Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas ceturtā sēde
2017.gada 11.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 11.maija sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.590/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 11.maija uz 2017.gada 18.maiju”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Marutas Ilgažas atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Benitas Meļņikas atbrīvošanu no Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.828/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 2.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut paziņojumu “Par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2017.gada 9.janvāra līdz 2017.gada 17.aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāts Romāns Naudiņš lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības jautājumu “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 27.jūnija līdz 29.jūnijam” sakarā ar iesnieguma atsaukšanu. Tātad darba kārtība ir grozīta, un jautājums no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - paziņojums “Par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2017.gada 9.janvāra līdz 2017.gada 17.aprīlim”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 169.panta pirmās daļas 5.punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem pēc Sodu reģistra datiem laika periodā no 2017.gada 9.janvāra līdz 17.aprīlim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti:

Askolds Kļaviņš. Rīgas domes Administratīvajā komisijā pieņemts lēmums par Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 4.4.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2017.gada 14.februārī.

Imants Parādnieks. Rīgas domes Administratīvajā komisijā pieņemts lēmums par Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 4.4.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2017.gada 2.martā.

Askolds Kļaviņš. Rīgas domes Administratīvajā komisijā pieņemts lēmums par Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 4.4.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2017.gada 14.februārī.

Jānis Urbanovičs. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 1.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta astotās daļas (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2017.gada 19.martā.

Juris Viļums. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁴ panta otrās daļas (vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2017.gada 13.aprīlī.

Igors Zujevs. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 181.panta pirmās daļas (ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšana). (Dep. A.Bērziņš: “Ar ieročiem?!”) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2017.gada 26.janvārī.

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas referentam. (Dep. A.Bērziņš: “Tik vien?!”)

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts... (Starpsauciens.) Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 9, atturas - 2. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ilzes Grīnhofas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilzes Grīnhofas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti apstiprināt Ilzi Grīnhofu par Valsts kontroles padomes locekli ar 2017.gada 20.maiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Grīnhofas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Marutas Ilgažas atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 10.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Marutas Ilgažas atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2017.gada 7.septembri atbrīvot Marutu Ilgažu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marutas Ilgažas atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Benitas Meļņikas atbrīvošanu no Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 10.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Benitas Meļņikas atbrīvošanu no Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2017.gada 2.jūniju atbrīvot Benitu Meļņiku no Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Benitas Meļņikas atbrīvošanu no Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Kolēģi! Otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Likumprojektam uz otro lasījumu nav iesniegti priekšlikumi.

Līdz ar to lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” otrajā lasījumā un, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir steidzams, tātad arī pēdējā lasījumā.

Kopumā komisijā esam saņēmuši 22 priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja apstiprināšanu. Šis priekšlikums ietver trīs iepriekšējos priekšlikumus un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Kolēģi! Esam izskatījuši visus 22 priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darbā kārtībā - likumprojekts “Par Nolīgumu, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu “Par Nolīgumu, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu”.

Par likumprojekta būtību. Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu fonds ir izveidots kā instruments, kas palīdz stiprināt divpusējo stratēģisko partnerību starp Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona kopienu atbilstīgi prioritātēm un stratēģijām, kas regulāri - reizi divos gados - tiek apstiprinātas abu reģionu valstu un valdību vadītāju samitos. Šis līgums skatāms Eiropas Savienības fondu kontekstā, tādu kā, piemēram, Āzijas un Eiropas fonds un Annas Lindas fonds Eiropas un Vidusāzijas starpkultūru dialogam.

Ārlietu komisija lūdz Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu, ar ko izveido Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamie un godājamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīguma valstīm, no otras puses. Likumprojekts nosaka... Ar šo nolīgumu paredzēts pakāpeniski veicināt Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīguma valstu - Botsvanas, Lesoto, Mozambikas, Namībijas, Svazilendas un Dienvidāfrikas Republikas - integrāciju pasaules ekonomikā, veicināt reģionālo tirgu integrāciju, preču un pakalpojumu tirdzniecību un līdz ar to arī šo valstu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanos.

Ārlietu komisija lūdz Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Deputāti Elksniņš, Pimenovs, Agešins, Orlovs un Ņikiforovs lūdz izdarīt grozījumu šā gada 11.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.888/Lp12)”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šodien mēs skatīsim darba kārtībā iekļauto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Minēto likumprojektu ir iepriekš izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija. Mēs esam iesnieguši Saeimas 10 deputātu lūgumu veikt komisijas maiņu minētā likumprojekta izvērtēšanai. Respektīvi, jautājums par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā piemērotajiem kritērijiem attiecībā uz kadastra likmju aprēķināšanu ir jāizskata nevis Saeimas Juridiskajai komisijai, bet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo lielā mērā minētais jautājums ir saistīts ar nodokļu izmaiņām. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām. Cienījamie kolēģi, jau vairākas valdības nespēj atrisināt šo samilzušo problēmu attiecībā uz kadastrālās vērtības, tā teikt, aprēķināšanu. Šis jautājums ir bijis gan Dombrovska valdības darba kārtībā, gan Straujumas valdības darba kārtībā, gan arī pašreiz ir Kučinska valdības darba kārtībā. Tas jautājums šobrīd ir tāds, kuram valdība nespētu piedāvāt skaidru un saprotamu risinājumu. Pašreizējais kritērijs, proti, vienīgi iesaldēt, ir jāvērtē kopumā visas valsts un pašvaldību budžetu kontekstā.

Vēl jo vairāk lielā mērā izbrīna likumprojekta anotācijas atsevišķi punkti, kur patiesībā runāts nevis par kadastrālās vērtības samazinājumu, bet gan par kadastrālās vērtības palielinājumu tieši tām ēkām, kuras ir uzceltas pēc 2000.gada. Tas arī ir jautājums, kas saistīts ar valsts budžetu. Turklāt no minētā likumprojekta vispār neizriet jautājums par to, kādā veidā tiks apturēta nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana.

Godājamie kolēģi! Visi šie jautājumi ir saistīti ar budžetu, ir saistīti ar nodokļu ieņēmumiem gan valstī, gan pašvaldībās, un mēs aicinām izskatīt tos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nevis Juridiskajā komisijā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tiešām lielā mērā neizpratni rada likumprojekta anotācija, kurā ir norādīta tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Šeit attiecībā uz absolūti visiem rādītājiem ir norādīts: budžeta ieņēmumi nav precīzi aprēķināmi, nav precīzi aprēķināmi, nav precīzi aprēķināmi, un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi, dosim šo jautājumu skatīt ekonomistiem, nevis juristiem! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta, un lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.888/Lp12)” sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Likumprojektu “Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu” Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja. Priekšlikumi par likumprojektu netika saņemti. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” Ārlietu komisija atbalstīja. Priekšlikumi par likumprojektu netika saņemti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Skatām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Šie grozījumi tika saskaņoti ar Eiropas Komisiju, un visi ierobežojumi, kas paredzēti šajā likumprojektā, ir... pareizāk sakot, pret tiem nav bijušas iebildes.

Ir saņemti 12 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas pašas izstrādāts priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tad seko 4. - Juridiskā biroja izstrādātais priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. un 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 5. - deputāta Naudiņa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 6. - deputāta Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 7. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat lūdzu atbalstīt arī 8. - deputāta Naudiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Ašeradena priekšlikums par alkohola reklāmas ierobežošanu. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumu par likuma normu spēkā stāšanos lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka. Visubeidzot 12. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Tas ir par likuma spēkā stāšanās datumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis nu ir tas priekšlikums, kas apliecinās katra deputāta personīgo attieksmi pret divlitrīgajām alus pudelēm. Vai nu mēs šodien pateiksim, ka divlitrīgajām alus pudelēm būs būt arī Latvijas simtgadē 2018. gadā, 2019. un pat 2020.gadā, vai tomēr mēs nobalsosim “pret” šo alkohola nozares lobija izstrādāto priekšlikumu, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija, un tomēr pateiksim, ka ar 2017.gada 1.septembri divlitrīgās alus pudeles vienkārši tiks aizliegtas, kā tas ir arī citās valstīs, tostarp Lietuvā, jau vairākus gadus.

Eiropas Komisija ir devusi atbalstu šādam mūsu solim. Kad mēs šo termiņu noteiksim, ir tikai mūsu pašu ziņā.

Kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka pirmo reizi priekšlikumu aizliegt divlitrīgās alus pudeles un tādējādi ar šo sērgu tikt galā es izteicu 2015.gada sākumā un iesniedzu to atvērtajā likumprojektā 2015.gada oktobrī. Toreiz alkohola ražotāji teica: “Jā, mēs principā atbalstām šo nostāju. Bet nu tagad vēl ne, neesam īsti gatavi. Izstrādāsim likumprojektu un tad pāris gadu laikā nonāksim pie šī sabiedrībai vēlamā rezultāta.” Toreiz es atsaucu savus priekšlikumus. Pagāja vēl viens gads, un es iesniedzu šo priekšlikumu jau uz otro lasījumu kārtējo reizi atvērtajā likumprojektā. Nu tas jau faktiski ir nonācis līdz trešajam lasījumam, atliek vienīgi pieņemt lēmumu, ka tiešām mēs nosakām šo robežšķirtni: 2017.gada 1.septembris.

No brīža, kad nozarei bija zināms, ka šāds process ir uzsākts, būs pagājuši divarpus gadi. Tas ir pietiekams laiks, lai nozare saprastu, pārorientētos un neieguldītu jaunus resursus divlitrīgo bamšļu ražošanā. Tā tiešām ir katra deputāta, katra kolēģa personīgā izšķiršanās: vai viņš grib atbalstīt tos, kas trekterē šo dziru, kura ir nosaukta alus vārdā, vai tos, kas vēlas baudīt dzērienu no normālām pudelēm un attiecīgi par to arī pienācīgi samaksāt. Jo tas, ka divlitrīgās alus pudeles vai pat 2,35 litru pudeles tagad tirgo, kuras akcijas laikā par 16 centiem var nopirkt... Vienīgais mērķis ir, lai šo dziru padarītu lētāku un pieejamāku.

Kolēģi! Es tiešām no sirds aicinu neatbalstīt šo komisijas izstrādāto priekšlikumu un Latvijas simtgadi sagaidīt cienīgi, nevis ar divlitreni padusē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Parādnieka kungs! Man jāteic: ka šobrīd mēs debatējam par 12. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Klaužam. (Starpsaucieni.)

J.Klaužs (ZZS).

...Iesniedziet rakstiski!

Godājamais Prezidij! (Starpsauciens.) Kolēģi!

Parādnieka kungs! Man patika jūsu runas sākums - jūs teicāt, ka mums ar savu balsojumu ir jāpauž attieksme pret divlitrīgajām alus pudelēm.

Paturpinot to, ko jūs teicāt, atgādināšu: ziniet, dietologs Lācītis ir teicis, ka alu vīriešiem nevajag dzert, jo no alus aug dibeni, vēderi un krūtis! (Dep. A.Bērziņš: “Krūtis vīriešiem?!”) Un tās krūtis nav atlētiskās kultūrista jeb cilvēka, kurš trenažieru zālē iegūst krūšu formu, bet gan alus krūtis! (Nu, tas tā - lai jūs atslābinātu un lai tie, kas dzer alu, saprot, kādas sekas var būt, ja dzers alu arī no 0,3 litru pudelītēm.)

Saprotiet, stāsts jau ir par ražošanu! Un, kad šeit saka: nu, alus ražotāju lobijs... Ziniet, Parādnieka kungs, es alu nedzeru. Jau pirms tam nedzēru, kad vēl nezināju to, ko sabiedrībai ir ieteicis dietologs Lācītis.

Taču es zinu, kas ir ražošana. Ražošana - tie ir galvenokārt izdevumi un riski. Un, ja uzņēmējs ir ieguldījis šajās alus iepildīšanas līnijās, tehnoloģiskajās iekārtās, kuras nav tik vienkārši nomainīt... Kādam varbūt var likties, ka uzliek tur puslitru vai 0,3, vai 0,7, vai divus litrus un nav jāveic nekādas investīcijas. Tā tas nav!

Un mēs komisijā ļoti rūpīgi skatījāmies... Un, patiesību sakot, tālāk runāt jau ir bezjēdzīgi, jo mēs jau esam nobalsojuši par divlitrīgo alus pudeļu atļaušanu... pārejas perioda piemērošanu.

Tā ka es domāju, ka...

Ja jau Parādnieka kungs iesniegs priekšlikumu, tad jūs atcerieties, ka vēders aug arī no 0,3 litru alus pudelēm!

Aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Jā, kolēģi! Es lūdzu piedošanu! Esmu palaidis garām īsto priekšlikumu, par kuru es runāju, tāpēc es aicinu atdot šo likumprojektu atpakaļ komisijai un pārskatīt šo pārejas noteikumu, un vēlreiz skatīt Saeimas sēdē pēc tam, kad atbildīgā komisija būs izvērtējusi šos apstākļus.

Paldies. Es aicinu par to arī balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms... Par 12.priekšlikumu...? (Starpsauciens: “Jā, par priekšlikumu! Tikai par to!”) Tātad ir priekšlikums atgriezt komisijai. Bet par 12.priekšlikumu...? (Starpsauciens.)

Vai deputāti prasa balsojumu par 12.priekšlikumu? Vai 12.priekšlikumu deputāti atbalsta? 12.priekšlikumu deputāti atbalsta.

Un tātad ir izteikts priekšlikums par likumprojekta atgriešanu atbildīgajai komisijai pirms balsojuma trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.606/Lp12) atgriešanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Līdz ar to aicinu apstiprināt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”” Ārlietu komisija ir atbalstījusi. Priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu Saeimu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts ir saistīts ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikāciju. Tas paplašina to subjektu loku, uz kuriem būtu attiecināma administratīvā atbildība, taču nemaina jau šobrīd spēkā esošās sankcijas, kas ir paredzētas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Šā gada 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.

Lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu, nepieciešams izstrādāt vienu jaunu nodaļu Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurā jāiekļauj visi bērnu tiesību aizsardzības nozarē saglabājamie administratīvie pārkāpumi un jānosaka kompetentā iestāde, kurai piekritīga soda piemērošana. Minētie grozījumi aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgās normas. Tāpat Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir iekļauts jauns pants - 49.¹ pants “Bērnu aizsardzība pret ubagošanu”, kurš noteic, ka aizliegts bērnus izmantot ubagošanā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Dambe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.858/Lp12), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, strādājam ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Mums šodien ir divi likumprojekti. Un šis ir tā saucamās kopbraukšanas likumprojekts. Proti, pagājušā gada 8.septembrī komisijai tika nodots deputātu Smiltēna, Līdakas, Kola, Lībiņas-Egneres un Ķirša iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kas, starp citu, ir pirmā sadarbības ekonomikas iniciatīva Saeimā.

Likumprojektu sākām skatīt komisijā, izveidojām arī darba grupu, gāja diezgan smagi, jo bija pretestība un iebildumi arī no Satiksmes ministrijas, tāpat arī no nozares. Līdz ar to šo mēnešu laikā notika konsultācijas starp visām pusēm un tika izstrādāts šis kompromisa likumprojekts, kas ir iesniegts Saeimā un komisijā izskatīts. Un, lai nonāktu līdz pašreizējam kompromisa rezultātam, ir bijušas konsultācijas ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, sociālajiem partneriem, NVO un nozares pārstāvjiem. Un kā apstiprinājums tam, ka gūtais kompromiss pastāv, ir tas, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupas diskusijas laikā šī gada 25.aprīlī aptuveni 80 procenti no klātesošajiem pauda atbalstu likumprojektam. Jāteic, ka faktiski vienīgie, kas iebilda, bija Rīgas dome un pieaicinātie viesi.

Ko šis kompromiss paredz atšķirībā no tā, kas bija iesniegts, un kāda tad ir šobrīd situācija? Šobrīd pakalpojums ir definēts kā pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili un “pakalpojums, kurš neatbilst pasažieru komercpārvadājumam ar taksometru noteiktajām pazīmēm. Pakalpojumu piedāvā, pieprasa un akceptē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, tai skaitā tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē”. Tātad nevis uz ielas nobalsots taksometrs vai pie viesnīcas vai lidostā noķerts, bet tikai un vienīgi caur šīm aplikācijām...

Otrais ir: pārvadātājiem ir jāsaņem speciāla atļauja - licence -, kuru izsniegs Autotransporta direkcija. Vadītājam jābūt vismaz ar trīs gadu stāžu un reģistrētam ATD taksometru vadītāju reģistrā. Pakalpojumu varēs sniegt tikai ar M1 kategorijas vieglo automobili, kuram ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Līdz ar to tiek skaidri nodalīts... Teiksim, busiņi un lielākas ietilpības automašīnas nekonkurēs ar citiem pārvadātājiem, kas no valsts budžeta ir dotēti, un šādā veidā mēs to nodalām.

Ministru kabinetam ir uzdevums izstrādāt līdz šī gada 1.oktobrim prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar vieglo automobili, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu. Savukārt līdz nākamā gada sākumam, 1.janvārim, - vadītāju reģistrācijas kārtību pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili.

Es vēlos vēl piebilst, ka nozīmīgs šajā kopbraukšanas kontekstā ir tas, ka ir skaidrs nozares regulējums, jo, ieviešot jauno likumprojektu, Latvija apliecinās sevi kā inovācijām atvērtu valsti un būs viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas izstrādājušas skaidrus noteikumus kopbraukšanai.

Kolēģi, tā ir iespēja sakārtot taksometru tirgu, jo centieni sakārtot taksometru tirgu jau bijuši vairākus gadus, bet bez rezultāta. Vēl šā gada martā Rīgas pašvaldības policija, pārbaudot 50 taksometrus, konstatējusi 51 pārkāpumu. Paši nozares pārstāvji atzīst, ka nozarē 80 procenti reāli nemaksā nodokļus.

Likumprojekts var palīdzēt sakārtot nozari, jo jaunu pakalpojumu ieviešana veicinās konkurenci un uzlabos kvalitāti.

