusskolā tagad vajag četrus piecus priekšmetus, lai būtu, kas universitātē iestājas ar zināšanām.

Nu, paņemiet, lūdzu, normāli jebkuru valsti! Latvijas žurnāliste Veinberga radio jums, ministra kungs, pateica priekšā! Paņemiet vismaz Somijas piemēru, ja jūs 25 gados nevarat izdomāt savu! Izveidojiet šo sistēmu, papildiniet, rediģējiet un tad varat uzlabot!

Tātad vispirms ir jāveido sistēma. Šīs sistēmas nelaime ir tāda, ka reformu mēs veicam, bet naudas mums nav. Tie 45 miljoni - piedodiet! - ir radušies no tā, ka man ir jāstrādā vairāk. Reforma būtu pareiza, ja slodze būtu 21 stunda palikusi un būtu palielināta nauda. Diemžēl šīs iespējas nav.

Un faktiski nobeidzot, es tiešām negribu vairs kavēt... Ja mēs neveiksim tūlīt normālas, profesionālas reformas izglītībā tā kā daudzās valstīs, kurās bērni sāk mācīties no piecu gadu vecuma, un radīt materiālo bāzi, lai viņi var normāli strādāt, nevis veikt reformas jau tagad un teikt, ka mēs ar 2018.gadu kaut ko sāksim darīt... Vispirms jāpārliecinās, ka mēs esam sagatavojušies visu šo piecus sešus gadus veco bērnu apmācībai visā Latvijā, nevis tikai to, kuri mācās bērnudārzā. Mums 30 procenti bērnu vispār neapmeklē bērnudārzus. Un skolu tīkls mums ir... Es domāju, ka tā ir vienkārši neizdarība. Es ļoti gribētu, lai šeit, no Saeimas tribīnes, tiktu atskaņoti vakardien komisijā Alūksnes vidusskolas direktores teiktie vārdi.

Ekonomiskais haoss, kas valstī turpinās nepārtraukti, ir novedis pie tā, ka iedzīvotājiem vairs nav lojalitātes. Pabraukājiet pa pierobežu un paklausieties, ko par jums, deputātiem, un valdību runā parastais iedzīvotājs, kuram nav iespējas normāli eksistēt! Es nerunāšu par pensijām. Un, lūk, visa šī mūsu “virtuve”, neprasme un - es gribu vēlreiz uzsvērt - neprofesionalitāte...

No 1997.gada dažas augstskolas netiek aicinātas piedalīties satura izstrādē. Un man personīgi ir lielas bažas, jo tagad Eiropa ir piešķīrusi satura maiņai un interešu izglītībai 34 miljonus. Es gribu redzēt tos cilvēkus, jo nav nosaukti tie, kas tad to saturu izstrādās. Tie, kas skolā nekad nav strādājuši?

Es vakar minēju ministra kungam mazu piemēru: kā var būt, ka ministrija izlaiž un apstiprina grāmatas, pēc kurām mācās mūsu bērni, kuras ir izveidojuši autori, kas nekad skolā mācību stundās nav strādājuši? Jums pierādījumus vajag? Lūdzu! Nāciet pie manis, es jums pateikšu!

Tāda situācija, es nezinu, kurā vēl valstī ir... Man liekas, varbūt vēl tikai Āfrikā ir.

Paldies par uzmanību.

Es uzskatu, ka ministrs neizdarīja visu, ministrijā ierēdņiem nelika normāli darboties, jo viņi nespēj to izdarīt. Es viņu saprotu ļoti labi. Viņš liek parakstu, viņš atbild. Bet faktiski atbildība jāuzņemas visiem ierēdņiem, kuri divu gadu laikā nespēja ministram sagatavot normālu reformu.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas NSL un frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas un ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Augstā Saeima! Šodien izskanēja atslēgvārdi - “reforma”, “politiķu griba”, “politiķu drosme”. Taču nepateikti palika vārdi “veselais saprāts”, “profesionalitāte”, “analīze”. Godīgi sakot, man gan šķita, ka tieši par visu to būtu jārunā šodien, kad ir runa par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram.

Reformas tiešām ir sāpīga lieta, bet, runājot par reformām, diez vai tas būtu loģiski un gudri - mētāties ar dažāda veida apvainojumiem, apsaukājumiem: “Jūs esat Kremļa aģenti, jūs esat idioti, jūs esat muļķi, jūs esat lojāli vai nelojāli...” (Starpsauciens: “Tā neteica!”) Un tā tālāk. Tiek aizmirsts, par ko mēs esam sākuši sarunu šodien.

Daži piemēri. Mēs runājam par piešķirtiem miljoniem vispārējās izglītības jomā. Labi. Ārkārtīgi labi! Taču aizmirstam to, ka izglītības joma bija un arī šodien ir divu kungu kalps. Nav loģiski, ka pašvaldības nodrošina saimniecisko darbību, bet nevar iecelt amatā bez saskaņošanas ar ministriju jebkuras skolas direktoru. Pēdējo gadu laikā neviena kandidatūra, ko bija iesniegušas pašvaldības, nebija noraidīta no ministrijas puses, bet šī norma likumā pastāv. Līdz ar to arī tas finansējums, kas tiek piešķirts izglītības iestādēm, ir dalīts. Var runāt daudz ko - ka pašvaldībām būtu jāoptimizē skolu tīkls, jāmaksā alga skolotājiem, skolu direktoriem un tā tālāk -, bet vienotas sistēmas šeit nav, jo mērķdotāciju, kas ir domāta skolotāju algām, piešķir ministrija. Taču jautājumus par skolu uzturēšanu un skolu esamību kā tādu risina pašvaldības.

Pirmais, kas būtu jādara, ja mēs runājam par reformām izglītības jomā, - būtu pilnā apjomā jāatdod izglītības iestādes pašvaldībām (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.), saglabājot ministrijai tikai divas lietas - saturisko, proti, apmācību programmas un kontroli pār kvalitāti.

Tas būtu loģiski un pareizi.

No tā izriet vēl viena problēma, kas šodien arī izskanēja. Ministrija bija ierosinājusi sākt bērnu apmācību no sešu gadu vecuma, lūk, tāpēc, ka 12 klases jeb 12 gadi, kas pavadīti skolas solā, ir pārmērīgi liels gadu skaits... Taču jautājums ir nevis par vecumu - kad sākt, kad beigt -, bet gan par saturu. Ar to būtu jāsāk - kāds ir saturs tai izglītībai, ko mēs gribam sniegt bērniem; kā mēs gribam izglītot audzēkņus.

Šodien bija runa arī par to, ka ministrija, lūk, piedāvā pašvaldībām optimizēt izglītības iestāžu dislokācijas tīklu kā tādu. Bet izglītības iestāde katrā konkrētajā vietā ir ne tikai pakalpojumu sniedzēja - mācību procesa pakalpojumu sniedzēja; izglītības iestāde katrā konkrētajā vietā ir vistiešākā saikne starp valsti, skolēnu un ģimeni. Un līdz ar to šeit tas viss nav mērojams tikai naudā, jo no tā, kāds ir tas skolu tīkls, kā tas darbojas, kā tas spēj pildīt tieši šo valstisko funkciju, - no tā lielā mērā atkarīgs arī tas, ko mēs gribam panākt no tā visa.

Diemžēl tā vietā, lai argumentēti oponētu saviem kritiķiem, Šadurska kungs šodien bija nolaidies līdz tai pašai, nu, jūs man piedodiet, ļoti melnai, es teiktu, argumentācijai, ja to var nosaukt par argumentāciju. Tā nebija argumentācija, Šadurska kungs! Man liekas, ka ikviens cilvēks, kas strādā jebkurā amatā, var kļūdīties un viņam varētu būt veiksmes vai neveiksmes. Bet jābūt ne tikai apsaukātājam, jābūt arī paškritiskam šajā jomā. Tāpēc es domāju... Šodien, godīgi sakot, esmu stipri vīlies pēc jūsu runas. Es domāju, ka tā būs daudz nopietnāka un daudz konstruktīvāka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šadurska kungs! Āboltiņas kundze! Jūs minējāt, ka nozarei nepieciešamas reformas. Es domāju, to arī neviens no klātesošajiem nenoliedz. Tomēr gan es, gan nozares pārstāvji uzskata, ka reformām jābūt nesasteigtām, tām jābūt izdiskutētām, jābūt caurskatāmām.

Tas, kas šodien notika šeit, no tribīnes... Dolgopolova kungs jau to pateica, ka pēc būtības nebija ne diskusijas, ne argumentu, bet bija savstarpēja mētāšanās ar aizvainojumiem, apvainojumiem no SASKAŅAS un VIENOTĪBAS puses.

Šodien mēs nelemjam par to, kas notiek vai nenotiek Rīgā. Mēs lemjam par ministra atbilstību amatam. Ja VIENOTĪBA uzskata, ka Rīgā nav kārtības, tad, lūdzu, runājiet ar saviem partneriem Nacionālajā apvienībā, kura vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un kura ir atbildīga par pašvaldību darbību, un lai ministrs rīkojas.

Savukārt, ja atgriežamies pie izglītības un zinātnes ministra darbības, tad man gribētos minēt ne tikai Rīgu, kā jau teicu, bet arī mazās skolas. Visos plānošanas dokumentos noteikts, ka no 1. līdz 6.klasei bērniem izglītība jāiegūst pēc iespējas tuvāk mājām. Finansējums šim mērķim reformas ietvaros netika paredzēts.

Mazajās skolās jau sen direktori nav uz pilnu slodzi, Adamoviča kungs. Pašvaldības mēģina glābt, kas glābjams: piemaksā direktoriem, arī vietniekiem lielākās skolās, kā arī personālam, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un skolotājiem. Pašvaldības stutē arī internātskolas. Un izskatās, ka jaunajā gadā tas būs jādara vēl lielākā apmērā.

Izglītības un zinātnes ministrs vairākkārt ir atzinis, ka ar izglītības finansējumu vien mēs nevaram cilvēkus noturēt reģionos. Var piekrist, ka tam ir jābūt saliedētam valdības darbam. Acīmredzot Šadurska kungam neizdodas kolēģus valdībā pārliecināt. Un, kamēr to neizdodas izdarīt, Latvijas valsts teritorija noasiņo. Katra slēgtā skola, arī mazā skola, ir arī solis tuvāk Nacionālās drošības komisijas vadītājas pieminēto Kremļa mērķu īstenošanai. (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.)

