Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas divpadsmitā sēde
2016.gada 10.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 10.novembra sēdi!
Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Godātie deputāti! Es vēlreiz aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivara Zariņa, Mārtiņa Bondara, Artusa Kaimiņa, Andreja Elksniņa un Ringolda Baloža iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Priekšlikuma būtība ir vienkārša - uzticēt parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadību kādam no tiem deputātiem, kas ir iniciējuši šādas komisijas izveidi.
Kādēļ šāds priekšlikums ir tapis? Es jums atsaukšu atmiņā pagājušo Saeimas sēdi, kurā bija uzskatāms apliecinājums tam, ka mums kaut kas ir jādara, lai mēs konstruktīvi un tā, kā Satversmē tas ir paredzēts, varētu īstenot tautas deleģēto uzticību. Tādēļ mēs, opozīcijas deputāti, esam sagatavojuši priekšlikumu, kā konstruktīvi būtu jārisina šī situācija, lai tādi nesmukumi vairs nesanāktu. Un būtība, kā es teicu, ir vienkārša. Ja jau reiz Saeimā ir radusies šāda iniciatīva - izmeklēt kādu varas darbības aspektu vai sastrādāto -, tad ir tikai loģiski arī pašiem iniciatoriem uzticēt šīs darbības tālāku virzību un atbildību par to. Kā sacīt, paši pūta, paši dega.
Es saprotu (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) koalīcijas deputātu kārdinājumu - turpināt destruktīvā veidā destabilizēt šā parlamenta instrumenta darbu cerībā, ka opozīcija padosies un turpmāk neveidos šādas komisijas. Taču es aicinu jūs aizdomāties. Jūs redzējāt, kāds nesmukums sanāca tagad, kad opozīcija vienkārši izlēma pasīvi pretdarboties tādai jūsu rīcībai, kad jūs centāties destruktīvi virzīt šādas izmeklēšanas komisijas darbību. Bet jūs iedomājieties, kas notiks, ja opozīcija sāks aktīvi pretdarboties tam visam!
Pēc būtības tas nozīmēs, ka to cilvēku, kuru jūs deleģēsiet strādāt šādā komisijā, lai viņš demoralizē tās darbību, jūs principā pataisīsiet par politisko līķi, un arī šim politiskajam spēkam nāksies ļoti nepatīkami taisnoties visas sabiedrības priekšā, ar ko tas patiesībā nodarbojas. Tāpēc mēs, opozīcija, nākam tagad un demonstrējam savu konstruktīvo attieksmi, piedāvājam risinājumu un sagaidām konstruktīvu attieksmi no koalīcijas. Turklāt, koalīcijas deputāti, ja esat tālu domājoši politiķi, jūs taču saprotat, ka nākotnē jums pašiem tas noderēs.
Savukārt tad, ja jūs nevēlēsieties būt konstruktīvi un uzskatīsiet, ka joprojām optimālais - priekš jums! - risinājums ir destruktīva attieksme, opozīcijai nāksies atbildēt ar tādu pašu reakciju, lai sabiedrība spētu novērtēt varas nievājošo attieksmi. Un tad nebrīnieties, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās jūs paši sev varat sagādāt tādu pašu pārsteigumu, kādu visai pasaulei vakar sagādāja Amerikas prezidenta vēlēšanas.
Es aicinu jūs būt konstruktīviem, aicinu jūs būt tālredzīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Jā, tāds ļoti vērtīgs priekšlikums un vērtīga uzstāšanās, kurā daudz tiek lietots vārds “konstruktīvisms”. Konstruktīvismu savstarpējās attiecībās nevar noregulēt ar Saeimas kārtības rulli. Tas vienkārši tiek veidots savstarpējās attiecībās. (No frakcijas SASKAŅA: “Ej nu ej!”)
Taču runāt es nācu tāpēc, ka mani pārsteidza anotācijā ierakstītais pamatojums šim likumprojektam: “Vienlaikus šis likumprojekts paredz demokrātiskāku procedūru ievērošanu parlamenta darbā un ir saistīts ar Satversmes 1. un 59.panta ievērošanu.”
Satversmes 1.pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” (Starpsauciens: “Tagad nav?”) Nu, tātad, lai mēs saprastu, mums jādomā. Acīmredzot ne visiem ir skaidrs, kas ir demokrātija. Es atkal vairākas stundas pavadīju, pētot (jo tas ir ļoti interesanti!) daudzus un dažādus demokrātijas veidus, vadoties ne tikai no dēmos un kratos tulkojuma, bet... Nu, galu galā demokrātijā ir divi svarīgākie principi - vienlīdzība un brīvība -, un pēc tam tālāk seko tur vēl visas šīs interpretācijas, ka visi pilsoņi ir brīvi, vienlīdzīgi un var īstenot savas tiesības... ka visiem ir vienlīdzīgas tiesības, kuras viņi var realizēt. Nu, tad kādā veidā visi realizēs brīvi un vienlīdzīgi tās savas tiesības, ja mēs ar likumu noteiksim, ka mums kādi citi ir vienlīdzīgāki? Nu droši vien jau tas Zariņa kunga turpinājums šeit atkal parādījās, jo pēc tam marksistiskajā teorijā tika ieviests cits jēdziens - “sociālistiskā demokrātija”. Proti, tika atkal pasludināts, ka nu viena daļa ir tā kā svarīgāka. Nu, tā ka mēs acīmredzot ejam šīs “sociālistiskās demokrātijas” virzienā.
Nu, un vēl tāds interesants fakts. Pētot visus šos stāstus, bija redzams, ka demokrātija... Jā, protams, arī ar demokrātiju aizbildinās un sevi par ļoti demokrātiskām struktūrām sauc... Tas bija viens no PSRS pamatprincipiem - runāt par to, ka “šī iekārta ir visdemokrātiskākā pasaulē”. Un otra valsts, kura joprojām to lieto, ir Ziemeļkoreja. (Dep. A.Kaimiņš: “Solvita, Veiko ir parādā naudu, johaidī! Par ko tu runā?!”)
Tātad jautājums ir par to, kādā veidā, atsaucoties uz 1. un 59.pantu, mēs varētu padarīt mūsu parlamentu demokrātiskāku jeb ievērot šo principu, kas ir noteikts Satversmes 1.pantā.
Šī bija nopietnā daļa.
Bet nu - nenopietnā. Tad, kad es saņēmu... un jau pagājušajā reizē klausījos Zariņa kungu... (Dep. A.Kaimiņš: “Par lietu, lūdzu, runājiet!”) Mums frakcijas VIENOTĪBA iekšienē kādreiz bija tāds joks, ka mēs varētu mainīt Satversmi, nosakot, ka Saeima sastāv nevis no 100, bet no 99 deputātiem un Dzintara Ābiķa. Bet tagad mēs redzam, ka ir piedāvāts priekšlikums mainīt Kārtības rulli un varbūt ietvert arī Satversmē normu, ka visas parlamentārās izmeklēšanas komisijas mums vada Ringolds Balodis.
Nu, manuprāt, tomēr atskatīsimies vēsturē un padomāsim, kas mums ir demokrātija. Es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. (Dep. A.Kaimiņš: “Solvita, par lietu runā!” Dep. R.Balodis: “Kāds sakars?! Par lietu runā!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 51, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Bērziņa kungs, jūs runāsiet “pret”?
