Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2018.gada 24.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018.gada 24.maija sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Agra Dreimaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Maritas Miķelsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Rīgas Latviešu biedrības nama likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta, un likumprojekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 15.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1183/Lp12) - pārcelt pirms darba kārtības 14.punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1224/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Diasporas likums”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien vismaz 15 procenti Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas. Es domāju, visi šeit piekritīs, ka attiecībā uz diasporu mūsu valsts interesēs ir atbalstīt vismaz divas lietas.

Pirmā ir veicināt, lai tie, kas vēlas atgriezties, to var darīt.

Un otrā - veicināt diasporas saikni ar Latvijas kultūru un identitāti, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni.

Šis likumprojekts “Diasporas likums”, ko Ārlietu komisija vakar vienbalsīgi nolēma nodot izskatīšanai Saeimas sēdē, to paredz. Tas ir svarīgs diasporai un līdz ar to Latvijai, jo tajā ietvertās normas nosaka atbalsta pasākumus latviskās identitātes saglabāšanai, kur svarīga loma ir latviešu valodas apguvei, kā arī diasporas pilsoniskai iesaistei Latvijas dzīvē.

Šajā likumprojektā tiek runāts par tādiem latviskās identitātes saglabāšanas pasākumiem kā atbalsts nedēļas nogales skolām, vasaras vidusskolām, kā arī jauniešu un ģimeņu nometnēm. Likumprojekts aicina veicināt ārvalstīs dzīvojošo mūsu valsts pilsoņu dalību vēlēšanās Latvijā, kā arī nodrošināt atbalstu diasporas organizāciju darbības stiprināšanai. Mēs zinām daudzus pozitīvus piemērus par diasporas iesaistīšanos uzņēmējdarbībā Latvijā, tādējādi veicinot gan investīciju piesaisti, gan Latvijas eksportu. Šis likumprojekts paredz veicināt šādu iesaisti. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Ir svarīgi mūsu valstij piesaistīt tos diasporas pārstāvjus, kuri savu darba pieredzi ir guvuši starptautiskajās organizācijās, nodrošināt viņu pieredzes juridisko atzīšanu Latvijā, kā arī likvidēt citus šķēršļus, viņiem uzsākot darbu Latvijā.

Īpaši svarīgi un aktuāli mums šajā brīdī ir domāt par emigrācijas jautājumiem. Tas ir vesels jautājumu komplekss - mums jādomā gan par šo bērnu sekmīgu integrāciju Latvijas skolu sistēmā, gan par to, lai pieteikties bērnudārza rindā varētu vēl pirms faktiskās atgriešanās Latvijā. Un tikpat svarīgi ir vienkāršot diasporas pārstāvjiem ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā.

Centrālā loma reemigrācijas veicināšanā būs pašvaldībām. Tiek paredzēts, ka pašvaldības ir tiesīgas sniegt visu veidu materiālo un sociālo atbalstu reemigrantiem. Reemigrācijas atbalstam tiks izveidots reemigrācijas koordinatoru tīkls, kurš sniegs konsultācijas par atbalsta iespējām katram reemigrantam. Likumprojekta 4.nodaļā teikts, ka valsts budžetā jāparedz atbilstīgs un ilgtermiņā plānojams finansējums.

Es gribu pateikt īpašu paldies visiem, kas aktīvi iesaistījās likumprojekta sagatavošanā, pirmām kārtām darba grupas vadītājam Rihardam Kolam un Ārlietu ministrijai, kurai likumprojekts tagad uzliek par pienākumu koordinēt diasporas politiku mūsu valstī. Īpaši svarīgi, ka likumprojekta sagatavošanā aktīvu dalību ņēma diasporas organizācijas, un sirsnīgs paldies diasporas organizāciju pārstāvjiem, PBLA priekšsēdei Kristīnei Saulītei un ELA priekšsēdētājai... vicepriekšsēdētājai Elīnai Pinto, kuras ņēma aktīvu dalību likumprojekta tapšanā. Un paldies arī deputātiem, kuri piedalījās darba grupas darbā, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvjiem.

Katrs Latvijas piederīgais, neskatoties uz to, vai viņš dzīvo šeit, Latvijā, vai plašajā pasaulē, mums ir svarīgs. Katrs var ieguldīt kaut ko mūsu nākotnē. Katrs var veicināt Latvijas attīstību, labklājību un drošību, - bet tikai, ja mēs strādāsim kopā.

Ar šo likumu mēs stiprināsim mūsu saites ar latviešiem visā pasaulē, un līdz ar to mēs stiprināsim Latviju.

Es aicinu iekļaut šo likumprojektu šodienas darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Dombrava, Balodis, Kiršteins, Skujiņš un Vectirāns ir atsaukuši parakstus zem likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Vispirms - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1995.gada 24.jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1970.gada 14.novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Tātad deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Diasporas likums” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie kolēģi! Jā, tik tiešām aicinu likumprojektu “Diasporas likums” nodot izskatīšanai Ārlietu komisijā, jo tas būtu loģisks un racionāls likumdošanas procesa turpinājums - likumprojekta izskatīšana Saeimā jau oficiālā darba kārtībā.

Kā jau Kalniņa kungs minēja, četrus mēnešus Ārlietu komisijas paspārnē darbojās, es teiktu, augsta līmeņa darba grupa, kas apvienoja vairāk nekā 30 pārstāvjus gan no valsts pārvaldes iestādēm (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ministrijām, gan no Latvijas Pašvaldību savienības; piedalījās arī frakciju pārstāvji. Līdz ar to būtu tikai loģiski un pamatoti šo likumprojektu nodot turpmākai izskatīšanai Ārlietu komisijā, kas, balstoties uz līdzšinējo konstruktīvo sadarbību, varētu veiksmīgi un raiti šo likumprojektu virzīt tālāk visos likumā noteiktajos procesos... lasījumos.

Tā ka aicinu atbalstīt nodošanu Ārlietu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Ir sagatavots lēmuma projekts “Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Šis lēmuma projekts ir sagatavots saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu. Gatavojot lēmuma projektu, ir ņemta vērā likuma “Par Latvijas Banku” 22.panta otrajā daļā un 28.panta piektajā daļā noteiktā kārtība, kas ir saistīta ar to... Atsauce uz šiem pantiem ir saistīta (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ar to...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! Mēs tūlīt balsosim par ļoti būtisku jautājumu... Aicinu uzklausīt komisijas ziņotāju, un pārtrauciet, lūdzu, sarunas!

J.Vucāns. Atsauce uz manis minētajiem pantiem ir saistīta ar to, ka iniciatīva Edvarda Kušnera virzīšanai par Latvijas Bankas padomes locekli nāk no Latvijas Bankas prezidenta vietnieces, kura šobrīd vienlaikus ir arī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja. Likumā ir noteikts, ka Latvijas Bankas padomes locekļus apstiprināšanai Saeimā virza Latvijas Bankas prezidents. Komisijai vajadzēja pārliecināties, ka pienākumu izpildītājai arī ir šādas tiesības. Komisija par to pārliecinājās un atzina, ka šādas tiesības Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītājai ir.

Komisija minēto lēmuma projektu skatīja divās savās sēdēs - šā gada 10.maijā un šā gada 17.maijā -, uzklausot gan Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju Zoju Razmusas kundzi, gan arī pretendentu Edvardu Kušneru. Uzklausot pretendentu, komisija konstatēja, ka Edvards Kušners laika posmā, kad viņš jau strādāja Latvijas Bankā atbildīgā amatā (tas ir, ap 2005.gadu), vienlaikus bija saistīts arī ar darījumiem privātajā biznesā. Daļai komisijas locekļu šie darījumi radīja aizdomas par reputācijas risku Edvarda Kušnera darbībā.

Komisija galīgā lēmuma pieņemšanu atlika no 10.maija sēdes uz 17.maija sēdi, lai tām frakcijām, kuras vēlētos uzklausīt Kušnera kungu, būtu iespēja ar viņu klātienē pārrunāt attiecīgos jautājumus. Balsojums komisijā notika 17.maija sēdē. Balsis sadalījās: trīs no komisijas locekļiem balsoja “par” Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli, trīs bija “pret”, viens atturējās un viens no klātesošajiem komisijas locekļiem balsojumā nepiedalījās.

Līdz ar to komisijas lēmums ir neatbalstīt Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Taču galalēmums ir jāpieņem, Saeimas sēdē balsojot, un tas mums šobrīd ir jādara.

Paldies.

Komisijas vārdā tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romānam Mežeckim.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs visi lieliski zinām, ar kādu sasniegumu sarakstu var lepoties Edvards Kušners. Jau no 2005.gada, būdams Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un vēlāk - padomes loceklis, viņš ir līdzatbildīgs par notiekošo Latvijas finanšu sistēmā.

Vai Latvijas Banka nav līdzatbildīga par “Parex bankas” bankrotu 2008.gadā, kura rezultātā mēs visi, nevis kaut kāds abstrakts budžets, bet, es uzsveru, mēs visi - skolotāji, studenti un pensionāri - bijām spiesti samaksāt pusmiljardu par to, ko “veiksmīgi” nenosargāja Latvijas Banka?

2011.gadā bankrotēja Latvijas Krājbanka, kā rezultātā daudzi cilvēki, pašvaldības un uzņēmumi zaudēja savus ieguldījumus. Un laikā, kad Kušnera kungs jau bija padomes loceklis, Latvijas Banka nespēja pilnvērtīgi nodrošināt komercbanku kontroles mehānismu - vairākas bankas tika sodītas un trešā lielākā Latvijas banka tika iznīcināta.

Neskatoties uz šiem sērijveida krahiem - uz “Parex bankas” krahu, uz Latvijas Krājbankas krahu, uz ABLV Bank iznīcināšanu -, šajā zālē ir cilvēki, kuri uzskata, ka Latvijas Banka un arī Kušnera kungs ir strādājuši lieliski, un kuri par šiem sasniegumiem Kušnera kungu grib atbalstīt arī turpmāk. Viens krahs, otrs krahs, trešais krahs - protams, labi iesāktais jāturpina.

Finanšu ministre taču jau izteicās, ka 10 bankām būšot problēmas. Uz priekšu! Kušnera kunga vadībā bankas var bankrotēt arī turpmāk. Varbūt tāds ir arī mērķis - iznīcināt vietējās bankas ar visiem kontiem, noguldījumiem un nodokļu maksātāju naudu? Atstāt un nostiprināt trīs četras skandināvu bankas, lai tās pusmonopola apstākļos var pelnīt vēl vairāk. Nu ja tāds ir mērķis, tad šobrīd tas tiek realizēts lieliski! Kāds var berzēt rokas, kāds aplaudēt, un kāds varbūt var iedzert šampanieti.

Bet varbūt lielākajai daļai Latvijas sabiedrības ir citi mērķi, un varbūt šajā neefektīvajā un Latvijas banku sistēmas sabrukumā līdzvainīgajā organizācijā - Latvijas Bankā - ir nepieciešamas pārmaiņas? Jau pats fakts, ka šodien viens no galvenajiem šīs “vecās gvardes” pārstāvjiem netiks apstiprināts, nozīmēs sistēmas attīrīšanos. Un tas ir svarīgi arī tāpēc, ka cilvēki, kuri ir ieņēmuši atbildīgus amatus un izdarījuši visu, lai Latvija kā finanšu centrs tiktu iznīcināts, nevarēs to darīt arī nākotnē.

Kušners lielā mērā ir atbildīgs par to, kas notiek Latvijas finanšu sistēmā. Viņš tālāk strādāt nedrīkst!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es gan gribu pielabot Mežecka kunga teikto. Ne finanšu ministre, ne arī premjers nav īpašā vai stāvā sajūsmā par Kušnera kunga ievēlēšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Man personīgi nav nekādu iebildumu pret Kušnera kungu, jo viņš ir Saeimā zināms kā nosacīts Latvijas Bankas preses sekretārs. Viņš nāk uz dažādu komisiju sēdēm.

Un ziniet, kas vēl ir prieka vēsts? Viņš ir Latvijas Bankas padomes loceklis, kuram ir vismazākā alga. Tā ka viņš tur ir vismazākais ļaunums no visiem. Un atšķirībā no tā, ka par viņu mēs zinām, ko viņš dara, tad par pārējiem mums ir diezgan liela mīkla.

Un arī tā informācija, kas nonāca presē par it kā reputācijas apšaubīšanu... nu jāsaka tā - tie tomēr ir diezgan veci notikumi. Labākajā gadījumā to var vērtēt kā tajā anekdotē, kad pēc viesībām pazuda karotīte, kuru ilgi meklēja un paspēja apvainot vienu ciemiņu, otru ciemiņu. To karotīti beigās atrada, bet rūgtums tomēr palika. Un šeit ir tas pats.

Kāpēc ZZS tomēr balsos pret Kušnera kungu? Mēs uzskatām, ka Latvijas Bankā šobrīd turēt sešus valdes un sešus padomes locekļus, kopskaitā 12, ir drusku par izšķērdīgu.

Var jau būt, ka tās ir Eiropas Centrālās Bankas prasības, bet, kā mēs zinām, visas lietas ir izrunājamas. Jo, ja mēs paskatāmies, piemēram, Latvijas lielākos uzņēmumus, kas apjoma un darbinieku skaita ziņā varbūt pat pārspēj Latvijas Banku, tad redzam, ka “Latvenergo”, piemēram, ir četri un pieci, airBaltic ir trīs un trīs, Lattelecom valdē ir četri, “Latvijas dzelzceļā” - trīs plus četri un “Latvijas Valsts mežos” - pieci plus četri. Un, ja mums izdotos šīs abas - valdi un padomi - Latvijas Bankā samazināt katru par vismaz diviem cilvēkiem, tad kopējais ieguvums būtu apmēram pusmiljons gadā. Un šī diena varētu būt labs sākums. Šodien šis process varētu sākties!

Tā ka nav mums nekā pret Kušnera kungu, mēs tikai domājam, ka naudu jāsāk skaitīt. Un kam gan citam, ja ne Latvijas Bankai, tas būtu vislabāk jāzina?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Es neesmu Kušnera kunga advokāts, bet šie argumenti, kas tikko izskanēja, man tomēr šķiet nedaudz smieklīgi.

Pirmkārt. Tiek pieminēts 2005.gads. Es saprotu, liela daļa no pašreizējās Saeimas... Iepriekšējā reizē... Kad tas bija - 2011. vai 2012., vai 2013.gadā? - jūs ievēlējāt Kušnera kungu Latvijas Bankas atbildīgajā amatā, un tajā brīdī nevienam nebija nekādu iebildumu. (Starpsauciens: “Šodien mainās lietas, kas notiek!”)

Nākamais. Nu, protams, mēs varam pārmest, kā Mežecka kungs pārmeta Kušnera kungam un visai Latvijas Bankai, teikdams, ka viņi vainojami pie visiem krahiem un pie visām krīzēm... gan pie “Parex bankas” krīzes, gan pie citām krīzēm. Man gan šķiet, ka tālaika valdības vadītājs tur arī pieņēma zināmus lēmumus, bet - nu, Dievs ar to!

Tālāk. Ja mēs runājam par padomes un valdes locekļu skaita samazināšanu, nu tad jāmaina likums, nevis šobrīd nav jāievēlē viens vai otrs konkrētais kandidāts. Jo, ja mēs šodien neievēlēsim Kušnera kungu, tad atbilstoši likumam tik un tā būs jāievēlē kāds cits. Līdz ar to tas vienkārši nav arguments.

Un visbeidzot. Man tiešām kļūst interesanti. Nu, labi, - ja neievēlēsim šodien Kušnera kungu, tad ko jūs virzīsiet nākamo? Un turklāt, ja jūs uzskatāt, ka Kušnera kungs ir atbildīgs par visām tām likstām un krahiem (Dep. A.Bērziņš: “Līdzatbildīgs!”), tas nozīmē, ka nepārbalsosim pilnīgi nevienu no pašreizējās Latvijas Bankas vadības. Sanāk tā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, deputāti! Es domāju, ka tā pareizā vīzija ir tāda, ka valstij ir jākļūst efektīvākai.

Šveicē ir septiņi ministri, kas var vadīt valsti un dara to labi, turpretim mūsu valstī ir 13 ministri, kas, manuprāt, dara to slikti. (Dep. J.Viļums: “Piekrītu!”)

Ja Latvijas Bankas valdē ir seši cilvēki un Kušners mēnesī saņem 8700 eiro, tad, manuprāt, tas nav īsti samērīgi attiecībā pret citu mūsu valstsvīru vai valsts amatpersonu atalgojumu un atbildību. Patiesībā - ko tad Latvijas Banka tādu dara, ka jums vajag sešus valdes locekļus? Un - Kušnera kungs, neuzņemiet personiski to, ko tagad saku! - es uzskatu, ka likums ir jāmaina, valdes locekļu skaits ir jāmaina. Latvijas Bankai ir jāsāk ar sevi, tai ir jārāda piemērs! Jums nav vajadzīga tik liela valde. (Dep. H.Abu Meri: “Jāsāk ar likumu!”)

Mums ir jāmaina likums. Es ļoti ceru, ka nenotiks kaut kāda veida politiskā pasjansa likšana un ka tagad, ja Kušnera kungu noraidīs, neienāks iekšā, pieņemsim, “Kušners 2”. (Starpsauciens: “Tā būs!”)

Esiet, lūdzu, tik laipni! Mums vajadzētu atvērt šo likumu, mainīt to, valdes sastāvu samazināt. Tāpat kā Latvijas Ministru kabinetā - mums pilnīgi pietiktu ar septiņiem ministriem. (Starpsauciens: “Un ar vienu Saeimas deputātu!”)

Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es arī pievienojos Mežecka kungam un daudziem citiem kungiem - aicinu neatbalstīt Kušnera kungu.

Kāpēc? Tāpēc, ka, manuprāt, viņš ir līdzatbildīgs par to... par to, ko es jums teicu, debatējot par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā... Kā viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem ir teicis: “Mani neinteresē, kas izdod likumus. Dodiet man pārvaldīt naudu!”

Uz doto brīdi Kušnera kungs ir līdzatbildīgs par to, ka mūsu tautas miljardi (Starpsaucieni.)... mūsu tautas miljardi tiek glabāti svešās bankās un visos iespējamos veidos tiek buksēta krājaizdevu sabiedrību izveidošana, lai mēs savu naudu neglabātu pie sevis un neapsaimniekotu paši.

