Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2018.gada 7.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018.gada 7.jūnija sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1079/lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 8.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Abu Meri, Skujiņa, Gaida Bērziņa un Upenieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs visi saprotam, ka priekšvēlēšanu posmā deputāti nāk klajā ar dažnedažādām patriotiskām iniciatīvām. Bet gribu jums atgādināt, ka šis priekšlikums nav jauns. Faktiski identisku priekšlikumu mēs skatījām jau šīs Saeimas sasaukuma laikā, un toreiz mēs izskatījām to diezgan rūpīgi. Gan nozare, gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome diezgan kritiski uztvēra šo priekšlikumu, un arī radiostacijas norādīja, kāpēc šādi pasākumi - kvotu noteikšana un citi - nevar sasniegt deklarēto mērķi, proti, veicināt latviešu mūzikas attīstību un tā tālāk.

Arī šoreiz Latvijas Raidorganizāciju asociācija izteica savu viedokli. Es ļoti ceru, ka jūs esat iepazinušies ar šiem argumentiem, kas ir izklāstīti asociācijas vēstulē, tāpēc neatkārtošu tos. Atgādināšu kaut ko citu. Mēs joprojām dzīvojam ilūzijā, ka Latvijas radio tirgū piedalās tikai tās raidorganizācijas, kas ir Latvijas jurisdikcijā; ka šis tirgus ir slēgts. Tā tas sen vairs nav. Protams, radio nav pārgājis uz ciparu formātu - atšķirībā no televīzijas -, un tomēr tehnoloģijas attīstās. Arī Latvijā ir pieejamas vairākas radiostacijas, kas strādā ciparu formātā, - DAB un pārējās. Un, piemēram, jauno automašīnu uztvērēji spēj caur internetu, izmantojot modernās tehnoloģijas, uztvert arī signālus no ārvalstīm.

Līdz ar to mūsu raidorganizācijas ne tikai konkurē savā starpā, bet konkurē arī ar spēcīgām, bagātām raidorganizācijām no citām valstīm. Un, ja kārtējo reizi nosakām papildu prasības mūsu raidorganizācijām, mēs samazinām to konkurētspēju cīņā pret konkurentēm no citām valstīm.

Es aicinu jūs ieklausīties pašas nozares argumentos un nepieņemt tādus politiskus lēmumus, kas ir labu nodomu deklarācija, bet kas nevar sasniegt deklarēto mērķi.

Aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Mūzika ir būtiska ikvienas valsts kultūras sastāvdaļa. Tās radīšana un aktīva izmantošana ir jāveicina arī valstiskā līmenī. Latviešu mūzikas pieejamība apkārtējā vidē - tas ir nozīmīgs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanai. Tāpat tā ir cieši saistīta ar valsts vēsturisko, politisko, ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Ēters neapšaubāmi ir nacionālās bagātības sastāvdaļa, un apstākļos, kad frekvenču skaits katrai valstij ir ierobežots, tai jānosaka, kā tieši tās efektīvāk un lietderīgāk izmantot valsts un nacionālajās interesēs, kā arī rūpīgāk jākontrolē to izlietojums. Šis jautājums ir tieši saistīts arī ar mūsu valsts drošību.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt latviešu mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radioprogrammās. Latviešu mūzikas izmantošanas proporcijas noteikšana radioprogrammās Latvijā stiprinās Latvijā radītu mūziku kā vienu no mūsu tautas nacionālās kultūras un identitātes faktoriem. Tas stiprinās latvisko identitāti, kas ir sevišķi svarīga mūsdienu globalizētajā pasaulē, un palielinās klausītājiem piedāvātās mūzikas daudzveidību, jo patlaban dominē starptautiskā mūzika, kas neļauj pietiekami attīstīties mūzikai latviešu valodā. Bet tas nenozīmē, ka cilvēkiem tiks samazināta pieeja starptautiskajam mūzikas piedāvājumam. Ar mūsu mediju un komunikācijas līdzekļu palīdzību tas vienmēr ir bijis un būs iespējams. Jaunrades fonogrammu izmantošanas īpatsvara noteikšana radioprogrammās Latvijā dos iespēju arī jaunajiem, vēl maz pazīstamajiem latviešu mūziķiem ienākt tirgū, citādi tiem tas būtu daudz grūtāk.

Ņemot vērā nacionālās mūzikas kvotu regulējumu daudzās valstīs, Latvija šajā ziņā nebūtu pirmā. Mūzikas īpatsvars raidorganizāciju programmās ir noteikts Polijā, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Itālijā, Grieķijā, Kanādā, kā arī citās valstīs.

Regulējums un mūzikas īpatsvara procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs - tas variē no 30 līdz 40 procentiem. Ikvienam ir tiesības uz savu attīstību un kultūru, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversmes pamatprincipi. Tieši mūsu... tieši savas kultūras, valodas un vērtību apzināšana un stiprināšana ir solis pašreizējā kultūras mantojuma saglabāšanai nākotnē.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Baloža, Lejiņa, Krēsliņa, Vectirāna, Klauža un Šica iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! 1990.gada 3.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, ar kuru reabilitēja personas, kuras bija represētas bez tiesu nolēmumiem vai pēc Krievijas Federācijas Kriminālkodeksā norādītajiem pantiem.

Problēma bija tā, ka tajā laikā, 1990.gada pavasarī, Latvijas Republikā atradās PSRS bruņoto spēku daļas, darbojās Valsts drošības komiteja un likumā nebija iespējams iestrādāt visas normas un pantus, jo daudzas personas bija notiesātas armijas, iekšlietu karaspēka, valsts drošības karaspēka un citos kara tribunālos, kas bija tipiska okupācijas izpausme.

Protams, ka daudzi no tiem cilvēkiem ir miruši, bet bija vesela rinda tiesas procesu, kas notika no 1961. līdz 1974.gadam pēc speciālā PSKP CK lēmuma cīnīties pret latviešu, lietuviešu, igauņu un ukraiņu buržuāziskajiem nacionālistiem. Un, piemēram, Rīgā vairākās prāvās cilvēkiem tika piespriesti nāvessodi.

Es paņēmu prokuratūrā vienu slēdzienu, kas ir 1998.gadā rakstīts, pārbaudot krimināllietu Nr.45233 par Jēkaba Smilktes, Kārļa Endola, Alfrēda Ķepara, Kārļa Dintera un Teodora Koppes notiesāšanu. Prokuratūra secina, ka minētās personas notiesātas par darbībām, kuras izdarītas 1941.-1945.gadā, bet kvalificētas pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa 59.panta pirmās daļas - likuma, kas pieņemts tikai 1961.gadā un kurā nav paredzēta kriminālatbildība par tādām darbībām, kādas viņiem tiek inkriminētas. Ne iepriekšējā izmeklēšanā, ne tiesas izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi, ka minētie cilvēki ir piedalījušies padomju cilvēku iznīcināšanas akcijās. Līdz ar to ir jāiesniedz protests Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātai saskaņā ar Latvijas Republikas 1997.gada 20.februāra likuma “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pārejas noteikumu 2.panta 2.punktu.

To es nolasīju tāpēc, ka ļoti daudzi no šiem cilvēkiem nav reabilitēti, nekas tālāk nav noticis.

Un nobeigumā. Bijušais VDK virsnieks Imants Lešinskis liecināja Amerikas Savienoto Valstu izmeklēšanas iestādēm par to, kā strādāja Valsts drošības komiteja un kā notika tiesu procesi. Es nolasīšu tikai vienu teikumu: “Septiņdesmito gadu sākumā čeka parūpējās, lai jaunajai koncepcijai būtu stabils juridisks pamats. Līdzīgi kā latviešu 18.policijas bataljona karavīri ar plašu reklāmu presē un citos masu ietekmēšanas līdzekļos par šaušalīgiem kara noziegumiem tika tiesāti igauņu policisti, lietuviešu nacionālie partizāni, baltkrievu pašaizsardzības vienību dalībnieki, Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) kaujinieki. Morāle bija ļeņiniski vienkārša: ja tu esi nacionālists, tad esi pastrādājis ar nāvi tiesājamus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēcību.

Pretkrievu nacionālists ir slepkava un neģēlis - tas bija šo prāvu vēstījums pārējai cilvēcei, it īpaši attiecīgajām trimdinieku grupām Rietumu pasaulē. Tiesājamo izvēlē VDK rīkojās pēc vismazāko pūļu pielikšanas principa - tiesāti un nogalināti tika cilvēki, kuri jau kopš Staļina laikiem atradās padomju drošības dienestu kartotēkās un bija jau sodu izcietuši.”

Es aicinu atbalstīt un nodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Čeku spēles likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edvarda Smiltēna, Nellijas Kleinbergas, Silvijas Šimfas, Jura Viļuma, Ingas Bites, Mārtiņa Šica, Arvīda Platpera, Vara Krūmiņa, Jāņa Ruka un Riharda Melgaiļa iesniegto patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Tātad deputātiem ir iebildumi. (Dep. I.Zariņš: “Kas iebilst?”) Tātad iebilst deputāts Hosams Abu Meri. (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc ir iebildumi?”)

Līdz ar to, ja vienam deputātam ir iebildumi, mums jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns. (Starpsauciens: “Edvard, uzvārdus, lūdzu, nosauc! Tā būtu smukāk!”)

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, labrīt! Es domāju, katrs cilvēks Latvijā, kad viņš pārnāk mājās no darba, ieslēdz gaismu istabā, ieslēdz savu televizoru... un katrs uzņēmējs, kuram darbojas kāda ražošanas iekārta, apzinās to, ka viņš lieto, iespējams, dārgāku elektrību... Jo, ja rēķina pēc patērētajām kilovatstundām... ja to attiecina pret rēķina kopsummu, tad iznāk, ka pie mums elektrība ir viena no dārgākajām Eiropas Savienībā.

Kolēģi, 2,3 miljardi jau ir samaksāti par OIK, un šobrīd darba grupa mēģina atrast risinājumu, kā novērst to, ka ir jāmaksā vēl 1,5 miljardi, lai izpildītu saistības, kas ir spēkā līdz 2034.gadam. Tātad kopā - 3,7 miljardi eiro. Ja mēs rēķinām attiecībā pret mājsaimniecību skaitu, kas ir 858 tūkstoši, tad tie ir 4307 eiro uz katru Latvijas mājsaimniecību.

Savulaik, kolēģi, tika izsniegtas 1000 atļaujas - aptuveni 1000. Šobrīd vērienīga skandāla rezultātā ir atceltas atļaujas pārdesmit uzņēmumiem - praktiski tikai tiem, par kuriem bija sacelta skandālu vētra no mediju puses un uz kuriem bija milzīgs mediju spiediens.

Ir daudzi skaļi paziņojumi: “Makroekonomiska kļūda!”, “OIK ir jāatceļ! Mēs to atcelsim!”... Daži saka, ka to nemaz nevar atcelt. Tātad mērķis ir skaidrs.

Tāpat notiek izmisīgi mēģinājumi slāpēt un apdzēst šo skandālu.

Pirmais risinājums ir pārcelt OIK slogu no energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kas visvairāk bļāva, uz mazajiem un vidējiem.

Otrs ir fantastisks risinājums situācijā, kad mums ir pat negatīva fiskālā telpa jaunajām iniciatīvām, - vienkārši no “Latvenergo” peļņas ņemt ārā 79 miljonus, kuriem vajadzētu nonākt budžetā, un ielikt tieši priekšvēlēšanu gadā - tikai uz šo laiku, lai nodzēstu 12 procentus no šī OIK maksājuma.

Nu, un 17.aprīlī ir izveidota darba grupa, un šī darba grupa intensīvi strādā. Tur ir vairāki desmiti cilvēku. Un es saprotu, ka līdz 1.septembrim ir jābūt risinājumam.

Es domāju, ka OIK skandālā iesaistītajiem ir paveicies, jo tas mēslu apjoms un skandālu apjoms, kas tagad gāžas dažādās jomās, ir palīdzējis to mazliet apslāpēt.

Pieprasījumu komisija, kolēģi, ir pārvērtusies par OIK izmeklēšanas komisiju. To mēs saprotam. Visi pieprasījumi, kas ir tikuši skatīti, gan ir noraidīti. Šobrīd Brigmaņa kunga komisijā ir noticis brīnums: viens opozīcijas priekšlikums, lai gan par citu tēmu, tomēr ir atbalstīts.

Tur ir skatītas daudzas nianses, taču ir viena būtiska nianse, kas nav skatīta. Un tā ir atbildība par šiem lēmumiem.

Kas šobrīd notiek? Ja mēs pavērojam publisko telpu, praktiski visi ministri, sākot... patiesībā pat Gerharda kungs kā partizānis klusē šajā kaujā. Viņš bija pirmais, kas sāka izsniegt atļaujas, bet visi nākamie šobrīd agresīvi mēģina vainot cits citu: “Tas ir vainīgs!”, “Nē, tas iepriekšējais!”, “Nē, tas nākamais!” Pat investē desmitiem, iespējams, pat simtiem tūkstošus eiro, lai veidotu publicitāti, izlaistu avīzes ar savu pareizo versiju pēdējā lappusē par to, kas tad īsti ir vainīgs.

Bet kā tad ir patiesībā? Un ko nozīmē jēdziens “politiskā atbildība”? Lai noskaidrotu faktus, pieņemto lēmumu reālu hronoloģisku secību, konkrētas personas, kuras ir parakstījušas visus šos dokumentus, kas ir ietekmējuši OIK sistēmas izveidi, konkrētas personas, kas ir parakstījušas katru no izsniegtajām atļaujām... ir jābūt vismaz vienam parakstam, konkrētai personai, kura ir atbildīga par izsniegtajām atļaujām. Lai to noskaidrotu, mēs aicinām Saeimu... es aicinu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā. Aicinām Ministru prezidentu sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot OIK ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā. Tātad viena mēneša laikā sagatavot un iesniegt Saeimai ziņojumu, kurā tiek ietverts pārskats par OIK ieviešanas hronoloģiju kopš 2007.gada. Jo šobrīd mēģina to visu sajaukt, mēģina atklāt tikai no 2013.gada. Taču ir bijušas pat dienesta izmeklēšanas. Tātad ir dati par to, kādi lēmumi kurā laikā ir pieņemti un kuras personas lēmumus pieņēmušas. Tāpat aicinām ziņojumā norādīt personas, kuras parakstījušas uzņēmumiem izsniegtās atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātās iepirkuma komponentes ietvaros.

Kolēģi, šī ir ļoti būtiska lieta, par kuru pirms vēlēšanām ir jābūt skaidrībai visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, tas nozīmē, ka tagad mēs balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās, respektīvi, Saeimas šā gada 14.jūnija sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 18, atturas - 10. Līdz ar to lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā šā gada 14.jūnijā.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 19.jūnijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Janīnas Kursītes-Pakules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.jūnijā. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 19.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Ivana Ribakova, Andra Morozova, Vitālija Orlova, Igora Zujeva, Sergeja Mirska, Jāņa Ādamsona un Ivara Zariņa pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru prezidenta publiskajiem izteikumiem LTV1 raidījumam “Rīta Panorāma” 2018.gada 10.maijā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Godājamie kolēģi! Šis pieprasījums, ko parakstījuši mūsu kolēģi Sergejs Potapkins, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un pārējie un kas ir adresēts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, - “Par Ministru prezidenta publiskajiem izteikumiem LTV1 raidījumam “Rīta Panorāma” 2018.gada 10.maijā” - ar absolūtu balsu vairākumu tika noraidīts. Taču šajā pieprasījumā rakstītās lietas, protams, ir svarīgas, un pieprasījuma autoriem var piekrist, ka premjera izteicieni minētajā raidījumā “Rīta Panorāma” attiecībā uz Valsts kontroli bija neveikli. Ar premjeru šo jautājumu esam pārrunājuši. Viņš, par šo jautājumu pēc tam uzstājoties Latvijas Televīzijā, ir izteicis atvainošanos Valsts kontroles vadībai. Šos jautājumus viņš pārrunājis arī ar Valsts kontroles vadību. Līdz ar to Pieprasījumu komisijā šis jautājums vairāk izskanēja tādā nākotnes formā, runājot par sadarbību ar Valsts kontroli.

Es aicinu šo pieprasījumu noraidīt (Starpsauciens.), balstoties uz mūsu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Potapkinam.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šī pieprasījuma mērķis - tikt skaidrībā ar Ministru prezidenta Māra Kučinska publisko izteikumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, kurš skar tiesiskas varas virsprincipu un kompetenču sadalījumu starp valsts varas orgāniem. Ir vairāk nekā skaidrs, ka Satversme ir tā, uz kā balstās valsts būtība. Ir jāatzīst, ka valsts pamatbūtības neievērošana, kad viena valsts varas orgāna amatpersona apšauba un kritizē neatkarīgu konstitucionālu orgānu, apdraud labas pārvaldības principu, sadarbību publiskajā pārvaldē un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Šajā gadījumā rodas bažas, ka viens varas orgāns izceļ sevi kā dominējošu, tādējādi apdraudot valsts parlamentārās iekārtas sistēmu. Tieši tāpēc mēs pieprasām, lai Ministru prezidents sniegtu skaidrojumus par saviem izteikumiem, to būtību un pamatojumu.

Šogad tiek uzsākta Latvijas simtgades svinēšana, kuras virsuzdevums ir Latvijas sabiedrības valstsgribas un valstiskās piederības sajūtas stiprināšana. Lai stiprinātu Latviju un sabiedrības piederības sajūtu, ir jāstiprina jau tā bezgalīgi vājā sabiedrības uzticēšanās gan valdībai, gan pašai valstij. Valsts amatpersonu rīcībai un izteikumiem ir jābūt apdomātiem un ētiskiem. Tieši tāpēc mēs vēlamies saņemt paskaidrojumu par radušos situāciju, kurā tik augstas valsts amatpersonas izteikumi ir bijuši neizprotami un nepieļaujami, kā arī vēlamies noskaidrot, vai nebūtu aktuāls jautājums par valdības ētikas kodeksu, kas pasargātu no šādas situācijas atkārtošanās.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, lai šī situācija neraisītu neizpratni un netiktu atkārtota.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams Pieprasījumu komisijas vārdā? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Ivana Ribakova, Andra Morozova, Vitālija Orlova, Igora Zujeva, Sergeja Mirska, Jāņa Ādamsona un Ivara Zariņa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru prezidenta publiskajiem izteikumiem LTV1 raidījumam “Rīta Panorāma” 2018.gada 10.maijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” (Nr.1255/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Neviens priekšlikums netika saņemts.

Tā kā šis likumprojekts ir steidzams, komisijas vārdā aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Komisija izskatījusi uz trešo lasījumu grozījumus Muitas likumā (Nr.1161/Lp12).

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikumu iesniedzis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Trupovnieks. 3.priekšlikumu iesniedzis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Atbalstīts daļēji, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Trupovnieks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr.1195/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Kopumā tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši visus piecus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Paziņošanas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Paziņošanas likumā” (Nr.1194/Lp12). Nav bijis iesniegts neviens priekšlikums, bet Juridiskā komisija...

Sēdes vadītāja. Ir viens priekšlikums. Ā, tātad Juridiskā komisija...

J.Stepaņenko. ...Juridiskā komisija, izskatot, strādājot ar šo likumprojektu, ir nolēmusi atbalstīt vienu priekšlikumu, kas būtībā atceļ likuma spēkā stāšanās normu. Uz trešo lasījumu ir paredzēts šo normu precizēt, ņemot vērā to, ka šis likums ir saistīts ar iepriekšējo Saeimas sēdē izskatīto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Stepaņenko. Līdz ar to Saeimas Juridiskās komisijas vārdā es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Paziņošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Es saprotu, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājam... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Gaidim Bērziņam! (Dep. G.Bērziņš: “Piecas dienas!”)

