Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2018.gada 6.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas rudens sesiju un tās pirmo sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Čeku spēles likums” otrajam lasījumam līdz 2018.gada 10.septembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Nē!”) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Judina kungs runās “par”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Iespējams, ka es nerunātu un neaicinātu jūs balsot par šo likumprojektu un tā nodošanu komisijai, ja es nedzirdētu viena kolēģa, kas pārstāv zaļzemnieku savienību, apņēmību nepieļaut šādu grozījumu pieņemšanu. Un, ja tāds viedoklis pastāv, man gribētos, lai jūs tiešām saprastu, par ko ir runa. Runa ir par žurnālistu tiesībām iepazīties ar pabeigtu krimināllietu materiāliem. Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumu, par kuru mēs vēlāk runāsim. Priekšlikums Kriminālprocesa likumā. Bet papildus tam ir jāgroza Krimināllikums, paredzot, ka gadījumā, ja žurnālistam ir informācija, kas skar atsevišķas personas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un kas ir sensitīva, kas iedota, lai pildītu svarīgu, sabiedrībai nozīmīgu uzdevumu... ja tā informācija ir nelikumīgi pavairota, izplatīta, tad ir jāparedz atbildība.

Tātad likumprojekts, par kuru es tagad runāju, ir saistīts ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Lūdzu atbalstīt un nodot Juridiskajai komisijai darbam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas... Ministru kabineta... Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Vitālija Orlova, Andra Morozova un Sergeja Potapkina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Augsti godātie deputāti! Ļoti īsi informēšu jūs par mūsu likumdošanas iniciatīvu. Varbūt visi nepaspēja izlasīt anotāciju, es to mēģināšu īsi citēt.

Līdz 2011.gada (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) beigām pensionāriem, kas... nu, pareizāk sakot, tiem cilvēkiem, kuri pieteicās uz pensijām, tika aprēķināts stāžs līdz 1996.gadam ar tādu formulu, ka maksāja 70 santīmus... Pēc tam, kad mēs pārgājām uz eirozonu, maksāja vienu eiro.

Bet 2012.gadā šiem pensionāriem pārtrauca... vairs nepiešķir šo piemaksu.

Mēs uzskatām, ka tas ir pārkāpums, un iesniedzām Satversmes tiesā pieteikumu. Satversmes tiesa ar spriedumu pieņēma lēmumu: ja ir grūta ekonomiskā situācija valstī, viņiem ir tiesības atteikties no politiskiem... piešķirtām piemaksām. Bet šajā Satversmes tiesas spriedumā parādījās tāds teikums: ja ekonomiskie rādītāji uzlabosies, tad politiķi var pieņemt lēmumu un atgriezties pie tām piemaksām. Šodien mums vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru - 80 tūkstoši pensionāru un 20 tūkstoši pensionāru ar invaliditāti - to piemaksu nesaņem. Vidēji viņi nesaņem 25-30 eiro klāt. Ja strādātu šī norma visu laiku... Mēs... es lūdzu nodot komisijai, un komisijā tad mēs novērtēsim, cik tas šodien ir iespējams. Saskaņā ar maniem un ministrijas aprēķiniem mēs varam to atļauties.

Es gribu atgādināt jums, ka pārpalikums šodien valsts sociālajā budžetā ir gandrīz pusmiljards. Un, ja mēs paņemsim attiecībā uz šo pasākumu piecus procentus - 25 miljonus -, tad mēs varēsim, tā teikt, izlīdzināt tos cilvēkus, kuri pensionējās līdz 2012.gada 1.janvārim un vēlāk.

Tas nozīmē, ka šis likumprojekts nav kaut kāds vēlēšanu populisms. Tas ir likumprojekts, ko es lūdzu nodot komisijai izvērtējumam un analīzei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Saeimas deputāti Rihards Kols, Atis Lejiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Edvards Smiltēns, Nellija Kleinberga, Mārtiņš Šics, Ritvars Jansons, Kārlis Krēsliņš, Andris Buiķis un Inga Bite ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Ir!”; dep. A.Kaimiņš: “Kas jums ir?”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Deputātam Rubikam ir iebildumi. Labi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Pirms vairāk nekā 100 dienām ukraiņu režisors Oļegs Sencovs, atrodoties stingrā režīma kolonijā Sibīrijā, pieteica badastreiku, pieprasot Krievijas varas iestādēm atbrīvot visus Ukrainas politieslodzītos. Viņa vēstījums atbalsojās visā pasaulē, arī Latvijā.

Oļega Sencova stāsts sākās 2014.gada 10.maija naktī, kad, pārkāpjot starptautiskos likumus, Krievijas drošības dienests viņu arestēja viņa mājās Simferopolē, Krievijas okupētās Krimas galvaspilsētā. Viņam uz galvas tika uzvilkts plastmasas maiss, un tas tika turēts aizsiets, līdz viņš zaudēja samaņu. Viņam tika draudēts ar vardarbību un nāvi, lai liktu atzīties plānos organizēt sprādzienus un citus teroraktus. Sencovs savu advokātu satika tikai 17 dienas pēc aizturēšanas - tad, kad viņš tika pārvietots no Simferopoles uz Maskavu. Sencovam tika uzspiesta Krievijas pilsonība, lai gan viņš nekad nav atteicies no savas Ukrainas pilsonības.

Tā bija kārtējā Krievijas īstenotā politparaugprāva, kurā tiesas verdikts bija rakstīts ar Kremļa roku, ar baltiem diegiem sašūta apsūdzība.

Tiesas procesa laikā netika sniegts neviens pierādījums, kas apliecinātu Sencova vainu vai līdzdalību noziegumos, kas viņam tika inkriminēti. Tiesas sēdē Sencovs uzstāja uz savu nevainīgumu. Lietai pret viņu vajadzēja izjukt īpaši tad, kad galvenais apsūdzības liecinieks tiesai apliecināja, ka ir pret Sencovu liecinājis piespiedu kārtā. Bet tas viss neliedza Krievijas militārajai tiesai notiesāt Sencovu uz 20 gadiem stingrā režīma kolonijā Sibīrijā.

Oļegs Sencovs šobrīd atrodas cietumā tikai tāpēc, ka viņš nevēlējās atteikties no Ukrainas pases. Tikai tāpēc, ka viņš miermīlīgi protestēja pret Krievijas pretlikumīgo Krimas okupāciju. Piesakot badastreiku, Sencova mērķis nebija viņa personīgā brīvība, bet gan 64 citi ukraiņu politieslodzītie.

Mēs vienmēr stingri esam iestājušies par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, un mūsu atbalsts Ukrainai neaprobežojas tikai ar teritorijām vai līnijām kartē, bet gan visvairāk ar cilvēkiem, ar Ukrainas tautu. Diemžēl šodien mums atkal jārunā par Krieviju un tās atbildību iepretim starptautiskajiem likumiem, principiem un cilvēktiesībām. Šāda veida tiesas prāvas bez tiesiskuma Krievijā nav retums, un Sencova prettiesiskā aizturēšana, izvešana un notiesāšana diemžēl nav izņēmums. Sencova lieta - viņa nolaupīšana, izvešana no suverēnas valsts un tam sekojusī politiskā tiesa pēc tam - ir tiešs starptautisko likumu, cilvēktiesību un indivīda pamatbrīvību pārkāpums, kas izgaismo Krievijas tiesu sistēmas cinisko un prettiesisko dabu. Sistēma, kurā politisku mērķu dēļ var ignorēt likumus, taisnīgas tiesas principus un cilvēktiesības, ir bīstama gan tās iedzīvotājiem, gan starptautiskajai sabiedrībai. Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir skaidri jāpaziņo - šāds tiesiskuma farss nav un netiks pieņemts starptautiskajā sabiedrībā. Klusi noraugoties un nepaužot savu viedokli, mēs paudīsim atbalstu autoritāra režīma visatļautībai. Klusējot mēs piekrītam Kremlim, ka cilvēktiesību un starptautisko likumu pārkāpšana ir norma. Mums ne vien kā ANO Cilvēktiesību padomes valstij, bet arī kā demokrātiskai valstij un starptautiskās sabiedrības daļai ir jāpievienojas tām valstīm un organizācijām, kas aicina Krieviju nekavējoties atbrīvot Sencovu un atgriezties pie tādas kārtības, kurā tiek aizsargātas cilvēktiesības, nevis režīma intereses.

Aicinu jūs, kolēģi, atcerēties, uz kādiem principiem ir būvēta Latvijas valsts un kāda ir mūsu loma un atbildība starptautiskajā sabiedrībā, un atbalstīt iniciatīvu par nosodījuma izteikšanu Krievijai, aicinot nekavējoties atbrīvot Oļegu Sencovu - Ukrainas pilsoni un Krievijas politieslodzīto.

Pieļaujot tiesiskuma degradāciju pasaulē, mēs pieļaujam tiesiskuma degradāciju arī tepat - Latvijā.

Aicinu likumprojektu iekļaut darba kārtībā un, to skatot, atbalstīt šo paziņojumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 30.augustā mums notika Ārlietu komisijas sēde, kurā tika skatīts šis jautājums. Tātad Ārlietu komisija pieņēma šo paziņojumu kā Ārlietu komisijas paziņojumu. Tad pacēla Kola kungs jautājumu, lai šo priekšlikumu virzītu kā Saeimas lēmuma projektu. Un bija balsojums. Balsojuma rezultāts, kā mēs redzējām, bija šāds: “par” nobalsoja tikai divi cilvēki - Kols un Dombrava -, atturējās Lejiņš un “pret” nobalsoja Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasmanis, Kalnozols, Mirskis un Raimonds Rubiks. Tātad faktiski Ārlietu komisija nobalsoja “pret” to, ka šo paziņojumu virzītu izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē.

Mēs pieturamies pie Ārlietu komisijas lēmuma, un tāpēc mēs esam pret to, ka šis Saeimas lēmuma projekts tiktu skatīts Saeimas šodienas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Anrijam Matīsam šā gada 21.jūnijā.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anrija Matīsa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.jūnijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Eināram Cilinskim šā gada 21.jūnijā.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Eināra Cilinska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.jūnijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut tās izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Astrīda Harju, Gaidis Bērziņš, Jānis Upenieks, Edgars Putra un Hosams Abu Meri lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Astrīda Harju.

A.Harju (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātā Saeima! Pamatojums iesniegt steidzamības kārtā grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir balstīts uz esošo situāciju nevalstisko organizāciju finanšu sistēmā, jo tam ir divi objektīvi iemesli. Pirmais ir 2017.gada nodokļu reforma, kā rezultātā uzņēmumiem ir visas tiesības likumīgi novirzīt savu peļņu... reinvestēt savu peļņu uzņēmumu attīstībā un ražošanā, un līdz ar to ziedojumi nevalstiskajām organizācijām, kuras ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ir ļoti krasi samazinājušies.

Un otrais objektīvais iemesls ir Latvijas finanšu sistēmas attīrīšanās process, kā rezultātā tie fondi, kas glabāja finansējumu “ABLV Bank”, ir iesnieguši rakstiskus paziņojumus nevalstiskajām organizācijām, ka ar šā gada 1.jūliju izbeidz finansējumu.

Līdz ar to divi ļoti būtiski finanšu instrumenti nevalstiskajā sektorā ir krasi samazinājušies kā ieņēmumu bāze un, salīdzinot ar pagājušā gada iepriekšējo pusgadu, tie ir apmēram 30-50 procenti ieņēmumu. Tādējādi ir apdraudēta nevalstiskā sektora darbība Latvijā kopumā.

Un tieši tāpēc šie grozījumi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nodokļu maksātājiem sniegtu iespēju brīvprātīgi novirzīt vienu procentu no sava iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma jau esošās paketes kādai sabiedriskā labuma statusa organizācijai. Un mēs visi zinām, ka tajās teritorijās, kur katrs dzīvojam, aktīvi darbojas šīs nevalstiskās organizācijas - gan lielākas, gan mazākas. Tās veic gan valsts un pašvaldību deleģētās funkcijas, gan brīvprātīgi sevis uzņemtās funkcijas, kas ir gan labdarība, gan sociālā joma, izglītība, sports, kultūra, veselība, integrācija... Un tā varētu turpināt. Šajās organizācijās cilvēki ir brīvprātīgi apvienojušies un aktīvi iesaistās.

Šo grozījumu ideja, mērķis un virsuzdevums ir veicināt demokrātisku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību nevalstisko organizāciju darbībā un tieši tādējādi stiprināt ciešāku sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām un valsts un pašvaldības pārvaldi, tā sekmējot iedzīvotāju dialogu ar varas pārstāvjiem.

Lūgums atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Mārtiņa Kazāka lūgumu par viņa atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata. Arī Fiskālās disciplīnas padomes vadība ir vērsusies gan pie komisijas, gan pie Saeimas ar šādu iesniegumu.

Ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts: atbrīvot Mārtiņu Kazāku no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata pēc paša vēlēšanās.

Vienlaikus vēlos jūs informēt, ka Mārtiņš Kazāks bija Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, ko tika virzījusi Saeima, un tas nozīmē, ka Saeimai ir jāvirza jauns loceklis Fiskālās disciplīnas padomē, kas mums būtu jāizdara vēl šī sasaukuma laikā.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Labdien! Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 2. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 4. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kalniņas-Lukaševičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 7. - deputāta Jāņa Upenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 8. - Upenieka kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Skatām likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Atgādināšu, ka iniciatīvu par to, ka likumdevējam būtu jānosaka regulējums, dodot iespēju tiesnesi nosūtīt uz kvalifikācijas ārpuskārtas pārbaudi, ierosināja tieši Augstākā tiesa, vēlāk to apsprieda arī Tieslietu padomē. Par to bija pietiekami plašas, taču atbalstošas diskusijas. Ir jautājumi, par kuriem noteikti vēl diskusijas notiks arī turpmāk. Proti, par iespējām tiesas priekšsēdētājam lūgt novērtēt tiesnešu kvalifikāciju ārpus kārtas. Šādas diskusijas bija arī Juridiskajā komisijā.

Šobrīd tātad Juridiskā komisija ir pabeigusi darbu. Tabulā mēs redzam divus priekšlikumus. Pirmais ir šis būtiskākais Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz nosūtīt tiesnesi profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai gan tajos gadījumos, kad Tiesnešu disciplinārkolēģija pieņem lēmumu uzlikt disciplinārsodu, gan arī tajos gadījumos, kad disciplinārkolēģija, izskatot disciplinārlietu, aprobežojas tikai ar šīs lietas izskatīšanu. Tātad papildus tam disciplinārkolēģija varēs pieņemt arī lēmumu par profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, un tas būs iespējams arī tajos gadījumos, ja būs notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš, ko konstatēs disciplinārkolēģija.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Mēs pieņemsim šo likumprojektu tagad trešajā lasījumā, un tas nozīmēs, ka šie grozījumi stāsies spēkā. Un mums visiem ir cerība, ka ar to tiks atrisināta liela problēma. Bet vai tā būs?

Šogad augustā, jūs atceraties, tika prezentēts pētījums par maksātnespēju, un tur bija apkopoti materiāli par 2008.-2014.gadu. Bija nosaukti uzvārdi - to tiesnešu uzvārdi, kuri pieņem ļoti aizdomīgus lēmumus -, bet neviens no viņiem nav saukts pie atbildības. Kāpēc? Tāpēc, ka tiesnešus var saukt pie atbildības divu gadu laikā kopš pārkāpuma izdarīšanas. Tad lieta nebija ierosināta, atbildības nav. Mēs uzskatām, ka tagad problēma var tikt atrisināta, pieņemot šos grozījumus. Daļēji varbūt - jā... Jo, kā pareizi norādīja Bērziņa kungs, ja ir iestājies noilgums un lieta ir izbeigta sakarā ar noilgumu, tad ārpuskārtas novērtējums būs iespējams.

Bet man ir bažas, ka tomēr līdz galam mēs problēmu neatrisināsim. Jo priekšlikumā, ko, es ceru, mēs akceptēsim, ir rakstīts, ka ārpuskārtas novērtēšana ir iespējama trīs gadījumos, proti, ja ir uzlikts disciplinārsods, tas ir loģiski un saprotami. Otrais gadījums - sods nav piemērots vispār, bet ir vajadzība pēc izvērtējuma. Arī tas ir labi. Un trešais gadījums - lieta ir izbeigta sakarā ar to, ka iestājies noilgums. Izskatās loģiski, bet ir viena problēma. Mums ir tiesneši, kas pieņēma ļoti dīvainus lēmumus maksātnespējas jomā, piemēram, 2012., 2013.gadā. Vai lieta būs uzsākta, lai pēc tam izbeigtu sakarā ar noilgumu? Droši vien, ka ne. Un, ja lieta nebūs uzsākta, tad tā arī nebūs izbeigta. Līdz ar to es ļoti šaubos, ka attiecīgajā apkopojumā nosauktie tiesneši... viņi netiks saukti pie atbildības, pat ja ir pārkāpumi, un arī izvērtējums var nenotikt. Kā rīkoties? Man ir aicinājums tieslietu ministram rīkoties un uzsākt attiecīgās disciplinārlietas. Es sapratu, ka kolēģi tās izbeigs sakarā ar noilguma iestāšanos, tomēr tas dos iespēju izvērtēt attiecīgo tiesnešu kvalifikāciju.

Visu laiku mēs dzirdam no Rasnača kunga un no Tieslietu ministrijas, ka ir noilgums, ir noilgums, ir noilgums. Kolēģi, man gribētos pievērst uzmanību vēl vienai lietai, kas, manuprāt, nav... es neesmu dzirdējis, ka tai būtu bijusi pievērsta uzmanība. Proti, mums ir viens apkopojums par maksātnespējas tiesvedību no 2008. līdz 2014.gadam, bet augustā ir publicēts vēl viens apkopojums. Augstākā tiesa apkopoja materiālus par maksātnespējas tiesvedību no 2015. līdz 2018.gadam, un tur ir visas iespējas saukt pie atbildības tos tiesnešus, kas pieņem dīvainus lēmumus. Bet vai ir ierosināta kaut viena disciplinārlieta? Neesmu dzirdējis. Man ir aicinājums Nacionālajai apvienībai, kas jau ilgi strādā tieslietu jomā, ir atbildīga par tieslietām, - rīkoties! Un nevis tikai tāpēc, ka tagad tuvojas vēlēšanas, bet tāpēc, ka galu galā ir jāsakārto maksātnespējas problēma, tā jāatrisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad runātājs ir lūdzis atbalstīt komisijas priekšlikumu. Deputāti atbalsta.

Bet vārds komisijas priekšsēdētājam - skaidrojumam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā, paldies. Komisijas vārdā neliels komentārs. Es domāju, ka Judina kungs ļoti labi prot nošķirt disciplināratbildību no kriminālatbildības, un tas, ko minēja attiecībā uz šeit publiskoto informāciju, proti, izvērtējumu par virkni pieņemto lēmumu... Es kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes loceklis varu informēt, ka Tieslietu padome nolēma (Judina kungs šobrīd, cerams, klausās) nosūtīt šo ziņojumu arī ģenerālprokuroram, īpaši norādot uz šīm konkrētajām lietām. Tagad nu jau nav vairs runas par iespējamo disciplināratbildību, bet ir jautājums par to, vai tiesnesis saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Kas attiecas uz ierosinātajām disciplinārlietām, šo informāciju var iegūt mājaslapā, un tā ir publiska informācija. Arī par periodu no 2015. līdz 2018.gadam ir ierosināta virkne disciplinārlietu, tai skaitā pamatojoties uz tieslietu ministra iesniegumiem.

Lūgums atbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

G.Bērziņš. 2. ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi astoņus priekšlikumus. Lielāko daļu šo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Valdis Kalnozols, un es vēršu uzmanību, ka tie daudzviet pēc savas būtības atkārtojas, sakrīt ar otrajā lasījumā iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus Saeima neatbalstīja. Mēs uzklausījām Kalnozola kungu komisijas sēdē.

1.priekšlikums ir deputāta Kalnozola priekšlikums. Faktiski tas ir saistīts ar vairākiem turpmākajiem priekšlikumiem. Proti, viņš ierosina veidot nevis ģimenes lietu tiesas, bet iecelt ģimenes lietu tiesnešus. Tātad jautājums ir par tiesnešu specializāciju. Varu norādīt, ka jau šobrīd tiesās notiek specializācija. Un ģimenes lietas jeb strīdus ģimenes tiesībās izskata pārsvarā tiesneši ar attiecīgu specializāciju, turklāt likums arī noteic, ka šajā gadījumā tiesnešiem ir jāapgūst īpaša apmācības programma.

Tātad 1. - deputāta Kalnozola priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, kolēģi! Labdien, brāļi un māsas!

Gribu teikt, ka es izdarīju zināmu darbu dažiem politiskajiem spēkiem, lai viņi, pabeidzot šīs Saeimas darbu, nekaunētos par to, kas notiek tiesu varā.

Mēs labi zinām un lasām... gandrīz katru nedēļu lasām par problēmām tiesu varā. Un es aicinu mūs visus noticēt, ka mēs varam kaut ko sakārtot šinī sistēmā! Noticēt, ka mēs neesam tikai pogu spaidītāji šeit! Ka mēs varam tomēr kaut ko šinī valstī sakārtot! Un problēma tiesu varā nav, kā mēs tos tiesnešus sodīsim. Problēma tiesu varā ir tā, ka labākie, dzīvesgudrākie juristi nav motivēti kļūt par tiesnešiem. Mēs faktiski ņirgājamies par mūsu valsts iedzīvotājiem, neizveidodami sistēmu, lai gudrākie un labākie juristi kļūtu par tiesnešiem, lai tiesneša amats būtu jurista karjeras augstākā pakāpe. Uz šo brīdi mēs uzskatām, ka ikviens, kurš ir drusku apsildījis, piedodiet, savu sēžamvietu tiesu koridoros, var būt par tiesnesi. Nu nav tā! Nu pažēlojiet tautu!

Un jautājumos, kas skar bērnu lietas... Nu, tās nav juridiskas lietas. Nu, tās nav juridiskas lietas - bērnu un ģimenes jautājumi. Tās ir jāatdala. Un visā pārējā pasaulē... Rietumeiropā, visā pasaulē... piemēram, Amerikā ir ģimenes lietu tiesas, kurās izskata šos jautājumus dzīvesgudri cilvēki, labi juristi, psihologi praktiķi, nevis psihologi, kas savas zināšanas ir apguvuši kaut kādos kursos.

Un gribu pateikt savam bijušajam biznesa partnerim - nu aizej pats uz šīm tiesām! Nu aizej! Nu paskaties šos lēmumus, mans labais biznesa partneri! Un tad tu ar šausmām redzēsi, kas tur notiek!

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu par priekšlikumu!

V.Kalnozols. Un, ja jūs patiešām gribat sakārtot šo jautājumu, tad mans priekšlikums ir jāatbalsta. (Dep. A.Kaimiņš: “Būtu labi par to priekšlikumu, Valdi!”) Ir jābūt šādiem ģimenes lietu tiesnešiem, un šiem ģimenes lietu tiesnešiem ir jābūt dzīvesgudriem, labiem juristiem un praktizējošiem juristiem, un praktizējošiem psihologiem. Nu nevar būt par ģimenes lietu tiesnesi cilvēks, kas nav sakārtojis pats savu privāto dzīvi! Nu kā jūs iedomājaties - cilvēks, kas nav sakārtojis pats savu privāto dzīvi, lems par citu privātajām dzīvēm?! Nu kā jūs iedomājaties - cilvēks, kas pats nav izaudzinājis bērnu, lems par citu bērnu audzināšanu? Nu aizej... Es patiešām lūgtu savu bijušo biznesa partneri aiziet uz tiesām, reiz padzīvot tur, paskatīties, kādi lēmumi tur tiek... Un saprotiet arī, dārgie kolēģi, - daži politiskie spēki šeit laužas iekšā, un lielākoties viņi šeit laužas iekšā tāpēc, ka mums ir zema šī uzticamība... Sākot lēnā garā parādīt, ka mēs tomēr varam mainīt šo sistēmu, varam sakārtot, lai nākamā, 13., Saeima nebūtu sašķelta un tajā patiešām varētu veidoties kāda... lēnā garā sakārtotos mūsu valsts... (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze! Par priekšlikumu!”) Liels lūgums - noticēt! Noticēt, ka mēs esam tautas priekšstāvji (Starpsaucieni.), ka mēs varam sakārtot savu valsti un atņemt trumpjus dažiem populistiskiem, uz šoviem tendētiem politiskiem spēkiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Kolēģi! Es vēršu uzmanību, ka Kalnozola kungs pēc būtības nerunāja par šo priekšlikumu un arī nonāca pretrunās, norādot, ka ģimenes tiesību lietas nav juridiskas lietas, bet tajā pašā laikā norādot, ka ASV šīs lietas izskata labi juristi.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 62, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 2. arī ir deputāta Kalnozola priekšlikums, kas faktiski maina aizstāvības koncepciju, paredzot, ka tiesības uz aizstāvību ir jebkurai personai, tajā skaitā - pilnvarotai personai. Jānorāda, ka šis jautājums būtu skatāms kopsakarā ar Kriminālprocesa likumu kā tādu un arī tajā skaitā valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien vēlreiz, brāļi un māsas! Es saprotu, ka uz šo brīdi mūsu tiesu varā valda tāds kārtīgs juristu lobijs. Un, ja jūs būtu saskārušies ar tiesu varu, tad zinātu, ka ir tāds mazs absurds, kas, manuprāt, ir galvenais, kāpēc mums tai nav uzticības. Cilvēks, kas lemj tiesā, saņem vismaz piecas līdz desmit reizes mazāk nekā cilvēks, kas ir aizstāvis vai pārstāvis šajā tiesā. Un ko jūs gribat?! Lai šis cilvēks, kas kā tiesnesis sēž... kā lai viņš lemj, ja zina, ka tas cilvēks, kas stāv viņa priekšā, saņem piecas līdz desmit reizes lielāku atalgojumu par savu darbu?

Es varbūt saprotu dažus, kuri vairs nevēlas šeit, Saeimā, būt un labi zina šo sistēmu. Ja tu zini sistēmu un ej kā advokāts, un tu zini, kurš tiesnesis... (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, iedomājieties, ka tas esmu es! Ko jūs darītu?”) Vot, tiesnesim Kalniņam aiz muguras ir tāds politiskais spēks un tie cilvēki, tiesnesim Bērziņam ir tāds politiskais spēks aiz muguras un tādi cilvēki... teiksim, tiesnesim Ivanovam ir tāds... Es saprotu šādas priekšrocības: jebkurā brīdī šis advokāts var pieiet un tikt pie šī tiesneša. Un mūsu tiesneši ir - piedodiet! - maz atalgoti. Faktiski viņi ir viegli manipulējami. Un ne jau vienā gadījumā cilvēks manipulē ar naudām... visi manipulē daudz dažādos veidos.

Man ir lūgums: varbūt tomēr lēnā garā sakārtot tiesu varu, lai tiesneši mums ir patiešām dzīvesgudri juristi. Un šis jautājums par advokātiem... Nu beigsim lobēt! Tā jau tiesnesis... Tiesnesis saņem 15 eiro stundā, bet advokātam tiesā minimālais ir 75 eiro, parasti - 400 eiro stundā. Vai mēs, šeit klātesošie, saņemam šādu algu?! Es jums gribu pajautāt: saņemam šādu algu? Nu varbūt beidzam lobēt vienu konkrētu speciālistu! Es saprotu: šeit sēž juristi, kuri varbūt arī cenšas pēc tam kļūt par advokātiem... Bet mums jārūpējas nevis par juristiem, bet par tautu, par iedzīvotājiem, lai viņi ir apmierināti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā.

Cienītie kolēģi! Tātad es vēršu uzmanību, ka, pirmkārt, priekšlikums nav saistīts ar advokātu honorāra apmēru.

Otrkārt, var piekrist Kalnozola kungam, ka tiesneši dažkārt varbūt saņem mazāk, jā, un par to arī mēs runāsim tuvākajā laikā Tiesu politikas apakškomisijā saistībā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi.

Taču es negribu piekrist, ka tiesnesim aiz muguras ir politiskais spēks.

Es atgādinu, ka tiesneši atbilstoši likumam ir neatkarīgi.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 3. arī ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Saturiski līdzīgs priekšlikums tika izskatīts otrajā lasījumā. Tiesa gan, panta nosaukums, ja es nekļūdos... Šajā gadījumā panta nosaukums ir “Taisnīgums”, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien vēlreiz, brāļi!

Manuprāt, politiskajam spēkam, kurš kontrolē un jau daudzus pēdējos gadus ir kontrolējis tiesībsargājošo sistēmu, tiesu varas sistēmu, vajadzētu krist un celties par manu priekšlikumu. Jo šis priekšlikums ir tas, kas... šī priekšlikuma nepieņemšana izraisa neuzticēšanos tiesu varai un faktiski arī neuzticēšanos politiskajam spēkam, kurš ir veidojis šo tiesu varu. Un izbeigsim šo sacensības principu! Varbūt daudzi no mums, tautas priekšstāvjiem, nav bijuši tiesā. Tiesā valda nevis taisnīgums, bet sacensība, kā kurš labāk interpretēs likumu. Nu un tad jūs brīnāties, ka mūsu tauta neuzticas ne tiesu varai, ne mums! Tāpēc man ir liels (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, lūdzu, vadiet sēdi!”), ļoti būtisks priekšlikums, lai mūsu tiesu varā būtu nevis sacensība, kā kurš iztulkos, interpretēs likumu un kurš uzvarēs, sacenšoties, kā saka, likumu interpretēšanā, bet lai patiešām valdītu taisnīgums. Un lai mēs saprastu, ka tiesai jāpieņem ir taisnīgi lēmumi. Es domāju, ka tas ir mūsu pašu interesēs, jo mēs arī... pēc kāda brīža aiziesim uz tiesu un skatīsimies, kā divi sacenšas - par 400 eiro stundā! - savās interpretācijās. Nu, nevajag šīs lietas!

Mums vajag tiesas, kurās tiek pieņemti taisnīgi lēmumi. Un es jums saku - ja jums būtu pieredze mūsu tiesību sistēmā, tad es esmu dziļi pārliecināts, jūs visus manus priekšlikumus atbalstītu un cīnītos, lai tie tiktu ieviesti.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, kolēģi. Tātad šis priekšlikums, šī priekšlikuma būtība faktiski ir mainīt civilprocesuālo regulējumu, jo administratīvajā procesā mums šobrīd ir līdzīgs regulējums. Faktiski tātad tiesa aktīvāk iesaistās strīda izskatīšanā, savukārt civilprocess ir balstīts uz sacīkstes principu. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja kreditors ar parādnieku strīdēsies par to, vai parādniekam ir vai nav jāatdod saņemtais aizdevums, pierādījumi būs jāiesniedz nevis kreditoram vai parādniekam, bet būs jāmeklē tiesai. Tātad pēc būtības tas nav pareizi un nav atbilstoši civilprocesuālajam regulējumam un doktrīnai kā tādai.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 62, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 4. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kurš paredz, ka par rajona tiesas tiesnesi var būt tikai persona, kas ir sasniegusi 40 gadu vecumu. Uz otro lasījumu bija priekšlikums, kurā bija runa par 45 gadiem. Likumā ir 30 gadi.

