Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā sēde
2016.gada 8.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 8.decembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.590/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.decembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atsauc likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Gundars Daudze, Gunārs Kūtris, Inese Lībiņa-Egnere un Jānis Vucāns lūdz grozīt sēdes darba kārtību un no tās izslēgt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nav nodots... (Starpsauciens: “Kā ta nav?! Ir!”) Par - 42. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Starpsauciens: “Tā būtu labāk, jā!”)

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2016.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada ziemas sesijas sākšanu”.

Ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts, kas paredz Saeimas rudens sesiju slēgt 2016.gada 27.decembrī un Saeimas ziemas sesiju sākt 2017.gada 9.janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2016.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Darba kārtībā - likums “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 2.decembrī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 23.novembrī Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Atbildīgā par šo likumu ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vucānam!

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 13.decembra pulksten 17.00, un izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 20.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembra pulksten 17.00, un izskatīšana - ārkārtas sēdē 20.decembrī, kuru lūgs sasaukt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 8.decembra sēdē un likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas 8.decembra sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” ir saistīts ar citu Saeimā skatāmu likumprojektu - ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, kuri paredz, ka no 1.janvāra spēkā stājas jaunas likmes par atkritumu apglabāšanu, bet, tā kā šis jautājums ir pašvaldību kompetencē, pašvaldībām ir nepieciešams laiks, lai savos saistošajos noteikumos izdarītu atbilstošās izmaiņas.

Savukārt, lai nerastos situācija, ka, stājoties spēkā jaunajām likmēm, viss smagums par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksu pēkšņi kristu uz kaut kādu vienu konkrētu īsu laika periodu un tādējādi iedzīvotājiem nevajadzīgi sadārdzinātu šos maksājumus, kā labākais risinājums ir atrasts tas, ka Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir nepieciešamas izmaiņas, kuras nosaka: “Dabas resursu nodokļa maksājumu pieaugumu atbilstoši nodokļa likmei, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī, par periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz pašvaldības pieņemtā lēmuma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu spēkā stāšanās brīdim proporcionāli iekļauj turpmākajos maksājumos periodā līdz 2017.gada 13.decembrim.”

Komisija šo likumprojektu izskatīja un nolēma atbalstīt, kā arī nolēma lūgt steidzamību šim likumprojektam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ļoti rūpējas par budžetu un vienlaikus tagad risina pilnīgi visus jautājumus, ieskaitot arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Taču es pievēršu jūsu uzmanību vienai šeit ietvertai absurdai situācijai.

Kā jūs visi zināt, par atkritumu apsaimniekošanu katrs cilvēks noslēdz individuālu līgumu ar apsaimniekotāju. Tas ir civiltiesisks līgums: jūs maksājat noteiktu summu par noteiktu atkritumu izvešanu, un līgumā ir ierakstīts, cik ir jāmaksā par šo pakalpojumu. Tur ir ietverts arī nodoklis.

Šis grozījums paredz: likums stāsies spēkā, līgumi nebūs pārslēgti, bet vēlāk pašvaldība, noslēdzot līgumu ar apsaimniekotāju, visiem uzrēķinās šo nodokli no 1.janvāra.

Sakiet, lūdzu, kurā civiltiesiskā darījumā jūs esat redzējuši, ka pēc tam, kad līgums jau ir noslēgts un darījums jau notiek, līgums tiek grozīts ar atpakaļejošu spēku, paredzot, ka vienai pusei bezstrīdus kārtībā ir jāmaksā vairāk?! Pamēģiniet pieņemt šo likumu, un tad mēs redzēsim, kā būs pēc tam!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko teikt?

J.Vucāns. Komisijas vārdā aicinu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 15, atturas - 18. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Vucāns. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 15, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.decembra pulksten 9.35, un izskatīšana - Saeimas 8.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.decembra pulksten 9.35. (Dep. J.Ādamsons: “Es atvainojos: nākošā gada?”)

2016.gada 8.decembrī pulksten 9.35, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 8.decembrī.

Vai deputātiem... Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Jurim Viļumam!

J.Viļums (LRA).

Man ir priekšlikums tomēr nedaudz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - līdz 13.decembrim, un izskatīšana - ārkārtas sēdē 20.decembrī, kad mums šā vai tā būs jāskata arī grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir priekšlikums, ko iesniedzis deputāts, par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 13.decembrim un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē. Viļuma kungs, vai jūs vēlētos balsojumu par jūsu priekšlikumu kopumā vai atsevišķi pa daļām - 13.decembris un 20.decembris? Kopumā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” tiktu noteikts līdz 13.decembrim, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 20.decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 37, atturas - 6. Tātad priekšlikums nav atbalstīts, un paliek spēkā komisijas iesniegtais priekšlikums. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Godātie deputāti! Es jūs vēlos informēt par procedūru.

Tātad Saeimai apstiprināšanai ir iesniegts Augstākās izglītības padomes sastāvs. Kad uzsāksim debates, deputāti var debatēt gan par visiem, gan par katru no kandidātiem. Pēc tam, kad debates tiks slēgtas, notiks balsošana par katru no kandidātiem atsevišķi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Saskaņā ar Augstskolu likumu Augstākās izglītības padome darbojas 12 cilvēku sastāvā, no kuriem viens uz amata ieņemšanas laiku ir izglītības un zinātnes ministrs. Savukārt par atlikušajiem 11 locekļiem ir jālemj Saeimai, tie tiek apstiprināti ar Saeimas lēmumu.

Augstskolu likumā noteiktā Augstākās izglītības padomes kompetence ir augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas izveide, ilgtermiņa plānu un priekšlikumu izstrāde augstskolu un arī zinātnes attīstībai, augstāko izglītības iestāžu ārkārtas akreditācijas ierosināšana, kā arī līdzdalība budžeta vietu sadalē.

Komisijā mēs uzklausījām kandidātu redzējumu par veicamiem darbiem nākamo četru gadu termiņā. Jāteic, ka Augstākās izglītības padome ir tā institūcija, kas savā sniegumā demonstrē apbrīnojamu stabilitāti, kadru mainība tur nav augsta: no esošā sastāva vien četri cilvēki nākamajam termiņam nāk bez pieredzes darbībā Augstākās izglītības padomē.

Tātad nolasīšu, kādi cilvēki ir deleģēti darbam Augstākās izglītības padomē.

Latvijas Zinātņu akadēmija darbam padomē ir deleģējusi Baibu Rivžu. Tā ir pieredzējušākā kolēģe Augstākās izglītības padomes pastāvēšanas vēsturē.

Latvijas Mākslas augstskolu asociācija ir deleģējusi Andri Teikmani.

Aivars Mednis ir deleģēts no Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas.

Anna Saltikova šos pienākumus uzņemsies pirmo reizi un padomē strādās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras mandātu.

Jānis Rozenblats - Latvijas Koledžu asociācijas deleģēts pārstāvis.

Līdzšinējais Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra atkal ir deleģēts no Latvijas Rektoru padomes.

Tatjana Volkova deleģēta no Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas.

Jauna dalībniece padomē būs Inga Vanaga, ko deleģējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Latvijas Studentu apvienība ir deleģējusi Arkādiju Zvaigzni.

Savukārt Aldis Baumanis ir Privāto augstskolu asociācijas deleģēts pārstāvis.

Komisijas vārdā varu apliecināt to, ka mēs esam apņēmības pilni strādāt ar Augstākās izglītības padomi intensīvāk, nekā tas ir bijis līdz šim, jo tomēr šīs padomes loma Latvijas augstākās izglītības sistēmas pilnveidē var būt ietekmīgāka un nozīmīgāka.

Visi minētie pārstāvji guva komisijas deputātu atbalstu. Debates nebija īpaši izvērstas.

Vēlos uzsvērt, ka jaunajai padomei pilnvaras stāsies spēkā no 2016.gada 22.decembra.

Ja kādam ir vēlme debatēt...

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Viņķelei, kura ziņoja komisijas vārdā.

Vai deputāti vēlas debatēt par izvirzītajiem kandidātiem? Deputāti debatēt nevēlas. Tātad mums ir jābalso par katru kandidātu atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Baibu Rivžu, ko deleģējusi Latvijas Zinātņu akadēmija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Kandidāte ir apstiprināta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Andri Teikmani, kuru izvirzījusi Latvijas Mākslas augstskolu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Paldies. Kandidāts ir apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Aivaru Medni, ko deleģējusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - nav. Kandidāts ir apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Annu Saltikovu, ko izvirzījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - nav. Kandidāte ir apstiprināta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Jāni Rozenblatu, ko izvirzījusi Latvijas Koledžu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Kandidāts ir apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Jāni Vētru, ko izvirzījusi Latvijas Rektoru padome! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Kandidāts ir apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Tatjanu Volkovu, ko izvirzījusi Latvijas Augstskolu profesoru asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Kandidāte ir apstiprināta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Āri Žīguru, ko izvirzījusi Latvijas Darba devēju konfederācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - nav. Kandidāts ir apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Ingu Vanagu, ko izvirzījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 2. Kandidāte ir apstiprināta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Arkādiju Zvaigzni, ko izvirzījusi Latvijas Studentu apvienība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Kandidāts ir apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par Augstākās izglītības padomes locekli apstiprinātu Aldi Baumani, ko izvirzījusi Privāto augstskolu asociācija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Kandidāts ir apstiprināts. Paldies.

I.Viņķele. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeima ir apstiprinājusi Augstākās izglītības padomi, un šis Saeimas lēmums stājas spēkā šā gada 22.decembrī.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Didzi Aktumani par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aigaru Sniedzīti par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - “Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mērķdotācijas sadalījumu”.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ingas Bites, Ingunas Sudrabas, Valērija Agešina, Mārtiņa Šica, Jūlijas Stepaņenko, Gunāra Kūtra, Ņikitas Ņikiforova, Arvīda Platpera, Riharda Melgaiļa un Borisa Cileviča pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mērķdotācijas sadalījumu”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums ir izsniegts deputātiem un tātad deputātiem pieejams.

Pieprasījuma iesniedzēji lūguši vārdu pieprasījuma motivācijai.

Vārds pieprasījuma motivācijai deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man ir daži jautājumi, uz kuriem es gribētu, lai jūs atbildat paši sev.

Pirmais. Vai ir pieņemami, ja viens vai divi miljoni no valsts budžeta naudas klusi aizplūst neparedzētā virzienā? Tiesiskā valstī tas nav pieņemami.

Vai ir pieņemami, ja par viena vai divu miljonu valsts budžeta naudas aizplūdināšanu neparedzētā virzienā neviens nav atbildīgs? Tiesiskā valstī tas nav pieņemami!

Vai ir pieņemami, ja personai, uz kuru krīt lielākās aizdomas par iepriekš aprakstītajām darbībām, pašai nodod izmeklēt savu iespējamo pārkāpumu? Tiesiskā valstī tas nav pieņemami!

Taču viss minētais šajā rudenī ir noticis Latvijā saistībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Bet mēs tik ļoti gribam Latviju saukt par tiesisku valsti!

Tāpēc, kolēģi, es ceru, ka tas, kas ir noticis Izglītības un zinātnes ministrijā, arī jums šķiet nepieņemams un arī jūs pievērsīsiet uzmanību šim jautājumam.

Proti, 2016.gada valsts budžeta likumā 9 miljoni eiro bija paredzēti pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. 1,7 miljoni no šīs naudas tika “ietaupīti” (pēdiņās), nolemjot nepaaugstināt pirmsskolas pedagogu darba samaksu, proti, apkrāpjot pirmsskolas pedagogus. Tajā pašā laikā tika paziņots, ka naudas nepietiek, lai paaugstinātu augstskolu mācībspēku, koledžu mācībspēku un profesionālās ievirzes mācībspēku darba samaksu. Taču šos 1,7 miljonus (jeb gandrīz 20 procentus no pedagogu darba samaksas paaugstināšanai atvēlētās naudas!) Izglītības un zinātnes ministrija uzskatīja par iespējamu novirzīt pavisam citam mērķim, kas budžetā nebija paredzēts, Saeimā nebija izskatīts un nebija nekur apstiprināts.

Nekādi nevar teikt, ka šī nauda būtu kļuvusi lieka, nevajadzīga vai tikusi kaut kādā veidā ietaupīta, jo, kā jau es minēju, ir vairākas pedagogu grupas, kuras joprojām ir palikušas bez darba samaksas paaugstinājuma. Turklāt, tiešā veidā pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, šobrīd pedagogiem netiek piemaksāts par kvalifikācijas pakāpēm, kuras viņi ir ieguvuši iepriekš, paļaudamies, ka tas dos kādu pienesumu viņu atalgojumam.

Izglītības un zinātnes ministrijai ir vairākkārt lūgts izmeklēt šo jautājumu. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija tam nav pievērsusi uzmanību un nav neko darījusi lietas labā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir vērsusies pie Ministru prezidenta, turklāt vienreiz vērsusies ar parastu iesniegumu, bet otrreiz - ar vairāk nekā 17 tūkstošu pedagogu parakstītu iesniegumu. Šis iesniegums ir nodots atpakaļ izglītības un zinātnes ministram izvērtēšanai. Proti, reāla virzība nav notikusi.

Kolēģi! Mēs zinām par to, ka Rīgā ir “Misters 20 procenti”. Es ceru, ka mums nav “Misters 20 procenti” valdībā un ka tiks pienācīgi izmeklēta šī 1,7 miljonu aizplūdināšana citā virzienā un personas, kuras to ir darījušas, tiks pienācīgi sodītas.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad atbilstoši Saeimas kārtības rullim šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis likumprojekts, ko tagad izskatām trešajā lasījumā, paredz aizliegumu Latvijas pilsoņiem dienēt ārvalstu armijās un citos bruņotajos formējumos. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus, un tie ir izskatīti komisijas sēdē.

1. ir tieslietu ministra precizējošs priekšlikums, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā ir jānorāda arī parādnieka iepriekšējā adrese, kas ir bijusi reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas. Komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdzīga rakstura ir arī 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī precizē informāciju attiecībā uz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu piekritību. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums - precizē informāciju, kas ir norādāma kreditora juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma saturā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdzīga rakstura ir arī 5. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6.priekšlikums pēc savas būtības ir līdzīgs un attiecas uz fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā norādāmajām ziņām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Nākamais, 7., - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdzīgs ir arī 8. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. ir redakcionāla rakstura tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. arī ir redakcionāla rakstura priekšlikums no tieslietu ministra, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. ir tehniska rakstura Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē likuma pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas šā gada 8.decembra sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.

Komisija ir saņēmusi 23 priekšlikumus.

1. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 9. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts, arī iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 11. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 15. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 16. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 17. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 19. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 20. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Upenieks. 21. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 22. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. Un 23. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Meliorācijas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Meliorācijas likumā.

Ar šo likumprojektu Zemkopības ministrija precizē Meliorācijas likumu, lai to saskaņotu ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ieviešot likumā terminu “apdzīvotā vieta”. Likumprojekta mērķis ir precizēt atsauci uz informatīvajām sistēmām, kuras tiek izmantotas kā meliorācijas kadastra pamatdatu veidotājas.

Valstī ir uzsākts austrumu robežas nostiprināšanas dabā process, un robeža ir ierīkojama arī pa virkni ūdensnoteku vai arī skar jau izbūvētas meliorācijas sistēmas.

Ņemot vērā šos faktorus, kā arī Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) un zemju īpašnieku plānotos pasākumus lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras sakārtošanā, kā lietderīga tiek vērtēta norma, kas paredz meliorācijas sistēmu būvniecības gadījumā pierobežas joslā šos darbus saskaņot ar Valsts robežsardzi.

Tas - īsumā par to, kas tiek regulēts ar šo likumprojektu.

