Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas četrpadsmitā sēde
2017.gada 6.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 6.aprīļa sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Pieprasījumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut deputātu Andreja Elksniņa, Artūra Rubika, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva, Vitālija Orlova, Raimonda Rubika, Ivana Klementjeva, Igora Pimenova, Zentas Tretjakas un Aleksandra Jakimova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts atbalsta koģenerācijas gāzes stacijām izvērtēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Jura Andersona atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingas Bites, Mārtiņa Bondara, Riharda Melgaiļa, Mārtiņa Šica un Jura Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.
I.Bite (LRA).
Labrīt, godātie kolēģi un kolēģes!
Jau ilgus gadus mirstība Latvijā pārsniedz dzimstību. Mirstība Latvijā pārsniedz dzimstību. Tas nozīmē, ka vairāk cilvēku nomirst nekā piedzimst. Šobrīd politika, kas ir ietverta likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, pilnībā atbilst šai realitātei, proti, tajā brīdī, kad darba devējs vēlas izmaksāt savam darbiniekam pabalstu vai kāda cita nosaukuma atbalstu radinieka bēru gadījumā, viņam nav jāmaksā par to iedzīvotāju ienākuma nodoklis, proti, mēs kā valsts esam nākuši pretī gan darba devējam, gan darbiniekiem, nosakot, ka tad, ja darbiniekam nomirst kāds radinieks, darba devējs var darbinieku atbalstīt, par to nemaksājot nodokli. Pretēja situācija ir tad, ja darbiniekam piedzimst bērns. Proti, ja šādā gadījumā nekādi atbrīvojumi no nodokļa likumā nav ietverti, tas nozīmē, ka nodoklis ir jāmaksā.
Cienījamie kolēģi! Mēs runājam ļoti daudz par demogrāfiju un par to, ka demogrāfiskā situācija mūsu valstī būtu jāuzlabo. Mēs piedāvājam šo likumprojektu tādēļ, lai normatīvo regulējumu pielāgotu tai politikai, kādu mēs mūsu valstī vēlamies. Proti, ierosinām atbalstīt arī tos darbiniekus, kuriem piedzimst bērni. Proti, ierosinām noteikt, ka ne tikai bēru gadījumā, kā tas ir šobrīd, bet arī bērna piedzimšanas gadījumā darba devējs varētu atbalstīt savus darbiniekus, nemaksājot par to nodokli.
Loģisks būtu jautājums par finansiālo ietekmi, un šādu jautājumu es arī uzdevu gan Finanšu ministrijai, gan Valsts ieņēmumu dienestam. Rakstveida atbildēs, kuras es saņēmu gan no Finanšu ministrijas, gan no Valsts ieņēmumu dienesta, bija teikts, ka šobrīd nav tādas uzskaites un viņi nevar man atbildēt, cik naudas šobrīd valsts budžetā tiek iekasēts no šāda veida pabalstiem, kuri tiek izmaksāti darbiniekiem.
Jāteic, ka, visticamāk, nekas daudz jau netiek iekasēts, jo darba devēji droši vien atrod citus veidus, kā atbalstīt savus darbiniekus, un varbūt tie ne vienmēr ir pilnībā likumīgi veidi. Taču es ierosinu ar šo grozījumu izdarīt tā, lai mēs varētu ļaut darba devējiem atbalstīt savus darbiniekus arī bērna piedzimšanas gadījumā. Es domāju, tas būtu pozitīvi no valsts puses - tas atbalstītu mūsu politiku un veicinātu mūsu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, kolēģi!
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, protams, ir apsveicama un veicināma lieta, un arī jaunajās nodokļu politikas pamatnostādnēs mēs par demogrāfiju domājam, un par to domā arī Nacionālā apvienība (Demogrāfisko lietu centra vadītājs ir deputāts Imants Parādnieks).
Šobrīd darba kārtībā ir jautājums par neapliekamā minimuma palielināšanu tieši apgādībā esošam cilvēkam. Runa ir par to, ka neapliekamo minimumu varētu palielināt no 75 eiro uz 250 eiro. Tas automātiski nozīmē, ka papildu ienākumi ģimenes budžetā būtu 15 eiro mēnesī par vienu apgādājamo. (Dep. I.Bite: “Tas ir vienreizējs pabalsts!”) Un gadā tie ir 225 eiro!
Šeit gan jāsaka, Bites kundze, ka kārtīgs darba devējs arī šādos brīžos vienmēr... Es domāju, ka... vai tas ir priecīgs vai bēdīgs brīdis... bēdīgam brīdim ir atbrīvojums, bet priecīgā brīdī viņš šo nodokli... var, tā teikt, nepažēlot... Bet šis jautājums ir jāskata kontekstā ar visu nodokļu politiku.
Mans personīgais uzskats ir tāds. Mums ir ļoti daudz un dažādu atvieglojumu šobrīd, bet ļoti daudzas ģimenes, kas varētu šos atvieglojumus izmantot, arī daudzbērnu ģimenes, diemžēl nezina, ka ir kāds konkrēts atvieglojums, un galu galā tas tā arī paliek neizmantots. Tāpēc vajadzētu visus šos pabalstus salikt vienā “katliņā” kopā un mērķtiecīgi vienu konkrētu summu... (Dep. J.Viļums: “Sarežģīta sistēma!”) Mēs beigās būtu ieguvēji no tā - arī administrēšana būtu vieglāka, un arī, teiksim, ieguvums ģimenes budžetā būtu lielāks.
Bet, kolēģi, es šinī brīdī aicinu neatbalstīt. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodokļu pamatnostādņu kontekstā būs vaļā, un tad jau mēs redzēsim, cik konkrēti katra ģimene iegūst atkarībā no tā, vai tajā ir viens, divi vai trīs, vai vairāk bērnu apgādībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 4, atturas - 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Bondara, Jura Viļuma, Riharda Melgaiļa, Ingas Bites un Mārtiņa Šica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Latkovskis.
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, deputāti!
Es piederu tiem deputātiem, kuriem nav neviena dzeltena balsojuma “atturos”, un šajā ziņā es varētu solidarizēties ar iesniedzējiem. Es pieļauju, ka viņi ar personīgo piemēru arī ir rādījuši to pašu un mēs varētu pat veidot zināmu “pret” atturībnieku klubiņu. Tai pašā laikā es kategoriski iestājos pret to, ka tas būtu jādara ar likuma grozījumiem, jo problēma nav tajā, ka šāds balsojums pastāv. Es salīdzināšu. Tas ir līdzīgi kā ar medikamentiem vai alkoholu. Problēma nav tajā, ka tie kā tādi pastāv, problēma ir pārmērīga un neadekvāta to lietošana.
Saeimā ir izveidojusies tradīcija, ka šāds balsojums pastāv, dažās citās valstīs - nepastāv. Un tajās būtu tikpat bezjēdzīgi mēģināt to ieviest kā mums tagad mēģināt to izņemt ārā, jo būtībā tas ir individuālas attieksmes jautājums, un tā varētu būt diezgan niansēta.