Nu, jānorāda vēl papildus, ka Kalnozola kungs šādā gadījumā nav ierosinājis mainīt apgabaltiesas tiesneša vecumu. Un līdz ar to, ja atbalsta šo priekšlikumu, sanāk, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim ir jābūt 40 gadus vecam, savukārt apgabaltiesas tiesnesis var būt 30 gadu vecumu sasniegusi persona. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien! Es uzskatu, ka arī par šo priekšlikumu būtu, tā teikt, jākrīt un jāceļas šim politiskajam spēkam, kurš bija atbildīgs par šo tiesu varu. Šis priekšlikums ir viens no tiem, kas iet uz to, lai tiesnesis mums būtu dzīvesgudrs. Mēs visi labi saprotam, ka Valsts prezidentam, lai viņš neapkaunotu valsti, ir jābūt vismaz 45 gadus vecam, lai viņš būtu dzīvesgudrs prezidents. A nezin kāpēc mēs savus iedzīvotājus, savu tautu necienām. Mēs uzskatām, ka jebkurš, kas drusku apsildījis savu sēžamvietu tiesu koridoros, var lemt par viņu. Un tad brīnāmies, ka, uztaisot aptauju, ko iedzīvotāji domā par tiesu varu, izrādās, ka Eiropas Savienībā mums ir viszemākā uzticēšanās tiesu varai. Nu... nu... cilvēki mīļie! Reiz apdomājieties! Skatāmies, kas ir darāms! Parūpējamies par saviem iedzīvotājiem! Nu neesam pogu spaidāmā mašīna! Ko koalīcijas līgums ir nolēmis... mēs nospiežam pogu - vienalga kam!

Un jautājums, ko es jau vienu reizi skatījos, ko es jau teicu, ko es arī pieliku klāt par ģimenes lietām... Nu esiet cilvēki! Apjēdziet to! Kā var lemt par citu cilvēku dzīvēm tie, kuri nekad paši nav izveidojuši... paši ir neveiksminieki savās ģimenes attiecībās! Kā daži labi, kas mums šeit sēž... Kā daži labi, kas šeit sēž, paši nav izaudzinājuši bērnu. Iedomājieties, ka šāds mūsu kolēģis būtu par tiesnesi! Piedodiet, šausmas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par šo priekšlikumu ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Es vēršu vēl uzmanību uz piedāvāto likuma 52.panta 5.punkta redakciju par prasībām tiesnešiem ģimenes lietu jautājumos. Mēs gan noraidījām ideju par šāda veida tiesnešu specializāciju. Bet šeit ir prasība tiesnesim būt laulības vai civillaulības dzīvē. Man īsti nav skaidrs, ko nozīmē civillaulība. Tādas definīcijas faktiski nav. Un nu... intereses pēc var arī norādīt, ka uz otro lasījumu Kalnozola kungs bija norādījis vismaz deviņu gadu pieredzi šādā civillaulības... 10 gadu pieredzi civillaulības dzīvē, bet šobrīd šī latiņa ir samazināta par vienu gadu. Tātad pietiek ar deviņiem gadiem civillaulības dzīvē.

Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 60, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 5. - arī deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kura pamatbūtība... Kā mēs zinām, šobrīd tiesnešus apstiprina uz mūžu, izņemot sākotnējo darbības periodu. Faktiski viņš piedāvā, ka tiesneši ir apstiprināmi ik pēc septiņiem gadiem. Par šo jautājumu varētu droši vien ļoti plaši runāt. Mēs zinām, ka ir arī pasaulē atzīti tiesnešu neatkarības principi, kas nosaka to, ka tiesnesim ir jābūt ievēlētam tomēr ar garantijām, kas nozīmē, ka arī ievēlēšana uz mūžu to sevī ietver. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Tos cilvēkus, kas labi saprot, ka dzīve ir dzīve un rīt vai parīt mums arī būs vēlama... tā sakot, situācija, kad mēs varam aiziet uz tiesu apzināties... ka mēs paši ikdienā labi saprotam. Ja mēs paņemam kādu cilvēku darbā, bet viņam nav nekādas atbildības par to, ko viņš dara... Un faktiski viņu uz mūžu nevar atlaist! Iedomājieties, jūs jebkuru cilvēku paņemat darbā un viņam par to, ko viņš dara, nav nekādas atbildības, bet viņš šeit būs uz mūžu, un jums viņam jāmaksā nauda any case. Jums liekas, ka tas ir saprātīgi? Un kā, jūsuprāt, rodas šīs medijos parādījušās ziņas, kas ir pēdējā laikā, ka tas un tas tiesnesis ir lēmis šādi... Viņam taču nav nekādas atbildības! Viņš uz mūžu tur ir! Un, lai pierādītu, ka viņš nav pareizi interpretējis daudzējādi interpretējamos likumus... nu, kolēģi, saprotiet! Šajos manos priekšlikumos ir kaut kāda motivācija: šim tiesnesim patiešām vajag lemt taisnīgu tiesu, nevis jāatsaucas uz kādiem draugiem, paziņām vai ko citu un šim tiesas lēmumam jābūt kāda interesēs. Ja viņš lems kaut kā interesēs, tad nākamo... tā sakot, kārtībā... nākamo tiesnešu laika lēmumu viņi neapstiprinās...

Nu, liels lūgums - nu, apzinieties to! (Dep. A.Kaimiņš: “Beidz lūgties visu laiku!”)

Nu, padomājiet, kā jūs paņemsiet darbā cilvēku, kuram nav nekādas atbildības, bet kurš uz mūžu tur paliks! Vai tas ir saprātīgi?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 6. - deputāta Kalnozola priekšlikums, kas paredz mainīt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas gan sastāvu, gan arī iecelšanas kārtību. Ka to ievēlē Tiesnešu konference un ieceļ Saeima. Ir jānorāda dažas ļoti būtiskas lietas.

Pirmā lieta. Par pašu priekšlikumu. Kalnozola kungs piedāvā aizklātu balsošanu. Tātad mums darba kārtībā drīz būs grozījumi arī Satversmē, un mēs lemsim par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu. Tā ir pirmā lieta, ko es vēlējos teikt.

Otra lieta ir tā, ka minētais ir pretrunā ar virkni pētījumu. Tiesiskās vides pilnveides komisija arī strādājusi pie šī jautājuma, proti, ar domu, kā mazināt izpildvaras un lēmējvaras ietekmi tiesnešu darbā, tajā skaitā arī tiesnešu amata, karjeras jautājumos, un ir norādījuši uz to, ka ir jāmazina gan likumdevēja, gan arī izpildvaras loma. Šis priekšlikums ir pretējs Tiesiskās vides pilnveides komisijas ieteikumiem.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Kāpēc? Aizdomājieties, kāpēc tas tā: kad veic iedzīvotāju aptauju par to, kāda tiesu varai ir uzticamība, tad - viszemākā Eiropā! Kad mēs atveram avīzes un žurnālus un skatāmies televīziju - visi kritizē tiesu varu. Bet tad, kad sākam jautāt pašiem tiesnešiem, tiesu varas pārstāvjiem, kā tad ir, - ļoti labi, viss ir kārtībā! Pat politiskais spēks, kas pārrauga šo jomu, saka: viss taču ir kārtībā! (Dep. A.Kaimiņš: “Kurš politiskais spēks?”)

Tāpēc man ir lūgums - apzināties, ka mēs esam tautas priekšstāvji un tauta ir uzticējusi mums šo pienākumu - aizstāvēt tautas intereses šinī valstī. Apzinieties, ka mēs ar savu inertumu veidojam vienu jaunu šovu veidojošu politisko spēku, uz kura bāzes atrodas tie cilvēki, kas lielākoties ir pret mums, kas ir gatavi mūs nolinčot! (Starpsauciens: “Tevi!”) Man ir lūgums - nedarām to! Nu, nedarām to! Nu, neaudzējam šo linčotāju politisko spēku! Izdarām tā, lai mēs esam tautas priekšstāvji, kas aizstāv savas valsts un savas valsts iedzīvotāju intereses!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, kolēģi! Mēs nupat nobalsojām par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Es ceru, ka nevajadzēs šos grozījumus piemērot praksē. Bet, ja nu tomēr vajadzēs to darīt tad, tas nozīmēs to, ka tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai būs papildu darbs un mums būs jādomā par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas kapacitātes celšanu, respektīvi, par papildu resursiem. Un es ceru, ka Kalnozola kungs atbalstīs šādus priekšlikumus.

Bet šobrīd šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 59, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šim likumprojektam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi trīs priekšlikumus. Visi tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Es atgādinu, ka šie grozījumi paredz juridiskās palīdzības sniegšanu Satversmes tiesas procesā, kas ir jauninājums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir rūpīgi strādājusi pie šī likumprojekta, ko iesnieguši deputāti mūsu kolēģi Šnore, Kiršteins, Cilinskis, Kols, Dzintars un Dombrava.

Šim jautājumam... diskusijai par šo likumprojektu komisija veltīja divas sēdes. Komisija sēdēs ļoti rūpīgi uzklausīja visas ieinteresētās puses - gan sabiedriskās organizācijas, gan ministrijas -, bet vēl bez tā pieprasīja... lūdza šo likumprojektu izskatīt Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un lūdza atzinumu par šo likumprojektu sagatavot atzītai ekspertei Kristīnei Dupatei, kas ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore juridisko zinātņu doktore un specializējas darba tiesībās Eiropas tiesību kontekstā un aspektā.

Faktiski Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē visas dalības puses - Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība - izteica... nu, nemainīja savu viedokli. Viņu viedoklis šajā jautājumā ir pastāvīgs, un šo organizāciju... šo institūciju pārstāvji izteica savu argumentāciju gan pirmajā komisijas sēdē, gan arī otrajā komisijas sēdē. To pašu viņi pauda arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Un ļoti īsi, koncentrēti šis viedoklis vai argumentācija ir šāda.

Ekonomikas ministrija par šo likumprojektu saka šādi: “Darba likuma 29.panta papildināšana ar 1.¹ un 1.² daļu var negatīvi ietekmēt ārvalstu tiešo investīciju plūsmu Latvijā, kā arī tā ieviešanai nepieciešamie atbildīgo ministriju resursi, tostarp profesiju sarakstu izveidē, ir nesamērīgi ar sagaidāmo ieguvumu.”

Un otrā tēze ir - tiesības lietot valsts valodu regulēs Valsts valodas likums.

Labklājības ministrijas atzinumi arī ir tēžveidīgi.

Pirmā tēze - Darba likumā ietvertais regulējums jau šobrīd nodrošina pietiekami efektīvu indivīda aizsardzību pret dažādu atšķirīgu attieksmi un paredz gan tiešas, gan netiešas diskriminācijas aizliegumu darba tiesisko attiecību dibināšanas, pastāvēšanas un izbeigšanas laikā.

Otrā tēze - likumprojektā minētie jautājumi pēc būtības ir uzskatāmi par valsts valodas politikas jomas jautājumiem.

Trešā tēze - atsevišķas likumprojektā ietvertās normas dublē Darba likumā ietverto regulējumu.

Latvijas Darba devēju konfederācija... Es atvainojos, kā nākamā institūcija jāpiemin Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrijas viedokli Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Kronberga kungs, un šis viedoklis koncentrēti ir šāds: “Uzskatu, ka, pieņemot minēto lēmumu, padome ir atbalstījusi latviešu lingvistiskās diskriminācijas turpināšanu Latvijas darba tirgū, un kategoriski norobežojos no šāda padomes lēmuma.”

Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata Nacionālās apvienības priekšlikumus par nesamērīgiem un aicina tos neatbalstīt.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzskata, ka spēkā esošais regulējums ir pietiekami detalizēts un nodrošina samērīgas prasības valsts valodas lietošanai. Piedāvātā redakcija nav faktiski dzīvē realizējama, jo nav saprotams, kā darbinieks, veicot darba pienākumus, varēs noskaidrot faktu par citas personas pilsonību vai faktu, ka šī personība Latvijā ir saņēmusi uzturēšanās atļauju.

Un divas tēzes no Kristīnes Dupates atzinuma, kas pats par sevi ir garāks, protams, un kurā ir detalizētāka analīze saistībā ar Eiropas Savienības atbilstošo regulu. Pirmā no šīm divām tēzēm ir šāda: likumprojekts no Eiropas Savienības tiesību viedokļa varētu tikt uzskatīts par tieši diskriminējošu etniskās piederības dēļ. Un otra tēze: pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums pilnībā nodrošina aizsardzību gadījumos, kuros kādas valodas zināšanas prasības ir nepamatotas.

Komisija savā otrajā sēdē tātad neatbalstīja šo likumprojektu. Un par to informēja arī Saeimas Prezidiju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E.Šnore (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Vispirms par to, kādēļ šādi likuma grozījumi ir nepieciešami. Pirmām kārtām tie nepieciešami tādēļ, ka Latvijas darba vidē nedarbojas tas, kas ir rakstīts Latvijas Satversmē, proti, ka Latvijā valsts valoda ir viena - latviešu valoda. Realitātē vēl arvien turpina pastāvēt divvalodība, kas Latvijā ieviesās PSRS okupācijas laikā.

Manās rokās ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētījums, kurā detalizēti analizēts un secināts, ka divvalodība pastāv arī darba vidē un ka mazākumtautību pārstāvji darba vidē Latvijā pārsvarā komunicē nevis latviešu valodā, bet krievu valodā, turklāt arī ar saviem kolēģiem latviešiem viņi komunicē pārsvarā krievu valodā. Rezultātā svešvalodu zināšanas tiek pieprasītas tādu profesiju pārstāvjiem, kurās nav nekāda sakara ne ar svešām zemēm, ne ar svešzemniekiem, jo krieviski ir paredzēts runāt ar Latvijas iedzīvotājiem.

Ikviens no jums var atvērt kaut vai Latvijas lielākā sludinājumu portāla “SS.lv” darba sludinājumu sadaļu, un konstatēt, ka darba devēji tur pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz vai visu profesiju pārstāvjiem Latvijā. Es šeit citēšu pēc kārtas, pēc alfabēta, kam tiek prasītas krievu valodas zināšanas. Proti - adītājai, agronomam, alpīnistam, apmetējam, apkopējai, apsargam, atslēdzniekam... jāmāk krieviski arī autoatslēdzniekam, autoceltņa vadītājam, autoelektriķim, autokrāsotājam, automazgātājam, automehāniķim, autoskārdniekam. Un tas ir tikai burts “a” - pats saraksta sākums. Visiem viņiem prasa zināt krievu valodu Latvijā. Tā ir normāla situācija? Manuprāt - nav. Turklāt, lai ievietotu sludinājumu “SS.lv” darba sludinājumu sadaļā... tur nevar kaut kā nejauši parādīties valodas zināšanas. Tur darba devēji apzināti, ar pilnu atbildību norāda, ka viņiem ir nepieciešams, lai ikviens zinātu krievu valodu. Tāda ir reālā situācija Latvijā. Faktiski pilnīga divvalodība un pat krievu valodas dominance atsevišķās sfērās. Nav ko brīnīties, ka skolotāji krievu skolās, tātad inteliģence, nezina latviešu valodu, kā to tagad dzirdam izglītības reformas sakarā. Jo priekš kam viņiem zināt? Viņiem nekad to nav vajadzējis! Līdz ar to viņi ir pieraduši, ka latvieši allaž runā krieviski, un acīmredzot grib, lai šāda kārtība turpinātos.

Bet es jūs, kolēģi, aicinu pārtraukt šādu kārtību un atbalstīt mūsu rosināto likumprojektu, kas liedz darba devējiem, kā jau es minēju, bez pamata pieprasīt svešvalodu zināšanas. Turklāt ne tikai krievu, bet arī citu svešvalodu. Bet nu... atverot darba sludinājumu sadaļu, protams, mēs redzam, ka lielākoties runa, dabiski, ir par krievu valodas nepamatotu pieprasīšanu.

Tie, kas nerunā krieviski - un tādu ir ļoti daudz, sevišķi mūsu jauniešu vidū -, šobrīd faktiski vairs nevar dabūt nekādu darbu pat Latvijā, jo sevišķi Rīgā, ir spiesti braukt prom un meklēt darbu citur, kur viņiem krievu valodu neprasa. Manuprāt, tā ir katastrofāla situācija, kas būtu noteikti jāmaina, lai Latvijas darba tirgu nepamestu jauni un spējīgi darbinieki.

Tagad par to, ko šeit minēja komisijas pārstāvji, proti, par piedāvāto normu praktisko realizāciju. Sevišķi par to, kā realizēt darbinieku tiesības ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai latviešu valodā. Kā tad noteiks, kurš ir Latvijas iedzīvotājs un kurš nav? Darba ņēmējam tas nebūs jānosaka, ja darbs ir saistīts ar ārzemēm un ārzemniekiem - tad svešvalodas prasības būs atrunātas darba līgumā. Tas attieksies uz darbu viesnīcās, stacijās, lidostās un tā tālāk. Visiem pārējiem, kuri, veicot darbu, sazinās lielākoties ar Latvijas iedzīvotājiem, darba līgumā svešvalodas prasmes nevarēs ietvert... ka visiem šiem minētajiem atslēdzniekiem, miesniekiem un tā tālāk, piemēram, nez kāpēc jāzina krievu valoda. Ja mēs tā pieņemsim, to pēc likuma nevarēs ietvert darba līgumā. Un līdz ar to, veicot darbu, cilvēki brīvi varēs runāt tikai valsts valodā, nebaidoties, ka viņi kaut ko pārkāpj vai dara nepareizi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks par likumprojektu pirmajā lasījumā ir 15 minūtes.

Orlova kungs, vai jums pietiks ar desmit?

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Arī šajā jautājumā frakcija SASKAŅA ir pieturējusies pie viedokļa, kas tika atbalstīts atbildīgajā komisijā. Mēs uzskatām, ka mūsu uzņēmēji nav ienaidnieki valstij... un viņu prasības ir pārmērīgas. Un šī nav pirmā reize, kad mēs skatām šo jautājumu komisijā. Mūsu sociālie partneri vienmēr aizrāda, ka esošais regulējums pilnīgi aizliedz kaut kādā veidā diskriminēt strādājošos pēc tautības, valodas un citādi. Līdz ar to frakcijas SASKAŅA deputāti balsos tā, kā balsoja viņu pārstāvji komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Dombravas kungs, vai jums ar deviņām minūtēm pietiks?

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Šajā jautājumā es vēlos citēt divas vēstules. Vien divas no ārpus Latvijas dzīvojošiem tautiešiem, kuriem šīs nepamatotās svešvalodas prasības ir bijis iemesls, kāpēc viņi ir aizbraukuši prom no Latvijas. Viens no tiem ir Kristaps Krankels, kurš šobrīd dzīvo Apvienotajā Karalistē. (Dep. A.Morozovs: “Tur viņiem neprasa valodu - svešvalodu? Un tur viņiem angļu valodu neprasa?”) Citēšu viņa vēstuli: “Četrus gadus atpakaļ biju nobriedis doties atpakaļ uz Latviju pēc vismaz pieciem gadiem ārzemēs. Sākot meklēt darbu Rīgā, uzreiz sapratu, ka tas nebūs vienkārši valodas problēmu dēļ. Krieviski vispār nerunāju un saprotu pāris vārdus. Pat neņemot vērā, ka mani nu jau aizgājušie vecāki nāk no Krievijas un Baltkrievijas, kuri pieņēma Latviju kā savu ar mūsu valodu, kultūru un tā tālāk. Pateicoties viņiem, arī man ir šis latviskais gars un domāšana, kā arī cieņa pret valsti. Bet rokas nenolaidu un pieteicos uz dažādiem darbiem Rīgā. Bija darbi, kur es biju pietiekoši kvalificēts un pat tiku uzaicināts uz interviju, bet, sarunu laikā viņiem saprotot, ka man nav krievu valoda, jo darbs daļēji bija saistīts ar klientu apkalpošanu, darbs man tika atteikts. Labi, pie mums šodienas ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotams, bet ne pieņemams. Bija arī reizes, kad atradu darbu, kurš nekādā veidā nebija saistīts ar klientu apkalpošanu, bet dēļ tā, ka krievu valodas kolēģiem var rasties problēmas saziņā ar mani, arī šis darbs tika uzteikts. Beidzot, pēc ilgiem meklējumiem, atradu darbu, un tikai dēļ labām angļu valodas zināšanām pieņēma mani darbā. Diemžēl arī šo darbu nācās man pamest, jo kolēģi, ļoti labi saprotot, ka es nesaprotu krievu valodu, mēdza komunicēt ar mani tieši krievu valodā ar visvisādiem nepieņemamiem izteicieniem, kas man kā latvietim bija spļāviens sejā. Tā nu šodien es esmu atpakaļ Anglijā, bet nekad neesmu atmetis domu par došanos atpakaļ uz mūsu zemi, un zinu, ka tāda diena reiz pienāks. Tamdēļ novēlu jums cīnīties par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, pret kuru izturas ar cieņu valsts iedzīvotāji un tās viesi.”

Otra vēstule no Sintijas Zemzirgas, kura šobrīd dzīvo Vācijā.

“Vēlētos padalīties savā pieredzē, kas man personīgi lika izlemt par labu ārzemēm. Nu jau trīs gadus dzīvoju ārpus Latvijas. Aizbraukšanas iemesls bija tieši tas, ka nevarēju atrast darbu, bet parādu kalni auga, un, lai gan bija visas zināšanas par to, ko vēlējos un varēju darīt, lielākā problēma kā vairumam jauniešu bija krievu valoda. Jebkurā vietā, kur meklēju darbu, bija nepieciešama krievu valoda. Tādēļ atteikumi sekoja viens pēc otra. Protams, bija iespēja strādāt lielveikalos, bet šis darbs man nešķita piemērots. Sākotnēji mana mamma atbrauca uz Vāciju strādāt, un tagad arī es. Šeit arī mācīties ir iespējams augstākā līmenī nekā Latvijā. Otrs ir tas, ka nu jau man ir ģimene, tāpēc atgriešanos mēs vairs neplānojam. Nerunājot par sevi, ceru, ka būs arī tādi, kuri atgriezīsies. Bet es vairs savā valstī neredzu sev nākotni.”

Lai šādi un līdzīgi stāsti nebūtu jādzird no mūsu tautiešiem, kuri nepamatotu svešvalodu prasmes prasību dēļ tiek izspiesti no darba tirgus apstākļos, kad daudzi uzņēmēji bļautin bļauj, ka trūkst darbaspēka, aicinu atbalstīt šos grozījumus Darba likumā.

Sēdes vadītāja. Čigānes kundze, vai debatēm jums pietiktu ar piecām minūtēm?

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Jebkuras valodas zināšanas ir milzīga bagātība, un, protams, šīs valodas zināšanas var nostiprināt, šo valodu lietojot. Diemžēl ļoti bieži, it īpaši mūsu galvaspilsētā, mēs esam tādā situācijā, kur cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, bet kuri lieliski runā latviešu valodā, publiski latviešu valodā nesazinās, jo viņiem ir ļoti ērti vienkārši turpināt lietot krievu valodu, jo visi uzreiz pāriet uz krievu valodu.

Es domāju, ka ļoti vēlamas un vajadzīgas ir tās situācijas, kur cilvēki, dzirdot, ka cilvēks ļoti labi runā latviski, arī pieturas pie latviešu valodas un turpina šajā valodā runāt.

Cienījamie kolēģi! Ir pietiekami daudz profesiju, tai skaitā apkalpojošā sfērā, kur krievu valodas zināšanas nav nepieciešamas, tādēļ prasības pēc tām ir nesamērīgas un nevajadzīgas. VIENOTĪBAS frakcijā mēs esam vienojušies, ka atbalstīsim šos priekšlikumus, jo diemžēl ļoti bieži, īpaši jaunu cilvēku vidū, kas meklē darbus apkalpojošā sfērā, kur ir saziņa ar klientiem, rodas situācijas, ka tieši jauniešiem no krievvalodīgajām ģimenēm, kas ir beiguši mazākumtautību skolas un ļoti labi runā gan latviski, gan arī savā dzimtajā krievu valodā, ir daudz lielākas priekšrocības nekā jauniešiem, kas nāk no citiem Latvijas reģioniem, kur krievu valodu viņi ir dzirdējuši maz, un kuriem ir, iespējams, piecas lieliskas citu Eiropas Savienības valstu valodu zināšanas, tomēr viņi šiem darbiem nekvalificējas krievu valodas prasību dēļ.

Kolēģi! Šīs normas ir samērīgas, vajadzīgas, un es domāju, ka mēs visi būsim ieguvēji no tā, ka arvien vairāk cilvēku sazināsies mūsu skaistajā latviešu valodā.

Frakcija VIENOTĪBA atbalstīs šos grozījumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lejiņa kungs, man jāvaicā: vai jums ar divām minūtēm pietiks? (Dep. A.Lejiņš: “Trīs!”) Tātad pēc pārtraukuma.

Debates turpinām pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Pulksten 10.35 Sarkanajā zālē Frakciju padome pulcējas kopā ar Saeimas Prezidiju. Visus frakciju vadītājus lūdzu uz zāli! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Vucānu arī lūdzu atnākt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tagad laiks ļoti svarīgam paziņojumam.

Šovasar apaļās un pusapaļās jubilejas svinējuši mūsu kolēģi Jānis Dombrava (Aplausi.), Lolita Čigāne (Aplausi.), Imants Parādnieks (Aplausi.), Aleksandrs Kiršteins (Aplausi.) un Einārs Cilinskis (Aplausi.).

Paldies.

Vārds Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Ints Dālderis, Artuss Kaimiņš, Sergejs Potapkins, Jānis Trupovnieks, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš... Zariņš ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Cik ilgi Latvija jau ir atguvusi neatkarību? Pateiksiet man? Laikam 27 gadus, ja? (Starpsauciens: “28.”) 28, labi. Bet kas ir tie spēki, tie apakšzemes spēki, kas liek mums vēl joprojām runāt ar mūsu minoritāti, lielāko minoritāti, krieviski? Kāds man var pateikt? Kurā valstī pasaulē vēl tas tā notiek?

Tagad es jums atklāšu lielu noslēpumu. Tas būs kā bumbas sprādziens šinī zālē! Klausieties! Es atgriezos septembrī... nē, 1991.gada vasarā piedzīvoju puču. (Starpsauciens.) Un kopš tā laika es esmu runājis tikai latviski ar krieviem Latvijā! Un man nekas slikts nav noticis! (Starpsaucieni.) Tieši tā! Tad kāpēc jūs to nedarāt? Kāpēc jūs neatbalstāt mūsu jauniešus, kas veikalos grib runāt latviski, nevis krieviski? Pasakiet man! (Starpsaucieni.) Izrādās, ka krievi prot latviski, bet, nē, mēs turamies pie Padomju Savienības iedzītā mazvērtības kompleksa, ka ar krieviem jārunā ir tikai krieviski. (Starpsaucieni.)

Paklausieties, par ko man lielākais kauns, par ko es vēl arvien pārdzīvoju. Kad es gāju caur Vērmanes dārzu, viena meitenīte pienāca man klāt un krieviski prasīja, cik ir pulkstenis. Es sacīju: “Meitenīt, kāpēc tu man prasi krieviski?” Un es redzēju, kā viņa nosarka. Un es nokaunējos, jo tā viņas mamma dara un tā viņas tēvs dara - ar svešiem runā papriekš krieviski. Un man bija ļoti liels kauns, jo es jutu, ka viņas jūtas tika aizskartas. Ja mēs esam radījuši mūsu bērniem tādu priekšstatu, tad nākotnē jau tas ieies mūsu DNS, ka arī mūsu bērni tāpat ar krieviem Latvijā runās tikai krieviski. Tas jau ieies asinīs. Vai mēs no tā vienreiz tiksim vaļā? Nu paskatieties, kas notiek veikalos! Mūsu drosmīgā jaunatne, kas nav aizbraukusi uz Angliju, atbild arī latviski. Un nekas viņiem nenotiek. Un kaut kas jau arī mūsu tanī krievu minoritātē ir ieklikšķējies - jā, jā, jā, Latvijā tomēr ir neatkarība, te vairs nav Padomju Savienība. Un viņi pāriet uz latviešu valodu. Bet cik daudz tādu ir? Vai mēs viņus atbalstīsim, SASKAŅA, vai mēs viņus neatbalstīsim, SASKAŅA, kas ir par latviešu valodu?

Vienreiz jau jūs gribējāt ieviest krievu valodu kā otro oficiālo valodu. Āža kāja. (Starpsaucieni.) Ko, ko? Es balsoju “pret”! Jūs balsojāt “par”.

Tā ka, lūdzu, saņemieties. Mēs esam tā vecākā paaudze un dosim tagad... lauzīsim to burvju apli, ko mēs esam mantojuši no okupācijas laikiem! Būsim normāli!

Un es beigšu ar vienu ļoti interesantu gadījumu. Dzīvokļu nama kooperatīvā bija sapulce. Un teica - nu tad jārunā latviski. Bet latvieši - latvieši! - cēlās kājās: “Bet kā?! Mums te ir krievi, mums jārunā krieviski!” Un tie, kas teica, ka vajag runāt latviski, bija no trimdas, starp citu. Un, ziniet, kas notika? Piecēlās viena krieviete un pateica: “Bet, ja jūs nerunāsiet latviski, es aizmirsīšu visu to latviešu valodu, ko skolā iemācījos.” Kad jūs sāksiet runāt latviski? Un tie bija nacionāli noskaņoti latvieši. Kas tas ir mūsējos, ka mēs tā lienam pilnīgi nevajadzīgi?!

Tātad jābalso. Atbalstām to likumu, kas pasaka, ka turpmāk latviešu valoda ir arī sadzīves valoda, un punkts!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim. (Aplausi.)

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti!

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, vienlaikus, protams, saprotot arī pretiniekus, noliedzējus. Jā, šeit runāja Lejiņa kungs par šo sadzīvisko līmeni, kur mums jāizrāda stingra stāja. Pilnīgi piekrītu. Bet domāju, ka ar to vien nepietiks. Šeit tomēr ir vajadzīgs arī likuma regulējums.

