Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas trešā sēde
2018.gada 25.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Ekselences! Ārlietu ministra kungs! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 25.janvāra sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Kleinberga, Viļums, Ruks, Krūmiņš, Melgailis, Šics un citi lūdz sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Saeimas sekretāra biedra amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu?
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdes darba kārtībā tiktu izdarītas izmaiņas, iekļaujot lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Saeimas sekretāra biedra amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 31. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.
Līdz ar to nākamais darba kārtības punkts - “Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas” - nav balsojams un netiek iekļauts sēdes darba kārtībā.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu “Par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2017.gada 4.septembra līdz 2018.gada 8.janvārim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.984/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018.gada 29.janvārim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ilzes Andruškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Jolantas Uminskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi, sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtībā - “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Priecē, ka Saeimas ārpolitikas debates ir kļuvušas par neatņemamu Latvijas parlamentārisma tradīciju. Tās ir šī brīža starptautiskās sistēmas fotomirklis, kas palīdz labāk fiksēt jaunos ārpolitikas izaicinājumus un nostiprināt mūsu valsts nacionālās intereses ilgtermiņā.
Latvijas valsts pamatā Satversmes tēvi ir ielikuši vērtības un principus, kas arī šodienas Latvijā nosaka mūsu valsts eksistenci un virzību. Brīvība, demokrātija un likuma vara - tās ir fundamentālas vērtības. Tās nav tukša skaņa, bet reāls pamats, kas veido mūsdienīgu, demokrātisku un eiropeisku Latvijas sabiedrību.
1918.gada 18.novembrī Latvijas valsts neatkarība netika uzdāvināta, bet dzima cīņās. Neatkarības cīņās katrs savā vietā un katrs pēc saviem spēkiem nesa upurus, lai taptu Latvijas valsts. Pēc tam darbs bija jaunās valsts diplomātiem.
“Latvija ir paveikusi divus posmus savā cīņā par valsts neatkarību, proti: Latvijas atbrīvošanu un Latvijas atzīšanu. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru. Pirmās izkaroja ar ieročiem rokās un cilvēku upuriem, otrās neprasīja vairāk kā spalvu un smadzenes.” Tieši šajā namā Satversmes sapulces sēdē šos vārdus teica pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.
Dāmas un kungi!
Šogad Latvijas ārpolitika iesoļo otrajā simtgadē. Tas nav tikai simbolisks notikums. Neskatoties uz globalizācijas procesu, katra suverēna valsts arī turpmāk piedalīsies pasaules politikas veidošanā - gan divpusēji, gan ar starptautisko organizāciju starpniecību. Latvija nav izņēmums.
Pasaule ir un būs pārsteigumu pilna. Bieži vien esam nokļuvuši pretrunu plosītu ģeopolitisko izvēļu priekšā. Jeruzalemes statuss, Irānas kodolvienošanās vai vienošanās klimata jautājumos tam ir labs piemērs.
Lai gan mēs visi vēlētos redzēt starptautiskās attiecības kā meistarīgu šaha partiju, taču tās bieži atgādina spēli “Cirks”. Karstasinīga retorika, spēlētāju paviršība vai neveiksmīga metamo kauliņu summa var novest pie stihiska iznākuma - gribas ar baltām dūjām uzlidot augstāk, bet bieži sanāk kā pērtiķim vai kazai nošļūkt lejā. Tā var aizspēlēties.
Godātie deputāti!
Kopš neatkarības atjaunošanas diskusijās par Latvijas ārpolitikas mērķiem un uzdevumiem joprojām pastāv pretēji uzskati. Ir tie, kuri Latviju uzskata par vārtrūmi vai tiltu, vai pieturvietu ceļā uz Krieviju. Un ir tie, kuri Latviju redz kā pilntiesīgu Rietumu sistēmas daļu ar tai raksturīgo pārliecību par demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Tās ir savstarpēji izslēdzošas koncepcijas.
Jau kopš Latvijas valsts dibināšanas Latvijas ārpolitikas mērķis ir bijis nemainīgs - mūsu valsts neatkarības nodrošināšana, un šis mērķis pastāvēs vienmēr.
Arī turpmāk Latvijas ārpolitika būs par spēcīgu Eiropas Savienību un NATO, starptautiskā tiesiskuma stiprināšanu un mūsu pašu labklājības celšanu.
Latvija vienmēr ir iestājusies par starptautisko tiesību ievērošanu, jo mēs labi zinām, ko nozīmē brutāls spēks starptautiskajās attiecībās. Starptautisko tiesību principus starpvalstu attiecībās neviens nav atcēlis. Un tie ir jāievēro!
Atbalsts starptautisko tiesību principu ievērošanai pozicionē Latviju kā atbildīgu starptautiskās sadarbības partneri. Tādēļ Latvija iestājas par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes lomas stiprināšanu starptautiskajās attiecībās.
Starptautiskās tiesības garantē valstu teritoriālo neaizskaramību. Latvijai ir izšķiroši svarīgi, lai šis princips tiktu ievērots, jo tas ir cieši saistīts arī ar Latvijas drošību. Latvija vienmēr un arī turpmāk iestāsies par Ukrainas, Gruzijas un Moldovas teritoriālo nedalāmību.
Arī turpmāk Latvija konsekventi ievēros Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku.
Dāmas un kungi!
“Lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam.” Šie Imanta Ziedoņa vārdi labi raksturo norises un izaicinājumus, kas pašlaik notiek Eiropas Savienībā.
Diskusijā par Eiropas Savienības nākotni Latvijas nostāja ir skaidra: valstīm, kas vēlas darīt vairāk, jādod iespēja veidot ciešāku sadarbību. Ir svarīgi, ka šāda sadarbība ir atvērta visām dalībvalstīm. Latvijas interesēs ir būt Eiropas kodolā.
Bieži skan jautājums: cik vienota ir Eiropas Savienība? Arī 2018.gadā Eiropas Savienība ir vienota. Jā, ne viss Eiropas Savienībā notiek optimāli, lēmumi reizēm tiek pieņemti lēni un smagi. Tie var kavēties, bet tas nenozīmē, ka kaut kas ir nokavēts. Eiropas Savienības būtība ir darīt kopā to, ko var izdarīt efektīvāk un kas mūs kopā dara stiprākus.
Eiropas Savienība nav tikai vienotais tirgus vai ekonomiska savienība. Tā ir vērtību un likuma savienība, kas ir mūsu valstiskās pastāvēšanas interesēs. Mēs esam daļa no brīvās, demokrātiskās pasaules, piederīgi Eiropas vērtībām, tā ir mūsu eiropeiskā identitāte, un par to arī ir jāiestājas. Efektīva Eiropas Savienība veido spēcīgu Latviju.
Joprojām ir aktuāla bēgļu krīze pie Eiropas Savienības robežām. Lai arī jautājumos par migrācijas krīzes risinājumiem un stingras fiskālās disciplīnas nozīmi dalībvalstu vidū ir atšķirīgi viedokļi, tie nebūs jautājumi, kas radīs nepārvaramas grūtības Eiropas Savienībai. Daudz lielāks risks Eiropas Savienības vienotībai ir populisma un radikālisma tendences. Tādēļ šobrīd nevar runāt par austrumu-rietumu, ziemeļu-dienvidu vai veco-jauno dalībvalstu dalījumu. Robežšķirtne ir starp atbildīgu politiku vai populismu un haosu.
Turpmāko gadu laikā mums būs jārisina vairāki jautājumi - Brexit, Eiropas Savienības daudzgadu budžets un Eiropas Savienības nākotne.
Esmu pārliecināts, ka mums izdosies rast savstarpēji pieņemamu attiecību modeli starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību arī pēc Brexit. Pirmais sarunu posms jau ir noslēdzies, ievērojot arī mūsu valsts pamatintereses, tas ir, mūsu pilsoņu tiesības. Tagad ir būtiski veidot ciešas tirdzniecības un drošības attiecības starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju.
Latvijai aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības aizsardzības spēju stiprināšanā, eirozonas, kā arī digitālās, enerģētikas un transporta savienības attīstībā. Mēs esam atvērti priekšlikumiem, kas saistīti ar eirozonas pārvaldības un efektivitātes stiprināšanu.
Diskusijās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020.gada Latvijas pozīcijā liels uzsvars jāliek uz kohēzijas un kopējo lauksaimniecības politiku. Tas ir nozīmīgi mūsu reģiona attīstībai un dzīves līmeņa izlīdzināšanai. Latvija ir gatava iesaistīties turpmākajās diskusijās, lai atrastu pareizo līdzsvaru starp Eiropas Savienības iekšējās attīstības mērķiem un tādiem jauniem izaicinājumiem kā migrācija un aizsardzība.
Tie ir tikai daži, bet būtiski jautājumi, kas noteiks ārpolitiskās un iekšpolitiskās izvēles ilgākam laikam.
Cienījamie deputāti!
Mūsu valsts drošības un aizsardzības jautājumos kompromisiem nav vietas. Tikai patiesa Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO garantē mūsu valsts drošību un neatkarību.
Jau šogad aizsardzībai atvēlam divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas ir būtisks Latvijas pienesums mūsu pašu un alianses kolektīvās aizsardzības stiprināšanā. Tā nav tikai ailīte grāmatvedībā, un tas nav pašmērķis, bet gan ieguldījums mūsu spēju attīstībā.
Lai stiprinātu noturību pret tradicionālajiem draudiem un modernajiem izaicinājumiem, tuvākajā nākotnē jāturpina palielināt līdzekļus mūsu valsts aizsardzībai un drošībai. Mēs nevaram apstāties pie sasniegtā arī attiecībā uz NATO klātbūtni reģionā - jāstiprina NATO pretgaisa un jūras aizsardzības elementi un jāpilnveido komandvadības principi.
Šodien gribu teikt paldies mūsu sabiedrotajiem no Kanādas, Spānijas, Polijas, Slovēnijas, Itālijas un Albānijas par dalību NATO kaujas grupā Latvijā. Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis ar reāliem darbiem apliecina ciešas transatlantiskās saites kolektīvās drošības stiprināšanā. Vēlos pateikties arī Dānijas un Itālijas kontingentam, kas šogad veic patrulēšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm.
Latvija nav tikai drošības patērētāja, tā ir arī devēja; to pierāda mūsu dalība starptautiskajās misijās. Tādēļ saku lielu paldies Latvijas pārstāvjiem, kuri šobrīd piedalās militārajās operācijās Irākā, Afganistānā, Mali, Vidusjūrā un pie Somālijas krastiem. Saku paldies arī mūsu pārstāvjiem civilajās misijās Ukrainā un Gruzijā.
NATO un Eiropas Savienības sadarbība ir viena no Latvijas prioritātēm drošībā un aizsardzībā, ko nepieciešams attīstīt. Latvijai ir ļoti būtiska arī pārrobežu militārās mobilitātes veicināšana. Notiek arvien ciešāka Eiropas Savienības un NATO sadarbība drošības jautājumos. Pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvars jeb PESCO, kas ir uzsākts aizvadītajā gadā, ir nozīmīgs solis Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas stiprināšanā.
Dāmas un kungi!
Mēs apzināmies, ka Krievija mums ir tuva ģeogrāfiski, taču vērtību ziņā - ļoti tāla. Tādēļ attiecības ar šo valsti tiek veidotas, gan īstenojot dialogu, kur tas ir iespējams, gan iestājoties par atturēšanas un sankciju politiku tik ilgi, cik ilgi tā pārkāps starptautiskās tiesības un citu valstu suverenitāti.
Dialogs ar Krieviju tiek īstenots jautājumos, kas skar abu valstu praktisko sadarbību. Pērn tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti. Tas ir liels solis ne tikai Latvijas drošības stiprināšanā, bet arī nepieciešamība efektīvai cīņai pret nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību. Sakārtota robežlīnija ir nepieciešama, lai Latvija varētu pilnvērtīgi sargāt NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu.
Dāmas un kungi!
Latvijas ekonomiskās konkurētspējas uzlabojumi atkarīgi tikai no mums pašiem, bet ekonomiskā izaugsme atkarīga arī no ārējiem faktoriem. Latvijas ārējās tirdzniecības potenciāls meklējams gan mums tuvos tirgos, gan lielos un strauji augošos pasaules reģionos. Tādēļ arvien nozīmīgs mums ir Eiropas Savienības iekšējais tirgus un īpaši Baltijas un Ziemeļvalstu reģions. Vienlaikus liela vērība tiek veltīta Ziemeļamerikai, arī Ķīnai, Indijai, Japānai, Dienvidaustrumāzijai, kā arī Līča valstu reģionam. Jaunu tirgu apgūšana mūsu uzņēmējiem paver jaunas iespējas, ļauj paaugstināt konkurētspēju un mazināt atkarību no politiski manipulētiem tirgiem.
Turpmākajos gados ir jāstrādā, lai Latvija pasaulē tiktu atpazīta ar savu kvalitāti un inovācijām. Lai katru darbību no valsts, pašvaldības vai privātā sektora puses pavada viens būtisks vadmotīvs: ikvienu darbu mēs Latvijā darām kvalitatīvi, godprātīgi un augstvērtīgi jeb vienkārši labi. Tas nav viegli, taču tas nav arī neiespējami.
Valsts simtgade šajā kontekstā ir lieliska iespēja piesaistīt mūsu ārvalstu partneru uzmanību Latvijas sasniegumiem un veicināt turpmāko sadarbību konkrētos projektos ekonomikā, drošībā, kultūrā, izglītībā un zinātnē. Būt dinamiskiem, pārliecinošiem un izcelt Latvijas sasniegumus ir ārlietu dienesta ikdienas darba uzdevums.
Vienlaikus jāatceras, ka mūsu diplomāti nevar aizstāt nepieciešamo darbu paveikšanu Latvijas konkurētspējas uzlabošanai. Bieži efektīvākās reformas gan tiek īstenotas, ja tam ir ārējs pamudinājums, ne tikai akūta nepieciešamība. Tā, piemēram, pievienošanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb OECD palīdzēja ieviest nepieciešamos uzlabojumus finanšu sektorā un valsts uzņēmumu pārvaldībā.
Pašu ziņā atstātais reizumis tiek pakļauts haotiskām pārmaiņām un fragmentāriem pasākumiem. Šī tendence arī ietekmē Latvijas ārpolitikas vidēja termiņa uzdevumus, jo nemitīgas izmaiņas vienā jomā un uzlabojumu trūkums citās nozaru politikās ir kavēklis, lai piesaistītu nozīmīgas investīcijas un iekarotu jaunus eksporta tirgus.
Godātie deputāti!
Mēs esam maza tauta, taču liela pasaulei. Mūsu kultūras un sporta izcilības, zinātnieki, studenti un katrs savas jomas profesionālis pasaulē mūs dara lielus. Latvija ir liela. Mūsu tautiešus ārvalstīs vieno latviešu valoda un piederība savām mājām - Latvijai. Mūsu diaspora piedalās Latvijas identitātes saglabāšanā un izkopšanā. Tā visa ir mūsu Latvija, un tā visa ir mūsu bagātība. Latvijas valstij ir pienākums šo bagātību sargāt un par to rūpēties. Latvijas valsts konsekventi sniedz atbalstu diasporas svētdienas skolām visā pasaulē latviešu valodas apgūšanā.
Latvijas valsts ir ieinteresēta ar savu diasporu veidot skaidras un prognozējamas ilgtermiņa attiecības, tādēļ pienācis laiks sagatavot juridisku bāzi Latvijas diasporas atbalstam. Šī būtu iespēja veicināt diasporas potenciāla piesaisti Latvijas izaugsmei un interešu aizstāvībai starptautiski. Vēlos pateikties par līdz šim ieguldīto darbu un savstarpējo atbalstu visām diasporas organizācijām pasaulē.
Ekselences, cienījamās deputātes, godātie deputāti, dāmas un kungi!
Šodien stāvam uz Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas gadadienas sliekšņa. Savā un Latvijas ārlietu dienesta vārdā vēlos pateikties Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru prezidentam, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, arī mūsu valsts atjaunotājiem un it īpaši valsts diplomātiem. Paldies visiem, kuri ikdienā ar darbiem un domām rūpējas par Latviju tepat mājās un ārpus tās, un visiem mūsu draugiem plašajā pasaulē. Paldies jums par paveikto darbu!
Neatkarību izcīna ar sirdi un sargā ar prātu. Latvijas simtgades svētkos leposimies un cildināsim visus Latvijas cilvēkus, kuri ik dienu veido mūsu valsti drošāku, spēcīgāku, labāku un skaistāku!
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram par ziņojumu.
Kolēģi, uzsākam debates.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.
I.Mūrniece (12.Saeimas priekšsēdētāja).
Kolēģi deputāti! Vai nav iebildumu, ja nepieciešamības gadījumā tiks apvienoti abi debašu laiki?
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Deputāti atbalsta.
I.Mūrniece. Paldies.
Vēlreiz labdien, Valsts prezidenta kungs! Saeimas deputāti! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Paldies, Rinkēviča kungs, par izsmeļošo ziņojumu.
Patiesi, Latvijai ieejot jaunajā simtgadē, ir būtiski vienoties par tālākajiem valsts ārpolitikas mērķiem. Mūsu lielākā atbildība ir un paliek Latvijas neatkarības un drošības stiprināšana. Lai ikviens mūsu cilvēks, ikviena ģimene un sabiedrība kopumā justos pasargāti un droši.
Tas, ka savas valsts simtgadi varam sagaidīt drošībā, ir milzīgs sasniegums, liela kopīga Latvijas patriotu darba rezultāts. Mūsu pašu un citu NATO dalībvalstu karavīri plecu pie pleca uz Latvijas zemes stiprina mūsu drošību. Labā ziņa simtgadē ir arī Latvijas augošā ekonomika, ko sekmē izaugsme Eiropā. Mēs redzam, ka Latvijas dalība Rietumu demokrātiskajās institūcijās ir pareiza izvēle. Tādai tai jāpaliek arī turpmāk.
Sarežģītos laikos politiķu un diplomātu uzdevums ir saglabāt un noturēt to, kas ar lielām pūlēm veidots, un neļaut tam izirt. Tam ir savi iemesli. Šobrīd demokrātisko pasauli apdraud dažādi spēki, kas cenšas to pārvērst ar šauru interešu darījumiem, kiberuzbrukumiem, terorismu, vardarbību, draudiem, ka “kodolpoga vienmēr ir uz galda”. Mums tepat blakus ir agresīva lielvalsts. Krievijas militārās mācības “Zapad 2017” bija spēku pārbaude plaša mēroga konvencionālam karam pret NATO Eiropā un Baltijas sagrābšanai.
Tie, kas cer ar militāra spēka palīdzību sadalīt pasauli ietekmes sfērās, nekur nav pazuduši. Ko darīt? Tikai saliedēties, strādāt kopīgi ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO, stiprināt transatlantisko saiti, sadarboties ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, kā arī Austrumu partnerības valstīm.
Mēs dažkārt pārāk paļaujamies un ceram uz to, ka demokrātiskās institūcijas mūs automātiski pasargās. Taču patiesībā mums pašiem jāpalīdz tās sargāt. Visiem spēkiem jāstiprina normās balstīta starptautiskā kārtība. Tāda, kurā valda likums, nevis patvaļa. Tāpēc mēs esam kopā ar Ukrainu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka agresija un okupācija Eiropā tiek leģitimēta.
Arī Saeimā šobrīd virzītais lēmums, aicinot noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām, ir mūsu principiāla nostāja, pievienojoties citām demokrātiskām valstīm, kas iestājas pret cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumiem Krievijā.
Drošības pamatu pamats ir NATO. NATO kaujas grupa Latvijā pierāda alianses rīcībspēju. Mēs visi atceramies, ka Kanādas Senāta spīkers septembrī, uzrunājot mūs šeit, no Saeimas tribīnes, apliecināja, ka kanādiešu klātbūtne Latvijā pierāda Kanādas uzticību NATO vērtībām un ilgstošām saistībām pret Latviju. Vēlreiz - liels paldies mūsu Kanādas, Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas sabiedrotajiem.
Gribu pateikties arī par vasarā Amerikas Savienoto Valstu Kongresa sniegto stingro apliecinājumu Baltijas un Ziemeļvalstu spīkeriem, ka Amerikas Savienotās Valstis ir uzticīgas NATO līguma 5.pantam. Šai Saeimai un arī nākamajai ir svarīgi turpināt aktīvo dialogu ar Amerikas Savienoto Valstu Kongresu un Kanādas partneriem. Aizsardzības jomā jāturpina un vēl vairāk jāaktivizē Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība, bet topošā Eiropas Savienības aizsardzības dimensija, par ko runāja arī ārlietu ministrs, ir jāveido, attīstot gan aizsardzības spējas, gan saskaņā ar NATO teritoriālās drošības plāniem.
Paturēsim prātā, ka svarīgs NATO uzdevums ir alianses spēku klātbūtni Baltijā izvērst arī jūrā un gaisā, kā arī reformēt Eiropas robežšķērsošanas procedūras, lai NATO militārā tehnika varētu šķērsot valstu robežas daudz ātrāk.
Ir liels gandarījums, ka Latvija panākusi divu procentu iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzībai. Tam Saeimas sasaukumam, kurš pieņems 2019.gada budžetu, šis lēmums ir jāuztur spēkā. Igaunija un Lietuva aizsardzībai jau šobrīd tērē vairāk par diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Arī Latvijai pakāpeniski jādomā par lielāku ieguldījumu, jo drošības mērķi taču mums, visām Baltijas valstīm, sakrīt.
Mēs Latvijā zinām, kas ir solidaritāte. Mēs palīdzam citiem un turpināsim piedalīties starptautiskajās misijās un operācijās.
Solidaritāte ir arī atslēgvārds Eiropas Savienībā. Latvijai Eiropas Savienība nozīmē daudz vairāk nekā tikai tirgus un nauda. Mums Eiropas Savienība ir vajadzīga kā vērtību savienība. Šogad sāksies sarunas par Eiropas Savienības nākamo budžetu pēc 2020.gada, un dalībvalstis centīsies rast līdzsvaru starp visām vajadzībām - kohēziju, lauksaimniecību, drošību un migrācijas jautājumiem. Jāapzinās, ka pēc Brexit Latvijai Eiropas Savienības naudas būs mazāk.
Tas, ko gaidām no Eiropas Savienības, ir saliedētība. Latvijas iedzīvotāju vidū atbalsts Eiropas Savienībai stipri pieauga, redzot, ka pēc Kremļa agresijas pret Ukrainu mēs Eiropas Savienībā spējam būt vienoti pret agresoru un saglabāt sankcijas pret Krieviju, līdz Minskas vienošanās būs izpildītas. Nedrīkstam sašķelties. Brexit bija skarbs. Politiķi pamodās ar zilumiem un puniem, pieredzot, ko nozīmē spēles ar populismu.
Neraugoties uz to, Eiropas Savienība ir spējusi vienoties būtiskos jautājumos. Mēs cerīgi raugāmies uz Vācijas un Francijas pašreizējo dialogu, tās abas ir un būs Eiropas motors. Un Latvijai ir jābūt Eiropas Savienības kodolā - par to nav šaubu. Mēs jau tagad tur esam - gan Šengenas telpā, gan eirozonā, un mums jābūt aktīviem, gan attīstot ekonomisko un monetāro savienību, gan risinot drošības un aizsardzības jautājumus.
Ķīnas straujā izaugsme tai liek meklēt veidus, kā iekļauties pasaules ekonomiskajā un politiskajā apritē un vienlaikus saglabāt esošo starptautisko kārtību. Konstruktīva Ķīnas iesaiste ir būtiska ne tikai klimata pārmaiņu jomā. Nupat, viesojoties Ķīnā, mēs, Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeri, pārliecinājāmies par Ķīnas atvērtību sadarbībai ar mūsu reģionu un visu Eiropas Savienību.
Jo īpaši vēlos uzsvērt, ka Latvijas ekonomiskajā un politiskajā dzīvē ļoti nepieciešamas ir ārvalstīs dzīvojošo latviešu zināšanas. Diaspora ir liels Latvijas potenciāls. Ārlietu ministra kungs! Saeimā ir uzsākta diasporas likuma izstrāde. Pie tā strādā Ārlietu komisija un deputāti. Zinu, ka tā pieņemšanu ļoti gaida mūsu tautieši ārvalstīs.
Godājamie klātesošie!
Ārpolitikā svarīga ir nepārtrauktība. Un šajā ziņā ārpolitikai ir vistiešākā saikne ar iekšpolitiku. 12.Saeimas deputāti ir aktīvi piedalījušies valsts ārpolitikas veidošanā, un paldies, kolēģi, jums par to.
Šoruden Saeimas vēlētāji no jauna izšķirs, kurš turpmāk veidos Latvijas ārpolitiku un iekšpolitiku un kādas tās būs.
Pirmsvēlēšanu laikā jārēķinās ar informatīvā kara uzbrukumiem no ārpuses; ar to, ka vēlēšanu cīņās iesaistīsies atsevišķi Krievijas mediji un arī Kremļa ekonomiskās un politiskās ietekmes aģenti Latvijā. Paredzams, ka tiks izplatītas viltus ziņas, lai nomelnotu mūsu valsti un arī politiķus.
Valsts neatkarības apdraudējums ir arī “valsts nozagšanas” mēģinājumi un korupcija. Korupcija var būt ļoti ietekmīgs rīks Kremļa rokās. Es ticu, ka Latvijas vēlētāji ir pietiekami nobrieduši, lai lemtu par labu demokrātiskai, tiesiskai, sociāli atbildīgai un nacionālai valstij. Es ticu, ka, lemjot par Latvijas nākotni, mēs nepaslīdēsim uz kādas banāna mizas un mūs neapžilbinās krāšņa uguņošana galvaspilsētas centrā.
Realitāte ir sarežģīta. Gan ārpolitikas, gan iekšpolitikas uzdevums ir nepieļaut svešu ietekmi mūsu valstī. Mūsu mērķis ir skaidrs, un tā ir neatkarīga, demokrātiska, nacionāla, droša un pārtikusi valsts.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Saeimas priekšsēdētājai.
Vārds debatēs Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Ojāram Ērikam Kalniņam.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ja tiks izmantoti abi uzstāšanās laiki? Iebildumu nav.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie ministri! Godātais Prezidij! Kolēģi! Jūsu ekselences! Dāmas un kungi!
Mēs šogad svinam Latvijas Republikas 100 gadu jubileju, pateicoties tam, ka pirms 27 gadiem Latvijas tauta atjaunoja mūsu valstisko neatkarību. Ja nebūtu 1991.gada notikumu, tad šī valsts nepastāvētu un šī Saeima nesanāktu. Tas, ka mēs šodien Saeimā kārtējo reizi debatējam par Latvijas ārpolitikas prioritātēm, pats par sevi ir apliecinājums, ka mūsu ārpolitikas kurss pēdējos 27 gados ir bijis pareizs. Atjaunotā Latvijā mēs esam sasnieguši vissvarīgākos ārpolitikas mērķus: mēs esam saglabājuši Latvijas neatkarību, veicinājuši drošāku starptautisko vidi mūsu labklājībai un atvēruši visas pasaules praktiskās, komerciālās un kulturālās iespējas mūsu iedzīvotājiem. Tas viss ir sasniegts, pateicoties mūsu labajām attiecībām ar lielāko daļu pasaules valstu, dalībai svarīgākajās starptautiskajās organizācijās un aktīvajai lomai Eiropas Savienībā un NATO.
Tā Latvija, kas šogad svin savu 100 gadu jubileju, ir atpazīstama, un to respektē gandrīz visā pasaulē. Mūsu drošība arī nekad nav bijusi tik plaši un stipri atbalstīta kā šodien. Pateicoties mūsu dalībai NATO, 27 valstis ir solījušas Latviju aizstāvēt pret jebkādu agresiju. Vairāk nekā 20 no tām, ieskaitot ASV un Kanādu, ir izvietojušas savus bruņotos spēkus mūsu reģionā, lai tiešā veidā sargātu mūsu drošību.
Skatoties no Latvijas interesēm, NATO politika Baltijas reģionā ir viens no lielākajiem diplomātiskajiem panākumiem pēdējo 10 gadu laikā. Protams, drošības draudi pastāv. Krievijas agresīvā rīcība Gruzijā un Ukrainā, starptautiskais terorisms, nekontrolētā bēgļu plūsma un kodolieroču pavairošana - tie visi ir milzīgi izaicinājumi visām pasaules valstīm.
Papildus tam ir jauni 21.gadsimta izaicinājumi - hibrīdkara draudi, kiberdrošība un stratēģiskā komunikācija. No šādiem draudiem Latvija var izvairīties, tikai cieši sadarbojoties ar citām pasaules valstīm. Tāpēc mūsu diplomātija un dalība starptautiskajās organizācijās ir tik svarīga.
Kā vienmēr, mūsu ārpolitikas galvenais mērķis ir veicināt katra Latvijas iedzīvotāja labklājību. Labklājība ir iespējama tikai drošā vidē, tāpēc tas tiek maksimāli stiprināts ar Latvijas veiksmīgi izstrādāto multilaterālo ārpolitikas kursu. Jebkurā nozarē mēs sadarbojamies ar visiem iespējamiem partneriem. Katram Latvijas iedzīvotājam ir šī iespēja, un visi Latvijas ārpolitikas mērķi ir veltīti tam, lai paplašinātu šīs iespējas.
Ja vēlamies sadarboties ar pasauli, mums tā vienlaikus ir jāsargā, lai tā būtu droša, prognozējama un stabila. Solidaritāte ar mūsu sabiedrotajiem - tā nav tukša frāze, tā ir konkrēta stratēģiska rīcība. Latvijas interesēs ir tāda globālā kārtība, kas ir balstīta uz starptautiskajām tiesībām, savstarpēju uzticību un kopīgajām vērtībām. Un tieši tāpēc NATO un Eiropas Savienība ir tik svarīgas Latvijai.
Un tomēr mūsu ārpolitika sniedzas tālāk nekā Eiropas Savienība un NATO. Latvija ir ieņēmusi ievērojamu vietu Tālajos Austrumos. Mūsu divpusējās attiecības ar Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju turpina padziļināties visās nozarēs. Un arvien vairāk tam seko ar īpašu interesi citur pasaulē. Eiropā mēs esam arī ievērojami līderi attiecību veidošanā Centrālāzijā. Arī mūsu reģionālā ārpolitika ir bijusi sekmīga. Latvijas sadarbība ar Baltijas un Ziemeļvalstīm NB8 ietvaros ir vēl viens ārpolitikas veiksmes stāsts.
Viss, kas ir atspoguļots ārlietu ministra ziņojumā, ir liecība, ka mēs esam ieņēmuši pareizo ārpolitikas kursu un tas ir jāturpina.
Ja prasām, ko Latvijas pašreizējā ārpolitika konkrēti devusi šodienas Latvijas iedzīvotājiem, atbildes ir vairākas - drošu un stabilu valsti, kurā dzīvot; neierobežotas izaugsmes iespējas jebkuram indivīdam vai uzņēmumam, kurš vēlas attīstīties pasaules līmenī. Mūsu ārpolitika ir atvērusi tirgus, auditorijas un radusi sadarbības partnerus ļoti daudzās valstīs.
Šodien katram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ceļot biznesa, izglītības, kultūras, sporta vai tūrisma nolūkos uz visām valstīm, ar kurām Latvija ir attīstījusi attiecības. Ja nemaldos, tās ir vairāk nekā 170 valstis. Veiksmīgu ārpolitiku veicina iedzīvotāju drošība, labklājība un attīstība.
Protams, šī lielā brīvība un mobilitāte ir veicinājusi vienu nevēlamu efektu - mūsu tautieši turpina pārcelties uz citām valstīm. Un ir divi iespējamie risinājumi.
Pirmais. Darīt visu, lai mazāk cilvēku brauktu prom no Latvijas un vairāk atgrieztos.
Bet otrais ir izmantot šo plašo, bagāto un pieredzējušo starptautisko resursu, lai veicinātu Latvijas intereses pasaulē.
Katrs ārzemju latvietis ir potenciāls sadarbības partneris ekonomiskajos, zinātnes, izglītības un kultūras jautājumos. Mums ir jāstiprina mūsu saites ar diasporas organizācijām un indivīdiem un jāpalīdz viņiem palīdzēt mums.
Šodienas Latvija var zelt un plaukt tikai tad, ja mēs apzināmies, ka dzīvojam globalizētā pasaulē, un tikai tad, ja mēs izmantojam visas mūsu diplomātiskās spējas un līdzekļus, lai panāktu, ka šī globalizācija kalpo mūsu, Latvijas, interesēm.
Manuprāt, pēdējie 27 neatkarības gadi ir pierādījuši, ka Latvijas esošā ārpolitika to arī dara. Tā ir nosvērta, principiāla un spējīga aizstāvēt Latvijas intereses jebkurā pasaules malā. Tā ir tāda, par kuru varam pateikties un ar kuru varam lepoties šajā jubilejas gadā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Kalniņa kungam.
Vārds Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valsts prezidenta kungs! Ministri! Ārvalstu vēstnieki!
Eiropas lietu komisija 2017.gadā kopumā ir izskatījusi 131 Latvijas Republikas pozīciju dažādos Eiropas Savienības jautājumos. Ja mēs parēķinām gada griezumā, tad faktiski ik trešo dienu mēs Eiropas lietu komisijā esam nākuši kopā, diskutējuši, domājuši un reizēm arī labojuši Latvijas Republikas pozīcijas.
Es gribu teikt, ka mums patīk strādāt. Tad, kad notika diskusijas par iespējamu dažu valstu izstāšanos no Eiropas Komisijas, mēs dzirdējām, ka ir valstis, kas vēlētos kontroli “ņemt atpakaļ”. Latvijā mums par to nekad nav bijis jāsūdzas. Jo mēs Eiropas lietu komisijā, pateicoties laikus un gudri pieņemtiem lēmumiem par to, kā Saeima iesaistās Eiropas politikas veidošanā, esam jau šajā kontroles pozīcijā. Mēs redzam, kā veidojas Eiropas Savienības politikas, mēs tām sekojam līdzi no paša sākuma, starpposmā un arī nobeigumā. Tā ka mums nav nekāds pārsteigums, kad kādas jaunas Eiropas Savienības rīcībpolitikas nonāk pie mums Saeimā un tās ir jāiestrādā mūsu likumos.
Nesen kādā konferencē, kur pulcējās Eiropas lietu komisiju pārstāvji, kāds kolēģis no citas valsts teica: “Mēs arī gribējām pārņemt šo skandināvu modeli, bet tad mēs nobijāmies, ka būs ļoti daudz jāstrādā.” Bet mums nav bail ļoti daudz strādāt. Tāpēc es šīs Saeimas pēdējās ārpolitikas debatēs gribu pateikt lielu paldies Eiropas lietu komisijas deputātiem, kolēģiem, par to, ka mēs neesam baidījušies daudz strādāt.
Mūsu diskusijas ir spraigas, intelektuāli piesātinātas, un mēs esam spējīgi jēgpilni diskutēt par visdažādākajiem jautājumiem: vai tās būtu klimata pārmaiņas, vai tā būtu zivsaimniecības politika, vai tā būtu atkritumu apsaimniekošana, vai tās būtu Eiropas Savienības ārējās attiecības, piemēram, ar mūsu Austrumu partneriem.
Kolēģi, paldies jums tiešām par šīm spraigajām un intelektuālajām diskusijām! Man šis ir bijis ļoti interesants un spraigs laiks.
Un galu galā, domājot par to, ka ik trešo dienu mēs Eiropas lietu komisijā Saeimas vārdā lemjam par kādu Eiropas Savienības politiku, jāsecina, ka patiesībā mēs, sabiedrība, bieži vien neaizdomājamies par to, ko mums nozīmē Eiropas Savienība. Jo ir tik pierasts, ka daudzās jomās Eiropas Savienībai ir teikšana. Es pat to gribētu salīdzināt ar tādu kā mīļu omīti, kas rosās mūsu virtuvē. Virtuvē vienmēr deg gaisma, pavardā kuras uguns, virtuvē smaržo pēc ābolu plātsmaizes, un ir tik pierasti un jauki. Vienīgi tad, kad pienāk brīdis un šīs omītes pēkšņi tur vairs nav, mēs atjēdzamies, ko tas mums patiesībā ir nozīmējis.
Laime tā, ka šajā situācijā Eiropas Savienība noteikti nav omīte, kas aizies projām. Gan ārlietu ministra kungs, gan Saeimas priekšsēdētāja jau uzsvēra - mēs esam izvēlējušies būt Eiropas Savienības kodolā un mums līdz ar to ir jānodrošina, ka Eiropas Savienība turpinās, ka tā dzīvo, paplašinās, attīstās un nāk par labu mūsu sabiedrības labklājībai un mieram, un stabilitātei Eiropā.
Mums ir pienākums runāt ar mūsu sabiedrību un skaidrot Eiropas Savienības lomu. Tas ir mūsu pienākums, jo mēs šobrīd esam pārliecinājušies, ka vārdiem ir nozīme, ka ļauniem un dusmīgiem vārdiem par Eiropas Savienību ir nozīme, un tas mums ir jāapzinās.
Mums savai sabiedrībai ir jāstāsta, ka Brisele nav “mēs” un “viņi”. Mums savai sabiedrībai ir jāstāsta, ka Brisele - tie esam mēs visi kopā.
Gan Saeimas priekšsēdētāja, gan ārlietu ministra kungs, gan arī Kalniņa kungs savās runās jau uzsvēra, ka mūsu attiecības ar Eiropas Savienību ir ilgušas 14 gadus. Lai mazliet padomātu, ko nozīmē 14 gadi, es uzmeklēju kādu kāzu jubileju katalogu, un tur bija teikts, ka laulības 14.gadskārta esot ziloņkaula kāzas. To simbolizējot baltā krāsa, un tas esot brīdis, kad laulātie gadu gaitā ir attīrījušies no sliktiem ieradumiem un kļuvuši iejūtīgāki un saprotošāki viens pret otru. Es domāju, ka, mazliet jokojot, tas noteikti ļoti labi raksturo mūsu pašreizējās attiecības ar Eiropas Savienību. Kā jau teikts, mēs gribam būt Eiropas Savienības kodolā, un mums ir jāpiedalās Eiropas Savienības nākotnes veidošanā.
Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja jau pieminēja sabiedrības aptauju, kas tika veikta 2017.gadā, - aptauju par mūsu sabiedrības uzskatiem par Eiropas Savienību. Mūsu sabiedrībai galvenais jautājums saistībā ar Eiropas Savienību ir miers un drošība Eiropā. Mūsu sabiedrība ļoti labi saprot: ja Eiropa nebūs mierā un drošībā, tad mierā un drošībā nebūsim arī mēs. Tas viss ir tieši saistīts.
Un tādēļ arī es gribu pavisam īsi pieminēt ļoti svarīgo vērtību jautājumu.
Eiropas Savienība, protams, ir labklājības un ekonomiskā organizācija. Taču tā ir arī kopīgo vērtību organizācija. Atcerēsimies, ka, pievienojoties Eiropas Savienībai, mēs esam parakstījušies, ka ievērosim tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
Cienījamie kolēģi! Ja Eiropas Savienībā būtu kāda valsts, kas ierobežotu un apceltu savu pilsonisko sabiedrību, medijus, savus tiesnešus, tam būtu tieša ietekme uz to, kā mēs varam dzīvot kopā un kā mēs varam savstarpēji uzticēties. Tādēļ šīs vērtības mums ir gan jāsaudzē savās mājās, gan arī jāraugās, lai tās tiktu saudzētas un godātas arī citur.
Un tas ir ļoti labi uzsvērts mūsu ārlietu ministra ziņojumā, ka mēs esam ieinteresēti, lai Eiropas Savienība būtu un paliktu vērtību savienība.
Visbeidzot. Es gribu pateikt lielu paldies Ārlietu ministrijai par atvērtību un gatavību diskutēt ar Eiropas lietu komisijas deputātiem par visiem tās atbildībā esošajiem jautājumiem. Vēlreiz paldies Eiropas lietu komisijas deputātiem par gatavību celties agrā rītā piektdienās, jo, kad varbūt kādi citi kolēģi piektdienās dodas uz reģioniem vai kādās citās gaitās, mēs nākam un rūpīgi strādājam.
Es gribu pateikt lielu paldies Saeimas Prezidijam par atbalstu Eiropas lietu komisijas aktivitātēm, jo mēs darām krietni vairāk, nekā tikai skatām Latvijas Republikas pozīcijas.
Es gribu pateikt lielu paldies arī Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā, jo tā mums ir devusi iespēju jēgpilni diskutēt ar Eiropas komisāriem, kuri ir atbildīgi par konkrētajām rīcībpolitikas jomām, un lielu paldies arī Eiropas Savienības un citu valstu vēstniekiem par atvērto dialogu un draudzīgajām attiecībām, kas mums šajā laikā ir izveidojušās.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai.
Frakcijas VIENOTĪBA vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Labrīt, augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Rinkēviča kungs! Ministri! Ekselences! Kolēģi! Dāmas un kungi!
Frakcijas VIENOTĪBA vārdā es vēlos pateikt lielu paldies ārlietu ministram, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem un šo komisiju priekšsēdētājiem, Latvijas diplomātiem un Ārlietu ministrijas darbiniekiem par padarīto darbu Latvijas pozīciju stiprināšanā un nosargāšanā, kā arī Latvijas vārda, darbu un domu nešanu pasaulē īpaši šajā - Latvijas simtgades - gadā!
Tāpat es vēlos pateikt paldies visiem ārvalstu diplomātiem par draudzību, sadarbību, atbalstu un arī padomu. Mēs uzskatām, ka 2017.gads ir bijis viens no veiksmīgākajiem gadiem Latvijas ārpolitikā. Uzsākot Latvijas simtgadi, esam lepni par Latviju kā nozīmīgu starptautisku partneri, ne tikai saņemot sabiedroto atbalstu, bet arī uzņemoties savus pienākumus pret tiem.
Mums ir liels prieks, ka šis ziņojums ir vērsts nākotnē, īpaši izceļot vienu no būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas uzdevumiem - piederības un saiknes spēcināšanu ar tautiešiem, kuri atrodas ārpus valsts robežām. Mūsdienu globalizācijas apstākļos šie cilvēki ir mūsu bagātība un neatņemama sabiedrības sastāvdaļa. Latvijas pienākums ir iesaistīt šos cilvēkus valstij svarīgos notikumos.
Pēdējā gadā Latvija ir meklējusi jaunus eksporta tirgus, palīdzot saviem uzņēmējiem realizēt savus pakalpojumus un preces. Arī atbalstot starptautiskās sankcijas pret mūsu austrumu kaimiņu, mēs esam atļāvušies pateikt, ka iestājamies par demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesību ievērošanu un asi nosodām valstu starptautiski atzīto robežu ignorēšanu un jebkādus pārkāpumus pret pamattiesībām. Esam kopīgi raduši iespēju mūsu cilvēkiem piemēroties situācijai un apgūt jaunus eksporta tirgus. Es vēlos uzsvērt ne tikai valsts augstāko amatpersonu, bet arī parlamentāriešu un uzņēmēju iesaisti šīs sadarbības veicināšanā, veidojot ciešas ekonomiskās saites, tai skaitā ar vairākām Āzijas, Līča un Āfrikas valstīm. Latvijas valsts uzdevums ir nodrošināt iespējas godīgiem uzņēmējiem attīstīt savu uzņēmējdarbību un panākt to, ka atbalsts tiktu sniegts arī tajās valstīs, kuras ir gatavas palīdzēt šiem uzņēmējiem pielāgoties un izvērst savu darbību.
Frakcija VIENOTĪBA vienmēr ir iestājusies un arī turpmāk darīs visu, lai stiprinātu Latvijas vietu un lomu kopējā Eiropas saimē - drošā, stiprā, stabilā un vienotā Eiropas Savienībā -, aizstāvot mūsu kopīgās intereses un vērtības, kas liktas par pamatu vienotas Eiropas izveidei. Šodien Eiropu un lielu daļu pasaules ir satricinājis populisma drauds, kurā cilvēkiem cenšas atņemt vai ierobežot iespēju pašiem lemt par savu nākotni, domām un darbiem, nomācot tos ar tukšiem un īslaicīgiem saukļiem, apdraudot stabilitāti un izaugsmi.
Sabiedrības informētība ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, spēja patstāvīgi un nepastarpināti saņemt precīzu un nesagrozītu informāciju par norisēm pašu valstī un ārpus tās. Mūsu lielākais izaicinājums ir kliedēt mītu, kas reizēm parādās publiskajā telpā, par Latviju kā neizdevušos valsti. Mums jāspēj turēties pretim viltus ziņām, kas tiek izplatītas ar mērķi destabilizēt Latvijas iekšpolitisko situāciju. Esam priecīgi, ka Ārlietu ministrija līdz šim ir izrādījusi aktīvu un patiesu pretestību viltus ziņu izplatībai, visiem spēkiem cenšoties tās atspēkot.
Runājot par drošību, mēs varam teikt, ka Latvija ir bijusi ne tikai drošības patērētāja, bet arī drošības veicinātāja. To šodien apliecina arī mūsu sabiedroto klātesamība un viņu vairākkārt paustais par Latviju kā uzticamu sabiedroto. Arī turpmāk Latvijas uzdevums būs pildīt savas uzņemtās saistības, lai tie nebūtu tikai tukši vārdi, bet konkrētas darbības.
Dāmas un kungi!
Ārpolitiskā stabilitāte ir ticība valsts spējai aizsargāt savus iedzīvotājus un pārstāvēt to intereses starptautiski. Es gribu ticēt tam, ka mēs atbalstīsim ikvienu, kas ir gatavs doties ārpus Latvijas robežām, lai attīstītu savas prasmes, uzņēmumus vai iemaņas, tādā veidā nesot Latvijas vārdu pasaulē. Mēs negribam vairs redzēt to, ka atsevišķu politiķu, partiju, organizāciju vai pašvaldību pārstāvji, kā arī citi indivīdi pretnostatītu sevi Latvijas valstij, īstenojot individuālu ārpolitiku pretēji Latvijas valsts interesēm.
Nākamajos simts gados... (Aplausi.) Nākamajos simts gados mums jāstrādā, lai varam nemainīgi lepoties ar Latviju kā valsti, kas aktīvi aizstāv savas intereses starptautiskajā vidē un ir uzticama sabiedrotā demokrātisko valstu kopienai.
Es vēlreiz saku paldies mūsu ārlietu ministram. Es jums novēlu spēku, enerģiju un veselību! Un arī turpmāk pārstāvēt Latvijas vārdu visā pasaulē!
Liels paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nacionālās apvienības frakcijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Godātie klātesošie!
Eiropa sastopas ar daudziem izaicinājumiem: kreiso un tradicionālo vērtību sadursmi; eiropiešu zemo dzimstību; masu imigrāciju no trešajām pasaules valstīm, terorismu un islāma ekspansiju; atšķirīgo dzīves līmeni Eiropā, kura sekas ir vairāku miljonu austrumeiropiešu pārcelšanās uz Rietumeiropu; kodolieročiem bruņotu agresorvalsti Eiropas austrumos.
Šajā situācijā latviešiem kā skaitliski nelielai tautai ir jārīkojas gudri, lai nodrošinātu mūsu tautas, valodas un kultūras attīstību cauri gadsimtiem.
Jau ilgstoši var novērot sadursmi starp labējiem jeb tradicionālo vērtību pārstāvjiem, no vienas puses, un kreisajiem jeb liberāļiem un sociālistiem, no otras puses. Vieni balstās uz laika pārbaudi izturējušām vērtībām, mēģina saglabāt identitāti un Eiropas tautu nākotni. Otri cenšas sagraut tautu identitāti, veicina tautu sajaukšanos, lai izveidotu vienu pelēku sabiedrību.
Par vienu no galēji kreisajiem politiķiem var uzskatīt Vācijas sociāldemokrātu līderi Martinu Šulcu, kurš aicināja līdz 2025.gadam izveidot Eiropas Savienotās Valstis. Cits piemērs ir Žans Klods Junkers, kurš ne tikai veicināja imigrāciju un Eiropas šķelšanu patvēruma meklētāju pārdales jautājumā, bet atļāvās Poliju un citas Austrumeiropas valstis nosaukt par rasistiskām tikai tāpēc, ka tās nevēlas uzņemt migrantus no pasaules reģioniem, kur ir augsts terorisma līmenis. Ir skaidri jāpasaka, ka tā ir kaitnieciska darbība no augstu Eiropas Savienības amatpersonu puses. Šīs personas ar savu rīcību šķeļ Eiropu. Tām nav tiesību uzspiest savu subjektīvo gribu Eiropas dalībvalstīm. Šīs amatpersonas nedrīkst nicinoši izturēties pret dalībvalstīm. Polijas, Latvijas un citu valstu pilsoņi nav balsojuši par Junkeru. Šai amatpersonai būtu jāapzinās, ka tai ir apšaubāma leģitimitāte, tāpēc tā nedrīkst iejaukties valstu suverēnos lēmumos. Latvija ir ieinteresēta, lai Eiropas Savienība būtu vienota un arī nākotnē būtu suverēnu valstu savienība, nevis viena valsts.