Par studiju vietām augstākajā izglītībā un lojalitātes-nelojalitātes principu stiprināšanu runājot, jāpiekrīt Zaļo un Zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa teiktajam - tā ir sabiedrības tracināšana.

Manuprāt, šodien visi uzskaitītie pārmetumi attiecas ne tikai uz ministra kungu, bet arī uz lielu daļu ministrijas darbinieku, un to jau minēja Platpera kungs. Kaut vai tie paši 1,7 miljoni, kurus faktiski ministrija nesadalīja. Un tas pamatojums komisijā, kuru sniedza Šadurska kungs, mani nepārliecināja.

Līdz ar to, ja runājam par nepieciešamajām reformām, aicinu ministru sākt ar ministrijas darbinieku rindu sakārtošanu. Uzskatu, ka jāatlaiž būtu ne tikai ministrs, bet arī lielākā daļa ministrijas darbinieku.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Latvijas politika ir raksturīga ar to, ka tajā ir ļoti daudz cinisma, šauru interešu, aprēķina, tā ir politika, kurā Excel tabulas pacieš visu, bet aiz kuras aizmirstas cilvēki. Un man ir ļoti žēl daudzu no jums, kuri laikam nav skolas laikā baudījuši tādu īpašu labvēlību un īpašu attieksmi, un īpašu vērtību - ļoti labu pedagogu. Jo - es nesaprotu, kā var pacelties roka veidot reformu, ka pedagogs sāk strādāt 1.septembrī, nezinādams, kāda alga viņam būs jāsaņem?! Kā var būt reforma, kura paredz, ka ar pedagogu ir noslēgts tāds darba līgums, ka galu galā viņa darba alga samazinās?! Kā var būt reforma, kas vērsta pret pedagogiem, īpaši pret pedagogiem internātskolās?! Jūs nekad laikam tur neesat bijuši un nesaprotat, ko tas nozīmē - strādāt ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, traucējumi uzvedībā. Tas darbs prasa ļoti lielu motivāciju, ļoti lielu pašatdevi un bezgalīgu mīlestību. Es jūs aicinu - aizbrauciet kaut uz vienu no Latvijas internātskolām, ieejiet klasē, parunājiet ar šiem pedagogiem un izjūtiet to īpašo mīlestību, ko šie cilvēki izstaro, 15, 20 un 30 gadus strādājot vidē, kur viņi no bērniem lielākoties saņem varbūt tikai zināmu nicinājumu, pārmetumus, diezgan lielu rupjību. Bet viņi tiem bērniem pretī sniedz mīlestību, jo tikai ar mīlestību viņi spēj panākt to, ka šie bērni atgriežas sabiedrībā! Es esmu bijusi daudzās internātskolās un esmu redzējusi to: bērns, kurš pirms trim gadiem ir bijis vispārizglītojošajā skolā un nav gājis uz skolu (varbūt ir bijušas ļoti lielas grūtības vispār viņu aizvest līdz skolai), pabijis trīs, četrus vai varbūt pat piecus gadus internātskolā, ir kļuvis par jaunieti, kurš jau ir motivēts dzīvei, spēj atrast savu vietu dzīvē un lepojas ar savu skolotāju un savu skolu.

Tāpēc es nekādi nevaru atbalstīt reformas, kuras paredz, ka likumā var vienkārši sadistiski ierakstīt, ka valsts šīs internātskolas vairs nefinansēs, un nepasacīt nākamos soļus. Kas notiks ar tiem 2000 bērniem, kuri šodien ir internātskolās? Jā, ir pareizi, ka pašvaldībai jāmaksā par katru bērnu. Taču arī šodien pašvaldības nav motivētas atteikties ne no viena bērna, jo nauda taču seko bērnam. Tātad tas bērns, kurš šodien sociālu vai varbūt citu apstākļu dēļ neiet uz skolu, neies uz skolu arī pēc tam, kad šī dižā reforma būs realizēta.

Mēs tikāmies ar izglītības un zinātnes ministru vakardien frakcijā, un viens no maniem pamatjautājumiem bija tas: kāpēc neizdodas realizēt pašu izglītības pamatmērķi - izveidot motivētu, radošu, dzīvei sagatavotu personību? Jo visiem darbiem ir jābūt orientētiem uz to, lai skolu beidz jaunietis, kurš patiesi mīl savu valsti, kurš vēlas šeit darboties, kurš redz savu perspektīvu. Kāpēc neizdodas organizēt tādā veidā darbu? Tāpēc, ka, no vienas puses, mums patiešām cilvēki nav profesionāli - nav strādājuši skolā, nav vadījuši stundas un nesaprot, ko nozīmē pedagoga darbs, un nesaprot, kā izveidot pareizu izglītības sistēmu. Bet, no otras puses, atkal ir šīs ciniskās intereses: “Tas jau mani neskar, varbūt es no tā pats nekādu labumu neiegūšu, man pietiek vienkārši padarboties Excel tabulās.”

Es jūs patiešām aicinu: domājot par visiem nākamajiem soļiem, izdomājiet šos soļus līdz galam izglītības reformā un tikai tad sāciet kustību! Jo, ja šodien pedagogiem samazinām algu, solīdami, ka pēc gada ar kvalitātes piemaksām mēs atkal šo algu pacelsim, vai kāds vairs ticēs? Vai ticēs tie, kas šodien jau skolu pamet? Un diemžēl tā demotivācija ir “iedota” pirmām kārtām tiem pedagogiem, kuri patiešām ar sirdi un dvēseli profesionāli strādā stundās, kuri spēj sagatavot izcilus bērnus, olimpiāžu uzvarētājus, zinātnisko konkursu uzvarētājus un tā tālāk.

Mēs, frakcija “No sirds Latvijai”, atbalstām šo lēmumu par demisijas pieprasīšanu. Mēs to atbalstām vispirmām kārtām tieši tāpēc, ka cienām savu sabiedrību, it īpaši skolotājus.

Paldies. (Frakcijas NSL un frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Nebija grūti uzminēt, par ko šodien būs diskusija, kādā gultnē tā tiks ievirzīta, - ka mēs nerunāsim pēc būtības, jo koalīcija (Dep. S.Āboltiņas un dep. A.Lejiņa starpsaucieni.) mēģinās šo diskusiju novirzīt pavisam citā plāksnē, lai tikai nebūtu jārunā par šīm samilzušajām problēmām izglītības nozarē. Tā vietā mēs runājam tikai par Rīgu vai par ģeopolitiku.

Nav grūti ieraudzīt (varbūt jūs neesat lietas kursā), ka šīs problēmas, kas ir radušās izglītības nozarē, nav saistītas tikai ar Rīgu. Tās ir viscaur mūsu valstī. Izvairoties par tām runāt, jūs tagad atzīstat, ka šis pieprasījums par demisiju ir pamatots, jo jums nav pretargumentu. Daudzus gadus no šīs tribīnes es esmu mēģinājis jums skaidrot (Dep. S.Āboltiņa: “Stāstījis anekdotes?”) - un laikam beidzot esmu ieskaidrojis -, ka nevis mākslīgi radīts ārējais fiskālais skaistums, bet cilvēki - radoši un uzņēmīgi - ir tie, kas spēs radīt vērtības, kas spēs vest mūsu valsti uz labklājību.

Ilgu laiku jūs to nevēlējāties dzirdēt. Jūs bijāt ieinteresēti (un to jūs arī veicinājāt), lai cilvēki būtu pelēki un paklausīgi. Un tā ir tā pelēcīgā masa, ko jūs esat veidojuši. Vienlaikus jājautā - kāpēc jums tas bija izdevīgi? Tāpēc, ka ar šādiem cilvēkiem ir vieglāk manipulēt, vieglāk jums palikt pie varas, nedarīt neko un baudīt savu visatļautību un bezatbildību.

Bet visam šim procesam ir arī sava otra, ēnas, puse, ar kuru jūs tagad saskaraties: tā ir vispārēja nabadzība. Valsts ir novesta nabadzības slazdā. Un tagad, kad jūs ar šo savu pieeju valsti esat noveduši nabadzības slazdā, jūs saprotat, ka no tā kaut kā jāmēģina tikt laukā. Bet laukā tikt ir ļoti grūti pašlaik.

Tas, ko jūs darāt, - jūs mēģināt tagad kaut kādus puskoka risinājumus dot. Kaut vai šīs pašas reformas izglītības jomā. Jā, tik tiešām pareizi, mums beidzot ir jāveido nevis šie pelēkie, paklausīgie cilvēciņi, kas vienkārši atgremo to, ko viņiem ir ielicis kāds iekšā, un paklausīgi izpilda vai notic tam visam, ko jūs stāstāt, bet tādi, kas sāk domāt radoši un kritiski. Vajadzīga ir uz kompetenci vērsta izglītība.

Ir vajadzīgas reformas izglītības jomā. Taču - kā tās tiek veiktas? Tās tiek veiktas no nepareizā gala. Jo tas, kas ir svarīgi, ja mēs tik tiešām vēlamies reformēt un panākt atbilstošu atalgojuma sistēmu skolotājiem, - mums vispirms ir jāsaprot, kāda ir šī optimālā struktūra.

Kolēģi, ja jūs atceraties, mēs paši šeit, Saeimā, pirms krietna laika apstiprinājām uzdevumu, un viens no atbildīgajiem par šā uzdevuma izpildi - Šadurska kungs - runāja par tiem veicamajiem uzdevumiem, kuri ir jāpilda. Es jums atgādinu: viens no uzdevumiem, kas jums bija jāpilda, ir skolu optimālā tīkla izveidošana. Pareizi būtu - pirms mēs sākam vispār pārdalīt atalgojumus, vispirms saprast, kāda tad ir tā struktūra, kas mums ir jāfinansē. Tātad tas, ko jūs darāt, - uz nepareizas struktūras mēģināt veikt kaut kādas atalgojuma reformas. Jūs radāt milzīgu jezgu, milzīgu nesapratni. Un pats galvenais, ko jūs izdarāt, - jūs padarāt šo procesu nebeidzamu, jo... Ja tagad nākamais solis... Pieņemot, ka mums šeit ir demokrātiska, parlamentāra valsts un Satversme darbojas, un jūs izpildīsiet Saeimas doto uzdevumu un sagatavosiet optimālo skolu tīklu, tas nozīmē, ka jums vēlreiz visa šī jezga ar skolotāju atalgojumu būs jātaisa no jauna. Un atkal tam visam, ko tagad piedzīvo izglītības sistēma un skolotāji, kuri tajā cenšas kaut ko darīt... viņiem vēlreiz tam visam būs jāiet cauri. Vēlreiz viss mainīsies!

