Latvijas Republikas 12.Saeimas
ārkārtas sesijas sēde 2017.gada 21.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Ministru prezident! Ministres kundze! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 21.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Tātad vispirms par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas deputāti Pimenovs, Raimonds Rubiks, Ivans Klementjevs, Potapkins un Orlovs lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2017.gada 21.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektus “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” un “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pēc likumprojekta “Grozījumi Meža likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm izmaiņām darba kārtībā? Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un likumprojekti “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” un “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” tiktu izskatīti pēc likumprojekta “Grozījumi Meža likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 1, atturas - 47. Tātad priekšlikums nav atbalstīts, un izmaiņas sēdes darba kārtībā nav veiktas.

Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana”.

Vispirms - Prezidija ziņojums par iesniegto likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Tātad Saeima likumprojektu ir nodevusi komisijai, un komisija šo pašas komisijas izstrādāto likumprojektu ir lūgusi izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem pret to ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Līdz ar to nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Šis likumprojekts ir tapis saistībā ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kuri tika atgriezti otrreizējai caurlūkošanai. Pārejas noteikumu 72.punktā bija minēts termiņš, kas jau ir pagājis, un, lai šī norma atbilstu faktiskajiem apstākļiem, ir izveidots viens atsevišķs likumprojekts, proti, no normas, kurā ir minēts, ka laika posmā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.augustam jāsniedz šī informācija, mēs izslēdzam 2017.gada 1.jūliju. Kāpēc mēs nevarējām šos grozījumus uzreiz jau ieviest izskatāmajā likumprojektā? Tāpēc, ka Saeimas kārtības rullis nosaka: ja likumprojekts ir nodots otrreizējai caurlūkošanai, tajā var veikt tikai tādus grozījumus, kas ir minēti Valsts prezidenta vēstulē. Tāpēc atbilstoši Saeimas kārtības rullim mums šāda tehniska procedūra ir jāveic.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms komisija...

I.Parādnieks. Te pirmām kārtām ir runa par steidzamību - atzīt šo likumprojektu par steidzamu, lai šie grozījumi stātos spēkā līdz ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā, ko mēs skatīsim vēlāk.

Komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Parādnieks. Un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Parādnieks. Jā. Kā jau minēju, tas ir tehniska rakstura grozījums, kas saistīts ar šodien izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā šajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Morozova ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Morozova ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Morozova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Morozova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Romana Miloslavska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Romana Miloslavska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Romana Miloslavska ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Romana Miloslavska ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Sandras Bērziņas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”.

Lūdzu zvanu!... Es atvainojos!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs skatījām lēmuma projektu par VARAM pārstāves Sandras Bērziņas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva.

Komisijā esam atbalstījuši un lūdzam jūs atbalstīt arī Saeimas sēdē šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Sandras Bērziņas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Ingas Belasovas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ja ir atsaukts kāds pārstāvis, tad arī jāieceļ kāds cits viņa vietā, un tāpēc ir tapis otrs lēmuma projekts - “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Ingas Belasovas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Komisijā šis lēmuma projekts ir skatīts un atbalstīts, un aicinu jūs šodien veikt pozitīvu balsojumu, lemjot par to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Ingas Belasovas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.799/Lp12, kas nodots mums otrreizējai caurlūkošanai.

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis mans priekšlikums tiešā veidā skar to normu, kuras dēļ prezidents nolēma šo likumu nodot otrreizējai caurlūkošanai. Respektīvi, tas skar šo iebalsoto normu, kas ievērojami sašaurina to personu loku, kuras varētu pretendēt uz kredītiestādes likvidatora posteni jeb amatu.

Valsts prezidents savā rakstā norādīja uz to, ka šī norma neievēro samērīguma principu, jo ārkārtīgi sašaurina šo loku. Un, kā jau mūsu komisijas sēdē teica Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, tas var novest pie tā, ka tad, ja būtu nepieciešams diezgan steidzami kādai kredītiestādei likvidators, tai varētu nākties izvēlēties no trijiem līdz četriem pretendentiem.

Un, kā mēs zinām, visa šī joma līdz šim ir diezgan, nu, skandaloza... teiksim, notikumi ir bijuši šajā jomā diezgan skandalozi, tāpēc es domāju, ka mūsu uzdevums ir tomēr nodrošināt, lai būtu pēc iespējas plašāks pretendentu loks, un arī tiesai... sākumā FKTK, bet pēc tam arī tiesai būtu maksimāli plašs loks, no kā izvēlēties šos pretendentus.

Tādēļ es tomēr aicinu atbalstīt gan Valsts prezidenta viedokli, gan arī šo manu priekšlikumu un tomēr neierobežot nepamatoti šo pretendentu loku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā atceramies, Valsts prezidents šos grozījumus Kredītiestāžu likumā minēja kā piemēru visnekaunīgākajai lobēšanai, kas ir notikusi mūsu politikā pēdējā laikā. Un ar šādu motivāciju šis likumprojekts tika atdots atpakaļ Saeimai.

Kā kolēģis Dāldera kungs jau pieminēja, tajā laikā risinājās arī diezgan skandalozi notikumi, un šo likuma grozījumu tēvi nonāca apcietinājumā. Kolēģi, vai tiešām mums šobrīd ir morālas tiesības paturēt šo Saeimas lobiju ietekmē pieņemto likumu tajā redakcijā, kādā tas tika nobalsots un kādu Valsts prezidents mums atdeva atpakaļ? Kolēģi, es baidos, ka nav. Šis ir konkrētu lobiju radīts mazulis, un šie cilvēki šobrīd ir apcietinājumā kā Latvijas valsts tiesiskuma sistēmu graujoši elementi.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt Dāldera kunga priekšlikumu un sakārtot šo jautājumu tā, lai mēs nepakļautos rupjai lobiju ietekmei, kā to mums ir aizrādījis Valsts prezidents.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, sabiedrību tracina šādi Saeimas lēmumi, jo ir acīm redzami, ka likumprojekts tapis vai nu spēlējot kārtis, vai kā citādāk, un šāda veida grozījumi izgrūsti cauri ar SASKAŅAS balsīm. Vienkārši izgrūsti cauri, par spīti tam, ka racionālais prāts vispār pauž, ka to nevajadzētu darīt. Šeit nav runa par detaļām. Es zinu, būs diskusija - vajag vai nevajag tur šo interešu konflikta ierobežojumu, un tā tālāk. Šis viss likumprojekts ir apšaubāms. Un tas, ka to atdod un nobalso negrozītu, faktiski ir spļāviens sejā Valsts prezidentam, kurš ir pateicis, ka tajā ir problēma. Šis likumprojekts ir apšaubāms, un Saeimai to vajadzētu pārskatīt.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt Dāldera priekšlikumus, bet, ja tie netiek atbalstīti, neatbalstīt likumprojektu vispār.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Klausāmies mēs šo absurdo un pilnīgi neloģisko diskusiju pašlaik. To, ko jūs paši koalīcijā esat ievārījuši un nolikuši Saeimai priekšā.

Tas, par ko mums savulaik bija jālemj - visa Saeima šeit bija spiesta lemt -, tā, ja mēs runājam pēc būtības, bija divu politekonomisko grupējumu cīņa pēc garda kumosiņa. Un opozīcijai, kas sēdēja šeit, bija jāizvēlas - vai nu viena, vai otra puse.

Kāpēc tad notika šāds balsojums savulaik? Mēs izvēlējāmies to, kas būtu tiesiski un sistēmiski pareizs lēmums. Tas ir, administratoram, kurš administrēs banku, nevar būt interešu konflikta. Jo tikai šāds administrators var objektīvi procesu vadīt. Savukārt, ja viņam ir interešu konflikts, ja viņam ir kaut kāda saistība ar šo banku, tad ir tikai loģiski, ka viņš nevar būt tās administrators. Un tikai tāpēc šis priekšlikums tika atbalstīts.

Tas, ar ko jūs pašlaik šeit nodarbojaties, skan tiešām ļoti dīvaini un absurdi. Par ko tiešām vajadzētu sašust, ir tas, ka jūs, slēpjoties atkal aiz augstām matērijām, patiesībā vienkārši īstenojat savas kaut kādas savtīgas intereses. Jo mēs labi zinām, kurš administrators kuru grupējumu aizstāv. Un ļoti labi, ka tagad vienai pusei nāksies atbildēt, kāpēc joprojām otra puse vēlas šo likumu, šos grozījumus, kas būtu pareizi un pamatoti, “nobērēt” nost. Pilnīgi nav nekādas loģikas. Nāciet un pasakiet patiesos iemeslus!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi no VIENOTĪBAS! Vairs nav no VIENOTĪBAS, bet joprojām no VIENOTĪBAS frakcijas. Jūsu divkosība ir tiešām apbrīnojama! Jūs vadījāt šo valsti vairākus gadus. Jūs izveidojāt šo sistēmu. Tagad jūs gribat teikt, ka viss ir pilnīgā kārtībā, bet ir viena maza problēma, par kuru jūs tagad ļoti skaļi bļaujat.

Piedodiet, tā tas nav. Mēs nezinām, kas tur ir. (Dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Mēs nespēlējam kārtis ar šiem maksātnespējas administratoriem un tā tālāk. Jūs zināt daudz labāk, kas ko uzpērk, kas ar ko spēlē kārtis, un tā tālāk. Mēs, opozīcija, vērtējam likumprojektu pēc būtības. (Dep. E.Smiltēns: “Tiešām?!”) Un, raugoties no šī viedokļa, jūs aizstāvat interešu konfliktu. Tieši tā. Es neatkārtošu to, ko Ivars Zariņš jau teica.

Piedodiet, kolēģi, kāpēc jūs tagad tīri populistiski cenšaties uzdoties par tādiem vissvētākajiem? Tā ir jūsu izveidotā sistēma.

Maksātnespējas administratoru problēma ir daudz plašāka nekā šī viena konkrētā situācija. Patiešām, paldies Dievam, ka beidzot mūsu tiesībsargājošie orgāni sākuši darboties! To vajadzēja sākt jau pirms vairākiem gadiem, visi to zina! Bet mēs kā opozīcija maz ko varējām izdarīt. Jūs varējāt, taču jūs neko neizdarījāt. Un tagad jūs sākat savu kārtējo priekšvēlēšanu kampaņu un tīri populistiski aicināt runāt par tiesisku valsti un tā tālāk.

Nu, jūs tiešām domājat, ka jums ticēs kāds? Diez vai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Nesaukšu es te uzvārdus, tāpat mēs zinām, kuri divi maksātnespējas administratoru grupējumi sacentās par “Trasta komercbanku”. Un, kā mēs atceramies, Saeimas iepriekšējā sēdē debatēs, kurās šis jautājums tika skatīts, tā “cepšanās” jau bija nevis par šo normu kā normu, bet par datumu, ar kuru šī norma tiktu ieviesta. Tagad šim datumam vairs nav nozīmes, jo “Trasta komercbanku” administrē Rasas kungs, kuru virzīja Bunkas kungs, ar kuru, teiksim, kafejnīcā tikās Dāldera kungs (Zālē smiekli.), bet es uzrakstīju šim Rasas kungam konkrētu vēstuli ar jautājumu, vai tiešām viņš pats uzskata, ka nav bijis nekādās, teiksim tā, attiecībās ar to “Trasta komercbankas” kreditoru, kurš reāli pastāv jeb eksistē. Viņš man korekti atbildēja, ka patiešām līgums ir bijis noslēgts, bet nekādās, teiksim, juridiskās, tiesiskās darbībās tas nav izpaudies. Okey, ja tā ir, lai cilvēks strādā, un nav nekādu jautājumu!

Man ir tikai tāds jautājums: kāpēc pastāv šādi paši aizliegumi prokuroriem? Prokurori nedrīkst tiesas prāvā pārstāvēt klientus, ar kuriem... teiksim, cilvēkus, ar kuriem viņi ir kādā prāvā jau tikušies. Kāpēc jebkurš var noraidīt tiesnesi, kurš ir, teiksim, arī kādā citā tiesas procesā ticies ar ...? Kāpēc var noraidīt advokātu, bet kāpēc administratori, kuru ir vairāk nekā tiesnešu... kāpēc uz viņiem šāda norma ...? Tas ir kaut kas nenormāls! Man šķiet, ka šobrīd mēs esam sajaukuši drusciņ principus un nerunājam vairs par datumiem, bet runājam par principiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Intam Dālderim, otro reizi.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jā, labi... Cilvēki zina, ar ko es esmu ticies un ar ko es esmu pazīstams.

Diemžēl tie ir absolūti meli, nepazīstu šo minēto cilvēku, ar kuru, kā jūs stāstāt, es esot kaut kur ticies. Nezinu tādu, neesmu dzirdējis! (Starpsaucieni.) Nē, Bunkas kungu nekad mūžā, nekad dzīvē redzējis neesmu, nepazīstu, nezinu. (Starpsaucieni.) Tā ka, nu, piedodiet! Nezinu.

Jautājums ir, protams, ka tās sarunas... Es gribu teikt, ka es esmu ticies ne tikai ar viņu, bet arī ar... ja jau par to ir runa... ar daudziem citiem maksātnespējas administratoriem un dažādās vietās. Tā ka... Bet kārtis gan... kārtis un vēl daudz ko citu neesmu spēlējis kopā... Tas gan man jāatzīst, tur laikam man vēl jāaug ir.

Bet, runājot par šo normu, jāteic, ka pēc būtības tiesa un FKTK jebkurā gadījumā izskata jautājumu par interešu konfliktu, teiksim, tam cilvēkam, kuru viņi nozīmē vai nu par likvidatoru, vai administratoru... Tādēļ es domāju... kas ir galvenais iemesls tam, ka visā šajā procesā mēs ārkārtīgi sašaurinām to loku, no kurienes pēc tam, vēlāk, varēs izvēlēties šo administratoru. Un, ja paliek daži cilvēki, tad, protams, ieinteresētajām pusēm ir ļoti ērti un ir daudz vienkāršāk mēģināt dabūt cauri to cilvēku, kas viņam nepieciešams šajā procesā.

Es aizstāvu to, lai pēc iespējas būtu plašāks šis loks, lai arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būtu iespēja piedāvāt daudz plašākas izvēles iespējas. Tas arī ir viss šinī gadījumā. Un kaut kādas citas intereses droši vien... Nu, katrs mēs varam domāt, kā mēs gribam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs atgriežamies pie tās pašas diskusijas, kura bija šeit, šo likumprojektu pieņemot. Un atkal mēģinām cits citu pārliecināt: nu, tur viens vai otrs grupējums... Manuprāt, šajā situācijā, kādā šobrīd atrodas parlaments, kuram neuzticas tik liela sabiedrības daļa, prezidents, kuram jūs aplaudējāt viņa runas laikā, vairākkārt ir lūdzis, devis mums iespēju šo likumprojektu sakārtot tā, lai tas neradītu šaubas... Un šajā situācijā parlamenta rīcība, kad mēs kā ar tādu tanku... Nu, balsojums jau šeit ir, nobalsosim un parādīsim, jo kādam tur tomēr ļoti vajag šos grozījumus kopumā... Imant, tu droši vien varētu izstāstīt.

Es piekrītu tiem argumentiem par šo interešu konflikta normu un teicu jau to iepriekšējo reizi. Jā, tā ir normāla, samērīga un juridiskajai tehnikai atbilstoša norma. Bet tad, kad mēs sākam minēt argumentus - grupējumi vai vēl... Manuprāt, jebkurš likums ir jāpieņem, nevis rēķinoties ar grupējumiem, ar konkrēto situāciju, bet tā, lai neradītu šaubas par to, kāpēc parlaments konkrētu likumu ir pieņēmis.

Prezidents likumu atgrieza ar pilnīgi precīzu motivāciju: tas rada šaubas. Mēs ar šodienas balsojumu šīs šaubas nenovērsīsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas ziņotājs vēlas ko piebilst?

I.Parādnieks. Jā.

Komisija izvērtēja visus argumentus, un vēlreiz minēšu galveno mērķi: proti, interešu konflikta novēršana jeb personīgas ieinteresētības iespējamības izslēgšana, pārstāvot kādu kreditoru intereses. Un tieši tāpēc šī norma, kura ir 132.pantā un arī nākamajā - 132.¹ - pantā, kur ir runa par maksātnespējas administratoriem, noteic, ka tas ir interešu konflikts, ja likvidators šo pēdējo divu gadu laikā pirms likvidatora iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamās kredītiestādes kreditoru vai tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Šo normu pamatotību kopumā atzina arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Kristīne Jaunzeme. Konkrēto normu atzina kā normu, kura palīdz novērst interešu konfliktus, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Un arī uz komisijas sēdi uzaicinātais zvērinātais advokāts Latvijas Universitātes pasniedzējs tieši juridiskās ētikas jautājumos un advokātu ētikas jautājumos norādīja, ka šī norma ir korekta.

Prezidenta vēstulē tika norādīts, ka tieši periods, kurā tiek pieņemta šī norma, ir faktiskie apstākļi, kur šī norma varētu ietekmēt lemšanu. Tā kā šie faktiskie apstākļi, skatot likumu otrreizējā caurlūkošanā, vairs nebija aktuāli, līdz ar to tika atzīts, ka šī norma pati par sevi ir pamatota (kā tikko tas tika teikts) un ir samērīga. Un, tā kā nepastāv vairs faktiskie apstākļi, kuros šī norma varētu ietekmēt lemšanu, komisija sliecās neatbalstīt Inta Dāldera kunga priekšlikumus - ne šo, ne nākamo.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt Dāldera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 2. - arī deputāta Dāldera priekšlikums, līdzīgs iepriekšējam, tikai saistīts ar maksātnespējas administratoru, nevis likvidatoru.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam, tikai ar to niansi, ka administratori ir valsts amatpersonas, līdz ar to viņi ir pakļauti likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Mūsu komisijā gan Juridiskais birojs, gan Valsts prezidenta juristi, gan arī daudzas citas iesaistītās juridiskās autoritātes teica, ka šis tvērums tomēr ir pārāk plašs un tas ietver pat tādu ierobežojumu, ka gadījumā, ja kāds jūsu birojs, kurā jūs strādājat, ir atvēris kontu, teiksim, kādas personas interesēs kādā bankā, tas automātiski diskvalificē jūs no šī procesa.

Nu, es domāju, ka mēs tiešām ejam jau kaut kur pārmērīgi... Līdz ar to šī arī bija tā argumentācija... prezidents arī vērsa uzmanību uz šo jautājumu, un arī juristiem domas dalījās, - šeit tik tiešām ir juridisks strīds.

Es domāju, ka mums vajadzētu atturēties. Runājot par fonu, par to, ka šobrīd šī likuma autori atrodas, tā teikt, vietās, kas ir nodalītas no sabiedrības... Man liekas, mums vajadzētu visiem padomāt, vai mums tiešām ir nepieciešams atbalstīt šīs normas, pat ja tās juridiski izskatās korekti. Bet katrā ziņā es vēlreiz atgādinu, ka juristiem par to domas dalījās un šis tvērums noteikti ir par plašu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs šeit no tribīnes redzējām, ka Parādnieka kungs, ziņojot par komisijas lēmumu attiecībā uz Dāldera kunga priekšlikumu, minēja Valsts prezidenta padomnieces teikto komisijā. Parādnieka kungs sacīja, ka Jaunzemes kundze esot teikusi, ka šis priekšlikums ir samērīgs un atbilstošs citām likuma normām.

To, ka Parādnieka kungs argumentē par labu šīm likuma normām, ļoti normatīvi un sīki pieejot kopējiem ideālistiskiem apsvērumiem, mēs jau agrāk esam dzirdējuši, bet es jums gribu nolasīt nelielu citātu no Valsts prezidenta padomnieces ieraksta, kuru viņa veica mikroblogošanas vietnē Twitter pēc šīs komisijas sēdes. Jaunzemes kundze raksta: “Tā savādā sajūta, kad Saeimā jātaisnojas par atņemtu iespēju ar likuma grozījumiem apsteigt tiesu un ietekmēt “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesu!”

Tātad acīm redzami Parādnieka kungs selektīvi citēja Jaunzemes kundzes teikto, un šo savādo sajūtu, ka Valsts prezidenta padomniecei bija par kaut ko jātaisnojas, jo tiek atņemta iespēja ietekmēt “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesu, Parādnieka kungs nepieminēja.

Parādnieka kungs, ņemot vērā to, ko jūs esat minējis publiski, - ar ko, ar kādām personām jūs esat konsultējies šo grozījumu izstrādē -, es domāju, ka, ja jau jūs esat tik strikts interešu konflikta regulējuma ievērotājs, jums vajadzētu sevi atstatīt no diskusijas par šo likumprojektu un arī no pienākuma referēt par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un, ja mēs runājam par kādiem, teiksim, diviem grupējumiem, tad padomājiet, vai tā arī nav atruna priekš jums, ka - dari, kā gribi, tik un tā tu tur kaut kādiem blēžiem ar to kalposi.

Nu es tagad arī daudz dzirdu par diviem grupējumiem. Pirms tam gan man bija sajūta... Es runāju ar daudziem juristiem, neiesaistītiem advokātiem. Nu, acīm redzams - ir viens grupējums, un cilvēks teica: “Tikai neatsaucies uz mani, bet nu tur tā situācija ir tāda, jo visi baidās un mīļā miera labad tā un tā, un tā...!”

Es aicinu jūs tomēr ņemt vērā gan šo kontekstu, gan arī to, ka Valsts prezidents šo likumu ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai, un atbalstīt Dāldera kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Nu, patīkami, ka priekšlikuma iesniedzēji nerunā tikai par dažādu grupējumu interesēm un tā tālāk, bet runā par lietas būtību. Dāldera kungs ieteica paplašināt to iespējamo pretendentu loku.

Ļoti pareizi tas ir, Dāldera kungs, bet jautājums ir - vai tiešām šajā lokā būtu jāiekļauj tādi pretendenti, kuriem varētu būt interešu konflikts? Mani ļoti interesētu, kā jūs pamatojat šādu iespējamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Parādnieks. Kā jau minēju, komisijas sēdē tika no Valsts prezidenta padomnieces puses novērtēts darbs pie šīm interešu konflikta novēršanas normām, kas ir iestrādātas 132. un 132.¹ pantā. Protams, bija jautājums par diskutablajām normām, bet, kā jau es minēju iepriekš komisijas vārdā, šīs normas tika izspriestas, nepastāvot šiem faktiskajiem apstākļiem, kas raisīja lielākās bažas.

Tieši tāpēc šī norma ir vispārēja un tiek atzīta par pareizu esam un samērīgu esam. Tieši tāpēc šo Dāldera kunga priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 27, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 3. - deputāta Dāldera priekšlikums. Attiecināms uz likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jūs jau šodien daudz runājāt un dzirdējāt par apstākļiem, kādā veidā šie grozījumi Kredītiestāžu likumā vispār radušies. Un šajā regulējumā... tie ir cieši saistīti ar “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu. Jāteic, ka mēs iepriekš, otrajā lasījumā, jau esam iebalsojuši šeit normas, kas ir diezgan diskutablas, iespējams, pat vēl diskutablākas par tām, par kurām mēs spriedām iepriekš. Respektīvi, runa ir par to, kā tiek veidoti kreditoru saraksti, kā tiek prioritizēti viņu prasījumi un pēc tam izmaksas. Īsumā minēšu tikai vienu piemēru. Šeit iebalsota norma, kas paredz, ka tad, ja likvidators ir izveidojis sarakstu, kādā prioritārā secībā un kādā veidā tiek izmaksātas atlīdzības, tad administrators, kas nāk pēc viņa, faktiski vairs nevar šo sarakstu grozīt. Tas nozīmē... ļoti vienkārši, ja iepriekšējais likvidators, kas šobrīd atrodas, kā jau es minēju, citā vietā, tad viņa sastādītais saraksts faktiski ir jāizpilda nākamajam, kas nāk viņa vietā. Ļoti skaisti - ar likuma paņēmieniem mēs iebalsojam to, ka pēc tam vairs nekas nav grozāms. Tātad principā vairs nekādas intereses būt par administratoru nav, jo viss jau ir sakārtots iepriekš.

Ar savu priekšlikumu es vienkārši aicinu jūs atlikt šī likuma spēkā stāšanās laiku... kādā veidā tas stājas spēkā. Mēs noteikti iesniegsim priekšlikumus likumprojektam, lai varētu grozīt šīs normas, jo gadījumā, ja mēs šodien atbalstīsim šo likumu kopumā un prezidents to izsludinās, mēs noteikti šīs normas grozīsim, jo jebkurā gadījumā mēs redzam, ka ieinteresētība varētu būt diezgan liela arī nākotnē, un šādas problēmas varētu atkārtoties.

Jā, protams, arī šis priekšlikums izklausās loģisks, tāds, kas palielina efektivitāti, lai kreditoriem nav jāpiesakās vēlreiz uz atlīdzību. Bet mēs redzam, ka ir iespējams izmantot šīs normas ļaunprātīgi. Tādēļ es domāju, ka mēs iestrādāsim un piedāvāsim normu, ka tiesai ir tiesības atcelt iepriekš izstrādātos kreditoru sarakstus, ja tiešām tiek konstatēti kādi likuma pārkāpumi, vai ir pamatotas aizdomas par to, ka tie ir sastādīti nelikumīgā veidā.

Es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu. Tas tiešām pārceļ tikai likuma spēkā stāšanās laiku uz pusgadu un ļauj, teiksim, jau maksātnespējas un likvidēšanas procesā esošās kredītiestādes... šie likuma grozījumi neietekmētu šīs procedūras. Tas ir tas, ko es aicinu atbalstīt savā priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Parādnieks. Jā. Par minēto normu, kuru FKTK atzina par taisnīgu un pareizu esam un kura ir iestrādāta likumā. Tā jebkurā gadījumā stāsies spēkā tikai tajos gadījumos, kad sāksies kādi jauni banku likvidācijas procesi. Jo, ja jau ir sākts maksātnespējas process, tādā gadījumā šī norma nestājas spēkā. Tas jau ir noteikts šajos likuma grozījumos. Tā ka Dāldera kunga minētā norma jebkurā gadījumā nebūs attiecināma uz jau esošajiem procesiem.

Un vēl. Ja šāda norma par likuma spēkā stāšanās atlikšanu līdz nākamā gada 1.janvārim stātos spēkā, tad arī tā norma, kas attiecas uz informācijas sniegšanu kredītiestādēm, Valsts ieņēmumu dienestam un kas ir jāveic līdz šā gada 31.augustam, jo mēs grozījām atsevišķi vēl šo likumu un termiņu 1.jūliju, tad arī tas nestātos spēkā.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt Dāldera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Un 4., noslēdzošais, - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 22, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Vucāns, Barča, Brigmanis, Āboltiņa un Gaidis Bērziņš lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 20. un 21.punktu pēc darba kārtības 17.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Arī likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums, tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Grozījumi Izglītības likumā paredz vienkāršot un atslogot no birokrātiskām procedūrām pedagogu profesionālās kvalitātes iegūšanu, proti, nosaka līdzšinējo piecu pakāpju vietā trīs, deleģējot Ministru kabinetam tiesības noteikt jomas, kurās ir organizējams kvalitātes vērtējums; atļaut un deleģēt izglītības iestādēm izstrādāt kvalitātes kritērijus, pēc kuriem pedagogu profesionālā darbība ir vērtējama. Likumprojekts arī paredz, ka turpmāk iestādes vadītājs būs pilnībā atbildīgs par šo kvalitātes kritēriju novērtēšanas komisijas organizēšanu. Tāpat iestādes vadītāja pienākumos turpmāk ietilps noteikt piemaksas apmēru par kvalitātes vērtējumu. Likumprojekts paredz arī to, ka līdz šī gada 31.augustam kvalitātes vērtēšana netiek organizēta, jo Ministru kabinetam savukārt līdz 1.augustam ir jāpieņem noteikumi, kuri paredzēs šo jauno kvalitātes kritēriju noteikšanas kārtību.

Un tieši tas, ka šobrīd mēs esam situācijā, kurā kvalitātes pakāpes netiek piešķirtas, ir pamatojums komisijas lūgumam piešķirt likumprojektam steidzamību.

Tā ka es lūdzu pirmām kārtām noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti par steidzamību debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Viņķele. Es lūdzu atbalstīt likumprojekta redakciju pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Es tiešām gribēju runāt par to, ka steidzamība nav vajadzīga šinī jautājumā, jo uzskatu, ka komisijā uzklausītie argumenti un viedokļi, kurus sniedza Juridiskais birojs... Šis likumprojekts atkal ir nesagatavots - pilnībā nesagatavots! Tam bija ļoti daudz iebildumu. Jautājums, kas attiecas uz šo steidzamību un kārtējo Izglītības un zinātnes ministrijas faktiski paviršo darbu, ir viens.

Šis kvalitātes likums beidzās 2017.gada 1.janvārī. Šodien ir 21.jūlijs. Tātad pusgada laikā Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi nespēj sagatavot normālu likumu, lai varētu noteikt kvalitāti pedagogiem! Tas, ka tagad manipulē - būs piecas pakāpes vai trīs...

Mani uztrauc tas, ka uz manu jautājumu komisijā: vai ir kritēriji, vai kaut kur var iepazīties ar šiem kritērijiem, kas jau ir izstrādāti... Jo kārtējo reizi Ministru kabinets kaut ko darīs steidzamības kārtā līdz 1.augustam... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Es tiešām gribu lūgt Ministru prezidentu beidzot ieklausīties šajos vārdos! Ko jūs pa šīm dienām kvalitātes rādītājos izstrādāsiet, lai varētu apmaksāt labu darbu profesionālajā izglītībā? Kad reiz beigsies šis ārprāts, ka pēdējā brīdī mēs kaut ko steidzamības kārtā pieņemam?!

Komisijā bija tāds viedoklis: lai šie likumi, kas tagad nosaka piecas pakāpes, ir spēkā, kamēr beidzot normāls likums tiks pieņemts, un tad mainām šos kritērijus un tad mainām šos nosacījumus. Kāpēc mums vienmēr jautājumi par izglītību ir steidzamības kārtā?! Mēs tūlīt pieņemsim steidzamības kārtā likumu, ka bērniem būs jāmācās no sešu gadu vecuma, kaut gan visi iebilst, ka nevajag to darīt. Mēs arī to jau esam trīsreiz darījuši...

Steidzamības kārtā mēs tūlīt pieņemsim to, ka tiks likvidētas dažas mācību iestādes un jaunrades nami, jo finansējuma nebūs. Jautājums: ko darīs tie pedagogi, kas tur strādā, tajos jaunrades namos? Kāpēc mēs vienmēr steidzamības kārtā pieņemam likumprojektu, kuru vispār daudzi koalīcijas deputāti komisijā vienkārši nesaprot un par kuru ierēdņi maldina? Uz manu iebildi, ka arī konvents bija pieņemts profesionālajā izglītībā pilnīgi crazy, tas nestrādā normāli, Evija Papule, ministrijas atbildīgā darbiniece, maldina klātesošos deputātus, skaisti norunājot. Es pieprasu, lai viņa man atvainojas par to, ka... Mana iebilde bija profesionāli pareiza! Un kāpēc koalīcijas deputāti vienkārši paceļ roku un izbīda šo likumu tagad steidzamības kārtā, un arī saturu grib noteikt? Pēc kādiem kritērijiem iestādes vadītājs, kas tagad būs ar likuma spēku apstiprināts, piešķirs kvalitāti? Nav jau to kritēriju! Jo līdz 1.augustam šie kritēriji tiks izstrādāti Ministru kabinetā. Vai mums beidzot nevajadzētu sākt domāt par to, ka kritērijus izstrādā profesori, doktori augstākajās mācību iestādēs, nevis Ministru kabinetā? Ministru kabinetam būtu tikai jāapstiprina šie kritēriji, kas ir profesionāli izstrādāti un zinātniski pamatoti. Nu beigsim reiz spēlēties šeit ar tādu populismu un demagoģiju!

Ja VIENOTĪBA nevar savu ministru piespiest, lai viņš sakārto ministriju un ievieš normālu sistēmu, un atjauno normālu darbību augstskolām, Straujumas kundze, jā, tad, es domāju, šis ministrs ir vienkārši jānomaina. Nu beigsim reiz pieņemt nekvalitatīvus likumus!

Es paļaujos uz to, ka komisijā Juridiskā biroja pārstāvji, kas šeit strādā un saņem valsts noteikto algu, nerunā muļķības. Un kāpēc koalīcijas deputāti vienmēr ...? Tāpēc, ka tā vajag darīt. Un nobalso par to.

Es esmu kategoriski pret šādu darbības stilu.