Komisija aicina likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meliorācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi! Konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz 6.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 6.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir saistīts ar virkni likumprojektu, kuri tiek skatīti dažādās Saeimas komisijās.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Šis likumprojekts paredz atteikšanos no tiesību subjekta ģeogrāfiskās lietu piekritības; paredz Uzņēmumu reģistrā saņemto dokumentu un datu apstrādes procedūru pilnveidošanu; paredz risināt jautājumus situācijās, kad Uzņēmumu reģistra žurnālā ir ierakstu neatbilstība spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam; paredz arī ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, nepieņemot atsevišķu lēmumu, bet pamatojoties uz VID pieņemto lēmumu (par to mēs esam attiecīgi lēmuši likumā “Par nodokļiem un nodevām”). Tāpat šajā likumprojektā ir arī virkne citu grozījumu.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2017.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 6.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi grozījumu Latvijas Republikas valsts robežas likumā otrajam lasījumam.

Priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šā gada 13.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Likumprojekts paredz izmaiņas dzīvokļu piešķiršanas kārtībā bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Komisija ir saņēmusi 19 priekšlikumus.

1. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 4. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 6. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 9. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ir runa par to, ka Ministru kabinets piedāvā izslēgt normu, kas ir spēkā līdz nākamā gada 31.decembrim un paredz, ka budžeta iespēju robežās valsts sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Es ļoti labi saprotu, ka tiešām... Nu, kāda gan daļa valstij, valsts budžetam, gar dzīvokļiem, dzīvokļu problēmām? Tā ir pašvaldību lieta. Lai pašvaldības ar to ķēpājas, nodarbojas! Tas nav no svara, ka tarifi - gan regulējamie, gan neregulējamie - pieaug. Nav no svara, ka cilvēkiem ne vienmēr viegli tikt galā ar komunālajiem maksājumiem un viņi zaudē savus dzīvokļus. Ne jau tas ir valsts svarīgākais jautājums, kas ir jārisina. Bet veselā saprāta robežās būtu loģiski tomēr saglabāt šo normu, domājot varbūt arī ne par aktuālām problēmām, par to, kas ir esošo iedzīvotāju interesēs, bet kaut vai par tiem bēgļiem, jo mēs esam uzņēmušies saistības pieņemt attiecīgu bēgļu skaitu, un tiešām Eiropa caur valsts budžeta iespējām sniedz mērķdotācijas un palīdzību viņiem gada laikā, pēc tam viņi paliek dzīvot šeit. Ja viņi nav iekārtojušies darbā, ja viņiem ir sarežģītas problēmas un grūtības, tas gulstas uz pašvaldību pleciem.

Lēmums par bēgļu uzņemšanu tiek pieņemts no valsts puses, nevis no pašvaldību, tāpēc teorētiski iespēja regulēt juridiski šādas situācijas ir loģiska un pamatota.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tomēr kaut reizi padomāt valsts interesēs, nevis tekošā momenta dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Kolēģi! Pašvaldības vienmēr ir bijušas tolerantas un ir gājušas uz konstruktīvām sarunām ar Ministru kabinetu par katra jaunveidojamā... par jaunveidojamo budžetu katram gadam, pierādīdamas to, ka pašvaldībām finanšu ieņēmumi ir daudz mazāki nekā tām ar likumu paredzētie finanšu izdevumi. Pašvaldības vienmēr ir cīnījušās par to, lai būtu zināma proporcija starp tiem ienākumiem, kurus savā budžetā valsts uzlikto pienākumu izpildīšanai lieto Ministru kabinets un ministrijas, un tiem, kurus var lietot pašvaldības, pildot savus likumā noteiktos pienākumus. Un šādā veidā tiek panākts kompromiss zināmā mērā, tāds izlīdzinājums šajā disproporcijā. Proti, valsts piedalās ar savu daļu, sacīsim, sociālo pabalstu izmaksā, dzīvokļu pabalstu nodrošināšanā un dažādās citās lietās. Un tas, manuprāt, ir tāds ļoti optimāls veids šajā laikā, un es lūdzu padomāt par to un atbalstīt Dolgopolova kunga priekšlikumu, jo īstenībā tā ir visu Latvijas pašvaldību sāpe jeb rūpe. Jo, ja šis valsts budžeta līdzfinansējums tiks atņemts, tas nozīmē, ka pašvaldībām nāksies... būs daudz grūtāk maksāt dažādus citus sociālos pabalstus un vispār risināt dzīvokļu jautājumus, kas ir ļoti aktuāli mūsu valstī joprojām, jo dzīvokļu politika kā tāda mūsu valstī vairs īstenībā nepastāv.

Ļoti lūdzu kolēģus atbalstīt šo Dolgopolova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs ko piebildīs?

A.Adamovičs. Kolēģi, es tikai gribu piebilst, ka pirms dažiem gadiem šis dzīvokļa pabalsts tika transformēts par pabalstu elektrības piegādei dažādām iedzīvotāju kategorijām. Un šis priekšlikums tomēr Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nav guvis atbalstu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 14. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 15. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 17. - toreizējās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 15.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cik patīkami, kolēģi, ziņot par veiksmes stāstiem, jo iesniegtais priekšlikums paredz būtisku uzvaru cīņā pret administratīvo slogu.

Piedāvātais risinājums paredz, ka politiskajām partijām vairs nevajadzēs pildīt 114 anketas, tās varēs pieteikties Uzņēmumu reģistrā brīvā veidā un Ministru kabinetam nevajadzēs katru reizi grozīt 15 Ministru kabineta noteikumus. Tas ļoti būtiski atvieglos administratīvo aparātu no nevajadzīga darba.

Komisija izskatīja iesniegto likumprojektu, atbalstīja un iesaka Saeimai atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 6.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Kā jau iepriekšējais runātājs teica, arī šajā likumā izmaiņas ir saistītas ar izmaiņām jumta likumā - likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī Politisko partiju likumā.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 2017.gada 6.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 6.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu otrajam lasījumam.

Ir saņemta virkne priekšlikumu. Lielākā daļa priekšlikumu ir no Juridiskā biroja un no Tieslietu ministrijas, un tie ir juridiskas dabas, tehniskas dabas priekšlikumi, par kuriem ziņošu mazliet mazāk, taču par pārējiem ziņošu detalizētāk.

Un, proti, 1. ir deputātes Ingas Bites priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Par šo tēmu esmu iesniegusi setiņus priekšlikumus, taču runāšu tikai vienreiz.

Jau šā gada maijā Saeimā tika izskatīts jautājums par papildu funkciju uzdošanu Maksātnespējas administrācijai. Tajā laikā kolēģi (to skaitā - kolēģi no VIENOTĪBAS) apgalvoja, ka Maksātnespējas administrācijai nevar dot jaunas funkcijas, jo Maksātnespējas administrācija netiek galā ar jau esošajām funkcijām. Un te es varu citēt gan likumprojekta ziņotāju - Lībiņas-Egneres kundzi -, gan Āboltiņas kundzi, kuras abas divas gan Saeimas komisijā, gan Tiesu politikas apakškomisijā teica... un arī Judina kungs šeit no tribīnes teica: “Jā, pareizi būtu, ja Maksātnespējas administrācijai tas būtu jādara! Bet, tā kā Maksātnespējas administrācija nav parādījusi savu spēju strādāt, šajā brīdī jauna funkcija Maksātnespējas administrācijai netiek uzdota.”

Ir pagājis mazāk nekā pusgads, un atkal mēs atgriežamies pie jautājuma par jaunām funkcijām Maksātnespējas administrācijai. Un tagad nu es gribu jautāt: kas ir mainījies Maksātnespējas administrācijas darba kvalitātē šī pusgada laikā? Vēl pirms pusgada mēs nebijām gatavi nodot Maksātnespējas administrācijai tādu tomēr, teiksim, samērā nelielu uzdevumu kā administratīvo sodu piemērošana, taču šodien esam gatavi nodot Maksātnespējas administrācijai visu maksātnespējas administratoru sertificēšanu!

Tas ir jauns uzdevums, ar ko Maksātnespējas administrācija līdz šim nav nodarbojusies. Tas nozīmē jaunu amatpersonu iesaisti šajā darbā, acīmredzot jaunu amatpersonu pieņemšanu, lielākus valsts budžeta izdevumus, lielāku Maksātnespējas administrācijas noslodzi. Taču Maksātnespējas administrācija jau šobrīd netiek galā ar tai uzdotajiem pienākumiem un jau šobrīd nespēj pienācīgi kontrolēt maksātnespējas administratoru darbu!

Tāpēc šie mani priekšlikumi, par kuriem es gribu runāt, paredz saglabāt esošo situāciju, kurā maksātnespējas administratorus sertificē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Viens no iebildumiem, ko esam dzirdējuši arī komisijā, ir tas, ka maksātnespējas administratoru asociācija varētu kaut kā ielaist sistēmā cilvēkus, kuri nav tam kvalificēti.

Cienījamie kolēģi! Problēmas maksātnespējas jomā, kuras šobrīd pastāv mūsu valstī, nav saistītas ar to, ka maksātnespējas administratori tiešā veidā pārkāptu likumu vai nezinātu likumus, vai kādā citā veidā nebūtu kvalificēti. Tieši pretēji! Problēmas maksātnespējas jomā ir saistītas ar to, ka maksātnespējas administratori izmanto likuma robus, apiet likuma jēgu un mērķi un veikli izmanto šo regulējumu savā labā.

Tātad, kolēģi, problēma ir nevis ar maksātnespējas administratoru iekļūšanu sistēmā, bet gan ar to, ka mēs nespējam iztīrīt no sistēmas tos maksātnespējas administratorus, kuriem nevajadzētu šajā sistēmā būt.

Tāpēc mani priekšlikumi paredz: neradīsim jaunu fasādi, neradīsim jaunu sistēmu, nedosim jaunu uzdevumu Maksātnespējas administrācijai, jo tai ir jātiek galā ar jau esošajiem uzdevumiem!

Šī konkrētā izmaiņa nedos pilnīgi nekādu pienesumu Latvijā pastāvošo maksātnespējas problēmu atrisināšanai. Kolēģi, ķersimies pie īsto problēmu risināšanas, nevis tēlosim, ka mēs kaut ko darām, veicam kaut kādas reformas, kurām rezultātu patiesībā nebūs!

Lūdzu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan 55., 64., 66. ... nu, un attiecīgi vēl trīs priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija ir tiešām ļoti detalizēti analizējusi šo situāciju un Tieslietu ministrijas priekšlikumus. Šie priekšlikumi ir iesniegti jau krietnu laiku agrāk, tie iekļauti arī daudz diskutētajā tā saucamajā plašākajā Maksātnespējas likuma grozījumu projektā. Un komisija ir saņēmusi atbildes no Tieslietu ministrijas, ka Maksātnespējas administrācijas darbs tiks efektivizēts, ka budžetā ir paredzēti papildu līdzekļi un ir rasta iespēja, kā uzlabot to darbinieku darbu un kompetenci, kuri ir atbildīgi par noteiktajām funkcijām.

Līdz ar to komisija ir uzskatījusi, ka tā ir Tieslietu ministrijas kā atbildīgās ministrijas kompetence - rast labāko risinājumu, un Tieslietu ministrija uzstāj tieši uz šādu administratoru uzraudzības reformas veidu. Līdz ar to komisijā deputātes Ingas Bites priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 38, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 2. ir deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums, kurš paredz atteikties no prasības, ka amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.

J.Iesalnieks (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, deputāti! Atļaušos sākumā nolasīt kādu citātu.

“Valsts amatpersonas statusa noteikšana un ar to saistītie pienākumi, ierobežojumi, kā arī atbildība par to nepildīšanu šobrīd uzskatāmi par visefektīvāko administratora darbības caurskatāmības un uzraudzības veicināšanas līdzekli. Alternatīvi līdzekļi prasītu ievērojami plašākas un laikietilpīgākas reformas un, iespējams, negarantētu mērķu sasniegšanu līdzvērtīgā kvalitātē. Atsakoties no maksātnespējas administratoru pielīdzināšanas valsts amatpersonām un neattiecinot uz viņiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto regulējumu, tiek sniegts nepārprotams signāls, ka valsts, kas nodrošina maksātnespējas administratora darbības iespējamību, ieceļot amatā un faktiski pilnvarojot izpildīt tiesas nolēmumu, nevēlas veikt administratora finanšu kontroli ar mērķi novērst personisko vai mantisko ieinteresētību amatpersonas darbībā.” (Citāta beigas.)

To 30.novembrī Saeimas Juridiskajai komisijai rakstīja Ārvalstu investoru padome Latvijā pēc tam, kad divas VIENOTĪBAS deputātes nebalsoja un tādējādi nebija koalīcijas vairākuma. Līdz ar to Juridiskajā komisijā Maksātnespējas likuma grozījumos tika iebalsots šis maksātnespējas administratoru lobētais priekšlikums.

Aicinu ieklausīties Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas un daudzu citu aicinājumā saglabāt maksātnespējas administratoriem valsts amatpersonas statusu, kas nodrošina daudz pilnvērtīgāku to uzraudzību.

Kā raksta Ārvalstu investoru padome Latvijā, amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem noteikts, tikai sākot ar šī gada 1.janvāri. Tas ir, norma darbojas mazāk nekā vienu gadu, un tās efektivitāti nav bijis iespējams attiecīgi pārbaudīt.

Neturpināsim nelāgo praksi tiesisko regulējumu mainīt katru gadu! Aicinu Saeimas deputātus nebaidīties no pašu šeit vairākkārt pieņemtajiem lēmumiem un tik ļoti neklausīties dažādu lobiju teiktajā. Ļausim Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam darīt savu darbu, kontrolējot maksātnespējas administratoru finanšu plūsmas likumību un iespējamos korupcijas riskus!

Tas ir iespējams tikai tad, ja maksātnespējas administratoriem tiek saglabāts valsts amatpersonas statuss un līdz ar to arī daudz lielāka to finansiālo darbību caurskatāmība, kas ļauj arī sabiedrībai veikt zināmu kontroli, jo amatpersonu deklarācijas ir publiski pieejamas.

Līdz ar to es aicinu Saeimu neatbalstīt 2.priekšlikumu, bet pārējos grozījumus, kas ir tik ļoti nepieciešami maksātnespējas procesa uzraudzības efektivizācijai, virzīt tālāk bez vilcināšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien! Iespējams, ka par šo likumprojektu es šodien būtu klusējis, ja vien pēdējās dienās publiskajā apritē nebūtu atskanējis tieslietu ministra prātojums par to, kurš ko lobē. Jo juridiskās un argumentētās sarunas notika Juridiskajā komisijā, kur izvērtēja šo jautājumu, un kolēģi, loģiski, balsoja par to, ko juridiski ir grūti izprast.

Īstenībā ministra un šobrīd arī ministrijas parlamentārā sekretāra skaidrojums ir naturāla acu aizmālēšana cilvēkiem, kad nav argumentu, nav juridisku argumentu. Un nebija līdz šim piedāvāta nekāda kārtība, kā kontrolēt maksātnespējas administratorus.

Es ļoti uzmanīgi vēlreiz iepazinos ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā veikto pētījumu, ar viņu 30.novembrī atsūtīto vēstuli. Tie pārmetumi, kas ir izteikti attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, un norādītās ļaunprātīgās rīcības nav saistītas ar statusu, bet ir saistītas ar maksātnespējas procesa administrēšanu konkrētos uzņēmumos. Proti, ir runa par ļaunprātīgu rīcību, un to nevar novērst nevienas amatpersonas darbībā, ja tā ir valsts amatpersona, bet to var novērst Valsts policija, Ekonomikas policija, kura konkrēti pārliecinās par ļaunprātīgo rīcību ekonomiskajos darījumos.

