Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2017.gada 7.septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sveicu rudens sesijas pirmajā sēdē!
Sāksim Saeimas 2017.gada 7.septembra sēdi! Sāksim sēdi!
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Mārītes Hazenfuses atbrīvošanu no Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Ilmārs Latkovskis, Jansons, Smiltēns, Līdaka, Ainars Latkovskis, Čigāne un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ilmārs Latkovskis, Jansons, Smiltēns, Līdaka, Ainars Latkovskis, Čigāne un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, un lūdz izskatīt šo lēmuma projektu kā darba kārtības pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 6.septembra sēdē sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Minētā lēmuma projekta pamatā ir likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredzētās Ministru kabineta tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem. Izvērtējot konkrēto situāciju saistībā ar plūdiem Latgalē, ir pieņemti divi Ministru kabineta rīkojumi - 29.augusta rīkojums Nr.455, kurš paredz ārkārtējās situācijas izsludināšanu 27 novados, un 5.septembra rīkojums Nr.479 - par papildu teritorijām, uz kurām attiecas izsludinātā ārkārtējā situācija.
Komisija savā sēdē pauda atbalstu minētajiem Ministru kabineta lēmumiem un aicina Saeimu lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību, apstiprinot Saeimas lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds zemkopības ministram Jānim Dūklavam.
J.Dūklavs (zemkopības ministrs).
Labrīt, godātie deputāti! Vispirms jāapsveic ar jaunā darba cēliena sākumu.
Un nu ķersimies pie šī nepatīkamā jautājuma. Visiem jau noteikti ir zināma situācija, kāda izveidojās Latgalē pēc šīs vētras un lielajām lietavām 36 stundu laikā. Pēc meteorologu ziņām, nolija vairāk par 200 milimetriem... Kā nu kurā novadā. Es arī biju... vairākas dienas pavadīju Latgalē. Visos masu medijos, internetā tas viss ir redzams... Nu, tā arī tas izskatījās, braucot pa laukiem, - vairāk nekā pusmetrs, vietām pat vairāk... Graudaugi ir zem ūdens, siens ir zem ūdens, aizpeldējuši siena ruļļi, rupjā lopbarība. Tā ka situācija ir diezgan dramatiska.
Šinī sakarībā mēs ierosinājām sasaukt Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, un premjers to izdarīja 29.augustā. Pirms tam Līvānos bija tikšanās ar 20 novadu vadītājiem. Krīzes vadības padomes sēdē nolēma virzīt tālāk uz Ministru kabinetu jautājumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu 27 novados.
Es varu jums tos nosaukt, bet kopumā tie ir 29 novadi, jo pēc tam, pēc pirmās Ministru kabineta sēdes, otrajā Ministru kabineta sēdē, kā jau Seržanta kungs teica, nāca klāt vēl Salas novads un Aknīstes novads, kuri arī, apzinājuši situāciju, uzskatīja, ka šāds stāvoklis ir jāizsludina. Es jums šobrīd nelasīšu visas tās regulas, kuras paredz šādu stāvokli, bet nosaukšu visus tos novadus, kuros ir piedāvāts izsludināt un Ministru kabinets ir nolēmis izsludināt izņēmuma stāvokli.
Tātad ir paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju no 2017.gada 20.augusta līdz 2017.gada 30.novembrim šādās administratīvajās teritorijās: Aglonas novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Rugāju novads, Vārkavas novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Zilupes novads, Alūksnes novads, Jēkabpils novads, Madonas novads, Lubānas novads, Gulbenes novads, Cesvaines novads, Varakļānu novads un Krustpils novads.
Kā jau minēju, šādi novadi tika apstiprināti pirmajā Ministru kabineta sēdē, savukārt šie divi manis jau nosauktie, Salas novads un Aknīstes novads, - nākamajā Ministru kabineta sēdē.
Godātie deputāti! Es aicinu jūs izsludināt šo stāvokli, jo situācija tiešām ir ļoti sarežģīta, un, manuprāt, tas būtu ļoti liels solis pretī zemniekiem, nāktu par labu zemniekiem, jo tas nav tikai naudas jautājums, tiešs atbalsts vai tiešas kompensācijas; tas ir jautājums, kas saistīts ar līgumiem, saistīts ar Eiropas direktīvu izpildi, saistīts ar projektiem, saistīts ar projektu izpildes termiņiem, saistīts ar starptautiskiem līgumiem sēklaudzētājiem un tā tālāk, un tā joprojām, ko administrē mūsu Lauku atbalsta dienests. Tas ir saistīts arī ar sarunām ar bankām un ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo ārkārtējais stāvoklis dod pavisam citas tiesības un iespējas mūsu zemniekiem, kuri ir nonākuši šādā ļoti sarežģītā situācijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies zemkopības ministram.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Jānim Rukam.
J.Ruks (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi!
Saprotu un noteikti atbalstu Ministru kabineta lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lietavu izraisīto plūdu skartajos novados, bet gribu izteikt kritiku Ministru kabineta absurdi sagatavotajam rīkojuma projekta pavadošajam dokumentam - sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (anotācijai).
Likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteikta kārtība, kādā izsludina un atceļ īpašu tiesisko režīmu - ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli. Likuma 9.pants nosaka, kas lēmumā par ārkārtējo situāciju, to izsludinot, jānorāda. Starp deviņiem norādījumiem piektais norādījums ir par ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai un varbūt arī radušos zaudējumu kompensācijai izmantojamiem resursiem.
Taču par tiesiskā regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību un administratīvo slogu anotācijā melns uz balta stāv rakstīts: “Projekts šo jomu neskar.” Tātad zaudējumu nav. Rodas jautājums: ja jau tautsaimniecībai nav nodarīti zaudējumi dabas stihijas, intensīvu neprognozējamu lietavu dēļ, kāpēc jāizsludina ārkārtējā situācija?
Var arī izdarīt secinājumu: ja nav norādīti zaudējumi un nav paredzēti izmantojamie resursi, nekādas seku likvidācijas un zaudējumu kompensācijas arī nebūs.
Pats galvenais. Ja projekts šo jomu neskar, nevajadzēs veikt zaudējumu apkopojumu un izdarīt secinājumus, vai nākotnē nav veicama kāda meliorācijas sistēmas sakārtošana vai citu veidu darbi, kas šādus plūdus varētu mazināt vai pietiekami būtiski ierobežot.
Rīkojuma projektā ir arī savs kuriozs moments, jo sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) zemkopības ministra vietā parakstījis satiksmes ministrs Uldis Augulis, tā netieši apliecinot, ka ārkārtējās situācijas skartajos novados ar ceļiem, tiltiem un caurtekām viss ir kārtībā, jo par to anotācijā nekas nav minēts. Un, ja kas arī ir izskalots un aizpeldējis, tas tiks atjaunots un saremontēts, visticamāk, par tā jau niecīgajiem līdzekļiem, kas bija paredzēti reģionālo ceļu uzturēšanai.
Bet, tā kā laiks ir nepielūdzams un papīrs pacieš daudz, aicinu atbalstīt Ministru kabineta lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju plūdu skartajos novados.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Klaužam.
J.Klaužs (ZZS).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Arī ministra kungs, kuram šeit šodien bija jānāk.
Gribu bilst arī dažas pārdomas par izveidojušos situāciju un par procedūru. Raugi, kad tad sākās šī ārkārtējā situācija Latgalē? Tas bija 17., 18., 19. un tālākie datumi augustā. Kāds mums šodien ir datums? Jūs zināt, kāds ir, un mēs beidzot, ievērtējot, izejot visas birokrātiskās procedūras, esam nonākuši pie tā, ka tiek oficiāli izsludināta ārkārtējā situācija. Saprotiet, tas, patiesību sakot, ir smieklīgi. Ārkārtēja situācija ir tad, un es domāju, jūs to visi saprotat labāk nekā mēs... nekā es, kad ir notikuši kādi notikumi, kuru rezultātā ir jārīkojas nekavējoties, un tur katra stunda ir izšķiroša. Kā ironiski teica Rēzeknes novada vadītājs: “Saprotiet, ūdens no augšas nāca, un, ja es nebūtu rīkojies, negaidot kamēr jūs tur, augšā, nolemsiet, vai izsludināt vai neizsludināt ārkārtējo situāciju, Viļāni būtu noplūduši.”
Ko es ar to gribu teikt? Raugi, es domāju, mēs visi, kas šeit esam ilgāku laiku, vēl atceramies, kāda bija iepriekšējā jeb vecā kārtība, - ka pašvaldības pašas drīkstēja izsludināt ārkārtējo situāciju... ievērtējot stāvokli, izsludināt ārkārtējo situāciju. Un tā bija pareiza sistēma! Šī sistēma vienkārši ir smagnēja, birokrātiska un, es arī uzskatu, nepareiza.
Es nedomāju, ka bija jāsasauc Līvānos šī Krīzes vadības padomes sēde, uz kuru bija jābrauc premjerministram. Protams, ministrs sava atvaļinājuma laikā jau vairākas dienas bija uzturējies Latgalē un patiešām bija iepazinies ar situāciju. Bet - vai tur bija jābrauc premjerministram? Vai tur bija jābrauc tiem desmitiem žurnālistu, kuriem galvenais bija pārvērst visu šo situāciju par šovu? Nu, piedodiet, man nav pārliecības, ka tas ir pareizi.
