Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas sešpadsmitā sēde
2016.gada 1.decembrī
(pārcelta no 2016.gada 24.novembra)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 1.decembra sēdi!

Vispirms darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Veiko Spolītim šā gada 17.novembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Veiko Spolīša iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17.novembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 23. un 24.novembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ringolda Baloža iesniegumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23. un 24.novembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”.

Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Ceru, ka jums visiem bija iespēja iepazīties ar ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta šogad paveikto un nākotnē iecerēto. Tas ir apjomīgs dokuments, tāpēc man nav vēlmes atkārtot jums jau pieejamu tekstu saīsinātā veidā. Aicinu visu, ko es sacīšu, uztvert kā Ministru prezidenta piezīmes uz valdības ziņojuma malām.

Sekojot valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm, sākšu ar ekonomikas attīstību. Vērtējot tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2016.gadā, mēs sastopamies ar krasi atšķirīgiem vērtējumiem. No vienas puses, ir pozitīva statistika, kas liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās. Tā nav tik strauja, kā tika prognozēts 2015.gada nogalē, tomēr tā nav arī apstājusies, un tiek prognozēts, ka izaugsme turpināsies arī nākamajos gados.

Pirms dažām dienām publiskajā telpā izskanēja vairāku lielāko banku ekspertu viedoklis, ka nākamajā gadā algu pielikums Latvijā paātrināsies, un to es vistiešākajā veidā saistu arī ar valdības pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas apstiprināto valsts budžetu 2017.gadam.

Jaunākā Pasaules Bankas Doing Business pētījuma dati rāda, ka Latvija ir sasniegusi vēsturiski augstāko vietu Doing Business indeksā. Vienīgais parametrs, kurā mēs atpaliekam no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, ir uzņēmējdarbības izbeigšana, kas bieži vien ir maksātnespējas process.

Savukārt Globālās konkurētspējas indeksā, kas balstās uz uzņēmēju aptaujās iegūtiem datiem, Latvija ir paslīdējusi lejup, atpaliekot no abām pārējām Baltijas valstīm. Lielākās problēmas, uzņēmēju skatījumā, ir nodokļu likmes un neefektīva, birokrātiska valsts pārvalde. Tās ir skaidras vadlīnijas tam virzienam, kurā valdībai ir jāturpina strādāt ciešā sadarbībā ar visām uzņēmēju un investoru organizācijām.

Reizē ar pozitīviem signāliem gan ekspertu, gan uzņēmēju vidē aizvien biežāk izskan bažas par iespējamo stagnāciju vai pat jaunas krīzes vilni, kurš var skart arī Latviju. Trauksmes pamatā ir cilvēku prātos valdošā nenoteiktība, satraucošas pārmaiņu gaidas Eiropā un pasaulē. Tās tiek saistītas ar Brexit, vēlēšanu rezultātiem ASV, iespējamo populisma vilni vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lokālajiem militārajiem konfliktiem pasaulē un to iespējamo eskalāciju, bēgļu krīzi un vēl, un vēl, un vēl... “Nenoteiktība” šobrīd ir biežāk lietotais vārds, tiklīdz kāds sāk spriest par ekonomikas attīstību. Protams, tas nepadara vieglāku valdības darbu, tomēr liek vairāk koncentrēties uz lietām, kuras ir valdības un arī Saeimas kompetencē. Globālo pārmaiņu gaidas un iespējamie riski neatceļ valdības deklarācijā definētos mērķus.

Galvenais mērķis paliek nemainīgs: turpmākajos gados ir jānodrošina ilgtspējīga valsts attīstība un IKP pieaugums - 4 līdz 5 procenti katru gadu. Tā nebūs utopija, ja mēs precīzi pildīsim valdības deklarācijā un rīcības plānā definētos uzdevumus. Tie ir labi zināmi - konkurētspējīgas vai pat izcilas uzņēmējdarbības vides izveide, labvēlīga investīciju klimata iedibināšana, stratēģisko investīciju virzienu attīstīšana un tā tālāk.

Domāju, ka visi piekritīsiet, ka tie ir jau daudzas reizes dzirdēti un apnikuši vārdi. Tā teikt - izdzirdam un aizmirstam. Mēģināšu izstāstīt, ko tas nozīmē, ja par to runā pavisam konkrēti. Brexit sakarā bieži izskanējis viedoklis, ka daudzi Lielbritānijā reģistrēti uzņēmumi meklēs citas mītnes zemes Eiropas Savienības ietvaros.

Tad nu iedomāsimies vienu ārzemju investoru, kurš vēlas reģistrēt uzņēmumu Latvijā. Viņam jānodrošina iespēja reģistrēt uzņēmumu Latvijā, aizpildot visus formālos dokumentus e-vidē angļu valodā, viņam ir jābūt pārliecībai, ka arī visas uzņēmuma finansiālās atskaites viņš varēs aizpildīt angļu valodā. Investoram ir jāzina, ka visus nodokļus viņš varēs pārskaitīt uz vienu kontu. Visbeidzot, viņam nedrīkst būt šaubu, ka maksātnespējas gadījumā viņam un viņa īpašumam tiks nodrošināta Eiropas Savienības labākajiem standartiem atbilstoša aizsardzība. Visa iepriekš aprakstītā informācija par uzņēmuma darbību Latvijā viņam ir jāuzzina, sēžot savā biroja krēslā Londonā, Liverpūlē vai kādā citā pilsētā, kuras futbola klubā varbūt spēlē kāds latvietis. Protams, savā valodā.

Vēl domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, - kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespējas maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas.

Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku Stockmann lielveikalā pircējs var norēķināties skaidrā naudā, arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts, tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī šajā virzienā.

Tā nav utopija. Esmu pārliecināts, ka esošie valsts iestāžu administratīvie un intelektuālie resursi ļauj šādus modeļus ieviest salīdzinoši īsā laikā. Jā, vajadzīgas izmaiņas dažos likumos, normatīvajos aktos. Jā, ir vajadzīgs arī Saeimas atbalsts. Vajadzīga politiskā griba mainīt valsts pārvaldes paradigmu. Vajadzīgi lēmumi un tiem sekojoša rīcība.

Sirma galva un līkumota biogrāfija nav netikums, deputātu kungi, ja jums šodien ir drosme iet uz priekšu! Esmu pārliecināts - jūs to varat! Un to es saku arī sev.

Vēl saistībā ar ekonomikas attīstību nevaru nepieminēt problēmu, kura vistiešākā veidā ir saistīta ar izglītības nozari. Tā ir disproporcija starp Latvijas darba tirgus vajadzībām un izglītības iestāžu sagatavotajiem speciālistiem, liela humanitāro un sociālo zinātņu fakultāšu beidzēju pārprodukcija pretstatā absolventu trūkumam inženiertehniskajās zinātnēs.

Vēl statistika atklāj, ka mums ir milzīgs skaits jauniešu, kuri ienāk darba tirgū bez jebkādām profesionālajām iemaņām, tātad bez jebkādas konkurētspējas. Acīmredzot būtu vajadzīga aktīvāka darba devēju iesaiste izglītības procesā. Darba devēji ir jāiesaista audzēkņu un studentu skaita plānošanā valsts finansētajās specialitātēs. Darba devējiem būtu jāpiedalās arī mācību programmu izstrādē un mācību procesā. Jāsalauž akadēmiskā izolētība un jāizbeidz stāsts, kurā darba devējs kuluāros ironiski apsmej izglītības sistēmas darbības rezultātus. Jāpiedalās, tā ir mūsu kopīga lieta. Tas attiecas uz visām specialitātēm, arī uz sociālajām zinātnēm.

Par demogrāfiju. Dabisks process, kuru var ietekmēt ar dažādiem instrumentiem. Arī politiskiem - ar pabalstiem, ar sociālajiem pakalpojumiem, bērnudārziem, veselības aprūpi, izglītības kvalitāti, galu galā ar drošības sajūtas radīšanu. Lai arī pieticīgi, bet vesela virkne soļu jau ir sperti. Man šķiet, ka ļoti svarīgi būtu izveidot attiecības starp darba devēju, valsti un potenciālo jauno māmiņu, kura atturas no grūtniecības, jo baidās zaudēt darbu. Tieši tāpēc es valsti lieku pa vidu. Te vēl trūkst risinājumu un skaidras valsts aizsardzības. Jāmeklē.

No otras puses, demogrāfiskā situācija Latvijā gluži kā tirāns tiešā veidā iespaido visu virzienu politikas. Darbaspēka deficīts, piemēram, celtniecībā, jau tuvākajā laikā kļūs par reālu problēmu, jo Eiropas fondi tuvojas. Tā neizbēgami atdursies pie nacionāli noskaņotās sabiedrības uzskatiem ierobežot cittautiešu ierašanos Latvijā. Tomēr darba tirgus diktē - būs jāaicina viesstrādnieki, jo neesmu pārliecināts, ka lielākās Latvijas būvfirmas paredz būtisku algas palielināšanu vietējiem darba ņēmējiem.

Tā ir tikai maza ilustrācija tam, kā demogrāfijas problēmas saduras ar tautsaimniecību, izglītību un nacionālo politiku. Vēl manas piezīmes pie stāsta par norisēm izglītības nozarē.

Pirmais lielais solis ir sperts - ir paveikta skolotāju algu reforma. Jā, bija neskaidrības, neapmierinātība, pat protesti, bet tie vēlreiz atklāja jau labi zināmo lietu - Latvijas skolu tīkla uzturēšana ir neadekvāti dārga attiecībā pret skolēnu skaitu, nespējot nodrošināt ne mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitāti, ne labam skolotājam atbilstošu darba samaksu. Diemžēl. Arī nākamais solis ir skaidrs - ir jāoptimizē skolu tīkls. Būsim godīgi, skolu skaits ir jāsamazina! Te ārkārtīgi būtiska ir pašvaldību spēja sadarboties, jo viss fokusējas uz finansiālajām attiecībām. Tās ir valsts intereses, visu nodokļu maksātāju intereses, te nav vietas egoismam. Jāmācās sadarboties. Būtisks izglītības politikas virziens ir kvalitātes nodrošināšana visos sistēmas līmeņos. Jebkuram puikam vai meitenei līdz pat vidusskolai ir jābūt iespējai iegūt tādu izglītību, kas ļautu viņam vai viņai iestāties augstskolā. Jebkura izglītības kvalitātes nevienlīdzība reģionālajā līmenī nav pieļaujama.

Par veselības sistēmas reformām. Galvenais virziens ir iezīmēts - valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas finansējums tiek plānots ilgtermiņā ar mērķi sasniegt 1000 eiro finansējumu katram Latvijas iedzīvotājam gada laikā. Aicinu Veselības ministriju atbildīgi izvērtēt slimnīcu tīkla optimizāciju Latvijā un darīt to, konsultējoties ar politiskajiem un sociālajiem partneriem. Ir svarīgi, lai visiem saprotami un savlaicīgi tiktu izskaidrots, kāda ir reformas būtība, kādi būs ieguvumi un kad tie būs jūtami. To nedarot, tiek atstātas vietas spekulācijām un dažādu interešu lobēšanai.

Man nav piezīmju uz divu nozaru - kultūras un nacionālās drošības - ziņojumu malām. Tur ir grūti ko piebilst pie kopējā valdības ziņojuma attiecīgajām sadaļām.

Iecerēto pasākumu plāni un to apraksti ir precīzi un ļoti konkrēti. Aicinu tos pārlasīt. Man tikai atliek piebilst, ka nacionālā drošība, gan iekšējā, gan ārējā, bija viens no šīs koalīcijas izveidošanas pamatakmeņiem. Otrs bija un ir nacionālās identitātes stiprināšana un saliedētas sabiedrības veidošana. Mēs esam nacionāli konservatīva valdība, kura apzinās reformu nepieciešamību un iet reformu ceļu.

Nobeigumā daži vārdi par jautājumiem, kas pēdējo nedēļu laikā pamatīgi ir saviļņojuši lielu Latvijas sabiedrības daļu. Tie ir - minimālais sociālais maksājums un mikrouzņēmumu nodoklis. Abi jautājumi ir mantoti no iepriekšējās valdības.

