Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2018.gada 8.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 2018.gada 8.februāra sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Frakcijas VIENOTĪBA vārdā “par” pieteicies runāt deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi likuma grozījumus mazākumtautību skolu pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā. Šo pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Mums jānodrošina jauniešiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai, absolvējot vidusskolu, viņi būtu spējīgi studēt valsts augstskolās, neskatoties uz savu tautību.
Izglītības sistēma ir sabiedrības integrācijas pamats. Beidzot ir jāpieliek punkts sabiedrības šķelšanai. Visiem bērniem ir jāaug un jāmācās kopā, savā starpā jāsarunājas un jāsadarbojas jau no skolas sola.
Frakcija VIENOTĪBA uzskata, ka mācības latviešu valodā nav sabiedrības asimilācija vai centieni atņemt kādas mazākumtautības identitāti. Latviešu valoda ir viens kopīgs valsts pamatelements, lai veidotu saliedētu un integrētu sabiedrību. Nenodrošinot vienotu izglītības sistēmu valsts valodā, mēs nekad nevarēsim izbeigt situāciju, ka mūsu sabiedrībā pastāv divas paralēlas pasaules, divas atšķirīgas informācijas telpas un valstij nedraudzīgiem medijiem ir viegli manipulēt ar sev izdevīgu informāciju un tās pasniegšanas veidu.
Latviešu valoda ir un būs VIENOTĪBAS prioritāte. Tā ir bijusi ministra prioritāte kopš 2004.gada, kad Šadurskis uzsāka ar bilingvālo izglītību saistītas reformas. Toreiz pār ministra galvu tika raidīti pārmetumi un lāsti, patiesībā aiz tā visa slēpjot spēkus, kas grib sašķelt sabiedrību. Jau toreiz bija pārliecība, ka mācības latviešu valodā saliedēs mūsu bērnus un jauniešus. Kamēr citi tikai vārdos mēģināja latviešu valodu stiprināt, Kārlis Šadurskis un VIENOTĪBA pieņēma lēmumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā un aicina īstenot to dzīvē. Izskanējušie pārmetumi par iespējamām problēmām, kas saistītas ar skolēnu spēju mācību programmu apgūt latviešu valodā vidusskolas posmā, neiztur kritiku, jo jau šobrīd visu tautību skolēni vidējās profesionālās izglītības iestādēs ne tikai mācās latviski, bet veiksmīgi apgūst mācību saturu, sekmīgi tās absolvē un iestājas kādā no augstākās izglītības iestādēm.
Mēs atbalstām iespēju mazākumtautību biedrībām, kopienām kopt un apgūt savu valodu un kultūru un sekosim līdzi tam, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
Kolēģi! Tas ir mūsu valsts pašcieņas un pastāvēšanas jautājums. Cilvēks nevar izjust piederību savai valstij, cienīt un lepoties ar to, ja nepārzina savas valsts vēsturi, nepazīst tās kultūru vai nepārvalda tās valodu. Es esmu apguvis latviešu valodu, un tas ir palīdzējis man iepazīt un izprast Latviju - valsti, kas man devusi mājas un palīdzējusi attīstīties. Tas nav man atņēmis piederību vai izpratni par manas dzimtenes kultūru. Aizvien nespēju un nekad nespēšu noticēt tam, ka joprojām, pēc 27 gadiem, kopš Latvija atguva savu neatkarību, mums vēl jādiskutē un jārunā par tik fundamentāliem un reizē pašsaprotamiem jautājumiem. Es gribu atgādināt... Dažiem cilvēkiem, kas atrodas šajā zālē, un tiem cilvēkiem, kas pulcējas ārā pie Saeimas nama un kas tikko runāja citas valsts valodā, es gribu atgādināt, ka šeit ir Latvija! Šeit ir Latvijas tautas zeme, un šī valsts ir neatkarīga valsts! (Aplausi.)
Un es gribu arī atgādināt, ka latviešu valoda bija, ir un būs vienīgā valsts valoda! (Starpsauciens: “Pareizi!” Aplausi.)
Godātie kolēģi! Es tāpēc jūs aicinu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijai un bez liekām emocijām par tiem diskutēt atbildīgi komisijas sēdēs, virzot tos apstiprināšanai Saeimā tuvākajā laikā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Igors Pimenovs.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi!
Labi uzstājās Meri. Tiešām! Es gribu arī atgādināt, ka skatītais likumprojekts veido veselumu ar tālāk skatāmo likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, tāpēc abi būtu jāizskata kopā.
Abi tiesību akti krasi samazina Latvijai piederīgo mazākumtautību identitātes saglabāšanas iespējas, tāpēc abi ir noraidāmi.
Mēs dzirdam, ka izglītības reforma ir par labu latviešu valodai. Tomēr mazākumtautību izglītības reformas pasākumu kopums skar ne tikai izglītību; tas skar mazākumtautību identitātes nodrošināšanas iespējas. Un tā ir liela nelaime, ka vienai etniskai grupai piederīgo intereses ir nodrošinātas uz citas etniskās grupas interešu rēķina, pat ja vienas grupas dzimtā valoda ir valsts valoda. Vecāki sūta bērnus skolā ne tikai tāpēc, ka vēlas viņus sagatavot pieaugušo dzīvei, bet arī tāpēc, ka redz skolā savas ģimenes turpinājumu. Valoda nav tikai kultūras produkts un nesējs. Valoda ir ģimenes un tautas kultūras turpināšanas līdzeklis.
Tāpēc mācībām bērnu un pusaudžu vecumā ir jānotiek pārsvarā ģimenes valodā. To labi saprata Trešās atmodas laikā, kad atzina, ka latviešu kultūra ir saglabājusies, pateicoties diviem nosacījumiem: latviešiem laukos un latviešu skolām. Tieši tāpēc Latvijas Tautas frontes politiķi ar mērķi iegūt cittautiešu labvēlīgu attieksmi pret Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanām 1990.gada 18.martā uzrunāja viņus ar uzsaukumu, kuru vakar esmu atļāvies jums nosūtīt, cienījamie deputāti.
Es rādu: rekur tas ir! Rīdzinieku pastkastītēs meta skrejlapas. Tajās LTF aicināja: “Neticiet tenkām, jo LTF atbalsta nacionālo minoritāšu tiesības uz vispusīgu vidējo izglītību mātes valodā, kā arī veicina nacionālo skolu atvēršanu Latvijā un to tālāko attīstību. Nepieciešamības gadījumā LTF sekmē augstākās izglītības iegūšanu izvēlētajā valodā ārpus Latvijas.”
Mūsu vara ir Latvijas Tautas frontes politiskās uzvaras bērns. Šī uzvara kļuva iespējama tikai tāpēc, ka tauta bija noticējusi Tautas frontei. Ja nebūtu noticējusi, tad LTF i tuvu varai Latvijā nestāvētu.
Mums ir morālas saistības, un tās nav nošķiramas no toreizējās uzvaras. Ja mēs aizmirsīsim, piemānītie cilvēki par tām atgādinās. Un runa nav par nemieriem. Pastāv skarbākas lietas: tā ir vilšanās un atsvešināšanās, ko vienmēr sēj neizpildītie solījumi.
Latvijas Republikas dibināšanas simtajā gadadienā abi likumprojekti - arī šis - ir slikta dāvana mūsu valstij.
Es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, balsojot “pret” vai atturoties no balsošanas.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Frakcijas SASKAŅA vārdā deputāts Igors Pimenovs pieteicies runāt “pret”.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie deputāti! Man pietrūkst laika nosaukt spēkā esošā Izglītības likuma pantus un to daļas, kas regulē izglītības ieguvi citās, proti, mazākumtautību valodās un kas ar šā likumprojekta normām tiks grozītas. Nosaukšu tikai galvenos grozījumu rezultātus.
Mazākumtautību vidējās izglītības programma vairs netiks īstenota vidusskolā. Līdz ar to valsts no sevis noņem jebkādas saistības mācīt vidusskolā mazākumtautību valodās.
Otrais. Mazākumtautību pamatizglītības programmā no 7.klases līdz 9.klasei mācību satura apguve tiks nodrošināta valsts valodā, ieskaitot svešvalodas, ne mazāk kā 80 procentu apjomā no mācību stundu slodzes, tas ir, gandrīz visos priekšmetos, ņemot vērā, ka no atlikušajiem 20 procentiem mazākumtautību dzimtās valodas un literatūras stundām nepieciešami vairāk nekā 10 procenti.
Un trešais. Mācības Latvijas privātajās izglītības iestādēs mazākumtautību valodās tiek izbeigtas un turpmāk ir iespējamas tikai valsts valodā. Līdz ar to tiks izbeigta iespēja iegūt izglītību citās valodās, pat apmaksājot bērnu mācības no sava maka pēc tam, kad jau samaksāti nodokļi, no kuriem tiek uzturēta izglītība valsts un pašvaldību iestādēs.
Izglītības sistēmai neizdevās iemācīt latviešu valodu valodas stundās. Šī mācīšana mazākumtautību skolās ir zem jebkādas kritikas. Tomēr Ministru kabinets ir apņēmies neizdevušās valodas mācības aizstāt ar mazākumtautībām piederīgo bērnu mācībām latviešu valodā. Pēc Izglītības likuma pieņemšanas 1988.gadā šis ir jau otrais mazākumtautībām piederīgo bērnu mācību latviskošanas vilnis. Un tāpat ir plānots to īstenot bez jebkāda zinātniska pamatojuma, objektīviem pētījumiem, bez saskaņošanas ar bērnu vecākiem un bez plašām konsultācijām ar profesionāļu organizācijām.
Mazākumtautību mācību latviskošanu tās veicēji pamato ar Satversmes 4.pantu: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” un 112.pantu: “Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” Viņi uzsver, ka no esošajiem pantiem izriet valsts pienākums nodrošināt izglītību valsts valodā.
Tomēr 2005.gadā Latvija ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Latvija ratificēja konvenciju - tātad tā nav pretrunā ar Satversmi.
No konvencijas 14.panta izriet: ja mazākumtautībām piederīgie Latvijas iedzīvotāji vēlas mācīties vai mācīt bērnus mazākumtautības valodā un ja šis pieprasījums ir pietiekams, valsts pienākums ir nodrošināt valsts izglītības sistēmas ietvaros pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas.
Kā norāda 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultāti, 37 procenti Latvijas iedzīvotāju mājās runā krievu valodā. Vairāk nekā 28 procenti no visiem skolu audzēkņiem mācās skolās, kur, īstenojot mazākumtautību izglītības programmas, daļēji mācās krievu valodā.
Es secinu, ka pieprasījums pēc mācībām krievu valodā ir demonstrēts visai pārliecinoši. Vecākiem, kuri ir vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem valsts nodrošinātu mācības valodā, kurā viņi audzina savus bērnus.
Tikmēr reforma, kurai pamatus bruģē skatītais likumprojekts, šo pieprasījumu ignorē.
Es aicinu likumprojektu neatbalstīt un balsot “pret”. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Adamovičs.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Labrīt! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!
Gribu bez emocijām un politikas minēt drusciņ no statistikas datiem.
Pētījuma “Valodas situācija Latvijā 2010-2015” dati liecina, ka aptuveni 40 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu latviešu valodu prot teicami. Apmēram tikpat daudz jauniešu latviešu valodu prot labi, un tikai 22 procenti atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.
Pētījums liecina arī par to, ka ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kuri izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā.
2013./2014. mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76 procenti no mazākumtautību izglītojamiem, savukārt 2016./2017. mācību gadā - jau 92 procenti. Tas tātad nozīmē, ka šobrīd mazākumtautību valodās valsts pārbaudījumus kārto nepilni septiņi procenti audzēkņu.
Jau šobrīd profesionālā un augstākā izglītība tiek nodrošināta valsts valodā. Arī Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos ir paudusi konceptuālu atbalstu pakāpeniskai pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolās.
To, ka bilingvālās izglītības sistēmai ir jāmainās, lai virzītos uz viendabīgu sabiedrību, atzinuši eksperti un arī Tiesībsarga birojs.
Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, tiks īstenoti arī mērķtiecīgi atbalsta pasākumi pedagogiem profesionālās kompetences un valsts valodas prasmes pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan arī uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai, kā arī valsts valodas prasmes pilnveidei.
Un par pašu ieviešanas gaitu. Gribu teikt, ka jau šogad 12.klasēs centralizētie eksāmeni notiks tikai latviešu valodā. Es domāju, tas atvieglos daudziem jauniešiem šo eksāmenu kārtošanu. Arī pirmsskolā no šā gada 1.septembra tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanas procesā jau šajā posmā.
Ar 2019./2020. mācību gada sākumu ir paredzēts uzsākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jaunajiem trim mazākumtautības izglītības modeļiem pamatizglītībā, tātad no 1. līdz 6.klasei nodrošinot 50 procentus mācību priekšmetu apguves valsts valodā un 50 procentus - mazākumtautību valodās. Tāpat no 2019.gada 1.septembra tiek uzsākta pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli arī 7.-9.klasēs, kas paredz, ka ne mazāk kā 80 procenti mācību satura tiek mācīti valsts valodā.
Un šeit es gribu teikt Pimenova kungam, ka tie ir nevis viens vai divi priekšmeti, bet tie ir četri pieci priekšmeti attiecīgajā mazākumtautības valodā.
No 2019./2020. mācību gada 9.klasēs valsts pārbaudījumu darbi arī notiks valsts valodā, un no 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru, kā arī ar kultūru un vēsturi saistīto priekšmetu moduļus.
Latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.
Īstenojot vidusskolā pāreju uz mācībām valsts valodā, tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijai.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)
Vārds ziņojumam par balsošanas motīviem deputātam Edvīnam Šnorem.
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība atbalsta šo likumprojektu, jo pāreja uz izglītību latviešu valodā ir bijusi mūsu uzstādījums jau no pirmās dienas. Saeimā šī lieta rosināta jau pirms 21 gada - 1997.gadā. Tomēr visu šo laiku jautājums allaž atlikts un atlikts, un tikai tagad - pēc diviem gadu desmitiem -, tuvojoties valsts simtgadei, beidzot ir radusies politiskā griba ķerties pie šī procesa praktiskas realizācijas.
Vēlos pateikties mūsu kolēģiem no citām partijām, kuri atbalsta pāreju uz izglītību latviešu valodā, kā arī izglītības un zinātnes ministram Šadurskim, kurš īsteno šo procesu dzīvē.
Krievu skolas Latvijā ir okupācijas palieka. Ar nacionālo minoritāšu tiesībām tam nav nekāda sakara, jo šīs skolas masveidā ieviesa pēc Otrā pasaules kara, lai apmierinātu PSRS ieceļotāju vajadzības. Bet saskaņā ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību PSRS ieceļotāji nav uzskatāmi par minoritāti Latvijā. Redzam, ka arī šodien krievu skolas nereti izmanto līdzīgiem mērķiem. Oligarhu sarunu atšifrējumi liecina, ka tieši krievu skolu esamības fakts ir bijis viens no galvenajiem faktoriem Šlesera iniciētās termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas shēmā.
Latvijas mazākumtautību jaunieši, tie, uz kuriem šis likums attieksies, nav protesta organizētāji. Daudzi no viņiem plāno stāties Latvijas augstskolās, kur izglītība jau tagad ir latviski, un pāreja jau vidusskolā uz latviešu valodu tikai atvieglos viņu tālāko izglītību, tādēļ reti kurš no viņiem iebilst. Daudz skaļāk protestē Krievijas Ārlietu ministrija un dažādi tās sadarbības partneri Latvijā. Viņu raizes ir saprotamas. Ja šeit nebūs krievu skolu, nebūs arī krievu pasaules - Kremļa ārpolitikas doktrīnas pamatu pamata. To nevar pieļaut ne par kādu cenu. Tādēļ arī Krievijas sponsorēto tautiešu nevalstisko organizāciju un dažādu aģentu aktivitātes Latvijā centrējas ap vienu galveno mērķi - nepieļaut pāreju uz latviešu valodu krievu skolās. Šīs aktivitātes nav nedz Latvijas, nedz Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Pirms vairākiem gadiem, balsojot referendumā, Latvijas pilsoņi nepārprotami vēlreiz apstiprināja to, kas jau ir rakstīts Satversmē: Latvijā valsts valoda ir viena - latviešu valoda. Patīk tas vai ne, tā ir Latvijas tautas griba, kas jārespektē un kam ir jābūt adekvāti atspoguļotai arī Latvijas izglītības sistēmā.
Nacionālajām minoritātēm Latvijā ir un arī turpmāk būs tiesības un iespējas apgūt savu dzimto valodu, saglabāt identitāti, mācoties valsts valodā. Gluži tāpat, kā tas ir visur citur Eiropā. Tā ir parasta Eiropas prakse. (Starpsauciens.) Ieguvēji būs ne tikai krievu skolēni, bet arī viņu skolotāji, kas tagad, šķiet, veido pamatmasu dažādās protesta akcijās. Nav noslēpums, ka daudziem no viņiem valsts valoda vēl arvien sagādā grūtības. Saskaņā ar šo likumprojektu beidzot arī viņi, krievu skolu skolotāji, iemācīsies runāt latviski.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaimiņa, Ilmāra Latkovska, Kola, Jansona, Baloža, Smiltēna, Parādnieka, Laizānes un Lejiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Saeimai piedāvātā likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” būtība ir liegt domes vēlēšanās pieteikt par kandidātiem un domē ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu ne tikai štata darbinieki, bet arī informatori. Te nu jāizsaka atzinība Artusam Kaimiņam kā likumprojekta iniciatoram un autoram.
Šobrīd Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums ļauj kandidēt un ieņemt deputāta amatu bijušajiem PSRS, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas informatoriem. Un situācija ir absurda, jo deputāta amata kandidāts, bijušais VDK informators, var noliegt savu sadarbību ar VDK un par to neinformēt nedz sabiedrību, nedz valsts institūcijas, bet var netraucēti kandidēt uz deputāta amatu, un vēlētājs par šī cilvēka iespējamo saistību ar VDK nemaz nevar uzzināt.
Saeimas vēlēšanu likuma 15.pants noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai pirms vēlēšanām tiktu publicēti to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji, tātad - arī kā informatori. Nekā tamlīdzīga par uzvārdu publicēšanu neatradīsiet Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Likums neparedz šādas informācijas sniegšanu vēlētājiem pirms vēlēšanām.
Likumprojekta iesniedzēji piedāvā likuma trūkumus novērst demokrātiskas valsts iekārtas aizsargāšanas vārdā, neatkarīgas valsts nacionālās drošības interešu un teritoriālās vienotības aizstāvēšanas vārdā, aizliedzot arī bijušajiem PSRS un Latvijas PSR VDK informatoriem kļūt par pašvaldību deputātiem. Minēto interešu vārdā ir jāaizliedz arī bijušajiem PSRS un Latvijas PSR Valsts drošības komitejas informatoriem kandidēt uz Saeimas deputāta amatu un ieņemt Saeimas deputāta amatu.
Tuvākajā laikā Nacionālās apvienības frakcijas deputāti atbilstošu likumprojektu iesniegs jūsu lemšanai.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Valdis Kalnozols.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Cik zinu, ne jau pašvaldību vēlēšanas tuvojas, bet gan Saeimas vēlēšanas. Sāk parādīties tā saucamie priekšvēlēšanu vēstneši - atraktīvi likumprojekti cīņā pret tautā nīstamo VDK.
Lejiņa kungs (kurš arī ir autors), varbūt pastāstiet par savu darbību Afganistānā!
Kuri vēl bez Gunāra Meierovica pārstāv Latvijā Centrālo izlūkošanas pārvaldi? Vai SAB... Kažociņa kungs bija vai nebija ārzemju dienesta MI6 pārstāvis? Kā mēs noskaidrosim, kuri ir CIP, Mossad, MI6, FDD un citu ārvalstu dienestu pārstāvji?
VDK patīrītajā kartotēkā “Delta” un čekas maisos mēs vēl varam atšifrēt VDK darboņus. Bet kā mēs noteiksim citu ārzemju drošības dienestu pārstāvjus? Un kā šis likums attieksies pret tā saucamajiem lojālajiem VDK darbiniekiem, no kuriem daži sēž starp mums šeit? (Starpsauciens: “Kuri?”) Man liekas, iepriekšējā sēdē es minēju dažus no “Sputņika”.
Saprotu dažus kungus, kuri objektīvi vērtē savu aktiera talantu un saprot, ka uz teātra skatuves viņiem nav perspektīvas, ka šeit, starp kolēģiem, kam ir vāja nojausma par aktiermākslas noslēpumiem, ir krietni labākas izredzes, ka šeit, Saeimā, aktiermāksla krietni labāk tiek atalgota nekā, piemēram, blakus esošajā Nacionālajā teātrī, un kuri satraukti darbojas, lai - Dieva dēļ! - atkal nenokļūtu atpakaļ uz teātra skatuves.
Un kas ir noticis? Dažus atraktīvos viedokļus pagājušajā sēdē šie paši likuma grozījumu domubiedri atbalstīja. Nekautrējieties! Kāpēc neejat jau ierasto taciņu - medīt ļautiņu atbalstu ar savu deputāta viedokli? (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, par lietu lai runā!”) Kāds gan... kāds nav gana labs vīrietis - ne ģimeni var izveidot, ne bērnus radīt... (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, ieviesiet kārtību!”)
Sēdes vadītāja. Par likumprojektu...
V.Kalnozols. Vai tomēr kādam neērti ir palicis, lai gan atvainošanos neesmu dzirdējis? (Starpsaucieni: “Par grozījumiem runā!”)
Neskatoties uz to, ka Koalīcijas sadarbības padome ir atbalstījusi šos priekšvēlēšanu gaisotnē tapušos atraktīvos VDK “raganu medību” likumprojektus, tomēr aicinu pie saprāta un neļauties priekšvēlēšanu gaisotnes ietekmētām vēlētāju medībām.
Jā, VDK arhīvi ir jāatver - un jo ātrāk, jo labāk! -, lai izgaismotu aiz tiem noslēpušos, sabiedrībai noslēptos pelēkos spēkus, kuri nozog mūsu valsti, manipulē ar politiķiem, amatpersonām, medijiem un tiesībsargājošām iestādēm.
Uzskatu, ka pie daža laba šī likumprojekta autora kā pie pūļa elka šie sabiedrībai slēptie pelēko spēku pārstāvji jau sen ir pieslīdējuši un piedāvājuši savu palīdzīgo roku sadarbībai. (Dep. A.Kaimiņš: “Izslēdziet mikrofonu!”)
Nenodarbojamies ar bezjēdzīgu likumu sacerēšanu, kuri ne valstij, ne iedzīvotājiem praktisku labumu nedos! (Dep. A.Kaimiņš: “Runā par grozījumiem!”) Tērējam labāk savu enerģiju un laiku, lai būtu labi saimnieki savā zemē (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, jūs varat izbeigt šito?!”), lai kopīgi sakārtotu valsti, kuru tauta mums ir uzticējusi! Pārtraucam strīdus, intrigas, nesaprašanos, aizvainojumus! Esam vienoti, nospraužam kopīgu mērķi - nākotnes mērķi, kādu mēs vēlamies Latviju bērnubērniem, un kopīgi plecu pie pleca sasniedzam to!
Manuprāt, šis likuma grozījums ir tapis ar šo pelēko spēku atbalstu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir pret koalīcijas līgumu.
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Starpsauciens: “Strādāsim tagad!”)
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu. (Starpsauciens.)
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 8.februārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvīda Platpera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Godātie kolēģi!
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.
Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.369/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm īstenojot elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā kontroli”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija turpina skatīt pieprasījumus, kas adresēti Ekonomikas ministrijai. Minētais pieprasījums ir izskatīts un ar balsu vairākumu noraidīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Mēs izskatījām kārtējo pieprasījumu Ekonomikas ministrijai saistībā ar OIK lietu.
Es gan gribu norādīt, ka ziņojumā... Pieprasījumu komisijas atzinumā bija principiāla kļūda. Pieprasījumā tika pierādīti šie pārkāpumi un neatbilstības.
Proti, par ko mēs šodien runāsim? Pieprasījums bija par vienu konkrētu OIK afēras aspektu, bez kura šī OIK afēra, par kuru mēs esam redzējuši televīzijā, nebūtu bijusi iespējama.
Līdz pieprasījumam mēs nokļuvām tāpēc, ka ekonomikas ministrs vienkārši izvairījās sniegt atbildes pēc būtības uz jautājumiem, kas viņam tika iesniegti. Arī Pieprasījumu komisijas sēdē viņš izvairījās iesniegt rakstiskas atbildes. Un iemesls ir ļoti vienkāršs - kādēļ izvairījās. Proti, mūsu izjautāšanas stratēģija ministrijai ir šāda. Zinot, ka tā ir afēra, zinot konkrēti, kā tā ir notikusi, mēs ļāvām ekonomikas ministram pašam to apliecināt un sākt cīnīties pret šo afēru. Viņam bija izvēle - vai nu tiešām reāli sākt pret to cīnīties, vai turpināt piesegt. Ja viņš izvēlējās šo afēru piesegt, tas nozīmē, ka uz katru nākamo viņa izvairīgo atbildi mēs sagatavojām katru kārtējo precizējošo jautājumu. Un tā mēs turpinājām vairākas reizes, līdz nonācām līdz situācijai, ka Ekonomikas ministrija vairs nespēja izvairīties ar saviem meliem un maldinošo informāciju un tāpēc vispār atteicās sniegt atbildes.
Tad, kad tika sagatavots pieprasījums, viņi pretēji pieprasījumam, ka šīm atbildēm jābūt rakstiskām, atteicās iesniegt rakstiskas atbildes. Un kāpēc atteicās iesniegt rakstiski? Tāpēc, ka zināja - viss, ko viņi uzrakstīs, būs kā Holivudas kriminālfilmās: katrs vārds var tikt izmantots pret viņiem. Viņi to ļoti labi apzinās, un tāpēc viņi to nedara.
Pieprasījumu komisijas sēdē mēs runājām par vienu konkrētu afēras aspektu, tas ir, par to, kādā veidā tiek noteikts, vai stacija ir sākusi ražošanu vai nav. Tā ir principiāli svarīga lieta.
Kāpēc ap to notiek visa spēle? Spēle ap to notiek šāda iemesla dēļ. Kad tika izsniegtas šīs dāsnās atļaujas, bija viens svarīgs nosacījums - jūs saņemsiet šo dāsno valsts atbalstu tikai ar nosacījumu, ka jūs konkrētā termiņā uzsāksiet ražošanu koģenerācijā. Tātad, ja ražošanu koģenerācijā šajā termiņā neesat uzsākuši, jūs šo atļauju zaudējat.
Ko nozīmē uzsākt ražošanu koģenerācijā? Uzsākt ražošanu koģenerācijā nozīmē ražot vienlaikus gan elektrību, gan siltumu. Un tas, ko mēs uzreiz ieraudzījām (Pat žurnālistiem bija skaidrs. Pat žurnālistiem, kuriem vispār nav nekāda sakara ar šo lietu, uzreiz bija skaidrs), ka siltumu neviens nepārbauda. Ko darīja Ekonomikas ministrija, tiklīdz atklājās šī krāpniecība? Viņi pateica, ka tas ir acīmredzami - tā ir krāpniecība! Un vainīgs ir “Sadales tīkls”! Par ko ir vainīgs?! Vainīgs tāpēc, ka nepārbaudīja siltumu?! Jebkuram cilvēkam, kurš vispār nav saistīts ar šīm lietām, tas jau liktos dīvaini. Kādā sakarā “Sadales tīklam”, kas ir elektroenerģijas uzņēmums, būtu jāpārbauda bizness, ar kuru tam nav saistības? Būtībā to, ko mēģināja pateikt Ekonomikas ministrija ar saviem apgalvojumiem, var salīdzināt ar proktologa vainošanu par to, ka viņš nav pārbaudījis, vai zobos nav caurumu. Jo, redziet, viņš jau tāpat tur pa tiem caurumiem urķējas, tad jau viņam vajadzēja arī mutē pārbaudīt. Ja viņš to nav izdarījis, tā ir proktologa vaina. Tas bija pilnīgs absurds!
