Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2017.gada 9.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2017.gada 9.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, jāizskata...

Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Tātad, pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, jāizskata tajā iesniegtās izmaiņas.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.128/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 7.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr.798/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 3.aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sudrabas, Kūtra, Andreja Klementjeva, Stepaņenko, Šica, Orlova un Kaimiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts pēc būtības visiem, loģiski, ir saprotams, bet es piedāvāšu vēl tikai trīs koncentrētus argumentus.

Pirmais. Labklājības ministrs jau otro mēnesi sabiedrībai zīmē drūmas ainas par sociālā budžeta nākotni. Jums izsniegtā likumprojekta anotācijā ir minēts viens piemērs. Svaigākais ir šāds: vēl vakar, 8.februārī, “Latvijas Avīzē” ministrs informēja, ka 2019.gadā sociālais budžets būs ar 25 miljonu eiro deficītu. Jāsaka paldies veselajam saprātam, ka vismaz sociālās izmaksas cilvēkiem nav paredzēts samazināt, jo tās jau tā ir nelielas un tālāk vairs samazināt nedrīkst. Esot jāmeklē ieņēmumu jomā, proti, – no kuriem cilvēkiem un kā vēl varētu dabūt šo obligāto sociālo iemaksu maksājumu.

Mūsuprāt, tomēr būtu jāpaskatās uz šī sociālā budžeta tērēšanu – kur tas tiek iztērēts. Un tāpēc mēs ierosinām, ka sociālais budžets pēc savas būtības ir paredzēts sociālo mērķu sasniegšanai. Šo naudu nedrīkstētu tērēt administrācijas finansēšanai, respektīvi, apmaksāt valsts pārvaldes ierēdņu un darbinieku darbu (gan atlīdzību par darbu, gan arī darba vietu iekārtošanu un uzturēšanu).

Jūs varbūt teiksiet, ka šie 15 miljoni, kas ir norādīti, – tas ir tāds sīkums, salīdzinot ar lielo budžetu un sociālā budžeta pārpalikumu jeb uzkrājumu. Taču atcerieties latviešu sakāmvārdu, ka jāsāk krāt ar santīmu un tad arī var tikt pie lata!

Otra lieta. Daži domā, ka lielā budžeta ietvaros 15 miljoni varbūt ir sīkums, taču, kā pats labklājības ministrs norādījis, ja mēs varētu palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo pensijas daļu par 10 eiro katram pensionāram, tad būtu vajadzīgi no budžeta septiņi miljoni. Proti, katram pensionāram vēl 20 eiro varētu neaplikt ar ienākuma nodokli. Un šī summa, kas netiktu aplikta ar nodokli pensionāram, tuvotos tai, ko pēc starptautiskās metodikas mēs rēķinām kā minimālo iztikas līdzekļu summu jeb tā saucamo grozu. Centīsimies palielināt un ar nodokli neaplikt to daļu, bez kuras cilvēks iztikt nevar!

Otrs arguments. Sociālais budžets ir jātērē tiešām sociāliem mērķiem, jo cilvēki šajā budžetā maksā šo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu. Ja no šīs naudas kādam tiek maksāta alga, atlīdzība, tad savukārt no šīs atlīdzības tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un šī summa, tātad sociālā budžeta līdzekļi, aiziet valsts vai pašvaldības budžetā. Ja no šīs naudas tiek apmaksātas darba vietas, tad daļa no šīs naudas aiziet kā pievienotās vērtības nodoklis.

Proti, sociālā budžeta nauda netiek tērēta sociālā budžeta mērķiem, bet citiem nolūkiem. Vai šādai naudas pārdalei ir domāta sociālā budžeta kopējā summa?!

Un visbeidzot – trešais moments. Valsts amatpersonas pēdējā laikā daudz runā par cīņu pret ēnu ekonomiku, par cīņu pret aplokšņu algām, par nepieciešamību maksāt nodokļus, un mēs paši labi apzināmies, kādi likumi pēdējos gados ir pieņemti, lai pēc iespējas vairāk sodītu par nemaksāšanu, pēc iespējas vairāk iejauktos ar represīvām metodēm cilvēku dzīvē, lai varētu kontrolēt, vai viņi maksā nodokļus. Šādos gadījumos mēs pielietojam policejiskas metodes, lai piespiestu cilvēkus maksāt nodokli. Bet, kad valsts amatpersonas runā, ka sociālajā budžetā, ziniet, nākotnē var nebūt naudiņas, tad cik droši jūtas šī nodokļa maksātājs, kas cer nākotnē saņemt šo pensiju? Varbūt tad labāk radīsim Latvijas iedzīvotājiem ticību, ka sociālās apdrošināšanas sistēma ir ilgtspējīga un ka nākotnē cilvēkiem par viņu maksātajiem nodokļiem būs arī atbilstoša sociālā apdrošināšana.

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu! Veidosim kopā valsts sociālā budžeta ieņēmumus un mazāk tērēsim!

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Protams, es piekrītu visam, ko labklājības ministram teica pēdējā laikā par sociālo budžetu un tā tālāk. Diemžēl tas likumprojekts, ko kolēģi iesniedza, nepalīdz - neko nemaina, neko neietekmē.

Es gribu atgādināt, ka, pieņemot likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1998.gadā, tika noteikti pamatprincipi valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta finansēto pakalpojumu administrēšanai, jau sākotnēji iezīmējot sistēmu, ka no tā finansēšanas avota, no kura tiek veikta pakalpojuma izmaksa, tiek nodrošināti arī atbilstoši administratīvie izdevumi. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta administratīvie izdevumi 2017.gadā ir 0,75 procenti no kopējiem šā budžeta izdevumiem.

Kūtra kungs teica, ka viņam ir trīs argumenti. Man ir pieci punkti pamatojumam, ka nav iespējams tiešām atbalstīt šo likumprojektu.

Pirmais. Tiek izjaukts valsts budžeta pamatprincips, ka no tā finansēšanas avota, no kura finansē pakalpojumu, tiek nodrošināti atbilstoši administratīvie izdevumi.

Otrais. Valsts pamatbudžetā nav atbilstošu resursu administrēšanas izdevumu segšanai, un nav piedāvāta konkrēta alternatīva.

Trešais. Neparedzot alternatīvus finanšu avotus, tiek radīti riski - valsts apdraudējums - stratēģiski svarīgu valsts funkciju nodrošināšanai (es runāju par valsts pensiju).

Vienlaikus, skatot priekšlikumu kontekstā ar valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspēju, jāsecina, ka kopumā, valstij pārliekot finansēšanas avotus, valsts budžeta fiskālā telpa netiktu palielināta. Turklāt pie šāda administratīvo izdevumu apjoma valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta nepieciešamā rezerve uzkrātos 88 gados 1,5 miljardu apjomā, kas kopumā nerisina situāciju ar šobrīd nepietiekamā uzkrājuma veidošanu nākotnes izmaksu nodrošināšanai.

Un piektais punkts. Pieejas maiņa valsts speciālās sociālās apdrošināšanas sistēmas administrēšanā rada nopietnas un lielas izmaksas IT sistēmu pārbūvē. Tāpēc Labklājības ministrija diemžēl nevar atbalstīt šos likuma grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums izlemjams balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vilnim Ķirsim šā gada 2.februārī.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viļņa Ķirša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2.februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 9.februārī.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Janīnas Kursītes-Pakules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9.februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 21.februāra līdz 23.februārim.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 21.februāra līdz 23.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anrijam Matīsam no šā gada 14.marta līdz 16.martam.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anrijam Matīsam no šā gada 14.marta līdz 16.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 16.februārī.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 16.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad atvaļinājums ir piešķirts.

Likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Labrīt! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.811/Lp12).

Otrajam lasījumam Juridiskā komisija ir saņēmusi vienu redakcionālu Juridiskā biroja priekšlikumu, ko ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uz likumprojekta “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā” otro lasījumu ir saņēmusi trīs priekšlikumus un tos ir izskatījusi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. Un 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir noslēgusi darbu pie likumprojekta “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”.

Kopumā uz trešo lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Taču ir nepieciešams varbūt neliels precizējums. Ņemot vērā to, ka dzimtsarakstu nodaļās darbinieku skaitu un finansējumu nosaka attiecīgā pašvaldība, komisijā tika nolemts pilnībā noņemt vietnieku skaita ierobežojumu, izslēdzot teikumu, ka dzimtsarakstu nodaļā var būt ne vairāk kā divi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieki.

Un šajā sakarā izveidojās diskusija par otro daļu, no kuras tiek izslēgts minētais teikums, ka dzimtsarakstu nodaļā var būt ne vairāk kā divi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieki, jo var rasties interpretācija par to, ka vārds “vietnieks” vienskaitlī nozīmē ne vairāk par vienu vietnieku. Jo formulēts ir šādi: “Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona šā likuma izpratnē ir dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieks.”

Tāpēc komisija vērš uzmanību šobrīd uz to, ka šajā gadījumā termins “vietnieks” vienskaitlī nekādā veidā neierobežo vadītāja vietnieku skaitu dzimtsarakstu nodaļās.

Tātad atgriežoties vēlreiz pie priekšlikuma. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

J.Stepaņenko. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Un visbeidzot 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”. Informēju, ka trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi, un lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Skatot otrajam lasījumam grozījumus DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija faktiski tikai redakcionāli tos precizēja.

1. ir iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

DNS datu bāze ir vajadzīga ne tikai kriminologiem, bet vajadzīga arī daudzu citu sociāli aktuālu problēmu risināšanai. Un līdz ar to mans priekšlikums būtu noraidīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu viena iemesla dēļ. Gan bijušie ieslodzītie, gan krimināli vajātie ir mirstīgi, un mani ļoti satrauc Latvijas statistika, ka no tiem vairākiem simtiem - 300 līdz 400 - neatpazīto cilvēku, kuri tiek nogādāti Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nodaļās, 18 procenti netiek atpazīti vispār. Katru gadu tiek apglabāti neidentificēti cilvēki, kuriem nav zināms ne uzvārds, ne vārds. 2013.gadā tādi bija 80, 2014. - 83, 2015.gadā - 51. Arī pagājušā gada rādītājs ir līdzīgs. Līdz ar to mums vajag sākt iet normālu, civilizētu attīstības ceļu - izveidot vienotu DNS datu bāzi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pastāv terora apstākļi, atpazīšanas problēmas, ceļošanas intensitāte un tā tālāk. Pirms apmēram 10-15 gadiem mēs līdzīgi diskutējām par to, vai mūsu pirkstu nospiedumiem ir jābūt biometrisko datu bāzēs. Tagad pašsaprotams ir tas, ka tie tur ir.

Tādēļ es ierosinu noraidīt šos priekšlikumus un likumprojekta trešajā lasījumā paplašināt... skatīt jautājumu par visu Latvijas iedzīvotāju DNS datu bāzes izveidošanu. Tāds ir mans priekšlikums.

Paldies. Un lūdzu šos noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Es, protams, sapratu Šica kunga priekšlikumu, bet laikam mums jāatgriežas pie tā, kādu likumprojektu mēs šobrīd skatām.

Likumprojekts, kurš tiek skatīts otrajā lasījumā, ir domāts, lai nodrošinātu DNS datu saglabāšanu attiecībā uz noziedzniekiem. Un jebkādi priekšlikumi atbalstīt to vai neatbalstīt, kuri izskanēja komisijā pirms otrā lasījuma, nevar atrisināt jautājumu par kopīgas visu valsts iedzīvotāju DNS datu bāzes izveidi. Ja ir tāda ideja, uz tās īstenošanu var iet, bet priekšlikumi, par kuriem mēs runājam šodien, ir vērsti uz to: lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un neglabātu DNS datus attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri ir tīri Krimināllikuma priekšā, attiecībā uz kuriem ir pieņemts attaisnojošs spriedums vai kriminālprocess izbeigts uz reabilitējoša pamata.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt iekšlietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A.Loskutovs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Loskutovs. 2. - Saeimas Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kas precizē panta otrās daļas jēgu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas vērsts uz to, lai noteiktu likumam parastu spēkā stāšanās kārtību. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Paldies par likumprojekta atbalstīšanu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” otrajam lasījumam Juridiskā komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2974.

Šodien izskatām pirmajā lasījumā likumprojektu, ar kuru Latvijas Republika ratificē Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu - to, ko mēs pazīstam kā CETA. Šis nolīgums tika parakstīts 2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienības un Kanādas samita laikā. Lai CETA stātos spēkā, tas ir jāratificē Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos parlamentos.

Ārlietu komisija 1.februārī izskatīja CETA un uzzināja, ka tas ir modernākais tirdzniecības līgums, ko Eiropas Savienība līdz šim ir noslēgusi ar saviem tirdzniecības partneriem. Šis nolīgums ir moderns un visaptverošs; tas ietver arī vienošanos, piemēram, vides aizsardzības un sociālo standartu jautājumos.

Tomēr komisijas diskusijā uzsvars tika likts uz to, ko Latvija un Latvijas iedzīvotāji varētu reāli iegūt no CETA. Starp ieguvumiem ir, piemēram, muitas nodevu atcelšana (99 procenti tarifa līniju), kas padarīs mūsu preces konkurētspējīgākas Kanādas tirgū un palielinās mūsu preču eksportu uz Kanādu. Pakalpojumu tirgus atvēršana dos jaunas iespējas tradicionālo pakalpojumu sniegšanai un arī tādām strauji augošām un perspektīvām nozarēm kā IT jomas pakalpojumi.

Kanādas dotā pieeja publiskā iepirkuma tirgum (jo īpaši - provinču un pašvaldību līmenī) faktiski ir pavisam jauna un nebijuša tirgus radīšana, kas dos iespēju arī Latvijas uzņēmumiem.

Nolīgumā ietvertie investīciju aizsardzības noteikumi dos lielāku skaidrību investoriem, vienlaikus stiprinot arī valsts pozīcijas. CETA dos papildu drošību mūsu investoriem, darbojoties Kanādā.

Komisijā mēs dzirdējām, ka CETA negrozīs, nemazinās un neatcels Eiropas Savienības un Latvijas standartus regulētajās jomās, tajā skaitā pārtikas nekaitīguma, produktu drošības, patērētāju aizsardzības, veselības, vides, sociālos vai darba tiesību jautājumos. Importam no Kanādas jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumam, ko piemēro Eiropas Savienības ražojumiem.

