Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2018.gada 1.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt 2018.gada 1.novembra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības...? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 6. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.1368/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.1372/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Tātad darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 577 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”)

Godātie kolēģi! Es aicinu vēlreiz apsvērt - ja deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā, tad 12.Saeima to vairs nevar izskatīt. (Dep. A.Kaimiņš: “Nē, nav iebildumu!”) Nav iebildumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Es taču saku, ka nav iebildumu!”) Tātad deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 25.oktobrī.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Armanda Krauzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Deputātu pieprasījuma izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Vitālija Orlova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika un Igora Zujeva pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN)”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labrīt, augsti godātā Saeima! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Vitālija Orlova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika un Igora Zujeva pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN)” (reģistrācijas Nr.43/P12, dokuments Nr.5420).

Diskusijas bija spraigas. Piedalījās gan ekonomikas ministrs, gan Ekonomikas ministrijas ierēdņi, gan arī Finanšu ministrijas pieaicinātā eksperte. Ar trim balsīm “par”, astoņām “pret” un vienam priekšstāvim nebalsojot, komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs zināt, pēdējā gada laikā parlaments ir intensīvi strādājis pie tā, lai atmaskotu OIK afēru. Ir bijis vairāk nekā pussimts jautājumu sesiju. Manuprāt, nu jau ir vairāk nekā 20 pieprasījumu saistībā ar OIK, un katrs no tiem ir bijis par kādu konkrētu OIK afēras kontekstu, tādējādi pierādot, ka tik tiešām tā ir afēra, kas joprojām tiek īstenota un politiski piesegta.

Šis pieprasījums, par ko mēs runājam šodien - par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam -, ar kuru šī atbalsta sistēma tika saskaņota, ir radies, loģiski, no iepriekšējā pieprasījuma, kad ekonomikas ministrs nespēja pamatot savu rīcību. Vārdos viņš pauda, ka tā rīkojas tādēļ, lai šo afēru izbeigtu, bet patiesībā darbos mēs redzam tieši pretējo - lai šo afēru varētu turpināt vienkārši zem cita piesega.

Tāpēc ekonomikas ministram tiek uzdoti ļoti konkrēti un acīmredzami vienkārši jautājumi, uz kuriem vajadzētu saņemt tikpat acīmredzamas un vienkāršas atbildes. Proti, viens no jautājumiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām dalībvalsts ir tiesīga sniegt valsts atbalstu tikai pēc tā saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Vai valsts atbalsts, kas ir sniegts, iepriekš to nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju, jūsuprāt, ir likumīgs? Tas ir vienkārši elementārs jautājums. Vēl jo vairāk ekonomikas ministram, kurš sniedz konkrētu valsts atbalstu, tas būtu jāzina kā divreiz divi. Atbilde, protams, ir, ka šāds atbalsts nav likumīgs.

Diemžēl ekonomikas ministrs nez kāpēc uz šo jautājumu nespēja atbildēt. (Dep. V.Spolītis: “Viņš atbildēja!”) Viņš nespēja atbildēt ļoti ilgi un dikti. (Dep. V.Spolītis: “Viņš atbildēja!”) Tā vietā ekonomikas ministrs sāka runāt pavisam par kaut ko citu - par atbalsta saderību.

Kolēģi! Ir ļoti svarīga nianse, lai saprastu, kā patiesībā tika veidota šī afēra. Ir divas svarīgas lietas, ko Eiropas Komisija pārbauda. Tas ir... principā trīs. Atbalsta esamību... tātad - tas ir atbalsts vai nav atbalsts, un, ja šis atbalsts ir, tad attiecībā uz atbalstu pārbauda divas lietas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) - atbalsta likumību un atbalsta saderību. Tās ir divas dažādas lietas, un, lai cik tas dīvaini skanētu, atbalsts vienlaikus var būt gan nelikumīgs, gan saderīgs.

Un tas ir tieši šis OIK stāsts, ka atbalsts tika sniegts bez saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Atbilstoši Eiropas Savienības dibināšanas līguma 108.pantam šāds atbalsts, kas tiek sniegts bez saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, ir nelikumīgs. To skaidri nosaka... Pirmkārt, dalībvalsts nedrīkst sniegt šādu atbalstu, un, otrkārt, ja šāds atbalsts tiek sniegts bez saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, tas skaitās nelikumīgs. To skaidri nosaka arī Eiropas Savienības regula, kas ir speciāli izstrādāta šīm 107., 108.panta ievērošanas procedūrām: atbalsts, kas tiek ieviests bez saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, ir nelikumīgs. Regulas numurs ir 2015/1589. Tātad Eiropas Savienības regula skaidri nosaka to, ka atbalsts ir nelikumīgs... ekonomikas ministrs uz to nespēj atbildēt. Viņš nez kāpēc runā par saderību. Ja saderība tik tiešām vēlāk tika panākta... un Eiropas Komisija pieņēmusi šādu lēmumu... ja mēs runājam par esošo... tomēr šāds lēmums neatceļ šī nelikumīgā atbalsta statusu, kas tam ir bijis 10 gadus. Proti, ja mēs runājam par pilnīgi visu OIK atbalstu no 2007.gada līdz 2017.gadam, kad dalībvalstis Latvijai konkrētā gadījumā sniedza valsts atbalstu OIK komersantiem, tas 10 gadus nebija saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tātad saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem šāds atbalsts ir nelikumīgs.

Nākamā lieta ir tā, ka Ekonomikas ministrija joprojām turpina šo atsevišķiem komersantiem nesaskaņoto atbalstu, konkrēti - TEC-2. TEC-2 atbalsts joprojām nav saskaņots. Un te nu Ekonomikas ministrija nekādi vairs nevar izvingrot, lai gan par pārējo atbalsta sadaļu saka: “Nu, redziet, mēs to vēlāk saskaņojām un tāpēc it kā vairs nedarām neko nelikumīgu.” Bet attiecībā uz TEC-2 šāds atbalsts joprojām ir nelikumīgs!

Kādas tiesiskās sekas no tā iestājas? Tiesiskās sekas no tā iestājas ļoti nopietnas. Un tas ir tas, ko Ekonomikas ministrija nekādi nevēlas atzīt un par to nevēlas runāt. Proti, par šo nelikumīgā atbalsta... Ja atbalsts ir bijis nelikumīgs, ir tiesiskās sekas, kas iestājas, ņemot vērā to... Eiropas Komisijas un dalībvalstu tvērumā.

Eiropas Komisija tālāk, kad ir šis fakts, ka atbalsts ir bijis nelikumīgs, vērtē šī atbalsta saderību.

Ja atbalsts tiek atzīts par saderīgu, tad no Eiropas Komisijas... šeit vairs neprasās nekādi lēmumi un nekādas rīcības. Un jāsaka - paldies Dievam. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai šinī gadījumā nav pret dalībvalsti jāvēršas ar kādām sankcijām vai prasībām.

Taču paliek... un tas ir ļoti labi, un par to arī nav diskusijas... Taču paliek tās tiesiskās sekas, kuras jau ir nacionālās dalībvalsts tiesvedības līmenī. Un attiecībā uz to... tas ir pavisam cits tvērums. To arī Komisija savā paziņojumā par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu dalībvalstu tiesās ir noteikusi. Un šinī paziņojumā tiek arī skaidrots dažādais tvērums starp Eiropas Komisijas kompetenci un dalībvalsts kompetenci. Un šeit, šinī paziņojumā, tiek skaidri pateikts, ka valstu tiesās iesniegtās prasības... Tātad - kāpēc vispār... Šī paziņojuma mērķis bija - kāds? Informēt valstu tiesas un trešās personas par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad tiek pārkāpti noteikumi par valsts atbalstu. Un 26.pants konkrēti pasaka: valstu tiesās iesniegtās prasības dod nozīmīgu iespēju konkurentiem un citām trešām personām, kuras ietekmēs nelikumīgais valsts atbalsts, atgūt zaudējumus. Valstu tiesās... valstu tiesu rīcībā esošie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir (un seko uzskaitījums): a) nelikumīga valsts atbalsta izmaksāšanas novēršana; b) nelikumīgā atbalsta atgūšana neatkarīgi no saderības... Un es varu turpināt lasīt šos punktus, bet svarīgākais ir tieši “b” punkts, kas pasaka, ka neatkarīgi no tā, vai vēlāk valsts... Eiropas Komisija ir atzinusi šo atbalstu par saderīgu vai ne... Pat ja ir atzinusi par saderīgu, kā tas ir Latvijas gadījumā, joprojām pastāv iespēja... un tas tiek paredzēts Eiropas Savienības... šajos dokumentos noteikts, ka šī nelikumīgā atbalsta iegūšana neatkarīgi no saderības ir iespējama.

Kāpēc es par to runāju? (Starpsauciens: “Nevajag!”) Tāpēc, ka, ja Ekonomikas ministrija joprojām tagad turpina īstenot šo nelikumīgo (Starpsauciens.) atbalstu, tas nozīmē, ka tas var radīt ļoti nopietnus tiesiskus riskus. Tieši pretējus, nevis tādus, kā stāsta Ekonomikas ministrija, - ka mums draud simtiem miljonu tiesvedības ar OIK saņēmējiem. Bet patiesībā mums draud šīs milzīgās tiesvedības ar OIK maksātājiem, kuriem būs pamats vērsties tiesās un pieprasīt atgriezt nelikumīgi izmaksāto naudu.

Ekonomikas ministrijai tika jautāts, vai Ekonomikas ministrija ir tiesīga īstenot tādu valsts atbalstu, kurš nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Izdevās dabūt no Ekonomikas ministrijas atbildi, ka tā nav tiesīga. Bet tad ir jautājums - kāpēc Ekonomikas ministrija pašlaik tā rīkojas? Jo ir acīmredzami... un tas ir pierādīts, un to arī Eiropas Komisija... ir atbildējusi, sniegusi rakstisku atbildi savās vēstulēs, ka atbalsts ar TEC-2 nav saskaņots. Vēl vairāk! Tas, ko mēs redzam... Tas, ko dara Ekonomikas ministrija, - Ekonomikas ministrija turpina īstenot atbalstu, kurš vispār nav bijis saskaņots un kuru nav mēģināts saskaņot... un ticis sniegts... ticis sniegts pirms tam. Tātad ir virkne komersantu, kuri nemaz nestrādā pēc tās atbalsta shēmas, kas tika “iemiesota” Elektroenerģijas tirgus likumā pēc 2007.gada.

Vēl viens jautājums, kas tika pieprasījumā izskatīts, bija par pārkompensāciju. Vai, nenovēršot pieļauto pārkompensāciju, atbalsts būtu nevis pārmērīgs, bet gan samērīgs? Šāda Ekonomikas ministrijas īstenotā valsts atbalsta shēma visā tās īstenošanas laikā ir atbilstīga Eiropas Komisijas lēmumam. Ekonomikas ministrija, atkal veicot garas diskusijas ar to, bija spiesta atzīt un piekrist, un pateikt protokolā, ka šādā gadījumā, ja pārkompensācija nav novērsta, tad šāda atbalsta shēma neatbilst Eiropas Komisijas lēmumam, proti, tad sanāk, ka šī shēma vispār nav saskaņota.

Tagad mēs paņemam OIK darba grupas ziņojumu, un turpat Ekonomikas ministrija apgalvo, ka šī pārkompensācija nav novērsta. Un to arī apstiprinājusi ir valdība... apstiprina šo darba grupas ziņojumu. Kolēģi, tad sanāk, ka Ekonomikas ministrija pēc būtības ir atzinusi, ka tā turpina īstenot nelikumīgu atbalsta shēmu. Kolēģi, ja jūs... es saprotu, ka lielākajai daļai no jums šis vairs nav aktuāls jautājums. Bet es pieņemu... es zinu, ka šo jautājumu skatīs nākamajās sēdēs, klausīsies nākamā sasaukuma deputāti. Un es vēlētos vērst uzmanību, ka šāda Ekonomikas ministrijas rīcība rada ļoti nopietnas tiesiskās un ekonomiskās sekas. Jo, ja Ekonomikas ministrija tagad apzināti īsteno nelikumīgu atbalstu, tērē miljonus, simtiem miljonu, par kuriem zina, ka tie tiek maksāti nelikumīgi, tas tik tiešām var radīt ļoti nopietnas tiesvedības. Tikai tieši pretējas... nevis kā par to mēģina stāstīt ekonomikas ministrs. Jo ir acīmredzami, ka visi šie fakti, par kuriem es stāstīju - gan par atbalsta likumību, gan par atbalsta saderību -, ir ļoti nopietns pamats lielā daļā šīs OIK atbalsta shēmas... apstrīdēt šī atbalsta likumību un šī atbalsta saderību. Ir tikai tuvākā laika jautājums, kad tas viss notiks. Visdrīzāk tad, kad nomainīsies koalīcija un politiskās gribas piesegt šo afēru vairs nebūs.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Galu galā šodien jūs varētu uzdrošināties būt brīvi no koalīcijas līguma un balsot pēc savas sirdsapziņas, pēc labākās apziņas - tā, kā jūs to esat vēlējuši... tā, kā jūs esat zvērējuši Latvijas tautai. Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un dot labu ceļamaizi nākamajai Saeimai - beigu beigās tikt galā ar šo politiski piesegto afēru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Mēs tikko dzirdējām gandrīz 10 minūšu melu tirādi.

Pirmkārt, runa ir par likumību, pieņemot OIK sistēmu. Esošais elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisms ir izveidots, balstoties uz Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un valsts atbalsta lietu SA.43140 (atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai), un ir saskaņots ar Eiropas Komisiju. 2017.gada 24.aprīlī pieņēma lēmumu valsts atbalsta lietā SA.43140 (atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai), kurā secinājumu sadaļas otrajā rindkopā sniegta norāde, ka Eiropas Komisija, pamatojoties uz novērtējumu, nolēmusi necelt iebildumus pret atbalstu (ņemot vērā, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107.panta 3.punkta “c” apakšpunktu). Līdz ar to šobrīd nav pamata uzskatīt, ka esošais valsts atbalsts būtu prettiesisks.

Otrkārt, runājot par valsts atbalsta likumību. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2010.gada 10.jūnijā atklātā tiesas sēdē ar Ekonomikas ministrijas kā atbildētājas piedalīšanos pieņēma spriedumu lietā Nr.A42906709, izskatot sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 22.februāra lēmumu, un pārbaudīja, vai obligātais elektroenerģijas iepirkums ir vai nav valsts atbalsts. Izvērtējot apsvērumus un uzskatot, ka obligātā iepirkuma īstenošanai netiek izmantoti valsts līdzekļi, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments sprieduma (lietā Nr.A42906709) 10.punktā secināja, ka obligātais iepirkums konkrētajā gadījumā nav valsts atbalsts. Šādi OIK mehānisma saskaņošana ar Eiropas Komisiju atbilstoši LESD 108.panta 3.punktam tika uzsākta par elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Tā ka šajā gadījumā paldies Zariņa kungam par šīs tēmas uzturēšanu Saeimas darba kārtībā, un es tiešām pateicos Ekonomikas ministrijai, ka OIK sistēma ir novesta līdz saprotamam galapunktam, izbeidzot šo sistēmu, kas pēc būtības ir Latvijas tautsaimniecību kropļojoša. Es tiešām pateicos... ka, Zariņa kungs, jums 13.Saeimā ar šo jautājumu vairs nebūs jānodarbojas. (Dep. A.Latkovskis: “Aizej nobučo Zariņu!”)

Paldies. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie deputāti! Es īsti... (Dep. V.Kalnozols: “Jo lielāks mākslinieks, jo lielāka pauze!”) Negribas zagt jūsu laiku tā, kā tiek zagta nauda caur OIK. (Dep. V.Kalnozols: “Citur nevar dabūt tādu aktiera algu kā šeit!”) Bet šodien, 1.novembrī, varbūt kāds nav pamanījis, ir pēdējā - pēdējā! - 12.Saeimas deputātu sēde. Daudzi no jums šeit vairs nekad, nekad dzīvē neatgriezīsies. Daudzi! (Starpsaucieni. Dep. V.Kalnozols: “Nespļauj akā, no kuras pats dzer, draugs!”)

Šeit ir 41.pieprasījums “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam...”. Manuprāt, kārtējais normālais jautājums... 41. ... Un šodien, 1.novembrī, jūs varat savas maskas, kuras jums ir, nomest beidzot nost. Šajā sēdē Koalīcijas sadarbības padome un koalīcija ir beigusies. (Dep. V.Spolītis: “Nespried par visiem pēc sava ģīmja un līdzības! Visi nav pavilkti uz maskām kā jūs!”) Ir beigusies!

Jūs patiešām varat atstāt labu nospiedumu savā karjerā, atbalstot šo pieprasījumu, lai ekonomikas ministrs atbildētu uz šo loģisko jautājumu. Es nesaprotu problēmu... un faktu... lai (Dep. J.Viļums: “Kaimiņu par ekonomikas ministru!”) neatbildētu uz šo vienkāršo jautājumu. (Dep. V.Spolītis: “Nemelojiet! Apmeklējiet Pieprasījumu komisijas sēdes!”)

Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, kā jau minēts, par OIK jautājumu runāts ir ļoti, ļoti daudz. Kurš pieprasījums tas bija pēc kārtas? Kāds? (Dep. A.Kaimiņš: “41.”) 41., jā. Bet, kolēģi, problēma jau ir tāda, ka īstenībā mēs ļoti labi saprotam, ka šim pieprasījumam vairs īsti nav jēgas, jo tūlīt, visticamāk, notiks valdības maiņa un būs jauns ekonomikas ministrs.

Kaimiņa kungs aicināja tos, kas dosies prom, atstāt nospiedumu... Taisnība - arī man astoņu gadu darbs Saeimā šodien beigsies. Tāpēc... Ņemot vērā to, ka OIK jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, Zariņa kungs ļoti detalizēti, skrupulozi mēģināja kārtējo reizi aizstāvēt šo pieprasījumu. Man ir viens nospiedums, ko es gribētu atstāt šai Saeimai... un vienkāršot stāstu par OIK.