Kolēģi, ir arī ekonomiskie ieguvumi, jo tas veicinās darījumu caurskatāmību un nodokļu nomaksu, jo visi braucieni tiek elektroniski uzskaitīti un ir viegli pārbaudāmi, - pretēji taksometru nozarei, kurā ir liels nenomaksāto nodokļu īpatsvars. Tāpat ir arī iespēja cilvēkiem gūt papildu ienākumus paralēli citām regulārajām darba iespējām. Piemēram, kaimiņvalstīs 55 procenti no kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem... Tallinā - 42 procenti... un Viļņā... viņi strādā mazāk nekā 10 stundas nedēļā.

Un pēdējais, ko es gribu piebilst par Eiropas sadarbības ekonomikas kontekstu vispār. Latvijas iedzīvotāji ir vieni no atvērtākajiem jauno tehnoloģiju izmantošanai, un to pierāda Eiropas Komisijas 2016.gadā publicētais “Eirobarometra” pētījums, kur Latvija ir Top 3 to Eiropas valstu vidū, kuru iedzīvotāji gatavi regulāri izmantot sadarbības ekonomikas platformas (tie ir deviņi procenti), kā arī to Eiropas valstu saraksta galvgalī, kuru iedzīvotāji jau ir izmantojuši šādas platformas (tie ir 24 procenti jeb faktiski ceturtā daļa). Eiropas Komisijas dati rāda to, ka šī sadarbības ekonomika Eiropas Savienības tautsaimniecībā varētu ienest papildus 160 līdz 572 miljardus eiro. Un tā ir iespēja arī Latvijai no šīs pasaules tendences gūt papildu stimulu izaugsmei.

Paldies.

Komisijā tas ir diskutēts, un es aicinu balsot pirmajā lasījumā, pirms tam vēl attiecīgi...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Komisijā mēs šo priekšlikumu atbalstījām, jo tik tiešām ir pareizi iet kopā ar progresu, un ir acīm redzami, ka Latvija nevarēs stāvēt ārpus tām tehnoloģiskajām iespējām, kuras piedāvā mūsdienu attīstība.

Taču problēma ir cita, uz kuru mēs arī norādījām, un mēs vēlētos, lai tas tiktu ņemts vērā, jo diez vai mums izdosies uztaisīt veiksmīgu likumprojektu, kurš pēc tam reāli strādās un dos iecerēto rezultātu, ja paralēli netiks veikta šīs vides - pašas vides, par kuru mēs runājam, proti, autopārvadājumi ar vieglo autotransportu, - sakārtošana. Jo tur ir bardaks! Un tas, ko mēs mēģinām tagad darīt, - mēs mēģinām labu ideju implementēt iekšā šajā bardakā. Visdrīzāk tas beigsies nebūt ne ar to rezultātu, ko mēs ceram saņemt.

Tāpēc man būtu aicinājums tiem, kuri valdībā atbild par satiksmes nozari, pievērst uzmanību un paralēli ķerties klāt tā saucamajai taksometru problēmai, lai šo nozari sakārtotu. Jo tas viss, kas pašlaik tur notiek, parāda, ka reāli šis regulējums nav atbilstošs, nav tāds, kādam tam vajadzētu būt. Un, ja tas netiks sakārtots, šī ideja, kuru mēs šodien virzām uz priekšu, arī nebūs veiksmīgi implementējama.

Lūdzu ņemt to vērā. Un aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst pirms balsojuma?

E.Smiltēns. Komisijā ir diskutēts. Šis ir pirmais lasījums. Ir iespēja iesniegt priekšlikumus divos lasījumos un uzlabot šo likumprojektu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.858/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums ir labi, konstruktīvi priekšlikumi Autopārvadājumu likumam par kopbraukšanu, tad komisijā gaidīsim tos līdz 8.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.873/Lp12), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis ir otrs likumprojekts par grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kuru mēs šodien skatām. Tas arī ir ienācis no valdības. Šis gan ir vairāk tehnisks.

Proti, projekta izstrādes mērķis ir noteikt autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisko apriti, jo problēmu rada apstāklis, ka autopārvadājumu kontrolē iesaistītās institūcijas Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos Nr.411 “Autopārvadājumu kontroles un organizēšanas kārtība” noteiktos pārbaudes protokolus un kontroles aktus sastāda un apstrādā manuāli, kas no kontroles efektivitātes viedokļa šo procesu aizkavē, kā arī ierobežo iespējas iegūt operatīvus datus par citos resoros veiktajām kontrolēm un šos uzdevumus kontroles institūcijām padara par grūti realizējamiem.

Lai nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu un efektīvu autopārvadājumu kontroles veikšanu, nodrošinātu operatīvu kontroles rezultātu informācijas apriti, tai skaitā vēsturiskās un citu resoru veiktās kontroles rezultātu informācijas apriti, kā arī mazinātu administratīvo slogu, projekts nosaka pienākumu kontroles institūcijām kontroles rezultātā iegūto informāciju papildus apstrādāt arī elektroniski valsts informācijas sistēmā. Tātad, tāpat kā iepriekšējais likumprojekts, šis ir vairāk vērsts uz progresu un uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu praksē.

Komisijā esam izskatījuši šo likumprojektu, un aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.873/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Iesniegšanas termiņš ir relatīvi īss, proti, 18.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatīsim šos grozījumus. Kā nosaukums rāda, tas ir likums par tiesnešu disciplināro atbildību, bet konkrētie grozījumi paredz, kādā veidā lēmumu par tiesnešu disciplināro sodīšanu un prokuroru disciplināro sodīšanu publisko, tas ir, dara zināmu cilvēkiem. Ir runa par to, kā cilvēki var to uzzināt.

Kopumā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus un izskatījusi tos, un ir pieņemti šādi komisijas lēmumi.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Un 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Aicinām kolēģus priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 25.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Šā likumprojekta otrajam lasījumam kopumā ir saņemti 20 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir tieslietu ministra priekšlikums par soda noteikšanu par vairākiem nodarījumiem prokurora priekšraksta gadījumā, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. - tieslietu ministra priekšlikums par to, ka aizstātos sodus pilnībā saskaita, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 4. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Komisijā tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 5. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 6. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Arī uz šo brīdi nav problēmu, lai saskaņā ar Krimināllikumu varētu saukt pie atbildības cilvēku, kurš citam ir izdarījis tīšus vieglus miesas bojājumus. Tas ir paredzēts 130.panta otrajā un trešajā daļā.

Turklāt likuma 45.pants, konkrēti, šā panta 15.punkts, arī paredz: ja šī vardarbība ir notikusi tuvu ģimenes locekļu starpā, laulāto, radinieku starpā, tad tas ir atbildību pastiprinošs apstāklis un tiesai ir iespējams piemērot bargāku sodu.

Kāpēc tad ir iesniegts šis Tieslietu ministrijas priekšlikums? Pēc būtības, kā Tieslietu ministrija jau no pirmās dienas skaidroja komisijā (un arī Labklājības ministrija uzturēja spēkā šādu skaidrojumu), īstenībā tā ir vēlme pa jebkuriem ceļiem Latvijas likumos iestrādāt Stambulas konvencijas normas, turklāt nevis simtprocentīgi, bet par visiem 150 procentiem. Būsim, tā teikt, ticīgāki par Romas pāvestu!

Kāds ir mērķis? Ja vardarbība ir izdarīta tuvinieku starpā, tad, šādus nodarījumus pārceļot no 130.panta otrās daļas uz trešo daļu, tiek panākts, ka turpmāk kriminālprocesus par šādiem nodarījumiem varēs uzsākt bez cietušā iesnieguma vai piekrišanas. Tātad tas īstenībā nav Krimināllikuma, bet Kriminālprocesa likuma jautājums.

Vai to prasa Stambulas konvencija? Izrādās - nē! Stambulas konvencijā... Un, ja kāds lasa tikai Stambulas konvencijas sausās normas, bet nelasa garo paskaidrojuma rakstu... Paskaidrojošā ziņojuma 281.punktā ir uzsvērts, ka projekta autori vēlas skaidri nošķirt smagu fizisku vardarbību, kuras dēļ nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājusies nāve un attiecībā uz kuru nedrīkst izdarīt atrunas, no citiem fiziskās vardarbības gadījumiem - maznozīmīgiem pārkāpumiem. To gan prasa konvencija, bet ne Labklājības ministrija, ne Tieslietu ministrija ar šiem priekšlikumiem to nerisina, jo to ir grūti atrisināt, proti, netiek izveidota cietušo atbalsta sistēma, lai vardarbības upuri varētu saņemt psiholoģisko, medicīnisko un juridisko atbalstu šādās situācijās.

Ja kāds varbūt domā, ka tā ir sausa juridiska valoda, tad es vēršu jūsu uzmanību vismaz uz tām filmām, kuras varbūt skatāties kādreiz, un filmās jūs redzat, ka gadījumos, ja ir viegli miesas bojājumi, psihologi vai citi sabiedrisko organizāciju darbinieki parasti cenšas pierunāt cietušo, lai viņš neklusē, lai viņš griežas policijā. Normālā demokrātiskā valstī šādos gadījumos valsts vai kāda sabiedriska organizācija nedrīkst paziņot, ka tā labāk zina, kādas jūsu ģimenē ir attiecības.

Un nedaudz par šādiem kriminālprocesiem, par kuriem komisijas sēdē praktiķi teica, ka tie nav perspektīvi. Iedomājieties reālo situāciju. Kāds, piemēram, sabiedriskā organizācija, kaimiņš (Dep. A.Kaimiņš: “Kas ar kaimiņiem atkal ir?!”), kurš skatās ar binokli logā, vai kāds nelabvēlis uzskata, ka ģimenē ir noticis kautiņš, un par to informē policiju. Ievērojot šos priekšlikumus, policijai būs obligāti jāuzsāk kriminālprocess. Uzrunātais cietušais atbildēs, ka nekā nebija. Pieņemsim, viņš melo, ka nokrita, bet varbūt tiešām nekā nebija. Pret cietušā gribu izmeklētājam būs piespiedu kārtā viņš jānosūta uz tiesu medicīnisko ekspertīzi. Eksperti teiks: “Jā, ir viegli miesas bojājumi.” Turpmākajā procesā cietušais var atteikties liecināt. Es domāju, ka nemelos, bet atteiksies liecināt, jo izmantos ētisko normu, kas likumā ir iestrādāta, - neliecini pret sevi vai savu tuvāko. Nebūs liecību. Kādi pierādījumi kalpos pret šo varmāku? Īstenībā tikai eksperta atzinums, ka ir viegli miesas bojājumi, un ne vienmēr eksperts pateiks šo bojājumu cēloni. Uz kāda pamata tiesa, ja tā ievēros nevainīguma prezumpcijas principa kritērijus, šaubas iztulkos ne par labu apsūdzētajam? Šādos noziegumos ir vajadzīga cietušā vēlme saukt pie atbildības vainīgo.

Tie, kas šobrīd aizstāvēs Tieslietu ministrijas priekšlikumu, nākotnē, manuprāt, nebūs morāli tiesīgi pieprasīt vai pārmest tiesām attaisnojošus spriedumus šajās lietās. Jūs paši uzskatāt, ka šādas situācijas valstī ir iespējams normāli lemt, pārkāpjot nevainīguma prezumpcijas principu.

Tāpēc es aicinu saglabāt esošo Krimināllikuma regulējumu par personas atbildību un atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Nesen no dažiem kolēģiem dzirdēju, ka es pārāk sarežģīti runāju par juridiskām lietām. Manuprāt, arī Kūtra kungs runāja sarežģīti. Jautājums ir daudz, daudz vienkāršāks. Jautājums ir par to, kāda ir valsts loma gadījumā, ja notiek vardarbība ģimenē. Un saskaņā ar spēkā esošo likumu, ja ir nodarīts viegls miesas bojājums, valsts, proti, policija, var uzsākt procesu, ja ir cietušā iesniegums. Bet ja cietusī persona, piemēram, ir iebiedēta, ja viņa mīl to cilvēku, kurš viņu piekauj, un baidās vai negrib, vai kaut kāda cita iemesla dēļ ir atkarīga no tā cilvēka, jo viņa, piemēram, nestrādā, vai vienalga, kāda iemesla dēļ neraksta iesniegumu, kriminālprocesa nebūs un nevarēs izmantot kriminālprocesuālus instrumentus, lai pārbaudītu to situāciju.

Man gribētos vērst uzmanību, ka gadījumā, ja kāds kaimiņš zvanīs (Dep. A.Kaimiņš: “Eu, nu beidz!”) un stāstīs, ka tur ir vardarbība, policijai nebūs pienākuma uzsākt procesu, bet policija varēs pārbaudīt informāciju. Proti, gadījumā, ja būs signāls vienalga no kuras personas, ja mēs grozīsim likumu, policijai būs iespēja aktīvāk strādāt, izmantot kriminālprocesuālos instrumentus un veikt pārbaudi. Ja sanāks tā, ka tur nav vardarbības, ja tiešām tāds signāls bija nepamatots, tad nevienu mēs nesodīsim, bet ir ļoti svarīgi, lai valsts nebūtu pasīva gadījumā, ja ir informācija par vardarbību ģimenē. Mēs par šo jautājumu diskutējām komisijā, un Kūtra kunga priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu sekot komisijas viedoklim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, cienījamie deputāti! Es gribu jums likt drusku aizdomāties.

Ja kaimiņš var ierosināt pret jums krimināllietu (Dep. A.Kaimiņš: “Kaimiņš tevi tiešām no tribīnes tūlīt noraus nost!”) jā, tad es jums varu pateikt, ka neredzēt jums pielaidi valsts noslēpumam! Jo, kad izskatīs jautājumu par to, vai dot jums pielaidi valsts noslēpumam, tad skatīsies, cik daudz par jums ir iesniegumu sarakstīts - patiesu vai nepatiesu. Jums tur tāda mapīte stāv. Tātad rēķinieties: ja kāds gribēs, lai jūs nevarat pildīt normāli savus deputāta pienākumus, kaimiņš par jums rakstīs, pret jums būs ierosināta krimināllieta un jums nebūs iespējas veikt savus deputāta pienākumus. Tas ir viens jautājums.

Nākamais. Man ir lūgums: pirms mēs lienam ģimenē iekšā, sakārtosim ģimeni! Sakārtosim jautājumu, kas saistīts ar psiholoģisko vardarbību! Mums vispār nav paredzēts tas jautājums.

Statistika par to, ka vīrieši sit vairāk sievietes, ir absolūti murgaina, jo vīrietis taču neies uz policiju un neteiks: “Mani sieva ir situsi!” (Dep. A.Kaimiņš: “Kaimiņš ies!”) Tas ir vienkārši idiotisms kaut kāds!

Un vēl par to pašu jautājumu, kas ir attiecībā uz psiholoģisku vardarbību: dodiet man iespēju, un es jebkuru no šeit, zālē, sēdošajiem novedīšu līdz tādam stāvoklim, ka jūs būsiet fiziski vardarbīgi. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Sveiki, kolēģi! Savulaik, pirms savas politiskās darbības, es esmu strādājusi - ne ilgi diemžēl! - krīzes centrā ar ielu bērniem. Un, ja mēs sekotu Kūtra kunga priekšlikumam, tad principā daļa no tiem bērniem, ar kuriem man kā sociālajai darbiniecei bija jāstrādā, apliecinātu vien to, ka viņi patiešām ļoti mīl savus vecākus un ka tie zilumi un tie nobrāzumi un tās psiholoģiskās traumas vienkārši viņiem ir gadījušās.

Man bija jāstrādā ar vienu puiku, kuram bija pieci gadi un kurš pēc visām pazīmēm bija seksuāli izmantots. Pielietojot analoģiju, mēs viņam pavaicātu: “Vai tev kaut kas ir noticis?” Viņš teiktu: “Nē, man nav noticis.”

Uzminiet, cik reizes bērni atzīst, piemēram, to, ka viņiem ir nodarīts ģimenē pāri?

Kūtra kungs, šeit uzkāpjot tribīnē, apliecināja - es nezinu, uz kā viņš balsta šos savus apgalvojumus -, ka principā mēs nevaram uzticēties policijai, policijas spējai atšķirt to, vai ir nodarījums vai nav, un ka mēs nepaļaujamies arī uz tiesu. Kūtra kungs nupat teica: “Kā tad tiesa to atšķirs?” Tiesa atšķirs, policija atšķirs. Mēs vienkārši nevaram kāpties atpakaļ un taisīt tādus likumu grozījumus, kuri attiecībā uz vienu no vissmagākajiem, visgrūtāk atklājamiem vardarbības veidiem - vardarbību ģimenē - mūs atgrūž atpakaļ par pārdesmit gadiem.

Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu, ko izsaka Kūtra kungs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim, otro reizi.

G.Kūtris (NSL).

Pirmkārt, es pilnībā piekrītu tam, ko Viņķeles kundze teica sākumā. Jā, sociālajiem darbiniekiem ir jāstrādā ar šiem upuriem un jāpārliecina viņi, ka ir jārunā. Nedrīkst klusēt.

Bet kam es nepiekrītu? Es nepiekrītu Viņķeles kundzes sacītajam, ka policijas viedoklis, ka cilvēks ir vainīgs, nozīmē, ka viņu drīkst sodīt, un, ja ir tiesas pārliecība, ka cilvēks ir vainīgs, drīkst sodīt bez pierādījumiem. Kādi šādos gadījumos būs pierādījumi? (Dep. I.Viņķele: “Policija lai pierāda!”) Un nevainīguma prezumpcija šajos gadījumos pastāv!

Treškārt, ko es gribētu savā debašu runā pateikt. Nedaudz neprecīzi minēja pašās beigās Andrejs Judins... Viņš teica, ka komisija manu priekšlikumu neatbalstīja.

Pirmoreiz, kad komisija skatīja šo priekšlikumu, tika runāts arī ar ekspertiem, praktiķiem, un komisija nobalsoja - atbalstīt manu priekšlikumu. Bet nākamajā komisijas sēdē pēc biedrības “Marta” priekšlikuma balsojums tika atkārtots. Nebija runa par šī priekšlikuma būtību, bet laikam koalīcija bija “pastrādājusi”, un bija vienbalsīgs koalīcijas deputātu balsojums “pret”... Opozīcija balsoja “par”. Tā ka šeit nav runa par saturu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Otro reizi runājot, īpaši neaizkavēšu. Mana maza tehniska piebilde.

