Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas trešā sēde
2018.gada 20.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018.gada 20.septembra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Aigas Putniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Olgas Žukas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Diānas Liepiņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Kleinberga, Viļums, Krūmiņš, Bite un Šics lūdz darba kārtības 26.punktu - likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1251/Lp12) - pārcelt pirms darba kārtības 8.punkta - likumprojekta “Pedvāles mākslas parka likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības 26.punkts - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1251/Lp12) tiktu pārcelts pirms darba kārtības 8.punkta - likumprojekta “Pedvāles mākslas parka likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts - darba kārtība grozīta: likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” ir pārcelts pirms darba kārtības 8.punkta - likumprojekta “Pedvāles mākslas parka likums”.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām, to skaitā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi, šajā burvīgajā karstajā dienā - divas nedēļas pirms vēlēšanām! Protams, mēs varētu darīt tāpat kā pārējās frakcijas - šodien par šī likumprojekta nodošanu komisijām mēs varētu balsot “par”. Bet mēs, VIENOTĪBA, vienmēr - vienmēr! - strādājam ar argumentāciju. Vienmēr! Mēs neesam un nekad nebijām populistu partija, un mēs saprotam, ko nozīmē šādi Latvijas Republikas Satversmes grozījumi.

Es neticu, ka ZZS frakcijas deputāti neapzinās, ka piedāvājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu nozīmē nopietnas pārmaiņas, kuras skartu ne tikai pašu mehānismu, ar kādu tiek ievēlēts prezidents, bet prasītu arī rūpīgu prezidenta pilnvaru pārskatīšanu un līdzsvarošanu.

Lai šo ideju izcīnītu, būtu nepieciešami plašāki grozījumi pamatlikumā, kā arī izmaiņas tādos likumos kā Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, prezidenta vēlēšanu kampaņas regulējumā un vairākos citos... Tam nepieciešama plaša un kompetenta diskusija sabiedrībā, ko diemžēl (Starpsauciens. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) atlikušajā šīs Saeimas pilnvaru laikā nav iespējams paveikt. Šie deputātu steigā iesniegtie grozījumi, kuriem pat nav pievienota izsvērta anotācija, ir ne tikai likumdošanas brāķis, bet... acīmredzami tiem ir pilnīgi cits mērķis. Tā ir apzināta vēršanās pret šobrīd Saeimā jau apstiprinātajiem tik svarīgajiem Satversmes grozījumiem, kuri paredz Valsts prezidenta atklātu vēlēšanu. Tas ir mēģinājums šīs kādiem tik nevēlamās izmaiņas torpedēt, aizmiglot šo diskusiju ar ideju par tautas vēlētu prezidentu. Tas, ka atklāta prezidenta ievēlēšana šādi joprojām tiek vilcināta, liecina, ka šī Saeima nav gatava atbildēt par saviem lēmumiem un pamatot tos vēlētājiem.

Naudas un oligarhu ietekme politikā un vēlēšanu kampaņās arvien ir acīmredzama. Politiķi bezkaislīgi nekautrējas no absurdiem un nerealizējamiem solījumiem, manipulējot ar Latvijas cilvēku ikdienas problēmām un grūtībām, lai tikai nozvejotu kādu balsi vairāk.

Ja nevaram vienoties pat par atklātu prezidenta vēlēšanu Saeimā, tautas vēlētam prezidentam mēs neesam gatavi. Mēs nevaram atļauties nodot tik lielu varu viena cilvēka rokās, apzinoties visus iespējamos riskus. Atgādināšu arī par ļoti nozīmīgu risku šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad mums aiz austrumu robežas ir liels kaimiņš, kas ietekmē mūsu iekšpolitiku katru dienu.

Visbeidzot. Priekšvēlēšanu populisms ir licis frakcijas VIENOTĪBA deputātiem apsvērt iespēju pēc vēlēšanām meklēt juridiskus risinājumus tam, lai iniciatīvas, kas skar Satversmi vai budžetu, mēnesi pirms parlamenta vēlēšanām nebūtu iespējams iesniegt un pirms 14.Saeimas vēlēšanām par šāda satura priekšlikumiem mums nebūtu jādiskutē.

Līdz ar to frakcija VIENOTĪBA neatbalsta šī likumprojekta par Latvijas Republikas Satversmi nodošanu komisijām.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Manuprāt, visi tie, kas zina Latvijas vēsturi, ļoti labi arī zina, ka Latvijas Satversmē... visos projektos vienmēr sākotnēji ir bijis ierakstīts, ka Valsts prezidents ir tautas ievēlēta persona. Un tikai projektu apspriešanas gaitā - vai nu personāliju, vai kādas partijas interesēs - šis projekts vienmēr ar dažu balsu (sākotnējā redakcijā - tikai ar triju balsu) pārsvaru ir noraidīts un šīs pilnvaras dotas Saeimai.

1926. un 1927.gadā par to bija plašas diskusijas, jo tauta bija neapmierināta ar valsts pārvaldi; 1933. un 1934.gadā Saeima pat atbalstīja šādus grozījumus Satversmē - vienkārši 15.maijs pārvilka krustu trešajam lasījumam.

Šādas idejas Saeimā ir bijušas jau no 1993.gada, un arī šajā sasaukumā ir vairākas reizes par šo jautājumu bijušas runas. Bija pat darba grupa, kas divus gadus vāca, apkopoja visu informāciju un secināja, ka tautas vēlēts prezidents ir labākais risinājums. Par to arī pagājušajā nedēļā šeit, Saeimas sēdē, runājot par Satversmes grozījumiem, teica, ka tas, ko mēs darām, īstenībā ir solis atpakaļ. Tautas vēlēts prezidents ir solis uz priekšu, un tam nav nekādas saistības ar prezidenta pilnvaru izmaiņām. To pierādīja darba grupa, kuru vadīja Ringolds Balodis.

Tā ka... Jā, es piekrītu, ka vajadzīgas rūpīgi pārdomātas pārmaiņas, un kārtējo reizi šīs pārmaiņas... mēs varam ilgi diskutēt par visu. Taču es gribu atgādināt, ka pēdējo 15 gadu laikā ir ilgi diskutēts par šo tēmu; ir sagatavoti projekti, ir analizēts un beigu beigās secināts: “Ziniet, mēs vēl ģeopolitiski Latvijā neesam nobrieduši. Latvijas tauta nav droša par to, ko tā ievēlē.” Saeimu ievēlē droši, bet Valsts prezidentu neievēlē droši!

Es saprotu, ka varbūt kādai partijai nepatīk tautas vēlētas amatpersonas. Bet tajā brīdī, kad tauta neuzticas varai, varbūt tomēr dot šīs tiesības tautai balsot...

Es šodien neanalizēšu visas vēsturiskās peripetijas un arī to, kāpēc tautas ievēlēts Valsts prezidents ir labāks risinājums. Varbūt daži saka - ģeopolitiskajā situācijā naudai būs lielāka vara. Es jums rīt varu nolikt priekšā uz galda likumprojektu, kurā ir parādīts, kā var notikt prezidenta vēlēšanas nevis amerikāņu variantā - kuram daudz naudas -, bet normāli. Paskatieties, kā lietuvieši var to nodrošināt bez lielām problēmām! Un Satversmi... Es pilnībā piekrītu, ka Satversmi nedrīkst grozīt sasteigti un nevajadzētu grozīt Satversmi tikai pēdējā mēnesī tāpēc, ka... “Ziniet, mēs pirms vēlēšanām... Vajag tautai parādīties labiem. Mēs būsim tie, kas atklāti...” (Dep. H.Abu Meri: “Un kur jūs bijāt četrus gadus?”)

Īstenībā tautai ir samelots, ka mēs balsosim atklāti. Tik un tā iepriekšēja vienošanās par kandidatūru notiek. Man drīzāk gribētos teikt tā: mēs gribam manipulēt ar tautas viedokli. Jo, ja tautai uzdod jautājumu: “Ko jūs gribat - lai Saeima, vēlēdama Valsts prezidentu, balso atklāti vai slēgti?”, tad tauta teiks: “Protams, gribam, lai atklāti.”

Bet, ja tautai uzdod jautājumu: “Vai jūs gribat tautas vēlētu vai Saeimas vēlētu?”, tad... Savulaik bija 80 procenti, bet pēdējos gados 70 procenti cilvēku saka: “Mēs gribam tautas vēlētu prezidentu.” Tā ka tas ir pilnīgi loģiski.

Es saprotu, ka lozungu par tautas vēlētu prezidentu ir izvirzījušas visas tās partijas un partiju apvienības, kuras sēž šajos krēslos (izņemot, protams, VIENOTĪBU). Es ļoti ceru, ka šis solījums, kas tika izteikts 2014.gadā un 2017.gadā, kad prezidents Vējonis virzīja šo projektu... ka šis jūsu solījums ir tautai dots un jūs šo solījumu savā Saeimas pilnvaru laikā pēc būtības nemainīsiet. Ja jūs šodien domājat šo solījumu mainīt, tad kā var ticēt jūsu solījumiem? Uz vienu Saeimu apsola, bet tad, kad nāk nākamā... Neizdevīgā situācijā varbūt negrib par to balsot.

Tāpēc es jums atgādināšu tikai dažas frāzes no jūsu teiktā, un es aicinu apsvērt... piemēram, Raivis Dzintars pagājušajā gadā ļoti labi teica, ka Valsts prezidentam par savu darba devēju būtu jāuzskata Latvijas pilsoņi. Nellija Kleinberga ļoti pareizi norādīja, ka šāds solis varētu palīdzēt mazināt valstī pastāvošo uzticības krīzi. Pilnīgi pareizi!

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu ievērot... (Starpsaucieni.) aicinu ievērot to, ko paši solījāt, un aicinu balsot “par” šā projekta nodošanu komisijai. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens deputāts runājis “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1344/Lp12) nodošanu visām komisijām, to skaitā Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 15, atturas - 2. Likumprojekts komisijām ir nodots. (Aplausi.)

Un, godātie kolēģi, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāte Inga Bite.

Vārds deputātei Ingai Bitei - balsošanas motivācijas nolasīšanai.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Latvijas Reģionu apvienība konsekventi jau pirms ievēlēšanas 12.Saeimā ir atbalstījusi ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Šāds likumprojekts 12.Saeimā tika iesniegts 2014.gada decembrī, un Latvijas Reģionu apvienība atbalstīja tā nodošanu komisijām.

Diemžēl šodien... Iesniegtais likumprojekts ir sasteigts, neatbilstošs juridiskās tehnikas prasībām un labas likumdošanas praksei. Nav izstrādāta un iesniegta nedz Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzīšanas procedūra, nedz konkrēta ievēlēšanas kārtība. Nav piedāvātas izmaiņas saistītajos likumos - Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, Saeimas kārtības rullī un citos.

Tāpēc ir acīmredzams, ka iesniegtā likumprojekta mērķis nav Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa, bet, visticamāk, tiek meklēti argumenti šī Latvijas Reģionu apvienības iesniegtā piedāvājuma noraidīšanai, kurš paredz atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas.

Turklāt ir jāņem vērā arī fakts, ka līdz 12.Saeimas sasaukuma beigām ir atlikušas tikai sešas kārtējās sēdes, kurās objektīvi vairs nav iespējams pilnvērtīgi izdiskutēt visas nepieciešamās izmaiņas.

Ņemot vērā šos argumentus, Latvijas Reģionu apvienība aicina Saeimu būt konsekventai un pildīt saviem vēlētājiem doto solījumu - vispirms atbalstīt atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, kas ir iespējama, jau ievēlot nākamo Valsts prezidentu. Taču pilnībā izstrādāt un ieviest ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu būs iespējams vienīgi Valsts prezidentam, kurš tiks ievēlēts 2023.gadā. Tieši šādu risinājumu šodien ar savu balsojumu atbalstīja Latvijas Reģionu apvienība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt kā pirmo darba kārtības punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Sociālo un darba lietu komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut kā otro darba kārtības punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 516 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 20.septembrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.septembrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vitālijam Orlovam šā gada 20.septembrī.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vitālija Orlova iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma atcelšanu. Līdz ar to mums par šo jautājumu arī nav jālemj. Atvaļinājums tātad ir atcelts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Aigas Putniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šī gada 18.septembrī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Aigas Putniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

2007.gadā Aiga Putniņa absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, bet 2008.gadā turpat ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē.

2015.gada 22.oktobrī Latvijas Republikas Saeima iecēla viņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica viņai pildīt tiesneša pienākumus Administratīvajā rajona tiesā Rīgā.

Tiesnese Aiga Putniņa trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 21.oktobrī.

Kvalifikācijas celšanai viņa piedalījusies 41 Latvijas Tiesnešu mācību centra seminārā.

Tiesnese skata lietas, kas saistītas ar publiskajiem iepirkumiem un Eiropas struktūrfondu sadali (Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lēmumu pārsūdzēšana), kā arī lietas, kas saistītas ar būvniecību, teritorijas plānojumu un vides tiesībām, sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas un nodarbinātības jautājumiem, kā arī ar valsts civildienesta jautājumiem.

Par viņas darbu no Administratīvās rajona tiesas ir saņemta pozitīva atsauksme, no kuras redzams, ka tiesnese spēj plānot laiku un organizēt darbu. Pabeigto lietu skaits atbilst vidējiem rādītājiem tiesā. Aigu Putniņu pozitīvi raksturo arī Administratīvā apgabaltiesa. Tiesneses darbs nolēmumu sagatavošanā kopumā vērtējams kā ļoti labs. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir novērtējusi pozitīvi Administratīvās rajona tiesas tiesneses Aigas Putniņas profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi apstiprinājuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aigu Putniņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aigas Putniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Olgas Žukas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Šī gada 18.septembrī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Olgas Žukas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Olga Žuka dzimusi 1983.gadā. 2006.gadā absolvējusi Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot jurista kvalifikāciju. 2008.gadā turpat ieguvusi tiesību zinātņu maģistra grādu valsts tiesību apakšnozarē.

2015.gada 26.novembrī Latvijas Republikas Saeima iecēla Olgu Žuku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica viņai pildīt tiesneša pienākumus Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā. 2018.gada 15.janvārī sakarā ar tiesu reformu Olga Žuka atzīta par tiesnesi Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Olga Žuka trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 21.novembrī.

Kvalifikācijas celšanai viņa piedalījusies 28 Latvijas Tiesnešu mācību centra semināros, kā arī Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās bērnu tiesību aizsardzībā.

Tiesnese skata visu kategoriju civillietas, civilprocesa kārtībā skatāmos iesniegumus, pieteikumus un ārpustiesas sēdēs izskatāmos materiālus, kā arī ir aizvietojusi izmeklēšanas tiesnesi.

Par Olgas Žukas darbu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rīgas rajona tiesas, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas. No atsauksmēm var secināt, ka Olga Žuka ir spējīga profesionāli un pilnā apjomā pildīt tiesneša pienākumus.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir novērtējusi pozitīvi Rīgas rajona tiesas tiesneses Olgas Žukas profesionālo darbību un devusi pozitīvu atzinumu tiesneses apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Olgu Žuku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Olgas Žukas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Diānas Liepiņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Šī gada 18.septembrī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Diānas Liepiņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Diāna Liepiņa dzimusi 1966.gadā. 2004.gadā viņa absolvējusi Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot jurista kvalifikāciju. 2007.gadā “Biznesa augstskolā Turība” ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs.

2015.gada 22.oktobrī Latvijas Republikas Saeima iecēla Diānu Liepiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tieslietu padome, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, noteica viņai pildīt tiesneša pienākumus Rīgas rajona tiesā, pēc tam pārcēla uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namu, bet 2018.gada 15.janvārī sakarā ar tiesu reformu Diāna Liepiņa atzīta par tiesnesi Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Diāna Liepiņa trīs gadus tiesneša amatā būs nostrādājusi 2018.gada 21.oktobrī.

Kvalifikācijas celšanai tiesnese piedalījusies 41 Latvijas Tiesnešu mācību centra seminārā, kā arī Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās bērnu tiesību aizsardzībā.

Tiesnese Diāna Liepiņa skata visu kategoriju civillietas, izņemot maksātnespējas un sūdzības par ZTI rīcību, civilprocesa kārtībā skatāmos iesniegumus, pieteikumus un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus, kā arī veic izmeklēšanas tiesneses pienākumus.

Par tiesneses darbu ir saņemtas atsauksmes no Rīgas rajona tiesas, no Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas, kā arī no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir pozitīvi novērtējusi Rīgas rajona tiesas tiesneses Diānas Liepiņas profesionālo darbību un nolēmusi dot pozitīvu atzinumu Rīgas rajona tiesas tiesneses Diānas Liepiņas iecelšanai tiesneša amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Diānu Liepiņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Diānas Liepiņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

A.Jakimovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šodien Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mans pienākums ir jums prezentēt likumprojektu (Nr.1346/Lp12), kura izstrādē aktīvi piedalījušies Saeimas deputāti, strādājot senioru darba grupā, aktīvi piedalījušies šī likumprojekta izstrādē deputāti Krēsliņš, Vectirāns un daudzi, daudzi citi. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” ietver jautājumu par pensiju indeksāciju 2019.gadā tām personām, kuras savā darba mūžā nostrādājušas vairāk nekā 45 gadus.

Par šiem jautājumiem gan mūsu komisijas deputātus, gan arīdzan citus kolēģus šīs vasaras laikā un arī iepriekš uzrunāja cilvēki Latvijā. Man, piemēram, Talsos viens kungs teica tā: “Ko jūs tur ņematies ar tiem mazajiem darba stāžiem? Mans darba stāžs ir 61 gads, un es vēl joprojām strādāju.” Un tad mēs komisijā palūkojāmies uz tuvākajiem kaimiņiem. Arīdzan Igaunijā ir novērtēts darba stāžs, kas pārsniedz 45 darba gadus, un arī Igaunijā tie ir 80 procenti, kas, indeksējot pensiju, tiek noteikti no algas palielinājuma iepriekšējā gadā.