“Pret” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likuma pašreizējā redakcija paredz, ka gadījumā, ja persona brīvības atņemšanas vietā atrodas īslaicīgi (proti, apcietināta, gaidot lietas izmeklēšanas rezultātu un tiesas spriedumu), tā domes vēlēšanās ir tiesīga piedalīties.
Mēs zinām, ka apcietinājumā personas var atrasties līdz pat 24 mēnešiem. Likums cita starpā noteic, ka šīs personas vēlēšanās var piedalīties tad, ja brīvības atņemšanas iestāde atrodas teritorijā, kuras domi tām būtu tiesības vēlēt.
Savukārt piedāvātie likuma grozījumi paredz mainīt esošo kārtību, attiecīgi nosakot, ka personas, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē, ir tiesīgas vēlēt domi arī tad, ja brīvības atņemšanas iestāde atrodas ārpus attiecīgās domes administratīvās teritorijas.
Kā norāda (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) atbildīgā komisija, kura virza šo likumprojektu, priekšlikums radies, pamatojoties uz tiesībsarga 2014.gada atzinumu. Priekšlikuma pieņemšanas rezultātā, kā norāda komisija, palielinātos attiecīgās domes vēlētāju skaits, salīdzinot ar šābrīža situāciju.
Cita starpā jānorāda tiesībsarga atzinumā minētais, ka likums tieši neierobežo apcietināto tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet pastāv praktiski šķēršļi, kāpēc nevar pilnībā piemērot jau spēkā esošo kārtību, piemēram, attiecībā uz apcietinātā iespēju mainīt vēlēšanu iecirkni. Šeit gan jānorāda, ka tiesībsargs savu atzinumu ir gatavojis, ņemot vērā 2013.gada situāciju. Iespējams, ka praktiskā situācija 2016.gadā ir mainījusies.
Komisija norāda, ka ir notikušas konsultācijas ar Tieslietu ministriju, bet precizitātes labad ir jānorāda, ka neviens nav jautājis par šo problēmu Ieslodzījuma vietu pārvaldei, tātad Ieslodzījuma vietu pārvalde nav vispār informēta par šādiem grozījumiem.
Un cita starpā informācija par situāciju uz 2016.gada 7.novembri: Latvijas brīvības atņemšanas iestādēs īslaicīgi atrodas 54 personas, no kurām astoņas - Iļģuciema cietumā, deviņas - Centrālcietumā, 37 - Jēkabpils cietumā. Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes ziņām aptuveni šāds īslaicīgi apcietināto skaits ir pastāvīgs, un galvenokārt tie ir Rīgas iedzīvotāji. Cita starpā pašlaik Jēkabpils cietumā apmēram 60 procentu no apcietinātajiem ir vjetnamieši.
Jautājums par šīs problēmas aktualitāti, manuprāt, tomēr komisijā nav līdz galam izdiskutēts.
Attiecībā uz otru piedāvāto, manuprāt, būtisko grozījumu. Tātad šis grozījums paredz likumā saīsināt vēlēšanu dienas garumu par divām stundām - no pulksten 7.00 līdz 20.00. Protams, var teikt, ka līdzīgs regulējums jau mums pastāv attiecībā uz Saeimas vēlēšanām. Taču, ja mēs vērtējam dalību vēlēšanās, tātad - pilsoņu aktivitāti, drīzāk būtu jādomā par to, lai pagarinātu šo laiku, kad pilsoņi var ierasties vēlēšanu iecirknī. Mēs zinām, ka īpaši pavasarī, kad ir lauku darbi, cilvēki steidzas izdarīt šos lauku darbus un tikai pēc tam doties uz vēlēšanu iecirkņiem.
Jāsaka, visai dīvaini ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtie priekšlikumi budžetā, kuros cita starpā komisija lūdz papildus piešķirt Centrālajai vēlēšanu komisijai... vēlēšanu informatīvajai kampaņai internetā, sociālajos tīklos... jaunu informatīvo klipu izgatavošanai, vēlētāju informētības un līdzdalības veicināšanai, vēlētāju individuālai informēšanai.
No vienas puses, komisija piedāvā saīsināt darba laiku, no otras puses, papildus informēt sabiedrību. Nu, es šeit saskatu zināmas pretrunas.
Kolēģi, šis jautājums, manuprāt, komisijā nav izdiskutēts, un es aicinātu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es gan negribu jaukt naudas lietas, ko pieprasa Centrālā vēlēšanu komisija, ar likumprojekta būtību.
Kas attiecas uz otro priekšlikumu, par kuru tikko runāja Gaidis Bērziņš, tas tiešām ir diskutabls jautājums, un diskusija bija arī komisijā. Es nedomāju, ka tas lēmums būs viegls. No vienas puses, tas neierobežo pilsoņu tiesības piedalīties vēlēšanās, bet, no otras puses, tas, neapšaubāmi, ierobežo iespējas piedalīties. Tāpēc tas ir diskusiju jautājums. Piedāvājums nāca no Centrālās vēlēšanu komisijas. Es gaidu, ka šeit būs arī garas diskusijas. Uzskatu, ka būtu pareizi, ja mēs plašāk aptaujātu arī pašus vēlētājus, jo tas domāts pirmām kārtām vēlētājiem, nevis vēlēšanu komisijām, un līdz ar to arī vēlētāju viedoklis šeit būtu ārkārtīgi svarīgs.
Kas attiecas uz pirmo daļu, par kuru runāja cienījamais Bērziņa kungs, - ja pagaidu ieslodzījumā atrodas kaut viens cilvēks, viņam ir jādod pilnas tiesības izmantot to iespēju - balsot un vēlēt tās pašvaldības domi, kuras teritorijā viņš ir bijis deklarēts pirms aizturēšanas.
Tāpēc es domāju, ka, runājot par tehniskām likumdošanas sakārtošanas lietām, mēs šeit tiksim ar to galā. Bet, runājot par pašu principu, jāteic, ka tas princips ir ārkārtīgi svarīgs no cilvēktiesību viedokļa.
Es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 43, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 3.novembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.novembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valdim Kalnozolam šā gada 10.novembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Kalnozola iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.novembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štāba nolīgumu, ar kuru papildina Parīzes protokolu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2712.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, nesaņēma nevienu priekšlikumu un atbalstīja otrajā lasījumā. Aicinu kolēģus to atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štāba nolīgumu, ar kuru papildina Parīzes protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā izskatot likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 8, atturas - 26. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics. (Starpsauciens: “Daudz laimes vārda dienā!”)
M.Šics (LRA).
Trešajā lasījumā tiek izskatīti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ir viens no diviem šodien izskatāmajiem likumprojektiem, kuri nosaka starptautiskajās misijās nodarbināto un iesaistīto Latvijas pilsoņu sociālās garantijas.
Par likumprojektu priekšlikumi nav iesniegti, un komisijas vārdā lūdzu pieņemt to trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.
I.Bite (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā”, gribu atgādināt, ir saistīts ar administratīvā sloga atvieglošanu fiziskajām personām, proti, turpmāk arī fiziskās personas, līdzīgi kā to šobrīd jau dara juridiskās personas, varēs pašas apliecināt dokumentu kopiju pareizību.
Likumprojekts gan paredz izņēmumu, ka ar šādu personas pašas apliecinātu vai jebkādā veidā apliecinātu personas identifikācijas dokumentu nebūs iespējams ceļot, kas, protams, ir diezgan pašsaprotami.
