Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas piektā sēde
2017.gada 5.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 5.oktobra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.593/lm12) līdz turpmākajam komisijas lēmumam.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Prezidija locekļi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā šodien aicinu šo lēmuma projektu neiekļaut darba kārtībā. Un kādēļ?

Tādēļ ka Sociālo un darba lietu komisija, savā sēdē ļoti nopietni izskatot jautājumu par divām mūsu universitātes slimnīcām un noklausoties triju universitātes slimnīcu vadības sniegto informāciju, secināja, ka tie ir milzīgi parādi, ar kuriem slimnīcas netiks galā. Un, ja pavisam atklāti... gan Finanšu ministrijas atzinumā, gan Ministru kabineta rīkojumā un mūsu komisijas aicinājumā ir runa par Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kuras parāds ir 11 miljoni, un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kuras parāds ir 5,4 miljoni. Vakardienas rakursā to parādu 30 dienu periodā, kas tagad jāsamaksā, kopsummā jau ir vairāk nekā 14 miljoni.

Cienījamie kolēģi, stāvot jūsu priekšā, varu skaidri un gaiši teikt, ka šie parādi galvenokārt ir par medikamentiem, kuri ir izlietoti slimnīcā, ārstējot mūsu valsts cilvēkus.

Cienījamie kolēģi, vakardien runāju ar vairākiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem. Tā jau, protams, ir katras komisijas lieta, kā jautājumi tiek skatīti, bet... Man vairāki apgalvoja, ka mēs komisijas sēdē noklausījāmies ziņojumu, bet... Kārtības rullī rakstīts - komisija lēmumu pieņem balsojot. It kā tā neesot bijis...

Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti aicinu šodien nolikt malā politiskos strīdus, nolikt malā savstarpējās ambīcijas un saprast, ka šodien šo jautājumu ir nepieciešams izskatīt un lemt pozitīvi, pieņemot lēmumu par apropriāciju.

Vēlreiz, kolēģi, atkārtoju - arī Finanšu ministrija Latvijas Republikas Saeimai... Un šo dokumentu ir parakstījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola... tur skaidri un gaiši ir rakstīts gan par Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, gan par Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, gan par 5,4 miljoniem, gan par 11 miljoniem. Dokumenta tekstā īpaši izcelts: “Iepriekšminētā apropriācijas pārdale neradīs negatīvu ietekmi uz valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.”

Un vēlreiz, kolēģi, - ja Latvijā kādam ir ļoti slikti, ja veselība ir sabojājusies un ir vajadzīga augsti kvalificēta palīdzība, tad šī terciārā aprūpe tiek sniegta mūsu lielajās universitātes slimnīcās.

Kolēģi, es jūs aicinu šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto lēmuma projektu neiekļaut darba kārtībā. (Starpsauciens: “Balsojam!”; dep. S.Āboltiņa: “Neiekļaut?”; dep. A.Bērziņš: “Iekļaut!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad “par” runāt neviens deputāts nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.593/Lm12) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 55, atturas - 1. Tātad lēmums ir pieņemts - lēmuma projekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ievas Andžānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ievas Lūciņas-Linkas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingas Pujates apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Žannas Gaigales-Prudņikovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Mārtiņa Tupureina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut paziņojumu “Par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2017.gada 17.aprīļa līdz 2017.gada 4.septembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr.1022/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr.1021/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr.1020/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr.1017/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr.1016/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.1015/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.1014/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.910/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta, un likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lieto komisijas iesniegto likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pagājušajā mēnesī Lietuvas Valsts obligātās veselības apdrošināšanas fonds svinēja savu divdesmitgadi.

Tālajā 1994.gadā tika pieņemts lēmums - arī Igaunijā līdzīgs lēmums bija pieņemts - izveidot valsts obligāto veselības apdrošināšanu kā vēl vienu sociālās apdrošināšanas tipu.

1994.gadā mēs īstenojām pensiju un pārējo sociālās apdrošināšanas lietu reformu - drosmīgu, pareizu! -, par ko mēs tikām uzslavēti. Bet pietrūka politiskās drosmes un izlēmības ieviest vēl vienu sociālās apdrošināšanas veidu - valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Divdesmit gadus mūsu kaimiņvalstīs tā darbojas, un tur veselības aprūpes finansēšana ir krietni labākā līmenī.

Ņemot vērā iedzīvotāju daudzumu, mums būtu nepieciešami 300 miljoni eiro, lai sasniegtu vismaz Lietuvas līmeni. Jūs ļoti labi zināt, ka šogad jaunajās iniciatīvās tika sadalīti tikai 80 miljoni. Tātad faktiski šīs naudas budžetā nav un nebūs pat teorētiski. Pat teorētiski šāda nauda nav pieejama! Tāpēc nepieciešams ieviest papildu naudas avotu no ārpuses, ieviešot šo apdrošināšanu.

Likums ir ne tikai par to; tas secīgi apskata arī visus pārējos veselības aprūpes finansēšanas veidus, valsts dotācijas, pašu ieņēmumus un citas iespējas. Bet galvenais, ko šis likumprojekts ietver, turpinot nodokļu paketē pieņemto mūsu lēmumu, - sociālās apdrošināšanas likumā ir runa par viena procenta veselības maksājumu ieviešanu klāt pie sociālajiem maksājumiem, sadalot veselības aprūpes pakalpojumus divos pakalpojumu grozos, sasaistot otro grozu, plānveida palīdzības grozu, tā pakalpojumu saņemšanu, ar nodokļu nomaksu. Ja naudas veselībai nepietiek, ceļi ir tikai divi - palielināt ienākumus un samazināt izdevumus, liedzot šos pakalpojumus tiem, kas solidāri nepiedalās sociālo iemaksu veikšanā un ārstējas uz citu nodokļu maksātāju rēķina.

Cienījamie kolēģi! Aicinu pieņemt lēmumu nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai - tikai Sociālo un darba lietu komisijai! -, lai koncentrētu visu diskusiju profesionālā līmenī, lai ļautu būt konkrētiem, atbildīgiem par šī likumprojekta virzību. Aicinu balsot par nodošanu.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Jā! Paldies.

Izlasījuši likumprojektu, ko mēs ļoti ilgi gaidījām - gan mēs, gan sabiedrība -, mēs neieraudzījām galveno - kad četri procenti no IKP būs garantēti valsts budžetā. Ir deklaratīvi pateikts vienā no nodaļām, ka būs, bet kad - nav atbildes uz šo jautājumu.

Visa sabiedrība zina, ka būs jāmaksā vairāk nodokļos: nākamgad - vienu procentu, bet vēlāk vēl klāt nāks procenti.

Bet SASKAŅA nav pārliecināta, ka visa tā nauda, kas būs iekasēta, aizies pacientu apkalpošanai un ka kvalitāte - gan apkalpošana, gan pieejamība - būs citā līmenī.

Mēs šodien neredzam, kāpēc Latvijā pacienti maksā vairāk nekā pacienti citur Eiropā. Neskatoties uz to, ka ar likumprojektu strādāja darba grupa un tas tika saskaņots ar sabiedriskajiem partneriem, netiek dota galvenā atbilde uz jautājumu - kad mēs dzīvosim labāk, kurā konkrēti gadā - 2020. vai 2021. - mēs varēsim pateikt saviem iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem, ka ar finansējumu un ar veselības budžetu problēmu būs mazāk. Tas, kas deklaratīvi likumā rakstīts, nesniedz pilnīgu pārliecību, kā tas ir, pieņemsim, attiecībā uz aizsardzību, kur ir skaidrs, kurā gadā mēs sasniegsim tos divus procentus un Aizsardzības ministrija dabūs to finansējumu, kāds nepieciešams, lai mēs justos droši. Bet te tā nav. Tāpēc SASKAŅA šodien uzskata, ka likumprojekts neatrisina problēmas un nedod cerības gaismu šajā grūtajā nozarē.

Mēs tagad gatavojam priekšlikumus, un, es domāju, mēģināsim arī pārliecināt komisijā, ka likumā vajag ielikt konkrētu gadskaitli, kad tiks sasniegti četri procenti no IKP, lai mēs, nākamie deputāti, nākamais parlaments, nevarētu no tā atkāpties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Un ir priekšlikums šo likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas likums” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Dep. A.Klementjevs: “Kāpēc jūs nebalsojāt? ... Nepārliecinājāt!”) Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsauciens: “Viss kārtībā!”)

Vai deputāti vēlas lemt arī par likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? Deputāti par to nevēlas lemt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz izsludināt 30 minūšu garu pārtraukumu pēc darba kārtības sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”! Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30 minūšu pārtraukumu pēc darba kārtības sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - nav. Līdz ar to ir pieņemts lēmums - izsludināt 30 minūšu garu pārtraukumu pēc Sociālo un darba lietu komisijas lūguma.

Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiks sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Gundars Daudze, Ints Dālderis, Atis Lejiņš, Anrijs Matīss, Andris Morozovs, Romāns Naudiņš, Vladimirs Nikonovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Edvards Smiltēns... Smiltēna kungs, jūs esat? (Dep. E.Smiltēns: “Jā!”)... Silvija Šimfa, Edvīns Šnore un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 9.55.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas 2017.gada 5.oktobra sēdi.

Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Veiko Spolītim no šā gada 29.septembra līdz 3.oktobrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Veiko Spolīša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 29.septembra līdz 3.oktobrim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 5.oktobrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingunas Rībenas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Godātie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” un to izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ievas Andžānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ievas Andžānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti. 2014.gada 30.oktobrī Saeima iecēla Ievu Andžāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Ievai Andžānei pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, 2017.gada 1.februārī Ieva Andžāne atzīta par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesi. Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese ir piedalījusies 38 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros. Tiesnese skata krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas, kurās norādīts, ka tiesneses procesa vadīšanas prasmes ir labā līmenī, tiesnese ievēro procesuālos termiņus un lietu kategoriju prioritātes. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses Ievas Andžānes profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses Ievas Andžānes apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ievu Andžāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Andžānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ievas Lūciņas-Linkas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ievas Lūciņas-Linkas apstiprināšanu pa rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti.

2014.gada 30.oktobrī Saeima iecēla Ievu Lūciņu-Linku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Ievai Lūciņai-Linkai pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese ir piedalījusies 48 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros. Tiesnese skata visu veidu civillietas, arī tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa lietas.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas, kurās norādīts, ka tiesnese tiesas procesus vada atbilstoši procesuālo tiesību normu prasībām, tiesnesei ir profesionāla attieksme pret procesā iesaistītajām personām. Viņa prasmīgi vada tiesneša palīga un sēžu sekretāra darbu. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Ievas Lūciņas-Linkas profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ievu Lūciņu-Linku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Lūciņas-Linkas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ingas Pujates apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingas Pujates apstiprināšanu pa rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti.

2014.gada 30.oktobrī Saeima iecēla Ingu Pujati par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Ingai Pujatei pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

2016.gada 11.aprīlī Inga Pujate sāka pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Savas kvalifikācijas celšanai Inga Pujate ir piedalījusies 31 Latvijas Tiesnešu mācību centra seminārā. Tiesnese skata civillietas ar specializāciju prasībās, kas izriet no ģimenes tiesībām; prasībās, kas izriet no saistību tiesībām; sūdzības par tiesu izpildītāju rīcību; maksātnespējas lietas, kā arī citu kategoriju civillietas.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas, kurās norādīts, ka tiesnese ir disciplinēta, ar augstu atbildības sajūtu. Tiesnese aktīvi piedalās likumu grozījumu apspriešanā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ingas Pujates profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses Ingas Pujates apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ingu Pujati par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Pujates apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Žannas Gaigales-Prudņikovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 4.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Žannas Gaigales-Prudņikovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

2014.gada 4.decembrī Saeima iecēla Žannu Gaigali-Prudņikovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Žannai Gaigalei-Prudņikovai pildīt tiesneša pienākumus Ogres rajona tiesā.

Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese ir piedalījusies 28 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros.

Tiesnese skata civillietas ar specializāciju prasībās, kas izriet no ģimenes tiesībām, lietu un saistību tiesībām, darba tiesībām; juridiskā fakta konstatēšanas lietas, sūdzības par augstākas iestādes pieņemtajiem lēmumiem, administratīvo pārkāpumu lietas.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Ogres rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša, kurās norādīts, ka tiesnese tiesas procesus vada atbilstoši procesuālo tiesību normu prasībām, precīzi ievērojot darba organizācijas noteikumus, spēj labi un kvalitatīvi strādāt paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir novērtējusi pozitīvi Ogres rajona tiesas tiesneses Žannas Gaigales-Prudņikovas profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Žannu Gaigali-Prudņikovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Žannas Gaigales-Prudņikovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Mārtiņa Tupureina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 4.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Mārtiņa Tupureina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

2014.gada 30.oktobrī Saeima iecēla Mārtiņu Tupureinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Mārtiņam Tupureinam pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Savas kvalifikācijas celšanai tiesnesis ir piedalījies 24 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros.

Tiesnesis skata visu veidu krimināllietas, pieteikumus par procesuālo piespiedu līdzekļu un sankciju piemērošanu, kā arī pieteikumus sodam sodu izpildes jautājumos.

Par tiesneša darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājas un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses, kurās norādīts, ka tiesnesis tiesas procesus vada atbilstoši procesuālo tiesību normu prasībām un, tos vadot, ir profesionāls, nosvērts un mierīgs. Tiesnesim piemīt augsta atbildības izjūta par sava amata pienākumu izpildi. Tiesnesis piedalās Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā likumprojektu izstrādei.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir novērtējusi pozitīvi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneša apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Mārtiņu Tupureinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Tupureina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Šodien Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē minēto likumprojektu izskatīja un konceptuāli atbalstīja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien! Strādājam ar grozījumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu precizējošu Juridiskā biroja priekšlikumu un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša priekšlikumu, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Konkurences likumā. Trešajam lasījumam kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš koriģē likumā noteikto termina “karteļa vienošanās” definīciju. Komisijā mēs esam par šo priekšlikumu diskutējuši un nonākuši pie secinājuma, ka tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un 3. ir Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš nosaka to, ka likums stājas spēkā šā gada 1.novembrī. Pēc diskusijām komisija nolēma arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Kolēģi, esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus un aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (NSL).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Konkrētie likuma grozījumi, kas mums jāizskata pirmajā lasījumā, ir sagatavoti, lai pildītu Satversmes tiesas 2017.gada 10.februāra spriedumā noteikto. Satversmes tiesas lieta Nr.2016-06-01 par likuma “Par valsts noslēpumu” 11.panta piektās daļas un 13.panta trešās un ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam, 96.pantam un 106.panta pirmajam teikumam tika ierosināta pēc lidostas “Rīga” drošībnieka Raimonda Lazdiņa iesniegtās konstitucionālās sūdzības. Tiesa atzina 11.pantu par atbilstošu Satversmei, taču 13.panta trešo un ceturto daļu - par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām no 2018.gada 1.jūlija.

Par ko šajās normās ir runa? 13.panta trešajā daļā runāts par lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu, un tā nosaka, ka ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Bet 13.panta ceturtajā daļā runāts par turpmāku aizliegumu saņemt speciālo atļauju pēc tās anulēšanas vai nepagarināšanas.

Jāteic, ka šis gan nebūs vienīgais Satversmes tiesas nolēmums par likuma “Par valsts noslēpumu” normām. Šobrīd izskatīšanā ir vēl viena lieta, ko ierosinājusi virkne uzņēmumu. Runa ir par likuma 7.panta piekto, sesto un astoto daļu - par kārtību, kādā tiek atteikts izsniegt industriālās drošības sertifikātus.

Ja pirmajā lasījumā mēs likuma grozījumus šodien apstiprinām, tad uz otro lasījumu Tieslietu ministrija ir apsolījusi iesniegt grozījumus, kas likumā sakārtos arī jautājumu par speciālajām atļaujām juridiskajām personām.

Grozījumi, kurus mēs šobrīd skatām, ir sagatavoti Tieslietu ministrijas vadībā un apstiprināti Ministru kabinetā. Darba grupā strādāja arī Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Militārās izlūkošanas dienests, Augstākā tiesa, Iekšlietu ministrija un Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Samērā ātrā laikā Ministru kabinets ir sagatavojis izskatīšanai likumprojektu, kurā paredzēts konceptuāli mainīt attieksmi pret pieeju valsts noslēpuma objektiem. Konkrēti, četras būtiskas lietas.

Pirmkārt. Paplašinās personu tiesības pārbaudes procesā. Likumprojekts paredz personas uzklausīšanu lēmumu pārsūdzības procesā, paredz nodrošināt personas tiesības tikt uzklausītai pirms lēmuma pieņemšanas un tiesības tikt informētai par lēmuma pamatā esošajiem apstākļiem. Likumprojekts nosaka personas uzaicināšanas kārtību un uzklausīšanas procedūru. Paredzēts, ka valsts drošības iestāde uzklausīšanas laikā iepazīstina personu ar pārbaudes lietas kopsavilkumu, kurā norādīti iemesli, kuru dēļ personai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam.

Pēc pārbaudāmās personas iepazīšanās ar pārbaudes lietas kopsavilkumu valsts drošības iestāde uzklausa pārbaudāmās personas skaidrojumu par pārbaudes lietas kopsavilkumā minētajiem faktiem.

Šajos likuma grozījumos ir ņemtas vērā arī jau minētā 2017.gada 10.februāra sprieduma atziņas, kas rakstītas secinājumu daļas 33.punkta ceturtajā apakšpunktā. Ir runa par to, ka, ja valsts drošības iestāžu rīcībā ir fakti, kas ļauj apšaubīt personas piemērotību... pieeju valsts noslēpumam, tad primāra ir valsts drošības apdraudējuma novēršana, nevis personas procesuālo tiesību nodrošināšana.

