Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas deviņpadsmitā sēde
2017.gada 21.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt 2017.gada rudens sesijas pēdējo sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pieprasījumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova, Andra Morozova, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska un Vitālija Orlova pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Karīnas Kravecas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Kristīnes Evertovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne, Romualds Ražuks, Hosams Abu Meri, Inese Lībiņa-Egnere un Laimdota Straujuma lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Meliorācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Apdrošināšanas līguma likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Loskutova, Lolitas Čigānes, Romualda Ražuka, Hosama Abu Meri, Ineses Lībiņas-Egneres un Laimdotas Straujumas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi!

Grozījums Pacientu tiesību likumā izstrādāts tādēļ, lai veicinātu pacientu tiesību aizsardzību.

Šobrīd Pacientu tiesību likums paredz, ka katram no mums, katram cilvēkam, ir tiesības uz informētu ārstniecību. Proti, mediķim ir pienākums katru cilvēku, katru pacientu, informēt gan par viņa slimību, gan par ārstniecību vispār, gan par ārstniecības metodēm.

Likums noteic arī to, ka pacientam, stājoties medicīnas iestādē, ir tiesības noteikt, kas ir viņa pilnvarotā persona, kura varētu pieņemt lēmumu gadījumā, ja cilvēks pats nav spējīgs pieņemt lēmumu vai nu tāpēc, ka viņš ir bezsamaņā vai narkozes iespaidā, vai vecuma problēmu dēļ. Ja cilvēks, stājoties medicīnas iestādē, šādu pilnvarojumu nav izteicis, lēmumu saskaņā ar likumu var pieņemt viņa laulātais vai tuvs radinieks.

Lai dotu cilvēkiem iespēju pilnvarojumu noteikt, pirms sākušās problēmas ar veselību, jo trauma vai nopietna saslimšana var atņemt cilvēkam iespējas vispār kādu pilnvarot, mēs ierosinām grozīt Pacientu tiesību likumu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... ierosinām grozīt Pacientu tiesību likumu, paredzot iespēju jebkuram no mums, jebkuram sabiedrības loceklim, iepriekš laikus izdarīt atzīmi portālā E-veselība un noteikt, kas ir pilnvarotā persona, jo smagā situācijā cilvēkam slimības dēļ var nebūt iespējas izteikt pilnvarojumu.

Ievērojot, ka šis grozījums, priekšlikums, tiešām vērsts uz to, lai veicinātu pacientu tiesību aizsardzību, aicinu, kolēģi, šo grozījumu atbalstīt un nodot likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 20. un 21.decembrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ringolda Baloža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20. un 21.decembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Karīnas Kravecas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi!

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Karīnas Kravecas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

2013.gada 7.martā Saeima iecēla Karīnu Kravecu, kura dzimusi 1979.gada 10.decembrī, par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Karīnai Kravecai pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. Pašlaik tiesnese Karīna Kraveca pilda tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Karīna Kraveca trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 15.februārī. Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese ir piedalījusies 11 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros.

Tiesnese skata civillietas ar specializāciju prasības, kas izriet no ģimenes tiesībām; prasības, kas izriet no saistību tiesībām, kā arī citu kategoriju civillietas, kas pēc specializācijas netiek iedalītas citiem tiesnešiem; administratīvo pārkāpumu lietas; sūdzības par lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās; kā arī veic izmeklēšanas tiesneša pienākumus.

Par tiesneses darbu saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Karīnas Kravecas profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses Karīnas Kravecas apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Karīnu Kravecu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Paldies par šo darba kārtībā ielikto punktu. Vakar vēl nebija. Es jau domāju, ka būs tā mierīgi... Ko es gribu aptuveni pateikt jums? Nu nav Kalnozols sieviešu nīdējs! Nu, neskaudiet mani! Man sievietes ir dāvājušas sešus bērnus. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Nu, neskaudiet, lūdzu, ja!

Un nākamais. Es jums visiem, arī tiem, kas mani ļoti kritizē, esmu izsūtījis savus priekšlikumus - kas ir jāizdara, lai tauta uzticētos tiesu varai. Kāpēc neviens nav atbildējis? Kāpēc nevienam tas neinteresē? Kāpēc neviens pat nav kritizējis? (Dep. A.Loskutovs: “Par jautājumu!”) Kāpēc jūs atkal gribat... (Dep. V.Kalnozols runā bez mikrofona.)

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs! Darba kārtībā ir konkrēts lēmuma projekts. Aicinu runāt par lēmuma projektu.

V.Kalnozols. ...norāda, ka viņš nav labākais. Ka šis konkrētais nav labākais jurists, nav dzīves pieredzējušākais. Nu sakārtojam to tiesu sistēmu!

Ne jau Kalnozols nīst sievietes, bet iedzīvotāji teic, ka nav kārtības. Ne tikai iedzīvotāji, bet arī prese. Daudzi uzskata, ka nav (Starpsaucieni.) kārtībā mūsu tiesu vara. Pietiek šito joku...! (Dep. V.Kalnozols runā bez mikrofona.)

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs! Darba kārtībā ir konkrēts lēmuma projekts - “Par Karīnas Kravecas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Aicinu runāt par lēmuma projektu vai debates pārtraukt. (Dep. A.Kaimiņš: “Tad kas ir jādara: par vai pret?!”)

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Karīnas Kravecas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Kristīnes Evertovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Šā gada 20.decembrī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Kristīnes Evertovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti. Kristīne Evertovska dzimusi 1973.gada 8.novembrī. Viņa ieguvusi jurista kvalifikāciju, un saskaņā ar Akadēmiskās informācijas centra lēmumu iegūtā jurista kvalifikācija pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.

Kristīne Evertovska kā tiesneša amata kandidāte stažējās no 2017.gada 27.februāra līdz 2017.gada 26.oktobrim. Līdz šim Kristīne Evertovska ir strādājusi Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes Juridiskajā daļā par galveno juristi, priekšnieka vietnieci, kā arī par Juridiskā un metodiskā atbalsta daļas vadītāju, Akcīzes preču aprites daļas vadītāja vietnieci.

Ir saņemta pozitīva atsauksme no Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja. Atsauksmē norādīts, ka kandidāte gatavoja dažādu veidu nolēmumu projektus civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, kā arī izmeklēšanas tiesnešu kompetencē esošo lēmumu projektus.

Sagatavotie nolēmumi ir motivēti, pareizi piemērotas materiālās un procesuālās tiesību normas, atsaucoties arī uz tiesu praksi.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas atsauksmē norādīts, ka Kristīnei Evertovskai ir labas tiesību normu zināšanas, uzdoto darbu ir pildījusi rūpīgi un ar atbildību.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs savā atsauksmē ir norādījis, ka tiesneša amata kandidāte var sekmīgi pildīt tiesneša amata pienākumus.

Tieslietu ministrijas Tieslietu sistēmas uzraudzības departamenta direktores atsauksmē ir norādīts, ka tiesneša amata kandidāte var sekmīgi pildīt tiesneša amata pienākumus.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pozitīvu atzinumu Kristīnes Evertovskas iecelšanai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Kristīni Evertovsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Evertovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

A.Jakimovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova, Andra Morozova, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska un Vitālija Orlova pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina un pārējo minēto deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem”. Pieprasījumu komisijā par šo tēmu bija diskusija, un pārsvarā deputāti konstatēja, ka šī tēma pēc būtības nav Pieprasījumu komisijas kompetencē. Ja ir fakti par to, ka ir pazuduši dokumenti un šo dokumentu slēpšanu ir piesegusi Ekonomikas ministrija, pareizāk sakot, ministrijas ierēdņi... tika ieteikts iesniedzējiem vērsties tiesībsargājošajās institūcijās, kur par šā pieprasījuma būtību un par viņu rīcībā esošiem faktiem runāt. Līdz ar to konkrētais pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis pieprasījums ir radies saistībā ar Ekonomikas ministrijas lēmumiem attiecībā uz atļaujām par iespēju pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Pie šī pieprasījuma mēs nonācām, analizējot tos dokumentus, kurus Ekonomikas ministrija mums bija iesniegusi saistībā ar TV3 žurnālistu atklātajiem iespējamiem krāpniecības gadījumiem. Izrādījās, ka dažām no firmām, kuras žurnālisti bija pieķēruši iespējamās krāpniecībās, šie lēmumi tika izsniegti laika periodā, par kuru Ekonomikas ministrijā tika veikta dienesta pārbaude. Mēs lūdzām Ekonomikas ministriju iesniegt dienesta pārbaudes rezultātus, lai iepazītos ar šiem lēmumiem, uz ko Ekonomikas ministrija atbildēja, ka tai šādu dienesta pārbaudes rezultātu vispār nav. (Dep. V.Spolītis: “Nav taisnība! Nemelojiet, lūdzu!”) Un tad mēs lūdzām paskaidrot, kā tas ir iespējams, ka šādi rezultāti ministrijā var pazust. Valsts pārvaldes iestādē?! Tātad valsts pārvaldes iestāde pieņem lēmumu par dienesta pārbaudi. Šī dienesta pārbaude... mēs redzam pēc Ekonomikas ministrijas iesniegtās sarakstes, ka tā reāli tiešām ir notikusi. Ir speciāli izveidota komisija. Šī komisija strādājusi. Ne vienu vien mēnesi. Pat ir redzams starpziņojums, un komisija ir lūgusi pagarināt termiņus, jo esot jāturpina strādāt. Pēc tam ir lūgums par to, ka... Beidzot ir saņemts svarīgs juridiskā biroja atzinums. Par šo juridiskā biroja atzinumu ir iztērēti vairāk nekā 5000 latu. Process... Un šinī vietā process apraujas. Nekādu dokumentu vairāk nav. Ekonomikas ministrija mums mēģināja iestāstīt, ka īstenībā nekāda rezultāta arī nav bijis, ziniet. Pēc šī visa stāsta! Nu rezultāta vienkārši nav! Un neprasiet to no Ekonomikas ministrijas.

Kas mūs padara bažīgus šinī visā stāstā, un kāpēc mēs veidojām šo pieprasījumu? Principā šāda lietu kārtība ir vēl viens apliecinājums, ka Ekonomikas ministrija patiesībā ir aktīvi līdzdarbojusies šinīs iespējamās krāpniecībās ar saviem lēmumiem un ar savu darbību, kuru tagad cenšas slēpt.

Kas par to vēl liecina, kas rada papildu aizdomu ēnu un iemeslu, kāpēc šī lieta būtu jāizmeklē jau atbilstošas kompetences institūcijām? Tas, ka pēc šīs it kā nenotikušās dienesta pārbaudes, kuras rezultātu nav, Ekonomikas ministrijā tika ierosināta disciplinārlieta. Un disciplinārlieta kā reiz tika ierosināta pret amatpersonu, kura ir pieņēmusi šos lēmumus. Konkrētās disciplinārlietas priekšmets bija saistīts ar to, ka juridiskais atzinums šīs dienesta pārbaudes ietvaros, lai pārbaudītu šos lēmumus, tika pasūtīts... šī valsts amatpersona bija centusies ietekmēt, lai šis darba uzdevums... lai darba uzdevuma veidotāji nonāktu interešu konfliktā. Proti, juridiskajam birojam, kuram tika lūgts izvērtēt lēmumu pamatotību, tika noteikts, ka darba uzdevumu sastādīs tie, kas šos lēmumus ir pieņēmuši. Un, lai gan bija acīm redzams interešu konflikts un paši darba uzdevuma saņēmēji uz to norādīja, valsts sekretārs Juris Pūce tik un tā uzstājīgi norādīja, ka tik un tā tieši šiem cilvēkiem, kas atrodas acīm redzamā interešu konfliktā, ir jāveido šis darba uzdevums. Kā rezultātā... mēs esam guvuši informāciju... Atzinuma sniedzēji norādīja, ka tādā gadījumā principā objektīvu izvērtējumu par šiem lēmumiem viņi nevarēs sagatavot.

Par šiem visiem faktiem diskutējot, ekonomikas ministram tika norādīts arī Valsts kancelejas sniegtais atzinums, kurā konstatēts, ka tā ir tiešām Ekonomikas ministrijas kompetence. Ministrijai vajadzētu tikt ar to galā un ieviest skaidrību par to visu. Tas ir Ekonomikas ministrijas pienākums, ko tā līdz šim nav pildījusi.

Jautājums - kādu mērķu pēc, kādēļ tā ir ieinteresēta slēpt to, kas patiesībā ir noticis ar šiem lēmumiem?

Vēl vairāk! Tas, ko mēs redzam, - Ekonomikas ministrija principā... šis pieprasījums iezīmē Ekonomikas ministrijas rīcības profilu - kā tā darbojas šinī OIK afērā.

Tātad, saprotot, ka visu vienkārši noslēpt vairs neizdosies, pilnīgi ignorēt to neizdosies, tiek imitēta pareizā darbība. Un šinī gadījumā šī it kā pareizā darbība ir... Tad viņi ir pajautājuši komisijas locekļiem, kur ir pazudis šis dienesta ziņojums. Bet pajautājuši viņi ir tikai tiem komisijas locekļiem, kuru vairs nav valsts pārvaldē. Tātad tās ir privātpersonas, no kurām viņi atbildi arī var nesaņemt.

Savukārt tiem komisijas locekļiem, kuri vēl joprojām atrodas valsts pārvaldē un kuriem būtu jāsniedz šīs atbildes, pajautāts nav. (Dep. V.Spolītis: “Jums tieši teica, ka jautāts ir!”)