Man liekas, ka ministrs šajā gadījumā ir rīkojies kā tajā vecajā labajā pastāstā par zagli tirgū, kurš sauca: “Ķeriet zagli!”

Gribētos zināt, kādas grupas administratoru lobisms bija iepriekš, kad šo grozījumu 2014.gadā pieņēma trešajā lasījumā un ierakstīja šajā likumā, jo arī Saeimas juristi un komisija, kura divus gadus nevarēja izsvērt, vai tiešām tas kaut ko dod, visu laiku nevirzīja šo priekšlikumu.

Īstenībā šobrīd ar šo atkārtoto atgādinājumu, ka administratoriem jābūt valsts amatpersonām, tiek spēlēts uz cilvēku prastākajām jūtām, piedodiet! Proti, mums nepatīk, ka kādi ir lielāku naudu saņēmuši, un mums ļoti gribētos redzēt viņu maciņus. Un tas ir arguments: redziet, tagad viņi būs amatpersonas. Līdzīgi prātojumi skanēja arī Saeimas 2014.gada 25.septembra sēdes laikā, un pamatojums toreiz bija šāds (citēju no stenogrammas): “Administratori lemj par miljoniem, viņiem jāievēro ierobežojumi, un mums ir tiesības zināt par viņu ienākumiem.”

Paskatīsimies, kāda tad šī kritika ir un ko dod tas, ka maksātnespējas administratori būs amatpersonas.

Deklarāciju amatpersona iesniedz par iepriekšējo gadu. Sakiet, lūdzu, kāds kreditoriem ir labums no tā, ja šogad administrators... Piemēram, presē mēs esam redzējuši, kurš administrators veic darbības, kuru dēļ kreditori ir ļoti neapmierināti, ir aizdomas, vai tas ir saimnieciski un vai tā drīkst rīkoties. Un nākamgad viņa iesniegtajā amatpersonas deklarācijā mēs redzēsim: jā, viņš ir saņēmis ienākumus no struktūrām, kurus viņš varēja saņemt. Izrādās - viss kārtībā! Varbūt ir kaut kur pārkāpts amatpersonas ierobežojums... Un daudzi deputāti arī saņēmuši administratīvos sodus no KNAB par amatpersonas ierobežojumu pārkāpšanu (vismaz sākumposmā, kamēr nav piešāvušies un sakārtojuši šo tēmu). Kāds kreditoriem no tā labums?

Otrs jautājums. Likumā šobrīd noteikts, ka pienākums uzraudzīt maksātnespējas administrācijas... maksātnespējas procesu, par ko ir izteikti vislielākie pārmetumi Ārvalstu investoru padomes Latvijā veiktajā pētījumā, ir Maksātnespējas administrācijai un tiesai. Cepuri nost, šajos grozījumos ir pastiprināta kontrole šajā jomā. Un tas atrisinās šo jautājumu.

Kāpēc līdz šim Valsts policija, kura atbild par visām ļaunprātībām, tostarp - maksātnespējas procesos, nav atklājusi ļaunprātīgo rīcību? Vai mēs, pārliekot no Valsts policijas uz... sakot, ka KNAB to atklās... Es atvainojos, vai es drīkstu izmantot vēl atlikušās divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Tātad - divas papildu minūtes. Deputāti piekrīt.

Lūdzu, turpiniet!

G.Kūtris. Paldies.

Vai KNAB, kura kompetencē ir redzēt tikai amatpersonu ierobežojumu pārkāpumus, turpmāk drīkstēs izmeklēt šo ļaunprātīgo rīcību saimnieciskajā darbībā? Tā nav KNAB kompetence!

Daudz ir juridisko neskaidrību saistībā ar šo statusu. Ja pēc jaunā likuma Maksātnespējas administrācija ieceļ šo administratoru amatā (proti - valsts amatpersonas amatā), tad būtu jānosaka arī šai valsts amatpersonai alga. Kā var būt valsts amatpersona, kura atrodas amatā, bet kurai alga nav noteikta un kurai ir pateikts: “Pamēģini nopelnīt pats!”? Iespējams, kādam šādas iemaņas ir - ka pietiek ar amatu, gan jau pats sevi nodrošinās.

Jūs teiksiet: līdzīga situācija ir notāriem un tiesu izpildītājiem. Diemžēl ne! Attiecībā uz notāriem un tiesu izpildītājiem tiek ievērots princips, ka viņu skaits ir ierobežots, viņu darbības teritorija ir noteikta tādā apjomā, lai viņi, veicot profesionālās funkcijas, varētu nodrošināt savas prakses vietas uzturēšanu. Administratoriem šādas garantijas nav! Viņi ir brīvajā tirgū.

Vai būs amatā iecelti un valsts amatpersonas statusā esoši administratori un amatā neiecelti (kā tas ir ar revidentiem, administratoriem, kredītiestāžu advokātiem)? Kredītiestāžu gadījumā pat juridiskās personas ir administratori. Viņi arī būs valsts amatpersonas - juridiskās personas? Ja būs, tad - kad?

Nopietns juridiskas dabas jautājums ir par administratoru, kurš... kā valsts amatpersonai viņam jādarbojas publisko tiesību jomā, proti, drīkst darīt tikai to, ko likums atļauj vai deleģē. Bet maksātnespējas process ir arī uzņēmējdarbības process, kur ir jāstrādā privāttiesību jomā. Un tur ir jāstrādā labākajā, kreditoriem saimnieciski izdevīgākajā veidā.

Nav juridiskas jēgas un loģiska skaidrojuma valsts amatpersonas statusa saglabāšanai šim amatam.

Es patiešām ļoti novēlu, lai Tieslietu ministrijai būtu gudrs vadītājs! Bet šajā gadījumā es lūdzu atbalstīt šo konkrēto grozījumu, lai mēs saprastu, ka likumā ir vajadzīgi juridiski saprātīgi regulējumi, nevis tādi acu aizmālēšanai, sakot: “Ziniet, tas atrisinās šo problēmu.”

Tās ir muļķības!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Tajā brīdī, kad man sāk draudēt, es esmu gatava īpaši aktīvi runāt. Pēdējās dienās izskan, ka šeit mēs nodarbojamies ar lobismu, ar maksātnespējas administratoru lobēšanu, un, pārfrāzējot Šekspīra “būt vai nebūt”, es gribu teikt, ka būt vai nebūt ir Dzintaram Rasnačam kā tieslietu ministram, jo maksātnespējas reformas šeit nav.

Maksātnespējas administrācija strādā no 2002.gada. Četrpadsmit gadi ir pagājuši. Kas ir izdarīts no valsts puses, lai maksātnespējas process patiešām būtu uzraudzīts? Nekas! Jo esošā sistēma paredz to, ka ikkatrs maksātnespējas administrators reizi ceturksnī iesniedz atskaiti, kurā ir pilna informācija par katru maksātnespējas procesu, par visiem ieņēmumiem un visiem izdevumiem.

Kas ir liedzis visu šo gadu laikā atrast kaut vienu gadījumu, par kuru celt prasību, vienu ļaunprātību, pret ko vērsties? Kur ir šie gadījumi? Kāpēc visa informācija, kas ir bijusi pieejama gadiem, regulāra, pilnīga, nekad nav analizēta? Tāpēc, ka gribas nav bijis!

Arī tagad tas, kas parādās, nav griba patiesi veikt reformas! Gluži otrādi - tā tieši ir maksātnespējas administratoru lobēšana, nosakot valsts amatpersonas statusu! Tas nozīmē - sašaurināt tirgu; tas nozīmē - neielaist šajā tirgū ne advokātus, ne zvērinātus revidentus, jo šie cilvēki - vismaz advokāti - jau viena daļa ir aizgājuši no maksātnespējas procesa administrācijas, tāpēc ka viņiem tas nozīmē uzrādīt ienākumus par savu profesionālo darbību un atklāt tos klientus, kas nav nekādā veidā saistīti ar maksātnespējas procesu.

Tāpēc es gribu teikt, ka Dzintars Rasnačs ir pirmais un galvenais lobijs tam, lai kliķe, kas ir darbojusies Maksātnespējas administrācijā, turpinātu strādāt tāpat, kā ir strādājusi.

Vēl viens aspekts. Es arī pati zinu tos investorus, kas ir cietuši maksātnespējas procesā. Un diemžēl aina ir ļoti bēdīga: ja viņi mēģina vērsties pret negodīgu rīcību, tad pret viņiem pašiem tiek radīti kriminālprocesi. Arī tā mūsu tiesiskajā valstī tiek “aizsargāti” cilvēki, un īpaši tiek “aizsargāti” ārvalstu investori. Kāpēc tas var notikt gadiem? Kāpēc uz to tiek pievērtas acis? Kāpēc tas tiek aizsargāts? Tāpēc, ka droši vien ir kaut kādas savas privātās intereses.

Es vēlreiz aicinu - atveriet acis un paskatieties, kas notiek Latvijā! Šeit nav intereses sakārtot maksātnespējas procesu. Ja tāda būtu, tad Maksātnespējas administrācijai būtu izvirzīti konkrēti uzdevumi. Ko mēs īsti gribam panākt maksātnespējas procesā, ko mēs gribam ieraudzīt? Vai mēs gribam redzēt noteiktu uzstādījumu, ka noteikts skaits maksātnespējīgo uzņēmumu vismaz ar kaut kādu orientāciju uz rezultātu atgriežas atpakaļ ekonomiskajā apritē? Vai mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai visi kreditori vai visi investori ir maksimāli aizsargāti un atgūst līdzekļus neatkarīgi no tā, vai pēc tam uzņēmums ir spējīgs strādāt vai nav? Tie ir dažādi uzdevumi, bet tie ir jāizvirza. Šāda politiska uzstādījuma nav joprojām. Politikā tāda nav bijis 14 gadus un arī šobrīd nav.

Tāpēc vēlreiz atkārtoju: ja kāds šeit lobē kādas šauras grupas intereses, tad to dara tas, kurš vēlas uzlikt valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Dep. A.Kaimiņš: “O, beidzot!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Gribu teikt (Dep. A.Kaimiņš: “Nesasveicināsies?!”), ka šis ir ļoti nozīmīgs likumprojekts. Kāpēc? Tāpēc, ka dažs labs pacenties tērēt vairāk nekā 50 tūkstošus eiro mūsu tieslietu ministra atpazīstamības celšanai, turklāt Bordāna kungam - bijušajam tieslietu ministram - tas ir maksājis politisko karjeru.

Uz šo brīdi mūsu valstī ir radītas divas labi apmaksātu juristu - maitu ērgļu - kategorijas: maksātnespējas administratori un zvērināti tiesu izpildītāji.

Manuprāt, maksātnespējas administratoram pirmām kārtām ir jābūt ar uzņēmēja domāšanu, nevis jurista. (Tas pats attiecas uz bērnu tiesību aizsardzības lietām - tur jābūt psihologam, nevis juristam.) Pats galvenais ir uzņēmumu atdzīvināt, nevis to iztirgot. Un administratora darba novērtējumam nevajadzētu būt atkarīgam no kaut kādiem sertifikātiem vai vēl no kā, bet gan no viņa reputācijas, no labākiem rādītājiem, no kreditoru vēlmes izvēlēties konkrēto administratoru.

Un vēl. Gribu aicināt: nebūsim kalpi un visur, kur iespējams, nepieminēsim ārzemju investoru vēlmes!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Vispirms aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Šobrīd nav īstais brīdis, lai atceltu šo statusu, jo mēs esam uz to mērķtiecīgi gājuši. Tas, kas ir jāizdara, - ir jāiet solīti pa solītim, jāatver šis tiesiskās aizsardzības process dažādām kategorijām, jāapskatās, kā tas strādā, un vēlāk varam domāt par maksātnespējas procesa atvēršanu plašākam cilvēku lokam, kas varētu šī procesa kvalitāti celt. Bet šobrīd nav īstais brīdis un nevajag atbalstīt.

Otra lieta. Diemžēl liekulības paraugstundu mēs redzējām no Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka kunga puses. Atgādināšu, ka šī gada sākumā Tieslietu ministrija vērsās pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un aicināja šā statusa ieviešanu atlikt uz gandrīz gadu. Un, Iesalnieka kungs, pateicoties tikai VIENOTĪBAS deputātu modrībai, tas neizdevās! Un arī ar Lībiņas-Egneres kundzes palīdzību (Dep. A.Bērziņš un dep. I.Līdaka aplaudē.) tika atrasts risinājums, kā šo procesu... (Starpsauciens: “Paldies! Paldies!”) šo amatpersonas statusu ietvert ātrāk... Jūs varat paskatīties pat savu Twitter ierakstu, kurā jūs sakāt paldies gan man, gan Lībiņas-Egneres kundzei par to, ka izdevās šo risinājumu atrast. Tagad jūs nākat un stāstāt kaut ko pavisam citu.

Pirms meklējat skabargu VIENOTĪBAS acī, paskatieties uz baļķi savā acī!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!...

Laiks paziņojumiem.

Godātie deputāti! 3.decembrī Saeimas hokeja komanda ar rezultātu 12:8 pārspēja Valsts policiju. Šī draudzības spēle tika rīkota par godu Valsts policijas 98. dzimšanas dienai un Policijas darbinieku dienai. Izcīnītos kausus un foto mirkļus no spēles var aplūkot Balsošanas zālē. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Solvita Āboltiņa, Mārtiņš Bondars, Andrejs Elksniņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Askolds Kļaviņš, Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš, Inese Laizāne, Ainars Latkovskis, Ilmārs Latkovskis, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Sergejs Potapkins, Edgars Putra, Artis Rasmanis un Veiko Spolītis.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Debates par 2.priekšlikumu.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es diezgan daudzas reizes esmu stāvējis šajā tribīnē un aģitējis par to, ka maksātnespējas administratoriem vajadzētu atcelt amatpersonas statusu, jo, manuprāt, tas nozīmē praktizējošu advokātu izslēgšanu no šīs aprites un (Dep. J.Ādamsons: “Tad pieņemam lēmumu!”), kā saka, konkurences samazināšanu.

Tomēr šodien es nāku teikt, ka mums tomēr būtu jābalso pret šo priekšlikumu un tā darīs arī pārsvarā visi no ZZS. Un kāpēc? Pirmkārt, šobrīd Juridiskajā komisijā ir vēl viena Maksātnespējas likuma grozījumu pakete ar 180 priekšlikumiem, kurā ir arī mani priekšlikumi šajā sakarā, bet, visticamāk, arī tur es šos priekšlikumus atsaukšu, jo šajos 180 priekšlikumos, par kuriem varbūt precīzāk pastāstīs Inese, ir ļoti daudz visnotaļ pozitīvu lietu. Tur ir arī jautājums par maksātnespējas administrēšanas personu loka paplašināšanu, kur varētu iesaistīties arī revidenti, finansisti, arī tie paši advokāti. Un tad, kad šādi likuma grozījumi būs pieņemti un šis loks būs paplašināts (Tieslietu ministrija patiešām ir solījusi, ka šos likuma grozījumus varētu maksimāli ātri iesniegt), tad gan būs vēlreiz jādomā par to, vai amatpersonas statusu saglabāt vai ne, jo vienkārši šiem revidentiem un citiem tādu statusu praktiski nevar piemērot.

Otra lieta. Par advokātiem. Nu, kas ir gājēji, tie ir aizgājuši. Tie ir apmēram 30 advokāti uz šo brīdi, kuriem acīmredzot nebija neviena, teiksim, tāda maksātspējīga procesa, un acīmredzot tas atbirums lielāks nebūs.