Piecas dienas - tas ir komisijas virzītais priekšlikums.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 30.maija sēdē atbalstīja likumprojektu, kurš ļaus operatīvāk un sekmīgāk reaģēt uz iespējamiem draudiem kibervidē. Un kibervide, kā zināms, lielākajā daļā NATO valstu armiju ir atzīta par vidi, kura ir tikpat nozīmīga kā tradicionālā - gaiss, ūdens un sauszeme.

Likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 6.jūlija direktīvu 2016/1148 par pasākumiem, lai panāktu identiski augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Eiropas Savienībā.

Likumprojekts nosaka jaunus subjektus - pamatpakalpojuma sniedzējus un digitālā pakalpojuma sniedzējus -, kuriem paredzēti divi galvenie pienākumi: pirmkārt, ievērot konkrētas informācijas tehnoloģiju, tostarp tīklu un informācijas sistēmu, drošības prasības; otrkārt, ziņot par drošības incidentiem.

Lai nodrošinātu minētos pamatpakalpojuma sniedzēju un digitālā pakalpojuma sniedzēju pienākumus, tiek noteikti jauni uzdevumi šādām institūcijām: Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai jeb CERT.LV, Digitālās drošības uzraudzības komitejai un Aizsardzības ministrijai, kā arī atsevišķu nozaru uzraugošajām ministrijām.

Direktīva bija jāpārņem jau līdz 2018.gada 9.maijam, bet Informācijas tehnoloģiju drošības likums nacionālā līmenī jau regulē mums daļu no tajā paredzētajiem pasākumiem (piemēram, CERT.LV uzdevumus un tiesības) un noteic informācijas tehnoloģiju drošības incidentu būtību.

Tāpat jau šobrīd likuma 6.panta otrajā daļā paredzēts, ka valsts un pašvaldību institūcijām, informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekam (piemēram, “Latvenergo”, Baltic Grid, “Latvijas Gāze”) vai tiesiskajam valdītājam drošības incidenta gadījumā ir pienākums tūlīt informēt par notikušo kompetento drošības incidentu novēršanas institūciju.

Valsts un pašvaldības institūcijām ir jānodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām, ko ir noteicis Ministru kabinets. Šīs prasības paredzēts saglabāt, un ar likumprojektu tiek pārņemtas tās direktīvas normas, kuru nacionālajā līmenī vēl nav, kā arī tiek attiecīgi precizētas esošās tiesību normas.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Spolītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Šā gada 1.jūlijs?

V.Spolītis. 21.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz vairākus būtiskus uzlabojumus Valsts policijas un pašvaldību policijas sadarbības uzlabošanā un to uzraudzībā.

Precizēta likuma preambula atbilstoši citos normatīvajos aktos lietotajiem nosaukumiem.

Noteikts, ka pašvaldības var veidot ar citu pašvaldību kopīgu pašvaldības policiju un paredzēt pašvaldību uzraudzības padomes kompetenci šādos gadījumos.

Noteikti kritēriji, pēc kuriem iekšlietu ministrs nedod rakstveida atļauju pašvaldības policijas priekšnieka un ostas policijas priekšnieka, kā arī viņa vietnieka pieņemšanai darbā. Proti, tas ir gadījumā, ja Valsts policijai vai Drošības policijai ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Precizēts arī pienākums pašvaldības policijai un ostas policijai reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un ārkārtējiem notikumiem vienotajā notikumu reģistrā. Vienlaikus saglabājas princips, ka gadījumā, ja pašvaldības policijas netiek veidotas, pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā pilda Valsts policija.

Komisija likumprojektu izskatīja šā gada 30.maija sēdē un to atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 18.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr.1261/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Likumprojektu ir izstrādājusi Aizsardzības ministrija un iesniedzis Ministru kabinets.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu aviācijas jomā, paredzot noteikt vienādas procedūras attiecībā uz Latvijas un ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģiem. Likumprojektā tiek precizēta terminoloģija saistībā ar militārās aviācijas gaisa kuģiem, kā arī precizētas likuma normas, attiecinot militārās aviācijas gaisa kuģu regulējumu ne tikai uz Latvijas, bet arī uz ārvalstu militāro aviāciju.

Paredzams, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Komisija šo likumprojektu atbalstījusi pirmajam lasījumam, un komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 21.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija saņēma 13 priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Izvērtējot šos priekšlikumus, tika pieņemti attiecīgie atzinumi.

1. bija Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara priekšlikums. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. arī bija Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. - arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 4. - arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tika atbalstīts daļēji un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Loģiski, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to atbalstīja daļēji un iekļāva 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 12. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Un 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās norādi. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Kūtris. Aicinājums priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 12.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

Kā zināms, medijos ir parādījušies dažādi skandāli par sadārdzinātiem iepirkumiem, un sakarā ar to šo likumprojektu pirms kāda laika iesniedza Latvijas Reģionu apvienība.

Pie šī likumprojekta komisijā strādājusi ir gan Finanšu ministrija, gan VARAM, gan arī komisijas deputāti. Šī darba rezultāts ir tas, ka radušies 12 priekšlikumi, kuri komisijā ir izskatīti.

1.priekšlikums ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums, kurš paredz: ja atklāts vai slēgts konkurss pārtraukts saskaņā ar likuma 41.panta vienpadsmito daļu, sarunu rezultātā noslēgtā līgumcena nedrīkst par 50 procentiem vai vairāk pārsniegt atklātā vai slēgtā konkursā noteikto paredzamo līgumcenu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā... 2.priekšlikums.

Jā, kolēģi. Un saistībā ar šo priekšlikumu es vēlos runāt par visiem Finanšu ministrijas priekšlikumiem kopumā. Mēs ļoti labi saprotam - un Finanšu ministrija to ir deklarējusi -, ka mums ir negatīva fiskālā telpa jaunajām iniciatīvām. Tas nozīmē, ka faktiski ir bijušas tādas kā dzīrītes, iztērējot pat to naudu, kuras vēl nav. Taču vajadzību mums ir daudz, un tās ir dažādas - ceļi, medicīna un daudz kas cits.

Viens no Finanšu ministrijas darba mērķiem ir cīņa pret ēnu ekonomiku. Un, kolēģi, tieši šodien mēs lemsim par vienu... Nu, interesanti, kā to nosaukt - par burkāna vai pātagas mehānismu? Drīzāk gan tas ir pātagas mehānisms - čeku loterija. Bet pamats... pamats Latvijas cilvēku vēlmēm maksāt nodokļus ir pirmām kārtām uzticēšanās savai valstij, valdībai, ministriem un pārliecība, ka šīs amatpersonas ciena katru sabiedrības grūti nopelnīto un nodokļos samaksāto eiro.

Tātad, kolēģi, mēs ieviešam dažādus mehānismus, bet kas notiek valdībā un ministrijās? Faktiski, kā nu kurā, bet atsevišķās - dzīres un tāda naudas “kurināšana”. Par ļoti mazu daļu arī ziņo mūsu mediji.

Satiksmes ministrijā, “Latvijas Valsts ceļos”, 3,5 miljoni bija plānotā cena, bet 8,5 - galarezultātā. Tātad pieci miljoni pa virsu! Un nupat divi skandāli: viens, kas tālāk atvasinājās par diviem - saistībā ar VARAM, kur ir 1,4 miljoni plānotais... 8,5 - uzvarētājs vai tas pretendents, kas potenciāli var uzvarēt. Un redzam otru tādu pašu iepirkumu, kur ir 4,5 plānotais un 23 - tas, kas potenciāli varētu uzvarēt. Līdz ar to Pieprasījumu komisijā mēs skatījām... Bija diezgan šokējošas atbildes no VARAM puses. Izrādās, ka nav naudas pat šādiem iepirkumiem. Bet kas ir šajos iesniegtajos priekšlikumos?

Finanšu ministrija otrajam lasījumam piedāvājusi korekcijas sākotnēji iesniegtajā LRA priekšlikumā, un atbildīgā komisija ir atbalstījusi priekšlikumu papildināt Publisko iepirkumu likuma 41.pantu ar vienpadsmito daļu konkrētā redakcijā: “Ja atklātā vai slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījis paredzamo līgumcenu un par piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju noteicis tikai cenu un piedāvājumu iesniedzis tikai viens piegādātājs, pasūtītājs pārtrauc iepirkumu [..].”

Un otrs princips, kas ir iesniegts: ja piedāvātā līgumcena pārsniedz 50 procentus... faktiski tikai pie kumulatīviem nosacījumiem; ja piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents un par piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju noteikta cena.

Kolēģi, tas nav pietiekami! Līdz ar to šāds regulējums... tā mērķis būs negodprātīga valsts resursu izmantošana, un tas radītu risku, piemēram, karteļu vienošanās gadījumā, kur piedāvājumu par augstu summu iesniegtu divi pretendenti, tādējādi apejot nosacījumu. Vai arī papildus cenas kritērijam tiktu noteikts kāds nebūtisks kvalitatīvs kritērijs ar nelielu nozīmi, kuru formāli nosakot arī tiek pieļauta iespēja apiet nosacījumu.

Ko es ar to gribu teikt? Ka šobrīd tiek izšķērdēti miljoni. Finanšu ministrija - paldies tai par ieguldīto darbu! - ir mēģinājusi beidzot nākt ar iniciatīvām un uzlabot šo likumprojektu. Taču es domāju, ka mums trešajā lasījumā tomēr jākoriģē nedaudz atpakaļ un jānoteic, ka mēs neietveram... ka par piedāvājumu izvērtēšanas kritēriju nosaka tikai cenu un tikai kritēriju, ka piedāvājumu iesniedz viens piegādātājs.

Es aicinu šobrīd sekot līdzi komisijā lemtajam un aicinu arī Finanšu ministriju rūpīgi pārdomāt. Arī no mūsu puses būs priekšlikumi trešajā lasījumā, jo nu jau tas ir aizgājis diezgan kliedzošā veidā - starpības iepirkumos mērāmas jau astoņu miljonu, piecu miljonu... viena ir pat, iespējams, 19 miljonu apmērā.

Līdz ar to es pagaidām aicinu atbalstīt, bet būs darbs trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti 2.priekšlikumu atbalsta.

E.Smiltēns. 3.priekšlikums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums, kurš nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - VARAM parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums, kurš noteic, ka atklāta vai slēgta konkursa vai konkursa procedūras ar sarunām gadījumā paredzamās līgumcenas aprēķiniem ir jābūt veiktiem 12 mēnešu periodā pirms iepirkuma izsludināšanas, pamatojoties uz aktuālo tirgus izpēti. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, bet vēlos teikt pāris lietas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pieprasījumu komisijā... patiesībā tika pieņemts tāds vēsturisks lēmums... Daudzi, tajā skaitā Kaimiņa kungs, Zariņa kungs, ir gājuši runāt, ka nav atbalstīti pieprasījumi... Šoreiz ir atbalstīts pieprasījums saistībā ar dārgajiem iepirkumiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Neticami!”) Neticami, vai ne?

Bet kas atklājās šajā komisijas sēdē, kad mēs sākām uzdot konkrētus jautājumus VARAM par šiem pieckārtīgi uzpūstajiem iepirkumiem? Šķiet, arī opozīcijas kolēģis jautāja: “A jums vispār nauda ir?” Un viņi saka: “Mums ir tikai pāris miljonu, gan jau šo naudu piešķirs tālākajā posmā.” Tas ir viens.

Otrs. VARAM atzina - skaidri un atklāti! -, ka tā rīko iepirkumus par miljoniem... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) par miljoniem, kur pieckārtīgi uzpūstas cenas uz tā pamata, uz tiem aprēķiniem, uz tiem projektiem, kas ir no 2004.gada. Kurš gads šogad ir? Tātad tie ir 14-15 gadus veci projekti, aprēķini, tirgus analīze.

Un 6.priekšlikums, kuru iesniedzis Putras kungs, kas ir arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs... ministrijas vārdā viņš ir iesniedzis... Es domāju, ka Putras kungam vajadzētu tomēr šo priekšlikumu papētīt mazliet nopietnāk un, iespējams, izrunāt ar nozari vai citām atbildīgajām ministrijām. Jo Putras kungs piedāvā, ka aprēķiniem jābūt veiktiem vismaz 12... tātad jābūt gadam, kura ietvaros ir skatītas reālās tirgus cenas, tajā skaitā šis projekts... (Starpsauciens.) Jā, ne vecākam, tieši tā!

Komisijā priekšlikums pagaidām ir noraidīts. Bet, es domāju, lai izvairītos no situācijām, kad ministrijas apzināti vai slinkuma dēļ ceļ augšā 14 gadus vecus aprēķinus, nokrata centimetru biezu putekļu kārtu un iet taisīt miljonu iepirkumus... Es domāju, ka šis ir bijis vērtīgs priekšlikums, un ir tikai jautājums, vai tie ir 12 vai 36 mēneši vai kāds cits saprātīgs skaitlis.

Es aicinu Finanšu ministriju uz trešo lasījumu iesniegt precizētus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šī priekšlikuma pamatmērķis ir, lūk, kāds.

Piemēram, būvniecības gadījumā ir tehniskais projekts. Tehnisko projektu var izstrādāt divus trīs gadus. Te Smiltēna kungs runāja pat par 14 gadiem, padsmit gadiem... Būvniecības projektam, protams, ir ekonomiskā daļa, tas ir, tāme. Tāme tiek rēķināta pēc tām izmaksām, kas ir bijušas tajā laikā.

Un šī priekšlikuma pamatmērķis jau ir tāds - iepirkumu komisiju mudināt... un īstenībā pat pasargāt šo komisiju no tā, ka var izveidoties situācijas, ka iepirkums ir četras, piecas, astoņas... nezinu, 12 reižu dārgāks nekā sākotnēji prognozētā līgumcena.

Nu, uz trešo lasījumu, es saprotu, mēs iesniegsim priekšlikumu. Komisijā ir bijusi runa par to, ka varētu diskutēt arī par 18 mēnešiem, bet priekšlikums diskusijai būs uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

E.Smiltēns. Tātad 6.priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Bet, kā saprotu, Finanšu ministrija veiks labojumus uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8.priekšlikums arī ir no Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras kunga, un tas ir par 42.pantu - “Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi”. Finanšu ministrija vēlas precizēt un noteikt arī to, ka viens no kritērijiem ir “terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana [..].” Šādas personas neiekļaut iepirkumos.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš izslēdz likumprojekta 2.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā... 10. ... Kaut kas sajuka numerācijā.

E.Smiltēns. Es atvainojos, 10.priekšlikumu jau mēs skatījām...

Sēdes vadītāja. 10.priekšlikums tātad ir...

E.Smiltēns. ...VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. ...parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Un 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

E.Smiltēns. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums, kurā mēģināts pārcelt spēkā stāšanās termiņus vēl par gadu. Komisija uzskatīja, ka tam visam jāstājas spēkā ātrāk, un tāpēc šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši pilnīgi visus 12 priekšlikumus, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi, faktiski līdz pirmsjāņu laikam... pēc būtības jums ir laiks, lai sagatavotu priekšlikumus. Nav daudz laika, bet, es domāju, diezgan daudz ir labojams šajā likumprojektā.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 21.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 2016.gada Pasaules Pasta konvenciju”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nākamie septiņi likumprojekti ir vienā paketē, un visi ir saistīti ar izmaiņām Pasaules Pasta konvencijā.

Latvija ir viena no 192 valstīm, kuras piedalās Pasaules Pasta savienībā. Šī savienība veicina starptautiskās sadarbības attīstību un iespēju robežās sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos. Tā pilda konsultatīvās, saskarsmes un starpniecības funkcijas, izdod noteikumus starptautiskai pasta apmaiņai, kā arī rekomendācijas, kas palīdz nodrošināt plašu mūsdienu produktu un pakalpojumu tīklu.

2016.gada oktobrī norisinājās pēdējais Pasaules Pasta savienības kongress, kurā tika pieņemtas vairākas svarīgas izmaiņas un uzlabojumi, kas mums jāpieņem ar šiem likumprojektiem. Faktiski mēs izslēdzam un nomainām novecojušās lietas.

Pirmais ir dokuments Nr.4798 - likumprojekts “Par 2016.gada Pasaules Pasta konvenciju”. Ārlietu komisija to izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 2016.gada Pasaules Pasta konvenciju” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4796. Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu” tika izskatīts un atbalstīts Ārlietu komisijā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4797. Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” tika izskatīts Ārlietu komisijā un atbalstīts. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4799. Šis likumprojekts veic izmaiņas konstitūcijā, konvencijā un reglamentos par pasta maksājumu pakalpojumiem.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4800.

Ārlietu komisija arī šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par likuma “Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4801.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 2016.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Un beidzot strādājam ar dokumentu Nr.4802.

Likumprojekts “Par 2016.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” tika izskatīts un atbalstīts Ārlietu komisijā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 2016.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam - šā gada 12.jūnijs.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Skatām otrajā lasījumā grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā.

Pavisam otrajam lasījumam esam saņēmuši 47 priekšlikumus.

1. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 3. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Man ir šeit vairāki priekšlikumi. Tā kā es vairs nekāpšu tribīnē, mēģināšu visu pateikt šajā uzstāšanās reizē.

Man ļoti žēl, ka deputāti un finanšu jomas speciālisti neiesniedza pietiekami daudz priekšlikumu attiecībā uz šo būtisko likumu. Šis likums ir būtiskāks nekā Izglītības likums. Jā! Izglītības likumā ir daudz problēmu. Bet šis ir mūsu tautsaimniecības likums. Šis ir likums, kas ir mūsu tautas nākotnei. Ļoti žēl, ka mēs to nesaprotam. Ļoti žēl!

Un man ir ļoti žēl skatīties uz zāli, kas to uztver kā tādu... “Ai, ai! Ko tas Kalnozols te nāk un pļāpā?!” (Dep. V.Spolītis: “Nepļāpā! Runā!”) Mēs esam vergu tauta! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

E.Putra. Jā.

Komisijas vārdā... Visi iesniegtie priekšlikumi, kas ļoti daudz arī dublējas... ļoti daudzi faktiski ir dekoratīva rakstura, un viena liela daļa arī rada... ja tie tiktu atbalstīti, tad liela daļa turpmāk radītu juridisku kāzusu šajā krājaizdevu sabiedrību nozarē.

Tāpēc aicinu atbalstīt tos priekšlikumus, kas ir komisijā atbalstīti, un vadīties pēc balsojumiem, kādi ir notikuši komisijā. (Starpsaucieni.)

3. nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Kalnozols uztur balsojumu? Kalnozola kungs, jūs uzturat balsojumu par 3.priekšlikumu un nākamajiem, jo jūs runājāt par visiem? Tātad deputāts Kalnozols neuztur balsojumu ne par 3., ne par nākamajiem priekšlikumiem. Paldies.

Deputāti neiebilst.