Attiecībā uz šiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” mēs esam panākuši vienošanos... Un aicinu arī jūs ieklausīties... Iepriekš es jau nosaucu divus mūsu cienījamos ģenerāļus, kuri aktīvi sadarbojas ar Aizsardzības ministriju... Un, lūk, tas ir likumprojektā... Mēs aicinām izteikt 1.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā: “2) dienests Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem - arī dienests PSRS Bruņotajos spēkos;”. Šis ir priekšlikums ar diezgan garu vēsturi. Spēkā esošajā likuma redakcijā šodien ir norma, ka ieskaita dienestu PSRS Bruņotajos spēkos tikai tiem, kuri, atjaunojoties mūsu Latvijas valstij, atteicās no citas valsts pensijas. Bet, cienījamie kolēģi, šeit ir runa par tām personām, kuras bija gados jauni cilvēki un kurām nebija citas valsts pensijas, no kā atteikties... Viņi ir mūsu Latvijas pilsoņi un godprātīgi kalpojuši Latvijas Republikas armijā.

Cienījamie kolēģi! Tālāk. Pārejas noteikumi tiek papildināti ar 41.⁵ punktu. Un tas ir jautājums, ko mums sabiedrība prasa. Tā ir indeksācija piemaksām par nostrādāto darba stāžu. Arī šis jautājums ir ļoti nopietni diskutēts mūsu darba grupās un Sociālo un darba lietu komisijā. Vēl jo vairāk - pagājušajā ceturtdienā, cienījamie kolēģi, mēs nodevām Sociālo un darba lietu komisijai deputātu izstrādātu priekšlikumu par nepieciešamību atjaunot piemaksu par darba stāžu arī tām personām, kuras pensionējās no 2012.gada 1.janvāra.

Likumprojekts paredz laika periodu, kādā Ministru kabinetam ir jāizstrādā likuma pārejas noteikumu 41.⁵ punktā minētie noteikumi par piemaksas apmēra aprēķināšanas, noteikšanas un pārskatīšanas kārtību. Arī šis datums ir ļoti saprātīgs, jo vienmēr esam rēķinājušies ar to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic izmaiņas savās programmās un savlaicīgi nodrošina gan pensiju indeksāciju, gan piemaksu, gan piešķirto pensiju izmaksu.

Un nedaudz datu par 2018.gadu. Par šī gada jūliju. Lūk, cienījamie kolēģi, ar dziļu cieņu es nosaucu šo skaitli - cik Latvijā pašreiz ir senioru, kuru darba mūžs ir 45 gadi un vairāk. Un tādu ir 95 tūkstoši un 300.

Lūk, tas pēc būtības ir viss, ko vēlējos teikt Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

Aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Parādnieka kungs, vai vēlaties runāt par steidzamību vai debatēt? Tātad Parādnieka kungs vēlas runāt debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un komisija lūdz acīmredzot... un uzsākam debates. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vai valstij ir jāparūpējas par vienu no sociāli neaizsargātākajām grupām - pensionāriem? Protams. Vai mums ir jādara viss, lai, pat pastāvot diezgan sarežģītiem finansiālajiem apstākļiem budžetā, atrastu līdzekļus un sniegtu atbalstu? Protams. Vai, sniedzot atbalstu, mums ir jāvērtē katra cilvēka pienesums un jo īpaši darba stāžs? Es domāju, katrs atbildēs apstiprinoši, tas arī ietverts šajā likumprojektā.

Ja mēs esam atraduši papildu līdzekļus, tas ir lieliski. 2019.gadā mums ir paredzēti kopā 3,5 miljoni, 2020.gadā - 15 miljoni un 2021.gadā - 23 miljoni.

Kā mums vispareizāk, vismērķtiecīgāk, vistaisnīgāk (es uzsveru - vistaisnīgāk!) šos līdzekļus šai sociāli mazāk aizsargātajai grupai sadalīt? Tas, kas tiek piedāvāts šajā likumprojektā, ir skaisti. Bet kur mēs ņemsim vēl apmēram tikpat daudz naudas, lai sadalītu tiem, kuriem nepieciešams visvairāk?

Par darba stāžu. Šajā gadījumā visu cieņu tiem, kas ir strādājuši 44 un vairāk gadus. Atbalsts ir vajadzīgs. Bet jau šobrīd viņu vidējā pensija ir 423 eiro, un tādu cilvēku ir 95 tūkstoši. Mēs piedāvājam viņu darba stāžu novērtēt vēl dāsnāk. Vēlreiz saku - es abām rokām balsoju par to. Tikai kas notiek situācijā, kad cilvēka darba stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem? Kāds ir viņa darba stāža svars naudā? Cik viņš saņem par to? Ar 10 gadu darba stāžu septiņus eiro, jo minimālā pensija šajā gadījumā ir aptuveni 70 eiro. Kāds ir viņa darba stāža svars, ja šis stāžs ir 20 gadi? 3,5 eiro. Kāds darba stāža svars naudas izteiksmē ir tad, ja šis stāžs ir 21 gads? Astoņdesmit trīs eiro saņem, tātad - 3,95 eiro. Savukārt, ja ir 30 gadu darba stāžs, tad vien 2,77 eiro. Ir 24 tūkstoši cilvēku, kuri šobrīd saņem pensiju zem 100 eiro. Lai viņiem nodrošinātu kaut vai šo absolūto minimumu, ir vajadzīgi vien 3,5 miljoni. Mums ir jānodrošina pensija vismaz minimālā ienākumu līmenī personām, kuru darba stāžs varētu būt virs 20... teiksim, 25 gadi. Šajā gadījumā mums ir vajadzīgi apmēram 24 miljoni. Precīzi tik, cik šajā anotācijā ir norādīts 2021.gadā.

Mums ir jāliek svaru kausos, ko mēs atbalstām prioritāri - vienu vai otru. Ja mums ir divreiz vairāk naudas, liekam abus. Ja mēs gribam novērst netaisnību... kas jau ir iesniegta komisijā, ko komisija vērtēs... un kaut kādā brīdī mums par to būs jāizšķiras, lai piemaksu par darba stāžu nodrošinātu arī tiem, kas ir pensionējušies līdz 2011.gadam. Arī tam vajadzēs papildu naudu (Dep. A.Barča: “Pēc 2011.gada.”)... pēc 2011.gada. Arī tiem vajadzēs papildu naudu.

Mums ir jāizsver šie argumenti, lai papildu līdzekļus piešķirtu. Es aicinu komisijā uz otro lasījumu izvērtēt visus aspektus, un es noteikti iesniegšu priekšlikumus, lai mēs atrastu optimālo risinājumu (iespējams, ar papildu līdzekļu piešķīrumu), lai taisnīgumu nodrošinātu tieši šai sociāli vismazāk aizsargātajai grupai, kurai tiešām darba stāžs nav novērtēts pienācīgā līmenī. Es vēlreiz uzsveru - 2,77 eiro par gandrīz 30 gadu darba stāžu! Tā taču ir netaisnība! Astoņdesmit trīs eiro saņem šī persona. Es iesniegšu priekšlikumus. Es ceru, ka, kolēģi, jūs atbalstīsiet arī šādu sadali.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Neapšaubāmi, mums ir arī tā problēma - ko darīt ar minimālo sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas nosaka minimālās pensijas apjomu. Labklājības ministrijas izstrādātajā koncepcijā šis jautājums ir risināts. Un, ja mums patiešām būtu iespēja šo jautājumu vēl tomēr šīs Saeimas laikā pavirzīt uz priekšu, kā to minēja Parādnieka kungs, tas būtu, manuprāt, lieliski.

Bet vienlaikus... es domāju, ka tam noteikti nevajadzētu kavēt šī likuma pieņemšanu, jo arī tās prioritātes, kas ir šajā likumā, manuprāt, mūsu senioriem ir ļoti svarīgas, un tas būtu atbalstāms.

Tā ka aicinu atbalstīt šodien pirmajā lasījumā un iespējami drīz vienoties par otro lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā man tomēr ir jāievieš kaut neliela skaidrība.

Šodien uzstājoties, Parādnieka kungs runāja par personām, kuras ir savā darba mūžā nostrādājušas 10 gadus.

Atgādinu, ka pašreiz likumā “Par valsts pensijām” ir noteikts, ka personai, pieprasot valsts vecuma pensiju, ir jābūt noteiktā vecumā, un tas ir 63 gadi un trīs mēneši - ar nostrādātu darba mūžu, kad ir maksātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 15 un vairāk gadus. (Dep. I.Parādnieks: “30 gadi! Es runāju par 30 gadiem!”)

Es saprotu Parādnieka kunga bažas arī par šiem cilvēkiem, kuriem ir 10 gadu darba stāžs... un līdz 15 gadiem vismaz... Bet tas ir cits likums. Tas ir Valsts sociālo pabalstu likums. Un tas ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Un informēju jūs, kolēģi, ka Labklājības ministrija pašreiz ļoti nopietni strādā pie jautājuma par iztikas minimumu, par minimālās pensijas un tātad arī par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu. Bet, cienījamie kolēģi, jautājums ir skaidrojams arī tajā ziņā, ka personām, kurām ir darba stāžs 30 un vairāk gadu, pensionējoties ir vēl viena laba lieta, ko savulaik Saeima ir atbalstījusi un kas ir ierakstīta likumā “Par valsts pensijām”. Un tā ir šāda: personām, kurām ir 30 un vairāk gadu pierādāms darba stāžs, par laika periodu no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim tiek ņemta vērā valstī tajā laikā esošā vidējā alga. Jo likumdevējs savulaik ir izpētījis, ka tajā laikā ļoti daudzām strādājošo grupām alga bija ievērojami mazāka.

Un vēl. Atceramies, kolēģi, ka 1995.gada vidējā alga, pēc kādas rēķināja visas 1996.gada pensijas, bija 85 lati.

Cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinu šoreiz uzticēties Sociālo un darba lietu komisijai un Labklājības ministrijai, kuras atzinumu, ļoti nopietnu un izsvērtu, mēs esam saņēmuši darba grupā, kurā piedalījās arī labklājības ministrs Jānis Reirs.

Sēdes vadītāja. Tātad debatēt vairs neviens deputāts... (Starpsauciens: “Beidzās...!”) Nē, vairs nav iespējams debatēt. Debates bija... Jā, debates ir slēgtas. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu priekšlikumus iesniegt šodien, 20.septembrī, līdz pulksten 17.00; likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 27.septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.septembris līdz pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā Saeimas sēdē - šā gada 27.septembris.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” skar tikai vienu jautājumu, kas ir ļoti būtisks, proti, par to personu neapliekamo minimumu, kurām piešķirta pensija, izdienas pensija vai speciālā valsts pensija.

Pašlaik šis neapliekamais minimums ir 250 eiro mēnesī. Saskaņā ar jau pieņemto likumu 2019.gadā tas būs 270 eiro mēnesī, 2020.gadā - 300 eiro mēnesī, un, ja mēs likumā neko nemainām, tā tas arī paliks nākamajos gados.

Šobrīd valdībā tiek strādāts pie vidēja termiņa budžeta, kas ietver arī 2021.gadu, un būtu ļoti pareizi 2021.gadā turpināt neapliekamā minimuma kāpumu, jo tomēr pensionāriem atsevišķi ienākumu veidi ir lielāki nekā... izdevumu veidi ir lielāki nekā citām iedzīvotāju grupām, jo īpaši veselības aprūpes izdevumi. Un tādēļ šāda likuma pieņemšana, kas 2021.gadā palielinātu šo slieksni vēl par 30 eiro - līdz 330 eiro -, pozitīvi ietekmētu pensiju saņēmēju pirktspēju un mazinātu pensionāru nabadzības risku. Jāsaka - tikai daļēji mazinātu, jo īstenībā arī šī summa ir relatīvi maza.

Likumprojekts tika izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā, sadarbojoties ar pensionāru organizācijām un Labklājības ministriju. Likumprojekts ir arī saskaņots ar Finanšu ministriju.

Tāpēc aicinu vispirms noteikt šī likumprojekta steidzamību, jo notiek budžeta izstrādes process un likumprojektu vajadzētu pieņemt jau savlaicīgi, lai Finanšu ministrija var gatavot 2021.gada budžetu, ietverot šo palielinājumu.

Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Deputāti ir pieteikušies debatēm.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (saskaņa).

Paldies. Labrīt, augsti godātie deputāti! Vakar frakcijas sēdē mēs visai frakcijai lasījām vienu vēstuli no jelgavnieka Jāņa, kura bija publicēta “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”. Jelgavnieks Jānis pārmet SASKAŅAI, ka, lai gan tā ļoti aktīvi runā par neapliekamo minimumu pensionāriem, tik un tā atbalsta likumprojektu, par ko mēs šodien runājām... ka 2021.gadā neapliekamais minimums būs 330 eiro.

Skaidrs, ka šodien nav citas iespējas, un, ja mēs balsosim citādāk, tad pensionāri nesapratīs... tāpēc ka šodien neapliekamais minimums pensionāriem ir 250 eiro.

Bet gan jelgavniekam Jānim, gan visiem lasītājiem no “Neatkarīgās Rīta Avīzes” mēs šodien paskaidrojam, ka mēs mēģināsim izcīnīt daudz lielāku neapliekamo minimumu. Mēs iesniedzām pirms divām nedēļām Satversmes tiesai pieteikumu, kurā runājam par to, ka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neatbilst Satversmes 107. un 109.pantam. Par ko tie panti ir? Ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā. Mēs runājam par to, ka tie panti nav izpildīti! Jau šodien nabadzības riska slieksnis, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, ir 330 eiro. Ja būtu redakcija, ka nākamgad neapliekamais minimums būs 330 eiro, tad varbūt nebūtu iesniegts pieteikums Satversmes tiesai. Bet sakarā ar to, ka mēs runājam par 2021.gadu, es paziņoju: pēc divām nedēļām, kad pieteikums būs pieņemts izskatīšanā, mēs mēģināsim izcīnīt, lai nākamgad likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” būtu cits pants un neapliekamais minimums būtu vismaz 430 eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Paldies Klementjeva kungam par to, ka viņš aizsāka ļoti būtisku tēzi.

Man ir analīze par nabadzības riska situāciju Latvijā. Un kas ir šajos Centrālās statistikas komitejas datos? Nabadzības slieksnis 2014.gadā bija 291 eiro, 2015.gadā - 318 eiro, 2016.gadā, tas ir, pirms diviem gadiem, nabadzības slieksnis bija 330 eiro.

Un mēs tagad runājam, ka no šī nabadzības sliekšņa vēl pēc pieciem gadiem būs jāņem ienākuma nodoklis. Tas ir vispār amorāli! (Starpsauciens.) Mēs runājam tagad par 2021.gadu, kad nabadzības slieksnis, pēc Centrālās statistikas pārvaldes prognozēm, pārsniegs 450 eiro, un sakām: nē, arī tajā gadā visi nabadzīgie, kas nevar izdzīvot, ir jāapliek ar nodokļiem! Līdz ar to mums tiešām kā Saeimai, kā cilvēkiem, kas ciena savus vecos ļaudis... Būtiskāks nabadzības slieksnis ir pensionāriem ar maziem ienākumiem... Nedrīkstam mēs tagad likumā ielikt amorālu normu, jo tai naudai pensionāri, saņemot atlaides, liks atgriezties konsolidētajā budžetā; tā nauda atgriezīsies caur pievienotās vērtības nodokli, caur akcīzes nodokli, caur citiem... caur patēriņu. Un cilvēki saņems to naudu, un budžets necietīs.

Līdz ar to, es domāju, rūpīgi jādiskutē par to. Jā, šīs likums jāpieņem, turklāt jāpieņem steidzami, bet skaidri jāparāda sava politiskā griba: mēs nākotnē nabadzības slieksni nesasniegušus cilvēkus ar nodokļiem neapliekam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Vispirms, protams, es aicinu pieņemt šo likumprojektu tādu, kāds tas ir, jo tas ir saskaņots ar Finanšu ministriju un šinī brīdī mēs droši vien vairāk neko panākt nevaram.

Tas, kas, manuprāt, būtu pareizi, veidojot vidēja termiņa budžetu (un es ceru, ka nākamā Saeima... tie deputāti, kas būs nākamajā Saeimā, ieklausīsies), - pacelt 2021.gadā vismaz līdz 350 eiro šo neapliekamo minimumu. Tas arī bija sākotnējais mērķis mūsu komisijai, bet to saskaņot ar Finanšu ministriju mums pagaidām vēl neizdevās. Bet es ceru, ka nākotnē to varēs. Un, protams, ja varētu celt vēl straujāk, tad tas būtu labi.

Bet, no otras puses, tomēr... Atceramies iepriekšējās diskusijas... Un ir arī citas sociāli nenodrošinātās grupas un vispirmām kārtām šie minimālo pabalstu saņēmēji, kas faktiski... un tajā skaitā ir cilvēki ar invaliditāti, kuri objektīvi nav varējuši strādāt, viņiem šis pabalsts ir nedaudz lielāks, bet tik un tā katastrofāli mazs.

Līdz ar to, skatoties kāpumu šīm dažādajām sociālajām grupām... tas ir, mums ir jāskatās uz visām šīm sociālajām grupām, lai samazinātu nabadzību un mazinātu nevienlīdzību valstī.

Un to es arī gribētu novēlēt nākamajiem deputātiem. Bet šobrīd visnotaļ aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā tā, kā tas ir iesniegts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Kā komisijas ziņotājam?

E.Cilinskis. Komisijas vārdā arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E.Cilinskis. Komisija aicina, ja jums tas būtu pieņemami, pieņemt šo likumprojektu uzreiz otrajā lasījumā, jo tīri tehniski nekas grozāms tur nav un šī norma ir saskaņota ar Finanšu ministriju. Diez vai mēs ko citu varētu saskaņot. Tāpēc komisijas vārdā aicinu balsot uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu? Tātad deputātiem ir iebildumi.

E.Cilinskis. Ja deputātiem ir iebildumi, tādā gadījumā aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šodien līdz pulksten 17.00, bet izskatīšanu nākamajā kārtējā sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.septembris līdz pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

Bet, godātie kolēģi, pirms mēs ķeramies pie šī darba kārtības jautājuma... sēdē ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu, un mums ir jāreģistrējas kvorumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 89 deputāti. Atbilstoši Satversmei varam sākt izskatīt grozījumu Satversmē.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Komisijai tika iesniegts viens priekšlikums. Izvērtējot šo priekšlikumu, mēs konstatējām, ka, lai mainītu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, ko paredz šis priekšlikums, ir jāgroza arī Satversmes 35., 50., 51. un 52.pants. Šādi grozījumi būtu skatāmi trijos lasījumos. Arī uzklausot Saeimas Juridisko biroju, mēs papildus konstatējām, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2008.gada 16.decembra spriedumā lietā Nr.2008-09-0106 ir paudusi šādu atziņu (citēju): “Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Minētais neattiecas vienīgi uz gadījumiem, kad saskaņā ar Satversmes 76.pantu tiek izskatīti grozījumi Satversmē, - tad otrajā un trešajā lasījumā priekšlikumus var iesniegt vienīgi par tiem pantiem (par to pantu grozīšanu vai izslēgšanu), kuri bijuši likumprojektā, kad tas pieņemts pirmajā lasījumā.”