Manā skatījumā, tā ir taisnošanās, sakot: “Es nesaku - nē, bet...” Un tas ir sava veida varbūt solījums, ka es domāšu, es darīšu, tagad es nevaru nobalsot “par”, bet es domāšu, kā pie tās lietas strādāt. Pārsvarā tomēr nedomā un arī varbūt neko daudz nedara.
Citiem varbūt ir cits skaidrojums. Atsevišķos gadījumos šādai iespējai ir jābūt. Pilnībā piekrītu. Bet, ja jūs redzat, ka dzeltenā lampiņa nemitīgi mirgo jūsu balsojumu vēsturē, tad gan es aicinu par to padomāt, mazliet savākties un tikt galā ar šo jautājumu. Tur nu katram būtu jātiek pašam galā, nevis jāmaina, jānodarbina komisijas, kurās būs milzīgas diskusijas par šajā gadījumā - atvainojos! - būtībā bezjēdzīgu rezultātu, jo tas neko nemainīs.
Tā nav izvairīšanās no deputāta pienākuma, jo “pret” ir tas pats, kas “atturos”. Varbūt “atturos” ir mīkstais “pret” (Dep. M.Bondars: “Mīkstais “pret”?!”), bet tas ir “pret”. Tas ir “pret”. Jā.
Ja mēs gribam runāt par izvairīšanos no deputāta pienākuma, tad gan ir viena cita opcija - kartītes izņemšana. Tā ir laišanās lapās, un tas ir nodarījums pret tiem vēlētājiem, kas jūs ir ievēlējuši.
Es jums teikšu tā par šo dzelteno balsojumu: es nelietoju pats un aicinu arī jūs nelietot. Tomēr neaizliegt ar likumu. Rādiet piemēru ar savu pozitīvo rīcību. Man jau teica, lai es pasaku, ka iesniedzēji 63 reizes “atturos” ir jau izmantojuši. (Dep. A.Kaimiņš: “Pasaki! Pasaki! Kurš to izmantoja?”) Nu, ir iespēja progresēt. Draugi deputāti! Sāksim ar sevi. Ir iespēja progresēt šajā jomā un pamazām izskaust, un mazināt dzeltenos balsojumus.
Es esmu “pret”.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!
Nesen šī Saeima skatīja likumprojektu par to, ka cilvēkiem būtu jāmaksā nodoklis tikai no tā nostrādātā darba stundu apjoma, kuru tie patiesībā ir nostrādājuši, nevis no kaut kāda mistiski pieņemtā. Vai ne?
34 deputāti nobalsoja “par”, viens nobalsoja “pret”, un liekas, ka šim jautājumam vajadzētu būt atrisinātam, vai ne? Patiešām cilvēkiem jāmaksā nodokļi tikai no nostrādātā laika, nevis no tā, ko Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija ir iedomājusies iekasēt no cilvēkiem. Nē! 51 deputāts atturējās, un tāpēc cilvēkiem jāmaksā lielāki nodokļi.
Vēl viens piemērs no parlamenta dzīves. Par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām 43 deputāti nobalsoja “par”, 28 - “pret”, savukārt 21 - atturējās. Un dēļ šā 21 atturībnieka Latvijas Republikas Saeima prezidentu vēlē aizklāti.
Kolēģi! Tad, kad sabiedrībā ir kādas ļaunprātīgas vai nevēlamas parādības, parlaments uzreiz rīkojas.
Ja cilvēki brauc pārāk ātri pa Latvijas ceļiem, - tad notiek kas? Tad sodi tiek palielināti, jo nāves gadījumu skaits ir jāsamazina, un tā ir taisnība. Taisnība!
Var pieminēt vēl veselu virkni šādu gadījumu, šāda veida piemēru, ka parlaments, ieraugot kādu problēmu, rīkojas.
Šajā gadījumā parlamentam problēma ir pašā parlamentā. (Starpsauciens.)
Tāpēc ir nepieciešams veikt korekciju, un priekšvēlēšanu laiks ir vislabākais laiks, kad šo korekciju veikt (Dep. I.Viņķele: “Super!”), jo tad jūs varat parādīt, kas jūs patiesībā esat. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas tu esi patiesībā?”)
Jo... ziniet, ir viegli ieraudzīt sabiedrības acīs skabargu, bet, dārgais parlament, ieraugiet savās acīs baļķi un saņemieties, un nobalsojiet par to, lai atturēšanās nebūtu iespējama Latvijas Republikas parlamentā!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Labi! Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. (Dep. A.Kaimiņš piesakās debatēm: “Var vēl viens izņēmuma kārtā?”)
Atgādinu procedūru, ka par likumprojekta nodošanu ir iespēja vienam deputātam runāt “par”, vienam - “pret”. Debates netiek pieļautas. (Dep. A.Kaimiņš: “Es sapratu! Tikai pajautāju!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Atturamies?”) Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 46, atturas - 21. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eksporta kredītu garantēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Šica kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šics.
M.Šics (LRA).
Ministru kabinetam, it īpaši Ministru prezidentam, pirms uz Saeimu sūta brāķi, vispirms būtu jādara zināmi izdienas pensiju piešķiršanas vienotie nosacījumi. Jānosaka skaidri spēles noteikumi un izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji. Ne velti virs Ministru prezidenta galvas stāv uzraksts “Viens likums - viena taisnība visiem”. KNAB jautājums nav jārisina fragmentāri kāda viena cilvēka vai vienas amatpersonas interesēs, turklāt izdarot rupju spiedienu arī uz deputātiem.
Pirms nāk uz Saeimu ar grozījumiem šajā un citos izdienas pensiju likumos, vispirms ir vajadzīga izdienas pensiju koncepcija, nevis atšķirīgi principi katram likumam. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma grozījumi arī iepriekš netika atbalstīti ne Sociālo un darba lietu komisijā, ne arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Likumprojekts tika paziņots par steidzamu un tika izgāzts.
Tagad visi, kas vēlas būt KNAB priekšnieki, ir uz šo darbu pieteikušies. Šie grozījumi tiek gatavoti konkrētam gadījumam, un tas nav pieņemami. Ar šiem grozījumiem mēs nepadarīsim pievilcīgāku KNAB priekšnieka amatu, toties dosim jaunu, mūsuprāt, negatīvu zīmi, ka pēc pieciem gadiem KNAB priekšniekam no sava amata būs jāaiziet - jāiet pensijā. Un Saeima redzēs viņu aizejot.
Ja problēma ir darba samaksā, tad izcils piemērs ir mums labi pazīstamais airBaltic prezidents Martins Gauss, kura atalgojums pagājušajā gadā bija vairāk nekā miljons eiro. Ja mēs dosim KNAB priekšniekam kaut divdesmito daļu no šādas algas, mums nebūs jādiskutē par izdienas pensijām, par viņa nākotnes lietām. Un, ja dosim desmito daļu, tad uz šo amatu cilvēki stāvēs rindā un godīgi darīs darbu, un valsts iegūs vairāk nekā ar šādiem kosmētiskiem labojumiem.