Redziet, kad notika visas šīs sarunas, ka pašvaldībām jānāk un jālūdz valdība izsludināt ārkārtējo situāciju... Tas ir pilnīgi nepareizi un absurdi. Es uzskatu, ka ir jāatgriežas pie vecās kārtības, lai pašvaldības pašas ir tiesīgas izsludināt ārkārtējo situāciju. Es esmu piedalījies triju ārkārtējo situāciju izsludināšanā, un es domāju, cik ļaužu būtu Preiļos nomiruši, ja mēs ārkārtējo situāciju būtu izsludinājuši pēc šīs kārtības, kad līdz Saeimai nonāktu pēc divām nedēļām... Es domāju, tie būtu vairāki simti cilvēku.
Tāpēc, protams, visu cieņu ministram, kurš atvaļinājuma laiku pavadīja Latgalē un redzēja situāciju. Paldies arī Ministru prezidentam, kurš ieradās un veica savus pienākumus. Taču es domāju, ka viņš jāatvieglo jeb jāatbrīvo no šo būtībā birokrātisko funkciju veikšanas. Un es aicinu parlamentu atgriezties pie... izskatīt jautājumu par elastīgāku, operatīvāku ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kur pašvaldības teiktu galveno jeb noteicošo vārdu. Un, protams, tagad, kad šeit sākas pat diskusija, vai tur tas tika ievērtēts... Tas vispār ir vēl absurdāks... Protams, es aicinu visus atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu un lūdzu ieklausīties tajā, ko es teicu, un uzlabot kārtību, kādā pašlaik mēs visi esam spiesti strādāt šeit.
Paldies. (Aplausi. Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja. Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Eglītam.
J.Eglīts (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Labrīt, godājamie deputāti un Saeimas priekšsēdētāja! Mazliet izskaidrošu, atbildot uz jautājumiem, kurus uzdeva Ruka kungs.
Ārkārtējā situācija, par ko šodien lemj Saeimas deputāti, attiecas uz lauksaimniekiem, kuri cietuši tiešos zaudējumus.
Attiecībā uz izvērtējumu par to, kāpēc šāda situācija gadījās un kurš par to ir atbildīgs (konkrēti saistībā ar visām šīm lietavām un meliorācijas sistēmām), jāteic, ka šis izvērtējums, neapšaubāmi, notiks jebkurā gadījumā. To veiks gan pašas pašvaldības, gan arī atbildīgās ministrijas.
Ja runājam par infrastruktūrai nodarītajiem postījumiem, tad jāteic, ka ir citi... tā ir cita sadaļa - no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem -, kura jau šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiek apkopota, un saistībā ar Ministru kabineta uzdevumu līdz 20.datumam ir jāapkopo šī informācija. Ja ir nepieciešams, šodien es jau varu nosaukt šos skaitļus. Kopējais zaudējumu apmērs ir sasniedzis 4 386 191 eiro; tur autoceļu remontam ir paredzēti 1 641 852 eiro un 2 744 339 eiro - infrastruktūras atjaunošanai. To, kas attiecas tieši uz lauksaimniekiem, jau Dūklava kungs minēja, un tas arī ir tas, par ko šodien lemj deputāti. Līdzekļi infrastruktūras atjaunošanai, sakārtošanai un visam šim izvērtējumam tiks paredzēti no citas... citā kārtībā - tā, kā tas ir ierasts tajos gadījumos, kad ir šādi vētru un lietavu izraisīti postījumi un plūdi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsi.
Tikko mēs dzirdējām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvja runu, kas būtībā atkal mums parāda, ka šī ministrija ir spējīga nedaudz runāt par lauksaimniecības problēmām, par infrastruktūras problēmām, lai gan šis konkrētais lēmuma projekts to neskar, taču par reģionu jautājumu joprojām nedomā un nepievēršas tam, ko teica arī Klauža kungs, - ka šī ārkārtējā situācija jārisina pēc iespējas operatīvi. Ja to mēs negribam ļaut darīt pašvaldībām pašām, tad darīsim to reģionu līmenī!
Cienījamā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija! Beidzot izveidosim normālu reģionu sistēmu, lai reģions savā teritorijā var pieņemt, kā šajā gadījumā, lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Un galu galā man jāpievienojas arī Dūklava kunga uzskaitītajam novadu apmēram - es neiebilstu, ja Latgales reģions sastāvētu arī no tādām pašvaldībām kā Madona, Jēkabpils, Alūksne, Varakļāni un Lubāna.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem! Kad atnāk dabas stihija, tā skar visus, neatkarīgi no rases, dzimuma, tautības, matu krāsas, deguna izmēra vai politiskās pārliecības. Bet izskatās, ka tie, kas ir sagatavojuši mums šo lēmuma projektu, uzskata, ka Latgalē tas tā nenotiek. Ja blakus būs lauksaimnieks un vientuļa sirmgalve, kuriem applūdis... tad uz lauksaimnieku tas attieksies, bet uz vientuļo sirmgalvi šī palīdzība neattieksies.
Jā, viņa nenodarbojas ar lauksaimniecību, viņai nav lauku, viņai varbūt vienīgais, kas ir, ir šis mājoklis, un tāpēc viņai šī traģēdija būs daudz nopietnāka, un ar to viņai būs daudz grūtāk tikt galā nekā šim lauksaimniekam, kuram, protams, ir jāpalīdz. Ja blakus ir lauksaimnieku ģimene un ģimene, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, lauksaimnieku ģimenei būs palīdzība tikt galā ar problēmām, bet otrai ģimenei nez kāpēc nekas netiek paredzēts, un, nedod Dievs - nedod Dievs! -, ka viņi vēl būs paņēmuši kredītu - kredītu, kuru viņi būs ņēmuši kā rūpīgi, atbildīgi kredītņēmēji, izvērtējot savas iespējas, ka viņi var to izdarīt. Bet tagad ir izveidojusies šī ārkārtējā situācija un viņiem ir radušās problēmas. Ja lauksaimnieks varēs aiziet un pateikt: “Redziet, man tā ir ārkārtēja situācija!” un prasīt bankai, lai viņam palīdz ar maksājumiem, lai atliek kādus maksājumus, tad šai otrai ģimenei nez kāpēc netiek paredzēta tāda iespēja.
Sakiet, vai tas ir godīgi? Tas ir vienlīdzīgi? Šāds lēmums tiek pieņemts, domājot par cilvēkiem? Nē, es domāju, tas tiek pieņemts, domājot nevis par cilvēkiem, bet domājot par nākamajām vēlēšanām.
Sakiet, kas ir noticis ar mūsu valsti? Kāpēc šis princips - “viens likums - viena taisnība visiem” - nestrādā? Pat plūdu atnākšana to nespēj iedzīvināt. Sakiet, kam vēl ir jānotiek, kam vēl ir jānāk? (Dep. S.Āboltiņa: “Elksniņam jāturpina vadīt Daugavpili!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Klaužam, otro reizi.
J.Klaužs (ZZS).
Atvainojiet, kolēģi, ka aizkavēju jūs otrreiz, jo pirmoreiz es runu negatavoju. Un paldies kolēģim Ivaram Zariņam, kurš tik tiešām pieskārās... runāja par cilvēkiem, kuri cieta šajā dabas stihijā, ārkārtējā situācijā. Jo mēs šeit runājam par procedūrām, par kārtībām un par žurnālistiem ar televīzijas kamerām, kuri ar lielu interesi filmē. Bet tik tiešām ir skaidrs viens - ka tas, kas skar infrastruktūru... Es esmu pārliecināts, ka attiecīgā ministrija tiks galā un sakārtos.
Tas, kas skar zemnieku zaudējumus... LAD arī tiks galā. Bet paliek tie cilvēki, kuriem ir zemes īpašumi, kas mazāki par vienu hektāru - tā saucamās piemājas saimniecības. Un šādu situāciju ir bezgala daudz, kad cilvēkiem applūda kartupeļu lauks, burkāni, kāposti - viss, ko viņi ir stādījuši, viss aizgāja postā, tika noskalots. Ir situācijas, ka apslīka truši, apslīka vistas, un šis cilvēks tagad nāk uz pašvaldību, jo viņam jau nav citur, kur iet.
Un tāpēc es aicinu arī attiecīgo ministriju reaģēt uz pašvaldību lūgumiem kompensēt šo, kā Ivars Zariņš teica, vienkāršo cilvēku, pensionāru jeb veco ļaužu vajadzības, jo pašvaldībām diemžēl nav tik daudz brīvu līdzekļu, lai varētu kompensēt visus tos zaudējumus. Vienkārši nav!
Skaidrs, ka zemniekiem tiks palīdzēts, un visu cieņu LAD, kurš strādā ļoti labi un apkopo šo informāciju! Bet mums un attiecīgajām ministrijām ir jāpadomā tieši par tām piemājas saimniecībām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds zemkopības ministram Jānim Dūklavam.
J.Dūklavs (zemkopības ministrs).