Kā mēs zinām, atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32.pantam Satversmes tiesas spriedumā paustās atziņas ir obligātas visām valsts un pašvaldību institūcijām, tai skaitā arī likumdevējam. Līdz ar to komisija konstatēja, ka minētais priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams, bet debates par to ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām jāsaprot, ka Satversmi nedrīkst grozīt tādā ātrā tempā, kā mēs to darām. Tas ir amorāli!

Te visi runā priekšvēlēšanu gaisotnē, ik pa brīdim paskatās Facebook, kā viņi izskatās. Putra mēģina runāt ar sevi, parādot sevi labākā gaismā... Kas te notiek? Kaimiņš vienkārši nevar parunāt, viņš ir uztraucies, kā viņam labāk izskatīties, runājot ar vēlētājiem vakarā...

Nedrīkst tādā tempā grozīt Satversmi!

Es gribu atzīmēt, ka publiski izskan ļoti skaisti, ka šis Satversmes grozījums... es nerunāju par Kalnozolu, es runāju par šo Satversmes grozījumu... ka tas fundamentāli kaut ko mainīs. Es domāju, ka tas nemainīs neko... un tā ir korekcija. (Dep. J.Viļums: “Runā par priekšlikumu!”)

Ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tad jāteic, ka, bez šaubām, tas ir nepilnīgs. Nav runa par to, ka tur parādās vārds “proporcionālās”. Es tiešām gribētu redzēt, kā var prezidentu ievēlēt vienlīdzīgās, vispārējās un proporcionālās vēlēšanās. Tās ir mažoritāras vēlēšanas. Tas vispār ir fenomenāli! Bet - lai paliek. Es domāju, ka tas virziens, ko ir uzņēmusi ZZS... Visā visumā es esmu pilnībā “par”.

Protams, komisijā tas ir jāpārskata. Bez šaubām, šī Saeima to nevar izdarīt gan sava noskaņojuma dēļ, gan arī tīri praktiski, un, protams, tas tiks nodots nākamajai Saeimai.

Un, bez šaubām, te jārunā ne tikai par šo priekšlikumu, kas ir 35.pantā... Arī 36., 42., 43., 44. un 53.pants... Un šajā ziņā... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) šajā ziņā, es domāju, ir jāsaprot tā būtiskā atšķirība - ko mēs skatām. Un te jau runātāji... Kūtra kungs iepriekš arī minēja, ka sākotnēji Latvijas valstij Satversmes projektā bija paredzēts tautas vēlēts prezidents. Un šis jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanas maiņu atkal un atkal, un atkal atkārtojas.

Es te negribētu izplūst garās runās, gan jau kolēģi - gan Kalnozols, gan Mežeckis, gan Stepaņenko - paspēs to izdarīt; es vienīgi gribētu teikt: kas ir parlamenta vēlēts prezidents, un kas ir pilsoņu kopuma vēlēts prezidents?

Parlamenta vēlēts prezidents tiek ievēlēts ar parlamenta deputātu balsīm un aizklāti. Atklāti nav nekur. Aizklāti!

Otrām kārtām. Vienpalātas parlamentos, kāds ir arī mūsējais... visās šajās valstīs, izņemot Latviju un... Ieklausieties vārdā “Botsvana” - tas vien jau ir skaists vārds, tālas zemes vārds... tālo Botsvanas Republiku un Dominikānas Republiku, kas ir vēl tālāk... Visās šajās valstīs prezidentu ievēlē parlaments ar kvalificētu balsu vairākumu, proti, divām trešdaļām balsu. Divas trešdaļas balsu ir nepieciešamas visās šajās valstīs, izņemot Botsvanas Republiku, Latviju un Dominikānas Republiku, lai ievēlētu prezidentu. Divas trešdaļas balsu! Mums ir 51 balss... Libānā, ja prezidents nav ieguvis divas trešdaļas balsu - vairākumu -, rīko vēlēšanu otro kārtu.

Savukārt šajā ziņā es piekrītu Kalnozola kungam, kura priekšlikums būtībā balstās uz to, ka mēs mainām ievēlēšanas modeli, jo... tas ir taisnīgāks, skaidrāks un pamatotāks, bet... Es vēlreiz uzsveru, ka tas priekšlikums nav pilnīgs. Tātad ir nepieciešams virknei pantu mainīt šo kārtību, kādā tas ir... Un es, par cik tas balsojums nav... nu, es atbalstīšu šajā gadījumā šo atklāto balsošanu, bet vēlreiz saku - tas neko labu nedos, un arī neko sliktu būtībā nedos. Vienkārši visi redzēs skaidri frakcijas robežas, jo balsojums neatšķirsies nekādā ziņā frakciju ietvaros. Jāatceras - tas, kurš balsos pret, kļūs par neatkarīgu deputātu. Un ko var neatkarīgs deputāts šinī parlamentā? (Dep. A.Kaimiņš: “Daudz ko! Ļoti daudz ko!”) Neko! Un tāpēc lielākā daļa balsos, kā frakcija liks, un tas nav labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Pirmām kārtām gribu pateikt lielu paldies savai frakcijai - ZZS frakcijai -, it īpaši Armandam Krauzem un viņa palīgam. Un it īpaši Gunāram Kūtrim. Es domāju, ka bez Armanda labojumiem un viņa palīga labojumiem jūs nebūtu atbalstījuši šo likumprojektu. Tāpat arī, manuprāt, Kūtra kungs daudzreiz labāk aizstāvēja šo likumprojektu, nekā es to spētu izdarīt.

Pie reizes arī gribētu pateikt lielu paldies, ka tomēr ir uzvarējis saprāts. Liels paldies par jūsu atbalstu šim likumprojektam!

Es domāju, mēs visi redzam, ka atklāts prezidenta balsojums ir atgriešanās 30 gadus atpakaļ šinīs telpās, kad šeit bija Augstākā padome un deputāti balsoja kompartijas un VDK uzraudzībā. Un, ja kāds no deputātiem nebalsoja tā, kā vajag, ar viņu izrēķinājās - ar tā laika metodēm. Uz doto brīdi... atvainojiet, VIENOTĪBA!... bet mediju... bet atklāti balsots prezidents... es vairāk uztveru... kā tāds prezidents, kurš tiek iebalsots ar mediju informatīvo atbalstu. Medijos parādās informācija, par kuru mums, deputātiem, jābalso. Un, ja kāds no deputātiem atklātā balsojumā nobalso citādāk, par viņu masu medijos tiek rakstītas pavisam “labas” lietas.

Paldies, ka mēs uzticamies tautai! Paldies, ka mēs ticam, ka mums ir gudra, saprātīga un varoša tauta! Es pilnībā piekrītu Kūtra kungam: ir mehānismi, lai tautas vēlētu prezidentu ievēlētu godīgās vēlēšanās, lai šīs sacensības būtu princips, lai šīs vēlēšanu kampaņas būtu godīgas.

Ko es kā nākamais mūsu Valsts prezidents gribēju jums teikt? Es nevēlos, ka prezidenta amats ir tirgus objekts, kā to vēlas VIENOTĪBA! Tirgus objekts vai... Ar ko mēs to samainīsim: ar satiksmes ministru, tieslietu ministru, izglītības un zinātnes ministru un tā tālāk?

Valsts prezidentam ir jābūt tautas vēlētam, ar tautas atbalstu. Un pilnībā piekrītu, ka šis mūsu priekšlikums - tautas vēlēts prezidents - ir jāaprunā. Bet vai to nevajag izrunāt un debatēt, kā jau Kūtra kungs teica? Debatēt, debatēt, debatēt, debatēt, un likumprojekts ir pazudis...

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Mežeckim.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pirmais un galvenais jautājums: kāds prezidents mums ir vajadzīgs? Mums ir vajadzīgs stiprs nācijas līderis, kurš sadzirdētu (Dep. V.Spolīša starpsaucieni.) un ar vienādu cieņu izturētos pret visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, dzimtās valodas vai dzīvesvietas. Vai, balsojot Saeimā, var ievēlēt šādu tautas līderi? Nē, nekad mūžā! Tas nav iespējams! Kāpēc? Tāpēc, ka dažas valdošās partijas to nekad - nekad! - nepieļaus. Tām nav vajadzīgs stiprs prezidents jo, pirmkārt, tāds nebūs atkarīgs no šīm partijām (Dep. V.Spolītis: “Nu gan muļķības!”), otrkārt, tāds, pateicoties tautas atbalstam, var atņemt partijām viņu varu, un, treškārt, tautas vēlēts prezidents var izmainīt situāciju valstī. Bet varas partijām un to līderiem ir labi tāpat. Tāpēc viņiem nekādas pārmaiņas nav vajadzīgas.

Kā vēlēt prezidentu Saeimā? - izskan jautājums. Atklāti vai aizklāti? Šis jautājums ir bezjēdzīgs. Kas no tā mainīsies?! Vai pieaugs algas un pensijas? Nē! Vai samazināsies korupcija? Nē! Vai tāpēc parādīsies jauni politiķi un kompetentāki ministri? Nē!

Tikai tad, kad cilvēki paši ievēlēs savu prezidentu, viņš varēs nostāties pret šo partiju karteli un vērst par labu situāciju valstī. Reizēm izskan dīvaini argumenti, kāpēc prezidentu labāk vēlēt Saeimā, nevis tautas balsojumā. Un, ziniet, reizēm pārņem dusmas, klausoties šo dažu bijušo politiķu - piedodiet! - murgus par to, ka mūsu tauta, lūk, neesot pietiekami gudra, lai ievēlētu prezidentu. Nē, tauta ir gudra! Un pienāks - pienāks! - brīdis, kad tā izdarīs savu izvēli. Un tieši tauta pati ievēlēs savu prezidentu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Kāpēc mēs esam nonākuši līdz šai situācijai - pirms Saeimas vēlēšanām steidzamā kārtā mēģinām izpildīt to mājasdarbu, ko Valsts prezidents mums jau savulaik bija uzdevis? Man ir versija, kāpēc tas tā ir noticis.

VIENOTĪBA... Mēs redzējām šīsdienas balsojumu, un mēs zinām, ka šis spēks ir bremzējis ideju, iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu. Dīvainākais iemesls, kuru ir nācies dzirdēt... arguments pret šo ideju... No VIENOTĪBAS puses ir neuzticēšanās tautai ģeopolitiskajā situācijā. (Starpsauciens: “Nemelojiet! Nemelojiet!”) Laikam jau VIENOTĪBAI ir kāda cita - iedomu - tauta, uz kuras atbalstu tā cer Saeimas vēlēšanās. (Starpsauciens.) Aizbildināšanās ar saviem subjektīviem uzskatiem: cilvēki esot pārāk lētticīgi un propagandas apmāti, lai nobalsotu par pareizo cilvēku. (Dep. V.Spolītis: “To jums Krievijas vēstniecībā apgalvoja?”) Noslēpt vecmāmiņas pasi, nelaist uz vēlēšanām neizglītotus cilvēkus... un tamlīdzīga aroganta retorika šobrīd ir pārpildījusi publisko telpu un liecina tikai par vienu - cilvēki, kas uzskata sevi par pārākiem, lai vērtētu citu cilvēku izvēli (Dep. V.Spolītis: “Apskatieties spogulī, Stepaņenko!”), spēki, kas vārdos iestājas par vienlīdzību, patiesībā šķiro cilvēkus. Un viņu uzskati ne ar ko neatšķiras no to politiķu uzskatiem, kuri savulaik negribēja piešķirt vēlēšanu tiesības sievietēm.

VIENOTĪBAS pozīcija, mēģinot ierobežot tautas tiesības, ir zaudētāju pozīcija, Spolīša kungs. Iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu atjaunos Latvijas sabiedrībai interesi par politiku (Dep. L.Čigānes un dep. V.Spolīša starpsaucieni.) un nostiprinās pārliecību par to, ka tauta ir noteicēja savā valstī.

Es uzskatu, ka tautai ir daudz vairāk jāpiedalās politikā, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, jo politiski aktīva tauta nozīmē politiski izglītotu tautu. Un tas savukārt nozīmē drošu valsti.

Un visbeidzot, kolēģi, protams, es esmu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, bet visvairāk es esmu par to, lai prezidentu ievēlētu tauta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Tādas pacilātas, patētiskas runas! Daudz piesaucam tautu. Bet ļoti labi saprotam, kāpēc šis priekšlikums un arī likumprojekts, par kuru mēs balsojam, - par Satversmes grozījumiem, par tautas vēlētu prezidentu - ir iesniegts. Tas ir tāpēc, ka... Neticamā kārtā šie grozījumi, kuros šis priekšlikums ir iekšā, kurus mēs iesniedzām un kuri ir par atklātu prezidenta ievēlēšanu, ir aizvirzījušies ļoti tālu un faktiski ir viena soļa attālumā no reālas pieņemšanas.

Un tagad ir jautājums. Mums ir atlikušas divas nedēļas līdz vēlēšanām. Ko mēs tehniski varam izdarīt un ko nevaram? Ir pilnīgi skaidrs, ka Satversmes grozījumus par tautas vēlētu prezidentu mēs nevaram pieņemt, pirmkārt, laika trūkuma dēļ un, otrkārt, tādēļ, ka šie iesniegtie grozījumi ir nekvalitatīvi, jo tie neparedz pilnīgi neko - kādā veidā nominējam, kādā veidā atceļam šādi ievēlētu prezidentu, kādā veidā kontrolējam viņa finanses un kampaņu no drošības viedokļa... Izvērtējums... entie grozījumi likumos... Tātad mēs to fiziski nevaram. Jūs to zināt, klātesošie to zina. Un tad ir jautājums - kāpēc tie tika iesniegti? Tāpēc, ka mēs esam viena soļa attālumā, lai nākamais Valsts prezidents tiktu ievēlēts atklāti, nevis šajā politiskajā tirgū. Turklāt, kā skaidro Kalnozola kungs, izrādās, ka mainās pat ar ministrijām vai, teiksim, pārdala ietekmes zonas. Tieši tas ir iemesls, kāpēc mēs iesniedzam šos grozījumus.

Un redziet, ir viena būtiska lieta. Tika piesaukts tas, ka ar šiem grozījumiem par tautas vēlētu prezidentu... daudzi runā par to, ka mēs uzticamies tautai. Mēs zinām, šos grozījumus nav iespējams pieņemt un tie ir iesniegti ar ieganstu... lai nepieņemtu par atklātu ievēlēšanu. Un jūs sakāt, ka mēs uzticamies tautai, bet šīsdienas vissvarīgākais jautājums - vai tauta var uzticēties jums? (Starpsaucieni: “Precīzi! Jā!” Aplausi.) Jo starp klātesošajiem.... praktiski visi, Brigmaņa kungs jo sevišķi... par VIENOTĪBU un Nacionālo apvienību tas ir skaidrs... un Latvijas Reģionu apvienība... ka viņi ir atbalstījuši. Arī SASKAŅA, Urbanoviča kungs, ir publiskajā telpā intervijās skaidri teikuši un solījuši sabiedrībai, ka ZZS un SASKAŅA atbalstīs atklāti ievēlētu Valsts prezidentu. Tad nu, lūk, mazāk runājiet par to, kā jūs ticat tautai, bet nodrošiniet to, ka tauta var uzticēties jums pašiem!

Ir palikušas divas nedēļas līdz Saeimas vēlēšanām. Mēs visi saprotam, ka tas ir vienīgais periods, kura laikā ideja par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu ir iespējama. Nespēlēsim tās spēlītes, kas tagad iet! Ir divi ļoti svarīgi datumi - 26.septembris, kad pilnīgi obligāti ir jānotiek Juridiskās komisijas sēdei. Visiem deputātiem jābūt! (Starpsauciens: “Obligāti!”) Arī ZZS un SASKAŅAI jābūt. Un arī Lībiņas-Egneres kundzei jābūt! Jāpieņem lēmums 4.oktobrī - tā ir pēdējā diena, kad šī Saeima var pieņemt grozījumus trešajā, pēdējā, lasījumā. Un es aicinu arī mediju pārstāvjus un sabiedrību sekot līdzi tam, kā ZZS un SASKAŅA izpildīs solījumu, ko viņi ir devuši sabiedrībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L.Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! (Dep. A.Kaimiņš: “Kā jūs sauc? Mēs jūs nepazīstam!” Starpsaucieni.) Līga Kozlovska. Labi. Paldies, kas nezina. (Starpsauciens: “Klusumu zālē!”)

Kāpēc es parakstījos par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, bet par tautas vēlētu Valsts prezidentu aizklātā balsojumā? Viena iemesla dēļ. Tādēļ, ka pēc labākās sirdsapziņas un atbilstoši savām zināšanām uzskatu, ka tā ir augstākā demokrātijas forma. Pretējā gadījumā tās ir manipulācijas un demokrātijas deformācija. Un, tā kā Kaimiņa kungs vienmēr piemin komunistus, es izstāstīšu vienu mazu, īsu piemēru. (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunājies ar zāli!”) Paldies. Jā, bet atļaujiet izstāstīt!

Cienījamie deputāti! Tālajos astoņdesmitajos gados, kad vēl biju naiva jauniete, es pēc institūta beigšanas uzrakstīju mazu rakstu vietējā laikrakstā. Par pilsētas problēmām, nebūšanām, domādama labas domas, gribēdama mainīt pasauli. Mani izsauca uz rajona partijas biroja sanāksmi. Kā cilvēku, kurš izdarījis ļoti nelikumīgas lietas, kā cilvēku, kurš atbilstoši tā laika normām ir izdarījis ļoti nepiedienīgas lietas. Visi partijas biroja darbinieki nobalsoja atklātā balsojumā pret mani - ka es esmu rīkojusies antisociāli, antivalstiski. Taču pēc tam, pēc šī balsojuma, pēc šī atklātā vienbalsīgā balsojuma, daudzi cilvēki, balvenieši, nāca man klāt un teica: “Līga, es esmu par tevi, ar tevi!”