Tātad jautājums... (Starpsauciens.) Tādu dokumentu mūsu rīcībā nav. Tie dokumenti, kas ir iesniegti... Ir uzdots jautājums tikai Pavļutam - tika pajautāts, kā ir ar rezultātiem, - un komisijas vadītājai. Savukārt tiem, kuri ir komisijas locekļi un joprojām strādā valsts pārvaldē, šādu iesniegumu Ekonomikas ministrija nebija pievienojusi. Mēs runājam tikai par faktiem, Spolīša kungs.

Ļoti analoģiski Ekonomikas ministrija ir rīkojusies ar lēmumu pārbaudi reāli, fiziski. Par to ministrija plaši paziņoja vakar masu medijos, ka ir pārbaudītas 39 kompānijas. Daudzām tieši šinī laikā ar šiem lēmumiem ir piešķirti atbalsti, un tikai trijām no tām ir atņemtas, anulētas atļaujas, lai gan pēc tām pazīmēm, ko viņi nosauca, neviena no tām šim atbalstam vairs nekvalificējas. Šos atļaujas nosacījumus neviena no tām nav izpildījusi, un tas nozīmē, ka pareizajam Ekonomikas ministrijas ziņojumam par šo pārbaudi vajadzēja būt par to, ka no 39 kompānijām 36 joprojām mēs piesegsim. Turpināsim piesegt.

Tā vietā, lai ekonomikas ministrs atbildētu pēc būtības, ko viņš darīs un kāda ir viņa pozīcija attiecībā uz šo, viņš vienkārši bija pieaicinājis savu Juridisko departamentu un piedāvāja komisijā veikt bezjēdzīgu diskusiju par to, vai dokumenti ir pazuduši vai nekad nav bijuši, un par to, kāds ir juridiski pareizais formulējums, runājot par to visu, un tādā veidā šo komisijas darbu padarīja par pilnīgi bezjēdzīgu pasākumu. Tas nostiprināja mūsu pārliecību, ka Ekonomikas ministrija patiesībā ir ieinteresēta slēpt patiesību.

Tas rada pamatotas aizdomas, ka Ekonomikas ministrija ir bijusi iesaistīta visos šajos krāpniecības gadījumos. Mēs turpināsim to visu izmeklēt un gatavosim nākamos pieprasījumus, lai sabiedrībai dotu iespēju uzzināt, kā patiesībā ir bijusi režisēta un piesegta šī afēra un kam par to būtu jāatbild.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Šodien skaitlis ir 26.

Proti, 26 pieprasījumus Brigmanis ir noraidījis. Un te vairs nav svarīgi, vai mēs runājam par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par jaunajiem kases aparātiem (tika jautāts, kāpēc ir vajadzīgi jaunie kases aparāti). Te vairs nav svarīgi, vai mēs runājam par Latvijas valstspiederīgo 33 bērniem, kas izņemti no savām ģimenēm Anglijā vai Īrijā. Te vairs nav svarīgi, vai mēs runājam par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darba izpildi. Te vairs nav svarīgi, vai mēs runājam par kaut kādiem izzagtajiem vai pazudušajiem dokumentiem no Ekonomikas ministrijas. Nav svarīgi tas viss!

Svarīga ir tāda Pieprasījumu komisija, kas pilda bufera funkciju, lai neviens no šiem jautājumiem netiktu izskatīts!

Es saku paldies visiem deputātiem, kas ir parakstījuši - es ceru, ka viņi ir parakstījuši! - šo pieprasījumu par to, lai Pieprasījumu komisija tiktu slēgta. Brigmani, to, ko tu teici pagājušo reizi no šīs tribīnes... Tie paraksti ir savākti. (Dep. V.Spolītis: “Par lietu, lūdzu!”)

Sēdes vadītāja. Par pieprasījumu! Par konkrēto pieprasījumu!

A.Kaimiņš. ...daudz tad te runās tagad...

Sēdes vadītāja. Izslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam.

Paldies.

Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Runājot par lietu. Paldies Zariņa kungam par uzstājību un par mērķtiecību, cenšoties rast atbildes uz šiem samezglotajiem jautājumiem, kas Ekonomikas ministrijā notikuši pēdējo 12 gadu laikā.

Ir gan atšķirība starp jūsu vēstījumu, kurā bija lērums melu (lai neteiktu vairāk), jo, ja jūs... Arī es piedalījos šajā Pieprasījumu komisijas sēdē, un atbildes uz jūsu jautājumu tika sniegtas. Dokumentus jums Ekonomikas ministrija ir iesniegusi. Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja jums precīzi pateica, ka lietvedībā šādu dokumentu nav. Līdz ar to pārliecināties, vai dokuments bija vai nebija, - tas jau ir policijas un tiesībsargājošo iestāžu uzdevums. Tā ka novēlu jums vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās risina šos jautājumus. (Dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi. (Dep. A.Lejiņš: “Zariņ, runā patiesību!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Spolīša kungs, es aicinu jūs atbildēt par saviem vārdiem, atnākt šeit un pateikt konkrētus faktus, ko no visa teiktā... kas no visa, ko es teicu, bija meli, jo es runāju tikai par konkrētām, faktoloģiski pierādāmām lietām un tikai par to dokumentu ietvaru, ko bija iesniegusi Ekonomikas ministrija, un neaizdaru pieņēmumus, neticu tām pasakām, ko stāstīja Ekonomikas ministrija, ka viņi ir runājuši un esot apliecinājuši, ka šo dokumentu nav. Es rādīju konkrēti, ko viņi ir darījuši saskaņā ar dokumentiem. Viņi saskaņā ar dokumentiem ir jautājuši tikai diviem komisijas locekļiem - Pavļutam un komisijas vadītājai Buividai, kuru vairs nav valsts pārvaldē.

Savukārt par pārējiem šādu dokumentu nebija un viņu atbilžu nebija. Ka to izmeklēs atbilstošās kompetentās iestādes, to es arī paziņoju Pieprasījumu komisijā, norādot: ja Ekonomikas ministrija nesniegs šīs atbildes un nevarēs pamatoti pateikt, ka ir izdarījusi visu, lai noskaidrotu, kā ir tapusi OIK afēra (Dep. V.Spolītis: “Tas ir policijas uzdevums, nevis ministrijas uzdevums!”), šie lēmumi, tad mums būs jāvēršas atbilstošās kompetentās iestādēs. (Dep. V.Spolītis: “Dariet to!”) Bet mēs cēlsirdīgi devām Ekonomikas ministrijai iespēju pašai atnākt un pastāstīt, godīgi parādīt savu pozīciju. Atbildes mēs principā zinām. Mēs zinām arī, ko kuluāros runā, kāpēc šie dienesta izmeklēšanas rezultāti ir pazuduši, bet es negribu nodarboties ar tenkām. Ir zināms (kuluāros runā), ka tā bija vienošanās starp konkrētām amatpersonām, lai šie dokumenti nekur neparādās. Bet mums šo pierādījumu nav, tāpēc par to es šeit nerunāju.

Mēs Ekonomikas ministrijai piedāvājām, lai tā parāda un lai pierāda, ka ir izdarījusi visu iespējamo, lai noskaidrotu, kāpēc ir pazuduši šie dokumenti, un vai tie patiesībā ir radušies vai nav radušies.

Ekonomikas ministrija uzskatāmi demonstrēja, ka tā vienkārši cenšas piesegties un nevēlas to visu noskaidrot. Neskatoties uz to, ka iztērēti tūkstoši nodokļu maksātāju naudas šīs pārbaudes ietvaros, ministrijai tas ir vienalga. Tas neinteresē. Kāpēc neinteresē? Pamatots jautājums. Un, ja mēs pašķetināsim šos lēmumus, tad mums kļūs skaidrs, kas notiek. Šī ir tikai viena lappuse no OIK afēras, kas ir tikusi politiski piesegta un īstenota visus šos gadus. Mēs to atklāsim. Mēs pierādīsim, kam par ko ir jāatbild.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim, otro reizi.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Vēlreiz paldies, Zariņa kungs, par jūsu mērķtiecību, bet šis pēdējais uzstādījums un pieprasījums gan izskatās vairāk pēc balagāna, jo, kā jūs pats tikko teicāt, jūs esat pārliecināts, ka dokuments eksistē. Vakar ekonomikas ministrs un Administrācijas vadītāja Jaunzemes kundze ļoti skaidri jums pateica: “Lietvedībā, elektroniski, IT speciālisti nav atraduši, nav lietvedībā papīros neviena dokumenta, kas apliecinātu jūsu pieņēmumu par it kā dokumenta esību.”

Tātad, ja jūs gribat pārliecināties, vai šis dokuments eksistē, jums ir jāvēršas policijā, lai policija veic visaptverošu izmeklēšanu. To jums vakar teica arī ekonomikas ministrs. Tā ka, lūdzu, nemaldiniet Saeimā kolēģus, un aicinu pārējos noraidīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Latvijas Reģionu apvienības frakcija balsos “par” šā pieprasījuma atbalstīšanu. Taču tajā pašā laikā man jānorāda, ka pats pieprasījuma saturs un pieprasījuma formulējums ir tāds, ka nedaudz grūti balsot “par”, jo šajā gadījumā te ir vairāk lūgts iesniegt dokumentus. Dokumenti vai nu ir iesniegti, ja tādi bija... Un viens no dokumentiem, kurš pieprasījuma parakstītājus visvairāk interesēja, nav iesniegts, aizbildinoties, ka tāda nemaz nav. (Starpsauciens.)

Protams, šeit ir daudz jautājumu par procesu kopumā. Šis pieprasījums tika adresēts Kučinska kungam, taču Kučinska kungs neatnāca uz Pieprasījumu komisiju. Pagājušajā nedēļā tika deleģēts Ašeradena kungs, bet arī viņš nevarēja atnākt - bija slims vai kas nu tur bija. Reira kungs, kas bija nākamais šajā hierarhijā, arī nevarēja atnākt. Tas viss ievilkās garumā. Tas parādīja gan valdības kopumā, gan atbildīgās ministrijas nespēju konkrēti atbildēt uz uzdoto jautājumu jeb pieprasījumu.

Visbeidzot. Vai tagad ir jātaisa izmeklēšana, lai šo dokumentu atrastu? Jo tā secība, kas mums tika stāstīta komisijā, parāda, ka viss tika darīts, lai šis dokuments tomēr tiktu izstrādāts. Tad ir jautājums - vai nu tas patiešām ir kaut kur speciāli nozūmēts, vai arī attiecīgā amatpersona ir jāsoda par to, ka nav izpildīts uzdevums. Tika uzdots, ka jābūt šim konkrētajam dokumentam, bet beigās tā dokumenta nav.

Tajā pašā laikā, manuprāt... Tagad, runājot par to, ka mums jāatrod grēkāzis šajā konkrētajā gadījumā, es domāju, mēs nedaudz novirzāmies no pamatproblēmas - no šīs OIK kopumā. Es domāju, ka arī pēc Jaunā gada, kad mēs sanāksim uz nākamo sesiju, mums noteikti visiem kopā ir jāpievērš uzmanība šim procesam kopumā. Un, ja būs nepieciešams, tad patiešām arī jauni pieprasījumi būs jāsastāda. Taču tajos, kā jau es teicu sākumā, jābūt konkrētam pieprasījumam (piemēram, par atbildīgā ministra vai konkrēta ministra demisiju), un tad mēs šeit, Saeimā, arī varēsim balsot, vai konkrēto pieprasījumu atbalstīt vai neatbalstīt. Tad ir skaidra pieprasījuma būtība.

Vai otrs gadījums - ja ir kaut kāds pieprasījums par konkrētu rīcību, ko mēs pieprasām vai nu no valdības, vai no attiecīgā ministra: ko mēs pieprasām no šīs atbildīgās personas un kas tai jādara.

Šajā gadījumā, kā jau teicu sākumā, ir nedaudz neskaidra jautājuma forma... Daļēji ir apmierināti sākotnējie lūgumi par dokumentu iesniegšanu, taču viens dokuments diemžēl ir pazudis.

Kā jau teicu, Latvijas Reģionu apvienība atbalstīs šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova, Andra Morozova, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska un Vitālija Orlova pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar Sociālā uzņēmuma likumu un sagatavots trešajam lasījumam.

Gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Pati arī nav izstrādājusi priekšlikumus.

Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Jansons, Seržants, Cilinskis, Šnore un Dombrava lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - 2. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir mainīta, un likumprojekts tajā iekļauts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Esam gana precīzi bijuši, strādājot uz otro lasījumu ar šo likumprojektu, un uz trešo lasījumu neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm” (Nr.1076/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šim likumprojektam kopumā ir saņēmusi un izstrādājusi deviņus priekšlikumus.

1. ir ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta kunga priekšlikums, kurš komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. ir ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Par 5.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Boķa kungs, komisijā bija diskusija. Tas ir saistīts ar ģeoloģiskās izpētes veikšanas ilgumu un arī ietekmes uz vidi novērtējumu. Šis ir diezgan pamatots priekšlikums. Bet vienojāmies, ka uz trešo lasījumu... Tas diezgan būtiski maina termiņu, kurā ir veicama ģeoloģiskā izpēte konkrētajām lietām. Vienojāmies, ka Ekonomikas ministrijā tiks rīkota darba grupu apspriede, un tad varbūt tas tiks virzīts kā atsevišķs priekšlikums.