Un beidzot vajadzētu tiešām pārskatīt mūsu likumu, kas regulē izglītības sistēmu bērniem no pusotra gada vecuma. Kā tagad jau papīros ir fiksēts, tā ir pirmsskolas apmācība no pusotra gada vecuma. Ne teorija, ne likumi, nekas nav sakārtots, arī vide nav sakārtota, bet mēs jau izdodam...! Jā...

Mēs nevaram vienoties par to, no kura vecuma jāsāk mācīties un kādai jābūt tai personībai, kas beigs vidusskolu. Nerunāsim par augstskolu. Es nezinu nevienu citu valsti, kurā ir tik daudz augstskolu uz tik mazu iedzīvotāju skaitu kopumā. (Starpsauciens: “Privātās augstskolas!”) Un valsts nevar to atrisināt, jo izrādās, ka nav ne argumentu, ne arī kaut kādu kritēriju. Ministru kabinetam ir jāapstiprina zinātniski pamatoti kritēriji, nevis pašiem kaut kas jāizstrādā.

Ministru prezident Kučinska kungs! Es aicinu šo likumu nobloķēt. Te nav nekāda sakara ar nodokļu reformu. Nav! Mums likums ir, tas ir beidzies 1.janvārī. Jautājums ir viens - kā var pusgadu neko nedarīt un tagad pēkšņi steidzamības kārtā pieņemt ļoti nekvalitatīvu dokumentu?!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Platpera kungs jau ļoti daudz ko pateica no tā, ko es gribēju teikt, bet man ir dažas piebildes.

Un viena no tām ir tāda: nu, šis Izglītības un zinātnes ministrijas darba stils... Šī jau ir otrā vasara, kad steidzamības kārtā tiek pieņemti kaut kādi grozījumi dažādos izglītības likumos.

Uz šo brīdi, cik es zinu, darba kārtībā ir skolu tīkla plānotā optimizācija. Nu, un jāraugās, lai nesanāk tā, ka... Kā mēs zinām, skolotāji parasti vasarā visi ir atvaļinājumos, neviens nestrādā tajā laikā. Lai nav tā, ka tad, kad nākamajā vasarā skolotāji visi aiziet atvaļinājumā, tad, vasarā, steidzamības kārtībā tiek nolikvidētas 40 vidusskolas! Skolotāji atnāk no atvaļinājuma, un viņiem vairs nav, kur strādāt. Jā.

Droši vien šāds darba stils, ka visi jautājumi steidzamības kārtībā ir risināmi vasarā, īpaši pareizs nav; to vajadzētu izdarīt, kamēr ir mācību gads, lai visi zina, uz kurieni viņi nākamajā gadā iet.

Un otra lieta. Es te izlasīju, ka šim projektam nav ietekmes uz valsts budžetu. Ziniet, man bija matemātikas skolotāja, kura teica tā: “Nu, divi plus divi ir četri. Trīs plus viens arī ir četri.” Tie paši vēži tajā pašā kulītē, jā. Nu, kas tad tur mainās? Principā kaut ko mēs pārbīdām: piektā kategorija - uz trešo, ceturtā - uz otro... Jā. Finansiāli jau neviens neko neiegūst. Kāds varbūt mazliet iegūst, kāds no pasniedzējiem mazliet kaut ko neiegūst. Bet principā tā ir tikai tāda gaisa maisīšana: mēs pārkrāmējam naudiņu no vienas kabatas otrā, bet reāli tur nekas nemainās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotāja vēlas ko piebilst?

I.Vinķele. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I.Viņķele. 24.jūlijs pulksten 13.00 ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana - nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Nākamajā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē?

I.Viņķele. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.jūlijs pulksten 13.00, un izskatīšana nākamajā paredzētajā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.

G.Kalniņš (ZZS).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirmajā lasījumā skatīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, un atgādināšu, kāpēc tie ir vajadzīgi.

Tātad likumprojekts ir vajadzīgs sakarā ar to, ka Saeima 2017.gada 22.jūnijā pieņēma un Valsts prezidents 5.jūlijā izsludināja likumu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, līdz ar to finanšu policija un muitas policija ir apvienotas vienā izmeklēšanas iestādē - nodokļu un muitas policijā, kurai kā izmeklēšanas iestādei noteikts muitas iestādes statuss.

Tālāk, lai nodrošinātu VID ģenerāldirektoram tiešu nepastarpinātu informāciju par korupcijas riskiem, ir izveidota Iekšējās drošības pārvalde. Lai VID Iekšējās drošības pārvalde turpmāk varētu veikt operatīvo darbību un izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku rīcībā un kas saistīti ar viņu pienākumu izpildi, Iekšējās drošības pārvaldei ir nepieciešams noteikt izmeklēšanas iestādes statusu un institucionālo piekritību. Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma pantos, tas ir, 386.pantā aizstāt 3.punktā vārdus “Finanšu policija” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības daļa” un 7.punktā vārdus “muitas iestādes” ar vārdiem “Nodokļu un muitas policija, kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos darbojas kā muitas iestāde”, kā arī veikt grozījumus 387.pantā.

Komisija diskutēja, izskatīja un atbalstīja šos grozījumus. Lūdzu godātos kolēģus arī atbalstīt šos grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Taisnība, komisijas vairākums atbalstīja šos priekšlikumus. Bet man ļoti gribētos, lai jums būtu skaidrs, par ko jūs plānojat balsot un kāds ir attiecīgo grozījumu mērķis, patiesais mērķis.

Ir divi svarīgi jautājumi mums ielikti vienā grozā. Viens ir jautājums par muitas un nodokļu policijas apvienošanu. Lai veicas! Tas tiešām varbūt var palīdzēt efektīvāk izmantot resursus. Vairākkārt ir stāstīts, ka tad, ja šīs policijas būs apvienotas, būs labāki rezultāti. Mums nav iebildumu, mēs atbalstām šo priekšlikumu.

Bet kopā ar šo priekšlikumu ir iesniegts priekšlikums veidot vēl vienu interesantu struktūru, un principā Saeima jau to izveidoja. VID strādās Iekšējās drošības pārvalde. Kas tā ir? Tā ir iekšējā struktūra, kura kontrolēs darbiniekus, kura meklēs pārkāpumus. Šodien mēs runājam par to, vai tāda struktūra drīkstēs, vai tā varēs veikt izmeklēšanu. Tie, kas ir tālu no kriminālprocesa, piemēram, Seržanta kungs, pēc tam noteikti stāstīs mums un par kaut ko informēs. Viņam varbūt palīdzēs labāk saprast šo niansi, balsojot...

Es gribu vērst uzmanību, ka Iekšējās drošības pārvalde faktiski ir izdomāta kā tāds kabatas korupcijas apkarošanas birojs. Tātad “kabatas KNAB”. Un kāds ir mērķis? Patiesais mērķis ir ļoti vienkāršs: mazināt ārējo kontroli un nodot kontroli pār VID darbiniekiem iekšējām struktūrām, kas ir pakļautas VID ģenerāldirektoram. Pēc komisijas sēdes un arī komisijas sēdes laikā es runāju ar Cīrules kundzi. Man nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņas vadībā kaut kas nepareizs var notikt.

Bet mēs esam atbildīgi par struktūras izveidi. Un, kolēģi, uzskatīt, ka iekšējā kontrole ir labāka par ārējo, - tas ir aplami. Es domāju, ka nevajadzētu nekādu lielu gudrību, lai saprastu, ka zagli var noķert tas, kurš nav vienā kabinetā ar zagli vai nestaigā pa tiem pašiem koridoriem. Diemžēl komisijas sēdes laikā es dzirdēju argumentu: “Nu, mums būs labi, mēs varēsim strādāt, jo mums tur... Mēs blakus strādājam, blakus dzīvojam, viens otru pazīst.” Jūs tiešām domājat, ka korupciju var efektīvi apkarot, ja tas, kurš izdara pārkāpumu, un tas, kurš apkaro, ir draugi vai paziņas?

Kolēģi! Šis priekšlikums, par kuru mēs balsosim, ir korupciju veicinošs. Jūs tiešām gribat balsot par korupciju? Nu, ja jums ir tāda pārliecība, ja jums gribētos, lai tiem zagļiem būtu vieglāk dzīvot, - balsojiet!

Aicinu neatbalstīt attiecīgo normu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man, kā vienmēr, politiskais pastāsts par šiem likuma grozījumiem.

Manuprāt, neviens šajā zālē neapšauba mana kolēģa Andreja Judina juridisko kompetenci; viņš pilnīgi precīzi izstāstīja par šīm iespējamām problēmām, kuras var rasties, šo likumprojektu pieņemot. Bet šis likumprojekts ir diezgan līdzīgs Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kurus mēs pieņēmām. (Dep. I.Zariņš: “Tieši tā!”) Diezgan līdzīgi ir šeit, jo šeit tiek mēģināts pieņemt un kalkulēt politiski tagad tā: Iekšlietu ministrijā ir VIENOTĪBA, Finanšu ministrijā ir zaļie un zemnieki, premjers no zaļajiem un zemniekiem pārrauga KNAB. Ja mēs tagad atdosim šo institūciju, vēl tā kā loģiski, sistēmiski sakārtosim, kur tā būtu, un neradīsim vēl vienu lieku institūciju, neradīsim problēmas, kādas jau ir bijušas Valsts policijā, kad ir bijis pakļauts Iekšējās drošības birojs tieši Valsts policijai... Bet - nu nē, tad finanšu ministre arī negrib... Šie ir tie politiskie argumenti, kuri dzirdami aizkulisēs.

Lai jūs saprastu, kāpēc es šoreiz varu runāt par politisku vienošanos diezgan droši, ar pārliecību un pierādījumiem, man ir tāds interesants stāsts. Nedēļas sākumā es no rīta ieslēdzu LNT un dzirdu, ka VID vadītājai Cīrulei jautā: “Un kad tad būs beidzot tā policiju apvienošana?” Viņa, protams, godīgi arī atbild žurnālistam: “Ir viss kārtībā ar vienu likumu, bet vēl ir jāgroza Kriminālprocesa likums. Kriminālprocesa likumu Saeima grozīs ceturtdien.” Nu, es, protams, neesmu tāda ļoti čakla Juridiskās komisijas deputāte, es zvanu savam kolēģim Judinam un jautāju: “Andrej, vai mēs to lēmumu jau pieņēmām? Vai mums ir kāds lēmums, ka būs šī sēde?” Nē, nevienam šāda lēmuma nav, bet savukārt VID vadītāja zina, ka vienošanās jau ir un ka šāds lēmums būs.

Tātad vienkārši tas ir tāds pats stāstiņš kā par Kredītiestāžu likumu. Kāds kaut kur par kaut ko vienojas, tad šeit atnāk, un tad šeit cits citu lamā. Mēs atkal nepieņemam šo likumu vienkārši sistēmiski. Juridiskais birojs atbalsta, juridiski šeit var šāda konstrukcija būt. Bet ir šīs bažas, ka mēs pieņemam likumu nevis tam brīdim, kad būs šeit cits parlaments un kad darbosies varbūt cita VID vadītāja vai citi Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja vadītāji, bet ka mēs pieņemam likumu šābrīža situācijai - bailēs par to, kurš iegūs kādu politisko ietekmi.

Līdz ar to mēs nevaram šādu politiski motivētu priekšlikumu atbalstīt. Vēlreiz no šīs tribīnes vēlos apstiprināt to, ka VIENOTĪBA atbalsta policiju apvienošanu, bet mums nav pieņemams veids, kādā tiek radīta vēl viena iestāde ar operatīvās darbības funkcijām, un tas, ka mēs vienkārši saskaldām šo sistēmu un šo lēmumu pieņemam politiski.

Līdz ar to VIENOTĪBA šajā balsojumā atturēsies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka bieži vien no šīs tribīnes mēģina cilvēkiem teikt puspatiesību un mēģina stāstīt, kā kuram šķiet, lai pārējiem - varbūt ne tīšuprāt - tomēr radītu iespaidu, ka vajag balsot tā. Izdomājat, ka kaut kāda politiskā sazvērestība... Un es pieļauju domu, ka tās partijas, kurām ir ilgstoša vēsture Latvijā, ir pieradušas pie politiskām sazvērestībām jeb sarunām.

Šajā gadījumā es gribu teikt, ka politiskā vienošanās šeit bija toreiz, kad Saeima nobalsoja par konkrētiem grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Toreiz nolēma par šo iestāžu veidošanu, un Kriminālprocesa likumā šis grozījums ir jāizdara tikai tāpēc, lai šī sistēma būtu sakārtota arī procesuālajā normā.

Šeit es negribu īsti piekrist kolēģim Judina kungam, tāpēc ka nedrīkst nosaukt VID Iekšējās drošības pārvaldi par kabatas KNAB. Muļķības! Arī šobrīd finanšu policijas sastāvā ir Iekšējās drošības daļa, kuras pienākums ir izmeklēt šos pašus noziegumus. Pirmkārt.

Otrkārt. Tādam lielam dienestam, kāds ir Valsts ieņēmumu dienests, var būt iekšējais drošības dienests, kas izmeklē un pārbauda korupcijas noziegumus amatpersonu darbībā. Starp citu, Japānā, kur ir diezgan augsts līmenis sasniegts korupcijas apkarošanā, katrā lielā iestādē ir iekšējais KNAB, kas cīnās pret sīkākiem korupcijas nodarījumiem. Un šajā gadījumā, Kriminālprocesa likumā paredzot, ka ir šī Iekšējās drošības pārvalde, nenozīmē, ka KNAB tiek likvidēts vai ka KNAB kompetence attiecībā uz amatpersonām tiek izslēgta no likuma. Proti, ir divi dienesti: viens vairāk strādā uz vietas un zina, kas notiek virtuvē, un ir, protams, arī ārējā kontrole. Līdz ar to pastāv ne tikai iekšējā, bet pastāv arī ārējā kontrole no KNAB puses.

Cita lieta, ka KNAB varbūt netiek ar visu galā. Un šeit man ir jāsaka: tie cilvēki, kas šodien nāca šajā jautājumā runāt no tribīnes par korupcijas novēršanu, īstenībā pārstāv to frakciju, kuras deputāti vada divas lielas... vienu komisiju un vienu apakškomisiju, kuru pienākums jau gadiem ir cīnīties par pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu. Tad, lūdzu, kāpēc tā pretkorupcijas cīņa līdz šim nav bijusi kārtībā?!

Tāpēc es aicinu kolēģus tomēr sakārtot Kriminālprocesa likuma normas tā, lai tās atbilstu jau mūsu pašu pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Ir taisnība, ka mums patlaban finanšu policijas ietvaros ir tāda iekšēja struktūra. Bet, ja jūs atceraties, pirms pusgada vai vēl drusciņ agrāk mums bija pieteikta reforma: mēs gribējām uzlabot situāciju. Ja mēs paskatīsimies likumu tagad, mēs redzam: tā struktūra atrodas finanšu policijas ietvaros.

Kāda ir mūsu reformas būtība?

Tagad mēs to Iekšējās drošības pārvaldi nododam VID vadītāja pakļautībā. Tātad principā tas ir “kabatas KNAB”. Un, protams, taisnība, kaut ko varēs darīt arī institūcija, ko mēs saucam par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Bet, ja ir divas institūcijas, kuras strādā ar vienu klientu, rezultāts var būt ļoti, ļoti neveiksmīgs, jo Iekšējās drošības pārvaldei būs iespēja vienmēr pateikt: “Mēs paši tiksim galā: mēs visu redzam, mēs strādājam! Jo Kriminālprocesa likumā rakstīts, ka mums ir tiesības to darīt. Mums nevajag KNAB palīdzību!”

Turklāt es lūdzu arī ņemt vērā, ka ne visi cilvēki, kas strādā VID, ir amatpersonas. Tātad daži nav klienti.

Es brīnos par loģiku, kā bija pieteikts šis priekšlikums. Mums stāsta, ka tā ir liela reforma, jo mums būs nevis divas policijas - finanšu policija un nodokļu policija -, bet viena, tātad darbs būs efektīvs.

Kad mēs runājam par to, ka korupcijas apkarošanu arī vajadzētu uzticēt vienai institūcijai, mums saka: “Nē! Mēs gribam vairākas mazas institūcijas!”

Manuprāt, Iekšējās drošības pārvalde var tikt izveidota, un tā tiks izveidota. Lai strādā! Lai palīdz atklāt iekšējos pārkāpumus! Problēma ir citur. Šai institūcijai tiks dotas iespējas veikt izmeklēšanu un operatīvo darbību. Un būtībā KNAB iespējas atklāt pārkāpumus būs mazākas.

Es saprotu - lēmums jau ir pieņemts, jo tāds bija mērķis. Tas nav nejauši! To piedāvāja izdarīt kopā ar budžeta pieņemšanu - ātri. Es ļoti ceru, ka, neraugoties uz visiem tiem darbiem un mēģinājumiem sasniegt kaut kādu tādu neskaidru rezultātu, tomēr arī turpmāk būs iespēja apkarot noziegumus, koruptīvus pārkāpumus arī VID.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Klausos šo diskusiju, un man rodas jautājumi mūsu kolēģiem no VIENOTĪBAS.

Kad mēs runājām par grozījumiem Kredītiestāžu likumā, jums bija viena pozīcija, tagad jums ir pilnīgi pretēja. Šeit jau sākat runāt tā: ja ir tomēr kaut kāda saistība, tas var novest pie korupcijas riskiem... Savukārt, kad mēs runājām par Kredītiestāžu likuma (Starpsauciens.) grozījumiem, tur viss bija kārtībā. Pasakiet man, lūdzu, - pie kādas summas jūsu principi mainās? Pie kādas summas jūs vairs neuztrauc korupcija? Tas ir mans jautājums. Un principā tas ir tiešām ļoti svarīgs jautājums arī mums - šodien šeit saprast, vai ar šādu mehānismu mēs nodrošināsim šo nepieciešamo kārtību attiecībā uz korupcijas ierobežošanu vai ne.

Kādēļ? Tādēļ, ka šodien mēs tūlīt skatīsim nodokļu reformu, kuras viens no galvenajiem kompensējošajiem mehānismiem ir cīņa ar ēnu ekonomiku. Ir runa par to, cik godprātīgi un efektīvi strādā VID. Ar to, ko jūs šodien pateicāt šeit no šīs tribīnes, jūs izteicāt klaju neuzticību VID vadībai. Jūs pateicāt, ka atbildību par to, cik efektīvi un cik godprātīgi strādā VID, nedrīkst uzticēt VID ģenerāldirektorei. Tie bija jūsu vārdi! Jūs pateicāt, ka nedrīkst atrasties viņas pārraudzībā šī struktūra.

Tad man ir jautājums - jūs uzticaties VID ģenerāldirektorei vai ne? Jūs viņu esat ielikuši šajā amatā (Dep. I.Dālderis: “Nejauc sīpolus ar banāniem kopā!”), tad atbildiet par to! Kaut kādu sistēmisku pieeju, lūdzu, saglabājiet! (Dep. A.Judins: “Mēs veidojam sistēmu!”) Pretējā gadījumā tiešām tas sāk izskatīties vairāk pēc tāda politiskā cirka.

Ar ko jūs šeit nodarbojaties? Ar tādu neveiksmīgu priekšvēlēšanu kampaņu! Varbūt jums jāmaina jūsu PR speciālists. Tāds ir iespaids, klausoties šo diskusiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Zariņa kunga žesti šeit, tribīnē, acīmredzot liecināja par izmisumu. Un tad, kad cilvēkam iestājas izmisums, viņš bieži vien savu motivāciju ielasa citos cilvēkos. Acīm redzami Zariņa kungam ir kaut kāda summa, pie kuras viņš ir gatavs radikāli mainīt savu viedokli. Acīm redzami! Šis izmisums par to liecināja.

Kolēģi! Judina kungs runāja par sistēmisku problēmu. Ja būs labs VID priekšnieks, tad, visticamāk, šis dienests strādās labi, bet, ja gadīsies situācija, kur VID priekšniekam būs savtīgi nolūki, tad tas nestrādās ar pietiekamu efektivitāti un nekontrolēs VID darbinieku konkrētos iespējamos pārkāpumus.

Judina kungs runāja par sistēmiskiem risinājumiem, nevis par konkrētām personālijām, kā to visu te gribēja trivializēt Zariņa kungs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pārstāvji no VIENOTĪBAS frakcijas, kuri šeit aktīvi uzstājas, vienkārši sakot, mānās.

Atgriežoties pie jautājuma par sistēmisku pieeju, atcerēsimies - pirms pāris gadiem mēs izveidojām Iekšējās drošības biroju (iekšlietu ministra pakļautībā). Toreiz viens no maniem priekšlikumiem bija, lai šis birojs uzrauga visas struktūras, to skaitā arī KNAB, finanšu policiju, muitu un tā tālāk. VIENOTĪBAS frakcija toreiz šo priekšlikumu neatbalstīja nez kāpēc.

Jūs runājat par sistēmisku pieeju. Judina kungs, jūs esat jurists ar it kā lielu pieredzi, bet jūs līdz šim nesaprotat, ar ko nodarbojas katrs no dienestiem. Kādas ir funkcijas un uzdevumi KNAB un ar ko nodarbojas Iekšējās drošības birojs. Un kur ir tā līnija, kas nošķir šīs funkcijas, lai tās nepārklājas un lai viens dienests netraucē otram. Un pats dīvainākais. Jūs, jurists būdams, diskutējat par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kaut gan pamatlikums, uz kura bāzes ir jāveic šie grozījumi, jau sen ir pieņemts.

Es aicinu atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa likumā pirmajā lasījumā. Mani arī kaut kas neapmierina iepriekš pieņemtajā likumā. Bet, tā kā Saeima to ir atbalstījusi, veiksim faktiski tehniskus grozījumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kā deputāts no SASKAŅAS esmu pieradis šeit no šīs tribīnes saņemt personīga rakstura aizvainojošus komentārus tanī brīdī, kad es uzdodu nepatīkamus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pēc būtības. Un tad sākas visa šī demagoģija. Es brīnos, ka šeit vēl netika piesaukts Kremlis un vēl visas pārējās vietas, jo tas ir tas brīdis, kad jūs parādāt, ka jūs patiesībā esat izmisuši, kad jūs nezināt, ko darīt, un mētājaties savā telpā, un nezināt, kur no tās ir izeja. Un tad jūs nākat un runājat visas šīs muļķības. Ja jūs gribējāt atbildēt par šo summu, kur tad tā īsti ir, jūs varējāt nākt un to pateikt, jo šajā gadījumā jūs esat tie, kuri maina principus. Šajā gadījumā jūs esat tie, kuri ir izmisumā un nezina, ko darīt. Jo mums, pretēji tam, ko darāt jūs, ir ļoti konsekventa rīcība. Mēs zinām, ko mēs darām. Mēs par saviem vārdiem atbildam un arī zinām, kāda būs šo lietu virzība.

Jūs tagad esat atbildīgi par to, ko jūs esat sastrādājuši ar šo valsti, jo visus šos gadus jūs bijāt tie, kas bija atbildīgi par to, kādā situācijā mums ir korupcijas apkarošana un prevencija. Un tā, kur mēs pašlaik atrodamies, ir šī nožēlojamā situācija. Es ļoti ceru, ka kaut kas mainīsies. Ka tas instruments, kas tagad tiek iedots VID... ka VID būs spējīgs to pareizi izmantot. Ja VID nebūs spējīgs to izmantot, tad visdrīzāk būs jārunā par šīs koalīcijas ļoti bēdīgām beigām. Iespējams, ka jūs tiešām to varat paātrināt. Visa valsts no tā, es domāju, būs ieguvēja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... vēl nav slēgtas.

Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Es neesmu jurists, bet nāk prātā viena lieta. Kā cilvēki var pārbaudīt sevi? Piemēram, Ādamsona kungs, ja jums ir kuņģa sāpes, jūs varat izmeklēt sevi ar kobru? Jūs zināt, ko nozīmē kobra? Ja cilvēkam ir, piemēram, kaut kāds veidojums kaut kur, vai viņš pats sevi griezīs, vai viņš ies pie speciālista? Un šeit tas pats. Ja VID vadītāji paši kontrolē sevi, es nezinu, kā to viņi var veikt, kādā veidā. Tādā gadījumā mums nevajag nekur nekādas inspekcijas, nekādus pārbaudīšanas mehānismus. Lai visi pārbauda sevi un katrs par sevi domā, un valstī viss kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

G.Kalniņš. Jā, karstas diskusijas bija gan Juridiskajā komisijā, gan šeit, Saeimas Sēžu zālē. Bet Valsts ieņēmumu dienestam paši mēs esam devuši uzdevumus, tad nu ļausim viņiem arī tos pildīt.

Komisija ir balsojusi - atbalstīt grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tātad es lūdzu jūs, godātie kolēģi, arī atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kalniņš. Paldies.

Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz šā gada 26.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.jūlijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Finanšu ministres kundze!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto grozījumu Dzelzceļa likumā, un konkrēti šis likumprojekts paredz to, ka uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti, pamatojoties uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu, netiks attiecināts procentu vai līgumsodu maksājums. Saprotamākā valodā runājot, tas nozīmē, ka “Pasažieru vilciens” varēs nemaksāt soda naudu “Latvijas dzelzceļam” par dzelzceļa infrastruktūras maksas savlaicīgu nesamaksāšanu.

Izskatot šo jautājumu komisijā, Juridiskais birojs norādīja uz vairākiem riskiem, to skaitā - pretrunas ar privātās autonomijas principu. Tas nozīmē, ka, teiksim, vienam tirgus operatoram ir citādāki nosacījumi nekā citiem un ka ārpus līgumslēdzējām pusēm ir kāda trešā puse, kas nosaka, kurš maksā soda naudu, kurš - ne.

Turklāt likumprojekts tika iesniegts bez pārejas regulējuma. Tas nozīmē, ka arī ar atpakaļejošiem datumiem varēs dažādas soda naudas norakstīt un tā tālāk.

Pēc ilgām un plašām diskusijām komisija nolēma šo likumprojektu neatbalstīt, un es arī komisijas vārdā aicinu kolēģus šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Piecas minūtes atlikušas, tās jāaizpilda kaut kā.

Kolēģi! Es daudzus gadus esmu nodarbojies arī ar dzelzceļa jomas regulēšanu. Tie argumenti, kurus jūs šodien dzirdējāt, tik tiešām ir pamatoti. Tiek piedāvāts absolūti absurds risinājums. Tātad situācijā, kad mums ir dzelzceļa infrastruktūra un ir daudzi un dažādi šīs infrastruktūras izmantotāji, tiek piedāvāts ar likuma spēku noteikt vienam infrastruktūras izmantotājam pilnīgi citus nosacījumus, turklāt tādus nosacījumus, kuri būs pretēji... ar likuma normām noteikt nosacījumus, kuri būs pretēji tiem līguma nosacījumiem, kurus viņš būs vienojies ar šo infrastruktūras lietotāju izmantot. Tas nozīmē, ka šinī gadījumā vispār nekāda tiesiskā paļāvība nestrādās attiecībās starp šiem diviem tiesību subjektiem. Un “Pasažieru vilciens” varēs darīt da jebko un viņam par to nekādi sodi nebūs jāmaksā.

Kā radās šī absurdā norma? Šī absurdā norma ir radusies, cenšoties labot absurdo situāciju, kas ir izveidojusies. Proti, “Pasažieru vilciena” pārvadājumi parasti tiek dotēti. “Pasažieru vilciens” nav spējīgs samaksāt visu... Precīzāk sakot, ja “Pasažieru vilcienam” vajadzētu visu iekļaut biļetes cenā, šī biļetes cena būtu nesamērīgi dārga. Un tāpēc valsts ir uzņēmusies segt zināmu daļu šo izmaksu. Lai gan valsts ir uzņēmusies to darīt, valsts to nedara, un tad rodas šis caurums, jo savukārt “Pasažieru vilciens” nevar norēķināties par šo infrastruktūru. Un nebūtu pareizi šo situāciju risināt ar šādiem likuma grozījumiem. Tie ir pilnīgi absurdi un situāciju kropļojoši.

Tāpēc pilnīgi pamatots ir komisijas viedoklis, ka šāds likumprojekts šādā izskatā nebūtu virzāms tālāk.

Es aicinu atbalstīt komisijas pausto viedokli un noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas ziņotājs vēlas kaut ko vēl piebilst?

A.Matīss. Jā. Komisijas vārdā, kā jau es teicu, es lūdzu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzelzceļa likumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 68, atturas - 5. Likumprojekts ir noraidīts.

A.Matīss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Astrīda Harju, Aleksandrs Jakimovs, Artuss Kaimiņš, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs un Jūlija Stepaņenko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim ārkārtas sesijas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad šie grozījumi Meža likumā paredz koku ciršanas noteikumu atvieglinājumus militārajos objektos, konkrēti - poligonos. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Otrs. Tiek paredzēts, ka militārajos objektos varēs platību atmežot arī bez mērķa to apbūvēt, kas ļoti būtiski ir tieši šaušanas zonu atbrīvošanā no kokiem.

Izskatot šo likumprojektu, tapa skaidrs, ka šie Meža likuma grozījumi būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, jo Ādažu poligonā ir radušās zināmas problēmas ar šaušanas apmācību nodrošinājumu jaunajam kontingentam, kas tur ieradies, kā arī ir radušās problēmas ar šī papildu kontingenta izvietošanu.

Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu!... Vai vēlaties debatēt par steidzamību? (Dep. I.Zariņš: “Jā!”) Paldies.

Tātad uzsākam debates. Aicinu laikus pieteikties debatēm.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad “pret” steidzamību, jā.

Par ko ir runa? Tik tiešām ir nepieciešami grozījumi likumā, tie ir vajadzīgi, jo Meža likums runā par kārtību, kādā apsaimniekot mežu pavisam citiem mērķiem nekā tiem mērķiem, kas ir vajadzīgi Aizsardzības ministrijai. Tiešām vajadzīgs ir cits regulējums. Taču tas veids, kādā Aizsardzības ministrija tagad ierosina to atrisināt (tā vienkārši aicina: “Uztaisīsim likumā caurumu, ka uz mums tas neattiecas!”, tā vietā nepiedāvādami nekādu citu regulējumu), - tas ir nepareizs ceļš.

Principā tas, kas notiek pašlaik... Aizsardzības ministrija uzvedas tāpat, kā savulaik uzvedās policija uz ceļa, kad bija intensīva satiksme: lai nevajadzētu ievērot satiksmes noteikumus, viņi vienkārši ieslēdza bākugunis un brauca, it kā sakot: tas ir drošības jautājums, mums vajag ātri visu atrisināt! Arī tagad viņi atnāca un sacīja: “Mums vajag ātri visu atrisināt!” Labi! Mēs esam gatavi ātri atrisināt to visu. Principā nav nekādas problēmas - ņemot vērā mūsu darba kārtību, kāda ir paredzēta, mēs nedēļas laikā visus šos jautājumus varam atrisināt.

Mums nākamā sēde ir nākamajā ceturtdienā, tātad pa nedēļu mierīgi to visu var atrisināt. Taču nu ir vajadzīga steidzamības kārtība, lai mēs tagad stundas laikā pieņemtu šos grozījumus! Kāpēc es esmu “pret” šo steidzamību? Tāpēc, ka mani samulsināja tas, kā notika šī komisijas sēde. Pie mums atnāca Aizsardzības ministrija un stāstīja, ka tas ir vajadzīgs: “Tiešām tur tikai pāris kroplu kociņu jānozāģē - priedītes, kuras tur purvā izaugušas -, jo mēs neredzam, kur tur tie šāviņi krīt.”

Taču, ja jūs iepazītos ar dokumentiem, kas ir pievienoti klāt šiem materiāliem, tad jūs redzētu, ka patiesībā runa ir par kaut ko pavisam citu: Aizsardzības ministrijai tiks “pievienoti” vairāk nekā seši tūkstoši hektāru meža - kārtīga priežu meža. Un runa ir par to, ka ar šiem grozījumiem, kuri tiek pieņemti steidzamības kārtībā... Tas ir ļoti labi, mēs par to nerunājam! Runa ir par to, ko tālāk ar šiem hektāriem darīs. Kā tie tiks apsaimniekoti, lai tas būtu atbilstoši ne tikai kaut kādām konkrētām šaurām interesēm, bet arī atbilstoši sabiedrības interesēm? Ja mēs uztaisām likumā šo caurumu, tad principā ar to visu var darīt da jebko. Bet mums ir svarīgas arī sabiedrības intereses. Mēs saprotam to, ka šis poligons ir vajadzīgs drošības labad, vajadzīgs, lai trenētos karam. Taču jāsaprot, ka apkārt notiek mierīgā dzīve, un tāpēc svarīgi būtu tomēr veidot tādu regulējumu, lai šī saskarsme starp poligonu un pārējo teritoriju būtu pietiekami harmoniska un atbilstu sabiedrības interesēm.