Un pēc šī mazā stāsta, kas īstenībā ir tiešā saistībā ar mūsu izvirzīto jautājumu, es esmu “par” tautas vēlētu prezidentu. Tā ir augstākā demokrātijas forma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Astrīdai Harju.

A.Harju (VIENOTĪBA).

Godātā Saeima! Frakcijas VIENOTĪBA deputāti uzskata, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas pašreizējā kārtība neatbilst šodienas atklātības principiem un neveicina valsts tālāku attīstību.

Saeimas Juridiskā komisija izveidoja darba grupu, lai risinātu jautājumu par atklātā balsojumā ievēlētu prezidentu... Darba grupā Inese Lībiņa-Egnere strādāja jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā... Bet, negūstot citu partiju deputātu atbalstu, šo jautājumu tālāk virzīt uz Saeimu nevarēja. Šobrīd, prezidenta ievēlēšanu noveļot uz tautas pleciem, deputāti vēlas mazināt savu atbildību tautas priekšā. (Dep. V.Spolītis: “Precīzi! Jā!”)

Deputāti negrib uzņemties atbildību, tā vietā gatavi uzlikt tautai vēl lielākus izdevumus - gan Valsts prezidenta vēlēšanu izdevumus, gan izdevumus paplašinātai Valsts prezidenta kancelejai. (Starpsaucieni: “Precīzi!”) Jo - kā citādāk realizēs varas dalīšanu? Atbalstot Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu, mēs... Ņemot vērā vēlētāju līdzdalības pašreizējo kvalitāti, jāteic, ka tādējādi varam tikt pie tāda prezidenta, kura spožums līdzvērtīgs Lemberga, Ušakova, Grigules spožumam... To parāda Amerikas Savienoto Valstu pieredze - Trampa ievēlēšana par prezidentu un viņa tālākā rīcība, kas satrauc visas pasaules valstis.

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks šārīta intervijā norādīja, ka tas būtu pussolis uz vadonības režīmu.

Tāpēc, cienījamie deputāti, nav kardinālo, bet gan pilnveidojošo risinājumu laiks. Deputātiem ir jāiziet no savas komforta zonas un atbildīgi, tautas priekšā, atklāti, ar vismaz 51 balsi jāievēlē Valsts prezidents. Un visi Latvijas iedzīvotāji būs mūsu augstākā sirdsapziņa un kontrole deputātu atklātai rīcībai šādā balsojumā. (Dep. J.Viļums: “Šis priekšlikums nav balsojams!” Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Dārgā VIENOTĪBA! Es jums atgādināšu: arī padomju laikos visur skandēja, ka ir vislabākā, gaišākā demokrātija - atklātas vēlēšanas.

Liels paldies arī... to es aizmirsu pateikt... Līgai Kozlovskai un Jurim Vectirānam.

Mēs ticam, mums izdosies! (Dep. V.Spolītis: “Jūs būsiet prezidents? Pareizi?”)

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vucāns. Vai jums pietiktu ar četrām minūtēm? Pietiktu?

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Debatējot saistībā ar pirmo lasījumu, es teicu, ka līdz šim nekad neesmu atbalstījis priekšlikumu par atklātām prezidenta vēlēšanām, bet pirmajā lasījumā balsošu “par” tādēļ, lai turpinātu šo diskusiju. Un es tiešām šajā laikā pēc nobalsošanas pirmajā lasījumā esmu sekojis līdzi tam, kas publiskajā telpā ir teikts par vienu vai otru variantu, tam, kas ir teikts par visas tautas vēlētu prezidentu, un mēģinājis noskaidrot viedokļus, kas tiešām man būtu pieņemami, kas būtu juridisko speciālistu, valsts tiesību speciālistu viedokļi.

Mani visvairāk uzrunāja bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja Gvido Zemribo paustais. Viņš intervijā teica, ka, balsojot par atklātu vēlēšanu procesu, pēc būtības Saeimas deputāti grauj demokrātiju Latvijā kā tādu. Viņa teiktais mani uzrunāja, un es mēģināju iedziļināties tā būtībā. Un būtība ir šāda. Mums kā deputātiem, kā tautas vēlētiem priekšstāvjiem, ir dažādas funkcijas dažādās situācijās. Kad mēs lemjam par likumiem, par grozījumiem tajā vai citā likumā, tad pēc būtības paužam politisku viedokli, kam ir jāsakrīt ar mūsu partijas vairākuma viedokli. Un tad jautājums par to, vai jāredz, kā kurš balsojis, ir aktuāls - lai būtu zināmā veidā spēki, kas nosaka politisko virzību valstī.

Tajā pašā situācijā parlamentam ir arī virkne citu funkciju. Un viena no šīm funkcijām ir Valsts prezidenta ievēlēšana: pēc spēkā esošās Satversmes Latvijas Saeima vēlē Valsts prezidentu. Ievēlot mūs par tautas priekšstāvjiem, Latvijas cilvēki ir uzticējušies mums, un šinī situācijā katram no mums ir tiesības paust savu viedokli, balsojot par to vai citu prezidentu. Bet tam nav jābūt publiski zināmam, jo pretējā gadījumā tas ir pret vispārīgiem demokrātijas principiem.

Es līdz ar to... Tātad, ja ir runa par šo priekšlikumu, ko virzījis Kalnozola kungs un vēl daži deputāti, šajā jautājumā es atturēšos. (Dep. J.Viļums: “Nav balsojams!”) Bet, kad mums būs jābalso par visu likumprojektu kopumā, es balsošu “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Kolēģi! Es atgādinu, ka šis vienīgais priekšlikums atbilstoši Satversmes 76.pantam nav balsojams.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.1251/Lp12) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 3, atturas - 1. (Aplausi.) Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, tas ir, 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Inesis Boķis, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Jeļena Lazareva, Renārs Putniņš, Romualds Ražuks, Inguna Sudraba un Silvija Šimfa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Pedvāles mākslas parka likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Pedvāles mākslas parka likums”.

Trešajam, galīgajam, lasījumam atbildīgā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Un 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Pedvāles mākslas parka likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

Vai Valaiņa kungs ir zālē? Nav ziņotāja, līdz ar to šis darba kārtības jautājums tiek pārcelts un ir izskatāms kā pēdējais.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

Šie grozījumi nav tehniski, tie ir īpaši, jo tos ir iesniegusi Latvijas Reģionu apvienības frakcija, un tie paredz ierobežot pārlieku sadārdzinātus iepirkumus. Kopumā ir iesniegti deviņi priekšlikumi, un šodien mēs skatām likumprojektu pēdējā lasījumā, tātad arī, visticamāk, pieņemsim.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 1.panta pirmo daļu, un komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz: ja atklāts vai slēgts konkurss tiek izbeigts vai pārtraukts, jo piedāvājumi noraidīti saskaņā ar šā likuma 41.panta vienpadsmito daļu, sarunu rezultātā noslēgtā līguma līgumcena nedrīkst pārsniegt jebkuru no šādām vērtībām. Un šie ir divi kritēriji, ko komisija ir izstrādājusi. Paldies arī Juridiskajam birojam par iesaisti! Tātad pirmais kritērijs - atklātā vai slēgtā konkursa iepirkuma procedūras dokumentos nedrīkst pārsniegt pasūtītāja norādīto līgumcenu, kas noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība. Un otrais - 150 procentus no atklātā vai slēgtā konkursa iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra un arī Saeimas deputāta Edgara Putras priekšlikums. Tas paredz, ka informācija par pretendentiem papildus tiek noskaidrota ne tikai Uzņēmumu reģistrā, bet arī ārvalstīs reģistrētam pretendentam pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu. Komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. ir Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums, kurš nosaka: ja pretendenta piedāvātā līgumcena par 50 procentiem vai vairāk pārsniedz pasūtītāja noteikto paredzamo līgumcenu, šāds iepirkums būtu jāatceļ. Šis priekšlikums komisijā tika vērtēts, un komisija nonāca pie labāka juridiska risinājuma, kas ir ietverts 5. un jau iepriekš pieņemtajā 2.priekšlikumā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir šī uzlabotā kompromisa versija. Tas arī paredz kritērijus, ka pārlieku sadārdzināti iepirkumi... faktiski šādi pretendenti būtu jāizslēdz, pastāvot diviem kritērijiem. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, šis likumprojekts tiešām ir nozīmīgs, jo Latvijas Reģionu apvienība jau šā gada sākumā reaģēja uz virkni skandalozu iepirkumu, arī daļēji atklājot šādus iepirkumus, kur mēs... Protams, Saeimā un arī valdībā daudz tiek diskutēts par to, ka trūkst naudas - mediķiem, skolotājiem, citām ļoti svarīgām vajadzībām.

Un ko mēs redzam pretī? Mums pretī ir “Latvijas Valsts ceļu” iepirkums... Bija skandāls šā gada sākumā, kur plānotā cena - 3,5 miljoni, pretendents par 3,5 miljoniem tiek izbrāķēts, uzvar pretendents par 8,5 miljoniem. Tātad sadārdzinājums par pieciem miljoniem. Tas izraisa publisku skandālu. Kāda ir koalīcijas partiju reakcija? Nekāda. Šis jautājums tiek noklusēts. Sabiedrībai tiek raidīts ļoti negatīvs signāls par to, ka nauda tiek izsaimniekota, bet pretī reakcijas nav.

Cits iepirkums VARAM, par ko arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu ministram. Paldies diviem deputātiem no VIENOTĪBAS - Artim Gustovskim un Astrīdai Harju -, kā arī Brigmaņa kungam, kas komisijā, uzklausot faktus, reālu situācijas analīzi, saprata, ka šāda veida iepirkumi nav pieļaujami... un komisijā daļēji atbalstīja pieprasījumu. Ļoti žēl, ka šis pieprasījums neizgāja cauri, jo Saeimā tomēr koalīcija vienojās to neatbalstīt. Un arī žēl, ka citi kolēģi no VIENOTĪBAS toreiz nosunīja divus savus kolēģus, pasakot, ka viņiem nav atbilstošas... teiksim, izpratnes par situāciju un ka viņi kļūdaini balsojuši.

Šis priekšlikums, kas ir izstrādāts komisijā, balstās uz manu iepriekšējo iesniegto priekšlikumu un paredz elementāru sistēmu, kas turpmāk strādās, - ka, ja iepirkumā līgumcena vairāk nekā par 50 procentiem... Te juridiski pareizāk noformēts... Tātad - 150 procenti no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas... Tātad, ja vairāk pārsniedz, tad šādi pretendenti ir jāizslēdz no iepirkuma. Ne tikai izslēdzam, teiksim, mākslīgi pazeminātas cenas, dempinga cenas, bet arī otrā galā ierobežojam... Un ko tas mums dos? Ja “Latvijas Valsts ceļos” plānotais iepirkums bija par 3,5 miljoniem, uzvarētājs - par 8,5... Taču šajā gadījumā sadārdzinājums nevarēs būt lielāks par 1,7 miljoniem, tātad valsts ietaupīs... būtu ietaupījusi šādā gadījumā gandrīz 3,5 miljonus.

VARAM plānotais iepirkums bija 1,5 miljoni; tad sadārdzinājums, kurš tehniski varētu vēl iet cauri, būtu, iespējams, vēl tikai plus 0,7 miljoni. Tātad kopējā summa - 2,2 miljoni. Un šādā veidā mēs ieekonomētu valsts budžetā nelietderīgi neiztērētus sešus miljonus.

Es šādi varu turpināt ar ļoti daudziem piemēriem. Bija arī iepirkums, kur pārcenojums bija 23 miljoni... Tikai no šiem pirmajiem diviem, kolēģi, mums veidojas jau 10 miljoni. Jūs varat paši nosaukt daudzus piemērus, kur 10 miljoni ir izšķiroši un ārkārtīgi nozīmīgi, lai palīdzētu risināt cilvēkiem svarīgas problēmas.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī nākotnē, nākamajā Saeimā un nākamajā valdībā, tiešām būt drosmīgiem un cīnīties pret naudas izsaimniekošanu, jo apātija un nekā nedarīšana šādos gadījumos dod iespēju radikāli noskaņotiem spēkiem vai populistiem ieņemt jūsu vietas.

Līdz ar to aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Drusciņ paskaidrošu lietas būtību.

Smiltēna kungs te centās skaidrot, bet, jāteic, Latvijas Reģionu apvienība... un deputāts Smiltēns bija nedaudz pārcenties ar savu 4.priekšlikumu (Dep. A.Bērziņš: “Ej nu!”), jo tas paredzēja to, ka jebkurš iepirkums tiek pārtraukts, ja kāds pretendents ir iesniedzis līgumcenu virs 50 procentiem. Tas nozīmē, ka ikviens, kurš vēlas kādu projektu apturēt, sniedz speciāli augstāku cenu. Un 4.priekšlikums to arī paredzēja. Tāpēc tapa 5. - komisijas priekšlikums. Tas tapa komisijā, un tas paredz to, ka visi, kas pārsniegs šo cenu, netiks vērtēti, tiks izslēgti no iepirkuma procedūras. Un tas ir saprātīgs un normāls risinājums, lai novērstu valsts naudas šķērdēšanu. Bet sākotnējā ideja bija absolūti nepieņemama, tādā ziņā nepārdomāta, jo visas valsts iepirkumu procedūras, teiksim, ļaunprātīgi varētu tikt torpedētas.

Tā ka es tiešām aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto 5.priekšlikumu, kas atrisina šo problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

E.Smiltēns. Varu pievienoties Matīsa kungam. Un paldies Juridiskajam birojam un kolēģiem par to, ka izdevās rast šādu ļoti labu, jēdzīgu kompromisu, kas tiešām risina problēmu.

Aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Arī... tas ir tehniskāks, tas izslēdz... norāda uz 14.punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī nākamais, 7., ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Arī tajā ir runa par tiem pretendentiem, kas ir ārvalstīs reģistrēti, un tajā paredzēts, ka pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta kunga priekšlikums, kurš runā par šo pantu spēkā stāšanās datumiem un kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un arī pēdējais, 9., ir VARAM parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu un kurš arī runā par spēkā stāšanos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Kolēģi! Es domāju, esam izdarījuši vienu labu darbu - esam atstājuši to nākamajam politiskajam periodam. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr.1202/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Kopumā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kas arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā daļēji tika atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Un visbeidzot 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajam lasījumam.

Tika saņemts 21 priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 2. - deputāta Aināra Mežuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 3. un 4. ir identiski...

Sēdes vadītāja. 3. un 4. nav balsojami.

A.Adamovičs. Tā, paldies... 5. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 6. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Morozovam... Par 7. ... Par 7. Atsauciet! Mēs šobrīd esam pie 7. Tātad debatēt Morozova kungs nevēlas.

Deputāti atbalsta 7.priekšlikumu.

A.Adamovičs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Morozovam.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, kolēģi! Atgādināšu, ka 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt likumprojektā paredzēto 17.panta 2.⁵ daļu.

Kad 2015.gadā Preiļu novadā atklāja jauno privātskolu, Preiļu Brīvo skolu, novada deputāta Aigara Zīmeļa sieva Inguna Zīmele no Latvijas Televīzijas ekrāniem stāstīja par jaunās skolas darbības principiem. Bet sižeta autore piebilda, ka skolu finansēs vecāki un sponsori.

Šķiet, es zinu, kas līdz ar šī priekšlikuma nepieņemšanu kļūs par privātskolu jauno sponsoru - nodokļu maksātāji. Vietējo deputātu bērni, kuri mācās šajā privātskolā, to noteikti novērtēs. Nacionālās apvienības deputāti, starp citu, Preiļos arī ir koalīcijā... Biedrībai vien atliek skolai saņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Vēl mums ir arī deputāta Parādnieka bērnudārzs. Tam gan ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību statuss, taču uzņēmums pilnībā atbilst sociālā uzņēmuma statusam.

Priekšlikuma autors Parādnieks, kuram pieder 60 procenti uzņēmuma, protams, nekādu interešu konfliktu nesaskata, jo, uz tādām lietām raugoties, viņš ir akls.

Un šie ir tikai divi publiski zināmi piemēri.

Ko mēs redzam priekšlikumā? Parādnieks rosina uzlikt par pienākumu pašvaldībām apmaksāt privātskolu izdevumus, plānojot pašvaldību budžeta slogu... palielinot pašvaldību budžeta slogu.

Koalīcijas īstenotā izglītības reforma no malas izskatās tā - atņemt vieniem bērniem iespēju izglītoties dzimtajā pašvaldībā un naudu pārdalīt pašiem saviem biznesiem un īpaši lobētām privātskolām. Diezgan ciniski! Te būtu darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pamēģināšu izdarīt tā, lai jūs nedomātu, ka SASKAŅA atkal cīnās ar Nacionālo apvienību; es tā kā vidutājs izstāstīšu, kas te īsti notiek.

Žēl, protams, ka Parādnieka kunga nav šobrīd zālē. Viņš varētu tagad izstāstīt sava priekšlikuma būtību. Bet man absolūti nav nekāda pamata neuzticēties Juridiskā biroja priekšlikumam - 8.priekšlikumam -, kas komisijā, Adamoviča kungs, noteikti nav atbalstīts koalīcijas nostājas dēļ. Ļoti dīvaini, ka Juridiskais birojs... Juridiskais birojs taču nevar nākt runāt, man tā šķiet. Žēl. Juridiskajam birojam noteikti būtu, ko teikt.

Es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - šobrīd neatbalstīto priekšlikumu -, jo tur arī rakstīts, ka pakalpojumu sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.

9.priekšlikumā, kuru ir iesniedzis Parādnieks... Es ceru, ka Parādnieks pats arī atnāks un izstāstīs... Parādnieks vienkārši ierosina vārdu “uzņēmējs” aizstāt ar vārdu “uzņēmums”... Principā šeit ir runa par lobiju. Jā, viņam ir savi bērnudārzi kaut kādi, negribu līst viņa saimniecībā iekšā.