Godātie deputāti! Protams, jautājums, ko pacēla gan Zariņa kungs, gan Klauža kungs, ir ievērtēts. Es nevaru jums pateikt, ka katrs burkāns vai katrs kartupelis tiks apmaksāts, bet valdības sēdē šis jautājums tādā veidā arī tika skatīts - attiecībā uz privātajām saimniecībām. Un pašvaldību vadītājiem, pašvaldību deputātiem... arī Līvānos, kur arī Klauža kungs piedalījās... dzirdēja, ka premjera nostāja, manuprāt, bija ļoti pareiza... Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kolēģis gan nepateica to, ka ir ievērtēts arī tas, ka ir nodarīti zaudējumi cilvēkiem, kuri savās privātajās saimniecībās, savās mājās, savās mazajās saimniecībās ir izaudzējuši ražu un kuri arī ir cietuši zaudējumus.
Tā ka, es domāju, pašvaldībām šis uzdevums ir jāpilda. Un arī ne pilnā apmērā... arī lauksaimniekiem tas nebūs pilnā apmērā... Šīs kompensācijas noteikti ir jāmaksā, un tās tiks maksātas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Trupovniekam.
J.Trupovnieks (ZZS).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Ja jau ir runājuši divi Jāņi, tad runās arī trešais.
Un patiesībā stāsts ir par to, ka 17.augusta rīts pienāca tāds pietiekami trauksmains. Zvani, satraukums, apsekotas teritorijas, sarunas ar zemniekiem... Jā, un agrā rītā jau bija zvani arī zemkopības ministram, un, man liekas, šeit, Rīgā, neviens vēl neticēja, ka situācija tiešām ir ārkārtēja. Arī daudzās pašvaldībās varbūt attiecīgi nenoreaģēja, lai sasauktu savas komisijas, kopīgi to visu izvērtētu un notiktu ātrāk komunikācija starp pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ministru kabinetu.
Ir pagājušas tieši 22 dienas kopš tās nakts un tās dienas, kad uzlija šis lietus daudzums, kas ir salīdzināms ar vienu metru biezu sniega kārtu, kura nokūst vienas dienas laikā.
Zemnieki runā... Lielie zemnieki teica: “Mēs saprotam, ka bizness ir bizness, katram ir savi riski, katram ir sava lieta, bet ir lietas, kas mums ir vajadzīgas! Mums ir vajadzīgas sarunas ar bankām! Mums ir vajadzīgs starpnieks sarunām ar Lauku atbalsta dienestu! Mums ir jāsaprot, kā rīkosies viena vai otra ministrija!”
Ja tas būtu noticis Zemgalē un tas nebūtu bijis, teiksim, Baltinavā, Kārsavā vai Viļakas novadā, kas atrodas 240 kilometru attālumā no Rīgas, tad jau sen būtu atbraukuši ar traktoriem, ar lielajām mašīnām un klaudzinātu pie Ministru kabineta vai pie prezidenta pils.
Latgalieši ir pacietīga tauta, bet viņi aicina: “Saprotiet, izprotiet šīs situācijas, ātrāk reaģējiet un nelieciet mums 22 dienas šaubīties! Lai nebūtu negulētu nakšu un lai mēs saprastu, vai uzdrīkstēties slēgt jaunus līgumus, vai mūsu partneri mūs sapratīs un vai mēs tiksim atbalstīti!”
Cienījamie kolēģi! Mums noteikti ir ātrāk jāreaģē, ātrāk jāsaprot, ātrāk citam ar citu jārunā un ātrāk cits citam ir jāuzticas.
Atbalstu šo lēmuma projektu. Aicinu jūs to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi!
Bija vajadzīgas 22 dienas, lai saprastu, ka mūsu valstij ir slikts zemkopības ministrs. Nu, tas visiem bija sen jau skaidrs. Jums ir atvaļinājums Latgalē, jūs tur atpūšaties. Kāds atvaļinājums? Es saprotu, ka zemnieks var uztaisīt smieklīgu video un peldēties savā rudzu laukā kraulā, un visai nācijai tas patīk... (Starpsauciens: “Tie bija kvieši!”) Bet savā. Un jūs tajā laikā atpūšaties. Jums vajadzēja pirms 22 dienām, tad, kad šis te viss notika, Dūklava kungs, jums vajadzēja ar savu preses dienestu, ar visu, kas jums ir dots, ar visu ministra mandātu sasaukt... (Dep. J.Klaužs: “Bet viņš tur arī bija!”) es nezinu... katru dienu preses relīzes sūtīt, ka nekavējoties ir nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju. Ne katru dienu vienu un to pašu relīzi copy-paste, bet sūtiet, dariet, ņemieties! Jūs to darījāt? Nē! Jūs kā vecs komunists zinājāt, kāda ir šī sistēma, cik liels ir birokrātiskais aparāts, par kuru Klaužs tikko izstāstīja. Un tagad jūs pat neklausāties, bet ņirdzat man aiz muguras.
Šobrīd 29 minūtes jūs visi esat te pa tukšo muldējuši - cik sūdīga situācija un kādā veidā mēs tagad, pēc 22 dienām, rīkosimies. Viss! Beidziet! Izsludiniet ārkārtējo situāciju, lai šis mehānisms, kurš jau tā nav ieeļļots, varētu beidzot sākt strādāt! 22 dienas ir pagājušas!
Jūs ko, LRA, jūs galīgi prātā sajukuši? Kādus vēl birokrātiskos aparātus vai, es nezinu, kaut kādus tehniskos paņēmienus jums vēl vajag apvienot? Strādājiet! Pieņemiet operatīvi šo lēmumu! Ejam tālāk! 22 dienas ir pagājušas! Pamuldēt vajag?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.
E.Putra (ZZS).
Jā, Kaimiņa kungs! Lēmums tiks pieņemts, un ārkārtējā situācija šajos 29 novados tiks izsludināta. Par to nesatraucieties. Bet nu... jums kā lauksaimniecības nezinātājam, kura līdzīgi kā citas lietas, ir bizness... 22 dienas lauksaimniecībā, protams, ir daudz. Ražas novākšana un viss kopsavilkums faktiski ir pēc 1.oktobra, kad tiek apkopota novāktā raža. Šogad tā, protams, būs ļoti sliktas kvalitātes, un arī lopbarības kvalitāte ir ļoti slikta. Un dod Dievs, lai šo slikto ražu varētu arī nodot. Jo, ja analīzēs parādās, ka dīgušu graudu ir vairāk nekā 10 procentu, tos vienkārši neņem. Bet šinī gadījumā tās 22 dienas... Jā, ir ilgs tas process, bet tas neko neizšķirs šinī brīdī. Tā ārkārtējā situācija... Ir saimniecības, kuras ir uzņēmušās... (Dep. A.Kaimiņš: “Putra, davai balsojam!”) ziemā noslēgušas līgumus par konkrētas kvalitātes graudu piegādi. Tas saimniecībām tieši palīdzēs šinī gadījumā, jo ārkārtējā situācijā šos graudus var nepiegādāt un var piegādāt arī citas kvalitātes. Tas ir pats galvenais šobrīd. Bet, protams, vajag rīkoties ātrāk. Tomēr šinī brīdī pārmetumi zemkopības ministram no jūsu puses ir klajš kārtējais populisms un vienmēr tāds būs.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Kolēģi! Ir viens jautājums, uz kuru es neesmu pats spējis... šajā sanāksmē saņemt atbildi, un tas ir šāds. Dūklava kungs ir stāstījis (arī intervijās), ka risinājums būtu kvalitatīva zemnieku, ražas un tā tālāk apdrošināšana. Mani uztrauc pašreiz tā situācija, ka force majeure apstākļos pat šie daži procenti apdrošinājušo drīkstēs nesaņemt algu... samaksu no apdrošināšanas, jo ir iestājusies ārkārtēja situācija un attiecībā pret apdrošinātāju - force majeure situācija. Mani uztrauc tas, ka mēs pārliksim apdrošināšanu - atbildību par šo lēmumu - uz valsts izmaksām. Pilnībā pārliksim šo atbildību. Jo ārkārtējo situāciju gadījums... lielākajā daļā apdrošināšanas līgumu ir tā frāze, ka apdrošināšana neattiecas uz ārkārtējām situācijām. Es lūdzu pārdomāt šo lietu, un lai juristi dod skaidrojumu. Nedrīkstētu būt, ka ar mūsu lēmumu tiek dota iespēja apdrošinātājiem nepildīt savas saistības. Es vienkārši... tas bija mans priekšlikums, tādēļ es nācu šeit.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram, otro reizi.
E.Putra (ZZS).
Šica kungs! Diemžēl tā situācija ar apdrošinātājiem ir gaužām vienkārša. Līdzko grauds ir palicis dzeltens, apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Tā netiek izmaksāta tajā brīdī, kad grauds ir sasniedzis savu pilngatavību, un tā netiek izmaksāta par meža dzīvnieku nodarītiem postījumiem. Tātad šobrīd šī apdrošināšana ir kaķim zem astes!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Ziņotājs neko nevēlas piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kooperatīvo sabiedrību likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
Platpera kungs, runāsiet “par” vai “pret”? Tātad “pret” runāt pieteicies deputāts Arvīds Platpers.