Bez latviešiem nebūtu jēgas Latvijai. Līdzīgi var teikt, ka bez eiropiešiem nebūtu jēgas Eiropai. Latvijā ir izdevies būtiski palielināt dzimstības rādītājus, bet tie joprojām nesasniedz pietiekamu līmeni, lai nodrošinātu tautas ataudzi. Neskatoties uz šo apstākli, mēs esam priekšā daudzām citām Eiropas tautām, kurām ir daudz zemāks dzimstības koeficients.
Ne mazāk būtiska problēma ir atšķirīgais dzīves līmenis Eiropā, kura sekas ir vairāku miljonu austrumeiropiešu pārcelšanās uz Rietumeiropu.
Esam gandarīti, ka Nacionālajai apvienībai izdevās panākt, ka ārpolitikas ziņojumā ir ierakstīts, ka šī gada laikā ir jāpieņem diasporas likums. Tomēr risinājums demogrāfiskajām problēmām un atšķirīgajam dzīves līmenim Eiropas Savienībā būtu jāmeklē ne vien dalībvalstu, bet visas Eiropas līmenī. Tā ir mūsu kopīga problēma. Tā vietā, lai Eiropas Komisija un Parlaments nodarbotos ar mazsvarīgām lietām, šīm institūcijām uzmanība būtu jāvelta minētajām problēmām.
Nacionālā apvienība uzskata, ka imigrācija no trešajām pasaules valstīm nevar būt šo problēmu risinājums neatkarīgi no tā, vai imigranti ir ekonomiskie migranti vai patvēruma meklētāji, tāpēc aicināja Ārlietu ministriju ziņojumā ietvert pozīciju, ka Latvija neatbalstīs priekšlikumu iesaistīties jaunā patvēruma meklētāju pārdales shēmā. Uzskatām, ka Eiropas Komisijas vēršanās pret tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir atteikušās uzņemt patvēruma meklētājus, ir iejaukšanās dalībvalstu suverēnos lēmumos.
Skaidri un gaiši vajag pateikt, ka šajos jautājumos mēs būsim kopā ar tām dalībvalstīm, kuras neuzņems imigrantus. Šo pozīciju atbalsta mūsu valsts iedzīvotāji. “Eirobarometra” aptaujā 86 procenti mūsu valsts iedzīvotāju pauda, ka imigranti valstij neko nedod. Tad par ko mēs vēl runājam?! Latvijai vai nu pilnībā jāatsakās, vai arī līdz minimumam jāsamazina migrantu skaits, kuri ieceļo no trešajām valstīm.
Mēs nevaram pievērt acis uz islāma terorismu. Tā ir ļoti nopietna problēma. Dažu gadu laikā šie noziedznieki ir nogalinājuši vairākus simtus un ievainojuši vairākus tūkstošus eiropiešu. Arī Latvijas pilsoņi nav pasargāti pret teroristiem, ņemot vērā cilvēku brīvo kustību Eiropas Savienības ietvaros. Eiropas valstīm būtu jāpārstāj auklēties ar šiem radikāļiem. Ir jārīkojas izlēmīgi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, pirms viņi ir pastrādājuši kārtējos noziegumus.
Mums kaimiņos atrodas ar kodolieročiem bruņota agresorvalsts, kura pēdējo gadu laikā ir nogalinājusi tūkstošiem cilvēku un okupējusi Ukrainas un Gruzijas reģionus. Tā ir ekonomiski vāja valsts. Krievijas iekšzemes kopprodukts ir niecīgs. Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir par 40 procentiem lielāks nekā Krievijas. Tomēr, neskatoties uz ekonomikas vājumu, Krievija milzīgas summas iegulda bruņotajos spēkos un mēģina ar maigās varas ieročiem ietekmēt citas valstis. Mērķu vidū ir arī mūsu reģiona valstis, kur Krievija grib nostiprināt savu ietekmi. Latviju apdraud daudzas lietas, bet šobrīd reāls apdraudējums mūsu valsts neatkarībai nāk tikai no Krievijas. Vien aklais to var neredzēt. Latvija savu ārpolitiku pakārtos tam, lai šo apdraudējumu mazinātu.
Latvijai nozīmīga ir cieša sadarbība ar tām valstīm, kuras ir ieinteresētas, lai Baltijas valstis būtu ekonomiski spēcīgas un neatkarīgas no Krievijas. Mums ļoti nozīmīga ir cieša sadarbība ar mūsu stratēģisko partneri. Starptautiskajās institūcijās Latvijai ir jāatbalsta Amerikas Savienoto Valstu pozīcija, un Latvijai būtiski ir saņemt ASV atbalstu mums nozīmīgos jautājumos.
Nacionālā apvienība ir panākusi, lai ziņojumā tiktu ietverts, ka Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietu. Šī prioritāte ir Latvijas drošības interešu jautājums, tādēļ turpmākajos gados tai tiks pievērsta liela un sistemātiska Ārlietu ministrijas uzmanība. Latvija atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt efektīvāku ANO Drošības padomes darbu, nepieļaut veto tiesību pielietošanu masu noziegumu gadījumos un atjaunot uzticēšanos Drošības padomei kā institūcijai, kuras mērķis ir nodrošināt mieru un drošību pasaulē.
Latvijas interesēs ir stipra NATO organizācija. Baltijas valstis, Polija, Rumānija, Lielbritānija, Grieķija un ASV aizsardzībai tērē divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Mēs aicinām arī pārējās NATO valstis palielināt aizsardzības budžetu, lai NATO kļūtu vēl stiprāka.
Īpaši cieša sadarbība mums ir jāveido ar sava reģiona valstīm - Poliju, Ukrainu un citām -, kuras sastopas ar līdzīgiem drošības un ekonomikas izaicinājumiem. Šo valstu spēja savstarpēji sadarboties noteiks Eiropas ģeopolitiku šī gadsimta laikā.
Nacionālā apvienība rosināja uzsvērt, ka Latvijas ārējās ekonomikas prioritāte ir Latvijas eksporta, kā arī uzņēmējdarbības veicināšana Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, kā arī investīciju piesaiste no šīm valstīm Latvijas ekonomikā. Tās ir lielas un bagātas valstis, kuras veic praktiskus soļus, lai nodrošinātu Baltijas valstu neatkarību. Mums ir jānostiprina arī ekonomiskā sadarbība ar šīm valstīm.
Jāuzsver arī turpmākā sadarbība ar Lielbritāniju. Mums ir jārespektē britu tautas lēmums izstāties no Eiropas Savienības. Būtisks ir apstāklis, ka Lielbritānija joprojām ir NATO dalībvalsts, kura sniedz ieguldījumu arī Baltijas valstu drošības nostiprināšanā. Neatbalstīsim nevienu prasību, kura ir vērsta uz Lielbritānijas vājināšanu referenduma lēmuma dēļ. Tas nav nedz Latvijas, nedz mūsu sabiedroto interesēs.
Vai varētu apvienot...?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja abi runas laiki tiek apvienoti? Iebildumu nav. Turpiniet!
J.Dombrava. Nacionālā apvienība ilgstoši ir uzsvērusi un veikusi preventīvus soļus, lai mazinātu hibrīdo apdraudējumu. Neatkarīgi no tā, vai uzbrukums notiek kibertelpā vai tās ir propagandas kampaņas, kuras ir vērstas pret Latvijas valsti no ārvalstu apmaksātu sabiedrisko organizāciju vai mediju puses, cīņa par cilvēku prātiem turpināsies. Mēs nepieļausim, ka demokrātiju nelietīgā veidā izmanto pret pašu demokrātiju.
Godātie klātesošie! Pirms 100 gadiem tika izveidota mūsu valsts. Latviešu karavīri izcīnīja brīvību. Ieejot simtgadē, Latvijas mērķis ir, lai mūsu valsts būtu stipra, taisnīga, latviska un neatkarīga. Lai mūsu tauta, tās valoda un kultūra pastāvētu un attīstītos cauri gadsimtiem. Lai mūsu tautieši varētu justies droši un dzīvotu labklājībā. Latvijas politika turpmākajos gados būs vērsta uz Satversmē nostiprinātā valsts mērķa sasniegšanu.
Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.
S.Potapkins (SASKAŅA).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie ministri! Ekselences! Viesi! Godātie deputāti!
Latvijas ārpolitikai veltītā ikgadējā ziņojuma ievada pirmajās rindās teikts, ka Latvijas interesēs ir pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšana un attīstība.
Turpat viennozīmīgi un neapstrīdami tiek paziņots, ka Baltijas reģiona drošība ir atkarīga no ASV un Lielbritānijas intereses.
Ārpolitikas izaicinājumu skaitā minētas globālās ekonomiskās sistēmas pārmaiņas Ķīnas, Indijas, Korejas Republikas un Austrumāzijas valstu straujās attīstības dēļ. Teikts, ka šobrīd mēs dzīvojam jau pilnīgi citā sociāli ekonomiskajā sistēmā ar jauniem, agrāk nezināmiem izaicinājumiem.
Mēs redzam, ka Eiropas Savienība vairs nav tā valstu sadraudzība, kurā Latvija iestājās 2004.gadā. ASV jaunās prioritātes, kas saistītas ar pārmaiņām ASV aizsardzības politikā un iekšpolitikā, kā arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ir aktualizējušas Eiropas drošības problēmu, un dienaskārtībā atkal ir iekļauts jautājums par kopīgu Eiropas Savienības aizsardzības spēku izveidošanu. Līdz 2016.gadam Latvija bija šīs idejas galveno pretinieku skaitā. Taču tagad vairākumā ES valstu politiskā elite uzskata, ka šāda armija palīdzētu Eiropas Savienībai izveidot kopēju ārpolitiku un drošības politiku. ES oficiālais pārstāvis Margaritis Šinass ir paziņojis, ka Eiropas armijas izveidošana palīdzētu Eiropas Savienībai ietaupīt līdz 120 miljardiem eiro gadā.
Makrona plāns un Junkera plāns paredz Eiropas federalizāciju. Martins Šulcs uzstājas ar paziņojumu, ka līdz 2025.gadam Eiropas Savienībai jāpārvēršas par Eiropas Savienotajām Valstīm.
Pašlaik arvien aktuālāki kļūst jautājumi, kas saistīti ar nevienlīdzības palielināšanos, un līdz ar to arī Eiropas vienotās sociālās politikas ieviešanas jautājumi. Izskan aicinājumi izstrādāt un ieviest visā Eiropas Savienībā vienotu nodokļu sistēmu.
Viss iepriekš minētais dod pamatu secināt, ka “pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšana un attīstība” atgādina plānu “cerēsim uz to labāko”.
Lai Latvijas ārpolitika iegūtu stratēģiju, mums ir jāiemācās ielūkoties nākotnē un atzīt, ka pasaule kardināli mainās. Un laika gaitā šo pārmaiņu posmi kļūst arvien īsāki. Ne jau tikai procesi Eiropas iekšienē un attiecības ar aizokeāna partneriem iespaido Latvijas drošību un attīstību. Tagad mēs varam vērot jaunas pretstāves - Ķīnas un ASV ģeopolitiskās pretstāves - sākumu. Nav pamata cerēt, ka tā attīstīsies saskaņā ar vēstures mācību grāmatās aprakstītajiem scenārijiem.
Ķīna konsekventi ir īstenojusi “Joslas un ceļa” iniciatīvu un tagad ir paziņojusi par saviem plāniem pretoties ASV hegemonijai, proti, Ķīna piedāvā jaunu iniciatīvu - “Cilvēces kopējā likteņa iniciatīvu”. Šo iniciatīvu Ķīnas līderis Sji Dziņpins pagājušā gada decembrī Pekinā prezentēja vairāk nekā 200 politisko partiju pārstāvjiem no dažādām pasaules valstīm. Šajā forumā piedalījās arī triju Latvijas partiju delegāti, to skaitā premjerministra partijas pārstāvji.
Taču jau šā gada janvārī ASV aizsardzības ministrija publiskoja jauno militāro stratēģiju, kurā Ķīna ierindota kā pirmā ASV stratēģiskā sāncense. Otrajā vietā atrodas Krievija, tālāk seko Irāna un Ziemeļkoreja.
Amerikas Savienotajām Valstīm ir tiesības pašām noteikt riskus un savus pretiniekus. Bet mums jāatceras, ka pēdējo astoņu gadu laikā ne tikai Ārlietu ministrija, bet arī trīs Latvijas valdības ir aktīvi attīstījušas attiecības ar Ķīnu, uzņēmušās koordinatora lomu dialogā “16+1” tranzīta jomā. Mēs uzņēmām Rīgā Ķīnas premjerministru Li Kecjanu un organizējām Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu grupas dialoga samitu.
Valdība ne reizi vien ir aicinājusi uzņēmējus orientēties uz jauniem virzieniem, solījusi atvērt Ķīnas tirgu, atklāt konteinervilcienu pārvadājumus pa “jauno zīda ceļu”.
Kā tagad mainīsies mūsu prioritātes sakarā ar to, ka esošais drošības garants un mūsu pašreizējais stratēģiskais partneris ir pasludinājis mūsu potenciālo partneri par savu galveno sāncensi un draudu?
Lielākā ziņojuma daļa par jaunu tirgu atklāšanu ir veltīta sadarbībai ar Ķīnu. Bet vai valdība ir gatava jau tagad uzņemties saistības aizstāvēt Latvijas tranzīta un biznesa intereses un garantēt, ka tā darīs visu, lai saglabātu labas attiecības ar Ķīnu? Vai Latvijas perspektīvas nekļūs par Ķīnas un ASV ģeopolitiskās pretstāves ķīlniecēm?
Latvijas tranzīta interesēm skaidrība var būt nepieciešama ne tikai attiecībā pret Ķīnu. Arī Kazahstāna ne reizi vien ir nosaukta par mūsu stratēģisko partneri tranzīta jomā. Janvārī ASV saskaņā ar Moldovas biznesmeņa prasību tika arestēti 22 miljardi dolāru no Kazahstānas stabilizācijas fonda. Vai gan jāpiebilst, ka šādas summas arests Kazahstānas valsts kontos neliecina par labu attiecību veidošanas perspektīvu starp valstīm? Ko darīsim, ja nākotnē ASV pieņems lēmumu ieviest sankcijas pret Kazahstānu, kas ir viena no Ķīnas un Krievijas, proti, ASV galveno stratēģisko sāncenšu, partnerēm?
Cerēt uz pašreizējās pasaules sistēmas saglabāšanu tikai tāpēc, ka mums tā ir ērta, necensties ielūkoties nākotnē, atteikties no aktīvas rīcības un tikai reaģēt uz pārmaiņām, kuras notiek gan visā pasaulē, gan Eiropā, neveidojot savu politiku, nozīmē būt tuvredzīgiem.
Mēs nevaram diktēt darba kārtību pasaulē, bet mēs varam to veidot paši savā valstī saskaņā ar savu ģeogrāfisko stāvokli un savām interesēm.
Laikā, kad Eiropa un pasaule strauji mainās, mums ir nepieciešama atklāta diskusija un skaidra izpratne visos līmeņos par to, kādas būs mūsu prioritātes: vai mēs esam gatavi atbalstīt Eiropas federalizāciju, atbalstīt Eiropas armijas veidošanu, aizstāvēt Eiropas vienotas sociālās politikas ieviešanu un atbalstīt nodokļu sistēmas harmonizāciju? Vai mēs vēlamies saglabāt stratēģiskas attiecības ar Ķīnu, Kazahstānu un Centrālāzijas valstīm gadījumā, ja mūsu aizokeāna partneri nonāks ar šīm valstīm konfliktā? Vai mēs iestāsimies par dialogu ar lielo kaimiņu austrumos vai turpināsim tālāku tā izolāciju?
Diemžēl ar katru gadu ziņojuma ģeogrāfija arvien sašaurinās. Krievija vairs netiek minēta kā tirdzniecības partnere. Eiropā mēs sevi sākam ierobežot formātā NB8, no transporta nozares jau ir izzudis tranzīta virziens rietumi-austrumi un ir palicis tikai virziens ziemeļi-dienvidi. Loģistika aprobežojas ar Baltijas-Skandināvijas loģistikas un noliktavu pakalpojumiem. Un arvien plašāka kļūst sadaļa, kas veltīta darbam ar diasporu ārvalstīs.
Man ļoti negribētos, ka nākamgad no ziņojuma pazustu Ķīna un visa ārpolitika pārvērstos par darbu ar mūsu emigrantiem.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā - deputāts Armands Krauze.
A.Krauze (ZZS).
Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ekselences! Ministru kungi! Kolēģi!
Zaļo un Zemnieku savienības galvenais aicinājums debatēs būs turpināt mērķtiecīgi strādāt uz Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvību un NATO ietvaros turpināt visciešāko sadarbību ar mūsu stratēģiskajiem partneriem drošības jomā.
Eiropas Savienības līmenī visnozīmīgāk tuvākajā laikā būs strādāt, aizstāvot mūsu ekonomiskās intereses saistībā ar Eiropas Savienības nākamā plānošanas perioda budžetu, īpaši izceļot kopējo lauksaimniecības politiku un Kohēzijas fonda atbalstu reģionālajai politikai.
Vēlamies uzteikt Ārlietu ministrijas un Latvijas vēstniecību darbu valsts augstāko amatpersonu pēdējo vizīšu sagatavošanā. Tas ir atzinīgi novērtēts no Latvijas uzņēmēju puses. Šajās vizītēs delegācijas pavadīja Latvijas uzņēmēji, un vēstniecības piedāvāja plašas iespējas uzņēmējiem kontaktu dibināšanā.
Svarīgi, ka mērķtiecīgi turpinās darbs arī pēc vizītēm - darbs pie politiskā dialoga laikā identificētajām ekonomiskās sadarbības iespējām un maksimāli pilnīgas to izmantošanas. Svarīgi, ka mūsu intereses nepaliek tikai “uz papīra”, “skaistos vārdos”, bet ka tam visam seko konkrēti darbi, reāls ikdienas darbs dialogā ar uzņēmējiem.
Vienlaikus vēlamies atgādināt, ka atsevišķās ekonomiski nozīmīgās Eiropas valstīs Latvijai nav vēstniecības. Uzskatām, ka ir jāapspriež jautājums par vēstniecību tīklu un par pamatu jāņem potenciālā uzņēmējdarbība, sadarbība ar straujā attīstībā esošām valstīm, lai vēstniecība kalpotu arī par pamatu uzņēmējdarbības atbalstam.
Esam pārliecināti, ka Latvija var kalpot kā inovācijas platforma Ziemeļeiropā. Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai kļūtu par Ziemeļeiropas inovācijas aktivitāšu “magnētu”.
Uzskatām, ka galvenā Latvijas ziņa ekonomiskās sadarbības veicināšanai ārvalstu tirgos ir šāda: mūsu darbs ir vērsts uz savienojamību, Datos balstītas nācijas konceptu, iekļaušanos globālo vērtību ķēdēs un kontaktu attīstīšanu ar lielām starptautiskām kompānijām.
Pie savienojamības atzīmēju divus aspektus:
1) tranzīts, loģistika un tūrisma veicināšana;
2) digitālā savienojamība, uzsvars uz viedās specializācijas jomām - bioekonomiku (tradicionālā nozare Latvijā veido apmēram 36 procentus no eksporta); biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijām, viedajiem materiāliem (nākotnes izaugsmes nozares, kurās mēs saskatām potenciālu); viedo enerģētiku un IKT (nozares ar nozīmīgu horizontālu ietekmi). Latvijas un ārvalstu augstskolu iesaiste kopīgu pētniecības projektu īstenošanā arī ir ļoti nozīmīga.
Valdība ir izstrādājusi arī Datos balstītas nācijas konceptu, kura trīs pamatprincipi ir:
1) brīva pieejamība publiskajiem datiem;
2) sabiedrības izglītošana un iesaistīšana caur atvērtajiem datiem;
3) inovatīvu produktu izstrāde, izmantojot publiskos pakalpojumus produktu aprobācijai.
Latvijai esot Eiropas Savienībā, varam arī nodrošināt preču efektīvāku uzglabāšanu un distribūciju Baltijas valstīs un Skandināvijas valstīs, kā arī preču izdevīgu glabāšanu pirms to piegādes uz citām valstīm. Šīs un citas iestrādes ir vērstas uz to, lai Latviju veiksmīgi pozicionētu kā pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai.
Zaļo un Zemnieku savienībai vienmēr būtiska ir vides problemātika, tāpēc uzskatām, ka jāveicina pārrobežu sadarbība vides kontroles un aizsardzības jomā, kā arī Baltijas jūras vides aizsardzībā.
Vēlos pieminēt diasporas kontekstu Latvijas simtgades zīmē. Tautieši, kas šobrīd profesionāli veiksmīgi darbojas ārpus Latvijas, piemēram, starptautiskās korporācijās, var mums palīdzēt ar kontaktiem un pieredzi, lai mēs attīstītu sadarbību ar šiem nozīmīgajiem starptautiskajiem spēlētājiem. Tā ir kopīga iespēja latviešiem gan Latvijā, gan ārpus tās sekmēt Latvijas izaugsmi un labklājību.
Tajā pašā laikā ziņojuma kontekstā mums ir jāuzdod jautājumi: kāds ir mūsu valsts simtgades ārpolitikas vadmotīvs, un kāds ir mūsu simtgades ārpolitikas vēstījums? Šajā ziņojumā mēs neredzam skaidru vēstījumu un atbildi uz šiem jautājumiem.
Vēlamies arī Latvijas pilsoņu interešu maksimāli efektīvu un ātru aizstāvību citās valstīs. Līdzīgi kā mēs aizstāvam sadarbības partneru intereses. Piemēram, Latvijas melnajā sarakstā, kas aizliedz ieceļot valstī, ir iekļauti cilvēki, kuri nodarījuši ļaunumu citu valstu pilsoņiem. Tas ir labi. Bet kāpēc šajā sarakstā vēl nav iekļautas citu valstu amatpersonas, kas nodarījušas ļaunumu Latvijas pilsoņiem? Piemēram, ir valstis, kur mūsu pilsoņiem ir atņemtas investīcijas un piespriesti neadekvāti cietumsodi, bet atbilstoša rīcība no mūsu puses nav sekojusi.
Vēlos pieminēt arī Brexit - Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Nenoliedzami, Brexit kontekstā mūs sagaida pārmaiņas. Šajā gadījumā mums ir iespēja mērķtiecīgi pozicionēt Latviju kā ES dalībvalsti, eirozonas valsti, kura piedāvā stabilu uzņēmējdarbības vidi. Ir konkrēti un proaktīvi jārunā ar tām ārvalstu kompānijām, kuras vēlas savu darbību attīstīt ārpus Londonas. Īpaši tas attiecas uz Āzijas reģiona korporācijām, kuras līdz šim Eiropas Savienības vienotajā tirgū darbojušās pamatā no Londonas. Un tas nav tikai aicinājums - “Skatieties uz Latviju!” Nē! Tas nozīmē, ka mēs rūpīgi izvērtējam, kas šo korporāciju interesē, kādi ir vitālie faktori tās lēmumu pieņemšanā, un nākam ar konkrētu piedāvājumu. Protams, tam atkal būs nepieciešama vairāku ministriju un aģentūru saskaņota darbība. Bet tā var būt mūsu mazās valsts iespēja un publiskās pārvaldes efektīvas darbības tests.
Mēs vēlamies, lai Brexit process būtu gan kontrolēts, gan maksimāli skaidrs. Latvijas interesēs ir, lai pēc pārmaiņām Eiropas Savienība būtu stipra, plaukstoša un droša. Jāteic, ka Brexit sakarā Zaļo un Zemnieku savienība pirmajā vietā liek Latvijas pilsoņu intereses, kuri kā mītnes zemi ir izvēlējušies Lielbritāniju. Mēs rūpēsimies un iestāsimies, lai viņu intereses tiek aizstāvētas visaugstākajā līmenī.
Noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka Zaļo un Zemnieku savienība par prioritārām jomām ārpolitikā uzskata Latvijas drošību un ekonomisko interešu aizstāvēšanu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, vai jums pietiks debatēm ar 10 minūtēm, vai arī vēlēsieties apvienot debašu laikus? Tātad pietiks ar 10 minūtēm. Turpinām debates.
Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāts Juris Viļums.
J.Viļums (LRA).
Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru kungi! Ārvalstu pārstāvji! Dāmas un kungi!
Latvijas Reģionu apvienības frakcijas komentārā par Latvijas valsts ārpolitiku vēlos pieskarties dažiem pavisam praktiskiem jautājumiem.
Pirmām kārtām Baltijas valstu sadarbībai un Eiropas Savienības nākamajam budžetam. Ja atliks laiks (bet droši vien neatliks), pavisam īsi centīšos pateikt arī par Saeimas deputātu grupu Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam.
Sākšu ar vienkāršāko. Baltijas valstu sadarbība. Ziņojumā minēts, ka šogad Latvija sāks pildīt Baltijas jūras valstu padomes prezidējošās valsts pienākumus. Būtiski, ka šī organizācija īsteno praktiskus projektus, stiprinot reģiona ilgtspēju, drošību un identitāti. Prioritāšu vidū minēta Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma veidošana un saglabāšana. Noteikti apsveicama ir šī virzība uz praktiskiem projektiem kultūras jomā. Par to esam runājuši arī Baltijas Asamblejā - triju Baltijas valstu parlamentāriešu kopējā sadarbības organizācijā -, un tās rezolūcijā jau ir iestrādāts uzdevums triju valstu atbildīgajām ministrijām proaktīvi panākt kaut vai neliela finansējuma novirzīšanu kopīgu starptautiski svarīgu kultūras projektu izstrādāšanai un īstenošanai. Līdz šim Baltijas Asamblejas ietvaros katru gadu esam pasnieguši balvas par sasniegumiem dažādās jomās, tai skaitā kultūrā. Taču ar to ir bijis par maz, lai iniciētu ciešāku sadarbību ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Tāpēc ir jārīkojas aktīvāk un jau sākumposmā jādod sēklasnauda jeb impulss ciešāku saišu nostiprināšanai. Lai triju Baltijas māsu sadarbība nepaliktu tikai atmiņās par Baltijas ceļu, Livonijas, Saules kaujas vai vēl senāku notikumu atblāzmā, ir svarīgi šādu ciešāku sadarbību veidot (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) kultūras jomā, jo tad būs vieglāk panākt kopīgu sapratni arī saturiski un ekonomiski ietilpīgākās nozarēs (aizsardzībā, veselības aprūpē, dažādos tautsaimniecības virzienos, tādos kā infrastruktūra, jaunuzņēmumi un tā tālāk, un tā joprojām).
Jāsāk patiešām sadarboties ar pārējām Baltijas valstīm konkrētu darbu darīšanā, nevis tikai par to jārunā! Labs piemērs ir jau notikušais kopīgais iepirkums veselības nozarē (konkrēti - vakcīnu iepirkums), kurš deva arī būtisku finansiālu ietaupījumu valsts budžetā.
Ja runājam par Ārlietu ministrijas tiešās atbildības jomu, tad triju Baltijas valstu kontekstā aicinu apdomāt ciešāku sadarbību vēstniecību darba organizēšanā. Varbūt es visu pārāk vienkāršoju, tomēr, manuprāt, vairākās valstīs Eiropas Savienības (un ne tikai) ietvaros stratēģiski pareizāk un lētāk būtu veidot nevis katrai savu, bet kopīgu - triju Baltijas valstu - vēstniecību vai konsulātu. Tas arī visai pasaulei būtu konkrēts piemērs un paraugs reālai Baltijas valstu sadarbībai.
Un, nobeidzot šo Baltijai veltīto punktu, vēlos pieminēt arī komunikāciju ar diasporu. Ja Īrijā, Lielbritānijā vai varbūt vēl kādā valstī, kur nu katrai baltiešu nācijai ir vairāk savu pavalstnieku, ir pamats katrai valstij rīkoties individuāli, tad pieļauju, ka daudzās valstīs arī šajā jomā lielāks rezultāts panākams sadarbojoties. Vēl jo vairāk, ja arī šajā konkrētajā ziņojumā uzsvērts, ka viss balstās uz “emigrējušo kopienu pašiniciatīvu un spēju pašorganizēties”. Taču, lai šāda pašu cilvēku aktivitāte būtu iespējami efektīva, pretim ir jāliek skaidra un atbilstoša atbalsta sistēma. Dažādās diskusijās atsevišķu komisiju ietvaros ir vairākkārt uzsvērts, ka jānosaka viena atbildīgā ministrija par diasporas jautājumiem, jo šobrīd tie ir gan Ārlietu ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan pašvaldību (tātad netieši - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas) pārziņā.
Ziņojumā minēta nepieciešamība izstrādāt un pieņemt īpašu Latvijas diasporas likumu. Cik saprotu, daži kolēģi Saeimā jau ir par šo jautājumu nopietni padomājuši, un tas ir apsveicami. Varu apliecināt, ka arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija noteikti atbalstīs šāda likuma virzīšanu Saeimā.
Ziņojumā minēts, ka jaunais diasporas politikas plānošanas dokuments tiks izstrādāts tikai diviem gadiem - 2019. un 2020.gadam. Manuprāt, tas ir pārāk īss darbības termiņš. Domāju, ka tas būtu jāpagarina vismaz uz četru gadu periodu, tātad līdz 2022.gadam. Gluži vienkārši tādēļ, lai nav tādas raustīšanās ik pēc gada: ko nu darīsim tālāk?
Otrs lielais jautājums, par kuru vēlos Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā īsi izteikties, ir Eiropas Savienības nākamā budžeta izstrādes process. Ziņojumā teikts: “Latvija iestājas par principu, ka, piešķirot finansējumu jaunajām ES prioritātēm, tā apjoms ir jālīdzsvaro ar līdzšinējo prioritāšu finansējumu. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka mērķis - konverģence jeb nevienlīdzības samazināšana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm - vēl nav sasniegts.” Jaunajā Eiropas Savienības budžetā “pēc 2020.gada ir jāatrod efektīvs līdzsvars starp finansējumu reģionu attīstības līdzfinansēšanai” un citiem mērķiem (protams, arī drošības un aizsardzības mērķiem).
Apsveicami, ka par šiem jautājumiem tiek domāts un tie sasaucas ar Latvijas Reģionu apvienības darbības prioritātēm ne tikai starptautiskā, bet arī iekšpolitiskā līmenī. Tātad konverģences princips ir strikti jāievēro arī mūsu valdības darbībā, kopējo valsts attīstību plānojot. Tā teikt, ja no Eiropas ko prasām, tad pašiem tas ir jāpilda savās mājās.
Arī ziņojuma sadaļā par Baltijas jūras valstu padomi ir teikts, ka Latvija tagad aktīvi iesaistīsies Baltijas jūras reģiona stratēģijas un taktikas, un vīzijas izstrādē.
Aicinu paskatīties līdzībās. Mēs Baltijas jūras reģionu noteikti redzam nevis kā monocentrisku reģionu, bet kā policentrisku reģionu un aicinām šo principu ievērot gan Ziemeļvalstu, proti, Baltijas jūras reģiona ietvaros, gan arī, kā jau teicu, Latvijas un mazo reģionu jeb sadarbības teritoriju, kā ministrija tās sauc, attīstībā.
Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā aicinu gan Ārlietu ministriju, gan valdību kopumā nebaidīties uzņemties lielāku iniciatīvu praktisku ideju īstenošanai Baltijas jūras reģiona un triju Baltijas valstu līmenī attiecībā uz kultūras telpas attīstības idejām un visu baltiešu informētību, izglītotību citam par citu, kā arī kopīgas darbības koordinēšanā ārlietu dienestu efektivitātes nodrošināšanai, protams, tieši komunikācijā ar visu baltiešu diasporu Eiropā, Amerikā un citur.
Savukārt, strādājot pie Eiropas Savienības kopīgās politikas prioritātēm, vēlam valdībai veiksmi, aizstāvot mazo valstu intereses un vienmērīgas attīstības principus, par kuriem aicinām noteikti neaizmirst ne tikai Eiropas, bet arī tepat - Latvijas - kontekstā.
Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā saku paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Aldim Adamovičam.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Sarkanajā zālē pēc piecām minūtēm notiks Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Inese Lībiņa-Egnere, Ainārs Mežulis, Igors Pimenovs, Edgars Putra, Artūrs Rubiks, Edvards Smiltēns, Zenta Tretjaka un Jānis Trupovnieks.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi!
Darba kārtībā - “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Gundaram Daudzem.
G.Daudze (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!
2018.gads Latvijas politikā ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo šogad atzīmējam Latvijas valstiskuma simtgadi. Simtgade ir būtisks atskaites punkts arī mūsu ārpolitiskajā varēšanā. Ārpolitikai ir bijusi izšķiroša loma Latvijas valsts tapšanas un attīstības gaitā.
Pirms 97 gadiem pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics panāca Latvijas valstiskuma starptautisku atzīšanu, un ārlietu dienests ir palīdzējis nodrošināt Latvijas valstisko nepārtrauktību.
Kolēģi! Šogad aprit 14 gadi kopš Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Šie gadi ir apliecinājuši mūsu ārpolitiskās izvēles pareizību un savlaicīgumu. Tieši vēsturiskā mācība lielā mērā ir sekmējusi šādu izšķiršanos.
Tagad varam dalīties savā ārpolitiskajā pieredzē un zināšanās ar Austrumu partnerības un Rietumbalkānu valstīm. No Austrumu partnerības valstīm vēlos īpaši izcelt Baltkrieviju, kas ir Latvijas kaimiņvalsts. 2017.gads ir iezīmējis jaunu dinamiku mūsu divpusējās attiecībās. Notikusi vēsturiska vizīšu apmaiņa abu valstu parlamentu vicespīkeru līmenī.
Jūnijā notika Baltkrievijas augstākā parlamentārā vizīte kopš Latvijas un Baltkrievijas diplomātisko attiecību nodibināšanas. Savukārt oktobrī bija Latvijas augstākā parlamentārā vizīte uz Baltkrieviju pēdējo 19 gadu laikā.
Darba vizītē Minskā pārliecinājos, ka aktīvāks un ciešāks dialogs ar mūsu kaimiņvalsti ir sekmējis gan Latvijas drošības intereses, gan intereses ekonomikas, tranzīta un vides aizsardzības jomā.
Šā gada februārī plānota arī Latvijas Ministru prezidenta vizīte Baltkrievijā.
Līdztekus aktīvai sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm jāturpina stiprināt Latvijas dialogu ar Centrālāzijas valstīm. Svarīgs ir gan ieguldījums attīstības sadarbības politikā, daloties mūsu pieredzē, gan ciešāki kontakti tirdzniecības, tranzīta un izglītības jomā.
Tāpat jāturpina stiprināt reģionālos formātus, kuri līdz šim bijuši efektīvi, it īpaši Baltijas Asambleju, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību jeb sadarbību NB8 formātā, sadarbību ar Beniluksa valstīm, kā arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbību jeb sadarbību “16+1” formātā.
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu dialogs ir īpaši aktīvs parlamentu līmenī un ļauj regulāri veikt viedokļu apmaiņu, kā arī koordinēt rīcību svarīgos reģionālos un globālos jautājumos. Ilgstoši gatavotā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeru vizīte Ķīnā šā gada ieskaņā ir pavērusi mums jaunas iespējas aktīvākai sadarbībai ar valsti, kuras politiskā un ekonomiskā nozīme pasaulē jūtami pieaug.
Godātie kolēģi! Ārlietu ministra ziņojumā vairākkārt pieminēta nepieciešamība līdzsvarot kādas attiecības vai procesus. Ceru, ka šogad Latvijai izdosies īstenot līdzsvarotu ārpolitiku, kurā Latvijas valsts intereses būs iespējami labi līdzsvarotas ar mūsu sabiedroto un partneru interesēm (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), vienlaikus neupurējot savas vērtības un principus.
Ziņojumā pausts redzējums par Latvijas vietu Eiropas kodolā, nevis tās perifērijā. Jāraugās, lai šāds visnotaļ ambiciozs mērķis neliktu mums bez ierunām atbalstīt lielo Eiropas Savienības dalībvalstu iniciatīvas, tām pakārtojot Latvijas valsts intereses.
Politika ir kompromisu māksla. Tomēr svarīgi izsvērt un līdzsvarot iespējamos riskus un ieguvumus, kā arī katra lēmuma sekas ilgtermiņā.
Labs piemērs, kad Latvija ir noturējusi savu nemainīgo pozīciju, ir jautājums par patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānismiem, ko Latvija atbalsta vienīgi uz brīvprātības principa pamata.
Svarīgi ieturēt šādu stingru nostāju arī citos Latvijai būtiskos jautājumos (piemēram, aizstāvot Latvijas prioritātes Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2020.gada - respektīvi, tiešo maksājumu saglabāšana un vienlīdzības principa panākšana).
Latvijai nav jāvairās aizstāvēt savas leģitīmās valstiskās intereses un tiesības arī tad, ja tas skar kādu mūsu ilggadēju un tuvu sabiedroto. To pierāda Eiropas Komisijas lēmums par labu Latvijai jautājumā par Lietuvas pusē nojauktajām sliedēm maršrutā Reņģe-Mažeiķi. Pēc šā lēmuma Lietuva apņēmusies atjaunot šo sliežu ceļu. Šis lēmums apliecina Eiropas Komisijas spēju novērst gadiem ilgušu netaisnīgu kaimiņvalstu konkurenci.
Tāpat mums ir jāraugās, kā varam līdzsvarot divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm, ar kurām mums ir domstarpības vairākos jautājumos, tomēr vienlaikus ir jāspēj uzturēt dialogu un vienoties par jautājumiem, kuros ir nepieciešami praktiski risinājumi.
Kā panākums vērtējams tas, ka 2017.gada oktobrī tika parakstīti Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas gala dokumenti. Būtiski, ka šī robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, kuras sakārtošana ļauj Latvijai pilntiesīgi veikt Šengenas līguma dalībvalsts funkcijas. Kā norādījusi Ārlietu ministrija, robežas sakārtošana ilgtermiņā ir svarīgs signāls divpusējo attiecību veidošanai starp Latviju un Krieviju.
Vēlos uzsvērt, ka Latvijai jāveido pragmatiska un uz praktisko sadarbību vērsta ārpolitika ar mūsu kaimiņvalstīm, tajā pašā laikā neatkāpjoties no starptautisko tiesību principiem un ievērojot Latvijas drošības intereses. Tomēr jāatceras, ka - neatkarīgi no mūsu kaimiņvalstu īstenotās politikas - tie ir un būs mūsu kaimiņi. Sadarbība ar kaimiņiem ir vitāli svarīga mūsu valsts ekonomikai un mūsu iedzīvotāju labklājībai. Tāpēc, pieturoties pie kopējām vadlīnijām ārpolitikā, tomēr necentīsimies būt lielāki katoļi par Romas pāvestu.
Kolēģi, ārlietu ministra ziņojumā akcentēta maiņa no tradicionālajām tautsaimniecības nozarēm un tradicionālajiem tirgiem uz jauniem tirgiem un inovatīviem ekonomiskās attīstības avotiem. Apzinoties nākotnes tehnoloģiju pieaugošo nozīmi, man tomēr ir stingra pārliecība, ka vienlaikus ir jāturpina attīstīt arī tādas Latvijā tradicionālas nozares kā tranzīts un loģistika, zvejniecība un zivsaimniecība, lauksaimniecība un piensaimniecība, kā arī kokrūpniecība. Tāpat vienlaikus ar jaunu tirgu apgūšanu Latvijas precēm un pakalpojumiem ir jāturpina apgūt arī tradicionālos tirgus - gan Eiropas Savienības vienoto tirgu, gan kaimiņvalstu - Baltijas valstu, Baltkrievijas un Krievijas - tirgus. Tieši tradicionālās nozares un tradicionālie tirgi veido Latvijas iekšzemes kopprodukta lielāko daļu.
Godātie kolēģi! Pagājušajā gadā arvien aktuālāks kļuva jautājums par Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs gan bērnu tiesību jomā, gan arī Brexit kontekstā. Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par sadarbību starp institūcijām Latvijas bērnu tiesību aizsardzībā ārvalstīs. Pozitīvi vērtējams panāktais progress Eiropas Savienības sarunās par tās dalībvalstu, tātad arī Latvijas, valstspiederīgo nemainīgu statusu Lielbritānijā pēc Brexit.
Godātie kolēģi! Sagaidot Latvijas simtgadi, vēlos atgādināt Zigfrīda Annas Meierovica teikto Satversmes sapulces sēdē 1921.gada 18.februārī, ko jau savā uzrunā minēja ārlietu ministrs. Zigfrīds Anna Meierovics teica: “Latvija ir paveikusi divus posmus savā cīņā par valsts neatkarību, proti: Latvijas atbrīvošanu un Latvijas atzīšanu. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru. Pirmo izkaroja ar ieročiem rokās un cilvēku upuriem, otrā neprasīja vairāk kā spalvu un smadzenes.”
Dāmas un kungi! Spalvu un, jo īpaši, smadzenes, vajag, lai nosargātu brīvību un demokrātiju, stiprinātu drošību, sekmētu labklājību un izaugsmi. Domāsim, kā varam gudri veidot savu ārpolitiku, lai ievērotu savas saistības, bet nenodarītu pāri saviem iedzīvotājiem.
Noslēgumā es vēlos pateikties Latvijas ārlietu dienestam un kolēģiem Saeimā par kopīgo darbu Latvijas ārpolitisko interešu īstenošanā. Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Atim Lejiņam. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi uzstāšanās laiki? Iebildumu nav.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Ministru kungi! Prezidij! Ekselences! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti!
Kā būsiet pamanījuši, mēs dzīvojam dīvainā laikā. Tā pērn teica amerikāņu rakstnieks Džordžs Sanderss, saņemot prestižo Man Booker apbalvojumu par angliski rakstītu literatūru. Mēs labi zinām, kāds ir šis dīvainais laiks, tāpēc nepakavēšos pie tā. Vien pieminēšu, ka laikā no 2010. līdz 2017.gadam populistu panākumi vēlēšanās pieauguši no septiņiem procentiem līdz 35 procentiem. To esam agrāk redzējuši tikai vienu reizi - 1930.gados, īsi pirms Otrā pasaules kara. Pie minētās parādības vēl atgriezīšos runas beigās, jo šis strauji uzlecošais fenomens varētu ietekmēt mūsu drošību nākotnē.
Bet, ja atskatāmies uz mūsu trim ārpolitikas prioritātēm jeb ceļrāžiem, kurus izklāstījām šajā namā pērn, tad redzam, ka esam daudz sasnieguši, izņemot vienā - trešajā prioritātē. Bet tagad par visu pēc kārtas.
Pirmā prioritāte bija un vēl joprojām ir stiprināt valsts ārējo drošību ciešā sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem un NATO partneriem - ASV un Kanādu. Nez, vai te daudz ko vairāk vēl varam darīt. Viss patiešām ir noticis un notiek! ASV ir vēl vairāk stiprinājušas savus bruņotos spēkus Eiropā, un Baltijas valstis saņēmušas 100 miljonus dolāru militārajā palīdzībā uz nākamajiem trim gadiem.
Dažkārt jābrīnās par Putina rīcību. Viena lieta, kad Krievijas kara lidmašīnas cenšas apdraudēt mūsu vai Skandināvijas, vai arī Kanādas gaisa telpu, bet ja mēģina to pašu darīt attiecībā pret ASV Aļaskas pavalsti? Pērn mēs baidījāmies, ka notiks ASV un Krievijas vienošanās uz mūsu rēķina, jo jaunais ASV prezidents bija pirmais ASV prezidents, kurš Briselē nepieminēja NATO līguma 5.pantu, kaut gan tas bija runas tekstā ierakstīts.
Mēs nebijām vienīgie. Kristofs Hoisgens, Merkeles ārlietu un drošības padomnieks, ir atzinis: “Mēs sākotnēji ļoti baidījāmies, ka Trampa valdība varētu noslēgt darījumu ar Krieviju.” Tas nenotika un arī nevarēja notikt.
Par spīti retorikai, abās Atlantijas okeāna pusēs ir atgriezusies pārliecība, ka viena puse bez otras nevar iztikt. Jo, kā pērn atzina Vācijas Federālā izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls, Vācijai Krievija vairs nav stratēģiskais partneris - tā ir pārvērtusies par potenciālu draudu. Un ne jau Vācijas dēļ.
Krievija ir dziļi jo dziļi iesaistījusies vācu politikā. Kremlis ir izveidojis sazarotu propagandas tīklu vācu valodā un nolīdzis prominentus vāciešus kā savus lobistus. To vidū ir bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders.
Otrā prioritāte. Aktīvi iesaistīties vienotas un drošas Eiropas pilnveidošanā. Arī tas tiek darīts. Bet, protams, vēl ļoti, ļoti daudz ir jādara nākotnē.
Ja runājam par aizsardzību, labs sākums ir jau pieminētais PESCO, ko parakstījušas arī visas trīs Baltijas valstis, - tas ir, pastāvīgā strukturētā Eiropas sadarbība aizsardzības jomā. Ir nodibināts arī Eiropas Aizsardzības fonds. Taču nauda, kas tam atvēlēta, - pusotrs miljons eiro - būtībā ir sīknauda. Eiropa vairs nevar atļauties maksāt četrus dolārus aizsardzībai par to pašu, ko ASV iegūst par vienu dolāru. Nebūtu labi, ja pasaule sāktu ņirgāties par Eiropu, ka tās cēlie vārdi nesakrīt ar darbiem.
Skatīsimies, kā virzīsies tālāk sadarbības protokols starp Vāciju un Franciju par piektās paaudzes iznīcinātāju izgudrošanu un ražošanu. Francija agrāk konkurēja ar Eiropas Eurofighter projektu, tagad tā būs kopā ar Vāciju un citām Eiropas valstīm. Bet, pateicoties Brexit, ārpusē paliks Eurofighter projekta dalībniece Lielbritānija. Te nav runa tikai par kara lidmašīnām, bet par vesela ieroču kompleksa attīstīšanu, ieskaitot tankus. Un te nu gan būs iesaistīti daudzi jo daudzi miljardi eiro. Jāskatās, vai mēs arī nevaram pievienoties. Izaicinājums mūsu zinātnei!
Tagad mazliet par lielo politiku Eiropā. Par Brexit. Jāteic, ka pieņemas spēkā palicēju balsis, un britu parlamenta abās palātās ir izveidojies tāds kā klusais vairākums par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā, vismaz vienotajā tirgū un Muitas savienībā.
Šajā saistībā par tīro brīnumu var uzskatīt Emanuela Makrona uzvaru Francijas vēlēšanās. Vienu brīdi tiešām izskatījās, ka Brexit sekos Frexit. Bet tad no jauna parādījās Žanna d’Arka (šoreiz vīrieša veidolā), un viss atkal nostājās uz drošiem pamatiem. Makrons izglāba ne tikai Franciju, bet arī Eiropas Savienību un varbūt pat NATO.
Vēlos piedāvāt jūsu uzmanībai īsu sarunas tekstu, kas varēja notikt starp diviem prezidentiem greznajā Versaļas pilī pērn maijā, kad ar Makronu tikās Putins. Protams, esmu mazliet piedomājis, jo preses konference notika pēc sarunām.
Tātad Makrons: “Prezidenta kungs, jums nesanāca: jūsu kandidāts zaudēja!” Putins: “Nu ko jūs, ko jūs! Es tikai uzņēmu madāmu Lepēnu savos apartamentos kā draudzības žestu Francijai. Viņa taču gribēja atcelt sankcijas.” Makrons: “Ne tikai to! Bet kā būs tālāk?”
Nav skaidrs, ko Putins īsti atbildēja. Bet pēc šīs tikšanās Lepēna meta kažoku uz otro pusi: izgaisa projekts Frexit un reizē arī kaismīgā vēlme izstāties no Eiropas valstu saimes.
Trešā prioritāte ir visgrūtākā, proti, veicināt stabilitāti un attīstību Eiropas Savienības austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos. Šī prioritāte faktiski saplūst kopā ar abām jau minētajām. Kā redzam, “austrumu frontē” bez pārmaiņām. Eiropas Savienība un ASV patur spēkā savas sankcijas pret Krieviju, jo citas valsts teritorijas sagrābšana Eiropā nav pieļaujama.