Tagad nekāda šāda regulējuma nebūs, jo Aizsardzības ministrija vienkārši pasaka: “Steidzamības kārtībā noņemiet Meža likumā jebkādu regulējumu attiecībā uz mums, bet nekāda cita regulējuma vietā nebūs!”

Tāpēc mans priekšlikums, kolēģi, ir to nedarīt steidzamības kārtībā, jo es baidos, ka steidzamības kārtībā tur nekas nesanāks, jo arī komisijā mums jau pirmajā lasījumā sākās nopietnas diskusijas par to. Es baidos, ka, mēģinot to izdarīt ātrāk, sanāks tieši lēnāk. Tāpēc mans priekšlikums ir darīt to nevis steidzamības kārtībā, bet normālā kārtībā. Šodien mēs izskatītu un, ja ko vajag vēl, mēs izdarītu otrajā lasījumā un trešajā lasījumā; pēc tam, pēc nedēļas mēs to apstiprinātu, un tad būtu pārdomāts risinājums, kas derētu gan Aizsardzības ministrijai, gan arī atbilstu sabiedrības vajadzībām un novērstu visus iespējamos korupcijas un valsts izzagšanas riskus, kādi var būt saistībā ar šiem entajiem tūkstošiem hektāru meža.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts ir runājis “pret” steidzamību. Runāt “par” neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 27, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Līdaka. Lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Tu ej uz rekordu!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Nenoliedzami šis likums ir svarīgs, šie likuma grozījumi ir svarīgi, jo tie ir vajadzīgi mūsu valsts drošībai, bet es aicinu saprast: ja mēs tos šodien steidzamības kārtībā atbalstām pirmajā lasījumā, mums ļoti atbildīgi būtu jāpieiet pie otrā lasījuma. Proti, uz otro lasījumu tad mums pašiem ir jāsagatavo - un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir gatava to izdarīt! - atbilstoši grozījumi, lai tas, kas tagad tiek iecerēts, tiešām nenovestu pie nozīmīgiem, mūsdienu valodā sakot, valsts nozagšanas riskiem un tomēr atbilstu ne tikai Aizsardzības ministrijas prasībām, bet arī sabiedrības interesēm, to cilvēku interesēm, kuri tajā apkārtnē dzīvo. Jo tādā redakcijā, kādā pašlaik šis likumprojekts tiek piedāvāts, ar mežu tur var darīt jebko - izcirst pilnīgi visu, nedomājot par kādām buferzonām, aizsargzonām un tamlīdzīgi. Turpat blakus ir paredzēts Rail Baltica dzelzceļš. Droši vien, būtu svarīgi pieiet pārdomāti un nepaļauties vienkārši tikai uz to, ka steidzami mēs kaut ko pieņemsim un viss būs labi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Zariņa kungs! No Saeimas tribīnes nevērpiet, lūdzu, vismaz sazvērestības teorijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šis likums ir vajadzīgs, un vajadzīgs steidzami, mēs nevaram gaidīt, kamēr visos lasījumos mēs to pieņemsim, jo šo situāciju tiešām ir nepieciešams atrisināt.

Bet viena lieta, ko es gribu atgādināt, ir tā, ka mēs nesen lēmām arī par grozījumiem Būvniecības likumā, par dažādiem izņēmumiem attiecībā uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un poligoniem. Šis jau ir otrs likums. Es aicinu Ministru kabinetu un Aizsardzības ministriju padomāt un varbūt atgriezties pie likuma normām, kuras vispār regulē poligonus. Jo radīsies citas problēmas. Piemēram, radīsies situācija ar trokšņu ierobežojumiem, ar dabas pamatnēm, aizsargājamām dabas teritorijām, ar zemes dzīļu jautājumiem. Mēs šos jautājumus visu laiku risināsim steidzami, kā ugunsdzēšanas režīmā.

Es, protams, aicinu šo likumprojektu atbalstīt un virzīties steidzami uz priekšu, kā arī padomāt un varbūt sagatavot universālu regulējumu tā, lai Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki varētu savas funkcijas kvalitatīvi pildīt un negaidīt likuma grozījumus katrā konkrētā brīdī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šis bija ļoti racionāls priekšlikums. Kā reiz tas, par ko mēs šeit pašlaik diskutējam. Pareizi būtu, ka nevis mēs mēģinām kaut ko saglābt steidzamības kārtībā, kad Aizsardzības ministrija līdz pēdējam ir nogaidījusi un tad pēkšņi atnāk un saka: “Mums steidzami vajag. Tas ir vajadzīgs valsts drošībai”... Protams, mēs neviens neiebilstam un steigā darām. Un rezultātā var sanākt visādi feileri.

Tāpēc tiešām vispareizāk būtu, ka tad, ja šos likuma grozījumus mēs esam nolēmuši izskatīt steidzamības kārtībā, mēs tos izskatām steidzamības kārtībā, bet pieņemam pagaidu regulējumu - pietiekami garu termiņu, kurā tiek izstrādāts normatīvais akts, kas tiešām ietver visu specifisko, kas attiecas uz Aizsardzības ministrijas teritorijām, kurās tā tiešām var rīkoties, kā tas ir vajadzīgs primāri mūsu valsts drošībai, nevis kaut kādiem citiem saimnieciskiem aspektiem. Tad tam tiešām vajadzētu būt pārdomātam, sistēmiskam lēmumam, iekļautam atsevišķā likumprojektā.

Tāpēc mans aicinājums uz otro lasījumu... ļoti svarīgi būtu šos likuma grozījumus paredzēt kā pārejas normu līdz konkrētam termiņam, tādējādi dodot iespēju Aizsardzības ministrijai sagatavot šo likumprojektu un būt motivētai to sagatavot. Jo, ja mēs to pieņemsim bez šiem pārejas noteikumiem, nenosakot konkrētu termiņu, kurā tas darbojas, tad šāds likumprojekts nekad netaps. Un katru reizi mēs darbosimies šādā avārijas režīmā, lai to visu glābtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Inesim Boķim.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi. Es bieži piekrītu Ivaram Zariņam. Viņam ir daudz pareizu argumentu, bet šinī gadījumā ielikt termiņu, vismaz attiecībā uz mežsaimniecību, tādā veidā, kā te tas ir domāts, nevajadzētu, jo tas ir vesels apsaimniekošanas komplekss, šis poligons. Mēs zinām, ka sasteigti termiņi rada sasteigtas darbības, jo tad cenšas izpildīt to, kas varbūt pat vēl nav prātā, un tāpēc es tomēr aicinu balsot tā, kā ir. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs mēģināsim tās lietas vairāk vai mazāk reducēt un sakārtot, tikai neliksim termiņus. Tas, ka pēc tam var būt tā, kā Matīsa kungs vai Zariņa kungs teica, ka vajag varbūt atsevišķu regulējumu, tā ir cita lieta. (Dep. I.Zariņa starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Līdaka. Jā, cienījamie kolēģi. Lieta jau pirmām kārtām ir tāda - kamēr mēs gaidīsim, līdz Aizsardzības ministrija izstrādās kādu visaptverošu, nezinu, poligonu likumu vai militāro objektu likumu, tikmēr Ādažu lielākā šautuve nebūs lietojama. Un, ja mēs paraugāmies šobrīd uz manevriem, kas notiek reižu reizumis, tad šāda tehnika, kāda šobrīd tur ir, kā lai saka, jāpiešauj... tāda līdz šim nav bijusi. Un līdz ar to jaunā šaušanas zona ir vajadzīga ļoti ātri.

Tas ir viens.

Otrs. Runājot par šo visaptverošo likumu kā tādu, jāatceras, ka Aizsardzības ministrija savulaik jau to visu bija sagatavojusi, bet, pateicoties Tieslietu ministrijas ļoti vētrainām iebildēm, šāda ideja tika nokauta jau pašā saknē. Tātad acīmredzot tagad ir jāizlūko tā situācija - vai Tieslietu ministrija ir vai nav mainījusi savu viedokli. Jo līdzšinējais Aizsardzības ministrijas mēģinājums šādi rīkoties beidzās ar absolūtu neveiksmi.

Es lūdzu, ņemot vērā to, ka Aizsardzības ministrijas juristi un Saeimas Juridiskais birojs jau ļoti rūpīgi strādāja visu šo laiku, kamēr noritēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde... Gaidot Saeimas sēdi, viņi ir jau sagatavojuši diezgan ievērojamus grozījumus šajā tekstā, un šie grozījumi ir iesniedzami tūlīt un uz vietas, un acīmredzot tie arī pamainīs šo grozījumu būtību.

Tā ka lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Līdaka. Tātad 21.jūlijs, pulksten 13.15.

Sēdes vadītāja. Un laiks izskatīšanai Saeimas sēdē?

I.Līdaka. Nu, tad nu sanāk, ka aiznākamajā ārkārtas sesijas sēdē, jo rēķināmies ar to, ka šodien vēl viena būs.

Sēdes vadītāja. Nākamajā... (Starpsaucieni.)

I.Līdaka. Nākamajā ārkārtas sesijas sēdē, neņemot vērā to sēdi, kura jau, cik es saprotu, ir izsludināta šodien.

Sēdes vadītāja. Aiznākamajā sēdē, tātad 27.jūlijā. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.jūlijs pulksten 13.15, un izskatīšana - aiznākamajā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Ministru prezidenta kungs! Ministres kundze! Kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mans uzdevums šodien jūs aicināt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izskatīt un vispirms noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Nu izskatās, ka neko no pagājušās gadumijas jampadrača jūs neesat mācījušies. Nekādi secinājumi nav izdarīti. Jūs atkal gribat kāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Proti, jūs kaut ko mēģināt steidzamības kārtībā apstiprināt saistībā ar nodokļiem. Atcerieties, kā jums tas notika pagājušoreiz!

Ja opozīcija nebūtu pielikusi savu palīdzīgo plecu, tad, iespējams, šodien te daudzi no mums nesēdētu. Vismaz daži no mums nesēdētu. (Starpsauciens: “Vismaz šeit nē! Citur!”) Vismaz šeit ne. Jā. (Starpsauciens.)

Tātad - kas atkal notiek? Jūs esat kaut ko lēmuši, pusgadu mocījuši, savā starpā kaut ko beidzot samocījuši, atnākuši uz Saeimu, iesnieguši to, un tagad jūs gribat, lai tas šeit tiktu pieņemts ātri, bez pietiekami ilgām debatēm, bez iespējas pietiekami ilgi to visu vērtēt un sagatavot priekšlikumus.

Pēc būtības - kas notiek? Notiek tas, ko pašlaik sauc par valsts nozagšanu. Pēc būtības tas ir līdzīgi, analoģiski “Rīdzenes” sarunām, par ko tagad visa sabiedrība ir sašutusi. Izrādās, ka kaut kur, kaut kādā vietā sēž kaut kādi cilvēki un kaut ko sarunā un pēc tam liek visiem pārējiem - valsts amatpersonām - izpildīt viņu rīkojumus un viņu lēmumus. Pašlaik notiek tieši tas pats! Tātad tā vietā, lai šo ar nodokļu reformu saistīto likumu paketi, kas tiešām ir ļoti svarīga un atstātu ļoti lielu ietekmi labā vai varbūt ne tik labā, vai varbūt pat negatīvā nozīmē... lai šeit par to nopietni diskutētu un lai tie būtu tautas vēlētie priekšstāvji, kas pieņems šo lēmumu... Tā vietā vienkārši ir kaut kādi cilvēki, kas kaut kur ir satikušies - šoreiz ne “Rīdzenē”, bet kādā citā vietā, - un izlēmuši, ka šo jautājumu virzīs tādā veidā. Tautas kalpiem vienkārši atliek atnākt šeit un nospiest podziņas tā, kā viņi to vēlas. Tas ir tas, kas pašlaik notiek. Nekas nav mainījies kopš “Rīdzenes” sarunu laikiem!

Kolēģi! Iespējams, iemesls ir tas, ka jūs sēžat ar muguru pret to, kas ir rakstīts uz Saeimas Sēžu zāles sienas - “Latvijas valsts ir demokrātiska republika” un “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Jūs to esat aizmirsuši. Kolēģi! Kas notiek?! Un tādā veidā mēs turpinām pieņemt visai valstij, visai sabiedrībai svarīgus lēmumus un pēc tam brīnāmies, kāpēc ir atkal kārtējais feileris - kā šī nodokļu reforma.

Es aicinu būt atbildīgiem, ievērot to zvērestu, ko jūs esat devuši visas Latvijas, visas sabiedrības priekšā, un godprātīgi un pēc labākās apziņas pildīt savus pienākumus. Tas ir, šodien nebalsot par steidzamību, bet kārtīgi pastrādāt ar šo nodokļu reformu, kas acīm redzami ir vanckars.

Aicinu noraidīt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts ir runājis “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Barča. Cienījamie kolēģi! Ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pirmām kārtām jau tiek pateikta viena ļoti būtiska lieta, par kuru ar ļoti lielām grūtībām arī valdība ir panākusi vienošanos, proti, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu, katram darbiniekam veicot 0,5 procentpunktu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) iemaksu un arī darba devējam veicot 0,5 procentu iemaksu (tātad kopumā - viens procentpunkts), un skaidri un gaiši tiek pateikts, ka šis viens procentpunkts tiks novirzīts veselības aprūpei.

Kolēģi! Es domāju, ka mums nevienam nav nekāds noslēpums, ka veselības aprūpes sistēma prasa vairāk līdzekļu un pašlaik to ļoti nepietiek.

Strādājot pie grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu un, gatavojoties jau pirmajam lasījumam, mēs uzaicinājām pārstāvjus no Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas, un varu jūs jau šodien informēt, ka Sociālo un darba lietu komisijā tiks sagatavoti saskaņoti un labi izdiskutēti priekšlikumi šī likumprojekta teksta uzlabošanai un mainīšanai uz otro lasījumu.

Bet šodien, kolēģi, es jūs aicinu grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi!

Jums kā tautas priekšstāvjiem šodien ir jāpieņem lēmums par nodokļu reformas likumprojektu paketes tālāku virzīšanu. Es nepārspīlēšu, ja apgalvošu, ka šī reforma ir viens no svarīgākajiem 12.Saeimas darbiem. Atceroties to, kā lietas virzījās valdībā, domāju, ka Saeimas deputātiem tas nebūs viegls darbs.

Ar jūsu atļauju, es runāšu, atbalstot šo likumprojektu, vienlaikus pieskaroties arī pārējiem likumprojektiem kopumā.

Uzsākot nodokļu reformas izstrādi, valdība sev izvirzīja divus mērķus: samazināt sociālo nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību.

Bija arī trešais uzdevums - nepieļaut budžeta samazināšanos un neradīt draudus tām nozarēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Jau no reformas apspriešanas pirmās dienas netrūka ekspertu, kuri apgalvoja, ka šie mērķi neesot sasniedzami, jo tie esot pārāk pretrunīgi. Tomēr mūs iedrošināja tas, ka nodokļu reformas mērķus sākotnēji atbalstīja visi sociālie partneri, uzņēmēju organizācijas un arī Latvijas Banka.

Šķita, ka mēs esam atraduši kopīgu valodu un jaunā nodokļu sistēma būs pieņemama visiem. Debates ieilga, un katra no iesaistītajām pusēm sāka vilkt savas sarkanās līnijas un izvirzīt jaunas un jaunas prasības. Dažas reformas idejas tika izrautas no konteksta un plaši apspriestas masu medijos, tādējādi vairojot sabiedrībā pastāvošās bažas par jebkurām pārmaiņām.

Valdībai neizbēgami bija jāmeklē kompromiss gan ar koalīcijas partijām, gan ar sociālajiem partneriem. Diskusiju karstumā ļoti pamatīgi, pamatoti politikas dienaskārtībā ienāca jautājums par veselības aprūpes finansēšanas avotiem. Tas bija kritiskākais laiks visā reformas izstrādes procesā. Pārfrāzējot Raini, var teikt: tas bija brīdis, kad no valdības atšķēlās pēc drauga draugs. Bet darbs tika turpināts!

Esmu pateicīgs visiem valdības ministriem un koalīcijas partiju deputātiem, kuri ar patiesu ieinteresētību piedalījās visās diskusijās, brīžiem ļoti emocionāli aizstāvot savu personisko un arī politisko pārliecību. Laikam jau bija brīži, kad mēs visi pametām apspriežu telpu ar domu, ka diez vai mēs tajā kādreiz atgriezīsimies. Taču politiķu kā valstsvīru veselais saprāts allaž guva virsroku un mums izdevās nonākt pie rezultāta, kurš ir pieņemams visiem koalīcijas partneriem.

Paldies noteikti jāpasaka arī tiem, kuri pameta diskusijas telpu un neatgriezās tajā, jo viņi bija lieliski politiskā sparinga partneri, kuri vairoja pārliecību, ka nodokļu reforma iet pareizajā virzienā.

Atzinības pilnus vārdus pelnījuši arī Finanšu ministrijas un citu ministriju ierēdņi, kuri profesionāli un godprātīgi darīja savu darbu, analizēja dažādus modeļus, gatavoja visus nodokļu reformai nepieciešamos dokumentus.

Daži vārdi par pašu nodokļu reformu. Nerunāšu par konkrētiem skaitļiem, bet tikai par tās būtiskākajiem principiem.

Minimālās algas paaugstināšana. Lieta, kas tika atlikta pārāk ilgi, jo pat ar reformā paredzēto minimālās algas kāpumu mēs nesasniedzam savu Baltijas kaimiņu līmeni. Tas nozīmē, kas tas ir tikai pirmais solis, kuram neizbēgami jāmeklē turpinājums. Ja tas netiks darīts, Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts var zaudēt savu konkurētspēju.

Sociālā nevienlīdzība ir viens no mūsu sabiedrības problēmu cēloņiem. Pietiek tikai nosaukt Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju un tai sekojošo veselu reģionu depopulāciju.

Otrs reformas stūrakmens ir daudzus gadus diskutētā progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ieviešana. Reformā piedāvātās likmes dažādām ienākuma grupām ir kompromiss, kas bija pieņemams vai vismaz saprotams arī tiem uzņēmējiem, kuru ienākumi ir ļoti lieli. Piebildīšu, ka uz mana galda gulēja arī daudz radikālāki priekšlikumi, kuri bija aizgūti no vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Varbūt piedāvātajā progresivitātē nav tik liela fiskālā efekta, bet svarīgs ir pats princips.

Vēl sociālās nevienlīdzības mazināšanā svarīgs solis ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšana, kā arī palielinātais atvieglojums par katru apgādībā esošu ģimenes locekli.

Brīžiem šķiet, ka Latvijā ir uzcelts ne viens vien ziloņkaula tornis, kura virsotnē esošie sen jau neredz un nesaprot tos, kuri mājo šo torņu pakājē. Mēs nedrīkstam būvēt šos torņus kaut vai tāpēc, ka Latvijā nedzīvo ziloņi. Mēs esam pārāk maza tauta un sabiedrība, lai tik demonstratīvi vairotu nevienlīdzību.

Protams, vēl ir vesela virkne priekšlikumu, kuru mērķis ir stimulēt uzņēmējdarbību un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Svarīgs valdības lēmums ir arī ieviest veselības iemaksas, kas tiek novirzītas veselības aprūpes sistēmai. Nodokļu reformas likumprojektu pakete šobrīd ir nodota jūsu vērtējumam. Ticu tam, ka Saeimas deputāti grib veidot tādu Latviju, kurā visi tās iedzīvotāji jūtas piederīgi Latvijas valstij, kurā tiek dotas vienādas iespējas visiem un kurā tiek realizēta taisnīga sociālā politika. Nodokļu reforma var kļūt par labu soli šajā virzienā.

Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo un arī pārējos nodokļu reformas likumprojektus pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram.

Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Premjerministra kungs!

Pirms runāt par šo likumprojektu, es arī vēlētos nelielu atkāpi veikt un izstāstīt par kopējo nodokļu reformu un to, kā šis likumprojekts tajā kontekstā ieguļas.

Visupirms ļaujiet man atsaukt atmiņā nedaudz vairāk kā gadu vecus notikumus. Māra Kučinska valdībai, pārņemot stafeti, bija redzams, ka tajā laikā pastāvošā un dažādām pretrunām cauraustā Latvijas nodokļu likumdošana nedarbojas pietiekami labi, lai sasniegtu valsts izvirzītos mērķus. Līdz ar to jau no pirmajām stundām bija skaidrs, ka šo valdību negaida laiskas un bezrūpīgas dienas, bet tā vietā mums ir dots mandāts un reizē arī ļoti nopietns uzdevums - uzsākt sarežģītu darbu, labot valsts sociālās un arī ekonomiskās attīstības kursu.

Jau gadu gadiem dažādas sabiedriskās domas aptaujas uzrāda diezgan lielu pesimismu un pesimisma vīrusa izplatīšanos Latvijas uzņēmēju vidū. Piemēram, SKDS 2017.gada jūnija sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā 86 procenti cilvēku uzskata, ka Latvijas ekonomika neattīstās pietiekami strauji, un gandrīz 60 procenti iedzīvotāju ir pārliecināti, ka esošajā nodokļu sistēmā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Mūsu valsts ekonomikas stāvokli patlaban var salīdzināt ar šī gada vasaru Latvijā, kad saule it kā spīd, bet peldēt negribas un gaisa temperatūra ir drīzāk tāda, kas atbilst pavasarim vai rudenim, nevis jūlija vidum. Ko darīt valdībai?

Viens no iedarbīgākajiem instrumentiem - ne vienīgais, bet viens no iedarbīgākajiem instrumentiem, - ekonomikas temperatūras uzlabošanai, kas pieejams valdībai, ir nodokļu politika un tās koriģēšana jeb reforma. Īstenojot nodokļu reformu, mēs tiešām radām stabilu bāzi, lai izpildītu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā izvirzīto mērķi - nodrošināt valsts IKP izaugsmi vismaz piecu procentu apmērā. Vienlaikus mēs panāksim arī ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Mēs pieaudzēsim valsts budžeta ieņēmumus, tuvinot tos vienai trešdaļai no iekšzemes kopprodukta, un nodokļu reformā paredzētie pasākumi mazinās arī ēnu ekonomikas apjomu un paaugstinās VID darbības efektivitāti.

Papildus tiešajam ieguvumam mēs redzēsim, ka tiks risināta arī daļa to darbu, kas jāpaveic veselības sistēmā.

Runājot par esošo nodokļu sistēmu, es vēlos norādīt uz četriem negatīviem faktoriem, kas ir iespaidojuši mūsu sabiedrības un ekonomikas asinsriti kopumā. Esošā nodokļu sistēma vairo nevienlīdzību un zemo algu fenomena izplatību. Pēc EUROSTAT aplēsēm, Latvijā 2015.gadā Džini koeficients bija 35,4 procenti, kas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, un mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs Latvijā ir ļoti liels - gandrīz 42 procenti, kas ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur tas ir attiecīgi 39,2 un 38 procenti. Uzņēmējdarbības izaugsmi bremzē arī esošā nodokļu sistēma ar lielu darbaspēka nodokļu slogu un arī ar robusto uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību, it īpaši ar UIN avansa maksājumiem. Esošo nodokļu sistēmu raksturo arī tās netaisnīgais gars un, ja tā var teikt, caurumi, kas pieļauj iespēju veikliem un turīgiem shēmotājiem daļēji vai pat pilnībā izvairīties no nodokļu maksāšanas, kamēr godīgi savas valsts patrioti maksā pēc pilnas programmas. Esošās nodokļu sistēmas defektus savtīgi izmanto arī ēnu ekonomikas darboņi, izkrāpjot no valsts tiešām desmitiem miljonu eiro caur PVN karuseļa shēmām un citām blēdībām.

Protams, viena lieta ir saskatīt sistēmas nepilnības, bet pavisam cita - atrast idejas un risinājumus, ko likt pretim problēmai. Ko tieši mainīt? Kuri būs tie jauninājumi, kas dzīvē strādās un reāli uzlabos situāciju? Te man jāsaka liels paldies tam plašajam speciālistu un ekspertu lokam, kas, bruņojušies ar maratonistu izturību, vairāk nekā 12 mēnešu laikā ar savām idejām un viedokļiem piedalījās nodokļu reformas satura veidošanā. Es domāju, ka, vērtējot pēc diskusiju apjoma un kvalitātes, nodokļu reforma ir viens no pamatīgākajiem pēdējos gados padarītajiem darbiem Latvijas politikā. Jau tas vien, ka mēs sākam diskutēt un domāt, kā būtu pareizāk, ir milzīgs ieguvums.

Sakot paldies saviem dārgajiem kolēģiem no Finanšu ministrijas, es vēlos šodien minēt arī visus svarīgos sadarbības partnerus (daļa no viņiem ir arī šajā zālē): Latvijas Darba devēju konfederācija, arodbiedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, OECD, Pasaules Banka, Latvijas Banka, domnīca Certus. Saku paldies arī koalīcijas partneriem, tiem aktīvajiem deputātiem, kas nāca uz darba grupām, Saeimas kolēģiem, bez kuru idejām un intelektuālā pienesuma mūsu kopīgā darba augļi būtu daudz pieticīgāki.

Paldies, kolēģi, par kompetenci, izturību un spēku reformas veidošanas procesā, veiksmīgi izvedot diskusiju cauri amerikāņu kalniņiem, kas, protams, vēl nebūt nav beigušies.

Nodokļu reforma ir mūsu kopīgā darba rezultāts. Un, neskatoties uz diskusiju līkločiem, mēs esam spējuši saglabāt reformas sākotnējo fokusu, neatkāpjoties no galvenajiem mērķiem - samazināt nevienlīdzību, stiprināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un nodrošināt papildu resursus kvalitatīviem valsts pakalpojumiem. Nodokļu reforma ir komplekss pasākumu kopums. Tas paredz darbaspēka nodokļu izmaiņas, pārnesot nodokļu slogu uz patēriņa kapitālu. Ir paredzēta arī jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi un sociālās atbildības pasākumi, ko daļēji risina arī šis likumprojekts ar tajā paredzētajiem likuma grozījumiem.

Šajā kontekstā es gribu uzsvērt vairākus pozitīvus nodokļu reformas efektus. Ir paredzētas lielākas algas jeb darbaspēka nodokļu samazinājums. Jaunajā nodokļu sistēmā ir paredzēts, ka mazāko algu saņēmējiem (līdz 20 tūkstošiem eiro gadā) iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs 20 procenti, bet lielo algu saņēmējiem (virs 55 tūkstošiem) - 31,4 procenti. Būs arī diferencēts neapliekamais minimums, pakāpeniski sasniedzot 250 eiro. Arī neapliekamais minimums par apgādībā esošu personu palielināsies triju gadu laikā līdz 250 eiro. Ir paredzēts minimālās algas palielinājums un solidaritātes nodokļa pārstrukturēšana, daļēji to novirzot iedzīvotāju ienākuma nodoklī, daļēji - sociālajās iemaksās kā solidaritātes maksājumu. Būs lielākas algas, un tās cels dzīves kvalitāti daudziem jo daudziem iedzīvotājiem Latvijas teritorijā. Vienlaikus tā būs motivācija darbiniekiem pieprasīt savu ieņēmumu legalizēšanu, un līdz ar to notiks aplokšņu algu īpatsvara samazināšana (tas patlaban Latvijā veido vairāk nekā 40 procentus no ēnu ekonomikas apjoma). Būs arī atbalsts uzņēmējiem algu pieauguma un produktivitātes sabalansēšanā, kas dažus nākamos gadus tiešām būs problēma. Nodokļu reformas rezultātā pozitīvas pārmaiņas gaidāmas arī pensionāriem: ir plāns triju gadu laikā paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu pensijām līdz 300 eiro mēnesī. Kaut nedaudz vieglāk būs bērnus skolot, un būs vienkāršāk tikt galā ar visām ikdienas rūpēm.

Nodokļu reformā ir arī virkne ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu. Kas te ir svarīgākais? Ir paredzēts ieviest reverso pievienotās vērtības maksāšanas principu riska nozarēs, kurās, kā liecina dati, krāpniecība joprojām sit visaugstāko vilni, - būvniecībā, elektronikā, metālu tirdzniecībā. Tiks ieviesta laika uzskaites sistēma būvniecībā. PVN darījumu slieksnis tiks samazināts, un arī reģistrācijas slieksnis tiks samazināts, padarot to līdzvērtīgu tam, kāds ir kaimiņvalstīm.

Tas nozīmēs triecienu finanšu un noziedzības mafijai, jo tas samazinās blēžiem iespējas vērpt PVN karuseļus un tādā veidā apkrāpt valsti. Būs vairāk naudas budžetā skolotājiem, mediķiem, pensionāriem, citiem valsts paspārnē esošajiem cilvēkiem.

Nodokļu reforma - tie ir arī sociālās atbildības pasākumi un mazās uzņēmējdarbības režīma sakārtošana. Saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzības saņēmējiem ir paredzēts ieviest vismaz piecu procentu minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko paredz arī šis likumprojekts. Ir paredzēts ierobežot saimnieciskās darbības veicējiem attaisnoto izdevumu īpatsvaru, precizēts arī attaisnoto izdevumu lielums autoriem (to gan vēl risinās Ministru kabinets). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu saraksts ir ierobežots.

Par mazajiem uzņēmumiem runājot, ir piedāvāts precizēt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, samazinot apgrozījumu no 100 tūkstošiem uz 40, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, proti, lai, piemēram, būvniecības nozarē konkursos neuzvarētu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, kuri vienkārši pēc būtības maksā mazākus nodokļus. Būs vienots patentmaksas lielums un galu galā arī virkne pasākumu, kas uzlabos administrēšanu, - vienotais darījumu konts, vienotais nodokļu maksāšanas konts, turklāt elektronisko rēķinu ieviešana ļaus mazajiem uzņēmumiem ietaupīt grāmatvedības izmaksas un laiku.

Kopumā mazās uzņēmējdarbības jomā valdībai - un īpaši Ekonomikas ministrijai - vēl priekšā daudz darāmā, bet daži svarīgi pasākumi jau nodokļu reformā tiek īstenoti.

Nodokļu reforma - tā ir uzņēmējdarbības attīstību veicinoša uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība. Nulles procentu peļņas nodoklis ir paredzēts tai peļņas daļai, kas netiek sadalīta dividendēs, bet tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā, tādā veidā uzlabojot uzņēmumu pašu kapitālu, padarot tos spēcīgākus un pievilcīgākus investoriem un arī finansētājiem.

Atteikšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa principa - arī ir ārkārtīgi svarīgs pasākums, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Likme gan pieaug no 15 līdz 20 procentiem, bet vienlaikus notiek atteikšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, saglabājot līdzšinējos atbalsta instrumentus speciālajās ekonomiskajās zonās investīciju projektiem un arī citos atsevišķos gadījumos.

Galu galā nodokļu reformas jūtamākie labumi būs vairāk naudas uzņēmumiem, investīcijām, motivācija uzņēmējiem neslēpt peļņu un patiesos ienākumus, stimuls veidot jaunas darba vietas, motivācija sociālo iemaksu veikšanai un nodokļu taisnīguma principa ievērošana, dažādiem ieņēmumu gūšanas veidiem līdzīgi maksājumi vai vismaz solis tajā virzienā. Galu galā tas būs arī papildu grūdiens Latvijas ekonomikas izaugsmei un Latvijas uzņēmumu konkurētspējai starptautiskos tirgos, kā arī investīciju piesaistei.

Plānojot nodokļu reformu, valdība nav aizmirsusi arī par tiem mūsu valsts cilvēkiem, kas rūpējas, lai mums visiem būtu, ko uz galda likt, - tie ir lauksaimnieki. Lauksaimniekiem arī turpmāk tiks saglabāti nodokļu atbrīvojumi subsīdijām un lauksaimniecības zemju atsavināšanas gadījumos - nodokļu atvieglojums, kā arī akcīzes nodokļa atvieglojums, tiesa gan, prasot pretim lielāku ražīgumu.

Par veselību. Dārgie kolēģi, jūs visi esat liecinieki, ka, diskutējot par nodokļu reformas veidolu, bija tāds posms, kad daudz adatu tika lauzts arī par to, kā nodrošināt nepieciešamos resursus veselības nozarei. Izskanēja dažādas idejas, līdz koalīcijas partneri vienojās par to, ka vienlaikus ar nodokļu reformu veselības finansēšanai tiks rasts avots, par vienu procentu palielinot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un sadalot šo slogu uz pusēm. Tas gan nav viss; vēl turpināsies darbs, un atsevišķs veselības aprūpes nozares finansēšanas likums tiks izstrādāts, lai būtu taisnīgs apdrošināšanas princips un līdzvērtīgi maksājumi visiem, ne tikai regulārā darba darītājiem. Likumprojektu ir plānots izstrādāt līdz rudenim Veselības ministrijas vadībā. Līdz ar to daudz detalizētākā formā veselības naudu vētīsim arī budžeta apspriešanas laikā, jo jaunais likumprojekts būs viena no budžeta paketes sastāvdaļām.