Likumprojekts paredz pienākumu valsts drošības iestādei sniegt informāciju par lēmuma iemesliem, ja tiek liegta pieeja valsts noslēpumam. Šāds pienākums valsts drošības iestādei ir visos gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs lēmums, neatkarīgi no tā, vai persona ir uzklausīta vai nav uzklausīta lēmuma pieņemšanas stadijā. Valsts drošības iestāde par lēmuma iemesliem personu informē rakstveidā. Vienlaikus likumprojektā noteikti arī izņēmumi attiecībā uz informāciju, kura pārbaudāmajai personai nav jāatklāj. Piemēram, informācija, kas var atklāt slepenos palīgus vai personas, kuras konfidenciāli sniegušas palīdzību.

Otrkārt. Paredzēta atkārtota personu pārbaude speciālās atļaujas izsniegšanai.

Atbilstoši jau minētajā Satversmes tiesas nolēmumā secinātajam likumprojekts paredz iespēju atkārtoti vērtēt pieeju valsts noslēpumam šādos divos gadījumos:

pirmkārt, novērsti ir apstākļi, kas bija pamatā lēmumam par sākotnējās speciālās atļaujas anulēšanu vai neizsniegšanu;

otrkārt, atklājies, ka šādi apstākļi lēmuma pieņemšanas laikā nemaz nav pastāvējuši.

Likumprojektā paredzēts, ka pieeja valsts noslēpumam var tikt vērtēta pēc pieciem gadiem.

Treškārt. Ir paredzēts speciālās atļaujas lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības process. Tātad Satversmes tiesa ir secinājusi: lai gan ģenerālprokurors ir tiesu sistēmai piederīga amatpersona, tomēr valsts noslēpuma aizsardzības jomā to nevar uzskatīt par tādu institūciju, kas atbilst apzīmējumam “tiesa”. Līdz ar to likumprojekts nosaka Administratīvo apgabaltiesu kā galīgo instanci pārsūdzības procesā.

Vienlaikus, par spīti Ģenerālprokuratūras ieskatam... Mums, kolēģi, bija tāda ļoti nopietna diskusija gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, gan arī apvienotajā Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kur dažādi viedokļi skanēja, un tik un tā mēs saglabājām ģenerālprokurora kā apstrīdēšanas institūcijas lomu, ievērojot viņa kompetenci un pieredzi valsts noslēpuma aizsardzības jomā.

Katram pārsūdzības posmam paredzēts 14 dienu termiņš sūdzības iesniegšanai. Paredzēts, ka apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību.

Un visbeidzot - process tiesā. Šajā likumprojektā, kas mums šodien jāapstiprina, ir noteikts, ka tiesa lietu izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Lietu paredzēts izskatīt triju tiesnešu sastāvā, un paredzēts ņemt vērā visu pamatojumu neatkarīgi no tā, vai tas ietverts speciālās atļaujas lēmumā. Proti, tiesa vērtē visus lietas apstākļus, visus materiālus kopumā.

Likumprojektā paredzētais process ļaus tiesai iepazīties ar lietas materiāliem pilnā apjomā, un tiesa varēs izvērtēt speciālās atļaujas lēmuma tiesiskumu - gan procesuālo, gan materiālo tiesību aspektā -, tādējādi nodrošinot objektīvu tiesas kontroli pār šādiem lēmumiem.

Visbeidzot. Likums tiks papildināts ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt medicīniskās pretindikācijas speciālās atļaujas izsniegšanai, proti, kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes un kādā persona tiek nosūtīta uz šīm pārbaudēm, kā arī komisijas darba organizācijas un veselības pārbaudes apmaksas kārtību.

Un visbeidzot (es tālāk nepārbaudīšu jūsu pacietību) - attiecībā uz termiņiem, kādos paredzēts ieviest jauno kārtību, likumprojekts noteic, ka atkārtoti pretendēt uz speciālās atļaujas saņemšanu, kas saistīta ar valsts noslēpumu, varēs piecus gadus pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās. Piecu gadu termiņš tiks attiecināts gan uz nesen pieņemtajiem lēmumiem... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tas bija man? (Zālē smiekli. Sēdes vadītāja: “Nē!”)... gan pirms 2018.gada 1.jūlija, gan uz senāk pieņemtajiem lēmumiem, par atskaites punktu nosakot visiem vienotu laiku - sprieduma lietā Nr.2016-06-01 pieņemšanas brīdi. Tas ir saprātīgs laika posms, kas atbilst likumprojektā paredzētajam termiņam personas atkārtotas izvērtēšanas uzsākšanai.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi savā šī gada 26.septembra sēdē. Līdz ar to komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 6.novembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Labdien, Ināra Mūrniece, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! (Dep. S.Āboltiņa: “Kas pārējos uzrunās?”) Ievērosim Satversmi, netraucēsim tautas vēlētam deputātam paust savu īpašo viedokli. Ja kādam nepatīk šis īpašais viedoklis, ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā jūs varat izskatīt, rīkot aizkulišu spēles un nolikt šo deputātu pie vietas par iejaukšanos noteiktās jomās. (Dep. A.Loskutovs: “Par jautājumu!”)

Tālāk. Lūgums: nepārkāpjam Satversmi un netraucējam deputātam paust savu īpašo viedokli! (Dep. A.Loskutovs: “Par valsts noslēpumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””!

V.Kalnozols. Lūdzu netraucēt man paust savu īpašo viedokli!

Šis ir īpaši svarīgs likumprojekts, kuram es iesniegšu arī savus priekšlikumus. Kāpēc?

Tieši šis likums ir saistīts ar to, kāpēc mums, Saeimas deputātiem, viszemāk uzticas iedzīvotāji. Latvijas Republikas Saeima ir kā pirms 30 gadiem šeit mītošā Augstākā padome. It kā juridiski augstākā vara (Dep. S.Āboltiņa: “Gribu dzirdēt debates par valsts noslēpumu!”), bet faktiski, man liekas, ja mēs, katrs deputāts, godīgi paskatīsimies un padomāsim, - tā tas nav! (Dep. V.Spolītis: “Runājiet par sevi, ne visiem pārējiem!”; dep. A.Kaimiņš: “Spolīti, tu gan varētu aizvērties!”) To apliecina arī... (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, es jums atgādināšu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, un aicinu runāt par minēto likumprojektu, par kuru jūs esat pieteicies debatēt.

V.Kalnozols. Noklausieties, lūdzu, manis teikto līdz galam un tad spriediet, vai tas attiecas uz likumu vai neattiecas! (Zālē smiekli. Dep. S.Āboltiņa: “Jūs nedrīkstat aizrādīt sēdes vadītājai, Kārtības rullis to neļauj!”) Un tad... Labi... (Starpsauciens: “Kalnozola kungs, jūs nedrīkstat aizrādīt sēdes vadītājai!”) Es pagaidām gaidu, kad man atļaus izteikties. (Starpsaucieni: “Nebaidies! Uz priekšu! Šodien ir pilnmēness!”)

Šo faktu, ko es jums tikko minēju, apliecina arī SAB direktora uzvedība, kurš faktiski slapstās no tautas vēlēta deputāta.

Mums, izskatot šo likumprojektu, ir iespēja atgūt tautas uzticību un sakārtot sistēmu, lai augstākā vara Latvijas Republikā ir tautas deputāti, nevis specdienesti. Turklāt mans īpašais viedoklis ir, ka mūsu pašu specdienesti veido deputātu tēlu, ka mēs esam tie vainīgie pie visas sistēmas nesakārtotības valstī. Specdienesti mūsu valstī, nevis mēs nosakām, kurš būs... Specdienesti pēc LPSR VDK metodēm stingri nosaka, kurš būs ministrs, nevis mēs, dārgie deputāti!

Aptveriet to! Līdz kam mēs esam nodzīvojuši? Ka nevis deputāts ir augstākā vara, bet specdienests, kurš pateiks, vai tu būsi ministrs! Specdienesti rīkojas pretēji Satversmes 18.pantam, kurš noteic: “Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.” Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras! Specdienestiem ir tiesības pēc šīs likumdošanas, kāda mums ir šobrīd, ierobežot tautas vēlēta kalpa pilnvaras.

Mūsu specdienestos vēl ir liela ietekme no LPSR VDK laikiem. Tāpēc man ir liels lūgums: pie reizes atvērsim čekas maisus, lai skaidri un gaiši mēs izgaismotu, kas šeit notiek! Man personīgi ir nepieņemami, ka mūsu starpā ir kolēģi, par kuriem runā, ka viņi padomju laikos ir nesuši ziņas. Un man ir nepieņemami, ka šādi deputāti vēl ir tuvu pie valsts noslēpuma.

Sakārtojam Latvijas sistēmu! Atgūstam tautas uzticību! (Dep. S.Āboltiņa: “Atgūstam Augstāko padomi!”) Liekam Latvijas iedzīvotāju...! Strādājam Latvijas un Latvijas iedzīvotāju interesēs un liekam viņu intereses kā primārās! Noliekam Latvijas un iedzīvotāju intereses kā primārās! Pārtraucam šīs mazās, sīkās intrigas! Esam labi saimnieki savā zemē! (Dep. S.Āboltiņa: “Kāds tam sakars ar valsts noslēpumu?”)

Lūgums ir atbalstīt šo likumprojektu un iesniegt savus grozījumus, lai mēs, deputāti, būtu augstākā vara un atgūtu tautas uzticību.

Ko es gribu teikt nobeigumā? Mēs visi šeit esam tautas vēlēti deputāti. Dažiem ir uzlikti lielāki pienākumi, par ko dažreiz saņem divreiz lielākas algas, automašīnas, un viņu pienākums ir organizēt Saeimas darbus, lai mēs kārtīgi varētu paust savus viedokļus. Tas nenozīmē, ka šī dubultā alga, dienesta automašīna kādam uzliek tiesības dot kādam vārdu vai atņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas kaut ko arī piebilst pie visa šī?

R.Balodis. Es domāju - viss ir pateikts, tur nav ko daudz runāt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Tagad vēlreiz.

R.Balodis. Priekšlikumu termiņam vajadzētu būt 6.novembrim. 6.novembris, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu””. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 22.aprīļa lēmumu par nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu, tādēļ likumā “Par Latvijas valsts himnu” nepieciešams iestrādāt normas, kas paredz administratīvo atbildību par klajas necieņas izrādīšanu valsts himnai, kā arī nosaka iestādi, kurai piekritīga soda piemērošana par šo pārkāpumu.

Minētie grozījumi aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.⁴⁴ pantā ietverto atbildību par klajas necieņas izrādīšanu valsts himnai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Jansons. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka atbilstoši Satversmes 105.pantam īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata (mēs to šobrīd skatīsim) un pret taisnīgu atlīdzību. Tāpat man ir jānorāda, ka Saeimas kompetencē nav tiesību vērtēt atlīdzības apmērus. Strīdi par atlīdzības apmēru tiek izskatīti Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tātad šis likumprojekts paredz atsavināt sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai 12 metru platumā - četrus nekustamos īpašumus, konkrētas zemes vienības.

Juridiskā komisija aicināja uz Juridiskās komisijas sēdēm visu šo zemes vienību vai nekustamo īpašumu īpašniekus. Uz divām sēdēm, kurās tika izskatīts šis likumprojekts, ieradās atsevišķu īpašumu īpašnieki un pilnvarotie pārstāvji. Mēs aicinājām komisijas sēdē rast risinājumu, vienojoties starp pusēm, kas arī tika izdarīts. Faktiski no šiem četriem nekustamajiem īpašumiem, kurus mēs redzam šobrīd likumprojektā, ir palicis tikai viens, un acīmredzot tā virzība tālāk notiks uz šī likumprojekta pamata.

Iespējams, ka šis likumprojekts līdz ar to arī tiks grozīts, jo par pārējo īpašumu atsavināšanu ir panākta vienošanās starp atbildīgajām personām, atbildīgajām institūcijām un attiecīgi zemes īpašniekiem.

Komisija ir izvērtējusi arī to apstākli, ka šie īpašumi tiešām ir vajadzīgi robežas joslas ierīkošanai, un, kā jau es teicu, šis ir izņēmuma gadījums, jo attiecībā uz šo vienu konkrēto nekustamo īpašumu, tas ir, “Zaļkalni 1”, nav bijusi iespēja panākt vienošanos.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.913/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Konkurences likumā, kurus mēs šodien atbalstījām trešajā lasījumā.

Likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” komisija saņēma 22 priekšlikumus. Notika arī vairākas komisijas sēdes, un sadarbībā ar Ekonomikas ministriju priekšlikumi tika precizēti, un ir iespējams, ka tie vēl tiks precizēti arī uz trešo lasījumu.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir ekonomikas ministra Ašeradena priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. ir ekonomikas ministra priekšlikums. Nu, jāteic, ka par šo priekšlikumu bija diskusijas, un acīmredzot šeit būs arī precizējumi uz trešo lasījumu. Proti, šīs normas otrajā daļā ir norādītas personas, kuras konkurences iestādē var īstenot personas tiesības uz aizstāvību. Mēs arī norādījām, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam tiesības uz aizstāvību ir tikai zvērinātam advokātam. Acīmredzot no šīs normas tā tas arī šobrīd izrietēs... Ekonomikas ministrija arī vēl solījās vērtēt.

Tomēr komisija šobrīd ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. ir ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Tātad no visiem šiem priekšlikumiem, iepriekš minētajiem, komisija izveidoja savu priekšlikumu - 14.priekšlikumu -, kas guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. ir ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 20. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumus jeb lietu izskatīšanas kārtību un piekritību tad, kad tiks pieņemti šie grozījumi.

Komisijā ir atbalstīts. Nu, iespējams, ka te būs precizējumi attiecībā uz konkrētiem termiņiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - ekonomikas ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 22.priekšlikums. Komisija šobrīd tātad izslēdz norādi uz likuma spēkā stāšanos. Tas ir komisijas priekšlikums, un tas guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.913/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Termiņš ir šā gada 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.911/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šim likumprojektam komisija saņēma 56 priekšlikumus un divās sēdēs tos izskatīja.

1. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas cita starpā ir saistīts ar atteikšanos no valsts nodevas, iesniedzot blakussūdzību, un drošības naudas iemaksas kārtības ieviešanu. Tātad šis priekšlikums ir ar to saistīts. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir deputātu Viļuma un Brīvera priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā. Pamatojums no iesniedzēju puses bija saistīts ar to, ka ir nepieciešams noapaļot valsts nodevu, šajā gadījumā gan depozīta maksājumu, un tālāk skatīt kontekstā ar šo depozītu. Komisija nolēma, ka ar kaut ko ir jāsāk, un šis faktiski ir pirmais solis. Un Tieslietu ministrijai ir uzdevums - izvērtēt visu šo valsts nodevu apmērus, attiecīgi noapaļojot. Komisija 2.priekšlikumu daļēji atbalstīja un izveidoja savu - 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. ir komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir saistīts ar 1. - tieslietu ministra priekšlikumu un ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6.priekšlikums sakārto jautājumu, kas ir radies praksē un ir saistīts ar to, ka dažkārt personas tiek nepamatoti atbrīvotas no tiesas izdevumiem tajos gadījumos, kad prasības ceļ administratori. Šis ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. un 12. - abi ir saistīti deputātu Bērziņa un Lībiņas-Egneres priekšlikumi, par kuriem komisijā bija diskusija.

Tātad 9.priekšlikums ir saistīts ar spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹  pantu, kas noteic to personu loku, kurām atbilstoši veicamajām funkcijām ir nepieciešamas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tādu personu ir daudz, tajā skaitā zvērināti advokāti. Un šajā likumā ir norādīts, ka zvērinātiem advokātiem līdz 2019.gada 31.decembrim ir jāapgūst šīs speciālās zināšanas un jāsaņem arī par to apliecinājums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Līdz ar to no 2020.gada 1.janvāra lietas, kas skar bērnu tiesības, varētu vest vai nu persona pati, vai ar zvērināta advokāta starpniecību.

Komisijā bija diskusija par šī piedāvājuma tvērumu, proti, ko mēs saprotam ar šīm lietām, kas skar bērnu tiesības: vai tas ietver, piemēram, arī mantojuma lietas vai tikai ģimenes tiesību lietas. Faktiski komisija vienojās par to, ka sanāks darba grupa un šo lietu iespējamo tvērumu vēl izvērtēs.

Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu un iekļāva 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. - komisijas priekšlikums, kā jau minēju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir deputātu Bērziņa un Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas ir saistīts ar 9.priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 17. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 18. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 19. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra priekšlikums, kas palielina summas par maza apmēra prasību ierosināšanu un izskatīšanu. Proti, palielina no 2100 eiro uz 2500 eiro. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 25. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 26. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 32. - tieslietu ministra tehniska rakstura priekšlikums, kas ir saistīts ar tiesu teritoriālo reformu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 33. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir saistīts arī ar 1.priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 34. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī saistīts ar iepriekš minētajiem. Proti, ir runa par drošības naudas institūta ieviešanu lietās par blakus sūdzībām. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 35. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 36. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 37. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 38.priekšlikums ir izveidots ar mērķi... Un 39. ... Faktiski ir jauna nodaļa iekļauta. Un arī virkne turpmāko priekšlikumu vērsti uz to, lai pilnveidotu regulējumu, kas ir saistīts ar Hāgas 1980.gada konvencijas piemērošanu praksē.

Tātad 38. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 40. - tieslietu ministra priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 39. - komisijas...

G.Bērziņš. 39., es atvainojos, ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 40. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 41. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 42. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 44. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 45. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 46. - precizējošs tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 47. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 49. un 50. - tieslietu ministra priekšlikumi.