Es piedāvāju šo likumprojektu noraidīt.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Mans kolēģis Šica kungs teica, ka deputāti tika spaidīti. Es ar pilnu atbildību gribu paziņot, ka mani, piemēram, neviens nespaidīja, un aicinu nodot šo likumprojektu komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Melgailim no šā gada 18.aprīļa līdz 20.aprīlim. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Melgailim no šā gada 18.aprīļa līdz 20.aprīlim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Tātad atvaļinājums tiek piešķirts.
Godātie deputāti! Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība tātad tiek grozīta.
Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Darba kārtībā - likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Godātie deputāti, Valsts prezidents šā gada 31.martā ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 23.martā Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Atbildīgā par šo likumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti tiks izskatīts Saeimas sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edvardam Smiltēnam!
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi, ja jums ir priekšlikumi, kā “saremontēt” šo likumu, tos gaidīsim komisijā līdz 20.aprīlim. Likuma caurskatīšana Saeimas sēdē - 11.maijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11.maijā.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 4.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Madaru Ābeli par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Jura Andersona atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 4.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jura Andersona atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2017.gada 23.septembri atbrīvot Juri Andersonu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Andersona atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.
Darba kārtībā - deputātu Andreja Elksniņa, Artūra Rubika, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva, Vitālija Orlova, Raimonda Rubika, Ivana Klementjeva, Igora Pimenova, Zentas Tretjakas un Aleksandra Jakimova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts atbalsta koģenerācijas gāzes stacijām izvērtēšanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi deputātu Andreja Elksniņa, Artūra Rubika, Vladimira Nikonova un pārējo minēto deputātu iesniegumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts atbalsta koģenerācijas gāzes stacijām izvērtēšanu”.
Minētais pieprasījums tika izskatīts. Tika uzklausīts komisijas sēdē ekonomikas ministrs. Manuprāt un arī pēc pārējo komisijas dalībnieku domām, diskusija bija interesanta, saturīga. Ekonomikas ministrs, mūsuprāt, sniedza diezgan izsmeļošu informāciju par saviem paveiktajiem darbiem.
Rezultāts bija šāds: pieci deputāti neatbalstīja šo pieprasījumu, trīs - atbalstīja. Līdz ar to kopējais komisijas lēmums ir pieprasījumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
ManaBalss.lv sabiedriskā iniciatīva burtiski divas nedēļas iepriekš ir savākusi 10 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstu attiecībā uz elektroenerģijas tarifa samazināšanu un tuvākajā laikā, manuprāt, iesniegs šo prasījumu Saeimai.
Elektroenerģijas tarifu būtiska sastāvdaļa ir obligātais iepirkums, ko valsts attiecīgi izmaksā koģenerācijas staciju īpašniekiem, tā ir arī zaļā enerģija, vēja parki, dabasgāzes stacijas, HES un tā tālāk. Pēc būtības šāda veida iepirkums no valsts puses, teiksim, koģenerāciju staciju īpašniekiem, tiek dotēts un divas trīs reizes pārsniedz standarta cenu, kāda ir biržā (pēc Nord Pool datiem). Piemēram, 2016.gadā elektroenerģijas vidējā cena Nord Pool bija 36 eiro par vienu megavatstundu, savukārt mūsu valstī ir uzņēmēji, kuriem valsts pārdod... respektīvi, no kuriem valsts iepērk šo elektroenerģiju par cenu, kas ir lielāka nekā tirgus cena. Tas ir sevišķais atbalsts, kurš ir mērāms atkarībā no tā, cik liela ir konkrētā jauda šai vai nu zaļajai enerģijai, vai arī attiecīgajām koģenerācijas stacijām. Ja mēs salīdzinām šos 36 eiro par vienu megavatstundu, šo tirgus cenu, ar cenu, par kādu valsts no privātiem uzņēmējiem iepērk elektroenerģiju, tad, redziet, ir ļoti īpatnēji skaitļi - vidēji 85 eiro par vienu megavatstundu, ja stacijas jauda ir līdz vienam megavatam, vai 100 eiro par megavatstundu, ja stacijas jauda vidēji ir 3,9 megavati.
Ļoti foršs, kārtīgs bizness, ko politiķi, valdošie politiķi, mūsu valstī ir izdomājuši privātajiem uzņēmējiem, - kā no viņiem par divas trīs reizes lielāku cenu iepirkt elektroenerģiju. To visu dara valsts, un par to visu rezultātā maksā elektroenerģijas galapatērētāji, respektīvi, visa Latvijas valsts, visi Latvijas iedzīvotāji kopumā, apmaksājot savus ikmēneša rēķinus par elektroenerģijas patēriņu.
ManaBalss.lv iniciatīva ir saistīta ar to, ka iedzīvotāji nevēlas vairs dotēt privātos uzņēmējus, privātos komersantus, viņi vēlas maksāt par to, ko viņi ir patērējuši.
Mūsu pieprasījums ekonomikas ministram ir saistīts ar virkni pārkāpumu, politisku pārkāpumu, kā arī ar korupciju saistītu pārkāpumu, kur valsts atbalstu negodprātīgi ir saņēmuši atsevišķi valstī esošie cilvēki. Tie ir gan politiķi, gan ar politiķiem saistītas personas, gan arī personas, kuras ar politiķiem ir draudzējušās un kādā brīdī viņus arī ievēlējušas vai nu par Saeimas deputātiem, vai arī pašvaldībās par domes priekšsēdētājiem.
Mūsu bažas apstiprināja materiāli, kurus mēs saņēmām no Ekonomikas ministrijas un kuri ir datēti ar 2013.gadu, kad izvērtās strīds koalīcijas iekšienē starp tā laika ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un tā laika Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. Tad, lūk, no Ekonomikas ministrijas pasūtītā auditoru ziņojuma (Raidla, Lejiņs & Norcous) izrietēja, ka visu šo laiku, respektīvi, uz 10-15 gadiem izsniedzot licences, nu ir garantēts bizness: valsts no tevis 10-15 gadus iepērk par paaugstinātu tarifu elektroenerģiju. Valsts visā šajā laikā politiski nekorekti piemērojusi samērīguma principu savu lēmumu pamatošanā (to es citēju no ziņojuma), Ekonomikas ministrija pārkāpusi Ministru kabineta noteikumos noteikto obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas iesniegumu vērtēšanas kārtību, neievērojot normatīvo aktu deleģējumu. Pastāv šaubas par obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas iesniegumu vērtēšanas komisijas darba kvalitāti, kā arī par Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu, pārvērtējot iesniegumus ārpus Ministru kabineta noteikumos paredzētās kārtības.