Un Kušnera kungs ir pielicis pirkstu, lai mēs nebūtu saimnieki savā zemē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vucāna kungs, vai ir kas piebilstams kā ziņotājam? Nē.

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 28. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts. (Aplausi.)

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Agra Dreimaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šī gada 22.maijā Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Agra Dreimaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Agris Dreimanis dzimis 1984.gadā. 2008.gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē.

2015.gada 3.septembrī Latvijas Republikas Saeima iecēla Agri Dreimani par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica viņam pildīt tiesneša pienākumus Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. 2016.gada 23.decembrī viņam tika uzdots pildīt Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus uz laiku līdz Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka iecelšanai likumā “Par tiesu varu” noteiktajā kārtībā.

Agris Dreimanis trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājis 2018.gada 2.septembrī.

Kvalifikācijas celšanai viņš ir piedalījies 35 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros, kā arī piedalījies Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās “Bērnu tiesību aizsardzība”.

Tiesnesis skata lietas, kas saistītas ar publiskajiem iepirkumiem un Eiropas struktūrfondu sadali; būvniecību, teritorijas plānojumu un vides tiesībām; Valsts darba inspekcijas lēmumu un faktiskās rīcības pārsūdzēšanu, kā arī ar valsts civildienesta jautājumiem.

Par viņu saņemtas pozitīvas atsauksmes. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja savā atzinumā ir norādījusi, ka tiesnesis spēj plānot laiku un organizēt darbu. Pabeigto lietu skaits atbilst vidējam rādītājam tiesā. Tiesnesis rūpīgi pārdomā tiesas sastāva darba organizācijas aspektus; darbi starp tiesneša palīgu un tiesas sēžu sekretāru tiek sadalīti, ņemot vērā katra darbinieka spējas un izaugsmes potenciālu.

Administratīvās apgabaltiesas atzinumā ir norādīts, ka tiesneša nolēmumi ir labi argumentēti, strukturēti un loģiski, nolēmumu teksts ir skaidrs un viegli uztverams, lakonisks. Nolēmumi sagatavoti, ievērojot Administratīvā procesa likumā ietvertās prasības.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Administratīvās rajona tiesas tiesneša Agra Dreimaņa profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneša apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Agri Dreimani par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agra Dreimaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Maritas Miķelsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Šā gada 22.maijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Maritas Miķelsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Marita Miķelsone dzimusi 1978.gadā. 2007.gadā Marita Miķelsone Latvijas Policijas akadēmijā ieguva profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē.

2013.gada 7.martā Latvijas Republikas Saeima iecēla Maritu Miķelsoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica viņai pildīt tiesneša pienākumus Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Marita Miķelsone trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 12.augustā.

Kvalifikācijas celšanai viņa ir piedalījusies 13 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros, kā arī Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās “Bērnu tiesību aizsardzība”.

Tiesnese skata lietas, kas saistītas ar medicīnas tiesību jautājumiem, Valsts darba inspekcijas lēmumu un faktiskās rīcības pārsūdzēšanu; patērētāju tiesību aizsardzību; bāriņtiesu lēmumu un faktiskās rīcības pārsūdzēšanu; valsts civildienesta jautājumiem, kā arī palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja savā atsauksmē norāda, ka tiesnese Marita Miķelsone spēj plānot laiku un organizēt darbu. Tiesnese rūpīgi izpēta gan materiālo, gan procesuālo tiesību normas, kam var būt nozīme lietas izskatīšanā, kā arī tiesu praksi un juridisko literatūru par attiecīgo tiesību jautājumu.

No Administratīvās apgabaltiesas atsauksmes ir redzams, ka tiesneses Maritas Miķelsones nolēmumos ir piemērotas pareizas procesuālo un materiālo tiesību normas, ietverta pareiza argumentācija, izmantotas tiesu praksē izteiktas atziņas, sniegta motivācija attiecībā uz procesa dalībnieku argumentāciju.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Administratīvās rajona tiesas tiesneses Maritas Miķelsones profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Maritu Miķelsoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Maritas Miķelsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīt Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” izskatīt Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” izskatīt Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. (Starpsauciens.) Tātad deputātiem ir iebildumi un mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” tiktu iekļauts Saeimas sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 16, atturas - nav. Līdz ar to lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Un Ārlietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Diasporas likums” iekļaut izskatīšanai Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”,trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Romans Miloslavskis.

R.Miloslavskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija turpināja darbu ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr.1115/Lp12). Likuma grozījumi paredz izveidot atsevišķu, neatkarīgu Latvijas Antidopinga biroju, kas izskata Nacionālo antidopinga noteikumu pārkāpumus un nosaka to sekas saskaņā ar antidopinga konvencijām.

Ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Parasti Sporta likums tiek atvērts... šoreiz tas tika atvērts tāpēc, lai mēs nodibinātu jeb izveidotu Latvijas Antidopinga biroju. Bet kā vienmēr tiek piekabināti klāt visādi citi mazi punktiņi. Viens no tiem ir par sporta pasākumiem un sporta treniņiem, kurus, protams, vada sporta speciālisti. Un viens, kas mani uztrauc, ir sporta speciālista definīcija, kas šeit ir iekļauta. Ja līdz šim uzskatīja, ka sporta speciālists ir sporta darbinieks, kas ieguvis izglītības diplomu sporta studiju programmā un attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, tad tagad sporta speciālists tiek definēts ļoti vienkārši: “[..] sporta darbinieks, kas vada sporta treniņus (nodarbības) vai kā citādi ir tieši iesaistīts sporta treniņu (nodarbību) nodrošināšanā.” Tātad jebkurš cilvēks, kas savāc sev treniņa grupu, tagad skaitīsies sporta speciālists, un viņam, visticamāk, nekāds diploms un sertifikāts nebūs vajadzīgs, jo likums ļaus viņam neiegūt sporta speciālista kvalifikāciju.

Kas attiecas uz antidopingu, pie viena gribu pateikt, ka visi punkti, kas attiecas uz antidopingu, ir atbalstīti, un arī mēs tos visus atbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tātad nav.

R.Miloslavskis. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes...

Sēdes vadītāja. Paga, vienu mirkli! Vai Krūmiņa kungs uzstāj uz balsojumu? (Starpsauciens: “Nē!”). Nē. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Miloslavskis. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Miloslavskis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 5. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 9. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 11. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 12. - ministres Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 15. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 16. - veselības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. Un visbeidzot 18. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Miloslavskis. Līdz ar to visi 18 priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu, kolēģi, atbalstīsim likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R.Miloslavskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.4623.

Ar kuģu balasta ūdeņiem pārvadāto kaitīgo ūdens organismu un mikroorganismu problēma ir aktuāla gan pasaulē kopumā, gan īpaši Baltijas jūras reģionā. Tie var radīt būtiskas ekoloģiskas problēmas, kas var ietekmēt arī cilvēka veselību.

Atšķirīgā Baltijas jūras ekosistēma un intensīvā kuģu satiksme veicina svešzemju sugu ienākšanu mūsu reģionā. Normatīvo aktu, kas tiešā veidā regulētu kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību, Latvijā līdz šim nav bijis. Un tāpēc šīs konvencijas ratifikācija ir solis tuvāk tīrākai Baltijas jūrai un ciešākai uzraudzībai.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Es aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4631.

Ar šo konvenciju ozona slāni noārdošo kaitīgo vielu sarakstam tiek pievienotas tā saucamās F-gāzes; tas paredz pakāpenisku to ražošanas un izmantošanas samazināšanu.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4794.

Šis līgums paredzēja visaptverošu, efektīvu sistēmu cīņai pret cigarešu kontrabandu un to viltošanu, kā arī paredzēja naudas atmazgāšanas apkarošanu, kas tika veikta saistībā ar Philip Morris cigarešu realizāciju. Taču, reaģējot uz jaunākajiem secinājumiem par kontrabandas cigarešu tirgu, Eiropas Parlaments norāda, ka jaunā Tabakas izstrādājumu direktīva un Pasaules Veselības organizācijas Vispārējā konvencija par tabakas uzraudzību aptvers iepriekšējā likuma principus, tāpēc šo novecojušo līgumu pagarināt nav nepieciešams.

Turklāt nelikumīga cigarešu tirdzniecība ir globāla problēma, kas prasa sadarbību pasaules mērogā. Eiropas Komisija strādā pie atbilstošu tiesību aktu izstrādāšanas, stingras tiesību aizsardzības, kā arī uzlabo sadarbību Eiropas valstu un starptautiskajā līmenī.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā, un es aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs.

Darba kārtībā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu”, pirmais lasījums.

 

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr. 4713.

 

Ar šo likumprojektu potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu aplikšanas režīms, kas atvieglos Latvijas uzņēmēju darbību Vjetnamas tirgū. Šis līgums paredz arī informācijas apmaiņu, ņemot vērā jaunākos OECD standartus.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu jūs arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

 

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.4936.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 15.maija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Ir saņemti 15 priekšlikumi, no tiem vienu priekšlikumu - 10.priekšlikumu -, ko iesniedzis kolēģis deputāts Jānis Dombrava, viņš pats arī ir atsaucis.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vectirāns. 2. - Saeimas deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Pirmajā lasījumā atbalstītajā likumprojekta redakcijā piedāvāts Imigrācijas likumu papildināt ar jaunu terminu - “brīvprātīgais”, kuram saskaņā ar likumu būs tiesības ieceļot Latvijā, lai darbotos sabiedrības interesēs. Ieceļot viņš drīkstēs, piedaloties gan Eiropas Komisijas organizētā brīvprātīgā darba programmās, gan dažādu starptautisko organizāciju brīvprātīgā darba programmās.

Ņemot vērā, ka šādu starptautisko organizāciju ir diezgan daudz visā pasaulē, otrajam lasījumam iesniegtajā priekšlikumā ir paredzēts šo definīciju papildināt ar normu: ja persona piedalās brīvprātīgā darba programmā, ko organizē starptautiskā organizācija, tai būtu jāsaņem Latvijas kompetentās drošības iestādes atzinums.

Šai kompetentajai Latvijas drošības iestādei pamatuzdevums būtu izvērtēt, vai šī starptautiskā organizācija, kurai teorētiski bāzes vieta var būt jebkur pasaulē... vai tās darbība ir atbilstoša Latvijas Republikas Satversmei, vai finansējuma avoti ir skaidri saskatāmi un kādi ir tās patiesie mērķi, darbojoties Latvijas Republikas teritorijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt vēlreiz! Komisijā šo jautājumu apspriežot, izraisījās diezgan karstas diskusijas, un, lai precizētu, par kādu problēmu tad mēs īsti runājam, es tomēr vērsos pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un saņēmu apmēram šādu informāciju: 2017.gadā ir saņemtas 25 šādas vīzas, 2018.gadā - 17 vīzas. Visas šīs 42 vīzas ir tikai Eiropas Kopienas finansētu projektu ietvaros. Turklāt galvenās tēmas, kuru dēļ brīvprātīgie šeit ierodas, ir izglītība, mūžizglītība, darbs ar senioriem un daba; ir arī daži pašvaldību realizēti projekti.

Tā ka, ņemot vērā šo statistiku un tās jomas, uz kurām mēs paši, vietējie iedzīvotāji, nemaz tik briesmīgi nelaužamies, lai būtu par brīvprātīgajiem, es domāju, ka vismaz pagaidām šai problēmai nav īsti pamata.

Un nu secinājumi jāizdara jums pašiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Vectirāns. 3.priekšlikums - Saeimas deputāta...

Sēdes vadītāja. Nē, vai komisijas vārdā ziņotājam ir ko piebilst par 2.priekšlikumu? (Starpsauciens.)

J.Vectirāns. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Saeimas deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 51, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vectirāns. 3. - Saeimas deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vectirāns. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 8. - Saeimas deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2018.gada 1.janvārī Latvijā derīgas termiņuzturēšanās atļaujas bija izsniegtas 6381 ārvalstu studentam un apmaiņas studentam. No tiem 2984 bija Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un 3397 - trešo valstu valstspiederīgie. Ja mēs skatāmies statistiku par populārākajām valstīm, no kurām mums nāk ārvalstu studenti, pirmajā vietā ir Indija ar 1233 studentiem, Uzbekistāna ar 1116 studentiem un Vācija ar 1047 studentiem. Vēl var pieminēt Pakistānu (11.vietā) ar 137 studentiem. Tie ir Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālie dati.

Bieži vien mēs esam dzirdējuši mītu, ka ļoti daudz ārvalstu studentu no trešajām valstīm brauc uz Latviju mācīties medicīnu, kļūt par ārstiem un tamlīdzīgi. Patiesība ir citādāka.

Rīgas Stradiņa universitātē pirmajā vietā no ārvalstu studentiem ir Vācijas pilsoņi - 839, otrajā vietā Zviedrijas pilsoņi - 374, trešajā vietā Somijas pilsoņi - 180. No Indijas pilsoņiem, kuru kopskaits Latvijā ir 1233, vien 44 studē Rīgas Stradiņa universitātē. Pakistānas pilsoņi - nulle, Uzbekistānas pilsoņi - seši.

Jāatzīst, ka liela daļa studentu no Indijas - 518 - mācās Rīgas Tehniskajā universitātē.

Arī 174 jeb aptuveni 10 procenti no visiem Uzbekistānas pilsoņiem Latvijā mācās Rīgas Tehniskajā universitātē. Pakistānas studenti - vien daži.

Latvijas Universitātē ir pavisam mazs šo valstu studentu skaits: 59 - Uzbekistānas, 10 - Indijas, trīs - Pakistānas.

Bet kur tad mācās lielais vairums šo valstu studentu? “Biznesa augstskolā Turība”: 259 Indijas pilsoņi, 202 Uzbekistānas pilsoņi un divi Pakistānas pilsoņi. Transporta un sakaru institūtā: 77 Indijas pilsoņi, 25 Pakistānas pilsoņi, 122 Uzbekistānas pilsoņi.

Un tagad es īpaši aicinu pievērst uzmanību. Tas parādās arī žurnālistes Kuzminas kundzes pētījuma rakstā. Viena no augstskolām, kur ir ļoti augsts, aizdomīgi augsts ārvalstu studentu īpatsvars, ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola. Es domāju, daudzi varbūt pat nav dzirdējuši šo nosaukumu. Tajā mācās 181 Indijas pilsonis, 177 Uzbekistānas pilsoņi, 39 Pakistānas pilsoņi.

Nedaudz mazāk trešo valstu pilsoņu studē arī BALTIJAS STARPTAUTISKAJĀ AKADĒMIJĀ un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA”. Starp citu, saskaņā ar globālo terorisma indeksu šajās valstīs ir gan ļoti augsts terorisma līmenis, gan arī vairākas citas lietas, ko varētu piebilst, piemēram, saistībā ar krāpniecību. (Dep. A.Kaimiņš: “Tur ir meitenes? Vai zēni tikai?”)

2018.gada 24.maijā Drošības policija pauda, ka nav izslēdzama iespēja, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var mēģināt ieceļot arī radikāli tendētas personas. Ne visas augstākās izglītības iestādes Latvijā pietiekami atbildīgi izvērtē potenciālos studentus.

Šobrīd es vēlos atzīmēt, ka šis priekšlikums ir par darba iespējām. Mēs redzējām raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, kur šie studenti bieži vien nelegāli tiek nodarbināti uz pilnu slodzi, un atbildīgās institūcijas neko nespēj darīt. Latvijā kā darba atļaujas saņēmēji reģistrējušies vien trīs Pakistānas pilsoņi. Trīs Pakistānas pilsoņi ir reģistrējušies kā darbinieki! (Dep. A.Kaimiņš: “Atsauc to priekšlikumu!”) Tāpēc es piedāvāju noteikt, ka ārvalstu studenti pilnībā nododas mācībām Latvijas Republikā. Runa ir par trešo valstu pilsoņiem. Vai arī otra iespēja - noteikt, ka viņi var strādāt savā nozarē, nevis jebkurā iestādē, kur vēlas, jo šobrīd Latvijā mēs diemžēl redzam viesstrādnieku imigrāciju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es tiešām nebiju gatavojies par šo jautājumu runāt, bet, izdzirdot Dombravas kunga minētos pārliecinošos datus... Es gribu teikt tā: jālepojas, ka pie mums brauc studenti un ir gatavi mācīties pie mums! Mums jālepojas par to, ka mums ir izglītības eksports un mēs ar to pelnām naudu. Mums jālepojas ar to, ka mēs varam saglabāt šīs specifiskās mācību programmas (piemēram, aviācijā, transporta un sakaru jomā). Ja nebūtu ārvalstu studentu, mēs nevarētu šīs programmas saglabāt un mūsu tautiešiem vajadzētu braukt mācīties šos priekšmetus kaut kur citur.

Un attiecībā uz darba iespējām un konkrēto piedāvājumu jāsaka tā: mēs nevaram izvērtēt, vai tas cilvēks, pirmā kursa students, strādās, teiksim, informācijas tehnoloģiju uzņēmumā vai kebabu ēstuvē traukus novāks. Ir taču skaidrs, ka viņu neņems darbā tajā specialitātē, kamēr viņš vēl ir pirmajā kursā, jo viņš vēl nav apguvis to. Vienmēr studiju laikā visi ir strādājuši kaut kur, dažādās vietās, un tagad ierobežot šo iespēju, manuprāt, nebūtu pareizi.

Tā ka es aicinu tiešām šo priekšlikumu neatbalstīt un saprast, par ko mēs runājam. Ja ierobežojam šo izglītības eksporta iespēju, mēs nogriežam iespējas arī saviem studentiem apgūt šeit kvalitatīvu izglītību.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 8.priekšlikumu?

J.Vectirāns. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vectirāns. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 10. - kolēģa Jāņa Dombravas priekšlikums. Viņš to ir atsaucis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

J.Vectirāns. 11. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vectirāns. Neiebilst? Jā.

12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 14. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsauciens: “Dombrava, atsauc priekšlikumu!”)

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šobrīd pēc būtības nav nekādas ierobežojošas normas saistībā ar studiju ilgumu. Pēc būtības students var visu laiku mācīties pirmajā kursā, būt mūžīgais students un likumīgi strādāt Latvijas Republikas teritorijā 20 stundas nedēļā.

Iekšlietu ministrija ir ierosinājusi nedaudz to ierobežot, nosakot progresu studijās, bet tas neizslēdz iespēju studentam mainīt vienu studiju programmu uz otru un meklēt dažādus citus apkārtceļus, lai varētu turpināt saglabāt nosacīto darba vīzu Eiropas Savienībā un vienlaikus skaitīties students.