Un varbūt tā attāli salīdzinātu šo pretrunu... Šeit ir viena liela, nopietna pretruna, problēma - mēs gribam varbūt sasniegt Luksemburgas labklājību ar vienvalodas politiku, ar mūsu nacionālo politiku, vai pat ar to, kas rakstīts mūsu Satversmē. No šīs ilūzijas droši vien jāatbrīvojas, ka tie ir divi dažādi ceļi, un kaut kas būs jāupurē. Jo mēs dzirdam gan par Luksemburgu, gan par Šveici, cik labi, vienlīdzīgi tur sadzīvo trīs un pat četras valodas. Nu, kam ir bijusi kaut vai mazākā saskarsme ar Luksemburgu... jums ir zināms, ka nekādas valodu vienlīdzības tur nav, lai gan tas tiek sludināts. Jo tirgus konjunktūra nosaka visu. Jā, Luksemburga varbūt ļoti labi izmanto šo kaimiņu lielo tirgu. Un tas ir gudri darīts, ja attiecības ir labas. Un pilnīgi piekrītu... es domāju, visi šeit piekrīt principam, ka jāzina valodas - jo vairāk, jo labāk. Varbūt mūsu ģeogrāfiskajā situācijā labām attiecībām un labai tirgus attīstībai arī krievu valodai vajadzētu būt vienai no pirmajām svešvalodām, kas ir jāzina.

Viens eksministrs izteicās, ka latviešu valodai ir maza tirgus vērtība. Jā, ja ņemam no tirgus kategorijām, pilnīgi piekrītu. Tirgus principi tādi ir. Un es labi saprotu, ka krievu valoda būtu jāzina arī no pakalpojumu servisa viedokļa. Mēs sakām - pircējam, klientam vienmēr ir taisnība un maksimāli viņam ir jāizdabā. Jā, piekrītu. No demokrātijas, cilvēktiesību viedokļa arī tas viss būtu atbalstāms. Bet nevar visu dzīvi pakļaut tirgus likumiem! Valsts nav tirgus no rīta līdz vakaram. Un, skatoties uz mūsu Satversmes preambulu vai uz Satversmi kopumā, ko mēs ievērojam un uz ko virzāmies, un ņemot vērā vēsturiskos nosacījumus, arī demogrāfiski nacionālos nosacījumus, kas šeit ir izveidojušies, mums ir jāizstrādā latviešu valodas, valsts valodas, aizsardzības mehānismi. Jo jebkurā gadījumā vienlīdzīgi demokrātiskos apstākļos skaitliski lielās valodas aprīs skaitliski mazās valodas. Šie aizsardzības mehānismi var izskatīties provinciāli, dažkārt varbūt pat pēc aprobežotas utošanās - nu to mēs nepieļausim!

Tieši tāpēc es aicinu virzīt šo likumprojektu un ļoti rūpīgi ar nacionālo pašcieņu izstrādāt līdzsvarotu valodas aizsardzības politiku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es arī esmu no deputātiem, kas strādā Sociālo un darba lietu komisijā, un es uzklausīju visus šeit minētos atzinumus, tostarp arī Šimfas kundzes neminēto tiesībsarga viedokli, kurā bija norādīts, ka šī problēma par latviešu jauniešiem, kuri nerunā krievu valodā, pastāv, un ko arī norādīja tiesībsarga pārstāvji komisijas sēdē. Norma, protams, ir vispārīga, bet, ja runa ir par jebkādām nepamatotām valodas prasībām, mēs labi saprotam, ka lielākoties šī situācija rodas attiecībā uz krievu valodu. Un kāpēc tā? Redziet, angļu valodu... Protams, ja kāds nepamatoti prasa angļu valodas zināšanas, nekas labs tas nav, bet gan latviešu, gan krievu jauniešiem faktiski ir vienādas iespējas apgūt angļu valodu. Un, ja kāds nav apguvis, tā ir tikai un vienīgi viņa paša vaina.

Ja mēs runājam par jebkuru citu valodu, kas nav angļu vai krievu valoda, tad jādomā, ka neviens saprātīgs darba devējs nepamatoti neprasīs šādas valodas zināšanas, jo ir skaidrs, ka šo valodu zinātāju ir tik maz, ka prasīs, protams, tikai tad, kur to tiešām vajag.

Savukārt attiecībā uz krievu valodu, protams, var daļēji piekrist tiem apsvērumiem, kurus pirms manis izteica Latkovska kungs un kurus varbūt izteiks arī citi runātāji, - ka, jo vairākas valodas zina, jo labāk. Bet, redziet, ir tā, ka mēs jau pirms laba laika, veidojot savas izglītības programmas, esam izveidojuši tās tā, ka krievu valoda vairs nav obligāta valoda, un liela, varbūt pat lielākā, daļa latviešu jauniešu šo valodu nezina vai zina sliktā līmenī. Un tas ir radījis disproporcionālu situāciju darba tirgū. Proti, jaunieši, kas ir mācījušies mazākumtautību skolās, zina latviešu valodu pietiekami labi - liela daļa. Daži nezina, bet lielākā daļa zina latviešu valodu. Savukārt latviešu jaunieši krievu valodu nezina. Protams, saprotot darba devēju viedokli... Darba devējiem nekādi ierobežojumi nepatīk, tas ir diezgan loģiski, tas ir leģitīms viedoklis. Bet savukārt, vadoties no plašākām sabiedrības interesēm un nepieciešamības samazināt nevienlīdzību, Saeimas tiesības un pat pienākums ir veikt korekciju.

Es domāju, ka īstenībā krievu valodas zināšanas nevar prasīt arī personām, kuras darbojas apkalpojošā sfērā. Tās varētu prasīt, piemēram, specifiskos amatos, kas ir saistīti ar tulkošanu vai, teiksim, ar aktiera darbu krievu teātrī, vai ar specifiskiem ārējiem ekonomiskiem sakariem sadarbībai ar Krieviju, līdzīgi kā, protams, attiecīgas valodas zināšanas sadarbībā ar jebkuru citu valsti. Bet apkalpojošā sfērā, manuprāt, tās prasīt nedrīkst. Protams, klientam jau vienmēr gribas, lai pārdevējs māk dažādas valodas. Es domāju, ka daudzi no jums ir braukuši cauri Polijai, iegājuši kādā benzīntankā vai mazā veikaliņā un konstatējuši, ka lielākā daļa pārdevēju itin neko nemāk pateikt ne angļu, ne krievu valodā un... nu, nekas! Es domāju, nekas nav noticis, parasti viss ir nopirkts. Un galā tas nozīmē to, ka arī apkalpojošā sfērā šī valoda nav obligāti pieprasāma.

Un tie tad arī ir mūsu priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt. Paldies, ka daudzi deputāti, šķiet, ir mainījuši savu iepriekšējo viedokli.

Un visbeidzot es aicinu arī šo likumu pieņemt šajā Saeimā un nebalsot par tādu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kurš faktiski tehniski liegtu šo likumu pieņemt. Ja jūs balsosiet par garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, tas faktiski nozīmēs to, ka jūsu pozitīvā attieksme pret likumu kopumā ir bijusi zināmā mērā tikai iluzora.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es vēlos oponēt Latkovska kungam, jo patiesībā šobrīd ir runa par tirgus likumiem. Mēs apspriežam Darba likumu.

Es domāju, ka mēs varam atrast daudzus citus veidus, kā stiprināt mūsu valsts valodu, piemēram, atteikties no aizlieguma nepilsoņiem, repatriantiem mācīties latviešu valodu... Tas ir tas, ko vakardien Ārlietu komisija pieņēma...

Un es vēlos arī pateikt, ka tas, ko dzirdēju no sava kolēģa Lejiņa kunga šodien... Viņš ne pirmo reizi stāsta par situācijām, sadzīviskām situācijām, kurās viņš pamāca svešus bērnus - veikalā vai uz ielas -, tāpēc es gribu aicināt Lejiņa kungu vairs tā nedarīt. (Dep. A.Lejiņa starpsaucieni. Starpsaucieni: “Provokācija! Šķelt vajag?!”) Lieciet bērnus mierā, lūdzu!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Valodu zināšanas ir vērtība. Jebkuras valodas zināšanas ir liela vērtība, kas mūs bagātina. Tajā pašā laikā mēs sakām, ka nevar piespiest mīlēt Raini. Droši vien nevar piespiest cilvēku gribēt mācīties valodas vai gribēt zināt daudzas valodas - it īpaši tad, ja tā nav viņa dzimtā valoda, viņa valsts, viņa zemes, viņa tautas oficiālā valoda.

Tālredzīgs darba devējs, kurš investē savos darbiniekos, meklēs cilvēku, kurš prot, grib un var strādāt, jo viņš zina, ka to, kas ir vajadzīgs šim darbam, šis cilvēks var iemācīties - arī valodu.

Sarunājoties ar kolēģiem citās valstīs, bez šaubām, daudz vairāk savam uzņēmumam, savai valstij, savai tautai iegūs tas, kurš spēs brīvi sarunāties bez tulka starpniecības. Bet tajā pašā laikā Latvijas Reģionu apvienības frakcijas savulaik iesniegtos grozījumus par to, ka Ministru kabineta locekļiem būtu vajadzīgas valodu zināšanas, Saeima ir noraidījusi.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs sakām: nevajag valsts augstākajām amatpersonām - Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam - pārzināt svešvalodas, lai varētu brīvi sazināties ar saviem kolēģiem, tad vēl jo mazāk to vajag apkalpojošā vai kādā citā sfērā, kurā nav jāsazinās ar valstu vadītājiem.

Tāpēc, aicinot visus mācīties valodas, tomēr atbalstīšu šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Mēs jau 27 gadus cīnāmies ar to - ar vējdzirnavām... Un kur rezultāts? Rezultāta nav! Kā mēs secinājām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā laikā, kad izskatījām Izglītības likumu, mums trūkst latviešu valodas skolotāju, nemaz nerunājot par fiziku, ķīmiju, par citiem priekšmetiem. Kāpēc pa 27 gadiem...? Mēs esam iztērējuši laikam... nezinu, vismaz simts miljonus pa šiem gadiem integrācijas procesam, kurš neiet. Ja šī situācija Latvijā nav labvēlīga, ja politiķi visu laiku tracina vienu tautu vai otru tautu, ja izteikumi - īpaši pirms vēlēšanām! - par valodu, par krieviem arī... Tā ka... nu, tas neiet nekā uz labo pusi, un nebūs nekāda rezultāta! (Dep. V.Spolīša starpsauciens.)

To, ko Lejiņa kungs... šeit dzīvo kopš 1991.gada, nu tad arī vajag apgūt kādu krievu valodas teikumu, lai atbildētu tai meitenei, cik ir pulkstenis. Varbūt viņa ir tūriste, kas atbraukusi no Krievijas vai Ukrainas, un prasa: cik ir laiks?

Bet šodien pārtraukumā, pastaigājoties pie Brīvības pieminekļa, es redzēju... ko redzēju pie Brīvības pieminekļa? Ka tur ir uzliktas šūpoles! Tādas - tikai viens plastmasas dēlis, un tur šūpojas bērni. Un kā jūs domājat, kādā valodā ir instrukcijas, kā vajag lietot tās šūpoles? Nedomājiet, ka tās ir krievu valodā! Aizejiet, apskatiet, kas notiek uz Latvijas ielām un veikalos, kādu valodu izmanto! Varbūt tas ir domāts, protams, priekš tiem, kā Dombrava teica... ka aizbrauca tie cilvēki un viņi tagad grib atbraukt, un pie Brīvības pieminekļa pašūpoties šūpolēs... un lai viņi saprastu... Viņiem tā pirmā vai otrā dzimtā valoda jau ir uzlikta... Varbūt, jā...

Bet tad nevajag cīnīties ar vienu valodu! Tad vajag cīnīties ar visām tām valodām!

Gudri cilvēki jau mācās ķīniešu valodu mūsu, Latvijas, skolās. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir arī nākotne. Viņi saprot, ka bizness būs saistīts ar to lielo valsti.

Bet es parādīšu, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kādā valodā ir uzraksts pie Brīvības pieminekļa!

Tā ka aicinu necīnīties par to! Biznesa process ir biznesa process. Biznesā vienmēr atrodas kopīgā valoda - tā, kurā strādā bizness.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.... (Dep. I.Klementjevs, demonstrējot informāciju telefonā: “Nav krievu valodā!”)

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Es saprotu, ka pirmsvēlēšanu laiks - Saeimā bez populisma un bez klaunādes neiztikt... Un tas ir...

Godātā Nacionālā apvienība! Kolēģi! Šodien jūs uzvedaties reāli kā klauni! Vai jūs paši saprotat, ko jūs panāksiet ar šo priekšlikumu?! Vispirms - ko jūs panāksiet ar šo priekšlikumu? (Dep. R.Kols: “Izlasi anotāciju!”) Jūs ko, domājat, ka ar šiem...?

Pirmkārt, kā jūs domājat īstenot šos ierobežojumus? Ja jūs pie pilna prāta tiešām domājat, ka uzņēmēji tos ņems vērā, kā jūs domājat, kāds būs viņu nākamais solis? Jūs ar to ne jau latviešus esat pasargājuši. Tieši otrādi! Jūs esat izdarījuši to, ka šie uzņēmēji... viņi vienkārši latviešu vietā, ja nedrīkstēs prasīt krievu valodas zināšanas, viņi vienkārši ņems darbā krievus. Viss! Latvieši būs otrajā... Viņi skatīsies pirmām kārtām uz to, kāda ir tautība šim cilvēkam. Jo viņiem būs svarīgi tas, vai darbiniekam ir krievu valodas zināšanas.

Tas, ko jūs tagad panāksiet ar savu likumu, - jūs diskriminēsiet latviešus, mazināsiet viņu iespējas dabūt šeit normālu darbu, tāpēc ka uzņēmējam... ja viņam būs svarīgi, lai darbinieks zinātu krievu valodu, tad viņš izvēlēsies krievvalodīgo, tādu cilvēku, kurš tiešām zina krievu valodu.

Un kāpēc jums vispār vajadzīgi šādi priekšlikumi? Kāpēc šī jūsu liekulīgā attieksme, šīs jūsu rūpes par latviešu valodu? Patiesībā jums nerūp latvietība, jums nerūp latvieši. Tas, kas jums rūp, - jums rūp, lai latvieši būtu pēc iespējas dumjāki, aprobežotāki, lai viņi būtu pēc iespējas mazāk konkurētspējīgi, justos apdraudēti savā zemē un tādējādi būtu pamatojums, kāpēc ir vajadzīgi tādi vareni aizstāvji kā jūs. Jūs patiesībā... (Starpsauciens: “Jūs melojat!”) patiesībā uzvedaties attiecībā pret latviešiem tāpat kā savulaik Amerikas, Ziemeļamerikas, kolonizatori uzvedās pret indiāņiem: viņi indiāņiem arī nodrošināja iespēju dzīvot viņu etniskajā, pareizajā vidē, sadzenot viņus rezervātos un padarot viņus par nožēlojamiem. Tas ir tas, ko jūs cenšaties izdarīt, jo tādi latvieši jums ir vajadzīgi, jo tikai tad jūs būsiet vajadzīgi šeit, kaut kāda politiskā jēga būs jūsu esamībai; tad jūs varēsiet spēlēt šo cirku, jo būs aizvainotie, vārgie, kurus vajag aizstāvēt.

Valodu zināšana - tā ir principiāli svarīga lieta. Un tas ir tas, kas mūsu nāciju padara arī pēc iespējas konkurētspējīgu. Un, ja mums ir šī iespēja iemācīties vēl kādu valodu, apgūt to reālajā dzīvē, tad tā vairos mūsu konkurētspēju, dos mums priekšrocību jau globāli. To vajadzētu izmantot.

Jūs ejat pretējo ceļu. Jūs gribat padarīt latviešus vājus, nobiedētus un abižotus savā zemē. (Dep. R.Kols: “Ministrs var pateikt, kā ir ar izglītību krievu skolās un latviešu skolās! Kurš aizies mācīties svešvalodu?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi!

Ja kāds nav iedziļinājies likuma grozījumu būtībā (Starpsauciens.), tad var orientēties pēc tā, ko saka Zariņa kungs, jo, manuprāt, Zariņa kunga panika ir laba pazīme, ka šie grozījumi ir jāatbalsta. (Aplausi.)

Bet, ja runājam pēc būtības, skaidrs, ka tagad es nemēģināšu pārliecināt SASKAŅU, tas nav tā vērts, un tas nav lietderīgi. Pārējie visi ir pauduši vismaz šobrīd vārdos atbalstu konkrētajiem grozījumiem. Es novēlu, lai mēs no vārdiem pārietu pie darbiem. Un šo darbu izdarīt var tikai vienā veidā - izdarīt to šīs Saeimas laikā. Tāpēc, lūdzu, būsim konsekventi līdz galam - noteiksim maksimāli īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas! Jo pretējā gadījumā, ja mēs nosakām priekšlikumu iesniegšanai tādu termiņu, ka šajā Saeimā to nevar izdarīt... (Starpsauciens: “Baidāties?”) Nemānīsim nevienu! Nemānīsim. Tas ir ceļš, kā pirms vēlēšanām labi izskatīties tautas acīs un īstenībā nodot šo darbu nākamajai Saeimai, kur, kā mēs zinām, tas notiks tieši tāpat, kā tas ir bijis arī līdz šim.

Tāpēc es aicinu ne tikai atbalstīt šo likumprojektu, bet arī noteikt iespējami īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai un parādīt, vai šis atbalsts ir patiess, vai tas ir tikai priekšvēlēšanu atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs karstās un kaislīgās debates, prātā nāk trīs secinājumi.

Pirmais secinājums ir tas, ka diezgan brīnumainā kārtā tieši priekšvēlēšanu periodā, runājot par Darba likuma uzlabojumiem, mēs nemaz nerunājam ne par darba apstākļiem, ne par darba līgumiem, ne par darba samaksu, ne par darba drošību. Mēs runājam par citām lietām. Mēs nerunājam par to, kāda ir darba ņēmēja un darba devēja pozīcija šinī lietā. Tas viss mums ir sekundārs.

Otrais secinājums ir šāds: ļoti žēl, ka šeit vismazāk ir runa par to, lai saglabātu, attīstītu un uzlabotu latviešu valodas pielietojumu ikdienas dzīvē. Šeit ir runa par to, ka vajadzētu cīnīties pret krievu valodas ietekmi latviešu... Latvijas vidē.

Un trešais secinājums: diemžēl, ja mēs nevaram vēlētājiem uzrādīt neko citu, mēs rādām viņiem mēli. Piedodiet.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie deputāti! Cienījamās dāmas un kungi!

Es lūdzu vienkārši sadzirdēt Ivara Zariņa teiktajā brīdinājumu par iespējamo risku. Redziet, uzņēmējs atradīs tūkstoš un vienu paņēmienu, kā nepieņemt darbā personu, kuru viņš vai viņa nevēlas pieņemt darbā. Un līdz ar to filtrs, kuru tagad nosaka likumā, īstenībā atvieglos šo darbu. Proti, sadalīt visus nevis pēc valodas zināšanām, bet pēc uzvārdiem, pēc etniskās piederības. Īpaši skaidri tas notiks Latvijas reģionos, kur patiešām ir ļoti daudz personu, kuri mājās runā krievu valodā. Tā nav Kuldīga, tā nav Madona, bet Latgale, Rīga, Ventspils un lielākās Latvijas pilsētas. Līdz ar to tur šī sadalītā dzīvošana, pastāvēšana un valodu lietošana būs izteikta vēl asāk. Mēs esam pret šādu sadalīšanu tautā, un es nedomāju, ka šis grozījums, šis likumprojekts veicinās mūsu sabiedrības saliedēšanu. Tāpēc es aicinu vienkārši vēlreiz nopietni padomāt, lai neizdarītu lāča pakalpojumu jaunajiem latviešiem, kuri tagad meklēs darbu.

Runa ir par ko citu. Radīt iespējas, lai patiešām gan etniskie latvieši, gan etniskie krievi un krieviski runājošie līdzpilsoņi prastu abas valodas, izmantotu sadzīvē, kā mūs aicināja Lejiņa kungs, brīvi un bez aizdomām, piedzīvojumiem un aizspriedumiem. Un tas ir galvenais. Bet šis konkrētais “lūznis” kaitēs mūsu sadzīvei, nevis to uzlabos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams? Tātad nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 20, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu ieslēdziet mikrofonu deputātam Edvīnam Šnorem!

E.Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad piecas dienas - šā gada 11.septembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Otrais lasījums “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

1.priekšlikums ir Kārļa Seržanta priekšlikums par... kas attiecas uz Airsoft vienībām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Man uzreiz jāsaka - šis mans priekšlikums ir tapis pēc konsultācijām ar Drošības policiju, jo situācija valstī ar Airsoft vienībām nebūt nav vienkārša. Kas nezina, paskaidrošu, ka Airsoft ir militāra spēle, kurā piedalās armijas parauga tērpos ģērbušies cilvēki, kuri izmanto kaujas ieroču kopijas un šauj cits uz citu ar plastmasas lodītēm. Diemžēl jāsaka - daļa no šādām vienībām visai nopietni savās spēlēs tieši imitē situācijas un trenē spējas, kas ir raksturīgas armijai vai specvienībām. Un nav nekāds noslēpums, ka atsevišķi šo vienību dalībnieki ir nelojāli Latvijai. Tāpēc nav pārliecības, ka šīs iegūtās prasmes kādā brīdī vai, teiksim, X stundā nepavēršas pret valsti. Arī ideoloģija šajās atsevišķajās vienībās ir acīmredzami, izteikti prokrieviska, un to viņi diezgan neslēpti demonstrē arī internetā.

Vispazīstamākā ir vienība “Vostok”, kura savu nosaukumu ir aizguvusi no kaujas vienības, kas karoja Donbasa separātistu pusē slavenajā Doņeckas lidostā. Ir arī vienība ar nosaukumu “Vežlivije ļudi”, jo, kā atceramies, Krievijas propaganda par “pieklājīgiem cilvēkiem” ir nosaukusi Krimas okupācijas laikā izmantoto karaspēku. Ir vienības, kas savu simboliku ir tieši nokopējušas no dažādām Krievijas specvienībām. Airsoftistu forumā, kurš joprojām, teiksim, pastāv, eksistē, kurā notiek domu apmaiņa, var atrast gan aicinājumus doties karot uz Donbasu, gan pamēģināt iekarot, piemēram, Igauniju. Mēs atceramies arī to, ka relatīvi nesen Drošības policija uz robežas aizturēja vairākus Airsoft speciālistus no Krievijas, kuriem bija sakari ar specdienestiem un kuri bija uzaicināti šeit, Latvijā, organizēt sacensības.

Starp citu, vienība “Vostok” pa šo neilgo laiku ir kļuvusi internacionāla, un šīs vienības filiāles jau ir Austrumeiropā, piemēram, Serbijā.

Nu, ja kādam ir šaubas par to, ko es saku, tad vienkārši ierakstiet Google meklētājā vārdus “Airsoft”, “Vostok”, un jūs visu šo informāciju atradīsiet bez īpašām grūtībām, ieskaitot fotogrāfijas. Un tā tālāk.

Tā ka es noraidu jebkuras šaubas par to, ka šis priekšlikums ir domāts, lai apkarotu pilnīgi visus, kuri grib uzspēlēt kariņu, pat bērnus kaut kādās Laser Tag formās; tas ir vērsts tikai un vienīgi uz to, lai drošības iestādes varētu kontrolēt un ierobežot valstij nelojālu vienību apmācīšanu reālām kaujas darbībām. Jo galu galā tie, kas vēlas kaut kādas asas izjūtas, var mierīgi iestāties Zemessardzē un nomainīt spēļu ieročus pret īstiem, jo Zemessardze šobrīd saņem ļoti lielu valsts atbalstu un tur ir visas iespējas izvērsties.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens.)

Komisija atbalstīja, protams.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - deputāta Šnores priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Man jāteic, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo tika atbalstīts 3.priekšlikums. Bet debates par šo priekšlikumu, protams, ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Izskaidrošu sava priekšlikuma būtību un pie reizes arī izstāstīšu par pārējiem - par 6. un 7.priekšlikumu -, un vienlaikus lūgšu balsojumu par 6. un 7.priekšlikumu.

Es nebūtu iesniegusi šos priekšlikumus, ja likumprojekts neskartu visu Latvijas iedzīvotāju tiesības. Ja Saeima uzliek cilvēkam pienākumu pildīt kaut kādus noteikumus, tad cilvēkam ir jāsaprot, kas tie par pienākumiem. Kā zināms, tikai dzīvi cilvēki var aizstāvēt valsti. Tāpēc primārais valsts apdraudējuma gadījumā ir parūpēties par visu cilvēku dzīvību. Tā kā Ārlietu ministrija... Tā kā Aizsardzības ministrija savā 23.augusta informatīvajā ziņojumā ir pateikusi, ka nav tādas ekskluzīvas iespējas nodrošināt visu valsts iedzīvotāju aizsardzību krīzes vai kara pirmajās stundās vai pat dienās, ir secināms, ka nav izpildīts valsts pienākums pret iedzīvotājiem - nodrošināt iespēju pasargāt savu dzīvību, no briesmām patveroties bunkuros vai bumbu patvertnēs. Kā tad mēs, kolēģi, varam uzlikt par pienākumu Latvijas iedzīvotājiem izpildīt likumā definētus norādījumus, tostarp arī no sabiedroto karavīru puses, ja valdība tikai tagad sāk apzināt savu kapacitāti civilajā aizsardzībā?

Tāda visai dīvaina neuzticēšanās Latvijas iedzīvotājiem. Un tas ir pašsaprotami, ka drošsirdīgi un pašaizliedzīgi cilvēki ies un cīnīsies plecu pie pleca. Bet jūs nevarat noteikt drošsirdību ar likumu!

Un tāpēc sadarbībai starp NBS un fiziskajām personām valsts aizsardzības jomā ir jābūt brīvprātīgai un balstītai uz savstarpējās uzticības principa. (Dep. V.Spolītis: “Precīzi! Zemessardze!”) Tauta, kurai svarīga sava valsts, ies uz barikādēm, nelasot likuma pantus.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu: iesaistīt iedzīvotājus valsts aizsardzībā uz brīvprātības principa. Uzlikt par pienākumu nevis primāri pildīt (tostarp - NATO) sabiedroto norādījumus, bet pirmām kārtām pašiem rūpēties par savu un savu tuvinieku dzīvību un nesadarboties ar okupācijas varu, izņemot, ja tas apdraud ne tikai pašas personas, bet arī personas tuvinieku pamattiesības.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies, Stepaņenko kundze.

Tātad šis priekšlikums nav balsojams.

Par 6. un 7. - vai jūs prasāt balsojumu? (Dep. J.Stepaņenko: “Jā!”)

Jā, paldies. Tātad par 6. un 7. ir lūgts balsojums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Komisijā mēs arī, protams, Stepaņenko kundzi uzklausījām. Un diemžēl jāsaka tā, ka arī pirmajā lasījumā jau vairākus priekšlikumus esam šajos likuma grozījumos atbalstījuši.

Un tad nu jāsaka tā: vēsture rāda, ka situācijās, kad valstī iebrūk ienaidnieks, tās iedzīvotāji organiski sadalās četrās lielās grupās: vieni, kuriem tādas iespējas ir, vienkārši aizbēg; otri, kamēr tas viņus pašus neskar, izliekas, ka nekas nav noticis, un cenšas nekur neiejaukties; trešie atbalsta okupācijas spēkus un ir gatavi sadarboties; bet ceturtie ir tie, kas - gan ar ieročiem rokās, gan nevardarbīgi pretojoties - aizstāv dzimteni un pretojas okupācijas varai.

Šie likuma grozījumi visi kopā šajā likumā ir domāti tieši tam, lai šīs pirmās trīs grupas būtu iespējami mazākas, bet pēdējā, ceturtā, grupa būtu maksimāli lielāka. Un šis likums nepiespiež karot tos iedzīvotājus, kuri to fiziski nevar. Jo atcerēsimies, ka Krimas okupācijas laikā mēs redzējām, kā “pieklājīgie cilvēciņi” gāja ieņemt Ukrainas karaspēka daļas, pa priekšu virzot sev civiliedzīvotājus, to vidū sievietes un bērnus. Latvijā, protams, tāda situācija nav iedomājama.

Šis likums dod pretošanās iespēju tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri apzinās, ka to var, neapdraudot savus ģimenes locekļus. Un, protams, mēs šeit visi arī apzināmies un ceram, ka šie likuma panti nekad netiks iedarbināti, bet gataviem ir jābūt jebkurai situācijai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams, komisijas viedokli skaidrojot?

K.Seržants. Tā. 5. ir deputāta Šnores priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, par 4. tātad nekas nav piebilstams?

K.Seržants. Nē.

Sēdes vadītāja. Tad turpinām tālāk. 5.priekšlikums.

K.Seržants. 5. - Saeimas deputāta Šnores priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6. - Saeimas deputātes Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāte par to lūdza balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Seržants. 7. - Saeimas deputātes Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī par to Stepaņenko kundze lūdza balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Seržants. 8. - Saeimas deputāta Šnores priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un 9. - Saeimas deputāta Šnores priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K.Seržants. 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kurš ietver diezgan daudzus tehniskus priekšlikumus, arī tādus, kas nav saistīti. Un galvenie no tiem ir saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka no 2021.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai termiņš ir mēneša 23.datums, bet darba devēja ziņojuma par obligātajām iemaksām iesniegšanas termiņš ir mēneša 17.datums. Ir arī virkne citu administratīvā sloga mazināšanas pasākumu. Tāpat arī likumprojekts paredz no valsts pamatbudžeta apdrošināt pensiju un bezdarba gadījumiem personas, kuru laulātais kā prokurors pilda Latvijas Republikas pārstāvību Eirojustā un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā šī pārstāvja laulātie.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Cilinskis. Komisijas vārdā arī lūdzu noteikt piecas dienas, 11.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1277/Lp12).

Grozījumus sagatavoja un iesniedza Ministru kabinets. Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu. Un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē tika panākta vienošanās starp sociālajiem partneriem par vairākos pantos ietverto regulējumu, kas reglamentē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un to atbalstīja. Lūgums to atbalstīt Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1277/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Orlovs. Šā gada 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””.

Izskatīti tika astoņi priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts daļēji, iekļaujot...

R.Jansons. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā. Atvainojos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Jansons. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Jansons. Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Jansons. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - šā gada 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Atgādināšu, ka šis grozījums Kriminālprocesa likumā ir saistīts ar vairāku direktīvu iestrādāšanu Latvijas Kriminālprocesa likuma regulējumā.

Uz otro lasījumu kopumā ir saņemts 61 priekšlikums. Juridiskā komisija tos izskatīja un sniedz šādu savu viedokli.

1. ir deputāta Kūtra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3. - deputāta Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 5. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 6. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 9. - deputāta Kūtra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 12. - iekšlietu ministra priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 13. - deputāta Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 15. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 19. - iekšlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 20. - iekšlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 23. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādāts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 25. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 26. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Arī 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 33. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 35. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādāts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 37. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 38. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Arī 41. ir tieslietu ministra priekšlikums. Un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 42. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Arī 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 44. - deputāta Kūtra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Kūtris. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 46. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 47. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 48. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 49. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 50. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 51. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Arī 52. ir tieslietu ministra priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

G.Kūtris. Es atvainojos! Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. 53. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 54. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 55. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 56. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Arī 57. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Arī 58. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Arī 59. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Arī 60. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Kūtris. Savukārt 61. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 11.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Skatām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Otrajam lasījumam tika saņemti 39 priekšlikumi.