Bez tam ir atzīts, ka atsevišķos gadījumos Ekonomikas ministrija varētu būt atkāpusies no pašas konstatētajiem Ministru kabineta noteikumos ietverto prasību mērķiem, kā rezultātā varētu būt notikusi atšķirīgu kritēriju piemērošana dažādiem komersantiem.
Turklāt atsevišķos gadījumos Ekonomikas ministrija varētu būt formāli piegājusi lēmumu pieņemšanas procesam un savus lēmumus balstījusi uz nepilnīgu faktisko apstākļu noskaidrošanu.
Cienījamie kolēģi! Piecu gadu garumā, aptuveni no 2008.gada... no 2007.gada līdz 2012. ... 2013.gadam, mūsu valstī tika izsniegtas licences attiecībā uz 900 objektiem, elektroenerģijas ražošanas objektiem, par kopējo saistību summu no 7,5 līdz 12,5 miljardiem latu. Vienreizēji... dotējamā nozarē no valsts - uz visu elektroenerģijas galapatērētāju rēķina.
Pēc visiem skandāliem, kas notika Ekonomikas ministrijā, šo kopējo dotējamo summu samazināja līdz vidēji trim miljardiem. Iedomājieties, puse no Latvijas gada budžeta šajā laikā tikai un vienīgi elektroenerģijas dotēšanas kontekstā tiek nodota privātajiem uzņēmējiem, kuri stāv aiz noteiktas raudzes politiķiem!
Mūsu situācija... Analizējot visus šos materiālus un šo konkrēto situāciju, mēs paskatījāmies, kādā veidā tad pašvaldības... Un tas ir jautājums par to, ka tas viss ir nācis koruptīvi, politiski saskaņojot Ministru kabineta darbu ar pašvaldību darbu. Kādā veidā tas viss notika? Lai pieteiktos un saņemtu licenci šādai darbībai, lai valsts no tevis pirktu, tev bija nepieciešams līgums... bija nepieciešams iesniegt līgumu par to, ka tu piegādā siltumu pašvaldībai, tāpēc pašvaldībās kā uzņēmēji, kā apakšuzņēmēji tika piesaistīti privātie komersanti, kuri slēdza līgumu ar pašvaldību par siltuma piegādi pašvaldībai, vienlaikus slēdza līgumu ar valsti par elektrības piegādi valstij. Vienreizējs bizness, runājot par koģenerāciju, jo siltums ir bezmaksas blakusprodukts, kas veidojas, atdzesējot ģeneratoru, kurš ražo elektrību. Un tad sanāk tā - valstij par divas trīs reizes lielāku cenu pārdod elektrību, un pašvaldību iedzīvotājiem tiek pārdots bezmaksas siltums. Šobrīd Latvijā ar atlaidi cilvēkiem pašvaldībās pārdod bezmaksas - bezmaksas! - siltumu.
Minētās darbības tika realizētas uz vietas, pašvaldībām saskaņojot būvatļaujas, nododot minētajiem privātkomersantiem īrē un lietošanā zemi zem koģenerācijas stacijām, kā arī ļaujot sadalīt koģenerācijas jaudas.
Nu, pieņemsim, pašvaldība rīko siltumenerģijas iepirkumu - nu, pieņemsim, astoņi megavati. Komersants vinnē attiecībā uz astoņiem megavatiem iepirkumu, piedāvājot veiksmīgu cenu pašvaldībai, bet tālāk juridiski sadala minēto astoņu megavatu jaudu astoņās spēkstacijās uz dažādām SIA ar dažādiem nosaukumiem, ar dažādiem valdes locekļiem, bet ar vieniem un tiem pašiem beneficiāriem, ar vieniem un tiem pašiem darbiniekiem un ar garantētu valsts atbalstu, kurš ir divas reizes lielāks par elektroenerģijas tirgus vērtību.
Šādā veidā, cienījamie kolēģi, valsts visus šos gadus ir atbalstījusi it kā to mazo uzņēmēju un mazo uzņēmējdarbību. Mums tiešām ir prieks, ka ekonomikas ministrs komisijas sēdē attiecībā uz minēto pieprasījumu ir iedziļinājies šā jautājuma problemātikā. Tuvākajā laikā mēs saņemsim no Eiropas Komisijas vērtējumu attiecībā uz visām šīm atbalsta shēmām, kuras gadiem ir aplaupījušas Latvijas tautu. Mēs esam gandarīti par to, ka Ģenerālprokuratūra šonedēļ ir nākusi klajā ar publisku paziņojumu, ka to ir ieinteresējušas visas šīs koģenerācijas shēmas, kuras gadiem tika realizētas. Mums ir liels gandarījums par to, ka beidzot prokuratūra ir sakustējusies un pētīs, kādēļ pēc licenču izsniegšanas konkrētiem komersantiem vai ar tiem saistītiem uzņēmējiem, investoriem ir nākuši ziedojumi, publiski ziedojumi, tieši Pūces vadītajai un no viņa atkarīgajai biedrībai Ascendum, par ko visi ir runājuši gadiem, bet neviens to nav atļāvies izmeklēt.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu par šo jautājumu. Koģenerācijas laikmets un valsts atbalsta laikmets drīz vien beigsies visā mūsu valstī, un mani interesē, ko jūs darīsiet visās tajās pašvaldībās, kurās siltuma cena ir atkarīga no minētajām koģenerācijas shēmām, kad visi mēs valstī totāli piedzīvosim siltuma tarifu pieaugumu visās pašvaldībās, kurās šādas koģenerācijas shēmas tika realizētas.
Paldies. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!
Diemžēl šoreiz man kolēģim, kurš 10 minūtes stāstīja par to, kas ir noticis iepriekšējos gados, lielā mērā ir jāpiekrīt.
Arī man bija tā iespēja savulaik ar Pavļuta kungu strādāt kopā, viņš bija tāds kā pirmais karognesējs, kurš, teiksim tā, pacēla zobenu pret šīs subsidētās enerģijas galvenajiem darboņiem. Arī viņa laikā, atceros, izdevās novērst līdzīgas shēmas, kur, piemēram, vēja parks ar kādām 20 turbīnām tika sadalīts 20 mazos vēja parkos, lai dabūtu lielāku tarifu... šādā veidā tika mēģināts realizēt šo shēmu. Tā ka šādu gadījumu tiešām ir daudz.
Atceros, cik daudz toreiz no tās pretējās puses tika tērēts resursu dažādiem medijiem, sabiedriskās domas iespaidošanai un tā tālāk. Tā ka šī tiešām, manuprāt, ir viena no lielākajām Latvijas nelaimēm, par kuru mēs esam ļoti daudz samaksājuši un maksāsim, un turpināsim maksāt vēl uz priekšu.
