Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas sešpadsmitā sēde
2017.gada 30.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir nu jau 09.01. Sāksim Saeimas 2017.gada 30.novembra sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs cits citu varam labi redzēt un labi dzirdēt!

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.634/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.635/Lm12). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.636/Lm12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr.834/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 30.novembrim, plkst. 17.00”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Sākam tradicionāli ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas 2017.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2018.gada ziemas sesijas sākšanu”. Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas rudens sesiju šā gada 27.decembrī un sākt Saeimas ziemas sesiju 2018.gada 8.janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2017.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2018.gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par vēl vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam skatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Saņēmām divus priekšlikumus.

1.priekšlikums - no Saeimas Juridiskā biroja. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. Un arī 2.priekšlikums - no Saeimas Juridiskā biroja. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4272.

Šis likumprojekts komisijā tika izskatīts un atbalstīts pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4273.

Ārlietu komisija izskatīja arī šo likumprojektu un atbalstīja pieņemšanai otrajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir noslēgusi darbu pie likumprojekta “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”, nosakot vienotu kārtību, kādā personai tiek atlīdzināti zaudējumi par prettiesisku valsts iestāžu rīcību gan kriminālprocesā, gan administratīvajā procesā.

Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi 36 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 6. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 8. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā. Tas droši vien nozīmē - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 23. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stepaņenko. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. Un visbeidzot 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. Līdz ar to, godātie kolēģi, Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.4274. Šis likumprojekts tika izskatīts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Neviens priekšlikums netika saņemts, un likumprojekts komisijā tika atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Komisijas vārdā atgādināšu, ka atbilstoši Satversmes 105.pantam īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos - tad, ja tā notiek uz atsevišķa likuma pamata. Un mēs šobrīd vērtējam šāda likuma projektu.

Jānorāda, ka Juridiskās komisijas sēdē atbildīgās institūcijas pamatoja sabiedrības vajadzības, kuru dēļ ir radusies nepieciešamība piespiedu kārtā atsavināt minēto īpašumu, un komisijai par to neradās šaubas.

Atsavināšana notiek par taisnīgu atlīdzību. Jānorāda, ka šādos gadījumos nedz komisija, nedz Saeima nevērtē atlīdzības apmēru un ka strīdi par atlīdzības apmēru ir risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču konkrētajā gadījumā no zemes īpašnieka puses nebija iebildumu pret attiecīgo novērtējumu, proti, atlīdzības apmēru.

Juridiskā komisija uz sēdi bija aicinājusi gan nekustamā īpašuma īpašnieku, gan nodrošināto kreditoru, gan arī nomnieku. Uz sēdi bija ieradies nekustamā īpašuma īpašnieks, arī nomnieka pārstāvis bija ieradies. Uz sēdi nebija ieradies nodrošinātā kreditora pārstāvis. Taču komisijas rīcībā esošajos dokumentos ir nodrošinātā kreditora apliecinājums par to, ka viņš neiebilst šā īpašuma piespiedu atsavināšanai. Tātad komisija uzklausīja visas pieaicinātās personas.

Jānorāda, ka šajā gadījumā faktiski pastāv strīds starp nomnieku un zemes īpašnieku. Taču vienlaikus jānorāda, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 13.pantā ir noteikts: ja nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar zemesgrāmatā ierakstītām nomas tiesībām un šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu, tādā gadījumā ir ejams piespiedu atsavināšanas ceļš.

Līdz ar to komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Tiesa gan, šeit būs acīmredzot precizējumi attiecībā uz šī zemes gabala platību, jo atbildīgā institūcija ir norādījusi, ka platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas. Tomēr, komisijasprāt, jau pieņemot likumprojektu galīgajā lasījumā, jābūt precīzai atsavināmās zemes platībai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” noteikti neatbalsta šo likumprojektu, jo, lai gan tiek motivēts, ka sabiedrības vajadzībām jāatsavina viens neliels zemes gabals, taču pats projekts “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” nekādā ziņā nav - noteikti nav! - sabiedrības interesēs.

Un es pamatošu - kāpēc.

Proti, šis būs kārtējais “zelta projekts” - “zelta tiltam” mēs spēsim pievienot arī “zelta ceļu”. Var būt, ka, organizējot īpašu kampaņu tūristu piesaistei un stāstot, ka viņu dzīvē būs īpaša veiksme, ja viņi pārbrauks pār “zelta tiltu” un tālāk turpinās braukt pa “zelta ceļu”...

Šī projekta kopējā vērtība ir līdzvērtīga tai naudas summai, kādu, ja mēs paskatāmies informāciju Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, Satiksmes ministrija investē septiņos gados visu galveno autoceļu rekonstrukcijā. Vai tā ir līdzvērtīga tai summai, ko Satiksmes ministrija atvēl septiņos gados visu galveno ceļu rekonstrukcijai vai atjaunošanai?! Mēģiniet salīdzināt! Viens ceļš, kurš bez pievienotās vērtības nodokļa izmaksā 160 miljonus eiro, ir līdzvērtīgs tam, ko valsts spēj septiņos gados atvēlēt galveno autoceļu rekonstrukcijai. Turklāt no šiem 160 miljoniem eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa) tikai puse ir reālās būvniecības izmaksas. Ja 12 miljoni projektā ir vajadzīgi zemes atsavināšanai kopumā, tad visa pārējā cena ir resursu cena. Un tas padara šo projektu vienkārši nesamērīgi dārgu.

Vai mēs varam tagad atļauties vienā ceļā, vienos 17 kilometros investēt turpat 200 miljonus eiro un pēc tam 20 gadus šo ceļu izpirkt no privātā partnera, katru gadu maksājot vairāk nekā astoņus miljonus eiro? Tās ir tās parādsaistības, kuras valsts uzņemas, šādu projektu realizējot. Tātad zemes atsavināšanas likumprojekts vienlaikus ir zaļā gaisma šim nesaprātīgajam, nesamērīgajam lēmumam.

Veicot vairākās Eiropas valstīs kopēju analīzi, revīziju par to, cik sekmīgi ir publiskās un privātās partnerības projekti, netika atrasts neviens veiksmes stāsts. Absolūti visi projekti parādīja, ka, ejot šādu publiskās un privātās partnerības ceļu, valsts vairākkārt pārmaksā.

Mums Latvijā jau ir piemēri tam, kā valsts pārmaksā par šādām investīcijām. Teiksim, Dienvidu tilta nesamērīgās cenas veidoja, protams, arī tas, ka šajā projektā pietiekami daudz nozaga. Un vienu lielu daļu šīs nesamērīgās cenas veido resursu cena, jo kāda bija projekta būtība? Tāda, ka būvnieks būvē par saviem resursiem. Būtība ir tāda, ka nevis valsts investē šajā projektā, bet privātais partneris investē par nesaprātīgu cenu.

Es aicinu apdomāties un nerealizēt projektus, kas patiešām nav sabiedrības interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Es mēģināšu vienkāršā, populārā valodā izstāstīt to, ko Sudrabas kundze mēģināja izstāstīt četrās minūtēs.

Apvedceļš ir vajadzīgs. Piekrītam? Vajadzīgs. Ir tikai viens “bet”. Jums nav nekādas... Kur Juridiskais birojs? Jums, Gaidi, nav nekādas informācijas par to, cik tas maksā un kāpēc tas tā maksā? Pieņemsim, ja tā būtu jūsu nauda, jūs Siguldā diez vai pirktu zemes gabalu par tādu naudu. Nu Siguldā varbūt jā.

Situācija ir tāda, ka 2,34 hektāri, kas tiek pirkti par 83 tūkstošiem eiro, maksā nesamērīgi daudz. Sudrabas kundze mēģināja pateikt par Dienvidu tiltu to, ka daudzi cilvēki negodprātīgi sapirka zemes gabalus ap Dienvidu tiltu. Un tad, kad Dienvidu tilts bija jābūvē, viņi tos pārdeva par dārgāku summu nekā tirgus vērtība. Tāda bija tā daba.

Šeit sanāk tas pats ar konkrēto zemes gabalu Ķekavas pagastā. Es paskatījos vakardien (nevar jau teikt - kur, jo Valsts ieņēmumu dienests ir slēdzis to portālu) citus zemes gabalus turpat. Kas tad tur īsti ir tajā Ķekavā? Un par 2,34 hektāriem... varēja dabūt gan ar visu elektrības pievadu, gan ar ūdens pievadu. Šajā konkrētajā gabalā nav nekā. Tur nav nekā! Bet 83 tūkstošus eiro Juridiskā komisija ir akceptējusi. Līdz ar to es uzskatu, ka tā nauda nav tirgus vērtība. Tā arī nav kadastrālās vērtības cena. Te ir tāds ķep-ļep salikts, ko Juridiskajai komisijai vajadzēja tā kā akceptēt un laist tālāk. Es uzskatu, ka šī nauda ir daudz par lielu, proti, 83 tūkstoši eiro par 2,34 hektāriem, lai būvētu šo ceļu. Īsāk sakot, es neatbalstīšu šādu lietu, jo tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas tiek... (Dep. I.Boķis: “Cik dod?”) kas tiek mazliet nepareizi izlietota šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamie kolēģi, labrīt!

Man būtu jāatgriežas savās atmiņās 2005.gadā, kad par šo apvedceļu sāka runāt pirmo reizi un Ķekavā arī bija deputātu starpā liels disputs. Ārkārtīgi daudz tika runāts. Ķekavas novads (toreiz - pagasts) caur tiesu atguva... tur, kur tagad tiek projektēts un būvēts šis ceļš, atguva “Latvijas valsts mežu” teritoriju savā īpašumā caur tiesu, un tas process ilga vairākus gadus. Ja toreiz tie veiklie zēni no VARAM būtu šo mežu dabūjuši, tad šī ceļa projekts izmaksātu ne tikai 160 miljonus... Es domāju, ka tad tas būtu vēl dārgāks.

Man ir jautājums - kāpēc 12 gadus valsts, kas uzskata, ka tas apvedceļš ir stratēģiski ārkārtīgi svarīgs, nesakārto... neko nedara, lai būtu lētāk, bet izmanto privāto partnerību? Ķekavas domes 11 deputāti, kurus toreiz Saeima ar likumu atcēla, cīnījās par to, lai bērnudārzu uzceltu par diviem miljoniem, kā tas projektā bija paredzēts, bet tad iesaistījās atkal interesantā koalīcija - nesaukšu tagad uzvārdus, jo pa skuju taku aizgājusi šī partija, - un panāca, ka... tomēr piespieda jaunievēlēto domes priekšsēdētāju parakstīt projektu par privāto partnerību, un bērnudārzs Ķekavā tapa par 4,2 miljoniem. Un 20 gadus jāmaksā visi tā saucamie maksājumi, kas ir ārkārtīgi lieli. Turklāt visi remontdarbi, kā tas līgumā bija ierakstīts, bija jāveic pašai pašvaldībai... (Starpsauciens: “Runā par ceļu!”) Jā, es tieši par šo ceļu runāju.

Man ir jautājums - kāpēc mēs tik dārgu ceļu esam izvēlējušies mūsu valstī, kurā mums budžetā līdzekļu pietrūkst? Tas pārsniedz mūsu budžeta iespējas par 200 miljoniem! Kāpēc mēs sadalījām 49 miljonus, ko varēja nomaksāt procentos un tādējādi samazināt šo parādu, it kā lielām lietām - “Latvijas Dzelzceļam”, airBaltic un tā tālāk? Mēs varam saukt daudz un dažādas lietas... Jā, 49 miljoni! Mēs maksājam 81 miljonu prēmijās ierēdņiem, kuri nespēj valsts interesēs sakārtot apvedceļu Ķekavā!

Es tiešām esmu “pret”. Būdams bijušais deputāts, es saprotu, ka ir kaut kādas intereses. Man ir jautājums - kāpēc šīs intereses ir tik dārgas valstij? Vai mēs beidzot varam apturēt to ārprātu? Tad jau labāk nebūvējam to apvedceļu, kamēr valsts nespēj...! Braucam caur Ķekavu, nekādu problēmu nav! Kur tad mēs steidzamies, mīļie, labie? (Dep. H.Abu Meri starpsauciens.) Kas tiks iegūts no tā, ka autobuss 10 minūtes ātrāk šķērsos Ķekavas teritoriju? Valsts nav spējīga samaksāt tādus miljonus. Lūdzu, skolotājiem algas paaugstiniet, tautai veselību nodrošiniet, nevis celiet “zelta tiltu”!

Es vēlreiz aicinu - lūdzu, apdomājiet un apturiet šo būvniecību (līdzīgi kā Liepājas cietuma celšanu mēs apturējām sakarā ar to, ka, izrādījās, nav naudas)! Esošo ceļu vēl kādus piecus gadus izturēsim! Ķekavas ceļš ir saremontēts, ļoti laba caurlaides spēja ir. Ko dos šis ceļš par 160 miljoniem?

Es domāju, ka vajag reiz sākt domāt un, piedodiet, nacionāļi, būt saimniekiem savā zemē (Dep. H.Abu Meri starpsauciens.), nevis tikai par atsevišķiem jautājumiem rūpēties. Rūpējieties par infrastruktūru! No Vaiņodes līdz Skrundai ir 34 kilometri, ko varam nobraukt ar autobusu stundā un 15 minūtēs. Saeimas deputāti brauca uz Vaiņodi. (Dep. I.Boķis: “Par tēmu!”) Ministrs Šadurskis piedāvā, lai Vaiņodes skolēni brauc uz Liepāju - 96 kilometri! - tikai tāpēc, ka ceļš no Vaiņodes līdz Skrundai ir katastrofāls. 34 kilometri! Salabojiet!

Paldies par uzmanību. Es tiešām aicinu balsot pret, atlikt šo projektu, jo tas ir nenormāli dārgs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs šobrīd lemjam par konkrētu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu. Un, ja lēmums būs pozitīvs, tad šo projektu varēs turpināt, ja ne - tad apvedceļa jautājums uz nenoteiktu laiku droši vien tiks iesaldēts. Tas, protams, ir izšķiršanās jautājums.