A.Platpers (NSL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti!
Man kā Dziesmu svētku ilggadējam pārstāvim - gan kā koru vadītājam, gan kā virsdiriģentam - liekas, ka šis dokuments kārtējo reizi ir sasteigts, neizdiskutēts savā nozarē. Starp citu, es domāju, ka neviens virsdiriģents nezina, ka ir ierosināti šādi grozījumi.
Es saprotu, ka tā iniciatīva ir ļoti skaista.
Līdz šim bija rīcības komiteja, kurā ietilpa visas tās institūcijas, kas atbild par drošību, par veselību, par radošumu Dziesmu svētkos: Valsts policija, medicīniskais dienests, vispār pašvaldības, Rīgas domes institūcijas... Un tad man rodas jautājums - kāpēc vajag šai rīcības komitejai veidot operatīvās vadības grupu, kurā ir tieši tās pašas personas. Es noskaitīšu: Valsts policija, Drošības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Rīgas pašvaldības policija un Rīgas domes Satiksmes departaments. Visi šie pārstāvji vienmēr tiek aicināti un izrunāts, kas jādara, lai būtu viss... Tad kāpēc vajadzīga šāda struktūrvienība? Nav ko darīt šīm institūcijām? Mums ir tik daudz speciālistu, kuri darbosies Dziesmu svētku laikā, protams, par valsts budžeta līdzekļiem, un dublēs faktiski rīcības komitejas sastāvu. Tad rīcības komiteja... manā izpratnē, ir piedāvājums samazināt... lai atbild tikai par māksliniecisko, un tad šī operatīvā grupa atbildēs par drošību valstī pasākuma laikā. Es domāju, ka tas vienkārši ir pirmais jautājums, kas jāizdiskutē vispirms nozares speciālistiem, un tad ministre varētu ieteikt šādu grozījumu.
Un otrs. Šā likumprojekta 4.pantā ir papildinājums, ka par daudzām lietām koru, orķestru, tautas mūzikas ansambļu visā dalībnieku uzturēšanās laikā, par aktivitātēm, piemēram, piedalīšanos Dziesmu svētku finālā... Es, teiksim, izmantoju telpu, kurā es iedziedos, un izrādās, ka saskaņā ar šo likumprojektu man būs jāmaksā. Un kas maksās? Pašvaldība. Ja pašvaldība atsūta septiņus kolektīvus, tad par visām vietām, kuras viņi izmantos Rīgā, būs jāmaksā. Es domāju, ka valstij tomēr ir jāuzņemas kaut kāda atbildība. Tie ir valsts svētki, un tik muļķīgu priekšlikumu nevajadzētu rosināt, jo pašvaldības piecu gadu laikā uztur pašdarbības kolektīvus mēģinājumos, apmaksā telpas, infrastruktūru, pilnīgi visu. Un tagad svētkos, ko organizē valsts, mēs atkal prasām, lai pašvaldības samaksā. Tas būtu tā, it kā es uzaicinātu uz savu dzimšanas dienu viesus un liktu apmaksāt viņiem visu ēšanu un dzeršanu un tā tālāk. (Starpsauciens: “Ļoti pareizi!”)
Tāpēc es aicinu par šo likumprojektu šoreiz nebalsot, lai nozares pārstāvji beidzot, arī es, nevis šeit, bet ministrijā to izrunātu un tad atsūtītu dokumentu, kuru mēs varam apstiprināt. Jūs daudzas lietas nezināt, tāpēc ka jūs šajos svētkos piedalāties nevis kā pārstāvji, bet tikai kā viesi lielākoties. Un es domāju, ka Nacionālajai apvienībai jābūt lielākai atbildībai, jo tā lielās, ka vajag uzturēt šeit patriotismu un pārējo. Vajag padomāt par izpildītājiem, kuri ir patrioti! Jā, viņi velta savu brīvo laiku, lai saglabātu tautas kultūru. Un valstij ir jānāk viņiem pretī, nevis kārtējo reizi jānoveļ uz pašvaldību pleciem jautājums par finansējumu.
Paldies par uzmanību. Es aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par likumprojekta nodošanu komisijai? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” nodot Ārlietu komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.
J.Viļums (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās tautas priekšstāves! Augsti godātie tautas kalpi!
Vispirms gribu teikt, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalsta šī likumprojekta tālāku skatīšanu komisijā.
Es vēlos tikai atgādināt, ka tieši pirms diviem gadiem - 2015.gada septembrī - mēs iesniedzām ļoti līdzīgu likumprojektu, kas paredzēja, ka publiskās vietās ir aizliegts atrasties ar aizklātu seju. Toreiz tas būtībā bija saistīts ar gaidāmo bēgļu uzņemšanu no kara skartajām teritorijām, taču arī šodien ideja nav zaudējusi aktualitāti, jo dzīvojam laikā, kad kultūru un reliģiju izplatības robežas nav strikti nospraužamas. Jau tad mūsu izstrādātā likumprojekta nepieciešamību pamatojām ar trim lietām: pirmkārt, ar latviešu un Latvijas kultūras... kultūrvides saglabāšanu; otrkārt, ar iekšējās drošības nodrošināšanu un, treškārt, - ar dzimumu līdztiesību.
Par pirmo varu teikt un atgādināt tikai to, ka arī ģērbšanās kultūra ir kultūras sastāvdaļa un apģērbs parāda, vai indivīds ciena vai ignorē sabiedrības normas.
Nepamatota sejas aizklāšana var tikt izmantota nelikumīgu darbību veikšanai. Kaut vai tāds piemērs: ja kādam vai kādai ir aizklāta seja, tad ir grūti atpazīt to lieciniekiem un tikpat neiespējami šo personu atpazīt ar tehniskajiem līdzekļiem.
Tāpēc domāju, ka šīs citu reliģiju un citu kultūru tradīcijas mums būtu jāatstāj attiecīgajām teritorijām, kur tās ir tradicionālas.
Un visbeidzot - dzimumu līdztiesība. Rietumu sabiedrībā sejas aizklāšanu uzskata par novecojušu tradīciju, kura liedz sievietēm izbaudīt brīvību un līdztiesību.
Pavisam īsi citēšu vienu daļu no anotācijas, kurā ir ļoti gari un plaši atspoguļoti ekspertu viedokļi, tai skaitā reliģisko kopienu viedokļi, un viena no šīm kopienām uzskata, ka tomēr seju aizklāšana būtu jāatļauj, un to pamato tā: “Nikābs ir zīme tam, uz ko tiekties - patiesai garīgai iekšupvērstībai un garīgā aspekta pārākumam pār fizisko. Zīme par tiekšanos tuvoties Dievam, nevis pēc tā, kas vilina vairumu ļaužu (un tieši sieviešu gadījumā - izdaiļošanās, lai izrādītos citiem cilvēkiem, lai glaimotu savai patmīlībai un godkārei).” Citāta beigas.
Manuprāt, šis citāts parāda to, kādēļ šis likumprojekts Latvijā patiešām ir jāvirza uz priekšu un jāapstiprina.
Kā jau teicu, pirms diviem gadiem mēs, Latvijas Reģionu apvienība, iesniedzām līdzīgu likumprojektu. Toreiz valdību atbalstošie deputāti uzskatīja, ka šāda norma likumdošanā nav nepieciešama, un to noraidīja. Tagad beidzot ir sapratne, ka šāds likumprojekts tomēr ir vajadzīgs. Mēs redzējām, ka gadījumā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu daļā Latvijas austrumu teritorijas bija nepieciešamas 22 dienas, bet šajā gadījumā bija nepieciešami divi gadi, lai valdība saprastu, ka tomēr jārīkojas.
Dāmas un kungi! Manuprāt, tas uzskatāmi parāda, kādēļ mēs nespējam turēt līdzi Rietumu attīstītajām valstīm, proti, mēs lēmumu pieņemšanu ievelkam tik ļoti gari.
Aicinu atbalstīt šo četru pantu likumu - tā nodošanu atbildīgajām komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamais darba kārtības punkts - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Tātad iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 13.jūlijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.jūlijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 21.jūlijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ringolda Baloža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.jūlijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 21.jūlijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.jūlijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 27.jūlijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.jūlijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 28.jūlijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.jūlijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aldim Adamovičam šā gada 7.septembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alda Adamoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7.septembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ivana Ribakova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ivana Ribakova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Mārītes Hazenfuses atbrīvošanu no Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.
A.Jakimovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 5.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Mārītes Hazenfuses atbrīvošanu no Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Mārīti Hazenfusi no Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar 2017.gada 16.septembri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārītes Hazenfuses atbrīvošanu no Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Darba aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.
S.Šimfa (NSL).
Labdien, cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē ir izskatījusi, konceptuāli atbalstījusi un virzījusi lemšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījums Darba aizsardzības likumā”. Šis likumprojekts papildina Darba aizsardzības likumu ar sesto nodaļu, kuras nosaukums ir “Administratīvā atbildība darba aizsardzības jomā un kompetence sodu piemērošanā”.
Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu.