Saknes tam ir meklējamas no 2001.gada, kad tika izdomāta pirmā atbalsta shēma lielajiem vēja parkiem. Un tā tas ir turpinājies. Diemžēl, ja vieni ir uzņēmušies no valsts puses kādas saistības, tad tās tā vienkārši nocirst vairs nav iespējams, jo tiesiskā paļāvība... Jebkurā gadījumā tie uzņēmumi var aiziet uz tiesu vai uz kādu institūciju, kura izskata investīciju strīdus, un šo naudu dabūt. Tāpēc tādā ziņā mēs esam ļoti sliktā situācijā.
Bet, tā kā šis pieprasījums ir konkrētam ministram - Ašeradena kungam -, tad... Katrā ziņā Ašeradena kungs ir tas ministrs, kurš ir turpinājis arī Pavļuta iesākto ceļu un ir - tieši pretēji! - spēris soļus, lai ierobežotu visu šo subsidētās enerģijas sistēmu un tā tālāk. Ir izstrādāts tā saucamais pārsubsidācijas mehānisms. Proti, ja šīs stacijas iepriekš ir saņēmušas vairāk naudas (piemēram, no Lauku atbalsta dienesta dabūjušas līdzfinansējumu pašas stacijas uztaisīšanai un tā tālāk), tad nākotnē tās saņems mazāku atbalstu, un tas ir jau viens, bet būtisks solis uz priekšu šīs situācijas ierobežošanai. Šis mehānisms jau ir pagājušajā gadā apstiprināts valdībā, un šobrīd tas gaida Eiropas Komisijas apstiprinājumu, kas varētu būt iespējams šajā mēnesī.
Tā ka es uzskatu, ka Ašeradena kungs, esošais ministrs, katrā ziņā ir darījis ļoti daudz, lai šo situāciju labotu, un viņam jau nu noteikti nevajadzētu atbildēt par šo situāciju un par iepriekšējo valdību, iepriekšējo ministru grēkiem.
Tā ka aicinu neatbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
August, klausies, ko es tagad teikšu! Es tā nedēļu padomāju un sapratu, ka tā nav Pieprasījumu komisija, tā ir cenzūras komisija. Lūk, tā būtu jāsauc turpmāk šī komisija! Sauciet to par cenzūras komisiju, kur jūs saņemat 800 eiro mēnesī! Pieprasījumu komisijas vietā sauciet par cenzūras komisiju!
Savukārt Elksniņa kungs... Nu, man tiešām... Es esmu pārliecināts, ka Elksniņa kungs šo jautājumu ir skrupulozi pētījis. Viņš jums aptuveni minūtes deviņas faktu pa faktam, soli pa solim stāstīja, kas un kā, un kur, un cik. Uzkāpa tribīnē VIENOTĪBAS... Kas tu mums esi? Mēra kandidāts, ja?... un sacīja: “Jā, taisnība!” Nu baisi tiešām! Tiešām viņam ir taisnība. Viņš tiešām... Tā ir, un tā bija. Bet tur ir viens baigais “bet”. Tur ir mūsējais džeks iekšā tajā Ministru kabinetā, un tas ir Ašeradens. Un, ja tas nebūtu Ašeradens, tad būtu normāli, tad mēs varētu tā kā laist, bet, tā kā tas ir mūsējais, mēs nevaram laist...
Cenzūras komisija šo pieprasījumu nav izlaidusi cauri, un pieprasījuma, Elksniņa kungs, nebūs... Elksniņa kungs nosauca šeit, no šīs tribīnes, cilvēku, kurš ir politiski un morāli atbildīgs par 54 cilvēku nāvi lielveikalā Maxima. Tagad šis cilvēks, kurš ir politiski un morāli atbildīgs, startē pašvaldību vēlēšanās kopā ar Mārtiņu Bondaru. Rokās sadevušies, viņi dosies karot ar jūsu partijas pārstāvi Nilu. Uz priekšu!
Otrs ir tieši tāds pats. Un otrs savukārt piesauc Pavļuta kungu, kurš arī ir politiski un morāli atbildīgs par Maxima traģēdiju... Ko tu ņirdz, Putra? 54 cilvēki nomira, bet tu te smejies, man acīs skatīdamies! Tev kauna nav? 54 cilvēki nomira, un Pavļuta kungs, ja es nemaldos, pusotru mēnesi pildīja savus pienākumus... Savukārt Pūce diezgan ilgu laiku bija Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs... (Starpsauciens: “Par tēmu!”) Valsts sekretārs, atvainojos! Piedod!
Ko es jums te mēģinu pateikt? To, ka pirmais punkts - tie, kuri politiski un morāli atbildīgi par 54 cilvēku nāvi, vispār nekādā gadījumā nedrīkst nekur kandidēt.
Otrais. Tā ir cenzūras komisija, ko vada šobrīd ZZS pārstāvis Brigmanis! Un beidzot... (Dep. E.Putra piesakās debatēm.) un “mazais Brigmanis” tūlīt nāks runāt...
Tas, ko es gribu teikt, - cienītie, atbalstiet, lūdzu, šo pieprasījumu! Tas ir konkrēts, korekts. Un nav jāaizstāv tas tikai tāpēc, ka tas neiet cauri, jo tur ir VIENOTĪBAS pārstāvis... So what? Nu, un kas?
Tas nenozīmē, ka viņi ir kaut kādas neaizskaramas Indijas govis un viņiem nedrīkst uzdot jautājumus.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi! Šinī gadījumā mēs runājam par koģenerāciju, par atbalstu koģenerācijai, par atjaunojamiem energoresursiem un par atbalstu šai sadaļai.
Kaimiņa kungs sāka runāt par lietām, kuras viņš, iespējams, nemaz nesaprot, tāpēc viņš runāja gari un plaši, un nezinu, kāds beigās ir tas rezumējums no tā visa. Bet man ir ļoti liels prieks par to, ka šomēnes beidzot ir redzams gals tai epopejai, kura iesākās jau pirms daudziem gadiem. Un, ja Eiropas Komisija apstiprinās to, ka šis IRR nevar būt vairāk par deviņiem procentiem, tā jau savā ziņā būs liela uzvara, jo, ticiet man (Dep. A.Kaimiņš: “Neviens tev netic, Putra!”), tie lobiji, kas tur strādāja, lai saglabātu šo peļņas maržu tādu, kāda tā ir šobrīd, kaut vai tai pašai koģenerācijai, kur ir saņemts no Lauku atbalsta dienesta 40-50 procentu atbalsts plus vēl dubultais tarifs... Nu, sekas ir 300 eiro noma par hektāru laukos. Viņiem būs jāpārskata sava politika, un tas ir tikai godīgi, jo, ticiet man (Dep. A.Kaimiņš: “Neviens tev netic, es tev vēlreiz saku!”), šobrīd laukos 300 eiro nomas maksa nav adekvāta.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Kaimiņa kungs! Tās shēmas, par kurām runāja Elksniņa kungs... to pirmsākumi jau ir meklējami divtūkstošo gadu sākumā. Un to pamatlicējas bija partijas, kuru šobrīd vairs nav Latvijas politikā. (Dep. A.Kaimiņš: “Re, kur viens pārstāvis ir!”) Morāli jūs esat tikpat atbildīgs par šīm shēmām, cik Ašeradena kungs. Un... es nezinu... iespējams, jūs esat balsojis savulaik par Tautas partiju, tad jūs īstenībā esat vēl vairāk atbildīgs nekā Ašeradena kungs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Tātad ne.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Elksniņa, Artūra Rubika, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva, Vitālija Orlova, Raimonda Rubika, Ivana Klementjeva, Igora Pimenova, Zentas Tretjakas un Aleksandra Jakimova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts atbalsta koģenerācijas gāzes stacijām izvērtēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 44, atturas - 3. Pieprasījums ir noraidīts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.806/Lp12) uz trešo lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.