Uz trešo lasījumu šim likumprojektam priekšlikumi nav iesniegti. Juridiskā komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi, tāpēc lūdzu arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Atgādināšu, ka gan šis, gan nākamais likumprojekts ir saistīts ar apbūves tiesību regulējuma spēkā stāšanos nākamā gada 1.janvārī. Šim likumprojektam komisija ir sagatavojusi divus priekšlikumus.
Vēlos norādīt, ka priekšlikumi ir tapuši, pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības nosūtīto vēstuli komisijai, kurā Latvijas Pašvaldību savienība rosināja noteikt, ka zemes vienības daļa ir obligāti reģistrējama kadastrā, lai novērstu situāciju, ka iereģistrēt zemes vienības daļu ir tikai izvēles tiesība. Šajā kontekstā Juridiskā komisija sagatavoja divus priekšlikumus.
1. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Arī 2. ir saistītais komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus šajā likumprojektā. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Jau minēju, ka arī šis likumprojekts ir saistīts ar apbūves tiesību regulējuma spēkā stāšanos nākamā gada 1.janvārī.
Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir uzskatāms kā redakcionāls precizējums, ka iesniedzējs var izvēlēties sev atbilstošāko iesnieguma iesniegšanas veidu, proti, var parakstīt iesniegumu gan ar elektronisko parakstu, gan arī izmantot vietni www.latvija.lv, gan arī iesniegt iesniegumu rakstveidā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra papildinošs priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Un 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā tātad komisija precizēja tieslietu ministra piedāvāto iepriekšējo priekšlikumu, īpaši izdalot, ka ir iespēja iesniegt arī rakstveida iesniegumu. Tātad komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 2016.gada 1.novembra sēdē likumprojektu izskatīja un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus otrajam lasījumam komisija gaidīs līdz 12.decembrim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.decembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.
J.Ruks (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Projektā paredzētais regulējums attieksies uz publiskajām upēm uz valsts ārējās robežas, gar kurām tiks noteikta 12 metru valsts robežas josla, kurā tiks aizliegta personu uzturēšanās, izņemot gadījumus, kad personu uzturēšanās saistīta ar likumā noteikto funkciju veikšanu.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu gadījumos, ja valsts robeža noteikta pa publiskas upes vidu vai noteikta pa ezeru, valsts robežas josla nav nosakāma. Šobrīd ārējā valsts robeža pa publiskām upēm ir noteikta 93,55 kilometru garumā un gar Ludzu, Pernovku, Zilupi, Daugavu, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku nav piemērojams valsts robežjoslas režīms, kurš paredz, ka personu uzturēšanās valsts robežas joslā ir aizliegta.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 6.panta otrajā daļā noteikto robežapsardzības sistēmas izveides mērķi ir nepieciešams izdarīt šā likuma 13.panta otrajā daļā grozījumu, kurš paredzētu: ja valsts robeža noteikta pa upes (izņemot upi, kura atrodas uz iekšējās robežas, un Daugavu), strauta vai kanāla vidu, valsts robežas josla nosakāma no ūdensteces krotes vai krasta līnijas.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 15.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.novembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Skatām grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz aizliegumu Latvijas pilsoņiem dienēt noteiktu valstu militārajā un tam pielīdzināmā dienestā.
1.priekšlikums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 3. - arī ir komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 4. - deputātu Šnores un Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Īsa mūsu priekšlikuma priekšvēsture. Lai izvairītos no tā, ka Latvijas iedzīvotāji brauc uz dažādām militārām nometnēm Krievijā, kur apgūst kaujas iemaņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas valsti, Aizsardzības ministrija vasarā nāca ar rosinājumu veikt izmaiņas Nacionālās drošības likumā, lai šādus riskus novērstu. Tika noteikts, ka Latvijas nepilsoņi nevarēs dienēt nevienā ārvalstu armijā, savukārt Latvijas pilsoņi to varēs darīt tikai noteiktās valstīs. Valstu loks tika definēts - NATO, ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, Austrālija, Brazīlija un Jaunzēlande. Dienests jebkurā citā pasaules valstī tiks uzskatīts par krimināli sodāmu.
Kā redzams, starp nosauktajām valstīm nav Ukrainas, kura cīnās ar Krievijas agresiju un kurai palīgā pēc savas iniciatīvas pēdējos gados devušies vairāki Latvijas pilsoņi. Iznāk, ka arī viņu rīcība tagad tiks kriminalizēta. Kad vērsu Aizsardzības ministrijas uzmanību uz šo faktu, saņēmu atbildi, ka likumprojekta iesniedzēji šo aspektu nebija ņēmuši vērā un principiālas iebildes pret Ukrainas iekļaušanu sarakstā neesot. Man ieteica formulēt un iesniegt atbilstošu priekšlikumu uz otro lasījumu, ko es un Jānis Dombrava arī izdarījām. Mūsu priekšlikums paredz attiecināt normu arī uz NATO partnerības valstīm, kas iesaistītas Intensificētajā dialogā vai saņēmušas Rīcības plānu dalībai NATO. Tāda ir arī Ukraina. Diemžēl komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un arī Aizsardzības ministrija mainīja savas domas. Kā pamatojums tika minēti dažādi drošības riski, kas radīsies, jo Ukrainā, izrādās, nevarot īsti saprast, kurš ar ko un kurā pusē karo. Interesanti, ka Drošības policija atzīst: runa ir tikai par pāris cilvēkiem šajā gadījumā. Tātad par Drošības policijas kapacitātes trūkumu nav runa, kā tas bija, piemēram, termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas gadījumā, kad valstī, ignorējot jebkādus drošības riskus, tika salaists tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kurus tikai tagad Drošības policija ir sākusi tā īsti izvērtēt, jo iepriekš pietrūka tam kapacitātes.
Šajā gadījumā tādi drošības riski nepastāv.
Mums norāda, ka Latvija jau tagad atbalsta Ukrainu un, ja vajadzēs, nosūtīs tur arī savus karavīrus pilnīgi oficiāli, tātad individuāli tur nevienam nav ko braukt.
Šeit gan es gribu vērst uzmanību uz Somijas piemēru, jo 1939.gadā Somijai ļoti vajadzēja, lai sabiedrotās valstis nāktu palīgā un oficiāli nosūtītu tur savus militāros kontingentus. Taču sniegt oficiālu militāru atbalstu Somijai draudzīgās valstis toreiz baidījās. Tās gan nelika šķēršļus brīvprātīgajiem. Rezultātā uz Somiju plūda tūkstošiem karotāju no Zviedrijas, Norvēģijas, Ungārijas, Igaunijas un citām valstīm. Četri cilvēki uz Somiju karot aizbrauca arī no Latvijas, un Latvija tolaik nelika šķēršļus viņiem.
Šodien četri vai pieci, vai seši Latvijas pilsoņi būtu tādi, kuri gribētu braukt uz Ukrainu, lai ar ieročiem rokās to aizstāvētu pret Krievijas agresiju. Es domāju, ka mums nevajadzētu viņus sodīt par to.
Cienījamie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, noraidot šo priekšlikumu, radīsies situācija, ka Latvijā varēs tiesāt cilvēku par to, ka viņš ir karojis Ukrainas armijā, un par to viņam varēs piespriest četrus gadus cietumā. Pagaidām tas tā var notikt tikai Krievijā. Lai nepieļautu šādu situāciju arī Latvijā, es aicinu jūs atbalstīt šo manu un Jāņa Dombravas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Jā, cienījamie kolēģi! Kolēģim Šnorem ir tiešām lieliskas, perfektas vēstures zināšanas, bet mēs dzīvojam 21.gadsimtā un arī tie izaicinājumi un ģeopolitiskā situācija varbūt ir nedaudz citādāka.