Savukārt “dienvidu frontē” arī bez pārmaiņām, bet skaidri redzam, ka konflikti var pārvērsties jaunā karadarbībā, ja saasināsies Saūda Arābijas un Irānas attiecības. Pašlaik karadarbība neizplatās ārpus Jemenas, karš Sīrijā turpinās. Acīmredzot arī Palestīnas un Izraēlas jautājums par Palestīnas valsts izveidošanu tuvākā nākotnē vēl netiks atrisināts vai vispār...
Taču lielākais izaicinājums Eiropai ir cits. Runa ir par nekontrolētu imigrāciju, nelegālajiem ieceļotājiem, kas Sīrijas kara bēgļu aizsegā satricināja Eiropas Savienības valstu politisko stabilitāti. Lai atjaunotu kontroli pār Eiropas Savienības robežām, dalībvalstis pieņēma kopīgu lēmumu dibināt Eiropas Robežu un krastu apsardzes aģentūru Frontex ietvaros. Tas notika ļoti ātri bēgļu krīzes laikā 2016.gadā. Tas ir svarīgi! Mūsu ieguldījums minētās aģentūras izveidē un Frontex kopumā ir ļoti liels. Te es gribu pateikties Ārlietu ministrijai un īpaši - Iekšlietu ministrijai. Tās cieši sadarbojās ar Eiropas lietu komisiju, ko mūsu priekšsēdētāja Lolita Čigāne jau teica. Tas ceļ Latvijas prestižu un - kas zina! - varētu kādreiz atsvērt veselu kājnieku bataljonu mūsu drošības jomā.
Bet ir vēl viens izaicinājums - milzīgs izaicinājums! -, kas kļūst arvien aktuālāks. Lūdzu atļaut tam veltīt divas minūtes!
Nigērijā ir gandrīz 200 miljoni iedzīvotāju, vēl pēc 10 gadiem tie varētu būt jau 300 miljoni. Taču, kaut gan tā ir ļoti bagāta valsts, vienlaikus tā ir arī vissliktāk pārvaldītā valsts. Rezultātā no 159 valstīm vienlīdzības indeksa ziņā tā ir tieši 159.vietā, pašā apakšā. Notiek dramatiskas klimata izmaiņas, Subsahāra kļūst arvien sausāka. Tāpēc paredzams, ka nākotnē no šā reģiona būs vēl lielāks spiediens uz Eiropu. Jau tagad bēgļu plūsmā no Lībijas lielākā daļa ir no Nigērijas. Problēma ir apzināta mūsu ārlietu ministra ziņojumā. Eiropas Savienības ekonomiskā palīdzība jākoncentrē tieši uz šo reģionu.
Un arī Latvija cieš no klimata izmaiņām. Kurzemes krasti sabrūk. Mums vajadzētu ārlietu un drošības dokumentos turpmāk vēl stingrāk fiksēt šos apsvērumus, lai lobijs nepanāktu, piemēram, koku izciršanu Kurzemes piekrastē.
Nobeigumā - atgriežamies pie populisma tēmas. Minētie dati par populisma straujo pieaugumu ņemti no Financial Times intervijas ar ņujorkieti Reju Dalio - pasaules lielākā dzīvžogu fonda īpašnieku. Dzīvžogs?... Hedge fund - riska ieguldījumu fonds. Viņa bagātība ir 160 miljardi dolāru - tas ir gandrīz divas trešdaļas no Somijas budžeta, kas ir 237 miljardi dolāru.
Te der atcerēties, ka Latvijas dzīves līmenis pirms kara bija tikpat augsts kā Somijā. Kam bija jānotiek, lai pērnajā gadā mūsu pieņemtais budžets būtu tikai 9 miljardi eiro? Dolāros tas būtu nedaudz virs 11 miljardiem.
Dalio paredzēja, ka 2008.gadā sabruks bankas un uzsprāgs kredīttirgus - pilnīgi perfekti paredzēja. Un par ko tagad Dalio brīdina? Ja nevienlīdzība nesamazināsies, tad nākotnē tirgus attīstību noteiks ne tik daudz ekonomiskie rādītāji, cik politiskie konflikti. Politiskie jautājumi būs svarīgāki par makroekonomiskajiem jautājumiem, jo vairāk kā puse iedzīvotāju nejūt ekonomisko atspirgšanu.
Man jau šķiet, ka reformas, kuras esam panākuši šajā Saeimā līdz šim, to skaitā nodokļu reforma un VID modernizācija, virzīs Latviju uz lielāku labklājību un nevienlīdzības mazināšanu. Un to jau sākam just.
Ļoti gribētos, lai Latvija tiešām pieder pie tām valstīm, kurās nevienlīdzība tiek samazināta un vairs nepieaug. Labs rādītājs ir tas, ka valstī atgriežas arvien vairāk emigrējušo latviešu. Mums Latvijas simtgadē jāpanāk, ka vairāk atgriežas nekā izbrauc. Tomēr dīvaini, ka bija jāsagaida iestāšanās OECD, pirms sapratām, ka jāizskauž valsts nozagšana maksātnespējas administratoru un tiesu sistēmas veidolā. Līdz tam septiņos gados zaudējām 650 miljonus eiro. Ja novedīsim līdz galam reformas, Latvijai būs nauda gan ļoti vajadzīgam... rezerves fonda nākotnes vajadzībām, gan lielākas ārzemju investīcijas. Varam droši teikt, ka divi miljoni eiro iestāšanās naudas OECD pret atgūtiem un nākotnē gūtiem simtiem miljonu eiro - tā būs gana laba atdeve.
Vēl ir laiks šai Saeimai veikt iestrādes 2018.gada budžetā, lai mūsu valsts 2019.gada budžets pārsniegtu 10 miljardus eiro. Patiesībā mums šādam budžetam bija jābūt...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.
Diemžēl debašu laiks ir beidzies.
A.Lejiņš. Es beidzu. Es tūlīt beigšu.
Sēdes vadītāja. Diemžēl debašu laiks ir beidzies.
A.Lejiņš. ...jau šogad, ja vien būtu sākuši strādāt pie reformām ātrāk. (Starpsauciens: “Visiem vienādi...!”) Tas ir atgādinājums neatstāt darbu pusceļā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lejiņa kungs, es ļoti atvainojos! Debašu laiks ir beidzies. Un mēs jau to jums pagarinājām, izmantojot abus uzstāšanās laikus.
Paldies.
Debates turpina deputāts Rihards Kols.
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Lūdzu deputātus atļaut apvienot abus debatēm atvēlētos laikus.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
R.Kols. Paldies.
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi!
Pirmām kārtām paldies, ārlietu ministra kungs, par ziņojumu. Atzinīgi novērtēju, ka pēc katrām ārpolitikas debatēm šī Saeimas sasaukuma laikā katrs nākamais gada ziņojums uzlabojas kvalitātē un saturā.
Ārlietu ministrija vērsās gan pie Saeimas deputātiem, gan nevalstiskajām organizācijām ziņojuma sagatavošanas procesā, aicinot sniegt komentārus un rekomendācijas. Ir redzams, ka ziņojumā ir integrēta virkne iesūtīto priekšlikumu, un tā ir apsveicama rīcība. Tas liecina par labvēlīgas un konstruktīvas vides veidošanos, kas balstīta uz daudzpusēju sadarbību.
Ir gandarījums, ka šī gada ziņojums nopietni pievērsies arī mūsu diasporai. Tomēr ir neliela rūgtuma sajūta. Žēl, ka ārpolitikas kontekstā mūsu pašu cilvēki, mūsu pilsoņi, ir nevis ziņojuma augšdaļā kā viena no ārpolitikas būtiskākajām prioritātēm, bet gan ziņojuma noslēdzošajā sadaļā. Ārpolitikas galvenais uzdevums primāri tomēr ir aizstāvēt savus pilsoņus, un politika, kas vērsta uz nacionālo interešu daudzpusīgu aizstāvēšanu, seko pēc tam. Ārzemēs - Eiropā un pasaulē - dzīvojošie latvieši, kas, starp citu, Eiropas Savienības dalībvalstīs proporcionāli iedzīvotāju skaitam veido vienu no lielākajām diasporām Eiropā, ir neatņemama Latvijas valsts kultūras un tās identitātes daļa.
Līdz šim politiskajā retorikā bieži dzirdēts, ka diasporu raksturo kā resursu, un būtu pienācis laiks to apzināties kā patiesu un nemainīgu vērtību. Latvieši ārzemēs nedrīkst būt atdalīti no Latvijas un latviešu kopuma. Darbam ar diasporu jānotiek sistēmiski un sistemātiski, lai nodrošinātu latviešu valodas, kultūras un identitātes pieejamību ilgtermiņā.
Šīs Saeimas sasaukuma sākumā tika aktualizēta nepieciešamība veidot pārredzamu un horizontālu politiku, apvienojot visus atbalsta plānus un programmas, kas attiecas uz reemigrāciju, diasporas atbalsta politiku, tajā skaitā izglītību, kultūru, ekonomiku, identitāti, tradīcijām, kā arī ministriju un pašvaldību programmas vienā visaptverošā likumā, kas definētu skaidru un nepārprotamu valsts politiku attiecībā uz diasporu. Nevis ik gadu lemt jautājumu, bet gan likumā noteikt pienākumu un faktu.
Šī pirms vairākiem gadiem paustā apņemšanās jau ir materializējusies un paredz, ka pavisam drīz Saeimas dienaskārtībā nonāks diasporas likuma projekts. Galu galā mēs to, kas mums patiesi rūp un kas ir patiesi vērtīgs, aizsargājam ar likuma spēku. Būtu cienīgi un atbilstoši mūsu vēlmi pēc intensīvākas sadarbības ar diasporu apliecināt ar likumu Latvijas simtgadē, tādējādi veicinot diasporas turpmāku iesaisti Latvijas iekšējos un ārējos procesos, tajā skaitā tautsaimniecībā. Darbs pie likumprojekta izstrādes drīz tiks pabeigts, un februārī likumprojekts uzsāks savu ceļu jau Saeimas ietvaros. Ceru uz diasporas pārstāvju, Saeimas kolēģu un ministriju, kā arī uz pašvaldību pārstāvju iesaisti un atbalstu šī likumprojekta sekmīgai virzībai un pieņemšanai.
Cienījamie kolēģi! Tagad par vienu ļoti nozīmīgu ārpolitikas ziņojuma sadaļu, kurā ir būtiski atšķirīgs redzējums. Šīs ir pēdējās ārlietu debates šajā Saeimas sasaukumā, un Eiropas Savienības nākotnes jautājumi jau tiek apspriesti un tirzāti. “Kaut tu dzīvotu interesantos laikos!” Ja mums tas varētu likties pozitīvs novēlējums, tad, ziniet, piemēram, ķīniešiem tas ir lāsts. Mums visiem, gribot vai negribot, tā ir ikdienas realitāte. Mums priekšā ir rītdiena, Latvija un Eiropa 2018., 2019.gadā. Šis būs laiks, kad būs jāpieņem izšķirīgi lēmumi gan par Latvijas, gan Eiropas Savienības nākotni. Lai stiprinātu mūsu valsti, mums ir svarīgi spēcināt to starptautisko vidi, kurā atrodamies. Mēs nedzīvojam izolācijā. Tāpēc mūsu veiksmes un mūsu spēks ir tiešā veidā atkarīgs no tā, kā mēs spēsim aizstāvēt savas intereses starptautiskajā vidē un kā mēs spēsim sadarboties ar dažādiem partneriem.
Ārpolitika ir mūsu efektīvākais instruments. Tādēļ uzskatu, ka lielākais Latvijas ārpolitikas izaicinājums ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības nākotni. Līdz ar pērn atzīmēto Romas līguma 60.gadadienu Eiropas Savienība atrodas kārtējās krustcelēs. Pēdējos gadus mēs atrodamies tādā kā krīžu režīmā: tikko kā šķiet, ka tuneļa galā parādījusies gaisma, seko nākamie izaicinājumi. Vienai eksistenciālajai krīzei seko nākamā. Briti stājas ārā no Eiropas Savienības, joprojām cīnāmies pret migrācijas radīto spiedienu, daudzviet vērojama pieaugoša radikalizācija un eiroskepticisms. Šie izaicinājumi nemitīgi pārbauda Eiropas Savienības dalībvalstu spēju vienoties par kopīgu nākotnes vīziju un vienotu pieeju problēmu risināšanai.
Un, izrādot cieņu Eiropas Savienības dalībvalstij, kura ir izvēlējusies pamest mūsu kopienu, vēlos citēt Vinstonu Čērčilu: “Labas krīzes nevajag atstāt neizmantotas.” Eiropas Savienība no šīs krīzes var iziet kā spēcīgāka organizācija tad, ja mācēsim šo krīzi pareizi izmantot. Un to jau ir spilgti pierādījušas tās krīzes, kas Eiropu skārušas līdz šim. Veiksme ir bijusi Eiropas Savienības pusē. Un es ceru, ka tā tas būs arī turpmāk.
Šis ir laiks, kad mums ir iespēja piedāvāt idejas un risinājumus un prasmīgi tos aizstāvēt, lai veidotu labāku Eiropas Savienību. No Eiropas Komisijas izvirzītajiem pieciem attīstības scenārijiem diskusiju priekšplānā izvirzījies tā dēvētais vairāku ātrumu Eiropas koncepts. Tas aktualizējis jautājumu par Eiropas kodolu, ko šodien mēs vairākkārt dzirdējām. Kāds kodols? Kas tas tāds ir? Vai Latvija tajā atrodas? Kuras valstis tajā atrodas? Nu, ja jau daudzi uzskata, ka Eiropas kodols ir eirozona, tad tā arī runājam - mūsu dalība eirozonā.
Šis mītiem apvītais Eiropas Savienības kodols ir kā Lohnesa ezera briesmonis - ik pa brīdim tas it kā uzrodas, bet neviens to nav redzējis un tam īsti neviens arī netic. Vairāku ātrumu Eiropas modelis, iedibinot šo mītiskā kodola un perifērijas sistēmu, uz kuru pārsvarā uzstāj Eiropas Savienības dibinātājvalstis, radīs vēl lielāku plaisu starp dalībvalstīm un vēl vairāk attālinās Eiropas pilsoņus no Eiropas projekta.
Kad mēs 2003.gadā nobalsojām par iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs balsojām par vienu Eiropas projektu - par vienlīdzības un līdzvērtības pamatprincipiem. Vairāku ātrumu Eiropa neatbilst ne Latvijas, ne Eiropas Savienības interesēm. Un šī ideja ir jāaptur pašā tās saknē.
Formāli iedibinot kodolus un perifērijas, mēs marginalizēsim lielu daļu dalībvalstu un to pilsoņus, riskēsim vājināt Eiropas Savienības pozīcijas globalizētajā pasaulē un faktiski nonāksim pretrunā ar Eiropas Savienības pamatprincipiem. Nevienai valstij Eiropas Savienības ietvaros nav vairāk tiesību vai privilēģiju tikai tāpēc, ka tā ir bijusi starp Eiropas Savienības dibinātājvalstīm, vai kādu citu iemeslu dēļ. Radot jaunas robežas un politiskas struktūras Eiropas iekšienē, piemēram, investīciju programmu tikai eirozonas valstīm, kopēju eirozonas budžetu vai finanšu ministra posteni, Eiropa faktiski tiek šķelta. Tas ir bīstami. Jo Eiropas Savienība kā politisks veidojums ir vai nu vienots un valstis tajā ir vienlīdzīgas, līdzvērtīgas, līdztiesīgas, vai arī tas vienkārši neeksistē. Jebkāda virzība uz vairāku ātrumu Eiropu jeb formālu politisku savienību veidošana Eiropas Savienības iekšienē - tas tikai padziļina to purvu, no kura mēģinām izķepuroties. Jo šobrīd, kā izrādās, dzīvojam visdažādākajās savienībās - banku savienībā, enerģētikas savienībā. Nav izprotams, kāpēc visas labās pēdējā laika iniciatīvas, kas reāli stiprina Eiropas Savienību, tiek apzināti nosauktas nevis par to, kas tās ir - sistēmas, konkrēti instrumenti, politiski veidojumi, struktūras -, bet gan par savienībām!
Atgriežoties pie vairāku ātrumu formalizēšanas jautājuma, jāteic, ka tik fundamentālas pārmaiņas pieprasītu nopietnas izmaiņas esošajos Eiropas Savienības līgumos un par to lemt drīkst tikai visas Eiropas Savienības dalībvalstis vienoti, nevis kāds abstrakts kodols, par kura sastāvu un privilēģijām neviens neko nezina. Baidos, ka šī ceļa izvēle varētu neatgriezeniski nozīmēt Eiropas vienotības beigu sākumu.
Bet nedarīt neko - arī tas nav risinājums. Iespējams, ir alternatīva. Ir jāapzinās, ka Eiropa ir attīstījusies dažādos posmos un dažādos formātos. Nevienu brīdi Eiropas Savienības valstu attīstība nav bijusi vienāda, sākot ar iestāšanās un integrācijas procesiem un beidzot ar savstarpējās sadarbības veidošanu. Bet tā nav vairāku ātrumu Eiropa! To drīzāk varētu nosaukt par mainīgu sadarbības ģeometriju, kas ietver nevis atšķirīgu integrācijas gaitu vai dalībvalstu šķelšanu mistiskos kodolos un perifērijās, bet gan sadarbību dažādās politikas jomās.
Esošā Eiropas Savienības pārvaldes forma un integrācijas modelis vienmēr ir paredzējis sadarbību starp dažādu valstu blokiem noteiktas politikas jomās dažādos ģeogrāfiskajos izvietojumos. Tas ir Eiropas Savienības modus operandi un realitāte, jo Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās intereses nevar būt viendabīgas. Šie dažādie sadarbības veidojumi ir bijuši nozīmīgs atbalsts konkrētu, bieži vien kādam reģionam specifisku jautājumu virzīšanā un interešu pārstāvniecībā, piemēram, Eiropas Aizsardzības fonds un sadarbības politikas virzīšana, aktuāla ir pretestība Nord Stream 2 projektam, atbalsts Austrumu partnerībai, sankcijas pret Krieviju un citi.
Līdz ar apziņu par to, ka dalībvalstu intereses un prioritātes ir atšķirīgas, mēs varam vienoties par turpmāko darbu, par Eiropas Savienības darba kārtību. Ir saprotams, ka 27 nacionālo valstu savienībā visi neuzņems vienu un to pašu attīstības tempu un par savām būtiskākajām nacionālajām interesēm neuzskatīs vienus un tos pašus jautājumus.
Risinājums nav vairāki ātrumi, tehniski un lineāli sadalot Eiropas Savienības valstis. Mums vajag nevis revolūciju, bet gan renesansi. Nevis centralizāciju, bet decentralizāciju, kas vienlaikus mūs visus savilks atkal kopā. Formāli institucionālu starpvalstu attiecību vietā mēs varam veidot valstu kopienas, specializētas Eiropas politikas virzītāju grupas. Centralizētas birokrātijas vietā politikas veidošana var tikt decentralizēta starp vairākām politikas veidošanas dalībvalstu grupām, kas pārraudzītu un attīstītu atbilstošas politikas jomas. Dalībvalstīm būtu brīva iespēja izvēlēties, kurām kopienām pievienoties atbilstoši to nacionālajām interesēm, saglabājot līdzšinējos vispārīgos kopīgi panāktos lēmumus, piemēram, vienotu Eiropas Savienības aizsardzības un ārlietu politiku. Šīs grupas varētu tālāk darboties kā politiskie celmlauži, ātrāk un efektīvāk panākot jaunu iniciatīvu īstenošanu un izvirzot jaunus mērķus, piemēram, aizsardzības, kiberdrošības, ekonomiskās stabilitātes vai citās jomās.
Šāda principa ieviešana katrai Eiropas Savienības dalībvalstij pasīvas samierniecības vietā nodrošinātu aktīvu un pozitīvu lomu Eiropas Savienības dienaskārtības veidošanā. Esošajos Eiropas Savienības līgumos jau ir atrunas par brīvprātīgu dalībvalstu bloku veidošanu, iekļaujoties tādā vai citādā kapacitātē kādā konkrētā nozarpolitikas virzienā.
Un, ja mēs tik ļoti gribam būt kodolā, tad šāda scenārija īstenošanas gadījumā kodols būsim mēs visi. Bet kas to visu var īstenot? Ne esošā Eiropas Komisija, ne esošais Eiropas Parlaments. Lai risinātu Eiropas nopietnākās problēmas un spētu pārliecināt miljonus eiropiešu par tālāko kursu, kritiski svarīga ir spēja apzināties savus trūkumus, kļūdas un neveiksmes. Tā vietā esošā Eiropas Komisija turpina destruktīvo tendenci visās savās neveiksmēs vainot naudas vai politiskās gribas trūkumu, it kā absolūti visa un jebkura Eiropas Savienības kritika ir populistisks delīrijs.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ir atteicies ieklausīties Eiropas iedzīvotājos, arī tajos, kuri uzskata, ka Eiropas Savienība ir viņus pievīlusi. Līdz ar to Eiropas Komisijas prezidents un viss tās esošais sastāvs sabiedrības acīs ir zaudējuši savu simbolisko mandātu. Šī savu uzticības kredītu zaudējušā sasaukuma lielākais izaicinājums nav jaunu pārvaldes modeļu ģenerēšana - to ļausim darīt nākamajiem! -, šī sasaukuma galvenais izaicinājums ir kaut ko izdarīt.
Nākotnes Eiropu veidos nākamais, 2019.gadā ievēlētais, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tie, kuri būs ieguvuši Eiropas pilsoņu atbalstu, visticamāk, arī būs tie cilvēki, kuru politiskā platforma balstīsies nevis uz sapņiem par to, kā atkal padarīt Eiropu diženu, bet gan uz to, kā mums labi dzīvot tālāk, un kuri spēs atgādināt, ka Eiropas Savienības pastāvēšanas jēga ir ne vairāk un ne mazāk kā institucionāla pamata nodrošināšana Eiropas vērtībām. Eiropu veido cilvēki, nevis administratīvas teritorijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Imantam Parādniekam. Vai deputātiem ir iebildumi, ja runātājs apvieno abus debašu laikus? Iebildumu nav.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klātesošie! Augsti godātais ārlietu ministr!
Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā ir atsevišķas cerīgas iezīmes, tomēr ziņojumu kopumā vēlos raksturot kā virspusēju, formālu, bez pievienotās vērtības. Patiesībā apbrīnojami, kā ar tik daudziem vārdiem var pateikt tik maz! Un vislielākā problēma ir tā, ka kārtējo reizi sacītajā gandrīz nav nolasāmi lielākie nākotnes izaicinājumi un draudi Eiropai, Latvijai, - tieši tāpat, kā tas bija ar iepriekšējiem ziņojumiem Saeimai.
2014.gadā sabiedrība netika brīdināta, ka Krievija var detonēt krīzi Ukrainā. Rezultāts - ne Saeimas deputāti, ne sabiedrība nebija gatava gaidāmajai krīzei.
Savukārt 2015.gada ziņojumā vispār netika pieminēta gaidāmā migrantu krīze, kaut gan iepriekš bija zināms par milzīgām bēgļu nometnēm... nometņu koncentrāciju tiešā Eiropas tuvumā. Par to, ka Vidusjūrā ilgstoši uzdarbojas cilvēku kontrabandisti. Ārlietu ziņojumā par to nebija ne vārda.
Atrodiet šos ziņojumus un pārliecinieties par to paši.
Saeima un sabiedrība kopumā atkal saskārās ar krīzi nesagatavotas. To pašu nesagatavotību redzējām visai haotiskajā Ārlietu ministrijas darbībā, kad uz šo un citām krīzēm tika reaģēts novēloti un sasteigti.
Vai šogad ziņojumā dzirdējām kādu nopietnu vēstījumu par nākotnes izaicinājumiem? Manuprāt, ne! Faktiski gandrīz nav pieminēts Latvijas šī gada, varētu teikt, vislielākais eksistenciālais apdraudējums.
Vispirms par šādiem apdraudējumiem Eiropā pārskatāmā nākotnē.
Pirmais - ekonomiskais drauds. Eiropā jau ilgstoši iezīmējušās globālās atpalicības un konkurētspējas zaudēšanas tendences.
Pavisam vienkāršs piemērs. Mēs dzīvojam IT tehnoloģiju un interneta gadsimtā. Aplūkojiet savus viedtālruņus un datorus: teju vai 100 procenti nav ražoti Eiropā! Tehnoloģijas, IT risinājumi ir to megakorporāciju īpašumā un kontrolē, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības. Tas pats attiecas uz vairumu IT tehnoloģiju un interneta gigantu. Mūsdienu globāli svarīgākās un ietekmīgākās kompānijas ir ārpus eiropiešu kontroles.
Vēl pārliecinošāks un tikpat simbolisks piemērs ir saistībā ar kvantu datoru attīstību. Arī šajā ziņā tādas lielvaras kā ASV un Ķīna ir tālu mums priekšā. Tās ir nākotnes tehnoloģijas, kas, iespējams, kardināli mainīs zinātni, pasaules zinātni, un ekonomisko attīstību. Eiropa šajā sacensībā jau ilgstoši ir atpalikusi.
Iemesli ir labi redzami, un to apliecina pavisam vienkārša statistika. Cik daudzas no pasaules labākajām, spēcīgākajām universitātēm jeb globālajām intelektuālajām “spēkstacijām” atrodas Eiropā? No 10 pasaules labākajām augstskolām tikai divas atrodas Eiropā.
Patiesībā situācija ir vēl skumjāka, jo no 10 Eiropas... tikai divas ir kontinentālajā Eiropā, bet astoņas - Lielbritānijā, kura plāno drīzumā pamest Eiropas Savienību. Acīm redzama tendence! Tāpēc nav brīnums, ka zinātnē un līdz ar to ekonomiskajā konkurētspējā skaidri iezīmējas atpalicības draudi.
Ārlietu ministrijas ziņojumā šī problēma nav īpaši izcelta, tāpēc gandrīz nekas nav pateikts par Latvijas redzējumu, iespējamo pienesumu, lai sistēmiski mainītu šo pavisam reālo nākotnes apdraudējumu. Varbūt mēs to neredzam, mūs tas neuztrauc, un nedomājam aktīvi iesaistīties, bet varbūt tomēr Latvijai ir vērts šo globālo Eiropas izaicinājumu vismaz iezīmēt savā ārpolitiskajā diskursā?
Otra lieta - drošība, kas saistīta ar demogrāfisko krīzi. Ziņojumā vispārīgi ir iezīmēta Latvijas pozīcija, bet īpaši neizceļot tuvākās nākotnes nozīmīgākos draudus. Ja Spānija NATO palīdzības ietvaros tagad mums ir nosūtījusi 300 karavīrus, tad, iespējams, mums nākotnē var nākties nosūtīt pašai Spānijai 3000 vai vairāk karavīru.
Atliek tikai atvērtām acīm paskatīties, kas notiek Eiropas kaimiņu reģionos. Vidusjūrai otrā pusē ir Āfrika, tur šobrīd dzīvo 1,2 miljardi cilvēku. Jau šobrīd daudzi no viņiem cieš no dzeramā ūdens un pārtikas trūkuma. Ekoloģiskās tendences nesola neko labu: karstums palielināsies, un dzīvībai nepieciešamie resursi vēl vairāk samazināsies. Vairākās Āfrikas valstīs ir pamatīgs demokrātijas deficīts, un tās atrodas uz anarhijas un haosa robežas. Kamēr mēs paplašinām dažādas atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem, lai veicinātu kuplākas ģimenes un nākotnē mūsu nācija augtu arī skaitliski, citā pasaules malā cilvēku skaits pieaug mega ātrumā. Prognozes liecina, ka ap 2050.gadu, pēc 30 gadiem, Āfrikas iedzīvotāju skaits dubultosies līdz 2,5 miljardiem. Kur šie cilvēki paliks? Bada, ūdens trūkuma, savstarpējo konfliktu nomocīti un izmisuši, viņi noteikti meklēs glābiņu. Tuvākais patvēruma mērķis viņiem varētu būt Eiropa. Es nerunāju par vienu vai diviem miljoniem, kuri burtiski ielauzās Eiropā pavisam nesen. Te ir runa par simtiem miljonu potenciālo bēgļu.
Vai pašreizējā Eiropas drošības arhitektūra ir gatava šiem apdraudējumiem? Vai Eiropai ir kāds reāls plāns, kā viņiem palīdzēt pārvarēt gaidāmās problēmas? Kāds ir Latvijas redzējums un mūsu iespējamais pienesums? Ziņojumā ir tikai dažas rindkopas - vispārīgas un nekonkrētas. Vai Latvija un Eiropa atkal izrādīsies savstarpējo pretrunu un bezgalīgo diskusiju novājināta, bez efektīviem un drošiem risinājumiem? Vai tomēr mēs sāksim pie tā strādāt jau šobrīd?
Tagad par pašu lielāko apdraudējumu Latvijai jau šogad. Trešais drauds - Krievijas ietekme uz vēlēšanu procesu un tā rezultātiem Latvijā. Pasaulē tiek aktīvi diskutēts - cik un kā no ārpuses tika ietekmēts Brexit balsojums Lielbritānijā un prezidenta vēlēšanas ASV. Latvijā šogad ir Saeimas vēlēšanas. Mēs esam daudz ievainojamāki nekā šīs lielās, pieredzējušās demokrātijas. Krievijas propagandas mašinērija joprojām šeit jūtas gana brīvi. Tāpat mēs neesam dzirdējuši, ka drošības iestādes būtu īpaši efektīvas iespējamo spiegu izķeršanā. Kamēr Igaunijā pēdējos gados ir notverti vismaz četri augsta līmeņa nodevēji, tikmēr Latvijā ir aizturēts tikai viens neveiksmīgs “pārmijnieks”. Nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas ārpolitikas manipulatori, dažādi ietekmes aģenti un, pats galvenais, - neskaitāmie TV propagandas kanāli darīs visu, lai sev par labu masīvi ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Šie kanāli faktiski nepakļaujas nekādiem Latvijas normatīvajiem aktiem, un skaidrs, ka tie bez jebkādiem ierobežojumiem aģitēs par Krievijas draugiem.
Prokremliskajiem spēkiem būs tādi resursi, ar kādiem normālām politiskām partijām spēkoties būs ārkārtīgi grūti. Krievijai piemest savu draugu atbalsta kampaņām pāris miljonu eiro ir tīrā sīknauda. Būtībā par vienu vai divu tanku cenu viņi var pārņemt politisko ietekmi Latvijas parlamentā un valdībā. Putinam šobrīd arī iekšpolitiski ir svarīgi panākt, ka vienā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī pie varas nonāk viņam labvēlīga valdība. Nav šaubu, ka šoreiz viņi īpaši centīsies. Ja Latvijā pie teikšanas tiek seni Putina draugi un domubiedri, tad tā būs spoža Krievijas diplomātijas uzvara un faktiski neatgriezenisks zaudējums Latvijai. Šie vīri, kā zināms, vienreiz tikuši pie varas, to vairs neatdod. Manipulēt un pakļaut sabiedrisko domu - tā ir māksla, ko viņi ir izkopuši pilnībā.
Ārlietu ministrijas ziņojumā nav skaidra brīdinājuma Krievijai - atturēties no iejaukšanās vēlēšanu procesā. Ir tikai vispārīgas frāzes un vispārzināmas klišejas. Trūkst skaidra vēstījuma, ka jebkādas ārējas manipulācijas tiks apstādinātas un pārtrauktas izlēmīgi un principiāli. Šim norādījumam šoreiz ir jāizskan ļoti skaidri. Diemžēl mēs to nedzirdējām. Ārlietu ministrija nav pilnībā izmantojusi iespēju brīdināt Saeimu un sabiedrību par šo tik ārkārtīgi nopietno demokrātijas un valsts nākotnes apdraudējumu.
Noslēgumā - par mūsu brāļiem katalāņiem un mūsu reputāciju, kas saistīta ar viņiem. Ir kāds jautājums, kurā es lūgtu jūs, ministra kungs, ieviest absolūtu skaidrību. Jau vairākas nedēļas Spānijas un Katalonijas lielākajos medijos tiek apspriesta ziņa, ka Latvijas klusēšana Katalonijas jautājumā Spānijai izmaksājusi 63 miljonus eiro. Runa ir par to, ka Spānijas karavīri uz Latviju nosūtīti apmaiņā pret solījumu klusēt jautājumā par Katalonijas neatkarības centieniem. Šīs ziņas avots ir Spānijas bijušais ārlietu ministrs un premjera partijas biedrs Hosē Margaljo, kurš to atzinis gandrīz publiski. Šobrīd Katalonijas un Spānijas medijos ļoti plaši un apkaunojoši izskan Latvijas vārds, kā valsts, kuru var uzpirkt. Tā izskatās spāniešiem. Bet katalāņiem - vēl jo ļaunāk. Viņiem tagad Latvija tiek parādīta kā valsts, kas slepus tirgojas ar viņu neatkarību, pašnoteikšanās principu. Ja tā ir patiesība, tad tas ir apkaunojums, kuru būs grūti nomazgāt gadu desmitiem. Es ļoti lūdzu jūs ar skaidru “nē” apliecināt Saeimai un visai sabiedrībai, ka šāds darījums nav noticis ne rakstveidā, ne mutiskas vienošanās formā. Tas ir būtiski arī NATO reputācijai. Mums ir nepārprotami jāzina, ka palīdzība NATO dalībvalstu starpā ir balstīta uz savstarpējas solidaritātes principu, nevis uz apšaubāmiem, slepeniem darījumiem, kas saistīti ar citu tautu neatkarības centieniem. Lūdzu to apliecināt tieši NATO reputācijas vārdā! Pār mums nedrīkst krist ne mazākā aizdomu ēna tik svarīgos jautājumos. Jo, ja šodien tirgojamies ar katalāņu tautas likteni, tad ko mēs būsim gatavi pārdot rītdien? Un kurš parīt tādā pašā veidā kārtos darījumus, lai pārdotu mūs? Aplieciniet Latvijas vārdā, ka Spānijas bijušais ārlietu ministrs ir publiski teicis nepatiesību tik principiāli svarīgā jautājumā!
Otra tikpat svarīga lieta. Kā redzat, esmu piespraudis dzeltenu lentīti. Tā ir solidaritātes zīme katalāņu politieslodzītajiem Spānijas cietumos, kur šobrīd ieslodzījumā tiek turēti divi demokrātiski ievēlēti politiķi un divi ievērojami pilsonisko organizāciju vadītāji. Tā ir nesamērīga un demokrātiskās sabiedrības necienīga rīcība. Mēs mānām paši sevi, sakot, ka tā ir Spānijas iekšējā lieta. Šī situācija apkauno visu Eiropas Savienību, tātad arī Latviju kā dalībvalsti.
Būtībā Eiropas Savienība ir nolaidusies līdz Putina Krievijas līmenim, kur citādi domājošus politiskos oponentus var iemest cietumā. Tā mēs izrakstām brīvbiļeti Putinam turpināt rīkoties precīzi tāpat un zaudējam Eiropas morālo autoritāti demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos. Politisks cinisms ir ceļš uz nekurieni. Lūdzu ārlietu ministru aicināt Spānijas kolēģus nekavējoties atrisināt šo apkaunojošo situāciju! Izvairīga klusēšana un nerīkošanās būs atbalsts visiem tiem populistiem, kuri apgalvo, ka Eiropā demokrātija ir pārvērtusies par fikciju un nogrimusi gļēvas dubultmorāles purvā.
Atgādināšu, ka arī Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste savulaik bija notiesāts un ieslodzīts par aicinājumu sekot demokrātiskiem principiem. Jā, cariskās Krievijas imperiālistu izpratnē Čakste bija tiesājama persona. Vai tiešām mums ir jānoskatās, kā katalāņi mūsdienu Eiropā tiek pazemoti tieši tāpat?
Rinkēviča kungs, lūdzu, aplieciniet sevi kā patiesu un drosmīgu demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvi! Aplieciniet, ka jūsu šeit šodien teiktie vārdi (citēju) “Brīvība, demokrātija un likuma vara - tās ir fundamentālas vērtības” tiešām nav tikai tukša skaņa, bet reāls pamats mūsu pozīcijai! Un likuma vara pirmām kārtām ir arī nācijas pašnoteikšanās tiesību principam. Šie cilvēki pārstāv vairākus miljonus Eiropas Savienības līdzpilsoņu. Neļaujiet viņiem justies pazemotiem un atgrūstiem! Spānijai ir nekavējoties jāatbrīvo šie vismaz četri politieslodzītie. Te es vēlos atgādināt lielā Eiropas domātāja un bijušā Igaunijas prezidenta Lennarta Meri pravietiskos vārdus: “Jebkurai tautai aicinājums atteikties no pašnoteikšanās tiesībām ir pļauka tās pašapziņai.” Šobrīd Eiropas Savienībā katalāņi ir tikuši pamatīgi izpļaukāti. Latvijai skaidri un gaiši jāpasaka Spānijai - laiks apstāties, attapties!
Atkārtošu Nacionālās apvienības pārstāvja, Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles, pausto nostāju (citēju): “Katalonijas nospiešana uz ceļiem nenāks par labu Eiropas Savienībai. Tas ir saprāta jautājums - nepazemot nevienu nāciju, kas atrodas Eiropas Savienībā.”
Ministra kungs, mums ir jābūt tiem, kas sniedz atbalstu un palīdz piecelties!
Un visbeidzot. Lūdzu ārlietu ministru ar izpratni pieņemt manu kritiku. Mācītājs un domātājs Juris Rubenis nesen atgādināja: “Bieži par ienaidniekiem uzskatām cilvēkus, kuri mums nedara neko ļaunu, tikai nes mums izaicinošu vēsti.” Neesmu jūsu ienaidnieks, ministra kungs, vien aicinu runāt skaidrāk un tiešāk par būtiskajiem izaicinājumiem Latvijas un Eiropas nākotnei.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ministri! Ekselences!
Ir patīkami, ka beidzot mēs esam sākuši runāt arī par morālām vērtībām Eiropā. Ministrs pieminēja tēvus dibinātājus un Eiropas vērtības. Jautājums: vai mēs neesam pārāk attālinājušies no šīm vērtībām?
1950.gada 9.maija deklarācijas autors Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis kopā ar Konrādu Adenaueru šīs vērtības traktēja drusciņ citādāk, nekā minēja godājamais ministrs. Katrs var iepazīties ar Šūmaņa citātiem šajā grāmatā.
Kādu Eiropu tad iedomājās šie tēvi dibinātāji un ko viņi rakstīja pirmajos dokumentos, piemēram, Apvienotās Eiropas hartā? “Politiskā vienotība nenozīmē tautas absorbēšanu. Politiskā integrācija nenozīmē atteikšanos no nacionālās suverenitātes.”
“Eiropas vērtība ir demokrātija un sekularitāte,” saka mūsu ārlietu ministrs. Ministra kungs!... Ā, ministra kungs aizņemts... Sekulārisms ir principu un uzskatu kopums, kas ir brīvs no reliģijas un Dieva vai no kāda lielāka Absolūta.
Ko saka Šūmanis, Eiropas tēvs? Grāmata tā arī saucas “Robērs Šūmanis. Eiropas tēvs”. “Vai nu demokrātija būs kristīga, vai tā nepastāvēs. Antikristīga demokrātija ir karikatūra, kas ieslīgs vai nu tirānijā, vai anarhijā.”
Šodien visspilgtāk to demonstrē Eirovīzija, kur parādās sievietes ar bārdu.
Kādai ir jābūt tautu kopībai Eiropas Savienībā? Atkal ļoti precīza definīcija: “Tādu tautu kopība, kāda tā ir Eiropas Savienībā, tiek veidota starp valstīm, kas iesakņojušās vienā un tajā pašā civilizācijā. Tieši uz šī pamata valstis var brīvi apvienoties.”
“Visas Eiropas valstis veidojusi kristīgā civilizācija. Tā ir Eiropas dvēsele, kas ir jāatdzīvina no jauna.”
Un nobeigumā par šo tēmu. “Tautu kopienas matrica var būt tikai viena un tā pati civilizācija. Tādai kopienas iecerei, kurā sajauktos tautas no dažādām civilizācijām, nevar būt cits mērķis kā tikai ekonomisks.” Proti, peļņa. “Pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiks atraisīti antagonistiski fundamentālisma spēki...”
Viss ir precīzi piepildījies! Mēs redzam dažādu civilizāciju pārstāvjus, miljonus bēgļu, teroraktus, policistus ar automātiem un visu tālāko. Tātad šīs vērtības, ko ielika Šūmanis, un tas, kādā veidā viņi ar Adenaueru cerēja, ka Eiropa attīstīsies... Man liekas, ka gluži šajā virzienā mēs neejam.
Vēl viens jautājums, kam ministrs nepieskārās, bet par ko jau te minēja iepriekšējais runātājs, deputāts Parādnieks, - arvien lielāka liekulība, kas valda Eiropas Savienībā. Mēs dzirdējām vairākos Eiropas Komisijas paziņojumos, ka Polijā nevalda tiesiskums. Tātad Polijā acīmredzot parlamenta deputātus liek cietumā par savu politisko uzskatu paušanu. Izrādās, nevis Spānijā, bet Polijā viņus liek cietumā! Deputātus, jā! Eiropas Komisijas paziņojums: “Madride netika nosodīta par bezprecedenta vardarbību, ko pret balsotājiem vērsa civilās gvardes kaujinieki.” Nu, tas tāds sīkums: iekaustīja sievietes, aiz matiem drusciņ pavilka... Galvenais - pievērsīsimies Polijai!
Pagājušā gada 9.oktobrī ārlietu ministrs intervijā teica (citēju): “Ja Katalonijas valdība pasludinās neatkarību, Latvija šādu neatkarību neatzīs.” Nu, Latvija, paldies Dievam, nav tāda prezidentāla valsts, kur nez kāpēc lēmumus pieņem ārlietu ministrs! Es domāju, ka tas pirmām kārtām ir diskusiju un parlamenta jautājums. Bet šeit jau nav runa par neatkarību, šeit ir runa par cilvēktiesībām. Mēs varam uzdot jautājumu ministra kungam, varbūt viņš atbildēs. Cik reizes, Rinkēviča kungs, katalāņu tautai ir jāievēl neatkarību atbalstošo deputātu vairākums, lai Madride ieklausītos un uzsāktu dialogu? Mēs jau runājam tikai par dialoga nepieciešamību.
Vai mums ir jālepojas ar šādu ārpolitiku? Godīgi sakot... Nu, es izkopēju... Jā, es paskatījos dažādus ārzemju autorus un žurnālus... Nu, piemēram, šādi kliedzoši virsraksti... Vai tie dara godu Latvijai? Tur ir rakstīts, ka Spānija nopirka Latvijas klusēšanu Katalonijas neatkarības jautājumā par 30 Jūdasa... nē, piedodiet, par 63 miljoniem eiro.
Bijušais Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo ir teicis, ka viņš četrreiz ticies ar Latvijas valdības pārstāvjiem, piedāvājot dažādu palīdzību un pretim prasot klusēšanu Katalonijas jautājumā. Es domāju, ka pareizāk būtu šos 63 miljonus konfiscēt kādam oligarham - tā nav tik liela summa.
Nākamais. Citi ārpolitiskie jautājumi. Šajā ziņojumā es nedzirdēju neko par to, ka Turcija uzbrūk otras NATO valsts sabiedrotajiem - kurdiem. Kā mēs to vērtējam?
Es neko nedzirdēju par to, kāda būs Sīrijas nākotne Latvijas ārpolitikas skatījumā. Mēs taču atceramies, ka iepriekšējā ziņojumā bija milzīgi gara uzstāšanās par to, kā Sīrija... kā Sīrijas politika attīstījusies un kā mēs palīdzēsim risināt Sīrijas jautājumu.
Es neko nedzirdēju par Austrumjeruzalemi. Slovēnija ir paziņojusi, ka tā atzīs Austrumjeruzalemi par Palestīnas galvaspilsētu. Kāds ir Latvijas viedoklis šajā jautājumā?
Toties mēs varam izlasīt, ka Kosova drīzumā būs kandidātvalsts Eiropas Savienībā. (Starpsauciens.) Tātad Kosova, kas iznīcina kristiešu baznīcas, vairākus simtus, un spridzina pareizticīgo klosterus, acīmredzot civilizācijas ziņā mums ir ļoti tuva un ļoti ātri iestāsies Eiropas Savienībā?!
Sadaļa par konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku. Deviņdesmitajos gados Latvija noslēdza ļoti daudzus divpusējos investīciju aizsardzības līgumus. Mums trūka pieredzes un juristu, lai šos līgumus slēgtu, un šodien mēs baudām šo līgumu augļus.
Katru gadu Latvija zaudē desmitiem miljonu dažādās starptautiskās tiesu prāvās (es šeit runāju tieši par ekonomiku), jo šie investīciju līgumi ļauj Latvijas blēdim, mainot savu pavalstniecību, teiksim, pārceļoties uz Vāciju vai Lielbritāniju, kļūt par godājamu investoru. Un tas, kas Latvijā noblēdīts, pēkšņi pārvēršas par šī divpusējā investīciju aizsardzības līguma subjektu, kuram Latvija neko nevar izdarīt, un mēs kārtējo prāvu zaudējam. Nu, nepietiek ar Fliku... Jā, viens šāds piemērs - no Latvijas blēža viņš tagad ir pārvērties par godājamu Vācijas investoru. Tāpat mums ir ar vairākiem investoriem Lielbritānijā un citās valstīs.
Šie līgumi tika noslēgti uz 10 gadiem. Es domāju, ka ir pietiekami daudz laika Ārlietu ministrijai... nu, varbūt šī vairs nepaspēs, bet nākamā... iesniegt labojumus, pārskatīt kopā ar Finanšu ministriju, ar mūsu uzņēmējiem, ar Tieslietu ministriju. Ir jāgatavo labojumi lielākajā daļā no šiem līgumiem. Tas ir par konkurētspēju.
Par jauniem tirgiem. Es neatradu neko par Irānu, kurā ir 80 miljoni iedzīvotāju. Es zinu, ka no Ārlietu ministrijas brauca liela delegācija valsts sekretāra Pildegoviča vadībā. Vizīte bija ļoti veiksmīga. Vairāk nekā 40 organizācijas izteica vēlmi sadarboties. Irānas dzelzceļš pārvadā kravas no Indijas un no Irānas un ir gatavs sadarboties ar “Latvijas dzelzceļu”. Šeit tas netika pieminēts. Nu, varbūt kaut kādu citu iemeslu dēļ vai aizmāršības dēļ.
Par vienotā tirgus priekšrocībām. Vai Ārlietu ministrija ir noskaidrojusi, kāpēc mūsu autopārvadātāji netiek Francijas tirgū, kā piemin mūsu Eiropas Parlamenta deputāti? Kāpēc Latvijas saliekamo māju ražotāji līdz šim nespēj pārdot šīs ēkas Francijā?
Ko dara Ārlietu ministrija pēc tam, kad ASV Kongress ir nobalsojis par interneta neitralitātes atcelšanu? Tas ļauj Facebook... nu, šajos sociālajos tīklos... piemēram, reklāmās piebremzēt mazos ražotājus un paātrināt lielo ražotāju reklāmas. Mums tas ir vienaldzīgi. Varbūt notiek kaut kādas sarunas? Es gribētu dzirdēt no ārlietu ministra. Tās ir galvenās lietas, ko es gribētu dzirdēt.
Nobeigšu ar ļoti cienījamās deputātes Čigānes kundzes teikto, ka tikai tad, kad omīte aiziet, mēs viņu novērtējam un mīlam. Es ceru, ka Čigānes kundzes teiktais attiecas nevis uz VIENOTĪBU, bet uz ārlietu politiku, un ceru, ka jaunā Saeima tiešām spēs izstrādāt tādu politiku, kas atbildēs uz šiem jautājumiem, kurus mēs šeit uzdodam, un, protams, paldies ārlietu ministram par darbu. Bet acīmredzot būs cits ārlietu ministrs.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs otro reizi pieteicies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Ir pienācis laiks apkopot vairākus jautājumus un atbildēt uz tiem. Sākšu ar īsu atbildi Kiršteina kungam. Kiršteina kungs, vēl jau omīte ir dzīva.
Kas attiecas uz jautājumu loku par Eiropas Savienību, Eiropas Savienības kodolu, vairāku ātrumu Eiropas Savienību, kuru skāra vairāki deputāti gan no pozīcijas, gan no opozīcijas.