Atgādināšu, ko šie grozījumi paredz. Tie paredz noteikt jaunus kritērijus un kārtību neklātienes un tālmācības programmu īstenošanai; tajos ir runa arī par minimāli pieļaujamo kritēriju... maksimāli pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs vai klašu grupās; par valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu veidošanas un slēgšanas kārtību; par izglītības ieguvi izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem; par finansēšanas kārtību no pašvaldību budžetiem privāto skolu uzturēšanai, kuras dibinājušas sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmēji.

Tāpat, pildot Satversmes tiesas lēmumu, veiktas izmaiņas Izglītības likuma 50.pantā. Ir runa par tiesībām strādāt par pedagogu personām, kuras ir kriminālsodītas.

Ir runa arī par izglītības pamatnostādņu apstiprināšanu Saeimā, un pārejas noteikumos paredzēti termiņi izglītības programmu uzsākšanai (attiecībā uz kompetencēs balstīto saturu) dažādās klašu grupās, sākot no 2020.gada (to mēs jau esam noteikuši Vispārējās izglītības likumā).

Un nu pārejam pie priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 5. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. (Starpsauciens: “Par 4.?”)

Sēdes vadītāja. 5.priekšlikums.

5.priekšlikums ir atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti labi, ja kādam izdodas būt īstajā laikā īstajā vietā, bet diemžēl uz ministru Kārli Šadurski tas neattiecas. (Starpsauciens: “Attiecas gan!”)

No visām daudzskaitlīgajām iecerētajām reformām svarīgāko - par kompetenču pieejas un jaunu mācību pieeju ieviešanu satura apguvei - ir diemžēl nolemts atlikt par gadu. Un iemeslu mēs visi zinām: ministrija netiek līdzi un tāpēc aicināja koalīciju piekrist, ka šo lēmumu pārceļam par gadu.

Bet varētu arī būt, ka Šadurskis kvalitatīvāku izglītību nemaz nevēlas. Turklāt - ārprāts! - izrādās, ka arī SASKAŅAI kvalitatīva izglītība rūp.

Bet šoreiz par to, ko mēs neatbalstīsim.

Aicinu neatbalstīt priekšlikumu, kas skar speciālo izglītību. Paskaidrošu, kāpēc.

Pirmkārt, bērni ar īpašām vajadzībām ir jūtīgs temats, ir pārāk daudz citu reformu, kas skar šo speciālo skolu jomu. Arī satura reforma, skolu tīkls un integrācija.

Otrkārt, skolas, kurās ir parastās programmas, īsti nav sagatavotas, tām nav iespēju uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām tādā skaitā, kādā pēc šiem likuma grozījumiem tam būtu jābūt.

Treškārt, ja mēs runājam par speciālajām izglītības programmām, nav pieņemams, ka speciālās izglītības iestādēs, kuru nosaukums bija “speciālās internātskolas”, tagad tas tiks nomainītas uz vienkārši speciālajām skolām, kas, protams, lielai daļai cilvēku asociējas ar savulaik negatīvi uztvertajām palīgskolām.

Jau 2012.gadā, kad izglītības un zinātnes ministrs bija Roberts Ķīlis, viņš aicināja pašvaldības un izglītības iestādes izņemt vārdu “speciālā” no nosaukuma, ko vairākas izglītības iestādes arī izdarīja. Šobrīd Šadurskis atkal liek šķirot bērnus, īpaši apzīmējot tos, kas ir ar īpašām un speciālām vajadzībām, atbilstoši šābrīža grozījumiem norādot, ka viņiem ir kaut kādas problēmas.

Vecākiem tas nav pieņemams, un arī nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar šiem bērniem, tas nav pieņemams. Nedrīkst šādi norādīt ar skolas nosaukumu, ka bērni ir atšķirīgi! Jā, protams! Bērni ir atšķirīgi, bet tas nav jānorāda ar skolas nosaukumu...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Esmu mazliet izbrīnīts par deputāta Morozova “intervenci”. Varbūt es neesmu īstajā laikā un īstajā vietā... varbūt. Bet viņš šoreiz noteikti nav ne īstajā laikā, ne īstajā vietā, jo šis priekšlikums, par kuru viņš debatēja, ir par izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, kurā tiek definētas viņu iespējas apgūt izglītību latviešu zīmju valodā, kas viņiem ir absolūti nepieciešama.

Tāpēc, ņemot vērā to, ka manu - 5. - priekšlikumu komisija ir precizējusi, lūdzu neatbalstīt šo, bet atbalstīt 6. - komisijas priekšlikumu. Un savukārt deputātu Morozovu es aicinu mazliet, kā saka, no savas iedomu pasaules atgriezties realitātē. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Adamovičs. Jā.

Es tikai arī varu teikt to, ka šo priekšlikumu iesniedza vecāku organizācija bērniem ar dzirdes traucējumiem. Tā ka es tiešām lūgšu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska... (Starpsaucieni.)

A.Adamovičs. Daļēji... daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītāja. ...priekšlikumu, kuru ministrs aicināja neatbalstīt, bet atbalstīt 6.priekšlikumu. (Starpsaucieni. Troksnis zālē.) Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni. Troksnis zālē.)

Tātad vēlreiz. Cilvēki laikam zālē... deputāti nav ieklausījušies.

Izglītības un zinātnes ministrs aicināja 5.priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt 6.priekšlikumu. Tas ir visiem tiem, kuri zaudējuši pavedienu, un arī...

Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. Tātad, kolēģi, 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 8. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministra kungs!

Kāpēc man gribējās par šo priekšlikumu noteikti parunāt? Tāpēc, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes līdz šim nav bijušas, bet tagad tādas tiek veidotas. Kādā veidā šis priekšlikums tapa un nonāca pie mums komisijā? 19.jūnijā tas parādījās uz otro lasījumu. Neviens tā īsti nemācēja paskaidrot, kas tajā ir rakstīts. Kaut kāds kopīgs mūsu un norvēģu projekts, kur algas ir jāsedz Latvijas pusei... Uz jautājumu, cik tas maksā, Šadurska kungs atbildēja, ka apmēram 100 tūkstošus eiro. Tad piecēlās Finanšu ministrijas pārstāvji un pateica, ka tādas naudas nav un tāda nav paredzēta. Tagad es... jā, te mēs runājam par iegūglēšanu, lai varētu saprast, kas notiek. Seržanta kungs teica: “Es arī iegūglēju.” Tā ļoti, ļoti precīzi varu nolasīt. Valsts nozīmes interešu izglītības iestāde... Nu, tur neko nemet ārā... Tur atrast nevar pilnīgi neko, kas ir runāts par šo jautājumu. Ir tikai 3.augustā... Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārie pieprasījumi 2019.gadam. Un tad šeit finansējumu valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu pedagogiem... Tie minētie 100 tūkstoši eiro ir izauguši jau līdz 202 tūkstošiem 515 eiro. Nu tad kādā aritmētiskā progresijā šis finansējums augs tālāk? Nu, principā tas nav izrunāts, nav izskaidrots.

Sākumā, pirmajā reizē, mums teica... Nu, cik tad šeit interešu izglītības centru būs? Būšot kādi četri līdz seši. Un tad, protams, nosauca mums piecus. Jūs varat trīsreiz minēt, kur tie būs. Es domāju, pirmo nedrīkst uzminēt, bet visi pateiks - Ventspils. Un Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Liepāja. Tātad visas lielās pilsētas. Bet mums ir 119 pašvaldības, un interešu izglītība ir vajadzīga visā valstī, nevis tikai dažos kādos konkrētos punktos. Kādēļ mēs atkal lobējam kaut kādas lielās pilsētas, kuras jau tā ir bagātas, kurām ir daudz naudas un kuras šo interešu izglītību var attīstīt? Varbūt, ka vairāk tas viss ir vajadzīgs tieši tādās pilsētās kā Ludza, Līvāni, Talsi, Tukums, varbūt arī Saldus, Salacgrīva, Rūjiena.

Kāpēc tieši tā un ne citādāk? Kāpēc šīs ir kaut kādas izredzētās pašvaldības?

Es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai noteikti vajag nākt un paskaidrot konkrēti - 10, kādas, ko tas maksā, kādas ir kopējās projektu izmaksas, uz cik gadiem tās ir. Jo tajā reizē, kad mēs par šo jautājumu runājām, 19.datumā, paskaidrot neviens neko nemācēja. Protams, opozīcija nobalsoja “pret”, pozīcija “par” un tāpēc šis jautājums ir šeit. Gribētos zināt. Gribētos, lai konkrētāk tas viss tiktu paskaidrots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien vēlreiz!

Mēģināšu paskaidrot, kaut gan komisijas sēdē... Ir jāteic gan, ka nevis neviens nemācēja paskaidrot, bet daži paskaidrojumus nemācēja saprast. Mēģināšu vēlreiz paskaidrot ļoti vienkārši. Kas ir valsts interešu izglītības iestāde? Šobrīd mums ir divas iestādes, kas varētu pretendēt uz šādu statusu. Viens ir Cēsīs esošais centrs “ZINOO”, otrs ir Daibē uzbūvētais centrs “Urda”. Ieguldot līdzekļus programmā, ko mēs pazīstam kā Norvēģijas finanšu instrumentu, ir paredzēti interešu izglītības centri Liepājā, Ventspilī, Cēsīs un Daugavpilī. Un lai iegūtu... Finansējums septiņu miljonu apmērā nāk no Norvēģijas finanšu instrumenta, kā arī valsts līdzfinansējuma - tāda ir šo centru izbūve. Bet jautājums ir - kā tiks finansētas pedagogu algas, kas šajos centros strādās?

Protams, sākotnēji mūsu aprēķini bija nedaudz provizoriski, bet šobrīd mēs redzam, ka 2019.gada četros mēnešos tam vajadzētu 70 tūkstošus eiro, 2020.gadā 215 tūkstošus un 2021.gadā un turpmāk apmēram 225-226 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu to pedagogu vietas, kas šajos centros strādās.

Kāpēc šo centru ir tik maz, kā Krūmiņa kungs bažījas? Ir neiespējami ieguldīt pietiekami daudz līdzekļu infrastruktūrā, lai šādi centri būtu katrā skolā. Mums šobrīd interešu izglītības sistēma ir tāda, ka vieni un tie paši bērni un jaunieši visu mācību gadu piedalās tās vai citas programmas apguvē un ar viņiem strādā šajā programmā nodarbinātie interešu izglītības pedagogi.

Šī būs pilnīgi cita sistēma, jo šie centri apkalpos bērnus un jauniešus no visas valsts, tai skaitā no Ludzas, Līvāniem, Talsiem un citām vietām, kuras Krūmiņa kungs pieminēja. Lai iegūtu valsts nozīmes interešu izglītības centra statusu, šīm programmām būs jābūt tiešām nepieciešamām visiem mūsu bērniem un jauniešiem visā valstī, tām būs jābūt kvalitatīvi spēcīgām, tām būs jāapkalpo noteikta jauniešu plūsma gadā. Tie būs 30 tūkstoši jauniešu visa gada garumā, un tiem būs jābūt jauniešiem no vismaz 10 pašvaldībām. Tātad līdz ar to, ja kaut viens kritērijs netiks izpildīts - vai nu programmas kvalitāte, vai tvērums pašvaldību skaitu ziņā, vai tvērums apmeklētāju skaita ziņā -, šo statusu iegūt nevarēs.

Ņemot vērā to, ka nav jēgas uzcelt skaistu māju un pēc tam pedagogu trūkuma dēļ neiegūt maksimumu no tā, ko mēs varam iegūt... šī papildu jaunā forma interešu izglītībā ir absolūti nepieciešama.

Un, runājot par finanšu avotiem, taisnība ir tā, ka mēs esam iesnieguši Finanšu ministrijā šīs jaunās politikas iniciatīvas, - tā ir mūsu augsta līmeņa prioritāte.

Godātie deputāti! Es zinu, ka varbūt mans lūgums ir naivs. Bet jautājumā par izglītību nespēlēsim spēli “pozīcija - opozīcija”, jo mūsu savstarpējās spēlēs diemžēl cietēji ir bērni - skolēni, jaunieši un mūsu nākotne.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Beidzot ministra kungs atzīst, ka vajag tomēr arī ieklausīties opozīcijā un kopīgi veidot... Mēs visu laiku esam par to, ka nedrīkst par jautājumu debatēt lielajā zālē, kamēr komisijā nav atrisināti visi opozīcijas izvirzītie viedokļi, jautājumi, nav atbildes... lai šī neziņa būtu jau likvidēta pašā komisijā. Diemžēl komisijā Šadurska kungs vienmēr pārtrauc ar skaistām runām, bet lielas jēgas jau nav, tāpēc mums nav sakārtota izglītība daudzās jomās.

Kas attiecas uz interešu izglītības jautājumu... Jūs saprotat, šeit jau uz jautājumu - cik tas izmaksās valstij... jo ne tikai pedagogu algas un infrastruktūra tā saucamajiem uzskates līdzekļi tam darbam ar to jaunieti... Būs tie septiņi miljoni, ko dod...

Mums būs jāuztur šīs skolas. Siltums, enerģija, apkalpojošais personāls... Komisijā uzdevām jautājumu: “Cik tas maksās?” Uz šo jautājumu atbildes nav, jo nav šādu aprēķinu.

Un otrs. Ministra kungs nepieminēja - bērnu un jauniešu interešu centri mums ir. Nevis tikai zinātne, bet... Es domāju, ka intereses ir arī mākslā, kultūrā, kā arī citās jomās. Un, es domāju, kamēr mūsu valstī nav sakārtota sistēma skolās... Piemēram, Preiļu ģimnāzijai ir ārkārtīgi kolosāli nostādīts fizikas un matemātikas pulciņš, kas nodarbojas ar jauniešiem un pēc stundām iepazīstina viņus ar novitātēm, un viņi risina arī biznesa jautājumus ar vietējiem ražotājiem. Un tā ir faktiski pati pareizākā pieeja. Es varu pilnīgi droši apgalvot, ka tas bērns, kas dzīvos kādus septiņus kilometrus no Ludzas centra, uz tādu interešu klubu vienkārši netiks aiztransportēts. Jūs man piedodiet!

Un pie augstskolām tiek dibinātas vidusskolas, kurās tiek noslaukti visi labākie no visām republikas skolām, viņi dzīvo šeit. Es pazīstu vienu ļoti labu audzēkni Dagdā (es jau otrreiz pieminu šo pilsētu), kura vecāki nevar viņam nodrošināt mācības Rīgas tehniskajā universitātē... tajā vidusskolā... Viņš būtu tiesīgs tur mācīties, bet viņam vienkārši nav tādas iespējas, jo viņa vecāki nespēj uzturēt šo audzēkni Rīgā.

Un tad ir vēl arī tāds mīnuss, ka jauna iestāde noteikti prasīs kaut kādus līdzekļus. Līdzšinējā pieredze rāda, ka mēs dibinām interešu pulciņus tā saucamajās profesionāli tehniskajās skolās, nozares skolās - mūzikas skolās, mākslas skolās; arī tur pulciņi ir, kaut gan tās ir faktiski profesionālās ievirzes skolas. Tā nauda, kas no valsts budžeta ir paredzēta interešu izglītībai, aiziet uz šiem pulciņiem. Un vispārizglītojošajās skolās tiek samazinātas interešu izglītības iespējas, jo pašvaldībām un valstij naudas nav.

Mēs jūsmojam par to, ka mums ir skaisti dziesmu svētki. Taču pašvaldība un skola nespēja nodrošināt kora nodarbības zēnu korim, kas gatavojās Cēsu salidojumam; bija tikai viena stundiņa iedota. Jautājām direktoram: “Kāpēc tikai viena stunda? Nevar sagatavot programmu!” Un tas koris tiešām slikti dziedāja. Neesot naudas. Un mēs tagad atkal...

Nesakārtojot visu to, kas mums jau funkcionē, un neguldot tur līdzekļus, neattīstot visus bērnus, nedodot viņiem iespēju darboties šādos pulciņos, mēs dibinām jaunas... Un ministra kungs nepateica, kurš tad vadīs tās 10 skolas. Lai viņš pasaka godīgi, kam tas ir paredzēts! Jo tiem direktoriem taču būs vajadzīgi vietnieki, būs mācību daļa un tā tālāk.

Beidzot sāksim runāt, ministra kungs, atklāti! Mēs visu laiku esam lūguši to darīt! Es ļoti aicinu nerunāt no tribīnes tikai pusvārdos, bet runāt pilniem teikumiem un atklāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs.)

Godātie deputāti!

Godātais Platpera kungs! Mēģināšu runāt atklāti, bet tad, lūdzu, mēģiniet saprast!

Šie centri būs vai nu pašvaldību, vai privāti. Līdz ar to visi uzturēšanas izdevumi gulstas uz dibinātāju pleciem, piedaloties konkursā par Norvēģijas finanšu instrumentu. Visām pašvaldībām šie finanšu aprēķini ir, un pašvaldības ļoti labi saprot, kādu finansiālu slogu tās uzņemas. Tās ir brīvprātīgi pieteikušās un konkurējušas par iespēju iegūt šo papildu finansējumu infrastruktūras izbūvei. Tātad uzturēšanas izdevumi ir pašvaldībām, ja tas ir pašvaldības centrs; administrācija - tieši tāpat; atbalsta personāls - tieši tāpat; materiālu atjaunošana - tieši tāpat. Un, lai saglabātu principu, ieviešot šo jauno formu, kāda mums ir lielākoties izglītības sistēmā, ka dibinātājs uztur iestādi, bet valsts maksā pedagogu algas, mēs piedāvājam pedagogu algas segt no valsts budžeta, lai samazinātu... Nu, teiksim, vienkārši: lai Ludzas bērns tur varētu aizbraukt, lai Ludzas vidusskolai nevajadzētu maksāt par ieejas biļeti, lai Ludzai vajadzētu samaksāt tikai un vienīgi par transportu.

Un līdz ar to, ja mēs nodrošināsim šīs nedaudzās pedagogu vietas manis minēto summu apjomā, tad visiem bērniem būs šīs iespējas. Šī jaunā forma nekādā veidā nekonkurē ar esošo interešu izglītību... ko jūs runājāt par pulciņiem un tā joprojām. Tā ir vienkārši papildu forma, ko visi mūsu bērni varēs iegūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mani šoreiz ļoti pārsteidz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas -, konkrēti - opozīcijas viedoklis. Viedoklis, kas... negrib ļaut mūsu bērniem saņemt savām interesēm atbilstošu izglītību. Mēs vedam, un es... (Starpsaucieni.) Un es gandrīz ticu, ka kāds no jums ir aizvedis savus bērnus uz Tartu zinātnes centru. Kāpēc mēs tagad gribam, lai Latvijā nav šādu izglītības centru? (Starpsauciens: “Tie jau ir!”) Ir Cēsīs. Protams, ir Cēsīs... Bet kāpēc mēs to gribam? Es tiešām nevaru saprast, Krūmiņa kungs, pārējie!

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam, otro reizi.

A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es mēģināšu ļoti īsi paskaidrot Straujumas kundzei. Es neesmu pret to, lai bērni būtu izglītoti. Es nedaru to un nesaku to šeit no tribīnes. Es vienkārši norādu, ka mēs domājam: tāpēc, ka mums norvēģi tagad iedod tos miljonus, jā, nu tad mēs - uh un ah! Bet es domāju, ka varam pārliecināt norvēģus, ka mēs gribam katrā skolā padarīt bērnus drusciņ gudrākus. Mēs diemžēl ļoti klaji... faktiski izmantojam šo iespēju... Jau 27. ... 28.gadu mēs līdzekļus ļoti ātri iztērējam, a jēgas tā nekādas nav.

Un es tiešām ļoti pārdzīvoju, ka visu laiku man jāmēģina pārliecināt, ka pilnīgi visiem bērniem ir jārada vienādas tiesības. Es jums varu pateikt no personīgās pieredzes. Pulciņi bija arī tajās skolās, kur es esmu strādājis. Bet septiņus kilometrus atvest viņus pulksten 15.00... ir jābūt vai nu pašvaldību struktūrvienībām, kas atved to bērnu, vai vecākam. Vecāki strādā, un bērns tajā pulciņā nepiedalās. Tā ir realitāte! Un beidzam vienreiz runāt, ka mēs domājam par to, ka Tartu kaut kas ir! Tartu tas jau ir, un man ļoti žēl, ka 28 gados Rīgā tā nav vai Cēsīs tā nav... Un es neesmu pret to...

Es gribu vēlreiz aicināt vispirms neradīt jaunas struktūrvienības, kur būs direktori, bet beidzot vienkārši padomāt par to, kā visiem bērniem šo sistēmu padarīt pieejamu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam, otro reizi.

V.Krūmiņš (LRA).

Vēlreiz visiem sveiciens. Straujumas kundze, vajag klausīties! Es nevienu brīdi neteicu, ka šie centri nav vajadzīgi. Es vienkārši pajautāju un palūdzu skaidrojumu ministra kungam, lai viņš pastāsta, kas, ko, kurā vietā un kā. Man nepatīk pieņemt šādus lēmumus un balsot, ja es nezinu, par ko balsot.

Jūs varbūt sēžat pozīcijā un visu vasaru valdījāt, strādājāt. Opozīcija nestrādā. Tā pat netiek aicināta, tai nekas netiek izskaidrots. Tiek nolikts priekšā: lūdzu! (Starpsaucieni.) Tad kāpēc jūs izdarāt secinājumus, kamēr nav noticis balsojums?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Astrīdai Harju.

A.Harju (VIENOTĪBA).

Godātā Saeima!

Nebiju domājusi, ka runāšu, bet arī iepriekšējie runātāji aicināja pateikt savas domas un savus secinājumus.

Es arī nāku no mazas pašvaldības, un arī mums nav katrā skolā šādas iespējas, bet mūsu pašvaldība - un, es domāju, ikviena pašvaldība - atrod līdzekļus, lai savus bērnus aizvestu uz šiem lielajiem interešu centriem. Un, šajos centros koncentrējot finanšu līdzekļus, šie bērni iegūs impulsu un motivāciju mācīties labāk, strādāt labāk. Piemēram, mums Apē nav peldbaseina, bet bērni tiek vesti uz peldbaseinu uz (Starpsauciens.) Cēsīm, uz Priekuļiem. Mēs vedam bērnus arī uz Tartu, uz Zinātnes centru “AHHAA”. Šādi lieli interešu centri Latvijā ir būtiski, svarīgi un nozīmīgi. Un tāpēc es arī aicinu naudu neizšķiest uz visām pusēm, bet koncentrēt šajos lielajos centros. Piemēram, arī Rīgas Franču licejs... Ja šī nauda būtu visām skolām izdalīta pa kripatai, tad nebūtu tā lepnuma un tās lielās bāzes šodien, ar ko 1.septembri sāk bērni Rīgas Franču licejā.

Mums ir jāiet uz šādu kvalitatīvu centru izveidi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es, protams, saprotu, ka opozīcijas un pozīcijas cīņa - tas ir tāds mūžīgs lielums, it īpaši tuvojoties vēlēšanām, taču, manuprāt, ir kaut kur jānovelk robeža, kur tai cīņai vajadzētu rimties. Un, manuprāt, šāda robeža ir jānovelk tad, kad mēs ļoti konkrēti... nepolitiski runājam par bērnu interesēm, par to, kā ir labāk bērniem.

Man šķiet, ka ir jāsaprot, par ko mēs īsti šajā priekšlikumā runājam. Nav jau alternatīvas - atbalstīt daudzus centrus vai atbalstīt dažus centrus. Tas, ka mēs iedodam visiem naudu, nenozīmē, ka visās šajās vietās taps izcili centri un būs izcils piedāvājums bērniem. Te ir runa par kaut ko citu - atbalstīt to, lai tur, kur šis izcilais piedāvājums jau ir radies, tas kļūtu pēc iespējas vairāk pieejams bērniem. Par to ir izšķiršanās, par to ir šis priekšlikums. Un lūdzu to arī atbalstīt. (Dep. J.Viļums: “Tā ir tava interpretācija!”)

Es varu (Starpsaucieni.) piekrist, ka, protams, ministrijai par šiem kritērijiem būtu jārunā, jādiskutē atklātāk, vairāk varbūt jādiskutē arī komisiju sēdēs. Taču mēs, kolēģi, paši zinām, kā mums reizēm tajās komisiju sēdēs veicas. Bet nevajag sodīt ar balsojumu, kas vērsts pret bērnu interesēm! Un es ceru, ka neviens no klātesošajiem to arī neplāno darīt.

Es aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas paskaidrojams?

A.Adamovičs. Jā, kolēģi. Divas lietas, ko mēs komisijā sadzirdējām. Tās ir galvenās lietas par šo priekšlikumu.

Pirmā lieta ir tā, ka šie četri centri tātad tiek veidoti pēc reģionālā principa. Tie jau principā ir arī izveidoti. Un tiek atbalstīts tas, ka bērniem no Kurzemes nevajadzētu braukt uz Cēsīm vai Cēsu bērniem - braukt uz Daugavpili. Liepāja, Ventspils, Cēsis un Daugavpils šobrīd ir četri reģionālie zinātniskie centri, uz kuriem varēs šo reģionu bērni braukt un apgūt zinātniskās iemaņas (Starpsauciens: “Lai brauc!”).

Un otra lieta. Gribu vēlreiz atgādināt, ka finansējums nekādā veidā netiek atņemts interešu izglītībai, ko valsts šobrīd atbalsta vispārizglītojošajās skolās, kur arī pašvaldības dod savu devumu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. (Dep. A.Latkovskis: “Ārprāts! Un šitāda diskusija!”) Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie tālāko likumprojektu izskatīšanas, man ir jāteic, ka deputāti Hosams Abu Meri, Augusts Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Ivars Zariņš un Jānis Upenieks ir lūguši turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts - Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

A.Adamovičs. 9. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Mums pēdējā laikā ir bijis ļoti daudz diskusiju par latviešu valodas konstrukcijām, par saikļu “un” un “vai” lietošanu. Bet patiesībā es domāju, ka ar valodas izjūtu un ar loģiku viss jau ir kārtībā. Aiz šīm debatēm, manuprāt, slēpjas ļoti vienkārša lieta: maskējoties aiz valodas konstrukcijām sarežģītos teikumos, mazinot Ministru kabineta kompetenci, noteikt kritērijus izglītības sistēmā. Jo, ja mēs runājam par to, vai Ministru kabinets var noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē un/vai klašu grupā, tad, manuprāt, šeit ir ļoti labi saprotams - mūsu piedāvājums bija tāds, ka mēs nosakām minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā katrā klasē. Nu, pamatā 10.klasē, ņemot vērā to, ka 11. un 12.klasē salīdzinoši maz jauniešu pienāk klāt. Bet visā vidusskolas posmā ir iespējams atbirums. Tāpēc summāri visā klašu grupā jānosaka par 10 procentiem mazāks šis limits. Nu, piemēram, ja republikas pilsētās mēs vēlamies noteikt 22 skolēnus 10.klasē, - tātad divi klašu komplekti 22 x 6, kas būtu 132, - mēs 10 procentus noņemam un nonākam pie klašu grupas... 120... Un mēģinājumā aizstāt saikli “un” ar “vai” ir ļoti atkarīgs, vai tam ir jēga, no teikuma konstrukcijas.

Un mazliet par formālo loģiku un latviešu valodu. Ja nolieguma teikumā ir saiklis “vai”, tad tas pēc savas nozīmes ir identisks apgalvojuma teikumā saiklim “un”. Piedodiet par ļoti vienkāršu piemēru, bet... arī tiem deputātiem, kas šobrīd skatās savos telefonos vai kā citādi rotaļājas, minēšu vienkāršu piemēru. Piedodiet, bērnišķīgu. Noliegums, lietojot saikli “vai”: “Annai un Jānim nebūs kāzu, ja Anna negribēs precēt Jāni vai Jānis negribēs precēt Annu.” Šī pati konstrukcija apgalvojuma formā: “Annai un Jānim būs kāzas, ja Anna gribēs precēt Jāni un Jānis gribēs precēt Annu.” Tātad tur, kur mēs ierobežojam to vai citu kompetenci, ir loģiski lietot saikli “vai”, ja mēs dodam papildu bonusu apgalvojuma formā... Kad izpildās abi kritēriji, tad mēs, loģiski, lietojam saikli “un”.

Taču šajā Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumā un nākamajā, kas ir identisks, - Morozova kunga priekšlikumā - ir vēl sliktāka lieta. Ja 14.panta 41.punktā tiks saikļi “un” starp “klasi” un “klašu grupu” aizstāti ar “vai”, tad Ministru kabinetam nav tiesību noteikt šos abus kritērijus, ja Ministru kabinetam ir tiesības noteikt vienu vai otru. Tātad Ministru kabinetam ir tiesības noteikt tikai vienu. Līdz ar to mīkstinājuma ar 10 procentiem vienkārši nebūs! Būs 22, 22, 22, un viss. Un klāt pierakstīsim, ka ir jābūt diviem klašu komplektiem.

Un vēl viena problēma. Ja tiek atbalstīti šie priekšlikumi - 9. un 10.priekšlikums - tad 14.panta 41.punkts nonāk pretrunā ar 42.punktu, kur ir atkal runa par abiem kritērijiem - gan klasē, gan klašu grupā.

Godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka likuma konstrukcija ir diezgan sarežģīta, es neaicinu jūs šodien uz karstām pēdām pieņemt lēmumu. Es neaicinu jūs balsot par 9. un 10.priekšlikumu. Tie ir komisijā atbalstīti. Lai tie otrajā lasījumā paliek tādi! Un es ļoti ceru, ka mums būs produktīva un mērķtiecīga diskusija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam, kur mēs saliksim visas lingvistiskās un loģiskās lietas normālā secībā. It īpaši vēl jāņem vērā, ka nākamotrdien Ministru kabinets skatīs divus Ministru kabineta noteikumus - vienus par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem vidusskolas posmā un otrus par pedagogu algu tālākā pieauguma grafiku.

Valdību veidojošās partijas, piedaloties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai šajā sēdē, ir vienojušās, ka šie jautājumi ir nesaraujami saistīti. Līdz ar to princips ļoti vienkāršs - alga šodien, kvalitātes prasības stājas spēkā pēc diviem gadiem. Jo, man liekas, mēs visi varam vienoties un būt pilnīgi vienisprātis, ka mūsu vidusskolām ir jābūt kvalitatīvām; ka mūsu vidusskolu absolventiem ir jābūt iespējai studēt savās izvēlētajās studiju programmās; ka mums ir nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki gan ar vidējo, gan ar profesionālo izglītību, gan ar augstāko izglītību un ka nākotnē mūsu valsts labklājība ir ļoti lielā mērā atkarīga no mūsu izglītības sistēmas kvalitātes.