Loģisks ir jautājums: kur ņemt līdzekļus nodokļu reformas īstenošanai situācijā, kad atsevišķu ieņēmumu grupās gaidāms īslaicīgs, tomēr būtisks kritums? Sekojot gadu no gada izskanējušiem ekspertu aicinājumiem pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, tas arī ir ievērots.

Kompensējošo pasākumu ietvaros bez lielākas izaugsmes un tās pozitīvā efekta, bez ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, protams, ir arī atsevišķu nodokļu celšana - iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana, ienākumu no kapitāla (līdz 20 procentiem), kā arī akcīzes nodokļa celšana, sekojot līdzi tām tendencēm, kas notiek Lietuvā un Igaunijā - mūsu kaimiņvalstīs -, lai nezaudētu konkurētspēju; azartspēļu nodokļa palielināšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana laimestiem virs 3000 eiro, kā arī attaisnoto izdevumu ierobežošana. Līdz ar to vairosies valsts budžeta ieņēmumi, palielināsies fiskālā telpa jaunām valstiski svarīgām iniciatīvām.

Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka reformas izstrādes laikā mēs esam skrupulozi un ar lielu piesardzību vērtējuši tās fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Mēs esam strikti ievērojuši budžeta disciplīnu. Reformas piedāvājums šobrīd ir fiskāli sabalansēts, un tas nepārkāpj strukturālā deficīta noteiktos ietvarus. Vienlaikus mēs esam paredzējuši, ka varēsim atļauties veidot arī fiskālo rezervi kā pagājušajā gadā un arī papildu finansējumu jaunām politikas iniciatīvām (piemēram, autoceļiem).

Kas būs zaudētāji? Jāatzīst, ka būs arī tādas personu grupas, kas reformas dēļ cietīs zaudējumus. Zaudēs PVN izkrāpēji un finanšu mahinatori, zaudēs nodokļu optimizētāji, zaudēs tie, kas, uzskatot, ka stāv pāri valsts likumiem, rupji iedzīvojas uz līdzcilvēku rēķina vai vienkārši izvēlas maksāt daudz mazāk nodokļu, nekā tas būtu taisnīgi.

Ieguvēji būs Latvijas ģimenes un sabiedrība kopumā. Būs lielākas algas. Samazināsies ienākumu nevienlīdzība sabiedrībā. Būs stiprāki uzņēmumi. Paātrināsies Latvijas ekonomikas izaugsme. Būs vairāk naudas arī valsts budžetā.

Es domāju, ka jaunā, taisnīgākā nodokļu sistēma dos savu artavu Latvijas sabiedrības saliedēšanā. Nodokļu reforma, tās pozitīvie efekti - tas tiešām ir vēsturisks solis pretim spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij.

Deputāti! Es saku lielu paldies Saeimai par raitā darba organizēšanu un apņemšanos šo svarīgo darbu izdarīt jau šajā mēnesī. Laikus pabeigt nodokļu reformu ir svarīgi kaut vai tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk visiem taptu skaidrs, kādas būs nodokļu likumdošanas izmaiņas 2018.gadā. Mums vēl priekšā liels skaidrošanas darbs, lai pāreja no vecās uz jauno nodokļu sistēmu notiktu pietiekami gludi, bez liekiem pārpratumiem, lai sabiedrība un arī Valsts ieņēmumu dienests spētu šīm izmaiņām sagatavoties bez liekas steigas un stresa. Izdarīsim šo darbu, un tas nozīmēs, ka pārskatāmā nākotnē, vismaz dažus nākamos gadus, gan uzņēmējiem, gan arī iedzīvotājiem nodokļu jautājumos būs stabils miera periods. Protams, ar nodokļu reformas pabeigšanu nebeigsies ar Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitāti saistītie jautājumi valdības un Saeimas dienaskārtībā, jo administrēšana vēl jāuzlabo, tiesiskā vide jāuzlabo un mazās uzņēmējdarbības vide jāsakārto. Viedās specializācijas stratēģija jāīsteno. Arī daudzi citi uzdevumi jāveic. Tie ir tikai daži no neatliekamajiem darbiem, kuri mūs gaida jau tuvākajā nākotnē un kuru īstenošanā es aicinu jūs visus iesaistīties tikpat enerģiski, kā jūs iesaistījāties nodokļu reformas izstrādē.

Un visbeidzot es aicinu jūs atbalstīt arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, jo tas paredz būtiskas lietas.

Tas paredz pirmo aizmetni veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanā, proti, paredz viena procenta apmērā maksājumu veselības apdrošināšanai un vismaz piecu procentu apmērā - minimālās sociālās iemaksas autoratlīdzību saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem tajos gadījumos, kad sociālās iemaksas brīvprātīgi nav veiktas, un tajos gadījumos, kad tādā veidā tiek apdraudēts šo cilvēku nodrošinājums vecumdienās. Jo, kā mēs redzam, jau šobrīd Latvijā 30 procenti cilvēku neveic pietiekamas sociālās iemaksas par sevi. Tas nozīmē, ka, sagaidījušiem vecumdienas, būs jārēķinās ar ārkārtīgi zemiem ienākumiem.

Pagājušajā gadā mums bija asas diskusijas par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu. Tas varbūt bija labs, vajadzīgs, bet, iespējams, pārāk straujš solis. Šis ir mēģinājums kaut pakāpeniski atgriezties pie idejas, ka jāpalielina sociālais nodrošinājums.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministrei.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es par šo likumprojektu komisijas sēdē dzirdēju daudzus viedokļus gan no pašu šī likumprojekta veidotāju puses, gan no savu kolēģu deputātu puses. Mēs vairāk nekā divas stundas ņēmāmies ap šo likumprojektu, un bija skaidrs, ka šis likumprojekts ir nekvalitatīvs.

Es uzskatu, ka tas ir nekvalitatīvs gan pēc formas, gan pēc satura, un tāpēc komisijā gan es, gan pārējie kolēģi no opozīcijas… mēs balsojām gan “pret” steidzamību, gan “pret” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pozīcija, protams, ir “par”. Kā viņi var citādāk balsot? Viņiem jābalso tā, kā jābalso!

Kāpēc es uzskatu, ka šis likumprojekts nav kvalitatīvs? Nu, īstenībā tāda nopietna likumprojekta izstrādei, kādi ir šie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ir nepieciešams vairāk laika, nekā īstenībā bija Labklājības ministrijai. Es paskatījos pēc anotācijas datiem - viņi kādus divus mēnešus varēja strādāt ar šo likumprojektu, un, protams, šāds termiņš acīmredzot izrādījies viņiem par mazu.

Bet, paskatoties tajā kontekstā, kādā mēs skatām šos likumprojektus, - vai jums nešķiet, ka pārāk bieži steidzamības kārtība tiek pieprasīta likumprojektiem? Pēc manām domām, vispār uz kādu vienu patiešām steidzamu likumprojektu, par kuru mēs, frakcija “No sirds Latvijai”, nobalsojām pretēji tam, kā varbūt daži domā… ka mēs tā vienkārši skaistas pozas pēc balsojam vienmēr pret steidzamību. Tā nav. Mēs saprotam, ka ir likumprojekti, par kuriem tiešām jābalso steidzami. Bet lielākā daļa diemžēl nav šajā kategorijā ietilpināmi likumprojekti. Un tad rodas jautājums par to, kāda ir darba organizācija tajās valsts pārvaldes institūcijās, kas atbild par šo likumprojektu izstrādi, un kāda ir kvalitātes kontrole un kvalitātes vadība. Acīmredzot ir lielas problēmas šajā ziņā.

Es tā rūpīgi izanalizēju visu likumprojektu, un, lai nebūtu tukšvārdības, minēšu tos kāzusus, kuri man tā ļoti spilgti iekrita acīs. Kāpēc es runāju ne tikai, sacīsim, par saturu, bet arī par saturu un formu kopā? Piemēram, te ir priekšlikums papildināt vienu no pantiem pēc konkrētiem vārdiem “pensiju apdrošināšanai” ar vārdiem “veselības apdrošināšanai”. Šajā pantā divās vietās ir minēta “pensiju apdrošināšana”, bet priekšlikums nepasaka to, ka abās vietās ir jāpapildina ar šiem vārdiem “veselības apdrošināšanai”. Mēs esam likumdevēji, mums jāstrādā pie katra punkta un komata. Tātad tas nav mazsvarīgi. Viens piemērs.

Tātad vēl viens pants. Likuma pantu tiek paģērēts papildināt ar vairākām daļām. Bet tad, kad paskaties šo konkrēto likuma pantu, tu redzi, ka tur vispār šīs daļas nav paredzētas. Es meklēju šajā likumprojektā visu atbilstošo pantu, kur tad varētu ietilpināt šo priekšlikumu - papildināt attiecīgo 3., 6., 8., 9. un 12. daļu ar konkrētiem vārdiem un terminiem. Es vienkārši šādu pantu neatradu.

Vēl viens kāzuss. Vai jums nešķiet, ka tas nav šī likuma priekšmets - definēt, kā tiek finansēti veselības aprūpes pakalpojumi? Bet šeit, 11.¹ pantā, ir paredzēts: “Veselības apdrošināšanas finanšu līdzekļi. No valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi tiek daļēji finansēti no veselības apdrošināšanai veiktajām iemaksām.” Nu tas galīgi nav šī likuma priekšmets!

Un vēl viens kāzuss. Ir piedāvāts izdarīt grozījumu 21.² panta trešajā daļā un izslēgt vārdus “valsts pamatbudžetā”. Tātad šis teikums... šī norma skanēs šādi: “Kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzskaita, aprēķina un ieskaita solidaritātes nodokli, nosaka Ministru kabinets.” Tātad vārdi “valsts pamatbudžetā” tiek svītroti.

Es ļoti ilgi un rūpīgi skatījos: ja valsts pamatbudžetā neieskaitīs, kur tad citur ieskaitīs? Tam te būtu jāparādās tekstā, bet nav. Tātad paliek norma, ka kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzskaita, aprēķina un ieskaita solidaritātes nodokli, nosaka Ministru kabinets. Ieskaita.

Manuprāt, tas ir pietiekami nopietns kāzuss. Un kur tad vēl, ja mēs runājam par šo vārdu salikumu terminā, kas apzīmē... vai jums nešķiet, ka tas ir tiešām, tiešām izcils kāzuss? Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksa tiek novirzīta privātajiem pensiju fondiem... Pirmām kārtām šis salikums, ka obligātā apdrošināšana tiek novirzīta... Vispār tas ir jauns termins šajā likumprojektā - termins “novirzīts”. Es līdz šim nekur nesaskāros ar šo terminu... Kas novirza, kāda valsts institūcija novirza šo naudu privātajiem pensiju fondiem?

Tas ir par saturu.

Ir runa par šiem kāzusiem… Bet ir vēl arī citas lietas, ļoti būtiskas lietas, uz kurām norāda arī pati Labklājības ministrija. Ir ļoti būtiski, ka uz šo brīdi nav pieņemts lēmums, kā pārējām sociāli apdrošinātajām personām, kuras maksā vai par kurām tiek maksāti darbaspēka nodokļi speciālajos režīmos, piemēram, mikrouzņēmumu darbiniekiem, tiks nodrošināta veselības aprūpe un vai būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat uz šo brīdi nav zināms, kā un vai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus saņems personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ vispār nav pakļautas sociālajai apdrošināšanai. Piemēram, nestrādājoši pensionāri, bērni - un tā tālāk, un tā joprojām.

Manuprāt, likumprojekta anotācijā… Ar šādu faktu konstatāciju vispār šis likumprojekts nedrīkst būt iesniegts principā, jo visām šīm lietām ir jābūt pilnīgi skaidrām un jābūt kopējā paketē ar citiem likumprojektiem.

Mēs šajā likumprojektu paketē skatīsim šodien gan likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”, gan likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, bet viens būtisks likums šeit tā arī paliek pilnīgā neskaidrībā. Tas ir likums par veselības aprūpes finansēšanu; varbūt kaut kā citādi to sauks, jo oficiāli šī likumprojekta nosaukums pat nav noformulēts; mēs katrs šo likumprojektu saucam dažādi. Bet bez šī likumprojekta klātesamības šajā paketē, es domāju, mēs nevaram pieņemt kvalitatīvu šo likumu.

Protams, ir ļoti rūpīgi un kārtīgi jāizdiskutē un jāpārdomā šī situācija, jo gan saimnieciskās darbības veicējiem palielināsies nodokļu slogs, gan pašnodarbinātajiem, kuri neveic no visa ienākuma valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Palielināsies gan nodokļu slogs, gan administratīvais slogs. Autoratlīdzību izmaksātājiem palielināsies nodokļu slogs un administratīvais slogs. Tātad tie ir ļoti jutīgi jautājumi - un īpaši šajā situācijā, kad mēs esam solījuši saviem vēlētājiem, ka viņu iemaksas vairs nepalielināsies vismaz mūsu klātesamības laikā šajā Saeimā. Kā mēs varam skaidrot šos jautājumus cilvēkiem? Un vai tas viss tiešām ir tik ļoti nepieciešams? Mani, žurnālisti pēc profesijas, pēc specialitātes, dara bažīgu arī šis paziņojums no Latvijas Preses izdevēju asociācijas. Viņi ir informējuši projekta izstrādātājus, ka piecu procentu noteikšana autoratlīdzībām no autoratlīdzību izmaksātāju līdzekļiem… ka tas var iznīcināt drukāto mediju nozari vispār kā tādu. Tas ir piefiksēts, bet atbilde uz to, vai tiešām tas nenotiks, vai tiešām mēs nesagrausim kaut ko, gribēdami atkal kaut ko labu sasniegt un izdarīt, nav sniegta.

Es uzskatu, ka nedēļas laikā līdz nākamajai Saeimas sēdei mēs nevaram paspēt kvalitatīvi sagatavot šo likumprojektu nedz pēc satura, nedz pēc formas, lai pieņemtu otrajā, galīgajā, lasījumā. Un jautājums - vai tiešām Saeimai ir ar to vien jānodarbojas? Trieciennieku darba režīmā mums tagad ir jālabo tās kļūdas, tās neizdarības, tas nepilnīgi izdarītais, slikti izdarītais darbs, ko mums ir sastrādājuši un iesnieguši ministrija un Ministru kabinets.

Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Paldies kolēģei Šimfai par būtisko analīzi, par kuru es neatkārtošos savā uzstāšanās… Bet es varu raksturot vienu: sagatavotais likumprojekts ir brāķis, un es teiktu - slēpta blēdība. Lieta, kas mani satrauc, ir tā, ka piedāvātajā projektā nekādi netiek atrisināts desmitiem un desmitiem tūkstošu autoratlīdzību saņēmēju veselības aprūpes nodrošināšanas jautājums un viņu dalība obligātajā veselības apdrošināšanā. 11.¹ pantā tiek pateikts... es teiktu - netiek pateikts nekas, jo pants skan šādi: “Veselības apdrošināšanas finanšu līdzekļi. No valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi tiek daļēji finansēti no veselības apdrošināšanas veiktajām iemaksām.” Bet šeit ir runa par to, ka autoratlīdzību saņēmējiem visi šie pieci procenti jāmaksā bankām, un tur nekāda iezīmējuma nav: šie cilvēki vispār izkrīt no sistēmas ārā.

Otra ļoti būtiska lieta. Šis projekts ir sagatavots, manuprāt, klajā pretrunā ar izveidoto un Latvijā funkcionējošo valsts sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmu. Slēpti notiek minimālo pensiju izmaksu pārlikšana no sociālās apdrošināšanas budžeta uz sociāliem pakalpojumiem un pakārtoti - uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tas ir plānojams un liels nākotnes slogs gan valstij, gan pašvaldībām un to budžetiem. Frāze: obligāti veikt iemaksas privātajās bankās. Obligāti - privātās bankās! Tas, manuprāt, ir klajš banku lobisms, un tas ir kas pilnīgi jauns daudzus avantūriskus lēmumus pieredzējušā Latvijā.

Uzskatu, ka piecu procentu maksājuma novirzīšana bankām ir neslēpts banku lobisms, un tas ir banku, nevis cilvēku un valsts interesēs.

Manuprāt, tā ir sagadīšanās, ka šis projekts nonāca Sociālo un darba lietu komisijā, nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurai pienāktos skatīt šādu finansējumu, kas saistīts ar bankām. Konstatēti bija šie pārkāpumi, un es tiešām šaubos par to, ka ir iespējams dažu dienu laikā radīt kaut ko jaunu un kvalitatīvu. Pat ja šie piecu procentu maksājumi bankām tiktu noteikti brīvprātīgi, arī tad tiktu pārkāpts godīgas konkurences princips, jo ir liegta iespēja veikt šos maksājumus uzkrājošajos dzīvības apdrošināšanas fondos, kas reālajā dzīvē strādā ar lielāku rentabilitāti. Tagad uzkrātais bankās tiks izņemts, vienā dienā notērēts, un pēc tam šie cilvēki griezīsies pēc sociālajiem pabalstiem savās pašvaldībās.

Ne komisijā, ne arī mums - nevienam nav zināms, kas īsti ir šie projekta autori, un neviens tos nevarēja nosaukt. Vismaz Sociālo un darba lietu komisijas sēdes laikā nevarēja pateikt, kur un kas ir radījis šo projektu un ideju. Manuprāt, šie autori pelnījuši Latvijas Komercbanku asociācijas gada balvu par nesavtīgu atbalstu banku sektoram.

Es aicinu balsot “pret” šo projektu un nosūtīt to atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mani kolēģi no komisijas jau paskaidroja, kāpēc komisijas sēdē deputāti no opozīcijas nobalsoja “pret” steidzamību un “pret” likumprojektu. Es gribu viņus papildināt ar šādiem argumentiem.

Pirmām kārtām, ja koalīcija vienojas par to, ka viens procents no sociālā budžeta jānovirza veselības aprūpei, tam jābūt atspoguļotam arī likumprojektā. Manuprāt, to mēs sagatavosim uz otro lasījumu un iesniegsim.

Mēs arī kategoriski esam pret to, ka viena daļa no autoratlīdzībām iemaksātajiem sociālajiem nodokļiem tiek novirzīta uz privātajiem pensiju fondiem. Mēs arī iesniegsim šo priekšlikumu, lai visa nauda tiktu novirzīta uz pirmo līmeni.

Un vēl. To, ka bija mums komisijā iesniegts brāķis, raksturo tas, ka bija izveidota darba grupa. Parasti Sociālo un darba lietu komisijā jautājumi, kuri tajā nonāk, vai grozījumi likumos parasti tiek ļoti izdiskutēti komisijas sēdē, bet, ja tiek izveidota darba grupa, tas nozīmē to, ka ar iesniegto likumprojektu nav apmierināti ne pozīcijas, ne opozīcijas deputāti.

Tāpēc mūsu frakcija neatbalstīs iesniegtos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un iesniegs savus priekšlikumus uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Pirmām kārtām gribu pateikt lielu, lielu paldies Ministru prezidentam un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kas uzņēmušies tādu, varētu teikt, gigantisku darbu kā nodokļu reformu. Un, kā mēs medijos varam redzēt, tas nav viegls darbs, jā... Cik daudz negāciju jāsastop visā šajā darbā! Manuprāt, tā ir tāda īsta valstsvīra rīcība.

Bet es tomēr nepiedalīšos balsojumā par šo likumprojektu. Kāpēc? Tāpēc, ka man nav pieņemamas demokrātiskās intrigas. Kāpēc es šeit runāju par demokrātiskām intrigām? Jo veselības sadaļa nodokļu reformā parādījās tikai pēc tam.

Kāpēc man nepatīk šī veselības sadaļa? Tāpēc, ka faktiski visā Eiropā viss, kas saistīts ar slimību ārstēšanu, ir nesakārtots. Tā ir problēma! Un, ja mēs Latvijā šo problēmu atrisinātu, mums pienāktos Nobela prēmija.

Un kāpēc ir šī problēma? Tāpēc, ka veselības nozare Eiropā nav tendēta uz veselību, bet uz slimību. Faktiski - uz medicīnas un farmācijas biznesa lobēšanu. (Dep. V.Spolīša starpsauciens.) Tāpēc arī šī problēma ir.

Nākamais. Kāpēc, manuprāt, tas viss ir tā? Sākumā, kad mēs runājām par nodokļu reformu… tur es gribētu arī drusku pakritizēt savus partijas biedrus… tika runāts par konkurētspējas palielināšanu uzņēmējiem. Konkurētspējas palielināšana uzņēmējiem, paceļot nodokļus, - es baidos, ka tas tā nav. Lai gan es Finanšu ministrijai aizrādīju, ka mērķim vajadzētu būt skaidrākam.

Faktiski kāda mums kā valstsvīriem daļa gar uzņēmēju konkurētspēju? Mums ir jāpanāk, lai mūsu valsts izpildītu visas savas funkcijas, lai mums pietiktu nodokļu naudas visām šīm valsts funkcijām. Un, kā es redzu, vienīgais veids, kā šo nodokļu naudu iegūt pietiekami, ir tautsaimniecības attīstība, un mums šeit vajadzētu sēdēt un domāt, kā sekmēt tautsaimniecību, lai tas (Starpsauciens.) nodokļu deķītis būtu pietiekami liels un lai nevajadzētu to mazo graizīt un strīdēties.

Es jau runāju ar Barčas kundzi. Jā, es atbalstītu šā viena procenta pielikšanu klāt pie nodokļiem - ar vienu noteikumu: ja mēs šo vienu procentu veltītu tam, lai tauta kļūtu veselāka, mazāk atkarīga no medicīnas, mazāk atkarīga no farmācijas, un tad ar laiku mums šie veselības izdevumi samazinātos. Bet es neredzu ceļu uz to.

Vēl viens iemesls, kāpēc nepiedalīšos. Tāpēc, ka es negribu iet pret Satversmi. Jo Satversmē ir rakstīts, ka mēs aizsargājam veselību un minimāli nodrošinām medicīnisko palīdzību.

Ko vēl es gribu minēt? Kāpēc selektīvi ir svarīgs veselības jautājums, nevis slimību ārstēšana? Tā nauda, kas ir vajadzīga medmāsām… Principā mēs katru gadu par tādu summu, kas ir vajadzīga medmāsām, palielinām slimības lapu apmaksas summas. Jā! Faktiski, ja mēs veidotu tautu veselu, mums pietiktu naudas medmāsām.

Manuprāt, mums vajadzētu šeit sēdēt un domāt, kā izveidot komisiju, sanākt kopā, paaicināt gudrākos spēkus, lai mēs sekmētu savas tautsaimniecības attīstību, bet šobrīd, manuprāt, no malas var vērot mūsu parlamenta darbu, valsts darbu ar tādu smaidu - mūs skalda un valda. Mēs esam sadalīti partijās, kas savstarpēji kašķējas, un, manuprāt, arī šī nodokļu reforma nav aizgājusi tanī virzienā tikai tāpēc, ka mēs skaldām un valdām. Mēs esam partijas, kas velk to deķīti un traucē kārtīgai normālai attīstībai uz priekšu.

Manuprāt, mums vajadzētu šeit sanākt kopā un visiem kopā definēt, kādu mēs gribam redzēt Latviju pēc 50, pēc 100 gadiem. Kādu mēs gribam to atstāt bērnu bērniem, un kopīgi - plecu pie pleca - iet uz šo mērķi, izstrādājot stratēģiju un izstrādājot rīcības plānu. Un mēs, deputāti, šeit kontrolētu, lai šis rīcības plāns tiktu realizēts.

Nobeigumā es gribu teikt: būsim labi saimnieki savā zemē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Kaut kur Saeimā klīstošais Ministru prezident! Finanšu ministre! Daudzas, daudzas pasaules gudrības stāsta, ka mums visiem ir jāmācās pateikt savu vēstījumu, nekritizējot otru. Un, godīgi sakot, man arī radās doma - varbūt es varu runāt par šīm reģionu... nevis reģionu, bet nodokļu reformām un nekritizēt, taču, godīgi sakot, ir diezgan grūti pateikt kaut ko, lai katra teikuma beigās tomēr nebūtu kritikas.

No otras puses, protams, opozīcija var pat savā ziņā priecāties par šādu valdības darbu, jo gan par vienu likumprojektu, šajā gadījumā šo konkrēto - grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” -, gan likumprojektu paketi kopumā, es domāju, katram no jums būtu ko teikt.

Galvenais, ko es gribu atzīmēt, ir tas, ka tomēr šis process, manuprāt, nav tāds, kā minēja mūsu Ministru prezidents, - visus iesaistošs. Arī pats ministrs skaidri un gaiši šeit, no tribīnes, teica, ka tika runāts tikai ar koalīcijas partijām un ar sociālajiem partneriem. Respektīvi, opozīcija, kas pārstāv tomēr lielu daļu Latvijas sabiedrības, šajās sarunās vispār netika iesaistīta.

Latvijas Bankas prezidents jau teica, ka nākamgad mūs gaida nopietna nodokļu putra, nevis reģionu - mūžīgi man galvā!... tas tieši pierāda, ka man galvā ir reģioni un par reģioniem es visu laiku domāju. Tātad šī nodokļu reforma patiešām ir putra. Putras kunga uzvārds tiek gana bieži minēts šeit, Saeimas sēdēs, dažādu jautājumu izskatīšanā, un es skatos, ka beidzot mēs Putras kunga uzvārdu iemūžināsim un šo nodokļu reformu varēsim nosaukt par “Putras reformu”, jo patiešām veidojas pamatīga putra nodokļu kopīgajā sistēmā. (Dep. E.Putra: “Satversmē vēl ieraksti!”)

To, ka viss šis process ir ļoti sasteigts, rāda kaut vai tāds ļoti sadzīvisks notikums, ka mūsu Saeimas ēdnīca un kafejnīca nav gatava strādāt, jo neviens nebija paredzējis, ka Saeima vasarā sanāks un spriedīs tik nopietnus jautājumus.

Pārejot no jokiem, bet tā pakāpeniski, man gribas pieminēt arī klāt neesošo Kaimiņa kungu. Starp citu, kur viņš ir pazudis? Droši vien meklē, kam pieder valsts. Bet man jāatgādina jums, kas tad ir valsts. Valstij ir trīs pamatpazīmes - suverēna vara, teritorija un cilvēki. Un, nekritizējot vai vismaz mēģinot nekritizēt šo “Putras reformu”, man ir ieteikums gan finanšu ministrei, gan Ministru prezidentam: aicinu paskatīties, vai visa šī likumprojektu pakete kaut kādā veidā mazinās reģionālo nevienlīdzību, jo es neatradu tādus punktus, un vai patiešām šī likumprojektu pakete vieš kaut kādas cerības, ka mūsu valstī demogrāfiskā situācija uzlabosies.

Vienīgais, kas tiek minēts, ir neapliekamais minimums par apgādājamo, bet, manuprāt, tas ir nepietiekami. Un nupat - man šķiet, vakar - publiski tika paziņota informācija, ka šā gada pirmā pusgada laikā mums ir gandrīz par tūkstoti mazāk jaundzimušo nekā pagājušajā gadā. Gandrīz par tūkstoti!

Dāmas un kungi! Šī reģionu... nodokļu reforma nekādā veidā nedod cerības, ka tomēr mēs varētu uzlabot situāciju šajā, manuprāt, vissvarīgākajā jautājumā, neraugoties, piedodiet, uz IKP pieaugumu piecu procentu apjomā.

Dāmas un kungi! Lai būtu ne tikai vispārīgas runas, es piedāvāšu jums arī nelielu aprēķinu, kas lielā mērā parādīs to, ka nevienlīdzība valstī nevis samazinās, bet pēc būtības palielinās. Jo arī tajā prezentācijā, ko jums visiem piedāvāja finanšu ministre, tika parādītas dažādas algas dažādām ģimenēm, ar apgādājamiem, bez apgādājamiem, un tas minimālais slieksnis, kas tur tika aprēķinos parādīts, bija minimālā alga. Respektīvi, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, vismaz nedaudz tas ienākumu pieaugums tomēr tiek paredzēts. Bet kas notiek ar tām ģimenēm, kurām ienākumu nav pat minimālās algas apmērā? Un šeit jau ir konkrēts gadījums - viena ģimene, kurā ieņēmumi ir tikai 370 eiro mēnesī. Un es atļaušos tomēr nolasīt visu šo vēstuli, jo es domāju, ka Kučinska kungam un Reiznieces-Ozolas kundzei nebūs laika to izlasīt pilnā apmērā.

“Labdien, Saeimas deputāti! Jaunā nodokļu reforma, kura jau gandrīz sarunāta visos līmeņos, mani nolikusi bezizvēles priekšā. Rakstot šo vēstuli, informēju jūs, deputātus, par šīs reformas sekām manā ģimenes dzīvē, kuras, iespējams, jūsuprāt, nenozīmīgas, tomēr var radīt līdzīgas rezonējošas ietekmes lielā daļā Latvijas sabiedrības.

Esmu pašnodarbināta persona ar pieciem apgādājamiem bērniem, ar vidējo gada ienākumu apmēram 3000-4000 eiro. Kā jau maza ienākuma saņēmējai ar daudziem apgādājamiem, man līdz šim iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebija jāmaksā un nebūs arī pēc iecerētās “Putras reformas”. Toties katru gadu samaksāju soda naudu 50 eiro apmērā par to, ka man ir daudz apgādājamo un tik mazi ienākumi, ka nesanāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā saucamo minimālo obligāto IIN, kurš ieviests kādas iepriekšējās nodokļu reformas laikā. Tā kā ikmēneša ienākums lielākoties ir mazāks nekā minimālā alga, tad sociālā nodokļa maksājumus parasti neveicu. Pēc jaunās “Putras reformas” ieviešanas uz maniem ienākumiem attieksies obligātais pēc būtības sociālais nodoklis piecu procentu apmērā, kuru, tā kā mans ienākums nav plānots lielāks par minimālo algu arī nākamgad, valdība ar dāsnu roku ieskaitīs brīvprātīgajā pensiju trešajā līmenī.

Tagad mazliet matemātikas. Pieņemsim, ka mans vidējais ienākums šajā gadā ir 370 eiro mēnesī, attiecīgi uz vienu iedzīvotāju - 61,6 eiro.” Es nedaudz saīsināšu. “Attiecīgi pēc jaunajām “Putras reformām” uz katru ģimenes locekli paliks mazāka summa - 58,5 eiro.”

Tātad - kāds izskatās atbalsts mazo algu, mazo ienākumu saņēmējiem? Vēl viens mazs faktiņš.

“Ja kaut kādu iemeslu dēļ mans gada ienākums kā pašnodarbinātai personai būtu 51 eiro...” Te es piebildīšu no savas puses, ka tad, ja ir mazāk par 50 eiro, nav jāmaksā tie pieci procenti; tomēr, ja ir vairāk par 50, šajā gadījumā, ja ir 51, tad ir jāmaksā sociālais nodoklis pieci procenti. Plus tā sauktie 50 eiro soda nauda par tik mazu ienākumu... Rezultātā sanāk cilvēkam, kuram teorētiski ienākums būtu 51 eiro gadā, viņam valstij būtu jāsamaksā 52,5 eiro.

“Bet nu par būtiskāko. Ja jaunā nodokļu sistēma no manas ģimenes gada budžeta, kurā skaitām katru centu, ir iecerējusi ieņemt 222 eiro, pārrēķinot kurpēs un zābakos, tie ir vismaz pieci pāri pietiekami kvalitatīvu apavu. Dievs ar tiem apaviem!”

Cilvēks raksta, ka ir gatavs tomēr valsts vārdā un patriotisma vārdā to upurēt. “Bet šī nauda, ko man vienkārši iecerēts atņemt, netiek ielikta valsts sociālajā budžetā. Nē! Tā ir pārāk maza, tāpēc tā tiks atdota bankām mītiskajā trešajā pensiju līmenī, kurš vispār ar likumu kādreiz tika noteikts kā brīvprātīgs. Un bankas, protams, to godprātīgi apsaimniekos, lai vairotu manu pensiju. Man līdz pensijai ir palikuši 30 gadi.

Un tagad divi jautājumi.

Kurš no jums, Saeimas faķīriem [te tā rakstīts], spēj garantēt kaut vienas šobrīd eksistējošas bankas pastāvēšanu pēc 30 gadiem? Un no šī izriet nākamais jautājums: vai ir kaut viens loģisks iemesls, kāpēc manai ģimenei būtu jāsponsorē Latvijas pelnošās bankas, pašiem ciešot trūkumu? Informēju, ka nodokļu reformas apstiprināšanas gadījumā pašreizējā redakcijā likvidēšu savu saimniecisko darbību no 2017.gada 31.decembra.