Atbildot Potapkina kungam, es gribu teikt pavisam īsi. Gan manos ziņojumos, gan diskusijās, gan valdības pozīcijās vienmēr ir teikts, ka Latvija redz Eiropas Savienību nevis kā Eiropas Savienotās Valstis vai federāciju, bet kā spēcīgu nacionālu valstu savienību. Mēs esam vairākas reizes teikuši, ka neatbalstām Eiropas Savienības armijas izveidi. Pagājušogad, tieši pirms gada, mēs par to jau diskutējām. Tas ceļš, kas ir izraudzīts aizsardzības sadarbības jomā, manuprāt, ir ļoti pareizs, precīzs, un mēs to atbalstām. Sevišķi tāpēc, ka Eiropas Savienība un NATO aizsardzības jautājumos, hibrīdapdraudējuma jautājumos šobrīd sadarbojas daudz aktīvāk nekā jebkad.
Ar ļoti lielu interesi klausījos Kola kunga uzstāšanos un domāju, ka būs jānāk ļoti, ļoti nikni teikt daudz sliktu vārdu gan par kodolu, gan par ātrumiem un visu pārējo. Bet Kola kungs pašās beigās izstāstīja precīzi to pašu, ko es teicu, proti, ka būs decentralizācija, būs vairāki ātrumi un būs dažādas integrācijas.
Paskatīsimies, kas notiek šobrīd. Šengenas zona nav visas 28 valstis (pagaidām 28, drīz būs 27 dalībvalstis). Atsevišķas valstis ir skaidri pateikušas, ka nevēlas būt Šengenas zonā. Eirozonā ir 19 valstis. Vairākas valstis ir konstitucionāli norādījušas, ka tās pat netaisās būs eirozonā.
Aizsardzības sadarbība. Tieši tas pats. Nav 27 vai 28 valstu. Tāpēc, ka, piemēram, Dānijai aizsardzības jautājumos ir konstitucionāli ierobežojumi sadarbībai ar Eiropas Savienību. Līdz ar to par kodolu, kā mēs to redzam... maksimāli runa šobrīd ir par to, vai eirozonas pārvaldības modelis būs politiskāks vai ne. Ja mēs šajās sarunās nepiedalīsimies, mūsu viedokli neņems vērā, bet šis modelis būs. Tā ka, no šāda viedokļa raugoties, šobrīd diskusija par to, ka ir jābūt kaut kādai decentralizācijai un jābūt kaut kādām grupām, ir precīzi tā pati, par ko mēs runājām, tikai citiem vārdiem. Es saprotu, ka gribas atšķirties. Lai tā būtu! Bet pamatā mēs faktiski redzam lietas vienā un tajā pašā virzienā.
Kas attiecas uz investīciju jautājumiem. Es pilnīgi piekrītu Dombravas kungam par to, ka ir nepieciešams aktīvāk strādāt ar Ziemeļameriku investīciju piesaistes jomā, bet tad es aicinu Saeimu un attiecīgās ministrijas, kuras jau vairākus gadus cīnās par šo lietu, beidzot sakārtot jautājumu loku, kas skar zemes dzīles. Tāpēc, ka, piemēram, investori no Kanādas nav gatavi nākt šeit un strādāt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mēs nevaram izkustināt šos jautājumus jau vairākus gadus. Mums ir tik daudz nepārvaramu problēmu, kuras es kā ārlietu ministrs līdz šim neesmu sapratis.
Par Ķīnu un Potapkina kunga teikto. Neredzu īpašas pretrunas starp stratēģisko partnerību ar ASV un sadarbību ar Ķīnu, lai gan es saprotu jūsu bažas, ka ģeopolitikā un ģeostratēģijā šīs izvēles varbūt būs arvien sarežģītākas. Taču ģeoekonomikā es šādas problēmas neredzu.
Viļuma kungs šeit runāja par Baltijas jūras valstu padomi un vienu no mūsu prioritātēm - kultūrvēsturisko mantojumu. Es tomēr aicinu nodalīt. Baltijas jūras valstu padome nav Baltijas valstu padome. Tas ir plašāks spektrs.
Attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību. Ziniet, es teiktu, ka Ārlietu ministrija ir vienīgā ministrija, kas šobrīd... Ministrija ir spējusi radīt Latvijas un Igaunijas tulkotāju balvu, kas tagad jau ir kļuvusi par plašāku balvu un kas eksistē jau gandrīz 10 gadus. Šogad mēs kopā ar Lietuvas kolēģi esam parakstījuši statūtus par Baltu balvas izveidi. Tas ir praktisks, ļoti būtisks pienesums, kas skar mūsu sadarbību kultūras jomā. Ceru, ka simtgade un visas tās programmas, kas mums ir... Starp citu, Baltijas valstis ļoti daudz... kopīgi iziet ārpus mūsu reģiona robežām. Londonas grāmatu tirgus izstāde... Orsē muzejā, Francijā, būs Baltijas valstu mākslinieku izstāde. Daudzās vietās mēs diezgan daudz un labi sadarbojamies. Tā ka tā ir arī laba atbilde uz to, ko jūs teicāt. Baltijas valstis sadarbojas kultūras jautājumu risināšanā. Bet, es domāju, tas ir arī jautājums...
Kā jau parasti, Ārlietu ministrija atbild par visām jomām, no transporta un zivsaimniecības līdz pat kultūrai... arī mūsu kolēģiem citās valdības iestādēs...
Attiecībā uz jūsu minēto par Baltijas valstu vēstniecībām. Mums ir tāda prakse, kur mēs esam vienās telpās. Taču es jau šeit esmu bieži diskutējis par to, ka Baltijas valstu kopīgu vēstniecību veidošana nav iespējama, tāpēc ka mums ir arī ekonomiski dažādas intereses. Ir iespējama mūsu vēstniecību atrašanās vienās telpās, varbūt izmaksu samazināšana, un tas notiek. Piemēram, Ēģiptē, mēs esam kopā ar Igauniju, un mums pirms kāda laika Kazahstānā bija vēstniecība kopā ar Lietuvu. Tā ka mēs esam gatavi tālāk runāt arī par to.
Katalonijas jautājums. Parādnieka kungs, pirms četriem gadiem šajās debatēs jūs jau runājāt par šo tēmu un aicinājāt pēc tam, kad Katalonija pasludinās savu neatkarību, nekavējoties to no Latvijas puses atzīt. Un toreiz es jums atbildēju un vēlreiz atkārtoju Latvijas valdības oficiālo pozīciju. Šie jautājumi ir risināmi Spānijā iekšpolitiskā un konstitucionālā ceļā, un mēs nekādā veidā šeit padomus pusēm nedosim. Šīs debates mums bija pirms četriem gadiem, vēl pirms vispār tika lemts NATO samitos par NATO klātbūtni Baltijas reģionā, vēl pirms notika pretlikumīgā Krimas aneksija.
Es aicinu principā nepaļauties uz to ļoti saasināto informatīvo iekšējo karu, kas šobrīd notiek Spānijā, kur abas puses izmanto puspatiesības, kaut kādus izteikumus. Varu apliecināt, ka Latvijas pozīcija Katalonijas jautājumā nemainīsies. Mēs to uzskatām par Spānijas iekšējo jautājumu. Tas arī ir jautājums, kas mums ir risināms Eiropas Savienības līgumos, kur ir skaidri noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīs un nekādā veidā netraucēs citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritoriālo nedalāmību.
Savukārt Spānijas kontingents šeit neatrodas kaut kādu darījumu rezultātā. Spānijas kontingents šeit atrodas, balstoties uz NATO līguma 5.pantu. Un nav bijusi nekāda vienošanās par 63 miljoniem un kaut kāda veida, teiksim, klusēšanu Katalonijas jomā. Tās ir absolūti dažādas, jāsaka, kategorijas. Un es aicinu ļoti precīzi lasīt to, ko saka bijušie Spānijas ārlietu ministri un kolēģi, un neļauties tam informatīvajam karam, kurā... Mēs ļoti strauji mēģinām ļoti emocionāli uzlādēta jautājuma risināšanā iesaistīties. Protams, ir interesanti, ka atsevišķos jūsu izteikumos es dzirdu domas, kuras es esmu lasījis no citiem autoriem. Bet... nu, lai tas paliek.
Attiecībā uz Kiršteina kunga teikto. Manuprāt, mēs varam, protams, diezgan daudz runāt par jautājumu loku, kuri skar mūsu sadarbību ar Irānu, par veselu rindu ekonomisko politiku veidojošu elementu. Varu tikai apliecināt, ka mēs šeit turpinām strādāt. Mēs par visu šo esam diezgan daudz diskutējuši iepriekšējās debatēs.
Un, godīgi sakot, godātie deputāti, jūs paši esat mazliet izlutināti. No vienas puses, jūs gribat detaļas, bet, no otras puses, jūs gribat vīziju. No vienas puses, jūs sakāt: par to mēs diskutējām pirms trim gadiem, tāpēc nevajag diskutēt tagad. Es visādos veidos cenšos padarīt šīs debates gan pietiekami vizionāras no politiskā viedokļa, gan arī detalizētas. Un, protams, katrs jūsu ieteikums man ir interesants.
Visbeidzot - par melno sarakstu, ko šeit minēja Krauzes kungs, kurā mums vajadzētu iekļaut veselu rindu cilvēku, kuri mums kaut ko ir nodarījuši. Es tomēr gribu zināmu konkrētību. Par ko mēs runājam? Jo vispārējos vilcienos izmantot melno sarakstu ekonomisko interešu virzīšanā būtu ļoti inovatīvi pat uz vispārējā Eiropas Savienības vai reģiona fona. Tā ka, ja jums ir kādi konkrēti priekšlikumi un idejas, es ļoti labprāt dzirdētu vārdus, uzvārdus, ko viņi ir nodarījuši mūsu sadarbības partneriem un tā tālāk. Piemēram, kas attiecas uz Ēģiptes jautājumu, es domāju, mūsu uzdevums tur bija nevis likt melnajā sarakstā, bet panākt Latvijas pilsoņu atbrīvošanu, kas arī tika veiksmīgi izdarīts ar diplomātiskiem paņēmieniem, nevis ar melnā saraksta palīdzību. Tāpēc, es domāju, būsim reālisti, skatīsimies uz lietām līdzsvaroti.
Un, ņemot vērā to, ka man būs iespēja runāt vēl pēc dažiem deputātiem turpmākajā sēdes daļā, es šobrīd saku paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.
A.Ašeradens (ekonomikas ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Paldies par iespēju uzstāties Saeimas debatēs.
Jāsaka, es kā ekonomikas attīstības dienesta vadītājs pilnīgi noteikti ļoti augstu vērtēju mūsu ārpolitiku, mūsu ārpolitikas dienestu, tā vadītāju un darbību. Jāteic, ka Latvijas ārpolitiku es vērtēju kā sekmīgu un profesionālu. Tā pilnībā atbilst Latvijas ekonomiskajām interesēm un atbild uz lielākajiem izaicinājumiem, kādi ir visiem cilvēkiem, kas saistīti ar ekonomiku.
Mēs saņemam skaidras atbildes uz to, kā tiek mazināti ģeopolitiskās spriedzes izraisītie efekti. Latvija ļoti sekmīgi Eiropas Kopienā uztur savu dienaskārtību, savas ekonomiskās intereses, kā arī - un tas ir ļoti svarīgi - ārpolitikas dienests sekmīgi risina jautājumus, par kuriem Latvijā tiek runāts mazāk, un tā ir Eiropas nākotnes arhitektūra. Mēs ļoti sekmīgi esam pozicionēti arī attiecībā pret globālo lielvaru, teiksim, līdzsvara izmaiņu dinamiku, mēs redzam, ka šī pozicionēšanās ir Latvijas ekonomikas interešu labā. Latvija ir integrēta arī visās starptautiskajās institūcijās, kurās mums ir intereses.
Kopumā mēs redzam, ka daļa no šī darba atspoguļojas Latvijas tautsaimniecības izaugsmē. Latvijas pagājušā gada un arī šī gada tautsaimniecības izaugsmi starptautiskās investīcijas ir novērtējušas kā sabalansētu un veiksmīgu, tā pārsniedz vidējos rādītājus, kādi ir Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā. Es gribu teikt, ka lielā mērā tas ir noticis, pateicoties arī Ārlietu ministrijas dienestu sniegumam.
Par Ekonomikas ministriju un tās galvenajām prioritātēm šajā laikā. Es gribu šeit nosaukt četras prioritātes. Tās ir: eksporta un investīciju stimulēšana, konkurētspējas un cilvēkkapitāla attīstības jautājumi.
Ja mēs runājam par investīcijām, tad divos iepriekšējos gados vērojamais investīciju kritums Latvijā ir apturēts. Latvijā investori ir kļuvuši drošāki, un viens no galvenajiem iemesliem ir Varšavas samita lēmumi un NATO sniegtās drošības garantijas reģionā. Šeit es ar pilnu atbildību gribu teikt, ka Latvijas investīcijas drošībā ir atmaksājušās līdz pēdējam centam. Es no šīs tribīnes aicinu arī valdību domāt par to, ka mēs šīs investīcijas varam palielināt vismaz 2,1 vai 2,2 procentu apmērā. Kaut vai kā atbildi... Es šogad gribu redzēt vismaz pieckārtīgi pieaugošu ārvalstu investīciju apjomu, kas deviņos mēnešos pārsniegs 710 miljonus eiro.
Kādēļ tas ir svarīgi? Tūlīt paskaidrošu.
Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijā strādā 4,5 tūkstoši uzņēmumu ar vairāk nekā 145 tūkstošu eiro apgrozījumu un ar vismaz 50 procentiem ārvalstu kapitāla. Šie uzņēmumi veido vienu piekto daļu no visiem Latvijas uzņēmumiem un valsts budžetā iemaksā gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem.
Ja mēs runājam par eksportu, tad jāteic, ka pagājušajā gadā tas ir sasniedzis 11,4 miljardu atzīmi, un ir skaidrs, ka tas ir būtiskākais Latvijas tautsaimniecības izaugsmes rādītājs. Šobrīd tas ir 58 procenti no IKP. Un, jāsaka, četru procentu izaugsmi, kas bija pagājušajā gadā, mēs varam vērtēt kā labu, bet ne pietiekamu.
Ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē Latvijai ir jākoncentrējas uz eksporta izaugsmi - daudz lielāku un daudz straujāku! -, uz daudz augstāku pievienoto vērtību. Un jāteic, ka tādai mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvija eksports ir fundamentāli svarīgs, eksportam ir jākļūst par daudz lielāku IKP sastāvdaļu. Šai komponentei jāsasniedz vismaz 70 procentu no šī rādītāja.
Ja mēs runājam par produktivitāti, tad jāteic, ka šobrīd tas ir viens no problemātiskākajiem jautājumiem, Latvijas tautsaimniecībai kļūstot par daļu no globālās jeb pasaules ekonomikas un integrējoties globālajās vērtību ķēdēs. Jāteic, ka vidējais rādītājs - 42 procenti no Eiropas Savienības vidējās produktivitātes - ir fundamentāla problēma Latvijas uzņēmumiem. Jāsaka, tie uzņēmumi, kuri atrodas šīs konkurētspējas augšgalā, integrāciju globālajā tirgū uzskata par lielisku priekšrocību. Taču tiem uzņēmumiem, kuri nav produktīvi un nespēj konkurēt globālajā tirgū, diemžēl šī situācija ir dramatiska, bieži vien mēs dzirdam daudzus palīgā saucienus, un mums jādomā, kā palīdzēt šiem uzņēmumiem attīstīties un tikt uz priekšu.
Protams, milzīgs izaicinājums Latvijai ir cilvēkkapitāla jautājums. Es esmu priecīgs par to, ka ārlietu ministrs ir nācis ar iniciatīvu veidot diasporas likumu, jo vēl joprojām diezgan liels skaits tautiešu atstāj Latviju. Un ir skaidrs, ka globāla Latvijas jēdziena stiprināšana - jau ar likumdošanas iniciatīvu! - ir ārkārtīgi svarīga. Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jādomā, kā mēs saglabājam savas attiecību saites ar šiem cilvēkiem un mēģinām viņus piesaistīt Latvijas tautsaimniecībai. Protams, mums milzīgs jautājums attiecībā uz cilvēkkapitālu ir kompetenču trūkums, un šeit ir jādomā, kādā veidā mēs šīs kompetences attīstām Latvijā, sadarbojoties dažādu starptautisku izglītības institūciju starpā.
Ja mēs runājam par Latvijas izaicinājumiem globālajā telpā, tad es aicinu turpmāk būt daudz fokusētākiem un strādāt pie tām iestrādnēm, kas mums ir. Un tās, kā mēs redzam, dod ļoti labus rezultātus.
Ja runājam par Latvijas eksportu, tad gribu teikt, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā... ka Eiropas Savienība Latvijai ir nozīmīgākais tirdzniecības un investīciju partneris. Un tas jau šeit ir izskanējis.
Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Eiropas Savienības 28 valstīm 2017.gada pirmajos trīs ceturkšņos sastāda 71 procentu jeb 17,2 miljardus. Savukārt attiecīgās investīcijas veido trīs ceturtdaļas no visām ienākošajām investīcijām.
Jāteic, ka šogad aprit 25 gadi, kopš Eiropas Savienībā sāka sekmīgi īstenot vienotā tirgus principus, nodrošināt preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, kā arī iespēju strādāt un mācīties jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Jāteic gan, ka darbaspēka brīvā kustība ir radījusi valstij lielus dzīvā spēka zaudējumus. Veiksmīga diasporas politika, manuprāt, būtiski veicinās ārvalstīs dzīvojošo tautiešu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā un viņu atgriešanos.
Lai arī Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā ir kļuvusi mums par pašsaprotamu lietu un, kā deputāti pieminēja, mēs to uztveram kā omītes rosīšanos virtuvē, turpmākie ieguvumi no vienotā tirgus nebūs bez aktīvas mūsu līdzdalības kopējo spēles noteikumu izstrādē.
Jo šobrīd - saistībā ar iekšpolitiskajiem procesiem Francijā un Vācijā - ir jūtama stipri gausāka lēmumu pieņemšana vienotā tirgus padziļināšanas jautājumos.
Ņemot vērā diskusiju par Eiropas Savienības nākotni, Latvijai ir aktīvi jāiesaistās Eiropas Savienības kopējās arhitektūras veidošanā un daudzu ar ekonomiskām interesēm saistītu jautājumu risināšanā. Kā vienu piemēru... kā vienu izaicinājumu gribu pieminēt dažādu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz līdzsvarotu industriālo attīstību un lielajām Eiropas Parlamenta ambīcijām attiecībā uz klimata un vides prasībām. Jāteic, ka industriālajai attīstībai tas bieži vien rada nesamērīgu slogu. Un Latvijas ārpolitikai, ārpolitikas un ekonomiskās politikas veidotājiem šis ir liels izaicinājums - atrast labus risinājumus.
Ja mēs runājam par izciliem sadarbības piemēriem, tad jāteic, ka tā noteikti ir Eiropas enerģētikas politika, tā ir gāzes tirgus liberalizācija, reģionālā gāzes tirgus izveide, sinhronizācija un infrastruktūras attīstība.
Par mūsu interesēm starptautiskajā vidē. Es noteikti gribu pieminēt to, ka Latvijas Ekonomikas ministrija izvēlējusies trīs būtiskākos eksporta sadarbības tirgus, proti, ASV, Ķīnas, kā arī Apvienoto Arābu Emirātu, kas ir vārti uz Līča valstīm. Šobrīd mēs strādājam pie jautājumiem par sadarbību ar Indiju, Japānu un Dienvidkoreju.
Attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm mēs redzam, ka ir milzīgs potenciāls un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, ekonomiskās aktivitātes pieaugums ir palielinājies par 65 procentiem. Jāteic, ka Amerikas Savienotās Valstis ir kļuvušas ne tikai par valsti, no kuras mēs sagaidām tirdzniecības apjomus un investīcijas, bet arī par valsti, kurā Latvijas uzņēmēji investē. Šeit es minēšu Valmieras stikla šķiedras fabriku Atlantā, kā arī kompāniju Printful, kurai ir vairāki uzņēmumi Amerikā un kura dinamiski attīstās. 2017.gada nogalē Čikāgas konferencē tika parādīts, ka Latvijai ir milzīgas iespējas sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Pateicoties sadarbībai ar CETA līgumu, ir aktivizējusies sadarbība arī ar Kanādu. Tāpat Ekonomikas ministrija milzīgu uzmanību velta sadarbībai ar Ķīnu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (mēs plānojam dalību “Expo 2020” Dubaijā), kā arī manis minētajām jaunattīstības valstīm, kurās drīz sagaidāma prezidenta vizīte.
Nobeigumā es gribu aicināt deputātus pievērst uzmanību Latvijas jaunajai modernajai ekonomikai. Ko es šeit gribu minēt? Tās ir kompānijas, kas ir sekmīgi integrējušās...
Sēdes vadītāja. Ministra kungs, jūsu debašu laiks beidzies. Vai nepieciešams papildlaiks?
A.Ašeradens. Es vienu minūti vēl...
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ja debates tiek turpinātas vienu divas minūtes, apvienojot abus debašu laikus? Iebildumu nav.
A.Ašeradens. Paldies.
Es gribu dažus vārdus teikt par jauno ekonomiku. Mēs arvien redzam tādu fenomenu, ka ir kompānijas, kas sekmīgi integrējas starptautiskajās vērtību ķēdēs, veiksmīgi izmanto universitāšu zinātnieku atklājumus un sekmīgi strādā daudzos starptautiskos tirgos. Kā piemēru es gribu minēt Liepājas uzņēmumu UPB, kurš sekmīgi piedāvā inovatīvus risinājumus būvniecībai Skandināvijā. Es šeit gribu minēt arī dabīgās kosmētikas ražotāju Madara cosmetics, kas ir kotēts NASDAQ biržā, kuram ir 30 procentu izaugsme gada laikā un vairāk nekā 8,5 miljonu apgrozījums. Somijā tā ir dabiskā kosmētika numur viens, un šobrīd Madara cosmetics sekmīgi mēģina izveidot savu pozīciju Vācijas tirgū.
Tāpat es gribu runāt par jaunuzņēmumiem, kas arī sekmīgi attīstās. Mēs redzam vairāk nekā 320 jaunu uzņēmumu, kas iepriekšējā termiņā ir spējuši piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro investīciju.
Es redzu to, ka ārlietu dienesta un ekonomiskās attīstības dienesta sekmīga sadarbība ir pamatā tam, kā attīstās Latvijas ekonomika globālajā arēnā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie deputāti, ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam paziņojumam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, mazu uzmanību! Mums ir skaitliski diezgan liela deputātu grupa sadarbībai ar Vācijas parlamentu. Ir radusies neliela tehniska problēma, proti, nav grupas vadītāja, jo Āboltiņas kundze ir atstājusi Saeimu. Līdz ar to es aicinu grupas dalībniekus tagad pulcēties Sarkanajā zālē, lai pārvēlētu grupas vadību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Inese Lībiņa-Egnere, Ainārs Mežulis, Andris Morozovs, Edgars Putra, Romualds Ražuks... bija tepat, pieteicās... Edvards Smiltēns... tikko runāja... un Jānis Trupovnieks.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātās ekselences! Kolēģi! Augsti godātais ministra kungs!
Labākais, ko jūs šodien varētu mums apliecināt, svinīgi stādot priekšā savu ziņojumu, būtu tas, ka jūsu vadītās ministrijas prioritāte ir Latvijas un tās valstspiederīgo interešu aizsardzība visās jomās. Jūsu darbam ir jāidentificējas ar lepnumu par savu valsti. Diemžēl esam tālu no tā, lai, palūkojoties uz jūsu īstenoto politiku, cilvēki stiprinātu savu pārliecību par valstiski apzinīgu ministrijas vadīšanu.
Es šodien runāšu par cilvēkiem, jo diemžēl tie ir ļoti maz pieminēti jūsu ziņojumā.
Jūs savā ziņojumā uzsverat, piemēram, to, ka Latvijas prioritāte starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās ir cilvēktiesību, mazākumtautību un citu mazākumgrupu tiesību ievērošana. Bet tajā pašā laikā jūsu izvirzītais pārstāvis ANO struktūrās balso pret dzīvības saglabāšanu nedzimušiem bērniem, ignorējot to, ka tiesības piedzimt ir viens no cilvēktiesību pamatiem! Gluži tāpat arī balsojumā pret rezolūciju, kas nosaka vecākiem tiesības izlemt jautājumus saistībā ar bērnu seksuālo izglītošanu, jūsu ieceltais pārstāvis ar savu viedokli rada greizu priekšstatu par Latvijas valsti.
2015.gada 3.jūlijā saistībā ar jūsu apstiprinātā pārstāvja balsojumu pret ANO rezolūciju “Par ģimenes aizsardzību” jūs skaidrojāt, ka balsojumā jums bija svarīgi būt kopā ar Eiropu, jo ieņemt vienādas pozīcijas ar Krieviju jums nozīmētu atgriešanos 25 gadus senā pagātnē. (Starpsauciens.)
Tad nav saprotams, uz kādām vērtībām jūs virzāt Latviju, ja par Latvijas pārstāvja dedzīgo runu pret nedzimušiem bērniem pagājušajā gadā mūsu juristiem sašutuši ziņoja citu Eiropas Savienības valstu pārstāvji. Vērtību jautājumos jums vienmēr šķiet svarīgi pasvītrot arī stratēģisko partneru pozīcijas atbalstīšanu, taču šoreiz ar ASV - mūsu lielāko stratēģisko partneri - šajā jautājumā mēs atradāmies pretējās pozīcijās, un tikai ar ASV atbalstu abas minētās rezolūcijas tomēr tika atbalstītas.
Es vēlos norādīt, ka jūsu ieceltie pārstāvji, pret kuru pozīciju jūs neiebilstat, rada sagrozītu Latvijas vērtību projekciju starptautiskajā sabiedrībā. Ir skumji, ka greizam vērtību atspoguļojumam jūs allaž atrodat attaisnojumu un, lepojoties ar interpretētām Eiropas vērtībām, jūs, Rinkēviča kungs, esat aizmirsis par to vērtību sistēmu, kuru par pamatu Eiropas Savienībai ir licis jau šodien pieminētais Robērs Šūmanis - Eiropas Savienības tēvs.
Joprojām - par cilvēkiem.
Kā jau minēja Kola kungs, tiešām simboliski ir tas, ka jautājumi par diasporu jūsu ziņojumā ir pēdējā vietā. Bažām par hibrīdapdraudējumu esat veltījis gana daudz līdzekļu un uzmanības, bet esat piemirsis, ka lielākā problēma Latvijas drošībai ir vīlušos Latvijas iedzīvotāju aizbraukšana no valsts. Un vēl smagāk ir tad, kad mūsu valstspiederīgie, kas ar sirdi un dvēseli ilgojas pēc mājām, nesaņem atbalstu grūtā brīdī. Vēl ciniskāk ir tad, kad kāda Latvijas vēstniece par tiem neglīti izsakās publiskajā telpā, tādējādi graujot Latvijas valstspiederīgo tēlu un sarežģījot cilvēku dzīvi svešumā. (Dep. A.Lejiņš: “Nu nebija tā! Nebija!”)
2016.gada 28.janvārī Saeima pieņēma Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, paziņojot par saviem pienākumiem atbalstīt no valstspiederīgo ģimenēm šķirto bērnu intereses. Arī Ārlietu ministrijai šīs deklarācijas izpildē ir savi uzdevumi.
Kopš pagājušā gada oktobra mēs ar kolēģiem no opozīcijas cenšamies noskaidrot, kā tad jums īsti ir veicies ar šo uzdevumu izpildi pēdējā gada laikā, kādi ir bijuši informatīvie semināri audžuģimenēm un vecākiem Lielbritānijā. Par šo pasākumu norisi joprojām gaidām kādu informāciju. Deputātu jautājumos, deputātu pieprasījumā, kā arī debatēs pagājušā gada 14.decembrī šo jautājumu jums nemitīgi esam uzdevuši, bet precīzas atbildes kā nav, tā nav. Man jau sāk izskatīties, ka jums vienkārši nav ko stāstīt. Pēdējā cerība ir uz cienījamo Ārlietu komisiju, kas nesen bija sarīkojusi sēdi ar Bražes kundzes piedalīšanos. Jūsu ministrija, rūpīgi sekojot līdzi minētajām deputātu debatēm par bērnu tiesību aizsardzību, ir paspējusi saskaitīt iespējamās deputātu kļūdas, tai pašā laikā jūs joprojām nevarat īsti saskaitīt, cik reizes jūs esat atteikušies palīdzēt mūsu valstspiederīgajiem Lielbritānijā, kurā dzīvo lielākā daļa no mūsu tautiešiem ārvalstīs. Un cik reizes pēdējo gadu laikā esat braukuši uz tiesu, lai veiktu savus tiešos konsulāros pienākumus? Vai trīs reizes? Vai piecas reizes?
Aicinu jūs būt konsekventiem un atklātiem un tik daudz piesauktajā Diasporas likumā skaidri ierakstīt, ka jūs nenāksiet palīgā tautiešiem sarežģītās situācijās, kamēr tie vēl ir ārzemēs, līdzīgi kā to cenšaties viltīgi ierakstīt Konsulārajā reglamentā. (Dep. A.Lejiņš: “Nu taču beidziet!”)
Jūs neesat pieraduši strādāt, kā to dara cilvēki, kuriem patiešām rūp Latvijas valstspiederīgie. Jūs neesat pieraduši strādāt, kā to dara Rīgas bāriņtiesas pārstāvji, kuri, piemēram, vakardien 11 naktī sēdēja pie datora un domāja, kā palīdzēt bērnam, kuram palīdzību jūs esat atteikuši.
Vāja diasporas politika, augstprātība un bezdarbība jautājumos, kas skar mūsu lielāko vērtību - cilvēkus -, tas, manuprāt, var kļūt par banāna mizu, kuru minēja Mūrnieces kundze.
Kolēģi! Tas arī viss, ko vēlējos jums pateikt par ārlietu ministra bezdarbību un Latvijas tēla bojāšanu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Ministra kungs! Rūpīgi iepazinos ar ārkārtīgi garo ārlietu ministra kunga ziņojumu. Manuprāt, pārāk daudz frāžu, pārāk maz vai vispār nav konkrētu man un sabiedrībai svarīgu lietu.
Jūsu runā ir ļoti daudz norāžu par draudiem šeit un draudiem tur. Man no savas valsts ārlietu resora gribas saņemt precīzākas atbildes par katru minēto draudu, kā arī vēlos iegūt skaidrāku izpratni, ko un kā mēs darīsim globālā vadošo spēku samēra maiņas situācijā, jo Eiropa un ASV kļūst vājākas, bet tuvākie un tālākie Austrumi sāk veidot dažas apvienības, sāk jaunu interešu polu veidošanu. Ko mēs, piemēram, darīsim divu ātrumu Eiropā, kur jaunā izskatā tiek atjaunota visu aizmirstā “ogļu un tērauda kopiena”? Mēs taču pēc Junkera izvirzītajiem parametriem kvalificējamies tikai otrā ātruma Eiropā, tāpēc jūsu minētais par mūsu it kā tuvumu Eiropas Savienības kodolam ir uzskatāms piemērs tam, ka vēlamo jūs uzdodat par esošo.
Eiropas Savienības paplašināšanas tēma. Turcijā pašlaik ir fiksēts ļoti daudz cilvēktiesību pārkāpumu, ko īsteno Erdogana režīms. Viņa spēki agresīvi uzbrūk Sīrijas teritorijai bez jebkāda starptautiska mandāta. Būtu vajadzīgs konkrēts, sabiedrībai saprotams un pieejams pamatojums, kāpēc mums būtu jāatbalsta šādas valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.
Tāpat, runājot par ES imigrācijas politiku, ministra kunga teiktais par imigrācijas līdzsvarošanu un Eiropas interesēm nav īstenojies. Šobrīd izskatās, ka nu jau trīs Eiropas valstu - Ungārijas, Polijas un Čehijas - realizētā politika imigrācijas jautājumos ir daudz efektīvāka un vairāk atbilst Eiropas interesēm nekā Latvijas tukšās deklarācijas un pārmērīgā paklausība Briselei.
Tas ir acīm redzami, ka pie mums un Eiropā, pat neņemot vērā imigrantu radītās novirzes, pašu Eiropas pamatnāciju sociālās atšķirības un problēmas padziļinās un sabiedrība noslāņojas vēl vairāk. Tas prasa straujāku, konkrētāku rīcību, nevis vispārzināmas un daudznozīmīgas frāzes.
Eiropas Savienības budžeta tēma. Tas ir svarīgs un, iespējams, neērts jautājums - kā gan bez dalībvalstu papildu iemaksām Eiropas budžetā varēs nodrošināt tā līdzšinējo apjomu, kad Lielbritānija būs izstājusies un kad turklāt būs arī jaunās papildu prioritātes? Domāju, ka ir skaidri sabiedrībai jāsaka: Eiropa grib saglabāt kopbudžeta apjomu, un, kad beigsies Brexit nauda, mums vajadzēs Eiropas budžetā iemaksāt vairāk. Vai tad nevajadzēs mums maksāt vairāk?
Nākamais neatbildētais jautājums, kuram no jūsu runas vēlējos uzzināt atbildi. Kā un kur mēs grasāmies vairāk iesaistīties ES drošības un aizsardzības procesos? Vai mēs piedalīsimies Francijas vai Vācijas rīkotajās misijās? Sargāsim Itāliju no bēgļiem? Paši brauksim misijās vai darīsim ko citu?
Būtu ļoti noderējis, ja jūs savā runā iekļautu aplēses un informētu sabiedrību par to, cik mēs tērējām dalībai ārvalstu misijās 2017.gadā un cik daudz vairāk mēs tērēsim 2018.gadā un turpmākajos gados, kā arī par to, vai mūsu uzņēmumi tiešām reāli piedalās militārās industrijas piegādes ķēdēs, lai atvieglotu aizsardzības budžeta tēriņu pieaugumu.
Diemžēl visai runai skan cauri piesliešanās Eiropas un ASV elites paustajiem pasaules veidošanas principiem.
Kādas vēl - bez daudz minētās ES un NATO interešu pārstāvības - būs Latvijas konkrētās ārpolitikas galvenās prioritātes nākamajos gados? Tas nav nolasāms. Pietrūkst pašas Latvijas kā suverēnas valsts specifisko prioritāšu.
Ne velti visā pasaulē ir pastiprinājies populisms. Un jūsu nosauktās antielites tēmas - tas ir rezultāts ļoti garajam vienvirziena procesam, kad viss līdz šim ir grozījies par un ap globālās elites interesēm visos pasaules reģionos, tātad arī Baltijas reģionā. Tas ir pilnīgi normāli, ka demokrātiskā sabiedrība rada pretdarbību jau atklāti redzamajai elites darbībai. Bet jūsu minētās globālās demokrātiskās vērtības sabiedrībā izkropļojas objektīvu iemeslu dēļ. Proti, tās ir sekas tā saucamās globālās elites darbībai un gadu desmitiem mākslīgi kultivēto dubulto, izmainīto vērtību vai pat melu rezultāts. Krīze šādā situācijā ir neizbēgama, tāpēc ka dzīvot pa vecam, kā noteica elite, vēlas arvien mazāks skaits cilvēku, bet pa jaunam elite vēl nemāk un nemācēs. Tā ir tik ļoti attālinājusies no pārējās sabiedrības, ka tās domāšana un rīcības spēja reālos, sabiedrībai vajadzīgos procesos ir ārkārtīgi ierobežota vai pat pilnībā zaudēta.
Tas ir tikai apgalvojums, ka Rietumu demokrātijas nodrošina tiesiskumu. Visu veidu koruptīvas darbības pastāv visās demokrātiskajās valstīs. Te mums pašiem savās mājās tālu piemērs nav jāmeklē. Oligarhu jeb interešu grupējumu problēma pastāv visās valstīs.
Tiesiskums nereti tiek pārkāpts arī Rietumu demokrātiju ietvaros, un pagājušā gada Katalonijas krīze tam ir dzīvs piemērs. Jūs sakāt, ka Latvija pagājušogad iestājās par mazākuma grupu tiesībām un dažādo brīvību nodrošināšanu. Bet kā tad bija ar to pašu Katalonijas krīzi? Vai mūsu ārlietu resors skaidri atbalstīja vienas Eiropas valsts mazākuma tautas vēlēšanos iegūt pašnoteikšanos? Vai arī jūs klusiņām gaidījāt pārējās - pirmā ātruma - Eiropas rīcību un pozīciju? Kāpēc Latvija nepozicionē sevi un neizvirza iniciatīvu būt par mediatoru šādu konfliktu regulēšanā, ja reiz paši mēs tādu ceļu izgājām nesenā pagātnē? To varēja un, manuprāt, vajadzēja darīt Katalonijas krīzē.
Par mūsu attiecībām ar Krieviju. Pēdējos gados sabiedriskajā telpā cirkulējušās informācijas un dezinformācijas fonā sabiedrībai jau sen ir jābūt skaidram, ka arī šeit notiek dažādo pasaules uzskatu savstarpējā cīņa un ietekmes sfēru dalīšana. Nav tā, ka tikai Latvijā oligarhi dala ietekmes sfēras un resursus; tas notiek visā pasaulē. Un tā mēs pieredzam ASV pola cīņu ar austrumu kaimiņa polu jau ne pirmo gadu desmitu.
Šobrīd jebkurai pusei pastāv tehniskas iespējas informatīvajā telpā ieplūdināt gan patiesu, gan nepatiesu informāciju. Tā dara visas lielvaras un sistēmas.
Mūsu galvenais uzdevums šajos apstākļos ir nezaudēt sevi, savu identitāti un tātad savu valsti. Atrast savu jēgu un pienesumu globālos jautājumos.
Pēdējā laikā pat no tālākām ES valstīm izskan vēsmas par sankciju mīkstināšanu, jo sankcijas negatīvi ietekmē šo valstu ekonomiku.
Domāju, ka tas mūsu valstij būtu tikai izdevīgi, ja Latvija kļūtu par Eiropas un Krievijas attiecību salāgotāju - mediatoru. Ja mums būtu tāds vismaz vidēja termiņa mērķis, kurš būtu darīts zināms visām pusēm, no tā varētu panākt ārkārtīgu ieguvumu ne tikai lokāli, bet arī globāli, jo spriedzes un aizspriedumu mazināšanai starp poliem vajadzētu būt globāli svarīgam uzdevumam. Un mums šī starpnieka loma, iespējams, palīdzētu saglabāt mūsu valsti ar visiem tās iedzīvotājiem.
Ja spriedze tikai pieaugs un mēs turpināsim to arī no savas puses vēl uzturēt, tad šīs spriedzes maksimālās izlādes jeb karstā kara situācijā tas mums kā robežteritorijai var beigties ar vispārēju krahu.
Mums galīgi nav izdevīga lielvaru uzkrātā potenciāla agresīva izlāde. Mums kā mazas valsts vadītājiem un pirmām kārtām jums - ārlietu resoram - ir jāseko līdzi un sabiedrībai skaidri jārāda un maksimāli objektīvi jāskaidro procesi pasaulē, norādot ieinteresētās puses katrā globālās politikas notikumā. Laiks, kad turpināt uzturēt vienpolārās vai divpolārās pasaules uzskatu un domāšanu, ir pagājis. Šobrīd mēs atrodamies globālo pārmaiņu apstākļos, kad mums pašiem ir jānosaka skaidra savas valsts un pirmām kārtām cilvēku pozīcija un mērķi.
Vispirms mums tiešām visiem sadzirdamā veidā ir jāatzīst, ka līdzšinējā politika ir nesusi mūsu valstij ārkārtīgi kritiskus cilvēkresursu zaudējumus. Manuprāt, par to vajadzētu skaļi un tieši runāt pie katras iespējas, nevis atrunāties, ka tā ir normāla maksa par atrašanos vienotajā Eiropā. Manuprāt, jūsu skatījumā pietrūka konkrētu tēžu un vīziju, kā mēs tagad šo politisko kļūdu jeb uz visiem laikiem aizbraukušo cilvēku jautājumu labosim. Lepni skandinot, ka mēs ievērojam teju pilnīgi visas Eiropas norādes, reformas vai principus, mums nav atļauts aizmirst, ka mūsu valsts šobrīd beidzas, jo iet mazumā, izsīkst tās galvenais resurss - cilvēki. Lai cik šī teritorija būtu attīstīta, lai cik vilcienu līnijas būtu uzbūvētas vai kravas caurvestas, lai cik lēts ievestais darbaspēks te strādātu un lai cik ilgi te uzturētos sveša armija, par ko maksāsim ar svešām naudas zīmēm, tā diemžēl vairs nebūs tā Latvija, kādu izveidoja mūsu senči pirms 100 gadiem un par kādu tie cīnījās visos laikos.
Globālā mērogā mēs esam teritoriāli maza valsts, taču mēs varam būt lieli cilvēki. Es ticu, ka mums pienāks tāds laiks, kad mūsu valsts vairs nebūs kā maiņas monēta vai placdarms starp tuvu un tālu esošām lielvarām. Tāpēc es aicinu mūsu ārlietu resoru pārstāt gribēt ērti dzīvot un darboties saskaņā ar esošās svešās sistēmas vai pasaules uzbūves principiem, izliekoties vai apzināti neieraugot dažādus citus alternatīvus ceļus. Pasaule mainās daudz straujāk, un straujāk vajadzīga valsts attīstības mērķu, tai skaitā ārlietu jeb attiecību un attieksmes, korekcija.
Ja mūsu ārlietu cilvēki pirms 100 gadiem nebūtu meklējuši un izmantojuši kaut niecīgāko veidu, kā toreiz esošajos ārkārtīgi sarežģītajos apstākļos radīt iespēju izveidot un noturēt šo valsti, tad šodien šajā ēkā un telpā būtu pavisam cits valdības sastāvs, ja mēs vispār līdz šim brīdim būtu noķēruši vēl kādu iespēju noformēties kā suverēna teritorija.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Es kā pieredzējis un zinošs vadītājs šodienas debates uzskatu par dīvainām. Kā var vērtēt kādu, kuram nekas nav uzdots? Es saprotu: ja kādam ir uzdots kaut ko darīt, tad var vērtēt, vai viņš uzdoto ir paveicis vai nav.
Kā var vērtēt kaut ko mūsu valstī, ja mums nav mērķu, nav stratēģijas, nav rīcības plāna? Faktiski, Rinkēviča kungs, jums vajadzēja nākt šeit ar savu rīcības plānu. Es ar jums runāju! Viņš ir augstāks, viņš ir ministrs, viņš nav deputāts. Viņš ir augstāks.
Jums vajadzēja šeit nākt ar rīcības plānu un teikt: “Šo rīcības plāna punktu mums izdevās izdarīt, bet šo - neizdevās.”
Viss, kas šeit notiek, piedodiet, man šķiet, ir tāds bla, bla, bla, bla. Un man ir lūgums - ja ministri, izpildvara, redz, ka nav mērķa, uz kuru viņiem iet, tad netēlot tādus: “Oi, mēs tāpat saņemsim naudu! Mēs neko nedarīsim, mēs te patēlosim, izdarīsim darbu, saņemsim naudu.” Nu tad nāciet šeit, uz Saeimu, Rinkēviča kungs, nāciet un sakiet: “Es piedāvāju šādu mērķi. Es piedāvāju šādu stratēģiju, šādu rīcības plānu.” Mēs to atbalstīsim. Un tad jūs nāksiet, un mēs aplaudēsim: “Malacis, Rinkēviča kungs, jūs esat šo punktu sasnieguši. Tas jums grūti nāca. Un šeit, mēs saprotam, bija grūti, jūs neizdarījāt.” Bet šobrīd viss ir tāds - bla, bla, bla, bla!
Galvenais, ko es gribu teikt. Manuprāt, pats galvenais, kas Ārlietu ministrijai būtu jādara, - jārūpējas, lai mūsu tautsaimniecība attīstītos, lai iedzīvotāju un valsts intereses ārzemēs būtu aizstāvētas. Un mans uzskats ir, ka drošība... Es saprotu, ka par savu drošību man pašam ir jāparūpējas. Bet mēs nezin kāpēc saprotam tā: ja mēs gribam parūpēties par savu drošību, tad mums jāpaņem ir, es nezinu... tur ar Arti jāsarunā, lai viņš rūpējas, vai ar Pimenova kungu. Mums pašiem pirmām kārtām ir jāparūpējas par savu drošību, un tad mēs varam saukt palīgā. Bet mums pavisam otrādāk: “Davai, tur kaut kāds Kanādā parūpēsies par mūsu drošību!” Nu, piedodiet man, - kāpēc ne ķīnietis? Kāpēc kanādietis? Varbūt ķīnietis labāk parūpēsies?! Vai jums neliekas loģiski, ka mums pašiem darām!”), nevis... Beidziet, nevajag!
Un, ja no šī viedokļa paskatās, kāds ir sausais atlikums no Ārlietu ministrijas darbības, - nu, es to neredzu. Es redzētu, ja Rinkēviča kungs teiktu: “Vot, mēs strādājam Indijas tirgū, Ķīnas tirgū, tur palielinājās mūsu skaitļi, un tā tālāk.” Nu, nav tā!
Un tas pats ir arī ar to jautājumu risināšanu, par kuriem Stepaņenko kundze runāja. Kas notiek ar United Kingdom? Ar mūsu bērniem? Nu, tas ir vienkārši vājprāts. Es atvainojos! Aizmirsu, kā precīzi nosaukt Lielbritāniju.
Tas pats notiek ar mani Amerikā, kur ir nolaupīti mani bērni. Es vēršos pie vēstniecības un lūdzu: “Man ir nolaupīti bērni! Nu, atgriežam Latvijas pilsoņus Latvijā!” - “Nē, mūs tas neinteresē. Mums ir ph par to.” Saku: “Nu tad vismaz tiesas lēmumu palīdziet realizēt, lai to tiesas lēmumu Latvijas pilsoņi pildītu!” - “Ah, mums ir ph, atšujies, Kalnozol!”
Tā ka es pagaidām neko labu par Ārlietu ministrijas darbu nespēju teikt. Taču arī daudzi mani bijušie darbinieki teiktu: “Kalnozol, tu ļoti reti savā darbībā esi pateicis labu par mums.”
Kas vēl, manuprāt, ir būtisks un kas ir jāizdara?
Ārlietu ministrijā mēs ieguldām aptuveni 100 miljonus - nodokļu maksātāju naudu. Mums vajag izvērtēt, kāpēc mēs to darām. Ja mēs tērējam šo naudu, šos aptuveni 100 miljonus, Ārlietu ministrijai, tad mums jābūt skaidram, kāpēc mēs to darām. Ko mēs gribam panākt pēc šiem 100 miljonu ieguldījumiem? Uz šo brīdi vairāk izskatās, ka mēs esam salikuši pasaules kartē karodziņus: mums ir vēstniecība Indijā, Ķīnā un tur, un tur, un tur. Bet kāds labums no tā mums ir? (Dep. A.Lejiņš: “Eksports pieaug!”) Mūsu iedzīvotājiem labums? Kāpēc mēs šos 100 miljonus esam atņēmuši pensionāriem? Kāpēc? Mums jābūt pamatojumam. Mans uzskats - ja mums nav šāda skaidra mērķa, tad Rinkēviča kungs varēja nākt un pateikt: “Okay, sitam kantori ciet un pievienojamies kopējai Eiropas Savienības ārpolitikai! Paliek pāris darbinieku Ārlietu ministrijā, un viss ir kārtībā.”
Un pats pēdējais un, manuprāt, bēdīgākais, ko es gribu teikt. Viss, kas notiek Ārlietu ministrijā, visa tās rīcība un darbība parāda to, ka Ārlietu ministrija pārstāv vairāk tos spēkus un to spēku intereses, kas ir ārpus Latvijas Republikas, nekā mūsu pašu valsts intereses un tās iedzīvotāju intereses, un tas ir pats, pats bēdīgākais. Piedodiet!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kungi! Cienītās kundzes!
Runāšu pavisam īsi. Mēs svinam šogad Latvijas simtgadi. Savas valsts simtgadi svin arī mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši un mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Un neba tikai par simtgadi vai simtgades svinēšanu gribu runāt.
Gribu runāt arī par vienu gadadienu, kura varbūt nav jāsvin, bet kuru der atcerēties, vismaz pasakot to šeit, no Saeimas tribīnes. Proti, šī gada augusta beigās mēs būsim nodzīvojuši brīvvalstī vairāk... laiks no 1918.gada novembra līdz 1940.gada jūnijam un no 1990.gada 4.maija līdz šī gada augusta beigām pārsniegs 599 okupācijas mēnešus, proti, mēs būsim ilgāk dzīvojuši brīvvalstī nekā okupācijas varā. Un, manuprāt, tas ir vērā ņemams vai pieminams datums.
