Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas otrā sēde
2018.gada 13.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi!

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.1248/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 27.septembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Lauras Frances apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Iļjas Grigorjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Arvīda Ulmes 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Piebildīšu, ka komisija lūdz šo darba kārtības jautājumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Arvīda Ulmes 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!

Saeimas Mandātu... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 12.septembra sēdē izskatīja deputāta Askolda Kļaviņa iesniegumu par 12.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.

Nākamais kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā ir Arvīds Ulme, kurš ir piekritis uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus. Līdz ar to Arvīdam Ulmem tiek apstiprinātas 12.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, Saeimas komunisti! Labrīt, Saeimas čekisti! Labrīt, Mūrnieces kundze!

Es domāju, ka šo galdiņu varētu tagad arī tikpat klusi, kā to uzlika... varētu tikpat klusi arī novākt nost...

Mēs esam šonedēļ daudz strādājuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lai varētu pēc iespējas ātrāk atvērt čekas maisus. Lēmums komisijā ir... nav bijis vienbalsīgs, bet vairākums ir atbalstījis čekas maisu pēc iespējas ātrāku atvēršanu.

Taču šajā gadījumā šodien, 13.septembrī, mums ir jāapstiprina it kā jauns, bet patiesībā ne jauns deputāts... kurš gribētu būt deputāts, - Arvīds Ulme.

Arvīds Ulme ir pats norādījis to, ka viņš ir bijis VDK ziņotājs. Un tas tiek “iepakots” tā, ka viņš ir labais ziņotājs. Ir labie ziņotāji, ir sliktie ziņotāji.

Bet ziņotājs VDK viņš ir bijis. Vai viņš ir bijis komunists? Es viņam piegāju tikko klāt un jautāju, un viņš teica, ka komunists viņš nav bijis. Vismaz neatceras to. Es viņam jautāju: “Ulmes kungs, sakiet, lūdzu, vai jūs esat strādājis Saeimā?” Viņš teica: “Jā, es esmu strādājis Augstākajā padomē.” - “Un, sakiet, vai vēl kādreiz jūs strādājāt Saeimā?” - “Neatceros. Ā, jā, strādāju. Jā, es divreiz biju Saeimā.” Tad to otro reizi arī viņš neatceras.

Šis kungs varbūt daudzas lietas neatceras.

Bet par to, ka Saeimā šobrīd strādā 33 komunisti, mēs visi esam ļoti labi informēti. To, cik šajā 33 komunistu skaitā ir čekistu vai bijušo čekistu (kuri tādi patiesībā nemēdz būt), mēs nezināsim, kamēr nebūsim publicējuši šo čekas maisu saturu.

Es ļoti ceru, ka mūsu Valsts prezidents Vējoņa kungs neizmantos savas pilnvaras un neatmetīs Saeimai atpakaļ likumu par čekas maisu publiskošanu. Es uzskatu, ka tas ir jādara pēc iespējas ātrāk. Diemžēl mēs to nevarēsim izdarīt līdz 6.oktobrim, kad notiek vēlēšanas, lai sabiedrība redz, zina, kas ir šajos čekas maisos iekšā. Tas notiks līdz šā gada beigām, publiskošana notiks līdz 1.maijam. Bet problēma ir tāda pavisam... Var būt, ka čekistiem un komunistiem šī tēma īsti neaiziet, taču nodokļu maksātājiem aizies gan.

Saeimas deputāta pamatalga ir 1904 eiro. Ja jūs apstiprināsiet šī cilvēka pilnvaras, viņš saņems vienu algu plus... tad notiks vēlēšanas, kurās, es domāju, viņu neievēlēs. Un tad viņš saņems deputāta kompensāciju. (Starpsauciens: “Nesaņems!”) Saņems, saņems, Orlova kungs! Jūs neesat runājis ar Juridisko biroju. (Starpsauciens: “Nē! Nesaņems!”) Un... es domāju - Kārtības rulli vislabāk zina tieši Juridiskais birojs.

Paskatieties, kā vecie čekisti, komunisti sāk brukt man virsū! Labrīt!

Tā doma ir par to, ka, ja jūs apstiprināsiet šī deputāta pilnvaras uz mēnesi, kas patiesībā... pat Darba likumā pārbaudes laiks ir trīs mēneši... tad viņš saņems šo vienu mēnešalgu, plus pēc tam viņš saņems trīs mēnešu deputāta algu kā kompensāciju. Tas būs seši tūkstoši eiro neto! Plus divi tūkstoši vēl... Tātad astoņus tūkstošus eiro par to, ka cilvēku jūs apstiprināsiet uz vienu mēnesi! Nu ko viņš pa to mēnesi izdarīs? Nu neko neizdarīs! Viņš pat īsti nezina, kurās komisijās grib strādāt.

Es nesaprotu, kāpēc ZZS... jūs vispār... nu... nu... nu... Vai tad jūs nevarat izturēt bez tā viena deputāta mandāta divas trīs Saeimas sēdes, kas vēl ir palikušas? Vai tiešām jums to vajag? Varbūt atstājiet to naudiņu Saeimas budžetā, atstājiet neiztērētu nodokļu maksātāju naudu, un tādā veidā mēs tiešām efektīvi izlietotu Saeimas... nodokļu maksātāju naudas resursus.

Par pārbaudes laiku... par pārbaudes laiku es esmu jums izstāstījis, par čekistiem un komunistiem jūs arī dzirdējāt. Es absolūti uzskatu, ka Saeimā nav vajadzīgs 34. - iespējams! - komunists vai VDK ziņotājs.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šī deputāta pilnvaras... 13.Saeimas deputāta amata darbu... 12.Saeimas, atvainojos, es pārteicos! 12.Saeimas deputāta amatam, jā.

Tā ka, lūdzu, novāciet šo galdiņu, aiznesiet projām šito te arī! To visu nevajag.

Baloža kungs, turpiniet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Nu, kas par naudu, kas par vērtībām...

Nacionālā apvienība šinī gadījumā grib runāt par vērtībām.

Tātad, pirmkārt... Ja ir iespējas izvēlēties balsot “par” vai “pret” - un šāda izvēle pastāv -, tad, protams, ir jābalso “par” vai “pret”. (Dep. A.Kaimiņš: “Nevis “atturas”!”) Bez šaubām, šinī gadījumā ir skaidrs, ka tas ir lieks solis: ja tauta ir devusi savu mandātu Ulmes kungam, nu tad mums, protams, ir jāķeras klāt un jāizdara vismaz daļēji tas darbiņš, ko savā laikā nepaspēja Solvita Āboltiņa, kas tagad saulainajā Itālijā pildīs smagus valsts uzdevumus. Un viņa vairākus gadus darba grupā strādāja pie Saeimas kārtības ruļļa.

Bez šaubām, balsojot par komandējumiem... nu, kolēģi, tas ir murgs kaut kāds! Nu ko mēs te... Tad apstiprināsim katru soli, ko deputāts izdara! Protams, ka tas ir lieki! Protams, ka arī šajā gadījumā balsot ir lieki.

Bet Nacionālā apvienība balsos pret Ulmes apstiprināšanu, protams, rēķinoties ar to, ka, ja vairākums sekos mūsu piemēram, kas ir politisks solis, tad, bez šaubām, var sanākt kāzuss, ko izšķir Satversmes tiesa. Iespējams. Taču es personīgi un arī Nacionālā apvienība nevar balsot “par” čekistu, kas pats ir atzinis, ka viņš ir faktiski stukačs bijis šinīs... it īpaši šinīs apstākļos, šai laikā, kad mēs diskutējam par VDK maisiem - vērt vai nevērt vaļā. Te jau baumas un kombinācijas klīst apkārt, ka, jā, pieņems, bet Vējonis pēc tam tāpat atgriezīs... Viss ir sarunāts! Jūs tos čekistus neredzēsiet ne pirms, ne pēc vēlēšanām.

Nē, kolēģi, tā nevar darīt! Un šinī gadījumā... Lai gan es pats savulaik gāju uz Ulmes kunga rīkoto demonstrāciju pret metro, ko Vides aizsardzības klubs rīkoja... Man bija tiešām aizrautīgi klausīties viņā. Man nebija prātā, ka es balsošu pret viņu, jo viņš, izrādās, ir čekas stukačs.

Šinī gadījumā, protams, var runāt arī par komunistu līdzatbildību, kuri te kāps tribīnē un kaismīgi runās par Latvijas valsti un tamlīdzīgi. Bet es gribu teikt, ka tomēr... tomēr šis ir politisks solis un mēs gribam skaidri parādīt savu attieksmi, ka mēs esam pret čekistiem parlamentā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Priekšvēlēšanu kaislības un vēlēšanu tuvums ir aizmiglojis dažu deputātu veselo saprātu.

Es domāju - par ko mēs šobrīd runājam? Mēs šodien runājam par cilvēku, kas savulaik ir balsojis “par” Latvijas neatkarību. Un tas acīmredzot ir ļoti nopietns arguments, par ko mēs šodien runājam. Un daudzi, kas tagad pirms manis runāja... acīmredzot dažs labs vēl staigāja zem galda, nevis domāja par to, ka būs Latvijas neatkarība un kā būs. Tagad viņi ir kaismīgi runātāji! Dažs labs, kas ir mainījis partijas, tagad uzreiz ar nacionālo stāju nāk te un plātās.

Kolēģi! Es gribu pateikt tikai vienu - man ar Arvīdu Ulmi ir bijis ļoti ciešs sakars... saskare savulaik. Un varbūt daudzi nezina to: kad vēlēja Augstāko padomi, mēs startējām kā divi konkurenti vienā vēlēšanu apgabalā. Tajā laikā Arvīds Ulme tika virzīts no Tautas frontes un viņš tika iebalsots, un es varu būt tikai gandarīts, ka tas solis notika, jo viņš sevi parādīja kā Latvijas patriotu, kā cilvēku, kam rūp Latvijas nākotne. Un šobrīd apšaubīt viņa stāju, viņa uzticību Latvijai un tā tālāk - tas ir vienkārši populistiski un, es gribētu teikt, pat nelietīgi.

Tāpēc es balsošu par to, lai viņa mandātu apstiprina. To, vai viņš ir bijis čekists vai nav bijis čekists, - to lai izšķir tiesa un ar šo jautājumu nodarbojas!

Te jau pieminēja viņa aktivitātes, kas ir bijušas pirms... kas bija Atmodas laikā. Es atceros - bija visas šīs metro akcijas, ko rīkoja Vides aizsardzības klubs, tā bija vesela virkne akciju. Un tajā brīdī neviens īpaši nedomāja, vai šīs akcijas organizēja čeka vai organizēja Arvīds kā Vides aizsardzības kluba prezidents.

Es esmu pārliecināts par Arvīda Ulmes nacionālo stāju, un es viņu atbalstīšu. Un es aicinu jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi!

Latvijas Republikas Satversme noteic, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvji. Un šobrīd mēs esam situācijā, kad ir vakants šis simtais tautas priekšstāvja krēsls.

Mēs šeit neizvēlamies, kādi ir vēlēšanu rezultāti. Mēs šobrīd strādājam katrs politiski pie tā, kādi būs nākamās Saeimas vēlēšanu norises rezultāti. Līdz ar to šajā balsojumā frakcija VIENOTĪBA kā saprātīga un Satversmei paklausīga frakcija nebalsos politiski, kā norādīja kolēģi, vai ideoloģiski par to, vai vēlēšanu rezultāti mums patīk vai nepatīk.