Es uzskatu, ka tādā veidā ar izglītības nozari nevar strādāt, un tas ir iemesls, kāpēc arī es esmu parakstījis šo demisijas pieprasījumu. Ir jāsāk no pamatiem, citādi būs kā tanī teicienā: taupīgais vai skopais maksā divreiz, bet muļķis maksā visu laiku. Jūs taisāt no izglītības nozares vienu lielu muļķību tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 57, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Kopā ar Baltijas Asamblejas prezidentu Jāni Vucānu aicinām uz Baltijas Asamblejas 25.gadskārtai veltītās izstādes atklāšanu Saeimas vestibilā jau pēc dažām minūtēm.

Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis un Sergejs Mirskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Guntas Razānes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieci”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klātesošie! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ierosinājumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieces amata kandidāti - Guntu Razāni. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Uzskatu kandidāti par atbilstošu potenciāli ieņemamajam amatam, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vēlos jums citēt Razānes kundzes teikto Latvijas Reģionu apvienības frakcijā tikšanās laikā. Un vēlos, lai jūs patiešām ieklausītos katrā vārdā.

“Bondara kungs, es tiešām šoreiz atļaušos iepauzēt un nekomentēt, jo jūs ļoti labi zināt, kādas runas pašlaik ir publiskajā telpā sakarā ar mana vīra negodīgi saņemto naudu. Es vienkārši negribētu ieliet papildu eļļu šinī gadījumā. Viena valsts iestāde - Ārlietu ministrija - varētu izmantot vēl kaut kādus, teiksim, manus teikumus.” (Citāta beigas.)

Šo tikšanos ar Razānes kundzi jūs varat redzēt Latvijas Reģionu apvienības Facebook lapā, kura vēl joprojām - arī šajā brīdī! - ir pieejama.

Es gribu teikt, ka katram Latvijas iedzīvotājam, kurš seko līdzi sabiedriskajiem un politiskajiem notikumiem, ir viedoklis par Ingas Koļegovas atbilstību - atbilstību! - augstas valsts amatpersonas postenim. Savukārt Razānes kundze nevarēja atbildēt uz šo jautājumu, jo viņai pašai ir problēmas ar atbilstību potenciāli ieņemamajam amatam.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka šis nav vienīgais jautājums, par kuru faktiski Razānes kundze nespēja skaidri paust savu viedokli.

Atnākušai uz Latvijas Reģionu apvienības frakciju, mēs viņai lūdzām, lai viņa pietiekami īsā laikā nodemonstrē savu personību, savu pieredzi un savu redzējumu par to, kādam vajadzētu būt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbam.

Par personību runājot. Kad Razānes kundzei uzdeva jautājumu, kāpēc viņa piekrita kļūt par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieci, uz to viņa nespēja atbildēt.

Savukārt Kušnera kungs... Kušnera kungs no Latvijas Bankas, kurš bija ieradies kopā ar viņu, teica, ka viņiem esot tādas metodes, pēc kurām ir grūti atteikties ieņemt kādu amatu.

Otrs jautājums, protams, ir saistīts ar profesionālo darbību. Es cerēju, ka Razānes kundze ne tikai pastāstīs, ka viņa ir ilgus gadus bijusi finanšu sektorā, ka viņa ir ļoti daudz strādājusi daudzās finanšu institūcijās, bet arī pastāstīs, kāpēc viņa nevienā no šīm finanšu institūcijām nav bijusi valdē. Tas ir būtisks jautājums. Jo būtībā ieņemtie amati ir vidējā vadības līmeņa amati.

Un visbeidzot. Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tālākās darbības redzējumu. Kad tika uzdots šis jautājums, Razānes kundze atbildēja: “Neesmu satikusies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju. Neesam sadalījuši sfēras, tāpēc par šo runāt nevaru.”

Mana atbilde, kolēģi, ir tāda. Ņemot vērā visu iepriekš teikto, man ir jums lūgums un priekšlikums balsot “pret” Razānes kundzes kandidatūru šajā amatā, jo viņa neatbilst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Bondara kungs, es neatkārtošos par tiem kartupeļiem un konfektēm. (Dep. M.Šica starpsaucieni.) Es atgādināšu vienu citu, ļoti spilgtu citātu, ko ir teikusi savulaik Tečeres kundze: “Gailis varbūt smuki dzied, bet tās olas tomēr dēj vista.” (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntas Razānes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieci”! (Dep. J.Urbanovičs: “Par vistām!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr.561/Lp12) trešajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja divus saņemtos priekšlikumus.

1.priekšlikums tika saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara un tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 2.priekšlikums ir parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums, kurš arī tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Matīss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un sagatavoja trešajam lasījumam likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai”.

Tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Vēršu uzmanību uz likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai”.

Frakcijas SASKAŅA deputāti balsoja par to, lai jautājumu par īpašuma Skolas ielā 3 nodošanu skatītu nevis Juridiskā komisija, kā tas ierasts, bet gan Sociālo un darba lietu komisija, lai sekmīgāk noritētu īpašuma nodošanas process un lai ļautu ārstiem veikt valsts deleģētās funkcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem un Latvijas Ārstu biedrības statūtos noteiktajam. Tādēļ mēs atbalstām Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikumu - 1.priekšlikumu.

Gadījumā, ja būs atbalstīta komisijas redakcija... ja tiks pieņemta komisijas izveidotā un atbalstītā redakcija, tad, kā norāda Finanšu ministrija, izveidosies situācija, ka tiks sniegts nelikumīgs valsts atbalsts. Un, ja kāda no ieinteresētajām personām iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā, Eiropas Komisija pieņems lēmumu par pasākumu nesaderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un Latvijas Ārstu biedrībai viss sniegtais valsts atbalsts kopā ar soda procentiem, kas aprēķināti, sākot no dienas, kad atbalsts piešķirts, būs atmaksājams Latvijas valstij. Tāda vēstule no Finanšu ministrijas pārstāvjiem tika izdalīta komisijas sēdē.

Jau šobrīd Skolas ielā 3 reģistrēti vairāki uzņēmumi, kuri nekādā veidā nav saistīti ar medicīnu, piemēram, SIA “Aukļu serviss”, biedrība “Latvija Tibetai”, “Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija”, “Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija” un citi, kuri nekādā veidā nav saistīti ar medicīnu un valsts deleģētajām funkcijām.

Uzsveru, ka gadījumā, ja tiks pieņemta komisijas atbalstītā redakcija, tad pēc principa “kas nav aizliegts, tas ir atļauts” Latvijas Ārstu biedrība varēs, piemēram, atvērt Skolas ielā 3 veselīga uztura restorānu, kur tiktu piedāvāta tikpat veselīgā un ļoti mīļā kola.

Aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu un neatbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Tātad šajā priekšlikumā - 1.priekšlikumā - Finanšu ministrija ir rosinājusi atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts komercdarbības atbalstu... Un komercdarbības atbalsts attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem, ne tikai uz komersantiem. Proti, Latvijas Ārstu biedrībai ir tiesības veikt papildinošu saimniecisko darbību ierobežotā apjomā, kā arī nodot nekustamo īpašumu nomā citiem subjektiem tiem deleģēto valsts funkciju īstenošanai. Tātad, ja tur ir biedrība vai kāda cita institūcija, kas veic šo valsts deleģējumu, valsts deleģētās funkcijas, tad tā tur var būt, savukārt attiecībā uz pārējām tas arī nav aizliegts, bet šai darbībai būtu jābūt papildinošā apjomā (kā Finanšu ministrija norādīja, 20 procentu).

Taču šie nosacījumi valsts atbalstam nekādā veidā nemainās un netiek atcelti arī tanī gadījumā, ja mēs to neierakstām likumā. Un tas noteikti Latvijas Ārstu biedrībai ir jāņem vērā. Un arī, nododot šo valsts īpašumu Latvijas Ārstu biedrībai, pieņemšanas un nodošanas aktā to var ņemt vērā. Un līdz ar to īstenībā mēs to nevaram ne iebalsot, ne izbalsot. Tas būs tieši tāpat spēkā.

Es gan komisijā uzskatīju, ka šo jautājumu vajadzētu vēlreiz izdiskutēt. Komisijas vairākums uzskatīja, ka var iet uz priekšu tāpat. Es pieņemu šo viedokli, bet tas nekādā gadījumā - neatkarīgi no tā, vai mēs to pieņemsim vai noraidīsim, - nemaina to, ka valsts atbalsta nosacījumi ir spēkā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Latvijas Ārstu biedrība ir viens no mūsu parlamenta nopietnākajiem un uzticamākajiem sociālajiem partneriem, ar kuriem mēs esam sadarbojušies 25 gadus. Latvijas Ārstu biedrība veic ļoti daudzas funkcijas, kas citās valstīs ir valstu ministriju pārziņā, - izglītošanu, speciālistu sertificēšanu, citu biedrību, tādu kā māsu asociācija, atbalstu un konsultēšanu.

Šī īpašuma Skolas ielā 3 vēsture par nodošanu vai nenodošanu Latvijas Ārstu biedrībai turpinās jau gadiem. Tanī pašā laikā tika pieņemta vesela virkne analoģisku likumu - par Latvijas Tautas frontes ēkas nodošanu biedrībai “Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome”, par ēkas Krāmu ielā 3 nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrībai, par īpašuma nodošanu biedrībai “Ebreji Latvijā”.