Lai uzskatāmi parādītu šo absurdu, mēs sagatavojām jautājumus Ekonomikas ministrijai, lai tā iedod dokumentu normatīvo bāzi, kas apliecina tās absurdos apgalvojumus. Ekonomikas ministrija atsaucās uz SPRK noteikumiem. SPRK noteikumi, izrādījās, tomēr nevar būt pamatojums. Jo, raugiet, šie SPRK noteikumi nemaz nav paredzēti... tiem vispār nav nekāda sakara ar OIK ražotāju pārraudzību. Tiem ir pavisam cits deleģējums, pavisam cits uzdevums, proti, nevis kontrolēt OIK ražotāju, bet gan kontrolēt “Sadales tīklu”, sistēmas operatoru, lai tas nediskriminējošā veidā pieslēgtu pie saviem tīkliem jebkuru komersantu un lai šis pieslēgums būtu sistēmai drošs. Šīs ir divas lietas. Un šīs kompetences ietvaros tas arī veica savu pārbaudi - pārliecinājās, vai stacija atbilst sistēmas prasībām vai neatbilst. Ar siltumu tam nav vispār nekāda sakara. Uz to arī skaidri tiešā tekstā Ekonomikas ministrijai norādīja SPRK, kas ir šo noteikumu autore, proti, ka šiem noteikumiem ar to nav nekāda sakara. Paralēli - ko dara Ekonomikas ministrija? Ministrija saka: “Nu kā? Bet tur ir jāiesniedz vēl tādi un tādi dokumenti!” Uz to SPRK tai skaidri norādīja, ka šis pielikums, kurš ir jāiesniedz, kurā ir uzrādīti šie dokumenti... Tas ir, vienkārši komersants... “Sadales tīkls” šajā gadījumā iesniedz tos dokumentus, kas tanī pielikumā... kas tur ir pievienoti. Ja tie ir pievienoti, tie tiek iesniegti; ja tie nav pievienoti, tie netiek iesniegti. Un tagad, analizējot visas šīs krāpniecības shēmas, mēs redzam, ka visos šajos gadījumos komersants godīgi neko nav pievienojis attiecībā uz to, ka šī ēka būtu nodota ekspluatācijā, ka tur būtu siltums pārbaudīts. Pat vēl vairāk - Ekonomikas ministrijas iesniegtajos dokumentos viņš godīgi ir norādījis, ka siltumu viņš neražo, elektrību viņš neražo. Savukārt tālāk tā jau bija Ekonomikas ministrija, kura šos “Sadales tīkla” iesniegtos... sagatavotos dokumentus, kuri tai bija iesniegti... rūpīgi ar tiem iepazīstoties, kā pati to apliecina, pateikusi, ka viss ir kārtībā.
Tad rodas jautājums - kurš nodarbojas ar krāpniecību šinī situācijā? Vai tā bija Ekonomikas ministrijas klaja nekompetence vai apzināts mēģinājums piesegt šīs krāpniecības shēmas?
Tā bija viena no lietām, par ko mēs diskutējām šinī pieprasījumā, un Ekonomikas ministrijai galu galā nācās atzīt - Brigmaņa kungs, pretēji jūsu ziņotajam! -, ka šeit tiešām ir problēmas un šeit tas netiek darīts.
Punkts viens.
Punkts divi. Tad Ekonomikas ministrijai, tā kā tā bija to atzinusi pati, mēs jautājām: “Nu bet kā tad īsti ir? Kas par to ir atbildīgs?” Ekonomikas ministrija... Tātad... Iedomājieties! Mums ir parlamentārā demokrātija, mūsu valsts ir demokrātiska republika. Demokrātiskā republikā izpildvara atļaujas pateikt augstākajai lēmējvarai, ka vienkārši neteiks šo informāciju! Atvainojiet, kādā valstī tad mēs dzīvojam? Jūs esat aizmirsuši? Tikko jūs te skaisti runājāt no tribīnes - Latvija, demokrātija... Tad nāktos atcerēties to, kas rakstīts tur, uz sienas, - ka Latvijas valstī vara pieder tautai.
Šajā gadījumā tas ir paradoksāli, ka Pieprasījumu komisijas sēdē tas bija kā normāls fakts - mēs pieņemam to, ka ministrs negrib teikt. Turklāt ministra nemaz nebija! Tas arī ir paradoksāli. Ministrs vispār neiesniedza nekādas atbildes un savā vietā atsūtīja kaut kādus ierēdņus. Un Pieprasījumu komisijai tas šķita normāli! Mēs to klausāmies un pieņemam, ka šie ierēdņi, kas ir atsūtīti, arī ir tie, kas pauž ministra gribu, lai gan ministrs vispār neko nav teicis... Nav nekāda... Mums nav nekāda apliecinājuma tam visam.
Tātad par šiem cilvēkiem informācija netika dota. Ko darīja Ekonomikas ministrija? Tā atkal meloja. Un tāpēc neiesniedza to rakstiski. Teica: “Ziniet, mums ir audits. Mēs tagad to visu vērtēsim un šī audita ietvaros noskaidrosim, kas ir atbildīgs.” Es iepazinos ar šo audita uzdevumu. Šis audita uzdevums ir par pavisam citām lietām.
Tātad konkrēti tas, ko mēs prasījām, - mēs prasījām divas lietas.
Pirmkārt. Kurš ir atbildīgs par šādas sistēmas izveidošanu? Par to, ka šī sistēma reāli tika izveidota tāda, ka šī kontrole patiesībā nenotiek? Punkts numur viens.
Un otrs. Kurš ir atbildīgs par to, ka visus šos gadus tas viss tika piesegts?
Lūdzu, konkrēti nosauciet šīs amatpersonas! Tas bija elementāri izdarāms Ekonomikas ministrijai. Bet ministrija to nedarīja, noslēpa. Jautājums - kāpēc? Meloja Pieprasījumu komisijai par to, ka būs šis audits. Mēs paskatījāmies - šis audits ir par pavisam citām lietām. Tas ir par laika periodu... par konkrētiem lēmumiem, kuri tika pieņemti un vispār ar šo nav saistīti. Tie saistīti ar atļauju izsniegšanu, nevis ar šo kontroles procesu. Atkal tika melots! Un rezultātā, kolēģi, tā kā jūs vēlējāties, lai mēs gribētu visu to mutiski darīt, mums gribot negribot tagad nāksies taisīt vēl vienu pieprasījumu un vēlreiz skatīt šos neatbildētos vai melīgi atbildētos jautājumus.
Nākamā lieta, ko es vēlos teikt. Ja tas tā turpināsies, tik tiešām būs jāklausa Brigmaņa kunga ieteiktajam, ka Pieprasījumu komisijai šie jautājumi, iespējams, vairs nebūtu jāskata, bet būtu jāskata citām kompetentām iestādēm. Bet, pirms tas viss notiek un šī situācija tik tiešām aiziet tik tālu, mēs tomēr vēlētos dot Ekonomikas ministrijai vēlreiz iespēju atnākt un godprātīgi pierādīt - tomēr sākt parādīt! -, ka tā vēlas šo afēru atmaskot, vēlas strādāt sabiedrības interesēs, nevis turpināt piesegt šīs nelegālās shēmas, kas rada tūkstošiem... miljoniem zaudējumu un, iespējams, kādu tumbočku padara pilnāku.
Tāpēc aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Kūtra kungs! Dāmas un kungi!
Tikko Zariņa kungs runāja par tādu ēterisku lietu kā amatpersonu atbildība. Un, protams, visā šajā koģenerācijas stāstā - šis pieprasījums ir par koģenerāciju - ir ļoti daudz jautājumu arī attiecībā uz amatpersonu atbildību.
Pavisam īsi izstāstīšu nupat man nākušu informāciju par kādas pašvaldības deputātiem, kas 2011.gadā, Valsts kontrolesprāt, pieņēma ne visai saimniecisku lēmumu... Pagājuši jau septiņi gadi. Strādāja prokuratūra, strādāja Valsts kontrole. Vienreiz procesu virzīja - to noraidīja. Virzīja otro reizi... Vārdu sakot, beigās tas viss aizgājis līdz tiesai, un labākajā gadījumā no katra šīs pašvaldības deputāta dabūs apmēram 700 vai 800 eiro.
Un tad rodas jautājums: vai šie septiņi astoņi gadi un šie patērētie resursi lietas izmeklēšanai - prokuratūras darbs, Valsts kontroles darbs, tagad arī tiesnešu darbs... vai beigās mēs dabūsim vismaz tik, lai atmaksātos šiem valsts ierēdņiem algas? Šajā gadījumā, cik es saprotu, ir runa jau par miljoniem un pat vēl lielākām summām. Un jautājums ir tāds: vai mēs patiešām uzskatām, ka amatpersonām šajā gadījumā par visu koģenerācijas sistēmu nav jāatbild? Un mēs varam vienkārši tā - klusējot... Kā redzam, šobrīd runā tikai opozīcijas pārstāvji, koalīcijas deputāti pat nemēģina skaidrot, atbildēt. Arī ministra te šodien nav... Nu labi. Pieprasījumu komisijā par šo pieprasījumu arī nebija klāt.
Protams, var saprast, ka... Pareizāk sakot, nu jau ir tāda jezga, šķiet, izveidojusies, ir tik daudz jautājumu, tik daudz pieprasījumu... es pieļauju, ka jums, dāmas un kungi, jau grūti izsekot, par kuru no jautājumiem tagad Zariņa kungs nāk runāt. Protams, var frakcijai SASKAŅA pārmest, ka viņi mēģina sabiezināt krāsas, ka varbūt SASKAŅAI jeb kādreizējam “Saskaņas Centram”, ko daži cilvēki vēl joprojām sauc par “sabotāžas centru”, ir svarīgs princips: jo sliktāk valstij, jo labāk.
Bet, manuprāt, tomēr šajā gadījumā patiešām būtu jānonāk ja ne līdz amatpersonu atbildībai, tad vismaz līdz atbildēm. Šobrīd uz šiem daudzajiem jautājumiem mēs nevaram saņemt atbildes - ne opozīcijas deputāti, ne arī jūs, dāmas un kungi, koalīcijas deputāti. Vismaz, cik es saprotu... Varbūt jums ir kāda informācija, jūs tikai to slēpjat?
Nu lūk! Un par šo ražošanu koģenerācijā un visu to sistēmu es pats esmu dzirdējis vairākus stāstus no uzņēmējiem, kas ir pieredzējuši to, ka tiek atvests dīzeļģenerators vai kāda cita iekārta un uz to brīdi ir kaut kāda nelielas jaudas elektrība. Atbrauc attiecīgā iestāde, konstatē, ka tiešām kaut kāda elektrība tiek ražota - un viss kārtībā.
Manuprāt, mēs nedrīkstam tik vieglprātīgi izturēties pret šo jautājumu. Vēl jo vairāk! Cik es saprotu, rītdien arī Baltijas Asamblejas ietvaros tiks debatēts par atjaunojamo energoresursu kopējo Baltijas tirgu. Cik saprotu, tā būs pirmā diskusija par to, ka vienas valsts uzņēmēji varēs piedalīties citas valsts teritorijā atjaunojamo energoresursu ražošanā. Cik saprotu, jau šobrīd lietuvieši šajā ziņā mums praktiskajās darbībās - nevis uz papīra, bet praktiskajās darbībās! - ir priekšā gan vēja parku, gan saules paneļu izvietošanā. Un tad man ir jautājums: ja mēs nonāksim līdz Baltijas kopīgajam tirgum, kopīgajam enerģētikas tirgum, arī atjaunojamo energoresursu ziņā, vai mēs patiešām būsim gatavi? Ja mēs aicinām ciemos kādu, vispirms, manuprāt, ir pašiem jāsakārto māja. Šajā gadījumā mums jāsakārto šī sistēma, jātiek skaidrībā, kas tad īsti ir noticis koģenerācijas sāgā.
Tūlīt runās (vismaz gribēja runāt) Baloža kungs par to, vai Pieprasījumu komisijai joprojām ir kāda jēga. Tad nu es atbildēšu šobrīd tā: redziet, pateicoties tam, ka opozīcijas deputāti arī šajā gadījumā ir bijuši tik aktīvi (cik saprotu, būs arī turpmāk), sabiedrība uzzina par daudzām lietām un mēs sadzirdam tos jautājumus un ieteikumus koalīcijas deputātiem, lai jūs, kolēģi, atrastu atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.369/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm īstenojot elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā kontroli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 36, atturas - 11. Pieprasījums ir noraidīts.
Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.372/J12 un ministrijas Ministru kabineta noteikumu Nr.221 normu interpretāciju atbilstību normatīvā akta jēgai un mērķim”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Kolēģi! Mēs skatījām arī šo pieprasījumu.
Gribu pateikt tādu vispārīgu secinājumu par šiem mūsu komisijas darbiem.
Jāteic, ka iesniedzējiem tika ieteikts rakstīt iesniegumu, ja viņu rīcībā ir tāda informācija, kuru būtu svarīgi zināt tiesībsargājošām institūcijām (es ar to domāju prokuratūru, KNAB, Valsts kontroli). Tas ir viņu kā deputātu vistiešākais pienākums - dalīties ar šo informāciju un tātad iesūtīt šīm attiecīgajām institūcijām.
Varu pateikt ar pilnu atbildību, ka Pieprasījumu komisija ir gatava saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šo komisijas sēžu audioierakstus un protokolus iesniegt kā atsevišķus dokumentus, ja attiecīgās institūcijas sāks par šo jautājumu interesēties.
Bet nu jāsaka skaidri un gaiši, kolēģi, ka Pieprasījumu komisija nevar būt izmeklēšanas iestāde. Un jāteic, ka es saklausīju cerīgu noti Zariņa kunga teiktajā, ka viņam ir iespējas arī vērsties... veidot arī citas formas, kā šos jautājumus skatīt un izmeklēt šīs lietas, kas, manuprāt, ir sabiedrībai tiešām ļoti aktuālas un būtiskas. Skaidrībai ir jābūt! Un piekrītu, ka daudzos gadījumos mēs neesam šajā komisijā saņēmuši galīgas atbildes.
Protams, ir jāņem vērā arī tas faktors, ka joprojām Ekonomikas ministrijā turpinās šo jautājumu izskatīšana. Ir izveidota darba grupa, kas nodarbojas ar šo jautājumu izskatīšanu. Pieprasījumu komisijā tika jau runāts par to, kāds ir šīs grupas sastāvs, kādi konkrēti cilvēki... Bet, saprotiet, tas ir darba process, kurā zināmu apsvērumu dēļ pašreiz publiski nav pieejami šie uzvārdi.
Tā ka es ar visdziļāko cieņu izturos pret iesniedzējiem un mudinu viņus neturēt sveci zem pūra, ja viņu rīcībā ir attiecīga informācija (es domāju, viņiem acīmredzot ir, ja tādi pieprasījumi top), un nodot šo informāciju manis uzskaitītajām organizācijām, kuras raugās, lai mūsu valstī likumi tiktu ievēroti un būtu kārtība.
Bet par šo pieprasījumu jāteic, ka tas tika izskatīts un tika ar balsu vairākumu noraidīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, šis balsojums parāda - un arī iepriekšējā pieprasījuma sakarā veiktais balsojums parāda -, ka komisijā pastāv ļoti strikts sadalījums: opozīcija un pozīcija.
Un šajā gadījumā, runājot par koģenerāciju, Zariņa kungs izrāda apbrīnojamu neatlaidību, tādu dedzīgu pārliecību. Un, ziniet, es arī sāku ticēt, ka tur kaut kas nav lāgā, ka tur kāds kaut ko ir nozadzis, turklāt daudz. Es domāju, ka arī citiem kolēģiem tāda pārliecība ir un arī pozīcijas deputātiem ir neērti vienmēr balsot “pret”, noraidot opozīcijas izvirzītos pieprasījumus.
Brigmaņa kungs, tas stāsts jau nav konkrēti par šo balsojumu. Es domāju, ka jums ir pilnīga taisnība tanī, ko jūs teicāt. Tas stāsts tomēr ir par to, ka pieprasījums kā institūts nestrādā. Es biju runājis par to, ka mēs sagatavosim, un arī tika sagatavoti attiecīgi grozījumi, lai svītrotu, tā sacīt, Pieprasījumu komisiju. Bet opozīcija nebija vienota savās domās, Latvijas Reģionu apvienība kā ļoti prātīga, pragmatiska organizācija joprojām domā, acīmredzot arī darba grupās par parlamentārās kontroles tālāko attīstību... Jāatzīmē, ka parlamentārā kontrole jau nav tikai pieprasījumi. Tie ir arī jautājumi, parlamentārās izmeklēšanas komisijas un budžeta apstiprināšana. Kā budžeta apstiprināšanā norit parlamentārā kontrole no opozīcijas puses, man nav jārunā. Kalnozols aizmiga, pat būdams pozīcijā. Pārējie vienkārši automātiski spiež “pret” un “par”. Dažkārt kolēģiem no noguruma sajūk. Nav brīnums, vai ne? Tur nav nekādas diskusijas.
Ja mēs runājam par parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Nu es neteiktu tikai, ka tā ir opozīcijas institūts. Starp citu, opozīcijas institūts tā ir Latvijā un Vācijā, no kuras mēs esam pārņēmuši šo praksi. Pārējās valstīs, ieklausieties, pārējās valstīs parlamentāro izmeklēšanu veic parlamenta vairākums. Pie mums - mazākums rosina un vairākumam nav, ko teikt, tas var izvēlēties tikai sev izdevīgu komisijas vadītāju, lai varētu norakt. Piemēram, Lāčplēsis savā laikā parlamentārās izmeklēšanas komisiju par “Latvijas Krājbanku” veiksmīgi noraka. Par pēdējo es atturēšos, es negribu par pēdējo runāt. Tur bēdīgi bija.
Bet, ja mēs runājam par parlamentāro izmeklēšanu, tad parlamenta vairākums vienmēr var censties izmantot šo izmeklēšanas institūtu savā labā. Latvijā Pieprasījumu komisijā pēdējos divos gados vienmēr opozīcija ir “par” pieprasījumu, pozīcija - vienmēr noraida. Tur kaut kas nav lāgā. Var teikt, ka jautājumus pārveidosim. Tagad vispār smieklīgi sanāk. Zariņš visu laiku, nu jau ento sēdi, rosina jautājumus, uz kuriem viņiem neatbild. Tagad, es saprotu, būs pieprasījums. Pieprasījumus arī noraida. Atkal jautājumi. Bet uz tiem jautājumiem jau vispār neviens neatbild. Ministri tiek sargāti. Brigmaņa kungs Pieprasījumu komisijā viņus sargā kā tāds tēvs savus bērnus... (Dep. A.Kaimiņš: “Kā Sudraba... sargā kā māte savus bērnus!”) Man traucē runāt šobrīd.
Sēdes vadītāja. Starpsaucieni pēc Saeimas kārtības ruļļa ir atļauti. Neko darīt, Baloža kungs, turpiniet debates! (Zālē smiekli.)
R.Balodis. Bet, ja mēs runājam, teiksim... šinī gadījumā, es domāju, ka tomēr vajag padomāt, lai tie jautājumi... vismaz lai ministrs atnāktu uz tiem atbildēt. Saeimas kārtības ruļļa darba grupa gadu strādāja Solvitas Āboltiņas vadībā. Viņas vairs nav mūsu vidū. Viņa ir, bet mūsu vidū viņas vairs nav, un darba grupas rezultāts, es domāju, arī tika iesviests papīrgrozā. Un tas nav pareizi.
Tā ka šinī gadījumā es tomēr apelētu pie Brigmaņa kunga sirdsapziņas, kas ir profesionāls politiķis ilgu laiku bijis, lai vismaz skata pēc... Nu skata pēc! Nu kas jums grūti vienu pieprasījumu aizlaist līdz šejienei, lai ministrs vismaz skata pēc pacenšas patēlot, ka viņš atbild uz jautājumiem?! Jo tur ir ļoti niecīga nianse. Ja mēs tēlojam demokrātiju, brīžiem mums arī var sanākt demokrātija. Bet, ja mēs brutāli, rupji, padomju stilā visu rokam nost, nu tad galu galā nekāda demokrātijas tēlošana nesanāk. Tā ir noraidīšana vienos vārtos, un mēs nevaram attīstīties šādā veidā. Tāpēc es tomēr lūgtu kolēģus vismaz Pieprasījumu komisijā dažkārt palaist kādu jautājumu līdz šai tribīnei, un arī uz jautājumiem ministriem tomēr vajadzētu atbildēt. Tas, es atgādināšu, ir ne tikai opozīcijas instruments, bet arī pozīcijas instruments. Pie mums tas ir vienkārši atstāts novārtā, šādā veidā mēs vienkārši devalvējam demokrātijas varu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Tiem, kuri arī sāk ticēt, ka īsti riktīgi šeit kaut kas nav, es turpināšu. Tātad iepriekšējais pieprasījums bija par ko? Iepriekšējais pieprasījums bija par vienu konkrētu un svarīgu afēras aspektu, proti, to, ka koģenerācijas stacija īstenībā neražo, bet pēc papīriem var pierādīt, ka ražo. Tas ir analoģiski mājas-kuģa stāstam: visi redz, ka tur stāv māja, bet pēc dokumentiem tas ir kuģis. Un līdzīgu, bet vēl lielāku meistartriku izpildīja Ekonomikas ministrija: ir zaļa pļava - tur nekā nav, bet pēc dokumentiem tur ir strādājoša koģenerācijas stacija. Lūdzu! Rekur, dokumenti!
Kāpēc šis vingrinājums bija svarīgs? Šis vingrinājums bija svarīgs, raugiet, ar ko! Tā kā 2012.gadā iestājās tā saucamais pilnīgais OIK moratorijs un vairs atļaujas nevarēja izsniegt, vairs nevarēja nekādus lēmumus attiecībā uz šīm atļaujām pieņemt, bet šādu atļauju bija izsniegts ļoti daudz (turklāt ļoti daudz tādās vietās, kur vienkārši ir nereāli šādas stacijas uzlikt, kur tādas jaudas nevienam nav vajadzīgas), tad radās problēma: kā palīdzēt šiem cilvēkiem, kuriem Ekonomikas ministrija pašaizliedzīgi bija izsniegusi šīs atļaujas? Jo vairs nekādus viņiem labvēlīgus lēmumus, pat ja Ekonomikas ministrija vēlētos, tā nevarēja pieņemt, jo bija veikti attiecīgi grozījumi noteikumos. Un tad kāds jurists - acīmredzot tas bija jurists, kurš no enerģētikas nesaprata neko, bet varēja lieliski “vingrot” ar juridiskām normām - izdomāja šo shēmu, kā uztaisīt, ka koģenerācijas stacija it kā sāk strādāt, lai gan patiesībā tā nemaz nestrādā, - jāuzliek vienkārši konteiners, un tad skaitīsies, ka viss ir kārtībā.
Bet šeit tālāk parādījās problēma. Kad tas tika izdarīts... komersantam bija svarīgi, lai viņš nezaudētu šo trekno pīrāgu, kas viņam tika piešķirts, proti, šo atļauju saistībā ar konkrētu elektroenerģijas iepirkumu; tad viņam bija svarīgi, lai šī atļauja... lai tas termiņš, tie 10 gadi, nesāktu tecēt un neiestātos šis obligātā iepirkuma termiņš. Jo, ja tas iestātos tanī brīdī, kad nekas tur nav uzlikts, tad viņš vienkārši pa tukšo tērētu laiku un nespētu šo naudu nopelnīt.
Un tāpēc ir šis otrs pieprasījums šodien; tur mēs izskatām otru svarīgu afēras aspektu - kādā veidā Ekonomikas ministrija panāca to, ka it kā šī koģenerācijas stacija ir nodota un strādā, bet tanī pašā laikā tā nekvalificējas, tai vēl nesāk tecēt šis obligātā iepirkuma termiņš. Un Ekonomikas ministrijai mēs... Atkal tika veikta gara jautāšanas, izjautāšanas procedūra, kuras laikā ministrija sapinās savos apgalvojumos.
Un tad tas pēdējais. Par ko bija šis pieprasījums? Mēs no Ekonomikas ministrijas prasījām vienu ļoti konkrētu lietu. Ja elektroenerģijas ražošana uzsākta līdz 2017.gada 1.jūlijam (principā tas ir termiņš, kurā gandrīz visas šīs konteineru stacijas tika uzsākušas savu ekspluatāciju), tad... Jūs apgalvojat, ka šis iepirkuma, 10 gadu obligātā iepirkuma, termiņš tiek fiksēts no dienas, kad elektroenerģijas ražošana uzsākta. Tātad - arī gadījumā, ja ražotājs nav noslēdzis līgumu ar tirgotāju un elektroenerģiju nepārdod obligātā iepirkuma ietvaros.
Mēs vienkārši bikli pajautājām Ekonomikas ministrijai: “Lūdzu, izstāstiet, nu kā tas īsti ir! Jo mēs tikko dzirdējām, kā ar to ražošanas uzsākšanu notiek.” Ko Ekonomikas ministrija mums apgalvoja? Ministrija apgalvoja ar putām uz lūpām, ka, redziet, komersanti, kuri ir uzstādījuši šos konteinerus... ka tas jau ir pat ļoti labi, jo viņi tādā veidā... šis laiks jau viņiem rit, viņi savu obligāto iepirkumu zaudē. Bet, kad mēs sākām skatīties, tad izrādījās, ka neviens nekādus līgumus nav slēdzis. Tātad tas nozīmē, ka šie termiņi neiztek. Ekonomikas ministrija apgalvo, ka iztek. Tad nu mēs tai lūdzām: “Lūdzu, iesniedziet! Pierādiet, ka tas patiešām tā arī notiek!” Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Protams, ministrija rakstiski neko neiesniedza, lai atbildētu uz pieprasījumu. Bet bija ļoti amizanti, ka sēdēja Ekonomikas ministrijas ierēdnis, jo ministrs, protams, pats nebija ieradies... Ministrs vispār nebija neko iesniedzis, atnākuši bija kaut kādi ierēdņi, kurus, tā teikt, diskusiju karstumā stādīja priekšā, ka tie būs kā trīs vīri laivā... ka tas drosulīgais radījums ir zirgs. Ka nu tas būs ministra viedoklis, kas tiks pausts.
Ierēdnis apsēdās, viņam uz lapiņas bija uzrakstīts konkrēts viedoklis, kuru viņš sāka lasīt. Tur bija ļoti daudz visādu tehnisku lietu, un bija skaidrs, kāpēc viņš to dara tādā veidā. Proti, Ekonomikas ministrijas aprēķins bija ļoti vienkāršs - viņi sniegs kaudzēm sarežģītas, tehniskas, samudžinātas informācijas un pieprasītājiem vienkārši nebūs pietiekamas pacietības vai kompetences tikt galā ar visu šo informāciju. Diemžēl sanāca tā, ka... Nu, patīk tas kādam vai nepatīk, bet Pieprasījumu komisijas sēdes tiek ierakstītas. Mēs paņēmām to stenogrammu un izgājām cauri pa punktiem visam tam, ko viņi runāja. Šodien es nesākšu stāstīt šeit, Saeimas sēdē, par tiem absurdiem, kas tur tika sarunāti; mēs vienkārši būsim spiesti gatavot, kā kolēģi to vēlas, jaunu pieprasījumu, lai atkal varētu šo mutvārdu diskusiju turpināt, kamēr ekonomikas ministrs iesniegs skaidras rakstveida atbildes un apliecinās, ka šī ir kārtējā Ekonomikas ministrijas krāpniecības shēma. Proti, kā tā izpaudās?
Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Lai pierādītu, ka šī shēma darbojas, ministrija atsaucās uz normām, kuras stājās spēkā tikai pēc šī termiņa. Šīs normas tik tiešām paredz grozījumus, par kuriem runā Ekonomikas ministrija, ka šis iepirkuma termiņš sāk tecēt neatkarīgi no tā, vai komersants ir noslēdzis līgumu vai nav noslēdzis līgumu. Bet mēs jau runājam par tām stacijām, kas to izdarījušas līdz šim termiņam. Līdz šim termiņam uz šīm stacijām tas neattiecas. Vēl labāk! Kad mēs sākām analizēt, ko tad īsti Ekonomikas ministrija teikusi, tad izrādījās - ministrija apgalvo, ka tajās normās, uz kurām tā atsaucas, ļoti konkrēti noteiktas divas lietas, kuras ir jāizpilda: viena ir “Sadales tīkla” akts, otra - akts, ka ir nodota ekspluatācijā.
Ekonomikas ministrija! Ja jūs tagad apgalvojat, ka tas ir tā, tad parādiet man no šīm konteinershēmām, kuras jūs paši esat apstiprinājuši, kaut vienu, kura būtu iesniegusi jums aktu par nodošanu ekspluatācijā. Nevienai nav! Tas saskaņā ar jūsu apgalvoto nozīmē, ka tām visām bija jāatņem atļaujas, tās bija jāanulē. Bet jūs esat rīkojušies tieši pretēji! Tad kurā gadījumā jūs melojat un kurā gadījumā jūs pārkāpjat likumu? Tagad jūsu rīcībā ir iespējamas tikai šīs divas versijas, runājot par obligātā iepirkuma konteinershēmām!