Mans piedāvātais priekšlikums ir ļoti vienkāršs - tāds, kuru komisija pat kopumā konceptuāli atbalstīja, teica, ka uz trešo lasījumu būtu vēl jāprecizē attiecībā uz kaut kādiem izņēmuma gadījumiem... ka mēs nosakām: ja students ir pieteicies studiju programmā, kuras kopējais ilgums, piemēram, ir trīs gadi, un nav sasniedzis pietiekamu progresu... teiksim, viņš ir paņēmis akadēmisko gadu vai radušās parādsaistības augstākās izglītības iestādē... ka kopējais studiju ilgums nedrīkst pārsniegt vienu... respektīvi, šo studiju programmas ilgumu plus viens gads. Tas nozīmē, ka Latvija varētu rēķināties ar to, cik ilgi šis ārvalstu students uzturēsies Latvijas Republikas teritorijā. Mēs izslēgtu iespēju, ka Latvijā... Vismaz daži no šiem negodprātīgajiem studentiem nevarētu būt mūžīgie studenti, kas visu laiku turpina pagarināt studenta vīzu un turpina likumīgi strādāt Latvijas Republikas teritorijā.

Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Ja ir precizējumi saistībā ar kaut kādām ārkārtas situācijām, to visu uz trešo lasījumu vēl var sakārtot.

Komisijā, kā jau es teicu, bija konceptuāls atbalsts, tajā skaitā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Diemžēl komisijas deputātu vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli ziņotājs vēlas pārstāvēt?

J.Vectirāns. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 53, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vectirāns. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. Kolēģi! Visi priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 8.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1198/Lp12), pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Melgailis.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1198/Lp12), nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Šī likumprojekta sakarā iniciatīvas ir nākušas no Aizsardzības ministrijas un Satiksmes ministrijas.

Aizsardzības ministrija rosina atzīt 10.jūliju par Latvijas karavīru dienu un svinēt to kā karavīru profesijas dienu, kurā sabiedrībai ir iespēja sveikt un godināt dienestā esošos un atvaļinātos Nacionālo bruņoto spēku karavīrus un zemessargus, un pateikties par ieguldījumu valsts aizsardzībā cilvēkiem, kas ar savu zvērestu apliecinājuši gatavību ziedot Latvijas valstij pašu dārgāko - savu dzīvību.

10.jūlijs ir zīmīgs ar to, ka 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot pulkveža Jāņa Baloža Dienvidlatvijas latviešu atsevišķo brigādi un pulkveža Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādi, tika izveidota vienota Latvijas armija, par kuras virspavēlnieku iecēla ģenerāli Sīmansonu. Kopš 2010.gada šī diena tiek atzīmēta kā Latvijas armijas dzimšanas diena.

Savukārt Satiksmes ministrija rosina noteikt 6.jūliju par Latvijas aviācijas dienu, lai godinātu Latvijas aviācijas pamatlicēju piemiņu un veicinātu nozares popularizēšanu.

Satiksmes ministrija rosina septembra trešo svētdienu turpmāk noteikt par Autotransporta darbinieku dienu. Šādi profesionālie svētki nozarē tiek atzīmēti jau no 1976.gada. To mērķis ir sekmēt un celt autotransporta nozares un tajā strādājošo darbinieku prestižu sabiedrībā, un veicināt darbinieku motivāciju, kā arī ieinteresēt jauniešus apgūt ar autotransportu saistītās specialitātes.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi deputāti! Šeit ir trīs likumprojekti par grozījumiem vienā likumā. Tūlīt visus trīs pēc kārtas skatīsim, un, manuprāt, tā ir indikācija mērenam haosam mūsu darbā. Un konkrētajos likumprojektos... Tas viss nāk no labas gribas: nu kā tu neatbalstīsi šo labo ideju?! Un, ja tos visus labumiņus saliek kopā, tad... Pārāk daudz labuma - arī tas nav labi.

Un izveidojas viena bēdīga prakse, kuru arī darbā ar citiem likumprojektiem mēs redzam, - sākumā ir liels deputātu entuziasms, pat patriotisms, taču tad rodas samezglojums, tad ir darba grupa, un tad - kā nu kuro reizi... tas, kas tur izveidojas.

Tagad es runāju par visiem šiem trim likumprojektiem kopumā, jo to, cik ļoti tie saistīti, mēs redzam. Arī šodien... Mēs jau mainījām secību, lai kaut kā ar šiem samežģījumiem daudzmaz tiktu galā.

Varbūt mazāka nelaime ir ar atceres un atzīmējamām dienām, vēl šaurāk - ar profesiju jeb arodu dienām... Es biju tajā komisijas sēdē, un, kad uzdevu jautājumu, kā šī piedāvātā Latvijas karavīru diena saistās ar vēl četrām dienām, kurās karavīri ir iesaistīti un kuras arī varētu uzskatīt par karavīru dienu, tad es saņēmu pārmetumus, ka “šis tips” ir pret karavīriem. Un es, lūk, neesmu, atšķirībā no “šī tipa”, pret karavīriem. Nē, “šis tips” nav pret karavīriem; “šis tips” ir pret to haosu, kas mums izveidojas par vienotu principu... lai būtu vienlīdzīgi un taisnīgi pret visiem.

Lielākas problēmas ir ar svētku dienām, kuras ir arī brīvdienas. Un šis likumprojekts, ja mēs to virzīsim uz priekšu, pavērs iespējas vēl likt klāt arī šīs svētku dienas, uz kurām mēs līdz šim esam skatījušies, domāju, diezgan sašaurināti. Vai nu tās ir brīvdienas, vai darba dienas. Ļoti svarīga brīvdienu un darba dienu skaita ietekme uz budžetu. Ļoti svarīga. Bet tik un tā tas ir sašaurināts skatījums vai nepietiekams skatījums, jo nu... Nu, jā, mēs... Saeimai vairs nav nekā cita, par ko debatēt, ja par svētkiem jārunā. Ja mēs to darām tādā līmenī kā līdz šim, tad to tiešām nevajadzētu darīt. Es nezinu, kāpēc mēs vispār šo jautājumu esam sākuši skatīt.

Bet te ir arī viena dziļāka dimensija. Mēs te, Saeimā, dažkārt sakām: “Nu laikam jau saistībā ar Mēness fāzēm šodien ir tādas debates!” Mēs tā sakām, bet laikam diez ko nopietni paši to neizvērtējam. Nu, varbūt ir arī tām Mēness fāzēm nozīme. Un tā ir tā svētku kosmiskā dimensija. Ir kaut kāds ritms - ir dzīves ritms ne tikai cilvēkam, bet arī tautai, nācijai. Un normāli būtu tā: pa dienu ir nomodā, bet naktī guļ. Dažkārt var tajā ziņā izdarīt novirzes, bet, ja tās novirzes ir pārāk bieži, tad ir problēmas.

Un tāpat, ja mēs to svētku kalendāru tā sajauksim, problēmas var būt arī visai nācijai, jo... nu, svētki ir viens dzīves mākslas darbs, es teikšu. Tur ir sava dramaturģija, tur ir režija, kā tie svētki iet kopā cits ar citu. Tos dabas... saules svētkus daba pati ir izkārtojusi, bet mēs gribam novirzīties un liekam daudzus citus svētkus klāt. Bet... nu, tur tiešām ir dziļākas lietas, kas mūs vieno ar dabu, vieno ar kosmosu.

Jums šķiet: ko viņš tagad tur vispār par šādām lietām muld?!

Bet, ja mēs šo ļoti nopietno lietu gribam, teiksim, sasaistīt ar politiskajām ambīcijām un to kalendāru piepildīt, tad nu tiešām nekas labs neiznāks.

Ja mēs tā turpināsim... Dāmas un kungi! Ja mēs tā turpināsim, mēs drīz nonāksim pie tā, ka deputāti balsos arī par dziesmu svētku repertuāru, par katru skaņdarbu atsevišķi, vai par Latvijas hokeja izlasi... ka Latvijas hokeja izlasi sastādīs Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Mums ir pietiekami daudz kompetentu hokejistu šeit, vai ne?

Komisijas sēdē mēs ierunājāmies: jā, būtu beidzot varbūt Analītiskajam dienestam kaut kas jāuzdod. Nu ko te darīs Analītiskais dienests šajā svētku jautājumā?! Akceptēs to, ko deputāti ir salikuši. Bet būtu, ko darīt. Būtu, ko darīt šiem lietpratējiem, un ne tikai darba devējiem un ņēmējiem, un finansistiem, bet arī sociālantropologiem, kulturologiem, vēsturniekiem un dažādu jomu lietpratējiem. Nevis pēc tam, kad jau deputāti ir sastrādājuši šo visu, bet pirms tam. Varbūt varētu būt tradīcija, ka darba grupa ir pirms likumprojekta, nevis tad, kad likumprojekts vai pat trīs likumprojekti ir kopā salaisti vienā pamatīgā tūtā. Un te būtu nepieciešams gatavs svētku koncepts, par kuru deputāti, labi, nobalso, pieņem vai nepieņem, bet visu kopumā, nevis raustīt pa detaļām, likt klāt un ņemt nost. Nost gan neņem.

Konkrētajam likumprojektam it kā nebūtu lielas vainas - kāpēc gan nedot tiem cilvēkiem, tiem arodiem viņu profesionālās svētku dienas. Bet paliek risks uz otro lasījumu likt klāt atkal visus lielos svētkus. Tālab es aicinu noraidīt gan šo likumprojektu, gan arī nākamos ar visiem priekšlikumiem, jo, sākot jauno simtgadi, mums būtu vajadzīgs jauns svētku koncepts, bet to varbūt lai dara nākamā Saeima.

Un jo īpaši es aicinu noraidīt to likumprojektu, kas tagad ir aizbīdīts kā trešais, kuru mēs skatīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Latvijas valstij simts gadi! Mēs esam iekļāvuši, lai 10.jūlijs būtu Latvijas karavīru diena. Un tas ir ļoti pareizi un zīmīgi. 10.jūlijs. Nevis Latvijas armijas dibināšanas diena, bet Latvijas karavīru diena. Kāpēc?

Pirmais Valsts prezidents teica: “Latvijas armija ir dzimusi reizē ar Latvijas valsti.” Un tas ir pareizi! Mūsu pirmie komandieri - Kalpaks, Balodis - Latvijas Pagaidu valdības dienestā iestājās jau 1918.gada novembrī un decembrī. Viņiem tika piešķirtas Latvijas armijas pakāpes, viņiem izdiena sākās. Un līdz katram savs ceļš... kad tas beidzās... izdiena skaitījās no tā laika, kad viņš iestājās Latvijas armijā... Latvijas Pagaidu valdības militārajā dienestā. Viņiem pakāpes arī piešķīra. Līdz 10.jūlijam notika septiņas mobilizācijas. Četras - Dienvidlatvijas brigādē, kuru komandēja pulkvedis Balodis, un trīs - Ziemeļlatvijas brigādē, kuru komandēja Jorģis Zemitāns. Pēc tam kad viņi ienāca šeit, Rīgā, viņus apvienoja.

Un ko mēs tagad jauniešiem stāstām? Vispār šīs lietas ir domātas galvenokārt mūsu jaunatnei, mūsu nākamajai paaudzei. Viņi nesaprot. Latvijas armija ir dibināta 10.jūlijā. Kalpaks kritis, Zolts kritis, daudzi karavīri krituši, bet mēs runājam par Latvijas armijas dibināšanu 1919.gada 10.jūlijā. Viņi to nesaprot. Policija dibināta ātrāk - 1918.gada decembrī, Aizsargu organizācija - februārī. Viņi nevar saprast, kas tad cīnījās. Jo viņiem vajag vienkārši un saprotami to paskaidrot. Jā, to, ka apvienoja abas brigādes, bet tas bija ļoti vienkārši. Tā saucās - Latvijas armijas reorganizācija. Viss. Tur bija klāt Ministru prezidents un apsardzības ministrs Zālītis ar vēstuli, kurā izteica pateicību abām brigādēm par apvienošanos, un tajā pašā dienā iecēla ģenerāli Sīmansonu par Latvijas armijas komandieri. Un tikai 11.jūlijā bija pavēle par reorganizāciju. Bet mēs runājam par 10.jūliju. Desmitajā nekādas reorganizācijas nebija! Un ir pareizi, ka mēs runājam par šo dienu, kurā Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un apsardzības ministrs Jānis Zālītis izteica pateicību Latvijas karavīriem par viņu jau tik daudz paveikto.

29.janvārī, kad tika izcīnīta kauja pie Skrundas, kad tika pacelts pirmais Latvijas valsts karogs pēc uzvaras pār boļševikiem, tur, pie Skrundas... Tas ir ļoti nozīmīgs pasākums. Mēs regulāri turp dodamies un šo pasākumu atzīmējam. Ļoti svarīgs pasākums! Kaujas tālāk turpat... gan Kauguru kaujas, kur krita kapteinis Zolts un vairāk nekā puse viņa vīru...

22.jūnijs. Kas to izcīnīja? To izcīnīja mūsu karavīri. Latvijas armijas karavīri kopā ar igauņu karavīriem. Igauņi, starp citu, 22.jūnija cīņu uzskata par vienu no vissvarīgākajām cīņām - faktiski bija gals landesvēram un Dzelzs divīzijai. Un tas ir ļoti nozīmīgi. Un piespieda sabiedrotos rēķināties ar 22.jūniju.

Tāpēc ir ļoti pareizi, ka mēs runājam par Latvijas armijas karavīru dienu, 10.jūliju, nevis par armijas dibināšanu. Runāt par armijas dibināšanu - tā ir ļoti liela kļūda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Baloža kungs, vai jums debatēm pietiks ar piecām minūtēm? (Starpsauciens: “Jā, man pilnīgi pietiks!”)

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs virzāmies uz to, ka drīzumā ierakstīsim šajā likumā, teiksim, svētku dienu... atzīmējamo dienu, kura sauksies “Visu neparasto un kalendārā neatzīmēto profesiju diena”. Jo... nu, kolēģi... nē, nu, tas, ko Vectirāna kungs izstāstīja... Nu, pareizi jau ir! Bet ja jūs būtu komisijā... Atnāktu vēl Askolds un pastāstītu par Jāņiem, kurus principā mēs neatzīmējam tajās īstajās dienās un papardes nelasām tajās īstajās dienās, tāpēc mums dzimstība nav tāda īsti laba... Atnāktu vēl piedevām kāds kolēģis un stāstītu par šoferu dienu, kura ir jāievieš tāpēc, ka septiņdesmitajos gados Padomju Savienībā bija šoferu diena... Un Latvijai simts gadu - tuvojas jubileja...

Paklausoties visus šos stāstus, - piedodiet, nu kur mēs esam aizgājuši?! Es saprotu, mēs varam tiešām diskutēt, kalendārās izpriecas rīkot saistībā ar pareizticīgo Ziemassvētkiem, bet... nu kur mēs ejam ar šīm profesiju dienām?! Manuprāt, komisijā mēs bijām nonākuši līdz skaidram viedoklim, ka Analītiskajam dienestam, kas, manuprāt, strādā labi (lai gan ļoti reti tie atzinumi mums nāk), vajadzētu padomāt vispār par koncepciju.

Brigmaņa kungs arī komisijas sēdē diezgan pareizi norādīja (Starpsauciens.) uz to, ka būtu jāstrādā sistēmiski.

Un, es domāju, te vajadzētu padomāt vispār par šo likumu, jo šis ir viens no vecākajiem likumiem, kas mums ir. Mums ir vēl daži likumi, kuri ir pieņemti pēc neatkarības atjaunošanas un kurus mēs neesam nomainījuši. Proti, ir vēl mums Saeimas kārtības rullis, kuru, protams, nenomainīsim, un ir vēl daži... Bet, runājot par šo likumu, es domāju, kolēģi, mēs esam aizgājuši līdz robežai. Tur nu varbūt valdībai par to jādomā. Tā ka, es domāju, šeit mums jāapstājas. Tas būtu aicinājums padomāt par sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zaķa kungs, vai debatēm pietiks ar četrām minūtēm?

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Pirms vairākiem gadiem, kad šajā likumā pirmo reizi kā atzīmējamo dienu iekļāva kādu no profesiju dienām, Juridiskais birojs ļoti precīzi norādīja, ka tas nav pareizi. Nav tā, ka sētnieks ir sliktāks par šoferi vai skolotājs labāks par dakteri, vai kā tamlīdzīgi. Ja atvērsim tam maisam galu vaļā, tas viss beigsies ar to, ka teju vai visām Profesiju klasifikatorā iekļautajām 4000 profesijām būs tiesības tikt ierakstītām šajā likumā.

Tas nozīmē, ka uz katrām nākamajām vēlēšanām būs sacensība: ko tik vēl iestūķēt likumā, lai censtos vēl kādam izpatikt?

Manuprāt, sistēma ir galīgi nepareiza. Šo likumprojektu, es pieļauju, vairākums atbalstīs, bet katrā ziņā sistēma jāmaina. Vai nu ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem, kuri nosaka, kādas dienas svin, kādas atzīmē (un tur noteikti jābūt ekspertiem, kas iesaka), vai nu tad liekam pilnīgi visu iekšā šajā likumā, kas, manuprāt, nav pareizi.

Tā ka, kolēģi, sistēma pēc būtības šobrīd klibo. Jāmaina! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vectirāna kungs, debatēm ar divām minūtēm pietiks?

Vārds deputātam Jurim Vectirānam, otro reizi, ja ar divām minūtēm ir pietiekami.

J.Vectirāns (ZZS).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Lāčplēša diena. Es iepriekšējā reizē jau stāstīju... un man gribētos... Kad apspriedām šo svētku dienu, Lāčplēša dienu, es no vairākiem kolēģiem dzirdēju, ka faktiski šie svētki tika atzīmēti galvenokārt tikai Rīgā. (Starpsaucieni.) Tas ir absolūti nepareizi! Šie svētki vienmēr - gan līdz 1940.gadam, gan arī okupācijas laikā - tika atzīmēti visā Latvijā, un it sevišķi 80.gadu beigās. Ja mēs atceramies, ļoti daudzu pilsētu galvenās ielas tika izgaismotas ar lāpām, bija lāpu gājieni (Dep. A.Kaimiņš: “Juri, mēs ne par svētkiem, mēs par sistēmu!”), lāpas tika uzliktas uz tiltiem (Dep. A.Kaimiņš: “Tur viss kārtībā!”), lai atcerētos Latvijas armijas karavīrus un godinātu viņus. Un šo 11.novembra kauju, kas bija izcila kauja un parādīja latviešu karavīrus...