Baltijas lietu apakškomisijā mēs esam strādājuši tieši ar Baltijas jautājumiem, un tieši par Baltijas valstu vienotību un Baltijas valstu sadarbību es arī gribu šodien vairāk runāt.
Šeit Viļuma kungs pieminēja to, ka varētu veidot kopīgas vēstniecības. Kā jau ārlietu ministrs atbildēja, iestrādes jau ir. Tajā pašā laikā, iespējams, daudziem ir vēlme redzēt kaut ko līdzīgu Skandināvijas valstu vēstniecību kompleksam Berlīnē, kas tika veidots no jauna. Es domāju, ka līdz kaut kam tādam varbūt mēs neiesim, bet, kā tika minēts, praktiskā sadarbība Ēģiptē un Kazahstānā, Astanā, ir vērā ņemama.
Baltijas valstis bieži aizmirstam, jo tās ir... piemēram, mūsu lielākie tirdzniecības partneri. Ja mēs skatāmies pagājušā gada tirdzniecības bilanci, tad mūsu eksporta tirgos Lietuva ir pirmajā vietā, Igaunija - otrajā, Krievija - tikai ceturtajā vietā. Tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies uz importa partneriem, tad Lietuva ir pirmā, Igaunija - ceturtā un pa vidu ir dažas Skandināvijas valstis.
Tā ka šajā gadījumā... Ja nebūtu Baltijas valstu, mums tās vajadzētu izdomāt, jo galu galā ir lietas, kuras mums tuvāko četru gadu laikā būs jāpaveic. Un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir elektropārvades tīklu savienošana starp Baltijas valstīm un Poliju. Tas mums beidzot, 27 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ļaus pārgriezt nabassaiti ar Krievijas elektrības tīkliem un šādi elektrības tirgus ziņā kļūt patiesi neatkarīgiem no mūsu kaimiņa aiz Zilupes.
Ārlietu ministrs minēja par Baltu balvas izveidošanu, kura pastāv kopš šī gada, papildus Baltijas Asamblejas balvai.
Un nobeigumā vēlos vērsties pie mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas un kolēģa Kārļa Šadurska un atgādināt, ka trīsdesmitajos gados visās trijās Baltijas valstu izglītības sistēmās pastāvēja tāda vienošanās, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas skolēni savā skolas laikā iemācās visu triju valstu himnas.
Es domāju, tas būtu praktisks piedāvājums, ko mūsu skolas varētu atcerēties, proti, mācīt himnas mūsu triju Baltijas valstu simtgadei par godu.
Ar to es arī beidzu.
Paldies ārlietu dienesta darbiniekiem un ministram par paveikto. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Dāmas un kungi!
Pavisam īsi vēlos pastāstīt par deputātu grupu Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam, kā arī pavisam īsi ceru pieskarties Tibetas un Katalonijas jautājumam.
Kāda studente man nesen jautāja, vai no ikgadējām ārlietu debatēm vispār ir kāda jēga. Kā pozitīvu piemēru varēju minēt Saeimā nodibināto deputātu grupu Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam, kas izveidota pagājušā gada sākumā, neilgi pēc iepriekšējām ārlietu debatēm.
Tāpat kā šogad, arī pagājušajā gadā ministrijas ziņojumā sadaļā par Krieviju viss teiktais bija gana tumšās krāsās, kas ir saprotams, - kiberdrošības draudi, Krima, militārās mācības mūsu pierobežā un tā tālāk. Toreiz ziņojumā tika iekļauts arī šāds teikums: “Vienlaikus tiks pievērsta uzmanība sadarbībai ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un nevalstisko sektoru.”
Jāatzīst, izskatījās, ka tas ir ielikts ķeksīša pēc. Ne velti šogad šī tēma pavisam pazudusi no ziņojuma.
Vladimirs Kara-Murza, gana pazīstams Krievijas opozicionārs, kurš jau vairākkārt ir ciemojies Latvijā, allaž ir uzsvēris, ka “Krievija nav tikai Putins, un Putins nav visa Krievija”.
Izvērtējot līdzšinējo praksi (piemēram, Saeimā ir deputātu grupas sadarbībai gan ar Ķīnas parlamentu, gan Tibetas atbalstam), pavisam loģiska kļuva iniciatīva arī Krievijas sakarā izveidot otru, alternatīvu deputātu grupu, kas varētu veicināt dialogu ar to Krievijas sabiedrības daļu, kura pašreizējā varas vertikālē netiek pārstāvēta un, jāatzīst, - dažos veidos tiek apspiesta. Turklāt vārdu salikums “Krievijas sabiedrības daļa”, gribam vai negribam to atzīt, sevī ietver arī gana lielu skaitu no Latvijā dzīvojošajiem ļaudīm.
Saeimas deputātu grupai ir bijušas tikšanās ar vietējiem krieviski raidošajiem medijiem, piemēram, portāla “LSM.LV” krievu valodā rakstošās sadaļas redaktoru un daudziem citiem (tos es neuzskaitīšu šobrīd). Tikāmies arī ar Dmitriju Savinu, kas ir pirmais un, šķiet, pagaidām vienīgais Latvijā esošais politisko patvērumu ieguvušais emigrants no Krievijas. Viņš ar personīgo pieredzi pamato, ka krievu tautības cilvēkiem ir daudz vairāk brīvības šeit nekā krieviem pašu valstī Krievijā.
Ne velti pilsoniskās sabiedrības kustība Open Russia jeb “Atvērtā Krievija” jau vairākus gadus savu lielāko forumu vairāku dienu garumā organizē Viļņā.
Tikmēr Latvijā par Putinu procentuāli nobalso vairāk nekā, piemēram, Sanktpēterburgā.
Pavisam drīz būs nākamās vēlēšanas, un domāju, ka jūs paši varēsiet par to pārliecināties.
Tagad ziņojumā teikts: “Nekas neliecina, ka Krievijas ārpolitikā varētu notikt pozitīvas pārmaiņas.” Tātad mums ir jābruņojas ar pacietību, un aizvien mans aicinājums ir: iespējami atbalstīt diskusiju ar otru (ne Putina) Krievijas daļu. Agrāk vai vēlāk Krievijas oficiālajai varai būs jāmainās. Neviens totalitārais režīms nav pastāvējis mūžīgi un nevar pastāvēt mūžīgi.
Tāpēc priecājos arī par tā sauktā Magņitska likuma virzību Saeimā un ceru, ka jau tuvākajā laikā mēs šajā ziņā pievienosimies gan Lietuvā, gan Igaunijā pieņemtajiem politiski atbildīgajiem lēmumiem.
Pret Krievijas amatpersonām esam kopā ar mūsu starptautiskajiem partneriem akceptējuši noteiktas sankcijas, taču kritika, kas izteikta Ķīnai par cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā, ir daudz mērenāka. Gadiem ejot, šķiet, pavisam apklususi.
Nupat pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija, kurā Ķīnas iestādes mudinātas izbeigt jebkādas cilvēktiesību aizstāvju vajāšanas (ar šo rezolūciju jūs varat iepazīties), un tās beigās ir aicinājums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm piekopt stingru, uz vērtībām balstītu pieeju Ķīnai un vienpusēji neiesaistīties iniciatīvās vai darbībās, kuras var mazināt Eiropas Savienības rīcības efektivitāti un konsekvenci.
Noslēgumā. Pavisam īsi par Katalonijas jautājumu. Parādnieka kungs jau ļoti strikti izteicās. Es nebūšu tik kategorisks, tikai aicinu Saeimā nodibināt darba grupu Katalonijas atbalstam, jo tādas grupas ir gan Lietuvā, gan Igaunijā. Turklāt Saeimā jau ir deputātu grupa Tibetas atbalstam un deputātu grupa Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam.
Mēs visi saprotam, ka Ārlietu ministrijai vienu vai otru iemeslu dēļ ir grūti iesaistīties dialogā ar abām konfliktā iesaistītajām pusēm, tad nu Saeimas deputāti var nākt talkā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.
I.Brīvers (LRA).
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks par to, ka ārlietu ministra runā mēs dzirdējām apliecinājumu tam, ka Latvijas neatkarība joprojām ir prioritāte.
Ministra runā gan nedzirdēju pieminam nacionālas valsts jēdzienu, toties to minēja vairāki citi runātāji, to skaitā arī Saeimas priekšsēdētāja, godājamā Mūrnieces kundze un it īpaši Kiršteina kungs, kurš citēja vienu no Eiropas Savienības tēviem - Robēru Šūmani.
Vai nav tā, ka mūsdienu Eiropā Šūmani daudzi labprāt gribētu pieskaitīt pie populistiem?
Vai neatkarīgai Latvijas valstij ir jābūt arī nacionālai valstij? Mani vērojumi ir tādi, ka, runājot par nacionālu valsti, pastāv risks tikt dēvētam par populistu.
Viedokli, ka nacionālas valstis pieder pagātnei, Latvijā visdedzīgāk aizstāv politiskais spēks, kurš pašlaik gan nav pārstāvēts Saeimā, taču cenšas iekļūt nākamajā Saeimā. Šī politiskā spēka līdera izteikumi par nacionālas valsts kaitīgumu pārsteidzoši saskan ar vairāku augsti stāvošu Eiropas Savienības politiķu teikto.
Vai nākamajā Saeimā būs vēl kāds politiskais spēks, kurš aizstāvēs Latviju kā patiesi nacionālu valsti, neaprobežojoties tikai ar lozungiem?
Es uzskatu, ka neatkarīgai Latvijai nākotne ir tikai kā nacionālai valstij. Nacionalitāte nav etnisks jēdziens. Tie cilvēki, kuri uzskata sevi par piederīgiem Latvijai, Latvijas kultūrai, latviešu valodai un sociālajai videi, arī ir Latvija. Un nav tik būtiski, kāda ir viņu etniskā izcelsme. Nacionāla valsts ir tikpat augsta prioritāte kā neatkarīga valsts, un aicinājums par Eiropas federalizāciju, par Eiropas Savienotajām Valstīm ir uzskatāms par vēršanos pret Latvijas neatkarību, kas ir krimināli sodāms pārkāpums.
Vairākkārt tika minēts, ka Latvijas neatkarība nebūtu iespējama bez notikumiem pirms 27 gadiem, kad Latvija bija vienota neatkarības atjaunošanā. Taču mēs nedrīkstam aizmirst nelielās Islandes lomu.
VIENOTĪBA, jums tas, kā parasti, neinteresē.
Nedrīkstam aizmirst nelielās Islandes lomu, kura nebaidījās ar savu piemēru iedrošināt arī lielās valstis atzīt Latvijas neatkarību.
Pašlaik pasaulē, tostarp arī Eiropā, ir tautas, kuras cīnās par savu neatkarību un nacionālu valsti. Arī šīs tautas cer uz to, ka atradīsies kāda drosmīga valsts, kas iestāsies par viņu neatkarību. Taču šādu drosminieku nav. Vai tad nu Latvija būs tā, kas parādīs drosmi? Par to tiek klusēts. Un vienīgi Parādnieka kungs un Kiršteina kungs uzdrīkstējās šodien pārtraukt šo klusēšanu un uzdod ārlietu ministram jautājumus, uz kuriem arī man bija interesanti dzirdēt atbildes. Bet atbilde bija īsa - tā nav mūsu darīšana. Skaidrs.
Tagad par tirgiem. Mēs dzirdējām, cik svarīgi Latvijas ekonomikai ir Ķīnas, Japānas, Indijas tirgi. Tika atgādināts arī par tradicionālajiem Eiropas tirgiem un to svarīgumu. Un tikai viens tirgus netika pieminēts. Tas ir Latvijas tirgus. Ceru, ka tas ir skaidrojams ar šodienas diskusijas kontekstu, nevis ar to, ka šis tirgus tiek uzskatīts par pēdējo prioritāti. Ekonomikas ministra kunga runa gan netieši lika par to domāt. Ministrs runāja, cik labi Latvijas ekonomikai ir tas, ka eksporta īpatsvars no iekšzemes kopprodukta pieaug un ka šis pieaugums vēl ir jāpaātrina. No tā es secinu, ka pēc ministra kunga un valdības domām optimālais eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā būtu 100 procenti. Vai varbūt 110 procenti? Varbūt 120 procenti? Cik labi gan tas būtu Latvijas ekonomikai! Vienīgi kas notiks ar Latvijas cilvēkiem? Viņi brauc prom. Taču arī agrāk ekonomikas ministrs izteicās: “Neuztraucieties, cilvēku aizbraukšana no Latvijas katru gadu samazinās.” Un, kad būs aizbraukuši visi, tad skaitļi būs pavisam labi. Tad vairs nebrauks prom neviens. Uz to virzāmies.
Eksports un ārvalstu investīcijas esot Ekonomikas ministrijas galvenā prioritāte.
Pārdomām. Eksports un ārvalstu investīcijas esot svēta lieta. Tās rada darba vietas. Taču jau tagad esot jūtams krass darbaspēka, kas aizpildītu šīs darba vietas, trūkums. Tāpēc vajagot ievest viesstrādniekus, kuri tad ražos produktus prioritārajam mērķim - eksportam. Produkti aizies uz Ķīnu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tradicionālajiem tirgiem, investoru peļņa tiks investoriem, kuri, protams, ir ārvalstnieki, darba samaksa - viesstrādniekiem.
Jautājums - kas paliks Latvijai? Bez skaitļiem par ekonomikas straujo izaugsmi. Kas paliks Latvijas cilvēkiem? Protams, valdība un koalīcija zina atbildi arī uz šo jautājumu. Nešaubos, ka es dzirdēšu, kā Kalnozola kungs šeit pieminēja, tādas atbildes kā ārlietu ministra kungs atļāvās teikt, ka Parādnieka kungs tā runā... Bet, manuprāt, valdības pārstāvji paši ar to īpaši izceļas.
Labi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, augsti godātais ministra kungs! Labdien, deputāti!
Es būtu ļoti priecīgs, ja Saeimā katru gadu katrs ministrs nāktu ar savu ziņojumu. Šobrīd tā tradīcija ir tāda, ka to dara ārlietu ministrs.
Saistībā ar jūsu, Rinkēviča kungs, ziņojumu es vēlos pievērst uzmanību jautājumam, kas, manuprāt, ir neprecīzi definēts. Tas ir nekritiski pieņemts, un līdz ar to tas rada draudus Latvijas valsts politiskajām nostādnēm un diemžēl arī valsts izdzīvošanas iespējām.
Jūs, Rinkēviča kungs, savā ziņojumā bieži un aplami izmantojat nu jau arī Latvijā tik populāro vārdu “populisms”, populisma jēdzienu. Un šeit ir citāts no jūsu ziņojuma: “Mūsdienās izaicinājumi Eiropas nākotnei un tās vērtībām nāk ne tikai no ārējas ietekmes, bet arī no pašas Eiropas Savienības iekšienes; skaidrs indikators tam ir pieaugošais populisms, kas ekspluatē antielites tēmas. Izmantojot pilsoņu cerības, bažas un bailes, šādi spēki mērķē uz demokrātisku procesu izmainīšanu un demokrātisko vērtību nozīmes mazināšanu. No šādas perspektīvas vērtību maiņa skaidri norāda ceļu uz dziļu krīzi sabiedrībā.”
Rinkēviča kungs! Es uzskatu, ka populisma jēdziens ir ļoti šauri definēts kā antielites tēma, tā ir neprecīza definīcija. Arguments tiek uzskatīts par patiesu bez atsevišķas analīzes - vienkārši tā iemesla dēļ, ka vairākums cilvēku tam tic. Tātad sanāk tā: ja populists apgalvotu, ka elite ignorē tautas intereses, un savu taisnību pamatotu ar to, ka vairākums Latvijā tam tic, tad tas tā arī ir. Bet situācija jau nav tik vienkārša. Rinkēviča kungs, patiesībā tas pamatojums antielites kritikai nav vientiesīgs, jo visi tam tic, bet gan ir plašāks, pētījumos balstīts rezultāts. Tā, piemēram, ja mēs ņemam par standartu objektivitātei Latvijā, pieņemsim, Valsts kontroles revīzijas ziņojumus, tad neskaitāmas reizes tiek demonstrēta valdības visaptveroša pārvaldības nespēja.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par budžetēšanas procesa efektivitāti starp citām šokējošām lietām ir rakstīts: “Valdība apstiprina budžeta resora izdevumus bez informācijas par to, kādu konkrētu mērķu sasniegšanai un kādiem pasākumiem aptuveni 90 procentu no valsts budžeta tiks izlietots.”
Budžets ir valdības pamatdokuments, un tas skar 8,9 miljardus - miljardus! - eiro. Taču situācija ir tāda, ka pamatojums antielites kritikai ir nevis vientiesīgs, jo visi tam tic, bet gan... tā ir daudz plašākā pētījumā balstīta analīze. Ja par standartu objektivitātei Latvijā, Rinkēviča kungs, jūs izmantotu, pieņemsim, Valsts kontroles revīzijas ziņojumus, tad neskaitāmas reizes tiek parādīta valdības visaptveroša pārvaldības nespēja. Starp citām šokējošām lietām Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par budžetēšanas procesa efektivitāti ir rakstīts: “Valdība apstiprina budžeta resora izdevumus bez informācijas par to, kādu konkrētu mērķu sasniegšanai un kādiem pasākumiem aptuveni 90 procentu no valsts budžeta tiks izlietots.” Tas nozīmē, ka valdībai nav skaidrs, kur, kāpēc un kas ir atbildīgs par naudas kaut kāda veida iztērēšanu.
Kāds secinājums no tā ir izdarāms? Antielites tēma - tas, Rinkēviča kungs, nav populisms! Problēma jau nav ar kritiku. Problēma ir ar eliti.
Valsts ir atstāta pašplūsmā, lēmumi tiek pieņemti bezatbildīgi. Cilvēki... un, Rinkēviča kungs, tagad ieklausieties! Cilvēki no Latvijas bēg. Latvijas tautas pastāvēšana ir apdraudēta! Jūs taču to... Ministra kungs, vai tad jūs to neredzat? Jūs apgalvojat, ka elites kritika, vienalga, pamatota vai ne, ir tikai un vienīgi cilvēku cerību, bažu un baiļu izmantošana. Tas ir rakstīts jūsu ziņojumā. Antielites tēmu izmantošana - jūs apgalvojat - izraisa demokrātisko vērtību nozīmes mazināšanu un ir skaidrs ceļš uz dziļu krīzi sabiedrībā.
Koalīcijas deputāti nāk šeit un arī runā par populismu. Bet patiesībā ir gluži otrādi! Pirmkārt... Un tagad atveriet savas ausis! Sabiedrība ir dziļākajā no krīzēm, kādas Latvijā ir bijušas, to skaidri pierāda demogrāfijas dati. Kopš 2000.gada Latvija ir zaudējusi 18 procentus iedzīvotāju. No mūsu valsts emigrējušo iedzīvotāju procentuālais skaits ir visaugstākais visā pasaulē! Visaugstākais visā pasaulē! Jūs lielāties ar to, ka mums diaspora ir ļoti liela. Jā, mums ir ļoti liela diaspora, protams! Bet vai tiešām tik mazai tautai, kāda ir mūsējā, būtu jālielās ar lielām diasporām Eiropā vai pasaulē? Es domāju, ka ne.
Un tas arī ir Latvijas elites augstākais sasniegums.
Otrkārt, demokrātisko vērtību nozīme tiek mazināta, apšaubot un vienkāršojot elites kritikas motivāciju.
Treškārt, tiešs ceļš uz dziļu krīzi sabiedrībā ir esošās elites darbība valsts pārvaldē.
Manuprāt, no sacītā ir skaidri divi secinājumi.
Pirmkārt, Latvijai būtu labi nomainīt esošo varas eliti.
Otrkārt, ministra izklāstītā Latvijas ārlietu politika šobrīd sargā esošo eliti, kas, kā minēju sākumā, rada draudus mūsu valstij un valsts izdzīvošanas spējām.
Tāda ir tā skaudrā patiesība.
Paldies par uzmanību. Aicinu ieklausīties šajos vārdos.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem! Es saprotu, diena ir bijusi gara, debates ir bijušas garas, tāpēc es sākšu savu uzstāšanos ar anekdoti, kura nevilšus radās, klausoties šīs debates.
Un anekdote ir šāda. Ģimenes galva lielās un stāsta pārējiem: “Mūsu ģimenē visi uzdevumi ir sadalīti. Mana sieva atbild par to, lai bērni būtu paēdināti, lai mājās būtu kārtība, lai bērni būtu aizgājuši uz skolu, lai man mājās vienmēr būtu, ko ēst. Es atbildu mūsu ģimenē par krīzi Sīrijā, par Brexit, par Ķīnas un ASV pretstāvēšanu.”
Tas ir apmēram tā, kā mums šodien izklausās šīs debates. Mēs pārāk daudz runājam par lietām... es saprotu, ka ir ļoti patīkami politiķim no šīs tribīnes runāt par lietām, kuras no viņa nav atkarīgas un saistībā ar kurām viņam nekas nav jādara, tās tāpat izpildīsies. Faktiski sanāk tāda tukša muldēšana.
Es ļoti labprāt dzirdētu par konkrētām lietām, kuras bez mums neviens cits neizdarīs.
Pirmkārt, par Reņģes sliedēm, par mūsu attiecībām ar lietuviešiem. Neviens cits, izņemot mūs, šīs attiecības nesakārtos. Es gribētu dzirdēt, kāda ir mūsu pozīcija, kā mēs to darīsim. Vairākus gadus mēs neko nedarījām, un, tikai pateicoties citas ārvalstu kompānijas rīcībai, beidzot šīs sliedes tiks atjaunotas. Kas? - mēs paši to nevarējām izdarīt?! Kāpēc leiši, tiklīdz kaut kur viņu intereses ir aizskartas, metas cīņā?
Uzskatāms piemērs pavisam nesen. Varbūt jūs atceraties - savulaik bija tāda izmanīga leišu firma, kura pārņēma “Rēzeknes siltumu” un faktiski nodarbojās ar acīmredzamu krāpniecību. Princips bija ļoti vienkāršs: viņi ievāca naudu no iedzīvotājiem, no Latvijas iedzīvotājiem, bet par gāzi, kuru viņi saņēma, viņi nemaksāja. Rezultātā radās liels parāds, un to vajadzēja risināt. Arī visas Latvijas tiesu instances ir atzinušas, ka tā bija prettiesiska rīcība no lietuviešu puses. Ko izdarīja lietuvieši? Viņi mūs iesūdzēja tiesā, un šo tiesu vinnēja. Un zināt - kāpēc? Tāpēc, ka tā bija arbitrāžas tiesa, kur katrai pusei vajadzēja noteikt tiesnešus. Lietuviešu puse to izdarīja, pieaicināja spēcīgu advokātu. Latviešu puse neko neizdarīja. Mums nebija mūsu tiesneša. Un skaidrs, ka Lietuvas tiesnesis lēma Lietuvai par labu, plus vēl mums uzlika visus tiesāšanās izdevumus, kuri ir miljonus vērti. Un, pateicoties tam, ka lietuviešu puse veiksmīgi piesaistīja advokātu, mēs esam palikuši muļķos un par to visu maksāsim.
Nākamais. Mēs te braši runājam par to, ka bijām pirmie, kas parakstīja CETA līgumu. Es gribētu dzirdēt: kāds tālāk ir tas mūsu pienesums? Ko mēs esam ieguvuši no šīs sadarbības ar Kanādu? Kā mēs to esam tālāk veicinājuši? Jo tas bija kā reiz tas, par ko mēs runājām: ir atvērušies vārti, tas ir jāizmanto, tā ir iespēja. Es ļoti gribu dzirdēt, kur ir šī iespēja, kā tā ir tikusi izmantota.
Tālāk. Braši tika runāts par formātu “16+1”, par sadarbību ar Ķīnu. Es ļoti gribētu dzirdēt šinīs ārpolitikas debatēs, kur ir pienesums no šī “16+1” formāta. Cik ir dzirdams aizkulisēs, mēs saprotam, ka Ķīna mūs jau ir norakstījusi un nekāda “One belt, one way”, kas varētu iet caur Latviju, nebūs.
Tālāk. Ja mēs lasām šo ārpolitikas ziņojumu, tur ir runāts par to, ka ir jāveicina pēc iespējas dziļāka integrācija Eiropas kopējā tirgū.
Ir tāda ekonomikas aksioma: ja vairākas ekonomikas kopā integrējas un kļūst pēc iespējas ciešākas, tad lielāka ieguvēja būs tā, kura ir augstāk attīstīta. Tāpēc Eiropā, lai šādu nevienlīdzības veidošanos mazinātu, ir izveidota kohēzijas politika.
Tas, ko es ļoti gribētu dzirdēt, un kas, manuprāt, ir viena no svarīgākajām ārpolitikas prioritātēm, ja mēs runājam par mūsu atrašanos Eiropas Savienības kopējā tirgū, ir mūsu lauksaimniecības jautājums. Tūlīt atkal sāksies fondu pārdale, finansējuma nosacījumi. Mums vajadzētu principiāli paziņot savu ārpolitikas nostādni, ka mēs nepieļausim šo diskriminējošo attieksmi pret mūsu lauksaimniekiem, ka mūsu lauksaimnieki saņem krietni mazāk, nekā saņem Grieķijas lauksaimnieki. Mēs visi atrodamies vienotā tirgū! Mums ir jāpasaka principiāli, ka mēs vienkārši nepieļausim šo diskrimināciju. Mums tas ir jāpaziņo, lai Eiropa rēķinātos ar mūsu nostāju un ņemtu vērā mūsu situāciju. Vai tad atkal īdēsim un pateicīgi pieņemsim atmestās kapeikas, jo šī diskriminācija varēs turpināties?!
Nākamā lieta, ko es izlasīju ziņojumā. Un tā lieta mani sajūsmināja... Tam es pilnīgi piekrītu - runa ir par “datu virzītu valsti”.
Kolēģi! Mēs tikko dzirdējām, kas notiek ar mūsu e-veselību. Un tas ir tikai viens stāsts par to, kas notiek. Par kādu “datu virzītu valsti” mēs varam runāt?! Tik tiešām virziens ir pareizais, bet tad ir adekvāti jāstrādā. Ir jāizdara mājasdarbi.
Un šajā sakarā man ir priekšlikums ministra kungam, kā mēs varētu to risināt.
Ministra kungs! Es uzskatu, ka valdībā jūs esat viens no spējīgākajiem ministriem, kas kaut ko var arī izdarīt. Ņemot vērā to, ka mūsu valstī kaut kas notiek tikai tad, ja kāds uz to spiež no malas vai arī ja to prasa oligarhi, es piedāvāju jums, ka jūs varētu veidot šo darba kārtību valdībai.
Šī ideja par “datu virzītu valsti” ir ļoti veiksmīga. Un, ziniet, ja mēs nebūtu iztērējuši bezjēdzīgi naudu, ko... To neviens nav spējis paskaidrot, priekš kam bija vajadzīgs darījums ar Conexus, kādēļ mums bija jāizpērk, jāglābj esošie akcionāri. Tur aizgāja entie... desmit miljoni, mēs to būtu ielikuši šinī jūsu idejā par “datu virzītu valsti”. Mēs ļoti daudz ko varētu izdarīt.
Tagad mēs esam bezjēdzīgi iztērējuši ļoti daudz naudas, un neviens nav spējis paskaidrot - priekš kam. Jo ar likumdošanu viss bija sakārtots, tātad nevēlamajiem akcionāriem bija jāiet projām no turienes un to vietā varēja nākt tikai mums labvēlīgi - tādi, kas mums ir vajadzīgi. Tātad tā vietā, lai strādātu un piesaistītu stratēģisko investoru, kurš nāktu ar sapratni un zinātu, kā mums efektīvi izmantot šo infrastruktūru, mēs esam vienkārši bezjēdzīgi iztērējuši naudu un paši kļuvuši par šīs situācijas ķīlniekiem. Jo, redziet, ar Conexus ir tāda īpaša... ar Inčukalnu ir tāda īpatnība, ka neatkarīgi no tā, kam tas viss pieder, tas ir un paliks mūsu, Latvijas, zemē un strādās pēc mūsu likumiem, pēc tiem noteikumiem, ko uzliksim mēs. Tātad ir jautājums: kas to izdarīs labāk - valsts, kurai nav nekādas sajēgas par šo biznesu un kura tur liek iekšā svešu, tas ir, ne savu, bet mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, vai stratēģiskais investors, kuram būs šī sapratne un kurš tur guldīs savu naudu un domās, kā šai infrastruktūrai efektīvāk strādāt?
Ļoti interesanta pozīcija attiecībā uz airBaltic. Arī tas ir stratēģiski svarīgs mūsu uzņēmums, taču no turienes nez kāpēc valsts grib maksimāli iziet ārā un neko neatstāt, lai gan tur situācija ir pilnīgi pretēja - tas ir uzņēmums, kura aktīvus ļoti vienkārši var aizvest projām no valsts. Akcionāram var būt pavisam citādas intereses nekā valstij, un viņš to tiešām var izdarīt. Jo acīmredzot... tas investīciju projekts, kas pašlaik tiek veikts airBaltic, varbūt ir pārāk liels priekš Latvijas valsts. Un investoram... jaunajam investoram var rasties kārdinājums vienkārši aizvest projām no Latvijas šos aktīvus. Es runāju par jaunajām lidmašīnām.
Vēl viena lieta. Es domāju, ka tā ir pati svarīgākā, runājot par to, kas būtu darāms mūsu ārpolitikā. Mums ir jāsaprot globālie izaicinājumi, kas tuvojas, un faktori, kuri tos nosaka. Un viens no šiem faktoriem ir zinātniski tehniskais progress. Jā, tas ietver daudz nezināmo, bet... un ir diskusija, ko tad mums darīt, kā mēs varētu būt pēc iespējas gatavāki šiem izaicinājumiem. Atbilde ir ļoti vienkārša: ja mēs gribam būt gatavi, vienalga, kādiem izaicinājumiem, kas nāk, mums ir jāsaprot, ka, lai mēs spētu uz tiem reaģēt... tas mūsu garants, lai mēs būtu tiem gatavi, ir gādāt, lai šeit būtu uzņēmīgi un radoši cilvēki. Jo radošāki un uzņēmīgāki būs cilvēki, jo veiksmīgāk viņi spēs risināt šos izaicinājumus, un tas nozīmē, ka globālajā konkurencē mēs spēsim pastāvēt, kļūsim konkurētspējīgāki. Mēs būsim tuvāk iekārotajiem mērķiem.
Savulaik, kad jūs īstenojāt savu “veiksmes stāstu”, es brīdināju, ar ko tas jums beigsies. Tas bija acīmredzami! Un tās problēmas ar darbaspēka tirgu, kā mēs tagad redzam, ir iestājušās.
Pašlaik politiķiem pietrūkst drosmes runāt par to, cik nopietnas ir šīs problēmas. Lai arī kā mēs censtos uzlabot savu demogrāfisko situāciju, šo darbaspēka “bedri” aiztaisīt nebūs iespējams. Nebūs iespējams saviem spēkiem atrisināt to, lai sociālā sistēma būtu ilgtspējīga, lai šeit mums būtu pienācīgs darbaspēka tirgus. Un ir skaidrs, ka mums ir laikus jāsāk domāt par viedās imigrācijas politiku, ja mēs vēlamies Latviju saglabāt tādu, kādu mēs to pašlaik redzam, - ar tām vērtībām, kas mums ir svarīgas. Pretējā gadījumā nāks globalizācijas vilnis un mūs aizslaucīs. Aizslaucīs vienkārši tāpēc, ka mūsu ekonomika nebūs pietiekami produktīva, pietiekami liela, lai šeit spētu asimilēt tos labumus, ko var dot globalizācija, un tad mēs dabūsim to, kas paliks pāri no visiem citiem. Un tas būs ļoti, ļoti nepatīkami gan mums, gan mūsu sabiedrībai. Tāpēc es aicinu padomāt par vienu lietu, proti, ko varētu darīt Ārlietu ministrija. Pirmos soļus tā jau ir spērusi. Runa ir par augstākās izglītības eksportu, par iespēju šeit pumpēt iekšā smadzenes. Ja mēs to nesāksim darīt tagad, ja mums nebūs mērķtiecīgas politikas, tad mēs dabūsim to, kas paliks pāri. Un to, kas paliks pāri, jūs paši zināt, neviens nevēlēsies redzēt šeit, mūsu valstī. Tāpēc tam vajag gatavoties laikus, nevis gļēvi bāzt galvu smiltīs un gaidīt, kad atkal viss būs piededzis. Tad būs jau par vēlu.
Tāpēc es aicinu izdarīt tālredzīgus secinājumus, lai Latvijas simtgade, ko šogad mēs taisāmies svinēt, nebūtu pēdējā mūsu valsts vēsturē.
Paldies. Būsim drosmīgi un atbildīgi! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Prezidij! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Godātais ārlietu ministra kungs!
Šodien runās par Latvijas ārpolitiku un par ārlietu ministra ziņojumu ir izskanējis pietiekami daudz kritikas. Manuprāt, daudz no tā, kas attiecas uz dažādu resoru, dažu citu ministriju un atsevišķu Latvijas institūciju darbību starptautiskajā jomā, šobrīd ir tā kā attiecināts uz Ārlietu ministriju - gan kā padarītie darbi, gan kā nepadarītie darbi.
Es negribu noliegt to, ka Ārlietu ministrijai ir jāpārskata viss, kas ārlietu jomā notiek mūsu valstī. Bet katram no spēlētājiem acīmredzot ir sava loma un sava atbildība, un, manuprāt, ļoti liela loma Latvijas ārpolitikas veidošanā ir arī mums, parlamentāriešiem. Tiešā veidā Latvijas Republikas Saeima ārpolitikas veidošanā darbojas caur tām parlamentārajām asamblejām, kurās mēs esam deleģējuši savus pārstāvjus, kā arī citos formātos.
Es savā runā mēģināšu vairāk pieskarties tiem jautājumiem, kas skar parlamenta darbību ārpolitikā sadarbībā ar Ārlietu ministriju Baltijas kontekstā, Baltijas Asamblejas kontekstā. Par daļu no šīm lietām jau šodien runāja Viļuma kungs un Spolīša kungs, bet ir viena ļoti būtiska joma, kurā, manuprāt, gan Latvijas parlaments, gan visu triju Baltijas valstu parlamenti ir bijuši aizvadītajā, 2017., gadā pamanāmi visā Eiropas telpā. Un šī joma ir Austrumu partnerības joma. Ārlietu ministrijas ziņojumā, runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos un kaimiņu politiku, ir teikts (citēju): “Attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu - Latvija iestājas par nepieciešamību dot skaidru Eiropas Savienības perspektīvu tām valstīm, kuras atbilstoši Lisabonas līguma 49.pantam vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Aktīvu interesi līdz šim izrādījušas Ukraina, Gruzija un Moldova.” To mēs ļoti labi zinām. Šīs valstis, kā arī Latvijas atbalstu šo valstu teritoriālajai nedalāmībai šodien savā runā pieminēja ārlietu ministrs. Tas izskanēja arī vairākās citās šodienas runās.
Latvijas delegācijai Baltijas Asamblejā un visai Baltijas Asamblejai sadarbībā ar mūsu triju Baltijas valstu Ārlietu ministrijām aizvadītajā gadā bija iespēja aktīvi, es pat teiktu - proaktīvi, piedalīties visas Eiropas Savienības Austrumu partnerības politikas veidošanā. Un kādā veidā? Šeit es īpaši gribu pieminēt aizvadītā gada jūnijā Rīgā Baltijas Asamblejas organizēto starptautisko konferenci par Austrumu partnerības jautājumiem, kurā aktīvi piedalījās gan Beniluksa parlamenta, gan Ziemeļu Padomes, gan GUAM Parlamentārās asamblejas, gan arī Višegradas valstu pārstāvji, un lielu informatīvo atbalstu šīs konferences organizēšanā sniedza visu triju Baltijas valstu Ārlietu ministrijas, bet jo īpaši Latvijas Ārlietu ministrija. Šobrīd, kad ir aizvadīta ne tikai šī konference, bet novembra beigās Briselē notika Eiropas Savienības samits Austrumu partnerības jautājumos, varu teikt, ka tam, ko mēs izdarījām kopā ar Ārlietu ministriju jūnijā, - ka tam ir bijušas tālejošas sekas. Un to apliecina tas, ka, jau gatavojoties novembra samitam, mēs Baltijas Asamblejā saņēmām atzinības vārdus, atzinības apliecinājumus no praktiski visu lielo starptautisko organizāciju, praktiski visu parlamentu un valstu vadītājiem, ka tas, kas tika jūnijā izrunāts Rīgā, - ka tas ir bijis lielā mērā par pamatu tiem lēmumiem, kuri Briselē tika pieņemti novembrī. Ar to es tikai gribu apliecināt, ka, ja gribam, tad mēs varam būt aktīvi un, kaut arī esam mazas valstis, sadarbojoties kopā veidot kopīgo Eiropas Savienības politiku.
Arī 2017.gada decembrī Tbilisi (Gruzijā), piedaloties GUAM Parlamentārās asamblejas gadskārtējā sesijā, Baltijas Asamblejas Prezidija pārstāvji apliecināja (to skaitā arī es savā drošības politikas jautājumiem veltītajā runā) savu atbalstu GUAM valstu izvēlētajiem attīstības ceļiem, kā arī atbalstu šo valstu teritoriālās nedalāmības principam, bet jo īpaši - Gruzijas un Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai.
Baltijas Asambleja, tātad arī Latvijas delegācija Baltijas Asamblejā, skaidri apzinās tā atbalsta nozīmi, kuru mums, trim Baltijas valstīm, demokrātijas principu nostiprināšanā valsts pārvaldē un mūsu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un citās nozīmīgās starptautiskās organizācijās sniedza savulaik Ziemeļvalstis un Ziemeļu Padome, Beniluksa valstis un Beniluksa parlaments. Dalība šajās organizācijās, manuprāt, mums ir bijusi - un vēl jo vairāk šībrīža ģeopolitiskajā situācijā ir! - noteikta veida garantija mūsu, Baltijas valstu, drošībai, ekonomikas un finanšu sistēmas stabilai darbībai, iedzīvotāju labklājības izaugsmes veicināšanai un daudzām citām lietām.
Savukārt, runājot par Austrumu partnerības valstīm, jāteic, ka šobrīd, kā vēl nekad agrāk, Baltijas valstu valdību un Baltijas Asamblejas pienākums ir piesaistīt savus partnerus Ziemeļu Padomē un Beniluksa parlamentā un joprojām būt par atbalstu gan GUAM valstīm, gan visām sešām Austrumu partnerības valstīm abpusēji atvērta dialoga veidošanā un iespēju robežās - arī reālas sadarbības veidošanā ar Rietumu demokrātijas valstīm.
Manis šodien akcentētais ir tikai viens no Baltijas Asamblejas sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju īstenotās aktīvās darbības virzieniem - līdztekus mūsu pašu, triju Baltijas valstu, savstarpējai iekšējai sadarbībai, kas arī 2017.gadā aktīvi ir norisinājusies izglītības jomā, labklājības un demogrāfijas politikas jomā, transporta un enerģētikas jomā, kultūras jomā, iekšējās un ārējās drošības jomā, veselības aprūpes un neatliekamās medicīniskās palīdzības veidošanas jomā. Katrā no šīm jomām visu triju valstu kopīgi padarītie darbi ir bijuši pietiekami sekmīgi. Protams, ir bijušas arī kļūmes, bet ļoti bieži ir bijušas situācijas, kurās atbilstošie triju valstu resori sāk aktīvi darboties tikai tad, kad parlamentārais spiediens no visu triju Baltijas valstu parlamentiem ir bijis pietiekami uzstājīgs, pietiekami ilgstošs. Un tā ir tā funkcija... tas ir tas veids, kādā mēs varam stiprināt mūsu valstu drošību, mūsu valstu attīstību.
Liela problēma joprojām ir tā, ka, kaut arī Baltijas reģions ir neliels, tomēr ļoti bieži mēs cenšamies konkurēt savā starpā tur, kur vajadzētu sadarboties. Arī šodien vairākās runās, gan runājot par dzelzceļu, šo Reņģes posmu, gan par citām lietām, bija dzirdams: lietuvieši tā, un ko mēs pretī? Jautājums jau nav par to, ko vieni un ko otri, bet jautājums ir drīzāk par to, kā mēs varam šos jautājumus iespējami racionāli risināt.
Un šīm parlamentārajām sarunām kā rezultātu mēs šobrīd zinām to, ka ar vilcienu var aizbraukt no Viļņas uz Daugavpili; par to mēs esam Baltijas Asamblejā cīnījušies; mēs esam runājuši par Valkas... (Starpsaucieni.) par Valkas dzelzceļa mezgla problēmu, lai varētu no Rīgas līdz Valkai un Valgai braukt ar vilcienu. Šie jautājumi arī ir atrisināti.
Ko es vēl gribu pieminēt? 2018.gadā Ziemeļu Padomē prezidējošā valsts ir Zviedrija. Un Zviedrija savā prezidentūrā kā galveno akcentu ir izvirzījusi visu astoņu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, par prioritāti virzot digitalizāciju. Pērnā gada nogalē ir parakstīta tā saucamā digitālā Ziemeļu deklarācija, kurā iekļauti jautājumi par intensīvu sadarbību, lai visā Eiropas telpā vienotie digitālie tirgi attīstītos pēc tā scenārija, kas ir izdevīgs mūsu reģionam, lai mēs kopīgi ieliktu tam pamatu un visa attīstība būtu mums vēlamā virzienā. Šie tagad ir izvirzīti kā ļoti aktuāli jautājumi.
Ņemot vērā, ka 2018.gadā Latvija un Latvijas Ārlietu ministrija uzsāk savu prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē, es novēlu, lai mūsu Ārlietu ministrijai, ārlietu ministram un visam šim resoram kopumā būtu iespēja, aktīvi darbojoties kopā ar Ziemeļvalstīm, veidot...
Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.
J.Vucāns. ...Eiropas politiku Latvijas interesēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie klātesošie! Cienījamais ministra kungs! Mana runa būs ļoti īsa.
Pirms vairākiem gadiem es atgādināju ministra kungam, ka, manuprāt, šajā ārpolitikas ziņojumā viņam parasti aizmirstas skart ļoti nopietnu starptautiskās sadarbības virzienu, proti, vides virzienu.
Man tomēr ļoti, ļoti gribējās, ministra kungs, šoreiz sadzirdēt apliecinājumu Latvijas gatavībai kopā ar Eiropas un citām pasaules saprātīgajām valstīm realizēt vienotu klimata politiku. Man ļoti gribējās sadzirdēt arī apliecinājumu, ka Latvijai, tāpat kā citām HELCOM valstīm, ļoti nopietni rūp Baltijas jūras liktenis un ka tā ir gatava aktīvi sadarboties piesārņojuma mazināšanā.
Un, neatkarīgi no politiskajām pretrunām ar kaimiņiem, tomēr ir jāsekmē pārrobežu sadarbība vides stāvokļa un piesārņojuma kontroles jomā, kas ļoti būtiski aktualizējās savulaik, kad naftas plankums pa Daugavu plūda uz Latviju.
Klimata pārmaiņas un piesārņojums ir drošības un arī ekonomikas jautājumi. To ik dienas mēs redzam ziņu lentēs no visas pasaules, tāpēc starptautiskā sadarbība šo problēmu risināšanā, manuprāt, bija pelnījusi pieminēšanu ziņojumā kaut pāris teikumos.
Vēlot jums veiksmi, es novēlu arī to, lai ceļojot jūs saudzē plūdi, vētras un orkāni. Lai veicas!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Rinkēviča kungs, vai kā ziņotājs vēlaties ko piebilst vai skaidrot?
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!
Liels paldies par ļoti dažādajiem viedokļiem, par ļoti dažādajām idejām.
Es savu noslēguma runu sadalīšu divās daļās. Acīmredzot tomēr uz atsevišķiem jautājumiem, kā teica Saeimas priekšsēdētāja, zināms skaidrojums un atbilde ir nepieciešama, un divi noslēguma vārdi laikam arī būs jāpasaka.
Laika trūkuma dēļ es diezgan maz pieskāros diviem jautājumiem, kurus vēl iepriekšējā debašu posmā minēja Kiršteina kungs.
Pirmais ir par investīciju aizsardzības līgumiem. Es gribu teikt tā, ka valdība jau pirms kāda laika apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus par to, ka mēs denonsēsim visus investīciju aizsardzības līgumus, kas vēl pirms mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā ir noslēgti ar Eiropas
Savienības dalībvalstīm.
Jau šajā otrdienā valdība apstiprināja pirmos divus likumprojektus par šādu līgumu denonsēšanu ar Poliju un Čehiju, un tas process turpināsies, jo mums šobrīd, protams, ir saistoši Eiropas Savienībā esošie tiesību principi.
Un otra lieta. Jā, laika trūkuma dēļ es neatbildēju par Jeruzalemi, par visu jautājumu loku, kas skar Tuvo Austrumu miera procesu. Tagad es gribētu vēlreiz paust to pozīciju, kāda tika pausta gan Saeimas Ārlietu komisijā, gan diskutējot ar deputātiem, gatavojot pozīcijas Eiropas Savienības Ārlietu padomē.
Mēs joprojām uzskatām, ka vienīgais veids, kā Tuvo Austrumu miera process var sekmīgi noslēgties, ir divu valstu - Izraēlas un Palestīnas - pastāvēšana.
Mēs uzskatām, ka pēdējā laikā, sevišķi decembrī, ir bijuši trīs notikumi, kuri neveicina šo procesu.
Pirmais no tiem ir ASV administrācijas lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārvietot ASV vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi, kas neveicina šo procesu.
Šo procesu neveicināja arī balsojums ANO Ģenerālajā asamblejā.
Un, jāsaka godīgi, arī Palestīnas politiķu izteikumi nepalīdz šī procesa risināšanai.
Mēs par to pārliecinājāmies arī šajā pirmdienā, kad Eiropas Savienības ārlietu ministri tikās ar Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Abasu.
Taču tajā pašā laikā... mēs šobrīd neuzskatām, ka šīs esošās politikas ietvaros Palestīnas valsts atzīšana veicinātu procesu. Eiropas Savienībā ir dažādi viedokļi šajā jautājumā. Jā, mēs zinām par Slovēnijas lēmumu nevis atzīt, kā jūs teicāt, Kiršteina kungs, Austrumjeruzalemi par Palestīnas galvaspilsētu, bet... Slovēnijas ārlietu ministrs runāja par to, ka Slovēnija atzīs Palestīnu kā neatkarīgu valsti. Tā ir neliela nianse.
Šajā gadījumā es uzskatu, ka šobrīd mums nebūtu jāsasteidz ar kādām pārsteidzīgām rīcībām. Mums ir aktīvi jādara viss Eiropas Savienības ietvaros, lai attiecībā uz Tuvo Austrumu miera procesu vismaz no Eiropas Savienības puses būtu pēc iespējas vienotāka politika.
Stepaņenko kundze! Decembrī šeit jau bija diskusija par bērnu tiesībām. Laika taupīšanas nolūkā es negribētu atkārtot daudz no tā, kas šeit tika diskutēts. Bet tomēr ievērosim to, ka ir jābūt korektiem! Latvijas vēstniecības ārvalstīs, sevišķi Lielbritānijā, atbilstoši Vīnes konvencijai dara pilnīgi visu - un pilnīgi atbildīgi! -, lai mūsu valstspiederīgo ģimenēm sniegtu atbalstu. Bet tajā pašā laikā jūs ļoti spītīgi vienmēr mēģināt noklusēt to, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un mums saistošajām konvencijām primārā atbildība ir bāriņtiesām un Tieslietu ministrijai, savukārt vēstniecības ir kā palīgi šajos jautājumos.
Šī politika tiks turpināta, mēs darīsim visu, lai palīdzētu mūsu valstspiederīgajiem, bet es ļoti gribētu, lai bērni nekļūtu par politiskās retorikas ķīlniekiem.
Sudrabas kundze! Man bija grūti saprast jūsu runu. Man bija tāda sajūta, ka jūs laikam sajaucāt darba kārtības punktus - runājāt par Eiropas oligarhiem brīdī, kad ir ārpolitikas debates. (Aplausi.) Par to jūs varēsiet runāt tad, kad būs parlamentārās izmeklēšanas galaziņojums.
Par sankcijām pret Krieviju, par visu pārējo, es domāju, mums ir ļoti principiālas domstarpības. Nu paliksim katrs pie sava viedokļa!