Un trešā lieta. Nākamgad mēs varētu beidzot ieraudzīt arī maksātnespējas administratoru ienākumu deklarācijas. Tiesu izpildītāju deklarācijas mēs jau esam redzējuši. Es domāju, ka tad, kad deklarācijas iesniegs maksātnespējas administratori, mēs te drusku... nokritīsim no krēsliem, zinot to, kas šobrīd notiek vienā otrā uzņēmumā, īpaši “Trasta komercbankā”. Tā ka uzzināsim šos viņu fantastiskos ienākumus! Un, ņemot vērā, ka šobrīd maksātnespējas administratoriem valsts amatpersonas statuss ir praktiski vienīgais, kas viņus tomēr drusku notur rāmjos un viņiem uzliek arī zināmu atbildību, es lūdzu tomēr balsot pret šo priekšlikumu, bet ar domu, ka nākotnē tomēr šis loks tiks paplašināts un tiks dota iespēja administrējamam pašam izvēlēties administratoru (šobrīd tas ir obligāts pasākums, kas notiek tā saucamajā izlozes kārtībā) vai noraidīt administratoru. Tad pie šī jautājuma varēs atgriezties. Šodien - ne.

Paldies. (Dep. J.Viļums: “Atlaist Rasnaču!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jau trešo gadu mēs runājam par šo jautājumu no Saeimas tribīnes, un es redzu, ka joprojām ne visi ir spējīgi akceptēt un piekrist tam, kas notika pirms diviem gadiem, kad mēs grozījām likumu un noteicām, ka administratora statuss ir pielīdzināms amatpersonas statusam.

Jautājums nav tikai par nosaukumu. Jautājums ir par to, kas mainās, ja ir šis statuss vai šā statusa nav. Un kas ir būtiski? Par to rakstīja arī KNAB savā vēstulē, kas tika publiskota šonedēļ.

Ja cilvēks ir amatpersona vai viņam ir amatpersonas statusam pielīdzināts statuss, šāds cilvēks ir KNAB uzmanības redzeslokā. Tad KNAB ir pamats kontrolēt. Protams, var teikt, ka KNAB strādā slikti, ka nav no tā lielas jēgas, bet jautājums ir tomēr cits. Ja ir šis statuss, KNAB ir tiesības un pienākums interesēties par darījumiem, ko veic persona, reaģēt, ja ir pārkāpumi. Ja šā statusa nav, tad to var darīt kādas citas institūcijas.

Es nekad neesmu uzskatījis, ka amatpersonas statuss ir panaceja, kas var visu atrisināt. Kad es klausos, piemēram, tieslietu ministra viedokli, ka no tā ir atkarīgs, būs vai nebūs reforma, es nevaru tam piekrist. Taču mēs izdarījām tomēr svarīgu darbu - mēs noteicām, ka tādam statusam ir jābūt. Un, protams, gada laikā jūs varat teikt: nu, kur ir tie notiesātie maksātnespējas administratori? Nu, tā nu mūsu Temīda strādā - ne īpaši ātri. Protams, ir vajadzīgs laiks. Bet, redzot, ka divu gadu laikā pie mums nāk no dažādām pusēm dažādi cilvēki un stāsta, ka ir jāatceļ šis statuss, ka tas neder, ka tas ir absolūti nepamatots un tā tālāk, es sapratu, ka dažiem cilvēkiem tiešām grūti samierināties ar faktu, ka viņu darbi, kā arī nedarbi ir kontrolējami un ka institūcijām ir tiesības un iespējas tieši sekot līdzi, ko viņi dara.

Kad mēs varēsim atteikties no attiecīgā statusa? Ja mēs tiešām izdarīsim būtisku soli. Kas patlaban notiek maksātnespējas procesā? Ja uzņēmumam ir problēma, valsts sūta personu, kura ir nokārtojusi kaut kādus eksāmenus, kurai ir noteikta kvalifikācija, un dod tai ļoti plašas pilnvaras, plašas iespējas. Un šis cilvēks būtībā lemj, ko darīt ar uzņēmumu, un, pateicoties viņa darbam, daži kreditori varbūt kaut ko saņem, citi - ne. Un tas notiek ne jau tāpēc, ka maksātnespējas administrators ir ļoti gudrs uzņēmējs, ar lielu pieredzi, ar lielām zināšanām. Nē! Tas notiek vienkārši tāpēc, ka valsts viņam ļauj strādāt. Bet, ja valsts dod cilvēkam iespēju strādāt, vai valstij nav pienākuma arī kontrolēt to, ko viņš dara? It īpaši, ja mēs runājam par situāciju, kurā ir iesaistītas vairākas intereses, kurā runa ir par miljoniem. Valstij ir tiesības to darīt!

Es domāju, mēs varēsim atteikties no amatpersonas statusa tad, kad būtiski būs palielinātas kreditoru iespējas. Ja kreditoriem būs iespēja izvēlēties, kurš veiks attiecīgo procesu, ja viņiem būs iespēja prasīt, lai šo cilvēku atceļ, lai viņam tiek atņemtas iespējas veikt darbības, tad mēs varēsim teikt: “Mums ir notikusi liberalizācija, kreditoriem ir lielāka nozīme, un līdz ar to šis statuss nav vajadzīgs.”

Bet, ja jūs paskatīsieties likumprojektu, kuru mēs šodien izskatām, ir izdarīts tikai pirmais solis - tāds pareizs, liberāls regulējums ir attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesu. Tur mēs bijām spējīgi vienoties, ka kreditoriem var būt plašākas iespējas. Bet, kad mēs runājām, vai to pašu ir iespējams darīt attiecībā uz maksātnespējas procesu, atbilde no ministrijas bija tāda: “Nē, mēs neesam gatavi. Mēs to darīsim vēlāk!”

Nu, kad to izdarīs, tad mēs arī izlemsim jautājumu, kādam statusam ir jābūt!

Šobrīd šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šīs debates pie 2.priekšlikuma izgaismo pēc būtības visu, kas notiek Juridiskajā komisijā sadarbībā ar Tieslietu ministriju attiecībā uz tā saucamo maksātnespējas reformu.

Mēs Juridiskajā komisijā neesam sagaidījuši, lai mūs aplaimotu šeit klātesošais parlamentārais sekretārs, lai pie mums atnāktu tieslietu ministrs un izstāstītu, kādi tad ir stūrakmeņi tai reformai, kas tiešām risinās problēmas un kliedēs to lielo neuzticību, kura ir uzņēmējiem (es pat negribu dalīt - vietējos vai ārvalstu) tieši pret tiesiskumu Latvijā un kura ir saistīta ar uzņēmumu izzagšanu, “iztīrīšanu”, maksātnespējas procesos.

Mēs kā deputāti, tai skaitā VIENOTĪBA un Judina kungs jo īpaši, esam meklējuši risinājumus kontekstā ar iespējamu valsts amatpersonas statusa noteikšanu, domājot, ka tas ierobežos interešu konfliktus, ka būs plašāka un atklātāka iespēja ielūkoties katra konkrēta maksātnespējas administratora darījumos.

Ir pagājis zināms laiks. Mēs redzam, ka šai sistēmai ir plusi un ir mīnusi. Mēs ļoti daudz par to debatējam Juridiskās komisijas sēdēs, darba grupās (Iesalnieka kungs, kuras jūs arī neapmeklējat!), un mēs tiešām sagaidām, ka šī Saeimas tribīne tiek izmantota konstruktīviem priekšlikumiem, lai varam virzīties uz priekšu, nevis darbības imitācijai, vārdu mētāšanai, apvainojumu mētāšanai. Un es pat atļaušos teikt: tie bija meli par balsojumu, par kaut kādu kvoruma noraušanu, šeit maldinot Saeimu, maldinot sabiedrību, maldinot medijus.

Tāds matemātisks uzdevums. Juridiskajā komisijā ir 11 locekļi. Kvorums katra lēmuma pieņemšanai ir seši, jo tā ir puse plus viena balss. “Par” šo priekšlikumu nobalsoja seši komisijas locekļi. Pārējie pieci klātesot tad lēma, kā šo jautājumu, par kuru jau nobalsots “par”... kā tajā brīdī attiecīgi reaģēt... Judina kungs nobalsoja “pret”, jo viņš vienmēr ir iestājies par to, ka amatpersonas statusam ir jābūt, un šobrīd ir pret grozījumiem, ka amatpersonas statuss būtu jāizslēdz no likuma. Bija locekļi, kuri atturējās, to skaitā arī komisijas priekšsēdētājs. Savukārt es... un arī Solvita Āboltiņa nebalsoja, jo uzskatīja, ka tas ir farss - šobrīd nodarboties ar šo jautājumu šajā likumprojektā. Taču tas neiespaidoja balsojumu; balsojums bija šāds: no 11 deputātiem seši - “par”. Iesalnieka kungs, matemātika (nepateikšu, kuras klases līmenī)!

Es tiešām vēlos, lai mēs noliktu pie malas šos apvainojumus, kuri pēdējā laikā presē ir izskanējuši attiecībā uz VIENOTĪBU un citiem Juridiskās komisijas locekļiem, kas ir augsti kvalificēti. Kūtra kungs šeit nāca ar ļoti labiem argumentiem, kāpēc mums būtu jāapsver, vai amatpersonas statuss nākotnē ir vai nav risinājums. Es tiešām ceru sagaidīt, ka Tieslietu ministrijā tiktu risinātas maksātnespējas problēmas, tieši tās problēmas, kas ir saistītas ar kreditoru nespēju atgūt līdzekļus no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Nevis uzraudzības maiņa, nevis kaut kādas jaunas disciplinārkolēģijas izveidošana, jauna atestācijas kārtība... Tam visam mēs esam piekrituši, ja reiz Tieslietu ministrijai tas ir tik svarīgi, taču jābūt reāliem priekšlikumiem. Šajā likumprojektā ir reāli VIENOTĪBAS priekšlikumi par tiesiskās aizsardzības procesu. Mēs uzskatām, ka tas ir solis, mēs ļoti ceram, ka Tieslietu ministrija pildīs savu apsolījumu - arī attiecībā uz maksātnespējas procesu atvērt tirgu. Ja tas tā nebūs, tad VIENOTĪBA vai kādi citi deputāti, kuriem rūp šī lieta, iesniegs arī priekšlikumus par tirgus atvēršanu attiecībā uz maksātnespējas procesu.

Es tiešām aicinu ar šo balsojumu, kas ir tikai viens no daudziem balsojumiem (mēs ļoti labi zinām, ka ar šī likuma grozījumiem nekas nemainās; vēl ir interešu konflikta novēršanas likums), neradīt imitāciju, ka šeit notiek kaut kas ļoti svarīgs... reformas apdraudējums vai kas tamlīdzīgs.

Rasnača kungs, Iesalnieka kungs, sāciet strādāt! Beidziet runāt, beidziet mētāties ar tukšiem vārdiem! Un savā vārdā varu teikt, ka VIENOTĪBA neatbalstīs šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šī diskusija atgādina anekdotisku gadījumu: notiek trīs dienu konference par to, vai ir dzīvība uz Marsa, un ar ievadreferātu uzstājas marsieši.

Proti, kāpēc mēs šodien par to tik daudz diskutējam? Tāpēc, ka beidzot, liekas, visi ir sapratuši, ka ar mūsu investīciju vidi kaut kas nav kārtībā. Beidzot esam sākuši ieklausīties investoros, kuri saka, ka šis ir jautājums, kas ir jāsakārto. Un, ja jau Ārvalstu investoru padome, kura tomēr daudzmaz objektīvi no malas var paskatīties uz mūsu investīciju vidi... ja jau viņi nāk un uzstājīgi lūdz, lai tomēr tiktu saglabāts šis grozījums (es domāju - esošais; nevis tas, kas tagad ir iesniegts, bet tas, kas ir, - esošais), šis stāvoklis (ir runa par amatpersonas statusu), tad atliek mums viņos ieklausīties un to izdarīt.

Tātad es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Savukārt tiem, kas karstasinīgi runā par to, ka, nu, lūk, ir jau visi mehānismi un tie strādā, atgādinu: reālā dzīve parāda, ka nekas nestrādā! Un tāpēc tas zināmā mērā ir kā tāds izmisuma solis, ko investori mums lūdz: “Nu, vismaz uztaisiet šādu mehānismu, lai šos maksātnespējas administratorus varētu kontrolēt ar šo amatpersonas statusu!” Nu, pagaidām diemžēl nav citu variantu, bet mēs ceram, ka šie risinājumi būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?... Tātad nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Sudrabas un Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par tiesiskās aizsardzības procesa izmaksu, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu nodalījumu, lai tiesību norma būtu vieglāk uztverama. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē, kādas ziņas tiek iekļautas elektroniskajā maksātnespējas uzraudzības sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē, kādas ziņas tiek iekļautas elektroniskajā maksātnespējas uzraudzības sistēmā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra precizējošs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - Juridiskā biroja redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskā biroja tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Skaidrības un tiesiskās noteiktības labad precizē informācijas apjomu, kas publicējams Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnē. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Satura ziņā līdzīgs nupat atbalstītajam priekšlikumam un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Paredz, ka Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnē jāpublicē arī informācija par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izglītību un kvalifikāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē, par kādiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora darbības pārkāpumiem tiek publicētas ziņas Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnē. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - Juridiskā biroja tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Precizē personu loku, kuras nevar būt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas, nosakot šādu ierobežojumu arī personai, kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniskas dabas precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš noteic, ka par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt tāda persona, kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Tiek precizēts, ka šāds ierobežojums ir spēkā piecus gadus no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums ir stājies spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta pienākumu informēt kreditorus, ja viņš pats vai viņa laulātais, vai personas, kas sastāv ar viņu radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ir parādnieka kreditora dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē tiesību normu, kura noteic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildības robežas. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir saistīts ar nākamo - Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas paredz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izvēles tiesības attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 51. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas noteic, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona var apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko viņa ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā, ja tā uzskata to par nepieciešamu vai to pieprasa šī likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 52. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums, kas paredz atteikšanos no pirmajā lasījumā atbalstītā ierobežojuma, kurš liegtu ieņemt maksātnespējas administratora amatu arī pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 54. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 55. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 56. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 57. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Es domāju, ka šajā likumprojektā ir notikusi pamatīga aizraušanās ar to, kā atņemt Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai tās loģiskās funkcijas, ar kurām tā paralēli varētu nodarboties un kuras būtu loģiskas no profesionālās darbības viedokļa, tādas kā, piemēram, administratoru apmācība. Un normāli, ka profesionālajai organizācijai ir ētikas kodekss un ka tā nosaka, kādiem ētikas principiem un normām ir jāatbilst organizācijā sastāvošajiem biedriem.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir šāds: pamatfunkcijas, kuras šai profesionālajai organizācijai ir (tāpat kā jebkurai citai profesionālajai organizācijai - vai tie būtu advokāti, vai tie būtu notāri, vai tie būtu zvērināti revidenti), ir tas, ar ko šī organizācija nodarbojas, tas, ko tā pārstāv, par ko tā iestājas... tas absolūti neliedz arī Maksātnespējas administrācijai organizēt mācības. Un, pazīstot jebkuras organizācijas profesionālo vidi, ir svarīgi, lai arī pati organizācija sekotu līdzi tam, kas profesijā notiek, redzētu labos un sliktos piemērus, spētu pati no sava vidus ģenerēt tās idejas, kas ir nepieciešamas, lai profesijā strādājošie tikai celtu savu kvalifikāciju.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šobrīd likumprojekts izskatās tāds, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai kā tādai vispār vairs nekādu funkciju kā asociācijai nav. Tas nav loģiski, un tas nav godīgi pret šo asociāciju, ņemot vērā jebkuru citu profesionālo apvienību.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Lībiņa-Egnere. Jā. Komisijā arī par šo priekšlikumu bija ļoti daudz diskusiju, un komisija atbalstīja ministriju, jo nākotnē tiks paplašināts iespējamais personu loks, kas var nodarboties ar maksātnespējīgu uzņēmumu administrēšanas jautājumiem, ne vien attiecībā uz administratoriem, bet arī citām personu grupām. Līdz ar to komisija sadzirdēja ministrijas vēlmi, ka ir nepieciešama šāda komisija, kas ir vienota, un tādējādi neatbalstīja Sudrabas kundzes un Kūtra kunga priekšlikumu.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - deputātu Sudrabas un Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 40, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 58. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums paredz, ka administratoru asociācija informē Maksātnespējas administrāciju, ja tās rīcībā ir informācija, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret administratoru. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 59. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 60. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 61. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 62. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 63. - atbildīgās, Juridiskās, komisijas priekšlikums, precizē tiesību normas par administratoru pretendentu apmācību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 64. - deputātes Ingas Bites priekšlikums, kurš nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 65. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 66. - deputātes Ingas Bites priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst

I.Lībiņa-Egnere. 67. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš precizē administratoru eksaminācijas komisijas sastāvu, no tās izslēdzot Augstākās tiesas pārstāvi. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 68. - Juridiskā biroja tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 71. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 75. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 72. - Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Tāpat 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 74. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 75. - Juridiskās komisijas priekšlikums paredz administratoram, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, iespēju kārtot kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 76. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 77. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu? Tātad deputāti par 77.priekšlikumu lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. - deputātu Sudrabas un Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 43, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā daļēji iekļauts iepriekšējais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 79. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 80. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir par citu tēmu (salīdzinājumā ar to, ko es teicu iepriekš).