Viegli miesas bojājumi. Dažiem šķiet, ka tas ir tik nenozīmīgi, nesvarīgi. Bet viegls miesas bojājums saskaņā ar likumu ir tāds, ka cilvēks zaudē darbaspējas no septiņām dienām līdz 21 dienai. Tik “viegls” ir šis miesas bojājums!

Lūdzu priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Kūtra kungs tik tiešām pateica visu, kā tas bija Juridiskās komisijas sēdē. Manuprāt, manā praksē - neilgajā praksē - šis ir pirmais gadījums, kad nevalstiskā organizācija liek deputātiem pārbalsot jau iepriekš pieņemtu lēmumu. Tas liecina vai nu par to, ka mums ir ļoti aktīvas nevalstiskās organizācijas, vai arī par to, ka deputāti ir ļoti viegli ietekmējami. (Dep. V.Kalnozols piesakās debatēs. Dep. A.Kaimiņš: “Jē, Kalnozols!”) Proti, ja viņi balsos pēc savas sirdsapziņas, viņi tiks izvazāti medijos, tviterī un tā tālāk, viņiem tiks piekarinātas birkas par to, ko viņi nemaz nav teikuši.

Nedz Kūtra kungs, nedz arī pārējie deputāti, kuri balsoja “par” Kūtra kunga priekšlikumu, neatbalsta vardarbību ģimenē. Runa ir par to, ka mums nav sakārtota sistēma kopumā. Tagad, griežot ar to lielo nazi, ieviešot šos Krimināllikuma grozījumus, mēs neatrisināsim problēmu kopumā, jo sievietes cietīs tāpat: viņas cietīs no citiem vīriešiem, no jauniem partneriem, bet mēs nevarēsim sadziedināt ģimenes. (Dep. I.Viņķele: “Jūlija, ej mājās!”)

Godātie kolēģi! Viņķeles kundze vēlas laikam iet mājās, es tā saprotu. Bet pagaidiet vēl nedaudz! Es jums vēlos pateikt to, ka psihologi nesen vienā seminārā, kurā bija runa par bērnu tiesību aizsardzību, tā arī pateica: lai gan mums tomēr ir kaut kādi likumi pieņemti, šie likumi diemžēl nestrādā. Un arī šie Civilprocesa likuma grozījumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lai cik tie labi arī izskatītos, diemžēl praksē nestrādā, jo tie nerisina problēmu. Un tas vīrietis (lielākoties tie ir vīrieši, kurus dzen ārā no mājas) vai nu iet un risina savas problēmas tālāk vardarbīgā ceļā, vai vienkārši izdara pašnāvību. Un sieviete, kura ir atstāta bez iztikas līdzekļiem... viņai ir jāgaida mēnesis vai divi mēneši, lai viņa varētu kaut kādā veidā pieteikties uzturlīdzekļiem.

Godātie kolēģi, tas vispār nerisina šo problēmu! Mums ir jāstrādā ar ģimenēm, mums ir ģimenes vērtības jāstiprina pavisam citā ceļā.

Paldies jums.

Atbalstīšu Kūtra kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Es aicinu deputātus neiet, tā sakot, to organizāciju pavadā, kuras finansē nevis Latvija, bet kāds no ārpuses. Ļoti lūdzu jūs!

Nesen mums bija tikšanās ar šīm nevalstiskajām organizācijām, un šī organizācija atzina, ka tā no Latvijas nesaņem finansējumu, tā saņem no ārzemēm. Neejam pavadā! Esam saimnieki savā zemē! (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli ziņotājs skaidros? Neskaidros.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 64, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Kūtris. 7. - tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums, kas papildina esošo kredīta formu uzskaitījumu. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas uzlabo līdzšinējo redakciju. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls uzlabojums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 12. ir....

Sēdes vadītāja. 11. ...

G.Kūtris. 11. - deputāta Judina kunga priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 12. - deputāta Judina kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka Krimināllikums tiek papildināts ar jaunu pantu - “Nelikumīgas darbības ar valstij piederošām senlietām”. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 17. - tieslietu ministra priekšlikums, kas papildina noziedzīgā nodarījuma “kukuļņemšana” sastāvu arī ar tādām pazīmēm kā pieprasīšana un izspiešana. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Aicinām kolēģus iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 25.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šā likumprojekta otrajam lasījumam mēs esam saņēmuši 16 priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas novērš līdzšinējo varbūt redakcionāli nesaprotamo formulējumu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. - deputātes Bites priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts, jo mēs kopumā, runājot ar ekspertiem, psihologiem, psihiatriem, secinājām, ka vārds “trauma” var būt šajā formulējumā iekšā. Skaidrības, kāpēc to slēgt laukā, nebija. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāli precizējošs. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 4. - deputātes Bites priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums par viena punkta izslēgšanu, bet tas īstenībā ir pārcelts citā vietā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 7. - deputātes Bites priekšlikums. Tas ir pēc būtības daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 8. - deputātes Bites priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 12. - deputātes Bites priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 13. - deputātes Bites priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts daļēji, iekļaujot 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Kūtris. Aicinām kolēģus priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 25.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Godātie deputāti! Deputāti Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Brigmanis, Agešins un Kleinberga lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 11.maija sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 50.punktu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirms darba kārtības 32.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem? (Starpsauciens no zāles: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība un darba kārtības 50.punkts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” tiktu pārcelts pirms darba kartības 32.punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Minētajam likumprojektam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja sešus priekšlikumus.

1. no tiem ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas atzinums ir atbalstīt, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 2. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. Nākamais arī ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.- komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Dālderis. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Dālderis. Izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”’ atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami... Nav iespējams 15.maijs, nebūs piecas dienas pagājušas.

I.Dālderis. Atvainojiet, jā. Tādā gadījumā 2017.gada 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Brīvprātīgā darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Grozījums Brīvprātīgā darba likumā, kas noteic, ka brīvprātīgā darba organizētājs var būt arī sociālais uzņēmums, ir saistīts ar nākamo likumprojektu, kuru mēs skatīsim, - Sociālās uzņēmējdarbības likumu.

Otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti, tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Brīvprātīgā darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Sociālās uzņēmējdarbības likums”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Sociālās uzņēmējdarbības likumu otrajam lasījumam sagatavoja darba grupa, kuru bija izveidojusi atbildīgā komisija un kurā darbojās gan ministrijas, gan atbildīgo institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Notika arī vairākas Nodarbinātības apakškomisijas sēdes par svarīgākajiem jautājumiem. Un galarezultātā komisija sagatavoja šo likumprojektu otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas radās pēc Juridiskā biroja priekšlikuma un kas paredz mainīt likuma nosaukumu, aizstājot vārdus “sociālās uzņēmējdarbības” ar vārdiem “sociālā uzņēmuma”, tātad tas būtu Sociālā uzņēmuma likums, jo vārda “uzņēmējdarbība” mūsu juridiskajā sistēmā nav. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 9. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš ir saistīts ar ministres iesniegto 21.priekšlikumu. Nav atbalstīts.

Šis priekšlikums paredz, ka brīvprātīgā darba veikšanai vajadzētu saņemt atbildīgās ministrijas izveidotas komisijas ikreizēju atļauju. Tas mums likās pārlieku sarežģīti, un tas būtu liels administratīvais slogs gan sociālajiem uzņēmējiem, gan ministrijai. Tomēr vienlaikus norma par kārtību, kādā tiek piesaistīts brīvprātīgais darbs, tika precizēta, skaidri nosakot, ka uzņēmums ir tiesīgs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus, kas nav saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, pārvaldi un grāmatvedību. Tātad pavisam noteikti neaizstāj ar brīvprātīgo darbu nodarbinātību.

Bet 9.priekšlikums tātad nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 11. - VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 15. - VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Par jautājumu par pašvaldību tiesībām dibināt sociālos uzņēmumus mēs lūgsim arī ārzemju ekspertu viedokli, OECD un Eiropas Komisijas, un vēl pie tā strādāsim trešajā lasījumā, bet šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 20. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 21. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, par ko jau es runāju iepriekš. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. 22. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sociālās uzņēmējdarbības likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Paldies deputātiem par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie deputāti, sadarbības grupas ar Lietuvas parlamentu dalībnieki! Tagad Dzeltenajā zālē notiks mūsu deputātu grupas sanāksme.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Raivis Dzintars, Guntis Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Jānis Ruks, Kārlis Seržants, Silvija Šimfa un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā, pirmais lasījums.

Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra protokollēmuma 6.1.apakšpunktā ir noteikts izslēgt Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma V nodaļu “Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls un tā pārzinis”, pieņemot attiecīgus grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu.

Tātad šie grozījumi precizē un nosaka:

1) Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma V nodaļas nosaukuma maiņu;

2) Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 18.panta izslēgšanu, jo tas noteica valsts pārvaldes pakalpojumu portāla pārzini un tā pienākumus;

3) vienotas terminoloģijas lietošanu likumā.

Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ievērojot tajā lietoto terminoloģiju, tika mainīts portāla nosaukums, un tagad tas ir valsts pārvaldes pakalpojumu portāls, līdz ar to nepieciešams veikt tehniska rakstura redakcionālus labojumus arī Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā.

Un pēdējais, kolēģi, - Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 20.panta izslēgšana, jo tas dublē šobrīd Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100.panta trešajā daļā noteikto.

Principā tie ir vairāk vai mazāk tehniski grozījumi, kuri komisijā ir izskatīti, un aicinu jūs atbalstīt tos šeit, Saeimas sēdē, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, mēs komisijā nolēmām noteikt pietiekami, nu, relatīvi īsu termiņu. Tas ir 16.maijs, līdz kuram jums būtu jāiesniedz ļoti konstruktīvi priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Šie grozījumi paredz noteikt tiesības Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadomei apstiprināt profesijas standartus, profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares kvalifikāciju struktūru.

Vēlos informēt, ka komisijā izcēlās arī debates un diskusijas, kas noteikti novedīs pie vairākiem priekšlikumiem uz otro lasījumu, bet komisija vienojās atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.maijam.

Darbā kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 875/Lp12).

Likuma grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatus par katru valsti. Pārskati jāiesniedz starptautiskām uzņēmumu grupām, kuru kopējais apgrozījums ir virs 750 miljoniem. Grozījumu mērķis ir veicināt starptautisko uzņēmumu grupu pārredzamību, mazināt agresīvu nodokļu plānošanu un veicināt godīgu nodokļu nomaksu no starptautisko uzņēmumu grupu uzņēmumu puses, veicināt godīgu konkurenci, nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu ar visaptverošu un būtisku informāciju par Latvijā pārstāvētām starptautiskām uzņēmumu grupām.

Ir paredzēts, ka pārskata saturu, struktūru, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Faktiski šie grozījumi mūsu likumdošanā ievieš direktīvu par automātisku informācijas apmaiņu.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts. Aicinu kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību”” un to sagatavojusi pirmajam lasījumam. Vēlos informēt un atgādināt, ka uz dārgmetāla izstrādājumiem ir atrodami trīs zīmogi. Viens ir izgatavotāja zīmogs, otrs ir proves apliecinājums, un trešais ir gada atšķirības zīme. Līdz šim gada atšķirības zīmē tika izmantoti latīņu alfabēta burti, kurus katram kalendārajam gadam noteica Ministru kabinets.

Plānotie priekšlikumi paredz, ka 2018.gadā dārgmetālu izstrādājumu izgatavotājam būs iespēja izmantot īpašu gada atšķirības zīmi, kas būs grafiska un būs līdzīga Latvijas simtgades zīmei. Šādā veidā šie izstrādājumi kļūs īpaši un ilgstoši atgādinās par Latvijas simtgadi.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību”’ atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam!

J.Trupovnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Lai Iekšējās drošības birojs varētu efektīvi nodrošināt tam noteikto funkciju veikšanu, nepieciešams paredzēt, ka Iekšējās drošības birojam ir tiesības piekļūt visiem biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļautajiem datiem, kā arī veikt biometrijas datu apstrādi. Likumprojekts “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” paredz biometrijas datu apstrādes sistēmas izmantošanas subjektu loku papildināt ar jaunu iestādi - Iekšējās drošības biroju, kas līdz šim attiecīgu funkciju veikšanai izmantoja Valsts policijas resursus.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu savā šā gada 3.maija sēdē ir atbalstījusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

Z.Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija un Tiesu politikas apakškomisija ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par tiesu varu” (Nr.898/Lp12).

Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija 2016.gada 24.maija ziņojumā par Tieslietu padomes darba pilnveidošanu norādīja, ka Tieslietu padome pagaidām nav spējusi būtiski ietekmēt tiesu varas attīstību un kļūt par ietekmīgu faktoru tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē. Tiesiskās vides pilnveides komisija rosināja paplašināt Tieslietu padomes kompetences tiesu varas jautājumos un lemšanā par tiesnešu karjeras jautājumiem, mazinot izpildvaras un likumdevēja varas ietekmi šajā jautājumā. Vienlaikus arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO), novērtēdama Latvijas tiesu sistēmu un tiesnešu neatkarības principus, konstatēja, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti, taču tiesu varas formālo neatkarību, paredzēto objektivitāti iedragā fakts, ka sabiedrībā pastāv viedoklis par korupciju tiesu sistēmā un ka sabiedrības uzticība šai institūcijai ir zema.

Tātad, ievērojot gan to, ko ir nolēmusi Tieslietu padome, gan to, ko ir ieteikusi GRECO, tika izvērtēts un izstrādāts tas, ka Tieslietu padomes funkcijas varētu paplašināt. Pie šiem likuma grozījumiem strādāja gan paši tiesneši, gan Tieslietu ministrija, gan arī, protams, Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas locekļi savu padomu neliedza.

Juridiskajā komisijā jau ilgāku laiku atradās arī Tieslietu ministrijas iesniegts likumprojekts, kurš kopumā atbalstu neguva, bet kurā arī bija dažas no šīm normām, kas attiecas uz Tieslietu padomes pilnvaru stiprināšanu.

Līdz ar to tika izstrādāts jauns projekts, kurā ietvertas normas, lai stiprinātu Tieslietu padomes kompetenci rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāju un apgabaltiesu priekšsēdētāju iecelšanas un izraudzīšanas kārtībā, atbrīvošanā no amata, tiesnešu pārcelšanā uz vakantu tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā, kā arī rajona tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās, kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā. Minētie jautājumi tiks koncentrēti pašā tiesu varas atzarā.

Jāatzīmē, ka arī Tiesu politikas apakškomisija lēma par to, ka no šī likumprojekta ir izslēdzama norma, kuru pozitīvi novērtējuši dažādi korupcijas apkarotāji, proti, par to, ka ir ierobežojums rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem vai apgabaltiesu priekšsēdētājiem ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Par to bija diskusija arī Juridiskajā komisijā. Tas netika atbalstīts.

Šobrīd šī norma ir saglabājusies šajā projektā, bet ir iespējams, ka par to vēl arī turpmāk būs diskusijas, jo arī daži no tiesnešiem, kas ir piedalījušies šī likumprojekta izstrādē, ir norādījuši, ka varbūt tomēr nav īstais brīdis šo normu atcelt.

Likumprojektā ir regulētas arī vairākas tehniskas normas, lai palīdzētu likumu sakārtot un precizēt, lai būtu nepārprotami skaidri tie jautājumi, kas attiecas uz tiesu sistēmas regulāciju. Proti, tiek paredzēts, ka tiesās, kurās ir vairāk nekā desmit tiesneši, tiesas priekšsēdētājam var būt vietnieki, un nav noteikts šo vietnieku skaits. Tātad tas ir atkarīgs arī no tiesas lieluma. Tātad, izvērtējot to objektīvi, ne vienmēr šādi vietnieki ir vajadzīgi, bet, ja tiesa ir lielāka, tādi vietnieki var būt arī vairāki.

Ir precizēta arī tiesu kolēģiju apstiprināšanas kārtība, paredzot, ka apgabaltiesas kolēģiju apstiprina apgabaltiesas priekšsēdētājs.

Ir paredzēta arī pārsūdzības kārtība. Ja kāds Tieslietu padomes lēmums neapmierina tiesnešus, būs iespēja to pārsūdzēt, tātad pārsūdzēt arī pašā tiesnešu pašpārvaldes institūcijā - disciplinārtiesā.

Ir precizētas arī tiesnesim izvirzāmās prasības. Ir precizēta arī kārtība, kādā tiesneši - gan Augstākajā tiesā, gan citās tiesās - aizvieto uz laiku kādu no tiesnešiem, un arī šeit kā piemērotākā atlase ir noteikts atklāts konkurss. Attiecībā uz Augstāko tiesu ir paplašinātas departamenta kopsapulces tiesības lemt gan par tiesnešu aizstāšanu, gan par kandidātiem. Tātad atkal tiek paplašinātas pilnvaras tieši pašai tiesu varai, minimizējot izpildvaras iespēju iejaukties šajā procesā.

Ir precizētas arī normas attiecībā uz Goda tiesnešu institūtu. Kā jūs zināt, mēs šeit, Saeimā, esam piešķīruši šo nosaukumu... Likumprojektā ir paredzēts, ka šo goda nosaukumu turpmāk varēs piešķirt nevis Saeima, bet Tieslietu padome.

Tāpat ir paredzētas tehniskās lietas, kas attiecas uz Tieslietu padomes darbību, - ka tās darbību nodrošina Tieslietu padomes sekretariāts, kas ir Augstākās tiesas struktūrvienība, nevis Augstākās tiesas administrācija, kā tas ir bijis līdz šim.

Likumprojektā ir paredzēts, ka Tieslietu padome apstiprinās arī tiesnešu un zemesgrāmatu tiesnešu un darbinieku mācību programmu saturu.

Ir risināti arī jautājumi, kas attiecas uz audita veikšanu. Tātad šīs normas ir saskaņotas ar Iekšējā audita likumu, un normas par to, ka tiesās tiek veikts audits, tiek svītrotas. Vienlaikus tiek noteiktas normas par vairākām citām specifiskām pārbaudēm tiesu varā, lai mēs tomēr varētu būt pārliecināti, ka... Kaut arī tiesas ir neatkarīgas, tās ir pakļautas likumam, un ir nepieciešams mehānisms, kādā veidā to varētu kontrolēt.