Mēs ļoti ceram, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās VIENOTĪBAI būs liels mandātu skaits. (Dep. A.Kaimiņš: “Nebūs!”) Mēs ļoti ceram, ka tie, kuri iegūs citu mandātu skaitu, politiski šeit, no tribīnes, nebalsos “par” vai “pret” kāda mandātu ieguvuša deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Kolēģi! Šajā priekšvēlēšanu laikā, es domāju, turēsim godā to zvērestu, ko katrs šeit no šīs tribīnes esam devuši, - ka mēs ievērosim Satversmi. Un opozīcijas vai koalīcijas kolēģus nešķirosim pēc tā, vai politiski mums viņi patīk vai nepatīk.

Laika ir atlicis pavisam maz. Ļausim vēlētājiem izdarīt savu izvēli!

Frakcija VIENOTĪBA nebalsos “par” vai “pret” Ulmes kungu. Frakcija VIENOTĪBA nevērtēs Ulmes kunga izdarīto. Tas jāvērtē vēlētājiem.

Frakcija VIENOTĪBA balsos saskaņā ar Satversmi. Ja Ulmes kungs dos zvērestu, tad mums šis zvērests ir ar balsojumu jāapstiprina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Mēs šeit runājam par stukačiem. Runājam par čekas maisiem. Gribu jums palīdzēt labāk saprast, kas ir šie čekas maisi. Tie nav stukači, tas ir ekselents instruments, kas ļauj manipulēt ar sabiedrisko viedokli, apziņu, tiesnešiem, policiju un citām amatpersonām. Tāpat ar deputātiem. Nezin kāpēc mēs ļoti labi pieņemam to, ka mūsu vidū atrodas deputāti, par kuriem ir aizdomas, ka viņi bijuši VDK darbinieki.

Mēs jau runājām šeit par “Sputņik”... ka nezin kāpēc Nacionālo apvienību šis ““Sputņik”” darbinieks neinteresē.

Es esmu daudz reižu teicis, ka ir deputāti, kuri pat kontrolē drošības dienestus... (Dep. V.Spolītis: “Faktus, lūdzu!”) Par kuriem ir teikts, ka viņi padomju laikā ir nodarbojušies ar šādām lietām. (Dep. V.Spolītis: “Kalnozola kungs, faktus, lūdzu! Kuri ir tie, kas kontrolē?”) Nevienam drošības dienestam tas nav bijis interesanti. Tāpēc, manuprāt, tas, kas šobrīd notiek, ir tāda savā ziņā atriebība. Jo faktiski šis instruments bija tas, ar ko padomju laikā... un arī mūsdienās šis instruments - man ir pierādījums! - strādā. Noliek pie vietas tos, kuri nav vēlami. Ja vajag, izjauc viņu ģimenes, ja vajag - ierosina krimināllietas, ja vajag - palaiž baumas, kad un ko viņi ir darījuši. Šis instruments vēl aizvien ir dzīvs. Un tas, kas notiek šobrīd zālē ar Arvīdu, arī norāda, ka šis padomju laikā radītais instruments, kas ļauj manipulēt ar mums, ir dzīvs.

Es varu iedot pierādījumus, ka aizvien šis instruments manipulē, piemēram, ar tādu amatpersonu kā plašsaziņas medija “Delfi” galveno redaktoru Ingu Bērziņu. Un, ja jūs gribat teikt, ka tā nav taisnība, es jums pierādīšu, ka šis instruments vēl aizvien darbojas. Un arī “Delfi” tiek manipulēti ar šo instrumentu palīdzību. (Dep. A.Kaimiņš: “Ingas Spriņģes bijušais vīrs!”)

Uz doto brīdi šis jautājums, ko mēs izskatām, - par Arvīdu, vairāk liecina nevis par to, ka viņš ir bijis pakalpiņš šim čekas instrumentam, bet par to, ka - tieši pretēji - viņa rīcība čekistiem nav patikusi, un šī ir sava veida atriebība viņam. Nezin kāpēc Godmaņa papa dokumenti pazuda un daudzi citi dokumenti ir pazuduši nezin kur, nebūtībā. A Arvīdam, redziet, tie visi tomēr ir spēkā.

Piedodiet, man ir bijusi saskarsme ar šiem čekas maisu koordinatoriem. Bet ne par vienu es nevaru teikt, ka šis cilvēks ir godīgs un ar sirdsapziņu. Manuprāt, pēdējie šmurguļi un nelieši, kuri nepakautrēsies izjaukt tavu ģimeni, izpostīt... tavus bērnus un vēl velns zina ko izdarīt. Un mēs šeit piesedzam viņus! Bet aizvien daudzi nāk ar priekšlikumiem, kā Augstāko padomi šeit ielikt iekšā. Un aizvien nevis augstākā vara ir deputātiem, bet tiem specdienesta cilvēkiem, kurus veidojusi VDK, un VDK aizvien strādā tie cilvēki, kas ir šeit ielikti VDK laikā.

Manuprāt, tā ir visnelietīgākā rīcība, kādā veidā šeit notiek atriebšanās Atmodas laika aktīvistam. Un lai tie daži politiskie spēki paklusē, kas te nāk un runā par čeku! Es varētu parādīt, ka dārgie draugi, ko es saucu par pelēkajiem spēkiem, ir pietiekami apsēduši to mazo “Suņu būdas” kantorīti un pietiekami daudz darbojas ar to suņu būdu. Bez šo pelēko spēku vai čekas maisu koordinatoriem “Suņu būdai” nebūtu tādas atpazīstamības. Piedodiet!

Un es lūdzu ļoti atvainoties Arvīdam kā vienam no cilvēkiem, kas cēla mūsu tautas atmodu savā laikā, cīnījās, lai mūsu, kā sakot, apziņa celtos... atvainoties par šiem vārdiem, kas viņam tika izteikti. Tas ir drusku negodīgi pret to, ko viņš ar tīru sirdsapziņu ir darījis. Par to, vai viņš ir bijis čekas maisos vai nav bijis čekas maisos, lai spriež tiesa, nevis mēs šeit!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jā, nu tiešām dīvainas runas jāklausās. Latvijas atjaunotās neatkarības 28.gadā mēs konstatējam, ka nekādu aģentu faktiski nav, viņi ir pelnījuši būt Saeimā! Un tā tālāk.

Tātad mums ir... tas, ko Kalnozola kungs teica... 400 tiesas spriedumi ir bijuši... tie, kas ir atraduši savu vārdu kartotēkā, ir iesnieguši tiesā, lai tiesa atceļ... Kādi ir rezultāti, cienījamie kolēģi? Visos 400 gadījumos tiesa ir atzinusi, ka dokumenti ir autentiski, neviens dokuments nav viltots, bet ir atcēlusi vairākus tiesas spriedumus... tas ir, nevis tiesas spriedumus, bet... ir nolēmusi, ka nav pierādījumu, ka konkrētais cilvēks ir bijis aģents. Starp mums arī sēž deputāti, kuru vārdi atrodas kartotēkā, un tiesa ir atzinusi, ka viņi nav... Un tad notiek brīnums, Kalnozola kungs, - šī komisija, kas izmeklē VDK dokumentus, pēkšņi atrod, ka šis tiesas attaisnotais cilvēks ir uzrakstījis četrus ziņojumus par saviem kolēģiem. Bet tiesa ir atzinusi... jo tai nebija pierādījumu tajā brīdī...

Par Ulmes kungu es neko daudz nevaru pateikt, bet man ir jautājums: kāpēc tad viņš ir atteicies no tiesas? Jo tiesā lieta jau bija ierosināta, lai atzītu, ka Ulmes kungs nav... Bet, nu, mums ir informācija, ka viņš ir iesniedzis prokuratūrai dokumentu, ka viņš atsakās no šīs tiesas, respektīvi, piekrīt tiem slēdzieniem, kuru dēļ viņš ir atzīts par šo aģentu. Bet nu to lai skaidro citi! Tikko ir iznākusi dzejnieka Valda Atāla grāmata. (Es domāju, Brigmaņa kungs arī var izlasīt.) Tur viņš raksta diezgan daudz par Ulmes kungu, kā tika jauniešu organizācija nodota un kā tur visas tās lietas notika. Bet ne mēs esam tie soģi! Ja tur kaut kas ir samelots, Ulmes kungs var, protams, Valdi Atālu iesūdzēt tiesā un teikt, ka tā nav taisnība.

Bet Nacionālajai apvienībai nav nekādas vajadzības sijāt atsevišķi vienu vai otru cilvēku. Ir apkaunojoši, ka vispār savulaik bija tāds ierosinājums, ka VDK aģenti nedrīkst piedalīties vēlēšanās. Kāpēc? Tāpēc, ka ir vairāki simti tādu, kas ir atzinušies un kas jau 5.Saeimas laikā pateikuši, ka viņi bijuši savervēti vai piespiesti. Viņi pateica godīgi, ka nekandidē. Un tie cilvēki, kas ir godīgi pateikuši... tie, kas ir publiski pateikuši... Kāpēc daudzas sabiedrībā pazīstamas personas to var pateikt, bet citi turpina melot jau 28 gadus? Ļoti daudzi turpina melot! Un tāpēc mēs, Nacionālā apvienība, uzskatām, ka viens no galvenajiem uzdevumiem Latvijas simtgadē ir aizliegt vispār šiem VDK aģentiem piedalīties nākamajā Saeimā.

Otrs. Mums tas ir apkaunojoši. Novēlotais likums par šīs kartotēkas atsegšanu ir jāpieņem vēl šajā Saeimas sastāvā.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Redziet, Ulmes kungs, jūs vēl neesat dabūjis mandātu, bet cik daudz informācijas jau uzzināt, vai ne?! Vai jums to visu vajag? Tas jums ir tikai pirmais un, iespējams, arī vienīgais mēnesis...

Ulmes kungs, manuprāt, nav bijis komunists. Ulmes kungs... par viņa darbībām ar... kaut kādām ziņošanām un tā tālāk... Nezinu, ko jūs te esat rakstījis, tā ir jūsu lieta. Es domāju, ka... vēlreiz... tas ir vienkārši nesamērīgi - 8000 eiro... par viena mēneša darbu.

Un, runājot par to, ko teica VIENOTĪBAS pārstāve... ka viņi turas pie Satversmes un darīs visu, kas Satversmē rakstīts... es gribu kolēģiem šeit atgādināt, kādā veidā šonedēļ notika Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde tieši par čekas maisu atvēršanu. Es nezinu, Čigāne tagad kurā partijā jau ir, VIENOTĪBĀ vai kādā nepartijā, vai kādā citā partijā, bet katrā ziņā viņa pārstāv tā vai tā frakciju, uz kuru es tagad skatos, un principā Čigānes kundze bija vienīgā, kas mēģināja maksimāli buksēt šo procesu, lai čekas maisus nevarētu atvērt pēc iespējas ātrāk. Tā bija viņas... Viņa meklēja likumos dažnedažādus ieganstus, lai to nedarītu. (Starpsauciens: “Runā par tēmu!”)

Vēlreiz. Vairākums tomēr bija ar veselo saprātu...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es aicinu debatēt par lēmuma projektu, kas ir darba kārtībā!

A.Kaimiņš. Nu, pagaidiet, Kalnozols runā pa kreisi un pa labi! Es vēl pat laiku neesmu iztērējis, un jau es neesmu runājis par lietu...

Sēdes vadītāja. Nediskutējiet ar sēdes vadītāju!

A.Kaimiņš. Es tiešām diskutēju par lietu...

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates par lēmuma projektu, kurš ir darba kārtībā!

A.Kaimiņš. Jo es domāju, ka jūs... Tā ir pēdējā reize, kad jūs izmantojat šobrīd šo mikrofonu... (Dep. H.Abu Meri starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Runājiet par lēmuma projektu, kas ir darba kārtībā. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Paldies. Debašu laiks ir beidzies.