Galu galā, īstenojot vēsturisko godīgumu, patiesību, mēs nodevām Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei īpašumus, neprasot, kas tur būs, kas tur nebūs.

Šī sistēma darbojas nevainojami. Man pašam bija tas gods nodot atpakaļ valstij Tautas frontes ēku Vecpilsētas ielā, jo muzejs tika iekļauts Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā... Es nesaprotu, kādus vēl pienākumus šeit var uzlikt Latvijas Ārstu biedrībai, kādus ierobežojumus. Kamdēļ tas ir vajadzīgs, izdalot vienu sabiedrisko organizāciju, kas ir par veselu galvas tiesu pārāka par citām manis nosauktajām un kas, neprasot no valsts nekādus līdzekļus, 25 gadus rūpējas par šo ēku?

Protams, ja mēs liksim kaut kādus ierobežojumus un dosim iespēju finanšu kontroles orgāniem terorizēt Latvijas Ārstu biedrību, tā neparakstīs šo līgumu, neinvestēs ēkas remontā. Ēka pakāpeniski kļūs nelietojama, tur nevarēs darboties tālāk, tā pārvērtīsies par graustu un par grašiem tiks pārdota kādai privātai... juridiskai personai.

Es aicinu neatbalstīt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikumu un nepiemērot Latvijas Ārstu biedrībai atšķirīgu, kaut kādu atsevišķu attieksmi, salīdzinot ar citām nevalstiskajām organizācijām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas paust?

R.Ražuks. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 37, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Putras kungam ir ļoti loģisks priekšlikums. Priekšlikums izklausās šādi: “Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā: “Šā likuma 1.pantā minētais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Latvijas Ārstu biedrība beidz pastāvēt vai nekustamais īpašums vairs netiek izmantots šā likuma 1.pantā noteikto uzdevumu veikšanai.””

Tas ir loģiski! Valsts iedod biedrībai, biedrība beidz pastāvēt un atdod atpakaļ valstij. Nē! Šāds loģisks priekšlikums tiek noraidīts.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

R.Ražuks. Komisija aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs neatbalstījām 1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikumu.

Kas attiecas uz situāciju, kad Latvijas Ārstu biedrība beigtu pastāvēt, tas jau ir iekļauts... Un tas ir viens no priekšnoteikumiem šādu likumu pieņemšanā, to skaitā arī par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3 nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai. Ja Latvijas Ārstu biedrība beidz pastāvēt, īpašums tiek atdots atpakaļ valstij.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 38, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 22, atturas - nav. Likums pieņemts

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.

G.Kalniņš (ZZS).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un sagatavoja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekts Nr.544/Lp12, kurā iekļauts likumprojekts Nr.657/Lp12).

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kalniņš. 2.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad... vai par 2.priekšlikumu? Par 2.priekšlikumu vēlējās runāt, jā?

G.Kalniņš. Jā...

2. - tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, deputāti! Lai nekavētu jūsu laiku, es uzreiz runāšu gan par 2., gan 3., gan arī 7.priekšlikumu, kas visi ir tieslietu ministra iesniegti un kas visi ir savstarpēji neatraujami saistīti, jo tie ir par vienu un to pašu.

Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir divi panti, kas runā par pārkāpumiem maksātnespējas jomā. Viens no šiem pantiem ir 166.³⁵ pants - par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Šā panta izpildi šobrīd uzrauga Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija. Un otrs ir 166.³⁶ pants - par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu. Šobrīd tā izpildi uzrauga Maksātnespējas administrācija.

Šie tieslietu ministra trīs priekšlikumi paredz šo pirmo LAPK pantu, proti, pantu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, nodot no Valsts policijas kompetences Maksātnespējas administrācijas kompetencē, vienlaikus šajā pantā saglabājot Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci.

Jāatgādina, ka šis otrais, ar maksātnespēju saistītais pants - par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu - tika nodots no Valsts policijas kompetences Maksātnespējas administrācijas kompetencē 2015.gada 1.janvārī. Iepriekš Valsts policija pēc šī panta ierosināja pāris lietu gadā, turpretim Maksātnespējas administrācija 2015.gadā ierosināja 113 lietas pēc šī panta. Tas ir vairāk nekā piecdesmitkārtīgs pieaugums! Tas ir tāpēc, ka Maksātnespējas administrācija kā atbildīgā, uzraugošā iestāde ir primārā iestāde, kura saņem informāciju par pārkāpumiem maksātnespējas procesos un kura tātad var operēt daudz ātrāk... reaģēt daudz ātrāk uz šiem pārkāpumiem.

Gan Latvijas uzņēmēji, gan ārvalstu investoru organizācijas jau sen ir rosinājušas maksātnespējas procesa uzraudzību koncentrēt vienas valsts iestādes rokās, tostarp arī šo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu nodot no Valsts policijas Maksātnespējas administrācijas ziņā. Tas ir paredzēts arī septembrī valdībā pieņemtajās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs. To atbalsta arī pati Valsts policija.

Jāatgādina, ka šis nav pirmais mēģinājums šo darbu paveikt. Pagājušoreiz, kad Juridiskā komisija noraidīja šī LAPK panta nodošanu Maksātnespējas administrācijas kompetencē, Ārvalstu investoru padome Latvijā ļoti asi kritizēja Saeimas nespēju izšķirties. Var saprast skepsi, kas ir izskanējusi Saeimā par Maksātnespējas administrācijas līdzšinējās darbības efektivitāti, taču, kā nesen Noziedzības novēršanas padomē atzina ārvalstu investoru pārstāvji, kopš Maksātnespējas administrācijā ir nomainīta vadība, pēdējo sešu mēnešu laikā šīs iestādes darbība ir jūtami uzlabojusies. Un to saka ārvalstu investori. Iespējams, ka uzskatāmākā atzinība Tieslietu ministrijas reformām maksātnespējas jomas sakārtošanā ir atsevišķu negodīgu maksātnespējas jomas darboņu organizētā tieslietu ministra nomelnošanas kampaņa.

Tādēļ es aicinu Saeimas deputātus ieklausīties Latvijas uzņēmēju un arī ārvalstu investoru organizāciju argumentos, ļaujot policijai koncentrēties uz krimināllietu izmeklēšanu (turklāt šobrīd policijā tiek veidota arī īpaša sarežģītu ekonomisko noziegumu apkarošanas vienība), savukārt šo administratīvo uzraudzību koncentrēt atbildīgās iestādes - Maksātnespējas administrācijas - rokās, līdz ar to atbalstot tieslietu ministra priekšlikumus - 2., 3. un 7.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā bija pareizi norādīts, ar šo priekšlikumu mēs strādājam atkārtoti. Citā, pilnīgi citā likumprojektā bija iesniegts tāds pats priekšlikums. Juridiskajā komisijā mēs daudz diskutējām un neatbalstījām. Un tagad citā likumprojektā mēs atkal redzam to pašu priekšlikumu. Es gribu teikt, ka neviens no kolēģiem neteica, ka tas ir aplams, nepareizs pēc būtības vai nekādā gadījumā nebūtu atbalstāms. Teorētiski tur viss ir loģiski un pareizi. Un principā tas noteikti kādreiz tiks atbalstīts. Varbūt. Bet varbūt arī ne. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kādi grozījumi likumā par maksātnespēju tiks pieņemti. Jo sākumā ir jāpieņem grozījumi likumā. Kad mums būs pilnīgi skaidrs, kāda būs loma Maksātnespējas administrācijai, kāda loma būs Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai, tad mēs varēsim arī noteikt, kas un par ko soda. Šeit mēs redzam mēģinājumu risināt problēmu no otra gala.

Ir ļoti labi, ka ir pamatnostādnes, kas ir vērā ņemamas un nosaka virzību. Bet mums pirms kāda laika, salīdzinoši nesen, apmēram pirms mēneša, notika Juridiskās komisijas sēde. Mēs diskutējām par to, kādus priekšlikumus likumā atbalstīt, jo tie koncepti ir ļoti atšķirīgi. Mēs negribam pieļaut situāciju, ka sākumā tiek grozīts LAPK un pēc tam, kad būs jālemj par grozījumiem likumā, tas tiks izmantots kā arguments: “Redziet, LAPK mēs paredzējām tā, līdz ar to arī likums jāgroza šādā virzienā.” Ļoti svarīgi, lai speciāli izveidotā darba grupa, kura strādā ar Maksātnespējas likumu, pabeigtu savu darbu. Tikko būs skaidrība ar likumu, mēs izlemsim arī jautājumu par grozījumiem LAPK.

Uz doto brīdi es neaicinu jūs neatbalstīt vai atbalstīt. Var atturēties, jo mēs tiešām nevaram šo jautājumu virzīt patlaban.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Ja kāds nespēj paveikt viņam uzdoto darbu, parasti mēs viņu vai nu atbrīvojam no darba, vai kaut kādā veidā samazinām viņa darba slodzi. Ko mēs šobrīd mēģinām darīt ar Maksātnespējas administrāciju? Mēs mēģinām iestādei, kura jau netiek galā ar sev uzliktajiem pienākumiem, uzlikt vēl kādu jaunu pienākumu, citā likumā vēl kādu jaunu pienākumu un citā - vēl kādu jaunu pienākumu, cerot, ka tādā veidā varbūt viņi pienācīgāk tiks galā ar maksātnespējas administratoru uzraudzību.

Godātie kolēģi! Konceptuāli es uzskatu, ka galvenais, kas Maksātnespējas administrācijai būtu jādara un uz ko tai būtu jākoncentrējas, ir maksātnespējas administratoru darbības uzraudzība. Un tāpēc mūsu uzdevums ir šo iestādi maksimāli atbrīvot no jebkurām citām funkcijām un uzdevumiem, lai tā varētu kvalitatīvi veikt savu galveno uzdevumu.

Šis ir papildu darbs, ko Rasnača kungs piedāvā uzlikt Maksātnespējas administrācijai. Komisija to nav atbalstījusi, un arī es to neatbalstu. Vēlreiz atkārtoju: neuzliksim papildu uzdevumus institūcijai, kura jau netiek galā ar to, kas tai ir uzdots!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko piebildīs?