E.Putra. 4. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 5. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 6. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 7. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 8. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 9. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 10. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 11. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 12. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 13. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 14. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 15. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 16. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 17. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 18. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 19. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 20. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 21. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 22. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 23. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 24. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 25. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 26. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 27. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 28. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 29. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 30. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 31. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 32. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 33. - deputāta Brīvera priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. Arī 34.priekšlikums komisijā ir atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 35. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 36. - deputāta Ivara Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 37. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 38. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 39. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 40. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 41. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 42. ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. 42.priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 43. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 44. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 45. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 46. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un 47. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Komisijā saņemts 21 priekšlikums, kā arī komisija ir izstrādājusi dažus savējos.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 4. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 7. - Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 8. - Ministru prezidenta priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 11. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 16. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 18. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 20. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Valainis. 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Likteņdārza likums”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Likumprojekts “Likteņdārza likums”.

Ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Arnīša priekšlikums. Un tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Rībena. Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. Un 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Līdz ar to esam izskatījuši visus 10 priekšlikumus, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likteņdārza likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Rībena. Priekšlikumus trešajam lasījumam var iesniegt līdz 12.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija turpina darbu ar tā saukto datu regulas ieviešanu. Un saistībā ar likumprojekta “Personas datu apstrādes likums” izskatīšanu otrajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Neko vairs nevar dzirdēt. (Noklaudzina ar āmuru.)

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija rīkoja piecas komisijas sēdes. Mēs saņēmām daudz priekšlikumu, taču virkne priekšlikumu no šiem 57, kurus izskatām šodien, tapa arī pašā Juridiskajā komisijā, uzklausot ekspertus, samērojot dažādos viedokļus un intereses, un jāteic, ka tik tiešām šīs diskusijas Juridiskajā komisijā bija ļoti, ļoti dziļas. Tāpēc arī centīšos ziņot detalizētāk, jo neskaidrību par un ap regulas ieviešanu, kura ir stājusies spēkā jau 25.maijā, ir ļoti, ļoti daudz.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas gan ir redakcionāla rakstura un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - arīdzan Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - komisijas rosināts redakcionāls precizējums, kas saistīts ar regulā noteikto nepieciešamību nodrošināt datu uzraudzības iestādes neatkarību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar komisijas sēdē pieņemto lēmumu par to, ka likumprojekta normu izslēgšanai jāvirza tie panti, kas paredzēja Datu valsts inspekcijai tiesības policijas klātbūtnē iekļūt pārziņa telpās un veikt piespiedu pārmeklēšanu vai apskati. Tas ir saistīts arīdzan ar šā likumprojekta 31.priekšlikumu. Par to mums bija tiešām detalizēta diskusija komisijā. Mēs secinājām, ka regula šādas prasības neparedz. Līdz ar to arī komisija neuzskatīja par vajadzīgu šādu kompetenci Datu valsts inspekcijai šobrīd piešķirt - pēc būtības... iespējams, pat līdz 48 stundām slēgt visu uzņēmējdarbību tikai un vienīgi uz aizdomu pamata, ka varētu būt notikusi nelikumīga datu apstrāde.

Līdz ar to šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Tātad tiek mainīts sākotnējais piedāvājums. Datu valsts inspekcijas direktoru amatā iecels nevis Saeima, bet Ministru kabinets saskaņā ar Satversmes 58.pantu.

12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Minētais priekšlikums paredz, ka uz Datu valsts inspekcijas direktoru nav attiecināms citos normatīvajos aktos noteiktais par iestādes vadītāja darbības un tās rezultātu novērtēšanu, viņa atstādināšanu un disciplināro atbildību. Priekšlikums bija nepieciešams, lai nodrošinātu regulā nostiprināto inspekcijas direktora neatkarību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā tātad iekļauti abi iepriekš minētie priekšlikumi un kurš nosaka prasības, kādas ir nepieciešamas inspekcijas direktoram, un ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets inspekcijas direktoru atbrīvo no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka inspekcijas direktoru atbrīvo no amata, ja viņš ir ievēlēts vai iecelts amatā, kas nav savienojams ar inspekcijas direktora amatu. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 23. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek izvērtēta inspekcijas direktora atbrīvošana no amata. Vienlaikus tiek paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību. Tā kā likumā nebija noteikta procedūra, tagad šāda procedūra ir paredzēta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka inspekcijas direktora pilnvaras tiek apturētas, ja inspekcijas direktoram ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana. Tāpat arī paredzēts regulējums par inspekcijas direktoram izmaksājamo darba samaksu pilnvaru apturēšanas laikā. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka gadījumos, kad izbeidzas inspekcijas direktora pilnvaras, tās tiek apturētas vai arī direktors tiek atbrīvots no amata, šos pienākumus veic inspekcijas direktora vietnieks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka inspekcijā nodarbinātajiem, kā arī pieaicinātajiem lietpratējiem ir aizliegts izpaust informāciju, ko tie ieguvuši saistībā ar savu uzdevumu veikšanu inspekcijā, un ka šāds aizliegums ir spēkā arī pēc dienesta vai darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt IV nodaļu “Inspekcijas nodarbinātie”, jo tajā ietvertais regulējums jau ir ietverts Valsts civildienesta likumā un Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no panta norādi, ka inspekcijas veiktā pārbaude ir arī iekļūšana telpās un piespiedu pārmeklēšana. Kā jau minēju, Juridiskās komisijas ieskatā šādu pilnvaru piešķiršana Datu valsts inspekcijai nebūtu samērīga ar iespējamo privātpersonu un arīdzan komersantu pamattiesību ierobežojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums paredz, ka inspekcijas pārbaudes ietvaros inspekcijas ierēdņiem, apmeklējot datu apstrādes vietu, ir jāuzrāda sava dienesta apliecība, jāinformē par pārbaudes priekšmetu un mērķi. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 34. - Juridiskās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums paredz noteikt, ka procesuālo darbību veicējs jebkurā gadījumā izsniedz procesuālās darbības protokola kopiju pārzinim vai apstrādātājam. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums paredz izslēgt to likumprojekta pantu, kas nosaka, ka inspekcijas ierēdņi ir tiesīgi iekļūt pārziņa vai apstrādātāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās telpās un veikt to apskati un piespiedu pārmeklēšanu.

Kā jau es minēju, mēs šādu regulējumu Juridiskajā komisijā neatbalstījām.

Tātad komisijā priekšlikums par izslēgšanu ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta pantu par tiesnešu lēmumiem, kas saistīti ar atļauju veikt apskati un piespiedu pārmeklēšanu, iekļūstot īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās telpās. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Tas nozīmē, ka debates par šo priekšlikumu mēs sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paziņojumi.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Pēc piecām minūtēm, pulksten 10.35, visus frakciju vadītājus gaidīsim Viesu zālē. Nevis Sarkanajā, bet Viesu zālē. Sanāksim uz Frakciju padomes un Saeimas Prezidija kopēju sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paziņojums Sociālo un darba lietu komisijas kolēģiem. Lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis... (Starpsauciens: “Ir! Re, kur Balodis!”) Baloža kungs... Raivis Dzintars, Rihards Kols, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Aleksejs Loskutovs, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Laimdota Straujuma un Zenta Tretjaka.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”. Un 38.priekšlikums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir šāda.

Kā jūs redzat no likuma, datu aizsardzības speciālists - tā ir kā profesija, kurai izvirzītas noteiktas prasības: kvalifikācijas prasības, zināšanu prasības, nepieciešamība apmeklēt noteiktas mācības un tā tālāk.

Un likums paredz arī to, ka inspekcijā ir datubāze, kurā ir informācija par katru šādu datu aizsardzības speciālistu, bet vienlaikus ir iespēja izvēlēties speciālistu no šādas datubāzes vai jebkuru citu personu. Un tad rodas jautājums - vai nu nav jēgas tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai uzturētu atkal kārtējo datubāzi, vai... Gadījumā, ja šāda datubāze tiek uzturēta, loģika prasa, lai tajā atrastos visi datu aizsardzības speciālisti, par kuriem ir attiecīgā informācija, ka viņu sertifikāti, zināšanas un viss pārējais atbilst likuma prasībām. Un jebkurš uzņēmējs - liels vai mazs, bet īpaši svarīgi tas ir mazu SIA gadījumā! - zina, ka, no datubāzes izvēloties speciālistu, viņš nekļūdīsies un attiecīgais speciālists atbildīs likuma prasībām.

Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt mūsu izvirzīto priekšlikumu, lai būtu kaut kāda zināma loģika. Ja jums nav intereses šo priekšlikumu atbalstīt, tad, manuprāt, uz trešo lasījumu jāizstrādā priekšlikums, kurš neizvirza prasību vispār tērēt nodokļu maksātāju naudu un uzturēt kārtējo datubāzi, kura faktiski netiek izmantota.

Tā ka es aicinu šajā gadījumā atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai jebkurš uzņēmējs - vēlreiz uzsveru! - ir drošs, ka pati valsts ir atbildīga par to, ka speciālists, kas atrodas datubāzē, ir ar atbilstošu kvalifikāciju un zināšanām un ka viņš neriskē, šādu speciālistu algojot un maksājot viņam algu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim. (Dep. A.Kaimiņš: “Ringolds ir aizgājis pēc kafijas! Viņa nav te!”)

Baloža kunga nav zālē.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai ziņotājai ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Šim jautājumam mēs tiešām pastiprināti pievērsāmies vairākās komisijas sēdēs un lūdzām arī Tieslietu ministriju sagatavot informāciju par to, kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir regulēts šis jautājums par datu aizsardzības speciālistiem. Vai ir kādas obligātas prasības, kuras regula neparedz, vai valstis tās paredz ieviest savā regulējumā, vai ir nepieciešami šie sertifikāti?

Un starpparlamentu sistēmas ietvaros, uzdodot jautājumus citu valstu parlamentiem, tur, kur gan likums jau ir sagatavots vai vēl ir tikai izskatīšanas stadijā, noskaidrojām, ka tikai un vienīgi Slovēnijā ir paredzēts šāds regulējums. Savukārt pārējās valstīs obligātas prasības netiek paredzētas. Turklāt kvalifikācijas eksāmens šobrīd netiek paredzēts nekur.

Līdz ar to, protams, mēs arī komisijā runājām par to, vai būtu lietderīgi saglabāt to sistēmu, kāda ir šobrīd, jo Fizisko personu datu aizsardzības likums šādu sertifikāciju bija ieviesis un saraksts tiek uzturēts. Diskutējām, vai to vajadzētu pilnībā dzēst jau šobrīd vai tomēr ir labi, ka ir arī speciālisti... ja pašiem komersantiem savu darbinieku vidū varbūt tādu nav vai nevēlas izvēlēties, tad var ņemt no šī saraksta.

Uzklausījām komersantus. Mums bija klāt Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi... Pēc būtības šis saraksts ir palīdzīgs. Tajā var ielūkoties, šos speciālistus var izmantot. Speciālistu ir samērā maz. Ja mēs uzliktu obligātu prasību, tāpat visiem šo speciālistu nepietiktu. Bet pārejas noteikumos paredzējām trīs gadu termiņu, pēc kura ministrija gatavos ziņojumu Saeimai par to, vai ir lietderīgi vai nav lietderīgi vispār šādu eksāmenu paredzēt, saglabāt, un nepieciešamības gadījumā caur šiem pārejas noteikumiem likumdevējs situāciju varēs koriģēt.

Līdz ar to, rūpīgi apsverot visus argumentus “par” un “pret”, uzklausot gan personas, kuras ļoti aktīvi, jāteic, iestājās un lobēja to, ka eksāmenam un sertifikātam ir jābūt obligātai prasībai, gan arī tos, kuri bija ļoti pret, manuprāt, komisija ir palikusi pie ļoti pārdomāta risinājuma un deputātu iesniegto 38.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputātu Sudrabas un Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 39. ir deputāta Ringolda Baloža priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības datu aizsardzības speciālistu profesionālās kvalifikācijas uzturēšanai. Tātad uz trīs gadu pārejas periodu, kā jau es iepriekš minēju. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - deputātu Ingunas Sudrabas un Gunāra Kūtra priekšlikums. Saistīts ar iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kas paredz, ka datu aizsardzības speciālistu izslēdz no datu aizsardzības speciālistu saraksta, ja nav izpildītas Ministru kabineta noteikumos paredzētās prasības profesionālās kvalifikācijas uzturēšanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta pantu par rīcības kodeksa pārraudzības institūcijas kompetenci, jo tas dublē regulas tiesību normu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka inspekcijas direktora administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz datu apstrādes vispārīgos noteikumus, kuros ir noteikti pamati, uz kuriem balstās, apstrādājot personas datus. Tāpat arī paredzēti gadījumi, kad var apstrādāt personas sensitīvos datus, un ir noteikts datu ievākšanas apjoms.

Mums tiešām bija daudz diskusiju par to, vai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs šāds pants likumā, jo tas ir skaidrojošs. Taču, ņemot vērā to, ka regula ir ļoti specifiska un ne katrs varbūt to māk un spēj piemērot tieši, mēs izšķīrāmies tomēr likumprojektā ietvert detalizētāku regulējumu. Un gan saskaņošanas laikā starp institūcijām, gan arī likumprojekta apspriešanas laikā Saeimā tika noteikts, ka mēs vēlamies, lai likumprojektam būtu arī regulu skaidrojošā funkcija. Tā kā specifiskie datu apstrādes nosacījumi un likumā noteiktais pienākums apstrādāt personas datus jau ir ietverts vairākos normatīvajos aktos, piemēram, attiecībā uz arodbiedrībām tas ir gan Darba likumā, gan Arodbiedrību likumā, gan Biedrību un nodibinājumu likumā, tad, neskatoties uz to, ka arodbiedrības nāca uz Juridisko komisiju ar lūgumu ietvert šajā likumprojektā īpašu izņēmumu, mēs uzskatījām, ka tas nav nepieciešams, bet ir jādod skaidra atsauce uz regulu, ka šie speciālie normatīvie akti var veidot izņēmumus. Tāpat šajā pantā ir norādīts uz īpašu kategoriju datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Un tātad 9.panta 2.punkts... ja tas ir paredzēts ārējā normatīvajā aktā atbilstoši datu regulas 9.panta 4.punktam...

Lūdzu šo komisijas sagatavoto skaidrojošo panta redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sākotnējā redakcija, kur runāts par datu apstrādi statistikas nolūkos, bija šaurāka, nekā regula to paredz. Tātad stāsts bija tikai un vienīgi par... vairāk tieši par oficiālās statistikas vākšanu. Taču, ievērojot to, ka regulā ir paredzēti izņēmumi, tādējādi atvieglojot personu datu apstrādi statistikas sagatavošanas nolūkos, šis pants ir tā kā paplašināts un atbilstošāks regulas mērķim. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 52. - deputāta Ritvara Jansona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Savu priekšlikumu es balstīju uz tās pašas slavenās datu regulas, kura nu jau ir stājusies spēkā, 158.normu: “Dalībvalstīm turklāt vajadzētu būt pilnvarotām paredzēt turpmāku personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos, piemēram, nolūkā sniegt konkrētu informāciju saistībā ar politisko izturēšanos bijušo totalitāro valsts režīmu laikā, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, jo īpaši holokaustu, vai kara noziegumiem.”

Juridiskajā komisijā izvērtās daudz plašāka diskusija šī priekšlikuma sakarā ne tikai par sociālajām zinātnēm, bet par daudzu zinātņu nozaru kopumu, kurās ir nepieciešama gan personas datu apstrāde, gan personas datu publicēšana. Tāpat Juridiskajā komisijā tika akcentēts tas, ka nacionālajā likumdošanā jānostiprina augstskolu studentu tiesības nodarboties ar pētniecisko darbību, gan datus apstrādājot, gan publicējot, jo citādi apstātos, piemēram, visa bakalaura vai maģistra darbu virzība.

Līdz ar to komisija nonāca pie secinājuma, ka tai jāuzdod ministrijām divu mēnešu laikā noskaidrot, kādi likumdošanas akti ir jāmaina saistībā ar attiecīgajām nozarēm. Tā, piemēram, šajā sociālo zinātņu vai pētniecības jomā tas būtu gan Zinātniskās darbības likums, gan Arhīvu likums. Bet tikpat labi ir daudzas citas nozares, kurām regula ļauj iestrādāt nacionālajos likumos normas, kas nosaka speciālu kārtību personas datu apstrādei un publicēšanai. Un mēs gaidām ministriju aktīvu rīcību šajā lietā.

Līdz ar to neprasu balsojumu šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad runātājs neprasa balsojumu. Un deputāti neiebilst komisijas viedoklim.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies, ka Jansona kungs balsojumu neprasa. Bet man pienākums tomēr vēl mazliet skaidrot, jo šī situācija tiešām ir svarīga. Mēs lūdzām Izglītības un zinātnes ministriju uz Saeimas šodienas sēdi sagatavot rakstveida skaidrojumu, vai ar zinātnisko izpēti (regula noteic, ka tas ir viens no izņēmuma gadījumiem, kuros personas datus var apstrādāt) mēs saprotam tikai un vienīgi to zinātnisko izpēti, ko veic zinātnieks ar doktora grādu; vai mēs ar to aptveram arī visu mācību procesu. Esam saņēmuši skaidrojumu, ko es atļaušos citēt, jo tas ir svarīgs Saeimas sēdes stenogrammai.

“Ievērojot, ka zinātne ir īpaši svarīgs sabiedrības attīstības faktors, tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, vecuma, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai dienesta stāvokļa un citiem apstākļiem. No minētā ir secināms, ka ar zinātnisko darbību ir tiesīga nodarboties arī tāda persona, kurai nav zinātniskā kvalifikācija, proti, doktora zinātniskais grāds. Tātad jebkura persona var veikt zinātnisko darbību, ar to saprotot, ka tā ir radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovāciju.

No minētā secināms, ka jebkura persona var darboties jebkurā vai vairākās zinātniskās darbības sfērās; jebkurai personai ir tiesības zinātniskās darbības ietvaros īstenot radošo darbību. Zinātne ir intelektuāla darbības sfēra; pētniecība - mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā un inovācija - jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana produktā vai pakalpojumā.”

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis šajā vēstulē ir norādījis, ka ministrijas ieskatā nav pamata bažām, ka studējošais, izstrādājot diplomdarbu - bakalaura, maģistra, promocijas darbu -, nevarēs veikt personas datu apstrādi atbilstoši darbā izvirzītajam mērķim un nolūkam. Studējošam ir jāievēro regulā noteiktie personas datu apstrādes principi un augstskolu apstiprinātās ētikas normas, savukārt akadēmiskajam personālam jāievēro saistošās zinātniski pētnieciskās ētikas normas, tādējādi nodrošinot datu subjektu tiesības uz datu aizsardzību.

Līdz ar to mēs vēlamies arī šeit... likumdevēji grib skaidrot, ka ar šo regulu un ar Latvijas nacionālo regulas piemērošanas aktu netiks ierobežotas nedz studentu tiesības, nedz skolēnu tiesības veikt pētnieciskos darbus.

Bija arī jautājumi par ārstiem rezidentiem, kuri slimnīcās pie pacientu apskates arīdzan saskaras ar pacientu datiem, kas ir sensitīvi dati. Mēs secinājām, ka Pacientu tiesību likumā šāda iespēja ir paredzēta... šis izņēmums no regulas nacionālajos likumdošanas aktos ir paredzēts.

Bet vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mēs, Juridiskā komisija, esam uzrakstījuši vēstuli Ministru prezidentam un lūguši visām ministrijām pievērst īpašu uzmanību - vai ir kādi īpaši nozares normatīvie akti, kuri tomēr būtu jāgroza. Lūdzām to darīt ātrākā režīmā, proti, līdz šā gada 1.augustam, tas ir, divu mēnešu laikā, lai katra ministrija konstatētu, vai kādos nozares darbību regulējošos normatīvajos aktos būs vajadzīgi grozījumi. Un, ja tādi būs vajadzīgi, lai nedz studentiem, nedz skolēniem, nedz arī uzņēmējiem nebūtu ilgi jāgaida un lai neizpratne un daudzie mīti par datu regulu vēl vairāk neiesakņotos.