Par kopējā projekta izmaksām jeb par “zelta tiltu”, kā šeit kolēģi minēja. Es gribu norādīt, ka atbilstoši likumam tas nav Juridiskās komisijas kompetences jautājums, un, mūsuprāt, faktiski, manuprāt kā komisijas vadītājaprāt, ir citas institūcijas, tai skaitā Valsts kontrole, tāpat arī prokuratūra un citas tiesībsargājošās institūcijas, kas vērtē izmaksu lietderīgumu jau no 2005. vai 2006.gada, kad šis projekts tika uzsākts.

Kas attiecas uz vērtības noteikšanu, ko norādīja Kaimiņa kungs, tad es atgādinu, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums nosaka kārtību, kādā notiek īpašuma vērtēšana. Šajā gadījumā likumā noteiktā kārtība ir ievērota un vērtējums ne no vienas puses nav apstrīdēts. Vismaz tāda informācija tika sniegta Juridiskās komisijas sēdē.

Varu arī norādīt, ka mēs nupat nodevām tā saucamo jumta likumu komisijai, kura acīmredzot to izskatīs, un, ja būs kādi priekšlikumi par vērtēšanas sistēmas maiņu, tad deputāti tos var iesniegt un turpmāk šī vērtēšanas sistēma var būt arī citādāka.

Kas attiecas uz to, ko Kaimiņa kungs minēja, ka zemes īpašnieki šo zemes gabalu ir pirkuši, zinot par projektu. Nu, tādas informācijas mūsu rīcībā nav. Atbilstoši zemesgrāmatu datiem mēs redzam, ka zemes īpašnieki ir ieguvuši šo īpašumu 2003.gadā, savukārt projekts ir aizsācies apmēram 2005.gadā.

Komisija visus šos aspektus izvērtēja, un vēlreiz komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Atvainojos, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 19.janvāris.

Sēdes vadītājs. 19.janvāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pieņēmusi lēmumu noraidīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, nedaudz paskaidrošu šāda lēmuma iemeslus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtais un Ministru kabineta sēdē atbalstītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” tika izstrādāts, lai pašvaldības nodrošinātu kvalitatīvu un uz patiesiem datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, kuri nepieciešami vietējās politikas veidošanas lēmumu sagatavošanai un politisku lēmumu pieņemšanai.

Likumprojekts paredzēja likuma “Par pašvaldībām” 2.nodaļu papildināt ar 17.³ pantu, nosakot, ka pašvaldības saņem un apstrādā pseidonimizētus un anonimizētus datus sociāli ekonomiskā rādītāja aprēķināšanai.

Likumprojekts paredzēja arī noteikt institūcijas, kas Valsts reģionālās attīstības aģentūrai sniegtu datus to apstrādei, tālāk nodrošinot pseidonimizētu vai anonimizētu datu nodošanu pašvaldībām.

Paskaidrošu. Lai pašvaldības nodrošinātu iedzīvotājiem efektīvus un kvalitatīvus pašvaldību sniegtos pakalpojumus... Piemēram, lai apzinātu nepieciešamo bērnudārzu skaitu un iespējami ērtāk tos izvietotu pašvaldības teritorijā, ir jāuzzina aktīvi nodarbināto pašvaldību iedzīvotāju darbavietu izvietojums, dzīvesvietu izvietojums, jāplāno efektīvs transporta maršrutu tīkls un attiecīgo transportlīdzekļu kursēšanas grafiks. Tātad nepieciešami ļoti daudzi dati, kuri ir savstarpēji saistīti un kuri ir arī tādā veidā jāsaņem no valsts institūcijām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairākās darba grupas sanāksmēs izanalizēja iespējamo likumprojekta tālāko virzību un secināja, ka jau šobrīd Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta otrā daļa pieļauj personas datu apstrādi sākotnēji neparedzētiem mērķiem, ja tā nepārkāpj datu subjekta tiesības un tiek veikta zinātnisku vai statistisku pētījumu vajadzībām.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīgā regula - regula par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi - arī pieļauj šādu datu brīvu apstrādi un apriti. Tātad arī jau šobrīd pašvaldībām, ievērojot personas datu apstrādi reglamentējošo normatīvo aktu prasības, statistikas nolūkos ir tiesības apstrādāt savā rīcībā esošos datus, tajā skaitā personas datus, kurus saņem no valsts informācijas sistēmām.

Likumprojekts paredzēja arī datu pseidonimizācijas risinājumu, kā arī paredzēja nodrošināt pašvaldībām iespēju iegūt informāciju no tām informācijas sistēmām, no kurām šobrīd pašvaldība datus nesaņem (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta datus). Minēto datu apstrādes funkcionalitātes risinājumu bija paredzēts veikt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros.

Darba grupā tika apspriesta arī pseidonimizēšanas funkcionalitātes izveidošana. Veicot padziļinātu tehniskā risinājuma un sākotnēju projektējuma analīzi, tika secināts, ka projektā “Vienotā datu telpa” pieejamais finansējums nav pietiekams. Par to Valsts reģionālās attīstības aģentūra sniedza informāciju, norādot, ka izstrādes un ieviešanas izmaksas institūciju pusē varētu pārsniegt 795 tūkstošus eiro. Līdz ar to projektā “Vienotā datu telpa” iepriekš plānotais provizoriski pieejamais finansējums - 100 tūkstošu eiro apmērā - nevar segt nepieciešamās izmaksas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto funkcionalitāti, būtu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Izvērtējot potenciālos ieguvumus un izmaksas un ievērojot samērīguma principu, darba grupa secināja, ka pseidonimizācijas funkcionalitātes izstrāde nav lietderīga.

Darba grupas izstrādātie secinājumi 2017.gada 21.novembrī tika izskatīti un izvērtēti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē.

Komisijas vienbalsīgs lēmums - noraidīt minēto likumprojektu.

Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ludzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas (Dep. J. Šulcs: “Zaļu! Zaļu! Zaļu!”) režīmu! (Dep. J.Šulcs: “Zaļu! Zaļu!”)

J.Šulcs. Lūgums atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Nē... Godātais Šulca kungs, mums ir jābalso par likumprojektu pirmajā lasījumā. Un komisijas lēmums ir tātad noraidīt šo likumprojektu.

Es saprotu, ka, ja mēs pieturamies pie komisijas viedokļa, tad mēs balsojam “pret” šo likumprojektu. (Dep. A.Kaimiņš: “Nesakiet, kā balsot, Daudze!”)

Es skaidroju Kārtības rulli, un ar sēdes vadītāju sarunāties un diskutēt ir aizliegts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! (Dep. A.Kaimiņš: “Atturas! Atturas!”) Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. J.Šulcs: “Tad ir “pret”, ja likumā...! ”) Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 82, atturas - 3. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Saņēmusi 14 priekšlikumus, ar kuriem es jūs tagad iepazīstināšu.

1. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 2. arī ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 3.priekšlikums... Es varu pabeigt, ja?

Sēdes vadītājs. Jūs par 2.?

V.Skujiņš. Paldies, Platpera kungs.

3. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es jau otrreiz cenšos izskaidrot savu viedokli un vēlreiz aicinu ieklausīties manis teiktajos vārdos. Dziesmu svētkus veido izpildītāji, proti, režisori, autori, dzejnieki, komponisti, un pats galvenais - lielākā masa ir dziedātāji. Ja nav dziedātāju, nav arī dziesmu svētku. Jums tas beidzot ir jāsaprot. Un dziedātāji veidojas ļoti ilgstošā procesā. Ļoti ilgstošā procesā. Un tam ir vajadzīgi noteikti līdzekļi. Tad, kad tapa šis Dziesmu un deju svētku likums... Man ir pieredze, un es jums varu pateikt, ka līdz šim nekādu problēmu ar kārtību, ar Drošības policiju, pat tajā līmenī, kad ciemojās augstas personas no ārzemēm un no mūsu pašu valsts... nekādu problēmu līdz šim nebija. Izņemot pēdējos skolēnu dziesmu svētkus, kuros esot ģībuši daudzi bērni, kas tika pasniegts tendenciozi... Es domāju, Straujumas kundze noteikti to atceras, ar kādu mērķi tika šī, godīgi sakot, populistiskā atskaite... par to, ka ir kaut kas jānodrošina. Un kas tika panākts? Tika panākts, ka dažas institūcijas dabūja 45 miljonus bezprocentu aizdevumu uz daudziem gadiem, kas tagad jau pieaudzis līdz 77 miljoniem, un mēs dzirdam, ka ar to vēl nepietiks infrastruktūras sakārtošanai. Tas populisms, kas mājoja tiesībsarga referātos šeit, no tribīnes... viņš acīmredzot savu misiju godam paveica. Beidzās ar to, ka uz tās pašas estrādes, kur teica, ka bērni esot ļoti noziedzīgi ekspluatēti un nevar atrasties vairāk par sešiem tūkstošiem, tur stāvēja deviņi tūkstoši bērnu. Uz tās pašas estrādes 2018.gadā stāvēs 11 tūkstoši pieaugušo. Bez pārbūves! Bez! Es tikai parādu to, ka mēs tērējam naudu drausmīgām lietām un nerūpējamies par dziesmu svētku sūtību! Bet, lai būtu dziesmu svētki, ir vajadzīgi līdzekļi.

Un tagad es ķeršos pie 3.punkta. Rīcības komitejai jāizveido operatīvās vadības grupa. Es lasu likumu. Rīcības komitejā ir visas nosauktās institūcijas. Man ir viens jautājums - kāpēc rīcības komitejā, kurā ir Rīgas pilsētas izpilddirektors (viņam tur ir jābūt), Valsts policija, Drošības policija, Valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji... Kāpēc mēs dublējam šos cilvēkus, kuriem paredzēts no dziesmu svētku budžeta maksāt par to, ka viņi tur strādās? Un man ir jautājums - kā notiks šī sadarbība rīcības komitejā? Valsts izglītības satura centra zālē sanāks šie paši cilvēki un izsauks vēlreiz no šīm pašām iestādēm nākamos cilvēkus, kuriem viņi dos rīkojumu? Nu, jūs... Es nezinu... Vai tas ir Sūnu ciems?! Nu padomājiet loģiski! Vai tad nevar Valsts policijas pārstāvis, kas ir deleģēts darbam rīcības komitejā, aiziet uz savu darbavietu un pateikt: mums ir jānodrošina tas un tas, un tas?! Un viss būtu kārtībā. Nē! Viņš tajā drošības... Nu, vienkārši operatīvās vadības pārstāvjiem no tās pašas iestādes, kuri par naudu strādās... Un tas būs no dziesmu svētku budžeta!

Es gribu atgādināt, ka tagadējais VIENOTĪBAS deputāts Ints Dālderis... (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš nedzied!”) Es zinu, jā. Bet viņš 2008.gadā, būdams kultūras ministrs, divus miljonus noņēma no kopējā 5,2 miljonu budžeta, kas uz pieciem gadiem bija paredzēts mākslinieciskām un citām aktivitātēm. Viņš samazināja mūzikas skolu finansējumu. Un tas noveda pie tā... jūs varat smieties - mums vīru koru drīz nebūs! (Dep. V.Spolīša starpsauciens.) Viņš... Nebūs! Nevajag... (Starpsauciens.) Un...

Sēdes vadītājs. Platpera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Platpers. Jau? Paldies par uzmanību! Tomēr nobeigumā es gribu pateikt - padomājiet vēlreiz, kādu jūs muļķību darāt, pieņemot šādu likumu! Es vēlreiz atgādinu, ka tas ir nepareizs.

Sēdes vadītājs. Jūsu laiks, Platpera kungs, ir pārtērēts. (Dep. A.Kaimiņš: “Nav nekas viņam pārtērēts! Beidzies!”)

A.Platpers. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātais priekšsēdētaja kungs! Godājamie deputāti!

Gan šis, gan arī visi turpmākie akceptētie priekšlikumi ir sagatavoti darba grupā, koordinējoties ar pilnīgi visām institūcijām, kas ir iesaistītas dziesmu svētku sagatavošanā, un arī rūpīgi par to visu diskutējot ar Juridisko biroju.

Jāņem vērā tomēr, ka drošības jautājumi ir ļoti svarīgi un drošības jautājumiem mūsdienās ir jāpievērš lielāka uzmanība, nekā tas ir noticis agrāk. Tāpēc lūdzu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī turpmākos priekšlikumus - atbilstoši komisijas viedoklim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Skujiņš. Cienījamie kolēģi! Tā kā šis ir otrais lasījums un būs vēl arī trešais lasījums, es domāju, ka šis likuma grozījums neatstās nekādu īpašu iespaidu uz budžetu vai tamlīdzīgi... Tādēļ laipni lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus, bet šoreiz atbalstīt 3.priekšlikumu - tāpat, kā to ir izdarījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 6. Priekšlikums atbalstīts.

V.Skujiņš. Paldies.

4. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 5. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 6. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. Arī 7.priekšlikumu ir iesniegusi kultūras ministre Dace Melbārde. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 8.priekšlikumu arī ir iesniegusi kultūras ministre Dace Melbārde, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 9.priekšlikumu arī ir iesniegusi kultūras ministre Dace Melbārde, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 10.priekšlikums arī ir no kultūras ministres Daces Melbārdes. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 11. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 12.priekšlikums arī ir no kultūras ministres Daces Melbārdes, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko pati komisija ir iesniegusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kaut gan man nav muzikālās dzirdes, mani tomēr šis priekšlikums uzrunāja, un man gribas aicināt jūs, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Šajā Saeimā ir ļoti liels pašvaldību lobijs, un tas ir zināms ikkatram. Tur, frakcijā VIENOTĪBA, pēdējā rinda ir no pašvaldībām, un tā stāv par pašvaldībām, ZZS ir vienkārši viena staigājoša pašvaldība. Tā...

Un tagad paklausieties šajā priekšlikumā. Tas nekas, ka komisijā tas ir akceptēts! Bet priekšlikums ir tāds: “Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiāla, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta,” (Platpera kungs!) “koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina attiecīgā kolektīva dibinātājs (publiska persona vai privātpersona).”

To komisija ir lēmusi izslēgt, ka tā te vairs nav.