Bet šis nav SASKAŅAS un Nacionālās apvienības kaut kāds kārtējais cīniņš! Te ir runa vienkārši brutāli par lobiju. Un, ja tas būtu, pieņemsim, Kaimiņa kunga priekšlikums, varētu arī to noraidīt. Nu, kā jau parasti, vai ne? Bet šajā gadījumā... Šis ir Juridiskā biroja priekšlikums, un, es domāju, Saeimas deputātiem vajadzētu uzticēties Juridiskajam birojam.

Lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Man nepieder ne bērnudārzs, ne skola, bet man rūp Latvijas bērni un viņu vecāki.

Pirmā lieta, ko es gribētu uzsvērt, - šis priekšlikums nerunā par bērnudārziem. Mēs runājam tikai un vienīgi par skolu, par bērniem, kuri ir sasnieguši skolas vecumu, un viņu vecākiem.

Otrā lieta - šis priekšlikums paredz līdzfinansējumu tām skolām, kurām ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmēja statuss.

Un, ja runājam plašāk par mūsu izglītības sistēmu, mēs varam skaisti stāstīt par integrēto izglītību, bet, kad bērns ar kustību traucējumiem, ar garīgu atpalicību, bērns ar HIV vai bērns no bērnunama aiziet uz parastu skolu un saka: “Ņemiet mani skolā, klasē!”, viņu neņem. Viņam nav iespējas tur būt.

Šīs ir tās skolas, kurās ir mazākas klases, kurās ir iespēja integrēt šāda veida bērnus. Un tās ir pelnījušas līdzfinansējumu.

Tieši tāpēc mēs runājam par divu kategoriju skolām, nevis par skolām, kurās mēneša maksa ir mērāma tūkstošos eiro.

Lūdzu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. (Dep. A.Bērziņš: “Jā, pareizi! Nevajag!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

A.Adamovičs. Jā. Kolēģi, es atgādināšu šo redakciju, par ko mēs esam nobalsojuši otrajā lasījumā. Šī likuma normas neattiecas uz visām privātajām izglītības iestādēm vai pirmsskolas izglītības iestādēm; attiecas tikai uz tām, kuras ir dibinājušas sabiedriskā labuma organizācijas, kā jau Bites kundze tikko pieminēja. Un šajā gadījumā šīs skolas negūst peļņu no vecāku iemaksām. Šobrīd Latvijā tādas ir piecas. Un, lai šo statusu iegūtu pārējās vai citas privātskolas, tām ir jāiziet diezgan gara procedūra Valsts ieņēmumu dienestā.

Tāpēc es aicinu šodien 8.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. 9. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Vai deputāti vēlas balsot par 9.priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 22, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Adamovičs. 10. - deputāta Aināra Mežuļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Mežuļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. Līdz ar to 11. ...

Sēdes vadītāja. Līdz ar to arī 11. un 12.priekšlikums, kā saka komisijas priekšsēdētājs, nav balsojami.

A.Adamovičs. Paldies.

13. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 14., 15. un 16.priekšlikums ir saistīts arī ar 10., 11. un 12.priekšlikumu. 14.priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot? Vai deputāti vēlas balsot par 14.priekšlikumu? (Starpsaucieni: “Nē! Jā!”).

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Mežuļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Adamovičs. Līdz ar to 15. un 16.priekšlikums - arī nav balsojami.

Sēdes vadītāja. 15. un 16. priekšlikums - nav balsojami.

A.Adamovičs. 17. - Kārļa Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 19. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 21. ...

Sēdes vadītāja. Par 20.priekšlikumu ministrs bija pieteicies runāt.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs esam viena balsojuma attālumā no šī likuma pieņemšanas, un es izmantoju iespēju no šīs tribīnes pateikt jums ļoti sirsnīgu paldies par atbalstu šim likumprojektam. Šis likums ir ārkārtīgi svarīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām tas pabeidz visu normatīvās bāzes sakārtošanu, lai mēs varētu ieviest jauno izglītības standartu, sākot no pirmsskolas un beidzot ar vidusskolu, kas ir ārkārtīgi svarīgi mūsu izglītības sistēmas kvalitātei.

Un otra lieta, par ko es gribu jums no sirds pateikties (Starpsauciens: “Par priekšlikumu, Kārli!”), - ka beidzot, Latvijas simtgadē, mēs esam gatavi pieņemt ārkārtīgi svarīgu lēmumu - nospraust augstus izglītības kvalitātes kritērijus vidējās izglītības pakāpē, kas ir ārkārtīgi nepieciešami mūsu valsts attīstības ilgtspējai.

Paldies jums. Un es, protams, neaicinu balsot par šo priekšlikumu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams, jo netika atbalstīts 8.priekšlikums.

A.Adamovičs. Kolēģi, es arī komisijas vārdā gribu teikt paldies visiem, kas piedalījās gan Vispārējās izglītības likuma, gan arī Izglītības likuma apspriešanā. Mēs esam tiešām karstās un varbūt arī asās diskusijās sagatavojuši šo likumprojektu trešajam lasījumam, un es ceru, ka pēc diviem gadiem, kad sāksies kompetencēs balstītā satura ieviešana, ieguvēji pirmām kārtām būs mūsu bērni, skolēni, jaunieši un, protams, arī skolotāji.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus Izglītības likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 22, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim par dalību Saeimas sēdē un piedalīšanos debatēs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Artis Gustovskis. (Troksnis zālē.)

A.Gustovskis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā šodien ziņoju, ka likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” skatāms trešajā lasījumā.

Komisijā kopumā ir saņemti astoņi priekšlikumi. Kaut arī lielākajā daļā no tiem ir risināti formālas dabas jautājumi, izraisījās spēcīgas diskusijas.

1.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Gustovskis. 2. - deputāta Kļaviņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Gustovskis. 3. - deputātes Aizstrautas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

A.Gustovskis. 4. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Sākotnējais likumprojekta mērķis... to bija iesnieguši atsevišķi Saeimas deputāti... nepārprotami bija Rīgas vēsturiskā centra ietvaros esošo koku aizsardzība.

Par to liecina arī publiskajā telpā atrodamā informācija.

Es vairākkārt esmu uzsvērusi to, ka mūsu pienākums ir sargāt pilnīgi visus kokus Rīgas vēsturiskajā centrā, ne tikai tos, kuri ietilpst zaļās zonas sistēmā.

Aizsardzību ir pelnījuši arī tie koki, kuri savulaik ir pašiesējušies, bet, gadiem ilgi augot, jau sen ir sasnieguši cienījamu apkārtmēru, kas reizēm pārsniedz pat 30 centimetrus, un jau pilntiesīgi aizņem savu vietu. Tie nav mazie kociņi uz pamestas ēkas jumta, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vispār nav uzskatāmi par kokiem, kuru ciršanai nepieciešama atļauja.

Diemžēl man ir jāsecina, ka grozījumu jaunajā redakcijā šis likumprojekts ir izvērties par absurdu konstrukciju. Ir koki, kuri ir īpaši jāsargā, jo tie ietilpst zaļās zonas sistēmā, un ir koki, pēc kuru bojāejas īpašniekam nebūs jāveic nekādas darbības, lai to vietā iestādītu citu koku. Viņš vienkārši varēs samaksāt nelielu sodu un varēs plaši izvērsties savos apbūves plānos, bet koks pilsētai būs zudis.

Tas, ko piedāvāju es, līdzīgi kā otrā lasījuma redakcijā, - noteikt pienākumu iestādīt koku bojāgājušā koka augšanas vietā. Bet, saprotot to, ka ir tādas situācijas, kas to nepieļauj tehnisku vai bioloģisku iemeslu dēļ, citas vietas ierādīšana notiktu saskaņā ar Rīgas domes atbildīgās institūcijas norādījumiem. Tas ļoti labi novērstu tādas situācijas, ka īpašnieks ļaunprātīgi likvidē koku pēc tam, kad nav saņēmis ciršanas atļauju.

Tāpat komisijas piedāvātā redakcija piešķir nebijušas tiesības Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei - saskaņot jaunu koku stādīšanu bojāgājušo vietā un noteikt tos kokus, kuri ietilpst zaļās zonas sistēmā jeb ir īpaši sargājami.

Katras iestādes darbībai ir sava specifika, un piešķirt šādas tiesības pārvaldei, kura savas darbības specifikas dēļ uzlūko kokus kā daļu no kultūrvēsturiskā mantojuma, ainavas, nevis kā tādus, kas ir dzīva pilsētas rota un pilsētas plaušas, - tas nav pareizi!

Kolēģi! Es nosaukšu dažas adreses Rīgas vēsturiskajā centrā, kurās patlaban aug skaisti koki, par kuru bojāeju īpašniekiem nebūs jāuztraucas, jo saskaņā ar šo likumu tie neietilpst zaļās zonas sistēmā. Šīs adreses ir Ģertrūdes iela 40, Mednieku iela 9, Sporta iela 2, Zaķusalas krastmala 1, Barona iela 107... Un, visbeidzot, Skolas iela 1 - tie ir koki pie Aizsardzības ministrijas, kurus nupat nosargāja Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija. Tie, kas virzīja šādu likumprojektu, būs morāli atbildīgi par to, ja kāds no šiem kokiem ies bojā.

Es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, kā arī pārējos - 7. un 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis punkts mūsu komisijā izraisīja lielas debates, un pagājušajā ceturtdienā pat Saeimas sēdes pārtraukumā mēs sasaucām ārkārtas sēdi, lai komisijā atkārtoti izskatītu tieši šo punktu. Debatējām gan ar Rīgas pilsētas būvvaldes speciālistiem, gan ar koku ciršanas speciālistiem, gan ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu, gan ar tā saukto Dambja kantori. Mēs ļoti rūpīgi izvērtējām komisijas šābrīža redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Stepaņenko pieminēja to, ka jāaizsargā jebkurš koks. Faktiski sanāk, ka mums jāaizsargā arī tie koki, kas ir pašizsējušies uz balkoniem un uz jumtiem. Mazi bērziņi ieaug šādās teritorijās, un mums tie nav jāsargā. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt katra koka aizsargāšanu.

Bet par tiem kokiem, kuri tika nosaukti konkrētās adresēs, es domāju, ka likumprojekts šādā redakcijā, kādā tas šeit ir un ko komisija ir atbalstījusi, sargā šos kokus. To kontrolēs divas iestādes. Mums nevajag vēl trešo iestādi, kas kontrolēs divas kontrolējošās iestādes! Es uzskatu, ka ir pilnīgi pietiekami, ka to dara Rīgas pilsētas būvvalde un arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ar šīm abām iestādēm ir pilnīgi pietiekami, lai varētu situāciju noregulēt un pārvaldīt.

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Es vēlreiz atkārtoju Aizstrautas kundzei. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ir noteikts: kokam ir jāsasniedz noteikts diametrs - 20 centimetri -, lai tā ciršanai būtu nepieciešama atļauja, tas nozīmē - lai tas būtu sargājams.

Aizstrautas kundze, jūs esat redzējusi 20 centimetru diametra koku augam uz balkona vai uz jumta? Tā taču nav! (Dep. A.Bērziņš: “Ir! Man aug!”) Tāpēc...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Gustovskis. Nav. (Starpsauciens: “Komisijā atbalstīts?”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 17, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Gustovskis. 5. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Gustovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Gustovskis. 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Es aicinu atbalstīt 7. un 8.priekšlikumu, tie savstarpēji ir saistīti.

7.priekšlikums paredz, ka Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai ir jābūt šīs padomes sastāvā, tāpēc ka šobrīd mēs sākam runāt par koku aizsardzību.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 37, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Gustovskis. Un 8. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 34, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 20, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Otrais lasījums, priekšlikumu nav. Arī iepriekšējos lasījumos tur ir bijuši vairāk tehniskas dabas jautājumi.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K.Seržants. 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti!

Vadoties pēc praktiskās nepieciešamības un lietderības principa, likumprojekts paredz papildināt likumu ar tiesībām resoriskās pārbaudes lietas ietvaros pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā attiecībā uz bezvēsts pazudušām personām, ko meklē, lai noskaidrotu to atrašanās vietu, un pazudušām personām, ko meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar normu, ka ziņojumu sistēmā var iekļaut arī tad, ja Latvijas datubāzē ir iekļauts ieraksts par personu, kas tiek meklēta, lai nodrošinātu ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu vai kriminālsoda izpildi, taču nav pamata lūgt šīs personas apcietināšanu izdošanas nolūkā.

Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas Latvijā arvien aktuāls ir jautājums par traktortehnikas zādzību novēršanu un nozagtās atgūšanu. Šobrīd saskaņā ar likuma 14.panta otro daļu paredzēts, ka pielaide sistēmai ir Ceļu satiksmes drošības direkcijai, bet nav Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai. Līdz ar to, reģistrējot no ārvalstīm ievestu traktortehniku un tās piekabes, netiek pārbaudīts, vai ziņojums par tām nav reģistrēts sistēmā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis no 2013.gada 9.aprīļa izsludina meklēšanā esošos transportlīdzekļus.

Ja nav šādu pārbaužu, tad organizētajai noziedzībai ir iespēja realizēt Latvijas tirgū citā dalībvalstī nozagtu traktortehniku un tās piekabi. Likumprojekts tiek attiecīgi papildināts ar normu par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru kā Šengenas informācijas sistēmas datu subjektu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi savā šā gada 11.septembra sēdē. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Z.Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvijas Republikas Zemessardze strauji attīstās, un šobrīd ir fundamentāli mainījusies Zemessardzes pamatapmācības kursu sistēma. Ir radusies nepieciešamība aizvien vairāk zemessargu iesaistīt kolektīvajā apmācībā un līdzsvarot šīs vajadzības ar darba devēju interesēm. Likuma normas šajos grozījumos ir nepieciešamas, lai paaugstinātu kaujas gatavību un dotu iespēju efektīvi izmantot resursus, piesaistot visus nepieciešamos speciālistus, kā arī vienu reizi gadā visus 8000 zemessargus sapulcēt kopā mācībās.

Ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” paredzēts papildināt un precizēt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā ietverto regulējumu, nosakot, pirmkārt, ka Latvijas Republikas Zemessardzes uzdevums ir sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām.

Otrkārt, ka darba devējs vienu reizi kalendāra gada ietvaros atbrīvo kolektīvajā zemessargu apmācībā iesaistīto darbinieku - zemessargu - no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot viņam vai viņai amata vietu līdz piecām darba dienām, un izmaksā atlīdzību par šo periodu saskaņā ar Darba likuma 74.panta pirmās daļas 10.punkta regulējumu.

Treškārt, darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību, tātad samaksu vai vidējo izpeļņu, darbiniekam, kurš, iepriekš par to paziņojot darba devējam, neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību, izņemot gadījumu, kad zemessargs tiek iesaistīts kolektīvajā apmācībā.

Tāpat likumprojektā ir tehniska rakstura grozījumi. Šis likumprojekts ir ietverts paketē ar grozījumiem Darba likumā, kur noteikta darba devēju rīcība un tas, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki kompensē darba devējam atlīdzību, kuru tas izmaksājis par mācību laiku. Kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību, kā arī kompensācijas apmēru noteiks Ministru kabinets, un paredzēts, ka tie būs 50 eiro dienā.

Šis likumprojekts vēl jāskata Sociālo un darba lietu komisijā, bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts 11.septembra sēdē.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Spolītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Militārā dienesta likums ir saistīts ar Darba likumu, ko mēs skatām paketē, un arī zināmā mērā ar likumprojektu, ko tikko prezentēja Veiko Spolītis.

Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas uzlabot sadarbību starp darba devēju un darbiniekiem, dodot darba devējam iespēju atalgot darbinieku, kas iesaukts militārajās mācībās kā rezerves karavīrs. Protams, likumprojekta mērķis ir skaidri un gaiši noteikt, ka darba devējam ir pienākums atbrīvot rezerves karavīru, kad viņš iesaukts uz mācībām. Un tas ir ļoti svarīgi. Tajā pašā laikā likums paredz arī zināmu atbalstu darba devējam. Jāņem vērā, ka militārajās mācībās iesauktam rezerves karavīram mācību laiks ir ilgāks nekā zemessargam.

Vienlaikus likumprojektā ir ietverti arī tehniska rakstura uzlabojumi, kas saistīti ar karavīra veselības stāvokli.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Likumprojektu ir izstrādājis Ministru kabinets un iesniedzis mums Saeimā izskatīšanai.

Likumprojekts paredz likumā ieviest jaunu jēdzienu - “naudas tirgus fonds”. Naudas tirgus fonds - tas ir ieguldījumu fonds, kuram piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīgajā regulā noteiktās prasības.

Likumprojektā mēs atradām dažas neprecizitātes, kuras uz otro lasījumu centīsimies novērst. Pirmkārt, likumprojektā ir norādīta dažāda, atšķirīga soda naudas summa: likumprojektā - 14 000 eiro (pirmais slieksnis), bet anotācijā - 14 200 eiro. Šīs summas ir jāvienādo. Un, otrkārt, kā likuma spēkā stāšanās datums ir norādīts 2018.gada 21.jūlijs. Tas, protams, mums ir jāgroza otrajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Viļums. 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Šis likumprojekts ir lielā mērā līdzīgs iepriekšējam, kurā būs jāveic attiecīgi precizējumi uz otro lasījumu, bet šobrīd komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Viļums. 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Likuma mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu sistēmu un veicināt stabilu tās ilgtermiņa attīstību, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki iesaistīti kredītiestāžu darbībā.

Vienlaikus likumprojektā ir iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram - fiziskajai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību - būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Trupovnieks. Šī gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.oktobrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gatavojot likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” otrajam lasījumam, nevienu priekšlikumu nav saņēmusi.

Tādēļ lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Šulcs. Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz 25.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta virzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, gatavojot to pirmajam lasījumam.

Šī likumprojekta mērķis ir uzlabot nodokļu administrēšanas procesa regulējumu digitālās ekonomikas jomā, tā palīdzot Valsts ieņēmumu dienestam sekmīgāk cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas tieši digitālajā ekonomikā. Likumprojekts paredz uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta pieeju informācijai, kas saistīta ar saimniecisko darbību digitālās ekonomikas jomā, kā arī pilnveidot regulējumu par domēna vārda atslēgšanu saistībā ar noteikta veida informācijas nesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja un lūdz, lai arī Saeima atbalsta šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1317/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Vucāns. Šī gada 9.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Tas atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokolā dotajam uzdevumam paredz precizēt likuma “Par akcīzes nodokli” doto Ministru kabineta pilnvarojumu. Tāpat tajā ir paredzēts precizēt vairākas likuma normas, lai pilnveidotu normatīvo aktu un mazinātu komersantu administratīvo slogu. Likumprojekts galvenokārt nosaka darbības ar nodrošinājuma apliecībām.