49. ir arī par tiesu teritoriālo reformu, tas precizē attiecīgi tiesu nosaukumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 50. ir identiska rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 51. - deputātu Bērziņa un Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekš minēto, ja nekļūdos, 9. un 11.priekšlikumu, un ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Juridiskā komisija ir izveidojusi savu, 54., priekšlikumu, aptverot iepriekš minētos, atbalstītos un daļēji atbalstītos priekšlikumus. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 55. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Komisija ir izveidojusi savu, 56., priekšlikumu, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.911/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”. Atbildīgā komisija saņēmusi, pareizāk sakot, pati izstrādājusi vienu priekšlikumu, kas paredz izslēgt trīs punktus no informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Otrais lasījums. 99 priekšlikumi. Sirdsmieram pateikšu, ka bija 180, bet, komisijai čakli strādājot, tie tika apvienoti.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 7. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 8. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 9. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 10. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 11. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 13. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, arī iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 18. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 20. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 21. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 22. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 23. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 24. - Ministru prezidenta Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 25. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tas ir atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 27. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 28. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 29. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 30. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 31. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 32. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 34. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 37. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 38. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 39. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. un 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 40. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 41. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 42. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 43. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 44. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 45. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 46. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 47. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 48. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 49. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 50. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 50. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 51. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 52. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 53. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 54. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 55. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 56. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 57. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 58. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 59. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 60. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 60. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 61. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 62. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 63. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64., 65. un 67. - komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 64. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 65. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 66. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 67. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 68. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 69. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 70. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 71. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 72. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 73. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 74. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 75. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 76. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 77. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 78. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 81. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 79. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts...

Sēdes vadītāja. Atbalstīts.

K.Seržants. Atbalstīts, iekļauts 81. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 80. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 81. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 81. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 82. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 83. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 86. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 84. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 86. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 85. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 86. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 86. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 87. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 88. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 89. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 90. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 91. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 93. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 94. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 95. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 96. - Ministru prezidenta Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 97. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 97 - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 98. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 99. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 99. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, tas ir, 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Laikā, kad mēs runājam par uzbrukumiem demokrātisko valstu informācijas telpai, demokrātiskajām valstīm, tādām kā Latvija, protams, nav citu instrumentu, kā cīnīties pret šādiem uzbraukumiem, kā tikai un vienīgi stiprināt savus medijus, lai tie būtu neatkarīgi, daudzveidīgi, spētu reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem un vēstītu mūsu iedzīvotājiem pilnīgu, vispusīgu informāciju, kas, protams, atbalsta mūsu demokrātisko valsts iekārtu.

Lai atrastu vēl papildu veidu, kā ar jau esošajām darbībām stiprināt mūsu medijus un it īpaši mūsu sabiedriskos medijus, mūsu kopīgi, visas sabiedrības, finansētos medijus, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir strādājusi - ilgi strādājusi un pamatīgi strādājusi! - pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projekta.

Kāpēc šis likums ir nepieciešams? Par pirmo būtiskāko lietu - par mediju mainīgo vidi, par uzbrukumiem informācijas telpai un nepieciešamību stiprināt sabiedriskos medijus - es jau minēju.

Otrkārt, šis likums ir nepieciešams tāpēc, ka šobrīd sabiedrisko mediju uzraugam ir dota arī vēl viena cita loma un dots vēl viens cits uzdevums, respektīvi, strādāt kā komercmediju regulatoram. Un tas esošajai padomei rada konkrētu interešu konfliktu, jo padomei ir jāatrod pareizais risinājums, kas būtu piemērots abām šīm atšķirīgajām mediju grupām, proti, tiem medijiem, kuri darbojas brīvā tirgus apstākļos, un tiem medijiem - Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio -, kurus finansējam mēs visi kopā kā Latvijas valsts sabiedrība.

Lai atrastu šos risinājumus, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija darbu uzsāka jau 2016.gadā. Kopumā par šo jautājumu ir organizētas trīs konferences, vairākas no tām ir notikušas Saeimā. Ir bijušas daudzas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes. Mēs esam plaši diskutējuši ar mediju pārstāvjiem, nozares ekspertiem un dažādām organizācijām.

Pavisam īsi par svarīgākajām normām, ko paredz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.

Pirmām kārtām ir paredzēts izveidot atsevišķu padomi, kas uzraudzīs sabiedrisko mediju darbu un nodarbosies ar sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, nodrošinot to, ka mūsu sabiedriskie mediji patiešām strādā mūsu demokrātijas interesēs, atspoguļo viedokļu daudzveidību un stiprina mūsu valstiskumu.

Ir plānots, ka šajā padomē būs deviņi locekļi. Četri no tiem būtu virzīti no Saeimas, ievērojot un respektējot arī opozīcijas viedokli... viedokļus. Trīs būtu Ministru kabineta un nevalstisko organizāciju Memoranda padomes virzīti un divi - sociālo partneru virzīti locekļi.

Šis likums arī ļoti konkrēti aplūko jautājumu par redakcionālo neatkarību. Šī padome - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome - nedrīkst ietekmēt mediju saturu. Ir paredzēts, ka esošos trīs valdes locekļus nomainītu viens valdes loceklis - ģenerāldirektors, kuru izraudzītos atklātā konkursā un kuru ieceltu ar divām trešdaļām no padomes balsīm uz pilnvaru termiņu - pieci gadi. Un šajā amatā nevarētu strādāt ilgāk kā divus termiņus.

Paredzēts izveidot arī galvenā redaktora amatu, kas būtu pilnībā atbildīgs par sabiedrisko mediju saturu.

Paredzēts izveidot arī ļoti svarīgu institūciju - sabiedrisko elektronisko mediju ombudu -, kas būs tā vieta, kurā varēs vērsties sabiedrības locekļi, ja viņiem būs kādas neskaidrības, kaut kas nebūs paticis sabiedrisko mediju darbā; tur varēs risināt dažādus konfliktus. Mēs, Saeimas deputāti, bieži vien saņemam iedzīvotāju sūdzības vai iedzīvotāju ieteikumus par to, ko vajadzētu rādīt vai nevajadzētu rādīt sabiedriskajiem medijiem. Tagad šeit būtu institūcija, kas varētu tiešām neatkarīgā veidā uzraudzīt, kā darbojas sabiedriskais pasūtījums, kā strādā mūsu sabiedriskie mediji.

Šajā likumā ir arī norma, kas paredz, ka budžeta finansējums sabiedriskajiem medijiem gadā nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada finansējumu, tādā veidā nodrošinot zināmu finansiālu neatkarību.

Šajā likumprojektā tomēr ir jautājumi, kas līdz galam varbūt vēl nav atrisināti. Viens no galvenajiem jautājumiem ir par sabiedrisko mediju līdzdalību reklāmas tirgū. Šis jautājums ir ļoti saasinājies tieši pēdējā laikā saistībā ar sponsorēšanas līgumiem, ko ir slēdzis Latvijas Radio par zināmām programmas sadaļām, tādēļ ir ļoti svarīgi šajā likumprojektā paredzēt brīdi, kurā mūsu sabiedriskie mediji - Latvijas Radio un Latvijas Televīzija - vairs nedarbosies reklāmas tirgū, tādā veidā nodrošinot neatkarīga satura veidošanu un dodot daudz skaidrākus spēles noteikumus komercmedijiem, lai viņiem būtu iespēja veidot daudzveidīgu un sabiedrībai vajadzīgu saturu.

Ir jautājums arī par to, vai kopumā 10 augsta līmeņa amatpersonas - deviņi padomes locekļi un viens ombuds - nav par daudz? Vai mēs varēsim atrast pietiekami daudz cilvēku, kas baudītu sabiedrības uzticību, lai ieceltu šajos augstajos amatos? Un šobrīd ir vēl viens neatrisināts jautājums - kas nodrošinās sabiedrisko mediju padomes darbību, respektīvi, kādā veidā tiks nodrošinātas sekretariāta funkcijas?

Šie ir jautājumi, kas šajā likumprojektā vēl nav pilnībā atrisināti, bet komisija ir vienojusies, ka ir jānosaka pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai visa sabiedrība, mediju jomas eksperti un arī deputāti varētu piedalīties šo jautājumu risināšanā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Paldies kolēģei Čigānei par ļoti detalizētu un precīzu situācijas aprakstu. Es papildināšu kolēģi un minēšu dažus tīri praktiskus momentus, par kuriem jums būs jāpieņem lēmums.

Pirmkārt. Patiešām šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome faktiski apvieno divas diezgan pretrunīgas funkcijas. No vienas puses, šī padome ir valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, no otras puses, tā uzrauga arī godīgu konkurenci starp sabiedriskajiem medijiem un komerciālajiem medijiem. Tā ir ļoti sena sasāpējusi problēma, pat Satversmes tiesa izskatīja attiecīgu pieteikumu. Un, kaut gan Satversmes tiesa nolēma, ka principā tas nav pretrunā Satversmei, tomēr tā ir problēma un tā ir jārisina, jo gluži neatbilst labas pārvaldības principam. Vai divu padomju veidošana atrisinās šo problēmu? Kā tiks stingri nodalīta kompetence starp šīm divām padomēm? Par to mums būtu vēl jāpadomā. Galu galā prakse rādīs.

Otrais moments - aiziešana vai iziešana no reklāmas tirgus, ko Čigānes kundze pieminēja. Diemžēl man jāteic, ka faktiski likumprojekts par to neko nesaka. Manā skatījumā, tas ir diezgan būtisks trūkums, jo tik nopietnas lietas pieņemt kā grozījumus diez vai būtu pareizi, turklāt tas ir budžeta jautājums, jo, kolēģi, šeit būs runa par daudz lielākām summām nekā tās summas, kas ir vajadzīgas, lai izveidotu to otru padomi, un tā tālāk. Šis jautājums ir saistīts arī ar citu, diezgan sensitīvu jautājumu, proti, komercmediju subsidēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Kā mēs zinām, diezgan nozīmīgas summas šim nolūkam ir paredzētas nākamā gada budžeta plānā, un tas manī vieš zināmas bažas, jo attiecībā uz komercmedijiem mēs nevaram prasīt to, ko mēs varam prasīt un kas mums jāprasa no sabiedriskiem medijiem, proti, neitralitāti, objektivitāti, politisko neatkarību... Komercmedijiem ir tiesības savu pozīciju arī aizstāvēt un atbalstīt kādu konkrētu partiju, un par to, vai tas ir savienojams ar budžeta līdzekļu saņemšanu, man ir zināmas bažas. Manā skatījumā, daudz veiksmīgāks un taisnīgāks modelis būtu, ja patiešām sabiedriskie mediji aizietu no reklāmas tirgus, un līdz ar to komercmedijiem būtu daudz lielākas iespējas, pārdodot reklāmu, pašiem veikt savu komercdarbību. Tātad šie jautājumi ir saistīti, bet tā būs politiskā izšķiršanās. Es uzreiz gribu uzsvērt - tā būs jūsu politiskā izšķiršanās, jo nauda patiešām būs vajadzīga diezgan nopietni.

Nākamais moments, par ko būs jādomā, jo arī tas, manā skatījumā, nebija pietiekami izstrādāts šajā likumprojektā, ir jautājums par jaunām tehnoloģiskajām platformām. Un šajā kontekstā jārunā par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu un vienota sabiedriskā medija izveidošanu. Šis jautājums tika diskutēts pirms kāda laika, bet tad tas tika piebremzēts. Faktiski diskusijas tika pārtrauktas, manā skatījumā, vienkārši tāpēc, ka koalīcijas partijas nevarēja vienoties, un nozares cilvēkiem un ekspertiem, un novērotājiem absolūti nav skaidrs - kāpēc. Manā skatījumā, tur nebija nekādu konceptuālu domstarpību, bet drīzāk tādas, kā jau diemžēl ir pieņemts, politiskās spēles.

Kolēģi no koalīcijas, jums būs jāatgriežas pie šī jautājuma! Jo tradicionālās tehnoloģijas, tā saucamās lineārās TV skatīšanās, aiziet pagātnē. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neskatās televīziju tā, kā mēs skatījāmies jaunībā. Viņi skatās internetā un tajā laikā, kad viņiem ir ērtāk, un izmanto tās ierīces, kādas viņiem ir ērtākas.

Saglabāt tradicionālo regulējumu - televīzijai atsevišķi, radio atsevišķi -, nenosakot portāla www.lsm.lv statusu, kam tas pieder - televīzijai, radio vai kādam citam... nu, man šķiet, ka tas būs... Ja mēs to darīsim, tas būs skaidrs brāķis mūsu darbā. Mums būs jāizstrādā konceptuāls lēmums un tas jāpieņem.

Un vēl viens moments, kas arī ir ļoti būtisks, - kā apvienot redakcionālo neatkarību, par ko runāja arī Čigānes kundze, ar to principu, ka sabiedriskajiem medijiem jābūt objektīviem, neitrāliem un ir jāpārstāv visu sabiedrības grupu viedokļi, arī visu politisko partiju viedokļi. Jo šobrīd mums nav nekādu kritēriju, mums nav nekādas statistikas, un diezgan bieži mums jāsastopas ar pārmetumiem, ka sabiedriskie mediji atbalsta vienas partijas darbību un apzināti kritizē vai noklusē citu partiju darbību. Un īpaši bieži tas izskan priekšvēlēšanu posmā, jo likums nosaka principu, ka, jā, objektivitāte un politiskā neitralitāte ir vienīgais pamatojums, kāpēc šie mediji saņem budžeta finansējumu. Bet, ja tas praksē netiek pildīts, tad tiek iedragāts pats sabiedrisko mediju princips. No otras puses, ir redakcionālā neatkarība, neviens nevar iejaukties. Un tā nav tikai Latvijas problēma, ar šo problēmu sastopas visas demokrātijas, un ir izstrādāti dažādi risinājumi. Dažādi ceļi un pasākumi tiek paredzēti šajā likumā, bet, manā skatījumā, tas vēl nav pietiekami, lai patiešām nodrošinātu, ka sabiedriskie mediji pilda savu uzdevumu, savu misiju, proti, pārstāv visas sabiedrības viedokļus.

Tātad, kolēģi, tie izaicinājumi ir tiešām ļoti nopietni. Šis darbs ir ļoti atbildīgs.

Un nobeigumā es gribu aicināt jūs atbalstīt šo likumprojektu. Bet paturiet prātā, ka jums būs jāpieņem ļoti nopietni un atbildīgi lēmumi, lai šis likums atbilstu demokrātiskas valsts principiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Likumprojektā ir 24 panti, un tajā ir vairāk nekā 300 reižu pieminēts termins “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”. Vienkāršs ieteikums - kaut kā šo likumu tomēr padarīt lasāmāku.

Otra lieta, ko es gribu minēt. Ja jau tas ir ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem saistīts likumprojekts, tad... Nu, pēc būtības iepriekšējais runātājs arī tam pievērsās: kas tad ir šie sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi? Tādi būtībā ir trīs: Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls “Latvijas Sabiedriskais medijs”. Tikai trīs, vai ne?

Visi šie trīs sabiedriskie mediji, protams, strādā, un mēs ceram, ka strādā tā, lai pildītu sabiedriskā uzrauga, tāda sargsuņa, funkciju. Un tagad mēs ar šo likumprojektu izveidosim jaunu padomi, kas būs kā uzraugs, kas uzrauga uzraugu. Piedodiet par šo vārdu ekvilibristiku, bet nu tā sanāk, ka mēs atkal veidojam padomi padomes galā. Man līdz galam nav skaidrs, kādas funkcijas mēs noņemam no pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, jo tā šobrīd darbojas. Labi vai slikti - to, protams, katrs pats izvērtē, un kļūdas, ja padomes darbībā tādas rodas, protams, ir jānovērš.

Par sabiedriskajiem medijiem varu piebilst, ka tie patiešām ir īpaši svarīgs demokrātijas pamats arī reģionos, jo šobrīd sabiedriskie mediji reģionos ir maz pārstāvēti. Paldies jums, kolēģi, kas pirms kāda laika apstiprinājāt Latgales studijas izveidošanu Latvijas Radio. (Starpsauciens: “Neatbalstīja!”) Manuprāt, tā labi darbojas. Taču tas ir gaužām maz, lai nodrošinātu pietiekamu informāciju par to, kas notiek reģionā, un lai patiešām nodrošinātu to funkciju, ko es jau minēju, - sargsuņa jeb uzrauga funkciju ne tikai Rīgā, ne tikai Pierīgā, bet arī reģionos, lielajās pilsētās un ne tikai.

Cileviča kungs minēja, ka sabiedriskajos medijos noteikti jānodrošina godīga pārstāvniecība no visām Saeimā ievēlētajām partijām. Es tam varu piekrist. Bet tajā pašā laikā paskatieties, kas notiek privātajos medijos! Atsevišķās televīzijās (nesaukšu, kurās) ir, es teiktu, klaja reklāma tikai vienam vai dažiem politiskajiem spēkiem. Kas notiek dažos radio? Atkal nesaukšu, bet, braucot uz Latgali un atpakaļ, man ir pietiekami daudz laika paklausīties, ar ko notiek intervijas un kādu pašvaldību vadītāji tur nāk un atbild uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem, un tā tālāk, un tā joprojām. Manuprāt, tas sabiedrībai nenodrošina godīgu pieeju informācijai.

Protams, mēs varam uzklupt tikai sabiedriskajiem medijiem un ielikt tos dzelžainos rāmjos. Bet vai tādā veidā mēs paši, kā saka, neiešausim sev kājā?

Jebkurā gadījumā es pateicos komisijai, jo, cik saprotu, ir pieņemts lēmums priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt pietiekami garu. Latvijas Reģionu apvienība noteikti skatīs šo likumprojektu, un, ja nepieciešams, mēs droši vien būsim spiesti no mūsu frakcijas pilnvarot vienu cilvēku (lai gan mums tie resursi - cik nu ir, tik ir). Tomēr šī jautājuma dēļ, es domāju, visām partijām ir nopietni jāiesaistās darbā.

