Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitā sēde
2017.gada 7.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 2017.gada 7.decembra sēdi.

Godātie deputāti, vispirms - izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Adamovičs, Gaidis Bērziņš, Brigmanis, Spolītis, Jansons un Kleinberga lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un 21.punktu - lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā” - izskatīt kā darba kārtības pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”.

Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.

R.Bergmanis (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības ministrija ir iesniegusi apstiprināšanai Saeimas lēmuma projektu par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā. Drošības un politiskā situācija Irākā vēl joprojām ir nestabila, un ir būtisks terorisma apdraudējums. Ir skaidrs, ka starptautiskie centieni Irākas drošības spēju pilnveidošanā ir kritiski svarīgi ne tikai Irākas valsts, bet arī visa reģiona stabilizēšanai, lai mazinātu terorisma apdraudējumu Eiropai.

Ņemot vērā drošības situāciju un izaicinājumus, Latvija ir saņēmusi aicinājumu no Amerikas Savienotajām Valstīm pastiprināt savu ieguldījumu ar papildu instruktoriem. Latvijai ir būtiski turpināt atbalstīt partnerus cīņā pret ISIL un terorismu kopumā ne tikai tādēļ, lai apliecinātu savu uzticama partnera lomu starptautiskās drošības nodrošināšanā, bet - visbūtiskāk! - arī tādēļ, lai nosargātu Eiropas integritāti un Eiropas valstu iekšējo drošību.

No konsekvences un kvalitatīvas militārās plānošanas viedokļa ir nepieciešams apstiprināt Latvijas gatavību turpināt un palielināt savu līdzdalību Irākas spēju pilnveidošanā, piešķirot Saeimas mandātu NBS dalības turpināšanai operācijā.

Viens no starptautiskās koalīcijas rīcības pamatvirzieniem ir Irākas drošības spēku apmācība, kas vēl joprojām ir stūrakmens efektīvā Da’esh teroristu apkarošanā. Līdz ar to ir būtiski, ka mūsu karavīru misijas primārie uzdevumi ir saistīti ar vietējo drošības spēku apmācību un padomu sniegšanas spēju attīstību. Irākas drošības spēki ir pierādījuši augstas kaujas spējas un morāli, taču daudzi no tiem ir krituši kaujas laukā. Latvijas uzdevums ir atbalstīt Irākas drošības spēkus ar pieredzi un padomu, lai tie varētu paši gūt uzvaras kaujas laukā un spētu uzņemties atbildību par savas valsts drošību.

Mūsu operacionālie partneri Irākā augstu vērtē mūsu karavīru spējas, paļaujas uz mums, plānojot savu turpmāko iesaisti, un ir gatavi sniegt mums nepieciešamo atbalstu misijas rajonā.

Godātie deputāti! Lai nodrošinātu konsekventu valsts dalību starptautiskās koalīcijas operācijā atbilstoši operācijas sasniegtajam progresam, vienlaikus ievērojot koalīcijas multinacionālo operācijas plānošanas principu, termiņa pagarinājums būtu nosakāms līdz 2020.gada 1.februārim.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki paredz šajā operācijā iesaistīties ar 40 karavīru lielu militāro kontingentu.

Aizsardzības ministrija dalību operācijā nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, lūdzu jūs, godātie deputāti, atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku dalības turpināšanu starptautiskās koalīcijas operācijā Irākā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana un Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Ringolda Baloža, Jāņa Ruka, Gunāra Kūtra, Aivara Meijas, Jura Viļuma, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica un Riharda Melgaiļa pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Komisija izskatīja mūsu kolēģu deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Ringolda Baloža un pārējo deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem”. Komisija guva pārliecību par šīs komisijas lietderību (bija pie mums arī cilvēki no Izglītības un zinātnes ministrijas, kur par šo jautājumu tika runāts), un pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Klau, kas tas bija, ko mēs tikko dzirdējām? Kas tas bija - es jums atbildēšu. Pirmkārt, otrkārt un treškārt.

Pirmkārt, es izteikšos par dzirdētā Pieprasījumu komisijas atzinuma būtību.

Otrkārt, - par pieprasījumu kā parlamentārās kontroles instrumentu un tā lomu Latvijas parlamentārismā.

Un, treškārt, - par Pieprasījumu komisijas atzinumā minētā konkrētā pieprasījuma būtību.

Tātad sākšu ar Pieprasījumu komisijas atzinuma, kas sastāv no diviem teikumiem, būtību.

Svarīgākos vārdus es tomēr citēšu. Brigmaņa kungs pastāstīja saviem vārdiem, tas arī labi, bet es citēšu, kas tur ir rakstīts: “deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas”.

Ziniet, Pieprasījumu komisija, ko, patiesību sakot, nozīmē šie vārdi? Es pateikšu! “Mēs, valdošā koalīcija, esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam, un, ko mēs gribam, to arī varam! Un, ko mēs varam, to mēs arī darām!”

Tas, ko mēs dzirdējām no Pieprasījumu komisijas atzinuma, bija pie varas esošo augstprātīgas attieksmes apliecinājums. Tā sacīt: mums, VIENOTĪBAI, ZZS un Nacionālajai apvienībai, ir vairākums, un jūs mūsu čekas maisiem... atvainojiet!... mūsu čekas maisu izpētes komisijai pat nedomājiet ķerties klāt!

Pusmiljons - pusmiljons! - eiro iztērēts konferencēs un rakstos, bet komisija publiskajā telpā vienīgi paziņo, ka maisi jāver vaļā. Nu bet protams! 27 gadus, kopš 1990.gada 4.maija deklarācijas, mēs zinām... par čekistiem, par maisiem jau Augstākajā padomē bija izveidotas pāris izmeklēšanas komisijas, 5.Saeimā - pirmajā pēc neatkarības atgūšanas - tika izveidota izmeklēšanas komisija. Tagad koalīcijas izveidotā čekas maisu izpētes komisija pēc triju gadu darba un pusmiljona eiro iztērēšanas nezina, ko īsti valdībai ieteikt darīt ar čekas maisiem. Tā iet pie prezidenta stāstīt par to un sūdzēties, ka pie visa vainīgs ir SAB, it īpaši Jānis Maizītis. Un mēs, tie, kas parakstījušies zem pieprasījuma, vēlamies zināt, kas notiek šajā valstī. Kāpēc komisija, kas tika radīta, lai viestu skaidrību, - tieši pretēji! - kašķējas praktiski ar visiem, pat ar Šadurski, kas šo komisiju izloloja.

Es būšu tiešs, jo kādam ir jāsāk runāt patiesību par šeit notiekošo. Valdību veidojošās partijas ar Pieprasījumu komisijas atzinuma starpniecību pieprasījuma parakstītājiem un visai tautai saka: “Sēdiet biksēs un neraustieties!”

Patiesībā mums nebija ne mazāko šaubu, ka viss notiks tieši tā, kā šodien notiek, un Pieprasījumu komisija teiks: “Mēs neredzam pamatu, mēs noraidām!” Koalīcija paceļ savas rokas augšā, un pieprasījums tiek noraidīts.

Uzreiz pēc Pieprasījumu komisijas sēdes, kas bija pagājušonedēļ, es piegāju klāt vienam no koalīcijas deputātiem un prasīju: “Kā tad ir ar to pieprasījumu?” Viņš saka: “Protams, noraidījām! Bet kā gan citādi?!” Nu, protams! Kāpēc? Tāpēc ka koalīcijas jeb sadarbības līguma 4.3.punktā ir noteikts viens svarīgs pienākums visiem koalīcijas partneriem - noraidīt jebkuru pieprasījumu un arī pašiem pieprasījumus neierosināt.

Es citēšu šārīta “Panorāmu” (tas bija teikts pirms apmēram 50 minūtēm): “Dažādu subjektīvu iemeslu dēļ komisija nestrādā, kā tai būtu jāstrādā, un premjeram to vajadzētu pakontrolēt. Un tas nav likumdevēju jautājums.” (Gaidis Bērziņš.)

Piebildīšu tikai, ka tā tas ir: protams, tas ir valdības uzdevums. Un, protams, mēs šobrīd nerunājam par maisu vēršanu vaļā tagad un tūlīt. Mēs runājam par to, kā notiek šis process. Jo kas tad īsti notika iepriekšējā Saeimā? Iepriekšējā Saeima, lai nevērtu maisus vaļā, radīja šo zinātniskās izpētes komisiju, un likumā tika ierakstīts, ka tas, tā sacīt, vairs nav politisks jautājums. Politisko jautājumu no likuma izslēdza un pateica, ka tas ir zinātnisks jautājums. Šobrīd tas, tā sacīt, ir valdības jeb, pareizāk sakot, zinātnieku jautājums.

Bet opozīcija ir tieši tā institūcija parlamentā, kurai demokrātijas un parlamentārisma apstākļos, varas dalīšanas apstākļos jāseko līdzi tam, kā strādā valdība. Tā sacīt, opozīcijai ir jārūpējas par šiem jautājumiem. Par pieprasījumiem un to funkcionēšanu 12.Saeimā.

Tātad pieprasījums līdztekus citiem parlamentārās kontroles veidiem ir līdzeklis valdības darba pārbaudei. Opozīcijai uz to ir īpašs aicinājums un pienākums, kā jau es teicu.

Par citu līdzīgu instrumentu - par jautājumiem. Par tiem šajā Saeimā esmu runājis vairākkārt. Jautājumus var uzdot novakarē, kad vairs nav žurnālistu, turklāt jautāšanu stipri ierobežo Kārtības rullis. Parasti ministri ignorē jautājumus un atrakstās, ka nav laika māžoties ar tādām muļķībām un viņiem ir jādodas, piemēram, uz Briseli vai kaut kur citur. Kad beidzot kāds ministrs no Brīvības bulvāra atnāk uz šo nožēlojamo Jēkaba ielas pasākumu, tad tas ir brīnums - tāds brīnums, ka jautātāji pat vairs nav īsti spējīgi uzdot jautājumus, jo viņi ir atstulbuši no tā, ka izdevies dzīvu ministru dabūt atbildēšanai uz jautājumiem.

Ar pieprasījumiem ir vēl traģiskāka situācija. Jautājumus deputāti var uzdot un uz tiem vismaz nākas atrakstīties, turpretim ar pieprasījumiem ir tā: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 124. un 126.pantu Pieprasījumu komisija ir tā, kas Saeimai sniedz atzinumu par pieprasījuma iesniegšanu Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram vai par tā noraidīšanu. Un tālāk par to attiecīgi jālemj mums šodien - tūlīt.

Es nedaudz paurbos cauri arhīviem un varu ar jums arī padalīties ar sauso statistiku, kas labāk par visu parāda, ka konkrētais Pieprasījumu komisijas atzinums... Nu, šī pieeja nav īpaša. Šī pieeja ir tradicionāla - konkrētais pieprasījums dodas pa skuju taku, un papildināts līdzīgs vai citādāks pieprasījums nespēs aizklauvēties līdz valdības vīru sirdsapziņai.

12.Saeimas pilnvaru laikā tika iesniegti 23 pieprasījumi. Divus... nu, es nepētīju tik dziļi, laika nebija... divus atsauca paši pieprasījumu iesniedzēji, bet 21 pieprasījumu izskatīja Pieprasījumu komisija un nolēma tos noraidīt ar tieši tādu pašu motivāciju. Un tas, manuprāt, patiešām ir slikti un nožēlojami, ka mēs nespējam diskutēt savā starpā; ka tie, kas paņem varu, nostumj pārējos malā no jautājumu izskatīšanas un pat nevēlas runāt par tādiem sensitīviem jautājumiem, par to, kā nauda tiek šķērdēta. Jo likumā čekas maisiem ir dota definīcija. Tā definīcija ir: valsts īpašums. Valsts īpašums - vēlreiz atkārtoju! Un trešo reizi - valsts īpašums! Un pusmiljons - tie ir sevišķi lieli apmēri! Sevišķi lieli apmēri izšķērdēšanā!

Okey, labi! Bija konference - Ritvars Jansons man tagad stāstīs. Šis cilvēks no koalīcijas tagad stāstīs par to, ka tas ir ļoti labi, ka konference... Es piekrītu: tas ir super! Ka ir grāmatas - tas ir vēl labāk! Ka ir bijuši raksti - tas ir vēl, vēl labāk!

Bet doma taču bija šai komisijai... Kad šo komisiju izveidoja... Es nedomāju, ka tāda doma varēja būt - pastiept laiku, lai nevērtu maisus vaļā. Nu, tā taču nevarēja izdomāt! Mēs visi gribam tos maisus vērt vaļā! Mūsu dārgie priekšteči iepriekšējā Saeimā nevarēja taču tā izdomāt, ka pastieps vienkārši laiku ar komisiju: “Un tad jau redzēsim - nākamajā Saeimā tiksim vai ne; un domāsim tad tālāk.” Tagad jau tas termiņš ir nākamā Saeima - nākamā gada beigas.

Tātad es vēlos par šo pieprasījumu teikt, lūk, ko. Būtībā tas, ko mēs gribējām, bija dzirdēt skaidru viedokli par šīs komisijas darbu, par iztērēto naudu. Nauda pat nav primārais aspekts šinī jautājumā, lai gan arī būtisks. Mēs gribējām dzirdēt, kā tad tos maisus vērs vaļā.

Un, ja komisija sāk publiski kašķēties sava termiņa beigās, ka viņi nevar piekļūt, ka SAB nelaiž viņus klāt, nu tad... Manā izpratnē, vajadzēja to darīt sākumā.

Visbeidzot. Es noslēgšu teikto ar aicinājumu: balsosim, kolēģi, par parlamentārismu un parādīsim, ka gribam un spējam būt parlamentāra republika, kurā respektē mazākuma viedokli!

Atbalstiet, lūdzu, pieprasījumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība un tās frakcija Saeimā par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publisku pieejamību ir iestājusies vēl pirms VDK zinātniskās izpētes komisijas dibināšanas.

Nacionālās apvienības viedoklis - VDK dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem nākamgad, likumā nosakot konkrētu datumu pieejamībai. Tas nebūs pretrunā ar pašreizējā likumā noteikto, ka VDK zinātniskās izpētes komisijai jāveic rezultatīvs darbs un secinājumi jāiesniedz līdz 2018.gada 31.maijam.

Līdzšinējais VDK zinātniskās izpētes komisijas darbs ir virzīts pārsvarā uz pētniecību. Ir veiksmīgi pētīti Latvijas Nacionālajā arhīvā fondētie VDK dokumenti, VDK saistība ar dažādām institūcijām. Pētniecībā padarītais var palīdzēt sagatavot dažādu VDK dokumentu grupu publicēšanu ar zinātniskiem komentāriem.

Komisijas vadītājs - vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris - ir solījis, ka komisijas spēkos ir zinātnisku komentāru veikšana līdz nākamā gada maija beigām. Zinātnisko komentāru sastādīšanai pietiekot ar komisijas rīcībā esošajiem finanšu resursiem.

Lai Latvijā nekad vairs nebūtu iespējams totalitārs režīms un pat tā iedīgļi, ir precīzi jāparāda VDK vieta totalitārajā varas sistēmā. Nevar vairāk nekā 20 gadus siekaloties vienīgi ap VDK zemākā līmeņa informatoru kartotēku, visu uzmanību veltot tikai tai. Kā norādīja izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs, no komisijas tiek gaidītas rekomendācijas par dokumentu publiskas pieejamības veidu. Komisijai ar rekomendāciju sniegšanu līdz šim neesot labi veicies.

Arī mēs gaidām rekomendācijas un uzticamies Šadurska kungam kā atbildīgam ministram, ka komisija savu darbu veiks sekmīgi. Vairāki komisijas pētnieki ir gatavi kārtot pielaidi valsts noslēpumam, lai VDK dokumentus varētu pētīt arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, kas atrodas slepenības režīma ēkā. Un valstij ir jāgādā, lai pielaižu pieprasīšanas procedūra notiktu atbilstoši normatīvajiem aktiem - kā noteikts likumā.

Saeimas Pieprasījumu komisijā būtiski trūkumi VDK zinātniskās izpētes komisijas darbā netika akcentēti, nebija iebildumu arī par finanšu līdzekļu izlietojumu. (Dep. R.Balodis: “Forši!”) Tā bija. Tādēļ Nacionālās apvienības frakcija balsos pret opozīcijas pieprasījumu Ministru prezidentam Kučinska kungam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es arī aicināšu šajā situācijā atbalstīt šo priekšlikumu, lai gan esmu bijis ļoti skeptisks pret visu šo ažiotāžu ap čekas maisiem kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad manā kā žurnālista rīcībā nonāca viens fragments no šiem maisiem. Taču šobrīd tas ir nācijai un valstij patiešām būtisks un nopietns jautājums. Bet ko mēs redzam? Katru dienu turpinās nebeidzams šovs, kurā... komisija teica, ka Maizītis liekot parakstīties ar asinīm, Šadurskis nespēlējot paslēpes pēc noteikumiem... Kādam no šiem šova dalībniekiem nav pilns pulkstenis, kā tagad mēdz teikt jaunie cilvēki. Un Ministru prezidentam par to būtu jātiek skaidrībā.

Otra lieta. Saeima. Kad mēs pieņēmām to likumu, mūsu nodoms bija pirms maisu atvēršanas tomēr izpētīt, skaidrot - kā publiskot, ko publiskot. Tāda bija apņēmība un arī šī likuma loģika, kāpēc vajadzīga komisija.

Šobrīd sāk izskatīties, ka būs atšķirīgas likuma interpretācijas par to, kas tad ir komisijas uzdevums. Ļoti izskatās, ka varētu būt atšķirīgas interpretācijas Saeimai, valdībai un arī pašai komisijai. Baloža kungs jau minēja Saeimas Pieprasījumu komisijas noraidošo... tās argumentācija bija tāda: “pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas”. Bet tas vēl nenozīmē, ka likumā paredzētais tiek pildīts... un galvenais - kā tiek pildīts.

Man diemžēl jāteic, ka visa šī jucekļa aizsākumi varbūt ir meklējami jau Saeimā, pieņemot likumu. Mēs bijām pakļauti šim spiedienam un apmātajiem saukļiem “Atvērt čekas maisus!”, “Atvērt čekas maisus!”, daudz nedomājot, kā to izdarīt un kas tiks publiskots.