Par pirmo. Man ir bijušas vairākas sarunas ar uzņēmējiem, kas nodarbina diezgan lielu skaitu cilvēku, kuri strādā tikai dažas stundas mēnesī un saņem algu par padarīto, kas ir ievērojami mazāka par minimālo algu. Skaidrs, ka uzņēmēji nav gatavi par šiem darbiniekiem maksāt sociālo nodokli no minimālās algas, jo viņi riskē zaudēt konkurētspēju, jo viņu pakalpojumi sadārdzinās. Nojaušu, ka daļa no viņiem var doties ēnu biznesa virzienā. Lai novērstu šos riskus un respektētu gan darba dēvēju, gan darba ņēmēju intereses, šobrīd mums norit saspringts darbs Saeimas komisijās. Esmu pārliecināts, ka tā rezultāts būs skaidrs jau tuvākajās dienās un apmierinās visu iesaistīto pušu intereses.

Jautājums par mikrouzņēmumu nodokli ir sarežģītāks, jo sākotnēji labā ideja īsā laikā pārtapa par nodokļu optimizācijas instrumentu. Graudi pazuda pelavās. Taču arī šeit tiek meklēti risinājumi, kas ļautu saglabāt šo biznesa modeli transformētā veidā.

Visbeidzot paldies Saeimai par atbalstu, paldies par kritiku. Man šķiet, mēs protam strādāt kopā! Es ceru uz izpratni un sekmīgu sadarbību nākotnē. Visi kopā - valsts un tautas labā!

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Paldies Ministru prezidentam, it īpaši par pēdējiem dažiem teikumiem - par apņemšanos sakārtot jautājumu, kas saistīts ar obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Taču, kopumā ņemot, apskatot šo 53 lappuses biezo ziņojumu un arī klausoties Kučinska kunga runu šeit, no tribīnes, man atmiņā nāk studiju gadi, kad dažreiz ir gadījies, ka jāiet uz kontroldarbu vai ieskaiti, lai gan neesi īpaši labi sagatavojies. Un tad students mēģina to kontroldarbu uzrakstīt, sarakstīt, atbildēt uz visiem jautājumiem un to lapu, kā saka, apraksta no abām pusēm. Nākamajā lekcijā, kad pasniedzējs atdod atpakaļ darbus un saka, kuram ir septiņi, kuram - astoņi, kuram - deviņi, tad par šo darbu pasniedzējs droši vien teiktu: “Ūdens! Tīrs, dzidrs ūdentiņš! Jāpārraksta!” Dep. S.Āboltiņa: “Tu par sevi runā?”)

Piedodiet, Kučinska kungs, bet izskatās, ka jums studiju gados tāda mācība nav bijusi. Saprotu, ka jūs pats šo ziņojumu nerakstījāt, tikai uzlikāt parakstu. Tomēr aicinu jūs saviem darbiniekiem pateikt, lai viņi to uzraksta labāk. Nav ieskaitīts!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta kungs!

Es sagaidīju, Ministru prezidenta kungs, ka jūs šodien atsauksiet savu ziņojumu. Tas būtu tāds vīrišķīgs un drosmīgs solis, īpaši ņemot vērā neseno drāmu, kas saucās “2017.gada budžets”, jo viss, kas ir rakstīts šajā ziņojumā, galvenokārt ir deklaratīvas frāzes, apgalvojumi, politiski solījumi... Arī lielīšanās ar paveikto un plānoto izskatās samērā nožēlojami. Jo mēs bijām liecinieki šai drāmai “2017.gada budžets”, kurā klaji parādījās nerēķināšanās ar sabiedrību un kura faktiski nonāk pretrunā ar to, kas tiek apgalvots šajā ziņojumā, ka mums ir jārēķinās ilgtermiņā un jādomā par rītdienu, lai gan viss budžets bija stāsts par šodienu ar vienu pamatmoto - kā palielināt ieņēmumus, nevis ar domu - ko padarīt efektīvāku, kā reāli sabalansēt valsts pārvaldes lielumu ar tām spējām, kādas šodien ir uzņēmējiem maksāt par šo valsts pārvaldi.

To, ka šis darbs nav sistēmisks un uz rezultātu orientēts, es raksturošu kaut vai ar piemēru no izglītības sistēmas un to, ko šajā ziņojumā var izlasīt par izglītības sistēmu.

Vispirms pats galvenais: jūs neatradīsiet šajā ziņojumā neko par bērnu, jo tas vienkārši ir aizmirsies aiz sistēmiskiem vārdiem, frāzēm, mehāniskiem pasākumiem. Nav paša bērna. Nav atbildes uz jautājumu, kāds būs jaunietis, kad viņš beidz skolu, - cik tad viņš būs gatavs darba tirgum. Un to var uzskatāmi redzēt, jo no visiem ieguldījumiem, milzīgajiem ieguldījumiem, kas ir bijuši profesionālajā izglītībā (ēkās, iekārtās, aprīkojumā), rezultāts jau ir viens - tik un tā šodien profesionālā izglītība nevar apmierināt darba tirgus vajadzības. Jauniešu bezdarbs kā bija problēma, tā arī paliek problēma.

Kas notiek zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātiķu profesijās? Ir noslēdzies Eiropas Savienības projekts dabaszinībās. Kāds ir rezultāts? Graujošs. Visi ir šokā par matemātikas eksāmena rezultātiem. Tāpat graujoši rezultāti ir pirmajam pilotprojektam - eksāmenam dabaszinībās, ķīmijā un fizikā.

Ziņojumā un arī jūs savā runā teicāt par lielo skaitu bērnu, kuri izkrīt no izglītības sistēmas. Ko dara valdība? Tieši pretējo - likvidē internātskolas, tādā veidā vēl vairāk palielinot to bērnu skaitu, kuri papildinās mazkvalificētā darbaspēka rindas. Tā darbaspēka rindas, kas jau šodien nevar atrast darbu. Vai jūs esat pajautājuši skolotājiem, ko nozīmē strādāt klasē ar 30 bērniem, no kuriem vairāki ir ar socializācijas traucējumiem? Vai tad šādā veidā Eiropas Savienības nauda palīdzēs šiem bērniem? Nu noteikti nepalīdzēs.

Jūs runājat par inovācijām un inovatīvu ekonomiku, bet ko jūs darāt? Jūs samazināt algas tieši tiem skolotājiem, kuri strādā ar spējīgākajiem bērniem, strādā ģimnāzijās.

Kāda ir piedāvātā brīnumnūjiņa? Tas ir Eiropas Savienības fondu finansētais projekts par kompetencēm. Bet atkal - tas ir projekts, kurā netiek prasīta atdeve un netiek prasīts rezultāts. Tātad atkal mēs būsim iztērējuši naudu pasākumiem, būsim apmaksājuši ekspertus, sarakstījuši jaunus mācību materiālus, bet - vai rezultāts būs? Nebūs! Tāpēc, ka tas netiek prasīts.

Jūs zināt pasaku par ganuzēnu un velnu. Ganuzēns māna velnu, turot cauru maisu un liekot bērt zeltu vēl un vēl. Tieši tāpat izskatās tas, kā pūlas piepildīt valsts budžetu un īstenot politikas. Tikai ir jautājums: kurš šajā gadījumā ir muļķis - vai tas, kurš tur maisu, vai tas, kurš tajā ber to naudu?

Un vēl viena atziņa. Ne izglītības sistēma, ne arī kāda cita nozare nav spēle ar lego klucīšiem: pamainām vienu vai otru klucīti un būvējam māju citādāk. Jebkurā no šīm sistēmām ir likumsakarības. Tas nozīmē - ja kādu sistēmas elementu padara vājāku, tad kāds cits ir jāstiprina. Ja kaut kur kaut ko izmaina, tad ir jānovērtē izmaiņas uz visu sistēmu.

Es uzskatu, ka ar “ielāpu politiku” ne inovatorus varēs izaudzināt, ne arī inovācijas radīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta kungs!

Visvienkāršāk jau būtu par šo ziņojumu pateikt divus vārdus: “Sēdies, divi!” Un tad mēs visi... mēs katrs ejam uz savu pusi. Agrākajos laikos bija tāds teiciens: “Piecas minūtes kauna, un pēc tam viss paliek pa vecam.”

Ministru prezidenta kungs! Es uzskatu... esmu uzskatījis, ka jūs laikam esat labākais Ministru prezidents, valdības vadītājs, vismaz pēdējo 10 gadu laikā, bet šī ziņojuma kvalitāte absolūti neatbilst tam, kas ir nepieciešams. Te tiešām ir tukšas frāzes, ne par ko neviena šī frāze neliecina. Šis ziņojums ir Ministru kabineta locekļu kopējais darbs, bet, cik es saprotu, ārpolitikas mums vispār nav, neatradu neko, Ārlietu ministrija kā institūcija nepastāv. Acīmredzot vienīgā ārpolitikas iniciatīva ir tāda: visos grēkos ir vainīgs mūsu austrumu kaimiņš. Nav šeit skolotājiem algu? Tas vainīgs! Nav ūdens? Tas vainīgs! Baigi vienkāršā politika! Un ārlietu ministrs tikai domā, ko vēl iekļaut melnajā sarakstā, - kādu aktieri vai kādu mācītāju...

Par drošību. Ministru prezidenta kungs, lielākā kļūda, ko pieļauj jūsu valdība, ir tā, ka jūs esat noteikuši prioritātes... trīs prioritātes - izglītību, veselības aprūpi un drošību -, bet jūs un jūsu padotie jauc prioritātes ar uzdevumiem. Ja ir prioritāte, tas nenozīmē tikai algu pielikumu, tas nozīmē arī attīstību, līdzekļus, kuri tiek atrasti jaunu tehnoloģiju ieviešanai drošības sistēmā. Algu pielikums - ļoti labi! Diemžēl mēs arī šajā jomā neesam atgriezušies pat pirmskrīzes periodā. Bet kur tad ir attīstība? Iepirkt automašīnas, veikt armijas un robežsargu pārapbruņošanu - ļoti labi! Bet varbūt ar to varēja pagaidīt un padomāt par jaunākām tehnoloģijām, kas būtu daudz efektīvākas un ātrākas? Varbūt būtu jāpadomā par reformām, lai mēs varētu mūsu drošības spēkus izveidot daudz efektīvākus un, mazāk ieguldot, panākt labāku rezultātu? Ja mūsu robežsargi vēl šobrīd sargā robežu ar praktiski tādām pašām metodēm kā pirms simts gadiem - ar sunīti un automātu skraidot gar robežu -, tad jājautā: uz kurieni mēs ejam? Kur ir tā attīstība? Es nevienu vārdu neesmu dzirdējis, ka būtu jārīko sarunas par bēgļu atpakaļ atgriešanu (arī ar mūsu kaimiņiem).

Kāpēc jūsu padotie neatrodas Maskavā vai Minskā un nerīko sarunas, lai tos bēgļus pieņemtu atpakaļ? Daudzas problēmas atrisinātos!

Es tiešām... Arī jūsu uzstāšanās šodien bija daudz labāka nekā viss šis ziņojums kopumā. Jūsu vietā es tos, kas gatavoja šo ziņojumu, būtu sen atvaļinājis un noteikti būtu atsaucis ziņojumu kā tādu - nebūtu darījis kaunu ne sev, ne arī parlamentam un valdībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, premjerministr! Labdien, ministra kungs!

Es gribētu uzteikt premjerministra kungu, ka salīdzinoši ar citiem premjerministriem viņš vairāk ieklausās Saeimā un nāk šeit ne tikai pastāstīt, cik viņš pareizi un labi visu dara, bet arī cenšas kaut cik ieklausīties (cik jau nu viņam tas ir iespējams).

Tāpēc runāšu par pāris lietām, kuras varētu būt, manuprāt, ļoti svarīgas un kuras vajadzētu ņemt vērā valdībai, ja mēs tik tiešām domājam par ilgtspējīgu valsts attīstību.

Ir pareizi atzīmēts un beidzot saprasts, ka pats svarīgākais - tas, kas rada mums vērtības šeit, valstī, un kas ved mūs uz labklājību, - tie ir zinoši un radoši cilvēki. Tā tik tiešām ir prioritāte numur viens. Ir patīkami redzēt, ka premjerministrs tiešām cenšas šinī jomā un saprot, ka zināšanas - tā ir mūsu nākotne.

Pareizi ir norādīta arī problēma, kas mūs sagaida nākotnē. Tas ir milzīgs izaicinājums, par kuru mums vajadzētu padomāt saistībā ar gaidāmajām darbaspēka disproporcijām (ko jūs arī parādāt savā ziņojumā). Acīmredzot tuvākajā nākotnē mums tās būs milzīgas, vienkārši dramatiskas. Tā saucamajās lietišķajās zinātnēs - STEM, kā saīsināti moderni tās “latviski” tagad sauc, tie būs mīnus 16 tūkstoši speciālistu, kuru mums pietrūks. Tas ir, reāli to cilvēku, kuri mums vajadzīgi, lai attīstītos. Ja mēs paskatāmies uz vidējo profesionālo līmeni, tad tur jau būs mīnus 30 tūkstoši speciālistu, kuru mums trūks.