A.Kaimiņš. Laiks...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Man jāsaka tā, ka es nepazinu Ulmes kungu astoņdesmito gadu beigās deviņdesmito gadu sākumā. Es tanī laikā sāku strādāt avīzē “Diena”, ložņāju pa barikādēm tieši tāpat kā visi citi tajā laikā. Bet atceros, ka Ulmes kungs bija viens no pirmajiem, kas vispār sāka Atmodu, kļūstot 1987.gadā par pirmo Vides aizsardzības kluba prezidentu, un no Vides aizsardzības kluba viss arī sākās, ja es atceros pareizi.

Tie, kas bija aktīvi čekas izpalīgi, tie jau politikā ielīda deviņdesmito gadu sākumā. Es tieši tāpat atceros arī čekas maisu lepno nešanu pa čekas kāpnēm, jo biju pirmais žurnālists, kuram pēc tam Johansona kungs sniedza interviju, un atceros, ka otru tik laimīgu cilvēku savā dzīvē neesmu redzējis, kāds izskatījās viņš. Kad čekas maisi nokļuva šeit, Saeimā, tie nonāca tiešā Andreja Krastiņa pārraudzībā un rīcībā, kurš bija LNNK deputāts. Un tad runāja, ka LNNK deputāti bija pirmie, kas pie šiem maisiem tika un tos iztīrīja savās interesēs. (Smiekli.) Tā ka runā visādi.

Ko es gribu teikt? Ne jau mēs šeit izlemjam, vai Ulmes kungs var būt vai nevar būt deputāts. Bet to, vai viņam ir šādas tiesības, izlemj, pirmkārt, vēlētājs, otrkārt, Centrālā vēlēšanu komisija, kura izanalizē visus “par” un “pret”. Tad ir Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas arī izanalizē “par” un “pret”. Un visas šīs trīs institūcijas ir pateikušas, ka Ulmes kungs... var būt.

Mēs, protams, nezinām, kāpēc viņš prokuratūrā uzrakstīja šo iesniegumu, lai nenotiek tiesa. Varbūt viņam vienkārši naudas nebija šai tiesai... mēs to nezinām. Un, kad Ulmes kungs būs deputāts, tad viņš varēs atnākt šeit, tribīnē, un paskaidrot, kā viņam tas gadījās un kas tad patiesībā šajos materiālos ir.

Bet, ja mēs sāksim šeit, politisku motīvu vadīti, balsot “par” vai “pret” deputāta mandāta apstiprināšanu, tad kādā brīdī var būt, piemēram, tā, ka nākamajā Saeimā kāda daļa aicinās neapstiprināt mandātu deputātam, kuru tur aizdomās, piemēram, par nelikumīgu partijas finansēšanu. Lūdzu! Kas tas ir - kaut kas sliktāks? Normāli! (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Augustam Brigmanim, otro reizi.

A.Brigmanis (ZZS).

Kolēģi, problēma jau ir tāda, ka šodien Arvīds pats nevar šeit nākt un daudzas lietas paskaidrot. Es domāju, ka tāpēc arī mums nākas dažas lietas runāt šeit pašiem un viņa vietā dažus vārdus pateikt.

Es personīgi uzskatu - un arī apvienībā mēs esam to pārrunājuši -, ka deputātam, stājoties darbā dažas nedēļas pirms šīs Saeimas beigām, nav ētiski saņemt deputāta kompensāciju... Mēs esam šo jautājumu pārrunājuši ar Arvīdu Ulmi, un viņš ir mums apliecinājis, ka neņems šīs kompensācijas. Viņš neņems šīs kompensācijas! (Dep. A.Kaimiņš: “Kā viņš var nesaņemt, ja viņam ieskaitīs?”) Šis jautājums līdz ar to ir slēgts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es runāšu ļoti īsi, kolēģi. Ja nebūtu čekas maisu atvēršanas procesa, kas gāja tik smagnēji šos 24 gadus, kopš pieņēma likumu, nebūtu arī, es domāju, šīs diskusijas par Ulmes kungu. Un, redzot to, cik kaismīgi aizstāv ZZS savējo, es domāju, ka te runa nav tikai par to, ka ir uzbrukts jūsējiem un jūs tagad aizstāvat savējo... Te ir vienkārši... kā es to saskatu, tagad lēnām soļiem mūs sagatavo: čekists - tas nekas, tas ir labi.

Beigās būs ļoti interesanti ar šo likumu. (Dep. A.Brigmaņa un dep. E.Putras starpsaucieni.)

Es ceru, ka jūs tomēr būsiet vīri un balsosiet “par” čekas maisu atvēršanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Tātad komisijas vārdā ziņotājs nevēlas neko piebilst.

Aicinu Arvīdu Ulmi dot svinīgo solījumu. (Starpsauciens: “Nebalsosiet?”)

A.Ulme.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvīda Ulmes 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 14, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Aicinu Saeimas deputātu Arvīdu Ulmi ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Adamoviča kungs, runāsiet “par”? (Dep. A.Adamovičs: “Par komisijas maiņu.”) Tātad ir priekšlikums par komisijas maiņu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Adamovičam!

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šie grozījumi paredz izmaiņas akcīzes nodokļa izlietošanā par labu Valsts kultūrkapitāla fondam un tas saistīts ar fiskālo ietekmi, es aicinu šos grozījumus nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 078 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par deputātu atsaukšanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 13.septembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvīda Platpera iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.septembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Lauras Frances apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Šā gada 11.septembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lauras Frances apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

2015.gada 22.oktobrī Saeima iecēla Lauru Franci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu, noteica viņai pildīt tiesneša pienākumus Jelgavas tiesā. Saistībā ar tiesu reformu 2018.gada 1.martā Laura France tika atzīta par Zemgales rajona tiesas (Jelgavā) tiesnesi, un savas kvalifikācijas celšanai tiesnese ir piedalījusies vismaz 30 dažādos semināros un apmācībās. Tiesnese specializējusies krimināllietu izskatīšanā. Par tiesneses darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Zemgales apgabaltiesas un Zemgales rajona tiesas priekšsēdētājiem. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtējusi pozitīvi viņas profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja lēmumu par Lauras Frances apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lauras Frances apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Iļjas Grigorjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Šā gada 11.septembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts arī lēmuma projekts “Par Iļjas Grigorjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

2015.gada 22.oktobrī Saeima iecēla Iļju Grigorjevu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome noteica Iļjam Grigorjevam pildīt tiesneša pienākumus Liepājas tiesā. Saistībā ar tiesu reformu 2018.gada 1.februārī tiesnesis tika atzīts par Kurzemes rajona tiesas (Liepājā) tiesnesi. Savas kvalifikācijas celšanai tiesnesis ir piedalījies 27 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros. Tiesnesis ir specializējies civillietu izskatīšanā. Par tiesneša darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas un Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir novērtējusi pozitīvi Kurzemes rajona tiesas tiesneša profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneša apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija, balsojot vienbalsīgi, atbalstīja lēmuma projektu par Iļjas Grigorjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Iļjas Grigorjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Cilinskis, Mūrniece, Balodis, Laizāne, Brigmanis, Krēsliņš, Naudiņš, Kursīte-Pakule un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Mihaila Zemļinska, Ivana Ribakova, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Zentas Tretjakas, Igora Zujeva, Artūra Rubika un Romana Miloslavska pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Sabiedrības integrācijas fonda un Open society foundations finansētajiem biedrības “Papardes zieds” interešu aizstāvības pasākumiem Izglītības likuma 10.¹ panta atcelšanai”.

Šis pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeima pieņem likumu, prezidents to izsludina, Ministru kabinets veido noteikumus uz šī likuma pamata, bet tad kāda nevalstiska organizācija aiziet pie Sorosa fonda jeb Open Society Foundations un saņem finansējumu, lai šo likumu atceltu. Vēl vairāk! Viņi saņem finansējumu, lai šo likumu atceltu, īpaši ņemot vērā priekšvēlēšanu pasākumus - pasākumus gan pirms 13.Saeimas vēlēšanām, gan pirms pašvaldību vēlēšanām...

To mēs varam izlasīt attiecīgajā “Papardes zieda” atskaitē par 2016.gada aktivitātēm, un projekta nosaukums ir REACH. MOVE. CHANGE. Vēl vairāk! Tad, kad aptrūkst naudiņas šī projekta īstenošanai, “Papardes zieds” aiziet pie Sabiedrības integrācijas fonda un saņem vēl nedaudz vairāk kā 13 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu šīs darbības turpināšanu līdz 13.Saeimas vēlēšanām.

Tāpēc mēs pieprasām, lai Kučinska kungs kā atbildīgais par Sabiedrības integrācijas fonda darbību izvērtē, vai šāda ārvalstu finansēta vēršanās pret Latvijas likumu, īpaši akcentējot priekšvēlēšanu laiku, nav uzskatāma par iejaukšanos vēlēšanās, par iejaukšanos brīvas valsts iekšējās lietās un vai valsts līdzekļu piešķiršana šādām aktivitātēm, kas jau ir apmaksātas no ārvalstu fondiem, nav uzskatāma par līdzekļu izšķērdēšanu.

Un pēdējais jautājums. Kādas vēl aktivitātes Sabiedrības integrācijas fonds apmaksā pilsoniskajai sabiedrībai? Vai, piemēram, OIK reformas atcelšana arī varētu tikt finansēta no Sabiedrības integrācijas fonda? Vai nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana vienīgajam īpašumam arī varētu būt šādi finansēta? Vai Sabiedrības integrācijas fonds finansē tikai tāda likuma atcelšanu, kas varbūt nav ērts kādai citai ārvalstu sabiedrībai?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Tālāk darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Mūrnieces, Baloža, Laizānes, Brigmaņa, Krēsliņa, Naudiņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” ir nepieciešams, lai precizētu dažas normas, kuras visas nāks par labu šī atbalsta lūdzējiem. Nozīmīgākā no tām ir par valsts atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanu... tātad, lai vidējie ieņēmumi personai, kas pieprasa atbalstu, nesasniedz 75 procentus no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra... Iepriekš tie bija 50 procenti, kas tomēr ir ļoti zems līmenis. Tātad šobrīd, redzot praktiski, kā tas notiek, mēs varam šo līmeni paaugstināt... Un vēl vairāki precizējumi, tajā skaitā bija aizmirsti izdienas pensiju saņēmēji; tas likumprojektā ir labots.

Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Kaut arī faktiski papildu budžeta līdzekļus tas neprasa, tie tomēr ir finansiāli jautājumi, tāpēc šī komisija būtu atbilstošā. Un komisiju aicinu tos pietiekami strauji virzīt uz priekšu, lai mēs varētu to pieņemt jau šīs Saeimas periodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana pieļaujama tikai tad, ja tā ir notikusi uz atsevišķa likuma pamata. Likumprojektu mēs šodien skatām Saeimas sēdē, vai tā ir notikusi sabiedrības vajadzībām, notikusi izņēmuma gadījumā un pret taisnīgu atlīdzību.

Tātad skatām likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”.

Juridiskā komisija aicināja uz sēdi ieinteresētās personas, tajā skaitā arī īpašnieci. Komisija uzklausīja projekta virzītāju - Satiksmes ministriju, konstatēja faktu, ka nav iespējama vienošanās starp īpašnieci un Satiksmes ministriju. Galvenais problēmjautājums ir nekustamā īpašuma vērtējums. Ir jānorāda, ka strīdu par atlīdzības apmēru komisija nerisina, to risina Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Komisija, uzklausot visas ieinteresētās personas, nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kā es jums solīju, katru reizi, kad Saeimas darba kārtībā atkal būs jautājums par kārtējā zemes gabala atsavināšanu, lai uzbūvētu Latvijā “zelta ceļu”, es būšu šajā tribīnē un klauvēšu pie veselā saprāta.