Tāpat, lai nodrošinātu tiesas darbības nepārtrauktību, tiesas tiesnešu, darbinieku un apmeklētāju drošību, ir nepieciešams paredzēt drošības prasības tiesās. Ārējos normatīvajos aktos pašlaik nav paredzēts aizliegums ierasties tiesā ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Tātad arī tāds aizliegums tiek noteikts. Tāpat arī tiek sakārtots atbilstoši šobrīd praktiski esošajam tas, ka tiesā kārtību nodrošina nevis tiesas kārtībnieki, kuri ietilpst policijas sastāvā, bet šī kārtība tiek nodrošināta iekšēji, tiesā.

Tā ir vesela virkne normu, kas tiks vēl diskutētas līdz galīgajai pieņemšanai.

Kopumā šī likumprojekta mērķis ir stiprināt tiesu varas neatkarību no izpildvaras un likumdevēja varas.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, un es aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Šodien tika piesaukts Romas pāvests. Es viņu piesaukšu otrreiz un nolasīšu no Jāņa Pāvila II izteikumiem, kas ir iekļauti Romas Katoļu Baznīcas katehismā. Tātad pāvests ir teicis tā: “Ir vēlams, lai katra vara atrastos līdzsvarā ar citām valsts iestādēm un kompetences sfērām, kas tai liktu ievērot taisnīgumu. Tāds ir tiesiskas valsts princips, nevis atsevišķu cilvēku iegribas.”

Protams, es varēju piesaukt arī Satversmes tiesas spriedumus, kuros arī ir runa par varas dalīšanu.

Kāpēc es runāšu pret šo likumprojektu nevis kopumā, bet pret 22. un 40.pantu? Manuprāt, par tiem ir jādiskutē, jāuzsāk šīs diskusijas. Tātad - ko šie panti paredz? Tie paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un apgabaltiesas priekšsēdētāju turpmāk uz pieciem gadiem iecels amatā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

Nu, kas tur slikts, ja Rīgas apgabaltiesas, tāpat kā Zemgales, Vidzemes, Kurzemes, Latgales apgabaltiesu priekšsēdētājus, kā arīdzan Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas vai Bauskas rajona, Talsu rajona tiesas, Kuldīgas rajona, Rēzeknes rajona tiesas un daudzu citu tiesu priekšsēdētājus iecelsim nevis mēs, Saeima, bet tiesneši?

Būtībā tā diskusija ir par to, ka pavisam nesen, 25.aprīlī, Saeimas darba grupa par Valsts prezidenta pilnvaru iespējamu paplašināšanu un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanu ir beigusi savu darbu, un šī darba grupa, kurā bija visu 12.Saeimas frakciju pārstāvji, 25.aprīlī vienbalsīgi apstiprināja atzinumu, kur B daļas 7.nodaļas galvenajā secinājumā ir teikts, ka jāvērtē iespēja piešķirt Valsts prezidentam tiesības apstiprināt tiesnešus pēc Tieslietu padomes ieteikuma. Tas ir kaut kas galīgi cits!

Un šai gadījumā es gribu atsaukt jums atmiņā stāstu par tiesneša Vīganta apstiprināšanu. Pirms astoņiem gadiem, 2009.gadā, šai pašā zālē Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā neiecēla Māri Vīgantu par spīti tam, ka viņa kandidatūru bija atbalstījusi gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, gan arī Saeimas Juridiskā komisija. Pēcāk, trīs gadus vēlāk (visu šo laiku bija diskusijas, protams) Saeimas kārtības rullī tika izdarīti grozījumi - Saeima atteicās no aizklātajiem balsojumiem ne tikai attiecībā pret tiesnešiem, bet arī attiecībā pret ģenerālprokuroru un Satversmes aizsardzības biroja vadītāju.

Jautājums ir par tiesnešu apstiprināšanu. Protams, ja mēs paskatāmies uz šīm vairākkārtējām apstiprināšanām, ir muļķīgi, ka mēs faktiski formāli, kā izteicās iepriekšējā runātāja Āboltiņas kundze, patiešām formāli viņus apstiprinām. Ir nepieciešams kaut ko darīt! Un šeit nu ir vairākas iespējas, kā mēs to varam uzsākt darīt.

Viena no tādām iespējām ir šeit piedāvātā iespēja. Manuprāt, secinājums, ko izdarīja Valsts prezidenta darba grupa - nevis Saeimas, bet Valsts prezidenta! -, ir visnotaļ cienījams, respektējams un varbūt pat pareizs, proti: ir jāpaplašina Tieslietu padomes kompetence.

Taču, runājot par tiesnešu apstiprināšanu, es gribu atsaukt atmiņā secinājumu, kuru 2011.gadā sniedza Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija, tātad cita prezidenta izveidotas citas darba grupas secinājumu, - 2011.gada 10.maijā publicēto viedokli par Latvijas Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros. Tajā tika plaši izskatīta Valsts prezidenta loma tiesu varas amatpersonu nominēšanā, iecelšanā, apstiprināšanā. Tur tika secināts, ka visās Eiropas Savienības parlamentārās demokrātijas valstīs prezidents ir iesaistīts tiesu varas institūciju amatpersonu nominēšanā vai iecelšanā. Dažās no šīm valstīm valsts prezidents arī vada tieslietu padomi (piemēram, Itālijā un Maltā).

Valsts prezidenta loma Latvijas Republikas konstitucionālajā sistēmā atrodas ārpus pieņemtā varu sadalījuma. Tieslietu padome ir tiesu varai piederīga institūcija, kas ir koleģiāla, kas piedalās tiesu sistēmas, politikas un stratēģijas izstrādē, un tieslietu ministrs ir izpildvaras subjekts. Turpretim Valsts prezidents ir simbolisks, saskanīgs un līdzsvarots visu varas atzaru funkcionēšanas garantētājs. Valsts prezidents ir rezerves iespēja, neitrāls arbitrs jeb līdzsvarotājs.

Tātad esošajā likumprojektā tiek piedāvāts būtībā šo tiesnešu apstiprināšanu vismaz sākotnēji uzticēt... un, ja tas izdosies, tad, iespējams, visu tiesnešu apstiprināšanu uzticēt tieši Tieslietu padomei.

Manuprāt, tas nav pareizi, tāpēc ka galu galā mēs maksājam par šo visnotaļ dārgo Valsts prezidenta institūtu. Es domāju, ka šajā grūtajā laikā katrs cents jāskaita. Jādomā arī par lietderību. Es domāju, ka tas būtu tikai pareizi, ja Valsts prezidents arī varētu tikt iesaistīts, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs. Un, manuprāt, tas novērstu šo stagnāciju, kas valda tieslietu sistēmā, un situāciju uzlabotu. Ja kāds domā, ka viss ir perfekti un burvīgi, tad... nu, es nezinu... mēs tā arī varam domāt. Es šinī gadījumā negribu runāt par korupcijas apkarotājiem, bet gan par to, ka varas dalīšanas princips - atšķirībā no demokrātiskā centrālisma, kāds ir sociālistiskās valstīs, - nozīmē vienlaikus arī varu krustošanos. Un tas, ka izpildvara tiek salikta kopā ar tiesu varu šajā apstiprināšanas jautājumā, - tas, manuprāt, nav pareizi. Pareizāk būtu, ja mūsu visu drošības dēļ... jo galu galā tiesu sistēma ir ļoti svarīga lieta, un mēs ikviens varam nonākt tiesas priekšā, un tajā brīdī varbūt atcerēsimies šos balsojumus un diskusijas... Varbūt labāk būtu, ja Valsts prezidents tomēr apstiprinātu šos tiesnešus, tas liktu viņiem saņemties. Valsts prezidents varētu viņus arī uzmundrināt un dažkārt arī, kā neitrāla vara, uzlabot šo kapacitāti.

Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja vēlas ko piebilst? (Starpsauciens.)

S.Āboltiņa. Jā, paldies Baloža kungam, kā vienmēr, par tādu juridiski, profesionāli ļoti izvērstu... Baloža kungs ir ļoti profesionāls jurists un saliek akcentus tur, kur tas ir vajadzīgs.

Es gribu atgādināt, ka prezidenta institūcijas galvenais uzdevums tomēr ir panākt līdzsvaru starp varām, tajā skaitā arī starp tiesu varu, izpildvaru un likumdevēja varu. Un, būdams tā kā tuvāk, būdams piederīgs... šajā situācijā, kā Baloža kungs to piedāvā, viņš tā kā kļūtu subjektīvāks. Un, ja jau Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kura sastāv no tiesnešu pašu izvirzītiem pārstāvjiem (tātad tā lemj šo jautājumu koleģiāli, bet ir tomēr pašu tiesnešu pašpārvaldes institūcija), tad, protams, šeit ir iespēja vairāk diskutēt un to vairāk izvērtēt.

Prezidents saskaņā ar šobrīd esošo kārtību pieņem tiesneša zvērestu, tā ka viņš ir iesaistīts šajā procesā.

Tagad, protams, ir pirmais lasījums, un ir pilnīgi normāli, ka mums ir dažādi priekšlikumi. Mēs varam par to diskutēt, un gan Juridiskā komisija, gan arī tiesu varas pārstāvji noteikti izvērtēs arī šo priekšlikumu.

Šobrīd es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 22.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisija ir saņēmusi pavisam 13 priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Saeimas deputāta Romualda Ražuka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Es noteikti negrasos apšaubīt barikāžu lomu Latvijas vēsturē un barikāžu dalībnieku varonību, tomēr pašreizējais formulējums man rada šaubas.

Barikāžu dalībnieki stāvēja uz barikādēm nevis par pašvaldības neatkarību, bet par Latvijas valsts neatkarību. Taču mantiska pateicības izteikšana tiek uzdota pašvaldībām. Proti, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Kāpēc tieši nekustamā īpašuma nodokļa, nevis, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa atlaidi? Likumprojektā ir rakstīts: “pašvaldība sava budžeta ietvaros”. Jā, es dzirdu, pievienotā vērtība neskar pašvaldības, tāpēc, vārdu sakot, valsts mazgā rokas. Labi.

Likumprojektā ir rakstīts: “pašvaldība sava budžeta ietvaros”. Vai gan jāpierāda, ka dažādu pašvaldību budžeta ietvari, maigi izsakoties, nav vienādi? Tāpēc barikāžu dalībnieku gūtais labums turīgajās un trūcīgajās pašvaldībās būs krasi atšķirīgs, lai gan vieni, gan otri uz barikādēm bija vienoti.

Likumprojektā ir rakstīts: “pašvaldība ir tiesīga noteikt”. Bet kādi ir kritēriji, pēc kuriem pašvaldība noteiks vai nenoteiks? Vai nav tā, ka starp šiem kritērijiem būs pašvaldību vēlēšanu tuvums vai barikāžu dalībnieku partejiskā piederība, vai viņu lojalitāte personām, kas pieņem lēmumus pašvaldībā?

Man ir lielas bažas, ka Latvijas mīlestība un patriotisma mērīšana naudas izteiksmē neradīs pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un nestiprinās tās saliedētību, tāpēc es balsošu pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas skaidrot?

R.Ražuks. Jā, cienījamā priekšsēdētāja. Sociālo un darba lietu komisija gari un plaši diskutēja par to, kādas priekšrocības ir piešķiramas vai nav piešķiramas barikāžu dalībniekiem. Mēs izstrādājām šo kā otro, alternatīvo, likumprojektu, neparedzot kaut kādas valsts garantijas. Komisijas deputāti bija vienoti lēmumā par to, ka pašvaldībām ir jādod tiesības lemt to uz vietas, pārzinot šos cilvēkus, atceroties tos notikumus, neuzspiežot nekādā veidā Saeimas lēmumu šajā jautājumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Ražuks. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu nosaukt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam... trešajam lasījumam.

R.Ražuks. 2017.gada 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 31.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.

Atgādināšu, ka šobrīd spēkā esošā likuma pārejas noteikumu 34.punkts paredz, ka ar 2018.gada 1.janvāri ir jāpiemēro kadastrālo vērtību aprēķins, kas ir balstīts uz nekustamā īpašuma tirgus cenām (ar koeficientu 0,85).

Šobrīd šis likumprojekts paredz atlikt šīs normas spēkā stāšanos uz diviem gadiem, bet ar konkrētu mērķi - arī Tieslietu ministrijai, Valsts zemes dienestam šajā laikā vajag pārstrādāt kadastrālās vērtēšanas metodiku un tātad risināt tos problēmjautājumus, par kuriem jau daudz šeit ir runāts. Turklāt šis likumprojekts arī paredz informācijas apmaiņu starp pašvaldību un Valsts zemes dienestu tieši jautājumā par ekspluatācijā nenodotām... par nodotām ēkām, par kurām Kadastra informācijas sistēmā pietrūkst attiecīgās informācijas. Tādu ēku un būvju Latvijā, kā izrādās, ir apmēram septiņi tūkstoši.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Ir saņemts desmit deputātu - Gaida Bērziņa, Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Armanda Krauzes, Eināra Cilinska, Ritvara Jansona, Raivja Dzintara, Ināras Mūrnieces, Andra Buiķa un Janīnas Kursītes-Pakules - priekšlikums atzīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.888/Lp12) par steidzamu.

Tātad mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un komisija ir aicinājusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka steidzamība atbalstīta laikam tāpēc, ka tāda ir koalīcijas vienošanās. Es gan lūgtu vienmēr paskatīties steidzamības argumentus. Jo - ticiet vai ne! - iesniegdami priekšlikumus tikai uz vienu lasījumu, Saeimas deputāti bieži vien ir akceptējuši tādus brīnumus, ka Valsts prezidentam attiecīgais likums jāatdod atpakaļ Saeimai un jāprasa izskatīt to vēlreiz, jo tajā ir pretrunīgas normas.

Un Bērziņa kungs neļaus man sameloties - komisijā izskatot arī šo projektu, bija daudz diskusiju par to, ka tur ir iekšā saliktas vietām arī, nu, neteiksim, muļķības, bet pretrunīgas normas.

Par šo konkrēto priekšlikumu. Es domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka šis likums netiktu grozīts un šis likumprojekts netiktu virzīts uz priekšu, ja nebūtu radies jautājums par nekustamā īpašuma nodokli. Ja kāds šeit domā, ka ir runa tikai par kadastrālās vērtības noteikšanas procedūru... Ja būtu runa tikai par to, tad, atvainojiet, neviens nekustinātu ne ausi. Šobrīd, nu jau kuro gadu, jau vismaz kādus piecus gadus (precīzāk sakot, no 2009.gada), īpašuma kadastrālā vērtība, ko nosaka pēc šīs metodikas, ir ļoti cieši sasaistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Rezultātā nekustamā īpašuma nodoklis ir tā pieaudzis, ka cilvēkiem tas kļuvis nepanesams. Un tikai tad, kad cilvēki, Latvijas iedzīvotāji, ir cēlušies protestēt pret šo nekustamā īpašuma nodokli, Tieslietu ministrija ir attapusies, ka vajag grozīt vienu no komponentēm, kas ietekmē nekustamā īpašuma nodokli.

Tieslietu ministrijas pārstāvis Juridiskās komisijas sēdē teica tā: “Ziniet, mēs šo metodiku, šo kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku, visu laiku gaidījām. Gaidījām, kad Finanšu ministrija atrisinās jautājumu par nekustamo īpašumu. Taču nekustamā īpašuma nodokli Finanšu ministrija nepiedāvāja labot. Nu tad mēs mainīsim šo metodiku.”

Vai agrāk nebija problēmu ar metodiku? Bija! Arguments bija: “Ziniet, Valsts zemes dienesta vadītājs negribēja neko mainīt.”

Cilvēki mīļie! Cik gadus Tieslietu ministrija varēja gaidīt, kamēr kāda no tās amatpersonām izdomās, ka drīkst kaut ko mainīt?! Un Tieslietu ministrija nepārvalda šīs tēmas politiku?! Brīnums!

Es ļoti lūdzu kolēģus no Nacionālās apvienības un varbūt arī kolēģus no koalīcijas palūgt tieslietu ministram šo metodiku izstrādāt ātrāk. Jo, man liekas, par jauno metodiku bija zināms pagājušajā gadā, kad šo kadastrālo vērtību apturēja. Pagājušajā gadā! Tagad atkal aptur, un uz 2018.gadu būs gatava metodika! Divus gadus būtībā marinē un neko netaisa!

Tāpēc man ir lūgums, protams, atbalstīt šo likumprojektu, jo šeit ir iestrādāta ideja, ka cilvēki šobrīd... Vismaz kaut kas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu tiks iesaldēts.

Otra lieta. Pievērsiet uzmanību projektam. Ministru kabinetam būs iespējas tajā visādus izņēmumus taisīt. Un tas atkal būs brīnums pie kadastrālās vērtības un nodokļa.

Un trešā lieta. Paskatieties, kas tur tik ir jāiesniedz gan inženierbūvju lietotājam, gan tamlīdzīgi! Problēmas būs ar nodošanas ekspluatācijā gadu, kas pēkšņi ir jāpaziņo. It kā renovētās vecās mājas nebūtu vērtīgākas par uzceltām mājām. Tā ka šeit problēmu ir ļoti daudz.

Es ceru, ka divos lasījumos Saeimas deputāti tiešām paspēs izstrādāt kvalitatīvu likumprojektu.

Atbalstiet šo likumprojektu, lai nekustamā īpašuma nodoklis vismaz neceltos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

G.Bērziņš. Jā, paldies. Mums arī komisijā bija balsojums par steidzamību. Diemžēl mēs neguvām atbalstu. Šobrīd steidzamība ir atbalstīta. Es pamatošu arī, kāpēc ministrija lūdza steidzamību.

Atgādināšu, ka mums likumā ir paredzēts termiņš 15.jūnijs, kad faktiski jau būtu jābūt skaidrībai par šo kadastrālo vērtību aprēķinu. Tas nozīmē: ja līdz 15.jūnijam nestāsies spēkā attiecīgi grozījumi, faktiski no nākamā gada būs jāpiemēro šis kadastrālo vērtību aprēķins ar koeficientu 0,85 procenti no tirgus vērtības. Un es domāju, ka tas nebūtu īsti pareizi.