Pirms vēlēšanām tika dots solījums, ka 2019.gada 1.janvārī tiks izbeigta OIK. Un tas nospiedums, ko es gribu atstāt nākamajai Saeimai kā atgādinājumu: ir 60 dienas... tātad 60 dienas, 14 stundas un 32 minūtes, kolēģi, (Dep. V.Spolītis: “Precīzi!”) ir atlikušas līdz brīdim, kad, es ceru, tiks izpildīts solījums - arī no Kaimiņa kunga - par to, ka vienkārši tiks izbeigta OIK. Līdz ar to šim pieprasījumam pat nav jēgas, jo nākamā Saeima to izdarīs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi, šī pieprasījuma jēga tāda arī ir - palīdzēt nākamajai Saeimai tikt galā ar OIK afēru, jo, kā jūs redzat, lielākajai daļai deputātu tā arī nav radusies sapratne vai viņi vienkārši nevēlas saprast, kā ir īstenota šī afēra. To uzskatāmi ar savu uzstāšanos nodemonstrēja Spolīša kungs, kurš izteica pilnīgas muļķības, apgalvojot, ka tiek runātas nelikumības vai meli. Vispār nesaprotot... Man diemžēl jāsaka - veselu gadu viņš ir klausījies šos pieprasījumus un tā arī nav sapratis, par ko tajos ir runa. Tāpēc es vēlreiz paskaidrošu, jo domāju, ka tas būs ļoti noderīgi, sevišķi nākamā sasaukuma deputātiem. Tātad par ko ir šis pieprasījums?

Šis pieprasījums ir par īstenotās atbalsta shēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam, Eiropas Komisijas tiesību normām. Tas, ko jūs runājāt, Spolīša kungs, kā reiz apliecina manus vārdus. Eiropas Komisija, saskaņojot šo lēmumu, ir uzlikusi konkrētas... Jā, tik tiešām, kad tā atzina lēmumu par saskanīgu, par saderīgu, Eiropas Komisija šo atziņu izteica ar konkrētām atrunām. Viena no šīm atrunām - ir jābūt jau novērstai pārkompensācijai. Pārkompensācija, kā mēs zinām, nav novērsta. Pat Ekonomikas ministrija ir atzinusi, ka tā nav novērsta, un pat Ekonomikas ministrija ir atzinusi, ka šinī gadījumā atbalsta shēma nav saskanīga, nav saderīga ar Eiropas Komisijas lēmumu, un arī Eiropas Komisija ir rakstiski... persona, kas ir izdevusi šo Eiropas Komisijas lēmumu, arī to ir apliecinājusi, ka, ja pārkompensācijas novēršanas pasākumi nav īstenoti (Dep. V.Spolītis: “Neapstiprināja! Nemelo!”), atbalsta shēma nav saskanīga. Ja tā nav saskanīga, nav saderīga ar Eiropas Komisijas lēmumu, tas nozīmē, ka tā nav saskaņota. Tas nozīmē, ka šī shēma ir arī nelikumīga. Tātad mēs varam teikt, ka šī shēma joprojām ir nelikumīga, bet ir laika periods, par kuru ir skaidrs, ka tā ir bijusi nelikumīga - šie 10 gadi.

Un, lai gan Augstākā tiesa kaut ko ir lēmusi, Spolīša kungs, Augstākajai tiesai bija jāņem vērā šīs tiesību normas, un to arī jums Eiropas Komisija... (Starpsauciens.) arī Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija apstiprināja, ka kompetence lemt par to, vai šī atbalsta shēma... vai tas ir atbalsts... vai nav valsts atbalsts un vai tas ir saskanīgs vai nav saskanīgs, tas ir Eiropas Komisijas kompetencē. Un tas, ka Augstākā tiesa ir pieņēmusi nekorektu, nekompetentu lēmumu, neatbrīvo no visām tiesiskajām sekām, kas tagad ir iestājušās. Un tas ir tas, ko ir ļoti svarīgi saprast, proti, divas dažādas lietas - atbalsta saderību un atbalsta likumību. Tas, ka atbalsts vēlāk ir atzīts par saderīgu, to nepadara... nelikumīgi sniegto atbalstu nepadara par likumīgu. Tā ir visa atslēga, visa sāls, kādā veidā ar OIK afēru var ātri un vienkārši tiesiskā veidā tikt galā. Tā ir arī šī pieprasījuma būtība, kāpēc mēs šodien par to diskutējam.

Pirmkārt, tāpēc, ka šī cīņa ar OIK nebija nekāda priekšvēlēšanu retorika, nekāds priekšvēlēšanu pasākums, un, otrkārt, tāpēc, ka šo stāstu tiešām var pabeigt. Un, lai nākamajai Saeimai būtu kompetence to izdarīt, bija vajadzīgs šis pieprasījums, kurā ļoti skaidri tika pierādīts, ka nesaskaņots atbalsts ir nelikumīgs, ka Ekonomikas ministrija nav tiesīga sniegt atbalstu, kas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju, un ka šis atbalsts nav atbilstošs Eiropas Komisijas lēmumam, ja nav novērsta pārkompensācija. Tās ir principiālas lietas. Un, ja mēs šīs trīs lietas ņemam vērā, tad ar OIK afēru... tas, kurš to vēlēsies... ja tik tiešām būs politiskā griba, var tikt galā ātri, vienkārši un tiesiskā veidā. Pretēji tām pasakām, ko jums stāsta Ekonomikas ministrija, kas patiesībā nemaz nepiedāvā atbrīvoties no OIK afēras. Tas, ko piedāvā Ekonomikas ministrija... nevis izbeigt OIK afēru, bet gan to turpināt, tikai zem cita piesega, noslēpjot OIK maksājumu divos citos maksājumos, kas sauksies citādāk un kas dod tiesības Ekonomikas ministrijai un tiem politiskajiem spēkiem, kas šo afēru ir pieseguši, runāt par to, ka viņi triju gadu laikā izbeigs OIK. OIK tik tiešām tiks izbeigta, jo tā vienkārši tiks noslēpta citos maksājumos. Tā ir patiesība!

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un vismaz vienreiz sadūšoties un balsot pēc sirdsapziņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ziņotājs neko nevēlas piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Vitālija Orlova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Igora Zujeva pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 26, atturas - 18. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi!

1.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - deputāta Kārļa Seržanta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Sākšu ar to, ka šis Kontroles dienests, protams, ir ļoti svarīgs dienests, un šim dienestam ir ļoti lielas tiesības nobloķēt jebkuru kontu bez jebkāda tiesas sprieduma. Vārdu sakot, šim dienestam ir visi ieroči, lai maksimāli veiksmīgi un ātri cīnītos ar naudas atmazgātājiem.

Kas mani darīja, teiksim tā, bažīgu? Tas, ka šis dienests nodots Iekšlietu ministrijas pārraudzībā (pēc līdzšinējā likuma teksta). Man šķita, ka tomēr būtu vai nu jāveido analoģija - tāda, kā šobrīd ir, - ar KNAB, jo KNAB pārrauga Ministru prezidents, vai vismaz... ņemot vērā to, ka parasti Ministru prezidents un finanšu ministrs ir no vienas partijas, šo pārraudzību varēja uzdot arī Finanšu ministrijai, kas tomēr ir tā kā... vairāk kā nozares politikas izstrādātāja šajā jomā. Taču diemžēl darbs pie šī likumprojekta jau ir aizgājis par tālu, ir sākta saskaņošana ar starptautiskajām institūcijām, kas šobrīd, kā mēs zinām, Latvijā šo procesu ļoti uzrauga, tāpēc visas iesaistītās institūcijas, protams, ar šādu risinājumu tomēr šobrīd nav gatavas samierināties.

Nu, jebkurā gadījumā, atceroties, ka mūsu valstī iekšlietu ministra amatā ir bijuši daudzi dīvaiņi, ieskaitot ginekologus, piensaimniekus, šķēpmetējus... un mēs redzam, ka arī nākamā Saeima šādus pārsteigumus var sagādāt... Bet... nu, mīļā miera labad tomēr, ņemot vērā visu iesaistīto institūciju argumentus, es šo priekšlikumu atsaucu. Lūdzu nebalsot par to. (Starpsauciens: “Kas tev ir pret ginekologiem?”)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A.Latkovskis. Tā. Paldies Kārlim Seržantam.

4. ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 5. ir komisijas priekšlikums, kurš, loģiski, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. ir finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Ir tikai viens priekšlikums, un tas ir no finanšu ministres. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Lūdzu un aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Latkovskis. Kolēģi, paldies par vienbalsīgu atbalstu!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Skatām likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Komisija darba procesā izstrādāja vienu priekšlikumu, kuru arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, šim likumprojektam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, šim likumprojektam komisija saņēma un izskatīja sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - deputāta Kūtra priekšlikums, kuru komisija atbalstīja daļēji, iekļaujot to 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdzīgs pēc satura ir 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kuru komisija arī daļēji atbalstīja un iekļāva 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Saistībā ar iepriekš minētajiem priekšlikumiem komisija izstrādāja 5.priekšlikumu un to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 2018.gada 30.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Rīgas Juridiskās augstskolas likums”, kas atzīts par steidzamu, un nolēma to atbalstīt un virzīt uz Saeimas sēdi.

Komisijā saņemti 16 priekšlikumi otrajam lasījumam.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Arī 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Arī 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Arī 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Arī 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Un arī 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Kolēģi, līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Adamovičs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.5492 - likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un saņēma divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs komisijā to atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Un arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5493.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.

Līdz ar to aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5494.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu un likumprojektu atbalstījām.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1970.gada 14.novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5495.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un atbalstīja. Nebija neviena priekšlikuma. Aicinu arī kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1970.gada 14.novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Un darba kārtībā - likumprojekts “Par 1995.gada 24.jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5496.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu un likumprojektu atbalstījām. Līdz ar to aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1995.gada 24.jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir pabeigusi darbu un nodod Saeimai izskatīšanai trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - atbildīgās Juridiskās komisijas priekšlikums paredz, ka ierakstiem par Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizāciju ar apliecinājumu ir jābūt publiski pieejamiem bez maksas tiešsaistē pieejamā reģistrā, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Savukārt 3. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums noteic likumprojekta daļas, kas attiecas uz publisku dokumentu legalizāciju ar apliecinājumu stāšanos spēkā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. Vai ziņotājs ir zālē? (Dep. A.Kaimiņš: “Orlovs uz ētikas komisiju aizgāja!”) Tātad šis likumprojekts tiek pārvirzīts uz darba kārtības beigām.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tātad strādājam ar grozījumiem Vides aizsardzības likumā (Nr.1322/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti. Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” ir savstarpēji saistīts ar nupat mūsu izskatīto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Juridiskā komisija ir izskatījusi sešus saņemtos priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt normatīvo regulējumu, kas nepieciešams ar likumprojektu saistītās Eiropas Savienības regulas piemērošanai. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. ir Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, kurš ir redakcionāla rakstura un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura un precizē pārejas noteikumus attiecībā uz atsevišķu likuma normu spēkā stāšanās laiku. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un arīdzan 6. - redakcionāla rakstura. Tas ir Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to ir izskatīti visi seši saņemtie priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1167/Lp12), trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Skatām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1167/Lp12).

Trešajam lasījumam iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! 1.priekšlikumā aicināts izslēgt normu, kas ir apstiprināta likumprojekta otrajā lasījumā, proti: “Darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt tādu valodu prasmi, kuras nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Ministru kabinets nosaka to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī norma netiek attiecināta.”

Juridiskais birojs pamatojas uz to, ka principā jau pietiek ar to, kas ir atbalstīts manā - 7.priekšlikumā. Proti: “Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.” Un tā tālāk. Tātad šinī gadījumā tomēr tas gluži nedublējas, jo valsts un pašvaldību institūcijām šinī ziņā ir noteikti... tiktu piedāvāts noteikt stingrāku normu. Un faktiski tikai tajās profesijās un amatos, uz kuriem... kurus būtu noteicis Ministru kabinets, varētu prasīt šādu svešvalodu zināšanas.

Un kāpēc tas ir tā? Tāpēc, ka ļoti daudziem darba devējiem var rasties viedoklis, ka, piemēram, krievu valodas zināšanas ir nepieciešamas ļoti daudzās jomās, piemēram, valsts vai pašvaldības īpašumā esošā slimnīcā. Liktos - jā, protams, tur ārstam būtu jāzina krievu valoda. Bet nekā tamlīdzīga! Ja šī prasība paliek un tiek attiecināta uz darba ņēmējiem, tad faktiski ļoti daudzi Latvijas jaunieši, kuri nemāk krievu valodu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ir spiesti meklēt darbu ārzemēs. Un tas nav pamatoti. Savukārt tas, ka, teiksim, kādam tur šī krievu valoda tiešām būtu nepieciešama, tīri faktiski tas jau... tā vienmēr būs. Jo īstenībā absolūts pašreizējā personāla vairākums, varbūt pat visi, krievu valodu zina. Un līdz ar to noteikt šo obligāto prasību jaunpieņemtajiem darbiniekiem ir nepamatoti un pat diskriminējoši.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, savukārt atbalstīt deputāta Kārļa Krēsliņa priekšlikumu, kas redakcionāli precizē institūciju nosaukumus un šādā gadījumā ir atbilstošs citiem normatīvajiem aktiem. Šo, lūdzu, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas paskaidrojams?

S.Šimfa. Nē, paldies. Komisija ir lēmusi tā, kā šeit ir piedāvāts. Tātad komisija ir atbalstījusi 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šimfa. 2.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Kārlis Krēsliņš, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un tātad šis priekšlikums nav arī balsojams.

S.Šimfa. 3. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 7. - deputāta Eināra Cilinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. Un 8. - Saeimas Juridiskā...

Sēdes vadītāja. Turpiniet, turpiniet!

8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums...

S.Šimfa. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Es aicinu rūpīgi iedziļināties šā priekšlikuma būtībā. Ko piedāvā Saeimas Juridiskais birojs? Izslēgt normu, kas ir absolūti skaidra jebkuram darbiniekam, lai kur arī viņš strādātu... it kā šī norma dublējoties ar tikko apstiprināto 7., precizēto, priekšlikumu, kas ir 56.panta ceturtajā daļā. Bet es tiešām jūs aicinu mazliet sakoncentrēt uzmanību, kaut arī diena gara, un jūs sapratīsiet atšķirību.

Tas, ko mēs esam apstiprinājuši otrajā lasījumā, - 56.panta ceturtā daļa noteic, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētu svešvalodu prasmi, ja to lietošana neietilpst darba pienākumos. Un arī tālāk tas vēl ir aprakstīts.

Ja darbiniekam darba pienākumos darba devējs ir pamanījies kaut kā ierakstīt... ka arī Statoil darbiniekam ir jārunā krievu valodā, lai vai kas viņam nāk pretī, tai skaitā Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, tad viņš īsti šo normu nevarēs... viņš nevarēs interpretēt, ka viņam ir tiesības nerunāt citā valodā. Taču, ja būs nepārprotami ierakstīts... kā tas ir otrajā lasījumā apstiprināts 92.¹ pantā “Saziņas valoda”: “Darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras saņēmušas uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, saziņai izmantot tikai valsts valodu.” Viņam ir šādas tiesības. Ja mēs būsim ierakstījuši šādu normu, tad viņš vienmēr varēs savam darba devējam pateikt: redziet, šis ir Latvijas Republikas pilsonis... ar Latvijas Republikas numuriem... vai nepilsonis... tad viņam varbūt jāuzrāda kādi apliecinoši dokumenti, ka viņš tāds nav... bet vismaz viņam būs tiesības, pamatojoties uz šo pantu, runāt valsts valodā.

Izskanēja arguments, ka darba kolektīvam privātā uzņēmumā, kurā pamatā ir krievu tautības cilvēki, kuri runā savā starpā krievu valodā, it kā tagad vajadzēšot sazināties valsts valodā. Nē, kolēģi, tie ir murgi! Tā nav! Šeit tā nav rakstīts. Šeit ir rakstīts, ka cilvēkam, kurš grib sazināties valsts valodā, ir tiesības to darīt. Te nav rakstīts, ka ir aizliegts sarunāties citā valodā ar saviem kolēģiem, ja viņš to vēlas.

Es tiešām aicinu atbalstīt šo normu, kas mums bija otrajā lasījumā jau apstiprināta, tātad aicinu balsot “pret” Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, lai, izdrukājot no Darba likuma šo pantu, mēs to varam katram darbiniekam Maxima veikalā, Statoil uzpildes stacijā jeb, kā tagad, Circle K... Dievs ar viņu, kā viņu tur sauc... vai jebkurā citā vietā parādīt: jums ir tiesības runāt tikai valsts valodā, un darba devējs no jums to citu valodu prasīt nevar!

Kolēģi, lūdzu, balsojiet “pret” šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Barčas kundze, kā jūs Liepājā tagad tālāk dzīvosiet? Redziet, daudziem no jums šajā zālē ir tā, ka... varbūt jūs esat labi cilvēki, bet jūsu frakcijas disciplīna ir izdarījusi tā, ka 65 cilvēki no šīs Saeimas deputātu saraksta vairs neturpinās darbu. Tā varbūt nav jūsu vaina, bet jūsu pārstāvētās frakcijas disciplīna, kas ir likusi jums balsot tā vai citādāk. Kaut gan varbūt jums patiešām ir gribējies balsot pilnīgi citādāk sabiedrības vai savu mērķu sasniegšanas labad, jums to nav ļāvuši darīt.

Šodien ir tā brīnumainā diena, kad jūs patiešām varat balsot tā, kā jums saka sirdsapziņa, nevis frakcijas priekšsēdētājs, nevis frakcijas priekšsēdētāja biedrs... nevis tā, kā komisija lēma. Šī ir jūsu pēdējā lieliskā darba diena. Daudziem no jums. Un piekrītu Imantam Parādniekam, Parādniekam ir absolūta taisnība. Jā! Es ceru, ka jūs joprojām mākat latviski arī lasīt. Atveriet vaļā šo priekšlikumu! Un kas tur, tajā pantā, ir rakstīts? Tur ir rakstīts: “Darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras saņēmušas uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, saziņai izmantot tikai valsts valodu.”

Un tagad pamēģināsim parunāt par to, kas tur ir rakstīts. Tātad: “Darbiniekam...” Darbinieks - vienādības zīme - Latvijas Republikas pilsonis. Okay, tātad pilsonis, tātad ar pasi, tātad mūsu valsts pilsonis un pie reizes - darbinieks. Pie reizes vēl nodokļus maksā! Labi. Okay. Tātad viņam ir tiesības. Bet tur taču ir rakstīts - “ir tiesības”! Tur nav rakstīts - “ir pienākums”! Ir milzīga atšķirība starp tiesībām un pienākumu! (Starpsauciens.) Tev ir pienākums... Tev ir pienākums pret ģimeni, tev ir pienākums pret daudzām citām lietām.

Bet šeit mēs runājam par tiesībām. Šeit cilvēkam ir dotas tiesības. Un, ja viņš negrib, viņš var nerunāt. Viņam ir tiesības. Līdz ar to šeit ir loģika.