Lai viņus godinātu...

Es uzsveru, ka šo dienu vienmēr ir svinējuši visā Latvijā, un ir bijuši gan lāpu gājieni (Dep. A.Kaimiņš: “Juri, būs tev svētki!”), gan skrējieni starp novadiem, gan godināšana, jo latviešu karavīru kapuvietiņas diemžēl ir visā Latvijā, un tās ir jāgodina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par likumprojektu?

R.Melgailis. Cienījamie kolēģi! Atļaušos pārfrāzēt krietno kareivi Šveiku un teikšu: “Darbs ir darbs, bet svētkiem jābūt laikā.” Un tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1198/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 14. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R.Melgailis. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 29.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.maijam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paziņojumam vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, deputātu grupas sadarbībai ar Slovākijas parlamentu locekļi, lūdzu tūliņ pat pulcēties Dzeltenajā zālē, lai lemtu par deputātu grupas vadītāja pārvēlēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Armands Krauze, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere... ir, Andris Morozovs, Edgars Putra, Ivans Ribakovs, Zenta Tretjaka un Juris Vectirāns... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1183/Lp12), otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Melgailis.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi un izskatījusi piecus priekšlikumus.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Melgailis. 2. - deputātu Ivana Klementjeva, Lazarevas, Morozova un Orlova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Melgailis. 3.priekšlikums. To iesniedza deputāti Sudraba un Kūtris. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Melgailis. 4.priekšlikums. To iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Melgailis. Un 5. - deputātu Sudrabas un Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Melgailis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1183/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Melgailis. Priekšlikumi iesniedzami līdz 29.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 29.maijam. Tātad šā gada 29.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1224/Lp12), otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Melgailis.

R.Melgailis. Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.

1. - deputāta Askolda Kļaviņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Vēlos paust ar dzelžainu sejas izteiksmi savu viedokli. Askolds sapratīs!

Likumprojekts ir ļoti nozīmīgs mūsu tautas pašapziņai. Ir runa par mūsu tautas unikālo kultūrvēsturisko mantojumu, kuru mēs tūkstoš gadu garumā neesam aizmirsuši, bet esam daļēji nolieguši, aizmirstot īpašo dienu nozīmīgumu un to svētumu.

Domāju, ka mēs vēl neapzināmies, cik tas ir svarīgi mūsu tautas pašapziņai, ka mums pašiem ir savs unikāls kultūrvēsturiskais mantojums, un ka mēs neatbalstīsim šo Askolda Kļaviņa priekšlikumu.

Bet ceru, ka visiem tas liks aizdomāties par cieņu pret mūsu tēvutēvu vērtībām. Ka tas liks mums aizdomāties par cieņu pret mūsu tēvutēvu vērtībām!

Priekšlikums ir atcelt vēsturisko netaisnību, ka aptuveni septītajā gadsimtā pāvests ar bullu mūsu tēvutēvu svētkus - Lielo dienu - un mūsu tēvutēvu svētkus - Ziemassvētkus un vasaras saulgriežus, Jāņus, - novirzīja par dažām dienām un padarīja par kristiešu svētkiem.

Kāpēc, manuprāt, tas ir nozīmīgi mūsu tautas pašapziņai, tas ir ļoti svarīgi mums kā tautai? Mūsu vidū starp tautas priekšstāvjiem ir viens vieds cilvēks. Es viņu dažreiz dēvēju par Dieva izredzēto, kurš daudzus gadus atpakaļ man stāstīja par mazajām pasaules tautām - tatiem, Dagestānas ebrejiem, kalnu ebrejiem; parsiem, senās Persijas reliģijas - zoroastrisma - uzticīgiem uzturētājiem; Libānas kristiešiem... (Dep. A.Kaimiņš: “Kurš tev atkal rakstīja tekstu?”) Un ko es gribu pieminēt un svarīgu pateikt: šo tautu ticība tēvutēvu kultūrvēsturiskām vērtībām saliedē un dara stiprus un vienotus. Mēs visi zinām Range Rover (Starpsauciens: “A kas tas ir?!”), bet nezinām, ka Range Rover pieder tatiem (Dep. A.Kaimiņš: “Kura gada?”) - senās Persijas reliģijas pēcnācējiem - zoroastristiem. Mēs visi labi zinām Frediju Merkūriju, bet nezinām to, ka viņš ir zoroastrs parss. Mēs zinām Šakiru, bet nezinām, ka tā ir Libānas kristiešu pārstāve.

Ja jūs vēlaties uzzināt kaut ko vairāk par kalnu ebrejiem un tatiem, par šo īpašo tautu (Dep. A.Kaimiņš: “Kūtri, tas ir tavs partijas biedrs! Tev kauns nav?”), mūsu deputāts Romāns Naudiņš jums varētu pastāstīt drusku vairāk.

Man attieksme, kā jūs klausāties to, ko es saku... man ir ļoti žēl. (Dep. A.Kaimiņš: “Pierodi!”) Jo tas principā ir svarīgi mūsu tautai. Jūs dotajā brīdī smejaties par savu tēvutēvu tradīcijām (Dep. A.Kaimiņš: “Smejas, Valdi, par tevi!”), par savu tēvutēvu lietām.

Un, manuprāt, tēvutēvi, mūsu tēvutēvi, ar sāpēm skatās uz mums un saka: “Kā jūs tā varat!? Mēs tā runājam ar Dievu, mēs tā godājam mūsu Dievu. Kāpēc jūs tā darāt, mūsu bērni?”

Tāpēc aicinu atbalstīt, patiesi aizdomāties un patiesi cienīt savu tēvutēvu kultūrvēsturiskās vērtības.

Esam labi saimnieki savā zemē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Askoldam Kļaviņam.

A.Kļaviņš (ZZS).

Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, klātesošie! Es savu priekšlikumu neatsaukšu tāpēc, ka es nākamajās Saeimas vēlēšanās nepiedalīšos.

Par vasaras saulgriežiem. Par citiem saulgriežiem - ne, jo uz citu saulgriežu bāzes ir radīti citi svētki ar lieliem budžetiem.

Vasaras saulgrieži ir tas brīdis dabā, kad mums ir visīsākā nakts un visgarākā diena, tas ir astronomiskās vasaras sākums. Mūsdienu Eiropas teritorijā vasaras saulgriežus ir svinējušas faktiski visas senās ciltis un tautas, kā Kalnozola kungs teica.

Nu jā, mūsu senči, svinot šos svētkus, ticēja, ka tieši pareizā naktī veiktie rituāli padara tautu stipru, laimīgu un bagātu. Diemžēl, kā Valdis teica, dažādās zemēs dažādos laikos pienāca tāds brīdis, kad valdošajai varai šie svētki kļuva ļoti neērti. Un rezultātā ir zemes, kur tas ir tikai etnogrāfu jautājums mūsdienās, bet ir zemes, kā, piemēram, Latvija, kur tie ir visas tautas svētki. Tikai divas dienas vēlāk.

Lai saglabātu šos svētkus cauri gadsimtiem, mūsu senči pielāgojās Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, sāka svinēt tos divas dienas vēlāk, centās saglabāt vecās tradīcijas, radīt jaunas tradīcijas, radīt jaunas tautasdziesmas šiem svētkiem un principā radīt hibrīdsaulgriežus, ko mēs saucam par Jāņiem.

Kolēģi, pirms jūs šodien nospiežat kādu no trim pogām, padomājiet, ko jūs paši 23.jūnijā svinat! Vai jūs svinat vasaras saulgriežus, bet tikai divas naktis vēlāk, vai jūs svinat vārda dienu Jāņiem un Līgām, vai jūs svinat Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu?

Zīmes rāda, ka šodien nekas nemainīsies. Bet es tomēr aicinu atbalstīt priekšlikumu, jo mūsu balsojums varētu būt sākums diskusijai sabiedrībā par to, ka mēs tagad dzīvojam brīvā valstī, neviena sveša vara mums vairs neliedz svinēt mūsu senču svētkus tā, kā viņi to tūkstošiem gadu ir darījuši saskaņā ar dabas likumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Turpinot šo tematu, jāteic, ka šis ir viens labs un drosmīgs priekšlikums. Šis ir priekšlikums, kurš parāda to virzienu un dziļumu... Ja mēs gribam mainīt kalendāru, jaunus svētkus likt klāt vai kaut ko mainīt vietām, tad šis ir tas virziens un dziļums, kādā būtu mums jāstrādā. Un, protams, to nevar izdarīt tā, garām skrejot, ar politiskiem lozungiem un, kā tas reizēm šeit notiek, tādā politiskā kabarē stilā - ar runātāju teiktā apzviegšanu.

Iebildumi komisijā... Mēs par to visu runājām, arī ir par tradīcijām... ka mums jau ir izveidojušās tādas tradīcijas. Nu, pirmām kārtām es gribu teikt, ka nevajadzētu konfrontēt latvisko vai pagānisko ar kristīgo. Latviešiem tas ir ļoti labi sadzīvojis. Un, ja rūpīgi apdomātu kalendāro reformu, varbūt varētu būt uz vasaras saulgriežiem brīvdienas - tādas lielas. Jautājums - vai tauta un mēs izturēsim tik garus svētkus? Tās ir pārdomājamas lietas. Bet arī tradīcijas dažkārt ir jāmaina. Kas mums ir Jāņu tradīcija? Nu, bieži vien mēs diemžēl runājam par asiņainajiem Jāņiem. Arī tā ir tradīcija... Varbūt neīstā laikā svinam...

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, rādot savu attieksmi un drosmi, ja mums ir tiešām patriotiska un latviska nostāja. Te gan veidojas viens likuma loģikas absurds, jo es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet es negribētu atbalstīt likumprojektu kopumā. Jo - kas ir noticis pa šo laiku? Ja mēs pieņemsim šo likumprojektu otrajā lasījumā, tad, dāmas un kungi, mēs vienkārši tos darba devējus būsim apveduši ap stūri, - tos, kuri teica: “Liksim 11.novembri klāt un tad kaut ko tur paņemsim nost no brīvdienām!” Tas nav noticis! Jo mēs sapratām, ka 1.maiju nevar paņemt nost, tautai patīk. Tas ir pavasaris. Un tur tas nosaukums ir tāds... nesvin Darba svētkus, bet tur atkal ir tas dabas kalendārs... tā teikt, uz Ūsiņa līnijas ir 1.maijs, un tautai šie svētki patīk, un laiks ir labs. Un 1.maiju mēs nebūsim paņēmuši nost, 11.novembri mēs būsim pielikuši klāt. Darba devējiem mēs solījām - vismaz daudzi solīja - kaut ko citu, un, ja atbalstīsim likumprojektu kopumā, tad tas būs noticis.

Bet - labi, vispirms atbalstām šo priekšlikumu, un tad jau paskatīsimies, ko ar likumprojektu kopumā darīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Jā, mēs, protams, varam atbalstīt vēl vienus kārtējos svētkus, bet man tikai jāatgādina jums, ka nekā jauna šajā pasaulē nav. Un latvieši ir tādi svinētāji bijuši jau arī, kā saka, vēsturiski. Savulaik, 17.gadsimtā, zviedru karalis bija spiests izdot speciālu likumu, ar kuru noteikts, ka latvieši nedrīkst svinēt kāzas ilgāk par septiņām dienām.

Tātad precedenti bija, un mēs šobrīd straujā tempā tur atgriežamies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Svinēt saulgriežus ir labi un pareizi, un noteikti vajag brīvdienu. Taču aizstāt Jāņus ar saulgriežiem noteikti ir nepareizi. (Dep. A.Kaimiņš: “Yes!”) Skaidrs, ka divas vai trīs papildu dienas (atkarībā no tā, kā tur tajā gadā sanāk) ir pārāk liels slogs. Taču Itālijā, Spānijā un citās zemēs ir absolūti normāli, ka ir nedēļu ilgi svētki. Manuprāt, arī Latvijai tāds brīdis ir pienācis. (Dep. A.Kaimiņš: “Siesta!”)

Savukārt, lai to kompensētu... Ir jāizvērš plašāka diskusija. Ja šobrīd mums Darba likumā ir teikts, ka obligātais ikgadējā atvaļinājuma periods ir četras nedēļas, tad varbūt mēs aizstājam šo laiku - četras nedēļas -, samazinām par tik dienām - divām vai trim -, cik ieliekam attiecīgi kopā ar Jāņiem svinēt arī vasaras saulgriežus. Manuprāt, lielākā daļa sabiedrības būtu laimīga, ka viņiem tajā laikā būtu iespēja atpūsties, nevis lūgt darba devējam atļauju saņemt šīs brīvdienas.

Bet es vēlreiz saku: manuprāt, tas ir plašākas diskusijas vērts, pārrunājot ar sabiedrību. Un gan jau mēs pie šāda lēmuma nonāksim. Bet aizstāt vienus svētkus ar otriem - nu, tas noteikti būtu nepareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī pievienojos tam viedoklim, ka nevajadzētu mums pārlieku daudz brīvdienu un atzīmējamo dienu. Ņemot vērā to, ka tā tiešām ir īsākā nakts, un tam var piekrist... Bet ņemsim vērā mūsu Dainu skapi: ko darīt ar to? Tās līgotnes un Jāņu dziesmas, un visa folklora mums ir saistīta diemžēl ar Jāņiem. Tad ir kaut kā jāpārskata... jo tajā dienā, kad ir īsākā nakts, ir Emīls, Egita un Monvīds mūsu kalendārā, un tam nav nekāda sakara ar atzīmēšanu.

Es tiešām aicinu rūpīgāk pārdomāt katru šo priekšlikumu un šoreiz nebalsot “par” šādu variantu. Lai paliek mūsu tradicionālās... mēs esam auguši tajās... Un es domāju, ka mēs tiešām neesam gatavi svinēt drusku ātrāk visas tās lietas un sev brīvdienas kārtot.

Es esmu par to, lai Jāņi, brīvdiena, tradicionāli paliek 23. un 24.jūnijā. Un, kaut arī tie kādreiz bija asiņaini, tie tomēr bija dziesmoti, un tauta kopā svinēja saulgriežu svētkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Es aicinu atbalstīt, jo tie ir saulgriežu svētki - mūsu tēvutēvu svētki. Savā ziņā es uzskatu, ka mēs nometam nost to sajūtu, ka esam kalpi šajā zemē. Mēs esam tomēr saimnieki savā zemē, un mēs svinēsim savus svētkus, nevis to, ko atnākušie svešzemju cilvēki ir uzspieduši, ka mums jāsvin šādi.

Esam saimnieki savā zemē! Nekautrējamies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Melgailis. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kļaviņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Melgailis. 2. - deputātes Nellijas Kleinbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Nellijai Kleinbergai.

N.Kleinberga (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 29.janvāris Latvijas valsts vēsturē ir nozīmīga diena. Teju pirms 100 gadiem šajā datumā pēc ilgstošas Latvijas armijas atkāpšanās Brīvības cīņu laikā Kurzemē pie Skrundas tika panākta ļoti nozīmīga uzvara. Tā bija smaga, trīs stundas ilga asiņaina cīņa. Tomēr šī uzvara bija tik vērtīga! Tā deva pašapziņu un ticību tautai, atjaunoja cerību un deva drosmi skatīties uz priekšu. Un tieši tajā datumā Kurzemē, Skrundā, tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

Jau pirms 15 gadiem tieši Skrundā tika atjaunota šī tradīcija. Tā nosaukta par Karoga dienu, un tā nav tikai vietējas nozīmes atceres diena, jo šo dienu kopā radīja, veidoja... Un vienmēr tajā piedalās gan Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, gan Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, gan citas sabiedriskas organizācijas. Un tieši šī atceres diena ir tā, kurā mēs jauniešos, Jaunsardzē, modinām šo pašapziņu - būt uzticamiem savai valstij un kalpot tās idejai un valsts aizsardzībai.

Es ļoti negribētu, ka balsojums par šīs atceres dienas iezīmēšanu kļūtu par tādu politisko tirgu. Bet, neraugoties uz to, kāds būs lēmums, ir jāatceras: šī diena tika atzīmēta, tā netika radīta mākslīgi. Un arī Aizsardzības ministrijas parlamentārie sekretāri un aizsardzības ministri, kuri šajos 15 gados bieži ir piedalījušies šīs dienas atzīmēšanā, ierodoties Skrundā, paši ir teikuši man: “Jā, šī diena ir tik nozīmīga, lai kādreiz to iekļautu atceres dienu sarakstā!” Diemžēl tas bija pirms manas nonākšanas Saeimā, kad par to tika runāts, bet tas nekad netika izdarīts.

Es izmantoju šo brīdi un varbūt šo laiku, kamēr esmu vēl Saeimā. Un Karoga dienu vēlos atzīmēt arī to vārdā, kuri atceras un atcerēsies arī turpmāk.

Lai kā arī būtu, es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputātei Kleinbergai vajadzēja ierasties uz Saeimas komisijas sēdi un aizstāvēt savu priekšlikumu, nevis kāpt šeit, Saeimas galvenajā tribīnē, un teikt: “Es jau ne par politisko tirgu... Es jau nesaku, ka esmu bijusi Skrundas pašvaldības vadītāja... Un mums Skrundā būs tagad Karoga diena. Un es jau nesaku, ka to vajag visā valstī rakstīt kalendārā iekšā. Es jau nesaku neko tādu! Es tikai tāpat! Vienkārši varbūt ierakstīt - “Karoga diena”!”

Zini, Nellija, nesmuki!

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Aicinu noraidīt arī 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas - Raivi Dzintar, arī jūsu komisijas - priekšlikumu, ka 5.oktobris ir nosakāms par Pedagogu dienu. Aicinu noraidīt arī 4.priekšlikumu, kurš paredz noteikt par Zinātnes dienu 10.novembri, tātad Mārtiņdienu.

Te ir pilnīgā ķīselī viss sagājis ar šīm atzīmējamajām dienām! To iepriekš jau izstāstīja gan Zaķa kungs, kurš arī nekandidēs, gan arī Baloža kungs izstāstīja... Te viss ir sagājis ķīselī! Un nevar būt tā, ka deputāte no Skrundas atnāk un stāsta: “Mēs Skrundā svinam Karoga dienu, un tagad, kad es esmu Saeimā, mēs gribētu... es gribētu, lai visā Latvijā visos kalendāros tā būtu ierakstīta.”