Un vēlreiz jums atgādinu, ka, protams, formāli šis ir tikai juridiskas dabas jautājums par to, kādā veidā vienu nelielu zemes gabalu kārtējo reizi atsavināt, jo tas ir nepieciešams ceļa būvēšanai, tā teikt... ka netiekot šeit pieņemts lēmums par to, ka tiek piešķirti līdzekļi... cik ceļš ir dārgs un tā tālāk... Bet projekts kā tāds jau ir apstiprināts.

Un vēlreiz jums atgādinu, kāpēc šis ir “zelta ceļš”: viena autoceļa būvniecībā ir plānots ieguldīt tik daudz līdzekļu, cik Satiksmes ministrija spēj piecos gados ieguldīt visu autoceļu atjaunošanā Latvijā. Viena ceļa būvēšanā!

Vēlreiz jums atgādinu arī to, ka no šiem izdevumiem - 180 miljoniem - 80 miljoni ir tikai par resursu piesaisti.

Jūs visi saņēmāt pēdējās dienās, pēdējā mēneša laikā, vienu iesniegumu arī no Vilces pagasta iedzīvotājiem. Tur šovakar tiek rīkota iedzīvotāju tikšanās ar Saeimas deputātiem, jo tur iedzīvotājiem ir stāstīts, ka par katru ceļu lemj Saeimā. Tas, protams, neatbilst patiesībai, jo par katru ceļa projektu lēmums šeit, Saeimā, netiek pieņemts, bet šis ir viens unikāls gadījums - Saeima lemj par viena konkrēta ceļa būvēšanu, absolūti nerēķinoties ar to, kāda ir reālā situācija Latvijā. Paredzēts vienā ceļā ieguldīt tik daudz, cik spēj Latvijas valsts ieguldīt visos pārējos ceļos piecos gados!

Varbūt ir cilvēki, kuri ne tikai gadiem, bet pat gadu desmitiem nespēj saņemt atbildes uz jautājumiem, kāpēc netiek labots kāds konkrēts ceļa posms, kuru viņi lieto ikdienā, kurš nepieciešams, lai tur spētu attīstīt biznesu, bērnus aizvest uz skolu, saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.

Tā ka vēlreiz aicinu jūs atcerēties par veselo saprātu, būt saimnieciskiem un domāt par visas valsts attīstību, nevis tikai par to, kādā veidā kārtējo reizi caur vienu projektu izstumt lielu naudas summu, no kuras noteikti kaut kas arī aizbirs garām ceļam, iebirs kaut kādās citās kabatās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Ļoti īsi. Zināms, ka Sudrabas kundze un dažkārt arī Platpera kungs... viņi bieži uzstājas pret šāda veida likumprojektiem (citiem kolēģiem, iespējams, tas vai nu nav zināms, vai arī viņi nav pievērsuši uzmanību). Bet Juridiskās komisijas rīcībā ir Ķekavas novada domes 2011.gada 26.maija sēdes protokollēmums Nr.7, kur, starp citu, lemts arī par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību šī būvprojekta īstenošanai. Un šajā protokollēmumā redzams, ka par to ir nobalsojuši visi domes deputāti, to skaitā Sudrabas kundzes bijušais partijas biedrs Platpera kungs. Tas droši vien ir ļoti zīmīgi. Un tad rodas jautājums, kāpēc šobrīd Sudrabas kundze par to nerunā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

G.Bērziņš. Nē, komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Skatot šo likumprojektu Saeimas Juridiskajā komisijā, pirms tam mēs aicinājām ņemt dalību komisijas sēdē gan (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) šeit norādīto triju īpašumu īpašniekus, gan arī kreditorus, to skaitā nodrošinātos. Uz komisijas sēdi ieradās ieinteresētās personas, bet bija arī īpašnieki, kas nereaģēja un neieradās uz komisijas sēdi. Mēs konstatējām, ka nav bijusi iespējama vienošanās starp īpašniekiem un projekta virzītāju - Iekšlietu ministriju. Mēs konstatējām arī nepieciešamību - robežas joslas ierīkošanu. Tam ir nepieciešami šie konkrētie zemesgabali.

Par nekustamo īpašumu “Vecais ceļš”. Šajā gadījumā mēs konstatējām, ka atbilstoši lietā esošajiem materiāliem īpašnieks nepiekrīt noteiktajai atlīdzībai. Bet, kā jau teicu, komisija nevērtē atlīdzības apmēru.

Nekustamajam īpašumam “Pierobeža” ir virkne kreditoru, kuri faktiski nav... īpašnieks nav reaģējis nedz uz komisijas, nedz uz Iekšlietu ministrijas aicinājumiem ņemt dalību šajā procesā.

Par nekustamo īpašumu “Maizesmājas”. Mēs konstatējām, ka ir bijušas nekustamā īpašuma īpašnieka sūdzības, taču komisijas sēdē bija informācija, ka to trūkumu, kas it kā ir konstatēti, patiesībā dabā nav. Proti, šajā gadījumā bija strīds par to, vai Iekšlietu ministrija, konkrēti Valsts robežsardze, gatavojot šo valsts robežas joslu, nav pretlikumīgi jau izzāģējusi kokus konkrētajā nekustamajā īpašumā.

Komisija uzklausīja visas ieinteresētās personas un nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 4.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr.1269/Lp12) otrajam lasījumam.

Uz otro lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 2. ir Saeimas deputāta Jāņa Ruka priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šis deputāta Jāņa Ruka priekšlikums paredz to, ka pašvaldības policistiem visā Latvijā tiek uzlikts par pienākumu nēsāt vienādus formas tērpus, kurus apstiprina iekšlietu ministrs.

Par ko ir stāsts? Šāda norma ir pastāvējusi līdz šim - 28 gadus. Un šo 28 gadu laikā nevienai pašvaldībai tā arī nav izdevies panākt, ka formas apstiprina iekšlietu ministrs, jo Iekšlietu ministrijā vienkārši ar to neviens nekad nav gribējis nodarboties. Es teikšu vēl vairāk - šobrīd Iekšlietu ministrija apstiprina savas jaunās formas un ir pagājis pusotrs gads, kopš Iekšlietu ministrija šīs formas nevar saskaņot starp savām četrām struktūrvienībām. Jautājums - kāpēc mēs vēlamies atdzīvināt šādu sen nomirušu normu, kas nav strādājusi 28 gadus?

Nav runa par to, ka nebūtu vajadzīgas kaut kādas kopīgas atšķirības zīmes. Bet šobrīd Latvijā ir 2128 pašvaldības policijas darbinieki. Ja šī norma būtu sākusi strādāt tanī laikā, kad tā tika pieņemta, tad viss būtu okay. Viss būtu sakārtots, un visi policisti ar to būtu darbojušies. Bet tagad pateikt 60... astoņām republikas pilsētām un 64 novadiem: “Jums tur viss ir garām, un tagad šujam par jaunu formas!” - nu, tas ir diezgan bezatbildīgi, un es tikai gribu cerēt, ka priekšlikumu iesniedzējs nav pazīstams ar kādu policijas apģērbu šuvēju.

Komisijā mēs šo likuma normu gan atbalstījām, diviem cilvēkiem atturoties, taču ceram, ka Valsts policija un Latvijas Pašvaldību savienība, uz kuras pleciem viss šis pasākums finansiāli gulsies, atradīs kaut kādu kopsaucēju un varbūt šī norma neprasīs tik lielus izdevumus, un varēs vienoties par kaut kādām vienādām zīmotnēm vai atšķirības zīmēm, neliekot 2000 policistiem pilnībā pāršūt visu to, kas viņiem šobrīd ir sagādāts.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Mana priekšlikuma būtība ir šāda.

Ja mēs šo normu no likuma izslēdzam, tad rodas tāda situācija, ka pašvaldības policija var savus pienākumus pildīt vispār bez formas tērpa. Un priekšlikuma būtība ir šāda: nav jau jāpāršuj visas formas, kā minēja mans kolēģis Seržanta kungs. Mums ir 119 pašvaldības, un, manuprāt, ja katra pašvaldība izvēlēsies pašvaldības policista formas tērpā iekļaut kādas papagaiļa vai pāva spalvas un tas būs leģitīmi, tad, visticamāk, nonākot kādā citā pašvaldībā, mēs šo amatpersonu neatpazīsim. Un šinī gadījumā es uzskatu, ka iekšlietu ministrs ir gana atbildīga persona, kas spētu sistematizēt šo lietu - visu to, kas attiektos uz uzvārdu izvietojumu, formas krāsu, uzrakstu “Pašvaldības policija” un atšķirošām zīmotnēm... Lai kur mēs Latvijā atrastos, tomēr šīs amatpersonas varētu atpazīt un cienīt.

Tikko bija dziesmu svētki, un mēs zinām situāciju, ka pašvaldības policija pavadīja savus koristus un apsargāja tās skolas, kurās šie koristi un dejotāji dzīvoja. Tas nozīmē, ka pašvaldības policija pildīja savus pienākumus ne tikai savas pašvaldības teritorijā. Un tas vēlreiz apliecina to, ka šai formai vajadzētu būt atpazīstamai un vienādai un tai noteikti vajadzētu atšķirties no iekšlietu... no policijas formas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Es vēlreiz atkārtošu - es neesmu pret to, ka pašvaldības policijas darbinieki jāatpazīst, un es neesmu pret to, ka kaut kāda saskaņa, protams, viņu vidū ir vajadzīga. Bet! Pie šī priekšlikuma ir vēl jāpastrādā, lai nesanāktu tā, ka šis jautājums tiek nodots tikai un vienīgi iekšlietu ministra rokās. Mēs nevaram zināt, kurš iekšlietu ministrs sadomās izpausties. Jo var būt tāda situācija, ka šī likuma norma tiek interpretēta tā, ka pašvaldības, piemēram, izveido šī formas tērpa maketu, aiziet pie iekšlietu ministra, apstiprina, okay, bet var būt arī otrādi. Var būt, ka iekšlietu ministrs uzzīmē šo formu un pasaka: tagad no rītdienas vai no nākamās nedēļas visiem 2000 pašvaldības policistiem ir jābūt apģērbtiem šādi.

Un tāpēc atbalstām šo normu tagad, bet ļaujam viņiem vēl savā starpā - Latvijas Pašvaldību savienībai un Iekšlietu ministrijai - komunicēt un varbūt nonākt pie kaut kāda loģiskāka rezultāta.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas pozīciju ziņotājs skaidros?

J.Ruks. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jāņa Ruka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ruks. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Ruks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Sveicināta, augstā Saeima! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 4.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr.1263/Lp12) otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 16 priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Spolītis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 5. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 7. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 8. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 10. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 11. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 12. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 14. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 15. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Un visbeidzot 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši. Un aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Spolītis. Termiņš trešajam lasījumam ir viena nedēļa - 20.septembris.

Sēdes vadītāja. 20.?

V.Spolītis. 20.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr.1261/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja uz otro lasījumu vienu priekšlikumu, kas tika saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to vienīgo priekšlikumu esam izskatījuši.

Komisijas vārdā aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 27.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.1288/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirms otrā lasījuma un saņēma vienu priekšlikumu. Tas tika saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara un komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to mēs esam izskatījuši vienīgo priekšlikumu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies, kolēģi.

Šim likumprojektam priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 18.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1995.gada 24.jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Strādājam ar dokumentu Nr.4963.