Komisijā šis likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts. Aicinu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1247/Lp12).

Ir saņemti 18 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniegusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 2.priekšlikumu ir iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 4.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 5.priekšlikums. Iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 6.priekšlikums. Iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 7.priekšlikums. Iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 8.priekšlikums. Iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 9.priekšlikums. Iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 10.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 11.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 12.priekšlikums. Iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 13.priekšlikums. Iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 14.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 16.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 17.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 18.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Trupovnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 9.decembris.

Sēdes vadītāja. Šā gada 9.decembris?

J.Trupovnieks. Atvainojos, 9.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Astrīda Harju.

A.Harju (VIENOTĪBA).

Godātā Saeima! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Trauksmes celšanas likums”.

Pirms sākam izskatīt visus 42 priekšlikumus, gribu teikt, ka, mūsuprāt, tie, kuri piedalījās darba grupā - gan atbildīgie eksperti no nevalstiskā sektora, arodbiedrībām, gan arī ministriju pārstāvji -, un komisija kopumā uzskata, ka tas ir sabiedrības attieksmes maiņas likums, lai stiprinātu tādu procesu apturēšanu, kuri ir pretlikumīgi un kaitē sabiedrībai un valstij.

1.priekšlikums ir saņemts no deputātes Lolitas Čigānes. Tas ir atbalstīts daļēji.

Un 2. - no Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts daļēji.

Un abi priekšlikumi ir ietverti 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kurā ir runa par termina “kompetentā institūcija” skaidrojumu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu - deputāti piekrīt.

Par 2.priekšlikumu - deputāti piekrīt.

3.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Harju. 4.priekšlikums ir saņemts no deputātes Lolitas Čigānes, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Harju. 5. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts un saistīts ar iepriekšējo - 4.priekšlikumu, kad likuma ietvaros tiek paplašināts termins, kas attiecas uz darba pienākumu veikšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 6. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ir atbalstīts un precizēts likuma mērķis.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 7. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 8. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 10. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un tas ir atbalstīts, iekļaujot 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 12. - deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 13. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ietver abus iepriekšējos un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 14. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 17. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 18. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 19. ir deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļaujot 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 20. ir deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 21. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļaujot iepriekš minēto 18. un 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 22. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 23. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 27. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Harju. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 29. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 30. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 31. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 33. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 35. - deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 36. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 37. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 38. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 39. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Harju. 40. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. 41. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. Un noslēdzošais ir 42. - komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā. Tas paredz, ka likums stājas spēkā 2019.gada 1.maijā, kas ir arī solidaritātes diena... Un tas ir kopsaucējs ar šo likumprojekta tekstu...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Harju. Lūgums ir atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Trauksmes celšanas likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Trauksmes celšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Harju. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - līdz šā gada 25.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.septembrim.

A.Harju. Un vēlreiz paldies darba grupai!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs šobrīd otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””.

Nu, šo likumprojektu droši mēs varam nosaukt par čekas maisu atvēršanas likumu. Šis likums nav labas likumdošanas paraugs. Un arī neko labu šis likums nenesīs. Taču tas ir jāpieņem (Starpsaucieni.), jo nevar vienu likumu staipīt ilgāk par ceturtdaļgadsimtu. Un tāpēc... pēc konsultēšanās ar komisijas vadītāju... Es domāju, ir nepieciešams neliels ieskats šī likuma... šī likumprojekta pieņemšanas gaitā, jo pie šī likumprojekta gan 5., gan 8., gan 11. un 12.Saeima savu roku ir pielikusi.

5.Saeima. Baumas par to, ka čekas maisos atrodas virkne politiķu un prominenču, sāka klīst jau Augstākās padomes laikā, un pirmā pēckara Saeima, piektā pēc skaita, atbildot uz šīm baumām, izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju; tas notika 1993.gada 7.jūlijā. Šī izmeklēšanas komisija Saeimai ziņoja sekojošo. Šī komisija savā galaziņojumā... šī komisija, starp citu, tikai 22 dienas pastāvēja... Šī komisija savā ziņojumā rakstīja sekojošo: “Parlamentārās izmeklēšanas komisija konstatē arī to, ka darbam ar VDK materiāliem nav pietiekošas tiesiskās reglamentācijas. Šāda situācija rada neobjektīva vērtējuma iespējas un spriedzi sabiedrībā, un tādēļ ir novēršama šī lieta iespējami īsā laikā.” Reaģējot uz to, pēc gada, 1994.gada 19.maijā, tika pieņemts šis likums, kuru mēs tagad labosim.

8.Saeimā... 6. un 7.Saeimā nekādas īpašās rosības un virzības nebija, bet 8.Saeima 2004.gadā un 2006.gadā ļoti aktīvi strādāja pie grozījumiem, lai maisus atvērtu vaļā.

8.Saeima bija likumprojektu izskatījusi pat trīs lasījumos (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un nolēmusi čekas maisus publiskot, taču tas viss beigās sakārtojās tā, ka maisi tomēr vaļā netika vērti. Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izmantoja savas veto tiesības un būtībā Saeimai veselas trīs reizes atdeva atpakaļ šo likumprojektu, kas paredzēja maisus atvērt.

2004.gadā Valsts prezidente savu veto skaidro ar to, ka likumdevējs nav spējis argumentēt un pierādīt, kā VDK kartotēku informācijas publiskošana ietekmēs cilvēkus, kuru vārdi tajās minēti. 2006.gadā Vaira Vīķe-Freiberga atkal saka - tā saukto čekas maisu atvēršana ir novēlota. Tagad ir 2018.gads! Tātad 2006.gadā viņa saka (es citēšu precīzi): “Ieguvums no čekas maisu publiskošanas būtu, ja par šādu soli izšķiršanās būtu panākta jau Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas sākumposmā, piemērojot lustrāciju un dodot iespēju bijušajiem VDK darbiniekiem brīvprātīgi pieteikties, lai viņu vārdi netiktu publiskoti.” Maisos esot dziļumbumbas, un tādā garā... Tā ka toreiz arī čiks vien sanāca!

Sekoja Zatlera rīkojums Nr.2, krīze, un pie šī uzdevuma atsāka strādāt tikai 11.Saeima. Tas, ko izdarīja 11.Saeima, - būtībā pārlika uz mūsu pleciem šo čekas maisu atvēršanas jautājumu. Tika izdarīti attiecīgi grozījumi šajā likumā, no politiskās izvērtēšanas nomainot uz zinātnisko izvērtēšanu, atkal tika radīta viena čekas maisu komisija - šoreiz pie valdības... Un te nu mēs esam 12.Saeimā... Komisija, ko radīja... faktiski iepriekšējā Saeima savu darbu beidza ar skaistām grāmatām, ar konferencēm, bet 31.maijā nekāds nopietns galaziņojums netika iesniegts. Un šinī galaziņojumā (ja par tādu var uzskatīt vēlāk iesniegto) tika pateikts: “Nu jāver vaļā!” Un bez komentāriem!

Šobrīd mēs... Ko mēs šodien īsti apspriežam? Tātad būtību, finanses.

Pirmkārt, par būtību. 1991.gada 26.augustā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu VDK darbība Latvijā tika izbeigta, un Latvijas Valsts arhīvā nonāca ievērojama daļa no Latvijas čekas arhīva. Vēl daļa čekas arhīva nonāca citās institūcijās. Šobrīd tas nav vienots, nedalāms kopums, bet par tādu kļūs, ja mēs šo likumu dabūsim cauri trijos lasījumos un Raimonds Vējonis neatkārtos Vairas Vīķes-Freibergas varoņdarbu ar veto. Dokumenti kļūs par Latvijas nacionālo mantojumu, turpmāk mūžīgi glabāsies vienotā, nedalāmā kopumā, un ikviens varēs iepazīties faktiski saskaņā ar arhīva noteikumiem.

Otrkārt, par finansēm. Finanšu ministrija ir akceptējusi finanšu resursu avota nomaiņu, un Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2018.gadā, jau šogad paredzot finansējuma pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta uz Tieslietu ministrijas budžetu 90 tūkstošu eiro apmērā, kā arī uz Kultūras ministrijas budžetu 47 tūkstošu eiro apmērā. (Dep. A.Kaimiņš: “Veram vaļā! Ringold, veram vaļā!”) Kā redzat, tās visas ir Nacionālās apvienības pārvaldītās ministrijas, kas šo naudu čekas maisu atvēršanai tomēr dabūja.

Un visbeidzot. Pirms sākt balsot par likumprojektu, gribu īpaši pateikties Aleksandram Kiršteinam. Es ar zāli nevaru runāt, bet, Aleksandr, pacel roku... (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.) Jā, Aleksandrs Kiršteins, aiz kura stāvēja Linards Muciņš, kas deva pareizus padomus... Un, protams, daudz darba ir darījis arī šajā sakarā Ritvars Jansons.

Tātad... sāksim! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. 1.priekšlikums.

R.Balodis. 1.priekšlikums. Atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 2. arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 3. ir deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un jau iekļauts 2. - iepriekšējā - priekšlikumā, ko mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Man gribētos drusku oponēt Kiršteina kungam par šiem mēģinājumiem ievilkt šeit komunistus iekšā.

Pirmkārt, ja mēs runājam par čekas maisiem, es jau teicu... Tie nav stukači, tas ir ekselents instruments, ar ko tiek manipulēta sabiedrība, nolikti pie vietas tie, kuri nesaprot un neprotas.

Otrkārt, šis ir instruments, ar kuru parāda vēsturi. Mēs esam noorganizējuši Atmodu, iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Un aicinu apzināties, ka VDK virsnieki... Galvenais, ko viņiem mācīja skolās, ir manipulēt ar cilvēkiem, manipulēt ar sabiedrību. Tie ir pieredzējuši, labi protoši manipulatori. Un tie nav... Un, kā stāstīja Ēriks Jēkabsons, tā laika aktīvists, visaktīvāk un iedvesmojošāk Atmodas laikā runāja tie cilvēki, par kuriem visi zināja: tas ir VDK virsnieks.

Tā ka apzinieties: šinī brīdī ir runa par instrumentu, ar ko manipulē sabiedrību. Un tas ir viss! Un kāpēc visātrāk jāver? Šis instruments ir vēl aizvien dzīvs, un to izmanto. Man ir pierādījumi tam. Ir pierādījumi, kā tiek iespaidots “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Man ir pierādījumi par dažiem likumprojektiem, kas šeit ir gājuši cauri... kur tikai vienīgi iespaido. Un kas ir nepatīkamākais? Dārgie, manuprāt, mūsu “Suņu būdu” ir apsēduši šie tā saucamie pelēkie spēki, kuri ļoti velk uz to, ka... šos pelēkos spēkus kontrolē šie čekas maisi.

Kāpēc es tā saku? Un kāpēc ir tādi apliecinājumi? Šīs troļļu fermas, kas strādā uz “Suņu būdu”, šis jaukais puisis, kas man šodien neatļāva ienākt Saeimas ēkā... ar acīmredzamu “Suņu būdas” pārstāvniecību... (Dep. A.Bērziņš: “Āāā!”; dep. A.Kaimiņš: “Dakteri!”) Tas, manuprāt... Tas visvairāk mani biedē, jo šie pilsoņi, kas savulaik kontrolēja un tagad kontrolē šo “Suņu būdu”, ir labi apmācīti darboties ar ekstrēmu jaunatni. Un šinī brīdī tiek uzturēts, manuprāt, speciāls ekstrēmu jauniešu pulciņš - linča tiesas pulciņš. Ja mēs šeit nesapratīsimies, tad šie linča tiesas puiši sāks līst ārā. (Dep. A.Kaimiņš: “Mēs varam par priekšlikumu?”)

Nākamais. Par komunistiem. Dārgie draugi, man ir aicinājums apzināties... Nevelkam, Kiršteina kungs, te komunistus iekšā! Nebļaujam: “Ķeriet zagli!” Vienīgais, kas kontrolēja VDK, ir kompartija tur, augšā, ģenerālsekretārs. Un VDK bija tie, kas skatījās, lai komunisti šeit uzvestos, kā vajag, nevis komunisti viņus kontrolēja. Nevajag šeit vilkt iekšā!

Es ļoti labi atceros tos laikus, kad mūsu skolas komuniste Līga Kolneja nāca un teica, ka jādibina Tautas fronte un kooperatīvi. (Dep. R.Balodis: “Mūrnieces kundze!”; dep. A.Kaimiņš: “Noklaudziniet ar āmurīti!”) Es ļoti labi atminos šo komunisti Līgu Kolneju, kas bija skaidrs, labs cilvēks, kas patiešām vēlēja labu savai tautai. Un es uzskatu, ka tā laika jaunie komunisti patiešām vēlēja labu savai dzimtenei.

Ko es vēl gribētu teikt par šo instrumentu un par šiem tekstiem? Kāpēc vērt vaļā vai nevērt? Šie cilvēki gāja strādāt, labi apzinādamies, ka tas ir līgums ar Mefistofeli. Šie cilvēki guva ļoti labus... visādus tā laika labumus - automašīnas, dzīvokļus, amatus. Un lielākoties tas bija tā: “Tu dod mums informāciju, a mēs tevi atbalstām.” Šis princips ir saglabājies arī šeit šodien. Šie pelēkie spēki strādā pēc tā principa (tā mums te gāja viens likumprojekts cauri): “Tu sadarbojies ar mums, a mēs tev palīdzēsim vienu likumprojektu izlaist cauri.”

Par to es jau esmu teicis savās runās. (Dep. A.Kaimiņš: “Tu sievu darbā esi pieņēmis Saeimā! Par ko tu runā?!”)

Par ko es runāju? Vēl gribētu teikt... (Dep. A.Kaimiņš: “Par ko tu runā?”)

Sēdes vadītāja. Netraucējiet debates!

V.Kalnozols. Mana māte visu mūžu cieta...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, netraucējiet debates!

V.Kalnozols. ...no tā, ka viņa ir izsūtītā, apcietinātā meita. Un mēs tagad runājam, vai mēs šos čekas maisus vērsim vaļā vai nevērsim! Kurš atvainosies manai mātei, piedodiet?

Man liels lūgums - nevelkam garumā! Taisām vaļā šos čekas maisus!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām debates, es gribu atgādināt, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet debates, protams, par to ir iespējamas. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Ringoldam Balodim. (Dep. A.Kaimiņš: “Baloža kungs! Nē!”)

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es runāšu visai īsi.

Kamēr mēs te pļāpājam, cilvēki naudu taisa uz mūsu muļļāšanās rēķina. Lato Lapsa jau nopublicējis telefonu grāmatu, ko mēs... tagad otrajā lasījumā noteiksim, ka to publicēs. (Dep. A.Kaimiņš: “Tagad tu viņam taisi naudu!”) Turklāt vēl publicē Indriķis Latvietis (tur arī noteikti Lapsa) grāmatu “Vara”, kur ir Arturs Laimiņš... Un vēl tur arī, var saprast, prezidenti... un tamlīdzīgi.

Kolēģi, balsojam, un miers! Nu nevelkam garumā, netaisām teātri! Valdi, arī, nu! (Dep. A.Kaimiņš: “Darām to!”)

Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi. Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Īsi, lietišķi.

R.Balodis. Balsojam!

Sēdes vadītāja. Nebalsosim vis. Šis priekšlikums nav balsojams. (Aplausi.)

Nākamais ir 4.priekšlikums.

R.Balodis. Otrajā lasījumā būs...

4. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 6. arī ir komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Atbalstot šo priekšlikumu pēc būtības, es gan šo, gan vēl dažus priekšlikumus aicinātu uz trešo lasījumu atbrīvot no liekām ideoloģiskām un moralizējošām penterēm. Ja mēs jautājam, kāpēc 27 gadus mums neizdodas šo likumu pieņemt, tad viens no ieganstiem ir tas, ka ļoti daudz sabļaujam par šo likumu ideoloģiskas lietas un pēc tam nespējam ar to tikt galā. Un tiem, kuri varbūt domā, bail kaut ko iebilst. Jo - kā nu tā es te tagad kaut ko aizstāvēšu čekas labā!

Konkrēti 6.priekšlikums. Tā vietā, lai pateiktu: Latvijas Nacionālais arhīvs savā vietnē publicē tādus un tādus dokumentus... viss - uz priekšu, sākam uzskaitīt lietas, kas jau ir likuma mērķī, un tur tām jābūt. Un, ja nav precīzi, tad jāpapildina likuma mērķī, nevis atkal jānorāda - totalitārā režīma sekas un to pārvarēšana... nosodīt noziegumu pret cilvēci... novērst totalitārisma atkārtošanos... un tā tālāk, un tā tālāk. Jūs teiksiet - nekad nav par daudz to atkārtot. Nu tad es atbildēšu - papildināsim uz trešo lasījumu, lai deputātiem būtu ko izpausties, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, tad jau tas arī būs viens no šī likuma mērķiem.

Tas pats ir 7.priekšlikumā, ja mēs tālāk skatāmies, un arī 10. - Kiršteina kunga priekšlikumā. Zinātniskās vai vēsturiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās, žurnālistiskās interesēs un visas sabiedrības interesēs... Nu, protams! Ar šo mēs tikai papildināsim... Es teikšu tā - nu beram ārā tos čekas maisus! Vēl mums vajag, lai tagad te visādi pētnieki un mākslinieki sāk dejot tiem pa virsu. Ja es iepriekš biju pilnīgi pārliecināts, ka vajag komentārus tām lietām un akadēmiskus pētījumus, tad pēc tā, kas tagad ir noticis, es teikšu - pasarg’ Dievs, jo tālāk, jo trakāk ar tiem pētījumiem! Beram ātrāk ārā un ļoti pragmatiski tiekam līdz galam ar šo likumprojektu un likumu, nevis tagad pinamies nemitīgos komentāros!