Tātad arī komisijā bija diskusija par šo jautājumu. Tā ka tas būtu papildus vēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Komisija lūdz likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

G.Bērziņš. Jā, tieši tā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

G.Bērziņš. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.maijs un izskatīšana - Saeimas 18.maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.maijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 18.maijs.

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien strādājam ar dokumentu Nr.3193. Šis likumprojekts ir par līgumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, lai izveidotu Rail Baltica dzelzceļa savienojumu. Līgums norāda uz Baltijas valstu kopīgo mērķi - izveidot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas būtu daļa no Eiropas transporta tīkla, tādējādi uzsverot šī projekta saimniecisko un stratēģisko nozīmi. Līgums apstiprina Rail Baltica maršrutu Baltijas valstīs un valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025.gadam, lai uzsāktu līnijas ekspluatāciju 2026.gadā.

Līgumā tiek skaidri noteikts arī finansējums, proti, Eiropas Savienības finansējums ar atbalsta likmi līdz 85 procentiem. Tie lēsts, ka šī projekta kopējās izmaksas būs aptuveni 5,78 miljardi eiro. Latvijas līdzfinansējums būs 393 miljoni eiro.

Kā tiešie ieguvumi, ko Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegs šis projekts, tiek minēti:

pirmkārt, transporta drošums;

otrkārt, videi daudz draudzīgāka pārvietošanās (tādējādi tiks ietaupīti CO₂ izmeši);

treškārt, ātrāki un drošāki kravu pārvadājumi;

ceturtkārt, pozitīvie ieguvumi pasažieriem, kas izmantos dzelzceļu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kura ir līdzatbildīga par šo likumprojektu, to jau izskatīja un apstiprināja izskatīšanai pirmajā lasījumā. Arī Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja pirms pirmā lasījuma un atbalstīja.

Es aicinu kolēģus to atbalstīt šodien.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.maijam.

Deputātus, kuri vēlas debatēt par likumprojektiem, lūdzu pieteikties laikus. Ir iespēja pieteikties arī ar zaļajām lapiņām.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses”.

Par likumprojekta būtību. Likumprojekts ir izstrādāts, lai saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” apstiprinātu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi. Šis nolīgums būs visaptverošs, mūsdienīgs tiesiskais ietvars sadarbībai starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, tas veicinās efektīvu divpusēju iesaistīšanos, proti, iesaistīšanos no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu puses un Jaunzēlandes puses, tādējādi stiprinot politisko dialogu un uzlabojot sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jautājumos, kā arī citās jomās.

Ārlietu komisija lūdz Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamie un godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses”.

Likumprojekta būtība. Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” apstiprinātu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Afganistānu.

Nolīgums atspoguļo principus un nosacījumus, uz kuriem būs balstītas Eiropas Savienības un Afganistānas turpmākās partnerattiecības, kā arī ietver svarīgāko elementu klauzulas par cilvēktiesībām un ieroču neizplatīšanu. Nolīgumā paredzētas sadarbības iespējas daudzās jomās, tostarp attīstības, tirdzniecības, ieguldījumu, taisnīguma, tiesiskuma jomā, ietvertas visaptverošas klauzulas par cīņu pret organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un par narkotiku apkarošanu, kā arī sadarbība migrācijas jomā, kas nozīmē arī atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšanu.

Šis ir pirmais Eiropas Savienības šāda veida nolīgums ar Afganistānu, un tas būs leģitīms pamats Eiropas Savienības turpmākai ilgtermiņa iesaistei Afganistānā.

Ārlietu komisija lūdz Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Šā gada ...?

R.Kols. 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Otrajam lasījumam iesniegti 20 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 5. - Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 8. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es sākšu ar to, ka es neaicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo es tiešām esmu ļoti pateicīga, ka kopējā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Centrālo depozitāriju un gūstot arī atbalstu Saeimas komisijā, tika izstrādāti alternatīvie priekšlikumi, ja tā varam teikt.

Man ir prieks par to, ka problēma tiek risināta pēc būtības. Es bieži runāju no šīs tribīnes, ka valstī ir jārada sistēma, kurā katrs iedzīvotājs jūtas pasargāts un var paļauties uz to, ka pieņemtie likumi patiešām strādā pēc būtības un aizsargā viņu intereses tur, kur tās ir patiesi jāaizsargā.

Šis stāsts par mazākuma un vairākuma akcionāriem, slēptajiem vairākuma akcionāriem un patiesajiem labuma guvējiem akciju sabiedrībās arī laiku pa laikam no šīs tribīnes skan.

Līdz šim ir valdījis tāds uzskats, ka mazākuma akcionāram katram individuāli ir tā kā jāmēģina aizstāvēt savas tiesības tajā brīdī, kad kāds negodīgi, slēptā veidā ir realizējis savas vairākuma intereses. Šis alternatīvais priekšlikums paredz vismaz iespēju tajā gadījumā, kad šādā slēptā veidā vairākuma akcionāri faktiski gadiem darbojušies un pārvaldījuši akciju sabiedrību savās interesēs, nerēķinoties ar mazākuma akcionāriem, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir bijuši nepieciešami vairāki gadi, lai pierādītu, ka faktiski ir šāda slēpta vienošanās, un lai beidzot pieņemtu lēmumu, kas uzliek par pienākumu šiem akcionāriem izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu mazākuma akcionāriem, bet arī pēc tam vēl gadiem šo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu vairākuma akcionāri ignorē.

Jūs zināt stāstus no dažu akciju sabiedrību pārvaldīšanas vēstures. Arī pati valsts šobrīd ir aprēķinājusi, ka ir cietusi divu miljonu eiro zaudējumus kā mazākuma akcionārs vienā šādā akciju sabiedrībā, jo faktiski vairākuma akcionārs nav izteicis attiecīgu piedāvājumu un ir slēptā veidā gadiem pārvaldījis šo akciju sabiedrību.

Attiecīgais alternatīvais priekšlikums ļaus vismaz... un uzliks par pienākumu... no vienas puses, ļaus mazākuma akcionāriem izteikt savu gribu, ka viņi vēlas savas akcijas pārdot, un tas būs šī akcionāra pienākums - akcijas šajā situācijā atpirkt.

Tā ka vēlreiz atkārtoju - es neaicinu balsot par manu priekšlikumu, bet aicinu atbalstīt nākamos - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus, tas ir, 9. un 10.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sudrabas kundze, vai jūs prasāt balsojumu? Jūs neprasāt balsojumu par savu priekšlikumu.

M.Bondars. Esam nonākuši līdz 9. - Budžeta un finanšu...

Sēdes vadītāja. Tātad attiecībā uz 8.priekšlikumu deputāti neiebilst.

M.Bondars. Esam tagad nonākuši līdz 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumam, kurš ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 13. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 14. - Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 15. - Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 17. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 18. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. 20. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Bondars. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

M.Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Komisija saņēma 10 priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir tieslietu ministra Rasnača precizējošs priekšlikums, kas saistīts ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kuri tiks piemēroti no šī gada 1.jūlija. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 3. ir tieslietu ministra priekšlikums par šo pašu tēmu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Par šo pašu tēmu ir arī 4. - tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 7. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 8. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, precizējot punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Šis likumprojekts saistīts ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kurus mēs esam jau pieņēmuši pirmajā lasījumā. Tātad runa ir par personu apliecinošu dokumentu statusu un derīguma termiņu, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu kādai personai izbraukt no valsts.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi. Un komisijas vārdā lūdzu apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - deputāta Dāldera priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts, jo paredz atjaunot valsts ministru institūtu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N.Kleinberga. 2. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Šis priekšlikums ir saistīts ar 1.priekšlikumu un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N.Kleinberga. Arī 3. ir deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N.Kleinberga. 4. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Tas tāpat kā iepriekšējie ir saistīts ar valsts ministru institūta atjaunošanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N.Kleinberga. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N.Kleinberga. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likuma 92.panta otro daļu. Šāds priekšlikums nepieciešams tāpēc, ka jautājumus, kas attiecas uz personu atlīdzības publiskošanu, reglamentē jaunie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Līdz ar to nepieciešams savstarpēji saskaņot šo abu likumu normas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tiesiskuma nodrošināšana un sabiedrības cieņa pret valsts amatpersonām ir saistīta ar atklātību valsts pārvaldē, tātad arī ar atklātību attiecībā uz to cilvēku atalgojumu, kuri saņem savu atlīdzību no valsts budžeta.

Ceļš līdz tam, ka tika panākta šo ienākumu atklātība, nebija vienkāršs. Es jums gribu atgādināt: slavenā Neo krimināllieta kalpoja par starta punktu, lai amatpersonu ienākumi kļūtu publiski pieejami, lai sabiedrība, nodokļu maksātāji, zinātu, kam viņi ar saviem nodokļiem maksā algas. Es domāju, ka komisijas priekšlikums ir ļoti liels solis atpakaļ. To nedrīkst pieļaut!

Es aicinu jūs neatbalstīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt nākamo - 7.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Ints Dālderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pagājušā gada oktobrī es iesniedzu virkni priekšlikumu, kuri paredzēja pilnveidot kārtību, kādā šobrīd tiek publiskota atlīdzība valsts amatpersonām, un ierosināju arī paplašināt šo loku.

Kā jau mēs tikko minējām, atbildīgā komisija izvēlējās citu ceļu, proti, nolēma deleģēt Ministru kabinetam šo pienākumu - precizēt, noteikt visu šo kārtību. Mēs šo likumu pieņēmām pagājušajā mēnesī.

Bet, tā kā šobrīd šī kārtība nav izstrādāta un, manuprāt, likumdevēja griba nav pilnīgi skaidri un precīzi izteikta, es noteikti, noteikti aicinu šobrīd neizslēgt šo... balsot “pret” šo priekšlikumu un saglabāt šo otro daļu šajā pantā tādu, kāda tā ir šobrīd, un ar tiem grozījumiem, kuri būs paredzēti manos nākamajos priekšlikumos.

Tanī brīdī, kad Ministru kabinets atbilstoši mūsu kopējai gribai būs lēmis par to, kādā veidā tas ir darāms, varbūt mēs pie šī jautājuma varēsim atgriezties.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tā jau vienmēr notiek: kad Ministru kabinets iesniedz priekšlikumus par vienu lietu, šie grozījumi sāk apaugt ar citām lietām, turklāt bieži vien tādām, kas maz saistītas ar lietas būtību un jēgu.

Likuma grozījumu būtība bija tāda, ka bija domāts pilnveidot darbu ar administratīviem līgumiem. Dabīgi, tas likumprojekts tagad ir apaudzis ar vairākiem citiem priekšlikumiem, to skaitā arī ar priekšlikumu, par kuru mēs tagad diskutējam.

Pirmais, kam es gribu pievērst uzmanību. Man liekas, ka būtu pienācis laiks ne tikai skaisti runāt, bet arī prast lasīt. Izlasiet 92.panta nosaukumu! Tas skan - “Informācija par iestādes mantu”. Ja mēs uzskatām, ka darbinieki ir iestādes manta, tad droši vien jāgroza tikai... jāpilnveido tā otrā daļa. Bet es domāju, ka šeit jautājums ir daudz nopietnāks - bez jokiem runājot! -, jo 20.aprīlī Saeima vienbalsīgi pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tur tika grozīta 3.panta devītā daļa un parādījusies 9.¹ daļa un 9.² daļa, kas paredz, starp citu, arī to, ko minēja Dāldera kungs. Proti, tā ir papildināta ne tikai ar tekstu par amatpersonām, bet ar tekstu par darbiniekiem. Punkts viens.

Punkts divi. Šeit otrajā daļā ir runa tikai par atalgojumu, taču manis minētie grozījumi paredz ne tikai atalgojumu, bet arī visdažādākās piemaksas. Informācija par šo piemaksu apmēru un par amatpersonām, kas tās saņem, ir pieejama.

Treškārt. Tur ir runa par to, ka ir daļa darbinieku, par kuriem informācija, kas saistīta ar atalgojumiem, nav publiskojama. Tas ir attiecināms uz drošības iestādēm. Mēs tikko grozījām arī par militārpersonām... un tā tālāk, un tā joprojām. Tāpēc tur iestrādāta norma, ka publiskošanas noteikumus un apjomu nosaka Ministru kabinets.

Līdz ar to nav nekādas nepieciešamības šeit saglabāt šo normu, jo visi tie jautājumi, par kuriem minēja arī Dāldera kungs, ir atrunāti grozījumos, ko mēs vienbalsīgi akceptējām.

Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz. Caurskatāmība ir galvenais mērķis, kas ir jāsasniedz ar katru priekšlikumu, kurš saistīts ar valsts līdzekļu izlietojumu, arī ar pašvaldības līdzekļu izlietojumu. Un ir tikai pašsaprotami, ka iestādes darbinieki un to atalgojums arī tiek uzrādīts un ir skaidri identificējams.

Tas, ka Ministru kabineta noteikumos kaut kas ir ierakstīts, tas viss ir jauki, bet likumā ierakstīsim skaidri un nepārprotami. Dāldera kunga iesniegtie priekšlikumi ir labs precizējums. Ja Dolgopolova kungam pamatoti šķiet, ka šī panta nosaukums nav pilnvērtīgs, uz trešo lasījumu vai nu mēs iesniegsim priekšlikumus, vai komisija pati izstrādās šādus priekšlikumus, un tur, protams, nebūs runa tikai par mantu. Bet var jau mēģināt novest lietas līdz absurdam un teikt vai domāt, ka iestādes darbinieki ir manta... Jautājums ir visai savdabīgs. Nosauksim šo pantu citādi, un tas sasniegs savu mērķi.

Vēlreiz, kolēģi, es aicinu pieturēties pie šī principa. Mēs vēlamies nodrošināt caurskatāmību valsts pārvaldē, lai cilvēki skaidri redz, cik daudz līdzekļu viņi samaksā un kādā veidā šie līdzekļi tiek izlietoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Man ir ļoti patīkami dzirdēt, ka VIENOTĪBAS deputāti un Nacionālās apvienības deputāti sāk atbalstīt to, ko esmu divarpus gadus no šīs tribīnes šeit runājis. Paldies jums.

Un tagad pagriežam galviņas pa kreisi, ZZS! Jā, pagriežam pa kreisi. “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tur nav rakstīts “ierēdņiem”, Dolgopolova kungs, ja?

Nodokļu maksātājiem, kā jau pieminēja deputāts Parādnieks, ir tiesības zināt, kur aiziet viņu nauda, cik attiecīgais ierēdnis vai amatpersona ir saņēmusi. Tāpēc lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu, jo, kā jau minēja iepriekšējais runātājs, ir jābūt caurskatāmībai.

Un tas, ka šobrīd ir priekšvēlēšanu laiks, - tas ir burvīgi. Lai sabiedrība novērtē. Šis priekšlikums, kuru ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir par to, ka tiek izslēgta prasība amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicēt iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, jo komisija negrib, lai cilvēki to zina.

Nākamie priekšlikumi ir par to, ka tam jābūt 10 gadus zināmam. 10 gadus! Lai es varu internetā to atrast. Lai es zinu, vai Zemļinskis ko saņēma 2006.gadā! Tā ir normāla lieta. Absolūti.

Līdz ar to... Tātad vēlreiz lūdzu noraidīt šo priekšlikumu, atbalstīt 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu, jo Latvijas valsts suverēnā vara nepieder Latvijas ierēdņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Pavisam īsi. Gribu paust Latvijas Reģionu apvienības frakcijas viedokli, ka, protams, mēs arī atbalstām to, ka algas tiek publiskotas un sabiedrībai ir tiesības ar šo algu lielumu iepazīties. Un jāpiekrīt tam, ka šobrīd īsti nav saprotams, kā tad šī sistēma darbosies turpmāk. Jo, kā redzams, šie priekšlikumi mēģina situāciju mainīt. Izskanēja priekšlikumi, ka varbūt būtu jāmaina arī 92.panta nosaukums; tas šobrīd, otrajā lasījumā, netiek piedāvāts. Tomēr galarezultātā es gribu teikt: Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalstīs atbildīgās komisijas priekšlikumu un cer, ka uz trešo lasījumu šo situāciju mēs varēsim sakārtot. Kā jau teicu, mēs atbalstām (Dep. L.Čigāne: “Tiešām?”), bet ar atrunu, ka atbildīgā komisija spēs labāk izskaidrot, kā šī sistēma turpmāk darbosies (Dep. L.Čigāne: “Nedarbosies tā sistēma!”), lai sabiedrība patiešām var zināt, cik saņem katra amatpersona.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi. (Dep. A.Kaimiņš: “Un pēdējo!”)

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, jebkurš likums var tikt uzlabots līdz bezgalībai. Bet vajag domāt un nodarboties nevis ar demagoģiju, bet ar lietišķām un praktiskām lietām.

Es domāju, ka uz trešo lasījumu tiešām vajadzētu mainīt panta nosaukumu, un to, es domāju, komisijas deputāti varēs izdarīt. Es domāju, ka šeit vajadzēs atrunu par to, ka šī informācija ir pieejama, kad mēs runājam par samaksu, bet nedetalizējot šo kārtību, kā te mēģina piedāvāt. Jo tam nolūkam ir speciāls likums, kurš nosaka to kārtību. Ja tas ir nepietiekams, labosim to, bet atstāsim pamatus, valsts pārvaldes iekārtas pamatus, tādus, kādi tie ir, nevis detaļas!