Ja mēs tagad paskatāmies, kas teikts likumā, kāpēc tā komisija ir vajadzīga? Komisija veic izpēti atbilstoši likuma mērķiem. Ja skatāmies atkal likuma mērķus, tur ir seši punkti. Un kuru tad īsti attiecināt uz komisijas darbību? Viens punkts ir par izpēti. Komisija veic izpēti. Ministru kabineta rīkojums 2014.gadā šo jautājumu sašaurina. Kas ir komisijas mērķis? Veikt izpēti, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanu. Nu, man šķiet, ka liels materiālais un morālais kaitējums ir nodarīts, bet nu labi, komisijai vēl tas ir jāizvērtē - cik liels. Būtībā te ir iespējama interpretācija arī no komisijas puses par to, ka gan Saeima, gan valdība komisijai ir piešķīrusi beznosacījuma grantu pētījumiem. Jā, tur, iespējams, ir rakstu krājumi; tur, iespējams, ir grāmatu prezentācijas; tur, iespējams, ir konferences; tur, iespējams, ir komandējumi. Un nav nekādu iebildumu.

Ko Ministru kabinets dabūs no šīs komisijas? Kā publicēs? Kādas būs rekomendācijas? Ko skaidros? To šobrīd mēs nezinām, bet uz to vajadzētu pat ļoti saasināt uzmanību.

Tautā tiek uzkurināta pārliecība: kad čekas maisu saturs atklāsies, tad nu gan mēs uzzināsim, kuri pie varas esošie cilvēki tiek raustīti aiz tiem čekas diedziņiem, un tad mēs atklāsim, kuri ir tie, kas vainīgi pie tā, ka mēs tik slikti dzīvojam. Un daži īdoši inteliģenti turpina uzturēt šo ilūziju: atklāsim, kas čekas maisos ir iekšā, un tad viss būs kārtībā! Nemaz nedomā par elementārām lietām... Mēs taču zinām - deputātu un ministru tur tagad vienkārši nav. Un būs milzīga vilšanās, ka vienkārši tikai tās čekas kartītes tiks izbērtas. Kā Jansona kungs teica, nevajag siekaloties ap to kartotēku. Bet tur jau nekas vairāk šobrīd varētu arī nebūt. Un tad tā visa lustrācija pāraugs milzīgā frustrācijā.

Un tā ir ilūzija, ka tie, kuru vārdi ir maisos, tiek turēti čekas pavadā. Daudz būtiskāk - daudz būtiskāk! - ir, ka tie, kuru vārdu nav maisos, tie, kuru vārdi no turienes ir pazuduši, - tie ir pakļauti šantāžai, ka viņi varētu tikt atmaskoti. Jā, izklausās paradoksāli, bet visa čekas maisu būtība ir jautājumā: nevis kas ir tajos maisos, bet kā vairs nav tajos maisos? Kas un kā ir pazudis? Un labs pētnieks šīs pēdas atradīs arī ar esošo saturu, kas tur ir palicis. Un jautājums - vai komisija ar to nodarbojas?

Šobrīd pavīd publikācijas, kurās čekas darbinieki dod mājienus, ka jau neatkarīgās Latvijas ministri un deputāti, kuru vārdu nav maisos un kuru vārdus neatradīsim tur... bet tiek doti mājieni, ka viņu vārdi tur ir bijuši. Un tas ir viens šantāžas pavediens: tavs vārds tur var uzrasties!

Protams, viegli būtu izbērt čekas maisus un pateikt: jā, tur neviena nav, viss ir tīrs, viss ir ļoti labi! Četri tūkstoši kartīšu tur ir, mēs zinām. Un mēs zinām arī skaitli - ka ir bijuši 25 tūkstoši aģentu. Viena piektā daļa, pat mazāk, ir šajos maisos. Un būtu labi, ja pētnieki dotu skaidrojumu arī šim faktam.

Ar ko šobrīd nodarbojas komisija? Es domāju, ka tagad ir pats pēdējais laiks šo jautājumu tomēr noskaidrot, sakārtot. Es nevaru apgalvot, ka komisija strādā nepareizi vai ārpus likuma. Jā, viņi dara, ko likums atļauj, bet mums ļoti svarīgi ir arī salīdzināt, vai tagad mums, Saeimai, valdībai un pašai komisijai, ir vienāds, līdzīgs redzējums uz to, ko mēs gribam no komisijas. Un, es pieļauju, Saeimai vēl būtu pie šī jautājuma jāpiestrādā, kad būtu jau nonākts finiša taisnē, pirms šo maisu saturs tiek publicēts.

Tātad es uzskatu, ka Pieprasījumu komisijai nevajadzēja noraidīt šo deputātu pieprasījumu un pat tad, ja tas varbūt nav ideāls un ļoti precīzs, atbilstoši Kārtības rullim vajadzēja to atbalstīt vismaz daļēji vai vismaz pārformulēt... pārveidot jautājumā Ministru prezidentam.

Šobrīd, neliekoties ne zinis un turpinot tālāk visu to cirku, kas te notiek, mēs čekas maisu jautājumu pataisām vienkārši par teātri, bet tā būtību paslaukām zem paklāja.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Es domāju, ka jūs, Mūrnieces kundze, šodien būsiet kādā vizītē, tad jums nevajadzētu mani pārtraukt, bet - kā būs, tā būs. Labi? Šajā pieprasījumā jau ir kods uz absolūtu pretrunu, kolēģi! Komunistiskās partijas Saldus rajona komitejas pirmais sekretārs Augusts Brigmanis (ZZS) no 1985.gada līdz 1987. strādājis... pēc tam 1990.gadā dibinājis... Viens no Latvijas komunistiskās partijas veidotājiem, šobrīd Pieprasījumu komisijas vadītājs, kurš saņem mēnesī 800 eiro klāt pie savas algas. Brigmaņa kungam no ZZS ir apmēram 3800 eiro alga (Starpsauciens.)... 22!... 22 pieprasījumi ir bijuši iesniegti šai komisijai, kuru vada bijušais komunists Brigmanis, kurš ar to, manuprāt, lepojas, un visi pieprasījumi ir noraidīti, saņemot par to algu.

Pieprasījumā tiek prasītas atbildes uz ļoti būtiskiem, sabiedrībā sasāpējušiem jautājumiem. Lai komunists Brigmanis saprastu, cik ļoti sasāpējuši ir šie jautājumi, es mēģināšu varbūt vizualizēt.

Četrdesmitajos gados manā ģimenes mājā Teikā mans vecvectēvs slēpa piecus cilvēkus - ebreju ģimeni - pagrabā vairāk nekā pusotru gadu. Ārā viņi nenāca, dienas gaismu neredzēja, jo apkārt braukāja čekistu “Pobeda” vai “Berta” un vāca visus prom. Tas bija Teikā, Rīgā! Cik gadu ir pagājis kopš 1940.gada, komunist Brigmani? Kas man ir skaidrs par komunistu Brigmani? Tur man jautājumu nav.

Man ir jautājums par pārējiem deputātiem, kas ir nobalsojuši pret šo pieprasījumu. Un viņu uzvārdi ir: Rībena - Nacionālā apvienība, turklāt komunista Brigmaņa - kas jūs esat? - vietniece tajā komisijā... un saņemat par to 300 eiro. Jūs nobalsojāt pret. Kā jūs vispār varējāt to roku pacelt “pret”, Nacionālās apvienības pārstāve?! Jūs man stāstījāt... Un ko viņa man stāstīja? Viņa man stāstīja, ka viņa nobalsoja pret tāpēc, ka... ja viņa nobalsotu “par”, tad Kučinskim būtu jāatkāpjas. Kas tas par nonsensu?! Kučinskim, ministram... (Dep. I.Rībena: “Tu vienkārši nesaprati!”) Kāda starpība? Viņi visi ir ministri. Te ir jautājums par to, ka, lūk...

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš. Lūdzu, es jums teicu: nepārtrauciet mani! Cik jūs izturējāt? Trīs minūtes izturējāt! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar sēdes vadītāju! Jums var tikt atņemts vārds. Lūdzu, turpiniet debates!

A.Kaimiņš. Tātad Rībenas kundze nobalsoja pret, jo domāja, ka kritīs valdība. (Dep. I.Rībena: “Es nedomāju, ka valdība kritīs!”) Rībenas kundze nesaprot, ka tas ir pieprasījums. Pieprasījums sniegt atbildes uz jautājumiem. Neviens jautājums Pieprasījumu komisijā nekad nav bijis virzīts tālāk.

Protams, Daudze no ZZS arī nobalsoja pret. Malacis, Daudze! Harju no VIENOTĪBAS, Klaužs no ZZS... es nezinu, vai viņš bija komunists vai nebija - it kā gadi ļauj būt komunistam... Kozlovska no ZZS. Labdien, Kozlovska! Jūs jauna deputāte vēl esat. Malace, ļoti labs balsojums pret! Lībiņa-Egnere. Jauka, šķiet, gudra sieviete, bet no VIENOTĪBAS, un nobalso pret. Nu un Ražuks. Ražuks... Kur ir Ražuks? (Dep. R.Ražuks: “Es tūlīt atnākšu!”) Labrīt, Ražuka kungs! Ražuks arī nobalso pret. Un šie cilvēki no koalīcijas neatbalsta priekšlikumu, kas ir vitāli svarīgs Latvijas nācijai kā tādai.

Beidzot, lūdzu, atveram vaļā, parādām, kurš ir komunists, kurš ir pateicis, ka viņš ir komunists, kurš ir čekists, kurš nav čekists. Vai ne? Normāla lieta! (Starpsauciens: “Sajuka!”)

Man nekas nesajuka. Man liekas, ka jums ir sajucis...

Šeit ir... Jūs meklējat blusas... Nu, ja arī atrodat, ka varbūt kāds vārds ir nepareizi uzrakstīts, pieņemsim, pieprasot, kādā veidā komisija iztērēja šo pusmiljonu... Nu paskaidrojiet! Labi, neskaidrosiet! Nevar to skaidrot, vai ne? Tad tiek jautāts... Nu labi, ja komisija ir izveidota, tad varbūt pasakiet, kas tajos maisos ir. Nē, nevar! Nacionālā apvienība ar Mūrnieces bijušo vīru priekšgalā kāpj tribīnē un saka, ka mēs vērsim vaļā kaut kad tad. Kaut kad tad!

Sabiedrība pieprasa to atvērt tagad! Jums vajag vilkt garumā un stiept gumiju, stiept gumiju, stiept gumiju, stiept gumiju! Cik gadus gumija tiks stiepta? Es saprotu - šādi jūs turaties viens pie otra, tāpēc ka varbūt tur, nezinu, karjeras kāpnes vai kaut kā tā...

Brigmaņa kungam taču atkal... būs jāvada nākamā frakcija un tā tālāk.

Bet pati būtība: kompartijas Saldus rajona komitejas pirmais sekretārs nobalso pret šā pieprasījuma virzību, kurā tiek lūgts sniegt informāciju par to, kas ir noticis gan ar šo naudu, gan ar šiem čekas maisiem! Tas taču... Mēs taču... Brigmani, cik mēs lamājāmies pirms gada tajā pašā komisijā, ko vadīja Mūrnieces bijušais vīrs! Mēs tikāmies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur jūs visai Latvijai izstāstījāt, ka, jā, jūs esat komunists, jo tēvs jums tā lika, lai dzīve labāka būtu, un nosaucāt mani par idiotu.

Un visā šajā dīvainajā pasākumā ir tā, ka SASKAŅA nobalso par. Tie, kuriem it kā vajadzētu balsot pret, nobalso par! (Dep. I.Parādnieks: “Tas tev neliek aizdomāties?”; dep. I.Rībena: “Vispār neesi sapratis, par ko runā!”)

Man šeit kliedz virsū, ka es neesot sapratis, par ko bija pieprasījums, un jautā, vai man tas neliekot par kaut ko aizdomāties. Man tas liek aizdomāties. Man liek aizdomāties, kāpēc Nacionālā apvienība nobalsoja pret. (Starpsauciens.) Man liek aizdomāties, kāpēc VIENOTĪBA nobalsoja pret. Man liek aizdomāties, kāpēc jums ir izdevīgi vilkt šo čekas maisu plejādi tik daudzus gadus.

Es tos maisus redzēju - nu, fotogrāfijās diemžēl. Neuztraucieties, neesmu bijis tiem klāt. (Starpsauciens.) Ā, starp citu, es arī tur neesmu! (Starpsauciens.)

Bet tie maisi ir reāli - veci kartupeļu maisi ar caurumiem.

Laizānes kundze, mēs redzējām komisijā, kādi tie maisi izskatās. Tie izskatās briesmīgi. Mums rādīja bildes (varbūt jūs toreiz nebijāt, varbūt atkal komunists Brigmanis vadīja sēdi, es nezinu, es tiešām neatceros).

Tie maisi ir veci kartupeļu maisi ar lieliem caurumiem - reāliem fiziskiem caurumiem. Un visa sabiedrība jau zina, ka tagad Godmanis no tiem ir it kā pasprucis ārā.

Es dzirdēju - Latkovskis teica, ka tagad viņš nāks un izpētīs, kādā veidā... Kaut kāds pētnieks izpētīs... Līdz kuram gadam? Līdz 3087.gadam viņš pētīs, kurš ir pazudis no tā caurā maisa?!

Par kādu lustrāciju mēs te runājam? Kas tas tāds par zvēru? Vispār te nav tāda! Tas vispār nav svarīgi! Svarīgi ir noraut rokas bremzi un neļaut šim svarīgajam pieprasījumam - vienam no 22 kārtējiem... noraut rokas bremzi, lai nekādā veidā nevarētu iegūt informāciju par to, jo sabiedrībai tas nav jāzina! Izrādās, ka... Nu sanāk, ka bijušie komunisti un čekisti principā man manā valstī... neļauj man uzzināt, kas ir bijuši tie komunisti un čekisti, kas mums darījuši pāri, kas ir manus radus aizveduši prom, kas ir simtiem tūkstošu ģimeņu vienkārši iznīcinājuši, kas ir visu šo genocīdu pret Latviju pastrādājuši! Es to nevaru uzzināt, tāpēc ka bijušie komunisti un čekisti vada manu valsti!

Kas notiek?

Lūdzu, atbalstiet šā pieprasījuma tālāko virzību!

Es gribu redzēt, kā jūs nobalsosiet. Sabiedrība arī grib redzēt jūsu balsojumu. (Starpsauciens: “Pieprasījums jau maisus neatvērs!”)

Sēdes vadītāja. Vārds Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Labdien, kolēģi! Tas, kas tagad notiek, manuprāt, ir tas, kam vajadzēja notikt bez dažādiem opozīcijas pieprasījumiem. Jo tagad mēs apspriežam šo jautājumu, nevis zem deķa paslaukām. Un tas nav kaut kāda atsevišķa tāda opozicionāra jautājums, kas sēž kaut kur aizmugures soliņā.

Inguna Rībena, Valdi Kalnozol, Juri Viļum! Nāciet un runājiet par šīm problēmām... Ļoti labi! Nedariet to dažu labu kolēģu stilā - nesāciet atcerēties vecās darbavietas, kašķēties! Tas arī piederas pie parlamentārisma, bet tas nav tas galvenais, par ko šodien jārunā.

Mums jārunā par to, kas interesē tautu.

Te arī vecākus pieminēja. Mans tēvs bija zvejnieks - gāja jūrā. Viņš ir jau miris. Un tur, Mērsragā, klīda baumas, ka starp tiem, kuri brauc tālajos Atlantijas reisos... ka starp tiem, kādiem četriem pieciem zvejniekiem, ir viens, kas strādā tur - tanī kantorī. Un visu laiku šī šaubu ēna ir bijusi pār tiem cilvēkiem, kuri atbrauca pie mums, pār tiem cilvēkiem, kuri aizbrauca kaut kur prom. Jā! Un neviens nezināja, kurš varēja būt tas čekas ziņotājs. Man arī brīžiem šķiet: bet ja nu? Bet ja nu? Un es domāju, ka tā ir ļoti daudziem.

Protams, tajos maisos nav iekšā tie īstie, tie labie, tie treknie, tie sulīgie VDK aģenti, kas tagad strādā galvenās izlūkošanas pārvaldes labā... kā nu tur - velns! - Krievijā sauc šo dienestu.

Un tad sākās, kā Komunistiskās partijas manifestā teikts: “Komunisma rēgs klīst pa Eiropu.” VDK maisu rēgs klīst pa Saeimu jau kuro laiku.

Kaimiņš ir redzējis fotogrāfijā, kā izskatās maisi! Kaimiņ, pastāstīsi man, kā izskatās tie maisi? Es pat fočeni neesmu redzējis. Daži ir redzējuši. (Dep. A.Kaimiņš: “Pelēki kartupeļu maisi!”)

Es domāju, ka tas ir labi, ko mēs tagad darām. Ir jārunā! Un VDK jeb čekas maisu izpētes komisijai ir jālasa rūpīgi, jācenšas atsijāt pelavas no graudiem. Pelavas ir mūsu savstarpējie apvainojumi, bet tie graudi, ko teica Ilmārs Latkovskis... jāskatās, kā valdība strādā, jāseko tai līdzi, nevis vienkārši jāļauj norakt visu pēc definīcijas - tas, ko opozīcija rosina, ir slikts!

Es varbūt nepiekrītu Ādamsona kunga politiskajiem uzskatiem. Jāni, es neesmu precizējis, kādi tie tev ir. Apmēram es nojaušu. Man ir priekšstats, kādi tie varētu būt. Bet tavi daudzie priekšlikumi par droniem bija perfekti. Tie tika noraidīti! Par to, kā ierobežot dronu lidojumus pāri sabiedriskām vietām un bērnudārziem, un tamlīdzīgi. Tie bija labi. Bet te visu norok, ko dod opozīcija.

Mēģinām šodien izrunāties par čekas maisiem, lai pēc tam VDK zinātniskās izpētes komisija lasa un citē, un tālāk strādā. Jo tas ir tas, kas šeit ir jādara. Tāpēc jau nāk ārlietu ministrs Rinkēvičs runāt par ārpolitiku. Tāpēc mēs visi ceļamies kājās un runājam par šīm lietām, jo parlaments ir tas, kas parlamentārā republikā dod maizi arī Valsts prezidentam, arī ministriem un arī čekas maisu izpētes komisijai. Runājam, kolēģi! Mēs esam šeit, nevis lai deldētu bikses, bet lai runātu par šīm problēmām.

Paldies. Atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Dzirdot visas runas, kas te tik kaismīgi ir izskanējušas, man bija jānāk tribīnē un īsi jāizskaidro gan pieprasījuma būtība, gan arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijas viedoklis.