Un savā pēdējā darba dienā lūdzu noraidīt - noraidīt! - šo Juridiskā biroja priekšlikumu - 8.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Aplausi. Starpsauciens.)

V.Kalnozols (ZZS).

Jaukais cilvēk, kurš ir apmānījis tautu, iepūšot miglu viņai acīs... un jūtas tagad apmierināts, ka viņš ir apmānījis tautu... tev taču bija četri gadi, lai iesniegtu visvisādus likumprojektus. Ne tu, ne tava partija šeit nav iesniegusi nevienu likumprojektu. Labāk paklusē, draugs!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Kaimiņa kungs! Lasīt mēs mākam. Pants “Saziņas valoda”: “Darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras saņēmušas uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, saziņai izmantot tikai valsts valodu.” Ko tas nozīmē?

Ja šajā Parādnieka kunga pieminētajā Statoil ierodas cilvēks, viņam ir jāuzrāda pase - es esmu Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis - vai uzturēšanās atļauja. Un tikai tad šim darbiniekam ir tiesības runāt ar to cilvēku valsts valodā. (Starpsauciens.) Ja viņam šīs pases nav (Dep. H.Abu Meri: “Tad ej mājās!”), tad kādā veidā šis nabaga apkalpotājs pie tās kases jūsu minētajā Maxima... Parādnieka kungs, kādā veidā viņš atšķirs, vai viņam ir šīs tiesības vai nav?

Tā ka es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, jo šī norma ir juridiski nekorekta. (Dep. V.Spolītis: “Precīzi!”)

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Precīzi! Murgi! (Starpsauciens.) Kāpēc ir jājautā pase, ja tu skaidri redzi, ka cilvēks... it īpaši Statoil... atbrauc ar valsts numurzīmēm, kas ir... mašīna reģistrēta mūsu valstī. Viņš var sākumā runāt latviski, un tās ir viņa tiesības. Ja cilvēks, kas pie viņa apkalpojas, vēlas runāt krieviski... viņš var pajautāt vai palūgt kolēģim, ja viņam nav krievu valodas prasmes, vai angliski pajautāt, ja viņš ir kādas citas valsts pilsonis. Komunikācija var būt dažāda, tāpēc nevajag nosaukt dažādus absurdus piemērus, ka būtu jāpārbauda pase vai personas identifikācijas dokumenti. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Bet, kolēģi, es tiešām... es draudzīgi aicinu Saeimas noslēdzošajā sēdē izdarīt ko labu... to cilvēku vārdā, to cilvēku dēļ, kuri, apkalpojot personas, kas ir Latvijas valstspiederīgie, līdz šim ir bijuši spiesti daudzās darbavietās darba devēja nosacījumu dēļ nerunāt valsts valodā. Viņi tādēļ nejūtas īpaši laimīgi, taču respektē darba devēja prasības.

Un vēl es atgādināšu - mums bija panākta vienošanās, ka mēs šo paveicam. Tagad uz trešo lasījumu jūs laikam esat mainījuši viedokli, bet es ceru, ka vēlreiz rūpīgi padomāsiet un tomēr paliksiet pie iepriekšējās vienošanās - stiprināt latviskumu un atbalstīt latviešus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Par argumentāciju. Man šķiet, ka daži apšauba latviešu jauniešu vai Latvijas pilsoņu... darbinieku veselo saprātu, jo veselais saprāts situācijā, kad tu sastopies ar tūristu, neatkarīgi no tā, kādas ir tavas valodas zināšanas, protams, liek apkalpot viņu tā, lai cilvēks, kurš ir atnācis pēc pakalpojuma, būtu ar to apmierināts. Mēs paši zinām - kad aizbraucam uz ārzemēm, piemēram, Poliju, kur ir ļoti sliktas jebkuru svešvalodu zināšanas, kur pārdevējs varbūt tikai poļu valodu zina, kas nav labi... bet pat šādā situācijā mēs cieņpilni varam komunicēt, saprasties un nonākt pie laba rezultāta.

Es nedomāju, ka apzināti kāds darbinieks mēģinātu demonstratīvi runāt valsts valodā, ja viņam būtu pārliecība... ja viņš būtu pieklājīgi uzrunāts un informēts, ka saruna notiek ar tūristu. Taču mēs runājam par pavisam citām situācijām. Mēs runājam par situācijām, kad demonstratīvi kāds cilvēks, kurš Latvijā varbūt ir nodzīvojis 20, 30, 50 gadus un... vai arī pat prot valodu, bet grib izrādīt varu pār Latvijas cilvēku, pār latviešu jaunieti... lai būtu šim apkalpotājam, darbiniekam tiesības atbildēt savā dzimtajā valodā, atbildēt valsts valodā.

Pirms dažiem gadiem bija situācija, kad jauniete, kura atļāvās ar vietējo... nevis ar tūristu, bet ar vietējo Narvesen sarunāties valsts valodā... viņai šī iemesla dēļ bija jāzaudē darbavieta.

Mums 8.priekšlikumā ir jāatbild, vai tas ir normāli vai nav normāli. Un es aicinu atbildēt, ka tas nav normāli. Izdarām to vienreiz, lai ir šajā 13.Saeimas simboliskajā noslēdzošajā... 12.Saeimas noslēdzošajā sēdē ir simboliska, laba lieta, ko faktiski pirms vēlēšanām mēs solījām, mēs ar to gājām uz priekšu... tagad atkal pēc vēlēšanām ieslēgt mazu atpakaļgaitu.

Pasakām skaidri un gaiši - ikvienam darbiniekam Latvijā saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības runāt valsts valodā un tādēļ pret viņu nevar vērst represijas. Tas ir nepārprotams signāls, ko šodien Latvijas parlaments var paust.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļūti cīnejamuo Saeimys prīšksādātuoja! Augsti gūduotī kungi! Ļūti cīnejamuos dāmys! As ari grybu aplīcynout ari Dzintara kungam, ka Latvejā ir tīseibys gon Saeimys deputatam, gon na Saeimys deputatam, gon darbinīkam, gon bezdarbnīkam runuot vysur i ar klientim, i ar draugim, i ar ļaudim iz īlys latvīšu volūdā. Tymā skaitā ari vaļsts volūdys ūtrajā paveidā - latgalīšu volūdā.

Maņ nav vajadzeigs itys attīcīgais pants itymā lykumā. Tai ka, dāmys un kungi, es piec byuteibys aicynoju bolsuot piec logikys un atbaļsteit Juridiskuo biroja prīšklykumu.

Paļdis par uzmaneibu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka emociju ir daudz, bet es mēģināšu no juridiskā viedokļa paskaidrot.

Pirmkārt, Darba likums regulē darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, atbalstītais 7.priekšlikums - deputāta Eināra Cilinska priekšlikums - pēc būtības pieļauj darba devējam noteikt darba ņēmējam darba pienākumos, tātad arī saziņā ar klientu, lietot kādu konkrētu svešvalodu.

Savukārt attiecībā uz 8.priekšlikumu... Ja darba pienākumos šāds pienākums nav noteikts, tad darbiniekam ir tiesības lietot, bet viņam nav pienākums lietot. Tātad tā ir ļoti būtiska atšķirība.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šimfa. Komisijas vārdā varu piebilst tikai to, ka visas šīs debates, ko jūs dzirdējāt šeit... mēs debatējām arī vairākās komisijas sēdēs. Un gan no juridiskā viedokļa, gan no cilvēktiesību viedokļa, gan no darba viedokļa, gan no nacionālo attiecību viedokļa... Komisija palika pie sava lēmuma atbalstīt 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šimfa. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1167/Lp12) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Darba likumā” (Nr.1254/Lp12), trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījums Darba likumā” (Nr.1254/Lp12) līdz trešajam lasījumam izgājis visai grūtu un garu ceļu.

1.priekšlikums. Tiesībsargs Juris Jansons iesaka neatbalstīt otrajā lasījumā atbalstīto redakciju... jautājumu par ģenerālvienošanos un iespēju tām iestādēm un tiem uzņēmumiem, kuri, ar ģenerālvienošanos nosakot ievērojami lielāku minimālo algu, nekā noteikts valstī, var izvēlēties, cik un procentuāli kā apmaksāt darbu par virsstundām.

Komisijas sēdē piedalījās tiesībsarga padomnieks. Komisijas sēdē piedalījās ministriju pārstāvji. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un arīdzan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Un šajā konkrētajā gadījumā Saeimas komisija lēma tiesībsarga Jura Jansona priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Debates!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kamēr Latvijā vēl nav lobiju likuma, kas būs pavisam drīz, tikmēr šādi priekšlikumi šajā mājā tiks akceptēti. Šis ir ļoti liels būvnieku lobijs... šajā priekšlikumā. Un komisijā, Barčas kundze, jūs nosaucāt iesaistītās puses, kas ir piedalījušās diskusijā. Jūs neteicāt, ko teica... kaut vai mūsu Saeimas Juridiskais birojs. Saeimas Juridiskais birojs bija pret šādu... par mūsu tiesībsarga Jura Jansona priekšlikumu, un jūs to ļoti labi zināt, Barčas kundze!

Es aicinu atbalstīt tiesībsarga Jura Jansona priekšlikumu kaut vai tās vienkāršās normālās analoģijas dēļ, kas joprojām ir Ministru kabinetā uz sienas, ka viens likums un viena taisnība visiem. Un, ja ir viena minimālā alga visiem, tad ir viena minimālā alga visiem, nevis ar izņēmumiem. Pieņemsim. Bet neiesim iekšā šajās likuma peripetijās. Šeit ir nostrādājuši lobisti. Hosam, tā ir! Hosam, nē... Hosam, es nebiju! Bet es māku lasīt. (Starpsaucieni.) Lobisti kliedz. Lai kliedz!

Aicinu atbalstīt Jura Jansona priekšlikumu, un tad redzēsim tālāk, kas notiks ar 2.priekšlikumu.

Paldies. Lūdzu, atbalstiet šo!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šī ir viena no retajām reizēm, kad iepriekšējais runātājs - deputāts Kaimiņš... mēs esam vienās domās. Tas, protams, jāatzīst. (Aplausi.)

Šis likumprojekts kā tāds tik tiešām ir lielo darba devēju organizāciju lobijs. Paskaidrošu - kāpēc. Man šī ilūzija izzuda ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Jo savulaik izlobētie grozījumi, saskaņā ar kuriem mēs par obligāto iepirkuma komponenti maksājam proporcionāli pieslēguma jaudai, un tā disproporcija, kas ir izveidojusies šajā tirgū, kā mēs maksājam, tas ir viens klasisks piemērs. Šis varētu būt nākamais.

Ko paredz likumprojekts? Noslēgt ģenerālvienošanos. Ļoti labi. Par virsstundām jāmaksā 50 procenti. Varbūt liekas vienkārši, bet, piemēram, būvnieki, lai savāktu šo ģenerālvienošanos... viņi to ir izdarījuši ar lielām mokām - 300 parakstus savākuši. A ko darīs pārējās... sadrumstalotās nozares, piemēram, lauksaimniecība, citas nozares, kur ir jāsavāc tūkstošiem parakstu? Viņi šos parakstus nekad nesavāks. Tāpēc arī likumsakarīgi ir tas, ka tiesībsargs šo priekšlikumu ir iesniedzis. Jo šo likumprojektu neatbalsta tiesībsargs, būtiskus iebildumus izsaka Saeimas Juridiskais birojs, neatbalsta Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Nākamais priekšlikums, kuru esmu iesniedzis es, ir sagatavots sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kas iestājas par mazajiem uzņēmējiem. Pēc būtības skaidrs ir viens - kāda no šīm četrām nosauktajām pusēm vērsīsies Satversmes tiesā. Uz Satversmes 91.panta pamata viņi apstrīdēs šo likumprojektu. Mēs atgriezīsimies pie vecā stāsta, un vecais stāsts būs tāds, ka par virsstundām maksājam 100 procentu apmērā. Bet, piemēram, Lietuvā šīs likmes, kā to pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs, ir dažādotas - ir 50, 100 vai 150 procenti. Mums ir viens standarts - 100 procenti, un, konkurētspējā... apstrīdot šo normu, mēs paliksim pie tā paša, kur jau esam šobrīd. Tāpēc es šinī brīdī domāju, ka, protams, katram ir sava izšķiršanās, bet es atbalstīšu tiesībsarga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Kolēģi, es runāšu otrādi. Man liekas, tas ir pirmais likums, kurā 12.Saeimas deputāti... ja balso par šito... pieņem šodien... būtu ļoti veiksmīgs mūsu Saeimas darbs. Vienīgais likums, iespējams. Otrādi Putras kunga runātajam... Kāpēc? Tāpēc, ka pirmo reizi, kad visas iesaistītās puses - arodbiedrības, darba devēji, Ministru kabinets - sēdēja kopā un nolēma (Dep. A.Kaimiņš: “Pārkāpt likumu!”) virzīt uz priekšu... atrisināt vienu konkrētu problēmu (īpaši būvniecības jomā, kur pastāv milzīga ēnu ekonomika un kur ir milzīgas problēmas ar sociālajām garantijām darbiniekiem), un nolēma virzīt uz priekšu... Ar konkrētu minimālo algu... Varbūt tā ir citādāka nekā minimālā alga valstī, bet tajā jomā ir nepieciešama tāda alga, lai cilvēkiem būtu sociālās garantijas. (Starpsauciens.)

Vienlīdz... Mēs sākam kaut ko darīt. Mēs četrus gadus sēžam šeit, Saeimā, un mēģinām atrisināt ēnu ekonomikas problēmu. Ko mēs izdarījām? Milzīgi panākumi? Nav nekādu panākumu. (Starpsauciens.)

Manuprāt, šis likumprojekts ir izcils. Ir... iespējams, būs kaut kāda nianse, ko nākotnē vajadzētu grozīt, bet šodien mums šis likumprojekts jāatbalsta. Lai atrisinātu milzīgo problēmu, kas pastāv būvniecības jomā, un arī tādēļ, lai būtu sociālās garantijas darbiniekiem, kas pašreiz tur strādā bez nekādām sociālajām garantijām.

Lūdzu, kolēģi, domājiet par to! Un nevajadzētu nekādas emocijas tagad, pēdējā dienā. Mums šis likums jāpieņem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Komisija patiešām šo likumprojektu ir skatījusi ļoti daudzās savās sēdēs. Un arī atbildīgās ministrijas ir iesniegušas ļoti detalizētu pamatojumu, kāpēc tas viss ir tā. Līdz ar to, domāju, nākamajai Saeimai, ja tas būs nepieciešams, būs ko teikt arī Satversmes tiesā.

No Satversmes tiesas īpaši nevajadzētu baidīties, jo, ja Satversmes tiesa skatīs kādu jautājumu, tad tā dos ļoti izsvērtu juridisku pamatojumu. Un tas iezīmēs ceļu, kā šo likumu attīstīt tālāk.

Par to, ko Putras kungs ir piedāvājis. Principā tur ir diezgan liela loģika, šādā virzienā vajadzētu iet. Bet šādā virzienā nevar iet, trešajā lasījumā iesniedzot priekšlikumu, kuru šinī brīdī neatbalsta ne darba devēji, ne darba ņēmēji! Pie šī priekšlikuma būtu jāturpina strādāt nākamajā Saeimā. Bet, nepieņemot šobrīd, faktiski mēs nobremzējam šo ģenerālvienošanos vismaz būvniecības jomā (un, iespējams, vēl kādā) un faktiski veicinām ēnu ekonomiku.

Tāpēc aicinu šoreiz neatbalstīt komisijas neatbalstītos priekšlikumus un atbalstīt likumprojektu komisijas redakcijā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Augsti godātie deputāti! Jā, komisijā bija ļoti daudz diskusiju. Mēs gandrīz pusgadu izskatījām šos priekšlikumus un mēģinājām pārliecināt gan tiesībsargu, gan Juridisko biroju, ka nebūs pieteikuma Satversmes tiesā.

Bet šodien, uz trešo lasījumu, man un arī frakcijai nav pilnīgas pārliecības, ka nebūs diskriminācijas. Vienā būvlaukumā satiksies cilvēki, kuriem maksās dažādi: vienam maksās par virsstundām simtprocentīgi, otram - 50 procentus, tāpēc ka ir kaut kādas ģenerālvienošanās.

Ja mēs runājam par cilvēkiem, kuri strādā būvniecībā viszemākajā līmenī, - varbūt tas ir viņiem pozitīvs signāls, viņi saņems vairāk, tāpēc ka viņiem legalizēs to darba algu. Bet, ja mēs runājam par cilvēkiem, kuri saņem tūkstoti, - tas nozīmē, ka viņiem par virsstundām mēs maksājam mazāk par... nekā garantē Darba likums. Bet - nekāda labuma nav...

Tāpēc šodien mēs uzskatām, ka tiesībsarga priekšlikums ir vistuvāk Satversmei, un frakcijas SASKAŅA deputāti balsos “par” tiesībsarga priekšlikumu. Ja būs tiesāšanās Satversmes tiesā, mēs gatavojamies no komisijas iedot visus materiālus, tāpēc ka riskus mēs redzam - nedrīkst būt tā, ka vienā būvlaukumā, vienā vidē, cilvēkiem par virsstundām maksā pēc dažādām likmēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Cienījamie kolēģi, tā ir jūsu izšķiršanās, kā jūs šodien balsosiet.

Sociālo un darba lietu komisija 1.priekšlikumu - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikumu - nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Lūdzam atbalstīt!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 29, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 2. - deputāta Edgara Putras priekšlikums.

Komisija nopietni diskutēja par šo priekšlikumu. Vienlaikus, kolēģi, es atgādināšu, ka jau iepriekš komisija ir ziņojusi - par priekšlikumiem, kuri nav saskaņoti Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, tas ir, Ministru kabineta veidojumā... trešajā lasījumā nebūtu saprātīgi šādu priekšlikumu ierakstīt.

Nekādā gadījumā gan nesakot, ka priekšlikums ir ļoti nepareizs vai nebūtu diskutējams. Bet, manuprāt... un to jau vairākkārt šodien teica mans kolēģis Kaimiņa kungs, nākamajā Saeimā ļoti daudzas lietas tiks izdarītas labi un ļoti pareizi. Tas nozīmē, ka Edgara Putras priekšlikums par 68.pantu nākamajā Saeimā noteikti var pārvērsties par atsevišķu likumprojektu.

Komisija Edgara Putras priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Putras kungs, vai jums debatēm pietiks ar divām minūtēm?