Es teiktu tā, ka izmisīgākie vaimanātāji šajā jautājumā ir tie, kuri varbūt vismazāk cietuši no čekas, kurus čeka pat vispār nav pamanījusi. Vai nu nebija pieauguši, vai tiešām bija zemāki par zāli tajā laikā. Un vēl. Ja par jums čeka nav savulaik uzsākusi operatīvās izmeklēšanas lietu, tad mans ieteikums būtu tāds: vispirms aizveriet muti, tad atveriet ausis un acis, atveriet prātu, padomājiet, un tad būs skaidrs, vai par to jums ir jārunā tālāk vai nav. Cilvēki, kuri ir no čekas cietuši, kuri ir izsekoti, - tas vienkārši ir cits jautājums. Bet šobrīd aicinu pragmatiskāk ar šiem jautājumiem tikt galā. Kāpēc es runāju par trešo lasījumu, ko tagad vajadzētu? Tāpēc, ka... ja es runāšu uz trešo lasījumu... atcerieties šo! Bet, ja es nebūšu runājis pirms tam, tad frakcijās jau būs izlemts un tad šeit sēdes gaitā mainīt frakciju lēmumus jau nu nevarēs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pirms mēs turpinām debates, es vēlos teikt: deputāti Abu Meri, Dzintars, Kaimiņš, Brigmanis un Upenieks lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visas darba kārtības izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 9, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas, ko teica Ilmārs Latkovskis, protams, ir pelnījis mūsu aplausus, tas izklausījās skaisti: “Nerakstām muļķības!” Bet tur ir juridiskās tehnikas jautājums.

Redziet, mēs faktiski ļoti nedaudzos likumos esam atļāvušies ierakstīt preambulu. Tāds ir, piemēram, Dzīvnieku aizsardzības likums... Tur ir preambula. Arī Satversmē tagad ir preambula. Un būtībā šajā likumā ir jāparādās tam, ka ir sabiedrības interese attiecībā uz šiem maisiem, jo pretējā gadījumā Vispārīgā datu aizsardzības regula var tikt izmantota, lai tiesā, teiksim, aģents Zāle, kas sēž starp mums, kas pagājušajā nedēļā... Ulmes kungs dabūja savu deputāta mandātu par spīti Nacionālās apvienības iebildumiem. Viņš var nākt tiesāties; balsot viņš var, kā viņš grib, bet viņš var nākt tiesāties pret mums, un tad mums būs jāmaksā lielas naudas summas. Tāpēc šeit likumā tas ir ierakstīts iekšā - šī interese. Un, lai gan taisnība ir tas, ko Ilmārs saka, varbūt uz trešo lasījumu mēs vēl varam, ja atļaus Juridiskais birojs, uztaisīt vienu preambulu, kur mēs visaptveroši aprakstām šo interesi, jo interesei ir jābūt; tāpat vien grābstīties gar personas datiem nav pieļaujams. Bet tiem stukačiem, kas stučīja par mūsu līdzpilsoņiem... Nu, ir jābūt valsts interesei un visas sabiedrības interesei - beidzot tikt galā ar to. (Dep. A.Kaimiņš: “Zelta vārdi, Ringold!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Lūdzu, racionāli pieiesim šiem priekšlikumiem! Var daudz un gari runāt par VDK ļaunumu un citām lietām, bet runāsim konkrēti par šo - 6.priekšlikumu!

Komisija 6.priekšlikumā formulēja šo mērķi, jo ceturtajā daļā... Ir unikāla situācija. Ir runa par cilvēku vārdiem un uzvārdiem dokumentos. Tie ir publiski brīvi pieejami jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš aiziet uz arhīvu un ar šiem dokumentiem iepazīstas. Līdz ar to tā ir nestandarta situācija. Tā nav parastā kārtība, kāda noteikta Arhīvu likumā. Un, lai ievērotu datu aizsardzību, kā to prasa arī Vispārīgā datu aizsardzības regula, kurai mēs pievienojāmies maijā, ir vajadzīga šāda preambula, kas nosaka, kāpēc sabiedrībai šie dati ir jāzina. Līdz ar to, ja deputāti uzskata... Protams, vēl labāk to var papildināt... Un es pilnīgi piekrītu, ka jāpapildina būtu ar Satversmes normu... un arī iepriekš jau esmu ierosinājis... Tad nu darām konkrētas lietas, bet jābūt mērķim, kāpēc personas dati ir gan publiski pieejami arhīvā, gan publicējami.

Tādēļ, lūdzu, atbalstām 6.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Ulmem. (Dep. A.Bērziņš: “Arvīd, pastāsti taisnību!”)

A.Ulme (ZZS).

Sveicināti, deputāti! Negribēju jau īsti runāt par šo jautājumu (Dep. A.Kaimiņš, dep. I.Laizāne un citi: “Nu tad nerunā!”), bet, tā kā (Starpsauciens.) Baloža kungam ir viss...

Pirmām kārtām tiem čekas maisu purinātājiem, kas jau gadiem tur ņemas un savu dārgo laiku veltī šim jautājumam, es gribētu atgādināt, ka kartotēka... Vilnis Edvīns Bresis, tajā laikā būdams Ministru padomes priekšsēdētājs, kura pakļautībā bija arī VDK, ziņoja un vairākkārt atkārtoja, ka VDK aģentu kartotēka tika izvesta jau vairākus mēnešus pirms tam, kad VDK mums atļāva tur ieiet. Mēs nebijām, mums... Es biju tajā laikā Augstākās padomes deputāts; gribu atgādināt, ka tā nebija bruņota revolūcija. Mūs ielaida čekas mājā tad, kad viņi gribēja, un viņi atstāja to, ko viņi gribēja atstāt. Un viņi nebija no kaut kāda bērnudārza, muļķīšu nama; viņi zināja, ko viņi dara un kāpēc atstāja tieši to, ko viņi atstāja.

Tie īstie, kas patiešām ziņoja un zināmā veidā nodarīja ļaunumu konkrētām personām, - tie stāv Kremlī. Un var būt, ka tur... ja neatrodam, piemēram, Baloža kartīti tajos čekas maisos, tad ļoti liela iespēja, ka tā ir Kremlī zem segvārda “Stukačs”. (Starpsaucieni. Dep. A.Bērziņš: “Ahā! Jā!”) Ļoti liela iespēja...

Bez šaubām, viņš var iet tiesāties un prasīt, lai Kremlis viņam izdod izziņu, ka viņa tur nav. Bet kopumā es gribu teikt... nu, kā mēs izskatāmies sabiedrības acīs uz dažu histēriķu, mietpilsoņu un atriebtkāru cilvēku rēķina, gadiem ņemoties ar tādiem... ar mums pamestiem kauliem un izliekoties, ka tas ir šausmīgi vērtīgi. Visvērtīgākais būtu sadedzināt tos Doma laukumā, un miers! Un tad patiešām sabiedrībā iestātos miers.

Jo - kas notiek ar šiem čekas maisiem? Tos izvelk... kartotēku it kā visu tad, kad viņi grib, un izvelk par tiem cilvēkiem, par kuriem viņi grib. Viņi! Viņi! Tajā skaitā arī no Nacionālās apvienības... Un viņi pēkšņi publicē presē par tiem, kuri kādam traucē.

Pirmais upuris bija mūsu ārlietu ministrs Georgs Andrejevs. Kāpēc man, ejot... Zvārdes kara aviācijas mācību mērķu poligonu ieņemot, kur padomju armija trenējās bumbu mešanā uz kapiem... kāpēc man pienāca klāt čekas virsnieks un teica: “Ja tu ievedīsi savus neformāļus tajā poligonā, mēs ar tevi izdarīsimies tā, kā izdarījāmies ar Kazimiru Prunskieni.” Tāpēc ka viņi izmanto šos maisus, un jūs esat pielipuši viņiem (un daži pat iebāzuši tur... ar visu galvu un kājām), un tagad mēs spēlējam te...

Es vispār nepiedalos šajā pasākumā un, protams, balsošu “pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir vēl racionālāks piedāvājums... Nē, es apbrīnoju šito te VDK ziņotāju drosmi 2018.gadā kāpt tribīnē un kaut ko tagad te stāstīt...

Es jums pateikšu, kā būs. Būs tā, ka mēs izmainīsim Saeimas vēlēšanu likumu un vairs šādi VDK stukači vispār nevarēs piedalīties Saeimas vēlēšanās. Mēs izmainīsim pašvaldību vēlēšanu likumu (Dep. L.Čigāne: “Kas ir “mēs”?”), un arī stukači nevarēs piedalīties šajā pašvaldību vēlēšanu procesā. Tā ir ļoti svarīga lieta, jo 2018.gadā vēl joprojām no šīs tribīnes tiek runāts par to, kad, vai un vai vispār vajag vērt vaļā čekas maisus.

Man ir jautājums bijušajam, esošajam... es nezinu... Ulmes kungs, pirmā darba diena jums, ja? Kāpēc jūs atsaucāt savu prasību tiesā, ja jau jūs nebijāt ziņotājs? Tas tāds retorisks jautājums, uz kuru, lūdzu, nevajag nākt un atbildēt, tāpēc ka jautājumā jau ir iekodēta atbilde.

Lūdzu atbalstīt pilnīgi visus priekšlikumus, ko ir atbalstījusi komisija, šajā likumu paketē par čekas maisu atvēršanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augusts Brigmanis pagājušajā Saeimas sēdē attiecībā uz Nacionālo apvienību teica: “Kā nav kauna Ulmes kungu saukt par čekistu?!” Nu, kaut kā tā varēja saprast... “Viņš ir ļoti labs. Un, pateicoties viņam un varbūt citiem tādiem kā viņš, Latvija ir neatkarīga valsts.” (Dep. A.Ulmes starpsaucieni.)

Pats Ulme, atbildot par viņa iespējamo sadarbību ar VDK, izteica ģeniālu frāzi (es teiktu - ļoti lakonisku): “Kā es varu būt bijis aģents, ja es tāds nebiju?” Ulmes kungam, starp citu, ir 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, kā arī piektās un trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis...

Nu ko! Turpinām tādā pašā garā - atveram maisus... Un es domāju, ka nekā cita jau nebūs. Kaimiņš paredz, ka visiem tiks likti aizliegumi. Es nedomāju. Es domāju, ka vienkārši (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)... ka vienkārši būs tāda lieta, ka... Es nezinu, bet es tā domāju, ka Triju Zvaigžņu ordenis ir virknei cilvēku, kas ir tanīs maisos. Un līdzīgi kā Ulme viņi teiks: “Kā mēs varam būt bijuši aģenti, ja mēs tādi nebijām?” Un lērums cilvēku līdzīgi kā Augusts Brigmanis par tiem teiks: “Kā nav kauna čekas stukačus saukt par stukačiem?! Viņi ir ļoti labi, un, pateicoties daļai no viņiem, Latvija ir neatkarīga valsts.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (Starpsauciens.)

K.Seržants (ZZS).

Būsim konsekventi! Mēs visi zinām, ka čeku vadīja un kontrolēja PSRS Komunistiskā partija. Mēs visi to zinām.

Gribētu atgādināt, ka Nacionālās apvienības rindās ir ministrs Dzintars Rasnačs, kurš Komunistiskajā partijā iestājās 1988.gadā - gadu pēc tam, kad Arvīds Ulme bija nodibinājis Vides aizsardzības klubu, bija sarīkojis jau pirmās demonstrācijas, mītiņus un tautas atmoda jau notika pilnā sparā.

Tā ka, kā saka Kaimiņa kungs, sāciet ar sevi! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli...?

Vai deputāti vēlas balsojumu par 6.priekšlikumu? Latkovska kungs, jūs prasāt balsojumu? Nē.

Tātad deputāti 6.priekšlikumu atbalsta.

R.Balodis. 7.priekšlikums arī ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad Saeimā strādā 34 komunisti. Viens ir Buiķa kungs; Nacionālajā apvienībā ir komunists. Jā, taisnība - Rasnačs. Jā, ir komunists, jā. Brigmanis - komunists. Mežuļa kungs... Mežuļa kungs, jūs taču arī komunists, vai ne?

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, par priekšlikumu runājiet! 7.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegts priekšlikums.

A.Kaimiņš. Ja mēs saskaitīsim komunistus, tad komunistu... ZZS ir vairāk komunistu nekā SASKAŅĀ. Saprotiet? Tā ir ļoti svarīga lieta.

Sēdes vadītāja. Publicējamie dokumenti un publicēšanas termiņi.

A.Kaimiņš. Līdz ar to... Slēdziet man ārā mikrofonu! Līdz ar to vienkārši, ja par komunistiem runājam, tad Saeimā ir 34...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu runājiet, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš. Un vēl ir Reirs VIENOTĪBĀ, kas atrodas Ministru kabinetā. Lūk, tādā valstī dzīvojam. (Starpsaucieni. Troksnis. Dep. V.Spolītis: “...neviena! Neviena paša! Esi konsekvents!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, es aicinu runāt par priekšlikumiem.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Balodis. Jā. Komisijas vārdā es gribu uzsvērt, ka 7.priekšlikums ir ļoti, ļoti svarīgs. Un mēs komisijā lielākos šķēpus lauzām tieši ap šo priekšlikumu. Te ir uzskaitījums, kas tad būs redzams. Tā ka es lūgtu atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti 7.priekšlikumu atbalsta.

R.Balodis. 8.priekšlikums ir deputāta Kiršteina priekšlikums izslēgt 9.pantu, un arī tas atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 9.priekšlikums atkal ir Kiršteina kunga priekšlikums. Un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums ir par to, ka darbu turpina Ministru kabineta apstiprinātā (Starpsauciens.) starpdisciplinārā komisija. Tur nav teikts, ka tieši šī. Kāpēc? Es domāju, ka tagadējā komisija, kas beidza savu darbu, ir nokaitinājusi ļoti daudzus.

Pirmkārt, tā ir kā dadzis acīs, jo konstatēja, ka no tiesās iesniegtajiem aģentu 380 protestiem tikai 10... tika atzīts, ka viņi ir bijuši aģenti, bet pārējiem nav pierādīta šī sadarbība. Tomēr, komisijai strādājot tālāk, atklājās, ka šie neesošie aģenti ir ļoti cītīgi rakstījuši ziņojumus Valsts drošības komitejai.

Otrkārt, komisijas sagatavotajos četros sējumos var izlasīt nepatīkamas lietas par mums. Ne jau par konkrētu kādu tur sīku ziņotāju, bet par sabiedrību kā tādu. Tas ir sabiedrības spogulis.

Komisija ļoti sīki izpētījusi Valsts drošības komitejas piesegorganizācijas. Te jau nav... tā kā Ulmes kungs... runa par kaut kādiem atsevišķiem cilvēkiem. Komisijas uzdevums, ko, es uzskatu, tā izdarīja, bija izpētīt, kā strādā “Intūrists”, kā strādā Miera aizstāvēšanas komiteja, kā darbojas tā dēvētā Kultūras sakaru komiteja, Zinātņu akadēmija, reliģiskās organizācijas... un bez ilūzijām. Jo, ja komisija atrod dokumentu, kurā ir teikts, ka no Zinātņu akadēmijas neviens nevarēja kontaktēties ar ārzemniekiem, ja viņš nebija VDK aģents, tad daudz kas kļūst saprotams. Un daudziem tas nepatīk. Tad parādās nākamā ideja, ka komisija nav vajadzīga, jo tā ir bijusi neprofesionāla. Es skatos atskaitē par paveikto esošajā komisijā - tur ir minēts, ka šajā komisijā no 25 locekļiem 13 ir bijuši vēstures un citu zinātņu doktori. Vairāki desmiti ekspertu un stipendiātu, juristi un vēsturnieki kā piesaistītie cilvēki. Kas tad ir galvenā lieta, kāpēc vajadzētu turpināt šai vai citai komisijai?

Komisija publicēja, respektīvi, rekomendēja pilnīgu VDK dokumentu atslepenošanu, nodošanu atklātībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, ievērojot arhīva zinātnei svarīgo provenances principu. “Provenance” latīniski ir pirmavots, kāda atsevišķa organizācija vai persona, kas ir saistīta ar dokumentiem. Tie visi ir jāglabā vienkopus. Bija diezgan liela SAB pretestība gan kartīšu izpētē, gan arī tajā idejā, ka šos dokumentus varētu sadalīt. Tātad viens no arhīva principiem ir negrozīt un nerediģēt dokumentus, tie visi ir jāglabā vienkopus.

Šī gada janvārī, kā norādīts pārskatā, četras piektdaļas jeb 82 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuriem bija konkrēts viedoklis par VDK dokumentiem, teica, ka viņi vēlas publicēšanu, un 45 procenti uzskatīja, ka dokumenti ir atklājami nekavējoties, bez īpašiem komentāriem. Tātad dokumenti tiek atklāti, bet komisija varētu strādāt. Ja mēs par Otro pasaules karu 70 gadu laikā vēl neesam atklājuši visus dokumentus... par Hesu briti ir noslepenojuši vēl uz 20 gadiem... Es nedomāju, ka šī un varbūt vēl nākamās 10 komisijas 20 gados atklās visu pārējo.

Vēl viena lieta. SAB telpās glabātie VDK dokumenti, no kuriem liela daļa ir pētīta izlases veidā, sniedz informāciju arī par citiem sabiedrību interesējošiem darbības aspektiem. Par dažādu LPSR iedzīvotāju, kultūras un zinātnes darbinieku, braucieniem uz ārzemēm. Par čekas dotiem uzdevumiem, kas veicami ārzemēs, par LPSR VDK saraksti ar PSRS Valsts drošības komitejas centrālo aparātu Maskavā, piemēram, lai saņemtu instrukcijas un sankcijas spiegošanas pasākumiem. Par šīm un citām VDK darbības jomām un aktivitātēm plašāka informācija, kas varētu interesēt ne tikai politiķus, bet arī sabiedrības locekļus, ir atrodama 2828 lappušu biezajā pārskatā, kur ir 75 pētījumi, no kuriem 55 ir publicēti.

Un pēdējais. Es gribētu šo priekšlikumu skatīt kopā ar manu - 16.priekšlikumu, kas ir vēl plašāks, - par vēsturiskās atmiņas institūta izveidošanu. Tāpēc es domāju... diskutējot ar komisijas locekļiem, ka... šis priekšlikums man ir jānoņem, un es aicinu visus atbalstīt 16.priekšlikumu, kas ir plašāks, un, līdzīgi citām valstīm, izveidot... aicināt Ministru kabinetu izveidot šo vēsturiskās atmiņas institūtu. Un aicinu nobalsot visus par manu - 16.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

R.Balodis. Komisijas vārdā varu piebilst - komisija diskutēja... vajag vai nevajag atstāt šo komisiju... bet tas būs nākamās valdības jautājums. Šī komisija, lai gan daudzus labus darbus sastrādājusi, tomēr ir arī sevi diskreditējusi ar kavētiem termiņiem, lieliem naudas tēriņiem un tamlīdzīgi. Viss.

