Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2017.gada 22.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!
Sāksim Saeimas šā gada 22.jūnija sēdi, kas šajā sesijā ir noslēdzošā, un atbilstoši tradīcijai uzrunu saka Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vārds Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
R.Vējonis (Latvijas Valsts prezidents).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja!
Ir pagājis gads, kopš manas iepriekšējās uzrunas šeit, Saeimā. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tas viss uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Saeimā ierastā nogaidošā attieksme ir jāmaina. Koalīcijas partijām aktīvāk jāiesaistās pārmaiņu vadībā un jāuzņemas iniciatīva reformu īstenošanā. Tā vietā, lai raudzītos no malas un kritizētu, valdībai nepieciešams aktīvāks jūsu atbalsts un jūsu iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā. Cilvēki ir noguruši no nepārtrauktiem vārdiem un runāšanas par reformām. Viņi grib redzēt īstu darbu. Cilvēki grib veidot savas ģimenes un uzņēmumus šeit, Latvijā, būt nodrošināti un, protams, nebaidīties par savu nākotni.
Latvijas ļaudis ne reizi vien ir pārvarējuši grūtības, paļaujoties, ka tās ir tā vērtas, lai veidotu labāku Latviju. Mēs nedrīkstam pievilt mūsu cilvēku cerības un dāvāto uzticību.
Dāmas un kungi! Aizvadītajā gadā būtiskākie paveiktie darbi, neapšaubāmi, saistīti ar mūsu valsts drošības nostiprināšanu. Mērķtiecīgais darbs šajā jomā ir piemērs apņēmīgai un neatlaidīgai rīcībai, kā īstenot ikvienam iedzīvotājam svarīgas pārmaiņas. No brīža, kad aizsardzības ministra amatā ar Saeimas atbalstu panācu to, ka likums garantē valsts aizsardzības izdevumu apmēra pieaugumu atbilstoši NATO standartam, līdz šodienai esam veikuši garu, nozīmīgu ceļu. Esam būtiski uzlabojuši mūsu Nacionālo bruņoto spēku tehnisko aprīkojumu un ekipējumu. Mūsu aizsardzības spējas un Zemessardzes gatavība ir lielāka nekā jebkad agrāk. Mēs esam atbildīgs NATO partneris, un mēs varam rēķināties ar alianses atbalstu. Aizsardzībā ieguldīto valsts budžeta līdzekļu apmērs jau nākamajā gadā sasniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Nupat esam uzņēmuši Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas karavīrus, kuri palīdz mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gādāt par Latvijas drošību. Tas apliecina NATO solidaritāti un spēju reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem, nodrošinot efektīvus atturēšanas pasākumus.
Toreiz, pirms trim gadiem, mēs rīkojāmies un radījām priekšnoteikumus, lai šodien varētu būt pārliecināti par Latvijas drošību. Šobrīd mums nepieciešama tāda pati apņēmīga rīcība, lai radītu labas pārmaiņas nodokļu sistēmā, veselībā, izglītībā un citās Latvijas valsts attīstībai un iedzīvotājiem svarīgās jomās.
Saeimas deputāti! Kopš pirmās darba dienas Māra Kučinska vadītā valdība ir meklējusi risinājumus Valdības deklarācijas un sabiedrībai doto solījumu izpildei. Cik tas ir bijis manos spēkos, esmu atbalstījis valdības darbu. Taču redzu, ka ar Ministru kabineta un Valsts prezidenta pūlēm ir bijis par maz, valdībai ir pietrūcis Saeimas atbalsta kopēju mērķu sasniegšanai.
Mani nepamet sajūta, ka mēs visi kopā neesam strādājuši tā, kā Latvijas iedzīvotāji to vēlas. Ir skaidrs, ka mūsu iedzīvotājus jau ilgstoši neapmierina esošā valsts pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtība. Lai valdībai labāk sekmētos iecerētie darbi, Ministru prezidentam jāpiešķir lielākas pilnvaras valdības izveidē un tās darbības programmas īstenošanā. To varētu panākt, ja Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu, bet viņa aicinātos ministrus ieceltu Valsts prezidents. Tāpat Valsts prezidentam būtu piešķiramas pilnvaras izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nevis tikai ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds Valsts prezidenta pilnvaru papildinājums prasa, lai Valsts prezidentu ievēlētu visas tautas tiešās vēlēšanās.
Saeimai jau vairākas reizes ir tikuši piedāvāti attiecīgi Satversmes grozījumi, taču ar nožēlu jāatzīst, ka Saeimas deputāti nav atraduši tam laiku. Aicinu parlamentu nekavēties un rudenī virzīt nepieciešamos grozījumus, lai jau 2019.gadā tauta pati varētu ievēlēt Valsts prezidentu. (Starpsaucieni. Aplausi.)
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā. Es lūdzu Saeimu par šo likumu lemt vēlreiz.
Ar savu darbību un lēmumiem nedrīkstam graut uzņēmēju un sabiedrības jau tā zemo uzticēšanos valsts varai. Tas daudziem cilvēkiem liek justies atstumtiem un padziļina neuzticības plaisu starp sabiedrību un varu.
Vēlos atgādināt jums, ka pagājušajā rudenī vērsos Saeimā ar konkrētiem priekšlikumiem likumdošanas procesa pilnveidošanai. Ceru, ka Saeimas kārtības ruļļa grozījumu izskatīšanas laikā tajā atradīsies vieta arī manām idejām, kas palīdzētu uzlabot pieņemto lēmumu kvalitāti. Lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt skaidram un caurskatāmam. Savu tiesību zināšana un izprašana nedrīkst kļūt par ekskluzīvu lietu. Saeimai jānodrošina iespējas ikvienam ērti un viegli pieejamā veidā izsekot līdzi likumu izmaiņām.
Esmu pārliecināts, ka šāda pretimnākšana Latvijas iedzīvotājiem veicinās arī plašāku sabiedrības uzticēšanos likumdevējam un valsts varas institūcijām kopumā.
Saeimas deputāti! Šajā pavasarī jūs vienbalsīgi lēmāt par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu izcilajam Mihailam Barišņikovam. “Kad saņēmu uzaicinājumu pieņemt Latvijas pilsonību, mana sirds notrīsēja, jo tā ir iespēja būt šeit kā savējam, nevis cilvēkam no malas.” Šie pasaulslavenā baletdejotāja vārdi liek aizdomāties un aizkustina.
Aizdomāsimies par to, kāpēc vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu brīvajā valstī joprojām dzimst nepilsoņi! (Starpsauciens.) Arī nepilsoņu ģimenēs dzimušie bērni taču ir mūsu bērni! Latvijai svarīgs un nozīmīgs ir ikviens bērns. Mēs esam pietiekami stipri, lai nebaidītos no maziem bērniem un vienreiz pateiktu, ka viņi ir mūsējie. (Starpsaucieni. Aplausi.)
Saeimas rudens sesijā es nākšu ar likumdošanas iniciatīvu, lai dotu iespēju Latvijā jaundzimušiem nepilsoņu bērniem kļūt par Latvijas pilsoņiem jau viņu piedzimšanas brīdī, ja vien viņu vecāki saviem bērniem nebūs izvēlējušies citas esošas valsts pilsonību. (Starpsaucieni.) Esmu pārliecināts, ka mūsu izglītības sistēma un sabiedrība spēj visus bērnus audzināt par īstiem savas zemes – mūsu Latvijas – patriotiem.
Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai Latvijas nākamajā simtgadē nedzimtu jauni nepilsoņi. Mums ir jādara viss, lai stiprinātu un saliedētu mūsu cilvēkus Latvijas zemē.
Kolēģi! Šis un nākamais gads ir vēlēšanu gadi. Nupat ievēlējām jaunās pašvaldību domes un 2018.gadā vēlēsim 13.Saeimu. Nākamais gads ir arī Latvijas simtgades gads. Mums priekšā ir daudz svarīgu darbu. Jums vēl ir iespēja kārtīgi pastrādāt.
Aicinu strādāt atbildīgi, apzinoties, ka mūsu šodienas darbi veidos rītdienas Latviju. Tas ir mūsu uzdevums, atbildība un iespēja attīstīt savu valsti. Lēmumu atlikšana nav risinājums. Ir jāpieliek visas pūles, lai radītu labu pamatu labām pārmaiņām.
Vēlu priecīgus svētkus un ražīgu vasaru! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam.
Turpināsim Saeimas sēdi.
Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Āboltiņa, Valainis, Zaķis, Ainārs Latkovskis un Judins lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Šis ir tas pats likumprojekts, par kuru es no šīs tribīnes runāju pagājušo reizi, un es ļoti labi zinu, ka iesniegumā bija lūgums izslēgt šo likumprojektu no darba kartības līdz turpmākam komisijas lēmumam. Pēc tam bija zināma rīcība un bija arī komisijas sēde, kurā komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma, ka likumā nekas nav grozāms. Taču šīs nedēļas laikā visas frakcijas un arī Valsts prezidents saņēma vēstulīti no Ārvalstu investoru padomes, kurā vēlreiz ļoti precīzi ir analizēti visi argumenti un vēlreiz ir lūgts valdībai un droši vien arī parlamentam, kura vairākums atbalsta to, ka mums ir nepieciešams ekonomikas uzrāviens, un to, ka mums ir nepieciešama ārvalstu investoru iesaiste, tomēr neizskatīt šo likumprojektu.
Arī prezidents tikko no šīs tribīnes teica: ar saviem lēmumiem jūs graujat uzticību valsts varai, jūs padziļināt plaisu starp tautu un sabiedrību! Tikko no šīs tribīnes viņš to teica.
Visticamāk, mani vārdi šodien neatradīs dzirdīgas ausis, jo šodien tas ir sakārtots daudz precīzāk un skaistāk, bet es tomēr katru aicinu aizdomāties par to, ka tā ir mūsu atbildība – vai mēs tiešām graujam ticību valsts varai un tām institūcijām, kuras pārvalda valsti un kurām sabiedrība ir uzticējusies, vai pieņemam lēmumus, kurus pēc tam ir grūti izskaidrot?
Vēl interesantāk... Es tomēr šodien neatturēšos no dažiem emocionāliem saviem vērtējumiem par to, kas notika.
Pirmais. Es, protams, aicinu Edgaru Putru iesniegt grozījumus Saeimas kārtības rullī. Atgādināšu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz septembrim. Un tad, kad tika jautāts Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram, kāpēc Finanšu ministrijas sagatavotais atzinums uz divām lapām, kurā norādīts, ka tas var kādiem uzņēmējiem radīt ļoti draudošas sekas, tika noraidīts, tad, kā jūs domājat, kāds bija arguments? “Āboltiņa no tribīnes bļaustījās.” Tātad, lūdzu, iesniedziet grozījumus Saeimas kārtības rullī: ja Āboltiņa no tribīnes bļaustās, ir jābalso “pret”. (No frakcijas SASKAŅA: “Nevajag pārspīlēt!”)
Nākamais stāsts – par Satversmi, par Satversmes preambulu. Es vakar vairākas reizes pārlasīju Satversmes preambulu un domāju, ko tad es esmu īsti pārkāpusi. Un tiešām šajā sakarā es domāju: cik labi, ka mēs preambulu pieņēmām un atgādinājām tās vērtības, kas mūsu valstij ir svarīgas!
“Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. [..] Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.” Nu, un varbūt tā ir tā latviskā dzīvesziņa. Nu, droši vien mana latviskā dzīvesziņa neļauj man pirms vēlēšanām privātās lidmašīnās lidot uz kaimiņvalsti, kura tā kā nemaz nav draudzīga. Droši vien mana latviskā dzīvesziņa man arī neļauj tajā brīdī, kad šeit notiek diskusijas, iet pie SASKAŅAS un teikt... nu, acīmredzot mēģināt kaut ko sarunāt.
Sudrabas kundze, ja jūs teiksiet, ka tā nebijāt jūs, ziniet - es jūs nofotografēju, kad jūs pagājušonedēļ gājāt. Jūs bijāt tā.
Tā ka droši vien, ja jūs domājat, ka es kaut ko esmu pārkāpusi (Starpsauciens: “Ooo!”) - es nezinu, ko jūs prasāt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, varu jums atvainoties jau iepriekš, ja mums ir dažāda izpratne par Satversmes preambulā ierakstītajām vērtībām.
Bet atpakaļ pie tēmas. Ieklausieties tajā, ko teica prezidents, mums ir iespēja šo likumprojektu vēlreiz izskatīt komisijā un tomēr sakārtot, lai tas atbilstu juridiskajām normām. Trīs institūcijas ir norādījušas ļoti nopietnus juridiskus argumentus. Un es aicinu ņemt tos vērā un ieklausīties prezidenta aicinājumā.
Lūdzu balsot par to, lai šo likumprojektu izslēgtu no darba kārtības.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem... Ā, tātad “pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Labrīt, kolēģi! Jā, es runāšu pret šī likumprojekta izņemšanu no darba kārtības. Un tieši tā, iepriekšējā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pagājušajā ceturtdienā mēs vēlreiz skatījām argumentus, kādi ir “par” vai “pret” grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Es runāšu tikai par to vienu normu, kas rada kaislības un strīdus. Jāteic, ka, izlasot Ārvalstu investoru padomes vēstuli, man bija ļoti žēl, man bija sajūta, ka cilvēki ir kaut ko ļoti smagi pārpratuši, jo faktiski tiek lietoti tie paši argumenti, kas ierēdņu vēstulēs. Stāsts, manuprāt, ir tieši par to, ka ārvalstu investori kā reiz ir tie, kuri vēlas šo godīgo, skaidro, caurskatāmo vidi, kuri nevēlas konkurēt ar uzņēmumiem, kuros slēptā veidā tiek izmantots akcionāru vairākums.
Vēlreiz jums visiem atgādināšu, ka šis priekšlikums ir par to, kādā veidā tajās situācijās, kad kādā uzņēmumā akcionārs slēptā veidā izmanto savu vairākumu un, kad tas tiek konstatēts, izvairās no obligātā akciju iepirkuma, aizsargāt mazākuma akcionāru intereses. Tātad priekšlikums ir tikai par vienu ļoti specifisku situāciju, kad uzņēmējs, kuram faktiski ir vairākums uzņēmumā, rīkojas negodīgi, slēpjas. Tas tiek konstatēts, tiek pieņemts lēmums Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, ka šim uzņēmējam ir jāizsaka obligātais akciju atpirkuma piedāvājums. Un ko akcionārs tajā brīdī dara? Tātad tā ir Latvijā tipiska situācija, vairākkārt jau notikusi, un vēlreiz atgādināšu, ka valsts pati šādā situācijā zaudēja divus miljonus eiro “Grindeks” gadījumā. Tātad akcionārs šajā situācijā sāk vilkt laiku, iet uz tiesu, gadiem tiesājas, izmantojot šajā laikā savu vairākumu. Un šajā laikā, kamēr viņš tiesājas, nedarbojas nekādi sodi, nedarbojas nekāds aizliegums izmantot savas balsstiesības, tātad tas viss joprojām ir spēkā.
Mēs runājam par situāciju, kad ir jānodrošina pēc būtības gan direktīvas ieviešana, gan arī likuma ieviešana. Tajā brīdī, kad akcionāram ir vairākums, viņam ir jāizsaka šis obligātais akciju atpirkuma piedāvājums.
Ja mēs runājam par uzņēmumiem, kas tiek piesaukti no šīs tribīnes kā lobēti... Es painteresējos, kāda tad ir situācija un ko pašreiz dara piesauktie uzņēmumi, piemēram, “Latvijas kuģniecība”. Jā, “Latvijas kuģniecības” gadījumā akcionārs ir apzināti ieguvis vairākumu, viņš jau šobrīd ir izvietojis paziņojumus par akciju atpirkšanu un nekādā veidā neslēpjas no tā... necenšas kaut kādā slēptā veidā realizēt šo savu akciju... akcionāru vairākumu.
Tā ka vēlreiz es jūs aicinu iestāties kā reiz par ļoti godīgu, caurskatāmu investīciju vidi. Es nekad nenoticēšu, ka ārvalstu investori nāk ar domu šeit ieguldīt savas investīcijas, slēptā veidā iegūt uzņēmumos vairākumu, slēptā veidā šo vairākumu realizēt, gan pārkāpjot likumus, gan gūstot sev labumu, nedaloties ar pārējiem akcionāriem. Aicinu pēc būtības saprast šī likuma jēgu un atbalstīt.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts. (Starpsauciens: “Mēs atnācām, lai strādātu!”)
Turpinām Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Dolgopolova kungs, vai jūs runāsiet “par”? “Par”?
“Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Teiktais neattiecas uz Šnores kungu.
Mēs runājam par drošību, par likumprojektiem, kas šo jomu sakārto. Tikko Valsts prezidents uzrunā ir daudz uzmanības veltījis drošības lietām, sabiedrības saliedētības stiprināšanai, tam, no kā ir atkarīga Latvijas nākotne.
Diemžēl sanāca tā, ka vēsturiski filozofiskās eskapādes, kas izskanēja no Šnores kunga, - par “krievu utīm” - nav guvušas attiecīgu negatīvu reakciju no Saeimas, un - jo vairāk! - pat Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs savā oficiālajā atbildē burtiski atbalsta viņa izteikumus (Starpsauciens: “Par tēmu!”), kas nekādi nenodrošina ne iekšējo drošību, ne sabiedrības saliedētību.
Es personīgi esmu dziļi aizvainots ar šādām lietām. Es domāju, ka aizvainoti ir arī visi tie (Starpsauciens: “Beidz muldēt!”), kam ir gods un pašcieņa un kas nevis tukšā un naidīgā muldēšanā...
Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, mēs šobrīd runājam par likumprojekta “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” nodošanu komisijām. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
S.Dolgopolovs. ... tukšā un naidīgā muldēšanā...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par attiecīgā likumprojekta nodošanu komisijām!
S.Dolgopolovs. Es runāju par likumprojektu arī.
Un, kad es pabeigšu runu, jūs varēsiet man aizrādīt par to, ka es neievēroju reglamentu. (Dep. R.Kols: “Nesarunājies!”)
Sēdes vadītāja. Nesarunājieties, lūdzu, ar sēdes vadītāju!
Turpiniet debates!
S.Dolgopolovs. Gribu teikt, ka mazākais, ko varētu darīt Šnores kungs, būtu publiska atvainošanās no Saeimas tribīnes. Tā kā mēs to nesagaidīsim, aicinu atbalstīt likumprojektu un nodot to komisijām bez balsojuma.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Darba likumā” nodot Juridiskajai komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 15.jūnijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ingmāra Līdakas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.jūnijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Darba kārtībā - likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 16.jūnijā ir atsūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 8.jūnijā Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Atbildīgā par šo likumu ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam!
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 30.jūniju un likuma atkārtotu izskatīšanu veikt tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē vai kārtējā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai ir citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.jūnijs. Izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē vai kārtējā Saeimas sēdē. Paldies.
Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi, labrīt! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Likumprojekts tika izskatīts otrdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē un paredz - ko? Paredz aizstāt regulējumu par galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājumu ar daudz racionālāku un vieglāk administrējamu risinājumu, proti, būvniecībā ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, kas stātos spēkā 1.oktobrī (sākotnēji bija paredzēts, ka stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā).
Spēkā esošais regulējums pašreizējā likuma redakcijā tika pieņemts vēl budžeta pieņemšanas laikā, un, protams, visas puses ar to līdz galam nebija apmierinātas. Tāpēc tika turpināts darbs pie šī risinājuma ieviešanas, un, sadarbojoties ar visām nevalstiskajām būvnieku organizācijām, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju, tika izstrādāts šis risinājums, kurš arī būvniekus apmierina.
Tāpēc, kolēģi, aicinu piešķirt šim likumprojektam steidzamību, jo, kā jau teicu, šim regulējumam, kas attiecas uz būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājumu, būtu jāstājas spēkā 1.jūlijā, tomēr piekritīsiet, ka tas nebūtu lietderīgi, ka stājas spēkā viens regulējums, skaidri zinot, ka mēs varētu balsot šodien arī par to, ka ar 1.oktobri stājas spēkā regulējums par elektronisko darba laika uzskaites sistēmu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad komisija ir lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu.
Es saprotu, ka finanšu ministres kundze piedalīsies debatēs, nevis runās par steidzamību, ja? Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīsts.
Uzsākam debates.
Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).
Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes un godātie deputāti!
Mēs zinām, ka, lai gan ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē ir samazinājies, tā apjomi joprojām ir ārkārtīgi augsti. Nesen pētnieks Arnis Sauka publicēja savu pētījumu par ēnu ekonomikas līmeni būvniecības sektorā, un tas rāda, ka būvniecības nozarē pagājušajā gadā ēnu ekonomikas līmenis pārsniedza 38 procentus.
Lielā mērā šo ēnu ekonomiku veido tas, ka sektorā tiek maksātas aplokšņu algas. Tiek lēsts, ka vairāk nekā trešā daļa no būvniekiem maksā aplokšņu algas. Tam seko arī neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi un tālāk - arī neuzrādītie vai nereģistrētie darbinieki.
Vēl daži skaitļi, kas ļauj novērtēt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē. Pēc VID datiem, pagājušā gada 11 mēnešos 48 procentiem darba ņēmēju - gandrīz pusei no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošajiem būvniecības nozarē - darba devēji ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu, un 16 procentos gadījumu ieņēmumi ir aprēķināti nulle eiro vērtībā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, arī būvniecībā nodarbināto skaits patiesībā esot par apmēram 20 procentiem lielāks, nekā liecina VID dati, un to apliecina arī fiziskie apsekojumi, kas VID darba vidē ir veikti.
Viens no iemesliem zemajiem atalgojuma līmeņiem ir tieši neuzrādītais darba laiks būvlaukumā strādājošiem. VID dati liecina, ka vidējais darba laiks būvniecībā nodarbinātajiem ir 120 stundas mēnesī, lai gan normālais darba laiks mēnesī ir 168 stundas.
Ņemot vērā minēto un to, ka viens no valdības galvenajiem uzdevumiem ir efektīva cīņa pret ēnu ekonomiku, pagājušā gada nogalē, kad mēs skatījām budžeta likumu paketi, tika sagatavots priekšlikums, ka no šī gada 1.jūlija būvniekiem par apakšuzņēmēju kompānijās nodarbinātajiem darbiniekiem būtu jāsamaksā Valsts ieņēmumu dienestam avansa maksājums, avansa nodokļu maksājums, vismaz minimālās sociālās apdrošināšanas līmenī. Vienlaikus tika panākta vienošanās ar būvniekiem - ja līdz šī regulējuma spēkā stāšanās dienai tiek panākts kāds labāks un efektīvāks risinājums, to varētu aizstāt ar jauno risinājumu. Proti, doma, kas faktiski jau vairākus gadus tiek izstrādāta, bet nav panākta vienošanās, bija par to, ka būvniecības nozarē vajadzētu ieviest elektronisko darba laika uzskaiti. Un tas ir tas, ko šobrīd valdība piedāvā. Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un būvniecības nozare kopā ir strādājušas un panākušas vienošanos par to, ka tiek ieviesta šāda elektroniskā darba laika uzskaite tajos objektos, kas atbilst trešās kategorijas būves apzīmējumam, vai tajos būvdarbos, kuru vērtība pārsniedz vienu miljonu eiro.
Plāns ir tāds, ka no šī gada 1.oktobra līdz 2019.gadam uzņēmēji šo darba laika uzskaiti elektroniski veic pie sevis, datus uzkrāj un pēc pieprasījuma tos nodrošina Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī Valsts darba inspekcijai un Būvniecības valsts kontroles birojam. Savukārt no 2019.gada 1.janvāra šo datu uzglabāšana notiks centralizēti.
Šis likumprojekts paredz arī uzdevumu valdībai līdz rudenim izstrādāt modeli, kā šie dati tiks uzglabāti centralizēti. Ir dažādas versijas - vai veidot būvniecības informācijas sistēmu, vai uzticēt to kādai no nevalstiskajām organizācijām būvniecības nozarē, bet tas jau ir tālākais darbs, ar ko valdība arī tiks galā.
Es lūdzu deputātus šodien atbalstīt šos likuma grozījumus un, vēlams, arī pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtībā abos lasījumos, lai jau pirms 1.jūlija varētu stāties spēkā jaunās normas. Un, kā parlamentārā sekretāra kungs jau minēja, svarīgi būtu, ka šī norma aizstātu iepriekšējo, lai uzņēmējiem nebūtu dubults slogs.
Mēs esam aprēķinājuši, ka no šādas normas būtu arī papildu ieguvums valsts budžetā. Ja šo normu ieviestu, tad 2017.gadā tas sasniegtu apmēram 2,1 miljonu eiro, savukārt trijos nākamajos gados - jau 11,7 miljonus eiro.
Bija jautājums - kādēļ šī norma atrodas tieši likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kādēļ mēs neesam piedāvājuši grozīt nozares specifisko likumdošanu? Atbilde ir tāda, ka šādu principu par elektronisko darba laika uzskaiti mēs šobrīd piedāvājam ieviest būvniecības nozarē, bet pēc būtības šādam regulējumam vajadzētu nākotnē attiekties arī uz citām nozarēm, kurās ir ēnu ekonomikas īpatsvars un kurās nodokļu nemaksāšana, aplokšņu algu maksāšana un arī nelegālā nodarbinātība ir izplatīta. Kā piemēru varu minēt taksometru pakalpojumu nozari vai restorānu biznesu, bet būvniecības nozare ir tā, kurā ēnu ekonomikas līmenis ir ārkārtīgi liels. Situācija ir sasāpējusi, un to vajag risināt jau šodien.
Es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu un vēlu arī priecīgus saulgriežus!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Kolēģi, vēlreiz uzsveru: protams, mēs atbalstām jebkuru mēģinājumu mazināt ēnu ekonomiku, lai būtu godīga uzņēmējdarbības vide. Un tas attiecas arī uz elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanu būvlaukumos un būvuzņēmēju prasību pastiprināšanu. Bet tas, ko mēs uzskatām par absolūti nepieņemamu, ir veids, kādā tiek meklēts parlamenta atbalsts: tādi būtiski, izrunājami jautājumi tiek Saeimas sēdē - vienā sēdē! - steigā pieņemti uzreiz divos lasījumos. Mūsuprāt, tā absolūti nav parlamenta darba cienīšana un parlamentāriešu cienīšana. Un mēs, protams, atbalstīsim pirmajā lasījumā šos grozījumus, redzot, ka šis risinājums ir labāks nekā šobrīd spēkā esošais, kuram jāstājas spēkā 1.jūlijā. Bet uzreiz gribu teikt, ka tas vēl ir ļoti nekvalitatīvi sagatavots risinājums, jo tas paredz tikai vienu mazu soli, solot visu pārējo daļēji līdz rudenim, līdz gada beigām un pēc tam vēl divu gadu laikā.
Šajā brīdī visas prasības tiek izvirzītas gan ģenerāluzņēmējam, gan apakšuzņēmējam, gan nodarbinātajam būvlaukumā, taču nav neviena vārda par to, kāda atbildība būs tiem, kas šos datus lietos no valsts puses. Ja tagad būvuzņēmēji izveidos savas elektroniskās datu uzskaites sistēmas, tad tikai gada beigās būs saprotams, kādas tehniskās prasības būs šai vienotajai datubāzei, kā notiks datu apmaiņa, kā dati tiks aizsargāti, kāda būs atbildība, un finālā vēl šodien nav zināms, kurš atbildēs par šo vienoto datubāzi.
Mūsuprāt, arī no juridiskās tehnikas, no politikas viedokļa... Ir rakstīts, ka šie likuma grozījumi ir paredzēti nodokļu administrēšanai, bet faktiski, ja jūs lasāt iekļauto likuma normu tālāk, jūs redzat, ka šī norma ir paredzēta gan būvniecības politikas veidošanai, gan darba likumdošanas piemērošanai, gan arī būvkontrolei uzņēmumā. Tas nu nekādi nav saistīts ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” vienoto garu.
Tā ka paši par sevi šie likuma grozījumi ir izstrādāti, mūsuprāt, diezgan nepilnīgi, pavirši un - vēlreiz uzsveru! - nerēķinoties ar to, ka ir patiešām nepieciešamas kārtīgas politiskas debates, profesionālas debates arī parlamentā, dodot iespēju deputātiem šādā veidā jautājumā iedziļināties.
Es ļoti aicinu šo praksi mazināt, lai gan mums darba kārtībā ir vēl divi likumprojekti, kurus arī šodien, vienā dienā, ir paredzēts steidzami izskatīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?
E.Putra. Komisijā pirms pirmā lasījuma balsojums bija vienprātīgs. Atbalsts bija simtprocentīgs! Un arī no būvniecības nozares iesaistītās puses šos grozījumus likumā atbalstīja. Tāpēc aicinu Saeimā deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20 minūtes, tas nozīmē - pulksten 10.10. Izskatīšana - šajā Saeimas sēdē (pēc izskatīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā).
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.jūnijs līdz pulksten 10.10, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas 2017.gada 22.jūnija sēdē. Paldies.
Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz veikt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīt 22.jūnija sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav.
Sociālo un darba lietu komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 22.jūnija sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” iekļaut izskatīšanai pēc likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Brigmanis, Zariņš un Adamovičs lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 22.jūnija sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības punktu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirms darba kārtības 28.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Zujevs, Artūrs Rubiks, Potapkins, Mirskis un Ādamsons lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Zariņš, Tretjaka, Tutins, Jakimovs, Ribakovs un citi lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Orlovs, Artūrs Rubiks, Tretjaka, Tutins, Ribakovs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Orlovs, Artūrs Rubiks, Tretjaka, Tutins, Ribakovs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tātad turpinām izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.903/Lp12).
Kopumā tika saņemti 34 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums par juridiskās terminoloģijas jautājumiem. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas skar terminoloģijas jautājumus. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 4. - deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums, kas saistīts ar būvvaldes funkciju paplašināšanu. Komisijā netika atbalstīts. Bet komisijā diskusiju laikā bija tāda vienošanās, ka Ekonomikas ministrija šīs būvvalžu funkcijas precizēs, tā teikt, caur Ministru kabinetu un rudenī iesniegs jaunus grozījumus Ministru kabinetā... iesniegs Saeimā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 5. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums par aizsardzības būvēm. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 7. - aizsardzības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 8. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums par būvnormatīvu tehniskajām prasībām un iespējamām atkāpēm no būvnormatīviem. Atbildīgajā komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 12. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 13. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 14. - komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 17. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums par ugunsdrošības prasību precizēšanu un saskaņošanu. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 23. - deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums saistībā ar tām pašām būvvalžu funkcijām. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 24. - līdzīgs priekšlikums. Tas ir deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 29. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Matīss. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 32. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Un visbeidzot 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma stāšanās spēkā termiņu. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”. Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā... atvainojos, otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.
A.Mežulis (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, un tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.
A.Mežulis. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.
A.Barča (ZZS).
Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima!
Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas skar divas būtiskas lietas.
Vispirmām kārtām jau seniorus, kuri ir pensionējušies līdz 1996.gada 1.janvārim. Atgādinu, kolēģi, ka seniores sievietes, kuras pensionējās 1995.gadā, tagad ir sasniegušas 77 gadu vecumu (tajā laikā sievietes pensionējās 55 gadu vecumā), bet kungi - 82 gadu vecumu. Ievērojams gadu skaitlis šiem cilvēkiem, ievērojams darba stāžs, un ievērojami maza un niecīga pensija. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisija, sadarbojoties ar 113 pensionāru organizācijām, kuras ir pārstāvētas Latvijas Pensionāru federācijā - ar senioru pārstāvjiem no Jelgavas, ar senioru pārstāvjiem no Latgales, pensionāru apvienībām no Rīgas un arī citām lielajām pilsētām - izstrādāja priekšlikumu šiem mūsu cienījamiem cilvēkiem par vienu darba stāža gadu palielināt piemaksu un noteikt to pusotra eiro apmērā. Un līdz ar to cilvēkiem, kuriem darba stāžs uz šodienu ir 40 gadi un kuri šodien pie pensijas saņem 40 eiro, nākamajā gadā būtu iespēja saņemt 60 eiro. Es domāju, ka seniori to sen jau ir pelnījuši, lai gan viņu darba mūža lielākā daļa pagāja citā valstī. Bet mēs katrs esam dzimuši tad, kad esam dzimuši, un es gribu teikt, ka šie seniori sava mūža nogalē ir pelnījuši mūsu atbalstu.
Otrs jautājums, kuru skar grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Atbilstoši Valdības deklarācijai, kur stāv rakstīts: indeksēt pensijas, ņemot vērā darba stāžu... 2018.gads... Pensiju indeksācija oktobrī cilvēkiem, kuru darba stāžs no 30 līdz 39 gadiem, - indeksēt ar 50 procentiem no algas palielinājuma, bet tiem senioriem, kuriem darba stāžs ir 40 un vairāk gadu, - ar 70 procentiem no algas palielinājuma indeksa.
Cienījamie kolēģi! Šodien, stāvot jūsu priekšā, varu ziņot, ka darba grupā, kura bija izveidota Sociālo un darba lietu komisijā, iesaistījās deputāti, kuriem tas interesēja, iesaistījās Labklājības ministrija, un cilvēkiem, kuri darbojās darba grupā (mēs sanācām ļoti daudzas reizes, sākot jau no pagājušā gada), es saku lielu paldies par paveikto darbu.
Frakciju vadītāji 29.maijā bija uzaicināti viesoties Latvijas Pensionāru federācijā, un tur piedalījās frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa; ZZS frakciju pārstāvēja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, bet “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvēja Gaidis Bērziņš. Viņi arī šajā nopietnajā senioru sanāksmē deva solījumu, ka likumprojekts tiks atbalstīts.
Protams, mēs vēlamies senioriem sniegt atbalstu vēl vairāk, bet, ļoti nopietni izanalizējuši Finanšu ministrijas sniegto atzinumu, diemžēl redzam, ka pašreiz nav lielākas iespējas.
Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad mums ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A.Barča. Paldies, kolēģi!
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Ļoti gribētos cerēt, ka šis priekšlikums, kas pašlaik tiek virzīts tālāk apstiprināšanai, nav no tās sērijas, par ko šodien no rīta runāja Valsts prezidents, sacīdams, ka daudz ir skaistu solījumu, bet maz ir konkrētu darbu.
Un man ir ļoti lielas bažas šinī sakarā. Un es paskaidrošu, kāpēc. Protams, šis jautājums jau bija sen jārisina, šie cilvēki ir pelnījuši vēl krietni cienījamākus apstākļus sava mūža nogalē. Bet tā problēma ir kur? Jūs atceraties tās nesenās debates, kuras mēs dzirdējām publiski, - debates starp Finanšu ministriju un Labklājības ministriju par sociālā budžeta ilgtspēju. Bažīdamies par to, ka tik tiešām šāda problēma varētu pastāvēt, mēs vērsāmies gan pie Finanšu ministrijas, gan pie Labklājības ministrijas un lūdzām iesniegt aprēķinus, kas apliecina, cik ilgtspējīgs ir sociālais budžets, no kura mēs tagad taisāmies maksāt šīs papildu pensijas. Ne Finanšu ministrija, ne Labklājības ministrija šādus aprēķinus nespēja iesniegt!