Pagaidām Latvijas Reģionu apvienības frakcija šo likumprojektu neatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Āboltiņa, Dzintars, Brigmanis un Tutins lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Kolēģi! Ņemot vērā, ka es neesmu tajā komisijā, kas ar šī likumprojekta izstrādi nodarbojas, un arī negribu tur jaukties, ņemot vērā manu iepriekšējo nodarbošanos, tomēr gribu dot tādu ceļamaizi un iesaku: tad, kad būs konceptuāli skaidrs, kā šīs padomes tiks veidotas un kā šīs padomes darbosies, pievērst uzmanību ne tikai mediju uzraudzībai tādos kā samta cimdos, bet arī padomāt par to, kā šos komercmedijus varētu patiešām drastiski ietekmēt situācijās, kad tie nodarbojas ar valstij atklāti naidīgas informācijas paušanu. Vienkārši šobrīd ir diezgan nožēlojami. Lietuvā un Polijā ik pa brīdim, es pat teiktu, diezgan regulāri, aizliedz naidīgas valsts radiostacijas un televīzijas stacijas, bet tajā pašā laikā Latvijā mēs vairāk rūpējamies par to, lai Lattelecom būtu pilna programmu pakete.

Tāda situācija Latvijā ir bijusi vienu reizi, ļoti bikla, uz dažiem mēnešiem, kad viena televīzija tika aizliegta. Bet tas, kas tanīs attiecīgajos valsts pārraudzītajos medijos notiek, ir vienkārši anormāli!

Un otra lieta. Ņemot vērā, ka mediji arvien vairāk pārceļas uz internetu, es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka nupat Vācijā, kas tā kā ir Eiropas demokrātijas citadele, ir pieņemts likums, kas uzliek par pienākumu interneta medijiem kontrolēt komentārus, kuri satur naida runu. Un šiem medijiem tiek uzlikts par pienākumu šos komentārus dzēst, turklāt nelieliem medijiem tas ir jāizdara 24 stundu laikā, bet lieliem medijiem, tādiem kā, pieņemsim, Facebook sociālajam tīklam, tas ir jāizdara septiņu dienu laikā. Un naudas sods par šīs normas neizpildīšanu var sasniegt - es aicinu ieklausīties! - 50 miljonus.

Nu, Latvijā, protams, nav tādu mediju, kas šādu sodu varētu pavilkt, bet es aicinu domāt par principu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Šis plašsaziņas līdzekļu likums valstī ir ļoti vajadzīgs. Un, lūdzu, apstipriniet un virziet to tālāk!

Lūdzu, nepārvēršam šo sēdi par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi un nesākam runāt, kas, kur un kā ir jādara!

Arī Čigānes kundze... Jūs te jau savu vēlamo mēģinājāt par esošo padarīt. Tas ir nepareizi! Tā nedrīkst darīt! Jo priekšlikumi vēl tikai būs.

Tas, kas ir svarīgi... Man ir jāpiekrīt Cileviča kungam... Ir vajadzīgi astoņi miljoni eiro gadā, ko noteikti piešķir koalīcija, lai sabiedriskais medijs pamestu reklāmas tirgu.

Savukārt, Juri Viļum... Trīs gadus - trīs gadus! - neviens no jūsu frakcijas nav savu degunu iebāzis iekšā... (Dep. J.Viļums: “Tu tur esi!”) Es neesmu tavā frakcijā (Starpsauciens.), un nesarunājies ar mani! (Starpsauciens.) Neviens no jums degunu nav pabāzis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Un tagad tu te nāc un stāsti: “Jā, mēs neatbalstīsim!” Tāpēc, ka jums vienkārši nav izpratnes. Jums nav absolūti nekādas izpratnes! Kaut viens cilvēks būtu kaut vienu reizīti atnācis uz kādu no komisijas sēdēm un paskatījies, kas notiek! (Dep. H.Abu Meri: “Taisnība!”) Tu savā mašīnā brauc Rīga-Latgale... Johaidī, nu tā ir tā izpratne!

Īsāk sakot, - lūdzu, esiet tik laipni un atbalstiet šo likumprojektu, un ejam tālāk!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es esmu spiesta jums aizrādīt, ka Saeimas deputāts no Saeimas tribīnes un arī citur neizmanto vārdus, kas nav savienojami ar Saeimas deputāta cieņu.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti!

Īpaši tie, kuri strādāja pie šī likuma!

Uzreiz teikšu - atbalstu! Artus, atbalstu! Un pārlieku degunu nebāzīšu, kur nevajag, bet, manuprāt, vēlos norādīt uz būtiskām lietām, kuras būtu jāņem vērā.

Mēs ļoti ilgi gaidījām šo likumu, jo iepriekš bijām sastapušies ar visādām pretrunām un dīvainībām, ka mums ir šī viena padome, kura apvieno pretrunīgas funkcijas.

Līdz ar to, attīstot šo likumu, diezgan pamatīgi būs, kā tas jau ieskanējās, jāreorganizē esošā padome. Un līdz ar to ir jārēķinās, ka būtu varbūt jāver vaļā pamatīgi arī likums, kas nosaka NEPLP darbību, - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Es aicinu dot pietiekami daudz laika priekšlikumu iesniegšanai un šo abu divu likumu izstrādei.

Bet atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lai deputāts Kaimiņš man nepārmestu, ka es uzdodu savu viedokli par komisijas viedokli, es pieteicos debatēs un nedaudz atspoguļošu gan to diskusiju, kas ir notikusi komisijā, gan to, kas tika izteikts, atbildot deputātiem par konkrētajām lietām.

Vispirms, Cilēviča kungs, es domāju, ka jūs kā mediju speciālists, kas ilgus gadus ir strādājis šajā komisijā, ļoti labi zināt, ka objektivitātes, neatkarības, demokrātiskuma un tiesiskuma prasības šobrīd attiecas arī uz komercmedijiem. Un tas, ko jūs te sludinājāt no tribīnes, ka komercmedijiem ir normāli atbalstīt kādu politisku spēku, vienkārši nav taisnība. Jums vēlreiz ir jāizlasa Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.pants, kur četri punkti runā par šiem konkrētajiem pienākumiem. Arī padome, izsniedzot licenci komercmedijiem, nosaka konkrētus priekšnoteikumus šai darbībai.

Tā ka, es domāju, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar to veidu, kā mēs šo situāciju analizējam, jo, nedod Dievs, kāds sadzirdēs no jūsu mutes to, ka Latvijā reģistrēts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēkšņi var darboties viena politiskā spēka interesēs.

Otrkārt, runājot par Jura Viļuma kunga teikto, - šī nav padome padomes galā. Šobrīd ir viena padome, kurā ir interešu konflikts, kā daudzi kolēģi teica. Un šī padome ir jāsadala. Tā ka nekāda papildu padome padomes galā netiks radīta.

Attiecībā uz Seržanta kunga teikto par nepieciešamību tikpat stingri regulēt mūsu interneta medijus kā Vācijā un, nedod Dievs, uzlikt tikpat lielus sodus - šis likums šo jomu neregulē, neskar, jo attiecas tikai uz sabiedriskajiem medijiem.

Kolēģi, es aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Darbs ir bijis ilgs, šis likumprojekts mums patiešām ir vajadzīgs, un komisija ir vienojusies, ka būs pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai daudzus jautājumus varētu atrisināt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamā Čigānes kundze! Tas ir ļoti plaši pazīstams fakts, ka pastāv kristīgās avīzes un kreisās avīzes, un komunistiskās avīzes. Ir televīzijas, kas simpatizē republikāņu partijai Amerikā un televīzijas, kas simpatizē demokrātiem. Privātajiem medijiem ir tiesības uz savu politisko pozīciju, un ne ar kādu likumu to aizliegt nevar.

Otrais. Es labi zinu, kas ir rakstīts likumos. Bet es aicinu jūs pievērst uzmanību tam, kas notiek reālajā dzīvē. Jūs patiešām gribat apgalvot, ka visas televīzijas - gan sabiedriskās, gan komerctelevīzijas - piekopj vienlīdzīgu attieksmi pret visiem politiskajiem spēkiem? Ka visu politisko partiju pārstāvjiem ir vienādas iespējas paust savu viedokli? Piedodiet, tā nav taisnība arī attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem. Es vairākus gadus aicinu padomi izstrādāt kritērijus, pēc kādiem varētu vērtēt praktiskās darbības atbilstību tai likuma normai, ko jūs minējāt. Diemžēl šādu kritēriju tā arī nav. Ir vienīgais piemērs, un tas raidījums ir “Kas notiek Latvijā?”. Kā mēs zinām, šis raidījums nav ēterā jau gandrīz 10 gadus, bet joprojām es aicinu jūs ieskatīties “KNL” mājaslapā, kur ir uzskaitīti visi viesi, kas tika aicināti uz šo raidījumu, norādot arī partijas piederību. Un tad var skaidri pārbaudīt, kam tika dots vārds šajā raidījumā un vai tas bija neitrāli vai ne, vai raidījuma vadītāji vadās no savām politiskajām simpātijām vai antipātijām un vienkārši piespēlē - faktiski taisa bezmaksas reklāmu tiem politiķiem, kuri viņiem ir simpātiski. Diemžēl neviens cits raidījums, izņemot “KNL”, to nedara, bet es domāju, ka tas ir pareizs veids, kas mums patiešām būtu jāpieprasa no sabiedriskiem medijiem. No komercmedijiem mēs to prasīt diemžēl nevaram.

Tāpēc, kolēģi, neizliksimies, ka tad, kad mēs kaut ko labu ierakstām likumā, tas uzreiz notiks arī reālajā dzīvē. Tā tas nenotiek! Un mums patiešām jāpārdomā ne tikai tie labie principi, bet arī mehānismi, ar kuru palīdzību šie principi var tikt īstenoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams? Tātad nekas piebilstams nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšana līdz 2018.gada 5.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2018.gada 5.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Tagad mēs skatīsim likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums” apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Droši šo likumu varēs nosaukt par vienu no trim vissvarīgākajiem likumdošanas aktiem, kas ir pieņemti šajā Saeimas sasaukumā. Pie tiem es pieskaitu divu procentu piešķiršanu valsts aizsardzībai, nodokļu paketi un Veselības aprūpes finansēšanas likumu, jo šis likums skar visu dzīvi ikvienam, kas legāli dzīvo Latvijā.

Gadu desmitiem mums ir problēmas ar veselības aprūpes finansēšanu. Tas notiek nepietiekami un haotiski, parasti apropriācijas kārtībā gada nogalē aizlāpot caurumus veselības aprūpes finansēšanā.

Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz visus veidus, kādos ienāk nauda veselības aprūpes budžetā, - gan valsts budžeta dotāciju, gan pašvaldību finansējumu, gan pacientu piedalīšanos šajā finansējumā. Bet galvenais un revolucionārais, ar ko šis finansēšanas likums atšķiras no līdzšinējās kārtības, -tā kā tas jau ir paredzēts nodokļu paketē esošajā sociālās apdrošināšanas likumā, tiek ieviesta obligāta valsts veselības apdrošināšana. Kārtība, kas jau vairāk nekā 20 gadus pastāv Igaunijā un Lietuvā un kas ļāva viņu veselības aprūpes sistēmai labāk un drošāk izdzīvot krīzes laikā. Tātad plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar nodokļu nomaksu.

Tas risina šo līdzekļu trūkuma problēmu, un tas arī ir šī likuma galvenais mērķis. Ja trūkst naudas, ko tad vajag darīt? Palielināt ienākumus un mazināt tēriņus. Un to šis likumprojekts arī paredz, liedzot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus tiem, kas nemaksā nodokļus un kas līdz šim saņēmuši šos veselības aprūpes plānveida pakalpojumus uz ārstu, skolotāju un visu citu cilvēku rēķina, kuri dzīvo no algas un no algas pilnā apjomā maksā nodokļus.

Kādi tad ir šī likuma mezgla punkti? Neapšaubāmi, pirmais ir ļoti svarīgs jautājums: ko tad iekļaut pirmajā, visiem pieejamā veselības aprūpes pakalpojumu grozā? Pašreiz tur ir neatliekamā palīdzība, dzemdniecība, bīstamo infekcijas slimību ārstēšana, sabiedrību apdraudošu psihisko saslimšanu ārstēšana. Netipiski, salīdzinot ar citām valstīm, ka mēs pirmajā grozā esam iekļāvuši arī ģimenes ārsta palīdzību, lai ģimenes ārsts būtu pieejams visiem neatkarīgi no nodokļu nomaksas.

Nākamais ļoti svarīgais jautājums ir par atbrīvojamām kategorijām. Ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuri nevar maksāt šos veselības maksājumus, kas nemaksā nodokļus? Viņu ir ļoti daudz.

Protams, notiks diskusija, vai mēs visas šīs kategorijas varam apdrošināt uz valsts rēķina. Bet pateikšu uzreiz, ka pensionāri, bērni, personas, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa, bezdarbnieki, kā arī trūcīgās personas ir galvenie ieguvēji no šīs reformas, no šī likuma, jo naudas būs vairāk un viņiem nekas nebūs jāmaksā. Viņiem pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem būs krietni, krietni palielināta.

Nākamais ļoti svarīgais jautājums, par ko notiks diskusija, - kā iekļauties sistēmā tiem, kas nedzīvo no algas un nemaksā no algas nodokļus parastā kārtībā? Pašreiz likumprojekts paredz, ka tiem, kas dzīvo no algas, nekas būtiski nemainīsies. Tātad, ja Latvijas iedzīvotājs maksā nodokļus vismaz no minimālās algas (kas nākamgad būs 430 eiro), viņš automātiski iekļaujas sistēmā, saņemot pilnā apjomā abos grozos paredzēto veselības aprūpes palīdzību, un nekādā veidā neizjūt izmaiņas.

Tiem, kas nemaksā nodokļus vismaz no minimālās algas vai nemaksā tos vispār, ir divi ceļi: vai nu iekļauties sistēmā, pārejot uz ienākumu saņemšanu algas veidā, un maksāt nodokļus vismaz no minimālās algas, vai veikt veselības iemaksas, kādas šis likumprojekts paredz 2018.gadā - viena procenta apjomā no bruto minimālās algas, 2019. - triju procentu apjomā un 2020. - piecu procentu apjomā no bruto minimālās algas, tādā veidā iekļaujoties sistēmā.

Likumprojekta pārejas noteikumos ir paredzēts, ka 2018.gads būs pārejas gads. Un tas ir ļoti svarīgi. Nekādas sankcijas netiks piemērotas, grozos veselības aprūpes pakalpojumi netiks sadalīti. Cilvēki vienkārši sāks maksāt šos veselības maksājumus, un tādā veidā notiks reformas, proti, šīs jaunās sistēmas ieviešana tā, lai 2019.gada 1.janvārī jau ieviestu veselības aprūpes plānveida pakalpojumu pieejamību atkarībā no nodokļu nomaksas.

Cienījamie Saeimas deputāti! Savā ārkārtas sēdē Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi apstiprināja šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu arī jūs apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs nekavējoties sāktu diskusiju par šiem manis minētajiem likumprojekta mezglu punktiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, Saeimas deputāti! Gan nododot likumprojektu skatīšanai atbildīgajai komisijai, gan arī tikko esam noklausījušies deputāta Ražuka uzstāšanos, no kuras izriet, ka likumprojekta galvenais uzdevums ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana Latvijā. Nav gluži tā!

Likumprojekta galvenais mērķis ir nodrošināt veselības aprūpei pietiekamu finansējumu. Zems veselības aprūpes finansējums ir mūsu galvenā problēma. Uz to norāda Pasaules Veselības organizācija, to atzinušas - tieši vai netieši - Latvijas valdības. No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijā publiskais finansējums veselības aprūpei ir viens no zemākajiem, bet iepriekšējā gadā tas bija viszemākais.

Skatāmais likumprojekts tapa grūtās pārrunās Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē dažu mēnešu laikā, un 24.augustā padomes sēdē bija panākta vienošanās attiecībā uz nozares finansējuma pieaugumu un darba samaksas paaugstināšanu nozarei. No likumprojekta šī vienošanās ir izmesta. Šīs vienošanās likumprojektā vienkārši nav.

Lai to atjaunotu, likumprojekta pārejas noteikumos būtu jāiekļauj trīs normas.

Pirmā - noteikt, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimā gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadējā finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai valsts piešķirtais finansējums 2020.gadā sasniegtu četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. Lai tieši šī frāze būtu iekļauta nevis tikai anotācijā, bet arī likuma “ķermenī”.

Otrā - noteikt, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par konkrētām summām nākamajā gadā, 2019.gadā un 2020.gadā, proti, 227 miljoni eiro 2018.gadā, 341 miljons eiro 2019.gadā un 442 miljoni 2020.gadā. Tikai tad četri procenti no iekšzemes kopprodukta būtu nodrošināti.

Un trešā - noteikt, ka veselības aprūpes valsts finansējuma ietvaros valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 113 miljoniem eiro nākamajā gadā, 179 miljoniem eiro 2019.gadā un 240 miljoniem eiro 2020.gadā.

Es ļoti labi saprotu, ka klausīties šos sarežģītos skaitļus ir ļoti grūti, bet tomēr gribu vēlreiz pasvītrot, ka šīs summas bija aprēķinātas un saskaņotas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Tā ir ļoti svarīga noruna, svarīga vienošanās, un līdz ar to liela autoritāte stāv aiz šādas vienošanās.

Es gribu arī pasvītrot, ka mūsu frakcija pēdējos četros gados, debatējot par nākamā gada budžetiem, vienmēr uzsvērusi, ka vitāli svarīgi mūsu sabiedrībai ir ne tikai īstenot veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pilnveidošanu - tas ir ļoti svarīgi! -, bet arī nodrošināt konkrētu summu, kas būtu atvēlēta no valsts budžeta, lai nodrošinātu asins apriti mūsu veselības aprūpes sistēmā. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi. Un mūsu frakcijas deputāti iesniegs attiecīgos priekšlikumus skatāmajam likumprojektam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien vēlreiz! Gribu izteikt savu īpašo viedokli, ko es jau vairākkārt Čakšas kundzei esmu paudis. Pagaidām man tāda sajūta, ka manējais ir tāds absolūtā mazākuma viedoklis. Visa šī veselības aprūpes sistēma, par ko mēs runājam, ir, manuprāt, absolūti ačgārna un neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, kurā mēs esam noteikuši, ka mēs aizsargājam iedzīvotāju veselību un nodrošinām minimālo medicīnisko palīdzību.