Vārds deputātam Edgaram Putram, uzsākot debates.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums nav nekas jauns, un uz trešo lasījumu tas tika pievilkts aiz matiem... tas ir iesniegts trešajā lasījumā un neizdiskutēts... Šis priekšlikums debatēs parādījās Sociālo un darba lietu komisijā jau pēc otrā lasījuma... pirms otrā lasījuma, jo šādu priekšlikumu savā vēstulē bija paredzējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas to bija iesniegusi, bet diemžēl šis viedoklis netika ņemts vērā.

Ko šobrīd paredz šis priekšlikums? Par pirmajām divām virsstundām maksāt 50 procentus, bet par katru nākamo, protams, 100 procentu apmērā. Tas ir zināms balanss starp darba devēju un darba ņēmēju.

Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Komisijas vārdā man nav nekas piebilstams, tikai atgādināšu, ka komisija 2. - deputāta Edgara Putras priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Edgara Putras iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 53, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu “Grozījums Darba likumā” (Nr.1254/Lp12) pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” (Nr.1254/Lp12) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 27, atturas - 1. Likums pieņemts.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju aicinām jūs uz jauniešu fotokonkursa “Es = Latvija” izstādes atklāšanu Saeimas Lielajā vestibilā.

Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinu tūlīt doties uz komisijas darba telpām, lai tiktos ar labklājības ministru Jāni Reiru, un pēc tam bez piecām minūtēm vienpadsmitos - uz kopējo bildi pie Čakstes portreta.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātiem.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aija Barča... tātad ir, paldies, Jānis Dombrava, Guntis Kalniņš, Jānis Klaužs, Jeļena Lazareva un Romāns Mežeckis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1277/Lp12), trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1277/Lp12).

Uz trešo lasījumu iesniegti četri priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedza tiesībsargs Juris Jansons. Tas nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 24, atturas - 8.

Godātie deputāti! Zālē nav kvoruma. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 74 deputāti. Tātad zālē ir kvorums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 27, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Orlovs. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis tiesībsargs Juris Jansons. Tas nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Orlovs. 3.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 4.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Līdz ar to visi četri priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1277/Lp12) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija trešajam lasījumam izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr.1104/Lp12). Komisija saņēma vienu - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikumu par likumprojekta spēkā stāšanās datumu, kas būtu 2019.gada 1.janvāris, un to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ēku energoefektivitātes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumu Ēku energoefektivitātes likumā (Nr.1320/Lp12) trešajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti. Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ēku energoefektivitātes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Valsts materiālo rezervju likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.1248/Lp12) trešajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts materiālo rezervju likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.5497 - likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””.

Ārlietu komisija saņēma vienu priekšlikumu, kas bija no tiesībsarga Jura Jansona, bet pēc Ārlietu ministrijas ieteikuma to noraidīja un neatbalstīja.

Aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to mēs komisijā pieņēmām un atbalstījām šo likumprojektu trešajam lasījumam. Aicinu deputātus atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5498.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja trešajam lasījumam. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Nesaņēmām nevienu priekšlikumu uz trešo lasījumu un likumprojektu atbalstījām.

Aicinu kolēģus atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Ārlietu komisija izskatīja dokumentu Nr.5500. Trešajā lasījumā atbalstījām. Nebija neviena priekšlikuma. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par likuma “Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.5501.

Ārlietu komisija izskatīja to trešajā lasījumā. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu un likumprojektu atbalstījām.

Aicinu kolēģus atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1317/Lp12).

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. no tiem ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, ko komisija atbalstīja, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 2. ir finanšu ministres priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 3. - finanšu ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas veidotajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 4. ir pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Diasporas likums”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.5516A, un tas ir likumprojekts “Diasporas likums”. Trešais, galīgais, lasījums.

Esam saņēmuši 89 priekšlikumus.

1. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, un to Ārlietu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ārlietu komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Es tomēr aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. (Dep. G.Kūtris: “Juridiskā biroja!”) Kāpēc? Es ļoti labi saprotu tos spēkus, kuriem pieder nomācoša naudas masa mūsu pasaulē. Es ļoti labi saprotu, ka tiem spēkiem ir vajadzīga tāda pelēka masa bez dzimuma, bez tautas, kurai vienīgā vērtība - nauda. Bet! Bet, dārgie draugi, kurus principā es nosaukšu par ārējo spēku emisāriem, nu neesiet tik iztapīgi! Kalniņa kungs! Lejiņa kungs! Čigānes kundze! Un citi, kā es saku, ārējo spēku emisāri! Nu mīliet Latviju (Dep. V.Spolītis: “Nu šausmas, šausmas!”) - savu tēvu tēvu tautu!

Aicinu varbūt ieraudzīt šos ārējo spēku emisārus... tieši ārējo spēku ietekmē Latvijā ir radīti tādi apstākļi, ka to ir pametuši 370 tūkstoši iedzīvotāju - daudz vairāk, Kalniņa kungs, nekā Staļina laika represijās.

Tā ka tieši ārējo spēku ietekmē mūsu valsts parāds ir 10 tūkstoši... miljardi eiro. Es aicinu to apzināties. (Dep. V.Spolīša starpsaucieni.) Tieši ārējie spēki, Veiko kungs, ir tie, kas mūs skalda (Dep. V.Spolītis: “Kādi ārējie spēki?”) mazās, kašķīgās partijās un valda pār mums. (Starpsauciens: “Sazvērestības teorija!”) Un tieši tas, ko es jums gribu arī atgādināt, ka jūs nākamajā Saeimā šeit nebūsiet tieši šīs politikas dēļ.

Kalniņa kungs, jūs taču labi zināt, ka tieši ārējo spēku ietekmē pie mums VDK aizvien ir spēcīga. Ar lielu ietekmi. Tiek izzagta valsts. Kāpēc? Kāpēc jūs sakāt: “Kalnozol, ko tu tur muldi?” (Starpsauciens: “Kāpēc tu muldi?”) Lejiņa kungs, bet jūs labi saprotat, ka ārējiem spēkiem interesē tikai ģeopolitiskā ietekme mūsu valstī. Tiem ir nospļauties par tavas tautas labklājību! Lejiņa kungs, tiem ir nospļauties par tavas valsts labklājību!

Ko es vēl gribētu teikt pārējiem drusku izglītotāk? Mēs tagad arī avīzēs lasījām par reliģiju... tad nu es jums gribētu atgādināt un varbūt arī izglītot, ka pasaulē ietekmīgākās tautas... tāda tauta kā ebreji... (Dep. V.Spolītis: “Mēs par Diasporas likumu tagad runājam!”) Jā, mēs runājam tieši par diasporām - ka ebreji ir diaspora... Parsi - senās Persijas vērtību nesēji... Ebreji... mormoņi...

Tā ir viena no ietekmīgākajām tautām pasaulē. Jūs gribat strīdēties ar mani un teikt, ka ebreji nav pasaulē ietekmīgākā tauta? (Dep. V.Spolītis: “Mēs par latviešu Diasporas likumu runājam!”) Un kāpēc? Tāpēc, ka viņi ciena savas vērtības, novērtē savu tautu. Un ne jebkurš var būt ebrejs! A jūsu piedāvājumā, dārgie draugi, ārējo spēku emisāri, jūs gribat mūsu tautu padarīt par pelēku masu bez dzimuma, bez nācijas, lai ir tikai viena vērtība - nauda!

Man ir liels lūgums - esam labi saimnieki savā zemē un nepadarām mūsu tautu par pelēku masu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Ulmem.

A.Ulme (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu tāpēc, ka... Juridiskā biroja lēmumu tāpēc, ka tas ir juridiski nekorekts un vairāk ir politisks nekā juridiski korekts.

Šinī sakarā komisijā ir vairākkārt... daudzkārt... nepārtraukti runāts par šo definējumu. Un, kā informēja arī Ārlietu ministrija, faktiski šādā veidā formulējums... likuma formulējumu būtu grūti un pat neiespējami realizēt praktiski dzīvē, jo šo likumu, Diasporas likumu, realizēs Ārlietu ministrija. (Dep. R.Kols: “Muļķības!”) Un viņi arī iebilda. (Starpsauciens.)

Un tāpēc iebilda pret šādu formulējumu arī visa diaspora. Un visi komisijā esošie, kas ieradās, diasporas pārstāvji iebilda pret šādu formulējumu, aicināja atbalstīt Ārlietu komisijas lēmumu. (Dep. R.Kols: “Meli! Nebija vienbalsīgs atbalsts!”) Un tieši tāpēc, ka, ja Ārlietu ministrija, kurai jārealizē šis likums, un diaspora, kura tur dzīvo gadu desmitiem un kurai tas patiešām arī jārealizē, iebilst pret šādu formulējumu, tad es aicinu cienījamos deputātus balsot “pret” Juridiskās... Juridiskā biroja formulējumu, kas ir vairāk politisks nekā juridiski korekts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Juridiskā biroja priekšlikums novērš tās pretrunas, kuras rastos, ja mēs noraidītu šo priekšlikumu un pieņemtu nākamo. Tādējādi mēs radītu pretrunas ar divām konstitucionālām deklarācijām.

1996.gadā pieņemtajā Deklarācijā par Latvijas okupāciju ir teikts, ka “Latvijas Republikas Saeima tautas vārdā aicina .. atbalstīt to personu centienus, kuras vēlas no Latvijas atgriezties savā etniskajā dzimtenē un no ārvalstīm - savā tēvzemē Latvijā.”

Vai tēvzeme ir cilvēkam, ja viņš nav pilsonis un nekad nav gribējis būt pilsonis?

2005.gadā pieņemtajā Deklarācijā par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu ir teikts, ka PSRS “centās sagraut un pārkrievot Latvijas nacionālo kultūru, iesūtot Latvijā simtiem tūkstošu PSRS iedzīvotāju ..” “Latvijas Republikas Saeima uzdod Ministru kabinetam .. noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiktu savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni ..”

Deklarācijas aicinājums, kā jūs zināt, netika īstenots. Pārkrievošanas sekas, kas minētas deklarācijā, nav novērstas, simtiem tūkstošu nav atgriezušies savā etniskajā dzimtenē, lai gan savulaik aicināti. Bet ir pārcēlušies daļēji kā Latvijas valstspiederīgie uz Lielbritāniju, Īriju un citām zemēm. Daudzi, kuriem ir šī sociāli noturīgā saikne ar Latviju, tur sēž cietumos kā Latvijas valstspiederīgie. Un mēs tagad aicināsim viņus atpakaļ uz Latviju... kam ir sociālā saikne ar Latviju. Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tā ir šizofrēnija un personības dubultošanās, ja mēs neatbalstīsim šo 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Juridiskais birojs precīzi novērš šīs pretrunas... latvieši, līvi... pilsoņi un viņu ģimenes... piederīgie. Un mēs neradām pretrunas ar šiem diviem konstitucionālajiem aktiem.

Aicinu atbalstīt 2.priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Labprāt dzirdētu no Kalniņa kunga, kas kāps tribīnē pēc manis, lai viņš izskaidro, ko nozīmē šī noturīgā saikne, šī sociālā saikne. Izmantojot katra skolēna, studenta un deputāta labāko draugu “Vikipēdiju”, es tur īsti neko neatradu. Arī internetā neatradu par sociālajām saiknēm. Vienīgi to, ka sociālā saikne ir ļoti svarīga ikviena veselībai. Tāds raksts parādās.

Es domāju, ka izteikums par noturīgu sociālo saikni varētu būt pagrābts no Pilsonības likuma, jo Pilsonības likumā tieši tā arī ir teikts, ka “Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti”. Kas ir tiesiskā saikne, tas principā ir absolūti skaidrs. Tiesiskā saikne tiek nostiprināta pasē, un saistības ar Latviju atspoguļojas mūsu pilsonībā. Šeit, manuprāt... var ļoti daudz un plaši interpretēt, ko nozīmē šī sociālā saikne, vai tā ir noturīga vai nestabila sociālā saikne. Respektīvi, šādā veidā definējot diasporu, ļoti plašs ļaužu loks nokļūst diasporas rindās.

Vai tad tāds bija mērķis, pieņemot šo likumu? Manuprāt, Juridiskā biroja priekšlikums ir saprotams, skaidrs, viegli pārbaudāms un arī, es domāju, noteikti atbalstāms. Tā ka, kolēģi, es lūdzu atbalstīt tieši Juridiskā biroja priekšlikumu par diasporu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Vai deputāti neiebilst, ja Kalniņa kungs apvieno abus uzstāšanās laikus - piecas plus divas minūtes?

Vārds deputātam Ojāram Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Paldies. Ja mēs runājam par jēdziena “diaspora” definīciju, tad vispirms būtu jānoskaidro, kāpēc diaspora pēdējos gados ir pieaugusi. Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem ir raksturojams ar vienu vārdu. Un šis vārds ir “nē”. Tie, kas atstājuši Latviju, ir dzirdējuši šo vārdu “nē” nepārtraukti. Meklējot darbu, viņiem atsaka: “Nē, mums nav, ko piedāvāt.” Cerot uz augstāku algu savā darbavietā, viņiem atkal atbild: “Nē, tas nav iespējams.” Tie, kas vēlas atgriezties Latvijā, arī dzird nē attiecībā uz praktiskiem jautājumiem sakarā ar dzīvesvietu, skolām un izglītību. Un arī šis priekšlikums, kas nevajadzīgi sašaurina jēdziena “diaspora” definīciju, ir vēl viens skaļš nē mūsu tautiešiem pasaulē. Pieņemot šo priekšlikumu, mēs viņiem sakām: “Nē, jūs neesat vēlami, jūs neatbilstat mūsu juridiskajiem kritērijiem. Nē, jūsu vēlme atgriezties vai uzturēt latviešu valodu, kultūru vai identitāti ārzemēs - tas mūs neapmierina.” Šis priekšlikums atstumj tos, kuri grib būt kopā ar mums.

Priekšlikuma atbalstītāji atsaucas uz tiem juridiskajiem argumentiem, kas vēlreiz saka nē, kaut gan ir citi juristi, kas tikpat pārliecinoši saka jā. Starp tiem ir Ārlietu ministrijas juristi un diasporas eksperti. Es gribētu atgādināt, ka 28.septembrī PBLA valde pieņēma rezolūciju, kurā teikts, es citēju: “Visas PBLA dalīborganizācijas vienojas par definīciju, kas nosaka, ka diaspora ir ārvalstīs pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, un viņu ģimenes locekļi.” Ārlietu komisija papildināja šo definīciju 3.priekšlikumā. Bet galu galā mēs šo definīciju nevarēsim atrisināt juridiski vai birokrātiski. Tas ir politisks un cilvēcisks jautājums. Ja cilvēki, kuriem ir noturīga saikne ar Latviju, vēlas atgriezties, reģistrēt savus bērnus latviešu skolās un iesaistīties mūsu sabiedrībā, mums ir morāla atbildība teikt viņiem jā.

Ja ārzemju latvieši Brazīlijā vai Izraēlā vēlas saglabāt un attīstīt savu latviskumu, tas būtu grēks teikt viņiem nē. Ar šādu šauru diasporas definīciju mēs vēlreiz apstiprinām, ka mēs nevēlamies stiprināt Latviju ar cilvēkiem, kas vēlas būt daļa no mūsu sabiedrības.

Priekšlikuma atbalstītāji ir satraukti, ka saskaņā ar esošo definīciju uz diasporas statusu varētu pieteikties noziedznieki, bēgļi, bijušās Padomju Savienības militārpersonas un ārzemju uzņēmēji. Varbūt kādā alternatīvā realitātē tas ir iespējams, bet reālā pasaulē tas ir diezgan absurdi.

Vai mēs tiešām baidāmies no tā, ka bijušie omonieši veidos latviešu dejas grupu Maskavā un prasīs finansiālu atbalstu no Rīgas? Vai domājam, ka bijušie bēgļi gribēs pēkšņi tagad atgriezties un reģistrēt savus bērnus latviešu skolās? Es šaubos.

Šie iebildumi pret Ārlietu komisijas apstiprināto diasporas definīciju, par ko mēs balsosim - es ceru, balsosim! - 3.priekšlikumā, ir nereāli. Tas nav Latvijas interesēs - vēlreiz atstumt cilvēkus, kuri vēlas būt kopā ar mums. Tas nav mūsu nacionālajās interesēs - teikt nē cilvēkiem, kuri vēlas runāt latviešu valodā, vēlas godināt mūsu kultūru un saglabāt mūsu tradīcijas.

Mums ir izvēle - vēlreiz pateikt nē mūsu tautiešiem pasaulē, aizbildinoties ar smalkām juridiskām niansēm, vai pasniegt draudzīgu roku visiem Latvijas patriotiem, kuriem ir noturīga, sirsnīga un nozīmīga saikne ar Latviju.

Es arī reiz biju daļa no diasporas. Un es zinu, cik tas ir svarīgi - iegūt uzticību un atbalstu no tiem, kas dzīvo šeit, Latvijā. Es atteicos no ASV pilsonības pirms 28 gadiem, jo es uzticējos latviešiem, kas dzīvo šeit. Un es līdz šai dienai to nekad, nekad neesmu nožēlojis.

Līdz ar to es aicinu sekot Ārlietu komisijas lēmumam un neatbalstīt šo priekšlikumu, un atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu - 3.priekšlikumu.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ojār Ērik Kalniņ... (Smiekli.) Ojār Ērik Kalniņ, iztiksim bez patosa (Starpsauciens: “Kas to saka!”), kas šajā jūsu runā bija! Jo... patiesībā jūs, deputātu vairākums, šobrīd tiekat maldināti. Un... (Starpsauciens.) un tā patiesība ir šāda: tātad Ārlietu komisijā šo lēmumu mēģināja ietekmēt gan Eiropas Latviešu apvienība, gan Pasaules Brīvo latviešu apvienība.

Situācija ir šāda. Pasaules... (Dep. V.Spolītis: “Ko tu melo, tur augšā uzkāpis?”) Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) - tā ir senākā latviešu diasporas apvienība uz pasaules. Vairāk nekā 63 gadi tai ir. Eiropas Latviešu apvienība ietilpst PBLA. (Dep. V.Spolītis: “Diasporas likums ir diasporai, cienītais!”)

Un tagad - kādā veidā tika pieņemts šis lēmums, ka PBLA... Nezinu, kāpēc Ojārs Ēriks Kalniņš par to nestāsta. Jūs to nestāstījāt. Un es jums... pirms šīs jūsu runas mēģināju jūs brīdināt par to...