Informēju jūs arī par to, ka šā likuma stāšanās spēkā ir paredzēta vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likuma stāšanos spēkā, un par šā likuma sestās nodaļas pantos minētajiem pārkāpumiem administratīvo pārkāpumu procesu veiks Valsts darba inspekcija.
Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam!
S.Šimfa. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam - 22.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.septembrim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.
G.Kalniņš (ZZS).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja otrajam lasījumam grozījumus Kriminālprocesa likumā (Nr.664/Lp12). Ir saņemti deviņi priekšlikumi. Grozījumi ir paredzēti 386. un 387.pantā.
386.pants ir par izmeklēšanas iestādēm.
1.priekšlikums ir saņemts no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. 2.priekšlikums arī ir Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. 3.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kalniņš. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš arī daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G.Kalniņš. 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. 8. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums...
Sēdes vadītāja. Septītais! Septītais!
G.Kalniņš. 7.priekšlikumu deputāti atbalsta.
Sēdes vadītāja. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. Jā.
8. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš diemžēl nav guvis atbalstu, jo tas paredz likuma spēkā stāšanās termiņu. Bija paredzēts šajā priekšlikumā 2018.gada 1.janvāris, bet, tā kā ir paredzēts, ka tiek pabeigta finanšu policijas un muitas policijas apvienošana, priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
G.Kalniņš. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš izslēdz spēkā stāšanās noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Kalniņš. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt...
Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 15. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Kalniņš. Paldies, kolēģi! Es nedaudz pasteidzos notikumiem pa priekšu. Paldies par šī likumprojekta atbalstīšanu. Un lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz šī gada 12.septembrim.
Sēdes vadītāja. 12., ja?
G.Kalniņš. 12.
Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.septembrim.
Nākamā darba kārtības sadaļa - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās”.
Komisija uzklausīja iesniedzējus, kuri aicina Saeimu attiecīgajā Satversmes pantā vārdu “aizklāti” aizstāt ar vārdu “atklāti”.
Šobrīd Satversmes 36.pants noteic: “Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.”
Iesnieguma pamatojumā galvenokārt ir minēts savāktais parakstu daudzums, kas parāda, ka sabiedrība vēlas zināt, kā deputāti balso par valsts augstākajām amatpersonām, no kurām Valsts prezidents šobrīd ir vienīgais, ko ievēlē aizklāti.
Vienlaikus iesniedzēji pauž nevalstiskās organizācijas “Delna” uzskatu, ka atklāts balsojums par Valsts prezidentu palielinātu deputātu atbildību sabiedrības priekšā, liekot viņiem pamatot savu izvēli.
Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma kopā ar Juridisko biroju sagatavot Saeimas lēmuma projektu un nodot šo iesniegumu Juridiskās komisijas darba grupai, kas jau divus gadus nodarbojas ar šo jautājumu - Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības un pilnvaru izvērtēšanu.
Komisija vienbalsīgi atbalstīja 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās” un nolēma to nodot Juridiskajai komisijai izvērtēšanai līdz šā gada 1.decembrim.
Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās tautas priekšstāves! Augsti godātie tautas kalpi!
Latvijas Reģionu apvienība iestājas par atklātām un godīgām Valsts prezidenta vēlēšanām, iestājas par stipru tautas vēlētu Valsts prezidentu. Šobrīd gan tas nav iespējams, jo Saeimas vairākums nez kādēļ neuzticas tai pašai sabiedrībai, kura ir ievēlējusi Saeimu. Kur nu! Laikam jau daļa cienījamo deputātu neuzticas paši sev, jo rūpīgi slēpj no sabiedrības savu balsojumu, lai sabiedrība neuzzinātu, kas ir ievēlējis Latvijas Republikas Valsts prezidentu.
Jā, cienījamās dāmas un godātie kungi! Faktiski mēs joprojām nezinām, kā Vējoņa kungs ir nokļuvis prezidenta krēslā un kuri deputāti viņu ir ievēlējuši. Tas ir valsts noslēpums? Lai nu tas paliek uz konkrēto deputātu sirdsapziņas, bet turpmāk tā nedrīkst būt. Un mazākais, ko mēs varam darīt šajā situācijā, ir lemt vismaz par to, lai prezidents tiek ievēlēts atklātā balsojumā.
Latvijas Reģionu apvienība jau 2015.gada janvārī bija iesniegusi likumprojektus par grozījumiem Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, paredzot, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts atklāti ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināta Saeimas deputātu darba caurskatāmība un izslēgtas negodprātīgas manipulācijas. Tiks novērsta deputātu izvairīšanās no savas izvēles publiskošanas un skaidrošanas sabiedrībai. Mēs uzskatām, ka ikviena deputāta pienākums ir publiski pamatot sabiedrībai savu lēmumu balsojumā par Valsts prezidentu.
Ir pagājuši divi gadi, un Latvijas Reģionu apvienības likumprojekts “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr.178/Lp12) joprojām atrodas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja atvilktnē un netiek virzīts tālāk izskatīšanai Saeimā. Tas notiek ar koalīcijas deputātu klusējošu piekrišanu.
Mēs nebūsim pārsteigti, ja uz nākamajām - 13.Saeimas - vēlēšanām atkal šo pašu politisko spēku - VIENOTĪBAS, Zaļo un Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības (lai kā arī turpmāk daļa no tiem sevi sauks) - pārstāvji solīs, tieši tāpat, kā to darīja pirms 12.Saeimas vēlēšanām, ka prezidents tiks ievēlēts atklāti, bet pēc ievēlēšanas strauji pazaudēs ne vien atmiņu, bet arī sirdsapziņu un atkal aizmirsīs vēlētājiem solīto.
Es ceru, ka vismaz tagad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ieklausīsies 11 212 vēlētāju viedoklī un sāks beidzot virzīt šo jautājumu izskatīšanai Saeimā.
Politiskās spēlītes - tirgošanās ar prezidenta ievēlēšanu - ir jāizbeidz. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kuri deputāti ievēlējuši mūsu valsts pirmo amatpersonu.
Lūdzu balsot “par” iesnieguma tālāku virzīšanu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka šie vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, kas parakstījuši šo iniciatīvu, ir apliecinājuši, ka ar pašreizējo prezidenta ievēlēšanas kārtību ir problēmas. Bet šīs problēmas mums nevajag risināt ar kaut kādiem paņēmieniem, kas neatbilst Latvijas parlamentārajai valsts iekārtai. Mums nav nepieciešams pēkšņi tautas vēlēts prezidents vai viens prezidents ar paplašinātām pilnvarām, kurš ar šīm paplašinātajām pilnvarām būtu kā princis baltā zirgā un kurš pēkšņi mūs visus izglābtu. Mums vienkārši ir nepieciešams Satversmē vārdu “aizklāti” aizstāt ar vārdu “atklāti”, un tad arī pēdējais atlikušais politiskais tirgus, proti, par Valsts prezidenta ievēlēšanu, vienkārši beigsies.
Kolēģi, ikviens no mums ir pieredzējis, kā ir beidzies politiskais tirgus par citu amatpersonu ievēlēšanu, kopš mums ir atklāti balsojumi. Mēs šeit nobalsojam, amatpersonas sāk strādāt, un mums... tiem, kas nebalsoja saskaņā ar savu apliecināto izvēli, nav jāslēpjas pa kaktiem un nav jāmelo žurnālistiem un sabiedrībai, kāds tad šis balsojums bija.
Un, kolēģi, diemžēl, diemžēl tas fakts, ka mēs valsts augstāko amatpersonu, valsts pirmo amatpersonu, kas taču ir tā persona, kas mūsu sabiedrībai parāda to tālo zvaigzni un to vīziju, uz kurieni mēs gribam virzīties, joprojām izraugāmies polittirgus apstākļos, atstāj ļoti smagu nospiedumu uz jebkura prezidenta darbu prezidenta amatā.
Cienījamie kolēģi, mēs visi šajā vasarā varējām lasīt tā sauktās oligarhu sarunas, un, lai gan ir cilvēki, kas uzskata, ka šīs sarunas, iespējams, nav autentiskas, sarunu autentiskumu ir apliecinājuši paši sarunu dalībnieki - gan Urbanoviča kungs, kas atvainojies cilvēkiem, kurus viņš ļoti nejauki šajās sarunās ir aizskāris, gan Lemberga kungs, kas nosaucis to par veču muldēšanu, gan arī Dūklava kungs, kas ir teicis, ka veči tā parasti muldot. Un tā tālāk.
No šīm sarunām viens citāts par polittirgu saistībā ar prezidenta ievēlēšanu.
Saeimas priekšsēdētāja! Mums nav noteikts veids, kā mēs lasām citātus, kuros ir atrodami rupji svešvalodu vārdi, tāpēc ar jūsu atļauju šos rupjos svešvalodu vārdus es aizstāšu ar skaņu “pī”.