Līdz ar to komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 6. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta kunga priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. ir ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta kunga priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Visbeidzot 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Skatām likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Mana priekšlikuma mērķis - izdarīt visu, kas iespējams trešajā lasījumā, lai pēc iespējas uzlabotu iesniegto un skatāmo likumprojektu un atrisinātu tiešām samilzušās problēmas attiecībās pret Otrā pasaules kara veterāniem.

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts ir vienpusīgs. Es gribu arī piebilst, ka, pasludinot vienlīdzīgu attieksmi pret kara veterāniem, likumprojekts tomēr izturas pret viņiem nevienlīdzīgi un izaicinoši netaisnīgi izceļ vienu kara dalībnieku grupu starp visiem. Izaicinoši vājināts nepilsoņa kā Latvijai piederīgas personas statuss, un likumprojekts liedz iespēju iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu lielai Sarkanās armijas veterānu kopai. Likumprojekts sadala pilsoņus, Otrā pasaules kara dalībniekus, divās grupās: tie, kurus likumprojekts atzīst par Otrā pasaules kara dalībniekiem, un tie, kurus par tādiem neatzīst.

Līdz ar to pilsoņi, kuri par pilsoņiem kļuvuši naturalizācijas kārtībā, tiek nostādīti otrās šķiras pilsoņu grupā. Tā ir klaja un izaicinoša pretruna ar Latvijas likumdošanā ietverto vienotās pilsonības saturu un garu.

Likumprojekts bija saskaņots tikai ar tīšām izcelto biedrību sarakstu, nevis ar visām. Sarkanās armijas veterānu biedrības netika uzrunātas.

Pretēji likuma mērķim, proti, veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret Otrā pasaules kara dalībniekiem, jaunās tiesību normas viņus vēl vairāk šķeļ, nevis saliedē un vēl vairāk vairo rūgtumu sabiedrībā.

130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības aicinājums uzklausīt komisijā viņu argumentus par šo likumprojektu netika sadzirdēts. Kaut gan vēstule bija izplatīta komisijas locekļiem, tomēr tā nebija pievienota dokumentiem, kad likumprojekts tika skatīts otrajā un trešajā lasījumā.

Tāpēc es atļaušos citēt to vēstuli, kuru viņi nosūtīja Saeimas deputātiem. Viņi raksta: “Uzskatām, ka likumprojekts ir pārpolitizēts, tā izstrādāšanā un pieņemšanā iesaistītas tikai vienas politiskās orientācijas organizācijas un to biedri. Tas viss nesaskan ar bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ieceri un iniciatīvu. Projektā pats galvenais - materiālā un sociālā palīdzība. Likumprojekts nekalpo sabiedrības saliedētībai, tieši otrādi - to ārda. Kara dalībnieka jēdziens projektā ir ļoti sašaurināts. Mēs vienmēr esam pastāvējuši un pastāvam uz to, ka Otrā pasaules kara dalībniekos obligāti jābūt padomju partizāniem, arī to izlūkiem un sakarniekiem, kā arī tiem veterāniem, kuri Latvijas pilsonību ieguva pēc 1940.gada 17.jūnija. Likums taču ir domāts kara dalībniekiem, nevis šaurai, atlasītai grupai. Atgādinām, ka cīņā pret vācu fašistiskajiem okupantiem Latvijas partizānu kustībā bija iesaistīti vairāk nekā 20 000 cilvēku, kas, riskējot ar savu dzīvību, veicināja hitleriskās Vācijas sakāvi. Šādai redakcijai 130. Latviešu strēlnieku korpuss un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība nevar piekrist un aicinās savus bijušos Padomju armijas biedrus šajā pasākumā nepiedalīties.”

Es gribu pievērst uzmanību arī tam, ka veterāni ir sašutuši par to, ka valdība un vara atrod līdzekļus, lai uzturētu papildu ierēdņus valsts iestādēs, lai uzturētu šā likumprojekta īstenošanu, bet neatrod līdzekļus, lai patiešām nodrošinātu sociālo palīdzību tiem, kas ir palikuši dzīvi līdz šai dienai. Par to ir atsevišķs stāsts.

Viņi secina, ka būtu dabiskāk līdzekļus piešķirt kara veterāniem, kam tie ļoti nepieciešami, nevis barot birokrātiju. Mūsuprāt, pietiktu pat ar 10 procentiem no summas, kas paredzētu likuma īstenošanai. Un ar Saeimas vai valdības lēmumu varētu piešķirt veterānu biedrībām, norādot, ka nauda izlietojama tikai veterāniem - materiālajai palīdzībai.

Lai novērstu visas šīs pretrunas, kuras esmu uzskaitījis, lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt un nodrošināt gan veterānu loka paplašināšanu, gan taisnīgāku izturēšanos - sociālās palīdzības garantēšanu visiem, kas piedalījās Otrajā pasaules karā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

V.Dambe. Komisijā deputāta Pimenova priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 2.priekšlikums saņemts no deputāta Ilmāra Latkovska un komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti, kuri atbalsta manu priekšlikumu un kuri gribētu atbalstīt, bet nevar atbalstīt. Es zinu, tādi ir. Ieklausieties. Es saprotu, dažkārt mums gadās pieņemt bezmērķīgus priekšlikumus un likumprojektus, jo pa ceļam tajās grambās no ratiem viss konkrētais izbirst. Mans priekšlikums ir, ka šajā likumā vajadzētu ne tikai to saukli par saliedētību un nozīmītes, bet tiešām arī sociālo palīdzību.

Būtībā bija kauns atgriezties pie šī likumprojekta. Pirms pieciem gadiem Saeimā mēs to norakām. Kauns no tiem vecajiem karavīriem. Cik tad var ņemties ar šo un neko jēdzīgu neizdarīt!

Es atgādināšu. Pirms pieciem gadiem sociālā palīdzība bija ļoti izteikta tajā likumprojektā, tā bija pirmajā vietā, lai gan sākotnēji tiešām runājām par izlīgumu un saliedētību, bet tas palika fonā. Ja mēs runājam par saliedētību un izlīgumu... ne jau tos vecos vīrus mēs tagad vedīsim kopā, lai kā puišeļi nesakaujas. Runa jau ir par nākamajām paaudzēm, proti, kā mēs skatāmies uz šiem vecajiem vīriem, kuri tika ierauti karā, un cik mēs gribam viņiem palīdzēt. Nu diez kādi viņiem uzskati ir šodien!

Nozīmītes. Nu tā ir tāda ampelēšanās, kā teica viens no vecajiem karavīriem, ar kuru es runāju. Man šķiet, ļoti zīmīgi šo situāciju raksturo piemērs, ko es piedzīvoju Lestenes Brāļu kapos pirms gadiem pieciem vai četriem. Tas bija atceres pasākums, kur mācītājs ļoti skarbi kritizēja likumprojektu un prezidentu Bērziņu, kurš bija to virzījis, un teica: “Nevar būt izlīguma ar ļaunumu.” Es domāju: kā tā? Nu latvieši pret latviešiem. Jo būtībā jau likumprojekts attiecas arī uz tiem pašiem cilvēkiem, uz kuriem tagad.

Bet nu labi. Es respektēju. Es respektēju mācītāju. Varbūt no viņa leņķa ir tāds skatījums. Tie sirmie cilvēki aplaudēja, un es respektēju arī viņus. Nemācēju ieskaidrot. Bet kuriozākais - pēc tam man tie vecie vīri pienāk klāt un prasa: “Nu kā tad ar to likumprojektu? Vai ir kaut kādas izredzes? Nu ļoti vajadzētu.” Tad es domāju - Dievs, palīdzi manai tautai!

Bet nu šis likumprojekts, man likās, ir norakts. Viss, beidzam! Nav izdevies!

Nu labi! Ja ar stingru nacionālo stāju skatās, tad tiešām tas ir izlīgums ar ļaunumu. Tagad mēs pie tā atgriežamies... Esam izmetuši ārā visas praktiskās lietas, sociālo palīdzību, bet ir šis... nu, jā, izlīgums ar ļaunumu. Praktiskās jēgas nekādas!

Tālab es aicinu vismaz likumprojekta mērķī ielikt sociālo palīdzību, jo likumprojektā ir runa par pašvaldību iespējām. Tās var tā vai tā palīdzēt, bet tas vismaz motivēs pašvaldības un vismaz apliecinās jūsu gribu kopumā. Jūs jau gribētu, lai tā sociālā palīdzība ir, vai ne? Bet runa pagaidām nav par konkrētiem priekšlikumiem (tas ir 10.priekšlikums).

Bet kopumā es aicinu atbalstīt, ka... mēs tomēr gribētu - un vajadzētu arī! - sociālo palīdzību šajā likumā atstāt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja Latkovska kungs pirms pusgada nebūtu atstājis vienu no koalīcijas partijām, Nacionālo apvienību, šis priekšlikums tiktu atbalstīts. Šis ir ļoti labs priekšlikums.

Principā šajā likumprojektā pilnīgi visi Latkovska priekšlikumi ir ļoti labi, pareizi un par tēmu. Tiešām!

Man ir ļoti žēl, ka šī politiskā piederība vai nepiederība... Ilmār, tev nav politiskās piederības! Es biju vienīgais, kurš komisijā atbalstīja šo tavu priekšlikumu. Un es joprojām atbalstīšu visus tavus priekšlikumus šajā likumprojektā, jo es zinu, ka tu zini, kā šajā likumprojektā pareizi rīkoties (Starpsauciens: “Nesarunāties ar deputātu!”), jo šajos jautājumos tev ir lielāka pieredze nekā man. Un šajā ziņā es tev uzticos.

Un es aicinu pārējos kolēģus, arī no Nacionālās apvienības... tavus bijušos kolēģus: lūdzu, atbalstiet šos sava nu jau bijušā frakcijas biedra priekšlikumus! Šie priekšlikumi ir par tēmu, un tiešām šiem cilvēkiem šī mazā sociālā palīdzība būs ļoti noderīga.

Un tam, ka viņš ir izstājies no Nacionālās apvienības frakcijas vai partijas, nevajadzētu spēlēt lomu.

Līdz ar to esiet, lūdzu, tik laipni un atbalstiet pilnīgi visus šos Latkovska kunga priekšlikumus!

Lūdzu, neņemiet vērā to, ka viņš vairs nav koalīcijas partijas deputāts!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

V.Dambe. Komisijā bija plašas debates arī par šo priekšlikumu, bet atbalstu tas neguva, un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 3.priekšlikums saņemts no deputātiem Jansona un Laizānes. Komisijā tas daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 4.priekšlikums saņemts no Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 5.priekšlikums saņemts no deputāta Riharda Melgaiļa. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Deputāta Melgaiļa priekšlikums neapšaubāmi ir mazs solītis pareizā virzienā, bet tas tomēr neatrisina visu problēmu. Joprojām šis likums sevī ietver Latvijas likumdošanā pirmo un vienīgo, cik man zināms, normu, kas nosaka atšķirīgu attieksmi pret pilsoņiem atkarībā no pilsonības iegūšanas veida. Tas ir tiešā pretrunā ar Pilsonības likuma 4.pantu. Paskatieties, lūdzu! Un faktiski tas ir pretrunā arī ar Satversmi, kura nosaka visu pilsoņu vienlīdzības principu.

Turklāt, kā jau kolēģis Pimenovs atzīmēja, ar šādu normu šis likums nesasniegs deklarēto mērķi, tas ir, izlīgumu. Mums bija interesantas diskusijas ar Jansona kungu komisijas sēdē. Jansona kungs rīkoja konsultācijas visām kara dalībnieku organizācijām, tomēr mēs zinām, ka tā organizācija, kura apvieno lielāko kara dalībnieku daļu, kas karoja antihitleriskās koalīcijas pusē, ir ļoti neapmierināta ar šo likumprojektu.

Papildus tam, ko jau teica Pimenova kungs, šie veterāni vērsās arī pie sabiedrotajiem, tas ir, ASV, Lielbritānijas, Francijas vēstniecībās, protestējot pret šādu normu.

Vai mēs patiešām ceram, ka, pieņemot šādu likumu, mēs sasniegsim to mērķi, ko savulaik formulēja toreizējais Valsts prezidents, kas ierosināja šo likumprojektu? Diez vai. Tam nekādas jēgas nav. Es domāju, ja Melgaiļa kunga priekšlikums tiek atbalstīts, tas taisnīgumu attiecina uz ļoti nelielu kara dalībnieku daļu, bet kopumā šis likums neuzlabos situāciju. Gluži otrādi - patiešām šķels veterānus.

Frakcija SASKAŅA nevar šādu likumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, vai jūs uzturat balsojumu par 6.priekšlikumu? Nē. Paldies.

Par 5.priekšlikumu? Nē. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par 5.priekšlikumu ir kas piebilstams?

V.Dambe. 5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 6. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Dambe. Par 6.priekšlikumu komisijas vārdā vēlos piebilst, ka tajā iekļauts daļēji atbalstītais deputāta Melgaiļa priekšlikums, kas paredz, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu var iegūt tie tagadējie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri 1940.gada 17.jūnijā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, balstoties uz likuma “Par pavalstniecību” redakciju, kas bija spēkā 1940.gada 17.jūnijā, ievērojot noteikumu, ka minētās personas laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1945.gada 2.septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, ja vien nepastāv šā likuma 3.pantā minētie ierobežojumi.