Kur es redzu fundamentālu problēmu? Pašlaik tā tiek cerīgi risināta ar to, ka, redzot šo disproporciju un to, ka ir ļoti daudz mazkvalificēta darbaspēka (ir pārpalikums), mēs naivi ceram, ka spēsim viņus pārkvalificēt. Bet reāli tas nebūs iespējams!

Ja jūs parunāsiet ar tiem, kas nodarbojas ar darbinieku pārkvalifikāciju, tālākizglītību... Nu ir jāsaprot, ka droši vien šiem cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies būt mazkvalificēti un kuriem trūkst izglītības, ir kaut kādi objektīvi iemesli, kāpēc tas ir noticis. Protams, dažiem no viņiem vienkārši nebija iespējas mācīties, bet lielākoties šie cilvēki vienkārši nav motivēti un viņiem vienkārši nav šī potenciāla. Tas nozīmē, ka tādā veidā mēs šo jautājumu neatrisināsim.

Ja turpināsim gulēt un skatīties - tā, kā mēs tagad to darām -, tad nonāksim pie vienas milzīgas problēmas: ka mūsu ekonomika vienkārši tālāk nespēs attīstīties. Tāpēc laikus jāsāk domāt par izglītības eksportu un laikus jāsāk domāt, iespējams, arī par viedo imigrāciju, lai mēs varētu šeit dabūt iekšā tos cilvēkus, kuri mums ir vajadzīgi. Labāk to darīt tagad, lai mēs varētu pacelt savu ekonomiku, padarīt to produktīvāku un mums vajadzētu mazāk imigrantu, nekā vēlāk mēs sapratīsim, ka mums vajag milzum daudz cilvēku, kas varēs ražot šeit kaut ko lētu un ar mazu pievienoto vērtību. Tā mūsu valstij būs diezgan dramatiska situācija. Par to ir tagad jāsāk domāt un jārod šie risinājumi.

Otra lieta, kurai es nevaru paiet garām, ir enerģētika. Daudz un karsti mums patīk runāt par to, cik šī joma ir svarīga. Taču, ja tā tiešām ir svarīga, es aicinu beidzot izstrādāt savu enerģētikas stratēģiju. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kāpēc šajā jomā tā ir vajadzīga? Jā, tās nav! Ja jūs tagad mēģinātu prasīt ekonomikas ministram... mums ir ziņojums par stratēģiju, un tā ir principiāla atšķirība. Tā ir principiāla atšķirība! Arī pamatnostādnes nav tas, par ko es runāju.

Kāpēc ir vajadzīga stratēģija?

Stratēģija ir dokuments (iespējams, to vajadzētu pat Saeimā apstiprināt), kas uzliek skaidru, saprotamu ietvaru, ilgtspējīgu ietvaru: ko mēs darīsim un uz kurieni mēs virzāmies.

Jo kā tagad sanāk?

Savā ziņojumā jūs paziņojat, ka valdības īstenotā enerģētikas politika ir vērsta uz tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanu. Tas ir tāds vienkāršs paziņojums, kuram nav nekāda konkrēta ietvara. Jā, kaut kādi pasākumi tiešām ir uz to vērsti. Turklāt bija vesela virkne citu pasākumu, kuri vērsti pilnīgi pretējā virzienā, kā rezultātā mēs esam nonākuši pie šī OIK stāsta, kura nebūtu, ja mums būtu bijusi stratēģija, kurā mēs pasakām, ko mēs darām, ko mēs nedarām un uz kurieni mēs virzāmies.

Tāpēc stratēģija ir tik svarīga.

Kāpēc vēl jo vairāk tā ir svarīga tagad un kāpēc tas būtu pirmais uzdevums, kas enerģētikā būtu jāizdara? Tāpēc, ka principiāli ir mainījusies mūsu situācija. Tad, kad mēs sākām veikt visus šos pasākumus, bija cita situācija. No Eiropas kopējā enerģētikas tirgus skatpunkta Latvija... Baltija bija kā izolēta sala. Tagad tā vairs nav izolēta sala, nē! Mums ir starpsavienojumi, mums ir iespēja kaut vai... Ne tikai attiecībā uz elektroenerģiju, bet arī uz gāzi tagad alternatīvas ir iespējamas, un tas nozīmē, ka mums parādās principiāli cits skatījums uz to, kā mēs varam veidot tālāko savas enerģētikas attīstību, domājot kaut vai par drošumu, - vai mums šeit ir vajadzīgas savas jaudas, vai mēs, teiksim, varam zināmā mērā paļauties uz starpsavienojumiem.

Piemēram, Lietuva, cik man ir zināms, savā stratēģijā... vispār domā to principiāli nomainīt, varbūt pat domā atteikties no Ignalinas atomelektrostacijas un paļauties uz to, ka būs starpsavienojumi un ka no Skandināvijas varēs dabūt lētāk elektroenerģiju. Tas ir viens no piemēriem.

Otra principiāla lieta, protams, ir tirgus liberalizācija. Agrāk jautājumu par sistēmas drošumu mēs risinājām, balstoties uz to, ka mums bija monopoli, kuriem ar licenci uzlika kaut kādas drošuma prasības, kuras tiem bija jāpilda, turpretim tagad tas ir liberalizēts tirgus.

Es atvainojos, var vēl divas minūtes...?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts apvieno abus debašu laikus?... (Starpsauciens: “Lai runā!”) Lūdzu!

I.Zariņš. Tātad tas ir otrs principiāls faktors, kas būtu jāņem vērā.

Varbūt kādam šķiet, ka mums it kā tāpat viss ir skaidrs un stratēģija nav vajadzīga, un ka mēs jau skaidri saprotam - tik tiešām neapstrīdams ir fakts, ka mums jādomā, lai enerģētika būtu vērsta uz to, lai tautsaimniecība būtu pēc iespējas konkurētspējīgāka. Tad, ņemot vērā šo uzstādījumu, vajadzētu būt arī “Latvenergo” tieši tādam pašam uzstādījumam - ka “Latvenergo” jācenšas nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju.

Un to būtu iespējams izveidot.

Kaut vai tas pats jautājums par OIK. OIK tika uztaisīta tanī brīdī, kad “Latvenergo” bija cits stratēģisks uzstādījums - ka vajag pēc iespējas lielāku drošumu, vajag savas ģenerējošās jaudas. Un tādēļ, lai šeit mums būtu gāzes TEC un tās varētu strādāt, mēs uzlikām lielus... jaudas maksājumus, kuri, iespējams, tagad nemaz nav nepieciešami tik lieli, jo “Latvenergo” tāpat varētu efektīvi, konkurētspējīgi strādāt tirgū. Vēl vairāk! Ja mēs salīdzinām tās investīcijas, kas tika veiktas TEC, un to, cik daudz mēs tagad maksājam par OIK, tad ir redzams, ka daudzus miljonus varētu ieekonomēt, jo tie nebūtu jāmaksā. Un tā mēs tiešām varētu padarīt savu tautsaimniecību konkurētspējīgāku.

Tie ir visi tie jautājumi, kuriem vajadzētu iziet cauri; tur vajadzētu būt šim skatījumam. Un tāpēc tik ļoti svarīga ir stratēģija.

Otrs svarīgais faktors, kāpēc ir vajadzīga stratēģija, - tas būtu dokuments, uz kuru investori varētu paļauties un sākt domāt par investīcijām, lai mēs šeit varētu attīstīt šo nozari. Es saprotu, ka varbūt ir tāds naivs sapnis, ka mēs paši visu izdarīsim, tūlīt nopirksim arī “Latvijas Gāzi”, šo gāzes infrastruktūru, un paši visu “izrullēsim”, bet droši vien tas nav pats efektīvākais veids.

Pats efektīvākais veids ir šāds. Ja mēs tiešām gribam šeit redzēt drošu un saprotamu enerģētikas vidi, kura tiešām kalpo tautsaimniecības konkurētspējai, tas nozīmē šeit izveidot skaidru normatīvo vidi. Un tas ir pats galvenais, kas mums ir jāizdara, nevis jāmētājas ar naudu, kuru pēc tam mēs vācam atpakaļ no visas sabiedrības, no tautsaimniecības.

Tas būtu mans aicinājums - šīs divas lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Vai es drīkstu apvienot abus uzstāšanās laikus? (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Tātad vēlaties apvienot abus debašu laikus. Vai deputātiem ir iebildumi?... Lūdzu!

J.Stepaņenko. Paldies.

Godātie deputāti! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ja Čigānes kundze neiebilst, es lasīšu savu tekstu. (Dep. L.Čigāne: “Viss kārtībā!”)

Sākšu ar to, ko es neesmu atradusi šajā ziņojumā.

Es neesmu tajā atradusi informāciju par to, ka valdība, slēpjoties aiz slēgtām durvīm, kušinot medijus, slēpjot līguma pielikumu, bez liekām diskusijām pieņēma lēmumu par ambicioza, moderna jaunās paaudzes līguma - tirdzniecības līguma starp Eiropas Savienību un Kanādu, tā sauktā CETA, - noslēgšanu. Latvijā par tā ietekmi uz tautsaimniecību nav veikts neviens pētījums un nav veikta neviena aptauja, jo Ārlietu ministrijai tam nav naudas, neskatoties uz to, ka daudzās Eiropas valstīs ir notikušas spraigas diskusijas un vairākas valstis ir iesniegušas savus paziņojumus un deklarācijas - kopumā 38. No tām nevienu nav iesniegusi Latvija, neskatoties uz zemnieku bažām un nevalstisko organizāciju pretenzijām.

Redzot to, kas pēc budžeta nakts notiek ar mūsu uzņēmējiem, un lasot atvadu vēstuli no kārtējās SIA, man nav skaidrs, par kādu CETA labumu maziem un vidējiem uzņēmumiem jūs runājat, ja nupat esat iedarbinājuši pilnas iznīcības procesu šiem uzņēmumiem.

Godātie ministri! Palasiet tās vēstules, ko raksta uzņēmēji! Lai tie nebūtu tikai sausi statistikas skaitļi, es aicinu visus, lai cik grūti tas būtu, uzrakstīt savu atvadu vēstuli politiķiem. Dariet to! Jo viņi uzskata, ka slūžas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā jums esot bijušas par platu un jūs visi esot pārshēmojušies.

Lūdzu, Kučinska kungs, ielāgojiet, ka bizness Latvijā, kas vēl ir dzīvs, eksistē par spīti, nevis pateicoties jūsu valdības darbam.

Tāpēc kā izsmiekls uz budžeta pieņemšanas fona 23.novembra naktī izskatās Latvijas straujais kāpums Doing Business reitingā. Taču tam ir zināms izskaidrojums. Reitingi neataino reālo situāciju, bet gan modelē mākslīgu biznesa algoritmu, vadoties no dažādām izmaksām un prasībām. Ar reālo dzīvi tam ir maz sakara... mazāk sakara, nekā konkurētspējas indeksam. Tāpēc man šajā valdības ziņojumā ļoti gribētos izlasīt iemeslus un plašāku analīzi par to, kāpēc, jūsuprāt (citēju no indeksa): “Problemātiskās jomas, ar kurām uzņēmēji joprojām saskaras, ir nodokļu likmes un to regulējuma politika, kā arī neefektīva valdības birokrātija.” Kā jūs domājat, kāda vieta šajā reitingā Latvijai būs nākamgad?

Runājot par demogrāfiju, ir jokaini lasīt, ka viens no demogrāfijas uzlabošanas pasākumiem ir valdības nostāja Stambulas konvencijas jomā.

Mums būs ideoloģisks dokuments, kas pretnostata sievietes vīriešiem un katram vīrietim uzveļ vēsturisku vainu par sievietes ciešanām, bet nav neviena dokumenta, kas pasargātu vīriešus no izmisuma par to, ka atkal nav iespējams pabarot savu ģimeni.