G.Kalniņš. Nē, nav ko piebilst. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Kalniņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir saistīts ar 2.priekšlikumu un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu par 3.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Nē!”) Deputāti nevēlas balsojumu par 3.priekšlikumu.

G.Kalniņš. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, bet tas ir atsaukts ar vēstuli Nr.1282522.

Tāpat ir atsaukts arī 5. - iekšlietu ministra priekšlikums.

Tātad 6.priekšlikums, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kalniņš. 7.priekšlikums bija saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem, ko iesniedza tieslietu ministrs, un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kalniņš. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi no Izglītības un zinātnes ministrijas Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”.

Šis likums ir ļoti sens. Likuma 31.panta otrā daļa noteic: “Izglītības un zinātnes ministrija un nozaru ministrijas nosaka valsts finansēto vietu skaitu valsts, pašvaldību un privāto izglītības iestāžu akreditētajās profesionālās izglītības programmās.” Tomēr atbilstoši šim likumam profesionālās vidējās izglītības programmas un arodizglītības programmas var īstenot arī koledžas, to skaitā valsts augstskolu koledžas. Taču šajā likuma pantā par to nav runa, tāpēc tas ir jāuzlabo. Un tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā šo likuma pantu izteikt tādā formā: “Izglītības un zinātnes ministrija un nozaru ministrijas var noteikt valsts finansēto vietu skaitu valsts izglītības iestāžu (tai skaitā valsts augstskolu) akreditētajās profesionālās izglītības programmās, kā arī valsts augstskolu koledžu, pašvaldību un privāto izglītības iestāžu akreditētajās profesionālās izglītības programmās.”

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 19.oktobra sēdē izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt. Lūdzam jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Skujiņš. Priekšlikumus var iesniegt līdz 1.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Askolds Kļaviņš.

A.Kļaviņš (ZZS).

Labdien, cienījamie deputāti un klātesošie! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādāja ar likumprojektu “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola””.

Juridiskais birojs ir iesniedzis sešus priekšlikumus. Visi šie priekšlikumi ir tīri tehniski un redakcionāli. Visus šos priekšlikumus esam atbalstījuši.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es tomēr aicinu pievērst uzmanību šim likumprojektam. Tagad, kad kopumā mēs redzam, kā tas izskatīsies, parādās pamatoti jautājumi.

Proti, 1.priekšlikums skar 1.pantu un runā par to, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola” turpmāku darbību un finansēšanu. Ja jūs paskatāties tālāk tekstā, kā tiks finansēta šī darbība, tad parādās ļoti interesanta lieta. Proti, kad runa ir par finansēšanu (tas ir 4.pants pie šī paša priekšlikuma), tad sākotnēji, pirmajā lasījumā, bija runāts par to, ka šo darbību nodrošinās valsts. Otrajā lasījumā parādās, ka valsts finansēs vidusskolas īstenoto profesionālo darbību un tikai Ministru kabineta noteikto izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo.

Kad mēs skatāmies, kā ir paredzēts to finansēt tālāk, mēs ieraugām, ka parādās tāda interesanta norāde: šo darbību var finansēt, arī pārdodot savus īpašumus. Tātad mēs radām situāciju, kad ir skaidrs, ka šai organizācijai pašai nepietiks naudas finansēt savu darbību un tai vajadzēs pārdot savus īpašumus. Un varbūt tas ir īstais, patiesais mērķis, kāpēc vispār tiek taisīts šāds interesants likums.

Ko šis likums izdara? Ar šo likumu tiks atcelts likums par Bulduru Dārzkopības... tā, vienu momentu... pārejas noteikumi... (Pauze. Starpsaucieni.)… par Bulduru Dārzkopības... par šo sabiedrību... par kapitāla daļām un nekustamo īpašumu. Proti, ja šī likuma nebūtu, tad, lai atsavinātu šos īpašumus, vajadzētu likuma grozījumus, vajadzētu Saeimas lēmumu. Savukārt tagad šis likums dod tādu elegantu iespēju - līdzīgi, kā savulaik pārdeva “Citadeli”, tagad varēs pārdot kapitāla daļas... varēs pārdot šīs sabiedrības nekustamo īpašumu. Proti, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts pieņems lēmumu, ka vajag atsavināt, un, protams, valdība, Ministru kabinets, vienkārši pateiks: “Nu tad akceptējam.” Pēc tāda paša principa, kā pārdeva “Citadeli”. Galu galā neviens ne par ko neatbildēs.

Ļoti izdevīgi! 116 hektāri būs ērti pārdodami kādam. Mans jautājums ir: vai tiešām tas nav patiesais šī likuma mērķis?

Katrā ziņā mēs sekosim līdzi tam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! (Dep. J.Urbanovičs: “Aizdomas sagrauž cilvēku!”) Šis ir klasisks provokatora gājiens. Runā, ka čekisti arī tā esot darbojušies.

Jūs paņemat mazliet patiesības, kaut ko apgrābstāt, kaut ko apvāļājat, kaut ko tur apbružājat, un pēc tam nāk (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.)... Tak sekojiet līdzi! Tāds mums darbs te visiem - cits citam seko līdzi. Bet jūs ar to puspatiesību savirknējumu nākat un stāstāt kā par milzīgu sazvērestības teoriju. (Dep. J.Urbanoviča starpsauciens: “Zodziet...!”)

Šī skola tiek glābta. Ir noteikts sabiedrības viedoklis, un interešu grupa - šajā gadījumā dārzkopji - ir uzskatījusi, ka šai skolai ir jāsaglabā tradīcijas un jāpastāv. Skolu - paldies Dievam! - ir gatava ņemt savā paspārnē Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Un, lai juridiskais noformējums būtu nepārprotams un skolai būtu prognozējamas finanšu plūsmas, ir jāveido šis likums.

Un attiecībā uz īpašumiem es aicinu jūs, Zariņa kungs, ja jums ir enerģija, palūkoties un vienreiz izpētīt kārtīgi, kas tad tur ir noticis un kā par tām smiekla naudām tās vērtīgās zemes ir iznomātas.

Šis likums - gluži pretēji! - nodrošina pārliecību, ka valsts patur kontroli pār saviem īpašumiem. Un pat tad, ja kādreiz kaut kas notiek un tā skola ir jāreorganizē, īpašumi nonāk atpakaļ valsts pārraudzībā un jebkuras darbības saistībā ar atsavināšanu vai neatsavināšanu var veikt, tā teikt, tikai caur valdību. Un valdība, kā mēs zinām, mums ir koalīcijas. Un, tā kā viens otru uzrauga (Dep. I.Zariņa starpsaucieni: “Jūs jau tāpat varēsiet darīt!”), šajā gadījumā... tāpat kā Rīgas domē... un viss pārējais...

Likums ir tādēļ, lai - tieši pretēji! - radītu sabiedrībai pārliecību, ka īpašums tiks apsaimniekots rūpīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Kļaviņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Viņķeles kundze, speciāli priekš jums nolasīšu, kāds ir 2.priekšlikums.

Tātad jūs teicāt, ka tas viss palikšot, īpašumi netikšot aizskarti. (Dep. J.Viļums: “Ivar, nāc uz komisiju!”)

Lasu, ko jūs tagad pieņemsiet: “Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola” piederošie pamatkapitālā esošie nekustamie īpašumi, kuri minēti šā likuma pielikumā...” (Speciāli salikti visi pielikumā, vairāk nekā 116 hektāru!) “...izmantojami šīs izglītības iestādes vajadzībām, kā arī lai gūtu ienākumus izglītības procesa nodrošināšanai šajā izglītības iestādē.”

Tātad - lai tos varētu arī pārdot. (Dep. I.Viņķeles un dep. K.Seržanta starpsaucieni.) Tas arī tālāk... Un šī pārdošanas procedūra tieši speciāli ir aprakstīta, tā ir izmainīta (Dep. I.Viņķele: “Iznomā!”): līdz šim, lai tos pārdotu, vajadzēja Saeimas lēmumu, un tad par to būtu plaši jādiskutē, turpretim tagad par to vispār nebūs jādiskutē. Vienkārši Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts pieņems lēmumu, kuru valdība klusām apstiprinās. Un viss! Un pēc tam prasīs: “Kāpēc jūs tā izdarījāt?” - “Nu, Senāts tā nolēma!” Senāts savukārt teiks: “Mums valdība apstiprināja!” Un būs tas pats, kas ar “Citadeli”: neviens ne par ko neatbildēs. Un kādam izdevīgi šī zeme būs pārdota.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien! (Starpsauciens.) Nē, nē, nē, man vienkārši Zariņa kungam jāpastāsta, ka peļņu var gūt ne tikai, zemi pārdodot, bet zemi apsaimniekojot. Ja šie 116 hektāri tiks normāli apsaimniekoti, tur tā peļņa arī būs. (Dep. I.Zariņš: “Un kas tad traucē tagad to darīt?”)

Un, ja mēs atceramies vecos laikus, tad... Es domāju, ka šeit, zālē, ir arī viens otrs cilvēks, kas savulaik ir piedalījies Bulduru Dārzkopības tehnikuma leģendārajās Burkānu ballēs (Starpsaucieni: “Kurš tas ir?”), jo šis tehnikums savulaik bija viens no lielākajiem burkānu audzētājiem un katru rudeni to atzīmēja.

Tā ka nevajag, Zariņa kungs, meklēt uzreiz pārdošanas kaut kādas...! To Rīgas domē pameklējiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Nē? (Dep. A.Kaimiņš: “Ko teica komisija?”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Kļaviņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kļaviņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kļaviņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

A.Kļaviņš. Un 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 6.priekšlikums. To ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisijā tas ir atbalstīts.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Kļaviņš. Priekšlikumi būtu iesniedzami līdz šī gada 1.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms laikam jāierauj, ja?

Tātad jūsu uzmanībai otrais lasījums - “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Atbildīgā komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas pašas izstrādātais priekšlikums, kurā precizēts termins “mazā alkoholisko dzērienu darītava”, lai sekmētu mazo vīndaru darbības attīstību. Tātad lūdzu šo atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Tajā tiek papildināts mazo vīna darītavu produktu uzskaitījums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu tēmu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un tad nonākam pie paša galvenā, tātad pie šī likuma sākotnējā grozījumu mērķa - pie lielo alus pudeļu tirdzniecības ierobežojuma.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts tika izstrādāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pēc Veselības ministrijas iniciatīvas. Mērķis bija ierobežot lēto surogātalkohola izstrādājumu, ko reizēm sauc “bamšļu alus”, tirdzniecību lielajos iepakojumos. Ar lielo iepakojumu saprotot divu litru, pusotra litra iepakojumu, tātad virs litra.