Tad mēs lūdzām premjeram: “Lūdzu, premjera kungs, nodrošiniet, ka mums vismaz kāda no ministrijām ir spējīga iedot šos aprēķinus un sniegt pārliecību par valsts speciālā budžeta ilgtspēju!” Arī ar premjera palīdzību tas netika izdarīts.
Viss, ko beigās spēja atbildēt Labklājības ministrija, kad tai tomēr tika pieprasīts iesniegt aprēķinus, konkrētus izejas datus, aprēķinu metodiku, lai mēs varētu nokļūt pie šiem gala skaitļiem, jo bija vienkārši spekulācijas par iespējamām tālākajām budžeta prognožu korekcijām, pieņemot, ka ar bāzi viss ir kārtībā... Galu galā Labklājības ministrija, kad bija piespiesta pie sienas, atbildēja, ka tai šādu aprēķinu, kas pamatojas uz reāliem, aktualizētiem datiem, nemaz nav.
Jūs varat apskatīties! Šī atbilde ir publicēta Saeimas mājaslapā - pēdējā atbilde no Labklājības ministrijas attiecībā uz valsts speciālā budžeta ilgtspēju.
Līdz ar to man ir lielas bažas, ka tas viss, kas šodien tiek darīts ar pensionāriem, tiek darīts tieši tāpat, kā savulaik tika darīts ar mediķiem: viņiem tiek skaisti kaut kas apsolīts, kaut kas tiek rakstīts... Bet reāli, kad pienāks laiks to izpildīt, tādas iespējas nebūs.
Un, ja mēs paskatāmies, ka visi šie solījumi ir kā reiz pirms vēlēšanām, tad, visdrīzāk, tas, ko mēs šodien redzam, ir vienkārši tādi “vēlēšanu banāni”. (Dep. I.Viņķele: “Nedarīt? Par ko tu runā, Zariņ? Nedarīt?!”)
Mēs ļoti ceram, ka tas tā nebūs un ka Labklājības ministrija beigās varēs iesniegt šos aprēķinus un iedot apliecinājumu, ka tas viss tiešām ir pamatots. Tāpēc ar lielām cerībām mēs atbalstīsim šo likumprojektu, bet gaidīsim tiešām reālus skaitļus, reālus aprēķinus, ar ko vara var apliecināt, ka ir gatava pildīt savus skaistos solījumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Paldies Aijai Barčai par to, ka viņa iesniedza šo likumprojektu un to virzīja. Grūti gāja koalīcijā un tā tālāk. Bet es teikšu, ka, izlasot anotāciju, mēs redzam, ka likumprojekts vairāk ir butaforija. Mēs ļoti labi saprotam, ka tas solījums, kuru šodien no paša rīta televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” deva mūsu labklājības ministrs, ir meli.
Par faktiem.
Viņš teica, ka tas būtiski mainīs pensionāru dzīvi. Meli! Realitātē vidējais palielinājums indeksācijas rezultātā nākamgad būs divi eiro 35 eirocenti. Būs, būs! Un budžetā šis pasākums maksās tikai 3,2 papildu... Izlasiet anotāciju! Viņš stāsta, ka tas pasākums kopā maksā 42 miljonus, un tie atkal ir meli, tāpēc ka vienalga, vai būs šis priekšlikums atbalstīts šodien vai nebūs, indeksācija nākamgad būs un tā kaut ko maksās.
Tas nozīmē, ka reāli mēs palielinām pensionāriem ar lielu stāžu tikai par trim eiro. Viss! Cilvēks nošancējis 40 gadus un vairāk, saņem mazu pensiju, bet mēs viņam palielinām šo indeksāciju nākamgad tikai par trim eiro, bet ar tādu lielu pompu, it kā mēs darām kaut ko ļoti milzīgu. Gaidīja pensionāri daudz lielāku palielinājumu, gaidīja reālu pielikumu - 15-20 eiro... Mēs realitātē iedodam viņam kapeikas, un šodien... nu, aiziesim ar labu noskaņojumu uz Jāņiem.
Nē!
SASKAŅA arī gatavoja priekšlikumus, lai to proporciju palielinātu, lai indeksācija reāli palīdzētu cilvēkiem, lai tas solis būtu daudz tālāks un tie būtu nevis kādi 70 procenti, bet 95. Kāpēc ne? Visa tā indeksācijas formula dod tikai kādu labu signālu, ka mēs kaut ko indeksējam. Realitātē pirktspēju pensionāriem tas neuzlabos.
Un tāpēc mēs uzskatām... Visu cieņu Sociālo un darba lietu komisijai - pastrādāja, iesniedza... Bet realitātē nekas labāk nebūs. Tas ir pirmais.
Otrais, ko es gribu pateikt. Ja mēs runājam vispār par pensijām, ja neapliekamais minimums pensionāriem būs 300 eiro... es piekrītu, ka indeksācija būtu godīgāka - vairāk mēs nevaram atļauties. Bet, cik es dzirdēju no Finanšu ministrijas, palielinājums būs tikai pensijām līdz 250 eiro. Tas nozīmē - neapliekamais minimums palielināsies par 15 eiro. Ja mēs nemainīsim iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad reāli tādiem pensionāriem, kuriem ienākums ir lielāks par 250, palielinājums būs pieci eiro. Ar lielu pompu atkal mēs prezentējam to, ka pensionāri dzīvos labāk. Reirs runā no tribīnes un televīzijā par to, ka tūlīt mēs palielināsim... pieci eiro pēc nodokļu reformas un labākajā gadījumā trīs eiro, ja cilvēks nostrādājis 40 gadus un tiks pieņemts šis likumprojekts par indeksāciju. (Dep. A.Barčas starpsauciens.)
Tas nozīmē, ka viss, ko mēs te ilgi runājām un gatavojāmies, un solījām koalīcijas līgumos un tajā solījumā, ko deva Ministru kabinets... Reāli cilvēkam, kurš nostrādājis 40 gadus, mēs iedodam tikai septiņus eiro.
Parunāsim par tiem cilvēkiem, kuriem nav nostrādāti 40 gadi! Ja nostrādāti 30-39 gadi, tad tas vispār būs pusotrs eiro - vispār tāds čiks, un viss!
Es pateikšu, kā viss aizgāja... Izlasiet anotāciju... Precīzi sarakstīts... Tas ir liels blefs, un ļoti žēl, ka mēs šo likumprojektu turējām līdz pēdējai sēdei šajā sesijā un nebija iespējas to izdiskutēt un virzīt trijos lasījumos, tāpēc ka, ticiet man, mēs gatavojam priekšlikumus, lai uzlabotu.
Šodien mums ir tikai divi ceļi - vai nu noraidīt šo likumprojektu un līdz ar to noraidīt visu to ideju - indeksāciju (es domāju, ja mēs noraidīsim šodien šo likumprojektu, tad, ticiet man, valdība vispār aizmirsīs par šo indeksāciju), vai rīkot kādu ārkārtas sēdi un izskatīt šo likumprojektu trijos lasījumos - bišķiņ citādāk.
Es lūdzu šodien ministru nemaldināt sabiedrību un izstāstīt, kā, pēc viņa domām, paceļot uz 2,35, viņš uzlabo pensionāru dzīves kvalitāti.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Man liels pārsteigums, ka sociāldemokrāti šodien vairs negrib atbalstīt pensiju indeksāciju. Es tiešām nesaprotu!
Tas likumprojekts ir izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā. Un mēs, deputāti, un Klementjeva kungs... bija cilvēki, kas gribēja steidzami... gribējām, lai pieņemtu... Kas notika vakar? Kas par sapni bija vakar, lai mēs mainītu šodienu?
To plānoto darbu... Es nezinu, Klementjeva kungs, par tiem skaitļiem, kurus jūs dabūjāt, bet man ir... (Dep. A.Klementjevs: “Anotāciju izlasi!”) Piemēram, šeit sacīts tā: 2018.gadā indeksācijas rezultātā personām ar apdrošināšanas stāžu no 30 līdz 39 gadiem palielināt vidēji par 13,51 eiro, personām ar apdrošināšanas stāžu no 40 gadiem - vidēji par 19,61 eiro... (Starpsauciens: “Tas nav palielinājums!”) Nu es nesaprotu, ko jūs... Kur ir tas puseiro un viens eiro? Un kāds sakars šim likumprojektam ar to plānoto reformu vai neapliekamo minimumu, par ko vēl mēs runājām un nenolēmām... ?
Tāpēc, lūdzu, atbalstiet. Un nevajadzētu sabiedrību un pensionārus šodien biedēt ar to! Ejam uz priekšu! (Dep. A.Klementjevs: “Tu paskaties anotāciju! Nu paskaties!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Labākais, ko mēs varētu Latvijas sociāli apdrošinātajām personām un tostarp arī pensionāriem uzdāvināt, ir moratorijs Saeimai, atvainojos par izteicienu, grābstīties gar sociālās apdrošināšanas lietām priekšvēlēšanu gadā. Tas būtu viens.
Un otrs - radikālāks priekšlikums. Iespējams, varbūt mēs kaut kad saņemsimies uz to, ka tas, kas skar sociālās apdrošināšanas sistēmu, būtu nododams kādai nepolitiskai institūcijai, kas neplosītu sociālo budžetu un apdrošināšanas sistēmu atbilstoši savām partiju programmām priekšvēlēšanu laikā. Kaut kam līdzīgam, kāda ir Fiskālās disciplīnas padome.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?
A.Barča. Augsti godātie kolēģi! Emocijas sit visai augstu vilni. Bet komisijas vārdā es vēlos atgādināt un teikt paldies tiem, kuri iepriekš, izdarot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, jau nobalsoja, un šogad spēkā stāsies norma, kas dos divas reizes lielāku indeksācijas summu nekā iepriekšējā gadā. Par to mēs visi esam jau nobalsojuši, un likums ir stājies spēkā. (Dep. I.Zariņš: “Komisijas vārdā!”)
Klausoties, kā uzstājas viens otrs kolēģis no SASKAŅAS, es varu tikai brīnīties. (Dep. I.Zariņš: “Komisija brīnās?”) Pagājušajā gadā mēs indeksējām pensijas, skaidri un gaiši zinot, ka 50 procenti no sociālās apdrošināšanas vidējās algas tiek indeksēti, un tie bija 664 eiro; dalījām uz divi - 332 eiro. Šogad... tagad Klementjeva kungs runā par 300 eiro.
Nu tad, kolēģi... Labi...
Ja klausāmies un domājam, kas tad notiek pie mums, - vai tiešām darba samaksa tik strauji Latvijā pašreiz ir samazinājusies? Tas nozīmē, ka vidējā iemaksu alga, pēc kolēģa domām, ir 600 eiro. Diez vai tā ir taisnība.
Nākamais. Bija iespēja ļoti čakli darboties darba grupā. Varbūt tādēļ, ka nebija vēlēšanās piedalīties garās un ilgās sarunās sadarbībā ar senioriem, kāds nenāca pie mums uz darba grupu. Bet paldies tiem, kuri nāca.
Man gribētos, kolēģi, atgādināt vēl vienu lietu. Ja mēs runājam par sociālās apdrošināšanas iemaksu vai sociālās apdrošināšanas sistēmas graušanu, es būtu nedaudz piesardzīgāka. Arī šodien šie grozījumi, ko Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Labklājības ministriju jums piedāvā, nav virzīti uz sociālās apdrošināšanas sistēmas saplosīšanu vai kaut kāda veida kaitējuma nodarīšanu sistēmai. Esiet droši, ka Sociālo un darba lietu komisija ne tikai šajā sasaukumā, bet arī iepriekšējos sasaukumos ir centusies tādas lietas nepieļaut. Un es ticu Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem no visām frakcijām, ka turpmāk mēs strādāsim tikpat atbildīgi.
Es aicinu, kolēģi, balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A.Barča. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā. Informēju, ka Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir saskaņojusi ar Saeimas Juridisko biroju. Likumprojektu ir izskatījuši Saeimas redaktori, un komisijas vārdā es aicinu šodien likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez priekšlikumu termiņa noteikšanas? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
A.Barča. Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3637. Šis ir vēsturisks, nozīmīgs likumprojekts par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības līgumu par Rail Baltic dzelzceļa savienojuma izveidi. Līguma mērķis ir nodrošināt efektīva, ātra Eiropas sliežu platuma dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla. Tas ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projekts.
Ir paredzams, ka dzelzceļa savienojuma būvniecības laikā Latvijā tiks radītas vairāk nekā 10 000 darba vietas un ka 2030.gadā pa Rail Baltic tiks pārvadātas kravas aptuveni 13 miljonu tonnu apmērā.
Saeimas Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam, nesaņēma nevienu priekšlikumu un vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu.
Ārlietu komisijas vārdā es aicinu arī jūs, deputāti, atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Liels paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā. Pārsvarā tie ir tehniska rakstura grozījumi.
Saņemti ir 19 priekšlikumi, un tagad runāsim atsevišķi par katru no tiem.
1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 2. arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš tāpat kā iepriekšējais vienkārši precizē Tieslietu padomes plašākās pilnvaras un komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš vienkārši precizē... Ir runa par augsti kvalificētu, godīgu juristu... Tas jau ir paredzēts citos likuma pantos kā nosacījums, lai kļūtu par juristu, un tagad vienkārši precizē, ka tiesnesim ir nepieciešama arī nevainojama reputācija. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Es atvainojos! Vienu mirkli, Āboltiņas kundze! Godātie deputāti, jūsu sarunas ir skaļākas nekā ziņotājs no tribīnes!
S.Āboltiņa. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī precizē tiesnesim nepieciešamās izglītības prasības un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 5.priekšlikums tieši tāpat attiecas uz tiesneša izglītību. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 6. ir Juridiskā biroja iesniegts tehniska rakstura priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja iesniegts tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 8. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kurš precizē, ka par tiesnesi nevar būt arī persona, kurai ir parādsaistības pret saviem bērniem un kura tātad ir reģistrēta Uzturlīdzekļu garantiju fondā kā parādnieks. Tātad priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir tehniska, precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē kārtību tiesneša pārcelšanai tiesas darbības teritorijas ietvaros. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Es atvainojos, pazuda man nākamais...
16. ir Juridiskā biroja iesniegts tehniska rakstura priekšlikums par Goda tiesnesi. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē termiņus. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska, precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Un 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 15.augusts. Un es īpaši aicinu deputātu Kalnozolu, kurš šeit, no šīs tribīnes, mūžam ļoti uztraucas par to, vai tiesu varā viss ir kārtībā: šis ir tas likumprojekts, kurš regulē tiesu darbību, un tieši šajā likumprojektā ir iesniedzami priekšlikumi, kas nosaka to, lai tiesu darbību uzlabotu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti piekrīt noteiktajam priekšlikumu iesniegšanas laikam.
Godātie kolēģi! Deputāti Zariņš, Šics, Sudraba, Orlovs un Urbanovičs lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?
“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Piekrītu prezidenta teiktajam šodien, ka daudz no šīs tribīnes ir skaisti solīts, bet maz bijis konkrētu darbu. Šis priekšlikums ir kā reiz priekš tā, lai būtu viens konkrēts darbs, īstenojot skaistu solījumu, kas ir dots mediķiem.
Kolēģi! Jūs visi zināt esošo situāciju, kāda ir ar mediķiem. Un situācija ir šāda. Mediķiem - atšķirībā no visiem pārējiem - ir jāstrādā virsstundu darbs, par to nesaņemot atalgojumu, ko nosaka darba likumdošana, tas ir, dubultā apmērā. Lai risinātu šo situāciju, varas pārstāvji gan valdībā, gan šeit, Saeimā, tikās ar mediķiem un atrada kompromisa risinājumu, kādā veidā izbeigt šo netaisnīgo situāciju. Un tika doti konkrēti solījumi, kā tas viss notiks: cik daudz mediķiem tiks piemaksāts 2017.gadā par virsstundām, cik - 2018., cik - 2019.gadā. Tieši tāpēc mēs atvērām likumu un pavisam nesen šeit diskutējām par grozījumiem Ārstniecības likumā.
Taču izrādījās, ka šajos grozījumos Ārstniecības likumā netika iekļauts nekas no tā, kas tika apsolīts mediķiem. (Dep. A.Barča: “Tikai nevajag!”) Tāpēc mediķi pamatoti par to ir nobažījušies un, kā mēs zinām, ir gatavi pat streikot, lai vismaz tiktu izpildīts tas, kas viņiem tika solīts.
Mēs šodien varam atrisināt šo problēmu un mazināt neuzticības plaisu, kas ir starp varu un mediķiem. Šis mūsu priekšlikums, ko ir sagatavojuši un ko lūdz iekļaut darba kārtībā opozīcijas deputāti, ir iespēja koalīcijai, varas pārstāvjiem, uztaisīt tiltu pāri šai plaisai.
Kad mēs pagājušoreiz diskutējām par šiem grozījumiem... šie grozījumi, kurus es biju iesniedzis, tika maldinoši interpretēti, izmantojot to, ka priekšlikumi bija iekļauti divos dažādos pantos. Tagad priekšlikums ir sagatavots tādā veidā, ka argumentāciju, kas tika pausta par fiskālo ietekmi, par ilgtermiņa budžetu, nekādi nevar pievilkt klāt šim priekšlikumam, jo tas ir iekļauts tieši tanī pantā, kur tiek runāts par Ministru kabineta lēmumu - par to valdības lēmumu, par kuru jūs vienojāties ar mediķiem, ka tiks ieviestas konkrētas izmaiņas - kādam jābūt atlīdzības pieaugumam 2018. un 2019.gadā mediķiem par virsstundām.