Es neaicinu balsot par šiem diviem priekšlikumiem, bet aicinu ļoti nopietni apsvērt to, ka trešajā lasījumā mums ir jāieliek stabils pamats, lai mēs nebūtu tāda viduvēja OECD valsts, bet lai mēs izdarītu to, ko ir izdarījuši somi, ko ir izdarījuši igauņi, un ietu uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien vēlreiz visiem! 19.jūnijā mēs, visi 11 cilvēki, kas bijām komisijā, nobalsojām “par”, un komisijā bija arī ministra skaidrojums. Viņš piekrita, ka šeit ir vajadzīgs saiklis “vai”. Tātad sanācis ir tā, ka pa trim mēnešiem mums visa latviešu valoda ir izmainījusies. Vienkārši mēs, man liekas, nelietderīgi tērējam laiku. Ko tad tajā ministrijā jūsu cilvēki dara, ja viņi nemāk pareizi sakārtot likumu un nemāk pareizi salikt uzsvarus, uzlikt punktu uz “i” vai zem “k” palikt komatiņu apakšā, lai iznāktu “ķ”? (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis: “Ministrija nevar novērst dumjus priekšlikumus!”)

Ja šī “un” un “vai” dēļ ir uz nedēļu aizkavētas apsolītās pedagogu algas (visiem Latvijas pedagogiem ir apsolīti šie 710 eiro), nu tad... Tas ir smieklīgi, ja šis ir galvenais iemesls, kā jūs to pasniedzāt presē! Ja tie ir kvalitātes rādītāji, tad par to var diskutēt, bet presē bija rakstīts: saiklis “un” un “vai” aptur pedagogu algu palielināšanu. Tieši tā, ne citādāk. Man liekas, ka vispirms tad vajag kārtīgi visus šos lēmumus un likumus, un priekšlikumus ministrijā izstrādāt un atnest gatavu likumprojektu, un tad paskaidrot mums, visiem tiem, kuri nesaprot, kas ir “un” un “vai”. Jo sanāk, ka mēs neviens šeit to nesaprotam. Pareizi? (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis: “To jau nerakstīja ministrija, draugs!”) Arī jūs ne!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Ja jau apvieno algas un skolēnu skaitu, tad es arī runāšu par abām lietam.

Otrdien mēs visi redzējām šķietami smieklīgo ziņu par to, ka valdība neizlēma paaugstināt skolotāju algas saikļu “un” un “vai” lietojuma dēļ noteikumu grozījumos. Ministru kabineta noteikumi, ko Izglītības un zinātnes ministrija tagad iesniegusi Ministru kabinetā, nosaka minimālo un maksimālo skolēnu skaitu, kā arī kvalitātes kritērijus, kas saistīti ar valsts finansējuma saņemšanu pašvaldību skolu skolotājiem. Tur noteiktas trīs grupas.

Ja simtprocentīgi ir izpildīti kvalitātes un kvantitātes kritēriji, tad pašvaldība skolotāju algām saņem valsts mērķdotāciju 100 procentu apmērā; ja nav izpildīts kvalitātes vai kvantitātes rādītāji, tad tie ir 50 procenti; ja nav izpildīti abi, tad pašvaldība pati sedz visu pedagogu atalgojumu.

Man ir jautājums: vai tas, ka Šadurskim pietrūkst naudas skolotāju atalgojuma paaugstināšanai, nozīmē, ka tagad maksāsim tikai dažiem un pārējiem atkal segs pašvaldības?

Otrkārt - par tā saucamajiem skaitļiem. Noteikumos ir nevienādas prasības attiecībā uz lielajām pilsētām un Pierīgas pilsētām, piemēram, par noteiktu skolēnu skaitu klasēm un kopējo skaitu 10.-12.klasēm, tas ir, vidusskolām. Likums šobrīd paredz, ka noteikumos ir vārdiņš “vai”. Tātad vai nu ir minimālā prasība 10.klasēm, vai minimālais skolēnu skaits visā vidusskolā kopā.

Protams, atrunas ir par mazajām skolām, pierobežas skolām. Šadurskis ir nolēmis zināmā mērā mainīt pašvaldības, ieliekot Ministru kabineta noteikumu pārejas noteikumos normu, ka no 2018.gada septembra līdz 2020.gada septembrim būs mazāki skaitļi attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu klasē, un ar vārdu “vai”... “vidusskolā kopā”... pēc tam būs vārdiņš “un”... Tas nav pieņemams! Vēl vairāk nav pieņemams tas, ka burtiski pirms Jāņiem, 19.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pats Šadurskis piekrita vārda “vai” lietošanai. Un to jau šodien saku ne tikai es. Acīmredzot par paļāvības principiem un solījumu pildīšanu ministrs vispār nav neko dzirdējis.

Un pats galvenais. Saeima ir Izglītības likumā ierakstījusi, ka ministrijai bija šie noteikumi jāpieņem līdz 31.augustam, bet tie valdībā tika iesniegti tikai 4.septembrī. Tas kārtējo reizi rāda, ka ministrija vai nu nespēj izpildīt likumdevēja prasības, vai arī tai nospļauties gan uz likumdevēju, gan uz skolām - ar visiem skolotājiem un skolēniem! -, jo paradoksālā kārtā visām Latvijas skolām neskaitāmās reformas ir jāīsteno neiespējami īsā laikā, bet pati ministrija pat noteikumus nejēdz uzrakstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Morozova kungs! Nu, nemēģināšu atbildēt uz visu, kas jums tur uz lapiņas sarakstīts... pie jums laikam arī īpaši nav vērts vērsties, nav jūsu teksts... Bet deputātiem gan es gribu paskaidrot par kvalitātes prasībām.

Un tas nav tāpēc, ka naudas kādam pietrūkst. Tas ir tādēļ, lai mūsu vidusskolas sagatavotu izglītotus jauniešus. Kvalitātes kritērijs ir absolūti primārs: ja skola, vidusskola, izpilda kvalitātes kritērijus, tad uz skaitliskajiem kritērijiem mēs vispār neskatāmies. Ir pilnīgi vienalga, vai skola ir liela vai maza.

Savukārt, ja vidusskola neizpilda kvalitātes kritērijus, tad atkarībā no skaitliskajiem kritērijiem ir divi iespējamie režīmi: visas skolas, neizpildot kvalitātes prasības, pirmajā gadā saņem brīdinājumu, finansēšana turpinās; ja skola izpilda kvantitātes kritērijus un arī otrajā gadā neizpilda kvalitātes kritērijus, tad valsts finansē 50 procentus no pedagogu mērķdotācijas; ja arī trešajā gadā situācija neuzlabojas, tad finansējums no valsts budžeta apsīkst. Bet tas nav aizliegums šai skolai pastāvēt.

Tādā gadījumā ir vairākas iespējas. Labākā - uzlabot kvalitāti. Tikko kvalitāte uzlabojas, finansējums tūlīt tiek atjaunots. Otra iespēja - pārveidot šo skolu no vājas vidusskolas par spēcīgu pamatskolu. Trešā iespēja - pašvaldībai finansēt no saviem līdzekļiem.

Ja neizpildās kvalitātes un kvantitātes kritēriji, tad pirmajā gadā - brīdinājums, otrajā gadā finansējums apsīkst. Tiklīdz kā skola sakārto kvalitāti, finansējums atjaunojas.

Princips ir ārkārtīgi vienkāršs. Pašvaldības ir vispārizglītojošo skolu dibinātāji, kas realizē izglītības funkciju, par kuru maksā valsts. Valsts maksā par kvalitatīvu funkcijas izpildi.

Ja kāds pasūta kādu pakalpojumu... Ja, piemēram, uzšuj uzvalku un ja žaketei pogas ir piešūtas mugurpusē un atloki ir nevis žaketei, bet biksēm un nevis tur, kur tie varētu būt, bet citā vietā, tad droši vien par šādu darbu neviens nemaksās pilnu cenu. Un tieši tāds ir mūsu princips, nosakot kvalitātes kritērijus.

Tagad par kvalitātes kritēriju skaitu. Tie dalās divās grupās.

Viens - tas, kas tiek vērtēts pie skolu cikliskās akreditācijas. Mums ir 19 kritēriji skolu akreditācijai. Piecus svarīgākos no tiem, kas ietekmē izglītības kvalitāti... mēs prasām, lai tie būtu izpildīti vismaz līmenī “labi”. Netiek prasīts “teicami”, bet pietiek ar “labi”; ar “apmierinoši” nepietiek.

Otrs ir centralizēto eksāmenu rezultāti. Un prasība ir, lai visu obligāto centralizēto eksāmenu rezultāti būtu virs 40 procentiem. Kāpēc 40 procenti? Ja mēs skatāmies uz vērtējumu 10 ballu skalā, no viens līdz 10, tad četrinieks ir pirmā pozitīvā atzīme. Četrinieks 10 ballu skalā atbilst 40 procentiem. Ja mēs prasām, lai vidējais eksāmenu rezultāts būtu 40 procenti, tad, godātie deputāti, pie normāla sadalījuma tas nozīmē, ka vismaz pusei 12.klases skolēnu, skolu beidzēju, ir jābūt sekmīgiem. Pusei ir jābūt sekmīgiem. Diskutējot par to valdībā, es redzēju kolēģu ministru acīs izbrīnu, kāpēc šī prasība ir tik zema.

Jā, šī prasība ir zema. Bet, no otras puses, kāpinājums ir diezgan augsts, jo šobrīd, lai eksāmens būtu nokārtots, pietiek ar pieciem procentiem. Tas nozīmē, ka no celtnieka būvētām 100 mājām sabruks 95. Tas nozīmē, ka no 100 pacientiem pieci procenti tiks izārstēti.

Kolēģi, padomājam, par kādiem skaitļiem mēs runājam! Kāpums ir diezgan augsts, jā. Bet ir divi gadi laika sagatavoties. Man... laikam tā bija Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas iesniedza savus aprēķinus, ka vairāk nekā 50 skolas šobrīd nekvalificējas. Jā, tā ir taisnība. Bet padomājam par šo bērnu nākotni, padomājam par to, ka divu gadu laikā var izdarīt ļoti daudz! Un lielākā daļa no šīm skolām atrodas joslā starp 35 un 40 procentiem, ko var divos gados pacelt. Bet skola, kurā matemātikas eksāmena vidējā atzīme... vidējais rezultāts ir 10, 15, 16 procentu, - nu, piedodiet, tā nav vidusskola. Tā vienkārši nolaupa šīs skolas skolēniem normālu nākotnes karjeru, normālu profesionālo dzīvi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Morozovam, otro reizi.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Runa bija tik aizraujoša, ka aizmigu...

Ministra kungs, tas laikam jūsu partijā tā pieņemts, ka nepamatoti uzbrukt - tā ir sevis aizstāvēšana. Bet laikam tāpēc jūs sevi un sevis paveikto darbu četru gadu laikā novērtējat tā, ka vēlēšanās piedalāties nevis kā izglītības ministrs, bet kā Rīgas Tehniskās universitātes profesors. Tas arī laikam ir rādītājs.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A.Adamovičs. Kolēģi, komisija 9.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu. Par šo bija debates, katrs deputāts izteica savu viedokli. Lai nebūtu nekādu šaubu par to, kas noticis sēdes laikā, aicinu balsot. (Dep. I.Zariņš: “Ļoti gudrs lēmums!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

A.Adamovičs. Līdz ar to 10.priekšlikums nav...

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

A.Adamovičs. 11. - deputātu Imanta Parādnieka, Ingunas Rībenas, Lolitas Čigānes, Ineses Aizstrautas, Valda Skujiņa un Ingas Bites priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 12. - deputātu Parādnieka, Rībenas, Čigānes, Aizstrautas, Skujiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Tātad deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Par 12.priekšlikumu, ja?

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, es domāju, ka mēs drusku varētu padomāt par šo punktu, no tā nekā ļauna nebūs. Turklāt... pants dod iespēju. Ja grib, savstarpēji vienojas pašvaldības. Tās var finansēt. Un, ja tās vienojas, ka nesaskata nekādu iespēju, tad tās var atteikties. Kāpēc mēs... tas ir saistīts arī kopā ar iepriekšējo pantu, un es esmu priecīgs, ka tas ir atbalstīts attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem, kas darbojas.

Ja kādam no pašvaldības ir bažas, ka tas varētu notikt ne tā, kā vajadzīgs, tad būsim tik laipni un, lai bažas novērstu, iestrādāsim to Ministru kabineta noteikumos! Un galu galā līgums ir tas, kas nosaka abpusējo sadarbību. Ja kāds nepilda līguma vienu vai otru pusi, to var jebkurā laikā pārtraukt. Kāpēc nevaram dot tādu iespēju? Tagad ir priekšvēlēšanu laiks. Mēs visi runājam, ka jābūt ir iniciatīvai, jādod iespēja kaut kam radošam, labam. Šis punkts neko nenosaka obligāti, bet tas dod iespēju. Kāpēc mēs gribam atteikties? Kad dod iespēju, mēs to noraidām...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Paldies kolēģim Bērziņa kungam! Mēs ar šādu argumentāciju arī nācām uz komisijas sēdi, jo faktiski šie abi priekšlikumi ir saistīti. Līdz šim likums noteica, ka pašvaldībām ir tiesības sniegt atbalstu, tātad pēc savas brīvas izvēles var sniegt vai nesniegt, bet mēs sadalījām šīs tiesības divās daļās. Vienā tas nosaka pienākumu, kas ir atbalstīts šajā iepriekšējā priekšlikumā, un otrā saglabā šīs tiesības.

Komisijas sēdē mums apgalvoja (un es ceru, ka arī ziņotājs to apliecinās), ka, iestrādājot iepriekšējo priekšlikumu, mēs uzliekam par pienākumu... bet saglabājot pašvaldībai tiesības finansēt citas skolas, kas nebūs šinī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā... nevis izslēdzam šo normu kā tādu. Mums kā iesniedzējiem pašiem likās, ka būtu loģiski sadalīt šādā juridiskajā tehnikā. Bet es tiešām vēlētos dzirdēt no ziņotāja, ka šīs tiesības ir paliekošas. Tas nekādā veidā nemaina šo principu, tikai papildus uzliek pienākumu, kas ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

A.Adamovičs. Jā, kolēģi. Es izlasīšu 17.pantu “Pašvaldību kompetence izglītībā”. Piektā daļa šajā pantā noteic, ka uz savstarpēju līgumu pamata var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā.

Ar ko 12.priekšlikums atšķiras no 11.priekšlikuma? Tikko nobalsotajā 11.priekšlikumā mēs uzliekam pašvaldībām pienākumu piedalīties to privāto izglītības iestāžu uzturēšanā, kuras ir sabiedriskā labuma organizāciju dibinātas vai sociālo uzņēmēju dibinātas. Tātad tās, kuras principā nepelna peļņu priekš sevis ar šo izglītību. Šobrīd Latvijā, cik es saprotu, ir apmēram piecas sešas šādas skolas un ir krietni vairāk privāto skolu, un pašvaldībām ir tātad dotas tiesības piedalīties uzturēšanā, ja tās noslēdz savstarpēju līgumu. Tā ir tā atšķirība.

Es aicinu tātad 12.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Parādnieka, Rībenas, Čigānes, Aizstrautas, Skujiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 13. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 14. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 15. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 16. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 18. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 19. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 20. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 21. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 22. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 24. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 25. - deputāta Valda Skujiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 27. - deputātu Imanta Parādnieka, Ingunas Rībenas, Lolitas Čigānes, Ineses Aizstrautas, Valda Skujiņa un Ingas Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es palūdzu vārdu šajā vietā, jo te atkal ir jāatgriežas pie tā jautājuma, par ko tikko diskutējām, runājot par 11.priekšlikumu, tātad par to, vai pašvaldības var finansēt privātās izglītības iestādes vai arī daļa no šīm privātajām izglītības iestādēm ir jāfinansē obligātā kārtā. Šī panta nosaukums ir “Izglītības sistēmas finansēšanas avoti”, un tajā tiek runāts par pašvaldību lomu finansēšanā, un šeit ir palicis tikai tas variants, ka var piedalīties. Tā daļa, ka šīs skolas, kurām ir sociālā labuma organizācijas statuss vai sociālā uzņēmuma statuss, ir jāfinansē obligāti, - tas šeit ir izkritis ārā. Tā ka, lūdzu, droši vien uz otro lasījumu... (Dep. A.Adamovičs: “Trešo!”) uz trešo lasījumu precizēt šo vietu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Jā, iesniedzēju vārdā. Mēs neuzstājam uz šī priekšlikuma atbalstīšanu, tāpēc ka ir pašsaprotami: ja mēs esam iestrādājuši normu, kādos gadījumos Ministru kabineta noteiktā kārtībā pašvaldībām ir pienākums atbalstīt, tad, protams, likumā ir arī jāieraksta tas, kādā veidā. Juridiskais birojs mums paskaidroja, ka tam īsti nebūtu jāparādās kā jaunam teikumam pēc tam, kad... pirms tam vienā teikumā ir pateikts, ka pašvaldības var piedalīties, un nākamajā, kad piedalās... Nu, lai nejauktu galvu, to precizēs uz trešo lasījumu. Es ceru, ka tā arī notiks. Tiešām, lai nejauktu galvu kolēģiem, mēs neprasām balsojumu par šo priekšlikumu, bet pēc būtības, protams, tam ir jābūt iestrādātam atbilstoši atbalstītajam 11.priekšlikumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Adamovičs. Jā, kolēģi. Mēs vēlreiz lūgsim, lai šos pantus komentētu Juridiskais birojs, bet skaidrojums bija tāds: ja 59.pantā tiek paredzētas tiesības un ir teikts, ka var finansēt, tad tas neizslēdz iepriekš nobalsoto 11.priekšlikumu, kur uzliek par pienākumu attiecīgo daļu skolu finansēt.

Bet es apsolu, ka ar Juridisko biroju vēlreiz konsultēsimies pirms trešā lasījuma.

Tātad šobrīd aicinu 27.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātu Parādnieka, Rībenas, Čigānes, Aizstrautas, Skujiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! (Dep. A.Bērziņš: “Labāk šitas rokā, nekā tas kokā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 6, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 28. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 29. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 30. - deputāta Andra Morozova priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 31. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 32. - deputātes Ingunas Rībenas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 33. - deputātes Ineses Aizstrautas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 34. - deputātu Aināra Mežuļa, Ineses Aizstrautas un Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 35. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. Arī 36. - deputātu Parādnieka, Rībenas, Čigānes, Aizstrautas, Skujiņa un Bites priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 37. - deputātu Parādnieka, Rībenas, Čigānes, Aizstrautas, Skujiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 38. - deputātu Parādnieka, Rībenas, Čigānes, Aizstrautas, Skujiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 39. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurā tiek atspoguļota kompetencēs balstītā satura izglītības programmu uzsākšana pa gadiem attiecīgajās klašu grupās, sākot no 2020.gada 1.septembra. Komisija ir atbalstījusi, un aicinu arī jūs, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta...

Vai deputāti vēlējās debatēt? Vectirāna kungs, jūs debatēt vēlējāties? Par 39.priekšlikumu debatēt?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Es klausījos vairāk Šadurska kungu nekā jūs, jo viņš vairāk runāja, biežāk. Bet es nevaru saprast. Šadurska kungs piedalījās pedagogu arodbiedrības kopējā sapulcē, kurā jūs vienojāties - Ministru kabinets arī jūsu personā - par pedagogu algu samaksu, ka tā stājas spēkā no 2018.gada 1.septembra. Un tur ir paredzēts: minimālā alga - 710 eiro. Jūs tagad sakāt: kvalitātes un kvantitātes kritēriji nav izstrādāti, bet jūs neizstrādājāt, Izglītības un zinātnes ministrija, taču to, ko jūs nolēmāt - pedagogiem dot šo 30 eiro piemaksu -, jūs negribat dot. Lēmumam par pedagogu piemaksām no 1.septembra jāstājas spēkā - gan pamatojoties uz jūsu vienošanos, gan arī uz Izglītības likuma 53.pantu. Kāpēc jūs to negribat darīt? Es nezinu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

Debates ir slēgtas, ministra kungs, atvainojiet! Vajadzēja ātrāk pieteikties. (Starpsaucieni: “Lai runā!”)

A.Adamovičs. Komisijas vārdā es gribu teikt, ka mēs rītdien tiekamies Izglītības un zinātnes ministrijā - gan valdības pārstāvji, gan LIZDA, gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji -, lai vienotos par galīgo piedāvājumu attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem. (Dep. G.Kūtris: “Lai izpildītu likumu!”) Un es tiešām esmu pārliecināts, ka nākamotrdien tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi gan par skolotāju papildu finansējumu pie algu likmēm... un ne tikai 710 eiro skolotājiem, bet tiek paredzēts arī palielināt atalgojumu arī to skolu direktoriem, kurās ir mazāk par 500 skolēniem, tātad mazo skolu direktoriem. Algu likmes tāpat arī metodiķiem - 35 eiro pie likmes... Tā kā... (Starpsauciens.) Un, protams, mēs dzirdējām arī premjera un finanšu ministres uzstādījumus, lai būtu arī noteikumi par kvalitātes ievērošanu. No 2020.gada 1.septembra.

Paldies.

Kolēģi, es aicinu otrajā lasījumā apstiprināt grozījumus Izglītības likumā.

Sēdes vadītāja. Man vēl vispirms bija jāpavaicā Vectirāna kungam... Vai jūs vēlaties balsojumu par 39.priekšlikumu? Vēlaties balsojumu par 39.? (Starpsauciens: “Jā!”) Balsot. (Starpsauciens: “Par 39.”) Deputātam ir tiesības balsot.

J.Vectirāns. Es vēlreiz aicinu atbalstīt 39.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

A.Adamovičs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Adamovičs. Paldies. Un komisija ir lēmusi priekšlikumu termiņu trešajam lasījumam noteikt līdz šī gada 11.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris.

Paldies izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim par piedalīšanos un debatēm Saeimas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

Godātie kolēģi, lai šo darba kārtības jautājumu mēs varētu sākt izskatīt, atbilstoši Satversmei sēdē ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu. Tāpēc, pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, mums ir jāreģistrējas kvoruma konstatēšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzurezultātu! Reģistrējušies 86 deputāti, līdz ar to varam sākt šā jautājuma izskatīšanu.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Skatām likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Tātad ir runa par mūsu pamatlikumu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šis grozījums paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka, pirms šo likumprojektu skatīja Juridiskā komisija, šādu iniciatīvu vērtēja arī Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa, kurā tika uzklausīti dažādu ekspertu dažādi viedokļi. Komisijas sēdē, izskatot šo likumprojektu, komisija uzklausīja Juridiskā biroja pārstāvjus, kuri norādīja, ka šis ir politisks jautājums. Tātad šis ir politiskās izšķiršanās jautājums.

Komisija nolēma atbalstīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē un izsūtīja arī visām Saeimas komisijām aicinājumu apspriest šo likumprojektu. Uz šodienu mēs esam saņēmuši 10 komisiju atzinumus. Deviņas komisijas ir atbalstījušas šo likumprojektu, bet viena komisija ir pateikusi, ka to neskatīs, jo tas nav viņu kompetences jautājums.

No sniegtajām atbildēm mēs redzam, ka vairākums komisiju ir nolēmušas atbalstīt šo grozījumu Latvijas Republikas Satversmē. Līdz ar to arī Juridiskā komisija aicina atbalstīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē.

Uzreiz varu teikt, ka komisija nolēma un komisijas vārdā es aicināšu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidents ir Rīgas pils saimnieks, cilvēks, kuram ir ļoti liela loma mūsu valsts nacionālās drošības kontekstā, Latvijas pirmā persona, kas pārstāv mūsu valsti starptautiski. Teorētiski, kolēģi, labākais no mūsu divu miljonu tautas vidus, ko spējam likt savas valsts priekšgalā, lai viņš kalpotu par mūsu valsts simbolu un mūsu valsts pārstāvi. Arī starptautiski. Tam jābūt cilvēkam, kurš spēj apvienot tautu, iedvesmot cilvēkus, spēj būt tālredzīgs un uztur sabiedrībai svarīgu jautājumu virzību. Cilvēks, ar kuru mēs patiešām varam lepoties.

Kā liecina vēsture, prezidenti Latvijā izraudzīti Latvijai apkaunojošā veidā - zoodārzā, viesnīcas numuriņā un citur, ietirgoti Saeimas politiskajā tirgū, ievēlēti slēpti no sabiedrības acīm, aizklātā balsojumā.

Kolēģi, kā panākt, lai Latvijas izcilākie cilvēki, ar kuriem mēs patiešām varētu lepoties, piekristu kļūt par prezidenta amata kandidātiem un vēlētos kļūt par mūsu valsts pirmo personu? Tikai tā, ja viņi zinātu, ka piedalās godīgā, atklātā un sabiedrībai saprotamā prezidenta izvēles procesā. Tikai tā, ja zinātu, ka šis process viņiem nebūs pazemojošs, ka tas nebūs pazemojums arī pašai valstij un Saeimai.

Atbildība, kolēģi! Daudz par to ir runāts. Sabiedrība par to runā. Sabiedrība sagaida katra deputāta spēju uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.

Un tagad padomājam, kā var atbildēt sabiedrības priekšā, ja nav iespējams uzzināt, kā ir balsojuši 100 Saeimas deputāti. Kā to sauc? Tā ir kolektīvā bezatbildība. Deputāti realizē vēlētāju gribu un rīkojas viņu interesēs. Kā vēlētājs to lai uzzina? Pašlaik nekā. Katram deputātam būs jāargumentē, kādēļ viņš ir pieņēmis šo lēmumu. Viņš nevarēs paslēpties aiz kolektīvās bezatbildības karoga: “Man frakcija tā lika; redziet, balsojums ir aizklāts, es neatklāšu savu balsojumu.” Tad būs jāiet ar argumentiem, jāatbild žurnālistu un sabiedrības priekšā - kāpēc tu esi šādi balsojis un kāpēc tu esi atbalstījis konkrētās personas kļūšanu par valsts pirmo personu.

Kolēģi, cik var diskutēt, izvērtēt, veidot darba grupas un runāt par šo jautājumu? Diskusijas bijušas jau gadiem.

2011.gada 24.novembris. Arī es biju viens no iesniedzējiem. Grozījumi tika iesniegti Saeimā, lai panāktu atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Tie tika skatīti tālāk 2012.gada 29.martā. Saeima noraidīja šos grozījumus. “Par” bija tikai 53 balsis, nepietika konstitucionālā vairākuma, “pret” - 25, atturējās - 7, nebalsoja - 5. Galvenokārt “pret” bija “Saskaņas Centrs” un ZZS.

Tālāk - 2014.gada 23.maijs. Atkal iesniegti grozījumi, lai padarītu aizklātas vēlēšanas par atklātām. Šoreiz Saeimas Prezidijā ar iesniegumu, kurā ir teikts, ka “vēlos atsaukt savu parakstu no likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, kuru paredzēts izskatīt 2014.gada 29.maija sēdē”, vērsās deputāts Jānis Upenieks, un šie grozījumi tālāk netika virzīti.

2018.gada 25.aprīlī Latvijas Reģionu apvienības frakcija iesniedza priekšlikumu par tautas ievēlētu prezidentu. Šo piedāvājumu, kolēģi, pozitīvi vērtē, piemēram, tādi konstitucionālo tiesību eksperti kā Egils Levits, Edgars Pastars un citi. Šādi grozījumi tika virzīti, jo prezidents pārstāv visu tautu, nevis kādu konkrētu partiju vai interešu grupu. Kritēriji - 40 gadi, nedrīkst būt bijis PSRS drošības dienestu aģents... To kritēriju ir par maz. Trūkst svarīga kritērija - tautas atbalsta. Un tādēļ es un arī Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka sabiedrībai ir jābūt iesaistītai savas valsts pirmās personas izvēles procesā. Šie grozījumi faktiski bez diskusijām tika Saeimā noraidīti, pat neļaujot par šo ideju sākt tālākas sarunas Saeimā. Uzreiz, nekavējoties, 2018., tātad šī gada, 10.maijā Latvijas Reģionu apvienība iesniedza ļoti precīzu mazu grozījumu Satversmē, kurš paredz atklātu prezidenta ievēlēšanu.

Pirmais balsojums. Kaimiņa kungs kāpa tribīnē, lai runātu “pret”. Pirmajā balsojumā šo jautājumu neiekļāva darba kārtībā. “Pret” bija vairums - ZZS, SASKAŅA, Nacionālā apvienība, neatkarīgie deputāti, arī pats Kaimiņa kungs.

Tālāk. Jau pēc nedēļas, 17.maijā, mums izdevās ar 53 balsīm “par” virzīt to tālāk. “Pret” balsoja vai arī nebalsoja ZZS, Nacionālās apvienības deputāti, viens no VIENOTĪBAS un neatkarīgie deputāti.

Kolēģi! Pagājuši ir gandrīz četri mēneši. Bija laiks, vairāk nekā mēnesis, lai vēl Saeimas pavasara sesijas laikā, šo grozījumu paspētu pieņemt pirmajā lasījumā. Tas bija jāizdara līdz Līgo svētkiem. Līdz ar to Saeimas vasaras brīvlaiks kā lēmumu nevirzīšanas attaisnojums nav pieņemams. (Dep. A.Kaimiņš: “Kāds vēl brīvlaiks, Smiltēn! Tu taču neesi skolā! Brīvlaiks!”) Bija arī komisijas sēdes, kurās tāpēc, ka nenobalsoja atsevišķi deputāti, šo jautājumu atlika. Pretestība bija liela.

Kolēģi! Ir atlikušas mazāk nekā 30 dienas, un mums šis likumprojekts ir jāpieņem trijos lasījumos. Tādēļ Latvijas Reģionu apvienība piedāvā precīzu ceļa karti, pirmdien arī premjera debatēs piedāvāja parakstīt... Nu, vīrs un vārds, vai ne? Precīzu ceļa karti! Tikai tā iespējams līdz 4.oktobrim pieņemt Latvijas Reģionu apvienības rosināto grozījumu Satversmē. Un tas nozīmē to, ka šodien mēs nobalsojam “par” pirmajā lasījumā, nosakām termiņu - piecas dienas -, vienojamies, ka citus priekšlikumus nesniedzam, 12.septembrī sasaucam Juridiskās komisijas sēdi un virzām uz nākamo Saeimas sēdi, 20.septembrī lemjam otrajā lasījumā, 26.septembrī virzām uz Juridisko komisiju, un 4.oktobrī, faktiski divas dienas pirms vēlēšanām, mēs šos grozījumus varam pieņemt.