Paraksts:

Ilze Mežniece.”

Dāmas un kungi! Kopsavilkums par šo garo vēstuli ir tāds, ka, manuprāt, sociālā nevienlīdzība valstī netiek mazināta ar šo “Putras reformas” palīdzību.

Man ir jautājums finanšu ministrei, kura pieminēja Džini koeficientu: par cik procentiem, cik būtiski mēs ceram turpmāk šos koeficienta rādītājus uzlabot?

Ministre minēja dārgos kolēģus savā ministrijā. Un patiešām daži no viņiem ir ļoti dārgi... Nupat apskatījos Jurija Spiridonova atalgojumu mēnesī, kas pārsniedz 7300 eiro no dažādām valsts un pašvaldības iestādēm.

Kučinska kungs minēja, ka visa šī nodokļu reforma un tās izstrādes gaita var radīt priekšnoteikumus, lai saliedētu Latvijas sabiedrību. Piedodiet! Es neredzu, kā tas varētu saliedēt, jo pat Saeimas opozīciju jūs neiesaistījāt pilnvērtīgās sarunās.

Dāmas un kungi! Es tikai vēlreiz gribu jums atgādināt, ka valsts ir ne tikai budžets, ne tikai IKP pieaugums piecu procentu apmērā, bet tā ir suverēna vara - ceru, ka tā mums vēl ir -, teritorija un cilvēki, ne tikai ierēdņi un ne tikai budžeta ieņēmumi.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un arī visu “Putras reformu” kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Man laikam jāsāk ar to, ar ko Viļuma kungs beidza. Es saprotu, ka šo nodokļu reformu izstrādājusi ne tikai valdība. Es saprotu, ka tas nav valdības lēmums, tas ir Koalīcijas padomes lēmums. Proti, ne jau valdība Latvijā gatavo likumprojektus, bet koalīcija. Valdība pat neuzdrošinās iesniegt likumprojektu, ja nav to saskaņojusi ar koalīciju.

Tas nozīmē, ka ne jau Saeimas deputāti kopā visi lemj, bet Koalīcijas padomē 15 personas no trim partiju blokiem sanāk kopā un izlemj, kādai būs politikai valstī būt.

Lai veicas!

Es gribu novēlēt veiksmi arī Vucāna kungam, vadot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Es ļoti ceru, ka nākamās nedēļas laikā viņam un arī jums, deputāti, kuri strādā šajā komisijā, un arī, protams, Sociālo un darba lietu komisijai izdosies izvērtēt visus tos priekšlikumus, kas tiks iesniegti, tāpēc ka... Valdība pusgada laikā, gatavojot šos likumprojektus, vēl aizvien... Pat pēdējās dienās Finanšu ministrijas ierēdņi saka: ziniet, mēs piekrītam vēl arī tādam un tādam grozījumam, kas jāiestrādā iekšā. Tas nozīmē, ka reforma nebija izstrādāta līdz galam. Steidzamības kārtībā nedēļas laikā Saeima tagad sakārtos.

Runājot par konkrēto, var piekrist finanšu ministres teiktajam. Viņa šo nodokļu reformu salīdzināja ar amerikāņu kalniņiem: sajūta reizēm tiešām ir tāda, ka drīz kaut kas aizdomīgs ir gaidāms, un pēkšņi aizraujas elpa... Vienīgā atšķirība, ministres kundze, ir tā, ka... Es saprotu, ka šobrīd viņa ļoti nopietni saskaņo ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kā strādāt nākamnedēļ ar priekšlikumiem... Vienīgā atšķirība ir tā, ka amerikāņu kalniņu sistēma balstās uz ļoti precīziem fizikas likumiem, lai vagoniņi neizlēktu no tām sliedītēm.

Šajā reformā, šajos budžeta jeb nodokļu “kalniņos”, ir ievērots Excel tabulas jeb vienkāršās aritmētikas princips, ka, atņemot vieniem... nē, pareizāk sakot, pieliekot kaut ko kādam, no visiem pārējiem tiek ņemts nost - vienkārši tādēļ, lai skaitļi sakristu. Šeit nedarbojas ekonomikas principi. Ekonomikas principi nedarbojas tāpēc, ka mums ir jārunā par valsts kopējo attīstību, nevis tikai par matemātisko budžeta aizpildīšanu.

Šeit visu laiku tika runāts, ka tā ir baigi labā nodokļu reforma, kurā ir ieguldīts milzīgs darbs. Cilvēki mīļie, tas ir diezgan raibs ielāpiņš! Raibs ielāps! Tur, kur mums vajadzēja tiešām kaut ko radikāli mainīt, īstenībā nekā nav. Vienīgā lieta, kam es piekrītu, ir progresīvais nodoklis, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana. Taču tad uzreiz rodas jautājums: kāpēc tad palika solidaritātes nodoklis, kas ir uz to pašu summu attiecināms? Solidaritātes nodokli pirms pāris gadiem ieviesa ar mērķi, ka tas ir progresīvā nodokļa vietā. Tagad ievieš vienu, saglabā arī otro. Tajā pašā laikā šī nodokļu reforma pilnīgi neko neatrisina nedz jautājumā par ceļu sakārtošanu (ceļu fondā nauda netiek atdota atpakaļ), nedz jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli. Cilvēki tiek likti ārā no savas vienīgās dzīvojamās mājas - sava vienīgā mājokļa! Tātad - kas tā ir par reformu?!

Cienījamais Kučinska kungs pašā sākumā ļoti pareizi uzsvēra, ka sarunu laikā partneri no sarunas atteicās, gāja ārā no sarunu telpām. Es viņiem pilnībā piekrītu, jo spēles laikā mainīt sākotnējos noteikumus ir ļoti nekorekti. Sākotnējiem noteikumiem visi piekrita, bet pēc tam sarunās ar koalīcijas partneriem izrādījās, ka politiski netiek atbalstīts viens vai otrs, un līdz ar to arī pārējiem - gan Latvijas Darba devēju konfederācijai, gan arī arodbiedrību pārstāvjiem - vajadzēja runāt jau par citiem skaitļiem. Un loģiski, ka tad nerodas saskaņa. Arī Latvijas Banka teica: īsti tā mēs nebijām domājuši.

Jūs runas sākumā minējāt par to, ka mums ir liela problēma - pārāk daudzi Latvijas iedzīvotāji brauc strādāt uz ārzemēm vai dzīvo tur. Sakiet, lūdzu, - kurš no nodokļu reformas likumprojektiem ir paredzējis, lai šie cilvēki atgrieztos atpakaļ? Kurš?

Ja mēs skatām šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, tad redzam, ka tiem, kuri to vienu procentu maksās, būs šī veselības aprūpe, bet tie, kas nebūs maksājuši, nesaņems šo veselības aprūpi, viņiem būs jāmaksā. Tātad tie cilvēki, kas dzīvo ārzemēs, brauc uz Latviju, lai pie ārstiem ietu par maksu, jo viņi zina, ka te veselības aprūpe viņiem ir bez rindas un maksa ir pietiekami saprātīga, lai viņi varētu Latvijā iet pie labiem mediķiem. Tas nav tas iemesls, lai cilvēki brauktu atpakaļ uz Latviju!

Manuprāt, šādā veidā mēs varētu analizēt jebkuru no iesniegtajiem likumprojektiem, un, atklāti sakot, mēs tad nonāktu pie tā paša secinājuma. Varbūt kādās citās jomās kaut kas ir jāgroza. Mēs šodien runājām par Izglītības likumu... Man liekas: kamēr nenomainīsim arī izglītības un zinātnes ministru, mums lauki paliks arvien tukšāki un tukšāki, jo, optimizējot skolas, mēs tur vairs neatstāsim ne skolotājus, ne bērnus, pārcelsim uz lieliem “inkubatoriem” lielajās pilsētās, runājot tikai aizplīvuroti, ka tas viss ir kvalitātes interesēs.

Arī nodokļu reformas interesēs mēs visu varam pieņemt. Par katru likumprojektu mēs, protams, balsosim atsevišķi. Taču svarīgākais ir tas, kāds ir konkrētajam likumam mērķis.

Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu tāpēc, ka šis likumprojekts neatrisina tos jautājumus kompleksi, kas ir jāatrisina un kas ir saistīti ar veselības aprūpi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zariņa kungs, jums debatēm pietiks vai nepietiks ar divām minūtēm? Nē. Vai jums pietiek ar divām minūtēm debatēm? Debatēs ir pieteikusies arī deputāte Sudraba. Līdz ar to debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!

Godātie kolēģi! 65 gadu jubileju ir svinējis deputāts Augusts Brigmanis, un mēs viņu sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Pietiek svinēt! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pie darba! Pulksten 13.45 komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas telpās pēc piecām minūtēm sēde. Darba kārtībā - daži likumprojekti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Aleksandrs Jakimovs, Andrejs Judins... ir, Artuss Kaimiņš, Valdis Kalnozols... Kalnozola kungs! Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Andris Siliņš, Veiko Spolītis... ir. Skaļi jāsauc. Jūlija Stepaņenko.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas ārkārtas sesijas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Īpaši es vēršos pie pozīcijas kolēģiem, jo droši vien jūs īsti neiedziļināties tajos dokumentos, kas tiek izsniegti un izdalīti, zinot, ka Koalīcijas padome ir lēmusi un jums jau tāpat ir skaidrs, kādi balsojumi šajā zālē ir jāizdara.

Tad, lūk, es labprāt ieteiktu jums izlasīt anotāciju, kaut vai daļu no anotācijas, kas ir pievienota šim likumprojektam - grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Un šajā anotācijā, kā nevienā citā, ir tikai viens priekšlikumu izstrādātājs un priekšlikumu pieņēmējs - tā ir Koalīcijas padome. Tas tā ļoti klasiski atklājas tieši šajā dokumentā.

Man jāteic, ka Koalīcijas padome ir strādājusi samērā vāji, jo es gribu runāt tieši par to sadaļu, kura skar veselības aprūpi. Ja nāk ar priekšlikumiem palielināt finansējumu veselības aprūpei, mēs, protams, tos atbalstām. Par to nav runa, un es uzreiz gribu to pateikt, lai nerastos mediķiem priekšstats, ka, aicinot neatbalstīt šo likumprojektu, mēs kaut kādā veidā iestātos par to, ka nevajadzētu rast papildu līdzekļus, resursus veselības aprūpei. Tas, pret ko mēs iestājamies, - pret šādu brāķu ražošanu! Kāpēc veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tā sabiedrības daļa - tā sauktie vispārējā režīmā strādājošie, nodarbinātie, tas ir, tie cilvēki, kuri saņem regulāro darba algu? Jo šis likumprojekts paredz vienu procentu no viņu maksātajiem nodokļiem - papildus maksātajiem nodokļiem sociālajā apdrošināšanā - novirzīt veselības aprūpei, bet absolūti neko nesaka par citām iedzīvotāju kategorijām. Kas notiks ar tiem, kuri maksā autoratlīdzības, ir pašnodarbinātie, strādā mikrouzņēmuma režīmā un tā tālāk? Tie visi šeit ir aizmirsti!

Bet kas, mūsuprāt, ir tikpat svarīgi? Runājot par ieņēmumu daļu, jārunā arī par izdevumu daļu, taču ir Koalīcijas padomes liela neizdarība vai laika trūkums, vai nevēlēšanās saspringt darbā. Būtu bijis pareizi, ja mēs šeit redzētu paketi par tēmu “veselības aprūpe”. Kur mēs redzam likumprojektu, kas paredz, kādā veidā un kādus pakalpojumus valsts apmaksā, pēc kādiem principiem tie tiek apmaksāti; kādi ir tie pakalpojumi, par kuriem maksā valsts caur saņemtajiem nodokļiem, un kas ir tā daļa, par kuru katrs rūpējas pats, un pēc kādiem principiem tas beigu beigās ir veidots? Ja tie ir tie daudz skandinātie apdrošināšanas principi, tad tie patiešām ir jāparāda arī viscaur likumdošanā. Vai tas ir vienkārši dotēšanas princips? Skatās pēc principa, cik kurš ir nomaksājis nodokļos?

Tieši tādēļ, lai nemusinātu sabiedrību ar to, ka daļai veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami, jo no viņu maksātajiem nodokļiem viens procents būs novirzīts veselības aprūpes izdevumu segšanai, bet par visiem pārējiem ir aizmirsies pateikt, kādā veidā viņi saņems veselības aprūpes pakalpojumus, es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Un vēl. Ja jūs lasāt šo likumprojektu, jūs saprotat, ka atkal kārtējo reizi tas viens procents - tas jau ir papildu slogs ne jau valsts budžetam, jo šos izdevumus, kas valsts budžetam ir vajadzīgi viena procenta samaksāšanai, tāpat samaksās tas pats bizness, uzņēmējdarbība, jo viņiem jau tas slogs... bez viena procenta, kas būs jāmaksā par saviem darbiniekiem, būs vēl arī tas viens procents, kas ir jāmaksā par visiem valsts budžeta un pašvaldību institūcijās strādājošajiem. Ja šie papildu izdevumi iestādēm netiks paredzēti, tad... Šodien mēs to visu virtuāli saprotam kā daļas izdevumu, kas atrodas visās citās programmās iestādēm viņu izdevumu segšanai, pārvirzīšanu uz vienu citu programmu, kas ir veselības aprūpe. Un atkal ļoti labi šeit var redzēt to, ka neviens nav iedziļinājies lietas būtībā. Kā nākamajā gadā veidosies gan kopumā valsts budžeta izdevumi, gan arī šī veselības aprūpes programma?

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atdot atpakaļ Koalīcijas padomei. Viņiem būs pietiekami daudz laika nākamā mēneša laikā kārtīgi pastrādāt un iesniegt kvalitatīvu veselības aprūpes likumprojektu kopā gan ar izdevumu daļu, gan ar ieņēmumu daļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Premjera kungs!

Šodien, es domāju, ir patiesi vēsturiska diena. Tieši tā - vēsturiska! Jo ir runa par sociālās apdrošināšanas likumu, jo beidzot tāpat kā mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - mēs esam uzdrošinājušies ieviest obligāto valsts veselības apdrošināšanu un ierakstīt to likumā. Tieši tā! Ir ierakstīts ne tikai šis viens procents, kas tiek novirzīts apdrošināšanai, bet arī pats apdrošināšanas jēdziens. Un šinī likumā nav jāraksta, kam kas pienākas. Tas tiks rakstīts īpašā, speciālā veselības aprūpes finansēšanas likumā, kurš lielā mērā savos pamatprincipos jau ir tapis un šonedēļ būs pieejams Sociālo un darba lietu komisijā. Bet par to mēs runāsim vēlāk, budžeta paketes skatīšanas laikā. Svarīgi ir tas, ka, divdesmit gadus mokoties, mēs beidzot esam sapratuši to, ka ir nepieciešama papildu nauda. 16 Eiropas valstīs valsts obligātā veselības apdrošināšana pastāv, svarīgi ir tas, ka arī igauņiem un lietuviešiem. Bet no Lietuvas veselības budžeta mūs šķir milzīga plaisa - 300 miljoni eiro, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Beidzot tas ir saprasts, un tas tiešām ir ļoti svarīgi.

Šeit man ir jāpateicas premjera kungam, jo vēl 31.martā Saeimas rīkotās veselības apdrošināšanas jautājumiem veltītās konferences laikā veselības ministre Anda Čakša šo apdrošināšanas ideju nosauca par sasildītu zupu. Bet tad, kad vēlāk nebija nekā, ar premjera un valdības atbalstu izdevās šo ideju tālāk īstenot un iemiesot dzīvē.

Tas ir vēsturisks fakts! Tas ir jāieraksta Saeimas stenogrammā. Un tāpēc es domāju: tas tiešām ir kaut kas, jo pārējā reformas pakete paredz nodokļu izmaiņas. Veselības jomā tā paredz strukturālas izmaiņas - tātad pēc būtības maina finansēšanas kārtību. Tas, es domāju, ir svarīgākais, ko vajag pateikt, runājot par šo likumprojektu. (Starpsaucieni: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Paldies, premjerministra kungs, ka jūs esat palicis arī pēc sēdes pārtraukuma! Paldies, ministres kundze, ka jūs šeit esat! Tas liecina par to, ka jums tiešām rūp šī nodokļu reforma. Es nezinu, vai rūp pārējai koalīcijai, jo, kā es saprotu, ja nebūtu opozīcijas, kas palīdz nobalsot, tad atkal te viss degtu zilās spirta liesmās, kā tas bija pirms gadumijas, jo šī nodokļu reforma apstātos.

Viena lieta ir lirika, ko jūs paudāt no šīs tribīnes. Cita lieta ir konkrētas lietas, konkrēti fakti.

Ja mēs runājam par liriku, tik tiešām Latvijā nedzīvo ziloņi, es jums piekrītu, premjerministra kungs. Bet Latvijā nedzīvo arī laimes lāči, un tāpēc velti viņus būtu meklēt. Arī šī nodokļu reforma nav nekāds laimes lācis, lai arī kā to kādam gribētos pasniegt.

Diemžēl, runājot par šādu nopietnu reformu, tai bija jānāk kā tādam sistēmiskam un ilgtspējīgam risinājumam. Šī nodokļu reforma tāda nav. Jūs ne tikai neesat spējuši sagatavot sistēmiski ilgtspējīgu risinājumu, jūs esat sapinušies paši savos pamatuzstādījumos, paši savās prioritātēs. Proti, kāda tad bija viena no šīs nodokļu reformas prioritātēm? Viena no šīs nodokļu reformas prioritātēm bija tā, ka ir jāsamazina nodokļu slogs uz darbaspēku - ļoti pareizs princips! -, tas jāpārnes uz patēriņu, uz uzkrātajām bagātībām.

Bet kāda velna pēc šajā likumprojektā jūs rīkojaties pretēji?! Jūs piedāvājat likumprojektu, kurā jūs paaugstināt šo slogu. Kādēļ tas ir vajadzīgs? Un tas ir viens no apliecinājumiem, ka šie jūsu centieni tomēr nav pietiekami pārdomāti un ir pietrūcis spējas šo reformu novest līdz galam.

Iespējams, ka iemesls... šie grozījumi apliecina arī to, ka šis nav bijis sistēmiski pareizs un ilgtspējīgs risinājums. Kāpēc?

Tāpēc ka... Ar ko tiek piesegta šī darbaspēka nodokļu sloga palielināšana par vienu procentpunktu? Ar to, ka ir nepieciešams atrast finansējumu veselībai, kas savukārt nozīmē - ko? Ka, veidojot šo nodokļu reformu, nemaz nebija domāts par to, kā finansēt veselības aprūpi. Un tas nav nekāds brīnums! Jo, ja mēs paskatīsimies, tad patiesībā līdz šim visi centieni, uz kuriem ir balstījies “veiksmes stāsts” un viss, kas ir bijis pirms “veiksmes stāsta”... galvenie kompensējošie mehānismi visiem valdības koalīcijas centieniem ir tikuši balstīti uz veselības aprūpes rēķina, tas ir, uz pacientu, kuri gaida, mokās un mirst rindās, tā arī nesagaidījuši pienācīgu veselības aprūpi, uz mediķu, kuri strādā klaušu darbos par kapeikām, kā arī uz brūkošo ceļu rēķina, kuriem šajā reformā joprojām nav atrasts risinājums. Un tas ir ļoti satraucoši. Tas savukārt nozīmē - ko? Lai arī cik skaisti tiktu prezentēta šī nodokļu reforma, lai arī cik būtu šeit labas ieceres bijušas, pat ja tās tiks pieņemtas, iecerētais rezultāts netiks sasniegts.

Viens no lielākajiem trūkumiem ir tas, ka šī nodokļu reforma nebūs ilgtspējīga. Jo, ja budžetā ir atstāti šie caurumi un ja nav atbildes uz to, kā tad galu galā tiks finansēta veselības aprūpe, kā būs ar ceļiem... No kurienes ceļiem būs nauda? Ja tā visa nav, tas nozīmē, ka pēc gada, pēc diviem jūs nāksiet un teiksiet: atkal viss ir jāmaina, jo naudiņas nav tam visam! Jo tad ir tikai šāda alternatīva: vai nu tas viss turpina tālāk sabrukt, vai arī viss ir atkal jāmaina. Tad kāda jēga bija no visas šīs lielās nodokļu reformas? Galu galā uzņēmēji, kuri tā priecājās par to, ka (Dep. A.Barčas starpsauciens.)... Es runāju tieši tāpat, kā runā koalīcijas pārstāvji... (Starpsauciens: “Nekā nebija!”) Jā!

Un galu galā sanāks tā, ka šī nodokļu reforma no efekta kļūs par defektu, jo atkal uzņēmēji nevarēs paļauties uz tiem solījumiem, uz tiem skaistajiem solījumiem, kas viņiem ir bijuši doti attiecībā uz nodokļu reformu.

Un ja mēs tagad atgriežamies... Kur ir riski? Runājot konkrēti par šo likumprojektu, jāteic, ka tur ir viens ļoti liels risks un, manuprāt, principiāla kļūda... Tā ir principiāla kļūda, ka veselības finansējumu jūs esat sasējuši kopā ar darbaspēka nodokļu nomaksu... Nu, konkrētajā gadījumā ir runa par sociālo apdrošināšanu... par valsts sociālās apdrošināšanas maksām.

Jo - kas tagad notiek? Ar šo nodokļu reformu jūs pakļaujat... principā radāt vēl vienu risku. Jūs radāt risku visam valsts speciālajam budžetam. Ir runa par tā saukto sociālo budžetu. Tas ir pensiju ilgtspējai, jo, proti, ar vienu procentu jau veselībai nepietiks. Tas, kas ir atrasts un kas tiek varen braši pasniegts kā risinājums veselības aprūpei, patiesībā nav nekāds risinājums. Labi! Ir atrasti 80 miljoni. Jā, nav bijusi tik liela summa līdz šim, bet tas caurums veselības aprūpē, pat pēc pašas Veselības ministrijas atzinuma, ir reizes desmit lielāks. Tas nozīmē, ka naudu vajadzēs vēl. Un, ja mēs tagad esam iebraukuši... Tas, ko jūs, koalīcija, piedāvājat - iebraukt iekšā sociālajā budžetā, no kura tiek maksātas pensijas. Parādās ļoti milzīgs risks, ka visu šo neizdarīto... ka šo ielaisto lielo caurumu veselības aprūpē vajadzēs nākotnē segt uz pensiju rēķina, jo nauda no kaut kurienes būs jāņem. Ja jūs esat izlēmuši, ka tas ir sociālais budžets, tad tas nozīmē... Un vēl vairāk! Jūs esat apsolījuši, ka līdz 2020.gadam būs četri procenti no IKP... No kurienes jūs tos ņemsiet? Ja jūs tagad nāksiet un šeit teiksiet, ka tas nebūs no sociālā budžeta, tad ir jautājums - kāpēc tad nevarēja uzreiz veidot tādu risinājumu, lai sociālajā budžetā iekšā vispār nebrauktu? Tā ir viena lieta.

Un tas uzskatāmi parāda, ka koalīcijai tomēr nav tās jaudas īstenot kādus sistēmiskus, ilgtspējīgus risinājumus valsts nākotnē. Jā, vēlme ir... Es tiešām redzu, premjerministra kungs, ka jums vēlme ir, finanšu ministrei ir, bet... nu, ar to koalīciju jums tā ir, kā ir.

Nu acīmredzami jums koalīcijā trūkst saskaņas, lai jūs spētu pieņemt pareizus, ilgtspējīgus, pārdomātus lēmumus. Jo, ja tas būtu ilgtspējīgs un pārdomāts lēmums, tad jūs būtu jautājumu par veselības jomas finansējumu risinājuši nevis uz darbaspēka nodokļu rēķina, bet tā, kā jūs esat to postulējuši, - pārnesot to slogu vai nu uz patēriņu, vai uz uzkrātajām bagātībām. Jūs to nez kāpēc nebijāt spējīgi izdarīt.

Un vēl viens iemesls, kāpēc mani ļoti satrauc šie budžeta... šādi nodokļu grozījumi, ir tas, ka ne Labklājības ministrija, ne arī Finanšu ministrija diemžēl nav spējušas iedot aprēķinus, kuri apliecinātu valsts speciālā budžeta ilgtspēju, tas ir, pensiju ilgtspēju. Finanšu ministrija, protams, pamatoti norādīja, ka tā ir vairāk Labklājības ministrijas kompetence, un teica, lai Labklājības ministrija ar to visu nodarbojas. Mums nācās reizes trīs Labklājības ministrijai jautāt, kur tad ir tie aprēķini. Beigās tomēr mēs viņus piespiedām, un viņi atzinās, ka viņiem šādu aprēķinu nemaz nav. Tātad aprēķinu, uz reāliem, aktuāliem datiem balstītu aprēķinu par pensiju sistēmas, pirmā līmeņa pensiju sistēmas, ilgtspēju nav. Valstij tādu aprēķinu nav! Turklāt mēs vēl paralēli izdomājam, ka, tā teikt, laidīsim tur iekšā vēl veselības aprūpi. Nu, ja nav, tad nav!

Nu, uz šo brīdi, jā, ir uzkrājums. Ir daži miljoni, kas ir uzkrāti, rēķinoties ar to, ka būs šī nākotnes bedre. Bet vai šo uzkrājumu pietiks šai nākotnes bedrei? Tādu aprēķinu vispār nav. Es saprotu - tuvojas vēlēšanas, un tagad galvenais ir kaut kā “noairēt” visu šo pasākumu.

Un tāpēc, premjerministra kungs, man ir jums viens priekšlikums. Ja jūs varētu atrauties no sava telefona... Laikam jau tomēr nevarēsiet... Es pateikšu, lai tas saglabātos stenogrammā.

Jā! Tātad, runājot par veselības aprūpi, ir acīm redzams, ka ar šo naudu nepietiks, jo šī nauda... tas, kam tā ir paredzēta... šie 80 miljoni... Jūs, protams, tagad varat solīt visiem, ka visiem pietiks, bet acīm redzams, ka tās nepietiks. Notiks plēšanās par to visu. Un ļoti labi būtu, ja jūs tomēr paprasītu veselības ministrei vēl pirms tam, kad viņa aizies pelnītajā atvaļinājumā, ka varbūt tomēr vajadzētu sagatavot kādu, tā teikt, skatījumu, kur tad īsti tā nauda aizies, kā nokļūs līdz mērķim.

Otra lieta, ko vajadzētu izdarīt. Ja mēs runājam par veselības aprūpi... Lai šis caurums tiešām negultos uz nākamajiem grozījumiem šajā likumā un mums nevajadzētu celt vēl par kādu procentu sociālās apdrošināšanas likmes, tomēr vajadzētu nākt ar konkrētu reformu plānu, ar to, kur tad īsti tālāk... ja mēs runājam par šo caurumu, kas ir gandrīz 10 reizes lielāks nekā tā naudiņa, ko mēs tagad ar šiem grozījumiem mēģināsim iegūt... kā tā reāli tiks sadalīta un kas tiks izdarīts, lai tiešām...

Atvainojiet, es, kā cilvēks, kas ir strādājis ar tarifiem, varu jums pateikt, ka joprojām Veselības ministrija nesajēdz īsti, cik kurš pakalpojums maksā, jo šie pakalpojumi ir izcenoti vispār pēc neatbilstošiem principiem, tie neatbilst izmaksām. Kas rada visas šīs problēmas, ka valsts medicīnā pakalpojumus negrib sniegt? Saprotiet, tas nav izdevīgi. Lai cilvēks iet uz privāto medicīnas iestādi. Tā ir viena no lietām. Un tāpēc mans aicinājums būtu tomēr pieiet atbildīgi.

Ja jūs tomēr jūtat, ka jums nav nepieciešamās saskaņas savā starpā, tad paskatieties plašāk uz sistēmu, kā to var risināt. Ja mēs tiešām vēlamies domāt ne tikai par nākamajām vēlēšanām, bet arī par nākamajām paaudzēm, tad acīmredzot šī koalīcija nav spējīga to izdarīt... Jums ir jāpieņem varbūt daudz principiālāki risinājumi. (Dep. A.Bērziņš: “Nu, malacis!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Barčas kundze, komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Paldies, priekšsēdētājas kundze. Paldies, kolēģi, par tik emocionālām debatēm. Centos klausīties ļoti uzmanīgi. Dažas lietas atzīmēju. Un komisijas vārdā mans pienākums ir skaidrot vairākus jautājumus.

Pirmām kārtām informēju cienījamās deputātes un godātos deputātus, ka Sociālo un darba lietu komisija arī šodien komisijas sēdē skatīs jautājumu par iespējamiem grozījumiem un uzlabojumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Un īpaši sirsnīgi es aicinu tos deputātus, kuri darba grupā nepiedalījās. Mēs jau darba grupā esam diezgan daudz izstrādājuši, panākuši vienošanos ar finanšu ministri, savukārt labklājības ministrs par dažiem jautājumiem vēl nopietni domā. Viņš neatrodas pašlaik Latvijā, bet nākamajā trešdienā pulksten 10.00 viņš piedalīsies mūsu komisijas sēdē. Tādēļ es īpaši aicinu gan mūsu komisijas deputātu Mārtiņu Šica kungu, gan Silviju Šimfas kundzi... Ja neesat bijuši darba grupā, esiet tik laipni, painteresējieties. Tās problēmas, par kurām jūs šodien ļoti nopietni diskutējāt, mēs jau arī paspējām apspriest.

Orlova kungs arīdzan aktīvi piedalījās darba grupā un izteica savus priekšlikumus un vēlējumus. Šodien komisijas sēdē Orlova kungam jau būs iespēja šos priekšlikumus redzēt un pārliecināties, ka tiešām tā tas arī ir.

Kolēģi teica, ka likumprojekts esot nekvalitatīvs un vai tiešām Saeimai būtu jādara ministrijas vai Ministru kabineta darbs. Es domāju, kolēģi deputāti, mums ir jādara savs darbs. Nekur nevienā normatīvajā aktā nav ierakstīts, ka Saeimas deputāti absolūtā vienprātībā, nemainot neko, nobalso par tādu likumprojektu otrajā vai arī trešajā lasījumā, kādu to iesniedzis vai nu Ministru kabinets, vai arīdzan pieci deputāti vai vairāk, vai kāda komisija.

Es klausījos, un mani, atklāti sakot, nedaudz pārsteidza Kalnozola kungs, kurš negrib atbalstīt šī viena procenta no sociālās apdrošināšanas iemaksām novirzīšanu veselības aprūpei.

Viļuma kungs, es varētu aicināt jūs kaut vai uz individuālām sarunām, un es labprāt jums izstāstītu, kas ir sociālā drošība. Tad jūs dzirdētu, kas ir sociālā apdrošināšana, sociālā nodrošināšana, sociālā aprūpe... Vai arīdzan esat laipni aicināts Sociālo un darba lietu komisijā, jo, man šķiet, iespējams, vienkārši tādēļ, ka neesat tik tuvu tam sociālajam blokam, nevarējāt paskaidrot tiem cilvēkiem, kuri jūs uzrunāja, kādēļ viņiem tik grūti iztikt savā ģimenē un kādēļ jums bija tik liels satraukums, ka šajā konkrētajā gadījumā būs pavisam slikti, ja būs šie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Kūtra kungs mūs aicināja izvērtēt visus likumprojektus. Protams, mēs to izdarīsim. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es to noteikti varu pateikt, jo daudzi mūsu komisijas deputāti strādā jau vairākus sasaukumus, pat ļoti daudzus sasaukumus, un mēs pret darbu vienmēr esam izturējušies ļoti godprātīgi.

Un visiem kolēģiem pēc kārtas es varētu teikt, ka veselības aprūpes finansēšanas likums Veselības ministrijā jau labu brīdi top. Varbūt esam piemirsuši, ka Latvijas parlaments deva uzdevumu Ministru kabinetam - veselības aprūpes finansēšanas likumu izstrādāt līdz 1.septembrim?

Es domāju, mums otro reizi Ministru kabinetam uzdevumu nevajag dot.

Negribētos piekrist Sudrabas kundzes teiktajam, ka koalīcijas deputāti neiedziļinās dokumentos. Mēs cenšamies, gluži tāpat kā jūs, ļoti nopietni dokumentus lasīt, bet ne vienmēr mūsu viedoklis saskan ar to, ko atbilstošā ministrija vai arī pēc tam Ministru kabinets ir iesniedzis parlamentā. Un tādēļ jau, mīļie kolēģi, mēs šeit esam, lai strādātu ar likumprojektu un to sagatavotu otrajam, galīgajam, lasījumam.