Tas, ko mēs piedāvājam, ir vienkārši šinī pantā pielikt klāt to, ka Ministru kabinetam, kad tas par to lems, ir jāņem vērā šī trepe, konkrēti samaksas pieaugums, kāds tika solīts mediķiem, un virsstundu samazinājums, kāds tika solīts mediķiem. Ļoti vienkārši!
Šis balsojums būs reāls patiesības brīdis par to, vai mediķiem tiešām ir jebkāda cerība ticēt tam, kas viņiem tika solīts, vai arī tie ir pilnīgi meli. Lai jūs uzskatāmi redzētu, kāpēc tas būs reāls patiesības brīdis, to parāda šis slaids. (Dep. I.Zariņš rāda lapu ar grafiku.) Ja jūs paskatāties šeit, mēs tagad diskutējam par šo te mazāko - pašu mazāko! - apsolīto daļu mediķiem. Šī ir pati mazākā. (Dep. I.Viņķele: “Es neredzu!”) Ja pat šo mazāko mēs tagad atturamies ierakstīt likumā, tas nozīmē, ka viss pārējais, kas ir solīts medicīnai, ir - atvainojiet! - kaķim zem astes. Tā visa ir vienkārši viena liela mānīšana! Un šis būs patiesības brīdis - šis balsojums attiecībā uz šiem opozīcijas piedāvātajiem grozījumiem.
Es aicinu būt atbildīgiem un ieklausīties, ko teica prezidents: vairāk konkrētu darbu, lai īstenotu skaistus solījumus, kas ir tautai tikuši doti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Atvainojiet, cienījamie kolēģi, ka mēs apgrūtinām jūs ar atkārtošanos, atkārtošanos un atkārtošanos, bet ne jau mēs, Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija, to darām.
Ja cienījamie šī jautājuma ierosinātāji nāktu papriekš ar vidējā termiņa budžeta (Dep. I.Zariņš: “Šis neattiecas uz budžetu vairs!”) 2018.-2021.gadam grozījumiem un paradītu, kur reāli tā nauda ir, mēs varētu turpināt šo diskusiju, un to mēs arī darīsim tad, kad skatīsim budžetu nākamajam gadam un vidējā termiņa budžetu.
Šim gadam valdība no līdzekļiem, kuri domāti neparedzētiem gadījumiem, ir piešķīrusi naudu, un no 1.jūlija šis process - pagarinātā normālā darba laika atcelšana - sāksies. (Dep. I.Zariņš: “Tukši solījumi!”) Tā ir realitāte! Visas ārstniecības iestādes jau pārkārto savu samaksas sistēmu, un pie tā mēs arī paliekam.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Jā, ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 23, atturas - 28. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.
Godātie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Tūlīt aicinām Saeimas deputātus un darbiniekus uz Sarkano zāli - uz mūsu ikgadējo Jāņu ielīgošanas pasākumu.
Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi deputāti, kuri strādā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Lūdzu sapulcēties uz komisijas sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri... (Dep. H.Abu Meri: “Es esmu!”) jūs esat, Raivis Dzintars, Rihards Eigims, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš (Dep. A.Lejiņš: “Viņš bija! Aizgāja uz Sarkano zāli!”), Armands Krauze, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis un Silvija Šimfa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.05.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu “Par Edvarda Smiltēna 12.Saeimas deputāta pilnvarām” pirms likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Arvila Ašeradena 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” pirms likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem darba kārtības grozījumiem? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Vara Krūmiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” pirms likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” izskatīšanu pirmajā lasījumā uz darba kārtības otro sadaļu, un izskatīt to pēc likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā uz darba kārtības otro sadaļu, un izskatīt to pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.
Par Edvarda Smiltēna 12.Saeimas deputāta pilnvarām.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka 12.Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis ir ievēlēts par Rīgas domes deputātu un atbilstoši likumam viņš ir zaudējis Saeimas deputāta mandātu. 2016.gada 28.februāra sēdē Saeima apstiprinājusi Edvarda Smiltēna deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Edvards Smiltēns tika aicināts iestāties Saeimas sastāvā, un viņš tam piekrita. Līdz ar to uzskatāms, ka Edvards Smiltēns ir Saeimas sastāvā nevis uz laiku, bet pastāvīgi. (Starpsauciens: “Ooo! Cietais!”)
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Arvila Ašeradena 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka 12.Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis ir ievēlēts par Rīgas domes deputātu, un atbilstoši likumam viņš ir zaudējis Saeimas deputāta mandātu. Ņemot vērā, ka pēc Viļņa Ķirša Saeimas deputāta mandāta zaudēšanas Edvards Smiltēns ir piekritis būt Saeimas sastāvā nevis uz laiku, bet pastāvīgi, Saeimas sastāvā tiek aicināts iestāties nākamais sarakstā esošais kandidāts - Arvils Ašeradens -, kurš ir piekritis uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus. Līdz ar to Arvilam Ašeradenam tiek apstiprinātas 12.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu Arvilu Ašeradenu dot svinīgo solījumu. (Starpsauciens: “Kas par ministru strādās?”)
A.Ašeradens. Labdien, cienījamie kolēģi!
Es, Arvils Ašeradens, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, jūs pieļāvāt kļūdu. Jums ir jādod svinīgais solījums vai zvērests vēlreiz.
A.Ašeradens. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvila Ašeradena 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicu Saeimas deputātu Arvilu Ašeradenu un lūdzu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vara Krūmiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka 12.Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars ir ievēlēts par Rīgas domes deputātu, un atbilstoši likumam viņš ir zaudējis Saeimas deputāta mandātu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa noteikto Saeimas sastāvā tika aicināta iestāties Ingrīda Amantova. Viņa atteicās pieņemt 12.Saeimas deputāta mandātu. Ņemot vērā minēto, Saeimas sastāvā tika aicināts iestāties nākamais sarakstā esošais kandidāts Varis Krūmiņš, kurš ir piekritis uzņemties 12.Saeimas deputāta amata pienākumus. Līdz ar to Varim Krūmiņam no partijas “Latvijas Reģionu apvienība” Vidzemes vēlēšanu apgabala tiek apstiprinātas 12.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu Vari Krūmiņu dot svinīgo solījumu.
V.Krūmiņš. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vara Krūmiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicu Saeimas deputātu Vari Krūmiņu un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)
Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Šis ir trešais lasījums. Atgādināšu, ka šis grozījums Nacionālās drošības likumā paredz iekšlietu ministram tiesības atteikt atļauju izbraukt kādam no valsts, ja tas ir saistīts ar riskiem valsts drošībai.
Ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Iesniedzot šo priekšlikumu, man tomēr gribējās jums pateikt, ka, manuprāt, viss šis likumprojekts kopumā ir sagatavots nekvalitatīvi un nākotnē var radīt problēmas un negatīvu starptautisku vērtējumu. Būtu ļoti piesardzīgi jāvērtē katra šāda jauna tiesības ierobežojoša mehānisma ieviešana, jo šādi ierobežojumi nav raksturīgi valstij, kas respektē un ievēro cilvēka pamattiesības un brīvības.
Personas tiesības izbraukt no valsts tagad tiks ierobežotas, pamatojoties tostarp uz administratīvu aktu (mēs nerunājam šobrīd par kriminālprocesuālām darbībām), un šo administratīvo aktu savukārt būs pieņēmusi politiska persona - ministrs. Un šī persona šo aktu būs pieņēmusi, balstoties uz informāciju, iespējams, bez attiecīgām procesuālām darbībām šīs informācijas pārbaudīšanai.
Šāds politisks lēmums - ierobežot personas tiesības - noteikti radīs jautājumus arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Mēs nevaram izslēgt arī baumu un viltus ziņu ietekmi uz procesu. Iedziļinoties Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietās, ir skaidrs, ka valstīm ir tiesības ierobežot personu tiesības izbraukt no valsts; šāda prakse ir pieļaujama gadījumā, kad valsts vēlas novērst draudus, kas lielākoties ir saistīti ar terorismu. Šādi gadījumi ir balstīti uz konkrētiem tiesu lēmumiem, un pat tad, kad persona ir aizdomās turamā statusā par teroristiskām darbībām, pat tad personas sūdzas par valsts darbībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un šādas valstu bažas kā, piemēram, Zviedrijā, Francijā, Somijā, bija nopietnas un pamatotas, un arī attaisnotas.
Taču nedomāju, kolēģi, ka mēs vēlamies iet Ziemeļkorejas vai Turcijas ceļu. Piemēram, pirms gada Turcija aizliedza izbraukt simt personām, tāpēc ka tās bija kritizējušas prezidentu.
Nav strīda par to, godātie kolēģi, ka valstij ir jārīkojas operatīvi gadījumā, kad jānovērš terorisma draudi un militāra konflikta situācija. Taču trešais iemesls (un es to nocitēšu): “persona plāno iesaistīties [..] citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību”... Šāds aizliegums būs balstīts nacionālās drošības koncepcijā - koncepcijā, kura analizē valsts drošības apdraudējumu un kura pēc būtības varētu tikt uzskatīta arī par politisku dokumentu. Tātad šajā situācijā iespējama kārtējā politiskā izrēķināšanās.
Tomēr, ja Saeimas vairākums būs lēmis par to, ka valstij šāds regulējums ir nepieciešams, es to atbalstītu, es piekrītu šim instrumentam gadījumā, ja persona iesaistās terorismā un militārā konfliktā ārvalstīs. Un šim preventīvajam aizliegumam ir obligāti jāizraisa arī kriminālprocess un vērtēšana no krimināltiesiskā viedokļa. Taču atbalstīt šādu instrumentu, kas personas tiesības ierobežo uz aizdomu pamata par potenciāliem draudiem nacionālajai drošībai, es nebūtu gatava. Un tāpēc es aicināju komisiju no tā atteikties.
Šobrīd norma paredz ierobežot Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieka statusu ieguvušu, alternatīvo vai bēgļa statusu ieguvušu personu tiesības, taču likums neskar patvēruma meklētājus, kas, manuprāt, būtu tieši tāpat jāvērtē no drošības viedokļa kā Latvijas Republikas pilsoņi.
Turklāt es uzskatu, ka iestādei attiecīgi ir jāizvērtē, nevis vienkārši jāsniedz ministram informācija, kura ir nonākusi tās rīcībā.
No normas ir jāizslēdz arī, kā es jau minēju, šis plaši traktējamais nacionālās drošības apdraudējuma termins. Un terorisma draudi vai personas iesaistīšanās militārā konfliktā... šādā gadījumā ir obligāti jāvērtē personas iespējamā atbildība smagu noziegumu gatavošanā. Pretējā gadījumā...
Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze! Jūsu debašu laiks ir beidzies.
J.Stepaņenko. Vai es drīkstu apvienot...?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāte apvieno abus debašu laikus? Iebildumu nav. Lūdzu, turpiniet!
J.Stepaņenko. Pretējā gadījumā šī norma būs politiska.
Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo manu priekšlikumu.
Un vēl es gribu aicināt Seržanta kungu, kurš komisijas debatēs vēlējās sniegt piemērus šim trešajam gadījumam, kas ir saistīts ar nacionālās drošības apdraudējumu, šobrīd mums, deputātiem, izstāstīt un varbūt arī stenogrammas labad pastāstīt par piemēriem, kuri būtu šajā gadījumā par iemeslu ministra aizliegumam personai izbraukt no valsts.
Atgādināšu. Mēs nerunājam par terorisma draudiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti gan ar terorisma finansēšanu, gan ar teroraktu rīkošanu, mēs nerunājam par iesaistīšanos militārā konfliktā ārvalstīs. Abi šie gadījumi ir kriminālsodāmas darbības.
Mēs runājam par šo trešo situāciju, kura man nav saprotama.
Tāpēc es lūdzu Seržanta kungu to tagad paskaidrot.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
K.Seržants. Jā! Komisijā mēs šo priekšlikumu izdiskutējām. Nu, ko es varu paskaidrot? Manuprāt, cilvēka izbraukšana, pieņemsim, ar mērķi piedalīties kādā liela apjoma narkotiku kontrabandas operācijā, kādā liela mēroga datorprogrammatūras izstrādes operācijā vai darboties kā citādāk - arī tā ir lieta, kas var apdraudēt nacionālo drošību, tāpēc mēs ministram šādu iespēju dodam.
Un komisijas locekļi uzskatīja, ka otrā lasījuma redakcija vislabāk atbilst Latvijas nacionālajai drošībai, tāpēc arī šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Balsosim par 1. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 5. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 7. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Es piekrītu tai kritikai, kas tika veltīta šim priekšlikumam, un es arī nelūgšu jūs šo priekšlikumu atbalstīt, taču es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šī norma, kas aizliedz personai izbraukt no valsts uz aizdomu pamata, nav pabeigta.
Nav saprotams, kas notiks ar personu, ja tā nepakļausies ministra lēmumam un tomēr izbrauks. Nav saprotams, kas notiks ar personu, kura nav zinājusi par to, ka attiecībā uz viņu šāds lēmums ir pieņemts. Tāpat nav saprotams, kā rīkosies persona, kurai ir dubultpilsonība. Jo otras valsts pilsonību... otras valsts dokumentus šī norma neietekmē. Es saprotu arī, ka mēs nedrīkstam liegt iebraukt atpakaļ Latvijā Latvijas valstspiederīgajiem, taču es saprotu, ka ir vērtējams jautājums par to personu iebraukšanas aizliegumu, kuras nav Latvijas valstspiederīgie. Tāpēc es tikai gribēju vērst jūsu uzmanību uz to, ka, manuprāt, kopumā šis likumprojekts nav atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas viedokli paudīs?
K.Seržants. Komisija diskutēja arī par šo priekšlikumu, un mēs tomēr nolēmām: ja persona ir kaut ko pārkāpusi, šinī gadījumā nav paklausījusi iekšlietu ministru, tad vienkārši liegt tai ieceļot atpakaļ valstī būtu diezgan glupi, ja tā grib tomēr ierasties atpakaļ un saņemt arī sodu.
Palikt šeit dzīvot...
Tā ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Skatām trešajā lasījumā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam šo redakciju un saņēmusi septiņus priekšlikumus. Šie grozījumi saistīti ar iepriekš skatītajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un paredz personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtību personām, kurām ir aizliegts izbraukt no valsts.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. 2. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Adamovičs. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Adamovičs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu apstiprināt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labdien vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi grozījumus Latvijas sodu izpildes kodeksā trešajam lasījumam. Atgādināšu, ka tie ir vērsti uz to, lai veicinātu ieslodzīto resocializāciju un iespēju iekļauties sabiedrībā.
1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 7. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 8. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Seržants. Un 11. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Arī šos likuma grozījumus mēs pirms trešā lasījuma izskatījām. Nu, par ko šis likums ir, jau izsaka pats tā nosaukums.
Ir saņemti seši priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Seržants. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Seržants. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Es neaicināšu balsot “pret” šo priekšlikumu. Es saprotu, ka komisija ir atbalstījusi kompromisa variantu, turklāt - tādu kompromisu, kas ir radies lielā steigā, jo Tieslietu ministrijai bija ļoti svarīgi, lai šovasar tiktu pieņemts šis likuma grozījums, jo, redziet, rudenī brauks kontrolieri, un kontrolieri mums aizrādīs, ka Latvijas suverēnā valsts nespēj pati noteikt, kādi jēdzieni Latvijai ir jālieto vai nav jālieto likumos.
Es ļoti ceru, ka kontrolieri ir saprātīgi un pārzina savu jomu un sapratīs, ka tā ir miglas pūšana acīs, jo īstenībā šis formulējums neatrisina to, ko prasa starptautiskie dokumenti.
Taču es pievērsīšu jūsu uzmanību šim definējumam, kas tiek piedāvāts šā likuma 5.pantā, - ko nozīmē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb, vienkārši runājot, naudas atmazgāšana. Starptautiski un tradicionāli visi saprata, ka noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšana ir tādas darbības, kuru mērķis ir novērst... pareizāk sakot, slēpt avotu... slēpt, ka tā ir noziedzīgi iegūta manta. Tas bija klasiski zināms. Taču palēnītēm šis formulējums ir tapis arvien plašāks.
Tieslietu ministrijas skatījumā, par noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu ir jāuzskata arī tāds gadījums, kad kāda persona nozog veikalā kādu produktu, ēdamu vai dzeramu, aiziet turpat aiz veikala stūra ar kādu draugu un apēd vai izdzer. Arī tā ir naudas atmazgāšana. Jo, redziet, tādas ir starptautiskās prasības. Un, tieši starptautiskajām prasībām līdzi ejot, mēs cenšamies šo izpratni par naudas atmazgāšanu padarīt tādu, ka jebkura noziedzīgi iegūtas mantas realizēšana ir noziedzīgi iegūtas mantas atmazgāšana.
Taču, ja tiek runāts par starptautiskajām saistībām, kas Latvijā mums būtu jāievēro, tad pirmām kārtām tiek pieminēta Vīnes konvencija jeb Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti.
Nākamā - Palermo konvencija jeb Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību.
Nākamā - Varšavas konvencija jeb Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju.
Principā normāli Rietumvalstīs ar naudas atmazgāšanu saprot tiešām starptautiski nopietnu noziegumu rezultātā iegūto līdzekļu legalizēšanu, pārvēršanu it kā legālos līdzekļos. Un mēs... viss būtu normāli, mēs iekļautos visos šajos jēdzienos, ja pirms vairākiem gadiem, kad valstij bija iespēja izvēlēties... valsts varēja nosaukt predikatīvos noziegumus, kuros manta ir noziedzīgi iegūta, un pārējos. Latvija izvēlējās to, ka mums visi noziedzīgie nodarījumi ir predikatīvi.