Iepriekš jūs izvēlējāties, ka Maksātnespējas administrācija ir gatava uzņemties papildu funkcijas un ka tā ar šīm funkcijām tiks galā. Ļoti labi!

Manis piedāvātais priekšlikums paredz, ka situācijās, kad maksātnespējas administrators ir radījis kaitējumu - te es esmu to visu uzskaitījusi - valstij, parādnieka darbiniekiem, kreditoriem vai sabiedrībai - un kaitējuma vai zaudējumu apmērs pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, tad... 80.priekšlikums paredz, ka tad maksātnespējas administratoru var atcelt no amata, un 82.priekšlikums - ka viņu var atstādināt no amata.

Es uzskatu, ka galvenā problēma maksātnespējas jomā ir tā, ka maksātnespējas administratoru nodarītie zaudējumi nekādā veidā faktiski netiek apskatīti, vērtēti. Vienīgā iespēja šiem cietušajiem ir vērsties civiltiesā un civiltiesiskā kārtībā piedzīt šo zaudējumu atlīdzību, taču uz maksātnespējas administratoru darbu un turpmāko darbību tas nekādu iespaidu neatstāj.

Komisija diskutēja par šo priekšlikumu, un, jāsaka, tik tiešām radās iespaids, ka komisija ir ieinteresēta un grib to atbalstīt. Tāpēc faktiski priekšlikums, kā norādīts tabulā, ir daļēji atbalstīts.

Taču šeit ir kāda būtiska problēma. Ja jūs pievērsīsiet uzmanību 94.priekšlikumam, kurš ir komisijas atbalstītais priekšlikums, jūs redzēsiet divas izmaiņas (salīdzinājumā ar manu priekšlikumu).

Pirmā ir tā, ka šo lēmumu pieņem nevis Maksātnespējas administrācija, kura taču ir tik kompetenta un spējīga un kuras kapacitāte tiks tik ļoti stiprināta tuvākajā laikā, bet gan disciplinārlietu komisija. Tātad nododam to komisijai, kura sastāv no dažādu profesiju pārstāvjiem un kura kādu būtisku laika periodu lems par šo jautājumu. Labi, tas varētu būt kompromiss. Ja disciplinārlietu komisija vispār tiek veidota, tad, iespējams, šo lietu skatīšanu tiešām varētu nodot disciplinārlietu komisijai, un tādam kompromisam mēs varētu arī piekrist.

Taču ir vēl arī otrs papildinājums, un tas ir šāds: ja zaudējumu apmērs ir konstatēts ar tiesas spriedumu.

Cienījamie kolēģi! Ko darīt un par ko lemt, un ko vispār izskatīt disciplinārlietu komisijai, ja zaudējumu esamība jau ir konstatēta ar tiesas spriedumu?!

No otras puses, mēs zinām, ka tiesāšanās Latvijā ir diezgan dārga un ilga. Un cietušais ne vienmēr šajā procesā būs viens. Ir ļoti iespējams, ka būs daudzi cietušie. Tie var būt daudzi darbinieki, tie var būt daudzi kreditori. Iespējams, katra atsevišķā cietušā zaudējums nebūs ļoti būtisks un, apsvēris savas iespējas un savus resursus, cietušais nolems: “Nē, es netiesāšos, jo tiesāšanās man maksās vairāk - gan laika, gan naudas ziņā - nekā tas ieguvums, ko es no šīs tiesāšanās dabūšu.” Un tā mēs nekad nenonāksim pie šiem tiesas spriedumiem. Tātad atkal nebūs iespējas - es atļaušos to teikt sarunvalodā - noņemt no trases tos administratorus, kuri strādā negodprātīgi.

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atkārtoju - arī Juridiskajā komisijā to teicu! -, ka esmu gatava piekrist kompromisam par disciplinārlietu komisiju. Taču uzskatu - tas, ka papildus ir paredzēts tiesas spriedums, faktiski padara šo normu nepiemērojamu. Tāpēc lūdzu balsot un atbalstīt gan šo, gan 82.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es atļaušos nedaudz paskaidrot. Šķiet, Bites kundze laikam nebija tajā sēdē, kad komisija lēma par šī priekšlikuma daļēju atbalstīšanu.

Problēma patiesi ir, bet tas risinājums attiecībā uz atstādināšanu ir jau iekļauts šobrīd atbalstītā likumprojekta 4.¹ nodaļā, konkrēti 31.¹ pantā. Attiecīgi tātad šeit otrajā daļā un pirmajā daļā ir noteikts, kādos gadījumos kuras personas var lūgt ierosināt disciplinārlietu. Un disciplinārlietas ierosināšanas pamats ir normatīvo aktu būtisks pārkāpums, kas faktiski nozīmē to, ka šajā gadījumā nav nepieciešams tiesas spriedums. Šādā situācijā disciplinārlietu komisija var rīkoties uzreiz, strauji, attiecīgi šo administratoru atstādinot no konkrētu pienākumu pildīšanas un jau pēc tam, kad tiek konstatēts, ka šī persona tiešām ir nodarījusi zaudējumus, var diskutēt. Juridiskajā komisijā bija diskusija par to, vai tās būs 20 minimālās mēnešalgas vai 10 minimālās mēnešalgas. Es pieņemu, ka par to var runāt arī uz trešo lasījumu. Šeit, man liekas, tādu būtisku uzstādījumu nebija. Taču mehānisms, kā šo, iespējams, negodprātīgo administratoru var atstādināt, šobrīd ir iekļauts, izmeklēšanas, ja tā varētu teikt, jeb izvērtēšanas procesā konstatējot, vai viņš ir nodarījis vai nav nodarījis zaudējumus. Ja ir nodarījis zaudējumus un to var pierādīt, tad viņš vairs nevar būt par administratoru. Tā ka šis risinājums likumā ir iekļauts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotāja ko piebildīs?

I.Lībiņa-Egnere. Komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 94.priekšlikumā. Aicinu balsot par 94.priekšlikumu, bet šo - noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 81. - Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 82. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
82. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 83. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 84. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 86. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 85. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 86. - Juridiskās komisijas juridiskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 87. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 88. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 89. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 90.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 90. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums, kurš paredz, ka administrators, lai nodrošinātu procesa norisi, ir tiesīgs saņemt informāciju ne tikai no iestādēm, bet arī institūcijām. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 91. - Juridiskā biroja tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 92. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 93.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 93. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums paredz, ka arī administratoru asociācijai ir tiesības Maksātnespējas administrācijas direktoram sniegt informāciju, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 94. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka disciplinārlietas ierosināšanas pamats var būt arī valstij, parādniekam vai kreditoriem nodarītie zaudējumi. Par to jau jūs informēja komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pie 80.priekšlikuma. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 95. - Juridiskās komisijas tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 96. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš paredz noteikt termiņu, kādā Maksātnespējas administrācijas direktors pieņem lēmumu par administratora atstādināšanu no amata. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 97. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs aicinām izslēgt no 31.⁴ panta sesto daļu. Pēc būtības tas, manuprāt, ir pilnīgi loģisks un katram saprotams priekšlikums, jo likumprojektā ir paredzēts, ka administratoru profesionālās ētikas kodeksu turpmāk izstrādās un pieņems disciplinārlietu komisija (jūs varat paskatīties pantos par disciplinārlietu komisijas sastāvu). Pēc būtības tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestāde - sodošā institūcija - noteiks ētikas normas.

Juridiskās komisijas sēdē es uzdevu jautājumu Tieslietu ministrijas pārstāvei: “Kurā pasaules valstī ir redzēts tāds brīnums, ka profesionālās ētikas normas nosaka nevis pati profesionālā organizācija, kā tas pie mums ir principā visās jomās, bet kāds cits?” Uz šo jautājumu atbildes tā arī nebija.

Līdz šim Latvijā visi saprata - un šķiet, ka visi arī tagad saprot -, ka, piemēram, Saeimas deputātu ētikas kodeksu nosaka un apstiprina paši deputāti. Protams, mēs varētu ierosināt, ka sakarā ar to, ka tautā viedoklis par deputātu uzvedību nav īsti labs, varētu Saeimas deputātu ētikas kodeksu - analoģiski kā tagad administratoriem - izstrādāt, piemēram, kāda partija, kas regulāri seko ētikas kodeksu ievērošanai, vai, piemēram, Tieslietu ministrija. Un tad arī varētu disciplināri sodīt par ētikas kodeksa pārkāpumu.

Dārgie kolēģi! Savas profesijas pārstāvju uzvedības ētiskos principus, šos standartus, tiešām nosaka pati profesija, jo tajā strādājošie uztraucas par savas profesijas ētisko, tā teikt, izskatu sabiedrībā un paši arī soda par ētikas pārkāpumiem. Ja ētikas pārkāpums ir tāds, kas jau līdzinās disciplināram pārkāpumam, tad, loģiski, soda disciplinārā kārtā.

Nu, automātiski nepataisīsim ētikas kodeksu un ētikas normas par disciplinārkodeksu un disciplināro atbildību! Tā ir cita atbildības joma.

Aicinu kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas viedokli vēlas paust?

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija atbalstīja sākotnējo Tieslietu ministrijas uzstādījumu, ka nākotnē administratora profesijā būs... strādās no vairākām profesionālajām organizācijām... un ka vienots kodekss ir nepieciešams, un šobrīd, uz otro lasījumu, neatbalstīja Sudrabas kundzes un Kūtra kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 97. - deputātu Sudrabas un Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 98. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 99. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 100.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 100. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš precizē tiesību normu par disciplinārsodiem un to piemērošanu. Tiek noteikts, ka administratora atcelšana no amata disciplinārlietas ietvaros ir disciplinārsods, par ko lēmumu pieņem Maksātnespējas administrācijas direktors. Attiecībā uz naudas sodu precizēts, ka tas iemaksājams valsts pamatbudžetā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 101. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 102. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē, kādas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ierakstāmas Maksātnespējas reģistrā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 103. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas noteic, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu norāda tikai tad, ja panākta likumā noteiktā kreditoru vairākuma vienošanās par kandidātu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 104. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums, kas paredz noteikt, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz arī vērtējumu par to, vai sagatavotais plāns sasniegs likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 105. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona pēc tam, kad pasludināts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas ne vien par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, bet arī par saimniecisko darbību. Priekšlikums arī paredz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai pienākumu piecu dienu laikā paziņot atbildīgajai iestādei, kura kārto maksātnespējas reģistru, par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās kontaktinformācijas maiņu. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 107. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 108. - tieslietu ministra Rasnača redakcionālas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 109. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šis ir priekšlikums par administratoru iecelšanas kārtību uzņēmuma maksātnespējas procesā. Šobrīd, kā jūs zināt, administratora kandidātu izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija noteiktas rindas secībā. Vai šeit vienmēr viss ir korekti? Protams, pastāv arī baumas par iespēju noorganizēt vajadzīgo administratoru. Iespējams, ka tam kaut kāds pamats ir, ņemot vērā to, kā šobrīd notiek regulējums.

Mūsu priekšlikums noregulē tā dēvēto brīvā tirgus principu (kuru Tieslietu ministrija būtībā rosina ieviest), proti, iespēju izvēlēties tādu administratoru, kāds būtu labākais, ievērojot elektroniskajā informācijas sistēmā pieejamo informāciju par to, cik viņš ir labs, kāda viņam izglītība, kāds līmenis un tā tālāk. Lai tajā brīdī, kad maksātnespējas process tiek ierosināts, pieteikuma iesniedzējs, tātad visbiežāk kreditori, izvēlas konkrētu administratoru šajā jomā, kurš pārzinātu, administrētu, šo procedūru. Savukārt, ja pieteikuma iesniedzējs nevar piedāvāt konkrētu administratoru, tad paliek līdzšinējā kārtība - to dara Maksātnespējas administrācija. It īpaši situācijā, kad šis brīvais tirgus ir plašs un tajā var darboties arī revidenti un advokāti.

Ja kreditoru sapulce nav apmierināta ar administratora darbu, tā var tiesai ne tikai ierosināt šo administratoru atcelt, bet arī piedāvāt citu administratoru, kas, kreditoruprāt, varētu kvalitatīvāk tikt galā ar maksātnespējas procesu un pilnvērtīgāk atgūt līdzekļus. Šāda iespēja šobrīd jau tiek paredzēta tiesiskās aizsardzības procesā. Kāpēc to nevar attiecināt arī uz maksātnespējas procesu?

Vai kreditori būtu ieinteresēti izvirzīt administratoru, kas ignorētu kreditoru intereses un atgūtu no parādniekiem pēc iespējas mazākas summas? Tas taču nebūtu loģiski!

Vai tas ir pretrunā ar Tieslietu ministrijas izstrādātajām pamatnostādnēm par šī procesa pilnveidošanu? Arī nav pretrunā! Tad kāpēc šis priekšlikums netiek atbalstīts? Es īsti nezinu.

Mēs piedāvājam normāli noregulēt skaidrā, saprātīgā kārtībā, lai notiktu nevis Maksātnespējas administrācijas aizmuguriska vienošanās ar kaut ko, bet pieteikuma iesniedzējs skaidri un gaiši piedāvātu konkrētu administratoru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotāja paudīs komisijas viedokli?

I.Lībiņa-Egnere. Jā.

Komisija, analizējot šo priekšlikumu, secināja, ka pēc būtības piedāvāts ir tāds regulējums, kāds jau ir bijis spēkā līdz 2008.gada grozījumiem Maksātnespējas likumā, un šis piedāvājums attiecas tikai un vienīgi uz jau esošiem maksātnespējas administratoriem, no kuru vidus tad varētu izvēlēties to vai citu administratoru.

Tā kā komisija ir uzstājusi uz to, ka pēc šī likumprojekta pieņemšanas tā uzsāks darbu pie plašākas reformas, atverot tirgu, ko uzskata par brīvo tirgu, arī citām profesijām un, iespējams, arī Eiropas Savienības dažādu profesiju pārstāvjiem, kuriem uzticas kreditoru vairākums, tad mēs neredzējām par iespējamu šobrīd atbalstīt šādu, sašaurinātu, priekšlikumu, bet atliekam šī jautājuma izspriešanu uz nākamo likumprojektu.