Viņi nobalsoja par to, ka... viņi atbalsta šādu diasporas definējumu viena iemesla pēc. Viņi tika pārliecināti, bet - ne juridiski. Tad, kad Juridiskais birojs iebilda, valde jau bija nobalsojusi. Un tāpēc šobrīd arī šī PBLA pārstāve šeit stāv... šeit pat, šeit viņa ir. (Dep. L.Čigāne: “Nav! Nav! Nemelo!”) Viņa šeit ir... (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nemelo!”) un... (Frakcijas VIENOTĪBA Starpsaucieni.) Un... Situācija ir tāda, ka viņi absolūti nepiekrīt tam, ka Juridiskais birojs šo lietu ir noraidījis. Un Juridiskais birojs šo definējumu ir noraidījis. Viņi šobrīd nav oficiālu papīru, burtu, iedevuši Ojāram Ērikam Kalniņam kā Ārlietu komisijas vadītājam, bet šis lēmums ir mainīts. Un tie nav meli! Tie nav meli! Jūs ar Pinto kundzi priekšgalā, kuras vīrs ir brazīlietis (Dep. L.Čigāne: “Un?”), un tas nav slikti... bet kādā sakarā vīra brazīlieša mamma un tētis tagad attieksies uz šo Diasporas likuma definīciju? Kādā sakarā? Vai, pieņemsim, par to, ka ir noturīga sociālā saikne... kā jūs interpretēsiet šo formulējumu - “noturīga sociālā saikne”? Pieņemsim, kādu lai mēs...? Nu, nezinu, kādam iedzīvotājam uz planētas, pieņemsim, ka viņš nāk no Kanādas... Nu, lai viņš dzīvo Kanādā, Ontārio. Viņš dzīvo Ontārio, un viņam ļoti patīk zelta rudens gan Ontārio, gan Siguldā, jo viņš ir redzējis, ka tie rudeņi ir līdzīgi, un viņam ir noturīga sociālā saikne, tā viņš to... tā varētu formulēt. Viņš reizi gadā aizbrauc uz Siguldu, nopērk spieķīti un jūtas, ka viņam ir noturīga sociālā saikne. Tad principā šim pilsonim Ontārio ir tikpat lielas tiesības uz Latvijas diasporas... definējumu likumā... tāpat kā Latvijas pilsonim. Un tas nav pareizi! Tas ir pārāk plašs definējums. Vispār pasaulē diasporas likumi kā tādi ir daudz šaurākā formulējumā, un jūs to ļoti labi zināt, VIENOTĪBA! Atvainojiet, “Jaunā VIENOTĪBA”!

Līdz ar to es lūgtu šo priekšlikumu... atbalstīt. Atbalstīt! (Frakcijas VIENOTĪBA smiekli. Starpsaucieni.) Juridiskā biroja priekšlikums ir jāatbalsta. Es pareizi saku? Man tā šķiet, es pareizi...? Rihard, es pareizi pateicu, vai ne? (Dep. L.Čigāne: “Tiec galā!”) Nē, es vienkārši... Te ir jāatbalsta, nu ja, nu! (Frakcijas VIENOTĪBA un frakcijas SASKAŅA smiekli. Dep. A.Judins: “Atbalstīt vai neatbalstīt?” Frakcijas VIENOTĪBA un frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Saeimā ļoti bieži lēmumus pavada apgrieztā proporcionalitāte. Apgrieztā proporcionalitāte ir tā, kas dažkārt sarežģī lēmumu pieņemšanu. Es lūdzu jūs atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Paldies jums. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, netraucējiet debates tribīnē!

R.Kols. Par šo priekšlikumu... uz trešo lasījumu netipiski daudz priekšlikumu tika iesniegts - 89... iepretim otrajam lasījumam, kad bija 60, bet liela daļa no tiem ir juridiski... tehniski, izņemot divus - šo un trešo priekšlikumu, kas ir fundamentāli, kas nosaka likuma darbību vispār, uz ko šis likums attiecas un ko tas ietver, tātad jēdziena “diaspora” definīciju.

Mēs varam daudz emocionāli runāt un interpretēt otrajā lasījumā apstiprināto Ārlietu komisijas veidoto, ne vienbalsīgi atbalstīto definīciju, pret kuru iebilda ne tikai Saeimas deputāti, bet arī Iekšlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un Kultūras ministrija.

Es vienkārši gribu atgriezties, izstāstīt procedūru, kā viss notika. Otrajā lasījumā... Tātad pirmajā lasījumā arī mums bija darba grupā izstrādāta definīcija, ko mēs virzījām uz konsensa pamata... vienojoties, protams, ja būs juridiski jāslīpē, tad slīpēsim, uz otro lasījumu sniedzot priekšlikumus.

Attiecīgi arī pirmajā lasījumā konceptuāli pieņemtā definīcija ir juridisks brāķis, tādēļ otrajā lasījumā tika iesniegti dažādi priekšlikumi, un, sākot izskatīt definīciju otrajā lasījumā, mēs veltījām divas sēdes tikai vienam jautājumam - jēdziena “diaspora” definīcijas izskatīšanai. Bija dažādi priekšlikumi... bija no Ārlietu ministrijas, no deputātiem un arī no Juridiskā biroja. Beigu beigās mēs vienojāmies par Ārlietu komisijas piedāvāto kopīgo definīciju, kas būtu, ja es pareizi atminos, šāda: “Diaspora ir personas, kuras dzīvo ārpus Latvijas, Latvijas pilsoņi, latvieši, kā arī viņu ģimenes locekļi.” Nobalsojām. Klāt bija balsošanas brīdī arī diasporas lielākās organizācijas - ELA un PBLA, neviena neko neiebilda. Turpinājām izskatīt visus pārējos otrajā lasījumā iesniegtos priekšlikumus. Trīs nedēļas pagāja, izskatījām. Tagad, kad ir pienācis brīdis mums balsot par otrajā lasījumā izskatītajiem priekšlikumiem, saņemam no komisijas priekšsēdētāja informāciju, ka ir saņemti iebildumi pret definīciju, kuru Ārlietu komisija izveidoja. Mēs jautājām - kur? Mēs, deputāti, un komisija nekādus iebildumus neesam saņēmuši. Ārlietu ministrijai vēstule atsūtīta. Nu, Ārlietu ministrija taču neizskata Diasporas likuma projektu! Tas būtu tomēr jāsaprot.

Un, klātesot arī PBLA, šai organizācijai, mēs tieši tā arī jautājām: “Vai jūs esat vērsušies ar iebildumiem pret šo definīciju?” Saņēmām apstiprinājumu: “Nē, neesam vērsušies.” Bet jebkurā gadījumā komisijas priekšsēdētājs aicināja šo jautājumu atlikt uz nākamo nedēļu un atgriezties pie definīcijas, kas... Juridiski deputāti jau ir balsojuši otrajā lasījumā.

Starp citu, mēģināja tad vēl pielikt klāt argumentāciju, ka, redziet, mūsu komisijā ir jauns deputāts - Ulmes kungs, kas nepiedalījās tajās sēdēs, kad mēs lēmām par jēdziena “diaspora” definīciju. Ziniet, es arī nepiedalījos daudzās sēdēs, kurās lēma par diasporas priekšlikumiem. Tad jau vajadzēja mums visus pārskatīt katru reizi!

Es domāju, tā nav laba prakse Saeimā.

Bet jebkurā gadījumā... Tajā pašā dienā, piektdienā, vakarā... jā, mēs saņēmām no Eiropas Latviešu apvienības vēstuli sakarā ar šo otrajā lasījumā iebalsoto definīciju. Argumentācija bija, bet ne pārliecinoša. Skatot komisijā, Juridiskais birojs, atvainojiet, vienos vārtos salika to, ka tas ir juridisks brāķis... Tas ir juridisks brāķis! Un tik plašs definējums nav iespējams, jo - kam būs jāstrādā ar šo likumu? Valsts ierēdņiem, amatpersonām. Un objektīvi noteikt, kurš ir diasporas loceklis, ar šo definīciju, otrajā lasījumā apstiprināto un tagad, trešajā lasījumā, ar 3.priekšlikumu piedāvāto... Objektīvi noteikt to nebūs iespējams. Nu kā, pieņemsim, pašvaldības darbinieks, kas atbild par diasporas jautājumiem, varēs to noteikt? Tagad pie viņa vērsīsies persona, kas ir ārvalstnieks... pieņemsim, trešās valsts pilsonis: “Ziniet, es izlasīju likumu. Man ir sociālā saikne ar Latviju, man šeit pieder īpašums, es maksāju nodokļus. Lūdzu, tagad dodiet man visus tos atbalsta instrumentus, kas likumā ir paredzēti!” Tagad pašvaldības darbiniekam jāpieņem lēmums - ir viņš vai nav... Tas radīs tādus ilgtermiņa kāzusus, ka tas apgrūtinās īstenībā laba, kvalitatīvi izstrādāta likuma darbību kā tādu.

Un redzu vēl vienu būtisku niansi... Es lūgšu atļauju...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts apvieno abus debašu laikus? (Starpsauciens: “Nē, nav!”)

Turpiniet!

R.Kols. Šeit vēl viena būtiska nianse.

Man ir visaugstākā cieņa pret Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Arī es, izstrādājot šo likumu, ar viņu konsultējos par likumprojektu pirms tā iesniegšanas Saeimā. Eiropas Latviešu apvienība saka - šī plašā definīcija ir izstrādāta, sadarbojoties... ciešā sadarbībā ar Egilu Levitu.

Pēc šī balsojuma... skatot gan otrajā lasījumā, gan trešajā lasījumā Ārlietu komisijā, es uzturēju ciešu kontaktu ar Egilu Levitu, tieši ar viņu runāju un diskutēju. Un viņš man telefoniski apstiprināja, ka manis paustās bažas ir pamatotas. Bet nu ir jāmeklē veidi, kā mēs varētu... Es negribu tagad personificēt... ka Egils Levits ar savu viedokli... ka būtu aplams... Viņš, jā, centās skaidrot, bet, kolēģi, kā jau minēju, nevienā pasaules valstī nav tik plaša definējuma! Es zinu, mēs varētu būt pionieri, visi mācītos no mums. (Starpsauciens.) Nu, pagaidiet... Mums ir sava vēsture un dažādi apstākļi. Un tagad piepeši noteikt, ka diasporas loceklis ir praktiski jebkurš pasaules iedzīvotājs, - es domāju, tas nav mērķis. Jo tomēr... palasīsim Diasporas likuma mērķi! Tā mērķis - stiprināt latvisko identitāti ārvalstīs, kultūru, tradīcijas.

Es īsti nesaprotu... Es zinu, ka parādījās, pieņemsim, viens jautājums... Kā būtu ar... ko mēs darām ar, pieņemsim, Japānas kori, kas piedalījās Latvijas Dziesmu un deju svētkos? Vai viņi varētu pretendēt, pieņemsim, uz atbalsta finansējumu Diasporas likuma ietvaros? Ziniet, Diasporas likuma mērķis nav risināt šādus jautājumus. Starptautiskās atbalsta programmas, finansēšanas programmas jau tā ir pieejamas Kultūras ministrijā, un šādi kori var pretendēt un pieteikties. Nav vajadzīgs to visu ielikt un mēģināt ar Diasporas likumu atrisināt entās citas problēmas.

Un, atgriežoties pie Egila Levita kunga, man tad ir jautājums Kalniņa kungam, kurš trešajā lasījumā piedāvāja vēl pat papildināt šo otrajā lasījumā apstiprināto formulējumu - “noturīga sociālā saikne”. Tātad jūs savā ziņā pat nepiekrītat, ka juridiski korekta bija otrā lasījuma redakcija, ja jūs tagad papildināt, sakot, ka šis teksts būs tagad vēl juridiski korektāks. Es domāju, tas vienkārši norāda, ka jums nav pārliecības par to, ko jūs esat iesnieguši un gatavi iebalsot.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Var strīdēties, vai Ārlietu komisijas piedāvātais formulējums “noturīga sociālā saikne ar Latviju” ir juridisks termins vai politiska izšķiršanās. Bet realitāte ir tāda, ka laikrakstā “Vesti” jau konkrētu politisku aprindu atbalstīti cilvēki definē to, ka ar šo Diasporas likumu mēs panāksim, ka nepilsoņi automātiski iegūs Latvijas Republikas pilsonību. Tādējādi, izmantojot šo definīciju, nākamajā Saeimā arī tiks prasīts automātisks Latvijas pilsoņu statuss visiem nepilsoņiem.

Lai nebūtu šāda juridiska iemesla to darīt, aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un neatbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E.Šnore (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī aicinu nepaplašināt šo definīciju un nepiekrītu Kalniņa kungam. Un kāpēc? Tāpēc, ka tas, ko viņš rosina, pēc būtības nonāk pretrunā ar to, kas ir pašreiz likumos noteikts, proti, pašlaik, kad vēl nav pieņemts Diasporas likums, situāciju ar tautiešiem ārzemēs definē un regulē Repatriācijas likums. Un, ja mēs to atveram, tad skaidri redzam, ka likumam ir konkrēti mērķi. Pirmais ir šāds: “Radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.” Punkts. Tātad ir jau šis, jūsuprāt, šaurais regulējums Latvijas likumā, un ne velti tas tāds ir. Ir arī 2.punkts: “Veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē.” Tas jau tagad ir rakstīts likumā.

Tas, ko rosina Kalniņa kungs, pēc būtības nozīmē, ka šo definīciju, kas pašlaik ir paplašināta... ietvert tajā nepilsoņus. Tas ir pilnīgi skaidrs. Sociālā saikne... tas ir pilnīgi skaidrs, ka tas attiecas uz nepilsoņiem, lai viņi brauc atpakaļ uz Latviju - tie, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm. Es domāju, ka tas ir nepareizi, bīstami un nav atbalstāmi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kolēģis Ojārs Kalniņš jau nosauca ļoti labus argumentus, kādēļ ir jāatbalsta (Dep. A.Kaimiņš: “Nē!”) šī plašākā jēdziena “diaspora” definīcija. (Dep. A.Kaimiņš: “Nē, Lolita! Nē!”) Kolēģi, mūsu ir maz, un diemžēl mēs paliekam arvien mazāk. Vai tiešām mēs liegsim iespēju piederēt Latvijai tiem Latviju mīlošajiem cilvēkiem, kas grib uzturēt šo saikni? Nu nē taču!

Cienījamie kolēģi! Kalniņa kungs ļoti precīzi norādīja - mēs pārāk daudz esam teikuši nē. Šis ir jā likums. Tādēļ atbalstīsim Ārlietu komisijas lemto, atbalstīsim šo plašāko diasporas definīciju un beigsim baidīties paši no savas ēnas. Beigsim putroties un iedziļināties sīkās detaļās, kuras šeit tika pietiekami daudz nepareizi interpretētas, tai skaitā no Kaimiņa kunga puses.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Čigānes kundze, mēs paliekam mazāk tikai tāpēc, ka ejam jūsu pārstāvēto ārējo spēku ietekmē. Tāpēc, ka mēs uzspļaujam savu iedzīvotāju labklājībai. Uzspļaujam tautsaimniecībai. Mēs visu ko, iespējams, te muldam... šeit, piedodiet, muldat. Bet savas tautas labklājībai, savas valsts labklājībai mēs nedarām neko!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Nu... es nezinu, Čigānes kundze, jūs teicāt, ka ļoti skaidri Kalniņa kungs... visu ir burvīgi pamatojis. Es nezinu... nu, manuprāt, tas, ko Kalniņa kungs teica par sociālo saikni... Lai kā jūs to Kaimiņu kritizējāt, manuprāt, Kaimiņš ļoti labi raksturoja šo situāciju ar Siguldu un Kanādu - par to, ka abās vietās ir skaists pavasaris, kurš kādai personai var patikt, un ka tā ir tā sociālā saikne.

Kalniņa kungs! Es neredzu īpašu atšķirību starp sociālo un emocionālo saikni. Es tiešām neredzu atšķirību! Un, kā arī Rihards Kols to pamatoti norādīja, tad var rasties patiešām lielas problēmas, ierēdņiem kā tiesību piemērotājiem cenšoties izprast šo sociālās saiknes faktisko ietvaru.

Attiecībā uz juridiskiem argumentiem jūs mēģināt apelēt arī ar emocionāla rakstura izteikumiem, ka arī jūs bijāt trimdinieks. Visu cieņu jums, bet es tiešām domāju par tiem ierēdņiem, kuriem šis likums būs praksē jāpiemēro. Šis likums ir ļoti, ļoti svarīgs, jo tas runā gan par diasporas politiku, gan par tās realizāciju. Un diaspora - tas faktiski mums ir liels atbalsts ārpus Latvijas. Tā var mums palīdzēt visādā ziņā un arī ir palīdzējusi jūsu, trimdas latviešu, gadījumā, jo toreiz nebija šāda likuma - Diasporas likuma.

Es neredzu, kā, paplašinot līdz bezgalībai... kā, faktiski radot šajā likumā tādu milzīgu caurumu, var ko iegūt. Manuprāt, radot juridisku jucekli, var sagandēt šī likuma idejas.

Es tiešām lūgtu atbalstīt Juridiskā biroja... šo te atzinumu. Un vēlos pateikt viņiem paldies par vēso pieeju šajā visai sarežģītajā laikā, arī pēdējā 12.Saeimas sēdē.

Tā ka es lūgtu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Manuprāt, šis formulējums - “sociālā piederība”... tas jau dod tiesības pretendēt uz šo piederību, es teikšu, da jebkuram.

Piemēram, atcerēsimies, ka kādreiz bija mums... bija Kurzemes hercogistei kolonijas Tobāgo un vēl šur tur. Un iedomāsimies, ka tur tagad septītajā paaudzē dzīvo džeks, kurš ir saņēmis no savas dzimtas mantojumā, piemēram, vārdu Jēkabs. Un ar to vien jau pietiktu, lai viņam rastos šī sociālā piederība. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Sociālā piederība - es atvainojos, tas ir ļoti subjektīvi vērtējams jēdziens. Un, ja šo vērtēšanu atstāj konkrēta ierēdņa rokās, lai viņš būtu tas, kas noteiks, vai tam cilvēkam, kas ir atnācis ar šo sociālo piederību pie viņa, ir vai nav... tur ir ahūnas - milzīgas iespējas korupcijai, jo vienmēr tur, kur vērtējumu var izdarīt no diezgan iluzorām vietām... un izdarīt viens cilvēks, korupcija ir neizbēgama. Un mēs dabūsim, iespējams, ar šo formulējumu jaunas TUA, tikai bišķi citādā veidā noformulētas.

Tā ka lūdzu atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Es kā ziņotājs vienkārši gribu paskaidrot vienu lietu par šā likumprojekta izskatīšanas gaitu, kas ilga apmēram piecus mēnešus. Man liekas, mums bija vairāk nekā 10 sēdes.