Komisijā debatēs tika secināts, ka formulējums par pretendēšanu uz Latvijas pilsonību attieksies uz personām, kurām būtu bijis pamats iegūt Latvijas pavalstniecību saskaņā ar likuma “Par pavalstniecību” redakciju, kas bija spēkā 1940.gada 17.jūnijā. Tas varētu skart ļoti šauru personu loku, jo likums “Par pavalstniecību” nenoteica pavalstniecību pēc etniskā principa, kā arī nepieļāva dubultpavalstniecību, un saskaņā ar 1927.gada veiktajiem grozījumiem likumā “Par pavalstniecību” citu valstu pavalstnieki un bezpavalstnieki varēja lūgt pavalstniecību, ja Latvijā bija nodzīvoti ne mazāk kā pieci gadi.

7.priekšlikums saņemts no deputāta Pimenova. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 8.priekšlikums saņemts no deputātiem Jansona un Laizānes. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. Par 9.priekšlikumu vēlos paust komisijas viedokli. 9.priekšlikums precizē 3.panta 1.punktu, lai likums būtu nepārprotami piemērojams praksē. 9.priekšlikums paredz, ka persona nevar iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, ja ir bijusi nacistiskās Vācijas Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs vai arī Vācijas Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitārās struktūras SS biedrs.

Komisijā tika secināts, ka persona varēja būt Vācijas Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs, bet nebūt SS biedrs.

Komisijas darba grupa secināja, ka SS biedrus uzņēma pēc nacionālsociālistiskās Vācijas izstrādātajiem necilvēcīgajiem āriešu rases principiem, kas iedalīja iedzīvotājus pēc etniskās pazīmes (piemēram, latvieši vai krievi kā it kā zemākas rases pārstāvji nevarēja būt SS biedri).

Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls 1946.gadā Vācijas Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju, kā arī tās paramilitāro struktūru SS atzina par noziedzīgām organizācijām.

Paramilitārā struktūra SS nav saistāma ar ieroču SS vienībām.

Ieroču SS vienības bija karaspēka vienības, kas pakļāvās nacistiskās Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecībai. Minēto vienību dalībniekus, ja tie karadarbībā tika iesaistīti pretlikumīgi, kā tas bija gadījumā ar Latvijas pilsoņiem, Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls 1946.gadā neatzina par noziedzniekiem, ja vien persona individuāli nebija pastrādājusi noziegumu.

10.priekšlikums saņemts no deputāta Ilmāra Latkovska, un komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atceros no bērnības, kā vecie vīri savstarpēji jokoja: “Kurā pusē - tas nav svarā, ka tik bijis Tēvijas karā!” Skaidrs, ka šis likums... šis jautājums nav tikai melns vai balts. Bet konkrētais priekšlikums ir par to: ja tu esi bijis karā un komunistiskajā partijā, tad tu tiec no šī likuma pretendentu loka izslēgts, jo... Nu, vienlīdzīgi skatīties gan uz Hitlera partiju, gan uz Staļina partiju...

Protams, ja būtu bez jebkādiem filtriem... Bet mēs jau šeit filtrējam. Ja būtu bez jebkādiem filtriem... Un tad vienīgais būtu - ka tu neesi bijis kara noziedznieks. Tā varbūt bija pat sākotnējā iniciatīva Valsts prezidentam Bērziņam, un tā varētu būt pat ļoti cēlsirdīga attieksme no Latvijas valsts - mēs piešķiram pabalstu visiem. Bet, nu, diemžēl... Varbūt tik tālu mēs - no abām pusēm - šobrīd neesam izauguši, un tāpēc mēs sākam likt kaut kādus filtrus - uz ko šis likums attieksies. Un, ja nedod visiem šo statusu, tad - kāds loģiskais filtrs varētu būt nākamais? Tie cilvēki, kurus divas pretējās varas paņēma savās rindās. Būtībā iepriekšējais likumprojekts bija par pretlikumīgi mobilizētajām personām... Divas pretējas okupācijas varas bija varmācīgi ierāvušas karā šos latviešu puišus. Tās bija divas ideoloģijas, divas partijas - Hitlera un Staļina. Un tātad vienlīdzīga attieksme šeit varētu būt. Skaidrs, ka dzīve nav vienkārša, bet, ja tu esi bijis iestājies partijā un bijis karā, tātad kaut kādā veidā tu tomēr akceptēji to režīmu, kaut kādā veidā tā kolaborācija tomēr ir bijusi. Nav runa, ka tie cilvēki tagad būtu jāsoda, jāizslēdz no kaut kurienes, bet no šī likuma gan.

Mēs komisijā diskutējām. Nav runa par tiem cilvēkiem, kuri ir aktīvi iestājušies par Latvijas neatkarību un bijuši komunistiskajā partijā. Piemēram, Brigmanis vai Īvāns, vai Avotiņš... Nē, šie cilvēki nav bijuši karā, tā ir viena cita paaudze, kuri ir dzimuši citos laikos. Viņi nav sastapušies ar tām atklātajām represijām. Bet, ja tu esi redzējis karu, esi tur ar varu pieņemts tajā karā, paņemts vienā pusē, bet tad labprātīgi kolaborējis ar vienu no partijām, šajā gadījumā - ar komunistisko partiju (tos arī es aicinu izslēgt no pretendentu loka), tad nu... tad, ja runājam ar stingru nacionālo stāju, šeit ir tas izlīgums ar ļaunumu un kaut kādas konsekvences te būtu jāietur.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Skaidrs, ka mēs joprojām neesam tikuši vaļā no okupācijas sekām. Latvijā nav bijusi lustrācija, un atšķirībā no Polijas mēs šeit nevaram pieņemt nevienu likumu, nepārtraukti neatskatoties uz Maskavu, uz Kremli, vai uz citām pusēm.

Latvijā jau nebija tikai komunistiskā partija līdz deviņdesmitajiem gadiem. Mums bija vairāk nekā 20 dažādas organizācijas, kas vēl līdz 2000.gadam nodarbojās ar valsts pamatu graušanu. Es nezinu, vai komisijai bija zināma šī grāmata - Arnolds Bērzs “Sarkanie burbuļi”. Te ir apkopotas vairāk nekā 20 pretlatviskās organizācijas. Tas ir Latvijas drošības iestāžu apkopojums par organizācijām, kuras visādos veidos intensīvi grāva Latvijas neatkarību.

Kā jau teica iepriekšējais runātājs, Latvijā pirms kara praktiski nekādas nopietnas kompartijas nebija, bija daži simti, kas sēdēja cietumā. Lielākā daļa bija neizglītoti cilvēki un pāris aģentu, kā, piemēram, Kalnbērziņš, kuri tika iesūtīti no Maskavas šeit sagatavot... Viņi visi bija izķerti.

Kad sākās karš, Latvijā nenotika mobilizācija. Uz Krieviju un citām padomju republikām aizskrēja tikai vietējie kolaboracionisti vai apmuļķoti komjaunieši, kas bija paguvuši aktīvi sakompromitēties savā darbībā, 1940.gadā graujot Latvijas neatkarību.

Arī kara beigās no Latgales iesauktie jaunieši nevarēja būt nekādi komunisti, jo kara laikā jau viņi nestājās partijā. Tad ir jautājums par tiem veterāniem, kas iestājās pēc kara, neskatoties uz represijām, nāvessodiem, 1949.gada izsūtīšanu, 1961.gada un 1973.gada prāvām, kurās tikai piespriesti nāvessodi, un neskatoties uz čekas teroru vēl astoņdesmitajos gados. Gunārs Astra, mēs zinām, Lidija Lasmane-Doroņina... Tātad jābūt šiem vecajiem vīriem, kas bija karojuši, un, ja viņi iestājās pēc tam partijā, tad jāteic, ka viņiem kaut kas nebija kārtībā ar galvu.

Tātad aktīvā darbība pēc neatkarības. Kāpēc mums ir jāatbalsta Ilmāra Latkovska priekšlikums? No šīm daudzajām organizācijām... jo cilvēki jau zina tikai Interfronti un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju. Nu, es dažas nosaukšu. Komunistu internacionālā savienība. Vēl 1994.gadā tā pieņēma milzīgu draudu paziņojumu, ka Maskava, respektīvi, Krievija, neatstās nelaimē savus cilvēkus un ka var būt dažādas militāras akcijas. Šis paziņojums tika pieņemts sakarā ar Latvijas Pilsonības likumu.

Tad bija Latvijas antifašistiskās cīņas dalībnieku apvienība, NVS valstu veterānu organizācija, sociālistiski orientēti Krievijas zinātnieki. Jūs teiksiet, tie bija Krievijas zinātnieki. Nu es dažus nosaukšu. Latvijā bija biedrs Rubiks, atvaļinātais pulkvedis Tuzovs, kurš bija uzrakstījis zinātnisku referātu par latviešu tautas cīņu, atbalstot padomju varu. Vesela rinda citu zinātnieku darbu. Kara veterānu savienība, Darba kolektīvu apvienotā padome, Krievijas armijas Virsnieku padome (no šiem virsniekiem vēl daudzi ir palikuši), Krievu aizsardzības līga, Krievu kopienu kongress (arī Latvijas pilsoņi, ja kas, tur pēc etniskās izcelsmes bija krievi un darbojās šajā Krievu kopienu kongresā), Krievijas Nacionālās glābšanas fronte, Latvijas Ebreju-kara veterānu asociācija, kas pārsvarā apvienoja iekšlietu darbiniekus un čekistus, kuri, ja kas, darbojās SMERŠ un paši ar to lepojās. Nu, te jūs varat palasīt viņu sanāksmju protokolus vēl 2000.gadā vai deviņdesmito gadu beigās, kā viņi ir cīnījušies pret fašismu Latvijā.

Latvijas Krievu kopiena, Militāro pensionāru biedrība, Neatkarīgo valstu veterānu organizāciju sadraudzība, Pasaules karu veterānu organizācija, Veterānu tiesību aizstāvēšanas savienība... Nu, es līdz 15 tiku... es nelasīšu... tur vēl... 15... Jo visas šīs organizācijas saņem finansējumu no Maskavas. Tie ir okupanti, kuri palika Latvijā un nemaz netaisās izbraukt, neskatoties uz to, ka mēs esam pieņēmuši divas deklarācijas par to, ka Ministru kabinetam jāsniedz visāda veida atbalsts, finansiālā un materiālā palīdzība, lai šie cilvēki varētu repatriēties uz savu mīļo etnisko dzimteni. Nē, viņi joprojām darbojas šeit, Latvijā!

Labi, tas - par to.

Toties mums ir ļoti stingri ierakstīts...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs! Jūsu debašu laiks beidzies. (Dep. A.Kiršteins: “Varētu apvienot...?”) Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Kiršteins (Starpsauciens: “Pabeidz!”) apvieno abus uzstāšanās laikus? (Starpsauciens: “Lai runā!”)

A.Kiršteins. Nu labi.

Nobeigumā teikšu, lūk, ko. Izskatās dīvaini, ka mēs tik daudz laika veltām, piemēram, tam, lai šeit ierakstītu, ka nedrīkst būt bijis nacistu partijas biedrs... Mēs jau zinām, ka arī nacistu partijā nevarēja būt tie cilvēki, kas nebija vācieši, - ne tikai SS organizācijā. To es gribēju piebilst.

Vai komisijai, vai deputātiem ir zināms Latvijā kaut viens etniskais vācietis, bijušais SS un nacistu partijas biedrs, kas varētu pretendēt uz šādu statusu? Nav! Tātad tas ir ierakstīts, lai mēs varētu atskatīties uz Kremli: redziet, kā mēs esam izdarījuši! Mēs tātad esam ierakstījuši, ka mēs nacistus te neliekam, bet komunisti staigā pa ielām, šie bijušie okupanti staigā... Te ir pilns ar viņiem. Viņu pat nav tūkstotis vai (Starpsauciens.) 10 tūkstoši, viņu ir vairāki simti tūkstošu. Vairāki simti tūkstošu!

Tātad šis reveranss rāda, ka ir spēcīgs Ārlietu ministrijas iespaids. Bet - ko man tas rāda? Mēs tiešām neesam poļi, kas var, teiksim, iebilst Eiropas Komisijai, kura pieņem savus lēmumus, neskatoties ne uz ko. Mūsu ārlietu ministrs ir ieņēmis vienu no sev mīļajām pozām, kārtējām... jā, atkal... lai izlocītos.

Nu žēl! Žēl, ka komisija šādu lēmumu ir pieņēmusi. Bet es aicinu atbalstīt Ilmāra Latkovska priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas paskaidrojams par šo priekšlikumu?

V.Dambe. Komisijā bija debates, bet komisijas vairākums diemžēl neatbalstīja Ilmāra Latkovska priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 25, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 11. - deputātu Jansona un Laizānes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 12. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot par 12.?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Dambe. 13. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Likumprojekta 4.pantā ir aprakstīta procedūra, kura jāveic, lai pretendētu uz kara dalībnieka statusa saņemšanu.

Pirmām kārtām ir jāiesniedz iesniegums. Iesniegumam ir jāpievieno dokumenti, kuri apliecinātu, ka persona piedalījusies karā, kā arī bijusi Latvijas Republikas pilsonis. Ir jāpievieno arī pierādījumi tam, ka persona ir piedalījusies karā, un līdz ar to ir jāpievieno dokumenti no valsts arhīviem, kā arī no citu valstu arhīviem vai valsts iestādēm.

Turklāt, ja ir kādi ierobežojumi statusa saņemšanai, ir nepieciešams pierādīt... nepieciešamas attiecīgas uzziņas par to, vai bija vai nebija tie ierobežojumi un vai tie joprojām palikuši spēkā.