Līdz ar to šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. - deputātu Sudrabas un Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 48, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 110. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača precizējošs priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 111. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums, kurš nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 112. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 113. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Savukārt 113. - atbildīgās, Juridiskās, komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 114. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! 114.priekšlikums pēc būtības ir vienkārši skaidrojams. Tas ir par valdes locekļa atbildību. Priekšlikums paredz valdes locekļu atbildības pastiprināšanu, ja tie nav izpildījuši likumā noteikto pienākumu un nav iesnieguši tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu. Ja valdes locekļi šo pienākumu nav izpildījuši, no viņiem būtu piedzenami zaudējumi, kas no tā radušies, un tas arī nodrošinātu līdzekļu atgūšanas iespēju.

Atcerieties, - 2014.gada beigās Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un 60.pantā iestrādāja ilgi diskutēto, bet ar pārliecību - vairākuma pārliecību! - pieņemto normu, ka valdes loceklis ir atbildīgs par uzņēmuma nesamaksāto nodokli arī tad, ja viņš nepārzina grāmatvedības dokumentus. Nu, vienkārši tā: valsts budžetā naudu vajag, valdes loceklis tur amatā ir, tātad viņam ir jāatbild par to, ka nodoklis nav samaksāts. Tas no viņa ir piedzenams. Un šo jautājumu izlemj valsts pārvaldes iestāde - VID.

Mēs ierosinām paaugstināt valdes locekļa atbildību situācijā, par kuru viņam noteikti bija jābūt lietas kursā. Jo - kurš valdes loceklis gan neseko sava uzņēmuma darbībai un neapzinās, vai uzņēmums ir vai nav maksātnespējas situācijā?! Viņam vienkārši ir jāveic darbība tādā veidā, lai nenodarītu vēl lielāku skādi, lai netiktu palielināts zudušās mantas apmērs. Ja viņš rīkojas kā krietns saimnieks - un likumā skaidri un gaiši tas tiek ierakstīts! -, tad viņam atbildība neiestājas. Ja viņš nevarēja ietekmēt situāciju, tad atlīdzības apmēru tiesa var samazināt. Prasību ceļ tiesā administrators, vēlāk to var darīt arī kreditori, un šo lēmumu - atšķirībā no iepriekš minētā VID lēmuma - pieņem tiesa.

Kāda ir Saeimas attieksme? Ja valdes loceklim - iespējams, pat nevainīgam - ir jāmaksā valsts budžetā nodokļi, viss ir kārtībā, tad viņam uzliktā atbildība ir pareiza! Bet, ja valdes loceklis rīkojas kā nekrietns saimnieks un rada papildu zaudējumus (kreditori, tātad citas personas, šo summu nevar līdz galam... pamatoti saņemt), vai tad atbildība nebūtu vajadzīga? Man liekas, ka attieksmei jābūt vienādai - jāatbild par to, ka slikti ir veicis savus pienākumus.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Jā, kolēģis ir nācis ar labu iniciatīvu, taču jāteic, ka šī iniciatīva, ja tā tiktu atbalstīta, neatrisinātu minēto problēmu. Paskaidrošu, kāpēc.

Šobrīd pēc būtības valdei jau ir noteikta atbildība Komerclikuma 169.pantā. Droši vien tā galvenā problēma savulaik ir bijusi tā, ka valdes locekļi, kā rāda tiesu prakse, reti kad tika saukti pie atbildības. Šo problēmjautājumu skatot darba grupā, mēs uzaicinājām uz darba grupas sēdi Augstākās tiesas tiesnesi Strupiša kungu, un arī viņš norādīja, ka tiesu praksē šobrīd ir notikušas izmaiņas un ka valdes locekļi tiek saukti pie atbildības šādos vai līdzīgos gadījumos.

Turklāt jāatgādina, ka 2015.gada 1.martā stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredzēja noteikt valdes locekļu atbildību par dokumentu nenodošanu administratoram vai nodošanu tādā stāvoklī, ka tie nerada skaidru priekšstatu par to, kas tad ir noticis parādnieka komercdarbībā. Arī šī norma praksē šobrīd darbojas.

Esmu papētījis arī tiesu praksi. Piecus gadījumus esmu vērtējis, un kopumā četros gadījumos prasība ir tikusi apmierināta.

Tā jau it kā šķiet, ka varētu teorētiski varbūt pat šo kolēģa priekšlikumu atbalstīt, taču jāatceras ir vēl kāda lieta. Šobrīd likums paredz, ka maksātnespējas procesa pieteikums parādniekam ir jāiesniedz tajā gadījumā, ja viņš divus mēnešus nespēj izpildīt saistības. Faktiski tātad, ja tas nenotiek, šim parādniekam, parādnieka pārvaldes institūcijai tiek noteikta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tā būtu viena lieta.

Bet tajā pašā laikā mēs saprotam: ja automātiski pēc šiem diviem mēnešiem iestāsies valdes locekļu atbildība par zaudējumiem, būs vietā jautājums, kuru mums komisijas sēdē uzdeva, šķiet, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis, proti, - kurš tad vispār gribēs kļūt par valdes locekli?

Es šoreiz nesaukšu vārdā tos konkrētos komersantus, kuriem šāda situācija ir bijusi. Šie komersanti ir sabiedrībā zināmi, tie nodarbina pietiekami lielu skaitu darbinieku, kuriem tad arī būtu nepieciešams attiecīgi iesniegt šo pieteikumu. Viņi to neizdarīja. Un, ja viņi to neizdarīja laikus, tad valdes locekļi tiktu saukti pie atbildības par šiem iespējamiem zaudējumiem. Šobrīd šie komersanti, par kuriem runāja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis, veiksmīgi darbojas komerctiesiskajā vidē.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja vēlas paust komisijas viedokli?

I.Lībiņa-Egnere. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. - deputātu Sudrabas un Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 40, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 115. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 116. - tieslietu ministra priekšlikums, kurš precizē tiesību normu par administratora darbības revīziju, paredzot, ka revidenta ziņojumu nosūta arī administratoram, par kura darbību revīzija veikta. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 117. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 118. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šodien ļoti daudz tiek diskutēts par administratoru, advokātu un kreditoru tiesībām, ērtībām un interesēm. Bet praktiski netiek piedāvāti risinājumi un instrumenti parādnieka interešu aizsardzībai.

118.priekšlikums un arī virkne turpmāko priekšlikumu ir par procedūras atvieglošanu gadījumos, kuros parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procedūru. Šie priekšlikumi saistīti ar parādnieka iztikas palielināšanu, kā arī ar to, lai atvieglotu prasījuma nosacījumus un fiziskās personas saistību dzēšanas termiņus.

Es aicinu atbalstīt 118.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz samazināt to parādsaistību apjomu, kas būtu par priekšnoteikumu maksātnespējas procesa iesniegšanai fiziskajām personām. Es atgādināšu, ka Saeima šo parādsaistību apjomu jau samazināja iepriekšējos grozījumos, nosakot, ka šīm parādsaistībām, ja tādas ir nodibinājušās, ir jābūt vismaz pieci tūkstoši eiro un tādām parādsaistībām, kuras varētu iestāties, - 10 tūkstoši eiro. Tāds regulējums ir spēkā šobrīd.

Praksē, manuprāt, šeit lielu problēmjautājumu nav. Atcerēsimies, ka personai jebkurā gadījumā, iesniedzot pieteikumu tiesā, ir jāmaksā gan depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, gan arī valsts nodeva, kas ir apmēram 72 eiro. Būtībā, ja mēs samazinām šo parādsaistību slieksni, jautājums droši vien ir šāds: kāds tad ir patiesais mērķis? Jo, ja mēs runājam par to, kā varbūt atvieglot procesu personām, kurām ir nelielas parādsaistības, tad pie šā jautājuma droši vien mēs atgriezīsimies. Tāds jautājums tika diskutēts arī Juridiskās komisijas sēdē. Iespējams, ka nākotnē varētu domāt par vienkāršotu regulējumu tiem parādniekiem, kuriem nav mantas un nav naudas līdzekļu, bet ir vismaz regulāri ienākumi, šo procesu padarot nedaudz ātrāku un mazāk birokrātisku. Bet tas ir atsevišķs jautājums, un katrā gadījumā tas nav saistāms ar to, ko piedāvā šobrīd Elksniņa kungs, - samazināt šo parādsaistību apjomu, pamatojoties uz kuru, personām būtu tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja vēlas paust komisijas viedokli?

I.Lībiņa-Egnere. Komisija neatbalstīja šo Elksniņa kunga priekšlikumu, balstoties uz nupat izklāstītajiem komisijas priekšsēdētāja argumentiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 119. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 120. - deputāta Elksniņa priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 121. - deputāta Elksniņa priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 122. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 123. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 124. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 124. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 125. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 126. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 127. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz noteikt, ka nodokļu administrācija nepiedalās tiesiskās aizsardzības procesa finansēšanā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 128. - deputātes Inga Bites priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 129. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. - deputātu Sudrabas un Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 40, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 130. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 132. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 131. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 132. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 132. - atbildīgās, Juridiskās, komisijas priekšlikums, kas precizē tiesību normu par Maksātnespējas administrācijas tiesībām ierasties pie tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora prakses vietā vai parādnieka - juridiskās personas - atrašanās vietā, neparedzot brīdinājuma nosūtīšanu 24 stundas pirms šādas ierašanās. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 133. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz, ka Maksātnespējas administrācijas direktora lēmumu par administratora iecelšanu, atbrīvošanu, atcelšanu vai atstādināšanu no amata, kā arī administratora amata darbību apturēšanu var pārsūdzēt tiesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 134. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 135. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 136. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 137. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 138. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača redakcionālas dabas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 139. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas iesniegti uz otro lasījumu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija aicina priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt piecas dienas - tas ir šā gada 13.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.decembrim.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt!

Strādājam ar Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu.

Dažos vārdos gribu pateikt, ka likumprojekts, kuru mēs komisijā kopā ar Juridisko biroju uzlabojām un kurš bija pieņemts budžeta paketē...

Izskatot divus Satversmes tiesas spriedumus, mēs nolēmām, ka labāk un korektāk attiecībā pret bezdarbniekiem būtu ieviest triju mēnešu pārejas periodu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ir ierosinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu.

A.Klementjevs. Jā, par steidzamu!

Sēdes vadītāja. Šica kungs, vai jūs vēlaties debatēt par steidzamības noteikšanu? Nē. Bet jūs esat pieteicies debatēt par likumprojektu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Klementjevs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Labdien, kolēģi! Latvijas parlamentā ir sācies jauns periods un jauna prakse: valdības kļūdu labošanas laiks. Nāk gaismā mūsu rīcība - tie dokumenti un tie likumprojekti, kuri bija sagatavoti ļoti lielā steigā, kuri bija pieņemti bez konsultācijām ar sociālajiem partneriem un bez konsultācijām un bez apspriešanas nozares komisijās. Šis ir labs piemērs... diemžēl tas ir tikai pirmais, un tūlīt sekos viss, kas saistīts ar mikrouzņēmumiem un visiem pārējiem... Šodien mēs izslēdzām no darba kārtības daudzus lēmumus...

Paldies Klementjeva kungam, kurš kā opozīcijas partijas pārstāvis uzņēmās labot šo parlamentā pieļauto pozīcijas kļūdu...

Es lūdzu šoreiz pozīcijas deputātus balsot “par” šo priekšlikumu, “par” šo likumprojektu, lai nodrošinātu pēctecības un paļāvības principu tiem cilvēkiem, kas varētu tagad palikt bez pabalstiem un bez cita...

Un lūdzu neatkārtot to, ko mēs darījām, balsojot par grozījumu Atkritumu apsaimniekošanas likumā, jo Kūtra kungs ļoti korekti paskaidroja, ka netiek saglabāta pēctecība.

Es aicinu jūs balsot “par” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli referents vēlas paust?

A.Klementjevs. Jā.

Komisijas vārdā es gribu pateikt paldies Juridiskajam birojam par to, ka tas ļoti ātri mums sagatavoja anotāciju, un Valsts prezidenta kancelejas juristiem, kuri atbalstīja mūsu priekšlikumu. Vēlāk es lūgšu izskatīt šo likumprojektu šodien arī galīgajā lasījumā.

Pagaidām lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Klementjevs. Komisijas vārdā lūdzu izskatīt likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā, jo ir paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, lai nebūtu tā, ka viena norma, tā teikt, uzliekas uz otras, un lai šis likums varētu stāties spēkā paralēli tiem likumiem, kuru projektus budžeta paketē iesniedza, atbalstīja un parakstīja Valsts prezidents.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu šajā Saeimas sēdē? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti!

Strādājam ar likumprojektu Nr.760/Lp12 - “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”.

Šobrīd Daugavpils Universitātes darbību regulē tās Satversme, kura Saeimā ar likumu tika apstiprināta 2011.gada 4.oktobrī. Daugavpils Universitātes Satversmes sapulce 2016.gada 9.jūnija sēdē ir pieņēmusi savā Satversmē grozījumus, kuri saistīti ar Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces un Daugavpils Universitātes Senāta sastāvu. Ir veikti arī redakcionāli labojumi Daugavpils Universitātes Senāta funkciju uzskaitījumā.

Daugavpils Universitāte samazinājusi Satversmes sapulces locekļu skaitu, ņemot vērā studējošo un akadēmiskā personāla skaita samazināšanos. Savukārt Senāta sastāvā veiktās izmaiņas saistītas ar to, ka šobrīd akadēmiskā personāla parastajā skaitā Senātā tiek ieskaitīti arī pieci pārstāvji no dekāniem, katedru un zinātnisko institūtu vadītājiem, kas saskaņā ar Augstskolu likuma 43.pantu ir vispārējais augstskolas personāls.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā. Komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu, un mums par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Klementjevs. Paldies.

Ja iebildumu nav, komisijas vārdā lūdzu izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mēs balsosim par atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Komisija lūdza atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Komisijas vārdā lūdzu izskatīt likumprojektu šodien otrajā, galīgajā, lasījumā, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu šajā Saeimas sēdē? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

I.Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”, kuru ir izstrādājusi Kultūras ministrija.

Kādēļ šie likuma grozījumi ir vajadzīgi? Tādēļ, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū prasības. Kādi ir šīs direktīvas mērķi? Es divus no tiem jums pateikšu. Pirmais ir uzlabot kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību (Latvijā, kā jūs zināt, tādas ir divas - AKKA/LAA un LaIPA), tajā skaitā ar informācijas pieejamību.

Un otrs mērķis ir nodrošināt autortiesību īpašnieku atļauju izsniegšanu, lai mūzikas pakalpojumu sniedzēji būtu tiesīgi sniegt šos pakalpojumus Eiropas Savienības valstīs, kurās arī darbojas šī direktīva.

Darbs pie šī likumprojekta, šiem grozījumiem, un arī pie nākamā likumprojekta izstrādāšanas ir uzsākts 2015.gada vasarā. Ar kultūras ministres rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurai ir bijušas 22 sēdes un kuras darbā piedalījās Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas pārstāvji, ieinteresēto nozaru, NVO pārstāvji un akadēmiskās vides pārstāvji.

Es vēl varu sacīt to, ka likumprojekts kopā ar anotāciju, sākot no 2016.gada 10.maija, bija ievietots Kultūras ministrijas mājaslapā, kur visi līdz 2016.gada 30.maijam varēja izteikt savu viedokli. Darba grupa norāda, ka ieguvumi, ja mēs šo likumprojektu atbalstīsim, būs šādi: tiks panākts ieinteresēto pušu interešu līdzsvars, tiks ņemta vērā labākā ārvalstu prakse (piemēram, Vācijas un Austrijas) un izstrādāts iespējami vienkāršots un pārskatāms regulējums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzklausīja visus darba grupas, Kultūras ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus un nolēma atbalstīt šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā. Lūdzu arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Skujiņš. Godājamie kolēģi! Lai jūs varētu labi iepazīties un izteikt savus ierosinājumus šī likumprojekta uzlabošanai, priekšlikumus var iesniegt līdz nākamā gada 1.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 1.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums”, kuru izstrādājusi Kultūras ministrija. Lai man nebūtu jāatkārto viss, ko es jau pateicu līdz šim, es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Skujiņš. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumus gaidīsim līdz nākamā gada 1.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2017.gada 1.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šodienas sēdē izskatīja šo likumprojektu. Gatavojot to otrajam lasījumam, priekšlikumi netika saņemti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 12, atturas - 17. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Viļums, Kleinberga, Melgailis, Bite, Ruks un Šics lūdz veikt izmaiņas Saeimas 2016.gada 8.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu?

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Viļums... (Dep. A.Kaimiņš: “Jānis Viļums!”) Juris Viļums, atvainojos. (Dep. A.Kaimiņš: “Runājiet valsts valodā!”) Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šajā ziņā nav svarīgs mans vārds, šeit svarīga, protams, būtība.

Dāmas un kungi! Šodien Sociālo un darba lietu komisija izņēma ārā jau iepriekš tā kā paredzētās izmaiņas darba kārtībā... Bija paredzēts izskatīt sociālās apdrošināšanas iemaksu likumu.

Un tajā pašā laikā... Kolēģi, jūs visi taču labi saprotat, ka tas likumprojekts, kuru Valsts prezidents ir atsūtījis mums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai Saeimā un kurš saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli, ir ļoti cieši saistīts arī ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Līdz ar to es savas frakcijas vārdā un pēc būtības visu mūsu labā aicinu atbalstīt šā likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt to, un strādāt pie tā jau tagad, jo, kā mēs zinām, arī attiecībā uz Mikrouzņēmumu nodokļa likumu priekšlikumi tiks gaidīti līdz 13.decembrim un to mēs skatīsim ārkārtas sēdē 20.decembrī. Es domāju, būtu tikai godīgi, ja arī šo likumprojektu mēs atbalstītu un skatītu tās lietas kopā, jo sabiedrībai patiešām nav skaidrs, kā tas viss beigās atrisināsies.

Sabiedrība ir satracināta, jo tā seko līdzi tam, kas ir masu medijos, tam, par ko runā Ministru prezidents. Vai sabiedrību dzird vai nedzird koalīcija, vai to dzird vai nedzird Barčas kundze - mēs to nevaram saprast, un arī sabiedrība nevar saprast.

Uzņēmēji jau šobrīd, ievērojot likuma normas, mēnesi iepriekš informē savus darbiniekus par to, ka viņiem vairs nebūs darba no jaunā gada. Jūs saprotiet, cilvēkiem... Aiz katra šī stāsta ir traģēdija! Man pašam nāk šādas vēstules, sociālie tīkli pilni ar dažādiem jautājumiem: kas notiks, kas būs tālāk?...

Un nu viens citāts (es nelasīšu visus, bet tikai vienu no tiem): “Es nevaru zināt, kādi tarakāni pa nakti saies galvā deputātiem.” Tas ir tāds spilgts, protams.

Bet nu, dāmas un kungi, es patiešām aicinu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu šodienas sēdes darba kārtībā, vismaz nodot to komisijai, lai skata. Ja šie priekšlikumi, kas pēc būtības ir tādi paši, kādus mēs iesniedzām attiecībā uz budžeta likuma paketi, jums šķiet nepareizi, neatbalstāmi, tad iesniedziet citus - labākus! Vienojieties koalīcijā, vienojieties ar ministriem, bet, lūdzu, izdarīsim to pēc iespējas ātrāk! Šodien tas būtu jāizdara, jo nākamā Saeimas sēde, cik es saprotu, būs 15.decembrī, kad būtībā jau būs par vēlu. (Dep. A.Bērziņš: “Nekas nebūs par vēlu!”)

Dāmas un kungi! Es patiešām aicinu atbalstīt šo ierosinājumu, kā jau teicu, ne savas frakcijas vārdā un pat ne visas opozīcijas vārdā, bet visa mūsu parlamenta labā.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Nevar noliegt to, ka tie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kurus Valsts prezidents šodien mums atdeva atpakaļ... ka budžeta problēmu risināšana ir saistīta arī ar Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu, par kuru mēs šobrīd runājam... (Dep. J.Viļums: “Tas ir tas pats!”) Taču tas laika periods, kurš pagāja no tā brīža, kad likumprojekts deputātiem tika izdalīts, līdz brīdim, kad par to ir vajadzīga diskusija, bija pārāk īss, lai iepazītos ar konkrētajām normām, taču es paspēju izlasīt anotāciju.

Kāpēc es pieteicos šeit runāt?

Tāpēc, ka anotācijā ir teikts, ka šis likumprojekts ne valsts, ne pašvaldību budžetus neskar. Bet tā nav taisnība! Tas ļoti lielā mērā skar gan valsts budžetu, gan pašvaldību budžetus. Anotācijā ir teikts arī tas, ka šim likumprojektam nav nekādas ietekmes uz ēnu ekonomikas situāciju. Ir ietekme, neapšaubāma ietekme!

Es zinu, ka Ministru prezidents ir uzņēmies atbildību par to, lai šīs lietas noregulētu, un es aicinu nejūgt ratus priekšā zirgam. Mums ir palikušas vēl vismaz trīs Saeimas sēdes šajā sesijā, kuru laikā mēs paspēsim izskatīt tās normas, kuras ir nepieciešamas, lai šo jomu noregulētu. (Dep. J.Viļums: “Bet speram pirmo soli!”) Tāpēc aicinu šodien tik sasteigtā veidā šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 3, atturas - 43. Līdz ar to darba kārtība netiek grozīta, likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Brigmanis, Barča, Dzintars un Gaidis Bērziņš lūdz turpināt Saeimas 8.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS),

Labdien, cienījamie kolēģi! Patiesību sakot, jāatzīst, ka iepriekš izskatītajos grozījumos Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir ielavījusies zināma neprecizitāte, un līdz ar to šie grozījumi ir vajadzīgi, lai ar 1.janvāri nestātos spēkā redakcionāli diskutabls alkohola reklāmas regulējuma teksts.

Tā ka lūdzu šo likumprojektu steidzamības kārtā apstiprināt. Tātad noteikt steidzamību, apstiprināt pirmajā lasījumā un ļaut Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nākamās nedēļas laikā visu vērst par labu, lai nebūtu spēkā neprecīzi teksti. (Dep. A.Kaimiņš: “Kā tad tā gadījās?!”) Tā gadās! (Dep. A.Kaimiņš: “Kam gadījās?”) Kas strādā, tas kļūdās!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Līdaka. Tātad lūdzu apstiprināt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I.Līdaka. Tātad priekšlikumu iesniegšana - līdz 12.decembra pulksten 14.00, izskatīšana - 15.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšana - līdz šā gada 12.decembra pulksten 14.00, izskatīšana - Saeimas šā gada 15.decembra sēdē.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārda - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta atbalstīto lūgumu par apropriācijas pārdali par kopējo summu 2 miljoni 572 tūkstoši 192 eiro, tai skaitā 1 miljons 266 tūkstoši 192 eiro - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta (no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta) uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammu “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”.

Otrā apropriācija - 800 tūkstoši eiro no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas “Valsts sociālie pabalsti” uz Veselības ministrijas apakšprogrammu “Ārstniecība”, lai nodrošinātu papildu veselības aprūpes pakalpojumus personām ar prognozējamu invaliditāti.

Un trešā šeit iekļautā apropriācija - 506 tūkstošu eiro apmērā no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammu “Ārstniecība”, lai nodrošinātu ambulatorās rehabilitācijas un rehabilitācijas pakalpojumu dienas stacionārā apmaksu.

Šī apropriācijas pārdale neietekmēs 2016.gada valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” gan šī lēmuma pieņemšanā, gan arī nākamā lēmuma pieņemšanā nepiedalīsies. Paskaidrošu, kāpēc.

Protams, tie mērķi ir ļoti cēli. Ārstniecība ir jāatbalsta, par to nav šaubu! Taču te kārtējo reizi parādās, ka budžets tiek sastādīts ar hronisku deficītu tiem līdzekļiem, kas ir nepieciešami gan medikamentu apmaksai, gan pakalpojumu apmaksai un tā tālāk.

Tas - no vienas puses.

Tātad budžeta sastādīšana sen jau ir pārvērtusies patiešām tikai par Excel tabulu taisīšanu.

Un vēl vairāk mani pārsteidza finanšu ministres parakstītā vēstule, kuru mēs gan saņēmām pēc tam, kad bija izskatīti lēmumi par iepriekšējo apropriāciju pārdali. Kur tas ir rakstīts, ka apropriāciju pārdale - tā jau nav budžeta grozīšana, tā ir pavisam kaut kāda cita tehniska procedūra un tam nav nekāda sakara ar budžeta grozījumiem? Te arī parādās tā neizpratne, ka budžets tiek sastādīts, cenšoties panākt kaut kādu konkrētu mērķi, rezultātu. Tur jābūt apakšā aprēķiniem, kāpēc tieši tie vai citi resursi ir nepieciešami politikas izpildei. Izrādās, ka pēc tam šīs pārmaiņas... pat vārdu “grozījumi” nevar lietot, jo uzskata, ka šī nav budžeta grozīšana, ka tā ir tikai tāda tehniska pārdale!... ka tam vairs nav nekāda sakara... un ka nav jāatbild uz jautājumu - kāpēc notiek šīs izmaiņas? Kāpēc vēl pirms mēneša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija stāstīja, ka visi tie līdzekļi, kas ir ieplānoti programmās, kas saistītas ar emisijas kvotu izpildi, būs nepieciešami? Tagad, kad pagājušas pāris nedēļas, izrādās, ka vairs šie līdzekļi nav vajadzīgi! Kā vispār paskaidrot to, ka par 2,8 miljoniem var samazināt izdevumus Aizsardzības ministrijai, kas mums ir absolūtā prioritāte?! Tagad mēs varam samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu! Un tas nav pēdējā mirkļa lēmums, jo noteikti jau vasarā bija skaidrs, ka tie līdzekļi, kas ir ieplānoti pensiju un pabalstu izmaksai, nebūs nepieciešami Aizsardzības ministrijas budžetā. Tagad, decembrī, notiek šādi krasi grozījumi! Es nezinu, kā NATO partneriem skaidro to, ka Latvija var jau tagad savām aizsardzības vajadzībām līdzekļus samazināt.

Mēs esam pret šādu brāķa ražošanas turpināšanu, tāpēc mēs nepiedalāmies šo lēmumu pieņemšanā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Tātad ziņotājs neko nevēlas piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.444/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.590/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.decembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.590/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.decembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”” (Nr.448/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta atbalstīto lūgumu par apropriācijas pārdali 2 miljonu 816 tūkstošu 614 eiro apmērā no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem uz Veselības ministrijas budžetu. Tajā skaitā 108 tūkstoši 982 eiro apakšprogrammai “Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde” un par kopējo summu 2 miljoni 707 tūkstoši 732 eiro apakšprogrammai “Ārstniecība”, lai daļēji apmaksātu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas kompetento institūciju iesniegtos rēķinus par Latvijas iedzīvotājiem Eiropas Savienības sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Arī šī apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci, un, kā jau teicu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo apropriācijas pārdali ir izskatījusi un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Godātie kolēģi! Šīs apropriācijas pārdale ir jautājums par uzticību. Uzticību mūsu starpā, Latvijas cilvēku uzticību mums un partneru uzticību mums no NATO puses.

Uzticība rodas tad, ja pateiktais vārds tiek pildīts.

Ir jautājums, un es gribētu dzirdēt no šīs tribīnes šī priekšlikuma iniciatoru vai atbalstītāju paskaidrojumu - kas netiks realizēts no Nacionālo bruņoto spēku plāna? Jo viena no līdzekļu iegūšanas programmām ir Aizsardzības ministrijas budžeta programma “Valsts aizsardzības politikas realizācija” (450 tūkstošu eiro apmērā).

Tātad vai netiks realizēta Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju palielināšana, nenotiks Nacionālo bruņoto spēku apbruņojuma apgāde vai rekrutēšana, Zemessardzes vienību pārapbruņošana vai Jaunsardzes attīstība?

Es uzskatu, ka, protams, ir jārealizē tie līdzekļi, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir ieekonomēti, vai nu militārpersonām neaizejot pensijā, vai kāda iepirkuma rezultātā. Šinī gadījumā, ja Aizsardzības ministrija arī nebūs tos realizējusi, tie nonāktu atpakaļ budžetā, kas samazinātu mūsu budžeta deficītu.

Bet šis nav labs signāls no Latvijas puses, jo faktiski mēs nepildām savu doto vārdu, šādā veidā pārdalot un citur realizējot šos līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atceros, kā mēs te budžetu 20 stundas... Jūs, koalīcija, 20 stundu laikā pieņēmāt budžetu, bet tur stūrītī sēdēja Ašeradens, un, kamēr jūs te mocījāties un stostījāties, tikmēr Ašeradens savā telefonā meklēja sev jaunu vasarnīcu ss.lv mājaslapā. Es jau jums to minēju. Es nezinu, vai viņš to ir atradis. Tas ir jājautā viņam personiski. Varētu būt deputātu jautājums.

Un, kamēr šobrīd jūs atkal nodarbojaties ar kaut kāda veida apropriācijām, tikmēr Valainis meklē sev laivu ss.lv, un tas ir baigi normāli, tas ir nor-mā-li. (Dep. I.Viņķele: “Bet nevajag lūrēt citu telefonos!”) Tas ir normāli, ka koalīcijas partijas sagatavo pilnīgi haotisku budžetu, pēc tam Barčas kundze... Deputāte Barča, jūs esat medijos stāstījusi, ka budžets ir bijis pārāk sarežģīts un liels, pārāk smags, un deputāti nav tikuši galā, tāpēc tik daudz kļūdu... Paldies par zaļo podziņu, bet es vēl neesmu beidzis, Barčas kundze! (Dep. A.Barča: “Es pagaidīšu!”)

Un tagad jūs mēģināt atkal kaut ko pārdalīt. Vucāna kungs spiež uz jūtām: zālēm vajag, tur tam vajag, bāreņiem vajag. Vajag, jā! Bet jums bija jāsagatavo tas jau visā tajā budžeta paketē. Kas ar jums notiek? Tas ir retorisks jautājums.

Savukārt es balsošu “pret”, jo jūs, koalīcija, neesat izdarījuši savu darbu - jūs neesat sagatavojuši budžetu, esat iedevuši brāķi. Paši esat to pieņēmuši un tagad lūdzat mums balsot par jūsu neizdarītām lietām.

Barčas kundze! Pie reizes, kad nāksiet, pasakiet, kāda jums ir alga, ja?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Lai kā man negribētos atgādināt par to, kāds bija mans darbs, kad biju apmēram tajā vecumā (Dep. A.Kaimiņš: “Alga! Alga!”), kādā Artuss Kaimiņš ir pašreiz, - biju skolotāja. Man gribētos, lai visi kolēģi, tajā skaitā arī gados jauni cilvēki, saprastu, kādēļ šodien šī nauda tiek pārdalīta. Un nav runa par 2017.gada budžetu, bet par 2016.gada budžetu, kuru pieņēmām pagājušā gada novembrī. Un šodien jautājums ir par mūsu cilvēkiem, kuri bijuši ārzemēs un kuru veselība tur ir glābta.

Šo naudu ieplānot arī nākamā gada budžetā pilnībā, manuprāt, nav iespējams, jo - cik cilvēku būs jāglābj, cik cilvēku cietīs kādā nelaimes gadījumā? Un - lai nedod Dievs! - var starp viņiem būt mūsējie, kuri pašreiz strādā citās valstīs, bet vēl joprojām saglabājuši saikni ar Latviju un ir deklarēti šeit.

Kolēģi, es domāju, ka, runājot par šādām lietām, mums būtu jābūt ļoti korektiem, ļoti saprotošiem. Es jūs aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas paust?

J.Vucāns. Jā.

Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka tiešām mēs šobrīd runājam par apropriācijas pārdali 2016.gada budžetā. Un Barčas kundze ļoti precīzi iezīmēja, kam aiziet lielākā daļa no šeit paredzētajiem līdzekļiem. Tie ir izdevumi, kurus ir grūti paredzēt un plānot.

Un atbilde Ruka kungam. Ruka kungs! Atbildu uz jūsu jautājumu. Šīs lietas, par kurām jūs stāstījāt savā runā, komisijas sēdē tika izskatītas, un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, kuri piedalījās komisijas sēdē, tika uzdoti jūsu šeit uzdotie jautājumi. Lauvas tiesa no tās naudas, ko mēs pārdalām, ir ietaupītie līdzekļi, jo līdzekļu ekonomija ir tādēļ, ka pensijā aizgājušo Aizsardzības ministrijas cilvēku - tātad to, kuri dien armijā, - skaits ir mazāks, nekā bija plānots. Viņi nav pensionējušies! Pateicoties tiem likumiem, kurus Saeima ir pieņēmusi, viņi ir nolēmuši, ka iespēju robežās turpinās kalpot Latvijai, dienēdami Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tur ir radusies līdzekļu ekonomija vairāk nekā 2,3 miljonu eiro apjomā, un šī nauda tiek pārdalīta tam mērķim, par kuru runāja Barčas kundze.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 7, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

2016.gada 30.augustā Saeima saņēma 10 tūkstošu 570 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados”, kurā Saeimai izteikts ierosinājums: pagarināt termiņu, kurā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate, līdz diviem gadiem, lai atvieglotu nodokļu slogu Latvijas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.panta pirmo daļu 20.septembrī iesniegums tika nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izvērtēšanai.

28.septembrī komisija sarīkoja pirmo sākotnējās izvērtēšanas sēdi, kurā nolēma turpināt iesnieguma izvērtēšanu komisijā, un turpmākajās komisijas sēdēs tika uzklausīti pārstāvji no institūcijām, kuras skar kolektīvajā iesniegumā ietvertais prasījums.

Komisija iesnieguma izvērtēšanu turpināja 5.oktobrī. Auto Asociācija ziņoja, ka šogad Latvijā pārdoti aptuveni 17 tūkstoši M1 un N1 kategorijas automašīnu. Vecumā līdz pieciem gadiem - aptuveni septiņi tūkstoši. Auto Asociācija informēja, ka jaunajiem automobiļiem ir garantija, kuras darbības laikā bojājumi tiek novērsti bez maksas. Garantija jebkuram tirgū esošam auto ir aptuveni trīs gadi, dažiem - pieci līdz septiņi gadi. Varbūtība, ka trīs līdz piecus gadus vecām automašīnām tehniskā apskate netiek veikta, ir ļoti niecīga. Tāpat tika norādīts, ka 10 gadu laikā notiek vismaz viena vai pusotra tehnoloģiju maiņa. Latvijā vidējais importētais lietotais auto ir 10 gadus vecs. Var apgalvot, ka pēc 10 nokalpotiem gadiem automašīnām nepieciešami pirmie nopietnie remonti. Lielākās problēmas ir ar otrreizējā tirgus automašīnām.

Autopārvadātāji ziņoja, ka Latvijā ir spēkā Eiropas Savienības regulējums, saskaņā ar kuru kravas automašīnām tehniskā apskate jāveic reizi gadā, autobusiem un taksometriem - divas reizes gadā. Tā kā daudzi strādā Eiropā, var būt tā, ka mašīna tikai kādas trīs reizes gadā iebrauc Latvijā. Autopārvadātāji informēja, ka, piemēram, Lietuvā ir panākts, ka tehnisko apskati var veikt arī Vācijā. Savukārt Igaunijā panākts, ka tehnisko apskati var veikt pie autorizēta dīlera.

Latvijas Automoto biedrība ziņoja, ka pēc valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” datiem ceļu satiksmes negadījumu skaits 2015.gadā ir aptuveni 40 tūkstoši. No tiem 94 procenti - autovadītāju vainas dēļ, trīs procenti - saistībā ar auto tehnisko stāvokli.

19.oktobrī komisija uzklausīja Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, CSDD, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvju viedokļus.

Satiksmes ministrija pauda pozitīvu attieksmi par iesniegumā ietverto ideju un norādīja, ka ir gatava diskutēt par to.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija informēja, ka apdrošinātājiem ir tiesības iet tiesisko ceļu un pieprasīt, lai vainīgais izmaksā kompensāciju, ja automašīnai nav izieta tehniskā apskate. Apdrošinātāji cietušajiem neatsaka un, ja automašīna ir apdrošināta, izmaksā kompensāciju. Viņi pauda uzskatu, ka dot iespēju visam autoparkam tehnisko apskati iziet reizi divos gados no drošības viedokļa ir riskanti.

Iekšlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka Valsts policija ir kontrolējošā iestāde un tāpēc tai nebūtu tik svarīgi, cik reižu gadā jāiziet tehniskā apskate. Valsts policija pilda likumu, kā arī sniedz statistikas datus. To gadījumu skaits, kad vadītājs sodīts par tehniskās apskates neiziešanu, 2011.gadā bija 2,9 procenti no kopējā vadītāju skaita, 2015.gadā - 1,75 procenti no kopējā vadītāju skaita.

CSDD pārstāvji sniedza datus, ka Latvijā pirmo reizi tehnisko apskati nespēj iziet 45 procenti automašīnu, turklāt 18 procentiem tiek konstatēti būtiski defekti. Dienā vidēji 30 automašīnām tehniskās apskates laikā tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē.

Attiecībā uz ceļu segumu Latvijā informācija ir šāda: 21 procents ir tikai melnā seguma ceļi, 76 procenti - šķembu un grants. Savukārt Vācijā asfalta ceļu ir 100 procenti, Lietuvā - 88 procenti, Igaunijā - 60 procenti.

CSDD pārstāvji informēja arī par automobiļu izmantošanas intensitāti - piecu gadu laikā 70 procentiem automobiļu nobraukums pārsniedz 100 tūkstošus kilometru. Vidējais vieglā automobiļa nobraukums Latvijā ir 70 tūkstoši kilometru gadā.

CSDD raksturoja arī auto īpašnieku attieksmi - daļa autovadītāju defektus novērš tikai pirms vai pēc tehniskās apskates.

CSDD sniedza arī automobiļu vidējā vecuma salīdzinājumu Baltijas valstu ietvaros. Latvijā tas ir 13 gadi, Lietuvā - 11, Igaunijā - 10 gadi.

Vieglo automobiļu tehniskās apskates periodiskums Latvijā ir šāds: pirmā - pēc 24 mēnešiem, otrā - pēc 12 mēnešiem. Lietuvā: pirmā - pēc 36 mēnešiem, otrā - pēc 24 mēnešiem, turpmāk - ik pēc 24 mēnešiem. Igaunijā: pirmā - pēc 36 mēnešiem, otrā - pēc 24 mēnešiem, turpmāk - ik pēc 24 mēnešiem, līdz automašīna sasniedz deviņu gadu vecumu, pēc tam - katru gadu.

Šobrīd tehniskās apskates cena Latvijā ir 22 eiro, Lietuvā - 15 eiro, Igaunijā - 35 eiro.

Izvērtējusi visu saņemto informāciju, komisija kopīgi ar Juridisko biroju sagatavoja un 30.novembra sēdē vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados” turpmāko virzību” un nolēma uzdot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz 2017.gada 1.jūlijam apsvērt un izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka transportlīdzekļu tehniskās apskates biežums Latvijā pielīdzināms Lietuvas un Igaunijas modelim, pamatojoties uz 10 tūkstošu 570 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados”.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt saistībā ar to, ka šodien pulksten 17.00 paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Sudrabas, Kūtra, Šimfas, Meijas un Baloža jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par AS “Grindeks” akciju pārdošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Sudrabas, Kaimiņa, Bondara, Baloža un Kleinbergas jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv darbību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Agešins, Tutins un Raimonds Rubiks iesnieguši jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par rīcību likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā”, ko nododam finanšu ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Agešins, Tutins un Pimenovs ir iesnieguši jautājumu “Par P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā projekta realizācijas gaitu un tā atbilstību sabiedrības interesēm”. To nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiks sagatavoti.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri... nav, Solvita Āboltiņa... nav, Mārtiņš Bondars, Andrejs Elksniņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Askolds Kļaviņš, Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš... nav, Gunārs Kūtris, Inese Laizāne, Ainars Latkovskis, Ilmārs Latkovskis... neredzu, Aleksejs Loskutovs... neredzu, Romāns Mežeckis, Sergejs Potapkins, Edgars Putra, Artis Rasmanis, Ivans Ribakovs, Veiko Spolītis, Jānis Tutins un Mihails Zemļinskis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 18. sēde
 2016. gada 8. decembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” (Nr. 764/Lp12) (Dok. Nr. 2795, 2795A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 767/Lp12) (Dok. Nr. 2812, 2812A)
Par likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 772/Lp12) (Dok. Nr. 2828)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2016. gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2017. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 443/Lm12) (Dok. Nr. 2810, 2811)
Par likuma “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”(Nr. 700/Lp12) otrreizēju caurlūkošanu (Dok. Nr. 2819)
Priekšlikums	- dep. J.Vucāns
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 772/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2828)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. G.Kūtris
Priekšlikums	- dep. J.Viļums
Lēmuma projekts “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu” (Nr. 435/Lm12) (Dok. Nr. 2794)
Ziņo	- dep. I.Viņķele
Lēmuma projekts “Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 445/Lm12) (Dok. Nr. 2833)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 446/Lm12) (Dok. Nr. 2834)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mērķdotācijas sadalījumu” (Nr. 11/P12) (Dok. Nr. 2829)
Motivācija	- dep. I.Bite
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 774/Lp12) (Dok. Nr. 2841)
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 637/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2806)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 661/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2809)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 549/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2818)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 743/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2720, 2796)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 751/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2729, 2797)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 733/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2807)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 301/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2814)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Debates	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 752/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2730, 2815)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 744/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2722, 2816)
Ziņo	- dep. A.Mežulis
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 753/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2817, 2817A)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. I.Bite
	- Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs J.Iesalnieks
	- dep. G.Kūtris
	- dep. I.Sudraba
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Ķirsis
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Bite
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. G.Kūtris
	- dep. G.Kūtris
	- dep. G.Kūtris
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. V.Agešins
	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 766/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2805, 2825)
Ziņo	- dep. A.Klementjevs
Debates	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 766/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2805, 2825)
Ziņo	- dep. A.Klementjevs
Likumprojekts “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 760/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2777, 2830)
Ziņo	- dep. I.Klementjevs
Likumprojekts “Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 760/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2777, 2830)
Ziņo	- dep. I.Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 762/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2789, 2831)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums” (Nr. 763/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2790, 2832)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 772/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2828B)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. J.Viļums (par)
	- dep. J.Vucāns (pret)
Likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 774/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2841)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 444/Lm12) (Dok. Nr. 2813)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. I.Sudraba
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.590/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016. gada 15. decembrim” (Nr. 447/Lm12) (Dok. Nr. 2835)
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 448/Lm12) (Dok. Nr. 2836)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. J.Ruks
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Barča
Lēmuma projekts “Par 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados” turpmāko virzību” (Nr. 442/Lm12) (Dok. Nr. 2808)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Agešina, J.Tutina un R.Rubika jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par rīcību likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā” (Nr. 220/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Agešina, J.Tutina un I.Pimenova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā projekta realizācijas gaitu un tā atbilstību sabiedrības interesēm” (Nr. 221/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 08.12.2016 09:07:45 bal001
Par - 67, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (448/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 08.12.2016 09:09:57 bal002
Par - 42, pret - 6, atturas - 30. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (767/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 08.12.2016 09:12:04 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2016.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada ziemas sesijas sākšanu (443/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:18:25 bal004
Par - 45, pret - 15, atturas - 18. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (772/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:18:53 bal005
Par - 45, pret - 15, atturas - 17. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (772/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:21:10 bal006
Par - 33, pret - 37, atturas - 6. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13.12.2016. Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (772/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.2016 09:26:51 bal007
Par - 70, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Baibu Rivžu. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:27:17 bal008
Par - 70, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Andri Teikmani. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:27:40 bal009
Par - 71, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Aivaru Medni. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:28:02 bal010
Par - 72, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Annu Saltikovu. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:28:22 bal011
Par - 71, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Jāni Rozenblatu. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:28:43 bal012
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Jāni Vētru. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:29:04 bal013
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Tatjanu Volkovu. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:29:26 bal014
Par - 72, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Āri Žīguru. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:29:49 bal015
Par - 67, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Ingu Vanagu. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:30:10 bal016
Par - 70, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Arkādiju Zvaigzni. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:30:32 bal017
Par - 71, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Aldi Baumani. Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (435/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:31:45 bal018
Par - 71, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Didža Aktumaņa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (445/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:32:36 bal019
Par - 71, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Aigara Sniedzīša apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (446/Lm12)

Datums: 08.12.2016 09:39:14 bal020
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (637/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:42:42 bal021
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (661/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:46:22 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (549/Lp12), 3.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:47:57 bal023
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (743/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:49:57 bal024
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (751/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:51:08 bal025
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (733/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:58:04 bal026
Par - 34, pret - 28, atturas - 13. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (301/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 09:59:24 bal027
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (301/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 10:01:17 bal028
Par - 75, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (752/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 10:02:30 bal029
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (744/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 10:08:54 bal030
Par - 13, pret - 38, atturas - 21. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:18:05 bal031
Par - 6, pret - 68, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:26:31 bal032
Par - 31, pret - 44, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:27:02 bal033
Par - 19, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:29:44 bal034
Par - 14, pret - 40, atturas - 21. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:32:58 bal035
Par - 13, pret - 43, atturas - 23. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.77. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:39:44 bal036
Par - 25, pret - 40, atturas - 8. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.80. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:40:14 bal037
Par - 25, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.82. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:45:36 bal038
Par - 13, pret - 40, atturas - 20. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.97. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:52:03 bal039
Par - 6, pret - 48, atturas - 18. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.109. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 11:58:54 bal040
Par - 27, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:02:50 bal041
Par - 16, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.118. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:03:13 bal042
Par - 16, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.119. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:03:43 bal043
Par - 17, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.121. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:04:05 bal044
Par - 17, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:04:32 bal045
Par - 17, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.124. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:04:53 bal046
Par - 17, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.125. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:05:16 bal047
Par - 18, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.126. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:06:05 bal048
Par - 6, pret - 40, atturas - 21. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.129. Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:08:14 bal049
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (753/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:09:56 bal050
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (766/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:12:34 bal051
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (766/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:13:44 bal052
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (766/Lp12), 2.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:15:54 bal053
Par - 69, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (760/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:16:29 bal054
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (760/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:17:06 bal055
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (760/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.2016 12:20:18 bal056
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (762/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:21:35 bal057
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (763/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:22:41 bal058
Par - 46, pret - 12, atturas - 17. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (772/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.2016 12:29:06 bal059
Par - 32, pret - 3, atturas - 43. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (775/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 08.12.2016 12:30:53 bal060
Par - 68, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā (774/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:31:15 bal061
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā (774/Lp12), 1.lasījums

Datums: 08.12.2016 12:36:15 bal062
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (444/Lm12)

Datums: 08.12.2016 12:36:55 bal063
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"” (Nr.590/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.decembrim (447/Lm12)

Datums: 08.12.2016 12:46:30 bal064
Par - 63, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (448/Lm12)

Datums: 08.12.2016 12:55:05 bal065
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par 10 570 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados” turpmāko virzību (442/Lm12)