Pirmkārt, ja runājam vispārīgi par VDK dokumentu publiskošanu, tad Latvijas Reģionu apvienības frakcija uzskata, ka tie ir jāpublisko. Taču pieprasījums būtībā nebija par to - publiskot vai nepubliskot.

Sākšu ar otro jautājumu, kas bija pieprasījumā. Tas bija par finansējumu. Bija bažas, ka komisijai, kas pēta šos dokumentus, nākamgad nebūs finansējuma. Respektīvi, komisijai jāstrādā līdz 31.maijam, bet budžetā mēs nevarējām atrast finansējumu, kas šai komisijai būtu paredzēts. Komisijā mēs saņēmām atbildi, ka finansējums jau ir pārskaitīts šī gada laikā un komisija pabeigs darbu līdz 31.maijam. Tātad vismaz uz to mēs dabūjām atbildi.

Nākamais jautājums attiecas uz pārskatu par komisijas darbības rezultātiem un Ministru kabinetam iesniegtajiem priekšlikumiem. Šis jautājums lielā mērā radās tādēļ, ka 13.novembrī mēs visi saņēmām informāciju no plašsaziņas līdzekļiem, ka VDK dokumentu izpētes komisija ir vērsusies pie Valsts prezidenta ar aicinājumu publiskot VDK dokumentus. Attiecīgi mēs secinājām, ka šī komisija, kas pēta VDK dokumentus, pirms tam ir pamatīgi izskaidrojusi arī Ministru kabinetam un Izglītības un zinātnes ministrijai, kādēļ VDK dokumenti ir jāpublisko, un ka tur ir kaut kādas problēmas komunikācijā, tāpēc komisija vēršas pie prezidenta. Patiešām, komisijas sēdē, kad klāt bija arī izglītības un zinātnes ministrs, mēs pārliecinājāmies, ka šīs komunikācijas problēmas ir. Kaut vai tas, ko mēs pēc tam uzzinājām no VDK dokumentu izpētes komisijas vadītāja Kangera kunga, ka esot domstarpības par to, vai komisijas locekļiem ir vai nav jāiesniedz anketa, lai pie tiem dokumentiem vispār tiktu. Tur tiek minēti dažādi risinājumi. Piemēram, tos dokumentus varētu iznest ārā no telpas, kurā tie pašreiz atrodas, un tad arī bez attiecīgas pielaides tos varētu skatīt. Vārdu sakot, tur ir simts un viens risinājums, kā tomēr varētu veicināt komisijas darba rezultāta sasniegšanu. Un, protams, mēs visi uz to ceram.

Tas, kas man rada bažas arī pēc Pieprasījumu komisijas sēdes, ir atbildības novelšana. Mēs, protams, ar likumu esam deleģējuši atbildību Ministru kabinetam, lai Ministru kabinets piešķir vajadzīgos līdzekļus un seko līdzi, lai šī komisija pabeidz darbu, taču tajā pašā laikā Ministru kabinets (izglītības un zinātnes ministra personā) visu atbildību cenšas novelt tikai uz komisiju.

Un savā vārdā es gribu teikt: ja 31.maijā nebūs rezultāta, nebūs iespējas saprast, kādā veidā visi varēs iepazīties ar VDK dokumentiem, tad lielā mērā man būs jāpiekrīt visiem kritizētājiem, kuri šodien izteicās attiecībā uz Ministru kabinetu un Izglītības un zinātnes ministriju, kas nebūs pietiekami uzraudzījusi un pietiekami nodrošinājusi visus apstākļus, lai šī zinātnieku komisija varētu savu darbu pabeigt.

Un pēdējais. Ja jau, kā Latkovska kungs teica, ne Saeimas deputātu, ne ministru nav šajos tā saucamajos čekas maisos, tad vēl jo vairāk to saturs jau sen bija jāpublisko, lai sabiedrība nu apskatās galu galā. Neviens no mums nevar izslēgt, ka tur nav kāds no mūsu radiniekiem. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Un tad apskatīsimies, izpētīsim. Cerams, ka tas radinieks vēl būs dzīvs, - varēs aiziet un viņam pajautāt: “Kā tad tur īsti bija?” Un, ja viņš būs vainīgs, tad vismaz būs iespēja ar viņu izrunāties un beigās pieņemt attiecīgu lēmumu - piedot viņam vai nepiedot. Un galu galā arī viņam būs iespēja savu vainu atzīt, nožēlot savus grēkus.

Mēs patiešām tracinām gan sabiedrību, gan paši sevi nu jau nez cik gadus, tajā pašā laikā saprazdami, ka tajos čekas maisos īsti nav tās informācijas, kuru mēs te visi... tāds bubulis tiek uzpūsts.

Tāpēc, kā jau teicu sākumā, Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir par šo dokumentu publiskošanu. Aicinām Ministru kabinetu un Izglītības un zinātnes ministriju maksimāli darīt visu, radīt apstākļus, lai zinātnieku komisija varētu pabeigt savu darbu un mēs pēc tam varētu šo maisu saturu publiskot.

Paldies par uzmanību. (LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie klātesošie! Divas lietas. Pavisam īsi.

Pirmā. Kaimiņa kungs, ir tāds Mērfija likums (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”), kurš skan tā: nevajag ar... (Dep. A.Kaimiņš: “Nevajag balsot “pret”!”) ... Tur ir cits vārds, bet es teikšu tā: nevajag ar īpatnēju cilvēku strīdēties, jo tie, kas klausās, var sajaukt, kurš ir kurš. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, kāpēc viņa sarunājas ar zāli?”) Tādēļ es ar jums nediskutēšu par šo jautājumu.

Un otra. Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris vēl pirms pāris dienām visai Latvijai publiski pateica, ka komisija strādā un rezultāts būs. Punkts! (Dep. A.Kaimiņš: “Kur viņš strādā? Ko jūs tur stāstāt?!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es gribu teikt, ka ikdiena parāda to, ka VDK ietekme vēl aizvien mūs iespaido. Kā apstiprinājumu tam es gribu minēt faktu, ka augsta līmeņa Iekšlietu ministrijas amatpersonai, kura gadiem ilgi kontrolēja Drošības policijas darbu, tiek atņemta pielaide valsts noslēpumam. Un pats interesantākais: pēc tam šai augstajai amatpersonai ietekmīgs VDK virsnieks dod labi apmaksātu darbu. Piedodiet, jebkurš informācijas analītiķis nopietni par to aizdomātos.

Otrkārt... (Starpsauciens: “Šis nav likums “Par valsts noslēpumu”!”)

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” ir darba kārtības 20.jautājums.

V.Kalnozols. ... ikdiena liecina, ka VDK aģentu tīkls vēl aizvien tiek izmantots... (Dep. V.Spolītis: “Viņš nesaprot!”) Un pats bēdīgākais - ka šis VDK aģentu tīkls piesedz korupciju mūsu valstī un valsts izzagšanu. (Dep. V.Spolītis: “Kalnozola kungs, šis nav šis!”)

Neapšaubāmi, daudzi ir izņemti no VDK arhīva (Dep. A.Judins: “Viņš nesaprot jautājumu, palīdziet viņam!”)... To apliecina arī paši bijušie LPSR VDK darbinieki (Dep. A.Judins: “Kalnozola kungs, jautājums ir par pieprasījumu!”) - ka LPSR VDK laikā daudzu atbildīgo amatpersonu lietas ņēma ārā no šiem arhīviem.

Ko es vēl gribu pieminēt Kaimiņa kungam, izglītojot viņu saistībā ar lieliem pārmetumiem mūsu Brigmaņa kungam? Čeka bija vissavienības pakļautības iestāde, nevis Latvijas pakļautības iestāde. Un nevis komunisti regulēja to, kas notiek Latvijas PSR VDK, bet vissavienība noteica.

Un, Artus Kaimiņa kungs, es arī savulaik biju jauns, perspektīvs speciālists, kuru Gorbačova laikā virzīja, lai mainītu sistēmu, kas mums bija padomju laikā. Un nevajag klupt virsū tiem jaunajiem, perspektīvajiem cilvēkiem, kas tanī laikā strādāja un centās sakārtot toreizējo sistēmu! (Starpsaucieni.)

Ko es gribu teikt? Varbūt beigsim nodarboties ar raganu medībām un sakārtosim savu valsti, lai valsts galvenā funkcija būtu rūpēties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, par Latvijas labklājību! Beigsim rakņāties visādos sūdos!

Darām kopīgi, lai mēs esam labi saimnieki mūsu zemē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim, otro reizi.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, draugi! Šis mūsu juceklis tikai apstiprina, parāda kā spogulis to jucekli, kāds ap šo jautājumu ir visos līmeņos. Un tālab es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Es nevaru solidarizēties ar dažiem skaļākajiem šeit izskanējušiem saukļiem, kas arī aicināja atbalstīt, jo tie radušies šī pieprasījuma būtības nesaprašanas dēļ - atvainojos, ka tā saku! -, tāpat arī likumu nezināšanas dēļ, jo pieprasījums patiešām nav par to, vai atvērt vai neatvērt. Likumā ir pateikts: atvērt un kad atvērt. Jautājums ir tikai par to, kādā kvalitātē tiks atvērti šie maisi un kas no tās komisijas darba būs. Tikai par to ir jautājums!

Un vēl. Ja izlasa likumu, tad tie, kuri jūtas cietēji no čekas ziņotājiem, var atrast, ka viņiem jau šobrīd ir tiesības uzzināt visus ziņotājus un kas tur ir noticis. Kuri patiešām ir cietēji, nevis sevi par tādiem iztēlojas. Šeit ir daudz emociju.

Un - atvainojos! - mani uzjautrina tie, kuri teic, ka ne jau viņu dēļ tos maisus vajag atvērt, bet lai tiem tur vieglāk paliek. Nu, krokodila asaras!

Bet, prātīgi pieejot, šis pieprasījums vienkārši ir atbalstāms, jo tas mūs racionāli pavirzīs uz priekšu šajā jautājumā un daudzmaz sakārtos visu šo haosu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nevajag man stāstīt tagad, par ko ir pieprasījums! Pieprasījums ir ļoti sensitīvs. Un tad, kad līdz tai magmai aizrokas, tad koalīcijai sejas ir sastingušas. Tiešām?! Tiešām no visas Saeimas koalīcijas par šo sensitīvo jautājumu runāt tiek atsūtīta Rībena un Kalnozols?! Nopietni?! Tas ir viss, kas jums ir? Tas ir viss pulveris? (Dep. I.Rībena: “Nākamreiz atnāc uz Pieprasījumu komisijas sēdi!”) Vairāk nav? Tiešām nav vairāk? Rībena un Kalnozols aizstāvēs koalīciju par čekistu jautājumu?! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, lūdzu, runājiet par pieprasījumu! Atgriezieties pie tēmas! Debatēs novirzīšanās no tēmas nav pieļaujama. Jums var atņemt vārdu.

A.Kaimiņš. Es esmu atgriezies.

Tātad viens no runātājiem, ZZS pārstāvis, šeit minēja, ka tālajā, labajā, saulainajā 1987.gadā, kad viens no ZZS frakcijas vadītājiem tolaik Saldū kļuva par kompartijas pirmo sekretāru... pieņemsim... (Dep. A.Loskutovs: “Tas nav par pieprasījumu!”)

Sēdes vadītāja. Par pieprasījumu runājiet, par pieprasījumu!

A.Kaimiņš. ... tad tur bija daudz talantīgu jauniešu. Viens no tiem talantīgajiem jauniešiem acīmredzot bija gana... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs! Lūdzu, runājiet par pieprasījuma būtību!

A.Kaimiņš. Es runāju par pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Nē. Lūdzu, runājiet par pieprasījumu!

A.Kaimiņš. Kā mums... Lūdzu, pastāstiet, kas ir darīts komisijā ar pusmiljonu naudas? Kas ir izdarīts? Kas ar tiem visiem maisiem ir? Varbūt dodiet uz priekšu virzību. Sabiedrība ir ieinteresēta, grib redzēt...

Un ko es aiz muguras dzirdu - vienu vienīgu āmura sišanu. Āmura sišanu!

Mūrnieces kundze, jums to... vajadzētu tagad reāli... (Dep. I.Rībena: “Turpmāk vajadzēs izziņu no psihiatra, lai atļautu runāt!”)

Sēdes vadītāja. Nedebatējiet ar sēdes vadītāju!

A.Kaimiņš. Tiešām! Tātad perspektīvie cilvēki tālajā 1987.gadā bija Brigmanis, Lembergs, Reirs. Kas tur vēl bija no tiem? Cik to veco komunistu bija? (No ZZS frakcijas: “Izslēdziet mikrofonu!”) Es taču... Kas tur vēl bija? (Starpsauciens.) Tu vispār vēl nezināji, kur Latvija ir.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es jums aizrādu jau trešo reizi - runājiet par pieprasījumu!

A.Kaimiņš. Katrā ziņā esiet, lūdzu, tik laipni un tomēr šo pieprasījumu... Jūs to nedrīkstat neatbalstīt! Nu tagad jau vairs nedrīkstat. Jo, re, nāks vēlreiz iepriekšējais runātājs un mēģinās reabilitēt šo bijušo komunistu.

Mana vecmāmiņa, kurai šodien ir 80. dzimšanas diena, teica, ka nemēdz būt bijušo komunistu. Nē! (Dep. R.Kols: “Beidz par saviem radu rakstiem!”) Tādi viņi paliek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 2014.gadā, kad Saeima laboja likumu par VDK dokumentiem, Saeima pieņēma lēmumu, ka čekas maisu saturs tiks publiskots. Vienlaikus Saeimas Juridiskā komisija vienojās par to, ka čekas maisu saturs nav publiskojams bez izpētes un bez komentāriem.

Tā ka lēmumu par to, ka čekas maisu saturs ir jāpublisko, mēs jau esam pieņēmuši.

Tagad ir jautājums: kā mēs līdz tam tiekam? Noteiktais termiņš ir nākamā gada vidus. Saeimā jau pirms gada mēs dzirdējām, ka ar VDK dokumentu izpētes komisiju ir problēmas. Diemžēl, kolēģi, mēs neko nedarījām. Mēs klausījāmies un nerīkojāmies.

Šobrīd mēs esam situācijā, kad beidzot komisijas pētnieki ir pieprasījuši pielaidi valsts noslēpumam, lai varētu strādāt ar šo maisu saturu. (Dep. R.Balodis: “Beidzot!”)

Mums ir labas ziņas, ka darbu var pabeigt pusgada laikā, bet diemžēl mums nav pārliecības, ka tas tiks pabeigts. Un mums nevajadzētu novelt atbildību par darba pabeigšanu ne uz Ministru kabinetu vai Ministru prezidentu, ne uz atbildīgo ministru. Mums pašiem šeit, Saeimā, kur mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka čekas maisu saturs ar komentāriem ir jāpublisko, - mums pašiem ir jāveic uzraudzība pār to, lai tas tiktu kvalitatīvā veidā izpētīts, kvalitatīvā veidā komentēts un kvalitatīvā veidā publiskots.

Kolēģi! Kā mēs visi zinām, Saeimā ir likumdošanas komisijas (Juridiskā komisija vienojās par to, ka maisu saturs ir jāpublisko) un uzraudzības komisijas, kas uzrauga, kā mūsu pašu pieņemtie lēmumi tiek ieviesti dzīvē.

Kolēģi! Mums ir jāvienojas, kura no Saeimas 10 uzraudzības komisijām (Dep. A.Kaimiņš: “Sporta komisija!”) sekos līdzi šim procesam, aicinās komisijas pārstāvjus katru nedēļu vai divreiz nedēļā ziņot par to, kā darbs veicas, vai ir saņemtas pielaides, kā sekmējas maisu satura izpēte, lai nākamā gada vidū mēs beidzot varētu nonākt pie situācijas, ka maisu saturs ir izpētīts, komentēts un publiskots. Un tad šis cirks beigsies.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Vēlos teikt: varbūt kādu šinī zālē kāds šveicietis rausta, lai kaut ko teiktu, turpretim mani neviens šeit nerausta. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ir patiesi interesanti, ka šādā jautājumā daži īpaši kaislīgi runātāji metas teikt, ka ar visskaidrākajiem, vistīrākajiem nodomiem ir nākuši un atbalstījuši šo pieprasījumu. Principā - personas, kuras nenoliedzami ir saistītas ar mūsdienu federālajiem drošības dienestiem vai vismaz ar dažām personām, kas ar tiem ir saistītas.

Un attiecībā uz personām, kuras runā. Es Kaimiņa kungu varētu bišķiņ iepazīstināt ar tādu interesantu faktu, ko paspēju atrast dažu minūšu laikā. Proti, ir personas, kuras - varbūt arī Kaimiņa kungs zina, un viņš noteikti zina - piedalījušās komunisma celtniecībā un saņēmušas apbalvojumus par ieguldījumu kultūras jomā tieši komunisma celtniecībā. Es domāju, tie fakti ir jāzina, un arī par tiem ir atklāti jārunā.

Es tiešām uzskatu, ka ir pareizi publiskot čekas maisus. Man ir žēl, ka komisija un Izglītības un zinātnes ministrija līdz šim nav darījušas pietiekami, lai šī pētniecība kvalitatīvi noritētu un lai šī publiskošana pēc tam notiktu maksimāli kvalitatīvi. Bet tas, ko es varu pateikt pavisam skaidri un gaiši: nākamā gada laikā čekas maisi ir jāatver. Tie ir jāpublisko, un ikvienam ir jābūt pieejai šo čekas maisu saturam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu atbalstīt Čigānes kundzes teikto - tas būtu izcils rezultāts, ja mēs varētu vienoties par kādu uzraugošo komisiju, kas uzraudzītu šo procesu un, kā saka, turētu roku uz pulsa. Vienīgi ir jautājums, ko darīt ar deputātu pieprasījumiem? Varbūt tie jāņem ārā no Kārtības ruļļa? Jo tad, ja visas komisijas veiks parlamentāro uzraudzību labā līmenī, šādi pieprasījumi vienkārši vairs nebūs vajadzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Brigmanis. Tātad vēlreiz, kolēģi, - pieprasījuma būtība. Pieprasījuma būtība ir par LPSR Valsts drošības... (Starpsaucieni.)

Varbūt nodrošiniet klusumu zālē.

Sēdes vadītāja. Klusumu! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Lūdzu, turpiniet debates! Starpsaucieni zālē! Dārgie kolēģi, Kārtības rullis paredz, ka starpsaucieni zālē ir atļauti, bet, lūdzu, izrādiet cieņu runātājam tribīnē!