Arī jūsu priekšlikumi Sociālo un darba lietu komisijas darbā noteikti tiks ņemti vērā, un arīdzan es ļoti ceru, ka mūsu komisija strādās arī ar jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Bet, cienījamie kolēģi, pirms komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, man gribētos runāt gandrīz vai līdzīgi kā Zariņa kungam. Manuprāt, šodien šis pirmā lasījuma balsojums ļoti skaidri sabiedrībai parādīs, kuri no mums ir gatavi uzsākt vismaz papildu līdzekļu piešķiršanu un atbalstu veselības aprūpei šī viena procenta apmērā no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un kuri tam nav gatavi un tikai stāsta, ka mēs noteikti atbalstām ārstniecības personu darba samaksas palielināšanu (šeit es domāju tās medmāsas, kuras strādā ne tikvien privātpraksēs, bet arī valsts un pašvaldības slimnīcās, un arīdzan ārstus).

Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, kā arī laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 24.jūliju (līdz pulksten 13.00) un izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā veikt 27.jūlija ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlija pulksten 13.00, izskatīšana - 27.jūlijā Saeimas ārkārtas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa. (Dep. A.Bērziņš: “Silvij, turies!”)

S.Šimfa (NSL).

Labdien vēlreiz, kolēģi un kolēģes! Varu nomierināt visus, kas satraukušies par manu emocionālo vai neemocionālo runu. Es runāšu ļoti monotoni, jo šis likumprojekts vairs neskar to iepriekšējo paketi un bloku, tas jau ir kaut kas cits.

Tātad Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” un ierosina to izskatīt arī Saeimas sēdē un pieņemt pirmajā lasījumā, jo šis likumprojekts, pēc komisijas locekļu domām, kad mēs skatījām to komisijas sēdē, kā arī pēc mūsu komisijas vienprātīgā balsojuma par to, ka tas ir jāvirza skatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē, liecina, ka tas atšķirībā no iepriekš izskatītā projekta ir tiešām labi, kvalitatīvi sagatavots. Un, ja kādu padziļināti interesē šo grozījumu būtība, tad ar to var iepazīties ļoti plašā, ļoti precīzā, labi sagatavotā šī likumprojekta anotācijā.

Tātad galvenās lietas, par ko ir šis likumprojekts.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” izstrādāts, lai pārņemtu atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu prasības par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību jomā, par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīgā darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu, kā arī viesaukles darba nolūkā. Šis likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, ņemot vērā gan sociālo partneru organizāciju priekšlikumus, gan arī tiesu prakses atziņas.

Virkni priekšlikumu grozījumiem Darba likumā ir iesniegusi Ārvalstu investoru padome Latvijā, norādot, ka ir nepieciešams veikt izmaiņas un uzlabojumus tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darba tiesību aktiem un darbaspēka ražošanas attiecību noteikumiem, jo ir jomas, kurās specifiski trūkumi noteikumos vai novecojis tiesiskais regulējums mazina uzņēmēju konkurētspēju un rada plašu finansiālo un administratīvo slogu darba devējiem un investoriem. Tātad arī šīs minētās institūcijas ir iesniegušas savus priekšlikumus.

Par šī likumprojekta sagatavošanas vēsturi ir jāteic tā, ka par daļu no šiem priekšlikumiem ir izdevies vienoties visām galvenajām iesaistītajām pusēm - tātad valdībai un sociālajiem partneriem -, bet ir daļa priekšlikumu, par kuriem nav bijusi šī vienošanās. Un, lai virzītu uz priekšu tos aktuālos jautājumus, par kuriem ir panākta vienošanās, ir tapis šis likumprojekts - “Grozījumi Darba likumā”.

Tātad komisijas vārdā man ir jāaicina jūs, kolēģi, likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” noteikt par steidzamu. (Dep. J.Urbanovičs: “Nevajag!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S.Šimfa. Komisijas uzdevumā es piedāvāju nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S.Šimfa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.jūlijs līdz pulksten 13.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks?

S.Šimfa. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā 27.jūlija ārkārtas sesijas sēdē. (Dep. A.Bērziņš: “Redz, ko nozīmē kvalitatīvi sagatavots dokuments! 80 balsis!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlijam pulksten 13.00, izskatīšana Saeimas ārkārtas sesijas sēdē - šā gada 27.jūlijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir no tā sauktās nodokļu reformas kopējo pasākumu grupas.

Šis ir kompensējošais likumprojekts, lai ieviestu tādas labas lietas kā darbaspēka nodokļu reforma un reinvestētā peļņa. Protams, ir arī daļēji sāpīgi pasākumi, lai gan šinī gadījumā jāteic, ka šis pasākums nodokļu maksātājiem neko nemaina, jo saglabājas esošā nodokļu maksāšanas kārtība.

Komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un piešķīrusi tam steidzamību. Lūdzu deputātus šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. “Pret” steidzamības piešķiršanu runās deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Jā! Cienījamie kolēģi! Es runāšu par steidzamību tajā kontekstā, ka esmu pret steidzamību vispār visai nodokļu reformas paketei.

Bieži vien es šajā tribīnē runāju par to, ka, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai parlaments strādātu kā īsts likumdevējs un lai šim likumdevējam būtu gan kvalitatīva informācija, lai viņš tā spētu strādāt, gan arī pietiekami daudz laika, lai varētu iedziļināties lietu būtībā, izteikt savus priekšlikumus, argumentēt, diskutēt un tā tālāk.

Manuprāt, ir tādas lielas bailes, ja tādā tempā virza milzīgu kvantumu nodokļu likumu. Es nerunāšu par to, cik daudz ir tehniska brāķa šajos likumos (es ceru, ka ierēdņi ir turpinājuši šo brāķi “ķeksēt” ārā un mēs redzēsim ļoti daudzus grozījumus, kas uz otro lasījumu iesniegti tehniskā brāķa novēršanai), bet runāšu par to, ka, manuprāt, tas ir brāķis arī no valdības puses tajā ziņā, ka šai nodokļu likumprojektu paketei klāt bija jābūt dokumentam, kas pamatotu ekonomiskās politikas, tautsaimniecības prognožu maiņu. Jo šajās anotācijās mēs varam lasīt par efektu, ko kopumā iegūs tautsaimniecība no viena vai otra likuma grozījuma, bet neredzam, ko tad valdība ir mainījusi tajos jau apstiprinātajos vidēja vai cita termiņa dokumentos, kur šobrīd jau šīs makroprognozes ir apstiprinātas. Tas, manuprāt, ir ne tikai tehnisks brāķis; tas ir brāķis arī pēc būtības, jo tas parāda, ka šī nodokļu likumprojektu pakete ir virzīta kārtējo reizi kā viens Excel vingrinājums - vienā pusē samazina nodokli (un pamatā tas ir balstīts uz personāla nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu), bet otrā pusē naski meklē visas iespējas, kā to var kompensēt. Un tad, kad pietrūkst, ko kompensēt, izdara vēl pieņēmumu, ka arī kopumā tautsaimniecība attīstīsies veiksmīgāk un rezultātā būs vēl papildus tāds kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums.

Tāpēc es uzskatu, ka nav pamatoti, ka parlaments pakļaujas šādai, gribu teikt, steigai un savas lomas nenovērtēšanai, jo tā ir parlamentārās demokrātijas loma - būt nevis vienkārši paklausīgam Koalīcijas padomes lēmuma izpildītājam, bet būt reālam izpildvaras kontrolētājam, izpildvaras darba kvalitātes kontrolētājam. Tāpēc es aicinu: padomājiet par to! Varbūt tomēr ir vērts visu darīt nevis steigā, bet gan iedziļinoties.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Putra. Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 12, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.jūlija pulksten 13.00. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 27.jūlija ārkārtas sesijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz šā gada 24.jūlijam pulksten 13.00, izskatīšana - Saeimas šā gada 27.jūlija ārkārtas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Kolēģi, likumprojekts par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai izstrādāts kā viens no pasākumiem atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem. Tas ir arī viens no nodokļu reformas radītā budžeta deficīta kompensēšanas mehānismiem.

Likumprojekts paredz ieviest atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai uz diviem gadiem, nosakot, ka nodokļu maksātājam, samaksājot nodokļa pamatparādu, 21 dienas laikā pēc pilnas nodokļa pamatparāda summas nomaksas tiek dzēsta ar nodokļa parādu saistītā nokavējuma nauda un soda nauda. Likumprojektā ietvertais regulējums atbalstu paredz kā vienu reizi veicamu pasākumu.

Komisija atbalstīja izstrādāto likumprojektu pirmajā lasījumā un ierosināja likumprojektu noteikt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 29, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

L.Straujuma. Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Pats par sevi saprotams, ka nodokļu režīms, kas ļauj kaut kādā mērā cīnīties pret tām sekām, pie kādām ir novesta mazā un īpaši vidējā uzņēmējdarbība, jo neadekvāti darbojas nodokļu režīms, neadekvāti darbojas varbūt administrēšanas sistēma, tiesiskums valstī un tā tālāk. Vajag cīnīties pret sekām. Viennozīmīgi. Un šis likumprojekts ir cīņa pret sekām.

Bet šajā nodokļu likumprojektu paketē es neredzu nevienu priekšlikumu, kas būtu cīņa pret cēloņiem. Finanšu ministre noteikti var apliecināt, ka tā ir patiesība: kad es jautāju, no kurienes papildus radīsies šie 33 miljoni budžetā nākamajā gadā un turpmākajos gados, finanšu ministre teica, ka viņa nevar atbildēt uz šo jautājumu. Uz šo jautājumu varot atbildēt Valsts ieņēmumu dienests. Man tika solīts, ka tiks atsūtīti aprēķini, kādā veidā šie 33 miljoni ir izveidojušies.

Man jāatzīst, ka es joprojām neesmu šos aprēķinus saņēmusi, un es pieņemu, ka tas būs kā parasti - opozīcijai informācija tiks nosūtīta pēc tam, kad jau Saeimā jautājums ir izskatīts. Ar to mēs saskārāmies budžeta paketes izskatīšanas gaitā, kad arī nogaidīja, kamēr Saeimas sēdēs izskata, un tad atsūtīja informāciju, viena otra ministrija pat pēc mēneša gaidīšanas. Es pieņemu, ka šādā veidā tas notiks arī tagad.

Gribu teikt, ka tā, protams, tagad ir koalīcijas atbildība, kādā veidā budžets tiks sastutēts kopā. Bet stādieties priekšā, ka šodien tie nodokļu maksātāji, kuri saskaras ar īslaicīgākām vai ilglaicīgākām finanšu grūtībām, taču ir spējīgi savu resursu ietvaros jau tagad noslēgt vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par grafikiem, kādos viņi samaksās kavētos nodokļu maksājumus, to arī dara! Es tiešām nesaprotu... es pieņemu, ka tagad finanšu ministre nāks atbildēt uz šo jautājumu - kur radīsies tie ļoti daudzie simti tūkstoši nodokļu maksātāju, lai kaut ko pēkšņi sāktu maksāt papildus, līdztekus tiem, kuri šodien jau šādas vienošanās slēdz un maksā. Jo, ja viņi nav spējīgi finansiāli pastāvēt, viņi jau tagad izbeidz savu saimniecisko darbību.

Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka šeit nav piedāvājuma patiešām rast tādu nodokļu režīmu, lai mazais un vidējais bizness varētu godīgi pastāvēt, attīstīties un maksāt nodokļus.

Mēs šo likumprojektu atbalstīsim tāpēc, ka, vēlreiz saku, tas ir kaut kāds atbalsts, bet tas nav problēmas risinājums.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Godātie deputāti! Sudrabas kundzei ir pilnīga taisnība, ka nav vērts cīnīties tikai pret sekām, ir jācīnās arī pret iemesliem, un saistībā arī ar šiem jautājumiem mēs strādājam kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai nodokļu administrēšana kļūtu ērtāka un Valsts ieņēmumu dienestam sodu politika - saprātīgāka.

Daži skaitļi, kuri ir pamatā arī aprēķinam par to, kāda ir fiskālā ietekme no šāda vienreizēja atbalsta pasākuma. VID administrēto budžeta maksājumu kopējais parāds uz 2017.gada 1.janvāri ir 1,36 miljardi. Liela daļa no šī nodokļu parāda patiesībā ir tāds parāds, ko, kā skaidri jau zinām un arī Valsts ieņēmumu dienests zina, nevarēs atgūt. Tādēļ tiek veikti grozījumi, lai gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests redz, ka fiziski vairs nevarēs nodokļu parādu atgūt, šis parāds neuzrādītos mums kā nodokļu parāds un tiktu norakstīts. Līdz ar to mums statistika uzlabotos un Valsts ieņēmumu dienests nebūtu spiests, tā teikt, dzenāt darbus, kur jēgas maz.

No šiem 1,36 miljardiem 986 miljoni jeb 73 procenti ir pamatparāds, savukārt 373 miljoni eiro jeb 27 procenti - nokavējuma nauda. Fizisko personu pamatparāds ir vien deviņi procenti no visa VID reģistrētā nodokļu parāda. Taču, ja mēs skatāmies aktīvos nodokļu parādniekus, kuru ir apmēram 132 tūkstoši uz šī gada 1.janvāri, tad redzam, ka 40 procenti no tiem jeb virs 52 tūkstošiem parādnieku ir fiziskās personas. Un tie aprēķini, ko Valsts ieņēmumu dienests ir devis, rāda - un to es minēju arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā -, ka šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz šī likuma priekšlikumu (vai tie, kuri reāli varētu pretendēt, tiešām izmantos šādu vienreizēju iespēju?), ir aptuveni 163 miljoni eiro. Šis ir tāds piesardzīgs novērtējums, apzinoties arī faktisko stāvokli uzņēmumos un ņemot vērā iepriekšējo sadarbību ar fiziskajām personām. Ir, protams, virkne personu, kas šobrīd ir parādā, bet kas nevarēs izmantot šo vienreizējo atbalsta pasākumu, - tās ir personas, par kurām pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu, un arī tās, kuras izslēgtas no PVN maksātāju reģistra, kā arī tās personas, kuras ir iekļautas riska personu sarakstā, vai... ja ir bijusi sabiedrība, kuras valde ilgāk par trim mēnešiem... valdei nav pārstāvības tiesību. Un tas vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu parādnieku (pamatā par fizisko personu ir runa). Un privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa ar kapitāla pieaugumu nemaksātāji, jo pārsvarā gadījumu persona, pārdodot īpašumu, nav zinājusi, ka ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, un vien gada beigās, saņemot rēķinu jau ar soda un nokavējuma naudas aprēķinu, saprot, ka tas nav izdarīts. Tāpēc ir pareizi dot šādu iespēju, lai, norēķinoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, saprātīgā grafikā šis soda un nokavējuma naudas apmērs tiktu dzēsts.

Un, protams, šos aprēķinus mēs nosūtīsim Sudrabas kundzei un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā prezentēsim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Straujumas kundze, vai komisijas vārdā kas piebilstams?

L.Straujuma. Kolēģi! Ministre jau paskaidroja, kā Finanšu ministrija ir aprēķinājusi šos 33 miljonus... Tas būs kompensējošais pasākums. Un komisija novērtēja šādu likumprojektu kā ļoti pozitīvu soli nodokļu maksātāju atbalstam.

Lūdzam atbalstīt. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

L.Straujuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.jūlija pulksten 13.00, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā ir plānota 27.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlija pulksten 13.00, izskatīšana Saeimas ārkārtas sēdē - šā gada 27.jūlijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi tai nodotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, gatavojot tos pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai tiktu pildīti četri šī gada maijā pieņemtajās valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2021.gadam formulētie uzdevumi. Un šie uzdevumi ir: pilnveidot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, saņemot informāciju par fiziskās personas konta apgrozījumu vai kredītsaistībām;

otrs uzdevums: publiskot Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā informāciju par nodokļu maksātājiem, kas nepilda nodokļu normatīvajos aktos paredzētās saistības, ievērojot personas datu aizsardzības principus;

trešais uzdevums: paredzēt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu administrācijas kontroli, piemērot visus likumā noteiktos izpildes nodrošinājuma līdzekļus, tajā skaitā kustamās mantas apķīlāšanu, prasības nodrošinājuma atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos reģistros;

ceturtais uzdevums: regulēt piedziņas noilguma jautājumus.

Atbilstošais likumprojekts saturiski attiecas uz trim jomām. Šīs jomas ir: fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzības pilnveidošana;

otrā joma: informācijas atklātības un sabiedrības līdzdalības veicināšana;

trešā joma: izmaiņas lēmuma izpildes nodrošināšanā... Un tātad arī šis ir kompensējošais mehānisms tiem papildu uzdevumiem, kuri varētu rasties sakarā ar nodokļu reformas īstenošanu un attiecas uz trim nodokļu veidiem: uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par kopējo summu 15,3 miljoni eiro.

Ar reformas īstenošanu ir saistītas arī papildu izmaksas, kuras tiek lēstas 164 tūkstošu eiro apmērā. Un, pieņemot šo likumprojektu, mums ir jāapzinās, ka papildus būs nepieciešamas arī tālākas izmaiņas Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.

Arī šim likumprojektam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi apstiprināt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu varbūt netērēt jūsu nosaukto naudu šim pasākumam, jo šīs normas, kas šeit ir ierakstītas, īstenībā neattiecas uz nodokļu reformu. Tās attiecas uz nodokļu administrēšanas uzlabošanu. Tas - no vienas puses.

No otras puses, šajā likumprojektā ir daudz lietu, par kurām būs ļoti nopietni jādomā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai (ja vispār komisija ķersies pie to lemšanas), jo šeit ir aizskarta Satversme, konkrēti - Satversmē ierakstītās cilvēktiesības.

Es vēlreiz vēršu kolēģu uzmanību un aicinu izlasīt šo tekstu, jo, man liekas, kā Sudrabas kundze jau teica, ka deputāti nelasa tekstu.

Pirmkārt, pats pirmais priekšlikums ir par to, ka kredītiestādes paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, vai personas kontā (debetā vai kredītā) apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus gadā. Šī ir vistīrākā iejaukšanās privātpersonas dzīvē, jo nav par visiem konta stāvokļiem jāziņo. Jūs varbūt teiksiet: protams... un arī anotācijā Finanšu ministrija ir norādījusi, ka, ziniet, Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa saka tā, ka sabiedrības interesēs nodokļu jautājumā drīkst pieņemt jebkurus likuma grozījumus, izmantot jebkurus paņēmienus. Nē, nedrīkst!

Vērtēšana anotācijā nav izdarīta, ir vienkārši pateikts, ka, ziniet, vispārējā kārtība atļauj cīnīties par nodokļu ieņēmumiem.

Ja cilvēktiesības tiek aizskartas lielākajai sabiedrības daļai, lai cīnītos pret dažiem, kuri, iespējams, nemaksā nodokļus, tādā gadījumā samērīgums nekādā veidā nepastāv. Es šobrīd nerunāju par to, ka Valsts ieņēmumu dienests saņems šausmīgu informācijas gūzmu (15 tūkstošu apgrozījums kontā - tas nav nekas īpaši ārkārtējs) un Valsts ieņēmumu dienestam nebūs, ko darīt ar šo informāciju.

Otrs jautājums ir par to, ka jāfiksē, jāpublisko minimālās mēneša darba algas vai mazāko algu maksātāji - uzņēmēji. Atkal uzsveru: tā ir vistīrākā komercinformācija - cik kurš privāts uzņēmums maksā saviem darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienestam tas ir zināms, bet sabiedrībai diez vai ir tiesības vienmēr prasīt šo informāciju.

Vēl trakākas lietas ir nākamajos divos punktos. Valsts ieņēmumu dienests publiskos informāciju par tiem, kas ir administratīvi sodīti. Cilvēki mīļie! Starptautiskajā praksē, normālās tiesiskās valstīs ir lielas diskusijas par to, vai drīkst publiskot kriminālsodītu personu sarakstus. Atcerieties, cik garas diskusijas bija par to pašu pedofilu publiskošanu, kuri ir...! Šeit mēs runājam par administratīvajiem sodiem.

Šeit, no šīs tribīnes, vairākas reizes ir skanējuši izteikumi par totalitārismu un par policejisku valsti, bet, atklāti sakot, nu kaut kāda mērķa labad ir pilnīgi nospļauties par to - demokrātiska valsts vai totalitāra. Izsekošana - katram!

Un, ja uzmanīgi lasāt šo tekstu, tad izlasīsiet vēl smieklīgākus kuriozus. Valsts ieņēmumu dienests publiskos informāciju par tiem cilvēkiem, kas nav iesnieguši šīs deklarācijas. Kāpēc Valsts ieņēmumu dienests publiskos šādu informāciju? Rakstīts: lai nodrošinātu, ka Valsts ieņēmumu dienests spēj veikt pilnvērtīgu un savlaicīgu kontroli pār nodokļu maksāšanu. Proti, Valsts ieņēmumu dienestam, kas nepublisko visus deklarāciju neiesniedzējus un nespēj veikt savlaicīgu kontroli, vispirms ir jāpublisko tie, kas nav iesnieguši deklarācijas, un tad tas varēs sekmīgi veikt šo kontroli.

Cilvēki mīļie! Šeit ir iekšā cita doma. Šeit ir ielikta doma par publisko nokaunināšanu. Taču publiskā nokaunināšana nav ierakstīta Satversmes 116.pantā, kurā noteikts, kādu leģitīmu mērķu labad var aizskart cilvēku tiesības.

Paldies. (Dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Vucāns. Jā, kolēģi! Jā! Skatot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šo likumprojektu un gatavojot to pirmajam lasījumam, mēs jau diskutējām par tiem jautājumiem, par kuriem tikko runāja Kūtra kungs.

Šim likumprojektam ir visai gara anotācija - uz 18 lappusēm. Acīmredzot Finanšu ministrijas darbinieki, kuri ir gatavojuši šo anotāciju, ir rūpīgi analizējuši dažādus tiesas procesus, arī Eiropas Savienības tiesu praksi šajos jautājumos.

Jautājums ir par to, kurās situācijās personas tiesības var tikt aizskartas par labu sabiedrības interesēm. Jautājums tiešām nav triviāls.

Jautājums ir arī par samērīguma principiem. Vai šis konta apgrozījuma slieksnis - 15 tūkstoši -, sākot no kura būtu komercbankām jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam par katru no mums, tiešām neattiecas uz lielāko daļu no Latvijas iedzīvotājiem, kā Kūtra kungs teica? Vai šis slieksnis nebūtu ceļams uz augšu, lai tiešām tā nebūtu vairākuma situācija?

No otras puses, Finanšu ministrijas darbinieki un arī ministre mums skaidroja, ka šis līmenis - 15 tūkstoši - ir saistīts ar to, ka tas ir tipisks apgrozījuma līmenis tiem cilvēkiem, kuri saņem aplokšņu algas, un ka apmēram tik daudz viņi gadā saņem aploksnē. Un tad, ja šī saņemtā skaidrā nauda tiek iemaksāta pēc tam bankas kontā, tad praktiski tas ir viens no veidiem, kā varētu mēģināt identificēt šīs lietas.

Acīmredzot komisijā uz otro lasījumu atkal būs diskusijas par to. Atkal būs, es pieļauju, papildu precizējumi no Finanšu ministrijas puses. Bet katrā ziņā komisija nolēma šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt, un es lūdzu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 24.jūlijs pulksten 13.00, un skatīšana otrajā lasījumā - ārkārtas sesijas sēdē 27.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlijam pulksten 13.00, izskatīšana Saeimas ārkārtas sesijas sēdē - šā gada 27.jūlijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izstrādāti ar mērķi mazināt krāpniecības gadījumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts budžeta. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir samazināt nereģistrēto nodokļu maksātājiem tā saucamos griestus, kas bija 50 tūkstoši, uz 40 tūkstošiem eiro, lai maksātu šo nodokli. 142.pantā īpašais nodokļu piemērošanas režīmu ir piedāvāts būvmateriālu, būvizstrādājumu ražotājiem un celtniekiem, tātad nodokli valstij maksās šo preču saņēmējs vai būvniecības pasūtītājs; pakalpojuma sniedzējs izraksta tikai pakalpojuma vērtību bez nodokļa šajā rēķinā.

Ir grozījums arī 143.pantā - papildus klēpjdatoriem, planšetdatoriem, integrālām shēmas ierīcēm tiek piedāvāts īpašo nodokļu režīmu piemērot spēļu konsolēm, metāla izstrādājumiem un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves aparatūras piegādei.

Šo likumprojektu komisija ierosina atzīt par steidzamu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Komisija aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A.Kiršteins. Lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 24.jūlijam pulksten 13.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A.Kiršteins. Izskatīšana nākamajā sēdē, tātad 27.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlijam pulksten 13.00, izskatīšana - 27.jūlijā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šis ir viens no likumprojektiem, kurš ir kā kompensējošais mehānisms, lai varētu ieviest nodokļu reformas uzņēmumu ienākuma nodoklī, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanā un atvieglojumu palielināšanā.

Paredzēts mainīt likmes gan spēļu automātiem, gan spēļu galdiem. Jāteic, ka šīs likmes faktiski nav mainītas jau sešus gadus, ja neskaita grozījumus 2014.gadā, kad par diviem procentiem cēlās likme spēļu automātiem, par četriem procentiem - spēļu galdiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uz jautājumu, kāpēc vien par 30 procentiem ceļam šīs likmes, ja tajā pašā Igaunijā šī likme ir būtiski augstāka, atbilde bija tāda: sākotnēji bija cerēti 50 procenti, bet tad nonāca pie secinājuma, ka samērīgāk būtu 30 procenti. Tā ka vēl šīs diskusijas noteikti stāv priekšā uz otro lasījumu.

Kopējā ietekme ir pozitīva - paredzēti 8 miljoni 253 tūkstoši.

Komisijas vārdā aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - nav. (Starpsaucieni.) Tas nozīmē, ka zālē nav kvoruma. (Starpsaucieni.)

Lūdzu atkārtot balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. (Starpsaucieni.)

I.Parādnieks. Jā. Unikāls gadījums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka no šīs tribīnes aizstāvēt azartspēļu biznesu nav labi, jo tauta nesapratīs. Bet šajā gadījumā es vērsīšu jūsu uzmanību uz šajā likumprojektā ierakstīto, kas īsti labi neizskatās.

Godājamais Ministru prezidenta kungs un cienījamā ministres kundze! Ministru kabinets 2012.gada 10.oktobrī pieņēma rīkojumu (kurš Ministru prezidents bija toreiz, varbūt var atcerēties paši kolēģi), ar kuru tika apstiprināta koncepcija par azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā. Un klāt bija pierakstīti varianti. Otrais variants paredzēja, ka valstī tiek izveidota azartspēļu organizētājiem vienotā sistēma un šīs vienotās sistēmas ieviešanu apmaksā paši azartspēļu biznesa organizatori, tas ir, uzņēmēji. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs var pievērst uzmanību arī tam, ka otrajā variantā blakus šim pienākumam, kas tika uzlikts uzņēmējiem, bija rakstīts, ka attiecībā uz izmaiņām valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumos, ieviešot risinājuma otro variantu, nav plānots azartspēļu nodokļa ieņēmumu pieaugums, jo koncepcija neparedz mainīt ar azartspēļu nodokli apliekamo objektu.

Pēc tam - nākamā gada, 2013.gada, 28.jūnijā - Finanšu ministrijas valsts sekretārs paraksta vienošanos par otrā varianta ieviešanu. Proti, tas nozīmē, ka ir iestrādāts likumā šis pienākums. Līdz 2019.gada 1.janvārim tiek izveidota vienotā sistēma, lai varētu kontrolēt azartspēļu vietas - azartspēļu galdus un azartspēļu automātus -, pretī saņemot to, ka netiks mainīta nodokļa likme.

Es, protams, saprotu, ka ir tiesiskās paļāvības princips: tad, kad tiek ierakstīts kaut kas likumā, ir tiesiskā paļāvība. Bet otrs - pastāv arī vēl džentlmeniskā vienošanās. Ja par kaut ko savstarpēji vienojas, tad parasti šādu vienošanos normālā sabiedrībā ievēro.

Es ceru, ka tas tomēr tiks vēlreiz izskatīts.

Un otrām kārtām es ļoti lūdzu finanšu ministri pievērst uzmanību tam, ka šī gada 1.jūnijā Latvijas Azartspēļu, izklaides un loterijas biznesa asociācija jums iesniedza diezgan plašu sarakstu, kā varētu papildināt ieņēmumus no šī spēļu biznesa, bet šie priekšlikumi īstenībā tika ignorēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? (Dep. J.Urbanovičs: “Nav nekas piebilstams!”)

I.Parādnieks. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams, izņemot to, ka atbalstām šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.jūlijs pulksten 13.00, izskatīšana - 27.jūlija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlijam pulksten 13.00, izskatīšana - šā gada 27.jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Komisijā izskatījām vienu no apjomīgākajiem likumprojektiem, un tas paredz šādus grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodoklī:

pāreju uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi - 20, 23 un 31,4 procenti;

vienotas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 20 procentu apmērā ieviešanu ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma;

dividenžu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vienotā sistēmā ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Tāpat paredzēts ieviest diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu taksācijas gada laikā un palielināt pensiju neapliekamo minimumu. Tiek veikti arī grozījumi attaisnoto izdevumu piemērošanas jomā, nosakot attaisnoto izdevumu apmēra ierobežojumu.

Ir paredzētas izmaiņas saimnieciskās darbības ienākumu noteikšanas jomā, ir veikti grozījumi administratīvā sloga mazināšanai, kā arī vēl dažādi citi tehniski grozījumi.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja steidzamību.

Aicinu arī kolēģus atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to komisija mūs aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šis likumprojekts, kā arī likumprojekts “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” veido nodokļu sistēmas reformēšanas pamatus, un tie ir savstarpēji saistīti. Tieši šajos likumprojektos ir reformas sāls. Tāpēc frakcijas SASKAŅA deputāti rosināja tos skatīt pirms pārējiem nodokļu paketes likumprojektiem.

Bet arī šis likumprojekts rada pamatu nodokļu reformas stipro pušu un trūkumu vērtējumam.

Plašsaziņas līdzekļos tiek pausta skepse vispār par Ministru prezidenta un finanšu ministres iecerētās nodokļu reformas izredzēm. Šīs skepses pamatā maz analīzes, bet daudz vēlmes ieraudzīt reformu kā neizdevušos. Un šīs vēlmes pamatā slēpjas, manā skatījumā, lobētāju nolūks nepieļaut nodokļu maksājumu palielinājumu lielo ienākumu saņēmējiem.

Reformai ir divi mērķi, kuri attaisno uzsākto darbu: uzņēmējdarbības motivācijas palielināšana un vienlaikus sociālās nevienlīdzības mazināšana.

Pirmā mērķa sasniegšanai no ienākuma nodokļa tiek atbrīvoti nesadalīti uzņēmuma ienākumi, bet sociālās nevienlīdzības mazināšanai tiek ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju progresija, kā mēs jau dzirdējām no finanšu ministres.

Tieši šādas izmaiņas nodokļu sistēmā pēdējos četrus gadus pēc kārtas valsts budžeta pieņemšanas laikā frakcijas SASKAŅA politiķi konsekventi rosināja Saeimā un pamatoja komisijās. Tātad kopš 2009.gada rosināja piemērot progresivitāti nodokļu sistēmā.

Esmu pamatīgi iedziļinājies tēmā, lai visai pārliecinoši secinātu, ka virziens, kurā valdība risina nodokļu politiku, ir pareizs. Pēc tam, kad Latvija bija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai, iestājusies Eiropas Savienībā, kā arī nomainījusi nacionālo valūtu pret eiro, tā tagad nevar izmantot muitas nodevas importa straumes regulēšanai, subsidēt vai īstenot citus protekcionisma politikas instrumentus, kā arī izmantot nacionālās valūtas kursa maiņu eksporta veicināšanai. Un līdzekļi, kas palikuši valsts un valdības rīcībā, ir pirmām kārtām valsts atbalsts reālās ekonomikas attīstībai, tai skaitā valsts tiešās investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā un nodokļu politikā.

Līdz ar to nodokļu reformai alternatīvu nav. Jautājums - kā reformēt? Tādēļ, ka nesadalītā uzņēmumu peļņa netiks aplikta ar nodokli, netiks gūti arī ieņēmumi budžetā. Šis robs dažu gadu laikā aizaugs, kā tas notika Igaunijā, tomēr ieņēmumu kritums ir jākompensē jau tagad.

Valdība plāno to aizpildīt, paceļot akcīzes nodokli. Tas palielinās cenas tirgū, tomēr šo cenu pieaugumu izjutīs galvenokārt tie patērētāji, kuri jau tagad nodokļos samaksā relatīvi lielāko daļu savu ienākumu. Tas radīs jaunu regresivitāti un novedīs reformu pretrunā ar tās mērķi.