Šeit bija jāraksta nevis Veselības aprūpes finansēšanas likums, bet slimību aprūpes likums.

Es ceru, ka pēc kaut kāda zināma laika mēs tomēr rūpēsimies nevis par medicīnas biznesu, farmācijas biznesu, medicīnisko iekārtu biznesu, bet par to, lai patiešām mums būtu vesela tauta. Un šo naudu, 100 miljonus, novirzīsim tautas veselībai, nevis šī biznesa atbalstīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Daži vārdi par ciparu, skaitļu, procentu ierakstīšanu likumos, apņemoties, ka tieši tāds finansējums nākšot no valsts budžeta un viss notikšot.

Divdesmit gadus šādā veidā, kā cienījamais Pimenova kungs tagad minēja, katrs jaunais veselības ministrs mūs baroja ar solījumiem, ka tā tas notikšot.

Pimenova kungs, jūs kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis tos skaitļus tiešām ļoti labi pārzināt. No Lietuvas mūs šķir 300 miljonu liela summa, veselības aprūpes budžetu izdalot uz iedzīvotāju skaitu.

Šogad mēs sadalījām tikai 80 miljonus jaunajām iniciatīvām. Tātad faktiski viena Saeimas sasaukuma laikā katru gadu visu naudu jaunajām iniciatīvām vajadzētu novirzīt tikai un vienīgi veselības aprūpei, kas koalīcijas valdības gadījumā tikpat kā nav iespējams.

Kāpēc es runāju par veselības aprūpes apdrošināšanu tik daudz? Tāpēc ka tā ir reāla nauda, kas sistēmā ienāk no ārpuses. Gaidīt no valsts budžeta šos simtus miljonu, kuru pat teorētiski nav, nav nekādas jēgas, nav nekādas nozīmes. Vai arī pārejas noteikumos jāieraksta, ka veselības aprūpes finansējumam jābūt vismaz četrus procentus lielam. Protams, jāieraksta. Tas ir tā kā vadmotīvs. Vēl būtu jāieraksta arī attiecīgs atalgojuma līmenis mediķiem, ka tas ir jānotur. Bet ar to ir krietni par maz.

2000.gadā, kad es strādāju 7.Saeimā, man bija tas gods balsot par diviem procentiem aizsardzībai. 2000.gadā! Pagājuši 16 gadi, un tas nav īstenots, kaut arī šie procenti likumā bija ierakstīti. Bija jānotiek Krimas aneksijai, karam Donbasā, lai Latvija sasparotos un mēs visi pieņemtu šo skaitli - divi procenti - realitātē. Dievs pasargi, es negribu, lai Latvijā notiktu kaut kāda epidēmija vai katastrofa, kas piespiestu īstenot šo četru procentu robežu. Tiem ir jābūt likumā, bet mums jāstrādā ar kārtējo budžetu, jāstrādā ar budžetu vidējam termiņam, tad šie skaitļi būs realitāte. Sociālo un darba lietu komisijā mums priekšā stāv ļoti grūtas sarunas ar Finanšu ministrijas speciālistiem, lai 2020.gadā šie četri procenti tiešām būtu realitāte. (Dep. A.Bērziņš: “Āmen!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Vismaz beidzot uz Saeimu ir atsūtīts likumprojekts, kurš ir vajadzīgs. Diemžēl piedāvātā versija pagaidām ir ļoti neskaidra, vispārīga un ļoti dažādi interpretējama. Es pat teiktu, ka tas ir apbrīnojami nekompetenti no ministrijas, kuras visi ierēdņi katrs gadā saņem vairāk par 5000 eiro piemaksās. Es domāju, tikai par šo naudu vien būtu varēts izstrādāt kvalitatīvu, Saeimā maz precizējamu likumprojektu.

Pret šo likumprojektu varētu būt vairākas būtiskas iebildes. Tas veicinās, vismaz spriežot pēc tā, ko mēs varam lasīt, ierēdniecības un birokrātijas pieaugumu dažādu datubāzu apstrādei un koordinācijai. Tas neizbēgami palielinās izmaksas un diemžēl arī tēriņus, un korupcijas iespējas ārstniecības iestādēs, jo netiek noteikti garantējamie finansējuma līmeņi, kvalitātes līmeņi, servisa līmeņi un nekur neparādās, kas tos noteiks.

Būtisku iebildumu pret šo likumprojektu izteica arodbiedrība, un tai ir taisnība. Proti, skaidri un ar skaitļiem netiek iezīmēts, kā palielināsies finansējums pa gadiem. Anotācija ir viena lieta, bet par anotāciju mēs nebalsosim. Tam ir jābūt likumprojektā. Un, ja šī nauda medicīnai netiks dota, tas būs likuma pārkāpums.

Otrs. Mediķiem mēs nedodam skaidru vīziju, kā, kādā formā un par cik tiks palielinātas viņu algas, īpaši ārstiem un vidējam medicīniskajam personālam, lai šis garantētais algu pieaugums apturētu medicīnas personāla aizplūšanu no valsts.

Ir virkne arī citu būtisku lietu, kas nav parādījušās likumā. Un tiešām deputātiem komisijā un arī pirmdienas konferencē par šo likumu būs ļoti daudz kas runājams. Ir viena lieta, kuru es gribu jau šodien pasvītrot: runājot par finansēšanas avotiem, netiek pieminēti īpašie apdrošināšanas veidi - apdrošināšana pret atsevišķiem traumu un nelaimes gadījumu veidiem. Es runāju par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Pagaidām arī šie īpaši apdrošinātie cilvēki izmanto tikai iespēju stāvēt rindā pēc medicīnas pakalpojumiem, un tikai ļoti bagātie, kas spēj tos nopirkt paši par savu naudu un saņemt čekus, saņem šo naudu atpakaļ. Ir īpašais apdrošināšanas veids. Cilvēki, kuri tiek smagi sakropļoti un kuriem pienāktos šī atlīdzība un apmaksa, diemžēl to nesaņem. Un sevišķi tiek diskriminēti trūcīgie, kas nevar atļauties avansēt šos medicīnas pakalpojumus. Tādēļ šī diskusija varētu rasties... Ir arī virkne citu lietu... Bet, es domāju, ar šo brīdi sākas nopietna lieta - kādā veidā palīdzēt? Ko darīsim ar tiem 300 tūkstošiem cilvēku, kuri no apdrošināšanas sistēmas izkrituši? Kas maksās par viņiem? Vai viņi maksās par sevi? Un tātad šiem cilvēkiem tā būs maksas medicīniskā palīdzība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Atbildot uz Ražuka kunga iebildumu, es gribu pievērst uzmanību tam, ka katrā ziņā finansēšanas sistēma ir veselības aprūpes finansējuma stabilitātes pamats. Par to neviens nedebatē, neviens to neapstrīd. Runa ir par prioritātēm.

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū vislabākā veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir Nīderlandē, arī mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - nodrošina naudas optimālu sadali un taisnīgu veselības aprūpi. Bet sistēma darbojas tikai tad, ja nauda tajā sistēmā ir. Un līdz ar to gribu atgādināt, ka gan nosauktajās valstīs, gan arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs naudas summa, kas ieguldīta no valsts budžeta, ir nesalīdzināmi lielāka nekā tā, kas no Latvijas budžeta ieguldīta Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošināšanā. Tas nozīmē, ka šeit nevar visus mūsu pūliņus koncentrēt tikai uz jauno sadales vai pārdales sistēmas funkcionēšanu. Agri vai vēlu būs nepieciešama tomēr lielāka nauda, lai nodrošinātu to sistēmu, kuru tagad aizstāv Ražuka kungs, kam es principiāli piekrītu.

Taču neaizmirsīsim: ja finansējums no valsts budžeta nebūs pietiekams, nedarbosies labi arī tā sistēma, par kuru mēs šodien runājam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L.Kozlovska (ZZS).

Cienījamie deputāti! Šoreiz gribu runāt par Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu. Tiešām no sirds gribu ieteikt ne tikai Latvijas politiķiem, bet arī mediķiem to atbalstīt viena galvenā mērķa dēļ: pirmoreiz dzīvē - pirmoreiz dzīvē! - politiskā atbildība, tas ir, mūsu atbildība, ir vērsta uz to, lai finansējumu caur noteiktu finansēšanas avotu, tātad sociālo nodokli, mēs mūsu veselības aprūpei palielinātu.

Ko tas reāli nozīmē? Tas nozīmē to, ka lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju, praktiski visi Latvijas iedzīvotāji, nākamgad saņems valsts veselības aprūpes pakalpojumus tieši tāpat. No 2019.gada noteikta iedzīvotāju daļa būs līdzatbildīga - līdzatbildīga, maksājot šo sociālo nodokli par savu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.

Un, cienījamie deputāti, ir viena ļoti svarīga lieta. Šis ir likumprojekts pirmajam lasījumam. Tagad, Saeimas sēdes pārtraukumā, bija Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā man arī bija gods piedalīties. Un kopā ar arodbiedrības vadību, ar pārējiem partneriem, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes partneriem tika nolemts par šī likumprojekta izmaiņām un ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27.oktobris. Tas nozīmē, ka visi padomes priekšlikumi, par kuriem runāja arī deputāts Pimenova kungs, īstenībā pašreiz ir mūsu rokās. Mēs to diskusijās visi izspriedīsim, izvērtēsim labākos priekšlikumus, un visi arī atbildīgi to izdarīsim.

Noteikti atbalstu šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Ar šo likumprojektu ir kā ar anekdoti par šķūnīti, uz kura arī bija kaut kas uzrakstīts, bet, kad kāds iegāja iekšā tajā šķūnītī, viņš neatrada to, kas uz šķūnīša sienas uzrakstīts.

Tieši tāpat ir ar šo likumprojektu! It kā ir rakstīts, ka tas ir Veselības aprūpes finansēšanas likums. Tas var tāds sanākt un var arī nesanākt. Šobrīd tas tāds nu nekādi nesanāktu.

Viens no iemesliem, kas jau tika konkrēti minēts, ir tas, ka tiešām šeit ir sarakstīti tukši solījumi un nav redzams, kā tos pildīs, neatkarīgi no tā, kas jums tagad šeit tiek stāstīts.

Tātad šis likumprojekts vēl nerada veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanai būs kāds cits likumprojekts.

Tālāk. Šis likumprojekts neparāda, kā konkrēti apsolītais finansējums 2020.gadā - četri procenti - tiks sasniegts. Un, ja tas nav šeit ierakstīts, tad jūs paši zināt, kā parasti notiek ar šādu apsolījumu pildīšanu.

Tātad, ja tik tiešām jūs tagad atbildat par saviem vārdiem, ko jūs šeit stāstāt, šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt finansēšanu veselības aprūpei, nevis piemānīt mediķus, lai viņi aizvērtos līdz vēlēšanām un jūs netraucētu... Un tieši tāpēc vajadzīgs šāds likumprojekts, kas principā neko neatrisina un neko nenosaka, jo tālāk nāks visi pārējie likumprojekti, kuri būs jāveido un kuros tas viss parādīsies... Tad pareizi būtu, ka uz otro lasījumu jūs atbalstītu frakcijas SASKAŅA piedāvājumu ierakstīt konkrētu trepi, kā šis apsolītais, medicīniskajai aprūpei paredzētais finansējums tiek sasniegts.

Es gribu vērst uzmanību uz pāris lietām, kuras man radīja jautājumus, uz kuriem es pat anotācijā neatradu atbildes, proti: kā tad īsti šī naudas plūsma veidosies?

Es paskatījos aprēķinus, kas tur ir rakstīti, un tur ļoti optimistiski ir pateikts, ka vairāk nekā ceturtdaļmiljons pēkšņi sāks maksāt šīs obligātās iemaksas... nevis obligātās iemaksas, bet papildu iemaksas, kuras ir paredzētas, ja viņi nemaksā šo sociālo apdrošināšanu. No kurienes tāda pārliecība?! Zinot, kāda ir mūsu maksājumu kultūra, kā tas parasti ir noticis, visdrīzāk iznākums būs tieši pretējs. Cilvēks aizies pie mediķa... jā, primārajā aprūpē viņš uzzinās no ģimenes ārsta, ka viņam ir problēmas, bet, ja viņš nav maksājis, visdrīzāk viņš arī nemaksās šo naudu. Mēs nonāksim pie tā, ka... viņš zinās, ka viņam neatliekamā aprūpe pienākas, un viņš vienkārši sagaidīs šo momentu! Un tā vietā, lai viņam tiktu sniegts pakalpojums pie speciālista, mēs par viņu samaksāsim daudzreiz dārgāku pakalpojumu - neatliekamo palīdzību -, kad viņš tiks aizvests un šī palīdzība viņam tik un tā tiks sniegta, un par viņu tiks samaksāts. Tikai samaksāts tiks desmitreiz vairāk. Lūk, kāds “pozitīvs” pienesums būs no šāda pasākuma!

Tālāk. Mani interesē un es gribu, lai jūs pasakāt skaidri. Jūs tagad runājat, jūs parādāt, kā aug šie procenti: no sākuma būs viens procents, divi procenti, trīs procenti un tā tālāk, aiziet tas viss, šie papildu maksājumi, kas būs jāveic ar katru gadu vairāk. Vai tas nozīmē, ka arī visiem pārējiem, kas maksā sociālo nodokli, šie procenti ies uz augšu un arī par viņiem būs jāmaksā, lai veselības aprūpi saņemtu? Pretējā gadījumā sanāks nevienlīdzīga attieksme: vieniem jūs prasīsiet tikai šo vienu procentu, bet pārējiem - vairākus procentus. Šeit atkal parādīsies reāla problēma. Tā ka tā ir vēl viena lieta.

Nākamā lieta. Mūs interesē, kā praktiski tas izskatīsies. Kā tas tiks nodrošināts? Un vai mediķi ir gatavi to īstenot? Kā tas būs, kad aizies cilvēks pie ārsta un ārsts viņam pateiks: “Ziniet, jūs neesat apdrošināts, un, ja jums tagad tik un tik naudiņas nebūs, tad jūs varat iet mājās!” Es gribu redzēt, kā tas viss tiks īstenots.

Kolēģi! Ja nebūs atbilžu uz šiem jautājumiem, par kuriem mēs runājam, ja likumā konkrēti neparādīsies šī finansējuma trepe, tad jāteic, ka galvenais šī likumprojekta mērķis ir nevis nodrošināt veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu, bet piemānīt mediķus līdz vēlēšanām, lai viņi liktos mierā un mēs varētu pateikt, ka viss būs labi, lai gan būs atkal kā vienmēr.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Šā gada 27.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.oktobrim.

Darba kārtībā - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.586/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi lēmuma projektu un piekritusi noteiktās apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” 1 060 629 eiro apmērā uz budžeta programmu “Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika” 272 688 eiro apmērā, lai nodrošinātu neatliekamu pasākumu īstenošanu efektīvai Valsts kancelejas darbībai, kā arī uz budžeta programmu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs” 787 941 eiro apmērā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai. (Starpsauciens: “Sudraba par apropriāciju kā par savu kabatu!”)

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Vispirms vēlos jūs informēt, ka, atbalstot šo apropriācijas pārdali, pirmām kārtām tiek pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums.

Latvijā tas jau nav pirmo reizi, ka likumi ir pieņemti tāpēc, ka kāds to prasa, ķeksīša pēc izveidoti, un pēc tam mēs mierīgā garā to visu varam ignorēt, uzskatīt par parastu formalitāti.

Tas nekas, ka saskaņā ar likumu arī Fiskālās disciplīnas padome ir pateikusi, ka šāda apropriācijas pārdale neatbilst likumam. Tas jau netraucē Ministru kabinetam un arī koalīcijai to pilnībā ignorēt.

Un kāpēc tas neatbilst likumam? Tāpēc ka likums precīzi nosaka, kādas ir tās izdevumu pozīcijas, kurām, grozot budžetu, ir iespējama papildu apropriācijas piešķiršana, un kādi ir tie gadījumi, kas reāli atbrīvo fiskālo telpu izdevumu pārdalei.

Pirmkārt. Ja ir mazāki izdevumi un jāveic mazākas iemaksas Eiropas Savienības budžetā, šī nav papildu fiskālās telpas atbrīvošana; tad šie papildu līdzekļi faktiski ir novirzāmi fiskālās rezerves veidošanai.

Otrkārt. Kādi būtu konkrētie gadījumi, kuros varētu novirzīt līdzekļus? Tie būtu gadījumi, kad ir mainījies kontingents pensiju, pabalstu saņemšanai, kad ir kādas ārkārtas situācijas, kurās ir jānodrošina starptautisko saistību pēkšņa izpilde.

Bet ko dara Ministru kabinets? Ministru kabinets, protams, pēkšņi ir attapies, ka tāda īpaša, kritiska ārkārtas situācija izveidojusies Ministru kabineta telpās. Par to nezināja, veidojot 2017.gada budžetu. Protams, tā situācija ir tik ārkārtēja, ka, 2018.gada budžetu veidojot, nekādi šādi izdevumi nav vairs paredzami. Faktiski tā ir fiskālās telpas atbrīvošana 2018.gada budžeta veidošanai, lai atrisinātu zināmas problēmas vienoties koalīcijā, un, īpaši es gribu teikt, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas politiskās prioritātes, tagad pārdalot līdzekļus. Jo, protams, nekādi ūdensvadi, notekcaurules vai datori, kas ir iegādāti Valsts kancelejā 2011. un 2012.gadā... pēkšņi ir attapušies, ka šī datorsistēma ir novecojusi un kaut kādi kritiski pasākumi ir jāveic drošības nodrošināšanai Ministru kabineta telpās.