Līdz ar to Jansona kungs uzsāka ļoti svarīgu diskusiju. Mēs komisijā secinājām, ka jautājums tiešām ir svarīgs, bet komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un Jansona kungs arīdzan neuztur balsojumu.

53. - Juridiskās komisijas priekšlikums paredz paskaidrojumu, kas ir auditācijas pieraksti šā likumprojekta izpratnē. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 54. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 55. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tā kā šajā likuma nodaļā tika regulēts administratīvās atbildības jautājums, kas balstīts uz Administratīvo pārkāpumu procesa likuma projektā noteikto, taču minētais likumprojekts nav pieņemts, saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām šī nodaļa ir izslēgta.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums paredz izslēgt gan likumprojektā ietvertos pārejas noteikumu punktus, kas noteic, ka inspekcija ir Datu valsts inspekcijas tiesību un saistību pārņēmēja, gan arī noteikumu par likumprojekta 10.nodaļas stāšanos spēkā, kur bija paredzēta īpašā kārtība iekļūt komersanta telpās.

Un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 57. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas pārejas noteikumos paredz regulējumu par datu aizsardzības speciālista amata pretendenta kvalifikācijas eksāmena lietderību.

Kā jau es minēju saistībā ar deputātu Kūtra un Sudrabas priekšlikumu, kā arī Baloža kunga priekšlikumu, tika uzturēts viedoklis, ka būtu saglabājama datu aizsardzības speciālistu sertifikācija un tātad arī būtu nepieciešama šo speciālistu izmantošana daudz plašāk, lai uzņēmējiem varbūt nerastos problēmas ar speciālistu piesaisti. Mēs atradām risinājumu - trīs gadu pārejas periodu. Ministru kabinets līdz 2021.gada 30.jūnijam izvērtē šo likumā ietverto regulējumu un iesniedz Saeimā, un tad arī attiecīgi izvērtējam - vai mēs paliekam pie esošās kārtības, vai arī likumā ir jāizdara grozījumi un jāatsakās no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

Līdz ar to aicinu šādus pārejas noteikumus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un pēdējais ir 58. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt spēkā stāšanās noteikumu. Regula stājās spēkā jau 25.maijā. Šodien jau ir 7.jūnijs. Tātad mēs nevaram paredzēt, ka likums stājas spēkā 25.maijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Personas datu apstrādes likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Lībiņa-Egnere. Ņemot vērā to, ka regula jau ir spēkā, mēs lūdzam priekšlikumu iesniegšanai noteikt minimālo, tas ir, piecu dienu termiņu - 12.jūniju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūnijs.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Īsi vēlreiz atgādināšu, ka grozījumu galvenais uzdevums bija ieviest normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanu, un reizē precizēt izglītības ieguves formas un izglītības programmu virzienus, kā arī speciālās izglītības programmu īstenošanas nosacījumus.

Gribu vēlreiz atgādināt, kas tad ir kompetence. Tā ir katra cilvēka spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust viedokli, risinot dažādas problēmas mūsdienu mainīgajās dzīves situācijās.

Komisijā notika divas sēdes. Viedokļi bija daudzi un dažādi. Tika uzklausīts vecāku organizāciju, pedagogu profesionālo organizāciju, augstskolu, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, LIZDA, LIVA un citu organizāciju viedoklis.

Komisija konceptuāli ir atbalstījusi kompromisa variantu par kompetenču izglītības ieviešanu, sākot no 2020.gada 1.septembra. Tātad komisija ir atbalstījusi šīs izglītības uzsākšanu 1., 4., 7. un 10.klasē, lai attiecīgi pa gadiem turpinātu šī satura ieviešanu. Un ar balsu vairākumu komisija noraidīja mācību uzsākšanu pirmajā klasē no sešu gadu vecuma.

Komisija bija saņēmusi 120 priekšlikumus. Šo diskusiju rezultātā daļa priekšlikumu tika atsaukta, un līdz ar to pēdējā komisijas sēdē mēs esam izskatījuši un izteikuši viedokli par 98 priekšlikumiem.

1. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jaunā izglītības satura būtība ir radīt skolēniem auglīgus apstākļus dziļas izpratnes veicināšanai un prasmju attīstīšanai, kā arī personības pilnveidei. Mācību procesa centrā jābūt skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes, atrast vai neatrast tās, rast īsto ceļu un iegūt prasmes lietot zināšanas. Ir nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas mācību saturā, mācīšanas pieejā un vērtēšanā. Ir nepieciešams samazināt mācību priekšmetu sadrumstalotību. Tieši uz to ir vērsts 1.priekšlikums. Galvenā uzmanība ir jāvelta dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstīšanai. Vienlaikus lielāka loma ir jāpiešķir bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstura ieradumu veidošanai, vērtību sistēmas nostiprināšanai. Ļoti svarīga ir skolas vide, mācību metodes. Skolas videi ir jābūt draudzīgai. Mācīties var ar prieku, un jaunā standarta mērķis ir, lai skolotāji arvien retāk dzirdētu jautājumus no skolēniem: “Kāpēc man tas vajadzīgs? Kāpēc man tas jāmācās?”, bet dzirdētu jautājumu: “Skolotāj, kas man būtu jāzina, lai atrisinātu šo problēmu?”

Runājot par kopējo stāvokli, kādā mēs esam šodien, pēc Saeimas atbildīgās komisijas sēdes. Komisijas balsojumi nebija ideāli, bet kopumā tie ļauj virzīties uz priekšu, tie ļauj atrisināt galveno - valdībai virzīt Ministru kabinetā pamatizglītības vadlīnijas... es atvainojos, pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības standartu. Mums ir ļoti nepieciešams iet uz priekšu ar šo darbu, jo to gaida skolotāji, skolu vadība, vecāki.

Vēl viens ļoti būtisks aspekts, ko man rakstīja ĪRIJAS LATVIEŠU NACIONĀLĀS PADOMES pārstāvji vēstulē. Jauna mūsdienīga, mūsu laikam atbilstoša pasaules līmeņa izglītība ir viens ļoti būtisks reemigrācijas faktors. Ģimenēm ar bērniem, kas vēlas atgriezties Latvijā, viens ļoti būtisks aspekts ir - kāda būs mūsu izglītības sistēma.

Projekta vadības komanda ir nopietni strādājusi, tāpēc es gribu pateikt paldies gan projekta komandai, gan visiem ekspertiem, skolotājiem, skolu vadībai un noteikti arī vecākiem. Es gribu avansā pateikt paldies deputātiem, ja jūsu balsojums būs labvēlīgs jaunā standarta starta šāvienam.

Un mazliet par kopējo situāciju. Jā, ne viss ir panākts, ko Izglītības un zinātnes ministrija un valdība piedāvāja. Gribu pateikt paldies arī premjeram, kurš, manuprāt, gana daudz pūļu pielika, visvairāk jau droši vien sarunās ar savu frakciju. (Dep. A.Bērziņš: “Nerunāja neko!”)

Ņemot vērā to, ka likumprojekta struktūra ir diezgan sarežģīta, ir daudz iekšējo saišu, ir pietiekami komplicēti pārejas noteikumi, godātie deputāti, es lūdzu cieši pieturēties pie komisijā balsotā, kaut arī tas nav ideāls variants. Izņemot vienu ļoti svarīgu lietu. 69., 70. un 71.priekšlikums. Tie ir identiski, un tos es ļoti aicinu neatbalstīt. Bet citādi, lai uz trešo lasījumu likumprojekts nekļūtu nesaderīgs un nekopsakarīgs, es aicinu deputātus visos citos priekšlikumos sekot komisijas viedoklim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Runājot konkrēti par 1.priekšlikumu, jāteic, ka, manuprāt, tas ir apliecinājums, ka šī izglītības reforma netiek virzīta pārdomāti. Jo - kā gan citādi uz otro lasījumu pēkšņi var parādīties priekšlikums, kurā minēta kaut kāda jauna būtiska klasifikācijas ieviešana?! Tur teikts, ka mācību priekšmeti tiek klasificēti mācību jomās, bet tālāk nav neviena vārda par to, kā tās jomas veidosies, kāds klasifikators būs tā pamatā, kādi principi būs mācību priekšmetu klasificēšanai. Tas vēl vienu reizi parāda, ka tas, ko nupat teica izglītības un zinātnes ministrs, - ka šeit viss rūpīgi pārdomāts un ilgi un rūpīgi visi strādājuši, - ka nekas tāds īstenībā nenotiek!

Manuprāt, mans aicinājums neatbalstīt šo priekšlikumu būtu tikai pareizs, jo būtu jāizstrādā priekšlikums, kurā skaidri var saprast, cik detalizēta klasifikācija būs, kā tas izskatīsies, lai visiem būtu saprotams, kā šī nozīmīgā reforma tālāk virzīsies. Jo, manuprāt, tēmai, kā mācību priekšmeti tiek klasificēti jomās, jau nu bija jāvelta vairāk uzmanības. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit izskanēja aicinājums turpmāk neparedzēt mācību virzienu definēšanu likumā, kas vismaz iezīmēja kaut kādus virzienus, kā mācību jomas vai virzieni tiek klasificēti; tur ir sociālā joma, dabaszinātņu virziens un tā tālāk. Taču šeit piedāvātais priekšlikums, vienā naktī dzimis, parāda tikai to, cik vieglprātīgi Izglītības un zinātnes ministrija izturas pret pašas virzīto reformu.

Es aicinu neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Es turpināšu par šo pašu jautājumu, jo komisijā uz mūsu jautājumu, kas ir mācību joma, atbildes vienkārši nebija. Kaut ko mistisku tur pateica, nopurpulēja: “Priekšmetus saliksim kopā, un tad mācīsim, un viss.”

Gribu ministra kungam atbildēt, kā viņam vajadzētu ar saviem palīgiem izglītot komisijas pārstāvjus.

Joma - kas tas ir? Latviešiem joma pirmām kārtām ir neliels līcis, ko no atklātās jūras atdala zemes šaurums. Piemēram, Kuršu joma, “Laivas iebraukušas jomā”, un tā tālāk.

Otrs skaidrojums: sekla ieplaka starp divām kāpu rindām. Un kā piemērs ir šāds teikums: “Mēs varam šo ieplaku aizbērt ar smiltīm.”

Un trešā ir tā pārnestā nozīme, ko cienījamie Izglītības un zinātnes ministrijas darboņi te ir ielikuši. Proti, joma - tā ir nozare, piemēram, zinātnē un mākslā (“darboties literatūras jomā”, “strādāt medicīnas zinātnes jomā”). Un, ja mēs runājam par nozari, - tas ir priekšmeta lauks, noteiktu zināšanu joma.

Definētas ir 68 nozares. (Dep. V.Spolītis: “Viss ir skaidrs!”) Nē, es runāju tagad par nozarēm. Kas ir joma, es jau teicu: pārnestā nozīmē tā ir nozare. Ja jūs nevarat saprast līdz galam, tad palasiet! (Starpsauciens.)

Kultūras nozare, zinātnes nozare, zinātņietilpīga nozare ir definēta... Starp šīm 68 nav mācību priekšmetu jomas! Nav vispār tādas definīcijas! Es gribētu zināt šīs mācību priekšmetu jomas (turklāt vārdu “joma” es šeit lietoju daudzskaitlī!), ko mums piedāvā. Ko tas nozīmē?

Darbības joma. Ir 44 jomas. Zinātnes joma... jauna joma, bet tā ir saistīta ar paskaidrojumu - zinātnē... Nu, kaut kas jauns ir atklāts, un zinātnieki cīnās šajā jomā un pilnveido...

Man ir jautājums - kas ir mācību jomas? Vispirms - definīcija. Ja jau to pielietojam jaunajā likumā... Un otrs - cik ir šo jomu?

Jo 1.pantu grib papildināt ar teikumu: “Mācību priekšmetus apvieno mācību jomās.” Šādā redakcijā grib papildināt un neizskaidro! Un mēs balsojām un pieņēmām komisijā... diemžēl koalīcijas deputāti...

Nu, man tas vienmēr rada satraukumu, jo pēc tam sākas putra, kad pieņem likumu, un tad mēs mēģinām dzēst ugunsgrēku un kaut ko mainīt.

Es gribu atgādināt, ka man nav uzticības ministram šo jauno terminu ieviešanā, jo uz jautājumu - kādās mācību stundās tiek pielietotas jaunās atklāsmes pedagoģijā, metodikā? - Šadurska kungs man atbildēja, skaidrojot par interešu izglītības jautājumu, tātad pulciņu nodarbībām. Es varu to vēstuli parādīt, viņš ir parakstījis. Tātad ministrs neatšķir mācību stundu vispārizglītojošajā skolā no interešu izglītības pulciņu nodarbībām pēc mācībām.

Un es iebilstu ministra nupat nesen teiktajam no šīs tribīnes. Reemigrāciju jau neiespaido zinātnes attīstība Latvijā un vispārizglītojošo skolu kvalitāte. Viņi nebrauc atpakaļ ne jau tāpēc, ka šeit ir slikta izglītība. Tā tiek degradēta un - piedodiet! - nesakārtota, tas gan. Bet ekonomiskā situācija valstī, cienījamais ministra kungs, liek vecākiem pelnīt naudu ārpus Latvijas.

Kamēr nav izskaidrots, es aicinu tomēr balsot “pret” šo papildinājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Atbilde uz visām šīm problēmām, kas būs... uz jautājumiem par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā Latvijā atbilde ir pavisam vienkārša. Un es brīnos, ka visu šo daudzo gadu laikā par šo jautājumu nav runāts un tas nav iztirzāts.

Atbilde ir tāda, ka visām valsts skolām ir jābūt valsts īpašumā. Šobrīd mūsu skolas pārvalda 122 saimnieki: 119 pašvaldības, Valsts izglītības satura centrs un Izglītības un zinātnes ministrija.

Ko jūs gribat... Kādas reformas lai izdodas, ja ir 122 saimnieki? Latvijā neviena reforma līdz šim izglītībā nav notikusi! Tagad...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu! Mācību priekšmetus apvieno mācību jomās. Lūdzu, turieties pie priekšlikuma!

A.Kaimiņš. Atkal! Es runāju - jūs iejaucaties... Jā, precīzi, jā! Es ne pie kā neturēšos! Man nav jāturas pie priekšlikuma!

Mūrnieces kundze, runājiet latviski pareizi! Jūs no Nacionālās apvienības esat!

Sēdes vadītāja. Ar sēdes vadītāju, lūdzu, nedebatējiet, turpiniet savas debates par priekšlikumu.

A.Kaimiņš. Labdien, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates!

A.Kaimiņš. Piedāvāju atbalstīt šodien grozījumus Vispārējās izglītības likumā - arī 1.priekšlikumu, arī 2.priekšlikumu... Tur ir 98. Arī 3.priekšlikumu... Principā tā, kā ir komisija... Varbūt ieklausīties ministra kungā par to, ka 69., 70., 71. nav jāatbalsta... Bet es nezinu, vai jūs mani dzirdat. Un, ja jūs mani nedzirdat, tad patiesībā tie vārdi jau nav domāti jums.

122 saimnieki ir kļūda izglītības sistēmā. Ir jābūt vienam saimniekam, un tai ir jābūt valstij. Ja ir vienota sistēma, tad arī atalgojums būs vienāds un tad arī visas pārējās reformas varēs realizēt. Šobrīd ir tā, ka vienam skolas direktoram kaut kas nepatīk, otram kaut kas patīk un pārējiem 117 arī var kaut kas nepatikt. Līdz ar to atrisinājums ir šāds.

Šī Saeima šo reformu neīstenos, bet nākamajā mēs to paveiksim.

Paldies.

Atbalstiet, lūdzu, kā lēmusi komisija, izņemot 69., 70. un 71.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamais Kaimiņa kungs! Šis priekšlikums ir konkrēts! (Dep. A.Kaimiņš: “Jūs neesat konkrēta! Kurā partijā tu esi?”) Ja jums uztaisa balodis uz galvas, tad nevajag mēģināt nogalināt visus putnus, kas ir pasaulē.

Cienījamie kolēģi! Platpera kungs no šīs tribīnes stāstīja nepatiesību. Ir tā, ka nesamērīgi liela procentuālā daļa no Latvijas aizbraukušajiem ir tieši jauni cilvēki. (Dep. A.Kaimiņš: “Tiešām, Lolita?”) Mums katru gadu par pieciem procentiem samazinās jaunu cilvēku daudzums. (Starpsaucieni.)

Pēdējos 15 gados no Latvijas ir aizbraukuši 100 tūkstoši jaunu cilvēku. (Starpsauciens: “Runā par jomām!”) Tam ir tiešs sakars (Dep. A.Platpers: “Viņa nerunā par jomām!”) ar izglītības kvalitāti!

Jaunie cilvēki no...

Sēdes vadītāja. Lūdzu kārtību zālē (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), pirmkārt.

Otrkārt, aicinu debatēt par konkrēto priekšlikumu.

L.Čigāne. Jaunie cilvēki no Latvijas (Starpsauciens.) brauc projām tādēļ, ka viņi šeit nevar iegūt kvalitatīvu izglītību (Starpsauciens: “Oi, oi, oi!”), jo viņiem nekvalitatīva izglītība neļauj atrast darbu.

Galvenie iemesli, ko mūsu jaunieši min kā tādus, kuru dēļ viņi dodas projām, ir (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, iedomājieties, ka tas esmu es - ko jūs darītu?”) perspektīvu trūkums un vēlme uzlabot savu dzīves līmeni.

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti, Čigānes kundze! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Čigānes kundze, lūdzu, vienu mirklīti!

Kaimiņa kungs, lūdzu, apsēdieties savā vietā! Netraucējiet! Lūdzu, netraucējiet debates! (Dep. A.Kaimiņš: “No vietas drīkst starpsaucienus, izlasiet grāmatu!”) Starpsaucieni Kārtības rullī ir atļauti (Starpsauciens.), bet nav iespējams traucēt debates.

Čigānes kundze, lūdzu, turpiniet!

L.Čigāne. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ja veidu, kādā mūsu jaunie cilvēki mācās un kādā viņiem pasniedzam mācību priekšmetus, mēs nemainīsim, lai šī pasniegšana būtu piemērota (Dep. A.Kaimiņš: “Es atvainojos, varat par tēmu, lūdzu, runāt?”) moderna tirgus ekonomikas prasībām, jaunie cilvēki turpinās pamest mūsu valsti.

Cienījamie kolēģi! 2007.gadā (Dep. A.Kaimiņš: “Es atvainojos! Kas notiek? Kas notiek?!”) bija 19 procentu jaunu cilvēku mūsu sabiedrībā, bet šobrīd šī proporcija ir samazinājusies līdz 13 procentiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Iedomājieties, ka tas esmu es, kas runā! Lieciet lietā savu āmuru!”) Ir pienācis pēdējais brīdis veidot tādu izglītību, kas ir piemērota mūsu jauno cilvēku nodarbinātības iespējām.

Šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Mēs nedrīkstam klausīties analīzē, ko mums pasniedza Platpera kungs, lūdzot noraidīt šo priekšlikumu! Tur bija ļoti daudz nepatiesību.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, (Aplausi.) vienu mirkli! Kaimiņa kungs, lūdzu, netraucējiet debates! Saskaņā ar Kārtības rulli patiešām ir iespējami starpsaucieni, bet tas nenozīmē kliegšanu un ārdīšanos visu debašu laiku. (Dep. A.Kaimiņš: “Man balss ir tāda! Un jums ir mikrofons, man nav!”)