Šī ir pirmā reize vēsturē, kad diasporas organizācijas piedalījās likumdošanas veidošanā. Arī likumā tas ir viens no mērķiem - iekļaut diasporas organizācijas. Un bija skaidrs, ka diasporas organizācijas ne vienmēr zināja procedūru... to, kā tas notiek Saeimā, - kam ir jāiesniedz vēstules, kurā laikā... Un, pirms šis likumprojekts nonāca Ārlietu komisijā, diasporas organizācijas jau gadiem ir strādājušas ar Ārlietu ministriju. Tas ir pilnīgi dabīgi, ka viņi būtu turpinājuši šo komunikāciju ar Ārlietu ministriju. Un līdz ar to, kad es, komisijas priekšsēdētājs, uzzināju, ka joprojām diasporas organizācijām bija jautājumi vai iebildumi... (Dep. A.Kaimiņš: “Runājiet par komisijas viedokli, Ojār Ērik Kalniņ!”) Es nenožēloju to, ka mēs noorganizējām papildu sēdes, lai šo jautājumu izrunātu. Es domāju, ka mēs šo jautājumu esam pamatīgi izrunājuši. Un es ceru, ka mēs turpināsim par to runāt arī nākamajā Saeimā.

Bet šajā brīdī es vienkārši Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot un neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, bet atbalstīt 3. - Ārlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 42, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 3. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Ārlietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi. Starpsaucieni: “Otrā lasījuma redakcija paliek spēkā!”)

Kalniņa kungs, atvainojiet, ko jūs vēlējāties teikt? Atgriešanu... Tad paliek spēkā... (Starpsauciens: “Jaunā VIENOTĪBA un SASKAŅA kopā nobalsoja! Riktīgi labi!”)

O.Ē.Kalniņš. Paliek spēkā tas, kas ir.

Paldies. Tas nozīmē, ka oriģinālā definīcija paliek spēkā.

Atgriežamies pie 4. - Juridiskā biroja priekšlikuma. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 8. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 11. - deputāta Jāņa Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 14. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 17. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 22. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 25. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 26. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Mans priekšlikums ir par konsulārajām nodevām.

Personu apliecinošie dokumenti - pases un personas apliecības - ārvalstīs tiek noformēti tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas ārvalstīs dzīvo pastāvīgi, tas ir, ilgāk par sešiem mēnešiem. Par dokumentu noformēšanu ārzemju pārstāvniecībās tiek iekasēta valsts nodeva tāda pati kā jebkurā pasu nodaļā Latvijā. Papildus valsts nodevai tiek iekasēta arī konsulārā nodeva par pieteikuma pases vai personas apliecības... pases un personas apliecības saņemšanai... noformēšanu un pārsūtīšanu ar diplomātisko pastu.

Mani vairākkārt ir uzrunājuši Anglijā mītošie līdzpilsoņi ar sūdzībām par ļoti lielu atšķirību starp cenām par dokumentu noformēšanu ārzemēs un Latvijā. Dažreiz viņi dzīvo ar pasēm, kurām ir notecējis derīguma termiņš, tīšām nenoformē tās Londonā, nodomā pieteikties jaunu pasu saņemšanai Rīgā.

Kā var saprast, tas neveicina diasporai piederīgo personu uzticību Latvijai.

Es gribētu minēt dažus piemērus, kā tas notiek dzīvē. Pases izsniegšana Rīgā maksā 28 eiro, es noapaļoju, ārzemēs - 75 eiro. Personas apliecības izsniegšana maksā šeit, Latvijā, 14 eiro, ārzemēs - 60 eiro. Pases izsniegšana personai, kura sasniegusi pensijas vecumu, šeit maksā 14 eiro, bet ārzemēs - 55 eiro. Personas apliecības izsniegšana pensionāram maksā Latvijā septiņus eiro, bet ārpus Latvijas - 45 eiro.

Es tāpēc ierosinu likuma 7.pantā “Valsts pārvaldes institūciju kompetence diasporas politikas jomā” paplašināt Ārlietu ministrijas kompetenci, redakciju papildinot ar vārdiem, ka ministrija “veic konsulāro nodevu pakāpenisku samazināšanu”. Tas noteikti veicinās mūsu valsts autoritāti starp diasporā esošajiem mūsu līdzpilsoņiem, tas viņus tuvinās mūsu valstij, tas samazinās viņu izdevumu slogu. Un līdz ar to, esmu pārliecināts, tās prasības un tās sūdzības, kuras... to sūdzību skaits, kuras mēs saņemam tagad no ārzemēm, kļūs mazāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš. Jā. Vēlreiz atkārtošu - komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 33. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 37. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 38. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 43. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 44. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 46. - deputāta Jāņa Upenieka priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 54. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 58. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Arī 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 71. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 73. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 77. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. Un 78. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 81. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 82. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 83. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 84. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Runa ir par ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tikko esam atbalstījuši atbildīgās komisijas priekšlikumu, ar kuru tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā valstī. Tas ir liels solis pretī ārvalstīs pensijas vecumā mītošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, jo ārzemēs pensiju neapliekamais minimums bieži ir ievērojami lielāks nekā Latvijā. Atbalstītās normas veicinās pensionāru pārvietošanos uz Latviju. Noteikti. Un tas ir labi. Tas ir mūsu mērķis.

Tomēr pārejas noteikumos pieņemtās normas spēkā stāšanās ir saistīta ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, bet termiņš šiem grozījumiem nav noteikts. Tāpēc jaunās kārtības ieviešana var būt tik ilgi, cik vien iespējams. Ārvalstīs esošie pensijas vecuma ļaudis ir gatavi doties uz Latviju jau tagad un tērēt savas pensijas šeit. Paturēsim arī atmiņā, ka tie ir pensionāri. Jauniem cilvēkiem liekas, ka visa dzīve ir priekšā, savukārt tie, kas atrodas dzīves kalna otrajā pusē, jūtas citādi - viņi skaita gadus. Tāpēc es ierosinu noteikt, ka attiecīgie grozījumi kopā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stājas spēkā konkrētā datumā, proti, nākamā gada 1.jūlijā. Es lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Ārlietu komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 85. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 86. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 87. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 88. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Un 89. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Diasporas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Diasporas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - 4. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Balsojuma motivācija.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šodien Nacionālās apvienības balsojumu nākas skaidrot ar divējādām sajūtām.

No vienas puses, ir prieks, ka iniciatīva par Diasporas likuma nepieciešamību (par to esmu iestājies vēl pirms ievēlēšanas 12.Saeimā un pie šā likuma koncepta izstrādes strādāju kopš 2015.gada) rezultējusies tajā, ka šodien, 12.Saeimas noslēdzošajā sēdē, Diasporas likums tiek pieņemts pēdējā lasījumā.

No otras puses, ir rūgta pēcgarša, tāpēc ka lielākā daļa Saeimas izvēlējās neuzklausīt Juridiskā biroja, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un pat diasporas organizāciju viedokli un kvalitatīvi izstrādātajā likumprojektā iebalsoja Ārlietu komisijas atbalstīto juridiski nekorekto jēdziena “diaspora” definīciju.

Protams, iespējams, ka gribēja kā labāk, bet tas tomēr neattaisno apzinātu juridiska brāķa iestrādāšanu jaunā likumā. Ir skaidrs, ka šāda definīcija likumā palikt nevar. Tā rada pārāk daudz juridisku risku un, visticamāk, paralizēs darbu tiem, kuriem praksē būs jāīsteno Diasporas likumā paredzētās aktivitātes - valsts un pašvaldību iestādēm.

Tāpēc jau uzreiz varam pateikt, ka viens no Nacionālās apvienības pirmajiem darbiem, uzsākot darbu 13.Saeimā, būs šī likuma atvēršana, lai labotu šo kļūdu.

Ārlietu komisijas piedāvāto definīciju, protams, Nacionālā apvienība neatbalstīja. Bet viena priekšlikuma dēļ nevaram neatbalstīt visu Diasporas likumu, kas ir svarīgs un kas tiešām sniegs būtisku pievienoto vērtību.

Jautājums par nepieciešamību uzlabot sadarbību ar Latvijas diasporu ir periodiski aktualizējies kopš 2008.gada. Simboliski, ka 10 gadus vēlāk, tieši Latvijas simtgadē, beidzot esam nonākuši pie Diasporas likuma. Tas nebūtu bijis iespējams bez sadarbības. Grūti būs nosaukt visus vārdus un organizācijas, bet jūs jau zināt, ka jūs esat tie, kuri pašaizliedzīgi un nenogurstoši strādājat, radot jaunu, būtisku valsts politiku, diasporas politiku, kas tagad nostiprināta ar Diasporas likumu. Tas tapis, primāri ņemot vērā tieši diasporas viedokli, vajadzības un izvērtējot identificētās problēmas. Paldies jums.

Kopīgā darbā, meklējot kopsaucējus un, jā, arī cīnoties par komatiem, mums ir izdevies radīt ko īpašu - paraugu turpmākajam likumdošanas darbam, paraugu tam, kā top kvalitatīvi, uz sabiedrības labumu vērsti, pārdomāti likumi. Taču ir arī atkāpe - jau sākumā pieminētais sarežģītais jautājums par definīciju.

Mūsu cilvēki, neskatoties uz to, vai tie dzīvo šeit, Latvijā, vai plašajā pasaulē, mums ir svarīgi. Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma. Mūsu diaspora ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras.

Šodien mēs izdarījām savu izvēli, atbalstot Diasporas likumu, tā pasakot, ka mūsu pienākums ir sniegt savu artavu, lai palīdzētu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem uzturēt saikni ar dzimteni un palīdzētu atgriezties tiem, kuri to vēlas. Ar šo likumu to beidzot esam parādījuši. Šodien Saeima beidzot izdarīja savu izvēli, atbalstot Diasporas likumu, tā pasakot, ka esam gatavi sniegt savu artavu, lai palīdzētu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem uzturēt saikni ar dzimteni un palīdzētu atgriezties tiem, kuri to vēlas.

Tā ka paldies. Paldies, kolēģi, ka atbalstījāt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā. Šeit gan nebūs jāliek punkts, bet diemžēl komats.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, kolēģi! Komisija ir izskatījusi grozījumus Kredītiestāžu likumā. Tika saņemti 12 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Tā. 2.priekšlikumu iesniegusi Finanšu ministrija... finanšu ministre. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 3.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 4.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 5.priekšlikums. Iesniegusi finanšu ministre. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Pauze. Dep. I.Zariņš: “Visa valsts uz tevi gaida!”; dep. A.Kaimiņš: “Netērē laiku, tērē naudu!”)

J.Trupovnieks. Kurā lappusē?

Nekas, nekas...

Sēdes vadītāja. 6.priekšlikums. 31.lappuse.

J.Trupovnieks. Jā. 6.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 7.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 8.priekšlikumu iesniegusi finanšu ministre. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Trupovnieks. 9. ir Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Trupovnieks. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. 11. - Finanšu ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Trupovnieks. 12. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Trupovnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Un darba kārtībā - likumprojekts “Čeku loterijas likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1282/Lp12. Komisija uz trešo lasījumu tika saņēmusi 27 priekšlikumus, kas drīzāk ir redakcionāla rakstura. Tie nemaina pēc būtības, bet tikai precizē dažas normas, kas bija palikušas neievērotas otrajā lasījumā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 4. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 10. - finanšu ministres priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tāpat arī 11. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 22. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 25. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. - finanšu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 27., noslēdzošais, - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Kolēģi! Pirms veicam noslēdzošo balsojumu, es komisijas vārdā gribu pateikties visiem, kas strādāja pie šī likumprojekta, jo tas... kā mēs atceramies, uz pirmo lasījumu bija pat diskusija par to, vai šo likumprojektu nevajadzētu atgriezt atpakaļ. Īpaša pateicība gan Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kas strādāja pie šī likumprojekta, gan Finanšu ministrijai, gan Saeimas Juridiskajam birojam - visiem, kas pielika roku, lai ar nākamā gada 1.jūliju būtu iespēja piedalīties čeku loterijā, ar ko, mēs ceram, mazināsim ēnu ekonomiku un pilnveidosim nodokļu maksāšanas kultūru.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Čeku loterijas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z.Tretjaka (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 23. un 25.oktobra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr.1325/Lp12).

Komisijā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Tretjaka. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis ir likumprojekts, ko iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, jo viņi bija arī izstrādājuši likumprojektu “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”.

Komisijā neviena no uzaicinātajām valsts institūcijām un arī nevalstiskajām organizācijām neatbalstīja šos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, neviens īsti pat nemācēja paskaidrot, kāpēc tādi ir vajadzīgi. Līdz ar to komisijai nebija nekāda iemesla, lai atbalstītu šos grozījumus. Un komisija noraidīja tos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Tātad sešas dienas. Tomēr sešas dienas, lai arī beidzas 12.Saeimas pilnvaru termiņš, bet mums ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.novembris, ja? Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Darba kārtībā... Vai pietiks ziņotājam ar četrām minūtēm? Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu pāreju uz elektronisku būvniecības procesu realizāciju, tai skaitā nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu un saskaņojumu veikšanu būvniecības informācijas sistēmā. Komisija šo likumprojektu atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.novembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (Nr.1369/Lp12). Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta likumā novecojušās un nepilnīgās normas un saskaņotu tās ar citiem normatīvajiem aktiem.

Komisija šo likumprojektu pirmajam lasījumam atbalstīja. Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies. Termiņš - 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.novembris.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram, kolīdz sagatavoti reģistrācijas rezultāti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Dombrava, Artuss Kaimiņš... ir, Guntis Kalniņš, Jānis Klaužs, Jeļena Lazareva un Romāns Mežeckis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Artis Gustovskis.

A.Gustovskis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” (Nr.1371/Lp12).

Diskusijas raisījās par diviem jautājumiem.

Pirmais. Dažas organizācijas rosināja jautājumu, vai radošajā organizācijā kā biedrus ir labāk... ir minētas juridiskās personas vai...

Un otrs jautājums. Faktiski diskusijas grozījās ap to skaitli, jo skaitlis “50” atsevišķām organizācijām tomēr ir par lielu.

Taču, noslēdzot garās diskusijas, komisija tomēr nolēma virzīt tālāk šo likumprojektu. Tāpēc komisijas vārdā iesaku atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Gustovskis. Priekšlikumu iesniegšana - 5.novembris.

Sēdes vadītāja. Acīmredzot 6.novembris, jo mums ir Kārtības rullis jāievēro. Jā?

A.Gustovskis. Jā, 6. novembris. Jā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.novembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Strādājam ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā.

Ir saņemti pavisam 34 priekšlikumi.

Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā tika iedots diezgan skaidrs ietvars attiecībā uz to, ko komisija vēlētos darīt. Tas bija saistīts ar tā saucamajiem OIK pārraudzības nosacījumiem - kādā veidā šī sistēma būtu jāpārrauga un kā būtu jārēķina šajā sistēmā esošo atbalsta saņēmēju atbalsta apmērs.

Tāpēc komisija, lai pagūtu izskatīt šos 34 priekšlikumus un sagatavot likumprojektu uz otro lasījumu, pirmām kārtām gāja cauri tiem grozījumiem, kuri attiecas tieši uz to, par ko... to, kāpēc vispār šis likums tika atvērts un šis likumprojekts tiek skatīts pirmajā lasījumā... proti, saistībā ar OIK.

Savukārt pārējie priekšlikumi tika skatīti un pieņemti komisijā tikai tanī gadījumā, ja par tiem varēja atrast ātru konsensu. Turpretim tādus priekšlikumus, kuri bija ļoti nozīmīgi, proti, tādi, par kuriem būtu nepieciešamas plašas diskusijas, komisija noraidīja - bet nevis tāpēc, ka nepiekristu tiem pēc būtības, bet gan tāpēc, ka pretējā gadījumā vienkārši komisija nepagūtu pieņemt lēmumu.

Un tā sāksim pēc kārtas.

1. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 4. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 5. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 6. - Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un jau ir iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā, kuru tikko atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 7. - Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 9. - Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. 10. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 12. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 14. - Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 15. - arī Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 16. - arī Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 17. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 18. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. 19. - deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. 20. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. 21. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts gan! Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Atbalstīts, es atvainojos, jā. Atbalstīts.

22. - deputāta Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 23. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 24. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 25. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 26. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. Un leģendārais 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 28. - Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 29. - Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 30. - Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 31. - deputāta Putras priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. Trīsdesmit... Iepriekšējais bija 31., ja?

32. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 33. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, lai mēs to varam nodot tālāk jau nākamajam Saeimas sasaukumam, un dot iespēju krietni ar to pastrādāt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Zariņš. 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.novembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, un faktiski šis likums ir veidots... šie grozījumi nepieciešami tāpēc, ka saistītais likums, par ko mēs runāsim pēc tam, tiek veidots no jauna, lai sinhronizētu terminoloģiju un arī dažādas normas ar Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta attiecīgo direktīvu.

Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2018.gada 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Kā es jau teicu, šis būs jauns likums, kas aizstās iepriekšējo, līdz šim spēkā esošo likumu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums”. Būs jauns nosaukums - “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums”.

Un faktiski šeit ir... kā es jau minēju, šeit ir iesniegti priekšlikumi, lai mūsu likumdošanu saskaņotu ar attiecīgo Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta direktīvu un veidotu visu šo sistēmu modernāku, mūsdienām atbilstošāku.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2018.gada 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Godājamie deputāti! Šis likumprojekts ir saistīts ar mūsu jau atbalstīto un komisijai nodoto likumprojektu par depozīta sistēmu. Un dzērienu realizētājs... ideja ir tāda, ka viņš nemaksā dabas resursu nodokli. Šis likumprojekts regulē arī attiecības starp... to, ka operatoram, kurš pārstrādā šo iepakojumu, ir jābūt noslēgtam līgumam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai tās iestādi un to kādā kārtībā tiek informēts Valsts ieņēmumu dienests.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 21, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Kiršteins. 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektu ir izstrādājis un Saeimā iesniedzis Ministru kabinets.