Kolēģi, jūs brīnāties, ka uz Saeimu nāk populisti, Latvijai nelojāli spēki... un kā tik nu kurš ir izteicies! Tam ir precīzs un skaidrs cēlonis - pašu koalīcijas partiju darbības un bezdarbības rezultāts. (Dep. A.Kaimiņš: “Vecīt, tu sēdēji VIENOTĪBĀ miljons gadu! Ko tu tur tagad runā?!”) Saeima velk garumā un nespēj pieņemt pat tik svarīgus, bet vienkāršus lēmumus. Vēl ir atlikušas 30 dienas, ir iespēja sabiedrības priekšā kaut nedaudz veikt kļūdu labojumu, kaut nedaudz vēl uzlabot sabiedrības uzticēšanos Saeimai. Ir trīs jautājumi, kurus jāpaspēj atrisināt šo 30 dienu laikā, - grozījumi, kas paredz samazināt ātro kredītu firmu alkatību, grozījumi Publisko iepirkumu likumā, lai cīnītos pret izšķērdīgiem iepirkumiem, un, kolēģi, šis grozījums Satversmē, kurš Latvijas simtgadē dāvātu atklāti ievēlētu nākamo valsts pirmo personu - tautas atbalstītu, sabiedrību vienojošu, cilvēkus iedvesmojošu Latvijas prezidentu, ar kuru mēs visi varētu lepoties. Atklāta Valsts prezidenta ievēlēšana ir šīs Saeimas pašcieņas jautājums. Tas ir goda jautājums, tas parāda mūsu attieksmi pret mūsu tautu.

Kolēģi! Tas ir, iespējams, Saeimas vēsturē vienkāršākais grozījums: ir jānobalso tikai par divu burtu - pat ne vārdu, bet divu burtu! - izmainīšanu Satversmē. Tik vienkārši! Iesākumā tas šķita neiespējami, bet nu jau visas Saeimas frakcijas ir devušas solījumu Latvijas tautai. (Starpsaucieni.) Tātad beidzot grib, vai ne? Grib, bet jautājums - vai var? Kolēģi, ja 4.oktobrī izrādīsies, ka vārdos grib, bet īstenībā nevar, tad šiem deputātiem nav vietas Saeimā. Ja 4.oktobrī šis grozījums nebūs pieņemts un nosūtīts Raimondam Vējonim izsludināšanai, tad šī Saeima nekam neder. Tad tās vietā ir jāievēlē citi - jauni cilvēki, kuri turēs vārdu un izpildīs sabiedrībai doto solījumu.

Un pēdējais. Izcilais politiķis un jurists Nelsons Mandela ir teicis: “Tas vienmēr šķiet neiespējami, līdz tas tiek paveikts.” Es ceru, ka šos vārdus mēs 4.oktobrī teiksim par šo Satversmes grozījumu, kurš paredz, ka Latvijas simtgadē mums būtu atklāti ievēlēts Valsts prezidents.

Paldies. Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, biedri! Es atvainojos! Zdrastje, tovarišči!

Es saprotu biedra Smiltēna vēlmi, nostalģiju pēc padomju laikiem, kad šinī pašā telpā visi vienprātīgi - kompartijas uzraudzībā, VDK uzraudzībā - vienoti balsoja. Malacis, biedri Smiltēn! Man prieks par tevi, par tavām vēlmēm atgriezties šinīs jaukajos laikos, kas šeit valdīja pirms kādiem 30 gadiem.

Piedodiet, ka es neesmu uz šī “urrā viļņa”! Es ļoti atvainojos, ka neesmu tik sajūsmināts... ka es negribētu atgriezties šeit Augstākās padomes laikā... Ļoti atvainojos tiem cilvēkiem, kas ar sajūsmu šo jautājumu skata. (Starpsauciens.)

Jā, es varbūt būtu par tautas vēlētu prezidentu. Bet piedodiet! Nevis par atklāti vēlētu tautas prezidentu, bet slēgtā balsojumā vēlētu. Un kā šahists, kuram šaha spēlē jāizdomā daudz variantu (Dep. A.Kaimiņš: “Vecīt, tad tev būtu šahs un mats tagad!”), es jums piedāvātu padomāt par šādu.

Mums ir atklātas vēlēšanas. Tuvojas šīs vēlēšanas, un medijos sāk parādīties informācija, cik izcils ir, piemēram, Levita kungs vai Kaimiņa kungs. Cik daudzi kolēģi, pazīstami skolotāji un mākslinieki nāks un stāstīs, cik viņi ir izcili un cik viņi būs labi kā prezidenti. Bet, kad mēs te sēdēsim... vai mēs varam balsot pret Kaimiņu vai nevaram? Un mums pateiks... Žurnālists Bojārs ir parādījis labu paņēmienu, kā veidot informāciju. Viņam bija tāds labs sižets par vāverīti, kurā no šī mazā, mīļā, pūkainā... iedodot absolūti patiesu informāciju, tikai kaut ko piegriežot, kaut ko samainot, šis pūkainais zvēriņš pārvērtās monstrā.

Un tad sanāks, ka tie cilvēki ir balsojuši pret Levita kungu vai Kaimiņa kungu... avīzēs tiks rakstīts, ka viņi ir monstri. Es negribēšu būt monstrs, es balsošu par Kaimiņu!

Un otrā lieta. Apzinieties: nu nav tie mediji tik lojāli mūsu Latvijas valstij! Kaut vai, piemēram, tāds ārzemniekiem piederošs medijs kā “Delfi” ir sen aizliedzis man savus viedokļus paust un pat komentēt. Viņi tā baidās no Valda Kalnozola komentāriem, ka jūs paši saprotat... Es esmu pret šo Augstākās padomes tradīciju ieviešanu šinī telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiesi, ir tā, ka par šiem mazajiem, bet ļoti, ļoti nozīmīgajiem grozījumiem Satversmē mēs šeit un šajā Saeimā nedebatējam pirmo reizi. Tomēr es ļoti ceru, ka patiešām pēdējo reizi, un, pateicoties dažādiem procesiem, mums izdosies labot Satversmi un noteikt to, ka mēs Valsts prezidentu ievēlam atklātā balsojumā.

Cienījamie kolēģi! Tā sauktās oligarhu sarunas parādīja, cik nekrietns politiskais tirgus notiek katru Valsts prezidenta vēlēšanu laikā.

Cienījamie kolēģi! Sabiedrība mums ir pieprasījusi izdarīt šos grozījumus Satversmē un paredzēt atklātus balsojumus. Diemžēl mūsu vidū līdz šim ir bijušas partijas, kas nav bijušas gatavas to atbalstīt. Un tā ir partija SASKAŅA un Zaļo un Zemnieku savienība. Es ļoti ceru (un ir pamats cerēt), ka šobrīd kaut kas ir mainījies.

Par izmaiņām Zaļo un Zemnieku savienībā liecina “Latvijas Avīzes” raksts “Vēlētāji pāraudzina”. Šajā rakstā ir citēts Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš saka: “Vēlētāji mani audzina un pārliecina. Braukājot apkārt un tiekoties ar cilvēkiem, esmu pārliecinājies, ka tauta vēlas atklātu prezidenta ievēlēšanu. Man kā tautas kalpam šī nostāja jārespektē.”

Man ļoti žēl, ka Krauzes kunga šobrīd nav šeit, zālē, un viņš ar savu balsojumu “par” nevarēs apliecināt, ka ir gatavs respektēt tautas gribu. Tomēr šis raksts, šī publikācija liecina, ka viņš to vismaz ir sadzirdējis.

Es ceru, ka Zaļo un Zemnieku savienības deputāti ņems piemēru no Krauzes kunga, arī sadzirdēs un balsos “par”.

Es ceru, ka beidzot arī partijai SASKAŅA būs līdz kaklam apnicis tas, ka tieši jūs vienmēr vaino tajā, ka prezidenta vēlēšanās tiek nopirktas vai citādi sarunātas kādas balsis; ka tieši jūs vienmēr esat šajā politiskajā tirgū un šajā balsu pārdošanā vainotā frakcija.

Vienkārši pieliksim tam punktu! Nobalsosim “par” šiem Satversmes grozījumiem un sagādāsim šo dāvanu savai sabiedrībai un savai valstij simtajā gadadienā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Es arī aicinu balsot “par” šiem grozījumiem, bet es aicinu nemelot šeit. Un es gribu paskaidrot, ka mēs balsosim pavisam citu iemeslu dēļ, nekā šeit daži runātāji pateica. Ir ārkārtīgi muļķīgi ģimnāzijas meiteņu līmenī nākt un stāstīt, ka komunistu valstīs popularizētā atklātā balsošana ir tas, par ko mēs esam milzīgā sajūsmā.

Mēs 4.maijā nobalsojām par to, lai būtu slēgta balsošana, nevis lai būtu iepriekšējā sistēma, kur čeka un ceka kontrolēja, kā katrs ir nobalsojis, un sekoja represijas. (Dep. I.Rībena: “Tieši tā!”)

Bet kāpēc mums ir jāmaina šī balsošanas sistēma? Tāpēc, ka mēs izpurgājām brīvību. Mēs brīvas vēlēšanas... Un tas jāpasaka godīgi visiem mūsu vēlētājiem, un nevajag šeit stāstīt pasakas, ka kontrolēt... ka pāriešana uz kontrolētu balsošanu ir demokrātiska un labāka par brīvas gribas izpausmi, kas ir aizklātā balsošana! Nu nemelosim! Tas tā nav, bet mēs izpurgājām šo iespēju iepriekšējās prezidenta vēlēšanās. (Starpsauciens.) Mums bija iespēja slēgtās vēlēšanās nobalsot par prezidentu, kurš brīvi runā trīs svešvalodās - franču, vācu un angļu valodā -, kuram ir juridiskā izglītība un par kuru dažiem - ne visiem, bet dažiem - nebūtu jāsarkst, skatoties uzstāšanos kaut kādās starptautiskās sanāksmēs. Taču mēs šo iespēju neizmantojām. Un tagad mums ir jāpāriet uz atklātu balsošanu, kurai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Mīnuss ir tas, ka tā ir kontrolēta balsošana - tāda, ko kontrolē gan partijas vadība, gan citi un tā tālāk.

Kāds ir pluss? Es piekrītu Levitam - viens pluss tur ir. Taču tas nav ļoti liels. Tas pluss ir tāds, ka Valsts prezidents, ja viņš ir tiešām izcila personība, (es ceru, ka mēs tādu ievēlēsim nākamajās vēlēšanās) redz, uz ko viņš var paļauties, uz kādiem spēkiem, uz kādām grupām viņš parlamentā var paļauties, un viņš var nākt ar savām iniciatīvām. Bet tā ir tikai iespējamība; tā tas ir tikai tad, ja prezidents ir tiešām lielisks - tāds, kuram ir iniciatīvas. No otras puses, Satversme saka, ka prezidents nenes politisku atbildību par saviem lēmumiem. To nes attiecīgais ministrs, kas sagatavo vai paraksta šos lēmumus.

Un līdz ar to tas nav būtisks pluss.

Un tāpēc vēlreiz... Vienu mīnusu es pateikšu. Jūs atceraties, ka Armēnijā, lai nomainīto korumpēto vadību, bija trīsreiz jābalso par šo jauno premjerministru. Kāpēc trīsreiz? Tāpēc, ka Armēnijā bija atklāta balsošana un cilvēki baidījās par sekām, ja viņi nomainīs iepriekšējo korumpēto cilvēku. Nomainot parlamentā šo balsošanas sistēmu, izdevās ievēlēt. Brīvā balsojumā Armēnija tomēr nomainīja šo vadītāju un tika ievēlēts cits prezidents, kā jūs zināt.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt. Paskatīsimies šo eksperimentu, kā tas ir - daļēji kontrolēts... Sadosim pa kaklu tam, kas nebūs ievērojis partijas disciplīnu kaut kādā veidā, un cerēsim, ka nākamo prezidentu mēs godīgi ievēlēsim atklātās vēlēšanās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi!

Šo jautājumu politiski var izlemt dažādi. Tikai jābūt pārliecībai, vai konkrētais risinājums ir tas labākais. Vai jums pašiem ir pārliecība, ka tas ir labākais, nevis aizplīvurots ar populistiskām uzrunām, ka, ziniet, tauta redzēs, kā mēs strādājam? Ticiet vai ne, tauta redzēs, kā jūs nobalsosiet. Bet īstenībā... ja mēs paskatāmies šo atklāto vēlēšanu vēsturi Latvijas Republikas Saeimas pagātnē, tad redzam, ka pašā sākumā daudzas komisiju un Saeimas Prezidija sēdes, Ministru kabineta sēdes ir bijušas aizklātas. Pēc tam šīs sēdes pataisīja par atklātām... aiz pārprastas demokrātijas, lai izlemtu daudzus jautājumus... Pirms tam taisīja slēgtas sēdes. Vienalga, kā nosauc. Kā šeit, Saeimā, tās nosauc? Kā Ministru kabinetā nosauc? Sanāk kopā, izlemj, kā to vajag darīt, un tad ir publiskā sēde, kur tīri politiski vai populistiski novillojas par to, kā vajadzētu pieņemt pareizo lēmumu. Īstenībā tas tā notiek.

Un arī tas, kas notiek šobrīd Saeimā, kad tauta... es atvainojos, kad deputāti ievēlē Valsts prezidentu, pēc būtības taču vairāk vai mazāk šāda vienošanās ir notikusi visu laiku. Un jūs domājat, ka atklātā balsošana būs citādāka? Ka partijas nesanāks kopā, partiju vadoņi nevienosies, kuru tad mēs šobrīd atbalstīsim? Un tai partijai, kurai būs daudz ziedotāju... Viņu ziedotājs teiks: “A jūs par manējo nenobalsojāt! Es prasu balsot par to, par ko es jums maksāju naudiņu.”

Kamēr ir aizklātas vēlēšanas... un es šeit pilnībā piekrītu tam, ko Kalnozola kungs teica... aizklātas vēlēšanas pēc savas būtības ir visdemokrātiskākās tāpēc, ka cilvēks balsojot pauž savu brīvo gribu. Un, ja aizklāto vēlēšanu princips netiktu aizsargāts visā pasaulē parlamentu vēlēšanās, tad mēs teiktu, ka parlamentu arī varētu ievēlēt ar ļoti stingru kontroli. Katrs cilvēks ir brīvs. Bet darbavietās, pašvaldībās, kaimiņi visi skatītos, par ko tu nobalsoji, un pēc tam pārmestu šim cilvēkam. Ne jau izolētu, vienkārši pārmestu.

Ja mēs paskatāmies Latvijas vēsturi saistībā ar Latvijas Republikas Saeimu, tad jāsaka: nekad Latvijas Satversmē nav bijusi doma par to, ka Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsošanā parlamentā. Jā, pašā sākumā bija pavisam cits projekts. Satversmes sapulce, gatavojot projektu, paredzēja, ka būs tautas vēlēts prezidents. Un visu Satversmi būvēja uz šī principa. Tāpēc Satversmē ir arī pants par to, ka tautas vēlēts prezidents var atlaist Saeimu, nevis pašas Saeimas ievēlēts prezidents atlaiž savu vēlētāju. Tur ir tā loģika. Vienīgi ar dažu balsu starpību šis projekts tālāk netika virzīts. Un atkal nostrādāja personiskās ambīcijas, uzvārdi, aizdomas par kaut ko, ka varētu kāds uzvarēt tāpēc, ka viņš tautā ir populārāks. Nedod Dievs, lai mēs no partiju kontroles neizslēgtu iespēju šo amatpersonu ievēlēt tā, kā mums vajag. Jo tautas vēlēts nepakļaujas partiju kontrolei.

Es jūs neaģitēju šoreiz balsot par vai pret šo konkrēto priekšlikumu. Man kā juristam mana pozīcija ir ļoti skaidra, un šo savu pozīciju es esmu paudis gan šeit Saeimas tribīnē, kad šo projektu nodeva Saeimas komisijai, gan arī Juridiskās komisijas sēdē. Un jāprecizē varbūt Bērziņa kungs, kurš savā uzstāšanās runā to nepieminēja, bet bija viena darba grupa, kuru vadīja Ringolds Balodis, kura Juridiskajai komisijai iedeva atzinumu, ka pareizs risinājums ir tautas vēlēts prezidents. Un šāds projekts gāja cauri. Vienkārši tas projekts netika tālāk virzīts, jo Latvijas parlaments neuzdrošinājās nodot tautai šo jautājumu izlemšanai. Šobrīd Saeima mēģina paspert vienu pussolīti it kā tuvāk tautai, izmantojot pirmsvēlēšanu periodu. Jā, nevis parastajā normālajā procedūrā. Tā ka balsojiet katrs pēc savas pārliecības, kā jums šķiet labāk. Vai tā ir tikai acu aizmālēšana, vai tiešām tas ir demokrātijas solis uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Mežeckim.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Jautājuma par iespēju Saeimai atklāti vēlēt Valsts prezidentu virzīšanas patiesais iemesls ir centieni stāties ceļā sabiedrības skaidri izteiktajai prasībai pēc tautas vēlēta prezidenta. Kas tad ir cilvēki, kuri visvairāk pretojas idejai par tautas vēlētu prezidentu? Šo cilvēku loks ir ļoti šaurs. Tie ir uz divu roku pirkstiem skaitāmi, tie ir daži partiju un frakciju vadītāji. Protams, šie cilvēki visvairāk nav ieinteresēti, lai tiktu ievēlēts tautas vairākuma atzīts, līdz ar to ar vispārēju autoritāti apveltīts nācijas līderis - prezidents.

Jo, visticamāk, šāds tautas izraudzīts, nevis partiju neformālajos tirgos un zoodārzos izvirzīts un tautas ievēlēts prezidents būs daudz neatkarīgāks un tautas balsi daudz labāk dzirdošs līderis. Un, iespējams, līdz šim vienmēr pastāvošā partiju virsvadība viņam nebūs vajadzīga, tāpēc partijas savu varu zaudēt negrib. Un ko dara partijas? Tās godīgi nepasaka: “Mēs, pozīcijas partijas, esam pret tautas gribu un negribam atdot daļu savas varas tautai, lai tā pati ievēlētu savu, tautas, prezidentu.” Nē, nē, nē, nē! Partijas novērš no šī jautājuma uzmanību, izveidojot viltus mērķi... ka, lūk, sabiedrības dzīvi it kā ļoti ietekmēšot tas, vai parlaments prezidentu vēlē aizklāti vai atklāti. Nē, tas nemainīs pilnīgi neko ne tautas dzīvē, ne paša parlamenta dzīvē. Un to, lai nekas valstī nemainītos un lai viss paliktu pa vecam, - to arī grib šie cilvēki un viņu līdzskrējēji. Grib, lai vara paliek šo dažu cilvēku šaurajā lokā.

Tāpēc nav jārunā par lietām, kas neko nemainīs. Šo divu vēlēšanu modeļu būtība ir, vai vara ir tautai vai vara ir partijām. Tāpēc es domāju, ka tikai godīgi būtu, ja notiktu visas tautas referendums par iespēju tautai pašai ievēlēt savu prezidentu. Un acīmredzot, ja cita ceļa nav, lai realizētu tautas vairākuma gribu, nākamajā Saeimā būs jāvirza šāda iniciatīva un beidzot šis jautājums jāatrisina.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Nu, ja mēs paskatītos pasaules pieredzi un izvērtētu procentuāli, kurās valstīs amatpersonas tiek ievēlētas atklāti un kurās aizklāti, tad, protams, mēs redzētu, ka aizklātās vēlēšanas ir ļoti lielā pārsvarā.

Es arī esmu aizklātu vēlēšanu piekritējs, bet diemžēl jāsaka tā: kā jau Kiršteina kungs izteicās, šo nu jau gandrīz 30 gadu laikā mēs paši šo demokrātisko iespēju esam, nu, prasti runājot, sačakarējuši un esam sapinušies paši savā meistarībā, jo gandrīz katras amatpersonas ievēlēšanu pavada kaut kāda shēmošana, un - ko tur slēpt! - to dara praktiski visas partijas. Visas partijas vēlas izshēmot sev tīkamus cilvēkus, un ne vienmēr tas tīkamais ir attiecināms arī uz vārdu “profesionalitāte”. Tā ka grēkojuši esam mēs visi, un mēs esam nonākuši situācijā, ka sabiedrība mums vairs netic; to mēs redzam arī pēc tā, cik ātri tika savākti 11 tūkstoši parakstu portālā manabalss.lv. Tā ka nu diemžēl mums uz to ir jāreaģē, un varbūt pēc gadiem 25-30, kad šeit sēdēs pilnīgi jauna politiķu paaudze, varēs atgriezties atkal pie aizklātām vēlēšanām, kas tomēr ir drusciņ demokrātiskākas.

Vienīgais iebildums, par ko es domāju, - nav tomēr pareizi, ka mēs represīvo iestāžu vadītājus ievēlam atklātās vēlēšanās. Bet nu ticēsim, ka mēs viņus tomēr izvēlamies pareizi un ka nekādas represijas pret kādiem... no kādiem neievēlētajiem nekad Saeimu neskars.

Tāpēc, jā, es arī aicinu atbalstīt šo grozījumu Satversmē, atbalstīt atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, bet ceru uz to, ka varbūt kādreiz mēs atkal izaugsim līdz patiesai un godīgai demokrātijai un varēsim atgriezties pie aizklātām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! No šīs tribīnes tik tiešām par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu esam debatējuši ļoti daudz gan šajā Saeimā - 12.Saeimā -, gan 11.Saeimā. Arī es esmu piedalījusies visās šajās debatēs un ar gandarījumu varu teikt, ka ir piepulcējušies klāt jauni deputāti, kuri iepriekš bija diezgan kareivīgi noskaņoti pret, taču tagad šajā laikā ir sapratuši - jā, demokrātijā ir iespējami vairāki ceļi, bet Latvijai šobrīd tieši atklāta Valsts prezidenta ievēlēšana ir tā, kas varētu samierināt sabiedrību ar politiskajiem procesiem. (Starpsauciens: “Muļķības!”) Un tas teiciens “Labs nāk ar gaidīšanu, silts - ar sildīšanu” varbūt ir attiecināms arī uz šo jautājumu. Lai gan es īsti tam noticēšu tikai 4.oktobrī. Šodienas balsojums mani vēl nepārliecinās.

Oponenti bieži norāda (Dep. A.Kaimiņš: “Nav oponentu! Visi saka: balsojam!”), ka atklātie balsojumi ļauj izdarīt spiedienu uz deputātu un ka tie izslēdz balsošanu pēc savas iekšējās pārliecības un sirdsapziņas. Arī šodien kolēģi to teica, un es ļoti cienu, ka viņi atklāti šajās bažās dalās.

Taču vēlos arī teikt, ka der ieskatīties un no jauna izlasīt, kas ir Saeimas deputātu ētikas kodeksā nostiprināts. Deputātu ētikas kodekss noteic, ka deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu. Tas ir mūsu ētikas kodekss, kolēģi!

Tādējādi, pašiem tā kā baidoties un to atzīstot, jāteic: jā, kolēģi atzīst, ka viņi ir pakļauti spiedienam un ir ietekmējami. Bet tad ir nopietni jāpadomā, vai tu esi cienīgs un spējīgs pildīt tautas priekšstāvja pienākumus, vai tu esi cienīgs un spējīgs uz vēlēšanām stāties pretī izaicinājumam.

Ja viss notiks, kā Juridiskā komisija ir iecerējusi, un trešais lasījums būs 4.oktobrī (kas ir divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām), tad mēs no šīs tribīnes tik tiešām varēsim teikt, ka Saeima ir sapratusi tās kļūdas, kādas ir bijušas, iepriekšējos prezidentus ievēlot. Ja tas tā nebūs, tad Saeimas vēlēšanas sagaidīsim, iespējams, ar vēl lielāku vilšanos no vēlētāju puses.

Tā ka šodien jau mēs tikai tādu mazu solīti paspersim, bet tie īstie lēmumi vēl tiks pieņemti, jo būs arī ir otrais un trešais lasījums.

Kolēģi, drosmi! Un nebaidīsimies! Mums sirdsapziņa ir pirmajā vietā, un spiediens (Dep. A.Kaimiņš: “Nu, beidz, lūdzu!”) deputātiem, arī Kaimiņa kungam, visticamāk, nebūs jāpiedzīvo.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mīļie kolēģi! Šinī zālē es esmu pēdējais cilvēks, kas izbaudīja uz savas ādas prezidenta ievēlēšanas mehānisma darbību. Tie, kas to atceras, varbūt arī atceras, kā tas viss notika, un tāpēc man šodien gribējās padalīties ar savām pārdomām šajā sakarā.

Pirmais, ko es gribu teikt. Neskatoties uz Čigānes kundzes un citu apgalvojumiem, SASKAŅA vienmēr ir bijusi konsekventa. SASKAŅA vienmēr ir iestājusies par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tāpēc eksperimenti ar Satversmi, kas bija ļoti populāri pēdējos gados, ne īpaši tika atbalstīti arī no SASKAŅAS puses, ne tikai no atsevišķu deputātu vai atsevišķu frakciju...

Šeit var pārmest vienam otram par zoodārzu, par Zatlera kunga dotiem... Zatlera kungam dotiem solījumiem no tās pašas VIENOTĪBAS puses un tā tālāk, un tā joprojām. Bet tas nav būtiski! Es ļoti reti... Mans viedoklis reti sakrīt ar Kiršteina kunga viedokļiem, bet šinī gadījumā tajā, ko viņš teica par plusiem, mīnusiem un par visu pārējo, neapšaubāmi ir ļoti liela daļa taisnības. Ļoti liela. Eksperimenti ar Satversmi ir bīstami vispār principā, bet šinī gadījumā paeksperimentēt nav grēks. Un es gribu teikt, ka SASKAŅA atbalstīs iesniegto likumprojektu, šo grozījumu Satversmē, bet paliek un paliks pie savas domas un savas ieceres, ka Valsts prezidentam jābūt visas tautas vēlētam. Jo nākamie eksperimenti var novest pie tā, ka mēs prezidenta vietā izveidosim koalīcijas prezidentūras padomi, kur būs pārstāvētas esošās koalīcijas frakcijas. Tas arī varētu būt kā viens no eksperimentiem. Ir jāiet tāds ceļš? Diez vai mēģināsim.

Paldies. (Aplausi.)

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Es, protams, jau redzu un dzirdu, ka jūs esat saguruši, jo strādājam bez pārtraukuma. Arī es vienmēr iestājos par to, ka tomēr pārtraukums ir vajadzīgs.

Es aicinu visus deputātus, kas varbūt ir aizkavējušies, kafiju dzerot vai kādu citu neatliekamu vajadzību kārtojot, nākt atpakaļ, jo šobrīd mēs patiešām lemjam vienu ļoti svarīgu jautājumu. Tas nav vienkārši likums, tā nav kaut kāda apropriācija vai finansējuma piešķiršana vienai vai otrai nozarei. Tas ir Satversmes jautājums.

Vispirms daži komentāri.

Kalnozola kungs teica, ka aizklātā balsošana tomēr esot daudz labāka demokrātijai un ka ar to mēs iegūstam daudz labāku rezultātu.

Kalnozola kungam es gribētu piedāvāt spēlēt šahu, neredzot pretinieka figūras. Es domāju, ka tas būtu ļoti grūti un galarezultāts nebūtu prognozējams.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs visas pārējās amatpersonas iebalsojam atklāti un mēs, paldies Dievam, vēl neesam atgriezušies Padomju Savienībā, tātad arī Valsts prezidentu, es ticu, mēs spējam un varam ievēlēt atklātā balsojumā.

Kūtra kungs minēja to, ka jau šobrīd ir dažādi formāti sēdēm - ir atklātā daļa un slēgtā daļa. Cik saprotu, tā tas ir arī Saeimas Prezidijā: ir gan Prezidija lielās sēdes, gan Prezidija mazās sēdes. Un par to, ka ziedotāji tagad, lūk, varēšot kontrolēt un kāds no partijas funkcionāriem varēšot kontrolēt deputātu balsojumu... Dāmas un kungi, tieši tagad, manuprāt, tas notiek! Tas notiek, jo atšķirībā no deviņdesmito gadu sākuma, kad visiem nebija pieejami viedtālruņi, šobrīd katras partijas vadītājs var noteikti paprasīt savas frakcijas deputātiem, lai viņi nofotografētu katrs savu biļetenu, un likt pēc tam atrādīt, lai redzētu, kā tad katrs no viņiem ir nobalsojis. Labi, ja tā ir savstarpēja vienošanās un deputātiem nav, ko slēpt. Latvijas Reģionu apvienība... Starp citu, ievēlot pašreizējo prezidentu, tieši tā arī darījām. Mēs pirms tam vienojāmies savā starpā un pēc tam, protams, arī parādījām, kurš par ko kā ir balsojis un ka tā vienošanās ir izpildīta. Un es, starp citu, balsojumā nepiedalījos, jo redzēju, ka kaut kas kaut kur jau ir sashēmots, attiecīgais prezidenta amata kandidāts faktiski jau ievēlēts un ka tātad mūsu balsojumam, to deputātu balsojumam, kuri balsoja pēdējie, vienkārši vairs nav nozīmes.

Dāmas un kungi! Es priecājos, ka jūs esat atgriezušies jau lielākā skaitā, lai gan Daudzes kungs jau sen nav manīts. Daudzi no Zaļo un zemnieku savienības nav redzēti jau arī kādu laiciņu. Mežecka kungs pazudis. Nē, Mežuļa kungs, Rasmaņa kungs un citi, Krauzes kungs... Acīmredzot tie ir tie deputāti, kuri tomēr neieklausījās savu frakciju vadītāju teiktajā. (Starpsauciens.) Visu cieņu gan ZZS, gan SASKAŅAS frakcijas klāt neesošajiem vadītājiem, kuri teica, ka viņi paši atbalstīšot šo iniciatīvu! Tomēr to, cik daudzi atbalstīs no attiecīgajām frakcijām, mēs nezinām.

Dāmas un kungi! Es aicinu izdarīt šo lēmumu tagad, jo par to patiešām ir daudz runāts, daudz spriests, daudz debatēts no dažādām malām, dažādām pusēm. Un, ja mēs šodien nepieņemsim to pirmajā lasījumā, tad noteikti atkal ja ne šajā, tad nākamajā Saeimā būs jāatgriežas pie šī jautājuma. Jo sabiedrībā pieprasījums pēc atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām ir pieaudzis. Diemžēl jāsaka, arī redzot, cik labi pilda šobrīd savus pienākumus esošais Valsts prezidents.

Es aicinu balsot attiecīgi “par” vai “pret”, neatturēties šajā, kā jau iepriekš teicu, svarīgajā jautājumā. Tas nav vienkārši likumprojekts, tas nav vienkāršs maziņš punktiņš kādā no likumiem, tas ir Latvijas Republikas Satversmes jautājums, tas ir Valsts prezidenta, tas ir mūsu valsts goda jautājums un ikkatra cilvēka goda jautājums.

Es aicinu neslēpties un nobalsot “par”.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Visvairāk mani tā kā izbrīna, ka Saeimas vairākums saskata šajā likumprojektā un atklātajās Valsts prezidenta vēlēšanās glābiņu no visādas vienošanās. Es gribu atgādināt, ka vienošanās starp politiskiem spēkiem ir notikusi, notiek un notiks arī turpmāk, kamēr Latvijas tiesiskā sistēma pamatā būs parlamentāra. Parlamentā vienošanās starp partijām notiek nemitīgi, un tā ir norma.