Attiecībā uz šo definējumu, kad mēs pilnīgi jebkuru noziegumu esam iekļāvuši kā mantiskā labuma iegūšanas rezultāta realizēšanu, kā naudas atmazgāšanu, Juridiskā komisija centās glābt situāciju un 314.pantu Krimināllikumā mazliet precizēja, lai vismaz līdz ievērojamiem apmēriem, tas ir, līdz 10 minimālajām mēnešalgām, neuzskatītu par naudas atmazgāšanu.
Bet, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es ļoti uzmanīgi... Es vēršu tieši koalīcijas partiju uzmanību, it īpaši skatoties uz Nacionālo apvienību, skatoties uz VIENOTĪBU... Pievērsiet uzmanību definējumam 1.1 daļā: “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir arī atzīstamas šā panta 1., 2. un 3.punktā minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.”
Ja jūs gadījumā esat lasījuši avīzēs, ka, teiksim, kāds maksātnespējas administrators, iespējams, ir ieguvis noziedzīgi iegūtus līdzekļus - iespējams, ieguvis noziedzīgi! -, un jūsu partijas ir pieņēmušas finansējumu no šādas personas, jūs saprotiet, ka jūs esat apzināti pieļāvuši šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju.
Es saprotu, ka jūs šodien nemainīsiet šo definējumu. Tas ir kompromisa definējums, jo šeit netiek prasīti ievērojami apmēri; pieļaušana netiek attiecināta uz šo nelielo apmēru. Tāpēc ļoti uzmanīgi izlasiet šo definējumu! Un, tā kā šodien komisijai tika nodoti šā likuma grozījumi, varbūt padomājiet, kā rudenī iziet no neveiklās situācijas un naudas atmazgāšanu definēt klasiskā izpratnē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu. Bet, runājot par šī priekšlikuma tapšanas vēsturi, ir vairākas lietas, kurām es gribu pievērst jūsu uzmanību - it sevišķi to, kas saistīti tādā vai citādā veidā ar spēka struktūrām.
Principā absolūti var piekrist tam, ko teica Kūtra kungs, uzstājoties šeit. Bet kas pārsteidza mani komisijas sēdē? Kad uzdevu jautājumus atbildīgajām amatpersonām: “Kāpēc vajadzīgi šie grozījumi?” - atbilde bija viena un diezgan unikāla: “Mēs pazemināsim šo latiņu.” Kā jau Kūtra kungs teica: nozodz kaut ko veikalā, aizej aiz stūra, izdzer - uzreiz naudas atmazgāšana un legalizācija vienā personā. Mums ir, ar ko atskaitīties ārvalstniekiem, lai parādītu, ka mums šo noziegumu skaits ir reāli... pareizāk sakot, mēs reāli cīnāmies ar naudas atmazgāšanu.
Un, kad uzdevu nākamo jautājumu: “Sakiet, lūdzu, cik cilvēku ir aizturēts tieši par naudas atmazgāšanu un legalizāciju?” Kaut vai to, kas ir publicēts masu medijos... Atcerieties: samērā nesen caur vienu banku pie mums atmazgāja naudu meksikāņu narkotiku kartelis, tad Ukrainas, tad Moldovas valdības pārstāvji atmazgāja simtiem miljonu eiro caur Latvijas bankām. Un jautājums ir ļoti elementārs: “Sakiet, lūdzu, cik kriminālprocesu ir ierosināts, cik cilvēku ir saukts pie atbildības un cik cilvēku atrodas apcietinājumā?” Bet atbildē - klusums.
Un šeit jau nebūtu jārunā par to, ka mums jāpazemina latiņa, bet par to, kāda ir mūsu kapacitāte cīnīties ar šiem noziegumiem. Diemžēl tā ir diezgan zema. Un tad mēs nonākam atpakaļ pie senā stāsta, kāpēc mūsu policisti, KNAB pārstāvji, specdienestu pārstāvji ir tik nevarīgi, lai atklātu tāda veida noziegumus un tos izmeklētu. Tad ir jāatgriežas pie kvalitātes, un izrādās, ka mums nav, kas gatavo šos speciālistus. Tad varbūt jāatgriežas pie jautājuma par to, kas ir vitāli nepieciešams, - ka mums ir vajadzīga viena vienota iestāde, kura gatavotu speciālistus, lai cīnītos ne tikai pret šiem rafinētajiem noziegumiem, bet arī pret cita veida nopietniem noziegumiem.
Kolēģi! Mums tomēr ir jādomā uz priekšu, nevis jāskatās, kā iztapt vai piemānīt šajā gadījumā mūsu ārvalstu kolēģus. Tā nav izeja!
Kāpēc tapa šis kompromisa priekšlikums? Tāpēc, ka bija kopēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas sēde un Juridiskā komisija apsolīja, ka vairākus likuma pantus - Krimināllikuma pantus - neizslēgs. Tāpēc arī radās šis kompromiss, - tāpēc, ka ir cerības, ka par vienkāršu zādzību vairs cilvēku nevarēs saukt pie kriminālatbildības par naudas atmazgāšanu.
Es aicinu tomēr pārdomāt šos jautājumus, un gan Tieslietu ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai, iesniedzot likumprojektus parlamentā, tomēr vajag nopietnāk pārdomāt to saturu un jēgu. Ko tad mēs gribam panākt? Vai mēs gribam reāli kaut ko darīt vai vienkārši gribam skaisti izskatīties? Bet cerība, ka mēs varēsim mūžīgi muļķot mūsu kolēģus ārzemēs, nepiepildīsies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūs lūdzat balsojumu par šo priekšlikumu?
J.Ādamsons. Nē!
Sēdes vadītāja. Nē.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie kolēģi! Augsti godātā sēdes vadītāja! Es atvainojos, visi grib Jāņus svinēt un gaida sēdes beigas, bet es tomēr gribu pateikt vienu lietu.
Es arī atbalstu šo konkrēto likuma grozījumu un aicinu balsot “par”.
Bet nu es atsaukšu atmiņā vienu rīkojumu, ko parakstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar toreizējo tieslietu ministru. Viņi parakstīja vienu rīkojumu, kurā bija teikts - ne vairāk, ne mazāk! -, ka ir nepieciešams apturēt likumdošanas plūdus. Jā!
Pašreiz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā faktiski situācija ir izveidojusies tāda, ka divi likumi pastāvīgi ir atvērti - viens ir Nacionālās drošības likums, otrs ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Jau šobrīd jums vai nu elektroniski, vai jūsu zaļajās... es atvainojos, jūsu kastītēs ir piegādāti atkal jauni fundamentāli grozījumi šajā likumā.
Es tomēr domāju, ka ir nepieciešams arī Tieslietu ministrijai un attiecīgajām iestādēm, kas strādā pie šiem likuma grozījumiem, pārdomāt... teiksim, piesēst un kaut kā fundamentāli iziet tam visam cauri, jo tas jau nav nopietni... !
Ja mēs runājam par konkrēto sēdi, ko pieminēja Ādamsons, tad jāteic, ka tās sēdes laikā arī... Tātad divas komisijas sanāca kopā... Nu, tas notika, faktiski ceļot iebildumus komisijas sēdē arī man, ka būtībā mēs neredzam to, kas notiek Juridiskās komisijas sēdēs, jo Krimināllikuma grozījumi un šī likuma grozījumi ir cieši, cieši sasaistīti. Un tāpēc ir nepieciešams pārdomāt šo likumdošanas procesu, es domāju, gan no mūsu puses, gan arī Tieslietu ministrijas un prokuratūras puses, jo sēdes laikā mūs aicināja ātrāk atbalstīt šos grozījumus, neiedziļināties tajos. Būtībā tas palīdzētu tikt galā ar Juridisko komisiju. Man liekas, kaut kas nav kārtībā ar to procedūru. Nevar visu laiku šādi likumi būt atvērti - visu laiku, nepārtraukti! Kaut kādas lietas tajos tiek grozītas nepārdomāti.
Otrkārt. Es domāju, ka mums arī būtu jāiedziļinās šajās lietās. Un, protams, komisijas sēžu laikā var uzklausīt ekspertus, bet būtībā komisijas sēdēs šie jautājumi pārāk ātri tiek dzīti cauri tikai tādēļ, lai būtu, tā teikt, ievilkts ķeksis starptautiskajiem kaut kādiem ekspertiem. Un arī no ekonomisko noziegumu izmeklēšanas puses Bauska kungs teica: “Jā, mums nepieciešami šie grozījumi, lai varētu vairāk lietu ierosināt.” Un būtībā tā ir, kā krieviski saka, “pokazuha”, tulkojumā - izrādīšanās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
K.Seržants. Jā. Patiešām par šo punktu tika ļoti diskutēts. Bet atzīmējot tomēr situāciju par to, ko teica Kūtra kungs, - par vārdiem “apzināti pieļāva, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti”.
Vārds “apzināties” jau nav nemaz tik abstrakts, jo atcerēsimies - arī deputāta zvērestā mēs solāmies pildīt pienākumus pēc labākās apziņas.
Bet otra lieta. Mums bija komisijas sēdē arī tiesnesis praktiķis Stukāns, un viņš ļoti viennozīmīgi pateica, ka bez šādiem pantiem tiesā praktiski nav iespējams piemērot šiem naudas atmazgātājiem nolūku. Un līdz ar to ļoti daudz šo procesu arī izčākst, jo nav šī nolūka. Un šis pants šo nolūku dos. Tā ka komisija šo priekšlikumu atbalstīja un lūdz arī atbalstu šeit.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatētāji nav lūguši balsojumu par šo priekšlikumu, tātad deputāti šo priekšlikumu atbalsta.
K.Seržants. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 5. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Seržants. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Šim likumprojektam uz trešo lasījumu ir saņemti 14 priekšlikumi.
1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. 14. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.
Z.Tretjaka (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” (Nr.874/Lp12) pirms trešā lasījuma. Priekšlikumu nav.
Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr.848/Lp12).
Jāteic, ka šis likumprojekts ir par iespējām augstākā līmeņa domēna turētājam atslēgt domēna vietnes ar paplašinājumu “.lv”, ja tas rada zināmu apdraudējumu drošībai.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Arī 2. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās termiņu. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Līdz ar to ir izskatīti visi trīs priekšlikumi.
Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
A.Matīss. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.
N.Kleinberga (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi 20 priekšlikumus.
1. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N.Kleinberga. 2. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Intam Dālderim.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Ja jums nekas nav pretī, tad es centīšos uzreiz runāt par lielāko daļu no saviem priekšlikumiem, proti, par 2., 4., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.priekšlikumu. Tie visi ir vērsti uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma sakārtošanu, lai atvasinātas publiskas personas, piemēram, pašvaldības, augstskolas, zinātniskie institūti, brīvostas, veidotu iekšējos (es uzsveru - iekšējos!) normatīvos aktus vienveidīgi, skaidri, saprotami, ar vienotu metodoloģiju, - vienkārši, tiesiski un caurskatāmi.
Šobrīd pašvaldībās un augstskolās... ir virkne dažādu iestādes padotības veidu. 2.priekšlikums paredz, ka, lai uzlabotu pastarpinātās pārvaldes vienkāršību, caurskatāmību un saprotamību iedzīvotājiem, kā arī efektivitāti, jānoteic, ka, ja likums neparedz citādi, tad iestādes ir pakļautībā, nevis pārraudzībā.
4.priekšlikums risina likuma kļūdu, ka ar līgumu vai normatīvo aktu var deleģēt uzdevumus privātpersonai, bet ar līgumu nevar deleģēt publiskai personai, piemēram, pašvaldībai vai augstskolai.
7.priekšlikums ir radies tāpēc, ka šobrīd valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēs, tātad ministrijās un tām padotajās iestādēs, kā arī pašvaldībās un tām padotajās iestādēs, nav vienotas iekšējo normatīvo aktu metodoloģijas sistēmas. Jo, kā mēs zinām, mums ir daudz pašvaldību, daudz arī citu atvasinātu publisku personu, un šos iekšējos noteikumus un reglamentus izdod katra, kā nu kurai ienāk prātā.
9.priekšlikums risina jautājumu par ministra kompetenci.
10.priekšlikums ir ārkārtīgi svarīgs attiecībā, piemēram, uz izglītības iestādēm, jo izglītojamie ir īpaši pakļautas personas, kuru tiesības un pienākumus nosaka iekšējie normatīvie akti. Ja, piemēram, iekšējais normatīvais akts nonāk pretrunā ar ārējo normatīvo aktu, šādā gadījumā personai, kura ir kaut kādā veidā cietusi, ir ārkārtīgi sarežģīts un grūts ceļš, lai pierādītu savu taisnību.
Arī 12.priekšlikums risina jautājumu par to, ka pašvaldībām, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un brīvostām nav vienotas, skaidras, visā valstī metodoloģiski vienotas iekšējo normatīvo aktu izdošanas sistēmas, par to, kā tiek izdoti, kā stājas spēkā iekšējie normatīvie akti. Mums diemžēl ir vairāk nekā simts šādu sistēmu.
Es tomēr aicinu... Ja mēs šodien to neatbalstīsim, es zinu skaidri, ka mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies nākotnē, kad, iespējams, šai komisijai būs cita politiskā vadība, kura nebūs nākusi no centrālkomitejas dzīlēm.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.
I.Brīvers (LRA).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Es nezinu, cik skaļi no vietas ir jākliedz, lai dzirdētu to, ka deputāts prasa balsojumu. Konkrēti par 1.priekšlikumu es šādu balsojumu prasīju, netiku sadzirdēts nez kāpēc. Un, tā kā Dāldera kungs runāja par šiem priekšlikumiem kopumā, es arī izteikšos par šiem priekšlikumiem kopumā.
Kāpēc es pirmām kārtām runāšu it kā par sīko detaļu, ka jēdzienu “iestāžu” vietā jālieto “institūcijas”? Tas it kā būtu nebūtiski. Es tomēr teikšu, ka, iepazīstot šī likuma sākumā definētos jēdzienus, jēdziens “iestādes” ir definēts (ar to es negribu teikt, ka mēs nezinām, kas ir “institūcija”). Kāpēc es tomēr esmu pret 1.priekšlikumu, un tajā pašā laikā arī saistībā ar citiem Dāldera kunga priekšlikumiem...
Droši vien lielākās diskusijas te būs par 15.priekšlikumu. Un es gribu teikt: pēc būtības es atbalstītu šo priekšlikumu. Taču kopumā šie priekšlikumi ir izteikti tādā samudžinātā valodā, ka trešajā lasījumā laikam tomēr atturēšos atbalstīt šo priekšlikumu. Es nezinu, kā tas ir Saeimas kārtības rullī, bet es tomēr prasīšu atkārtotu balsojumu par 1.priekšlikumu. Es to gribu darīt.
Un tagad, lai otrreiz nekāptu tribīnē, par 15.priekšlikumu, jo paskatiet, Dāldera kunga priekšlikumā rakstīts tā: “Iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi publicē [..] norādot [..] izmaksātā atalgojuma summu.” Ko tad publicē: aprēķināto vai izmaksāto atalgojuma summu? Vai tas ir viens un tas pats varbūt? Vai atkal būs vajadzīgs kaut kāds īpašs likums, kur skaidrot, kas ir “citas pienākošās naudas summas”?
Domu es saprotu, un, manuprāt, tā ir pareiza. Taču es tomēr aicinu: ja tas ir trešajā lasījumā, tad jāpanāk, lai šo likumu saprastu ne tikai Juridiskais birojs, bet arī cilvēki, kuriem tas likums būs jāpiemēro. Un arī tagad mēs varam redzēt valsts iestāžu mājaslapās - vienās tiek norādīta bruto samaksa, citās - neto samaksa, jo acīmredzot no likuma tas nav skaidrs.
Paldies.
Tas ir tas, ko es gribēju teikt. Tātad prasu atgriezties pie 1.priekšlikuma un balsot par to.
Sēdes vadītāja. Nē! Par 1.priekšlikumu balsojumu nevar prasīt, 1.priekšlikumu Saeima jau ir izskatījusi. Jums bija (Dep. I.Brīvera starpsaucieni.)... Jums bija dažādas iespējas, kā pievērst uzmanību 1.priekšlikumam, kaut vai pieceļoties un iznākot šeit pie tribīnes.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Kā mēdz teikt Kalnozola kungs: “Brāļi un māsas!”
Es gribu atgādināt, ka šo likumprojektu Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā ar lūgumu sakārtot likuma vienu daļu, kas skar administratīvos līgumus.
Kā jau bieži vien pie mums notiek, mēs jebkuru likumprojektu gribam pārveidot par tādu ideālu preci, kura būtu spīdoša, interesanta, pievilcīga, skaista, labi skanētu un tā tālāk, un tā joprojām. Te arī parādījās vairāki priekšlikumi... Neviens no tiem neskar pamatjautājumu, kuru bija ierosinājuši likumprojekta autori.
Runājot par šo lietu. Redziet, ja mēs analizējam tieši no šā viedokļa - uzlabot var jebkuru likumu, jo jebkurā likumā ir lielākas vai mazākas spraugas, kas ir tiešām labojamas. Parasti praksē tas tiek pārbaudīts ar praktiskām lietām - bija vai nebija dažādi traktējumi vienam vai otram likuma pantam, vienai vai otrai likuma normai. Ja tādu kolīziju nebija, tad varbūt būtu jēga akumulēt visus šos labos, skaistos, ļoti pievilcīgos priekšlikumus līdz tam brīdim, kad Ministru kabinets varbūt kādreiz būs nobriedis tiktāl, lai pārstrādātu Valsts pārvaldes iekārtas likumu kopumā.