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu un strādāt pie likumprojekta tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Tie, kas iebilst pret šo komisijas piedāvāto priekšlikumu, esiet tik laipni un izlasiet mūsu pašu pieņemtos grozījumus vienotās atlīdzības likumā! Tur skaidri un gaiši ir ierakstīts par to, ka šī informācija tiek publicēta. Tas ir citā likumā, turklāt tas ir krietni precīzāks nekā mums šobrīd esošais regulējums, jo tur nav atrunas par visiem drošības dienestu darbiniekiem (un tamlīdzīgi), par kuriem informācija, ieskaitot uzvārdus, nebūtu publiskojama.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu un tomēr ievērot vienotu kārtību, jo tur ir krietni precīzāk pateikts. Šī norma, līdzšinējā norma šajā likumā, neparedzēja to, ka dažādas piemaksas vai arī pārējais tiek parādīts. Iepriekš mūsu pašu pieņemtie, ļoti diskutētie grozījumi citā likumā to visu konkrēti saregulēja.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Es patiesi nesaprotu Dolgopolova kunga uztraukumu. Ja Saeima pauž savu gribu un apstiprina to, ka turpmāk varētu būt publicējama informācija gan par amatpersonām, gan par darbiniekiem, kas strādā konkrētā iestādē, tas, manuprāt, ir tikai apsveicami. Protams, radīsies nepatīkami brīži, kad vajadzēs atbildēt konkrētas pašvaldības amatpersonām par Ivanu Staļnoju, Žannu Pankratovu, Jefimiju Klementjevu, kas ir pieņemti darbā pašvaldības kapitālsabiedrībās, kā vismaz arī baumo, fiktīvi.

Tāpēc, es domāju, atbalstāmi ir Dāldera kunga priekšlikumi, bet šis komisijas priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. (Dep. A.Kaimiņš: “Solvita, lūdzu, par lietu!”)

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! VIENOTĪBA balsos “pret” šo komisijas lēmumu, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, kādā veidā tiek izlietoti valsts līdzekļi. Un, ja sabiedrībai par to ir liela interese, - ne vienā vien likumā ir šīs normas, tās dublējas.

Pareizi, Dolgopolova kungs, šis ir valsts pārvaldes iekārtas pamatlikums. Un šajā valsts pārvaldes iekārtas pamatlikumā ir bijis pants, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek iztērēta tās nauda, algojot ierēdņus. Un ir pilnīgi normāli, ka šis pamats šajā likumā saglabājas. Tās normas, ko mēs esam pieņēmuši tajā likumā, kas ir par valsts atalgojumu, noteic, ka vecākais referents varēs saņemt algu konkrētās robežās. Bet tajā neparādīsies normas par to, cik saņems Jānis, Pēteris, Marija un Solvita. Tajā neparādīsies šādas normas. Un kāpēc mēs gribam pazemināt līmeni - nevis likumdevēja līmenī noteikt to, ka sabiedrībai ir tiesības zināt un ka tiem, kas to izpilda, tātad ir pienākums par to ziņot, bet Ministru kabineta līmenī, kurā mēs tā kā ļoti ātri varam mainīt...? Tā ka tas ir pilnīgi cits likumdošanas līmenis.

Tāpēc VIENOTĪBA neatbalstīs priekšlikumu izslēgt šo normu. VIENOTĪBA atbalstīs Inta Dāldera priekšlikumus par to, ka šīs normas ir vēl precizējamas un sabiedrībai ir tiesības zināt vairāk, nekā šobrīd to nosaka likums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi. (Starpsauciens: “Un pēdējo!”)

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šodien būs tā diena, kad es laikam ar jums visiem lepošos. Malači! Jo es sāku dzirdēt atbalstu caurskatāmībai, lai mēs varam to visu redzēt. Tas ir burvīgi! Kaut šis priekšvēlēšanu laiks saglabātos šajā namā mūžīgi!

Savukārt, ja par lasīšanu runājam, - ja jūs, Dolgopolova kungs, vēlreiz pīpēsiet uz Saeimas trepēm, kur ir norāde nesmēķēt 10 metrus no ieejas, un man šeit, no tribīnes, stāstīsiet par to, ka nemākam lasīt un nezinām, kas ir rakstīts (Dep. A.Loskutovs: “Par tēmu!”)... Aizejiet, lūdzu, 10 metrus no Saeimas ieejas durvīm un tad pīpējiet savas sieviešu cigaretes!

Līdz ar to...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

A.Kaimiņš. Par priekšlikumu. Protams, neatbalstām. Tad es ar jums šodien varētu lepoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Es aicinu ziņotāju komisijas vārdā paust komisijas viedokli.

N.Kleinberga. Pēc visām šīm runām aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu. (Smiekli, starpsaucieni: “Nē!” Dep. A.Kaimiņš: “Kauns! Kauns, Kleinberga!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 32, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

N.Kleinberga. Ņemot vērā, ka 6.priekšlikums tika atbalstīts, 7., 8., 9. un 10. - deputāta Dāldera priekšlikumi - vairs nav balsojami.

Sēdes vadītāja. Tātad debates par šiem priekšlikumiem ir iespējamas.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Paldies tiem, kas atbalsta šo priekšlikumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajā reizē... ar katru reizi šis priekšlikums gūst arvien lielāku atbalstu. Līdz ar to ir skaidrs, ka mēs nonāksim līdz pozitīvam rezultātam (tas droši vien būs drīz).

Es gribu teikt, komentējot turpmākos priekšlikumus... Jūs redzat - viss šeit ir diezgan skaidri pateikts. Es noteikti vēlos, lai būtu publiskots ne tikai amatpersonu, bet arī darbinieku atalgojums un lai mēs ļoti skaidri paustu savu gribu Ministru kabinetam un nebūtu vairs nekādu diskusiju par to, kā tas notiek.

Tas, ka šoreiz ir izņemts šis priekšlikums... Mēs noteikti iesniegsim attiecīgajā likumā, tas ir, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, precizējošas normas.

Un es redzu, ka te noteikti man pietiks domubiedru, ar kuriem kopā mēs tos priekšlikumus iesniegsim un noteikti varēsim arī aizstāvēt.

Tā ka viss tikai sākas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

N.Kleinberga. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N.Kleinberga. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka mans kolēģis Ingmārs Līdaka komisijā pieteica skaļu atteikumu turpināt ziņot par šo likumprojektu, man ir tas gods pārņemt šo stafeti.

Tātad mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā lasījumā. Ir pieci priekšlikumi, no kuriem trīs varbūt ir vairāk vai mazāk tehniski un divi pēdējie ir tādi, par kuriem, visticamāk, būs plašākas diskusijas šeit, tribīnē, tāpat kā tas bija arī komisijā.

Tātad kopumā ir pieci priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš aizstāj vārdus “atbilstīgi labai veterinārijas praksei” ar vārdiem “atbilstīgi veterinārmedicīniskajai praksei”. Tas ir tehnisks priekšlikums, precizē konkrētus vārdus, lai šis formulējums būtu juridiski precīzāks. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2.priekšlikums... tūlīt atradīsim tabulā...

2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izteikt 26.¹ panta trešo daļu nedaudz atšķirīgākā redakcijā nekā tā, kas bija iesniegta pirmajā lasījumā. Komisijā priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Te, lūk, ir 4. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš komisijā tika ļoti plaši diskutēts. Tas kopumā tika atbalstīts, bet viedokļi dalījās.

Ko šis priekšlikums paredz?

Situācija pirms tam, kad šis likumprojekts bija iesniegts Saeimā, bija tāda, ka likuma 27.pants noteica: “Savvaļas putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē, izņemot šajā likumā un dabas aizsardzību un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.”

Šis likumprojekts, kuru iesniedza Ministru kabinets, paredzēja likumu papildināt ar 27.¹ pantu: “Savvaļas sugas dzīvnieku (gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu) aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvnieku un to izrādīt publiski kā atrakciju dzīvnieku.” Šis regulējums ietvēra praktiski ļoti plašu loku - šos dzīvniekus.

Deputāte Jūlija Stepaņenko ir mēģinājusi šo regulējumu pagriezt mazliet citādāk, uz pretējo pusi, proti, paredz aizstāt šo iepriekšējo regulējumu 27.¹ pantā ar šādu (citēju): “Savvaļā iegūtu savvaļas sugas dzīvnieku (izņemot nebrīvē dzimušu un audzētu) aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvnieku un to izrādīt publiski kā atrakciju dzīvnieku.” Šis priekšlikums paredz arī to, ka kārtību, kādā nebrīvē dzimuši un audzēti savvaļas dzīvnieki izmantojami kā atrakciju dzīvnieki, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tātad parādās mandāts Ministru kabinetam - izstrādāt šādus noteikumus. Vienkāršāk sakot, tātad tiem dzīvniekiem, kas ir nebrīvē audzēti, tomēr būtu atļauts cirkā piedalīties un šis aizliegums attiektos uz savvaļā iegūtiem dzīvniekiem.

Es redzu - daudzi pieteikušies debatēs... Komisija, kā jau teicu, atbalstīja šo priekšlikumu, taču ne ar vienprātīgu balsojumu. Viedokļi atšķīrās. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms sākam debates par šo priekšlikumu, vēlos jūs informēt, ka deputāti Adamovičs, Brigmanis, Agešins, Sudraba un Gaidis Bērziņš lūdz turpināt Saeimas 11.maija sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”)

Deputātiem iebildumu nav.

Tātad Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Vai es varu arī no otrā laika paņemt dažas sekundes?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāte Rībena apvieno abus uzstāšanās laikus? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

I.Rībena. Godājamie kolēģi!

Neskatoties uz to, ka Saeima pirmajā lasījumā nobalsoja “pret” savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā;

neatkarīgi no tā, ka pret savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirkā bija Latvijas valsts institūcijas - Zemkopības ministrijas ekspertu darba grupa, Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs -, kā arī nevalstiskās organizācijas - “Dzīvnieku brīvība”, “Dzīvnieku SOS”, “Dzīvnieku Drauga fonds”, Latvijas Centrālā dzīvnieku aizsardzības biedrība un “Dzīvnieku pansija Ulubele”;

neskatoties uz to, ka Eiropas Veterinārārstu federācija saka, ka ar zinātniskiem argumentiem nevar pamatot, ka nebrīvē dzimušiem savvaļas dzīvniekiem piemīt citādas vajadzības nekā savvaļā mītošajiem to sugasbrāļiem, un (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ka savvaļas dzīvnieku (gan savvaļā, gan nebrīvē dzimušu) labturību cirka apstākļos nav iespējams nodrošināt;

neskatoties uz to, ka Eiropas Veterinārārstu federācija, kuras mērķis ir veicināt dzīvnieku veselību, labturību un sabiedrības veselību, iesaka visām Eiropas un nacionālā mēroga kompetentajām iestādēm visā Eiropā aizliegt savvaļas sugu zīdītāju (es pasvītroju - zīdītāju! -, nerunāsim šobrīd par baložiem un par papagaiļiem) izmantošanu ceļojošajos cirkos, tāpēc ka nepastāv nekādas iespējas vajadzīgajā apmērā apmierināt šo dzīvnieku fizioloģiskās, psihiskās un sociālās vajadzības, īpaši jau ņemot vērā ceļošanas apstākļus mūsu klimatā ar teltīm Rīgas mikrorajonos vai mazpilsētās, -

neskatoties uz to visu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai pat neatlika laika iepriekšminēto organizāciju pārstāvjus nopietni uzklausīt, un pārsteidzošā kārtā tā atkal atbalstīja savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, šoreiz izmantojot aizplīvuroto Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu.

Kā triumfējot teica kāda uz Latvijas Republikas parlamenta komisijas sēdi nez kādēļ no Maskavas pieaicināta eksperte, ziloņu dresētāja (tulkoju no krievu valodas): “Skaistuma iznīcināšana, lai citi nevar to izbaudīt, nav nekas cits kā vandalisms.”

Savukārt ļoti lielai Latvijas iedzīvotāju daļai - latviskajai sabiedrībai un it īpaši mūsu valsts jauniešiem - vandalisms un tātad barbarisms nozīmē cirka ziloni, kuram visas četras kājas pieķēdētas pie betona grīdas būrī, kas viņam ir mājvieta mūža garumā; tīģerus un lauvas, kas mirkst savās čurās pundurizmēra krātiņos; krokodila mazuli, kuru arēnā baksta ar koku un spārda un kuram mutē spridzina balonus; pērtiķi, kuram ar steku tiek izdauzīti instinkti. Tas ir barbarisms! Tajā visā pilnīgi noteikti nav nekā skaista.

Vai tiešām deputātiem šķiet, ka nebrīvē dzimušam tīģerim vai zilonim bakstīšana ar iesmu sāp mazāk nekā brīvībā noķertam? Dzīvnieku spīdzināšana visa viņu mūža garumā ir cena, kādu dzīvas radības maksā, lai man nesaprotamas kultūras cilvēki stundas garumā lēti izklaidētos un uzjautrinātos.

Boķa kungs, cilvēki medī un ēd dzīvniekus, un tas ir gandrīz saprotami. Tomēr dzīvnieka mūžs cirkā nav samērojams ar ciešanām, kādas brīvā dabā dzīvojošam zvēram nodara pēkšņs mednieka šāviens.

Matīsa kungs, jums neliekas pareizi kaut ko pilnīgi aizliegt, tomēr pilnīga nāvessoda aizliegšana kādreiz arī likās neiespējama.

Neatkārtošos, jo jau pirmajā lasījumā debatēs runāju par to, ka mūsu tautasdziesmās dzīvnieki tiek pieminēti ar cieņu un mīlestību. Mūsu tradicionālajā pasaules redzējumā tie ir klātesoši visā cilvēka dzīves gājumā:

“Velc, pelīte, saldu miegu”;

“Aijā, žūžū, lāča bērni,

Pekainām kājiņām”;

“Ne sunīša es nespēru,

Ne guntiņas pagalīt’.

I sunīts Dieva laists,

I uguns pagalīt’”;

“Es savam kumeļam

Mūžam pāri nedarīju,

Krāv’ mērenu vezumiņu,

Pret kalniņu rokā vedu.”

Un vēl, un vēl tūkstošiem.

Aicinu šodien neatbalstīt deputātes Stepaņenko priekšlikumu, jo tas saputro likumprojektu, par kuru Saeima pirmajā lasījumā jau ir nobalsojusi, kā arī aicinu komisiju turpināt strādāt ar likumprojektu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Vai es drīkstu apvienot abus uzstāšanās...?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāte Stepaņenko apvieno abus uzstāšanās laikus? Iebildumu nav. Lūdzu!

J.Stepaņenko. Paldies.

Godātie kolēģi! Aiz cieņas pret Latvijas sabiedrību es nevēlos iesaistīties ļoti plašās diskusijās par dzīvniekiem, par viņu tiesībām, par viņu ciešanām. Es domāju, mēs par to visu esam jau runājuši pietiekami ilgi arī komisijā, un paldies komisijas locekļiem, kuri ir atbalstījusi šo priekšlikumu, ieklausoties tieši ekspertu viedoklī. Un kas gan ir lielāks eksperts dzīvnieku jautājumos nekā tie cilvēki, kuri ar šiem dzīvniekiem ir gadiem ilgi strādājuši un saprot dzīvniekus ļoti labi, pat vēl labāk nekā veterinārārsti? Tāpēc šis priekšlikums ir tapis sadarbībā ar Rīgas cirka atbalsta biedrību un Cirka mākslinieku asociāciju. Un faktiski šis priekšlikums ir tapis, strādājot kopā arī ar ilggadējo Rīgas cirka direktori Lolitu Lipinsku.

Tā ka, ja jūs atbalstāt šo priekšlikumu, jūs atbalstāt nevis vienkārši Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, bet visu to, ko vēlas konkrētās nozares eksperti, nevis emocionālu argumentu vadīti cilvēki, kuri ir noskatījušies dažādus videomateriālus no dažādām valstīm.

Un te es vēlos pieskarties arī konkrētiem jautājumiem, kuri man radās visas šīs ļoti, ļoti plašās diskusijas gaitā.

Ja mēs skatāmies šīs filmas, šīs bildes, kurās redzams, kā tiek darīts pāri dzīvniekiem un kā dzīvnieki cieš, tad... Man ir konkrēts jautājums tiem, kuri šīs bildes izplata: vai jūs saprotat, ka tas ir noziegums, un vai jūs saprotat, ka jums par šo noziegumu bija jāziņo, nevis tas viss vienkārši jārāda visiem kā arguments? Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Par tiem pašiem pētījumiem un ekspertu viedokļiem, kurus tik ļoti mīl piesaukt dzīvnieku tiesību aizstāvji. Mums pēdējā laikā ir ļoti izplatīti visdažādākie pētījumi. Mēs varam veikt pētījumus par jebko. Un tāpēc mani ļoti satrauc tas, ka vairāki deputāti ir, iespējams, mainījuši savu viedokli, balstoties uz kaut kādiem piesauktiem pētījumiem. Kāpēc? Jo šī ir tāda sava veida selektīva pieeja pētījumu izvēlē. Pavisam nesen Saeima neatbalstīja deputātes Ingas Bites priekšlikumu par zīdaiņu neievietošanu bērnunamos, kas bija balstīts pētījumos. Tātad tie pētījumi deputātiem īsti nederēja, bet šis pētījums tomēr deputātiem der. Kā tad tā? Kāpēc tas tā ir? Ar ko tad tie atšķiras?

Un priekšpēdējā lieta, ko es vēlos pateikt, runājot par civilizētu sabiedrību. Pie mums tik tiešām tagad tiek ļoti daudz runāts par to, ka mums ir nepieciešams cilvēcīgs cirks, ka mēs dzīvojam humānā sabiedrībā, ka mēs esam moderni - un tā tālāk, un tā joprojām. Bet civilizētā sabiedrībā cilvēki ciena cits citu un cits cita viedokli un nekarina citiem klāt birkas, ja viena cilvēka viedoklis atšķiras no cita cilvēka viedokļa. Un civilizētā sabiedrībā cilvēki nedraud citiem cilvēkiem, kuru viedoklis atšķiras, nemēģina viņus aizvainot.

Visbeidzot. Es vēlos jums nolasīt to, ko kultūras ministre teica pirms kāda laika, - viņas domas, kuras viņa izteica 2014.gada 23.septembrī. Es jau komisijas deputātiem to nolasīju, tagad es to nolasīšu arī visai Saeimai, lai paliktu stenogrammā tas, ko patiešām domā mūsu kultūras ministre.

“Rīgas cirkam, tāpat kā cirkam Eiropā un visā pasaulē, ir senas tradīcijas. Tas darbojas jau kopš seniem laikiem. Tagad, ievērojot nacionālos un starptautiskos normatīvos aktus un Eiropas Savienības direktīvas, arī Pārtikas un veterinārais dienests regulāri veic attiecīgās pārbaudes un nav konstatējis dzīvnieku labturības pārkāpumus Rīgas cirkā.”