Šī likumprojekta mērķis ir kultūras priekšmetu aizsardzība ar nolūku novērst un apkarot nelikumīgu kultūras priekšmetu tirdzniecību. Latvijā pašreiz trūkst starptautiska regulējuma attiecībā uz trešajām valstīm par kultūras priekšmetu izvešanu un nelikumīgi izvesto atgriešanu. Šī konvencija sniedz aizsardzību ne tikai Latvijas kultūras vērtībām, bet uzliek par pienākumu atzīt un respektēt arī citu valstu kultūru, vērtības.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1995.gada 24.jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.septembris.

Sēdes vadītāja. 29.septembris, ja?

O.Ē.Kalniņš. 21.septembris.

Sēdes vadītāja. 21.septembris. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1970.gada 14.novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4964.

Šis likumprojekts arī saistīts ar kultūras priekšmetu saglabāšanu. Šī konvencija ir daudzpusējs starptautisks līgums, kas paredz nelikumīgas kultūras vērtības aprites uzraudzību, nodrošinot tiesisko regulējumu kultūras vērtību aizsardzībai un nelikumīgi izvesto kultūras vērtību atgūšanai.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1970.gada 14.novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. 21.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Rīgas Latviešu biedrības nama likums”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Rīgas Latviešu biedrības nama likums”. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Līdz ar to izskatīti abi priekšlikumi. Aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu”. Tīri tehnisks labojums - adreses maiņa. Komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums tātad ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Adamovičs. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

A.Adamovičs. Un, kolēģi, komisijas vārdā aicinu bez izskatīšanas komisijas sēdē apstiprināt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Adamovičs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr.1322/Lp12).

Likumprojekta mērķis ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par atbildību vides jomā, videi nodarītā kaitējuma novēršanu, atlīdzināšanu... pārņemšana Vides aizsardzības likumā.

Konkrēti, precizēta termina “kaitējums ūdeņiem” definīcija, šo terminu attiecinot ne tikai iekšzemes ūdeņiem, bet arī jūras ūdeņiem.

Tāpat likumprojektā ir noteikts tas, ka vides inspektoram kā atšķirības zīme būs dienesta apliecība, vienlaikus atsakoties no tādiem atribūtiem kā žetons un formas tērps... kā arī citi saistītie grozījumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi pirmajam lasījumam grozījumus Iepakojuma likumā.

Likumprojekta mērķis ir samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, kā arī pārņemt direktīvas normas.

No 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem neizsniegs bez maksas (izņēmums būs iepirkumu maisiņi no ļoti vieglās plastmasas - ap 15 mikroniem), un no 2025.gada 1.janvāra paredzēts iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus (izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus) ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem, kā arī informēt patērētājus par plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Likumprojekts ir sagatavots un saskaņots ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Kolēģi, lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 20.septembrim.

Sēdes vadītāja. Līdz 20.septembrim, Romān?

R.Naudiņš. Jā, jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.septembris.

Godātie kolēģi! Deputāti Rasmanis, Kozlovska, Kalnozols, Aizstrauta, Klaužs un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Rasmanis, Kozlovska, Kalnozols, Aizstrauta, Klaužs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Rasmanis, Kozlovska, Kalnozols, Aizstrauta, Klaužs, Seržants un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Rasmanis, Kozlovska, Kalnozols, Aizstrauta, Klaužs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”... atvainojos, likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.1311/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Likumprojekta būtība ir tāda, ka 2018.gada 1.janvārī ir stājušies spēkā Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi, kas paredz, ka atkritumu apsaimniekotājs atļaujas saņemšanai iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Tomēr, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par šo nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību, tika konstatēts, ka ietvertais deleģējums ir pārāk šaurs un neaptver visu, ko nepieciešams šajos noteikumos iekļaut. Līdz ar to likumprojekta mērķis ir attiecīgi precizēt deleģējumu, lai šo finanšu nodrošinājuma sistēmu varētu efektīvi... padarīt par tādu, kas efektīvi darbojas.

Komisijas vārdā, cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 18.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.septembris.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Pusapaļās jubilejas svinējuši un svinēs mūsu kolēģi Andrejs Klementjevs un Anrijs Matīss, un mēs viņus sveicam. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai... Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai. Šimfas kundze!

Vārds paziņojumam deputātam Aldim Adamovičam...

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pusstundu pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim - reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... ir, Aleksandrs Jakimovs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Ainārs Mežulis, Andris Morozovs, Arvīds Platpers, Sergejs Potapkins, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma!

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.1318/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Likumprojekta galvenais mērķis un būtība ir šāda. Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja funkcijām finansējuma apmēru nosaka kā proporciju no nozarē iesaistīto finansējuma. Tāpat arī vēsturisko dzelzceļu finansē no dzelzceļa nozares. Un viss šis regulējums ir spēkā līdz 2018.gadam, bet no 2019.gada ir jāmeklē citi - alternatīvi - avoti. Ministru kabinets izvērtēja šo situāciju un paredz pagarināt finansējuma modeļa termiņu visām šīm minētajām institūcijām uz 2019., 2020. un 2021.gadu, kā arī līdz 2021.gada 1.aprīlim saglabāt šo vēsturisko mantojumu dzelzceļa finansēšanas sistēmā.

Komisijā šis likumprojekts guva atbalstu pirmajam lasījumam.

Kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret un atturas - nav.

Godātie kolēģi, šobrīd zālē nav kvoruma. (Dep. A.Latkovskis: “Nevis kvoruma nav, bet kartes nebija ieliktas!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzurezultātu! Reģistrējušies 63 deputāti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 18.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu.

Likumprojekts ir sagatavots, lai pārtiku, kas ir marķēta ar “Ieteicams līdz”, varētu izmantot arī pēc šī termiņa beigām. Un tādēļ ir vajadzīgs deleģējums Ministru kabinetam, lai sagatavo attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

Tādējādi mēs varētu palīdzēt daudzām organizācijām, kuras izplata pārtiku. Mēs varētu arī samazināt ietekmi uz vidi, jo netiktu nelietderīgi izmesta ārā pārtika, kura joprojām vēl ir derīga. Marķējums “Ieteicams līdz” visbiežāk ir uz makaroniem, putraimiem un tādiem produktiem, kuri ir vēl ilgi derīgi pēc šī termiņa, līdz kuram tie ir ieteicami.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz virzīt šo likumprojektu un apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Krauze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 21.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.septembrim.

Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts “Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu”. Vai kāds runās iesniedzēju vārdā?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ukrainas pilsonis Oļegs Sencovs jau vairāk nekā 120 dienas ir pieteicis badastreiku, atrodoties apcietinājumā Krievijā. Viņa veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, un šajās dienās viņš ir nosūtījis vēstuli ģimenes locekļiem ar vārdiem, ka vairs necer atgriezties Kijevā. Vairs necer atgriezties pie savējiem, jo viņa veselības stāvoklis ir pasliktinājies, visticamāk, neatgriezeniski.

Šajā situācijā runa nav tikai par vienu Oļegu Sencovu, bet starptautisko tiesību normu pārkāpumiem kopumā. Krievija 2014.gadā pretlikumīgi okupēja Krimu. Tā pretlikumīgi apcietināja Ukrainas pilsoņus, tā pretlikumīgi tos tur apcietinājumā joprojām. Tā cenšas uzspiest tiem Krievijas pilsonību, lai padarītu šo procesu kaut cik leģitīmu. Un šajos apstākļos, kad izskan aicinājums izteikt Saeimas nosodījumu un atbrīvot visus pretlikumīgi apcietinātos Ukrainas pilsoņus, mēs redzam briesmīgu Latvijas parlamentāro praksi, kā ārpolitikas veidotāji no vienas frakcijas var torpedēt Saeimas darbu. Aizvadītajā Ārlietu komisijas sēdē visumā klusais deputāts Rubiks nobļāvās, ka viņam ir iebildumi pret šāda paziņojuma izskatīšanu. (Dep. A.Rubiks: “Jā!”) Rubiks, kura vārdu... (Dep. A.Rubiks: “Kurš Rubiks? Precizē, lūdzu! Mēs esam divi Saeimā!”)

Šajā situācijā mēs redzam vēl absurdāku ainu. Laikā, kad mēs Saeimā izskatām aicinājumu Krievijai atbrīvot pretlikumīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus, citi Latvijas ārpolitikas veidotāji, kas strādā Ārlietu komisijā - Sergejs Potapkins un Latvijas pārstāvis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Boriss Cilevičs -, brauc uz Maskavu un tusējas ar Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieku Dmitriju Jermolajevu. Vai jums tas nešķiet absurdi? Aptur paziņojuma pieņemšanu Saeimā... Vienlaikus šādas iniciatīvas notiek! Un it īpaši mani izbrīna tas no Borisa Cileviča puses. Strādājot Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, viņš vienmēr kvēli teicās aizstāvam cilvēktiesības. Protams, līdz kaut kādai robežai. Protams, ja tas ir izdevīgi.

Es aicinu šodien Saeimu pieņemt šo lēmuma projektu un tiešām ceru, ka mūsu lielā kaimiņvalsts spēs kādudien ievērot starptautiskās tiesības un atbrīvot pretlikumīgi aizturētos cilvēkus, izvākt savu karaspēku no pretlikumīgi okupētajām teritorijām, lai atjaunotu to kārtību, kāda bija pirms Putina nākšanas pie varas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Sveicināti vēlreiz! Es atbalstu šo Saeimas paziņojumu šodien un atbalstīju to arī 30.augustā, kad Ārlietu komisija pirmo reizi publiskoja savu atbalstu šim paziņojumam.

Atcerēsimies, ka Oļega Sencova badastreiks, kā mums nupat minēja, turpinās jau vairāk nekā 100 dienas! Tā kā viņa veselības stāvoklis ir kritisks, mūsu prioritāte bija Ārlietu komisijā nekavējoties vienoties ar citiem Eiropā un laikus izteikt mūsu atbalstu Sencova lietā. To mēs izdarījām jau augustā Ārlietu komisijas vārdā, un tās ziņas izskanēja starptautiskā presē.

Bet šis Ārlietu komisijas paziņojums augustā... tas neizslēdz iespēju vēlreiz apstiprināt Latvijas viedokli Sencova lietā. Dubults neplīst! Šinī gadījumā tas stiprina un paplašina Saeimas viedokli.

Es aicinu Saeimu vienoties ar Ārlietu komisiju un visiem citiem, kas ir nosodījuši Krievijas rīcību Sencova lietā. Es aicinu atbalstīt šo paziņojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeima! Papildus kolēģu teiktajam gribu atgādināt... izmantot iespēju šeit no Saeimas tribīnes atgādināt vēl vienu lietu, kas diemžēl Rietumu, tajā skaitā Latvijas, medijos ir palikusi neizteikta.

Proti, šodien ir 123.diena, kopš Oļegs Sencovs badojas.

Pretlikumīgā viņa aizturēšana un turēšana stingrā režīma kolonijā...