Ziniet, ja mums šeit būtu, pieņemsim, bijušais, es nezinu, kāds... Re, kur bijušais Rēzeknes mērs Tutins! Pieņemsim, viņš varētu uzkāpt šeit tribīnē un teikt, ka viņš grib, lai Rēzeknes dienu kalendārā oficiāli ierakstītu, jo Rēzeknes pilsētas svētki - ļoti laba lieta! (Starpsauciens: “Atbalstām!”) Vai ne?

Bet jūs neesat uzrakstījuši šādu priekšlikumu.

Vai, pieņemsim, Cēsu pilsētas diena, vai ne? Un ierakstām visu kalendārā iekšā! (Starpsaucieni.)

Jo... Pirmkārt, šo, lūdzu, noraidiet! Tā ir demagoģija! Un jūs to darāt četrus mēnešus pirms vēlēšanām! Nu kas tas tāds vispār ir? Nu kas tas ir? Protams, neatbalstīt!

Nu piedod, Nellij! Nellij, piedod! Bija pirms trim gadiem jau...

Tātad 3.priekšlikums... Es nezinu... Varbūt tad, Raivi Dzintar, jūs, pirms nospiežat pogu, atnāciet šeit tribīnē un pastāstiet, kas tā par Pedagogu dienu un ko jūs ar to gribat teikt. Jo mums ir tik daudz to... Profesiju klasifikatorā ir 4000 profesiju, kā Zaķa kungs pieminēja. Nu tiešām uzlieciet, lūdzu, rokas bremzi uz šiem haotiskajiem priekšlikumiem, un, lūdzu, risināsim reālas problēmas! Reālas problēmas, nevis šīs pilnīgi absolūti izdomātās, no pirksta izzīstās atzīmējamās dienas.

Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi izrauj no konteksta visu šo stāstu. Piemēram, Nellijas stāstu par karogu... un tad ieliek Kaimiņu, un mēs cits citu, pirmkārt, lamājam par svētām lietām. Vai arī Askolda Kļaviņa priekšlikums par to, ka faktiski jāpārceļ Jāņi. Nu tie, kas atzīmē šajās dienās, es domāju, dievturi un pārējie, viņi būtu ļoti sarūgtināti par attieksmi, kādu kolēģi ir pauduši. Es domāju, ka mēs tuvojamies kaut kādam naida runu līmenim, un tie trīs likumprojekti, - tā pat nav pilnmēness un planētu parādes ietekme. Mēs kaut kur esam aizgājuši... Ir pilnmēness? (Dep. H. Abu Meri: “Ir, ir pilnmēness!”) Nu, tā ir vēl viena liecība, ka mums šis teātris ir jābeidz.

Es domāju, ka Zaķa kungam bija labs priekšlikums, kuru mēs arī komisijā, man liekas, dzirdējām. Respektīvi, valdībai vajadzētu dot iespēju dažādi izpausties un uzklausīt tos dažādos cilvēkus, kas grib savai profesijai svinamas dienas vai grib Karoga dienas. Jo man, no vienas puses, roka neceļas spiest pogu pret karogu. Tur raudāt gribējās, kad Nellija izstāstīja šo stāstu par karogu, kas noticis Skrundā, un tamlīdzīgi. Es domāju, te arī deputāti no Latgales, no Vidzemes var piecelties un ne mazāk skaistus stāstus izstāstīt.

Kur mēs, kolēģi, virzāmies? Beidzam šo teātri! Es domāju, ka šodien ir laba mācība, lai mēs varētu pārskatīt visas šīs svinamās dienas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs, tai skaitā tu, Artus, tikko atbalstījām pirmajā lasījumā vienu likumprojektu, kurā ir iekšā Latvijas aviācijas diena, Autotransporta darbinieku diena. Ar ko šie speciālisti, viņu atzīmējamās dienas, ko tikko paši atbalstījāt, ir sliktākas par Karoga dienu? Mēs runājam šeit par konsekvenci, to, ko arī Dzintars Zaķis teica: nu ja mēs liekam, tad mēs liekam. Kā mēs tagad te šķirosim - viens ir labs, viens ir slikts? Dzelzceļnieks labs, autotransporta darbinieks slikts, skolotājs atkal labs droši vien, un tā tālāk. Mēs runājam par konsekvenci. Ja jau, tad jau. Viss ir sasniedzams. Šis ir otrais lasījums. Uz trešo lasījumu iesniedzam visu profesiju klasifikatoru, saliekam pa dienām, un uz priekšu! (Zālē smiekli. Aplausi.) Kur ir problēma? Bet tagad šķirot - kuri labie, kuri sliktie...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja svinēt, tad svinēt! Aiziet! Atbalstām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Melgailis. Atgādinu, ka komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Kleinbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 22, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Melgailis. 3.priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un arī 4. šīs komisijas iesniegtais priekšlikums nav atbalstīti, jo faktiski mēs par tiem esam nobalsojuši jau iepriekšējā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Pēc būtības tie ir atbalstīti iepriekšējā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Bet debates, protams, ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu mēs redzam, par ko šis viss ir izvērties. Man jāatvainojas. Iepriekšējā reizē es jūs maldināju, ka, atbalstot šo likumprojektu, jūs atbalstīsiet 11.novembri. Nē. Te viss ir tā sajucis, ka deputāti, kuri varbūt negribēja to vienu brīvdienu pielikt klāt, ir to jau izdarījuši iepriekšējā likumprojektā. (Dep. A.Kaimiņš: “Nemuldi! Tā nav taisnība!”; dep. L.Čigāne: “Ir taisnība!”)

Ar šo mēs redzam, kādā ķīselī tas viss ir sagājis. Tā ir taisnība. Un mans priekšlikums ir, tālāk skatot šo jautājumu... Ir tikai otrais lasījums. Deputāti, komisija, lūdzu, nolieciet šo svētku likumprojektu uz bremzēm! Izveidojiet darba grupu, vai kaut kā citādi to vajag nosaukt... Šai lietai labs gals nebūs. Lūdzu izvērtēt to pirms trešā lasījuma.

Es saprotu, ka politikā nav pieņemts, ka stiprie maina viedokli. Ir. Redz - brauc auzās, bet brauks tikai tālāk. Es aicinu to nedarīt, un uz trešo lasījumu šo lietu vienkārši izbeigt, lai ar to nodarbojas nākamā Saeima.

Sēdes vadītāja. Latkovska kungs, man jāvaicā: vai jūs vēlaties balsot par 3.priekšlikumu? Vēlaties...? Tātad balsojums netiek lūgts.

Debates slēdzu.

Godātie kolēģi! Patiešām, par 3.priekšlikumu... Mēs to atbalstījām iepriekšējā likumprojektā. Vai kāds no deputātiem vēlas balsojumu šajā likumprojektā? (Starpsauciens.) Nē. Paldies.

R.Melgailis. Analogs ir arī 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Arī to mēs atbalstījām iepriekšējā likumprojektā. Vai kāds vēlas balsot? Nē. Paldies.

R.Melgailis. Līdz ar to ir izskatīti visi otrajā lasījumā iesniegtie priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.1224/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Melgailis. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 29.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr.1202/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu uz pirmo lasījumu.

Likumprojekts paredz kārtību, kādā, ja normatīvo aktu pārkāpumu ceļu satiksmes jomā ir izdarījis ārvalstu pārvadātājs, tiek pieņemts lēmums par soda uzlikšanu, - ka tas tiek pieņemts pārkāpuma konstatēšanas vietā un varētu tikt pieņemts arī bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Ir runa par to, kā tiek sastādīts protokols un pieņemts lēmums.

Pamatprincipi ir tādi: lēmums par naudas soda uzlikšanu stājas spēkā protokola nosūtīšanas brīdī; ārvalstu pārvadātājam uzliktais sods samaksājams nekavējoties, un, protams, pārvadātājs šo lietu var pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā.

Turklāt, lai nodrošinātu to, ka tiešām soda nauda tiek iekasēta, kontroles amatpersona vai institūcija var piemērot šādus nodrošinājuma līdzekļus: piemēram, aizturēt transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un uzlikt transportlīdzeklim imobilizatoru jeb riteņu bloķētāju.

Tātad šis likumprojekts paredz stingrāk cīnīties pret dažādu veidu pārkāpumiem, kurus Latvijas teritorijā ir izdarījuši ārvalstu pārvadātāji.

Komisijas vārdā, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Matīss. Paldies, kolēģi!

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 31.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31.maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr.1203/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Kopumā tika saņemti un sagatavoti deviņi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Visbeidzot 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši visus deviņus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 29.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, otrais lasījums.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi, gatavojot otrajam lasījumam, grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.

Priekšlikumu tabulā ir 102 priekšlikumi.

1. no tiem ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. - pašas komisijas veidotais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā...

Sēdes vadītāja. 15.! 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. 15.!

J.Vucāns. Jā.

15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 20. ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 24. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 31. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 33. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 34. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 35. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 36. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 37. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 38. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 39. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 40. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 41. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 42. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 43. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 44. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 45. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 46. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 47. - ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 49. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 50. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 51. - komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 52. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 53. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 54. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 55. - komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 56. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 60. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 63. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 64. - komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 64. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 65. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 66. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 67. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 68. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

J.Vucāns 69. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 70. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 71. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 73. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 72. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts un iekļauts 73. - komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 73. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 74. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 75. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 76. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 77. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 78. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 79. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 80. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 81. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 82. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 83. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 84. ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 85. ir parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 86. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 87. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 88. ir parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 89. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 90. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi savā - 91.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 92. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 93. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 93. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 94. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 95. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 96. ir parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 97. - parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 98. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 99. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 101. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 100. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 101. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 102. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to esam izskatījuši visus 102 priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Vucāns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 2018.gada 29.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šim likumprojektam “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” uz otro lasījumu mums ir jāizskata 144 priekšlikumi.

1. no tiem ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 2. ir ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 3. - ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 4. - ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5. - finanšu ministres priekšlikums, ko komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. - ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 8. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 9. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. - ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 11. - ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izveidotajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 14. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izveidotajā 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 15. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 19. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 22. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 24. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 26. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 27. - ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 29. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 31. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 32. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 33. - ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 34. - ministres priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 35. - ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 36. ... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 37. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 39. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 40. - ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 42. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 44. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 49. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 50. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 52. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 53. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 54. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 55. - ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 56. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 57. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 59. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 61. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 66. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 67. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 68. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 69. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 70. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 71. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 73. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 74. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 75. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 76. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 77. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 79. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 80. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 81. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 82. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 83. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 84. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 85. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 87. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 86. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 87. - komisijas veidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 87. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 88. - finanšu ministres priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 89. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 90. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 91. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 92. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 93. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 95. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 96. - ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 97. - ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 98. - ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 99. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 100. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 101. - komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 102. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 105. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 106. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 107. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 108. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 109. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 110. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 111. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 112. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 113. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 114. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 115. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 116. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 117. - ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 118. - ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 119. - ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 120. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 121. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 122. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 123. - ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 124. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 125. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 126. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 127. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 128. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 129. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 130. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 131. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 132. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 133. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 134. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, iekļaujot 136.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 136. - finanšu ministres priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 137. - finanšu ministres priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 139.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 138. - finanšu ministres priekšlikums, kas arī ir atbalstīts un iekļauts 139. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 139. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 140. - finanšu ministres priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 141. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 142. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 143. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un visbeidzot 144. - finanšu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to ir izskatīti visi 144 priekšlikumi, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Vucāns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 2018.gada 30.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektam “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” uz otro lasījumu ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Vucāns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 2018.gada 30.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” skatīšanai otrajā lasījumā ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Vucāns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 2018.gada 30.maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Viss kārtībā! Visi jautājumi jāsakārto.

A.Matīss. Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” (Nr.1255/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un to sagatavojusi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts paredz par diviem gadiem pagarināt Elektronisko dokumentu likumā noteikto pārejas periodu, lai nodrošinātu elektroniskā dokumenta, kas parakstīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu, ko Latvijā sertificēts uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs izsniedzis parakstītājam, juridisko spēku. Tā doma ir tāda: šie nosacījumi stājas spēkā no šī gada 30.jūnija, un likumprojekts paredz šo periodu pagarināt līdz 2020.gada 30.jūnijam. Un pamatojums ir tas, ka eIDAS regulā noteiktais kvalificētu elektroniskā paraksta ierīču radīšanas standarts vēl joprojām nav pieņemts.

Ņemot vērā to, ka termiņš tuvojas ļoti strauji, komisija aicina noteikt šim likumprojektam steidzamību. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vai ir kāds pieteicies debatēt par steidzamību? (Starpsauciens.)

Mēs vispirms balsojam par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Matīss. Paldies, kolēģi!

Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku, kā arī laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Matīss. Paldies, kolēģi!

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 29.maijam. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 7.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 7.jūnijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Skatāmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” ir pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas rosināts un virzīts likumprojekts. Par šo iniciatīvu jūs jau tikāt informēti Saeimas iepriekšējās sēdēs, kad atbilstošie grozījumi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iepriekšējā atvērumā... grozījumi, kurus bija virzījusi Finanšu ministrija, tika izņemti ārā no iepriekšējā atvēruma, un uz to pamata izveidots jauns likumprojekts.

Šajā likumprojektā mēs runājam par, lūk, šādu situāciju: ņemot vērā izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā ar 2018.gada 1.janvāri, daļai nodokļa maksātāju var rasties pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazākam personu lokam, ir būtiski radīt iespējas un instrumentus, lai maksātājs, ja viņš pats sev prognozē salīdzinoši lielus taksācijas gada ienākumus, jau taksācijas gada laikā varētu atteikties no 20 procentu nodokļa likmes, vai arī Valsts ieņēmumu dienests prognozētā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas gadījumā varētu rīkoties proaktīvi, vairs nepiemērojot 20 procentu likmi.

Un, lai tādējādi mazinātu nepieciešamību veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, ir iesniegti atbilstoši grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un komisijas vārdā aicinu Saeimu tos apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Komisija ir aicinājusi atzīt likumprojektu par steidzamu, un vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Vucāns. Jā, tiešām komisija aicināja atzīt likumprojektu par steidzamu. Paldies par atbalstu steidzamībai!

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J.Vucāns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 2018.gada 25.maijam un otrajā lasījumā šo likumprojektu izskatīt Saeimas sēdē šī gada 31.maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.maijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 31.maijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Rīgas Latviešu biedrības nama likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Rīgas Latviešu biedrības nama likums”. Tā mērķis ir veicināt nozīmīgā latviešu nacionālās pašapziņas un valstiskās neatkarības veidošanas simbola, valsts nozīmes kultūras pieminekļa - Rīgas Latviešu biedrības nama -, tajā esošo valsts nozīmes mākslas pieminekļu aizsardzību, saglabāšanu un turpmāko attīstību, kā arī reglamentēt tā uzturēšanu, izmantošanu un nodošanu Latvijas valsts īpašumā Rīgas Latviešu biedrības likvidācijas gadījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Platpers. Šā gada 4.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Artis Gustovskis.

A.Gustovskis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un augsti godātie kungi! Patiesība ir tāda, ka nav daudz vēsturisku pilsētu, kuras iekļautas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā vai nacionālā mantojuma sarakstā. Piemēram, ir iekļauta Rīga, Kuldīga, Visbija un citas.

Bet jāatzīst, ka diemžēl saistībā ar iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ir radusies virkne problēmu. Nu, piemēram, Rīgā no 2010. līdz 2016.gadam izcirsti 500 koki, kas ir nenormāli liels skaitlis.

Otra problēma ir ar vēsturiskajām ēkām, to atjaunošanu un renovāciju. Jāatzīst, ka man te nav daudz ko teikt. Pateicoties visām tām labajām pasaules praksēm, vēsturiskajām pilsētām jau eksistē līdzīgi likumi. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo ierosināto likuma grozījumu.

Komisijas vārdā atzīmēšu, ka komisija ar balsu vairākumu atbalstīja šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ir trīs lietas, kuras es vēlos norādīt, rūpīgi izlasījusi pašu likumprojektu, kā arī anotāciju.

Pirmā lieta. Ar šo likumprojektu mēs esam pietuvojušies brīdim, kad likumprojekta anotācija kļūst par tribīni subjektīvu viedokļu paušanai. Piemēram, kas ir domāts ar vārdiem “Rīgas domes amatpersonu vienaldzība”? Un kāpēc nav norādīts, cik izcirsto koku vietā ir iestādīts Rīgā? Iekļaujot anotācijā šādus tendenciozus, pilsētas leģendu cienīgus apgalvojumus, cienījamie likumprojekta izstrādātāji degradē likumdošanas procesu, jo tās augstās tiesības, kuras deputātiem ir piešķīrusi tauta, tiek izmantotas, lai publiski izrādītu nepatiku pret konkrētu iestādi. Ja katrs rakstīs savu likumu, lai mēģinātu iekost netīkamam cilvēkam vai institūcijai, tas vairs nebūs likumdošanas process, kolēģi!

Otra lieta - likumprojekta mērķis. Ja ar šo iniciatīvu ir domāts aizsargāt augošus kokus vēsturiskā centra skvēros un parkos, tad izbrīnu raisa tas, ka vienīgā institūcija, ar kuru notika konsultācijas šī likumprojekta tapšanā, bija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tā ir tā pati iestāde, kura pirms diviem gadiem plānoja izcirst vairākas simtgadīgas liepas pie Valsts prezidenta pils! Pēc inspekcijas vārdiem, koku augšana laukumā esot bijusi stipri apgrūtināta, tiem bijuši nelabvēlīgi apstākļi, to saknes atradušās zem bruģa un tie aizseguši apkārtējo ēku vēsturiskās fasādes.

Kolēģi! Ar šādiem argumentiem var panākt jebkura koka nociršanu vēsturiskajā centrā. Un tikai pašvaldības nelokāma nostāja pirms diviem gadiem palīdzēja saglabāt simtgadīgās liepas. Tas nu ir fakts!

Ja mēs gribam saglabāt Rīgu zaļu, tad vispirms likumprojektam būtu jāparedz ierobežot to negodprātīgo īpašnieku patvaļa, kuri tik dārgās platības atbrīvošanas vārdā nomērdē un patvaļīgi nocērt kokus, nesaņēmuši atļauju. Taču, iedziļinoties likumprojektā, ir skaidrs, ka problēmu tas nerisina vispār, bet - gluži otrādi! - liberalizē sarežģītus risinājumus. Ja ar likumu vēlamies aizsargāt jebkuru koku, kas aug vēsturiskajā centrā, tad likumprojektā vārdi “koks, kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu” ir lieki. Šis nebūt nav juridiski korekts termins, jo ir subjektīvi vērtējams.