Sākotnējā redakcija vēstīja, ka virs viena litra iepakojuma, virs viena litra tilpuma, nevar tikt pārdots nekāds alus ne ar kādu alkohola saturu. Un no puslitra līdz viena litra iepakojumā nedrīkst pārdot alu, kurā alkohola saturs ir virs 7,5 procentiem.

Lai nebūtu pārpratumu, es atgādināšu, ka šis regulējums neattiecas uz stikla, keramikas un koka vai metāla iepakojumu. Līdz ar to tas, ko kādreiz arī žurnālisti ir pauduši, ka nu tagad lielie šampanieši tiks aizliegti, lielie, teiksim, viskiji tiks aizliegti... nekas no tā nav paredzēts, jo šie izstrādājumi parasti ir stikla iepakojumā vai var būt māla iepakojumā.

Tātad 4.priekšlikums. To ir iesniedzis deputāts Ingmārs Līdaka. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Komisijā bija plašas debates par 4.priekšlikumu, ko iesniedzis Līdakas kungs. Septiņi deputāti to atbalstīja, trīs balsoja “pret”. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tādā veidā mēs atkāpjamies soli atpakaļ no tās likumprojekta redakcijas, kādu mēs atbalstījām sākotnēji, proti, mēs aizliedzām alus tirdzniecību, stiprinātā alus tirdzniecību, tilpuma vienībās no viena litra un uz augšu. Tā bija sākotnējā redakcija. Savukārt ar Līdakas kunga priekšlikumu mēs aizliedzam tikai stiprināto alu, kas ir virs 5,8 procentiem. Bet visu, kas ir zem 5,8 procentiem, atļauts pildīt arī divlitrīgajās pudelēs, trīslitrīgajās un desmitlitrīgajās. Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Savukārt 5.priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstītais Parādnieka kunga priekšlikums, es aicinu atbalstīt, jo tas vēl pazeminātu absolūtā spirta daudzuma dzērienos līdz 5,8 procentiem, samazinot to tātad no iepriekšējā redakcijā paredzētajiem 7,5 procentiem līdz 5,8 procentiem.

Paldies, kolēģi! Tātad aicinu neatbalstīt, balsot pretēji komisijas lēmumam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es arī pretēji komisijai aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot par nākamo priekšlikumu, ar kuru tiktu aizliegts jebkāds alus PET pudelēs, kuru tilpums pārsniedz vienu litru. Tas jau pats par sevi ir kompromiss - šīs PET pudeles -, bet es aicinu respektēt arī ražotāju intereses, jā, jo viņi sevi... ir pasludinājuši, ka viņi ir līdzatkarīgie šajā jautājumā. Viņi ir līdzatkarīgi no šīm divām mērķa grupām - alus dzērājiem. Viena grupa ir vīri spēka gados, kuri reibumā atrodas, nu, 24 stundas diennaktī varbūt. Jautājums - vai viņi pārstās dzert, ja viņiem atņems šo lielo alu? Nu, varbūt... Vairumā gadījumu arī ne.

Un otra grupa. Ja jau tas ir vieglais alus, uz ko pārejam, tad varbūt tas būs ļoti patīkams iesācējiem... teiksim, viņu pievilināšanai? Bet varbūt daudzi tomēr nesāks to darīt.

Aizliegumi nav pārāk populāri, tie tiek torpedēti vienmēr ar jautājumiem: “Vai ir kompleksi un alternatīvi risinājumi? Un kā jūs citādi izklaidēsiet šo publiku? Un, ja šādu risinājumu nav, tad atstājiet to mūsu ziņā, un mēs piedāvāsim maigāku dziru - zem 5,8 procentiem...!” Un, ja šie vīri teica, ka līdz šim vajag divas līdz četras pudeles dienā, tad... nu, labi, tagad būs lētāk - četras piecas... Un, ja ir akcijas, tad... Ir redzams šajās bildēs ļoti labi.

Nu, “Apinītis”, ko ražo igauņi... Tie gan ir septiņi procenti... Divi litri - 1,65 eiro. Igauņu - aizliedzam, ja paejam zem tiem procentiem apakšā. Ar igauņiem kārtējo reizi tiekam galā alkohola ziņā.

“Optima”, Lietuvas ražotājs, - 4,2... Nu, akcijā divi litri - 16 eirocenti. Šos mēs atstājam - lietuviešus.

Un “Miezītis” - 4,7 procenti, 2,35 litri, 1,59 eiro. Ražots Latvijā. Vai latvieši ir ražotāji, nezinu, bet ražots Latvijā. Šos arī atstājam.

Un, ja to cenu pārrēķinām uz litru, kas tur ir, tad “Miezītis” ir 68 centi litrā, “Optima” - 8 centi litrā... Nu, te nevar konkurēt ar krāna ūdeni, bet... Labi, tās ir akcijas cenas, bet arī bez akcijām labam ūdenim ir grūti konkurēt ar šo alu.

Cienījamie uzņēmēji, kas tas ir? Kas tā ir par dziru? Bet - labi, ražotāju intereses tiešām mums vajadzētu respektēt. Taču tad es gribētu uzdot ražotājiem pirmo jautājumu, pirms mēs runājam par jūsu interesēm. Vai jūsu bizness tiešām turas uz šīs dziras un šīs mērķa grupas patēriņa? Citādi būs bankrots? Nu, diez vai tāds bizness būtu diez ko perspektīvs, un tad jādomā tomēr par orientācijas maiņu... jūsu biznesa orientācijas maiņu. Jo jūsu arguments ir: “Viņi dzers tik un tā - neglābjami. Lai tad labāk šo vieglo aliņu dzer, un atstājiet mums... Jo viņi ir bezcerīgi pazuduši cilvēki!” Varbūt viņi nav visi bezcerīgi pazuduši cilvēki.

Un te man nāk prātā vēsturisks salīdzinājums.

17., 18.gadsimts. Latviešu zemnieki žūpo pamatīgi. Un tad nāk hernhūtieši. Jā, tiešām nāk tā apgaismība, un tad ir alternatīvs risinājums - viņi, zemnieki, nāk uz Brāļu draudzēm. Un krodzinieki sūdzas muižkungiem: “Mūsu krogi bankrotēs - zemnieki vairs nedzer! Mūsu bizness pagalam!” Muižkungi paši ir nelaimīgi - spirta brūži taisās bankrotēt.

Ziniet, uzņēmēji, šodien arī hernhūtieši atdzimst! Ļoti maz, bet Vidzemē pie Raunas... Un tie vīri, starp citu, atzīst, ka ir lietojuši smagi alkoholu kādreiz. Šodien viņi ir sakārtojuši sevi un apkārtni. Taču, ja pabrauc tur mazliet tālāk, - staigā vīri ar divlitrenēm.

Tātad, ja jūsu bizness ir tomēr pārāk atkarīgs no tautas lētās dzeršanas, tad nu tiešām tas nav perspektīvs bizness. Bet... nu, labi. Rainis teica: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” Un respektējam intereses un jautājam uzņēmējiem: “Cik ilgs pārejas periods ir nepieciešams, lai šo vieglo dziru ieviestu un lai tās iekārtas vēl pastrādātu? Sakiet to uz trešo lasījumu! Pusgads? Gads? Pusotrs? Tas jau būtu daudz.”

Bet tagad es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt nākamo - Imanta Parādnieka priekšlikumu, kas jau pats par sevi arī ir kompromiss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei. (Dep. J.Urbanovičs: “Tu arī dzer?”; dep. J.Ādamsons: “Alus speciāliste!”)

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribu lūgt jūs neatbalstīt Līdakas kunga priekšlikumu, jo šis priekšlikums pēc būtības mazina komisijas sākotnējo apņēmību liegt tirgot alkoholu šajos ārkārtīgi lielajos iepakojumos.

Stāstīt stāstus un anekdotes no šīs tribīnes ir citu deputātu paradums, un es negribu ar viņiem konkurēt; tomēr neliels stāsts arī no manas puses.

Šajā vasarā es biju kādā reģionālajā veikalā, kur man priekšā stāvēja vīrs - dižena, ražena auguma vīrs, kas bija paņēmis, atlasījis sev divas milzīgas alkohola, stiprinātā alus, pudeles un grasījās par tām maksāt. Tajā brīdī, kad vīrs pārdevējai deva naudiņu, veikalā ieskrēja maza noraudājusies meitenīte un teica: “Tēti, tu atkal izlaupīji manu krājkasīti, lai pirktu sev alkoholu.”

Līdakas kunga priekšlikums šim kungam ļaus turpināt pirkt liela apjoma alkohola pudeles.

Lūdzu, neatbalstiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, cienījamie kolēģi, man prieks, ka ir tik ļoti daudz ekspertu šajā jomā. Dažus mums bija lemts uzklausīt arī televīzijas ekrānos. Tie gan bija tās jomas profesionāļi, ne tikai eksperti.

Trijos vārdos par to, kā tapa šis priekšlikums.

Šis priekšlikums, teikšu, kā ir, tapa ciešā sadarbībā ar pārtikas ražotāju asociāciju. Šis ir viņu kompromisa piedāvājums, to es nenoliedzu. Ņemot vērā, ka pārtikas ražotāji tomēr arī diezgan cītīgi maksā nodokļus, es nedomāju, ka viņu viedoklis nebūtu uzklausīšanas vērts.

Kur es saskatu problēmas manis iesniegtajā priekšlikumā?

Manis iesniegtajā priekšlikumā es saskatu vienu problēmu: tiek ierobežots kvalitatīvais vīns papīra iepakojumā. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tad pie izņēmumiem tarā tiks iesniegts priekšlikums par papīra iepakojumu kā tādu, kas netiek ierobežots.