Valdībai daudz svarīgāk šķiet ieviest feminisma ideoloģiju, bet pievienoties Eiropas Sociālās hartas pantam, kas garantē ģimenēm ienākumus no darba, nevīžo. Latvijā apmēram 15 procenti gadījumu, kad darba ņēmējs ir griezies Valsts darba inspekcijā, ir saistīti ar neizmaksāto algu, un ar nākamo gadu šis procents pieaugs. Un, kad vīrs nevarēs iedot sievai naudu tēriņiem (Dep. A.Kaimiņš: “Sieva vīram!”), jūs to sauksiet par ekonomisko vardarbību un mācīsiet bērniem skolās to atpazīt. Varbūt tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā pagarināt mācību gadu, jo Stambulas konvencija nav tikai Krimināllikuma un Civilprocesa likuma grozījumi, tā ir pamatīga ideoloģiskas programmas ieviešana skolās, kas prasīs līdzekļus un kuru kontrolēs starptautiska ekspertu grupa.

Es uzskatu, Kučinska kungs, ka jūs par agru esat sācis atskaitīties par to, ko, jūsuprāt, Ministru kabinets izdarījis 2016.gadā. Jūsu ziņojums nav saistīts ar reāliem sasniegumiem, jo tas, ka, piemēram, bērni turpina dzimt, nav jūsu nopelns it nemaz. (Zālē smiekli.) Jūs nevarat ar mierīgu sirdi doties Ziemassvētku brīvdienās, kamēr valdība nav izdomājusi veidu, kā labot savas kļūdas un kā glābt ģimeņu labklājību. To neglābs Stambulas konvencija un neglābs 14.vieta Doing Business reitingā. Ģimeņu labklājību glābs tas, ka tētim būs darbs un mamma zinās, ka bērnam pietiek naudas ziemas zābakiem. Tik vienkārši.

Tā ka lūdzu, Kučinska kungs, atgriezieties atpakaļ valdības mājā, sasauciet ministrus un sāciet strādāt! Mēs gaidīsim jūsu ziņojumu līdz 1.martam. Izlabotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi!

Gribu pievērst Ministru prezidenta Māra Kučinska uzmanību vairākiem, manuprāt, būtiskiem jautājumiem, kuri skar ziņojuma sadaļu par valsts iekšējo un ārējo drošību, bet kuri ziņojumā nav minēti ne kā jau paveikti darbi, ne arī kā veicami darbi.

Valsts aizsardzības spēju stiprināšana. Noteikti piekrītu ziņojumā teiktajam, ka “valsts aizsardzības nodrošināšanai būtiska ir nacionālo pašaizsardzības spēju attīstība un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana reģionā” un Latvija, “lai nodrošinātu arvien lielāku sabiedroto spēku klātbūtni reģionā, pilnveido uzņemošās valsts atbalstu un turpina darbu pie Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstības, paplašinot Ādažu poligona teritoriju, uzlabojot Ādažu bāzes un Lāčusila poligona infrastruktūru”. (Citāta beigas.) Pozitīvi ir tas, ka ziņojumā ir minēts par nodomu sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem, lai realizētu šos vērienīgos infrastruktūras objektus.

Turpretī nekas nav minēts par sadarbību ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas militārie poligoni. Ādažu novadā vien militārajā poligonā un bāzēs 2017.gadā būvniecības procesā būs apmēram 65 objekti ar laukumu zem būvēm 72 tūkstoši kvadrātmetru, neskaitot nepieciešamos pievedceļus un autostāvvietas. Kādas būs sekas? Kāda būs noslodze uz pašvaldības infrastruktūras objektiem, ielu segumiem, lai nodrošinātu valsts aizsardzībai ļoti svarīgo objektu izbūvi un būvmateriālu piegādi? Kā būs ar sastrēgumiem un citām neērtībām? Analīzes nav.

Ziņojumā nav atspoguļots arī tas, kā Ministru prezidents redz un plāno militāro objektu tālākas izmantošanas un apsaimniekošanas iespējas sadarbībā ar pašvaldībām. Vai tas būs vienpusējs diktāts no Ministru kabineta puses, vai par sadarbības iespējām vienosies kā līdzvērtīgi partneri? Manuprāt, ļoti svarīga ir tieši pašvaldību teritorijās dzīvojošo cilvēku izpratne par viņu tiešā tuvumā notiekošo procesu nozīmīgumu, kuru dēļ viņi būtu gatavi paciest neērtības un izprast ieguvumus valsts drošības labad.

Uzskatu, ka veiksmīga šo infrastruktūras projektu realizācija un šā gada 16.jūnijā Saeimā apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija un NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu īstenošana nav tikai Aizsardzības ministrijas atbildība, bet gan visa Ministru kabineta atbildība un Māra Kučinska kā Ministru prezidenta dienaskārtības jautājums nākamgad.

Ziņojuma 7.2.punkts - “Iekšējā drošība”. Citēšu daļu no pirmās rindkopas: “Starptautisko un reģionālo drošības risku ietekmē aktuāli kļūst tādi iekšējās drošības jautājumi kā terorisms, organizētā noziedzība, nelegālā migrācija, kontrabanda un cilvēku tirdzniecība.”

Cītīgi izlasīju 7.2.punkta tekstu, bet tā arī neko neatradu par korupcijas riskiem (it sevišķi valsts tiesībsargājošajās iestādēs), kuri apdraud iekšējo drošību.

Protams, var pieļaut, ka Ministru prezidenta informatīvo ziņojumu izstrādājušais Pārresoru koordinācijas centrs visu var nezināt, bet Ministru prezidentam, kura tiešā pakļautībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas pašreiz ir bez vadītāja, to visu gan vajadzētu atcerēties.

Ja valsts pārvaldes struktūrās ir korupcijas gadījumi, cilvēki neuzticas valsts pārvaldei. Un, manuprāt, tas ir nopietns valsts iekšējās drošības apdraudējums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Ministra kungs!

Ar interesi gaidīju Ministru prezidenta Māra Kučinska pirmo gadskārtējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, taču piedzīvoju vilšanos, jo diemžēl šajā sociāli ekonomiskajā situācijā nepieciešamā aso problēmu izgaismojuma un to risinājuma plusu un mīnusu analīzes vietā ieraudzīju sen no dokumenta uz dokumentu ceļojošas nogludinātas frāzes un paplašinātu statistiskās informācijas pārstāstu.

Piezīmes ziņojuma laikā jau bija... gaidītais problēmu akcentējums, taču kādēļ šādā stilā nav veidots pats pamatziņojums? Ziņojuma trešā nodaļa “Demogrāfija un sociālais nodrošinājums” izcēlās ar īpašu gludumu, tajā neatradu vārdus “nabadzība” un “nevienlīdzības mazināšana”. Taču domāju, ka ne tikai man ir ļoti svarīgi zināt, kā valdības paveiktais ir ietekmējis šīs Latvijai visaktuālākās problēmas risinājumu, jo sociālā realitāte mūsu valstī ir ļoti skarba. Uz to norāda pilsoniskās organizācijas, tiesībsargs, Eiropas Savienības institūcijas.

Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauti 606 tūkstoši jeb 31 procents Latvijas iedzīvotāju, 37 procenti nepilno ģimeņu ar vismaz vienu bērnu, 34,5 procenti ģimeņu ar trim un vairāk bērniem. 70 procenti jeb 322 tūkstoši pensionāru saņem pensijas, kas nav lielākas par 300 eiro. Lielāka atšķirība visu Eiropas Savienības valstu vidū starp turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā.

Īpaši dramatiska situācija ir Latgalē, jo tieši šajā reģionā dzīvo gandrīz 40 procentu nabadzīgo (salīdzinājumam - Rīgā tikai 13 procenti).

Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentā “2016.gada ziņojums par valsti - Latvija” norādīts, ka mūsu valstī izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem no IKP ir viszemākie Eiropas Savienībā un maz ietekmē nabadzības mazināšanu. Minimālā pensija (procentos no vidējiem ienākumiem) ir viszemākā Eiropas Savienībā un nenodrošina aizsardzību pret nabadzību. Bērnu nabadzības risks joprojām ir virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja.

Tie ir apstākļi, kas traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu tautas ataudzei. Latvijas iedzīvotāji nosauc šādu apstākļu secību: nepietiekami ienākumi, nestabilitāte ienākumos, nestabila valsts (pašvaldības) atbalsta politika, nestabilitāte darbā, nepiemērots mājoklis, nav stabilu partnerattiecību, problēmas ar veselību.

Manuprāt, valdībai daudz vairāk un kompleksāk būtu jāstrādā arī mājokļu pieejamības un piemērotības nodrošināšanā. Mums ir simtiem tūkstošu cilvēku, kuru mājokļos nav ūdensvada, slapjās tualetes, dušas vai vannas un kuri dzīvo ļoti saspiestos apstākļos. Mājokļu valsts politika, kas pēdējoreiz definēta pārlieku sen, nebija orientēta uz attīstību. Tai nebija sasaistes ar uzņēmējdarbību, tā neatbalstīja jaunu dzīvojamo māju būvniecību un nenodrošināja degradētā dzīvojamā fonda atjaunošanu. Tā nerisināja dzīvojamā fonda labiekārtojuma paaugstināšanu. Tā bija izstrādāta, lai pamatotu dzīvokļu privatizācijas procesu, un nerisināja dzīvojamā fonda attīstības jautājumus.

Lai risinātu jauno ģimeņu (tātad - demogrāfijas problēmas) un citu sociālo grupu dzīves kvalitātes būtiskāko priekšnosacījumu - piemērota mājokļa nodrošināšanu -, nepietiek tikai ar Altum realizēto programmu. Ir nepieciešama pašreizējai situācijai atbilstoša mājokļu valsts politika, kas ietver uzkrājušos problēmu risinājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, godātais Ministru prezident! Labdien, Ašeradena kungs!

Ir ļoti patīkami, ka jūs abi tagad piedalāties mūsu apspriešanā, kura patiesībā diemžēl ir pārvērtusies debatēs par nākamā gada budžeta jauno redakciju. Es gan negribētu atkārtot to, ko esmu teicis budžeta pirmajā lasījumā, bet gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai diviem rādītājiem.

Pirmais ir mūsu iekšzemes kopprodukta pieauguma temps. Jūs, Kučinska kungs, nosaucāt 4,5 procentus, ja es pareizi sadzirdēju. Jūsu atzinums liecina par to, cik dziļi Latvijas politika tomēr ir sastingusi tajās robežās, kurās mēs jau esam nepilnus 30 gadus. Tomēr mūsu mērķis ir nodrošināt Latvijai piedienīgu labklājību. Un, lai sasniegtu Eiropas valstu labklājības līmeni - vidējo! - vēl šīs Latvijas paaudzes dzīves laikā, valstij savi ienākumi ir jādubulto - jādubulto! - vienas paaudzes laikā. Šādu izaugsmi nodrošinātu iekšzemes kopprodukta pieaugums par septiņiem procentiem gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Septiņi procenti 20 gadus pēc kārtas!

Kā var sasniegt šādu tempu?

Pasaules Banka 2008.gadā sastādīja izaugsmes ziņojumu, kurā secina, ka septiņu procentu pieaugumu var sasniegt, ja kopējais investīciju līmenis valstī (es citēju) “ik gadu sasniedz 30 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un publiskās investīcijas”. Latvijai 2017.gadā tie būtu apmēram 7,9 miljardi eiro. Bet, ņemot vērā, ka mums vēl jāpārvar krīzes izraisītais investīciju trūkums privātajā sektorā, droši vien nākamajā gadā vajag investēt vēl vairāk.

Kur dabūt šādas investīcijas? Tās ir privātās investīcijas, tie ir Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kā arī Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

Par privātajām investīcijām nemitīgi runā Latvijas Bankas prezidents, norādot to, ka komercbanku kontos stāv milzīga nauda, bet komercbanku īpašnieki nevēlas kreditēt mūsu ekonomiku, jo vienkārši neredz nopietnus projektus. Tā it kā bija secināts.

Es domāju, ka investīcijas mazajos projektos atkarīgas no tā, cik pārliecinoši ir biznesa plāni, bet liela nauda nāk tur, kur ir tirgi. Investīcijas jeb ieguldījumi tiek veikti lielajos tirgos. Latvijas tirgus ir sekls, tāpēc nauda nenāk.

Par struktūrfondiem. Mēs labi saprotam, cik nopietns ir bijis šis “spilvens” Latvijas ekonomikā pēdējo sešu gadu laikā, bet nevaram cerēt, ka tas būs arī turpmāk un vienmēr. Turklāt mums jāatceras, ka ir ierobežojumi: ir konkrēts profils, kam Eiropa dod naudu un kam - nedod. Kādam nolūkam dod? Eiropas Savienības fondi nedod naudu tādām nozarēm, kas nodrošina valsts konkurētspēju. Proti, tie dod naudu infrastruktūrai, izglītībai, fasāžu renovācijai (paldies par to!), ceļu renovācijai, bet nekad nedod ražošanai. Ja mēs to nesapratīsim, mēs visu laiku skriesim tālāk, turot kājas maisā.