1. - deputāta Vucāna priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 2. - deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas veidotajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Latvijas iedzīvotājiem ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, savukārt valsts nekustamā īpašuma nodokli nemaksā. Tas jaukais virsraksts Ministru kabinetā, proti, “Viens likums - viena taisnība visiem”, šajā gadījumā nav spēkā. Vēl vairāk, tas nav spēkā tajos gadījumos, kad Latvijas cilvēkiem uz viņu nekustamā īpašuma atrodas grausts, bet viņiem ir jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Savukārt valsts nekustamā īpašuma nodokli nemaksā pat gadījumos, kad valstij pieder grausts.
Tā nav normāla situācija! Tas ir jāmaina! Un man prieks, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija beidzot ir saņēmusies un ka šī norma tiks mainīta vismaz ar 2020.gada 1.janvāri, neskatoties uz to, ka mans priekšlikums bija mainīt šo normu, sākot jau ar 2018.gada 1.janvāri jeb, precīzāk sakot, ar nākamo gadu.
Tas vienīgais arguments, kāpēc to nevajadzēja tā darīt, no manu kolēģu puses bija šāds: ziniet, valsts nevar saņemties tik ātri izmainīt budžetu un nevar pielāgoties tik straujām nodokļu izmaiņām. Savukārt iedzīvotājiem nez kāpēc, kolēģi, katru gadu ir jāpielāgojas izmaiņām, kad nekustamā īpašuma nodoklis aug. Katru gadu iedzīvotājiem ir jāatrod savos maciņos vairāk naudas, lai samaksātu nekustamā īpašuma nodokli. Savukārt valsts kārtējo reizi atkal iegūst zināmas priekšrocības.
Es zinu, ka daži šeit sēdošie uzskata, ka politiķi ir kā gulbji, bet iedzīvotāji kā zvirbuļi: gulbji aizlido, zvirbuļi paliek. Nē, kolēģi! Tos, kas tā uzskata, es aicinu: labāk tā neuzskatiet, jo jūs esat kā tītari, kuri nekur nevar aizlidot, bet iedzīvotāji ir kā strazdi, un pēdējos gados tas ir pierādījies.
Tāpēc nelieciet valsti augstāk par cilvēkiem! Viens likums - viena taisnība visiem!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Bondara kungs! Vai prasāt balsojumu par savu priekšlikumu, kurš ir... (Dep. A.Kaimiņš: “Bondara kungs aizlidoja! Aizlidoja!”) Neprasa. Tātad Bondara kungs neprasa balsojumu par daļēji atbalstīto priekšlikumu.
Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā pirmajā lasījumā.
Šobrīd Publisko iepirkumu likuma 16.pants “Privileģētie līgumi” noteic: “Ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 30 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina personas ar invaliditāti.”
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, kura ir par publisko iepirkumu un ar kuru atceļ citu direktīvu, šādas tiesības var tikt noteiktas arī sociālajiem uzņēmumiem. Taču līdz šim sociālie uzņēmumi nav reglamentēti Latvijas normatīvajos aktos. Jāņem vērā, ka sagatavots likumprojekts “Sociālās uzņēmējdarbības likums”, un šis likumprojekts paplašina iespēju veikt noteiktus privileģētos iepirkumus arī sociālajiem uzņēmumiem.
Kolēģi! Esam izskatījuši šo likumprojektu komisijā, un aicinu to atbalstīt arī šeit - Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi! Ja jums ir konstruktīvi priekšlikumi, gaidīsim tos līdz šā gada 11.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.
K.Krēsliņš. (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”.
Komisija savā 29.marta sēdē atbalstīja likumprojektu, kas ļaus operatīvāk un sekmīgāk reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem kibervidē.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV uzdevumus un tiesības attiecībā uz Aizsardzības ministriju, tās padotībā esošajām iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veiks Militārās izlūkošanas un drošības dienests, bet attiecībā uz citām valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.
Likumprojektā tiek noteikts arī abu minēto institūciju pienākums savstarpēji apmainīties ar to rīcībā esošo informāciju. Likumprojektā tiek paredzētas arī CERT.LV un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta tiesības pieprasīt, lai augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājs atslēdz domēna “.lv” vārdu uz noteiktu laiku gadījumā, ja šis domēna vārds ir iesaistīts drošības incidentā, kas būtiski apdraud informācijas sistēmu vai elektronisko sakaru tīklu drošību, un drošības incidentu nav iespējams novērst citā veidā.
Līdzatbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu ir izskatījusi šā gada 22.marta sēdē un ir to atbalstījusi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
K.Krēsliņš. 20.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!
Skatām likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā” otrajā lasījumā. Saņemti 18 priekšlikumi.
1.priekšlikums ir no kultūras ministres Melbārdes kundzes. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Viļums. 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 3. - kultūras ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 5. - kultūras ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Viļums. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Viļums. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 8.priekšlikums ir no kultūras ministres. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Viļums. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 10.priekšlikums ir no kultūras ministres. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 13. - kultūras ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Viļums. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Viļums. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 16. - kultūras ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 18.priekšlikums ir no kultūras ministres. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muzeju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Viļums. Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz šī gada 28.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” sagatavoti saistībā ar nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanu.
Likumprojekts izstrādāts, lai iekļautu nozares likumā administratīvo atbildību par paziņojuma neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Nosakot soda veidus un maksimālā naudas soda apmēru par likuma pārkāpumiem, ir ņemts vērā pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētais naudas soda maksimālais apmērs - 430 eiro. Tātad uzliekamais sods paredzēts līdz 86 naudas vienībām, kas atbilst 430 eiro.
Likumprojektā nav iekļauts minētajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normā noteiktais papildsods - iespēja atņemt valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās -, uzskatot, ka minētā papildsoda piemērošana nebūtu lietderīga, jo paziņojumā iekļautā informācija sniedzama tikai informatīvā nolūkā.
Paredzēts, ka likumprojektā iekļautie likuma grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt piedāvāto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
L.Straujuma. Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidām līdz šā gada 5.septembrim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.632/Lp12).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstīja, iekļaujot to komisijas izveidotajā 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 2. - atbildīgās komisijas, proti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos 2017.gada 1.jūnijā. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Līdz ar to visi astoņi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Vucāns. 2017.gada 18.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr.633/Lp12).