Pirms kāda laika tā domāja kultūras ministre. Diemžēl šobrīd domas ir mainījušās.

Visbeidzot es vēlos jūs lūgt: kolēģi, necenzēsim cirka programmu, tas nav Saeimas uzdevums! Saeimas uzdevums ir noteikt labturības prasības, lai dresētāji varētu strādāt ar dzīvniekiem un lai mēs visi būtu droši, ka ar dzīvniekiem viss ir kārtībā.

Tāpēc paldies jums, kolēģi!

Es nelūgšu atbalstīt manu priekšlikumu, es nelūgšu balsojumu. Es domāju, ka to lūgs tie, kas neatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šis jautājums ir kļuvis ļoti atraktīvs un konfliktējošs. Un, iespējams, daļēji tālab, ka šeit veidojas arī konflikts starp to lēmumu, kurš tika pieņemts atbildīgajā komisijā, un to, kuru pirmajā lasījumā pieņēma Saeima.

Es gan nevaru piekrist, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kāds nevarēja izteikties: abas puses pilnībā izteica savu viedokli.

Taču, ja mēs skatāmies uz šo jautājumu no saimnieciskā viedokļa, tad, bez šaubām, rezultāts būs tāds, kāds ir. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sēž pragmatiski vīri, un viņiem šis jautājums jebkurā gadījumā būs otršķirīgs vai pat (sliktākajā gadījumā) viņi teiks: “No tautsaimniecības nekā nesaprot, - ko tad plānā galdiņa urbēji par dzīvniekiem var parunāt!”

Un, ja man jautātu, no tautsaimniecības viedokļa es teiktu: nu, nekādu ierobežojumu! Ierobežojumi biznesam traucē. Pat vēl vairāk: lai ir visi dzīvnieki. Pat vēl vairāk! Bija pagājušajā gadsimtā visādi jocīgi cilvēciņi, arī tie jāatgriež cirkā. Vēl vairāk! Tur vajadzētu tajos būros satriekt iekšā un ar tām pātagām tramdīt visus politiķus - gan dresētos, gan arī brīvos klaunus. Un tad tas uzņēmums zeltu un plauktu.

Es atvainojos par absurdu salīdzinājumu.

Bet, ja mēs skatāmies no tautsaimniecības viedokļa, tad ir tās absurdās konsekvences. Un tiešām šis jautājums ir pielīdzināms kādreizējam publiskajam nāvessodam, ko vēl pirms 70 gadiem varēja vērot Uzvaras laukumā.

Konkrētais priekšlikums, manuprāt, būtiski neatšķiras no pirmā lasījuma redakcijas, ja mēs skatāmies tālākā perspektīvā. Un manā redzējumā tālākā perspektīvā cirkā nav ne savvaļas dzīvnieku, ne nesavvaļas dzīvnieku. Cirks vispār ir brīvs no dzīvniekiem, izņemot dažas stingri ierobežotas iespējas. Nu, jā, putni, delfīni, ja jums ar viņiem ir vienošanās, tad, labi, - lai viņi uzstājas cirkā.

Tālab mans aicinājums ir atbalstīt pirmā lasījuma redakciju, tātad balsot “pret” šo priekšlikumu. Tas jums daudziem varbūt šķitīs kaut kur tālu mākoņos, ja mēs tagad runājam par humānu attieksmi pret visām jutīgajām būtnēm, taču es aicinu spert šo pirmo soli, kaut nedaudz pacelties pretim šai humānajai nākotnei. Bet konkrētais priekšlikums šo soli bremzē.

Tātad - “pret” priekšlikumu, bet “par” likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! No vienas puses, patiešām šis 4.priekšlikums ievieš nedaudz skaidrību tajā redakcijā, kuru mēs apstiprinājām pirmajā lasījumā, un zināmā mērā kompromiss ir panākts. Tomēr man jāteic, ka Latvijas Reģionu apvienībā balsojums būs dažāds un es pats balsošu “pret” šo priekšlikumu.

Lai gan nevaru sevi saukt par lielu dzīvnieku aizstāvi, neesmu arī ne vegāns, ne veģetārietis, tomēr man šķiet, ka šī kārtība, kuru piedāvā Stepaņenko kundzes priekšlikums, proti, dzīvniekus izmantot cirkā nedrīkstēs, izņemot nebrīvē dzimušos un audzētos... Un to kārtību noteiks Ministru kabinets. Atkal Ministru kabinets noteiks to kārtību, kā izmantot dzīvniekus.

Nu, man šķiet, ka tas, kaut arī varbūt ļoti attālināti, atgādina to situāciju, kad savulaik pasaule atteicās no dzimtbūšanas. Nu, iedomājieties, kas būtu, ja no dzimtbūšanas atteiktos, tomēr pateiktu, ka bērniem, kas ir dzimuši tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši dzimtbūšanā, tomēr jāturpina palikt esošajā kārtībā?! Lielā mērā tas droši vien sasaucas ar to kastu kārtību, kāda ir Indijā. Tātad - ja tu esi dzimis nebrīvē, ja runājam par dzīvniekiem, tad gan tu pats, gan tavi bērni, tavi pēcnācēji būs tā cirka iemītnieki.

Vēl vairāk! Vēl arī tāds salīdzinājums man šorīt ienāca prātā. Pēc būtības mēs visi esam dzimuši Padomju Savienības laikos. Nu ko? Mēs visi tagad esam padomju laiku sistēmas turpinātāji? Mums jāturpina tās kārtības iedzīvināšana un iešana uz gaišo komunismu? Nē, taču! Vai ne?

Līdz ar to man šķiet, ka nav gluži godīgi, ka attiecībā uz vieniem dzīvniekiem mēs sakām, ka tos tagad cirkā mēs nedresēsim, bet tos, kas ir nebrīvē dzimuši, un viņu pēcnācējus (Dep. I.Rībena: “Visi ir nebrīvē dzimuši!”) mēs ļausim šādi izmantot. Manuprāt, šeit rodas arī vēl tāds risks, ka tad faktiski privileģētā situācijā nonāk to dzīvnieku īpašnieki, kuri šobrīd cirkā tiek izmantoti. Respektīvi, pēc būtības viņi varētu turpināt, nu, sava veida biznesu - šo pašreiz cirkā izmantoto dzīvnieku pēcnācēju tirgošanu, vismaz Rīgas cirkam, un attiecīgais likuma pants, manuprāt, būtu ļoti viegli apejams.

Visbeidzot. Kad Saeimā mēs runājam par cirku jau tik daudz, ka viens uzņēmums Latvijā sāk mainīt savu brendu un pat iekļauj ar cirku saistītu vārdu savā nosaukumā, tomēr aicinu iet uz to, ka mēs cirkā dzīvniekus neizmantotu, jo tad būtu iespēja, piemēram, klauniem un arī visādi citādi atraktīviem cilvēkiem doties strādāt uz šo izklaides vietu un nebūtu jākonkurē ar dzīvniekiem - mīļiem un briesmīgiem, lieliem un maziem. Un varbūt arī citu profesiju pārstāvji tad varētu atrast sev piemērotu vietu. Nesaukšu konkrēti, kuras profesijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad tie, kas nāk no... Latgales, jā?... Viļum, lasīt iemācies! Tu teici, ka kaut kāda kompānija te... (Zālē pieaug troksnis.) Cirks, vai ne? Un tā tālāk... Runa ir par dzīvniekiem cirkā, nevis benzīntankā. (Zālē troksnis.) Tas ir reāli nesmieklīgs joks!

Tas, kas atmiņu serpentīnā atausīs, - jūs nobalsojāt, kad bija iepriekšējais pikets, kas bija vērsts pret dzīvnieku izmantošanu cirkā... Pirmajā lasījumā mēs nobalsojām - nav dzīvnieku cirkā! Pagāja pāris nedēļas, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gribēja atteikties no šī likumprojekta un atdot to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Tas bija tieši tādēļ, lai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā to atkal sāktu skatīt no pirmā lasījuma. Tātad tā ir kaut kāda juridiskā “tamborēšana”. Visi tie polittehnologi pieslēdzās klāt. Kad tas tika noraidīts, tad Stepaņenko vai Stepaņenko izskatā kāds iedeva šos priekšlikumus, lai būtu šie izņēmumi, un tagad mēs runājam par to, ka kaut kādus dzīvniekus tomēr Latvijas teritorijā tiks atļauts izmantot izrādīšanai cirkā.

Kolēģi! Šeit ir runa par to, ka ar šo priekšlikumu, ja jūs to atbalstīsiet... jo, kā Stepaņenko teica, viņa jau neprasīs balsojumu, komisijā ir atbalstīts... tad ar šo priekšlikumu mēs sabojājam visu, vienkārši sabeidzam pilnībā visu šī likumprojekta garu. Kāpēc tāds ierosinājums tapa? Kāpēc šie cilvēki šodien bija pie Saeimas nama durvīm un atbalstīja to, lai nav dzīvnieku cirkā? Tāpat kā pirmo reizi, kad viņi izgāja ielās, jūs šobrīd spļausiet viņiem virsū, atbalstot šo priekšlikumu.

Aicinu neatbalstīt Stepaņenko priekšlikumus - ne šo, ne arī nākamo. Šis ir sensitīvs jautājums. Sabiedrība pieprasa striktu “nē”, nevis uz pusslodzi. Kā uz sētas sēž un nezina, kāds ir šis tā saucamais lēmums... Dzīvniekiem - nē! Nē - kaķīšiem, nē - zaķīšiem, nē - sunīšiem, nē - tīģerzivtiņām. Stepaņenko, kāpēc zelta zivtiņas neesat pielikusi klāt? Kā tad SASKAŅA bez zelta zivtiņām? Līdz ar to lai nekāda veida dzīvnieku - ne zivju, ne primātu - nav Latvijas cirkā.

Nemaz nerunāsim par to, kas ar tiem dzīvniekiem notiek, tā jau ir atkārtoti sildīta zupa. Tas viss jau ir runāts, un tā tālāk. Nebojājiet likumprojekta garu, nespēlējiet juridisku paukošanos!

Šic, balso “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu par atsaukšanos uz citu Saeimas deputātu izcelsmes reģioniem nievājošā veidā. Jums tiek izteikts aizrādījums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šoreiz arī kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs teikšu, ka šo aizliegumu izmantot cirkā savvaļas dzīvniekus Kultūras ministrija pilnībā atbalsta un cirku plāno veidot kā laikmetīgu cirku. Tam jau ir izstrādāta arī sākotnējā koncepcija. Cirka vadītāja šonedēļ ir stājusies amatā, un noteikti šī koncepcija tālāk tiks detalizēta. Protams, es ceru, ka būs arī Saeimas deputātu atbalsts nepieciešamajiem resursiem, lai cirku varētu izremontēt un tāds vispār būtu, jo cirks, protams, ir kultūrvēsturiska vērtība.

Tomēr, ja mēs runājam par šiem... Es saprotu, ka dzīvnieku jautājums lielu daļu deputātu varbūt neinteresē, bet es minēšu vēl vienu aspektu, kāpēc šo priekšlikumu vajadzētu noraidīt. Proti, tas radītu pilnīgi bezjēdzīgu administratīvo slogu mūsu institūcijai. Jo, kā jau arī minēja Rībenas kundze, faktiski savvaļā ķertos dzīvniekus, protams, neizmanto. Viņus pavairo nebrīvē. Un tad vēl kontrolējošām institūcijām būs katrs dzīvnieks jāpārbauda, kur tad nu viņš ir dzimis - savvaļā vai ne.

Ja mēs runājam vēl par šo dzīvnieku turēšanu, tad jāteic, ka arī Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki bija apmeklējuši Rīgas cirku. Faktiski Rīgas cirka telpas, kas bija paredzētas agrāk dzīvnieku turēšanai, īstenībā ir pilnīgi nepiemērotas dzīvnieku turēšanai nebrīvē. Un, ja jūs domājat, ka šādas telpas ar kaut cik saprātīgiem līdzekļiem iespējams izveidot, teiksim, ceļojošās teltīs, tad... protams, tas ir vēl jo mazāk iespējams. Tāpēc, ja kādam neinteresē šī dzīvnieku aizsardzība, kaut gan man liekas, ka tas ir svarīgs jautājums, padomājiet par to, ka nevajadzētu veidot lieku administratīvo slogu, rakstīt liekus Ministru kabineta noteikumus un šādā veidā faktiski patērēt mūsu ierēdņu laiku. Var būt, ka šis arguments jums liksies svarīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šeit izskanēja doma, ka ar Stepaņenko kundzes priekšlikumu mēs radīsim kaut kādus izņēmumus. Nē, mēs neradīsim izņēmumus, jo tik tiešām cirkos un zooloģiskajos dārzos... es nevaru iedomāties situāciju, ka tur tiktu izmantoti savvaļā ķerti dzīvnieki. Tie visi lielākoties ir nebrīves populācijas dzīvnieki. Un par dzīvnieku ieguvi dabā, kontrolētu ieguvi dabā vai aizliegumu iegūt dabā savvaļas dzīvniekus mēs runājam tajos gadījumos, kad kā problēmu izvirzām kādas konkrētas sugas aizsardzību, kādas konkrētas sugas saglabāšanu. Šeit mēs runājam par konkrētu indivīdu likteni. Un šeit šāds ierobežojums vienkārši pēc būtības ir nevietā.

Otrs. Tika pieminēts, ka Pārtikas un veterinārais dienests Rīgas cirkā nav konstatējis nekādus labturības pārkāpumus. Bet, ja šīs labturības prasības nav bijušas definētas, tad kā var konstatēt pārkāpumus? Nu, protams, ja šis dzīvnieks tur ir, stāv, kā saka, dzīvs un nesavainots, tātad nekas tur nav pārkāpts. Būtībā, prasot Zemkopības ministrijai līdz gada beigām izstrādāt nosacījumus, kā tad cirkā dzīvnieki jātur, mēs Zemkopības ministrijai uzticam neiespējamo misiju, ja ministrija puslīdz godīgi rakstītu šos labturības noteikumus, šīs labturības prasības.

Es neesmu, protams, eksperts. Stepaņenko kundze pieminēja vairākus ekspertus, kas bija komisijā uzaicināti. Es neesmu to vidū, kuri sevi uzskatītu par ekspertiem, bet es zinu, ka dzīvniekiem tā ir pamatprasība - zeme, saule, mājas un partneris. Nevienu no šīm prasībām nav iespējams nodrošināt telpās - cirka telpās. Dzīvnieku turēšanu uz dabiskā substrāta, tātad uz zemes, ļoti grūti nodrošināt, dzīvnieka būšanu dabiskajā gaismā, saulē, svaigā gaisā - praktiski neiespējami! Slēptuve - mājas. Ja mājas visu laiku kustas, tās nav mājas. Ja nepārtraukti tiek mainītas mītnes dzīvniekam, tās nav vairs viņa mājas. Un, runājot par partneri, jāteic, ka lielākajai daļai dzīvnieku... ticiet nu man, es diezgan daudz tomēr esmu dzīvniekus audzinājis!... lielai daļai dzīvnieku vienīgais partneris drīkst būt tikai dresētājs. Pretējā gadījumā šis dzīvnieks, pieņemsim, pērtiķis, dresūrai nepakļaujas.

Līdz ar to var jau Zemkopības ministrijai deleģēt uzdevumu... nu, izvirzīt tai prasību izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus. Ja Zemkopības ministrija rīkosies puslīdz godprātīgi, pēc labākās sirdsapziņas, tad pilnīgi noteikti neviena dzīvnieka turēšana cirkā nebūs iespējama.

Mums vienmēr ir bijis tas pamatprincips, ka mēs pieņemam pirmām kārtām tādus likumus, kuri ir izpildāmi. Šī norma nebūs izpildāma.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šobrīd, kad runāju šeit, no šīs tribīnes, par dzīvniekiem cirkā, man visapkārt tā kliedz, ka nevaru dzirdēt pat savu balsi.

Es gribu atvainoties jebkuram latgalim, Latgales iedzīvotājam, - gan tiem, kuri šobrīd ir šajā zālē, gan tiem, kuri dzirdēja manu iepriekšējo runu. Es nekādā gadījumā negribēju aizvainot nevienu latgali mūsu valsts teritorijā vai arī ārpus tās. Tas bija domāts tieši Viļumam par viņa angļu valodas... par nemācēšanu lasīt. (Dep. I.Viņķeles un dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Ir runa tikai un vienīgi par to.

Un ir ļoti grūti tiešām arī šobrīd: kad es runāju, man no visām pusēm kliedz šeit virsū... tagad jau nacionāļi... un tā tālāk. Un es gribu vēlreiz atvainoties jebkuram, kuru es esmu aizvainojis, netīšām pieminot reģionu, no kura viņš nāk. Tātad... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu runā!”)

Un, par priekšlikumu runājot, es arī domāju, ka latgaļi ir “pret” dzīvnieku izmantošanu cirkā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Troksnis zālē.)

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! (Starpsaucieni.) Ar ko mēs šeit nodarbojamies? Rūpes par dzīvniekiem? Tad rūpēsimies varbūt patiesi - nolīdzināsim lauksaimniecības zemes, pilsētas, šosejas un sastādīsim mežus, un atgriezīsim dzīvnieciņiem dabīgo vidi! Būsim tad patiesi, nevis kaut kādi tādi falši! Šī ir tāda ākstīšanās, manuprāt.

Pastāstiet par šīm rūpēm labāk saviem lauku iedzīvotājiem, kuri savās mājās tur mājlopiņus, un paprasiet, ko viņi jums teiks par šīm interesantajām rūpēm! (Dep. V.Spolītis: “Par cirku runā!”)

Jā, saprotu, ka cilvēki vēlas veikt labu darbu, viņi grib kaut ko labu padarīt, ieguldīt savu kūsājošo enerģiju. Bet aicinu jūs savu enerģiju ieguldīt daudzreiz labākās lietās (Dep. A.Loskutovs: “Par tēmu!”) un darīt to tikpat agresīvi un tikpat aktīvi: Latvijā bez abiem vecākiem aug vairāk nekā 30 procenti bērnu. (Dep. V.Spolītis: “Mēs par cirku runājam, par dzīvniekiem!”)