Objektīvās vajadzības lāpīt budžetu piespieda izdarīt to, ko valdība neuzdrošinājās darīt, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, proti, paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju progresivitāti ar vēl vienu - trešo - likmi. Bet šī progresivitāte ir visai bikla, jo tā attiecas tikai uz algām. Tā nedz sociālo nevienlīdzību mazinās, nedz budžetu aizlāpīs.

Tomēr abi izaicinājumi noteikti tiks atrisināti, pirmkārt, tad, ja vienota likme tiek attiecināta uz visiem ienākumu veidiem, tātad arī uz ienākumiem no kapitāla, tajā skaitā - uz dividendēm, un, otrkārt, tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju progresivitāte ir ieviesta arī attiecība uz dividendēm.

Tātad secinām: lai nodrošinātu nesadalīto ienākumu atbrīvošanu no nodokļa, ir vajadzīga vienīgi prātīga, taisnīga un ar reformas mērķi sakrītoša rīcība, kas radīs jaunus budžeta ieņēmumus, - proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sloga pārcelšana uz lielo ienākumu saņēmējiem.

Papildus tam ir jāievieš likmju pakāpieni, uz kuriem mainās nodokļa likmes atbilstoši ekonomiski pamatotam lielumam. Šis lielums, manuprāt, ir tāds ienākums, kurš ir atkarīgs no vidējās mēneša algas. Līdz ar to ienākumi, kuri ir mazāki vai ir vienādi ar vidējo mēneša algu valstī, tiek aplikti ar vienu likmi; tie, kas ir vienādi ar divām algām, - ar lielāku likmi, bet tie, kas pārsniedz divas vidējās mēneša algas, ar vēl vienu - vēl lielāku likmi. Es domāju, ka, palielinoties mēneša algai, mainīsies arī tie pakāpieni, uz kuriem mainīsies nodokļa likmes. Tas būtu prātīgi, un arī Valsts ieņēmumu dienestam būtu viegli to administrēt.

Ir arī jāizmaina nodokļa likmes lielumi kā tādi, paredzot vēl zemākus nodokļus nodarbinātajiem ar maziem ienākumiem un lielākus nodokļus lielo ienākumu ieguvējiem.

Es atgādinu, ka Pasaules Bankai darba grupa uzrādīja trīs likmes, kas tuvas tām, ko norāda valdība šobrīd, bet tomēr atšķiras. Mazākā jeb zemākā likme ir 19 procenti, bet augstākā likme ir 33 procenti.

Un vēl ir mūsu nodokļu likumdošanā divi anahronismi, kuri bija izveidojušies 2015.gadā - tajā gadā, kad tikai sākās vēsmas progresivitātes ieviešanai mūsu nodokļu sistēmā. Proti, ir diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis. Tajā gadā izpildvara bija cita... bija cita valdība, bija citi nodokļu modes noteicēji. Es domāju, ka šī valdība var atļauties atteikties no tiem izgudrojumiem, izdomājumiem, kuru administrēšana, manā skatījumā, ir ļoti grūta un kuri nav nemaz izprotami nodokļu maksātājiem.

Ir jāievieš viens ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kurš būtu vienkārši noteicams kā ienākums, kas apliekams ar likmi, kura vienāda ar nulli. Un atcelt diferencēto neapliekamo minimumu!

Es arī domāju, ka tas viss ieņēmumu sadalījums, kas tagad ir noteikts likumā par solidaritātes nodokli, var tikt pārcelts uz šobrīd skatāmo likumprojektu. Līdz ar to likums, kuram tagad ir izaicinošs nosaukums - Solidaritātes nodokļa likums -, varbūt nebūs vairs vajadzīgs.

Un noslēgumā es domāju, ka mēs jau esam nobrieduši un mūsu Valsts ieņēmumu dienesta infrastruktūra attīstījusies tik tālu, ka Valsts ieņēmumu dienests var patstāvīgi iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no darba ņēmējiem, nevis to uzdot darīt, kā tagad notiek, valsts darba devējiem. Domāju, ka tie ir tie virzieni, kuri attīstāmi, lai tiešām nodrošinātu iecerēto reformu un gūtu vēl lielākas sekmes, kuras mēs visi vēlamies panākt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Šis likumprojekts tiešām ir labs. Tas sekmēs tautsaimniecības attīstību. Tā ir godīga attieksme pret uzņēmēju, ka šis nodoklis, kas viņam jau iepriekš jāsamaksā, tiek pārlikts uz uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas atstāj uzņēmējam vairāk, tā sakot, apgrozāmo līdzekļu. Šis ir patiešām labs nodoklis, kas sekmēs mūsu tautsaimniecību. Lai gan uzskatu, ka mēs esam drusku kautrīgi un bailīgi. Mēs varējām krietni, krietni vairāk šo jautājumu risināt un krietni, krietni lielākiem soļiem doties uz priekšu. Kāpēc?

Tāpēc, ka, piemēram, Vācijā algas ir trīs reizes lielākas nekā pie mums, bet cenas veikalos tādas pašas kā pie mums vai pat dažreiz mazākas. Vācijā... Kā ir Vācijā? Lai Vācijā uzņēmējs samaksātu savam darbiniekam 1000 eiro, viņam tas izmaksā 1050 eiro. Mūsu, Latvijas, uzņēmējam, lai viņš samaksātu savam darbiniekam 1000 eiro, tas izmaksā kā minimums pusotru tūkstoti. Tā ka mēs ar šo likumprojektu ejam būtisku soli pretī uzņēmējdarbībai un tautsaimniecības veicināšanai.

Gribu atbalstīt arī to, kas saistīts ar minimālās algas celšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, ja mēs palielinām iedzīvotāju pirktspēju, mēs palielinām apgrozījumu savā tautsaimniecībā. Palielinot apgrozījumu savā tautsaimniecībā, mums pirmām kārtām atnāk PVN labi, fiksi un ātri.

Nākamais. Mēs iegūstam labu efektu no tā, ka mēs ceļam minimālo algu. Mēs liekam pamatus, lai atgrieztu atpakaļ vairāk nekā 370 tūkstošus aizbraukušo iztikas meklējumos. Un šie 370 tūkstoši ir ne tikai latviešu tautas sāpe, tieši šie 370 tūkstoši ir vajadzīgi mūsu tautsaimniecībai, lai viņi šeit pirktu mūsu preces, attīstītu tautsaimniecību. Eiropas Padomes pētījums rāda, ka tur, kur aizbraukuši mūsu tautieši, ekonomika ir attīstījusies, bet tanī valstī, no kurienes aizbraukuši tās iedzīvotāji, ekonomika, kā tas ir mūsu valstī, ir gājusi uz leju. Un minimālās algas celšana līdz cilvēka cienīgam Eiropas līmenim sekmēs arī sakārtotu darba organizāciju kaut vai tā, kā tas ir Vācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka šodien visi, gan opozīcijas, gan dažādi citi mūsu pārstāvji, slavē šo likumu un ka tas ir pareizais virziens. Man labā atmiņā ir... apmēram aprīlī, kad tikko bija izstrādātas pamatnostādnes, diskusijās par šiem nodokļiem, kuros mēs skaidri redzējām regresivitātes iezīmes, un mēs ar kolēģiem pret to iebildām un teicām, ka šis ir tas brīdis, kad jāiestrādā progresivitāte, tad mani kolēģi tika saukti pat dažādos interesantos vārdos, no kuriem maigākie bija “reformu bloķētāji” un “atpakaļrāpuļi”. Tā ka es ļoti priecājos, ka ir izdevies savienot... varbūt ne ideāli, bet diezgan tuvu, teiksim, pietuvoties progresīvajai nodokļu sistēmai. Es domāju, ka šeit vairāki tiešām labi efekti varētu veidoties.

Pats galvenais: lai varētu administrēt šo nodokļu sistēmu - progresīvo nodokļu sistēmu -, būs nepieciešama vispārēja ienākumu deklarēšana, kas tad faktiski ir atslēgas jautājums, lai arī turpmāk mēs varētu veidot savu nodokļu sistēmu līdzvērtīgu tai, kāda ir daudzās citās Rietumeiropas valstīs, kurām mēs gribam līdzināties.

Es domāju, ka vēl daudz soļu uz priekšu ir sperami. Var piekrist tam, ka ir vajadzīgas vienotas likmes visa veida ienākumiem, tai skaitā no dividendēm, bet šobrīd likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir tik sarežģīts, laika gaitā dažādu iemeslu dēļ ir tā samežģījies un kļuvis tik sarežģīts, ka šobrīd izveidot šādu priekšlikumu ir gandrīz neiespējami, neveidojot jaunu likumu. Es domāju, ka vai nu šī Saeima, vai nākamā pie šī jautājuma atgriezīsies un izveidos vienu skaidru, vienkāršu sistēmu, iespējams, tiešām atsakoties no progresivitātes attiecībā uz neapliekamo minimumu un vienkārši ieviešot vienu kopēju nulles likmi līdz kaut kādam noteiktam slieksnim un tālāk visa veida ienākumiem vienotas likmes - tā, kā tas ir daudzās citās valstīs. Diemžēl šobrīd tas nav iespējams.

Es aicinu atbalstīt to, kā tas ir šobrīd izdarīts, un tiešām gribu pateikties kolēģiem - gan finanšu ministrei, gan arī pārējiem -, kas ar sapratni piegāja mūsu priekšlikumiem un tos atbalstīja.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Šodien, kā parasti, daudz kas tiek darīts steidzamības kārtā - ātrāk, ātrāk! Deputāti neiebilst, un likums gatavs.

Taču, ja lietas ir sasteigti darītas, bieži vien iznāk brāķis, kas ir jāpārtaisa, un nereti šāda pārtaisīšana prasa vairāk laika - pārtaisīt brāķi ir grūtāk nekā taisīt jaunu lietu. Tā tas ir ar steigā taisītiem likumiem.

Likumprojektos par nodokļiem ir daudz kas labs, bet arī daudz kas vērtējams un apspriežams, un to nevajag sasteigt.

Par nodokļu reformu kopumā. Nemānīsim sevi un citus ar apgalvojumu, ka tagad steigā uztaisīsim nodokļu sistēmu un tad vairākus gadus būs stabils miera periods! Acīm redzami, ka tas tā nav, kaut vai tā iemesla dēļ, ka šeit nav ietverts nekustamā īpašuma nodoklis. Visticamāk, ka jau pēc pāris mēnešiem nāksies atgriezties pie šādiem apspriežamiem jautājumiem.

Par šo konkrēto likumprojektu. Mēs arī vakar frakcijā spriedām: jā, tas ir labs, vairums lietu te ir labas. Bet, lūk, paskatieties kaut vai uz likumprojekta 17.punktu! Tas paredz normu, ka turpmāk, aprēķinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, tiks piemērots normatīvs ierobežojums izdevumiem no saimnieciskās darbības. Tie nedrīkstēs pārsniegt 80 procentus no ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Iesniegtā likumprojekta redakcija tādējādi būtībā paredz, ka neatkarīgi no faktiskajiem saimnieciskās darbības rezultātiem - arī tad, ja reāli ir ciesti zaudējumi (izdevumi tātad pārsniedz ieņēmumus)! - tik un tā tiek noteikts minimālā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma normatīvs - 20 procenti no ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.

Šāda minimālās peļņas normatīvu noteikšana ir ekonomiski netaisnīga, jo padara pilnas atbildības saimnieciskās darbības formas (tātad individuālos komersantus, zemnieku saimniecības, fiziskās personas, kas reģistrētas kā saimnieciskas darbības veicēji, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji) nespējīgas konkurēt ar ierobežotas atbildības saimnieciskās darbības formām, tātad sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras savukārt ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. Turklāt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem ne tikai nav paredzēts minimālās peļņas normatīvs, bet nav paredzēts maksāt ienākuma nodokli arī par gūto, bet nesadalīto peļņu. Nu, te varētu arī daudzas citas netaisnības apspriest, runājot par šo konkrēto normu.

Šeit paredzētā progresivitāte, protams, ir solis pareizajā virzienā (kaut gan tas skaitlis “31,4”, godīgi sakot, mazliet komisks izskatās - 10?... tādi līdzīgi...), bet kopumā tomēr mēs arī frakcijā nospriedām, ka šo likumprojektu mēs atbalstīt nevaram.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Putra. Komisijā šis likumprojekts guva vairākuma atbalstu.

Aicinu Saeimas sēdē apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, līdzīgi kā citiem likumprojektiem, šā gada 24.jūlijs pulksten 13.00. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - šā gada 27.jūlijā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlijam pulksten 13.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.jūlijā.

Godātie deputāti! Deputāti Āboltiņa, Kleinberga, Brigmanis, Zariņš un Gaidis Bērziņš lūdz turpināt Saeimas šā gada 21.jūlija sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Labi, balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 1. Līdz ar to Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Arī šis likumprojekts ir kā kompensējošais mehānisms nodokļu reformas ieviešanai, un tas paredz vairākās akcīzes preču grupās veikt nodokļa palielinājumu. Tur gan ir noteikts, ka vairākiem palielinājumiem ir pakāpenisks raksturs, kā, piemēram, degvielai - benzīnam un dīzeļdegvielai. Tātad trim preču grupām ir noteikti šie palielinājumi. Tas ir, alkoholiskajiem dzērieniem (faktiski visiem), tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem.

Tā ka komisijas vārdā aicinu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, par steidzamību vēlējāties runāt? Nē. Paldies.

Lūdzu zvanu!

Viļuma kungs par steidzamību vēlējās? Par vēlu! Par vēlu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. A.Bērziņš: “Nu, turies, Ivar!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šeit ir ielikts tas viens lielais caurums, kurā pazudīs šī nodokļu reforma. Pēc kāda neilga laika mēs atkal šeit sēdēsim un runāsim par nodokļu grozījumiem un visas tās cerības, kas tika dotas uzņēmējiem, sabiedrībai, būs aizgājušas vienkārši šinī caurumā, un šis caurums sauksies “sabrukušie ceļi”. Tātad caurums būs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Jo, raugiet, tāda pašlaik ir reālā situācija, kuru nodokļu reforma nav ņēmusi vērā. Tas ir viens no šiem samilzušajiem izaicinājumiem, kas netiek ar šo nodokļu reformu risināts, un tāpēc šī nodokļu reforma nekam nebūs derīga, tā tiks mainīta sabrūkošo ceļu dēļ. Jo, raugiet, kāda ir situācija.

Pašlaik ceļiem saskaņā ar pašas Satiksmes ministrijas aplēsēm gadā vajadzētu 720 miljonus. Bet vai jūs zināt, cik reāli mēs nodrošinām? Mēs nenodrošinām pat pusi no šī vajadzīgā finansējuma. Savukārt no šī finansējuma, kas tiek nodrošināts - tie ir apmēram 287 miljoni -, 128 miljoni pašlaik nāk no Eiropas struktūrfondiem, kuri tūlīt beigsies: tie būs apgūti, to vairs nebūs. Tas nozīmē, ka caurums paliks vēl lielāks. Tas nozīmē, ka ceļi turpinās brukt vēl vairāk.

Un tad būs vienkārša opcija koalīcijai un tajā pašā laikā arī valdībai, proti, vai nu ļaut šiem ceļiem tur sabrukt pilnībā un pateikt: “Par ceļiem mēs nerūpēsimies, Latvija būs bezceļu lielvalsts.”, vai arī atkal nāksies mainīt nodokļus.

Un tāpēc, kolēģi, šādus grozījumus, šādu likumprojektu mēs nevaram atbalstīt. Un, ja tajā nav ielikts risinājums, kā tiks uzlaboti ceļi, tad šāda nodokļu reforma ir - atvainojiet! - kaķim zem astes, zem bedrainas astes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no šiem Excel vingrinājuma likumprojektiem, kurā mēģina mākslīgi piedzīt kompensējošos pasākumus (un atkal es jūs varu aicināt palasīt šī likumprojekta anotāciju!) un nekādā veidā netiek reaģēts uz tiem argumentiem, kurus sniedz dažādas sabiedriskās organizācijas.

Es konkrēti runāšu par akcīzes nodokļa pieaugumu benzīnam, dīzeļdegvielai, gāzei. Uzmanība tiek vērsta uz to, ka pieaugs inflācija, pieaugs pašizmaksa, jo mēs visi loģiski saprotam, ka benzīns, dīzeļdegviela tiek izmantota faktiski visu preču piegādei, pakalpojumu sniegšanai un tā tālāk. Pieaugs pasažieru pārvadājumu izmaksas. Uz ko valdība atbild ar šo argumentāciju? Atbilde ir pavisam vienkārša: šie iebildumi nav ņemami vērā tāpēc, ka tam būs negatīva fiskālā ietekme. Neviens nerēķinās ar to, ka patiesībā, pieaugot šādā veidā degvielas izdevumiem, cilvēki vienkārši patērēs mazāk un tā gaidītā efekta, - gandrīz 25 miljonu, ko sagaida no akcīzes (Starpsauciens.) papildu ieņēmumiem, reāli nemaz šajā budžetā nebūs.

Vēl vairāk! Ja paklausās to, ko saka finanšu ministre pēdējās dienās... Ja patiešām patēriņš kritīsies un nebūs ienākumu pieauguma, mēs pārskatīsim šīs nodokļu likmes. Kā var tik vienkārši spēlēties ar sabiedrību?! “Mēs tagad patrenēsimies. Ja mums nesanāks, tad mēs atkal savu viedokli un savu lēmumu mainīsim.”

Es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, kādā steigā, cik neapdomīgi, neanalītiski ir sagatavota šī nodokļu likumu pakete. Vēlreiz uzsveru: tas tiek darīts, absolūti nerēķinoties ar sabiedrības interesēm! Un īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka, šādi pieaugot akcīzes nodoklim, noteikti pieaugs arī cenas, un tas gaidītais efekts, ka nodokļu slogs nodokļu maksātājiem būs mazāks, ir aizpūsts ar vienu elpas vilcienu ar šādiem fiskāliem pasākumiem.

Mēs šādu likumprojektu neatbalstām. Aicinu arī jūs rūpīgi iepazīties, par ko faktiski ir stāsts, pirms jūs spiedīsiet atbalsta pogu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Par akcīzes nodokli. Nav apšaubāms, ka gudri veidoti akcīzes nodokļi ir tie, kuriem pozitīvais efekts ir lielāks nekā negatīvais efekts.

Ar akcīzes nodokli jārīkojas pārdomāti un nesasteigti.

Likumprojekta anotācijā norādītās prognozes liek man apšaubīt to, ka piedāvātais likumprojekts ir pietiekami pārdomāts. No anotācijā rakstītā izskatās, ka tas veidots tikai uz dinamikas rindu pamata, turklāt ļoti īsa dinamikas rindu pamata. Ja tas tā nav, tad kā pamatot prognozi, ka alkoholisko dzērienu un alus patēriņa pieauguma temps 2018.gadā būs mērens, bet turpmākajos gados pieaugs straujāk?

Vai iedzīvotāju skaits strauji pieaugs? Vai Tuvo Austrumu bēgļi būs tie, kuri nodrošinās šo straujo pieaugumu? Vai arī tie būs vēl atlikušie latvieši, kuri slīcinās savas bēdas glāzītē?

Akcīzes nodoklis alkoholam un tabakai ir jāceļ, kaut gan arī šeit to nevar darīt bezgalīgi. Šī likumprojekta daļa būtu atbalstāma, taču akcīzes nodokļa celšana degvielai - tas ir pārāk bīstams solis.

Pirms diviem gadiem, kad Latvijas Reģionu apvienības frakcija nāca ar priekšlikumu atcelt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, vienlaikus nedaudz paceļot akcīzes nodokli degvielai, tad šeit dzirdējām daudzbalsīgus iebildumus par Latvijas konkurētspējas mazināšanu.

Tagad, kad akcīzes nodokļa likmes dažādiem degvielas veidiem tiek piedāvāts celt kopumā pat par 25 līdz 30 procentiem, izrādās, ka tas cels Latvijas konkurētspēju.

Likumprojekta autori anotācijā godprātīgi ir norādījuši argumentus “pret” degvielas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu; es tagad tos nelasīšu, arī Sudrabas kundze tos jau pieminēja. Šiem argumentiem lielā mērā ir jāpiekrīt. Vienīgais likumprojekta iesniedzēju pretarguments ir tas, ka ļoti vajag naudu. Tas viss kopumā liek apšaubīt to, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai šādā sasteigtā veidā būtu atbalstāma.

Līdz ar to diemžēl arī visu likumprojektu kopumā mūsu frakcija neatbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Kolēģi deputāti! Es no savas puses tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kurā ir paredzēts akcīzes nodokļa palielinājums gan alkoholam, gan tabakai un tabakas izstrādājumiem, gan arī degvielai. Kādēļ? Tādēļ, ka tas tiešām ir viens no būtiskiem kompensācijas pasākumiem nodokļu reformai.

Mēs daudzus gadus runājam par to, ka mums ir liels darbaspēka nodokļu slogs un pareizi ir pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu, patēriņu un nekustamo īpašumu. Un tad ir jautājums: kuri tad ir tie abstraktie nodokļi kapitālam, patēriņam un nekustamajam īpašumam, kurus var palielināt, ja tā nav akcīze? Pēc būtības jums ir jārunā par PVN, par nekustamo īpašumu un par akcīzi. Tie ir galvenie nodokļi, kas vispār var kalpot kā kompensācijas pasākumi. Tāpēc Finanšu ministrija ir piedāvājusi, manuprāt, vismazāk sāpīgo nodokļu palielinājumu, lai kompensētu būtisku darbaspēka nodokļa samazinājumu.

Nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums nav piedāvāts, zinot, ka šobrīd tiešām varbūt ir kādi īpašumi, kuri nemaksā pietiekami nekustamā īpašuma nodokļa luksusa klases segmentā. Bet tik nesakārtotā sistēmā piedāvāt nodokļu palielinājumu būtu neprāts.

Pievienotās vērtības nodoklis, jā, tā ir opcija, bet mēs esam gājuši citu ceļu un piedāvājuši risinājumus, kā, ieviešot reversās PVN maksāšanas kārtību, mēs, apkarojot ēnu ekonomiku, varam iegūt lielākus resursus, nemainot nodokļa likmi.

Un akcīze ir tas nodoklis, kuru, manuprāt, pārdomāti piemērojot, var netraumēt ekonomiku, bet gūt tik daudz vajadzīgo resursu, lai varētu atļauties nodrošināt darbaspēka nodokļa samazinājumu un atstāt cilvēkiem maciņā daudz vairāk naudas.

Nodokļu likmes palielinot, mēs esam ļoti rūpīgi skatījušies uz to, ko dara kaimiņvalstis. Jo arī Lietuva un Igaunija neguļ. Tur arī domā, kā samazināt darbaspēka nodokli, un ir gan izdarīti, gan vēl plānoti akcīzes nodokļa palielinājumi. Riskantākā joma, protams, ir dīzeļdegviela, jo pat, ja mēs palielināsim dīzeļdegvielai akcīzi, mēs joprojām stipri atpaliksim no Igaunijas akcīzes īpatsvara, bet nedaudz pārsniegsim Lietuvas akcīzes īpatsvaru. Lietuva gan ir neformāli paziņojusi, ka plāno principā palielināt akcīzes nodokli. Un kas ir jāņem vērā? Ka gala cenu nenosaka vien akcīzes nodokļa īpatsvars. Jau šobrīd, piemēram, Lietuvā ir zemāka akcīze nekā Latvijā, bet degvielas cenas ir tādas pašas kā Latvijā un dažas nedēļas pat augstākas. Tā ka nepatīkami, bet es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Jo tas ir svarīgs kompensācijas pasākums.

Ietekmi uz tautsaimniecību mēs arī esam rēķinājuši. Nodokļu reforma kopumā nākamajā gadā varētu nodrošināt 0,8 procentu inflāciju no IKP un aiznākamajā gadā - 0,4 procentu inflāciju, ņemot vērā visus efektus, gan to, ka cilvēkiem būs vairāk resursu un pieaugs patēriņš, gan arī atsevišķo nodokļu pieaugumu, kas ir ļoti samērīgs inflācijas lielums. Tādā veidā nākamajā gadā IKP būs 2,8 procenti, pamatinflācijai turoties tomēr zem vidēja termiņa mērķa - diviem procentiem, kas arī ir būtiski. Mēs sekojam līdzi, rēķinām, kāda ir ietekme, un, manuprāt, tā ir līdzsvarota.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ministre apgalvo, ka viņa uzmanīgi rēķina, rēķina, rēķina. Mēs redzam, ka tie rēķini aizvien tiek pārrēķināti. Budžetu mēs pieņēmām pirms pusgada, tagad mēs mainām nodokļu likmes, arī akcīzes nodokļa likmes. Es domāju, ka pēc pusgada atkal nāks ministri un teiks, ziniet, mēs aprēķinājām, ka atkal trūkst naudas, un atkal ir jāceļ augšā.

Mēs šeit, Saeimā, jau bijām lēmuši par pakāpenisku akcīzes nodokļa celšanu, un uzņēmēji un lauksaimnieki, un vienkārši privātpersonas ar to jau bija rēķinājušās. Tagad, vasaras vidū, mēs saskrienam, divu nedēļu laikā pieņemam atkal jaunas likmes un ceram, ka iedzīvotāji uzskatīs mūsu nodokļu sistēmu par prognozējamu. Skaidrs, ka nē.

Paaugstinot akcīzes nodokli degvielai tik strauji, kā lai es pārmetu cilvēkam, kurš dzīvo pierobežā un brauc iegādāties degvielu uz Baltkrieviju vai Krieviju? Es viņam nevaru pārmest. Jo viņš aizbrauc uz turieni un iegādājas savām vajadzībām šo degvielu, un viņš vismaz paliek tur dzīvot, tajā pierobežas reģionā. Un tur ir tas cilvēks, un tur ir teritorija... pēc būtības teritorija tiek noturēta. Tas, ko es jums pirms tam teicu cita likuma saistībā, - ka valsts ir gan suverēna vara, gan teritorija, gan cilvēki. Ar šīm likuma izmaiņām mēs pēc būtības dzenam šos cilvēkus projām no tās pierobežas vai dzenam viņus vispār ārā no savas valsts, lai iegādātos to pašu degvielu. Un mēs viņus nosodām. Toties, kad brauc igauņi pie mums ciemos uz pierobežu iegādāties alkoholu, tad mēs priecājamies: “Vai, cik jauki! Budžetā būs papildu ienākumi!” Vai tā nav divkosība, dāmas un kungi?

Mēs atkal un atkal redzam, ka nāk gan koalīcijas deputāti, gan it sevišķi opozīcijas deputāti un par katru likumprojektu stāsta, ka tajā ir nepilnības, tajā likumā pietrūkst aprēķinu - un tā tālāk, un tā joprojām. Nu, ja jau mēs esam ķērušies nodokļu reformai klāt, tad kas traucē mums sanākt vēl vienu nedēļu uz trešo lasījumu un pamēģināt vēl vairāk tās “blusas” izķert ārā? Jā, starp citu, kādreiz man amatu mācības skolotājs teica, ka vienīgais darbs, kas ātri jādara, ir blusu ķeršana.

Mēs tagad nodokļu reformu pieņemam divos lasījumos un bez pamatīgas aprēķināšanas un pamatojuma.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, visam labajam ir jāatrod pretī arī kaut kādi kompensējoši pasākumi. Tas ir tas, ko Finanšu ministrija piedāvā. Bet mēs pieminējām un arī visi iepriekšējie runātāji šeit minēja tādu jēdzienu kā degviela. Degviela - tās ir trīs komponentes: benzīns, dīzeļdegviela un sašķidrinātā naftas gāze. Neapšaubāmi, pie esošajām naftas cenām tas... Dīzeļdegviela un benzīns benzīntankos maksā daudz lētāk, nekā tas bija varbūt pirms pieciem gadiem. Neapšaubāmi, šis ir īstais brīdis, kad ir iespējams palielināt akcīzes nodokli, un cilvēki no tā daudz neciestu.

Taču es ieteiktu padomāt uz otro lasījumu, ka varbūt šim kāpumam attiecībā uz dīzeļdegvielu vajadzētu būt proporcionāli mazākam nekā uz benzīnu, jo no dīzeļdegvielas ir atkarīgs ne tikai sabiedriskais transports, ko mēs kompensējam no valsts budžeta, ne tikai autoceļu būve, ko mēs finansējam no valsts budžeta, ne tikai “Pasažieru vilciens”... Mēs šodien noraidījām nepietiekamās kompensācijas dēļ... teiksim, papildus... nu, šīs soda naudas dzēšanas... Un tā tālāk.

Dīzeļdegviela nodrošina arī visu, teiksim, piegādi - pārtikas piegādi un tā tālāk. Dīzeļdegviela ir arī galvenais tās kontrabandas avots, kura ienāk Latvijā. Ne jau benzīnu kāds ved smago automašīnu bākās un šeit tirgo, bet dīzeļdegvielu.

Man šo aprēķinu nav, es diemžēl šos priekšlikumus nevarēšu iesniegt. Bet, ja šobrīd ir paredzēts, ka šī nodokļu reforma iegūs no benzīna akcīzes 6,4 miljonus 2018.gadā, bet no dīzeļdegvielas 21 miljonu, varbūt kaut kādā veidā šo proporciju mainīt? Turklāt Rietumeiropā degvielas uzpildes stacijās benzīns maksā vismaz par trešdaļu dārgāk nekā dīzeļdegviela. Mums šī starpība ir daudz mazāka.

Tā ka, es domāju, ja mēs palielinātu proporciju benzīnam un samazinātu dīzeļdegvielai, tas nāktu tikai par labu mūsu tautsaimniecībai un visiem iedzīvotājiem kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā. Komisijas vārdā es vēlos paskaidrot, ka komisijā mēs vētījām arī jautājumu par ceļu sakārtotību un līdzekļu novirzīšanu ceļiem. Pagājušajā gadā ieņēmumi, kas pārsniedza prognozi par 25 miljoniem... Tika pieņemts lēmums jau iepriekš, ka tie tiek novirzīti ceļu sakārtošanai. Ir pieņemts lēmums, ka arī turpmāk visi tie ieņēmumi, kuri būs virs prognozes jeb papildus ceļiem atvēlētajai naudai, kas šobrīd ir nepilni 300 miljoni no valsts budžeta un apmēram 75 miljoni no Eiropas Savienības fondiem, tiks novirzīti ceļu stāvokļa uzlabošanai.

Jā, komisijā mēs diskutējām arī par to, ka attiecībā uz dīzeļdegvielu tas kāpums varētu būt mazāks, jo ir paredzēts, ka pirmajā gadā tas ir par nepilniem sešiem eirocentiem litrā, ieskaitot PVN, un salīdzinājām cenas, kādas ir kaimiņvalstīs. Ja pie mums šobrīd tajā pašā Circle K degvielas uzpildes stacijā tas ir 0,999 eiro, tad Igaunijā tas ir viens eiro 14,7 centi.

Tā ka tika spriests par to, ka varbūt nepieciešams mainīt kādas proporcijas, kā Matīsa kungs šeit minēja. Iespējams, kompensējošos mehānismus var vēl meklēt alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī, kur noteikti vēl ir resursu avots, vismaz akcīzes nodoklī alum. Tā ka uz otro lasījumu visas iespējas iesniegt priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.jūlijs pulksten 13.00, izskatīšana ārkārtas sesijas sēdē - 27.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlijam pulksten 13.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.jūlijā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis laikam ir tas likumprojekts, kurš visilgāk un viskaismīgāk tika apspriests jau pēc nodokļu pamatnostādņu apstiprināšanas valdībā, jo acīmredzot tas bija viens no iemesliem, kādēļ šī reforma tika iniciēta.

Ko tad paredz jau tagad nosacīti reformētais likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”?

Likumprojekts paredz, ka solidaritātes nodoklis tiks novirzīts viena procenta apmērā veselības aprūpes finansēšanai; sešu procentpunktu apmērā - sociāli apdrošināto personu fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, vai, ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece, personas izvēlētā privātā pensiju fonda pensiju plānā; četru procentpunktu apmērā - nodokļa maksātāja izvēlētā privātā pensiju fonda pensiju plānā.

Tiek paredzēts, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentu apmērā tiks ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, no kura to atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumam sadalīs valsts budžetā un valsts darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumiem.

Atlikusī nodokļa ieņēmuma daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.