Lūdzu, turpiniet Pieprasījumu komisijas vārdā! (Dep. A.Kaimiņš: “Varbūt vajag izdzīt visus ārā, lai vari viens pats mierīgi izrunāties, ko?”)

A.Brigmanis. Komisija skatīja jautājumu par šīs vēstures izpētes komisijas darba rezultātiem. Tas bija ļoti konkrēts jautājums. Tika izskatīti ļoti konkrēti jautājumi gan par šīs komisijas līdzekļu izlietojumu, gan par rezultātiem. Un vēlreiz es atgādinu to, ko šodien uzsvēra daudzi runātāji, ka šeit nav runa par čekas maisu atvēršanu. Vadoties tieši pēc šī pieprasījuma būtības, arī tika pieņemts lēmums - noraidīt pieprasījumu, jo komisijas darbs tika vērtēts kopumā pozitīvi. (Dep. A.Kaimiņš: “Pietiek! Ļoti labi!”) Protams, mēs uzsvērām to, kas varbūt būtu jāaktualizē un tālāk jāpilnveido, un tas ir saistīts arī ar līdzekļiem. Bet, runājot par pieprasījuma būtību, ir šāds rezultāts.

Otrs, ko es gribu pateikt, kolēģi. Lai nebūtu nekādu pārpratumu. No pieprasītājiem šajā komisijā piedalījās tikai viens - Viļuma kungs -, un, visu cieņu un godu, viņš pieprasījumu aizstāvēja. Visa šī virkne kvēlo runātāju... Baloža kungs, kaut kā jūs tur neredzēju. Jūs varējāt šajā komisijā būt, piedalīties, argumentēt... Tagad runāt, ka jūs neko nezināt (Dep. I.Rībena: “Arī Kaimiņu neviens neredzēja!”), godīgi sakot, ir nedaudz īpatnēji. Tā ir otra lieta. (Dep. A.Kaimiņš: “Brigmani, tu visu esi noraidījis! 22 reizes visu noraidīji! 22 reizes! Par ko tu algu saņem?”)

Ja mēs runājam par to, kas attiecas uz Artusu Kaimiņu, kas it kā ir ārpus komisijas... nu (Dep. A.Kaimiņš: “Jā, tā ir!”) ļoti patīkami, kolēģi, ka mēs katrs par sevi un par citiem viedokli esam noformulējuši. Es par tevi arī viedokli esmu noformulējis, un, paldies Dievam, ka es to esmu izdarījis. (Dep. A.Kaimiņš: “Nu ļoti labi!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Ringolda Baloža, Jāņa Ruka, Gunāra Kūtra, Aivara Meijas, Jura Viļuma, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica un Riharda Melgaiļa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 3. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” ir saistīts ar jau pieņemto Sociālā uzņēmuma likumu. Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi!

Likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” trešajam lasījumam, tāpat kā otrajam lasījumam, priekšlikumi netika saņemti.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Loskutovs. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”.

Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu.

1. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Strādājam ar dokumentu Nr.4297.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4298.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4299. Ārlietu komisija to izskatīja. Nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4300. Ārlietu komisija to izskatīja. Nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4301. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze, godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.1025/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Atgādināšu, ka likumprojekts ir par iespējām pasažieru pārvadātājam “Pasažieru vilciens” nemaksāt soda sankcijas par laikus nesamaksātiem dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas rēķiniem.

Šim likumprojektam uz trešo lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 24, atturas - 1. Likums pieņemts.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam frakcijas SASKAŅA vārdā ziņojumam par balsošanas motīviem.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Frakcijas SASKAŅA ziņojums par balsošanas motīviem saskaņā ar likumu... par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Rīgā šī gada 7.decembrī.

Likumprojekts paredz, ka pārvadātājs, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus uz valsts vai pašvaldības pārvadājumu līguma (pasūtījuma līguma) pamata, izņēmuma kārtā var vienoties ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju vai apkalpes vietas operatoru par likumisko nokavējuma procentu nepiemērošanu attiecībā uz izrakstīto rēķinu samaksas termiņa kavēšanu.

Šāda likumprojekta nepieciešamības pamatojums ir saistīts ar to, ka valdība pretēji tiesību aktos noteiktajam mēdz pieņemt lēmumus, kuri padara neiespējamu likumā noteikto saistību izpildi, proti, paredz pārvadātājam nepiešķirt valsts budžeta līdzekļus pietiekamā apmērā, lai tas varētu laikus apmaksāt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izrakstīto rēķinu.

Pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 11.pantu, valsts ir uzņēmusies saistības no pamatbudžeta līdzekļiem kompensēt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu iekšzemes maršrutos veiktajiem pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.

Savukārt sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu reglamentē Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, uz kura pamata ir noslēgts līgums starp Autotransporta direkciju un “Pasažieru vilcienu”, kas paredz kompensēt izmaksas par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kuras ir noteiktas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Turklāt Ministru kabineta noteikumu Nr.435 18.punkts paredz: ja valsts budžeta programmā “Sabiedriskais transports” nepietiek līdzekļu, lai pilnībā kompensētu zaudējumus un izdevumus, tad par nepieciešamā finansējuma apmēru un avotu lemj Ministru kabinets.

Valdība tā vietā, lai apzinīgi pildītu likuma prasības un apliecinātu uz valdības sēžu zāles sienas uzrakstītā principa “Viens likums - viena taisnība visiem” ievērošanu, ir izvēlējusies to apiet, un tāpēc piedāvāja Saeimai likumprojektu, kurš paredz situāciju, ka valdība nepildīs likumā paredzētās saistības, bet nekāda atbildība no tā nedrīkstēs rasties. Tā radās šis likumprojekts kā neveikls Saeimas mēģinājums piesegt šos valdības centienus, mēģinot ieviest principu “Viens likums - katram sava taisnība”.

Šāds likumdošanas princips, ka likuma grozījumi tiek veikti, lai valdībai būtu ērtāk pieņemt lēmumus, kuri neļauj valstij pildīt savas likumā uzņemtās saistības, mums nav pieņemams.

Tāpēc frakcija SASKAŅA balso pret šo likumprojektu.

“Viens likums - viena taisnība visiem”!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (1036/Lp12), trešais lasījums.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša un atbalstījusi to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Krauze. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Esam saņēmuši kopumā 29 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 2. - ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 3. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 4. - ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 5. - ministra Gerharda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 7. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 8. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 10. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 12. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 13. - arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 14. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 16. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 17. - deputāta Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 18. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 19. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 20. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 21. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 22. - arī Gerharda kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 23. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 24. - ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 26. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 27. - ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 28. - deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 29. - deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Atgādināšu, ka tie ir vērsti uz to, lai ieslodzītie varētu veiksmīgāk resocializēties. Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Arī šie likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai padarītu vieglāku ieslodzīto resocializāciju. Arī šeit ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Labrīt! Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Likuma grozījumi izstrādāti pēc Aizsardzības ministrijas un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijas 107.punktā noteikto.

Komisija likumprojektu izskatīja, un aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Valainis. 21.decembris.

Sēdes vadītāja. 21.?

V.Valainis. Decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.986/Lp12.

Otrajam lasījumam komisija saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un arī 7. ir Edgara Putras - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra - priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.955/Lp12.

Otrajam lasījumam esam saņēmuši deviņus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Savukārt 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un noslēdzošais ir 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr.1076/Lp12).

Tika saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. ir pašas komisijas sagatavots priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši abus divus priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Matīss. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 12.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.decembrim.

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Aicinu visus uz izstādes “Saeima bērna acīm” atklāšanu Lielajā vestibilā.

Savukārt Sarkanajā zālē varat aplūkot 10.Saeimas deputāta Māra Dzelzskalna gleznu izstādi, ko atklājām šo pirmdien vienlaikus ar diskusiju “Saeima cilvēkiem ar invaliditāti”.

Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, kuri strādā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Lūdzu tūlīt sapulcēties uz komisijas sēdi Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Paldies.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Inesis Boķis, Raivis Dzintars, Jānis Klaužs un Ainars Latkovskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.

Deputāti Čigāne, Judins, Loskutovs, Ražuks, Straujuma, Abu Meri, Kleinberga, Dālderis, Spolītis un Lībiņa-Egnere lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei darbības uzraudzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”)

Tātad viens var runāt par, viens - pret šo darba kārtības grozījumu.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka mums kā parlamentārai republikai parlamenta loma ir ļoti nozīmīga. Mums ir jāveic kontrole pār to, kā tiek izpildīti mūsu pašu pieņemtie lēmumi.

Mēs jau pirms pārtraukuma par to plaši diskutējām. 2014.gadā Saeima pieņēma lēmumu, ka tā saukto čekas maisu saturs tiks publiskots, bet tas tiks publiskots kopā ar komentāriem un pētījumiem, ko būs izdarījusi tā sauktā VDK dokumentu izpētes komisija.

Cienījamie kolēģi! Šobrīd sabiedrībā ir radies daudz jautājumu, vai šī komisija strādā sekmīgi. Mūsu, Saeimas, atbildība ir nodrošināt to, lai šī komisija strādā sekmīgi un izpilda tai doto uzdevumu - līdz nākamā gada maijam sagatavo ziņojumu un nodod sabiedrībai atklātībā VDK maisu saturu.

Lai mēs varētu pildīt šo uzdevumu, mums ir jāvienojas, kurš par to būs atbildīgs. Jo mēs jau zinām, ka situācijās, kad ir atbildīgi visi, faktiski atbildīgs nav neviens.

Tātad ir priekšlikums noteikt, ka Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija veic regulāru uzraudzību pār to, kā šī VDK dokumentu izpētes komisijas strādā, un līdz maijam sagatavo ziņojumu par šīs uzraudzības procesu.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, tas ir tikai loģisks priekšlikums par to, kā mēs varam nonākt līdz labam rezultātam, ko jau sen gaida mūsu sabiedrība. Un es atgādinu: par to mēs vienojāmies jau 2014.gadā.

Tā ka es lūdzu šo lēmuma projektu atbalstīt, lai panāktu to, ka Saeimas komisija - uzraudzības komisija - veic kontroli pār šo darbu. Saņemot regulārus ziņojumus (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc šī komisija?”), sabiedrībai būs iespēja sekot līdzi šim darbam, vērot, ko saka atbildīgās amatpersonas. Un tādā veidā mēs uz (Starpsauciens.) Latvijas simtgadi nonāksim pie rezultāta, kādu mēs kā sabiedrība jau sen esam pelnījuši, - čekas maisu saturs tiks publiskots ar pamatotiem, izpētītiem un saturiski vērtīgiem komentāriem.

Lūdzu šo lēmuma projektu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tas šobrīd nav jautājums nedz par čekas maisu atvēršanu, nedz par citām lietām. Tas ir jautājums par stingru kontroli un uzraudzību.

Es esmu pret to, ka šādā sasteigtā kārtībā šodien šis jautājums tiek (Dep. R.Balodis: “27 gadi pagājuši!”) iekļauts darba kārtībā.

Baloža kungs, 27 gadi ir tiešām pagājuši. Tas jautājums vienreiz ir jāatrisina. (Starpsauciens.) Tas jautājums ir vienreiz jāatrisina! Bet ir nepieciešama stingra kontrole.

Šādā gadījumā uz komisiju ir jāsauc Maizīša kungs, uz komisiju ir jāsauc atbildīgais ministrs - izglītības un zinātnes ministrs; uz komisiju noteikti būs jānāk Ministru kabineta vadībai, Ministru prezidentam.

Mans ierosinājums ir šo jautājumu apsvērt tad, kad ir klāt arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, un šo jautājumu nodot Nacionālās drošības komisijai. Šobrīd mēs šo jautājumu nevaram iekļaut darba kārtībā un izlemt.

Tas, ka šī kontrole ir vajadzīga, - tas ir pilnīgi skaidrs! Bet ir jautājums - cik stingra būs šī kontrole komisijā, kuras galvenais uzdevums ir Pilsonības likuma uzraudzība, nevis drošības iestāžu uzraudzība?

Aicinu balsot “pret”. (Dep. I.Rībena: “Ļaujiet tai komisijai strādāt!”)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par Speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei darbības uzraudzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 15, atturas - 10. Darba kārtība ir grozīta, un lēmuma projekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Čigāne, Judins, Loskutovs, Ražuks, Straujuma, Abu Meri, Kleinberga, Dālderis, Spolītis un Lībiņa-Egnere ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei darbības uzraudzību”. Mums jālemj par tā turpmāko virzību. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā?

Godātie kolēģi! Tās nav debates. (Starpsauciens: “Kā - nav debates?”) Ir jautājums - vai kaut vienam deputātam ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Jā!”; “Ir!”; dep. R.Kols: “Ir, jā!”) Tātad ir iebildumi. (Starpsaucieni.)

Tātad šis lēmuma projekts tiek iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā un tiks izskatīts nākamajā Saeimas sēdē.

Paldies.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi un izskatījusi 11 priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 2. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šeit nevienam nav jāatgādina, kā sabiedriskajos pētījumos ir novērtēta Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Saeimu jeb uzticība Saeimai. Otrs skaitlis, kas, manuprāt, katram no jums ir ļoti labi zināms, ir tas, cik pilsoņu procentuāli piedalās vēlēšanās. Ja jūs šis stāvoklis, kāds ir šobrīd, apmierina, tad aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Mani šis stāvoklis noteikti neapmierina, un es jau pirms diviem gadiem iesniedzu konkrētu priekšlikumu par to, kā nedaudz, kaut vai pussolīti, paiet uz to pusi, lai cilvēki vēlēšanās varētu balsot ar atbildības sajūtu un zinātu, ko iebalso.

Diemžēl toreiz kolēģi komisijā, uzklausot manu priekšlikumu un argumentus, māja ar galvu un teica: “Labi, labi, bet nākamreiz.” Ir pagājuši trīs gadi, un es gribu jautāt: ko Saeima ir darījusi šajos gados, lai mēs mazliet mainītu vēlēšanu sistēmu un cilvēki nevīpsnātu par to - iet vai neiet balsot, kas būs, kāds būs balsošanas rezultāts...

Gadiem nav mainīta šī sistēma. Es saprotu, ka dažām partijām ļoti patīk šī sistēma, jo tā saglabā iespēju... tā saucamo partijas kontroli pār parlamenta vēlēšanām, dažreiz to var saukt arī par partijas diktatūru. Latvijā ir noteikts, ka tikai partijas ir tiesīgas izvirzīt kandidātus. Starp citu, tā ir tikai divās Eiropas valstīs. Turklāt EDSO 2014.gadā jau otro reizi Latvijai norādīja, ka ir jānovērš šī neatbilstība demokrātijai. Igaunijā katrs pilsonis var virzīt sevi kā kandidātu. Un vai tāpēc jūs teiktu, ka Igaunijas parlaments ir sliktāks? Vai vēlēšanu sistēma ir sliktāka, ja tur cilvēki atkārtoti ievēlē pašizvirzīto kandidātu? Cilvēki uzticas, balso par konkrēti zināmu cilvēku, un viņi zina, ka viņu kā vēlētāju balss nav pazudusi balsošanas rezultātā. (Dep. R.Kola starpsauciens.)

Mans konkrētais priekšlikums ir mazs pussolītis uz priekšu tās sistēmas virzībā, kas šobrīd ir un ar kuru visi ir neapmierināti, Kola kungs! Mans piedāvājums ir atjaunot to, kas bija pirms kara Latvijā, proti, tā saucamos atvērtos sarakstus. Respektīvi, tiek saglabāta balsošana pēc tā paša proporcionālā principa, kas ir bijis un ir Satversmē ierakstīts, taču vēlētājam ir tiesības klāt pierakstīt vēl trīs cilvēkus no jebkura cita saraksta (Starpsauciens: “Kāpēc sabruka demokrātija?”), pēc būtības dodot šiem cilvēkiem papildu plusiņu. Labi valstsvīri var būt dažādos sarakstos. Tad kāpēc neļaut Latvijas pilsoņiem balsot par labiem valstsvīriem? Tiem, kurus sabiedrība ciena un ievēro, nevis vienkārši katram deputātam paslēpties savas partijas sarakstā, zinot, ka cilvēkam, kas iekļauts partijas sarakstā, nav jāatbild par saviem darbiem, viņu ievilks iekšā tāpat. Tas dotu atbildību gan vēlētājam par to, ko viņš ievēlē, gan arī katram Saeimas deputātam paaugstinātos atbildība, jo viņš zinātu, ka par viņu cilvēki var balsot arī papildus - individuāli.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo iespēju. Turklāt, lai nepārmestu manas personiskās vai mūsu partijas intereses, es gribu uzsvērt, ka šis priekšlikums attiecas nevis uz 2018.gada vēlēšanām, bet uz 2022.gada vēlēšanām. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu par to, lai cilvēkiem ir iespējams balsot par konkrētām personām vēlēšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

J.Šulcs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis bija, ka par deputāta Kūtra priekšlikumiem - arī nākamajiem par procentuālo izmaiņu - ir nepieciešama plašāka publiska diskusija, un tāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 47, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šulcs. 3. - deputātes Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Šulcs. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Šulcs. 5. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 68, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šulcs. 6. - deputātes Čigānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Šulcs. 7. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Šulcs. 8. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šis ir otrs priekšlikums, kas ir nedaudz atšķirīgs no iepriekšējā. Man ļoti patika referenta teiktais, ka komisijā bija diskusijas, un aicinājums uz diskusiju, tāpēc ka šis jautājums būtu publiski vairāk diskutējams, jo neesot pietiekami diskutēts.

Es ļoti priecājos par Saeimā esošajām “aktīvajām” diskusijām, kā attīstīt mūsu vēlēšanu sistēmu. Trīs gadus “aktīvi” diskutējam, kā vajadzētu attīstīt, un nu mēs atkal “aktīvi” diskutēsim, ka vajag apspriest to, kas gadus 20 ir apspriests!

1922.gada Likumā par Saeimas vēlēšanām nebija paredzēta nekāda procentuālā barjera. Jā, politiskā sadrumstalotība bija, un daži saka: “Redziet, kāda bija sadrumstalota!” Taču tobrīd tautas pārstāvība bija pilnīgāka un demokrātija - pilnvērtīgāka. Turklāt likumi, kas tika pieņemti, bija kvalitatīvāki. Un vēl šodien mēs izmantojam tālaika likumus, jo tie bija kvalitatīvi pieņemti, tā ka sabiedrība saprata tos likumus. Turklāt valdības toreiz bija stabilākas nekā tagad. Tagad valdības stabilitāte balstās tikai uz to, ka ir koalīcijas partiju vienošanās, nevis uz to, ka valdību atbalsta tauta. Toreiz valdībai bija jāpaļaujas uz to, ka pieņemtais valdības dokuments ir tautai pieņemams, jo Saeimā nebija tāda veida koalīcijas, kāda ir šobrīd.