Otrkārt. Es gribu pateikt, ka politisko spēku vienošanās notiks gan viesnīcās, gan zooloģiskajos dārzos, gan arī koalīcijas padomēs. Atšķirības starp zooloģisko dārzu un koalīcijas padomes sēdi nav nekādas. Nav neviena normatīvā akta, kas reglamentētu koalīcijas padomes sēžu norisi, tāpat kā nav nekāda akta, kas reglamentētu sazvērestības (pēdiņās), kas notiek viesnīcās un zooloģiskajos dārzos. Tāpēc es vēl gribu, lai mēs vienkārši nelolotu ilūzijas, ka šī prakse par vienošanos beigsies. Es gribu arī atgādināt, ka otrajās Valsts prezidenta vēlēšanās Čaksti ievēlēja otrajā balsojumā tikai tāpēc, ka bija panākta vienošanās ar sociāldemokrātiem, kuri atsauca Raini par labu Čakstem. Bet Rainis pirmajā balsojumā saņēma balsu vairākumu, kā jūs atceraties, tomēr nesaņēma absolūto vairākumu, lai tiktu ievēlēts par Valsts prezidentu.

Es arī gribu jums pateikt, ka mēs esam sadzirdējuši Lolitas aicinājumu un atbalstīsim šo likumprojektu, kaut arī, kā jums atgādināja Sergejs Dolgopolovs, vienmēr esam iestājušies par tautas ievēlētu prezidentu, iestājamies joprojām un arī iestāsimies, un ceram, ka nākamajā sasaukumā parlaments būs gan tik prātīgs, gan arī stiprs un dūšīgs, ka dabūs šo rezultātu, ko jau sen gaida mūsu tauta. Bet, starp citu, joks ir tāds, ka tautas ievēlētais prezidents tiks ievēlēts aizklātā balsojumā, jo nevienam neienāks prātā tomēr lūgt no mūsu vēlētājiem atklāti paziņot, kā viņš vai viņa balsoja un par kuru prezidenta amata kandidātu. Līdz ar to es vēlreiz saku, ka šis likumprojekts noteikti ir pakļauts vēlēšanu konjunktūrai. Mūsu vēlētāji ar izpratni izturas pret šo variantu, tāpēc mūsu frakcija pieņēma lēmumu atbalstīt arī šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es domāju, ka mēs neviens nešaubāmies, ka šie Satversmes grozījumi tiks pieņemti. Šaubu nav. Un tāpēc es gribētu apsveikt Latvijas Reģionu apvienības frakciju ar jaunu titulu. Es domāju, ja mēs te titulus dāļātu, tad viņiem noteikti būtu Satversmes grozītāju tituls šinī Saeimā (30.pants, tagad 36.pants).

Bet ko es gribu teikt? Konstitucionālo tiesību lekcijās, kuras man nākas pasniegt, ir ļoti labi minēt kaut kādus konkrētus piemērus iz dzīves, tā sacīt. Jo tā studenti vieglāk saprot, par ko ir runa.

Runājot turpmāk par Satversmes grozījumiem, jāsaprot, ka Satversmes grozījumi kā tādi ir apzināti apgrūtināti ar dažādām procedurālām lietām ne tikai mūsu valstī, bet arī citās valstīs, lai nevarētu pieņemt tādus spējus populistiskus lēmumus, kuri visiem varbūt šķistu tīkami tanī brīdī, kad tie tiktu pieņemti, bet kuros vēlāk nāktos vilties. Un tāpēc, runājot par Satversmes grozījumiem, jāteic, ka Latvijā šobrīd ir tā, ka 76.pantā ir iekļauts tas princips - divas trešdaļas, trīs lasījumi un divas trešdaļas. Respektīvi, lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, ir jābūt divām trešdaļām no Saeimas locekļu sastāva un ir jābūt trijiem lasījumiem, nevis diviem (tas nozīmē, ka nevarētu grozījumus pieņemt steidzamības kārtā!), un tad ar divām trešdaļām to deputātu balsu, kuri piedalās balsojumā... ne tikai tie, kas ir reģistrējušies, bet visi tie, kas balso “par”, “pret” un “atturas”... Un labākais piemērs, kāpēc šādā veidā ir jāapgrūtina, ir tieši šodiena - šis solis... Jo, piemēram, Igaunijā, kas bieži vien mums tiek likta par piemēru (tiešām ir daudz, ko pamācīties no mūsu mazajiem ziemeļu kaimiņiem!), konstitūciju var grozīt divos parlamenta sasaukumos. Saprotiet - divos! Vienā grozījums tiek apstiprināts pirmajā lasījumā un tad nākamajā sasaukumā tiek apstiprināts otrreiz. Turpretim mēs te dzenam cauri... Lībiņa-Egnere saka: “Baigi labi, ka mēs pieņemsim tik ātri šos grozījumus.” Mēs darām pretējo - mums šādu apgrūtinājumu nav.

Tas, ko es gribu teikt, - nu, sliktāk jau nebūs. Es arī esmu piekritējs tam, ka Valsts prezidentam jābūt tautas vēlētam. Sliktāk nebūs nekādā ziņā.

Agrāk vajadzēja oligarhiem sarkanās pildspalvas izmantot, lai varētu iezīmēt tos cilvēkus, kas balso pareizi vai nepareizi. (Starpsauciens: “Zaļās!”) Pateicoties VIENOTĪBAS emisāram Smiltēnam, kas, manuprāt, reģionos aizgājis, lai tos galīgi sagrautu... Pateicoties viņa ierosinājumam, tagad visiem būs skaidrs: sarkanās pildspalvas vajag.

Es domāju, ka sliktāk nekādā ziņā nebūs.

Atbalstām, jo, ja ir pieprasījums pēc atklātības, vajag steigties un to izpildīt! Bet jēgas no tā nav. Tauta jau arī sapratīs, ka būtībā ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas. Piemēram, tajā pašā Igaunijā viena trešā daļa deputātu drīkst ierosināt Satversmes grozījumus. Pie mums tā latiņa nedaudz zemāka.

Nē, nu, acīmredzot, ja mēs runājam par Valsts prezidentu, ir tiešām jāaizdomājas līdz fundamentālām lietām, jo balsojam, kolēģi, “par”, bet saprotam, ka tauta ar to tik un tā nebūs apmierināta un tas stāsts kļūs tikai aktuālāks. Pēdējās prezidenta vēlēšanas tieši to arī pierādīja - to situāciju, ka ir vēlme pēc atklātības, vēlme pēc atklātām prezidenta vēlēšanām. Bet atklātām - kādām? Ne jau Saeimā atklātām. Tautai ir vēlme piedalīties arī šo lēmumu pieņemšanā un izteikt savu gribu. Un šeit, es domāju, mēs redzēsim vienkārši atkal vai nu Raimondu Vējoni, vai atkal kādu labu cilvēku, kas atkal ieņems šo vietu. Un principā, pēc būtības, nekādas fundamentālas labas, tādā tiešām plašākā nozīmē labas, izmaiņas mums nav gaidāmas.

Balsojam “par” un metam mieru!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jau 52 minūtes mēs runājam par to, ka vajag atklātas prezidenta vēlēšanas.

SASKAŅA ir “par”, ZZS ir “par”, LRA ir “par”, VIENOTĪBA ir “par”, nacionāļi ir “par”, es esmu “par”. (Dep. V.Spolītis: “Balsojam! Balsojam! Balsojam!”)

Par ko mēs runājam jau 53 minūtes? Varbūt mēs varētu 53 minūtes veltīt jautājumiem par tautsaimniecību? Varbūt par OIK afēru mēs varētu parunāt 53 minūtes? (Starpsaucieni. Dep. V.Spolītis: “Balsojam!)

Mēs ievēlam visas amatpersonas atklātā veidā. Viss! Šī tēma ir izrunāta. (Starpsaucieni: “Balsojam!”; dep. A.Bērziņš: “Malacis! Nākamais prezidents!”)

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi. (Starpsaucieni.)

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Redziet, kolēģi, ko dara vēlēšanas! (Starpsaucieni. Aplausi. Smiekli.) 10.maijā, kolēģi, Artuss Kaimiņš balsoja “pret”, tagad viņš atbalsta. Super! (Starpsaucieni.)

Bet, ja runājam nopietni... Kalnozola kungs, es nezinu, esat bijis komunistiskā partijā vai neesat. Bet par sevi es zinu simtprocentīgi, ka pat tehniski tur nevarēju būt. (Starpsaucieni.)

Bet viens ir skaidrs. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Rodas aizdomas, ka dažu domāšana vēl ir iestrēgusi tajos laikos.

Es aicinu atmosties. Jau 30 gadus Latvija ir neatkarīga un brīva valsts! Piemērs no pagātnes, ko jūs piesaucāt, ka atklāti balsojumi ir zāles pret represijām, - tas ir totalitāros režīmos, komunistu laikā tās bija zāles. Latvijas gadījumā tā ir nelaime mūsu demokrātijas apstākļos. Jūsu laikā ar šiem slēptajiem balsojumiem varēja mazināt bailes. Bailes, kolēģi, šodien? No kā jūs baidāties? (Dep. A.Kaimiņš: “Vecīt, kas tev galvā notiek?!”)

Un te ir jautājums: kādu signālu jūs šobrīd dodat saviem vēlētājiem - tiem, kuri gāja uz barikādēm, kuri nebaidījās? Vai atceramies arī tos, kas tika nošauti un gāja bojā? (Dep. A.Kaimiņš: “Visi ir par!”)

Ziniet, aiz baiļu robežas mīt brīvība un neatkarība. Un tāpēc piemērs par vienu no, manuprāt, izcilākajām Saeimas deputātēm - Ilmu Čepāni. Viņai nebija bail balsot pret frakcijas viedokli, viņa bieži vien neievēroja partijas disciplīnu, bet tādā veidā bija pilnīgi brīva un neatkarīga savos lēmumos. Un tikai tādēļ, kolēģi, viņa ieguva autoritāti sabiedrībā un politikā! Viņa ieguva autoritāti un cieņu, jo drosmīgi un brīvi pieņēma lēmumus. Un, kolēģi, tieši tādus Saeimas deputātus Latvijas tauta vēlas redzēt nākamajā Saeimā.

Nākamais. Tautas vēlēts prezidents. Protams, doma ir simpātiska. Tikai visiem ir jāsaprot, ka nākamais solis ir pilnvaru palielināšana. Mūsu Satversmē ir izveidots smalks varas līdzsvara regulējums, un faktiski tāds solis nozīmētu parlamentārās demokrātijas beigas. (Dep. H.Abu Meri: “Mēs par to runājām jau desmit reizes! Kāpēc jāatkārto?!”)

Un pēdējais. Mazāk nekā 30 dienas ir atlikušas līdz 4.oktobrim, kad ir pēdējā sēde. Ir precīzs grafiks, kurā iekļaujoties to var izdarīt. Viena kļūda, viens... viena komisijas sēde, kurā tas tiek novilcināts, un šie grozījumi nestāsies spēkā.

Tāpēc es aicinu gan žurnālistus, gan sabiedrību sekot līdzi, kādā veidā tiks viss darīts, lai 4.oktobrī šie grozījumi stātos spēkā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. (Dep. A.Kaimiņš: “Varbūt mēs varam nobalsot pirms Vucāna kunga?”)

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Emocijas nokvēlinās un sit arvien augstāku vilni...

Katram no mums ir sava pieredze prezidenta vēlēšanās, un par to, kā ir bijis iepriekš, katrs mēs varam spriest arī no savas pieredzes un savas atbildības. Es nevaru teikt, ka man būtu ļoti plaša pieredze, esmu piedalījies tikai divu prezidentu vēlēšanās (ir kolēģi, kas to ir vairāk reižu darījuši), bet katru reizi esmu kāpis šajā tribīnē un argumentējis, kāpēc es balsoju par vienu vai nebalsoju par citu. Un nevienam tas nav aizliegts! Tiem, kuri negrib slēpties, bet grib darīt zināmu, kāds ir viņu viedoklis, - tiem vienmēr ir bijis atļauts, un tie deputāti, kas ir gribējuši, to ir izmantojuši.

Par prezidentu.

Savā pirmajā runā Smiltēna kungs visai pareizi teica to, ka prezidents mūsu valstī, tāpat kā jebkurā citā valstī, ir kaut kas īpašs. Es gribētu teikt, ka viņš ir pielīdzināms vienam no valsts simboliem: mums ir himna, mums ir karogs, mums ir ģerbonis, mums ir prezidents. Kad viņu vēlējam, mēs viņu varam atbalstīt kā deputāti un varam balsot pret viņu. Bet ar to brīdi, kad ir ievēlēts, viņš kļūst par visas tautas - ne tikai deputātu, bet visas tautas! - prezidentu. Un tad ir jautājums: vai ir labi, ka šāds visas tautas vēlēts prezidents zina, kas par viņu ir balsojis “pret” un kas ir balsojis “par”? Vai ir labāk, ka viņam visi Saeimas deputāti ir vienlīdz mīļi, jo Saeima viņu ir ievēlējusi? Vienlaikus viņam ir savā... savos pienākumos jābūt vienlīdz atbildīgam visu deputātu priekšā, ne tikai to deputātu priekšā, kuri viņu ir atbalstījuši vēlēšanu procesā.

Jūs zināt, ka es nāku no akadēmiskās vides. Praktiski visa mana darba dzīve arī vēl šobrīd norit akadēmiskajā vidē. Un ir ļoti grūti iedomāties, ka tur, akadēmiskajā vidē, kādas no vēlēšanām notiktu atklāti, jo tas uzreiz izsauktu pretrunas starp kolēģiem, starp akadēmisko personālu (Dep. J.Viļums: “Tā nav Saeima!”), kur viens ir katedras vadītājs, otrs ir vienkārši pasniedzējs. Jā, no zāles saka - tā nav Saeima, tā nav politiskā vide. Bet tagad iedomājieties to situāciju, ka mēs Latvijā kādā brīdī nonāktu tiešām pie plašākas demokrātijas! Es domāju, ka kādreiz tas tā būs un ka, veidojot valdību, Valsts prezidentam nāksies uzticēt arī, teiksim, premjera funkcijas tādam cilvēkam, kas ir balsojis pret šo Valsts prezidentu. Vai tas ir vai nav labi, ka viņš zina to, ka konkrētais premjera amata kandidāts bija pret?

Savā runā Kiršteina kungs minēja to, ka ir labi, ja prezidents zina, kas ir tie, uz ko viņš var balstīties. Zināmā mērā - jā. Bet man tomēr ir šaubas, jo, manuprāt, tur ir gan plusi, gan mīnusi. Un tāpēc es gribu atgriezties arī pie tā, ko teica Inese Lībiņa-Egnere, - ka pēc būtības jau tā aizklātā balsošana un šis princips, kurš dominē ļoti, ļoti daudzās valstīs... iespējams, ka tas ir labākais veids, bet mēs ar savu rīcību šo labāko veidu esam sabojājuši un tagad uz kaut kādu pārejas periodu, iespējams, gribam aiziet uz citādāku demokrātiju. Un tad pēc kādiem gadiem, kad mēs būsim īsti demokrātiski kļuvuši, tad atkal varbūt atgriezīsimies pie tā advancētākā demokrātijas veida, kas ietver šo slēpto balsošanu.

Tieši tāpēc šodien es balsošu “par” to, lai mēs tālāk virzītu šo likumprojektu. Bet, godīgi sakot, tajās diskusijās, kas šodien bija, jaunus argumentus tai pozīcijai, ko es esmu paudis iepriekš arī no šīs tribīnes (un mana pozīcija ir bijusi “pret”)... godīgi sakot, jaunus argumentus es nesadzirdēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni.)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Klausoties šo anekdoti... Klausoties šo diskusiju, man prātā ienāca viena anekdote. (Starpsaucieni: “Jā!)

Saruna. Jautājums: “Kā jūs sauc? Atbilde: “Jajajānis Bbbbērziņš.” “Jūs raustāt valodu?” - “Nē, valodu raustīja mans tēvs, bet tas, kas reģistrēja mani dzimtsarakstu nodaļā, bija idiots.”

Es ļoti ceru, ka tas, ko mēs tagad darām, nebūs tāds pats idiotisms. Jo diemžēl, kolēģi, ir jāatzīst, ka mēs neesam izturējuši... šī Saeima nav izturējusi pārbaudi ar atbildību, pārbaudi ar brīvību, pārbaudi ar demokrātiju. Un ir vajadzīgs atgriezties pie kaut kādiem kontroles mehānismiem, un es ļoti ceru, ka mēs ar laiku varēsim atteikties no tiem un pierādīt to, ka ir lietas, kuras tomēr jāatstāj pašu deputātu ziņā, un ka viņiem jāspēj atbildēt par to visu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Noklaudzina ar āmuru.)

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Nav nekā piebilstama.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. (Aplausi.) Tātad atbilstoši Satversmei par likumprojektu ir balsojušas “par” vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo deputātu, un līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Pirms es aicināšu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, es gribētu īsi pievienoties Kaimiņa kunga replikām par priekšvēlēšanu debatēm šīs tēmas kontekstā, un es ļoti ceru, ka priekšvēlēšanu debates neietekmēs Juridiskās komisijas darba plānu. Jo pretējā gadījumā tas var ietekmēt arī Smiltēna kunga ceļa karti. Un ļoti ceru, ka viņš pats nebūs tas, kurš šo ceļa karti ietekmēs.

Kolēģi, es aicinu noteikt piecu dienu termiņu, tas ir, 11.septembri, priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris.

Godātie kolēģi! Deputāti Imants Parādnieks, Einārs Cilinskis, Romāns Naudiņš, Kārlis Krēsliņš un Aleksandrs Kiršteins lūdz izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm pēc konkrētā darba kārtības jautājuma izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums uz 30 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - nav. Tātad strādājam bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts ar Saeimas pirmajā lasījumā jau atbalstīto likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un savstarpēji saistīts arī ar nākamo darba kārtības jautājumu - “Grozījumi Notariāta likumā”. Piedāvāto Civilprocesa likuma grozījumu mērķis ir motivēt īrniekus un izīrētājus nostiprināt īres tiesības zemesgrāmatā savu interešu aizsardzībai (izīrētājus - gadījumos, ja persona neatbrīvos dzīvojamo telpu īres līguma termiņa notecējuma un maksājumu kavējuma gadījumos, savukārt īrniekus - lai nodrošinātos, ka noslēgtais īres līgums ir saistošs jaunajam īpašniekam).

Šajā likumprojektā piedāvātie grozījumi paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ar personas izlikšanu piemērot gadījumos, ja ir īres maksas parāds vai īres līguma termiņa notecējums. Priekšnoteikums, lai šo saistību bezstrīdus piespiedu mehānismu varētu piemērot, ir īres tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā. Bet gadījumos, kad īres līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā, saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ar personas izlikšanu paredz tikai tad, ja ir nekustamā īpašuma īpašnieka maiņa.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanu termiņu šā gada 5.oktobri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Kā jau es minēju, šie likuma grozījumi arīdzan ir saistīti ar likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”. Piedāvātie grozījumi paredz, ka Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas sprieduma izpildes kārtībā izpildāmi un nododami piespiedu izpildei notariālā akta formā taisīti īres līgumi. Arī gadījumos, ja īres līgumu būs apliecinājis zvērināts notārs, saistību bezstrīdus piespiedu izpildi varēs attiecināt uz šādiem gadījumiem. Pirmkārt, par īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt īrēto dzīvojamo telpu un, otrkārt, par pienākumu īrniekam samaksāt īres maksu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 5.oktobri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Komisijā esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.

1. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 2. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Manuprāt, šis likumprojekts ir tikpat nozīmīgs kā likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu un citi.

Mēs labi redzam, kādu postu nes Latvijai augļošana, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji tieši kredītu dēļ ir aizbraukuši projām no Latvijas, cik daudzi Latvijas uzņēmēji ir bankrotējuši dēļ šīs augļošanas, šīs procentu ņemšanas par aizdevumu. Un vēlos jums pateikt, ka lielākoties pamatreliģijās, kuras ir Eiropas Savienībā, - kristietībā, jūdaismā, islāmā - augļošana ir nosodīta. Un šeit nav jautājums par reliģiju, bet par tūkstošiem gadu vecu atziņu, ka augļošana nes postu. Un tā nav tikai atziņa, ka augļošana nes postu; tas ir acīmredzams fakts, ka mūsu tauta ir cietusi no augļošanas. Un, godīgi runājot, man ir bēdīgi, ka mēs to neapzināmies. Mēs esam it kā tautas priekšstāvji, kuru uzdevums ir pasargāt tautu, parūpēties par tautu, bet faktiski mēs uztveram kā normu to, ka augļošanas dēļ simtiem... nu, varbūt ne simtiem tūkstošu, bet kādi 50 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir pametuši Latviju. Vismaz kādi 100 Latvijas uzņēmēji augļošanas dēļ ir bankrotējuši. Mums tas liekas kā norma. Tāpēc es esmu iesniedzis priekšlikumus, lai mēs nevis ar kosmētisko remontu kaut ko pielabotu tanī netaisnīgajā sistēmā, kura faktiski nes postu mūsu valstij, bet lai mēs būtiski to mainītu. Realizējiet manus priekšlikumus! Nauda vairs netiek... Tie uzņēmēji, kas aizdod naudu uz augļiem, to dara uz savu risku. Ja viņi vēlas aizdot naudu uz augļiem, viņi to dara, bet valsts neatbalsta.

Kas notiek šobrīd? Mūsu valsts atbalsta augļošanu. Bet, ieviešot manus priekšlikumus, valsts neatbalstīs augļošanu.

Un es vēlētos arī drusku izglītot tautas priekšstāvjus. Iesaku jums paskatīties, kā rīkojas pasaules vadošās bankas, un tad jūs atklātu to, ka pasaules vadošās bankas ir tās bankas, kuras nedod naudu uz augļiem, kuras ievēro šo jūdaisma principu, ka brālis brālim nedrīkst aizdot naudu uz augļiem.

Un kāpēc mēs savā valstī nevarētu ieviest šo labo tradīciju, ka brālis brālim neaizdod uz augļiem naudu un nepelna no augļošanas naudu? Tieši šāda sistēma, ka nauda netiek aizdota uz augļiem, veicina tautsaimniecību! Šīs bankas, kas neaizdod uz augļiem naudu, ir ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā, lai uzņēmums, kuram aizdod naudu, attīstītos, nevis jebkurā gadījumā samaksātu procentus: ja nesamaksā, tad lai viņš iet pa kanti un mēs viņa radiniekus pārdosim ūtrupē!

Tā ka man ir liels lūgums - iedziļināties manos priekšlikumos, saprast, cik būtiski tie ir Latvijas valstij, un saprast, kādus zaudējumus Latvijas valstij ir nesusi augļošana. Un saprast, ka mums ir jārūpējas par Latvijas valsts iedzīvotājiem, ne tikai par bankām.

Es saprotu, ka bankas grib pelnīt, un bankas gadā pelna apmēram 400-500 miljonus uz mūsu iedzīvotāju rēķina. Nu, pārtraucam to! Parūpējamies par mūsu tautsaimniecību, par mūsu valsts iedzīvotājiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas komisijas vārdā skaidrojams?

R.Naudiņš. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs uzklausījām iesniedzēja priekšlikumu, un, kā norādīja juristi, ir zināmas nepilnības šajā priekšlikumā. Un deputātam Kalnozolam ir iespēja šo priekšlikumu uzlabot un iesniegt to trešajam lasījumam.

Tāpēc lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 23, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Man šķiet, ka, domājot par to, kā ierobežot ātro kredītu apetīti, un iesniedzot šo likumprojektu Saeimā (Latvijas Reģionu apvienības frakcija to iesniedza pavasarī), mēs domājām, kā un ko var izdarīt līdz šīm Saeimas vēlēšanām, lai tiešām panāktu efektu. Es domāju, tā svarīgākā daļa ir ne tik daudz priekšlikumu sadaļā, cik pirmā lasījuma redakcijā, kur mēs mazinām šo procentu likmi no 200 procentiem (un pāri) uz 25 procentiem, kas ir tāds pietiekami nopietns solis.

Bet jautājums: vai šis likumprojekts aizies līdz galam - tur, kur tam būtu jāiet? Jo - paskatāmies, kādi priekšlikumi ir iesniegti! Pirmais bija Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurā viņa dažādus labus ierobežojumus uzliek, bet faktiski ierobežo tikai tos kredītus, kas izsniegti līdz 30 dienām. Tātad elementāri apejams: izsniedz uz 31 dienu, un visi tie ierobežojumi neskaitās!

Tas pats ar 3.priekšlikumu, ko ierosinājis Upenieka kungs. Izskatās simpātisks, jo līdz šim likumā bija paredzēti tikai seši mēneši, kuru laikā var celt prasību par to, ka nav izvērtēta maksātspēja, un tādā veidā faktiski mēģināt atbrīvoties no šiem pārmērīgajiem procentu maksājumiem. Bet 3.priekšlikums paredz to, ka sešu mēnešu termiņš tiek aizstāts kaut vai ar 100 gadiem. Proti, ko es ar to gribu teikt? Ka grozījumu sakne šim likumprojektam, tas kodols, esence, ir 25 procenti pirmajā lasījumā.

Tas, kas notiek šobrīd... Tiek iesniegti dažādi citi piedāvājumi un priekšlikumi, lai padarītu šo likumprojektu smagnējāku, lai panāktu to, ka šo laivu ir daudz grūtāk aizairēt līdz normālam galam, proti, pārspīlēti priekšlikumi.

Un iedomājieties tīri praktiski: ja visām kredītiestādēm par visiem izsniegtajiem kredītiem, kredītkartēm ir jāglabā arhīva materiāli, lai pierādītu, ka tās tiešām ir atbilstoši izvērtējušas maksātspēju... kaut 80 gadu garumā... Es domāju, tas ir tāds interesants veids, kā novest lietas līdz absurdam!

Tāpēc es vakar arī mēģināju šo skatīt, un es drīzāk aicinu pagaidām neatbalstīt (lai gan komisijā, ātrumā ejot cauri, ir atbalsts), bet Upenieka kungu aicinu iesniegt racionālu, argumentētu priekšlikumu. Jo citādi man rodas tādas klusas aizdomas, ka notiek rūpīgi mēģinājumi salikt šajā likumā iekšā tik daudz absurdu vai pārspīlētu lietu, ka pat tad, ja pieņemsim to līdz 4.oktobrim, tas varētu atgriezties Saeimā atpakaļ, proti, prezidents varētu to atgriezt likuma kvalitātes dēļ.

Tāpēc es pagaidām neatbalstīšu 3.priekšlikumu un gaidu labojumus no Ekonomikas ministrijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Aicinu iepazīties ar iesniegtajiem priekšlikumiem.

Šis priekšlikums paredz gluži vienkārši to, ka mēs šajā likumprojektā nepasakām konkrētu termiņu, bet jebkurš cilvēks, pret kuru tiks pārkāpts likums... atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir jāvēršas... viņš var vērsties pret šo likumpārkāpēju.

Kolēģi! Es domāju, visi piekritīsiet, ka mūsu mērķis ir viens - aizstāvēt patērētāju, un to arī šajā likumā mēs darām. Nav jāpārmet, ka te kāds vēlas kaut ko iebalsot vai neiebalsot!

Kolēģi! Mēs esam gatavi aizvirzīt šo likumprojektu līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām, to atbalstīt un nobalsot. Un aicinu kolēģus, kas šeit ļoti cēli runā no tribīnes, pavadīt vismaz vienu sēdi... pilnu laiku, līdz sēdes beigām... Aicinu nevis trīsreiz iet uzpīpēt, zvanīt pa telefonu vai vēl kā citādi aizvadīt šo sēdes laiku, bet simtprocentīgi pievērsties sēdes darbam! (Dep. A.Bērziņš: “Bravo!”)

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie kolēģi!

Es saprotu Upenieka kunga priekšlikuma jēgu un mērķi. Taču es gribu pievērst uzmanību tam, ka šis likums attiecas ne tikai uz ātrajiem kredītiem, bet arī uz visu veidu kreditēšanu, arī uz hipotekāro kreditēšanu. Hipotekārās kreditēšanas kompānijas brīdina, ka gadījumā, ja uzsākta tiesvedība pret parādnieku, kurš tiešām nav samaksājis, nav izpildījis savas saistības pret kredīta devēju, kredīta ņēmējs, parādnieks, var celt prasības pret kredīta devēju, lai piembremzētu tiesvedību, to iesaldētu, lai vienkārši neļautu... lai iegūtu laiku, lai sevi aizstāvētu, un līdz ar to izmantot ļaunprātīgi šo normu. Tāpēc es domāju, ka trešajam lasījumam ir jāsagatavo atruna, ka šis priekšlikums, kuru iesniedza Upenieka kungs, neattiecas uz hipotekāro kreditēšanu.

Tāda ir mana doma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Naudiņš. Jā, kolēģi.

Priekšlikums ir sagatavots Ekonomikas ministrijā, un iesniedza to arī Upenieka kungs, tāpēc komisijā tas tika apspriests un tika uzklausīti dažādi viedokļi. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Naudiņš. 4.priekšlikums arī ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka kunga priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi!

Te ir vēl viens priekšlikums no Upenieka kunga, un man jāpievērš jūsu uzmanība tajā ietvertajai normai. Proti, iepriekšējā lasījumā mēs pieņēmām redakciju, kurā paredzam, ka kredīta devējiem ir pienākums savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja vai galvinieka saistībām un to izpildes gaitu.

Upenieka kunga priekšlikums uzliek par pienākumu ar šo informāciju apmainīties ar kredītinformācijas biroju. Īsumā izstāstīšu. Šo jautājumu mēs apskatījām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šobrīd Latvijā ir Kredītu reģistrs, kas ir Latvijas Bankas paspārnē, un ir divas privātās struktūras - kredītinformācijas biroji -, kas piedāvā attiecīgu plašāku informāciju (piemēram, par parādiem kādam pakalpojumu sniedzējam vai dzīvokļu parādiem un tā tālāk, un tā joprojām).

Tagad, šo normu iestrādājot, mēs uzliekam par pienākumu prasīt informāciju no pašreiz esošajiem diviem kredītinformācijas birojiem. Savukārt, ja ar laiku tie būs 30 vai 33, tad būs jāprasa visiem šiem kredītinformācijas birojiem. Un te atkal man jāatgādina un jāatkārto tas pats, ko teica Smiltēna kungs: vai šādā veidā mēs visu šo situāciju nenovedam līdz absurdam? Vai tas nebūs viens no iemesliem, lai Valsts prezidents varētu šo likumu atsūtīt atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai? Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs ļoti plaši debatējām un diskutējām par šo jautājumu, bija klāt arī Latvijas Bankas pārstāvji. Un, godīgi sakot, jo tālāk mēs uzklausījām dažādus viedokļus, jo mazāk šis jautājums kļuva skaidrs. Tāpēc mēs saistībā ar citu likumu - Kredītu reģistra likumu - atlikām šīs normas apstiprināšanu. Sagaidīsim ministriju viedokli un tikai pieņemsim galīgo lēmumu.