Tā kā mēs skatām grozījumus Nacionālās drošības likumā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, saņemot priekšlikumu no deputātiem Šnores un Dombravas, savas kompetences robežās izskatīja arī šo priekšlikumu un vērsās ar attiecīgiem jautājumiem gan pie Drošības policijas, gan pie Aizsardzības ministrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, gan pie Satversmes aizsardzības biroja, gan arī pie Ārlietu ministrijas.
Protams, šī informācija ir ierobežotas pieejamības, bet īsais secinājums - neviena no institūcijām neatbalstīja šādu grozījumu ieviešanu šajā likumā. Varbūt tomēr jautājumā, kas attiecas uz mūsu nacionālo drošību, paļausimies uz profesionāļiem!
Es lūdzu neatbalstīt šo grozījumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Jautājums tik tiešām ir par jautājumu loku, ko mēs iekļaujam.
Šobrīd es varu vēlreiz atkārtot šo uzskaitījumu. Tiek paredzēts, ka Latvijas pilsoņi netiks saukti - netiks saukti! - pie kriminālatbildības, ja tie dienēs Eiropas Savienības, NATO dalībvalstu, tātad vairāku (es vēl atsevišķi pieminēšu, kuru) valstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā.
Taču mēs ar Edvīnu Šnori piedāvājam priekšlikumu, ka šo loku varētu paplašināt, ja tas ir tik plašs, - paplašināt ar NATO partnerības valstīm, kuras ir iesaistītas Intensificētajā dialogā (tādas ir Ukraina un Gruzija) vai arī saņēmušas Rīcības plānu dalībai NATO (tādas ir Maķedonija, Bosnija un Melnkalne).
Kur veidojas paradokss? Šobrīd Latvijas pilsoņi varēs dienēt Turcijas bruņotajos spēkos. Turcijas, kura ir iesaistīta faktiskā karadarbībā Sīrijā! Viņi varēs tur dienēt, atgriezties Latvijas Republikā - viss kārtībā! Tajā pašā laikā... Mēs pirms dažām nedēļām Saeimā ar aplausiem apsveicām Melnkalnes dalību NATO. Šobrīd, pēc spēkā esošajiem noteikumiem, Melnkalne vēl nav oficiāli līdz galam iestājusies NATO. Ja kāds Latvijas pilsonis būs dienējis Melnkalnes bruņotajos spēkos, viņš tiks saukts pie kriminālatbildības.
Ir jāsaprot, ka iestāšanās NATO notiek vairākos etapos. Arī Latvija tiem ir gājusi cauri. Un ir vairākas pakāpes: valstij ir izveidota vienkārša sadarbība ar NATO vai arī valsts jau ir iesaistījusies Intensificētajā dialogā, kas jau ir pussolis virzienā uz dalību NATO, vai arī atrodas jau soļa attālumā no NATO, ja tā ir saņēmusi Rīcības plānu dalībai NATO. Tad, kad šis plāns sekmīgi tiek izpildīts, valsts kļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.
Un šis jautājums ir jūsu izlemšanai: vai jums šķiet pieņemami, ka mūsu valsts pilsoņi (pēc spēkā esošā regulējuma) varēs iesaistīties Turcijas bruņotajos spēkos un piedalīties faktiskā karadarbībā jau šobrīd? Bet tajā pašā laikā, ja kāds no mūsu pilsoņiem būs Maķedonijas, Bosnijas, Melnkalnes, Ukrainas vai Gruzijas bruņotajos spēkos, viņam par to draudēs cietumsods.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Burtiski daži teikumi.
Ir jautājums: kā Latvija labāk var palīdzēt tai pašai Ukrainai? Vai ar to, ka uz turieni aizbrauks daži partizāni, kas iestāsies kaut kādās karaspēka daļās, varbūt pat nezināmās un nesaprotamās, vai arī mēs to darīsim caur Latvijas armiju, kuras pārstāvji jau šobrīd ir Ukrainā un legāli un oficiāli apmāca Ukrainas armiju, nevis, kā jau minēju, kaut kādi cilvēki, kuru mērķus mēs pat īsti nevaram noskaidrot un kurus nevaram izkontrolēt? Viņš varbūt aizbrauc uz Ukrainu, bet palīdz kaut kam ne tajā Ukrainas daļā, par kuru mēs visi tā kā domājam.
Jebkurā gadījumā šāda pašdarbība ir bīstama gan attiecībā uz valsts drošību, gan attiecībā uz ģeopolitisko situāciju. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Kā jūs dzirdējāt, pareizi tika norādīts, ka 2015.gadā mēs grozījām Krimināllikumu un paredzējām atbildību par līdzdalību militārajos konfliktos. Kāds bija mērķis?
Mēs gribējām novērst situāciju, ka mūsu cilvēki brauc uz “karstajām” zemēm, iegūst kaut kādas jaunas zināšanas, pieredzi un pēc tam atgriežas Latvijā un rada vai var radīt briesmas, bīstamību, kaitējumu Latvijas interesēm.
Ir taisnība, ka likums, par kuru mēs tagad diskutējam, paredz iespēju Latvijas pilsoņiem dienēt citu valstu armijās. Bet mums ar šīm valstīm ir cieša sadarbība un jāņem vērā... piemēram, ja mēs runājam par Brazīliju, mēs saprotam, ka tur dzīvo daudz Latvijas pilsoņu un viņiem ir dubultpilsonība.
Bet, kolēģi, man absolūti nav saprotams mēģinājums veicināt Latvijas pilsoņu braukšanu uz citām zemēm, lai piedalītos konfliktos vai vismaz dienētu armijā. Ko mēs gribam panākt?!
Šis likums nav par Ukrainu. Šis likums ir par Latvijas drošību. Un Latvijas drošības interesēs būtu, lai Latvijas patrioti dienētu Latvijas armijā. Ja mēs nolemsim atbalstīt Ukrainu vai kādu citu zemi, mēs pieņemsim lēmumu un sūtīsim savus karavīrus.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Šis nav labs priekšlikums. Dombravas kungs, Šnores kungs, nu padomājiet paši! Cik mums karavīru, un cik mēs neesam zaudējuši karos cilvēku, kas kaut kur aizskrējuši, karojuši, krituši? Nu labi! Pēc Otrā pasaules kara... Es vēl atceros to brīdi, kad dzīvoju Austrālijā, - 50 latviešu krita 1954.gadā. Kur? Djenbjenfu! Par ko? Cīņā pret komunismu. Ā! 50 latvieši, jā.
Un mums tagad ir valsts, mums ir armija. Mēs rūpējamies par armiju. Armija brauc uzdevumos uz Afganistānu un citur, uz Irāku, tagad arī uz Ukrainu - bet kā speciālisti. Valsts kontrolē viņus. Viņi strādā Latvijas labā. Un tāpēc mums nevajag atbalstīt to, ka kaut kāds brīvprātīgais kaut ko iedomājas, aizskrien kaut kur un karos tagad. Tam karavīram, kas grib karot, ir jāiet Latvijas armijā, un viņam jābūt Latvijas uniformai, un viņam jāpakļaujas Latvijas armijas virspavēlniekam. Tā tam ir jābūt! Mēs nevaram tā, kā iepriekš vēsturē, karot visās pusēs, šur un tur, un zaudēt mūsu, kā saka, dzīvo spēku.
Mēs šo priekšlikumu absolūti nevaram atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Esmu pārliecināts, ka mūsu līdzpilsoņiem nav jāpiedalās svešos karos. Tā ir mana dziļa pārliecība.
Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, jāteic, ka īstenībā divi autori aicina mūsu līdzpilsoņus - iespējams, slikti sagatavotus vai vispār nesagatavotus, vai gados jaunus cilvēkus - doties karot uz Ukrainu. Un es jūs aicinu padomāt un varbūt atsaukt šo bīstamo priekšlikumu, tāpēc ka neviens no jums droši vien nezina, kā uzvedīsies slikti sagatavots cilvēks kritiskā situācijā - karā. Es aicinu jūs nespēlēt šo bīstamo spēli, un labākais risinājums būtu šo provokatīvo priekšlikumu atsaukt. Turklāt drošības dienesti un profesionāļi šo priekšlikumu tik tiešām neatbalsta. Neprovocējiet, lūdzu, sabiedrību! Sabiedrībā jūsu iecerei atbalsta nav, esmu pārliecināts par to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad debates par šo priekšlikumu gan ir bijušas iespējamas, bet priekšlikums nav balsojams.
Vai komisijas priekšsēdētājs vēlas... vai ziņotājs vēlas skaidrot komisijas viedokli?
A.Loskutovs. Komisijā šis jautājums tika tiešām plaši diskutēts. Komisijas sēdē esmu vērsis kolēģu uzmanību uz to, ka šobrīd Rīcības plāns dalībai NATO ir Maķedonijai, Melnkalnei un Bosnijai un Hercegovinai, bet Intensificētā dialoga dalībvalstis ir Ukraina kopš 2005.gada un Gruzija kopš 2006.gada. Es īpaši uzsveru, ka Ukraina - kopš 2005.gada!
Tas nozīmē: ja tāda norma, kādu piedāvā kolēģi, būtu bijusi spēkā 2014.gadā, Latvijas pilsoņi būtu varējuši likumīgi piedalīties Iekšlietu ministrijas specvienības Berkut uzbrukumos Maidana dalībniekiem, būtu varējuši piedalīties Maidana dalībnieku slepkavībās.
Tāpēc es neatbalstu un arī komisija neatbalsta šo priekšlikumu.
Bet, kā Saeimas priekšsēdētāja pareizi teica, ar iepriekšējo balsojumu mēs jau esam izslēguši likumprojekta 2.pantu. Tas nozīmē, ka kolēģu priekšlikums - izteikt 5.panta otrās daļas 1.punktu viņu piedāvātajā redakcijā - nav balsojams, jo 5.pantam nav otrās daļas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
A.Loskutovs. Turpinām izskatīt priekšlikumus.
Nākamais ir 5. - komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. 6. - komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Loskutovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Loskutovs. Paldies par atbalstu likumprojektam.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.novembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.
1. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 2. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 3. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 4. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 10. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Krēsliņš. Lūdzu balsot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
K.Krēsliņš. 15.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.novembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” pirmajam lasījumam.
Tas ir jauna likuma projekts, kurā paredzētas jaunas iepirkumu procedūras, piemēram, konkursa dialogs un inovācijas partnerības procedūra. Projekts paredz ieviest atvieglojumu - iepirkumu veikšanas kārtību sociālajiem un citiem īpašajiem pakalpojumiem. Tiek mainīta kārtība, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda piesaistītos apakšuzņēmējus. Tāpat tiek papildināti Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā iekļautie pretendentu izslēgšanas nosacījumi. Likums tiek papildināts ar nepamatoti lētu piedāvājumu izvērtēšanas kārtības regulējumu.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma regulējums ir analogs Publisko iepirkumu likuma regulējumam, tāpēc abi likumprojekti jāskata kopsakarībā un trijos lasījumos iestrādātās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā ir jāņem vērā, strādājot ar šo likumprojektu.
Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.
J.Trupovnieks (ZZS).
Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā. Ir saņemti 15 priekšlikumi, kas galvenokārt ir saistīti ar terminoloģiju un skaidrojošajām definīcijām.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijā tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 2.priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Atbalstīts komisijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 8.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 9.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 12.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 13.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 14.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. 15.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Trupovnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 24.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.novembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.2713, otrais lasījums.
Saņēmām divus priekšlikumus.
1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Ē.Kalniņš. Un 2.priekšlikums ir no pašas Ārlietu komisijas.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.novembrim.
O.Ē.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija šodien virza izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tās izstrādāto un atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.
Šis likumprojekts ir tapis, strādājot Saeimas Juridiskās komisijas darba grupai. Īpaša vērība ir veltīta apjomīgajā likumprojektā iesniegtajiem teju 200 priekšlikumiem.
Šajā likumprojektā ir izvirzīti divi reformu virzieni maksātnespējas jomā, kuriem Saeimas Juridiskā komisija ir konceptuālu atbalstu paudusi jau savā šā gada 4.oktobra sēdē. Pēc tam vēl darba grupa uz vairākām sēdēm sanāca kopā, lai nonāktu jau līdz konkrētajām redakcijām.
Likumprojektā paredzētie Maksātnespējas likuma grozījumi ir ļoti, ļoti plaši, tie aptver pēc būtības visas maksātnespējas jomas, jo pastāv ļoti, ļoti daudzas problēmas. Un, ja mēs vēlamies kaut vienu no šīm jomām sakārtot, mums ir jāizvēlas tās jomas, par kurām komisijas vairākums spēj vienoties un kuras atbalsta arī iesaistītais nevalstiskais sektors, proti, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā un citi.
Par lielāko daļu jautājumu, kuri vēl ir palikuši Juridiskās komisijas darba grupas darba kārtībā, ir sagaidāmas vēl ļoti garas diskusijas. Tie aptver gan fizisko personu maksātnespēju, gan valdes locekļu atbildību, gan arīdzan jau šeit, Saeimā, bieži apspriesto valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem.
Savukārt ar šo likumprojektu ir plānots strādāt tā, lai mēs līdz 2017.gada 1.janvārim varētu nodrošināt šo grozījumu spēkā stāšanos, lai pirmās reformas dotu augļus un spētu parādīt, ka maksātnespējas joma, tās sakārtošana likumdevējam ir svarīga, un lai uzņēmēji redzētu, ka mēs šo jomu neignorējam.
Tātad par diviem reformu virzieniem šajā likumprojektā.
Pirmais reformu virziens ir Tieslietu ministrijas iniciēts, un tā mērķis ir maksātnespējas administratoru uzraudzības un administratora profesijas stiprināšana. Tiek paredzēta administratoru eksaminācijas sistēmas izveide, tai nododot kvalifikācijas pārvaldes funkciju, vienlaikus nosakot arī stingrākas prasības administratora kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru administratora kvalifikācijas eksamināciju ik pēc diviem gadiem. Tiesības apmācīt administratora amata pretendentus paredzēts nodot maksātnespējas administrācijām un citām juridiskajām personām, neliedzot to turpināt arī administratoru profesionālajai organizācijai. Tāpat ir paredzēts ieviest administratora disciplināratbildību, nosakot, ka disciplinārlietas ierosināšanas pamats var būt normatīvo aktu būtisks vai sistemātisks pārkāpums vai profesionālo ētikas normu būtisks pārkāpums. Komisija varēs piemērot disciplinārsodu, kā arī ierosināt administratora atcelšanu no amata. Paredzēts stiprināt Maksātnespējas administrācijas darbību uzraudzības funkcijas īstenošanā, piemēram, nosakot plašākas tiesības ierasties administratora prakses vietā un pārbaudīt arī lietvedībā esošos maksātnespējas procesus un saistītos dokumentus.
Otrs reformas virziens ir saistīts ar tiesiskās aizsardzības procesu. Proti, tieši uzņēmumu glābšanas kultūra ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kā dēļ vispār maksātnespējas process ir veidots, - lai nebūtu tā, kā tas ir šobrīd, varbūt uzņēmumu padarot tukšu, bet gan lai mēģinātu tam palīdzēt atveseļoties un atgriezties ekonomiskajā apritē. Paši uzņēmēji ir secinājuši, ka šobrīd spēkā esošais tiesiskās aizsardzības process neveicina uzņēmumu atveseļošanos.
Līdz ar to šis likumprojekts paredz stiprināt pašu kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, tiesības atteikties no maksātnespējas procesa administratora kā vienīgā iespējamā tiesiskās aizsardzības procesa uzrauga, dodot iespēju kreditoru vairākumam brīvi izvēlēties personu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības pasākumu veikšanai, tādējādi atverot brīvo tirgu.
Likumprojektā ir iekļauts plašs personu loks, kas būs tiesīgas uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesu. Konceptuāli visi likumprojektā iesniegtie jautājumi ir saskaņoti arī ar Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi un, kā jau es teicu, ar nevalstisko sektoru - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju un Ārvalstu investoru padomi Latvijā. Šīs organizācijas ir paudušas atbalstu, ka šis solis ir beidzot jāsper.
Skatot šo likumprojektu Juridiskajā komisijā, jo tas ir tapis Tieslietu ministrijas darba grupā, apkopojot darba grupas darbu, esam secinājuši, ka starp lasījumiem likumprojekts ir uzlabojams un papildināms, un komisija, protams, šo darbu darīs (piemēram, veiks disciplināratbildības vai cita valsts uzraudzības mehānisma attiecināšanu arī uz tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu).
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!
Man ir žēl, ka maksātnespējas jautājumu nerisināšanā koalīcija uzvedas kā tāds mazs bērns, kurš pats nesaprot, ko īsti grib. Šobrīd Saeimas izskatīšanā jau atrodas likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kas pirmajā lasījumā tika pieņemts pirms diviem gadiem - 2014.gada 11.decembrī. Šī likumprojekta izskatīšanu koalīcija mēģināja atsākt 2016.gada maijā. Sanācām uz vienu Juridiskās komisijas sēdi, padomājām, un kāds no koalīcijas partneriem saprata, ka ir nokavējis priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tāpēc piecirta pie zemes kāju un teica: “Priekšlikumu iesniegšanas termiņu vajag pagarināt!” Saeima tāpēc pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2016.gada 1.augustam. Un, kā bija sagaidāms un pilnībā paredzams, vasarā čakli bija ne tikai šīs vienas koalīcijas partijas deputāti, bet arī opozīcija: kopumā iesniedza pāris simtu priekšlikumu. Lai tiktu galā ar šiem pāris simtiem priekšlikumu, septembra sākumā darbu uzsāka deputātu darba grupa, kuras uzdevums it kā bija izskatīt šos priekšlikumus. Taču jau kādā no pirmajām darba grupas sēdēm tika izlemts: “Nē, šeit, darba grupā, mēs neko nelemsim, šeit mēs tikai parunāsim. Parunāsim un uzklausīsim, ko mums par to saka institūciju pārstāvji.” Nu, tā mēs runājam kopš septembra vienu vai divas reizes nedēļā. Šķiet, ar katru reizi darba grupā piedalās arvien mazāk deputātu, vienā no darba grupām piedalījāmies divatā ar Gaidi Bērziņu. Bet institūciju pārstāvji nāk, un sarunas notiek. Žēl, ka neviens lēmums šajā darba grupā nevar tikt pieņemts, un arī līdz Juridiskās komisijas sēdei tabula ar priekšlikumiem joprojām nav nonākusi.
Izrādījās, ka koalīcijas plānotā “klucīšu māja” ir grūtāk uzbūvējama, nekā bija paredzēts. Acīmredzot opozīcijai jautājumu ir pārāk daudz un tie ir pārāk neērti jautājumi. Tagad, kā mēs esam uzzinājuši pēdējā laikā, izrādās, ka ir sanākusi kaut kad un kaut kur, varbūt Antonijas ielā vai varbūt zoodārzā, vai varbūt kādā citā vietā, kāda cita darba grupa, par kuru mēs neesam bijuši informēti. Taču tās darba rezultātā ir tapis šis likumprojekts, kas tiek piedāvāts šodien mūsu apspriešanai. Un, kā mēs uzzinājām vakar, līdz galam ar šo likumprojektu neesot apmierināts neviens no koalīcijas partneriem: visi esot kaut kur piekāpušies, un šis esot kompromiss. Nu, nezinu, kuri ir piekāpušies un kāds kompromiss, man tikai interesanti, ka līdz galam nav apmierināts neviens, taču acīmredzot visi šodien atbalstīs. Lai nu tā būtu.
Mēs dzirdējām, ka šis likumprojekts ietver kaut kādas reformas un uzlabojumus. Noteikti uzlabojams likumprojekts, kurš sastāv... kurš ir uzrakstīts uz 24 lapām... Nu, tam kaut kas būtu jāietver.
Ir divi reformu virzieni. Par tiesiskās aizsardzības procesa uzlabošanu es šeit nerunāšu, jo faktiski šis ir tas virziens, kuru arī es atbalstu.
Taču otrs virziens esot it kā maksātnespējas administratoru darbības uzlabošana. Proti, šī darbība tiek uzlabota, nododot maksātnespējas administratoru eksamināciju Maksātnespējas administrācijai, kura jau šodien netiek galā ar administratoru uzraudzību. Bet, tā kā viņa netiek galā ar uzraudzību (un acīmredzot arī nav plānots, ka tuvākajā laikā tiks), tiek veidota disciplinārlietu izmeklēšanas komisija, Maksātnespējas administrāciju padarot par dokumentu sagatavotāju un pārsūtītāju. Proti, būs dokumenti, kas tiks sagatavoti eksaminācijas komisijai, pēc tam no eksaminācijas komisijas tiks saņemts viedoklis un tiks gatavoti atbilstoši dokumenti administratoram. Un, ja nu būs kādas problēmas, tad tiks gatavoti dokumenti disciplinārlietu izmeklēšanas komisijai un, saņemot tās viedokli, tiks gatavoti atbilstoši dokumenti tiesām un atkal - administratoram.
Ziniet, tam nav vajadzīga atsevišķa iestāde, pilnīgi pietiek ar atsevišķām amatpersonām Tieslietu ministrijā.
Jau 2014.gada septembrī mēs šeit, no Saeimas tribīnes, runājām - un ne tikai no Saeimas tribīnes runājām, bet arī medijos dzirdējām un lasījām - par to, cik ļoti lielus uzlabojumus nesīšot valsts amatpersonas statusa piešķiršana vai uzlikšana maksātnespējas administratoriem. Tas tika pasniegts kā panaceja, kas atrisināšot visas tās problēmas, kuras ir maksātnespējas jomā. Šodien mēs redzam, ka šo pieeju ir apšaubījusi Satversmes tiesa un problēmas diemžēl nav atrisinātas. Man jāteic, ka ar šīm reformām diemžēl būs līdzīgi.
Taču Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir vienojusies neiebilst pret šī likumprojekta tālākvirzību.
Cienījamā koalīcija! Jums šķiet, ka jūs visu varat atrisināt paši, nediskutējot un nekonsultējoties ar opozīciju. Jums šķiet, ka tā ir jūsu smilšu kaste un ka tie ir jūsu klucīši, un jūs negrasāties ar tiem dalīties. Tā ir jūsu izvēle. Atbilstoši šai izvēlei tas viss, kas notiks maksātnespējas jomā turpmāk, arī būs jūsu atbildība. Un lai jums pietiek spēka to uzņemties!
Paldies. (Dep. M.Bondara un dep. G.Kūtra aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šobrīd Saeimas Juridiskajā komisijā atrodas vairāki citi likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Maksātnespējas likumā. Viens no tiem ir pārņemts no pagājušās Saeimas un guļ Juridiskajā komisijā nu jau vairāk nekā divus gadus. Šogad maijā mēs vienojāmies ar vairākiem Saeimas deputātiem par to, ka iesniegsim termiņa pagarinājumu attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanu. Mēs panācām... Juridiskā komisija, kuru vada Nacionālās apvienības pārstāvji, divus gadus faktiski bija atteikusies reformēt maksātnespējas nozari, divus gadus bija faktiski atteikusies minēto jautājumu skatīt arī Juridiskajā komisijā, tomēr mēs spējām Saeimā panākt, ka mēs visi iesaistāmies šajā procesā, iesniedzam priekšlikumu par termiņa pagarinājumu, pagarinām termiņu un līdz 1.augustam iesniedzam priekšlikumus.
Uz šo brīdi aktīvajā likumprojektā, kas ir Saeimas Juridiskajā komisijā, ir iesniegti, manuprāt, ap 150 priekšlikumu no dažādām Saeimas frakcijām, no dažādiem deputātiem, kas skar konceptuālus, pēc būtības izlemjamus jautājumus.
Nu, piemēram. Kādā veidā tiks nodrošināts tiesiskās aizsardzības process? Kādā veidā tiks nodrošināts maksātnespējas process, bankrota procedūra? Kādas personas to veiks? Kāds būs statuss - būs amatpersonas statuss vai nebūs amatpersonas statusa? Vai administrēt varēs tie, kas nav administratori? Vai administrēt varēs zvērināti advokāti un zvērināti revidenti, kuri attiecīgi atrodas Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārraudzībā? Vai tiks veikti grozījumi attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesu atvieglošanu, gan ņemot vērā fiziskajām personām noteiktos termiņus, gan arī ņemot vērā saistību apjomu, lai atvieglotu viņu atgriešanos aktīvajā ekonomiskajā apritē?
Visi šie jautājumi ir Juridiskās komisijas darba kārtībā pie absolūti cita likumprojekta.
Ar nožēlu ir jāatzīst, ka visas vienošanās, kuras mums bija panāktas šogad maijā, ir pārkāptas, un koalīcijas deputāti vienkārši ir “uzmetuši” Latvijas valsti. “Uzmetuši”, pārkāpjot savus solījumus reformēt maksātnespējas nozari.
Šodien izskatāmais likumprojekts ir nespējības paraugs un vislielākajā mērā atspoguļo arī nevēlēšanos jebkādā veidā tiešām panākt būtiskus uzlabojumus attiecībā uz Maksātnespējas likumu. Piedāvātie priekšlikumi attiecībā uz maksātnespējas administratoru sava veida sertifikāciju (acīmredzot tā ir tā vienīgā problēma, ko viņi redz), kā arī attiecībā uz daļēju regulējumu tiesiskās aizsardzības procesa ietvarā absolūti neatbilst ne tiem priekšlikumiem, nedz arī saskan ar to vienošanos, kas bija panākta šogad maijā.
Līdz ar to, godājamie kolēģi, es tiešām... Ja jūs vēlaties virzīt šo likumprojektu, es aicinu visus mūsu kolēģus - it īpaši no opozīcijas partijām -, kuri sniedza un piedāvāja būtiskus priekšlikumus maksātnespējas jomas reformēšanai, atkārtoti iesniegt arī šim likumprojektam visus tos priekšlikumus, kurus mēs bijām iesnieguši šā gada vasarā, lai koalīcija reformētu maksātnespējas nozari, nevis piedāvātu fiktīvas un absolūti neatbilstošas reformas, kuras pēc būtības neko neatrisinās un vienīgi stiprinās Nacionālās apvienības politisko korupciju un politbiznesu uz bankrotējošu uzņēmumu rēķina.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Es pilnībā pievienojos iepriekš izskanējušajiem pārmetumiem par to, ka nudien maksātnespējas procesa pilnveidošana, reformēšana un būtībā problēmas atzīšana ir bijusi nepamatoti iekavēta. Un arī es pati biju viena no tiem, kuri uzskatīja, ka mums šeit, Saeimā, daudz plašāk ir jāskata visi problēmjautājumi, ne tikai šie “kosmētiskā remonta” labojumi, kurus iesniedz Tieslietu ministrija. Vēlreiz no šīs tribīnes vēlos apliecināt, ka esmu pateicīga gan Elksniņa kungam, gan Bites kundzei, ka mēs varam šo jautājumu skatīt daudz plašāk. Varbūt esmu pārāk optimistiska, domādama, ka, piekrītot šādam risinājumam, iedami soli pa solim, mēs nonāksim daudz tālāk, nekā vienkārši ļaujot šiem 200 priekšlikumiem kļūt par tādiem, kuri pēc tam, kad par tiem debatēts vienu reizi, otru reizi, trešo reizi un nav spēts atrast kompromisu, tā arī paliek ilgu laiku Saeimas darba kārtībā. Savukārt uzņēmēji katru dienu cieš no šiem maksātnespējas procesiem, kuros prasījumu apmēri, salīdzinot ar citām OECD dalībvalstīm, ir nepieļaujami zemi. Par to mēs dzirdam atkal un atkal un redzam, ka sistēmiski... pēc būtības ļoti ilgu laiku nekas nav darīts. Tāpēc, kolēģi, tas ir visu mūsu uzdevums - šobrīd beidzot saprast, ka mēs varam kaut ko izdarīt. Un, manuprāt, - izvēloties kā pirmo “pionieri”, ja tā var teikt, tieši tiesiskās aizsardzības procesu attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kurus vēl var atveseļot.
Es redzu, ka uzņēmēji beidzot notic tam, ka mēs darām reālu darbu, nevis tikai runājam. Pēc Juridiskās komisijas sēdes, kurā tika virzīts šis likumprojekts, es saņēmu tieši no uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām atzinīgus vārdus, ka beidzot viņi redz, ka Saeimā īsā laika periodā tik tiešām var panākt rezultātu. Es ļoti aicinu netorpedēt šo rezultātu, bet visiem kopā turpināt strādāt... pie kopējā likumprojekta - arīdzan.
Es esmu teikusi, ka es vēlētos šajā darba grupā lielāku pārstāvību no visām frakcijām, un es ceru, ka tas tā būs. Un es ļoti ceru, ka mēs ar šo likumprojektu parādām, ka mēs spējam arī Elksniņa kunga pieminētos jautājumus atrisināt pēc iespējas īsākā laika periodā... arī par visu citu jautājumu loku.