Kalnozola kungs! Ārlietu komisijā mēs gan runājām par atsevišķiem jautājumiem, un tur jūs bijāt tā kā apmierināts ar atbildi, kā man ziņoja mūsu vēstnieki. Bet vēlreiz pateikšu: 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos tirdzniecības apjoms ar Ķīnas Tautas Republiku ir pieaudzis - 13,5 procenti; eksports uz Ķīnas Tautas Republiku - 11 procenti, imports - 14 procenti.
Ārlietu ministrijas budžets nav 100 miljoni, bet 67 miljoni. Un varētu būt, protams, vairāk, ja jūs tā lemsiet nākamā gada budžetā. Jo lielāks būs budžets, jo vairāk mums būs iespēju darboties Latvijas ekonomisko interešu nodrošināšanā.
Zariņa kungs! Paldies arī par labiem vārdiem. No opozīcijas vienmēr tas skan iedrošinoši un mazliet biedējoši. Bet es varu atbildēt par trim lietām.
Pirmā lieta - par Reņģes sliedēm. Nav tā, ka Latvija ļāva tikai vienai kompānijai strādāt. Brīdī, kad mēs sapratām, ka dialogs neveicas, mēs ļoti aktīvi strādājām ar Eiropas Komisiju, aizstāvot mūsu intereses. Jūs zināt Eiropas Komisijas lēmumu. Mēs arī šobrīd strādājam uz to un sekosim, lai Lietuva izpildītu savu solījumu un līdz 2019.gada nogalei sliedes atjaunotu.
Tāpat par Kanādas un Eiropas Savienības līgumu. Tas stājās spēkā pagājušā gada septembra beigās. Tātad vēl nav pat pusgads, bet man jau ir ziņas, ka viens no mūsu mēbeļu rūpniekiem burtiski tikko ir sācis savu tirdzniecību Kanādā, un es gribu cerēt, ka tam sekos arī pārējās mūsu rūpniecības nozares, jo mēs redzam Kanādas tirgū lielu potenciālu.
Es pilnīgi pievienojos teiktajam par augstāko izglītību kā eksporta preci. Es pat teiktu tā - šeit jautājums nav tik daudz Ārlietu ministrijai. Mēs savu darbu izdarīsim. Šeit ir jautājums par mūsu augstskolu spēju radīt jaunas programmas attiecīgajās svešvalodās, un šis būs jautājums, par ko jūs vienmēr diskutēsiet izglītības politikas un valodas politikas kontekstā - cik daudz un kādas Eiropas Savienības valodas var mūsu profesori, nezinot valsts valodu, izmantot. Bet šajā jautājumā, es domāju, mēs esam vienisprātis.
Vucāna kungs, paldies par to, ko jūs teicāt saistībā ar parlamenta un Ārlietu ministrijas sadarbību daudzos un dažādos jautājumos. Mēs pilnīgi noteikti redzam Saeimu kā labu sadarbības partneri.
Visbeidzot, Līdakas kungs, es varu apliecināt absolūti skaidri un stingri, ka Latvija klimata pārmaiņu jautājumos būs saprātīgo valstu pusē. Varbūt tas nebija ierakstīts ziņojumā. Tad lai tas skan no šīs tribīnes. Un es varu arī apliecināt to, ka mēs ļoti aktīvi strādājam pie četru pušu līguma noslēgšanas, kas saistīts ar Daugavas baseina vides problēmām, kā arī ar Baltkrieviju par informācijas apmaiņu kodoldrošības jautājumos. Ceru, ka Gerharda kungs kopā ar Kučinska kungu februārī šo līgumu noslēgs savas vizītes laikā Baltkrievijā. Savukārt šo četru valstu līgumu diemžēl ne visi mūsu partneri ir gatavi noslēgt tik strauji kā mēs.
Noslēgumā, godātie kolēģi (Dep. A.Kaimiņš: “Emigrējušo skaits?!”), liels paldies. Šis laikam ir tas brīdis, kurā mēs, noslēdzot šīs debates un sākot šo simtgades gadu, šo diezgan sarežģīto gadu, kas būs arī, protams, Latvijas iekšpolitikai, ņemot vērā vēlēšanas un visu to retoriku, kas būs... Mēs turpināsim diskutēt komisijās par dažādiem jautājumiem, runāt par ļoti būtiskām lietām, pat ja liksies, ka tās ir tikai detaļas.
Diemžēl mēs nevaram pieņemt par pašsaprotamu to, ka Latvija mūžīgi mūžos ir neatkarīga un būs neatkarīga, ja mēs katru dienu nestrādāsim. Nestrādāsim iekšpolitikā, nestrādāsim ar daudzajiem jautājumiem no ekonomikas līdz pat izglītībai un kultūrai, un, protams, arī ārpolitikai. Nedomāsim, ka viens vai otrs mūsu izteikums šeit netiek pamanīts. Nedomāsim, ka viena vai otra mūsu rīcība netiek pamanīta. Atcerēsimies, ka mūsu vēlēšanām seko ar ne mazāku interesi, kā mēs sekojam daudzu citu Eiropas Savienības valstu interesēm. Mums būs izvēle. Ne tikai kārtējā ģeopolitiskā, bet savā ziņā arī eiropeiskā izvēle. Tā, protams, būs vēlētāju rokās. Tā būs katras politiskās partijas rokās, kas startēs vēlēšanās un pēc tam vēlēs jauno valdību, un balsos par valdības deklarāciju.
Tajā pašā laikā es gribu cerēt, ka par spīti retorikai, par spīti tam, ka mums visvienkāršāk arī no šīs tribīnes ir runāt par to, ka pie visa ir vainīga Eiropa, pie visa ir vainīgi visi citi, tikai ne mēs paši, mēs atradīsim sevī spēku, lai savu valsti veidotu, savas intereses aizstāvētu, un tad būs mazāk, ko lamāt ārpusē, bet vairāk būs ar ko lepoties pašiem par savu paveikto.
Paldies par uzmanību šajās simtgades ārpolitikas debatēs. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam par ziņojumu.
Līdz ar to ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ir izskatīts.
Godātie kolēģi! Deputāti Dzintars, Parādnieks, Gaidis Bērziņš, Mūrniece, Cilinskis, Kols un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un kā nākamo darba kārtības punktu aiz ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir! Jā!”) Deputāti vēlas balsot. (Starpsauciens: “Balsot nevēlas!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, kā nākamo darba kārtības punktu tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 39, atturas - 4. (Zālē troksnis.) Līdz ar to darba kārtībā ir izmaiņas, un lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts kā nākamais darba kārtības punkts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Es vēlētos, lai tie, kas šodien ir ierosinājuši mainīt darba kārtību un piedāvājuši šādu balsojumu, nāktu šeit un no tribīnes motivētu nepieciešamību pēc šāda balsojuma. Tas ir vienkārši cirks, absurda cirks, ko jūs gribat turpināt. (Dep. A.Lejiņš: “Cirku taisi tu!”) Kāda ir jēga šim lēmumam? Tā vietā, lai mēs varētu strādāt, jūs... Baidāties? Jūs - ko? Jūs baidāties, ka tiks nolasīts šis ziņojums? No kā jūs baidāties? Jūs piesedzat oligarhus? Kas par lietām - nāciet un pasakiet! Priekš kam šis cirks ir jāturpina? Cik ilgi taisīsim cirku no Saeimas? Man dažreiz šķiet, ka tos ierobežojumus, lai cirkā nevarētu uzstāties dzīvnieki, jūs tīri dēļ konkurences iemesliem pieņēmāt. (Troksnis zālē.) Vienkārši tādēļ, lai šādu cirku taisītu šeit, Saeimā, un jums nebūtu konkurences.
Nāciet, lūdzu, un pastāstiet, kāpēc ir vajadzīgs šo absurdu turpināt!
Paldies. (Troksnis zālē. Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Es gribu pievienoties Ivara Zariņa kungam.
Es esmu idiots, es nesaprotu, priekš kam tas ir vajadzīgs. Ar kādu mērķi tas tiek darīts? Es neredzu sauso atlikumu no visa šā. Varat saukt mani par idiotu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Šāds solis bija jāizdara jau pašā izmeklēšanas komisijas darbības sākumā. (Dep. I.Zariņš: “Ko tad jūs tā neizdarījāt?”) Jā, un tieši es izmeklēšanas komisijas darbības sākumā biju tas cilvēks, kas to ierosināja. Un arī pamatoju savu viedokli, jo nevar vadīt izmeklēšanas komisiju cilvēks, kurš ir minēts konkrētās sarunās kā Krievijas atbalstīts premjera kandidāts. Un tās nav tikai sarunas vien, mēs visi zinām Sudrabas kundzes kontaktus (kas ir publiski izskanējuši) ar bijušo Krievijas Federālā drošības dienesta vadītāju Sergeju Stepašinu (piemēram, “Jaunajā vilnī”). Un sakarā ar to komisijā notika balsojums par Sudrabas atsaukšanu - jau pašā komisijas darbības sākumā. Diemžēl komisijas vairākums to neatbalstīja.
Es uzskatu, ka, ņemot vērā arī remdeno un nekonkrēto galaziņojumu, šis ir simbolisks balsojums par Ingunas Sudrabas atbildību arī par ziņojumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Simbolisks balsojums bija iepriekšējā reizē, tad tam bija kaut kāda loģika, lai gan jēgas jau, pa lielam, arī nebija nekādas tai Sudrabas atsaukšanai. Bet nu labi...
Es toreiz balsoju “par” atsaukšanu. Šobrīd es balsoju “pret” un paskaidrošu, kāpēc.
Tāpēc ka faktiski ziņojums ir pabeigts, komisija pabeigusi savu darbu. Ja Saeima vēlas pagarināt šīs “burvīgās” (pēdiņās) komisijas darbu, kurai es neredzu nekādu jēgu, jo tas ziņojums, ko Sudraba uzrakstījusi, ir nekāds... Būtībā, ja mēs tagad viņu atsaucam, jebkurā gadījumā to ziņojumu nolasīs - vai nu ar izteiksmi Sudraba, kas ir sarakstījusi šo brīnumu, vai Šics, kuram uzticēs, vai arī Ritvars Jansons, kurš varbūt šo ziņojumu nobubinās.
Bet kāda ir loģika šim balsojumam?! Vajadzēja balsot tad, kad vajadzēja balsot, nevis tagad taisīt baigo cirku! Tiešām nesaprotu!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es nezinu, Ringold... man patīk viss, kas te tagad notiek!
Nu, ir tā. Ja tu mīli... Ja tu mīli...
Hosam, tu taču zini par mīlestību, vai ne? (Dep. H.Abu Meri: “Jā, es zinu!”)
Ja tu mīli, tad tu piedod, vai ne?
Teiksim, pagājušajā nedēļā Nacionālajai apvienībai nesanāca. Šodien sanāca. Ļoti labi, malači, tiešām! Labi, ka ir šis balsojums un tas ir realizējies, un Parādnieks neizņēma kartīti, un Kiršteins neizņēma kartīti, un Kursīte-Pakule arī nobalsoja, un pat Rībena nobalsoja... (Dep. I.Rībena: “To tu vēl redzēsi!”) Paklanos!
Bet tad, kad šo ziņojumu lasīs Šics, tas gan būs interesanti, jo...
Šica kungs, jūsu motivāciju es vispār nesaprotu. Žurnālisti pirms nedēļas jums uzdeva konkrētus jautājumus: “Kas tajā ziņojumā ir rakstīts? Kāpēc tas tur ir rakstīts? Kāpēc?” Jūs varējāt kaut ko atbildēt? Neko jūs nevarējāt atbildēt! Savukārt šobrīd jums ir atsevišķais ziņojums, jūsu paša viedoklis. Pēkšņi! Jūs kā mazais Mārtiņš Šics (es domāju - izmēra ziņā) visu laiku, manuprāt, konsekventi balsojāt, kā jums lika Sudrabas kundze.
Es nedomāju, ka šo ziņojumu ir rakstījusi Sudrabas kundze. Es nedomāju, ka to ir rakstījis Mežulis vai, pieņemsim, Šics, vai, pieņemsim, Pimenovs. Nē! Es domāju, ka to ir rakstījis kāds cits.
Bet mēs varētu atņemt šīs tiesības... Protams, Sudrabas kundze ir iepazinusies. Es domāju, ka jūs esat vismaz pārlasījusi.
Dodiet Šicam iespēju! Ļaujiet viņam minēt vēl!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Man šķiet, liela daļa no mums zina, kādēļ šodien ir iesniegti šie 15 paraksti par Sudrabas kundzes izslēgšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Zina, vai ne? Kāpēc tieši šodien un ne pagājušonedēļ? Tāpēc, ka mediji pagājušonedēļ ziņoja un sociālajos tīklos arī parādījās atsevišķu partiju paziņojumi, ka Kremļa aģenti ir uzvarējuši, jo Sudraba nav gāzta no parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Mediji ziņoja, ka ļaunie ZZS... bet - visu cieņu! - kameras priekšā Brigmaņa kungs izteica savu nostāju, ka viņš tomēr nevēlas atsaukt Sudrabu no komisijas, un tā arī ZZS izdarīja... ZZS ar SASKAŅU esot tātad noturējuši. Bet kā tad bija patiesībā?
Balsojumā par Sudrabas izslēgšanu no komisijas starpība starp “par” un otru grupu - “atturas” un “pret” - bija četras balsis. Un, ja mēs paskatāmies pagājušās nedēļas trīs balsojumus pirms šī balsojuma, bija reģistrējušies 93 deputāti un visi 93 brālīgi balsoja par grozījumiem Civilprocesa likumā un citiem likumprojektiem. (Starpsaucieni.) Tieši balsojums par Sudrabas kundzi... Cik piedalījās balsojumā, un cik bija reģistrēti? Attiecīgi 87 un 93. Sešas kartītes ir kaut kur izkūpējušas gaisā! Starpība balsojumā, kolēģi, ir četras balsis! Sešas kartītes izrautas. Viss ir skaidrs! Tas ir politiskais tirgus. Un, lai gan it kā cīņa notiek tādās agresīvās frontēs vienam pret otru, mēs labi saprotam, ka šeit kaut kāda tirgošanās pastāv.
Tāpēc, lai reizi par visām reizēm kliedētu šaubas un atvieglotu žurnālistiem un sabiedrībai darbu, man nācās pasēdēt pusstundu un papētīt, kurš tieši bija šīs kartītes izrāvis. Es Latvijas Reģionu apvienības vārdā (kura, starp citu, balsoja “par” Sudrabas kundzes izslēgšanu no komisijas) gribu iesniegt Saeimas Prezidijam ierosinājumu, lai turpmāk visos balsojumos būtu redzama visu 100 Saeimas deputātu izvēle jeb viņu rīcība, darbība, ko viņi tajā brīdī dara. (Dep. A.Kaimiņš: “Ko viņi ir ēduši!”) Jo līdz šim atspoguļo tikai tos, kas izvēlas vienu no četrām versijām - balsot “par”, “pret”, “atturas” vai nebalsot. Pastāv piektā versija, kas būtiski izmaina balsu līdzsvaru, un tā ir šāda: izņemt kartīti un nebūt reģistrētam.
Es aicinu Prezidiju novērst šo kļūdu, žurnālistiem dot labākas iespējas veikt analīzi par to, kā katrs no varoņiem - tautas varoņiem - rīkojas ļoti atbildīgos balsojumos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Šito es gan uztveru kā tādu uzbrukumu vārgai sievietei, kura ir palikusi bez savas frakcijas. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas tad par sievietēm runājis būtu!”) Nu, piedodiet man, nav Sudrabas kundze visās tanīs korupcijās... Jūs gribat teikt, ka oligarhi un Sudrabas kundze bija saistīti ar “zelta tilta”, “Citadeles” un daudzām, daudzām citām lietām? Nu nesmejieties! (Starpsauciens.) Nu nevajag šitā te darīties!
Es... Kad būs jārunā par korupciju, es pateikšu, kur, manuprāt, vairāk tā korupcija ir. Jā!
Nu nevajag pazemot sievieti! Pietiek! (Starpsauciens: “Kas tad to sievieti...?”)
Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.
Debates... Zariņa kungs, jums ar vienu minūti pietiks debatēm? (Dep. I.Zariņš: “Pilnīgi! Pilnīgi!”)
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Paldies.
Es gribētu turpināt šo liekulības tēmu.
Nacionālā apvienība, viss bija jūsu rokās! Jūs varējāt nodrošināt to, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs būtu sekmīgāks, krietni sekmīgāks, lai nebūtu visa šī cirka, jo jums tika piedāvāts vadīt šo komisiju. Un jums būtu bijušas visas nepieciešamās balsis. Jūs būtu savākuši nepieciešamo atbalstu, vadītu šo komisiju un varētu pierādīt, ka jūs tik tiešām vēlaties cīnīties pret oligarhiem.
Jūs izvēlējāties piesegt gan oligarhus, gan... Pats galvenais iemesls, kāpēc jūs to nedarījāt, - jūs gribējāt piesegt šo maksātnespējas skandālu, kas bija izraisījies tieši pirms tam. Un, lai novērstu uzmanību no šī maksātnespējas skandāla, jūs bijāt ieinteresēti, lai parlamentārās izmeklēšanas komisija būtu tāda, kāda tā bija, - lai tur pastāvīgi būtu skandāli un lai sabiedrības uzmanība tiktu novērsta no tā skandāla, kurš jums bija visnepatīkamākais.
Tā ka jūs bijāt galvenie - tie, kas savērpāt šo intrigu un padarījāt parlamentārās (Starpsauciens.) izmeklēšanas komisijas darba procesu par bezjēdzīgu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Tā ir patiesība! To mēs visi pašlaik redzam! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs... ir, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Inese Lībiņa-Egnere, Ainārs Mežulis, Arvīds Platpers... ir Platpers... Edgars Putra, Zenta Tretjaka... ir... un Jānis Trupovnieks.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Godātie deputāti! Visi jau ir ieņēmuši savus krēslus Saeimas sēdē.
Turpinām Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! Iepriekšējā šādā balsojumā es balsoju “par”. Un, ticiet man, tas nebija ne vienkārši, ne arī, teiksim... Tas bija rūpīgi izsvērts lēmums. Un kas notika? Notika tas, ka Nacionālā apvienība manu balsi vienkārši izčakarēja. Kad Smiltēna kungs tviterī sarēķināja visus tos skaitļus, ko viņš mums te tagad nolasīja, tad Nacionālā apvienība atcerējās: “Vai dieniņ, mums taču ir vēlētāji, par kuriem ir jāpadomā!” Un tagad jūs nākat ar šo savu PR kampaņu, lai vēlreiz nobalsotu par Sudrabas atcelšanu, kas būtībā neko nemaina.
Man personīgi ir pilnīgi vienalga, kas šo ārkārtīgi švako ziņojumu nolasīs, kādā balsī tas skanēs - Sudrabas, Šica vai Jansona kunga. Man ir pilnīgi vienalga. Bet man nav jāpiedalās jūsu taisnošanās procesā vēlētāju priekšā. Un šoreiz es balsošu “pret”. (Starpsauciens: “Brīnišķīgi!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Seržanta kungs, vienu lietu jūs pateicāt pareizi - Nacionālajai apvienībai ir svarīgi mūsu vēlētāji, un līdz ar to mēs protam atbildēt par saviem balsojumiem.
Būtisks balsojums Ingunas Sudrabas jautājumā bija tajā brīdī, kad bija jālemj, vai viņai uzticēt darbu attiecīgajā komisijā, vai uzticēt darbu kā komisijas vadītājai. Mēs ļoti labi atceramies, kā balsoja Nacionālā apvienība. Nacionālā apvienība bija pret to, tieši tāpat kā lielākā daļa mūsu vēlētāju. Tā ka lielākā daļa klātesošo zina, kā balsoja Zaļo un Zemnieku savienība, Seržanta kungs, kā Zaļo un Zemnieku savienība lielākoties balsoja gan pagājušajā sēdē, gan šajos nozīmīgajos balsojumos. Mēs to labi zinām. Redzēt cita acī skabargu un mēģināt šo skabargu padarīt lielāku tikai tāpēc, lai aizēnotu savu baļķi, - man šķiet, tā nav godīga attieksme pret saviem vēlētājiem.
Jā, balsojums pagājušajā nedēļā, tieši tāpat kā šoreiz, ir tikai simbolisks balsojums. Tas ir tikai attieksmes balsojums - vai mēs uzskatām, ka tā situācija ir bijusi normāla, vai uzskatām, ka nav bijusi normāla. Protams, es atzīstu, ka arī vairāki Nacionālās apvienības biedri uzskatīja, ka tas ir tikai simbolisks balsojums, kas neizšķir būtību, un varbūt tajā visā nepiedalījās, ņemot vērā, ka to kāds var izmantot arī politiskos nolūkos. Mēs neesam balsošanas mašīnas. Katram var būt sava motivācija.
Taču pēc šī balsojuma mēs redzējām, ka mūsu vēlētāji... Mēs nekautrējamies teikt, un tas ir neatkarīgi no vēlēšanu tuvuma... Mūsu vēlētājiem ir svarīgi, lai Nacionālā apvienība arī simboliskā balsojumā paustu savu nostāju ļoti skaidri un nepārprotami. Un no tā mēs nekaunamies. Mēs lepojamies ar to. Tā tas bija, kad mēs ienācām Saeimā 2010.gadā, tā tas ir šodien, un tā tas būs vienmēr. Es novēlu katram pie šādiem principiem turēties. Tāpēc mēs šodien paudīsim savu attieksmi pret to situāciju, kāda ir izveidojusies, proti, ka komisiju, kas izmeklē šīs sarunas, vada cilvēks, pār kuru pašu ir aizdomu ēna... Neviens nav teicis, ka ir vainīgs, bet ir aizdomu ēna, un tas ir nepareizs signāls par standartiem, kādus mēs gribētu piemērot Latvijas Republikas parlamentam.
Tāpēc es aicinu balsot “par” Ingunas Sudrabas atsaukšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 42, atturas - 4. Lēmums nav pieņemts.
Godātie kolēģi, vārds deputātei Ingunai Rībenai - ziņojumam par balsošanas motīviem.
I.Rībena (VL-TB/LNNK).
Godājamie kolēģi! Tas, ka šīs komisijas izveide ir farss, ka tās darbs beigsies ar neko un būs tikai priekšvēlēšanu reklāmas platforma partijai “Kustība Par!”, man - ar manu pieredzi - bija skaidrs jau sākumā. Savukārt pirms nedēļas, saprotot, ka laiks un līdzekļi jau izniekoti, vienkārši atbrīvot Ingunu Sudrabu no atbildības man likās absurdi, jo tas vairs neko nemaina. Tādēļ es nepiedalījos ne šīs komisijas veidošanas, ne Sudrabas atcelšanas izrādē. Bet visu šo nedēļu lozungs “Nost ar Sudrabu!” komisijas darba noslēgumā - un pie jau nobalsota galaziņojuma! - turpināja tracināt sabiedrisko domu sociālajos tīklos.
Par sociālajiem tīkliem. Fragments no intervijas ar arhitektu un uzņēmēju Uldi Pīlēnu. Vaicāts par tehnoloģiju ietekmi uz mūsdienu sabiedrību, viņš atbild, ka tās, izrādās, ne vienmēr veicina paša cilvēka attīstību. Citāts: “Līdz šim bija vajadzīgs spriegums, lai nonāktu pie zināšanām. Kādreiz agrāk mājās varbūt bija tikai trīs četras grāmatas, bet tās tika lasītas un pārlasītas ar daudz dziļāku izpratni par saturu. Ja paskatāmies, kā tagad cilvēki lasa tviteri... Gēte savulaik teica, ka ar cilvēku jārunā valodā, kas ir mazliet augstāka par viņa līmeni. Tas dod spriegumu pievilkties, padara labāku. Bet viss sociālais tīkls piemērojas zemākā lietotāja līmenim, un tā tu bremzē sevi un savu attīstību.” Citāta beigas.
Šodien, solidarizējoties ar vēlētāju vairuma gribu, es balsoju “par” Ingunas Sudrabas atbrīvošanu no komisijas vadības. Un turklāt - ar mierīgu sirdi, jo vēlos viņu pasaudzēt katram saprotamā, cilvēciski smagā dzīves brīdī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei - ziņojumam par balsošanas motīviem.
J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Īru dramaturgs Semjuels Bekets tieši pirms 70 gadiem uzrakstīja absurda lugu “Gaidot Godo”. Galvenie varoņi Didī un Gogo gaida kādu Godo, tikšanās ar kuru, pēc viņu domām, sniegs jēgu viņu bezcerīgajai eksistencei. Vai ar Godo autors domājis Dievu vai stipru personību, kas visas lietas spēj mainīt, lasītājs tā arī neuzzina. Katru dienu varoņi gaida Godo, bet Godo neparādās. Luga beidzas ar vārdiem: “Viņi nekustas ne no vietas.”
Kāds tam sakars ar manu šīs nedēļas un pagājušās nedēļas balsojumu par Ingunas Sudrabas atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas? Pagājušajā Saeimas sēdē es nebalsoju, jo uzskatīju, ka tam, kas uzņēmies šo darbu un ir ievēlēts par komisijas vadītāju, - ka tam arī jāpabeidz šis darbs un par to ir jāatbild. Biju pret Sudrabas kundzi kā komisijas vadītāju jau pašā sākumā. Bet, ja Saeimas vairākums viņu šajā amatā bija iecēlis, uzskatīju, ka viņai patiešām arī jāatbild par komisijas darbu, sniedzot par to ziņojumu.
Saeimas Juridiskais birojs arī pamatoja, ka Kārtības rullī nepastāv aizliegums pie frakcijas nepiederošam deputātam vadīt parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Tautas ticība un varbūt vēl kādu ticība, ka Sudrabas kundzes noņemšana no komisijas priekšsēdētājas amata un no komisijas sastāva spēs aizslaucīt visus oligarhus kā uz burvja mājienu, ir ap-brī-no-ja-ma lieta! Nevaru nostāties pret ticību, tāpēc šoreiz balsoju “par”.
No savas puses gribas ticēt, ka tas, ko mēs vai daļa no mums pēc šī balsojuma gaidām, nav Godo!
Sēdes vadītāja. Vēl runāt vēlas deputāts Artuss Kaimiņš, taču tas nav iespējams, jo līdz balsojumam nav iesniegta motivācija. (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.) Līdz balsojumam nav iesniegta motivācija. Kārtības rullis attiecas uz visiem - arī uz deputātiem. (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.)
Lūdzu, izslēdziet mikrofonu tribīnē! Kaimiņa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu Saeimas Sēžu zālē! Kārtības rullis attiecas uz visiem deputātiem, lai no kādas jomas viņi būtu nākuši, - arī uz aktieriem!
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina... (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrniece, par procedūru var, lūdzu?”)
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam! Par procedūru.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tātad situācija ir šāda. VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri nepiedalījās balsojumā, jo viņa pults nestrādāja. Šis balsojums nav leģitīms, tāpēc ir jāpārbalso. Hosams Abu Meri ir balsojis, bet balsojuma pults nav strādājusi. Es saprotu, ka ir Kārtības ruļļa ietvars, bet šajā gadījumā šis balsojums nav leģitīms. Es lūdzu pārbalsot šo balsojumu, jo nestrādāja Hosama Abu Meri deputāta pults, kā rezultātā... Viņam liecinieks ir gan Upenieks, gan Dālderis. Tāda ir situācija.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Hosamam Abu Meri, kurš pats spēj paskaidrot to, kas notika vai nenotika! (Aplausi, smiekli.)
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Jā, tiešām, es spiedu “par”, bet nepieņēma balsojumu... Un ir arī divi liecinieki, divi vietnieki jau to redzēja, un tāpēc... (Starpsaucieni.) Ir jau iesniegti... (Starpsaucieni, smiekli.)
Sēdes vadītāja. Tātad, deputāt Hosam Abu Meri, jums ir aizdomas, ka nedarbojās balsošanas sistēma?
Tehnisks pārtraukums 15 minūtes. Lūdzu veikt pārbaudi!
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.
Esam saņēmuši Tehnikas nodaļas vadītāja ziņojumu par sistēmas darbību. Viņš mūs informē, ka balsošanas sistēma ir pārbaudīta un ir darba kārtībā (un arī iepriekšējā balsojumā). Bet, lai novērstu visas aizdomas, tiek lūgta deputātu reģistrācija, un šāds priekšlikums saņemts arī no deputātiem.
Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātiem.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi! Reģistrēties šobrīd nav izdevies Aldim Adamovičam (Zālē smejas.), Andrim Bērziņam, Borisam Cilevičam, Inesei Lībiņai-Egnerei, Aināram Mežulim, Andrim Morozovam, Arvīdam Platperam, Edgaram Putram un Jānim Trupovniekam.
Viņu arī zālē nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad konstatējam, ka sistēma ir darba kārtībā un strādā.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Ārlietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Parlamentārā tīkla “On the Road” sanāksmes organizēšanu Rīgā 2021.gadā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 16.janvāra līdz 19.janvārim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Hosama Abu Meri iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 16. līdz 19.janvārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Trupovniekam šā gada 24. un 25.janvārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Trupovnieka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24. un 25.janvārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ilzes Andruškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.
A.Jakimovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilzes Andruškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Par kandidāti Ilzi Andruškinu. Dzimusi 1986.gada 17.janvārī. Ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Ilzes Andruškinas līdzšinējā darba pieredze saistīta ar jurisprudenci. Ilze Andruškina kā tiesneša amata kandidāte stažējās no 2017.gada 26.jūnija līdz 2017.gada 8.decembrim.
Par kandidāti ir saņemta pozitīva atsauksme no Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja. Atsauksmē norādīts, ka Ilzei Andruškinai ir ļoti labas zināšanas tiesību teorijā un administratīvajā procesā. Tiesneša amata kandidāte ļoti labi spēj organizēt savu darbu. Viņa ievēro darba disciplīnu, spēj kvalitatīvi analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju, ar sapratni uztver kritiku.
Savukārt no Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja atsauksmes redzams, ka Ilze Andruškina patstāvīgi spēj veikt darba uzdevumus, veic tos rūpīgi un atbildīgi. Labi orientējas materiālo un procesuālo administratīvo tiesību normās. Stažēšanās laikā parādīja tiesneša amata ieņemšanai atbilstošas zināšanas un iemaņu līmeni.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja savā atsauksmē par kandidāti Ilzi Andruškinu norādījusi, ka stažēšanās laikā Ilzes uzvedība un attieksme pret darbu ļauj secināt, ka arī tiesneša amata pienākumus Ilze veiks korekti, atbildīgi un kvalitatīvi.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pozitīvu atzinumu Ilzes Andruškinas iecelšanai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā.
Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ilzi Andruškinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Andruškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Jolantas Uminskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.
A.Jakimovs (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jolantas Uminskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Par kandidāti. Jolanta Uminska ir dzimusi 1974.gadā. Viņa ir ieguvusi jurista kvalifikāciju. Saskaņā ar Akadēmiskās informācijas centra lēmumu iegūtā jurista kvalifikācija pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.
Jolantas Uminskas līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar jurisprudenci, tai skaitā ar tiesu sistēmu. No 2007.gada septembra līdz 2009.gada novembrim Jolanta Uminska strādājusi par tiesnesi Rīgas rajona tiesā. No 2017.gada 10.aprīļa un turpmāk viņa ir tiesneša amata kandidāte.
Par Jolantu Uminsku ir saņemta pozitīva atsauksme no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces. Atsauksmē ir norādīts, ka Jolanta Uminska ir pierādījusi sevi kā zinošu, gudru, domājošu topošo tiesnesi un kolēģi, kurai varēs droši uzticēties.
Jolanta Uminska stažējusies arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, un savā atzinumā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja ir norādījusi, ka tiesneša amata kandidāte uzdotos darbus un uzdevumus veica patstāvīgi, projektus gatavoja ar rūpību un atbildību. Attiecībās ar darbiniekiem bija ieturēta un pieklājīga.
Savukārt Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktore savā atsauksmē norādījusi, ka kopumā stažēšanās laikā Jolantas Uminskas zināšanas ir novērtētas ļoti labi. Viņa uzskata, ka tiesneša amata kandidāte var sekmīgi pildīt tiesneša amata pienākumus.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pozitīvu atzinumu Jolantas Uminskas iecelšanai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.
Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Jolantu Uminsku par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jolantas Uminskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
A.Jakimovs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtības sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Sergeja Mirska, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Jeļenas Lazarevas, Jāņa Urbanoviča, Zentas Tretjakas, Igora Zujeva un Sergeja Potapkina pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par sniegtajām atbildēm uz deputātu pieprasījumu par EM atbildēm uz jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros”. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem.
Iesniedzēji lūguši vārdu motivācijai.
Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Šis pieprasījums ir saistībā ar Pieprasījumu komisijas vakardienas sēdi. Mums bija savdabīga sēde. Pieprasījumu komisijas deputāti nez kāpēc izlēma, ka ministram nav jādod iespēja atbildēt rakstiski uz uzdotajiem jautājumiem, - pretēji tam, ko bija lūguši pieprasījuma iesniedzēji.
Ja jau komisijas locekļi vēlējās, lai ekonomikas ministrs pats mutvārdos sniedz atbildi, tā gatavība bija tik liela, ka vispār... VIENOTĪBAS deputāti bija gatavi diskutēt uzreiz, vispār nenoklausoties pieprasījumu, turklāt par jautājumiem, kuru vispār nebija pieprasījumā.
Līdz ar to ir izveidojusies savdabīga kārtība, ka pieprasītāji iesniedz pieprasījumu rakstiski, bet - saskaņā ar komisijas lemto - ministram uz šo pieprasījumu jāatbild mutiski. Savukārt pieprasījuma iesniedzējiem praktiski nav iespējas izjautāt ministru mutiski, jo komisijas dalībnieki tik ļoti dedzīgi vēlas piedalīties šinī Pieprasījumu komisijas apspriedes procesā, ka pieprasītājiem jautājumi tad atkal bija jāsagatavo rakstiski, lai mēs varētu turpināt šo pieprasījumu izskatīt. Tos jautājumus, ko mums nebija iespējas uzdot... Un, pieņemot, ka šī kvēlā komisijas locekļu vēlme izjautāt ministru ir tāpēc, ka viņi tiešām ir ieinteresēti šinī jautājumā un vēlas to izzināt, nevis tādēļ, lai pieprasījuma iesniedzējiem nebūtu iespējas noskaidrot patiesību, mēs esam sagatavojuši savus kārtējos jautājumus rakstiski - tos, kurus mums neizdevās uzdot.
Mani personīgi, protams, aizkustina šāda kolēģu interese, jo, atzīšos, es jau biju samierinājies ar to, ka man nākas strādāt vienam pašam garos ziemas vakarus, lai tiktu galā ar šo OIK afēru. Un tagad es saprotu, ka mēs to darīsim visi kopā. Es turpināšu sagatavot šos priekšlikumus, jautājumus, pieprasījumus, par kuriem mēs tad kopīgi tālāk varēsim diskutēt.
Paldies jums, kolēģi! Turpinām darbu. Visu labu!
Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Darba kārtībā - “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 galaziņojums”.
Referente - deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Ir noslēdzies komisijas darbs, un šobrīd vēlos jums ziņot gan par pārdomām, gan par konstatēto.
Es ilgi domāju, kā to visu izsmeļoši un izprotami pasniegt, un izlēmu sākt ar visiem skaidri redzamiem un saprotamiem faktiem.
Mūsu valsts līdz šim ir sekojusi teju visiem tā saucamās Rietumu demokrātijas un pasaules uztveres principiem. Protams, tāpat kā visur citur attīstītajā pasaulē, arī pie mums, Latvijā, ja ne visu, tad daudz ko nosaka ierobežoti cilvēku grupējumi, kuri cīnās par savu resursu vairošanu un ietekmes sfērām. Un arī Latvijā ir izveidotas iestādes, kuru uzdevums būtu šos grupējumus pieskatīt un neitralizēt. Lūk, ar nopietnu sejas izteiksmi un gana stiprām apsūdzībām attiecīgā iestāde pirms daudziem gadiem uzsāka tā saucamo oligarhu telefonu noklausīšanos, ko darīja daudzus gadus - pat situācijā, kad noklausāmie par to zināja. Tad sekoja piecos gados saņemtās informācijas izmeklēšana, kas beidzās... ar publikāciju žurnālā. Tas liecina par kārtējo informācijas noplūdi. Tālāk tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu iepriekšējās izmeklēšanas dīvainības un bezrezultātu, kā arī lai saprastu, vai izmeklējamā valsts nozagšana un sabiedrisko mediju ietekmēšana vispār ir notikusi.
Līdzīgi kā daži citi, juridiskajā jomā par mani spēcīgāki kolēģi, arī es sākumā nevēlējos šajā procesā piedalīties, jo pie šāda izkārtojuma, kāds mūsu valstī ir izveidojies, parlamentārajai izmeklēšanai un komisijai es pirms pusgada neredzēju nekādu jēgu. Mēs jau sen redzam un jūtam, ka mūsu valsts tiek dalīta, sadalīta un pārdalīta atkal un atkal.
Bet man nav vienalga, kas Latvijā notiek. Tāpēc mani ļoti interesēja, kurš un kādā veidā var izveidot un uzturēt tādu sistēmu, kas aizstāv savējos un norok, nomelno tikai tos, kuri šai sistēmai un tās interesēm ir bīstami, kā arī tas, kā pie mums lietas it kā var izmeklēt ar jebkuru uzdoto vektoru vai novest pie jebkura vajadzīgā galarezultāta.
Kolēģis Judins savulaik norādīja, ka Pasaules Bankas pētījumā divtūkstošo gadu sākumā Latvijā pēc dažiem parametriem bija ļoti augsti politiskās korupcijas riski. Jau tad bija pazīmes, ka ir cilvēki vai grupējumi, kuri pielieto varu, lai tieši viņiem būtu labāka dzīvošana šajā valstī. Mēs redzam, ka šodien nav vairs tikai pazīmes vai riski - korupcija diemžēl ir Latvijas šodiena un realitāte. Šobrīd, kā mēdz teikt tautā, viss notiek jau pēc pilnas programmas: ir radīta un pastāv pilna cikla sistēma - naudas un iespēju devēji uztur tādus ņēmējus, kuri tālāk organizē gan politiku, gan uzraugošās instances, gan arī pieskata medijus, ar mediju palīdzību līdz šim radot ilūziju tautai, ka ar demokrātiju pie mums viss ir kārtībā, vai arī radot troksni citās lietās un tādējādi novēršot sabiedrības uzmanību no būtiskā.
Visa šī organizētā sistēma rada un kopumā tiecas uz naudas un iespēju devējiem vajadzīgo rezultātu. Šādas pilna cikla sistēmas galotnei nav pat būtiski, kāda partija vai to kombinācija ir pie varas. Nav svarīgi, vai un kurš konkrēti kļūs, piemēram, par tiesnesi, kāda projekta vadītāju vai žurnālistu. Naudas un iespēju devējiem ir svarīga tikai kopējās sistēmas funkcionēšana viņiem vajadzīgajā virzienā, bet kurš konkrēti cilvēks nonāks pie varas, pie kādas iestādes svirām vai pie kāda cita materiālā resursa, - tas paliek ņēmēju pārziņā vai pilnībā tiek atstāts tā saucamajai dabiskajai atlasei. Tā sakot, lai uzvar centīgākais censonis. Tāpēc ik pa brīdim redzam kādu par citu centīgāku pilsoni, kurš dara visu, lai tikai izsistos, uzdienētos augstāk šajā sistēmā.
Skaidrs, ka šādu sistēmu pierādīt kaut kāda viena konkrēta pretpasākuma ietvaros nav iespējams, jo šai pilna cikla sistēmai ir milzīgs resursu potenciāls un tā rod iespēju šos resursus pielietot tā, lai radītu apstākļus un procesus vai lai pilnībā noslēptu savu dalību un interešu realizāciju, vai arī - vēl nihilistiskāk! - atrod veidus, kā padarīt savu darbību tiesisku. Proti, ir radīta tāda situācija, ka teju katrs atsevišķs sistēmas zobratiņš ir tiesiski pamatots un nevainojams, kā arī tiek radīts iluzors viedoklis, ka tas sabiedrībai ir vajadzīgs. Taču ieraudzīt un apturēt, kā arī juridiski sodīt visas sistēmas darbību kopumā līdz šim nevienam nav izdevies.
Domāju, ka mums visiem nu jau vajadzētu skaidri saprast: mūsu gaidas, ka pretkorupcijas iestādes zobratiņš viens pats ņems un to visu atklās, sodīs un šo sistēmu izjauks, ir veltīgas. Lai kā tas censtos, šis zobratiņš pat nav paredzēts visas šīs sistēmas apkarošanai, tāpēc daudzi līdz šim dzirdētie saukļi no šo respektablo iestāžu puses un dažu šo iestāžu bijušo darbinieku tendenciozās grimases interviju laikā ir vien savas eksistences attaisnošanai. Neadekvāta tiesībsargājošās iestādes vadība un lietu izmeklēšana neder attīstītai sabiedrībai, tā ir izdevīga vien sistēmas veidotājiem, jo tie savtīgās interesēs gūst pieeju valsts resursiem. Vājas politiskās varas vidē privileģētākas vienmēr kļūst tieši spēka struktūras, un tās kļūst iedomīgi visuvarenas.
Lūk, vēl viens piemērs. Mana šodienas realitāte: valstī, kur vara it kā pieder tautai, es, tautas ievēlēta deputāte, pat kā speciālās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja, nevaru piekļūt izmeklējamās lietas materiāliem, jo, lūk, viena cita mums zināma spēka struktūra principā nedod tam atļauju. Joprojām - bez pamatojuma! Visus garos darba gadus Valsts kontrolē man bija piekļuve pat NATO noslēpumam, bet tagad - nekā. Nevaru iepazīties pat ar tādas lietas materiālu, kurš principā bija nederīgs kāda saukšanai pie kriminālatbildības.
To var saukt dažādi, bet principā tā ir manipulācija piešķirto tiesību ietvaros. Jūs teiksiet - viss taču ir formāli, notiek tiesiski un nenosodāmi. Bet, lai ko jūs teiktu, tas tomēr panāk savu mērķi - notiek negatīva ietekme uz kādu sabiedrībai svarīgu procesu un ar to saistīto cilvēku darbību vai pat bloķēšana.
Tātad viens zobratiņš aizsargā citu zobratiņu vai pat visu mehānismu kopumā. Aizsargā no manis, kura neiederas šajā sistēmā, kura rada sistēmai riskus tikt atšifrētai; no manis, kura rada tai izmisumu, jo mani nav iespējams pakļaut, uzpirkt vai šantažēt.
Nešaubieties - šai pilna cikla sistēmai, valsts un tautas ekspluatācijas sistēmai, es neesmu derīga! Es un daudzi mani politiskie domubiedri - mēs funkcionējam citādi. Spriežot pēc nomelnošanas un pretdarbības kampaņas intensitātes, izskatās, ka tas beidzot tiek augstu vērtēts.
Starp citu, par šo ārkārtīgi polarizēto viedokli par manu saistību ar oligarhiem un izmeklējamo tēmu. Speciāli un apzināti neizvēršu taisnošanās vai pretnomelnošanas kampaņu, jo man nav, par ko taisnoties, un nav jācīnās, lai kādam ko pierādītu.
Šajā izmeklēšanas materiālā ir minēti daudzu cilvēku vārdi. Vai tad tagad mums visi šie cilvēki un katrs jātur aizdomās? Turklāt, ja vēl šis materiāls līdz šim tā arī nav bijis uzskatāms par vainas pierādījumu, tad kāpēc tieši un tikai mans vārds no tiem daudzajiem tiek uzsvērts un zākāts, it kā tas būtu ar kādu lielāku pierādījumu?
Starp citu, to sauc par nomelnošanu jeb personas goda aizskaršanu un neslavas celšanu; to es varētu inkriminēt katram zākātājam, ja vien ar to būtu iespējams katram konkrētajam sistēmas instrumentam pamodināt viņa sirdsapziņu. Taču es neturu ļaunu prātu un aizvainojumu. Es saprotu, ka daļa šo cilvēku neizprot, ko un kāpēc viņi dara, jo viņi ir tikai sistēmas instrumenti. Tā ir klasiska formula: sākumā tevi izliekas neievērojam, bet, kad tu turpini darīt to, ko esi uzņēmies, tad tevi sāk pazemot un apmelot, pēc tam sākas draudi un visi citi iespējamie apturēšanas paņēmieni. Tur ir plašs arsenāls - izslēgt no darbības finansiāli un fiziski, var arī papildus iedarbināt mehānismus, kas no tevis liek novērsties bailīgajiem un savtīgajiem komandas biedriem. Ja tu izturi un pārdzīvo arī šo posmu, tad - tikai tad! - sākas uzklausīšana un rēķināšanās.
Šī formula nav manis izdomāta. Tā darbojas visur, kur veidojas šīs pilna cikla sistēmas interešu apdraudējums, un tad notiek sistēmas pretdarbība, lai pašsaglabātos.
Šobrīd es paužu ieraudzīto, izzināto un savu pārliecību, kas balstīta uz šīs komisijas materiāliem un ziņojumu. Šī pārliecība ir rūdīta sešu mēnešu darbā tik sarežģītos apstākļos, ka ne brīdi neatstāja sajūta, ka pret mani darbojas vesels Ingunas Sudrabas apkarošanas birojs.
Domāju, ka man nav šeit jālasa priekšā viss galaziņojums, jo tas tik un tā... tur būs parādīta tikai niecīga daļa no visas sistēmas lieluma un funkcionēšanas.
Tāpat uzskatu, ka šī “oligarhu seriāla” galvenie varoņi ir gana gozējušies uzmanības centrā, tāpēc tagad nesākšu uzskaitīt, ko nu kurš ir runājis un darījis, un nemērīšu viņu melu lielumu. Gan jau esat to visu lasījuši, un tagad nu vērtējiet paši šo dažu cilvēku attieksmi pret valsti, tātad - mums.
Mūsu sabiedrības attīstītā un gaišā daļa jau saprot, ka šī šova dzirdamākās personas pašas nav galvenās šajā pilna cikla sistēmā. Galvenais sods, ko mums kā sabiedrībai vajadzētu veikt, ir pilnībā novērsties no šādiem cilvēkiem. Tas būtu vēl nopietnāks sods nekā tas, ka viņi tiešām nonāktu cietumā, bet ar oligarhiem raksturīgo komforta vidi.
Apkārtējie cilvēki ir tie, kuri šo oligarhismu viņiem piešķir ar savu bijību vai pat apbrīnu, vēloties iekļūt viņu labvēlības statusā.
Taču tas, ka lielākā daļa no noklausīto sarunu laikā runātā nemaz nav piepildījusies, nozīmē, ka mums, vēl esošajai gaiši domājošajai sabiedrībai, ir iespējams šādai sistēmai un tās darboņiem nepakļauties.
Es priecājos, ka šie materiāli ir nonākuši sabiedrības uzmanības lokā, bet skumstu, ka pie mums tā notiek. Tagad es tiešām varu pateikties, ka man un sabiedrībai ir un turpmāk būs daudz labāk redzama un saprotama šādu sistēmu darbība un metodes. Paši vien savā uzpūtībā, pārliecībā par nesodāmību un savā visatļautībā to man un sabiedrībai parādījāt!
Tagad par pašu komisijas darbu un par lietas tehnisko būtību.
Komisijas secinājumu apkopojums īsumā.
Atbalstām juristu diskusijas organizēšanu par jēdziena “valsts sagrābšana” iestrādi normatīvajos aktos. Mēs radījām šī jēdziena pagaidu definīciju, četros punktos definējām tā raksturojumu. Valsts sagrābšanai un pat centieniem plānot sagrābšanu jābūt sodāmiem ne tikai morāli un politiski; šādiem centieniem un noziegumiem jātiek sodītiem arī krimināli vai administratīvi.
Lai to būtu iespējams izdarīt, vajag izdiskutēt un iestrādāt likumdošanā precīzas definīcijas, tai skaitā jāiestrādā precīza un skaidra deputāta atstādināšanas procedūra.
Mēs paši esam definējuši un norādījuši vairākus uzlabojumus un papildinājumus jau esošajam regulējumam.
Tā kā kriminālprocess bija izbeigts un iesaistītās personas ir uzskatāmas par nevainīgām, komisija atturas no šo sarunu satura iztirzāšanas vai attieksmes paušanas pret kādām konkrētām personām, jo tādējādi varam radīt tām iespēju realizēt savu kārdinājumu vērsties pret mums vai pret valsti.