Tas nozīmē, ka, pieņemsim, Alojas... kaut kāds, es nezinu, dziesmu un deju svētku mazais kolektīviņš brauks uz Rīgu piedalīties, bet Alojas pašvaldība par to nemaksās. Kāpēc? Te nav runa par Aloju, pieņemsim, bet vispār. Kāpēc jūs, pašvaldību lielie lobisti, negribat saglabāt atbildību par saviem cilvēkiem, kas brauc uz dziesmu svētkiem?! Manuprāt, šis ir ļoti aplams un no pašvaldību puses savtīgs priekšlikums: ka tik netērēt par saviem cilvēkiem naudu. Lūk!

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, neatbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Tiešām ir radies pārpratums. Mēs lūdzam izslēgt likumprojekta 4.pantu, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Tātad paliek esošā redakcija - tas ir 9.pants (tabulās ir blakus pa kreisi). Nekas no likuma netiek izslēgts, viss saglabājas. Tikai tie vārdi beigās, kas ir iekavās - “publiska persona vai privātpersona” -, tiek izslēgti. (Dep. A.Kaimiņš: “Tad viss ir kārtībā?”) Jā.

Lūgums atbalstīt komisijas lēmumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Tu man skaties! Šis viss ir ierakstīts.”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ir ļoti skumji, ka mēs nerunājam par to, lai saglabātu likumu tādu, kāds tas bija, jo ir noņemts finansējums. Un es gribu vēlreiz pateikt, ka frakcija “No sirds Latvijai” nav pret šo Dziesmu un deju svētku likumu, tam ir jābūt. Bet vajadzētu sakārtot to tādā līmenī, kāds bija paredzēts, kad UNESCO pārņēma dziesmu svētku, šīs mūsu tautas bagātības, aizsardzību.

Mēs esam pret atsevišķiem punktiem tikai tāpēc, ka mēs, arī es kā virsdiriģents... un es mēģināju pārliecināt savus kolēģus. Mums tūlīt būs skaista estrāde, ar fantastisku iekārtojumu. Klausītājiem, kas atnāks... Mums drīz nebūs, kas dzied tajā estrādē... (Dep. A.Kaimiņš: “Es varu iet dziedāt!”) Jā, jā! Jūs varat operā solo dziedāt! (Dep. A.Kaimiņš: “Varu!”)

Es gribu vēlreiz vērst uzmanību uz to, ka šeit, šinī punktā, bija paredzēts (paldies Dievam, ka varbūt nerealizēsies) likt kolektīviem un pašvaldībām pašiem segt izdevumus. Nevis lai valsts nodrošina šos svētkus, bet pašvaldības!

Un es vēlreiz ļoti aicinu saprast vienu: sakarā ar to, ka mētājamies ar šiem formulējumiem, mēģinām kaut ko uzlabot, mēs pašu būtību neizdarām. Mēs nenodrošinām regulārus un pareizus budžetā apstiprinātus maksājumus, lai kultūra attīstītos un nostiprinātos.

Piemērs ir. No trijiem ar pusi tūkstošiem vīru kora dziedātāju tagad, simtgadē, dziedās tikai apmēram 600. Mums ir zaudēti kori - “Dziedonis”, “Olūts” -, kuros bija 80-100 dalībnieki un kuri bija republikas pirmo vietu ieguvēji savā laikā. To vienkārši vairs nav!

Kad zēnu koru salidojums būs Cēsīs, pirmo reizi varēs brīvi stāvēt visi, diez vai kāds ģībs vēl... Judin, ir tikai 1200 dziedātāju (Dep. A.Judins: “Par priekšlikumu!”) vispār!

Un kāpēc? Tāpēc, ka mēs nenodrošinām pareizu finansējumu. Mums likums ir, bet krīzes laikā mēs finansējumu samazinājām mūzikas skolām, augstskolām, mūzikas vidusskolām, pārmainījām plānus. Mēs uzlikām par pienākumu visu to darīt pašvaldībām, kurām līdzekļi ir ierobežoti.

Es vēlreiz aicinu... arī uz trešo lasījumu, Skujiņa kungs, Adamoviča kungs, darīt visu, lai likums šādi netiktu sagrozīts, bet būtu orientēts uz kultūrattīstību Latvijā. Jo bez naudas, kā mēs labi zinām, Judina kungs, neko nevar izdarīt. (Dep. A.Judins: “Par 13.priekšlikumu!”)... Es... Jā, es pateicu. Es jau pateicu! Jūs neuzmanīgi klausījāties.

Tātad nevajag uzvelt pašvaldībām atkal visus finansējumus - telpu īri, koncertmeistaru apmaksāšanu un tā tālāk... visu, visu uz pašvaldībām! Valsts rīko šos svētkus.

Tas ir mans aicinājums - līdzekļus novirzīt vispārējai attīstībai, nevis tikai infrastruktūrai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valdim Skujiņam.

V.Skujiņš (ZZS).

Godājamie kolēģi! Adamoviča kungs jau jums paskaidroja, kāda ir 13.priekšlikuma būtība - tikai izslēgt iekavas. Un paliek, ka kolektīva dibinātājs joprojām ir atbildīgs par šo kolektīvu.

Es tikai gribu nedaudz nomierināt jūs.

Paldies Platpera kungam, kurš ar šo jautājumu, kā teikt, mūs iepazīstina. Es jums varu pateikt (un noteikti Dāldera kungs man piekritīs), ka Liepājā ir tāda vidusskola - Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola -, kurā ir zēnu koris. Šajā zēnu korī dzied gandrīz visi bērni, un, ja kāds bērns no mūzikas vidusskolas nav uzņemts šajā zēnu korī, tad - es to varu pilnīgi droši teikt! - vecāki iet pie diriģenta un jautā: “Kāpēc manu bērnu neuzņem dziedāt korī?” Tā ka man personīgi liekas: ja mūsu nākotne ir bērnos, tad ar vīru koriem un zēniem viss ir labākajā kārtībā.

Es lūdzu atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 14. ...

V.Skujiņš. 14. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Esam atbalstījuši, atturējušies un bijuši “pret”.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Skujiņš. Kolēģi! Uzlabojumus komisija gaida līdz 5.decembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 5.decembrim? Termiņš - 5.decembris. (Dep. A.Kaimiņš: “Kura gada?”)

V.Skujiņš. Šāgada... šā gada.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums” otrajā lasījumā.

Komisija pavisam ir saņēmusi 69 priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 5. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Guva deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 10. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 11. - deputāta Ražuka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 12. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 13. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 15. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 16. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 19. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labrīt, kolēģes un kolēģi!

Mūsu priekšlikumā atslēgas vārdi ir “neatliekamā medicīniskā palīdzība”. Mēs ierosinām papildināt to personu skaitu, tās personu grupas, kuras ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma... lai tās var saņemt ne tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, ko tām sniedz medicīniskās palīdzības brigāde, bet arī to neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuru sniedz ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļa.

Mūsu priekšlikums balstās arī spēkā, ne tikai loģikā, jo tā ir viena aprūpes epizode... Ātrā palīdzība paņem slimnieku... teiksim, cilvēks ir salauzis kāju. Viņam tiek sniegta palīdzība. Kamēr tas cilvēks brauc ātrajā palīdzībā, viņam par to nekas nav jāmaksā. Tiklīdz viņš nokļūst nodaļā, viņam taisa rentgenu, ieģipsē kāju un pēc tam viņu, protams, visbiežāk palaiž uz mājām, viņu nestacionē. Un viņam ir jāmaksā pacienta līdzmaksājums gan par rentgenu, gan par ieģipsēšanu. Bet tā ir viena neatliekamās medicīniskās palīdzības epizode.

Protams, ja uzņemšanas nodaļā pieņem lēmumu, ka to cilvēku, kuru atvedusi brigāde, vajag stacionēt, tad no brīža, kad viņš tiek ielikts slimnīcas gultā, viss paliek tā, kā ir. Ir jāmaksā pacienta līdzmaksājums. Bet kamēr ir šī viena epizode, vienalga, vai brigādes mašīnā vai uzņemšanas nodaļā, mūsuprāt, ir tikai loģiski, ka šim pacientam nebūtu jāmaksā. Vēl jo vairāk, ka... Pašlaik spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kurā ir X nodaļa “Neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšana un finansēšana”, kur 196.punktā ir teikts: “Ja cietušais (saslimušais) ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz: 196.1. ārstniecības iestāde; 196.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.”

Nu tad sekosim loģikai! Spēkā esošajā normatīvajā aktā kā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji ir minēti... kā pirmā ir minēta ārstniecības iestāde un tad - dienesta brigāde... Šeit mēs izraujam... un atstājam tikai dienesta brigādi. Viens no ekspolitiķiem televīzijā kādā savā viedoklī teica, ka tā nauda, kas veselības aprūpei piešķirta, tiek ielaista tādā kā garā trubā, un, kamēr no tās trubas augšpuses, tas ir, no dažādām augstāk stāvošām institūcijām, tā nauda aiziet uz leju, līdz izpildītājiem, tad... pašā trubas galā atrodas tas “pacients parastais”, līdz viņam praktiski tas finansējums neaiziet. Tad pie šī finansējuma palielinājuma...

Nu, izdarīsim kaut ko tiešām cilvēkiem uzreiz jūtamu! Cilvēks reāli un tūliņ sajutīs šo budžeta palielinājumu veselības aprūpei tad, ja viņam nevajadzēs slimnīcas uzņemšanas nodaļā maksāt pacienta līdzmaksājumu.

Tāds ir mūsu priekšlikums, un es lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tad tiktu radīti ļoti lieli izdevumi, kas būtu, tā teikt, nepaceļami pašreiz - reformas laikā. Atzīstot, ka frakcijai “No sirds Latvijai” bija labi nodomi, komisija tomēr šo priekšlikumu neatbalstīja.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 30, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 20. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Protams, tās debates vienmēr ir garas un grūtas, un ilgas, un karstas - tās debates par šīm grupām, kuras ir atbrīvotas no līdzmaksājumiem un kuras saņem kaut kādus atvieglojumus.

Personas ar trešo invaliditātes grupu - tas vienmēr ir bijis kā tāds karsts kartupelis, risinot jebkurus jautājumus - vai tie būtu veselības aprūpes jomā vai sociālajā jomā -, un šie cilvēki kā netiek, tā netiek pie kaut kāda reāla, taustāma atbalsta no valsts puses viņu situācijā. Viņiem ir tikai trešā invaliditātes grupa. Un, protams, vienmēr ir skaidrojums un pamatojums, ka viņu ir daudz un ka mums nav naudas, un mēs viņiem palīdzēt nevaram.

Taču mēs tomēr uzturam spēkā šo prasību un domu, un priekšlikumu, ka vajadzētu iekļaut šajā grupā, kas nemaksā līdzmaksājumus, visas personas ar invaliditāti. Ne tikai pirmo un otro, bet arī trešo grupu, un šādu personu ir 47 400.

Vidēji vienai personai veselības aprūpes pakalpojumiem 2016.gadā tika izlietoti 326,73 eiro. Tātad, lai nodrošinātu pacientu līdzmaksājumu nemaksāšanu trešās grupas invalīdiem, vajadzētu apmēram 15,5 miljonus eiro no tā vairāk nekā miljarda finansējuma, kas ir veselības aprūpei. Es domāju, ka 15,5 miljoni eiro - tā nav nepavelkama summa. Vienkārši Veselības ministrijai vajadzētu tā prātīgi šo finansējumu sakārtot.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es domāju, ka mums derētu padomāt par to, ka vajadzētu dot iespēju deputātiem ilgāk strādāt sasaukumā. Četri gadi - tas, es domāju, ir pārāk mazs termiņš, lai deputāti iestrādātos. Es domāju, ka deputāti varētu strādāt piecus gadus - kā Eiropas Parlamentā. Mēs mierīgi varētu to izskatīt kā priekšlikumu. Jo es jūtu, ka ar katru gadu - trešais, ceturtais gads - deputāti sāk daudz ražīgāk strādāt, un komisijā izveidojas savs kolektīvs, kurš spēj aizmirst visus politiskos aizvainojumus un ražīgi strādāt.

Paskatieties - šis likumprojekts! Sociālo un darba lietu komisijā opozīcijas deputāti iesniedza priekšlikumus, un tie ir daļēji atbalstīti un iestrādāti citos priekšlikumos.

Tas pats notiek arī ar šo priekšlikumu. “No sirds Latvijai” iesniedza priekšlikumu, komisijā to apspriedām un sapratām, ka tehniski un finansiāli mēs nevaram to paspēt, un tad Nacionālā apvienība ierosināja: “Bet varbūt mēs atradīsim šo finansējumu nākotnē?”

Un komisija kopīgi izstrādāja priekšlikumu, ka pēc trim gadiem, kad beigsies viens budžeta plānošanas termiņš, mēs varēsim atļauties II grupas invalīdiem pacientu iemaksas segt uz valsts rēķina.

Tā ir reāla revolūcija, tāpēc ka ne ministrijas, ne visi pārējie ierēdņi, kuri strādā ar šo likumprojektu, nebija spējīgi to izdarīt. Bet komisija ar savu kapacitāti, ar to, ka ir triju gadu darba pieredze, izveidoja priekšlikumu un to atbalstīja.

Es ceru, ka vairs neviens ierēdnis neiedomāsies 2021.gada budžeta paketē grozīt šo likumu un izņemt no tā šo normu.

Bet tā ir revolūcija, kura maksās vairāk nekā 10 miljonus.

Tas nozīmē, ka deputāti, strādājot kopā, var atrast kopīgu valodu. Un varbūt padomāsim arī par to, kā pagarināt termiņu. Tad mēs ražīgi strādātu ne tikai pēdējo gadu, bet arī divus turpmākos gadus... viens otrs apdomājas un saprot, ka tad, ja kāds priekšlikums ir sakarīgs, to nevajag noraidīt tikai tāpēc, ka iesniegusi opozīcija.

Paldies par nākamā, 21., priekšlikuma atbalstu. Komisija uzņēmās atbildību un ierosināja šo likumprojektu. Un vispār tā vide, kura valda Sociālo un darba lietu komisijā, ir ražīga, un es ceru, ka līdz vēlēšanām mēs daudz ko vēl paspēsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Pēc tik izsmeļoša un sagatavota Klementjeva kunga ziņojuma, kurš pilnībā izskaidro komisijas nostāju debatēs par 20.priekšlikumu, man nav ko piebilst.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 21. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 22. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Labdien, godātie kolēģi! Šis priekšlikums rāda, ka nav viena likuma - vienas taisnības visiem un ka ministri var turpināt neievērot likumus un gatavot savus priekšlikumus pretēji likumā noteiktajam. Jo šeit ir mēģinājums neievērot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kurš paredz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu amatpersonām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem un karavīriem tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Pēkšņi ministre no šī likuma to slēdz ārā!

Paldies Dievam, kā teica Klementjeva kungs, vēsais saprāts uzvarēja, un ar balsu vairākumu šis priekšlikums tika noraidīts. Bet karstās galvas jau prāto, ka vajadzētu to uz trešo lasījumu tomēr pamēģināt dabūt cauri, tādēļ es arī par šo...

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un noraidīt ministres Čakšas priekšlikumu. Lai ir Saeimas balsojums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Paužot komisijas viedokli, aicinu neatbalstīt 22. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - veselības ministres priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 59, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 23. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 24. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 28. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 32. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 63, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 33. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 34. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 37. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 38. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 39. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 40. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 41. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 42. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 43. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 44. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 45. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 47. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 48. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 49. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 50. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Kolēģi! Ar šo priekšlikumu mēs gribam noteikt, ka tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus bez veselības apdrošināšanas iemaksas jābūt arī vecākiem - tēviem vai mātēm -, kuri aprūpē savu pieaugušo bērnu - invalīdu kopš bērnības.

Šie vecāki nav atteikušies no bērna slimnīcā. Šie vecāki nav atdevuši savu bērnu bērnunamā. Šie vecāki nav ievietojuši savu bērnu sociālās aprūpes iestādē. Viņi visu mūžu, kamēr vien šis bērns dzīvo virs zemes, kopj un audzina šo bērnu paši. Respektīvi, situācija ģimenē ir ļoti smaga. Tie ir bērni, ar kuriem praktiski nepieciešams... pieauguši bērni, pieaugušie, pēc 18 gadu vecuma jau, ar kuriem praktiski jāpavada 24 stundas diennaktī, viņi jāpieskata un jāaprūpē.

Un, protams, viens no vecākiem strādāt nevar. Tātad tikai viens ir pelnītājs. Un, ja šādā ģimenē ir tikai viens no vecākiem, nevis abi divi vecāki, tas nozīmē, ka viņu situācija ir ļoti smaga. Un šiem cilvēkiem pienākas vieta tajā grupā, kurā... manuprāt, mūsuprāt, pienākas vieta tajā grupā... kur ir 18 dažādas, sacīsim, īpašās personu grupas nosauktas. Ar ko šie cilvēki ir sliktāki par politiski represētām personām vai personām, kuras cietušas no vardarbīgiem noziegumiem, vai personām, kuras ir notiesātas un atrodas ieslodzījumā, un tā tālāk, un tā joprojām?

Ja mēs šo grupu neiekļausim, tad iznāks tā: lai šie cilvēki varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, viņiem būs jāmaksā pieci procenti no 12 minimālajām mēnešalgām gadā, un tie ir 258 eiro. Savukārt, lai nākamajā gadā tos saņemtu, ja par viņiem nav maksāts (un par viņiem lielākoties nav maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, sociālie maksājumi), tad ir jāmaksā par diviem iepriekšējiem gadiem un par 2018.gadu, turklāt līdz 15.decembrim ir jāsamaksā vienā summā. Un tie ir 774 eiro.

Bet tagad padomājiet, no kā šis cilvēks varēs samaksāt šo naudiņu? Varbūt viņa bērns, kurš saņem īpašās kopšanas pabalstu, kas ir 213 eiro un 43 centi, pieliks kaut ko klāt no savas invalīda pensijas un samaksās par māti vai tēvu, lai viņš varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus? Bet vai tā ir normāla attieksme mūsdienās, mūsu valstī, kur ir jādomā par šiem cilvēkiem un jārūpējas? Jā, šai lietai ir oponenti, kuri iebilst, ka šos cilvēkus ir grūti identificēt. Bet nav nekā neiespējama. Tie ir apmēram divarpus tūkstoši cilvēku, pareizāk sakot, invalīdu kopš bērnības, kas saņem īpašo kopšanas pabalstu. Viņu ir apmēram divarpus tūkstoši. Respektīvi, kāds viņus kopj. Un noskaidrot, es domāju, nav nekādu grūtību, ja vien ir vēlēšanās. Tas ir vai nu no malas nolīgts cilvēks, kas kopj šo cilvēku par naudiņu, vai tas ir viņa tēvs vai māte, kurš aprūpē savu bērnu.

Te darbojas princips: ja gribam kaut ko izdarīt - mēs meklēsim iespēju, kā to darīt. Ja negribam to izdarīt, tad mēs atradīsim simts un vienu attaisnojumu, kāpēc to nedarīt. Un es domāju, ka šajā... Es aicinu jūs tomēr saprast šo situāciju un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Izvērtējot Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas iesniegtos aprēķinus, kā arī šā likuma būtību... tas ir Veselības aprūpes finansēšanas likums, nevis Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Komisija tomēr sliecās neatbalstīt šo frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šimfas kundze, debates jau ir beigušās. Jūs vairs nevarat pieteikties debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 22, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 51. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Es saprotu, ka debatēs par šo priekšlikumu, kā man kolēģi teica, balsis komisijā sadalījās ļoti līdzīgi. Tomēr es aicinu kolēģus Saeimas sēdē šo priekšlikumu atbalstīt. Tiesībsarga priekšlikums noteic, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana attieksies arī uz tām personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Argumenti bija tādi, ka arī tās personas, kuras saņem šo atlīdzību... bet valsts nākamgad veiks šīs sociālās iemaksas par tām personām, kuras nestrādā, un tās jau būs šajā grupā. Taču, manuprāt, arī tās personas, kuras rūpējas par audžubērniem un strādā nepilnu slodzi ģimenes uzņēmumā, kurš varētu būt mikrouzņēmums, saņem atalgojumu, un arī šīm personām vajadzētu būt valstiski likumā noteiktām, lai tās būtu apdrošinātas.

Tā ka es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu. Galu galā mūsu uzstādījums ir - katram bērnam sava ģimene. Audžuģimeņu kustība būtu atbalstāma arī šādā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es piekrītu Parādnieka kunga teiktajam un arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un ceru, ka vismaz par vienu priekšlikumu mēs varam nobalsot, domājot par tautu, nevis par politiskajām interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija, ievērojot to, ka Labklājības ministrija un Finanšu ministrija nevarēja mums iesniegt datus, cik tas varētu izmaksāt, kā arī ņemot vērā valsts stratēģisko virzību uz to, ka bērniem ir jādzīvo ģimeniskā vidē, tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu.

Vēl komisija norādīja, ka šī paša panta pirmās daļas 9.punktā ir rakstīts, ka minēto personu laulātie, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus līdz 15 gadiem... Un tā doma bija tāda, ka uz trešo lasījumu varētu paskatīties, kā 9.punkts attiecas uz šo komisijas noraidīto priekšlikumu.

Paužot komisijas viedokli, aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 32. Priekšlikums atbalstīts.

R.Ražuks. 52. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 53. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Bet, pirms mēs sākam debates, godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Adamoviča, Abu Meri, Brigmaņa, Zariņa un Bērziņa priekšlikumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Līdz ar to sēdi turpinām bez pārtraukuma.

Un vārds debatēs deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Paldies par iespēju!

Mans aicinājums - neatbalstīt šo ministres priekšlikumu.

Lūk, ko paredz šis priekšlikums. Ja cilvēki ir apdrošinājušies un veikuši šīs nelielās izmaksas - kāds maksājis piecus eiro mēnesī, kāds cits - ap 20 eiro mēnesī -, tad labākajā gadījumā tie ir 247... Un tad, ja šim cilvēkam pēkšņi parādās pēc sešiem vai septiņiem, vai deviņiem mēnešiem kaut kādas citas tiesības saņemt šo atlīdzību tādēļ, ka viņš stājies darba attiecībās vai citādi... tagad ļoti rūpīgi tiks attīstīts birokrātiskais mehānisms, lai atmaksātu atlikušo daļu, - rēķini, iesniegumi... un tā tālāk, un tā tālāk. Vai tiešām mēs, pērkot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu uz laiku, vēl kaut kādus pakalpojumus uz laiku, saņemam to atpakaļ? Tad jau drīz mēs sāksim par citu... ka viens dzērājs veikalā ieies un nopirks šņabja pudeli, izies ārā - pusi atdzers, atbrauks otrais draugs un dos atpakaļ, lai atmaksā. Tas ir pilnīgi...! Tas, kurš ir apdrošinājies, ar to ir rēķinājies, ka viņš nopērk iespēju maksāt... Nevis tā - kad viņam mainās apstākļi, sāksim briesmīgi attīstīt birokrātiju un maksāt atpakaļ... Tas, manuprāt, ir ļoti būtisks darbības nodrošināšanas mehānisms Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem, tur droši vien būs veselas nodaļas, kas skatīsies, taisīs administratīvos aktus un tā tālāk... Nu kam tas vajadzīgs? Nopirkts, un viss! Un tie ir skaidri spēles noteikumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Kolēģis Mārtiņš Šics ļoti precīzi raksturoja šī priekšlikuma būtību. Bet komisija uzskatīja: ja cilvēks ir samaksājis, tad būtībā... tad, kad viņš ir pašrocīgi apdrošinājies, bet sāk strādāt un sāk maksāt nodokļus parastā kārtībā, viņš ir samaksājis dubultā, un tātad sociāli taisnīgi būtu to vienu daļu, pārmaksāto, viņam atmaksāt. Protams, šajā sakarā varētu būt arī tiesas darbi, jo pacientam vienmēr būs taisnība.

Tāpēc komisija atbalstīja šo veselības ministres Andas Čakšas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

R.Ražuks. 54. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Arī 55. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 56. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 57. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 58. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 59. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 59. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 60. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 61. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 51, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 62. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 63. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 64. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 68. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 65. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 66. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība vēršas pie visām Saeimas frakcijām ar lūgumu iekļaut šā likuma pantu, kurš bija izņemts saskaņošanas laikā Ministru kabinetā. Vienojoties par to, ka kopējais finansējums sasniegs četrus procentus no IKP, arodbiedrības pārstāvji gribēja, lai likumā būtu pa gadiem redzams palielinājums, - tas, uz ko Veselības ministrija varētu balstīties, gatavojot 2019. un 2020.gadam savu budžetu.

Frakcija SASKAŅA piekrīt nostājai, ka likumā ir jābūt atspoguļotam ikgadējam finansējuma pieaugumam - līdzīgi kā mēs to darījām, lai aizsardzības budžetā tiktu sasniegti divi procenti no IKP.

Lūdzu atbalstīt 66. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Par šiem skaitļiem mums notika ilgstošas debates, un komisija ir vienota par to, ka mediķiem ir jāparāda, mediķiem ir jāredz, kāds ir viņu algu palielinājums, cik tas liels, lai mediķi noticētu un neaizietu no valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm uz privātām struktūrām vai neaizbrauktu uz ārzemēm.

Bet norādīt konkrētos, absolūtos skaitļos - diemžēl tā nav likuma prakse, jo dzīve ir mainīga un nekad nav iespējams precīzi paredzēt noteiktus skaitļus.

Tāpēc komisijas deputāti turpina šīs debates. Mēs ar pārējiem komisijas kolēģiem gatavojam priekšlikumu, kā varētu šo pieaugumu raksturot, parādīt procentuāli, lai šis ietvars būtu plašāks un pēc tam, plānojot budžetu, kaut kādas kļūdas vai nesaskaņas nebūtu iespējamas. Precīzos skaitļos šīs summas ierakstīt likumā nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ražuka kungs, šis priekšlikums nebija par mediķu algām! Tas bija par kopējo valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpei. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Šeit nav runa par precīziem skaitļiem, šeit ir runa par soļiem. Te nav teikts, ka precīzi jābūt tik un tik. Te ir teikts: ne mazāk par konkrēto paredzēto summu.

Kāpēc šis priekšlikums ir svarīgs? Kolēģi, tas ir svarīgs visai sabiedrībai, lai mēs dotu skaidru signālu, ka tiks izpildīts tas solījums, kuru tagad ir izteikuši politiķi, - ka veselības aprūpei tik tiešām 2020.gadā tiks nodrošināti vismaz četri procenti no IKP.

Kādā veidā tas tiks sasniegts? Atvainojiet, mediķi jau šādus solījumus ir dzirdējuši ne reizi vien! Viņiem, manuprāt, jau... Es, jau būdams politikā... Es atceros vismaz vienu tādu konkrētu gadījumu: tika saulaini solīts, ka šie četri procenti tikšot sasniegti 2014.gadā. Tagad tiek solīts atkal - ka 2020.gadā tie tikšot sasniegti. Tātad, ja tos tik tiešām reāli kāds grib sasniegt, ja tas nav vienkārši vēlēšanu “burkāns”, ko tagad kratīt priekšā sabiedrībai un mediķiem, tad politiķiem vajadzētu būt atbildīgiem par saviem solījumiem un uzrakstīt, kādā veidā tad šie četri procenti nonāks medicīnas aprūpes budžetā.

Jo tas ir līdzīgi... tāpat kā ar aizsardzības budžetu - nevar uzreiz, vienā momentā, tos solītos divus procentus nodrošināt. Ir jābūt kaut kādai trepei. Šeit ir četri procenti. Tātad mums ir jāparāda, kā mēs šos četrus procentus sasniegsim līdz 2020.gadam, un tāpēc ir šis priekšlikums, kurā konkrēti paredzēts, cik būs 2018.gadā, cik - 2019.gadā. Vismaz minimālais, kam ir jābūt, lai 2020.gadā būtu šie četri procenti. (Dep. A.Barčas starpsauciens.)

Un, starp citu, šie skaitļi, ko mēs piedāvājam šeit ielikt iekšā, - tas ir jūsu pašu, koalīcija, solītais pieaugums, kādu jūs to redzat pa gadiem. Ja jūs tagad izvairāties to ielikt likumā (Dep. A.Barča: “Nu ko tu stāsti!?”), negribat piešķirt tam likuma spēku, tas nozīmē, ka jūsu solījumiem nevarēs ticēt, tas nozīmē, ka (Dep. H.Abu Meri: “Kā jūs balsojāt par budžetu pagājušajā nedēļā?”) jūs šos solījumus nemaz neesat gatavi pildīt, ka tas ir vienkārši vēlēšanu “burkāns”, lai mānītu mediķus un pārējo sabiedrību.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija vērš kolēģu uzmanību uz to, ka šie skaitļi vai citi, precīzāki vai labāki, skaitļi ir ierakstīti vidēja termiņa budžetā 2018.-2020.gadam, par ko cienījamā Saeima jau ir nobalsojusi.

Šī likuma mērķis nav atspoguļot šādus skaitļus.

Un, kā jau es teicu, mēs strādāsim pie tā, lai skatītu šos procentus kaut kādā plašākā mērogā. Tāpēc šis frakcijas SASKAŅA priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. Arī 67. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir par atalgojumu.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Veselības ministrija piekrīt, ka viena no vislielākajām problēmām veselības nozarē - neatbilstošs atalgojums nozarē strādājošajiem.

Katru gadu no Latvijas uz ārzemēm izbrauc ārsti un māsas, kurus neapmierina piedāvātais atalgojums.

Uzbūvēti jauni operāciju bloki, taču daudzi no tiem tukši - trūkst attiecīgo speciālistu un vidējā medicīniskā personāla. Un pacients, kuram nepieciešama operācija, spiests gaidīt rindā, līdz pienāks viņa kārta.

Latvijas Ārstu biedrības veiktie pētījumi liecina, ka visbiežāk ārsti un medmāsas spiesti braukt prom tieši zemā atalgojuma dēļ. Viņu atalgojums ir zems salīdzinājumā ar tiem gadiem, kuri tiek pavadīti, apgūstot specialitāti!

Šajā priekšlikumā, kurš bija arī izņemts saskaņošanas laikā Ministru kabinetā, bija skaidri aprakstīta kārtība, kura paredz ikgadēju atalgojuma palielināšanu medicīnas darbiniekiem.

Mēs esam pārliecināti: ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tad palielinātais finansējums tiks novirzīts nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, nevis jaunbūvēm un neskaidriem iepirkumiem.

Lūdzu atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Kolēģi! Pieņemot budžetu un papildu finansējumu veselības aprūpei, mēs atkārtoti runājām par to un aicinājām budžetā iezīmēt darba samaksu ārstniecības personām un medicīnas darbiniekiem. Diemžēl tas netika izdarīts.

Tagad ir runa par ļoti specifisku sadaļu... par finansējumu medicīnai. Diemžēl tas neparādās nevienā pantā. Mēs tiešām esam komisijā diskutējuši, bet tas neparādās nevienā vietā, un cītīgi tiek noraidīts jebkurš regulējums, kas noteiktu, kāda nauda tiks virzīta darba samaksai medicīnas darbiniekiem.

Vēl vairāk. Tagad, kad mēs tiekamies un runājam ar iestāžu vadītājiem, ar Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājiem, ārstu organizācijām, jaunie līgumi netiek slēgti par solīto mēnešalgu: ārstiem - gandrīz 1600, un 1150 - vidējam medicīniskajam personālam. Figurē šie skaitļi - 1100, 1070... Vidējam - 700... Jā, pie šādas sistēmas mediķi turpinās aiziet. Jūs nevarēsiet saņemt valsts garantēto palīdzību ārstniecības iestādēs, jo tur vienkārši nebūs mediķu, kas strādā. Un tās ir dzirnavas... Labi organizētie privātā sektora pakalpojumu sniedzēji nekautrējoties pārmāna pie sevis speciālistus, maksājot divas un trīs reizes lielākas algas, jo valsts sektorā algas jau sen vairs nav konkurētspējīgas. Mēs izslaucam un mēs... nezinu, ietiepīgi turpinām, tiešām - ietiepīgi turpinām nelikt šos skaitļus likumā, lai vismaz darba samaksas pieauguma rādītāji būtu samērojami un mediķiem redzami.

Negribam aicināt uz streikiem, bet lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu un parādīt, cik no šīs piešķirtās naudas un kādos tempos tiks plānots medicīnai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Argumentāciju es jau minēju, debatējot par iepriekšējo priekšlikumu. Nu iedomājieties, 2018.gadā algām papildus būs nevis 117 miljoni, bet 113, kā mums veselības ministre vienā no savām prezentācijām ir rādījusi. Tāpēc es domāju, ka kolēģiem Zariņam un Šicam ir taisnība. Jāparāda, kur un cik liels ir tas pieaugums. Bet, manuprāt, tam jābūt procentos, lai būtu pietiekami lielas robežas un nebūtu pretrunu likumos, konkrēti šim likumam ar likumu “Par valsts budžetu 2018.gadam”, kurš ir noteicošais un pēc kura vadīsies abas ministrijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pagājušajā nedēļā, kad pieņēmām budžetu 2018.gadam, Ivars Zariņš, Mārtiņš Šics un Vitālijs Orlovs balsoja “pret”. Kā mēs varam tagad atbalstīt tādu priekšlikumu, pret kuru jūs balsojāt 2018.gada budžetā? Pret vairāk nekā 200 miljonu piešķiršanu veselības aprūpei - gan ārstu atalgojumam, gan ārstniecības pakalpojumiem.

Beidziet vienreiz to populismu, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību tam, ka mūsu frakcijas priekšlikums atveido lēmumu, kuru Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā rosinājusi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadome. Lēmumu, kuru tā pieņēmusi 16.oktobrī. Un... šos trīs skaitļus, kurus mēs tagad aizstāvam un gribam... gribam jūs pārliecināt, ka tas ir nepieciešams, lai noturētu mūsu vidējā līmeņa mediķus Latvijā, ne tikai nozarē. Lēmums ir svarīgs, un zem tā ir trīs paraksti. Viens ir arodbiedrības vadītāja, otrs ir Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja un trešais - veselības ministres paraksts. Tas ir viedoklis, kurš ir izkristalizējies visu ieinteresēto grupu apakšgrupās, un līdz ar to patiesībā svarīgāku vai autoritatīvāku lēmumu grūti atrast. Tas ir nepieciešams, lai mūsu veselības nozare būtu stipra, lai rindas būtu īsākas un lai speciālisti būtu savās darba vietās.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam, otro reizi.

M.Šics (LRA).

Atbilde Hosamam kā manam draugam. Atvaino, balsojums “pret” budžetā bija ļoti pragmatisks un ļoti motivēts, jo budžetā pie šiem piešķirtajiem 200 miljoniem nebija nekāda atšifrējuma - kam... Vairāk, jā... Tātad ir runa par šo pieaugumu... Nebija atšifrējuma, un tādēļ tika noraidīti šie priekšlikumi.

Kādiem mērķiem, kādos sadalījumos aizdot - nu, nevar budžetā, kur mēs diskutējam par visām pozīcijām, šo atšifrējumu nebūt! Tas bija iemesls, kādēļ.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Trupovniekam.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, kolēģi! Daudz ko mēs komisijās esam runājuši, par daudz ko esam vienojušies, bet ir arī lietas, kuras vēl ir darba procesā, un tā tas ir arī ar šo papildu finansējumu. Šobrīd Veselības ministrija jau ir iesniegusi šo pieauguma atšifrējumu Finanšu ministrijai, un notiek savstarpējas sarunas, lai vēl konkretizētu pozīcijas. Pēc tam šī informācija nonāks Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur būs balsojums deputātiem, bet pirms tam, neapšaubāmi, arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija izskatīs šos Veselības ministrijas plānus.

Par algu pieaugumiem gan ambulatorajā sektorā, gan stacionārajā sektorā. Es domāju, visās frakcijās ir prezentācijas par veselības nozares budžetu 2018.gadam, un tur ir konkrēti norādīti algu pieaugumi gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām, gan pacientu aprūpes atbalsta personām.

Ambulatorajā sektorā algas pieaugums ārstiem ir 31 procents - no 859 eiro uz 1125 eiro. Un attiecīgi māsām un aprūpes personālam ir 60 procenti... un tālāk - 40 procenti no ārsta likmes.

Stacionārajā sektorā ir paredzēts pieaugums no 859 eiro uz 1547 eiro - tas ir 80 procentu pieaugums. Un arī šajā sektorā ir jāievēro šīs proporcijas. Ārsts - tātad tie ir 100 procenti; no ārsta algas 60 procenti ir aprūpes personām, 40 procenti - pārējām aprūpes personām.

Bet ko es gribu piebilst? Neapšaubāmi, Nacionālais veselības dienests, slēdzot jaunos līgumus, norādīs atsevišķi finansējumu atalgojuma pieaugumam, bet tālāk jau šie budžeta līdzekļi nonāks veselības aprūpes iestādēs, un ļoti daudz kas būs atkarīgs no veselības aprūpes iestāžu vadības.

Protams, uzskatu, ka arodbiedrība noteikti šo procesu kontrolēs, lai nebūtu tā, ka vienai daļai, pieņemsim, ārstiem, tiek paaugstināts atalgojums, bet tajā pašā laikā tiek aizmirsts par māsām un pacientu aprūpes atbalsta personām. Jā, summas norādām pēc iespējas konkrētas, tādas, kādas varētu būt jeb - kā deputāti uzskata - kādam vajadzētu būt atalgojuma pieaugumam. Bet gribu vērst uzmanību uz to, ka tas ir diezgan riskanti, jo privātās veselības aprūpes iestādes rūpīgi seko līdzi tam, kas notiek Veselības ministrijā un kāda ir atalgojuma politika, kas vērsta uz valsts veselības aprūpes iestādēm, un tās noteikti palielinās atalgojumu arī saviem medicīnas darbiniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Klausoties šīs debates, manī aizvien vairāk stiprinās pārliecība, ka tuvojas viena liela, bezjēdzīga naudas tērēšana. (Starpsaucieni: “Nē!”; “Jā!”; “Nē!”) Un ka tās gaidas, kas sabiedrībai ir attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, nepiepildīsies.

Es tūlīt jums to visu paskaidrošu.

Tātad - kāda ir priekšlikuma būtība? Priekšlikuma būtība ir tā, ka mēs runājam par atalgojumu veselības aprūpes darbiniekiem. Proti, 2018.gadā jābūt vismaz 117 miljoniem, 2019.gadā jābūt vismaz 185 miljoniem, 2020.gadā jābūt vismaz 253 miljoniem.

Mani pārsteidza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra runa par to, ka šie ir kaut kādi deputātu priekšlikumi, kurus viņi nav gatavi atbalstīt.

Lūk, šeit ir vienošanās, kas panākta Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tieši attiecībā uz veselības aprūpes nozari, - vienošanās starp Veselības ministriju, arodbiedrību... tajā ir Čakšas paraksts un tieši šie skaitļi, kurus Čakša sola... ka tieši šie skaitļi - tādi, kādi šeit ir pa gadiem, - tiks iekļauti medicīnas aprūpes darbinieku atalgojumā.

Tagad mēs pēkšņi dzirdam, ka šos skaitļus nedrīkst likt budžetā. Atvainojiet! Jūs to esat apsolījuši! Tad kāpēc mēs tiem nevaram piešķirt likuma varu, lai tie tiešām tiktu arī izpildīti ar likumu?!

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kolēģi, jūs droši vien zināt, kā veidojas medicīnas budžeta pieaugums, veselības aprūpes budžeta pieaugums. Lielā mērā tuvākajos gados tas ir panākts uz budžeta deficīta rēķina (Dep. R.Ražuks: “Nav!”), un šis finansējums ir paredzēts konkrētām reformām. Tas neattiecas uz mediķiem.

Tāpēc mēs jau savulaik jautājām Veselības ministrijai, lai Veselības ministrija izstāsta, kādā veidā šī nauda, ko viņi tagad sola, nonāks līdz mediķiem, kā tas reāli būs. Veselības ministrija to nav spējusi izstāstīt. Mums nav pārliecības, ka nauda tiešām kaut kur pa ceļam nepazudīs un tiešām sasniegs mediķus. Jūs to neesat spējuši izstāstīt, kā tas notiks, pastāvot esošajai tarifu politikai un tam, kā finansējums tiek veidots. Nav šīs atbildes!

Ja jūs izvairāties to ielikt likumā - to, ko jūs paši esat apsolījuši... to pieaugumu, ko ministre ir parakstījusi kopā ar mediķiem un apsolījusi, negribat ielikt likumā, tad ir jautājums: kāds tam visam ir mērķis? (Dep. A.Barčas starpsauciens.) Vai tiešām var ticēt jūsu solījumiem? Skaidrs, ka ne.

Atkal mēs redzam vienu lielu burkānu, kurš tiek karināts, lai pēc tam to noņemtu nost, un - lai nedod Dievs, ka tiktu ierakstīts likumā! (Dep. H.Abu Meri starpsauciens.)

Es nesaprotu: par ko jūs baidāties? Jūs taču esat apliecinājuši, ka “Viens likums - viena taisnība visiem” uz jums neattiecas. (Dep. A.Barča: “Ko tu āksties!? Neesi taču dumjš!”) Kāpēc jūs negribat atbalstīt šo priekšlikumu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Romualdam Ražukam, otro reizi.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Paldies Dievam, ka likumus pieņem nevis Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, bet Latvijas Republikas Saeima! Un, es domāju, tur tas sāls ir.

Kā mēs nonāksim līdz šiem skaitļiem? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņem vienu ļoti svarīgu, vērtīgu priekšlikumu, ko tā izstrādāja, balstoties uz manām, uz mūsu bažām par to, ka pieaugums par 199 miljoniem nav detalizēts... vienu skaitli ierakstīs budžetā... ka notiks apropriācija. Šī apropriācija būs, tiks apspriesta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā, kura būs līdzatbildīgā, un tad mēs nonāksim pie galīgajiem precīzajiem skaitļiem, kuri būs zināmi.

Bet Zariņa kungs publiski runā nepatiesību: ne jau no budžeta deficīta mediķiem algas tiks palielinātas. To nedrīkst darīt! Eiropas Komisija neļāva algu palielināšanai izmantot budžeta deficīta naudu. Visa naudas palielināšana nāks no apdrošināšanas - no tā viena procenta, ko mēs jūlijā pieņēmām, grozot likumu “Par sociālo apdrošināšanu”.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ražuka kungs! Tieši par to arī ir runa, ka veselības aprūpē liela daļa finansējuma nāk no budžeta deficīta, un šo budžeta deficītu nedrīkst izmantot mediķu algām. Tāpēc mēs arī prasījām Veselības ministrijai: “Kā mēs varam būt pārliecināti, ka tas algu pieaugums, ko jūs solāt mediķiem, tiks nodrošināts? Kādā veidā jūs to izdarīsiet?” Veselības ministrija to nespēja izdarīt.

Labi! Ja jums nav skaidrības pašlaik, kādā veidā jūs šo finansējumu mediķiem nodrošināsiet, tad izvirzīsim vismaz tādu mērķi, kas jums būs jāsasniedz, par ko jums būs jābūt skaidrībā un ko jūs vēl līdz šim neesat spējuši izdarīt.

Un kas mani izbrīna? Jūs tagad stāstāt, ka vēl par to spriedīsiet un liksiet kopā?! Ko tad jūs darījāt visu šo laiku? Kāpēc mēs tādā gadījumā šodien apstiprinām šo likumprojektu?

Izdariet savu mājasdarbu un tad nāciet šeit, un apstiprināsim tā, kā tam visam būtu jāizskatās. Citādi tiek stāstītas pasakas, bet likuma spēku jūs tam visam nevēlaties piešķirt.

Kāpēc? Tāpēc ka jums nav sajēgas, kā to izpildīt, vai tāpēc ka jūs vispār netaisāties to izpildīt. Kā tad īsti ir?

Paldies. (Dep. A.Lejiņš: “Ivar, tu nesaproti! Nesaproti!”)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nē, nu tas ļoti labi, ka... tas ir tikai labi, ka Lejiņš visu saprot, vai ne? Viņš var kliegt, vai ne? Kungs gados... un kliegs virsū, ko saprot vai nesaprot...

Pagājušajā nedēļā koalīcijas rullis pārrullēja pāri šim te... Opozīcijas uzdevums principā ir parādīt jums, koalīcija, kur jūs esat kļūdījušies. Un šoreiz šeit patiešām jums kā ar īlenu acī iebaksta - parāda, kur jūs esat kļūdījušies.

Tas, ko man Ražuks tagad stāsta no tribīnes, - tas patiesībā ir diezgan liels murgs.

Mēģināšu izstāstīt mazu salīdzinājumu. Man vakarā no šejienes, no centra, ir jānokļūst Purvciemā. Kā es braukšu uz Purvciemu? Es aizbraukšu uz Ziepniekkalnu, no Ziepniekkalna es paņemšu taksi un aizbraukšu uz lidostu. No lidostas es aizlidošu ar lidmašīnu uz Berlīni. No Berlīnes es paņemšu citu lidmašīnu... ā, nē, es paņemšu viesnīcu uz nakti, jo es būšu noguris. Pēc tam es braukšu uz Zviedriju. No Zviedrijas es braukšu ar prāmi atpakaļ uz Rīgu. Un tad es iekāpšu maršruta taksometrā un braukšu uz Purvciemu! Tas ir veids, kādā jūs šobrīd mēģināt piešķirt šo naudu šiem cilvēkiem, šīs profesijas pārstāvjiem Latvijā, kuriem šī nauda ir vitāli nepieciešama šobrīd, tagad. Šobrīd!

Tas, ko Ražuks saka, - tas nozīmē, ka pa šiem visiem birokrātu... (Dep. R.Ražuks pienāk pie tribīnes.) Nu ko jūs man tik tuvu?! Neejiet manā erogēnajā zonā! (Zālē smejas.)

Tas, ko jūs šobrīd sakāt, - jūs sakāt... principā tas “smaržo” pēc gada. Zariņa kungs! Es taču nemānos! Vismaz gads pa šiem koridoriem, kamēr kaut kas kaut kur... Patiesībā tas, uz ko tiek likta kārts... par to, ka gan jau šie dakteri un visi pārējie saņems šo algas... (Dep. R.Ražuks ir tuvu pie tribīnes.) Paej, lūdzu, prom! (Zālē smejas.) Nu paej, lūdzu, prom!

Sēdes vadītājs. Kaimiņa kungs! Es jums aizrādu par Kārtības ruļļa...

A.Kaimiņš. Bet nu ko viņš nāk...?! Es jums...

Sēdes vadītājs. Es jums aizrādu par Kārtības ruļļa pārkāpumu. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A.Kaimiņš. Aizrādiet! Vēl pasakiet, lai viņš apsēžas savā vietā!

Tas, ka jūs esat uzlikuši savu kārti uz kaut kāda veida apropriācijas, kas principā ir jāaizliedz ar likumu... Tas, ka jūs te miljonus dāļāsiet arī šodien... Arī šodien atkal tiks dāļāti miljoni apropriācijās!

Līdz ar to tas jau no paša sākuma ir kropls...

Un tas, ka... Hosam... Hosam, tu taču esi dakteris! Tas nekas, ka privātā sektorā strādājošs! Tu nāc šeit un stāsti, ka viss ir kārtībā, viņi nobalsoja un tā tālāk.

To, ka Šics varbūt dažkārt nesaprot, par ko viņš balso, - to es esmu jau ievērojis. (Dep. H.Abu Meri starpsauciens.)

Bet runa ir par to, ka šeit jau nu jums, visiem dakteriem, vajadzēja sadoties rokās un aizstāvēt savus aroda brāļus.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, jo tad tas būs ierakstīts likumā, un tad šie cilvēki arī saņems algas pielikumu! (Dep. H.Abu Meri starpsauciens.)

Hosam, tev jau algas pielikumu nevajag! Tu jau drīz būsi frakcijas vadītājs, vai ne?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

A.Kaimiņš. Tev būs 4000 eiro, vai ne? Pareizi, vai ne? (Dep. H.Abu Meri: “Ej savā vietā!”)

Nē!...

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Dep. H.Abu Meri un dep. A.Kaimiņa starpsaucieni. Zālē smejas.)

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsaucieni.)

R.Ražuks. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo visi argumenti tika nosaukti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 11, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 68. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Kolēģi! Diemžēl pēc pēdējiem diviem balsojumiem jo īpaši un arī pēc vairākiem citiem balsojumiem man jāteic, ka šis likumprojekts ir nekvalitatīvs un tukšs. Īstenībā tie, kuri labi zina slavenos Ministru kabineta noteikumus Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, ļoti labi redz, ka jau apriori šie Ministru kabineta noteikumi ir “izplucināti”. Daļa no tā ir ielikta šeit - likumprojektā. Un likumprojektā ir paredzēts, ka vēl uz šī likuma pamata, ja tas tiks pieņemts, tiks izstrādāti astoņi jauni Ministru kabineta noteikumi. Un, ja paskatās pēc būtības, - tas viss jau ir šajos spēkā esošajos noteikumos.

Tātad “izplucinām” šos milzīgos noteikumus, ar kuriem neapmierināti visu laiku ir bijuši veselības aprūpes speciālisti un lietotāji, sastrukturējam mazliet citādi un ieliekam likumā.

Divi būtiski jautājumi, kāpēc frakcija “No sirds Latvijai” neatbalstīs šo likumprojektu otrajā lasījumā, ir saistīti ar pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumos ir 3.punkts: “Ministru kabinets līdz 2018.gada 1.jūlijam sagatavo un iesniedz Saeimai ziņojumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldību un privātās ārstniecības iestādēs.” Tam ir jābūt jau šajā likumā. Un mēs komisijā, gan es, gan arī pārējie komisijas locekļi, konceptuāli atbalstījām šo VIENOTĪBAS priekšlikumu un uzdevām Juridiskajam birojam to precizēt uz nākamo komisijas sēdi. Nākamajā komisijas sēdē mēs ar pārsteigumu konstatējām, ka VIENOTĪBA šo savu priekšlikumu ir atsaukusi. Bija pārbalsošana - seši pret seši, un pēc divām pārbalsošanām atkal seši pret seši, tas nozīmē, ka priekšlikums, komisijas priekšlikums, netika atbalstīts.

Bet šis priekšlikums ir ļoti būtisks. Tas ir tieši par veselības aprūpes (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) pakalpojumiem paredzēto līdzekļu izlietojumu: kādā veidā tie tiks izlietoti un novirzīti ārstniecības iestādēm, kas ir publiskas personas kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Un tikai tad, ja publiskas personas ārstniecības iestādes nevar tos nodrošināt, izmantot...

Sēdes vadītājs. Šimfas kundze, jūs runājat par 68.priekšlikumu, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Šobrīd jums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli nav tiesību un iespēju stāstīt, kādā veidā un par kādiem priekšlikumiem tika diskutēts Sociālo un darba lietu komisijā. Lūdzu, atgriezieties pie 68.priekšlikuma!

S.Šimfa. Jā, labi. Es atvainojos.

Ja es par to nevaru runāt, tādā gadījumā man atliek tikai vēlreiz pateikt to, ko es jau minēju: tie ir divi galvenie iemesli, kāpēc mēs nevaram atbalstīt. It īpaši pēdējo divu balsojumu dēļ, jo skaidri nav redzama dinamika un pakāpenība veselības aprūpes finansējuma pieaugumā konkrētos, taustāmos skaitļos, nevis, teiksim, četru procentu ietvarā. Un nav skaidri saprotams, kādā veidā un cik lielas summas aizies mediķu algām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pārejas noteikumi izriet no likuma pamatteksta un atspoguļo to, ko likumdevējs ir piedāvājis. Tāpēc komisijas vārdā aicinu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

R.Ražuks. 69. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ļoti skaļi esam izreklamējuši, ka līdz ar šāda likuma stāšanos spēkā... ar budžeta stāšanos spēkā papildu 200 miljoni un veselībai kopumā miljards... Bet, ziniet, cilvēkiem ne silts, ne auksts no tā miljarda. Viņiem vajag kvalitatīvu valsts nodrošinātu veselības aprūpi, turklāt tad, kad viņiem tas ir akūti nepieciešams.

Šis priekšlikums paredz, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas, kolēģi, stāsies spēkā bez cerībām, ka mediķi saņems normālu atalgojumu. Tas nozīmē mediķu turpmāku migrāciju no valsts slimnīcām uz privātajām. Likums stāsies spēkā bez fundamentāli svarīga priekšlikuma... fundamentāli svarīga principa, kam ir tālejošas sekas un kas ietekmēs visu veselības aprūpes sistēmu, kas savukārt ietekmēs daudz lielākus un daudz vērienīgākus procesus. Es runāju par VIENOTĪBAS priekšlikumu, kurš bija iegrāmatots kā 32. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu! Par spēkā stāšanos!”) Pirms nedēļas tas bija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par 69.priekšlikumu mēs runājam tagad.

E.Smiltēns. Es tieši runāju par... (Starpsauciens.) ... kas stāsies spēkā. Tad es nonākšu pie...

Sēdes vadītājs. Par spēkā stāšanās laiku.

E.Smiltēns. Un tur bija skaidri pateikts, ka veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiek prioritāri novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē esošajām ārstniecības iestādēm. Un tikai tad, kad tās nevar sniegt pakalpojumus, - tikai tad šī nauda aiziet uz privātajām.

Šis ir izravēts ārā ar saknēm... (Dep. A.Barča: “Nu beidz taču!”)

Sēdes vadītājs. Smiltēna kungs, jūs nerunājat šobrīd par 69.priekšlikumu! (Zālē troksnis. Starpsaucieni. Dep. A.Kaimiņš: “Laipni lūgts opozīcijā, Smiltēn!”)

E.Smiltēns. Šādā veidā... Šis likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, pārdalot pacientu plūsmas no valsts slimnīcām uz privātajām un šādā veidā vājinot valsts un pašvaldību slimnīcu tīklu. Šādā veidā tiek nodrošināts tas, ka veselības aprūpes sistēma pamazām tiek privatizēta. (Dep. A.Barčas starpsaucieni.)

Dēļ tā, ka mediķiem nav atbildes uz jautājumu par viņu algām, un dēļ tā, ka tas viss kopumā ved uz veselības aprūpes sistēmas privatizāciju, Latvijas Reģionu apvienības vārdā mēs balsosim “pret” šo likumprojektu, jo otrajā lasījumā ir konceptuālie jautājumi, kas...

Sēdes vadītājs. Smiltēna kungs, man jums jāaizrāda, ka jūs šobrīd pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, jūs nerunājat par priekšlikumu, bet gan par balsošanas motīviem, par ko ir jāpiesakās atsevišķi! (Dep. A.Kaimiņš: “Daudze, beidz kliegt virsū cilvēkiem, neesi mājās!”)

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeima! Es vēlos runāt par 69.priekšlikumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Lūdzu, Aija!”) Jo pilnīgi iespējams, ka jaunie kolēģi, kuri tā jau ir izrunājušies - pa labi un pa kreisi - par tiem, kuri šeit ilgi strādā... es pavisam nešaubos, ka varbūt vairs nesaprot, kas ir rakstīts šajā priekšlikumā.

Un priekšlikuma būtība ir tāda. Skaidri un gaiši!

Skaitot dienas un rēķinot, cik garas stundas Sociālo un darba lietu komisija pavadīja, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam... Tik tiešām Veselības ministrija un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv gan pacientu, gan ārstu intereses, līdz likumprojekta iesniegšanai pirmajam lasījumam nebija pietiekami izdiskutējušās. Tādēļ, lūk, 143 priekšlikumi, ierakstot kolēģus darba lapā... Un nonācām līdz 69 priekšlikumiem... Un tikai tādēļ mēs mainām likuma stāšanos spēkā - ka nevis no 1.janvāra... Proti, ierakstām tekstu, kāds ir pašreiz 69.priekšlikumā, - “[..] nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Tādēļ, ka Valsts prezidents likumus izsludina no 10. līdz 21. dienai...

Un tādēļ mēs komisijas vārdā vēl sirsnīgi lūgsim Valsts prezidenta kanceleju (Dep. A.Kaimiņš: “Kā jūs to darīsiet?”), lai ātrāk izsludina šo likumu. Citādi mums neiznāk 1.janvāris.

Un tādēļ, kolēģi, es vispirmām kārtām lūdzu 69.priekšlikumu atbalstīt. Un vienlaikus - atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Nedz komisijai, nedz personiski man (Dep. A.Bērziņš: “Mute ir ciet!”) nav ko piebilst pēc Barčas kundzes izsmeļošā skaidrojuma.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 69. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu deputātus balsot par likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Veselības aprūpes finansēšanas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 5.decembri.

Sēdes vadītājs. 5.decembris.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Labdien, godājamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas šā gada 30.novembra sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Un pavisam īsi par likumprojekta būtību.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi nostiprinās izglītības tematiskajā jomā “mākslas” studējošiem tiesības pēc profesionālās doktorantūras studiju programmas pabeigšanas iegūt doktora grādu profesionālajā jomā. Profesionālais doktora grāds mākslās nav saistīts ar zinātni, tādēļ grozījumi ir saistīti ar Augstskolu likumu un atbilstošu jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu, nevis ar Zinātniskās darbības likumu.

Salīdzinot ar zinātniskā doktora grāda mākslās iegūšanu, kur viens no nosacījumiem ir mākslas un kultūras procesu pētniecība, profesionālā doktora grāda mākslās būtiskākais nosacījums ir mākslas fakta radīšana un mākslinieciskā jaunrade. Pēc akreditēta studiju virziena “mākslas” profesionālās doktora studiju programmas apguves, doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas būs iespēja iegūt profesionālo doktora grādu, kas demonstrēs izcilību, augsta līmeņa māksliniecisko jaunradi, mākslinieciskos un radošos sniegumus.

Tāda ir likumprojekta būtība. Un es jūs lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Jautājums par profesionālo doktora grādu augstākās izglītības sistēmā Latvijā ir vismaz 10 gadus vecs, un par to gan Latvijas Rektoru padomē, gan citās ar augstāko izglītību saistītās institūcijās daudz ir diskutēts. Tam, ko teica Rībenas kundze, man nav ko piebilst, tas viss ir atbalstāms.

Ja mēs skatāmies pasaules praksi, tad redzam, ka pasaules praksē tiešām ir vismaz divu veidu doktora grādi: ir tas, ko angliski runājošās valstīs sauc par PhD grādu jeb Doctor of Philosophy; un otrs grāds ir Doctor of Arts.

Bet, ja mēs paskatāmies tālāk dažādu vadošo pasaules augstskolu studiju programmās un to piešķirtajos doktora grādos, - par ko tad šo mākslas doktora grādu piešķir (tas attiecas arī uz maģistra programmām mākslās) -, tad veidojas interesanta aina. Runa ir ne tikai par to, ko mēs tradicionāli saprotam ar mākslu (respektīvi, teātris, literatūra, tēlotājmāksla, kinomāksla un šo mākslu žanri), bet runa ir arī par virkni sociālās darbības jomu, tajā skaitā arī par visu to sektoru, kas attiecas uz vadībzinātni, - gan par sabiedrības vadību, gan par izglītības vadību, gan par biznesa vadību. Un es vēl tikko, pirms piecām minūtēm, paskatījos dažu pasaules augstskolu piedāvātās programmas... Tas, kas mūsu likumprojektā ir iestrādāts kā trešā līmeņa augstākā profesionālā izglītība... pieņemsim, Sidnejas Universitātē šādu mākslas doktora grādu ar atbilstošu studiju programmu var iegūt ne tikai par radošo darbību tradicionālajos mākslu veidos, bet arī par tādu ieguldījumu sabiedrības interesēs, kas ir saistīts ar inovatīvu darbību uzņēmējdarbībā, kas ir saistīts ar dažādu darba tirgus prasībām atbilstošu jauninājumu ieviešanu, proti, ar šāda veida iniciatīvām.

Manā kā zinātnes un augstskolu darbinieka praksē ir bijušas situācijas, kad esmu bijis recenzents doktora disertācijām augsta līmeņa Latvijas biznesa vadītājiem, kuri, kaut gan viņi tiešām ir radījuši un pārvaldījuši unikālus, pasaulslavenus uzņēmumus... lai iegūtu šo doktora grādu, viņi ir... es lietošu šo vārdu!... ir mocījušies, lai, tā teikt, starp rindiņām parādītu, kur tur ir zinātne, kaut arī patiesībā par savu profesionālo varējumu šo grādu jau bija pelnījuši - gluži tāpat kā par varējumu mākslā, par unikālām izrādēm, par unikālām gleznām, gleznu sērijām un par radītiem mākslas virzieniem.

Šobrīd mēs taisāmies tātad piešķirt šo grādu - mākslas doktora grādu. Arī šiem cilvēkiem, manā skatījumā, šis grāds pienāktos par to, ka viņi, tā teikt, caur savu profesionālo darbību un caur to, ka viņi savu pieredzi var nodot saviem studentiem, saviem mācekļiem... Viņi būtu ierindojami šajā pašā kategorijā.

Es par to runāju tāpēc, ka, manā skatījumā, ja jau Latvijas izglītības sistēmai mēs ķeramies klāt un šiem profesionālajiem doktora grādiem (un tas nav pirmais mēģinājums), tad ir jāpadomā arī par plašāku tvērumu.

Un tas vienlaikus skar arī augstskolas, jo tādā gadījumā paveras iespēja realizēt šīs trešā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Līdz šim mums šāda dalījuma nav bijis. Likumprojektā, es paskatījos, tas ir paredzēts, bet tikai attiecībā uz mākslu virzieniem. Bet tas varētu skart arī plašāku skatījumu, ietverot arī daļu no sociālajām zinātnēm.

Līdz ar to es uzskatu, ka, atbalstot šādu likumprojekta virzību, tomēr būtu nepieciešams pietiekami ilgs laika periods priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu, lai, ja nozaru un ministriju griba būtu papildināt šo, teiksim, profesionālā doktora grāda iegūšanas spektru, būtu iespēja visus nepieciešamos papildinājumus kvalitatīvi izstrādāt.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Rībena. Jā.

Vucāna kungs! Šo likumprojektu ir iniciējušas trīs mākslas augstskolas un Kultūras ministrija, tādēļ šobrīd tas ir, tā teikt, diezgan sašaurināts. Mans viedoklis arī bija “par” to, ka vismaz Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē esošajā Rīgas Tehniskajā universitātē arhitektūras disciplīna, teiksim, varētu pretendēt uz kaut kādu sadaļu mākslas sfērā. Taču, pat viesojoties Latvijas Arhitektu savienībā un tā dēvētajā arhitektūras augstskolā, šāda iniciatīva nav izrādīta... Nav izrādīta visu vasaru un arī rudenī. Un arī no citiem mēs neesam saņēmuši šādu iniciatīvu.

Es aicinu tomēr šobrīd to virzīt uz priekšu. Diemžēl mūsu komisija pēc Kultūras ministrijas lūguma nolēma, ka tas ir jādara diezgan steidzami, un tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tikai piecas dienas. Bet principā nav nekādu iebildumu. Un, iespējams, likumu var vērt vēlreiz vaļā un kaut kā papildināt, un tas darbs mums ir vēl priekšā.

Tā ka es lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Rībena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.decembris.

Sēdes vadītājs. 5.decembris.

Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Ir saņemti divi deputātu pieprasījumi.

Pirmais pieprasījums saņemts no deputātiem Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Jūlijas Stepaņenko, Silvijas Šimfas, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Ivara Brīvera, Riharda Melgaiļa, Jura Viļuma, Andra Morozova un Artūra Rubika. Minētais pieprasījums adresēts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim - “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Nākamā gada janvārī būs apritējuši jau divi gadi, kopš mēs ar jums kopīgi esam vienojušies Saeimas deklarācijā izteikt atbalstu nepilngadīgajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem ir nepieciešama Latvijas iestāžu palīdzība.

Ko mēs varam secināt? Mēs varam secināt to, ka šo deklarāciju teicami, pat pāri saviem spēkiem, pilda Tieslietu ministrija, Rīgas Bāriņtiesa un citas bāriņtiesas Latvijā, bet diemžēl ir viena ministrija, kura visādos veidos mēģina izvairīties no šīs deklarācijas pildīšanas. Un tā ir Ārlietu ministrija.

Deputāti ir uzdevuši vairākus jautājumus ārlietu ministram par to, kādā veidā notiek sadarbošanās ar ārvalstu iestādēm no Ārlietu ministrijas puses. Vai tā ir vienkārši kautrēšanās vai tiešām neizdarība? Ministrs nav norādījis nekādas konkrētas darbības, tikai vispārējas frāzes.

Vēl vairāk! Mūsu bērnu labā negrib strādāt vēstniece Apvienotajā Karalistē. Neiedziļinoties dažādos jautājumos, kas skar bērnus, neiedziļinoties lietas būtībā, viņa tomēr atļaujas izteikt savu subjektīvo vērtējumu par tām ģimenēm, kurām ir bijusi nepieciešamība pēc palīdzības. Viņa nevar nosaukt pat konkrētu no ģimenēm izņemto bērnu skaitu.

Vēl vairāk, kolēģi! Ņemot vērā to, ka Ārlietu ministrija vēlas gandrīz vai ar likuma spēku apstiprināt savu nevēlēšanos strādāt mūsu valstspiederīgo labā, tā ir izdevusi vadlīnijas, kuru saskaņošanu it kā esot veikusi ar citām institūcijām. Diemžēl deputāti ir noskaidrojuši, ka tā nav patiesība. Tātad ārlietu ministrs ir teicis nepatiesību jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, melojis Saeimas deputātiem.

Kolēģi, mēs uzskatām, ka tā vairs nav Ārlietu ministrijas kompetence. Ir jālūdz Ministru prezidents izvērtēt šo situāciju un aicināt Ārlietu ministriju nopietni iesaistīties šajā darbā.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli šobrīd mums nav jālemj par pieprasījuma atbalstīšanu. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai, un šis jautājums nav debatējams.

Nākamo pieprasījumu ir iesnieguši deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs, Igors Pimenovs, Andris Morozovs, Jūlija Stepaņenko, Raimonds Rubiks, Sergejs Mirskis un Vitālijs Orlovs. Pieprasījums “Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē, saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem”, adresēts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. Un pieprasījuma iesniedzēji lūguši vārdu motivācijai.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šī gada... nevis šī gada, bet 2013.gada 21.februārī tā laika ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ar rīkojumu Nr.40 izveidoja dienesta pārbaudes komisiju, lai pārbaudītu Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus OIK sakarā.

Mēs pieprasījām esošajam ekonomikas ministram iesniegt šīs dienesta pārbaudes rezultātus, uz ko pašreizējais ekonomikas ministrs atbildēja, ka šādu rezultātu Ekonomikas ministrijai nemaz nav, un publiski apgalvoja: “Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas, ka minētās komisijas veiktā dienesta pārbaude būtu rezultējusies ar secinājumiem, ka lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu pieņemšanā pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi. Ņemot to vērā, Ekonomikas ministrijai nav bijis pamata uzskatīt, ka minētie lēmumi ir pieņemti prettiesiski.” Lieliski! Agrāk bija tāds teiciens: “Nav cilvēka - nav problēmu.”

Tagad Ekonomikas ministrija saka: “Nav dokumentu - nav problēmu”.

Tālāk. Vēl vairāk. Mājaslapā ir publicēts ziņojums, kurā vispār tiek noliegta Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes rezultātu esamība un kurš skan šādi: “Ministrija veikusi skrupulozu dokumentācijas pārbaudi elektroniskajā lietvedības sistēmā, kurā kopš 2005.gada tiek reģistrēti visi ienākoši, izejošie un iekšējās sarakstes dokumenti. Konstatēts, ka sistēmā nav reģistrēts dokuments ar komisijas atzinumu par dienesta pārbaudes rezultātiem. Tas nozīmē, ka, pretēji publiski izskanējušai informācijai, šādi dokumenti nav eksistējuši.”

Kolēģi, tas ir reāls humora vakars! Nevis valsts pārvaldes institūcija, bet Koperfīlda triku grupa Ekonomikas ministrijā! Tāpēc mēs vēršamies... tas mums rada pamatotu neizpratni un bažas par atbilstošu lietvedības kārtības nodrošināšanu valsts pārvaldes institūcijā. Un, iespējams, par noziedzīgu lēmumu, noziedzīgas darbības piesegšanu.

Tāpēc mēs vēršamies pie premjerministra (viņa pārraudzībā ir Valsts kanceleja!): “Pieprasām sniegt skaidrojumu, kā, pastāvot atbilstīgi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā noteiktajai vienotajai dienesta pārbaužu un disciplinārlietu rosināšanas un izmeklēšanas kārtībai valsts pārvaldē, ir iespējams, ka atsevišķai ministrijai nav nekādas informācijas un dokumentu par pašas ministrijas ierosinātas dienesta pārbaudes rezultātiem?”

Un arī lūdzam premjerministru informēt mūs: sakarā ar to, ka šī informācija jau sen ir publiski zināma, kāda ir bijusi Valsts kancelejas rīcība, lai noskaidrotu esošās situācijas iemeslus un atbilstību normatīvo aktu prasībām?

Ļoti ceram saņemt izsmeļošas un kompetentas atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Zariņš. Ceram, ka pieprasījums nepazudīs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Arī šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.634/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šīs trīs apropriācijas ir līdzīga rakstura: apakšprogrammas, no kurām tiek pārdalīts, ir dažādas, bet visi līdzekļi, kas ir paredzēti pārdalei, tiek novirzīti vienai programmai, respektīvi, programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Lēmuma projekts Nr.634/Lm12 paredz to, ka apropriācija 1 866 820 eiro apmērā no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajiem projektiem un pasākumiem” tiek novirzīta, kā jau iepriekš teicu, programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Komisija šo lēmuma projektu ir izskatījusi un atbalstījusi. Minētā apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” neatbalsta nedz šo lēmuma projektu, nedz arī nākamo - tas, ko es teikšu, attiecas arī uz nākamo lēmuma projektu! - divu iemeslu dēļ.

Pirmais. Tas, ka muzeju krātuvju rekonstrukcijai, būvniecībai šogad nav nepieciešama šī summa - 1 866 000 eiro -, nenozīmē, ka šī nauda vispār nav nepieciešama. Proti, ar stipri novēlotiem termiņiem decembrī tiek piegādātas konstrukcijas, kas tiek izmantotas objektā, un par šīm konstrukcijām nevarēs norēķināties decembrī, bet par tām būs jānorēķinās nākamajā gadā. Bet kāda ir valdības pozīcija? Valdība uzskata, ka to, ko mēs neiztērējam šogad, mēs noteikti varam iztērēt kaut kur citur. Tas nekas, ka šī nauda būs vajadzīga tūlīt, jau janvārī, lai norēķinātos par būvniecībā nepieciešamiem izdevumiem!

Otrs faktors, kāpēc mēs neatbalstām šādu principu, ir tas, ka, lai gan šie līdzekļi tiek novirzīti programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, tas gadījums, kuram tie tiks tērēti, nekādā ziņā nav neparedzēts, jo, kā tika paskaidrots, šie līdzekļi tiks iztērēti, lai segtu tos parādus, kuri ir izveidojušies par dzelzceļa infrastruktūras maksājumiem un pasažieru pārvadājumiem. Viss ir pareizi - vajag samaksāt parādus. Taču jāatceras: atbalstīt šāda veida priekšlikumus - tas nozīmē atbalstīt to principu, to veidu, kādā Ministru kabinets jau gadiem ilgi veido valsts budžetu. Proti, jau apriori tiek sastādīts budžets ar parādiem, kurus pēc tam ar mokām pakāpeniski kaut kad mēģina segt, bet līdz galam tā arī nekad šajās pozīcijās nenosedz.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt nedz šo, nedz nākamo lēmuma projektu, lai neatļautu valdībai, pirmkārt, rīkoties ļoti nesaimnieciski ar līdzekļiem un, otrkārt, rīkoties neatbilstoši labas pārvaldības principiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.634/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.635/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šī apropriācija paredz to, ka no apakšprogrammas “Ieslodzījuma vietu būvniecība” 996 tūkstoši eiro tiek novirzīti līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Komisija šo apropriācijas pārdali ir izskatījusi un atbalstījusi. Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.635/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 11, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.636/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Komisijā ir izskatīta šī apropriācijas pārdale. Ir runa par finanšu resursu pārdali 886 373 eiro apmērā no Finanšu ministrijas apakšprogrammas “Valsts parāda vadība” (tātad ir ieekonomēti līdzekļi valsts parāda apkalpošanai) uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Arī šī apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Aicinu atbalstīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Arī šī apropriācijas pārdale jau ir klasiska. Fiskālās disciplīnas likums absolūti neko nenozīmē, un tas, ko saka Fiskālās disciplīnas padome, arī ir tikai viņu pašu problēma un nekādā veidā neattiecas uz Saeimas deputātiem, pieņemot lēmumu.

Es rosinu, ka šo... Kāpēc vispār ir vajadzīgs Fiskālās disciplīnas likums, ja jau no paša sākuma tas ir bijis vienkārši ķeksīša dēļ, tāpēc ka Briselē kāds lika, lai seko līdzi tam, kādā veidā tiek ievēroti kritēriji, kāds ir parāda pieauguma līmenis, kā arī ikgadējais deficīta līmenis; un izveido neatkarīgu Fiskālās disciplīnas padomi, kas uzrauga šo procesu un dod savu vērtējumu? Manuprāt, visur pasaulē normāli ir pieņemts, ka šādi lēmumi tiek respektēti, bet Latvijā šis lēmums vienkārši tiek ielikts atvilktnē: tā ir viņu pašu problēma!

Ar tādu attieksmi, manuprāt, vispār tāds likums nav vajadzīgs, ja tas pašā saknē visu laiku tiek ignorēts un netiek ievērots. Un, pieņemot šo lēmumu, ka no valsts parāda apkalpošanas izdevumiem, kas šajā gadā nav pilnā summā nepieciešami, vairāk nekā 800 tūkstošus eiro var iztērēt citām vajadzībām... tas ir likuma pārkāpums, jo Fiskālās disciplīnas likums šos izdevumus klasificē noteiktajā pozīcijā, un, ja šie izdevumi netiek pilnībā iztērēti, tas nenozīmē, ka tos drīkst iztērēt kādām citām vajadzībām.

Tāpēc es aicinu respektēt Fiskālās disciplīnas likumu un neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā.

Komisijas vārdā vēlos atgādināt. Sudrabas kundze, jūs arī skaidri atceraties: pagājušais, 2016., gads bija pirmais pēc ilgāka laika perioda, kad valsts budžetā faktiski bija neliels pārpalikums. Tāpēc šinī gadījumā mēs pat nevaram runāt par deficītu. Tieši 2016.gads...

Es domāju, šogad... nu vēl jau, protams, prognozes ir dažādas, gads vēl nav noslēdzies, bet uz ko tiekties, protams, ir.

Aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.636/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 12, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais un šodien pēdējais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr.834/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 30.novembrim, plkst. 17.00”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr.834/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 30.novembrim, plkst. 17.00”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, es informēju jūs par šodien paredzēto sēdi - atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Darba kārtībā šodien tika iekļauti sekojoši jautājumi.

Deputātu Viļuma, Brīvera, Šica, Krūmiņa un Melgaiļa jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Daugavpils Universitātes rektora pilnvaru termiņu”. Uz šo jautājumu saņemta rakstveida atbilde, bet iesniedzējus tā neapmierina. Savukārt ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Pimenova, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Raimonda Rubika un Ribakova jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mācībvalodu lietošanu”. Arī uz to atbildēts rakstiski. Saņemtā atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Zariņa, Morozova, Urbanoviča, Raimonda Rubika un Orlova jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu”. Arī uz to atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Tutina, Artūra Rubika, Ribakova un Urbanoviča jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par MK noteikumu Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” normu piemērošanu”. Atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Deputātu Brīvera, Šimfas, Stepaņenko, Urbanoviča un Morozova jautājums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Latvijas valsts nacionālo interešu aizstāvību ANO struktūrās”. Arī uz to atbildēts rakstiski. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtībā paliek tikai viens jautājums - jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Daugavpils Universitātes rektora pilnvaru termiņu”.

Savukārt ir saņemts viens jauns deputātu jautājums, kuru ir iesnieguši deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, deputāts Morozovs, Tutins un Ribakovs un kurš adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, - “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm par Ministru kabineta noteikumu Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” normu piemērošanu”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu jautājuma motivācijai.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Jautājums ir par tiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem tās nosacītās krāpnieku firmas bija saņēmušas savu atbalsta apjomu.

Mums bija vairāki jautājumi par šo normu piemērošanu. Diemžēl Ekonomikas ministrija tā vietā, lai sniegtu skaidras atbildes, ir mēģinājusi atkal slēpties vai arī vispār atbildēs sniegusi kaut ko vienkārši absurdu, kas mums ir jāprecizē.

Konkrēts piemērs. Mēs prasījām Ekonomikas ministrijai, kādā veidā tanīs atļaujās - obligātā elektroenerģijas iepirkuma atļaujās - tiek noteikts apjoms, kurš pienāksies konkrētajam komersantam. Kādā veidā Ekonomikas ministrija to nosaka savā lēmumā? Uz to Ekonomikas ministrija atbildēja, ka ministrija nekādā veidā to nenosaka: “Kādu apjomu komersants paprasa, tādu mēs arī ieliekam.”

Tas nozīmē, ka principā komersants var paprasīt jebkādu neadekvātu apjomu, un Ekonomikas ministrija dos viņam atļauju. Mums savukārt tas maksās miljonus.

Mēs lūdzam Ekonomikas ministriju precizēt, vai tiešām Ekonomikas ministrija nekādā veidā nepārliecinās par sniegtās informācijas pamatotību un patiesumu. Ļoti ceram, ka šoreiz ekonomikas ministrs iepazīsies ar šiem jautājumiem un tiešām paskatīsies, kas tiek atbildēts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Laiks reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Pusstundu pēc sēdes beigām būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde komisijas telpās. Tas būs pulksten 12.05.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lolitai Čigānei - paziņojumam.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Visiem Eiropas lietu komisijas deputātiem atgādinu, ka sēde šodien ir pulksten 12.30 mūsu komisijas telpās. Tātad ceru uz jūsu aktīvu līdzdalību. Pulksten 12.30, Kiršteina kungs!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Aicinu Ārlietu komisijas locekļus nākt uz Ārlietu komisijas telpām tūlīt. Būs īsa sēde!

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Armands Krauze, Jeļena Lazareva, Ināra Mūrniece, Sergejs Potapkins, Renārs Putniņš un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2017.gada 30.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 16. sēdes
2017. gada 30. novembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 1086/Lp12) (Dok. Nr. 4252, 4252A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 1088/Lp12) (Dok. Nr. 4276, 4276A)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1089/Lp12) (Dok. Nr. 4288)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2017. gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2018. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 633/Lm12) (Dok. Nr. 4256, 4257)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)” (Nr. 1001/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4271)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (Nr. 1013/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4272)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses” (Nr. 1038/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4273)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums” (Nr. 578/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4270)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu” (Nr. 1007/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4274)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Lādes” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” (Nr. 1077/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4132, 4255)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 842/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3149, 4258)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 1002/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4269)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Debates	- dep. A.Platpers
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Adamovičs
	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr. 1030/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4275)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. S.Šimfa
	- dep. S.Šimfa
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. M.Šics
	- dep. S.Šimfa
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Zariņš
	- dep. M.Šics
	- dep. V.Orlovs
	- dep. R.Ražuks
	- dep. I.Zariņš
	- dep. V.Orlovs
	- dep. M.Šics
	- dep. R.Ražuks
	- dep. H.Abu Meri
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. M.Šics
	- dep. J.Trupovnieks
	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Ražuks
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. S.Šimfa
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. A.Barča
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1089/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4288)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Debates	- dep. J.Vucāns
Par pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem” (Nr. 22/P12) (Dok. Nr. 4292)
Motivācija	- dep. J.Stepaņenko
Par pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē, saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem” (Nr. 23/P12) (Dok. Nr. 4293)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 634/Lm12) (Dok. Nr. 4282)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 635/Lm12) (Dok. Nr. 4283)
Ziņo	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 636/Lm12) (Dok. Nr. 4284)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 834/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017. gada 30. novembrim, plkst. 17.00” (Nr. 637/Lm12) (Dok. Nr. 4285)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, A.Morozova, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm par Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” normu piemērošanu” (Nr. 357/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- dep. A.Latkovskis
	- dep. L.Čigāne
	- dep. O.Ē.Kalniņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 30.11.2017 09:06:04 bal001
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Registr. - 81)
Balsosanas motivs: Par Saeimas 2017.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2018.gada ziemas sesijas sākšanu (633/Lm12)

Datums: 30.11.2017 09:07:51 bal002
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Registr. - 83)
Balsosanas motivs: Par Protokolu, ar ko groza Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS) (1001/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:08:45 bal003
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Registr. - 84)
Balsosanas motivs: Par Otro protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (1013/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:09:33 bal004
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Registr. - 84)
Balsosanas motivs: Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (1038/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:14:19 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Registr. - 86)
Balsosanas motivs: Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums (578/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:15:06 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Registr. - 86)
Balsosanas motivs: Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu (1007/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:32:11 bal007
Par - 65, pret - 8, atturas - 0. (Registr. - 90)
Balsosanas motivs: Par nekustamā īpašuma “Lādes" Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai (1077/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:38:52 bal008
Par - 0, pret - 82, atturas - 3. (Registr. - 89)
Balsosanas motivs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (842/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:47:27 bal009
Par - 57, pret - 9, atturas - 6. (Registr. - 87)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (1002/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:56:45 bal010
Par - 66, pret - 2, atturas - 5. (Registr. - 89)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (1002/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 09:57:25 bal011
Par - 75, pret - 2, atturas - 1. (Registr. - 90)
Balsosanas motivs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (1002/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:05:19 bal012
Par - 18, pret - 30, atturas - 31. (Registr. - 89)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.19. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:10:39 bal013
Par - 26, pret - 27, atturas - 25. (Registr. - 90)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.20. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:12:48 bal014
Par - 0, pret - 59, atturas - 17. (Registr. - 90)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.22. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:14:11 bal015
Par - 11, pret - 63, atturas - 5. (Registr. - 90)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.32. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:21:48 bal016
Par - 34, pret - 22, atturas - 21. (Registr. - 89)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.50. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:24:54 bal017
Par - 44, pret - 2, atturas - 32. (Registr. - 89)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.51. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:28:20 bal018
Par - 73, pret - 8, atturas - 0. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.53. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:29:30 bal019
Par - 6, pret - 51, atturas - 16. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.61. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:35:50 bal020
Par - 35, pret - 26, atturas - 24. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.66. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 10:56:07 bal021
Par - 37, pret - 11, atturas - 42. (Registr. - 92)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.67. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 11:00:59 bal022
Par - 73, pret - 6, atturas - 0. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.68. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 11:06:24 bal023
Par - 75, pret - 5, atturas - 0. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu Nr.69. Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 11:06:59 bal024
Par - 74, pret - 16, atturas - 0. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Veselības aprūpes finansēšanas likums (1030/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.11.2017 11:15:34 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Grozījumi Augstskolu likumā (1089/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.11.2017 11:26:42 bal026
Par - 70, pret - 12, atturas - 0. (Registr. - 90)
Balsosanas motivs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (634/Lm12)

Datums: 30.11.2017 11:27:40 bal027
Par - 71, pret - 11, atturas - 0. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (635/Lm12)

Datums: 30.11.2017 11:31:06 bal028
Par - 71, pret - 12, atturas - 0. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (636/Lm12)

Datums: 30.11.2017:11:31 bal029
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Registr. - 91)
Balsosanas motivs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr.834/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2017.gada 30.novembrim, plkst. 17.00 (637/Lm12)