Komisijas vārdā vēlos uzsvērt arī to, ka CETA ātra ratifikācija no Latvijas puses būtu pozitīvs signāls un partnerības apliecinājums Kanādai - it īpaši ģeopolitiskās drošības kontekstā. Ja Kanāda nekavējās uzņemties vadošo lomu NATO daudznacionālā bataljona kaujas grupu izveidei Latvijā un nosūtīt savus karavīrus uz Latviju, tagad Latvija varētu nekavēties ar CETA ratifikāciju.

Lai gan tie nav absolūti un tieši saistīti jautājumi, uzskatu, ka mūsu valstu attiecību stiprināšana dažādās jomās ir ļoti nepieciešama. Kanāda ir nozīmīgs Latvijas partneris gan ekonomiskā, gan arī ģeopolitiskā kontekstā. Latvijas eksports uz Kanādu pārsniedz importu, mūsu tirdzniecības bilance ir izteikti pozitīva. Taču kopējais tirdzniecības apjoms nav liels. Tas liecina par to, ka Kanādas tirgū ir neapgūts eksporta potenciāls. Tieši tāpēc CETA ratificēšana un pēc iespējas ātrāka tā spēkā stāšanās atbilst Latvijas interesēm.

Ņemot vērā manis minētos ieguvumus no Eiropas Savienības un Kanādas nolīguma, ņemot vērā tajā iestrādāto Eiropas Savienības un Latvijas sensitīvo interešu aizsardzību un ņemot vērā Latvijas un Kanādas savstarpējās tirdzniecības attiecības, komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma ratifikāciju pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Kopš 2009.gada, kad sākās sarunas par CETA, ekspertu diskusiju laikā politiskajos un profesionālajos paziņojumos tika vairākkārt norādīts uz nepilnībām un trūkumiem nolīguma tekstā un tika izteikti iebildumi.

Nolīguma astotās nodaļas “Ieguldījumi” D iedaļas “Ieguldījumu aizsardzība” 8.12.pants “Ekspropriācija” nosaka tiesības uz zaudējumu atlīdzību par ārvalstu investoru īpašuma tiešo un netiešo ekspropriāciju. Tomēr investoru aizsardzības mehānisms, kas paredz tiesības piedzīt zaudējumus no dalībvalstīm par tiešu un netiešu ekspropriāciju, var padarīt dalībvalstu valdības piesardzīgākas jaunu sociālo politiku un tiesību aktu pieņemšanā, ja tie potenciāli var nodarīt zaudējumus ārvalstu investoriem.

Es piekrītu tiem, kuri uzskata, ka investoru aizsardzība nevar būt plašāka par ārvalstu investoru diskriminācijas aizliegumu.

Nolīguma divdesmit trešās nodaļas “Tirdzniecība un nodarbinātība” 23.4.pants “Aizsardzības līmeņu uzturēšana” paredz, ka puses apņemas nemazināt tiesību standartus, lai piesaistītu investorus, kā arī nemaina darbinieku tiesības noslēgt un īstenot koplīgumus un organizēt streikus. Tomēr nav paredzēts efektīvs tiesisko un ekonomisko sankciju mehānisms - mehānisms, kurš nodrošinātu darba tiesību standartu nemazināšanu, mehānisms pret uzņēmumiem, kuri neievēro darba tiesību standartus nolīguma ietvaros.

Nolīgumam būs ilgtermiņa ietekme uz Latvijas suverenitāti, jo arī pēc tam, kad nolīgums tiktu denonsēts un tā darbība tiktu izbeigta, ārējo investīciju aizsardzības noteikumi atbilstoši nolīguma trīsdesmitās nodaļas “Nobeiguma noteikumi” 30.9.panta 2.punktam (citēju!) “paliek spēkā 20 gadus ilgā laikposmā pēc šā nolīguma darbības izbeigšanas dienas attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms minētās dienas”. (Citāta beigas.)

Jāteic, ka deputātiem komisijās sniegtās prezentācijas par nolīguma īstenošanas sekām bija visai paviršas. Plaši tika komentēts, kādus īstermiņa labumus Latvijas uzņēmēji gūtu nolīguma realizācijas rezultātā, taču prezentācijas nesaturēja ekonomisko analīzi par nolīguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā. Atkārtoju - ilgtermiņā!

Es piekrītu tiem, kuri uzsver, ka nav skaidrības par Latvijas uzņēmēju ekonomiskajiem ieguvumiem no CETA noteikumu īstenošanas, ieguvumus salīdzinot ar CETA ietekmi uz Latvijas ekonomiku, sabiedriskajiem pakalpojumiem, publisko iepirkumu procesiem un kvalitatīvu nodarbinātību.

Tieši tādēļ, lai izvērtētu nolīguma noteikumu īstenošanas iespējamās sekas, iepriekšējā Saeimas sēdē es ierosināju izskatīt nolīgumu trijās komisijās - Sociālo un darba lietu komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Juridiskajā komisijā, izmantojot visu iespējamo Saeimas intelektuālo kapacitāti. Priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.

Ārlietu ministrija nolīguma prezentācijā ne bez lepnuma paziņoja (citēju): “Nolīgumā ir skaidri un precīzi definēti ieguldījumu aizsardzības standarti, tādējādi ierobežojot iespējas plaši interpretēt [plaši interpretēt!] valsts pienākumus attiecībā pret ārvalstu ieguldītājiem.” Es lasīju un savām acīm neticēju. Izrādījās, ka ar nolīgumu valsts apzināti nosaka robežas savām suverēnajām tiesībām attiecībās ar ārvalstu ieguldītājiem un vēl ar to lepojas. Sludinot par savu rīcību tik nevainīgi, atklāti un vientiesīgi, diez vai varētu “nokaut” labāk šo nolīgumu.

Tikmēr neskaidrās nolīguma īstenošanas sekas un acīm redzamie riski izraisīja protestus Eiropā un Eiropas arodbiedrību iebildumus. Vairāk nekā trīs miljoni Eiropas iedzīvotāju ir parakstījuši petīciju pret CETA un tā dvīni - Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija noraidīja tādu tiesisko mehānismu iekļaušanu nolīgumā, kuri paplašina ārvalstu investoru pieeju arbitrāžai, kas nav pieejama iekšzemes investoriem. Konfederācija aicināja Eiropas Savienības dalībvalstu valdības neparakstīt nolīgumu esošajā redakcijā. Kanādas arodbiedrību apvienība “Kanādas Darba kongress” atbalstīja Eiropas Arodbiedrību konfederācijas prasības.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Saeimas Eiropas lietu komisijas 2016.gada 10.oktobrī organizētās un Ārlietu ministrijas sniegtās nolīguma prezentācijas laikā norādīja, ka (citēju): “Sarunās par CETA netika iesaistītas darbinieku organizācijas un pilsoniskā sabiedrība. Par CETA līgumu un noslēgšanas pārrunu gaitu netika sniegta informācija, netika rīkoti informatīvie pasākumi, kā arī diskusijas vai citas aktivitātes, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli.” (Citāta beigas.) Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāve par nolīgumu izteica virkni kritisku piezīmju, kuras es šodien plaši citēju. Tomēr trīs dienas vēlāk - 13.oktobrī -, kad Eiropas lietu komisijas sēdē tika skatīta Latvijas nacionālā pozīcija par nolīgumu, LBAS pārstāvja prombūtnē tika nepamatoti paziņots, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nacionālo pozīciju atbalstot, kas nebija taisnība, drīzāk vēlamā uzdošana par esošo. LBAS valde pieņēma lēmumu par to, ka “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta CETA esošajā redakcijā kā pretrunīgu līgumu, kas ietver bīstamu investoru aizsardzības mehānismu un apdraud kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu”.

Dāmas un kungi! Ņemot vērā visus iebildumus un nolīgumā nepārprotami ietvertos valsts suverēno tiesību ierobežojumus Latvijas ekonomikas konkurētspējas nostiprināšanai ilgtermiņā, kā arī izteiktās bažas par darba tiesību ierobežojumiem, nodrošinot ārvalstu investoru intereses, es aicinu likumprojektu par nolīgumu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, neatbalstīt un balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! (Starpsauciens: “Ooo! Beidzot!”) Es komisijā nepiedalījos balsojumā. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu ziņotāji nebija sagatavojuši pietiekami nopietnu analīzi, SWOT analīzi: ko tad mēs iegūsim un ko mēs zaudēsim tautsaimniecībā. Bija vispārīgi teksti pa nozarēm. Bet, piedodiet, dārgie, savā starpā jauki runājošie deputāti, mūsu nozares sastāv no pāris uzņēmumiem! Tātad mums jābūt skaidrai saprašanai, ko mūsu uzņēmumi iegūs un ko mūsu uzņēmumi zaudēs, slēdzot šo vienošanos. Un ziņotāja teiktais, ka zaudējumu nebūs, ir klaji meli. Katra vienošanās rada savus ieguvumus un savus zaudējumus. Man klausīties ziņotāja stāstīto, ka nebūs nekādu zaudējumu, likās nepatīkami. Kāpēc jāmelo cilvēkiem?

Nākamais, ko es vēlos teikt. Ļoti godājamā Stepaņenko kundze, kuru es ļoti cienu un godāju un kura iepriekšējā Saeimas sēdē uzstājās pret šo CETA. Man drusku nepatika... Kāpēc jūs neatnācāt uz šo komisijas sēdi? Es visiem jautāju, kādi tad būs zaudējumi? Neviens man nevarēja pastāstīt. Jūs tik kaismīgi uzstājāties pret CETA, bet tā arī nevarējāt pateikt - kāpēc.

Vēl man nepatīk šinī līguma apspriešanā tas, ka ne Latvijas Darba devēju konfederācija, ne Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera neuzskatīja par vajadzīgu atnākt uz šo komisijas sēdi un paust savu viedokli. Tātad šis līgums Latvijas tautsaimniecībai nav svarīgs.

Nākamais, ko es gribu teikt. No malas skatoties, man kā uzņēmējam šķiet - mūsu valstij patīk cept augšā līgumu pēc līguma līguma pēc. Priekš kam? Ko mēs no tā iegūsim? Vai kāds ir uzdevis šo jautājumu? Vai mēs tikai saliekam ķeksīšus, ka mēs esam noslēguši tādus, tādus un tādus līgumus? Bet priekš kam mēs tos slēdzam?

Es personīgi esmu par līgumu ar Kanādu. Man patīk Kanāda un tās tautsaimniecība, bet es gribu skaidri saprast, ko šis līgums dos mums, Latvijai, un ko mēs konkrēti iegūsim, kādi būs plusi un mīnusi no šī līguma.

Un kur, manuprāt, slēpjas problēma, visu mūsu kopējā problēma, arī visu to problēma, kuri šobrīd runā? Mēs nesajēdzam, kas ir labas pārvaldības principi, un pats šausmīgākais ir tas, ka pat deputāti, godājami deputāti, kuros daudzi ieklausās, nesaprot, kas tas ir - labas pārvaldības principi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Augsti godājamā Saeima! Godātie kolēģi! Sākumā atbildēšu uz Kalnozola kunga repliku. Ir, protams, Saeimas kārtības rullis, un katrs deputāts piedalās to komisiju sēdēs, kurās viņam ir jāpiedalās, kurās piedalīties viņš ir nozīmēts. Es ļoti labprāt piedalīšos nākamajā Ārlietu komisijas sēdē, un tam būs arī savs iemesls.

Tāpēc paldies, Kalnozola kungs, par to, ka jūs, es saprotu, atbalstāt kritiku par šā līguma noslēgšanu. Tas, ko es vēlos jums pateikt, - ka vislielākās bažas, kas arī man ir radušās šā līguma sakarā, ir tieši tādas: mūsu tautsaimniecība tiks iznīcināta vēl lielākos apmēros, nekā mēs pieredzam tagad.

Bet, komentējot to, ko mēs šodien arī dzirdējām un ko mēs dzirdam arī publiskajā telpā par šā līguma būtību, jāteic, ka, lai gan mēs dzirdam, ka šis līgums tiek pārsvarā raksturots kā moderns, man kā juristei gribas teikt, ka tiešām nav saprotams, kurš kādreiz šo līgumu ir gribējis nosaukt par modernu?! Gudri cilvēki mēdz teikt, ka skriešana pakaļ modei parasti beidzas slikti. Nu, cilvēks var kļūt arī smieklīgs, ja viņš mēģina skriet pakaļ modei. Un jāņem vērā, ka šis līgums vairs teorētiski nav modē, tas jau ir izgājis no modes, kamēr nonāca līdz mums. Tas ir vienkārši izgājis no modes! Jo - kas šobrīd mums ir modē? Mums modē ir suverenitāte, un to ir apliecinājusi arī Lielbritānijas vēstniece, kura vakardien tikās ar deputātiem un stāstīja par Brexit. Viņa teica, ka cilvēki ir izteikuši savu gribu un viņi grib noteikt šobrīd dienaskārtību. Un suverenitāte un nacionālās intereses arī Amerikā šobrīd ir uzvarējušas. Tas nozīmē, ka... Nu, ziniet, ja mēs gribam tiešām skriet pakaļ modei un runājam par modi, tādā gadījumā šis globalizācijas līgums nav mūsu interesēs.

Tiešām jocīgi - šis līgums ietekmēs mūsu nākamās paaudzes teju visās jomās, bet mums nemaz nav laika skaidrot tautai to, kas notiks, ja steigsimies pirmie ratificēt līgumu, kura iespējamā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību ir pētīta globālā kontekstā krietni pasen - 2011.gadā (pēc Ārlietu ministrijas sniegtajiem datiem).

Ir daudzas lietas, par kurām Eiropā un Kanādā bažījas gan vides organizācijas, gan patērētāji, gan ražotāji, gan darba ņēmēji; es neatkārtošu to (mēs esam jau to dzirdējuši, mūsu kolēģis jau ir to pastāstījis), bet pievienošu vien dažus argumentus: pasaules vides organizācijas, to skaitā arī Greenpeace, aicina noraidīt CETA, tāpēc ka šis līgums nevarētu būt savietojams ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu, ko mēs nupat Saeimā ratificējām. Manuprāt, ceļš uz suverenitātes zaudēšanu šobrīd ar šo līgumu ir atklāts, jo mēs iegūsim dubultu virsvadību: Briseles direktīvas tiks sākumā pārskatītas no Kanādas interešu puses, tātad korporācijām un Kanādas valdībai būs tās tiesības noteikt, kādus likumus tālāk mēs skatīsim arī šeit, Saeimā.