Lembergs: “Baigais džeks! Un ko viņš dara? Viņš Andrim stāsta, ka viņam vajadzētu kaut kā izstāstīt par vekseli. Kam interesē Andra vekselis? Ko viņš, pī, - marasmā? (Dep. A.Kaimiņš: “Par tēmu!”) Kam interesē Andra vekselis, pī? Nu tagad vienīgais oligarhs Lembergs. Bet kas ir uz otro termiņu viņam?” Un šeit ir runa par Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani. “Tātad viņam nebija balsis. Es tev pateikšu - viņam bija aptuveni kādas 40 balsis. Un Andris man toreiz... tas bija īsi pirms mūsu lielā kara... Andris saka: “Klausies, velns, davai to Ulmani!” Man, pī, to Ulmani vajag?! Bet viņam vajag. Un mēs salikām, ko mēs tur varam, no opozīcijas, un “Ceļā” jau arī nebija balsis. Un kopā mēs savācām, man liekas, 13 balsis. Iznāca, ka man bija kādas astoņas, un Andrim bija piecas. Nē, mēs pat vairāk savācām - 15. Man bija deviņas, Andrim - sešas, pī. Un viņš dabūja 57 balsis, tas Ulmanis. Saproti, viss baigi skaisti! Bet mēs taču zinām, ka mēs likām, un tur bija zināms budžetiņš. Ne jau par skaistām acīm. Ulmanim vajadzētu Andrim, pī, visu laiku roku bučot, pī. Labi, viņš par manu lomu vispār nezina, jo Andris visu laiku ar viņu kontaktējās.”
Tātad oligarhu sarunās, kuras tajās iesaistītie ir atzinuši par autentiskām, ir šāda veida citāts par 1996.gadā notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Varbūt kādi teiks, ka diemžēl šādi notikumi varbūt arī bija un polittirgus deviņdesmitajos gados bija, bet tagad droši vien tāda polittirgus vairs nav. Bet, kolēģi, paanalizēsim, kas notika 2015.gadā šajā Saeimā, vēlot prezidentu!
Ievēlot tagadējo prezidentu, pirmajā kārtā viņam 35 balsis tika solītas, 34 balsis tika saņemtas.
Otrajā kārtā 35 balsis solītas, 34 balsis saņemtas.
Trešajā kārtā 35 balsis solītas, 35 balsis saņemtas.
Ceturtajā kārtā, kur Vējonis palika divatā ar otru kandidātu Levita kungu, 35 balsis solītas, 46 balsis saņemtas.
Kolēģi! Sabiedrība tā arī nekad neuzzināja, no kurienes un kādā veidā tika “sakārtotas” šīs 11 balsis. Iespējams, tur bija zināms budžetiņš, iespējams - ne. To mēs nekad neuzzināsim.
Kolēģi, lūdzu, uz mūsu valsts simtgadi uzdāvināsim mūsu sabiedrībai atklātus balsojumus par prezidentu, un tad mums nebūs nepieciešams fantazēt par tautas ievēlētu prezidentu, par prezidenta pilnvaru paplašināšanu! Vienkārši saņemsimies un nomainīsim to vienu vārdu “aizklāti” uz “atklāti” un darīsim to pavisam drīz!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Mēs šodien diemžēl nerunājam par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē kā par likumprojektu, ko mēs šeit kā Saeimas deputāti varētu apspriest. Mēs runājam tikai un vienīgi par to, vai mēs atsauksimies pilsoņu aicinājumam - gana liela pilsoņu skaita aicinājumam! - nodot šo iniciatīvu Juridiskās komisijas darba grupai - pat ne komisijai, bet vienkārši darba grupai! - apspriešanai. Tā ka es ceru, ka vismaz tik mazu lietu mēs varam šodien izdarīt un varam šai darba grupai nodot. Es neļaušos kaut kādām ilūzijām par to, kas ar šo iniciatīvu vēlāk šajā darba grupā notiks.
Bet runājot mazliet par argumentiem... Es nerunāšu par šīm oligarhu sarunām. Čigānes kundze jau tās iezīmēja. Manuprāt, mums, tās lasot, kādam varbūt kļuva ar sirdi slikti, kādam - vienkārši kauns, kādam negribējās to vairs lasīt. Tāpēc negribu par to runāt. Bet runāsim par demokrātiju, kuru mēs visi ļoti, ļoti novērtējam, jo, pateicoties demokrātijai, mums vispār ir sava valsts un mēs varam šeit būt Saeimas deputātu kārtā. Daudzām valstīm ir paveicies demokrātijā izaugt, izglītoties, ieaugt no paaudzes paaudzē, tādējādi arī šo ētisko demokrātijas pusi saprast ar visiem muguras nerviem. Mūsu valstij nākamgad būs simtgade, no šiem simt gadiem puse pavadīta zem totalitārā Padomju Savienības sloga, kur par demokrātiju mēs runāt vispār nevaram. No šiem atlikušajiem 50 gadiem ar demokrātiju ir bijis, kā bijis, arī autoritārisms diemžēl ir diezgan ilgu laiku postījis Latvijas demokrātiju trīsdesmitajos gados, un mēs redzam, ka pēc neatkarības atjaunošanas arīdzan demokrātija tika saņemta kā liela dāvana, bet, vai tā tiešām vienmēr tika attiecīgi izmantota vai arī tika izķenķerēta, - tas arīdzan ir jautājums.
Tāpēc - vai atklāts balsojums vai aizklāts balsojums ir demokrātiskāks - tā ir filozofiska diskusija par vistu un olu. Latvijas situācijā, kad mēs redzam, kā demokrātija tiek izmantota, lai piesegtu to vai citu andeli, manuprāt, tieši šis demokrātijas arguments neiztur kritiku.
Es jums nolasīšu vienu citātu no mums, juristiem, ļoti iemīļota zinātnieka Kārļa Dišlera. Viņš divdesmitajos gados, tieši komentējot visu konstitucionālo orgānu rašanos Latvijas Republikā, to radīšanu no jauna, teica: “Vai tad aizklāta balsošana iespaidošanu izslēdz?” Uz ko arī pats deva atbildi: “Ak nē! Aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem. Aizklāta balsošana var veicināt pašā Saeimā to politisko andeli un korupciju, pret kuru no visām pusēm ir runāti tik skaisti vārdi.” Tā tas arī ir noticis. Un tieši par šo aizklāto balsošanu, kas palikusi šobrīd tikai un vienīgi Valsts prezidenta ievēlēšanas sakarā, ir runāts tik daudz skaistu vārdu, mēs jau kuro reizi te no tribīnes par to runājam. Vieni cieti balso “pret”, citi cieti balso “par”. Es domāju, ka šodien būtu naivi domāt, ka mēs kādam te mainīsim viedokli. Es aicinu vismaz ar cieņu nodot šo jautājumu Juridiskās komisijas darba grupai. Es kā šīs darba grupas locekle arī centīšos šo jautājumu tur turēt dzīvu, bet aicinu reiz atgriezties pie tiešām reāliem grozījumiem Satversmē, ne tikai aicinājuma nodot to darba grupai.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Mīļie kolēģi! Pandoras lādīte atkal ir atvērta, turklāt ar visām no tā izrietošām sekām. Es negribu runāt par priekšlikuma būtību kā tādu, jo katram kokam, kā zināms, ir divi gali. Bet divas lietas es nevaru neskart.
Pirmā. Te izskanēja kritika, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neskata Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu par visas tautas vēlētu prezidentu... Kāpēc tas netiek darīts? Tāpēc, ka tam nav nekādas jēgas, jo netika iesniegti priekšlikumi grozījumiem Satversmē. Šis likumprojekts varētu būt izskatīts Saeimā vairākkārt, mēs varam pie tā strādāt, bet, ja netiek grozīta Satversme, visam tam darbam nav nekādas nozīmes un nav nekādas jēgas.
Otra lieta. Manuprāt, priekšlikumiem, kas nāk no iedzīvotājiem un kas skar Satversmes grozījumus, nevar būt tāda pati barjera - 10 000 vēlētāju - kā visiem pārējiem jautājumiem. Jo iznāk diezgan paradoksāla situācija, ka par savvaļas dzīvnieku turēšanu mēs lemjam tikpat lielā skaitā, kā mēs to darām, lemjot par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Un šķiet, ka šeit būtu jāpadomā par to, ka jebkurš risinājums, kas skar Satversmes grozījumu, skar arī Saeimu un tomēr būtu skatāms ar lielāko atbalstītāju skaitu, jo tas skar visus iedzīvotājus un visus vēlētājus.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! Mēs it kā runājam par 11 212 Latvijas pilsoņu viedokli. Es esmu pārliecināts, ka tādu cilvēku Latvijā ir daudz vairāk; ir daudz tādu, kuri uzskata tieši tāpat kā šie 11 tūkstoši... šie vairāk nekā 11 tūkstoši, jo, gluži tāpat kā mēs to esam pieredzējuši šeit klātienē jau daudzu gadu garumā, arī viņi ir vērojuši no malas šos procesus - liekulību, melus un nesaprotamo veidu, kādā tiek pie valsts pirmās personas, kas simbolizē varbūt arī to saikni... kas ir mediators starp politiskajām partijām un kas simbolizē valsti.
Kolēģi! Šodien ir runa nevis par vienu iniciatīvu, kura varbūt nedaudz, ar vienu vārdu, groza Satversmi (tiek ierosināts ar vārdu “atklāti” nomainīt vārdu “aizklāti”), bet gan par Latvijas valsts pamatiem. Par to, uz kā ir būvēta Latvijas valsts vara. Un šeit var domāt divos virzienos.