Jā, Satversmes tiesa savulaik pateica, ka piecu procentu barjera var būt samērīga. Taču starptautiskie eksperti šajā jomā ir skaidri un gaiši pateikuši, ka piecu procentu barjera pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas ir jāuzskata par augstāko pieļaujamo iespēju.

Papildus šīm problēmām man ir jānorāda, ka Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits teica: “Satversmes tiesas spriedums neizslēdz iespēju to vēlreiz pārvērtēt, ņemot vērā politisko attīstību kopumā.” Tieši kopumā, ņemot vērā arī dažādus citus jautājumus, kuri skar šo pašu tēmu! Un mums te, Latvijā, ir vesela virkne problēmu ar visām demokrātijas niansēm. Es jau iepriekš norādīju uz nepieļaujamo... likumos paredzēto neiespējamību izvirzīt kandidātus no citām partijām... Ne tikai no partijām...

Asa kritika juridiskajā literatūrā ir izteikta par vienlīdzības principa pārkāpšanu politisko partiju tiesībās. Ja jau politiskā partija valstī ir reģistrēta saskaņā ar noteikumiem un ja jau tikai politiskās partijas ir tiesīgas izvirzīt deputātu kandidātus, tad nav pieļaujama dažāda attieksme pret politiskajām partijām, vienām dodot iespēju piedalīties vēlēšanās, bet citām - ne.

Proti, tie ir svaigie grozījumi - ir runa par gada cenzu un 500 biedriem...

Papildus šīm problēmām arī procentuālās barjeras esamība liedz lielai iedzīvotāju daļai būt pārstāvētai parlamentā. Ja tic sabiedriskās domas pētījumiem, tad šobrīd Saeimā būtu ievēlētas tikai trīs partijas. Iedomājieties šos politiskos spēkus! Iedomājieties, kāda savstarpējā koalīcija starp tiem varētu pastāvēt vai arī beidzot Saeimā nebūtu koalīcijas un katrs darbotos pats par sevi, katra politiskā partija! Un kas būtu, ja šādā situācijā viena partija iegūtu absolūto vairākumu? Kurš ar kuru mestu kopā kauliņus? Varbūt beidzot nevajadzētu slēgt koalīcijas līgumu?

Cik vēlētāju pārstāvētu šie deputāti? Ja apmēram 50 procenti vēlētāju vēlēšanās nepiedalās, tad patiesībā Saeimā tiktu pārstāvēti 25-30 procenti Latvijas iedzīvotāju... pilsoņu. Vai tiešām tā uzskatāma par reālu tautas pārstāvības institūciju?

Turklāt šī noteiktā piecu procentu barjera negatīvi ietekmē arī vēlēšanu rezultātus, jo cilvēks, kad iet balsot, bieži vien varbūt gribētu balsot par labāko programmu... Diemžēl pēc Valsts prezidenta izteicieniem vai arī pēc žurnālistu atgādinājumiem viņš vienkārši iet balsot par kaut kādu lielāko partiju (nedod Dievs, ka balsi pazaudēs!).

Tāpēc es aicinu, ņemot vērā mūsu šībrīža politiskās aktivitātes un cilvēku nostāju pret partijām, samazināt procentuālo barjeru, sākot ar 2022.gada vēlēšanām, uz trim procentiem. Tas norādītu, ka parlaments ir tautas pārstāvības, nevis dažu partiju pārstāvības institūcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mazliet apjukums radās, jo ne par to priekšlikumu esot runāts... par procentu barjeru. Šajā apjukuma brīdī es aicinu ieklausīties un atbalstīt deputāta Kūtra priekšlikumus, jo tie ir ļoti adekvāti tai partiju un vēlēšanu situācijai, kas Latvijā šobrīd ir izveidojusies.

Un, par iepriekšējiem argumentiem runājot, es tos aicinu atbalstīt arī no tāda viedokļa... mēs uztraucamies, ka daudzas balsis joprojām aizlido vējā, jo īpaši latviskās partijas par to uztraucas, un tā tas būs arī tuvākajā nākotnē. Tāpat arī iepriekšējie argumenti ir vērā ņemami, proti, neieciklēties partiju diktatūrā, jo - agri vai vēlu - partiju politikai, partiju demokrātijai kā tādai nākotnes nav. Un, jo krampjaināk pie tās turēsimies, jo bēdīgāks būs gals.

Tā ka aicinu ieklausīties deputāta Kūtra priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

Es tikai atgādinu priekšlikuma būtību - par svītrojumiem.

R.Balodis (NSL).

Es arī gribu lūgt kolēģus atbalstīt Kūtra kunga priekšlikumu, jo patiešām tā situācija, kas sāk veidoties, ir pavisam nelāga. Būtībā jau tie grozījumi, ar kuriem mēs savulaik ierobežojām iespēju partijām piedalīties vēlēšanās ar nosacījumu, ka tām gadu iepriekš ir jābūt reģistrētām... un jābūt 500 biedriem... Tas viss tiešām velk uz tādu apzinātu apstākļu kopumu, kā Kūtra kungs citēja. Egils Levits uzskata, ka faktiski situācijā, kad atsevišķām vēlētāju grupām nav tiesību, teiksim, iesniegt savus sarakstus, var iznākt, ka tikai kādas trīs partijas (un acīmredzot tāds arī ir nolūks) iekļūs nākamajā Saeimā. Tiek nodrošināts ceļš, lai iekļūtu nākamajā Saeimā un valdītu ilgi un mūžīgi.

Nu tā nav pareiza pieeja lietām! Tā mēs, no vienas puses, cilvēkiem liksim vispār nepiedalīties vēlēšanās - tieši tā! -, lai cilvēki pilnībā novērstos no parlamentārās demokrātijas. Tādā veidā mēs, vēloties nostiprināt esošo varu, aiziesim pilnīgi dziļā purvā.

Tā ka tas priekšlikums, protams, ir jāizdiskutē, kā Šulca kungs teica. Bet tā jau mēs diskutējam entos gadus, un kļūst arvien sliktāk. Jo, ja mēs runājam patiesi par veidu, kā vajadzētu uzlabot esošo situāciju ar mums, Saeimas deputātiem, ar mūsu kvalitāti... Tiek runāts par to, ka ir jāievieš jauktā vēlēšanu sistēma. Diemžēl mēs nevaram to izdarīt, ja mēs nerīkojam referendumu, jo tas pants faktiski... tas nav grozāms Saeimā. Jā, tas ir grozāms tikai tad, ja tauta atbalsta tā grozīšanu.

Tāpēc, kolēģi, šis vismaz ir kaut kāds risinājums pareizā virzienā.

Es lūdzu atbalstīt Kūtra kungu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Dep. A.Loskutovs: “Par procedūru!”)

Vai par procedūru...? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aleksejam Loskutovam!

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

8.priekšlikums nav balsojams, jo mēs noraidījām 2. - deputāta Kūtra kunga priekšlikumu, ar kuru saistīts 8.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Mēs konsultējamies ar... Jā! Priekšlikumi patiešām savā starpā ir saistīti. Arī Juridiskais birojs to atzīst. Tomēr tie visi ir balsojami priekšlikumi - katrs atsevišķi. Tāds ir Juridiskā biroja viedoklis par šiem priekšlikumiem.

Debates jau ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Šulcs. Nē, nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 73, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šulcs. 9. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Dep. I.Rībena: “Pilnmēness jau ir beidzies!”)

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jums, Kūtra kungs, piekrītu... piekrītu iepriekšējiem jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem, ka varētu būt atvērtie vēlēšanu saraksti, ka vēlētājs pats var pierakstīt klāt... Tādā veidā notiktu lielāka sabiedrības iesaiste politiskajos procesos.

Tas viss ir pareizi! Bet šis priekšlikums... Tas, ka jūs ierosināt samazināt no pieciem procentiem uz trijiem procentiem, - tas ir, manuprāt, nepareizi.

Jūs pieminējāt 1922.gada Likumu par Saeimas vēlēšanām. Tad nu es savukārt atgādināšu, ka tā paša gada likumā, tajā pašā likumā, bija noteikts, ka katrai politiskajai partijai jābūt savai programmai un ka tajā programmā ir jābūt 4000 zīmēm. Šis skaits, 4000 zīmes, bija noteikts tieši tāpēc, ka toreiz Latvija bija ļoti nabadzīga valsts un bija papīra trūkums. Un papīra trūkuma dēļ bija 4000 zīmes.

Tātad no 1922.gada mēs jau... Jau ir gandrīz 98 gadi pagājuši, bet joprojām šī tēma ir palikusi - 4000 zīmes...

Tā ka to arī var mainīt un tas būtu jāmaina, jo... nu, 4000 zīmēs izstāstīt partijas programmu... to lasa varbūt tikai un vienīgi kaut kādi politologi, bet ne sabiedrība.

Manuprāt... Nu, pieņemsim... Es esmu pats nodibinājis jaunu partiju - “KPV LV” -, un es ļoti labi varu izstāstīt, Kūtra kungs, kā dzīvē notiek visa šī partijas virzība uz nākamajām pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām. Kā tas ir - to uz savas ādas es esmu izjutis. Un kas tad ir pareizi, un kas te nav pareizi? Pieci procenti ir jāsaglabā.

Nu, pieņemsim, ja partijai “No sirds Latvijai” ir tagad slikts reitings... Tas nenozīmē, ka tagad ar, pieņemsim, trijiem procentiem Sudrabas kundze nākamajā Saeimā arī būs. Nu, pieņemsim, vai ne? Bet jūs jau minējāt, ka tas būs uz 2020., 2022.gadu, Kūtra kungs.

Man liekas, ka vienkārši jāstrādā ir vairāk un jāstrādā ir labāk, lai tev būtu tie pieci procenti, nevis ir jāmaina šī procentu barjera.

Tas, ka mums ir partiju kartelis, - tā ir taisnība. Mums ir koalīcijas līgumi, Koalīcijas padome, kas ir antikonstitucionāls veidojums, kas pirmdienās izlemj, kādas krāsas kartītes jūs, koalīcijas partijas, rādīsiet viena otrai. Tas tā tiešām ir!

Bet, lai to mainītu, ir jāuzrunā ikviens Latvijas iedzīvotājs un pilsonis, lai viņš iesaistās šajos politiskajos procesos, nevis vienkārši sēž malā, skatās un sūdzas, un saka: “Cik viss ir slikti!” Jo, ja tu pats nedarīsi, tad tavā vietā neviens to nedarīs. (Starpsauciens.)

Tiek runāts par to: ja nu būs trīs procenti... Tas nepalīdzēs! Tad būs vēl lielāka sadrumstalotība.

Un mēs esam, tā teikt, jau izgājuši cauri tam, ka gadu jābūt ir... gadu pirms vēlēšanām partijai ir jābūt jau reģistrētai. Tad nebūs tā, ka kaut kādi jauni projekti tiks “uzcepti”, teiksim, vienu mēnesi pirms vēlēšanām. Tas tā arī var būt!

Jau tagad partijā pirms vēlēšanām jābūt reģistrētiem 500 biedriem. Dažām jaunām partijām ar to ir problēma, es esmu lietas kursā, jā. “KPV LV” ar to nav problēmu. Vienkārši vajag vairāk strādāt.

Līdz ar to es saprotu, ka pati koalīcija... koalīcijas partijas izdomāja, ka vajag šos 500 biedrus, ka vajag gadu pirms vēlēšanām... Tas tiek darīts speciāli, lai būtu mazāk politisko konkurentu. Bet, kad tu esi izturējis šīs slūžas politiskajā konkurencē un saproti: jā, tu pārvari gan tos piecus procentus, gan sapulcini tos 500 biedrus, tu pārvari to gadu pirms vēlēšanām un tu tā kā reāli vari startēt vēlēšanās, tad sāk tevi raustīt no citas puses. Tad izplata kaut kādu informāciju par kaut kādiem kriminālprocesiem, tevi sāk saukāt par smagos noziegumos apsūdzētu personu...

Sēdes vadītāja. Par konkrēto priekšlikumu, Kaimiņa kungs. Tas patiešām ir par vēlēšanu barjeru līdz pieciem procentiem.

A.Kaimiņš. ... par ko pats Kaimiņa kungs neko nezina. Un tādā veidā šī sistēma strādā.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu runājiet, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš. Un par to būtu jāuztraucas Latvijas valsts iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu!

A.Kaimiņš. Līdz ar to, Kūtra kungs, šie trīs procenti nedarīs Latviju laimīgāku. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un aicinu ikkatru Latvijas iedzīvotāju iesaistīties politiskajos procesos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams.

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 76, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šulcs. 10. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Šulcs. 11. - deputāta Kūtra priekšlikums. Komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Un arī šis... šis gan nav balsojams priekšlikums.

J.Šulcs. Visi komisijā izskatītie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!

J.Šulcs. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 14.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.decembrim.

Frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā - deputāts Gunārs Kūtris. Ziņojums par balsošanas motīviem.

G.Kūtris (NSL).

Kolēģi! Mūsu frakcija, protams, balsoja “par” šo likumprojektu, jo mēs saprotam, ka tur ir vajadzīgas lietas, kas tika iebalsotas. Taču attiecībā uz mūsu priekšlikumiem mēs sakām, ka valsts... un Latvijas iedzīvotāji jau sen prasa radikālāku mūsu parlamenta ievēlēšanas risinājumu. Šodien mēs redzam, ka šī Saeima nav gatava mainīt un uzlabot vēlēšanu sistēmu. Šīsdienas balsojumi par priekšlikumiem šajā likumprojektā, kas pēc savas būtības absolūti nav radikāli, vienkārši parādīja Saeimas nevēlēšanos pagriezties ar seju pret vēlētājiem. Šie grozījumi piedāvāja ar tā saucamajiem atvērtajiem sarakstiem kaut nedaudz paaugstināt vēlētāju aktivitāti vēlēšanās, lai neviena vēlētāja balss nepazustu, lai pēc iespējas lielāks vēlētāju skaits būtu pārstāvēts Saeimā.

Droši vien kolēģi baidās no tā, ka ar savu darbu vajadzēs pierādīt katram vēlētājam savu spēju darboties valsts un cilvēku labā. Drošāk ir neko nemainīt un atstāt visu pa vecam.

Mēs droši skatāmies nākotnē. Mēs ticam Latvijas cilvēkiem un esam gatavi iesniegt arī daudz skaidrākus un radikālākus priekšlikumus grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, lai cilvēki varētu brīvi izvirzīt deputātu kandidātus un šeit nevaldītu tikai partiju diktāts. Lai vēlētājs varētu brīvi balsot par konkrētu kandidātu un prasīt no viņa konkrētu atbildību, bet ievēlētais deputāts pats personīgi atbildētu par paša paveikto savu vēlētāju priekšā. Lai Saeimā būtu deputāti, kuriem tauta uzticas, kuriem ir skaidrs redzējums par valsts attīstību un tautas labklājības celšanu un kuri ar savu darbu to ir pierādījuši.

Šīsdienas balsojums par priekšlikumiem, par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, tikai kārtējo reizi parāda, ka deputāti nespēj vai nevēlas uzticēties vēlētājiem - Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus tas parāda arī politisko negribēšanu attīstīt un uzlabot vēlēšanu sistēmu Latvijā.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (NSL).

Godātie kolēģi! Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums.

Mums ir iesniegti vairāki desmiti priekšlikumu, un daļa no tiem var visai ievērojami mainīt pielaižu valsts noslēpumam iegūšanas procedūras. Un, neskatoties uz to, ka komisijas deputātu vairākums nav atbalstījis nevienu no deputāta Valda Kalnozola priekšlikumiem un praktiski nevienu Jāņa Ādamsona priekšlikumu, komisijā par tiem izraisījās vētrainas diskusijas. Raidījumā “Rīta Panorāma” šorīt teica, ka tās bija brīžiem haotiskas, un tā arī tas bija.

1.priekšlikums ir no deputāta Inta Dāldera. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 2.priekšlikums arī ir no deputāta Inta Dāldera, un komisija arī to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti Inta Dāldera priekšlikumu vērtē un neiebilst pret komisijas viedokli.

R.Balodis. 3. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 4. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, un arī to komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Izlasiet 4.priekšlikumu, ko piedāvā Valdis Kalnozols! Citēju: “[..] stājoties amatā, pieeja valsts noslēpumiem ir atļauta tautas priekšstāvjiem - Latvijas Republikas Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un ministriem, kuri guvuši Saeimas uzticību.” Atslēgvārdi ir šie - “ir atļauta”.

Bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas lēmums sakārtot Latvijas normatīvos dokumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu.

Es uzdevu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas dalībniekiem jautājumu: “Kā šo problēmu risina citās Eiropas Savienības un NATO valstīs, pirmām kārtām mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā?” Atbildi nesaņēmu. Vispārēju, neko neizsakošu atbildi... Dažādi varu iedomāties.

Nevajadzētu izgudrot riteni no jauna! Ja to darām, tad tam jābūt labi pamatotam.

Daži deputāti uzskata, ka 4.priekšlikumā teiktais, ka personas pārbaude veicama 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ir pretrunā ar priekšlikuma pirmo daļu, kur paredzēts, ka, stājoties amatā, pieeja valsts noslēpumam ir atļauta... Es pretrunu nesaskatu. Deputātu kandidāti tāpat tiek pārbaudīti - vai viņi ir čekas maisos, vai viņi ir kriminālsodīti. Nu, kaut kāda tāda pārbaude jau notiek, kad kandidē uz vēlēšanām.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpa dvēseles paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē!

Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. Mums vēlētāji ir uzticējuši pārstāvēt tautas un Latvijas intereses.

Latvijas Republikas Satversmē ir rakstīts (ieklausieties!): “Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.” Arī juristus es aicinu ieklausīties! Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras, nevis drošības dienests.

Mani priekšlikumi. Mēs, tautas priekšstāvji Saeimā, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. Nevis drošības dienesti, bet mēs, tautas priekšstāvji Saeimā, noteiksim, kurš būs ministrs Latvijā, kurš - ne. (Dep. V.Spolītis: “Mēs jau to arī nosakām!”)