Turklāt joprojām pastāv investoru privilēģijas un nav nodrošināta iekšējā tirgus aizsardzība pretēji sākotnēji iecerētajam, kā mēs to redzam no Eiropas Parlamenta 2015.gada 8.jūlija rezolūcijas par ieteikumiem attiecībā uz starptautisko tirdzniecību, ka TTIP un nākotnes tirdzniecības darījumiem (tātad arī CETA) ir jārisina jautājums par investoru atbildību, kas līdz šim faktiski nav iestrādāta.

Arī par mazo un vidējo uzņēmumu aizsardzības mehānismu nav padomāts, ja nu vienīgi piekļuve tiesai, bet vai tiem tiešām varētu interesēt kaut kāda tiesāšanās?

Ieguldījumu tiesu sistēma ir komisijas atbilde uz kritiku par šo investoru strīdu un aizsardzības mehānismu. Bet Eiropas eksperti, analizējot jauno mehānismu, atklāja, ka tas varētu pārkāpt Eiropas Savienības likumdošanu.

Šie ir argumenti - vieni no argumentiem! - “pret”.

Un kādi tad ir argumenti “par”, ko mēs esam dzirdējuši publiskajā telpā?

Tiek nosaukta drošība, latvieši, kas dzīvo Kanādā, un draudzīgas saites. Plus niecīgs ieguvums mūsu uzņēmējiem, ko ir apliecinājusi Ekonomikas ministrija, kurai mums droši vien būtu vairāk jāuzticas, jo ar šo līgumu tā darbojās aktīvi, lai arī slēgtu debašu laikā, kamēr līgums vēl nebija publiski pieejams.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs pirms CETA ratificēšanas nacionālajos parlamentos paredzēts veikt pētījumus par nolīguma ietekmi uz valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Bet Latvijā pirmās publiskās diskusijas par CETA sabiedrībā un mediju vidē aizsākās tikai šā gada rudenī, kad pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu ierosinājuma Ārlietu ministrija atsevišķiem Saeimas deputātiem (uz prezentāciju netika izsūtīti uzaicinājumi visiem) 2016.gada 10.oktobrī sniedza īsu vispārēju prezentāciju par CETA.

2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā. Un deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šā līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Es uzskatu, ka ikkatram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko šis nolīgums ilgtermiņā atstās uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām.

Līdz pat 2014.gada 26.septembrim visas sarunas par CETA bija slepenas, un sabiedrības līdzdalība nolīguma apspriešanā bija iespējama, tikai sākot ar nolīguma oficiālās publicēšanas dienu.

Slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudz problēmu Eiropas Savienības pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šī nolīguma apspriešanu tika veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nebija publiski pieejams. Tādējādi atbildība par to, ka sabiedrībā nebija diskusijas, kā arī par iniciatīvas trūkumu valsts interešu aizsardzībā šī nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem.

Godātie kolēģi! Kamēr nav veikts attiecīgs pētījums par to, kā CETA nolīgums varētu ietekmēt Latvijas tautsaimniecību, es aicinu neatbalstīt šā nolīguma ratificēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Suverenitāte, drošība, neatkarība - vienmēr rodas papildu bažas, kad par to izsakās SASKAŅA, runājot par Latviju. Man tas šķiet liekulīgi, it īpaši, ņemot vērā to, ka jums joprojām ir sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”, un, neskatoties uz to, ka šobrīd atkal faktiski ir atsākusies karadarbība Austrumukrainā, jūs tagad svēti runājat par suverenitāti, drošību un neatkarību. (Dep. I.Zariņš: “Par kādu līgumu tu tagad runā?!”) Un - vēl vairāk! - tieši saistībā ar CETA.

Ja mēs aplūkojam starptautiskos medijus, tad visaktīvāk pret CETA iestājas Krievijas propagandas mediji, dažādas satelītorganizācijas visā Eiropā. Russia Today ir aktīvākais CETA kritizētājs, dažādos formātos atspoguļojot selektīvus ekspertu viedokļus par šo nolīgumu.

Es arī esmu priecīgs, ka CETA jeb Kanādas un Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgums ir pirmais, kurš sasniedz Latvijas parlamentu. Kādēļ? Jo te ir runa par Kanādu - valsti ar 36 miljoniem iedzīvotāju, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzvērtīga Polijai. Tā nav milzīgās Amerikas Savienotās Valstis ar milzīgo ekonomiku, te mēs runājam par līdzvērtīgu Eiropas Savienības lieluma valsti.

Un attiecībā uz riskiem es guvu arī Ārlietu komisijā apstiprinājumu, ka šajā līgumā ir ietvertas daudzas atrunas no Latvijas puses - par mums svarīgām nacionālām interesēm, kas attiecas uz dažādām jomām.

Es domāju, ir vērts arī pieminēt līgumam pievienoto paziņojumu no tās pašas Polijas Republikas, kuru noteikti nevarētu uzskatīt par... nu, kādu Rietumeiropas valsti, kura vienkārši truli atbalsta globalizāciju globalizācijas dēļ.

Polijas Republika uzsver, ka attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem tā uzskata, ka CETA neietekmē esošos noteikumus Eiropas Savienībā un garantē Eiropas Savienības un Polijas tirgu aizsardzību no ģenētiski modificētu produktu nevēlama pieplūduma. Polijas Republika ir pārliecināta, ka CETA, likvidējot šķēršļus un samazinot tirdzniecības izmaksas, dos ieguvumu visplašākajām Polijas sabiedrības grupām un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Es neloloju cerības, ka šis tirdzniecības nolīgums tagad pavērs plašas slūžas, ka jebkurš ražotājs varēs brīvi ieiet Kanādas tirgū un tagad tas mums kļūs par tirdzniecības noieta tirgu Nr. 1, bet tik tiešām saskatu milzīgu potenciālu, pateicoties CETA nolīgumam, tieši augsto tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju nozarēm, jo tām pavērsies tirgus, kurš ir ar labu pirktspēju, kuram ir iespēja piekļūt jau Amerikas Savienoto Valstu tirgum tieši šo augsto tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju nozarēs.

Arī man gribas zināt vairāk informācijas par šo nolīgumu, tāpēc esmu aicinājis uz nākamo Ārlietu komisijas sēdi sagatavot detalizētu informāciju par tiešām perspektīviem uzņēmumiem gan no Latvijas puses, gan no Kanādas puses, kuri varētu gūt labumus no šī nolīguma pieņemšanas. Un vienlaikus arī vēlos norādīt, ka, manuprāt, nav pamata biedēt, ka tagad, tiklīdz mēs noslēgsim tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu, visa ekonomika sabruks.

Te drīzāk ir jāpaskatās uz mūsu pašu parlamentu, jārunā par to, kā mēs aizsargājam - jau Eiropas Savienības ietvaros - mūsu mazos un vidējos uzņēmumus, kur šī aizsardzība nav pietiekama. Kaut vai stāsts ar IKEA lielveikalu. Vai tiešām valstij ir jāsniedz lielas atbalsta procedūras lielražotājam? Varbūt tomēr mums būtu jāatbalsta mazie un vidējie mēbeļu ražotāji, kuri ražo šīs mēbeles Latvijā, kuri tirgo tās? Viena IKEA veikala ienākšanas dēļ, es domāju, tiks likvidētas daudzas darba vietas dažādās Latvijas vietās. (Dep. I.Zariņš: “To jūs tagad arī panāksiet ar CETA!”)

Un tas ir arī Rīgas domes jautājums, jo konkrētajā gadījumā arī pašvaldības var ietekmēt to, kuri biznesa veidi tiek atbalstīti un kuri netiek atbalstīti.

Mans aicinājums ir atbalstīt šo līgumu. Es domāju, ka galvenais trumpis no šī līguma būs tas, ka mums izdosies izveidot vienotu tirgu ar... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... ka mums izdosies izveidot vienotu tirgu ar Ziemeļameriku, un tas ir Krievijas ļaunākais murgs, ka tā kļūs par mazu, nomaļu valstiņu, nebūtisku ekonomiskajā ziņā, jo visa galvenā tirdzniecība un attīstība notiks tieši šajā Eiropas un Ziemeļamerikas reģionā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Labrīt! Ir situācijas, kad veids, kā kaut kas tiek darīts, var būtiski sabojāt rezultātu. Un man jāteic, ka šī situācija ir tāda.

Likumprojekta teksts, kas mums tiek piedāvāts nolīguma ratificēšanai, protams, ir standartizēts. Tieši ar tādiem tekstiem tiek ratificēti praktiski visi Latvijas starptautiskie līgumi. Jāteic, ka līdzīgi citiem starptautiskajiem līgumiem arī šis starptautiskais līgums nav Saeimā izskatīts pantu pa pantam, soli pa solim, jomu pa jomai, jo debates taču ir notikušas, Eiropas Savienība ir ratificējusi, pieņēmusi, parakstījusi un mums, Saeimai, te vairs īsti nav ko jaukties iekšā. Sarunu process taču ir beidzies, vai ne? Saeimā nav uzklausīti un nav uzaicināti uzņēmēji, kuri šobrīd eksportē savas preces uz Kanādu, un nav zināms, kādi ir viņu šķēršļi, viedokļi un vajadzības. Tieši tāpat nav uzaicināti un uzklausīti tie uzņēmēji, kuri gribētu eksportēt uz Kanādu vai plānotu to darīt tuvākajā laikā, lai saprastu, kā mēs viņiem varam palīdzēt šī līguma ietvaros realizēt savas iespējas. Jo viena lieta ir noņemt barjeras, kas pastāv starp vienu valsti un otru, bet pavisam cita - panākt un dot iespēju Latvijas uzņēmējiem reāli iegūt no šo robežu noņemšanas.

Protams, varētu domāt... parasti likumprojektiem anotācija ir tā, kurā ir redzams viss... jābūt redzamam, kā ir izvērtēts šis likumprojekts. (Dep. A.Lejiņš: “Tas jau tur iekšā ir!”) Tad nu es ieskatījos šī konkrētā likumprojekta anotācijā, un, lūk, ko es tur ieraudzīju. Likuma nepieciešamības pamatojums. Likums ir nepieciešams tāpēc, lai apstiprinātu šo nolīgumu. Nevis tāpēc, lai veicinātu Latvijas ekonomiku, nevis tāpēc, lai atbalstītu drošību, vēl kaut ko, bet likums ir nepieciešams tāpēc, lai noslēgtu līgumu. Nu labi.

Ejam tālāk. “Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas”. Projekta izstrādē ir iesaistīta viena vienīga institūcija - Ārlietu ministrija. Ne Ekonomikas ministrija, ne Aizsardzības ministrija, ne Iekšlietu ministrija, ne Finanšu ministrija, pat ne Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kurai taču būtu jārūpējas par Latvijas investīcijām un attīstību. Vienīgi Ārlietu ministrija.

Ejam tālāk. “Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt”. Šīs “sadarbības mehānisms var veicināt” - nevis veicinās, nevis kaut kā konkrēti izmērāmi un saprotami veicinās, bet var veicināt - “Latvijas un Kanādas sadarbību, tostarp uzlabojot Latvijas komersantu eksporta iespējas uz Kanādu, kā arī piesaistot Kanādas ieguldījumus Latvijā”. Ziniet, nu, ja var, tad droši vien arī nevar. Un tas nozīmē, ka mēs patiesībā īsti nezinām, kā tad tur būs.

Ejam tālāk. Lasām - “Cita informācija”: “Latvijas preču eksports uz Kanādu joprojām sastāda mazāk nekā vienu procentu no Latvijas kopējā eksporta.” Nu droši vien to varētu uzlabot un veicināt, tikai anotācijā nav redzams, kurš to darīs.

“Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”: “Projekts šo jomu neskar.” Kolēģi, es neesmu budžeta speciāliste (Dep. I.Viņķele: “Tā ir!”), un tomēr, ja Latvijas ekonomika attīstīsies, uzņēmēji eksportēs un plauks un zels, tam vajadzētu kaut kā atspoguļoties arī Latvijas budžeta skaitļos un tam vajadzētu realizēties kādos nodokļu papildu ieņēmumos. Anotācijā nekas no tā nav redzams.

Lasām anotāciju tālāk. “Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes” saistībā ar projektu: “Nav attiecināms.” Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, komunikāciju apspriešana arī nav nepieciešama. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē - “Nav attiecināms”. Kolēģi, tas nozīmē, ka Ārlietu ministrijas ieskatā Latvijas sabiedrība šī līguma apspriešanā nav jāiesaista, un tas nav būtiski, lai Latvijas sabiedrība, Latvijas uzņēmēji un Latvijas organizācijas būtu apspriedušas un būtu informētas par šo līgumu.

Nu, jāsaka, acīmredzot tāda ir mūsu Ārlietu ministrijas izpratne par demokrātiju: ministrija un ministrs zina labāk. Turklāt - viens pats, neiesaistot citas institūcijas... Tā teikt, nav te citiem ko prasīt un kaut ko apspriest!

“Projekta izpildē iesaistītās institūcijas”. Nu, ja izstrādē nav bijusi vajadzīga kaut kāda iesaiste, vismaz izpildē būtu nepieciešams iesaistīt kādas institūcijas. Nē! Izrādās, nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinēs viena pati Ārlietu ministrija. Ne Ekonomikas ministrija, ne Aizsardzības ministrija, ne Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra... neviens, kas strādā tieši ar uzņēmējiem, tikai un vienīgi - Ārlietu ministrija!

Tas nozīmē, ka neviena Latvijas valsts pārvaldes institūcija nav gatavojusies un patiesībā negatavojas strādāt pie tā, lai veicinātu - reāli veicinātu! - Latvijas uzņēmēju eksportspēju uz Kanādu; lai vienotos ar citām valstīm par kopīgu eksportu, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem atrast noieta tirgus savai produkcijai Kanādā. Neviens nav gatavs pie tā strādāt. Noņemsim barjeras, un tālāk jau tieciet paši galā, kā varat!

Var jau būt, ka šis līgums ir labs un Latvijai vajadzīgs. Šāda analīze nav veikta, un zinātniski pamatota informācija, kas būtu konkrēti attiecināma uz Latvijas tirgu, mums kā Latvijas lēmuma pieņēmējiem nav pieejama.