Sēdes vadītāja. Nākamais - 10.priekšlikums.

R.Balodis. 10. ir Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts mūsu atbalstītajā 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 11. - Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā, par kuru jau nobalsojām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 12. - Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Un arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 13. - Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau minētajā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 14.priekšlikums. Atkal viss tas pats: arī to iesniedzis deputāts Kiršteins, un arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 15. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. Visbeidzot - 16.priekšlikums. Arī to iesniedzis deputāts Aleksandrs Kiršteins, un komisija nav atbalstījusi to.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lai turpinātu šo darbu, kas ir iesākts, un lai varbūt paplašinātu... Es, protams, saprotu, ka tas jau ir nākamās Saeimas uzdevums, bet mēs to varam iekļaut šajā likumā un par to nobalsot, un vēl uz trešo lasījumu debatēt. Tomēr es gribētu parādīt... ja komisija ir sagatavojusi šādus četrus sējumus - četrus, jā, kārtīgus! -, kur, kā jau es teicu, ir izpētītas dažādas piesegorganizācijas, citas institūcijas, kas ir sadarbojušās, un tā tālāk... Bet ir viena galvenā lieta. Kartītes kā tādas - tās faktiski neko neizsaka. Tas ir PSRS dokuments. Nu, cilvēks ir parakstījis, viņš varēja tur būt, viņš varēja neko neziņot... Bet - kāpēc komisijai vai šim vēsturiskās atmiņas institūtam ir jāstrādā? Ir jāizpēta šie ziņojumi, kas ir, ir jāizpēta arī tie ziņojumi, kas ir datubāzē “Delta”. Un, zinot par to laiku vai par to organizāciju, kas tur ir zināms, un saliekot kopā ar reģistrācijas žurnālu un ar kartītēm, tiks novērsts tas, par ko... Šeit nepareizi runā Ulmes kungs, ka kaut kas tiek ielikts, jo ielikt neko nevar, tāpēc ka ir reģistrācijas žurnāls. Un, lai to visu varētu pārbaudīt, ir jāstrādā tālāk tātad šai komisijai vai papildinātai komisijai... vai šim vēsturiskās atmiņas institūtam. Un šie četri sējumi, kā jau es teicu... Pirmais - “Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas”. Otrais sējums, kuru sagatavoja mūsu deputāts Ritvars Jansons, - “LPSR drošības iestāžu darbība (1944-1956)”. Tātad visi tie aģenti... galvenie, kas nogalināja partizānus... Tā ir tik plaša tēma! Un jūs redzat, ka par katru sējumu... var strādāt desmitiem zinātnieku...

Tātad aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Uz trešo lasījumu, ja kādam ir kaut kas labāks, mēs varam apspriest komisijā un nobalsot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nav runa par to, ka nevajadzētu būt kādam atmiņu centram, bet... nu, šī komisija ir sevi diskreditējusi. Es par to negribēju runāt, Aleksandr, bet pats jau sāki. Tie mūžīgie kašķi starp Tieslietu ministriju... Beigās jau kašķī bija ierauts premjerministrs un Satversmes aizsardzības biroja vadītājs.

Šī komisija - sauciet to, kā gribat, - vai nu jārestartē, vai jāveido jauna. Es domāju, ka tas ir nākamās valdības jautājums. Un tas būs atkarīgs, protams, no koalīcijas... ja to nelikvidēs, protams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Balodis. Komisijas vārdā es varu pateikt tikai to, ko jau teicu savā vārdā, - ka mēs to izdiskutējām un atstājām nākamās valdības ziņā. Un neierakstām neko tādu, ko vēlāk vajadzētu grozīt, ja valdība būtu citos ieskatos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. Un 17.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Un ir arī 18.priekšlikums. (Starpsaucieni.)

R.Balodis. 18.priekšlikums arī ir deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. Tas ir viss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu var teikt? (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso.

R.Balodis. Balsojam, protams, “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Starpsauciens: “SASKAŅA, balsojiet!”) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam, lai nu mēs paspētu izdarīt savu mājasdarbu, ir piecas dienas - šī gada 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.1307/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un to atbalstīja.

Likumprojekta mērķis ir precizēt nosacījumus zemes lietošanas kategorijas maiņai (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) atkarībā no zemes kvalitatīvā novērtējuma; pašvaldību valdījumā tiek nodotas vairākas zemes vienības, kas atrodas jūras piekrastes sauszemes daļā, kā arī atrisināti jautājumi par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes vienību piederību pēc to izvērtēšanas... par piekritību valstij, un likumprojekts tiek papildināts ar jaunu kārtību, kādā tiek veikts augsnes monitorings lauksaimniecības un mežu zemēs. Likumprojekts paredz vairākus tehniskus grozījumus, precizējot termiņus Ministru kabineta noteikumu izstrādei.

Kā jau minēju, komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Un komisijas vārdā aicinu arī jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies, kolēģi.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 25.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” (Nr.1284/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Kopumā tika saņemti 35 priekšlikumi. Centīšos iziet cauri visiem.

1. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 2. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 4. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 10. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 13. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 15. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Tāpat arī 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Tāpat 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Arī 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Un tāpat arī 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. Un visbeidzot 23. - zemkopības ministra (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 24. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Matīss. 30. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 31. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 32. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 33. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 34. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 35. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 25.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Pamatjautājums šiem grozījumiem ir radikāli reformēt padziļinātās sadarbības programmu. Reformēt tādā veidā, ka tiek likvidēta šī komisija, kas iepriekš izvērtējusi šīs padziļinātās programmas dalībniekus. Šis process tiek maksimāli automatizēts. Un arī būtiski, ka papildus tiek ieviesta nodokļu maksātāju grupēšana pēc darbības apjoma, tādējādi radot iespēju arī maziem un vidējiem uzņēmumiem kļūt par atbalsta programmas dalībniekiem, jo iepriekš tāda iespēja bija tikai lieliem uzņēmumiem.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē... Komisija šo likumprojektu izskatīja un aicina šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Putra. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris. Izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 27.septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.septembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lai nodrošinātu Valsts kultūrkapitāla fonda darbības prognozējamību un stabilitāti, ir izstrādāts grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā.

Izmaiņas 5.pantā ir tādas, ka kārtējam gadam turpmāk tiks piešķirti 3 procenti no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2 procenti no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37 procenti no plānotajiem gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu nodokļiem un 2,21 procents no plānotajiem kārtējā gada valsts ieņēmumiem no azartspēļu nodokļiem. Un komisija lūdza arī kā steidzamu to izskatīt.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz noteikt likumam steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A.Kiršteins. 27.septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.septembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir pilnveidot Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma regulējumu attiecībā uz personām, kas sasniegušas pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, kā arī noteikt, ka radošā persona var saņemt atbalsta stipendiju pasākumu programmas ietvaros, ja tās ienākumi triju kalendāra mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī nesasniedz 75 procentus no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra. Jāpiebilst, ka šis regulējums ir stājies spēkā pavisam nesen, bet ir skaidrs, ka ir jāveic grozījumi, lai efektivizētu šo sistēmu un lai jau šajā gadā mākslinieki varētu saņemt atbalstu saskaņā ar šo programmu. Tādēļ komisija izskatīja, atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Dālderis. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 25.septembris.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē?

I.Dālderis. 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27.septembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”.

Esošais regulējums Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmajā daļā diemžēl nozīmē, ka nav vairs iespējama dzīvojamo māju sadalīšana dzīvokļu īpašumos, ja tās atrodas uz viena zemes gabala. Nav arī iespējama no jauna uzbūvēto dzīvojamo māju sadalīšana dzīvokļu īpašumos, un šī situācija, no vienas puses, apgrūtina vai padara neiespējamu nekustamā īpašuma attīstīšanu, kā arī, no otras puses, būtiski pasliktina dzīvokļa pircēju tiesisko situāciju.

Šajā izstrādātajā likumprojektā ir paredzēta arī iespēja nedzīvojamo ēku sadalīt atsevišķos īpašumos.

Vēl šajā likumprojektā ir paredzēts, ka tiek risināts lēmumu pieņemšanas mehānisms minēto grozījumu sakarā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Tutins. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 25.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.septembris.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” būtība ir likuma papildināšana ar normu, kura paredz, ka no pašvaldību budžetiem piešķir līdzekļus to reģionu un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri ir pieejami sabiedrības apskatei. Faktiski šī norma jau ir šobrīd iedibināta praksē, bet, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ likumā tā neparādās.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un tagad balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

L.Straujuma. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 516 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Saeima 2018.gada 20.aprīlī saņēma 10 516 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ar nosaukumu “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā”.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 16.maijā uzklausīja iesnieguma iesniedzēju, kurš norādīja, ka 1991.gadā, brīdī, kad sākās zemes reforma, lielā vairumā gadījumu zemes gabali netika piedāvāti izpirkšanai māju iedzīvotājiem; izpalika informācija par pārdošanas laiku, par zemes īpašniekiem, par tikšanās vietu ar zemes īpašniekiem. Tagad visi šo māju iedzīvotāji ir kļuvuši par šīs sistēmas finansiāliem ķīlniekiem un ir spiesti maksāt 30-40 eiro mēnesī: 1991.gadā pieņemtā zemes reforma ir skārusi teju 350 tūkstošus cilvēku - Latvijas dzīvokļu īpašniekus un viņu ģimenes locekļus, kuri maksā zemes nomas maksu.

Autors skaidroja, ka komunikācija ar zemes īpašniekiem ir minimāla: tie atsakās kontaktēties ar māju iedzīvotājiem, neveic nekādus teritorijas labiekārtošanas darbus, bet tikai pieprasa naudu un aprēķina soda naudu.

Pēc autora domām, “zemes gabals, kas pierakstīts daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai, jānodod šīs mājas iedzīvotāju vai iedzīvotāju biedrības īpašumā”. Valstij jālabo sava kļūda, jāizpērk zeme un tā jāatgriež dzīvokļu īpašniekiem.

Šā gada 13.jūnijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē savu viedokli pauda 12.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs un 12.Saeimas deputāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis Viktors Valainis. Komisijas pārstāvji izteica atbalstu iesnieguma būtībai, norādot, ka piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektā, kas jāizskata komisijā, ir paredzēts, ka, pusēm vienojoties, notiek zemes izpirkšana, bet jāmaksā par to ir pašam cilvēkam. Valsts varētu nodrošināt garantijas un finansiālo atbalstu tādām grupām kā maznodrošinātie, pensionāri un citas.

Komisijas pārstāvji atzina, ka vislielākā problēma ir tā, ka Satversmes sakarā rodas riski, ja notiek divu iesaistītu personu strīds, kuru izraisījuši valsts pieņemtie nepamatotie lēmumi. Arī Satversmes tiesas lēmumi šobrīd ir par labu zemes īpašniekiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja iesniegumu un piekrita to turpināt skatīt, strādājot pie piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta.

Izvērtējusi visu minēto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma sagatavot Saeimas lēmuma projektu un nodot šo iesniegumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Komisija savā 12.septembra sēdē vienbalsīgi nolēma nodot 10 516 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 516 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. (Aplausi.) Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekta izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Strādājam ar likumprojektu. Trešajam, galīgajam, lasījumam saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. 2.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 3.priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Bet saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt.

Par deputātu Zariņa, Tretjakas, Nikonova, Zujeva un Zemļinska jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atbilstošu darbības nodrošinājumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka noslogotības dēļ nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Tātad atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Ir saņemts deputātu jautājums.

Deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Tretjaka, Morozovs un Cilevičs iesnieguši jautājumu “Par drošības kontroli vīrusinfekcijas izplatības gadījumos dzīvnieku novietnēs”, ko nododam zemkopības ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim. Reģistrācijas rezultāti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Inesis Boķis, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Aleksandrs Kiršteins, Nellija Kleinberga... ā, Kiršteins ir... Ivans Klementjevs, Ainars Latkovskis, Jeļena Lazareva, Imants Parādnieks, Renārs Putniņš, Romualds Ražuks, Inguna Sudraba un Silvija Šimfa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 3. sēde
2018. gada 20. septembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 1344/Lp12) (Dok. Nr. 5269, 5269A)
Priekšlikumi	- dep. H.Abu Meri (pret)
	- dep. G.Kūtris (par)
Balsošanas motivācija	- dep. I.Bite
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1345/Lp12) (Dok. Nr. 5272, 5272A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1346/Lp12) (Dok. Nr. 5273, 5273A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 1347/Lp12) (Dok. Nr. 5279, 5279A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1350/Lp12) (Dok. Nr. 5294)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 20. septembrī (Dok. Nr. 5282)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vitālijam Orlovam šā gada 20. septembrī (Dok. Nr. 5283)
Lēmuma projekts “Par Aigas Putniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 773/Lm12) (Dok. Nr. 5288)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Olgas Žukas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 774/Lm12) (Dok. Nr. 5289)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Lēmuma projekts “Par Diānas Liepiņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 775/Lm12) (Dok. Nr. 5290)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1346/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5273, 5273A)
Ziņo	- dep. A.Barča
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1345/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5272, 5272A)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Debates	- dep. A.Klementjevs
	- dep. M.Šics
	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 1251/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5270, 5286A)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. R.Balodis
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Mežeckis
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. L.Kozlovska
	- dep. A.Harju
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Pedvāles mākslas parka likums” (Nr. 1238/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5252)
Ziņo	- dep. R.Dzintars
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1191/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5274)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. E.Smiltēns
	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1202/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5276)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1206/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5280)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Debates	- dep. A.Morozovs
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Bite
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 1271/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5281)
Ziņo	- dep. A.Gustovskis
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. I.Aizstrauta
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” (Nr. 1286/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5238)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 1325/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5184, 5239)
Ziņo	- dep. Z.Tretjaka
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1334/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5200, 5240)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1335/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5201, 5241)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1314/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5166, 5242)
Ziņo	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1313/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5165, 5243)
Ziņo	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1303/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5134, 5244)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 1298/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5251)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1317/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5171, 5264)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1319/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5173, 5265)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1247/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5266)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Trauksmes celšanas likums” (Nr. 1253/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5267)
Ziņo	- dep. A.Harju
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 1302/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5271)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Balodis
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. R.Balodis
	- dep. R.Jansons
	- dep. A.Ulme
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. R.Balodis
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1307/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5147, 5275)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” (Nr. 1284/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5278)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1338/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5224, 5296)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” (Nr. 1341/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5227, 5297)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” (Nr. 1342/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5255, 5299)
Ziņo	- dep. E.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 1347/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5279, 5279A)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1350/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5294)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1350/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5294)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Lēmuma projekts “Par 10 516 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā” turpmāko virzību” (Nr. 772/Lm12) (Dok. Nr. 5277)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1178/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5268)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Rubika, R.Rubika, Z.Tretjakas, A.Morozova un B.Cileviča jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par drošības kontroli vīrusa infekcijas izplatības gadījumos dzīvnieku novietnēs” (Nr. 441/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 20.09.2018 09:05:30 bal001
Par - 58, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par 26. darba kārtības punkta likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (1251/Lp12) pārcelšanu pirms 8. darba kārtības punkta likumprojekts “Pedvāles mākslas parka likums” (1238/Lp12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.09.2018 09:15:59 bal002
Par - 70, pret - 15, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (1344/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 20.09.2018 09:26:15 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Aigas Putniņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (773/Lm12)

Datums: 20.09.2018 09:28:49 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Olgas Žukas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (774/Lm12)

Datums: 20.09.2018 09:31:29 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Diānas Liepiņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (775/Lm12)

Datums: 20.09.2018 09:38:12 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1346/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 09:47:54 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1346/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 09:51:41 bal008
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1345/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 09:58:09 bal009
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1345/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 09:59:54 bal010
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 20.09.2018 10:30:10 bal011
Par - 81, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1251/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:03:21 bal012
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Pedvāles mākslas parka likums (1238/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:14:36 bal013
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1191/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:16:03 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1202/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:24:19 bal015
Par - 27, pret - 53, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:24:53 bal016
Par - 54, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:25:25 bal017
Par - 26, pret - 26, atturas - 31. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:26:24 bal018
Par - 26, pret - 29, atturas - 30. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:29:43 bal019
Par - 63, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1206/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:37:33 bal020
Par - 26, pret - 17, atturas - 34. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:38:41 bal021
Par - 25, pret - 37, atturas - 13. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:39:07 bal022
Par - 23, pret - 34, atturas - 18. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:39:36 bal023
Par - 58, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (1271/Lp12), 3.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:40:34 bal024
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (1286/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:44:06 bal025
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (1325/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:47:04 bal026
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1334/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:49:21 bal027
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1335/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:51:04 bal028
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1314/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:51:54 bal029
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1313/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:53:44 bal030
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1303/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:54:39 bal031
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1298/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:56:25 bal032
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1317/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 11:57:48 bal033
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1319/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 12:01:13 bal034
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1247/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.09.2018 12:10:05 bal035
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Trauksmes celšanas likums (1253/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.09.2018 12:28:04 bal036
Par - 58, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 20.09.2018 12:51:11 bal037
Par - 18, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1302/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.09.2018 12:52:28 bal038
Par - 63, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1302/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.09.2018 12:54:18 bal039
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1307/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 12:59:22 bal040
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums (1284/Lp12), 2.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:00:55 bal041
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1338/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:01:16 bal042
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1338/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:03:05 bal043
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1341/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:03:31 bal044
Par - 68, pret - 0, atturas - 8. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (1341/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:05:24 bal045
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā (1342/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:05:47 bal046
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā (1342/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:07:55 bal047
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (1347/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:09:25 bal048
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1350/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:09:48 bal049
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1350/Lp12), 1.lasījums

Datums: 20.09.2018 13:10:37 bal050
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1350/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.09.2018 13:14:41 bal051
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par 10 516 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā” turpmāko virzību (772/Lm12)

Datums: 20.09.2018 13:15:45 bal052
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1178/Lp12), 3.lasījums