Komisija uzskata, ka beidzot ir jāizstrādā un jāpieņem likums par lobēšanu - obligāti ir skaidri jādefinē, kādas ir atļautās politikas ietekmēšanas metodes un kādas ir noziedzīgas.
Secinājumi par procesa izbeigšanas lietu.
Nav pieļaujama tik pavirša izmeklēšanas iestāžu darbība faktisko apstākļu noskaidrošanā un pierādīšanā, kā arī pašu drošības iestāžu darbinieku publicitātes nesamērīga veicināšana izmeklēšanas laikā. Izmeklēšanas kvalitāte drošības iestādēs vispār šobrīd ir ļoti aktuāla problēma kopumā, tādēļ aktualizējam jautājumu par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu.
Neraugoties uz acīmredzamām un būtiskām KNAB darbu ietekmējošām kadru un atalgojuma politikas problēmām, to risināšana tika novilcināta - tātad izmeklēšanai traucēja iestādes vadītāju nespēja vadīt savu iestādi un darbiniekus.
Tāpat secinām, ka KNAB no savas puses nav sadarbojies vispār vai nav pietiekami sadarbojies ar citām tiesībsargājošām iestādēm; tas, iespējams, ir ietekmējis pierādījumu bāzi, un tādējādi varēja samērā brīvi un vienpersoniski izbeigt šo procesu. Tomēr mums nav pamata uzskatīt, ka procesa pirmstiesas izbeigšana būtu saistīta ar procesa virzītāja politisku vai cita veida prettiesisku ietekmēšanu.
Norādām, ka par šo kriminālprocesu nav pamata izteikt pārmetumus ģenerālprokuroram, jo viņš saskaņā ar likumu neveic un nevar veikt izmeklēšanas uzraudzību konkrētos procesos, tādēļ šos publiski izskanējušos pārmetumus var vērtēt kā juridiskas nekompetences gadījumus, bet, skarbāk izsakoties, tas ir manipulācijas triks dažu personu mēģinājumam paaugstināt savu publisko atpazīstamību.
Tā kā komisija ne faktiski, ne juridiski nav kompetenta un tiesīga izvērtēt izmeklēšanas iestādes un darbinieku rīcību, aicinām Ģenerālprokuratūru izveidot komisiju no dažādu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu, izmeklēšanas gaitu un rezultātu, izdarot secinājumus un nozīmējot atbildību konkrētām amatpersonām.
Mēs uzskatām, ka lietas materiālu publicēšana nav attaisnojama, jo var tikt nepamatoti kultivēts viedoklis par personu vainu vai arī tas šīm personām var kļūt par iemeslu izvirzīt prasības pret valsti par nevainības prezumpcijas principa pārkāpšanu.
Secinājumi par publikācijām žurnālā un mediju ietekmēšanas, pakļaušanas iespējamiem notikumiem.
Nav pamata apšaubīt, ka žurnālā publiskotās “Rīdzenes sarunas” veido daļu no daudz plašākiem kriminālprocesa un lietas materiāliem. Uzskatām, ka par šā materiāla nonākšanu publiskajā telpā ir jāatbild tām personām, kurām bija uzticēts glabāt noslēpumu, nevis medijiem, kuri šo materiālu publicēja. Tāpēc tiesībsargājošo iestāžu pienākums ir noskaidrot, kādā veidā šie materiāli nonāca pie medijiem atklātai publicēšanai.
Kaut arī Krimināllikums neparedz atbildību par masu saziņas līdzekļu prettiesisku ietekmēšanu un apzināti maldinošas un patiesībai neatbilstošas informācijas paušanu masu saziņas līdzekļos nolūkā manipulēt ar sabiedrisko viedokli, tomēr zināmie nodarījumi vērtējami kā liels drauds mūsu sabiedrībai. Uzskatām, ka ir jāatrod veids, kā noteikt atbildību par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus. Šobrīd mūsu likumdošanas bāze ir pārāk liberāla un pieļauj masu mediju pielietošanu manipulācijai ar sabiedrības viedokli dažu grupējumu interesēs, nodarot izkropļojumu sabiedrības viedoklim.
Mēs neieguvām faktus, kas pierādītu laikraksta “Diena” īpašnieku vai patieso labuma guvēju slēpšanu vai to, ka būtu notikusi prettiesiska manipulācija ar laikraksta saturu vai sabiedrības viedokli. Toties konstatējām, ka Latvijā ir vairāki citi mediji, kas nepilda objektīvas žurnālistikas uzdevumus, bet kalpo politiķu publisko attiecību veidošanai un savstarpējai politiskai izrēķināšanās cīņai.
Komisijas sēdēs sniegtās norādes vai dzirdētās analoģijas par “Rīdzenes sarunās” īstenoto politisko jautājumu risināšanas kārtību dod pamatu mums aicināt Saeimu izvērtēt arī tā saucamās Koalīcijas padomes atbilstību Satversmei, jo šāda institūcija Satversmē nav paredzēta. Taču Koalīcijas padomē piedalās arī tādas personas, kuras nav attiecīgā sasaukuma Saeimas deputāti. Tāpēc šajā padomē tiek vai var tikt pieņemti lēmumi, kuri ietekmē demokrātiskos vai citus sabiedrībai svarīgus procesus valstī.
Manas uzstāšanās pēdējā sadaļā ir mani secinājumi un konstatētie izaicinājumi.
Tā kā valsts nozagšanas un lobēšanas jēdzieni nav formulēti Latvijas valsts juridiskajos dokumentos, nav skaidrs, vai KNAB izmeklētājiem nebija vēlmes katru atsevišķu aizdomīgu epizodi izskatīt kā valsts sagrābšanas mēģinājumu vai pat faktu.
Tā kā sabiedrība ik pa brīdim tiek informēta par kādu informācijas noplūdi no KNAB, izskatās, ka šīs konkrētās izmeklēšanas “sāgas” galvenais mērķis - tikai informācijas iegūšana, lai vienus turētu zināmā diskomfortā vai šantāžas slazdā, bet citiem būtu pieejama kāda svarīga informācija. Turklāt KNAB šī informācijas starpnieka loma bija arī tiesiski pamatota - ir ierosināta lietas izmeklēšana, tātad arī sarunu noklausīšanās notika nosacīta tiesiskuma robežās. Proti, šīs KNAB tā saucamās izmeklēšanas darbības ir nevis notikumu vai apstākļu pētīšanai, bet tam, lai pašiem vai kādam citam rastu iespēju diskreditēt noteiktas personas. Turklāt fakts, ka viens no galvenajiem sarunu vedējiem jau nepilnu divu nedēļu laikā zināja, ka viņu noklausās, arī radīja bezrezultāta situāciju, balstoties uz tiesiskajām niansēm, ka tādā veidā noklausītos sarunu materiālus nav iespējams tiešā veidā pielietot tiesas procesos.
Ierosinātā lieta, kuru izmeklētājiem izdevās “uzradīt”, tika apzināti veidota ar vāju pamatojumu jeb vadlīnijām. Tā rezultātā pēc zināma laika varēja ierosināto lietu slēgt, tātad ar tiesiskām metodēm panākt to, ka šai informācijas iegūšanas formai nav seku un nav sabiedrībai vēlamā rezultāta.
Jautājums - kādēļ KNAB visu savu apsūdzību balsta tikai uz sarunām? Vai tad citu pierādījumu nebija? Šis jautājums ir nodots tālāk atbilstošām iestādēm.
KNAB informācijas noplūdes publiskajā vidē - tas ir jāpēta dziļāk, precizējot tos darbiniekus, kuri veica tādu darbību. Diskreditācijas metodi lieto visā pasaulē, un katrai tādai epizodei ir savas ieinteresētās puses un mērķi. Vai to varēs noskaidrot un novest līdz pozitīvam rezultātam - sabiedrības aizstāvībai? To parādīs mūsu tiesībsargājošo instanču turpmākās darbības nākotnē.
Visa šī KNAB veiktā izmeklēšana un ar to saistītie procesi ir kā asa sižeta kriminālšovs ar dramatisku pirmo sēriju, bet tālāk režisors to vilcis garumā - pārāk daudzās sērijās ar lētiem specefektiem un paliekošu, nepatīkamu pēcgaršu. Ceru, ka šī iestāde un mēs visi pratīsim izdarīt saprātīgus secinājumus un veiksim visas vajadzīgās izmaiņas visos līmeņos, lai notiktu šādu nekrietnību pilnīga likvidācija.
Par valsts nozagšanu. Manuprāt, tā jau ir notikusi sen. Pat vairākkārt! Pirmoreiz tā notika tad, kad uz palikšanu šeit ienāca krustneši. Tad nāca zviedri, krievi, atkal vācieši un tā tālāk. Un visbeidzot valsts nozagšanu un izpārdošanu centīgi paveica mūsu pašu, latviešu, kangari pēdējo 30 gadu laikā - pat ar vairākkārtēju dalīšanu un pārdalīšanu. Kopumā visas redzamās pazīmes, manuprāt, ir pietiekamas, un es esmu konstatējusi, ka valsts nozagšana, izlaupīšana, izpostīšana ir notikusi.
Mūsu mazās Latvijas galvenā problēma ir tajā, ka mēs jau gadiem ilgi nezinām, uz ko un kāpēc mēs ejam kā valsts, kā nācija. Tas rezultējas ar vājas politikas un stipru grupējumu nemierīgu līdzāspastāvēšanu. Mēs šeit, Jēkaba ielā, un citās valsts iestādēs esam tik nodarbināti un tik aizņemti, ka, nepaceļot galvu pāri saviem papīriem un politiskās virtuves sarunām, tā arī nepamanām, kā izmirst vai rūgtumā no šejienes aizbrauc mūsu tauta.
Cilvēki ir dažādi. Ir arī tādi, kas piedalās un organizē šos destrukcijas procesus, - tādi ir bijuši visos laikos. Diemžēl līdz šim ir bijis tā, ka tie pārdevēji un zadzēji ir bijuši čaklāki un izveicīgāki par pārējiem. Vai tā būs arī turpmāk - tas atkarīgs no katra Latvijas iedzīvotāja. No pilnīgi katra šajā valstī! Citreiz arī pats nemanāmākais cilvēks var izdarīt lietu, kas rada labas un pareizas izmaiņas pat kosmiskos mērogos.
Ir tādi, kuri man pārmet, ka komisija neizdarīja visu iespējamo, lai beigtu valsts nozagšanu un apturētu šos zadzējus un pārdevējus. Es izdarīju visu iespējamo, lai tas notiktu, - tik, cik mūsu valstī apzināti veidotā tiesiskā vide man ļauj darīt, lai pati nenokļūtu sistēmas izliktajos slazdos.
Tagad jūs katrs varat uzzināt esenci no tā, ko zinu un ko esmu secinājusi. Lai arī daudzi gaidīja, ka šī komisija ierosinās kādu planetāri nozīmīgu un skaļu prāvu vai apsūdzību, tomēr mūsdienu Latvijas realitātē to nav iespējams izdarīt man vienai ar nelielo domubiedru grupu. Tas kļūs iespējams tikai tad, kad sabiedrībā prevalēs vēlme pēc pozitīvām izmaiņām, nevis tagad, kad ārkārtīgi centīgi un skaļi ir tikai negatīvā tēla un enerģiju veidotāji vai arī tādi, kuri šī trokšņa un burzmas laikā cenšas iegūt kādu priekšvēlēšanu labumu sev un savai partijai.
Pārējie - vairākums cilvēku - diemžēl gaida tikai brīnumus vai slēpjas aiz manas muguras, gaidot un pieprasot no manis neiespējamo.
Lūk, Judina kungs! Ņemiet un ierosiniet savā koalīcijā likumprojektu, ko apstiprinātu visa Saeima, un publicējiet šos materiālus! Citādi sanāk, ka jūs mēģināt mani iegāzt, liekot publiskot sarunā iesaistīto un pieminēto cilvēku vārdus.
Esmu ļoti pateicīga par šo pieredzi. Lai arī sākumā biju pret šādas komisijas izveidi un dalību tajā - kur nu vēl vadītājas amatā! -, tomēr pieņēmu šo izaicinājumu. Tagad, pēc tā visa, varu izteikt savu pateicību - pirmām kārtām visiem un katram komisijas pārstāvim. Izsaku pateicību visiem tiem, kuri mani pazemoja, centās morāli iznīcināt un vilka caur sadomātiem netīrumiem. Pateicos arī tiem, kuri pēc tam palīdzēja man notīrīties un piecelties. Es kļuvu viedāka. Sapratu to, kādi ir mani esošie un nu jau bijušie kolēģi, kādi esat jūs - mani sadarbības partneri. Kļuvu vēl viedāka jautājumā par Latvijas šībrīža pārvaldības uzbūvi, spēkiem un metodēm, kas dažkārt tiek pielietotas sistēmai nevēlamo vai draudīgo cilvēku apturēšanai. (Dep. A.Judins: “Savā vārdā!”)
Pie šādas vājas politikas un pastāvošajām valsts cilvēku ekspluatācijas sistēmām nav iespējams nodrošināt tādu tiesiskumu vai ekonomiku, uz kādu tiecas un ar kādu varētu būt harmonijā attīstīta sabiedrība. Ir jāmaina mana, jūsu, visu un ikkatra mūsu tautas cilvēka - visas tautas - domāšana principā. Sistēmu neiznīcināsi cīņā ar vienu vai pat vairākiem zobratiņiem reizē, jo tā sevi profesionāli atražo. Šī sistēma vispirms ir jāiznīcina sevī, jābeidz uzturēt sevī kalpa vai nodevēja domāšanu, jāuzņemas pilna atbildība pašam par savu dzīvi. (Dep. A.Loskutovs: “Par ziņojumu!”) Pārstājiet taču beidzot gaidīt kaut ko no citiem! Pašam vien būs jāaudzina savs raksturs un jāizvirza sev arvien jauni pozitīvi izaicinājumi savam un visu gaiši domājošo cilvēku labumam.
Mūs var vadīt tikmēr, kamēr mēs baidāmies par saviem grašiem, kvadrātmetriem vai materiālo statusu. Mūs turpinās vadīt, kamēr mēs snaudīsim vai vārgi stenēsim, bet neko nemainīsim.
Šo pilna cikla sistēmu ir uzbūvējuši ne jau kiborgi vai kādi viņējie, svešie cilvēki... (Starpsauciens: “Par ziņojumu runājiet!”) Tā ir uzbūvēta ar mūsu rokām (Starpsauciens: “Mūrnieces kundze!”), un tā pārtiek no mums un mūsu bērniem.
Sēdes vadītāja. Sudrabas kundze! Man patiešām ir jāpievienojas kolēģu teiktajam: jums būtu jāziņo par komisijas pieņemto galaziņojumu. Tas, protams, nav jānolasa vārds vārdā, bet ir jāpieturas pie galaziņojuma teksta.
I.Sudraba. Es to šobrīd arī daru. (Starpsauciens: “Viņa jau sen runā par ziņojumu! Tikai tagad pamanījāt?!”)
Kad sāksim katrs to apzināties, tad sāksim saprast, ko katrs personīgi varam darīt. Es ticu, ka lielākajai daļai šīs sistēmas darbinieku sirds klauvē, reizi pa reizei liekot aizdomāties, ka vajadzētu taču darīt citādāk, ka būtu jādara pareizi. Mana ticība un pieredze liecina, ka šādi cilvēki ir un eksistē, ka sirds pukst visiem - un tas ir tas, kas mani iedvesmo doties tālāk. (Dep. A.Judins: “Par ziņojumu, nevis saviem pārdzīvojumiem!”)
Pateicos jums, komisijas kolēģi! Pateicos tiem, kuri palīdzēja komisijas darbu veikt pēc labākās sirdsapziņas un ar tīriem nodomiem. Pateicos tiem, kuri nobalsoja par manu palikšanu komisijas vadītājas amatā (Starpsauciens: “Izslēdziet mikrofonu!”), lai es varētu pabeigt šo darbu, par kura rezultātu daudziem drebēja rokas. Pateicos arī par iespēju vadīt šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju un līdz sirds dziļumiem ieraudzīt, saprast un novērtēt visu, kas ir.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Frakcijas VIENOTĪBA vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Es nerunāšu par to, nē...
Jā, es zinu, kolēģi, ka esat noguruši un jums ir grūti klausīties. Mēģināšu ātrāk. Man bija sagatavota kārtīga uzruna, bet es gribu vispirms no sirds izteikt visdziļāko līdzjūtību Sudrabas kundzei par visām šodienas emocijām, ko viņa saņēma, es centīšos ļoti uzmanīgi... nerunāt par personālijām, es vairāk runāšu par komisiju kopumā. Es daudzas lietas izņēmu ārā un mēģināšu iejusties viņas sajūtās, tāpēc tiešām mēģināšu būt tā kā nedaudz maigāks.
Ko es gribu pateikt? Tā kā frakcija VIENOTĪBA no paša sākuma... es nelasīšu savu uzrunu, vairāk runāšu tā...
No paša sākuma mēs bijām pret Sudrabas kundzes darbu komisijas sastāvā. Kāpēc?
Mēs uzskatām, ka viņas darbs komisijā faktiski varētu nonākt interešu konfliktā, jo “Rīdzenes sarunās” izskan vārdi: “Tas Maskavā ir nolemts, ka mums vajag Sudrabu par premjeru.”
Mēs, ja jūs atceraties, arī Saeimas sēdē par to runājām, un mūsu frakcijas pārstāvis Judina kungs arī par to runāja vairākas reizes, proti, nedrīkst komisiju vadīt cilvēks, kuram ir kaut kāds interešu konflikts.
Ko es gribu pateikt? Latvijas iedzīvotāji valsts simtgadē bija pelnījuši tādu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kura objektīvi izmeklētu “Rīdzenes sarunās” izskanējušos faktus. Taču šis interešu konflikts, kurā atradās komisijas vadītāja, diemžēl atspoguļojās komisijas darbā un ir ietekmējis arī galaziņojuma saturu.
Līdz ar to galaziņojums diemžēl ir nekvalitatīvs un bez nekāda rezultāta.
Vienīgais - tikai vienīgais! - komisijas patiesi nozīmīgais veikums ir pārliecināšanās, ka žurnālā “Ir” publiskotās “Rīdzenes sarunas” ir autentiskas - pretēji vairāku... dalībnieku apgalvotajam. Un, lai arī ir secināts, ka “Rīdzenes sarunās” valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas, neviena persona vārdā nav nosaukta.
Tad ir jautājums - kāpēc?
Piemēram, Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības rezultāts bija milzīgs saraksts... (Dep. A.Kaimiņš: “Septiņi!”) milzīgs saraksts, un tur bija rakstīts, ka tie cilvēki morāli atbildīgi. (Dep. A.Kaimiņš: “Un politiski!”)
Turpretim šajā gadījumā, lai gan mums ir zināms, ka ir notikusi saruna starp konkrēta grupējuma cilvēkiem - ka viņi sēdēja un runāja, kā viņi sadalīs valsti... valsts varu starp savām interesēm, viņi domāja par airBaltic privatizāciju, viņi runāja par “Latvijas Pastu”, viņi runāja par Latvijas ostu un tā tālāk -, viņi diemžēl nekur nav minēti.
Kā izskatās galaziņojums? Ļoti vienkārši! Izskatās kā slimnīcas izraksts. Visticamāk, jūs esat redzējuši slimnīcas izrakstu: tur ierakstīts slimnieka vārds, uzvārds un ārstējošais ārsts. Ārstējošais ārsts - tie ir četri komisijas locekļi, kas balso par galaziņojumu. Diemžēl četri pārstāvji - viens no LRA, viens no SASKAŅAS, viens no ZZS un viens, protams, no Sudrabas... nu, Sudrabas kundze.
Ko es gribu pateikt? Sanāk, ka slēdziena nav, ārstēšanas metodes nav - nekā nav! Ir vienīgi diagnoze! Jūs zināt, kāda ir diagnoze, ko viņi atraduši? Viņi atraduši, ka te ir vēzis! Te, Latvijā, ir oligarhu ietekme... ir slimība. Tāpat kā vēzis - liels veidojums ar trim galvām, kuru nepieciešams kādreiz izoperēt. Pēc tik ilga laika neviens negrib to izoperēt.
Līdz ar to - kas notiek šajā Saeimā? Ļoti vienkārši! Mūsu Saeimā ir ļoti nopietna oligarhu ietekme, un tā turpinās.
Tātad no 2011.gada līdz šodienai nekas nav mainījies. To pašu oligarhu ietekme vēl joprojām ir, un tāpēc rezultāta nav!
Tāpēc es gribu aicināt, lai mūsu Saeimas deputāti, kuri balso “par” to galaziņojumu, vai partiju pārstāvji atvainojas Latvijas iedzīvotājiem par to dāvanu, ko viņi gribēja uzdāvināt Latvijas simtgadē.
Man ir kauns, ka mūsu Saeimā - 12.Saeimā - nāk ar šādu rezultātu. Īstenībā tas ir cirks, kas notika pēdējo pusgadu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nacionālās apvienības frakcijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godājamie kolēģi! Paužu Nacionālās apvienības frakcijas viedokli.
Sabiedrība no komisijas darba secinājumiem gaidīja skaidru un tiešu novērtējumu par kriminālprocesā izmeklētajām darbībām, kuras veica konkrētas personas. Diemžēl galaziņojums šādu novērtējumu nedod.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums ētisku nosodījumu iepriekš aprakstītajām darbībām neuzskatīja par svarīgu.
Nacionālā apvienība uzskata, ka no ētikas viedokļa nosodāmi ir kriminālprocesā fiksētie atsevišķu personu nodomi vai rīcība, kurā saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes.
Pazīstamais tiesību zinātnieks Egils Levits valsts nozagšanu ir definējis kā neleģitīmu ietekmi uz valsts lēmumiem ārpus demokrātiskā procesa un šīs ietekmes izmantošanu, lai gūtu sev materiālus labumus.
Valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas bijušā Saeimas deputāta Aināra Šlesera darbībā, kas tika izvērsta ar nodomu attīstīt termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu ar investīciju palīdzību viena konkrēta privātā biznesa projekta interesēs (2011.gada 18.februārī atbilstoši likuma grozījumi tika virzīti pieņemšanai Saeimā).
Par minētā procesa sekām Nacionālā apvienība cēla trauksmi jau sen. 2011.-2014.gadā pieaugošā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana nebija pietiekami sabalansēta ar Drošības policijas spējām pārbaudīt termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas kandidātus. Tas radīja riskus valsts drošībai.
No 2012. līdz 2014.gadam bija tikai seši gadījumi, kuros Drošības policija bija atteikusi uzturēšanās atļauju. Salīdzinājumam - 2015.gadā Drošības policija rosināja nepiešķirt termiņuzturēšanās atļaujas 38 ārzemniekiem. Ja būtu izdevies Šlesera plāns par apjomīga skaita termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret investīcijām, virzot šo procesu viena konkrēta privātā biznesa projekta interesēs, drošības risks būtu bijis vēl lielāks. Tagad vēl skaidrāk ir saprotams, kāpēc Ainārs Šlesers un viņa pārstāvētais politiskais spēks tā aizstāvēja krievu valodas saglabāšanu mazākumtautību skolās. Termiņuzturēšanās atļauju krieviski runājošo pircēju bērni varēja mācīties sev komfortablā vidē bez šķietami lieka apgrūtinājuma - latviešu valodas pienācīgas apguves.
Valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas arī vairāku kriminālprocesa liecinieku nodoma shēmā, kas paredzēja vienošanos par konkrētas personas ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdē 2010.gada 7.oktobrī apmaiņā pret Rīgas brīvostas pārvaldes un SIA “Mediju nams” noslēgtu līgumu par maksas reklāmu izvietošanu.
Bez minēto darbību ētiska nosodījuma un izpratnes, ka valsts nozagšana neatbilst demokrātiskiem politiskiem procesiem valstī un demokrātijai kopumā, netiek nodrošināts, lai valsts nozagšana nenotiktu arī nākotnē.
Nevar nerunāt arī par to, kas noveda pie krimināllietas izbeigšanas. Secināms, ka kriminālprocesa gaitā KNAB nespēja savākt juridiski neapstrīdamus potenciālus pierādījumus. Izmeklēšanu neveicināja arī tas, ka Ģenerālprokuratūra, redzot, ka kriminālprocess ir valstiski nozīmīgs, neizveidoja izmeklēšanas grupu no Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, KNAB izmeklētājiem, lai iegūtu potenciālos pierādījumus un tos nostiprinātu. Šādu grupu ļauj izveidot Kriminālprocesa likuma 30.pants.
Bažas izraisa izmeklēšanas komisijas galaziņojuma secinājums, kas apšauba tā sauktā oligarhu kriminālprocesa ierosināšanas pamatu. Jo secinājumā tiek aicināts izmeklēt, kāpēc process vispār tika ierosināts. Oligarhu gadījumā KNAB rīcībā bija pietiekams operatīvais materiāls, lai kriminālprocesu sāktu. Tobrīd bija aizdomas, ka amatpersonas savu statusu izmanto savai mantkārei, un tieši tādēļ, pastāvot kaut mazākajām aizdomām, izmeklēšana bija jāsāk. Šobrīd uzsākt jaunu izmeklēšanu par to, kāpēc radās krimināllieta, būtu sabiedrības tracināšana un līdzekļu šķērdēšana. Šādas izmeklēšanas veikšana sabiedrībai ļautu apšaubīt valsts tiesiskumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Igors Pimenovs.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Augsti cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Noklausīto sarunu publikācija žurnālā radīja ļoti spēcīgu emocionālo fonu. Paturēsim to prātā. Mediji, tāpat kā mēs visi, runāja emocionāli, lai it kā pārliecinošāk paustu savu viedokli. Svešām ausīm neparedzētu sarunu atklātais saturs pats par sevi rada interesi. Tas, ka smalkajām aprindām piederīgas personas neizraudzījās tām piedienīgus vārdus, vēl vairāk rada iespaidu, ka atvēries skats pa atslēgas caurumu. Tāpēc žurnālā publicētajiem materiāliem nenovēršami bija lemts iegūt ļoti jaudīgu manipulējošu spēku sabiedrībā, ko mēs visi arī vērojām.
Atcerēsimies, ka informācijas noplūdināšana bija divreiz, arī portālā internetā, tomēr tad tai nebija tāda rezultāta, kādu radīja publikācija žurnālā “Ir”.
Paturēsim prātā, ka ar emocionālo fonu ir par maz, lai kriminālprocesu nodotu tiesai. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem ir jābūt objektīvi pietiekamiem, lai celtu apsūdzību. Un tas ir galvenais secinājums. Ja pierādījumi nav pietiekami, par apsūdzību nevar runāt, un līdz ar to viss darbs, kas bija izdarīts pirms tam, patiesībā vērts ļoti maz.
Vērtējot komisijas darbu, ir svarīgi arī secināt, ko neesam paguvuši izdarīt, kā arī to, kādi papildu izdevumi ir radušies.
Pretēji tam, ko ir teicis Jansona kungs, komisija nav saņēmusi pierādījumu tam, ka žurnālā “Ir” publicētie materiāli ir autentiski operatīvās izstrādes lietas materiāliem vai krimināllietas materiāliem.
Paliek neskaidrs, vai informācija ir noplūdināta tikai no krimināllietas vai arī no operatīvās izstrādes lietas. Dažas uzaicinātās personas liecināja, ka minētajās nepubliskajās sarunās gan piedalījušās, bet konkrētos vārdus, īpaši tos, kuri izraisīja sevišķu sabiedrības sašutumu, nav teikušas.
Arī krimināllietas uzraugošais prokurors Māris Leja, kurš bija deleģēts piedalīties komisijas sēdēs pastāvīgi, komisijas 2017.gada 15.augusta sēdē apstiprināja, ka atsevišķi nepublisko sarunu atšifrējumi atšķiras no audioierakstiem.
Paliek neskaidrs, kādēļ pēc ilgstošas operatīvās izstrādes lietas kriminālprocesam bija izraudzīti tādi izmeklēšanas virzieni, kuros operatīvās darbības pasākumu laikā iegūtās nepubliskās sarunas bija pietiekamas kriminālprocesa uzsākšanai, bet nebija pietiekamas, lai celtu apsūdzību.
Komisija neieguva arī jaunu informāciju par to, vai operatīvās izstrādes lietas saturs varētu kļūt par pamatu jauna kriminālprocesa uzsākšanai.
Paliek neskaidrs, kas veicis slepenās informācijas noplūdināšanu no valsts iestādes, tātad - kas izdarījis noziegumu. Komisija nesaņēma informāciju arī par to, kādos apstākļos notika noplūdināšana un kad tas noticis.
Gan izgāzusies krimināllieta, gan nenormāli ilgā operatīvā izstrāde, kura tā arī nav sagatavojusi pārliecinošu materiālu apsūdzības izvirzīšanai, gan slepenās informācijas vairākkārtēja noplūdināšana no KNAB - tas viss liecina, ka šī iestāde ir slima un pat tās direktora pašaizliedzīga rīcība nevarēs to izārstēt, ja krīze ir sistēmiska.
Par valsts sagrābšanu. Komisijas 2017.gada 29.augusta sēdē tās loceklis Andrejs Judins savā prezentācijā, skaidrojot šā jēdziena būtību, ir atsaucies uz citātu no Egila Levita teiktā, kuru nupat pirms manis citēja Ritvars Jansona kungs. Levita kungs esot teicis, ka valsts sagrābšanu definē kā neleģitīmu ietekmi uz demokrātiskiem procesiem.
Gribu pievērst uzmanību faktam, par ko ir runājusi Sudrabas kundze, - ka pastāv tāds veidojums kā Koalīcijas padome. Uz Koalīcijas padomes lēmumiem atsaucas visi, kam tikai nav slinkums; pat pašreizējais Ministru prezidents, tāpat kā iepriekšējie ministru prezidenti, stāvot televīzijas kameru priekšā, burtiski saka šādi: “Lūk, sagaidīsim Koalīcijas padomes lēmumu, un pēc tam valdība lems.” Piebildīšu, ka Koalīcijas padomes sēdēs piedalās ne tikai deputāti un ministri, bet arī politiķi no koalīciju veidojošo partiju vadības.
Koalīcijas padomes kompetence nevienā dokumentā nav noteikta, tāpēc tā nav leģitīma. Līdz ar to...
Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!
I.Pimenovs. ...Koalīcijas padomes ietekme uz valsts lēmumiem... Es drīkstu turpināt vēl vienu minūti?
Sēdes vadītāja. Jūs varat lūgt papildlaiku - divas minūtes, apvienojot abus uzstāšanās laikus.
I.Pimenovs. Labi. Es piekrītu. Es lūdzu vēl laiku.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A.Kaimiņš: “Ir!”) Ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ļaut deputātam Pimenovam apvienot abus uzstāšanās laikus! Lūdzu balsošanas režīmu! (Pauze. Dep. A.Kaimiņš: “Redziet, nestrādā!”)
Lūdzu balsošanas režīmu! (Pauze. Starpsaucieni. Dep. I.Zariņš: “Viņš jau pa to laiku būtu pabeidzis runāt!”)
I.Pimenovs. Es tik tiešām pabeigtu 30 sekunžu laikā... (Starpsaucieni. Troksnis zālē. Dep. A.Kaimiņš: “Pultis nestrādā! Kā jūs domājat, kas balso jūsu vietā? Tehnisko pārtraukumu!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - nav. (Dep. A.Kaimiņš: “Balsojumi nav leģitīmi! Sāksim visu no jauna!”) Lūdzu, turpiniet debates! Turpiniet debates!
I.Pimenovs. Paldies.
Es turpināšu, atkārtojot savu pēdējo teikumu. Proti, tādam veidojumam kā Koalīcijas padome... šī veidojuma nozīme mūsu valstī ir ļoti svarīga, visi to apliecinām un saprotam, tomēr padomes kompetence nevienā dokumentā nav noteikta, tāpēc tā neesot leģitīma. Līdz ar to Koalīcijas padomes ietekmei uz valsts lēmumiem ārpus demokrātiskiem procesiem ir valsts sagrābšanas pazīmes, jo Saeima, izsakot uzticību Ministru kabinetam, neizsaka uzticību nevienai citai padomei, tajā skaitā Koalīcijas padomei.
Nekad Koalīcijas padomes sēdes neesmu apmeklējis, nekad tās protokolus neesmu lasījis. Neviens žurnāls (vismaz pagaidām) nav publiskojis Koalīcijas padomes materiālu atšifrējumus, tāpēc pašlaik neesmu gatavs ieslīgt plašās diskusijās. Tomēr skaidri redzams, ka ir nepieciešams pilnveidot definējumu tam, ko saucam par neleģitīmu ietekmi uz valsts lēmumu pieņemšanu, proti, ārpus demokrātiskiem procesiem. Citādi jebkurš noklausītais randiņš var kļūt par iemeslu krimināllietas uzsākšanai.
Nobeigumā gribu teikt, ka es biju tas deputāts, kurš 2017.gada 21.jūlijā komisijas sēdē par priekšsēdētāju izvirzīja Ingunu Sudrabu, un nekad neesmu nožēlojis, ka esmu tā izdarījis. Neesmu nožēlojis arī to, ka komisija ar balsu vairākumu ir atbalstījusi manu priekšlikumu. Sudrabas kundze lieliski vadīja mūsu darbu. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Da labi!”) Spriedze un spiediens uz deputāti bija milzīgs. Es runāju tāpēc, ka, domāju, viss manis teiktais attiecas tieši uz galaziņojumu. Domāju, ka arī darbs, ko viņa paveikusi, būs daļa no tā mantojuma, kuru mēs lepni atstāsim nākamajam sasaukumam. Mācīsimies no tā darba, kas bija paveikts.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Upenieks, Abu Meri, Brigmanis, Urbanovičs un Dzintars lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 9.jautājuma, tas ir, parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma, izskatīšanai un pēc šī jautājuma izskatīšanas izsludināt pārtraukumu līdz 2018.gada 1.februārim pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. R.Dzintars: “Ir!”) Ir iebildumi. Labi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz darba kārtības 9.jautājuma izskatīšanai un pēc tam tiktu izsludināts pārtraukums līdz 2018.gada 1.februārim pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Ja nevari kaut ko iznīcināt, tad pārņem tā vadību. Droši vien tāds lēmums tika pieņemts vasarā, kad mēs izveidojām parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Sudrabas kundze nenoliedz, ka viņa negribēja, lai komisija tiktu izveidota, bet viņa bija spiesta piekrist. Lai komisijai neļautu strādāt, lai visu to padarītu par farsu, viņa tika izvirzīta par komisijas priekšsēdētāju. Un rezultātu mēs redzam šodien.
Jūsu rokās ir galaziņojums. Un kāds, kas vērtē dokumentus pēc lapaspušu skaita, var teikt: “Ir nopietni pastrādāts! Vairāk nekā 100 lapaspušu!” Bet mans ieteikums - palasīt saturu. Un diemžēl mūsu rokās ir bezzobains, patukšs dokuments, kur satura nav, kur ir tikai vispārīgi vārdi.
Ir, protams, svarīgi pateikt vispārīgas lietas, bet bija ļoti svarīgi arī izpildīt uzdevumus, kurus mēs formulējām, izveidojot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Un tie uzdevumi bija skaidri un saprotami.
Mums bija jāskatās un jāvērtē, vai ir pazīmes, kuras norāda, ka notikusi valsts sagrābšana. Mums bija jāskatās, vai KNAB, prokuratūra strādāja efektīvi. Un diemžēl šie jautājumi nebija svarīgi Sudrabas kundzei un viņas komandai, kas vienmēr balsoja kopā, lai tiešām traucētu parlamentārās... parlamentāro izmeklēšanu.
Un rezultātā mums ir ne tikai švaks, slikti sagatavots ziņojums, bet arī diskreditēta parlamentārā izmeklēšana kā tāda.
Es uzskatu, ka Sudrabas kundzei jāuzņemas atbildība par tik neefektīvu darbu.
Bet nu par būtību. Es šodien nelasīšu savas atsevišķās domas, jo apjoms ir liels un nepietiks laika, lai nolasītu visu. Bet man gribētos pievērst uzmanību svarīgākajam.
Pirmām kārtām ir jāatzīst, ka valsts sagrābšana nav tikai akadēmisks jēdziens, tā ir reāla parādība, kas pastāvēja un diemžēl joprojām pastāv. Un mūsu Saeimā ir deputāti, kuri, es sapratu, kalpoja un kalpos oligarhiem. Savos balsojumos viņi vadās nevis no valsts interesēm, bet rīkojas pēc komandām. Un tas ir ļoti, ļoti nožēlojami!
Un rezultātā ir cilvēki, kas izmanto varu, lai gūtu labumus sev un sev pietuvinātām personām. Viņi pieņem lēmumus savtīgās interesēs. Un diemžēl deputāti, politiķi - vairāki! - apkalpo šādas intereses.
Bet pamatjautājums, uz kuru bija jāatbild komisijai, - kāpēc, pastāvot visiem tiem pierādījumiem, kas bija iegūti, krimināllieta tika izbeigta?
Un man ir jāatzīst, ka problēmas ir gan KNAB, gan arī prokuratūrai.
KNAB, dzirdot šīs sarunas, droši vien pašā sākumā bija pārliecināts, ka pierādījumu ir tik daudz, ka nebūs nekādu sarežģījumu lietu nodot prokuroram, izvirzīt apsūdzību un vainīgos notiesāt. Bet droši vien KNAB nenovērtēja, kāda ir kapacitāte mūsu oligarhiem, kāds viņiem ir atbalsts Saeimā un citās institūcijās. Un rezultātu mēs redzam - attiecīgā lieta ir izbeigta.
Un jāatzīst, ka šajā gadījumā nav tādu “balto”, kas visu darīja pareizi. Arī KNAB darbs nebija pietiekami efektīvs. Un tiešām bija jādara vairāk, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus.
Liela problēma bija arī ar prokuratūru, kas jau pašā sākumā ieņēma tādu skeptisku pozīciju. Tā vietā, lai uzņemtos atbildību un pārņemtu izmeklēšanu, jo likums to ļāva darīt, prokuratūra prasīja vairāk pierādījumu, stāstīja, ka pierādījumu nepietiek. Un galu galā mēs redzam, ka lieta ir izbeigta.
Es gribu arī uzsvērt: ziņojumā ir norādīts, ka manipulācijas ar medijiem un redakcionāla ietekmēšana - fakti, kas nav guvuši apstiprinājumu.
Lasot lietas materiālus un vērtējot pierādījumus, es varu apstiprināt, ka ir vairāki fakti, ir pierādījumi, kuri norāda, ka redakcionālā brīvība tika ietekmēta. Es redzēju, ka vairāki uzņēmumi, kas juridiski nepiederēja mūsu oligarhiem, de facto bija viņa īpašums.
Es lūdzu vēl divas minūtes, lai varētu pabeigt.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laika pagarināšanu, apvienojot abus uzstāšanās laikus? Iebildumu nav. Tātad vēl divas minūtes.
A.Judins. Jā, paldies.
Kolēģi, es tiešām... laika ir maz. Es varu ilgi runāt, bet gribu dažas būtiskas lietas pateikt. Savas atsevišķās domas formulēju priekšlikumos par normatīvo aktu grozījumiem. Es redzu problēmas mūsu Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Operatīvās darbības likumā. Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir strādāt, lai normatīvajos aktos tiktu izdarīti grozījumi.
Es ļoti ceru, ka ne visi klātesošie strādās pēc pasūtījuma un mēģinās torpedēt attiecīgos ierosinājumus, jo, neko negrozot, mēs sagaidīsim jaunas lietas. Es saprotu, ka tie, kas mēģinās izmantot valsti savā labā, par to tikai priecāsies. Bet mūsu pienākums, domājot par valsts interesēm, ir darīt visu, lai tas nebūtu iespējams.
Runājot par šo lietu, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai attiecīgās lietas materiāli tiktu publiskoti. Nav runa par to, ka ir jāpublisko visi sējumi. Nav tāda mērķa. Bet ir atsevišķi dokumenti, kuriem jābūt pieejamiem sabiedrībai. Un, lai to nodrošinātu, ir jāgroza likumi. Arī par šo jautājumu, es domāju, mēs diskutēsim.
Es tiešām ļoti ceru, ka kolēģiem nav vienalga... Ceru, ka kolēģi nebūs vienaldzīgi attiecībā uz tiem faktiem, kurus mēs redzējām lietas materiālos, un ka mēs, vismaz Saeimas vairākums, varēsim apvienot spēkus, lai mainītu situāciju un tiešām novērstu nākotnē tādus gadījumus, kad cilvēki izmanto varu savtīgos nolūkos.
Paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, es arī biju viens no tiem, kas parakstīja iesniegumu par šādas komisijas izveidošanu. Es necerēju uz graujošiem rezultātiem, jo ir zināms, ka tiesībsargājošās iestādes ir tās, kuras veic operatīvās darbības.
Tomēr kaut kādiem rezultātiem bija jābūt. Un viena lieta, ko mēs reāli redzam un kas varbūt izsauc apbrīnu arī attiecībā uz Sudrabas kundzi, ir tā, ka mainās balsojumi. Kāda ietekme ir Sudrabas kundzei, ja sāk lūzt pultis, ja izšķirīgos balsojumos no zāles pazūd deputāti?!
Un tagad nopietni. Ārlietu debatēs mēs daudz runājām par diasporu, aizbraukušajiem, zaudētajiem cilvēkiem. Kolēģi, tās visas ir sekas. Savukārt jautājums, par kuru mēs runājam šobrīd, skar vienu no būtiskākajiem cēloņiem, kura dēļ cilvēki ir aizbraukuši. Tieši tas ir sagrāvis uzticību savai valstij. Sagrāvis ticību, ka tā nauda, ko tu maksā nodokļos, nonāk tev nepieciešamās lietās - sabiedrības labumam. Tie ir cēloņi, kuru dēļ mēs runājam par šīm sekām - aizbraukušajiem cilvēkiem.
Šīs sarunas, uz kuru pamata sāka tā saucamo oligarhu lietu, parāda, ka vīri tiekas šaurā lokā ne jau tādēļ, lai apspriestu to, kā, piemēram, nodrošināt labāku izglītību mūsu bērniem, kā nepieļaut veselības sistēmas sagraušanu un neatstāt cilvēkus bez palīdzības. Nē, viņi vienkārši dala aktīvus, resursus, sarunā balsojumus un vada valsti.
Ir trīs iespējamie plāni. Ir Latvijas Nacionālās attīstības plāns... Tie ir tādi Latvijas plāni jeb vīzijas, kas atspoguļo to, kur mēs gribam kā valsts nonākt. Ir arī kaut kāds plāns sabiedrības apziņā. Iespējams, ārpus robežām ir kāds plāns - nezinu, Krievijai vai kādam citam - attiecībā uz valsti. Bet, es domāju, būtiskākais, kas no šīm sarunām un no visa šī procesa parādās un top skaidrs sabiedrībai: ir trešais plāns, proti, to cilvēku plāns, kuri pēc būtības vada valsti. Un viņu plāns nesaskan ar to plānu, ko mēs mēģinām zīmēt savās vīzijās - kādā nacionālās attīstības plānā vai kur citur. Bet labi, ka viņu plāns ir izgaismots. Un šis viņu plāns par Latvijas nākotni ir izgaismots no šo pašu ietekmīgo vīru pozīcijām.
Un tāpēc nerimst dažādu eksistenciālu jautājumu parādīšanās. Kādreiz viens Valsts prezidents jautāja: “Kas es esmu?” Savukārt viens deputāts jautāja: “Vai tu zini, kas es esmu?” (Dep. A.Kaimiņš: “Tas biju es!”) Tas biji tu, jā!
Un tad viena dāma jautāja... nē, viņa apgalvoja: “Tā neesmu es!” (par leoparda mētelīti runājot). Un tamdēļ arī daudzi mēģina argumentēt, kāpēc nevajadzēja vadīt šo komisiju.
Bet tie ietekmīgie vīri, kuri piedalījās šajās sarunās, uzreiz pēc to publicēšanas apgalvoja: “Vai tad tas esmu es tajās sarunās? Vai tad šīs sarunas ir īstas?” Un viņi apšaubīja šo sarunu autentiskumu.
Es domāju, otra labā lieta no visa šī procesa ir tā, ka vismaz beidzot ir noskaidrots - šī ir būtiskākā, lielākā pievienotā vērtība šai izmeklēšanai! -, ka sarunas ir notikušas un publicētais reāli atbilst lietā esošajiem ierakstiem. Tas, kas tur ir sarunāts, pēc būtības ir patiesība.
Un iezīmējas kāds būtisks faktors jautājumā par to, kam reāli pieder vara Latvijā, kāda īsti ir SASKAŅAS loma un ietekme Latvijas politikā. Ir radīta ilūzija par smagu darbu opozīcijā, par nespēju nonākt pie lēmumu pieņemšanas un atstumšanu. Bet Einšteins ir teicis: “Kaut arī ļoti noturīga, realitāte ir tikai ilūzija.” Bija mums reāla vēlme... 11.Saeimā kāda konkrēta partija vēlējās ievilkt SASKAŅU koalīcijā, valdībā. Tas nenotika, šī partija zaudēja uzticību. Un tas pat nav bijis nepieciešams... Jo, kā atklāja šīs sarunas, visu laiku ir pastāvējušas divas paralēlas koalīcijas.
Un tā ir trešā būtiskākā lieta, ko mēs konstatējām, - ka ir bijusi oficiāla koalīcija pie sarunu galda Koalīcijas padomē un dažādos citos formātos, bet ka patiesībā... Lasot šīs sarunas, kļūst skaidrs, ka īstie lēmumi ir pieņemti citur. Un šī ciešā sadarbība, koordinācija, politiskais tirgus... tieši tādēļ vēlētāji ir bijuši apmulsuši, jo rodas jautājums: “Kam var uzticēties, un vai vispār man ir, par ko balsot?”
Un vēl vairāk sabiedrībai galvu sajauc mīklainie balsojumi, “pazudušie” deputāti, salauztās balsošanas pultis un tamlīdzīgi...
Lūdzu vēl divas minūtes.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav. Tātad - vēl divas minūtes.
E.Smiltēns. Ja būtu tāda iespēja, tad, es domāju, vēl lielāku pievienoto vērtību mēs varētu iegūt tad, ja šīs sarunas tiktu publicētas reālā, pilnā apmērā. Tas būtu vienīgais sausais atlikums. Ja to spētu šī komisija izdarīt, tad būtu sabiedrībai iespēja redzēt savus varoņus.
Bet, es domāju, sabiedrība noteikti gribētu dzirdēt arī citas sarunas. Piemēram, sarunas kādā viesnīcā (iespējams, netālu no Doma laukuma), kur tika apspriests, ko darīt ar Kredītiestāžu likumu, vai arī sarunas par Veselības aprūpes finansēšanas likumā esošo normu, ka prioritāri finansējums jānovirza valsts un pašvaldību slimnīcām, nevis privātajiem... Iespējams, arī sarunas, kuru rezultāts bija tas, ka notika gan Gulbenes, gan Balvu slimnīcas privatizācija, un pēc tam sekoja konkrētas personas nonākšana padomnieces amatā Veselības ministrijā. Un arī sarunu starp Lemberga kungu un Auguļa kungu pēc “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmuma vadītāja apcietināšanas. Piemēru ir ļoti daudz. Es domāju, ka šeit varētu virkni izmeklēšanas komisiju veidot.
Bet, es domāju, tā cerība ir tajā, ka nesenais gadījums, ka Valsts prezidents atdeva otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā “Par tiesu varu”... tas ilustrē, ka pat tiesnešu vidū viedokļi atšķiras. Tieslietu padomē skaidri iezīmējas dažādu laikmetu satikšanās, kas atspoguļo paaudžu nomaiņu domāšanā un izpratnē par to, ko patiesībā nozīmē demokrātija un pašiem sava brīva valsts.
Lai gan bija centieni, tā teikt, atgriezt pagātnē šos noteikumus par tiesu priekšsēdētāju pilnvarām, maksimums, uz diviem termiņiem, tomēr tas tika izlabots, pateicoties pašu tiesu sistēmas cilvēku darbam un vēlmei.
Noslēdzot. Šogad Latvijai simts gadu - Latvijas simtgade -, bet vai tā iezīmēs arī jaunu laikmetu Latvijas politikā un valsts pārvaldīšanā? Te nu, lūk, būs iespēja, kuru varēs izmantot vai - tieši pretēji! - neizmantot tie Latvijas pilsoņi, kuri vērtēs un izraudzīsies nākamos simts valsts nākotnes veidotājus nākamajai Saeimai. Tā būs iespēja katram, kuram nav vienalga...
Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, jums laiks ir beidzies!