Te ir kolēģi, kuri vienmēr meklē pētījumus un pamatojumu. Kāpēc jūs to nemeklējat šajā situācijā? Šodien jūs šo lēmumu esat gatavi pieņemt, balstoties uz spekulācijām un emocijām, nevis uz analīzi un izvērtējumu.

Kolēģi! Es uzskatu, ka nav pieņemama tāda lēmumu pieņemšanas prakse Latvijas parlamentā. Tas ir kaķis maisā, ko jūs šodien atbalstīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt! Ai, nu lai iet ar’ tad... Labrīt, deputāti!

Pagājušonedēļ es atbalstīju šī tirdzniecības nolīguma tālākvirzību, bija gan prasība, lai CETA tiktu skatīts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, taču jautājumā par to jūs visi draudzīgi nobalsojāt “pret”.

Ir pagājusi nedēļa. Latvijas mediju telpā principā Ojāra Ērika Kalniņa... Ērik, tas arī tā kā akmens jūsu lauciņā... Es nobalsoju pagājušonedēļ par virzību tāpēc, lai jums būtu iespēja skaidrot Latvijas iedzīvotājiem šī CETA nepieciešamību. Latvijas mediju telpā tika skaidrots viskautkas; es uzzināju, ar ko es braucu, ko es daru, kas es esmu - ko tik es neuzzināju (Dep. L.Čigāne: “Nevajag ar sevi aizrauties!”)! -, bet par CETA es neuzzināju, Kalniņa kungs, Latvijas mediju telpā itin neko. Tas nozīmē, ka arī ļoti daudzi citi Latvijas iedzīvotāji nav uzzinājuši par CETA. Jums ir šodien klepus, jūs esat aizsmacis...

Latvijā ir “Altum”, ir (Dep. A.Lejiņš: “Viņi atbalsta!”) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), bet Kanādā ir eksporta banka. Varbūt daudzi to nezina - tiešām Kanādā ir eksporta banka, kurai budžets ir 43 miljardi dolāru.

Un tagad padomājiet - tiks akceptēts CETA... Protams, tas tiks akceptēts, jo vairākums jau te tā ir atbalstījis to lietu... Un Ojārs Ēriks Kalniņš - aizsmacis... Nākamreiz, teiksim, pēc pāris gadiem, viņš jau vairs nepirks Latvijā ražotu pretklepus sīrupu, viņš pirks Kanādā ražotu pretklepus sīrupu, jo mums nebūs arī lobiju likuma un nebūs visa pārējā (Dep. A.Lejiņš: “Ir! Izlasi!”)... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

43 miljardi...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli atsaukšanās uz oponenta veselības stāvokli nav pieņemama. (Dep. A.Bērziņš: “Pie ģimenes ārsta aizsūtīs!”)

A.Kaimiņš. (Klepo.) Okey, es atvainojos, es esmu slims! Es pirkšu Kanādas sīrupu. (Dep. L.Čigāne: “Aizej izgulies!”)

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates.

A.Kaimiņš. Es pirkšu Kanādas sīrupu, jo tas būs šeit nolobēts no visām pusēm, un tad jau nu... Man jau nebūs iespējas Latvijā Latvijas sīrupu (Klepo.) nopirkt, tas nebūs aptiekās pieejams, jo būs ielobēts sīrups no Kanādas.

Un tā tas būs ne tikai ar klepus sīrupiem. Tā tas būs arī ar mazajiem uzņēmējiem...

Nav bijusi sabiedriska diskusija mediju telpā. Ojār Ērik Kalniņ, jums būtu jāiet un jāskaidro, jo jūs esat nu tas vienīgais no Ārlietu komisijas, kurš ir šis te, tā teikt, nu... pirmrindnieks. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav šajā lietā iesaistīta.

Līdz ar to sabiedrība ir nobažījusies par to, ka būs visa tā ģenētiski modificētā pārtika un tā tālāk. (Dep. A.Lejiņa starpsauciens.) Nav jau skaidrots. Tas, ka man šobrīd šeit jūs, Lejiņa kungs, sakāt - un es ar jums nesarunājos! - par to, ka...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs! Debatējiet bez sarunāšanās ar zāli! Jūs nemitīgi pārkāpjat...

A.Kaimiņš. Varbūt jūs manā vietā nāksiet debatēt, klau, nu?

Sēdes vadītāja. Tātad debates...

A.Kaimiņš. Respektīvi... nu...

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties beigt debatēt?

A.Kaimiņš. Es atvainojos! Nu, Mūrnieces kundze, nu taču mazlietiņ kaut kādu respektu izrādiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Tātad, Kaimiņa kungs, vai jūs turpināsiet debates atbilstoši Kārtības rullim? Vai arī es jums izslēgšu mikrofonu!

A.Kaimiņš. Es turpinu debates. Līdz ar to...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tad turpiniet debates! (Starpsauciens: “Sāc no sākuma!”)

A.Kaimiņš. Nē, pauzes ir laba lieta.

Līdz ar to es nevaru šobrīd atbalstīt šā tirdzniecības nolīguma tālāko virzību uz otro lasījumu, jo jūs vienkārši neesat skaidrojuši to lietu. Jūsu uzdevums bija skaidrot, nevis šeit vienkārši nobalsot: jā, ejam tālāk.

Tas, ka Dombravas kungs te runā par to, ka ir kaut kāda tur Krievijas vai Kremļa pozīcija, atvainojiet... nu var arī tā to interpretēt, vai ne, ja grib tik ļoti to visu... drošību un tā tālāk. Bet, no otras puses, kur tad paliek šis vienkāršais skaidrojums kaut vai par to klepus sīrupu? Viselementārākā lieta... Un mēs tādas lietas varam saukt vēl un vēl, un vēl, un vēl. Un kurš aizstāvēs šīs intereses? Neviens!

Un ienāks jums iekšā šeit daļa no šiem 43 miljardiem... būs lobijs, Kanādas uzņēmumu lobijs šeit, Latvijā. Un tad ko jūs teiksiet? Neko, nu!

Līdz ar to es neatbalstīšu šo CETA šobrīd, jo nav skaidra vēstījuma, ko iepriekšējie runātāji arī ir teikuši. Neiešu atkārtoties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Brīvās tirdzniecības nolīgumi ir labvēlīgi, ja tie ir noslēgti starp valstīm ar līdzīgu ekonomikas attīstības līmeni, un tad nolīguma īstenošana lielā mērā nozīmē tirgu apvienošanu. Gadījumā, ja nolīgums tiek slēgts starp valsti, kurā gana lopus savannās, un valsti, kura ražo iPhone, elektriskos vilcienus un polimērus, brīvās tirdzniecības nolīgums ir eksporta tirgus iekarošana. Un šeit nelolosim sev nekādas ilūzijas!

CETA nolīgums noteikti būs izdevīgs Vācijai, Nīderlandei, Austrijai vai Zviedrijai, kurās ir stipri attīstīta ražošana un augsta ekonomikas konkurētspēja. Latvijai, kurai iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā, kurā sociālā nevienlīdzība ir augstākā Eiropas Savienībā un ap 13 procentu Latvijai piederīgo tagad mīt ekonomiskajā emigrācijā ārzemēs, šis nolīgums ilgtermiņā pieslāpēs iekšējās ražošanas attīstību.

Es vēlreiz atkārtoju: nevis nākamajā gadā, kad dažas kompānijas līksmos un gavilēs sakarā ar to, ka tām būs jaunas iespējas kaut ko izdarīt Kanādā vai piedalīties publisko iepirkumu konkursos tajā valstī... Es runāju par ekonomikas attīstību ilgtermiņā. Šeit nevar būt nekādu brīnumu!

Runa nav par Kanādu un - vēl vairāk! - par Eiropas Savienību. Runa ir par transnacionālo korporāciju interesēm ieņemt tirgus un aizsargāt savus aktīvus.

Līdz ar to šis nolīgums patiesībā nav tirdzniecības nolīgums. Tas ir nolīgums par investīciju, par ieguldījumu aizsardzību.

Kādi ieguldījumi Latvijai varētu būt Kanādā tagad, un kādi tie var būt Kanādai Latvijas Republikā? Padomāsim par to!

Latvija vēl nav labi sagatavojusies, lai vispār piedalītos tādās spēlēs. Noteikti Vācijai, mūsu labajiem kolēģiem, partneriem Eiropas Savienībā, vēlreiz atkārtoju, šāds nolīgums noteikti būs izdevīgs. Patiesībā Latvijai šis līgums sola tikai vienu likteni - palikt un turpmāk nākotnē būt par Eiropas Savienības aizpagalmu. Ja mēs vēlamies tiešām būt neatkarīgi un ekonomiski konkurētspējīgi, mums nevis jārūpējas par to, lai aizsargātu ārējo investoru intereses, bet jārada pašiem savas ražotnes. Vajag mēģināt soli pa solim, pa kripatai kāpināt savu konkurētspēju, nevis solīt, ka labs onkulis mums atnesīs laimi nākotnē.

Tāpēc šis nolīgums, vēlreiz saku, nav Latvijas interesēs. To es gribēju jums pateikt jau pirmajā savā uzrunā un saku arī tagad - otrajā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šajās debatēs par Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumu (CETA) mēs bieži redzējām formas un satura sajukumu.

Protams, Kaimiņa kungs, runādams no šīs tribīnes, vispār izgāja ārpus formas un satura sajukuma rāmjiem un aizrāvās tikai pats ar sevi, bet nav jau pirmā reize, kad Kaimiņa kungam kaut kas tāds gadās.

Bites kundze, jūs arī aizrāvāties ar formu un ļoti detalizēti analizējāt anotāciju, ignorējot to, ka Saeima par CETA ir runājusi jau ļoti sen - kopš 2009.gada. Un šajā ziņā es varētu teikt, ka ir meli, ir lieli meli un ir Stepaņenko kundzes alternatīvie fakti.

Stepaņenko kundze, Saeima ar CETA strādā jau kopš 2009.gada, un kopumā astoņās Eiropas lietu komisijas sēdēs šis jautājums ir skatīts. Eiropas lietu komisijas sēdes ir atklātas. Šajās sēdēs var piedalīties pilnīgi visi sadarbības partneri, un jūs ļoti labi zināt, ka šī sadarbība ir aktīva.

CETA ir publiskots jau kopš 2014.gada septembra, un ikvienam, kam ir interese, bija iespēja iepazīties ar šo līgumu.

Un visbeidzot, protams, aicinājām uz informatīvo semināru, ko mēs sarīkojām Eiropas lietu komisijas deputātiem, kas nebija strādājuši iepriekšējās Saeimās. Protams, aicināti bija pilnīgi visi Eiropas lietu komisijas deputāti.

Tas - par alternatīvajiem faktiem.

Attiecībā uz to, ko teica Kalnozola kungs. Kalnozola kungs apliecināja mīlestību Kanādai, bet sacīja, ka viņš neko nezina par šo līgumu. Tikai tāpēc, ka Kalnozola kungs nebija iepriekšējās Saeimās.

Tas nenozīmē, ka mēs par šo jautājumu neesam gari, daudz un detalizēti runājuši kopumā astoņās Eiropas lietu komisijas sēdēs.

Tas - par formu, par procesiem, kam mums patīk piesieties un piekasīties, izmantojot arī faktus, kas nav patiesi.

Bet, ja runājam par saturu, man šķiet, ka Pimenova kunga otrā uzstāšanās bija izcila, apliecinot to, ka mēs ļoti gribam baidīties. Mēs ļoti gribam paturēt savas tiesības uz savām mazajām bailītēm, ka lielā, attīstītā Kanāda iebruks mūsu valstī ar saviem produktiem un sabradās.

Cienījamie kolēģi! Mazas un lielas bailītes un mūsu cīņa par mūsu tiesībām baidīties (Dep. I.Pimenovs: “Par ko tu runā?! Nav sakara ar Kanādu!”) - tā nav laba nākotnes stratēģija.

Kolēģi! Latvijā absolūti lielākais vairākums ir mazu un vidēju uzņēmumu. Šie uzņēmumi brēc pēc inovācijām. Šobrīd mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā sasniedz tikai 34 procentus no Eiropas Savienības kopējās produktivitātes. Šiem uzņēmumiem vajag jaunus tirgus, vajag modernus tirgus, kur viņi var pārdot savas preces. 35 miljonu lielā Kanādas sabiedrība eksporta ziņā ir izcila iespēja mūsu mazajiem uzņēmumiem, kas rada augstas pievienotās vērtības produktus.

Cienījamie kolēģi! Šis līgums mums dod iespēju - dod iespēju mūsu mazajiem uzņēmumiem pārdot savus kvalitatīvos nišas produktus modernā, attīstītā sabiedrībā. Tādēļ atbalstīsim to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Atbildot runātājiem... man tiešām liekas dīvaini dzirdēt šos argumentus par to, ka atkarībā no tā, kur lopi ganās, - ar tām valstīm mēs sadarbojamies vai nesadarbojamies. Bet saskaņā ar šādu loģiku mēs nevaram sadarboties ar Somiju, jo tur ziemeļbriežus audzē ziemeļos, un mēs nevaram ar Spāniju sadarboties, jo tur ir nedaudz citi klimatiskie apstākļi...

Šajā gadījumā atkal un atkal ir jāuzsver - mēs nerunājam par valsti ar daudzu jo daudzu simtu miljonu lielu iedzīvotāju skaitu. Mēs runājam par salīdzinoši nelielu ziemeļniecisku valsti ar lielu, plašu teritoriju.

Un man tiešām liekas interesanti, ka es nedzirdu no tā paša Pimenova kunga vai citiem kolēģiem argumentus, kāpēc mēs drīkstējām parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu ar Dienvidkoreju, bet mēs nedrīkstam parakstīt ar Kanādu. Jums, visticamāk, kabatās ir vai uz galdiem tagad stāv Korejā ražoti tālruņi... droši vien arī Ribakova kungam, kurš runā pa telefonu šobrīd. (Dep. V.Orlovs: “Viņš par darbu runā!”) Un tai gadījumā ko mēs redzējām? Šis brīvās tirdzniecības līgums tika pieņemts 2011.gadā, un Latvijas preču eksports izauga četras reizes salīdzinājumā ar 2011.gada līmeni - četras reizes! -, izlīdzinot mūsu tirdzniecības bilanci. Ja pirms tam tā bija negatīva, tad pēc šī līguma noslēgšanas tā kļuva pozitīva.