Es par visu šo stāstu tādēļ, lai vienkārši uzdotu jautājumu šīs procedūras autoriem. Vai viņi kādreiz vispār redzējuši personas, kuras ir vecākas par 90 gadiem? Vai viņi kaut reizi dzīvojuši kopā vienā mājoklī ar tādiem cilvēkiem, kas ir vecāki par 90 gadiem? Vai viņi redzējuši, kā viņi runā, kā viņi uzvedas, kā viņi guļ, ko viņi saprot un ko viņi nesaprot... Vispār kaut kāda komunikācija ar viņiem ir notikusi? Vai viņi patiešām tic, ka viss šis kutelīgais process viņiem ir pa spēkam?

Es domāju, ka tas ir ļoti liels izaicinājums jebkuram, kas vēlētos galu galā saņemt to nozīmīti pie svārkiem. Ja mēs patiešām gribētu, lai mūsu kara veterāni būtu atzīti par kara dalībniekiem arī saskaņā ar šo likumu, ir nepieciešams, lai viņiem tiktu sniegta palīdzība visus šos dokumentus savākt.

Domāju, ka būtu nepieciešams, lai tieši pašvaldību sociālie dienesti viņiem palīdzētu, jo visi tie dienesti jau ir apzinājuši, kas ir tie cilvēki, kuri dzīvo viņu mikrorajonos, kuri ir tie vientuļie veči, kas patiešām karoja un kuri nav karojuši Otrajā pasaules karā... un sniegt viņiem nepieciešamo palīdzību, lai visi šie dokumenti tiktu savākti. Citādi vispār šī dāvana - Otrā pasaules kara dalībnieka statuss - var kļūt par ņirgāšanos par tiem večiem, kuriem vienkārši būs piedāvāta iespēja nodarboties ar dokumentu vākšanu un iesniegumu rakstīšanu. Es domāju, ja mēs vēlamies viņiem palīdzēt, tad šiem esošajiem dienestiem tas ir jādara. Tāpēc es lūdzu manu - 13.priekšlikumu atbalstīt. Tajā es rosinu izdarīt visu to, ko esmu aprakstījis tieši attiecībā uz pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par šo priekšlikumu ir kas skaidrojams?

V.Dambe. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 14. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 15. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pēdējais piegājiens. Priekšlikums par to, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka ikmēneša materiālie pabalsti. Komisija saņēma vēstuli no Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, ka viņiem šie pabalsti nav vajadzīgi. Es domāju, tas ļoti simptomātiski raksturo visu šo lietu, ar kuru mēs ņemamies. Tas šim likumprojektam ir apkaunojums - šī vēstule. Cik tālu tos cilvēkus var novest!? Ko tad viņiem vajag? Nozīmīti? Par to varbūt arī varēja saorganizēt un vēstuli uzrakstīt.

Paliek solījumi, ka pašvaldības var sniegt sociālo palīdzību pēc savām iespējām un saviem ieskatiem. Komisijā mēs atklājām, pareizāk sakot, tas tika vēlreiz apstiprināts, ka esošie likumi pašvaldībām to ļauj darīt. Tā ka šis likums neko jaunu pašvaldībām... nekādas jaunas iespējas nepaver. Bet, ja tikai pašvaldības var sniegt šo palīdzību un materiālo atbalstu vai atvieglojumus, tad tā nav vienlīdzīga attieksme. Viena pašvaldība varbūt kaut ko dos, cita - ne, vieni - mazāk, citi - vairāk.

Kopumā tur ir labi ja 300 vīru no abām pusēm, kuriem būtu šie niecīgie, bet tik ļoti vajadzīgie pabalsti. Vai tas budžetu ietekmēs? Tāpat visas tās nozīmītes un birokrātiskā organizācija tiks nodrošināta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tātad pāri nepaliks nekas, kaut arī acīmredzot šo priekšlikumu neatbalstīsim.

Paliek jautājums - ko dod šis likumprojekts? Un paliek jautājums - vai vispār man par to balsot, un vai arī jums par to balsot, proti, par likumprojektu kopumā? Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tad, kad pašā sākumā, pirms šī likumprojekta izskatīšanas 12.Saeimā, vispār sākās virzība, es tiešām aizgāju pie tiem vīriem, kuriem ir ap 90, un nekaunos pie viņiem iet, un tiešām esmu viņus jau no deviņdesmito gadu sākuma iepazinis. Bija jautājums - vai vispār vērts virzīt šo likumprojektu 12.Saeimā, ja iepriekšējā Saeima to bija noraidījusi? Un ļoti skaidra tiem vīriem bija šī dilemma - par sociālo palīdzību vai pret sociālo palīdzību. Jau tad, pirms šī likumprojekta virzīšanas, tie vīri teica: “Mums nevajag to sociālo palīdzību.” Šobrīd akcentēt šo vienu vēstuli - tas nav īsti pareizi. Tāda bija tā izšķiršanās jau pirms likumprojekta virzīšanas. Un arī sarkanarmieši Latviešu Strēlnieku apvienībā, ar kuriem bija konsultācijas par viņu iespējamo dalību konsultatīvajā padomē, kas sākumā tika paredzēta likumā, nekad nav izvirzījuši prasību par sociālo palīdzību. Jo jāapzinās ir viena lieta: ja šis ir sociālās palīdzības likums, Latvijas valsts uzņemas arī atbildību par tiem citu valstu pilsoņiem, kas Otrajā pasaules karā ir karojuši gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās.

Vēlreiz uzsveru: jau pašā likuma preambulā ir rakstīts, ka Latvijas Republikas pilsoņi ir tikuši pretlikumīgi iesaistīti Otrajā pasaules karā, pārkāpjot visas starptautiskās konvencijas, un Latvija nevarēja tobrīd uzņemties atbildību pat par saviem pilsoņiem, kur nu vēl par citu valstu pilsoņiem, jo Latvija tobrīd pastāvēja tikai de jure, ne de facto.

Latkovska kunga priekšlikumā vēl ir tāds filozofisks, divdomīgs jautājums.

Ja piešķirtu šobrīd Otrā pasaules kara dalībniekiem sociālo palīdzību, to nesaņemtu tie cilvēki, kuri saņēmuši nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Bet tad ir šis filozofiskais jautājums - ja tu esi pretojies abām okupācijas varām un esi pretošanās kustības dalībnieks, vai tad tu esi mazāk vērtīgs nekā pretlikumīgi iesauktais karaspēkā? Nu, atvainojos, nav loģisks šis preambulas 2.punkta formulējums.

Es aicinu tomēr neatbalstīt Latkovska kunga priekšlikumu. Padomāsim par juridiskajām sekām!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim, otro reizi.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divas piebildes par iepriekš teikto.

Iepriekšējā Saeima šo likumprojektu nenoraidīja. Šeit mēs nobalsojām par nodošanu komisijai. Ar visiem sociālajiem pabalstiem... Bet nu tā tas laiks pagāja, un tā tas likumprojekts kaut kur palika, jo bija karstas debates un diskusijas. Par to, ka nepienākas... kam nepienākas... tajā skaitā - nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem... Tas nav nekāds filozofisks jautājums, tas ir ļoti praktisks - lai netiktu maksāts dubulti jeb divreiz... tas ir, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem... vai arī, ja kāds saņem atlīdzību no citas valsts, konkrēti varbūt no Krievijas, tad šis pabalsts, materiālais pabalsts, nepienāktos.

Ļoti praktiskas lietas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Dambe. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 7, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 16. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, vai debatēm jums vajadzēs vairāk par divām minūtēm? Vai debatēm jums vajadzēs vairāk...?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Jā, tik tiešām, minūti.

Mans priekšlikums ir līdzīgs Latkovska kunga ierosinājumam. Es gribu teikt: ja nepiešķiram sociālo pabalstu, mēs reducējam visu mūsu iniciatīvu līdz nozīmītes piešķiršanai. Bet tas ir maz.

Runa ir par to, ka mēs patiesībā secinām: karš nav beidzies, tas turpinās. Ņemot vērā, ka 130. Latviešu strēlnieku korpusa veterāni atteicās šo likumprojektu atbalstīt... Tā arī notiek. Līdz ar to šis likumprojekts nevis veicina izlīgumu, bet vēl vairāk sarūgtina, sašķeļ sabiedrību, un tas kļūs vienkārši par kaitīgu likumprojektu.

Es lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

V.Dambe. Komisijā netika atbalstīts deputāta Pimenova priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dambe. 17. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

V.Dambe. 18. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Netika atbalstīts!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti... atbalsta. (Dep. A.Kaimiņš: “Divas reizes balsoja tāpēc, ka netika atbalstīts!”)

Visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisija aicina atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 22, atturas - nav. Likums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Aicinu visus tūlīt, 10.35, uz Ziemassvētku radošo darbnīcu ārā pie Saeimas nama. Sagatavotās nelielās veltes kopā ar dāvanām sūtīsim Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mazajiem pacientiem.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Ritvars Jansons... ir Nellija Kleinberga, Inese Laizāne, Rihards Melgailis, Ināra Mūrniece... ir, Romāns Naudiņš, Renārs Putniņš un Edvīns Šnore.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”.

Tika saņemti deviņi priekšlikumi, un ar tiem es jūs tagad iepazīstināšu. Izstāstīšu, kā par tiem tika lemts komisijā.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir atbalstīts. Lūdzam arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 2. - deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es trešo reizi runāšu par jautājumu, kas saistīts ar dziesmu svētku organizēšanu un norises nodrošināšanu.

Ļoti gribu citēt 8.¹ panta tekstu: “Rīcības komiteja izskata un pieņem lēmumus Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajos jautājumos un nodrošina svētku rīkošanā iesaistīto institūciju darbības koordināciju.”

Lai gan piedalos jau kopš 1989.gada dziesmu svētku norisēs kā virsdiriģents, es nevaru nosaukt nevienu notikumu, kur nebūtu ārkārtas situācijā pieņemti lēmumi, un to nodrošināja tā kārtība, kas noteikta Dziesmu un deju svētku likumā. Un tikai tādēļ, ka 2015.gadā ģenerālmēģinājumā medicīnas darbinieku neprasmes rezultātā tika akceptēts viedoklis par to, ka dziesmu svētku laikā nav nodrošināta zināma kārtība, jo bērni drausmīgi ģība... Domāja, kā sakārtot, un pēkšņi, spontāni, radās ideja, ka vajag veidot operatīvās vadības grupu.

Rīcības komitejas veidošanā piedalās visas institūcijas, kas līdz šim nodrošināja kārtību dziesmu un deju svētkos, tur bija pārstāvētas jomas - veselība, drošība, mākslinieciskās aktivitātes... Absolūti viss tika izdarīts. No tā, ka bērni noģībst (viņi ģībs vienmēr), mēs neizvairīsimies, veidojot jaunu struktūrvienību. Palika neatbildēts jautājums Kultūras ministrijai, kura kūrē šos likuma grozījumus, par operatīvās vadības grupas izveidi - cik tas maksās dziesmu un deju svētku budžetam?

Tad, kad iestājās krīze, bijušais kultūras ministrs Ints Dāldera kungs no šī budžeta ar vieglu roku noņēma divus miljonus, jo, izrādās, ir krīze. (Dep. V.Spolītis: “Bet bija krīze!”) Jā, bija krīze, es saprotu. Tad, kad skolā notiek kāda nelaime un jāsamazina stundu skaits, tad pirmās noņem mūzikas stundas, jo padziedāt var arī ārpus stundām.

Jūs saprotiet, nevis matemātikas, nevis bioloģijas vai citas stundas... Un tāpēc es, vakardienas raidījuma iedvesmots, kur Kaimiņa kungs ļoti centās izzināt, ko nozīmē par sešiem procentiem samazināt administratīvos resursus, lai citiem būtu lielāka alga, taču tā arī neguva atbildi, cik tas maksās no nodokļu maksātāju naudas...

Līdz šim svētkos, pat tad, kad Pirmajos Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos notika sprādziens tornī, zibenīgi ātri tika nodrošināta kārtība. Un to nodrošināja likums.

Man ir viens jautājums - kāpēc mums vajag no katras ministrijas tagad uz nākamajiem svētkiem vai pasākumiem deleģēt no vienas un tās pašas institūcijas divus pārstāvjus - Rīcības komitejā un arī operatīvās vadības grupā? Tik un tā likums nosaka, ka jebkurš vadītājs, jebkurš, kas kaut ko atceļ, tūlīt zibenīgi ziņo Rīcības komitejas priekšsēdētājam, kurš pieņem galīgo lēmumu. Jautājums ir viens - vai tad tiešām no drošības struktūrām vajag deleģēt uz dziesmu un deju svētkiem kārtības nodrošināšanai divus, nevis vienu, kas atbild par kaut ko? Mēs kārtējo reizi parādām, ka mēs da jebko imitējam, ka tik mums būtu kārtība. Vai kārtība būs lielāka? Es ļoti šaubos. Izdevumi pieaugs, un nauda tiks atņemta mākslinieciskām aktivitātēm. Jūs to vēlaties? Nu, lūdzu, tad balsojiet par šo skaisto rīcības... drošības... to operatīvās vadības grupu, jo tad būs viss kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Platpera kungs, mazliet kliedēšu neskaidrību. Vai es pareizi sapratu, ka jūs par mūzikas stundu slēgšanu krīzes laikā vēršaties pie Latvijas 109 novadu skolu direktoriem? (Dep. A.Platpers: “Jā!”) Jo tas ir viņu lēmums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates bija slēgtas. Atvainojiet!