Atbildīgā komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.
1. ir deputātes Ingas Bites priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikums paredz likumā noteikt to, kas faktiski realitātē šobrīd jau eksistē, proti, tautā sauktais ceļu nodoklis, ko cilvēki maksā par savā īpašumā esošo transportlīdzekli, nenonāk ceļu remontam, nenonāk bedru labošanai vai citām ar autoceļiem saistītām vajadzībām. Tas nonāk valsts pamatbudžetā un tiek sadalīts atbilstoši konkrētās koalīcijas prioritātēm.
Līdz ar to mēs piedāvājam likuma mērķī skaidri tā arī noteikt, ka šis nodoklis ir valsts budžeta papildināšanai, un faktiski tas ir īpašuma nodoklis, ko mēs iekasējam no transportlīdzekļu īpašniekiem pilnīgi neatkarīgi no tā, vai viņi šos savus transportlīdzekļus lieto vienu dienu gadā vai 365 dienas gadā. Proti, cilvēki ir spiesti papildināt valsts budžetu par to, ka viņiem pieder transportlīdzeklis.
Aicinām to vienkārši skaidri noteikt likumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs ko piebildīs?
J.Vucāns. Jā. Komisijā bija diskusija par šo priekšlikumu, bet jebkura nodokļa likuma mērķis ir papildināt budžeta ienākumus, līdz ar to komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Vucāns. 2. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Cienījamie kolēģi! Otrais un vairāki citi līdzīga satura priekšlikumi ir atšķirīgi no pirmā. Otrais priekšlikums ir saistīts ar nu jau divām Saeimā iesniegtām pilsoņu iniciatīvām - par transportlīdzekļu nodokļa atcelšanu un par nepieciešamā finansējuma pārcelšanu uz akcīzes nodokli. Proti, maksā tas, kurš brauc.
Gribu atgādināt, ka Saeimā ir iesniegtas jau divas šādas iniciatīvas, no kurām vienu parakstījuši 11 319 cilvēki, otru - 23 880 cilvēki. Tas nozīmē, ka kopumā šādu iniciatīvu atbalsta vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku.
Izskatot šos jautājumus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, mēs neesam nonākuši pie konkrēta lēmuma. Tāpat kā daudzas citas iniciatīvas, šī iniciatīva ar Saeimas balsojumu ir nodota vērtēšanai ministrijām. Sazinoties un lasot par to, ko iniciatīvas iesniedzēji raksta par sadarbību ar ministrijām, mēs redzam, ka ministru pozīcija neesot noraidoša, bet arī uz priekšu nekas netiek virzīts un risinājumi netiek meklēti. Tāpēc mēs piedāvājam šodien otrajā lasījumā nobalsot par šīm iniciatīvām, kuras ir iesnieguši 35 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un, ja būs nepieciešami precizējumi uz trešo lasījumu, tos, bez šaubām, ir iespējams izdarīt.
Viens no argumentiem, ko ir izvirzījusi Finanšu ministrija, ir tāds, ka, paaugstinot akcīzes nodokli degvielai, ārkārtīgi pieaugs degvielas cenas, proti, benzīna, dīzeļdegvielas un gāzes cenas.
Jāteic, ka tas ir spekulatīvs apgalvojums. Šobrīd mēs redzam, ka kaimiņvalstīs akcīzes nodoklis degvielai jau ir augstāks nekā Latvijā un ka Igaunijā tas ir būtiski augstāks nekā Latvijā. Taču, braucot pa Baltijas valstīm, mēs redzam, ka degvielas cenas nemaz tik būtiski neatšķiras. Proti, tirgus šo situāciju noregulē. Mēs šeit runājam ne tikai par matemātiku, ko izmanto Finanšu ministrija, mēs šeit runājam arī par ekonomiku, tirgus principiem un konkurenci. Tāpēc, kolēģi, baidīties vai draudēt iedzīvotājiem ar to, ka degvielas cenas paaugstināsies astronomiski, šajā gadījumā nav pamata.
Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie deputāti! Princips - kurš vairāk brauc, tas vairāk maksā - noteikti ir atbalstāms, un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa fiskālā darbība un tas slogs ir pārnesams uz akcīzes nodokli. Tieši tāpēc šie divi likumprojekti - likums, kurš tagad ir atvērts un kura grozījumus šobrīd apspriežam, kā arī likums “Par akcīzes nodokli” - ir skatāmi kā viens pāris; nav iespējams atraut vienu no otra. Bet principā uzskatu, ka Bites kundzes iesniegtais priekšlikums ir vērsts pareizā virzienā. Tam noteikti ir nākotne, un es ceru, ka Finanšu ministrijas darba grupa, kas tagad skata grozījumus nodokļu sistēmā, arī šo konkrēto priekšlikumu skatīs, pētīs un pēc tam arī pārcels šo slogu uz akcīzes nodokli.
Mēs... Mūsu frakcijas deputāti... Deputātus es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet atturēties balsojot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Es runāšu gan par šo priekšlikumu, gan par pārējiem, kurus ir iesniegusi deputāte Bite.
Es vēlos jums teikt to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nebija taisnīga attiecībā pret kolēģi Biti, tāpēc ka kolēģe Bite netika uzaicināta uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi, lai varētu izklāstīt savus argumentus par visiem saviem iesniegtajiem priekšlikumiem.
Kolēģi! Es ceru, ka nākotnē, organizējot darbu dažādās komisijās, mēs tomēr respektēsim priekšlikumu iesniedzējus, lai viņi var izklāstīt savu viedokli arī komisijās un lai šis darbs nepārceltos uz Saeimas sēdēm.
Tāpēc būtu vēlams šo likumprojektu pašreiz nolikt malā, vēlreiz komisijā skatīt un vēlreiz rūpīgi izanalizēt deputātes Bites priekšlikumu un tikai tad pieņemt galīgo lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?
J.Vucāns. Deputāti Biti komisijas sēdē, kurā tika runāts par šiem priekšlikumiem, pārstāvēja deputāts Bondars... (Zālē smiekli. Aplausi.) Mārtiņ, tā nebija?
Tātad - par to, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts. Galvenais iemesls jau tika pateikts... Deputāte Inga Bite jau pati minēja. Proti, šobrīd tiešām notiek situācijas izvērtēšana, un, kamēr tās izvērtēšana nav pabeigta, šādu triju kategoriju transportlīdzekļu izslēgšana no šī likumprojekta būtu priekšlaicīga. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts. Taču diskusija tiešām vēl turpinās.
Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 20, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Vucāns. 3. - deputātes Ingas Bites priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Vucāns. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 5. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Vucāns. 6. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Taču uzreiz gan jāteic, ka par šo priekšlikumu bija diezgan plaša diskusija, un tas netika atbalstīts tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija apgalvoja, ka viņi šobrīd nespēj nodrošināt attiecīgu informāciju no reģistriem par tiem bērniem, kuri turpina mācības izglītības iestādē un kuri ir vecumā līdz 24 gadiem.