Tāpēc, vērtējot dažus... daudzus no šiem priekšlikumiem, komisija arī vadījās pēc šā principa, bet es tomēr aicinu runāt nevis par visiem priekšlikumiem kopā, bet par katru priekšlikumu atsevišķi. Kad priekšlikums tika noraidīts, tas tika noraidīts ne jau tāpēc, ka tas ir nepareizs. Vēlreiz saku - galvenais noraidīšanas mērķis bija tikai tas, ka saistībā ar šo normu, kura strādā jau ilgus gadus, nekad nebija ne strīdu, ne jautājumu, nekādu citu iebildumu.
Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas pozīciju. Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
N.Kleinberga. Nē, komisijas vārdā nav.
Tātad 2. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 24, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.
N.Kleinberga. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N.Kleinberga. 4. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
N.Kleinberga. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
N.Kleinberga. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N.Kleinberga. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N.Kleinberga. 8. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
N.Kleinberga. 9. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
N.Kleinberga. 10. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
N.Kleinberga. 11. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
N.Kleinberga. 12. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
N.Kleinberga. 13. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
N.Kleinberga. 14. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Intam Dālderim.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Nu, šī laikam ir pilnīgi politiski skaidra lieta, uz kuru var attiecināt Franča Trasuna vārdus, kurus viņš teica Latgales kongresā: “Vai nu ar civilizāciju uz Eiropu, vai ar barbarismu uz Āziju!”
Otrajā lasījumā pieņemtais, ko mēs esam visi kopīgi pieņēmuši, ir apkaunojums.
Diemžēl komisijā šo lietu skatīja PSKP Centrālkomitejas Organizatorisko kadru nodaļas Valsts un sabiedrisko organizāciju sektora stilā - ar puspatiesībām un demagoģiju.
Jāsaka, ir patiesība, kas te ir nobalsots otrajā lasījumā, - te grib slēpt augstu valsts amatpersonu algas - no nodokļu maksātāju naudas maksātas algas -, ko pašlaik publicē internetā. (Dep. G.Kūtris: “Tas ir 15.priekšlikumā!”)
Sēdes vadītāja. Dāldera kungs! Mēs šobrīd esam pie 14.priekšlikuma.
I.Dālderis. Jā! Tieši par to es arī runāšu.
Sēdes vadītāja. Par 14., jā?
I.Dālderis. Jā!
Sēdes vadītāja. Labi.
Mēs runājam par pantu “Instrukciju un ieteikumu projektu saskaņošanas kārtība”.
I.Dālderis. Tabulā šis ir 14.priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Nē! 14.priekšlikums ir par 76.1 pantu - “Instrukciju un ieteikumu projektu saskaņošanas kārtība”.
I.Dālderis. Kā mēs...? Internetā, tanī tabulā, kas ir Saeimas mājaslapā, tā numerācija ir citādāka. Numerācijā, kas ir Saeimas mājaslapā, šis ir 15. ... (Starpsauciens: “Cits likums tas ir!”)
Sēdes vadītāja. 14. ...
I.Dālderis. Nu, tad turpināsim, kad nonāksim pie nākamā priekšlikuma.
Sēdes vadītāja. Jā, turpināsim, kad būsim nonākuši pie nākamā.
Par 14. priekšlikumu.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
Tātad arī deputāts Sergejs Dolgopolovs atsakās no debatēm. Vai kāds lūdz balsojumu par 14.priekšlikumu? Neviens balsojumu nelūdz. Deputāti atbalsta.
N.Kleinberga. Pirms ziņot par nākamajiem deputāta Inta Dāldera priekšlikumiem, vēršu jūsu uzmanību uz komisijas izstrādāto 17.priekšlikumu par 92.panta nosaukuma maiņu un otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā. Šis komisijas izstrādātais grozījums 92.pantā nepieciešams, lai savstarpēji saskaņotu divu likumu normas. Jo jautājumus, kas skar amatpersonu un darbinieku darba samaksas noteikšanas kritērijus un publiskošanas kārtību, reglamentē speciāls likums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Tādējādi komisijas priekšlikums novērš pretrunu, kas radusies, kad divi likumi regulē vienu jautājumu, turklāt atšķirīgi.
Līdz ar to 15. - deputāta Inta Dāldera priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Intam Dālderim.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Kolēģi, šeit mēs tikko dzirdējām... tas, ko mēs dzirdējām, īsti neatbilst patiesībai, maigi izsakoties. Jo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta devītā daļa skaidri saka - internetā publicē tikai informāciju par samaksas kritērijiem un naudas sadalījumu pa amatu grupām. Ja kāds nesaprot, ar ko atšķiras amatu grupas no amatpersonu vārdiem un uzvārdiem, tad es nezinu, kādā veidā to vēl skaidrāk varētu pateikt. Tātad faktiski mēs ar šiem grozījumiem samazinām atklātību, nerunājot par to, ka mans priekšlikums paredzēja ne tikai amatpersonu atlīdzības publicēšanu internetā, bet arī visu darbinieku, kuri jebkādā veidā saistīti ar valsts pārvaldi, ar atlīdzības saņemšanu no valsts budžeta. Es domāju, ka šo soli atpakaļ mēs nedrīkstam iet, tādēļ es aicinu atbalstīt tomēr manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Liekas, mēs šo jautājumu esam izdiskutējuši iepriekšējo reizi pietiekami detalizēti. Es šinī gadījumā nerunāšu par to - labs vai slikts tas priekšlikums, derīgs vai nederīgs. Es gribu runāt par šā priekšlikuma iederības vietu. Priekšlikums būtu vietā, ja mēs runātu un diskutētu šodien par vienotās atlīdzības sistēmas likumu. Tas būtu vietā, ja mēs runātu par interešu konflikta novēršanas likuma grozījumiem, kurš, starp citu, arī paredz amatpersonu deklarācijas aizpildīšanas kārtību, publicēšanu un visu pārējo.
Šinī likumā, kurš nosaka vispārēju valsts pārvaldes iekārtu, man liekas, tādai konkretizācijai nu gan nebūtu īstā vieta, jo šeit likuma mērķis ir cits.
Ja šie priekšlikumi būtu iesniegti, kad mēs skatām grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (un mēs tos skatām regulāri), es ar abām rokām nobalsotu par to, lai uzlabotu un precizētu šīs normas.
Nav nekādu, kā saka, iebildumu pret to, ka deputāts Dālderis tik cītīgi strādā un mēģina iestrādāt šos priekšlikumus likumā, bet nu nevajag to darīt par jebkuru cenu jebkurā likumā. Tādā gadījumā mums vajadzētu šo normu ierakstīt arī Satversmes 61.pantā un papildināt arī Satversmes preambulu, ka šī informācija ir pieejama. Varbūt to var pastāstīt smalkāk.
Es domāju, ka šinī gadījumā, kā es, starp citu, esmu arī solījis, runājot no šīs tribīnes iepriekšējās diskusijas gaitā... mēs komisijā esam izstrādājuši un iestrādājuši vispārēja rakstura normu, kas ir precizējums speciālos likumos. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto priekšlikumu un neatbalstīt Inta Dāldera priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latvijas Reģionu apvienības frakcija, droši vien tāpat kā jūs visi, ir par lielāku atklātību. Bet gan mūsu vidū, gan arī, saprotu, jūsu vidū viedokļi atšķiras... it sevišķi, uzklausot debates gan no vienas, gan no otras puses, kļūst skaidrs, ka atšķiras pieeja jautājumā par to, kādā veidā šo atklātību nodrošināt, - tas, ko stāsta Dolgopolova kungs, un tas, ko komisija ir pieņēmusi... ka šī atklātība, kas attiecas uz algām, ir jāparedz vienā citā likumā, nevis šajā likumā.
Es gan šobrīd pieturos pie tā viedokļa, kas lielā mērā sakrīt ar Inta Dāldera iesniegtajiem priekšlikumiem, kas uzskata, ka tai atklātībai jābūt iespējami plašākai. It sevišķi tādēļ, ka likums, kura ietvaros tiek domāts atrunāt visus jautājumus, kas saistīti ar atalgojuma publiskošanu, šobrīd īsti nav sakārtots un tajā ir tikai deleģējums Ministru kabinetam.
Manuprāt, nav arī no juridiskās tehnikas viedokļa, kā jūs mīlat teikt, pareizi tā darīt, ka mēs tagad vienā likumā atsaucamies uz citu likumu, otrā likumā atsaucamies uz trešo likumu, ceturto, piekto un tās ķēdītes beigās uzdodam Ministru kabinetam beidzot noteikt, kādā veidā kuram un cik daudz ir jāpublicē mājaslapā.
Līdz ar to es pats personīgi balsošu “par” Inta Dāldera iesniegtajiem priekšlikumiem, un, ja tie netiks atbalstīti, tad droši vien man būs jābalso “pret” likumprojektu kopumā, jo, manuprāt, otrajā lasījumā mēs tomēr izdarījām kļūdu.
Un visbeidzot. Uzklausot gan vienas puses, gan otras puses argumentāciju, izskatās, ka neatkarīgi no tā, kā mēs šodien balsosim, septembrī, dāmas un kungi, mums būs kopā jāstrādā pie Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un būs tas jāver vaļā, būs jāmēģina tajā vienā likumā atrunāt visu, kas saistīts ar šo jautājumu par atalgojuma publiskošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs visi ļoti labprāt gribam būt arī populisti un parādīt, ka mēs esam par pilnīgu atklātību, lai jau visi redz. Mēs esam pieraduši, ka visi redz, kas kuram kabatā, kas kuram mājās, kas kuram gultā. Rakstām visu... ka vajadzīgs.
Bet šajā gadījumā es jūs aicinu tomēr ievērot tīri juridiskas lietas. Ja Valsts pārvaldes iekārtas likumā būs šāda norma, bet vienotās atlīdzības likumā būs citādāka norma, tad, ievērojot to, ka vienotās atlīdzības likums ir speciālais likums, spēkā būs tā norma, nevis šī norma. Un praktiskajiem tiesību normu piemērotājiem būs vienā gadījumā jādomā tā, otrreiz - tā; trešoreiz normas tulkos vēl citādāk. Tā ir likuma neskaidrība, ja par vienu un to pašu jautājumu divos likumos ir dažāds regulējums.
Tāpēc būtu vēlams, pirmkārt, to visu noregulēt vienā likumā.
Otrs moments. Es saprotu Dāldera kunga priekšlikumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā šo jautājumu noregulēt, bet es saprotu, ka šis viņa priekšlikums neattiecas uz deputātu ienākumu publiskošanu, jo tas... tā ir valsts pārvaldes iekārta. Tas neattiecas uz maksātnespējas administratoriem un neattiecas uz tiesu varas pārstāvjiem, jo viņi arī nav piederīgi pie valsts pārvaldes. Tāpēc vienotās atlīdzības likums, kas skar visu valsts iestāžu, tas ir, no valsts budžeta algu saņēmēju, atlīdzības regulējumu, - tā būtu tā īstā vieta, un tur būtu jābūt vienotam regulējumam pilnīgi visiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Pusi no manām minūtēm Kūtra kungs jau ir paņēmis, jo viņš pateica to, ko es gribēju pateikt tagad.
Divas lietas.
Pirmā lieta. Tiešām šis grozījums - neatkarīgi no tā, ar kādiem mērķiem tas bija motivēts un kādas ieceres tajā bija ieliktas, - sataisa baigi lielo putru likumdošanā tieši šajā jomā. Kūtra kungs to precīzi pateica.
Otrs moments. Ja jūs lasījāt likumprojektu, tad redzējāt, ka pārejas noteikumos ir rakstīts, ka likumprojekta normas stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri, un līdz ar to vienotās atlīdzības sistēmas likumu var pārstrādāt simtreiz un simtreiz diskutēt no jauna visas tās lietas.
Mīļie cilvēki! Es aicinu: nevārīsim putru tur, kur tai nav vietas! (Starpsauciens: “Kur Putra palika? A kur vispār Putra ir?!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi, daudz jūsu laika neaizkavēšu. Juristi ir runājuši par to, kurā likumā kas jāraksta. Bet es tā pavisam vienkārši par šo lietu gribu pateikt.
Kopš 2010.gada - tas ir, jau septiņus gadus! - visu amatpersonu atalgojums (ar vārdu un uzvārdu) tiek publicēts iestāžu mājaslapās. Nu, nevienam no tā nekas slikts nav noticis, nav dzirdēts, ka mums būtu kaut kur tiesā iesniegts vai kas...
Kas tagad ir noticis? Tagad ir izdomāts tā, ka varētu mēs kaut kā vienkāršāk visu to lietu izdarīt un nepublicēt katras amatpersonas - Jāņa, Pētera vai Līgas - vārdu, uzvārdu un algu, bet publicēt pa amatu grupām. Nu, teiksim, tā: vecākais referents ministrijā saņem no 600 līdz 1600 eiro. Jautājums ir tāds: vai sabiedrībai tas kaut ko dod? Manuprāt, nedod. Mēs visi zinām, cik vecākie referenti saņem, līdz ar to principā ministrijās nav jēgas to publicēt. Ja tas ir no 600 līdz 1600, mēs varam pateikt: “Valstī ir tādas algas.”
Otra lieta - par deputātiem. Protams, Ministru kabinets jau nenoteiks, kas tur jāpublicē - algas, piemaksas, komandējumu naudas, vēl kaut kas. Šinī gadījumā, manuprāt, priekšlikums ir ļoti loģisks - mēs tomēr nostiprinām likumā, ka par amatpersonām ir jāpublicē šīs lietas, kas ir precīzi noteiktas un pateiktas: tātad vārds, uzvārds, amats un izmaksātā atalgojuma summa. Nu, pilnīgi loģisks priekšlikums!
Tas, ko Dāldera kungs vēl ir papildinājis šajā priekšlikumā, ir tas, ka šī informācija būtu jāpublicē arī par darbiniekiem. Un kāpēc gan ne? Jo amatpersonu atalgojumu, piemēram, mēs varam redzēt katru gadu amatpersonas deklarācijā, bet darbinieku atalgojumu, kas var svārstīties ļoti plašā amplitūdā, mēs neredzam nekur.
Tā ka es tiešām aicinu neaizbildināties ar dažādām juridiskām kolīzijām, ko rakstīt vienā likumā, ko - otrā un kur tas labāk iederas, bet nobalsot par šo priekšlikumu. Un, ja radīsies labāks risinājums tam, kurā likumā visu to ierakstīt, mierīgā garā rudenī šo lietu sakārtot. Bet mēs nevaram radīt tagad kaut kādu caurumu, lai pēkšņi tagad pazūd tas, kas jau ir, un neko jaunu vietā neradīt.
Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Man tā jokaini runāt pēc Anrija Matīsa par Dāldera kunga priekšlikumu, jo savā laikā tieši Dāldera kungs neparakstīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, kurā starp pieciem atbildīgajiem bija arī Anrijs Matīss. Viņš gribēja slēpt šos atbildīgos. (Dep. A.Loskutovs: “Kāds tam sakars?!”)
Bet es gribu teikt to, ka es atbalstu Dāldera kunga priekšlikumu konkrētajā lietā, jo būtībā mēs jau varam dažādi runāt par juridiskām tehnikām un par to, kas kurā likumā jāparedz. Bet viens ir skaidrs, ka kopīgās atlīdzības likums ir pilnībā sačakarēts, un es neticu, ka kāds - it īpaši mēs! - varētu tagad taisnīgu gala risinājumu panākt vienotās atlīdzības likumā, it īpaši - priekšvēlēšanu periodā. Ir skaidrs, ka šis atlīdzības likums ir pēckrīzes atrauga, un nez vai mēs spēsim to salabot. Tāpēc, protams, Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir jābūt pamatprincipiem. Šinī gadījumā tas, ko Dāldera kungs piedāvā... no visiem aspektiem varbūt tas nav labākais piedāvājums, bet labāk ir to atbalstīt nekā neatbalstīt un piekrist Dolgopolova kunga norādītajam virzienam, ka gan jau rudenī visu harmonizēsim.
Manuprāt, labāk ir atbalstīt šo Dāldera kunga varbūt nepilnīgo normu. Savukārt iecirst, tā sacīt, ar naglu likumā un pēc tam rudenī, iespējams, to harmonizēt un mēģināt uzlabot Valsts pārvaldes iekārtas likumu...
Aicinu atbalstīt Dāldera kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
N.Kleinberga. Es atkārtoju tikai to, ka 15. - deputāta Dāldera priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 21, atturas - 2. (Starpsaucieni: “Oooo!” Aplausi.) Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Par atklātību!”)
N.Kleinberga. 16. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Intam Dālderim.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Pateicos par atbalstu iepriekšējam priekšlikumam.
Par šo priekšlikumu tiešām, nu, nevarētu laikam teikt, ka te ir kaut kā... atrunāties ar atlīdzības likumu vai kādām citām juridiskām normām...
Šis priekšlikums paredz internetā publicēt visus līgumus, ko iestāde noslēdz tieši par iestādes mantu (tāds ir arī nosaukums pantam), izņemot darba līgumus un autoratlīdzības līgumus. Ja cits līgums paredz citādi... Piemēram, ja ir valsts noslēpums, tad šādus līgumus iestāde nepublicē. Līgumā, kas nav darba līgums vai autoratlīdzības līgums, nevar būt nekā slēpjama. Piemēram, uzņēmumu vadītāju personas kodi ir publiska informācija, kas bez maksas pieejama internetā.
Priekšlikums veidots pēc komisijas norādes, ka šī ir norma, kas aptver iestādes mantu. Šī norma par līgumiem nav nekādā veidā pārceļama uz citiem likumiem, arī uz atlīdzības likumu.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ko vēlaties piebilst?