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

V.Skujiņš. Jā. Komisijā par šo jautājumu bija daudz dažādu viedokļu, bet kopumā nonācām pie secinājuma, ka jebkurš producents, jebkurš kultūras nama vadītājs, jebkurš pašvaldības vadītājs, kas ir saskāries ar pasākumu rīkošanu, zina, ka tas, ka ir šādi drošības pasākumi, lai cilvēki varētu droši dejot, dziedāt un, tā teikt, līdz galam veikt šos pasākumus, ir ļoti labi.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kā to jau ir izdarījusi komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Skujiņš. Paldies.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Un 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Skujiņš. Paldies. Un lai mums labi sokas dejas un lai labi skan!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.1080/Lp12).

Grozījumus sagatavoja Veselības ministrija, un likuma mērķis ir dot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt detalizētus epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatīšanās ierobežošanai, kā arī noteikt obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību un darba devēja un darbinieka pienākumus, ja darbinieks ir inficēts ar noteiktu infekcijas slimību.

Lai to īstenotu, ir piedāvāts citā redakcijā izteikt 13.pantu, 34.pantu un 18.pantu, kā arī ir veikti tehniski grozījumi - aizstāt visā likuma tekstā vārdus “profesionāli pamatotas aizdomas” ar vārdiem “pamatotas aizdomas”, vārdu “infekcionists” aizvietot ar vārdu “infektologs” un, ņemot vērā to, ka Saeima pieņēma jaunu likumu ar nosaukumu “Statistikas likums”, 11.pantā aizstāt vārdus “Valsts statistikas likums” ar vārdiem “Statistikas likums”.

Komisija, protams, es esmu pārliecināts, diskutēs par Veselības ministrijas piedāvāto priekšlikumu izslēgt 31.punktu. Ko paredz piedāvātais Veselības ministrijas priekšlikums izslēgt 31.punktu? Viņi ierosina izslēgt definīciju “imunizācijas valsts programma” sakarā ar to, ka nav izstrādāts jauns imunizācijas plāns, un mēs dzīvosim atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātajam dokumentam “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam”.

Komisija savā sēdē atbalstīja iesniegto likuma grozījumu pirmajā lasījumā un lūdz to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Kolēģi! Šis ir interesants piemērs, labs piemērs, kā, virzot vajadzīgas un sakarīgas lietas Epidemioloģiskās drošības likumā, tiek lobētas ierēdņu intereses, ierēdņu tiesības nestrādāt un nedarīt savu darbu. Es citādi nevaru nosaukt kā par kaitniecību Slimību profilakses un kontroles centra priekšlikumu - izslēgt no likuma jēdzienu “imunizācijas valsts programma” un aizstāt to ar pilnīgi nesaprotamiem stratēģiskiem virzieniem. Tātad likums ir sagatavots šajā sadaļā pretēji tam, kā noteicis likumdevējs. Latvijā ir pieņemts speciāls, īpašs likums - ārstniecības plānošanas un attīstības plānošanas sistēmas likums. Es precizēšu - Attīstības plānošanas sistēmas likums. Starp citu, Daudzes kungs to ir izsludinājis savā laikā. (Dep. A.Bērziņš: “Kurā laikā, Daudze, tu biji prezidents?”)

Tātad ir konkrēti dokumenti. Plānošanas dokumenti, stratēģiskie dokumenti. Un ir programmas. Par vakcinācijas programmu tiek balsots tāpat kā par budžeta programmu, kā veselības programmu, kā sporta programmām - ar īpašiem balsojumiem, ar speciālām naudām. Tagad mēs gribam šo naudu, kas varbūt ir budžetā un kuru ir ieplānots aizvietot ar... teiksim, darām, kā gribam. Tātad Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti negrib turpmāk būt atbildīgi, bet grib runāt par tēmu vispār un abstrakti. Es, redzot šīs neprecizitātes... protams, likums ir jāvirza, bet šāda norma, kas var apdraudēt Latvijas cilvēku, arī bērnu, vakcinācijas nodrošināšanu, ir kategoriski jānoraida.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

V.Orlovs. Kā jau teicu, es domāju, ka mēs runāsim par šo Veselības ministrijas priekšlikumu.

Bet komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šā likuma grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

V.Orlovs. 10.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2018.gada 10.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”. Ar šiem grozījumiem tiek precizēts barības kvalitātes uzraudzības process, kā arī uz šo nozares likumu tiek pārnestas LAPK normas. Komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Līdaka. 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi jāiesniedz līdz 2018.gada 15.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, kura nosaukums nu jau vairs neatbilst tam, kāds ir darba kārtībā, proti, tur rakstīts - “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Bija pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Uz divām stundām. Ļoti cītīgi ir strādājusi Finanšu ministrija, un Danas Reiznieces-Ozolas vārdā, ministres vārdā, ir iesniegti 52 priekšlikumi, līdz ar to faktiski mēs strādājam jau ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

1. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. arī ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kur vieni skaitļi aizstāti ar otriem. Tehnisks grozījums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. ir finanšu ministres priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. ir finanšu ministres priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz izteikt 9.panta vienpadsmitās daļas 3.punktu jaunā redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas paredz aizstāt 9.panta divdesmit otrās daļas 4.punktu ar citiem vārdiem. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz veikt korekcijas 11.pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12.panta korekcijas tiek veiktas ar 9. - finanšu ministres priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz veikt izmaiņas 18.pantā. Pāris vārdu nomaiņa - tehniska rakstura priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz izteikt 21.panta otro daļu citā redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums par 23.panta otro daļu (paredz aizstāt, mainīt vārdus). Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas arī tehnisks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Izsaka 32.panta trešo daļu citā redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 17. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 19. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz izteikt 37.panta pirmo daļu citā redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz papildināt 37.panta ceturto daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 21. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 22. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 23. - finanšu ministres priekšlikums. Arī tas ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 24.priekšlikums papildina 39.panta otrās daļas 6.punktu ar citiem vārdiem. Un ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 25. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz veikt korekcijas 42.pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 26. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz aizstāt 42.panta pirmās daļas 4.punktu ar citiem vārdiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. - finanšu ministres priekšlikums, kurš ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 28. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 29. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 30.priekšlikums ir atbalstīts komisijā, un tas ir finanšu ministres priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 31. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 32. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 33. - finanšu ministres priekšlikums, kurš paredz veikt korekcijas 46.pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 34. - finanšu ministres Ozolas priekšlikums, kurš paredz izslēgt 46.panta sestajā daļā attiecīgus vārdus. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un te, lūdzu, kolēģi, uzmanību! 35.priekšlikums... Jums visiem sistēmā ir pieejams dokuments ar numuru 4342A.Tā ir maiņas lapa, kur ir veiktas izmaiņas komisijas pozīcijā.

35. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 36. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 37.priekšlikums paredz aizstāt 50.pantā vārdus ar citiem vārdiem. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 38. - finanšu ministres priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 39. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 40. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz aizstāt 51.panta ceturtajā daļā attiecīgos skaitļus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 41. - finanšu ministres priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 42. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš paredz papildināt 58.panta... papildināt 58.pantu un ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 43. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas aizstāj 60.panta otrās daļas 7.punktā skaitļus un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 44. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī ir tehnisks un ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 45.priekšlikums. Arī tie ir tehniski grozījumi, aizstājot vārdus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 46. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 47. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 48. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 49. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 50. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Izsaka 74.panta otras daļas 2.punktu citā redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 51.priekšlikums. Paredz 75.panta piektajā daļā aizstāt skaitļus. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Kolēģi, pēdējais finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas paredz mainīt pārejas noteikumos atsevišķas sadaļas un komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 52 priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, un komisijas vārdā aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, šoreiz atšķirībā no iepriekšējā pagarinājuma būs nevis divas stundas, bet vairākas nedēļas. Ja jums ir konstruktīvi priekšlikumi, aicinājums tos iesniegt līdz 12.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2018.gada 12.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi un izstrādājusi kopumā četrus priekšlikumus. Skatot šo likumprojektu komisijas sēdē, tika aicināti nekustamā īpašuma īpašnieki. Tas tika darīts savlaicīgi. Uz sēdi ieradās vairāku īpašumu īpašnieku pārstāvis, un šis pārstāvis tika uzklausīts.

Komisija, skatot 1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu, to atbalstīja daļēji, izstrādājot savu - 2.priekšlikumu. Par šo lēmumu ir nepieciešams neliels skaidrojums. Proti, sākotnēji šis likumprojekts paredzēja četru nekustamo īpašumu (ar attiecīgu zemes platību) atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, proti, robežjoslas izveidei. Laikā starp lasījumiem atbildīgā institūcija bija panākusi vienošanos ar diviem īpašniekiem, kā rezultātā divi īpašumi tika reģistrēti zemesgrāmatā uz valsts vārda. Faktiski vienošanās bija panākta arī par vēl vienu īpašumu, taču šis īpašums vēl nebija reģistrēts uz valsts vārda. Līdz ar to iekšlietu ministrs ar savu priekšlikumu šos divus īpašumus, kas jau bija reģistrēti uz valsts vārda, izslēdza no šī likumprojekta, taču vienlaikus iesniedza priekšlikumu par vēl sešu īpašumu un attiecīgo zemes platību atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Tas tika izdarīts uz otro lasījumu.

Komisija savā sēdē konstatēja, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 14.panta otrā daļa nosaka: “Ja likumprojekta iesniedzējs nav Ministru kabinets, likumprojektu var virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā tikai pēc tam, kad saņemts Ministru kabineta atzinums, kurā izvērtēta nepieciešamība attiecīgo nekustamo īpašumu atsavināt sabiedrības vajadzībām. Šo atzinumu Ministru kabinets sagatavo un iesniedz atbildīgās Saeimas komisijas noteiktajā termiņā.”

Mums bija diskusija par to, ko šajā gadījumā mēs izprotam ar jēdzienu “Ministru kabineta atzinums”. Iespējams, tas ir saistāms ar rīkojuma projektu, taču sēdē tika konstatēts, ka tas nerisina šo situāciju, jo šis “jumta” likums nosaka... šajā gadījumā šis likumprojekts būtu skatāms pirmajā lasījumā, bet tas netika darīts.

Līdz ar to komisija neatbalstīja šo sešu nekustamo īpašumu... iekšlietu ministra piedāvāto priekšlikumu - šo nekustamo īpašumu (ar konkrētu zemes platību) atsavināšanas procedūras turpināšanu šādā veidā, iekļaujot šajā likumprojektā uz otro lasījumu. Tātad komisija nevērtēja pēc būtības, bet konstatēja, ka ir šie procedūras pārkāpumi, un tāpēc tikai daļēji atbalstīja iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikumu. Tiesa gan, komisijas sēdē mēs nedaudz runājām par to, kā ir ievērota šo minēto sešu īpašumu atsavināšanas procedūra, un konstatējām, komisijasprāt, problēmjautājumu, kas izriet no Ministru kabineta noteikumiem Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”, konkrēti - no 32.punkta, kas paredz: ja institūcijas izvēlētais nekustamā īpašuma vērtējums ir atzīts par atbilstošu normatīvajiem aktiem, tad faktiski īpašnieka iesniegtais vērtējums... šim vērtējumam nav nekādas tiesiskas nozīmes. Šajā gadījumā bija iesniegti divi vērtējumi ar apmēram četru mēnešu laika intervālu un plus mīnus 30-40 procentu vērtības atšķirību. Un šajā kontekstā komisija nolēma vērsties pie valdības ar lūgumu skaidrot, vai šie Ministru kabineta noteikumi ievēro taisnīgas atlīdzības kritēriju, uz ko ir norādījusi arī Satversmes tiesa.

Lūk! Visa tā rezultātā iekšlietu ministra iesniegtais 1.priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Bērziņš. Un Juridiskā komisija, kā jau minēju, izstrādāja savu priekšlikumu, ko arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 2.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 4. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2018.gada 19.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2018.gada 19.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu sagatavoja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Te tiek paredzēts pārcelt LAPK normas uz šo likumu, kā arī precizēt vides inspektoru, brīvprātīgo zvejas inspektoru un pašvaldību deleģēto personu tiesības un pienākumus zivju resursu uzraudzības procesā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 19.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2018.gada 19.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” (Nr.1095 Lp/12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi šo likumprojektu, un galvenais tā mērķis ir precizēt, kādas personas var iegūt informāciju no kredītinformācijas birojiem un cik lielā apjomā kredītinformācijas biroji ir tiesīgi sniegt un apstrādāt sensitīvus personu datus un nodrošināt šo datu konfidencialitāti.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūgums, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies, kolēģi! Priekšlikumus gaidīsim līdz 2018.gada 8.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2018.gada 8.janvārim.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ritvara Jansona, Kārļa Seržanta, Eināra Cilinska, Edvīna Šnores un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Judina kungs, jūs runāsiet “pret”? Vai jūs runāsiet “pret”? “Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs balsosiet par VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam, uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai jūs saprastu, par ko jūs balsosiet un cik lielā mērā tas palīdzēs nodrošināt dokumentu pieejamību sabiedrībai.

Pirmām kārtām gribu teikt, ka es atbalstu dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam. Tam jānotiek. Tāpat es atbalstu arī dokumentu publiskošanu. Bet šeit, Saeimā, mēs strādājam ar likumprojektiem, nevis tikai runājam par kaut kādiem atsevišķiem konceptiem un vispārīgiem principiem.