Sēdes vadītāja. Deputāti...
J.Vucāns. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Vucāns. 7. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 9. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Vucāns. Un 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz likuma spēkā stāšanos 2017.gada 1.jūnijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Vucāns. 2017.gada 18.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi, strādājam ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā otrajā lasījumā. Kopā komisijā ir saņemti seši priekšlikumi.
1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3.priekšlikums arī ir no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 5. ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt 22.panta 1.2 daļu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Aicinu jūs balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, jūsu priekšlikumus gaidīsim līdz 11.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr.844/Lp12).
Kopumā tika saņemti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikums ir no zemkopības ministra un precizē, ka autoceļu vispārējās kvalitātes prasības tiks noteiktas tikai valsts un pašvaldību autoceļiem un ielām. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 2. - deputāta Melgaiļa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 3. - deputāta Melgaiļa priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 4. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. Visbeidzot pēdējais - 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Matīss. Paldies.
Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 11.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.
V.Skujiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sakarā ar to, ka pagājušajā sēdē mēs atbalstījām jaunu likumu - Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu -, ir jāizdara grozījumi Autortiesību likumā. Tos ir sagatavojusi Kultūras ministrija un ir atbalstījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Skujiņš. 3. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Skujiņš. 5. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Skujiņš. 8. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. Un 12., pats pēdējais priekšlikums, ir komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Lūdzu arī jūs atbalstīt...
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Skujiņš. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 14. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
V.Skujiņš. Paldies.
Konstruktīvus priekšlikumus komisija gaidīs līdz 13.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Šis likumprojekts sākotnēji ir izskatīts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā.
Pamatā šis likumprojekts ir saistīts ar Maksātnespējas likuma regulējuma ieviešanu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesu, kura piemērošana ir plānota no šī gada 1.jūlija atbilstoši Maksātnespējas likuma grozījumiem.
Šis likumprojekts paredz Civilprocesa likumā arī grozījumus saistībā ar fiziskās personas pārstāvi. Proti, tas paredz fiziskās personas pārstāvja, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, pienākumu saziņai ar tiesu norādīt elektroniskā pasta adresi vai paziņot par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.
Šie likuma grozījumi ir paredzēti arī tādēļ, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 16.decembra regulu maza apmēra prasībām.
Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus jeb šo likumprojektu. Mums bija diskusijas par vienu jautājumu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesu. Ir runa par sūdzību iesniegšanas kārtību. Iespējams, mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies laikā starp lasījumiem.
Komisija atbalstīja minēto likumprojektu.
Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.
I.Boķis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Likumprojekts “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” paredz, ka Zemkopības ministrijas īpašumā esošā meža zeme, kuras platība ir 102,5 hektāri un kura 2015.gadā jūlijā tika pievienota Valmieras pilsētas administratīvajai teritorijai, tiek nodota Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā, lai izveidotu tajā industriālo parku.
Konkrētā teritorija ir izraudzīta vairāku iemeslu dēļ. Tā ir ļoti nozīmīga ne tikai Valmierai, bet visiem Valmieras tuvējiem novadiem un, es gribu teikt, arī plānošanas reģionam. Teritorija ir izraudzīta tāpēc, ka tās tuvumā pieejamas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas.
Teritoriju šķērso dzelzceļš, divas elektrolīnijas ar 110 un 330 kilovoltu jaudu, vidēja spiediena gāzes vads, un tieši pie šī nekustamā īpašuma atrodas starptautiskas nozīmes autoceļš A3 un autoceļi P18 un P20.
Pirms administratīvās teritorijas robežu maiņas tika veikts gan teritorijas attīstības ieceres sociālekonomiskais novērtējums, gan industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskas ietekmes uz vidi izvērtējums, tāpat notika arī sabiedriskā apspriešana abos novados.
Vēlos uzsvērt, ka industriālā parka izveide Valmieras pilsētā veicinās Valmieras un tās apkārtējo novadu attīstību un radīs labvēlīgus uzņēmējdarbības apstākļus, es gribu teikt, vismaz tuvākajiem 50 gadiem.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Boķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2017.gada 11.aprīlis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.aprīlis.
Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien pulksten 17.00 paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Klementjeva, Potapkina, Artūra Rubika, Orlova un Ribakova jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Pimenova un Agešina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Saistībā ar ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes par AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes pamatotību un šī darījuma atbilstību sabiedrības interesēm”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Par deputātu Sudrabas, Meijas, Mežecka, Baloža un Platpera jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiek pulksten 17.00.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Rihards Eigims, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Ingmārs Līdaka, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Vladimirs Nikonovs, Imants Parādnieks, Kārlis Seržants, Zenta Tretjaka un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 14. sēde
2017. gada 6. aprīlī
Datums: 06.04.2017 09:08:55 bal001
Par - 35, pret - 4, atturas - 37. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (863/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 06.04.2017 09:16:29 bal002
Par - 13, pret - 46, atturas - 21. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (864/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 06.04.2017 09:17:22 bal003
Par - 69, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai (865/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 06.04.2017 09:22:05 bal004
Par - 72, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (869/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 06.04.2017 09:22:41 bal005
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Melgailim no šā gada 18.aprīļa līdz 20.aprīlim
Datums: 06.04.2017 09:26:05 bal006
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (496/Lm12)
Datums: 06.04.2017 09:27:07 bal007
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Jura Andersona atbrīvošanu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata (497/Lm12)
Datums: 06.04.2017 09:51:23 bal008
Par - 26, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par valsts atbalsta koģenerācijas gāzes stacijām izvērtēšanu (14/P12)
Datums: 06.04.2017 09:52:19 bal009
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums (580/Lp12), 3.lasījums
Datums: 06.04.2017 09:56:18 bal010
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (806/Lp12), 3.lasījums
Datums: 06.04.2017 09:57:54 bal011
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisko iepirkumu likumā (834/Lp12), 1.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:00:37 bal012
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (847/Lp12), 1.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:03:23 bal013
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (826/Lp12), 2.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:05:42 bal014
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” (852/Lp12), 1.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:07:45 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (632/Lp12), 2.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:10:13 bal016
Par - 15, pret - 55, atturas - 3. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (633/Lp12), 2.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:16:29 bal017
Par - 17, pret - 20, atturas - 39. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (633/Lp12), 2.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:18:31 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (633/Lp12), 2.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:20:19 bal019
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (787/Lp12), 2.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:22:17 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (844/Lp12), 2.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:24:42 bal021
Par - 63, pret - 0, atturas - 14. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (762/Lp12), 2.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:27:00 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (862/Lp12), 1.lasījums
Datums: 06.04.2017 10:29:56 bal023
Par - 74, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai (865/Lp12), 1.lasījums