Mainām procedūru valsts noslēpuma nosargāšanai, kas skar tautas priekšstāvju un ministru lojalitāti Latvijas valstij! Lai mēs - mēs! - esam tie, kas lemj, kurš tautas priekšstāvis vai Saeimas atbalstīts ministrs ir lojāls Latvijas valstij, nevis drošības dienesti savos slepenajos koridoros, izperinot pamatojumu saviem lēmumiem.

Dažu deputātu apgalvojumi, ka SASKAŅAS deputāti jau apriori ir nelojāli Latvijas valstij, neiztur kritiku. Ieteiktu SASKAŅAS deputātiem vērsties tiesā vai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā par šādiem aizskarošiem apgalvojumiem.

Pirms pāris dienām esmu jums nosūtījis vēstuli, kurā aprakstītas kliedzošas problēmas Latvijas valsts drošībsargājošajā sistēmā, ko es arī šodien minēju. Pārāk liela ir VDK ietekme tajos! Tā ir jāpārtrauc!

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, par priekšlikumu! Pievērsieties debatēm par priekšlikumu!

V.Kalnozols. Sistēma, ka paši drošības dienesti, nevis Saeima lemj, kurš viņus kontrolēs, ir jāpārtrauc. Ir jāpārtrauc, ka pielaidi valsts noslēpumam izmanto kā savstarpējās konkurences cīņas ieroci vai metodi, lai kārtotu attiecības ar oponentiem. Ir gana daudz veidu, kā valstij nodrošināt noslēpuma saglabāšanu, kā tas ir Amerikā, Vācijā un daudzās citās Eiropas Savienības valstīs.

Liegt Latvijai lojālam tautas priekšstāvim pilntiesīgi veikt savus pienākumus ir visabsurdākais veids, kā aizsargāt valsts noslēpumu. Piedodiet, deputāti!

Lūdzu... es atvainojos! Lūdzu, deputāti, kuri tik ļoti vēlas, lai drošības dienesti ir augstākā vara Latvijā, paskaidrojiet, kāpēc jums ir tāda vēlme! Strādājat ar tiem rokrokā? Ar VDK kartīti esat padarīti par marionetēm? (Dep. A.Kaimiņš: “Laiks!”) Kāpēc jūs tik ļoti vēlaties būt atkarīgi no VDK mantojuma mocītiem drošības dienestiem? Kāpēc jūs tik ļoti vēlaties, lai tie lemj par mūsu tautas priekšstāvju lojalitāti Latvijas valstij?!

Sakārtojam gan savu valsti, gan valsts drošības dienestus, atbrīvojot no VDK paliekām! (Dep. A.Kaimiņš: “Laiks!”) Atbalstām likuma grozījumu priekšlikumus, lai mēs esam saimnieki savā zemē, nevis VDK mantojuma mocītie Latvijas drošības dienesti! Neesam drošības dienestu raustīta balsojamā mašīna! Esam labi saimnieki savā zemē! (Dep. A.Kaimiņš: “Bet tu pats nobalsoji “pret”!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Dep. A.Kaimiņš: “Pasaki savā vārdā!”)

R.Balodis. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 69, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. Tā. Es tik skaisti nerunāšu kā deputāts Kalnozols, jo es diemžēl runāju komisijas vārdā, man jābūt lakoniskam.

5. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu iepazīstināt vēlreiz visus klātesošos ar priekšlikuma būtību: “Speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam nav nepieciešama:

1) Saeimas deputātiem, stājoties amatā pēc svinīgā solījuma nodošanas un saistībraksta par to, ka deputāts apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, parakstīšanas;

2) amatpersonām, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas Saeimā, pēc saistībraksta par to, ka amatpersona apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, parakstīšanas.”

Paskatīsimies uz šo uzrakstu! (Norāda uz plāksni, kas piestiprināta pie Saeimas Sēžu zāles sienas.) Tur ir teikts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā ir rakstīts Latvijas Republikas Satversmē. Tauta deleģē savas tiesības to pārstāvēt, kā jau Kalnozola kungs minēja, simts saviem priekšstāvjiem.

Bet tagad atsevišķi ierēdņi izdomā, vai šie simts tautas priekšstāvji var pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. To lēmumu pieņem cilvēki, kuri nav baudījuši tautas un sabiedrības uzticību!

Ejam tālāk. Saeima ieceļ amatā vai apstiprina amatā Valsts prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, visus tiesnešus, ģenerālprokuroru, SAB direktoru, valsts kontrolieri, NBS komandieri (varētu turpināt šo uzskaitījumu), bet lēmumu par to, vai viņi vispār var kandidēt uz šiem... nevis kandidēt, bet vai viņi var pildīt pienākumus, pieņem atsevišķi ierēdņi.

Klausieties, jums neliekas tā lieta absolūti absurda? Vai tas ir demokrātiski vai nav?

Šī jezga ar pielaidi valsts noslēpumam turpinās! Tā sākās jau ar šī likuma pieņemšanas brīdi deviņdesmito gadu beigās.

Problēmas būtība ir vienkārša. Atgādināšu vēsturi, par kuru šeit daudzi runā, bet kuru visi ir aizmirsuši, - katra valdība, katrs politiskais spēks, nākot pie varas, mēģināja dibināt savu specdienestu. Tādā veidā Drošības policija tika sašķelta un daļa funkciju tika nodota Satversmes aizsardzības birojam.

Pirms tam tika izveidots (arī politisku intrigu rezultātā) Kontrabandas apkarošanas centrs, kuru tautā citādāk nesauca kā vien par konkurentu apkarošanas centru.

Pēc tam izveidoja KNAB, lai apkarotu savus politiskos konkurentus.

Un tādu veidojumu, kuri pēc tam arī... daļēji pēc tam pazuda, bija bez sava gala!

Jautājums ir tikai viens - vai mēs cienīsim sevi, savus vēlētājus un pildīsim šos pienākumus vai ne?

Absurdākā lieta, kas arī atklāj, par ko mēs runājām komisijā, bija sekojoša.

Kas ir it kā pozitīvi? Tas, par ko gan es, gan mans kolēģis Elksniņš iestājāmies vēl pirms četriem vai pieciem gadiem, - tas, ka tiesai jāpieņem lēmums, jāizskata lieta pēc būtības: kāpēc ir atņemta pielaide vai nav piešķirta pielaide.

Tas ir pozitīvs aspekts, kas izriet arī no Satversmes tiesas sprieduma. Bet lēmumu par tiem, kas var pieņemt šo sensitīvo spriedumu, pieņem atsevišķi klerki, kuri nav baudījuši nekādu uzticību.

Tiesnešus mēs ievēlam uz mūžu. Lēmumu, vai viņi pilnā apjomā var pildīt šos pienākumus vai nevar, pieņem atsevišķi ierēdņi.

Mēs apriori pieļaujam, ka daudzus sensitīvus jautājumus tiesnesis var izlemt, bet tos jautājumus, kas skar pielaidi valsts noslēpumam, - ne. Viņš nav tiesīgs pieņemt lēmumu šajos jautājumos. Tas ir absurds!

Kolēģi! Es aicinu tomēr nepakļauties visādiem spiedieniem, visādiem leļļu raustītājiem un atbalstīt manu priekšlikumu.

Bet attiecībā uz to, kas skar iespējamo vainu vai nevainīgumu, kolēģi, būsim korekti! Ja ir pierādījumi, tad lai stājas tiesas priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Patīk man tā argumentācija, ka aicina uz sevi paskatīties kā uz augstākās varas nesēju. Pat ģeogrāfiski nav pārāk tālu valsts, kur šis princips darbojas pilnā mērā. Britu karalienei nav pases, jo pasi izsniedz karalienes vārdā. Britu karalienei nav autovadītāja tiesību, jo... tas arī tiek pieļauts. Ja jau mēs esam augstākā vara pār visiem, tad varbūt arī autovadītāja tiesības mums pienākas pēc amata? Kāds var atļauties pārbaudīt deputātu veselību? (Dep. R.Balodis: “Kādas muļķības tu stāsti! Galīgo sviestu dzen!”) Kāds var atļauties sūtīt deputātu pie psihiatra, lai viņš saņemtu autovadītāja tiesības?

Būsim reālisti! Ja jau mēs esam tautas pārstāvji, priekšstāvji un tautas ievēlēti, diez vai uz mums būtu jāattiecas mazākiem standartiem mūsu valsts drošības nodrošināšanā. Ja par deputātu var kļūt cilvēks, nepārbaudot nedz viņa fizisko, nedz psihisko veselību, nedz viņa atkarību no azartspēlēm vai alkohola, tad vismaz attiecībā uz pieeju valsts noslēpumam šādai pārbaudei ir jābūt. Amats neatbrīvo cilvēku no nelojalitātes. Amats neatbrīvo cilvēku no atkarībām. Amats neatbrīvo cilvēku no nepietiekamas veselības.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un palikt pie veselā saprāta. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Man patīk klausīties šos cilvēkus. Piedodiet, atvainojiet, bet es savlaik esmu bijis uzņēmējs un lielākoties darba devējs. Un man nav... Es jūtos kā saimnieks. (Starpsauciens: “Ooo!”) Es nesaprotu tādus prātojumus - varbūt būsim apakšā, varbūt, varbūt... Lai tagad kāds tur lemtu, kā manam uzņēmumam... vai es būšu īpašnieks vai nebūšu īpašnieks. Ja jums ir šāda domāšana, Loskutova kungs, okey, tas ir kārtībā. Man tādas nav.

Un ko es vēl gribu rādīt? Piekrītu Ādamsona kungam. Mūsu drošības dienestu paaudze ir organizēta tikai, lai nokārtotu attiecības savā starpā. Un, ja jūs ļoti vēlētos, es varētu piedalīties stundām ilgā analītiskā diskusijā un pateikt, ka šo atļauju dod ar bijušās valsts, PSRS, VDK drošības struktūrām ļoti saistīti cilvēki. Man liekas - absurds, ka mēs vēl esam atkarīgi no viņiem! Jūs padomājiet, ko darāt, dārgie draugi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi, mēs varam daudz ko runāt par to, kāds ir viens otrs mūsu kolēģis. Varam piekrist, varam nepiekrist, bet nekad nevajag aizmirst, ka šeit katrs no tautas priekšstāvjiem bauda Latvijas sabiedrības un pilsoņu uzticību. Tas ir viens.

Otrs. Ja mēs paskatāmies uz tiem, kas pārbauda. Masu medijos tiek publicēta informācija, kuru neviens neapgāž. Teiksim, kāds no tiem pārbaudītājiem pēkšņi iegādājies īpašumu Ikšķilē, kas nav lēts, kāds braukā ar automašīnām, kurām, lai kā man patiktu vai nepatiktu, Saeimas deputātu autoparks pat blakus nestāv; kāds var iegādāties īpašumus kaut kur piejūras reģionos... un tas tikai par nelielo aldziņu, ko saņem specdienesti.

Mēs varam diskutēt par bijušo ģenerālprokuroru, kuram dīvainā kārtā neatņēma pielaidi, kaut gan tas būtu jādara tāpēc, ka ar operatīvās izstrādes materiāliem, kas ir viens no lielākajiem noslēpumiem, pēkšņi tiek iepazīstināti ārvalstu specdienesti.

Mēs varam par daudz ko diskutēt. Bet šeit atgriežamies pie diskusijas būtības. Kam ir jānosaka Latvijas iekšpolitika un ārpolitika? Kas tie ir? Vai tie ir Saeimas deputāti vai atsevišķi ierēdņi, kuri pirms lēmuma par atļaujas piešķiršanu... Viena bijusī ministre minēja, ka viņu mēģināja savervēt SAB, lai viņa sniedz informāciju par to, kas notiek Ministru kabinetā. Mūsu kolēģi - Naudiņa kungs un Brokas kundze - pēkšņi nesaņēma atļauju pielaidei valsts noslēpumam tajā mirklī...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. Es beidzu.

... tajā mirklī, kad notika bankas “Citadele” privatizācija.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

(Starpsauciens.) Es nerāšos, Barčas kundze!

Es domāju, ka tas ir varbūt saprotams un nav jābrīnās par to, ka atsevišķi SASKAŅAS pārstāvji, it sevišķi šajos informatīvā kara apstākļos, mēģina diskreditēt mūsu valsts drošības iestādes (Dep. I.Zariņš: “Ko tu muldi?!”), kas rūpējas par valsts drošību un sargā tās neatkarību. Bet es brīnos, ka šādā pašā stilā, bez īstiem argumentiem un faktiem, to dara Saeimas deputāts no valdošās partijas - premjera partijas.

Un tas tiek darīts apmēram tādā stilā, kādā viens izsauciens kādā klubā izskanēja no mūsu kolēģa: “Vai tu zini, kas es esmu? - Deputāts!” Ka automātiski pienākas zināmas privilēģijas un automātiski pienākas atļaujas, kas izriet no amata... Es domāju, ikvienam no mums ir jāsaprot, ka šādā veidā mēs diskreditējam paši sevi. Ir jāsaprot, ka dažādas pielaides vai privilēģijas, pildot darba pienākumus, pienākas nevis atkarībā no statusa, bet gan atkarībā no cilvēka personīgajām īpašībām, no spējas noturēt informāciju (Starpsauciens.) (šajā gadījumā - no spējas nepalaist muti un informāciju neizstāstīt kādam ļaunprātīgi vai neviļus).

Un, kā jau jautāja Ādamsona kungs, - vai tas ir normāli, ka par pielaidēm lemj, kā te esot rakstīts, nevis tauta, kas ir augstākā suverēnā vara, bet gan speciālo dienestu darbinieki? Ādamsona kungs, jā, tas ir normāli, tāpēc ka mēs visi, kā Aleksejs teica, pakļaujamies likumam, visi esam pilsoņi, kuriem ir savas īpašības. Un šādā gadījumā vismaz pilsoņiem ir pārliecība par to, ka ir kāds, kas pārbauda to visu, jo dienesti zina, man šķiet, nedaudz vairāk par tādu vidējo sabiedrības pārstāvi, ar ko mēs tiekamies, ar ko mēs runājam un kam mēs ko izpaužam. (Dep. A.Kaimiņš: “Tu vairs neesi VIENOTĪBĀ!”)

Līdz ar to es aicinu noraidīt to un lūdzu deputātus atturēties bez faktiem un argumentiem graut to iestāžu reputāciju, kuras rūpējas par mūsu drošību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Runāšu pavisam īsi.

Mēs ļoti labi saprotam, ka tad, kad mēs startējam vēlēšanās, vēlētāji mūs par saviem priekšstāvjiem izvēlas, vadīdamies pēc tā, ko mēs esam sarakstījuši un sasolījuši savās programmās, un ņemot vērā mūsu cilvēcisko komunikāciju ar viņiem. Un tam nav nekāda sakara ar pielaidi valsts noslēpumam. Ja mūs vērtētu tikai pēc tā, tad mēs, visi simts, kas te esam, varētu būt par SAB direktoriem. Noteikti! Bez problēmām vispār! Bet valsts drošības iestādes izvērtē to, ko mēs saviem vēlētājiem nekad neesam stāstījuši un nestāstīsim.

Tāpēc arī tas ir varbūt simptomātiski, ka pārsvarā šodien šeit tribīnē nākuši un teikuši, ka tas viss ir slikti, ir tie, kuriem šīs pielaides ir atņemtas un kuriem varbūt arī nav cerību tās saņemt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Ko es gribu atgādināt? Ka mans un Ādamsona priekšlikums nav tāds, ka tad, ja mēs redzam, ka konkrēts cilvēks ir bīstams Latvijas drošībai, mēs viņam neatņemtu pielaidi valsts noslēpumam, bet gan tāds, ka šo pielaidi atņemtu mēs, nevis kāds tur - kaut kādos šauros koridoros.

Un kāpēc man nepatīk, ka šajos šaurajos koridoros ņem nost? Jūs neesat lasījuši manu vēstuli.

Viens fakts, ko es jau teicu. Augstai Iekšlietu ministrijas amatpersonai, kura ir kontrolējusi Drošības policiju gadiem ilgi, tiek atņemta pielaide valsts noslēpumam. Un kas viņai dod pēc tam darbu? VDK virsnieks!

Nu, pilsoņi dārgie, mīļie, jaukie, - ko jūs par to sakāt?

Tālāk. Ir jautājums, kuru es uzdevu, bet uz kuru man neviens nav atbildējis: kā tas tā sanāk, ka uzņēmumu vadītājiem, kuri, kā skaidri redzams, ir saistīti ar Valsts drošības komiteju, tiek iedota pielaide valsts noslēpumam? Kak eto - tak eto?

Tas pats ar to Saeimas ēku. Kā tā? Saeimas ēku būvē bez drošības pielaides, un visiem tas liekas normāli. Un šīs iestādes vēl kontrolēs mūs!

Un pats interesantākais, ka uzņēmums, kas būvēja šo māju... tā īpašnieki ir maskavieši, ar kuriem es pirms 20 gadiem tikos, un, cik man bija saprašana, šie maskavieši arī ir saistīti ar VDK. (Starpsaucieni.) Kur mēs atrodamies, dārgie draugi?! Un jūs sakāt: mums jādod šiem dienestiem atļauja pateikt, kurš ir lojāls, kurš nav lojāls.

Nu, domājiet, draugi, drusku ar savām smadzenēm, neesiet tikai pogu spaidītāji!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Man ir mazliet neērti, ka Latvijā no parlamenta tribīnes mēdz izteikt aizdomas vai pārmetumus personiski kādam cilvēkam. Un no šīs tribīnes kādreiz saka: “Ziniet, šeit nāk runāt tie, kuri nav saņēmuši vai baidās nesaņemt atļauju piekļuvei valsts noslēpumam, tie aizstāv šo virzienu.”

Tad es teikšu: tikpat labi tie, kas nāk runāt pretēji un teikt, ka viss, ko dara drošības dienesti, ir kārtībā, īstenībā ir tie, kas baidās, ka viņiem var atņemt šo atļauju. Jo jūs nemaz nezināt, kādā veidā šī atņemšana vai piešķiršana var notikt. Jūs nezināt... Tie cilvēki, kas nav strādājuši šajos dienestos, arī nezina, uz kādas bāzes to visu spriež. Var būt avīzē rakstīts, ka jūs esat tur ticies ar to un to, un tas ir pietiekams arguments.

Cilvēks, kas ar visu cieņu Latvijas neatkarības atjaunošanai... stāvējis klāt... kas ir veidojis Latvijā nopietnus militāros... nopietnu militāro dienestu vadījis... Pēc tam viņam pasaka: “Tu neesi lojāls Latvijas valstij!” Tas nav absurds?