Kolēģi! Koki, kā mēs zinām, rudenī un ziemā zaļumu neveido. (Starpsauciens: “Nē? Egles! Priedes!”) Jā! Ja tiešām deputātiem ir vēlme uzlabot situāciju Rīgas vēsturiskajā centrā (Dep. A.Kaimiņš: “Kadiķi!”), kas pēc būtības ir ļoti apsveicama doma, tad deputātiem nav jāizgāž savas dusmas uz pašvaldību, bet gan jāveltī visas pūles, lai atjaunotu to kārtību, kāda Rīgā kādreiz (Dep. A.Kaimiņš: “Tūjas!”) pastāvēja, Kaimiņa kungs!

Pavisam nesen par nelikumīgi nozāģētu koku pašvaldībai bija tiesības sodīt pārkāpēju vairākkārtējā tās nodevas apmērā, kura tam būtu bijusi jāmaksā par ciršanas atļauju.

Patlaban spēkā esošā kārtība (Ministru kabineta noteikumi Nr.309) pašvaldībai vairs neļauj uzlikt pārkāpējam vairākkārtējā apmērā sodu par šādu rīcību. Turklāt pašvaldībai vairs nav tiesību uzlikt par pienākumu stādīt vairāk koku, nekā īpašnieks ir izcirtis. Patlaban spēkā esošā kārtība paredz, ka pašvaldība to var tikai rekomendēt gan vēsturiskajā centrā, gan arī visā Rīgas pilsētā.

Likumprojekts nekādā veidā neaizsargā tos riskam pakļautos nedaudzos kokus, kuri atrodas uz privātās zemes, jo, atbrīvojoties no kokiem, īpašniekam saskaņā ar šo jauno likumu būtu vienkārši jānopērk un jāiedēsta stādiņš vienalga kurā vietā, nevis nocirstā koka augšanas vietā.

Trešā lieta. Ir iekļauti daudzi interesanti nosacījumi, kā rīkoties īpašniekam, kā būvēt un ko būvēt, ko stādīt, bet nav iekļauts mehānisms, kurš paredzētu, kas un kādā veidā kontrolēs šī likuma izpildi, konsultēs īpašniekus un izvērtēs īpašnieku gaumi un izpratni par atsevišķu elementu kultūrvēsturisko nozīmi.

Un visbeidzot - kā tas viss attieksies uz pašvaldību?

Tā ka, godātie kolēģi, ja tiešām jūs vēlaties aizsargāt kokus, nevis izdot nestrādājošu, deklaratīvu normu, kas tikai uz brīdi piepildīs ziņu virsrakstus, tad es rosinu pirmām kārtām ļoti nopietni aizdomāties par pašvaldības pilnvarām aizsargāt kokus pilsētā. Un aicinu valdību strādāt pie iepriekšējās kārtības atjaunošanas.

Ja likumprojekts tiks atbalstīts, un par to man šaubu nav, jo jūs visi gribat aizsargāt kokus, tad es no savas puses noteikti piedāvāšu svītrot tādas bezjēdzības kā nosacījums par zaļumu veidošanu un arī pati iekļaušu priekšlikumos uzdevumu Ministru kabinetam. Bet tādā veidā, kādā šobrīd pastāv šis likumprojekts, es to nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pirms es dodu vārdu nākamajam runātājam, deputāti Abu Meri, Brigmanis, Seržants, Cilinskis un Upenieks lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies. Iebildumu nav. Tātad lēmums pieņemts - turpināsim Saeimas sēdi bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Man ir dīvaina un divējāda sajūta, uzklausot Stepaņenko kundzes priekšnesumu. Dīvaini dzirdēt cilvēku dedzīgu vēlmi aizstāvēt kokus Rīgā, ievērojot, ka visa SASKAŅAS frakcija nobalsoja pret likumprojektu un Stepaņenko kundze atturējās. Dīvains veids, kā aizsargāt Rīgas zaļo rotu.

Ja ir priekšlikumi, kā pilnveidot normu, es domāju, ka komisija uzklausīs. Domāju, ka jebkuru priekšlikumu var pilnveidot.

Pateikt, ka likumprojekts nekur neder tikai tāpēc, ka ir atšķirīgs priekšstats, nav līdz galam godīgi, un pateikt, ka likumprojekts slikts tāpēc, ka anotācija emocionāli liekas aizskaroša, - jo vairāk.

Ja mūs visus vieno vēlēšanās saglabāt Rīgas vēsturisko centru tādu, kāds tas gadsimtiem veidojies - ar kokiem un citiem apstādījumiem, ar vēsturisko apbūvi -, es domāju, ka mums visiem kopā jāatbalsta gan likumdošanas iecere, gan jāstrādā pie likumprojekta teksta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Kolēģi! Es tiešām negribētu, lai šī likumprojekta apspriešana pārvērstos par... diemžēl atkal jāsaka - priekšvēlēšanu teātri. Tikpat labi šajā likumprojektā var iekļaut arī normu, ka Rīgas vēsturiskajā centrā nedrīkst lamāties un visiem jādzīvo draudzīgi. Kurš balsos pret šo priekšlikumu? Pasakiet man, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Debates jau tika slēgtas.

Gustovska kungs, jums ir komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Gustovskis. Ierosinājums noteikt termiņu - 29.maiju.

Sēdes vadītāja. 29.maijs, ja? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Diasporas likums”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē pirmajā lasījumā izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi Diasporas likuma projektu pirmajam lasījumam. Un es vēlos dot ieskatu, ko šis likums paredz un kas tajā ir iekļauts.

Kopumā dati par emigrācijas apjomu no Latvijas mēdz ievērojami atšķirties, taču Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs ir secinājis, ka 2015.gadā kopējais Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs bija 211 tūkstoši 477. Savukārt diasporas personu, kuras savu izcelsmi saista ar Latviju un tās vēsturisko teritoriju un sevi uzskata par piederīgām Latvijai, kopējais skaits sasniedz 239 tūkstošus 445. Tas liecina, ka no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem aptuveni 15 procenti šobrīd dzīvo ārpus Latvijas un, starp citu, tādējādi veido, ja ņemam vērā iedzīvotāju skaitu, vienu no lielākajām diasporām visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Lai veicinātu sadarbību ar diasporu un veicinātu emigrantu atgriešanos Latvijā, līdz šim tikuši izstrādāti reemigrācijas atbalsta un sadarbības ar diasporu politikas dokumenti, kā arī virkne dažādu atbalsta pasākumu, bet diemžēl Latvijas īstenotā politika savas sadrumstalotības dēļ nav nesusi nepieciešamos rezultātus. Valstiskā ziņā likumprojekts ievieš diasporas politiku kā reālu integrētu Latvijas politikas veidošanas sastāvdaļu. Individuālā, cilvēciskā ziņā tas sniegs iespējas uzturēt savu saikni ar Latviju, ar latviešu valodu un kultūru un nodrošinās atbalsta iespējas tiem, kuri vēlas atgriezties mājās.

Pēc struktūras likumprojekts sadalīts četrās nodaļās: “Vispārīgie noteikumi”, “Diasporas politikas un pārvaldības noteikumi”, “Diasporas atbalsta pasākumi” un “Finansējums diasporas politikas īstenošanai”.

Pirmā nodaļa ietver vispārīgos noteikumus, kuros definēta likuma jēga un mērķis, kā arī ieviesti Latvijas likumdošanai jauni termini - “diaspora”, “reemigrācija”, “reemigrants”, “diasporas politika” un “diasporas organizācija”. Šie jaunie termini ieviesti gan tādēļ, lai veicinātu labāku likuma normu izpratni un harmonizētu pielietoto terminoloģiju, gan arī tādēļ, lai ieviestu praksei un faktiskajai pielietojamībai atbilstošu terminoloģiju.

Likuma darbības joma. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Nodaļā “Vispārīgie noteikumi” ietverts arī izvērsts skaidrojums par likuma darbības jomu. Likums nosaka diasporas lomu Latvijas valstī un tiesību sistēmā, sadarbības pamatprincipus, diasporas politikas uzdevumus un virzienus diasporas atbalstam, veidus diasporas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī diasporas politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci diasporas politikas nozarē.

Un ir skaidrs likuma mērķis. Šajā sadaļā definējam arī likuma būtību, mērķi - veidot sistēmisku un vienotu ietvaru diasporas atbalsta politikas īstenošanai, lai tādā veidā nodrošinātu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt un paplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un reemigrācijai.

Definēts, ka diaspora ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa, un noteikts, ka Diasporas likuma mērķis ir nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī noteikts, ka valstij ir pienākums izstrādāt un īstenot konsekventu, uz diasporu vērstu politiku.

Likumprojekta otrā nodaļa apskata diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, definējot diasporas politikas pamatuzdevumus un valsts iestāžu un pašvaldību atbildību diasporas politikas īstenošanā. Šī likumprojekta ietvaros diasporas politikas pamatuzdevumi aptver tādus aspektus kā diasporas iniciatīvu atbalstu, latviešu valodas un kultūras pieejamību un apguvi, latviskās identitātes stiprināšanu, diasporas līdzdalības atbalstu, diasporas tiesību aizstāvību, kā arī Latvijas mākslas, kultūras un mūzikas pieejamību un citus aspektus.

Likumprojekts arī definē tos pamatprincipus, kuriem jātiek ievērotiem diasporas politikas veidošanā un īstenošanā. Šeit minēti tādi principi kā līdzdalības princips, informācijas pieejamības princips, vienlīdzīgu iespēju princips un citi.

Diasporas politikas jomā Ārlietu ministrija likumprojektā ir noteikta par vadošo valsts pārvaldes iestādi, kuras pienākumu ietvaros būs plānošanas dokumentu izstrādāšana, valsts budžeta finansējuma diasporas politikas īstenošanai pieprasījumu sagatavošana, diasporas politikas īstenošanā iesaistīto institūciju darbības koordinēšana.

Atbilstoši likumprojektā noteiktajai kompetencei diasporas politikas plānošanā un īstenošanā ir iesaistīta virkne valsts pārvaldes iestāžu - Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija.

Sava loma paredzēta arī Ministru kabinetam, kas noteiks kārtību, kādā veicama, piemēram, starptautisku pieredzi guvušu profesionāļu integrācija Latvijas valsts dienestā, kā arī iespējas pievienoties vecuma pensijas apdrošināšanai.

Likumprojektā visām valsts pārvaldes iestādēm noteikts pienākums izvērtēt attiecīgās nozares politikas ietekmi uz diasporu un pienākums nodrošināt diasporas organizācijām savlaicīgu iespēju iesaistīties diasporas politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā.

Likumprojekta otrās nodaļas ietvarā paredzēta Diasporas konsultatīvās padomes izveide, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi diasporas politikas īstenošanai un veikt tās novērtēšanu.

Trešā nodaļa veltīta diasporas atbalsta pasākumiem. Ieguldīts nopietns darbs, lai panāktu, ka likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kurām būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrēšana vai bērna reģistrēšana bērnudārzā vai skolā, neapliekamā minimuma saglabāšana un citās. Tāpat noteikti konkrēti pasākumi reemigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties.

Izglītības un kultūras jomā paredzēts atbalsts diasporas nedēļas nogales skolu darbībai un diasporas skolotāju profesionālajai pilnveidei. Atbalsta pasākumu iekļaušana likumā nodrošinās ilgtspēju un finansējumu būtiskiem izglītības pasākumiem - vasaras nometnēm, skolām. Tiks veidota apmaiņas programma, kas nodrošinās diasporas bērniem un jauniešiem iespēju noteiktu laikposmu mācīties Latvijas skolās vai studēt Latvijas augstskolās.

Tiks veicināta Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozaru profesionāļu iesaiste Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstībā, nosakot ietvaru darbam ar diasporu eksporta, inovāciju, investīciju piesaistes un tūrisma veicināšanas jomā.

Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanas jomā paredzēts valsts atbalsts tās stiprināšanai, tajā skaitā nepieciešamie grozījumi likumdošanā... valsts sniegtās informācijas un e-pakalpojumu pieejamībai.

Reemigrācijas atbalsta jomā noteikts valsts un pašvaldību iestāžu pienākums atbalstīt Latvijas tautas atkalapvienošanos, veicot pasākumus, kas atbalsta reemigrāciju un atvieglo diasporas pārstāvju atgriešanos vai pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Noteikti tādi atbalsta pasākumi, kas atvieglo diasporas pārstāvju pārcelšanos uz dzīvi Latvijā, kā iespēja laikus, vēl pirms atgriešanās Latvijā, reģistrēt bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestādēs. Tāpat noteikts pienākums sniegt atbalstu diasporas pārstāvju, kuri ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, latviešu valodas prasmju pilnveidei, lai uzlabotu šo cilvēku iespējas integrēties darba tirgū.

Likumprojekts ietver arī aktivitātes reglamentēto profesiju atzīšanas jomā, nosakot, ka nepieciešams pārskatīt un pilnveidot vienkāršotu kārtību ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, tajā skaitā reglamentētajās profesijās, vienkāršotai dokumentu pielīdzināšanai un profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, praktizēšanai attiecīgajā nozarē vai darbam augstākās izglītības iestādēs Latvijā.

Lai atvieglotu sagatavošanās pasākumus, kas saistīti ar vēlmi atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, diasporas pārstāvjiem tiks dota iespēja papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu adresi Latvijā, kas atsevišķu pakalpojumu saņemšanā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei. Tādējādi cilvēkiem būtu iespēja laikus reģistrēties pirmsskolā vai vispārizglītojošā skolā, kā arī veikt citu administratīvu jautājumu kārtošanu, piemēram, pieteikties transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmenam, pieteikt kapa vietu pašvaldībā un tā tālāk. Rezultātā tiktu nodrošināta izglītības iegūšana un labvēlīgi apstākļi, lai atgrieztos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Un noslēgumā. Likumprojekta ceturtajā nodaļā “Finansējums diasporas politikas īstenošanai” noteikts, ka finansējuma piešķiršana diasporas atbalsta pasākumiem tiks skatīta 2019.gada budžeta pieņemšanas procesā.

Pateicoties visu - gan deputātu, gan ministriju pārstāvju, gan diasporas pārstāvju - konstruktīvam darbam, esam guvuši konceptuālu atbalstu Ārlietu komisijā.

Es aicinu arī kolēģus šodien atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Šodien mēs pieņemam pirmajā lasījumā ļoti svarīgu likumu - Diasporas likumu. Runa ir par teju 240 tūkstošiem cilvēku, kas savu izcelsmi saista ar Latviju. Ir runa par 240 tūkstošiem! Tas nozīmē, ka 15 procenti no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo ārzemēs.

Es nezinu, vai šajā skaitlī ietilpst arī pirmo politisko trimdinieku - 1905.gada revolūcijas dalībnieku - pēcteči. Taču Losandželosā sešdesmitajos gados tautas deju kopā dejoja arī šo trimdinieku trešās paaudzes atvase. Un viņai tagad ir mazbērni.

Varam būt gandarīti, ka šā likumprojekta tapšanā pielika roku deviņas ministrijas, diasporas pārstāvji, Latvijas Universitāte, Latvijas vēstniecības, nevalstiskās organizācijas, Latvijas Pašvaldību savienība, Saeimas Juridiskais birojs... Tādējādi ir garantēts kvalitatīvs rezultāts. Turklāt likumprojekts tika izstrādāts tik īsā laikā - četros mēnešos!

Protams, vēl ir nepieciešami uzlabojumi, kā mums to vakar Ārlietu komisijā norādīja Juridiskais birojs.

Ļoti ceru, ka jau pirms Jāņiem mēs spēsim veikt nepieciešamās izmaiņas.

Atzīšos, ka vakar, piedaloties debatēs Ārlietu komisijā, mani kāds nepārvarams spēks spieda atcerēties manas bērnības un jaunieša gaitas Austrālijā. Tobrīd, domājot par piecdesmitajiem gadiem, man bija grūti apjēgt, ka jau nākamajā dienā Saeimas sēdē balsošu par Diasporas likuma projektu. Bet nu tā ir realitāte. Šis likums nākotnē būs realitāte!

Paldies Saeimas darba grupai, kuru vadīja deputāts Rihards Kols! Paldies Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai! Un paldies Ojāram Ērikam Kalniņam! Īpašs paldies Juridiskajam birojam! Jūs esat mums vēl vajadzīgi! Paldies visiem, kas piedalījās šī likumprojekta izstrādē!

Raiņa vārdiem runājot, jāteic: “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!”

Likumam jāstājas spēkā 1.janvārī - Jaunajā gadā.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Gribu pateikt, ka šis likumprojekts neparedz nekādas priekšrocības jeb privilēģijas diasporas pārstāvjiem.

Šajā likumprojektā ir apvienoti visi tie pasākumi, kas līdz šim ir veikti un vērsti uz to, lai veicinātu emigrācijā esošo tautiešu atgriešanos mājās. Jo tie nosacījumi - dzīvesvieta, darba vieta, bērniem izglītība - ir tie galvenie faktori, lai cilvēki atgrieztos mājās. Un vienkārši Diasporas likuma projektā šie pasākumi ir apvienoti, lai tie būtu regulāri un kompleksi.

Vakar arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā mēs runājām par reģionālo koordinatoru lomu, ko šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija... veic pilotprojektu šajā lietā. Protams, vieni paši koordinatori šo darbu nevar veikt, tam ir jābūt kompleksam valsts pasākumam, lai cilvēki atgrieztos Latvijā. Un tajā ir jāiesaista gan valsts, gan pašvaldību iestādes.

Un līdz ar to likumprojekts paredz - nevis uzliek par obligātu pienākumu, bet arī paredz! - pašvaldību iesaisti to iespēju robežās.

Iespēju robežas. Bieži nedz valstij, nedz pašvaldībai nav iespējams sniegt šiem cilvēkiem materiālu palīdzību, bet tās var sniegt tikai informatīvu palīdzību mitekļa atrašanā, darba atrašanā, uzņēmējdarbības sākšanā. Līdz ar to likumprojekts pavērs iespējas jautājumus risināt kompleksi, bet nekādā ziņā nav uzskatāms, ka diasporas cilvēki būs privileģētāki nekā Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji ar savām sociālajām, darba un izglītības vajadzībām.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Man diemžēl nebija tehniskas iespējas iepazīties ar šo likumprojektu agrāk nekā šodien, tomēr, paskatoties, iedziļinoties likumprojekta tekstā, kuru es saņēmu jau sēdes laikā, es secinu, ka ir izstrādāts sakarīgs un labi strukturēts dokuments, kurš var būt “jumta likums” un kuram var sekot normatīvajos aktos noteikta praktiska rīcība visās valsts politikas jomās.