Lūdzu, ieņemiet vietu Sēžu zālē! Netraucējiet Saeimas sēdes norisi! Es jums izsaku aizrādījumu. (Dep. I.Rībena: “Aiciniet visus runāt par tēmu!”)

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Arī es, bijušais Rankas lauksaimniecības arodskolas direktora vietnieks ražošanas un apmācības jautājumos, gribu izteikt savu viedokli.

Pirmkārt. Es gribu izteikt lielu (Aplausi.)... Pirmkārt, es gribu izteikt lielu cieņu mana bijušā šaha trenera dēlam Kārlim Šadurskim par viņa grūto darbu.

Otrkārt. Manuprāt, visas problēmas izriet no vēstures. Kāpēc šos un arī citus jautājumus skata? Jo - kā nāk jauns ministrs, tā veco labo padomju sistēmu maina. Kā izmaina, tā paliek sūdīgāk.

Un uz doto brīdi ir tā problēma, ka neviens netic, ka paliks labāk. (Dep. I.Rībena: “Nepaliks jau arī!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Centīšos paskaidrot, kas ir jomas.

Valodu joma - latviešu valoda, mazākumtautību valoda, pirmā un otrā svešvaloda.

Sociālā un pilsoniskā joma - sociālās zinības un vēsture, Latvijas un pasaules vēsture.

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma - tajā ietilpst vizuālā māksla, mūzika, literatūra. Par literatūru mums ir bijušas daudzas diskusijas, ka to varbūt vajadzētu tomēr likt pie valodu jomas. Un vēl viens mācību priekšmets - izpildītājmāksla... Nu, diskusijas bija arī par nosaukumu “drāma” - vai tas ir pieņemams...

Dabaszinātņu joma - dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija.

Matemātikas joma ir matemātikas priekšmeti.

Tehnoloģiju joma - tehnoloģijas, inženierzinības, dizains un datorika.

Veselības un fiziskās aktivitātes joma - sports, veselība un drošība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Beidzot komisijas priekšsēdētājs nolasīja jomas, kas izskaidro šo... Mācību priekšmetu joma tomēr nav līdz galam izdiskutēta, un ir ļoti lielas iebildes. Un kādā sakarā? Tādā, ka joma, kas saistīta ar nacionālo identitāti un kultūru, diemžēl tiks sašaurināta četrkārtīgi. Tāpēc, ka viena joma - mūzika - vairs nebūs patstāvīgs priekšmets.

Lielākā problēma ir tā, ka man neizdevās no ministra kunga uzzināt, cik mācību stundu būs mūzikā, sākot ar pirmsskolu. Es jau varu pateikt, bet es negribu aizsteigties notikumiem priekšā. Būs ļoti maz, jo izrādās, ka tur, no kurienes ir tulkots šis, piedodiet, jaunās, uz kompetencēm balstītās izglītības saturs... viss pārējais ir tulkots no dažādām valstīm. Bet mēs neesam saglabājuši savu nacionālo, kas mums ir devis labus rezultātus. Mums ir viena lieta, par ko mēs priecājamies. Arī tagad mēs simtgades svinībās visi jūsmosim par dziesmu svētkiem. Un es ļoti aicinu nerunāt muļķības. Es tikai izteicu ministram iebildi, ka reemigrācijas nav ne jau vis tāpēc, ka jaunieši nebrauc šeit atpakaļ. Valsts sociālo apstākļu un ekonomiskās situācijas dēļ nebrauc atpakaļ. (Dep. V.Spolītis: “Ja nav izglītības, tad sociālie apstākļi ir tādi, kādi tie ir!”)

Un nevajag mani nepārtraukti apvainot, ka es kaut ko meloju. Cienījamā... (Starpsaucieni.) Es gribu vēlreiz runāt par... Ja jau mēs runājam par šīm jomām... Es runāju tieši par jomām! Nepārtrauciet, ja jūs nevarat pateikt kaut ko gudru!

Un es aicinu šo jautājumu, pirms mēs neesam kārtīgi izdiskutējuši komisijā arī šo tā saukto kultūras jomu...

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jūsu debašu laiks beidzies.

Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Tiešām nedomāju, ka tik jautras debates izraisīsies par šo jautājumu. Jo es kaut kā iedomājos, ka Saeimas deputāti orientējas tajā darbā, ko šobrīd dara, proti, dod deleģējumu valdībai izstrādāt standartu.

Paldies Adamoviča kungam, kurš no projekta “Skola 2030”... Starp citu, es ļoti ieteiktu visiem kritiķiem, kas kritizē, ka nekas nav skaidrs, atvērt Valsts izglītības satura centra vai Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapu un tur, šķirklī “Skola 2030”, izlasīt. Tad ir interesantākas debates.

Bet, runājot par jomām... Tas ir tīri un vienīgi Ministru kabineta noteikumu jautājums. Šodien, godātie deputāti, jūs nerakstāt Ministru kabineta noteikumus. Šodien jūs neizstrādājat izglītības standartu. Šodien jūs dodat deleģējumu valdībai to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Es gribu nedaudz turpināt Čigānes kundzes aizsākto tēmu.

Divi trīs konkrēti jautājumi.

Čigānes kundze, kas tieši brauc prom? Vai brauc prom vīlušies 5.klases skolēni vieni paši, kuriem pēkšņi nepatīk izglītība? 8.klases skolēni? Es domāju, ka jūs runājat par tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši izglītību un kuri mūsu sociālo apstākļu dēļ nav spējīgi atrast darbu. Šis ir pavisam cits jautājums, un par to ir jāatbild valdošajai koalīcijai. Arī jums, Čigānes kundze, par to ir jāatbild! Īpaši jums ir jāatbild par to, ka VIENOTĪBA izglītības un zinātnes ministrus... laikam ir jau nomainījusi piekto vai ceturto, es jau neatceros. Šī ir bijusi jūsu joma! Tāpēc pēkšņi tagad, pirms vēlēšanām, ķert un grābt un kaut ko tagad pieprasīt - tas nav pareizi, manuprāt.

Bet, kolēģi, par jomām tik tiešām arī komisijas sēdē nebija spējīgi priekšlikumu iesniedzēji paskaidrot, neskatoties uz to, ka bija vairāki lūgumi gan no deputātu, gan arī no pedagogu puses. Un nav arī saprotams, pēc kāda klasifikatora šobrīd ziņotājs ir nosaucis šīs jomas, jo, kā jau Platpera kungs pastāstīja, meklējot jēdziena “joma” skaidrojumu, patiesībā mēs varam atrast ļoti daudz. (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis: “Nevajag meklēt vārdnīcā, vajag apskatīties standartā!”) Un tam bija jābūt jau likumprojektā iestrādātam, ja izglītības un zinātnes ministrs saka, ka šī reforma ir rūpīgi sagatavota. Tātad jums bija jābūt jau pilnīgi gataviem visiem skaidrojumiem, visiem priekšlikumiem, nevis tagad jāsniedz uz otro lasījumu, vēl uz trešo lasījumu. Jums tam visam bija jābūt jau gatavam, nevis jāsaka, ka deputāti neko nesaprot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Par jomām runājot. Nupat Šadurska kungs teica, ka nevajag meklēt jomu skaidrojumu likumā, bet ka to izdarīs Ministru kabinets. Respektīvi, likumā tad jābūt deleģējumam, ka Ministru kabinets šajā gadījumā nosaka jomas. Palasiet šī paša likuma 4.pantu - “Ministru kabineta kompetence”! Tur nekas par jomām nav teikts. Respektīvi, Ministru kabinetam vispār nav deleģējuma skaidrot jomas. Tātad jums jāiestrādā tas likumā. Un tad, Šadurska kungs, jūs varēsiet teikt, ka gaidīsim kaut kādu Ministru kabineta lēmumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 30, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Adamovičs. 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. (Starpsauciens.) Tātad ministrs nevēlas runāt.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam. (Starpsauciens.)

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Deputāti!

Nu, tas jau mums ierasts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā: jebkurā likumā, kas nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas, ir zemūdens akmeņi jeb slēptie akmeņi. Nu, arī šeit.

Mūsu priekšlikums bija izslēgt likumprojekta 1.panta ceturto daļu, kas šajā likumprojektā ir pirmā norma, kurā runāts par speciālās izglītības attīstības iestādēm, par šī nosaukuma maiņu, un konkrēti tas skar speciālo izglītību. Mūsu priekšlikums un doma bija tāda: speciālās izglītības jautājums no šī likumprojekta ir jāņem ārā vispār. Jo mēs jau tik daudz reformējam, reorganizējam! Reformas reformu galā. Kāpēc?

Pirmām kārtām jau tāpēc, ka internātskolu reforma nav novesta līdz galam. Nav skaidrs, kas atlaistajiem pedagogiem no tām skolām, kuras pašvaldības likvidēs, samaksās naudu līdz galam; nav zināms, kā viss šis process beigsies un kur šo internātskolu audzēkņi aizies. Mēs viena tipa skolu reorganizāciju vēl neesam pabeiguši, kad jau nākamajam skolu tipam ķeramies klāt.

Principā mani priekšlikumi tika noraidīti, bet nu mēs varētu mēģināt tomēr nobalsot “par” šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Kolēģi, 2.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 3. - Saeimas deputāta Andra Morozova priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir identisks iepriekšējam, un acīmredzot Saeima savu viedokli ir izteikusi. Tomēr debates par to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iespējamas.

Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, Prezidij! Labdien, kolēģi! Ministra kungs! Es runāšu gan par šo priekšlikumu, gan arī pārējiem saviem priekšlikumiem.

Pēdējā laikā es daudz dzirdu no malas un no medijiem viedokli par to, ka SASKAŅA ir pret izglītības reformām. Gribas ieviest skaidrību šajā jautājumā un cerēt, ka mūs sadzirdēs.

Jūs zināt: nav nekā vieglāka par dažādas maldinošas informācijas izplatīšanu, neiedziļinoties būtībā. Šādu maldinošu informāciju palaikam, taču diezgan sistemātiski izplata gan koalīcijas deputāti, gan ministri, gan žurnālisti (sevišķi bieži tie, kuri sevi dēvē par pētnieciskajiem). Nesen viena šāda žurnāliste rakstīja, ka reforma draud izgāzties, vēl neiesākusies, priekšvēlēšanu populisma dēļ, un piesauca ļaunos spēkus no opozīcijas, kuri tad nu būs tie reformas izgāzēji.

Tomēr jāteic, ka tā nav. SASKAŅA nav pret reformām! SASKAŅA ir pret šo neizdiskutēto reformu uzspiešanu īsā laikā. Atšķirība šeit ir milzīga. Vispirms būtu jāsaprot, ko mēs gribam no Latvijas izglītības sistēmas. Man tas ir skaidrs: mēs gribam, lai mūsu izglītības sistēma dotu gudrus un kvalificētus absolventus ar plašu redzesloku. Tādus absolventus, personības, kas būtu gatavi jauniem izaicinājumiem, lai sasniegtu virsotnes. Man nav ne mazāko šaubu, ka kompetencēs balstīta pieeja var veicināt šī mērķa sasniegšanu, taču ne tādā izpildījumā, kā tas notiek tagad. Reforma ir nepārdomāta, sasteigta un tiek uzgrūsta bērniem un skolotājiem, kā arī bērnu vecākiem kaut kādā steidzamībā. Tieši tas ir priekšvēlēšanu populisms, nevis opozīcijas bažas par to!

Es ik dienu dzirdu, ka nekad jau nebūs īstais laiks un visu laiku neviens nebūs gatavs. Tas, ka izglītības un zinātnes ministrs tikai tagad pēkšņi izdomājis ieviest reformas, bet gadiem ilgi koalīcija izglītības sektoru vispār neuzskatīja par prioritāti, nenozīmē, ka darbs... ka nekad neviens nebūs gatavs. Tas nozīmē: ja tagad ir uzsākta diskusija, tad tai ir jābūt pilnvērtīgai, iesaistot visas ieinteresētās puses, un ir jānonāk pie kopsaucēja.

Sāksim ar to, ka šīs reformas vispār grūti nosaukt par reformām. Sauksim lietas īstajos vārdos! Laist sešgadniekus skolā? To jau tagad var darīt! Tā sauktā reforma paredz šo procesu vienkārši aplikt ar birokrātiskiem šķēršļiem.

Tā saucamā skolu tīkla optimizācija nav nekāda optimizācija, bet primitīva skolu slēgšana, labi zinot, ka ikvienā apdzīvotā vietā tieši skola ir izglītības un kultūras centrs. Optimizācija ietver arī speciālo programmu samazināšanu un slēgšanu, bērniem ar speciālajām vajadzībām piedāvājot vispārizglītojošās programmas. Vai skolām ir vajadzīgais aprīkojums? Nav. Bet kuru tas interesē?! Vai tā ir reforma? Nav. Tā ir bērnu ar īpašām vajadzībām vienkārša apgrūtināšana jau tā smagās dzīves apstākļos.

Visinteresantākā, protams, ir izglītības satura reforma. Nekādas diskusijas par to nemaz nav notikušas. Notiek tikai mētāšanās ar apgalvojumiem un tukšiem saukļiem. Tas ir pret, šis ir pret... Es dzirdu, kā tiek piesaukts, ka tādi cienījami eksperti kā Vjačeslavs Kaščejevs, Mārcis Auziņš un vēl citi strādā pie jaunā mācību satura. Un kā vispār kāds iedomājas apšaubīt viņu darba kvalitāti?! Visu cieņu Kaščejevam un Auziņam! Bet, cik man zināms, viņi nestrādā konkrēti pie izglītības satura. Viņi ir vizionāri - ar labām idejām, taču, cik man zināms, nenodarbojas ar šo melno, daļēji tehnisko darbu. Tāpēc reformas īstenotājiem nevajadzētu slēpties aiz šo kungu mugurām.

Virsmērķa noteikšana un reāla izglītības satura izstrāde ir divas dažādas lietas. Vēlreiz atkārtoju: SASKAŅA nav pret reformām, mēs esam par to, lai novecojušais izglītības saturs būtu atjaunots un mūsdienīgs. Taču, ja tādā veidā kā šobrīd notiek nevienam nezināmu izglītības sistēmas izmaiņu uzspiešana, kvalitatīvu izglītību mums vēl ilgi neredzēt kā savas ausis. (Starpsauciens: “Jūs pirmo pateicāt “pret”!”)

Vai kāds vispār zina, ko paredz jaunā reforma? Neviens.

Sēdes vadītāja. Morozova kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies. (Dep. A.Kaimiņš: “Tu vari paņemt laiku!”)

A.Morozovs. Var papildu laiku? (Starpsauciens: “Jā, tu vari!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts apvieno abus debašu laikus? Vienlaikus piebildīšu, ka deputāts runā patiešām par visiem saviem iesniegtajiem priekšlikumiem. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Lūdzu, turpiniet!

A.Morozovs. Drīkst, ja?

Sēdes vadītāja. Divas minūtes. Jā!

A.Morozovs. Vai kāds vispār zina, ko paredz jaunā reforma? Neviens. Neviens nekad nav redzējis šo programmu paraugus. Kāpēc? Jo tie ir noslepenoti kā ierobežotas pieejamības dati. (Dep. I.Rībena: “Tieši tā!”) Kā var izdiskutēt kaut ko, kam ir ierobežota pieejamība?

Kur tad ir problēma? Problēma ir faktā, ka galvenais uzsvars šajās neskaitāmajās Šadurska reformās nav saistīts ar izglītības saturu un kvalitāti, bet gan vērsts uz krievu skolu latviskošanu un abu kopienu pretnostatīšanu. Tā ir ačgārna pieeja, un tā izslēdz reformas veiksmīgu īstenošanu - īpaši tad, ja reformējamie to neatbalsta.

Problēma nav krievu bērnos. Latvijā bilingvālās izglītības sistēma darbojas gadu desmitiem, un tā jau pati par sevi paredz to, ka visi skolu absolventi zina valsts valodu.

Problēma ir tajā, ka izglītības jomas uzraugi nav spējuši īstenot un izkontrolēt likumos jau paredzēto, nav spējuši skolotājiem palīdzēt apgūt valodu, nav spējuši izkontrolēt valsts valodas pietiekamu lietošanu skolās un tagad pēkšņi nolēmuši cirst ar sirpi pa visiem iesaistītajiem.

Pēc 25 neatkarības gadiem Latvijā joprojām ir divkopienu sabiedrība. Kāpēc? Tāpēc, ka pie varas esošās partijas acīmredzot nav bijušas ieinteresētas veidot vienotu, veselu sabiedrību. Skaidrs, ka tad tāds priekšvēlēšanu instruments kā abu kopienu savstarpēja pretnostatīšana nebūtu izmantojams un nāktos pievērst uzmanību veselības, labklājības, ekonomikas un citām jomām. Šī burvju nūjiņa vienkārši pazustu. Neizdevīgi!

Laiks ir laikam beidzies, ja?

Būtu, ko turpināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad gribu vērst uzmanību uz to, ka deputāts, kā pats teica, ir runājis par visiem saviem iesniegtajiem (Starpsaucieni.) priekšlikumiem.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti!

Godātais Morozova kungs! Ja jūs neesat dzirdējis projekta apspriešanu, tad, lūdzu, nesakiet, ka tādas nav bijis.

Atļaujiet man minēt dažus no tiem, kas ir piedalījušies satura izstrādē: Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe, Latvijas Universitātes profesore Laima Geikina, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Lazdiņa, vēsturnieks Valdis Klišāns, filozofs Edmunds Apsalons, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Andra Fernāte (Dep. J.Viļums: “Lasiet droši! Jums ir stunda laika!”), Latvijas Universitātes pētniece Vita Kalnbērziņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore Austra Avotiņa, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagoģe Liene Batņa.

Savukārt satura izvērtēšanā piedalījās profesors Mārcis Auziņš, Vjačeslavs Kaščejevs, Mārtiņš Kaprāns, Ivars Ījabs un citi. Proti, jaunais saturs STEM jomās tika apspriests un atzinīgi novērtēts Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas un Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas kopsēdē.

Atbalstu ir paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Atbalstu ir paudusi Augstākās izglītības padome un Latvijas Rektoru padome Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopīgi rīkotajās konferencēs, kur šis saturs ir diskutēts un apspriests.

Tā ka, godātie deputāti, var jau nākt tribīnē un teikt, ka nekā nav. Jo, ja cilvēks dzīvo mucā un spundes caurums ir vienīgais, pa kuru viņš redz ārpasauli, tad tiešām nekā nav.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien vēlreiz! Man ministra kungam ļoti konkrēts jautājums. Ļoti daudzi cilvēki strādājuši, lai izstrādātu šo jauno kompetenču programmu un izglītību. Mēs zinām, ir simts pilotskolu. Man jautājums - cik pilotskolu pieredze ir izanalizēta, lai mēs būtu gatavi ieviest šo jauno izglītības saturu skolās? Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam kas piebilstams? Jo balsojums par šo priekšlikumu nevar būt.

A.Adamovičs. Kolēģi, gribu piebilst par speciālo izglītību. Jaunie grozījumi dod lielākas iespējas iekļauties parastajās izglītības iestādēs arī bērniem ar speciālām vajadzībām, it sevišķi ar fiziskiem traucējumiem.

Tātad 3. ...

Sēdes vadītāja. 3.priekšlikums nav balsojams.