Oļegs ir vairākas reizes atgādinājis, ka viņš dara to ne tikai sevis dēļ, bet arī tādēļ, lai tiktu atbrīvoti pārējie 70 Ukrainas politieslodzītie, kurus es gribu šobrīd nosaukt: Teimurs Abdullajevs, Uzeirs Abdullajevs, Talajats Abdurahmanovs, Rustems Abiltarovs, Zevri Abseitovs, Muslims Alijevs, Refats Alimovs, Kazims Ametovs, Erness Ametovs, Ali Asanovs, Marlens Asanovs, Volodimirs Baluhs, Envirs Bekirovs, Memets Beļalovs, Oleksijs Besarabovs, Rustems Vaitovs, Valentins Vihivskis, Pavlo Hribs, Mikola Dadajs, Bekirs Degermendži, Mustafa Degermendži, Emils Džemadenovs, Arsens Džeparovs, Volodomirs Dudka, Andrijs Zahtejs, Ruslans Zeitullajevs, Servers Zekerjajevs, Timurs Ibragimovs, Rustems Ismailovs, Jevhens Karakaševs, Mikola Karpjuks, Staņislavs Klihs, Andrijs Kolomijecs, Oleksandrs Kolčenko, Oleksandrs Kostenko, Arsens Kubedinovs, Emirs Useins Kuku, Serhijs Litvinovs, Envers Mamutovs, Narimans Memedeminovs, Remzi Memetovs, Emils Minasovs, Ihors Movenko, Seirans Mustafajevs, Servers Mustafajevs, Jevhens Panovs, Nuri Primovs, Volodimirs Prisičs, Ismails Ramazanovs, Ferats Saifullajevs, Aiders Saledinovs (Dep. R.Balodis: “Ko viņš tur lasa?”), Seirans Salijevs, Envers Seitosmanovs, Oleksijs Sizonovičs, Vadims Siruks, Oleksijs Stohnijs, Renats Suleimanovs, Edems Smailovs, Oleksandrs Stešenko, Romans Suščenko, Romans Ternovskis, Ruslans Trubačs, Asans Čapuhs, Oleksijs Čirnijs, Hlibs Šablijs, Mikola Šipturs, Dmitro Štiblikovs, Oleksandrs Šumkovs un Viktors Šurs.

Septiņdesmit cilvēki joprojām pretlikumīgi atrodas Krievijas cietumos tikai tāpēc, ka viņi bija uzticīgi Ukrainai. Neaizmirsīsim viņus!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Protams, kāds var teikt, ka mums Latvijā, kas ir NATO valsts, kas ir Eiropas Savienības valsts, viegli runāt par to, kas notiek Krievijā. Mums tikko bija pārtraukums. Es pieņemu, ka daudzi no jums ieturēja nelielu maltīti... un arī jums ir viegli runāt par citur notiekošo... bet Oļegs Sencovs, kā jau tika minēts, vairāk nekā 120 dienas ir pieteicis badastreiku.

Saeimā ir izveidota deputātu grupa Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam, un pirms Līgo svētkiem sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Saeimā bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu par Oļegu Sencovu. Tas bija divreiz iespējams. Paldies tiem, kas atnāca un noskatījās.

Jau toreiz mēs ar dažiem kolēģiem runājām, ka, iespējams, būtu vajadzīgs lielāks Saeimas paziņojums Oļega atbalstam. Tobrīd mēs to nepaguvām. Tāpēc īstenībā es gribu pateikt paldies Rihardam Kolam, kurš, kā saprotu, bija viens no aktīvākajiem šī lēmuma projekta virzītājiem.

Es Saeimā esmu jau septiņus gadus un gana daudz esmu runājis - droši vien nekā jauna jums neizstāstīšu, jūs mani tāpat labi zināt. Tāpēc nekomentēšu tik daudz Krievijā notiekošo pats. Es gribu jums nolasīt paša Oļega Sencova teikto tajā brīdī, kad tiesa viņam piesprieda 20 gadus, par ko viņu jau brīdināja tie spīdzinātāji, kuri aicināja viņu atzīties visos lielajos noziegumos. Starp citu, tie lielie noziegumi ir tādi, ka Krievijas attiecīgie specdienesti safabricēja lietu, ka viņš esot bijis viens no galvenajiem plānotājiem, lai vērstu, nu, teiksim tā, teroraktus pret Ļeņina pieminekli. Un par to viņam 20 gadus piesprieda!

Cita starpā jāpiemin, ka tiesas sēdē, kuras viss process tika balstīts uz divām liecībām, viens no lieciniekiem tiesas sēdē atzina, ka viņš devis liecību spīdzināšanas rezultātā... tik un tā šie 20 gadi tika piespriesti.

Tātad - ko Oļegs Sencovs saka?

“Es nekādas žēlastības neprasu. Šeit viss ir saprotams: okupētājvalsts tiesa nevar būt taisnīga jau pēc būtības. Nekā personīga, cienījamā tiesnese! Es ko citu gribēju pateikt. Ir tāds personāžs Poncijs Pilāts, kas daudzus gadus pasēdējis uz Mēness, apsverot savu rīcību, un, kad saņēma žēlastību, atzina: pats lielākais grēks ir gļēvulība. To pierakstīja izcilais krievu rakstnieks Bulgakovs grāmatā “Meistars un Margarita”, un es viņam piekrītu. Gļēvums ir pats briesmīgākais grēks uz pasaules. Nodevība ir gļēvuma laicīgā forma. Liela nodevība bieži vien sākas no tāda maza gļēvuma. Kā ar Čirniju: uzvelk maisu uz galvas, nedaudz iekausta, un pēc pusstundas tu esi gatavs noliegt visas savas vērtības un pārliecību, nomelnot citus, pats atzīties par jebko, lai tikai beidz sist.

Es zinu, ko vērta ir tava pārliecība... Es nezinu, ko ir vērta tava pārliecība, ja tu neesi gatavs tās vārdā ciest vai pat mirt. Esmu ļoti priecīgs, ka Genādijs Afanasjevs spēja pārkāpt pāri pats sev, izmantoja iespēju, viņš spēja atzīt savu kļūdu un pateikt, ka iepriekš liecību sniedzis izdarīta spiediena un spīdzināšanas rezultātā. Esmu priecīgs par viņu. Ne tik daudz par to, ka viņš tagad ir atzinies - un tā ir sensācija! - vai ka tagad mani kāds vēl attaisnos. Protams, nekā tāda nebūs! Esmu priecīgs par viņu. Viņš varēs dzīvot tālāk un sajusties kā cilvēks, kurš nenobijās. Var cilvēku baidīt, var sist, taču viņš izdarīja pareizo izvēli - veica soli virzienā, no kura atpakaļceļa vairs nav. Esmu ļoti priecīgs par viņu.

Es jau gadu esmu jūsu brīnišķīgajā valstī, skatos jūsu televīziju. “Vestji”, “Vremja” - tie tādi labi raidījumi. Jūsu propaganda lieliski strādā. Patiesi! Esmu pārliecināts, ka Krievijas iedzīvotāju lielākā daļa tic tam, ko viņiem stāsta: ka Putins ir pats lielākais malacis, ka Ukrainā ir fašisti, ka Krievija visu dara pareizi un ka visapkārt tikai ienaidnieki. Patiesi ļoti laba propaganda! Taču mēs visi labi zinām, ka ir arī gudri ļaudis, kā jūs, cienītā tiesnese, kas ļoti labi saprotat, ka nav nekādu fašistu Ukrainā, ka Krima savākta nelikumīgi, ka Krievijas karaspēks ir Donbasā. Pat es šeit, jūsu Krievijas cietumā esot, to zinu, jo arī šeit piebāzts ar kaujiniekiem no Austrumukrainas, kurus uz turieni sūtīja kā varoņus uz tankiem un ar ieročiem. Viņi tur karo, domā, ka viņus šeit gaida atgriežamies. Taču atpakaļceļa viņiem jau nav. Tas ir vilciens vienā virzienā. Šeit, cietumā, es to zinu.

Es satiku karavīru, kurš Sevastopolē iebrauca ar kuģi un ielenca kā reizi tās ukraiņu karavīru daļas, kurām es centos palīdzēt. Kā interesanti liktenis ir pagriezies, vai ne?

Faktu ir daudz, un tie uzpeld virspusē. Ja tu neaiztaisi acis, tu to redzi. Arī visi šie jūsu režīma trubadūri - žurnālisti, viņi arī nav muļķi, ļoti labi saprot, kas ir patiesībā, tomēr turpina melot, turpina darīt savu darbu, atrodot tam visādus attaisnojumus - jābaro bērni, jāuztur ģimene. Kāpēc audzināt jaunu kalpu paaudzi?

Un vēl ir trešā Krievijas tautas daļa, kuri labi saprot, kas notiek, kuri netic propagandai, kuri saprot, kas patiesībā pasaulē notiek, kādus noziegumus veic jūsu vadība. Taču šie ļaudis nez kāpēc baidās. Viņi domā, ka neko nevar izmainīt, ka viss paliks tāpat, ka sistēmu nesalauzt, ka tu esi viens, ka mēs... ka mūsu ir maz, ka visus saliks cietumos... un visi klusē kā peles.

Mums Ukrainā arī bija noziedzīga vara, bet mēs izgājām pret to. Negribēja dzirdēt, sitām pa atkritumu kastēm. Mūs vara negribēja redzēt, mēs dedzinājām riepas. Galu galā mēs uzvarējām. Tas pats notiks pie jums Krievijā agri vai vēlu. Nezinu, kādā veidā. Es, protams, negribu būt... lai kāds ciestu, tikai gribu, lai pār jums nevalda noziedznieki.

Gribu novēlēt, lai trešajai sabiedrības daļai būtu spēks iemācīties nebaidīties.” Citāta beigas.

Kā jau iepriekš runātāji minēja, Oļegam Sencovam... ir pagājušas jau vairāk nekā 120 dienas, kopš viņš pieteicis badastreiku, un viņa veselībai ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Bet viņš turpina šo badastreiku nevis savā vārdā, bet lai pievērstu pasaules uzmanību, arī Latvijas uzmanību, arī tiem pārējiem politieslodzītajiem, kuru vārdus un uzvārdus jau Veiko Spolītis nolasīja.

Es apzinos, ka mēs ar šo lēmumu šobrīd nevaram izmainīt situāciju, tomēr, manuprāt, tas ir mūsu pienākums - nobalsot “par” šo lēmuma projektu. Arī mans vectēvs savulaik tika izsūtīts uz Sibīriju, un 10 gadi viņam tika piespriesti kā tautas noziedzniekam.

Un droši vien šis balsojums ir tāds maziņš apliecinājums, ka mēs neesam gļēvi un ka mēs esam spējīgi pastāvēt par taisnību gan Latvijā, gan arī ārpus tās.

Aicinu balsot “par”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas!

Es atkal ar savu neuzmācīgi uzmācīgo - un ko iegūs valsts, un ko iegūs iedzīvotāji?

Ārlietu ministrijas pārstāvji tā arī neko man skaidri nevarēja pateikt, ko mēs iegūsim no tā.

Ārlietu komisijas sēdes laikā viens no Nacionālās apvienības deputātiem iedeva vēl tādu ļoti neveiksmīgu piemēru, ka mēs, Saeima, jau atbalstījām Nadeždu Savčenko. Tieši šādu pašu paziņojumu...

Man ir lūgums, deputāti. Vienmēr ir patiesība kaut kur pa vidu - gan tanī, gan šinī pusē. Un es ļoti negribētu... ka nesanāk atkal tāpat kā ar to paziņojumu, kas saistīts ar Nadeždu Savčenko. Ka mēs aizstāvējām Nadeždu Savčenko, bet beigu beigās ukraiņi paši viņu ielika cietumā.