Ir definēts, ko nozīmē diaspora, kas ir diasporas politika, kas ir Diasporas likuma mērķis. Precīzi nosaukti diasporas politikas uzdevumi. Tomēr likumprojekts nav izvairījies no vienpusīguma.

Diasporas definējums nerada iebildumus: “diaspora - ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju;”. Tomēr likumprojekts, nosakot diasporas politiku Latvijas kultūras un tradīciju pieejamībā diasporas pārstāvjiem, attiecina to tikai uz latviešu kultūru, tradīcijām un valodu, ne ar vārdu nepieminot Latvijas mazākumtautībām piederīgos, kuri pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas. Un tas diemžēl nav nejauši. Ar vienpusīgumu atšķiras atjaunotās neatkarības laikmeta valsts etnopolitika kopumā, kas labākajā gadījumā mazākumtautībām Latvijā atvēl jaunākā brāļa lomu, sliktākajā gadījumā uzskata to par pagaidu šķērsli latviskuma, latvietības un latviešu valodas nostiprināšanai valstī. Un bieži vien Latvijas mazākumtautības nepiemin, it kā to Latvijā vienkārši nebūtu. Tās nav minētas arī Diasporas likuma projektā. Tomēr ārpus Latvijas dzīvo milzīgs Latvijas mazākumtautībām piederīgo skaits.

Pirms trim gadiem es biju Latvijas vēstniecībā Londonā un redzēju personu sarakstu, kuras pieteikušās konsulārajā nodaļā. Latviešu uzvārdi tajā sarakstā un Latvijas cittautiešu uzvārdi dalījās gandrīz vienādās daļās. Protams, neviens viņus nešķiro pēc etniskās piederības, bet neviens arī neizceļ. Tāpat nešķiro pilsoņos un nepilsoņos, bet arī neizceļ.

Vakar es apmeklēju divsējumu rakstu krājuma “Latvija un latvieši” prezentāciju Latvijas Zinātņu akadēmijā. Mani izbrīnīja, ka pat pamatīgā apkopojumā, kurš veltīts latviešu tautas vēsturei un nozīmei Latvijas valstiskuma tapšanā, atradās vieta rakstam “Latvijas mazākumtautības”. Es domāju, ka sabalansēta pieeja ir nepieciešama arī šajā skatāmajā likumprojektā.

Es aicinu deputātus manis minēto likumprojekta nepilnību aptvert un novērst, citādi tas var kļūt par likumu tikai latviešu vajadzībām, kas ievērojami samazinās iecerētā tiesību akta kapacitāti. Tas būs tiešām slikts rezultāts.

Es šo likumprojektu pirmajā lasījumā aicinu atbalstīt.

Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamie, godātie kolēģi! Mēs dzīvojam kustības laikmetā, cilvēki pārvietojas pa pasauli jaunu iespēju, pieredzes un sapņu meklējumos. Tā ir šodienas realitāte, un tā turpinās ietekmēt mūsu dzīvi arī turpmāk. Mūsdienu atvērtajā pasaulē aizbraukšana nebūt vairs nenozīmē klātbūtnes neesamību un saiknes zudumu. Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma. Mūsu diaspora ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras. Diasporas kopienām it visur pasaulē ir viena kopīga iezīme - cieša saikne ar savu dzimteni arī tad, ja attiecīgā kopiena ir pilnīgi integrējusies savā mītnes valstī.

Gan mediju, gan sabiedriskajā telpā diemžēl ierasts novērot neviennozīmīgu attieksmi pret lielo izbraucēju skaitu un mūsu sūro likteni. Taču, ja kaut ko smagā vēsture, vēsturiskā pieredze mums ir pierādījusi, tad tā ir apbrīnojamā latviešu dzīvotspēja un teju ģenētiski iekodētā vēlme un nepieciešamība saglabāt un attīstīt savu latvisko identitāti, kultūru un tradīcijas neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Daži atgriezīsies mājās, daži plāno atgriezties; daži, iespējams, neatgriezīsies nekad. Tā ir ikviena paša izvēle.

Mums arī ir jāizvēlas - mūsdienu laikmetā zaudēt saikni ar cilvēkiem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas... var būt tikai apzināts lēmums, nevis kāds neveiksmīgs gadījums neparedzētu apstākļu dēļ. Saikne tāpat vien nekur nepazūd. Un šeit arī nonākam pie izvēles. Vai mēs kā valsts esam gatavi sniegt savu artavu, lai palīdzētu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem uzturēt saikni ar dzimteni un lai arī paši veidotu un uzturētu dialogu ar mūsu tautiešiem ārvalstīs? Viss liecina par to, ka apzināmies - mūsu pienākums ir nodrošināt diasporas kopienām nepieciešamo atbalstu un pieeju visai vajadzīgajai informācijai neatkarīgi no tā, ko cilvēki izvēlēsies darīt nākotnē.

Jautājums par nepieciešamību uzlabot sadarbību ar Latvijas diasporu periodiski aktualizējies kopš 2008.gada. Bijušas diskusijas par to, kā veicināt no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, izstrādāti reemigrācijas atbalsta un sadarbības ar diasporu politikas dokumenti, kā arī virkne dažādu atbalsta pasākumu, bet diemžēl līdz šim Latvijā īstenotā politika nav nesusi gaidītos rezultātus tās sadrumstalotības dēļ. Ir trūcis konsekvences, un pārāk daudz esam koncentrējušies uz rīcībpolitiku, kurā nav bijis galvenā mērķa - veidot sadarbību ar diasporu un stimulēt atgriešanos. Trūkst pilnvērtīga tiesiskā ietvara diasporas atbalsta politikas īstenošanai. Reālā situācija daudzās diasporas kopienās rada drūmu priekšstatu par valsts iesaisti tās atbalstā. Skolas, kurās pasniedz latviešu valodu, tiek uzturētas vai nu draudzēm, vai biedrībām piederošās ēkās, diasporas kopienu pārstāvjiem tās uzturot pēc pašu iniciatīvas un par saviem privātajiem finanšu līdzekļiem. Skolotāji bieži vien darbojas brīvprātīgi un bez algām, tāpat arī skolu direktori.

Tie ir mūsu cilvēki, mūsējie, latvieši. Un tā ir vērtība pati par sevi. Bet Latvijas diaspora arī sniedz tiešu un izmērāmu ieguldījumu Latvijas ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā attīstībā.

Neskaitāmie kori un deju kolektīvi un pat Dziesmu svētki pasaules metropolēs, latviešu kultūras dienas. Latviešu meitenes uzsāk sociālās uzņēmējdarbības projektu un Amsterdamā atver latviešu senioru adītu cimdu un zeķu veikalu.

Nometnes, latviešu skolas. Lielā iesaiste sociāli politiskajās norisēs Latvijā. Un galu galā - arī milzīgās investīcijas, kas tiek plūdinātas no ārvalstīm uz Latvijas ģimenēm.

Mūsu emigrējušie tautieši vistiešākajā nozīmē piedalās Latvijas kultūras un ekonomikas veidošanā. Bet diemžēl ir disbalanss: diaspora uz Latviju ik mēnesi nosūta apmēram 50 miljonus eiro, turpretim mēs šo kopienu atbalstam katru gadu varam atrast... nu, kā pagadās. Darām, ko varam, cik varam.

Kolēģi! Pie jums ir nonācis Diasporas likuma projekts - iniciatīva, par kuras nepieciešamību esmu personīgi pārliecinājies kā diasporas pārstāvis un kuras vērtīgumu, šķiet, neapstrīdēs neviens. Latvieši ārzemēs nedrīkst tikt atdalīti no Latvijas un latviešu kopuma. Diasporas politikai ir jābūt integrētai Latvijas politikas sastāvdaļai.

Darbam ar diasporu jānotiek sistēmiski un vienoti, lai nodrošinātu latviešu valodas un kultūras pieejamību ilgtermiņā. Ir jānovērš ikgadējais un apkaunojošais cīniņš par finansējumu latviešu valodas apguvei, kultūrizglītības pasākumiem diasporā un reemigrācijas atbalsta pasākumiem.

Tieši to ar šo jauno likumprojektu esam paveikuši. Kopīgā darbā ar diasporas organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, ministrijām, Saeimas frakciju pārstāvjiem un komisijām esam radījuši likumprojektu, kas vērsts uz tautiešu atbalstu ārvalstīs.

Pieņemot šo likumu, būs iespējams īstenot pārredzamu un horizontālu politiku, apvienojot visus atbalsta plānus un programmas - reemigrācijas plānu, diasporas atbalsta politiku, ministriju izstrādātās atbalsta programmas - vienā visaptverošā likumā, kas nosaka valsts atbalstu diasporai nevis kā ik gadu lemjamu jautājumu, bet gan kā likumā noteiktu nepieciešamību un faktu. Tāpēc ka ne tikai diasporai svarīga ir Latvija, bet arī Latvijai ir svarīga tās diaspora.

Izstrādātais Diasporas likuma projekts ievieš diasporas politiku kā reālu, integrētu Latvijas politikas veidošanas sastāvdaļu ar mērķi nodrošināt ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un reemigrācijai.

Individuālā, cilvēciskā ziņā tas sniegs reālas praktiskas iespējas - iespējas uzturēt savu saikni ar Latviju, iespējas apgūt latviešu valodu un kultūru un iespējas tiem, kuri vēlas atgriezties mājās. Tiks veidota racionāla, efektīva un pārredzama valsts politika.

Pieņemot šo likumprojektu, mēs dosim solījumu, ka vairs nepaļausimies tikai uz diasporas pašiniciatīvu un aizrautību un ka mēs neturpināsim vienkārši gaidīt un prasīt dažāda veida ieguldījumu un lojalitāti Latvijai, paši pretī nedodot neko. Mums kā valstij beidzot ir pienācis laiks atzīt savu diasporu kā vērtību. Un, ja vēlamies saglabāt un kopt šo vērtību, mums ir jāsniedz iespējas. Mēs to, kas mums patiesi rūp un patiesi ir vērtīgs, nostiprinām likumā, aizsargājam ar likumu. Būtu tikai cienīgi un atbilstoši mūsu vēlmi pēc intensīvākas sadarbības ar diasporu apliecināt ar likumu Latvijas simtgades svinību gadā.

Ļoti ceru un paļaujos uz jūsu atbalstu, un aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

28 gadi... Pēdējo 18 gadu laikā Latviju ir pametuši 600 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. (Starpsauciens: “Nav!”) Šobrīd es skatos uz Tautas partijas deputātiem. Tautas partijas deputāts Klaužs... kur viņš ir? Rekur, sēž, skatās kaut ko! (Dep. A.Bērziņš: “Piecelies!”) Klaužs, jā, Tautas partija; Kučinskis, Ministru prezidents, - Tautas partijas deputāts; Boķis - Tautas partijas deputāts.

Kad Kalvītis bija pie varas, kad bija “gāzi grīdā” politika, tad cilvēki masveidā vienkārši pameta mūsu valsti. Katru dienu, arī šodien, 35 Latvijas iedzīvotāji pamet mūsu valsti un ar visām savām mantām aizbrauc prom. Dēļ jūsu bezdarbības 18 gadu laikā. Arī tavas, Pensionāru federācijas vadītāj! (Starpsaucieni, smiekli.) Par ko jūs smejaties?!

Pēc tam 10 gadus VIENOTĪBA ir valdībā. 10 gadus jūs ar Dombrovski un visiem pārējiem vadāt valsti. 10 gadus! Jūsu valdīšanas laikā ir vismaz 200 tūkstoši cilvēku aizbraukuši prom. Un tagad jūs atnākat 2018.gada 23., 24.maijā un sakāt: “Ziniet, mums vajag Diasporas likumu. Mums ir aizbraukuši prom daudz cilvēku. Nāk vēlēšanas, un mēs jau sen gribējām pateikt paldies visiem darba grupā iesaistītajiem, visām pusēm - Juridiskajam birojam un kam tik vēl ne -, jo mēs zinājām, ka tā būs. Un tagad, tikai tagad mēs šo likumu taisīsim!” Tagad jums šie cilvēki ir vajadzīgi! Jūs esat uztaisījuši pilotprojektu, kas vispār ir smieklīgi... pilotprojektu, kas saucas “Reemigrācijas plāns”. Pirmoreiz ar reemigrācijas plānu es saskāros pirms trim gadiem Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kad Latkovskis vēl to vadīja un kad tika piešķirti 1,2 miljoni eiro, lai atgrieztu šos cilvēkus no ārzemēm atpakaļ uz Latviju. Un es prasīju atbildīgajām amatpersonām no tām ministrijām: “Sakiet, cik? Cik šo cilvēku par 1,2 miljoniem eiro jūs esat atgriezuši atpakaļ?” Uzminiet, kāda bija atbilde! (Starpsauciens: “Trīs!”) “Sešus”! - “Kur viņi strādā?” - “Pie mums ministrijā.” Ļoti labi!

Tagad šinī budžetā... 2017.gadā atkal tika iedoti 1,2 miljoni eiro. Atkal pilotprojekts! Atkal reemigrācijas plāns! Un tagad 85 procenti - 85 procenti! - no šiem 1,2 miljoniem eiro aizies ierēdniecības atbalstam. Ierēdniecības atbalstam! Cilvēkiem paliks tikai 15 procenti!

Un tas, ka te Atis Lejiņš no VIENOTĪBAS saka paldies Juridiskajam birojam, paldies šitam, paldies tam, paldies puķu bodei, - tas ir ļoti jauki, bet, manuprāt, divkosīgi! (Starpsauciens: “Jā!”)

Jūs gribat, lai cilvēki atgriežas atpakaļ šeit, Latvijā. Jā, es arī gribu! Viņi jūs vēro katru dienu, viņi skatās internetā, viņi dzīvo internetā, viņi skatās... viņi skatās, kā jūs par viņiem rūpējaties, ko jūs viņu labā darīsiet.

Okay! Uz jums viņi tiešām skatās kā uz sliktajiem ZZS. Būsim godīgi! Mazliet ar cerīgu aci - uz VIENOTĪBU. Bet jūs jau tagad flirtējat ar tiem aizbraukušajiem! Jūs taču neko neesat reāli darījuši! Jā, jūs esat ierēdniecību apstrādājuši, jūs esat pumpējuši savu birokrātisko aparātu.

Tagad Zanda Kalniņa-Lukaševica, kura kandidēs šajās Saeimas vēlēšanās no VIENOTĪBAS saraksta, iet un pīārējas saistībā ar Diasporas likumu - stāsta, ka viņa kā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre šo te... ka tas ir viņas darbs.

Nu, jums kauna nav, tas ir skaidrs! Bet tie ir dzīvi cilvēki! Dzīvi cilvēki ir aizbraukuši prom!

Jūs taču savas pakaļas neesat pacēluši vispār augšā pa 18 gadiem! Es, manuprāt, vislabāk no šeit, zālē, esošajiem zinu to situāciju, kāda tur ir. Es zinu tos cilvēkus. Un viņi skatās uz jums! Un, ziniet, ja man saka Upenieks no VIENOTĪBAS: “Izdari kaut ko!”... Es tev pateikšu, ko vajag izdarīt! Kādēļ lai šie cilvēki atgrieztos šeit? (Dep. L.Čigāne: “Un ko tu dari?”) Kādēļ lai viņi atgrieztos, kad jūs sakāt: “Mums vajag bērniem šeit kaut kādā veidā... lai viņiem būtu pragmatiska dzīve!” Atvainojiet, man jāteic tā (Dep. L.Čigāne: “Ko tu piedāvā?”): ja tagad Rīgā - jā, Rīgā! - tu gribi, lai tavs bērns iet bērnudārzā, tad... Pirms vēl tā sieviete ir palikusi stāvoklī, viņai jau ir jāpierakstās rindā uz bērnudārzu! Un tikai tad, kad tas bērns būs pusaudzis, tad, kad viņam būs 14 gadu, tajā rindā būs pienākusi viņa kārta! Tāda ir reālā situācija!

Atvainojiet man, Rīgas domes vicemērs saņem no ātro kredītu firmām nenormālākās dividendes simtiem tūkstošu apmērā katru gadu. Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir parādā ātro kredītu dēļ! Cilvēki bēg no valsts, jo viņi nevar tos atdot!

Jūs šādā veidā rīkojaties, jūs to nekādā veidā neierobežojat, lai gan zināt, no kurienes aug kājas tam visam! Jūs zināt to! Nav drošības, tāpēc cilvēki brauc prom, nevis brauc atpakaļ! Jūsu uzdevums kā tautas kalpiem, kā tiem, kas deleģēti strādāt sabiedrības interesēs, pārstāvēt vēlētāju intereses šeit, ir rūpēties par mūsu valsts iedzīvotājiem, nevis dzīt viņus prom.

Un tad viņi skatās no attāluma. Un vienu miljardu katru gadu viņi ieskaita valsts budžetā. Vienu miljardu! Tas jums ir vajadzīgs. Viens miljards taču noderēs? Nē, darīsim citādi - ņemsim un uzliksim nodokli virsū tam vienam miljardam, jo viņi taču sūta šurp naudu, mums vajag viņus kaut kā kontrolēt, vēl kaut kādā veidā nogriezt skābekli!

Viņi taču atbalsta savus vecākus, kuri ir palikuši šeit, Latvijā. Pensionārus, kuriem nav 6000 eiro pensijas, kuriem ir 200 eiro pensija. Viņi taču ir aizbraukuši, lai izdzīvotu! Tas ir īsts survival mode! Izdzīvošanas spēja tā ir!

Viņi nevar atļauties kā Barča muldēt pa telefonu šobrīd. Jūsu attieksme, tas, ko jūs darāt, - tas ir signāls, kādu jūs dodat mūsu valsts iedzīvotājiem.

Šis likums bija vajadzīgs jau pirms desmit gadiem. Jau sen vajadzēja rūpēties par šiem cilvēkiem.

Ziniet, ja jūs nebūtu tik traģiski strādājuši visu šo laiku, es vispār nebūtu gājis uz Saeimu. Es nebūtu kandidējis. Es arī būtu aizbraucis prom. Goda vārds, es arī būtu aizbraucis prom.