Ar solidaritātes nodokļa daļas novirzīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem tiek nodrošināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes trešā progresivitātes pakāpe, vienlaikus nepalielinot darbaspēka nodokļa slogu darba ņēmējiem.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija aicina likumprojektu noteikt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Protams, šis likumprojekts ir labs solis pareizā virzienā - nevis vienkārši paņemt nodokļus vispārēja cauruma lāpīšanai, bet kaut kā tos maksātos nodokļus sasaistīt ar to labumu, ko cilvēks gūst, maksājot nodokļus.

Bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu lietu, ar kuru tā kā par daudz ir aizrāvušies mūsu koalīcijas partneri, jo pilnīgi nesaprotu nekādu - ne ekonomisku, ne vēl mazāk fiskālu - jēgu, kāpēc cilvēkam jāuzliek par pienākumu obligātā kārtā maksāt nodokli, šos četrus procentpunkts, privātā pensiju fondā trešajā pensiju līmenī. Es tam patiešām neredzu nekādu jēgu.

Es lūdzu jūs apdomāties uz otro lasījumu, jo... Es vēl saprotu to daļu, kas tiek virzīta veselības aprūpes izdevumu segšanai, es saprotu to daļu, kas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek attiecināta uz to daļu, kas ir sociālajai apdrošināšanai, bet kāpēc tad vēl no visas tās kopējās maksājamās summas... Laikam nevarēja atrast, kur vēl kaut ko likt, un tad uzlika par pienākumu četrus procentus obligātā kārtā maksāt privātam pensiju fondu pārvaldītājam.

Tāpēc mēs atbalstām šo likumprojektu tajā daļā... Pats par sevi saprotams, ka tas ir solis pareizā virzienā - nevis vienkārši lāpīt caurumus, bet dot arī labumu cilvēkam kā nodokļu maksātājam. Bet padomājiet, ko jūs darāt! Jūs esat aizrāvušies - liekat, lai cilvēks maksā obligātā kārtā nodokļus privātam pensiju fondu pārvaldītājam, kaut gan viņam šobrīd ir brīvas tiesības - īpaši, ja viņš saņem ienākumus, kuri pārsniedz 55 tūkstošus eiro gadā! - noteikt, atrast iespējas, pašam brīvprātīgā kārtā izdomāt, kādu summu viņš papildus novirzīs privātā pensiju fondā, ja viņam ir tāda vēlme uzkrāt līdzekļus šādā veidā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Dālderis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

Ziņotāj, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē! (Dep. I.Klementjevs: “Int! Kā pirmo reizi!”)

I.Dālderis. Atvainojos! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.jūlija pulksten 13.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

I.Dālderis. Izskatīšana - Saeimas 27.jūlija ārkārtas sesijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlija pulksten 13.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.jūlijā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Finanšu ministrijas izstrādāto Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma projektu, kurā ir ietvertas ļoti daudzas jaunas iniciatīvas un pārmaiņas.

Uzskaitīšu galvenās no tām.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek pacelts no 15 procentiem uz 20 procentiem, attiecīgi ieviešot reinvestētās peļņas likmi - nulle procenti. Tiek saglabāti atvieglojumi brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Tiek mainīts taksācijas periods no gada uz mēnesi. Līdz ar to tiek atcelta arī gada deklarācija, to aizstājot ar vienkāršām ikmēneša vai ceturkšņa deklarācijām, kā arī tiek atcelti avansa maksājumi.

Tas - lielos vilcienos.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atzinusi to par labu esam. Aicinu noteikt tam steidzamību un pēc tam atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Finanšu ministrija ir sagatavojusi pavisam jaunu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Ceru, ka tajā ietvertās jaunās progresīvās iniciatīvas nodrošinās tādu ekonomisko izrāvienu, kādu vēlamies, un mūsu uzņēmēji būs konkurētspējīgāki.

Taču, neraugoties uz pozitīvajiem aspektiem, kas ir ietverti šajā uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā, kultūras, sporta, labdarības un sabiedriskā labuma organizācijas ir sagaidījušas šo likumprojektu ar ļoti lielu un pamatotu satraukumu par viņu nākotni.

Šobrīd uzņēmumiem, ziedojot organizācijām, kuras pamatoti ir ieguvušas sabiedriskā labuma organizāciju statusu, tiek piešķirta 85 procentu atlaide uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumam, bet ne vairāk kā 20 procenti no maksājamā nodokļa apjoma.

Piedāvātajā projektā, kurš gan šobrīd publiskajā telpā nedaudz varbūt ir mainīts, bet... Piedāvātajā projektā šis atvieglojums tiek mazināts no 85 procentiem uz 30 procentiem un no 20 procentiem nodokļa apjoma tiek mazināts uz 10 procentiem. Turklāt tas attiecināms tikai uz nodokļa daļu, kas maksājama, kad peļņa tiek sadalīta, tādējādi samazinot atbalstu no valsts puses vairākas reizes.

Es zinu, un mēs ticam, ka uzņēmēji joprojām ziedos, neskatoties uz atlaides apmēru, bet, samazinoties atlaides un atbalsta apjomam no valsts puses, naudas apjoms, kas sasniegs sabiedriskā labuma organizācijas, strauji mazināsies. Es vēlos atzīmēt, ka pat visdziļākās krīzes gados šāda iespēja un atbalsts vienmēr ir bijis saglabāts un tas nav radījis zaudējumus budžetā, bet gluži vienkārši iesaistījis uzņēmējus ar savu kapitālu atbalstīt sabiedriskās organizācijas, kā arī daudzos gadījumos nodrošināt, lai sabiedriskā labuma organizācijas varētu veikt valsts uzticētās funkcijas.

Iepriekšējā gadā vien dažādas organizācijas kopumā ziedojumos saņēma aptuveni 80 miljonus eiro. Teju puse - 36 miljoni eiro - tika iegūta, izmantojot sabiedriskā labuma organizācijām pieejamo atvieglojumu. Un, lai arī komisijā izskanēja šo organizāciju pārstāvja viedoklis, ka tā nav liela summa, tie joprojām ir 36 miljoni eiro, un daudzām sabiedriskā labuma organizācijām tas diemžēl ir izdzīvošanas jautājums. Mums visiem kopā šo organizāciju veiksmīga darbība ir vairāk nekā nozīmīga. Pateicoties šādam regulējumam, pastāv ļoti daudzas plaši pazīstamas organizācijas, kā, piemēram, fonds ziedot.lv, kurš palīdz vākt līdzekļus cilvēkiem ļoti smagās dzīves situācijās, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, kas rūpējas par bērniem, kurus dzīve ne vienmēr ir lutinājusi, dzīvnieku pansija “Ulubele”, nodibinājums “Iespējamā misija” - tās ir tikai dažas no sabiedriskā labuma organizācijām, kuras ikdienā rūpējas par mūsu līdzcilvēkiem un mūsu tuvākajiem draugiem.

Tas pats notiek arī man sirdij vistuvākajā jomā - sportā. Sporta federācijas, pildot valsts deleģēto funkciju - pārvaldīt sporta veidu valstī -, nodrošina, ka mēs regulāri varam lepoties ar mūsu sportistu sasniegumiem. Sportā sabiedriskā labuma organizācijas rūpējas par mūsu bērnu veiksmīgu fizisko attīstību, nodrošina dažādas veselīgas kustības iedzīvotāju vidū, kā arī palīdz spēcīgākajiem mūsu sportistiem sasniegt augstākās panākumu virsotnes.

Dzīvē, manuprāt, tomēr ir taisnīgi, ka tad, ja tu dari kaut ko labi, tu tiec apbalvots par to. Šobrīd sanāk nedaudz pretēji, jo paralēli lieliskajiem rezultātiem sportā un sasniegumiem pasaulē, paralēli lieliskam darbam, ko veic labdarības organizācijas, rūpējoties par tiem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk, ar otru roku vienkārši tiek noņemta iespēja nodrošināt tālāku izaugsmi un attīstību. Un tas būtu tikai godīgi, ka šādiem lāga zēniem un meitenēm (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), teiksim, cīņā par Grand Slam tituliem vai pasaules augstākajiem sasniegumiem sportā vai rūpējoties par nelaimē nonākušajiem līdzcilvēkiem, kā arī mūsu četrkājainajiem draugiem un galu galā arī bērniem, kurus dzīve ne vienmēr ir lutinājusi, mēs iedotu līdzi vienu kārtīgu makšķeri, pat ne naudu, bet makšķeri, ar ko sarūpēt sev iztikas līdzekļus un uzlabot ikdienu cilvēkiem mums līdzās.

Zinu, ka Finanšu ministrijas publiskajā telpā piedāvātie jaunie risinājumi ir solis šajā virzienā. Bet, kolēģi, tie joprojām ir daudz sliktāki nekā šābrīža situācija. Jautājums ir: kādu signālu mēs sūtām sabiedrībai? Man gribētos, lai tas skan: dariet labu, un mēs jūs atbalstīsim! Novērtēsim to un neiznīcināsim pozitīvas iestrādes! Lai nav tā, ka, piemēram, tad, kad sportisti atgriežas ar medaļām kaklā (arī no mūsu vidus daudzi), mēs sveicam viņus tviterī un cenšamies nobildēties ar viņiem, sakām labus vārdus labdarības organizācijām un atzīstam viņu veikumu, bet, kad viņi lūdz palīdzīgu roku, mēs uzgriežam muguru.

Aicinu atbalstīt likumprojekta virzību, bet otrajā lasījumā padziļināti izvērtēt piedāvātos risinājumus un atgriezt atbalsta apjomu šābrīža līmenī, jo ieguldītais finansējums sportā, kultūrā un labdarības organizācijās atgriežas ekonomikā ar vairākkārt lielāku atdevi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Man jau bija iespēja lielīt šo likumprojektu, šo ieceri un regulējošo likumdošanu, kuru mēs tagad skatām un laikam tomēr atbalstīsim. Tas noteikti sen bija jāizdara. Tomēr likumprojektā ir vairāki balti plankumi, nosaukšu tikai divus. Diemžēl mums nav daudz laika, lai to apspriestu trijos lasījumos, kas būtu visai prātīgi. Mēs patiesībā esam nolemti atgriezties pie šiem likumprojektiem vēlāk, varbūt rudenī, varbūt vēl vēlāk, kad būs jau iesniegti likumprojekti nākamā gada budžetam, bet esošajos apstākļos - tikai galvenās pretenzijas, par kurām es gan gribētu šeit izteikties.

Pirmām kārtām jāteic, ka nav paredzēts risinājums, kā panākt to, lai uzņēmumu gūtā peļņa tik tiešām tiktu reinvestēta, nevis uzkrāta bankas kontos un ieguldīta ar uzņēmuma pamatdarbību nesaistītos aktīvos, piemēram, ārvalstīs esošos nekustamajos īpašumos. Šī pati problēma pastāv arī Igaunijā, un par to runāja arī Pasaules Bankas eksperti.

Risinājumu, kā pilnīgi varētu atrisināt šo problēmu, nav viegli noformulēt. Vēlreiz saku: tam vajadzētu būt skatītam dažādās komisijās, dažādās sēdēs. Tomēr, ņemot vērā Igaunijas pieredzi, būtu iespējams piedāvāt risinājumu, lai uzņēmumi vismaz neieguldītu uzkrāto peļņu dzīvokļu īpašumos un ārvalstīs esošos nekustamajos un kustamajos īpašumos.

Tāpēc es ierosinātu izteikt likumprojekta 8.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tajā skaitā ārvalstīs reģistrētu nekustamo un kustamo īpašumu (izņemot reprezentatīvos automobiļus) iegādes izdevumus un Latvijā reģistrētu dzīvokļu īpašumu un citu dzīvojamo telpu iegādes izdevumus, kuras iegādātas, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, un šo īpašumu uzturēšanas izdevumus, kā arī to aktīvu iegādes izdevumus, kuri iegādāti, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, un kuri tiek izmantoti mērķiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma galvenā darbības veida nodrošināšanu, un šo aktīvu uzturēšanas izdevumus.”

Ja mēs tiešām vēlamies, lai mūsu uzņēmēji būtu motivēti ieguldīt līdzekļus savā izaugsmē, sava uzņēmuma attīstībā, ir jāpaceļ žogi, jāizdara tas, kas to nodrošinātu.

Un otra rekomendācija ir saistīta ar to, ka likumprojektā kredītiestādēm joprojām tiek nodrošinātas priekšrocības attiecībā uz maksājumiem uz ofšoriem. No procentu maksājumiem uz ofšoriem ir jāietur nodoklis 15 procentu apmērā, bet kredītiestādes var ieturēt nodokli tikai piecu procentu apmērā. Šādas priekšrocības ir jānovērš. Tādēļ likumprojekta 5.panta septītajā daļā ir jānoteic, ka neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur no maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas zemo nodokļu un beznodokļu valstīs, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēju norēķinu ieskaita veidā: no procentu maksājuma - 15 procenti, no maksājumiem par intelektuālo īpašumu - arī 15 procenti. Tātad piecu procentu likme no šā panta ir jāsvītro.

Uzņēmuma nesadalītās peļņas atbrīvošana no nodokļa radīs motivāciju uzņēmuma izaugsmei, ja ar likumu būs bloķētas visas iespējas sašaurināt ar nodokli apliekamo bāzi un ja pats likums nezināmu iemeslu dēļ to nesašaurinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien trešoreiz! Vēl viens labs likums mūsu tautsaimniecībai. Un tieši šī algas nodokļa pārlikšana uz UIN ir viena, manuprāt, ļoti laba lieta, kas sekmētu mūsu uzņēmējdarbību un, manuprāt, arī ieviestu labu lietu mūsu budžeta veidošanā, jo uz šo brīdi 96 procentus budžeta ieņēmumu nodrošina četri procenti Latvijas uzņēmumu. Tas nav sevišķi labi, jo mēs esam atkarīgi tikai no četriem procentiem Latvijas uzņēmumu.

Bet mans uzskats, ka šīs pārmaiņas no IIN uz UIN būtu jādara krietni, krietni drastiskāk. Kā piemēru es paņēmu 2016.gada ciparus un izrēķināju, cik būtu, ja mēs samazinātu IIN uz 15 procentiem un UIN - uz 35 procentiem. Principā mēs neiespaidojam slogu uz uzņēmumu, uz uzņēmējiem, un principā neiespaidojam slogu uz budžetu. Bet kur ir pozitīvais efekts no šī jautājuma? Mēs iegūstam no tās uzņēmējdarbības vides, kuru mēs esam labu laiku lobējuši, kurai mēs esam uzticējuši mūsu uzņēmēju un mūsu iedzīvotāju piecus miljardus.

Faktiski, ja mēs realizēsim tos priekšlikumus, par kuriem es tikko teicu, mēs atrisināsim medmāsu jautājumu, jo tā uzņēmējdarbības vide, kuru mēs esam kārtīgi nolobējuši un kurai esam uzticējuši piecus miljardus, gadā pelna 400 miljonus. Un, ja mēs paceltu par šiem 20 procentiem peļņu, iegūtu 80 miljonus, kas ir vajadzīgi mūsu medmāsām.

Ko es vēl gribu teikt saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli? Šobrīd šī nodokļu reforma galīgi nav skārusi vienu būtisku lietu, kas “pazudusi tulkojumā” vai kur, es nezinu. Mēs visu laiku esam runājuši, bet nekas nav darīts, lai to uzlabotu. Mūsu pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmējdarbībā viņu teritorijā. Un es ceru, ka tad, ja mēs būtiski pārliktu IIN uz UIN un pašvaldībām tiktu arī kaut kādas iemaksas no šī UIN, tā būtu motivācija pašvaldībām veidot aizvien vairāk uzņēmumu un sekmēt tautsaimniecības attīstību savā teritorijā.

Pēdējais, ko es gribu teikt visiem deputātiem. Tautsaimniecības attīstība ir vienīgais veids, kā risināt valsts funkcijas. Ļoti lūdzu visiem būt vienotiem un nākt ar saviem priekšlikumiem. Būsim vienoti! Domāsim! Saliksim galvas kopā un domāsim, kā mēs sekmēsim tautsaimniecību, kā mēs radīsim jaunas darba vietas. Būsim labi saimnieki savā dzimtenē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Kas attiecas par labdarības organizācijām. Es ceru, ka mēs tomēr atradīsim kaut kādu mazāk vai vairāk saprātīgu kompromisu. Citādi, es domāju, ka šo sektoru mēs tā veiksmīgi ar šīm reformām, kas pašlaik ir paredzētas... Mēs vienkārši to sektoru iznīcināsim. Mēs pēc tam varēsim jokoties un teikt - tā valstij vajadzēja. Tad, kad būs pabeigtas reformas... Lai nu kā, bet man ir tiesības runāt, jo 27 gadus vadu sabiedrisko organizāciju. Ko tas nozīmē un cik riebīgi un pretīgi dažreiz ir ubagot... bet, paldies Dievam, ubagot priekš cita, vēl tas ir iespējams. Bet, ja mēs atņemsim to iespēju... Jau tā naudas masa samazinās, un es nezinu, kādā veidā to ir iespējams kompensēt.

Un tie cilvēki, kas šodien uzskata, ka kaut kas kādam ir jāatņem, es domāju, ka viņi dziļi kļūdās un tiešām dzīvē nav saskārušies ar daudzām tādām problēmām.

Ja Eiropa tagad ir atņēmusi naudu sabiedriskām organizācijām... lielākoties tā ir minimāla. Ja starptautiskās organizācijas ir pateikušas: “Ziniet, mēs aizejam projām” un paliek tikai maza daļa starptautisko organizāciju, no kurām būtu iespējams dabūt finansējumu šeit uz vietas, ar nosacījumu, ka ir jābūt līdzfinansējumam... Nebūs līdzfinansējuma, nebūs arī nekādas darbības.

Protams, mēs varam uzskatīt, ka ir godīgie, mazāk godīgie un ir žuļiki. Bet mēs gribam visu laiku skatīties uz žuļikiem. Varbūt paskatīsimies uz tiem, kas mazāk vai vairāk strādā normāli un labi.

Vai kāds ir izvērtējis sabiedrisko organizāciju ieguldījumu vispār sabiedrības tālākai attīstībai? Cik tās ir devušas, kāds ir bijis... Mēs skatāmies tikai uz naudu.

Jā! Sabiedriskai organizācijai ir ļoti svarīga šī nauda. Un tas ir vienīgais avots, no kura tā šo naudu var dabūt.

Turklāt ņemsim vērā to, ka tā nauda, par kuru mēs runājam, par tiem procentiem pašlaik, tā jau nav garantēta. Katra sabiedriskā organizācija iet un cīnās vēl, lai viņi varētu, teiksim, pierunāt arī to ziedotāju, kam ir dota tā iespēja ziedot. Žēl, ka mums Latvijā nav mecenātisma. Nav! Ja mēs varētu runāt par to, ka mums Latvijā ir mecenātisms un nesavtīgi cilvēki... Kāds teiktu: nu, ir kaut kāda daļa... Ir cilvēki, kas individuāli... vēl kaut kā mēģina šo finansējumu dot... Jā, tad būtu citādāk. Jā, ja nebūs ieinteresētības uzņēmējiem, ka no tā, ka viņi ziedo, viņiem ir kaut kāds atvieglojums, tad šo ziedojumu nebūs.

Tāpēc es, protams, pagaidām, balsojot par pieņemšanu pirmajā lasījumā, balsošu “par”. Taču es ļoti ceru, ka kopīgiem spēkiem mēs atradīsim kompromisu, jo tā ieekonomētā nauda diez vai aizvietos sabiedrisko organizāciju kopīgo darbību.

Paldies.

Es ceru, ka mēs cits citu sapratīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Attiecībā uz to problēmu ar ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, kuru saasināja gan Jānis Upenieks, gan Andris Bērziņš, es atkal atsaukšos uz Ingunas Sudrabas iepriekš teikto solidaritātes nodokļa sakarībā. Kāpēc četri procenti privātajiem fondiem...? Šajā mirklī man tiešām nav atbildes uz šo jautājumu. Un, ja nav labas atbildes, tad es ieteiktu padomāt... Tad jau labāk šos četrus vai... cik to procentu te bija?... ļaut ziedot nevis privātajiem fondiem, bet gan sabiedriskā labuma organizācijām. Protams, nesaku, ka tas atrisinātu to jautājumu, visu to problēmu kopumā, par ko runāja abi kungi.

Pirmajā mirklī man šķiet: tas ir interesanti, bet varbūt es kaut ko nezinu. Reizēm ir tā: jo vairāk uzzini, jo tomēr muļķāks paliec.

Bet nu es aicinu padomāt par to.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Paldies, kolēģi, par diskusijām šī likumprojekta kontekstā. Šis, jāsaka, ir vissarežģītākais no likumprojektiem, jo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainās pilnībā.

Sākotnēji šķiet: jā, mēs gribam nulles procentu likmi reinvestētās peļņas nodoklim, jo Igaunijā tā ir, tas labi strādā. Taču tad, kad tu sāc reāli pie tā jautājuma strādāt un likumprojektu izstrādāt, tu saproti, ka tas aisbergs ir milzīgs, un sākotnēji tu redzi tikai tā aisberga augšu. Jo vairāk strādā, jo vairāk nianšu atklājas.

Ir divas lietas, ar kurām, protams, ir grūti gājis likumprojekta izstrādes gaitā, bet, es domāju, vismaz sākotnējs risinājums ir piedāvāts, un vēl ir iespējams to uzlabot.

Ir tiešām divas lietas.

Normas, kuras vērstas pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par kurām runāja Pimenova kungs. Mēs daudz jau esam mācījušies no Igaunijas un vairākas lietas esam ņēmuši vērā, iestrādājot tās mūsu likumprojektā, paredzot, piemēram, ar nodokli aplikt aizdotu kapitālu situācijās, kad meitas uzņēmumi aizdod ārvalstīs esošām mātes kompānijām. Mēs esam atstājuši, bet tomēr ierobežojuši holdinga režīmu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet būsim priecīgi par jauniem priekšlikumiem, jo es no savas puses redzu te kādus riskus, kurus noteikti vēl vajadzētu novērst.

Par ziedojumiem. Jā, tas ir sarežģīts jautājums, jo jāņem vērā, ka šobrīd esošās normas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi no peļņas, un, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām, uzņēmums to var izmantot. Taču jaunajā režīmā ir problēma, tāpēc ka mēs ar jauno režīmu gribam motivēt uzņēmumus peļņu jeb dividendes sadalīt retāk, līdz ar to arī maksājamais nodoklis būs, visticamāk, pieejams retāk. Un svarīgi ir piedāvāt arī kādus risinājumus attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijām tajos brīžos, kad uzņēmums strādā ar peļņu, bet peļņu nesadala, lai uzņēmumiem būtu iespēja ziedot. Tāpēc vecā režīma vietā tika piedāvāti trīs modeļi.

Varēs ziedot, saņemot nodokļa atlaidi kā daļu no peļņas, ja peļņa ir gūta, bet netiek sadalīta. Šobrīd likumprojekts paredz, ka, 10 procentus no peļņas novirzot sabiedriskā labuma organizācijām, šī peļņas daļa netiks aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Redzot, ka ir situācijas, kad uzņēmums strādā ar zaudējumiem, bet vienalga grib ziedot, ir piedāvāts šāds risinājums - summu triju procentu apmērā no algu fonda, par kuru jau ir samaksāti darbaspēka nodokļi, varēs novirzīt ziedošanai.

Un trešais gadījums. Arī daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa var tikt novirzīta ziedošanai, saņemot par to nodokļa atvieglojumu. Un šis trešais variants ir tas, par kuru šobrīd mums ir jāatrod kompromiss. Mēs no savas puses arī to darām - tiekamies ar nevalstiskajām organizācijām, lai atrastu piemērotāko risinājumu.

Kas ir ārkārtīgi svarīgi? Ja mēs šobrīd ļoti fokusējamies uz vienu no ziedojumu modeļiem - uz atlaidi, piemērojot to no peļņas nodokļa daļas... Patiesībā nevajag aizmirst un par to arī vajag stāstīt uzņēmējiem, ka būs vēl divas lieliskas iespējas ziedot, kādas līdz šim nav bijušas. Ir vairāki uzņēmumi, kuri ir atzinuši: jā, jaunais režīms pat ir labāks, jo, ja līdz šim viņi vēlējās ziedot, nesadalot peļņu, nemaksājot peļņas nodokli, tad viņiem tas nebija izdevīgi, jo par šo ziedojumu bija jāmaksā nodoklis. Turpretī jaunais režīms paredzēs iespēju ziedot arī no nesadalītās peļņas, un par to nebūs jāmaksā peļņas nodoklis. Kompromisu meklēsim. Mēs sadzirdējām. Jo nevalstiskais sektors, protams, ir satraukts. Mēs arī nevaram precīzi prognozēt uzņēmēju uzvedības maiņu. Bet mēs esam vienojušies, ka turēsim roku uz pulsa un vēl nākamā gada laikā skatīsim. Arī viņi no savas puses runās ar saviem ziedotājiem, kurš no modeļiem ir vispievilcīgākais, lai nepieciešamības gadījumā vēl kādas korekcijas varētu veikt.

Paldies jums, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Upenieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.jūlijs pulksten 13.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - 27.jūlija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlijam pulksten 13.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Un, kā tika atzīts arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Mikrouzņēmumu nodokļa likumam ir bijusi ļoti pozitīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi, taču vienlaikus analīze liecina arī par vairākām identificētām problēmām, kuras ir nepieciešams risināt, pilnveidojot tiesisko regulējumu.

Līdz ar to ir sagatavoti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, paredzot divas galvenās izmaiņas. Viena ir apgrozījuma sliekšņa samazināšana no 100 tūkstošiem eiro uz 40 tūkstošiem eiro, un otra, ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie ir pakļauti lielākiem sociālajiem riskiem, - tiks nodrošināts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa 80 procenti tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā.

Komisijā bija diskusijas, līdz ar to uz otro lasījumu droši vien ir gaidāmi priekšlikumi. Bet šobrīd aicinu atbalstīt steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.jūlija pulksten 13.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - 27.jūlija ārkārtas sesijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlija pulksten 13.00. Izskatīšana - šā gada 27.jūlijā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Godātie kolēģi! Saeimas darba kārtība ir izskatīta.

Paldies deputātiem par darbu. Paldies Ministru prezidentam un finanšu ministrei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Kolēģi! Paziņojums Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem. Sociālo un darba lietu komisijai ir tikai tik daudz laika, lai nokļūtu līdz... (Starpsauciens: “Nē! Nē! Nē!”) Pēc... (Starpsauciens: “Ārkārtas sēde tad būs!”) Pēc ārkārtas sesijas sēdes... Nu, tas nekas. Es izmantošu iespēju pateikt pirms sēdes.

Tad, kad beigsies ārkārtas sesijas sēde, pēc piecām minūtēm... Lūdzu! Sociālo un darba lietu komisijas telpās komisijas sēde. Mūs gaida ministriju pārstāvji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Aleksandrs Jakimovs, Artuss Kaimiņš, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Romāns Naudiņš, Vladimirs Nikonovs, Andris Siliņš, Jūlija Stepaņenko un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas 21.jūlija ārkārtas sesijas sēdi slēdzu.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 sāksim 21.jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdi.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2017. gada 21. jūlijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 984/Lp12) (Dok. Nr. 3735, 3735A)
Par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 985/Lp12) (Dok. Nr. 3741, 3741A)
Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 985/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3741, 3741A)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 985/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3741, 3741A)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas ievēlēšanu Valsts Pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 548/Lm12) (Dok. Nr. 3721)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 549/Lm12) (Dok. Nr. 3722)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Morozova ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 550/Lm12) (Dok. Nr. 3723)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Morozova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 551/Lm12) (Dok. Nr. 3724)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr. 552/Lm12) (Dok. Nr. 3725)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 553/Lm12) (Dok. Nr. 3726)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Romana Miloslavska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 554/Lm12) (Dok. Nr. 3731)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Romana Miloslavska ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 555/Lm12) (Dok. Nr. 3732)
Lēmuma projekts “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Sandras Bērziņas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva” (Nr. 556/Lm12) (Dok. Nr. 3736)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Lēmuma projekts “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Ingas Belasovas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā” (Nr. 557/Lm12) (Dok. Nr. 3737)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 799/Lp12) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 3744)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Dālderis
	- dep. I.Čigāne
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Zariņš
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Dālderis
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. I.Dālderis
	- dep. I.Čigāne
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. I.Dālderis
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 881/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3742)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr. 878/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3743)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 983/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3717, 3728)
Ziņo	- dep. I.Viņķele
Debates	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 664/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2513, 3729)
Ziņo	- dep. G.Kalniņš
Debates	- dep. A.Judins
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Zariņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. I.Zariņš
	- dep. H.Abu Meri
Likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 939/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3588, 3738)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Debates	- dep. I.Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 965/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3692, 3739)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Priekšlikums	- dep. I.Zariņš (pret)
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Matīss
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Boķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 980/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3714, 3733)
Ziņo	- dep. A.Barča
Priekšlikums	- dep. I.Zariņš (pret)
Debates	- Ministru prezidents M.Kučinskis
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. S.Šimfa
	- dep. M.Šics
	- dep. V.Orlovs
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Viļums
	- dep. G.Kūtris
Paziņojumi
	- dep. I.Līdaka
	- dep. A.Latkovskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Sudraba
	- dep. R.Ražuks
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 968/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3701, 3734)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 972/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3706, 3740)
Ziņo	- dep. E.Putra
Priekšlikums	- dep. I.Sudraba (pret)
Likumprojekts “Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai” (Nr. 973/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3707, 3740)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Debates	- dep. I.Sudraba
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 974/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3708, 3740)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 975/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3709, 3740)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 976/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3710, 3740)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 977/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3711, 3740)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Dālderis
	- dep. I.Brīvers
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 978/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3712, 3740)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Brīvers
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 979/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3713, 3740)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” (Nr. 981/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3715, 3740)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Debates	- dep. J.Upenieks
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. I.Latkovskis
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 982/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3716, 3740)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Paziņojums
	- dep. S.Šimfa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 21.07.2017 10:05:06 bal001
Par - 31, pret - 1, atturas - 47. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 21.07.2017 10:08:35 bal002
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kredītiestāžu likumā (985/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 10:08:58 bal003
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (985/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 10:09:48 bal004
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (985/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.07.2017 10:10:28 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas ievēlēšanu Valsts Pārvaldes un pašvaldības komisijā (548/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:10:53 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Līgas Kozlovskas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (549/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:11:19 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andra Morozova ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (550/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:11:46 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andra Morozova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (551/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:12:14 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (552/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:12:53 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (553/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:13:21 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Romana Miloslavska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (554/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:13:52 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Romana Miloslavska ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (555/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:14:54 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Sandras Bērziņas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva (556/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:15:54 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Ingas Belasovas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (557/Lm12)

Datums: 21.07.2017 10:32:32 bal015
Par - 23, pret - 43, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 21.07.2017 10:39:11 bal016
Par - 24, pret - 27, atturas - 19. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 21.07.2017 10:43:44 bal017
Par - 21, pret - 41, atturas - 5. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 21.07.2017 10:44:21 bal018
Par - 49, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 21.07.2017 10:45:45 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (881/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.07.2017 10:46:35 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (878/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.07.2017 10:49:27 bal021
Par - 63, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 10:58:28 bal022
Par - 66, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 11:22:18 bal023
Par - 64, pret - 1, atturas - 17. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (664/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 11:26:54 bal024
Par - 2, pret - 68, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzelzceļa likumā (939/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 12:08:07 bal025
Par - 52, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Meža likumā (965/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 12:15:33 bal026
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (965/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 12:20:41 bal027
Par - 49, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (980/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 14:55:49 bal028
Par - 50, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (980/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:00:44 bal029
Par - 68, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Darba likumā (968/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:01:11 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (968/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:05:54 bal031
Par - 52, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:06:22 bal032
Par - 53, pret - 12, atturas - 17. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (972/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:08:40 bal033
Par - 52, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai (973/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:15:52 bal034
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai (973/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:19:31 bal035
Par - 50, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (974/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:26:25 bal036
Par - 67, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (974/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:29:01 bal037
Par - 50, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:29:24 bal038
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:31:50 bal039
(atkartots balsojums).
Par - 47, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (976/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:32:23 bal040
Par - 51, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (976/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:36:11 bal041
Par - 54, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (976/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:38:25 bal042
Par - 49, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:55:41 bal043
Par - 75, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (977/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 15:57:02 bal044
Par - 74, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 21.07.2017 15:58:34 bal045
Par - 50, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 16:16:27 bal046
Par - 50, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 16:19:24 bal047
Par - 48, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (979/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 16:21:47 bal048
Par - 57, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (979/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 16:24:05 bal049
Par - 49, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 16:47:07 bal050
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (981/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 16:49:18 bal051
Par - 55, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.07.2017 16:49:43 bal052
Par - 71, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (982/Lp12), 1.lasījums