Manuprāt, tas tā glupi no malas izskatās. Manuprāt, šinī situācijā mēs paši īsti nezinām, kas tur notiek. Tikai zinām, ko kāds kaut kur ir stāstījis... ir vēlams izmantot to, ko Francijas prezidents Miterāns teica mūsu dārgajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, - iespēju paklusēt. Un kāpēc? Man gribas pajautāt šī likuma... šā lēmuma sagatavotājiem vienu lietu. Pāris dienas atpakaļ spēlēju ar tautiešiem ārzemēs spēli - “Uzminiet latviešu valodā vārdus!”. Vai jums nav neērti, ka latviešiem ārzemēs ir jāspēlē spēles, lai būtu... “Uzminiet latviešu vārdus!”, lai būtu ar Latviju kaut kāda saikne! Kāpēc jums šie latvieši ir mazsvarīgāki par kaut kādu ukraini?! Jums nav neērti?!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mums patiesi ir morāls pienākums iestāties par politieslodzītajiem Krievijas Federācijā, aizstāvēt apspiesto pilsonisko sabiedrību Krievijas Federācijā, kas tiek lamāta un apsaukāta... darbojoties kādās ārvalstu interesēs... kas tiek lamāti un apsaukāti par ārvalstu aģentiem, kuru aktīvisti tiek sodīti par savu politisko uzskatu paušanu.

Cienījamie kolēģi! Mums ir pienākums skatīties uz to, kas notiek Krievijas Federācijā. Bet mums ir arī pienākums skatīties uz tiem gadījumiem, kad Krievijas Federācijas pilsoniskās sabiedrības apspiešanas prakse piezogas mums pašiem. Tādēļ, kolēģi, ir jo īpaši šokējoši redzēt, ka šodien, kad mēs runājam par Oļegu Sencovu, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko un citi viņas atbalstītāji - Sudrabas kundze, Meijas kungs un tā tālāk - ir iesnieguši Saeimā likumprojektu, kura mērķis ir sodīt un vajāt mūsu nevalstisko organizāciju par uzdrīkstēšanos piketēt pie Saeimas, par uzdrīkstēšanos vērst Saeimas uzmanību (Dep. R.Balodis: “Par tēmu!”) uz to, kādu ietekmi uz mūsu jauniešu veselību ir atstājuši Saeimā pieņemtie tikumības grozījumi. (Dep. R.Balodis: “Par Oļegu runājiet!”)

Cienījamie kolēģi! Es rūpīgi klausījos Jūlijas Stepaņenko runu par šo pieprasījumu. Viņa runā ar vārdiem, kādus lieto Krievijas Federācijā, vēršoties pret pilsonisko sabiedrību. (Dep. G.Kūtris: “Par tēmu!”) Viņa apšauba to...

Sēdes vadītāja. Čigānes kundze, lūdzu, par tēmu runājiet!

L.Čigāne. ...ka mūsu organizācijām ir tiesības saņemt finansējumu savām politiskajām aktivitātēm no citu valstu organizācijām.

Cienījamie kolēģi! Cīnoties par to, lai Krievijas Federācijā esošie politieslodzītie tiktu atbrīvoti, lai tur nevajātu politisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, vienlaikus ir jāiestājas par to, lai šāda prakse nepiezagtos mums pašiem. Tādēļ es ļoti ceru, ka Pieprasījumu komisija stingri noraidīs Jūlijas Stepaņenko mēģinājumu šo Krievijas praksi ievazāt pie mums.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Cienījamais Prezidij! Te izskanēja viena deputāta apgalvojums “kaut kāds ukrainis”. Kāpēc viņam palīdzēt? Gribu jums atgādināt... tur sēž tas deputāts... Gribu jums atgādināt, ka Latvija arī reiz bija okupēta, ka mēs arī vienā dienā kļuvām par PSRS pilsoņiem un ka arī mums bija tādi cilvēki kā Oļegs Sencovs. Man Zviedrijā, trimdā dzīvojot, pienāca telefona zvans, lūdzot, lai es vēršos pie Zviedrijas iestādēm, lai tās palīdz Gunāram Astram, kas guļ slimnīcā tanī laikā tā sauktajā Ļeņingradā. Jūs domājat, ka man bija viegli zvanīt atbildīgām personām ļoti augstos amatos? Varēju jau pateikt: “Tas pārāk grūti.” Varēja arī zviedri man atbildēt: “Kāds labums mums no tā?” Ziniet, es piezvanīju. Nu, nokrekšķējās tur tā, bet teica: “Labi. Mēs tam cilvēkam palīdzēsim.” Un palīdzēja! Konsulāts Ļeņingradā, zviedru konsulāts Ļeņingradā, piedāvāja Gunāram Astram medicīnisko palīdzību (diemžēl - par vēlu). Zviedrija palīdzēja, kaut gan tas nekādu labumu Zviedrijai it kā nedeva!

Nu, tāpat mūsu jautājums par Oļegu... Varonīgs cilvēks! Padomājiet, badoties pāri par 100 dienām! Un viņš ir nevis vairs Ukrainas pilsonis, bet - kas? Izrādās, Krievijas pilsonis.

Šis ir sirdsapziņas balsojums. Mēs kādreiz bijām tādā situācijā. Mums bija savi varoņi, kurus mēs atbalstījām. Atbalstīsim arī ukraiņus!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi. (Dep. A.Kaimiņš: “Par tiesnešiem!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Vēlreiz. Arī tev, Artus. Kāpēc tev, Artus, ir vienaldzīgi tie latvieši, kas dzīvo ārzemēs? Kāpēc tu personīgi neko nedari, lai viņi atgrieztos? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.1248/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 27.septembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.1248/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 27.septembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!

Šā gada, 2018.gada, 13.aprīlī Saeima saņēma 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana”. Šā gada 2.maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi, kura norādīja, ka jādod iespēja saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, nelieto internetbankas un nav ieguvuši augstāko juridisko vai ekonomista izglītību, tomēr strādā un maksā nodokļus.

Pēc iesniedzēju domām, Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāpieprasa informācija par attaisnotajiem izdevumiem no medicīnas un izglītības iestādēm.

Komisijas sēdēs ar savu viedokli dalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības.

Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka ideja ir atbalstāma ilgtermiņā, un norādīja uz tādām problēmām kā informācijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas aprēķināšanu nepietiekamība un informācijas par attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecisko un izglītības pakalpojumu izmantošanu neesamība. Pārstāvji uzsver, ka jau šobrīd notiek sarunas gan ar Izglītības un zinātnes ministrijas, gan ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, lai informācija par ienākumiem un attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem iedzīvotājiem pienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa, būtu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā.

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pārstāvji komisijas sēdes laikā norādīja, ka, attīstot e-veselību, jāiekļauj arī finanšu aspekti saistībā ar medicīniskajiem izdevumiem, tajā skaitā attaisnotajiem izdevumiem. Pārstāvji uzskata, ka tādā veidā tiktu samazināts administratīvais slogs gan ārstniecības iestādēm, gan pacientiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

Izglītības un zinātnes ministrija atzīst, ka viņu rīcībā esošās sistēmas varētu pielāgot Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas vajadzībām un tikai nepieciešams rast veidu, kā tās apvienot.

Arī Finanšu ministrija, komentējot pāreju uz gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu e-vidē, skaidroja, ka tas ir nākotnes risinājums gadījumam, ja Valsts ieņēmumu dienestam būtu pieejama visa informācija - tajā skaitā arī par attaisnotajiem izdevumiem -, lai varētu veikt automātisku pārmaksāto nodokļu izmaksu.

Kopumā vērtējot, visu uzaicināto pārstāvju viedoklis atspoguļoja pārliecību, ka šāda automātiska nodokļu atmaksa ir realizējama praksē un tikai nepieciešams rast tehnisko risinājumu, kāda veidā šīs sistēmas salāgot.

Uzklausot visas iesniedzēju prasības un iepazīstoties ar saņemto iesniegumu, komisija šā gada 24.jūlija sēdē vienbalsīgi nolēma: uzdot Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.janvārim izstrādāt normatīvos aktus, kā arī rast iespējamo tehnisko risinājumu valsts pārvaldē esošo iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests spētu automātiski atmaksāt pārmaksātos nodokļus.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu, kurā paredzēts nodot 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana” Ministru kabinetam; uzdot tam līdz 2021.gada 1.janvārim izstrādāt normatīvos aktus, kā arī rast iespējamo tehnisko risinājumu valsts pārvaldē esošo iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests spētu automātiski atmaksāt pārmaksātos nodokļus.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti iesnieguši izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Buiķis, Naudiņš, Balodis, Cilinskis, Dombrava, Krēsliņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Buiķis, Naudiņš, Balodis, Cilinskis, Dombrava, Krēsliņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Kursīte-Pakule, Ilmārs Latkovskis, Lejiņš, Buiķis, Šnore, Dzintars, Kaimiņš, Viļums, Stepaņenko, Kozlovska un Skujiņš lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Amnestijas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Nav vēl izdalīts... Nav vēl izsniegti materiāli sēdē? Nav izsniegti.

Godātie kolēģi, ir priekšlikums tad pie šī jautājuma... Ir izsniegti? Ir? Kam nav izsniegti materiāli? Amnestijas likums...

Tātad deputātiem vēl ir nepieciešams laiks šī jautājuma lemšanai. Labi. Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 078 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par deputātu atsaukšanu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Kolēģi deputāti!

Šā gada 17.maijā Saeima saņēma 10 078 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par deputātu atsaukšanu”.

Šā gada 6.jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesnieguma iesniedzēju, kas aicina dot sabiedrībai iespēju ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus valstī, atsaukt deputātus arī par antikonstitucionālu darbību.

Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka šāda iespēja ir svarīga gadījumos, kad deputāti pēc ievēlēšanas lauž deputāta zvērestu, nepilda dotos solījumus, veic pretvalstisku darbību vai pret viņiem ir ierosinātas krimināllietas un viņi ar savu darbību turpina graut valsts pārvaldes prestižu.

Izvērtējusi kolektīvo iesniegumu, komisija secināja, ka 2012.gadā tika skatīts pēc būtības līdzīgs kolektīvais iesniegums - “Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” -, kas tika nodots Tieslietu ministrijai, lai tā sagatavotu, izstrādātu un iesniegtu Saeimai likumprojektu. Turpmāk šo jautājumu, kā arī Tieslietu ministrijas iesniegtos likuma grozījumus skatīja Juridiskā komisija un lēma par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Proti, tika paredzēti stingrāki sodi attiecībā uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem. Kā piemēru varu minēt Saeimas kārtības ruļļa 179.panta septītās daļas grozījumus, kuri šodien par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu paredz šādus motivētus lēmumus: liegt deputātam runāt Saeimas sēdē, izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm.

Ir saprotams, ka deputātu atsaukšana tiešā veidā skar arī vēlēšanu sistēmu. Proti, ja pastāv mažoritārā sistēma, tad deputātus iespējams atsaukt pēc viena principa. Ja deputātu atsaukšana notiek pašreizējā vēlēšanu sistēmā, tad jādomā cits risinājums.

Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma sagatavot Saeimas lēmuma projektu un nodot šo iesniegumu Juridiskajai komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā 5.septembra sēdē vienbalsīgi nolēma nodot 10 078 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par deputātu atsaukšanu” Juridiskajai komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 10 078 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par deputātu atsaukšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un mums ir jālemj par iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Kursīte-Pakule, Ilmārs Latkovskis, Lejiņš, Buiķis, Šnore, Dzintars, Kaimiņš, Viļums, Stepaņenko, Kozlovska un Skujiņš lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kartībā un tajā iekļaut likumprojektu “Amnestijas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Ir iebildumi. Ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu izdarītas izmaiņas un tiktu iekļauts likumprojekts “Amnestijas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 28. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Janīnas Kursītes-Pakules, Ilmāra Latkovska, Ata Lejiņa, Andra Buiķa, Edvīna Šnores, Raivja Dzintara un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Amnestijas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijā? Vai runāsiet “par” vai “pret”?