Tālāk. Ekonomikas ministrijai tika lūgts izstāstīt, ko tad īsti nozīmē uzsākt elektroenerģijas ražošanu, jo tas bija viņu apgalvojums. Lai jūs saprastu, kāds tas bija absurds, kas notika komisijas sēdē, es jums nolasīšu, ko Ekonomikas ministrija atbildēja uz šo vienkāršo jautājumu, uz kuru vajadzētu atbildēt vienkāršiem, saprotamiem vārdiem. Tātad: ko nozīmē uzsākt elektroenerģijas ražošanu? Atbilde: “Komersantam, kas saņēmis elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, ir jānodrošina koģenerācijas elektrostacijas atbilstība MK noteikumu Nr.221 2.1.apakšpunktā noteiktajai koģenerācijas elektrostacijas definīcijai. Ar vārdu savienojumu “elektroenerģijas ražošanas uzsākšana” tiek saprasta elektroenerģijas ražošanas uzsākšana atbilstoši normatīvajiem aktiem ekspluatācijā nodotā tādā koģenerācijas elektrostacijā, kas atbilst MK noteikumos Nr.221 noteiktajiem kritērijiem un var sasniegt uz koģenerācijas staciju attiecinātos elektrostacijas efektivitātes kritērijus.”
Tagad jūs, kolēģi no Pieprasījumu komisijas, man pasakiet: kurš saprata šo Ekonomikas ministrijas atbildi? Jo, kā es saprotu, jūs tūlīt par to balsosiet, jūs izteiksiet savu viedokli par to. Es šo atbildi ļoti labi sapratu, es zinu, kas tur ir rakstīts. Principā ar šo viņi ir pateikuši, ka visu laiku ir šmaukušies un krāpuši, ka visās tajās konteinershēmās, kas ir tapušas, viņi ir apzināti pārkāpuši likumu. Tā ir tieša apsūdzība, ko Ekonomikas ministrija sev pati izvirzījusi!
Komisijas sēdē mēs lūdzām precizēt. Konkrēti es lūdzu precizēt šo definīciju. Es vaicāju: “Kā tad īsti ir: siltums bija jāražo vai nebija jāražo? Siltumam bija jābūt lietderīgam vai nebija jābūt lietderīgam? Vai šai stacijai bija jāstrādā ar atbilstošu efektivitāti vai nebija jāstrādā?” Ekonomikas ministrija apstiprināja, un tas ir protokolā, tas ir iekšā stenogrammā: “Jā, tam visam tā bija jābūt.”
Nu, kolēģi, ja tam tā visam bija jābūt, tad pasakiet man, parādiet kaut vienu no šīm stacijām, kuras arī tagad Ekonomikas ministrija... tās 39 stacijas, kuras viņi pārbauda un kuras viņi slēpj un nesaka, ko viņi tur pārbauda, kas pārbauda un kā pārbauda, un vai šie nosacījumi izpildās.
Lūk, jums arī atbilde, kāpēc tas viss tiek slēpts! Vienkārši šis ir kārtējais apliecinājums, ka tā ir politiski piesegta afēra, kas turpinās, lai kāds varētu miljonus un miljonus pelnīt uz visu mūsu rēķina.
Kā to vēlējās Pieprasījumu komisija, mēs turpināsim šo mutvārdu... ja viņiem šāds formāts patīk. Diemžēl Ekonomikas ministrija atbildes laikus nebija iesniegusi un tikai tagad mēs tās varējām izanalizēt, un kā jūs, kolēģi no Pieprasījumu komisijas, saprotat, mēs taisīsim nākamo pieprasījumu un atkal draudzīgi sēdēsim, un tikpat ražīgi runāsim Pieprasījumu komisijas sēdē, lūgsim Ekonomikas ministriju stāstīt un skaidrot savu darbību un tās pamatotību. Jo, kā tas uzskatāmi ir redzams no iepriekšējās Pieprasījumu komisijas sēdes, Ekonomikas ministrija vai nu absolūti nav kompetenta šinī jomā un vispār nesaprot, kas tur notiek, vai arī apzināti, mērķtiecīgi visu laiku ir īstenojusi darbības, kas nav ne valsts, ne sabiedrības interesēs un neatbilst arī normatīvajam regulējumam, tā mērķim... ne tikai tā mērķim un jēgai, bet bieži arī pašas ministrijas noteiktajām normām.
Brigmaņa kungs, es jums pilnīgi piekrītu, ka šis ir ne tikai Pieprasījumu komisijas kompetences jautājums. Un es ieklausīšos jūsu aicinājumā un, protams, veikšu arī tālākas darbības, jo, kā es saprotu, visi mēs esam ieinteresēti patiesības noskaidrošanā (Dep. J.Ādamsons: “Ne visi!”) un vēlamies, lai šis process tiktu veikts ar atbilstošu kompetenci. Mēs to nodrošināsim, lai kā tas kādam nepatiktu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Paldies Zariņa kungam par kārtējo pieprasījumu. Un es šeit gan atgādināšu, ka Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nodeva izskatīšanai Saeimā, kur to akceptēja, pieņemot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.
Līdz ar to šajā gadījumā runāt tikai par Ekonomikas ministrijas atbildību būtu lieki.
Bet par ko es šeit gribu runāt? Es gribu runāt, pirmkārt, par to, ka šīs atjaunojamo energoresursu politikas aizsākums ir 2009.gadā (skatieties paši, kurš bija tajā laikā ekonomikas ministrs!), un šī sāga ir turpinājusies.
Es domāju, ka lielākā daļa kolēģu piekritīs, ka mēs gribam zināt, kas īsti notiek. Un Pieprasījumu komisijā mēs esam komisijas priekšsēdētāja vadībā skatījuši to visu gan no vienas, gan no otras puses. Un līdz ar to es šeit nepiekrītu tam, ka pietrūkst demokrātiskas diskusijas, jo, kā jau to Brigmaņa kungs teica, ļoti skaidri mēs zinām, ka šobrīd notiek iekšēja pārbaude Ekonomikas ministrijā. Un attiecīga pārbaude ir uzsākta arī prokuratūrā. Tā ka mēs nevaram īsti uzzināt lietas, kuras šobrīd iekšējās pārbaudes laikā tiek veiktas šajā resorā.
Otrs. Mēs runājam par to, ka šeit nav ekonomikas ministra, taču pirms divām nedēļām, kad ekonomikas ministram bija šeit, Saeimā, jāuzstājas, ārpolitikas debašu ievilkšanās dēļ ministra diemžēl šeit vairs nebija. Mēs bijām ieslīguši, tā sakot, garās diskusijās.
Un visbeidzot. (Dep. A.Kaimiņš: “Noliec mandātu visbeidzot!”) Ja runājam par šo jautājumu izskatīšanu Pieprasījumu komisijā, tad jāatceras, ka Saeimas kārtības ruļļa 119.pants ļoti skaidri pasaka, ka ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam vai ministriem par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.
Turklāt, Zariņa kungs, es jau jums divās sēdēs esmu atgādinājis, ka jautājums ir formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti. Un nav pieļaujams jautājumā ietvert vērtējumu. Tā ka šajā gadījumā jūs kārtējo reizi vilcināt laiku, jo vērtējums ir ietverts vismaz divās trešdaļās jūsu jautājumu.
Tā ka, formulējot īsi un konkrēti, jūs ietaupīsiet laiku gan mums, gan arī citiem kolēģiem.
Paldies. Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Atgādināšu visiem tiem, kuriem ir īsa sociālā atmiņa: iepriekšējais runātājs valstij ir parādā 14 tūkstošus eiro par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma nenodošanu. Saeima nobalsoja par to, ka Veiko Spolītim ir jāatdod valstij 14 tūkstoši eiro...
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs! Par pieprasījumu. Lūdzu, runājiet par pieprasījumu!
A.Kaimiņš. Šajā gadījumā, runājot par šo pieprasījumu, Mūrnieces kundze...
Sēdes vadītāja. Par pieprasījumu, Kaimiņa kungs!
A.Kaimiņš. Tad jūs runāsiet par to pieprasījumu vai es runāšu? (Starpsauciens: “Nesarunāties ar sēdes vadītāju!”)
Tātad - par šo pieprasījumu. Jau vairākkārt esmu izteicies vispār par Pieprasījumu komisiju kā buferkomisiju - kā tādu, kas sargā ministrus un jebkuru ministriju, lai nevarētu uzdot viņiem nevienu jautājumu.
Bet iepriekšējais runātājs, kurš ir koalīcijas pārstāvis... Saprotiet, valstij ir jārāda piemērs. Valstij ir jāsāk ar sevi. Un nevar būt tā, ka cilvēks, kurš ir parādā... Saeimas lēmums! Jūs paši nobalsojāt, ka viņam ir jāatdod 14 tūkstoši eiro. Viņš nevar nākt šeit tribīnē un kaut ko te vēl mācīt! Tā nedrīkst būt! Tas ir jāsaprot sabiedrībai un jums, deputātiem! Tā nedrīkst notikt!
Šajā gadījumā man otra lieta par šo pieprasījumu...
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, atgriezieties pie debatēm par pieprasījumu! Esiet tik laipns!
A.Kaimiņš. Tikko kā es ieskrienos, tā jūs man neļaujat turpināt. (Starpsauciens: “Nav stāsts par Spolīti!”)
Sēdes vadītāja. Par pieprasījumu!
A.Kaimiņš. Tātad, par šo pieprasījumu runājot, izstāstīju arī visu notikumu ar negodprātīgo dzērājšoferi Spolīti un 14 tūkstošiem eiro.
Otra lieta ir tā, ka šī komisija... Nu vēlreiz atkārtoju: Brigmaņa kungs, jūs esat vadītājs tai komisijai, jums pie algas ir piemaksa - 800 eiro. Rībena jau aizskrēja projām, viņai ir piemaksa kā jūsu vietniecei - 300 eiro. Tad vēl ir tās meitenes, kas palīdz jums šajā komisijā sagatavoties. Priekš kam to naudu tērēt tajā komisijā? Tā ir lieka nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana. Principā vēl viens Veiko Spolīša variants. Gribot negribot. Tāpēc es nesaprotu vispār, kā var nesaprast pašu pirmo rindiņu: “Pieprasījums par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu.” Viss. Punkts. Tālāk nelasām. Deputāti, tautas ievēlēti, leģitīmi pārstāvji, jautā kaut ko saviem ministriem, kuri arī ir ievēlēti no šiem pašiem deputātiem. Pārsvarā. Tad kāpēc visu laiku... kāpēc ir 25 noraidījumi jau šajā sasaukumā? 25!
August Brigmani, es saprotu, priekš kam ir vajadzīga šī komisija! Anrijs Matīss man atbildēja. Bet tā vienmēr ir bijis, un tā arī būs. Nu tad netērējam to naudu un slēdzam ciet, August! Tev naudas pietiek, es zinu. Slēdzam ciet to komisiju! Netērējam to naudu nevajadzīgām lietām, vēl arī pārējiem deputātiem, kas piedalās... arī cilvēkam, kurš ir parādā valstij 14 tūkstošus eiro. (Dep. V.Spolītis: “Nemelo! Ejam uz komisiju! Mandātu un ētikas komisiju!”) Viņam būs vairāk brīva laika, vairāk brīva laika, lai viņš varētu, teiksim, atstrādāt to naudu. Netērēsim cits cita laiku.
Tātad šajā gadījumā es uzskatu, ka pieprasījumam bija jābūt akceptētam. Protams, Zariņš rakstīs atkal. Ko tad citu viņš var darīt?
Tāds ir mans viedoklis par šo pieprasījumu.
Mūrnieces kundze, paldies par doto vārdu.
Sēdes vadītāja. Aicinu debatēt tiešām par darba kārtības jautājumiem.
Cileviča kungs, vai jums pietiks debatēm ar 10 minūtēm? Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Jā, paldies. Cienījamie kolēģi!
Deputāti pirmām kārtām no VIENOTĪBAS, bet arī no citām partijām pastāvīgi aicina mūs nežēlīgi cīnīties pret valsts izsaimniekošanu, pret valsts sagrābšanu, pret iespējamo korupciju. Tas ir tieši gadījums, kad ir pamatotas bažas par to, ka tieši izsaimniekošana un, iespējams, arī korupcija notiek. Es neatkārtošu visu to, ko kolēģis Zariņš jau teica. Bet man šķiet, ka argumenti ir visai pārliecinoši. Mēs nevienu nesaucam par noziedznieku. Vienīgais, ko mēs gribam, lai Saeimai būtu iespēja noskaidrot šo situāciju, bet jūs atsakāties to darīt. Kāpēc?
Es salīdzinu jūsu retoriku un jūsu uzvedību ar to, ko jūs darījāt un ko jūs runājāt, kad mums nupat bija runa par “Rīdzenes sarunām”. Jūs bijāt ļoti drosmīgi, cīnoties pret pagātnes noziegumiem. Kāpēc jūs neesat tikpat drosmīgi, lai cīnītos pret tiem iespējamiem pārkāpumiem, kas notiek šobrīd, šodien? Nē, te mēs paļausimies uz ierēdņiem, uz tiem pašiem ierēdņiem, par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka viņi piedalījās šajos pārkāpumos. Nē, to mēs nedarīsim. Kāpēc?
Man ir vienīgā versija. Tāpēc ka šobrīd ekonomikas ministrs pieder jūsu partijai. Tātad citus bijušos valsts vadītājus izmeklēt var un vajag, bet jūsu ekonomikas ministru aiztikt nevar. Piedodiet, kā tas saucas, cienījamie kolēģi? Spolīša kungs! Domāju, ka jums padomā ir konkrēts veids, kā var cīnīties pret to. Es ticu, ka jūs gribat cīnīties, un es pat zinu, kā jūs to darāt. Es domāju, ka pēc kādiem sešiem astoņiem gadiem Saeimā tiks izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura cītīgi strādās, lai izmeklētu šo OIK afēru. Varbūt tad jūs nonāksiet pie kaut kādiem secinājumiem. Nē - nevis jūs. Jo Ašeradens vairs nebūs ministrs, viņš būs cienījams uzņēmējs, ko zinās visa pasaule. Un arī VIENOTĪBAS nebūs, būs kāda cita partija, kurā sēdēs tie paši cilvēki - jūs vēl esat pietiekami jauni. Jūs vēl paspēsiet pārmest savu kažoku, un varbūt ne vienu vien reizi. Un tad jūs izmisīgi cīnīsieties pret to, un kārtējā priekšvēlēšanu kampaņā jūs atkal nāksiet klajā ar lozungiem pret valsts sagrābšanu un tā tālāk.
Bet, kolēģi, vai jūs tiešām domājat, ka cilvēki ir tik dumji un neredz, kā jūs gribat cīnīties un ko jūs praktiski darāt? Kolēģi, faktiski es nevaru nepiekrist Baloža kungam. Jūs pilnīgi atņemat jebkuru jēgu Pieprasījumu komisijai kā tādai. Jūs faktiski reducējat parlamenta lomu līdz absolūtam minimumam, līdz nullei. Jo - jā, gaidīsim, ko teiks ierēdņi. Nu kam tad mums ir vajadzīga tā parlamentārā kārtība? Jo visu lemj Koalīcijas sadarbības padome, un mums, deputātiem, nav tiesību nonākt līdz patiesībai, mums nav tiesību uzklausīt ministrus. Pēc tā visa jūs patiešām gribat, lai cilvēki cienītu parlamentu?! Pēc tam jūs brīnāties, kāpēc parlamenta reputācija ir tik zema un reitingi tik zemi! Nu, esiet vismaz konsekventi! Varbūt tiešām atcelsim to Pieprasījumu komisiju, lai visiem būtu skaidrs, kas ir saimnieks šajā zemē, - kārtējais ministrs un viņa ierēdņi! Un mēs esam tādi padevīgi kalpi šim ministram. Nu tad rakstīsim tā arī likumus! Tā būs vismaz godīgi, un mēs nemānīsim ne sevi, ne vēlētājus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies.
Ja es būtu Ašeradena vietā, es atrastu Saeimas kārtības rullī kaut kādu spraugu vai palūgtu kolēģus kaut kādā veidā izkārtot iespēju atnākt šeit, lai pastāstītu par šīm lietām (Starpsauciens.), jo tagad izskatās tā, ka viņš baidās. Jums, koalīcijai, nav ko teikt, bet jūs taču zināt, ka nozaga, ka izsaimniekoja, ka izblēdīja, un jūs tagad aizstāvat.
Kolēģim Abu Meri priekšā ir trīs skaistas lapiņas - zaļa, balta, sarkana. Nu, paņem, sadūšojies! Tu taču pats skaistu runu šodien teici, - ka mums visiem kopā, tā sacīt, ir jādzīvo un jāiet uz tiesisku, nacionālu valsti. Nu tad šoreiz arī pamēģini kaut kā izgaismot tās nelikumības, kas Ašeradena kantorī notiek! Jo tas viss virzās... es jums pateikšu, uz kurieni. Protams, teiksim, Zariņa neatlaidība, kā es jau to šodien teicu, ir apbrīnojama. Es saprotu, ka viņš izmanto tādu vecu psiholoģisku metodi, kas saucas “salauztās plates princips”, - neskaitāmas reizes atkārtojas. Rodas faktiski lavīna... Klausies, godīgi sakot, apnīk skatīties, cik nožēlojami pozīcija, koalīcija, šeit visu sargā un cik izmisīgi tu centies darīt savu darbu, neskatoties uz kolēģu vīpsnām. Taisi izmeklēšanas komisiju! Es nevaru būt tajā izmeklēšanas komisijā, un vēl kādi 10 procenti nevar tajā būt, jo mēs esam neatkarīgie deputāti. Atšķirībā no pārējiem, kas ir atkarīgi un ir frakcijās un tamlīdzīgi, mēs esam neatkarīgi. Mēs nevaram tur iet iekšā, to aizliedz likums. Bet nu taisi augšā to izmeklēšanas komisiju un beidzot atklāj...!
Pieprasījumu komisija, slēpjot šādā veidā šādus jautājumus priekšvēlēšanu gaisotnē, jūs taču tos saasināt. Pamēģiniet vienreiz izdarīt kaut ko citādāk! Un, es domāju, Brigmaņa kungs tomēr spēs būt atbildīgs politiķis un kādu pieprasījumu tomēr atbalstīs, un beigs slēpt savus kolēģus no Ekonomikas ministrijas, no partijas VIENOTĪBA. Es saprotu, ka roka roku mazgā, bet tā smaka, kas nāk no Ekonomikas ministrijas, kļūst neciešama. Es savulaik, būdams Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijā, domāju, ka tā ir kaut kāda fatāla sakritība, ka tieši tur - Ekonomikas ministrijā - likvidēja būvniecības kontroles institūciju; ka Pavļuts, Pūce un vēl, teiksim, Dombrovskis, kas tur darbojās... ka nu tā ir vienkārši sakritība. Bet tagad tā jau ir likumsakarība.
Kāpēc tieši ar Ekonomikas ministriju saistītas visas šīs nelikumības?
Kolēģi, es aicinu: nu vienreiz izdariet kaut ko citādāk! Nu intriģējoši būs, kad mēs skatīsimies, kā Ašeradena kungs pateiks visu taisnību par šīm lietām. Un tas būs labākais darbs, ko Ekonomikas ministrija varēs izdarīt, - nevis tur uzzīmēt, ka 100 gadu Latvijai, bet simtgadei par godu vienkārši atklāt nelikumības. Uz priekšu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, vai jums pietiktu ar trim minūtēm debatēm? (Dep. J.Ādamsons: “Diemžēl ne!”)
Tātad ne. Labi. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Šobrīd nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Ints Dālderis, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Arvīds Platpers, Artis Rasmanis, Kārlis Seržants, Jūlija Stepaņenko un Jānis Urbanovičs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.372/J12 un ministrijas Ministru kabineta noteikumu Nr.221 normu interpretāciju atbilstību normatīvā akta jēgai un mērķim”.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie koalīcijas pārstāvji! Oligarhu mantinieki - bez īpašuma gan! Tātad jārunā par kalpiņiem.
Kāpēc es iesāku sarunu tādā veidā un kāpēc par oligarhu mantiniekiem? Tāpēc, ka to, kas skar pieprasījumu sistēmu - tādu, kāda tā šodien ir izveidota, iedibināja neviens cits kā bijušais premjers Andris Šķēle, tāpēc ka viņam nepatika stāties deputātu priekšā un atbildēt uz jautājumiem un uz pieprasījumiem. Un veiksmīgi šī politika tiek īstenota arī caur Koalīcijas sadarbības padomi un koalīcijas līgumiem.
Loģiski būtu, ja jūs koalīcijas līgumā būtu ierakstījuši, ka netiek atbalstīta ministru demisija. Ko nozīmē - pieprasījums? Skaidroju tiem, kas nesaprot. Pieprasījums nozīmē sniegt atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem. Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet Kārtības rulli, pēc pieprasījuma automātiski neseko pieprasījums par demisiju. Tā ir iespēja attiecīgajam ministram sniegt atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem - gan atbildēt deputātiem, gan kliedēt sabiedrībā bažas par vienu vai otru notikumu.
Diemžēl tāda atklātuma mums nav. Deputāts Balodis šeit minēja, ka mēs dzīvojam parlamentārā demokrātijā. Nedzīvojam mēs parlamentārā demokrātijā diemžēl! Mums ir Koalīcijas sadarbības padome, kuras lēmumi ir obligāti visiem koalīcijas partneriem, lai ko jūs domātu un lai ko jūs darītu, jo citādi nemaz balsot nevarat.
Tagad par konkrēto pieprasījumu un vispār par to sistēmu, kāda ir. Ziniet, diezgan nožēlojami bija vērot Pieprasījumu komisijā, kā ministrs centās atbildēt vai, pareizāk sakot, neatbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.
Vakar es biju spiests ekonomikas ministram ieteikt (kontekstā ar šodien pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā) iziet latviešu valodas kursu pie izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga, tāpēc ka tās atbildes, kuras sniedza Ekonomikas ministrijas ierēdņi un tātad arī pats ekonomikas ministrs, jo viņš šīs atbildes paraksta, - tās atbildes liecina, ka ir divi varianti: vai nu šie cilvēki nesaprot uzdotos jautājumus, tātad nesaprot latviešu valodu (tātad jārunā par izglītības kvalitāti!), vai arī viņi piesedz kaut kādu afēru. Nosauciet man trešo variantu, kāds vēl varētu būt.
Smieklīgi klausīties, kad Ekonomikas ministrijas ierēdņi saka: “Ziniet, mēs esam izveidojuši darba grupu, kontroles grupu!” Bet, kad ir konkrēti jautājumi: “Kāds ir sastāvs? Kas par ko ir atbildīgs? Kas kādus lēmumus pieņēmis?”, tad atskan atbilde: “Nē! Tas viss mums ir slepens!” Par slepenību parunāsim mazliet, kad nonāksim pie citiem jautājumiem.
Ziniet, rodas tāds dīvains iespaids. Neatbildot uz uzdotajiem jautājumiem, mēs liekam sabiedrībai domāt, ka tik tiešām tiek piesegtas milzīgas afēras, šajā gadījumā - OIK jomā.
Ko darīt tālāk? Var jau to pašu turpināt. Tikai... tie, kas jūs dancina un rausta aiz diedziņiem, - viņi taču paliks... Daudzi šķirsies arī no deputāta mandāta.
Es aicinu tomēr padomāt, kā vārdā mēs vispār šeit darbojamies un kā intereses mēs aizstāvam, un biežāk tikties ar vēlētājiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Tagad es runāšu kā deputāts, nevis kā Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs.
Mums ir divi ļoti labi dokumenti - Latvijas Republikas Satversme un Saeimas kārtības rullis -, ar kuriem mēs varam ļoti labi atrisināt šīs problēmas, ko iepriekšējie kolēģi pieminēja, runājot par Pieprasījumu komisijas darbu.
Un, lai absolūti nav tā, ka mēs turamies ar krampjainām rokām pie šīs komisijas kā tādas, te Artusam Kaimiņam varu pateikt - ir daudzas un dažādas formas, kā deputātu pieprasījumu izskatīšanu mēs varētu uzlabot. Vēl jo vairāk, ja pieprasījums skar kādu konkrētu sfēru... Ja tie ir jautājumi, kas skar tautsaimniecību, tad konkrēto pieprasījumu mēs varētu adresēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Ja tas skar juridiskus jautājumus, mēs to varētu adresēt Juridiskajai komisijai.
Līdz ar to mēs ļoti raiti varētu virzīties uz priekšu. Esošo Pieprasījumu komisiju, kā saka, likvidēt. (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”) Kaimiņa kungs teica: ļoti labi līdzekļi tad atbrīvotos. Vienkārši viņam informācija... Es pats jau no iepriekšējā gada nesaņemu piemaksu par Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja amatu, jo, es domāju, vienkārši man kā frakcijas priekšsēdētājam šāda piemaksa būtu nevietā. Bet tur, protams, ir arī citi amati - tur ir sekretāre, tur ir priekšsēdētāja biedre, tur ir konsultanti. Un līdz ar to es nekad neesmu uzskatījis, ka Pieprasījumu komisija ir kaut kāds privātais kantoris, kā šeit Baloža kungs saka: “Brigmaņa komisija”, “Brigmanim vēstījums”.
Pieprasījumu komisija sastāv no vairākiem deputātiem. Es kolēģim Balodim ieteiktu palasīt, kā veidojas komisijas, cik tur ir cilvēku, cik tur ir, ja jūs nezināt, deputātu... un tie visi kopā lemj un spriež par kādu noteiktu lēmumu. Ne jau Brigmanis tur pieņem lēmumu. Tā ka es redzu šajā jautājumā vienu lielu problēmu. Vienkārši atsevišķiem mūsu kolēģiem... krievu valodā ir tāds labs teiciens, es gan neteikšu, kas traucē (Dep. A.Kaimiņš: “Sakiet, sakiet!”), kā saka, lai šito visu darītu.
Es atceros, ka pagājušoreiz Kaimiņa kungs iniciēja šādas komisijas likvidēšanu. Kaut kā neatbalstīja, kaut kā nesanāca. Acīmredzot trūkst tribīnes, kur iet un populistiski runāt, vaimanāt par visādām briesmām, par visādām nelaimēm, kas valstī ir.
Bet es tagad tiešām vēršos pie opozīcijas, jo tas būtu vispareizākais. Saņemieties! Saņemieties un parakstiet dokumentu par šīs komisijas likvidēšanu! Es to atbalstīšu! Droši uz priekšu! (Dep. A.Kaimiņš: “Būs! Pēc 10 minūtēm!”)
Jo, no otras puses, redziet, opozīcijai pazudīs šī tribīne, kur iet un šīs pasakas stāstīt, ka kaut kas kaut ko piesedz, kaut kas par kaut ko ir vainīgs. Nu, parādiet drosmi! Es gribu redzēt, vai jūs to izdarīsiet. Tas būtu svarīgs ieguldījums valsts budžetā, jo šī nauda neaizies Saeimas deputātiem, nesadalīsies, tā tiks ieskaitīta valsts budžetā, kaut arī varbūt tā ir neliela. Un Kaimiņa kungam es no šīs tribīnes uzdodu, kā saka, sekot šai rīcībai un būt iniciatoram. Uz priekšu! (Dep. A.Kaimiņš: “Paldies, August! Paldies tev! Ļoti labi!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Fakts Nr.1. 2017.gadā Ekonomikas ministrija ir atcēlusi 19 OIK saņēmēju licences.
Fakts Nr.2. Šobrīd tiek un līdz februāra beigām tiks izvērtētas 39 stacijas un OIK saņēmēji. (Dep. I.Zariņš: “No 400!”)
Fakts Nr.3. Arvils Ašeradens ir pirmais ministrs, kurš ir uzsācis karu (Starpsauciens: “Ar ko?!”) pret nepamatoti augstām elektroenerģijas izmaksām un cīņu pret OIK shēmām un to saņēmējiem. Un droši vien tas arī ir iemesls, kādēļ šis jautājums nedēļu no nedēļas tiek bombardēts un nonāk mūsu darba kārtībā. Jo gluži vienkārši - ja nevar ietekmēt ministrijas pieņemtos lēmumus, visdrīzāk var tos nobremzēt.
Mēs visi, kolēģi, zinām konstruktīvas parlamenta darbības metodes, kādas esam pieraduši izmantot komisijās. Mēs uzaicinām ministru, uzklausām, dodam uzdevumu, dodam laiku. Mēnesi, nedēļu, divas nedēļas. Sagaidām atbildes, sagaidām rezultātus. Šis, kolēģi, ir spams. Šī ir apzināta valsts aparāta darba bremzēšana, nodarbinot to ar papīra darbiem, lai attālinātu lēmuma pieņemšanas procesu vai noņemtu ministru, pirms tas ir pieņēmis kādam netīkamu lēmumu. Un nedēļu no nedēļas padarīt mūs, pašu Saeimu... padarīt Saeimas kartības rullī ietvertās normas par absurdām. Tādēļ aicinu kolēģus būt konstruktīviem.
Nav problēmu Ekonomikas ministrijai nākt reizi mēnesī atskaitīties par procesiem, sniegt starpziņojumus par to, kas tiek atņemts, kam un par ko. Bet šādi parlaments apzināti kavē ministrijas centienus sakārtot nozari, nedēļu no nedēļas uzdodot daudz jo daudz rakstu darbu.
Jau februāra beigās ministrija pabeigs izvērtējumu par 39 stacijām un to licenču pārskatīšanu. Nevaru iepriecināt. Daudzām tās tiks atņemtas. Tādēļ ļaujiet Ekonomikas ministrijai strādāt, ļaujiet turpināt cīņu pret OIK shēmām un to miljonu saņēmējiem un ļaujiet nodrošināt zemākus elektroenerģijas tarifus mums visiem, nevis bremzējiet šo procesu, iesniedzot pieprasījumu pēc pieprasījuma un pieprasot steidzamas atbildes, tādējādi kavējot Ekonomikas ministrijas darbu. (Dep. J.Ādamsons: “Kas neļāva agrāk kārtot?!”)
Aicinu noraidīt pieprasījumu. Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Redziet, pirms daudziem gadiem, kad valdīja ļaunie oligarhi, tika izgudrota ļoti interesanta shēma, kas saucas “atbalsts atjaunojamiem energoresursiem”. Un zem šiem atjaunojamiem energoresursiem nokļuva augstas efektivitātes gāzes koģenerācija, un tas faktiski nozīmēja to, ka viss šis mehānisms daudz lielākā mērā atbalstīja gāzi un fosilos energoresursus nekā atjaunojamos. Un arī šobrīd joprojām lielākā daļa no OIK aiziet gāzes atbalstam. Tas arī traucēs turpmāk pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem, jo šīs gāzes koģenerācijas stacijas ir jaunas un modernas un, protams, vecām stacijām vienmēr ir vieglāk pāriet uz atjaunojamiem resursiem nekā jaunām.
Vienlaikus jāņem vērā, ka nosaukumā bija minēti atjaunojamie energoresursi; tas radīja sabiedrībā vispārēju nepatiku pret atjaunojamiem energoresursiem kā tādiem. Taču arī tajā daļā, kas tiešām skar atjaunojamos energoresursus, ne viss bija kārtībā. Atbalsts bija paredzēts biomasas stacijām, kuras darbojas lauka vidū ar kukurūzu, neizmantojot atkritumus, neizmantojot saražoto siltumu. Arī šāds atbalsts atjaunojamiem energoresursiem bija faktiski nevajadzīgs un darbojās pretēji vides mērķiem.
Pat runājot par atbalstu biomasas stacijām... un šī varētu būt tā daļa, kas no visa šī procesa ir daudzmaz lietderīga... tomēr attiecībā uz mazām biomasas koģenerācijas stacijām ar dažu megavatu siltuma jaudu... Īstenībā elektrības jauda tur ir tik maza, ka šīs elektrības izmaksas veidojas nesamērīgi dārgas, un, iespējams, būtu pilnīgi pieticis ar elektrību, siltumu... ar šīm biomasas siltuma stacijām. Tāpat arī stacijas, kurās tik tiešām būtu bijis pamats veidot biomasas koģenerāciju, dažos gadījumos, ņemot vērā pārāk dāsno atbalstu, ir uzbūvētas pārāk lielas, un tas nozīmē, ka biomasas resursi tiek izmantoti neracionāli, viss siltums netiek izmantots, stacijas brīžiem pat darbojas kondensācijas jeb tīras elektrības ražošanas režīmā. Tas atkal nav pareizi, un, beidzoties atbalstam elektrības ražošanai, šīs stacijas var nonākt problēmās. Un problēmās nonāks arī iedzīvotāji, jo viņiem tad vajadzēs maksāt dārgāk par siltumu.
OIK pamazām uzkrājoties, elektrības patērētāji to vairs nespēj apmaksāt. Daļēji tas pārgāja uz budžetu, lielie ražotāji kļuva konkurētnespējīgi, un šīs izmaksas, noņemot tās lielajiem ražotājiem, tika pārliktas uz mazajiem patērētājiem, tādā veidā nesamērīgi palielinot viņu tarifus un faktiski veicinot sabiedrības nevienlīdzību. Rūpniecības konkurētspēja joprojām ir apdraudēta, jo šī OIK kopumā ir pārāk liela, lai mēs to liekam, kur gribam. Un tas faktiski ir tas likumdošanas fons, uz kura papildus notiek vēl mahinācijas un krāpniecības, kuras īstenībā palielināja šīs izmaksas. Lūk, tāds ir šis jautājumu loks.
Tātad faktiski mums būtu jāturpina atbalstīt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, atbalstīt klimata mērķus, bet valstij faktiski vairs nav ekonomisko mehānismu, kā to izdarīt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka jaunu OIK vai jaunu atbalsta sistēmu, kaut vai tikai atjaunojamiem energoresursiem, vairs nekādā veidā nav iespējams izveidot un daudzus, daudzus gadus nebūs iespējams veikt... Nu, lūk, tāds ir šis jautājumu loks! Un acīmredzot būs nepieciešams ļoti komplekss mehānisms, kā to visu darīt un risināt. Un tas nav jautājums tikai par šīm atļaujām, kuru, es ceru, Ekonomikas ministrija atrisinās kaut kādā mērā... un, iespējams, arī paskatoties vēl kādus gadus atpakaļ ne tikai uz tiem, kam vēl šīs atļaujas nav izsniegtas...
Un droši vien mums tomēr būs jādomā arī par citiem mehānismiem jeb veidiem, kā turpmāk šo OIK mazināt... un tomēr mazināt ietekmi arī uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kā arī stiprināt rūpniecības konkurētspēju. Un neaizmirstot iespēju, lai tomēr atjaunojamie energoresursi (bet pārsvarā siltuma jomā) tiktu atbalstīti ar citiem mehānismiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsa replika par Upenieka kunga teikto.
Gribu pārfrāzēt vienu klasiķi, kurš teica apmēram tādus vārdus, lūk, pārfrāzējums: kad tu esi nokļuvis bedrē, tad ir tikai divi ceļi, kā tikt ārā - viens ir izlīst ārā no bedres, otrs ir veikt analīzi, meklēt kompleksus risinājumus, skatīties, kā nu tas viss notika. Un tas tiešām var aizņemt atlikušo mūža daļu.
Tas, ko dara Ekonomikas ministrija, neatbildot uz sākotnējiem opozīcijas uzdotajiem jautājumiem, - tieši veicina šo lavīnas veidošanos, jo sākumā nav dota atbilde, un attiecīgi tas process iet plašumā. Ja sākumā, uzreiz būtu atbilde - miers! Mēs būtu tikuši ārā no tās bedres. Šobrīd jūs joprojām esat bedrē un analizējat, un meklējat kompleksus risinājumus.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Upenieka kunga pozīcija mani tiešām sajūsmina. Nu tagad jau viss ir skaidrs! Tā ir opozīcija, kas traucē Ekonomikas ministrijai strādāt, neļauj efektīvi cīnīties pret korupciju un aizstāvēt patērētāju intereses.
Upenieka kungs, jūs tiešām nopietni?! Es ļoti ceru, ka jūsu runa tiks publicēta un vēlētāji uzzinās par to un izvērtēs. Jūs tiešām ticat, ka jums noticēs cilvēki?! Nu, piedodiet! (Dep. H.Abu Meri: “Kāpēc mums jums jānotic?”) Tas vienkārši nav nopietni.
Sakiet, lūdzu, kas traucē ministram Ašeradenam atnākt uz Saeimu un pastāstīt par savu varonīgo cīņu pret korupciju? (Starpsauciens: “Rakstiet! Rakstiet, ja opozīcijai nav ko darīt!”) Ziniet, ļoti... Nu tas patiešām... Es saprastu, ja jūs sēdētu klusu, kā dara visdedzīgākie cīnītāji pret korupciju. Bet, kad jūs sākat izdomāt kaut kādus attaisnošanās ieganstus, nu, piedodiet. Nu labāk jau tiešām jūs paklusētu!
Mēs vairs negaidām, ka jūs darītu to, ko jums ir pienākums darīt saskaņā ar likumu. Bet vismaz nemēģiniet taisnoties tik neveikli!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Mēs daudz runājam par to, ka vajag attīstīt ražošanu, par to, ka vienīgais veids, kā cilvēkiem - tiem, kas saņem mazas algas, - saņemt vairāk un nepieņemt lēmumu par aizbraukšanu no Latvijas... ka vienīgais veids ir atrast darbu, kur ir ražošana vai darba vieta ar augstu pievienoto vērtību. Mēs runājam par rūpniecības modernizāciju.
Bez šaubām, tas nozīmē to, ka saražoto produktu izmaksās īpatsvars no darbaspēka izmaksām pārceļas uz elektroenerģijas izmaksām, jo mēs modernizējam, robotizējam un faktiski ražojam ar iekārtām. Līdz ar to sabiedrība ir pelnījusi taisnīgus elektrības rēķinus, un uzņēmēju konkurētspēja tiešām ir atkarīga no saprātīgām elektroenerģijas izmaksām, lai tās nebūtu dārgākas kā citās valstīs.
Šajā kontekstā es, klausoties arī Upenieka kungu, varu uzteikt jūsu centienus.
Vai es pareizi saprotu? Jūs, protams, teicāt, ka strādājat pareizā virzienā. Bet vai es pareizi saprotu, ka Arvils Ašeradens faktiski ir pieteicis karu savas partijas ģenerālsekretāram Artim Kamparam? Man tikko atsūtīja tādu diagrammu, kur, izrādās, viņa laikā eksponenciāli, ģeometriskā progresijā, ir pieaugušas izsniegtās atļaujas OIK saņēmējiem. Vai tā ir tiesa? Ja tas tā ir, es tiešām jūs ar to apsveicu. (Dep. J.Upenieka starpsaucieni.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Klausoties šīs debates... Upenieka kungs, jūs pateicāt pašu spilgtāko apsūdzības runu Ekonomikas ministrijai. Proti, jūs izstāstījāt, kā normāli strādā parlaments: uzklausa ministriju, dod uzdevumu, kontrolē izpildi.
Problēma ir tā, ka mēs neesam tikuši tālāk par šo pirmo posmu - uzklausīt ministriju. Ministrija joprojām nav spējusi atbildēt uz jautājumiem. Un tāpēc mēs ejam, kā teica Baloža kungs, kā veca plate uz riņķi. Tā vecā plate - tā ir Ekonomikas ministrija, kas mēģina tādā veidā... cer izvairīties no atbilžu sniegšanas. Un tāpēc ir radies šis spams, kuru radāt jūs, Ekonomikas ministrija. Un jūs kā parlamentārais sekretārs varat tam ķerties klāt. Un, ja jūs stāstāt... Ja jūs vispār nezināt, ko dara Ekonomikas ministrija, tad izlasiet, lūdzu, manu vakardienas rakstu portālā “Delfi”; šodien to var izlasīt vēl arī portālā pietiek.com. Tur pateikts, kā patiesībā Ekonomikas ministrija cīnās pret šo OIK afēru.
Un, Baloža kungs, jūs runājat par to, ka... par izmisumu. Kas tas tāds ir - izmisums? Es nesaprotu. Kopš bērnu dienām man ir bijusi aizrautīga interese izzināt šo pasauli, arī sevi, iepazīt sevi plašāk. Un, ziniet, savulaik ar draugiem es saderēju, ka es regulāri veikšu norūdīšanās procedūras - iešu peldēt neatkarīgi no tā, kādi ir laikapstākļi, cauru gadu vismaz divas reizes nedēļā. (Dep. A.Bērziņš: “Nevajadzēja!”) Jo es biju izlasījis, ka, to darot vismaz četrus vai sešus gadus (es precīzi neatceros, cik ilgi), ķermenis iegūs pavisam citas iespējas. (Starpsauciens.) Un es to darīju neatkarīgi no tā, kādi bija laikapstākļi, kāds bija mans dienas grafiks. Ja vajadzēja, es cēlos piecos no rīta; ja vajadzēja, mīnus 30 grādos gāju peldēt. Un, ziniet, izmisums bija tad, kad... Es biju jūrā un peldēju, bet tie, kas krastā stāvēja kažokos, bija izmisumā, jo viņi nesaprata, ko es daru.
Tieši tāpat arī tagad daudzi nesaprot, ko es daru, un cer, ka tas viss beigsies ar... ne ar ko. Nē, tas beigsies tieši ar to, ar ko, kā es uzskatu, tam ir jābeidzas!
Tieši tāpat bija ar zvērestu. Kolēģi, daudzi no jums atceras, kā es šeit pirmo reizi devu zvērestu. Es to mēģināju norunāt no galvas, un visi šeit uzskatīja, ka es to neizdarīšu, - visi smējās. (Starpsauciens.) Bet es to darīju, jo zināju, ka to izdarīšu. Un beigās es to izdarīju.
Un tieši tāpat būs ar šo izmeklēšanas komisiju. Tās darbam būs rezultāti. Un izmisušam vajadzētu būt kādam citam. Un, kā izskatās, tas jau sāk notikt pēc šīm debatēm, jo beidzot kāds sāk uz to atsaukties un sāk aizdomāties, kas patiesībā notiek.
Tā ka, kolēģi, es aicinu tomēr pašiem būt konstruktīviem. Un, ja jūs vēlaties redzēt rezultātu, jūs to redzēsiet neatkarīgi no tā, ko jūs šeit darāt un kā jūs mēģināt tam visam traucēt. Rezultāts būs! Es jums to apsolu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam (Aplausi.) Edgaram Putram.
E.Putra (ZZS).
Jā, kolēģi! Savus varoņus mēs, protams, katrs zinām un attiecīgi uz to arī reaģējam.
2009.gads bija zīmīgs gads. Spolīša kungs, vajag ieiet Vikipēdijā un apskatīties, kurš mums bija ekonomikas ministrs tajā laikā. (Starpsauciens: “Kurš bija?”) Nu, Artis Kampars tajā laikā (Starpsaucieni: “Āāā! Ooo!”) bija ekonomikas ministrs.
To, kas ir noticis, faktiski mēs... arī uzņēmēji šobrīd jūt. Un, protams, elektrības maksājumam ir pieaugums: februārī saņemtajos rēķinos par janvāri vienam otram ir 20 procentu pieaugums, vienam otram - 50 procentu pieaugums.
Sakiet, lūdzu, vai elektrības cena - gandrīz 28 centi par kilovatstundu - ir konkurētspējīga cena? Nezinu... Uzņēmējam, vidējam uzņēmējam Latvijā, 28 centi - tas ir ļoti dārgi. Un tas ir reformas rezultāts!
Ir jādomā par to... Zariņa kungs... Īstenībā es nezinu tiešām tos Zariņa kunga motīvus. Iespējams, ka tā arī ir, ka daļēji kāds... varbūt, tā teikt, kustina to, lai piesegtu... lai varbūt tiktu piesegts...
Bet, es ceru, februāra beigās, kā mums sola Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, skaidrība būs. Skaidrība būs arī par ļoti lielām stacijām. Kā jūs zināt, ir viena ļoti, ļoti liela stacija Rīgā... ar 40 miljonus lielu atbalstu gadā, kas pieaug... par kuru arī mēs, visa pārējā sabiedrība, maksājam.
Tāpēc es ceru, ka šīs... pirmajā reizē, manuprāt, četras, otrajā reizē - piecas stacijas, kurām jau ir noņemtas... nu, pseidostacijas, jo īstenībā tās taču dabā reāli neeksistē, tur bija tikai atļauja kā tāda...
Es ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un mēs par šo OIK... varēsim sākt runāt par lejupejošu līkni, nevis tā, kā bija līdz šim, - ka tikai pieaug, pieaug, pieaug... šis katliņš paliek arvien lielāks... Nu ir jādomā par to, jo mēs, sabiedrība, to vienā brīdī vairs nespēsim samaksāt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams? (Dep. A.Kaimiņš: “Bijušās komisijas!”)
A.Brigmanis. Kolēģi! Es gribu uz tādas pozitīvas nots beigt šo jautājumu.
Klausoties šodienas debates, jā, Viļuma kungs, acīmredzot vietā ir vārdi: lai runātu par šiem jautājumiem, tiksimies tajā pašā vietā un tajā pašā laikā nākamo ceturtdien. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.372/J12 un ministrijas Ministru kabineta noteikumu Nr.221 normu interpretāciju atbilstību normatīvā akta jēgai un mērķim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 34, atturas - 13. Pieprasījums ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Deputāti Dombrava, Šnore, Dzintars, Cilinskis, Gaidis Bērziņš un Kols lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeima! Gada laikā tiek izšķērdēti vairāki miljoni eiro, lai nodrošinātu braukšanas atvieglojumus ārvalstniekiem. Tie nav nedz Latvijas valstspiederīgie, nedz Eiropas Savienības pilsoņi. Sagatavoto grozījumu mērķis ir precizēt personu loku, kuri ir tiesīgi saņemt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gadā Latvijas Republikā dzīvoja aptuveni 50 000 trešo valstu pilsoņu. Savukārt 2016.gadā Latviju apmeklēja aptuveni miljons trešo valstu tūristu. Šobrīd šīs personas ir tiesīgas saņemt Latvijas valstspiederīgajiem identiskus braukšanas maksas atvieglojumus. Savukārt izdevumi, kuri rodas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, tiek segti no valsts vai pašvaldību budžetiem.
Šis likumprojekts ir sagatavots, lai noteiktu, ka turpmāk braukšanas maksas atvieglojumus varēs saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, lai ievērotu vienlīdzīgu attieksmi starp visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī bezvalstnieki.
Līdzīga kārtība attiecībā uz braukšanas maksas atvieglojumiem ir noteikta Ungārijā, kur ir noteikts, ka braukšanas maksas atvieglojumus var saņemt Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, lai ievērotu vienlīdzīgu attieksmi starp visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī bezvalstnieki.
Godātie Saeimas deputāti! It īpaši vēršos pie koalīcijas deputātiem. Tieši šobrīd tiek pieņemti pašvaldību budžeti, kur tiek paredzētas dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs sūtīsim skaidru signālu pašvaldībām, ka ir jāgroza saistošie noteikumi, un tas ļaus vēl šogad ietaupīt vairākus miljonus eiro un novirzīt tos labklājības celšanai mūsu pašu iedzīvotājiem.
Aicinu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā un nodot izskatīšanai atbildīgajā komisijā, un tālāk lai Saeima diskutē un lemj. Šie sagatavotie grozījumi ir ar pozitīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem darba kārtības grozījumiem? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Tad ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 22, atturas - 36. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Prezidij! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6.februāra sēdē izskatīja otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Komisija šajā sēdē iepazinās arī ar Datu valsts inspekcijas viedokli par to, vai ar izstrādātajiem grozījumiem netiek pārlieku aizskartas cilvēktiesības pretēji sabiedrības interesēm, kā arī iepazinās ar jautājumu par informācijas glabāšanas drošību Valsts ieņēmumu dienestā, saņemot apliecinājumu, ka tie dati, kurus ar šo likumprojektu komercbankas nodod Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā... ka to datu glabāšanas līmenis un arī kontrole pār datu glabāšanu būtiski neatšķiras no tās situācijas, kāda ir komercbankās.
Kopumā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. ir deputāta Jura Viļuma priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Uzreiz izteikšos par visiem trijiem priekšlikumiem, lai taupītu savu un jūsu laiku.
Gadu no gada mēs dzirdam valdības pausto mērķi, ka ir jāsamazina ēnu ekonomika. Lai cīnītos pret aplokšņu algu maksātājiem, tagad ir noteikts pat kriminālsods. Cik zināms, diezko nevedas ar šo sankciju piemērošanu. Šī likuma norma ir pieņemta pagājušā gada 28.jūlijā, skaistā vasaras dienā, kad otrajā lasījumā mēs izskatījām nu jau slavenās nodokļu reformas.
Šobrīd mēs redzam, ka tobrīd iestrādātās normas... un šajā gadījumā ir runa par 15 tūkstošiem eiro... ka katrai bankai, katrai kredītiestādei ir jāziņo par katru fizisko personu, kurai kādā no bankām ir apgrozījums virs 15 tūkstošiem eiro... ka normas īsti labi nav sagatavotas un jāveic labojumi, jānovērš neskaidrības. Un te atkal jāatgādina vecais stāsts par to, ka likumprojekti tomēr ir jāskata trijos lasījumos, nevis divos. Galu galā mēs šo normu skatām pat četros lasījumos: vienreiz skatījām divos lasījumos, tagad atkal skatām divos lasījumos. Turklāt, šo normu precizējot, būs nepieciešami arī grozījumi divos citos likumos - Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.
Latvijas Reģionu apvienības frakcija jau toreiz, vasarā, balsoja pret šīm likuma normām un tāpēc arī šodien nevarēs atbalstīt šo likumprojektu. Proti, bažas ir par datu drošību Valsts ieņēmumu dienesta serveros. Jo, lai gan sabiedrībā ir ierasts teikt, ka dubults neplīst, tomēr šajā gadījumā informācija būs nodublēta divos serveros, un, piedodiet, Valsts ieņēmumu dienesta serveriem, manuprāt, ir nedaudz mazāka uzticamība nekā banku serveriem.
Otrkārt. Jautājums ir par šīs summas - 15 tūkstošiem eiro - samērīgumu. Acīmredzot mērķis ir cīnīties pret aplokšņu algu saņēmējiem, bet - vai tiešām aizdomīgi šķiet tikai tie cilvēki, tie darbinieki (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kas saņem vairāk par 1000 eiro mēnesī? Es domāju, ka daudzi oficiāli saņem tikai minimālo algu. Respektīvi, tad jau šis slieksnis jālaiž uz leju - turklāt būtiski jālaiž uz leju! -, jo 1000 eiro droši vien saņem tikai Rīgas un Pierīgas darbinieki. Laukos noteikti tās algas ir oficiāli mazākas. Noteikti!
Nu, lūk! Turklāt vēl jāsaprot arī tas, ka fiziskā persona šo likumu var apiet ar līkumu. Respektīvi, ja fiziskajai personai ir pieci konti piecās dažādās bankās, piecās dažādās kredītiestādēs, tad katrā tā var atļauties apgrozījumu celt līdz 14 999 eiro, un nevienai bankai, nevienai kredītiestādei nebūs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam pilnīgi nekas.
Taču jāsaka uzreiz tiem cilvēkiem, kas domā šādu sistēmu izmantot, ka tas, protams, neglābs viņus no Valsts ieņēmumu dienesta uzmanības, jo VID joprojām varēs pieprasīt par katru eirocentu katrai bankai informāciju par viņiem. Bet, protams, tas aizņem vairāk laika. Un varbūt tieši tā ir problēma, kas jārisina, lai nodrošinātu informācijas aprites ātrumu. Jo citādi tiek imitēta darbība, būtībā - piedodiet! - tiek birokratizēta visa šī sistēma. Iegūs kaut kādu daļu informācijas, no kuras īsti jēgas nebūs, jo arī 3.priekšlikums, kuru Juridiskais birojs izstrādāja un kuru atbildīgā komisija pielaboja, paredz, ka 2019., 2020. ... nē, 2020., 2021. un 2022.gadā Ministru kabinets nāks ar atskaiti uz Saeimu un stāstīs, kā nu šī norma ir īstenojusies: vai no tās ir kaut kāda jēga vai nav nekādas jēgas.
Tas nozīmē, ka mēs tagad otrajā lasījumā šo normu apstiprināsim, bet būtībā tas ir sveiciens nākamajai Saeimai, kura varēs skatīt šīs atskaites, un aiznākamajai Saeimai, kurai atkal būs tā jāglābj un jārisina.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Vucāns. Komisijā šie aspekti par summas samērīgumu un arī tie jautājumi, ko tālāk Valsts ieņēmumu dienests ar šo saņemto informāciju darīs, kā tā tiks apstrādāta un kādā veidā aplokšņu algu saņēmēji vai nelikumīgas saimnieciskās darbības veicēji tiks identificēti... Šie jautājumi tika izdiskutēti. Komisija nolēma palikt pie piedāvātās summas - 15 tūkstošiem eiro.
Aicinu atbalstīt... Aicinu noraidīt (Starpsaucieni: “Atbalstīt! Atbalstīt!”) deputāta Jura Viļuma priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Viļuma priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Vucāns. Arī 2. ir deputāta Jura Viļuma priekšlikums ar līdzīgu saturu. Komisija nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Vucāns. 3. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tika radīts pēc Saeimas Juridiskā biroja ieteikuma. Deputāts Viļums jau izstāstīja par šī priekšlikuma būtību. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Līdz ar to visi trīs priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 21, atturas - 3. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Kredītinformācijas biroju likumā. Šis jau ir trešais lasījums. Acīmredzot likumprojekts bija gana labi sagatavots, jo deputātiem nebija ne piebilžu, ne ierosinājumu, ne priekšlikumu.
Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un pirmajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”.
Likumprojektu izstrādājusi Ārlietu ministrija pēc Valsts heraldikas komisijas iniciatīvas.
Likuma grozījumu mērķis: nodrošināt korektu Latvijas valsts karoga izgatavošanu un izplatīšanu.
Likumprojekts izvirza konkrētas prasības Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa izgatavošanas materiālam.
Likumprojekts nosaka tirgus uzraudzības iestādes tiesības aizliegt saražotās karoga vai karoga vimpeļa partijas pārdošanu un kontrolēt aizlieguma izpildi, veikt darbības, lai šāds aizliegums tiktu izpildīts, kā arī tiesības karogus vai vimpeļus izņemt no tirgus, ja tie jau ir piedāvāti tirgū un neatbilst kvalitātes prasībām, kādas izvirza likums.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Jansons. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 14.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.februāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma Saeimas Prezidija un Saeimas nodoto likumprojektu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu”.
Likuma mērķis ir nodrošināt PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas un LPSR Valsts drošības komitejas dokumentus ar to zinātniskiem komentāriem.
Likumprojekts ietver sevī četrus pantus.
Pirmo pantu es tikko nosaucu - mērķi.
Otrajā pantā paredzēts, ka šie dokumenti tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam un līdz 2018.gada 1.jūnijam tur ir publiski pieejami.
Trešais pants paredz, ka minētos dokumentus un arī vēl citus dokumentus publicē internetā ar zinātniskajiem komentāriem līdz šī gada 31.decembrim.
Un ceturtais pants noteic, ka šos dokumentus publicēšanai sagatavo komisija, kas jau ir darbojusies, tātad šo dokumentu zinātniskās izpētes komisija.
Likums paredz novērst visus šķēršļus VDK dokumentu pētniecībai un publiskošanai ar zinātniskajiem komentāriem.
Komisijā tika uzklausīts Satversmes aizsardzības biroja direktors, izpētes komisijas pārstāvji, Latvijas Nacionālā arhīva vadītāja un Kultūras ministrijas pārstāvis un tika gūts atbalsts, ka likumprojekts, bez šaubām, ir jāpilnveido, bet ka tas ir kā zināms rāmis, kā ietvars, lai var strādāt.
Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz būtiskām niansēm, kas ir jāpilnveido, uz likumu kolīziju, kura ir jānovērš. Un tāpēc komisija savā sēdē nolēma šo likumprojektu nodot Saeimai atbalstīšanai pirmajā lasījumā, apzinoties, ka ir nepieciešama darba grupa, kas strādā ar šo likumprojektu. Darba grupu uzticēts vadīt deputātam Ritvaram Jansonam, kas ir arī viens no iesniedzējiem. Un tad Saeimai tiks piedāvāts uz otro un trešo lasījumu pilnveidots likumprojekts.
Godātie kolēģi! Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.
I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Bez šaubām, mums jauns likumprojekts būtu jāatbalsta, ja tas papildinātu vai koriģētu, vai izskaidrotu tās nepilnības, kas ir līdz šim pieņemtajā likumā. 2014.gadā pieņemtais likums mums skaidri pasaka, ka maisi tiks atvērti, un tur ir arī konkrēts datums - 1.jūnijs. Bez šaubām, tur ir neskaidrības. Tur ir vairākas neskaidrības: ko tad īsti dara tā komisija un kā tad notiek tā publicēšana. Un, ja šis papildinošais likumprojekts to varētu novērst, tas būtu labi. Slikti būtu, ja mēs sāktu jaunas diskusijas un visu samudžinātu.
Protams, no mūsu līdzšinējās pieredzes “darba grupa” skan mazliet aizdomīgi.
Bet labi, skatīsimies pozitīvi uz priekšu. Nevajadzētu mums diskutēt vairāk par to, ka maisi tiks atvērti. Jo iepriekš, kad mēs šeit runājām par komisiju, satraukums radās varbūt tāpēc, ka atkal sākās šī diskusija. Manuprāt, toreiz Nacionālajai apvienībai nepelnīti tika pārmests, ka tā iestājas par maisu atvēršanas aizkavēšanu, uz ko bija sasteigta atbildes reakcija... varbūt nedaudz sasteigts likumprojekts, ko komisijas vadītāja patlaban arī atzina.
Pieņemam, ka tautai ir apsolīts, ka uz simtgadi uzšausim gaisā to mēslu salūtu. Tas būs. Tas konteiners tiks uzšauts ar mēsliem gaisā, un vaļējām mutēm daudzi to tagad arī gaida, kā tas notiks, kā tas būs.
Un kā tas būs? Tas ir tas galvenais jautājums. Kā to izdarīt? Un tāpēc ir vajadzīga tā komisija, kas mums jau ilgstoši darbojas, bet mēs īsti nevaram saprast, kas tur notiek. Kā šo mēslu uzšaušanu mēs transformēsim nacionālās attīrīšanas procesā? Tāpēc ir vajadzīga arī šī komisija, ar kuras darbību mēs netiekam skaidrībā, un varbūt jaunais likumprojekts šo situāciju uzlabos. No komisijas mums vajadzētu ļoti pragmatiskus un konstruktīvus, un atbildīgus ieteikumus valdībai, nevis ideoloģiju, konferences, grāmatas. Teiksim, tas ir tas jautājums. Šeit ir nepieciešami gan kompetenti, gan viedi cilvēki, jo jautājums ir par nācijai vienu nepatīkamu lietu. Tie ir morālie jautājumi, tie ir tiesiskie aspekti, jo tiesās šoreiz ne jau tos, kuri sadarbojās un kuri ir tajos maisos. Tur būs tikai morāls nosodījums. Un jautājums ir, vai viņi līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā arī mēģinās celt kaut kādas pretprasības par goda un cieņas aizskaršanu.
Turklāt ir jautājums - ko nozīmē publicēt? Kā tas notiks tehniski? Es pieļauju, ka cilvēkiem, kuri nav, tā teikt, advancēti šajās visās tehniskajās lietās, ir diezgan grūti saprast, ko nozīmē visa šī milzīgā satura, milzīgā informācijas apjoma, publicēšana.
Pārvietošana uz arhīvu. Varbūt tas ir labs risinājums, ja arhīva pārstāvji zina, kā to izdarīt un kā tas process gludi noritēs. Tad ir labi. Es sapratu, komisijā viņi ir bijuši, tur ir par to runāts, un es ceru, ka viņi arī piedalīsies turpmākajā gaitā, kad šis likumprojekts tiks skatīts uz otro un trešo lasījumu.
Bez šaubām, būtu svarīgi, lai arī izpētes komisija skaidri zina, kas no tās tiek sagaidīts, lai nav tā, kā līdz šim bija, ka komisijas vadītājs pēkšņi sāk teikt, ka es jau nevienam neesmu solījis, ka mēs tajos maisos līdīsim iekšā un kaut ko komentēsim. Nē! Tur būtu jāzina skaidri. Tie jautājumi šobrīd nedrošie un neskaidrie, ir... Arhīvam tiek nodots līdz 1.jūnijam. Labi. Bet galvenais, lai tas viss neizvēršas tā, ka 1.jūnijā mēs konstatējam, ka nav izpildāms tas, kas ir līdzšinējā likumā, - ka līdz 1.jūnijam šie dokumenti ir publiski pieejami... Tad mēs iemuļļāsim šo jautājumu vēl tālāk. Un neskaidrs, protams, paliek jautājums, ko nozīmē norma, kāda šobrīd ierakstīta likumprojektā, - ka publicē internetā ar zinātniskiem komentāriem līdz 2018.gada... jau 31.decembris parādās.
Es aicinu... Ar visiem šiem jautājumiem tiešām būtu jātiek skaidrībā. Aicinu atbalstīt (bet ar dažiem bažīgiem jautājumiem), lai vienreiz tiekam uz priekšu ar šo neērto jautājumu, citādi arī deputāti sāk raustīties kā puņķi uz drāts, nervozējot, kā tas izskatās publiskajā telpā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Es arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu un uzskatu, ka tas ir vitāli svarīgs mūsu valstij. Mans uzskats - jo ātrāk, jo labāk to izdarīt. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs principā izgaismotu tos spēkus, kas slēpjas aiz visiem šiem čekas maisiem. Un principā es viņus saucu par atjaunoto čekas aģentu tīklu. Un faktiski, manuprāt, šo atjaunoto čekas aģentu tīklu vēl aizvien izmanto, lai manipulētu ar mums, ar amatpersonām, ar tiesu varu un tiesībsargājošām institūcijām. Fakti un ikdiena rāda, ka arī mediji aizvien iet visā šinī pavadā.
Tā ka tas nav jautājums par kaut kādu netīrumu izņemšanu, bet tas ir atrisināms šodien, lai ar mums nemanipulē. Es domāju, ka tur lielu netīrumu nebūs, jo faktiski, ja mēs loģiski domājam, tad... padomju laikā un vispār jebkurā laikā mediji pozitīvā starmešu gaismā lika tos cilvēkus, kas bija lojāli. Un kas galvenokārt noteica lojalitāti? Čeka. Tā ka nu... Ja cilvēks ir loģiski domājošs... ja viņš ir debils... viņš saprastu - visi tie cilvēki, par ko rakstīja padomju prese, ir... labi... ir šinīs čekas maisos. Tas ir vienkārši loģiski.
Un, manuprāt, tas ir jāizdara... Arī netaisnība pret manu partijas biedru Arvīdu Ulmi... Viņš, izejot no visiem tiem daudzajiem, kas tur atrodas, principā tika izmests ārā un drusku piesmiets... Lai gan... ko es gribu teikt? Tas šiem cilvēkiem, manuprāt, neko sliktu nenodarīs. Arvīdu es mazāk necienu par to. Un arī vēlētāji mazāk neciena, vēlētāji pietiekami atbalstīja Arvīdu Ulmi šīs Saeimas vēlēšanās.
Jā, neapšaubāmi, cilvēki, kas atrodas čekas maisos, ir slēguši savā ziņā Fausta līgumu ar Luciferu. Savu atbalstu... Es arī šobrīd saku to, ko es jau agrāk Saeimas sēdē teicu - ka te bija tāds līgums ar pelēkajiem spēkiem: “Mēs no savas puses izdarām vienu - mēs jums palīdzam aizbraukt uz ārzemēm, dabūt ātrāk dzīvokli, dabūt vēl šo to, pakāpties pa karjeras kāpnēm...” Tas ir savā ziņā tāds līgums ar Luciferu. Bet... nu, pieņemiet, ka tādi bija tie laiki, daži cilvēki gribēja izdzīvot. Nu, sorry, pieņemam viņus un neuzskatām, ka tur ir kaut kādi ārprātīgie netīrumi vai vēl kaut kas! Tāds tas laiks bija. Bet vairāk mani uztrauc tas, ka šis atjaunotais aģentu tīkls aizvien tiek izmantots, manipulējot ar mums.
Manuprāt, jo ātrāk mēs atvērsim šos maisus vaļā, jo mazāk šeit nāks cilvēki tribīnē un bļaus: “Ķeriet zagli!”
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, godātie kolēģi! Es arī atbalstu šo likumprojektu, bet galvenokārt tāpēc, ka arī no Laizānes kundzes izskanēja tas, ka vēlāk varēs to uzlabot lasījumos un nopietni pārstrādāt.
Tātad sākšu ar to, ka tāda parasta situācija mums ir lielā mērā visu laiku, bet priekšvēlēšanu laikā ir neparasta situācija, uzmanība ir saasināta, un sabiedrības uzmanību ir ļoti grūti tā plaši piesaistīt. Te bija Mārtiņš Bondars, arī jāsaka - bija mūsu vidū, un viņš ar kurpi varēja piesaistīt uzmanību.
Ja mēs runājam par čekas lietu, tas ir tāds padomju zābaks, kas stāv virs parlamenta un visai ilgu laiku, kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad Augstākā padome beidza pastāvēt pēc neatkarības deklarācijas pasludināšanas. Un vēlāk tas tracis turpinājās līdz ar pirmajām Saeimām. Tur pa vidu bija Augstākās padomes izveidotās izmeklēšanas komisijas, tad bija tā sauktā čekas maisu izmeklēšanas komisija, ko vadīja Lainis Kamaldiņš, kas vēlāk kļuva par SAB direktoru, tā bija viena no pirmajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Jēgas nekādas! Likums, tā sauktais čekas maisu likums, tika muļļāts, muļļāts, līdz beidzot nāca pēdējā apgaismība, ka jārada šī starpdisciplinārā komisija, kurai nu vajadzēja šogad to darbiņu pabeigt. Lieta tāda, ka...
Tagad pie likuma. Likuma projekta, ko mēs tagad apstiprināsim, 3.pantā, Latkovska kungs jau teica, ir šis datums, 31.decembris, un šī komisija, ko vada Kangera kungs, un zinātniskie komentāri, un internets. Tātad internetā klāt pie šiem materiāliem jābūt zinātniskajiem komentāriem, un šim darbam jābūt padarītam līdz 31.decembrim.
4.pantā jau tiek runāts par to, ka šī komisija sagatavos čekas maisu dokumentus līdz ar tiem saviem komentāriem. Es pavisam nesen, šogad, 1.februārī, lasīju interviju, ko Kangera kungs sniedza “Dienai”, un man raisa bažas - tiešām lielas bažas! - viņa atbildes uz “Dienas” uzdotajiem jautājumiem. Jo runa, kolēģi, ir par to, ka, jā, čekas maisi ir jāpublicē, jā, ir jābūt šiem zinātniskajiem komentāriem. Bet Kangers jau saka faktiski, ka, nu labi, jūs mums te pārmetat, ka mēs neko nedarām. Mēs jau izdarīsim līdz noteiktajam termiņam, kad komisijai ir jābeidz savs darbs. Taču komentāru būtībā nekādu dižo nebūs. Mēs uzskatām, ka tie maisi ir vienkārši jāpublicē.
Un tāpēc, runājot par šo likumprojektu, runājot par to, ka būs kaut kādi komentāri, mani pārņem šausmas. Atgriezīšos vēl un nocitēšu to atbildi uz jautājumu, ko Kangera kungs teica “Dienai”. Es palūgšu ieklausīties un padomāt dziļāk, ko mēs varam sagaidīt no tiem zinātniskajiem komentāriem, kurus komisija gatavo.
Tātad jautājums: “Dzird sakām, ka no čekas aģentu vārdu publiskošanas cietīšot nevainīgi cilvēki - viņu bērni un mazbērni. Pēc principa, ka nākamajām paaudzēm nav jāatbild par priekšteču grēkiem.” To jautā Kangeram.
Kangers atbild: “Nav tik viennozīmīgi. Ja mēs pētām biogrāfijas, ir daudzi gadījumi, ka čekistu bērni arī vēlāk kļuvuši par čekistiem. Lai vērtētu cilvēkus ilgākā laika tecējumā, šis tas par ģimeni ir jāzina.”
Es domāju, ja mēs runājam par labiem darbiem, bieži vien labie darbi paliek nemanīti. Ja mēs runājam par naidu un par tā kultivēšanu, tad mums jau piemēri nav jāmeklē. Tā pati “oligarhu komisija”, ko Judina kungs radīja. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Tāpat, ja mēs paskatāmies uz šo čekas maisu finālu... Es domāju, ka te tiešām jābūt komentāriem un te tiešām jābūt zinātniskajai komisijai, kolēģi, nevis jādeleģē, jāļauj šai komisijai darboties principā mūžīgi, ne tikai līdz šā gada beigām, bet tālāk, un faktiski tā neko nespēs izdarīt...
Tāpēc es tiešām esmu ļoti skeptisks par galarezultātu un ceru, ka Ritvars Jansons savā komisijā tiešām pievērsīs tam uzmanību, lai tā nebūtu vienkārši naida kultivēšana citam pret citu, bet tiešām, ja nav iespējama lustrācija, tad ir iespējams, teiksim, kaut kāds ļoti nopietns zinātnisks komentārs visam klāt, kas tur tiek publicēts, nevis vienkārši - pusmiljonu iztērējām komisijai, tagad digitalizācijai iztērēsim, un beigās čiks viens sanāks.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
No šīs tribīnes izskanēja, ka čekas maisiem ir mēslu smaka. Un ir vecum vecs teiciens: “Jo vairāk mēslus mīda, jo vairāk tie smird!”
Un līdz ar šo likumprojekts piedāvā paātrināt dokumentu publicēšanas procesus, tos jau laikus sagatavojot publicēšanai un negaidot Ministru kabineta rīkojumu par to šā gada 31.oktobrī, kā to paredz likums par VDK dokumentu izmantošanu.
Tas ir jādara, maksimāli veicinot arī minētās VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas darbu. Un šī komisija tiešām atbilstoši likumam strādā tikai līdz 31.maijam.
Minētais likumprojekts veicina... paredz komisijas galaziņojumu maija beigās un paģēr no komisijas arī zinātniskus komentārus dokumentiem, lai nebūtu tukša mētāšanās ar šiem dokumentiem. Un to komisijas vadītājs Kangera kungs ir apsolījis, ka komisija šādus komentārus sniegs.
Mēs netraucēsim komisijas darbu, kas jau šobrīd ir noregulēts sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju. Pētnieki pētīs šos dokumentus līdz maija beigām, dos galaziņojumu, un tikai tad šie dokumenti tiks pārvietoti uz arhīvu un nodoti publiskai pieejamībai.
Tas arī disciplinēs komisijas darbu - zinātnieku darbu. Un tā būs arī tā parlamentārā kontrole, par ko tik bieži tika runāts šīs komisijas sakarā.
Visi VDK dokumenti, izpildot šo likumu, tiks nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kā tas ir normāli visās valstīs, kur visi represīvo iestāžu dokumenti ir vienā kopumā. Tie būs publiski pieejami. Un, publicējot šos dokumentus, tas nebūt nebūs milzīgs apjoms. Šo apjomu noteiks paši zinātnieki, dokumentu veidus noteiks paši zinātnieki, jo to nevar noteikt politiķi, bet tur nebūs miljoniem lapu.
Komisija savu darbu beigs maijā. Tālāk dokumenti tiks nodoti arhīvā, kur arhīvs sagatavos tos publicēšanai, un tādēļ ir laika periods, kas ir ļoti saprātīgs, - līdz 31.decembrim.
Galvenais ir tas, ka akcents šajā izgaismošanā un publicēšanā tiks likts nevis uz sīkajiem VDK informatoriem, bet uz varas sistēmu kopumā. Un tad mēs nemīcīsimies vairs pa šiem minētajiem mēsliem, bet varēsim gūt skaidru skatu uz sistēmu pilnībā.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dabiski, ka labāk ir šausmīgas beigas nekā šausmas bez gala.
Un ir divi varianti, kurus mūsu frakcija vienmēr ir piedāvājusi pēdējā laikā (tad, kad mēs pārstājām runāt un sākām apjēgt, kas ir valstiska apziņa un valstiskas intereses): vai nu mēs sadedzinām šos tā saucamos čekas maisus Doma laukumā - pieliekam punktu, lai nesāktos visāda veida šūmēšanās un nepatiesi vai patiesi apvainojumi, vai arī publicējam.
Bet, ziniet, es klausījos runātājos un domāju, ka mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā un vietā. To, kam būtu jābūt slepenam, mēs atslepenojam. Tas, kam jābūt publiski pieejamam, - tas ir noslepenots.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pēdējās sēdēs mēs vairākas reizes esam uzklausījuši Valsts kontroles atzinumu. Kā jūs domājat: kas varētu būt slepens pētījumā, ko veica Valsts kontrole, - Valsts kontroles revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti? Nē, slepens. Uz jautājumu: “Bet kāpēc?” Atbilde ir: “Ļoti vienkārši. Tāpēc, ka to var izmantot pirmsvēlēšanu periodā.”
Labi. Vakar uzklausījām Aizsardzības ministrijas pārstāvjus. Tur arī ir vesela virkne nejēdzību. Atkal slepens, publikai nav pieejams. To varot izmantot mūsu ienaidnieki. Ko? Ierēdņu neizdarības?
Publiski nav pieejami materiāli par policistu izdarītiem noziegumiem.
Klausieties, aģentūra jebkurā valstī ir ļoti aizsargājams saraksts. Mūsu valstī ar aģenta personīgo lietu var iepazīties tikai viena persona. Vairāk neviens.
Es kaut kā neesmu dzirdējis, ka pirmās brīvvalsts laikā, kad pie varas nāca gan sociāldemokrāti, gan citu partiju pārstāvji, par kuriem aktīvi bija stučīts cara ohrankai un kuri gāja cietumā un trimdā, ka ar stučītājiem būtu izrēķinājušies un kaut kādi saraksti būtu publicēti. Es kaut kā neatminos, ka tad, kad PSRS ienāca Latvijā 1940.gadā vai vācieši ienāca 1941.gadā un piekļuva arhīviem, tai skaitā aģentu arhīviem, kādam būtu zināmas kaut kādas publikācijas. Ar šiem materiāliem parasti strādā specdienesti.
Paskatīsimies, ko dara tās amatpersonas, kurām aktīvi būtu jāaizstāv variants, ka ar šīm kartītēm, uzvārdiem un tā tālāk jāstrādā speciālistiem. Absolūti klusē iekšlietu ministrs, absolūti klusē SAB direktors, bijušais SAB direktors, kurš gatavojas kļūt par nākamo SAB direktoru... Te Kalnozola kungs ļoti kaismīgi runāja par bijušajiem, esošajiem čekas darbiniekiem. Bet atcerēsimies (kaut vai tie, kas spēj atcerēties) 1991.gada 19.augustu - valsts apvērsuma mēģinājumu Padomju Savienībā. Ja Valsts drošības komitejas, PSRS Bruņoto spēku, citu spēku struktūru vecākie virsnieki būtu atbalstījuši šo puču, tad šodien daudzi uzstātos šajā pašā tribīnē, kaismīgi kritizējot starptautisko imperiālismu. Arī jaunieši.
Tālāk. Ziniet, mēs varam lepoties vai dēvēt viņus par neliešiem. Bet ir tāda ļoti interesanta sagadīšanās, runājot par grēkiem un par vēsturi. Vēsture tomēr būtu jāzina arī šeit klātesošajiem. Tieši latviešu pārstāvji bija tie, kas nodibināja PSRS represīvos orgānus - gan armijas galveno izlūkošanas pārvaldi, gan piedalījās čekas jeb Valsts drošības komitejas dibināšanā. (Dep. L.Čigāne: “Kāds tam sakars ar likumprojektu?!”) Latvijā dzimušie cilvēki izveidoja vienu no spēcīgākajiem specdienestiem pasaulē - Mossad, kurš veiksmīgi darbojas, un piedalījās arī citu specdienestu izveidošanā.
Redziet, runājot par aģentu kartītēm, par kurām mēs negribam domāt, visi baigi vienprātīgi - publicējam čekas maisus! Jūsu zināšanai, no 1917.gada līdz 1991.gadam Valsts drošības komiteja četras reizes ir mainījusi savu nosaukumu. Šajā kartotēkā esot dati par personām, sākot no 1940.gada. Jūsu zināšanai - līdz 1954.gadam nebija atsevišķas Valsts drošības komitejas, Iekšlietu ministrijas. Bija vienota sistēma - NKVD. Pēc tam tā sadalījās. Pēc tam atkal mainījās.
Tālāk. Jūsu zināšanai Valsts drošības komitejā bija 18 dažādu veidu pārvaldes. To skaitā bija divas pārvaldes par tādiem noziegumiem, kuri oficiāli PSRS nepastāvēja, - organizētā noziedzība un starptautiskais terorisms, kur arī bija sava aģentūra, turklāt starptautiska.
1991.gadā, kad Latvija reāli atguva neatkarību, ļoti daudzi bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki pēc Tautas frontes aicinājuma labprātīgi pieteicās un nāca strādāt Iekšlietu ministrijā un vispār dažādās valsts spēka struktūrās, un darbojās pietiekami veiksmīgi. Dabiski, ka daudzi no viņiem arī izmantoja to aģentūru, kura palika no vecajiem laikiem, it sevišķi tie, kas darbojās cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu. Tie bija vairāki desmiti cilvēku, kuri godprātīgi pildīja savus pienākumus. Pateicoties viņiem, mēs varējām veikt ļoti daudzas starptautiskas operācijas ārpus... ļoti tālu ārpus Latvijas robežām, piemēram, Dienvidamerikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un tā tālāk; tas palīdzēja apkarot narkotiku plūsmu, palīdzēja likvidēt organizētās noziedzības ķēdes Latvijas teritorijā, narkotiku tranzīta ķēdes (kur bija iejaukti dažādu valstu specdienesti), nelegālo imigrantu ķēdes.
Es bieži šeit klausos par to, ka Drošības policija, mūsu specdienesti nav spējīgi apkarot citu valstu aģentūras. Palasiet bijušā Ministru prezidenta 1995.gada uzstāšanos Saeimā, atskaiti par Ministru kabineta darbu! Tad jūs redzēsiet gan skaitļus, gan veidus, kā un kas ko ir darījis.
Ja mēs specdienestus pārvēršam par politiskām prostitūtām, kuras pilda politiķu pasūtījumus, un vadītājus izvēlamies pēc personīgas patikšanas vai nepatikas, nevis pēc profesionāliem kritērijiem, tad nav jābrīnās par tiem rezultātiem, pie kādiem mēs esam nonākuši.
Ja mēs likvidējam vienīgo mācību iestādi, kura gatavoja specdienestu pārstāvjus, tad par ko mēs vispār diskutējam?! Var jau te muļķi tēlot arī tālāk, tikai padomājiet, kādā veidā šī komisija, kura pat neatšķir... Man iznāca vairākās tiešraidēs, dažādās intervijās piedalīties kopā ar viņu pārstāvjiem... Un, ja cilvēki nesaprot, kas ir aģents, ar ko atšķiras aģents, ziņotājs, informācijas avots, konspiratīvā dzīvokļa turētājs, - viss ir tikai zem vienas šnites! Bet kādas ir atšķirības, kādas ir nianses? Ko mēs darīsim ar tiem cilvēkiem, kuri arī, visticamāk, atrodas šajā kartotēkā, bet kuri ir palīdzējuši jau brīvvalsts laikā, tagad, cīnīties gan pret organizēto noziedzību, gan pret narkomafiju, gan pret starptautisko terorismu? Tātad, publicējot šos uzvārdus, Saeima un arī attiecīgā komisija uzņemas atbildību par to, ka ar viņiem, viņu ģimenes locekļiem, pēctečiem var fiziski izrēķināties.
Es jau neticu, ka mēs nonāksim pie veselā saprāta, bet aicinu vismaz padomāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Es gribu drusku oponēt attiecībā uz gaišajiem drošības spēkiem, kuri pārgāja strādāt Latvijas Republikas labā, un attiecībā uz to apgalvojumu: cik viņi gaiši, cik jauki!
Vai nu šie gaišie, jaukie spēki ir galīgi nekompetenti, vai arī piesedz visu to, kas notiek. Visu to, kā dēļ mums šeit bija tā dēvētā oligarhu komisija un tā tālāk.
Pats es kādreiz esmu gājis pie Kažociņa kunga un gribējis teikt, kur man ir bijusi saistība ar korupciju. Viņš muka no manis kā no uguns: Dieva dēļ, lai tik nesatiktos ar Kalnozolu. Tas pats notiek ar Maizīti. Dieva dēļ!...
Un, ja jūs uzskatāt, ka valsts nozagšana nav valsts drošības jautājums, nu tad - piedodiet man! Nevajag šos... Iespējams, kaut ko labu arī šie darbinieki darīja. Bet kas šobrīd ir? Vairāk nekā 370 tūkstoši pametuši Latviju, korupcija, 10 miljardu parāds un vēl daudzas lietas neliecina par labu drošības dienestu darbam.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Šīs nedēļas sākumā Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Maizītim es uzdevu jautājumu: “Sakiet, Maizīša kungs, kā var būt tāda situācija, ka par izglītības jomu Daugavpilī atbild VDK bijušais aģents - ziņotājs?” Attiecīgi Daugavpils... Tas ir Eigims? Kas mums tagad ir Daugavpils mērs? Daugavpils mēra vietnieks. Viņa vārds ir Aivars Zdanovskis.
Maizīša kungs man atbildēja, ka tāds ir likums. Pašvaldību deputāti drīkst būt bijušie darbinieki vai ziņotāji, vai aģenti, vai dzīvokļa turētāji, vai sazin kas vēl. Saeimā it kā nedrīkst.
Es gribu teikt paldies visiem deputātiem, kas atbalstīja manis ierosinātos likuma grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kur tika pielikti klāt vārdi “aģents vai ziņotājs”. Jo nekad neviens aģents un ziņotājs nebūs bijis VDK štata darbinieks.
Un kas tagad ir interesanti? Sparīgākie runātāji no šīs tribīnes par šo jautājumu - par VDK dokumentu nodošanu arhīvam - ir divi deputāti. Vienam vārds ir Ādamsons, otram vārds ir Kalnozols. Abi divi, abi šie cilvēki nebalsoja par šiem grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā. Abi divi ir sparīgākie runātāji, kas nezin kāpēc ir tik ļoti informēti par viskautkādām VDK darbībām, nedarbībām, aģentiem, ziņotājiem. Ļoti labi informēti. Malacis, Ādamson! Slēpies neslēpjoties.
Šis ir pirmais lasījums. Lūdzu, ar saviem priekšlikumiem esiet laipni gaidīti komisijā. Tie tiks izskatīti. Šis ir pirmais lasījums. Un šis iet kopsummā, tādā sazobē ar to, ko jūs jau atbalstījāt, - par grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā.
Pēc tam mēs vērsim vaļā arī Saeimas vēlēšanu likumu, lai nevarētu šie aģenti un ziņotāji būt šeit, Saeimā. Patiesībā šis likumprojekts kopā ar jūsu jau apstiprinātajiem grozījumiem dara svētu lietu manai Latvijai. Mēs beidzot nomainīsim politisko paaudzi. Šeit, Saeimā, beidzot tiks nomainīta politiskā paaudze. Nāks jauni cilvēki. Vēlētājs skatīsies, vai viņš ir bijis vai nav bijis. Mēs izglītosim vēlētāju. Pagaidām tas vēl ir grūts darbs, bet es to darīšu - vai no šīs tribīnes vai vienalga kādā veidā vēlētāji ir jāizglīto, un tad jūs redzēsiet. Arī pašvaldību domes deputāti nebūs ne ziņotāji, ne bijušie čekas darbinieki. Tad valstij ir iespējams kaut kādā veidā attīstīties. Valsts politikā paaudze ir jāmaina.
Atbalstiet, lūdzu, šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam, otro reizi.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Lūdzu, nesaistīsim šo likumprojektu nedz ar SAB direktora ievēlēšanu, nedz ar citām nebūšanām valstī, ne ar pašvaldību vēlēšanām. Nestāstīsim, ka mēs veicām operācijas Dienvidamerikā. Ne Latvijas valstij bija pārvaldes, ne mēs veicām operācijas Dienvidamerikā. Tā bija okupācijas vara - PSRS vara.
Un koncentrēsimies uz to, ka šis likums ir tiešām tādēļ, lai totalitārisms un tā sekas nekad Latvijā neatkārtotos.
Likums izmantos to terminoloģiju, kas ir jau pamatlikumā - likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Un, iespējams, arī šis likums būs jāsaskaņo ar šo pamatlikumu. Tā ka tas ir tas tālākais uzdevums, kas Saeimai būtu jādara.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam otro reizi.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Un atsevišķi vēršos pie jums, cienījamais Jansona kungs! Tiem, kas sēž tankā, es atkārtoju, ka es savā runā... ka uzstājoties es nerunāju par PSRS periodu, bet runāju par periodu, sākot no 1991.gada, kad šīs operācijas veica VESAD darbinieki; pēc tam VESAD tika pārveidots par Drošības policiju.
Otrs. Kaimiņa kungs! (Dep. A.Kaimiņš: “Jā, Ādamsona kungs! Lūdzu!”) Ziniet, pirmkārt, ar jums es cūkas neesmu ganījis, tāpēc vismaz publiski esiet pieklājīgs.
Otrkārt. Lai izglītotu vēlētājus, vajag no sākuma pašam izglītoties.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Par to, kāda dzīve bija Padomju Savienībā, esmu lasījis tikai vēstures grāmatās un uzzinājis no gados vecākiem kolēģiem.
Lai arī mana vecuma cilvēkiem un jauniešiem šī tēma nav aktuāla, zinu, ka tā ir emocionāli svarīga tiem, kuri cietuši no šī režīma. Tā ir emocionāli svarīga tiem, kuri ir baidījušies dziedāt latviskas dziesmas - ka tik viņus nenodod. Tā ir emocionāli svarīga tiem, kuri ir ar bailēm izmantojuši valsts simboliku.
Un tādēļ, ilgi analizējot šo tēmu, mēs klājam aizdomu ēnu paši pār sevi.
Tādēļ, līdzīgi kā jautājumā par “oligarhu sarunām”, aicinu atbalstīt šo dokumentu publiskošanu un aicinu ļaut cilvēkiem pašiem noteikt, vai viņi vēlas to zināt vai nevēlas to zināt. Ļausim cilvēkiem noticēt, ka šo valsti viņi ir izcīnījuši un to pārvalda godīgi cilvēki, nevis kāds mēģina bezgalīgās diskusijās un atvilktnēs noslēpt, iespējams, sev nevēlamu informāciju! (Dep. I.Zariņš: “Tu par OIK tagad stāsti?”)
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Laizānei.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šie dokumenti nav tikai zābaks virs Saeimas, tās ir svina kurpes mūsu tautas kājās.
Mēs ļoti bieži no tribīnes sakām: mūsu vēlētājs nav muļķis. Kolēģi, vai tiešām mēs šajā gadījumā domājam citādi?
Mūsu tauta ir vieda. Tauta, kas ir izgājusi cauri ārkārtīgi lielām grūtībām, nav meklējusi ienaidniekus bērnos un mazbērnos.
Manu tēti represēja, un, atgriežoties no Sibīrijas, viņš uzzināja, kas sastādīja sarakstus. Un mēs to zinājām. Un šī cilvēka bērni ir cienījami Latvijas pilsoņi. Viens pat ir tāds, par ko mēs visi esam balsojuši, - godājama amatpersona. Bet vai kādam represētajam ir ienācis prātā pārmest šo cilvēku bērniem un mazbērniem par to, ko izdarīja viņu vecāki?
Cienījamie kolēģi! Es aicinu uzticēties mūsu tautai - tā ir vieda tauta! - un novilkt svina kurpes, lai varam skatīties nākotnē un droši iet tālāk.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par šo likumprojektu?
I.Laizāne. Jā.
Komisija, apzinoties visas likumprojekta nepilnības, rosina veidot darba grupu, jo tas ir jāpilnveido.
Aicinu visas frakcijas atsaukties un deleģēt deputātus.
Komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Aicinu Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Laizāne. Priekšlikumi iesniedzami līdz 15.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.marts.
Godātie kolēģi! Deputāti Abu Meri, Brigmanis, Morozovs, Upenieks un Dzintars lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Starpsauciens: “Nē! Pusdienas!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kādam ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā! Jā!”; “Nē!”; “Ir!”; “Nav!”) Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Ir!”) Tātad... Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 8, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” otrajā lasījumā. Komisija priekšlikumus nav saņēmusi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 14.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Līdzšinējais starptautiskais regulējums robežšķērsošanas jomā ir kodificēts. To ievērojot, likumprojekts precizē norādes uz minēto regulu. Tādēļ likumprojektā paredzēts, ka Valsts robežsardze elektroniskajā informācijas sistēmā reģistrē informāciju par visām Latvijas Republikas ārējo robežu šķērsojošām personām un viņu ceļošanas dokumentiem, kā arī personu valdījumā esošajiem transportlīdzekļiem, ar kuriem tās šķērso Latvijas Republikas ārējo robežu, un to dokumentiem.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
K.Krēsliņš. 15.februāris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.februāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Romans Miloslavskis.
R.Miloslavskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.
2017.gada 26.septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts Veselības ministrijā sagatavotais konceptuālais ziņojums par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām, kurā aprakstīta pašreizējā situācija Latvijā un pastāvošās problēmas. Tajā norādīts, ka saskaņā ar Pasaules Antidopinga aģentūras veikto aptauju Latvijas antidopinga sistēmā ir konstatētas vairākas neatbilstības. Šīm neatbilstībām varētu būt nopietnas sekas (piemēram, varētu tikt apdraudēta Latvijas sportistu dalība olimpiskajās spēlēs).
Tiek veidota Latvijas Nacionālā antidopinga padome kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistīto jautājumu risināšanai. Tā sniedz atbalstu antidopinga sistēmas neatkarības nodrošināšanai.
Grozījumi Sporta likumā paredz izveidot atsevišķu neatkarīgu disciplināru antidopinga komisiju, kas izskata antidopinga noteikumu pārkāpumus un nosaka to sekas saskaņā ar antidopinga konvencijām.
Ņemot vērā likumprojekta aktualitāti un nepieciešamību, komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Varim Krūmiņam.
V.Krūmiņš (LRA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi deputāti!
Nu beidzot olimpiādes priekšvakarā, ja tā var teikt, esam nonākuši arī pie izmaiņām Sporta likumā, kuras mums jau ļoti, ļoti sen ir bijušas nepieciešamas un kuras skar visu, kas ir saistīts ar dopingu.
Nu beidzot mēs pie tā esam nonākuši, ka, pateicoties starptautiskajam spiedienam no Pasaules Antidopinga aģentūras puses un draudiem par sankcijām (pat līdz aizliegumam startēt olimpiskajās spēlēs), tiksim pie sava neatkarīgā Latvijas Antidopinga biroja, savas Latvijas Nacionālās antidopinga padomes, savas Disciplinārās antidopinga komisijas, kā arī savas Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas. Un varbūt tiksim arī pie saviem nacionālajiem antidopinga noteikumiem.
Pasaules Antidopinga aģentūra, vērtējot dalībvalstu atbilstību Pasaules Antidopinga kodeksa prasībām, Latvijas antidopinga sistēmā ir konstatējusi vairākas neatbilstības. Es minēšu tikai divas.
Pirmā. Ir nepietiekama valsts antidopinga organizācijas autonomija.
Tagad būs nevis Antidopinga nodaļa, kura bija Valsts sporta medicīnas centra paspārnē, bet gan neatkarīgs birojs - Latvijas Antidopinga birojs. Protams, tā kā Latvijā nekas nav neatkarīgs, šis Latvijas Antidopinga birojs tiks pakļauts Veselības ministrijai. Bet man ir tāds jautājums - vai ar to vien pietiks? Jo daži cilvēki komisijā izteicās, ka Veselības ministrijai jau tā grūti iet ar savu pienākumu pildīšanu un ka diez vai tā tiks ar šo jautājumu galā. Tāpēc man ir tāda doma, ka varbūt vajadzētu kaut kam augstākam mūsu valstī uzticēt šo svarīgo pārlūka funkciju.
Otrā. Latvijā Antidopinga nodaļā veikto analīžu jeb provju skaits līdz šim ir ļoti nepietiekams: 2014.gadā - tikai 251 prove, 2015.gadā - 306, 2016.gadā - 483. Bet vajag vismaz tūkstoti! Protams, Pasaules Antidopinga aģentūru interesē augstas klases sportisti, nacionālo izlašu dalībnieki, kuri startē Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs.
Lai Latvijas sportisti varētu startēt visaugstākajā līmenī starptautiskajos mačos, ir jānodrošina šo sportistu kontrole vismaz divas reizes gadā. Un tas viss ir ļoti labi saprotams. Bet kur paliek Latvijas nacionālie čempionāti, vienalga, kādā sporta veidā - sporta spēlēs vai individuālajos sporta veidos? Kad uzdevu jautājumu par pēdējo triju gadu laikā veiktajām dopinga analīzēm Latvijas mēroga sportistiem, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pagājušajā nedēļā atbilde bija visai šokējoša: “Pēdējo triju gadu laikā nav veikts neviens dopinga tests.” Kā iemesls tika minēts katastrofālais finanšu trūkums.
Un šeit mazs Igaunijas piemērs. Strādājot trīs gadus Igaunijā, arī nācās saskarties ar šo problēmu. Tieši tajā brīdī Igaunijā spēlēja vairāk nekā 10 latviešu puiši, un diviem latviešu basketbolistiem nācās sajust, ko nozīmē Igaunijas dopinga kontrole. Acīmredzot pēc anonīma ziņojuma viņi iekrita, un viens saņēma sešu mēnešu jeb pusgada diskvalifikāciju par zālītes pīpēšanu, otrs savukārt saņēma divus gadus par ļoti, ļoti krāsainu buķeti.
Gribas piebilst, ka lietotāju ķeršana zināmā mērā ir viņu pašu interesēs, jo ne jau aizliegtās vielas veselību veicina - tās veselību grauj un saīsina sportista mūžu.
Bet ir arī kaut kas labs. Beidzot Latvijā būs savs Antidopinga birojs ar savu patstāvīgu finansējumu, kas darbības sākumā gan nebūs liels - tikai 699 tūkstoši eiro, no kuriem tieši šīm analīzēm tiks atvēlēta puse - 359 tūkstoši. Ar to pietiks apmēram tūkstoš dopinga provēm, ko Pasaules Antidopinga aģentūra nosaka kā minimumu. Tikai jārēķinās, ka ar katru gadu šim finansējumam būs tendence pieaugt, jo, kā pierāda pēdējo gadu notikumi, tie, kuri dopingu izgudro, vienmēr iet pa priekšu tiem, kuri to grib atklāt. Spilgts piemērs šeit ir Soču olimpiskās spēles. Uzreiz jau nevienu nediskvalificē: pasniedz medaļas, nospēlē himnas un paņem divas analīzes, divas proves. Pirmo pārbauda uzreiz, neko nekonstatē, otro sasaldē, un tad, kad aizdomu ēna krīt otro reizi, analīzes tiek atkausētas un pārbaudītas. Medicīna ir gājusi uz priekšu, un tiek atklāts, ka viņi ir blēdījušies, lietojuši dopingu. Protams, pēc tam ir visas šīs sekas, kādas bija arī Sočos. Ar mūsu olimpiešiem tas nav noticis, bet mēs varējām tikt pie pāris zelta medaļām. Un tad sākās! Kas tās... Nu, kā to lai saka? Vieni ņem nost, atceļ šīs dopinga analīzes, citi soda.
Un visbeidzot. Latvijai šis antidopinga pasākums ir ļoti vajadzīgs, lai sportisti godīgi nestu mūsu valsts, Latvijas, vārdu pasaulē, lai sportiskos rezultātus sasniegtu sportiskā, godīgā cīņā un lai mūsu izcīnītās medaļas neviens nevarētu atņemt arī pēc otrās dopinga proves atvēršanas.
Phjončhanas olimpisko spēļu priekšvakarā gribu novēlēt visiem Latvijas atlētiem veiksmīgus startus, cīņas sparu un izcīnītas medaļas. Lai vismaz viena zelta medaļa ir mūsu un vismaz vienreiz Phjončhanā skan “Dievs, svētī Latviju!”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Miloslavskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 22.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kuri paredz paplašināt likuma tvērumu, paplašināt valsts atbalsta saņēmēju loku, pielāgojot to nozares praksei un tādējādi arī labvēlīgi ietekmējot inovāciju sistēmas attīstību.
Komisijā bija diskusijas par juridiski pareizāko formu atsevišķu normu definēšanai, par ko bija debates arī iepriekšējā Saeimas sēdē. Bet pēc Ekonomikas ministrijas un Juridiskā biroja vienošanās šīs izmaiņas tiks virzītas un labotas otrajā lasījumā.
Tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Skatām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.
Grozījumi pamatoti ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lūgumu izdarīt izmaiņas šajā likumā.
Būtībā tiek lūgts aizstāt visos likuma pantos vārdus “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija” ar vārdiem “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde”.
Šobrīd daudzās Eiropas valstīs atbildīgās kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas visbiežāk tiek sauktas par pārvaldēm.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pēc saviem pienākumiem, atbildības un pilnvarām neatšķiras no minētajām citu valstu institūcijām. Un jāteic, ka termins “kultūras piemineklis” ir novecojis un to arvien vairāk aizstāj ar terminu “kultūras mantojums”. Savukārt inspekcija sabiedrības izpratnē vairāk asociējas ar uzraudzību, kontroli, sodīšanu, bet ne ar visa saglabāšanas procesa pārraudzību, konsultācijām un cita veida atbalstu, ar ko šobrīd nodarbojas minētā inspekcija.
Tāpēc ir lūgums likumā aizstāt vārdus “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija” ar vārdiem “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde”.
Tāpat likumprojektā tiek paredzēts papildināt attiecīgo likumu ar vairākiem pantiem. Viens no tiem paredz rīcību ar senlietām - privātpersonai būtu aizliegts iegūt, glabāt, pārvietot, pārsūtīt, kā arī tirgot valstij piederošās senlietas.
Likums tiek papildināts arī ar pantu, ka pašvaldību teritorijās, kurās vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus, ir jānodrošina pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide.
Un vēl. Likums tiek papildināts ar 18.3 pantu, paredzot, ka kārtību, kādā var tikt uzstādīti vēsturiskiem notikumiem un personām veltīti pieminekļi un piemiņas zīmes, kā arī izveidotas jaunas piemiņas vietas, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Šāda ir būtība. Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Adamovičs. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam līdz šā gada 23.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.
A.Mežulis (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rosina grozījumus Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem vismaz 34 gadījumos sabiedriskajai organizācijai un sabiedrisko organizāciju apvienībai ir uzsākta likvidācija līdz 2005.gada 31.decembrim. Taču likvidācijas process nav pabeigts galvenokārt tāpēc, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nav iesniegts formāls pieteikums par attiecīgā subjekta izslēgšanu no sabiedrisko organizāciju reģistra.
Lai novērstu situāciju, ka sabiedrisko organizāciju reģistrā nenoteiktu laiku tiek uzglabātas aktuālas ziņas par sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām, kuras faktiski nedarbojas un atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 14.panta ceturtajai daļai arī juridiski nav tiesīgas veikt darbību, nepieciešams pilnveidot Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma tiesisko regulējumu un noteikt kārtību, kādā šīs sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības būtu izslēdzamas no sabiedrisko organizāciju reģistra.
Tāpat sabiedrisko organizāciju reģistrā atrodas aptuveni 300 sabiedriskās organizācijas un sabiedrisko organizāciju apvienības, kuras Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā no sabiedrisko organizāciju reģistra netika izslēgtas kreditoru prasījuma dēļ. Ņemot vērā, ka vairākumam šo organizāciju nav aktīvu biedru, kā arī lemtspējīgas pārvaldes institūcijas, kas var sasaukt sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības biedru sapulci, lai lemtu par minētajiem jautājumiem, nav paredzams, ka šīs organizācijas uzsāks likvidācijas procesu Biedrību un nodibinājumu likuma noteiktajā kārtībā. Līdz ar to ir nepieciešams atbilstošs tiesisks regulējums, kas novērstu situāciju, ka šīs sabiedriskās organizācijas un to apvienības neierobežotu laiku, pašlaik vairāk nekā 10 gadus, atrodas reģistrā, kurš praktiski vairs nepastāv, un Uzņēmumu reģistram jāuztur reģistrs, kurā ierakstītās organizācijas faktiski nepastāv un nedarbojas.
Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jābalso par steidzamību
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A.Mežulis. Priekšlikumu izskatīšanas termiņš ir 15.februāris un izskatīšana otrajā lasījumā - 22.februāra Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.februārim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22.februārī.
Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.4470 “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”.
Starptautiskajā sabiedrībā par simbolu cīņai par tiesiskumu ir kļuvis advokāts Sergejs Magņitskis. Magņitskis atklāja, ka Krievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, un mira 2009.gadā 16.novembrī pirmstiesas aizturēšanas izolatorā. Magņitskis tur pavadīja 358 dienas. Tika pakļauts spīdzināšanai, fiziskai vardarbībai un nesaņēma medicīnisko aprūpi. Tā vietā, lai Krievijas tiesībsargājošās iestādes izmeklētu viņa iegūtos pierādījumus, tie tika pavērsti pret pašu Magņitski, apsūdzot viņu šajos nodarījumos. Pat pēc viņa nāves, demonstrējot izpratni par tiesiskumu Krievijā, līdz pat 2013.gadam pret Magņitski turpinājās paraugprāva, atzīstot viņa vainu krāpšanā. Viņš kļuvis par kārtējo apliecinājumu tam, ka Krievijas varas sistēma izrēķinās ar tai neērtajiem cilvēkiem.
Kopš Sergeja Magņitska nāves vairākas valstis, tai skaitā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir pieņēmušas likumdošanas aktus, kuros Krievijas rīcība Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu, vienlaikus nosakot sankcijas pret Magņitska lietā iesaistītajām personām.
Lai vienotos ar šīm un citām demokrātiskām valstīm, kas gatavo līdzīgus aktus, Saeimas Ārlietu komisija sagatavojusi lēmuma projektu, kas paredz sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Ārlietu komisijas 24.janvāra sēdē mēs dzirdējām vairākus argumentus par labu šim lēmuma projektam.
Pirmkārt. Latvijas kā tiesiskas valsts goda lieta ir ar parlamenta lēmumu demonstrēt skaidru nosodījumu ar Magņitska lietu saistītajai rīcībai un personām.
Paužot attieksmi pret to pastrādātajiem noziegumiem, šis dokuments ietver aicinājumu Ministru kabinetam iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā virkni ar Magņitska lietu saistītu ārvalstnieku, tā liedzot viņiem ieceļot Latvijā.
Otrkārt. Lēmuma projekts ir atgādinājums par būtisko gan mums pašiem, gan visai demokrātiskajai pasaulei. Tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības ir mūsu valsts pamatvērtības, kuras esam gatavi aizstāvēt vienmēr.
Un treškārt. Sēdē tiek uzsvērts, ka lēmuma projekta ietekme nedrīkst aprobežoties vien ar nosodījumu un sankcijām pret attiecīgajām personām. Izskanēja cerības par šī procesa turpināšanos starptautiski arvien plašākā mērogā. Latvija šo pozitīvo procesu nav nedz iesākusi, nedz noslēgusi. Patlaban vairāku Eiropas Savienības valstu parlamenti apspriež līdzīgus lēmumus un varētu drīz pievienoties. Lēmuma projektā ir iekļauts aicinājums citu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu parlamentiem pieņemt Magņitska vārdā nosauktus tiesību aktus, lai stiprinātu kopējo tiesiskuma vidi, kā arī paust atbalstu iniciatīvai īstenot mērķtiecīgas, ar Magņitska lietu saistītas sankcijas Eiropas Savienības līmenī.
Ārlietu komisija uzskata, ka Latvijas pievienošanās Magņitska lietā iesaistīto nosodījumam ir spēcīgs starptautisks signāls arī citām valstīm par demokrātijas un tiesiskuma vērtību neapšaubāmību un nesatricināmību.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Prezidija locekļi! Deputāti! Tāds jēdziens kā “starptautiskais taisnīgums” var šķist abstrakts. Tāpēc atļaušos būt konkrēts.
Šodien mēs runājam par cilvēktiesībām. Tiesības nav nekas abstrakts vai atrauts no indivīda ikdienas dzīves. Lai gan valstu pārvaldes formas mēdz atšķirties, tomēr arī Krievija ir dalībvalsts starptautiskajās organizācijās, tādās kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, kuras vieno viens pamatprincips - cilvēktiesības.
Šīs saistības noteic, ka ikvienam cilvēkam ir neatņemamas tiesības un pamatbrīvības. Tās represijas, kas Krievijā veiktas pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem, kuri vēlas izgaismot savas valdības un amatpersonu noziedzīgās darbības, ir atbalsojušās visā pasaulē.
Sergejs Magņitskis, advokāts, kurš atklāja, ka Krievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, ir kļuvis par simbolu Krievijas šābrīža status quo. Viņš ir kļuvis par simbolu tam, kā Krievijas varasiestādes rīkojas gadījumos, kad kāds pārāk pietuvojas patiesības atklāšanai. Pēc teju gadu ilga ieslodzījuma, pēc pakļaušanas spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai Magņitskis mira. Ja tas būtu noticis šeit, Latvijā, ja atbildīgās personas netiktu sauktas pie atbildības, bet tā vietā saņemtu valsts apbalvojumus un gūtu pēkšņu materiālu labumu, ja cilvēks šeit tiktu tiesāts arī pēc nāves, tad, atļaušos teikt, visa elle ietu vaļā.
Mēs šodien lemsim par to, vai ieviest Magņitska sarakstu - mērķētas politiskas sankcijas pret Magņitska lietā iesaistītajām personām. Magņitska lieta ir tikusi apspriesta starptautiskajās organizācijās, arī Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē, kuras attiecīgi rīkojušās un pieņēmušas tiesību aktus. Gan Lielbritānija, gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Kanāda, gan Lietuva un Igaunija ir pieņēmušas likumdošanas aktus, kuros Krievijas rīcība Sergeja Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu, vienlaikus nosakot sankcijas pret iesaistītajām personām.
Neviens no iepriekš minētajiem faktiem nav noslēpums. Es atgādināšu, ka, skatot šo lēmuma projektu Ārlietu komisijā, deputāti bija vienisprātis, ka mēs runājam par noziedzniekiem, mēs zinām viņu vārdus, mēs zinām, kas ir viņu upuri. Mēs zinām, ka tādu, līdzīgu Magņitskim, ir vēl desmitiem.
Krievijas varasiestādes vēlas, lai Magņitska nāve nonāktu aizmirstībā. Bet, kā teica rakstnieks Milans Kundera, cilvēka cīņa pret varu ir atmiņas cīņa pret aizmirstību. Mēs nedrīkstam ļaut Magņitskim nonākt aizmirstībā. Mums ir jāspēj nodrošināt, ka Magņitska lieta un viņa spīdzinātāju vārdi tiek neizdzēšami ierakstīti kolektīvajā pasaules atmiņā kā notikums, kura atkārtošanās nav pieļaujama.
Kolēģi! Latvijā nav vietas cilvēkiem, kuri ir tieši atbildīgi vai līdzatbildīgi nevainīgu cilvēku spīdzināšanā un nāvē. Latvijā un pasaulē nav vietas viņu asinsnaudai. Viņi mūs morāli kompromitē.
Jā, Magņitska saraksta ieviešana ir nopietns solis, un tas ir spēcīgs signāls, tā ir principiāla, politiska un asa rīcība. Lai gan ieceļošanas atļauju anulēšana un līdzekļu iesaldēšana nebūt nav uzskatāma par taisnīguma panākšanu šajā lietā, tomēr šādu sankciju piemērošana panāks reālas un potenciāli ietekmējošas sekas tiem indivīdiem, kas līdz šim baudījuši nesodāmību Sergeja Magņitska lietā.
Un stāsts nav tikai par mūsdienu Krievijas varasiestāžu darbībām. Stāsts ir arī par mums. Man šķiet, ka ir patiesības, zem kurām parakstīsimies mēs visi. Un šīs patiesības ir nostiprinātas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību. Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi, necilvēcīgi ar viņu apieties un sodīt, pazemojot viņa cilvēcisko cieņu.
Domāju, ka ikviens vēlēsies, lai šīs tiesības attiektos uz viņu personīgi un uz ikvienu līdzcilvēku. Mūsu kā valsts rīcība, mūsu lēmumi un principi pārējai pasaulei stāsta un skaidro to, kas mēs esam. Vai mēs vēlamies turpināt savā valstī ļaut ieceļot un darboties noziedzniekiem? Vai tomēr mēs esam valsts, kurai rūp cilvēktiesības, tiesiskums un taisnīgums? Ja mēs esam tādi, mums tas jāparāda ar darbiem, ar stingru nostāju un reālu principu īstenošanu dzīvē, nevis deklaratīvi un taktiski, ar dažādiem nesaistītiem argumentiem atrunājoties no jebkādas rīcības. Ticu, ka mēs neesam tik vāji.
Saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un pienākumiem cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanas un veicināšanas jomā mūsu pienākums ir skaidrs. Mūsu pienākums ir nodrošināt atbildības nenovēršamību.
Aicinu atcerēties par mūsu principiem un savu sirdsapziņu. Savu atbalstu Magņitska saraksta ieviešanā ir paudušas trīs Latvijas augstākās amatpersonas. Aicinu arī jūs iestāties par cilvēktiesību, tiesiskuma un taisnīguma principiem un atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Labdien! Mūrnieces kundze, latviešiem ir teiciens: “Īlenu maisā nenoslēpsi.” Un vienīgais cilvēks Latvijas Republikas Saeimā, kurš iebilda pret Saeimas lēmuma projekta “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām” strauju virzību parlamentā, bija amatā saglabātais Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris. Tas bija Kūtra kungs, kurš pašpieteicās SAB vadītāja amatam no Saeimā nepārstāvētas partijas un likvidētas frakcijas, ko vadīja Sudrabas kundze... Diemžēl līdzatbildīga pie notikušā esat arī jūs, Mūrnieces kundze, jo tad, kad Kalnozola kungs kļūdījies skaidri un gaiši pateica, ka, nē, viņš neiebilst pret jautājuma skatīšanu pagājušajā sēdē, un arī no SASKAŅAS neviens neiebilda pret šā jautājuma risināšanu, jūs intensīvi meklējāt atbalstu.
Un paldies Kola kungam, starp citu, ka viņš sašuta par to, kādēļ pagājušajā sēdē šis jautājums netika izskatīts.
Vai tas bija Kūtra kunga vēstījums Krievijai, ka Latvijas Republikas Saeimā un Prezidijā ir vēl kāds cilvēks, kas ir labvēlīgs kaimiņvalstij? Es nezinu. Jebkurā gadījumā mani satrauc tas, ka oligarhu lietā par prezidentu runāja, ka ir vajadzīgs Kremļa saskaņojums un Kremlis neiebilst... Un tagad jautājums, manuprāt, tāds - vai tagad Kremlis iebildīs vai neiebildīs pret Kūtra kungu SAB direktora amatā?
Paldies. Un padomājiet, lūdzu, par šo jautājumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nebūtu jau nekādu problēmu atbalstīt šo lēmuma projektu, bet - ar vairākiem nosacījumiem: ja šajā parlamentā nevaldītu absolūta divkosība, it sevišķi no ārlietu resora puses, un absolūti dažāda pieeja dažādu lēmumu pieņemšanā un izskatīšanā.
Nebūtu problēmu atbalstīt šo lēmuma projektu, bet tad ir vēl vairāk apakšnosacījumu: ja mēs, tāpat kā britu parlaments, būtu nosodījuši mūsu militāro ekspansiju Irākā, kura bija absolūti nepamatota un nelikumīga...
Mēs šeit kaismīgi runājam; ļoti daudzi kolēģi runā par okupāciju, okupācijas sekām, bet, klausieties, kāpēc jūs... mēs piedalāmies akcijās, okupējot citas valstis, bet pat nosodījumu tam nevaram izteikt? Kāpēc Ārlietu komisija nav sagatavojusi lēmuma projektu, lai gan Eiropas Komisija nosodīja attiecīgu darbību, runājot par CIP slepenajiem cietumiem, par nežēlīgo spīdzināšanu?
Ja mēs runājam par cilvēktiesību... (Starpsauciens: “Par lēmuma projektu!”) Ja jūs runājat par cilvēktiesībām, nu tad atcerēsimies, ka gadu desmitiem Gvantanamo Kubā ir nelikumīga... nelikumīgs cietums, kur cilvēki tiek spīdzināti, tiek turēti apcietinājumā bez jebkādiem tiesas procesiem un tamlīdzīgi.
Tagad pāreju pie šī lēmuma projekta, kurš pats par sevi ir absurds. Pat neiedziļinoties problēmā, cik tad ir iepazinušies ar šīs lietas materiāliem, es tomēr aicinu kolēģus atgriezties pie Imigrācijas likuma, kura 62., 64.pants, ja mani atmiņa neviļ, nosaka, kas un kādā veidā, un uz kāda pamata ievieto attiecīgās personas melnajā sarakstā. Šīs tiesības ir iekšlietu ministram sakarā ar aizdomām vai pierādījumiem, ka cilvēks ir saistīts ar organizēto noziedzību, terorismu, narkotirdzniecību un tā tālāk, kā arī ārlietu ministram, bet tas skar tikai diplomātisko korpusu.
Paskatoties uz šo sarakstu, es saprotu, ka gan Kalniņa kungam, gan arī ārlietu ministram vairs nav aktieru, skatuves mākslinieku, kurus iekļaut, un tad ir uztaisīts saraksts, kurš tagad mums būtu jāizskata.
Es diezgan labi zinu procedūru... pārzinu procedūru jeb veidu, kādā cilvēki nonāk melnajā sarakstā. Tur tiek savākti attiecīgi pierādījumi tam, ko katrs ir izdarījis un ar ko viņš ir bīstams valsts drošībai.
Kolēģi! Tikpat labi varēja šeit būt kaut kāds telefonu saraksts no telefonu grāmatas, tāpēc ka man neko neizsaka šie uzvārdi, kas šeit ir publicēti. Cik tas ir pamatoti, un kādus amatus kurš ir ieņēmis? (Starpsauciens: “Valsts ziņojums Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā!”) Tāpēc, kad mēs runāsim par Eiropas Parlamentu un viņu ziņojumiem, tad... tur ir arī atsevišķas lietas... atsevišķi pierādījumi. (Dep. R.Kols: “Palasi Eiropas Parlamentārās asamblejas ziņojumu, būs tev skaidrs!”)
Bet mēs šajā gadījumā runājam par Saeimas lēmuma projektu, kurš ir absurds - uzskaita vienkārši uzvārdus, nepasakot, kas pēc amata ir bijis katrs konkrētais cilvēks un kāds viņam sakars ar šo lietu.
Tāpēc es uzskatu, ka tādus absurdus lēmuma projektus mēs nevaram pieņemt. Es saprotu, ka nāk kārtējās Saeimas vēlēšanas, un mums jau tā ir tradīcija, ka reizi četros gados tiek pieņemtas antikrieviskas, pretkrieviskas rezolūcijas.
Pirms četriem gadiem tika izskatīta un pieņemta antikrieviskā rezolūcija saistībā ar notikumiem Kijevā, Maidanā. Toreiz mūsu frakcija piedāvāja daudz sakarīgāku lēmuma projektu Ukrainas aizstāvībai, kas sastāvēja no četriem punktiem: robežu nemainīgums; nekavējoties izmeklēt slepkavības Maidanā; nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar iespējamām izmaiņām konstitūcijā; rast iespēju ievest starptautiskos spēkus bīstamajos reģionos, kur varētu notikt kaut kādi konflikti. Jūs ar lielu patosu noraidījāt mūsu priekšlikumus. Diemžēl šodien mēs nonākam pie tā, ko mēs esam piedāvājuši.
Pieņemot jebkādu lēmumu vai likumu, es gribu redzēt tā jēgu - kāds ir sausais atlikums. Ja mēs runājam par cilvēktiesību aizsardzību, tad, cilvēki mīļie, esam konsekventi! Aizsargājam tās visās jomās! Pieņemam attiecīgus lēmumu projektus! Nosodām cilvēktiesību pārkāpumus, kas notiek visā pasaulē! Citādi sanāk tā, ka mēs atbalstām iebrukumu citā valstī, atbalstām leģitīmās varas iznīcināšanu, valsts prezidenta sodīšanu ar nāvi, priecājamies par tiem noziegumiem... (Starpsauciens: “Ko tu tur murgo?!”) Veiko, pamostieties, lūdzu, vēlāk! (Starpsauciens: “Tas ir ANO Drošības padomes lēmums!”)
Sēdes vadītāja. Nesarunājieties, lūdzu, ar zāli! Turpiniet debates!
J.Ādamsons. Ja jūs nezināt, nu tā ir jūsu problēma. Ja jūs atbalstāt citas valsts prezidenta, leģitīma prezidenta, slepkavību un atbalstāt to, ka valsts sekretāre, ka mūsu sabiedrotie, spiedzot to visu uzņem ar prieku, tad par kādu demokrātiju mēs runājam? (Dep. R.Kols: “Nosauciet vārdos, par kuru valsti jūs runājat!”)
Kolēģi! Es uzskatu, ka lēmumiem, kurus mēs pieņemam, ir jābūt tiesiski pamatotiem. Šobrīd es to neredzu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Es vienmēr iestāšos par tiesiskumu, taisnību, cilvēktiesībām un pret korupciju, lai kurā līmenī tā būtu izpaudusies. Un šis ir mans viedoklis par šo, manuprāt, pilnīgi nepamatoti politizēto jautājumu un priekšvēlēšanu cirka turpinājumu mūsu valstī.
Šodien mums ir jābalso par lēmumu - noteikt vai nenoteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Ārkārtīgi sadrumstalotie viedokļi par šo tēmu un pretrunīgie faktu materiāli man lika tajā īpaši iedziļināties.
Iepazinos ar dažādiem materiāliem: Ron Paul Institute for Peace and Prosperity mājaslapā, The Wall Street Journal, BBC, noskatījos arī “par” un “pret” viedokļu videomateriālus. Tātad īsumā - mums tiek piedāvātas vismaz divas patiesības. (Dep. J.Viļums: “Kā parasti!”)
Tā pirmā patiesība - Sergejs Magņitskis, krievu izcelsmes advokāts, atklājis, ka Krievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, par to arestēts, spīdzināts, miris 2009.gadā, aresta 358. dienā.
Otrā patiesība - Sergejs Magņitskis, sākumā parasts grāmatvedis, vēlāk nodokļu un juridiskais konsultants Hermitage Capital Management Fund, ir iesaistīts izvairīšanās no nodokļu nomaksas plānošanā daudzu simtu miljonu ASV dolāru apmērā, organizējis minētā fonda darbību Krievijā caur beznodokļu zonām, kā arī palīdzējis noformēt uzņēmumus uz invalīdu vārda. Ir arī viedoklis, ka viņš pats esot bijis konkrēti iesaistīts izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmu izveidošanā un dokumentu kārtošanā. (Dep. R.Kols: “Tas attaisno cilvēktiesību pārkāpumus?!”)
Tātad sabiedriskajā telpā figurē vairākas patiesības, bet kur tad ir taisnība?
Nedaudz vairāk par pašu šo fondu - Hermitage Capital Management Fund. Viens no tā dibinātājiem ir Viljams Brovders, kurš ir Amerikas kompartijas bijušā ģenerālsekretāra mazdēls. Fonds ir reģistrēts nodokļu paradīzē - Gērnsijā un Kaimanu salās. Šis fonds savulaik bija viens no pašiem lielākajiem “investoriem” Krievijā - tas shēmoja, izmantojot Borisa Jeļcina laikā ieviesto šaubīgi likumīgo iespēju nodarboties ar aizdevumiem pret uzņēmumu aktīviem. Krievijas tālaika korumpētajā biznesa un politikas pasaulē, cieši sadarbojoties ar vietējiem oligarhiem, maksājot centus par dolārus vērtiem aktīviem, šis fonds īsā laikā kļuva stāvus bagāts un līdz 2005.gadam kļuva par lielāko ārvalstu “investoru” (es atkal lieku pēdiņās) Krievijā.
Protams, tas nevarēja turpināties bezgalīgi, un Krievijas varasiestāžu toreiz izmeklēto lietu un secinājumu rezultātā Brovderam no 2005.gada tika liegta iebraukšana Krievijā, tika celtas apsūdzības par krāpšanos, izvairīšanos no nodokļiem, un Krievijā viņš ir pat aizmuguriski bijis notiesāts - 2013.gadā viņu notiesāja uz deviņiem gadiem cietumā. Tātad Brovders ir galvenais autors stāstam, ka gan Magņitskis, gan viņš pats ir Krievijas korupcijas upuri.
Tagad nedaudz vairāk - par otru pusi. Piemēram, ir Aleksandra Ņekrasova filmas, no kurām pirmā ir savulaik tik ārkārtīgi populārā un visām prorietumu un aizokeāna elitēm tik patīkamā The Magnitsky Act. Un tad ir tās filmas pilnīgs antipods - filmas turpinājums The Magnitsky Act: Behind the Scenes, kas gan tik plašu popularitāti vairs nevarēja iegūt, jo tika daudz kur boikotēts, jo tajā taču vairs nebija Krievijas kritikas, bet gan šīs ļoti sarežģītās finanšu mahinācijas dokumentāla atmaskošana, un tāpēc šīs pasaules varenie joprojām to cenšas vienkārši un klaji aizķēpāt ar rupju rusofobiju vai ignoranci.
Jāatgādina, ka Ņekrasovs savulaik kļuva populārs, uzņemot Krievijas varu kritizējošas filmas - par karu Čečenijā, par Aleksandra Ļitviņenko un Annas Poļitkovskas slepkavību. Viņš ir guvis atzinību ar savu filmu par karu Gruzijā, saņēmis pat medaļu no Gruzijas autoritātēm. (Dep. R.Kols: “Lasiet juridiskus dokumentus!”)
Arī pirmo filmu par Magņitski viņš sāka uzņemt kā Krievijas varu atmaskojošu, bet, lai sev un skatītājam atbildētu par uzietajiem “baltajiem plankumiem”, viņš turpināja vākt faktus. Rezultātā šīs filmas turpinājums (Behind the Scenes) izvērtās pretēji, piemēram:
netika atrasti dokumentāri pierādījumi, ka Magņitskis ir spīdzināts vai tīši nogalināts (Dep. A.Kaimiņš: “Nav pierādījumu par spīdzināšanu, tāpēc ka viņš ir miris!”);
galvenie apsūdzības dokumenti, uz ko balstās ASV valdība šī saraksta izveidei, ir nosacīti viltoti vai pat apzināti kļūdaini tulkoti (Dep. R.Kols: “400 sūdzības, Magņitska sarakstītas, nav pierādījums?!”);
Eiropā veiktajā izmeklēšanā tika izmantoti šie paši dokumenti ar viltoto tulkojumu.
Finālā filmas autors kopā ar skatītāju dokumentāri pamatoti nonāk pie secinājumiem, ka lielākā daļa oficiāli, politiski uzturētās informācijas nesakrīt vai ir pilnīgā pretrunā ar reālās izmeklēšanas vai publiskajā telpā pieejamiem oficiālajiem dokumentiem; pilnībā pietrūkst informācijas, kā precīzi tika sastādīts šis saraksts un kāpēc katrs konkrētais cilvēks tajā ir ievietots.
Visa šī Magņitska saraksta tēmai ir lielāks sakars ar globālo oligarhu cīņām pret vai kopā ar varasiestādēm nekā ar stāstu par cilvēktiesībām.
Un retoriski jautājumi ir: vai taisnība ir žurnālistiem, lietu izmeklētājiem, Ņekrasovam vai varbūt Brovderam? Vai melo visi, daži vai neviens?
To, ka Brovders ir radījis galvenos apsūdzības momentus, balstoties tikai uz saviem vai viņam piespēlētiem pieņēmumiem, pavisam nesen ir atzinis arī viņš pats. Savukārt citi viņa izmantotie apsūdzības materiāli izveidoti, balstoties arī uz pašas Krievijas izmeklēšanas iestāžu dokumentiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Ingun, beidz melot, tev teica!”)
Fakti.
Patiess ir fakts, ka šīs lietas sakarā ir miruši pat vairāki cilvēki, ne tikai Magņitskis. Tas ir fakts, ka nauda ir pazudusi. Un tas ir fakts, ka notiek divu pasaules uzskatu pretstāve, kur visi līdzekļi ir labi - pat klaji meli un faktu fabricēšana.
Bet galvenais jautājums ir: kāpēc mums būtu jāpiedalās globālo oligarhu cīņās un jāuztur šī mākslīgā drāma? Turklāt mums pašiem savas oligarhu lietas vēl stāv nepabeigtas! Kam tas ir izdevīgi?
Šis tik lielu politisku ažiotāžu ieguvušais stāsts lielos vilcienos ir tāds pats kā pie mums - tas ir par tiesībsargājošo orgānu nespēju izmeklēt globālas lietas un par to, cik bezrūpīgi notiek izmeklēšanas. Tieši tas pats, kas pie mums, tikai lielākā mērogā. (Dep. A.Kaimiņš: “Visus oligarhus tu nenosargāsi, vai ne? Tas būs par smagu!”)
Turklāt mūsu valsts ārlietu resoram likumdošanā jau ir nodrošinātas visas vajadzīgās tiesības un iespējas likt melnajā sarakstā un liegt iebraukšanu valstī ikvienam, kurš rada apdraudējumu Latvijai, jo Imigrācijas likuma 61.panta otrajā daļā ir teikts: “Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs.” Tātad viņam jau ir šī iespēja un lielā atbildība piešķirt kādai personai šādu statusu, tādējādi aizverot tai durvis uz Latviju bez pārsūdzēšanas tiesībām. Es uzskatu, ka Saeima savulaik, pieņemot šo normu Imigrācijas likumā, jau ir pateikusi, kad un kā ārlietu ministram būtu jārīkojas ar jebkuru mūsu valstij nevēlamu personu.
Un secinājumi.
Šis saraksts ir ASV un Krievijas divpusējās attiecības. Konfrontācijas pieaugums šo lielvalstu attiecībās tomēr jāvērtē negatīvi, jo tas palielina kara risku un pasliktina Latvijas drošību.
Šis balsojums, manuprāt, mūsu valstij šobrīd ir lieks un pat bīstams, kā arī tas ir aizdomīgi hiperpolitisks, lai novērstu uzmanību no pašmāju oligarhu aktivitātēm tās pašas obligātā iepirkuma komponentes sakarā.
Tā kā katru no balsojuma trijām pozīcijām (par, pret vai atturēties) iespējams iztulkot jebkā - tikai ne tā, kā es gribu -, tad es šī mākslīgā un glumā lēmuma pieņemšanā vispār nepiedalīšos. (Dep. A.Kaimiņš: “Ej mājās!”)
Pateicos, ka ieklausījāties.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Aicinu atturēties no iesaistīšanās šinī akcijā. Kāpēc?
Ir būtiski izvērtēt, ko šis lēmuma projekts dos Latvijai un tās iedzīvotājiem, kādus ieguvumus un zaudējumus. Bez tā, es uzskatu, nav iespējams vispār kaut kā vērtēt šo lēmuma projektu.
Otrkārt. Es aicinu jūs būt gudriem politiķiem un diplomātiem un izmantot, kā Francijas prezidents Miterāns teica, iespēju paklusēt. (Starpsauciens: “Tad izmanto!”)
Šajā gigantu cīņā starp Krieviju un Ameriku, kur, kā vēsture rāda, vairāk ir ekonomisku nekā politisku motīvu, ātrāk vai vēlāk šie giganti izlīgs. Un, es domāju, gudrs politiķis un diplomāts ņems to vērā, pirms iesaistīsies šinī lietā.
Un treškārt. Es ļoti mīlu Latviju un ceru, ka arī jūs mīlat Latviju. Un man nav pieņemami, ka mūsu dzimteni Latviju izmanto kaut kādās politiskās spēlēs. Ja jums tas ir pieņemami, man ir kauns par jums.
Un pēdējais. Es ļoti atvainojos, bet man savulaik ir bijusi iespēja beigt šaha skolu, man ir iespēja analizēt šos datus. Un fakts, analizējot visu, kā notiek šīs sēdes... Neskatoties uz to, ka mēs saprotam, ka mūsu Latvijai tas nav izdevīgi un tas nav vajadzīgs, mēs tomēr... koalīcija nolēma balsot. Mans uzskats, ka šeit atkal - piedodiet, dārgie draugi! - ir piedalījušies šie sabiedrībai slēptie pelēkie spēki, kas bīda šo likumprojektu (Dep. H.Abu Meri: “Tas nav likumprojekts!”; dep. R.Kols: “Tas ir lēmums!”)... lēmuma projektu, neskatoties uz to, ka daudzi labi apzinās, ka tas mums nav vajadzīgs. (Dep. A.Kaimiņš: “Bija labi, Valdi! Nāc vēlreiz!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Mani tiešām iepriecina, ka mūsu Ārlietu komisija beidzot sāka pievērst uzmanību Eiropas Padomes un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcijām. Es ceru, ka tas nenotiks tikai tad, kad kārtējo reizi vajag nosodīt Krieviju. Man bija gods piedalīties šīs rezolūcijas apspriešanā. Ziņotājs par šo jautājumu bija mūsu sociāldemokrātiskās grupas vadītājs, toreizējais vadītājs, Andreass Gross no Šveices, un man nav vajadzības izmantot kaut kādas filmas un citus sekundārus avotus, lai iedziļinātos lietas būtībā. (Starpsauciens: “Kā jūs balsojāt?”)
Šis gadījums ir viens no visrupjākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas nesenajos gados notikuši Eiropā, un viens no vislabāk dokumentētajiem, pateicoties Sergeja Magņitska kolēģiem un daudziem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā.
Te nekādu neskaidrību nav. Šī situācija ir dokumentēta pa dienām un pa stundām. Mēs zinām, kas notika.
Gatavojot šo ziņojumu, mums notika vairākas diskusijas ar Krievijas kolēģiem, jo toreiz Krievijas parlamentārieši vēl piedalījās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darbībā. Mēs uzklausījām arī Brovdera kungu. Tā ka te nav nekādu domstarpību par faktiem.
Un, no šī viedokļa, es nevaru piekrist kolēģiem, kas aicina pieņemt šo lēmumu, vadoties no tīri politiskiem apsvērumiem, un es nevaru piekrist arī Sudrabas kundzei, jo, ziniet, tāda plaša spriedelēšana par kaut kādu tur gigantu un oligarhu cīņu... nu, tas varbūt... to varētu atstāt žurnālistiem, bet mums tomēr jābalstās uz faktiem.
Ir būtiski, ka Sergejs Magņitskis nebija politiķis. Viņš nebija opozicionārs vai disidents. Viņš vienkārši rīkojās kā profesionālis, pārstāvot un aizstāvot savu klientu intereses. Un, balstoties uz audita rezultātiem, viņš atklāja vairākas shēmas, kuru dēļ viņa klienti zaudēja naudu. Un lielākā daļa no šīm shēmām mums ir ļoti labi pazīstama (piemēram, iepirkumi nevis no piegādātājiem pa taisno, bet caur kaut kādiem starpniekiem). Un bija arī tādas shēmas, kas ir ļoti līdzīgas - saistītas ar jautājumiem, kādus mēs arī šodien Saeimā apspriedām.
Diemžēl sanāca tā, ka mēs nonācām pie secinājuma, ka ir ļoti nopietni pierādījumi tam, ka cilvēki no Krievijas tiesībsargājošām iestādēm, kā saka, “jumtoja” šīs shēmas. Un tieši tāpēc reakcija bija šāda.
Neatkarīgi no tā, vai Magņitskis vai Brovders ir vainīgi, vai viņiem bija tur arī kaut kādi finanšu dabas pārkāpumi... nu, vienalga... nedrīkst cilvēku noslepkavot cietumā. Ja Magņitskis tiešām bija slims pēc vairākiem mēnešiem, kurus viņš pavadīja cietumā, un viņam tika atteikta medicīniskā palīdzība, šantažējot viņu un tādā veidā spiežot, lai viņš atzītos... Viņš to nedarīja, palīdzība viņam tika atteikta, un viņš ir miris.
Un diemžēl tā izmeklēšana, kas tika uzsākta Krievijā pēc tam, kad šī situācija kļuva plaši zināma, beidzās ar neko, jo viens no iespējamiem aizdomās turamajiem tika uzreiz attaisnots un arī attiecībā uz otro lieta beidzās ar neko.
Tā ka es pilnībā piekrītu tam, ka šajā situācijā starptautiskajai sabiedrībai ir jāreaģē uz šo jautājumu. Tajā pašā laikā es... man sagādā lielu vilšanos veids, kādā šis lēmuma projekts tika sagatavots.
Piedodiet, Kalniņa kungs, bet nu tā nopietnas lietas nedara!
Bija vajadzīgi veseli četri gadi, lai mēs vispār nonāktu pie šī jautājuma. Kāpēc? Vai mēs esam patstāvīgi? Ja mēs patiešām tik ļoti cienām cilvēktiesības, kā jūs teicāt un kā Kola kungs apgalvoja šeit, tad kāpēc mēs gaidījām? Vai mums ir tiesības patstāvīgi noteikt savas prioritātes?
Tātad sanāk tā: ja brāļi leiši, redz, pieņēma šādu lēmumu, tad arī mums jādzenas pakaļ. Nu, tas man sagādā zināmas problēmas... (Dep. A.Kaimiņš: “Tu esi par vai pret?”)
Tālāk. Es gribu pievērst jūsu uzmanību šīs rezolūcijas 18.pantam. Patiešām šī rezolūcija aicina parlamentus ķerties pie tādiem mēriem kā personiskās sankcijas, izmantojot tās kā pēdējo līdzekli. Nu acīmredzot sen jau šis brīdis iestājies, tā ka tur nekāds dialogs nesanāk.
Tajā pašā laikā saskaņā ar likuma varas principu asambleja rekomendēja pirmām kārtām dot iespēju tām personām, kas ir iekļautas šajā sarakstā, kaut kā izskaidroties, sniegt savas liecības par viņu iesaistīšanu šajā situācijā. Acīmredzot tas būtu par daudz prasīts. Jo lielā steigā tas mums jādara. Būtībā, protams, tas nav saistoši, bet es domāju, ka tas būtu pareizi - pirms sodīt, tomēr uzklausīt šos cilvēkus, cik tas ir iespējams.
Godīgi sakot, Kalniņa kungs, es gaidīju, ka jūs vismaz paskaidrosiet, kas ir šie 57 cilvēki, pret kuriem jūs ierosināt sankcijas. Es, pateicoties savam darbam ap šo rezolūciju, lielāko daļu no šiem uzvārdiem daudzmaz pazīstu, un man ir priekšstats, kas ir kas. Vai daudzi kolēģi, kas balsos par vai pret šo sarakstu, to zina? Kas, piemēram, ir Kazbeks Dukuzovs, jūs zināt, Kalniņa kungs? Un jūs piedāvājat tomēr šīs sankcijas noteikt. Mani visvairāk interesē, kādu lomu visā šajā lietā spēlē pēdējais, kas ir minēts šajā sarakstā, - tas ir Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs. Jo tas ir... man nav nekādu ilūziju par Kadirova kungu, bet vai tieši šajā kontekstā viņš bija iesaistīts, un vai pret viņu jāievieš sankcijas tieši sakarā ar šo lietu? Ir pietiekami daudz citu pamatu, ir daudz, ko viņam pārmest, ļoti maigi izsakoties, tā ka... Šeit, manā skatījumā, lēmuma projekta iesniedzēji un Ārlietu komisija savu darbu nav veikusi pienācīgi. Mēs vienkārši sekojam citu piemēram un vadāmies no politiskiem apsvērumiem. Man ļoti žēl, ka tā tas ir.
Protams, es balsošu “par” šo lēmuma projektu - tāpat, kā es balsoju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Tā ir ļoti nopietna lieta. Bet man ļoti negribētos, lai tas paliktu vienīgais gadījums, kad mums patiešām rūp cilvēktiesības. Es atceros, Kalniņa kungs, ko jūs teicāt. Tas viss ir stenogrammā. Es atceros, Kola kungs, ko jūs teicāt. Ja patiešām mūsu parlamentam, mūsu Saeimai, ir tik svarīgas cilvēktiesības, tad, es ceru, mēs pievērsīsim uzmanību arī citiem Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas dokumentiem, arī citiem Eiropas Padomes standartiem, apspriežot jautājumus. Nevis tikai tos jautājumus, kas ir saistīti ar Krieviju, bet arī mūsu jautājumus - to, kas notiek tepat Latvijā, - un vadīsimies no šiem augstajiem principiem, arī lemjot par mūsu pašu likumprojektiem.
Tātad, no vienas puses, protams, labāk vēlu nekā nekad.
Bet es domāju, ka Ārlietu komisijai ir vērts padomāt par savu darba stilu. Un, Kalniņa kungs, ja jums vajadzīga kaut kāda informācija... Jā, es tiešām biju ļoti cieši iesaistīts šajā jautājumā. Jūs neuzskatāt par vajadzīgu kaut kādā veidā mani iesaistīt. Nu labi, ja jūs uzskatāt, ka opozīcijas pieredze jums nav vajadzīga, tās ir jūsu tiesības. Bet es ļoti ceru, ka mēs visi izdarījām pareizos secinājumus no šīs diskusijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es pateicos Šica kungam par to, ka šā lēmuma projekta izskatīšanā viņš mēģināja iesaistīt arī manu personību, it kā es gandrīz vai būtu vainīgs pie tā, ka Saeima, Latvijas parlaments, četrus gadus nav šādu lēmumu pieņēmusi. Es saprotu, ka tas varbūt ir zināms aizvainojums, jo, ticiet vai ne, es runāju ar savu pārliecību visos gadījumos, ja man ir pamats, nevis stāstu kādas frakcijas vai komisijas viedokli, kur jārunā tā... Un vēl jo vairāk - zinot arī attiecības jūsu frakcijā, es nekādā veidā par naudu nepārdodos. (Dep. J.Viļums: “Oi, oi, oi!”)
Bet runājot par šo jautājumu... Pagājušajā reizē, kad es piedāvāju šo lēmuma projektu nesasteigt (Dep. R.Kols: “Kā tas var būt steidzams?! Lēmuma projekts!”), mana argumentācija bija tāda pati kā visās citās reizēs, kad esmu balsojis pret steidzamu jautājumu skatīšanu. Steidzamus jautājumus skatot, likumus skatot, ir vismaz divi lasījumi arī steidzamiem likumiem. Lēmuma projekts, kas ir steidzams, kas tiek iekļauts sēdes laikā darba kārtībā, tiek arī izskatīts šajā sēdē, un vairāk lasījumu nav.
Proti, es nevaru balsot par lēmuma projektu, kurš ir ielikts Saeimas sēdē nevis normālā kārtībā, bet ārpus kārtas; deputātiem nav bijusi normāla piekļuve dokumentiem, lai varētu visu izlasīt. (Dep. R.Kols: “Tas ir Ārlietu komisijas virzīts! Kāds ārpus kārtas?!”) Un tāpēc arī, lasot šo lēmuma projektu... Paldies Dievam, man bija vismaz nedēļa laika paskatīties šajā lēmuma projektā, un es tiešām priecājos, ka lēmuma projektā ir diezgan daudz kas skaidri pateikts. Bet šodien arī Kola kungs no šīs tribīnes īstenībā samelojās visiem, jo viņš runāja ne tikai par aizliegumu iebraukt valstī personām, kuras Ministru kabinets ir aicināts iekļaut sarakstā, bet viņš runāja arī par to, ka šiem cilvēkiem būs arī sankcijas (tas ir, kontu iesaldēšana), kas šajā lēmuma projektā ir iestrādātas pēdējā rindā... ar aicinājumu Eiropas Savienības līmenī... vai Ministru kabinetam darboties šajā līmenī... Proti, tas nav vēl šī lēmuma projekta galarezultāts... (Dep. R.Kols: “Nekas nav melots!”)
Otra lieta. Man ļoti patiktu, ja šajā lēmumā būtu daudzas lietas skaidrākas. Ja jūs varat pateikt, ka 1965.gadā pasaulē ir piedzimis viens Dmitrijs Kovtuns vai vairāki Dmitriji Kovtuni, tad ļoti precīzi ir pateikts. Šajā sarakstā ierakstot cilvēka dzimšanas gadu, bet ne datumu, un pat nenorādot dzimšanas vietu, ir ļoti neskaidra situācija, un būs tādas... var gadīties tādi... var veidoties tādas attiecības, kā tas bija deviņdesmitajos gados, kad, ieliekot netīrās naudas atmazgāšanas sarakstā cilvēkus, pat nezināja, kā pareizi viņu vārdu un uzvārdu rakstīt. Tikai teica: “Nu gan jau! Ja nāks situācija, tad mēs paskatīsimies!” Tāpēc mans lūgums - lai šo lēmuma projektu mēs varam uzmanīgi paskatīties, iepazīties ar pamatojumiem.
Un visbeidzot. Ja jau pieminēja arī saistībā ar mani pieteikšanos uz SAB direktora amatu, tad es aicinu vēlreiz uzmanīgi paskatīties, kā žurnālisti šo domu veiksmīgi ir attīstījuši. Vispirmām kārtām bija jautājums: “Klīst baumas, ka jūs gribat kandidēt uz šo amatu.” Es teicu: “Es tādas baumas neesmu dzirdējis.” Un tad bija jautājums: “Bet, ja jūs aicinās, pieteiksieties?” Es tikai tad teicu: “Ja Maizīša kungu neaicinās, tad es kopā ar citiem konkursā piedalos.”
Paldies par uzmanību.
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Man šodien jārunā par divām lietām. Mana runa būs īsa.
Šodien man ir, klausoties šīs debates... Parlaments ir vieta, kur runāt, turklāt vieta, kur runāt ļoti skaidri. Man ir gan lepnums par šīm debatēm, gan milzīgs kauns, dzirdot dažus debatētājus.
Vispirms. Jā, šis balsojums par lēmuma projektu Sergeja Magņitska lietā būs politisks, un arī tas būs vērtību jautājums. Mums ir skaidri jāpasaka, par ko mēs iestājamies un kādas vērtības mēs atbalstām. Un jāpasaka arī tas, ka mēs paši spējam novērtēt demokrātiju mūsu pašu valstī.
Aizvadītajā sasaukumā, vadot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, mēs uzsākām jaunu tradīciju - publiskā uzklausīšana. Un mēs aicinājām arī Krievijas opozīcijas pārstāvjus. Viens no tiem bija Vladimirs Kara-Murza, kurš pēc tam, pēc šīs uzstāšanās Latvijā, pēdējo gadu laikā divkārt tika saindēts. Mēs redzam, kas notiek mums blakus - kaimiņvalstī Krievijā -, un mums ir jāpasaka skaidri un gaiši un jādod savs politiskais vērtējums.
Līdz ar to man bija kauns, šodien no šīs tribīnes klausoties Kremļa dezinformāciju un melus, faktu sagrozīšanu un interpretāciju. Šajā balsojumā mēs katrs varēsim pateikt savu vērtējumu arī tām debatēm, ko mēs šodien šeit dzirdējām.
Šica kungs! Mans viedoklis ir skaidrs un nepārprotams - es vienmēr esmu atbalstījusi šo lēmuma projektu, šī lēmuma projekta virzību. Atšķirībā no dažiem deputātiem, kas tika ievēlēti parlamentārās izmeklēšanas komisijā oligarhu lietā, es nemainu savu viedokli vienas nakts laikā. (Starpsaucieni.)
Un otra lieta. Kā sēdes vadītājai, klausoties jūsu teikto, man bija ļoti kauns, ka, iespējams, kādu savas politiskās darbības kauna traipu jūs cenšaties piesegt ar procedūru. Jā, mēs izskatījām šo lēmuma projektu patstāvīgā priekšlikuma procedūrā, kas paredz - ja kaut vienam parlamenta deputātam ir iebildumi, balsot par to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek izskatīts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Mēs par to nobalsojām, jo vienam no Saeimas deputātiem iebildumi bija.
Es lūdzu pateikt šo deputātu, skaidri nosaucot vārdu, uzvārdu, un tas arī tika izdarīts. Lūk!
Ja mums nepatīk Saeimas kārtības rullis, kas ir likums par mūsu darbības principiem šeit, parlamentā, par ko mēs visi esam vienojušies, tad ir iespēja to mainīt. Bet, kamēr tas ir spēkā, tas ir jāievēro. Jā, tā bija vēl viena reize, kad ar procedūras palīdzību kavē politiska lēmuma pieņemšanu. Tas ir mans politiskais vērtējums, to es saku kā Saeimas deputāte.
Ar procedūru var izdarīt daudz - var mainīt viedokli vienas nakts laikā, var kavēt politiska lēmuma pieņemšanu. Bet šodien šis lēmuma projekts ir mūsu darba kārtībā, un mums būs jāpasaka ļoti skaidri.
Es aicinu Viļuma kungu aktīvi darboties deputātu grupā, kas pēc jūsu ierosmes tika veidota sadarbībai ar Krievijas opozīciju. Un šodien, kad mēs... es teicu, ka man ir gan kauns, gan lepnums par to, ko mēs šeit pieredzam. Es gribu teikt: Viļuma kungs, man ir lepnums par to, ka jūs šo sadarbības grupu aicinājāt veidot un esat izveidojis. Paldies jums par to! Es novēlu šai grupai aktīvu darbību, es novēlu šai grupai arī sadarboties ar Krievijas opozīciju. (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, par tēmu jārunā!”)
Godātie kolēģi! Neaizbildināsimies ar procedūru, kad mums gribas slēpt savus kauna traipus savā politiskajā darbībā! Aicinu visus šodien balsot “par”. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi!
Jau Ārlietu ministrijas ziņojumā varējām lasīt (citēju): “Šobrīd nekas neliecina, ka Krievijas ārpolitikā varētu notikt pozitīvas izmaiņas. Tas nozīmē, ka Krievijas izvēlei par labu konfrontācijai un spriedzes uzturēšanai [..] ir ilgtermiņa raksturs.”
Tātad mums ir jābruņojas ar pacietību, un aizvien mans aicinājums ir iespējami atbalstīt otru, ne Putina, Krievijas daļu, jo, kā jau minēju šī gada ārlietu debatēs, Krievija nav tikai Putins un Putins nav visa Krievija. Tas, protams, ir Vladimira Kara-Murzas citāts, viņš, starp citu, divreiz cietis no indēšanas.
Agrāk vai vēlāk Krievijas oficiālajai varai būs jāmainās, jo neviens totalitārais režīms nav līdz šim pastāvējis un nevar pastāvēt mūžīgi. Un ar saviem, arī politiskajiem, lēmumiem mēs kaut kādā veidā, es ceru, vismaz varam to veicināt.
Paldies par labajiem vārdiem saistībā ar deputātu grupu Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam. Man, protams, jāsaka paldies arī citiem deputātiem, jo šajā grupā tagad ir pārstāvētas tikai trīs frakcijas (savulaik bija četras frakcijas). Starp citu, aicinu kādu arī no SASKAŅAS frakcijas un arī no Nacionālās apvienības frakcijas. Pagaidām nav, bet vistuvākajā laikā, es ceru, varēs kāds pievienoties.
Starp citu, runājot par šo sarakstu, mums bija tikšanās arī ar Olgu Ļitviņenko, kas šobrīd dzīvo trimdā, viņa nedzīvo Krievijā. Un viņai bija konkrēti piedāvājumi, ka arī šo nu jau sen apkārt cirkulējošo Magņitska likuma saistībā pievienoto sarakstu varētu un vajadzētu papildināt. Tas, protams, mums būs jāskata kādreiz nākotnē.
Novelt uzmanību uz citiem notikumiem - runāt par Irāku, Amerikas Savienotajām Valstīm un vēl kaut ko citu, un dažādām militārajām aktivitātēm, cīņu pret terorismu... Es aicinu tomēr šobrīd likt malā... Bet, protams, ja ir iniciatīvas saistībā ar kaut kādiem citiem cilvēktiesību pārkāpumiem (starp citu, ārlietu debatēs es minēju par Ķīnā notiekošo), - uz priekšu! Cienījamie deputāti, virzām lēmumu projektus un atbalstām nosodījumu dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem jebkur pasaulē!
Sudrabas kundze jau minēja divas versijas šajā stāstā, un es atgādināšu jums, ka tas ir klasisks veids, kā propaganda cenšas apstrīdēt acīmredzamus faktus. Par to, starp citu, arī Cileviča kungs ļoti pārliecinoši izstāstīja - ka šeit mums nav ko šaubīties par šīs lietas pamatotību.
Un es gribu pateikties arī Kūtra kungam, ka viņš pagājušajā nedēļā tomēr iebilda pret šo lēmuma projektu, jo acīmredzot bija nedēļa laika, kas Sudrabas kundzei ļāva sagatavot šo ekselento runu, par ko jums tikko bija iespēja pārliecināties. Un mēs patiešām tagad redzam, ka Sudrabas kundze (droši vien varbūt ar vēl kādu atbalstītāju) ir laipni aicināta SASKAŅAS partijā. Veiksmi tālākajā politiskajā darbībā!
Jebkurā gadījumā, kā jau pirms tam minēju, paldies Cileviča kungam par to, ka viņš balsos par šī lēmuma projekta atbalstīšanu.
Atgādināšu, ka Ārlietu ministrija ir izpildvaras pārstāvis, un šajā gadījumā mums patiešām ir vajadzīgs politisks lēmums, un tieši tāpēc Saeimai ir jāiesaistās šī jautājuma virzīšanā.
Tāpēc priecājos arī par tā sauktā Magņitska likuma... šajā gadījumā lēmuma projekta virzību. Un ceru, ka tagad beidzot mēs šajā ziņā pievienosimies Lietuvai un Igaunijai, jo tur šie politiski atbildīgie lēmumi jau sen ir pieņemti.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka Sergeja Magņitska spīdzināšanas un nogalināšanas gadījums ir viens no vislabāk dokumentētajiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem. Par to ir sarakstītas grāmatas un ir tapuši ziņojumi.
Sudrabas kundze! Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja... Sudrabas kundze? (Dep. A.Kaimiņš: “Neklausās!”) Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja Andreasa Grosa (kurš pārstāv, starp citu, sociālistu grupu) vadībā sagatavoja ziņojumu, nepieļaujot Magņitska slepkavu nesodāmību. Es jums šo dokumentu varu iedot, jo šeit ir ļoti konkrēti dokumenti, pierādījumi un liecības, kas apliecina to, ka Magņitskis tika spīdzināts un tika nogalināts. Un šajā spīdzināšanā un nogalināšanā bija iesaistītas konkrētas, vārdā nosauktas, iekšlietu sistēmas amatpersonas, kuras ir iekļautas šajā sarakstā, par kuru mēs tūlīt lemsim.
Un, cienījamie kolēģi, ja mēs runājam par nesodāmību, es gribētu mazliet komentēt Kalnozola kunga ieteikumu mums paklusēt.
Ziniet, Kalnozola kungs, šoreiz ir pienākusi situācija, kur mums noteikti nevajag paklusēt. Pieņemt sankcijas un ierobežojošus līdzekļus Magņitska slepkavām un korupcijā iesaistītajām personām - tas ir mūsu morālais pienākums. Un zināt, kādēļ? Diemžēl ir bijušas liecības un pierādījumi, ka daļa no šīs naudas, kuras saistību ar korupciju atklāja Magņitskis, izgāja cauri arī mūsu valsts, Latvijas, bankām.
Mums ir morāls pienākums balsot par šo sarakstu šodien arī tāpēc, ka daudzi Krievijas pilsoņi, gan politiskā opozīcija, gan pilsoniskā sabiedrība, mums ir lūgusi nepieļaut iespēju, ka korumpētā Krievijas, Putina režīma elite bauda labāko no abām pasaulēm. Viņi var netraucēti zagt Krievijā un pēc tam baudīt Rietumu pasaules labumus, dzīvojot elegantu dzīvi, sūtot savus bērnus labās skolās, braucot ar luksusa auto, valkājot dizaineru apģērbus un tā tālāk. Mūsu pienākums ir to nepieļaut. Krievijas opozicionāri ir daudzas reizes teikuši: “Ja Rietumu pasaule nerīkosies, Krievijā izmaiņas nenotiks nekad!” Noteikti balsosim “par” un atbalstīsim šo lēmumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Jo vairāk es klausos debates, jo vairāk man rodas jautājumu. Varbūt kāds no lēmuma projekta autoriem atceras, kad Amerikas Savienotajās Valstīs bija pieņemts Magņitska likums? Kad Amerikas Savienotajās Valstīs bija izsludinātas sankcijas attiecībā pret Krieviju? Varbūt kāds atceras, ka mums nesen bija ārpolitikas debates, kur runāja arī ārlietu ministrs, kurš ne ar vienu vārdu neminēja nepieciešamību steidzamības kārtā pieņemt nosodošu lēmumu saistībā ar Magņitska lietu. Varbūt kādam bija radies jautājums, kāpēc nenosūtīt pieprasījumu ārlietu ministram par nokavēto laiku, gatavojot attiecīgus ieteikumus un rekomendācijas parlamentam? Lēmuma projekts šinī gadījumā ir politisks akts, nevis tiesību akts. Līdz ar to jebkurš politisks lēmums... viena no prasībām, pieņemot jebkuru politisku lēmumu, ir - tā aktualitāte un piesaiste konkrētiem notikumiem.
Vienīgais konkrētais notikums, kas šodien ir un varētu būt saistāms ar Magņitska lietu, - Krievijā ir prezidenta vēlēšanas. Vairāk neviena cita notikuma tur nav no tādas notikumu plejādes, kas mainītu attieksmi pret Magņitska lietu. Es vēlreiz gribu teikt, ka nerunāju par lietas būtību. Es runāju par politiskā lēmuma projektu.
Otrs jautājums - par aktualitāti. Pirmais jautājums...
Otrs jautājums - piedodiet, par Latvijas politiskajām interesēm no šāda soļa, kas ir ļoti saistīts ar pirmo jautājumu. Ja mēs tiešām būtu ieinteresēti šajā lietā, nevis tikai, lai parādītu kaut kur ārpusē savu attieksmi, tad tā reakcija jau būtu pirms četriem gadiem. Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Mēs varbūt sāktu reaģēt arī uz to sarakstu, ko tikko publicēja Amerikas Savienoto Valstu Finanšu ministrija. Varbūt būtu nepieciešams papildināt arī šo piedāvāto sankcionēto personu sarakstu ar tiem 200 un 10 vai 20 uzvārdiem, kas tur ir parādījušies? Kāpēc ne? Tad tas būtu drosmīgs, politisks solis, kam būtu arī zināma autoritāte pasaulē. (Dep. V.Spolītis: “Ļoti laba doma!”) Šodien mēs esam kopā ar... turklāt ar lielu nokavēšanos. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā tas lēmuma projekts ir ne tikai sasteigts, tas ir ļoti nokavēts. Bet, ja tas ir nokavēts un tam nav tādas nozīmes, kā mēģina piedēvēt, tad, es domāju, tas nav pareizi un nav loģiski - atbalstīt šāda veida lēmumu.
Un vēl. Es ļoti labi atceros - Eiropas lietu komisijā mēs uzklausījām divus ārlietu ministrus. Divus. Kad gāja runa par sankcijām attiecībā pret Baltkrieviju. Tur gāja runa par ekonomiskām sankcijām, tur bija firmas, tur bija fiziskās personas. Vienā gadījumā iepriekšējais, pirms Rinkēviča kunga, ministrs, nesaukšu viņa vārdu, nezināja pat, par ko ir runa, ne par firmām, ne par cilvēkiem, kas tur bija minēti. Rinkēviča kungs - cepuri nost! - varēja pamatot, kāpēc bija tā vai cita figūra. Un, starp citu, viņš arī bija tā persona, kas atbalstīja dažu personu uzvārdu izslēgšanu no saraksta, kas neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Un panāca to. Šeit mēs pat neklausāmies Ārlietu ministrijas viedokli. Varbūt šeit arī, kā Cileviča kungs minēja, ir ļoti dažādi uzvārdi, un varbūt ne uz visiem būtu attiecināmas šīs sankcijas. Varbūt tas arī ir pētīšanas jautājums? Jo mēs ļoti ātri, ļoti steidzīgi gribam panākt to, ko neesam izdarījuši tad, kad tas bija jādara.
Es aicinu tomēr neatbalstīt šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Jā, Čigānes kundze, es neklusēšu! Arī par šīm tiesībām. Vispirms varbūt paskatāmies, kas mūsu pašu valstī notiek saistībā ar bērnu tiesībām, un tad lienam citās lietās! Šobrīd mani bērni ir nolaupīti - aizvesti uz Ameriku. Ne mūsu valsti tas interesē, ne Ameriku!
40 procenti iesākto tiesvedības lietu, kas mums šeit ir, nebeidzas ne ar ko. Lūgums - paskatāmies vispirms uz sevi un tikai tad skatāmies uz citiem! (Dep. L.Čigāne: “Tieši tā, Kalnozola kungs!”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai Ārlietu komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot “par” šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 3. Lēmums pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Liels paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.
Bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu jautājumiem ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (Nr.377, Nr.378, Nr.379, Nr.380, Nr.381, Nr.382, Nr.385, Nr.386, Nr.387, Nr.388, Nr.389, Nr.390, Nr.395 un Nr.397). Saņemtās rakstveida atbildes iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Morozova, Ribakova, Cileviča un Potapkina jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par e-veselības projekta īstenošanu un tā atbilstību elementārākajām pamatprasībām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto pakalpojumu saņemšanas nosacījumu īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas nodrošināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Zariņa, Tutina, Artūra Rubika, Mirska un Klementjeva jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par e-veselības ieviešanu un attīstību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Viļuma, Šica, Brīvera, Krūmiņa un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Daugavpils Universitātes rektora vēlēšanām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ nevarēs šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.
Ir iesniegti deputātu jautājumi.
Deputāti Morozovs, Orlovs, Jakimovs, Zujevs un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Saistībā ar fitosanitārās kontroles punkta darbības laiku robežšķērsošanas punktā “Starptautiskajā lidostā “Rīga”” un šī pārkāpuma sekām”, ko nododam zemkopības ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Viļums, Brīvers, Ruks, Šics un Smiltēns iesnieguši jautājumu “Par caurlaižu sistēmu pierobežas pašvaldībās”, ko nododam iekšlietu ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Zariņš, Orlovs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Tutins iesnieguši jautājumu “Par airBaltic investīcijām Pilotu akadēmijai meitasuzņēmumā “airBaltic Training””, ko nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram.
Deputāti Orlovs, Ribakovs, Urbanovičs, Morozovs un Potapkins ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā vadītāja atalgojumu”.
Vārds motivācijai deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Pagājušajā nedēļā mēs un visa sabiedrība uzzinājām, kāds atalgojums ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunajam valdes priekšsēdētājam. Atalgojums ir dubultojies, lai gan pieaugumu algai nav saņēmuši ārsti, kuri katru dienu nāk uz darbu un glābj slimnieku veselību. Nav sasniegti nekādi mērķi, slimnīca katru gadu darbu beidz ar miljoniem eiro lielu parādu.
Mēs gribam uzzināt, kāpēc tāds atalgojums piešķirts jaunajam valdes priekšsēdētājam; kā Veselības ministrija plāno rīkoties ar citiem valdes locekļiem, kuri strādā līdzīgās slimnīcās - P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā; un kāds bija konkurss, ja jaunais valdes priekšsēdētājs...
Sēdes vadītāja. Orlova kungs, jūsu motivācijai atvēlētais laiks ir beidzies. Tā ir minūte.
Paldies.
Deputāti Pimenovs, Artūrs Rubiks, Tutins, Morozovs un Potapkins iesnieguši jautājumu “Par likumā “Grozījumi Izglītības likumā” dotā uzdevuma izpildi”.
Vārds motivācijai deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Kolēģi! Izglītības likums satur uzdevumu Ministru kabinetam līdz šā gada 31.augustam noteikt minimālo pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē vispārējās izglītības iestādēs. Joprojām nav zināmi kritēriji, pēc kādiem tiks noteikts šis skaits. Līdz ar to skolu dibinātāji, administratori, pedagogi, skolēni un viņu vecāki ir neziņā, vai no 1.septembra valsts turpinās finansēt tās izglītības iestādes, kurās pēc Ministru kabineta noteikumiem nebūs pietiekams izglītojamo skaits.
Mēs iesniedzam deputātu jautājumu, lai noskaidrotu, vai Ministru kabinets minētos noteikumus pieņem saprātīgā termiņā; kā tiks nodrošināta izglītības procesa nepārtrauktība; cik skolu un konkrēti kuras skolas minētais regulējums skars. Gaidām atbildi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājumu nododam atbildes sniegšanai izglītības un zinātnes ministram.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Dārgie kolēģi! Pēc principa “laiks darbam, laiks atpūtai” informēju, ka šodien pulksten 18.30 ledus hallē “Kurbads” notiks muzikāli politiskā supercīņa hokejā starp Saeimas komandu un mūziķu komandu.
Saeimas komandas sastāvā spēlēs deputāti Jānis Dombrava, Gaidis Bērziņš, Romāns Naudiņš, Valters Dambe, Viktors Valainis, Ainars Latkovskis, Andris Morozovs, divi ministri - iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs -, mūsu bijušie kolēģi Andrejs Elksniņš un Vents Armands Krauklis, kā arī citi pašvaldību deputāti.
Mūziķu komandā spēlēs Andris Ērglis, Varis Vētra, Jānis Apeinis, Mareks Ameriks, Kaspars Breidaks, Kaspars Bindemanis un citi.
Aicinu visus šodien atnākt un ģimenes un draugu lokā atbalstīt hallē “Kurbads” Lidlauka ielā 37.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Ivans Klementjevs, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Arvīds Platpers, Artis Rasmanis, Kārlis Seržants, Edvards Smiltēns, Jūlija Stepaņenko un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 5. sēde
2018. gada 8. februārī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 1120/Lp12) (Dok. Nr. 4478, 4478A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1121/Lp12) (Dok. Nr. 4479, 4479A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 1122/Lp12) (Dok. Nr. 4480, 4480A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1123/Lp12) (Dok. Nr. 4481, 4481A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1124/Lp12) (Dok. Nr. 4482, 4482A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1125/Lp12) (Dok. Nr. 4483, 4483A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1127/Lp12) (Dok. Nr. 4492, 4492A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. H.Abu Meri (par) |
| - dep. I.Pimenovs (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1128/Lp12) (Dok. Nr. 4493, 4493A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. I.Pimenovs (pret) |
| - dep. A.Adamovičs (par) | |
| Par balsošanas motīviem | - dep. E.Šnore |
| Par likumprojektu “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības likums” (Nr. 1129/Lp12) (Dok. Nr. 4494, 4494A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1131/Lp12) (Dok. Nr. 4504, 4504A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 1132/Lp12) (Dok. Nr. 4506, 4506A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. R.Jansons (par) |
| - dep. V.Kalnozols (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 1133/Lp12) (Dok. Nr. 4507, 4507A) |
|
| Par likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums” (Nr. 1134/Lp12) (Dok. Nr. 4508, 4508A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1135/Lp12) (Dok. Nr. 4510, 4510A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1136/Lp12) (Dok. Nr. 4511, 4511A) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 8. februārī (Dok. Nr. 4509) |
|
| Par darba kārtību | |
| Deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr. 369/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm īstenojot elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā kontroli” (Nr. 25/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4424, 4424A) |
|
| Ziņo | - dep. A.Brigmanis |
| Debates | - dep. I.Zariņš |
| - dep. J.Viļums | |
| Deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr. 372/J12 un ministrijas Ministru kabineta noteikumu Nr .221 normu interpretāciju atbilstību normatīvā akta jēgai un mērķim” (Nr. 26/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4425, 4425A) |
|
| Ziņo | - dep. A.Brigmanis |
| Debates | - dep. R.Balodis |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. V.Spolītis | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. B.Cilevičs | |
| - dep. R.Balodis | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
| Debašu turpinājums | - dep. J.Ādamsons |
| - dep. A.Brigmanis | |
| - dep. J.Upenieks | |
| - dep. E.Cilinskis | |
| - dep. J.Viļums | |
| - dep. B.Cilevičs | |
| - dep. E.Smiltēns | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. E.Putra | |
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikums | - dep. J.Dombrava (par) |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1126/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4486B) |
|
| Ziņo | - dep. J.Vucāns |
| Debates | - dep. J.Viļums |
| Likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” (Nr. 1095/Lp12) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4505) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 1109/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4385, 4488) |
|
| Ziņo | - dep. R.Jansons |
| Likumprojekts “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” (Nr. 1105/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4365, 4489) |
|
| Ziņo | - dep. I.Laizāne |
| Debates | - dep. I.Latkovskis |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. R.Balodis | |
| - dep. R.Jansons | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. R.Jansons | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. J.Upenieks | |
| - dep. I.Laizāne | |
| Likumprojekts “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 1091/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4490) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 1107/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4383, 4491) |
|
| Ziņo | - dep. K.Krēsliņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1115/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4438, 4499) |
|
| Ziņo | - dep. R.Miloslavskis |
| Debates | - dep. V.Krūmiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” (Nr. 1101/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4357, 4518) |
|
| Ziņo | - dep. J.Upenieks |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1131/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4504, 4504A) |
|
| Ziņo | - dep. A.Adamovičs |
| Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 1133/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4507, 4507A) |
|
| Ziņo | - dep. A.Mežulis |
| Lēmuma projekts “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām” (Nr. 668/Lm12) (Dok. Nr. 4470) |
|
| Ziņo | - dep. O.Ē.Kalniņš |
| Debates | - dep. R.Kols |
| - dep. M.Šics | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. I.Sudraba | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. B.Cilevičs | |
| - dep. G.Kūtris | |
| - dep. I.Mūrniece | |
| - dep. J.Viļums | |
| - dep. L.Čigāne | |
| - dep. S.Dolgopolovs | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu A.Morozova, V.Orlova, A.Jakimova, I.Zujeva un I.Ribakova jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Saistībā ar fitosanitārās kontroles punkta darbības laiku robežšķērsošanas punktā “Starptautiskajā lidostā “Rīga”” un šī pārkāpuma sekām” (Nr. 398/J12) | |
| Informācija par deputātu J.Viļuma, I.Brīvera, J.Ruka, M.Šica un E.Smiltēna jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par caurlaižu sistēmu pierobežas pašvaldībās” (Nr. 399/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Orlova, A.Rubika, R.Rubika, J.Tutina jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par “airBaltic” investīcijām Pilotu akadēmijai meitasuzņēmumā “airBaltic Training”” (Nr. 401/J12) | |
| Informācija par deputātu V.Orlova, I.Ribakova, A.Morozova, J.Urbanoviča un S.Potapkina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā vadītāja atalgojumu” (Nr. 400/J12) | |
| Motivācija | - dep. V.Orlovs |
| Informācija par deputātu I.Pimenova, A.Rubika, J.Tutina, A.Morozova, S.Potapkina jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par likumā “Grozījumi Izglītības likumā” dotā uzdevuma izpildi” (Nr. 402/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Pimenovs |
| Paziņojums | |
| - dep. I.Parādnieks | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 08.02.2018 09:11:55 bal001
Par - 66, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 08.02.2018 09:21:53 bal002
Par - 67, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 08.02.2018 09:34:26 bal003
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (1132/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 08.02.2018 09:54:42 bal004
Par - 34, pret - 36, atturas - 11. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.369/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm īstenojot elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā kontroli (25/P12)
Datums: 08.02.2018 11:28:53 bal005
Par - 33, pret - 34, atturas - 13. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.372/J12 un ministrijas Ministru kabineta noteikumu Nr.221 normu interpretāciju atbilstību normatīvā akta jēgai un mērķim (26/P12)
Datums: 08.02.2018 11:32:35 bal006
Par - 28, pret - 22, atturas - 36. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1137/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 08.02.2018 11:40:26 bal007
Par - 33, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1126/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 08.02.2018 11:40:56 bal008
Par - 31, pret - 47, atturas - 6. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1126/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 08.02.2018 11:41:47 bal009
Par - 50, pret - 21, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1126/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 08.02.2018 11:42:39 bal010
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā (1095/Lp12), 3.lasījums
Datums: 08.02.2018 11:44:14 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (1109/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.02.2018 12:27:34 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu (1105/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.02.2018 12:28:30 bal013
Par - 67, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 08.02.2018 12:29:20 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (1091/Lp12), 2.lasījums
Datums: 08.02.2018 12:30:59 bal015
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1107/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.02.2018 12:40:02 bal016
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (1115/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.02.2018 12:41:27 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (1101/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.02.2018 12:44:48 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1131/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.02.2018 12:48:06 bal019
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1133/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.02.2018 12:48:29 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1133/Lp12), 1.lasījums
Datums: 08.02.2018 13:52:19 bal021
Par - 60, pret - 7, atturas - 3. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām (668/Lm12)