Viens ir tāds vecs un varbūt senils - bizantiskais domāšanas modelis, kurš arī varbūt nedaudz saglabājies no padomju laikiem. Un ir cilvēki, kas arī tā domā Latvijā - proti, ka nevis mums pašiem jāpārvalda sava valsts, bet vajagot ievēlēt kādu vadoni, kurš izdarīšot visu mūsu vietā, un tad mums būšot mazāk jāuztraucas par to, vai valstī ir tāds vai šitāds budžets vai kādas citas problēmas; viņš visu izlemšot mūsu vietā. Un, vadīdamās pēc bizantiskā domāšanas modeļa, dzīvo diezgan daudzas valstis pasaulē: Sīrija, kur ir Bašars al Asads, Ziemeļkoreja, kur ir Kims Čenirs... Arī tepat kaimiņos tas bizantiskais modelis tomēr prevalē, proti, tāds kults ar Putinu.
Taču jāsaprot, ka šī pārliecība par to, ka vajag vadoni, kurš izdarīs visu mūsu pašu vietā, vēsturē vienmēr ir beigusies ļoti slikti. Tā ir novedusi pie tā, ka tauta parasti zaudē savu varu un paiet, iespējams, pat pusgadsimts, līst daudz asiņu un ir jāpacieš daudz sāpju, lai tauta savu varu atgūtu. Un mēs varam izlasīt Satversmes 2.pantu: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”
Un ir otrs domāšanas modelis - modelis, kuram es piekrītu kā cilvēks, kas nedaudz ir pieredzējis padomju laikus, bet principā uzaudzis neatkarīgā Latvijā, - tas ir demokrātiskais domāšanas modelis, Rietumu domāšanas modelis, kas sakņojas drīzāk Atēnu polisās. Proti, tur ir dzimusi tā ideja, ka tautai ir jābūt tai, kura pārvalda pati savu valsti. Tas nozīmē nedeleģēt varu kādam vadonim, nenokļūt zem viņa tupeles, nebūt atkarīgiem, bet pašiem piedalīties savas valsts pārvaldībā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē tieši to, ko Satversmes tēvi pirms gadsimta, rakstot Latvijas Republikas Satversmi, ir ielikuši Latvijas valsts pamatos. Visa Satversmes arhitektūra ir balstīta parlamentārās demokrātijas sistēmā. Ir runa nevis par pusprezidentālu vai prezidentālu kāda vadoņa sistēmu, bet par parlamentāro demokrātiju! Kolēģi, tas ir tas, kas mums ir jānosargā.
Tāpēc ar steigu ir jāizdara divas lietas. Ir jāatbalsta šī iniciatīva. Mums kā Saeimas deputātiem ir jāpierāda tas, ka mēs spējam pieņemt lēmumus un turklāt ātri. Virzīt šādus grozījumus Satversmē. Noteikt to, ka Valsts prezidenta vēlēšanas ir atklātas. Lai tauta zina savus varoņus. Lai redz, kā kurš ir nobalsojis. Un ir nevis jācer uz kādu vadoni, kas atnāks un sakārtos visas Latvijas problēmas, bet nākamgad ir jāievēlē laba Saeima, kas kalpos sabiedrības interesēm un pārstāvēs Latvijas tautas intereses.
Līdz ar to uz Latvijas simtgadi, ko svinēsim nākamgad, es aicinu Latvijai uzdāvināt nevis kaut kādu vadoni, bet labus grozījumus, kuri atbildētu uz sabiedrības sajūtām un sniegtu cilvēkiem to, ko viņi tā vēlas redzēt, - parlamentārās demokrātijas nosargāšanu Latvijas Republikā.
Paldies, un aicinu rīkoties - mazāk runāt un vairāk rīkoties.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Deputāti Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Cilinskis, Brigmanis un Zariņš lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad turpinām debates.
Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība vienmēr ir atbalstījusi atklātas prezidenta vēlēšanas. Visos balsojumos, kas ir bijuši, Nacionālā apvienība ir balsojusi “par”, un arī šobrīd Nacionālā apvienība iestājas par atklātām prezidenta vēlēšanām. Jo, ja kāds prezidents (nevienu nesaukšu vārdā) tiktu ievēlēts ar SASKAŅAS balsīm atklāti, nevis slepeni, tad, iespējams, daudziem vienkāršāk būtu izskaidrot, kāpēc viņš iestājas par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Man patīk šī iniciatīva - atgriezties “labajos” komunistu laikos. Kā šinī telpā lēma piecdesmitajos, sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados: visi jāievēlē atklātā balsošanā. Patīk šī iniciatīva! Interesanta! Kāpēc mēs tā darām? Es gribu saprast. Atgriezties “jaukajos” komunistu laikos, kur ik pa brīdim kāds... Ui, nelieši komunisti!
Nākamais jautājums. Es tagad sāku saprast visu šo savvaļas dzīvnieku afēru, kas te bija. Mums tādu savvaļas dzīvnieciņu cirkā nav, bet kāda ažiotāža aizgāja!
Tie spēki, kuri valda pār šiem medijiem, ir izmēģinājuši tādu interesantu ideju, lai pārbaudītu, vai tas vēl strādā. Sak, mēs iedosim medijos informāciju, izdarīsim kārtīgu spiedienu un skatīsimies, kā deputāti darbosies. Vai deputāti nostrādās tā, kā mēs to gribam?
Un es kā bijušais uzņēmējs arī saku - tā ir interesanta iniciatīva. Es arī gribētu, lai balsojumi valstī būtu atklāti. Es gribu redzēt, kā mani darbinieki ir nobalsojuši. Es viņiem lūdzu, lai nobalso par mani. Vai viņi ir nobalsojuši par mani vai nav? Es gribētu redzēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vispārējās sajūsmas brīdī es gribētu tomēr nedaudz atgādināt arī par dažiem riskiem. Man ļoti patīk Čigānes kundzes pieminētā atsauce uz iepriekšējām vēlēšanām. Bet nez kāpēc ne uz pēdējām? Un es jums pateikšu, kāpēc. Ja nu es prasītu Čigānes kundzei, kāpēc viņa nebalsoja par Levitu pēdējās vēlēšanās, viņa izskaidrotu jums ļoti daiļrunīgi, kāpēc viņai nevajadzēja par viņu balsot. Ja mēs prasītu Āboltiņas kundzei, kāpēc viņa nebalsoja par Levitu, viņa izskaidrotu, kāpēc... (Starpsauciens: “Balsoja! Otrādāk! Sajaucāt! Aleksandr!”) Balsoja? Labi. Atvainojos. Es kā piemēru. Ļoti atvainojos! (Starpsaucieni.) ...Bet tā rezultātā netika ievēlēts Levits, un katrs izskaidros, kāpēc arī pie atklātas balsošanas viņš par to nav balsojis.
Es minēšu vienu piemēru. Nākamajās vēlēšanās parādīsies sponsoru grupa, kas ir... (Frakcijas VIENOTĪBA starpsaucieni.) Ja mēs runājam nopietni, tad atklātajai balsošanai ir viens trūkums - sponsori var kontrolēt, par ko jūs esat nobalsojuši. Piemēram, nākamajā balsošanā būs sponsoru grupa, kura gribēs prezidentu, kurš brauc uz Azerbaidžānu, kurš brauc uz Uzbekiju, kurš brauc uz Krieviju un attīsta visādas ekonomiskās attiecības. Mēs zinām, ka, teiksim, ir ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, bet prezidentam ir pietiekami daudz iespēju tikties dažādās sanāksmēs, neformālās sanāksmēs, un veicināt tirdzniecības attiecības, bet publiski to nevar stāstīt. Tātad tiks panākta vienošanās starp kaut kādām divām partijām, balsu varbūt drusciņ pietrūks... Un tās sarunas jau tik un tā notiks aizkulisēs, godājamie deputāti! Tie, kuriem trūks šo balsu, acīmredzot kādai frakcijai piedāvās kaut kādu ziedojumu, un šī frakcija piekritīs. Un frakcijas disciplīna būs tāda, ka jums atklātā balsošanā būs jābalso... nu, es neteikšu, ka, teiksim, par Griguli, bet, nu, varbūt par kādu citu lielisku kandidāti, kura brauc uz Azerbaidžānu, brauc uz Kazahiju, un viņa tiks ievēlēta par prezidenti. Atklātā balsošanā. Un pēc tam mēs sacīsim: “Kāpēc tad jūs par viņu nobalsojāt?” Nu, viņa taču neteiks: “Es braucu, tikos tur ar čekistiem un organizēju kaut kādas kravu plūsmas uz Latviju.” Balsotāji teiks: “Saprotiet, viņai ir lieliska pieredze, viņa ir Eiropas Parlamentā, viņai ir starptautiskie sakari.”