Vienīgais glābējs mūsu ekonomikai ir Latvijas budžeta līdzekļi. Es labi saprotu, ka to tagad nodrošināt vienkārši mēs nedrīkstam - ir Eiropas Savienības ierobežojumi. Īstenībā Eiropas Komisijas politika ir slazds (šis atzinums nenozīmē, ka es esmu eiroskeptiķis, it nemaz!), un tā ir problēma, kas ir apzināta visā eirozonas mērogā. Un Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāsper savs solis, lai, izmantojot ārējās politikas līdzekļus, tomēr paplašinātu iespējas attīstīt savu ekonomiku, ieguldot valsts - publisko! - naudu ražošanā. Tā ir galvenā un varbūt vienīgā recepte, kā varētu pacelt mūsu attīstību līdz septiņiem procentiem.

Un vēl viens rādītājs, par ko es gribu atgādināt, ir ārējās tirdzniecības bilance. Mūsu tekošais konts ir tuvs nullei, tomēr negatīvs, bet ārējās tirdzniecības bilance ir izteikti negatīva. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīs krīze sākās tur - tieši tur! -, kur bija negatīva ārējās tirdzniecības bilance. Nekāda Eiropas nauda mums nepalīdzēs, un nekāda Eiropas banka...

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks...

I.Pimenovs. Paldies, es beidzu. Es tuvojos beigām, priekšsēdētāja!

...nepalīdzēs mums, ja mēs paši to nedarīsim uz savas naudas rēķina. Es vienkārši aicinu Ministru prezidentu rīkoties ļoti drosmīgi attiecībās ar Eiropas Komisiju, un būs sekmes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Vai deputātiem ir iebildumi, ka deputāts Kaimiņš apvieno abus debašu laikus?

Lūdzu!

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Ministru prezidenta kungs! Vakardien sabiedriskajā medijā es dzirdēju no jums tādu tekstu: “Mēs te strādājam, mēs te darām, darbojamies, svīstam, bet tad atnāks Kaimiņš un pateiks, ka viss ir slikti.” Un tagad ir atnācis Kaimiņš un pateiks, kas ir slikti.

Pirmā lieta. Par tradīcijām. Pagājušo reizi, kad es jūs visus redzēju šajā zālē, mēs te budžetu 20 stundas no vietas pieņēmām. 20 stundas no vietas! Uz jautājumu, kāpēc mēs tā darām - 20 stundas, jūs man pats teicāt, ka tās ir tādas tradīcijas no Augstākās padomes laikiem. Tātad - no komunisma laikiem! Un jūs teicāt, ka šīs tradīcijas tiks lauztas. Skatīsimies, kas notiks nākamgad.

Bet jūs šodien ieviešat jaunu tradīciju. Šodien Vladimirs Putins Krievijā arī atskaitās saviem vēlētājiem par izdarīto. Tas nav smieklīgi. Šo tradīciju, lūdzu, neturpiniet! Tas nav labi!

Un tagad par jūsu izdarītajiem darbiem, Kučinska kungs!

Tātad paldies valdībai par ziņojumā demonstrēto gara nabadzību, ačgārnajām prioritātēm, cinismu un vienaldzību pret Latvijas nodokļu maksātājiem. Ar šādu valdību un ar šādu domāšanu mēs turpināsim zaudēt cilvēkus, kuriem nebūs citas izejas kā vien doties darba meklējumos uz ārzemēm. Mēs turpināsim graut mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem nebūs citas iespējas kā vien meklēt risinājumu pelēkajā ekonomikā. Mēs turpināsim graut ģimenes, kurām nebūs palīdzības, veidojot mājokli un pilnvērtīgus dzīvošanas apstākļus vairāku bērnu audzināšanai.

Valdības gara nabadzība un dokumenta demonstrētā neoliberālās ekonomikas pamatmantra “Tirgus visu sakārtos!”... Kučinska kungs, tā nebūs! Šī neoliberālā domāšana pēdējo 25 gadu laikā Latviju un Latvijas tautsaimniecību ir novedusi pie sabrukuma robežas.

Valdība par Latvijas ekonomikas attīstību domā, tikai un vienīgi pamatojoties uz ārējiem faktoriem. Tā uzskata, ka Latvija ir atvērta ekonomika, kuras attīstībā ir nepieciešamas investīcijas. Valdība uztraucas par investīciju vides veidošanu un ārvalstu kapitālu. Tā gaužas, ka investīciju ir kļuvis mazāk. Valdība tic, ka investīcijas neizbēgami nesīs attīstību. “Tā notiks,” tā savā neoliberālajā ticībā atkārto. “Attīstība nāks, ja tai tiks radīta infrastruktūra.”

Valdība ir gatava iegrūst miljardus dzelžos un betonā, bet nepievērš uzmanību Latvijas galvenajam resursam. Un Latvijas galvenais resurss ir cilvēks.

Tiek radīta un uzturēta paralēlā realitāte. Valdība mums saka, ka Doing Business reitings pierāda, ka Latvija ir sestā labākā uzņēmējdarbības vide Eiropā. Mums esot labāk nekā Vācijā! The 2016 EU Justice Scoreboard demonstrējot, ka mums tiesu sistēma ir uzlabojusies. Ko jūs te muldat? (Starpsauciens: “Tie ir pētījumi!”) Paprasiet nodokļu maksātājiem, un viņi jums pateiks (varbūt ne pārāk pieklājīgi) gan par tiesu sistēmu, gan par uzņēmējdarbības vidi, gan par to, kur jūs varat nolikt savus objektīvos pētījumus un paralēlo realitāti.

Mēs ziņojumā redzam valdības slinkumu un neprofesionalitāti attiecībā uz Eiropas fondu investīciju plānošanu un izlietojumu. Kopumā pieejami ir 4,5 miljardi eiro. Veikti maksājumi par 177 miljoniem eiro. Ekonomikai ir vajadzīga nauda, kuras izmantošanai valdība nevīžo sagatavot dokumentus. Kāpēc ir tāda vilcināšanās? Tāpēc, ka valdības prioritāte, Māri, ir nevis cilvēks, bet gan attīstības projekti, Māri, no kuriem iedzīvojas - kas, Māri? - politiskai elitei pietuvinātie cilvēki, Māri!

Lai apskatām tikai vienu attīstības projektu, kurš garāmejot ir pieminēts jūsu ziņojumā. Dzelzceļa elektrifikācija. Lai to realizētu, Latvijas nodokļu maksātājs maksās ap 900 miljoniem eiro, bet Eiropas Savienības līdzfinansējums būs 347 miljoni, kopumā aptuveni 1,2 miljardi.

Kāda velna pēc mums ir vajadzīgs šis projekts? Kravu apjoms samazināsies un pēc banku aplēsēm turpinās kristies pat par 30-50 procentiem. Ieguldiet šo naudu cilvēkos, izglītībā, mazajos un vidējos uzņēmumos! Neļaujiet ar šo naudu šeftēties elitei pietuvinātiem cilvēkiem, ja šis projekts tiek realizēts vai mainīts.

Ko mēs redzam valdības attieksmē pret nodokļu maksātājiem? Daudz mazu skaitlīšu. Par ceturto bērnu pabalsts būšot 50 eiro, kas ir būtisks palielinājums (pašreiz ir 34 eiro). (Dep. L.Čigānes starpsaucieni.) Atraduši, ar ko lepoties! Tautas ataudze. Kas tas par vārdu vispār ir “ataudze”? Tautas ataudze. Pasākumiem kopumā paredzēti 19,9 miljoni eiro. Te ir jāraud, nevis jālepojas!

Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi ir terors Latvijas nodokļu maksātājiem, mikrouzņēmumiem... Pilnīgi nekas nav teikts par valdības taupības pasākumiem. Pilnīgi nekas!

Paldies valdībai par neoliberālo domāšanu, ka mūs glābs ārvalstu investīcijas, Kučinska kungs! Paldies par mīlestību pret betonu! Paldies par mīlestību pret dzelžiem un nevis cilvēkiem! Paldies par ēnu apkarošanas teroru pret nodokļu maksātājiem! Paldies par neko! (Starpsaucieni: “Aplausi!”; “Kur ir aplausi?!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!

Tā kā mēs sen esam pazīstami, tāda drosmīga kritika varētu izraisīt tikai smaidu, tāpēc es mēģināšu kritizēt draudzīgi.

Vispirms jāteic, ka priecē, ka Ministru prezidents nekautrējas stāstīt par savām šaubām, bažām, par lietām, par kurām valdībā vēl nav lemts. Tas tikai pierāda to, ka nav noticis ar mūsu premjerministru tas, kas bieži notiek pat ar deputātiem, - ka, nokļūstot kādā amatā, cilvēks uzreiz kļūst galvas tiesu gudrāks un zina visu, viņam uz jebkuru jautājumu ir gatava atbilde, un viņš uzskata par lielu negodu šaubīties par kaut ko un kaut ko nezināt. Tas ir labi.

Tas, kas nav tik labi, - ka jūs mums senās šaubas, kuras ir bijušas visu iepriekšējo valdību darba kārtībā... Proti, izglītības sistēmas nesakārtotība, veco problēmu nerisināšana ir joprojām, un ar katru gadu situācija tikai paliek sliktāka. Daudzi smej par to, ka izglītības sistēma ir nevis apmācāmo problēma, bet pedagogu labklājības un sociālās aprūpes programma, un acīmredzot starp šiem diviem kritiskajiem viedokļiem kaut kāds vidusceļš ir atrodams. Un tāpēc es gribētu mudināt, Māri, - atvaino, ka es tā saku! - uz to, ka vajadzētu tomēr, zini, tā kā ierūkt drusku, jo tā labā īpašība - būt labam saviem ministriem, visiem ierēdņiem, kas ir Ministru kabinetā... nupat šis limits iet uz beigām. Es domāju, ka to draudzību vajadzētu apvienot ar kontroli un mudināšanu, jo pretējā gadījumā tās sekas ir tādas, kādas mēs redzējām arī budžetā, - šī milzīgā paviršība, tāda bui-dui strādāšana.

Opozīcija saka: “Nu, pagaidiet attiecībā uz mikrouzņēmumiem! Nevar tā - visu uzreiz iznīcināt, neko neradot vietā!” - “Nē, ko jūs runājat? Mēs to sen esam “izpīpējuši”! Būs tā, un sēdiet pie ratiem!”

Tagad, kad budžets ir naktī apzīmogots, Valsts prezidents, kolēģis no tās pašas partijas, saka, ka nu tā kā to vajadzētu pārskatīt, bet nezina, kā to izdarīt.

Tāpat ir ar to lojalitāti. Kad viens ministrs, atriebjoties vienam pedagogam, izdomāja, ka vajag ielikt likumā normu, lai viņš varētu likumīgi nīcināt ārā savu pāridarītāju, arī nozare brīnījās, nozare neticēja, ka tas ir iespējams. Bet nu tas ir pieņemts, un tagad visi raksta vēstules Valsts prezidentam, tiek gatavoti iesniegumi Satversmes tiesai par to, ka, lūk, tas bija aplam, tas bija sasteigti, vajag kaut ko mainīt.

Un kas tagad būs? Tiks atsūtīta kāda lapa no kāda likuma, ko mēs no budžeta paketes... Izliksimies, ka tas nav no budžeta paketes. Mēs sakām: “Izņemiet ārā, un skatīsim trijos lasījumos!” - “Nē, to vajag ielikt budžetā!” Vienalga, vai tas ir mikrouzņēmumu nodoklis vai ar cirkuli iezīmējamā pedagogu lojalitāte, tam noteikti jābūt steidzami. Un tā tālāk.

Un tagad atkal - ko darīsim? Izliksimies, ka budžets netiek gāzts un valdība līdz ar to nav gāzta, ja prezidents Vējonis atzīs, ka budžets ir brāķis un ir nepareizi pieņemts? Ja kaut vai viens pants, kurā pat nav neviena skaitļa, no vienotās budžeta paketes ir atgriezts atpakaļ, valdība ir gāzta!

Nu, piedodiet! Visi juristi ir stilisti, vienā skolā gājuši: viens - prokurors, otrs - advokāts. Viņi cīnās savā starpā, lai gan abi saprot, ka nevienam no viņiem nav taisnība. Paļauties uz to, ka kāda biroja juristam lielāka taisnība, - tās ir muļķības! (Mani ļoti labi saprot tie zālē, kas ir beiguši juridiskās skolas, tāpēc neizliksimies!)