Var pielikt visus vajadzīgos epitetus un apzīmējumus darbībām, kas tiek veiktas, bet tas absolūti neliecina, ka tā patiešām ir kaut kāda kritiska un ārkārtas situācija. Mēs, frakcija “No sirds Latvijai”, nevēlamies parādīt, ka parlaments ignorē pašu pieņemtos likumus, nevēlamies parādīt sabiedrībai un visiem pārējiem, ka likumi parlamentam nav rakstīti, ka rakstītie likumi nav jāievēro. Tieši tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” šāda veida apropriāciju pārdales neatbalsta.

Vēl piebildīšu - es pieņemu, mēs pieņemam, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir svarīgi izpildīt normatīvos aktus, un tā būtu normāla procedūra. Nupat ir noticis process, gatavojot 2018.gada budžeta projektu, un, izskatot visas vajadzības, visas nepieciešamības pildīt visus normatīvos aktus, šādus izdevumus arī varēja ieplānot, gatavojot 2018.gada budžetu. Tā atkal nav ārkārtas situācijas risināšana.

Es aicinu jūs, kolēģi: ievērosim pašu pieņemtos likumus un neatbalstīsim šādas apropriāciju pārdales!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Un vispirms, protams, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Piekrītot gandrīz visam, ko tikko teica Sudrabas kundze, Latvijas Reģionu apvienības frakcija tomēr atbalstīja šo apropriāciju, jo tajā pirmā daļa un lielākā daļa - 787 941 eiro - ir vērsta uz KNAB darbības stiprināšanu, un mēs to atbalstām. Protams, manuprāt, nav īsti korekti, ka šeit vienā apropriācijā, respektīvi vienā lēmumā, ir saliktas divas pozīcijas. Viens ir atbalsts KNAB, un otrs, kā jau tika minēts, Valsts kancelejai jeb Ministru kabineta darbības nodrošināšanai - 272 688 eiro. Kā mums minēja komisijas sēdē, tas ir datortehnikas iegādei, un 272 tūkstošus datortehnikas iegādei vēl jāmāk iztērēt. Es, protams, saprotu, ka tur ir arī drošības apsvērumi, un tā tālāk, un tā joprojām, tomēr, manuprāt, šāda prakse turpmāk nebūtu jāizmanto.

Kā jau teicu sākumā, Latvijas Reģionu apvienības frakcija tomēr atbalstīs šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Jā, Sudrabas kundze! Jums ir pilnīga taisnība. Zaļo un Zemnieku savienības prioritāte, protams, ir KNAB darbības stiprināšana. Tāpat mēs uzņemamies atbildību arī par parādiem, kas ir Veselības ministrijā. Un parāds nav brālis. Šie parādi ir jāsamaksā.

Protams, būs vēl apropriācijas vai cita veida pasākumi, arī Latgales zemnieki netiks apdalīti, jo viņi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, un daudzas citas lietas, kas šodien tiek pārdalītas, ir akūti svarīgas. Un gribu teikt arī to, ka visas tālāk esošās apropriācijas neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci. Respektīvi, budžeta deficīts nepieaugs.

Runājot par Fiskālās disciplīnas padomi, - tas ir jautājums par to, kā mēs interpretējam šo likumu. Es domāju, ir pienācis laiks, un tas droši vien būs jādara, proti, vienkārši vajag skaidri un gaiši ierakstīt šajā likumā... Jo būtībā ir tā... Jā, konkrēti šajā var pārdalīt konkrētām jomām, bet, ja mēs noņemam šai jomai naudiņu nost, pārdalām kādām no šīm vajadzībām un to naudiņu savukārt paņemam un atkal ieliekam tur, tad pa lielam likums ir izpildīts un likums nav apiets. Tāpēc aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es nevaru atbalstīt šo apropriāciju Viļuma kunga minētā iemesla dēļ, jo šeit ir saliktas divas lietas kopā. Mēs tiešām atbalstām KNAB, bet tur ir pielikta klāt Valsts kanceleja. Varbūt arī to varētu atbalstīt, bet tas ir viens ļoti nekorekts gājiens, par kuru ir jāsaka: “Tā nevajag darīt!”, un no tā vajadzētu izvairīties.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas paust?

E.Putra. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.586/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.587/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi! Atbildīgā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu un ir piekritusi apropriācijas pārdalei 87 322 eiro apmērā no budžeta apakšprogrammas “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” uz budžeta programmu “Kultūras mantojums” un budžeta apakšprogrammu “Nomas maksas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” programmas “Mantojums - 2018” ietvaros” 14 844 eiro apmērā, lai segtu izdevumus par Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma izvietošanai nepieciešamo pagaidu telpu nomu Tērbatas ielā 75, Rīgā.

Līdzīgi kā iepriekšējā apropriācija, arī šī apropriācija neietekmē valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (Starpsauciens: “Nevajag, veči!”)

Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēs šodien skatām finanšu pārdali ļoti vajadzīgām lietām.

Rakstniecības un mūzikas muzejs. Vajadzīga lieta, protams!

Pa visu šo gadu es neesmu dzirdējis neviena vārda par to, ka Rīgas Brāļu kapiem iedalīsim kādu naudu. Tur guļ Latvijas brīvības cīnītāji, taču Rīgas Brāļu kapi netiek pienācīgā veidā atbalstīti. Kaut arī Augstākā padome, kuras pēctece ir Saeima, kas ir mūsu visu iestāde, savā laikā lēma, ka Rīgas Brāļu kapi un Brīvības piemineklis jāfinansē no valsts budžeta, tas netiek darīts! Tas tiek darīts tikai kaut kādu periodisku nelielu summu dēļ. Rīgas Brāļu kapi, uz kurieni pēc gada mēs iesim skaistā ierindas solī, netiek pienācīgi sagatavoti tam brīdim!

Es aicinu visus padomāt par šo lietu. Es iesniegšu priekšlikumus. Es jau arī tagad esmu iesniedzis priekšlikumus, bet nezinu, vai tie tiks atbalstīti. Katrā ziņā es aicinu visus jūs pievērst uzmanību šim jautājumam, un katram no jums (Starpsauciens: “Par ko ir runa?”), katrai frakcijai es nosūtu grāmatu par Rīgas Brāļu kapiem, kurā jūs varēsiet iepazīties ar to visu. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vectirāna kungs, paldies.

Es aicinu tiešām runāt par darba kārtībā esošajiem lēmumu projektiem. Ja ir kādas jaunas ierosmes, tās ir virzāmas citādi.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

E.Putra. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.587/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.588/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Atbildīgā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu par apropriācijas pārdali no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas “Nozaru vadība un politikas plānošana” 5000 eiro apmērā uz Sabiedrības integrācijas fonda budžeta programmu “Sabiedrības integrācijas fonda vadība”, lai īstenotu pilotprojektu mājokļa nodrošināšanai divām ģimenēm, kurām piešķirts bēgļu vai alternatīvais statuss.

Arī šī apropriācija nepasliktina valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Aicinu atbalstīt... Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.588/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.589/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Arī šo apropriāciju atbildīgā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi. Apropriācijas pārdale ir no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas “Augstskolas” uz Kultūras ministrijas budžeta programmu “Kultūrizglītība”, lai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai 2017.gadā nodrošinātu 96 valsts budžeta vietu pārņemšanu atbilstoši RPIVA likvidācijas procesā konstatētajam pārņemamo studentu skaitam.

Komisija šo apropriāciju ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.589/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.590/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Komisija ir izskatījusi un piekritusi apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksa Eiropas Kopienas budžetā” 19 046 489 eiro apmērā uz Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammām: “Maksa par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu” - 13 022 283 eiro, “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem” - 5 023 803 eiro un “Dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto izdevumu segšanai” - 1 000 403 eiro apmērā.

Komisija šo apropriāciju ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Tātad, kolēģi, atkal šī apropriācija būtībā ir nelikumīga pārdale, kas neņem vērā Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus. Vēl jo vairāk! Sastādot katra gada budžetu, tā jau ir hroniska parādība, ka izdevumi, kas ir nepieciešami gan dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas nosegšanai, gan arī pasažieru pārvadājumu dotēšanai, netiek ieplānoti tādā apmērā, kā tas realitātē ir vajadzīgs. Tā tas bija, sastādot gan 2016.gada budžetu, gan 2017.gada budžetu. Un arī uz manu jautājumu Satiksmes ministrijas ierēdņiem, kad mēs šo jautājumu skatījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā: kāds izskatās 2018.gada budžets... jau tagad ir skaidrs, ka arī 2018.gada budžetā šie izdevumi ir ieplānoti tādā veidā, ka tiks radīti zaudējumi un izdevumi pilnībā netiks nosegti. Un, lai normāli risinātu jautājumus ikgadējā budžeta ietvaros, tiek pasludināts par ārkārtas gadījumu, kad ir izveidojušies parādi, kas ir jāsedz.

Es vēršu jūsu uzmanību, ka arī ar šo pārdalīto naudu tik un tā vēl visi parādi nebūs nosegti, un tas būs atkal stāsts 2018.gadā, kā rast papildu līdzekļus, lai segtu jau esošos parādus, ar kādiem sākās 2018.gads.

Tāpēc es pirmām kārtām aicinu atkal nerīkoties pretī likumam un neatbalstīt šo apropriāciju, jo tā ir nelikumīga pēc savas būtības.

Un otrs. Jau 2018.gada budžetu iesniedzot, koalīcija, lūdzu, esiet tik laipni un sastādiet budžetu tādā veidā, lai apzināti neveidotu parādus tāpēc, ka it kā spējat sastādīt budžetu ar vajadzīgo deficīta līmeni, bet tai pašā laikā virknē politiku un pozīciju jau ir ieplānots deficīts.

Pateicos.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Jā, šajā lēmuma projektā kopumā ir runa par 19 miljoniem - 19 miljoniem! -, no kuriem viens miljons ir visnotaļ, arī mūsuprāt, atbalstāms, jo tas ir saistīts ar to, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto izdevumu kompensēšanu pārvadātājiem par pasažieru pārvadāšanu reģionālajos un pilsētas nozīmes maršrutos. Tātad tas ir viens miljons no 19 miljoniem.

Bet pārējā summa? Pieci miljoni aiziet transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai. Protams, visnotaļ atbalstāma pozīcija. Un tomēr - pieci miljoni... Vai tiešām Latvijā ir tik lieli izdevumi šai pozīcijai? Tās ir manas personiskās bažas, ka tur, iespējams, tomēr varētu būt mazāk līdzekļu.

Un visbeidzot pati lielākā summa - 13 miljoni, kurus mēs maksāsim “Pasažieru vilcienam”.

Jāpiekrīt tam, ko teica Sudrabas kundze: kāpēc šie līdzekļi netiek ierēķināti jau gada sākumā? Tas atkal parāda to, ka mūsu valstī neesam sakārtojuši sabiedriskā transporta sistēmu, jo katru gadu, katru reizi mēs atkal no jauna līdzekļus - šajā gadījumā pat 20 miljonus! - ieguldām kompensācijās Satiksmes ministrijai.

Latvijas Reģionu apvienības frakcija lielākoties nebalsos, neatbalstīs šo apropriāciju. Bet, kā jau teicu, attiecībā uz to vienu miljonu tur ir pamatots skaidri un... un, mūsuprāt, pamatoti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Parasti jau tās skaļākās debates ir tad, kad budžetu dala, bet varbūt... Es zinu, ka liela daļa sabiedrības nemaz nesaprot vārda “apropriācija” nozīmi - tā teikt, kas tas par velnu ir... (Dep. E.Putra: “No tribīnes jau to nevajag skaidrot!”) Drīkst velnu pieminēt? (Starpsaucieni.) Un tā lieta ir tāda, ka tā apropriācija... Tas ir tā, it kā tu no viena maciņa ieliec otrā maciņā naudu. Tikai tā lieta ir tāda, ka tie abi maciņi atrodas vienās biksēs.

Un šī situācija man atgādina pa lielam to, ka mums bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tāds kuriozs, ka atnāca Latvijas Televīzijas pārstāvji un teica, ka ir neparedzēts gadījums: “Olimpiskās spēles šogad notiek!” Jo, izrādās, olimpiskās spēles notiek ik pēc četriem gadiem. Un viņi to aptvēra: “Johaidī, mums pietrūkst - atvainojiet! - 500 tūkstošu eiro! Lūdzu, piešķiriet neparedzētiem gadījumiem!” Nu, viņiem piešķīra, jo Latvijas iedzīvotājiem, protams, vajag redzēt olimpiskās spēles.

Kopumā šeit runa ir par 19 miljoniem eiro.

Šodien deputāti apropriēs un sadalīs, ja nemaldos, aptuveni 40 miljonus. Jā, jūs šodien tā sadalīsiet.

Šeit 13 miljoni tiek iedoti... Respektīvi, es saku, ka nauda tiek iegrūsta dzelzī un betonā. Respektīvi, jums būtu tagad iespēja palielināt... nu, es nezinu... ārstiem kapitācijas naudu vai, pieņemsim, ugunsdzēsējiem vai policistiem algas, vai ne? Bet nē! Jūs grūžat iekšā vienkārši dzelzī un betonā.

Nākamais. Ar šo balsojumu piecus miljonus jūs atdosiet zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Kas tas par murgu ir? Jūs zināt, kas iesaka vispār šo naudu, šos piecus miljonus? Kas ir tie ieteicēji? Tas nekas, ka tās visas ir ZZS ministrijas.

Tas ir mazākais ļaunums tajā visā! Tā lielākā lieta ir tā, ka šīs naudas, kas gadā ir 60 miljoni, pietrūkst kaut kā un tagad šis “kaut kā” ir nonācis šeit šodien - 5.oktobrī. Jo budžets jau tā kā nāk uz priekšu...

Un ir Sabiedriskā transporta padome. Kas tas tāds par veidojumu? Cilvēkiem ir ļoti daudz jautājumu. Bet Sabiedriskā transporta padomei ieteikumus sniedz Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija. Tur ir vēl vesela plejāde cilvēku. Un šie cilvēki principā tā kā kaut kādā bodītē šeit šodien ar jūsu visu īkšķiem vai rādītājpirkstiem - es nezinu, ar ko jūs te spiedīsiet savu “par”, - vienkārši iegūs piecus miljonus eiro.

Es neuzskatu, ka tas ir pareizi. Es lūgšu noraidīt šo apropriāciju.

Pieņemsim, tur būs apropriācija, kas šodien tomēr tika pārdalīta slimnīcām. Un tas arī ir nepareizi - par slimnīcām. Jo slimnīcas ir paņēmušas kredītus daudz un dažādu kaut kādu elektrisko aparātu, tehnikas iegādei, un par to ir jāmaksā. Tāpēc, lai slimnīcām naudiņas pietiktu, tagad tās kapitāli stutēs augšā. Tas ir nepareizi. Dodiet to naudu cilvēkiem! Iedodiet algās to naudu! Pielikumu kaut kādu. Nevis vienkārši, smaidot šeit, pārdaliet 40 miljonus eiro! Šausmīgi nihilistiski šodien tas viss notiek. Tūliņ, 20 minūtēs, cik es saprotu, šie lēmumi tiks ātri pieņemti.

Tā ka esiet, lūdzu, tik laipni, noraidiet šo darba kārtības 22.punktu - apropriāciju par vairāk nekā 19 miljoniem eiro dzelzceļam un transporta pārvadātājiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tiešām ļoti īsi runāšu, lai nekavētu laiku. Komisijas sēdē, kad tika runāts par to, ka vajag pedagogu sagatavošanai 1,3 miljonus, kultūras ministre pateica, ka to nepieļauj fiskālā disciplīna. Nepieļauj. Tad man ir viens jautājums: ja ministre saka, ka to nepieļauj fiskālā disciplīna, tad viņa ir opozīcijā?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko piebildīs komisijas vārdā? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.590/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.591/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Komisija ir izskatījusi apropriāciju, kas paredz pārdalīt finansējumu no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” 159 980 eiro apmērā uz apakšprogrammu “Prokuratūras iestāžu uzturēšana”, lai segtu izdevumus saistībā ar Latvijas Republikas Prokuratūras autoparka neatliekamu atjaunošanu, drošības sistēmu un to tehnisko risinājumu atjaunošanu un tehnikas iegādi.

Komisijā uzklausījām arī pašu ģenerālprokuroru. Ģenerālprokurors iepazīstināja ar situāciju, kādā šobrīd atrodas Ģenerālprokuratūra un autoparks. Tas ir saistīts ar prokuratūras reformu, ļoti mainījušies ir braukšanas virzieni, un ikdienā ļoti daudz ir jābrauc uz blakus pilsētām. Šis autoparks ir veidots galvenokārt 2007.gadā, un to ir nepieciešams atjaunot.

Komisijas vārdā aicinu šo apropriāciju atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi, atkal kārtējais nelikumīgais līdzekļu pārdales lēmums. Bet šoreiz, manuprāt, arī tā īpaši ciniski. Protams, prokuratūras nodrošinājums, materiāli tehniskais stāvoklis prasa daudz labāku risinājumu un prasa to jau gadiem. Jo, kā norādīts prokuratūras paskaidrojumos, jau no 2009.gada prokuratūra hroniski izjūt līdzekļu trūkumu, gan lai nodrošinātu sevi ar nepieciešamo autoparku, gan arī lai uzlabotu prokuratūras telpu tehnisko stāvokli. Bet tam ir normāli, likumīgi risinājumi. Ir normāla budžeta procedūra, kurā izskata visas budžeta vajadzības, kas sarindotas prioritārā secībā, un tad ir saprotams, kāpēc ir pieņemts tas vai cits lēmums. Bet piešķirt tiesībsargājošai institūcijai papildu līdzekļus, pārkāpjot likumu, - manuprāt, tas ir tāds īpašs cinisms. Tāpēc es aicinu arī šo lēmuma projektu neatbalstīt.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Protams, Latvijas Reģionu apvienība ir par to, lai prokuratūra var normāli strādāt. Bet gribu jums atgādināt: kad iepriekšējā reizē skatījām valsts budžetu šeit, mēs bijām iesnieguši priekšlikumu par stipri mazāku summu, lai nodrošinātu prokuratūrai nepieciešamo aprīkojumu telefonsarunu atšifrēšanai (starp citu, šobrīd tā ir ļoti aktuāla tēma saistībā ar tā saucamajām oligarhu sarunām).