Tāpēc būsim uzmanīgi! Atbalstīsim, protams, šajā balsojumā, jo vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku ir iesnieguši šo prasību, viņu griba mums ir jāievēro, bet nemānīsim šeit pirms vēlēšanām, ka nav nekādu risku! Manuprāt, tie riski ir ļoti lieli, un tie riski ir tieši tādā veidā: ja balsošana ir slēgta, tad kāds var neievērot šo sponsoru intereses un var balsot “pret” un balsot pēc savas sirdsapziņas, taču nu šeit viņam būs jābalso tieši “par”, neraugoties uz sirdsapziņu. Tātad viņam būs jābalso tieši tā, kā ir nolēmuši sponsori un kā ir nolēmusi partijas vadība. Bet es, protams, saku: mēs tagad balsojam “par”. Un paskatīsimies. Bet nemuļķosim un nestāstīsim, ka nav risku arī šai sistēmai! Tie riski ir ļoti lieli, un acīmredzot pret to mums būs jācīnās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie kolēģi! Es domāju, Aleksandram Kiršteinam visnotaļ var piekrist. Un nebūs citādāk - tās sarunas tāpat būs.
Aizvakar mums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā bija zīmīga diskusija. Te jau pieminēja “Rīdzenes” sarunas, un taisni šajā sakarā, kad komisijas vadība ironizēja par “Rīdzenes” sarunām, kolēģi teica: “Nu ko tad jūs paši parakstījāties par tās komisijas izveidošanu?” Atbilde, ziniet, kāda bija? Ko Ainars Latkovskis teica? “Frakciju disciplīna! Jūs nezināt kaut ko tādu kā frakcijas disciplīna?! Bija jāparakstās!”
Un tagad padomāsim par situāciju. Mums te, pateicoties filantropiem, pielika pie sienas Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Būtībā, ja seko šai idejai līdzi, būtu jāraksta: “Latvija ir frakcionāra republika”, jo frakciju disciplīna stāv pāri visam.
Šeit Inese Lībiņa-Egnere citēja Dišleru. Starp citu, interesanti tas, ka Dišlers kļūst arvien populārāks. Pirmdien Rēdera vadītajā televīzijas diskusijā “1:1” arī Aivars Lembergs citēja Dišleru.
Guntis Ulmanis Valsts prezidenta darba grupai atklāja, ka viņš ir lasījis Dišleru dienu un nakti, kad viņu ievēlēja par Valsts prezidentu.
Taču bez Dišlera ir arī citi, vēl dižāki ļaudis, piemēram, Tomass Hobss ar savu darbu “Leviatāns”, Monteskjē ar darbu “Par likumu garu” un Žans Žaks Ruso ar darbu “Par sabiedrisko līgumu”. Tas viss ir faktiski mūsu demokrātijas pamatu pamats. To zina ikviens jurists un politologs un katrs, kas interesējas par politiku. Un te jau visi interesējas par politiku!
Žans Žaks Ruso savā darbā “Par sabiedrisko līgumu” raksta par atklātiem un aizklātiem balsojumiem. Viņš raksta: kad Romā vēl viss balstījās uz sirdsapziņu, šīs attiecības starp romiešiem bija taisnīgas, tad visi balsojumi bija atklāti, jo neviens nebaidījās par savu balsojumu. Bet tad, kad Roma samaitājās un gāja uz pagrimumu, tad labāk izvēlējās aizklātos balsojumus, lai tomēr varētu kaut kā balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, nevis, kā Aleksandrs teica, saskaņā ar sponsoru gribu.
Lolita Čigāne jau var teikt nezin kā: viņa ir balsojusi par Levitu. Nu, es jau saprotu, ka viņa gan jau balsoja par Levitu. Tāpat kā es. To jau mēs pierādīt nevaram - bija aizklātais balsojums. Bet, ja būtu atklātais balsojums, Solvitas Āboltiņas īkšķis uz augšu vai uz leju, Brigmaņa īkšķis uz augšu vai uz leju vai Sudrabas roka uz augšu vai uz leju... Tas izšķirtu šo balsojumu, un nebūtu nekādas diskusijas.
Tā vismaz bija kaut kāda iespēja nobalsot saskaņā ar savu sirdsapziņu. (Starpsauciens: “Saskaņā ar SASKAŅU!”) Tas, kas gribēja, varēja safotografēt tanī kabīnē un palaist sociālajos tīklos...
Es domāju, tās diskusijas... nu, tās nesekmēsies. Abi gadījumi nav pārāk labi, tas vienīgais risinājums, kā varētu kaut ko darīt, ir darba grupas secinājumos... Un es domāju, ka tas atslēgvārds... tas, ka kaut kas nav kārtībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli... to arī teica Lolita Čigāne... ir pilnīgi atbalstāms. Vai šādā veidā, teiksim, izšķiroties par atklātu balsojumu, viss būs kārtībā? Nu nē!
Ziniet, es savulaik domāju, ka būs nopietnas diskusijas, teiksim, par Kalnmeiera ievēlēšanu par ģenerālprokuroru. Nu, tagad... nu es zinu, ka visi mēs balsojām tā kā “par”. Arī par KNAB vadītāju visi tā kā balsoja “par”. Un bailīte ir balsot citādi... Bet tā vismaz būtu varbūt kaut kāda... neliela demokrātijas dzirksts, ja balsotu aizklāti.
Kolēģi, es domāju, ka tiešām mums ir jārespektē šie 11 tūkstoši, bet nu nez vai būs labāk un nez vai tie sponsori no šīs mājas aizies prom un nediriģēs tā kā “Rīdzenes” sarunās. Nu, nebūs “Rīdzene”, nebūs zooloģiskais dārzs, bet būs frakcijas vadītāja kabinets, kur teiks frakcijas vadītājam: man vajag tādu vai šādu rezultātu.
Tā ka paldies, un es teiktu - nesapriecājieties, ka tagad beidzot viss būs labāk, ja mēs atklāti balsosim.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei otro reizi.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamais Baloža kungs! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot, kad ir citēta Senā Roma un Senā Grieķija, kad ir citēti visi augstie jurisprudences teorētiķi - Dišlera kungs un visi citi... acīmredzot, lai izskaidrotu lietas būtību, mūsu kolēģim Baloža kungam, kas vienkārši atsakās saprast acīm redzamas lietas, ir nepieciešams joks. Šo joku neizdomāju es, un šo joku par aizklātajiem balsojumiem no tribīnes arī sākotnēji nestāstīju es. Tā bija mūsu ļoti cienījamā kolēģe Ilma Čepāne, ļoti cienījama juriste, Satversmes tiesas tiesnese, kas par aizklātajiem balsojumiem teica tā: “Tie ir kā autobusā palaista smaciņa! Katrs skatās un saka: tas nebiju es!”
Tā ka, cienījamie kolēģi, mums ir pienācis laiks izšķirties, ka par Valsts prezidentu mēs balsosim atklātā balsojumā.
Un, Kiršteina kungs, ja jūs būvējat māju (un katrs labs stāsts ir kā māja) un ja jūs fundamentā liekat nepareizu informāciju, tad tā māja nesanāk. Un jums tas stāsts nesanāca, jo jūs fundamentā ielikāt nepareizu informāciju par manu rīcību 2015.gadā, balsojot par Levita kungu.
Internetā ir tāds vienkāršs rīks, kuru sauc Google. Ieskatieties, tajā bija ļoti daudz publiskas informācijas par to, kā es toreiz nobalsoju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Laiks paziņojumiem.
Godātie kolēģi! 22.augustā pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Aleksejs Loskutovs. 1.septembrī apaļu jubileju svinēja deputāte Jūlija Stepaņenko. Un šodien pusapaļu jubileju svin deputāti Andrejs Klementjevs un Romāns Mežeckis. Mēs viņus no sirds sveicam! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Cienījamie deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu deputāti, tūlīt pat aicinu jūs uz Dzelteno zāli, lai saņemtu informāciju par dalību Baltu vienības dienas svinībās Palangā 23.septembrī. Tagad.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Andrejs Judins, Rihards Kols, Romāns Mežeckis, Sergejs Potapkins, Zenta Tretjaka un Ilze Viņķele.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 1. sēde
2017. gada 7. septembrī
Datums: 07.09.2017 09:34:21 bal001
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (568/Lm12)
Datums: 07.09.2017 09:44:21 bal002
Par - 70, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (1002/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 07.09.2017 09:55:38 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (561/Lm12)
Datums: 07.09.2017 09:56:03 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ivana Ribakova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (562/Lm12)
Datums: 07.09.2017 09:56:29 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (563/Lm12)
Datums: 07.09.2017 09:57:01 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Jeļenas Lazarevas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (564/Lm12)
Datums: 07.09.2017 09:58:22 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Mārītes Hazenfuses atbrīvošanu no Tukuma rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata (565/Lm12)
Datums: 07.09.2017 09:58:52 bal008
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (566/Lm12)
Datums: 07.09.2017 09:59:18 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (567/Lm12)
Datums: 07.09.2017 10:01:13 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba aizsardzības likumā (917/Lp12), 1.lasījums
Datums: 07.09.2017 10:04:33 bal011
Par - 66, pret - 2, atturas - 15. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (664/Lp12), 2.lasījums
Datums: 07.09.2017 10:40:31 bal012
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās” turpmāko virzību (560/Lm12)