Ar Kanādu mums šobrīd ir neitrāli pozitīva bilance. Man ir aizdomas, ka šī līguma noslēgšanas rezultātā, it īpaši ņemot vērā tos potenciālos uzņēmumus, kas varētu darboties Kanādas tirgum un kas jau šobrīd darbojas, bet varētu paplašināt savu darbību, un tie ir gan kokapstrādes uzņēmumi, gan IT uzņēmumi, ka tie, visticamāk, kāpinās tieši mūsu preču un produktu eksportu.

Un te mums nevajag, kā Pimenova kungs teica, skatīt tā ļoti no valsts puses un pateikt - tagad jums būs iet tajā tirgū iekšā vai jums nebūs iet iekšā. Tie laiki ir beigušies. Ikviens uzņēmums pats izvēlas, kurš tirgus viņu interesē. Mēs dodam tikai iespēju viņam šajā tirgū darboties.

Atbildot Kaimiņa kungam, es varbūt gari nekavēšos, bet es nezinu, vai mums... es piekrītu, ka būtu labi arī šeit, no Saeimas tribīnes, detalizēti apskatīt katru argumentu, ko Latvija iegūs vai varbūt arī kaut kādās niansēs zaudēs no šī tirdzniecības līguma noslēgšanas. Taču šie materiāli par to, ko Latvija iegūst, ko zaudē un kas ir šī līguma sastāvā, ir pieejami elektroniski, tie ir bijuši pieejami Eiropas lietu komisijā, Ārlietu komisijā, un es domāju, ja jums tiešām šis jautājums interesē un jūs vēlaties to izstudēt, un es ceru, ka tā ir, jums ir iespēja vai nu pašam atrast internetā, vai palūgt Ārlietu ministriju, un es domāju, ka viņi atsūtīs pat vienas dienas laikā materiālu ļoti vienkāršā valodā, kas tad ir iekšā šajā līgumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Laikam tas ir tāds pirmais izņēmuma gadījums, kad es nevaru piekrist kolēģim Pimenovam. Jo visas tās runas par suverenitātes aizstāvēšanu un tā tālāk... Kolēģi, jebkurš divpusējs un daudzpusējs līgums ir brīvprātīga atteikšanās no daļas suverenitātes. Tāpēc, ka tas ir izdevīgi. Un mēs pastāvīgi to darām.

Attiecībā uz argumentiem. Dombravas kungam es vienkārši ieteiktu varbūt mazāk skatīties tādus kanālus kā Russia Today, jo tas ir kaitīgi veselībai un var attīstīties paranoja, patiešām. (Smiekli. Aplausi. Dep. I.Parādnieks: “Tas ir labs!”)

Attiecībā uz Brexit un Trumpism un visām šīm lietām, kuras tagad ir modē, - rūpēties par suverenitāti. Kolēģi, tas ka Lielbritānija, būdama bagāta valsts, grib īstenot protekcionisma politiku, aizstāvēt savu tirgu, nebūt nenozīmē, ka mums arī jāseko šim piemēram.

Es domāju, ka mums ne Brexit, ne Trumpism nav izdevīgi, jo mēs esam ieinteresēti integrēties pasaules tirgū. Protekcionisma politika mums neder, un tur es tiešām piekrītu kolēģim Pimenovam, ka faktiski tas ir nolīgums par investīcijām un šeit alternatīvu nav. Mums nav iekšējo resursu līdzekļu piesaistīšanai.

Protams, var būt bažas par strīdu lemšanas mehānismu. Es arī neesmu sajūsmā par to, bet tā ir maksa par investīciju piesaisti.

Šo nolīgumu patiešām bija ārkārtīgi grūti saskaņot, tas turpinājās vairākus gadus, un es nevaru pieņemt šos argumentus, ka redziet, tur nebija publisku diskusiju un tā tālāk. Kolēģi, visiem, kas interesējās, informācija bija pieejama visos posmos visus šos gadus. Ja jūs vienkārši neinteresējāties par to, negribējāt iedziļināties un vienkārši tagad gribat iebilst, ka jūsu viedoklis nebija ņemts vērā, nu, piedodiet, - par vēlu! Jo visas Eiropas Savienības dalībvalstis un Kanāda negaidīs, kamēr atsevišķs deputāts Kalnozols vai deputāts Kaimiņš iedziļināsies un izteiks savu viedokli. Viss tomēr ir jādara laikus.

Citus nopietnus argumentus pret līguma tekstu, izņemot to izstrādāšanas mehānismu, es, godīgi sakot, nedzirdēju.

Un pats pēdējais. Kolēģi! Visus argumentus, ko šodien mēs dzirdējām pret CETA, mēs jau dzirdējām pirms vairākiem gadiem. Absolūti visu to pašu var attiecināt uz Eiropas Savienību. Un daudz lielākā mērā! Jo patiešām, un tur es piekrītu Dombravas kungam, Kanādas ekonomika nemaz nav tik varena, lai ļoti nopietni iejauktos Latvijas tirgū. Nebūt ne! Topošo Eiropas Savienības dalībvalstu ietekme ir daudz nopietnāka. Tātad, ja patiešām jūs pārņem rūpes par suverenitāti un jūs gribat īstenot protekcionisma politiku, tad jārunā stratēģiski, tad iniciējiet izstāšanos no Eiropas Savienības un īstenosim, teiksim, Baltkrievijas modeli, patiešām protekcionismu, un gaidīsim, kamēr mūsu uzņēmēji attīstīsies pa kripatiņai un būs spējīgi konkurēt ar pasaules spēcīgajiem investoriem. Bet tas ir pilnīgi cits modelis. Jo tomēr stratēģiski mēs esam izvēlējušies Eiropas Savienību, mēs esam izvēlējušies integrāciju pasaules tirgū, kas pats par sevi ir ļoti nopietns drošības līdzeklis. Un, ja jūs gribat to mainīt, tad nav ko piekasīties tādiem sīkumiem, piedodiet, kā CETA, tad piedāvājiet stratēģiskas pārmaiņas.

Es domāju, ka jābalso “par”. Šis nolīgums ir vajadzīgs, un tas veicinās Latvijas ekonomiku. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Deputāti Smiltēns, Gaidis Bērziņš, Barča, Seržants un Agešins lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Pareizi! Ļoti laba ideja!”) Iebildumu nav. Tātad turpinām... (Dep. J.Viļums: “Ir! Ir iebildumi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. J.Viļums: “Ir!”) Tātad ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Ar balsu vairākumu Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Čigānes kundze, manuprāt, strebj karstu, jo viņa mēģina apvainot mani nepatiesas informācijas sniegšanā, taču īstenībā tā nav.

Es šodien no šīs tribīnes teicu, ka publiskās diskusijas varēja sākties tikai tad, kad CETA līgums tika publiskots, un tas notika 2014.gada septembrī.

Tas, ko Čigānes kundze ar kolēģiem, kuri jau ir ilggadēji Saeimas deputāti, ir darījuši 11.Saeimā un citās Saeimās, protams, šajā gadījumā nevar uzlikt man par pienākumu uzticēties tam, ko viņa ir diskutējusi Eiropas lietu komisijās pirms tam. Tāpēc, godīgi sakot, īsta diskusija par šo nolīgumu ir sākusies tikai šodien, diemžēl bez ekspertu klātbūtnes. Ļoti žēl.

Bet, atbildot uz Dombravas kunga bažām par... nevis bažām, bet īstenībā novērojumiem par to, ko Polija, piemēram, ir pievienojusi šim nolīgumam. Jā, Latvija ir pievienojusi tikai to, kas neskar Latvijas īpašās intereses ražošanas aizsardzības jomā. Tas, ka mēs nepārdosim kanādiešiem lauksaimniecības zemi, nekādā veidā nepaglābs mūs no tās pašas produkcijas, kas nāks no Kanādas. Polija ir mēģinājusi vienkārši skaidrot šajā mehānismā, ko tā saprot ar to, ka ģenētiski modificētie organismi šajā līgumā nav paredzēti, jo šajā līgumā tik tiešām šis termins ir ļoti, ļoti izplūdis, šie noteikumi ir ļoti divējādi iztulkojami, jo abpusēja sadarbība bioinženierijas jomā ir tulkojama dažādos veidos. Tāpēc valstis, lai nodrošinātos pret to, ka ģenētiski modificētie organismi varētu ieplūst līdz ar šā līguma noslēgšanu, aiz bailēm formulē šos skaidrojumus.

Un, runājot arī par publisko apspriešanu... Čigānes kundze, es tiešām negribēju šodien par to ar jums runāt, mēs vienreiz par to jau runājām Eiropas lietu komisijā, ka diemžēl tās nevalstiskās organizācijas, kuras jau vienreiz bija izteikušās skeptiski par starptautisko tirdzniecību, vairs netiks aicinātas. Konkrēti es varu jums minēt, ka uz Saeimas Eiropas lietu komisijas 13.oktobra sēdi, kurā tika apstiprināta Ministru kabineta pozīcija, netika aicināta tāda organizācija kā “Zaļā brīvība”, kura bija izteikusies skeptiski par ASV un Eiropas Savienības Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, un arī “Zemnieku saeima”, jo to aicināju es pati.

Runājot par Dombravas kunga bažām par Krieviju... Izmetiet, lūdzu, vienreiz to Krieviju no galvas! Mūsu pasaule ir daudz plašāka nekā jūs to domājat. Citās Eiropas valstīs, kuras nerobežojas ar Krieviju, notiek tiešām ļoti plašas diskusijas un cilvēki vāc parakstus, iet ielās un runā par šo līgumu. Pie mums visi dzīvo bailēs, jo tas, kurš pateiks kaut ko pret šo līgumu, uzreiz tiks nosaukts par Krievijas aģentu. Kā jūs varētu “pārdot” šo līgumu tautai, ja mums blakus nebūtu “briesmīgā” Krievija? Es to gribētu redzēt.

Un visbeidzot es vienkārši nolasīšu no “Frakciju viedokļiem” to, ko Lejiņa kungs domā par šo līgumu: “Kanāda mums ir svarīga, svarīgs ir Eiropas Savienības un Kanādas transatlantiskais līgums, jo pie mums tagad brauks Kanādas karavīri, mēs stiprinām mūsu saites ar Ziemeļameriku, ar kanādiešiem, viņi mūs sargās, palīdzēs mūs sargāt, un mēs ceram, ka būsim pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas šo līgumu ratificēs. Un kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tas mums dos ļoti lielu publicitāti Kanādā, jo mēs būsim pirmā valsts, kas to izdarīs. Tā mēs varam arī rast sev priekšrocības un labvēlību Kanādas iedzīvotāju vidū.” (Dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

Man vairs nav ko piebilst, godātie kolēģi! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Klausoties šīs debates, es nevaru nepievienoties Čigānes kundzei, kura arī apbrīno šo veidu, kā mēs mēģinām... daži mēģina atrast argumentus pret šo līgumu, proti, izmanto tādus zemapziņas instrumentus kā cilvēku sabiedēšana, gluži kā tagad Rīgā Ušakovs visu savu kampaņu balsta: “Iedomājieties, kas būs: jums kaut ko atņems un tā tālāk...”

Tas, manuprāt, ir ļoti ciešā kontekstā ar šībrīža Krievijas naratīvu par neizdevušos valsti: mums te atnākšot, kaut ko izpostīšot, paņemšot. Es domāju, ka ļoti uzmanīgi uz to vajag skatīties.

Pimenova kungs runāja par iekšzemes kopproduktu. Viņš pieminēja, ka iekšzemes kopprodukts Latvijā (acīmredzot - per capita) ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un ka CETA pieslāpēs iekšējās ražošanas attīstību. Bet, Pimenova kungs, no kā tad sastāv iekšzemes kopprodukts? Tas ir iekšējais patēriņš, tās ir investīcijas, tie ir valdības tēriņi un eksporta un importa bilance. Kā var iegūt investīcijas un attīstīt savu eksportu, ja mēs ekonomiku noslēdzam, sākam tirgoties tikai savā starpā, gluži kā “treknajos gados”, viens otram pārdodot aizvien dārgāk vienu un to pašu mantu. Mēs to varam izdarīt tikai tad, ja mēs slēdzam starptautiskus līgumus un ejam eksporta tirgos, un šādā veidā iegūstam iespēju gan piesaistīt investīcijas, gan arī eksportēt savu produkciju, tādējādi arī kāpinot produktivitāti.

Un vēl man šķiet, tādā plašākā mērogā runājot... mēs visi redzam, ka šobrīd notiek tādi, nu... mēģinājumi vispār demontēt Rietumu pasauli, kā arī izolēt valstis, un izolēt nozīmē “padarīt vājas”. Sašķelt, padarīt valstis vājākas, un tas attiecas arī uz Latviju.

Un tirdzniecības saites ir tās, kas stiprina sadarbību, veicina savstarpējo tirdzniecību un dod arī pamatu aizstāvēt un garantēt drošību tādām vērtībām, nu, kā savstarpējā tirdzniecība un tā tālāk.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo nolīgumu. (Starpsauciens: “Atbalstīsim!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Dombravas kungs šeit minēja to, ka SASKAŅA runā par drošību, un tas rada viņam bažas.

Dombravas, kungs! Kad koalīcijas partijas pārstāvji no Saeimas tribīnes sāk diskutēt par drošību, man, godīgi sakot, nāk smiekli. Tāpēc, ka tad es pēkšņi atceros, kurš tad ir novedis mūsu valsti līdz kliņķim drošības jautājumos. Vai tas nebija aizsardzības ministrs Kristovskis? Kādreizējais LNNK biedrs un pēc tam VIENOTĪBAS biedrs. Vai tas nebija Artis Pabriks? Vai tas nebija tagadējais ārlietu ministrs (Dep. E.Smiltēns: “Kāds sakars?!”), kurš, būdams valsts sekretārs Aizsardzības ministrijā, dalīja naudu pa labi, pa kreisi, tikai ne bruņotajiem spēkiem, Smiltēna kungs, vai tā nebija iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kura likvidēja vienīgo Policijas akadēmiju? (Starpsauciens.) Un tad ir jautājums: visus šos gadus (Starpsaucieni.) arī jūsu pārstāvētā partija un frakcija ir bijusi valdībā. Kā tad jūs balsojāt? Kā jūs atbalstījāt? Kāpēc tad jūs neatbalstījāt manus priekšlikumus par divu procentu piešķiršanu aizsardzības budžetam 2011., 2012.gadā? Kāpēc jūs neesat uzdevis jautājumus ārlietu ministram? Kāpēc mēs neesam pildījuši līguma nosacījumus ar NATO, kurus mēs apņēmāmies pildīt, kad iestājāmies, ka 2013.gadā jau bija jābūt diviem procentiem? Kāpēc tā notiek? Kāpēc jūs balsojat pret investīciju piešķiršanu valsts drošības iestādēm, robežsardzei un jaunu tehnoloģiju iegādei? Tas ir tas, kas skar drošību.