2014.gadā mēs grozījām likumu par VDK dokumentiem, un toreiz mēs nolēmām, ka nedrīkst uzreiz publicēt informāciju, jo informācija var būt dažāda. Ir svarīgi to pārbaudīt un nepieļaut situāciju, ka, piemēram, par cilvēkiem kaut kas tiek publiskots un tas tieši var radīt viņiem problēmas. Par to mēs runājām, un tādēļ tika izveidota speciāla komisija, kurai bija uzticēts līdz 2018.gadam pabeigt izpēti, sagatavot galaziņojumu un pēc tam dokumentus publiskot.

Likums ir pieņemts. Gaidām nākamā gada 31.maiju un ceram, ka viss notiks. Pēkšņi mums parādās jauni priekšlikumi, jauna iniciatīva, ko principā konceptuāli, kā es jau teicu, varētu atbalstīt. Bet, kolēģi, jūsu rokās ir dokuments. Paskatieties, kas tajā rakstīts, un padomājiet, vai vajadzētu to atbalstīt.

Es pastāstīšu par dažām problēmām, kuras es redzu. Par tiem riskiem, kas pastāv un kas būtībā apdraud, nevis veicina dokumentu publiskošanu. Tādi riski ir vairāki.

Bet nu - par būtību.

4.pantā ir paredzēts, ka VDK izpētes komisija strādās ilgāk. Mēs cerējām, ka tā pabeigs darbu 31.maijā, bet tagad ir runa par to, ka turpinās strādāt līdz decembrim. Papildu izdevumi. Un kāds ir labums no tā? Es ļoti šaubos, vai tas tiešām kaut ko nodrošinās.

3.pants paredz publiskot dokumentus. Ļoti skaisti, bet būtu vēl labāk, ja būtu norādīts dokumentu apjoms. Kopējais apjoms ir 152 tūkstoši lietu, 15 miljoni lapu. Kurš finansēs attiecīgo dokumentu publiskošanu? Es ļoti ceru, ka budžetā būs nauda, lai to izdarītu, bet tā ir vēl maza problēma.

Palasiet, lūdzu, anotācijas 3.punktu! Tur par dokumentu pārvietošanu no SAB uz Latvijas Nacionālo arhīvu ir rakstīts: “Glabātavām jānodrošina papildu apsardze, jo šobrīd ēkā ir tikai tehniskā apsardze, netālu no ēkas uzsākti ēku demontāžas un celtniecības darbi, blakus atrodas degradētā teritorija, kurā regulāri notiek ļaunprātīgas dedzināšanas.”

Es ļoti ceru, ka kolēģi, kas ierosina pārvietot dokumentus, saprot, ka viņi piedāvā pārvietot dokumentus no drošas vietas uz vietu, kā viņi raksta, kur notiek ļaunprātīgas dedzināšanas. Es ļoti ceru, ka nevienu dokumentu mēs nezaudēsim.

Bet tas vēl nav viss. Lasām tālāk, ko mums piedāvā kolēģi. Būs nodrošināta piekļuve visiem dokumentiem. Es pilnīgi atbalstu. Mums ir jāzina, kas strādāja VDK labā. Es gribu zināt, kas tie par cilvēkiem. Bet jūs aizmirsāt, ka jūs runājat arī par cietušajiem. Un tagad iedomāsimies situāciju, ka VDK aģentiem ir izdevies uzzināt, ka cietušajiem ir, teiksim, seksuālas attiecības ar kādu personu vai slimība. Jūs gribat, lai ikviens cilvēks no ielas varētu paņemt, izlasīt to informāciju un publiskot tālāk? Vai, jūsuprāt, nevajadzētu aizsargāt cietušos?

Un pēdējais. Pēdējais, kam es arī gribu pievērst uzmanību. Komisija strādās... Tā komisija, ko mēs izveidojām, strādās līdz 31.maijam. Jūs visi redzat, ka komisija strādā ne tik viegli, kā mēs gribētu. Un tagad, laikā, kad tai ir jāpēta informācija, saskaņā ar likumprojekta 2.pantu ir paredzēta dokumentu pārvietošana. Ko tas nozīmē? 31.maijā mēs dzirdēsim no komisijas: “Sakarā ar to, ka no marta līdz aprīlim dokumenti nebija pieejami, jo tika pārvietoti no vienas ēkas uz otru (nu, to, kura nav droša), mēs nevarējām pabeigt izpēti.”

Kolēģi, ko jūs gribat darīt?! Es uzskatu, ka mums jāpublisko VDK dokumenti. Es nesaprotu, kāpēc Nacionālā apvienība grib tam traucēt.

Mīļie kolēģi! Es saprotu, tuvojas vēlēšanas, gribas izskatīties skaisti un atbalstīt principu.

Es vēlreiz gribu teikt: ir jāatbalsta princips - ir jānodod VDK dokumenti Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Bet šo likumprojektu nevajadzētu atbalstīt, jo kvalitāte nav atbilstoša.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tas tiek darīts, lai totalitārais režīms, kas Latvijā valdīja, lai kontroles iespēja vai represiju iespēja, kāda bija tā rīcībā, pat ne piliena veidā neatkārtotos neatkarīgajā Latvijā. Mums ir vienreiz jātiek galā ar režīmu. Tas ir jāizgaismo visā varas sistēmā, nevis 25 gadus jārunā tikai par sīkiem informatoriem. Jāpieliek punkts šīm debatēm. Jāparāda varas sistēma kopumā, un jāparāda arī Valsts drošības komitejas kā struktūras darbība. Jāparāda Latvijas Komunistiskās partijas kā struktūras darbība saistībā ar Valsts drošības komiteju, neaizmirstot, ka abas šīs iestādes bija gan PSKP struktūrvienība, gan PSRS Valsts drošības komitejas struktūrvienība.

Un pagātnes pārvarēšanas vārdā vienreiz ir jābeidz šī apsaukāšanās. Paskatieties, kas šobrīd notiek tviterī. Nu paskatieties vienkārši!

Jāpieliek punkts un jādara tas, ko māca citu valstu pieredze, - dokumenti ir jāpublisko ar zinātniskiem komentāriem. Tā ir darījusi Vācija ar savu komunistiskā režīma Stasi pieredzi, drošības dienestu pieredzi, dodama dokumentiem zinātniskus komentārus.

Tā ir darījusi Čehija. Tā ir darījusi Polija. Tā ir darījusi Lietuva. Un rezultāti ir bijuši daudz labāki - sabiedrība ir vairāk informēta, ir mazāk aizdomu ēnas.

Šiem dokumentiem ir jāatrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Deviņdesmito gadu sākumā tika izdarīta kļūda, ka šie dokumenti tika sadalīti. Pēc visiem arhīvu prakses paraugiem, arī starptautiskiem, dokumentu kopumam ir jāatrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Līdz šim tajās pašās glabātavās, kuras te tika raksturotas kā nedrošas, ir glabājušies dokumenti tiešām normālā kārtībā, tikuši apsargāti, un tā tur glabāsies arī šie VDK dokumenti. Arhīvā tie būs publiski pieejami visai sabiedrībai, savukārt līdz 2018.gada 31.decembrim tie tiks publicēti.

Jautājums par VDK zinātniskās izpētes komisiju. Arī šeit ir jāpieliek punkts bezgalīgajām debatēm starp SAB un zinātnisko komisiju - kurš ir darījis pareizi, kurš ir darījis nepareizi.

Šobrīd tā situācija rāda to, ka zinātniskajai komisijai būs iespēja pētīt šos materiālus SAB. Iespēja pētīt viņiem tiek dota. 31.maijā viņiem jānodod ziņojums, un viņi solās ziņojumu nodot. Tas netraucēs līdz 1.jūnijam dokumentus pārcelt uz Latvijas Nacionālo arhīvu, kur tie būs pieejami arī citiem pētniekiem.

Līdz šim Latvijas Vēsturnieku komisija, kas strādā pie Valsts prezidenta, ir ļoti labi pētījusi tos VDK dokumentus, kas jau ir arhīvā, - krimināllietas. Tie ir miljoni lappušu, ko minēja Judina kungs, un arhīvs būs tā vieta, kur tos varēs pētīt, kur jebkurš cilvēks varēs iepazīties ar šiem dokumentiem, turklāt tā ir labākā vieta, kur publicēt. Nevis publicēt miljonus. Tas ir kļūdains pieņēmums. Es nezinu, vai Gatis Liepiņš (VIENOTĪBAS biedrs) komisijā vai citi, bet katrā ziņā paši zinātnieki noteiks, ko publiskot. Mēs, deputāti, nevaram pateikt, cik lappušu un kādi tieši dokumenti ir jāpublicē internetā. Tas ir zinātnieku jautājums. Tam zinātniskā komisija ir radīta, un tās darbība netiks pagarināta. Tai ir jādarbojas līdz 31.maijam, kā tas ir nolikts. Viņi jau šobrīd gatavo dokumentus publicēšanai un gatavo zinātniskos komentārus. Lai viņi to arī izpilda! Neviens viņiem netaisās pagarināt termiņu. Un sabiedrības vārdā tā arī darām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 20, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta. Bet saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sēdi vēlos jūs informēt.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Tretjakas, Nikonova un Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību attiecībā uz tās izdotā administratīvā akta izpildi par obligātā iepirkuma tiesībām”. Rakstveida atbilde nav sniegta. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Morozova, Tretjakas un Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un enerģijas publiskā tirgotāja kompetenci”. Rakstveida atbilde nav sniegta. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Nikonova, Morozova, Tretjakas un Ādamsona jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par ražošanas uzsākšanu termiņā”. Rakstveida atbilde nav sniegta. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Morozova, Nikonova un Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par kontroles grupām”. Rakstveida atbilde nav sniegta. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Morozova, Nikonova un Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par auditoru atzinumiem”. Rakstveida atbilde nav sniegta. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto tikšanos dēļ nevar ierasties uz atbilžu sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Nikonova, Morozova, Tretjakas un Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par “valdības noteikto moratoriju””. Rakstveida atbilde nav sniegta. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Nikonova, Tretjakas un Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par sākuma un beigu termiņa noteikšanu komersantam piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”. Rakstveida atbilde nav sniegta. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Nikonova, Tretjakas un Zujeva jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar šī gada 10.decembrī TV3 raidījumā “Nekā personīga” pausto informāciju”. Rakstveida atbilde nav sniegta. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi - kopumā deviņi. (Dep. I.Zariņš piesakās runāt. Starpsauciens: “Mēs jau gaidījām!” Aplausi.) Par visiem deviņiem ir lūgta iespēja tos motivēt.

Deputāti Zariņš, Cilevičs, Nikonovs, Zujevs un Tretjaka iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par auditoru atzinumiem”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Kā jau jūs pagājušajā sēdē dzirdējāt, mēs sagatavojām un iesniedzām ekonomikas ministram virkni jautājumu par Ekonomikas ministrijas rīcību un lēmumiem saistībā ar iespējamo OI krāpniecību. Un es jums skaidroju, ka šie jautājumi tika iesniegti, lai precizētu Ekonomikas ministrijas atbildes. Ja ministrs būtu precizējis savas atbildes, tad būtu tikai divas izvēles: vai nu Ekonomikas ministrijai būtu skaidri jāparāda, kāda bija tās loma šinī krāpniecībā, vai arī būtu jāizliekas par pilnīgu idiotu.

Tas, ko izvēlējās ekonomikas ministrs... atbildi jūs tikko dzirdējāt. Ekonomikas ministrs izvēlējās neatbildēt ne uz vienu no šiem jautājumiem un līdz ar to pārkāpt Satversmi un Saeimas kārtības rulli. Tāpēc mēs atkārtoti esam sagatavojuši šos jautājumus, un jūs varēsiet noklausīties atkal, par ko tie ir. (Dep. V.Spolītis: “Balagāns turpinās!”)

Šis konkrētais jautājums ir viens no tiem, kuri tiek iesniegti atkārtoti. Un turpināšu ar nākamo...

Sēdes vadītāja. Jautājumu atbildes sniegšanai nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Cilevičs, Jakimovs, Zemļinskis un Urbanovičs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par ražošanas uzsākšanu termiņā”.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ja ekonomikas ministrs uzdrošināsies uz šo jautājumu atbildēt, tad viņš apliecinās, ka tieši Ekonomikas ministrija ir bijusi tā, kura sankcionējusi šīs žurnālistu atklātās krāpniecības. Tāpēc mēs šo jautājumu iesniedzam atkārtoti un norādām, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 123.pantu rakstveida atbildes sniedzamas ne vēlāk kā 48 stundas pēc attiecīgās sesijas slēgšanas.

Šādu kārtību nosaka gan Satversme, gan Saeimas kārtības rullis. Ja tas netiks ievērots, es ļoti paļaujos uz to, ka atbilstošās kompetentās iestādes mūsu valstī reaģēs uz šo Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Cilevičs, Jakimovs, Zemļinskis un Urbanovičs iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par kontroles grupām”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. Par kontroles grupām.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Vēl vakar Ekonomikas ministrija nāca ar skaļu paziņojumu, ka ir veikusi pārbaudi par 39 stacijām.

Savos apgalvojumos ministrija ir paudusi, ka visu laiku ir kontrolējusi visu. Jautājums: kā tad šīs kontroles ir notikušas līdz šim, ja tagad pēkšņi atkal viss ir jāpārbauda? Turklāt tiek pārbaudītas stacijas, kuras acīm redzami neatbilst tiem nosacījumiem, uz kuriem Ekonomikas ministrija šīs atļaujas bija izsniegusi.

Tātad jautājums: ko šeit vēl pārbaudīt? Jau sen vajadzēja būt lēmumam par to, ka šie atbalsti jāanulē. Taču tā vietā, lai šīm 39 stacijām atļaujas anulētu, Ekonomikas ministrija kā lielu varoņdarbu pasniedz to, ka anulējusi trīs atļaujas.