Atcerieties - jau iepriekšējās budžeta debatēs pacēlās jautājums par to, ka tiesnešu atlīdzība nav veidota atbilstoši... tā, lai tā būtu caurskatāma, neatkarīga, ilgtermiņā prognozējama. Tagad šie grozījumi ir izstrādāti, lai... nu, kā atbilde uz Satversmes tiesas spriedumu par tiesnešu atlīdzības sistēmas atsaisti no šobrīd spēkā esošās juridiskā dienesta augstākā vadītāja amatalgas. Tātad - lai būtu šī neatkarība, atbilstība... lai atlīdzība būtu atbilstoša amatam, amata sarežģītībai, atbildībai un statusam. Tas skar absolūti visus tiesnešus - gan rajonu tiesnešus, gan Augstākās tiesas tiesnešus, gan arī Satversmes tiesas tiesnešus. Un tādā pašā veidā ir paredzēts mainīt arī mēnešalgas noteikšanas principu, ņemot vērā to, ka tiesnešiem tiek izveidota šī bāzes samaksa un indekss, kas turpmāk katru gadu mainīs atlīdzību, ne tikai piesaistot to vidējai atlīdzībai tautsaimniecībā, bet arī vērtējot kopumā inflācijas izmaiņas un vidējās algas izmaiņas tautsaimniecībā, dalot ar divi aizpagājušā gada rezultātu. Tāds pats princips par šādām algas izmaiņām tiek attiecināts uz visu pārējo Saeimā apstiprināto amatpersonu atlīdzību. Tāpat likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets reizi četros gados vērtēs valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu, sniegs par to Saeimai ziņojumu. Un likumprojekts arī maina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonu atlīdzību. Atcerieties - mēs iepriekš Saeimā debatējām par jautājumu, ka šajās institūcijās strādājošo (īpaši Finanšu un kapitāla tirgus komisijā strādājošo darbinieku) atlīdzībai ir jābūt saistītai nevis ar vidējo algu tautsaimniecībā, bet ar attiecīgajā nozarē strādājošo vidējo atlīdzību.

Tas pats šajā likumprojektā tiek attiecināts arī uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbiniekiem, kuru algas noteikšanas princips tiek pielīdzināts attiecīgajā nozarē esošo darbinieku vidējai atlīdzībai.

Arī tieslietu sistēmā prokuroriem tiek mainīta piemaksu noteikšanas sistēma, kas turpmāk noteiks to, ka prokuroriem papildu piemaksa pie algas par nostrādāto laiku attiecīgajā amatā mainīsies reizi sešos gados, vispirms nosakot to piecu procentu apmērā pie algas, bet vēlāk - pēc 12 nostrādātiem gadiem - 10 procentu apmērā pie algas, ja, protams, ir saņemts pozitīvs vērtējums.

Tādējādi bāzes alga 2019.gadā tiks noteikta rajona tiesnesim 2695 eiro apmērā līdzšinējo... ja līdz šim 2018.gadā alga pie esošajiem noteikumiem bija 1647 eiro un 1966 eiro, tad jūs redzat, ka pieaugums ir ļoti būtisks. Turpmāk, 2020.gadā, alga jau būs 2840 eiro, 2021.gadā - attiecīgi 2959 eiro, kas nozīmē arī to, ka, ņemot vērā katru... ka visiem ir viena bāzes alga, bet tālāk koeficienti ir atšķirīgi - vai tas ir rajona tiesnesis, Augstākās tiesas tiesnesis vai Satversmes tiesnesis, un, piemēram, arī Satversmes tiesas tiesnesim alga 2019.gadā pieaugs par 722 eiro, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - par 814 eiro un attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājam - par 912 eiro. Lai algu pieaugumu nodrošinātu 2019.gada budžetā, tas prasīs papildu 8,6 miljonus eiro. Bet, protams, ka saglabājas problēma, jo algas palielinājums ir paredzēts arī atbildīgajiem izmeklētājiem Iekšlietu ministrijas sistēmā, tomēr Iekšlietu ministrijas sistēmā šis resursu nodrošinājums netiek plānots, pašai sistēmai savā budžetā ir jāatrod nauda.

Es šobrīd runāju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā un aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien vēlreiz! Manuprāt, šito likumu jau sen vajadzēja. Tad te Kalnozols mazāk kāptu un kritizētu tiesnešus. Sen šāds likums bija vajadzīgs, lai tiesā būtu tie cilvēki, kuri patiešām var lemt... mūsu lēmumus, nevis uz doto brīdi... kas tur notiekas. Manuprāt... aizejiet uz tiesām, apskatieties, kādi... man nav nekā slikta, ko teikt. Man patīk skaistas sievietes, un es vienmēr esmu apbrīnojis skaistas sievietes, bet... tiesas nav skaistuma konkurss. Nu nav skaistuma konkurss, kurā sacenšas, kura ir skaistāka, kura nav skaistāka. Tiesas tomēr ir vietas, kurās lemj mūsu likteņus. Un šo... es arī neizprotu Kučinska kungu. Kāpēc viņš vilka un tagad tikai pēc Saeimas vēlēšanām šādu lietu izdarīja? Sen vajadzēja šo lietu, jautājumu izdarīt... lai mūsu tiesās tiesneši patiešām ir ieinteresēti, motivēti kļūt par tiesnešiem un lai tur iekļūtu labāki cilvēki nekā uz doto brīdi: man nav ko citu darīt, es kļūšu par tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! No 2009.gada Ministru kabinetam ir uzdevums izstrādāt patiešām vienotu atlīdzības sistēmu, kurā tiek ņemta vērā katra amata kvalifikācija. Šī sistēma nodrošina to, ka visās institūcijās pēc vieniem principiem atlīdzība ir noteikta, neveidojas kaut kāda iekšējā konkurence, resursu pārbīdīšana no vienas institūcijas uz otru. Un tas nozīmē, ka uzdevums visu laiku ir jārisina divām institūcijām. Viena no tām ir Valsts kanceleja, kuras pārraudzībā atrodas atlīdzības sistēma, lai šāds vienots regulējums tiktu izveidots. Un otra institūcija ir Finanšu ministrija, kurai gadiem ir uzdevums beidzot sakārtot visu institūciju bāzes izdevumus, lai nebūtu tādas atšķirības, kāda tā ir kaut vai pagājušā gada budžeta rezultātos, kad tā atlīdzības mainīgā daļa starp institūcijām atšķiras pat par 150 procentiem. Un mēnešalgu atšķirības ir pat... nu, jā, sākot no 20 procentiem līdz pat 150 procentiem. Un minētais uzdevums ir no 2009.gada. Patlaban ir 2018.gads. Desmitgadi varēs svinēt jau nākamajā gadā. Joprojām notiek tāda lāpīšanās.

Un noteikti vēl ir daudzas institūcijas, kuras arī varētu iet šo pašu ceļu - iet uz Satversmes tiesu, pierādīt, ka to atlīdzības sistēma neatbilst amata specifikai un tā tālāk.

Es noteikti atbalstu tiesnešus visā pilnībā - šī atlīdzības sistēma ir jāsakārto. Bet, tikko kā sāk sakārtot atlīdzības sistēmu tiesnešiem, tā izkropļojums rodas visā pārējā daļā... pārējā tieslietu sistēmā. Tiesnešiem, prokuroriem kārtojam - atkal izmeklētāju daļa paliek apdalīta. Tātad nebūs tik un tā sistēmā, kaut vai šajā sistēmā, līdzsvara. Un tas skar arī visu pārējo... kaut vai juridisko dienestu valsts pārvaldē.

Es personīgi neatbalstu šo likumprojektu tikai tāpēc, ka, ja turpina piekāpties ierēdņiem, kuri nevar 10 gadu laikā izpildīt uzdevumu tā, kā tas ir patiesi jāizdara, beidzot izvērtēt pilnībā to, kādai ir jābūt atlīdzības sistēmai... tā, lai ir izvērtēta katra amata specifika, sarežģītība, atbildība un tā tālāk, tad, sistēmā pastāvīgi pumpējot papildu resursus... un ne tikai valsts pārvaldē, bet arī... valsts budžetā tiešā atlīdzībā jau tiek maksāts viens miljards eiro... Bet tas viss notiek šādā necaurskatāmā veidā, negodīgā veidā daudzos aspektos, negodīgā veidā pret vienādiem amatiem, vienādi nodarbinātiem cilvēkiem vienas ministrijas ietvaros un kādas citas ministrijas ietvaros.

Un tas nebūs iespējams tikmēr, kamēr uz atlīdzību skatīsies atrauti no darba rezultāta. Kamēr neieviesīs budžeta plānošanā un budžeta izpildē sistēmu, ka atlīdzība ir sasaistīta ar darba rezultātu, nav iespējams ieviest vienu pašu atlīdzību, nevērtējot arī to, kādā veidā visā valsts pārvaldē ir organizēts darbs, un nepanākot to, ka beidzot atlīdzība tiek maksāta par rezultātu, nevis vienkārši par nodrošinātu procesu.

Tāpēc es personīgi šo atlīdzības likumu neatbalstu. Es ļoti ceru, ka beidzot pietiks drosmes, kvalifikācijas, spēka un visa pārējā, lai sakārtotu tik ļoti svarīgu jomu - vienu no pamatjomām visā valsts pārvaldes sistēmā, tas ir, atlīdzības sistēmu. Jo, vēlreiz saku, šī sistēma tiešā veidā šodien jau izmaksā vienu miljardu eiro, neskaitot to, ka daļa atlīdzības tik un tā tiek maksāta caur subsīdijām un dotācijām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedoklis ir paužams?

I.Sudraba. Jā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I.Sudraba. Priekšlikumi iesniedzami līdz 6.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.novembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”.

Atgādinu, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama uz atsevišķu likumu pamata (šobrīd mēs skatām šāda likuma projektu). Tā ir pieļaujama sabiedrības vajadzībām, un sabiedrības vajadzības šajā gadījumā ir valsts robežas joslas ierīkošana.

Tas ir pieļaujams izņēmuma gadījumā, un šis būtu izņēmuma gadījums, jo nekustamo īpašumu īpašnieki nespēj vienoties ar atbildīgo valsts institūciju - Iekšlietu ministriju. Un pret taisnīgu atlīdzību strīda gadījumā atlīdzības apmēru nosaka tiesa. Uz komisijas sēdi tika aicināti abu nekustamo īpašumu īpašnieki, norādot, ka īpašniekiem ir tiesības deleģēt arī pārstāvjus, taču uz komisijas sēdi nedz īpašnieki, nedz viņu pārstāvji neieradās. Kā mums komisijā ziņoja konsultante, proti, bija informācija par to, ka īpašnieki uz šo sēdi neieradīsies. Tātad varam secināt, ka īpašnieki ir bijuši lietas kursā par to, ka šis jautājums tiks skatīts.

Komisija nolēma skatīt šo likumprojektu, un mēs uzklausījām Iekšlietu ministriju. Jānorāda, ka viens no galvenajiem problēmjautājumiem, kāpēc nav notikusi vienošanās starp nekustamo īpašumu īpašniekiem un atbildīgo Iekšlietu ministriju, ir strīds par vērtējumu jeb konkrēto atlīdzību, kas šajā gadījumā būtu izmaksājama nekustamo īpašumu īpašniekiem.

Kā jau minēju, šādus jautājumus risina tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to komisija lēma šo likumprojektu pirmajam lasījumam atbalstīt.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.maija lēmums par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību paredz, ka “likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem - Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem”.

2005.gadā Saeima pieņēma likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas juridiskā piederība. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu šāds speciāls likums joprojām nav pieņemts, līdz ar to tās īpašumtiesības nav noteiktas.

Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem Rīgas Svētā Pētera baznīca piederēja Vācu Svētā Pētera draudzei, kas bija Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas sastāvā. Rīgas Svētā Pētera baznīcas galvenā pamatfunkcija, izņemot padomju okupācijas laiku, ir bijusi reliģiskā darbība, un baznīca tika izmantota kā kulta celtne. Lai noteiktu Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieku, kas ļautu attiecīgo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, ir jāpieņem likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Saeimas lēmumam piedāvātais Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika nodots ar 2017.gada 23.marta Saeimas lēmumu. Dažādu Baznīcu atšķirīgo viedokļu dēļ pirms gada to nevarēja virzīt tālāk, tāpēc komisija uzdeva Baznīcām savstarpēji vienoties par risinājumu. Izpildot Saeimas komisijas doto uzdevumu, 2018.gada 21.septembrī starp Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu, Vācu evaņģēliski luterisko Baznīcu Latvijā un Vācu Svētā Pētera draudzi tika noslēgts Līgums par sadarbību Baznīcas kopības un vienības atjaunošanā. Puses vienojās par pasākumiem, kurus veiks, lai īstenotu Vācu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Latvijā pakāpenisku pievienošanos Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai.

Saskaņā ar šo līgumu Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ir piekritusi, ka īpašumtiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu ar likumu nosakāmas Vācu Svētā Pētera draudzei pēc tās iestāšanās Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā. Ņemot vērā, ka dokumenti par Vācu Svētā Pētera draudzes iestāšanos Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ir iesniegti Uzņēmumu reģistrā, bet vēl nav pieņemts Uzņēmumu reģistra lēmums. Šobrīd pirmajā lasījumā tiek virzīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kurš tālākas izskatīšanas gadījumā 13.Saeimas laikā varētu tikt labots atbilstoši tam, kā Baznīcas savā starpā būs vienojušās vai ir vienojušās.

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas sniegusi apliecinājumu vienā no komisijas sēdēm, ka tā neiebilst pret baznīcas nodošanu Vācu Svētā Pētera draudzes īpašumā.

Pagājušajā sēdē Saeima... Pagājušajā Saeimas sēdē iesniegto piecu deputātu parakstīto likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” komisija izskatīja, bet atstāja bez lēmuma pieņemšanas.

Šobrīd Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas nav zemesgrāmatā ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Rīgas pilsēta ir tās tiesiskā valdītāja.

Lai Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājums tiktu risināts nākamajā Saeimā un nepazustu gada laikā Baznīcas izdarītais darbs, izpildot komisijas... izdarītais darbs izpildītu komisijas 2017.gada lēmumu, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātā Saeima! Es esmu par to, lai mēs nododam, un es gribētu pateikt divus argumentus.

Pirmkārt, tas vēsturiskais. Jūs jau zināt, kāpēc baltvācieši atstāja Latviju 1939.gadā. Bija noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, un viņiem vajadzēja tā rakstīt: “Es brīvprātīgi atdodu īpašumus.” Visi negribēja braukt prom. Bija divi viļņi. Vieni aizbrauca uzreiz, bet otri negribēja. Un viņiem Hitlers atgādināja: “Ja jūs nebrauksiet, nu tad jūs esat pamesti likteņa varā.” Un dīvainā kārtā Latvijas valdība nesaprata, ko Hitlers tur teica.

Tātad tas otrais vilnis arī aizbrauca. Bet viņi dziedāja nevis “Deutschland über alles”, bet - “Dievs, svētī Latviju”. Viņi dziedāja “Dievs, svētī Latviju”! Un ar viņiem arī aizbrauca diezgan daudz īsti... nu, tā saucamie etniskie latvieši, kas vēlāk atgriezās ar vācu armiju.

Otrais punkts, ko es gribētu pateikt. Nu, vai mums jābūt sīkumainiem? Jūs padomājiet - viņi visus īpašumus zaudēja, bet mēs nevaram vienu vienīgu baznīcu viņiem atdot? Un domāsim mazliet arī plašāk! Kādreiz jau arī vācu karavīri atbrauks aizstāvēt Latviju. Ja viņi zinās, ka te arī viena baznīca viņiem ir atdota, ka mēs bijām pietiekami cēli to izdarīt, tad... ziniet, tad tas arī būs arguments pret visiem tiem tur, Vācijā, kas negrib, lai vācu karavīri te brauc. Tāpat, kā viņi izdarīja Lietuvā...

Tātad, lūdzu, atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lejiņa kungs runāja par to, ko mēs pagājušajā reizē atdevām komisijām. Šis likumprojekts neatdod vācu draudzei... Lejiņa kungs, izlasiet! Tas atdod LELB.

Konceptuāli piekrītot, ka baznīcas ir jāatdod draudzēm, es tomēr gribu pateikt, kāpēc man ir jāatturas balsot “par” šo likumprojektu, jo tas nav pilnībā sakārtots. Un es paskaidrošu - kāpēc. Un es iesaku arī citiem par to pārdomāt. Šī pašreiz ir ekumeniska baznīca, jo tur ir trīs draudzes, kas notur dievkalpojumus, - LELB draudze, vācu draudze un katoļu draudze.

Savulaik Rīgas pilsēta izglāba šo baznīcu no nojaukšanas. Daudzi nezina, ka piecdesmitajos gados bija ideja šo baznīcu nošķūrēt tāpat kā Melngalvju namu, un, tikai pateicoties latviešu kultūras darbinieku protestiem un arī nacionālkomunistu atbalstam, piecdesmito gadu beigās LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu nodot šo baznīcu kultūras vajadzībām Rīgas pilsētai, nevis valstij. Rīgas pilsētai, kura to varēja atjaunot, tāpat kā vēlāk atjaunoja Melngalvju namu!

Lai tagad uzceltu šādu baznīcu, vajadzētu ja ne 100 miljonus, tad vairākus simtus miljonu. Tātad kur ir galvenā problēma? Galvenā problēma ir tā, ka nav saskaņots viedoklis ar katoļu Baznīcu, kuras draudze ir vislielākā. Ja jūs gribat konkrēti, aizejiet un paskatieties - svētdienās tur ir apmēram 80 cilvēku no LELB. Kad ir vācu draudze, tur maksimums varbūt ir 50 cilvēku, bet, kad ir katoļu draudze, baznīca ir pilna. (Starpsauciens: “Tad atdodiet katoļiem!”)

Es saņēmu šādu vēstuli. Nolasīšu dažus citātus, kāds ir Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas viedoklis.

“Romas katoļu Baznīca redz dievnamu nākotnes sūtību kā kopīgas lūgšanas vietu ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu, LELB rūpējoties, lai Rīgas Svētā Pētera baznīca kļūst arvien vairāk par kristiešu vienotības un ekumenisma simbolu.”

Ja kāds nezina, ko nozīmē vārds “ekumenisms”... tas nozīmē dažādas kristīgās konfesijas... Baznīcas un viņu draudzes izmanto šīs telpas... nevis viena.

“Rīgas Svētā Pētera baznīca ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Tas ir nozīmīgs vēstures, kultūras un mākslas mantojums, kurš pieprasa ekumenisku sabiedrības dialogu, meklējot ne tikai kristīgo konfesiju kopējo labumu, bet arī vairojot kultūrvēsturisko procesu saglabāšanas un attīstības iespēju.”

Es drusciņ brīnos, ka VIENOTĪBA nav iepazinusies ar starptautisko līgumu. Gan Kalniņa kungs, gan Lejiņa kungs, man liekas, orientējas ārlietās. 2002.gada 25.septembrī Latvijas Republika noslēdza līgumu ar Svēto Krēslu. Līguma 22.pantā ir teikts: “Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa.”

Ar to nav domāta kāda maza lauku baznīciņa. Ar to ir domāta tieši Rīgas Svētā Pētera baznīca, kas tika uzbūvēta kā katoļu dievnams, un līdz 1524.gadam tā bija Romas katoļu Baznīcas dievnams. Tikai pēc tam reformācijas procesā to pārņēma luterāņu Baznīca.