Kas skar konkrēti likumprojektu. Tas ir nekāds. Kā vienmēr no Ministru kabineta ir atnācis absolūts brāķis. Es šajā gadījumā nerunāju par līgumu, bet par likumprojektu, un man atkal atmiņā uzvirmo tādi tēli kā bijušais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Tad, kad mēs komisijā apspriedām likumprojektu no valsts budžeta paketes par NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, tika uzdoti elementāri naivi jautājumi: kāds ir budžets? Kam tas tiks tērēts? Kādi ir mērķi? Kāds ir štats? Ar ko tas nodarbosies? Varēja paskatīties komisijas sēžu protokolus: ne uz vienu jautājumu amatpersonas nebija spējīgas atbildēt. Bet likumu mēs pieņēmām.

Šajā gadījumā arī ierēdņu attieksme ir ārpus katras kritikas.

Bet, kolēģi no koalīcijas, jums taču ir tiesības uzaicināt jebkuru ministru uz frakcijas sēdēm. Tikai viņi pat savas frakcijas vispār neapmeklē.

Mēs jau sen esam aizmirsuši, kas ir darba devējs mūsu valdībai. Un nez kāpēc negribam prasīt, ko tad valdība dara (tas vairāk skar koalīciju). Kāpēc šodien pie tik nozīmīga jautājuma apspriešanas nav ārlietu ministra, nav parlamentārā sekretāra... (Dep. H.Abu Meri: “Ir!”) Kur? Es viņu neredzu. (Dep. H.Abu Meri: “Viņa nesēž iekšā! Viņa ir tur!”) Varbūt viņš citā vietā var sēdēt, neteikšu, kurā...

Vai Pimenova kunga un Stepaņenko kundzes, manu kolēģu, bažas ir pamatotas? Noteikti. Bet šajā gadījumā vairāk ir jārunā par ierēdņu neizdarību, un ir jālasa, diemžēl pašiem jālasa un jāizburto līguma teksts.

Ja runājam par mūsu ekonomiku, tad Eiropas Savienībā tādas ekonomikas kā Latvijā vairāk nevaram atrast. Pirms divām nedēļām Pieprasījumu komisijā tika uzaicināts un ar ļoti labu runu uzstājās ekonomikas ministrs Ašeradena kungs, kurš stāstīja par to, kāpēc Latvijā investīciju apjoms samazinās. Viens no jautājumiem bija ģeopolitika, tad tur vēl bija nodokļu politika, vēl vesela virkne... Es biju spiests uzdot Ašeradena kungam jautājumu: “Klausieties, jūs esat opozīcijas pārstāvis vai valdības pārstāvis? (Dep. A.Bērziņš: “Ko šis?”) Vai šie visi jautājumi nebūtu jāapspriež Ministru kabinetā un jāpieņem lēmums par to, kas skar tieslietas, ekonomiku, ģeopolitiku?”

Bet, Dombravas kungs, runājot par investīcijām, kādas investīcijas mēs varam sagaidīt, ja mēs no rīta līdz vakaram visiem potenciālajiem investoriem stāstām: ziniet, tūliņ, tūliņ krievi nāks. Jābūt absolūtam idiotam, lai nāktu ar investīcijām uz valsti, kur ir nestabila, nedroša situācija.

Un kas mani vēl... neteiksim, tracina, pareizāk būtu jāsaka - kacina. Runājot par Kanādas kontingentu un par šo bataljonu, kurš šeit tiks izvietots. Kolēģi, kāpēc mēs mānām paši sevi un sabiedrību elementārā jautājumā? Šie 1300 cilvēki ierodas Latvijas teritorijā uz mācību laiku. NATO mācību laiku. Pēc mācību norises pabeigšanas viņi brauks mājās.

Bet ir vēl virkne mājasdarbu, kas mums būtu jāveic un jāizdara.

Es aicinu atbalstīt šo līgumu. Es ceru, ka Ārlietu komisija uzaicinās atbildīgās amatpersonas vēlreiz uz savu komisijas sēdi un būs iespēja uzdot visus tos jautājumus, kas deputātus uztrauc.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Prezidij! Dāmas un kungi! Kolēģi! Negribēju īsti runāt, bet no šīm debatēm sāku saprast, ka mums ir deputāti, kas īsti nesaprot, kas ir reprezentatīvā demokrātija. Vai tad tiešām mums jālikvidē visas komisijas un visas sēdes notiks te no pirmdienas līdz piektdienas pusnaktij, un visi diskutēs šeit, Saeimas sēdē? Tas būs tā kā... nu pēdējo reizi mēs to redzējām Atēnās pirms trim tūkstošiem gadu. Tad tur sasauca vīrus pilsētas laukumā, un atkarībā no oratora spējām... pacelts zobens nozīmēja “jā”, un citādi - “nē”.

Tā gan nestrādā reprezentatīvā demokrātija.

Bet, nu, es tiku citēts. Es aicinu izmantot šo izdevību un izlasīt visu manu rakstu mājaslapā, ko es esmu teicis Latvijas Radio, un tad jūs varēsiet redzēt, ko es patiešām esmu teicis. Protams, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi - stiprināt saites ar Kanādu, tas ir vienkārši loģiski. Jūs domājat, ka mēs neaizstāvam mūsu intereses. Es aicinu visu tekstu izlasīt, kādas ir atrunas Eiropas Savienībai, kādas ir atrunas specifiski Latvijai. Es tās visas neminēšu, bet tādas ir.

Bet vislabākais ir tas, kas parādījās sociālajos medijos par cūku mēri... Uzminiet, kas ir vainīgs pie cūku mēra Latvijā? Jā, nu, protams, CETA, tāpēc ka mēs to parakstīsim. (Dep. L.Čigāne: “Kas to teica?”) Tā bija cienījamā deputāte Stepaņenko kundze. Ko var darīt?

Es tā domāju, kā tad kanādieši, kas grib šito līgumu un ir cīnījušies par to ar mums 10 vai 12 gadus, un beidzot mēs esam atraduši pareizos komponentus, kas ir labi viņiem un kas ir labi mums, un tad viņi būs nolīguši eskimosu šamaņus, kas tagad izplatīs cūku mēri Latvijā? Bet kāpēc tad viņi neizplata to cūku mēri Baltkrievijā? Tur īstenībā ir cūku mēris, un cūku mēris ir arī Krievijā un visur Eiropā. Bet tas parāda to līmeni, tas parāda opozīcijas līmeni. Cūku mēris ir Latvijā tāpēc, ka ir CETA! Nu, piedodiet! Nu, kur mēs esam nonākuši!?

Lasīsim tekstu, būsim saprātīgi, uzticēsimies mūsu Eiropas lietu komisijai! Uzticēsimies mūsu pārstāvjiem Briselē, uzticēsimies mūsu ministriem! Nu, kas te notiek, dritvainazīt! Gadiem ilgi tā ir gājis...

Aicinu atbalstīt likumprojektu un beigt šīs nejēdzīgās debates.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ļoti vēlētos, lai mēs būtu tomēr pieauguši cilvēki, un pieaugušu cilvēku no bērna atšķir tas, ka viņš saprātīgi pieņem lēmumus un spēj saprast argumentāciju pirms lēmumu pieņemšanas. Man liekas nožēlojami, ja argumentācija “par” un “pret” paliek tikai tādā baidīšanas līmenī. Ja tu domā citādi, tu uzreiz esi sliktais, tu esi kādam citam pieslējies - ne tam pareizajam.

Es domāju, ka šī lēmuma pieņemšana par nolīguma ratificēšanu ir ļoti atbildīgs lēmums. Man ļoti gribējās ieraudzīt līdz ar šo nolīgumu arī valdības veiktu analīzi - ko nolīgums nozīmē Latvijai, Latvijas ekonomikai, Latvijas sabiedrības labklājībai, videi, veselībai un tā tālāk, bet tādas analīzes nav. Vai jābaidās no šādas analīzes? Kāpēc to nevar veikt? Droši vien tāpēc, ka Latvijai joprojām nav skaidri definētas intereses, kas tad ir tas, par ko mēs visvairāk iestājamies, kas ir tas, ko mēs visvairāk Latvijas gadījumā aizsargājam.

Kāpēc frakcija “No sirds Latvijai” šodien nenobalsos par šo nolīgumu? Ne tāpēc, ka mēs esam pret ideju, mēs esam par to, lai Saeima diskutētu pēc būtības, lai Saeimā šis ir tas pirmais gadījums, kad jaunveidojamais Analītiskais dienests veic visaptverošu analīzi, ko šis līgums nozīmē Latvijai. Un tieši tāpēc mēs, vairāki deputāti, šodien parakstījām vēstuli Ārlietu komisijai ar tādu aicinājumu... To savās atbildēs uz mūsu jautājumiem, kurus mēs iepriekš sūtījām Ārlietu ministrijai, aicināja darīt arī ārlietu ministrs. Viņš teica, ka Ārlietu ministrija šādu analīzi nav veikusi, un aicināja Saeimu veikt šādu visaptverošu analīzi. Tad nu rīkosimies kā tāds ļoti atbildīgs likumdevējs, pirms spiežam pogas “par” vai “pret”.

Vai ir jānosoda tas, ja kāds ir “pret”, tikai tāpēc, ka es esmu “par”? Veiksim analīzi, iedziļināsimies lietu būtībā, varbūt pēc tam mēs simtprocentīgi absolūti visi būsim “par”, ja redzēsim to ļoti milzīgo ieguvumu, ko šis nolīgums Latvijai dod. Bet, kamēr es neredzu, ko tas nozīmē manai valstij, ko tas nozīmē šeit dzīvojošajai sabiedrībai, es nekad nevaru balsot “par”.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Mūsu uzdevums ir vairot Latvijas drošību un labklājību. Tie ir divi kritēriji, caur kuru prizmu es lūkojos uz ikvienu mūsu darba kārtības jautājumu. Un CETA visaugstākā mērā atbilst abiem šiem kritērijiem - Latvijas drošības un labklājības stiprināšana.

Es ar prieku un gandarījumu jums nosaukšu virkni argumentu, kas ir par labu raitai CETA ratifikācijai šeit, Latvijas Saeimā.

Kāpēc mums ir nepieciešams Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums jeb kā mēs to dēvējam - CETA?

Pirmkārt, tie ir ekonomiskie apsvērumi un ekonomiskais izdevīgums. Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Kanādu, mūsu eksports šobrīd jau divas reizes pārsniedz importu, un Kanāda ir vērā ņemams tirgus, uz kuru lūkoties mūsu uzņēmējiem. CETA noteikti atvieglos mūsu uzņēmējiem piekļuvi šim tirgum un veicinās vēl lielāku eksporta apjomu. Kā jau iepriekš minēja arī Kalniņa kungs, svarīgākie ieguvumi no CETA ir 99 procenti atceltu muitas nodevu, kas padarīs mūsu preces konkurētspējīgākas Kanādas tirgū un palielinās mūsu preču eksportu uz Kanādu. Arī Kanādas pakalpojumu tirgus atvēršana sniegs jaunas iespējas tradicionālo pakalpojumu sniegšanai, kā arī tādām strauji augošām un perspektīvām nozarēm kā IT jomas pakalpojumi. Pieeja Kanādas publiskā iepirkuma tirgum, kas ir 32 miljardi eiro gadā, tajā skaitā provinču un pašvaldību līmenī, kas atvērsies mūsu uzņēmējiem, ir faktiski pavisam jauns un nebijis tirgus un jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem.

Modernākie ietvertie investīciju aizsardzības noteikumi dos lielāku skaidrību investoriem, vienlaikus stiprinot arī valsts pozīcijas. CETA dos papildu drošību mūsu investoriem, darbojoties Kanādā. Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas noteikumi dos lielākas iespējas mūsu pakalpojumu sniedzējiem regulētajās profesijās, un atbilstības novērtēšanas dokumentu atzīšana likvidēs nepieciešamību pēc atkārtotas produktu sertificēšanas Kanādā.

Otrkārt. Nedaudz globālāks mērķis. CETA apstiprināšana apliecinās, ka Eiropas Savienība joprojām ir aktīvs spēlētājs globālajā ekonomikā. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc Eiropas Savienības un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Un šajā ziņā CETA nolīgums ir solis virzienā uz jauniem starptautiskās tirdzniecības noteikumiem atbilstoši Eiropas un Kanādas interesēm un vērtībām.

Un, godātie deputāti, atļaujiet man atbildēt uz vairākiem šeit debatēs izskanējušiem jautājumiem un komentāriem.

Pirmkārt, gan Pimenova kungs, gan Stepaņenko kundze vērsa uzmanību uz ieguldījumu aizsardzības sistēmu. CETA noteikumi ieguldījumu aizsardzībai ir modernāki un valstij draudzīgāki nekā jebkurā citā Eiropas Savienības un arī Latvijas divpusējā nolīgumā. CETA skaidri un precīzi definēti ieguldījumu aizsardzības standarti.

Pimenova kungs, CETA ir nostiprinātas valstu tiesības regulēt lietas sabiedrības interesēs, tajā skaitā veselības, drošības, patērētāju aizsardzības, vides un citās jomās.

CETA ieguldījums ir strīdu izšķiršanas tiesa, kas ir pastāvīga instance ar apelācijas iespējām. Šis jauninājums ir pilnīgi pretēja pieeja, kāda līdz šim ir bijusi Latvijas-Kanādas divpusējam ieguldījumu aizsardzības nolīgumam, kur katram strīdam varētu izmantot īpaši veidotas šķīrējtiesas un šādus lēmumus nebūtu iespējams pārsūdzēt.