Toreiz jūs to mūsu priekšlikumu neatbalstījāt.

Dāmas un kungi! Ja ne šajā apropriācijā, tad vismaz nākamā gada budžetā iestrādājiet šo priekšlikumu paši, un mēs to atbalstīsim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīs ziņotājs?

E.Putra. Aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.591/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.592/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Par jautājumu atbildīgā komisija - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - ir izskatījusi apropriāciju un to atbalstījusi.

Apropriācija paredz līdzekļu pārdali no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” 2 790 000 eiro apmērā uz Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammām:

“Pārtikas aprites un veterinārmedicīnas valsts uzraudzības laboratoriskie izmeklējumi” - 463 000 eiro apmērā;

“Profesionālā izglītība” - 1 400 000 eiro apmērā;

“Augstākā izglītība” - 605 000 eiro apmērā, lai novērstu dabas stihijas radītās sekas un nodrošinātu mācību procesu atbilstoši darba drošības un vides prasībām;

“Dotācija SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” informācijas analīzes un apmaiņas sistēmai” - 140 000 eiro apmērā;

“Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana” - 182 000 eiro apmērā.

Komisija šo apropriāciju ir atbalstījusi. Aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Tātad arī šī apropriācijas pārdale ir no iemaksām Eiropas Kopienas budžetā. Protams, atkal nelikumīga savā būtībā.

Bet, ja jūs, kolēģi, paņemsiet paskaidrojuma rakstu, ko ir uzrakstījusi Zemkopības ministrija, tad jūs sapratīsiet, kura ir tā prioritāte... lai novērstu dabas stihijas radītās sekas un nodrošinātu mācību procesu atbilstoši darba drošības prasībām... Tātad dabas stihijas radītās sekas tiek novērstas, iegādājoties gan sporta zāles grīdu un baseinu tehnisko aprīkojumu, gan biroja tehniku, gan nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus profesionāli tehniskajā skolā, gan pērkot trimerus, pļaujmašīnas un laboratorijas aprīkojumu, datorus un tā tālāk. Ja tādā veidā Zemkopības ministrija izprot plūdu radītās sekas - ka šīs ir tās pirmās prioritātes, kuras turklāt ar 1,4 miljoniem ir jānodrošina -, tad droši vien nav vairāk komentāru!

Manuprāt, zemnieki ļoti priecātos, ja šie līdzekļi tiktu piešķirti viņiem - tiem, kas patiešām ražo, rada pievienoto vērtību, maksā nodokļus budžetā. Nevar šādā veidā risināt atkal, kārtējo reizi, fiskālās telpas iespējas 2017.gadā!

Pareizi, caurskatāmi parādīt 2018.gada budžeta veidošanas procesu!

Gan staļļus atjaunojot, gan mācību centrus iekārtojot un visu pārējo darot arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Konsultāciju centrs saņēma 87 datorus, serverus, programmatūru, mikroautobusus. Es saprotu, ka droši vien jebkurā nākamajā situācijā, kad būs ātrāk jāpārvar lielie attālumi Latvijā, to spēs izdarīt daudz ātrāk. Un es arī saprotu, ka beidzot droši vien būs kaut cik pareizi fiksēti arī visi plūdu radītie zaudējumi, ja nu tagad visiem tiks iegādāti jauni datori.

Vēlreiz atkārtoju: apropriācijas pārdale ir nelikumīga pēc būtības.

Un otra lieta. Arī pēc satura šī apropriācijas pārdale nekādā veidā nav saistīta ar plūdu radīto seku novēršanu - vismaz lielākā summas daļa, kas šeit tiek pārdalīta.

Es lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Savukārt es aicinu šo apropriācijas pārdali atbalstīt. Šajā apropriācijā, protams, ir ietverta arī daļa plūdu seku likvidēšanai paredzēto līdzekļu... Bet ir arī tādas lietas, kas ir svarīgas mums kā zaļajiem zemniekiem... es domāju, ne tikai zaļajiem un zemniekiem, arī citiem ir svarīgi (Starpsauciens: “Kam - citiem?” Zālē smiekli.), lai laukos... Nav noslēpums, ka laukos cilvēku skaits samazinās un, teiksim tā, lauksaimniecība kā tāda un lauksaimnieki noveco. Šeit ir ietverta arī Bulduru Dārzkopības vidusskola. Bulduros, lai piesaistītu jaunos cilvēkus, protams, ilgstoši ir vajadzīgs attiecīgs nodrošinājums, lai ieinteresētu šos cilvēkus arī turpmāk nodarboties ar lauksaimniecību. Un kas var būt, teiksim, primārais, ja ne sakārtota vide un attiecīgs aprīkojums?

Tāpēc aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.592/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 8, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.593/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Apropriācija paredz pārdali no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammu “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” 16 400 000 eiro apmērā, attiecīgi paredzot apropriāciju finansēšanas kategorijā “Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā”, lai palielinātu pamatkapitālu ar finanšu ieguldījumu šādām klīniskajām universitātes slimnīcām: valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” - 5 400 000 apmērā un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” - 11 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš šeit izskanēja viedoklis, ka šīs apropriācijas pamatā ir ieguldījumi tikai betonā un dzelzī. Mīļie kolēģi! Šeit, man priekšā, ir konkrēts pierādījums tam, ka šī apropriācija aiziet pamatā - kam? - norēķiniem ar piegādātājiem par pakalpojumiem, medikamentiem... Un tā es varētu turpināt visu šo sarakstu. Pamatā ir tikai medikamenti. Tas nozīmē - tie ir parādi piegādātājiem, jau reāli izlietota nauda par zālēm. Tāpēc aicinu nenodarboties ar demagoģiju un atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Putras kungs, pie labākās gribas nevaru atbalstīt nelikumīgus lēmumus. Un šis ir kārtējais nelikumīgais lēmums - pārdalīt iemaksas Eiropas Savienības budžetā par labu Veselības ministrijai. Protams, Veselības ministrija un īpaši slimnīcu finansējums, un vēl daudzas citas programmas ir hroniski nepilnīgi finansētas. Bet tas atkal ir stāsts par to, kādā veidā katru gadu tiek sagatavots budžets. Un, ja šeit paskaidrojuma rakstos ir teikts, ka jau no 2007.gada šajās ministrijās hroniski veidojas parādi, tad pirmām kārtām, protams, ir jautājums, kādā veidā tiek uzraudzītas slimnīcas un kāpēc gadu no gada situācija netiek risināta tad, kad budžets tiek plānots. Tas nav attaisnojums, ka fiskālā telpa tajā brīdī to neļauj darīt. Tad no kaut kā ir jāatsakās, bet nedrīkst veidot situāciju, ka ir parādi.

Es jau divas nedēļas gaidu, ka Veselības ministrija atsūtīs atbildi uz jautājumiem, kurus es uzdevu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad mēs skatījām jautājumu par šīs apropriācijas pārdali un arī citu apropriāciju pārdali. Jo tad vienlaikus tika skatīts arī gan jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu starptautiskajiem norēķiniem - tās ir Latvijas saistības, kas ir jāizpilda pret citām valstīm, kad mūsu valstspiederīgie ir saņēmuši veselības aprūpi -, gan arī par to, kādi veidojas parādi par kompensējamiem medikamentiem. Un tad ierēdņi - protams, paldies viņiem! - patiesi atzina, ka Latvijai šobrīd arī šajos starptautiskajos norēķinos ir parāds vairāk nekā trīs miljoni. Tā papildus piešķirtā summa bija tikai divi tūkstoši... Un tas veids, kādā Latvija kārto savas parādsaistības pret pārējām Eiropas valstīm! Tajā brīdī, kad pienāk maksāšanas termiņš, mēģina atrast līdzekļus tieši šim konkrētajam rēķinam, jo trīs gadus varot gaidīt katra šī rēķina samaksa. Bet šis parāds turpina augt. Vai arī tā nav prioritāte - norēķināties ar citu valstu veselības aprūpes sniedzējiem un parādīt, ka Latvija spēj pildīt savas uzņemtās saistības?

Tas pats attiecas uz kompensējamiem medikamentiem. Arī tajā ziņā man tika nosaukts skaitlis, kas sasniedz miljonus, jo es prasīju, lai man atsūta precīzu informāciju - no kā sastāv vienas un otras parādsaistības. Kā jau es teicu, divas nedēļas es gaidu, un joprojām ministrija laikam mēģina šo atbildi sagatavot. Es ceru, ka kaut kad tas varētu notikt.

Tātad ir parādsaistības gan par kompensējamiem medikamentiem, gan par starptautiskajiem norēķiniem. Droši vien šīs divas slimnīcas nav vienīgās, kurām ir uzkrāti parādi. Protams, parādi ir jāmaksā. Vēl jo vairāk tad, ja tie ir piegādātāji, kuri savukārt atkal droši vien nespēj samaksāt nodokļus vai norēķināties tikai tāpēc, ka valsts no savas puses nepilda saistības. Bet nepieņemsim nelikumīgus lēmumus, risināsim šos jautājumus tā, kā tas ir pareizi jādara!

Droši vien vēl joprojām top 2018.gada budžeta projekta pēdējās sagataves un pēdējie lēmumi, lai šo projektu nosūtītu uz parlamentu. Izdariet to, ievērojot pareizu budžeta veidošanas procedūru!

Aicinu neatbalstīt nelikumīgus lēmumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Kārtējo reizi ir jālabo plānotāju un ministrijas klerku neadekvātā rīcība. Viņi kā strausi bāž galvu smiltīs, lai neredzētu lielās reālās problēmas... reālos notikumus slimnīcās.

Man priekšā ir svaiga īsziņa, ko saņēmu par Gaiļezera slimnīcas, Austrumu slimnīcas (šeit viņi figurē!) parādu iemeslu. 4,2 miljoni kopš 2009.gada ir radušies tādēļ, ka Latvijas nabadzīgie cilvēki nevar nomaksāt tos milzīgos līdzmaksājumus par pakalpojumiem un paliek parādā. Jā, mums ir mūsu radinieki, kuru vietā mēs maksājam.

Un ministri un Ministru prezidents diemžēl nav atbildējuši uz opozīcijas pieprasījumu - kā jaunajā likumā tiks atrisināta šo līdzmaksājumu problēma un vai tā tiks samazināta vispār? Jā, būtu 2,4 miljoni... Nu, ne jau ārstiem ir jābūt tiem, kas parādus piedzen, darbojas kā kredītu piedziņas institūcijas, izģērbj šos invalīdus, mājas atņem, apķīlā, lai tik viņi sēdētu parādos. Nu, tas nav mediķu pienākums. Tas jāredz!

Nākamais. Tiešām kolēģis nāca ar nepamatotu informāciju, ka tas esot betonam un kaut kam tamlīdzīgam... Nē! Tie ir reāli slimnieki, tās ir mākslīgās nieres un atskalošanas aparatūras tehniskās daļas, tie ir operāciju cimdi, tie ir medikamenti, kas iedoti konkrētam Jānim, Pēterim un Jurim. Un mēs nedrīkstam... Un tagad, redzot šo situāciju, ir šantāžas priekšā arī slimnīcas, jo iestādes, ar kurām norēķini nav veikti jau gandrīz vairāk nekā par pieciem miljoniem... Laikam ir stipri vairāk par 45 dienām, jā...

Un kas tālāk? Kāda mums Latvijā var būt runa par to, ka viņi piegādā tos medikamentus priekš vienas dienas? Mēs runājam par gatavību, par nacionālo drošību un tamlīdzīgi, taču viss, kas mums ir slimnīcā arī ikdienas lietošanai, ir uz parāda aizdots. Mēs nevaram vairs runāt pat par drošību.

Līdz ar to mans priekšlikums - abām šīm slimnīcām apropriāciju piešķirt, bet tiešām ar ļoti būtisku aizrādījumu ministrijai - domāt par lietām, kuras bija zināmas gada sākumā un pirms diviem gadiem, nevis pēc tam atlikt uz pēdējo brīdi, kad tilti deg.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Trupovniekam.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, kolēģi! Sudrabas kundze teica, ka lietas ir jādara pareizi. Es domāju, ka šodien mēs esam iesākuši pareizās lietas darīt pareizi un pirmajā lasījumā jau esam nobalsojuši par Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu. Un tas ir šī ceļa sākums.

Es domāju, ka nākamgad arī būs darbs, iespējams, pie nākamā likuma projekta - valsts obligātās veselības apdrošināšanas likuma.

Atcerēsimies to, ka šo divu universitāšu slimnīcu īpašniece ir valsts un šie parādi šīm universitāšu slimnīcām ir veidojušies no 2009., 2010. un 2011.gada. Īpaši vēlos akcentēt, ka 2011.gadā krīzes apstākļos pakalpojumu tarifi šajās slimnīcās tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu pakalpojumu tarifiem, un no tā, var teikt, iesākās šīs dažādās finansiālās problēmas.

Vēl varu akcentēt to, ka apmēram 38 procenti pacientu, stacionāro pacientu, katru gadu ārstējās šajās slimnīcās.

Vēl gribu teikt, ka ļoti daudzus veselības aprūpes pakalpojumus sniedz tikai šajās slimnīcās. Kā piemēru varu minēt kardioķirurģiju, toksikoloģiju, apdegumu ārstēšanu, transplantāciju un daudzas citas jomas. Protams, ir jāatzīst, un to konstatējusi arī Veselības ministrija (ne velti ir notikušas pārmaiņas šo slimnīcu valdēs), ka nepietiekamā līmenī bijusi plānošana un finanšu resursu pārraudzība.

Bet aicinu atbalstīt šo apropriāciju un nekādā ziņā nepieļaut situāciju, ka varētu tikt ierosināta šo divu iestāžu maksātnespēja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, es domāju, ka šo slimnīcu ārsti, galvenokārt ārsti, un arī pacienti gaida, lai šis jautājums tiktu atrisināts. Tas, ka varbūt nav saplānots tā, kā vajag, tas ir cits jautājums. Mums ir jāizrunājas arī par to, ka mēs nevaram paredzēt, cik būs pacientu un cik daudz naudas... mums medicīnā mūžīgi tās kaut kā pietrūkst. Varam jau mēs te arī to principu... Es domāju, ka šis nav politisks jautājums - tai partijai vai citai partijai. Vieniem pieder... tagad, tā sacīt, viņi pārvalda Veselības ministriju, un it kā visas slimnīcas pieder vienam politiskajam spēkam. Nākamajās vēlēšanās būs citam, piederēs citam.

Bet kāds ir jautājums, man liekas, mēs visi saprotam. Ir trīs universitātes slimnīcas, kurās tiešām veic ļoti smagas operācijas. Un tad kad, nedod Dievs (trīs reizes jāpiesit pie koka), kāds - pats, radinieki, bērni - nonāk, teiksim, slimnīcā, tad mēs tur dodamies un prasām, kurš ārsts vajadzīgs, lai palīdzētu, lai šo cilvēku izglābtu.

Un nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut, ka šīs slimnīcas kļūst maksātnespējīgas. Tas nozīmētu to, teiksim, ka šī slimnīca... mēs vienkārši nevaram iedomāties, kas tālāk varētu notikt. Pafantazēsim, - es domāju, ka tās varētu sadalīties kādās mazākās slimnīcās, tās varētu pāriet kādās (Dep. I.Zariņš: “Privatizēties!”) privātās rokās. Es domāju, ka medicīna ir diezgan interesants bizness un daudzi mēģina ienākt šinī lauciņā.

Tā ka es tiešām ļoti, ļoti lūdzu visus kolēģus, pat tos, kas ļoti negribētu, pat ļoti principiāli negribētu to darīt, padomāt, un varbūt nevis politiski kaut kā iegriezt, bet padomāt par to, ka tā slimnīca ir domāta pacientiem. Tas, ka slimnīcas labāk ir jāpārvalda, tā ir taisnība.