Tātad “pret” runās deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man ļoti gribas cerēt, ka kolēģi saprot, kas ir amnestija un ko viņi grib virzīt. Bet es domāju, ka... man gribas cerēt, bet es pieļauju, ka tomēr tas līdz galam visiem nav skaidrs. Tie, kas bija Komunistiskajā partijā vai citās līdzīgās organizācijās, varbūt vēl atceras, ka padomju laikā bija tāda tradīcija - kad PSRS bija kārtējā gadadiena, taisīja amnestiju, un tad cilvēki, kas sēdēja cietumos, tika atbrīvoti... Nu, tā bija tāda tradīcija. Padomju laikā tā bija.

Bet civilizētās valstīs no amnestijas atsakās, neizmanto. Kāpēc? Tāpēc, ka amnestija neļauj sasniegt mērķi, kura dēļ to piemēro. Ir cits instruments, kas pastāv civilizētās valstīs, - apžēlošana. Ja cilvēks, kurš izdarījis pārkāpumu, ir notiesāts, tad, izskatot individuālo lietu, pieņem lēmumu un atbrīvo viņu no soda izciešanas. Tas ir normāli, tas ir pareizi. Bet, kad taisa amnestiju, mērķi nesasniedz. Piemēram, bija pētījums Polijā, kurā analizēja un pieņēma likumu, ka nedrīkst veikt amnestijas, ka tas ir nepareizi. Bet nu principā labi... tas ir pārāk gudri varbūt, pārāk akadēmiski.

Tomēr es lūdzu ņemt vērā, ka cilvēki, kas piedalījās minētajos pasākumos, jau ir izcietuši sodu, viņi jau ir atbildējuši par izdarīto. Un likumprojekts, ko jūs gribat virzīt, tiek virzīts viena cilvēka dēļ, kurš arī bija sodīts - nosacīti; citiem vārdiem, viņš palika uz brīvām kājām. Bet viņš nepildīja priekšrakstus, viņš ir tos pārkāpis un tieši tādēļ ir cietumā - savas bezatbildības dēļ. Bet es saprotu - tuvojas vēlēšanas, laiks populismam. (Dep. A.Kaimiņš: “Oi, oi, oi!”) Vēlu veiksmi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Es saprotu, juristi šajā situācijā var jebko pagriezt izcili precīzi, un mēs aizmirstam par cilvēku likteņiem. (Dep. A.Judins: “Šeit ir Saeima!”) Mēs esam gatavi sabiedrībā eskalēt nežēlību, galīgi izmetot to, kas ir žēlsirdība. Jebko mēs varam pacelt priekšvēlēšanu gaisotnē un citā...

Mēs atceramies, ka 2009.gadā Latvija nonāca milzu... gan ekonomiskajā, gan sociālajā, gan... vispār totālā krīzes situācijā, kas savu maksimumu sasniedza 13.janvārī. Es domāju, viena daļa no jums, tāpat kā es, bijāt uz šo mītiņu, kas bija sankcionēts.

Mītiņā atskanēja lozungi - gan “Atlaist Saeimu!”, gan “Atlaist valdību!”, gan vēl jo asāki. Pēc mītiņa sākās masu nekārtības. Vairāki desmiti cilvēku, kas tajās piedalījās, tika notiesāti. Juridiski, protams, viņi ir vainīgi, un lielākā daļa, kā jau teica, savu sodu ir izcietuši.

Kāpēc es domāju par žēlsirdības aspektu? (Laikam velti pie mums runāt par žēlsirdības aspektu, kad mēs turamies pie likuma burtiem.) Jo visi tie, kas pēc tam arī ar ķieģeļiem meta Saeimas logos un citur, pārsvarā bija jaunieši. Viņi impulsīvi reaģēja uz kritisko situāciju valstī. Mēs zinām, ka pēc dažiem gadiem Saeima tika atlaista. Īstie kūdītāji, īstie situācijas vaininieki (Dep. A.Kaimiņš: “Pabriks! Štokenbergs!”) toreiz palika ēnā un joprojām ir ēnā. Jaunieši ir tie, kuri izcieta sodu un pār kuriem šī ēna turpina krist.

Vai nav pienācis laiks amnestēt tos, kas piedalījās masu nekārtībās, bet īstenībā kļuva par situācijas upuriem, ķīlniekiem? Viņi ir vajadzīgi Latvijai, pozitīvam darbam. Pagātnes tumšās ēnas ir dzēšamas, ja mums ir atlikusi kaut kripatiņa tās īpašības, ko sauc par žēlsirdību pret citiem, pret līdzcilvēkiem... pret jauniešiem.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Labi!”. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Godātie kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Amnestijas likums” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 7, atturas - 25. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Juridiskās komisijas sēde pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aleksandrs Jakimovs, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Aleksejs Loskutovs, Ainārs Mežulis, Andris Morozovs, Arvīds Platpers, Sergejs Potapkins, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Papildus informēju, ka atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem ir paredzēta šodien pulksten 17.00.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Potapkina, Raimonda Rubika un Orlova jautājumu ekonomikas ministram “Par Jūsu rīcību un publiski paustajiem paziņojumiem saistībā ar Ekonomikas ministrijas rīcības izvērtēšanu, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atļauju izsniegšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Mutvārdos deputāti jautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Potapkina, Raimonda Rubika un Orlova jautājumu ekonomikas ministram “Par Ministru kabineta 2018.gada 24.aprīļa rīkojumu Nr.172 izveidotās un Ekonomikas ministrijas vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” sagatavoto ziņojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Tretjakas, Nikonova, Zujeva un Zemļinska jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atbilstošu darbības nodrošinājumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Tretjakas, Nikonova, Zujeva un Jakimova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par izvairīšanos sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar “OIK darba grupas” ziņojumu”. Jautājums pāradresēts Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Paldies.

Līdz ar to sēdi slēdzu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 2. sēde
2018. gada 13. septembrī

 

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Arvīda Ulmes 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 765/Lm12) (Dok. Nr. 5250)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Brigmanis
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Brigmanis
	- dep. R.Balodis
Svinīgais solījums
	- A.Ulme
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1338/Lp12) (Dok. Nr. 5224, 5224A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1339/Lp12) (Dok. Nr. 5225, 5225A)
Par likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” (Nr. 1340/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5226, 5226A)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” (Nr. 1341/Lp12) (Dok. Nr. 5227, 5227A)
Priekšlikums	- dep. A.Adamovičs
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 13. septembrī (Dok. Nr. 5228)
Lēmuma projekts “Par Lauras Frances apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 763/Lm12) (Dok. Nr. 5246)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Lēmuma projekts “Par Iļjas Grigorjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 764/Lm12) (Dok. Nr. 5247)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Par darba kārtību
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Sabiedrības integrācijas fonda un Open society foundations finansētajiem biedrības “Papardes Zieds” interešu aizstāvības pasākumiem Izglītības likuma 10.1 panta atcelšanai” (Nr. 42/P12) (Dok. Nr. 5256)
Motivācija	- dep. J.Stepaņenko
Par likumprojektu “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” (Nr. 1342/Lp12) (Dok. Nr. 5255)
Priekšlikums	- dep. E.Cilinskis (par)
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” (Nr. 1187/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4712, 5211)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 1275/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4992, 5212)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1269/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5213)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Debates	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Ruks
	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 1263/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5217)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 1261/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5218)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 1288/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5219)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Par 1995. gada 24. jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem” (Nr. 1267/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4963, 5222)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par 1970. gada 14. novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu” (Nr. 1268/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4964, 5222)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Rīgas Latviešu biedrības nama likums” (Nr. 1270/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5223)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu” (Nr. 1326/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5187, 5232)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu” (Nr. 1326/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5187, 5232)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 1322/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5181, 5235)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 1323/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5182, 5236)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1311/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5161, 5237)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Paziņojumi
	- dep. S.Šimfa
	- dep. A.Adamovičs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1318/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5172, 5248)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1327/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5188, 5249)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Lēmuma projekts “Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu” (Nr. 757/Lm12) (Dok. Nr. 5203)
Debates	- dep. J.Dombrava
	- dep. O.Ē.Kalniņš
	- dep. V.Spolītis
	- dep. J.Viļums
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. V.Kalnozols
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr. 1248/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018. gada 27. septembrim” (762/Lm12) (Dok. Nr. 5234)
Lēmuma projekts “Par 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana” turpmāko virzību” (Nr. 758/Lm12) (Dok. Nr. 5204, 5204A)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par 10 078 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par deputātu atsaukšanu” turpmāko virzību” (Nr. 761/Lm12) (Dok. Nr. 5221)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas” (Nr. 766/Lm12) (Dok. Nr. 5257)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 767/Lm12) (Dok. Nr. 5258)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 768/Lm12) (Dok. Nr. 5259)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 769/Lm12) (Dok. Nr. 5260)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas” (Nr. 770/Lm12) (Dok. Nr. 5261)
Lēmuma projekts “Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 771/Lm12) (Dok. Nr. 5262)
Par likumprojektu “Amnestijas likums” (Nr. 1343/Lp12) (Dok. Nr. 5263)
Priekšlikumi	- dep. A.Judins (pret)
	- dep. J.Kursīte-Pakule (par)
Paziņojums
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Balsojumi

Datums: 13.09.2018 09:35:23 bal001
Par - 68, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Arvīda Ulmes 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (765/Lm12)

Datums: 13.09.2018 09:37:34 bal002
Par - 28, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (1340/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 13.09.2018 09:38:58 bal003
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1341/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 13.09.2018 09:42:28 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Lauras Frances apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (763/Lm12)

Datums: 13.09.2018 09:44:17 bal005
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Iļjas Grigorjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (764/Lm12)

Datums: 13.09.2018 09:56:39 bal006
Par - 78, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai (1187/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:00:01 bal007
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai (1275/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:07:44 bal008
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par policiju” (1269/Lp12), 2.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:08:23 bal009
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1269/Lp12), 2.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:11:15 bal010
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (1263/Lp12), 2.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:12:36 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1261/Lp12), 2.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:13:57 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1288/Lp12), 2.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:15:42 bal013
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par 1995. gada 24. jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem (1267/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:17:18 bal014
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par 1970. gada 14. novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu (1268/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:18:38 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Rīgas Latviešu biedrības nama likums (1270/Lp12), 2.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:19:51 bal016
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu (1326/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:20:18 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu (1326/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:21:01 bal018
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumu (1326/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.09.2018 10:22:47 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1322/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:24:43 bal020
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (1323/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 10:28:19 bal021
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1311/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 11:03:26 bal022
(atkartots balsojums).
Par - 48, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 62)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1318/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 11:04:04 bal023
Par - , pret - .
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 13.09.2018 11:04:24 bal024
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1318/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 11:06:10 bal025
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1327/Lp12), 1.lasījums

Datums: 13.09.2018 11:32:12 bal026
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Paziņojums par Ukrainas pilsoni režisoru Oļegu Sencovu (757/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:32:55 bal027
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.1248/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 27.septembrim (762/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:38:06 bal028
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana” turpmāko virzību (758/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:43:08 bal029
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par 10 078 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par deputātu atsaukšanu” turpmāko virzību (761/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:43:43 bal030
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas (766/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:44:18 bal031
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Arta Rasmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (767/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:44:44 bal032
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Ārlietu komisijā (768/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:45:10 bal033
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Arvīda Ulmes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (769/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:46:05 bal034
Par - 45, pret - 5, atturas - 28. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Amnestijas likums (1343/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.09.2018 11:46:38 bal035
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas (770/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:47:08 bal036
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (771/Lm12)

Datums: 13.09.2018 11:53:26 bal037
Par - 43, pret - 7, atturas - 25. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Amnestijas likums (1343/Lp12), nodošana komisijām