Tagad - ko darīt? Gaidīsim, ka tas arī pa kluso aizies, ka mēs saregulēsim to, ko nevajadzēja pieļaut? Mans piedāvājums gan prezidentam, gan premjeram ir neniekoties ar budžetu, bet tūlīt iesniegt, lai mēs, sākot no nulles, visos trijos lasījumos izietu cauri mikrouzņēmumu jautājumam un skatītu arī pedagogu lojalitātes Prokrusta gultu, kas ieskicēta Šadurska gaumē. Mierīgi iziet cauri un atrisināt kopā ar nozarē esošajiem cilvēkiem.

Mikrouzņēmums. Jā, protams, tur ir daudzas žulicības... Es atvainojos, es otrreiz neiešu, apsolos, ja es tagad varētu runāt... (Starpsauciens: “Droši, droši!”)

Sēdes vadītāja. Jā. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek izmantots otrais debašu laiks? (Starpsauciens: “Lai runā!”) Tātad iebildumu nav.

J.Urbanovičs. Paldies.

Redziet, uzņēmēji, protams, mēģina pielāgoties mūsu likumu sistēmai tā, lai varētu palikt Latvijas ekonomikas subjekti. Ne jau visi uzņēmēji (īpaši laukos) mēģina krāpt valsti. Viņi vienkārši grib būt uzņēmēji. Un, ja viņiem saka: “Ziniet, jūs kādreiz būsiet veci, un, ja jūs par sevi vai saviem nolīgtajiem darbiniekiem nemaksāsiet pietiekami lielus sociālos nodokļus, tādā gadījumā jūs paliksiet bez pensijas.” Ko uz to atbild šie cilvēki? “Pagaidiet! Mēs jau sen neceram, ka šajā valstī mūs gaida pieklājīga pensija. Ļaujiet mums vismaz tagad pašiem nopelnīt sev un saviem bērniem iztiku! Iedodiet mums alternatīvu, kā to var izdarīt citādi! Mēs labprāt pielāgosimies.”

Nevajag to dēļ, kuri prot optimizēt, - taksisti vai kādi būvniecības uzņēmēji, kas “saskalda” savu lielo uzņēmumu mazos, sīkos... Viņi arī to dara ne jau tāpēc, ka viņiem, lūk, gribas krāpties un kaut ko nozagt. Viņi vienkārši nav spējīgi samaksāt nodokļus, to summu, ko mēs esam viņiem likuši.

Solītā šo nodokļu revīzija par to atbilstību realitātei ir akūta vajadzība To izdarīt mums valdība solīja. Es aicinu negaidīt Ziemassvētkus, sāciet darīt to tagad! Ir jātaisa publisks, sabiedrisks nodokļu sistēmas audits un jāatrisina, lai nebūtu tā, kā būs tagad - iznīcinātie mikrouzņēmumi aizies vai nu rindā pēc pabalstiem, vai nu ēnā, vai arī reģistrēsies Igaunijā, un šis lielais process jau ir sācies pat Latgalē.

Es vēl gribu runāt par tematu, par kuru kolēģi jau runāja. Gribu teikt par darbu ar investoriem.

Mums ir absolūti absurda situācija: mēs gribam, lai investori šeit nāk, bet neko nedarām. Es uzskatu: ir jābūt birojam, kas pakļauts premjeram, nezinu, vai apvienojot tos pārresorus visādus, bet tam jāstrādā ar katru investoru, kas iegulda vai gatavs ieguldīt virs miljona eiro. Ar katru jāstrādā individuāli un jāskatās, kas nav kārtībā, kas viņam traucē, jāiet pašam iekšā efektīvi, ātri un jāmudina citi uzņēmēji.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs, jūsu abi debašu laiki ir beigušies.

Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godātais premjera kungs! Dabiski, ka atskats pagātnē ir ārkārtīgi nepieciešams - ne tikai, lai izvērtētu, vai Ministru kabineta darbs tiešām bija darbs vai tā imitācija, bet arī lai izdarītu zināmus secinājumus.

Nepieļauj kļūdas tas, kurš nestrādā. Dabiski, katrs darbs paredz, ka var tikt pieļautas kļūdas, bet darbs nevar sastāvēt tikai no kļūdu labojumiem.

Es gribu pievērst uzmanību divām lietām, kuras izriet no tā, kas izskanēja ziņojumā, arī premjera “piezīmēs uz malām”.

Pirmā. Mēs daudz runājam par biznesa investoriem, par biznesa attīstību Latvijā. Šķiet, ja mēs apzināmies, ka biznesa mērķis ir tomēr peļņas gūšana, vistrakākais ir nevis birokrātiskie šķēršļi, nevis kaut kādi sarežģījumi, kā panākt vēlamo risinājumu, bet nestabila nodokļu politika. Nevar būt tā, ka ik gadu mēs mainām spēles noteikumus tieši galvenajā jomā - peļņas gūšanas un nodokļu aplikšanas jomā. Tāpēc arī parādās visi tie “jociņi” par mikrouzņēmumu nodokļiem, par uzturēšanās atļaujām, par sociālajām iemaksām un tā tālāk.

Uzņēmēji var pierast pie visbargākajiem spēles noteikumiem ar vienu nosacījumu: ja tie ir nemainīgi. Varbūt tiešām būtu jāpadomā par to, lai noteiktu zināmu moratoriju izmaiņām nodokļu politikā, apzinoties, ka ir jābūt pakāpeniskiem, konsekventiem risinājumiem šinī jomā. Tad tas var nodrošināt zināmu stabilitāti.

Otra lieta, ko gribu teikt. Šodien tika minēts par drošības lietām. Premjers ir atzīmējis, ka, nu, lūk, nevajag pat komentēt ārējās un iekšējās drošības lietas, bet man šķiet, ka te tiešām būtu jākomentē tās tendences, kas ir parādījušās iekšējās drošības jomā.

Man šķiet, ka tā prioritāte ir mēģinājumi iedzīt sabiedrisko domu virtuvēs (kā tas bija senāk) vai sociālajos tīklos. Ir mēģinājumi cīnīties nevis par vērtībām, par idejām, bet pret domām. Cīnīties par to, lai ierobežotu vārda brīvību, lai apkarotu citādi domājošos neatkarīgi no tā, vai tie ir iekšējās izcelsmes vai ārējās izcelsmes. Tas ir strupceļš.

Man šķiet, ka daudz svarīgāk būtu, ja tā saucamajai politiskajai elitei tiktu likti šķēršļi mēģināt kaut kādā veidā sarīdīt sabiedrību, mēģināt iedzīt ķīli starp dažādām sabiedrības grupām un dažādiem sabiedrības slāņiem. Tas ir daudz svarīgāk, jo šeit tieši no politiskās elites, kā mēs to saucam, rodas vislielākā bīstamība iekšējās drošības lietās.

Un beidzot. Man šķiet, jūs ļoti labi teicāt, ka jāiet drosmīgiem soļiem. Neapšaubāmi! Bet jebkuram drosmīgam solim ir jābūt arī prātīgam solim, un es arī aicinu tā darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Ir ļoti simboliska situācija: šobrīd Ministru prezidents zālē ir viens pats. Tad, kad notika budžeta dalīšana, šeit atradās pilnīgi visi ministri, kuri vēlējās kaut kā... kaut ko saņemt no tās dalīšanas. Šobrīd premjers ir palicis šeit viens, lai gan viņš atnāca kopā ar Ašeradena kungu. Nabaga Ašeradena kungs aizlaidās. Aizlaidās, klausoties to visu, ko runāja par ekonomiku! Tas ir simboliski. (Dep. S.Āboltiņa: “Tu pajautāji, kāpēc viņš aizgāja?”)

Otrkārt. Es gribētu teikt tieši tāpat, kā jūs teicāt, savu runu uzsākot. Jūs teicāt, ka tās būs Ministru prezidenta piezīmes; ka jūs nerunāsiet par to, kas ir tajā ziņojumā rakstīts. Es arī nesākšu ar to, ko es biju iecerējis teikt jums.

Es varu vispirms pastāstīt, ko aizkulisēs runā. (Dep. L.Čigāne: “Nevajag staigāt pa aizkulisēm!”) Kad koalīcijas deputātiem vaicāju: “Vai tad jūs arī neiesiet kaut ko pateikt par savu Ministru prezidentu - par jūsu, koalīcijas, Ministru prezidentu?” -, tad viens no teikumiem, ko viņi saka, ir: “Labāk vai nu labu, vai neko.”

Otra lieta, ko citi saka, ir: “Nu, ko viņš pīpē!” Trešā lieta, ko cilvēki saka: “Mārim ir kur augt.” (Es vienkārši par tām piezīmēm, kas nāk no aizkulisēm.)

Bet nu par jums - par jums kā tautsaimnieku. Jūs savu ziņojumu esat rakstījis kā tautsaimnieks, un es gribu teikt, ka tie cilvēki, kas rakstīja šo ziņojumu priekš jums, ir izdarījuši sliktu darbu, jo jūs mākat... mācētu šo ziņojumu uzrakstīt daudz vienkāršāk un cilvēkiem daudz saprotamāk un jūs ļoti labi zināt, ka ekonomikas pamatā ir trīs ļoti vienkāršas lietas - cilvēki, kapitāls un tehnoloģijas.

Un kam tad šajā ziņojumā būtu jābūt par cilvēkiem? Par cilvēkiem būtu jābūt tam, ka Latvijā ir cilvēki, kuri mēģina strādāt, dod darbu citiem, lai pabarotu savas ģimenes, lai pabarotu sevi.

Ir cilvēki, kuri ir atraduši savu spēju pielietojumu pasaules industrijās, kur viņi ir sasnieguši izcilību, un es varu minēt kultūras jomā, piemēram, Andri Nelsonu, sportā, piemēram, Kristapu Porziņģi, modelēšanā, piemēram, Karlīnu Cauni. Un ne tikai! Un tā tālāk, un tā joprojām!

Un trešie - jā, tie ir uzņēmēji, par kuriem jūs rakstāt, kuri eksportē un inovē. Taisnība!

Taisnība! Tikai - kā ir ar tiem cilvēkiem, kuri mēģina pabarot savas ģimenes, dot darbu citiem un pabarot sevi? Viņiem ir sagaidāms nodokļu pieaugums, izmaksu pieaugums, viņiem ir sagaidāms tas, ka būs jāatlaiž cilvēki, un viņiem ir sagaidāms tas, ka būs jāslēdz savi uzņēmumi. Tas ir jūsu valdības darbības rezultāts.

Otrkārt, runājot par kapitālu. Kapitālam pēc būtības ir nepieciešamas trīs vienkāršas lietas.

Viena ir tiesiskā vide. Par tiesisko vidi runājot, man jāteic, premjerministra kungs, pēdējo 10 mēnešu laikā nekāds izrāviens nav noticis.

Otrs ir viss birokrātiskais, administratīvais aparāts. Man jāteic, premjerministra kungs, tas arī nav palicis draudzīgāks pret uzņēmējiem.

Un visbeidzot - drošība. Drošības jomā patiešām ir veikti zināmi pasākumi. Iedoti nepieciešamie līdzekļi, lai šajā segmentā vismaz formāli mēs atbilstu kaut kādiem kritērijiem vai tiektos atbilst tiem kritērijiem. Bet, kā jau mēs vakar runājām, ir nepieciešama labāka koordinācija, un es domāju, ka jūs esat pilns apņemšanās, lai to darītu.

Kas attiecas uz trešo aspektu, jebkurai veselīgai ekonomikai ir tehnoloģijas, bet par tehnoloģijām Latvijā runāt ir krietni par agru. Mēs esam ļoti bāziskos jautājumos apstājušies. Mēs esam apstājušies jautājumos, kas skar mūsu cilvēkus, kas skar kapitālu, kurš varētu palikt šeit vai aiziet. Un tas aiziet. Tāpēc par tehnoloģijām šobrīd labāk nerunāt. Es dzirdēju jūsu runu un lasīju ziņojumu. Es ceru, ka jūsu runā teiktais kaut daļēji ir jūsu sapnis un ka daļēji šo sapni jums arī izdosies realizēt.

Vēlu veiksmi jums, premjerministra kungs!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai premjerministram pēc debatēm ir kas piebilstams?

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Godājamā Saeima! Jā, man ir piebilstams. Man ir arī piezīmes par dzirdēto.