E.Smiltēns. ...katram, kurš izlems nepievienoties klusējošajam vairākumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim. (Starpsauciens: “Ilmārs runā, Ainars gatavojas!”)
I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es piekrītu visai kritikai, kas teikta par šīs komisijas darbu. Es to neatkārtošu, jo jau ar to raustīšanos, neskaitāmas reizes balsot pret Sudrabu... Es to darīju, bet man šī negācijas kvota līdz ar to ir izsmelta.
Es pieskaršos diviem komisijas secinājumiem, kuriem tā pieskārās varbūt garāmejot, bet, manuprāt, tie ir pelnījuši lielāku uzmanību. Un tas ir pavediens uz jautājumu: vai 12.Saeima, tas ir, mēs, turpinām sadarboties ar tā dēvētajiem oligarhiem, vai Saeimas deputāti kolaborē valsts nozagšanā? (Tāds bija komisijas nosaukums - par to valsts nozagšanu -, ko bija grūti izskaidrot.)
Divas epizodes. Viena, ko piesauca komisija, - mēģinājumi ietekmēt augstu amatpersonu iecelšanu un arī atcelšanu. Un otra - jau pieminētā Koalīcijas padome.
Atsaukšos uz divām “Rīdzenes sarunu” direktīvām - diviem autentiskiem tekstiem. Pirmā ir par Zatleru. Pieklājīgāk sakot, tur bija aicinājums Zatleru kārtīgi... teiksim, izsvilpt. Un otrā - Raimonds Vējonis kā Valsts prezidenta amata kandidāts. Būtībā šīs abas direktīvas īstenojās. Tur bija dažādi faktori. Bet, ja atceramies 11.Saeimu, šķiet, ir godīgi un taisnīgi: Zatlers būs Saeimas priekšsēdētājs. Kā caur adatas aci izlien Solvita Āboltiņa. Bet tas nevar notikt bez sadarbības ar opozīciju - bez “tiesiskuma koalīcijas” (kā toreiz to nosauca) vienošanās ar opozīciju, kuru diriģēja tie paši oligarhi.
12.Saeima. Jā, Raimonds Vējonis kļūst par Valsts prezidentu. Un arī tur ir šī sadarbība: par Vējoni nobalsoja tie, kuri vēl tagad rada iespaidu, ka ir stāvējuši un krituši par Egilu Levitu. Un tie ir koalīcijas partiju deputāti. Bet nu labi. Lai tas paliek memuāriem! Katrā ziņā jau toreiz iezīmējās balsojums, ka tas ir “par” vai “pret” “Rīdzenes sarunu” stilu.
Šajā Saeimā dzīvāka aktualitāte ir Koalīcijas padome. Kas tad ir Koalīcijas padome? Visa valdošā elite - Saeimas vadība, Ministru prezidents, partiju vadītāji - sēž pie viena galda ar konkrēti par oligarhu dēvēto Aivaru Lembergu. Ko viņi dara? Dala valsts nodokļu maksātāju naudu.
Un tagad iedomājieties: viena komisija... Kas tai tiek prasīts? Nosauks Lembergu par valsts sagrābēju, par nozadzēju vai nosauks par likumīgo zagli? Rietumu formālā loģika to vienkārši nevar saprast, jo tādā gadījumā visa koalīcija arī būtu jāatzīst par likumīgajiem zagļiem.
Es neesmu pret Koalīcijas padomi pēc būtības. Ir skaidrs, ka valdības partijām ir jākonsultējas, ir jāsaskaņo un jākoordinē sava politika būtiskos jautājumos, kaut vai budžeta jautājumos. Bet tam ir jābūt vismaz Saeimas kārtības rullī noteiktam. Kas šajā gadījumā ir Koalīcijas padome šobrīd? Netīro “Rīdzenes sarunu” atmazgāšana, legalizācija. Tas nav leģitīms veidojums, jo tur ir ne tikai deputāti vai varbūt valdības pārstāvji, bet arī, bez šaubām, ietekmīgi un, bez šaubām, talantīgi vīri, kuri savā domāšanā un tālredzībā pārspēj Saeimas deputātus.
Rezultātā visas koalīcijas partijas tieši vai netieši ir sadarbojušās ar oligarhiem. Arī es, ja pakļāvos Koalīcijas padomes lēmumiem vai frakcijas disciplīnai, teicu: “Es jau gribēju, bet, nu, tas lēmums...”
Kolektīvā bezatbildība. Visu, visu var norakstīt uz kolektīvo bezatbildību!
No šī ziņojuma praktiski var izsecināt vienu labu darbu, izņemot visus simboliskos balsojumus un ētiskos nosodījumus, - tikt galā... sakārtot šo Koalīcijas padomi, lai tā būtu atbilstoša, nu, ja ne Satversmei, tad vismaz Saeimas kārtības rullim. Lūk, tas būs viens labs darbs. Tā ir! A ko tu padarīsi? Tā būs jārīkojas! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. (Starpsauciens: “Viens Latkovskis labi runāja!”)
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Šķirstīju izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, jo interesē tur ieraudzīt vienas agrāk ļoti ietekmīgas, ļoti naudīgas personas vārdu. Šķirstīju - neatradu!
Tiem, kas sekoja līdzi izmeklēšanas komisijas darbam, bija iespēja vērot, kā uz jautājumiem atbild tādi ietekmīgi vīri kā Lembergs, Šlesers, Šķēle un rinda mazāk ietekmīgu personu - vidutāju, otrās lomas spēlētāju.
Bet viens ļoti ietekmīgs cilvēks, kurš parādās “oligarhu sarunās” un, starp citu, tādā gaismā, ka tas ļoti svarīgi ir tieši Saeimas, parlamenta, darba izvērtēšanai, tur neparādās.
Astoņus gadus atpakaļ, 2010.gada janvārī, Šleseram bija tikšanās ar Valēriju Karginu. Valērijs Kargins bija atnācis pasūdzēties, ka tagad banku uzraudzība Latvijā esot baigi stingrā, piegriežot skrūves, un Dombrovska valdība vispār neļaujot dzīvot.
Tie, kas atceras, labi atceras, ka gan viņš, gan Viktors Krasovickis aizejot bija atstājuši bankā 36 miljonus - subordinēto kapitālu. No tā bija jāmaksā procenti laikā, kad ģimenes, kas tur bija ņēmušas kredītu, zaudēja savus dzīvokļus, mājokļus, bija spiestas doties strādāt ārpus Latvijas, lai kaut kādā veidā nomaksātu kredītus. Viņi saņēma kopumā, liekas, vairāk nekā 12 miljonus latu.
Un tagad es mazliet citēšu no tā, kas atrodams publiski.
Tātad Kargins: “Saeimā [Saeimā - tas ir, šeit] viņi visu laiku grib izvilkt cauri to, lai mūs ar Viktoru [domāts laikam Krasovickis] izdrāztu! Un tagad memorandā, kas parakstīts ar Starptautisko Valūtas fondu, ir punkts, ka valdībai jāvēršas parlamentā, lai bijušajiem akcionāriem atņemtu ienākumus no subordinētā kapitāla, tātad - atņemtu mūsu ienākumus!” Un ko Šlesers? Šlesers tajā sarunā, protams, apsola... Un interesanti, protams, ir tas: lai gan Šlesers nav parlamentā, kaut kā tur tos dažus gadus, trīs vai četrus, tas viss tiek muļļāts uz priekšu un atpakaļ un Kredītiestāžu likumā visu laiku nevar panākt atbilstošus grozījumus. Tikai pēc četriem gadiem šādi grozījumi tiek panākti.
Man tagad ir jautājums jums. Kā jūs domājat - kāpēc Inguna Sudraba šo epizodi neapskatīja šajā komisijā? Kāpēc Valērijs Kargins netika uzaicināts, lai gan, pasarg Dievs, tādiem iespaidīgiem dūžiem kā Lembergs, Šlesers un Šķēle bija jānāk uz izmeklēšanas komisiju un, iespējams, pat jātaisnojas, atbildot uz dažiem jautājumiem? Man ir šāds jautājums jums. Kāds zina atbildi? (Starpsauciens.)
Es tiešām neapgalvoju to, bet dažas ļaunas mēles runā, ka varbūt tas ir saistīts ar to, ka savulaik Inguna Sudraba bija “Parex bankas” viceprezidentes vietniece. (Starpsauciens: “Inguna?”) Tās ir tikai dažas ļaunas mēles. Gan jau atbilde ir pašai Ingunai Sudrabai.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas, trešo reizi!
Man ir pavisam cits skats uz visām šīm oligarhu lietām.
Pilnīgi piekrītu, ka no visas šīs komisijas, kā sākumā bija paredzēts, tā arī ir - nulle, komats... štrunts!
Un es negribētu teikt, ka patiešām oligarhi ir tie, kas izzog. Jā... (Starpsauciens: “Lembergs!”) Šlesers un Šķēle ir patālu, jā... Aivars Lembergs... Es drīzāk uzdotu jautājumu: varbūt tie, kas visu laiku organizē, pietur šo tiesvedību, kura notiek saistībā ar Aivaru Lembergu? Kuri ir tie, kas pietur šo tiesvedību? (Starpsauciens: “Par ziņojumu! Tas nav par ziņojumu!”)
Manuprāt, neizskaužamās valsts nozagšanas, korupcijas cēlonis meklējams jau sen - Atmodas laikos. Šobrīd arvien vairāk un vairāk atveras aizkars tiem notikumiem, kuri norisinājās Atmodas laikos. Un notikumi liecina, ka mūsu mīļās, jaukās Atmodas scenārijs ir tapis - kur? (Starpsauciens.) Tas ir tieši par nozagšanu. Ir tapis Maskavā - PSKP CK pārraudzītās VDK gaiteņos. Un līdzīgi realizēts gandrīz visā PSRS teritorijā. Mūsu valsts pamati ir veidoti pēc PSKP CK un VDK gaiteņos izstrādāta scenārija, dārgie draugi! Faktiski tad sākās mūsu valsts nozagšana, prihvatizācija. Un tas viss notika ļoti likumīgi, dārgie draugi! Faktiski tad tika iznīcināta visa mūsu laika tautsaimniecība. (Starpsauciens: “Pareizi! Bravo!”)
Manuprāt, valsts nozagšanu organizē un piesedz tie, kuriem patiešām ir pietiekams spēks, ja viņi manipulēja ar visu LPSR sabiedrību - 2,5 miljoniem cilvēku. Tie, kuri pārņēma VDK aģentu tīklu. Un ar šo... Paklausieties manu viedokli! (Dep. A.Kaimiņš: “Nevajag!”) Un ar šo aģentu tīklu tika nodrošināta mūsu iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Faktiski šis aģentu tīkls nodrošināja Atmodas notikumus. Notiekošais liecina, ka bijušo VDK aģentu tīkla piesegā notiek valsts izzagšana un šis aģentu tīkls kontrolē ne tikai valsts izzagšanu, bet arī medijus un daudzos gadījumos arī politiskās partijas. To pietiekami rāda fakti. Un tieši šie spēki, kuru labā tika veikta iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, Atmodas laikā pievēra acis uz to, kas notika Latvijā. Tāpēc šo korupciju nebija iespējams apkarot.
Lai gan pēdējais, ko es esmu novērojis un kas mums tagad notiek, liecina, ka tiem spēkiem, kas ir ārpus Latvijas, kaut kas tomēr nepatīk. Viņi tomēr ir pārdomājuši pievērt acis. Okay, jūs tur toreiz noorganizējāt iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs tagad uz jums pievērsim acis...
Pēdējais un pats galvenais. Ja mēs patiešām gribam izbeigt Latvijā valsts nozagšanu, valsts izsaimniekošanu un korupciju, tad jāmaina ir sistēma, nevis jārīko raganu medības. Ar raganu medībām mēs te vēl gadsimtus nodarbosimies. Pirmkārt un galvenokārt ir jāpanāk, lai pašvaldības un valsts amatpersonas ir motivētas attīstīt valsts tautsaimniecību un labklājību, jo pašreizējā sistēma veicina korupciju un kukuļņemšanu. Jābūt skaidrām valsts funkcijām un precīzam ierēdņu skaitam, kas to realizē, ja mēs gribam apkarot... un sakārtot savu valsti. Jābūt ilgtermiņa valsts attīstības mērķiem, stratēģijai, rīcības programmai, ja mēs gribam pārtraukt valsts nozagšanu. Rīcības programmas galvenajam mērķim jābūt tautsaimniecības izaugsmei, nevis izlaupīšanai, kā ir šobrīd. Jāceļ iedzīvotāju pirktspēja, kas veicina uzņēmējdarbību, iedzīvotāju labklājību un lielāku apgrozījumu tautsaimniecībai, un līdz ar to lielākus nodokļu ieņēmumus.
Nākamais. Ja mēs gribam apkarot korupciju, ir būtiski, lai valsts finansētu politiskās partijas. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Un vēl, ja mēs gribam apkarot korupciju un pārtraukt šo pelēko tīklu, kas ar mums manipulē, ir jāreorganizē drošības iestādes. Tās vēl dzīvo padomju laikā.
Es aizsūtīšu jums katram savus priekšlikumus. Man ir liels lūgums nebūt apātiskiem, ar augstu “ph” līmeni, bet sajust, ka mēs tomēr varam kaut ko izdarīt!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs ziniet, klausoties šīs debates, man pat rodas mazvērtības komplekss tajā ziņā, ka es tajās sarunās netiku pieminēts. Vai varbūt biju, bet par to nezinu. Tīri vai skaudība. Bet, ja runājam nopietni, tad es gribu izteikt atzinību Sudrabas kundzei kā komisijas priekšsēdētājai un tiem, kuri tiešām godprātīgi gribēja pildīt un pildīja šos savus deputāta pienākumus. Komisijas darbā ņēma dalību cilvēki, kuri ar tāda veida darbību nebija līdz šim saskārušies.
Vienlaikus gribu atgādināt, ka iniciatore šīs komisijas izveidei bija koalīcija, valdošā koalīcija, kura jau ilgstoši atrodas pie varas.
Tā kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja atteicās no atalgojuma, es domāju, būtu samērojami, ja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un toreizējā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa būtu atteikušies no sava atalgojuma un nodevuši to Ingunai Sudrabai, tāpēc ka visu šo atbildīgo komisiju pārraudzībā atrodas visas iepriekš minētās institūcijas - Ģenerālprokuratūra, KNAB, Drošības policija, SAB, Valsts policija.
Kāpēc mēs šodien diskutējam par to, ko ir izdarījusi vai nav izdarījusi izmeklēšanas komisija? Jautājums - ko ir darījusi koalīcija kopā ar saviem ministriem? Kāpēc nav tikusi galā ar saviem pienākumiem?
Pārāk tiek uzsvērts, un kā absolūta patiesība tiek uztverts, tas, kas ir publicēts.
Es labi atceros Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi, kur jaunais KNAB vadītājs minēja, ka nav pierādījumu tam, ka šīs sarunas ir autentiskas. Šodien jau kā absolūtu patiesību pasniedz, ka tās ir absolūti autentiskas. Absolūti meli!
Tālāk. Lejiņa kungs šodien, uzstājoties ārpolitikas debatēs, runāja par populismu. Manuprāt, mūsu parlamentā pati lielākā frakcija, kas nodarbojas ar klaju populismu, ir VIENOTĪBAS frakcija. (Dep. Dz.Zaķis: “Lielākā ir SASKAŅA!”)
Jautājums - kāpēc tika atlaists parlaments, kad Zatlers pieņēma lēmumu? Galvenais arguments - deputātu nebalsošana par kratīšanu pie Šlesera. Labi. Nerunājot par to, kādā veidā parlamenta sēde tika sasaukta, - deputātiem nezinot...
Nākamais. Netika apstiprināts amatā ģenerālprokurors, un netika Augstākās tiesas tiesneša amatā apstiprināts Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts Judina kungs.
Pagaidiet, - vai tad jau apriori kāds ir nolēmis, kā es balsošu vienā vai otrā, vai trešā gadījumā? Ziniet, mani maz interesē, kas ko un kurā vietā ir runājis. Ļoti labi, ja mēs zinām, ko runā Maskavā, ko runā Vašingtonā. Jautājums - ko mēs darām šeit, un ko mēs atbalstām? Un vai mēs aizstāvam mūsu valsts intereses vai neaizstāvam?
Atgriežos pie balsošanas. Jūs te minējāt, ka sarunās tika pieminēta Sudrabas kundze. Atvainojiet, cik es zinu, tad klīda informācija, ka Maskava un Vašingtona... dīvaini, bet vienlaikus atbalstīja amatā Zatlera kungu uz viņa pārvēlēšanu. Nu kā tad ir - kurš tad te bija tā “Kremļa roka”, kas atbalstīja un aicināja balsot par Zatleru?
Nākamais. Tad arī klīda baumas... Un bija arī tāda zīmīga sakritība: 16.maijā Andris Bērziņš paziņoja, ka kandidēs uz prezidenta amatu, un nākamajā dienā tika ierosināts kriminālprocess... Pēc tam paklīda informācija: ja parlaments tomēr nobalsos... tas - jau pēc lēmuma par parlamenta atlaišanu... ja parlaments tomēr nobalsos par Zatlera kungu kā prezidentu, tad viņš var arī atcelt šo savu lēmumu. Vienīgi nezinu, vai tā ir... Vai tas atbilst patiesībai vai ne - grūti pateikt.
Bet, kolēģi, izteiksim atzinību tiem, kas ir darbojušies, strādājuši šajā komisijā, un padomāsim par mūsu vietu un lomu gan parlamentā, gan valstī kopumā!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Visa ņemšanās ap šo oligarhu lietu man atsauc atmiņā anekdoti par padomju laikiem. (Starpsaucieni.) Tas bija par padomju laikiem, kad iestājās tā saucamā perestroika - atklātība, pārkārtošanās. Un šinī noskaņā notiek valdošās partijas kongress. Deputāts, kurš ir noticējis tam visam, kāpj tribīnē un sāk runāt: “Kur palikusi desa? Kur palicis sviests?” Tas visiem nepatīk, un viņu, protams, dabū no tribīnes prom. Pēc kāda laika tribīnē kāpj otrs deputāts, viņa kolēģis, nostājas un prasa visiem: “Man tikai viens jautājums: kur palicis Antons?”
Lūk, apmēram tādā stilā... Ja mēs paskatāmies uz šo izmeklēšanu, tad, protams, ir svarīgi noskaidrot, “kur palikusi desa”, proti, kas tad īsti bija ar to valsts izzagšanu. Bet, manuprāt, vēl svarīgāk ir noskaidrot, “kur palicis Antons”. Proti, kāpēc šāda valsts izzagšana vispār bija iespējama, ņemot vērā visus tos apstākļus, ko mēs pašlaik zinām.
Komisijas priekšsēdētāja nāca ar drosmīgu apgalvojumu, ka Latvijā ar valsts izzagšanu ir nodarbojušās visas valsts varas kopš krustnešu laikiem. Kā es saprotu, arī esošā vara. Manuprāt, ļoti zīmīgi uz to norāda viens no apliecinājumiem - esošā OIK afēra, kura gadiem ir tikusi varas piesegta, un, tikai pateicoties žurnālistiem, kuri parādīja acīm redzamu (Starpsaucieni.) krāpniecību, šis jautājums tika aktualizēts. Vai jūs zināt, cik sabiedrība, mēs visi, esam papildus samaksājuši šīs afēras ietvaros? Vairāk nekā miljardu eiro! Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ko tā ir sniegusi Eiropas Komisijai, figurē skaitlis, kas mums vēl būs jāsamaksā, ja šī afēra turpinās, - 3,6 miljardi eiro. Tātad mēs ar šo stāstu vēl neesam pat pusē. Pat pusē neesam! Vēl ir miljardi un miljardi, kas būs jāmaksā, ja tai ļaus turpināties.
Lūk, tā ir valsts izzagšana, salīdzinot ar kuru oligarhu sarunas izskatās kā tādu mazu puišeļu alošanās. Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka šis komisijas ziņojums, šīs komisijas darba noslēgums - tas nav nekāds gals. Tas ir tikai sākums visam šim procesam, kam vajadzētu turpināties. Jo viena lieta bija noskaidrot konkrētos apstākļus par vienu konkrētu iespējamo valsts izzagšanu, bet daudz principiālāk, daudz svarīgāk tomēr būtu sakārtot sistēmu, lai tādas lietas turpmāk nebūtu pieļaujamas. Tāpēc es ļoti ceru, ka tie mediji, kas aktīvi centās iniciēt un izmeklēt tieši šo vienu konkrēto situāciju, būs tikpat aktīvi, lai šis process neapstātos pusceļā, un tikpat aktīvi cīnīsies par to, lai tiktu noskaidrots, kāpēc šāda valsts izzagšana bija iespējama, kas par to ir atbildīgs un kādām jābūt pārmaiņām, lai neko tamlīdzīgu turpmāk nevarētu pieļaut. Ja tas tā nenotiks, tad viss šis šovs, kas ir bijis ar oligarhu lietām, izrādīsies bijis nevis iestāšanās pret valsts izzagšanu, bet gan pret to, ka valsti izzaga nepareizie.
Diemžēl, ja mēs skatāmies, kas notiek tagad, ir pamats domāt, ka, iespējams, tā tas arī ir bijis... Patiesības brīdis būs nākotnē, un kā lakmusa papīriņš būs tālākā attieksme pret OIK afēru. Jo tur, atšķirībā no oligarhu lietas, nebūs runa vienkārši par tukšām sarunām, par kāda teikto, bet par konkrētiem faktiem un konkrētiem dokumentiem, ar kuriem varēs šo afēru pierādīt un varēs uzskatāmi pārliecināties, ka gadiem ir īstenoti un pieņemti prettiesiski un sabiedrības interesēm neatbilstoši lēmumi. Es ļoti ceru, ka tas nebūs kārtējais gadījums, kad varēs pateikt, ka šajā valstī “viens likums - viena taisnība visiem” uz visiem neattiecas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tātad no šīs tribīnes komisijas vadītājas vārdā es dzirdēju, ka Latvijas valsti esot nozaguši krustneši un tas esot noticis kosmiskā līmenī. Ļoti, ļoti, ļoti precīzs novērojums. Malači! Pusgadu strādājāt, līdz šito sapratāt. Ļoti labi!
Es uzskatu, ka šis galaziņojums ir pilnīgi bezvērtīgs un nulles vērts. Šajā galaziņojumā nav neviena vārda, neviena uzvārda, nekā par politisko vai morālo atbildību. Šī parlamentārās izmeklēšanas komisija, tāpat kā iepriekšējā, kuru vadīja Veiko Spolītis, ir degradējusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas statusu kā tādu.
Jūs esat iztērējuši 10 tūkstošus eiro saviem konsultantiem, kuri, manuprāt, visi ir bijuši vai joprojām ir mantiskās attiecībās ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu. To skaitā Aldis Alliks, kurš bija komisijas konsultants un kurš saņēma 1000 eiro mēnesī. To skaitā arī Aivars Borovkovs. Vai viņam bija kaut kāda samaksa, es nezinu, bet zinu, ka viņš 1991.gadā ir pircis akcijas no Aivara Lemberga, kā viņš pats arī ir atzinis tajā pašā komisijā. Un jums ir vēl arī Ārija Meikališa, kuras... manuprāt, Meikališas meitas vīrs ir Lemberga advokāts. Kaut kā viss tādām mazām saitēm siets.
Sudrabas kundze! Sabiedrībai sen jau šīs lietas visas ir skaidras. Sabiedrībai ir skaidrs, kas ir Andris Šķēle, sabiedrībai sen ir skaidrs, kas ir Šlesers, sabiedrībai sen ir skaidrs, kas ir Lembergs. Labākais, kas ir noticis, ir tas, ka tagad sabiedrība ir sapratusi, kas ir Sudraba un Šics! (Starpsauciens: “Un Kaimiņš!”)
Sabiedrība ir sen sapratusi, kas ir tā persona, kas lidoja uz Maskavu un teica: “Tā neesmu es!”
Sudrabas kundze! Sabiedrība nav tik stulba, kā jums liekas! Tā ir mana pārliecība!
Jūs esat iztrallinājusi 10 tūkstošus eiro, kuri, manuprāt, jums būtu jāatgriež atpakaļ valsts budžetā... gluži tāpat kā Veiko Spolītim... par izdarīto... neizdarīto darbu parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Sabiedrībai ir skaidrs, ar ko nodarbojas ģenerālprokurors Kalnmeiera kungs. Sabiedrībai ir skaidrs, ar ko nodarbojās Streļčenoka kungs, kad viņš vēl bija KNAB. Sabiedrībai tas ir skaidrs!
Sudrabas kundze! Šajā komisijā jūs sargājāt šīs trīs personas sešus mēnešus kā māte savus bērnus.
Es gribētu vēl laiku. Ir iebildumi? Nav?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
A.Kaimiņš. Jūs sargājāt savus šos... iztirzājamās personas, kuras nāca un deva liecības, - Lembergs, Šķēle, Šlesers. Es nācu uz šīm sēdēm, bet jūs man neļāvāt viņiem uzdot nevienu jautājumu. Jūs ar savu četru balsu pārsvaru visu laiku balsojāt par to, lai būtu maksimāli maz... un lai neviena neērta jautājuma nebūtu šiem trim nosauktajiem cilvēkiem. Un tas nav melots! Jūs rīkojāt slēgtas sēdes.
Jūs pat balsojāt, lai mani izraida no tās komisijas, jo es jums traucējot strādāt. To visu jūs darījāt veselu pusgadu.
Vēl trakāk! Jūs iznīcinājāt savu partiju, lai būtu šīs komisijas vadītāja. Jūs esat iznīcinājusi pašas dibināto partiju “No sirds Latvijai”! Jums vairs nav partijas! Jums vairs nav frakcijas! Jūs esat iznīcinājusi savu politisko karjeru! (Dep. G.Kūtris: “Runā par galaziņojumu!”)
Es domāju, ka, iespējams, mēs jūs drīz redzēsim “Latvijas Gāzes” sastāvā. Iespējams! Es nezinu. Nekur jau jūs nepazudīsiet - grūtu darbu strādājāt! (Dep. R.Kols: “Artus, pārstāj!”)
Bet jautājums ir - Sudrabas kundze, vai tas bija tā vērts? Vai tiešām tas bija tā vērts? (Dep. G.Kūtris: “Neaizskar personiski cilvēkus!”)
Pirms trijiem gadiem jūs pieņēmāt pareizticību, lai dabūtu krievu balsis. Manuprāt. Vai tā nebija, Sudrabas kundze? (Starpsauciens: “Runā par ziņojumu, nevis personām!”) Tagad jums tās vairs nebūs vajadzīgas, jo politiskā karjera jums ir beigusies.
Tas, ko es gribu teikt: nevajag uztvert sabiedrību par muļķiem. Protams, var teikt, ka tas ir vainīgs, tas ir vainīgs, tas ir vainīgs... Šī lieta ir skaidra. Pusgadu parunājāt, paņēmāties, bijāt visos medijos katru dienu. Labi. Okay! Galarezultāts ir tāds, ka nevis es degradēju Saeimas prestižu ar saviem viedokļiem vai runām no tribīnes, bet šāds absolūti diletantisks vadības veids, kāds bija jums, Sudrabas kundze, vai Spolītim, vadot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Lūk, šādi cilvēki degradē Saeimas prestižu! To jūs esat izdarījusi. Principā uz 10 ballēm. (Dep. V.Kalnozols: “Paskaties spogulī!”) Līdz ar to ar šiem skaļajiem vārdiem par to, ka Sudrabas kundze ar savu “zelta balsi” - Šicu - ir pazaudējusi arī savu politisko karjeru, es gribētu šodienas sēdi beigt. (Smiekli.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Pirmīt Hosams Abu Meri lietoja medicīnisko terminoloģiju. Es arī gribētu to izmantot. Ziniet, man tā komisija, no malas skatoties, atgādināja tādu medicīnisko konsīliju, kad ir pacients, respektīvi, visi tie procesi, un ir ārsti, kuriem nu ir jāvienojas par kaut kādu kopīgu darbību. Un viens saka: “Ārstēsim ar elektrošoku!” Otrs saka: “Nē, ar klizmu būs labāk!” Trešais piedāvā: “Varbūt masēsim?” Ceturtais: “Nē, aukstā ūdens peldes!” Rezultātā tas slimnieks vienkārši nomirst, un kaut kas līdzīgs arī te ir noticis.
Bet, runājot par tematu, ko komisija izmeklēja. Man kā cilvēkam, kas ir sekojis līdzi preses publikācijām Latvijā dažādos laikos, tas viss izskatījās pēc tādas vecas, uzsildītas zupas. Jo 2011.gada oktobrī portāls pietiek.com bija publicējis četrus garus rakstus ar šīm pašām “oligarhu sarunām”. Viens pret vienu. Tas bija laiks, kad Normunda Vilnīša KNAB vairs nebija, Streļčenoka vēl nebija un vietas izpildītāja, manuprāt, toreiz bija Strīķes kundze. Tad, lūk, šis portāls publicēja visas šīs sarunas, visu to pašu, ko Šlesers runāja par brīvostu, par “Dienu”, par ietekmes dalīšanu un visu pārējo. Tolaik es šīs sarunas izlasīju un domāju: nu tak beidzot viens sēdēs. Bet pagāja laiks, un nesēdēja.
Es šodien speciāli sazinājos ar Lapsas kungu, lai pajautātu, vai tajā tālajā 2011.gadā, kad noplūda materiāli no aktīvas, nevis izbeigtas krimināllietas, kā šobrīd - atvilktnē noliktas -, kāda drošības iestāde vai KNAB, vai prokuratūra vispār interesējās par to, kā šie dati pie viņa nonāca? Viņš teica: “Nē!”
Nu tad acīmredzot tam visam nav loģikas. (Dep. J.Ādamsons: “Nebija vēlēšanas!”) Nebija vēlēšanās (Dep. J.Ādamsons: “Vēlēšanas!”), bet bija pienākums. Tagad varbūt šī pienākuma bija mazāk.
Pagājušomēnes vienā žurnālā izlasīju savulaik Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Alda Pundura interviju. Viņš šobrīd ir advokāts, viņam vairs nav jādomā par to, ko par viņu teiks ģenerālprokurors. Viņam uzdod jautājumu tieši par “oligarhu lietu”. Viņš saka tā: “99 procentus lietu var izmeklēt un novest līdz tiesai, ja visu izdara profesionāli. “Oligarhu lietu” varēja nosūtīt uz tiesu, ja viss būtu izdarīts kvalitatīvi.” Patiesībā KNAB nenoveda lietu līdz galam savas augstprātības un iedomības dēļ. Kāpēc vainot Kalnmeieru, Leju, ja paši nesavāca visus pierādījumus? Tā dīvainā sieviete savā augstprātībā bija izdomājusi, ka prokurori ir tādi paši noziedznieki kā tie, kuru lietas viņi izmeklē, un nedeva prokuroriem lietas materiālus. Prokuroram vajadzētu izmeklēšanā palīdzēt, bet viņš to nevar, jo no viņa slēpj dokumentus. Un tagad tas vairs nav noslēpjams, ka viņi tiešām bija atlasījuši: ko grib, to dod, ko negrib - to nedod. Tagadējais Rīgas domes deputāts intervijās ir melojis, ka viņi pierādījumus atlasījuši kopā ar prokuroru. Prokuratūrā cilvēki bija sašutuši: kā var tā melot?! Nu, neesmu tur nekur klāt stāvējis, protams, bet tas ir izlasāms arī Judina kunga atsevišķajos secinājumos, kas ir pie šī izmeklēšanas slēdziena pievienoti, - ka KNAB nav bijis uzdevumu augstumos. Un, ziniet, reakcija jau ilgi nav jāgaida. Tviterī jau ir ieraksts, ka Juta Strīķe nupat ir uzstājusies “TV 24” tiešraidē un jau paspējusi pateikt, ka Judins neko nesaprot, viņš ir nekompetents, jo viņš nav izmeklējis nevienu noziegumu. (Starpsauciens: “Nevar būt!”) Tā!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Taupot laiku, mēģināšu nerunāt par to, ko iepriekšējie runātāji jau teica. Es mēģināšu pateikt to, kas man personīgi likās ļoti svarīgi. Šīs komisijas darba rezultāts būtu daudz efektīvāks un daudz nopietnāks, ja lieta būtu skatīta no cita rakursa un varbūt drusku par citiem gadiem, jo neba jau nu ar “Rīdzenes sarunām” viss sākās.
Šajā sakarā es gribu teikt, ka par preses sagrābšanu var runāt, ja ietekmē iedzīvotājus un sabiedrību... Par prokuratūras neizlēmību - tur jūs visu jau pateicāt... visus savus viedokļus.
Par darbošanos likuma ietvaros. Es gribu apstāties pie šī formulējuma. Masu medijos skan: “Es ievēroju likumus!” Likums! Kas vada un regulē visu mūsu sabiedrības attīstību, turpmāko gaitu un progresu? Pieņemtie valsts likumi. Un, lai varētu izvērtēt... faktiski, man liekas, tas ir mīnuss - ziņojumā es nekur neatradu, kā radās iespēja runāt par lietām slēgtā telpā, kurā ir mikrofoni, kur ieraksta. Pēc kāda laika jau it kā teātris esot sācies.
Un šajā sakarā es gribu pateikt, ka viss jau sākas ar katra ierēdņa pieņemto lēmumu sevī: “Es gribu panākt progresu tajā vai citā jomā!” Nav svarīgi, kurā! “Es gribu godīgi pieņemt likumu, kas ir tautas labā veidots, kas atbalsta tautas un valsts attīstību. Es gribu godīgi to izdarīt...!” Sāksim varbūt ar šo kategoriju vispirms katrā deputātā! Es tūlīt pabeigšu... “Aizstāvēšu valsts iedzīvotāju intereses un neļaušos savtīgiem kārdinājumiem.” Tas diemžēl notika un notiek, un nav izbeidzies. Tā ir tā lielākā nelaime! Kāpēc? Jo likumi jau nav mainīti! Viss notika likumīgi, sākot ar 7.Saeimu, kad pēkšņi uzradās premjerministrs, kas nebija nevienā politiskajā partijā... nebija vēl tādas partijas... Viņš vadīja valsti.
Bet kas ir svarīgi? Svarīgi... Kas tad vadīja visus šos gadus Juridisko komisiju? “Latvijas ceļš”, “Jaunais laiks”, pēc tam Tautas partija un tad - VIENOTĪBA. Kas, Judina kungs, jums traucēja septiņus gadus katru dienu atgādināt, ka pieņemtie likumi ir ļāvuši izzagt šo valsti vai sagrābt, kā jūs tagad, sēžot komisijā, esat deklarējis? Nu kas jums traucēja?!
Kamēr mums pozīcija, vienīgie “zinīši” un pareizi domājošie... jo opozīcijā sēž tie, kas neko nesaprot un ir muļķi... Kamēr mums būs šīs attiecības, tikmēr mēs neko nepanāksim. Ir izveidojusies kolosāla situācija - kā Āfrikā dzīvnieku starpā. Kas tad ēd to bagātīgo laupījumu? Vispirms barvedis, kas nosaka visu. Un tad pārējie tās atliekas ēd, vai ne. Un Latvijā, es tā saskatu - piedodiet, diemžēl tas tā ir! -, ka daži nosmeļ lielo kapitālu, kļūst bagāti, būdami valsts ierēdņi.
Man ir jautājums: kāpēc Judina kungs nepierādīja ar likumiem, kā var deviņos gados nolikt vekseli par 29 miljoniem, strādājot par ierēdni? Jūs nevienu tas neuztrauc? Es personīgi nevaru tādu naudu sakrāt. Es nerunāju par Šķēli, tā runā tirgū.
Ir tāds termins, Judina kungs, un es tiešām metu lielu akmeni jūsu dārziņā... Jūs esat izglītots - profesors, tiesību zinātņu doktors... Jūs bijāt vienīgais cilvēks, kas varētu pateikt, ka 2009.gadā pieņemtais likums noveda pie šīs situācijas. Komisija to pieņēma. Jūs tur sēdējāt. Tagad arī sēžat. Nu jau septiņus gadus sēžat un neko nelabojat! Ir viegli pateikt, ka tie oligarhi tur kaut ko sakārtoja. Sakārtoja tāpēc, ka bija sakārtoti likumi, lai to varētu izdarīt.
Lūdzu vienu minūti vēl. Ir man iespēja?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja (Starpsaucieni.) Platpera kungs apvieno abus debašu laikus? Tātad - papildu divas minūtes.
A.Platpers. Kādreiz stāstīja un mācīja pareizi komatus likt. Juridiskajos dokumentos ir pareizi jāsaliek komati un garumzīmes, un atstarpes, un papildinājumi.
“Attaisnot, nedrīkst sodīt!”
“Attaisnot nedrīkst, sodīt!”
Kur jūs ielikāt komatu? “Attaisnot, nedrīkst sodīt!”
Un, man liekas, Latvijas likumdošana diemžēl atļauj interpretēt šos likumus, kādus jūs esat izveidojuši, un jūs neiebilstat ikdienas darbā. Neiebilstat! Jums viss ir kārtībā! Ir viegli pateikt, ka tie tur kaut ko nedara pareizi. Bet vajag pateikt, kā... kāds ir likums... un kāpēc viņi pārkāpj šo likumu vai arī ievēro, vai manipulē, vai neizdara, vai neizprot...
Ko es gribu Sudrabas kundzei teikt? (Starpsauciens.) Es gribu pateikt vienu - ka man vissliktākās atmiņas ir par Saeimas darbu 2008.gadā, kad diemžēl daudzas lietas kārtoja arī “Tēvzemei un Brīvībai”, kura... Mēs lūdzām... Jā, es pateikšu - mēs lūdzām Sudrabas kundzei... Es personīgi kā pašvaldības ierēdnis aizsūtīju lūgumu sakarā ar to, ka Ķekavā notiek sliktas lietas.
Piedodiet, cienītā SASKAŅA! Jūs daudzi tad bijāt šeit. Es lūdzos: balsojiet, lai neatlaiž! Saeima izdeva likumu, un tie 11 deputāti... Šodien es atlaisto vārdā jūs sveicinu! Tā Saeima mūs atlaida nelikumīgi. Vai Juridiskā... es pateikšu tūlīt... Mareks Segliņš, jā. Viņš (Starpsauciens: “Kāds tam sakars ar Sudrabu?!”) iebilda pret to? Neiebilda!
Un tāpēc, kamēr mēs nesakārtosim... Jā, paldies! Nesakārtojot likumus, valsti turpinās izzagt!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. Debašu laiks ir beidzies.
Debates slēdzu. (Aplausi.)
Sudrabas kundze! Vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā...? Tātad Sudrabas kundze nevēlas neko skaidrot vai piebilst.
Līdz ar to Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 galaziņojums uzskatāms par izskatītu.
Godātie kolēģi! Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem man jūs jāinformē, ka ekonomikas ministrs, kurš sākotnēji bija plānojis ierasties pulksten 17.00, lai sniegtu atbildes, ir paziņojis, ka nevarēs ierasties (Starpsaucieni.) šajā laikā, jo viņa iepriekš saplānotais darba grafiks neļauj piedalīties sēdē šodien, un lūdz pārcelt atbilžu sniegšanu uz iesniegtajiem jautājumiem. Tas attiecas uz visiem šodien paredzētajiem izskatāmajiem jautājumiem.
Saistībā ar deputātu Zariņa, Jakimova, Lazarevas, Artūra Rubika un Potapkina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par aizsargāto lietotāju tiesību ierobežojumiem izmantot elektroenerģijas tirgus iespējas”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet par šo jautājumu iesniedzēji mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Morozova, Ribakova, Cileviča un Potapkina jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par e-veselības projekta īstenošanu un tā atbilstību elementārākajām pamatprasībām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Kučinska kungs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā Šveices Konfederācijā.
Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks un neatbildētie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo reizi.
Ir iesniegti arī jauni deputātu jautājumi.
Deputāti Lazareva, Zariņš, Tretjaka, Tutins un Jakimovs iesnieguši jautājumu “Par onkoloģijas plāna izpildi un inovatīvās mērķterapijas lietošanu”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.
Deputāti Zariņš, Ādamsons, Tretjaka, Zujevs un Nikonovs iesnieguši jautājumu “Par iespējamo nelikumīgo celtniecību Pāvilostas pagasta teritorijā”.
Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi, mēs noskaidrojām interesantas lietas. Bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde par kuģa-mājas epopeju. Jūs ziniet? Izrādās, tiešām kompetentās iestādes apliecināja, ka tas ir peldlīdzeklis. Kuģis tas nav, bet tas ir peldlīdzeklis. Šaubu nav, ka tas var atrasties peldošā stāvoklī, bet vēl nav nodots ekspluatācijā, tāpēc to nevar nolaist jūrā.
Mēs gribam noskaidrot premjerministra kunga rīcību visā šinī stāstā, jo izrādās, kuģis-māja stāv uz valsts zemes. Bet, lai tas varētu stāvēt uz valsts zemes, vajadzēja būt pieņemtam valdības lēmumam par to, ka tas tur var stāvēt.
Mēs vēlamies noskaidrot, kā tad īsti ir, - ko premjerministrs ir darījis šinī jautājumā, un palīdzēt viņam saprast, kas ir jādara, ja viņš gadījumā nesaprot, kā šo jautājumu atrisināt.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.
Deputāti Zariņš, Ādamsons, Tretjaka, Zujevs un Nikonovs iesnieguši jautājumu “Par Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto pakalpojumu saņemšanas nosacījumu īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas nodrošināšanu”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Pavisam nesen, kolēģi, mēs šeit, Saeimā, pieņēmām Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš, kā jūs zināt, paredz, ka atkarībā no tā, kādai sociālajai grupai pieder potenciālais klients, proti, vai viņš ir maksājis nodokļus vai nav maksājis nodokļus, no tā, no konkrētām pazīmēm, ir atkarīgs, cik pieejami un par kādām izmaksām būs veselības aprūpes pakalpojumi.
Tad nu mēs vēlamies precizēt, kādā veidā tas tiks īstenots. Principā, lai to izdarītu, ir svarīgi, pirms pacientam sniedz pakalpojumu, identificēt, kas viņam īsti pienākas, kas nepienākas, un uz kādiem nosacījumiem. Bet, tā kā mēs zinām, ka e-veselība ir viena liela katastrofa, tad vēlamies jau laikus noskaidrot, vai premjerministrs saprot, kā šī problēma tiks risināta. Jo, kā izskatās, e-veselība nebūs tā informācijas sistēma, kas to spēs nodrošināt.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim.
Deputāti Zariņš, Tutins, Artūrs Rubiks, Mirskis un Ivans Klementjevs iesnieguši jautājumu “Par e-veselības ieviešanu un atbilstību”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Sabiedrībā ar ažiotāžu runā par to, kas notiek ar e-veselību, cik slikta tā ir, nedarbojas... Bet ir pamatotas bažas, ka šī ažiotāža tiek radīta mākslīgi, proti, tāpēc, ka ir paredzēti jau nākamie 10 miljoni, kas ir vajadzīgi e-veselībai, un, lai tos pēc iespējas ātrāk, līdz vēlēšanām, varētu sākt apgūt, ir vajadzīga ažiotāža, lai, uzturot neskaidrību, kas patiesībā ir ar e-veselību, un neveicot funkcionālu visaptverošu analīzi, ātri ķertos pie kārtējās naudas sadalīšanas, jo, redziet, ir kārtējās problēmas. Un, lai šo naudu varētu sadalīt ātri, līdz vēlēšanām, un tiem, kam vajag, tiek uzturēta visa šī diskusija. Lai saprastu, kā tad īsti ir, vai vispār valdībai un atbilstošajām institūcijām ir sapratne, ko tad īsti darīt ar e-veselību un kā būtu jātērē nauda turpmāk, ir šie deputātu jautājumi.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aija Barča, Andris Bērziņš, Ivars Brīvers, Boriss Cilevičs, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Inese Laizāne... ir. Paldies. Inese Lībiņa-Egnere, Ainārs Mežulis, Imants Parādnieks, Edgars Putra, Jānis Trupovnieks, Mihails Zemļinskis... ir.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz šā gada 1.februārim pulksten 9.00.
(Pārtraukums.) SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 3. sēde
2018. gada 25. janvārī
| Par darba kārtību | |
| Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos (Dok. Nr. 4381) |
|
| Ziņo | - ārlietu ministrs E.Rinkēvičs |
| Debates | - Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece |
| - dep. O.Ē.Kalniņš | |
| - dep. L.Čigāne | |
| - dep. H.Abu Meri | |
| - dep. J.Dombrava | |
| - dep. S.Potapkins | |
| - dep. A.Krauze | |
| - dep. J.Viļums | |
| Paziņojums | |
| - dep. A.Adamovičs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
| Debašu turpinājums | - dep. G.Daudze |
| - dep. A.Lejiņš | |
| - dep. R.Kols | |
| - dep. I.Parādnieks | |
| - dep. A.Kiršteins | |
| - ārlietu ministrs E.Rinkēvičs | |
| - ekonomikas ministrs A.Ašeradens | |
| Paziņojums | |
| - dep. E.Smiltēns | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
| Debašu turpinājums | - dep. J.Stepaņenko |
| - dep. I.Sudraba | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. V.Spolītis | |
| - dep. J.Viļums | |
| - dep. I.Brīvers | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. J.Vucāns | |
| - dep. I.Līdaka | |
| - ārlietu ministrs E.Rinkēvičs | |
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts “Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (Nr. 667/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4468) |
|
| Debates | - dep. I.Zariņš |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. R.Jansons | |
| - dep. R.Balodis | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. E.Smiltēns | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. I.Zariņš | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
| Debašu turpinājums | - dep. K.Seržants |
| - dep. R.Dzintars | |
| Par balsošanas motīviem | - dep. I.Rībena |
| - dep. J.Kursīte-Pakule | |
| Par procedūru | - dep. A.Kaimiņš |
| - dep. H.Abu Meri | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 1112/Lp12) (Dok. Nr. 4413, 4413A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1113/Lp12) (Dok. Nr. 4414, 4414A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 1114/Lp12) (Dok. Nr. 4437, 4437A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1115/Lp12) (Dok. Nr. 4438, 4438A) |
|
| Par darba kārtību | |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 16. janvāra līdz 19. janvārim (Dok. Nr. 4445) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Trupovniekam šā gada 24. un 25. janvārī (Dok. Nr. 4446) |
|
| Lēmuma projekts “Par Ilzes Andruškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 664/Lm12) (Dok. Nr. 4458) |
|
| Ziņo | - dep. A.Jakimovs |
| Lēmuma projekts “Par Jolantas Uminskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 665/Lm12) (Dok. Nr. 4459) |
|
| Ziņo | - dep. A.Jakimovs |
| Par pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par sniegtajām atbildēm uz deputātu pieprasījumu par EM atbildēm par jautājumu Nr. 371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros” (Nr. 30/P12) (Dok. Nr. 4472) |
|
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 galaziņojums (Dok. Nr. 4436, 4436A, 4436B, 4436C) |
|
| Ziņo | - dep. I.Sudraba |
| Debates | - dep. H.Abu Meri |
| - dep. R.Jansons | |
| - dep. I.Pimenovs | |
| - dep. A.Judins | |
| - dep. E.Smiltēns | |
| - dep. I.Latkovskis | |
| - dep. A.Latkovskis | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. K.Seržants | |
| - dep. A.Platpers | |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu J.Lazarevas, I.Zariņa, Z.Tretjakas, J.Tutina un A.Jakimova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par onkoloģijas plāna izpildi un inovatīvās mērķterapijas lietošanu” (Nr. 391/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, Z.Tretjakas, I.Zujeva un V.Nikonova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par iespējamo nelikumīgo celtniecību Pāvilostas pagasta teritorijā” (Nr. 392/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, Z.Tretjakas, I.Zujeva un V.Nikonova jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto pakalpojumu saņemšanas nosacījumu īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas nodrošināšanu” (Nr. 393/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Rubika, S.Mirska un I.Klementjeva jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par e-veselības ieviešanu un attīstību” (Nr. 394/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 25.01.2018 09:02:11 bal001
Par - 19, pret - 27, atturas - 31. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Saeimas sekretāra biedra amata (660/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.01.2018 14:49:22 bal002
Par - 45, pret - 39, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 (667/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.01.2018 15:35:17 bal003
Par - 43, pret - 42, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 (667/Lm12)
Datums: 25.01.2018 16:07:28 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Andruškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (664/Lm12)
Datums: 25.01.2018 16:10:17 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Jolantas Uminskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (665/Lm12)
Datums: 25.01.2018 16:55:50 bal006
Par - 82, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 25.01.2018 16:59:23 bal007
Par - 80, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu