Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2018.gada 22.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018.gada 22.marta sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: “Jā! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Iebildumi ir deputātam Artusam Kaimiņam. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Pieprasījumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu Ivara Zariņa, Andra Morozova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva un Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Andreja Grūbes atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ievas Dambes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Smiltēns, Kleinberga, Melgailis, Platpers, Šimfa, Krūmiņš, Ruks un Viļums lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Vairākas nedēļas... divas nedēļas pēc kārtas televīzija ziņo par kādu ļoti apjomīgu, “skaistu” iepirkumu, ko veikusi valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”.

Situācija tāda. Plānotā cena, līgumcena, - četri miljoni. Piesakās pretendents par 3,5 miljoniem, cits - pārsniedzot astoņus miljonus. Tiek izbrāķēts tas, kas pieteicās par 3,5, un uzvar tas, kurš par astoņiem.

Kas seko? Seko asa, noteikta, precīza satiksmes ministra reakcija? “Šādu cūcību nevar pieļaut! Par šo naudu - 4,5 miljoniem - mēs varam finansēt 50 kilometru grants ceļu pārbūvi vai 15 kilometru asfalta ceļu seguma atjaunošanu. Šādu lietu nevar pieļaut!” Kolēģi, vai tā bija? Tā nebija! To mēs tikai nosapņojām. Jo nu jau ir, man šķiet, pienākuši trekno gadu paradumi - tādi, kādi bija agrāk, kad naudas bija daudz un varēja atļauties nereaģēt uz šādām lietām.

Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka labāk būtu, ja šo naudu - 4,5 miljonus - mēs izdalītu kaut vai audžuģimenēm, profesionālajām audžuģimenēm, katrai audžumammai, kas rūpējas par bērnu, kurš ir palicis bez vecākiem. Lai viņš varētu uzaugt ģimeniskā vidē, mēs varam piešķirt 750 eiro mēnesī.

Jūs noraidījāt Latvijas Reģionu apvienības ierosinātos likuma grozījumus par atraitņu pensijām. (Starpsauciens: “Ai, ai, ai!”) Pieliekot vēl nedaudz klāt, vēl pāris miljonus, mēs par šādu naudu varētu nodrošināt atraitņu pensijas veselu gadu! (Dep. E.Putra: “Kā var nesolīt!”)

Kolēģi! Par pieciem miljoniem, kas, mūsuprāt, ir nesaimnieciski izlietoti, 50 tūkstošiem pensionāru varētu nodrošināt 100 eiro gadā kā pabalstu zobārsta pakalpojumiem. Tik vērts ir bijis šāds iepirkums!

Un vēl skaudrāk tas viss ir kontekstā ar vienu sižetu, kurā mēs redzam, ka ministra kungs domā veikt pētījumu, lai pamatotu, kāpēc ir vajadzīgi astoņi miljoni, nevis 3,5.

Vēl skaudrāk... Es domāju, daudziem Latvijā sažņaudzas sirds, kad... Televīzijā mēs redzējām Laimu, kura no Igaunijas nupat atbraukusi un cīnās par iespēju elpot un dzīvot. Valsts neapmaksā plaušu transplantāciju. Tad labāk izlietojam naudu šādām lietām!

Tāpēc, kolēģi, ir jāmaina Publisko iepirkumu likums. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka konkursā, kurā plānotā cena ir bijusi četri miljoni, uzvar iepirkums par astoņiem miljoniem un nekādas reakcijas nav. Mēs piedāvājam noteikt griestus. Ja plānotā cena ir bijusi summa X, tad iepirkumā uzvarējušais nedrīkst saņemt vairāk kā 50 procentus virs plānotās cenas. Iespējams, ir kaut kas nepareizi sarēķināts, bet nav normāli, ja tas ir dubultā vai trīskāršā... Jo tas ir arī Latvijas drošības jautājums; tas ir jautājums par sabiedrības uzticēšanos savas valsts varai; tas ir ēnu ekonomikas jautājums, jo cilvēki maksā nodokļus tad, ja viņi zina, kā izlieto katru viņu samaksāto centu.

Latvijas Reģionu apvienība aicina iekļaut šo likumprojektu Saeimas darba kārtībā un atbalstīt tā nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šos Publisko iepirkumu likuma grozījumus viena iemesla dēļ. Jūsu nosauktā partija, kuru jūs tagad pārstāvat, ir izdarījusi ļoti sliktu mājasdarbu... Un šis likumprojekts... nu, principā tas ir tulkojams kazuistiski, nav konkrētības tur nekādas, un līdz ar to tas ir brāķis, ko jūs tagad dodat, lai Saeima apstiprina. Es aicinu neapstiprināt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, atturas - 48. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Personas datu apstrādes likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Ņemot vērā, ka Saeimas kārtības rullis dod iespēju runāt vai nu “par”, vai “pret” un nedod iespēju runāt, ka principā esmu “par”, bet kategoriski esmu “pret” kādu konkrētu lietu, es runāšu “pret”.

Būtībā Personas datu apstrādes likums, kas ir jūsu priekšā, ir tapis kā tāds paskaidrojošs likums saistībā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kura tagad mums būs spēkā. Protams, Vispārīgo datu aizsardzības regulu ietekmēt mēs šeit nekādi nevaram. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tajā pašā laikā šajā likumā mēs vienu būtisku lietu izkropļojam; tas padara šo lietu ačgārnu.

Personas datu apstrādes likuma jēga ir censties kaut mazliet aizsargāt mūsu arvien sarūkošo privātumu. Tehnoloģijas mūsu datus izmanto pa labi, pa kreisi. Tas pats Facebook skandāls... Simtiem tūkstošu, miljoniem cilvēku tur ir iesaistīti tādā veidā, ka viņu datus apstrādā.

Piemēram, Ķīnā no 2020.gada būs spēkā sociālā kredīta... reputāciju sistēma, kas kontrolēs ikvienu cilvēku Ķīnā.

Par ko ir runa? Runa ir par 28.pantu, un es to nolasīšu, bet sākumā paskaidrošu, ka runa ir par datu aizsardzības speciālistu. Aizvakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē cienījamais ZZS frakcijas priekšsēdētāja vietnieks - apsveicu, Kārli, ar nomināciju, tā sacīt! - uzdeva jautājumu: “Kas tie datu aizsardzības speciālisti vispār tādi ir?” Nu, es jums teikšu tā: jau 18 gadus ir spēkā Fizisko personu datu aizsardzības likums, un šie speciālisti darbojas ilgāk nekā 15 gadus.

Būtībā 28.pants skan tā (es atļaušos nolasīt): “Datu aizsardzības speciālista pienākumus ir tiesības veikt personai [..], kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir iekļauta inspekcijas datu aizsardzības speciālistu sarakstā [..].” Ir okay! Ir pareizi! Un tālāk ir komats. Un tas, kas ir aiz komata, iekļuva... Valdībā... Acīmredzot, pateicoties pašvaldību spēcīgajam lobijam vai kaut kādam citam lobijam...

Principā pēc komata ir teikts tā: vai kuru par datu aizsardzības speciālistu ieceļ pārzinis vai apstrādātājs.

Pēc analoģijas es minēšu piemēru ar šoferiem. Teiksim, transportlīdzekļa vadītājs, šoferis, ir fiziskā persona, kura vada transportlīdzekli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurai ir atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Un tagad mēs varam modificēt un pateikt - vai jebkura persona, kas piesēžas pie transportlīdzekļa stūres... neatkarīgi no tā, vai šai personai ir tiesības... To ir izvēlējušies pasažieri, kas atrodas transportlīdzeklī...

Es domāju, ka tas ir absurds, un es lūdzu Juridisko komisiju to ņemt vērā, jo soda apmērs, kādu iespējams piespriest saistībā ar šo regulu, ir 20 miljoni eiro. 20 miljoni eiro! Un tagad iedomājieties - pašvaldībā... Nu, kuru nozīmēsim? Anniņu, kas mums slauka grīdas? Nē, Pēterīti, kas mums strādā par jurista palīgu... Un pēc tam... Jūs pat nevarēsiet vainot to Anniņu vai Pēterīti. Faktiski beigās būsim vainīgi mēs - likumdevēji. Un es aicinu šādas lietas novērst jau pašā saknē. Jo regulas jēga un arī, teiksim, tā sākotnējā ideja... mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu, tātad mūsu visu datu, aizsardzības sistēmas izveidošanai. Vēl vairāk! Likumā paredzēts šim nolūkam reglamentēt datu aizsardzības speciālista darbību.

Lūdzu neizkropļot vismaz likumu, jo regulu mēs, diemžēl vai par laimi, nevaram izkropļot. To pieņem Eiropas Savienība, bet tik un tā mēs cenšamies kaut ko samaitāt šajā lietā.

Tātad, kolēģi, Juridisko komisiju es lūdzu pievērst uzmanību 28.panta pēdējiem 10 vārdiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts ir runājis “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Personas datu apstrādes likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kaimiņa kungs, vai vēlaties runāt “par” vai “pret”?

Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es biju ļoti pārsteigts, ieraugot, ka kaut kas tāds vispār ir iekļauts šodien darba kārtībā.

Daži no mūsu kolēģiem šajā namā sēž jau aptuveni tik ilgi... nu, tikpat ilgi, cik ilgi Latvijā nav lobiju likuma. Un lobiju likums būtu ļoti svarīgs likums, lai būtu ievēroti demokrātijas principi.

Savukārt šā likuma - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likuma - pieņemšana nozīmētu, ka mēs ejam uz pilnībā autoritāru režīmu. Tas nozīmē to, ka... Nu, ja tā var teikt, saujiņa uzņēmumu... Cik es saprotu, tur, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, ir 2300 gan mazo, gan lielo, gan mikrouzņēmumu. Bet mūsu valstī kopumā ir vairāk nekā 90 tūkstoši uzņēmumu. Sanāks, ka šie cilvēki, kas būs deleģēti kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras cilvēki, respektīvi, pārstāvji, būs pietuvināti, tā teikt, valdības mājai.

Šis likums viņiem absolūti... Viņi ir izdarījuši savu darbu perfekti - viņi ir nolobējuši. LTRK ir malači! Viņi ir nolobējuši tagad uz šīm vēlēšanām, ka viņiem pat būs likums... ar valdību... jo noteikti vairākums jau atbalstīs. Es ceru, ka ne.

Bet jūs jau neesat lobisti. Jums ir jāpieņem lēmums. Un šis lēmums Latvijas valstij nav labs lēmums. Mums vajag lobiju likumu, nevis LTRK likumu. Tad tikpat labi mēs varam uztaisīt... pieņemsim, mēs varam uztaisīt balto un melno zirgu likumu vai, pieņemsim, Latvijas Pensionāru Federācijas likumu. Jums taču tur ir vajadzīgs tāds likums, lai jums pa taisno... ja jūs nākamreiz neievēlēs, Siliņa kungs! Kas tad pārstāvēs valdības mājā jūsu intereses bez likuma? Vai, pieņemsim, no visas sirds... un mazdrusku arī Latvijai likumu... Jo - kas tad pārstāvēs?

Es jums mēģinu norādīt uz to, ka šī ir negodīga konkurence attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuri valstij maksā nodokļus. Ja šī kamera... 5.pants nosaka: “Kamera ir politiski neitrāla organizācija, kuras darbība nav saistīta ar politisko mērķu sasniegšanu.” Labrīt! Jūs veidojat speciālu likumu, lai atbalstītu to... lai šis pants, 5.pants, šajā likumā nav...

Nu, LTRK lobisti ir labi pastrādājuši... likumā vēl ir atsauce uz 1934.gadu - ka 1934.gadā, Ulmaņa laikā, tā tas bija... Bet Ulmaņa laikā nebija elektromobiļu. Tā taču bija! Varbūt aizliedzam arī elektromobiļus, jo tā bija Ulmaņa laikā?! Nu nevajag kaut kādu pilnīgi nekorektu atsauci! Laiks iet uz priekšu!

Šodien mūsu uzdevums ir neatbalstīt šo likumu, jo tas kropļotu konkurenci.

Es saprotu, ka būs vēlēšanas, un jums būs... varbūt jums ir kaut kas sarunāts... Iespējams, ka ir sarunāts, vai ne? Tad, lūdzu, nospiediet to pogu, un neejam tālāk! Jo... Varbūt Naudiņa kungs var izstāstīt, kāpēc tieši 2300 uzņēmumiem pa taisno ir piekļuve pie valdības, un valdībai, Ministru kabinetam, uzreiz ir jākonsultējas tieši ar LTRK? Kāpēc tas tā ir? Un pārējie paliek aiz borta. Tas nav pareizi!

Es absolūti esmu pārliecināts, ka pareizākais risinājums ir lobiju likums, kuru laikam šeit ir tā kā par maz dūšas jeb par maz drosmes izstrādāt. (Dep. L.Čigāne: “Uzraksti!”) Redziet, tā ir tā lieta, kas mums šeit ir jāizdara! Mums ir jāuztaisa, Čigānes kundze, jūs to zināt! Nevis uzrakstīt, bet... Uzrakstām! (Dep. L.Čigānes starpsaucieni.) Saprotiet, Čigānes kundze! Uzrakstām!

Sēdes vadītāja. Nedebatējiet ar zāli, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš. Lūdzu noraidīt šo likumprojektu. Mūsu valstī ir nepieciešams lobiju likums, nevis šis.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Lūgums tomēr atbalstīt šo likumprojektu.

Kaimiņa kungs te atsaucās uz 1934.gadu. Jā, tā ir taisnība - šāds likums 1934.gadā tika pieņemts. Un ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kuras šobrīd ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Šobrīd šāds likums darbojas gan Lietuvā, gan Igaunijā, kā arī Vācijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā.

Kaimiņa kungs pieminēja elektromobiļus. Starp citu, Kaimiņa kungs, pirmais elektromobilis tika radīts jau 1912.gadā, Fords to radīja. Tā ka tie jau pastāvēja.

Kolēģi! Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā ir apvienoti vairāk nekā 2000 biedri. Viņu uzņēmumu kopējais apgrozījums ir vairāk nekā 17 miljardi eiro.

Es domāju, ir pienācis laiks, lai mēs, komisija, varētu sākt darbu. Nododiet likumprojektu komisijai, lai mēs varam to gatavot pirmajam lasījumam! Protams, varam vēl precizēt to, ja būs nepieciešams, un veidot papildinājumus, apgūstot labāko praksi... mācoties no labākās prakses, kāda ir citās valstīs, strādājot ar attiecīgiem likumiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Citās valstīs ir normāli...”)

Mēs to sagatavosim un virzīsim pirmajam lasījumam, līdzko tas būs gatavs.

Paldies jums. Lūgums atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Kolam šā gada 22.martā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Kola iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.martā. Saeimas Prezidijs šo lūgumu ir apmierinājis un atvaļinājumu ir piešķīris.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Brīveram no šā gada 20.marta līdz 22.martam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivara Brīvera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.marta līdz 22.martam. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Latvijas Republikas tiesībsarga 2017.gada ziņojums.

Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Labrīt! Labrīt, Jūsu Ekselence Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Mūsdienās, it īpaši 21.gadsimtā, gan cilvēktiesības, gan izpratne un attieksme pret tām ir dinamiski mainījušās. Satversmē un citos tiesību aktos garantētās cilvēktiesības ir laimīga cilvēka un ilgtspējīgas valsts pamats.

Ir būtiski saprast, ka visi cilvēktiesību principi ir savstarpēji saistīti, cits citu papildinoši. Tas parāda, ka cilvēktiesības ir universālas un fundamentālas. Turklāt var uzskatīt, ka tās ir vienas no visdinamiskākajām tiesībām.

Es bieži vien savās runās vai atsaucoties uz kādu starptautisku cilvēktiesību dokumentu pieminu Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kur pirmajā pantā ir runāts par cilvēka cieņu.

Man bieži jautā cilvēktiesību definīciju, un es saku, ka tas ir tiesību kopums, kas garantē tiesības uz laimi. Cilvēktiesības sākas ar cilvēka piedzimšanas brīdi un beidzas ar nāvi, to pat ieskaitot. Kādam var rasties jautājums - kāpēc tieši tiesības uz laimi? Protams, katram ir savi kritēriji un izpratne par laimi. Manuprāt, tās ir tiesības uz izglītību, tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, tiesības uz sociālo drošību, īpašumu un darbu, kā arī vēl daudzas citas. Bet vissvarīgākais, ka cilvēki ir informēti par savām tiesībām un vienlaikus arī pienākumiem, jo tikai ar augstu tiesisko apziņu apveltīta sabiedrība var būt perspektīva un ilgtspējīga. (Starpsauciens: “Protams!”)

Tas bija mazliet ievadam. Un tagad mana atskaite parlamentam par to, ko mēs birojā esam pagājušajā gadā, tā teikt, sastrādājuši, izdarījuši. (Dep. A.Klementjevs: “Mēs esam gatavi!”)

Sākšu ar nelielu statistiku.

2017.gadā kopā birojā saņemti un izskatīti 1738 iesniegumi, sagatavotas 2194 atbildes. Uz iesniegumu pamatiem ierosinātas 45 pārbaudes lietas. Tiesībsarga birojā, ieskaitot tiesībsargu, ir 46 amata vietas. Strādā pieci vīrieši un 39 sievietes. Nu tad jautājums par to, kā mēs varam nodrošināt līdztiesību, dzimumu līdztiesību, birojā... nu, tad būs jāliek kādas kvotas...

Turpinot par statistiku.

2017.gadā plānotais valsts budžeta finansējums bija viens miljons 375 tūkstoši eiro, un faktiskā izpilde bija viens miljons 344,7 tūkstoši eiro.

Mēs esam iesnieguši četrus pieteikumus Satversmes tiesā.

Proti, par mototrašu trokšņu robežlielumiem vides piesārņojuma kontekstā, kas rezultējās ar mūsu uzvaru;

par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā jeb mediķu darba algām;

divi pieteikumi bija par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā - par nodokļa aprēķinu dzīvokļu īpašumos nesadalītās mājās un nodokļa likmi gadījumos, ja īpašumā deklarēts cits Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, vai Šveices Konfederācijas pilsonis.

Mēs esam snieguši 21 viedokli Satversmes tiesai. Minēšu tikai dažus būtiskākos. Tātad, proti:

par tiesībām uz tiesas nolēmuma pārsūdzību un tiesībām uz motivētu tiesas nolēmumu;

par reliģisko organizāciju reģistrāciju;

par Solidaritātes nodokļa likuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam;

par aizliegumu strādāt par pedagogu personām, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Tagad es plašāk informēšu jūs par to, kas ir saturiski saistīts ar konkrētām tēmām, ar kurām mēs esam strādājuši, bet pieminēšu tikai to, kas ir, mūsuprāt, no sistēmas viedokļa visbūtiskākais, jo ziņojumā kopumā ir 353 lapas, un, manuprāt, nebūtu ne labi, ne efektīvi, ja es jums lasītu visu ziņojumu. Tāpēc minēšu, pieskaršos tikai būtiskākajiem elementiem. Nē, nu, ja parlaments vēlas, es varu lasīt visu, protams. (Starpsaucieni.)

Bērnu tiesības, protams, birojā visos laikos ir bijusi stratēģiskās prioritātes tēma, un man ir jāpiemin vardarbība pret bērniem valsts un pašvaldību institūcijās. Pagājušais gads un arī iepriekšējie gadi šajā ziņā ir bijuši ļoti trauksmaini. Proti, 2017.gadā plašu rezonansi guva lieta par bērnu tiesību pārkāpumiem Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā, kur rezultātā ir uzsākts kriminālprocess par amatpersonu bezdarbību.

Savukārt pagājušajā gadā, piesaistot advokātu, tika izkustināts jeb iekustināts jau 2015.gadā uzsāktais kriminālprocess par līdzīgiem pārkāpumiem Salas novada bērnunamā “Līkumi”. Toreiz tas saucās “Līkumi”, šobrīd nosaukums ir mainīts. Ierosināju arī pārbaudes lietu par vardarbību pret bērniem un citiem bērnu tiesību pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”. Arī šajā gadījumā ir sākts kriminālprocess, turklāt nebūs lieki piebilst, ka ārstu organizācijas un atbildīgās amatpersonas atzina, ka šajā vienīgajā tāda veida psihoneiroloģiskajā institūcijā Latvijā ārstēšana kā tāda nav notikusi.

Ārkārtīgi būtiska un sarežģīta tēma - Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzība ārvalstīs. Tas ir saistīts ar to problemātiku, ka bieži vien vecāki neizprot tiesību principus vai tiesību būtību, kā atbildīgās institūcijas ārvalstīs attiecas pret bērnu tiesību aizsardzību. Mums ir ļoti daudz gadījumu, kad bērni tiek izņemti no ģimenēm un valsts - es te runāju par Latviju -, bet attiecīgie dienesti ir bijuši bezspēcīgi un nav varējuši palīdzēt mūsu tautiešiem, mūsu iedzīvotājiem izdarīt visu, lai bērni netiktu izņemti no ģimenēm vai - vēl vairāk - netiktu nodoti piespiedu adopcijai kaut kur kādās pilnīgi svešās kultūrās, svešās ģimenēs.

Labā ziņa ir tā, ka pagājušajā gadā ir noslēgts starpinstitucionāls līgums - vienošanās starp Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju par to, lai visas šīs sarežģītās situācijas risinātu efektīvi, kvalitatīvi, savlaicīgi un savstarpējā koordinācija būtu gana sekmīga no labas pārvaldības principa viedokļa, lai katrs izdarītu pēc iespējas labāk to, kas ir jāizdara. Proti, Tieslietu ministrija kā kontaktpunkts reaģē tad, kad ir jāreaģē, bāriņtiesa iesaistās tad, kad ir jau jāiesaistās vai ir tiesas process, vai kā citādāk. Protams, ārlietu dienests, diplomātiskais dienests nodrošina mūsu pilsoņu, mūsu iedzīvotāju aizsardzību atbilstoši savām kompetencēm.

Nākamā tēma, kas varbūt nešķiet tik nozīmīga, bet ir svarīga mūsu vecākiem, ģimenēm ar bērniem, - vienlīdzīga attieksme ēdināšanas maksas aprēķinā pirmsskolas izglītības iestādēs.

Īsumā - ir daudz dažādu metodoloģiju. Nav vienas konkrēti izstrādātas metodoloģijas, kas būtu piemērojama visos gadījumos, kad tiek aprēķināta ēdināšanas maksa. Mēs ierosinājām, ka būtu jāizstrādā vienota metodika ēdināšanas pakalpojuma izmaksu aprēķiniem un skaidri, precīzi jānosaka, kādas izmaksas sedzamas no pašvaldības budžeta un kādas jāsedz bērnu vecākiem. Līdzīgi kā ar mācību līdzekļiem.

Vienlīdzīga attieksme stipendiju apmēra noteikšanā. Te bija runa par divu ministriju izglītības iestādēm, kur ļoti būtiski atšķīrās tas, kā tiek aprēķinātas stipendijas. Pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma Ministru kabineta ārkārtas sēdē faktiski šī problēma tika atrisināta 2017.gada 8.septembrī.

Pārāk agra mācību sākuma laika ietekme uz bērna attīstību.

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti izglītības iestādēm nenosaka vienotu mācību stundu sākuma laiku. Analizējot pētījumus par pusaudžu miegu, secināju, ka pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums ievērojumi palielina veselības riskus, tādēļ aicināju Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju vērtēt iespējas noteikt pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem vienotu mācību stundu sākuma pieļaujamo agrāko laiku. Un tas jāskatās, protams, arī kontekstā ar tiesībām uz brīvā laika pavadīšanu un tiesībām uz interešu izglītību. Te ir runa arī par mājasdarbu apjomu, par ko iepriekš mums bija daudz dažādu diskusiju. Jāsaka tā, ka nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka mājasdarbs ir kāda obligāti veicama darbība. Mājasdarbs - tas ir drīzāk metodiskais līdzeklis, kā sasniegt attiecīgus mācību rezultātus. Bet svarīgi, lai tas ir sabalansēts, līdzsvarots, lai bērnam paliek laiks atpūtai, interešu izglītībai un ir arī brīvais laiks.

Saskarsmes tiesību īstenošanas problemātika. Tā ir liela problēma Latvijā. Proti, visvairāk iesniegumu bērnu tiesību jomā mēs esam saņēmuši tieši saistībā ar šo problemātiku, un prakse rāda, ka pārāk bieži bērni zaudē iespēju saglabāt kontaktu ar to vecāku, ar kuru nedzīvo kopā, piemēram, lielā attāluma vai - visbiežāk - vecāku naidīgo attiecību dēļ. Un nereti ir tā, ka mēs saskaramies... un īpaši arī, teiksim, bāriņtiesu praksē... vecāki savstarpējās izrēķināšanās nolūkā izmanto bērnu un mēģina liegt saskarsmi ne pārāk labā veidā attiecībā pret bērnu. Faktiski viņam nodara pāri, mēģinot kārtot vecāku savstarpējās attiecības, kas var rezultēties arī ar emocionālu vardarbību pret bērnu.

Bērnu tiesības uzaugt ģimenē vai ģimeniskā vidē. Te ir runa par atbildīgo iestāžu un sabiedrības uzmanību saistībā ar problēmu, uz kuru mēs norādījām jau 2016.gadā. Proti, ir runa par bērnu līdz triju gadu vecumam ievietošanu vai neievietošanu institūcijās. Ir daudz un dažādu pētījumu, kas diezgan skaidri pasaka: bērnu ievietošana institūcijās līdz triju gadu vecumam graujoši un neatgriezeniski ietekmē bērnu turpmāko attīstību. Pagājušajā gadā mēs turpinājām sekot līdzi šai situācijai, un ir laba ziņa, laba atziņa, ka bērnu skaits līdz triju gadu vecumam institūcijās ir samazinājies uz pusi. Un bāriņtiesu lēmumi šajā sakarā arī ir stipri uzlabojušies - tas nozīmē to, ka mēs esam sadzirdēti un atbildīgās amatpersonas faktiski ir ņēmušas vērā šīs rekomendācijas un bērnu vislabākās intereses.

Uzvedības sociālās korekcijas programmas bērniem. Tā ir liela problēma, izteikti sistēmiska problēma Latvijā. Te mums jārunā ir par pašvaldībām, jo uzvedības sociālās korekcijas programmas pašvaldības izstrādā katram bērnam, kurš izdarījis likuma pārkāpumu vai kura uzvedība var novest pie prettiesiskas rīcības. Regulējums dod pašvaldībām rīcības brīvību katrai institūcijai deleģēt šo par pienākumu, kā arī rīcības brīvību satura izstrādē. Prakse rāda, ka 2017.gadā 101 no 119 Latvijas pašvaldībām bija izstrādājusi šādas programmas... līdz desmit bērniem, kaut gan pētījumi liecina, ka bērni ar uzvedības traucējumiem ir katrā klasē. Tas nozīmē to, ka šī funkcija vispār netiek nodrošināta.

Varētu pat teikt tā, ka pašvaldības bezdarbības rezultātā nav veikts sociālais darbs ar ģimeni, nav sniegta palīdzība vecākiem bērna audzināšanā, nav strādāts ar bērnu, kad viņam parādījās pirmie uzvedības traucējumi; skola nav ziņojusi sociālajam dienestam. Faktiski ir izaugusi pusaudžu paaudze, kura nevienam nav vajadzīga, jo neviens - ne vecāki, ne bērnunams, ne skola - vairs neredz izeju un grib viņus vienkārši izolēt. Bērna antisociālā uzvedība ir sekas viņa tiesību uz pilnvērtīgu attīstību pārkāpšanai agrākā bērnībā.

Tādēļ pozitīvi vērtējama Tieslietu ministrijas iniciatīva izstrādāt Bērnu antisociālās uzvedības likuma projektu. Likumprojekts paredz lielāku konkrētību preventīvā darba organizēšanā un - kas īpaši būtiski - arī valsts finansējumu noteiktu pakalpojumu apmaksai.

Pilsonisko un politisko tiesību joma. Tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir cilvēktiesību joma, kurā nemainīgi tiek saņemts visvairāk iesniegumu. Kopumā 2017.gadā birojā mēs saņēmām 347 privātpersonu iesniegumus, kas ir lielākais skaits pēdējo triju gadu laikā. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paldies.

Personas ir paudušas arī sūdzības par pieeju tiesai, juridiskās palīdzības pieejamību un kvalitāti, pārstāvību noteiktu kategoriju lietās, tiesībām uz pamatotu tiesas nolēmumu, lietu izskatīšanas termiņiem tiesā, piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā kriminālprocess bija nodots 2012.gadā, bet 2017.gada pavasarī nebija pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Un tas nav tikai viens tāds gadījums. Te mēs runājam par sistēmu, sistēmisku trūkumu.

Par spriedumu izpildi un zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību 2017.gadā saņemti 56 iesniegumi. Mēs veicām zvērinātu tiesu izpildītāju rīcības analīzi. Faktiski te ir runa par to, ka bieži vien viņi ir vērsuši piedziņu uz parādnieku naudas līdzekļiem, nesaglabājot likumā noteiktos naudas līdzekļus, - pat vēršot piedziņu no summām, uz kurām nevar vērst piedziņu, jo īpaši uz valsts sociālajiem un sociālās palīdzības pabalstiem.

Tiesu izpildītāji solīja mainīt savu praksi - ar pirmo paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu parādnieks vienlaikus tiks informēts par saviem pienākumiem piespiedu izpildes procesā.

Tiesības uz brīvību un drošību. 2017.gadā ir saņemti 34 personu iesniegumi, kuros norādītie apstākļi ir aplūkojami tiesību uz brīvību un drošību ietvarā - kā drošības līdzekļu piemērošana un personas aizturēšana. Liela daļa no tiem ir bijusi par apcietinājuma periodiskās kontroles veikšanas tiesiskumu. Proti, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pirmā instance, piemēram, pirmās instances tiesa, atliekot lietas izskatīšanu ilgāk par diviem mēnešiem, nav veikusi apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Tas ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums.

Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesības. Pirms es nolasīšu, kas man šajā sakarā ir sagatavots, es gribu parādīt, ka mums ir izstrādāti divi metodiski materiāli: viens par ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā pret personas gribu un otrs par ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, ja piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ļoti pieprasīts materiāls gan ārstniecības personāla, gan arī pašu pacientu vidū. Te es nodošu, tā teikt, varbūt tādā veidā...

Jau 2016.gadā atzīmēju, ka tikai pēdējos gados var novērot personu ar garīga rakstura traucējumiem vai viņu tuvinieku aktīvāku rīcību, meklējot veidus un iespējas, kā aizsargāt personas tiesības un intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta ierobežojošo līdzekļu piemērošanai pacientiem, kuriem ārstniecības iestādē ir ierobežota brīvība. Tika organizētas vizītes uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām, kurās ievietoti pieaugušie pacienti. Tādējādi bija iespēja iegūt objektīvu informāciju par to, vai normatīvā regulējuma pilnveidošana ir veicinājusi personu ar garīga rakstura traucējumiem cilvēktiesību ievērošanu praksē. Nebūs par skādi atgādināt, ka iepriekšējos gados ir izdarīti attiecīgi grozījumi likumos, ir skaidri definēti likumā par personas privātās dzīves ierobežojumiem... un ir arī pieņemti valdības noteikumi, kas nosaka šo kārtību. Bet praksē mēs redzam, ka būtiski nav nekas mainījies, lai gan no ārstniecības iestāžu vai ārstniecības iestāžu darbinieku puses ir vēlme attiecīgi nodrošināt regulējumu, kas ir noteikts likumā, un rīkoties tiesiski. Tātad līdz ar to ārstniecības personāls, visticamāk, pārskatīs līdzšinējo praksi un mainīs un novērsīs trūkumus.

Ārkārtīgi svarīgi ir pieminēt arī tādu klauzulu, ja tā drīkst izteikties, vai metaforu, ka kāda cilvēka nāve var dot dzīvību. Izklausās ļoti, ļoti jocīgi, bet te ir runa par miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu izmantošanai medicīnā. Tātad par orgānu transplantāciju.

2017.gadā turpināju pētīt tēmu par miruša cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu medicīnā, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības informētībai un tiesiskajam regulējumam. Minētais jautājums ir īpaši nozīmīgs sabiedrībā, ņemot vērā, ka Latvijas Republika plāno ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, kā arī tāpēc, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” tiek virzīts izskatīšanai Saeimā.

Veicu aptauju par sabiedrības informētību, kā arī izstrādāju pētījumu par Latvijas Republikas tiesiskā regulējuma par miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu izmantošanai medicīnā atbilstību cilvēktiesību standartiem un, apkopojot rezultātus, secināju, ka sabiedrība nav informēta:

par valstī pastāvošo kārtību situācijās, kad persona nav izteikusi ne atļauju, ne aizliegumu izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves;

par to, kur ir iespējams reģistrēt savu piekrišanu vai atteikumu izmantot savu ķermeni, audus vai orgānus pēc nāves;

kā arī aptaujas respondenti nav informēti par viņu tuvinieku dzīves laikā izteikto gribu.

Veselības ministrijai ir nekavējoties jāveic sabiedrības informēšanas pasākumi par valstī pastāvošo prezumētās piekrišanas sistēmu un personas tiesībām ziedot savus audus vai orgānus medicīnai.

Tiesības uz vārda brīvību.

Esmu sniedzis atzinumu, ka ir jāpilnveido mediju tiesiskais regulējums, sākot jau ar nepieciešamību nostiprināt vienotu un mūsdienu apstākļiem atbilstošu žurnālista statusa definīciju. Šo statusu persona neiegūst vienīgi ar reģistrāciju profesionālā apvienībā, tas nav atkarīgs no personas popularitātes vai personas atbilstības formāliem kritērijiem, bet gan drīzāk no žurnālista funkcijas - apkopot un publicēt informāciju sabiedrības interesēs. Vienotas žurnālista definīcijas esība veicinātu arī valsts pārvaldes iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu izpratni par žurnālista funkcijām, privilēģijām un nozīmīgo tā saucamo sargsuņa lomu demokrātiskā sabiedrībā.

Ieslodzīto personu tiesību nodrošināšana.

Nav noliedzams, ka Latvijas ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir novecojusi. Daudzas šīs iestādes, celtnes, ēkas ir vēl no, tā teikt, cara laikiem. Un ieslodzījuma vietās daudzi izaicinājumi ir saistīti tieši ar atbilstošu ieslodzījuma apstākļu nodrošināšanu ieslodzītajiem, tai skaitā personām ar invaliditāti, jo ieslodzījums jau nav vieta, kur atriebties. Ieslodzījums ir vieta, kur saņemt vienu no visbargākajiem sodiem un tikt resocializētam, lai persona, kas ir, nu, teiksim tā, paslīdējusi uz likuma burta vai likuma gara, var atgriezties sabiedrībā jau kā pilntiesīgs sabiedrības loceklis un vairāk nekad negribētu izdarīt kādu krimināltiesisku pārkāpumu.

Uzskatu, ka daudzas pamatlietas varētu atrisināt ar jauna cietuma būvniecību. Ar cerību skatījāmies, ka tiks būvēts jauns cietums, bet šis process, šis projekts ir laikam apstājies uz ilgu laiku.

Cilvēku tirdzniecība.

2017.gadā tika pabeigts pētījums “Latvijas pašvaldību sociālo dienestu, bāriņtiesu un Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu loma cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas procesā”. Konstatēts, ka liels skaits institūciju redz savu lomu tikai kā informatori, kuri ziņo policijai, lai tā izmeklētu noziedzīgu nodarījumu. Šādi to uztverot, tiek piemirsts sociālās palīdzības aspekts, kam atbilstoši konkrēto aptaujāto institūciju kompetencei būtu visneatliekamākā loma. Šis apstāklis līdz ar sniegto informāciju par iestāžu rīcības modeļiem liecina, ka ne visas institūcijas Latvijā izprot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanas sistēmu cilvēku tirdzniecības upuriem.

Tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību.

Pēdējos gados darba kārtībā ir atgriezušies jautājumi par tiesību uz reliģijas brīvību ievērošanu valstī. Šogad joprojām ir gan turpinājušās debates par galvassegu ierobežojumiem, gan arī aktualizējies jautājums par reliģisko organizāciju reģistrācijas noteikumiem. Šajā sakarā esmu sniedzis viedokli Satversmes tiesas lietā, kur drīzumā ir gaidāms tiesas spriedums. Valstij ir pienākums būt neitrālai un objektīvai, pildot savas pārvaldes funkcijas reliģijas lietās, un valsts nedrīkst noteikt nesamērīgus ierobežojumus reliģisko organizāciju (baznīcu) reģistrācijai. Tā ir īsa tēze, īss izvilkums no mūsu viedokļa Satversmes tiesai.

Ārvalstnieku tiesības.

Atbilstoši Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām 2017.gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem, kas ļauj stiprināt jau esošo nacionālo piespiedu izraidīšanas novērošanas sistēmu saskaņā ar jaunākajiem Eiropas standartiem, kas piemērojami, īstenojot trešo valstu pilsoņu atgriešanu. 2017.gadā esam devuši ieguldījumu efektīvai piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmas izveidošanai Eiropas līmenī, piedaloties kopēju standartu izstrādē FReM II projekta ietvaros. Un mēs īpaši lepojamies, ka kopš 2017.gada 7.janvāra viens no Tiesībsarga biroja darbiniekiem ir nominēts un apstiprināts FRONTEX Eiropas piespiedu atgriešanas speciālistu rezervei, līdz ar to Tiesībsarga biroja darbinieki veic ne tikai nacionālās piespiedu izraidīšanas operāciju, bet arī FRONTEX koordinēto izraidīšanas operāciju novērošanu atbilstoši Eiropas aktuālajiem cilvēktiesību standartiem.

Visbeidzot. Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību joma.

Tiesības uz sociālo drošību.

Pārskata periodā arvien aktuāla ir bijusi tēma par nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Jau iepriekš esmu norādījis, ka Latvijā izveidotā sociālās drošības sistēma un sociālā atbalsta minimālie apmēri ir zem minimuma, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi. Pabalstu apmēri nav aprēķinos balstīti, turklāt tie lielākoties nav pārskatīti vairākus gadus, piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir palicis 2005.gada līmenī, bet trūcīguma slieksnis - 2011.gada līmenī. Pārskata periodā būtiski uzlabojumi nav ieviesti, joprojām apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Paredzētie atbalsta pasākumi nespēj segt iedzīvotāju pamatvajadzību pieaugošās izmaksas.

Garantētā minimālā ienākuma līmeņa jeb GMI izmaiņas no 49,80 uz 53 eiro vienai personai mēnesī, sākot ar 2018.gadu, jeb palielinājums par 3,20 eiro ir nepietiekams un neatbilstošs sociāli ekonomiskajai situācijai, kā arī starptautiskajam cilvēktiesību standartam. Šāds GMI līmenis nenodrošina cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un nav uzskatāms par pietiekamu, lai apmierinātu pat personas pamatvajadzības. Jāuzsver, ka šī pabalsta saņēmēji ir ne tikai dīkdieņi, kā kādu rītu Ministru prezidents kādā televīzijas raidījumā pieminēja, atsaucoties arī uz to, ka mēs esam kritizējuši šo GMI. Tur nav runa tikai par dīkdieņiem, bet ir runa arī par personām ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar bērniem.

Labklājības ministrijas izstrādātā koncepcija “Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu” savulaik viesa cerības, ka situācija sociālās aizsardzības jomā uzlabosies. Taču 2017.gadā tā joprojām nav ieviesta, gadu no gada tās ieviešana tikusi atlikta un nu jau ir apturēta pilnībā. Tā ir iesprūdusi kaut kur Ministru kabinetā.

Te nu gan jāmin tas, ko nevaram aizmirst, proti, Latvija sevi ir definējusi kā sociāli atbildīgu valsti. Arīdzan Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, īstenojot Satversmē noteiktās tiesības uz sociālo nodrošinājumu, valstij ir pienākums noteikt šo tiesību normatīvo regulējumu, kā arī izveidot efektīvu tiesību normu īstenošanas mehānismu. Valstij ir pienākums ne tikai deklarēt tiesības, bet arī tās iedzīvināt un uzraudzīt to piemērošanu.

Jau 2012.gadā vērsu vairāku starptautisko institūciju uzmanību uz nemainīgi augsto nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā. Atbildot uz ziņojumu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atsaucās uz jaunākajiem atzinumiem, kuros norādīts uz Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem, kas būtiski maina Eiropas sociālo dimensiju. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Eiropas Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu. Dalībvalstu centienu jēga un svarīgākais mērķis ir pastāvīgi uzlabot savu tautu dzīves un darba apstākļus. Lēmējinstitūcijas nedrīkstētu ierobežot horizontālās sociālās klauzulas piemērošanu ne darbības jomas ziņā, ne metožu izvēles ziņā; gluži pretēji, tā jāpiemēro visplašākajā nozīmē visās Eiropas Savienības politikas jomās. Horizontālajai sociālajai klauzulai jāatspoguļojas juridiskajos dokumentos, kas nodrošina jauno līgumu mērķu sasniegšanu gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs.

Lai izceltu nabadzības problemātikas aktualitāti, pagājušā gada septembrī ar Eiropas Padomi, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Equinet, kas ir Eiropas Tiesiskās vienlīdzības aizsardzības institūciju tīkls, un Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīklu organizējām Sociālo un ekonomisko tiesību platformas sanāksmi Rīgā, kurā tika diskutēts par nabadzības līmeņa samazināšanu Latvijā un Eiropā. Cita starpā diskusijās tika uzsvērts, ka Latvijā pastāv ļoti liela ienākumu nevienlīdzība starp iedzīvotājiem, kas ierobežo valsts ekonomisko izaugsmi. Tikai Bulgārijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir vēl lielāka ienākumu nevienlīdzība nekā Latvijā.

Arī Eiropas Komisijas eksperti to norāda nupat publicētajā dokumentā - ziņojumā par Latviju. Ir īpaši svarīgi uzsvērt: sociālās politikas jomā laika gaitā ir panākts minimāls progress. Neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, augstais nabadzības līmenis un ienākumu nevienlīdzība joprojām ir nopietna problēma. 2017.gadā turīgāko 20 procentu iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā nabadzīgāko 20 procentu iedzīvotāju ienākumi. Tas joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Lai gan nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu īpatsvars nepārtraukti samazinās, tas joprojām pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni. Lūkojoties nākotnē, sagaidāms, ka nodokļu reformai būs tikai ierobežota ietekme uz nevienlīdzības un nabadzības samazināšanu. Zems pabalstu adekvātums rada lielu nabadzību un nevienlīdzību. Latvija salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm sociālajai aizsardzībai tērē mazu procentuālo daļu no IKP. Neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, sociālie pārvedumi, tostarp minimālo ienākumu shēma, ir vieni no neefektīvākajiem nabadzības samazināšanā Eiropas Savienībā.

Kritiski vērtējams, ka sabiedrības uzticēšanās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmai ir zema. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir to personu lielais skaits, kuras iemaksas veic samazinātā apmērā vai neveic vispār. Tas minētajām personām rada potenciālu nabadzību nākotnē.

Cilvēku ar invaliditāti tiesības. Te arī ir sagatavots materiāls par pielāgotu darba vidi darbiniekiem ar invaliditāti. (Rāda brošūru.) Protams, tas ir izstrādāts kopā ar nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem, un arī tas, tā teikt, ir ļoti pieprasīts materiāls. Arī to, ja drīkst, es nodošu. (Brošūru nodod sēdes vadītājai.)

Pārskata periodā kā galvenais izpētes jautājums tika izvirzīta cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība. Šīs izpētes ietvaros sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir izstrādāts informatīvais materiāls, kuru es jums tikko nodemonstrēju. Tajā ir iekļauta informācija par saskarsmes kultūru ar darbiniekiem ar dažādu veidu invaliditāti, lai veicinātu pozitīvu komunikāciju starp darbiniekiem ar invaliditāti un bez invaliditātes. Tāpat informatīvajā materiālā ir sniegta praktiska informācija par veidiem, kā viegli un ērti pielāgot dažādu darba vidi un darba procesu darbiniekiem ar dažādu veidu invaliditāti.

Gada nogalē organizējām konferenci “Darba tirgus pieejamība personām ar invaliditāti”. Uzklausot atbildīgās valsts institūcijas, secināju, ka iezīmējas daudzi jauni virzieni, kas līdz šim sociālajā politikā ir maz attīstīti, piemēram, motivācijas programmas, mentorings, sabalansēta kvotu sistēma, prevencijas pasākumi, lai cilvēki “neizkristu” no darba tirgus. Un visbeidzot - ideja parādīt valsts pārvaldi kā paraugu cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanā.

Tomēr aicinu Nodarbinātības valsts aģentūru kopā ar Labklājības ministriju strādāt pie tā, lai daudz mērķtiecīgāk informētu cilvēkus un darba devējus par valsts piedāvātajām iespējām, kā arī vairāk informētu sabiedrību kopumā par veiksmīgiem rezultātiem, citādi viedoklis par sistēmas efektivitāti vairāk rodas no neveiksmīgajiem piemēriem un reizēm var būt pat nepelnīti nepareizs.

Ir svarīgi apzināties, ka ikviens cilvēks ir individuāls, un šajā jomā bez individuālas pieejas neiztikt. Lai piedāvājumu klāsts sasniegtu mērķi, atbildīgo institūciju vadītāji tika aicināti daudz vairāk domāt, kā izglītot savus darbiniekus, kā lūkoties uz katru cilvēku kā klientu - ar individuālu pieeju un patiesu vēlmi palīdzēt viņam atrast darbu un veiksmīgi iekļauties darba tirgū. Jo, kā mēs labi zinām, arī Latvijai ir saistošs princips - ikvienam ir tiesības uz darbu, ikvienam ir tiesības dzīvot sabiedrībā.

Nepatīkami mani pārsteidza vienas augstas amatpersonas paustais cilvēku ar invaliditāti iekļaušanas kontekstā - nupat, nesen, izskanējušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Aigara Rostovska paziņojums Rīgas uzņēmēju Biznesa forumā: “Šādi cilvēki ir apgrūtinājums uzņēmējiem, tādēļ jādomā, kā atvieglot procedūru, kā viņus atlaist.” Rostovskis uzskata, ka arī būvnoteikumos nevajadzētu paredzēt vides pieejamības normas, jo tas esot pārāk dārgi. Skumji! Tiešām skumji Eiropas Savienības dalībvalstī 21.gadsimtā šādus paziņojumus dzirdēt, kā es saprotu, no valdības un parlamenta sociālā partnera! (Dep. A.Kaimiņš: “Oficiālā!”)

Piekrītu, ka atsevišķas Darba likuma normas varētu būt labojamas, tomēr attiecībā uz vides pieejamību 2010.gadā Pasaules Bankas pētījumā atzīmēts, ka vides pieejamības nodrošināšanas izmaksas no kopējām būvniecības izmaksām ir viens procents (vai pat mazāk). Līdz ar to te runa ir vairāk par attieksmi, gribu un izpratni.

Un vēlreiz es gribu uzsvērt, ka nav runa tikai par personām, kas ir ar kustību traucējumiem. Te ir runa par personām ar redzes un dzirdes invaliditāti un traucējumiem. Te ir runa arī par to, ka māmiņas un seniori vides pieejamības jomā ir apdraudēti un viņu tiesības ir ierobežotas.

Tiesības uz veselību. Burtiski 10 minūtes.

2017.gadā ir uzsākta veselības aprūpes sistēmas reforma, kuras ietvaros nākamo triju gadu laikā ir plānots panākt finansējuma palielinājumu veselības aprūpei četru procentu apmērā no IKP. Četri procenti! Taču, kamēr realitātē nav sasniegts plānotais finansējuma līmenis, nav pamata uzskatīt, ka Latvijā pieejamā veselības aprūpes sistēma būtiski uzlabosies.

Tā kā viena no valdības un parlamenta prioritātēm 2017.gadā bija veselības aprūpes sistēmas reforma un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, Saeima 2017.gada nogalē pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Visupirms jāatzīmē, ka valdība Saeimai bija nodevusi absolūti nekvalitatīvu likumprojektu. Var teikt - brāķi. Tas kopumā lika uzdot vairāk jautājumu nekā sniedza atbildes, līdz ar to Veselības ministriju vēl sagaida plašs izskaidrošanas darbs, īpaši attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kuriem sistēmai būs jāpievienojas pašiem. Tāpat joprojām nav skaidri redzams, kāds ieguvums būs sabiedrībai kopumā, proti, kā tieši uzlabosies veselības aprūpes pakalpojuma pieejamība, kāds būs garantētais piekļuves laiks pakalpojumam, vai jaunais modelis palīdzēs nozarē noturēt un pienācīgi atalgot mediķus, un tamlīdzīgi.

Kopumā kritiski vērtēju to, ka Latvijas valsts iedzīvotāju veselības aprūpei 2020.gadā plāno atvēlēt vien četrus procentus no IKP. Finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās robežās no 5,1 līdz 16,4 procentiem no IKP. Šādā situācijā nav skaidrs, kā Latvijas politiķi plāno panākt būtiskus uzlabojumus nozarē, tai nepieciešamo finansējumu joprojām saglabājot kritiski zemu.

Turklāt esmu norādījis - tas ir sociāli bezatbildīgi, ka valdība nodokļu reformas ietvarā tos Latvijas iedzīvotājus, kuri darbojas valsts atzītos nodokļu režīmos, pēc būtības no veselības aprūpes sistēmas ir izslēgusi. Tādēļ neatbildēts paliek jautājums, vai iedzīvotāji, kuriem veselības apdrošināšanas sistēmai būs jāpievienojas pašiem, spēs šo maksājumu veikt, vai arī tas šajā segmentā palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības un invaliditātes izdevumu apjomu.

Absolūti nepamatota un nesamērīga ir likumā noteiktā veselības apdrošināšanas likme trīs procenti (jeb 153 eiro 80 centi) un pieci procenti (jeb 258 eiro) no minimālās darba algas 2019. un 2020.gadā tiem iedzīvotājiem, kas sistēmai pievienosies paši. Faktiski likums paredz šiem iedzīvotājiem samaksāt mēnesī veselības iemaksas no summas, kas atbilst ienākumiem 1290 eiro (2019.gadā) un 2150 eiro (2020.gadā) mēnesī. Ienākumus, kas pārsniedz 1000 eiro mēnesī, saņem aptuveni 25 procenti strādājošo, savukārt ienākumus, kas pārsniedz 2000 eiro mēnesī, - tikai nedaudz vairāk kā pieci procenti strādājošo. Nav skaidra pamatojuma tam, kāpēc iedzīvotājiem, kas pievienojas sistēmai paši, būs jāveic maksājums tieši no tik lielas summas. Manā ieskatā, attiecībā uz šiem iedzīvotājiem tiek pārkāpts Satversmes 91.pantā iekļautais tiesiskās vienlīdzības princips, kas potenciāli var izraisīt arī konstitucionālās tiesvedības risku.

Vienlaikus neatbildēts paliek jautājums, vai iedzīvotāji, kuriem veselības apdrošināšanas sistēmai būs jāpievienojas pašiem, spēs šo maksājumu veikt vai arī tas šajā segmentā palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības, invaliditātes izdevumus, respektīvi, spiedienu uz pašvaldību un valsts sociālajiem budžetiem.

Vienlīdzības principa īstenošana ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā.

Jau iepriekš biju norādījis uz nepamatotu atšķirīgu attieksmi, kompensējot medicīnas darbiniekiem virsstundu darbu. Te ir runa par normālo pagarināto darba laiku medicīnas darbiniekiem.

Uzskatu, ka jebkurš darbs, kas pārsniedz normālo daba laiku, tas ir, 40 stundas nedēļā, ir uzskatāms par virsstundu darbu un atbilstoši ir atlīdzināms, piešķirot piemaksu 100 procentu apmērā no noteiktās algas likmes vai arī piešķirot apmaksātu atpūtas laiku.

Gan Saeima, gan valdība atzina nepieciešamību mainīt tiesisko regulējumu, pakāpeniski atsakoties no pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām, taču konkrēts risinājums netika piedāvāts. Nu, tur ir pārejas periods, bet princips ir saglabāts. Risinājums radās tikai pēc tam, kad tika iesniegts pieteikums Satversmes tiesā. Turklāt risinājums paredz nesamērīgi garu pārejas periodu - līdz pat 2020.gadam. Līdz ar to galavārdu šajā jautājumā teiks Satversmes tiesa. (Dep. A.Barčas starpsauciens.) Kaut kad aprīļa vidū sāksies mutvārdu process. (Dep. A.Barčas starpsauciens.) Jā.

Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā.

Pārskata periodā vairāki galvaspilsētas iedzīvotāji vērsa uzmanību uz diskriminējošām un tiesiskās vienlīdzības principam neatbilstošām tiesību normām Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”. Kopumā par šiem pašvaldības noteikumiem tika saņemts daudz dažādu sūdzību. Īpaši jāatzīmē, ka pašvaldība ir radījusi iedzīvotāju tiesību aizskārumu ar vairākām tiesību normām atšķirīgos aspektos, kā rezultātā uzsākta konstitucionālā tiesvedība divās lietās: par diskriminējošu attieksmi pret Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem, kā arī par nepamatoti atšķirīgu attieksmi un tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās.

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Par tiesību normu sakārtošanu pēc Zolitūdes traģēdijas. Mēs bijām pieķērušies vienam aspektam, proti, apsardzes darbinieku apmācības un sertifikācijas problēmām. Es sniedzu atzinumu par apsardzes darbinieku apmācību un par sertifikācijas efektivitātes problēmām, rekomendēju grozīt vairākus normatīvos aktus. Pagājušajā gadā grozījumi ir veikti. Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka, lai atrisinātu vienu no Zolitūdes traģēdijas izgaismotajām problēmām, bija nepieciešami četri gadi. Tas raisa jautājumus par valsts vēlmi ātri un efektīvi risināt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus.

Par mototrašu trokšņu robežlielumiem vai, citiem vārdiem sakot, ikviena tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

Pagājušajā gadā pēc mana pieteikuma Satversmes tiesa atzina par prettiesiskiem Ministru kabineta noteikumus par mototrašu trokšņiem. Par nožēlu, jāatzīst, ka šī lieta izgaismoja valdības nevēlēšanos konstruktīvi risināt sabiedrībai nozīmīgus veselības un labvēlīgas vides jautājumus dialoga veidā. Lai panāktu taisnīgu un cilvēka cieņu nepazemojošu risinājumu, joprojām ir jāizmanto galējie līdzekļi - tiesvedība. Manuprāt, šī lieta ir tikai aisberga redzamā daļa, kas valdībai signalizē, ka būtu laiks mainīt savu attieksmi, vairāk ieklausīties cilvēku stāstos un ekspertu ieteikumos, lai nevajadzētu tiesas spriedumu kādas problēmsituācijas risināšanā. Un tātad te bija tiesas spriedums, Satversmes tiesas spriedums, kas atzina, ka valdībai nebija taisnība.

Labas pārvaldības principa veicināšana.

Pārskata periodā veicu iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības viedokli, vai valsts pārvalde ievēro labas pārvaldības principu.

Tiesībsarga ikgadējā konferencē tika prezentēti aptaujas rezultāti, kas ļāva izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt. Vērojot kopējo tendenci, secināms, ka aptuveni 30 procenti respondentu sniedza vērtējumu, ka laba pārvaldība tiek ievērota; aptuveni puse norādīja, ka laba pārvaldība tiek nodrošināta daļēji un ir vēl jāuzlabo; savukārt 20 procenti uzskatīja, ka laba pārvaldība netiek ievērota.

Otrkārt. Iedzīvotāju skatījumā, viskritiskāk ir vērtējams atklātības un tiesiskas un objektīvas rīcības trūkums iestādēs; tas norāda uz minimālu iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Turklāt, iedzīvotāju skatījumā, valsts pārvaldes darbība nav caurskatāma un tajā valda pārmērīga birokrātija.

Vienlaikus vismazāk negatīvu atbilžu saņemts par pieklājīgu un pretimnākošu attieksmi un pieejamību. Tas liek domāt, ka valsts pārvalde tomēr ir iemācījusies būt laipna un pretimnākoša komunikācijā ar iedzīvotājiem.

Vadoties no aptaujas rezultātiem, tiek veidota turpmākā stratēģija, vērtējot jau konkrētu iestāžu darbu, piemēram, jau šobrīd ziņojumā ir atsevišķas sadaļas, kas veltītas labas pārvaldības veicināšanai nodokļu un nodevu administrēšanas jomā.

Komunikācija ar sabiedrību. Kopumā 2017.gadā mēs esam organizējuši 37 pasākumus: diskusijas, izglītojošus seminārus, izbraukuma konsultācijas u.c.

Veicinot tiesībsarga pieejamību novados, kā arī turpinot sabiedrības informēšanu par cilvēktiesībām un labu pārvaldību, 2017.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki organizēja sešus braucienus ārpus Rīgas - uz Ventspili, Liepāju, Valmieru, Madonu, Bausku un Balviem - un reģionālajās bibliotēkās sniedza konsultācijas iedzīvotājiem, tostarp jaunajiem vecākiem. Mēs esam izdevuši īso tiesību kursu jaunajiem vecākiem, kurā ļoti vienkāršā, saprotamā veidā izskaidrotas viņu tiesības gan pirms maternitātes atvaļinājuma, gan atgriežoties darbā. (Rāda brošūru.) Arī ļoti pieprasīts materiāls gan drukātā veidā, gan PDF formātā internetā. Es varu izdalīt katram atsevišķi... jā, lūdzu! (Brošūru nodod sēdes vadītājai.)

Pārskata gadā par tiesībsarga darbu bijušas 6484 publikācijas medijos. Sagatavotas 79 preses relīzes. Tēmas, par kurām 2017.gadā bija pastiprināta sabiedrības un mediju interese, kā arī tās, par kurām visbiežāk tiesībsargs vai biroja pārstāvji uzstājušies publiski, bija šādas: sistēmas bērni - ārpusģimenes aprūpe; veselības aprūpes finansēšana; sociālā nevienlīdzība un nabadzība; mediķu darba algas; nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana, nepilsoņa jēdziena skaidrojums; nacionālais preventīvais mehānisms.

Un visbeidzot noslēgumā - par nacionālo preventīvo mehānismu. 2017.gadā vērsos kā starptautiskajās, tā nacionālajās institūcijās, lai gan nebūs lieki atgādināt, ka jau pirms dažiem gadiem vēl Valda Dombrovska valdības laikā vērsāmies ar lūgumu - sākt tā saucamās Spīdzināšanas novēršanas konvencijas Papildprotokola ratifikāciju, ar ko ieviest nacionālo preventīvo mehānismu valstī, tomēr tas tika noraidīts vai atstāts bez ievērības. Bet šobrīd situācija ir mainījusies, un, kā es jau minēju, pagājušā gadā vērsos gan starptautiskajās, gan nacionālajās institūcijās, informējot par Latvijas valdības spertajiem soļiem tuvāk tā sauktās Spīdzināšanas novēršanas konvencijas Papildprotokola ratificēšanai un vienlaikus norādot, ka nav pieļaujama vilcināšanās attiecībā uz nacionālā preventīvā mehānisma izveidi Latvijā. Aicināju sniegt atbalstu minētā Papildprotokola ratificēšanas nepieciešamībai, kas nākotnē novērstu mazaizsargāto cilvēku cilvēktiesību pārkāpumus. Saeima, lemjot par 2018.gada budžetu, atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu Tiesībsarga birojam, kas ļauj stiprināt Tiesībsarga biroja kapacitāti preventīvajām vizītēm iestādēs, kurās personām ir vai varētu tikt ierobežota brīvība. Tādējādi no 2018.gada mēs regulāri, izmantojot preventīvu metodoloģiju, preventīvos līdzekļus, apmeklēsim šādas iestādes, lai novērstu spīdzināšanu un nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos ar šo iestāžu klientiem.

Un visbeidzot. Pats pēdējais manā ziņojumā, ko es gribu izcelt. Tiesībsarga institūcijas nostiprināšana Satversmē. Tas izriet jau no 2015.gada ziņojuma. Tas ir aktualizēts arī 2016.gada diskusijās un 2017.gada diskusijās, un šobrīd, manuprāt, ir kā reizi nobriedusi tā situācija, ka šai tēmai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Esmu uzsvēris vairākkārt, ka tiesībsarga institūcija ir jāiekļauj konstitucionālo institūciju saimē, jāieraksta Satversmē, jo tieši šī institūcija strādā cilvēka pamattiesību aizsardzībai un labas pārvaldības sekmēšanai. Protams, saskaņā arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ikviena valsts pārvaldes un pašvaldību institūcija ir atbildīga par cilvēktiesību ievērošanu un sekmēšanu atbilstoši savām kompetencēm.

Tiesībsarga institūcijas nostiprināšana Satversmē arī stiprinātu nacionālās cilvēktiesību aizsardzības institūcijas atbilstību tā dēvētajiem Parīzes Principiem, kas ietver būtiskāko minimālo rekomendāciju kopumu, ko ir pieņēmusi ANO Ģenerālā asambleja par nacionālo cilvēktiesību institūciju statusu un darbību cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas jomā.

Atzīmējams, ka Latvijā tiesībsargam ir dots grūts uzdevums - panākt, lai viņa juridiski nesaistošie priekšlikumi tiktu izpildīti sabiedrībā un tiesību sistēmā, kur gan pierasts pildīt tikai obligātus rīkojumus. Tādējādi ļoti liela nozīme ir tiesībsarga institūcijas autoritātei, tās neatkarībai un reputācijai kopumā. Šādas autoritātes stiprināšanai tiesībsarga institūcijai ir nepieciešams arī atbilstošs tiesiskais statuss, proti, nostiprinājums Satversmē. Tiesībsarga institūcijas nostiprināšana Satversmē ne tikai pasargātu institūciju no nevēlamām politiskām manipulācijām, bet arī signalizētu par politisko lēmumu pieņēmēju nopietnu gribu stiprināt Latvijas iedzīvotāju pamattiesības un valsts atbildību iedzīvotāju priekšā.

Paldies. (Aplausi. Starpsauciens: “Ļaujiet runāt!”)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam par ļoti izsmeļošo ziņojumu. Paldies par labo sadarbību ar Saeimu. Es domāju, ka mūsu kolēģi dažādās komisijās arī vēlētos iegūt šos bukletus.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsauciens: “Sāc, Artus!”)

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tādi šķidri aplausi pēc tiesībsarga ziņojuma bija dzirdami šeit.

Un, ziniet, kolēģi, man ļoti bieži, principā jau trīs gadus, vērojot jūs no malas, rodas jautājums: ko jūs šeit darāt? Ko jūs šeit darāt? Kāpēc jūs izdomājāt kļūt par deputātiem, savā dzīvē iet politikā? Kāpēc jūs to izdomājāt? Kāda bija tā jūsu motivācija, lai tad, kad ir viens no gada galvenajiem ziņojumiem...

Sēdes vadītāja. Par ziņojumu, Kaimiņa kungs! Lūdzu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), runājiet par ziņojumu!

A.Kaimiņš. Es runāju tieši par ziņojumu.

Sēdes vadītāja. Par ziņojumu!

A.Kaimiņš. Jūs nepārkāpiet manas cilvēktiesības, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par ziņojumu!

A.Kaimiņš. Šis ir viens no svarīgākajiem ziņojumiem gadā.

Un varbūt jūs esat mazliet aizmirsuši faktus, bet Latvija joprojām Eiropā ir līdere - pirmajā vietā - zīdaiņu mirstības ziņā. Jūs esat to aizmirsuši. Es jums pagājušogad to minēju. Jums varbūt tas liekas smieklīgi, varbūt tas ir mazsvarīgi, bet mēs esam pirmie.

Latvija katru dienu zaudē 33 iedzīvotājus, kas aizbrauc dzīvot citur. Jūs arī to esat aizmirsuši. Tas joprojām notiek.

Latvijā katru dienu, arī šodien (es ceru, ka ne), viens pusaudzis izdara pašnāvību. Katru dienu!

Latvijā ir augstākais uzturlīdzekļu nemaksātāju skaits Eiropā - 33 tūkstoši! Un arī to es teicu jau pirms gada! (Starpsauciens: “Kāds risinājums?”)

Šī risinājuma dēļ es izveidoju tādu kā savu priekšlikumu, kurš tika akceptēts, un paldies Saeimai, ka tas tika izdarīts. Tiem, kas nemaksā saviem bērniem uzturlīdzekļus 114 eiro apmērā, tiek atņemtas autovadītāja tiesības; tā rezultātā 33 tūkstošu eiro vietā, kurus kādreiz iekasēja Uzturlīdzekļu garantiju fonds... Fonds agrāk saņēma 33 tūkstošus eiro mēnesī, bet tagad tas saņem 450 tūkstošus mēnesī! Bet kā savukārt rīkojas Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors, kaut gan te tiesībsargs visu laiku atgādināja, ka cilvēks ir galvenais? Cilvēks ir galvenais!

Tagad situācija... no šī paša fonda...

Meitenei piedzimst bērns, meitene ir nepilngadīga, tēvs, izrādās, arī nepilngadīgs (nu, gadās dzīvē tā)... tēvs nemēģina par to bērnu rūpēties, meitene iet uz Uzturlīdzekļu garantiju fondu un saka: “Dodiet man, lūdzu, kaut kāda veida atbalstu!” Direktors pasaka: “Nē! Paldies! Uz redzēšanos!”

Jūs padomājiet, tam fondam ir par 400 tūkstošiem eiro vairāk naudas mēnesī sakarā ar šiem likuma grozījumiem (par to, ka atņem autovadītāja tiesības tiem nemaksātājiem), un viņam vēl ir žēl vienam Latvijas pilsonim! Kas par nihilismu!

Bet ir 13 jaunas darba vietas - Uzturlīdzekļu garantiju fonds to ir panācis. Tagad Tieslietu ministrijā ir 13 jaunas darba vietas. Acīmredzot šī nauda tiek labi apgūta. Bet vienam mazam bērniņam, kuram tiešām vajadzēja, nauda neatradās! Mamma uzrakstīja sūdzību tiesībsargam. Tiesībsargs izdarīja tā, ka šis bērniņš saņem to naudu. Un nav svarīgi, vai tēvs ir nepilngadīgs, vai viņš ir pilngadīgs. Tās ir rūpes par mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem. Tā ir šī fonda būtība! Nevis iekasēt naudu un veidot sev jaunas amata vietas. Pirms tam tur trīs cilvēki strādāja. Tikko ir nauda, tā uzreiz viņiem vajag amata vietas! Tāda te lieta.

Jūsu kā deputātu uzdevums ir rūpēties par cilvēkiem. Rūpēties par cilvēkiem - tā ir pati galvenā lieta. Kas ir Latvijas lielākā vērtība? Kas? Dzelzceļš? (Starpsauciens: “Kaimiņš!”) Jā, iespējams, kaimiņš, bet patiesībā cilvēks. Jo tas kaimiņš arī ir cilvēks. Latvijas vienīgā patiesā vērtība ir cilvēks! Mums ir jārūpējas par cilvēkiem! Un tas ir tiesībsarga uzdevums. Jums to nepārtraukti gadu no gada atkārto.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kaimiņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Kaimiņš apvieno abus uzstāšanās laikus? (Starpsaucieni: “Lai runā!”) Tātad tiek apvienoti abi uzstāšanās laiki. Divas minūtes.

A.Kaimiņš. Tātad tas, ko es ātri mēģināšu pateikt. Tiesībsargs atklāti teica - birokrātija ir par lielu. E-pārvalde nestrādā. Ja mēs runājam par e-veselību, tad, izrādās, e-veselībā (Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs man neļaus samelot) ir vismaz 72 atbildīgie par to, kāpēc e-veselība joprojām nestrādā. 72 cilvēki - tā ir kolektīvā atbildība. Tā vairs nav atbildība. Tur vairs konkrēti neko neizķersi.

Tātad, ja mēs e-pārvaldi paceļam augstākā līmenī, mēs varam atlaist ļoti daudz ierēdņu un samazināt birokrātiju. Tas ir tas, kas tagad būtu jādara. Mums nevajag tik daudz ierēdņu!

Nākamā lieta. Sabiedrība netiek informēta...

Kur ir mans laiks? (Sēžu zāles monitorā nav redzams debatēm atvēlētais laiks.) Es nezinu, kā man vadīties tagad...

Tātad sabiedrība netiek informēta, cilvēki nezina, kādas ir viņu tiesības, kas ir jādara.

Jūs tagad atkal kaut kā novirzījāt fokusu, bet... iedomājieties, ka jūs esat izmeklētājs un jums uz galda ir 93 lietas. Iedomājieties: Barčas kundze sēž pie galda, uz kura ir 93 lietas, kas viņai ir jāizmeklē gada laikā. Kā viņa var izmeklēt 93 lietas, ja viņa ir viena pati? Un tā šobrīd ir arī izmeklētājiem Latvijas policijā. Nav kapacitātes!

Tas, ko es mēģinu pateikt... ka 60 procenti Latvijas valsts iedzīvotāju ir parādā ātro kredītu firmām. Ātro kredītu firmām, kurās uzcenojums ir 189 procenti gadā. 60 procenti iedzīvotāju! Cienījamie valsts iedzīvotāji, izmantojiet krājaizdevu sabiedrības! Tās ir katrā novadā. Kopā Latvijā ir 31 krājaizdevu sabiedrība. Izmantojiet tās, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, arī jūsu papildlaiks ir beidzies.

A.Kaimiņš. Es gribētu vēl papildlaiku! (Dep. J.Viļums aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nav iespējams. Paldies. Jums tiek izslēgts mikrofons. Paldies, Kaimiņa kungs!

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

Jums ir izslēgts mikrofons, Kaimiņa kungs. Lūdzu, atstājiet tribīni!

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es par tiesībsarga ziņojumu.

Mums nav daudz amatpersonu, kuras nāk šajā tribīnē un kurām ir dota iespēja sniegt savu ziņojumu gada griezumā. Es patiesi aicinu jūs katru iepazīties ar tiesībsarga ziņojumu. Mums bija ekskluzīva iespēja otrdien komisijā uzklausīt Jansona kungu un viņa brīnišķīgo ekspertu komandu, uzdot jautājumus un diskutēt, un pārrunāt visas šīs lietas, ko Jansona kungs šodien no tribīnes nolasīja.

Tiesībsarga pamanītās negācijas ir kā tāds dīķī iemests akmens, kas savirmo ūdeni, un man par prieku jāteic, ka ļoti bieži to uztver žurnālisti un tad pieslēdzas visa sabiedrība. Un tā mēs lēnām, soli pa solim varam atrisināt visus tos daudzos jautājumus, kuri gadu no gada atspoguļojas tiesībsarga ziņojumā un par kuriem tieši vai netieši mēs zinām. Mēs lēnām risinām bērnu tiesību aizsardzības jautājumus, sociālos jautājumus, izglītības jautājumus, un tā varētu saukt daudz, daudz.

Komisijas vārdā es varu pateikt paldies Jansona kungam par sadarbību, paldies viņa ekspertiem, kas ļoti bieži nāk uz komisijas sēdēm. Un, lai arī tiesībsarga ziņojumam ir rekomendējošs raksturs, es patiesi aicinu mūs katru iedziļināties tajā un izvilkt to graudu, ko mēs varam reāli pārvērst gan likumos, gan izpildvarā.

Vēlreiz pasaku paldies par gada ziņojumu un aicinu kolēģus iepazīties ar to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Gribu pateikt lielu paldies tiesībsarga kungam, jo faktiski, ja mēs gribam attīstīties uz augšu, objektīva kritika ir ļoti, ļoti nepieciešama.

Taču šī objektīvā kritika ir jāņem vērā un kaut kādā veidā ir jāreaģē.

Pilnīgi piekrītu tiesībsarga kungam, ka šobrīd mums ir ļoti būtiski jautājumi, kas saistīti ar bērniem. Vairāk nekā 30 procentiem bērnu netiek nodrošināts tas, kas likumā rakstīts, - ka viņiem ir tiesības uz ģimeni. Mēs tērējam laiku kaut kādām debatēm par Stambulas konvenciju, bet galīgi ignorējam faktu, ka pie mums 30 procenti bērnu, vairāk nekā 120 tūkstoši, aug bez abiem vecākiem.

Un es pilnīgi piekrītu Jansona kungam, ka bērni bieži tiek izmantoti kaut kādā savstarpējo attiecību kārtošanā. Un, ja Kaimiņa kungam būtu bērni, viņš arī zinātu, ka... Manuprāt, ja šie jautājumi tiktu atrisināti un bāriņtiesas strādātu un bērnu tiesības patiešām būtu ievērotas, tad šāda fonda vispār nebūtu. Šis fonds ir radies galvenokārt tikai tāpēc, ka bērni tiek izmantoti savstarpējo attiecību kārtošanā.

Otra ļoti būtiska lieta. Es pilnīgi piekrītu Jansona kungam arī tajā ziņā, ka mēs šobrīd apātiski skatāmies, vienaldzīgi skatāmies, uz atalgojuma un pirktspējas jautājumu. Jūs esat ievērojuši, ka cenas Eiropas Savienības veikalos principā ir līdzvērtīgas? Kā Parīzē, kā Berlīnē, tā Rīgā. Es ceru, ka esat ievērojuši. Un, ja jūs esat studējuši nodokļu sistēmu, tad zināt, ka nodokļu sistēma Eiropas Savienības valstīs ir aptuveni vienāda. Bet būtiskā atšķirība ir starp to, kādu naudu saņem Latvijas pilsonis un kāda ir viņa pirktspēja, un to, kāda ir Francijas vai Vācijas pilsoņa pirktspēja. Taču mēs to pieņemam kā normu. Un mēs neiedziļināmies, ka arī Latvijas uzņēmēji ir nolikti sliktākā stāvoklī. Ja Latvijas uzņēmēja klientam ir divas trīs reizes zemāka pirktspēja nekā Vācijas, tad uzņēmējam klājas sliktāk un viņam grūtāk attīstīties. (Dep. V.Spolīša starpsaucieni.) Un mūs tas neuztrauc, ka mūsu tautsaimniecība buksē no tā, ka mūsu uzņēmējs, salīdzinot ar Vācijas uzņēmēju, ir nolikts sliktākā stāvoklī. Principā tā ir arī Latgales problēma. Kāpēc Latgale ir tukša? Tāpēc, ka faktiski uzņēmējdarbībai tur nav jēgas, jo cilvēki nav spējīgi nopirkt to, ko tas uzņēmējs tur sagatavo.

Nākamā lieta, kurai es gribu pievērst uzmanību. Es pilnīgi piekrītu Jansona kungam arī jautājumos, kas saistīti ar tiesu varu. Un aicinu visus kolēģus, arī Artusu Kaimiņa kungu, ne tikai kritizēt, bet arī kaut ko darīt. Ir atvērts vaļā likums “Par tiesu varu”. Sakārtojam tad šo jautājumu, lai tiesas ir tādas, kas mūs apmierina!

Vēl viena lieta, kuru es gribu pieminēt, par kuru nav runāts, bet kuru mūsu draugs arī drusku aizskāra, - ka ir būtiski ierobežotas mūsu iedzīvotāju tiesības izaugt Latvijā. Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo ārvalstīs, un mēs to uzskatām par normu. Šiem cilvēkiem ir tiesības dzīvot šeit, un mums ir jānodrošina, lai šiem cilvēkiem būtu iespējas šeit dzīvot. Un metam mieru šai apātijai! Nu, sajūtamies, ka mēs spējam pacelt savu tautsaimniecību! Es saku: ja Singapūras vadītājs varēja sakārtot savu valsti, tad arī mēs, latviešu strēlnieku pēcnācēji, to varam.

Nu, aptveram to! Sajūtam to!

Vēl viens jautājums, kurā es drusku oponētu Jansona kungam, ir saistīts ar veselību. Satversmē rakstīts, ka mums valstī jānodrošina veselības aizsardzība un minimāla slimību ārstēšana. Pašlaik mēs faktiski neko nedarām, lai veselību aizsargātu. Pilnīgi piekrītu Renāram Putniņa kungam. Nu, nedarām neko, lai to veselību aizsargātu. Jā, tur, kur ir nauda, tur ārstēt esam gatavi, bet, lai aizsargātu, - galīgi neesam gatavi risināt šo jautājumu.

Un pilnīgi piekrītu Jansona kungam jautājumā, kas skar tautsaimniecību un valsts funkcijas. Mums ir pārlieku neefektīvs valsts aparāts, un risinājums ir ļoti elementārs. Ļoti elementārs risinājums! Nosakām vispirms...

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

V.Kalnozols. Ja var - divas minūtes...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts apvieno abus uzstāšanās laikus? (Starpsaucieni: “Lai runā!”) Tātad vēl divas minūtes.

V.Kalnozols. Paldies.

Pēdējais, ja. Ļoti elementārs risinājums. Apsēžamies, nosakām, kādas ir valsts funkcijas. Tas ir grūti? Elementāri! Ir uzņēmumi, firmas, kas pateiks, cik vajag cilvēku, kādas funkcijas ir vajadzīgas, nodefinēs, un viss būs kārtībā. Nu savedam kārtībā šo valsts aparātu! (Dep. V.Spolītis: “Nu dodies uzņēmējdarbībā!”)

Un pašās beigās. Esam labi saimnieki savā zemē!

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi!

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ivars Brīvers, Ints Dālderis... ir, Sergejs Dolgopolovs, Artis Gustovskis, Jānis Klaužs, Rihards Kols, Inese Lībiņa-Egnere, Aivars Meija, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Edgars Putra... ir, Valdis Skujiņš, Edvards Smiltēns, Mārtiņš Šics, Silvija Šimfa, Jānis Trupovnieks, Jānis Urbanovičs un Igors Zujevs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz plkst. 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - Latvijas Republikas tiesībsarga 2017.gada ziņojums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Cienījamie viesi! Ļoti daudzi viedokļi jau tika izteikti, un es neatkārtošos. Es pilnīgi piekrītu šīm kritiskajām runām un atgādinājumiem, ka galvenais Latvijā tomēr ir cilvēks. Un viss sākas ar pareizu attieksmi pret bērnu.

Ziņojums kārtējo reizi mani nepārsteidz. Es uzskatu, ka tur ir aprakstītas tikai sekas, bet nav izskaidrots, kādi ir cēloņi, kas šīs sekas ir radījuši. Un mēs varam vēl uzskaitīt... Tur jau nav viss vēl uzskaitīts. Tur diemžēl ir tikai viena maza daļa. Un tāpēc būtu pareizi, ja būtu nevis šeit piecās minūtēs jākritizē šis raksts - atsevišķi punkti vai viss kopumā... Jārīko ir konference, kur visi ministri sēž un atbild, kāpēc cienījamam tiesībsargam ir tik daudz aizrādījumu visās jomās.

Un es gribu atkal atkārtot to, kas no tribīnes vairākas reizes jau sacīts, - ja izglītība būtu sakārtota, nebūtu vairs puse atgādinājumu par to, kas notiek ar bērniem. Mēs bērnus neizglītojam normāli, nenodrošinām viņiem normālu eksistenci. Mēs 16-20 projektus pašlaik risinām - reorganizējam kaut ko, ieskaitot sešgadīgo bērnu apmācību. Muļķības tās ir! Paklausieties, ko runā zinātnieki.

Es tikai vienu piemēru pateikšu... Pašam Jansona kungam ir jāatbild par izteikto. Un minēšu mazu piemēru. 2016.gada ziņojumā Jansona kungs nez kāpēc nerunāja par problēmām internātskolās, bērnunamos, patversmēs, bet viņš runāja par dziesmu svētkiem. Citēšu tikai vienu teikumu: “Skolu jaunatnes dziesmu svētku rīkotāju bezatbildības dēļ pasākums varēja izvērsties par Zolitūdes traģēdijas mēroga nelaimi, jo uz Mežaparka estrādes skatuves kāpa teju divreiz vairāk cilvēku, nekā pieļāva estrādes uzturētāji.” Uz šīm pašām tribīnēm, kur, kā viņš visu gadu mala sabiedrībai ar masu mediju palīdzību, varēja atrasties tikai 6000, tagad stāvēs - bez to pārbūves! - 9600 dziedātāji, pieauguši cilvēki, kam vidējais svars 100 kilogrami! Un parēķiniet, kāds ir rezultāts! Un ko teica viena mūsu deputāte? Citēšu vienu fragmentu no deputātes Čigānes runas, ko viņa teica komisijā 2016.gada 10.maijā: “Šajos dziesmu svētkos bērns jutās ļoti slikti, jo bērns bija pakļauts virsdiriģentu ambīcijām pašapliecināties. Ļoti smags režīms bija. Un ļoti daudzi vairs negribēs dziedāt šai režīmā un negribēs piedalīties dziesmu svētkos.” Un tā tālāk. Varat paņemt un palasīt. Komisijas mājaslapā noteikti ir šis audioieraksts.

Un pie kā tas ir novedis? Tas ir novedis pie tā, ka mums 1.-4.klašu kori no 740 skolām ir tikai 390 skolās - gandrīz vai vienā trešdaļā. Un tas ir avotiņš lielajiem dziesmu svētkiem. Zēnu koru kolektīvi nebrauks uz Cēsīm tikai tāpēc, ka Cēsu skolas direktoram nav sakārtota infrastruktūra ar dūmu detektoru un bērni nedrīkst gulēt uz kolosāliem... pieņemsim, matračiem sporta zālēs. Kāpēc? Jo citādi viņu tiesās. Un tā visu gadu sabiedrība tika maldināta un novesta līdz tam, ka trūkst dziedātāju. Cēsu estrādē būs tikai 1400, kaut gan līdz šim tur vienmēr bija ļoti, ļoti daudz.

Daudzu skolu direktori ne... atsakās no valsts dotācijām pulciņu vadībai tikai tāpēc, lai nebūtu jāpiedalās bezjēdzīgās koru skatēs (pēc daudzu deputātu viedokļa).

Es aicinu Jansona kungu rakstīt īsāk un nodarboties ar Izglītības un zinātnes ministrijas izvērtēšanu - vai izglītība nav apzināti novesta līdz kraham.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

Paldies.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētājas kundze, vai var apvienot abus debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu laiku apvienošanu? Nav iebildumu. Tātad - septiņas minūtes. Lūdzu!

R.Balodis. Paldies, kolēģi! Protams, šajā ziņojumā, tāpat kā iepriekšējā, akcents vairāk likts uz bērnu tiesībām. Bet tur ir daudz kas. Tiesībsarga ziņojums ir ārkārtīgi plašs. Sākot no trūkumiem bērnu tiesību aizsardzībā, ēdināšanā skolā, izglītības sākšanā no sešu gadu vecuma, bērnu tiesībām tikt uzklausītam, bērnu socioloģiskajām korekcijām pašvaldībās un beidzot ar invalīdu tiesībām. Tāpat ziņojumā skartas ieslodzīto tiesības, tiesnešu ētika, advokātu... veselības sistēma un pat Reliģisko organizāciju likums un Jūrmalas kapsēta.

Nu, jāsaka, ziņojums ir visai plašs. Man šķiet, ka tiesībsargs mēģina vēlreiz parādīt, cik viņš nopietni strādā, un par to mums nav nekādu šaubu. Tāpēc es necentīšos visu to plašo lietu pārstāstīt. Tas nemaz nav iespējams atlikušajās sešās minūtēs. Bet gribu atsaukties uz viņa aicinājumu runāt par tiesībsarga institūcijas lomu un tās nostiprināšanu. Es gan piebildīšu par tiesībsarga Jansona kunga pienesumu un arī par ziņojumu. Divas lietas. Viena, manuprāt, laba lieta, otra - ne pārāk laba.

Pirmkārt, es sākšu ar institūtu kā tādu. Ir pagājuši 10 gadi, kopš mēs esam tiesībsargu, tā sacīt, fiziski redzējuši darbībā. Pirms 10 gadiem žurnālā “Jurista Vārds” par šo amatpersonu tika spriests alegorijās. Un tur bija tādi vārdi: “Kas ietilpst sargsuņa pienākumos?” Jo tiesībsargs vairāk tā kā sargsuns tika pozicionēts, un tāds arī būtībā ir. “Kas ietilpst sargsuņa pienākumos? Rūkšana, riešana vai košana? Kāds sargsuns būtu vajadzīgs sabiedrībai? Mierīgs, draudzīgs vai vajadzības gadījumā nikns?”

Es domāju, ka mēs par tiesībsargu... un ja es abstrakti iedomājos par tiesībsargu kā tādu, es iedomājos uzreiz Juri Jansonu. Man viņš ir acu priekšā. Un tā ir laba zīme. Viņš kopš 2011.gada 17.marta ir precīzi septiņus gadus un četras dienas nostrādājis. Un es domāju, ka viņš ir labi strādājis. Arī viņa iestāde ir labi strādājusi. Visi šie 44 darbinieki, no kuriem pieci ir vīrieši, spriežot pēc viņa statistikas, ir ļoti labi strādājuši. Paldies viņiem. Jo tiesībsargs savā darbībā var balstīties tikai uz autoritāti. Un šī autoritāte ir izcīnīta soli pa solim.

Es domāju, ka pienācis laiks tiesībsarga institūtu tiešām nostiprināt Satversmē, jo būtībā šobrīd mums ir septiņas konstitucionālās institūcijas. Un, ja studentiem jāstāsta, kāpēc mums Satversmē ir Valsts kontrole, bet nav tiesībsarga, īsti atbildēt nevar. Ja nu vienīgi tā ir likumdevēju politiskā griba. Bet abas institūcijas sniedz rekomendācijas.

Par tiesībsarga ziņojumu. Kā es teicu, viena - laba, viena - slikta lieta. Par labo lietu. Ir tā, ka, manuprāt, Valsts ieņēmumu dienesta jautājums, kas te tiek analizēts, ir diezgan būtisks, it īpaši ņemot vērā Juridiskās komisijas vakardienas sēdi. Es gan tur nebiju, es biju citas komisijas sēdē. Bet no presē dzirdētā varēja spriest, ka, teiksim, Valsts ieņēmumu dienests par to, ja kāds kavēs nodokļu deklarācijas iesniegšanu... ka šie sodi pieaugs diezgan drastiski. Teiksim, tas galējais sods, kas bija 280 eiro, pieaugs līdz pat 700 eiro. Tātad par pirmajām 10 dienām no 20 uz 70 eiro. Tas ir tāds straujš lēciens. Un tas, ko raksta tiesībsargs, konkrēti 292., 293.lapaspusē. Viņš raksta tā: “[..] VID rīcība robežojas ar patvaļu.” VID neievēro termiņus, kas noteikti normatīvajos aktos. VID ir nepietiekami izstrādātas un apzinātas nodokļu nomaksas izpildīšanas prevencijas metodoloģijas.

Kritika ir arī par www.latvija.lv portālu, par Sodu reģistru, kurš patiesi neataino situāciju.

Es tiešām aicinu tiesībsargu neizvērsties grafomānijā, lai mēģinātu pastāstīt mums, ka viņš labi strādā. Par to mums, manuprāt, šaubu nav. Iepriekšējiem runātājiem katram var būt savs ieskats, bet tā kopējā situācija ir laba.

Varbūt jāpievēršas kādai nopietnai tēmai - tam pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Jo tas, ka nodokļi jāiekasē, par to šaubu nav. Bet tajā pašā laikā, teiksim, ja pārlieku daudz plašu iespēju nāk klāt, tas liek mums bažīties, vai šīs iespējas tiek pietiekami labi apzinātas. Un nav arī Valsts ieņēmumu dienestam vadītāja, viņa ir devusies labākā saulē, es tā vismaz domāju. Nu, lūk, un tāpēc būtu jāpievērš uzmanība... Varbūt VID jautājums varētu būt viena prioritāte, lai ne tikai par bērniem runātu. Šādas lietas vajadzētu papētīt.

Par to slikto lietu. Runa ir par ziņojuma 268. un 269.lapaspusi. Tas ir viedoklis Satversmes tiesai, ko tiesībsargs sniedza par piespiedu zemes nomas maksas samazinājumu. Runa ir par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Tiesībsargs paudis Satversmes tiesai viedokli par tiesisko paļāvību. Tiesa gan, viņš plaši to nav apcerējis un analizējis savā atzinumā, kas jau tāpat ir gandrīz 400 lappušu garš.

Bet runa ir par ko?

Runa ir par to, ka tiesībsargs nostājas bagāto zemes īpašnieku pusē un būtībā ir atzinis, ka likumdevējam nav labu risinājumu (un tam var piekrist - vismaz pēdējos 20 gadus mēs esam muļļājušies uz vietas!) un ka likumdevējs necenšas neko darīt. Es laika ierobežotības dēļ nerunāšu par detaļām; par to turpinās runāt Valaiņa kungs, kas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas attiecīgās darba grupas vadītājs un kas tieši šo problēmu šķetina. Bet palasiet 269.lappusi! Tur teikts, ka nomas maksas apmērs šobrīd tiek risināts bez rūpīgiem apsvērumiem un zemes īpašnieku interešu salāgošanas. Nu kā tā? Tas, ka bija priekšlikums no sešiem procentiem no kadastrālās vērtības virzīties uz, teiksim, trim procentiem... uz šādu nomas maksu, - tas ir, manuprāt, labs solis. Nu kāpēc lobēt šos lielos bagātniekus? Galu galā tiesībsargam jārūpējas par neaizsargātiem cilvēkiem, grūtdieņiem. Un tiesisko paļāvību mēs varam ļoti dažādi un plaši analizēt un skatīt.

Tā ka, neskatoties uz šo kritiku (es esmu pasniedzējs, mums ir gan jākritizē, gan jāslavē tie studenti, kas nāk ar bakalaura un maģistra darbiem), es uzskatu, ka Satversmē jānostiprina tiesībsarga institūcija. Viņš strādā labi, neskatoties uz retām reizēm, kad viņam kāja paslīd varbūt lobēšanas virzienā.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Es pieskaršos vienai nelielai detaļai šajā ziņojumā. Proti, 269.lapppusē tiesībsargs papildus vērš uzmanību uz to, ka likumdevējs nepietiekami aktīvi risina piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, kā arī apstrīdētajā tiesību normā cenšas novērst problēmas sekas, nevis cēloņus.

Es gribu teikt, ka, manuprāt, Saeimas atbildīgā komisija diezgan aktīvi strādā. Un šī problemātika, kas nu jau teju 20 gadus praktiski netiek risināta... Būtībā komisijas izveidotā darba grupa savu darbu jau ir beigusi un risinājums jau ir sagatavots. Un komisija jau to ir atbalstījusi, un pavisam drīz mēs to ieraudzīsim Saeimā, varēsim strādāt un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā, otrajā un galīgajā lasījumā.

Tā piebilde, ka šeit tas darbs notiek gausi... Es teiktu, ka tā lieta ir gana sarežģīta. Tas likumprojekts, kas tika saņemts no valdības, bija diezgan būtiski jāmaina, lai tas būtu maksimāli efektīvs, lai tas tiešām sasniegtu to mērķi, lai dalītais īpašums varētu pēc būtības tikt izbeigts. Manuprāt, atbildīgā komisija to darbu ir padarījusi iespējami ātrā veidā, jo tur iesaistīto pušu bija ļoti daudz un panākt to rezultātu bija gana sarežģīti. Tā ka, manuprāt, šis ieraksts ir tapis kaut kad agrāk, jo nu jau komisija šo darbu ir beigusi - burtiski pirms dažām nedēļām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Varētu palūgt divas minūtes klāt?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret abu debašu laiku apvienošanu? Nav iebildumu. Tātad septiņas minūtes.

V.Krūmiņš. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Es runāšu par izglītību, īpaši par šo sāpju bērnu - par internātskolām. Tā, protams, ir viena maza daļa no visa lielā ziņojuma. Tiesībsarga ziņojumā pamatoti uzsvērts, ka internātskolas nav un nevar būt pielīdzinātas bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm. Internātskolas direktors nav un nevar būt bērnu likumīgais aizbildnis un uzņemties savu audzēkņu vecāku pienākumus.

Taču tiesībsargs ziņojumā nav pievērsies citai būtiskai, ar internātskolu pastāvēšanu saistītai problēmai, kas aktualizējusies pēdējā laikā. Protams, internātskolu slēgšana, bērnu atgriešanās ģimenēs un bērnu integrēšana vispārējās izglītības iestādēs - tas ir cēls mērķis, tomēr aicinām tiesībsargu pievērsties arī jautājumam par to, vai šāda mērķa realizācija Latvijā ir patiesi iespējama un vai aiz šī cēlā mērķa netiek slēpts vēl būtiskāks bērnu tiesību aizskārums.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma otrā nodaļa paredz virkni bērnu tiesību, piemēram, saskaņā ar likumu katram bērnam ir tiesības uz atbilstošu uzturu, apģērbu un pajumti.

Aicinām tiesībsargu iedziļināties arī jautājumā par to, kas notiks ar katru konkrēto bērnu (es uzsveru - katru) pēc internātskolas likvidācijas. Vai viņam ir ģimene, kurā atgriezties? Vai pēc internātskolas slēgšanas katram tās audzēknim būs nodrošināts uzturs, apģērbs un pajumte, pilnvērtīga fiziskā un intelektuālā attīstība?

Aicinām tiesībsargu jau tuvākajā laikā pievērsties šiem jautājumiem, lai nepieļautu, ka, bēgot no vilka, ieskrienam tieši lāča ķepās, vai, cenšoties izvairīties no vieniem bērnu tiesību ierobežojumiem, patiesībā nepakļaujam viņus vēl būtiskākiem tiesību pārkāpumiem. Vai izskaužot, iespējams, nepietiekami labu izglītību, bērni netiks pakļauti riskam izglītību nesaņemt vispār?

Otrdien mums notika tikšanās ar internātskolu direktoriem, tikšanās ar tiesībsarga pārstāvjiem, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvjiem un tā tālāk. Un šobrīd mēs redzam to, ka tikai Liepājas un Balvu pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu turpināt cīnīties par savu internātskolu pastāvēšanu.

Jau pagājušogad trīs internātskolas - Drabešos, Cesvainē un Vecbebros - ir pārstājušas darboties vai reorganizējušās. Savukārt Aglonas, Vaiņodes, Mālpils un Biržu pašvaldības paziņojušas par lēmumu slēgt novadu teritorijās esošās internātskolas, neredzot iespēju turpināt to finansēšanu no pašvaldību līdzekļiem.

Kā labs piemērs otrdien tika minēta Drabešu internātskola, no kuras 45 audzēkņiem 37 ir pārgājuši mācīties uz vispārizglītojošo vidusskolu. Problēmu ar iekļaušanos neesot pilnīgi nekādu. Šis ir viens pozitīvais piemērs, bet kur ir tie astoņi? Ja mēs ņemam aritmētiskā progresijā un paskatāmies, tad mēs nezināsim, kurā virzienā no 2000 bērnu aiziet 360 bērni. Tā ir vesela Kandavas internātskola. Tāds ir mūsu mērķis?

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 12.pants - Bērna sociālās tiesības. Divi punkti: “Bērnam, kurš nesaņem pietiekamu vecāku aprūpi, ir tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem.

Katram bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam valsts un pašvaldība nodrošina Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas.”

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pēdējās sēdēs, kas mums šeit notikušas, visos problemātiskos jautājumos tiek uzsvērts: pašvaldības šīs skolas ir dibinājušas, lai pašvaldības arī risina visas šīs problēmas.

Vai tad tiešām arī valstij nav jāuzņemas problēmu risināšana saistībā ar internātskolu slēgšanu, proti, par bērniem, kuri paliks bez šīm skolām, kuri neies mācīties un paliks reāli uz ielas? Domāju, ka tas ir nepareizi.

53 procenti internātskolu bērnu nāk no ļoti trūcīgām, bieži vien nelabvēlīgām ģimenēm. Daļai bērnu ir uzvedības un fiziski traucējumi, viņiem līdzās ir nepieciešams īpaši apmācīts personāls 24 stundas diennaktī.

Ir ciniski un muļķīgi ignorēt faktu, ko jūs, tiesībsarga kungs, pats ne reizi vien esat teicis, ka tūkstošiem ģimeņu ir nabadzīgas un uz nabadzības robežas. Tāda ir realitāte. Jums ir taisnība - nevar ģimeni uzturēt ar 400 eiro, vēl jo vairāk, ja bērnam ir veselības problēmas.

Kur šie bērni paliks pēc skolas slēgšanas? Bērni un viņu problēmas nepazudīs tikai tādēļ, ka ministrija tā vēlas. Internātskolu uzturēšana mūsu valstī izmaksā 3,5 miljonus, taču Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd jau ir nolēmusi piešķirt 39 miljonus sociālajai programmai, kura cīnīšoties ar skolēnu kavējumiem parastajās skolās.

Pēc internātskolu slēgšanas varbūt stiprākie izdzīvos, bet lielākā daļa, kā brīdina šo skolu pedagogi, var nostāties uz noziedzības ceļa vai pat aiziet no dzīves. Sekas būs neatgriezeniskas, un tad vairs neko nevarēs labot.

Tādēļ uzskatu, ka ar lēmumu par internātskolu slēgšanu tiek pārkāptas bērnu tiesības, un tas, kas notiks ar šiem bērniem, būs uz valdības, proti, Ministru kabineta, un visu to deputātu sirdsapziņas, kuri balsoja “par” internātskolu slēgšanu.

Jūs, Jansona kungs... Jūs necīnāties par šo likteņa pabērnu tiesībām, bet ar savu pretdarbību liedzat bērniem pajumti, ēdienu un viņu veselībai un pat dzīvībai vitāli nepieciešamus pakalpojumus.

Tiesībsarga kungs! Jūs ļoti skaidri savā ziņojumā esat uzsvēris cilvēka pamattiesības. Jūsu ieskatā, tās ir tiesības uz izglītību, tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, tiesības uz sociālo drošību, īpašumu un darbu. Jūs rakstāt: “Mums ir jāatver savas sirdis, jāiekāpj sabiedrības kurpēs. Tas īpaši attiecas uz politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem.” Pilnībā jums pievienojos un aicinu rādīt piemēru - aizbrauciet, lūdzu, personiski uz internātskolu, paviesojieties kāda bērna ģimenē, iekāpiet viņa kurpēs un pasakiet konkrēti, kas viņu sagaida pēc internātskolas slēgšanas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai. (Aplausi.)

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes deputātes un godātie kolēģi deputāti!

Tiesībsarga Jura Jansona kunga ziņojumā šodien ļoti daudz kritisku vārdu sociālajai drošībai, tātad arī veselības aprūpei. Un tādēļ uzskatu par savu pienākumu stāties jūsu priekšā - ne taisnoties, ne attaisnoties, bet aicināt uz kopīgu darbu, uz sadarbību.

Pie mums garantētā minimālā ienākuma pabalsts jeb GMI vēl ir nepietiekams, arī pensijas Latvijā ļoti daudziem cilvēkiem vēl ir nelielas, mazas. Man gribētos kopā ar tiesībsargu vismaz līdz šī sasaukuma beigām, līdz rudenim, šos jautājumus tā nopietni izdiskutēt. Un kādēļ? Tādēļ ka jaunākajos pētījumos skaidri un gaiši stāv rakstīts: Latvija rīkojas nepareizi, jo pieprasa tagad cilvēkiem 63 gadu un trīs mēnešu vecumā pierādīt nostrādāto darba laiku - 15 gadus. Redziet, tas esot par daudz.

Tad ir jautājums: ko mēs darīsim ar nākamajām paaudzēm? Teiksim: “Varat nestrādāt, varat nemaksāt nodokļus, varat nedarīt neko, bet valsts pienākums būs par jums rūpēties!”? Es domāju, ka tā ir bīstama tendence.

Viena lieta, kas mani ļoti satrauca, šorīt no rīta klausoties tiesībsarga kunga teikto Latvijas Radio 1. programmā. Taisnīgi vārdi - Veselības aprūpes finansēšanas likumu Ministru kabinets iesniedza Saeimai ļoti slikti sagatavotu. Kopīgiem spēkiem centāmies to labot. Bet tas vārds, ka komisija “muļļājās” šī likumprojekta izstrādes gaitā... man šķita, ka šis skaudri teiktais darbības vārds bija nevietā, bija nepārdomāts. Jo tomēr kopīgiem spēkiem to darījām, un atbildīgās darbinieces no jūsu pārstāvētās iestādes vienmēr bija komisijas sēdē.

Skatījām arī jūsu izteiktos priekšlikumus, bet viens gan netika atbalstīts, un tas bija jautājumā par to, ka cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus vispārējā režīmā, sākot ar 2019.gadu, tomēr ir vairāk jāpiedalās un jāiemaksā personīgi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus sekundārajā un terciārajā aprūpē. Kopīgiem spēkiem ar jautājumu par primāro aprūpi mēs jau tikām galā, un tā tiks nodrošināta absolūti visiem, arī tām daudzajām sociālajām grupām, par kurām likumā vienojāmies.

Cienījamie kolēģi! Godātais tiesībsarg un jūsu komanda! Es atbalstu jūsu darbu, saku paldies par ļoti daudzām lietām. Bet par vienu gan es esmu satraukta. Par jūsu ziņojumiem, kuri papīra formā ir korekti uzrakstīti, bet masu medijos izskan ar ļoti lielu emocionalitātes pieskaņu. Gribu aicināt turpmāk, kad runāsim par šīm psihoneiroloģiskajām klīnikām, kad runāsim par valsts sociālās aprūpes centriem un pašvaldību aprūpes centriem, saprast, ka cilvēki tur dara ļoti smagu un ļoti grūtu darbu un joprojām saņem ļoti nelielu atalgojumu. Šeit ir tas mūsu kopīgais plecs nepieciešams, lai, gatavojot nākamā gada budžetu, mēs varētu šo situāciju labot.

Ja neiebilstat... izrādās, nepaspēju pateikt visu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par...? (Starpsaucieni: “Nav iebildumu!”) Tātad vēl divas minūtes.

A.Barča. Paldies.

Un ko man gribētos teikt? Es zinu, ka jūsu komanda ir labi izglītota, jums ir jauni darbinieki, galvenokārt juristi, kuri dodas uz šīm ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm. Bet tad, kad jūs runājat ar cilvēkiem... šajos valsts sociālās aprūpes centros pieaugušās personas ir nevis ar tādiem garīga rakstura traucējumiem, ko mēs Latvijā atzīstam kā trešās grupas invalīdus, bet tur ir tikai pirmās un otrās grupas invalīdi. Tātad personas ar ļoti smagu invaliditāti. Ar šiem cilvēkiem ir jāprot sarunāties, viņi ir jāizprot, un viņu veselības stāvoklis ir jāizvērtē. Tādēļ man ir liels aicinājums. Nākamajās pārbaudēs, Jansona kungs, noteikti aiciniet līdzi kādu psihiatru, kuram ir pieredze darbā psihiatriskajā klīnikā. Tā ir liela atšķirība - strādāt privātpraksē vai strādāt psihiatrijas klīnikā. Un ticiet man, tad arī skatījums uz vairākiem jautājumiem būs nedaudz citāds.

Un varbūt arī jūs... Neņemiet ļaunā, bet tā ir mana ilgu gadu pieredze, ne tikvien strādājot valsts darbā.

Ir tāda ļoti laba un interesanta grāmata, kolēģi. Ja kādreiz gribam iepazīt cilvēkus, kuri mums ir blakus un kuriem ir šīs nopietnās saslimšanas... tā ir profesora I.Eglīša grāmata zilpelēkos vākos ar vienu vārdu nosaukumā “Psihiatrija”. Un tad mums daudz kas kļūs skaidrāks.

Es pateicos jums par darbu.

Un, ja vēlaties (nevis tā, kā teicāt radio: “Es pats tur negribu braukt...”), es esmu gatava personīgi jūs pavadīt, apmeklējot vissmagākās psihiatrijas klīnikas vai aprūpes iestādes. (Dep. A.Kaimiņš: “Laiks! Mūrnieces kundze, laiks!”)

Sēdes vadītāja. Barčas kundze, atvainojiet, jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Barča. Paldies, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Patiesi, tiesībsarga sagatavotais ziņojums ietver ļoti daudz tēmu, visas neuzskaitīšu. Tajā pašā laikā gribu salīdzināt šo ziņojumu ar Ministru prezidenta sagatavoto, kas pirms kāda laika te tika skatīts. Tas bija stipri plānāks, un Kučinska kunga prezentācija bija aptuveni trīs reizes īsāka.

Daudz dzirdējām vārdu “aicinu”. Nupat Barčas kundze, man šķiet, šo vārdu teica visvairāk. Jūs pēc tam stenogrammā varat paskaitīt, cik reizes izmantojāt vārdu “aicinu”. Bet, cienījamie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvji, jūs varat ne tikai aicināt - jūs paši varat runāt ar Kučinska kungu un arī rīkoties. Rīkojieties!

Jūs bieži vien negribat klausīties, ko jums saka Latvijas Reģionu apvienība. Latvijas Reģionu apvienības frakcijas šodien iesniegto likumprojektu ar trijām balsīm “pret” un daudzām balsīm “atturas” jūs noraidījāt. Tad vismaz ieklausieties tiesībsarga teiktajā, jo tur, manuprāt, ir gana daudz lietu un tēmu, kurām ir jāpievērš uzmanība. Un varbūt būtu vērts noteikt, ka viens no kritērijiem nākamajam Ministru prezidentam ir tas, ka vēlama iepriekšēja pieredze tiesībsarga darbā vai vismaz Tiesībsarga birojā. Un tad varbūt arī nākamais Ministru prezidents labāk izpratīs daudzas problēmas, pie kurām ir jāstrādā.

Līdz ar to Jansona kungam ja ne gluži Ministru prezidenta amatu varētu piedāvāt, tad vismaz tieslietu ministra gan.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Jansona kungs! Tiesībsarga biroja komanda!

Es, līdzīgi kā citi kolēģi, gribu patiešām uzteikt Tiesībsarga biroja komandas darbu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mums daudz sanāk kopā strādāt, un mums patiešām ir radusies pārliecība, ka Tiesībsarga biroja darbinieki dara savu darbu ar pārliecību, ticību un entuziasmu. Un diemžēl tas darbs ir smags, un bieži vien gadās nonākt situācijās, kur, tā teikt, gribas nošaut ziņnesi tikai par to, ka atnestā ziņa nav patīkama.

Tomēr es gribu novēlēt Tiesībsarga birojam turpināt runāt par nepatīkamām, neērtām lietām, jo daudz kas šajā ziņā jau ir panākts. Un arī jautājums par deinstitucionalizāciju, par to, ka visiem mūsu bērniem pienākas dzīvot ģimeniskā vidē, ir ļoti svarīgs, un mums par to ir jāturpina runāt, līdz mēs nonāksim pie situācijas, ka mūsu valstī bērni vairs netiks ievietoti institūcijās.

Bet, kā vairāki kolēģi jau ir norādījuši, tiesībsarga ziņojums šogad patiešām ir ļoti apjomīgs, un mēs katrs izceļam kādu konkrētu jomu, kura mums liekas īpaši svarīga. Un es gribu parunāt par jautājumu, kas ir saistīts ar vārda brīvību. Šis nav centrālais jautājums tiesībsarga ziņojumā, tomēr man ir gandarījums, ka Jansona kungs ir pieskāries šim jautājumam un ir pamanījis to, ka mums tā sauktie pašvaldību informatīvie izdevumi kropļo konkurenci, ka to statuss ir neskaidrs un diemžēl rodas situācijas, ka šie neskaidrā statusā esošie pašvaldību informatīvie izdevumi izspiež no mūsu reģionālo preses izdevumu aprites būtiskus spēlētājus - reģionālos laikrakstus -, atņemot tiem reklāmas ienākumus, atņemot tiem abonentus. Jo cilvēki nereti pašvaldības informatīvo izdevumu var saņemt bez maksas, tur var palasīt horoskopus, palasīt par kāda domes priekšsēdētāja radinieka ceļojumiem Āzijas valstīs un tamlīdzīgi.

Tā ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, un man ir prieks, ka tas ir atzīmēts tiesībsarga ziņojumā, jo šiem izdevumiem ir milzīga loma vietējās demokrātijas stiprināšanā. Un man ir patiess prieks, ka šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izkustējusies no nulles punkta un, visticamāk, pavisam drīz mēs jau spēsim definēt, kas ir pašvaldības informatīvais izdevums, un, cerams, nemocīsim iedzīvotājus ar attiecīgās domes vadību slavinošiem informatīviem izdevumiem biežāk kā reizi mēnesī, kā tas šobrīd ir paredzēts šajā regulējumā likumā “Par pašvaldībām”, un spēsim šīs likuma izmaiņas pieņemt.

Cienījamie kolēģi! Kopš laikraksts “Bauskas Dzīve” iesniedza prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā un kopš šī prasība tika pieņemta izskatīšanai, es esmu regulāra “Bauskas Dzīves” lasītāja. Un šo laikrakstu patiešām var uzteikt par to, ka tas runā par būtiskām lietām Bauskas novadā, Vecumnieku novadā; tas runā par audžuģimeņu jautājumiem, tas runā par informāciju, kas ir atklāta VDK arhīvos attiecībā uz to, kas padomju laikos ir noticis Bauskas novadā. Tas runā par daudzām būtiskām problēmām. Katrā ziņā es personīgi uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī reģionālā prese turpinātu darboties brīvā veidā un varētu attiecīgi finansēt savu darbību.

Man ir liels gandarījums, ka Tiesībsarga birojā darbinieki ir pievērsuši uzmanību citam reģionālajam laikrakstam - laikrakstam “Ludzas Zeme”, attiecībā uz kura redaktori ir pieņemts lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības par to, ka šī laikraksta redaktore publiskoja viedokli par kādu domes darbinieci un zvērinātu advokāti, kurš šai zvērinātajai advokātei nebija tīkams. Kolēģi, mēs šim jautājumam veltījām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, un es gribu pateikt paldies Laizānes kundzei par to, ka mums bija iespēja ar šīs lietas materiālu iepazīties. Kolēģi, mums visiem radās iespaids, ka šis varētu būt gadījums, kur saukšana pie kriminālatbildības par vārda brīvību patiešām ir bijusi nesamērīga.

Es aicinu tiesībsargu un viņa biroju pievērst šiem jautājumiem vairāk uzmanības un gaidīšu nākamā gada ziņojumu, kurā tie tiks atspoguļoti vēl vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Čigānes kundzei. Jūsu debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

Vai deputātiem ir iebildumi par abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav, tātad septiņas minūtes.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Cienījamais tiesībsarg! Man jums ir trīs jautājumi. Mans nolūks ir uzlabot mūsu savstarpējo sadarbību.

Jūs teicāt, ka daudzi bērni tiek izņemti no ģimenēm Anglijā, laikam bija runa par Angliju, un atdoti citām ģimenēm, svešai kultūrai un tā tālāk.

Man ir jautājums, es gribētu precizēt: vai četri bērni ir daudz? Viens, divi, trīs, četri... nav pat pieci. Es neteiktu, ka tas ir daudz. Mums Eiropas lietu komisijā bija ļoti, ļoti nopietnas pārrunas par to. Mēs pat veselu sesiju tam veltījām, un mēs atklājām, ka no 90 tūkstošiem bērnu, kas Anglijā tiek izņemti no ģimenēm, apmēram 20 ir no latviešu ģimenēm. Un no tiem apmēram 20, kas tika izņemti, visi tika atdoti, izņemot četrus.

Tātad mēs atgriežamies pie četriem...

Ģimenes dabūja atpakaļ, jo viņas bija gatavas sadarboties ar Anglijas tiesībsargājošajām institūcijām. Viņas bija gatavas, tās ģimenes, jo saprata, ka kaut ko nepareizi bija izdarījušas. Piemēram, kā Latvijā, kur mēs redzam uz reklāmām nabaga meitenīti ar sadauzītu seju... mēs tai nepievēršam tik lielu uzmanību kā tiem četriem bērniem, kas tika izņemti Anglijas ģimenēs.

Pārējie bērni tika atdoti Latvijas iestādēm, un vēl joprojām no Anglijas zvana uz šīm iestādēm: “Kā tam bērniņam klājas?”

Lūk! Tas ir viens jautājums.

Tad par garīgi slimiem. Barčas kundze jau tam pievērsās.

Vācijā pirms diviem mēnešiem uzliesmoja milzīgas debates: vai ir jāgaida, kamēr psihiski slimais cilvēks nosit radinieku, lai tad viņu ievietotu slimnīcā, vai tomēr jāievieto slimnīcā profilaktiski, pirms viņš nosit ģimenes locekli. Bija konkrēts gadījums.

Es domāju, ka Vācija mainīs savus likumus. Mums ir tādi paši likumi, proti, jāgaida, kamēr nosit cilvēku... un ne tikai tas. Bet mēs nākam no sabiedrības, dziļas sabiedrības. Es pazīstu gan ļoti nabadzīgus cilvēkus, gan tīri turīgus cilvēkus, un es arī zinu cilvēkus, kuriem ir šī problēma, un zinu, kāda elle ir ģimenes locekļiem ar cilvēku, kurš uzskata, ka viņš ir pilnīgi vesels un viņam nav jāiet slimnīcā. Jo, redziet, cilvēks, kam ir psihiska slimība, jau nezina, ka viņš ir psihiski slims. Viņš domā, ka tie pārējie ir vainīgi, ka viņš ir slims, un vispār noliedz, ka viņš ir slims.

Es lūdzu jums šinī jautājumā drusciņ dziļāk ieskatīties un uzklausīt, ko Barčas kundze teica, jo Dānijā tā problēma ir atrisināta. Nav jāgaida, kamēr nosit. Var aiziet un dabūt to cilvēku... var aiziet kopā ar tiesnesi - ar tiesnesi, kurš iepriekš to ir izskatījis...

Un trešais jautājums. Trešais jautājums ir par nevienlīdzību. Jūs teicāt, ka nu ir drusku uzlabošanās. Bet, es domāju, tas ir ļoti daudz, ja tā plaisa vairs nepieaug kā citās valstīs... Un arī Rietumos... Man nav jāpiemin jums tie vieni procenti, kas... kam pieder gandrīz viss Amerikā, Lielbritānijā un tā tālāk. Par Krieviju... es vispār nerunāšu par to, kas tur notiek.

Un vai jūs esat ierēķinājuši to, ka Latvijā ir liels daudzums aplokšņu algu? Jo, ja jūs ierēķinātu tās aplokšņu algas, tad, man liekas, tā aina vairs nebūtu tik briesmīga. Es pats dzīvoju laukos un zinu, kurš dabū aplokšņu algu un kurš - minimālo algu. Un viņi nemaz tik briesmīgi nabadzīgi nav. Es nesaku... nerunāju par visiem. Jā, tas ir ļoti nopietns faktors. Lūdzu, ņemiet to vērā!

Jūs ievadā daudz runājāt par tiesībām. Pareizi! Ļoti labi! Bet, man liekas, trūka viena vārda - “pienākumi”. Man ir pienākums nebraukt pie sarkanās gaismas, jo tad es apdraudu citu cilvēku dzīvību. Par to arī vajadzētu padomāt! Un arī bērniem, skolēniem ir pienākumi. Kad es gāju skolā, man bija pienākums katru rītu iekurināt kamīnu, lai mums visiem būtu silti, un man tas nebija jādara kā speciāli nozīmētam cilvēkam. Paldies Dievam, ka es izaugu 50.gados!

Un tas, ko gribu teikt pašās beigās. Es dažreiz domāju: ja Zviedrija būtu piedzīvojusi to, ko mēs piedzīvojām no 1939.gada... 1991.gadā... un to, kas šodien notiek... tad kā Zviedrija šodien izskatītos? Dažām valstīm ir veicies, citām ne. Mums neveicās, jā. Bet es tomēr domāju, ka mēs darām labu darbu, uzlabojam sabiedrības stāvokli. Un kopā ar jums mēs to vēl labāk varētu izdarīt.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Īsa replika. Noteikti tiesībsarga ziņojumā ir ļoti daudz materiāla analīzei, pārdomām. Precīzi formulēti pārmetumi ekonomikas un sociālajai politikai.

Bet es drīzāk runāšu par tām runām, ar kurām jūs uzrunājāt Saeimu šodien, godātie kolēģi!

Ziņojuma apspriešana pakāpeniski pārtapa par valdības darba kritiku. Mēs runājam par nabadzību, par augošo sociālo nevienlīdzību, par bezdarbu, kura līmenis joprojām ir divreiz augstāks nekā tas, ko mums rekomendē jeb iesaka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO jeb angliski - OECD), un arī par emigrāciju.

Taču es gribu jums uzdot jautājumu: kur jūs bijāt, kad tika atbalstīta stingras taupības politika? Kur jūs bijāt, kad tika atbalstīta Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ratifikācija, kas noveda visu Eiropu strupceļā un stagnācijā? Un kur jūs bijāt, kad tika atbalstīts Fiskālās disciplīnas likums?

Tieši visi šie ekonomiskie apstākļi, visi šie lēmumi noveda Latviju pie tā stāvokļa, kuru šodien raksturoja savā uzrunā tiesībsargs. Es vienkārši gribētu, lai nākamajā reizē, kad jūs balsosiet par jauno valdību vai par uzticību esošajai valdībai, jūs atcerētos šo ziņojumu, kuru šodien jums sniedza tiesībsargs. Varbūt tad mēs neizdarīsim jaunas kļūdas, izvēlēdamies izpildvarā iekļaut tādas personas un tādus politiskos spēkus, kas tikai turpinās šo pašu ceļu un kas tādējādi dos jaunu vielu pārdomām tiesībsargam - šim vai nākamajam. Tās ir mūsu kļūdas - nevis kāda cita, bet tikai mūsu kļūdas, ka esam pieļāvuši šādu politiku un šādas politikas sekas. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribu pieskarties tikai vienam jautājumam, kuru es sadzirdēju tiesībsarga ziņojumā.

Paldies tiesībsargam par to, ka viņš pieskārās jautājumam par vides pieejamību. Ziņojumā tika minēts, ka vides pieejamība būvniecības objektos netiek ievērota tāpēc, ka tas ir dārgi. Jā. Bet es varu teikt, ka tā netiek ievērota cita iemesla dēļ. Būvniecības likums nosaka būvniecības principus, un viens no tiem ir vides pieejamības princips, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās veidam.

Un nākamajā pantā ir noteikta Ministru kabineta kompetence būvniecības jomā. Skaidri un gaiši ir uzsvērts, ka Ministru kabinets ir atbildīgs par to, lai tiktu izveidots būvnormatīvs, kurš nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm.

Mums kopējiem spēkiem ar Tiesībsarga biroju un būvniecības nozares speciālistiem ir jācīnās par to, lai Ministru kabinets pieņemtu un Ekonomikas ministrija izstrādātu būvnormatīvu, kurā tiktu noteiktas prasības vides pieejamībai. Šobrīd Būvniecības likums pieļauj, ka būvvalde var pieņemt atkāpes no kaut kādiem principiem. Bet, ja Ministru kabineta noteikumos šie principi nav noteikti, tad kādas atkāpes? No kā mēs atkāpsimies? Ir jānostiprina šī prasība, ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par vides pieejamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es vēlos pateikties tiesībsargam par viņa apjomīgo ziņojumu, par viņa veikto darbu, un es vēlos arī uzteikt to, ka tiesībsargs paliek kā saprāta balss šajā reizēm duļķainajā politikas dīķī un spēj saskatīt reālas problēmas.

Man diemžēl jāteic, ka es nepiekrītu tam, kas nupat izskanēja no viena kolēģa mutes, proti, ka tiesībsargs nodarbojas ar galīgi nesvarīgām lietām. Tikai viens, divi, trīs, četri bērni (Dep. A.Lejiņš: “Laimīgie bērni!”) ir šķirti uz visu mūžu no savas ģimenes. Tas tiešām ir ļoti smieklīgi... Varbūt kādam tā var šķist. Bet patiesībā... Es varu teikt, ka 2017.gadā, pēc jaunākajiem Tieslietu ministrijas datiem, Lielbritānijā no ģimenes ir šķirti vai varēja būt šķirti 43 bērni; 2016.gadā tie bija tikai 26 gadījumi. Tas nozīmē, ka tiesībsargs dara savu darbu, uzmanot šo lietu un reizēm pat iejaucoties tur, kur iestādēm ir jāizpilda savi darbi, bet tās to nepilda.

Man ir jāsaka liels paldies tiesībsargam arī par to, ka viņš atšķirībā no Ārlietu ministrijas ir bijis tas, kurš ir centies un izmantojis visas iespējas, lai informētu vecākus par viņu tiesībām un pienākumiem, izbraucot no valsts. Mēs zinām, ka šis informatīvais plakāts par bērnu tiesību aizsardzību tika izvietots Rīgas lidostā, un tas ir tieši tiesībsarga nopelns. Tā ka vēlreiz liels paldies viņam par to.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Burtiski divas īsas lietas.

Protams, tiesībsargs ir pelnījis mūsu cieņu par to, ko viņš dara un kā viņš dara. Atceroties, kāds mums bija iepriekšējais tiesībsargs, tas, protams, ir kā nakts pret dienu.

Ir tikai jānovēl tiesībsargam šo darbu tā arī turpināt.

Bet ir divas lietas, ko es gribu teikt. Pirmkārt, es novēlu tiesībsargam varbūt vairāk pievērsties lietām, kuras patiešām ir atrisināmas, kurās var palīdzēt cilvēkiem, palīdzēt bērniem, un mazāk darboties ar lietām, kuras, teiksim, ir kaut kādā jau valsts politikas līmenī un prasa tūlītējus lielus naudas līdzekļus. Mēs visi saprotam, ka runāšana par šīm lietām vairāk ir tikai runāšana runāšanas pēc. Iespēju robežās valsts dara, ko var izdarīt, un pēdējais minimālās algas palielinājums uz to arī norāda.

Un otra lieta. Pēdējā laikā publiskajā telpā ir izskanējusi visāda informācija, un izskatās, ka varbūt tā ir kāda mērķtiecīgi vērsta kampaņa. Bet jebkurā gadījumā, lai nedotu iespēju šādām kampaņām, es novēlu tiesībsargam tomēr rūpīgi izvērtēt savus informācijas avotus, jo pēc tam jebkura šāda informācijas avota apšaubīšana padara daudz sliktāku to informāciju, kas ir no turienes nākusi, un reizēm pat, teiksim, dod iespējas kādiem oponentiem apšaubīt visu veikumu. Bet principā, es atkārtošu vēlreiz, tiesībsarga darbs ir apsveicams un pamanāms. Un lai tā būtu arī turpmāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam... Tātad neviens vairs nevēlas runāt.

Debates slēdzu.

Vai tiesībsarga kungs vēlas ko piebilst vai skaidrot? Lūdzu, vārds tiesībsargam Jurim Jansonam.

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Jā, paldies... Paldies par labajiem vārdiem! Paldies par kritiku! Paldies par to, ka vēl joprojām man ir iespēja darīt to, ko es daru! Jo, protams, tas ir jūsu ziņā, tā teikt.

Es tūliņ... Acumirkli! Salikšu secīgi...

Deputāts Platpers minēja vairākas lietas... (Starpsaucieni.) Es atvainojos! (Starpsaucieni: “Jūsu vārds ar mazo burtu! Un uzvārdā kļūda!”)

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates! Mums ir tehniskas kļūmes, kas tiks atrisinātas. (Starpsauciens: “Tas ir cilvēktiesību pārkāpums!”)

J.Jansons. Deputāts Platpers minēja vairākas lietas. Ja drīkst, es pieskaršos tikai divām. Tikai par divām izteikšu savas pārdomas.

Viena lieta. Attiecībā uz bērnu vislabākajām interesēm un viņu drošību jūs jau kārtējo reizi nodemonstrējāt, ka jums tas nav svarīgi. Un bērnu drošība - tas tāds nieks vien ir, vai ne?

Un otra lieta, ko es gribu teikt. (Starpsaucieni.) Nu, vispār es šodien ziņoju par pagājušo gadu, un par dziesmu svētkiem es savā ziņojumā nebiju neko minējis. Iespējams, jūs būsiet kaut ko palaidis garām.

Deputāts Balodis. Paldies par labajiem vārdiem, paldies arī par šo pozīciju attiecībā uz Satversmes grozījumiem. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Bet, ja mēs runājam par piespiedu nomas attiecībām (tur mums ir atzinums Satversmes tiesā), tad jāsaka tā: paldies Dievam, ka... paldies Satversmes tiesai, kura to vērtē un skatās, kam ir taisnība, kam nav; to mēs diezgan drīz sagaidīsim. Taču es saklausīju... bet varbūt mazliet pārklausījos un nepareizi uztvēru... Tas būs, protams, ar ironiju teikts... Vai tad no Satversmes ir jāņem ārā, jāgroza 105.pants - tiesības uz īpašumu?! Kaut kā tā es sajutos... Bet tas - vairāk ar ironiju, es atvainojos. (Dep. R.Balodis: “Es jau runāt nevaru!”)

Deputāts Krūmiņš. Jā, paldies arī par kritiku. Bet, redziet, tas, uz ko es savā ziņojumā gadu no gada norādu, ir stāsts par nabadzību, stāsts par sociālo nevienlīdzību. Internātskola, vispārējās izglītības internātskola, segreģē bērnu, tā nav sociālās aprūpes iestāde. Varbūt es pārpratu, bet... es saklausīju, ka tad visi, kas ir nabadzīgi, no šīm ģimenēm... ka tātad šie bērni ir jāievieto internātskolā. Nē, nē, nē! Tas, protams, arī teikts ar ironiju. Bet es jums varu pateikt, kas ir jādara (un tā ir pašvaldības autonomā funkcija): ir jānodrošina ģimenēm... iespēja bērniem tikt pie izglītības. Un es gribu vēlreiz uzsvērt to, kas ir ierakstīts Latvijas Republikas Satversmē, - ka pamatizglītība ir obligāta. Kas notiks, ja likvidēs internātskolas? Ļoti vienkārši! Bērni mācīsies vispārējās izglītības skolās obligātā kārtā, ja tas būs saistīts ar pamatizglītību. Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības konvencija... nē, precīzs nosaukums ir “Bērnu tiesību konvencija”... skaidri un gaiši pasaka: valstij ir jānodrošina izglītības pieejamība bez maksas, un tas nozīmē - visplašākajā šā principa izpratnē... un, ja nepieciešams, ir jāpiedalās ar finanšu līdzekļiem.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka 30 procenti sabiedrības (par pagājušo gadu mēs runājam) dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa vai uz nabadzības riska sliekšņa, un tas ir valdības un parlamenta uzdevums un pienākums to situāciju mainīt.

Un atbilde uz deputāta Lejiņa kunga pieminēto par nevienlīdzību. Tas ir Eiropas Komisijas institūcijas ziņojums. Tas nav mans izgudrojums. Eiropas Savienības institūcijas beidzot arī ir sākušas pievērsties valstu sociālo un ekonomisko tiesību realizācijai un ievērošanai, jo sociālās atstumtības mazināšana ir viens no Eiropas Savienības kopējiem principiem. Tā ka tas... nu to es īsti nesapratu - vai tā bija ironija, vai kas tas bija...

Vēl par Lejiņa kunga minēto. Es saklausīju, ka viņš zinot par aplokšņu algu saņēmējiem.

Aplokšņu algu saņemšana ir kriminālsodāms pārkāpums. Es jūs aicinu nekavējoties, pēc Saeimas sēdes, doties uz tiesībaizsardzības iestādēm un ziņot par to, vai arī, pretējā gadījumā, jūs būsiet paudis sabiedrībai sliktu ziņu. Jūs zināt par aplokšņu algām, bet klusējat. Nē, nu lieliski! (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Barčas kundze, paldies par kritiku. Paldies par labiem vārdiem. Bet! Mums ir divi psihiatri, kas brauc līdzi uz pansionātiem. Ne tikai uz psihoneiroloģiskām klīnikām, bet arī uz pansionātiem. Es esmu spiests algot, es esmu spiests pieņemt, tā teikt, uz stundas likmēm arī bērnu psihiatru, jo diemžēl - diemžēl! - uzraugošās institūcijas, koordinējošās institūcijas nav uzdevumu augstumos, kā es jau minēju to savā ziņojumā.

Mūsu atzinumā minētie fakti ir balstīti uz pierādījumiem. Un, ja mēs runājam par sociālās aprūpes centriem, distancējoties, tā teikt, no psihiatrijas tēmas, tātad tur ir pierādījumi, kas ir balstīti arī uz videoierakstiem. Un es vēlreiz gribu teikt, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1.pantā ir runa par cilvēka cieņu. Mēs varam raudzīties arī pārējos starptautiskajos dokumentos, un it īpaši es aicinu ieskatīties Latvijas Republikas Satversmē, kas garantē, ka ikviens, arī cilvēks ar smagu demenci vai pirmās vai otrās grupas invalīds, saņems cieņpilnu sociālo pakalpojumu, ārstēšanu un tā tālāk, un tā tālāk.

Tas, kas notika jau minētajā sociālās aprūpes centrā, nebija cilvēka cienīgi - ne no infrastruktūras viedokļa, ne no aprūpes viedokļa. Protams, tie darbinieki institūcijās... Tas nav darbs, tā ir misija. Un te mēs nonākam pie tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. Tas arī izriet no Latvijas Republikas Satversmes, tas izriet arī no citiem starptautiskajiem dokumentiem. Taču darbiniekiem ir jābūt ar pietiekamu motivācijas paketi, ar pietiekamu kapacitāti, ar pietiekamu atalgojumu, lai viņi varētu kvalitatīvi izdarīt savu darbu.

Mans kā tiesībsarga uzdevums ir nevis nodrošināt kādam vai kādiem atalgojumu, mans uzdevums ir norādīt uz sistēmiskiem cilvēktiesību trūkumiem, tāpēc es arī bieži vien aicinu un lūdzu, jo jūs esat augstākā likumdevējvara valstī.

Ne velti ievadvārdos esmu minējis, ka bieži vien ar likumiem mums ir labi. It īpaši, ja mēs paraugāmies uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu - tas ir gandrīz izcils. Bet realizācija, ieviešana dzīvē - ļoti švaka. Gadu no gada viena liela daļa mana ziņojuma tiek veltīta bērnu tiesību jomai, lai gan mums ir uzraugošās institūcijas, inspekcijas un tā tālāk, un tā tālāk. Ar to es gribu teikt, ka kaut kas tajā jomā ir jādara. Ir jāsapurina uzraugošās, inspicējošās institūcijas, lai tās sāk kvalitatīvi darīt to darbu.

Un galu galā jāsaka arī liels paldies ģenerālprokuroram, kas šogad prokuroru gada pārskata sanāksmē uzsvēra, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmai ir jābūt kā prioritātei. Jo līdz šim bieži vien bija tā: nu tie taču ir bērni... Jā, protams, izmeklēt, atklāt noziegumus pret bērniem - tas ir ārkārtīgi sarežģīti, it īpaši, ja tas ir noticis pansionātos, slēgta tipa iestādēs vai varbūt pat psihoneiroloģiskajās klīnikās ar bērniem, kuri ir ar smagām slimībām. Bet viņiem arī ir cilvēktiesības, viņiem arī ir tiesības uz cieņu, viņiem arī ir tiesības uz cieņpilnu aprūpi un dzīvi!

Mirklīti... Par emocijām. Emocionālas lietas, Barčas kundze... Bez emocijām nevar - un it īpaši, ja runājam, tā teikt, pa tiešo ar sabiedrību. Tas bija par (Starpsauciens)... Pilnīgi, abām rokām, atbalstu un... Tūliņ...

Deputāts Pimenovs... Tas, ko jūs tur minējāt... Es īsti nesapratu, kāpēc jūs to adresējāt manā virzienā. Vai nu jūs kaut ko esat sajaucis... Bet principā visā tajā, ko jūs minējāt, es nepiedalījos. Tas bija valdības uzdevums. Kāds man ar to sakars?! Es runāju par sociālo nevienlīdzību, nabadzību, es balstījos uz Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes dokumentiem. Bet tur... Nav man skaidrs. Nav man skaidrs!

Un paldies Stepaņenko kundzei, kas nosauca šo statistiku. Jo... es saprotu... Četri bērni, kas ir izņemti no pilsoņu ģimenēm ārzemēs, - tas jau tāds nieks vien ir, tā es no deputāta Lejiņa teiktā sapratu. Tie taču ir mūsu pilsoņi, viņi tiek atņemti! Tas jau nekas, ja?!

Un visbeidzot - Seržanta kungs. Deputāt Seržant, es īsti nesapratu, par ko jūs tur runājāt. Kas ir tie informācijas avoti? Bet ja jūs... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Kas ir tie informācijas avoti, kur mums būtu jābūt rūpīgākiem...? Ziniet, ir tā, ka ir... Ja kaut kas, ko mēs esam kaut kur kādās pārbaudēs konstatējuši... un ja jūs bijāt domājuši konkrēti Kriminālprocesa likuma sakarā... tad nebūs lieki atgādināt, ka mums iesniegums bija uz 19 lapām, ar 25 pielikumiem... Jā, tad kopumā tur sanāk vien divi sējumi... Kriminālprocess ir uzsākts. Ja nemaldos, lietā figurē apmēram 11 personas un ir 20 dažādas iespējamu noziedzīgu nodarījumu epizodes. Un, ja jūs balstāties uz vienu kaut kādu ļoti apšaubāmu informācijas avotu, tad es tiešām aicinu izvērtēt kritiski, jo, ja nemaldos, jūs kādreiz esat bijis arī žurnālists.

Turklāt kriminālprocess noskaidros, kam taisnība, kam nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam gan par ziņojumu, gan par komentāriem.

Godātie kolēģi! Par šo ziņojumu mums nav jābalso, un Latvijas Republikas tiesībsarga 2017.gada ziņojums uzskatāms par izskatītu.

Godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Kooperatīvo sabiedrību likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Andreja Grūbes atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šī gada 20.martā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Andreja Grūbes atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”.

Savā iesniegumā Tiesu administrācijas direktoram Andrejs Grūbe lūdz virzīt dokumentus viņa atbrīvošanai no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās no 2018.gada 3.aprīļa. Un tieslietu ministrs paziņojumā Latvijas Republikas Saeimai arī lūdz izskatīt jautājumu par Kurzemes rajona tiesas tiesneša Andreja Grūbes atbrīvošanu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar 2018.gada 3.aprīli.

Ņemot vērā minēto un balstoties uz likumu “Par tiesu varu”, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Andreju Grūbi no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar 2018.gada 3.aprīli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andreja Grūbes atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ievas Dambes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Šī gada 20.martā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ievas Dambes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Par kandidāti. Ieva Dambe dzimusi 1981.gadā. 2004.gadā viņa absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. 2006.gadā “Biznesa augstskolā “Turība”” ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē.

2013.gada 6.jūnijā Latvijas Republikas Saeima iecēla Ievu Dambi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica Ievai Dambei pildīt tiesneša pienākumus Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, kur viņa strādā pašlaik.

Tiesnese Ieva Dambe trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 12.aprīlī.

Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese Ieva Dambe piedalījās Latvijas Tiesnešu mācību centra 31 seminārā, kā arī piedalījās Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās “Bērnu tiesību aizsardzība”.

Tiesnese ir specializējusies lietu izskatīšanā, kas saistītas ar būvniecību, teritorijas plānojumu un vides tiesībām; sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas un nodarbinātības jautājumiem; palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā; kā arī valsts civildienesta jautājumiem.

Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas un Administratīvās apgabaltiesas. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Administratīvās rajona tiesas tiesneses Ievas Dambes profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojumiem.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ievu Dambi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Dambes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Sergeja Mirska, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Jeļenas Lazarevas, Jāņa Urbanoviča, Zentas Tretjakas, Igora Zujeva un Sergeja Potapkina pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par sniegtajām atbildēm uz deputātu pieprasījumu par EM atbildēm par jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Izskatām jautājumu par Ekonomikas ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām “OIK moratorija” ietvaros. Šajā sakarā komisijā notika diskusijas un tika spriests par to, ka mums nepietiek nedz kapacitātes, nedz arī personu spējas iedziļināties tik specifiskos jautājumos. Galu galā Pieprasījumu komisija ar balsu vairākumu nolēma, ka visi ar šo jautājumu saistītie dokumenti, kas ir saņemti no Ekonomikas ministrijas, tiek nosūtīti prokuratūrai. Mēs esam arī saņēmuši no Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vēstuli, kuru es jums nolasīšu.

Par iesnieguma materiālu nosūtīšanu.

“Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 26.panta trešo daļu, 371.panta otro daļu un 387.panta pirmo daļu nosūtu jums izskatīšanai, organizēšanai pēc piekritības, ievērojot Kriminālprocesa likuma 30.nodaļas normas, Latvijas Republikas Saeimas Pieprasījumu komisijas iesniegtos materiālus par Ekonomikas ministrijas amatpersonu rīcību, ieviešot OIK. Par iesnieguma materiālu izskatīšanas rezultātiem lūdzu informēt iesniedzēju.”

Tātad šis materiālu kopums ir nosūtīts Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, un policija var sākt strādāt un pārliecināties par šīs sistēmas tiesiskumu. Un šajā gadījumā, es domāju, mums nav jājūdz rati priekšā zirgam. Galu galā ir tiesībsargājošās iestādes, kas ar to nodarbojas.

Komisija ar balsu vairākumu noraidīja šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis pieprasījums ir par vienu konkrētu OIK afēras aspektu. Kāpēc šis OIK afēras aspekts ir svarīgs un kāpēc tik tiešām šis ir acīmredzami viens no OIK afēras elementiem, to es jums tūlīt uzskatāmi pierādīšu. Tur nav pat īpaši jāiedziļinās un nav jābūt ar īpašu kompetenci. Tas ir uzskatāmi redzams.

Proti, runa ir par valdības rīcību tā saucamā OIK moratorija ietvaros. Kas ir šis “OIK moratorijs”? Paskaidrošu, lai jūs saprastu. Ekonomikas ministrija 2011.gadā nāca ar iniciatīvu, ka OIK slogs būtu kaut kādā veidā jāierobežo, ka ir jāapstādina šo atļauju izsniegšana. Un 2011.gada maijā tika pieņemts lēmums, ka turpmāk šos konkursus... Proti, agrāk tika sludināti konkursi, un konkursa kārtībā komersanti varēja iegūt OIK atļaujas. Tas tika aizliegts. Taču tas, ko mēs redzam laika periodā līdz 2012.gada 28.augustam, kad tika pieņemti nākamie grozījumi, - mēs patiesībā redzam, ka reālā Ekonomikas ministrijas darbība ir bijusi tieši pretēja. Tieši šinī periodā atļaujas ir izsniegtas visstraujāk. Un es jums tūlīt parādīšu vienu grafiku, lai jūs saprastu, par ko ir runa, un jums kļūs uzreiz skaidrs, kas patiesībā ir noticis šī “OIK moratorija” ietvaros. (Rāda grafiku.) Jūs redzat šeit divas līknes, kas iet cauri visam grafikam, - zilu un brūnu. Zilā - tās ir izsniegtās atļaujas, brūnā - tās ir tās atļaujas, kuras joprojām ir spēkā. Tālāk jūs redzat divas vertikālas līknes - zaļu un rozā. Zaļā - tas ir tas brīdis, kad sākās jeb tika izsludināts moratorijs. (Starpsaucieni.) Rozā - tas ir tad, kad tika pieņemti nākamie grozījumi. Un, paskatieties, visstraujākais atļauju pieaugums ir tieši tanī laikā, kad valdība intensīvi stāstīja, kā cīnās pret OIK ierobežošanu! Patiesībā Ekonomikas ministrija tanī laikā visstraujāk izsniedza atļaujas! Tātad tas ir tas periods no zaļās līknes līdz rozā līknei.

Šinī laikā tika izsniegtas vairāk nekā 300 atļaujas. Kad mums tika stāstīts: “Redziet, mēs ierobežojam!” -, šinī pašā laikā... Tas ir tieši tas laika periods, kurā Ekonomikas ministrija veica dienesta pārbaudi, kuras rezultāti ir pazuduši vai, pēc jaunākās versijas, nemaz neesot bijuši.

Tālāk. Šis ir tas... Taču ir saglabājies audits... Tika veikts neatkarīgs audits, un šis audits bija tieši par šo periodu, un tur ir konkrēti... Citēšu... Tur ir teikts, ka, pieņemot šos OIK lēmumus, Ekonomikas ministrija nekorekti piemērojusi tiesiskos principus savu lēmumu pamatošanā, pārkāpusi Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību, nav ievērojusi normatīvo aktu deleģējumu un tā tālāk. Nu ne velti ir pazuduši visi pārējie dienesta pārbaudes dokumenti par šo periodu. (Dep. V.Spolīša starpsaucieni.)

Kas ir amizanti? Mēs lūdzām Ekonomikas ministriju izvērtēt Ekonomikas ministrijas atbildību par to visu un konkrēti amatpersonas, kuras būtu atbildīgas par to visu. Uz ko Ekonomikas ministrija mums norādīja, ka tā šo izvērtējumu taisoties veikt un būšot jauns audits.

Kas ir amizanti? Šis jaunais audits... ja mēs iepazīstamies ar tā noteikumiem, mēs redzam, ka tas tiks veikts nevis par šo periodu, bet no 2012.gada 28.augusta. Tātad, kolēģi, audits tiks veikts no šīs sarkanās līnijas projām. (Rāda grafiku.) Tas ir kā reiz tad, kad šis termiņš beidzās. Ekonomikas ministrija pilnā nopietnībā mēģina iestāstīt, ka jaunais audits, kurš būs par pavisam citu laika periodu, proti, kas sākas no 2012.gada 28.augusta, būs audits, kurš dos secinājumus par to, kā Ekonomikas ministrija pieņēmusi savus lēmumus laika periodā no 2011.gada... un no 2009.gada.

Es nešaubos, ka Ekonomikas ministrijai izdosies, balstoties uz šī audita rezultātiem, izdarīt priekš sevis pareizus secinājumus.

Tālāk. Iepazīstoties ar šo laika periodu, Ekonomikas ministrija atklāja ļoti interesantus faktus, ka tā tik tiešām ir sniegusi priekšlikumus, lai ierobežotu atļauju izsniegšanu, taču tā jau bijusi Valsts kanceleja, kura ir iebildusi pret to visu un nav ļāvusi tālāk to visu virzīt. Tā bijusi gan Zemkopības ministrija, gan VARAM, kas tanī laikā ir teikusi, ka to nedrīkst darīt, jo mēs tādā veidā aizskaršot to komersantu tiesisko paļāvību, kuri grib dabūt šīs atļaujas, bet tagad nevarēs tās dabūt.

VIENOTĪBA, tā bija jūsu valdība! Vai jums nešķiet dīvaini, ka ekonomikas ministrs pašlaik nespēj jēdzīgi atbildēt uz šiem jautājumiem un mēģina izlocīties visos iespējamos veidos, un joprojām nav izvērtējis šo atbildību?

Lai jūs saprastu, par ko ir runa. Ja šīs visas atļaujas, kas vēl joprojām ir spēkā... No šīm 300 atļaujām 74 vēl ir spēkā! Ja tās tiktu realizētas, tas katru gadu radītu OIK papildu slogu vēl 100 miljonu apmērā. Bet Ekonomikas ministrija joprojām nezina, kas tur ir noticis, un pasaka, ka ir darījusi visu iespējamo, un viss ir kārtībā.

Kolēģi! Un to jūs saucat par rūpēm par sabiedrību?! Es aicinu atbalstīt manu pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tātad nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Sergeja Mirska, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Jeļenas Lazarevas, Jāņa Urbanoviča, Zentas Tretjakas, Igora Zujeva un Sergeja Potapkina pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par sniegtajām atbildēm uz deputātu pieprasījumu par EM atbildēm par jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 4. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Igora Zujeva, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Sergeja Potapkina un Andra Morozova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām” un EM izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas, kuru dēļ nav tikusi īstenota atbilstoša “OIK staciju” darbības uzsākšanas kontrole”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām otru pieprasījumu - Nr.32... atvainojos, Nr.31.

Sākšu ar to, ka šis jautājums ir par rūpīgi veiktajiem auditiem attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar obligātā iepirkuma komponentes atļaujām un Ekonomikas ministrijas izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas.

Pieprasījumu komisijā mēs no ekonomikas ministra un ministrijas ierēdņiem dzirdējām atbildes par visām amatpersonām. Šī saruna un diskusija ieilga un nonāca līdz tādai vienkāršai vārdu apmaiņai, kad Zariņa kungs lūdza nosaukt personas, kas atrodas datubāzē Ekonomikas ministrijas mājaslapā, un tika atvērta mājaslapa, un šīs amatpersonas bija nosauktas. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.)

Bet neba par to ir jautājums. Proti, šeit 8.marta sēdē ekonomikas ministrs skaidri izteica vēlmi likvidēt OIK kā iedzīvotājiem un uzņēmējiem ļoti negodīgu maksājumu. Proti, šajā gadījumā mēs varam skatīties uz divām iespējām: vai nu pakāpeniski samaksāt par to katrs no savas kabatas un šādā veidā izstiept šo maksājumu ilgtermiņā, vai pēkšņi varam visu slēgt bez... Bet tajā pašā laikā... Runājot par kompensācijām elektrības ražotājiem - mums būs tās jāmaksā. Un tās būs jāmaksā no valsts budžeta.

Tādējādi mums Saeimā būs jālemj, un jautājums būs par to, kuri ir tie labie, kuri ir tie sliktie. Tad, protams, vajadzēs pozicionēties, kas tad mēs esam, - mēs esam zaļākā valsts Eiropā.

Tātad tie ir jautājumi, uz kuriem mums visiem būs jāatbild šeit, Saeimā. Un, kā Saeima lems, tā arī būs.

Pieprasījumu komisijas vairākums neatbalstīja šo pieprasījumu, un aicinu jūs to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zariņa kungs, vai jums pietiktu ar deviņām minūtēm? (Dep. I.Zariņš: “Jā, pietiks!”) Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis ir pieprasījums par vienu no varoņstāstiem, kurus Ekonomikas ministrija stāsta sabiedrībai. Šai ministrijai ir trīs galvenie varoņstāsti, ar kuriem ministrija tagad demonstrē, ka tā it kā cīnās pret OIK slogu. Bet patiesībā ministrija cenšas to piesegt. Un šis būs viens no uzskatāmiem piemēriem.

Pirmais varoņstāsts ir par to, kā viņi pārbauda 39 stacijas piecus mēnešus un joprojām nevar pateikt, kura no tām eksistē.

Otrais varoņstāsts ir Ministru kabineta noteikumi, kurus steidzamības kārtībā virza jau kopš jaunā gada un kuri palīdzēs vienkārši legalizēt visas nekārtības.

Un trešais varoņstāsts ir par šiem auditiem. Kā es jums jau to uzskatāmi parādīju iepriekšējā grafikā, ko es biju paņēmis, Ekonomikas ministrija sola, ka veiks auditu, ar kuru izvērtēs savu lēmumu pamatotību. Kā es jums uzskatāmi to parādīju, šis laika periods... Ir runa tieši par to periodu, kad stājās spēkā pilnīgs OIK moratorijs un šie lēmumi vairs netika pieņemti. Jautājums: ko taisās vērtēt Ekonomikas ministrija?

Kas ir amizanti? Pati Ekonomikas ministrija... Tātad ir vēl viens cits audits, par kuru es jums jau teicu, kura rezultāti skaidri parāda, ar ko ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija, - ka Ekonomikas ministrija, pieņemot šos lēmumus, nekorekti piemērojusi tiesiskos principus, pārkāpusi Ministru kabineta noteikto kārtību, nav ievērojusi normatīvo aktu deleģējumu un tā tālāk. Ko saka Ekonomikas ministrija? Ekonomikas ministrija piekrīt, ka audita ziņojums ietver secinājumus, ka atsevišķās lietās lēmumi bijuši nepilnīgi, taču piekrīt arī auditoru secinājumam, ka auditēto lēmumu skaits ir pārāk mazs, lai izdarītu secinājumus par visu lēmumu pieņemšanu un uzraudzīšanas procesu kopumā.

Un ko dara Ekonomikas ministrija? Tā pasaka: “Tāpēc mēs izsludinājām jaunu auditu!” Un šo jauno auditu tā nosaka nevis par to periodu, kuru, kā pati atzīst, vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, bet par to periodu, kurā šis audits jau ir beidzies. Par pilnīgi citu periodu! Un to visu pilnā nopietnībā Ekonomikas ministrija grib pasniegt kā savu lēmumu izvērtēšanu. Tas ir pilnīgs absurds!

Tālāk. Kā ir noticis šis audits? Jūs jau redzējāt “TV3” raidījumā “Nekā personīga” sižetu, kā tas ir beidzies, kas ir uzvarējis konkursā uz šo auditu. Un tie bija jau mūsu jautājumi, pirms vispār šis sižets parādījās. Jau pāris nedēļas iepriekš, izlasot nolikumu, bija acīmredzams, ka nolikums ir izveidots tā, lai konkursā uzvarētu tie, kam vajag uzvarēt, un dabūtu vajadzīgos audita secinājumus. To mēs arī redzam - uzvarēja kompānija, kura pati ir piedalījusies šo lēmumu... lai iegūtu šos lēmumus no Ekonomikas ministrijas.

Un nolikums tika uzrakstīts ļoti “veiksmīgi”. Mums uzreiz radīja bažas pirmām kārtām tas, ka šinī nolikumā nebija nekādu prasību attiecībā uz interešu konfliktu, nebija nekādu prasību attiecībā uz kompetenci. Bija svarīgi, lai šis auditors, kas to auditēs... ka no enerģētikas viņam nav jāsajēdz nekas. Lai viņš ir vienkārši tāds, kas māk taisīt auditus. Bet, lai varētu izvērtēt šos lēmumus, principiāli svarīga ir tieši kompetence enerģētikas jautājumos! Svarīgi, lai šie lēmumi tiktu vērtēti nevis tā, kā tas ierakstīts Ekonomikas ministrijas auditā (ka to vērtē, tikai šauri pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem), bet gan pamatojoties uz visu normatīvo vidi, uz tiem enerģētikas, politikas mērķiem, kuri ir iekļauti... ar kuru deleģējumu tika veidoti šie Ministru kabineta noteikumi. Taču tas viss ir “nogriezts”.

Un tādējādi, ja šādā veidā vērtēs šos lēmumus, tur var iegūt jebkādus secinājumus, kādi vien ir vajadzīgi Ekonomikas ministrijai.

Otra lieta. Runa bija par interešu konfliktu. Ekonomikas ministrija... Un, kā mēs to redzējām, tik tiešām uzvarēja komersants, kurš atrodas acīmredzamā interešu konfliktā, tātad pats ir piedalījies šo lēmumu iegūšanā no Ekonomikas ministrijas. Uz ko Ekonomikas ministrija pateica: “Ziniet, tas jau nav svarīgi! Mēs viņam, kad viņš parakstīs to papīru, paprasīsim, lai viņš apliecina, ka viņš vērtēs tos lēmumus, kuru lemšanā viņš nav piedalījies.”

Knifs šinī auditā ir tas, ka no visiem lēmumiem, kas ir jāauditē, Ekonomikas ministrija pateiks, ka 10 procenti jāpaņem. Tas nozīmē, ja tu esi piedalījies 90 procentu lēmumu pieņemšanā un esi bijis ieinteresēts to rezultātā, taču tos neizvēlies, bet izvēlies atsevišķos 10 procentus, tas nozīmē, ka tev nav interešu konflikta. Tas ir pilnīgs absurds!

Nākamais, kur bija falsifikācija un kas ir redzams par šo auditu. Mēs runājam par šo periodu... ka vērtēti tiks lēmumi par periodu, kurā iestājās pilnīgs OIK moratorijs, kad vispār šos lēmumus vairs nevarēja pieņemt.

Mēs pajautājām Ekonomikas ministrijai, cik lēmumu pavisam ir bijis. Ekonomikas ministrijā apgalvoja, ka ir bijis vairāk nekā 860. Kad viņi iesniedza atbildi, mēs prasījām, lai iesniedz šos skaitļus. Izrādījās, ka tur ir knapi pāri 100 lēmumiem. Mēs prasījām Ekonomikas ministrijai: “Pasakiet, lūdzu, cik no šiem lēmumiem attiecas uz... cik OIK atļaujas ir tikušas pieņemtas?” Ekonomikas ministrija atteicās iesniegt šo informāciju. Kādēļ tas ir jāslēpj? Ministrija atbildēja, ka nevarot pateikt, cik tādu lēmumu ir bijis. Tad ir jautājums - kā tad jūs nodrošināsiet to, lai šie lēmumi tiek atlasīti? Jo šo lēmumu atlasi jums būs jānodrošina. Tikai 10 procenti no visiem lēmumiem tiks vērtēti. Uz ko Ekonomikas ministrija, kad tai pajautāja, vai tiks ievērota lēmumu proporcionalitāte, proti, pa lēmumu veidiem - gan par anulēšanu, gan par piešķiršanu, gan par atļaujām -, atbildēja: “Jā, proporcionalitāti mēs ievērosim.”

Bet, kā tad jūs ievērosiet, ja jūs nevarat nosaukt, cik lēmumu vispār ir bijis katrā konkrētajā veidā?

Tālāk. Jautājums bija arī par to, kā lēmumi tiks atlasīti. Ekonomikas ministrija atkal to slēpa. Mēs prasījām, lai nosauc konkrētas personas, kuras būs par to atbildīgas. Mūs neinteresē, kas ir rakstīts Ekonomikas ministrijas mājaslapā, jo mājaslapā var rakstīt jebko. Mūs interesē, lai ministrija Saeimai stenogrammā konkrēti apliecina, kuras ir tās personas, kuras uzņemsies atbildību par šo auditu, kuras noteiks, kādā veidā tiks izstrādāta saskaņota metodika šī lēmuma atlasei.

Tālāk. Kā tiks atlasīti šie lēmumi? Mēs diemžēl noskaidrojām, ka tad, kad tika veikts iepriekšējais audits, Ekonomikas ministrijas ierēdņi manipulēja ar auditoriem un nedeva viņiem vajadzīgos lēmumus, un centās izdarīt tā, lai tiktu auditēti tie lēmumi, kurus izvēlējušies paši Ekonomikas ministrijas ierēdņi, par ko vēlāk bija disciplinārlieta pret valsts sekretāru Juri Pūci. Kad Ekonomikas ministrijai uz to visu norādīja, tās ierēdņi vienkārši bija sašutuši un teica: “Ko jūs piesienaties, mēs visu izdarīsim tā, kā vajag.” Vienu reizi jau jūs izdarījāt, kā vajag. Tikai jautājums - vajag kam?

Vēl interesants fakts. Ja iepriekšējais audits izmaksāja 5000 latu (un tas bija nelabvēlīgs Ekonomikas ministrijai), tad šis audits, kas tagad tiek taisīts un ar kuru tiks izvērtēta Ekonomikas ministrijas lēmumu pamatotība par periodu, kurā tā šos lēmumus nepieņēma, Ekonomikas ministrija piesolījusi 75 tūkstošus eiro plus PVN, tas ir, 10 reizes lielāku summu, lai iegūtu jaunu auditu (kā es saprotu, labvēlīgu Ekonomikas ministrijai).

Kolēģi, ir acīmredzami, ka šis ir viens no šīs afēras elementiem un viens no šiem “varoņdarbiem”, kurus Ekonomikas ministrija stāsta sabiedrībai, cik nopietni visu to vērtēs, bet patiesībā visiem iespējamiem veidiem centīsies piesegt savas neizdarības, savas nelikumības.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un žurnālistus aicinu sekot tālāk - kas notiks ar šiem auditiem. Jau tiek gatavots vēl viens fenomenāls audits - par 400 tūkstošiem, ar kuru tiks vērtēta visa šī sistēma. Un ir acīmredzami, ka tas tiek darīts, lai varētu piesegties, lai Ekonomikas ministrija varētu turpināt skaisti stāstīt, kā tā cīnīsies pret šo OIK afēru, bet patiesībā turpinās to piesegt. Ministrijas mērķis ir novilkt līdz vēlēšanām, un pēc tam jau atkal varēs darīt tā, kā tas ir vajadzīgs sponsoriem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un sekot līdzi, kas notiek.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Igora Zujeva, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Sergeja Potapkina un Andra Morozova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām” un EM izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas, kuru dēļ nav tikusi īstenota atbilstoša “OIK staciju” darbības uzsākšanas kontrole”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - 4. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ivars Brīvers, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Artis Gustovskis, Rihards Kols, Inese Lībiņa-Egnere, Aivars Meija, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Valdis Skujiņš, Mārtiņš Šics, Silvija Šimfa, Jānis Urbanovičs un Igors Zujevs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Andra Morozova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva un Vitālija Orlova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājot ar šo pieprasījumu (Nr.32/P12), mēs Pieprasījumu komisijā izskatījām ekonomikas ministra, kurš bija ieradies, atbildes par šo elektrostaciju darbību, kura vēl nav noslēgusies. Līdz ar to tur bija sadaļa ar slēgtu informāciju. Bija sēdes slēgtā sadaļa un bija arī atklātā.

Un tāpēc, ka daļa informācijas vēl nav iegūta un pārbaudi Ekonomikas ministrija vēl nav pabeigusi... Kad pārbaude beigsies, mēs varēsim iegūt arī šo informāciju, un ekonomikas ministrs un attiecīgie ierēdņi mums apliecināja, ka tas tā arī norisināsies.

Kolēģi no cienījamās opozīcijas apgalvoja, ka viņi nav saņēmuši likumā noteiktajā kārtībā atbildi, bet ekonomikas ministrs sēdē apliecināja, ka informācija ir nosūtīta likumā noteiktajā kārtībā Saeimas Kancelejai. Un vēlāk, meklējot informāciju par to, kam tad ir taisnība, mēs uzzinājām, ka Elksniņa kungs pats nebija ieradies uz atbilžu sniegšanu Saeimā 22.februārī. Tā ka šajā gadījumā Pieprasījumu komisijas vairākums nolēma šo pieprasījumu neatbalstīt. Un aicinu arī jūs to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam!

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribu palūgt deputātu reģistrāciju. Man liekas, ka te nav īpaši daudz cilvēku šodien. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Reģistrējušies 58 deputāti. (Dep. A.Kaimiņš: “Mēs esam simts!”) Varam turpināt Saeimas sēdi.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šī pieprasījuma būtība ir ļoti līdzīga iepriekšējiem, un tā ir šāda. Jau ir pagājis praktiski pusgads, kopš Ekonomikas ministrija ir uzsākusi pārbaudes, un pusgada laikā vēl nav skaidrības, kādas stacijas, koģenerācijas stacijas, strādā, darbojas vai nedarbojas. Nezinu, vai ir vajadzīgs pusgads vai vēl viens gads, lai to noskaidrotu? Kaut gan, manuprāt, tā lieta jau ir ļoti vienkārša.

Otrs. Šī gada sākumā - janvārī - ekonomikas ministrs paziņoja, ka septiņas stacijas strādā normāli. Deputāti, kas parakstījuši pieprasījumu, gribēja uzzināt, kāda ir dokumentācija, uz kuras pamata tiek pieņemts lēmums, ka šīs stacijas tiešām strādā normāli un efektīvi. Izrādījās, ka Ekonomikas ministrija nav gatava iesniegt attiecīgos dokumentus, tāpēc ka vēl notiekot pārbaude.

Tāda ir pieprasījuma būtība, un es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad pieprasījums jeb interpelācija ir jautājumu uzdošanai radniecīgs institūts, kas arī paredz informācijas iegūšanu no valdības un ir tieši saistīts ar neuzticības... proti, interpelācija paredz vēršanos pie valdības ar pieprasījumu dot paskaidrojumus par konkrētu jautājumu vai par valdības ārējo un iekšējo politiku kopumā.

Konkrēti šobrīd varu teikt, ka es tiešām ar zināmu apbrīnu vēroju Ivara Zariņa cīņu pret sistēmu saistībā ar OIK. Tas, ko viņš ir panācis šajā sakarā... viņš ir panācis fantastisku statistikas lēcienu kopumā, salīdzinot ar citām Saeimām. Teiksim, šai Saeimai ir iesniegti 33 pieprasījumi un 415 jautājumi. Iepriekšējā Saeimā bija iesniegti 10 pieprasījumi un 198 jautājumi.

Es gribu teikt, ka būtībā Zariņa kungs ir panācis to, ka Brigmaņa kungs vairs neiet ziņot. Viņa vietā nāk Veiko Spolītis, kurš starpbrīdī pienāca pie Augusta, ar tādu uzticību skatījās viņam sejā un vaicāja: “Vai labi bija?” Viņš atbildēja: “Labi!” Jo šinī gadījumā tas, kas jādara Veiko Spolītim... bez šaubām, tās ir VIENOTĪBAS problēmas, kas savā laikā saistījās gan ar Arti Kamparu, gan ar pariešiem, attīstībniekiem - Pavļutu un Pūci. Un, protams, jāsasmeļ pašiem VIENOTĪBAS cilvēkiem. Veiko vairs nav ko zaudēt ne Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, ne citur. Es domāju, viņš var nākt ziņot. Bet, kolēģi, kopumā tas stāsts izskatās tāds, kāds tas izskatās. Lai saglabātu valdības stabilitāti, Ašeradenu saplosīt nedos, un valdībai, skaidra lieta, no koalīcijas viedokļa jānoturas līdz vēlēšanām.

Tā ka, Ivar Zariņ, met mieru, samierinies ar šo situāciju - ka nelikumības turpinās plaukt un zelt Ekonomikas ministrijas paspārnē. Tā sacīt, es aicinātu likties mierā. (Dep. A.Kaimiņš: “Atbalstīt! Atbalstīt!”)

Paldies, kolēģi. Atbalstām pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Andra Morozova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva un Vitālija Orlova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 39, atturas - 4. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” komisija izstrādāja sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām - gan ar Labklājības ministrijas, gan arī Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta darbiniekiem -, un šo grozījumu mērķis ir paplašināt sociālās dzīvojamās mājas definīciju ar biedrību un nodibinājumu īpašumā esošajām dzīvojamajām mājām, tātad tādām mājām, kuras pieder personu ar invaliditāti biedrībām. Publiskas personas finansējuma piešķiršana šādu dzīvojamo māju uzturēšanai nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts, jo likumprojektā noteiktās biedrības un nodibinājumi, kas izīrē dzīvokļus to īpašumā esošajās sociālajās dzīvojamās mājās, kuras pielāgotas personu ar invaliditāti vajadzībām, kā arī vienlaikus šīm personām nodrošina arī citus pakalpojumus, šajos īpašumos turpmāk veiks tiem deleģētās funkcijas un neveiks tādu saimniecisko darbību, kura radītu ekonomisko priekšrocību vai kura ietekmētu konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Tātad būtība ir tāda, ka tas ļautu īstenot energoefektivitātes projektus šāda veida mājās. Līdz šim tas nav bijis iespējams gan valsts atbalsta trūkuma dēļ, gan arī vairāku citu apsvērumu dēļ. Tagad Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar VARAM plāno ne tikai pieņemt šo likumu, ka tas ir atļauts, bet arī... mēs ceram, ka tiks izveidota īpaša atbalsta programma, kura primāri būtu domāta nedzirdīgo un neredzīgo biedrību dzīvojamām mājām, jo citu līdzīga veida māju nav. Tas noteikti ļautu gan uzlabot šo invalīdu dzīves apstākļus, gan arī atbalstīt un veicināt energoefektivitāti valstī kopumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Komisijas vārdā lūdzu noteikt 6.aprīli.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.aprīlis.

Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu” Ārlietu komisija atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu” Ārlietu komisija atbalstīja.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” Ārlietu komisija atbalstīja.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Trešajam lasījumam iesniegti divi priekšlikumi.

1. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Nu, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 2. arī ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Likumprojekti “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un “Grozījumi Izglītības likumā” ir vienota pakete, tāpēc komentēšu abus trešajam lasījumam sagatavotos likumprojektus.

Komisijā notika plašas debates, un pozitīvi bija tas, ka visās komisijas sēdēs, kurās izskatīja likumprojektus, piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs.

Par priekšlikumu būtību. Ja tā var sadalīt, pirmā deputātu priekšlikumu grupa faktiski noraidīja vai rosināja atlikt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto un Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto pakāpenisko izglītības iegūšanu vidusskolā latviešu valodā un bilingvālās apmācības proporciju izmaiņas pamatskolā. Šie priekšlikumi komisijā neguva atbalstu.

Otrā priekšlikumu grupa skāra apmācību privātajās izglītības iestādēs. Gribu atgādināt, ka Latvijā ir obligāta pamatskolas izglītība, līdz ar to privātajās iestādēs izglītībai ir jāatbilst valsts noteiktajiem standartiem. Arī šo priekšlikumu grupu komisija neatbalstīja.

Trešā priekšlikumu grupa... pareizāk - priekšlikums. Tika noraidīts priekšlikums par izglītības iegūšanu latgaliešu valodā privātajās skolās. Atgādināšu deputātiem, ka latgaliešu valoda saskaņā ar likumu ir latviešu valodas paveids. Latgaliešu valodu jau tagad var iekļaut izglītības programmās gan valsts, gan privātajās mācību iestādēs. Ir izstrādāti arī latgaliešu valodas un latgaliešu rakstu valodas mācību priekšmetu standarti.

Ceturtā priekšlikumu grupa bija par Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sastāva noteikšanu likumā. Komisija... (Dep. J.Lazareva: “Mēs skatām citu likumu!”)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ziņotājs ziņo par abiem likumprojektiem kopā, kā jau to arī no Saeimas tribīnes teica.

L.Straujuma. Tie bija par kopējiem... Pēc tam būs par katru.

Sēdes vadītāja. Aicinu uzmanīgi sekot līdzi Saeimas sēdei. (Starpsauciens.)

L.Straujuma. Vēl būs iespējas.

Ceturtā priekšlikumu grupa bija par Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sastāva noteikšanu likumā. Komisija to neatbalstīja.

Piektā priekšlikumu grupa guva deputātu atbalstu. Šinī grupā bija vairāki ministra Šadurska priekšlikumi, kas uzlabo pedagogu sociālās garantijas.

Un kā sesto grupu es gribu izdalīt priekšlikumus, kur... atbalstu pamatā guva deputāta Morozova kunga priekšlikums par izglītības reformas izvērtēšanu reizi trijos gados.

Un tagad pāriesim pie konkrētajiem priekšlikumiem, kuri iesniegti likumprojektam “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

1. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti!

Es gribu nolasīt jums (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) no Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotāja Nr.51, kas ir datēts ar 1990.gada 20.decembri, rezolūciju par nacionālo līdztiesību.

“Mēs, Latvijas Republikas Augstākās Padomes, Igaunijas Republikas Augstākās Padomes un Lietuvas Republikas Augstākās Padomes locekļi, kopīgā sēdē apliecinām savu apņēmību nodrošināt, lai tiktu ievērotas visu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā dzīvojošo cilvēku tiesības neatkarīgi no viņu tautības, dzimtās valodas, politiskās un reliģiskās pārliecības, atbilstoši starptautiskajiem tiesību aizsardzības dokumentiem, kā arī mūsu valstu likumiem un likumiem pakļautiem Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas aktiem.

Mēs apliecinām savus nemainīgos centienus pilnveidot mūsu valstiskās struktūras, lai tās droši garantētu visu šajās valstīs dzīvojošo nacionālo kopienu tiesību aizsardzību un veicinātu cieņu pret dažādu tautību cilvēku kultūru un paražām.

Mēs aicinām visas nacionālās kopienas aktīvi veicināt, lai tiktu radīti jauni demokrātiski institūti, kas neatkarīgajās Baltijas valstīs kļūtu par vispārējās labklājības un progresa pamatu.”

Parakstījuši kopīgās sēdes priekšsēdētāji: no Latvijas Republikas - A.Gorbunovs, Augstākās Padomes priekšsēdētājs, no Igaunijas Republikas - A.Rītels, Augstākās Padomes priekšsēdētājs, no Lietuvas Republikas - V.Landsberģis, Augstākās Padomes priekšsēdētājs. Viļņā 1990.gada 1.decembrī.

Rezolūcijas oriģināls bija sastādīts un parakstīts krievu valodā, ar visiem parakstiem, jo tas bija Atmodas laiks, kad visu triju republiku iedzīvotāji bija kopā un cīnījās par vienu mērķi - savu valstu neatkarību.

Aicinu neatbalstīt nedz likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, nedz likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Paldies Klementjeva kungam par šo vērtīgo citātu, jo, kā teica skolotājs Jānis Greste: “Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī.” Ekskurss vēsturē ir ļoti vajadzīgs un pareizs. Atceroties to, ko mūsu triju valstu Augstāko padomju priekšsēdētāji ir parakstījuši, man ir ārkārtīgi liels prieks, ka tagad, pēc daudziem gadiem, mēs ejam precīzi šo ceļu - konsekventi un ļoti veiksmīgi. Ceru, ka arī šodien tas parādīsies Saeimas balsojumos.

Bet tagad konkrēti par šo priekšlikumu. Deputātes Lazarevas priekšlikumā...

Saeimas kārtības rullis neļauj iesniegt identiskus priekšlikumus tiem, kas ir bijuši noraidīti iepriekšējā lasījumā, un formāli Saeimas kārtības rullis šeit nav pārkāpts. Bet, ja mēs skatāmies uz to redakciju, kuru deputāti konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā, un uz tiem priekšlikumiem, kurus atbalstīja vai noraidīja otrajā lasījumā, jau runājot par konkrētajiem formulējumiem, tad ir pilnīgi skaidrs, ka otrajā lasījumā atbalstītajā redakcijā deputātu viedoklis sakrīt ar valdības iesniegto redzējumu, proti, vidējās izglītības pakāpē mazākumtautību izglītības programmas nepastāv, vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti valsts valodā, un pēc pieprasījuma un iespējām tiem jauniešiem, kuru ģimenē runātā valoda atšķiras no valsts valodas, ir iespēja apgūt ar savu dzimto valodu, kultūru, literatūru, etniskajām īpatnībām vai integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītus priekšmetus, moduļus vai blokus.

Diemžēl Lazarevas kundzes priekšlikums, kas atgriežas pie mazākumtautību izglītības programmām vidusskolā, faktiski ir jau noraidīts otrā lasījuma redakcijā, un es aicinu deputātus to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

L.Straujuma. Nav ko piebilst. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valdība ierosina pārtraukt mazākumtautību izglītības programmu, kā pavisam nesen precizēja ministrs. Vidusskolā izglītības iestādei būs tiesības ietvert vispārējā programmā mācību priekšmetu mazākumtautības dzimtajā valodā, kā arī ar mazākumtautību identitāti un integrāciju sabiedrībā saistītu mācību saturu.

To, ka vidusskolā paliks iespēja mācīties mazākumtautību dzimto valodu, solīja arī ministra kungs, uzrunājot dažādas auditorijas. Būs vai nebūs īstenota šī iespēja, par to ministrs galvot neņēmās, jo labi saprata, ka tiesības var būt īstenotas, bet var arī nebūt īstenotas.

Es savā priekšlikumā ierosinu noteikt likumā šādu garantiju: ja ne mazāk kā 10 izglītojamie vēlas, skolai ir jāiekļauj mācību programmā mācību priekšmets mazākumtautības valodā un ar mazākumtautības identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturs.

Ja 10 skolēnu nebūs, bet pieteiksies mazāks skolēnu skaits, tas nesašaurinās skolas iespēju iekļaut programmā priekšmetu mazākumtautības dzimtajā valodā, jo paliek vēl iespēja izvēlēties mazākumtautību valodu kā otro svešvalodu. Taču palikt tikai pie svešvalodas nišas izmantošanas gan nozīmētu iespēju sašaurināšanu.

Komisijas priekšsēdētājam komisijas sēdē nebija skaidrs, ko darīs citi klases skolēni, kuri nebūs pieteikušies mācīties mazākumtautības valodu. Un atbilde šeit ir vienkārša: nevienu nepiespiedīs, bet arī nevienam neaizliegs.

Neko jaunu ar savu priekšlikumu es neizgudroju. Šī norma jau ir spēkā Igaunijā, un tā ir iekļauta pamatskolu un ģimnāziju likumā. Tā ir spēkā, sajukumu nerada un nodrošina mazākumtautībām piederošo bērnu tiesības.

Es ierosinu uzdot izglītības iestādei par pienākumu programmā iekļaut mācību priekšmetu mazākumtautības dzimtā valoda un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu, ja to vēlas ne mazāk par 10 izglītojamiem.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Es nezinu, kāpēc SASKAŅAS deputāti mēģināja iesniegt tādu priekšlikumu, kas, iespējams, ietekmē Vispārējās izglītības likuma un Izglītības likuma pamatmērķus.

Ja mēs akceptēsim Pimenova kunga priekšlikumu, tas nozīmē, ka nav jēgas vispār no šī likuma.

Kāpēc? Tāpēc... Kolēģi, ko nozīmē valsts? Atbilde: valsts - tā ir zeme, Latvijas tauta, kurai piederīgas arī mazākumtautības, un latviešu valoda kā valsts valoda. Trīs lietas - tās veido valsti.

Ja runājam par šodienu, es domāju, ka šodien ir ļoti, ļoti vēsturiska diena, liela diena Latvijas tautas vēsturē, jo mēs beidzot likvidēsim okupācijas sekas, pieņemot šo likumu un arī nākamo likumu. (Starpsaucieni.)

Šodien mēs ieliksim to punktu, lai pateiktu, ka mēs gribam saliedētu sabiedrību. Mēs gribam, lai izglītība būtu tikai latviešu valodā, mēs gribam, lai visa Latvijas tauta dzīvo zem viena karoga - Latvijas karoga!

Kāpēc... Es nesaprotu, kāpēc tādi priekšlikumi atkal. Sabiedrību var saliedēt tikai tad, ja mēs visi mācāmies vienu valodu - latviešu valodu. Es uzskatu, ka šodien ir svētku diena. Kāpēc? Tāpēc, ka tas stiprinās Latvijas neatkarību, par kuras atjaunošanu tika nobalsots 1990.gada 4.maijā. Šodienas balsojums ir tikpat nozīmīgs kā tas, kas tika veikts 1990.gada 4.maijā.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt gan likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, gan likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Paldies. Mēs mīlam savu valsti, un mūsu valsts valoda ir tikai latviešu valoda. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es pateicos Hosamam par šo politisko izglītošanu, par šo smuko lekciju.

Es gribu atgādināt, ka Latvijas valstij bez Latvijas valsts valodas stiprināšanas, bez valstiskuma saprašanas stiprināšanas sabiedrībā ir vēl arī citas prioritātes un viena no šīm prioritātēm ir mazākumtautībām piederīgo identitātes nodrošināšana - saglabāšana un attīstība. To norāda arī Satversmes 114.pants.

Un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija savās rekomendācijās par mazākumtautību izglītību pavisam skaidri norādīja, ka mazākumtautību bērnu izglītošana ģimenes valodā ir viens no priekšnoteikumiem identitātes nodrošināšanai.

Es gribu to atgādināt Hosamam, es gribu to atgādināt arī citiem kolēģiem. To labi saprata, starp citu, Latvijas Tautas frontes dibinātāji; to labi saprata Igaunijas likumdevēji, kuri tomēr iekļāva manis nosauktajā Igaunijas likumā, pamatskolu un ģimnāziju likumā, normu, kuru es ierosināju pārcelt arī mūsu likumdošanā. Tas ir pamatu pamats. Šeit nav nekāda sakara ar latviešu valodas pozīcijas vājināšanu. Abas prioritātes ir veiksmīgi īstenojamas vienlaikus. Šeit nav nekādas pretrunas.

Es tagad uzrunāju ne tikai deputātus, bet visus, kas mūs dzird.

Mazākumtautību nākotne lielā mērā nosaka arī Latvijas valsts stabilitāti un latviskuma nodrošināšanu un stiprināšanu Latvijā. Atcerēsimies to!

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man liekas, ja šajā tribīnē trešajā lasījumā mēs beidzot esam nonākuši fināla taisnē un runājam par latviešu valodu kā par vienīgo valsts valodu Latvijā, tad, manuprāt, tas ir ļoti jauki, ka par šo valodu runā cilvēki ar akcentu. Man gan ir ļoti jāieklausās, ļoti jāsaprot, ko Klementjeva kungs mēģina pateikt. Tiešām. Es mēģinu ieklausīties, un es pusi nesaprotu. Bet jūs mēģināt. Tas ir labi.

Hosam, visu cieņu tev, ka tu proti latviski runāt un izteikties.

Un paldies, ka jūs runājat valsts valodā! Šodien ir tiešām tāda kā svētku diena, un no šodienas mēs izbeigsim jebkāda veida manipulācijas ar vairākām valodām Latvijā.

Piemērs, cienījamā SASKAŅA! Vācijā dzīvo pieci miljoni krievu. Neviens tur krieviski neiet mācīties. Viņi mācās vācu valodā. Tāpat arī būs mūsu valstī - Latvijā. Viena valsts valoda visās skolās, vidusskolās, pamatskolās un arī bērnudārzos.

Lūdzu neatbalstīt šodien nevienu priekšlikumu, kas nāk no SASKAŅAS. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

L.Straujuma. Kā jau Pimenova kungs korekti atzīmēja, 43.panta otrā daļa nosaka iespējas izglītības iestādēm mācīt gan dzimto valodu, gan priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautību identitāti. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 3. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 16, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars. Ziņojums par balsošanas motīviem.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labāk vēlu nekā nekad! Tas laikam ir precīzākais komentārs, kādu var sniegt attiecībā uz Saeimas šodienas balsojumiem. Daudzu apstākļu sakritība ļāva šiem balsojumiem kļūt par īstenību. Tomēr apstākļi nesastātos pareizā secībā, ja neskaitāmi cilvēki - sabiedriski aktīvi pilsoņi, žurnālisti, viedokļu līderi - ideju par skolu pāreju uz mācībām valsts valodā gadiem ilgi neuzturētu dzīvu. Balsojums dod gandarījuma sajūtu daudziem, kas savas pārliecības dēļ ir saukti par radikāļiem un tautu naidotājiem. Šodien ideja no aizliegtā pagrīdes sapņa kļuvusi par plaši pieņemtu un atzītu īstenību. Arī politiķu rindās. Latviskas Latvijas mērķis nav un nevar būt ne radikālisms, ne tautu naidošana. Latviešu valoda nav tikai latviešu tautas valoda vien. Tā ir Latvijas valoda. Visu tās cilvēku kopējā valoda. Un valoda nav tikai saziņas līdzeklis. Tā ir robežšķirtne starp savējo un svešo.

Skolai ir jābūt vietai, kur soli pa solim visi kļūst par savējiem, par daļu no Latvijas, nevis turas pie izgaistošiem pagātnes rēgiem. Rūpes par mazākumtautības valodas un kultūras saglabāšanu ir saprotamas un cienījamas. Neviens nevar atņemt ne valodu, ne kultūru ģimenei, kas to vēlas saglabāt un kopt. Valstij šī izvēle jāapsveic un jāatbalsta. Bet jāprot arī novilkt robežu, kur šis atbalsts jau notiek uz valsts pamatu rēķina. Šodien likumdevējs ir paudis gribu šo robežu novilkt. Vai robeža ir pietiekama? Nē. Vienota valoda pilnībā būs tikai vidusskolas vecuma bērniem. Pārējiem - joprojām vēl divvalodība, kurā proporciju reālā ievērošana dzīvē ir ļoti grūti pārbaudāma.

Ir jābūt atklātiem jau tagad: jaunā sistēma ir pārejas posms, nevis galapunkts. Tas ir maksimums, par ko politiķi varēja vienoties šodien šajos apstākļos.

Paldies ikvienam - neatkarīgi no politiskās un jebkāda cita veida piederības -, kas ļāva pie šī lēmuma nonākt. Bet jau šodien skatam jābūt vērstam uz tālākiem izaicinājumiem, uz lielo mērķi, kas izsakāms divos vārdos - latviska Latvija. (Frakcijas VL-TB/LNNK aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

1. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Otrajā lasījumā 9.panta 1.¹ daļas apstiprinātā redakcija ir šāda: “Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.”

Ar savu priekšlikumu es piedāvāju papildināt to ar Latvijas nacionālo minoritāšu valodām. Nacionālās minoritātes Latvijā tika nosauktas, kad bija ratificēta Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Jāpiebilst arī, ka konvencijas 13.panta 1.punkts nosaka: “Izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes.” Starp citu, par to vienmēr runāja Nacionālā apvienība, uzstājoties par publiskajām mazākumtautību skolām.

Gribu vērst uzmanību, ka privātās izglītības iestādes ir izglītības sistēmas daļa. Un no juridiskā viedokļa valstij nav monopola uz izglītības sistēmu un jebkurai personai ir tiesības dibināt privātskolas. Satversmes tiesa nosprieda, ka personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu, ietilpst Satversmes 105.panta pirmā teikuma tvērumā: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm, ieviešot ierobežojumus, tas jāņem vērā. Līdz ar to būs jāpārbauda, vai tiesību uz īpašumu ierobežojums ir samērīgs. Noteikumi par valodu neizbēgami ietekmēs pieprasījumu, negatīvi ietekmējot komersantu, privātskolu dibinātāju, intereses. Es uzskatu, ka privāto izglītības iestāžu galvenais uzdevums ir valsts izglītības standarta izpilde un centralizēto eksāmenu kārtošana.

Domāju, ka otrajā lasījumā pieņemtās izmaiņas var radīt tiesvedības risku. Man tikai nav skaidrs, kuras amatpersonas būs atbildīgas par finansiālajām sekām.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Pilnīgi piekrītu Hosamam Abu Meri, ka šodien ir svētku diena. Un svētku dienā ir vieta arī mazliet jautrībai.

Šis ir ļoti interesants priekšlikums, ko Lazarevas kundze ir iesniegusi. Es atļaušos jums to nolasīt: “Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodās - krievu, baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, vācu un ebreju.” Lazarevas kundze nav pamanījusi vācbaltiešu izceļošanu 1939.gadā. Tas bija sen, to var aizmirst, jo vācu valodā šobrīd mums nav mazākumtautību programmu.

Bet kas ir ļoti interesanti? Vai tas ir saistīts ar Krimas okupāciju un ar Krievijas agresiju Austrumukrainā, ka ukraiņu valoda (mums ir Ukraiņu vidusskola) gan ir izslēgta no mazākumtautību saraksta?

Tā ka, man liekas, tas ir, nu, jautri, vai ne? (Starpsauciens: “Nav gan!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lazarevas kundze nolasīja 13.panta pirmo daļu, bet aizmirsa nolasīt otro daļu un 14.pantu. Un 13.panta otrā daļa ir tāda: “Šīs tiesības baudīšana nerada Pusēm nekādas finansiālas saistības.” Tālāk. 14.pants. Es runāju par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. 14.pants: “Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga apgūt savas minoritātes valodu.”

Vai tiešām jūs, Lazarevas kundze, domājat, ka sešus gadus, proti, no 1. līdz 6.klasei, mācoties 50 procentus priekšmetu savā dzimtajā valodā, bērni joprojām neapgūs savu dzimto valodu? Vai jūs tiešām tik zemu vērtējat minoritātes Latvijā? Es domāju, ka bērni jau 1.klasē apgūst šo valodu.

Un pēdējais, ko Lazarevas kundze nenolasīja. Es visiem vēlreiz atgādinu, ka šīs konvencijas šī panta 2.punkts tiek īstenots, nekaitējot oficiālās valodas apguvei vai izglītības iegūšanai šajā valodā. Te nav teikts “daļa izglītības”. Tātad visa izglītība tiek iegūta valsts valodā. Un arī šis likums, par kuru es aicinu nobalsot, garantē tiesības no 1. līdz 6.klasei un pēc tam līdz vidusskolai pilnībā iemācīties savu mazākumtautības valodu. Aicinu neatbalstīt Lazarevas kundzes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

L.Straujuma. Deputātes priekšlikums ir pretrunā tam, kas tika atbalstīts otrā lasījuma redakcijā.

Lūdzu komisijas vārdā neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 2. - deputātu Tutina un Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien! Runāšu tīrā latviešu valodā, lai mani saprastu arī iedzīvotāji Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā.

Kā iepriekš Laimdotas kundze teica, latgaliešu valoda ir jau nosaukta likumā, un Valsts valodas likuma 3.panta ceturtajā daļā ir noteikts: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.”

Šā paša likuma 14.pants nosaka: “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā.” Tātad arī latgaliešu valodā.

Valsts valodas lietošanu izglītībā nosaka izglītību regulējošie likumi, tāpēc jau arī šis mans priekšlikums tapa tieši Izglītības likumā.

Šajā posmā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo ļoti plašas izmaiņas izglītības sistēmā, es uzskatu, ka ir īstais brīdis pievērsties arī latviešu valodas paveida, tas ir, latgaliešu rakstu valodas, saglabāšanai un attīstībai.

Priekšlikums Izglītības likumā skar vispārējo un profesionālo pamatizglītību un vidējo izglītību privātajās izglītības iestādēs. Tas ir mazs piliens valodas attīstībā, bet tomēr. Ja vecāki vēlētos, lai viņu bērni privātajās izglītības iestādēs varētu pareizi, precīzi lietot latgaliešu valodu, viņiem būtu tāda iespēja. Kā jau teicu - vismaz privātajās skolās. Ņemot vērā to, ka ministrijai būs daudz veicamā pedagogu pārkvalifikācijai, arī apmācībai šīs kopējās reformas ietvaros, ir pietiekami daudz laika, lai izveidotu latgaliešu valodas apmācības programmu un sagatavotu iespējamos pedagogus.

Kolēģi! Aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, lai pildītu Valsts valodas likuma normas attiecībā uz latgaliešu rakstu valodu - vēsturisku latviešu valodas paveidu - un tās attīstību nostiprinātu Izglītības likumā.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Šis priekšlikums attiecas tikai uz privātajām izglītības iestādēm. Respektīvi, būtībā Tutina kungs aicina savā ziņā sašaurināt pašreiz esošās iespējas un dot iespēju latgaliešu valodu apgūt tikai privātajās izglītības iestādēs. Tas ir pirmais punkts, kuru es nevaru atbalstīt.

Nākamais. Priekšlikumā ir minēts, ka “[..] izglītības pakāpē iegūst valsts valodā, kā arī latgaliešu valodā”. Šis formulējums pats par sevi ir pretrunā ar Valsts valodas likumu, jo Valsts valodas likuma attiecīgajā pantā, ko Tutina kungs jau jums citēja, ir norādīts, ka latgaliešu rakstu jeb literārā valoda ir latviešu valodas, tātad valsts valodas, daļa.

Šajā gadījumā, ja jūs gribējāt uzsvērt latgaliešu valodas tiesības būt gan privātajās izglītības iestādēs, gan arī, kā jau minēju, visās valsts iestādēs, tad te būtu jāmin: “[..] iegūt valsts valodā, tātad arī latgaliešu rakstu jeb literārajā valodā.”

Starp citu, tieši par šo jautājumu diskusijas šobrīd ir citā Saeimas komisijā, kur tiek runāts par Sabiedrisko mediju likumu. Vairākas latgaliešu kultūras biedrības aicina skaidri pateikt, papildus precizēt, ka viss sabiedriskais pasūtījums, kas attiecas uz mediju vidi... ka visur, kur ir minēta valsts valoda... kā saka, ar melnu uz balta, lai visiem būtu skaidrs un lai nebūtu pārprotams, būtu jāieraksta, ka arī Latgales latviešu jeb latgaliešu valoda būtu izmantojama sabiedriskajos medijos visur, kur ir atļauta valsts valoda.

Jā, var diskutēt par to, cik labi šobrīd valsts garantē 14.panta ietvaros paredzētās tiesības iegūt izglītību valsts valodā, tātad arī latgaliešu valodā, taču pie tā tiek strādāts. Man personīgi arī gribētos, lai progress būtu ātrāks, taču šobrīd vismaz dažās skolās atsevišķi skolotāji pasniedz priekšmetus latgaliski. Es pats zinu vismaz vienu, kurš, piemēram, vēsturi stāstīja latgaliski. Tā nav problēma! Valsts valodas likuma ietvaros tas nav pārkāpums - vēlreiz uzsveru. Ir arī novada mācība, kur skolotāji droši var lietot latgaliešu jeb Latgales latviešu valodu un to arī dara.

Vēl vairāk. Cik zinu, šobrīd sabiedriskās organizācijas, biedrības gatavo iniciatīvu, lai šī gada 27.aprīlī... Starp citu, tas ir datums, kas... Šobrīd ir iesniegts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā priekšlikums, ka tā varētu būt atzīmējama kā Latgales diena, jo tā ir vēsturiskā Latgales kongresa gadadiena. Tad nu 27.aprīlī... vairākas biedrības, es pieņemu, nāks tuvākajās dienās ar aicinājumu skolotājiem visās Latvijas skolās, it īpaši Latgales skolās, nekautrēties un lietot latgaliešu valodu saziņā ar skolēniem, tāpat arī skolēnus aicinās vismaz vienu dienu gadā runāt latgaliski - droši un ar lepnumu.

Tā ka nav citu iespēju kā vien šī: konkrētais priekšlikums ir jānoraida. (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Šoreiz man pilnībā jāpiekrīt Jurim Viļumam. Rakstītā latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids un, neapšaubāmi, bagātina mūsu latviešu valodu. Jā, bet runas valodas formu ir tik, cik izlokšņu. Un tā ir Latgales bagātība, kas diemžēl pārējos Latvijas novados, atskaitot vēl nedaudz Kurzemi, ir gandrīz pazaudēta. Tā ir bagātība, kas ir jāsaglabā. Ja Latgales skolās obligātā kārtā būtu jāmāca latgaliešu valoda, tad kurā runas formā? Es saprotu, ka Jānis Tutins gribētu rēzekniešu. Bet varbūt kalupīšu vai vēl kādā? Kurā tad paliks? Tās ir bagātības.

Es domāju, ka neviens neiebilst, ka ir jāattīsta latgaliešu rakstu valoda, taču nenoliedzot izloksnes, kas patiešām ir mūsu valodas krāšņums. Te vairāki runāja par ekskursijām vēsturē. Man kā reiz te ir vēsturnieka Jāņa Šiliņa raksts par Otro Latgales kongresu, nevis Pirmo kongresu, kurā lēma par apvienošanos, bet par Otro. Un tur citēts no Latgales preses izdevuma, kas rakstīja, ka “apvienošana [ar pārējo Latviju] nenobeigs Latgali, bet atšķiršana gan”.

Es domāju, mums ir daudz vairāk jādomā par to, kas bagātina, bet kas nenošķir.

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

L.Straujuma. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Tutina un Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. Tālāk 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Straujuma. 4. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 5. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 6. - deputātu Tutina un Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Tutina un Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 7. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Kolēģi, šis likumprojekts izvirza stingras prasības pret mazākumtautību valodām, bet vienlaikus dod zaļo gaismu visām Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tad kādēļ maldināt sabiedrību, ka likumprojekta mērķis ir latviešu valodas stiprināšana? Sanāk tā, ka valsts valodas proporcijas neattiecas uz izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas ar integrētu mācību saturu un svešvalodas apguvi, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības dalībvalstu valodu apguvi, ievērojot attiecīgās valsts izglītības standarta nosacījumus. Minētais apsvērums attiecas gan uz publiskajām, gan uz privātajām izglītības iestādēm. Ņemot to vērā, būs iespējams īstenot izglītības programmu ar integrētu mācību saturu un svešvalodas apguvi, piemēram, poļu un lietuviešu valodā, bet nebūs iespējams krievu un baltkrievu valodā. Bet Satversmes 91.pants aizliedz diskrimināciju. Proti, šis pants nosaka: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Šis aizliegums attiecas arī uz situācijām, kad pret dažādām minoritātēm attieksme ir atšķirīga.

Mans priekšlikums paredz papildināt šo pantu ar jaunu 2.³ punktu šādā redakcijā: “[..] izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās izglītības programmas ar integrētu mācību satura un mazākumtautību valodas apguvi, lai nodrošinātu vēsturiski dzīvojošo kopienas Latvijā valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus.”

(Dep. A.Kaimiņš: “Tad neatbalstīt? Ko darīt?”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L.Straujuma. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 8. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Runāšu par 8., 9. un 10.priekšlikumu kopā, jo tie ir cieši saistīti.

Proti, otrajā lasījumā tika nobalsoti priekšlikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem augstskolā un par bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamajiem darbiem.

Pamatdoma ir tāda: ja programma tiek realizēta Eiropas Savienības oficiālajā valodā, tad arī šie minētie darbi un eksāmeni ir kārtojami tajā valodā, kādā ir programma. Savukārt, ja programma ir kādā valodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, tad manis minētie darbi un eksāmeni ir kārtojami valsts valodā.

Šī norma, tā teikt, juridiski un saturiski ir pareiza. Bet radās zināmas pārdomas, jo šeit nav minēta valsts valoda. Mēs runājam par Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un, protams, latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības valodām. Tātad, ja programma ir latviski, tad arī visi šie darbi veicami latviski.

Vēl bija zināmas pārdomas par juristu vienoto kvalifikācijas eksāmenu. Skaidrs, ka tas ir kārtojams latviski. Taču mēs, tā teikt, mazliet sapināmies meistarībā: gribējām uzrakstīt šo normu skaidrāk un saprotamāk, bet tā iznāca juridiski kļūdaina.

Tāpēc mans lūgums deputātiem ir neatbalstīt manis iesniegto 8.priekšlikumu, neatbalstīt manis iesniegto 9.priekšlikumu un neatbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas integrēto 10.priekšlikumu, un palikt pie otrā lasījuma redakcijas, ar kuru juridiski un saturiski viss ir kārtībā. Un, lai mēs precīzi ievērotu... piedodiet!... lai jūs precīzi ievērotu Saeimas kārtības ruļļa nosacījumus, tad par 8. un 9.priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīti un iekļauti, arī ir nepieciešams balsojums, un es lūdzu visus šos trīs priekšlikumus noraidīt.

Paldies. (Starpsaucieni: “Paldies!”; “Nejauc galvu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Es tikai gribu piebilst: ja mēs runājam par latviešu valodas stiprināšanu, tad piedāvāju ministrijai apdomāt varbūt nākamreiz šo pantu papildināt ar nosacījumu, ka vismaz bakalaura, maģistra un doktora darbi jāpārtulko latviešu valodā, lai patiešām vairotu zinātnisko literatūru un materiālus latviešu valodā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 8.priekšlikumu?

L.Straujuma. 8.priekšlikumu komisija daļēji atbalstīja, bet ministrs lūdza balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - izglītības un zinātnes ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 39, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 9. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - izglītības un zinātnes ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 47, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 49, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 11. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 12. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Ar šo priekšlikumu es piedāvāju ieviest likumprojektā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas jēdzienu un uzdot šo kompetenci īstenot Izglītības un zinātnes ministrijai.

Satversmes 112.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz izglītību pieprasa, ka izglītošanas procesa kvalitātes kontroles mehānismam jābūt objektīvam, vispusīgam, profesionālam, regulāram, kā arī uz zinātniskām atziņām un metodēm balstītam.

Valstij ir pienākums nodrošināt sabiedrībai, izglītojamiem un viņu vecākiem informāciju par izglītības kvalitātes izmaiņām un izglītošanas procesa norisi. Savā atzinumā pie 2014.gada pētījuma “Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija” tiesībsargs Juris Jansons atgādināja šo spriedumu un uzsvēra, ka šobrīd kontroles mehānisms galvenokārt vērsts uz kvantitatīva, nevis kvalitatīva rakstura datu iegūšanu. Šo datu apkopošana un analīze ir nepietiekama. Jau iepriekš iegūtie dati nav pietiekami sistematizēti un analizēti. Turklāt kopš 1996./1997. mācību gada nav veikti sistemātiski pētījumi par mazākumtautību izglītības kvalitātes izmaiņām.

Līdz ar to var rasties tāda situācija, ka jebkuras izglītības sistēmā ieviestās pārmaiņas nesasniedz savu mērķi un izglītošanas process zaudē jēgu. IZM savā mājaslapā pagājušajā gadā norāda, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, lai veiktu objektīvu un salīdzināmu vērtējumu, šobrīd ir sistēmiskas pieejas trūkums, jo nav pieejama vienota valsts līmeņa izglītības kvalitāti raksturojošo rādītāju sistēma.

Visas izglītības kvalitātē ieinteresētās puses - vecāki, izglītības iestāžu vadība, valsts un pašvaldību institūcijas, pedagogi un izglītojamie - izmanto katra sev pieejamos resursus, tādējādi gūstot tikai daļēju priekšstatu par izglītības iestāžu darbību raksturojošiem rādītājiem un izglītības kvalitātes līmeņa izmaiņām.

Prasīto augstākā līmeņa izglītības kvalitātes kontroles mehānismu ministrija uzsāka veidot tikai 2017.gadā saistībā ar eirofondu apguves programmas apakšprogrammu “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide”. Un projektu atlase tika uzsākta 2017.gada 12.oktobrī. Izglītības kvalitātes monitorings ir instruments izglītojamo mācību rezultātu novērtēšanai. Tas nodrošina informāciju un atgriezenisko saiti izglītības iestāžu darbības un mācību procesa pilnveidei, kā arī informāciju par izglītības kvalitāti vecākiem un sabiedrībai kopumā.

Šajā sistēmā tiks apkopota un analizēta statistiska informācija, tiks salīdzināti izglītības pētījumu rezultāti, centralizēto eksāmenu rezultāti, skolu akreditācijas un programmu licencēšanas, kā arī cita izglītības iestāžu darbu raksturojoša informācija un rādītāji.

Skaidra un saprotama izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma ir nepieciešama, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu objektīvi novērtēt izglītības kvalitāti Latvijas izglītības iestādēs. Savukārt izglītības politikas veidotāji saņemtu faktus un argumentus, lai spētu pieņemt lēmumus izglītības sistēmas tālākai attīstībai.

Efektīvas, uz pierādījumiem balstītas izglītības politikas veidošanai ir būtiski veikt sistemātisku un periodisku izglītojamo mācību sasniegumu dinamikas novērtējumu izglītības kvalitātes rādītāju kontekstā (Dep. A.Kaimiņš: “Laiks!”), un mācību sasniegumi ietekmē faktorus... Tā!

Sēdes vadītāja. Lazarevas kundze! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Lazareva. Nu varbūt vēl var?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem...? (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni: “Lai runā!”; “Nē! Nē!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu piešķirts papildlaiks, apvienojot abus debašu laikus! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 18, atturas - nav. Nav kvoruma. (Starpsaucieni.)

Balsojam vēlreiz!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātei Lazarevai tiktu ļauts apvienot abus debašu laikus! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 18, atturas - 11.

Lūdzu! Divas minūtes - papildlaiks. (Starpsaucieni.)

Par 12.priekšlikumu - divas minūtes papildlaiks. (Starpsauciens: “Kāpēc trīs?” - monitorā parādījusies kļūda.)

J.Lazareva. Bez attiecīga kvalitātes kontroles mehānisma nevar realizēt nevienu reformu izglītības sistēmā. Ir nepieļaujama situācija, ka par reformas pamatu Izglītības un zinātnes ministrija paņēma dažādus socioloģiskos pētījumus, tajā skaitā “SKDS” aptauju par valsts valodas zināšanu pašnovērtējumu, kurā piedalījās tikai 96 personas - jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Un ar šo priekšlikumu es piedāvāju šo funkciju pildīt Izglītības kvalitātes valsts dienestam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Straujumas kundzei kas piebilstams?

L.Straujuma. Komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka Izglītības kvalitātes valsts dienestam jau pašreizējā redakcijā deleģējums ir pietiekams, lai veiktu savu darbu. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 13. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai. (Starpsaucieni: “Jeļena! Nu nevajag!”)

J.Lazareva (SASKAŅA).

Otrajā lasījumā es jau izteicu šaubas par IZM Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos konceptuālo atbalstu likumprojektam. Un ar šo priekšlikumu es piedāvāju vispār pārskatīt šīs padomes sastāvu, paplašināt sabiedrības grupas un iesaistīt tās izglītības jautājumu apspriešanā.

Es piedāvāju papildināt likuma 21.pantu “Sabiedrības līdzdalība izglītībā” ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “Ministru kabinets apstiprina Konsultatīvās padomes nolikumu mazākumtautību izglītības jautājumos. Ministru kabinets apstiprina Konsultatīvās padomes sastāvu, pamatojoties uz izglītības ministra un sabiedrisko organizāciju pieteikumiem. Konsultatīvajā padomē iekļauj 40 procentus padomes locekļu no valsts un pašvaldību iestādēm, 30 procentus biedrības, kas ir attiecīgo grupu interešu pārstāvji (vecāki, mazākumtautības biedrības, uzņēmēji) un 30 procentus izglītības jomas pārstāvji (pedagogu biedrības, eksperti, augstskolu pārstāvji, pētnieki u.c.).”

Šobrīd padomē galvenokārt ir profesionāļi, jo padomes sastāvā ir skolu direktori, kuri juridiski atrodas pašvaldības pakļautībā, bet faktiski viņiem pastāv padotības attiecības ar ministriju, jo ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienests kontrolē, akreditē un pielieto soda sankcijas skolām.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

L.Straujuma. Komisijas deputātu vairākums uzskatīja par nelietderīgu likumā definēt konsultatīvās padomes sastāvu. Šobrīd to nosaka ministrs uz diviem gadiem. Pirms Saeimas sēdes es paskatījos, kāds sastāvs tur ir. Visi mazākumtautību skolu pārstāvji, un, manuprāt... komisijasprāt, konsultatīvās padomes sastāvs ir sabalansēts. Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 14. - deputāta Pimenova kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mans priekšlikums ir par tādas normas nostiprināšanu likumā, kura noteiks Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros jau izveidotās Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos kompetenci. Tas nav saistīts tieši ar mazākumtautību izglītības latviskošanu. Padome bija izveidota vēl 2001.gadā, ja mani atmiņa neviļ. Pats pārstāvēju sabiedrisko organizāciju, kuru joprojām vadu. Tātad tā ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija ( ?????), tāpēc man ir arī sava pieredze, un es šo priekšmetu zinu.

Un pieredze ir šāda. Mēdz būt divas konsultatīvo padomju grupas - ekspertu padomes un pārstāvju padomes. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Ekspertu padomes uzdevums ir apzināt profesionāļu viedokļus par iestādes vai ministrijas rīcībām un nodomiem. Šī padome ir selektīvi izraudzīta no profesionāļu loka un domāta iekšējām vajadzībām. Protams, ikviens izglītots menedžeris, nozares vadītājs strādā kopā ar profesionāļiem, lai vienmēr zinātu, cik pareizi vai nepareizi viņš vai viņa rīkojas.

Savukārt pārstāvju padomes uzdevums ir apzināt sabiedrības grupu intereses un attieksmi, kas ir ļoti svarīgi. Pārstāvji ir deleģēti no interešu grupām, un tādu padomju viedoklis tiek aktīvi izmantots uz āru, lai apliecinātu sabiedrības atbalstu valsts politikai.

Iestādei vai ministrijai vienmēr ir liels kārdinājums jaukt abu padomju uzdevumus, proti, veidot ekspertu padomi, bet tās viedokli pasludināt kā sabiedrības attieksmi. Un rezultātā rodas tāds kentaurs - ne zirgs, ne cilvēks. Teikšu vēl vairāk - šādas padomes veido tīšām, lai maldinātu sabiedrību, arī pārkāpjot pašu uzrakstītos nolikumus un procedūras, kā tas bija, piemēram, skatot šo likumprojektu esošajā konsultatīvajā padomē.

Es ierosinu, lai konsultatīvā padome tiktu izveidota skaidri kā pārstāvju padome, nevis kā ekspertu padome. Lai tas būtu tomēr cilvēks, nevis zirgs! Tāpēc es ierosinu likuma 21.pantu, kura nosaukums ir “Sabiedrības līdzdalība izglītībā”, papildināt ar daļu, kurā būtu noteikta konsultatīvās padomes kompetence.

Es ierosinu, lai Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sastāvā samērīgi būtu pārstāvētas mazākumtautību izglītības īstenošanā iesaistītās profesionālo un sabiedrisko interešu grupas. Un tie ir ne tikai mazākumtautību skolu vadītāji, bet arī pedagogi, izglītojamie, mazākumtautību izglītības iestāžu izglītojamo vecāki, mazākumtautību biedrības un mazākumtautību izglītības iestāžu dibinātāji.

Protams, neviens neatņem nozares vadītājiem iespēju radīt arī ekspertu padomi, bet runāt par sabiedrības attieksmi, pamatojoties uz ekspertu - selektīvi izraudzītu personu - loku, un runāt par viņu viedokli kā par sabiedrības attieksmi būtu aplami. Vēlreiz saku - tā būtu sabiedrības maldināšana.

Es rosinu noteikt Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos kā pārstāvju padomi, kura tiešām rādītu precīzu sabiedrības viedokli, kā arī sabiedrībai rādītu deleģēto personu viedokli par to, kas notiek ministrijā... Tas būtu labs spogulis, tas motivētu ministriju uz labāku darbību un neradītu kārdinājumu blēdīties, piedodiet, un radīt iespaidu, ka viss ir kārtībā un ka sabiedrība ministriju atbalsta. Tā bija, iesniedzot Saeimā abus likumprojektus, kurus mēs tagad skatām. Jau ir pierādīts, ka padomes locekļi patiesībā bija pretēji noskaņoti, tomēr balsojums padomē nenotika tikai tādēļ, lai nodrošinātu absolūtu atbalstu iniciatīvām, kas bija radītas ministrijā. Tāpēc es tomēr ierosinu mainīt šo “modi” un...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

Debates slēdzu.

I.Pimenovs. ...radīt citu padomi.

Paldies par uzmanību. Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies, priekšsēdētāja.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L.Straujuma. Komisija neatbalstīja 14. - Pimenova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 15. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 16. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 17. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 19. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 21. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 22. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 23. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms mēs uzsākam debates par šo priekšlikumu, vēlos informēt, ka deputāti Abu Meri, Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Kaimiņš un Upenieks lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 16, atturas - nav. Pieņemts lēmums Saeimas sēdi turpināt bez pārtraukuma.

Un tagad debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Runājot par reformas ieviešanas termiņiem, es piedāvāju, lai likumprojekts stājas spēkā pēc diviem gadiem, proti, pēc izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanas un objektīvu un pietiekamu datu saņemšanas par nepieciešamību un iespējamību ieviest izmaiņas mazākumtautību izglītības programmās, ņemot vērā karjeras un nodarbinātības rādītājus.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Lazarevas kundze, es patiesi nesaprotu, kāpēc jūs neticat krievu bērnu spējām apgūt valsts valodu? Kāpēc jūs vēlaties vēl divus gadus vilcināt visu šo procesu, ja tas bija jāpaveic jau pirms 27 gadiem?

Un, es domāju, ja jūs paskatītos un parunātu ar to bērnu vecākiem, kuru bērni ir mācījušies latviešu bērnudārzā un jau pirmajā klasē runā labākā latviešu valodā nekā jūs (Zālē smiekli.), tad jūs saprastu, ka šādai novilcināšanai nav nekāda pamata. Tām ģimenēm, kuras vēlas savu nākotni saistīt ar Latviju, ir jādod iespēja apgūt izglītību valsts valodā. Un tas arī ir viss.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau kuro reizi prasām: nodrošiniet kvalitatīvu izglītību ar kvalitatīviem pedagogiem. Bet pats ministrs savā intervijā teica, ka mums trūkst latviešu valodas skolotāju. Ko jūs gribat? Par kādiem bērnudārziem jūs runājat? Nodrošiniet, lai tie būtu! 27 gadu laikā ar tiem miljoniem, ko mēs iztērējām un tērējam vēl... Ja mūsu speciālisti katru gadu pabeidz... cik pedagogu? Ap tūkstoti! Un cik aiziet uz skolu? Tikai 30 procenti, 40 procenti? Un viss! Tā ir tā atbilde. Mēs prasām... mēs iestājamies par izglītību augstākā kvalitātē, nevis tā - kaut kā. Nodrošiniet, un viss būs kārtībā! Bet nevar ministrija nodrošināt. Par mazu alga. Šodien jau vajag maksāt nevis 720 eiro par likmi, bet vismaz 1200 eiro, un tad būs. Bet Šadurska kungs mums apsolīja, ka tikai 1000 eiro labākajā gadījumā būs 2022.gadā. 2022.gadā jau vajag pusotru tūkstoti par likmi! Tad mēs varam organizēt konkursu.

Piemēram, Portugālē dzīves līmenis ir tāds pats kā pie mums, taču viņiem ir 13.alga, viņiem ir 14.alga. Un viņu vidējā alga? Tie pedagogi, kam ir pieredze, jau saņem divarpus tūkstošus eiro, bet vidējā alga Portugālē ir 800 eiro mēnesī.

Tā ka padomājiet! Ja mums pagājušajā gadā izglītība bija starp trim prioritātēm, tad kur tā ir tagad?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Piedodiet manu emocionālo uzrunu, bet nu man vienreiz ir apnicis tās muļķības klausīties! Kurš nodrošina pedagogiem algu? Kurš balso par valsts budžetu? (Dep. A.Rubiks: “Nodokļu maksātāji!”; dep. J.Tutins: “Jūsu priekšlikums tāds bija!”) Nu tad vienreiz, lūdzu, iemācieties, ka Saeima pieņem budžetu! Iedodiet trīs reizes lielāku mērķdotāciju pedagogu algām, un tās būs.

Un izbeidziet runāt par to, ka latviešu valodu nevar mācīt, kamēr nav skolotāju! Vai tad mēs matemātiku, fiziku nemācīsim, kamēr nav skolotāju?! Vai ne? Tur viss ir kārtībā! Bet latviešu valodu - nodrošiniet algas, un tad mācīsim!

Nu man vienreiz šī demagoģija tiešām apnikusi! (Dep. I.Ribakovs: “Demagoģija no jūsu puses!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Ivanam Klementjevam, otro reizi.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Kas balsoja “par” valsts budžetu? Ļoti viegli pārbaudīt. Var atvērt to balsojumu, un tur var redzēt, kas balsoja “par” budžetu. Mūsu frakcija par budžetu nebalsoja “par”. Tas ir viens.

Otrs. Tā kā jūs esat valdībā, jūs sēžat Koalīcijas sadarbības padomē un paši arī nosakāt, kas ir valstij prioritārs. Ja NATO vajadzībām mēs varam atvēlēt divus procentus no IKP - 560 miljonus gadā... Tā ka, ja mums prioritāte ir arī izglītība, medicīna, tad, lūdzu, vajag atrast līdzekļus!

Mums visu laiku ziņo, ka ir katru gadu ekonomikas pieaugums. Visu laiku - divarpus procenti... Tikai inflācija mums ir vairāk nekā 2,8 procenti.

Jūs plānojat to budžetu. Ja mēs varam tā vienkārši atdot astoņus miljonus par... nezinu... par saražoto elektroenerģiju, kura būtībā nav saražota, un jūs nekontrolējat... jūsu partija nekontrolē to... Tad ko mēs gribam?! Atrodiet astoņus miljonus, ko par nesaražoto elektroenerģiju atgriezt atpakaļ budžetā, - re, kur, lūdzu, jums ir nauda! Tas ir tikai viens punkts, bet var atrast varbūt desmit tādus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

L.Straujuma. 23. - Lazarevas kundzes priekšlikums, kas faktiski atliek reformas ieviešanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātes Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Straujuma. 24. - deputāta Morozova kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es neuzstāju uz balsojumu, bet gribētos pateikt...

Pēdējā lasījumā, kad faktiski jau ir skaidrs rezultāts, kā arī tas, ka nekādām sarunām šeit, Saeimā, vairs nav jēgas, es gribu paust vienīgi nožēlu par to, ka, lai gan attiecīgās reformas pamatuzdevums ir izglītības kvalitātes celšana, ir skaidri zināms, ka reforma tiek īstenota bez jebkāda plāna un Šadurska kungs ir gatavs sasniegt savu mērķi par katru cenu, iznīcinot daļu skolu.

Cena šoreiz ir augsta. Nezināmo skaits ir pārāk liels; skaidri ir zināms tikai viens fakts - Latvijā nebūs mazākumtautību skolu, taču viss pārējais palicis nezināms - par cilvēkiem, par metodiskajiem materiāliem, par finansējumu. Vai kāds var, piemēram, pateikt, cik naudas vajadzēs no pašvaldībām un kā ministrija šo naudu plāno pieprasīt? Cik papildus vajadzēs pedagogu klašu dalīšanai? Vai pietiks ar metodisko atbalstu no valsts? Kādas būs slodzes? Cik skolotāju zaudēs darbu? Kāds atbalsts būs bērniem un skolēniem, kad atklāsies, ka bērniem ir dažāds sagatavotības līmenis? Cik papildus maksās metodiskais atbalsts?

Šobrīd ministrija sola, ka viss ir atrisināms, un nevienu neuztrauc, kā to varēs atrisināt. Galu galā visu uzgrūdīs pašām skolām, un tās arī atrisinās. Šāda haotiska pieeja nav ne pareiza, ne laba, un pilnīgi noteikti nedos labu rezultātu ne īstermiņā, ne arī attiecībā uz tādiem ilgtermiņa mērķiem kā izglītības kvalitāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Deputāts nav lūdzis balsojumu par daļēji atbalstīto priekšlikumu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Straujuma. 25. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 26. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 27. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Šis jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā, kur mācības jau šobrīd notiek valsts valodā, gan arī viņu konkurētspēju darba tirgū mūsu valstī. Latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par tās nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.

Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, un vienlaikus arī turpmāk tiks nodrošināta dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabība un attīstība.

Cienījamie kolēģi, es šodien tiešām gribu pateikt lielu paldies Izglītības un zinātnes ministrijai un Kārlim Šadurskim, kā arī Ministru kabinetam, kas virzīja šos grozījumus. Tāpat gribu pateikt lielu paldies tām nevalstiskajām un sabiedriskajām organizācijām, kas ir atbalstījušas šos grozījumus. Tas būs ieguvums ilgtermiņā mūsu jauniešiem neatkarīgi no tautības.

Tiešām brīžiem komisijas sēdēs bija asas diskusijas, bet mēs esam nonākuši finiša taisnē. Tāpēc es lūdzu atbalstīt gan šo, 27.priekšlikumu, gan arī grozījumus likumā kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Nu tiešām - labāk vēlu nekā nekad! 14 gadus, kopš 2004.gada, kad mazākumtautību vidusskolās tika ieviesta bilingvālā izglītība, mēs esam gājuši uz šo dienu. Bezgala ilgi. Iedomājieties, pat ja būtu gadu no gada kāpinājuši klasi pa klasei, mēs to būtu izdarījuši ātrāk. Šodien mēs runājam par pašsaprotamām lietām, debatējam tā, it kā veiktu nez kādu brīnumdarbu, bet patiesībā izdarām tikai to, kas ir normāli nacionālā valstī: nosakām, ka izglītība ir valsts valodā.

Mēs runājam par to, ka bērniem būs grūti, skolotājiem būs grūti... Tie bērni, kas uzsāk šobrīd izglītību... viņu vecāki ir dzimuši neatkarīgā Latvijā. Par ko mēs runājam?! (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Par kvalitāti!”)

Godīgi atzīšos - uzsākot darbu šajā valdībā, es nebiju pārliecināts, ka mums tas izdosies. Jo līdz šim tā pārmērīgā iztapība, pārspīlētā tolerance... nu, tā vienmēr ir bijusi mūsu sabiedrībā.

Bet šodien es esmu tiešām lepns un pateicīgs Latvijas Saeimai, ka, balsojot par priekšlikumiem šajos abos likumos, robežšķirtne nav “koalīcija-opozīcija”. Robežšķirtne ir “tie, kas vēl Latvijai labu, un tie citi”. Un es esmu ļoti priecīgs par Saeimas vairākuma balsojumu.

Un par dažām iebildēm, kas te ir izskanējušas: sasteigta, haotiska reforma. Morozova kungs nolasīja veselu sarakstu ar lietām, kuras Izglītības un zinātnes ministrija nezina. Zina! Zina, kā to darīt. Ir, protams, risināmi jautājumi, un tie tiks risināti, bet šīs valdības laikā mēs esam ļoti saskaņoti un sekmīgi strādājuši. Audzināšanas vadlīnijas, lai veicinātu skolēnu piederību Latvijai un stiprinātu attieksmi pret valsts valodu, pieņemtas 2016.gada jūlijā. Izglītības likuma grozījumi, kuri neļauj strādāt skolā valstij nelojāliem pedagogiem, pieņemti 2016.gada novembrī. Centralizēto eksāmenu kārtošana valsts valodā - Ministru kabineta noteikumi pieņemti 2017.gada augustā.

Sabiedrības informēšana par šīs reformas, šodien lemjamās reformas, gaitu - arī tā, manuprāt, ir pilnvērtīga un sekmīga.

Likumprojekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē decembrī, valdībā atbalstīts janvārī.

Un tagad to esam jau izskatījuši trijos lasījumos, esam tikuši līdz pēdējam likumprojekta priekšlikumam, un es, godīgi sakot, gribu apsveikt visus Latvijas jauniešus, kuri pēc dažiem gadiem varēs mācīties kopā, kopā svinēt svētkus, kopā just lepnumu par Latviju un mīlēt mūsu valsti, un mums beigsies šīs bezjēdzīgās diskusijas, kādā valodā Latvijā ir jāmācās, jārunā, jādomā, jāraksta un jāstrādā.

Paldies jums, kolēģi! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Abi runātāji atbalsta komisijas viedokli un balsojumu neprasa.

Deputāti atbalsta 27. - komisijas iesniegto priekšlikumu.

L.Straujuma. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā lasījumā, pie reizes izsakot vislielāko cieņu izglītības un zinātnes ministram.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 18, atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Paldies izglītības un zinātnes ministram, kurš aktīvi piedalījās Saeimas sēdē! (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Jānim Upeniekam ziņojumam par balsošanas motīviem.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Es esmu dzimis un audzis Valmierā (Starpsauciens.), mācījies Valmieras Viestura vidusskolā. Studiju gados man ir bijusi iespēja studēt kopā ar Igaunijas, Lietuvas un daudzu citu valstu studentiem Rīgas Ekonomikas augstskolā, kur mācības notiek angļu valodā, un ir bijusi veiksme pusgadu apmaiņas programmas ietvaros pavadīt Kazahstānā, studējot krievu un angļu valodā.

Gan savā, gan citu mācīties gribošu jauniešu vārdā varu droši teikt, ka valoda nekad nav bijusi šķērslis zināšanu ieguvei.

Daudzus gadus diskutētais valodas jautājums skolās ir bijis tikai un vienīgi ierocis politiķu savstarpējās cīņās, lai manipulētu ar sabiedrību, mākslīgi eskalētu problēmas, kuru nav, un noturētu cilvēkus dažādās informatīvajās telpās.

Ikviens skolēns un students vēlas, lai viņiem visiem būtu vienādas iespējas iegūt augstvērtīgas zināšanas, viņiem visiem būtu vienlīdz spēcīga iespēja konkurēt darba tirgū, lai viņi visi būtu spējīgi virzīties dzīvē ar skaidru mērķi - uz priekšu, nevis tiktu iegrožoti katrs savā informācijas kastītē un tiktu izmantoti kā ierocis politiķu savstarpējās cīņās.

Šī ir vēsturiska diena, kolēģi, tādēļ vēlos teikt lielu paldies ministram Kārlim Šadurskim un Ministru kabinetam, vēlos teikt lielu paldies Aldim Adamovičam un visai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, vēlos teikt lielu paldies visiem Saeimas deputātiem. Neskatoties uz pretestību, galvenokārt gados vecāku cilvēku protestiem, mēs visi uzdrošinājāmies šo jautājumu sakārtot. Mēs esam izdarījuši to, ko vajadzēja paveikt jau pirms 25 gadiem. Mēs beidzot koncentrējamies uz to, kā būs vislabāk tieši jauniešiem, jo viena valoda skolās ir pamats augsta standarta zināšanām visiem.

Vienota valoda skolās ir pamats vienotai informatīvajai telpai. Vienota valsts valoda skolās ir pamats vienotai, saliedētai un spēcīgai sabiedrībai.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā (Nr.1140/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt administratīvo pārkāpumu kodifikāciju attiecībā uz pārkāpumiem alkoholisko dzērienu apritē, izvērtējot administratīvo pārkāpumu sastāvu un ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrisko kaitīgumu.

Šeit ir ietverti sodi, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem, nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanos, nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu un ražošanu, glabāšanu un pārvietošanu, kā arī nelikumīgas alkoholisko dzērienu izgatavošanas, ražošanas, glabāšanas vai realizācijas pieļaušanu savā īpašumā.

Komisijā šis likumprojekts tika akceptēts pirmajā lasījumā. Aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies par atbalstu. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 27.martam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL - TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likumprojektā ir iestrādāti grozījumi atbildības palielināšanai darbībās ar akcīzes precēm. Mēs redzam, ka Latvijas neatkarības 28.gadā visu laiku turpinās tā pati nelegālā darbība: tiek piedāvātas cigaretes, degvīns, pārējās akcīzes preces. Līdz ar to ir divas lietas. Tātad šis likums paredz palielināt administratīvos sodus par akcīzes preču ražošanu, sajaukšanu un fasēšanu, kā arī realizāciju neatbilstoši noteikumiem, un privātpersonām tas ir līdz 140 naudas soda vienībām. Naudas soda vienība ir pieci eiro, tātad privātpersonām - līdz 700 eiro, juridiskajām personām - līdz 7000 eiro, valdes locekļiem - līdz 2000 eiro.

Un svarīgi būtu piebilst: lai cik daudz mēs paceltu, palielinātu visus šos sodus, acīmredzot cilvēkam, kas tur iet ar trim vai četrām cigarešu paciņām jau divdesmito reizi, tas protokols maksā dārgāk nekā tas sods. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to skatīja paralēli ar Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamentu. Pašreiz notiek darbs pie kriminālatbildības personām, kuras sistemātiski tiek sodītas ar administratīvo sodu. Tikai tad mēs dabūsim rezultātu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu un priekšlikumus uz otro lasījumu iesniegt līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai... Tātad - šā gada 19.aprīlis.

A.Kiršteins. 19.aprīlis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Arī šis likuma grozījums ir sagatavots saistībā ar administratīvās atbildības ieviešanu un paredz specifisku regulējumu attiecībā uz tiem pārkāpumiem, kas ir fiksēti Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā gadījumos, kad deklarācijas un cita informācija ir jāiesniedz elektroniski.

Piedāvātā redakcija paredz, ka piecas dienas pirms deklarācijas vai attiecīgās informācijas iesniegšanas sistēma ģenerē brīdinājumu klientam un, sākot jau ar pirmo dienu, kad nav iesniegta attiecīgā deklarācija, tiek piemērota soda nauda.

Izskatot šo grozījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs jau norādījām projekta iesniedzējiem uz nepilnībām, un es pieņemu, ka tās otrajā lasījumā tiks novērstas. Proti, piedāvātais grozījums faktiski izslēdz tādu soda veidu kā brīdinājums, kuru paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Turklāt piemērojamās soda naudas nekādā mērā netiek šeit diferencētas atkarībā no tā, cik dienas ir kavēta deklarācijas iesniegšana. Normāli būtu, ja no brīža, kad deklarācija nav iesniegta, papriekš būtu pirmais soda mērs - brīdinājums - un pēc tam, piemēram, pēc piecām dienām, stātos spēkā nākamais soda mērs - soda nauda -, kas būtu atkarīga no kavēto dienu skaita.

Kā jau es teicu, uz šiem trūkumiem tika jau norādīts, un es pieņemu, ka uz otro lasījumu tie tiks novērsti. Un pats par sevi mērķis jau ir tāds - piemērot vienādu attieksmi pret katru nodokļu maksātāju. Līdzšinējā sistēma nav nodrošinājusi to, lai varētu fiksēt lielā skaitā tos klientus, kuri neiesniedz savlaicīgi deklarācijas, tā būtu viena problēma. Bet, protams, daudz kas šajā pasaulē ir saistīts: tie, kas godprātīgi izpilda savu nodokļu maksātāja pienākumu, piemēram, iesniedzot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, cieš tajos gadījumos, ja ar viņiem saistītie biznesa klienti šo pienākumu nav izpildījuši savlaicīgi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu atbalstīt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā mēs skatījām šīs jaunās sistēmas pavadošo likumprojektu - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus. Un, skatot šos grozījumus, Finanšu ministrijai radās tāda ideja - salīdzināt... šo jauno sistēmu, automātisko sodīšanu, salīdzināt ar autoradaru ģenerētajiem sodiem.

Un šeit nu tiešām nāk prātā tas salīdzinājums. Tad nu salīdzināsim! Starp šīm divām sistēmām, manuprāt, ir liela atšķirība. Ātruma pārsniegšana - atšķirībā no savlaicīgi neiesniegtas deklarācijas - var vistiešākajā veidā novest pie smagām sekām. Ja salīdzina ar ieplānoto visaptverošo automātisko sodīšanu EDS sistēmā... Ātruma mērīšanas stacionārās ierīces tiek uzstādītas vietās, kurās ātruma pārsniegšana ir īpaši nepieļaujama un var novest pie traģiskām sekām.

Tātad automātiskā sodīšana par ātruma pārkāpumiem nav gluži sistēmas nespēja tikt galā ar nesodītiem ātruma pārkāpējiem, kā to šobrīd norāda Finanšu ministrija, bet tas ir efektīvs līdzeklis, lai uzlabotu satiksmes drošību konkrētās bīstamās vietās, lai pasargātu citus satiksmes dalībniekus un arī pašu braucēju.

Turpretim automātiskā protokola ģenerēšana VID EDS sistēmā, manuprāt, nav nekas vairāk kā mēģinājums tikt galā ar savu nespēju pārvaldīt pašu izveidoto birokrātisko mašinēriju un apstrādāt lielu informācijas apjomu.

Visu cieņu Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kas šobrīd smagi strādā, lai konsultētu iedzīvotājus un uzņēmējus. Bet vai kāds no grozījumu iniciatoriem ir aizdomājies par to, cik daudz cilvēku aiziet no Valsts ieņēmumu dienesta ēkas, tā arī nesagaidot savu kārtas numuriņu uz konsultāciju?

Ar šiem grozījumiem Valsts ieņēmumu dienests mums lūdz palīdzību, lai atvieglotu personu sodīšanas kārtību. Es tiešām labprāt gribētu atbalstīt Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas un Finanšu ministrijas iniciatīvas iedzīvotāju atbalsta pasākumiem. Diemžēl opozīcijas iesniegtie priekšlikumi nekad netiek atbalstīti šajā jomā. Es gribētu atbalstīt arī iniciatīvas konsultāciju kapacitātes stiprināšanai. Bet nez kāpēc mēs sākam ar sodiem.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošiem datiem tikai divi procenti saņem paredzēto sodu par deklarācijas iesniegšanas kavējumu, bet 98 procenti paliek nesodīti. Tāpēc automatizētā sodīšana ir veids, kā Valsts ieņēmumu dienests šo problēmu vēlas atrisināt. Bet patlaban izskatās, ka šo nekompetenci, bezdarbību un nespēju izveidot darbaspējīgu sistēmu, kas būtu nodokļu maksātājiem draudzīga, Valsts ieņēmumu dienests atrisina ar totālu sodīšanu.

Es, kolēģi, uzskatu, ka šis un visi pavadošie likumprojekti ir tiesisks fiasko un kārtējā Latvijas fizisko un juridisko personu apspiešana, kas nedara godu valsts pārvaldei. Un, ja mums patīk visu salīdzināt ar Igauniju, tad es jums ieteiktu tiešām ielūkoties Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā un paskatīties, kā šobrīd viņi komunicē ar iedzīvotājiem, un kādā veidā iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt pat iepriekš aizpildītās deklarācijas, lai paskatītos, vai valsts visu ir kārtīgi viņu vietā aizpildījusi.

Es aicinu jūs neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Sudraba. Es tikai piebildīšu, ka... kā es jau teicu, pirmajā lasījumā, izskatot šo projektu, arī komisijas deputāti norādīja iesniedzējiem uz virkni nepilnību. Vēlreiz varu atkārtot, ka, protams, sodīt no pirmās dienas, nepiemērojot paredzēto iespējamo soda veidu - brīdinājumu -, un nediferencēt šo soda apmēru... tas jau pats par sevi atšķiras no tā, kas šobrīd noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Sudraba. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 19.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Skatām ļoti svarīgo likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā. Komisijā ir saņemti 11 priekšlikumi.

1.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 2. ir deputāta Trupovnieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 3. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 4. ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dambe. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 7. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 8. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

V.Dambe. Jā, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Kļūda. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 11. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dambe. Tātad lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Dambe. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 29.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.martam.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””, pirmais lasījums. Likumprojekta iesniedzēji ir deputāti Hosams Abu Meri, Veiko Spolītis, Ints Dālderis, Aldis Adamovičs, Anrijs Matīss un Aleksandrs Kiršteins. Un alternatīvais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””, kuru iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Vispirms komisijas vārdā deputāts Edgars Putra ziņos par abiem likumprojektiem, tad par abiem likumprojektiem kopā būs debates un pēc tam būs balsojums. Vispirms par deputātu iesniegto likumprojektu un pēc tam par alternatīvo likumprojektu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Komisijā izskatījām sešu deputātu iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Banku”. Likumprojekts paredz noteikt, kādiem kritērijiem jāatbilst Latvijas Bankas prezidentam un viņa vietniekam, kā arī paredz samazināt pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem, nosakot Latvijas Bankas prezidentam ierobežojumu, ka šo amatu viņš var ieņemt ne ilgāk kā divus termiņus, un paredz ierobežot Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļa pilnvaras uz laiku, kamēr šī amatpersona ir aizdomās turamais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Tātad tas nozīmē, ka arī netīšas autoavārijas gadījumā šī amatpersona tiek atstādināta. Un, teiksim, Latvijas Bankas prezidenta gadījumā, kas šobrīd ir aktīvs... Viņam ir piemērots attiecīgs drošības līdzeklis, un viņš šo amatu, protams, nevar ieņemt.

Komisijā tika uzklausītas visas iesaistītās puses - Latvijas Bankas pārstāvji, Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs -, un faktiski vislielākās bažas, ko izteica iesaistītās puses, bija par normu atbilstību Eiropas Centrālās bankas statūtiem. Termiņa ierobežojums un kvalificējošo kritēriju noteikšana, visticamāk, būtu saskaņojama ar Eiropas Centrālo banku, jo lielai daļai, teiksim, šādi ierobežojumi ir... Tad pilnvaru ierobežojums... norma būtu pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas statūtiem. Tāpat vairākums deputātu komisijā uzskatīja, ka kvalifikācijas kritēriji, kas šobrīd ir iestrādāti šajā sešu deputātu priekšlikumā, pārāk sašaurina potenciālo pretendentu loku.

Attiecībā uz pilnvaru ierobežojumu, jāsaka, Eiropas Centrālā banka... šis nav pirmais gadījums, kad mēs, Latvija... Un arī citas Eiropas Savienības valstis ir nonākušas līdzīgā situācijā. Tāpēc Eiropas Centrālā banka tagad ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu savu viedokli par to, vai Eiropas Centrālās bankas padomes locekļu pilnvaras var ierobežot nacionālajā likumdošanā.

Ņemot vērā visu šo informāciju, komisijas vairākums nosliecās veidot alternatīvo likumprojektu. Alternatīvais likumprojekts paredz iestrādāt tās normas, kuras, visticamāk, būtu reāli saskaņojamas ar Eiropas Centrālo banku (tas ir, kvalifikācijas kritērijus), un šis termiņa ierobežojums nosaka to, ka Latvijas Bankas prezidents nevar atrasties amatā ilgāk par diviem termiņiem.

Aicinu šo likumprojektu, kas ir sešu deputātu likumprojekts, neatbalstīt, bet atbalstīt komisijas izveidoto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Deputāti!

Aicinu neatbalstīt nevienu - nedz sākotnējo, nedz arī alternatīvo likumprojektu -, jo abi divi ir turpinājums tai izrādei, kas bija ap Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu uz karstām pēdām. Labākajā gadījumā tā būs karsta strēbšana. Sliktākajā gadījumā - politisks mājiens izmeklēšanai, tiesai, sabiedriskajam noskaņojumam.

Un, otrkārt, varētu runāt, protams, par amata termiņa ierobežojumiem neatkarīgi no tā, ko es teicu iepriekš. Bet šeit jāpiebilst, ka uz Eiropas nacionālo banku fona likums “Par Latvijas Banku” nebūt nav unikāls kaut kādu stagnātu izņēmums. Un, ja mēs skatāmies uz šo amata termiņa ierobežojuma jautājumu konsekventi, sistemātiski, kā norādījis Valsts prezidents, tad deputātiem būtu jāsāk ar sevi.

Tie ir argumenti īsumā.

Tagad daži vārdi par to, no kurienes aug kājas šiem abiem likumprojektiem. Protams, tā ir inspirācija no notikumiem ap Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu, kā es teicu. Atceramies, tā situācija bija tāda, ka cilvēki nesaprata, kas notiek. Daudziem gan bija vēlme izteikt viedokli, ietekmēt citu viedokli. Bija arī zināma maldināšana, kas turpinās no dažu augstu Latvijas amatpersonu puses, un apgalvojumi, ka Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana nav saistīta ar “ABLV Bank” un arī ar to otro - “NORVIK BANKU”.

Vistiešākā saistība, ja mēs paskatāmies tagad, kad tie putekļi mazliet jau nolaidušies... 13.februārī ASV Finanšu ministrijas institūcijas skarbi vēršas pret “ABLV Bank”, arī pret Latviju kopumā: “Jums tur nav kārtības.” Un dažas dienas pēc tam sākas šī izrāde. Mēs esam noķēruši zagli - galveno barvedi, vienīgo pareizo vainīgo. Mēs, pārējie, visi esam tīri, un tagad būtībā visi šie aicinājumi un pēc tam likumprojekti ir atvasinājums no tā.

KNAB priekšnieks Straume teica, ka nebūs vairs tās izrādes, bet šajā gadījumā izrāde bija ļoti nepieciešama. Un kas ir visnomācošākais šajā situācijā? Četri gadi... Izrādās, pirms četriem gadiem kaut kāda veca lieta ir bijusi, iespējams, saistīta ar “TRASTA KOMERCBANKU”, un četrus gadus nekas nenotiek. Nu nekā būtiska nav. Mēs tur neko neaiztiekam. Un tad pēkšņi vienā mirklī ir kāds spēks, kuram vajag tikai ar vienu rokas mājienu iedarbināt represīvās institūcijas (turklāt ļoti demonstratīvi), sabiedrisko noskaņojumu veidojošos instrumentus, un pēc tam arī likumdošana seko. Arī Saeimas aktivitātes kaut kādā ziņā, jo kurš gan būs pret šo valstiski pareizo līniju, uz ko mūs mudina gan aicinājumi, gan arī likums, jo iebilst pret to nozīmētu, ka pašam kāds skelets skapī var pēkšņi sakustēties.

Varbūt, es pieļauju, katram mums ir savs skatījums, savs redzespunkts. Es acīmredzot esmu padomju laika produkts, kuram ir savi aizspriedumi vai pretestība pret piedalīšanos kaut kādos kolektīvos nosodījumos un no tiem atvasinātos likumprojektos. Bet šis man neatgādina manu padomju laika pieredzi. Tas man atgādina filmas par mazliet senākiem laikiem, kur ir... “Nē, es nesaku, ka tu esi vainīgs, bet tev ir jānošaujas, jo tu esi par sliktu tautai un valsts interesēm.”

Tātad mums ir dažādi skatu punkti, no kā šis likumprojekts šobrīd ir atvasināts. Es saku to, ko redzu, jūtu, dzirdu un varbūt arī nojaušu. Un jebkuras manipulācijas šajā brīdī, tai skaitā aicinājumi un likumprojekti par Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja vien tā nav akūta valstiska nepieciešamība tieši šai brīdī, es šobrīd vienkārši neatbalstīšu. Šī nav akūta nepieciešamība.

Aicinu arī jūs vēl pagaidīt, lai tie putekļi mazliet nosēžas. Likumprojekta anotācijā ir runāts, ar ko ir bijušas konsultācijas, - ar Latvijas Banku. Es neesmu pārliecināts, ka Latvijas Banka ļoti atbalstoši par to izteicās, bet derēja arī konsultācijas varbūt ar Eiropas Centrālo banku. Un atturēšanās no politiska sprieduma šajā gadījumā tikai motivēs lietas ātrāku izmeklēšanu, nodošanu tiesai un arī iztiesāšanu; mēs visi tajā būtu ieinteresēti, un to nevajadzētu piesegt ar imitācijām... ar citām darbībām, kas visu šo lietu mums iemuļļās gadiem ilgi, kā to mēs redzam ar citiem tiesāšanās procesiem.

Tas ir par pirmo.

Otrais. Jā, jautājums par amata termiņa ierobežojumiem varētu tikt skatīts neatkarīgi no tā, ko es tagad izklāstīju. Bet te ir jāņem vērā pirmām kārtām attiecībā uz valsts centrālās bankas vadītāja amatu... Kā jau teicu, Latvijas Banka nav pēc šī mūsu likuma stagnātiski atšķirīga uz progresīvās Eiropas fona.

Anotācijā ir minēts, ka tādi ierobežojumi ir vismaz 10 valstīs. Un es varu nosaukt dažas valstis, kurās ir šie ierobežojumi, - Grieķija, Itālija, Kipra. Vai tie būs tie spožākie finanšu pasaules piemēri, es galīgi neņemos apgalvot. Ir pietiekami daudz valstu, kurās nav šādu ierobežojumu, un arī tas jāizvērtē. Tās ir tādas valstis kā Austrija, Beļģija, Dānija, Luksemburga un Vācija.

Jā, labi, varam diskutēt par amata termiņa ierobežojumiem arī citos amatos; to mēs jau esam uzsākuši. Mums ir bijušas diskusijas un pieņemti lēmumi par tiesu priekšsēdētājiem. Tagad ir likumprojekts par televīzijas un radio priekšniekiem. Jā, es to atzīstu par izvērtējamu jautājumu. Bet, ja deputāti konsekventi uzskata, ka ir nepieciešama rotācija, lai nav korupcijas, lai nav stagnācijas, tad patiešām būtu jāsāk pašiem ar sevi. Vai tad Saeimas deputāts ir nenozīmīga amatpersona, kura te vienkārši sēž un saņem kaut kādu “stipendiju”?

Šeit varbūt ir jāsāk ar sistemātiskiem ierobežojumiem. Ja ne, tad jāizvērtē vienkopus pēc vienotiem principiem, kuros amatos ir nepieciešami pilnvaru termiņa ierobežojumi un kuros nav. Tāds ierosinājums ir dzirdēts, un vajadzētu to saklausīt un rīkoties.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - lūdzu, uz priekšu!

Anotācijā ir arī atsauksme par vienu iepriekšējo likumprojektu, kuru atmeta atpakaļ Valsts prezidents, un tur ir norāde... piesaukta prezidenta argumentācija. Prezidents arī runā par sistemātisku izvērtēšanu, visas amatpersonas, visus amatus kopumā ņemot.

Tālab, vadoties no iepriekš izklāstītā, es varu teikt, ka šobrīd es saku “nē” gan sākotnējam likumprojektam, gan arī alternatīvajam likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, atkal! Es teiktu, ka faktiski abi šie likumprojekti - pareizi mēs darām, ka skatām tos vienkopus, - ir atraugas no mūs bezspēcības attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu.

Tā pirmā atrauga bija mūsu kopējais balsojums. Manuprāt, kolēģi, kas te uzstājās, ļoti labi paskaidroja, ka citu variantu jau nav, kā faktiski balsot par aicinājumu Rimšēvičam atkāpties. Viņš pasmējās par mums visiem kopā un individuāli. Viņam bija smieklīgi no mūsu aicinājumiem.

Šobrīd ir otrā atrauga. Ja mēs paskatāmies uz šo situāciju... Dāldera kungs! Es domāju, ka sākotnējā likumprojekta iesniedzēji labi apzinājās jeb nevarēja nezināt, ka faktiski mums rokas nesniedzas līdz Latvijas Bankas prezidentam. Būtībā tas ir Eiropas Centrālās bankas jautājums, un es domāju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, strādājot tik ilgi, to nevarēja nezināt, tas bija jāzina.

Un, ja mēs paskatāmies uz abiem likumprojektiem, tad redzam, ka otrais - komisijas izstrādātais alternatīvais - būtībā saslauka to drazu, kas tika likta priekšā pirmā likumprojekta gadījumā. Es gribu runāt par trim lietām, kas parādās visos trijos likumprojektos. Es 13 minūtes neesmu runājis, ja gadījumā kas... Tur lēkā atlikušās... Labi, labi es jau... (Starpsaucieni: “Laiku skaita atpakaļgaitā! Tās ir atlikušās 13 minūtes.”)

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, nesatraucieties, turpiniet debates! Viss notiek, kā vajag.

R.Balodis. Ja mēs paskatāmies uz šiem abiem likumprojektiem... Pirmkārt, ko es varu secināt... Sākotnējā likumprojektā parādījās jautājums par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas jeb impīčmenta procedūru. Tad ir runa par termiņiem - diviem pēc kārtas, pēc kuriem nevar ieņemt šo amatu, un par labu reputāciju.

Sākšu no beigām. Manuprāt, Gaidis Bērziņš televīzijā pateica labu lietu. Es tagad nepateikšu, Bērziņa kungs, kurā tieši raidījumā... katrai komisijai savas kompetences ietvaros vajadzētu paanalizēt, izejot no tiem likumiem, kas ir komisiju pārziņā... attiecībā uz pilnvaru termiņiem. Jo būtībā, no vienas puses, it kā būtu loģiski izveidot vienu darba grupu. Bet mēs zinām, ar ko tās darba grupas beidzas, tāpēc ka komisijas ir diezgan autonomas. Un šinī gadījumā Juridiskā komisija jau ir teikusi savu vārdu, jau ir tikusi galā ar tiesu priekšsēdētājiem un tamlīdzīgi... un ir ņēmusi vērā Valsts prezidenta aicinājumu palūkoties sistēmiski.

Ja mēs paskatāmies, sistēmiski labi nav. Es atceros savā laikā diskusijas par otro pilnvaru termiņu, kad jau aizsaulē aizgājušais Černajs gribēja iet vēl vienu termiņu pēc kārtas, un atnāca Inguna Sudraba... Tā ka šeit, protams, ja mēs paskatāmies uz to termiņu un uz atstādīšanas procedūrām, tad man būtu daudz, ko teikt. Bet šajā sakarā es tikai gribu atgādināt Dāldera kungam, kas ir sākotnējās iniciatīvas iesniedzējs. Tā pati Inguna Sudraba... gan 2016., gan 2017.gadā iesniedza priekšlikumus par bankas vadītāju. Un tieši jautājumā par ne vairāk kā diviem termiņiem pēc kārtas attiecībā uz šo pilnvaru termiņu. Tā ka, es domāju, mēs sakārtosim šo jautājumu. Nezinu, kā citās valstīs, bet no kopējā skata būtu pareizi. Un pareizi būtu arī katram komisijas vadītājam, kā es jau teicu, paskatīties savā pārziņā esošos likumus, kuros varbūt nav šādi termiņi noteikti.

Otrkārt, par to nevainojamo reputāciju. Nu, es nezinu... Rimšēvičs taču galīgi nebija slikts cilvēks, kad mēs pirmo reizi... man nepaveicās. VIENOTĪBA jau viņu gan bīdīja, gan atbalstīja pirmo un otro reizi... Jūs viņu atbalstījāt. Un, es domāju, ka šajā gadījumā tas neko vispār nemaina, un arī pilnvaru termiņš neko nemaina, ja mēs runājam par Rimšēviču. Tā ka atšķirībā no iepriekšējā runātāja es lūgtu atbalstīt alternatīvo likumprojektu, ar ko savāc tās drazas, kas bija pirmajā likumprojektā. Jo kopumā nav slikti, ka par banku vadītājiem nāktu cilvēki ar labu reputāciju, un, manuprāt, pareizi, ja viņi būtu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmā likumprojekta iesniedzēju vārdā lūdzu nedaudz uzmanības tai argumentācijai, kādēļ mēs šo likumprojektu vispār veidojam un kas ir paredzēts šajā mūsu piedāvājumā.

Bieži vien notiek tā, ka mēs daudzas lietas pārskatām konkrētās situācijās. Tā arī šajā gadījumā milzīgie starptautiskie reputācijas riski un mūsu valsts reputācijas iedragāšana pēdējā laikā ir saistīta ar Latvijas Bankas vadības aizturēšanu un figurēšanu kriminālprocesos. Protams, tas lika mums arī pārskatīt normas, kas saistās ar šīs amatpersonas iecelšanu, palikšanu un strādāšanu amatā. Un mēs redzējām, ka ir nepieciešamas vismaz četras jomas... četri jautājumi, kuri būtu maināmi vai papildināmi mūsu esošajā regulējumā.

Pirmais, ko jau mēs šeit dzirdējām, ir prasības Latvijas Bankas prezidentam, kas, izrādās, likumā līdz šim nebija definētas. Lai vienkāršotu šo situāciju un arī, teiksim, veidotu sistēmisku pieeju, mēs paņēmām šīs pašas prasības, nedaudz papildinājām atbilstoši tām, kādas tās ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājam. Respektīvi, šai personai ir jābūt kompetentai finanšu vadības jautājumos, ar nevainojamu reputāciju un vismaz piecu gadu darbības pieredzi finanšu un kapitāla tirgus jomā, kā arī pieredzi starptautiskās finanšu institūcijās. Es domāju, tas ir pilnīgi pietiekami un tajā pašā laikā nav ļoti diskriminējoši pret kandidātiem, jo ir grūti iedomāties jaunu vai citu Latvijas Bankas prezidentu, kuram nebūtu šādas pieredzes.

Otrs. Protams, mēs gribējām redzēt, kādā veidā varētu tomēr tikt ierobežotas Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras gadījumā jeb situācijā, ja pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana. Un mēs redzam, ka šāds regulējums pastāv gan Saeimas deputātiem, gan Satversmes tiesas tiesnešiem uz to laiku. Un tiešām es šeit gribu pievērst uzmanību... Mēs nespriežam šeit tiesu, mēs neesam tiesīgi to darīt, bet uz to laiku, kamēr pret cilvēku ir... kamēr cilvēks atrodas šādā situācijā, ka pret viņu uzsākta kriminālvajāšana, mums ir jābūt tiesībām ierobežot viņa pilnvaras attiecībā uz pienākumiem, kurus viņš pilda.

Trešais, protams, ir jautājums par šo situāciju, ka sākotnēji cilvēks atbilst šīm prasībām, bet iestājas, teiksim, stāvoklis vai situācija, kurā viņš vairs šīm prasībām neatbilst. Visvairāk tas, protams, attiecas uz reputāciju. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, it īpaši, ja mēs redzam, ka finanšu pasaulē reputācijai ir absolūti noteicoša nozīme. Pat lielas un stabilas bankas tikai reputācijas risku dēļ dažu nedēļu laikā faktiski zaudē visu. Tāpēc es domāju, ka reputācijas jautājums ir ārkārtīgi būtisks un ļoti nozīmīgs.

Un ceturtā lieta. Mēs piedāvājam šo ierobežojumu attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu saīsināt līdz diviem termiņiem un noteikt - katrs šis termiņš ir pieci gadi. Desmit gadi vienā vietā - tas, man liekas, pilnīgi noteikti ir pietiekami, lai varētu iegūt lielu pieredzi, bet lai neaizsēdētos šajos amatos. Un, kā mēs šeit dzirdējām, Latvijā ir diezgan daudz vadošo institūciju, kuru amatpersonām, ieskaitot pat prezidentu, noteikts šāds termiņa ierobežojums.

Kādēļ mēs tomēr gribam paturēt savas tiesības balsot par šo pirmo projektu, ko esam iesnieguši, nevis par alternatīvo, ko kolēģi iesniedza pēc tam? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izveidojām... Es domāju, ka šeit ir tiešām reputācijas jautājums. Un arī šī iespēja vismaz uz to laiku, kamēr pret šo personu, pret šo valsts ļoti nozīmīgās institūcijas vadītāju, ir pretenzijas... Tāpat, kā tas mēdz būt arī attiecībā uz mums kā Saeimas deputātiem... Mums ir jābūt iespējai uz laiku, vismaz uz šo laiku, ierobežot viņa pilnvaras.

Es aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu. Un ir skaidrs: ja gūs atbalstu alternatīvais likumprojekts, uz otro lasījumu mēs, protams, sniegsim savus priekšlikumus - identiskus tiem, kādi šobrīd ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka šo jautājumu mēs skatījām divās komisijas sēdēs. Viena no sēdēm bija izbraukuma sēde Latvijas Bankā. Un, ja runājam tieši par šīm normām, kas ir iekļautas alternatīvajā likumprojektā, tad jāteic, ka Latvijas Bankas padomes pārstāvji lielā vienprātībā šīs normas atbalstīja.

Runājot par alternatīvo likumprojektu, jāteic, ka arī šie termiņi, kuros ir ierobežotas pilnvaras... Kā jau es teicu, arī ceļu satiksmes negadījuma dēļ atstādinās uz laiku šo padomes locekli. Un tas, es domāju, šinī brīdī... nu, tas nav atbilstoši normām. (Dep. A.Bērziņš: “Normāli! Balsojam!”) Balsojam!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi!

Tātad vispirms mēs balsojam par deputātu iesniegto likumprojektu un pēc tam - par alternatīvo komisijas iesniegto likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr.1156/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Tas nozīmē, ka par alternatīvo likumprojektu mēs vairs nebalsosim.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad šā gada 12.aprīlis. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.4596. Ar šo likumprojektu mēs ratificējām memorandu starp Latviju un Kanādu, kas nosaka ietvaru Latvijas un Kanādas sadarbībai un aizsardzībai.

Tas detalizēti nosaka Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarbu izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.

Kanādas militārā klātbūtne Latvijā ir ļoti nozīmīga, un mēs to augsti novērtējam it īpaši šajā simtgades jubilejas gadā. Kanāda ir sniegusi ļoti būtisku ieguldījumu, kas ir nepieciešams NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros Latvijā.

Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu Kanādas spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Memorands attiecas uz Kanādas bruņotajiem spēkiem, tiem veicamajiem būvdarbiem, transportlīdzekļu reģistrāciju un pārvietošanas noteikumiem. Kaut gan NATO dalībvalstu bruņoto spēku uzturēšanās nosacījumus citās NATO valstīs definē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums, šis memorands to papildina ar detalizētiem nosacījumiem, kas attiecas tikai uz Kanādas bruņotajiem spēkiem.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu kolēģus to arī atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.marts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 27.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses”.

Jaunais nolīgums aptver gan ekonomiskos un tirdzniecības, gan cilvēktiesību, gan masu iznīcināšanas ieroču un terorisma apkarošanas jautājumus, kuru mērķis ir stiprināt un attīstīt Eiropas Savienības un Armēnijas attiecības, tādējādi arī atvieglojot Latvijas uzņēmējdarbību šajā tirgū.

Šī nolīguma ratificēšana Latvijai sniedz iespēju nostiprināt sadarbību ar Armēniju, uzlabojot komerciālo vidi un sniedzot Latvijas uzņēmējiem lielākas sadarbības un eksporta iespējas ar Armēniju.

Ārlietu komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Potapkins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.marts.

Sēdes vadītājs. 27.marts. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem”” Ārlietu komisija atbalstīja otrajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Potapkins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 27.marts.

Sēdes vadītājs. 27.marts. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (reģistrācijas numurs 1085/Lp12).

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”.

1. - deputāta Dombravas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2., 3., 4. un 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jansons. 2. - Ministru prezidenta Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 4. - Ministru prezidenta Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 6. - Ministru prezidenta Kučinska priekšlikums. Atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 7. - deputāta Dombravas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jansons. 8. - Ministru prezidenta Kučinska priekšlikums. Atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 9. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. Un 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauti iepriekš atbalstītie priekšlikumi. Un šis priekšlikums, 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 11. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītājs. Ja priekšlikums atsaukts, turpinām ar 12.priekšlikumu.

R.Jansons. 12. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jansons. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (reģistrācijas numurs 1085/Lp12) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 6.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (reģistrācijas numurs 1109/Lp12), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (reģistrācijas numurs 1109/Lp12) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 30.aprīlis. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Līdz ar to šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputāti Andrejs Klementjevs, Potapkins, Artūrs Rubiks, Cilevičs un Orlovs iesnieguši jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par ārstniecības personu loka paplašināšanu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidents, viņš arī veselības ministra pienākumu izpildītājs, informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas darba vizītē Briselē.

Deputātu Andreja Klementjeva, Ribakova, Orlova, Morozova un Ādamsona jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par projekta “E-veselība Latvijā” īstenošanu” arī ir atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidents informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas darba vizītē Briselē.

Deputātu Lazarevas, Morozova, Zariņa, Pimenova un Potapkina jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par izglītības kvalitātes kontroli un izglītības sistēmas konkurētspēju” pāradresēts izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus daļēji apmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Artūra Rubika, Tutina un Potapkina jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu” pāradresēts Ministru prezidenta biedram ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā Beļģijas Karalistē.

Deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Raimonda Rubika jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm” ir atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā Beļģijas Karalistē.

Deputātu Sudrabas, Kūtra, Stepaņenko, Mežecka un Baloža jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu” atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Viļuma, Krūmiņa, Kleinbergas, Ruka un Melgaiļa jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas pamatojumu, atceļot atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” atbildēts rakstiski. Saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā Beļģijas Karalistē.

Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiek.

Godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim, līdzko šie rezultāti būs pieejami.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ivars Brīvers, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Artis Gustovskis, Rihards Kols, Inese Lībiņa-Egnere, Aivars Meija, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Ināra Mūrniece, Imants Parādnieks, Arvīds Platpers, Romualds Ražuks, Valdis Skujiņš, Veiko Spolītis, Mārtiņš Šics, Silvija Šimfa, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns, Ivars Zariņš, Igors Zujevs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2018.gada 22.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 11. sēde
2018. gada 22. martā

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. E.Smiltēns (par)
	- dep. A.Kaimiņš (pret)
Par likumprojektu “Personas datu apstrādes likums” (Nr. 1182/Lp12) (Dok. Nr. 4691, 4691A)
Priekšlikums	- dep. R.Balodis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” (Nr. 1184/Lp12) (Dok. Nr. 4695, 4695A)
Par likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 1186/Lp12) (Dok. Nr. 4707, 4707A)
Par likumprojektu “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums” (Nr. 1190/Lp12) (Dok. Nr. 4716)
Priekšlikumi	- dep. A.Kaimiņš (pret)
	- dep. R.Naudiņš (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Kolam šā gada 22. martā (Dok. Nr. 4708)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Brīveram no šā gada 20. marta līdz 22. martam (Dok. Nr. 4709)
Latvijas Republikas tiesībsarga 2017. gada ziņojums (Dok. Nr. 4669)
Ziņo	- Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Laizāne
	- dep. V.Kalnozols
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. A.Platpers
	- dep. R.Balodis
	- dep. V.Valainis
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. A.Barča
	- dep. J.Viļums
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Aizstrauta
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. K.Seržants
	- Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Andreja Grūbes atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 697/Lm12) (Dok. Nr. 4718)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Ievas Dambes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 698/Lm12) (Dok. Nr. 4719)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Sergeja Mirska, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Jeļenas Lazarevas, Jāņa Urbanoviča, Zentas Tretjakas, Igora Zujeva, Sergeja Potapkina pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par sniegtajām atbildēm uz deputātu pieprasījumu par EM atbildēm par jautājumu Nr. 371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros” (Nr. 30/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4472, 4472A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Debates	- dep. I.Zariņš
Deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Igora Zujeva, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Sergeja Potapkina, Andra Morozova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām” un EM izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas, kuru dēļ nav tikusi īstenota atbilstoša “OIK staciju” darbības uzsākšanas kontrole” (Nr. 31/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4501, 4501A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Debates	- dep. I.Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Deputātu Ivara Zariņa, Andra Morozova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika, Sergeja Mirska, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva, Vitālija Orlova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm” (Nr. 32/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4561, 4561A, 4710A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Par procedūru	- dep. A.Kaimiņš
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. R.Balodis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” (Nr. 1184/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4695, 4695A)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu” (Nr. 1117/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4698)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu” (Nr. 1116/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4699)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” (Nr. 1108/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4700)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 1107/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4688)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1127/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4705)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Debates	- dep. I.Klementjevs
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. H.Abu Meri
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Kaimiņš
Par balsošanas motīviem	- dep. R.Dzintars
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1128/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4706)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Debates	- dep. J.Lazareva
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. J.Tutins
	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Kursīte-Pakule
	- dep. J.Lazareva
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. J.Lazareva
	- dep. J.Lazareva
	- dep. J.Lazareva
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Lazareva
	- dep. J.Dombrava
	- dep. I.Klementjevs
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. A.Morozovs
	- dep. A.Adamovičs
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
Par balsošanas motīviem	- dep. J.Upenieks
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1140/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4540, 4647)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1139/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4538, 4686)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1157/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4595, 4687)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Debates	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1081/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4694)
Ziņo	- dep. V.Dambe
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr. 1156/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4590, 4696) un alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr. 1185/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4696)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Latkovskis
	- dep. R.Balodis
	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību” (Nr. 1158/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4596, 4697)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1160/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4598, 4697)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem”” (Nr. 963/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4701)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 1085/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4703)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 1109/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4704)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 22.03.2018 09:03:54 bal001
Par - 72, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums (1190/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 22.03.2018 09:10:20 bal002
Par - 30, pret - 3, atturas - 48. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1191/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 22.03.2018 09:15:05 bal003
Par - 74, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Personas datu apstrādes likums (1182/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 22.03.2018 09:22:25 bal004
Par - 66, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likums (1190/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 22.03.2018 12:07:10 bal005
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Andreja Grūbes atbrīvošanu no Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata (697/Lm12)

Datums: 22.03.2018 12:09:54 bal006
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Dambes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (698/Lm12)

Datums: 22.03.2018 12:18:45 bal007
Par - 29, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par sniegtajām atbildēm uz deputātu pieprasījumu par EM atbildēm par jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros (30/P12)

Datums: 22.03.2018 12:30:23 bal008
Par - 31, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Saistībā ar Ekonomikas ministrijas “rūpīgi veicamajiem auditiem" attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar "OIK atļaujām" un EM izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas, kuru dēļ nav tikusi īstenota atbilstoša "OIK staciju” ... (31/P12)

Datums: 22.03.2018 13:33:57 bal009
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 22.03.2018 13:38:18 bal010
Par - 22, pret - 39, atturas - 4. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm (32/P12)

Datums: 22.03.2018 13:42:03 bal011
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām” (1184/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.03.2018 13:43:40 bal012
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un ... (1117/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.03.2018 13:44:57 bal013
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma ... (1116/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.03.2018 13:46:02 bal014
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā (1108/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.03.2018 13:47:17 bal015
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1107/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 13:56:19 bal016
Par - 17, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:05:49 bal017
Par - 17, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:06:15 bal018
Par - 17, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:06:46 bal019
Par - 57, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:16:40 bal020
Par - 17, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:25:56 bal021
Par - 18, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:26:27 bal022
Par - 18, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:27:01 bal023
Par - 18, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:30:26 bal024
Par - 17, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:34:26 bal025
Par - 0, pret - 39, atturas - 31. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:35:03 bal026
Par - 0, pret - 47, atturas - 23. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:35:32 bal027
Par - 1, pret - 49, atturas - 20. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:35:57 bal028
Par - 18, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:41:49 bal029
(atkartots balsojums).
Par - 28, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 22.03.2018 14:42:14 bal030
Par - 35, pret - 18, atturas - 11. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 22.03.2018 14:44:01 bal031
Par - 17, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:47:29 bal032
Par - 17, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:53:18 bal033
Par - 17, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:53:48 bal034
Par - 17, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 14:55:30 bal035
Par - 57, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 22.03.2018 15:01:48 bal036
Par - 18, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:12:01 bal037
Par - 58, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 3.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:16:32 bal038
Par - 66, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1140/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:18:54 bal039
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1139/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:25:43 bal040
Par - 60, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1157/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:28:06 bal041
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1081/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:51:24 bal042
Par - 41, pret - 6, atturas - 26. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (1156/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:54:34 bal043
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību (1158/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:56:29 bal044
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (1160/Lp12), 1.lasījums

Datums: 22.03.2018 15:57:37 bal045
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem” (963/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.03.2018 16:00:25 bal046
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (1085/Lp12), 2.lasījums

Datums: 22.03.2018 16:01:37 bal047
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (1109/Lp12), 2.lasījums