Pirmais, es gribētu pateikt paldies visiem par izskanējušajiem priekšlikumiem, paldies arī tiem, kuri konstruktīvi, ar argumentiem, runāja kritiski. Es apliecinu, ka es ieklausos visos. Es neieklausos vienīgi destrukcijā un speciāli kritikai rakstītos ziņojumos. Bet tiešām jāteic, ka es esmu iepriecināts par šīm debatēm. Paldies opozīcijai.

Par dažām lietām, kuras šeit izskanēja un par kurām es labprāt vēl pastāstītu. Protams, ziņojums (es ceru, jūs esat ar to iepazinušies) savā ziņā ir liels kompromiss starp to, kā parasti tiek aprakstīts pilnīgi viss un no visa pa drusciņai, un katrs grib sevi redzēt ejam uz tām lietām, kuras mēs esam izvirzījuši par prioritātēm un kuras es arī akcentēju savā runā šodien pašā sākumā. Es nevaru runāt pilnīgi par visu un katram atmest pa gabaliņam, solīt un pēc tam aizlaisties. Ne jau tāpēc esmu kļuvis par Ministru prezidentu.

Kas attiecas uz ministriem, tad neatkarīgi no tā, no kura politiskā spēka viņi ir nākuši, mēs esam komanda, un es stāvēšu aiz katra ministra, kas veic reformu, tāpat kā ministri stāvēs aiz manis. Es par to esmu pārliecināts. Un mēs cīnīsimies tālāk. Šodien es cerēju, ka man nav jāsauc palīgā viss Ministru kabinets. Tam nav nekāda sakara ar budžetu, un par budžetu viens teikums, cienījamie deputāti: es nenoņemu no sevis atbildību. Iespējams, kādreiz mums visiem jādabū pa galvu, lai nākamreiz būtu daudz gudrāki. Tāpēc turpmāk koncentrēsimies arī uz prioritātēm.

Par ilgtermiņu. Vēl viena piezīme. Kāds varbūt ir vīlies, domājot, kāpēc tas šeit nav iekšā, kāpēc viss nav izdarīts un jau paveikts. Ilgtermiņš nav pat astoņi mēneši. Ilgtermiņš ir rezultāta sasniegšana, kas tiek sadalīta pa etapiem. Mēs varam pievērsties, teiksim, izglītībai. Algu sistēmas veidošana ir tikai pirmais etaps visam tālākam stāstam. Veselības aprūpes modeļa izvēle un pirmie uzsāktie darbi jau izsauc jaunas iebildes... Vienmēr kāds būs neapmierināts, ja tu kaut ko dari. Apmierināti ar tevi ir tikai tad, ja tu neko nedari, jo tad nav arī, pret ko protestēt. Kādu laiku tā var pastāvēt.

Viena ļoti liela piezīme par profesionālo izglītību. Un viena piezīme par Ingunas Sudrabas pieminētajām internātskolām. Nē, internātskolas būs jebkur, kur tās ir nepieciešamas, un nenotiks pilnīga kādas noslaucīšana! Bet mums ir viens jautājums, viens uzdevums - kvalitātes nodrošināšana. Ja mēs tagad paskatītos, kā tas izskatās grafiski, tad redzētu, ka mums šobrīd aug... iet nevis paralēli, bet uz katru pusi... to cilvēku skaits, kuri ieguvuši vidējo izglītību un kuri neko nemāk, kuriem nav ne profesionālās izglītības, ne kārtīgas pamatizglītības, lai iestātos augstskolā un studētu vajadzīgajās specialitātēs. Un tas mani baida visvairāk.

Profesionālā izglītība. Mūsu uzstādījums ir - ne tikai bērniem! Šīm izglītības iestādēm ir jākļūst par pārkvalifikācijas centriem, tur ir lieliskas iekārtas. Jūs esat bijuši jaunajos kompetences centros? Tas viss ir jāizmanto! Tur māca profesiju, ja cilvēkam nav bijusi iespēja izmācīties un iegūt profesiju. Šajos centros ir jāmāca kaut cauru diennakti uz šīs aparatūras, lai cilvēks var iegūt pēc tam darbu.

IKP pieauguma tempi. Protams, mums ir jāiet ātrāk, ja mēs gribam dzīvot labāk. Attiecībā uz pašreizējo situāciju ir viena laba ziņa, viena - slikta. Labā ziņa ir tā, ka mums nevajag kaisīt sev pelnus uz galvas un teikt: “IKP mums šogad krītas, un viss!” Tas krītas tikai celtniecībā, kā mēs labi zinām; tas krītas nedaudz tranzīta un finanšu jomā. Tas pieaug ražošanai, pieaug apstrādei... Arī eksports gabalizteiksmē vai saražotās produkcijas izteiksmē dod pieaugumu. Ejam uz priekšu un skatāmies, kas būs nākamgad!

Sliktā ziņa ir tā, ka tas parāda tomēr lielo atkarību no Eiropas fondiem. Kā izrādās, no Eiropas fondiem ir atkarīga mūsu celtniecība, no Eiropas fondiem ir atkarīgs milzīgs daudzums nevalstisko organizāciju, milzīgs daudzums arī kaut kādu mazu uzņēmumu, kas šādi eksistē. Varbūt tā ir laba pieredze šobrīd - izdzīvot posmu, kurā Eiropas fondu līdzekļu daudzums nav tik liels, kā tas varētu būt nākamajā gadā. Dod, Dievs, lai mums būtu, kas to apgūtu, un lai būtu strādnieki celtniecības organizācijās! Jo bez Eiropas fondiem... Šobrīd parādās viens no lielākajiem trūkumiem, pie kura novēršanas būs arī Saeimai acīmredzot jāstrādā. Jāstrādā visiem kopā. Ir pagājuši trīs gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, un mēs visi ceram nekad vairs nepieļaut šādu celtņu veidošanos. Taču mēs esam sarežģījuši dokumentu procesu, būtībā gājuši uz to, lai būtu drošas un stipras celtnes, lai nevarētu aizstāt materiālus, lai tiktu uzraudzīts būvniecības process. Bet šobrīd objektīvu un subjektīvu... bet jebkuras investīcijas saduras ar milzīgu birokrātiju un milzīgu laiku, lai varētu vispār tikt līdz celtniecībai.

Un pats pēdējais. Es gribu vēlreiz uzsvērt: paldies par kritiku! Kas mums ir jāatrisina - tas ir mikrouzņēmumu nodoklis. Un to, ko mēs, valdība, esam iecerējuši, mēs varam izdarīt tikai kopā ar Saeimas atbildīgo komisiju - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju -, ar jums visiem kopā. Mums ir jāpaņem par sabiedrotajiem tādi uzņēmumi, kuru dēļ šādi likumi tika veidoti kādreiz vai bija iecerēti un kuriem nevajadzētu pasliktināt dzīves apstākļus un izmest no uzņēmējdarbības vides. Mums ir jāsapulcina šie domubiedri, kuru dēļ mēs strādājam, un jāizveido šis modelis (turklāt tuvākajā laikā) un līdz nākamās vasaras vidum Saeimā jāapstiprina, lai nebūtu neskaidrību par to, kāds būs nākotnes modelis.

Es nevaru piekrist tam, ka šobrīd jāatstāj viss pa vecam. Citādi es nevarēšu atbildēt tiem cilvēkiem, kuri šobrīd pēc aprēķiniem no tām summām, ko viņi iemaksā, saņems pensijas 35 eiro apmērā. Un tad viņi atkal stāvēs un prasīs, kur bija valsts tajā brīdī.

Es esmu ticies ar frizieriem, kuri ir piespiesti veidot mikrouzņēmumus, ar elektriķiem, kuri kāpj stabos un kuri, izrādās, arī veido mikrouzņēmumus tikai tāpēc, lai optimizētu nodokļus. To mēs nevaram atļauties, un to mēs nedarīsim!

Un pēdējais. Vēlreiz paldies par šodienu. Man šķiet, mēs esam pietiekami maza un kompakta valsts, un mums nav jādala jautājuma risināšana tik ļoti atšķirīgi: te ir valdība, te ir Saeima. Es ļoti ceru, ka nākotnes attīstība būs mūsu, visu politiķu, kopdarbs. Es vēlētos valdības darbā vairāk iesaistīt arī komisiju vadītājus. Aija Barča pirmoreiz tikusi pie karikatūrām un visa pārējā... Bet viņa ir uzņēmusies arī lielu darbu un strādā kopā ar mums. Viņa strādā, lai radītu tādu likumu, kas nenodarīs pāri cilvēkiem, lai cilvēki nenāktu pēc tam stāstīt par to, kā valsts ir ļāvusi viņus apkrāpt, ļaujot nemaksāt nodokļus. Tajā pašā laikā likums neiznīcinātu ne biznesu, ne to uzņēmējdarbības vidi, kas apkārt.

Tāpēc mans aicinājums ir: tiekamies biežāk! (Starpsaucieni: “Labi!”; dep. M.Bondars: “Kurā vietā?”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam par ziņojumu. Mums nav jābalso. Ziņojums ir izskatīts.

Godātie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! 27.novembrī dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģe Ilze Viņķele, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Nākamtrešdien, 7.decembrī, pulksten 15.00 Sarkanajā zālē notiks deputātu sadarbības grupas ar Krievijas parlamentu tikšanās ar Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu. Tātad 7.decembrī pulksten 15.00.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Šodien nav reģistrējušies: Inga Bite, Inesis Boķis, Gundars Daudze... ir, Andrejs Elksniņš... ir, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Arvīds Platpers, Edvīns Šnore un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Labdien! Noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas laikā komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Atbildīgā komisija atbalstīja likumprojekta virzību otrajam, galīgajam, lasījumam.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 21, atturas - 5. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2763.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Trešajam lasījumam nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 4.oktobra sēdē skatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.615/Lp12) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts tika iesniegts Saeimā vienotā paketē ar likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.616/Lp12) un “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr.617/Lp12). Tie jau ir pieņemti trešajā lasījumā un arī izsludināti.

Likumprojekta un visas šīs paketes mērķis bija veikt nepieciešamās izmaiņas saistībā ar grozījumiem Civillikumā, kuri paredz ar 2017.gada 1.janvāri Latvijas tiesību sistēmā ieviest jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesību.

Apbūves tiesība paredz iespēju privātpersonai uz citai personai piederošas zemes būvēt nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi šīs tiesības spēkā esamības laikā. Saistībā ar šī institūta ieviešanu ir nepieciešami grozījumi arī šajā likumā.

Ar šo likumprojektu ir paredzēts noteikt, ka nekustamā īpašuma nodokli par ēku vai inženierbūvi, kas uzbūvēta, izmantojot apbūves tiesību, maksā zemes īpašnieks.

Komisijas sēdē bija diskusijas par šo likumprojektu sakarā ar to, ka tas paredz tomēr konceptuāli atšķirīgu regulējumu, nekā tas ir noteikts šobrīd Civillikumā. Tādēļ tika lūgts arī Juridiskās komisijas viedoklis par likumprojektā ietvertā regulējuma atbilstību jaunā tiesību institūta būtībai.

Juridiskā komisija norādīja, ka minētās izmaiņas normatīvajos aktos ir akcentētas uz apbūves tiesību kā patstāvīgu tiesību, kas faktiski uzskatāma par atsevišķu īpašumu ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem, tajā skaitā apbūves tiesīgajam maksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Latvijas Pašvaldību savienība norādīja uz problemātiku nekustamā īpašuma nodokļa iespējamā iekasēšanā, taču risinājums ir jāatrod, un tas arī noteikti tiks izdarīts.

Kaut arī šīs pretrunas ir saglabājušās, tomēr Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu Juridiskais birojs sagatavos normu precizējošus priekšlikumus.

Tā kā salāgotajām normām, kā jau es teicu, ir jāstājas spēkā 1.janvārī, komisijas vārdā es aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu un, protams, arī atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”’ atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Komisija lūgusi atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6.decembris, un izskatīšana galīgajā lasījumā - 8.decembrī.

Komisijas sēdē vienojāmies par to, ka citas normas šajā likumā aicināsim neiesniegt, jo ir citi likumprojekti vaļā saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi, lai šo mēs varētu pieņemt pēc iespējas ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.decembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 8.decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.638 - “Grozījumi Krimināllikumā”.