Manuprāt, mums vajadzētu palūgt Saeimas Analītiskajam dienestam, lai iedod skaidru izvērtējumu. Nevis drošības dienestu iedoto informāciju, bet Analītiskā dienesta objektīvu informāciju. Vai tiešām citās valstīs, vai tiešām Vācijā tā ir, ka parlamenta deputāts nav tiesīgs lemt valsts likumus, tāpēc ka viņam nav pieejama informācija? Parlamenta deputātam, lai lemtu, pildītu savas funkcijas, ir tiesības iepazīties ar visu informāciju, kas ir vajadzīga šī likuma pieņemšanai. Pretējā gadījumā būtu absurdi, ka drošības dienesti noteiktu, ciktāl parlaments drīkst spriest, ciktāl - nedrīkst spriest.

Manuprāt, mums īstenībā ir jāpadomā par citu lietu. Ir militārie noslēpumi. Jā, ir NATO noslēpumi, kuriem piekļuvei ir jābūt tiem cilvēkiem, kas ar tiem strādā.

Bet ir valsts noslēpumi, kas ir mūsu pašu valsts ekonomika, mūsu pašu valsts izzadzēji. Vai tiešām tautas pārstāvjiem...? Nē, tas tur nav rakstīts... tikai tas, ka tauta kopumā drīkst vadīt valsti. Tauta to realizē caur pārstāvjiem šeit. Un tiem, kas ir tautas pārstāvji šeit, ir tiesības tautas vārdā iepazīties ar informāciju, lai lemtu par Latvijas tēmām, Latvijas likumiem.

Tāpēc, manuprāt, priekšlikumi ir pilnīgi loģiski.

Un, ja mūsu pašu drošības dienesti šo likumu nesakārtos tādā veidā, lai būtu precīzi nošķirts, kādiem noslēpumiem kam ir piekļuve... Jo ne jau tas, ka Saeimas deputāts saņem deputāta mandātu, nozīmē, ka viņam ir tiesības saņemt šofera tiesības. Tā ir demagoģija, vienkārši ar muļķībām mēģina ņemt kaut kādu... Īstenībā mandāts nozīmē, ka cilvēkam ir tiesības lemt Latvijas likteni - Latvijas likteni šeit. Un viņam ir tiesības zināt visu informāciju, lai Latvijas likteni varētu izlemt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet drošības dienesti lai domā, kādā veidā nošķirt dažādu veidu noslēpumus. Un arī tad, kad ir mandāts, vai tad, kad ir piekļuve valsts noslēpumam, neviena amatpersona nesaņem visus noslēpumus - saņem tos noslēpumus, kas tās pilnvaru veikšanai ir vajadzīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam, otro reizi.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Man kā juristam vislabāk patīk diskutēt ar juristiem. Un jo īpaši, kad juristi aizmirst par savu jurista statusu un pēkšņi saka: “Saeimas deputāta mandāts ir indulgence. Saeimas deputāta mandāts atlaiž visus pagātnes grēkus.”

Paskatīsimies visi, vienkārši pamatojoties uz Saeimas šodienas realitātēm!

Ja mūsu Saeimā būtu ievēlēti kādi no tā saukto “Rīdzenes” oligarhu sarunu varoņiem, tad, kā pieredze rāda, viņi būtu... kādam no viņiem būtu visai reāla iespēja būt ievēlētam parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Un tad sanāk tā: ja būtu īstenots šis priekšlikums, šim cilvēkam būtu iespēja vērsties KNAB ar lūgumu ļaut viņam iepazīties ar operatīvās lietas materiāliem, jo Saeimas deputāta mandāts nozīmē, ka viņam ir pieeja valsts noslēpumam.

Vai jums neliekas, kolēģi, ka šī ideja ir absurda pašā saknē? Es vēlreiz aicinu palikt pie veselā saprāta un neatbalstīt šo priekšlikumu. (No frakcijas SASKAŅA: “Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā skaidros komisijas pozīciju?

R.Balodis. Komisijas vārdā es varu pateikt tikai to, ka komisijas sēde bija daudz kaismīgāka par šo sēdi un komisijas vadītājs - es viņu tiešām tādu nebiju redzējis - palika bāls un sāka kliegt skaļi uz priekšlikumu iesniedzējiem. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Bet kas attiecas uz priekšlikuma būtību?

R.Balodis. Būtību? Nevēlos izteikties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. 6.priekšlikums. Arī to iesniedzis ir Kalnozola kungs, un tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es jums īsu faktu gribu pateikt, ko mēs komisijā teicām... ko iepriekš jau Saeimā teica... par to, kāds ir vispār, ja tā godīgi runā, Iekšlietu ministrijas darbs.

40 procenti uzsākto krimināllietu netiek izskatītas un tiek izbeigtas uz nereabilitējoša pamata. Tas nozīmē, ka jebkuram no mums var, tā sakot, ierosināt krimināllietu, neizskatīt to, un tad viņam nepienāksies pielaide valsts noslēpumam.

Sēdes vadītāja. Tātad debatētājs atbalsta komisijas viedokli.

Debates slēdzu.

Deputāti priekšlikumu... (Starpsauciens: “Balsošana!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 9, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Balodis. Nav atbalstīts? Atbalstīts.

Tā... (Starpsauciens: “Saplīsa podziņa, lūdzu, sataisiet!”) 7.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 7.priekšlikums...

R.Balodis. 7.priekšlikums tā kā nav redzams...

7.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Kalnozols. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Šis jau ir, ja tā godīgi, visbūtiskākais tiem cilvēkiem, kuri nav deputāti.

90 procenti atteikumu ir tieši uz šī likuma panta pamata. Un izlasiet, kāds tas teksts ir, par kuru ir runa, - 9.panta 6.punkts! Principā 90 procentos atteikumu ir rakstīts: “[..] par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu [..]”

Faktiski jebkuram no jums es atradīšu iemeslu, kāpēc jums nevar iedot pielaidi valsts noslēpumam.

Tāpēc mans priekšlikums ir ierakstīt iekšā “ievērojot nevainības prezumpciju”. (Starpsauciens.) Ka nevis kāds ir pateicis: “Jansona kungs ir vainīgs!”, un mēs uzreiz viņam nedodam... Lai ir konkrēti pierādījumi!

Un nākamais jautājums. Pamats apšaubīt uzticamību.

Jā, nešaubos, - es neesmu uzticams Maizīša kungam. Un šinī lietā, tā sakot, viņš atteica man... jā, neiedeva tāpēc, ka es viņam neesmu uzticams... Tāpēc es šeit ieliku iekšā konkrētu tekstu, ka ir runa par Latvijas Republikai uzticamu personu.

Kāpēc es uzskatu, ka šī ir svarīga lieta? Minēšu piemēru - kāpēc man neiedeva pielaidi. Es gribu izstāstīt šo lietu, lai jūs saprastu un atbalstītu manus priekšlikumus.

Pirmkārt, man neiedeva pielaidi tāpēc, ka jebkurā Ceļu policijas datorā ir informācija, kādi man ir administratīvie sodi. Tā ka principā, dārgie draugi, ja jums ir vairāki administratīvie sodi, tad es varu jums pateikt: “Zini, ja tu neesi uzticams, tu nepildi likumus, tev nepienākas...!”

Nākamais. Par to mēs iepriekš runājām, - par šiem nereabilitējošiem jautājumiem. Faktiski, kad es runāju ar ģenerālprokuroru un teicu, ka pret mani ir ierosināta... skaidri redzams, kāds ir paņēmis kukuli un ierosinājis krimināllietu. Lūdzu, uzsāciet! Jums ir nereabilitējošs statuss.

Un pats pēdējais. Es norādīju... viņš teica: “Jums ir krimināllieta.” Es saku, šo krimināllietu organizēja bijušais VDK virsnieks. Viņš saka: “O, idiots! Kur jums ir dati? Nav. Tas ir večukiņš.” Pirms divām nedēļām. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izpētes grupa ir atklājusi - šis večukiņš ir VDK virsnieks! (Starpsauciens: “Jūs esat parakstījies par valsts noslēpuma neizpaušanu!”) Un kas notiek mūsu drošības struktūrās? Vai nu viņi ir galīgi dīvaiņi, kuri nezina, ka, lūk, tas cilvēks ir bijis VDK darbinieks, vai otrs - šis VDK darbinieks darbojas ar viņiem kopā. Jebkurā gadījumā tas ir ārprāts! Piedodiet, draugi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam. (Starpsaucieni.)

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kalnozola kungs! Jūs nākat un no tribīnes aicināt deputātus nopietni attiekties pret saviem pienākumiem, bet pats izturaties... nu, es pat nezinu, kā to nosaukt, bet “nenopietni” - tas būtu pats maigākais apzīmējums.

Man šķiet, ka es zinu, kāpēc jums neiedeva pielaidi. Jo tā kā ir rakstīts jūsu priekšlikumā... varētu būt, ka jums nevainības prezumpcija bija pārkāpta jau pirms laulībām, jūs nevainību bijāt jau zaudējis. Un tāpēc, iespējams, jums pielaidi neiedeva. Bet visādi citādi, kad jūs rakstāt priekšlikumu, tad esiet tik labs, lūdzu, un saprotiet, ka nav tādas nevainības prezumpcijas. Ir nevainīguma prezumpcija. Ja jūs iesniedzat šādu priekšlikumu, Kalnozola kungs, jūs vienkārši neesat nopietns pēc definīcijas. Mēs nevaram uztvert to nopietni. (Dep. A.Kaimiņš: “Es taču to esmu teicis jau sen - jūs esat slims, Kalnozola kungs!”) Tas ir bezatbildīgi! Tāpēc es nekādi nevaru nopietni uztvert arī citus jūsu priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Es ļoti atvainojos, ka inženieris celtnieks Kalnozols nav perfekts juridiskos jautājumos. Ļoti atvainojos. Es ceru, ka jums, pastnieka kungs, māju būvēs jurists!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Kolēģi, es lūgtu vienkārši būt pacietīgiem, jo komisijā mums gāja trakāk. Un es citēšu vienu Saeimas klasiķi, tas ir Valdis Kalnozols. Vienu teikumu es no viņa citēšu. Paskatījos Saeimas stenogrammā. Viņš tieši tā ir teicis. Viņš teica tā: “Ievērosim Satversmi, netraucēsim tautas vēlētam deputātam paust savu īpašo viedokli!” Viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojot komisijas viedokli?

R.Balodis. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 53, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. 8. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Un atkal nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

8.priekšlikums skan tā, paklausieties, lūdzu: “Pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora” (šodien tas ir Jānis Maizītis) “ierosinājuma Saeima lemj par liegumu pieejai konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tautas pārstāvjiem.” Ne SAB, bet Saeima lemj.

Daudz esam dzirdējuši par Igaunijā atklātiem spiegiem. Latvijā neesmu dzirdējis tādus nopietnus gadījumus. Nedomāju, ka vilciena fotografēšanu var uzskatīt par nopietnu spiegošanas gadījumu. Cik karavīru - vadošo komandieru - ir atstādināti no amatiem, nepiešķirot pielaidi valsts noslēpumam? Cik šādu gadījumu ir Baltijas valstīs - Igaunijā un Lietuvā? Nezinu. Man nav faktu, datu. Bet mēs visi atceramies spārnoto teicienu: “Liekam amatā lielāko” (atvainojos!) “kretīnu!” Bet, ja šādi cilvēki lemj par pielaižu piešķiršanu?

Es minēšu piemēru tikai no vienas šauras, man zināmas nozares - aizsardzības nozares. Man bieži karavīri uzdod jautājumu: “Vai kāds speciāli negrauj Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, nepiešķirot zinošiem un izglītotiem karavīriem pielaidi valsts noslēpumam?” Manas grāmatas “No lauku puikas līdz ģenerālim” prezentācijā uzstājās atvaļināts pulkvedis, kurš izteica domu, ka Latvijas drošības struktūras, atņemot pielaidi zinošiem un kompetentiem karavīriem, nomaina tos uz citiem - mazāk kompetentiem. Liekas neticami, kā tā var būt. Bet apskatīsim situāciju kādā vēl šaurākā nozarē - Latvijas Jūras spēkos - laika posmā no 2003. līdz 2016.gadam! Šajā laika posmā ir atstādināti astoņi vecākie virsnieki, kurus ar negodu atvaļināja no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem:

Ilmārs Lešinskis (lai viņam vieglas smiltis!) - bijušais Baltijas valstu jūras eskadras (BALTRON) komandieris un vēlāk Latvijas Jūras spēku komandieris (mācījās karaskolā PSRS laikos, studēja ASV);

Hermanis Černovs - Krasta apsardzes dienesta priekšnieks;

Andrejs Zvaigzne - Jūras spēku štāba priekšnieks (divas reizes studēja ASV, tagad ir Latvijas Jūras akadēmijas prorektors un kandidē uz rektora amatu);

Aleksandrs Vaļums - Nodrošinājuma pavēlniecības komandieris;

Aleksandrs Pavlovičs - Jūras spēku komandieris;

Verba - Jūras spēku štāba priekšnieks... nu jau jaunie iet...;

Štrimaitis - Jūras spēku komandieris;

Roze - Jūras spēku komandieris.

Viņi visi ir “slikti”, jo atņemtas pielaides.

Skaitliski. Laikā no 2003. līdz 2016.gadam 90 procentiem - 90 procentiem! - vecāko Jūras spēku virsnieku atņemta pielaide valsts noslēpumam. 90 procentiem! No 161 Jūras spēku virsnieka 40 - gandrīz vai pusei no visiem - ir liegta pieeja valsts noslēpumiem.

95 procentiem no tiem virsniekiem, kas dienēja PSRS bruņotajos spēkos, bet piedalījās Latvijas Jūras spēku atjaunošanā, ir liegta pieeja valsts noslēpumiem. Palikuši tikai divi, kam ir atļauta.

Šāda situācija nerada pārliecību par attiecīgo drošības struktūru kvalitatīvu darbu.

Es minēju konkrētus piemērus. Vai jums tie rada pārliecību, ka šie dienesti kvalitatīvi strādā? Man nerada. Tādēļ lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu, ka SAB vadītājs var rosināt atņemt pielaidi tautas priekšstāvim, bet lemj Saeima.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Man ir aicinājums iziet ārā no emocijām un padomāt par manu priekšlikumu.

Šeit ir acīm redzami parādīts mehānisms - gan tas, kā mēs aizsargājam valsts noslēpumu no cilvēkiem, kuri varētu to izpaust, gan arī tas, ka mēs, Saeima, esam augstākā lēmējvara. Viss ir atrisināts. Es nesaprotu, kāpēc jums, dārgie deputāti, tik ļoti gribas, tā teikt, zem tiem specdienestiem palīst apakšā? Šeit ir mehānisms. Ja ir kāds, par kuru ir skaidri pierādījumi, nevis kaut kur koridoros kaut kas sacerēts (divas autoavārijas, nereabilitēts... bla, bla, bla!), tad mēs skatāmies: jā, tas un tas cilvēks ir nelojāls. Okey, liedzam viņam pielaidi! Bet ne jau kaut kādos pakšos...

Jau Krēsliņa kungs teica to. Nu ieklausieties gan Krēsliņa kungā, gan manī! Tur ir bardaks, piedodiet, draugi! Nav tā iestāde pati pietiekami uzticama, lai vēl lemtu par mūsu lojalitāti!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Es uzskatu, ka šādi priekšlikumi, kuri ir vērsti uz pielaižu automātisku piešķiršanu, ir gluži vienkārši kaitniecība pret Latvijas valsti. Arī šajā gadījumā.

Priekšlikums paredz, ka turpmāk Saeimas deputāti paši varētu lemt par cita kolēģa pielaidi ne tikai konfidenciālai informācijai, bet slepenai informācijai un sevišķi slepenai informācijai.

Drošības dienests ir pateicis, ka šī persona nav uzticama, ka tā ir bīstama Latvijas valstij. Tajā pašā laikā pārējie Saeimas deputāti var tai iedot pilnu piekļuvi sevišķi slepenai informācijai.

Šajā gadījumā, man liekas, drīzāk ir jārunā par citu lietu, proti, drošības dienesti nav bijuši pietiekami stingri savās darbībās. Man tiešām nav skaidrs, kā Pētersone-Godmane tik daudzus gadus varēja ieņemt augstus amatus, saņemt šo pielaidi, jo beigās viņai to atņēma... Ādamsona kungs, bijušais iekšlietu ministrs, tagad ir bez pielaides... Es varētu saukt arī citus. Piemēram, Šlesers, kurš arī savulaik baudīja pielaidi valsts noslēpumam; Šķēle, kurš vēl 10.Saeimas laikā darbojās Nacionālās drošības komisijā. Es domāju, par to sarakstu var gari un plaši runāt. Piemēram, Aigars Kalvītis, bijušais premjerministrs, kurš pēc karjeras beigām aizgāja strādāt uz “Latvijas Gāzi” (Dep. A.Kaimiņš: “Broka!”)... Visām šīm personām bija pielaide valsts noslēpumam, viņu darbība (vismaz daudzos gadījumos) bija vērsta tieši uz Krievijas Federācijas interešu lobēšanu Latvijā, kas arī atklājās dažādās sarunās, kas ir publiskotas, un politiskajos lēmumos, kas savulaik ir pieņemti, - vai tā būtu robežlīguma slēgšana, vai termiņuzturēšanās atļauju sistēmas izveide un aizsargāšana turpmākajā Saeimas darbībā. Šīm personām bija pielaide, bet tai nebija jābūt.

Ja Saeimai būtu tiesības lemt par šādiem pielaides jautājumiem, - ko tas nozīmētu? Mēs varam atcerēties 10.Saeimu, kur bija jābalso par Šlesera izdošanu... Un tajā gadījumā Saeimas vairākums nobalsoja, ka viss ir kārtībā.

Man ir pilna pārliecība, ka politisko darījumu rezultātā ļoti daudzas personas, kuras tik tiešām ar savu darbību (Starpsaucieni.) var būt kaitīgas Latvijas valstij, var kopumā nobalsot par šo priekšlikumu.

Tāpēc es aicinu šos Kalnozola priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi. (Dep. A.Kaimiņš: “35.reizi!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Dombravas kungs un pārējie pretinieki! Jūs nemīlat Satversmi?! (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš mīl savu sievu!”) Jūs ignorējat, uzspļaujat Satversmei?! Satversmē ir skaidri pateikts: Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Nu, izlasiet, lūdzu! Nu, cieniet Satversmi!