N.Kleinberga. Nē, nav nekas piebilstams. Komisija neatbalstīja 16. - deputāta Inta Dāldera priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Inta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 16, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
N.Kleinberga. Līdz ar to... Ja tika nobalsots 15. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums, tad 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - nav balsojams?
Sēdes vadītāja. Nav balsojams, bet debates par to ir iespējamas.
N.Kleinberga. Jā!
Sēdes vadītāja. Tātad debatēt pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Mēs jau esam savārījuši vairākas putras vairākos likumos, tāpēc es... Ņemot vērā, ka izveidojusies tāda situācija, ka likumprojektam būtu jāatgriežas komisijā, lai novērstu tās pretrunas, kuras ir starp atbalstītajiem un neatbalstītajiem priekšlikumiem, es aicinu Saeimas kārtības ruļļa 136.panta noteiktajā kārtībā atgriezt atpakaļ šo likumprojektu komisijai izskatīšanai.
Sēdes vadītāja. Tātad par šo priekšlikumu - nodot atpakaļ komisijai likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” - viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Tātad ir iespēja par to runāt arī “pret”. Vai kāds... Dombravas kungs? Vai jūs runāsiet “pret”?
Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Šajā gadījumā ir atbalstīti priekšlikumi, kuri fundamentāli neko nemaina likuma konstrukcijā. Es saprotu, ka tā ir tāda nomenklatūras metode - atgriezt to atpakaļ komisijā un pēc tam uz pusgadu iemarinēt atvilktnē, sasaukt daudzas darba grupas - cerībā, ka varbūt līdz šīs Saeimas termiņa beigām tas priekšlikums nogulēs atvilktnē. Es domāju, ka šajā gadījumā nav jāatbalsta komisijas priekšsēdētāja ierosinājums. Un vispār - būtu jāšaubās, vai šādi var vadīt komisiju! (Zālē pieaug troksnis.)
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” tiktu nodots atpakaļ izskatīšanai komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 50, atturas - 5. Tātad likumprojekts atpakaļ izskatīšanai komisijā nav nodots. (Starpsauciens: “Ļoti labi!”)
Turpinām izskatīt nākamos priekšlikumus.
N.Kleinberga. Tātad mēs palikām pie 18. ...
Sēdes vadītāja. Tātad 17.priekšlikums nav balsojams.
Mēs esam nonākuši pie 18.priekšlikuma.
N.Kleinberga. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N.Kleinberga. 19. - nav balsojams. Līdz ar to...
Sēdes vadītāja. ... jo saistīts ar atbalstīto priekšlikumu. Tātad 19. nav balsojams.
N.Kleinberga. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumi par 14.panta izslēgšanu, likuma papildināšanu ar 101.pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Visi priekšlikumi ir izskatīti.
N.Kleinberga. Jā, līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 18, atturas - 1. Likums pieņemts.
N.Kleinberga. Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija ir sagatavojusi grozījumu likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, un tas ir jūsu priekšā. Likuma grozījums nepieciešams, lai saskaņotu šajā likumā ietverto regulējumu ar jau 2017.gada 1.jūnijā Saeimā pieņemtajiem un Valsts prezidenta izsludinātajiem grozījumiem likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrajā daļā, kas paredz, ka strīdu gadījumos, ja privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, kas pašlaik ir sešu procentu apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības, tad to varēs noteikt: no 2018.gada - līdz pieciem procentiem gadā, no 2019.gada - līdz četriem procentiem, un no 2020.gada - līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Likumprojekts ir saskaņots ar Tieslietu ministriju, ar Ekonomikas ministriju un arī saskaņots ar Juridisko biroju.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
J.Tutins. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J.Tutins. Godātie kolēģi, tā kā šis grozījums ir saskaņots gan ar Juridisko biroju, gan ar Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju, kā es jau teicu, un nav paredzams, ka būtu nepieciešami kādi precizējumi šajā grozījumā, aicinu Saeimu šodien likumprojektu izskatīt un pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez priekšlikumu termiņa noteikšanas? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Brigmanis, Zariņš un Smiltēns lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 22.jūnija sēdē no pulksten 12.30 uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. I.Zariņš: “Labs priekšlikums!”) Tātad deputātiem nav iebildumu. Pārtraukums tiek plānots uz 30 minūtēm līdz pulksten vieniem.
Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi deputāti, kuri darbojas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Aicinu jūs uz komisijas sēdi, kura notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Solvita Āboltiņa, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis un Silvija Šimfa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Ruks, Kleinberga, Viļums, Brīvers, Krūmiņš, Melgailis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Kleinberga, Šics, Melgailis, Krūmiņš, Brīvers, Viļums un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Ruks, Kleinberga, Viļums, Brīvers, Krūmiņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Viļums, Šics, Melgailis, Krūmiņš, Brīvers un citi lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Krūmiņš, Šics, Melgailis, Brīvers, Viļums un citi lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Vara Krūmiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Krūmiņš, Viļums, Kleinberga, Šics, Ruks un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Vara Krūmiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Upenieks, Čigāne, Viņķele, Lejiņš, Spolītis un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Upenieks, Čigāne, Viņķele, Lejiņš, Spolītis un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Astrīdas Harju 12.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Vucāns, Sudraba, Adamovičs, Smiltēns un Parādnieks lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 73.punktu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirms darba kārtības 38.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtībā - “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Astrīdas Harju 12.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 22.jūnija sēdē ir izskatījusi Arvila Ašeradena iesniegumu par 12.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku un deputāta amata kandidātes Astrīdas Harju iesniegumu par to, ka viņa piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.
Līdz ar to Astrīdai Harju tiek apstiprinātas 12.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu Astrīdu Harju dot svinīgo solījumu.
A.Harju. Augsti godātā Saeima! Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Astrīdas Harju 12.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicu Saeimas deputāti Astrīdu Harju un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)
Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! 2016.gada 17.novembrī Saeimā tika pieņemti un vēlāk arī prezidenta izsludināti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuri stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī un kuri, starp citu, paredz izmaiņas likuma 4.pantā, aizstājot vārdus “dzīvojamā māja” ar vārdiem “atsevišķa dzīvojamā māja”.
Minēto izmaiņu dēļ likuma piemērotāju starpā radusies dažāda izpratne par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, ja uz viena zemes gabala uzbūvētas vairākas mājas.
Likumprojekta anotācijā paskaidrots: “Likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu ierobežojumus no būvnieciskā viedokļa atbalstāmu kompleksu dzīvojamo apbūves risinājumu realizācijai (vairākas dzīvojamās mājas ar kopīgu iekšpagalmu, apzaļumojumu, rotaļu laukumiem un tā tālāk vai ielas mājas un pagalma mājas būvniecība perimetrālās apbūves situācijā) un neradītu negatīvu ietekmi uz jau uzsāktiem dzīvojamās apbūves projektiem.”
Likuma pārejas noteikumu 3.punkts noteic, ka grozījumi neattiecas uz dzīvokļu īpašumiem, kuri Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti līdz 2016.gada 31.decembrim; tas rada ietekmi uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecības projektiem, kuri uzsākti un nebija vēl pilnībā pabeigti līdz 2016.gada 31.decembrim.
Lai novērstu tiesiskās paļāvības principa aizskāruma risku šādos gadījumos, ir nepieciešami grozījumi pārejas noteikumu 3.punktā, neattiecinot jauno kārtību, kāda pašreiz ir likumā, - viena māja uz viena zemes gabala - uz tiem īpašumiem, kuriem būvatļauja jau ir izsniegta līdz 2016.gada 31.decembrim.
Šo likumprojektu ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija kopā ar Tieslietu ministriju. Likumprojekts ir saskaņots ar Saeimas Juridisko biroju.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
J.Tutins. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu...
Sēdes vadītāja. ... pirmajā lasījumā.
J.Tutins. Pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
J.Tutins. Godātie kolēģi! Kā es jau teicu, šo likumprojektu ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija kopā ar Tieslietu ministriju, un tas ir saskaņots gan juridiskajā ziņā, gan arī izteiksmes ziņā ar Saeimas Juridisko biroju. Tāpēc komisijas vārdā, ja jums nebūtu pretenziju, lūdzu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā tagad.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanas? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
J.Tutins. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.632/Lp12.
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi un arī pati izstrādājusi priekšlikumus, un kopumā ir četri priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja iesniegts tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 2. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 3. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 4. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Visi priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.633/Lp12. Uz trešo lasījumu saņemti pieci priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 3. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Un noslēdzošais, 5., ir atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Atgādinu, ka likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tātad šis ir galīgais lasījums.
Pavisam komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.
1.priekšlikums - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. Un 2.priekšlikums arī ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Kopumā mēs esam saņēmuši trīs priekšlikumus. Atgādinu, ka šis likumprojekts ir par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas un muitas policijas apvienošanu un Iekšējās drošības biroja pozicionēšanu.
1.priekšlikums ir saņemts no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un ir redakcionāla rakstura precizējums, pievienojot vārdu “darbinieku”. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 2. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas līdzīga rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Putra. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 18, atturas - 1. Likums pieņemts.
Ir saņemts frakcijas VIENOTĪBA lūgums dot vārdu ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam nolasīt frakcijas VIENOTĪBA ziņojumu par balsošanas motīviem.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Sveicināti, kolēģi! Frakcijas VIENOTĪBA ziņojums par balsošanas motīviem.
Cienījamie kolēģi! Es domāju, jūs vēl neesat aizmirsuši, ka pagājušā gada rudenī mums bija iesniegts likumprojekts, kas piedāvāja apvienot divas policijas - nodokļu policiju un muitas policiju. Par to mēs runājām un noraidījām šo likumprojektu. Mēs atbalstām muitas policijas un nodokļu policijas apvienošanu. Šī apvienošana ir jāīsteno, taču, mūsuprāt, nav pieņemami, ka šī jaunā institūcija būs pakļauta Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai. Šī institūcija veiks izmeklēšanu, veiks operatīvās darbības, lai atklātu pārkāpumus Valsts ieņēmumu dienestā, tostarp arī iespējamus dienesta vadītājas pārkāpumus.
Mēs veidojam jaunu policiju, kurai būs jākontrolē visa dienesta darbība, bet tās priekšniekam būs jāatskaitās dienesta vadītājai. Valsts pārvaldē jau labu laiku strādā līdzīga institūcija - Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs. Šis birojs, kas atrodas nevis Valsts policijas priekšnieka pakļautībā, bet ministra pārraudzībā, izmeklē ne tikai Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu darbinieku un amatpersonu noziedzīgus nodarījumus, bet arī ar vardarbību saistītus noziedzīgus nodarījumus, kurus, pildot dienesta pienākumus, izdarījušas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ieslodzījuma vietās, ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki.
Manuprāt, līdzīgi Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija... policijas būtu jānodod Finanšu ministrijas pārraudzībā.
Ņemot vērā minēto, mūsu frakcija neatbalstīja šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.
J.Trupovnieks (ZZS).
Labdien, kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību”” pirms trešā lasījuma.
Priekšlikumi nav saņemti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, kas sagatavots trešajam lasījumam.
Kā es jau teicu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēlreiz izvērtēja šo likumprojektu pirms trešā lasījuma un atstāja savus priekšlikumus negrozītus.
1.priekšlikums ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas redakcionāli maina termina lietojumu. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot nākamo pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Sudraba. Arī 2. ir finanšu ministres priekšlikums. Tas papildina pantu, kurš noteic, kas ir šī obligātā informācija. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Sudraba. Un arī 3. ir finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas papildina to pantu sarakstu, kuri tiek attiecināti uz ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesībām. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts, un ir mainīta nākamo pantu numerācija.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Sudraba. Un pēdējais, 4., ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un kurš pasaka, ar kuru brīdi stājas spēkā norma, kas tika nobalsota otrajā lasījumā... par šo pienākumu... gadījumos, kad vairākuma akcionārs ir realizējis slēptā veidā savas vairākuma tiesības un tātad ir izvairījies no obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma... kurā brīdī mazākuma akcionāram stājas spēkā šīs tiesības prasīt akciju atpirkumu. Un tātad tas attiecas uz visiem tiem gadījumiem, kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatēs, sākot jau ar šī gada 1.augustu. Tas tātad neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šim jau ir varbūt darbojušies... vai daļēji varētu skart šīs likuma normas...
Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Sudraba. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 37, atturas - nav. Likums pieņemts.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, lai nolasītu frakcijas VIENOTĪBA ziņojumu par balsošanas motīviem.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Man ir gods jūs iepazīstināt ar frakcijas VIENOTĪBA ziņojumu par balsošanas motīviem.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā esam saņēmuši Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā vēstules, kurās ir norādīti nopietni riski, ko rada likumprojekta pieņemšana šādā redakcijā. Visās trijās vēstulēs tika izteiktas šaubas par to, vai likumprojektā panākts samērīgs līdzsvars starp vairākuma akcionāru un mazākuma akcionāru tiesībām, kā arī norādīts uz vairākām neskaidrībām, ko mazākuma akcionāru akciju atpirkšanas darījumos rada 74.1 pantā ietvertās normas. Līdzīgas bažas par likumprojektā ietvertajām normām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs ir paudusi arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve.
Kā savā vēstulē norāda Ārvalstu investoru padome, ņemot vērā sasteigto likumdošanas procesu, nav pārliecības, vai ir veikts likumprojekta grozījumos ietverto priekšlikumu pamatots izvērtējums. Proti, vai ir izvērtēti visi riski un šāda regulējuma lietderība, kā arī šādu priekšlikumu atbilstība samērīguma principam, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp vairākuma akcionāru un mazākuma akcionāru tiesībām.
Finanšu ministrijas ieskatā, jāizvērtē situācija, kad vairākuma akcionāram nav finansiālo resursu akciju atpirkšanai. Papildinot likumu ar 74.1 pantu, var rasties tāda situācija, ka mazākuma akcionāri, pieprasot akciju atpirkšanu, var radīt papildu slogu vairākuma akcionāram vai pat novest finanšu tirgus dalībnieku līdz maksātnespējai.
Finanšu ministrija norāda, ka 74. un 74.1 pantā ietvertās normas varētu radīt neskaidrības normu piemērošanas praksē, veicot akciju atpirkšanas darījumus, un aicina neatbalstīt minētos priekšlikumus.
Savukārt, Tieslietu ministrijas ieskatā, pastāv risks, ka piedāvātā Finanšu instrumentu tirgus likuma 74.1 panta redakcija varētu būt pretrunā ar Satversmi, jo pārlieku ierobežo vairākuma akcionāru īpašuma tiesības - uzliek pienākumu atpirkt pārējo akcionāru akcijas arī pēc tam, kad pārkāpums ir novērsts, tātad samazināts līdzdalības slieksnis zem noteiktā 30 procentu sliekšņa.
Mūsuprāt, kolēģi, sasteigtais likumprojekta pieņemšanas process, kurā netiek pienācīgi uzklausītas Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un uzņēmēju organizāciju ekspertu paustās pamatotās bažas, vēl vairāk grauj uzņēmēju un sabiedrības uzticēšanos likumdošanas procesam parlamentā, kā arī rada aizdomas par to, ka strīdīgās normas tiek pieņemtas šaura personu loka interesēs.
Ņemot vērā minētos trūkumus, mūsu frakcija neatbalstīja šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar dokumentu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” (Nr.773/Lp12).
Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un sagatavoja likumprojektu trešajam lasījumam.
Saņemts viens priekšlikums, ko ir iesniedzis Saeimas deputāts Romualds Ražuks. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R.Ražuks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.
J.Vectirāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 14.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.
Trešajam lasījumam ir saņemti 18 priekšlikumi.
1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 2. - Saeimas Juridiskās... Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
J.Vectirāns. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. Atbildīgajā komisijā 4.priekšlikums daļēji atbalstīts...
Sēdes vadītāja. 4.priekšlikumu ir iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
J.Vectirāns. 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Panteļējeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vectirāns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 8. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 9. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 10. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vectirāns. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 14. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 16. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. 17. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vectirāns. 18. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vectirāns. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
J.Vectirāns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā.
Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.
1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Upenieks. Un 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darbā kartībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Sākotnēji likumprojekts tika iesniegts tādēļ, lai paredzētu atbildību par manipulāciju ar odometriem. Tas bija viens jautājums.
Otrs jautājums, kas parādījās trešajā lasījumā, ir saistīts ar Brīvības pieminekļa aizsardzību. Ir paredzēta noteikta atbildība par necieņas izrādīšanu Brīvības piemineklim.
Ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja Raivja Dzintara priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 4. - deputāta Raivja... atvainojos, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja Raivja Dzintara priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 6. ir Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja Dzintara priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. Un pēdējais, 7., ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Skatīsim šo likumprojektu, kurš pēc būtības paredz informāciju par to, kā tiesnešu un prokuroru disciplinārsodi tiek publiskoti.
Juridiskā komisija ir izskatījusi kopumā 16 priekšlikumus un pieņēmusi attiecīgus lēmumus.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 2. ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 3. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 4. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 6. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 7. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 8. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 9. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 11. - tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 12. - tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 14. - tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 15. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. Arī 16. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Saeimas deputāti Spolītis, Adamovičs, Šulcs, Harju, Boķis un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Harju, Loskutovs, Zaķis, Čigāne, Spolītis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Civilprocesa likumā ir saistīti ar grozījumiem likumos par noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju un konfiskācijas izpildi, bet, protams, šeit ir nākuši klāt arī vairāki citi priekšlikumi, kas ir nepieciešami civilprocesa uzlabošanai.