Ir saņemts viens deputāta Judina priekšlikums, kas paredz grozīt Krimināllikuma 275.pantu. Apspriežot jautājumu un noklausoties eksperta viedokli, Juridiskā komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es nelūgšu un neaicināšu jūs balsot, jo es respektēju eksperta viedokli, bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai stenogrammā paliktu informācija, kas saistīta ar šo grozījumu. Proti, Krimināllikuma 275.pantā ir paredzēta atbildība par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu. Mans priekšlikums paredzēja noteikt atbildību arī par viltota dokumenta atvasinājuma izmantošanu, par atvasinājuma viltošanu.

Diskutējot tika norādīts: ja mēs tagad veiksim attiecīgu grozījumu, rezultātā tiks apšaubīts, vai līdz šim atbildība bija vai nebija paredzēta. Tāpat praktiķi norādīja, ka, izskatot krimināllietas, viņi uzskata, ka atvasinājums ir dokumenta veids, proti, ir dokumenta oriģināls, dublikāts un atvasinājums. Taču ir zināma pretruna starp Dokumentu juridiskā spēka likuma 1. un 3.pantā noteikto. Manuprāt, fakts, ka praksē pareizi piemēro normu un iztulko to paplašināti, dod pamatu cerēt, ka arī turpmāk nebūs problēmu ar normas piemērošanu un neveidosies situācija, ka gadījumā, ja tiks viltota, piemēram, dokumenta kopija, kāds pārkāpējs nepamatoti tiks atbrīvots no atbildības.

Līdz ar to es piekrītu eksperta viedoklim un neaicinu balsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad balsojums par šo priekšlikumu netiek lūgts, un deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Judins. Citu priekšlikumu nav.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 6.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, kas attiecas tikai uz šī likuma stāšanās spēkā laika koriģēšanu, tāpēc komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Līdz ar to lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. 15.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Jā, arī šo likumprojektu komisija savā sēdē ir izskatījusi. Ir saņemti deviņi priekšlikumi.

Piebildīšu, ka šis likumprojekts ir orientēts uz to, lai atvieglotu ieslodzījumā turēšanas apstākļus atklātajos cietumos, lai ieslodzītie varētu sekmīgāk sociāli reabilitēties un atgriezties dzīvē.

1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 3.- komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstu likumprojektam kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Seržants. Arī 15.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”.

Ir saņemts viens - Juridiskā biroja - priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

V.Skujiņš. Paldies.

Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 8.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija turpina strādāt pie likumprojekta “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”.

Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš ir saistīts ar ārzemnieka vārda un uzvārda oriģinālformas ierakstu latīņu alfabētiskajā transliterācijā pēc viņa vēlēšanās. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar civilstāvokļa aktu reģistra izziņu laulātā nāves gadījumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums par paziņojumu par mirušās personas... par ārvalstnieka miršanas fakta reģistrāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 5. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Šis., 5., priekšlikums, kā arī 7. un 8.priekšlikums ir manas kolēģes Ingas Bites priekšlikumi, un es īsi mēģināšu izstāstīt... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paldies. Es mēģināšu īsumā izstāstīt par 5., 7. un 8.priekšlikumu, ko ir iesniegusi mana kolēģe Inga Bite.

Tātad būtība ir tāda. Pašreiz gadījumā, ja kāds no laulātajiem ir izvēlējies mainīt uzvārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, atbilstošas ziņas Iedzīvotāju reģistrā tiek ierakstītas nekavējoties, bet personu apliecinošu dokumentu nomaiņa nekavējoties nav iespējama - tas prasa zināmu laiku. Rezultātā izveidojas situācija, ka personai izsniegtais agrākais personu apliecinošais dokuments kļūst nederīgs, piemēram, ceļošanai, bet jauna dokumenta saņemšanai ir nepieciešams, kā jau teicu, laiks.

Lai situāciju risinātu, mana kolēģe Inga Bite ir iesniegusi priekšlikumus, kuri paredz piedāvāt laulātajiem divus risinājumus.

Pirmais. Vienlaikus ar laulības reģistrācijas pieteikšanu pieteikt arī personu apliecinoša dokumenta izgatavošanu, samaksājot atbilstošo valsts nodevu. Šādā gadījumā personu apliecinošais dokuments izgatavojams un personai izsniedzams laulības noslēgšanas dienā, bet gadījumā, ja laulības noslēgšana kādu iemeslu dēļ nenotiek, šis neizsniegtais dokuments iznīcināms. Šāds risinājums ir personai draudzīgs, taču tam nepieciešams izstrādāt papildu sadarbības mehānismu starp valsts un pašvaldības iestādēm, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un dzimtsarakstu nodaļām.

Otrs risinājums paredz iespēju laulātajiem izvēlēties datumu, kurā tiek izdarītas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā. Šis datums nedrīkstētu būt ilgāks par 45 dienām no laulības noslēgšanas dienas - tātad 45 dienu laikā. Šajā gadījumā Iedzīvotāju reģistrā tiktu atlikta uzvārda ieraksta maiņa, ļaujot personām saglabāt spēkā esošo personu apliecinošo dokumentu, kā jau pirms tam minēju, piemēram, ceļojumā laikā... un, atgriežoties atpakaļ, nokārtot visas formalitātes.

Aicinu atbalstīt 5., 7. un 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

J.Stepaņenko. Nē, nav piebilstams. Komisija diemžēl nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 34, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stepaņenko. 6. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir precizējošs priekšlikums, saistīts ar valstisko piederību. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 7. - deputātes Ingas Bites priekšlikums, kas ir saistīts ar 5.priekšlikumu. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 33, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stepaņenko. 8. - deputātes Ingas Bites priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti... lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stepaņenko. 9. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača precizējošs priekšlikums, kas ir saistīts ar valstisko piederību. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 10. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar bāriņtiesas kompetenci. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 12. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir saistīts ar iestāžu atbildību par paziņošanu par mirušo personu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 13. - Juridiskās komisijas precizējošais priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 14. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača precizējošs priekšlikums, kas saistīts ar valstisko piederību. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 15. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar nepamatoto atjaunoto vai atkārtoti sastādīto civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu anulēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Un visbeidzot 17. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir saistīts ar amatpersonu atbildību civilstāvokļa akta reģistrācijas... reģistrēšanas izdarīšanā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2017.gada 9.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 9.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.2764.

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Saņēmām 16 priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 2. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 3. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 10. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 13. - Jāņa Dombravas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 15. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Un beidzot 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.decembrim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Šis likumprojekts ir spraigi debatēts gan komisijā, gan arī Saeimas sēdē attiecībā uz alkoholisko dzērienu pudeļu pieļaujamo tilpumu, un šīs debates vēl turpinās atbildīgajā komisijā, turklāt šīs normas ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. Tādēļ laiks balsojumam trešajā lasījumā Saeimā, visticamāk, ievilksies.

Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi atsevišķu likumprojektu, kurā ir ietvertas normas, kas attiecas uz mazajām alkohola darītavām, tātad mazajiem vīndariem, normas, kurām būtu jāstājas spēkā, sākot ar 1.janvāri, lai nekaitētu mūsu mazajiem vīna un alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuri ražo dzērienus no pašu saimniecībā iegūtiem produktiem.

Tātad komisija ir sagatavojusi atsevišķu likumprojektu, un komisijas vārdā es lūdzu šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Krauze. Un komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A.Krauze. Ņemot vērā, ka likumprojekta normām ir jāstājas spēkā 1.janvārī un deputāti likumprojektu ir atbalstījuši pirmajā lasījumā bez iebildumiem, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Krauze. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”.

Darba kārtībā - “Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2016.gada 14.jūnija līdz 2016.gada 1.septembrim”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.panta pirmās daļas 5.punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem pēc Sodu reģistra datiem laika periodā no 2016.gada 14.jūnija līdz 2016.gada 1.septembrim.

Vienlaikus komisija sniedz informāciju pēc Sodu reģistra datiem par deputātu Gunti Belēviču par laika periodu no 2016.gada 14.jūnija līdz 16.jūnijam.

Par deputātu Askoldu Kļaviņu - par laika periodu no 2016.gada 16.jūnija līdz 1.septembrim.

Par deputātu Daini Liepiņu - par laika periodu no 2016.gada 14.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam.

Minētajos laika periodos pie administratīvās atbildības saukti šādi deputāti.

Rihards Eigims. Valsts policijas Galvenajā kārtības policijas pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁴ panta četrpadsmitās daļas (vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājās spēkā 5.augustā.

Andrejs Elksniņš. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta septītās daļas (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājās spēkā 19.augustā.

Andrejs Judins. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta ceturtās daļas (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājās spēkā 19.augustā.

Valdis Kalnozols. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles daļā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.⁹ panta pirmās daļas (nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonu). Piemērots naudas sods. (Dep. A.Kaimiņš: “Cik?”) Lēmums stājās spēkā 23.jūnijā.

Jānis Klaužs. Valsts policijas Galvenajā kārtības policijas pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²⁴ panta pirmās daļas (transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājās spēkā 23.jūnijā.

Dainis Liepiņš. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta astotās daļas (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājās spēkā 3.jūlijā.

Veiko Spolītis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.²⁸ panta (amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošana) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³⁰ panta (valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājās spēkā 11.augustā.

Edvīns Šnore. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 7.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta divpadsmitās daļas (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājās spēkā 15.augustā.

Jānis Trupovnieks. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta astotās daļas (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājās spēkā 19.jūlijā.

Jānis Tutins. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta ceturtās daļas (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājās spēkā 5.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to ziņojums uzskatāms par izskatītu.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Elksniņa, Ādamsona, Potapkina, Ņikiforova un Artūra Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Platpera un Kūtra jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par AS “Grindeks” akciju pārdošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus viņi uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par nepieciešamību iekļaut un virzīt steidzamības kārtībā 2017.gada Valsts budžeta paketē grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuru spēkā stāšanās paredzēta tikai 2018.gadā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus viņi uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Sudraba, Kūtris, Šimfa, Meija un Balodis iesnieguši jautājumu “Par AS “Grindeks” akciju pārdošanu”, ko nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Sudraba, Kaimiņš, Bondars, Balodis un Kleinberga iesnieguši jautājumu “Par valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv darbību”, kuru nododam atbildes sniegšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inga Bite, Inesis Boķis, Ints Dālderis, Andrejs Elksniņš, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Arvīds Platpers, Edvīns Šnore, Ivars Zariņš un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

Atgādinu, ka pēc piecām minūtēm sāksim Saeimas 1.decembra kārtējo sēdi.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 16. sēde
2016. gada 1. decembrī
(pārcelta no 2016. gada 24. novembra)

Par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 759/Lp12) (Dok. Nr. 2759, 2759A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Veiko Spolītim šā gada 17. novembrī (Dok. Nr. 2765)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 23. un 24. novembrī (Dok. Nr. 2766)
Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Dok. Nr. 2747)
Ziņo	- Ministru prezidents M.Kučinskis
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Ruks
	- dep. S.Šimfa
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Urbanovičs
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. M.Bondars
	- Ministru prezidents M.Kučinskis
Paziņojums
	- dep. S.Mirskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 758/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2754B)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 587/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2763)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 615/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2368, 2542, 2542A)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 638/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2749)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 634/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2756)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 631/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2757)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 666/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2760)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 707/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2761)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Debates	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 612/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2764)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 759/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2759, 2759A)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 759/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2759, 2759A)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2016. gada 14. jūnija līdz 2016. gada 1. septembrim (Dok. Nr. 2762)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Sudrabas, G.Kūtra, S.Šimfas, A.Meijas un R.Baloža jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par AS “Grindeks”' akciju pārdošanu” (Nr. 218/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Kaimiņa, M.Bondara, R.Baloža un N.Kleinbergas jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv darbību”(Nr. 219/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 01.12.2016 11:03:21 bal001
Par - 48, pret - 21, atturas - 5. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (758/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2016 11:04:10 bal002
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (587/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:07:07 bal003
Par - 69, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (615/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:07:30 bal004
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (615/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:10:57 bal005
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (638/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:12:20 bal006
Par - 65, pret - 2, atturas - 19. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (634/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:14:30 bal007
Par - 66, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (631/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:15:40 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (666/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:20:41 bal009
Par - 25, pret - 34, atturas - 16. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (707/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:21:23 bal010
Par - 23, pret - 33, atturas - 17. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (707/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:21:50 bal011
Par - 22, pret - 37, atturas - 18. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (707/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:24:01 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (707/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:26:47 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (612/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:29:01 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (759/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:29:26 bal015
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (759/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.12.2016 11:30:11 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (759/Lp12), 2.lasījums, steidzams