Tātad pareizs paziņojums šinī gadījumā būtu bijis tāds: Ekonomikas ministrija turpina piesegt vairāk nekā 30 stacijas. Un soda katru desmito. Gluži kā senāk, romiešu laikos, leģionā - katru desmito, kurš bija bēdzis prom no kaujas lauka, nogalināja, bet pārējos visus atstāja. Teica, ka viņi nav vainīgi. Pēc tāda paša principa, šķiet, rīkojas Ekonomikas ministrija.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Cilevičs, Jakimovs, Zemļinskis un Urbanovičs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par “valdības noteikto moratoriju””.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šī ir vēl viena interesanta situācija, kas parāda Ekonomikas ministrijas liekulību un patiesībā centienus piesegt un veicināt OIK afēru. Ko Ekonomikas ministrija ir izdarījusi? Tā tēlo, ka rūpējas par sabiedrības interesēm, un, lai ierobežotu šo lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz vieniem noteikumiem, izsludina moratoriju, bet tanī pašā laikā, pamatojoties uz citiem noteikumiem, intensīvi turpina izdot šīs atļaujas.

Mēs lūdzam Ekonomikas ministriju skaidrot visu šo situāciju. Ekonomikas ministrija ir atteikusies atbildēt. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka tā ir politiski piesegta afēra, ar kuru Ekonomikas ministrija joprojām nodarbojas.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Tutins, Jakimovs, Zemļinskis un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par sākuma un beigu termiņa noteikšanu komersantam piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šis jautājums arī tika iesniegts ekonomikas ministram, un ekonomikas ministrs, pārkāpjot Satversmi un Saeimas kārtības rulli, ir atteicies atbildēt uz šo jautājumu.

Ja viņš atbildētu uz šo jautājumu pēc būtības, tad, iespējams, izrādītos, ka visiem šiem, nosacīti, OIK ražotājiem atļauju termiņi jau notek un viņi zaudē savas iespējas pilnā apmērā izmantot obligātā iepirkuma atbalstu, un tas, ko Ekonomikas ministrija pašlaik stāsta, izrādītos nepatiesība. Sabiedrība atkal tiek maldināta.

Mēs šo jautājumu iesniedzam atkārtoti, jo vēlamies saņemt precīzu Ekonomikas ministrijas atbildi - interpretāciju par to, kurā brīdī sākas šis atbalsta termiņš un kurā brīdī šis termiņš beidzas.

Ceram, ka Ekonomikas ministrija atbildēs uz šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Tutins, Jakimovs, Zemļinskis un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas rīcību attiecībā uz tās izdotā administratīvā akta izpildi par obligātā iepirkuma tiesībām”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Izpilde... Var apskatīties to jautājumu?

Sēdes vadītāja. Nē. Jautājumi pieejami sekretariātā.

I.Zariņš. Šis ir viens no svarīgiem aspektiem visā šinī OIK afērā, lai parādītu, kāda tad bijusi patiesā Ekonomikas ministrijas loma, jo Ekonomikas ministrija šīs savas atļaujas izsniedz un nosaka konkrētus termiņus un konkrētu atbalsta apjomu, balstoties uz komersanta sniegto informāciju.

Savukārt, ja mēs paskatāmies kaut vai visas šīs 39 stacijas, kuras it kā Ekonomikas ministrija ir novērtējusi, tad viena no pazīmēm uzskatāmi parāda, ka neviena no šīm stacijām atļaujas nosacījumus nav izpildījusi. Jautājums: kāpēc līdz šim Ekonomikas ministrijā nav pieņemti nekādi lēmumi par šī atbalsta anulēšanu, bet turpinās šīs spēles, ka it kā kaut kas tiek vērtēts, kaut kas tiek darīts?

Ekonomikas ministrija ir izvairījusies sniegt atbildi uz šo jautājumu. Mēs vēlreiz aicinām atbildēt.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Tutins, Artūrs Rubiks, Morozovs un Potapkins iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un Enerģijas publiskā tirgotāja kompetenci”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Šis ir vēl viens no jautājumiem, kas tika iesniegts ekonomikas ministram tāpēc, ka ekonomikas ministrs apgalvoja, ka ir izveidots efektīvs un... (Starpsauciens: “Izslēgt mikrofonu deputātam Zariņam!”) Es vēlos, lai būtu precīzi viss, lai es neko neizdomātu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) ...kontroles mehānisms, kas nodrošina staciju atbilstošu kontroli.

Jautājums: kādā veidā šī kontrole tiek īstenota, ja, teiksim, jautājums par siltumenerģiju tiek uzticēts institūcijai, kurai ar siltuma ražošanu vispār nav nekāda sakara un nav arī atbilstošas kompetences?

Jautājums par to, vai siltums tiek ražots un lietderīgi izmantots, ir principiāli svarīgs, lai varētu izvērtēt, vai šāds komersants kvalificējas atbalstam.

Ekonomikas ministrija ir izvairījusies uz to atbildēt.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Tutins, Artūrs Rubiks, Morozovs un Potapkins iesnieguši jautājumu “Par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar šī gada 10.decembrī TV3 raidījumā “Nekā personīga” pausto informāciju”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Tā kā pagaidām lietu kārtība ir tāda, ka saskaņā ar likumu Ekonomikas ministrijai ir jānodrošina kontroles mehānisms pār šiem subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, bet realitātē redzam, ka tie ir žurnālisti, kas to veic, tad mēs, lai palīdzētu Ekonomikas ministrijai veikt šīs pārbaudes, norādījām vēl uz diviem komersantiem un lūdzām Ekonomikas ministriju iesniegt dokumentus un veikt darbības, lai pārliecinātos, kā šie komersanti ir kontrolēti un ko īsti Ekonomikas ministrija ir izdarījusi, un kāpēc pretēji tam, ko ir atklājuši žurnālisti (Dep. V.Spolītis: “Paldies žurnālistiem!”), Ekonomikas ministrija uzskata (Aplausi.), ka viss ir kārtībā.

Tagad noskaidrosim, kuram ir taisnība. Ceram, ka šoreiz Ekonomikas ministrija spēs atbildēt uz šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.

I.Zariņš. Ceram, ka atbildes saņemsim.

Sēdes vadītāja. Deputāti Stepaņenko, Šimfa, Platpers, Viļums un Krūmiņš iesnieguši jautājumu “Par termiņa pagarinājumu sabiedriskai apspriešanai projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” dēļ savlaicīgi nenodrošinātās materiālu pieejamības”.

Vārds motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrija jaunā mācību satura sabiedriskajai apspriešanai ir atvēlējusi 130 dienas. Šobrīd rit 88.diena, un vairāk nekā pusi laika projekta svarīgākā daļa - izglītības standarti - nav bijusi pieejama darbam.

Skolotājiem un vecākiem bija vai nu jāņem talkā palielināmais stikls, vai jātērē nauda par A1 plakātu izdruku.

Kolēģi! 1.februārī noslēgsies sabiedriskā apspriešana, un mēs uzskatām, ka ir taisnīgi pagarināt termiņu proporcionāli izniekotajam laikam, kad materiāli nebija pieejami darbam.

Ministrs jau vairāk nekā mēnesi ignorē šo Saeimas deputātu lūgumu, un mēs gribam beidzot pārliecināties, ka sabiedriskās apspriešanas termiņš tomēr tiks pagarināts. Tāpat gribam zināt, kāpēc vairāk nekā 75 dienas skolotāji un vecāki netika nodrošināti ar materiāliem, un gribam zināt, cik Latvijas nodokļu maksātāju un Eiropas līdzekļu tika izpļekāts šim nederīgajam tehniskajam risinājumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai izglītības un zinātnes ministram.

Godātie kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Godātie kolēģi! Atgādinu, ka pulksten 12.30 visi - gan deputāti, gan Saeimas darbinieki - aicināti uz Ziemassvētku tradicionālo ieskaņas pasākumu Saeimas Sarkanajā zālē!

65 gadu jubileju 19.decembrī svinēja mūsu kolēģis Inesis Boķis.

Un šodien ir dzimšanas diena mūsu kolēģim Mihailam Zemļinskim. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šodien ir pēdējā Saeimas sēde, kurā piedalās 8., 9., 10., 11. un 12.Saeimas deputāte un 10. un 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Mēs tiešām no sirds vēlamies pateikties viņai par darbu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Nellija Kleinberga, Inese Laizāne, Rihards Melgailis, Romāns Naudiņš un Renārs Putniņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 19. sēdes
2017. gada 21. decembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” (Nr. 1095/Lp12) (Dok. Nr. 4341, 4341A)
Par likumprojektu “Grozījums Meliorācijas likumā” (Nr. 1096/Lp12) (Dok. Nr. 4349, 4349A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 1097/Lp12) (Dok. Nr. 4350, 4350A)
Par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1098/Lp12) (Dok. Nr. 4351, 4351A)
Par likumprojektu “Apdrošināšanas līguma likums” (Nr. 1099/Lp12) (Dok. Nr. 4352, 4352A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1100/Lp12) (Dok. Nr. 4353, 4353A)
Par likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1103/Lp12) (Dok. Nr. 4361)
Par likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1104/Lp12) (Dok. Nr. 4364)
Priekšlikums	- dep. A.Loskutovs (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 20. un 21. decembrī (Dok. Nr. 4348)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Karīnas Kravecas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 642/Lm12) (Dok. Nr. 4359)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Debates	- dep. V.Kalnozols
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Evertovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 643/Lm12) (Dok. Nr. 4360)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova, Andra Morozova, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Vitālija Orlova pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē, saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem” (Nr. 23/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4293, 4293A, 4354A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Spolītis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. V.Spolītis
	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 777/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4339)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 955/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4343)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 1076/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4344)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” (Nr. 611/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4345)
Ziņo	- dep. V.Dambe
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. R.Jansons
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Pimenovs
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 1002/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4347)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Debates	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Spolītis
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1080/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4173, 4334)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” (Nr. 1082/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4198, 4340)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 834/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4342, 4342A)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 904/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4346)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1103/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4361)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” (Nr. 1095/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4341, 4341A)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Par likumprojektu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” (Nr. 1105/Lp12) (Dok. Nr. 4365)
Priekšlikumi	- dep. A.Judins (pret)
	- dep. R.Jansons (par)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, B.Cileviča, V.Nikonova, I.Zujeva un Z.Tretjakas jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par auditoru atzinumiem” (Nr. 368/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, B.Cileviča, A.Jakimova, M.Zemļinska un J.Urbanoviča jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par ražošanas uzsākšanu termiņā” (Nr. 369/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, B.Cileviča, A.Jakimova, M.Zemļinska un J.Urbanoviča jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI) un par kontroles grupām” (Nr. 370/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, B.Cileviča, A.Jakimova, M.Zemļinska un J.Urbanoviča jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par valdības noteikto moratoriju” (Nr. 371/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Jakimova, M.Zemļinska un A.Rubika jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un par sākuma un beigu termiņa noteikšanu komersantam piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr. 372/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Jakimova, M.Zemļinska un A.Rubika jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību attiecībā uz tās izdotā administratīvā akta izpildi par obligātā iepirkuma tiesībām” (Nr. 373/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Rubika, A.Morozova un S.Potapkina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un Enerģijas publiskā tirgotāja kompetenci” (Nr. 374/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Rubika, A.Morozova un S.Potapkina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar šī gada 10. decembrī TV3 raidījumā “Nekā personīga” pausto informāciju” (Nr. 375/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu J.Stepaņenko, S.Šimfas, A.Platpera, J.Viļuma un V.Krūmiņa jautājumu izglītības un zinātnes ministrsam Kārlim Šadurskim “Par termiņa pagarinājumu sabiedriskai apspriešanai projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” dēļ savlaicīgi nenodrošinātās materiālu pieejamības” (Nr. 376/J12)
Motivācija	- dep. J.Stepaņenko
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 21.12.2017 09:15:54 bal001
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Karīnas Kravecas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (642/Lm12)

Datums: 21.12.2017 09:18:53 bal002
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Evertovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (643/Lm12)

Datums: 21.12.2017 09:38:36 bal003
Par - 34, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē, saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem (23/P12)

Datums: 21.12.2017 09:39:50 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (777/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 09:40:47 bal005
Par - 61, pret - 22, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu (1105/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.12.2017 09:41:39 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (955/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 09:44:37 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1076/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 09:50:52 bal008
Par - 21, pret - 61, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 09:57:29 bal009
Par - 40, pret - 2, atturas - 41. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 10:01:10 bal010
Par - 67, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 10:03:14 bal011
Par - 22, pret - 66, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 10:16:23 bal012
Par - 29, pret - 25, atturas - 22. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 10:17:01 bal013
Par - 66, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 10:20:53 bal014
Par - 23, pret - 55, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 10:28:12 bal015
Par - 38, pret - 7, atturas - 39. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 10:29:43 bal016
Par - 23, pret - 61, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 10:30:35 bal017
Par - 60, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu (611/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:11:35 bal018
Par - 66, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (1002/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:12:34 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (1002/Lp12), 3.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:18:09 bal020
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1080/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:19:09 bal021
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā (1082/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:27:34 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisko iepirkumu likumā (834/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:33:59 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai (904/Lp12), 2.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:35:10 bal024
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (1103/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:36:40 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā (1095/Lp12), 1.lasījums

Datums: 21.12.2017 11:48:27 bal026
Par - 60, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu (1105/Lp12), nodošana komisijām