Paldies. Es ceru, ka mēs tomēr atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Visas šīs diskusijas par apropriācijām, jo sevišķi pēdējā, - tā ir tāda uzskatāma, vienkārši fenomenāla politiskās liekulības un cinisma paraugstunda! Tātad, cienījamie kolēģi, jūs, kas tagad nākat un ar krokodila asarām stāstāt par to, kā jārūpējas par veselības aprūpi... Atvainojiet, kā pārraudzībā atrodas veselības aprūpe? Kurš ir veselības ministrs, no kuras partijas? Un tad jūs man pasakiet, cik sen, cik gadus jau ir zināms, kas notiek ar šīm slimnīcām! Kāpēc tām rodas šie zaudējumi? Viens no iemesliem, kas šeit tika minēts, - par šiem pašiem tarifiem. Jā, tik tiešām, tas, atvainojiet, manuprāt, katram uz ielas jau būs zināms, ka ir šīs slimnīcas, kurās tiešām tiek veiktas šīs sarežģītās... tiek sniegti medicīnas pakalpojumi, kas maksā daudz dārgāk. Un jūs zināt, ka šis tarifs ir neadekvāts. Kāpēc jūs to nemaināt? Kāpēc tas vēl joprojām nav izdarīts? Jūs šeit nākat un tagad stāstāt, kā jūs par to visu rūpējaties. Ja jums tik tiešām tas rūpētu, jūs jau sen šīs lietas būtu saveduši kārtībā. Ja jūs nemākat noteikt pareizi tarifus, es jums palīdzēšu. Kā saka - vērsieties! Pastāstīsim, kā tas ir jādara. Pretējā gadījumā viss šis cirks turpināsies. Un tas, ko jūs te stāstījāt tagad, iezīmē šo scenāriju - scenāriju par to, kas ar šīm slimnīcām var notikt tālāk. Tik tiešām tas, uz ko tās tiek vestas... Aizvien vairāk un vairāk izskatās, ka grib vai nu uztaisīt tā, lai šādu slimnīcu mums vispār nebūtu, vai arī, lai tās tiktu privatizētas. Abi divi šie varianti varētu būt kādam ļoti izdevīgi, jo, kā mēs zinām, nupat jau top jauna slimnīca Skanstes rajonā (Starpsauciens: “Jūrmalā arī top!”), un visticamāk, ka esošais ministrs... tas, kurš tagad ir veselības ministrs, kas nav savedis kārtībā šo nozari, pēc tam tur strādās, kad būs “veiksmīgi” novedis līdz bankrotam vai novedis līdz kliņķim šīs slimnīcas - Austrumu slimnīcu, Stradiņa slimnīcu -, un pats par šo savu “veiksmīgo” darbu saņems labu amatu šinī privātajā slimnīcā, uz kuru ies tie klienti, kuri vairs nevarēs saņemt pakalpojumus Stradiņa slimnīcā un Austrumu slimnīcā. Un jūs to visu piekopjat, jūs to visu turpināt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja jau tik tiešām jūs negribētu, lai šīs slimnīcas privatizē, tad pareizi būtu bijis jau sen ielikt šo slimnīcu pamatkapitālā nekustamos īpašumus, kas tām pieder. Jo pretējā gadījumā - ja jūs to neizdarāt, tad tik tiešām šīs slimnīcas... tādas, kādas tās tagad ir uztaisītas, tās ir čaulas, kurām vispār nav nekādas vērtības, un tās par lētu naudu varēs privatizēt (Dep. A.Bērziņš: “Piekrītu!”) un to vēl pasniegt kā “veiksmes stāstu”, jo, redziet, tām jau bija miljonu parādi: “Cik labi, ka ir atradies kāds privātais investors, kas uz sava kakla visu to ir uzņēmies!” Tas ir tas, uz kurieni jūs vedat.

Šeit jūs liekulīgi stāstāt, kā jūs rūpējaties par slimniekiem un savu tautu. Tas viss ir meli, cinisms un liekulība! Tiešām vienkārši pretīgi to visu klausīties! (Dep. A.Brigmanis: “Neklausies! Izej ārā no zāles!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.593/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.594/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi! Noslēdzošā šīs sēdes apropriācija.

Ir runa par to, ka tiek pārdalīts finansējums 96 216 eiro apmērā no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Valsts parāda vadība” uz Finanšu ministrijas budžeta programmu “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” un Finanšu ministrijas budžeta programmu “Nozaru vadība un politikas plānošana”, kā arī Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība”.

Komisija ir atbalstījusi šo apropriāciju. Aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi! Tas ir pēdējais no nelikumīgajiem lēmumiem, kas šodien tiek pieņemts, pārdalot valsts parāda apkalpošanai līdzekļus, kas tiek ietaupīti un netiek iztērēti. Arī Fiskālās disciplīnas likums neļauj tos pārdalīt kādām citām programmām. Tie būtu jānovirza fiskālās rezerves veidošanai.

Taču šis priekšlikums ir interesants vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmais apsvērums attiecas uz Ekonomikas ministriju. Tātad, ja Ekonomikas ministrijai ir piecas štata vietas, kas tagad tiek finansētas, tad kāpēc šīm piecām štata vietām vēl vajadzīgs papildu finansējums, lai sāktu veikt jaunas funkcijas? Šīs piecas štata vietas varēja beigt pildīt funkcijas, kas tām bija līdz šim, un sākt pildīt kaut kādas jaunas, prioritāras funkcijas. Bet nē! Te vēl ir iespēja iedalīt papildu līdzekļus!

Un Finanšu ministrija jau nebūs Finanšu ministrija, ja tā katru gadu kaut ko papildus neievilks savā darba algas fondā! Un šis ir kārtējais gadījums, kad Finanšu ministrija atkal sev piespēlē pāris štata vietu ar tādu labu finansējumu, kas, protams, ieies skaistā bāzes finansējumā nākamajam gadam.

Mēs pirms pāris nedēļām Publisko izdevumu un revīzijas komisijā klausījāmies Valsts kancelejas direktora brīnišķīgo prezentāciju par to, ka tiek gatavots valsts pārvaldes reformu plāns štata vietu samazināšanai, tātad pārvalde mums kļūs tāda ekonomiskāka un efektīvāka. Bet, pirms valdība uzsāk šos skaistos plānus par valsts pārvaldes samazināšanu, vajag taču palielināt štata vietu skaitu, lai būtu vienkāršāk pēc tam samazināt.

Tāpēc papildu finansējums Valsts ieņēmumu dienestam (arī papildu darba algai) parāda tikai to, ka tā reforma, kas notiek Valsts ieņēmumu dienestā, laikam īsti sekmīgi nerealizējas, jo ir kaut kādas individuālas štata vietas, kurām vajag piespēlēt papildu finansējumu tā vietā, lai visas prioritātes... lai sadalītu tādā veidā... lai atteiktos no mazāk vērtīgas funkcijas vai liekas funkcijas un maksātu par to, kas šobrīd ir aktuāls un prioritārs.

Tātad es aicinu neatbalstīt šo apropriācijas pārdali gan tāpēc, ka tā ir nelikumīga savā būtībā, gan arī tāpēc, ka, cienījamie kolēģi, ar šādu līdzekļu piešķiršanu jūs sabiedrībai parādāt, ka jūs nevis padarāt valsts pārvaldi ekonomiskāku un biznesam vieglāk uzturamu, bet - tieši otrādi! - jūs padarāt šo valsts pārvaldi biznesam vēl dārgāku.

Lūdzu neatbalstīt šo apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pie visām šīm apropriācijām mums galvenokārt bija viens un tas pats stāsts: kā nu neiedosi? Vajadzīga lieta!

Un otrs: visas šīs vajadzības bija iepriekš paredzamas, varbūt izņemot dažas. Piemēram, tā, ko mēs nobalsojām, - pilotprojekts patvēruma meklētājiem... Labi, varbūt arī vajadzīga lieta. Bet bija pilnīgi skaidrs, ka tur tie nieka pieci tūkstoši bija dabūjami iekšēji - no tiem pašiem integrācijas resursiem.

Lai turpmāk mēs pie tā nenonāktu, es piedāvāju... Tagad ir budžeta stādīšanas laiks, un turpmāk paredzama arī apropriāciju liste, kur būs redzams uzreiz. Labi! Budžetā nepietika naudas, bet lieta vajadzīga. Un tad, kad būs pārdale, tad jums būs pirmajiem, jums - otrajiem... Un tie nav pēdējā brīža pārsteigumi. Mēs redzam laikus un skaidri, ja jau tās ir tik vajadzīgas lietas un, kā mēs šodien redzējām, būtībā paredzamas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.594/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr.1022/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr.1022/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr.1021/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr.1021/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darbā kārtībā - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr.1020/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr.1020/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr.1017/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr.1017/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr.1016/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr.1016/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.1015/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.1015/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.1014/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.1014/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un nu esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas “Paziņojumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - paziņojums “Par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2017.gada 17.aprīļa līdz 2017.gada 4.septembrim”. (Dep. A.Bērziņš: “Šitas ir vissvarīgākais dokuments šodien!”)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 179.panta pirmās daļas 5.punktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo par administratīvi sodītiem deputātiem.

Pēc Sodu reģistra rīcībā esošajām ziņām, laika periodā no 2017.gada 17.aprīļa līdz 2017.gada 4.septembrim pie administratīvās atbildības saukti:

Jānis Ādamsons. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 4.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²⁸ panta otrās daļas - “Aizlieguma ceļa zīmju prasību pārkāpšana”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Lolita Čigāne. (Dep. A.Bērziņš: “Ārprāts!”) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 10.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²³ panta otrās daļas - “Gājēju un pasažieru izdarītie pārkāpumi”. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā.

Ints Dālderis. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības 1.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta vienpadsmitās daļas - “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Valters Dambe. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta ceturtās daļas - “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 4.septembrī.

Jānis Klaužs. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 11.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta septītās daļas - “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Rihards Kols. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 2.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta astotās daļas - “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Romāns Mežeckis. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.¹³ panta pirmās daļas - “Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana pie gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu apzīmētas pieturas”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Imants Parādnieks. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 12.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta vienpadsmitās daļas - “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Arvīds Platpers. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 4.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²⁴ panta otrās daļas - “Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Jānis Urbanovičs. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta divpadsmitās un astotās daļas un 149.³¹ panta pirmās daļas - “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana” un “Ceļa apzīmējumu prasību pārkāpšana”. Sastādīti protokoli, piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Ilze Viņķele. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 2.rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁴ panta desmitās daļas - “Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana”. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā.

Un pēdējais. Rihards Eigims. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta septītās daļas - “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā.

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas ziņotājam.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Informēju saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Cileviča, Ribakova un Artūra Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe Latvijas virzienā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Cileviča, Ribakova un Artūra Rubika jautājums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe Latvijas virzienā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Artūra Rubika, Ribakova, Raimonda Rubika, Dolgopolova un Potapkina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par izpildvaras funkcijām”. Jautājums pāradresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, un saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Brīvera, Šica, Ruka, Viļuma un Smiltēna jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par prasībām un pienākumiem tiesnešu palīgiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Kūtra un Platpera jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Kūtra jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par budžeta samazinājumu divām mākslas augstskolām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.

Ir saņemts deputātu Platpera, Sudrabas, Meijas, Mežecka un Baloža jautājums kultūras ministrei Dacei Melbārdei “Par 2018.gada valsts budžeta prioritātēm”, ko nododam kultūras ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Mikrofonu varētu ieslēgt?

Sēdes vadītāja. Runā!

I.Brīvers. Kolēģi deputāti! Īss paziņojums. Ir iniciatīva veidot deputātu grupu kristīgi konservatīvo vērtību aizstāvībai. Kurus tas interesē, lūdzu pēc piecām minūtēm ierasties Dzeltenajā zālē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde pēc 10 minūtēm mūsu zālē.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Gundars Daudze, Ints Dālderis, Nellija Kleinberga, Atis Lejiņš, Anrijs Matīss, Andris Morozovs, Romāns Naudiņš, Vladimirs Nikonovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Silvija Šimfa un Edvīns Šnore.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 5. sēde
2017. gada 5. oktobrī

 

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. A.Barča (pret)
Par likumprojektu  “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr. 1029/Lp12) (Dok. Nr. 3931, 3931A)
Par likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr. 1030/Lp12) (Dok. Nr. 3939, 3939A)
Priekšlikumi	- dep. R.Ražuks (par)
	- dep. A.Klementjevs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” (Nr. 1031/Lp12) (Dok. Nr. 3940, 3940A)
Par likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr. 1032/Lp12) (Dok. Nr. 3941, 3941A)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Veiko Spolītim no šā gada 29. septembra līdz 3. oktobrim (Dok. Nr. 3945)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 5. oktobrī (Dok. Nr. 3946)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Ievas Andžānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 595/Lm12) (Dok. Nr. 3955)12.lpp.
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Ievas Lūciņas - Linkas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 596/Lm12) (Dok. Nr. 3956)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Ingas Pujates apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 597/Lm12) (Dok. Nr. 3957)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Žannas Gaigales - Prudņikovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 598/Lm12) (Dok. Nr. 3958)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Tupureina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 599/Lm12) (Dok. Nr. 3959)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 966/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3944)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 999/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3794B)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 912/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3938)
Ziņo	- dep. E.Smilēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 1006/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3801, 3919)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Debates	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” (Nr. 936/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3583, 3921)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 904/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3480, 3933)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 913/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3935)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 911/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3936)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” (Nr. 971/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3937)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 952/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3943)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr. 1029/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3931, 3931A)
Ziņo	- dep. L.Čigāne
Debates	- dep. B.Cilevičs
	- dep. J.Viļums
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. L.Čigāne
	- dep. B.Cilevičs
Likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr. 1030/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3939, 3974)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Ražuks
	- dep. M.Šics
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. L.Kozlovska
	- dep. I.Zariņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 586/Lm12) (Dok. Nr. 3922)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Viļums
	- dep. E.Putra
	- dep. I.Latkovskis
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 587/Lm12) (Dok. Nr. 3923)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. J.Vectirāns
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 588/Lm12) (Dok. Nr. 3924)
Ziņo	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 589/Lm12) (Dok. Nr. 3925)
Ziņo	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 590/Lm12) (Dok. Nr. 3926)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Platpers
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 591/Lm12) (Dok. Nr. 3927)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Viļums
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 592/Lm12) (Dok. Nr. 3928)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 593/Lm12) (Dok. Nr. 3929, 3948A)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. M.Šics
	- dep. J.Trupovnieks
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. I.Zariņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 594/Lm12) (Dok. Nr. 3930)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Latkovskis
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1022/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12. oktobra uz 2017. gada 26. oktobri” (Nr. 601/Lm12) (Dok. Nr. 3961)
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1021/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12. oktobra uz 2017. gada 26. oktobri” (Nr. 602/Lm12) (Dok. Nr. 3962)
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1020/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12. oktobra uz 2017. gada 26. oktobri” (Nr. 603/Lm12) (Dok. Nr. 3963)
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1017/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12. oktobra uz 2017. gada 26. oktobri” (Nr. 604/Lm12) (Dok. Nr. 3964)
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr. 1016/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12. oktobra uz 2017. gada 26. oktobri” (Nr. 605/Lm12) (Dok. Nr. 3965)
Lēmuma projekts Par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.1015/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri (Nr. 606/Lm12) (Dok. Nr. 3966)
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1014/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12. oktobra uz 2017. gada 26. oktobri” (Nr. 607/Lm12) (Dok. Nr. 3967)
Par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2017. gada 17. aprīļa līdz 2017. gada 4. septembrim (Nr. 600/Lm12) (Dok. Nr. 3960)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Platpera, I.Sudrabas, A.Meijas, R.Mežecka un R.Baloža jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei “Par 2018. gada valsts budžeta prioritātēm” (Nr. 317/J12)
Paziņojumi
	- dep. I.Brīvers
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 05.10.2017 09:07:16 bal001
Par - 16, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (593/Lm12) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 05.10.2017 09:21:03 bal002
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 05.10.2017 09:22:47 bal003
Par - 67, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 05.10.2017 10:00:22 bal004
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Andžānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (595/Lm12)

Datums: 05.10.2017 10:02:34 bal005
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Lūciņas - Linkas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (596/Lm12)

Datums: 05.10.2017 10:04:48 bal006
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Ingas Pujates apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (597/Lm12)

Datums: 05.10.2017 10:06:59 bal007
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Žannas Gaigales - Prudņikovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (598/Lm12)

Datums: 05.10.2017 10:09:18 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Tupureina apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (599/Lm12)

Datums: 05.10.2017 10:10:41 bal009
Par - 80, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (966/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.10.2017 10:11:39 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (999/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.10.2017 10:13:33 bal011
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (912/Lp12), 3.lasījums

Datums: 05.10.2017 10:28:32 bal012
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.10.2017 10:30:21 bal013
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu” (936/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.10.2017 10:33:40 bal014
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai (904/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.10.2017 10:38:32 bal015
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (913/Lp12), 2.lasījums

Datums: 05.10.2017 10:49:52 bal016
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (911/Lp12), 2.lasījums

Datums: 05.10.2017 10:50:52 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (971/Lp12), 2.lasījums

Datums: 05.10.2017 11:02:39 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (952/Lp12), 2.lasījums

Datums: 05.10.2017 11:33:18 bal019
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (1029/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.10.2017 12:03:31 bal020
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 1.lasījums

Datums: 05.10.2017 12:12:35 bal021
Par - 56, pret - 6, atturas - 14. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (586/Lm12)

Datums: 05.10.2017 12:16:11 bal022
Par - 57, pret - 1, atturas - 15. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (587/Lm12)

Datums: 05.10.2017 12:17:23 bal023
Par - 42, pret - 4, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (588/Lm12)

Datums: 05.10.2017 12:18:43 bal024
Par - 62, pret - 0, atturas - 15. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (589/Lm12)

Datums: 05.10.2017 12:29:13 bal025
Par - 50, pret - 9, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (590/Lm12)

Datums: 05.10.2017 12:32:57 bal026
Par - 48, pret - 5, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (591/Lm12)

Datums: 05.10.2017 12:38:19 bal027
Par - 43, pret - 8, atturas - 15. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (592/Lm12)

Datums: 05.10.2017 12:54:39 bal028
Par - 58, pret - 7, atturas - 15. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (593/Lm12)

Datums: 05.10.2017 13:00:03 bal029
Par - 48, pret - 12, atturas - 16. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (594/Lm12)

Datums: 05.10.2017 13:00:47 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr.1022/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri (601/Lm12)

Datums: 05.10.2017 13:01:31 bal031
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr.1021/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri (602/Lm12)

Datums: 05.10.2017 13:02:12 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr.1020/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12.oktobra uz 2017.gada 26 oktobri (603/Lm12)

Datums: 05.10.2017 13:02:56 bal033
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr.1017/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017.gada 12. oktobra uz 2017.gada 26. oktobri (604/Lm12)

Datums: 05.10.2017 13:03:42 bal034
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr.1016/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12.oktobra uz 2017. gada 26. oktobri (605/Lm12)

Datums: 05.10.2017 13:04:23 bal035
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.1015/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri (606/Lm12)

Datums: 05.10.2017 13:05:04 bal036
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.1014/Lp12; steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2017. gada 12.oktobra uz 2017.gada 26.oktobri (607/Lm12)