A.Adamovičs. Turpinām ar 4.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 22, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Adamovičs. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 6. - deputāta Platpera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Latvijas sabiedrība, pateicoties masu mediju aktivitātēm, zina tikai vienu: ka tiek gatavots jauns, uz kompetencēm balstīts saturs un ka visiem bērniem vajadzētu sākt mācīties no sešiem gadiem.

Komisijā izskanēja arī citi piedāvājumi. Diemžēl šodien man ir iespēja pateikt, kas tika noraidīts. Vairākās valstīs ir pirmsskolas izglītība, un tad ir vispārējā izglītība līdz 16 gadiem. Pilniem. Pēc tam tiek diferencēts, kā tagad piedāvā arī mūsu jaunais izglītības saturs - 11., 12.klasē mācīt sešus septiņus priekšmetus. Nu mums bija daži citi viedokļi, kā to darīt.

Es painteresējos, kā tas ir, pieņemsim, Lielbritānijā. Sešus priekšmetus māca, tajā skaitā eksaktos priekšmetus un tā tālāk. Un tad, ja grib studēt fiziku un matemātiku vai medicīnu, vai ķīmijas zinātnes, vai filoloģiju un tā tālāk, tad liek no šiem sešiem priekšmetiem tos eksāmenus, kas ir vajadzīgi izraudzītajai profesijai, kurā grib mācīties. Tāpēc mans piedāvājums bija, balstoties uz to, ka mēs esam kādreiz piedzīvojuši obligāto vidusskolu... Kad sākās Trešā atmoda, Ivars Godmanis toreiz deklarēja: mums ar to ražošanu, rūpnīcu sistēmu, kas te bija līdz 1990.gadam, esot tā kā vājāk. Mēs likšot lielāko akcentu uz intelektu, uz zinībām, uz zināšanām, un tas būšot tas straujais pacēlums valsts attīstībā, ko nodrošināšot gudri cilvēki. Nu kolosāli vienkārši! Cik gadi jau pagājuši? Pilni 27, un sākas 28.gads. Simtgade! Mums joprojām pamatskola ir galvenā apmācības forma līdz 9.klasei (ieskaitot), un tad visi klejo - vai nu uz vidusskolu... un parasti vidusskolas savāc tos audzēkņus, lai būtu lielāka nauda, jo nauda ceļo līdzi uz vidusskolu diemžēl. Un tāpēc mums noplicinās tas viss.

Mans piedāvājums bija ļoti vienkāršs. Izglītība, kas ir... Kādreiz bija vidusskolas izglītība... Tātad 9.-10.klasi mēs būtu arī pēc šīs sistēmas... un šo saturu, ko mēs gatavojam, varētu mierīgi izmantot, integrēt. Es vienmēr esmu uzsvēris, ka vispirms vajag sakārtot sistēmu. Un lielākā nelaime mums ir tā, ka mēs runājam par satura izmaiņām, bet klusiņām liekam iekšā arī sistēmas maiņu. Nu, pasaulē diemžēl tā nenotiek! Un tas, kas ir piemērots piecus gadus vecam bērnam un sešus gadus vecam bērnam... Nu uzlabojiet to programmu! Ar ko tā atšķiras? Ministrs nevar pateikt. Kas ir slikts līdzšinējās pirmsskolas izglītības mācību programmās? Tikai tāpēc, ka mēs nevaram sakārtot infrastruktūru piecgadīgajiem, kaut gan likumā ir rakstīts, ka apmācība Latvijā ir obligāta visiem piecgadīgajiem bērniem...

Cienījamais ministr, ko jūs esat izdarījis, lai visi piecgadīgie ietu uz mācību iestādēm, kuras sauc par pirmsskolas... par bērnudārziem? Vai skola tur iekārtota? Ko jūs esat izdarījis, pirms jūs sākat saturu mainīt?

Un tas pats ir ar sešgadīgajiem. Tā, kā tas ir Lielbritānijā, mīļie, labie, cienījamie kolēģi! Un Slovākijā tas pats ir. Viņi pirms 11 gadiem pārgāja uz šo sistēmu. Un ko viņi panāca? Viņi panāca to, ka bērni 16 gadu vecumā ieguva tā saucamo vispārējo izglītību, kurā ir 14 priekšmeti, to skaitā tāds priekšmets kā loģika, kuras tagad mums diemžēl nav. Tā sauktajā Latvijas laikā loģiku pasniedza vidusskolā. Diemžēl mums tas tā nav!

Es aicināju un aicinu paskatīties, kā ir Lielbritānijā, Somijā, Slovākijā, Kanāriju salās. Lūdzu, salīdziniet ar to jauno...! Kāpēc mēs ar varu gribam sešgadīgajiem pateikt: “Tagad tu mācīsies 1.klasē!” Procentuāli ir diezgan daudz bērnu, kuri netiek uz bērnudārzu. Es gribu redzēt, kā viņi tagad ar vecākiem... nonāks skolā, un tā būs obligāta prasība!

Es ļoti aicinu padomāt un iesaku masu medijiem atspoguļot to, ka ne jau tikai viena sistēma Latvijā piedāvāta, bet vēl divas...

Sēdes vadītāja. Platpera kungs! Jums debašu laiks ir beidzies.

A.Platpers. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Debates jau tika slēgtas.

A.Adamovičs. Nē, nav nekas piebilstams. Komisijā 6.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Platpera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 45, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 19, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Adamovičs. 8. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav... Atvainojos! Atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 11. - Saeimas deputātes Stepaņenko kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 13. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 14. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Pēdējā laikā un arī šodien mēs ļoti daudz dzirdam par to, ka mūsu bērniem ir jānodrošina kvalitatīva izglītība. Bez visām citām svarīgajām prasmēm mēs vēlamies - mēs visi kopā to vēlamies! -, lai mūsu bērni būtu arī kritiski domājoši cilvēki, lai pieaugušo dzīvē tos nevarētu piemuļķot. Vēlamies, lai tie netvertu informāciju pavirši, lai aiz virsrakstiem un skaistām frāzēm redzētu arī lietas patieso būtību un nespriestu par tām lietām, par kurām viņi nezina. Mēs negribam, lai bērns kļūtu par daļu no pelēkās masas, par skrūvīti sistēmā. Neviens no mums to nevēlas.

Bet kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija vēlas, lai šādi būtu un šādi rīkotos Saeimas deputāti? Kāpēc Saeimai, pildot savas deleģējuma funkcijas, nav iespējas uzklausīt kvalitatīvu informāciju par gatavojamo saturu? Kāpēc ministrija nāk uz Saeimu ar arogantu attieksmi: “Jūs jau tāpat neko nesaprotat! Jums ir vienkārši jānobalso!” Tas ir ministrijas pienākums - kvalitatīvi sagatavot, prezentēt un, tā teikt, nokomunicēt šo reformu, nevis apvainoties un svaidīt pildspalvas.

Šadurska kungs mums pastāstīja šodien, ka vietnē skola2030.lv var iepazīties ar jomām. Bet pagājušā gada beigās deputāti uzdeva jautājumu par to, kāpēc skolotāji un vecāki joprojām šīs apspriešanas gaitā nevarēja kārtīgi iepazīties ar saturu, jo tas nebija izdrukājams A4 formātā. Tik vienkārši! Es lūdzu arī pagarināt sabiedriskās apspriešanas termiņu, bet man tika atteikts; man vispār netika atbildēts, manuprāt.

Es lūdzu jūs neuztvert deputātus kā podziņu spiedējus, Šadurska kungs! Likums paredz, ka Saeima uzņemas atbildību, un deputātiem ir jāpieņem atbildīgs un informēts lēmums. Tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu, jo redzu, ka neesmu vienīgā, kura vēlas saprast, kas īsti ir kompetences. To vēlējās saprast arī vakardien raidījuma “Tieša runa” vadītājs. Bet tas bija jājautā nevis Saeimas deputātiem, tas bija jājautā ministram. Un ministrs uz šo jautājumu nevarēja atbildēt arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, jo mēs ļoti labi zinām, ka latviešu valodā nav tāda vārda kā “kompetences” (daudzskaitlī). Nav! Ir tikai “kompetence”. Un tas ir tas, ko paskaidroja arī Adamoviča kungs. Viņš mums izskaidroja, kas, viņaprāt, ir kompetence, bet kompetenču skaidrojuma joprojām nav. Tāpēc šo priekšlikumu es iesniedzu, vadoties arī no anotācijas, kurā ir minēta kompetenču pieeja un tas, ka mums ir jāizstrādā šis likumprojekts, lai īstenotu kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanu. Bet, kad es lūdzu, vai ministrs varētu pievienot šo skaidrojumu likumā lietotajiem terminiem, es nesaņēmu nekādu atbildi. Varbūt uz trešo lasījumu mēs to redzēsim, varbūt arī ne.

Tāpēc es neredzu jēgu balsot par šo priekšlikumu. Tas bija ielikts tāpēc, lai varētu skaidrot šo terminu. Es nelūdzu jūs balsot, tāpēc ka tam nav jēgas - tieši tāpat kā visai šai kompetenču pieejai.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Man tomēr ir jāvaicā. Stepaņenko kundze, vai jūs uzturat balsojumu? Tātad deputāte balsojumu neuztur.

Debates slēdzu.

A.Adamovičs. Paldies.

15. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Adamovičs. 16. - Saeimas deputāta Andra Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Dep. A.Morozovs: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti jau izteica piekrišanu analoģiskam, 15. ... (Dep. A.Morozovs: “Es par savu, nevis viņu!”) Nē, balsojums par 16. nav iespējams, jo Saeima jau izteica savu viedokli par 15.priekšlikumu, kas ir identisks.

A.Adamovičs. 17. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 18. - Saeimas deputātes Rībenas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 19. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti vēlas balsot par 19.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Tā kā debates par šo likumprojektu ir karstas, es vēlos jau tagad, tuvojoties plānotajam pārtraukumam, pateikt, ka ir saņemts deputātu Abu Meri, Gaida Bērziņa, Brigmaņa, Seržanta un Upenieka iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā, ir!”) Tātad deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 33, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sēde tiks turpināta bez pārtraukuma. (Dep. I.Parādnieks: “Nu beidziet ņirgāties!”)

A.Adamovičs. 20., ja?

Sēdes vadītāja. 20.priekšlikums.

A.Adamovičs. Kolēģi! 20. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 21. - deputāta Andra Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad... Tieši tāds pats jeb identisks ir 19.priekšlikums, un līdz ar to arī šis priekšlikums nav balsojams.

A.Adamovičs. 22. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 23. - deputātes Aizstrautas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 24. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 25. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu par 25.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Adamovičs. 26. - deputātes Stepaņenko kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 27. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 28. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 29. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 30. - deputāta Andra Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī tas nav balsojams, jo ir identisks 29.priekšlikumam, par kuru nupat veicām balsojumu.

A.Adamovičs. 31. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 32. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 32, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 33. - deputātes Ingunas Rībenas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 34. - deputātes Ineses Aizstrautas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 35. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 36. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 38. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Adamovičs. 39. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 40. - Saeimas deputātu Kūtra un Sudrabas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 41. - Saeimas deputāta Andra Morozova priekšlikums. Ir līdzīgs.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 42. - Saeimas deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 43. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 45. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 46. - Saeimas deputāta Arvīda Platpera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 47. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Tikko Saeima ir atbalstījusi manus precizējošos priekšlikumus, un mēs tagad visi redzam, ka pirmsskolas izglītība Latvijā norit no pieciem līdz septiņiem gadiem, un tā ir obligāta. Tas nu tagad ir skaidrs. Tas jau bija skaidrs. Varbūt dažiem tomēr nebija skaidrs, ņemot vērā to, ka likumprojekta anotācijā ir manāma putrošanās. Kādu vietu likumprojekta iesniedzēji ir iedalījuši pirmsskolas izglītībai? Es esmu iesniegusi šo precizējošo priekšlikumu, jo arī raidījumā “1:1” Oliņas kundze patiesībā putrojās. Un tāpēc bija jāiesniedz arī kaut kāds precizējums, ko mēs lasījām vakardien... Kā īsti viņa uztver šo mācību kopējo ilgumu? Priekšlikums ir ieskaitīt obligātajā pamatizglītības apguves laikā arī obligāto pirmsskolu, kas būtu tikai loģiski, jo obligātā izglītība, kā mēs visi zinām un kā jau bija līdz šim, sākas ar piecu gadu vecumu, nevis ar septiņu gadu vecumu, kā varbūt kāds mums cenšas iestāstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Piedodiet, godātie deputāti, par mazu personīgu kritiku (Dep. I.Rībena: “Mēs jau esam pieraduši, tas notiek regulāri!”) Stepaņenko kundzei. Tā kā Stepaņenko kundze ir ļoti daudz nepamatoti kritizējusi Izglītības un zinātnes ministriju, es gribu norādīt, ka man nekad nav bijusi aroganta attieksme pret Saeimas deputātiem. Bet to Saeimas deputātu darbu, kuri ir pavirši, nekorekti un strādā pa roku galam (Dep. I.Rībena: “To tu par sevi saki?!”), es nekad nevarēšu cienīt.

Tātad, Stepaņenko kundze, obligātā pirmsskolas izglītība no pieciem gadiem. Lieliski! Bet jūsu priekšlikumā pirmsskolas izglītības programmas apguves laiks tiek ieskaitīts kopējā pamatizglītības apguves laikā. Vārda “obligāti” tur nav. Bet pirmsskolas izglītība ir no pusotra gada. Tātad ņemsim divu gadu vecumu. Piecus gadus pirmsskolā. Cik vēl gadi jāpiemācās? Pie 4.klases var mest mieru. Pamatskola pabeigta!

Stepaņenko kundze, izturieties atbildīgi pret savu darbu un tad kritizējiet citus!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Šadurska kungs, jūs gan nebijāt tik pikts komisijas sēdē un teicāt, ka ir jāpielabo viens vārds un tad mēs varēsim uz trešo lasījumu tālāk domāt. Un arī jūsu iesniegtie priekšlikumi ir vietām precizēti, nav atbalstīti. Tā ka - kurš tad no mums te strādā pavirši, ja jūs izstrādāto likumprojektu turpināt papildināt uz otro, uz trešo lasījumu? Es domāju, ka jūs esat paviršs, nevis es. (Starpsaucieni. Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam. (Dep. A.Klementjevs: “Nu, kurš tur pavirši strādā, izstāsti!”)

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ko tik mēs nedzirdam!

Es saprotu vienu. Ja mēs apgalvojam, ka mums pirmsskolas izglītība ir no pusotra gada vecuma, tad... Es saprotu... Ja jebkuram, kas nedzīvo Latvijā, es stāstu, ka visi bērni no pusotra gada vecuma izglītojas, valsts atbalstīti... Nu tā taču nav!

Ir izstrādātas kaut kādas mistiskas programmas, ko neviens nav redzējis... Šadurska izpildījumā... Viņš jau nav parādījis vēl. Es tiešām gribētu ieraudzīt. Man ir programma... no pieciem līdz... tiešām divu gadu garumā... Šī programma man ir, tā ir pieejama. Jūs katrs varat ieiet un paskatīties, ko tur īsti māca tam bērnam. Bet no pusotra gada... man mazdēls tur iet, viņš tur nemācās, viņu pieskata. Viņu pieskata.

Nu beigsim runāt par to, kā vēl nav, bet kas būs! Vai dieniņ, ko tik mēs neesam dzirdējuši! Kā tik mums nebūs tūlīt un kas tik nepaaugstināsies! Saprotiet, nevar šitā mētāties ar terminiem un sabiedrību informēt, ka mums visi bērni mācās! Mums visi piecgadīgie bērni neiet bērnudārzos, kur ir programmas apstiprinātas un kur strādā skolotāji, kas ir ieguvuši bērnudārza skolotāja, pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju. Mums diemžēl nav šādu... Un pirmais, kas būtu jādara Šadurska kungam: vispirms ir strauji ar to jāiepazīstina visas mūsu universitātes, kas sagatavo pedagogus, lai iemāca nākamos skolotājus strādāt pa jaunam. Viņi mācās pēc vecām programmām. Un tad, kad Saeima apstiprinās šo programmu, Ministru kabinets realizēs savus noteikumus, un tad aizies visi šie dokumenti uz augstskolām, un mēs tad sāksim pārstrādāt augstskolu programmas.

Nu beigsim ņirgāties par izglītību Latvijā kopumā! Es lūdzu Šadurska kungu nekad tādus skaļus vārdus nelietot, kamēr nav uz galda programmu, standartu! No pusotra gada... Es aicinu nesagraut piecgadīgo un sešgadīgo bērnu līdzšinējo apmācību. Nesagraut un veidot to loģisku, tādu, kāda tā ir pasaulē! Nevar vis ņemt tagad un teikt, ka būs tikai līdz piecu gadu vecumam pirmsskolas izglītība. Vecumposms nepieļauj viņiem mācīties priekšmetus tādā apjomā, kādā to dara septiņgadīgie bērni 1.klasē. Nu, diemžēl! To saka neiropsihologi, ārsti, visi pārējie, arī pedagogi.

Es vienkārši aicinu nemaldināt sabiedrību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Es varu piebilst, ka šobrīd piecgadīgo, sešgadīgo... Tagad ir aptuveni astoņi procenti tādu, kuri pirmsskolas izglītību apgūst mājās.

Tātad 47.priekšlikums - Jūlijas Stepaņenko priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 49. - deputāta Arvīda Platpera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mana priekšlikuma būtība ir atgriezties pie astoņgadīgās pamatizglītības un saglabāt pirmsskolas izglītību piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem, protams, mainot saturu un metodiskos paņēmienus, bērnu apmācībā tuvināties radošumam un tā tālāk, ko mēs jau darām mūzikas jomā. Bet lai mēs nedzirdētu nepārtraukti masu medijos, kā, piemēram, vakardien: “Nu kā tad tā? Vidusskolā deviņpadsmitgadīgi jaunekļi un dāmas, kuri jau ir pilngadīgi. Kā tā var?!” Tāpēc, ka mēs iedzīvojāmies deviņās klasēs, iepriekšējo sešgadīgo bērnu apmācības sistēmu ieviešot Latvijā.

Nu būsim vienreiz prātīgi! Šis bija otrais variants, kā mēs varētu uz kompetencēm balstītu izglītību, ko jūs tur par 19 miljoniem izstrādājat... arī šeit var pielietot, un nekāda problēma nebūtu, jo varētu to sešgadīgo ielikt... tagad paliktu astoņus gadus mācīties, un tā ir pamatskola. Nekas nav jāmaina! Mums vienkārši ir jāvienojas par sistēmu, ka mums būtu pamatskolā astoņi gadi, un tad septiņpadsmitarpus gados visi pabeigtu un turpinātu tālāk normālu dzīvi - vai nu darbā, vai augstskolā.

Es vienkārši rosināju... Tie bija trīs... Tie nav izdiskutēti ne komisijā, ne koalīcijā, ne Ministru kabinetā, ne arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Kaut gan es piedāvāju to pirmo variantu, par kuru es runāju. Es to Šadurska kungam aizsūtīju. Tas bija konceptuāls zīmējums, kā es to iedomājos. Bet augstprātībā jau cilvēks nesaprot, ka vajadzētu vismaz parunāt un tad zinātniski pateikt: “Platpera kungs, jūs kļūdāties!”

Diemžēl man ir tāda sajūta, ka kļūdās ministrs ar visu savu brigādi.