Runājot par ierobežojuma samērojamību, raugiet: tas, kam ir lemts tapt nošautam, nenoslīks. Un šinī gadījumā es nedomāju, ka mēs šos lauku vīrus vai pilsētas vīrus kaut kā pārmācīsim, nepiedāvājot viņiem šādu produktu. Es domāju, šie vīri - atbilstoši viņu spējām diezgan cītīgi sarēķināt pēdējo santīmu - atkal atradīs ceļu uz kandžas točku. Šobrīd tas ceļš ir aizaudzis ar nātrēm, jo vīri vienkārši iet uz oficiālo veikalu, dzer oficiālās divlitrnieces. Bet šīs stiprinātās divlitrnieces nebūs dabūjamas.

Otrs. Jāņem vērā tas, kas notika, teiksim, Lietuvas tirgū pēc līdzīga stingra ierobežojuma pieņemšanas: tur ļoti populārs kļuva plastmasas tarā iepakots stiprais vīns (18-19 grādi). Cilvēki izrēķināja, ka tas kļūst izdevīgāks. Tirgotāji to piedāvāja, ražotāji to ļoti ātri spēja saražot. Rezultāts bija visai bēdīgs, jo alus nozare zināmā mērā tika sagrauta, bet kaut kāds lētais vīns, kurš tāds pats surogātalkohols vien ir, ieguva jaunu elpu.

Runājot par šiem ekonomiskajiem aprēķiniem, mani katrā gadījumā diezgan bažīgu dara arī tas, ka pēdējo gadu laikā Latvijā saražotā alus daudzums ir pieaudzis gandrīz par 25 procentiem... Protams, tas nenozīmē, ka alkohola patēriņš būtu samazinājies. Tas nozīmē, ka šī Latvijā ražotā alus vietā nācis kāds cits produkts. Nu, visticamāk, redzot pēc statistikas, tas ir šo lēto stiprināto vīnu pieaugums un arī stiprā alkohola pieaugums. Es nedomāju, ka mums ir jāskatās uz šo problēmu tikai vienā plāksnē. Mums jāraugās arī uz šo tirgu, jo mēs varam padarīt mūsu ražotājus vēl mazāk spējīgus konkurēt. Tas nebūtu vēlams.

Es vēlreiz atgādinu: šis priekšlikums ir tiešām uz šejieni atnests... Latvijas tirgotāju... es atvainojos, pārtikas ražotāju asociācijas priekšlikums.

Nu, esmu bijis šoreiz par pastnieku un arī aizstāvu šo priekšlikumu. (Dep. L.Čigāne: “Kauns!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, vai tagad jūs saprotat, ka mums ir vajadzīgs lobisma likums?

Dāmas un kungi, paskatieties no manis pa labi: Ingmārs Līdaka - pirmais lobists Latvijā šobrīd! (Starpsaucieni.) Nē, no jums pa kreisi.

Tas ir lobisms, ar ko jūs, Līdakas kungs, šobrīd nodarbojaties.

Uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju atnāk Gustavs Zatlers, dēls Zatleram, ar tukšu šņabja pudeli un prezentē (Starpsaucieni.)... un prezentē šo pasākumu: “Lūk, redziet, mums šīs ražošanas līnijas ir uzstādītas. Ko tad mēs tur ražosim?” Tās ir viņu problēmas.

Es atvainojos, Līdakas kungs, jūs esat Saeimas deputāts, jūs neesat lobists. Lobisti no šī tribīnes nerunā. Bet jūs runājat. Tad nu izvēlieties...! Kas jums algu maksā? Latvijas nodokļu maksātāji, nevis lobisti. Pareizi? Pareizi! (Starpsaucieni.)

Līdz ar to, es domāju, tas ir nekorekti... Nekorekti!

Šis Cēsu alus lobisms, kas šobrīd šeit izskan no Saeimas tribīnes, mums ir vēl viens pierādījums tam, ka lobistu reģistrs valstī nepieciešams, jo tad mēs varētu ierakstīt tur arī Līdakas kungu.

Es aicinu neatbalstīt Līdakas kunga priekšlikumu, bet atbalstīt Parādnieka kunga priekšlikumu, kas tiešām, kā teica mans kaimiņš Latkovskis, ir kompromiss.

Darbs pie lobisma likuma joprojām mūs gaida.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Nenoliedzami - šis Līdakas kunga priekšlikums ir solis pareizajā virzienā, bet, nu, ja man tā jāvērtē, tad varbūt šis solis... es būtu vēlējies to mazliet platāku un kvalitatīvāku, jo, man liekas, aizliedzot šos tā saucamos divlitru bamšļus (līdz 5,7 procentiem), mēs esam aizmirsuši par otru kategoriju, tas ir, par tā saucamajiem alkoholiskajiem kokteiļiem, kas arī tiek tirgoti lielajās pudelēs, bet šie kokteiļi ir tikai piecus grādus stipri. Un, piemēram, jau pieminētais Zatlera kungs juniors, kurš runāja par savu produkciju... Cēsu alus darītava ražo tādu mistisku long drink ar nosaukumu “Cēsu Džons”, kurš nu jau, man liekas, gadus trīs ir populārākais alkoholiskais dzēriens Latvijā, un ne jau tāpēc, ka šis dzēriens ir ļoti kvalitatīvs.

Ja, piemēram, Zatlera kungam junioram palūgtu tiešraidē šo pusotru litru izdzert, es domāju, viņš nosarktu, nobālētu un atteiktos, jo nepieradis cilvēks var nonākt arī komā pēc tāda.

Tā ka, protams... man liekas, būtu jārunā ne tikai par grādiem, ne tikai par iepakojumu, bet arī par kvalitāti, jo mani neviens nespēs pārliecināt, ka alus, kas ir nopērkams... divi litri par 18 centiem, ka tas vispār ir alum blakus stāvējis. Nu, nav tas alum blakus stāvējis! Tas ir krāsots ūdens, kuram stiprumam piepilināti daži grami spirta.

Pret šiem dzērieniem ir jācīnās, nevis pret kvalitatīvi raudzētu alu vai kvalitatīvi raudzētu sidru.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi. (Starpsaucieni: “Nu pietiek!”; “Divos vārdos!”)

I.Līdaka (ZZS).

Es ļoti ātri. Es vienkārši mēģināšu tagad vēlreiz pastāstīt, kas ir paredzēts līdzšinējā redakcijā. Līdzšinējā redakcijā: virs puslitra - nedrīkst pārdot stiprāku par 7,5 procentiem, virs viena litra - neko, tikai vīnu drīkst. Tātad es vēlreiz saku: tirgus dalībnieki, ražotāji, alus ražotāji, ir ļoti noraizējušies par to, ka šis jau Latvijā tirgošanā esošais stiprinātais vīns 0,75 un litra iepakojumā iegūs ļoti lielas priekšrocības, kas nebūtu pareizi.

Tātad manā priekšlikumā vīns ir iekļauts. Zem 5,8 grādiem nav ierobežojumu, virs 5,8 grādiem - vairāk nekā litra iepakojumā pārdot nedrīkst.

Parādnieka kunga 2.priekšlikums paredz, ka lielākā tilpumā nekā 0,5 litri nedrīkst pārdot principā neko. Un tas, manuprāt, vēlreiz šo pašu lēto vīnu un kaut kādus citus surogātalkoholus nostāda vēl izdevīgākā situācijā nekā līdzšinējā redakcija. Tā kā praktiski...

Dariet, kā jums prāts to liek.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Naudiņam, otro reizi.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es atgādināšu, kas par alkoholiskajiem dzērieniem ir teikts likumā “Par akcīzes nodokli”. Vīns mums ir izdalīts atsevišķi kā produkts, un vīnu var ražot tikai un vienīgi no vīnogām. Savukārt stiprinātais vīns mums klasificēts pie pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Šajā sakarā trešajā lasījumā mēs, komisija, vēl precizēsim redakciju un papildināsim vēl ar citiem produktiem - starpproduktiem -, kas arī Latvijas likumdošanā ir noteikti, piemēram, martini un citi viegli dzērieni, kuri arī būtu jāizslēdz no tirgus, ja tie būtu pildīti plastikāta pudelēs. Tā ka līdz ar to, Līdakas kungs, bažām nav pamata. Redakcija ir uzrakstīta pareizi. Spersim pirmos soļus pretī tam, lai tiktu aizliegtas šīs lielās plastikāta pudeles.

Paldies, kolēģi! Lūgums neatbalstīt Līdakas kunga priekšlikumu. (Dep A.Bērziņš: “Veči, balsojam! Balsojam! Jāiedzer!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 42, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 5. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Tas ir acīmredzot balsojams. Nu jau tas ir balsojams.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu par 5.priekšlikumu? (Starpsaucieni: “Jā!”) Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka. 6. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Ašeradena priekšlikums attiecībā uz reklāmas aizliegumiem neguva atbalstu, bet tas nenozīmē, ka tas pēc būtības ir noraidīts. Tātad uz trešo lasījumu tiks sagatavota precīzāka, juridiski korektāka redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un visbeidzot 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem. To izstrādājusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”.

Godātie kolēģi, ir saņemti 42 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 3. - deputātes Ingunas Rībenas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 5. - deputātes Rībenas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 6. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Dep. I.Sudraba: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Ingunas Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 7. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 10. - deputāta Krauzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 11. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 12. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 13. - deputātes Čigānes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 14. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 16. - deputāta Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 18. - deputāta Līdakas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 19. - deputāta Kaimiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā. Man ir jāatvainojas, ka es nebiju šajā komisijā. Es biju komandējumā, nevarēju aizstāvēt savu priekšlikumu.

Priekšlikums balstās uz to, ka mūsu valstī ir 33 tūkstoši alimentu nemaksātāju, to, kas nemaksā alimentus saviem bērniem. Tie ir gan vīrieši, gan sievietes. Un valsts 3,2 miljonus gadā iztērē, lai šī nauda šiem bērniem būtu. Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonds iegūst atpakaļ tikai un vienīgi aptuveni 360 tūkstošus gadā.