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu runājiet, Kalnozola kungs! Runājiet par priekšlikumu!

V.Kalnozols. 19.aprīlī... (Zālē troksnis.) Es tieši par šo jautājumu runāju, un man ir lūgums šiem cilvēkiem - ieguldīt savu enerģiju patiesās rūpēs par mūsu valsts iedzīvotājiem, nevis nodarboties ar kaut kādu teātri.

19.aprīlī Rīgas bāriņtiesa pieciem bērniem atņēma vecākus. Nu tad aizstāviet šos bērnus, nevis ar kaut kādu murgu nodarbojieties...!

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, vai jūs aicināt atbalstīt priekšlikumu vai neatbalstīt priekšlikumu? Runājiet par priekšlikumu!

V.Kalnozols. Es jau saku, ka atbalstām Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Ārpus Latvijas mīt 370 tūkstoši iedzīvotāju, kāpēc jums tas ir vienaldzīgs? Kāpēc jūs vienaldzīgi uz to skatāties, bet cīnāties par cirka dzīvniekiem? Kāpēc jums cirka dzīvnieks ir svarīgāks par 370 tūkstošiem ārpus Latvijas mītošu iedzīvotāju?! Kas par murgu šeit notiek, piedomājiet! Ar kādu... Čem vi zdesj zaņimajetesj?!

Mūsu valsts pārvalde ir tālu no vadības principiem. (Aplausi. Starpsaucieni: “Pareizi!”)

Pašās beigās ko es gribu teikt? (Aplausi.) Paldies. Mēs aiz dzīvnieku mīlestības kādu laiku atpakaļ lēmām, ka čipošanu veic tikai (Starpsaucieni.) sertificēts vetārsts. Man ir priekšlikums, dārgie deputāti, ļoti labs priekšlikums: turpmāk par deputātu var kļūt tikai sertificēts aktieris. (Aplausi. Smiekli. Dep. A.Kaimiņš: “Ļoti labi! Ļoti labi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens.)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Sēdi un klausies! Sēdi un klausies!

Kolēģi, mēs visi šeit esam, kā izskatās, uzvilkušies, nonākuši galējībās. Bet es tomēr piedāvāju piecas minūtes mierīgi, racionāli pasekot līdzi, jo pasaulē ne viss ir tikai balts vai melns. Arī šajā gadījumā.

Ir viens ļoti šaurs, specifisks gadījums, kāpēc būtu vērts padomāt par šo priekšlikumu. Tas attiecas uz tiem dzīvniekiem, atsevišķām sugām, kuras savvaļā pašas, bez cilvēka uzmanības un rūpēm, nevarētu izdzīvot. (Dep. R.Kols: “Nosauc vienu!”) Ēģiptes baloži.

Komisija uzklausīja daudzus argumentus. Mēs rūpīgi uzklausījām, bija gara sēde. Šie argumenti, kas tika izteikti, bija loģiski un pamatoti, tāpēc komisija pauda pārliecinošu atbalstu šim priekšlikumam. Mums bija iespēja redzēt vaigā un arī uzklausīt šos cilvēkus, uz kuriem attieksies šis priekšlikums par tiem dzīvniekiem... pareizāk sakot, putniem, kurus viņi izmanto...

Un es jums pastāstīšu vienu tiešām necilvēcīgas attieksmes piemēru mūsu valstī. To pastāstīja iluzionists, kurš strādā ar baložiem jau vairākus gadus. Izrādījās, ka viens no viņa baložiem ir smagi slims. Šeit, Latvijā, viņam neviens nevarēja palīdzēt. Tomēr viņš atrada, kur viņam var palīdzēt. Tas bija Vācijā. Tad viņš atrada naudu, lai aizvestu šo balodi uz Vāciju, atrada naudu operācijai, lai to izoperētu un atvestu atpakaļ.

Kā jūs zināt, lielākajai daļai cilvēku šinī valstī šādā situācijā nekas tamlīdzīgs... šādu attieksmi nenāktos sagaidīt, viņi vienkārši šeit mocītos un nomirtu uz vietas, jo neviens viņiem nepalīdzētu.

Tāpēc, kolēģi, es jums piedāvāju pieiet racionāli. Es saprotu: ir ļoti daudz emociju, un šīs emocijas jo vairāk ir uzkurinājušas visas šīs e-pasta vēstules, ko mēs esam saņēmuši. Es pieņemu, ka jūs, tāpat kā es, esat saņēmuši daudzas e-pasta vēstules. Izmantojot to, ka ir brīvdienas, es pamēģināju sarakstīties un pajautāt: ko tad jūs piedāvājat? Ko jūs vēlaties, lai mēs izdarītu? Un pretī skanēja tikai standartklišejas: “Mēs vēlamies humānu attieksmi.” Uz to es atbildēju, ka mani nav jāpārliecina par humānu attieksmi attiecībā uz dzīvniekiem, jo es jau vairāk nekā 20 gadu tieši šīs attieksmes dēļ atturos lietot pārtikā dzīvniekus. Es to pierādu ar saviem darbiem, un tāpēc es šeit nebaidos šodien stāvēt un runāt par to visu. Es teicu: “Pierādiet arī jūs, ka jūs mākat ne tikai skaļi bļaut, bet kaut ko izdarīt! Iepazīstieties ar šo priekšlikumu un pasakiet: ko tad jūs īsti vēlaties? Un ņemiet vērā to, ka jūsu priekšlikums, šī brīvība, daudziem dzīvniekiem nozīmēs nāvi, jo viņi vienkārši nevarēs eksistēt.”

Tā sakarīgākā atbilde, kas tika saņemta, bija par to, ka viņi tam piekrīt, bet svarīgi tomēr... tā problēma, kas viņus uztrauc, ir labturība, kas šeit pamatoti tika norādīta. Bet - atvainojiet! Tā arī ir priekšlikuma būtība, viena no tā daļām: uzticēt mūsu valdībai izstrādāt šādus noteikumus. Un tas, ko jūs tagad stāstāt - par krokodiliem un ziloņiem, kuri tiks mocīti... Atvainojiet! Tas ir iespējams tikai tad, ja valdībā sēž sadisti. Bet, ja tur, tajā valdībā, tiešām tādi cilvēki sēž, tad ir jārunā par valdības demisiju un šādi cilvēki jādzen no turienes projām!

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Savukārt visiem tiem, kuri šeit kvēli iestājas par dzīvnieku tiesībām un tiešām pauž aicinājumu saglabāt humānu attieksmi pret mūsu mazākajiem brāļiem, es apsolu: jums būs vēl šāda iespēja nodemonstrēt humānu attieksmi šā likuma ietvaros. Uz trešo lasījumu es iesniegšu priekšlikumu aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā, jo tas ir vēl sadistiskāk, vēl nežēlīgāk. (Starpsauciens: “Gaļas kombinātus arī slēgt?”) Šie dzīvnieki tiek audzēti tikai ar vienu mērķi: lai viņus nogalinātu. (Dep. R.Kols: “Par cirku mēs runājam!”) Tieši tāpat!

Tātad es aicinu... es paļaujos, ka šim priekšlikumam saņemšu vēl lielāku atbalstu gan šeit, Saeimā, gan uz ielas. Ja tas tā nebūs, tad man būs pamats uzskatīt, ka patiesībā visas šīs jūsu rūpes par dzīvniekiem ir bijušas tikai liekulīgs cirks un ka patiesībā, iespējams, vēlme ir pavisam cita - vienkārši atbrīvot cirka ēku, atbrīvot no cirka kādam iekārojušos īpašumu Rīgas centrā.

Tā ka, kolēģi, patiesības mirklis būs trešajā lasījumā. (Starpsauciens.) Es paskatīšos, vai visi tie, kuri šeit tagad iestājas par dzīvnieku tiesībām, tieši tāpat iestāsies par tām priekšlikumā par kažokzvēru audzēšanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs paudīs viedokli?

E.Smiltēns. Ai, kādas emocijas, kāda iedziļināšanās jautājumā! (Zālē troksnis.) Es ceru, ka tikpat daudz rūpju būs arī par nodokļu politiku un citiem jautājumiem, kas būtiski izšķir dzīves kvalitāti cilvēkiem Latvijā.

Komisijas vārdā varu teikt to, ka deputātes Stepaņenko iesniegtais 4.priekšlikums komisijā tika atbalstīts, bet balsojums nebija vienbalsīgs. (Starpsaucieni.)

Komisijas vārdā aicinu balsot par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)

E.Smiltēns. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

5. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš paredz... Nu tad tas nav balsojams, ja?

Sēdes vadītāja. Tas nav balsojams, jo, tā kā ceturtais nav atbalstīts, piektais nav balsojams.

E.Smiltēns. Neskaidrošu, ko šis priekšlikums paredz, jo tas nav balsojams.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es domāju, ka te ies ātrāk tas darbs.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 3.maija sēdē apsprieda un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” otrajam lasījumam.

Ir seši priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Krēsliņš. 2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Panteļējeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Krēsliņš. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Panteļējeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 5. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Panteļējeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Un arī beidzamais, 6., ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Panteļējeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Krēsliņš. Šā gada 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Skatām Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” otrajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šis likumprojekts ir saistīts ar Sociālā uzņēmuma likuma projektu, kuru mēs šodien apstiprinājām otrajā lasījumā, un šī likumprojekta būtība ir papildināt 42.panta trešo daļu, kas šobrīd paredz, ka publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisko personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu vai sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, un šāda norma, stājoties spēkā Sociālā uzņēmuma likumam, tiktu attiecināta arī uz sociālo uzņēmumu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumus otrajam lasījumam komisija gaidīs līdz 25.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.maijam.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.590/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 11.maija uz 2017.gada 18.maiju”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr.590/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 11.maija uz 2017.gada 18.maiju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.828/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 2.jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.828/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 2.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.888/Lp12)”.

Debatēs neviens nevēlas pieteikties.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.888/Lp12)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, atturas - 1. Tātad lēmums nav pieņemts un atbildīgā komisija likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” netiek mainīta.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt saistībā ar šodien pulksten 17.00 paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Elksniņa, Agešina, Raimonda Rubika, Zujeva un Orlova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous 2013.gada 26.marta audita ziņojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Elksniņa, Nikonova, Ņikiforova, Urbanoviča un Ribakova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem Daugavpils pilsētas domes projektiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Elksniņa, Nikonova, Ņikiforova, Urbanoviča un Ribakova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajiem projektiem Daugavpils pilsētā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Tutina, Urbanoviča un Raimonda Rubika jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības aprūpes sistēmas ilgtspējību”. Ir saņemta rakstveida atbilde, jautājuma iesniedzēji ar to iepazīstas un ir informējuši, ka mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Tutina, Urbanoviča un Raimonda Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par auto ceļu stāvokli Latvijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Tutina, Urbanoviča un Raimonda Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par vieglo automobiļu veiktajām tehniskajām apskatēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Tutins, Tretjaka, Raimonds Rubiks un Potapkins ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Maksātnespējas likumā dotā uzdevuma izstrādāt Ministru kabineta noteikumus izpildi”, ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Un deputāti Sudraba, Balodis, Šimfa, Platpers un Meija ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu skaitu skolās”, ko nododam izglītības un zinātnes ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde tūlīt sāksies mūsu komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! 55 gadu jubileju svin mūsu kolēģis Rihards Eigims, un dzimšanas diena pavisam nesen, 4.maijā, bija arī deputātam Jānim Trupovniekam, un mēs viņus sveicam! (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Solvita Āboltiņa, Raivis Dzintars, Andrejs Elksniņš, Guntis Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Imants Parādnieks... ir, Igors Pimenovs, Jānis Ruks, Kārlis Seržants, Silvija Šimfa, Viktors Valainis un Mihails Zemļinskis... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 4. sēde
2017. gada 11. maijā

 

Par darba kārtību
Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2017. gada 9. janvāra līdz 2017. gada 17. aprīlim (Dok. Nr. 3441)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 893/Lp12) (Dok. Nr. 3394, 3394A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 894/Lp12) (Dok. Nr. 3395, 3395A)
Par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 895/Lp12) (Dok. Nr. 3396, 3396A)
Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā” (Nr. 896/Lp12) (Dok. Nr. 3397, 3397A)
Par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 897/Lp12) (Dok. Nr. 3399, 3399A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 898/Lp12) (Dok. Nr. 3407, 3407A)
Lēmuma projekts “Par Ilzes Grīnhofas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 506/Lm12) (Dok. Nr. 3411)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Marutas Ilgažas atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 508/Lm12) (Dok. Nr. 3436)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Benitas Meļņikas atbrīvošanu no Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata” (Nr. 509/Lm12) (Dok. Nr. 3437)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 869/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3293B)
Ziņo	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 883/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3329B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Par Nolīgumu, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu” (Nr. 813/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3413)
Ziņo	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses” (Nr. 639/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3414)
Ziņo	- dep. R.Kols
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. A.Elksniņš (par)
Likumprojekts “Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu” (Nr. 810/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3415)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002. gada 31. janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr. 823/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3416)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 606/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3393)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. J.Klaužs
	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”” (Nr. 805/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3417)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 872/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3317, 3380)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 818/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3007, 3382)
Ziņo	- dep. V.Dambe
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 858/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3239, 3383)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 873/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3318, 3384)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 859/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3385)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 794/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3390)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Debates	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Judins
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Viņķele
	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 796/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3391)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 798/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3392)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījums Brīvprātīgā darba likumā” (Nr. 778/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3398)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Sociālās uzņēmējdarbības likums” (Nr. 779/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3400)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Paziņojums
	- dep. R.Ražuks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr. 880/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3325, 3401)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 855/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3229, 3403)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 875/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3320, 3405)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (Nr. 871/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3309, 3406)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” (Nr. 874/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3319, 3408)
Ziņo	- dep. Z.Tretjaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 898/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3407, 3407A)
Ziņo	- dep. S.Āboltiņa
Debates	- dep. R.Balodis
Likumprojekts “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” (Nr. 773/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3409)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. I.Brīvers
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 888/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3346, 3410, 3410A)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi” (Nr. 853/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3193, 3412)
Ziņo	- dep. O.Ē.Klaniņš
Likumprojekts “Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses” (Nr. 845/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3159, 3412)
Ziņo	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses” (Nr. 885/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3332, 3412)
Ziņo	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 746/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3418)
Ziņo	- dep. M.Bondars
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 862/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3419)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 876/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3321, 3420)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 577/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3421)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Debates	- dep. A.Loskutovs
	- dep. I.Dālderis
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Viļums
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. G.Kūtris
	- dep. J.Dombrava
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 846/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3422)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. I.Rībena
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Līdaka
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 847/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3423)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 770/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3424)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 897/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3399, 3399A)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 590/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 11. maija uz 2017. gada 18. maiju” (Nr. 507/Lm12) (Dok. Nr. 3428)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 828/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017. gada 2. jūnijam” (Nr. 510/Lm12) (Dok. Nr. 3438)
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 888/Lp12)” (512/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3448)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, Z.Tretjakas, S.Potapkina un R.Rubika jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Maksātnespējas likumā dotā uzdevuma izstrādāt Ministru kabineta noteikumus izpildi” (Nr. 298/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, R.Baloža, S.Šimfas, A.Platpera un A.Meijas jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu skaitu skolās” (Nr. 299/J12)
Paziņojums
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 11.05.2017 09:08:14 bal001
Par - 67, pret - 9, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (893/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 11.05.2017 09:11:18 bal002
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Grīnhofas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (506/Lm12)

Datums: 11.05.2017 09:12:17 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Marutas Ilgažas atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata (508/Lm12)

Datums: 11.05.2017 09:13:22 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Benitas Meļņikas atbrīvošanu no Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata (509/Lm12)

Datums: 11.05.2017 09:15:12 bal005
Par - 75, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (869/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.05.2017 09:18:28 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (883/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.05.2017 09:20:17 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu (813/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:21:50 bal008
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (639/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:26:47 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (810/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:28:19 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002. gada 31. janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas ... (823/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:30:37 bal011
Par - 63, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:38:19 bal012
Par - 25, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:38:49 bal013
Par - 82, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (606/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:40:04 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” (805/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:41:13 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (872/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:43:06 bal016
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (818/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:51:17 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (858/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:53:31 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (873/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 09:55:30 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (859/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 10:12:50 bal020
Par - 11, pret - 64, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Krimināllikumā (794/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 10:15:11 bal021
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (794/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 10:18:07 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (796/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 10:19:09 bal023
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 50.darba kārtības punkta likumprojekta Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (Nr.898/Lp12) pārcelšanu pirms darba kārtības 32 .punkta

Datums: 11.05.2017 10:20:45 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (798/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 10:22:14 bal025
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Brīvprātīgā darba likumā (778/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 10:28:25 bal026
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Sociālās uzņēmējdarbības likums (779/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:03:38 bal027
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (880/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:05:06 bal028
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (855/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:07:01 bal029
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (875/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:08:51 bal030
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību” (871/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:10:51 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā (874/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:26:50 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (898/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:31:53 bal033
Par - 71, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu (773/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:32:33 bal034
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu (773/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:35:34 bal035
Par - 55, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (888/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:40:52 bal036
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (888/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:44:02 bal037
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi (853/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:46:11 bal038
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses (845/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:48:22 bal039
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (885/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:54:24 bal040
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (746/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:57:00 bal041
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (862/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 11:58:27 bal042
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (876/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 12:17:26 bal043
Par - 43, pret - 32, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (577/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 12:19:36 bal044
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (577/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 13:01:57 bal045
Par - 26, pret - 44, atturas - 2. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (846/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 13:02:44 bal046
Par - 62, pret - 5, atturas - 5. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (846/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 13:04:57 bal047
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (847/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 13:06:53 bal048
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (770/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.05.2017 13:08:30 bal049
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (897/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.05.2017 13:09:33 bal050
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"” (Nr.590/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 11.maija uz 2017.gada 18.maiju (507/Lm12)

Datums: 11.05.2017 13:10:10 bal051
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.828/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2017.gada 2.jūnijam (510/Lm12)

Datums: 11.05.2017 13:10:46 bal052
Par - 32, pret - 45, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 888/Lp12) (512/Lm12)