Līdz ar to es aicinu noraidīt arī šo priekšlikumu, kas pēc būtības sasaucas ar iesniegtajiem priekšlikumiem Kredītu reģistra likumā, un sagaidīt ministriju skaidrojumu, kā šī sistēma tālāk varēs strādāt, un tad attiecīgi, ja nu būs nepieciešams, iestrādāt to nākamajā lasījumā.

Aicinu balsot pret šo Upenieka kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

R.Naudiņš. Jā.

Arī šis priekšlikums ir tapis Ekonomikas ministrijā. Mēs uzklausījām visu iesaistīto pušu viedokļus, tajā skaitā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītājas viedokli, kura atbalsta šo priekšlikumu. Komisija uzticējās Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītājai un arī tiem ierēdņiem, kas šo priekšlikumu sagatavoja, un komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Naudiņš. 5. ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Un komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeima! Esmu pret ātro kredītu nekontrolētu izsniegšanu. Cilvēki, kuri jau tā ir parādā, jaunus kredītus ņem pamatvajadzību apmierināšanai un citu kredītu dzēšanai. Bet tās nav tikai cilvēku ciešanas, tas ir viens no nopietnas valsts problēmas cēloņiem. “Latvijas kredītņēmēju asociācija” pievērš uzmanību tam, ka pirms krīzes 2007.gadā izpildlietu pie tiesu izpildītājiem bijis vien 81 tūkstotis par kopējo parāda summu 205 miljoni latu. Šobrīd izpildlietu skaits pie tiesu izpildītājiem ir 431 tūkstotis, piedzenamā summa no Latvijas iedzīvotājiem parādniekiem ir 5,58 miljardi eiro. 2017.gada nogalē kopējais parāda portfelis pie ārpustiesas piedzinējiem sasniedza vienu miljardu eiro, līdz ar to kopējā Latvijas iedzīvotāju parādu nasta, kas atrodas piedziņā, ir aptuveni 6,5 miljardi eiro. Summa ir pielīdzināma valsts gada budžetam. Latvijas iedzīvotāji turpina slīgt parādos, un katrs iedzīvotājs, kura konts ilgstoši ir bloķēts, nonāk pelēkajā ekonomikas zonā vai izbrauc no valsts. Valsts budžets zaudē nodokļus.

Pēdējās finanšu krīzes cēlonis nebija valsts piekoptas izšķērdīgas politikas rezultāts, kā bieži min, bet gan privātā sektora parāds. Patlaban augošais parāds ir jaunas krīzes riska faktors, vieglas naudas gūšanas iespējas ir jāpārtrauc. Spēkā esošā norma gadījumā, ja kredīta summa ir vienāda ar simts minimālajām mēnešalgām vai lielāka, kredīta devējam uzdod par pienākumu pirms kredīta izsniegšanas pieprasīt un saņemt Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par patērētāja ienākumiem un pēc tam - pirms kredīta izsniegšanas - izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Simts minimālās mēnešalgas ir 43 tūkstoši eiro. Vidējais izsniegtais ātrais kredīts ir ap 300 eiro. Tas ir nesalīdzināmi mazāk par 43 tūkstošiem eiro. Ātro kredītu bez nodrošinājuma izsniedz viegli. Tieši tāpēc to sauc par ātro.

Es aicinu, pirmkārt, samazināt šo slieksni no 100 minimālajām mēnešalgām līdz 100 eiro. Un, otrkārt, papildināt, ka, lai izsniegtu kredītu, kredīta devējam ir pienākums pieprasīt ne tikai no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par patērētāja ienākumiem, bet arī no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un no citām nodokļu administrācijas institūcijām, kuru pārziņā ir informācija par patērētāja ienākumiem. Es lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es runāšu par šo priekšlikumu, nevis nākamo, kas ir mans. Jo būtībā šie priekšlikumi ir gandrīz vai identiski. Tikai ir jāatzīst, ka Pimenova kungs šo priekšlikumu ir sagatavojis nedaudz kvalitatīvāk nekā es.

Es domāju, ar ātrajiem kredītiem ir divas pamatproblēmas. Viena problēma ir tā, ka šie procentu maksājumi ir mežonīgi augsti (tāpēc tos mēdz dēvēt arī par mežonīgajiem kredītiem). Un otra problēma ir tā, ka, izsniedzot šos kredītus, nevērtē to cilvēku maksātspēju, kuri aizņemas šo naudu. It sevišķi tas attiecas uz mazām summām, piemēram, līdz 100 eiro.

Tāpēc es tiešām aicinu ieklausīties tajā, ko teica Pimenova kungs (es neatkārtošu šo argumentāciju, par to arī komisijā runājām), un tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Un, ja tas tā notiks, tad es atsaukšu savu nākamo, jo tiešām šis priekšlikums ir kvalitatīvāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kas komisijas vārdā ir piebilstams?

R.Naudiņš. Jā, par šo jautājumu mums bija garas debates, un deputātiem domas dalījās, un ar nelielu, nelielu pārsvaru tika noraidīts šis priekšlikums. Tāpēc Saeimai tagad jāizšķiras par šo priekšlikumu.

Komisijā tas diemžēl netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Naudiņš. 6. priekšlikums ir ļoti līdzīgs iepriekš atbalstītajam priekšlikumam, un šis priekšlikums netika atbalstīts. Lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Lai nebūtu tā, ka noraidām tik labu priekšlikumu, es aicinu... Jā, mēs atbalstījām Pimenova kunga priekšlikumu, kas ir identisks, un tāpēc es atsaucu šo savējo.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

R.Naudiņš. Un beidzamais arī ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens.)

Deputāti tomēr vēlas debatēt, ja?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Es pateicos, priekšsēdētāja, ka tomēr ļāvāt man uzstāties šā priekšlikuma aizstāvēšanai un jums paziņot savus motīvus, kāpēc es to iesniedzu.

Es pieļauju, ka deputāti atceras to ķīviņu, kas izvērsās mūsu sasaukuma pašā sākumā - 2014.gada rudenī un 2015.gada februārī - sakarā par nolikto atslēgu principa ieviešanu hipotekārajā kreditēšanā.

Nolikto atslēgu princips pieļauj, ka, paņemot hipotekāro kredītu, kredīta ņēmējs, kurš vairs nespēj pildīt kredītsaistības, var atdot savu ieķīlāto īpašumu bankai, tātad vienkārši nolikt mājokļa atslēgu uz baņķiera galda.

Šādā gadījumā visas kredītsaistības tiek izbeigtas un kredīta ņēmējs bankai vairs neko nav parādā. Komercbanku, kuras nodarbojas ar hipotekāro kreditēšanu, pretestība bija sīva. Rezultātā likumā tika nostiprināts kompromisa atrisinājums, proti, kredīta devējam, kas saņēmis no patērētāja kredīta pieprasījumu, ir pienākums piedāvāt viņa izvēlei vismaz divus atšķirīgus patērētāja kreditēšanas līguma noteikumus, un vienam no tiem jābūt nolikto atslēgu noteikumam.

Šo kompromisu varētu nosaukt par likumdevēja joku, ja tas būtu tikai amizants, bet īstenībā tas ir liekulīgs un ekonomiski bezjēdzīgs. Tie, kas zina, kā darbojas banku mārketings, zina arī to, ka banka atradīs simt paņēmienu, kā atbaidīt klientu no nolikto atslēgu principa noteikumiem.

Es ierosinu noteikt, ka nolikto atslēgu principam ir jākļūst par vienīgo hipotekārās kreditēšanas principu.

Bieži vien saka, ka nolikto atslēgu principu ievieš tādēļ, lai vienkāršotu privātpersonu maksātnespējas procesu un padarītu hipotekāros kredītus mazāk riskantus kredīta ņēmējiem. Tomēr kredīta ņēmēju atbrīvošana no parādiem ir vien nolikto atslēgu principa sekas. Šā principa ieviešanas galvenais mērķis ir jauns mājokļu cenu regulējums, kurš ļaus uzpūstās mājokļu cenas novest pie reālām cenām, padarīt tās zemākas, pat ievērojami zemākas. Mēs visi zinām, ka jebkura cena veidojas pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanas rezultātā. Šis universālais tirgus mehānisms darbojas arī hipotekārajā kreditēšanā. Mājokļus lielākoties pērk aizņemoties, nevis par skaidru naudu, tāpēc ar kreditēšanas cenu līdzsvaro nekustamo īpašumu kopapjoma piedāvājumu, no vienas puses, un banku gatavību aizdot naudu pret to vērtības ķīlu, no otras puses.

Ja likums pieļauj, ka parādnieka saistības var izaugt līdz visas viņa mantības apmēram, kurā ietilpst gan nekustamais īpašums, kura iegādei bijis aizdots kredīts, gan visa pārējā manta, gan ienākumi, banka ir gatava piedāvāt aizdevumu pret visu viņa iespējamo naudu. Savukārt mājokļa pārdevējs, to zinot, cenu paceļ. Tā tiek uzpūstas nekustamā īpašuma cenas.

Skaidrs, ka gan mājokļu pārdevēji, gan bankas ir ieinteresētas, lai augtu darījumu skaits un mājokļu cenas, - tā ir viņu peļņa. Tomēr sabiedrībai, patērētājiem ir cita interese: patērētājs grib, lai mājokļa cena būtu pēc iespējas tuvāka tā pašizmaksai, nevis summai, kuru aizdevējs spēj izgrābt no parādnieka kabatām.

Hipotekārās kreditēšanas cenas uzpūšana ne tikai palielina parādu nastu un vairo nelaimes, bet arī reāli vājina ekonomiku, jo izņem naudu no citiem patēriņa tirgiem, pārvelk uz būvniecības nozari ieguldījumus un strādniekus, veicina cenu burbuļa uzpūšanu visā ekonomikā un tuvina krīzi. Tas viss jau ir bijis, kungi!

Taisnīgu, ekonomiski pamatotu kārtību dibina nolikto atslēgu principa ieviešana. Ja iegādājamā īpašuma vērtība ir likumā noteikta par pietiekamu nodrošinājumu, lai dzēstu kredīta ņēmēja saistības pilnā apjomā, kļūst riskanta kredīta izsniegšana, kura pārsniedz ķīlas vērtību un uzpūš cenu. Un tādējādi arī pārdevējs būs spiests samazināt cenu.

Es ierosinu tomēr noteikt, lai nolikto atslēgu princips hipotekārajā kreditēšanā būtu vienīgais, uz ko pamatotos visi līgumu noteikumi visās bankās, nevis tā, kā notiek tagad, kad mums veidojas kentaurs, kurš pieļauj dažas iespējas... viena patiesībā dzēš otro...

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Šodien tāda garāka diena...

Lai arī šis priekšlikums par noliktajām atslēgām ir iesniegts šajā likumprojektā, kaut gan tas galīgi nebija par to tēmu, tomēr, manuprāt, tas šeit būtu jāatbalsta, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai būtu diezgan rūpīgi jāpastrādā, lai sabalansētu tieši šīs normas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Un, kaut gan līdzīgs priekšlikums ir iesniegts arī Maksātnespējas likumā, es ceru, ka Juridiskā komisija maksimāli ātri tiks galā, lai mēs šeit, Saeimā, varētu strādāt ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kur arī pati ideja ir iestrādāta... Tātad ne tikai tiem, kas ir šobrīd... par kuriem mēs runājam, bet galvenokārt, es domāju, mums būtu jārunā par tiem cilvēkiem, kuri ir nonākuši šajās maksātnespējas grūtībās... un tas jau ir citā likumā.

Bet sākotnējais princips, manuprāt, ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, kolēģi, saīsinot to, ko teica Pimenova kungs... Tas ir jautājums par nolikto atslēgu principu - jautājums, par kuru, kolēģi, mēs esam diskutējuši jau iepriekš, runājot par iepriekšējiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Toreiz arī tika pieņemti attiecīgie lēmumi.

Pimenova kungs, vieta šiem priekšlikumiem ir īstā, bet laiks nav īstais. Jo, ja salīdzinām šo likumprojektu ar airu laivu, koka laivu, tad jūs šobrīd mēģināt ielikt tajā airu laivā jūras konteineru. Tā laiva apgāzīsies un vienkārši nogrims!

Ja ir vēlme apturēt šā likuma tālāku virzību, tad var atbalstīt šādus priekšlikumus. Bet, ja ir vēlme turpināt cīnīties pret ātrajiem kredītiem un ierobežot alkatību, tad vēlams ir balsot “pret”.

Pieņemu, ka diskusija Saeimā par to vēl ir nepieciešama, bet ne šajā laikā un konkrētajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kas komisijas vārdā ir piebilstams?

R.Naudiņš. Kolēģi! Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. Mēs uzklausījām Latvijas Bankas viedokli, citu finansistu viedokli, ka, pieņemot šādu priekšlikumu, var rasties risks, ka iemaksas... pirmās iemaksas, lai rekonstruētu savu ražotni vai uzbūvētu jaunu ražotni, vai iegādātos traktortehniku vai kādas citas lietas savas uzņēmējdarbības attīstībai... procentu likmes kļūs lielākas, pirmās iemaksas šiem kredītiem kļūs lielākas.

Otrkārt, atgādināšu, ka jau šobrīd, ņemot kredītu bankā, jums ir ejami divi ceļi - standartlīguma ceļš un tā sauktais nolikto atslēgu princips; arī to jūs varat slēgt ar banku. Protams, tur ir procentu likmes daudz lielākas.

Tāpēc, uzklausot visus šos viedokļus, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 35, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 11.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1140/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam.

Kopumā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums, kas komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 1. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Un visbeidzot 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums, kas komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus četrus priekšlikumus. Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 11.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi!

Šodien otrajā lasījumā mēs atbalstījām grozījumus Kriminālprocesa likumā, kuri paredz iespēju žurnālistiem iepazīties ar to kriminālprocesu materiāliem, kuri ir izbeigti uz nereabilitējošu apstākļu pamata.

Šo grozījumu izstrādāja Tieslietu ministrijas patstāvīgā darba grupa - Krimināllikuma darba grupa, un tas bija kompromisa variants - risinājums, kas nodrošinātu iespēju žurnālistiem pētīt materiālus, kuriem ir liela sabiedriskā nozīme.

Kopā ar attiecīgo priekšlikumu tika iesniegts arī priekšlikums papildināt Krimināllikumu ar normu, kas paredz atbildību par iegūtas informācijas nelikumīgu pavairošanu un izplatīšanu (protams, gadījumā, ja žurnālists par to bija brīdināts).

Kāpēc tādi grozījumi ir vajadzīgi? Diskutējot par to, kādā veidā žurnālistiem var nodrošināt piekļuvi informācijai, netika atbalstīts priekšlikums veikt kaut kādus plašus kopēšanas darbus, bet tika atbalstīts risinājums, kas paredz, ka žurnālistiem būs iespēja redzēt visus materiālus. Un skaidrs, ka krimināllietā ir materiāli, kuriem arī ir sensitīvs raksturs un kuru izpaušana nebūtu pieļaujama, jo tas var tieši apdraudēt svarīgas intereses. Līdz ar to ikviens, kas strādās ar materiāliem, tiks brīdināts par to, ka ir aizliegts šo informāciju pavairot un izplatīt. Un, ja persona, kas bijusi brīdināta, neievēros attiecīgo prasību, viņu būs iespējams saukt pie atbildības.

Lai visu to nostiprinātu normatīvajos aktos, Krimināllikumā ir jāparedz jauns - 307.¹ pants. Tātad attiecīgā norma ir iekļauta likumprojektā, par kuru es jums tagad ziņoju. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Judins. Tātad piecas dienas gaidām - līdz 11.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gan šī, gan nākamā likumprojekta mērķis ir zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesā. Par šo iniciatīvu ir daudz diskutēts, tai skaitā arī Tiesu politikas apakškomisijā. Vēlos norādīt, ka pagājušā gada 27.novembrī Tieslietu padome atbalstīja zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanu rajonu (pilsētu) tiesās, un arī Juridiskā komisija sākotnēji kā pirmos ir atbalstījusi grozījumus Civilprocesa likumā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, es jau norādīju, ka arī šim likumprojektam ir līdzīgs mērķis. Un arī šo likumprojektu, proti, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.septembris.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Čeku spēles likums” (Nr.1282/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 10.septembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Čeku spēles likums” (Nr.1282/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 10.septembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Astrīdas Harju, Gaida Bērziņa, Jāņa Upenieka, Edgara Putras un Hosama Abu Meri iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva un Mihaila Zemļinska pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai”.

Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Kā jūs atceraties, vairāku mēnešu garumā mēs Saeimā īstenojām pārraudzības procesu pār Ekonomikas ministrijas pieņemtajiem lēmumiem un rīcībām saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti. Lai kā Ekonomikas ministrija centās izvairīties un liegties, uzskatāmi tika pierādīts, ka šī sistēma neatbilst ne valsts, ne sabiedrības interesēm un daudzos gadījumos ir nelikumīga. Ekonomikas ministrijas darbības radīja pamatotas bažas par to, ka tās ir veiktas nevis sabiedrības, bet šauru grupu, personu grupu, interesēs.

Jau ir ierosināts kriminālprocess, tā rezultātā Satversmes tiesa ir pieņēmusi mūsu pieteikumu. Bet ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Kad visi šie fakti tika apkopoti un prezentēti un kad tai tika piedāvāts konkrēts rīcības plāns, kā šo afēru varētu izbeigt, Ekonomikas ministrija tā vietā, lai šos priekšlikumus izvērtētu un sāktu rīkoties, uztaisīja darba grupu, kura strādāja trīs mēnešus. Šī darba grupa sagatavoja ziņojumu, kurā ekonomiskais novērtējums ir maldinošs, nepatiess, nepilnīgs, pat melīgs.

Tālāk. Nav nekādu aprēķinu par to, kādu rezultātu šie priekšlikumi varētu dot, nav nekādu aprēķinu par ietekmi uz budžetu. Tiesiskā izvērtējuma esošajai sistēmai nav vispār.

Priekšlikumi, kurus piedāvāja Ekonomikas ministrijas darba grupa... patiesībā visus šos priekšlikumus, kurus Ekonomikas ministrija pasniedz kā darba grupas priekšlikumus, darba grupa nemaz nav atbalstījusi. Tā vispār par tiem nav balsojusi. Vēl vairāk! Daudzi šīs darba grupas locekļi ir izteikuši principiālus iebildumus pret šiem priekšlikumiem, un šiem iebildumiem būtībā es piekrītu. Un tāpēc mēs vēršamies pie Ekonomikas ministrijas, lūdzam skaidrot visas tās lietas, ko ministrija tur ir sarakstījusi. Jo tur ir ļoti amizantas lietas. Kaut vai, teiksim, par subsidētās elektroenerģijas nodokli. Kolēģi, vai jūs zināt, ka patiesībā šāds priekšlikums nevis samazinās, bet palielinās obligātā iepirkuma slogu? Jo tas veids, kādā Ekonomikas ministrijas... Ministru kabineta noteikumi pašlaik ir izveidoti... tas ir slogs nevis ražotājiem, bet mums. Jo tā ir viena no izdevumu pozīcijām, kura mums būs jānokompensē ražotajiem, lai viņiem nesamazinātos viņu ienākumi.

Un tur ir daudz tādu interesantu lietu.

Mēs tagad prasām, lai Ekonomikas ministrija sniegtu savas atbildes par visām šīm lietām. Mēs ļoti ceram uz sakarīgu, pamatotu diskusiju un ceram, ka komisijas priekšsēdētājs nodrošinās to, lai atbildes uz šiem jautājumiem tiktu iesniegtas savlaicīgi, lai nebūtu tā, ka mums vajadzētu šīs komisijas sēdes rīkot katru dienu, līdz kamēr beigsies šī Saeima. Ceram, ka varēsim šos jautājumus izskatīt.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Taču man vēl jūs ir jāinformē saistībā ar iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Par šā gada 4.septembrī iesniegtajiem jautājumiem.

Deputāti Zariņš, Morozovs, Potapkins, Raimonds Rubiks un Orlovs iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Jūsu rīcību un publiski paustajiem paziņojumiem saistībā ar Ekonomikas ministrijas rīcības izvērtēšanu, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atļauju izsniegšanu”.

Deputāti Zariņš, Morozovs, Potapkins, Raimonds Rubiks un Orlovs iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram “Par Ministru kabineta 2018.gada 24.aprīļa rīkojumu Nr.172 izveidotās un EM vadītās darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai sagatavoto ziņojumu”. Deputāti norādījuši, ka jautājumi ir steidzami, un kā steidzami tie nodoti ministram un izsniegti visiem Saeimas deputātiem.

Šodien ir saņemta ekonomikas ministra vēstule, kurā ministrs informē, ka iepriekš saplānotā darba grafika dēļ nevarēs šodien ierasties uz atbilžu sniegšanu.

Līdz ar to šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Deputāti Zariņš, Tretjaka, Nikonovs, Zujevs un Zemļinskis iesnieguši jautājumu “Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atbilstošu darbības nodrošinājumu”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labi zinām, kā mums ir gājis savulaik ar e-veselības ieviešanu.

Lai strādātu šī veselības apdrošināšanas sistēma, vajadzīgs arī atbilstošs nodrošinājums. Un tāpēc mēs jau savlaicīgi uzdodam jautājumu veselības ministrei, lai viņa izstāstītu, kā tad īsti viņa domā īstenot šo pacientu sadalīšanu, šo pilsoņu sadalīšanu vienā grozā un otrā grozā, kā reāli Veselības ministrija to spēs īstenot. Vai Veselības ministrijai ir sajēga, kādā veidā tas vispār notiks? Un ka tas būs jāīsteno? Jo publiskās diskusijas rāda, ka veselības ministrei pašai liels atklājums ir tas, ko īstenībā viņa ir sagatavojusi un kāda šī sistēma izskatīsies, kādas sekas tā var radīt.

Lai savlaicīgi novērstu kārtējo katastrofu, mēs lūdzam veselības ministri sniegt atbildes uz šiem jautājumiem. Ļoti ceram, ka Veselības ministrija to spēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu veselības ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Tretjaka, Nikonovs, Zujevs un Jakimovs ir iesnieguši jautājumu “Par izvairīšanos sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar “OIK darba grupas” ziņojumu”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

Zariņ! Minūte laika motivācijai. Lūdzu, ātri!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kad tika iesniegts šis leģendārais OIK darba grupas ziņojums, visi to kritizēja, un Ašeradena kungs teica: “Ja kādam ir labāks priekšlikums, lūdzu, iesniedziet to Ministru kabinetā! Tas to atbalstīs.”

Šāds priekšlikums tika iesniegts Ministru kabinetā. Ko nolēma Ministru kabinets? Ministru kabinets nolēma bez diskusijām pieņemt ziņojumu un ne tikai atbalstīt šo priekšlikumu, bet pat par to nediskutēt.

Kopā ar šo priekšlikumu mēs uzdevām arī veselu virkni jautājumu premjerministra kungam, kā, balstoties uz šādu ziņojumu, kura kvalitāte ir acīmredzami apšaubāma, tendencioza un rada pilnīgi greizu priekšstatu vai vispār nerada priekšstatu par to, kas tad īsti tiek darīts... Mēs uzdevām virkni jautājumu premjerministra kungam, uz kuriem viņš jau mēnesi nav spējis atbildēt. Tad nu mēs tagad tos uzdodam atkārtoti caur parlamentu. Ļoti ceram, ka premjerministra kungs spēs uz tiem atbildēt jēdzīgi un pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai premjerministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un no Baltijas lietu apakškomisijas! Komisijas sēde pulksten 15.20 Ārlietu komisijas zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram - reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Ints Dālderis, Rihards Kols, Līga Kozlovska, Varis Krūmiņš, Romāns Mežeckis... ir, Sergejs Potapkins, Renārs Putniņš, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs un Viktors Valainis... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 1. sēde
2018. gada 6. septembrī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1303/Lp12) (Dok. Nr. 5134, 5134A)
Par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1307/Lp12) (Dok. Nr. 5147, 5147A)
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1308/Lp12) (Dok. Nr. 5156, 5156A)
Priekšlikums	- dep. A.Judins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1309/Lp12) (Dok. Nr. 5158, 5158A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1310/Lp12) (Dok. Nr. 5159, 5159A)
Par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1311/Lp12) (Dok. Nr. 5161, 5161A)
Par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1312/Lp12) (Dok. Nr. 5162, 5162A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1313/Lp12) (Dok. Nr. 5165, 5165A)
Par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1314/Lp12) (Dok. Nr. 5166, 5166A)
Par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)” (Nr. 1315/Lp12) (Dok. Nr. 5169, 5169A)
Par likumprojektu “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu” (Nr. 1316/Lp12) (Dok. Nr. 5170, 5170A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1317/Lp12) (Dok. Nr. 5171, 5171A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1318/Lp12) (Dok. Nr. 5172, 5172A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1319/Lp12) (Dok. Nr. 5173, 5173A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 1320/Lp12) (Dok. Nr. 5174, 5174A)
Par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1321/Lp12) (Dok. Nr. 5180, 5180A)
Par likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 1322/Lp12) (Dok. Nr. 5181, 5181A)
Par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 1323/Lp12) (Dok. Nr. 5182, 5182A)
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 1324/Lp12) (Dok. Nr. 5183, 5183A)
Par likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 1325/Lp12) (Dok. Nr. 5184, 5184A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu” (Nr. 1326/Lp12) (Dok. Nr. 5187, 5187A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1327/Lp12) (Dok. Nr. 5188, 5188A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1328/Lp12) (Dok. Nr. 5190, 5190A)
Priekšlikums	- dep. A.Klementjevs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” (Nr. 1329/Lp12) (Dok. Nr. 5191, 5191A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”” (Nr. 1330/Lp12) (Dok. Nr. 5192, 5192A)
Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1331/Lp12) (Dok. Nr. 5193, 5193A)
Par likumprojektu “Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses” (Nr. 1332/Lp12) (Dok. Nr. 5197, 5197A)
Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1333/Lp12) (Dok. Nr. 5199, 5199A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1334/Lp12) (Dok. Nr. 5200, 5200A)
Par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1335/Lp12) (Dok. Nr. 5201, 5201A)
Par likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 1336/Lp12) (Dok. Nr. 5202, 5202A)
Par lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu” (Nr. 757/Lm12) (Dok. Nr. 5203)
Priekšlikumi	- dep. R.Kols (par)
	- dep. S.Mirskis (pret)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Anrijam Matīsam šā gada 21. jūnijā (Dok. Nr. 5163)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Eināram Cilinskim šā gada 21. jūnijā (Dok. Nr. 5164)
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. A.Harju (par)
Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata” (Nr. 759/Lm12) (Dok. Nr. 5209)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 1109/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5153)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (Nr. 1146/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5167)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1147/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5168)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 1222/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5178)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 1223/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5179)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1167/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4626, 5133, 5133A)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Debates	- dep. E.Šnore
	- dep. V.Orlovs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. L.Čigāne
Paziņojums
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. A.Lejiņš
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Dzintars
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1262/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5138)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Debates	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1285/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5028, 5150)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1277/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4994, 5151)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1143/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5155)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1118/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5157)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1206/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5160)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Debates	- dep. A.Morozovs
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. V.Krūmiņš
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. A.Platpers
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. L.Straujuma
	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. A.Harju
	- dep. R.Dzintars
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. A.Morozovs
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. A.Morozovs
	- dep. A.Bērziņš
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. J.Vucāns
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. J.Vectirāns
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 1251/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4906, 5175)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. E.Smiltēns
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. G.Kūtris
	- dep. R.Mežeckis
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. J.Vucāns
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1257/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4919, 5176)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1258/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4920, 5177)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1305/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5195)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. J.Upenieks
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Valainis
	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1140/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5196)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1308/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5156, 5156A)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1309/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5158, 5158A)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1310/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5159, 5159A)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Čeku spēles likums” (Nr. 1282/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018. gada 10. septembrim” (Nr. 760/Lm12) (Dok. Nr. 5210)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1337/Lp12) (Dok. Nr. 5215)
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” (Nr. 41/P12) (Dok. Nr. 5216)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, Z.Tretjakas, V.Nikonova, I.Zujeva un M.Zemļinska jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atbilstošu darbības nodrošinājumu” (Nr. 439/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, Z.Tretjakas, V.Nikonova, I.Zujeva un A.Jakimova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par izvairīšanos sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar “OIK darba grupas” ziņojumu” (Nr. 440/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 06.09.2018 09:08:08 bal001
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1317/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 06.09.2018 09:24:40 bal002
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu (757/Lm12)

Datums: 06.09.2018 09:31:50 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Kazāka atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata (759/Lm12)

Datums: 06.09.2018 09:34:30 bal004
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (1109/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 09:42:42 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (1146/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 09:49:01 bal006
Par - 4, pret - 62, atturas - 9. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1147/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 09:53:07 bal007
Par - 20, pret - 42, atturas - 12. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1147/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 09:56:37 bal008
Par - 4, pret - 62, atturas - 11. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1147/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 10:00:24 bal009
Par - 1, pret - 60, atturas - 13. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1147/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 10:03:21 bal010
Par - 2, pret - 52, atturas - 10. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1147/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 10:07:12 bal011
Par - 3, pret - 59, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1147/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 10:07:48 bal012
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1147/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 10:08:27 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1222/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 10:09:34 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1223/Lp12), 3.lasījums

Datums: 06.09.2018 11:29:20 bal015
Par - 55, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 11:40:30 bal016
Par - 17, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1262/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 11:40:56 bal017
Par - 16, pret - 59, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1262/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 11:41:33 bal018
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1262/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 11:43:21 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1285/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 11:44:49 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1277/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 11:46:41 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1143/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 11:53:05 bal022
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1118/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 12:01:34 bal023
Par - 18, pret - 27, atturas - 31. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5

Datums: 06.09.2018 12:25:23 bal024
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 12:26:10 bal025
Par - 61, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 06.09.2018 12:46:25 bal026
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 12:51:36 bal027
Par - 14, pret - 7, atturas - 48. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 12:55:44 bal028
Par - 12, pret - 6, atturas - 59. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 13:01:29 bal029
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 13:02:00 bal030
Par - 65, pret - 19, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 13:03:12 bal031
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 06.09.2018 14:03:21 bal032
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1251/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:05:15 bal033
Par - 18, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 06.09.2018 14:07:19 bal034
Par - 57, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1257/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:08:48 bal035
Par - 55, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1258/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:14:06 bal036
Par - 1, pret - 23, atturas - 48. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:20:58 bal037
Par - 62, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:24:45 bal038
Par - 64, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:29:57 bal039
Par - 49, pret - 2, atturas - 19. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:39:22 bal040
Par - 23, pret - 35, atturas - 19. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:39:53 bal041
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:41:41 bal042
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1140/Lp12), 2.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:44:32 bal043
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1308/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:45:58 bal044
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1309/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:46:50 bal045
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1310/Lp12), 1.lasījums

Datums: 06.09.2018 14:47:39 bal046
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Čeku spēles likums” (Nr.1282/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 10.septembrim (760/Lm12)

1257