Kaimiņa priekšlikums ir balstīts uz to, ka šie negodprātīgie cilvēki... Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet pārsvarā šie cilvēki slēpjas un izvairās kontaktēties ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Mans priekšlikums ir tāds: ja ir konstatēts, ka kandidāts vai pretendents, fiziskā persona vai juridiskā persona, vai šādu personu apvienības biedrs, dalībnieks vai akcionārs ir atzīts par parādnieku Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma izpratnē, viņš nevar piedalīties publiskajā iepirkumā, jo publisko iepirkumu veic valsts. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas tiek tērēta cilvēkam, kurš neuztur savu bērnu. Tā summa, ko viņš it kā nemaksā, ir, sākot no 112 eiro mēnesī.

Šis ir tikai viens no priekšlikumiem. Pārējie priekšlikumi šobrīd tiek izskatīti Tieslietu ministrijā, ar Kucinas kundzi priekšgalā mēs esam izveidojuši darba grupu, kura izstrādā priekšlikumus, lai šie cilvēki, kas ir negodprātīgi, kas saviem bērniem nemaksā uzturlīdzekļus, nevarētu braukt - izmantot savas autovadītāja tiesības. Protams, ar izņēmumiem. Nevarēs braukt ar kuģiem - kuģa vadīšanas tiesības nevarēs iegūt... nevarēs būt arī pilota licences, nevarēs saņemt arī mednieka licenci un visas citas ekstras.

Šis ir tikai viens no priekšlikumiem, jo, manuprāt, ja tu nespēj atbildēt par savu bērnu, tu nevari arī piedalīties valsts iepirkumos. Tāda ir šī priekšlikuma būtība.

Es aicinu, lūdzu atbalstīt to, jo bērni ir mūsu nākotne. Mums nav jāuztur tā lieta, ja paši vecāki nav godprātīgi: viņi slēpjas, viņi pārraksta mašīnas uz citu cilvēku vārdiem... It kā pēc papīriem viņiem nekas nepieder, bet patiesībā viņi brauc ar divus trīs gadus vecām automašīnām, un viss ir pilnīgi otrādi.

Protams, ir arī izņēmumi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli skaidros?

R.Naudiņš. Jā, paldies, kolēģi!

Tātad komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Artusa Kaimiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 48, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā. Līdz ar to...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 22. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 23. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 24. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Uz atraktīvo tematu fona, kad tiešām bija sešas kameras, kuras filmēja... šis (Dep. A.Kaimiņš: “Man ir, Ilmār! Man ir!”), es domāju, ir vēl svarīgāks jautājums. Tas ir ne mazāk svarīgs... pat vairāk svarīgs nekā šie atraktīvie jautājumi, kur mēs kādu publiski gribējām tiesāt vai runājām par alkoholu.

Publisko iepirkumu likums... Kāpēc tas likums tika sākts? Ir divi stūrakmeņi: viens ir zemākās cenas kritērijs, kas pārāk dominē un nomāc konkursu kvalitāti, un otrs ir šīs destruktīvās sūdzības. Un šis punkts, šis priekšlikums, attiecas uz zemāko cenu. Zemākā cena, dempings, aplokšņu algas, zema kvalitāte... tātad tas nemotivē uz konkurenci.

Ir iebildums, ka tagad - pat tagad! - varot izvairīties tikai no zemākās cenas kritērija, bet prakse rāda: 80 procentos vai pat 90 procentos iepirkumu ir šīs zemākās cenas kritērijs, jo nolikuma sagatavotāji vienkārši neiespringst piepūlēties izstrādāt citus kritērijus.

Un te runa nav tikai par zīmuļiem! Atkal ir iebildums: ko tad mēs visiem zīmuļiem izstrādāsim ļoti sarežģītus kritērijus un birokrātiju? Mazie iepirkumi, sākot no 4000 un uz augšu - līdz pat 42 tūkstošiem... būvniecībā - vēl vairāk... Šo priekšlikumu mums norāda uzņēmēji, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, IT nozare. Patlaban šajos IT nozares iepirkumu konkursos 46 procentos gadījumu ir viens pretendents.

Šis priekšlikums mudina vairāk ierobežot iespēju izvēlēties tikai zemāko cenu. Tā ir šī likuma būtība! Tas saglabā iespēju neattiecināt visu šo birokrātiju uz zīmuļiem un dažādām citām ļoti elementārām un vienkāršām lietām. Un, ja mēs neatbalstām šo virzību, mēs būtībā neatbalstām arī vienu no šī likuma stūrakmeņiem.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

R.Naudiņš. Komisijas vārdā, kolēģi, lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu. Arī pašvaldības iebilda pret šo redakciju.

Manuprāt, tas regulējums, kāds ir sākotnēji noteikts, ir pietiekams, lai komisijas var izvērtēt tos iepirkumus, kuros ir ļoti profesionāli sagatavota tehniskā specifikācija, un, ja sakrīt cenas, izvēlēties zemāko cenu, izvērtējot pirms tam, protams, tehnisko specifikāciju.

Paldies. Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātes Ingunas Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 13, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 25.priekšlikums - Līdakas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 26. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Dep. S.Āboltiņa: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 9, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 27. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 28. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 31. - atbildīgās komisija priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 32. - deputāta Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 33. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 35. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Un 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Kolēģi! Visi priekšlikumi izskatīti. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.novembrim.

Paldies.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos informēt, ka uz deputātu Zariņa, Jakimova, Agešina, Mirska un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina, un tāpēc šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem izpaliek.

Deputāti Elksniņš, Orlovs, Agešins, Zemļinskis un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par iepirkuma līgumu ar pilnsabiedrību “A26””, ko nododam atbildes sniegšanai iekšlietu ministram.

Deputāti Sudraba, Meija, Šimfa, Kūtris un Platpers iesnieguši jautājumu “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas” A korpusa pirmo kārtu”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei.

Deputāti Sudraba, Meija, Šimfa, Kūtris un Platpers iesnieguši jautājumu “Par strukturālajām reformām un veselības infrastruktūru”. To nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie deputāti! Es informēju, ka rīt šajā zālē notiks Baltijas Asamblejas 35.sesija un 22. Baltijas Padome. Tāpēc, lūdzu, pārliecinieties, vai jūsu darba vietās netiek atstātas personīgās lietas.

Paldies.

Un tagad paziņojumi.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde notiks tagad Sarkanajā zālē. Tūlīt sāksim darbu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei!

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Atgādinu: Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram. Reģistrācijas rezultāti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Jānis Klaužs, Askolds Kļaviņš, Armands Krauze, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis un Jānis Trupovnieks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2016. gada 27. oktobrī

 

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. M.Bondars (pret)
	- dep. E.Putra (pret)
	- dep. A.Kaimiņš (par)
Par likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” (Nr. 731/Lp12) (Dok. Nr. 2657, 2657A)
Par likumprojektu “Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu likums” (Nr. 732/Lp12) (Dok. Nr. 2667, 2667A)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 733/Lp12) (Dok. Nr. 2668, 2668A)
Par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā darbību” (Nr. 427/Lm12) (Dok. Nr. 2681)
Priekšlikums	- dep. A.Kaimiņš (pret)
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim” (Nr. 424/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2659)
Ziņo	- dep. A.Elksniņš
Debates	- dep. I.Bite
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. V.Agešins
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. L.Straujuma
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Adamovičs
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. Ņ.Ņikiforovs
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. A.Platpers
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Lēmuma projekts “Par Guntas Razānes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieci” (Nr. 426/Lm12) (Dok. Nr. 2680)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. M.Bondars
	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 561/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2658)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai” (Nr. 453/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2662)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. V.Orlovs
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. R.Ražuks
	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 544/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2665)
Ziņo	- dep. G.Kalniņš
Debates	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 666/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2552, 2654)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola”” (Nr. 645/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2655)
Ziņo	- dep. A.Kļaviņš
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Viņķele
	- dep. I.Zariņš
	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 606/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2661)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. R.Naudiņš
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Līdaka
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Līdaka
	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Publisko iepirkumu likums” (Nr. 621/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2666)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Latkovskis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Orlova, V.Agešina, M.Zemļinska un I.Ribakova jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par iepirkuma līgumu ar pilnsabiedrību “A26”” (Nr. 204/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, S.Šimfas, G.Kūtra un A.Platpera jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” A korpusa pirmo kārtu” (Nr. 205/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, S.Šimfas, G.Kūtra un A.Platpera jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par strukturālajām reformām un veselības infrastruktūru” (Nr. 206/J12)
Paziņojumi
	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Viņķele
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 27.10.2016 09:04:03 bal001
Par - 76, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Guntas Razānes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieci (426/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 27.10.2016 09:13:51 bal002
Par - 47, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā ... (427/Lm12)

Datums: 27.10.2016 10:51:31 bal003
Par - 35, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (424/Lm12)

Datums: 27.10.2016 11:36:38 bal004
Par - 78, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Guntas Razānes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieci (426/Lm12)

Datums: 27.10.2016 11:38:04 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (561/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.10.2016 11:47:12 bal006
Par - 26, pret - 37, atturas - 22. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai (453/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.10.2016 11:49:43 bal007
Par - 27, pret - 38, atturas - 21. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai (453/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.10.2016 11:50:14 bal008
Par - 66, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 3, Rīgā, nodošanu Latvijas Ārstu biedrībai (453/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:00:18 bal009
Par - 31, pret - 34, atturas - 23. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (544/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:01:48 bal010
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (544/Lp12), 3.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:03:45 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (666/Lp12), 1.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:10:08 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola” (645/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:12:42 bal013
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola” (645/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:13:37 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bulduru Dārzkopības vidusskola” (645/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:35:25 bal015
Par - 6, pret - 42, atturas - 34. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:36:08 bal016
Par - 65, pret - 4, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:37:07 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:39:18 bal018
Par - 28, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Publisko iepirkumu likums (621/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:44:21 bal019
Par - 15, pret - 48, atturas - 17. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Publisko iepirkumu likums (621/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:48:42 bal020
Par - 25, pret - 13, atturas - 36. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Publisko iepirkumu likums (621/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:49:24 bal021
Par - 33, pret - 9, atturas - 34. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Publisko iepirkumu likums (621/Lp12), 2.lasījums

Datums: 27.10.2016 12:51:52 bal022
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Publisko iepirkumu likums (621/Lp12), 2.lasījums