Un attiecībā par masu medijiem, kas ir izskanējis no ministra mutes... (Starpsauciens.) Šadurska kungs mūs vakardien nosauca par žēlabniekiem. Žēlabnieki, kas neko nesaprot izglītībā. Pavisam nesen... Puvuma smaka ceļoties no tā, kā deputāti balso. Nupat es dzirdēju: viena daļa deputātu dzīvojot mucās un pa spundi tiekot barota, un tāpēc neko nesaprot.

Es apsveicu Šadurska kungu, kas neatšķir mācību stundu no pulciņa nodarbības un apvaino deputātus, es domāju, kompetentus, ar labu izglītību un - es ļoti ceru! - arī ar augstu intelektu.

Cienījamais ministra kungs! Jums būtu par šiem trim izteicieniem jāpiesaka sava demisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par šo priekšlikumu ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Jā, kolēģi.

Platpera kungs ar šo priekšlikumu piedāvāja pāriet no deviņu gadu obligātās pamatizglītības uz astoņu gadu pamatizglītību. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Platpera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 45, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 50. - Saeimas deputātu Gunāra Kūtra un Ingunas Sudrabas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 51. - Saeimas deputāta Andra Morozova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Identisks un jau ir atbalstīts.

A.Adamovičs. 52. - Saeimas deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī to atbalsta.

A.Adamovičs. 53. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 54. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 57. - Saeimas deputātu Kūtra un Sudrabas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 58. - Saeimas deputāta Morozova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi no 57. līdz 61., jā, ir identiski un ir atbalstīti.

A.Adamovičs. Jā, visi ir atbalstīti.

63. ...

Sēdes vadītāja. 62.

A.Adamovičs. Atvainojos! 62. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man patiešām liels prieks, ka Latvijas Reģionu apvienības priekšlikums ir atbalstīts. Un mums kā vecākiem vairs nebūs jāveic šī apkaunojošā procedūra - nebūs jāved savi mazie bērni pie ārsta un jāprasa, vai viņi ir normāli vai nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Komisija ir atbalstījusi 62.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta 62.priekšlikumu.

A.Adamovičs. 63. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums netika atbalstīts, bet... Nu, mēs ar Šadurska kungu bijām izgājuši debatēt šeit, Saeimas Sēžu zālē, par... protams, par skolotājiem un izglītību.

Bet šis priekšlikums ir tāds: mācību stundas ilgums no 1. līdz 9.klasei ir 40 minūtes. Kāpēc es to piedāvāju, un kāpēc mēs to piedāvājam? Tāpēc, ka... Pirmām kārtām tādēļ, lai skolā stundu garums būtu vienāds, lai zvans neatskanētu, tā teikt, raibi rūtaini.

Un otrām kārtām tādēļ, lai tiktu ievērots tieši tas, ko kompetenču izglītībā prasa maziem bērniem, - mācīties, atpūsties, mācīties, atpūsties. Nu, ja mācību stunda ir 40 minūšu gara, tad... Mazs bērns pirmajā klasē uzmanību var noturēt septiņas līdz deviņas desmit minūtes, ne ilgāk. Desmit minūtes mācāmies, piecas minūtes vingrojam, desmit minūtes mācāmies, piecas minūtes atpūšamies, desmit minūtes mācāmies - un stunda ir beigusies.

Tāds ir mans priekšlikums.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Kolēģi! Pirmajā lasījumā mēs esam nolēmuši, ka pirmajā klasē (šobrīd jāsaka - neatkarīgi no vecuma) mācību stundas ilgums ir 35 minūtes, bet pārējās klasēs - 40 minūtes.

Komisija nav atbalstījusi 63., 64. un 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad par 63. ...

A.Adamovičs. Jā, 63. ...

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”) vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 64. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 65. - Saeimas deputātu Kūtra un Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu par 65.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - deputātu Kūtra un Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 50, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. Kolēģi! 66.priekšlikums, ko deputāti atbalstīja, paredz, ka mācību stundas ilgums pirms svētku dienām nav ilgāks par 30 minūtēm. Mēs komisijā to daļēji esam atbalstījuši ar labojumu 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. 66. ... Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

67. ...

A.Adamovičs. Tātad 67.priekšlikums skan tā: “Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes.” Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 69. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Cienījamie kolēģi! Nu, šie nākamie trīs ir tie priekšlikumi, par kuriem gan televīzijā, gan presē ir izskanējuši vislielākie pārmetumi Saeimas deputātiem - par to, ka ar šo balsojumu tiek ierobežotas skolēnu iespējas iegūt ļoti vispusīgu un augsta līmeņa izglītību.

Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni. Zinot, cik šis jautājums ir aktuāls, es motivēšu mūsu balsojumu. Mēs šajā balsojumā atturēsimies ar domu, ka šie vispārīgās vidējās izglītības programmu virzieni tiks pilnveidoti un nebūs tikai četri, bet to būs vairāk. Bet nevar būt tā, kā ministra kungs teica: ja mums ir 14 mācību priekšmeti, tad iespējamais variantu skaits ir pāri par 900. To mēs noteikti neatbalstām, bet zināmās robežās mēs atbalstām un noteikti iesniegsim arī savus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Paldies Krūmiņa kungam par šo viedokli. Tiesa gan, es komisijas sēdē runāju par teorētiski iespējamo kombināciju skaitu, nevis... tā ka nepārfrāzējiet, lūdzu, manis teikto.

Bet, kā jūs dzirdējāt no diskusijas par mācību jomām, šo jomu ir vairāk nekā pašreiz spēkā esošajā likuma redakcijā noteikto programmu virzienu. Tātad ir skaidrs, ka ikvienai mācību jomai droši vien varētu būt savs programmas virziens.

Mums jau ir bijušas diskusijas ar Mežuļa kungu, un, man liekas, mēs esam ļoti tuvu redakcijai, ar kādu uz trešo lasījumu tehniski vajadzētu aizstāt likuma 42.pantu. Tāpēc es ļoti aicinu neatbalstīt 69., 70. un 71.priekšlikumu. Uz pēdējo - trešo - lasījumu mēs noteikti atradīsim labu redakciju, par kuru varēsim visi vienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es citēšu vienu teikumu, ko Catlaka kungs, kas ir atbildīgs par kompetenču izglītību, par jauno saturu, teica masu medijos: “Paredzētie grozījumi, kuri netika atbalstīti, liks pārstrādāt vadlīnijas.”

Redziet, kas par lietu. Latvijā mēs piedzīvojām izglītībā tādu bumu - vadlīniju principu apmācībā, kurš nāk no Austrālijas. 15 gadus Austrālijā mācības arī tika virzītas pēc vadlīniju principa. Lai jūs tā nedaudz saprastu, paskaidrošu, ka 1990.gadā es viesojos Austrālijā, un tas bija pirmais gads, kad viņi atteicās no vadlīniju principa. Un tagad pēc šiem daudzajiem gadiem es atkal dzirdu šo pamatnostādni - skolām atkal tiks dotas vadlīnijas. Brīnišķīgi! Un tas pamatojums ir - katrai skolai jājūt, kas vajadzīgs reģionā, kas vairāk interesē skolēnus un tā tālāk. Tas viss ir ļoti labi. Bet jūs man pasakiet, cik ir skolu direktoru, kuri spēj patstāvīgi noteikt, ka tieši šajā skolā vairāk mācīsies to vai citu priekšmetu un tā tālāk.

Mani māc bažas, jo septiņus gadus Latvija mocījās ar vadlīniju principa pielietojumu izglītībā tāpēc, ka pedagogi un direktori nebija arī tad gatavi un atcēla. 1992.gadā iesāka un 1997.gadā atcēla.

Šodien vairs nav 1990.gads. Šodien es lasu, ka būs jāpārstrādā šīs vadlīnijas. Tātad mums otro reizi piedāvā šo apmācības principu. Tas jau nav slikts, bet tādā gadījumā jau sen vajadzēja mainīt skolotāju sagatavošanas saturu, plānus, priekšmetus, lai viņi būtu gatavi strādāt saskaņā ar šo vadlīniju principu. Viņi nav gatavi. Arī mūzikas nozarē, es baidos teikt, bet daudzi nespētu savu priekšmetu pasniegt pēc šī principa. Un tāpēc es ļoti, ļoti aicinu - pirms nav rūpīgi sagatavots standarts... cienījamais ministr, vidusskolā šodien vēl nav jaunā standarta. Par kādām programmām mēs runāsim? Mums šodien jābalso par to, ka tas notiks. Bet vai tas notiks pareizi, zinātniski pamatoti? Mani māc šaubas. Un pamatojums tam ir. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Liene Batņa iesniedza jauno programmu - pēc viņas redzējuma, pareizo -, konsultējoties ar saviem kolēģiem. Catlaka kungs noraidīja! Viņi pārstrādāja gan standartu, gan šīs programmas. Programmas tika pārstrādātas, rediģētas, taču to darīja ne jau Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas speciālisti, bet tas tika darīts Zanes Oliņas vadībā. Viņa taču nav mūziķe!

Un tāpēc es gribu jūs aicināt... Daudzas jomas - drāma, literatūra, vizuālā māksla, mūzika - tiek saliktas vienā jomā. Es personīgi uzskatu, ka Latvija nav pelnījusi šādu jomu. Mūzikai jābūt kā atsevišķam priekšmetam, jo uz tā balstās mūsu nākotnes kultūra. Ja mēs sačakarēsim - piedodiet! - pamatskolās un ļausim drāmas pasniedzējam pasniegt arī mūziku, kā te ir paredzēts pēc jaunā standarta, kur mēs sakām, ka šajā jomā ietilpstošais drāmas pasniedzējs vai vizuālās mākslas skolotājs mierīgi spēšot - spēšot! - pasniegt arī mūziku... Jūs varat iedomāties?!

Es vienkārši aicinu... Es paskaidroju un mēģināju vēlreiz likt padomāt un balsot par šo, par ko mēs komisijā nobalsojām, kamēr mums priekšā nav nolikti jaunā satura standarti un programmas vidusskolām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Kolēģi!

Platpera kungs! Klausoties jūsu argumentācijā, mani kā mācībspēku joprojām neatstāj sajūta, ka jūs vēlaties projicēt uz visu Latvijas izglītības sistēmu problēmas, kuras pastāv mūzikas jomā.

Es tiešām saprotu, ka jebkura reforma ir problemātiska. Bet runāt no mūzikas nozares viedokļa un to izplatīt, un runāt par visu Latvijas izglītības sistēmu - tas, manuprāt, nav korekti.

Tā ka, lūdzu, protieties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam, otro reizi.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi!

Cienījamais Veiko Spolīt! Man ir skumji, ka jūs kā Latvijas pedagogs nemākat (Dep. A.Bērziņš: “Dziedāt!”) nodziedāt normāli (Zālē smiekli.), nemākat nospēlēt (Starpsaucieni. Aplausi.)... nemākat nospēlēt uz instrumentiem publikas priekšā latviešu tautasdziesmu. (Starpsaucieni.)

Būtība... Būtība: mēs visu laiku saistām mūziku ar to: viņš ir mūziķis izpildītājs. Ja viņš mācās mūzikas skolā, ja viņš dzied korī, tad viņš ir mākslinieks. Piedodiet! Es jau 15 gadus mēģinu iestāstīt, ka mūzika ir vajadzīga, lai attīstītu bērnam sma-dze-nes! (Dep. A.Bērziņš: “Jums vispār ir smadzenes?!”) Un tas ir jādara jau pirmsskolā un pamatskolā un jāturpina vidusskolā un arī augstskolā. (Dep. A.Bērziņš: “Pareizi!”) Un, ja mēs gribam redzēt vispusīgi attīstītu personību, nevis kā te daži ļoti nožēlojami prezentēja, tad ir jautājums: vai jūs vispār izprotat mūzikas nozīmi bērna izglītībā?

Es domāju, ka ne.

Mūzika ir pierādījusi, ka pareizā laikā un pareizās devās tā attīsta sma-dze-ņu puslodes - abas divas!

Un tāpēc es aicinu nevis runāt par dziesmu svētkiem, kuri varētu drīz arī nenotikt... Būs festivāli, tie būs ļoti labā līmenī... Bet dziesmu svētki ir tautas svētki, un diemžēl mēs attālināmies tikai tāpēc, ka mūzika mums nav vajadzīga. Mūzika ir vajadzīga katru dienu no rīta līdz vakaram! No pirmās dzimšanas dienas līdz kapa maliņai, kad tevi glabā! (Dep. A.Bērziņš: “Malacis, Arvīd!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Adamoviča kungs, vai ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Kolēģi, ļoti īsi mēģināšu paskaidrot par vadlīnijām... (Zālē troksnis. Dep. A.Bērziņš: “Nevajag! Mēs jau sapratām!”; starpsauciens: “Labāk ātrāk!” Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Ziņotājs runās komisijas vārdā.

A.Adamovičs. Paldies.

Tātad atkārtošu vēlreiz: 69., 70. un 71.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Bet es, līdzīgi kā ministra kungs, aicinu šobrīd Saeimas sēdē neatbalstīt šos trīs priekšlikumus un trešajam lasījumam sagatavot pieņemamu redakciju, lai tiešām skolām, balstoties uz jauno kompetenču saturu, būtu lielākas iespējas izveidot savas... (Starpsaucieni. Troksnis zālē.) izglītības programmas.

Tātad 69. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 28, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Viļum, ko tu atkal rauj kartes ārā?”)

A.Adamovičs. Tā. 70. un 71. ...

Sēdes vadītāja. Nav balsojami.

A.Adamovičs. Paldies.

72. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 73. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 73. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 74. - deputāta Andra Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 75. - deputātes Ineses Aizstrautas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 76. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt gandarījumu un pateicību tiem, kas komisijā nobalsoja par manis iesniegto priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir (Dep. A.Kaimiņš: “Vislabākais pasaulē!”)... šis priekšlikums ir par tiem bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Viņi nav slimi, viņi ir ar īpašām vajadzībām. Tie ir Latvijas Autisma apvienības vecāku bērni, kuri var mācīties vispārizglītojošās skolās. Un priekšlikumu ierosināja tieši šīs apvienības vecāki. Priekšlikuma būtība ir ļaut bērniem ar autisma spektra traucējumiem apgūt izglītības programmu arī vispārizglītojošās klasēs. Viņiem nav jāmācās speciālās skolās, viņiem nav vajadzīgs speciāls aprīkojums. Viņi var mācīties ar visiem bērniem kopā.

Un svarīgi ir tas, ka sabiedrība sāk mācīties saprast, ka šie bērni nav slimi, viņiem tikai, iespējams, ir citāda uztvere, un speciālas izglītības programmas viņi var apgūt kopā ar citiem bērniem. Dažkārt autisma spektra bērni ir izcilāki par visiem pārējiem, viņiem ir izcilas zināšanas atsevišķos priekšmetos, viņi dažkārt pat ir teju ģēniji. Arī Einšteins bija šī spektra cilvēks.

Paldies! Paldies tiem, kas atbalstīja.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī 82.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aizstrautas kundze, jūs taču neaicināt atbalstīt savu daļēji atbalstīto priekšlikumu? Vai aicināt?

I.Aizstrauta. Jā. Lūdzu atbalstīt.

A.Adamovičs. Kolēģi! Tātad priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 76. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Nē! Kolēģe tomēr šeit no tribīnes aicināja atbalstīt šo priekšlikumu. Bet saskaņā ar procedūru: ja mēs šo atbalstām, tad mēs vairs nevaram atbalstīt 77.priekšlikumu, kurā tas ir iekļauts un atbalstīts.

Aizstrautas kundze, vai jūs patiešām aicināt atbalstīt šo priekšlikumu? Vai jūs prasāt balsojumu?

Aizstrautas kundze, vai jūs nelūdzat balsojumu? (Dep. I.Aizstrauta: “Nē, nelūdzu balsojumu!”)

Tātad Aizstrautas kundze balsojumu nelūdz. Lūdzu fiksēt stenogrammā, ka balsojums netiek lūgts. Paldies.

Deputāte piekrīt komisijas viedoklim.

A.Adamovičs. Paldies, kolēģi!

76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 78. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 80. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 81. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 82. - deputātes Ineses Aizstrautas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 83. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. 84. ... Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 83. ...

Sēdes vadītāja. Tātad ir maiņas lapa, jā! Tātad attiecībā uz 83.priekšlikumu deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 84. - deputāta Andra Morozova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 85. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Ļoti labi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 86. - deputātu Kūtra un Sudrabas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 87. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 88. - deputātes Ingunas Rībenas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 89. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 90. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 91. - deputātes Ineses Aizstrautas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 92. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 93. - deputātu Kūtra un Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. - deputātu Kūtra un Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 53, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 94. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Identisks iepriekšējam. Tātad nav arī balsojams.

A.Adamovičs. 95. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 96. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 97. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 98. - deputātu Mežuļa, Aizstrautas un Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. Kolēģi! Šie visi... pēdējie priekšlikumi bija tātad par kompetenču saturā balstīto standartu ieviešanas laika grafika izmaiņām.

Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 22, atturas - nav. (Aplausi.) Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Paldies izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim par piedalīšanos Saeimas sēdē un debatēs, skaidrojot šos priekšlikumus likumprojektā. (Dep. A.Kaimiņš: “Paldies! Nāc biežāk!”)

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Adamovičs. Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 12.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.jūnijam.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina, Ribakova, Mirska, Raimonda Rubika, Morozova, Ādamsona un Orlova iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam - “Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām”.

Godātie kolēģi! Šis pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem.

Ir lūgts vārds motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, viens no varoņstāstiem, ar ko lielās Ekonomikas ministrija, ir par to, kā tā cīnās pret OIK slogu, - ministrija esot izveidojusi speciālu pārkompensācijas mehānismu, lai šo slogu samazinātu.

It kā viss jau skan ļoti labi. Taču pat paviršam vērotājam var rasties jautājums. Ja jau izveidots šis pārkompensācijas mehānisms, lai novērstu pārmērīgi dāsno atbalstu, kurš, kā mēs zinām, tiešām ir bijis un ko atzīst pati Ekonomikas ministrija, kāpēc tad ir tā, ka realitātē, pateicoties šim pārkompensācijas mehānismam, OIK slogs ir krities ļoti niecīgi? Sākot iedziļināties formulās, parādās ļoti interesantas lietas.

Pirmais, kas parādās un ko līdz šim Ekonomikas ministrija veiksmīgi ir mēģinājusi noliegt, ir tas, ka šinī formulā nav ņemts vērā viss atbalsts. Tāpēc mēs ekonomikas ministram uzdevām konkrētu jautājumu - kā tad īsti ir? Vai par elektroenerģiju samaksātais atbalsts, kas ir samaksāts līdz esošajai atbalsta shēmai... jo, kā jūs zināt, kolēģi, principā ir divi līmeņi. Viens ir tas, kas pastāvēja no deviņdesmitajiem gadiem līdz 2007.gadam, kad saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28. un 29.pantu stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri reglamentē jaunu atbalsta shēmu. Tad nu, lūk, atklājās, ka šinī atbalsta pārkompensācijas mehānismā iepriekšējā atbalsta periodā saņemtais atbalsts par elektroenerģiju nemaz netiek ņemts vērā. Tā ir viena lieta. Un Ekonomikas ministrija ir bijusi spiesta atzīt, ka tas tiešām tā ir.