Un otra lieta, ko es komisijā teicu. Mēs esam tautas priekšstāvji. Mēs esam šeit, lai paustu tautas viedokli. Piedodiet! Ja tauta šeit mūs tādus ir savēlējusi un mēs uzskatām, ka lojalitāte ir šāda, tad tāda tā arī ir, jo tauta to ir uzticējusi mums, nevis drošības dienestiem. Un, ja mēs, šeit savēlētie, kā Dombravas kungs saka, kaut kādi neuzticamie, esam tā lēmuši... Piedodiet, mēs esam tautas priekšstāvji un mēs nosakām, kas ir lojāls tautas valstij un kas - nav. Nevis drošības dienesti. Piedodiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dombravas kungs! Atšķirībā no daudziem, kuri nēsājas ar savām pielaidēm, es to neesmu pieprasījis no 2000.gada. Tā ir viena lieta. Uzskatu, ka pati sistēma ir absurda pēc būtības un te pēc būtības arī nebūtu par ko diskutēt.

Daudzi no tiem, kuriem tagad ir šī pielaide, nēsājas ar to kā ar augstākās kvalitātes rādītāju. Atšķirībā no daudziem šeit klātesošajiem es labi zinu, kas ir slepens un sevišķi slepens dokuments, un zinu tos kritērijus, kādi ir noteikti - piešķirt vai nepiešķirt šo pielaidi.

Ja jūs iepazītos ar šiem kritērijiem, kuri arī ir sevišķi slepens dokuments, un kritiski izietu tiem cauri, tad daudzi no tiem, kuriem tagad ir vai ir bijušas pielaides, absolūti neatbilstu šiem kritērijiem. Un, ja viens no kritērijiem ir lojalitāte... ja ir paredzēts, ka viens no galvenajiem kritērijiem ir lojalitāte mūsu stratēģiskajam partnerim un viss pārējais ir pakārtots, tas izraisa daudzus jautājumus.

Atsevišķiem Krēsliņa kunga minētajiem virsniekiem atņēma šo pielaidi tikai tāpēc, ka savulaik viņi izteica atbalstu ātrās reaģēšanas vienību veidošanai Eiropas Savienībā; tas bija pretstatā tiem mērķiem, kurus pauda ASV bruņoto spēku pārstāvji. Ne tāpēc, ka viņi ir nelojāli Latvijai vai nelojāli kādam citam stratēģiskam partnerim, bet tikai tāpēc, ka viņi izteica savu viedokli!

Un, ja mēs gribam jau daudzmaz, kaut cik, demokrātiju ievērot, tad izbeigsim šo savstarpējo vētīšanu!

Un ka mūsu specdienesti, kuru viena otra darbība... darbinieka darbība ir apšaubāma, tagad būs tie galvenie, kas noteiks, kas var būt premjers, kas var būt prezidents, tiesnesis un tamlīdzīgi...? Vienkārši padomājiet mazliet citās kategorijās! (Dep. A.Bērziņš: “Labi!”)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi!

Deputāti Abu Meri, Brigmanis, Artūrs Rubiks, Gaidis Bērziņš un Upenieks lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Tātad turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””.

Vienam deputātam, kuram vārds ir Valdis Kalnozols, nav piešķirta šī pielaide. Tas ir fakts.

Šis deputāts ir iesniedzis astoņus priekšlikumus attiecībā uz šo likumprojektu.

Un es sapratu - Valdi Kalnozol, manuprāt, jūs tiešām esat traks! Jums nedrīkst dot nekādā gadījumā pielaidi.

Sēdes vadītāja. (Sēdes vadītāja ļoti skaļi noklaudzina ar āmuru.) Kaimiņa kungs, jums tiek izteikts aizrādījums!

A.Kaimiņš. Tas bija visskaļākais! Visskaļākais!

Sēdes vadītāja. Jums tiek izteikts aizrādījums par Saeimas deputātu ētikas kodeksa neievērošanu Saeimas sēdē.

Un aicinu ievērot arī vispārpieņemtās pieklājības normas - Saeimas sēdē uzrunāt kolēģus deputātus uz “jūs”, tieši tāpat, kā to dara pārējie Saeimas deputāti. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Godātie kolēģi! Diemžēl, paklausoties šo visu, jāsaka tā: tomēr laikam mums nevar atļaut visu pašiem par sevi lemt. Jo mēs uz šiem grābekļiem jau esam savulaik uzkāpuši.

Jau tas piemērs, ko Dombravas kungs pieminēja... Bet atcerēsimies arī to, kā bija ar visām administratīvajām sodīšanām! Pāris reižu šeit ir atteikts izdot sodīšanai personas, kuras tā laika koalīcijās ieņēma svarīgus amatus vai bija, teiksim, īpaši nozīmīgas. Un kur ir garantija, ka kādā nākamajā Saeimā atkal nebūs koalīcija, kurā būs kāds ļoti svarīgs cilvēks, kurš, iespējams, kandidēs uz kaut kādiem augstākajiem amatiem valstī un kuram SAB nedos šo pielaidi, bet Saeima nobalsos “par” šo pielaidi? Pieņemsim, pozīcijā - aizsardzības ministrs... Un ko tad par visu šo teiks, es atvainojos, NATO? Es domāju, ka tā neuzticība, kas būs no tās puses, nosvītros visu to gandarījumu, ko mēs te būsim panākuši, viens par otru balsojot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs skaidros komisijas viedokli par šo priekšlikumu?

R.Balodis. Komisijas vārdā gribu teikt, ka šausmas te notiek! Viedokļa nav nekāda - komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. 9. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav arī balsojams, jo saistīts ar neatbalstītajiem priekšlikumiem.

R.Balodis. 10. - Valda Kalnozola priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Par šo priekšlikumu. Es gribēju drusku atvieglot to lietu, kad tiesa sāks skatīt šos jautājumus. Lai ir skaidri sadalīts: vai šis cilvēks ir bīstams valsts lojalitātei un noslēpumu izpaušanai vai kaut kad bērnībā viņam kāja paslīdējusi.

Un nākamais. Ja jūs paskatītos, ja jūs pacenstos izlasīt likumu “Par valsts noslēpumu”, tad saprastu, ka tas ir ļoti absurds. Jo faktiski Maizītis ar vienu spalvas vilcienu var visu to ignorēt, ja viņš uzskata, ka tā ir labi. Un nevis mēs to varam kā Saeima, kā augstākie tautas priekšstāvji, bet viens pats Maizītis var pateikt: “Ai, štrunts, ka viņš ir nodevējs! Ai, štrunts, ka viņš ir krimināli atbildīgs! Es nolēmu - došu viņam pielaidi.”

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs nevēlas skaidrot?

Balsosim par 10. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 67, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. 11. - deputāta Ainara Latkovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 12. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā ir guvis daļēju atbalstu un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 13. - kā es jau minēju, tas ir priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Tas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 14. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 15. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav arī balsojams.

R.Balodis. 16. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Vienu minūti jūsu uzmanības! Vienu!

Šis jautājums demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai ir ļoti būtisks. Jūs ticat, ka tauta nespēj precīzi izvērtēt cilvēkus, ievēlot deputātus un, iespējams, nākotnē arī Valsts prezidentu... ka parlamentārā republikā Saeima un Ministru kabinets nespēj pareizi izvirzīt un apstiprināt amatos attiecīgās amatpersonas. Varbūt mēs gribam to visu uzticēt SAB vai citām drošības struktūrām? Es negribētu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Šis konkrētais un nākamais rada procedūru... Man, atvainojiet, varbūt salīdzinot ar dažiem jums, ir bijis pašam savs drošības dienests, ko ir vadījis Zemessardzes drošības dienesta vadītājs. (Starpsauciens: “Ooo!”) Tā ka man ir kaut kāda saistība. Nav liela, bet ir kaut kāda saistība ar drošības jautājumiem. Zemessardzes pretizlūkošanas šefs ir bijis mana uzņēmuma drošības dienesta vadītājs. Šeit ir sakārtots dokuments. Ja jūs paskatītos šos dokumentus, kuriem ir atzīme “slepeni”... jebkurš normāls cilvēks pasmaidītu.

Un otra lieta. Ja jūs patiešām gribat ļoti pacensties, lai noslēpumus neizpaustu, ir veselas procedūras. Ja tie patiešām ir tādi noslēpumi, kas var noplūst, un valstij... kādā pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā vai kādā tur kategorijā... Nu tur var izstrādāt procedūru, lai kurš katrs netiek pie šiem noslēpumiem. Bet liegt Saeimas deputātam pildīt savus pienākumus, piedodiet, ir absurds. Tāpēc ir procedūra.

Ja patiešām SAB direktors redz... atnāk ar pierādījumiem pie mums, ka šis pilsonis, goda vārds, ir Krievijas vai Amerikas, vai Izraēlas specdienesta pārstāvis, nu tad mēs lemjam.

Un man ir liels lūgums cilvēkiem: ja jūs noejat no politiskās skatuves, nu savaldieties, lūdzu! Ļoti lūdzu, savaldieties!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli ziņotājs paudīs?

R.Balodis. Jā. Komisijas vārdā es gribu teikt: mēs esam izvēlējušies šo konstrukciju, ka deputātiem automātiski netiek dota pielaide līdz ar mandātu, turpretim visi šie priekšlikumi ir acīmredzami vērsti tikai uz vienu - lai automātiski šī pielaide būtu.

Tātad komisijas vairākums ir noraidījis šādu pieeju, un aicinu neatbalstīt kolēģa Kalnozola priekšlikumu, lai arī respektēju Satversmē dotās tiesības viņam runāt par jebko no šīs tribīnes.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. 17.priekšlikums arī ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Starpsaucieni.)

V.Kalnozols (ZZS).

Es vēlreiz aicinu, tā sakot, nenākt šeit un balsošanas pogas nespaidīt, pirms jūs neiedziļinaties.

Šeit ir konkrēts mehānisms, kā mēs... Ir pirmā pielaide deputātam - viņš var skatīties šādus dokumentus; ir otrā, trešā... Un mēs visu šo jautājumu sakārtojam. Un nevis SAB mūs diriģē, bet mēs paši esam saimnieki savā zemē. Ja jums tik ļoti gribas būt kalpiem kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu. Nu, ja jūs esat mazohisti. Nu, mazohisti! Kaimiņa kungam, man liekas, vēl vairāk gribētos ar šādu mazohismu nodarboties.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli ziņotājs skaidros? Neskaidros.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 72, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. 18. ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kas būtībā ir par to pašu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, jo saistīts ar neatbalstītajiem.

R.Balodis. 19. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 20. ir deputāta Jansona kunga priekšlikums, kas ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 21. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kas arī nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Kā sapratu, komisija negribēja pat iedziļināties šinī jautājumā, jo bija drusku tā sašutusi: “Nu, Kalnozol, kā tu atļaujies cīnīties te par savu taisnību?! Mēs te visi tādi kalpi esam, tādi klusi, paklausīgi, a ko tu te muti vārsti?” Neviens negribēja ieklausīties, par ko ir runa.

Šeit ir runa par to, ka praktiski tiem cilvēkiem, kam pēc nākamā gada atteiks... viņi var vērsties tiesā. Viņiem atteiks pēc pieciem gadiem. Šobrīd ir tā: ja kādam pirms šī termiņa atsaka šo lietu, tad viņš nevar vērsties tiesā ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Bet tie, kuriem atsaka pēc šī termiņa, var uzreiz vērsties tiesā, lai izskatītu šos jautājumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Nu, šis, protams, ir jauks cirks, bet to arī tā, lūdzu, uztveriet, jo es atļaušos tomēr painformēt, ka Valdis Kalnozols vienkārši ar šiem priekšlikumiem... viņš vienkārši mazliet jokojās, jo pats par šiem saviem iesniegtajiem priekšlikumiem viņš jau... pats jau nebalso taču! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgie draugi! Mīļie! Jaukie! (Starpsaucieni.)

Nu, neraustieties no saviem sponsoriem!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, komisijas viedokli skaidrojot?

R.Balodis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā...

Sēdes vadītāja. Nē, par 21.priekšlikumu. Mēs vēl balsosim.

R.Balodis. Nē, es atturēšos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. Vairāk priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šī gada 21.decembris.

Sēdes vadītāja. Kurš decembris?

R.Balodis. 21.decembris.

Sēdes vadītāja. 21.decembris. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.decembrim.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem informēju.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Morozova, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm par Ministru kabineta noteikumu Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” normu piemērošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo ir plānota dalība Eksporta un inovācijas balvas pasniegšanas ceremonijā.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Šimfa, Kleinberga, Platpers, Smiltēns un Ruks ir iesnieguši jautājumu “Par pasta pakalpojumu nodrošināšanu”.

Vārds motivācijai Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! 216 Aglonas novada Kastuļinas pagasta iedzīvotāji ir atsūtījuši deputātiem vēstuli taisnības un aizstāvības meklējumos. Citēšu vēstuli... Šie cilvēki ir satraukušies par to, ka šajā pagastā tiek likvidēta pasta nodaļa - vienīgā pasta nodaļa Kapiņos. Un šie cilvēki apraksta visas tās problēmas, kas ir saistītas ar šīs pasta nodaļa slēgšanu (citēju): “Uzskatām, ka, pieņemot šāda veida lēmumus, notiek plānveidīga un mērķtiecīga lauku iedzīvotāju iznīdēšana. Bezdarbs, šausmīgā demogrāfiskā situācija, medicīnas dārdzība, skolu slēgšana, arī pasta nodaļu slēgšana - viss tendēts uz Latvijas lauku iedzīvotāju iznīcināšanu.”

Viņi lūdz mūsu palīdzību. Mēs gribam skaidrojumu no satiksmes ministra par to, kā viņš risina šos jautājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies, Šimfas kundze.

Jautājumu nododam satiksmes ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Pimenovs, Ribakovs, Potapkins, Artūrs Rubiks un Nikonovs iesnieguši jautājumu “Par mazākumtautību mācībvalodu lietošanu”. To nododam atbildes sniegšanai izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Sadarbības grupa ar Baltkrieviju - uz nelielu tikšanos Dzeltenajā zālē. Tūlīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, lūdzu uzmanību! 5.decembrī bija Valsts policijas darbinieku diena. Un par godu šim notikumam jau ceturto reizi mēs mērosimies spēkiem hokeja laukumā ar Valsts policiju šo sestdien pulksten 18.00 “Mogo” ledus hallē. Visi ir aicināti atbalstīt mūsu komandu. Un, ja kāds vēl grib trenēties līdz ar tiem, kas ir pieteikušies, šodien pulksten 17.45 būs treniņš “Mogo” ledus hallē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Solvita Āboltiņa, Inesis Boķis, Valters Dambe, Raivis Dzintars, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Edgars Putra, Artūrs Rubiks... jā, paldies. Jānis Trupovnieks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 17. sēdes
2017. gada 7. decembrī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā” (Nr. 638/Lm12) (Dok. Nr. 4294)
Ziņo	- aizsardzības ministrs R.Bergmanis
Deputātu Ingunas Sudrabas, Nellijas Kleinbergas, Ringolda Baloža, Jāņa Ruka, Gunāra Kūtra, Aivara Meijas, Jura Viļuma, Vara Krūmiņa, Mārtiņa Šica, Riharda Melgaiļa pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem” (Nr. 20/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4216, 4216A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. R.Balodis
	- dep. R.Jansons
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Rībena
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Dombrava
	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 897/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4281)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 1011/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4287)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr. 1032/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4296)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses”” (Nr. 945/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4297)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses”” (Nr. 946/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4298)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses”” (Nr. 947/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4299)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses”” (Nr. 948/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4300)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”” (Nr. 950/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4301)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1025/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4303)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Par balsošanas motīviem	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (Nr. 1036/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4304)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1070/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4306)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1004/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4309)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 1005/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4310)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1073/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4057, 4280)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 986/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4295)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 955/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4302)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 1076/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4305)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. L.Čigāne (par)
	- dep. R.Jansons (pret)
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 1069/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4307)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Debates	- dep. G.Kūtris
	- dep. G.Kūtris
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. R.Balodis
Par procedūru	- dep. A.Loskutovs
Debašu turpinājums	- dep. A.Kaimiņš
Par balsošanas motīviem	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 1006/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4308)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Debates	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. K.Seržants
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Balodis
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Dombrava
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Līdaka
	- dep. V.Kalnozols
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu S.Šimfas, N.Kleinbergas, A.Platpera, E.Smiltēna un J.Ruka jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par pasta pakalpojumu nodrošināšanu” (Nr. 358/J12)
Motivācija	- dep. S.Šimfa
Informācija par deputātu I.Pimenova, I.Ribakova, S.Potapkina, A.Rubika un V.Nikonova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mazākumtautību mācībvalodu lietošanu” (Nr. 359/J12)
Paziņojumi
	- dep. A.Rubiks
	- dep. I.Parādnieks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 07.12.2017 09:07:16 bal001
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā (638/Lm12)

Datums: 07.12.2017 10:03:10 bal002
Par - 39, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem (20/P12)

Datums: 07.12.2017 10:04:16 bal003
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (897/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:05:18 bal004
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1011/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:06:08 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (1032/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:07:07 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses” (945/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:08:06 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses” (946/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:08:56 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses” (947/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:09:53 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” (948/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:10:47 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” (950/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:12:27 bal011
Par - 66, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1025/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:16:34 bal012
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā (1036/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:19:52 bal013
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1070/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:21:16 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1004/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:22:32 bal015
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1005/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:23:31 bal016
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1073/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:25:12 bal017
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (986/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:26:50 bal018
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (955/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 10:28:14 bal019
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1076/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 11:11:20 bal020
Par - 51, pret - 15, atturas - 10. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par “Speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei” darbības uzraudzību (639/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.12.2017 11:18:40 bal021
Par - 9, pret - 47, atturas - 26. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1069/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 11:19:20 bal022
Par - 9, pret - 68, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1069/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 11:29:06 bal023
Par - 8, pret - 73, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1069/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 11:34:40 bal024
Par - 8, pret - 76, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1069/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 11:35:22 bal025
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1069/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 11:46:27 bal026
Par - 7, pret - 69, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 12:08:33 bal027
Par - 29, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 12:09:49 bal028
Par - 73, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 12:15:18 bal029
Par - 2, pret - 53, atturas - 22. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 12:31:13 bal030
Par - 25, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 12:32:58 bal031
Par - 0, pret - 67, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 12:37:17 bal032
Par - 24, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 12:38:33 bal033
Par - 3, pret - 72, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.12.2017 12:41:24 bal034
Par - 20, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums

Datums: #07.12.2017 1:.4:.5 bal035
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 2.lasījums