Kopā komisija izvērtēja 33 priekšlikumus.
1. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, un Juridiskā komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 2. ir deputāta Parādnieka priekšlikums, ko komisija daļēji atbalstīja un ietvēra 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 5. ir tieslietu ministra priekšlikums, un komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 6. ir tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja, daļēji iekļaujot savā - 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 8. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, ko komisija atbalstīja daļēji un iekļāva 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 12. ir tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 16. - tieslietu ministra priekšlikums (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. Arī 27. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 28. ir deputāta Parādnieka kunga priekšlikums, bet tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. Un 31. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku, un tas ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. Līdz ar to visi priekšlikumi...
Sēdes vadītāja. 32. un 33.priekšlikums gan vēl palika neizskatīti!
G.Kūtris. Es atvainojos!
32. ir tieslietu ministra priekšlikums. Tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. Un 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Krimināllikumā ir pēc būtības par lielu reformu - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu izpratnes pārlikšanu no procesuālajām uz materiālajām tiesībām. Un diezgan plaši un savstarpēji saistīti grozījumi ir arī citās normās.
Juridiskā komisija izvērtēja uz trešo lasījumu iesniegtos 23 priekšlikumus, un tika pieņemti attiecīgi lēmumi.
1. ir deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Juridiskā komisija to atbalstīja.
Jāpaskaidro - arī priekš stenogrammas -, ka mēs vienojāmies atbalstīt klasisko jeb tradicionālo izpratni, ka konfiskācija ir mantas, īpašuma atsavināšana valsts labā jeb pārņemšana valsts īpašumā. Proti, konfiskācija nozīmē, ka attiecīgais īpašums kļūst piederīgs fiskam jeb valsts kasei. Ja manta ir jāatdod iepriekšējam īpašniekam, tad likumā tā arī ir rakstīts - mantas atdošana īpašniekam. Turklāt šāda komisijas nostāja saskan arī ar Satversmes tiesas spriedumā šī gada marta sākumā sniegto skaidrojumu par to, kas ir konfiskācija un kas ir mantas atdošana īpašniekam.
Tātad 1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 3. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 13. - deputāta Kūtra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums 314.panta formulējumam, lai novērstu neskaidrības par naudas atmazgāšanu nelielos apmēros. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 22. - tieslietu ministra priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās termiņu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir iepriekš minētajā paketē par noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju.
Juridiskā komisija izvērtēja saņemtos 44 priekšlikumus un pieņēma attiecīgus lēmumus.
1. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 3. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 4. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 6. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. Juridiskā komisija šos priekšlikumus ir apvienojusi vienā - 10. priekšlikumā, un to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 32. - deputāta Kūtra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 36. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 38.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 37. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī ir atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 41.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kūtris. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 42. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kūtris. Bet 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kūtris. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Konkurences likumā, kurus mēs skatīsim turpmāk, un regulē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem.
Komisija izskatīja minēto likumprojektu. Mēs konstatējām atsevišķus problēmjautājumus, kas būtu risināmi Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Tieslietu ministrijā. Attiecīgās ieinteresētās personas apņēmās arī to darīt.
Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.jūlijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Kolēģi, labdien! Komisija priekšlikumus nesaņēma. Tāpēc es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
H.Abu Meri. 18.augusts.
Sēdes vadītāja. 18.augusts.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.augustam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Konkurences likumā pirmajā lasījumā.
Runājot par šo likumprojektu, jāteic, ka 2014.gada 26.novembrī tika pieņemta direktīva, lai palielinātu patērētāju un tirgus dalībnieku lomu iespējamo konkurences tiesību pārkāpēju disciplinēšanā, atvieglojot iespēju pieprasīt zaudējumu atlīdzību no konkurences tiesību pārkāpējiem gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jānodrošina direktīvā noteikto prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos, un faktiski tas ir bijis jāizdara līdz 2016.gada 27.decembrim.
Tātad likumprojekta mērķis ir ieviest šīs direktīvas prasības, paaugstināt personu, kuras cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma, tiesību aizsardzību un iestrādāt pienākumu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un publisku personu tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām savā darbībā nodrošināt godīgu konkurenci, kā arī aizliegumu diskriminēt tirgus dalībnieku, radot atšķirīgus konkurences apstākļus, vai citādi kavēt konkurenci.
Komisijā esam šo likumprojektu izskatījuši, un aicinu, kolēģi, par to balsot pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, ir iedots pienācīgi garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tātad līdz 1.augustam jūs varat sagatavot un iesniegt savas idejas un priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.augustam.
Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Mediācijas likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija šim likumprojektam nesaņēma nevienu priekšlikumu, līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Mediācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.
A.Mežulis (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajam lasījumam ir saņēmusi desmit priekšlikumus. Ir saņemts arī deputātes Lolitas Čigānes iesniegums, ar kuru viņa ir atsaukusi savu 4. un 5.priekšlikumu.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Mežulis. 2. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Mežulis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Mežulis. 4. un 5. - kā jau es minēju, ir atsaukti.
Sēdes vadītāja. 4. un 5.priekšlikums - atsaukti.
A.Mežulis. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Mežulis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Mežulis. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Mežulis. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Mežulis. Un 10. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Mežulis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam - šī gada 31.augusts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.augustam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” ir izstrādāti saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu pārcelšanu uz attiecīgās nozares likumu. Šie grozījumi likumā “Par grāmatvedību” paredz administratīvo atbildību par pārkāpumiem kases operāciju uzskaites kārtībā, par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, par attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtības neievērošanu un par preču piegādes dokumentu noformēšanas kārtības neievērošanu, kā arī noteic, ka atbildīgā institūcija, kura kompetenta piemērot sodus šo administratīvo pārkāpumu gadījumos, ir Valsts ieņēmumu dienests.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Sudraba. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 12.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 13.jūnija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu paketi, kas sastāv no četriem likumprojektiem. Tā kā centrālais ir likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.926/Lp12), sākumā es ziņošu par to, lai būtu skaidrs, par ko ir pārējie likumprojekti, kas ir saskaņoti ar to.
Tātad šis likumprojekts ir izstrādāts tādēļ, lai saskaņotu Finanšu instrumentu tirgus likuma regulējumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija regulu Nr.909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, ieviešot vienotus darbības noteikumus centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un turpmāk tieši regulējot to darbību.
Papildus ir arī virkne deleģēto... virkne regulu, kas detalizē to kārtību, kas ir noteikta šajā pamatregulā.
Grozījumi paredz, ka turpmāk Latvijas Centrālais depozitārijs veiks centrālā vērtspapīru depozitārija funkcijas un tādēļ virkne tiesību normu ir izslēdzamas no šā likuma. Minētā regula paredz, ka visiem centrālajiem depozitārijiem ir jāiziet licencēšanas process, un šo licenci FKTK plāno piešķirt augustā. Un līdz ar to šī regula būs piemērojama centrālā vērtspapīru depozitārija darbībai.
Saistībā ar to šobrīd norisinās Latvijas Centrālā depozitārija reorganizācijas process, jo visi Baltijas depozitāriji tiks apvienoti un tiks izveidota apvienotā Baltijas centrālā vērtspapīru norēķinu sistēma. Latvijā būs reģistrēts galvenais birojs, savukārt Igaunijā un Lietuvā būs filiāles. Līdz ar to depozitārijs darbosies pārrobežu aspektā. Un paredzēts, ka Latvijā reģistrētajam centrālajam vērtspapīru depozitārijam vajadzēs sniegt pakalpojumus ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un pamatpakalpojums ir vērtspapīru norēķinu sistēma.
Likumprojekts paredz arī virkni citu grozījumu un attiecīgu normu izslēgšanu, pamatojoties uz minēto regulu Nr.909/2014. Un vēl ir nepieciešami precizējumi, uz ko komisijas sēdē norādīja arī Juridiskais birojs. Tāpēc darbs pie likumprojekta turpināsies. Un svarīgi ir, ka visi Eiropas Savienības depozitāriji un centrālās bankas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Eirosistēma ir pieņēmusi lēmumu, ka kopējai vērtspapīru platformai (ar nosaukumu TARGET2) Baltijas un Spānijas depozitāriji pievienojas pēdējie. Un noslēdzošais termiņš, lai migrētu uz šo platformu, ir šā gada 18.septembris. Bet, lai autorizētu mūsu centrālo depozitāriju, Eirosistēmai ir jāpieņem pozitīvs lēmums, un tai ir vajadzīgs skaidrs juridiskais ietvars, ko nodrošina šie grozījumi. Tāpēc ir jārēķinās ar to, ka galīgajā lasījumā mums būtu nepieciešams šo likumprojektu pieņemt pirmajā rudens sesijas sēdē. Jācer, ka pa vidu vēl būs kāda ārkārtas sēde, kad mēs to varētu pieņemt otrajā lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Šā gada 7.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.jūlijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kā jau minēju, šis grozījums ir saistīts ar grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Šā gada 7.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.jūlijs.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kā jau minēju, šis ir pamata likumprojekts, un par to es jau ziņoju sākumā.
Tā ka komisijas vārdā es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.jūlijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Kā jau minēju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Latvijas Bankai papildus tiek paredzēta funkcija pārraudzīt finanšu instrumentu norēķinu sistēmu un deleģēts izdot noteikumus par šīs sistēmas pārraudzību. Tāpat likumprojekts paredz, ka Latvijas Banka saņem sistēmu pārraudzības funkcijas veikšanai nepieciešamo informāciju.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Parādnieks. Tāpat kā iepriekšējiem trim likumprojektiem - šā gada 7.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.jūlijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” otrajam lasījumam saņemti 10 priekšlikumi, kurus visus komisija ir atbalstījusi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Dālderis. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 8. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. Līdz ar to visi priekšlikumi otrajam lasījumam ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 30.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” otrajam lasījumam saņemti 17 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī tas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 8. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) atbalsta.
I.Dālderis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 13. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 14. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 15. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Dālderis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.
Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Dālderis. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 2017.gada 30.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 19.jūnijs?
I.Dālderis. 30.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 30.jūnijs. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.jūnijam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Mans gods ziņot par šīs sesijas pēdējo likumprojektu - “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.
Kā jūs labi atceraties, pagājušā gada nogalē mēs iesniedzām (ar vairāku frakciju deputātu parakstiem!) grozījumus Autopārvadājumu likumā, lai regulētu kopbraukšanu. Proti, Latvijā jau ir izplatīti tādi pakalpojumi kā Taxify un līdzīgi, un šis likums bija paredzēts, lai šo jomu beidzot sakārtotu.
Tagad, lūk, pēc pusgadu ilgām diskusijām radās kompromisa versija un jauns likumprojekts - šie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kurā tiek piedāvāta kompromisa redakcija, un esam nonākuši jau pie likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā.
Kopumā ir astoņi priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir vairāk tehnisks, un tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts un arī ir tehniska rakstura.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4., kolēģi, arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu un kurš ir par speciālajām atļaujām vai licencēm un to izsniegšanu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus astoņus priekšlikumus.
Aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi! Ja jums ir kādas labas idejas un priekšlikumi šī likumprojekta sakarā, jums ir dota viena nedēļa, tas ir, līdz 29.jūnijam, lai iesniegtu priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.jūnijs.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Vara Krūmiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Vara Krūmiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Vara Krūmiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Vara Krūmiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Taču vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts politiku skolotāju sagatavošanā un skolotāju skaita prognozēšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānotas darba tikšanās dēļ.
Par deputātu Zariņa, Rubika, Pimenova, Agešina un Ribakova jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par ZM darba grupas rezultātiem par iespēju samazināt PVN atsevišķām pārtikas preču grupām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas atvaļinājumā.
Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Tutina, Agešina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ekonomikas ministrijas motivāciju un spēju izvērtēt CBG akciju iegādes pamatotību atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Deputātu Sudrabas, Kūtra, Meijas, Baloža un Platpera jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem” pāradresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.
Par deputātu Viļuma, Melgaiļa, Kaimiņa, Ruka un Šica jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par reģionālo ceļu stāvokli”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Ir saņemti deputātu jautājumi.
Deputāti Šics, Ruks, Brīvers, Melgailis un Viļums ir iesnieguši jautājumu (Zālē pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par likumā “Par pašvaldībām” noteikto autonomo funkciju veselības aprūpē skaidrojumu”, ko nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram atbildes sniegšanai.
Vārds motivācijai deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Kolēģi! Tikko ir beigušās vēlēšanas, un arī Latvijas Reģionu apvienība ar saviem 233 deputātiem ir iekļuvusi pašvaldībās. Taču pašvaldībām ir būtisks jautājums - veselības aprūpes jautājumu risināšana.
Pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību. Kas tā tāda? Kas tajā ietverts? Kas ir jādara? Nevienam nav skaidrs. Un līdz ar to mēs prasām, lai ministrs Gerhards dod skaidrojumus, kāds ir šis finansējums, kāds ir saturs, lai deputāti jau no pirmajām dienām varētu ķerties pie sava darba.
Gaidām ātru atbildi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds deputātam Jurim Vectirānam.
Vārds deputātam Jurim Vectirānam!... Vai deputāts vēlas izmantot šo iespēju?... Vārds deputātam Jurim Vectirānam, ja ir vēlme patiešām to izmantot!
J.Vectirāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeimas deputāti! Šodien ir Varoņu piemiņas diena. Pirms 98 gadiem notika Cēsu lielkauja, kurā apvienotais Latvijas un Igaunijas karaspēks izcīnīja uzvaru.
Lūdzu, godināsim Latvijas karavīrus - mūsu varoņus! (Aplausi. Klusuma brīdis.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Raivis Dzintars, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Imants Parādnieks, Artis Rasmanis, Silvija Šimfa un Mihails Zemļinskis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 10. sēde
2017. gada 22. jūnijā
Datums: 22.06.2017 09:24:26 bal001
Par - 35, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (746/Lp12), 3.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 22.06.2017 09:39:27 bal002
Par - 77, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (933/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 09:48:52 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (933/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 09:59:12 bal004
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (903/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 22.06.2017 10:00:15 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (920/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 22.06.2017 10:01:08 bal006
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (921/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 22.06.2017 10:07:16 bal007
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (941/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 10:20:16 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (941/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 10:21:18 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (941/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 22.06.2017 10:23:27 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi (853/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.06.2017 10:27:57 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (898/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.06.2017 10:34:30 bal012
Par - 33, pret - 23, atturas - 28. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ārstniecības likumā (959/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 22.06.2017 11:13:30 bal013
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Arvila Ašeradena 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (531/Lm12)
Datums: 22.06.2017 11:15:54 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Vara Krūmiņa 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (532/Lm12)
Datums: 22.06.2017 11:24:49 bal015
Par - 22, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Nacionālās drošības likumā (877/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 11:27:39 bal016
Par - 21, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Nacionālās drošības likumā (877/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 11:28:02 bal017
Par - 78, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (877/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 11:30:03 bal018
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (876/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 11:32:26 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (631/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 11:48:09 bal020
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (634/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 11:50:12 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums (635/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 11:51:21 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā (874/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 11:52:58 bal023
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko sakaru likumā (848/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 12:02:30 bal024
Par - 9, pret - 24, atturas - 36. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (577/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 12:20:12 bal025
Par - 53, pret - 21, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (577/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 12:21:53 bal026
Par - 51, pret - 16, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (577/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 12:24:45 bal027
Par - 20, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (577/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 12:26:03 bal028
Par - 60, pret - 18, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (577/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 12:27:58 bal029
Par - 76, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (956/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 12:28:23 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (956/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 12:29:23 bal031
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (956/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 22.06.2017 13:08:16 bal032
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Astrīdas Harju 12.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (541/Lm12)
Datums: 22.06.2017 13:11:22 bal033
Par - 72, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (957/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:11:50 bal034
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (957/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:12:48 bal035
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (957/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 22.06.2017 13:14:01 bal036
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (632/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:15:14 bal037
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (633/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:16:31 bal038
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (933/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 22.06.2017 13:18:05 bal039
Par - 62, pret - 18, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (835/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:20:54 bal040
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts proves uzraudzību” (871/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:23:26 bal041
Par - 42, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (746/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:27:51 bal042
Par - 73, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu (773/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:31:26 bal043
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (861/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:32:37 bal044
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (855/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:34:53 bal045
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (162/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:37:06 bal046
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (859/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:42:11 bal047
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (628/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:45:59 bal048
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (629/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:50:48 bal049
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (630/Lp12), 3.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:51:58 bal050
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (913/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:52:56 bal051
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likumā (896/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:54:49 bal052
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (912/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:55:40 bal053
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Mediācijas likumā (929/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:57:54 bal054
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (910/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.06.2017 13:59:15 bal055
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (916/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 14:02:50 bal056
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā (924/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 14:03:32 bal057
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu nodrošinājuma likumā (925/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 14:04:15 bal058
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (926/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 14:05:21 bal059
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (927/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.06.2017 14:07:23 bal060
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (878/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.06.2017 14:10:00 bal061
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (881/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.06.2017 14:12:44 bal062
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (858/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.06.2017 14:13:38 bal063
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas (526/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:14:02 bal064
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (527/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:14:27 bal065
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (528/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:14:50 bal066
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (529/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:15:11 bal067
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Ruka atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (533/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:15:35 bal068
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (534/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:15:57 bal069
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (535/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:16:19 bal070
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (536/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:16:43 bal071
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Vara Krūmiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (537/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:17:06 bal072
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Vara Krūmiņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (538/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:17:30 bal073
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (539/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:17:54 bal074
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (540/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:18:18 bal075
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (542/Lm12)
Datums: 22.06.2017 14:18:42 bal076
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Astrīdas Harju ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (543/Lm12)