Tātad mēs viņiem prasām - kādā veidā Ekonomikas ministrija ir spējusi saskaņot šo atbalstu ar Eiropas Komisiju? Jo Eiropas Komisija savā atzinumā, manuprāt, 77.punktā, raksta, ka Latvija ir apliecinājusi, ka tiek ņemts vērā jebkāds sniegtais atbalsts. Šeit ir acīmredzama pretruna: tanī atbalsta shēmā, ko mums piedāvā Ekonomikas ministrija un stāsta, ka tā strādā atbilstoši Eiropas Komisijas saskaņotajam un novērš šo pārkompensāciju, mēs redzam, ka patiesībā nozīmīga atbalsta daļa vispār netiek ņemta vērā. Savukārt izdevumi par šo periodu... iepriekšējā periodā veiktās investīcijas tiek ņemtas vērā. Rezultātā var sanākt, ka tas ir nevis pārkompensācijas mehānisms, bet īstenībā mehānisms, kā turpināt šo pārmērīgi dāsno atbalsta shēmu. Jo, pateicoties šādiem Ministru kabineta noteikumiem, komersants, kurš ir saņēmis atbalstu par iepriekšējo shēmu, sāk jauno shēmu no nulles un sāk atgūt ieguldītās investīcijas. Tad nu mēs ekonomikas ministram prasām skaidrot to visu. Kā arī paskaidrot vēl daudzas tehniskas lietas, par kurām, mēs ceram, ekonomikas ministrs būs spējīgs sniegt atbildi. Piemēram, par TEC-2. Ir saskaņots vai nav?

Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs. Laiks motivācijai beidzies. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kopš 2010.gada ir mainījusies drošības vide un ģeopolitiskais stāvoklis pasaulē. Ir konstatēts, ka politisku, ekonomisku, humanitāru informācijas un citu nemilitāru līdzekļu pielietošana, īpaši konflikta vai krīzes sākotnējās fāzēs, ir kļuvusi daudz efektīvāka par bruņoto spēku tiešu izmantošanu. Globalizācija un arvien plašāk pieejamās informācijas tehnoloģijas potenciālo konfliktu paplašina neiedomājami milzīgā apmērā. Līdz ar masīvo informatīvo kampaņu izmantošanu var runāt par realizētām skaidri redzamām hibrīdkara tendencēm.

Šiem pasākumiem ir dažādas izpausmes, kas vienlaikus aptver vairākus virzienus. To galvenā būtība ir pakāpeniska valsts novājināšana, iekšpolitiski veicinot neapmierinātību un protestu potenciālu pieaugumu sabiedrībā, lai izraisītu atklātu vēršanos pret pastāvošo valsts varu un vardarbīgus nemierus.

Valsts aizsardzība ir sabiedrības, valsts institūciju, vietējo pašvaldību un Nacionālo bruņoto spēku atbildība, iesaistoties valsts suverenitātes un neaizskaramības aizsardzībā.

Viens no iekšējo drošību raksturojošiem elementiem ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība. Tā ir patriotiska sabiedrība, kas mīl savu zemi, sabiedrība, kas spēj pretoties dezinformācijas kampaņām un ārējai agresijai. Sabiedrība, kas tur godā ģimeni un ieaudzina savos bērnos tās vērtības, kas ierakstītas mūsu tautas apziņā laikmetu griežos. Nacionālās drošības koncepcijā ir nostiprināts princips, ka valstij jāveicina sabiedrības pilsoniskā apziņa, patriotisms, cieša un iespējami plaša iesaiste valsts aizsardzībā.

Par ļoti būtisku veidu šī mērķa sasniegšanai Saeima jau iepriekš ir uzskatījusi valsts aizsardzības mācību un nostiprinājusi Valsts aizsardzības koncepcijas 43.punktā valsts pienākumu: “Valsts piedāvā apgūt valsts aizsardzības pamatus vispārizglītojošajās mācību iestādēs.”

Mūsu nākotne ir mūsu jauniešos - emocionāli spēcīgos un praktiski varošos. Jaunos cilvēkos, kas spēj parūpēties par sevi un saviem tuvākajiem, kā arī sniegt palīdzīgu roku pārējiem. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu, patriotismu, tā sniegs teorētiskas un praktiskas iemaņas valsts aizsardzībā, šo prasmju apgūšanā, līderības un saliedētības attīstīšanā.

Valsts aizsardzības mācības programma valsts vidējās izglītības standartā. Paredzēts 10. un 11.klasē apgūt cilvēkdrošības modeļu turpinājumu valstiskajā audzināšanā, dzīves skolā, fiziskajā sagatavotībā un militārajā blokā. Plānota sakaru apmācība; plānots apgūt pirmo medicīnisko palīdzību, orientēšanos, topogrāfiju, Latvijas un lokālo vēsturi, valsts aizsardzību, līderību un publisko runu; plānotas arī praktiskās šaušanas mācības. Uzmanība tiks pievērsta arī medijpratības un dezinformācijas jautājumiem. Nodarbības paredzētas 72 stundu apmērā gadā (ar brīvprātīgu vasaras nometni 11 dienu apmērā) divus gadus. Pabeidzot šādu apmācību, tiks sasniegts būtisks rezultāts mūsu bruņotajiem spēkiem, jo realitātē programma atbildīs Jaunsardzes programmai, pamatlīmeņa un Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācībai (militārā bloka pabeigšanas gadījumā). Tādējādi šīs programmas absolventi varēs iegūt rezerves karavīra statusu un dot būtisku pienesumu valsts aizsardzības resursiem. Pagājušonedēļ mēs skatījām grozījumus Nacionālās drošības likumā; tur tiek iedzīvināti visaptveroši valsts aizsardzības principi un ikkatram iedzīvotājam atvēlēta loma valsts aizsardzībā.

Valsts aizsardzības mācība, kas kā mācību priekšmets tiks pasniegta skolā, nākotnē veidos pamatu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidei un šī jēdziena piepildīšanai ar atbilstoši sagatavotiem cilvēkresursiem. Šobrīd valsts aizsardzības mācība notiek 19 skolās, un mums ir ļoti labi piemēri jauniešu atsaucībai, spējām un saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Arvien biežāk ne tikai bruņotie spēki, bet arī tiesībsargājošās iestādes vērš uzmanību uz jauniešu vājo fizisko sagatavotību. Valsts aizsardzības mācība ļaus uzlabot fizisko sagatavotību un sniegs ieguldījumu jauniešu daudzpusīgā attīstībā. Valsts budžeta izmaksas sastādīs 17 miljonus eiro no valsts aizsardzības budžeta.

Aizsardzības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ir paveikušas ļoti nozīmīgu darbu programmas izveidei un vienojušās par to, ka valsts aizsardzības mācība kā obligāts mācību priekšmets pakāpeniski iekļaujama valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā.

Komisija ļoti augstu to novērtē un atbalsta darba grupu redzējumu par laika grafiku (ja nepieciešams, arī pedagogu sagatavošanu), kā arī skolu gatavību realizēt šo programmu. Plānots, ka šajā rudenī valsts aizsardzības mācību uzsāks pasniegt vēl 12 skolās. Līdz ar to jaunsargu apmācības programmu piedāvās apgūt visos Latvijas novados.

Vienlaikus komisija lūdz šo politisko prioritāti nostiprināt ar Saeimas lēmumu, iedzīvinot Nacionālās drošības koncepcijā un Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajos stratēģiskajos mērķos, un aicināt Ministru kabinetu ieviest plānu valsts aizsardzības mācības iekļaušanai valsts vidējās izglītības standartā.

Tas ir nozīmīgs solis valstij, tas ir nozīmīgs solis mūsu nākotnei, mūsu spēkam un noturībai.

Lūdzu atbalstīt militārās mācības iekļaušanu ar Saeimas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Mana īsā uzruna vairāk būs domāta nākotnes vēsturniekiem, kas pētīs 12.Saeimas stenogrammas. Jo, ja Saeima ar savu lēmumu kaut ko uzdod valdībai, tad, loģiski, rodas iespaids, ka tur ir kādas pretrunas un valdība nedara to, ko likumdevējs grib tai uzdot darīt.

Šis gadījums ir pilnīgi citāds, jo starp Saeimas atbildīgo komisiju, Izglītības un zinātnes ministriju un Aizsardzības ministriju ir pilnīga vienprātība par valsts aizsardzības mācības obligātās ieviešanas nepieciešamību.

Komisijā tika plaši diskutēts gan par šīs mācības saturu, gan par ieviešanas grafiku, gan par nepieciešamajiem līdzekļiem, cilvēkkapitālu un infrastruktūru. Tika panākta vienošanās, ka sākotnēji, kamēr mēs neesam tam pilnīgi gatavi, šī mācība tiks ievesta kā brīvprātīgs priekšmets un no 2024.gada - kā obligāts.

Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā es apliecinu, ka šo Saeimas lēmumu mēs pildīsim ar visu atbildību un patiesu vēlmi sasniegt paredzētos rezultātus.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Cienījamais Šadurska kungs! Kur tad jūs bijāt agrāk?! Komisija četrreiz ir pieņēmusi lēmumus par šo tēmu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un aicinājusi Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt programmu kā obligātu skolās. Bet jūs visu laiku no tā izvairījāties!

Šadurska kungs! Tieši tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija nevarēja nekādi atrisināt šo jautājumu, arī tika sagatavots šis lēmuma projekts, lai beidzot mēs kaut kā virzītos uz priekšu. Četri lēmumi komisijā tika ignorēti!

Bet tagad par pašu saturu.

Es gan nesaprotu, kāds sakars ģeopolitiskajai situācijai ar šo lēmuma projektu, jo šāda apmācība bija nepieciešama jau vismaz pirms 20 gadiem. Par ko ir runa? Un daudzi cilvēki nesaprot... arī mūsu kolēģi pagājušo reizi uzstājās, ne visai izprotot, kāda apmācības programma tiek plānota.

Es uzskatu, ka diezgan neveiksmīgs ir pats nosaukums, un Šadurska kungu aicinu pie tā piestrādāt, tāpēc ka obligātajai valsts militārajai apmācībai jābūt tikai kā nelielai sadaļai visā šajā programmā. Vairāk iederētos nosaukums “militāri patriotiskā mācība” vai “cilvēka drošības mācība”, kas atbilstu šim saturam.

Un viena lieta ir 1.-9.klase, kur bērniem mācīs, kā rīkoties krīzes situācijā, kā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, kā uzvesties uz ielas un tā tālāk... Militārā sadaļa ir tikai neliels posms 10.-11.klasē.

Neapšaubāmi, tas ir jāatbalsta, ja mēs domājam par nākotni, par kuru šodien daudz tika diskutēts. Mums ir jāpanāk, lai mūsu bērni, mūsu jaunatne vienmēr mācētu rīkoties nestandarta situācijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1079/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 8.jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1079/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 8.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Sēdes darba kārtība izskatīta.

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta 2018.gada 7.jūnijā pulksten 17.00.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas noteikumu piemērošanas efektivitāti un pamatotību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Māra Kučinska vadītās valdības ministru nespēju pamatot sociālās sistēmas ilgtspēju”. Jautājums pāradresēts labklājības ministram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Morozova un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valdības darījuma ar AS “Conexus baltic grid” akcijām atbilstību Latvijas valsts un sabiedrības interesēm”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Veselības ministrijas kompetenci un rīcības atbilstību sabiedrības interesēm, īstenojot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 2.kārtas būvniecības projektu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo piedalās starptautiskā konferencē.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmuma par valsts atbalstu Lietā Nr.SA.43140 — “Valsts atbalsts SA.43140 (2015/NN) — Latvija Atbalsts atjaunojamai enerģijai un CUP” pieejamību valsts valodā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Deputāti Stepaņenko, Sudraba, Bite, Šimfa, Šics un Morozovs ir iesnieguši jautājumu “Par “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018.-2020.gadam” iekļautajiem pasākumiem”.

Vārds jautājuma motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Valdība ir apstiprinājusi Veselības ministrijā izstrādāto plānu - mātes un bērna veselības veicināšanas pasākumu plānu -, kurā starp dažādiem pasākumiem attiecībā uz mātes un bērna veselības veicināšanu un slimību profilaksi, drošību un citām lietām ir atrodama arī vāji pamatota koncepcija par seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādi un ieviešanu pašvaldībās neformālās un interešu izglītības ietvaros.

Ņemot vērā to, ka deputātu rīcībā nav informācijas, vai konkrētie projekta ietvaros paredzētie pasākumi ir apspriesti ar sabiedrības un izglītības nozares pārstāvjiem, plašākā tvērumā iesaistot NVO un mērķgrupas, un nav atrodama detalizētāka informācija par programmas izstrādi un aprobāciju, kā arī, ņemot vērā to, ka izglītības pasākumi nav Veselības ministrijas kompetence, pat ja tie ir neformālās izglītības pasākumi, lūdzam Čakšas kundzi sniegt plašāku skaidrojumu par jautājumiem, kas skar šo tēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam veselības ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paziņojums. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka pēc 15 minūtēm deputātiem un darbiniekiem, kuri saņēmuši uzaicinājumu, Saeimas Sarkanajā zālē notiks Saeimas Administrācijas rīkotās mācības. Tas nozīmē - pulksten 13.40.

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Raivis Dzintars, Rihards Kols, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Aleksejs Loskutovs, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Igors Pimenovs, Laimdota Straujuma un Zenta Tretjaka.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

12. Saeimas pavasara sesijas 10. sēde

2018. gada 7. jūnijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 1275/Lp12) (Dok. Nr. 4992, 4992A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1276/Lp12) (Dok. Nr. 4993, 4993A)
Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1277/Lp12) (Dok. Nr. 4994, 4994A)
Par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1279/Lp12) (Dok. Nr. 5002, 5002A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1280/Lp12) (Dok. Nr. 5013, 5013A)
Priekšlikumi	- dep. B.Cilevičs (pret)
	- dep. G.Bērziņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” (Nr. 1281/Lp12) (Dok. Nr. 5017, 5017A)
Priekšlikums	- dep. A.Kiršteins (par)
Par likumprojektu “Čeku spēles likums” (Nr. 1282/Lp12) (Dok. Nr. 5018, 5018A)
Par likumprojektu “Grozījums Muitas likumā” (Nr. 1283/Lp12) (Dok. Nr. 5026, 5026A)
Par likumprojektu “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” (Nr. 1284/Lp12) (Dok. Nr. 5027, 5027A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1285/Lp12) (Dok. Nr. 5028, 5028A)
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā” (Nr. 738/Lm12) (Dok. Nr. 5016)
Priekšlikums	- dep. E.Smiltēns (par)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 19. jūnijā (Dok. Nr. 5030)
Deputātu Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Ivana Ribakova, Andra Morozova, Vitālija Orlova, Igora Zujeva, Sergeja Mirska, Jāņa Ādamsona, Ivara Zariņa pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru prezidenta publiskajiem izteikumiem LTV1 raidījumam “Rīta Panorāma” 2018. gada 10. maijā” (Nr. 35/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4940, 4940A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījums Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 1255/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5006)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 1161/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5000)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 1195/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5007)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Paziņošanas likumā” (Nr. 1194/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5001)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 1263/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4925, 5003)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1269/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4965B, 5004)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 1261/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4923, 5005)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1136/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5014)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1191/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5015)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. E.Smiltēns
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Par 2016. gada Pasaules Pasta konvenciju” (Nr. 1216/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4798, 5019)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu” (Nr. 1214/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4796, 5019)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” (Nr. 1215/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4797, 5019)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1964. gada 10. jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004. gada 5. oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”” (Nr. 1217/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4799, 5019)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”” (Nr. 1218/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4800, 5019)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par likuma “Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1219/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4801, 5019)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par 2016. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” (Nr. 1220/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4802, 5019)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1113/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5022)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1178/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5023)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Likumprojekts “Likteņdārza likums” (Nr. 1209/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5024)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Likumprojekts “Personas datu apstrādes likums” (Nr. 1182/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5025)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Paziņojumi
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
	- dep. S.Šimfa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1205/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5029, 5029A)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Debates	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Platpers
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Adamovičs
	- dep. A.Platpers
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Viļums
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. A.Morozovs
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. A.Platpers
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Stepaņenko
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. A.Platpers
	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. V.Krūmiņš
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Spolītis
	- dep. A.Platpers
	- dep. I.Aizstrauta
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Pamatot Ministru kabineta noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām” (Nr. 40/P12) (Dok. Nr. 5045)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Lēmuma projekts “Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā” (Nr. 736/Lm12) (Dok. Nr. 4978)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Debates	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. J.Ādamsons
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1079/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018. gada 8. jūnijam” (Nr. 741/Lm12) (Dok. Nr. 5041)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu J.Stepaņenko, I.Sudrabas, I.Bites, S.Šimfas, M.Šica un A.Morozova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018.-2020. gadam” iekļautajiem pasākumiem” (Nr. 434/J12)
Motivācija	- dep. J.Stepaņenko
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 07.06.2018 09:09:32 bal001
Par - 56, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1280/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 07.06.2018 09:22:43 bal002
Par - 59, pret - 18, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā (738/Lm12)

Datums: 07.06.2018 09:23:30 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 19.jūnijā

Datums: 07.06.2018 09:28:05 bal004
Par - 34, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ministru prezidenta publiskajiem izteikumiem LTV1 raidījumam “Rīta Panorāma” 2018. gada 10. maijā (35/P12)

Datums: 07.06.2018 09:29:13 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko dokumentu likumā (1255/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.06.2018 09:30:36 bal006
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (1161/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:31:57 bal007
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (1195/Lp12), 3.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:33:32 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Paziņošanas likumā (1194/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:37:05 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (1263/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:39:24 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1269/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:41:09 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1261/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:43:49 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1136/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:56:37 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1191/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:58:54 bal014
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 2016. gada Pasaules Pasta konvenciju (1216/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 09:59:53 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Devīto papildprotokolu (1214/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 10:00:59 bal016
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu (1215/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 10:02:42 bal017
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1964. gada 10. jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004. gada 5. ... (1217/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 10:03:50 bal018
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” (1218/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 10:05:08 bal019
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu (1219/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 10:06:09 bal020
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 2016. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (1220/Lp12), 1.lasījums

Datums: 07.06.2018 10:13:49 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1113/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 10:16:54 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1178/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 10:18:54 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Likteņdārza likums (1209/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 11:06:45 bal024
Par - 7, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 69)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Personas datu apstrādes likums (1182/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 11:22:11 bal025
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Personas datu apstrādes likums (1182/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 11:52:14 bal026
Par - 48, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 11:54:48 bal027
Par - 32, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:06:25 bal028
Par - 43, pret - 22, atturas - 9. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:12:34 bal029
Par - 9, pret - 45, atturas - 22. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:13:01 bal030
Par - 49, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:13:48 bal031
Par - 30, pret - 43, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:19:24 bal032
Par - 33, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:20:17 bal033
Par - 46, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu

Datums: 07.06.2018 12:20:51 bal034
Par - 32, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:22:01 bal035
Par - 49, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:22:50 bal036
Par - 31, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:23:40 bal037
Par - 3, pret - 32, atturas - 45. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:24:31 bal038
Par - 30, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:25:08 bal039
Par - 61, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:33:13 bal040
Par - 22, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:37:28 bal041
Par - 11, pret - 45, atturas - 14. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:41:32 bal042
Par - 22, pret - 43, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:42:07 bal043
Par - 2, pret - 50, atturas - 18. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 12:54:33 bal044
Par - 25, pret - 28, atturas - 24. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69

Datums: 07.06.2018 13:00:38 bal045
Par - 3, pret - 53, atturas - 17. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.93. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 13:01:58 bal046
Par - 63, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1205/Lp12), 2.lasījums

Datums: 07.06.2018 13:17:35 bal047
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā (736/Lm12)

Datums: 07.06.2018 13:18:21 bal048
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1079/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 8.jūnijam (741/Lm12)