Tomēr jāteic, ka 22 gadu laikā, kopš Latvijas un Kanādas ieguldījumu aizsardzību regulē šie divpusējie līgumi, nav bijis neviena investīciju strīda ar Kanādā reģistrētiem uzņēmumiem. Mūsu sadarbība ir bijusi ļoti pozitīva. Bet CETA aizstās šo divpusējo ieguldījumu nolīgumu un dos vēl lielākas garantijas nākotnes vajadzībām.

Turklāt, parakstot CETA, ES un Kanāda apņēmās strādāt pie tā, lai izveidotu daudzpusēju ieguldījumu tiesu. Darbs jau ir uzsākts, notikušas pirmās diskusijas (pagājušā gada decembrī Ženēvā un šogad janvārī Davosā), lai apzinātu citas procesā ieinteresētās valstis. Un šādu priekšlikumu mērķis ir ar laiku aizstāt gan CETA, gan citos divpusējos investīciju līgumos iekļautās sistēmas.

CETA paredz izveidot pastāvīgu investīciju tiesu. Tajā tiktu iecelti 15 neatkarīgi tiesneši, tajā skaitā pieci no Eiropas Savienības, pieci no Kanādas un pieci no trešajām valstīm. Līgumā ir arī noteiktas skaidras prasības tiesnešu kvalifikācijai, un šķīrējtiesnešiem būs jāievēro ētikas kodekss. Ir paredzēta arī apelācijas instance, ko pilnībā uzturēs nolīguma puses. Kanāda un Eiropas Savienība kopā lems par tiesnešu kandidatūrām. Eiropas Savienībā kandidātu apstiprināšana notiks Eiropas Savienības Padomē, līdzīgi kā apstiprinot Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešus. Tas nozīmē, ka mūsu valdība piedalīsies šo lēmumu pieņemšanā. Un šis ir būtisks uzlabojums iepretim līdzšinējai praksei, kad ieguldījumu aizsardzības nolīgumos strīdu izšķiršanai ir paredzēts izmantot īpaši konkrētam vienam strīdam izveidotās šķīrējtiesas. Jaunā sistēma būs labāka.

Es gribu šajā brīdī arī teikt paldies Cileviča kungam, kurš tiešām demonstrēja izpratni un godprātīgu pieeju šiem jautājumiem, norādot uz virkni nepatiesu apgalvojumu, ko iepriekš bija minējuši citi deputāti.

Stepaņenko kundze un Bites kundze runāja par to, cik daudz vai maz parlaments bijis iesaistīts līdzšinējā darbā pie šī līguma.

Jāteic, ka Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības līgums gan 2015., gan 2016., gan 2017.gadā tika minēts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbu valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

CETA sarunām noritot, Ministru kabinetā ir apstiprināta virkne informatīvo ziņojumu par nacionālo pozīciju tirdzniecības jautājumos, kuros pausts atbalsts CETA sarunu turpināšanai. Vēl vairāk, šie informatīvie ziņojumi tika izskatīti Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdēs 2012.gada 25.maijā, 2012.gada 28.novembrī, 2013.gada 12.jūnijā, 2016.gada 11.maijā un 2016.gada 13.oktobrī. Saeima ir bijusi visā šajā procesā iesaistīta, un paldies Čigānes kundzei, kura to uzsvēra. Vēl vairāk, pagājušā gada oktobrī notika Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātu tikšanās ar Ārlietu ministrijas ekspertiem par CETA nolīguma saturu, uz ko bija aicināti brīvi piedalīties visi ieinteresētie deputāti, un es atminos, ka klāt bija arī Sudrabas kundze, kaut arī viņa nestrādā, teiksim, kādā no šīm komisijām.

Jautājumā par CETA nolīguma tekstu pieejamību es vēlos norādīt, ka šīs sarunas tika uzsāktas 2009.gada maijā un pabeigtas 2013.gada 13.oktobrī. Nolīguma teksts ir bijis publiski pieejams visiem jau kopš 2014.gada septembra.

Pagājušā gada 29.februārī tika publiskota jau juridiski caurskatīta līguma galīgā redakcija. Informācija par šo nolīgumu, pats teksts un tā pavadošie dokumenti ir pieejami Ārlietu ministrijas mājaslapā katram interesentam, deputātam un Latvijas iedzīvotājam.

Pimenova kungs pievērsās jautājumiem par sabiedrības iesaisti un arodbiedrības bažām. Ļaujiet minēt dažus punktus. Arodbiedrības ir minējušas, ka līgumā nedrīkstētu būt investoru strīdu izskatīšanas klauzula. Bet, kā jau es minēju, šie noteikumi ieguldījumu aizsardzībai ir modernāki un valstij draudzīgāki nekā jebkurā citā Eiropas Savienības un arī Latvijas noslēgtajā līgumā. Mēs uzskatām, ka noteikumi tiešām atbilst Latvijas interesēm.

Ir bijis jautājums par to, ka sabiedriskie pakalpojumi no līguma noteikti jāizslēdz. Un arī šeit ir jāteic, ka CETA sniedz konkrētas atbildes. CETA neliedz valstij noteikt un reglamentēt pakalpojumu sniegšanu sabiedrības interesēs, tostarp tādās jomās kā sabiedrības veselība un izglītība, sociālie pakalpojumi, mājokļi un ūdensapgāde.

Ir bijusi arī diskusija par publiskajiem iepirkumiem un reglamentējošo darbību. Arī tur CETA stingri uzsver valsts tiesības saglabāt kontroli un noteikt skaidras procedūras.

Arodbiedrību savienība ir teikusi, ka līgumā ir jāiekļauj būtiska sadaļa attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību. Bet CETA ir iekļautas sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, darba tiesībām un vides jautājumiem (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), un visi šie jautājumi izvērsti tiek skaidroti arī kopīgajā interpretējošajā instrumentā jeb deklarācijā par CETA, tajā skaitā norādot konkrētas atsauces uz CETA nolīguma tekstu, un arī tas visiem ir pieejams.

Bites kundze analizēja likumprojekta anotāciju. Es domāju, jūs kā juriste ļoti labi izprotat atšķirību starp līgumu, kurš ir aptverošs un plašs un par kuru ir bijis ļoti daudz diskusiju, un pašu šo salīdzinoši īso likumprojekta tekstu, kas četros punktos pauž atbalstu līguma ratifikācijai. Tā ir būtiska nošķirama nianse: kurā brīdī mēs runājam par šo īso likumu un kurā - par pašu līgumu pēc būtības.

Kalnozola kungs arī Ārlietu komisijas sēdē pirms nedēļas uzdeva jautājumu par zaudējumiem, kas rastos saistībā ar šo līgumu. Uz ko es devu, manuprāt, ļoti skaidru atbildi. Latvijas uzņēmēji zaudēs nepieciešamību maksāt augstus ievedmuitas nodokļus, lai pārdotu savas preces Kanādā, zaudēs arī papildu regulējošās barjeras un birokrātiskos šķēršļus. Patiešām. Tādējādi tiks uzlabota mūsu uzņēmēju konkurētspēja Kanādas tirgū.

Jūs jautājāt par uzņēmēju dalību Ārlietu komisijas sēdē. Es domāju, ka viņiem ir ļoti daudz darba. Ne Latvijas Darba devēju konfederācijai, ne Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai droši vien nav pienākuma būt klāt katrā sēdē, kurā izsakās Kalnozola kungs. Viņi vērtē, kad ir nepieciešams piedalīties. Mēs esam ciešā kontaktā ar šīm uzņēmēju organizācijām, lai strādātu un diskutētu, un jau meklētu iespējas, kā mūsu uzņēmējus ātri ievest šajā jaunajā tirgū. Un ziniet, es esmu vienojusies ar šīm organizācijām, un nākamtrešdien Ārlietu komisijas sēdē savu dalību jau šobrīd ir apliecinājusi gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija. Uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas būs klāt, lai vēlreiz apliecinātu, cik tās ir ieinteresētas šī līguma noslēgšanā.

Stepaņenko kundze! Ļaujiet man teikt: tiesa, mode un moderns nav viens un tas pats; bet vienlaikus atgādināšu: par modi un gaumi nestrīdas. Un jūsu apgalvojumi šoreiz nereti bija pārlieku nepatiesi vai jau pārkāpa tiešām kādas robežas. Jūs minējāt, ka Kanādas valdībai un korporācijām būšot tiesības noteikt, kādus jautājumus turpmāk skatīs Saeima. Vai nav liels absurds? Vai tā nav klaja maldināšana? Vai jūs apzināties, ka jau šobrīd ir spēkā 24 brīvās tirdzniecības līgumi starp Eiropas Savienību un citām valstīm, tajā skaitā, piemēram, ar Dienvidkoreju, kur mūsu tirdzniecības apjoms un eksports ir būtiski pieaudzis. Vai jūs, cienītie deputāti, esat jutuši, ka Dienvidkorejas korporācijas nosaka jūsu darba kārtību? Tā nav un tā nebūs, un tiešām nevajag izplatīt absolūtus maldus.

Godātajiem deputātiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīvi pieejamas Ārlietu ministrijas ļoti izvērstās un detalizētās atbildes uz Stepaņenko kundzes un virknes citu deputātu uzdotajiem jautājumiem. Un šīs Ārlietu ministrijas vēstules ir pieejamas materiālos, kas ir Saeimas mājaslapā pie 2016.gada 20.oktobra jautājumu un atbilžu sēdes materiāliem un pie 2016.gada 10.novembra jautājumu un atbilžu sēdes materiāliem. Katru, kuram tas interesē, es aicinu iepazīties. Tiešām esam detalizēti snieguši informāciju par ietekmi, par diskusijām, par iesaisti un turpmākajiem riskiem. Jā, esam vērtējuši arī iespējamos riskus saistībā ar šī līguma noslēgšanu, un Eiropas Komisijas veiktajā tirdzniecības ilgtspējas galaziņojumā ir norādītas vairākas Kanādas spēcīgās eksporta nozares, kurās tūlītēja tirgus atvēršana varētu radīt riskus Eiropas ražotājiem. Un šādas nozares ir, piemēram, liellopu gaļa, cūkgaļa, zvejas produkti. Tāpēc arī CETA ir iekļauti noteikumi šo risku mazināšanai. Liellopu gaļai ir noteikta kvota 45,8 tūkstoši tonnu gadā, cūkgaļai - 75 tūkstoši tonnu gadā. Kvota noteikta arī saldētai mencai. Importējot vairāk par piešķirtajiem kvotas apjomiem, tiks piemērotas līdzšinējās muitas nodevas. Citās Kanādas eksportspējīgās nozarēs, piemēram, ieguves rūpniecībā un kokrūpniecībā, Eiropas Savienības muitas tarifi jau ir zemi vai pat neeksistē, tāpēc neradīs konkurences riskus.

Priekšsēdētājas kundze, vai es varu apvienot runas laiku, pievienojot vēl dažas minūtes? (Dep. I.Zariņš: “Nē!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Mums viss ir skaidrs!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. (Dep. S.Āboltiņa: “Nobalsojam!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par runas laika paildzināšanu Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai par piecām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - nav. Tātad jūs varat turpināt. Lūdzu! (Starpsaucieni: “Šitā nebeigsies sēde!”; “Nav kvoruma!”)

Tātad ir jābalso vēlreiz. Lūdzu zvanu! Balsosim par runas papildu laika piešķiršanu Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - nav. Tātad, lūdzu, jūs varat turpināt runu.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Redziet, kāda ir situācija, kad deputāti uzdod daudz jautājumu, bet vai šīs atbildes tiešām interesē jautātājus, it īpaši opozīcijas deputātus?

Minēšu tikai pāris teikumu. Līgumā ir iekļautas arī konkrētas atrunas Latvijai specifiskos interesējošos jautājumos, un visiem ir iespēja ar tām iepazīties.

Vēlos arī pateikt paldies Dombravas kungam, kurš uzsvēra, ka CETA saglabā visus standartus un regulējumus pārtikas drošības un veselības jomā, tajā skaitā arī Latvijas sabiedrībai tik svarīgajos ĢMO jautājumos.

Ir jāpiemin arī informācija par perspektīvajiem uzņēmumiem. Kā jau es minēju, nākamajā nedēļā Ārlietu komisijas sēdē mēs plānojam īpaši pievērst uzmanību uzņēmējiem. Jau šobrīd 95 uzņēmumi, kuri kopā nodarbina vismaz 1400 darbinieku, eksportē uz Kanādu. Šis jaunais līgums būs īpaši labvēlīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem, un mēs esam pārliecināti, ka Latvijas uzņēmēji spēs to izmantot, jo jau šobrīd Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ir labi eksportspējas rādītāji, tie ir salīdzinoši konkurētspējīgāki pat par citu Eiropas Savienības valstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, ja mēs skatāmies vidējos rādītājus par to, cik daudzi jau šobrīd eksportē un cik daudzi ir izrādījuši interesi eksportēt turpmāk.

Kaimiņa kungs, attiecībā uz farmācijas nozari ir jāteic, ka gan Grindex, gan Olainfarm jau eksportē uz Kanādu, un kopumā Eiropas Savienības farmācijas nozares eksports šobrīd trīs reizes pārsniedz importu no Kanādas. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu farmācijas nozarei šis jaunais līgums pavērs vēl labākas konkurētspējas izredzes Kanādā.

Un nobeigumā, godātie deputāti, es tiešām aicinu jūs lemt par labu raitai šī līguma ratifikācijai, tādējādi apliecinot, ka attiecības ar Kanādu mums ir politiski ļoti nozīmīgas, mēs zinām, ka Kanāda ir uzņēmusies vadošo lomu NATO daudznacionālā bataljona kaujas grupas izveidē Latvijā, un CETA nolīguma raita ratifikācija mums ļautu vēlreiz apliecināt, cik ļoti mēs to novērtējam.

Otrs arguments un iemesls ir dziļi ekonomisks. Ja mēs pirmie ratificētu šo nolīgumu, mēs neapšaubāmi Latvijas ekonomikai, uzņēmējdarbības videi un precēm un pakalpojumiem pievērstu vērā ņemamu Kanādas mediju un līdz ar to uzņēmēju uzmanību. Tas mums piešķirtu papildu handikapu mūsu uzņēmējiem Kanādas eksporta tirgu apguvē pretstatā pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas uzņēmējiem tas dotu iespēju sevi pieteikt, prezentēt un iegūt jaunus noderīgus kontaktus un atpazīstamību. Un šeit es pilnībā piekrītu mūsu ļoti pieredzējušā kolēģa un arī ārpolitikas eksperta Lejiņa kunga teiktajam. Šī paša iemesla dēļ arī Ārlietu dienests jau ļoti aktīvi strādā, lai jau šajā pavasarī varētu notikt augsta līmeņa vizītes Kanādā un Latvijā.