Līdz ar to es saprotu kolēģu pesimismu, es tiešām varu saprast arīdzan šo šaubu gaisotni - to, ka liekas, ka viss pārējais paliks kaut kur nebūtībā. No savas puses varu apliecināt, ka es noteikti rosināšu Juridiskajā komisijā... un aicinu arī pārējos neļaut Maksātnespējas likuma grozījumu projektam iegult vēl uz vairākiem gadiem kādā no atvilktnēm.
Kolēģi, atbalstot šo likumprojektu, mēs - gluži pretēji! - liekam darīt lietas un liekam Tieslietu ministrijai strādāt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?
I.Lībiņa-Egnere. Jā.
Komisijas vārdā es vēlos lūgt jūs atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu un vēlreiz apliecinu, ka šis likumprojekts ir darba grupas uzdevumā Tieslietu ministrijas sagatavots likumprojekts, kuru Juridiskajā komisijā prezentēja valsts sekretāra vietniece Laila Medina. Es tiešām nezinu, kādēļ šeit, no šīs tribīnes, izskanēja kādi citi apgalvojumi. Tas ir uzdevums, ko deva darba grupa Tieslietu ministrijai par jautājumiem, kuros varēja vienoties deputātu vairākums un iesaistīto nevalstisko organizāciju vairākums.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 27. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Lībiņa-Egnere. Šā gada 15.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.novembrim.
Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00.
Par deputātu Elksniņa, Orlova, Agešina, Zemļinska un Ribakova jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par iepirkuma līgumu ar pilnsabiedrību “A26””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Elksniņa, Jakimova, Zariņa, Tutina un Tretjakas jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par Daugavpils pilsētas domes projekta finansēšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Sudrabas, Stepaņenko, Šimfas, Meijas, Baloža un Kaimiņa jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par ES un Kanādas Visaptverošo ekonomiskās un tirdzniecības līgumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet papildjautājumus mutvārdos deputāti uzdot nevēlas.
Par deputātu Elksniņa, Tretjakas, Agešina, Nikonova un Zujeva jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par situāciju Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.
Ir saņemti deputātu jautājumi.
Deputāti Elksniņš, Tutins, Agešins, Zemļinskis un Potapkins iesnieguši jautājumu “Par iepirkuma līguma ar pilnsabiedrību “A26” izpildi”, ko nododam atbildes sniegšanai iekšlietu ministram.
Deputāti Elksniņš, Tutins, Agešins, Urbanovičs un Potapkins iesnieguši jautājumu “Par ražotnes darbības atbilstību likuma “Par piesārņojumu” prasībām”, ko nododam atbildes sniegšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.
Deputāti Elksniņš, Orlovs, Potapkins, Raimonds Rubiks un Urbanovičs iesnieguši jautājumu “Par VBTAC darbību”, ko nododam atbildes sniegšanai labklājības ministram.
Deputāti Sudraba, Platpers, Meija, Balodis un Šimfa iesnieguši jautājumu “Par strukturālajām reformām un veselības infrastruktūru”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.
Deputāti Sudraba, Platpers, Meija, Balodis un Šimfa iesnieguši deputātu jautājumu “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas” A korpusa pirmo kārtu”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Laiks paziņojumiem.
Godātie kolēģi! Kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju aicinām visus pulksten 10.35 uz fotoizstādes “Es savai Tēvzemei” atklāšanu Saeimas Lielajā vestibilā.
Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Šodien jaunajās komisijas telpās pulksten 12.30 būs komisijas sēde. Lūdzu visus ierasties!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Valdis Kalnozols, Inese Laizāne un Romāns Mežeckis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 12. sēde
2016. gada 10. novembrī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu” (Nr. 738/Lp12) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 739/Lp12) (Dok. Nr. 2699, 2699A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 740/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2709, 2709A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. I.Zariņš (par) |
| - dep. S.Āboltiņa (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 741/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2710, 2710A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. G.Bērziņš (pret) |
| - dep. S.Dolgopolovs (par) | |
| Par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 742/Lp12) (Dok. Nr. 2711, 2711A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 753/Lp12) (Dok. Nr. 2731) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 3. novembrī (Dok. Nr. 2716) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valdim Kalnozolam šā gada 10. novembrī (Dok. Nr. 2717) |
|
| Likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štāba nolīgumu, ar kuru papildina Parīzes protokolu” (Nr. 622/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2712) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 588/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2697) |
|
| Ziņo | - dep. M.Šics |
| Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā” (Nr. 620/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2707) |
|
| Ziņo | - dep. I.Bite |
| Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 617/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2714) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 616/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2715) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 653/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2465, 2696) |
|
| Ziņo | - dep. Ņ.Ņikiforovs |
| Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 733/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2668, 2702) |
|
| Ziņo | - dep. J.Ruks |
| Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 637/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2703) |
|
| Ziņo | - dep. A.Loskutovs |
| Debates | - dep. E.Šnore |
| - dep. S.Āboltiņa | |
| - dep. J.Dombrava | |
| - dep. K.Seržants | |
| - dep. A.Judins | |
| - dep. A.Lejiņš | |
| - dep. V.Agešins | |
| Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 636/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2704) |
|
| Ziņo | - dep. K.Krēsliņš |
| Likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” (Nr. 731/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2657, 2705) |
|
| Ziņo | - dep. R.Naudiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 613/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2708) |
|
| Ziņo | - dep. J.Trupovnieks |
| Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 587/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2713) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 753/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2731) |
|
| Ziņo | - dep. I.Lībiņa-Egnere |
| Debates | - dep. I.Bite |
| - dep. A.Elksniņš | |
| - dep. I.Lībiņa-Egnere | |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, V.Agešina, M.Zemļinska un S.Potapkina jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par iepirkuma līguma ar pilnsabiedrību “A26”” (Nr. 210/J12) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, V.Agešina, J.Urbanoviča un S.Potapkina jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par ražotnes darbības atbilstību likuma “Par piesārņojumu” prasībām” (Nr. 211/J12) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Orlova, S.Potapkina, R.Rubika un J.Urbanoviča jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par VBTAC darbību” (Nr. 212/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Platpera, A.Meijas, R.Baloža un S.Šimfas jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par strukturālajām reformām un veselības infrastruktūru” (Nr. 213/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Platpera, A.Meijas, R.Baloža un S.Šimfas jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas” A korpusa pirmo kārtu” (Nr. 214/J12) | |
| Paziņojumi | |
| - Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece | |
| - dep. L.Čigāne | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 10.11.2016 09:08:57 bal001
Par - 36, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (740/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 10.11.2016 09:16:16 bal002
Par - 35, pret - 43, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (741/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 10.11.2016 09:17:18 bal003
Par - 59, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 10.11.2016 09:19:25 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štāba nolīgumu, ar kuru papildina ... (622/Lp12), 2.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:20:19 bal005
Par - 55, pret - 8, atturas - 26. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 10.11.2016 09:21:25 bal006
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (588/Lp12), 3.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:22:47 bal007
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā (620/Lp12), 3.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:24:34 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (617/Lp12), 3.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:26:48 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (616/Lp12), 3.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:27:37 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (653/Lp12), 1.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:29:59 bal011
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (733/Lp12), 1.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:47:52 bal012
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (637/Lp12), 2.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:50:07 bal013
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (636/Lp12), 2.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:52:05 bal014
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (731/Lp12), 1.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:55:02 bal015
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (613/Lp12), 2.lasījums
Datums: 10.11.2016 09:56:09 bal016
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (587/Lp12), 2.lasījums
Datums: 10.11.2016 10:17:45 bal017
Par - 59, pret - 3, atturas - 27. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 1.lasījums