Šeit es strādāju tādēļ, lai šie cilvēki atgrieztos atpakaļ. Mums nav cilvēkiem, kas atbrauc uz šejieni, ko piedāvāt. Šobrīd nav piedāvājuma, kur viņiem strādāt, nav piedāvājuma, kur bērnam iet bērnudārzā.

Viņiem nav nekādas drošības. Ja nav drošības, tad nedzimst arī bērni.

Ja viņš aizbrauc uz Angliju... Pieņemsim, Brigmanim visi mazbērni dzīvo Anglijā, un neviens no viņiem nerunā latviski. (Dep. A.Brigmanis: “Kāda tev daļa gar maniem mazbērniem?!”)

Šobrīd valsts... respektīvi, ZZS ir valdošā partija. Piemērs. Tas ir vienkāršs piemērs. Es saprotu, ka varbūt tā ir normāla situācija. Bet, manuprāt, tā ir traģēdija, ja mums cilvēki brauc projām un nebrauc atpakaļ tāpēc, ka nav drošības. Es esmu dzirdējis entos stāstus. “Ko es šeit darīšu?” - viņi prasa. Es saku: “Atbrauc!” Un viņš pamēģina tos trīs mēnešus šeit padzīvot. Viņš brauc prom, viņš nevar atrast... viņš par 300-400 eiro var atrast sev darbu. Viņš varētu iet vienīgi armijā. Tur maksā. Un, ja NBS viņu paņem, tur ir baigi forši. Bet ne visi to grib.

Respektīvi, ievārīts ir milzīgs, milzīgs, milzīgs problēmu katls. Kā to tagad sakārtot? Ir jābūt valstiskai gribai. Ir jābūt tā, ka cilvēkam ir drošība par to, ka viņam būs darbs pēc mēneša, ka viņam būs alga, ka viņam būs, ko ēst, ka viņš varēs pabarot un apģērbt savus bērnus. Un es piedāvāju šajā brīdī nestrīdēties par politiskajiem spēkiem. Pagātne ir pagātne, bet šobrīd ar valstisku pieeju jāskatās uz šo visu, jākontrolē šis reemigrācijas plāns, 1,2 miljonu eiro izlietojums, kur 85 procenti ir paredzēti ierēdņiem, jo tie cilvēki patiesībā nemaz nezina, ka par viņiem vispār kāds šeit tā kā domā. Viņi nezina. Vienīgais, ko viņi zina, - viņi ir redzējuši lidostā “Rīga” pie Ryanair vārtiem reklāmas bukletu no tiesībsarga: ja nu gadījumā tu nezini, kā īsti rīkoties, tad neatstāj sīko mājās vienu pašu, jo tev viņu var atņemt. Un mēs esam runājuši citās debatēs par to, cik daudz bērnu ir atņemts. Un tūlīt nāks Jūlija Stepaņenko un šo tēmu noteikti turpinās. Ja cilvēki nav izglītoti, viņi to nezina.

Tā ir vienīgā... Sakiet, vai tas ir tās naudas vērts? Vai cilvēki būtu priecīgi 1,2 miljonus atkal atdot ierēdniecībai, kārtējam pilotprojektam? Nu ne tak.

Bet katrā ziņā šī ir milzīga problēma, un mums tā ir jāatrisina. Tas ir mūsu uzdevums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Strādājot 12.Saeimā, man bija tas gods un tā iespēja pārliecināties par tiem deputātiem, kuri patiešām domā par mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs jau no Saeimas sasaukuma sākuma, nevis tikai pirms vēlēšanām. Es varu nosaukt ļoti daudzus konkrētus deputātus no visdažādākajām frakcijām. Bet, piedodiet, atvainojiet, izņemot vienu. Un tā ir tā frakcija, tas politiskais spēks, kas šobrīd cenšas pieteikties par baļķa nesējiem un svētākiem par Romas pāvestu. Kāda sakritība, ka mūs gaida vēlēšanas! Un kāda sakritība, ka diasporas pārstāvji droši vien ir vienīgā un pēdējā cerība šim politiskajam spēkam! Kaimiņa kungs teica, ka viņi varbūt seko līdzi visām debatēm, bet varbūt viņi strādā un viņiem nav laika. Un, redzot smaidīgo Zandas Kalniņas-Lukaševicas seju ekrānā, viņi notic, ka viņa bija tā, kas ilgus gadus ir cīnījusies par viņu tiesībām.

Es, protams, atbalstīšu šo likumprojektu. Es vienkārši vēlos norādīt to, ka šis likumprojekts ir noteikti papildināms ar ļoti daudzām vērtīgām normām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgais, mīļais, vislabāk apmaksātais Latvijas aktieri! (Starpsauciens: “Kur viņš ir?”) Un ko tu esi darījis? Tu kaut vai vienu likumprojektu esi ienesis šeit iekšā? Tu esi kaut ko darījis, lai šī augļošana šeit neplauktu? Vienīgais, ko tu šeit dari, - tu nāc un tēlo aktieri, un centies kādu citu aizvainot. Man pietiek šito murgu, draugs mīļais! (Dep. A.Kaimiņš ienāk zālē. Zālē troksnis. Aplausi. Starpsauciens: “Valdi, ej otro reizi, viņš nedzirdēja!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungam vārds, lūdzu!

A.Kiršteins. Paldies.

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nebiju taisījies runāt, bet dažus skaitļus tomēr vajadzētu precizēt.

Es saprotu, ka tuvojas... Līdz pilnmēnesim vēl tālu, bet, ja mēs šādos tempos turpināsim, tad mums no 700 tūkstošiem drīz būs septiņi miljoni, kas ir emigrējuši.

Es paņēmu statistikas datus. Kopumā no Latvijas ir izbraukuši 397 tūkstoši. Nosaukšu dažus skaitļus. Apvienotā Karaliste - 102 tūkstoši, Vācija - 29 tūkstoši, Amerikas Savienotās Valstis - 24 tūkstoši, Īrija - 23 tūkstoši.

Tad ir ļoti daudz... un lielākā daļa ir devušies uz bijušajām... NVS valstīm, neskaitīsim kopā, tā nav diaspora. Krievijas Federācija - 89 tūkstoši 400, Ukraina - 20 tūkstoši, Baltkrievija - 10 tūkstoši.

Lietuva - 10 tūkstoši.

Un tad ir bijušās... Piemēram, Centrālāzijas valstis. Nu, piemēram, Kazahstāna - 2600, Uzbekistāna, Kirgizstāna, Turkmenistāna.

Un tur salasās 397 tūkstoši.

Pareizais skaitlis ir tas, ko minēja Kola kungs, - diaspora ir tiešām apmēram 200 tūkstoši. Un nevajadzētu šeit mums saukt dažādus skaitļus katru reizi! Ir statistika. Tas ir viens.

Otrs. Galvenais, kas ir vajadzīgs, ir politiskā izšķiršanās. Mēs runājām ar Eiropas Latviešu apvienības vadību un arī ar pārējiem, un ir viena problēma, kas politiski mums būs jāatrisina, - tā ir pensiju aplikšana vai neaplikšana ar nodokli. Un aprēķins ir ļoti vienkāršs: ja šeit atbrauc 20 vai 30 tūkstoši pensionāru ar labām pensijām, kuru vidējais lielums ir tūkstoš eiro vai vēl lielāks, tad tie ir mēnesī 30 miljoni, gadā - svārstās, kā mēs rēķinājām, no 360 miljoniem līdz pusmiljardam. Latvijā šī nauda tiek tērēta. Iedomājieties, pusmiljards ienāk Latvijā! Kādi ir iebildumi? Iebildumi ir tādi: vietējiem pensionāriem pensijas tiek apliktas ar nodokli, parādās it kā diskriminācija. Bet tad es uzreiz atgādināšu, ka mums ir daži starptautiskie līgumi, cienījamie kolēģi. Piemēram, Krievijas pensijas netiek apliktas ar nodokli. Ja nemaldos, laikam arī Kanādas pensijas netiek apliktas. Bet Eiropas Savienībā mēs šādu likumu nevaram pieņemt, tātad mums ir jāpieņem attiecīgi Latvijā... Vai otrādi. Ja mēs atstājam to, kā ir, un apliekam šīs pašas pensijas ar tādu pašu nodokli, kāds ir Latvijā, tad alternatīva ir tāda, ka mēs nedabūjam budžetā no 350 līdz 500 miljoniem katru gadu. Tātad vai nu mēs politiski izšķiramies... Tas ir ļoti būtiski. Šiem cilvēkiem neko nevajag. Viņiem te ir dzīvokļi, mājas pārsvarā, viņiem nevajag bērnudārzu.

Te ir runa par šo politisko izšķiršanos, un komisiju es aicinu pievērst tam uzmanību. Un mans viedoklis ir tāds: to vajadzētu atbalstīt, jo Latvija nav tik bagāta, lai mēs atteiktos no pusmiljarda.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

R.Kols. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Diasporas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Kols. Priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 20.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.jūnijs.

Darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Ir sagatavots Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Un lēmuma projekta tekstā ir teikts: “Saeima nolemj piekrist likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas programmas [..] “Nozaru vadība un politikas plānošana” 68 520 eiro apmērā uz resora “Ministru kabinets” programmu [..] “Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika”, lai Valsts kanceleja ar 2018.gada 1.jūniju nodrošinātu sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas veidošanu.”

Tas ietver to, ka četras amata vietas no Finanšu ministrijas tiek pārceltas uz Valsts kanceleju, lai nodrošinātu sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas veidošanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo lēmuma projektu, atbalstīja un lūdz to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos informēt par deputātu iesniegtajiem jautājumiem un paredzēto atbilžu sniegšanu uz tiem.

Par deputātu Krūmiņa, Šimfas, Ruka, Šica un Viļuma jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu darba samaksas grafiku”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā. (Starpsauciens: “Atkal? Katru ceturtdienu komandējumi!”)

Par deputātu Zariņa, Tutina, Jakimova, Mirska un Ādamsona jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par nepieciešamajiem 1 852 483 eiro Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei”. Šis jautājums ir pāradresēts veselības ministrei. Ministre informē, ka var ierasties uz atbildes sniegšanu, taču iesniedzēji turpinās jautājumus uzdot rakstveidā.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas noteikumu piemērošanas efektivitāti un pamatotību”. Saņemtā rakstveida atbilde ir liela apjoma. Iesniedzēji ar to turpina iepazīties un lūdz mutvārdu atbildi pārcelt uz nākamo sēdi. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Mirska, Artūra Rubika, Tutina un Potapkina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības ministres izvairīšanos sniegt atbildes uz demisijas pieprasījuma debatēs uzdotajiem jautājumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Ir saņemti divi deputātu jautājumi, par kuriem deputāts Zariņš ir lūdzis iespēju tos motivēt.

Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Tutins un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par Māra Kučinska vadītās valdības ministru nespēju pamatot sociālās sistēmas ilgtspēju”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Patiesībā ļoti nopietns jautājums. Premjerministrs tā arī nav spējis nodrošināt, lai viņa ministri mums iesniedz aprēķinus, no kuriem mēs varam pārliecināties, ka sociālās sistēmas ilgtspēja ir reāla ne tikai vārdos, bet tiešām tāda arī ir. Nav šādu datu! Ministrija tos izvairās iesniegt.

Mēs vēršamies vēlreiz pie premjera. Un, ja viņš tos neiesniegs, mums visdrīzāk būs jālemj vai nu par premjera, vai arī atbilstošā ministra demisiju, jo tas ir ļoti nopietni.

Kolēģi, tā varbūt ir vēl lielāka afēra nekā OIK. Aicinu tam pievērst uzmanību un nodrošināt, ka jūsu ministri novērš šīs pamatotās bažas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Un deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Morozovs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par valdības darījuma ar AS “Conexus baltic grid” akcijām atbilstību Latvijas valsts un sabiedrības interesēm”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kā jūs zināt, Latvijas valsts ir iegādājusies Conexus Baltic Grid akcijas. Diemžēl ne premjers, ne ekonomikas ministrs mums tā arī nav pastāstījis, kādēļ Latvijas valstij bija jātērē šī nauda, ja jau ir veikti atbilstošie likumdošanas grozījumi, kas ļāva piesaistīt Latvijai vajadzīgo stratēģisko investoru.

Vēl vairāk! Pavisam nesen bija enerģētikas jautājumiem veltīta konference, kurā publiski tika pausta informācija, ka ir bijuši šādi investori, kas ir vēlējušies nopirkt akcijas, bet Latvijas valsts nez kāpēc ir samaksājusi trīsreiz lielāku summu par šīm akcijām.

Jautājums: kā interesēs ir veikts šis darījums? Rūpējoties par Latvijas valsts interesēm vai arī par kādām šaurām personu grupas interesēm, lai uz visu nodokļu maksātāju naudas rēķina kāds varētu krietni nopelnīt (un varbūt arī tie, kuri šinī darījumā ir piedalījušies)?

Lai novērstu šīs bažas, ka tas ir noticis tā, mēs lūdzam premjeru sniegt atbildes uz mūsu jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis... ir, Arvīds Platpers... ir, Renārs Putniņš, Edgars Putra, Ivans Ribakovs, Zenta Tretjaka un Jānis Vucāns... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 8. sēde
2018. gada 24. maijā

 

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. O.Ē.Kalniņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1264/Lp12) (Dok. Nr. 4933, 4933A)
Par likumprojektu “Par 1995. gada 24. jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem” (Nr. 1267/Lp12) (Dok. Nr. 4963, 4963A)
Par likumprojektu “Par 1970. gada 14. novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu” (Nr. 1268/Lp12) (Dok. Nr. 4964, 4964A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1269/Lp12) (Dok. Nr. 4965B, 4965A)
Par likumprojektu “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” (Nr. 1270/Lp12) (Dok. Nr. 4976)
Par likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 1271/Lp12) (Dok. Nr. 4977)
Par likumprojektu “Diasporas likums” (Nr. 1272/Lp12) (Dok. Nr. 4980)
Priekšlikums	- dep. R.Kols (par)
Lēmuma projekts “Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” (Nr. 732/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4957)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. R.Mežeckis
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
Lēmuma projekts “Par Agra Dreimaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 734/Lm12) (Dok. Nr. 4971)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Maritas Miķelsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 735/Lm12) (Dok. Nr. 4972)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1115/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4958)
Ziņo	- dep. R.Miloslavskis
Debates	- dep. V.Krūmiņš
Likumprojekts “Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību” (Nr. 1164/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4623, 4928)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem” (Nr. 1168/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4631, 4928)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” un likuma “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1212/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4794, 4928)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” (Nr. 1188/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4713, 4928)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1192/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4936, 4936A)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Debates	- dep. J.Dombrava
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Dombrava
	- dep. A.Matīss
	- dep. J.Dombrava
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1198/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4733, 4951)
Ziņo	- dep. R.Melgailis
Debates	- dep. I.Latkovskis
	- dep. J.Vectirāns
	- dep. R.Balodis
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. J.Vectirāns
Paziņojums
	- dep. J.Stepaņenko
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1183/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4953, 4966A)
Ziņo	- dep. R.Melgailis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1224/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4952)
Ziņo	- dep. R.Melgailis
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Kļaviņš
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. N.Kleinberga
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Matīss
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1202/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4750, 4955)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1203/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4956)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 1186/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4959)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1201/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4960)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1200/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4961)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 1199/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4962)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 1255/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4917, 4973)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1264/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4933, 4933A)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” (Nr. 1270/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4976)
Ziņo	- dep. A.Platpers
Likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 1271/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4977)
Ziņo	- dep. A.Gustovskis
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Diasporas likums” (Nr. 1272/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4980)
Ziņo	- dep. R.Kols
Debates	- dep. A.Lejiņš
	- dep. R.Jansons
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. R.Kols
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Kiršteins
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 733/Lm12) (Dok. Nr. 4969)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, S.Potapkina, A.Rubika, J.Tutina un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Māra Kučinska vadītās valdības ministru nespēju pamatot sociālās sistēmas ilgtspēju” (Nr. 428/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, S.Potapkina, A.Rubika, A.Morozova un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valdības darījuma ar AS “Conexus baltic grid” akcijām atbilstību Latvijas valsts un sabiedrības interesēm” (Nr. 429/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 24.05.2018 09:04:17 bal001
Par - 59, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 24.05.2018 09:12:43 bal002
Par - 64, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 24.05.2018 09:30:06 bal003
Par - 36, pret - 14, atturas - 28. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Edvarda Kušnera apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (732/Lm12)

Datums: 24.05.2018 09:33:29 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Agra Dreimaņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (734/Lm12)

Datums: 24.05.2018 09:36:26 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Maritas Miķelsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (735/Lm12)

Datums: 24.05.2018 09:37:59 bal006
Par - 69, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 24.05.2018 09:43:53 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (1115/Lp12), 3.lasījums

Datums: 24.05.2018 09:45:32 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 2004. gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību (1164/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 09:46:48 bal009
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām Kigali grozījumiem (1168/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 09:50:01 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un ... (1212/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 09:51:28 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu (1188/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 09:56:45 bal012
Par - 14, pret - 51, atturas - 16. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Imigrācijas likumā (1192/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 10:04:57 bal013
Par - 8, pret - 66, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Imigrācijas likumā (1192/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 10:08:49 bal014
Par - 13, pret - 53, atturas - 13. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Imigrācijas likumā (1192/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 10:09:31 bal015
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1192/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 10:30:07 bal016
Par - 64, pret - 3, atturas - 14. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1198/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 11:03:01 bal017
Par - 58, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1183/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 11:19:12 bal018
Par - 15, pret - 39, atturas - 17. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1224/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 11:27:46 bal019
Par - 16, pret - 22, atturas - 28. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1224/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 11:30:40 bal020
Par - 73, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1224/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 11:33:07 bal021
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1202/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 11:34:50 bal022
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (1203/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 11:47:49 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1186/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:05:38 bal024
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1201/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:06:59 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1200/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:08:07 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (1199/Lp12), 2.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:10:39 bal027
Par - 62, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Elektronisko dokumentu likumā (1255/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:11:04 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko dokumentu likumā (1255/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:14:02 bal029
Par - 80, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1264/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:14:30 bal030
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1264/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:16:28 bal031
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Rīgas Latviešu biedrības nama likums (1270/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 12:27:14 bal032
Par - 64, pret - 15, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 13:12:27 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Diasporas likums (1272/Lp12), 1.lasījums

Datums: 24.05.2018 13:14:34 bal034
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (733/Lm12)