Tāpēc, ņemot vērā minētos ieguvumus no Eiropas Savienības un Kanādas nolīguma, tajā iestrādāto Eiropas Savienības un Latvijas sensitīvo interešu aizsardzību, kā arī CETA ratifikācijas nozīmi Latvijas un Kanādas divpusējo attiecību stiprināšanā, es aicinu jūs atbalstīt Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma ratifikāciju.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens.) Tātad Zariņa kungs debatēt nevēlas.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam. (Starpsauciens: “Abus laikus uzreiz paņem!”)

J.Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pavisam īsi es par sen izlemtu jautājumu gribu pateikt savas domas.

Vispirms es gribu turpināt Borisa Cileviča visnotaļ pareizo viedokli, proti, ja jau mēs savā ekonomikā gribam investīcijas un pašiem mums tādas opcijas kā investīcijas nav, skaidrs, ka mums vajag ar kaut ko tās pievilināt un piesaistīt. Pievienojoties Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības līgumam, mēs būtībā stimulējam kāda Kanādas investora eventuālu interesi par šo noplucināto ekonomiku, kāda ir Latvijā, un iedragāto cilvēkkapitālu... ar mūsu veselības aprūpi, sociālajām garantijām un diemžēl nolaisto izglītības sistēmu... ko mēs visi labi zinām. Par to mums vajag uzņemties zināmu atbildību un garantēt šo investīciju ja ne veiksmi (ko mēs nevaram garantēt), tad vismaz drošību. Tāpēc lielākā daļa frakcijas SASKAŅA deputātu, protams, atbalstīs šo līgumu tīri racionālu, pragmatisku, teiksim, nacionāli savtīgu iemeslu dēļ.

Bet es gribu gan uzslavēt, gan izteikt piezīmi Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei. Nevar noliegt, bija ļoti labi sagatavotas atbildes, varēja redzēt, ka Ārlietu ministrija zināja vai nojauta tos jautājumus, kuri ir sabiedrībā un kurus šeit, no tribīnes, retranslēja deputāti. Par to es uzslavēju... ļoti augstas klases... Bet tomēr gribētos no Ārlietu ministrijas ierēdņa vairāk diplomātijas (ja ne cieņas) pret parlamentu un atsevišķiem deputātiem - neatkarīgi no tā, vai viņi ir no “mīļās” frakcijas, vai no opozīcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā iesaku atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Bravo!”) Par - 71, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Siliņš.

A.Siliņš (ZZS).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Likumprojekts paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas prasību ieviešanu Latvijas likumdošanā un konkrēti paredz, ka uz trešo valstu pilsoņiem, kuri ierodas darbā tajos uzņēmumos, kuri komercdarbību veic Latvijas Republikā vai Eiropas Savienībā, attiecas tie paši ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem.

Sakarā ar to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības bija jāizpilda līdz pagājušā gada novembrim, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Siliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Tas ir ļoti vajadzīgs dokuments, kurš gulējis Ministru kabinetā trīs gadus bez virzības. Tas liecina par ierēdņu neizdarību, kontroles trūkumu pār Eiropas dokumentu ieviešanu un sagatavošanu, un nodošanu Saeimai, pēctecības trūkumu, mainoties ierēdniecībai un atbildīgajiem par šiem jautājumiem.

Ierēdņi un Latvijas pārstāvji ar pilnu pārliecību jau 2013.gadā un 2014.gadā Eiropā aizstāvēja šo projektu un stāstīja, kādi likuma grozījumi būs vajadzīgi, kādi normatīvie akti jāprecizē. Bet pēc tam, kad dokuments ir izstrādāts, tas ir gulējis bez kustības trīs gadus. Un tagad mūs steidzami dzen pieņemt, pieļaujot domu, ka tas ir ļoti kvalitatīvi sagatavots. Diemžēl šis dokuments nav kvalitatīvi sagatavots, un nav skaidrības, manuprāt, par to bijis. Un tā ir Ministru kabineta un Valsts kancelejas vaina, ka nav atbildība sadalīta starp dažādām ministrijām...

Šoreiz šo regulējumu mēģina iestrādāt grozījumos likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kaut gan runa ir par strādnieku nosūtīšanu praksē, un daudzas pamatprofesijas, kuras būs nosūtītas pie mums strādāt, vispār nav reglamentēto profesiju sarakstā.

Līdz ar to jautājums netiek atrisināts. Vienīgi ir izdomāts, ka šo regulu var ielikt... Es ceru, ka uz otro lasījumu - diemžēl tikai otrais lasījums būs - šīs kļūdas tiks novērstas. Un vēršu uzmanību uz to, ka jautājums ir neskaidrs, pastāv slēpta iespēja darbaspēkam no trešajām valstīm iekļūt Latvijā, apejot uzaicināšanas sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

A.Siliņš. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Ziņotājs neko nevēlas piebilst komisijas vārdā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Siliņš. Komisija piedāvā iesniegt priekšlikumus līdz 10.februāra pulksten 17.00, un galīgais lasījums šā gada 16.februārī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.februārim. Izskatīšana Saeimas sēdē, Siliņa kungs... izskatīšana Saeimas sēdē šā gada 16.februārī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” otrajā lasījumā. Saņemts viens priekšlikums, kas ir pašas komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšana līdz šī gada 14.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Politisko partiju likumā” otrajam lasījumam un ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta. Un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Šulcs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 14.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2955. Šis likumprojekts papildina Kanādas un Eiropas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu, jo abi norāda uz būtiski pieaugošo Kanādas lomu Eiropas Savienībā gan ekonomikas, gan drošības jomā.

Arī šis nolīgums ir vērsts uz sadarbību un attiecību intensificēšanu ne tikai drošības un ekonomikas jomā, bet arī cīņā pret kibernoziedzību, kā arī vērsts uz sadarbību pētniecībā un citām lietām.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai grozījumi Jūras kodeksā. Ar šiem grozījumiem tiks ieviesta atvieglotā reģistrācijas procedūra mazajām buru jahtām, kas nav garākas par 12 metriem. Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

I.Līdaka. 16.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.februārim.

Darba kārtībā - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.128/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 7.martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.128/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017. gada 7. martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr.798/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 3.aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr.798/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 3.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta. Vēlos jūs informēt par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Bondara, Bites, Melgaiļa, Ruka un Viļuma jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” mājokļu galvojumu programmu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Andreja Klementjeva un Potapkina jautājums labklājības ministram Jānim Reiram “Par Labklājības ministrijas paustajiem apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Deputātu Sudrabas, Baloža, Meijas, Platpera un Kūtra jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju reģionālajos attīstības centros”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Deputātu Sudrabas, Baloža, Meijas, Platpera un Kūtra jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts un pašvaldību atbalstu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par e-veselības vienotās informācijas sistēmas darbību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Ādamsona, Tutina un Agešina jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par Veselības ministrijas izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļiem izvirzītajām prasībām un kompetenci”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par Veselības ministrijas izvairīšanos sniegt skaidras atbildes par “e-veselība” izmaksu pamatotību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Platpera un Baloža jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par C hepatīta izplatības ierobežošanu ar donoru asinīm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiks pulksten 17.00.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins, Ribakovs un Agešins ir uzdevuši jautājumu “Par izvairīšanos sniegt informāciju par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa projekta ieviešanas termiņiem”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins, Ribakovs un Agešins iesnieguši deputātu jautājumu “Par pamatojumu labklājības ministra paustajiem apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju”, ko nododam atbildes sniegšanai labklājības ministram.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Bijām iesnieguši labklājības ministram jautājumus un lūdzām pamatot viņa izteikumus par to, ka sociālais budžets nav ilgtspējīgs. Lūdzām sniegt ne tikai viņa prognozes, bet arī izejas datus un aprēķinus, balstoties uz kuriem viņš šādus apgalvojumus pauž. Diemžēl neesam tos saņēmuši. Labklājības ministrs nav spējis sniegt savus aprēķinus un izejas datus, balstoties uz kuriem viņš pauž šādus apgalvojumus. Tad nu mēs atkārtoti lūdzam labklājības ministru iesniegt šos aprēķinus un izejas datus, lai mēs varam pārliecināties, kāda tad ir labklājības budžeta... mūsu sociālā budžeta nākotne, vai arī, ja tāda pamatojuma nav, tad labklājības ministram jāatzīst, ka viņš ir paudis nekompetentus, nepamatotus apgalvojumus.

Gaidīsim labklājības ministra atbildi!

Sēdes vadītāja. Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins, Ribakovs un Agešins iesnieguši jautājumu “Par izvairīšanos sniegt informāciju par atbildīgajām personām Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa projekta ieviešanā”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Tutins, Ribakovs un Agešins iesnieguši deputātu jautājumu “Par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas diena ir deputātam Jānim Vucānam, un mēs viņu sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde šodien notiks pulksten 12.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas zālē, kas ir tajā pašā ēkā, kurā atrodas Eiropas lietu komisija, tikai divus stāvus zemāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ints Dālderis, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Andrejs Elksniņš, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Romualds Ražuks, Veiko Spolītis un Juris Vectirāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 5. sēde
2017. gada 9. februārī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002. gada 31. janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr. 823/Lp12) (Dk. Nr. 3044, 3044A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 824/Lp12) (Noraidīts) (Dk. Nr. 3053, 3053A)
Priekšlikumi	- dep. G.Kūtris (par)
	- dep. H.Abu Meri (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 825/Lp12) (Dk. Nr. 3059, 3059A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vilnim Ķirsim šā gada 2. februārī (Dk. Nr. 3060)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 9. februārī (Dk. Nr. 3061)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 21. februāra līdz 23. februārim (Dk. Nr. 3062)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anrijam Matīsam no šā gada 14. marta līdz 16. martam (Dk. Nr. 3063)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 16. februārī (Dk. Nr. 3064)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 811/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dk. Nr. 2950B)
Ziņo	- dep. G.Daudze
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 816/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dk. Nr. 2988B)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 707/Lp12) (3.lasījums) (Dk. Nr. 3047)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 658/Lp12) (3.lasījums) (Dk. Nr. 3054)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 761/Lp12) (3.lasījums) (Dk. Nr. 3055)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” (Nr. 781/Lp12) (2.lasījums) (Dk. Nr. 3043)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Debates	- dep. M.Šics
	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 769/Lp12) (2.lasījums) (Dk. Nr. 3046)
Ziņo	- dep. G.Daudze
Likumprojekts “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” (Nr. 815/Lp12) (1.lasījums) (Dk. Nr. 2974, 3052)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Dombrava
	- dep. I.Bite
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. L.Čigāne
	- dep. J.Dombrava
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. I.Sudraba
	- Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Z.Kalniņa-Lukaševica
	- dep. J.Urbanovičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 820/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dk. Nr. 3009, 3056)
Ziņo	- dep. A.Siliņš
Debates	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 744/Lp12) (2.lasījums) (Dk. Nr. 3057)
Ziņo	- dep. A.Mežulis
Likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 752/Lp12) (2.lasījums) (Dk. Nr. 3058)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses” (Nr. 812/Lp12) (1.lasījums) (Dk. Nr. 2955, 3071)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 825/Lp12) (1.lasījums) (Dk. Nr. 3059, 3059A)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 128/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017. gada 7. martam” (Nr. 481/Lm12) (Dk. Nr. 3068)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 798/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017. gada 3. aprīlim” (Nr. 482/Lm12) (Dk. Nr. 3069)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, J.Tutina, I.Ribakova un V.Agešina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par izvairīšanos sniegt informāciju par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa projekta ieviešanas termiņiem” (Nr. 259/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, J.Tutina, I.Ribakova un V.Agešina jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par pamatojumu labklājības ministra paustajiem apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju” (Nr. 260/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, J.Tutina, I.Ribakova un V.Agešina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par izvairīšanos sniegt informāciju par atbildīgajām personām Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa projekta ieviešanā” (Nr. 261/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, J.Tutina, I.Ribakova un V.Agešina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām” (Nr. 262/J12)
Paziņojums
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 09.02.2017 09:12:38 bal001
Par - 35, pret - 2, atturas - 44. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (824/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 09.02.2017 09:14:17 bal002
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 21. līdz 23.februārim

Datums: 09.02.2017 09:14:45 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anrijam Matīsam no šā gada 14.marta līdz 16.martam

Datums: 09.02.2017 09:15:12 bal004
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 16.februārī

Datums: 09.02.2017 09:16:24 bal005
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (811/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2017 09:18:06 bal006
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Vēlētāju reģistra likumā (816/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.02.2017 09:20:41 bal007
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (707/Lp12), 3.lasījums

Datums: 09.02.2017 09:21:31 bal008
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (658/Lp12), 3.lasījums

Datums: 09.02.2017 09:22:12 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā (761/Lp12), 3.lasījums

Datums: 09.02.2017 09:26:40 bal010
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā (781/Lp12), 2.lasījums

Datums: 09.02.2017 09:27:36 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā (781/Lp12), 2.lasījums

Datums: 09.02.2017 09:28:44 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (769/Lp12), 2.lasījums

Datums: 09.02.2017 10:26:53 bal013
Par - 72, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 09.02.2017 11:01:50 bal014
(atkartots balsojums).
Par - 42, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 09.02.2017 11:02:31 bal015
Par - 49, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 09.02.2017 11:09:09 bal016
Par - 71, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (815/Lp12), 1.lasījums

Datums: 09.02.2017 11:11:09 bal017
Par - 42, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (820/Lp12), 1.lasījums

Datums: 09.02.2017 11:14:08 bal018
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (820/Lp12), 1.lasījums

Datums: 09.02.2017 11:15:38 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (744/Lp12), 2.lasījums

Datums: 09.02.2017 11:16:44 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (752/Lp12), 2.lasījums

Datums: 09.02.2017 11:18:16 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (812/Lp12), 1.lasījums

Datums: 09.02.2017 11:19:16 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (825/Lp12), 1.lasījums

Datums: 09.02.2017 11:20:11 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"” (Nr.128/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 7.martam (481/Lm12)

Datums: 09.02.2017 11:20:49 bal024
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā "Par grāmatvedību"” (Nr.798/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 3.aprīlim (482/Lm12)