Par šo baznīcu Latvijas valsts ir divreiz samaksājusi. Otrs starptautiskais līgums, godājamie kolēģi, ir līgums starp Vāciju un Latviju, ka Latvija atbilstoši šim līgumam samaksā bijušajiem Latvijas pilsoņiem, kas repatriējās uz Vāciju, visu nekustamo īpašumu... tajā atstāto kultūras priekšmetu vērtību. Tātad Latvijas nodokļu maksātāji par šo baznīcu samaksāja Vācijas valstij. Neviens nav atcēlis šo likumu kā tādu, un visa pēctecība uz to attiecas.

Tātad otrreiz par to samaksāja Rīgas pilsētas iedzīvotāji, kad viņi šo baznīcu atjaunoja no drupām.

Nākamais. Ja mēs runājam par ekumenismu. Kas tad labāk nodrošinās ekumenismu? Man īsti nav skaidrs. Es neesmu pret. Vai to nodrošinās, teiksim, baznīcas atdošana Rīgas... latviešu luterāņu Baznīcas... vācu draudzei vai luterāņu Baznīcai, vai katoļiem, vai Rīgas pilsētai? Mums nav jāiejaucas. Es pilnīgi piekrītu, arī Nacionālā apvienība uzskata, ka, protams, baznīcai ir jābūt draudzes īpašumam. Bet šinī gadījumā ir jābūt protokolam, mīļie kolēģi, kuru paraksta Rīgas pilsēta, kuru paraksta LELB un kuru paraksta arī katoļu Baznīcas pārstāvji. Es neredzu šo vienošanos. Kā mēs varam vienpusēji pieņemt lēmumu, ka būs padome, kurā sēdēs, teiksim, divu pušu pārstāvji? Mēs dalām īpašumu, kas mums nepieder.

Nākamais jautājums. Te jau pagājušoreiz, kad, starp citu, bija pilnīgi cits likumprojekts - par atdošanu vācu draudzei... tas jau arī parāda, cik tas nav nopietni. Tikko nobalsojām par atdošanu vācu draudzei, bet šodien mums ir cits likumprojekts. Tika pieminēts šis tornis un lifts, kas ir Rīgā visvairāk apmeklētais tūrisma objekts. Es paskatījos ienākumus no šīs baznīcas. Gadā apmēram 800 līdz 900 tūkstoši eiro, kas tiek sadalīti astoņām Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta dažādām iestādēm. Jā, man nepatīk, kā Rīgas dome sadala šo naudu. Apmēram trešā daļa paliek baznīcas uzturēšanai. Bet es nedomāju, ka pēc divarpus gadiem nemainīsies Rīgas domes sastāvs, un mēs dabūsim tādu Rīgas domi un tādu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas varbūt vairāk rūpēsies gan par šīs baznīcas restaurāciju, gan par pārējiem jautājumiem.

Nākamais. Pēc pašreizējā novērtējuma, šajā baznīcā kultūras vērtību... kultūras priekšmetu vērtība pārsniedz miljonu. Tur ir 17 epitāfijas, tas ir, kokā grieztas piemiņas zīmes cilvēkiem, kas ir restaurētas un ir lieliskā stāvoklī. Restaurācijas darbnīcas pastāv pie Rīgas pilsētas, kas nodarbojas ar šo kultūras pieminekļu restaurāciju.

Tam visam ir jābūt sīki aprakstītam likumā. Un kaut kādā veidā ir jābūt skaidrībai, kas tad nodarbosies ar to... Tagad jūs varat tur aiziet uz izstādi un apskatīt atjaunoto Pestītāja skulptūru, kas ir izstādīta. Kas operēs ar šo tūrisma objektu? Svētie tēvi vai kāds cits? Kā šī padome, kurā, piemēram, nav pārstāvēti katoļi un ir tikai divi cilvēki no Rīgas pilsētas, kura, kā jau es teicu, ir finansējusi par saviem līdzekļiem... Jā. Un Latvijas valsts ir jau divreiz samaksājusi par šo baznīcu.

Es saku - nu kā mēs tik bezatbildīgi varam tagad izlemt?

Es piekrītu tam risinājumam, kuru atnesīs mums un parādīs protokolā, kuru būs parakstījušas trīs ieinteresētās puses - Rīgas pilsēta, Romas katoļu Baznīca un LELB. Tad mēs varam kaut kādu lēmumu pieņemt. Es pašreiz varu tikai atturēties.

Paldies. Aicinu arī pārējos atturēties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Es esmu pret šo likumprojektu, jo uzskatu, ka īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir jānosaka Rīgas pilsētas pašvaldībai, nevis Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai.

Es uzskatu, ka skatāmajā likumprojektā ietvertais risinājums nav juridiski un ekonomiski pamatots un nav taisnīgs. Tas ir pretrunā ar mērķi, kuru nosaka pats likumprojekts, proti, “nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcu un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību”. Pieļauju, ka vēl dzirdēsim sofistiku, ka baznīcai ir jāpieder Baznīcai, ka baznīca tika uzbūvēta dievkalpojumiem un, ja tā, lai tur dievkalpojumi arī notiek, un tamlīdzīgi.

Tomēr atgādinu, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.maija lēmums noteic, ka likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem, to skaitā arī uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kuras statuss ir jānosaka ar īpašu likumu. Tāpēc Rīgas Svētā Pētera baznīca šajā likumprojektā ir skatāma arī kā kultūras piemineklis, jo tāds ir bijis Augstākās padomes lēmuma norādījums.

Uzskatu arī, ka šis likumprojekts nav taisnīgs attiecībā uz lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju, jo baznīcas atjaunošana no drupām un tās restaurācija notika uz tautas ekonomisko resursu rēķina un nav svarīgi, kāda valsts organizēja resursus tās atjaunošanai, restaurācijai un turpmākai uzturēšanai, - vai tā bija padomju valsts, vai Rīgas pilsētas pašvaldība Latvijas neatkarīgajā valstī.

Restaurācijā un rekonstrukcijā ir ieguldīti milzīgi naudas līdzekļi: no 1954.gada līdz 1990.gadam - aptuveni 3 miljoni 863 tūkstoši padomju rubļu, bet no 1991.gada līdz 2010.gadam - 728 646 lati. Tāpēc uzskatu, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodošana Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai nozīmē šo naudas summu izšķērdēšanu.

Kopš 1973.gada Rīgas Svētā Pētera baznīca kā iestāde strādā pēc pašfinansēšanās principa, tā ir rentabla. Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā kultūrvēsturiska objekta gada ieņēmumi ir aptuveni 800 tūkstoši eiro un ar katru gadu aug. Jau šā gada 10 mēnešu ieņēmumi ir 800 tūkstoši eiro. Tātad gada beigās tie var būt tuvu vienam miljonam. Es saprotu, ka Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai var būt liels kārdinājums izmantot šo baznīcu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai, un tomēr - kam vēsturiski ir piederējusi Rīgas Svētā Pētera baznīca? Tās piederība Rīgas pilsētai ir tradīcija, kas izveidojusies viduslaikos jau kopš baznīcas uzcelšanas 13.gadsimta sākumā. Atcerēsimies, ka ikvienai feodālajai varai Rīgā bija sava baznīca. Zobenbrāļu ordenim tā bija Jura baznīca, kas šodien ir pārkārtota, Rīgas arhibīskapam - Doms, pilsētai - Svētā Pētera baznīca. Feodālisma laikmetā tā bija Rīgas iedzīvotāju galvenā sakrālā celtne, kurā darbojās viena no vecākajām pilsētas skolām. Vienlaikus baznīcai bija arī liela nozīme pilsētas varas nostiprināšanā. Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās, lai tās baznīca būtu lielāka par citām. Monumentālo ēku ir cēluši un gadsimtos ne tikai uzturējuši, bet arī pakāpeniski pārveidojuši Rīgas pilsoņi. Tieši tad Svētā Pētera baznīca kļuva par Rīgas simbolu, un tikai 1888.gadā, kad bija likvidēta Rīgas rāte - koleģiālā Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija -, baznīcu nodeva baltvācu draudzei. Tā pastāvēja tikai līdz 1939.gadam, kad vācieši repatriējās. Līdz ar Rīgas rātes likvidāciju īpašumtiesības uz baznīcu tika nostiprinātas uz juridiskās personas - Svētā Pētera baznīcas - vārda.

1940.gadā Senāts savā rīkojumā apliecināja, ka baznīca joprojām pieder iepriekš minētajai juridiskajai personai, un norādīja, ka Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai, kas bija iesniegusi lūgumu tiesā, nav tiesību uz nelikvidētas juridiskās personas mantu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Rīgas varas viedoklis tika izteikts vairākkārt. 2004.gadā Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs savā vēstulē Saeimas sekretāram noformulēja Rīgas pilsētas pašvaldības pozīciju. Citāts: “Svētā Pētera baznīca ir jānodod pašvaldības īpašumā, lai veiksmīgi un operatīvi varētu tikt risināti ar šī kultūras pieminekļa apsaimniekošanu saistītie jautājumi. Ir skaidri jāapzinās fakts, ka pēc baznīcas nonākšanas draudzes īpašumā tā nevarēs finansiāli nodrošināt kultūras pieminekļa atbilstošu uzturēšanu, investīciju nodrošināšanu ēkas restaurācijai un palīdzība tiks lūgta no valsts un pašvaldības. Rīgas pašvaldība ir ieinteresēta augstākminētā jautājuma risināšanā un iesaka jautājumu par Svētā Pētera baznīcu risināt, sadarbojoties ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas draudzi, slēdzot līgumu par baznīcas kā svarīga kultūras pieminekļa apsaimniekošanu un izmantošanu.” Citāta beigas.

No 1991.gada beigām Rīgas Svētā Pētera baznīcā netraucēti un bez atlīdzības darbojas neliela draudze, kuru jau pieminēja Kiršteina kungs. Katru svētdienu tur notiek dievkalpojumi, kurus patlaban vidēji apmeklē no pieciem līdz astoņiem draudzes locekļiem. Notiek arī citi reliģiski pasākumi - kāzas, kristības. Tiek veidota ekumeniska vide, tiekas tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvji - gan luterāņi, gan arī katoļi -, kas notur šeit savus svētbrīžus, attīstot un nodrošinot kristiešu apvienošanas funkciju.

Kas vēl ir svarīgi? Rīgas pilsētas pašvaldība izpildīja faktiski visus ieilguma noteikumus, lai iegūtu īpašumtiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu. Baznīca ir Rīgas bilancē, Rīga ieguldīja savus līdzekļus, baznīcu restaurējot, baznīca ir Rīgas valdījumā, sākot ar 1973.gadu. Līdz ar to, sekojot Latvijas Republikas Civillikuma 1024.pantam, ir izpildīti visi ieilguma noteikumi, lai tas, kurš 10 gadu laikā valdījis nekustamo īpašumu, kas zemesgrāmatā uz viņa vārda nav ierakstīts, tiktu atzīts par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesības un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā uz sava vārda.

2008.gada rudenī pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūguma sniegt viedokli par iespējamo Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodošanu Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai Rīgas dome izskatīja lēmuma projektu, ar kuru bija paredzēts atbalstīt nodošanu, bet lēmuma projekts neguva atbalstu. To neatbalstīja dažādu frakciju deputāti. (Dep. I.Rībenas starpsauciens.)

Tajā gadā es arī biju Rīgas domnieks un piedalījos gan tajā diskusijā, gan tā lēmuma pieņemšanā, tāpēc labi atceros tos notikumus. Tas bija vēsturisks moments, deputāti! Īstenībā Rīgas vara apliecināja to pašu vēlmi, kuru ir paudušas visas iepriekšējās Rīgas varas paaudzes jau kopš 13.gadsmita sākuma. Un šī tieksme pēc tā, lai baznīca piederētu pilsētai, bija fiksēta lēmumā, ar kuru Rīgas dome neatbalstīja Baznīcas nodošanu Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai. Šis Rīgas domes lēmums nav atcelts! Es uzskatu, ka rīdzinieku intereses un tiesības, kā arī valsts intereses attiecībā uz īpašumtiesību piešķiršanu Rīgai ir nopietnas.

Tāpēc aicinu jūs, Saeimas deputāti, izskatāmo likumprojektu neatbalstīt, balsot “pret” vai balsojumā atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es principā... ja šo baznīcu atdod tautai, mūsu valstij ir simtprocentīga vara... Jo faktiski, pirms atnāca pārvaldīt šo labo tirdzniecības ceļu, kas pa Daugavu, šis bija tautas īpašums.

Jā, ar krustu rokā. Šis īpašums pārtapa... tiem, kas ar šo krustu atnāca...

Es... Kas uz doto brīdi man visvairāk, no malas skatoties, liekas nepatīkami? Šis ir vienkārši bizness, kurš ienes gadā miljonu eiro. Ko mēs te ņemamies? Kāda baznīca? Kādas garīgas vērtības? Nu atdodiet kaut vai man vai Hosamam to! Kāpēc luterāņu Baznīcai? Nu kāpēc? (Starpsauciens: “Kāpēc Hosamam?”) Vai Lejiņa kungam. Nu vienalga kam atdodiet to! Es arī ar lielu prieku paņemšu šādu biznesu, kurš ienes miljonu eiro iekšā.

Manuprāt, šo jautājumu nevajadzētu Saeimā vispār izskatīt. Šis ir mūsu tautas īpašums. Jebkura baznīca ir mūsu tautas īpašums. Atgriežamies pie tā, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Nē, nu... Kā vienmēr, par reliģiju klausīties - tā ir būtībā bauda. Nē, tiešām - tas ir interesanti.

Tas pēdējais Kalnozola prasījums - dot viņam baznīcu, lai viņš biznesu varētu attīstīt, ir... (Starpsauciens: “Hosamam!”; dep. H.Abu Meri: “Man! Viņš teica man!”) nu, tas ir tiešām ievērības cienīgs aicinājums. Kaut ko tādu...

Bet, kolēģi, te principā, protams, ir skaidrs, ka liela daļa cilvēku nesaprot, kas notiek, un lielā mērā pie tā vainojama gan situācija, gan jautājuma sarežģītība.

Par situāciju runājot, jāteic, ka nepieciešamība pēc šāda likuma tika konstatēta jau 1990.gadā un to nolēma Augstākā padome - Latvijas pārejas laika parlaments. Un tātad, ja bērniņš būtu dzimis tajā gadā, viņam jau būtu 28 gadi, drīz vien 30 gadu jubileju varētu svinēt. Tik ilgi tas jautājums ir muļļāts.

Ja mēs runājam par Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu... Jo būtībā 1990.gadā tika pieņemts Augstākajā padomē lēmums, ka ir jāpieņem divi likumi. Viens likums ir Rīgas Doma baznīcas likums, un otrs - Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums.

Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu Latvijas Republikas Saeima 2005.gadā jau ir pieņēmusi.

Protams, ja būtu jāraksturo, ko nozīmē šāda likuma pieņemšana, es varētu jums tiešām atbildēt, ka tas ir Otrā pasaules kara seku likvidācijas likums, jo būtībā šis jautājums par baznīcas piederību, ja neskatās tik dziļi kā Pimenovs, tur - 13.gadsimtā... tātad tur var aizrunāties līdz nezin kam... tad šis jautājums, protams, ir aktuāls saistībā ar baltvāciešu aiziešanu no Latvijas. Tas bija traģisks mirklis Latvijas vēsturē. Mēs zaudējām izcilu minoritāti - vāciešus, kas šeit ļoti daudz ko labu darījuši un attīstījuši mūsu valsti. Un šis jautājums, protams, ir “uzkāries” tāpēc, ka zemesgrāmatā... valstij nepieciešams izlemt nostiprināt šīs īpašumtiesiskās attiecības. Tātad... ja mēs runājam par to jucekli, kas radās... nu Lejiņa kungs jau labi parādīja... Atis. Atdosim vāciešiem šo draudzi. Kādiem vāciešiem? Tas bija iepriekšējo reizi, pagājušonedēļ sēdē mēs lēmām, ka vāciešiem, tā sacīt, jāatdod, jo atdevām šo likumu izskatīšanai komisijām. Šodien ir pirmais lasījums. Pa nedēļu nostāja ir mainījusies. Mēs atdodam Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai. Tā ka, protams, es labprāt gribētu dzirdēt Alda Adamoviča paskaidrojumus, lai būtu mierinājums tautai, lai arī Kiršteins būtu mierīgs, ka ir vienošanās starp Baznīcām. Jo te figurē... nu lai nes no Uzņēmumu reģistra tos dokumentus, lai mēs visi redzētu, vai ir kārtībā vai nav.

Es domāju, ka par šo likumu, protams, ir jābalso. Jo situācija, kas ir izveidojusies, nav laba. Ne tikai visus šos 28 gadus, bet arī šobrīd. Un es domāju, ka, atdodot gan LELB, gan vāciešiem, kāds bija risinājums, tas ir pareizs solis. Jo, no otras puses, var jau uzskatīt, ka valstij jāatdod, bet mums šīs tradīcijas nav. Valstij mēs īpaši neuzticamies. Baznīca neuzticētos, ja valstij šādu īpašumu atdotu, valsts nebūtu labs saimnieks, un tas nav arī pareizi. Inguna Rībena saka ļoti pamatoti, ka baznīca jau nav kultūras nams. To tomēr vajadzētu atdot Baznīcai.

Tā ka kopumā, kolēģi, es domāju, jāatbalsta ir, tāpat tas neko būtībā neizšķirs. Šīs diskusijas, es ceru, būs... par pamatu nākamajai Saeimai, lai izskatītu atkārtoti otrajā lasījumā, ja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lems to virzīt tālāk. Un, bez šaubām, šis likums visā visumā atkārto Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma tēzes. Šeit ir paredzēts, ka tiek izveidota padome, kurā ir pārstāvēta gan pašvaldība, gan arī luteriskā Baznīca. Tikai man viena lieta nav skaidra. Ja VIENOTĪBAS kolēģi, teiksim, Judins vai Čigāne, balsos par šo likumu, tad šinī likumā jau skaidri ir ierakstīts, ka jādarbojas pret Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumu, un Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca, izejot no šī likuma normām, ir prioritāra. Ja jūs balsosiet “par”, kāpēc tad jūs pirms tam strīdējāties pret to Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumu? Tā ka, kolēģi, es tomēr domāju, atbalstām šo likumu un lai nākamā, 13., Saeima saliek punktus uz “i”, kas būtu tikai pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsauciens: “Uzliec punktus uz “i”!”)

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pagājušonedēļ runājām par liftu, pagājušonedēļ bija cits likumprojekts, tad bija ļoti vajadzīgs atdot vācu draudzei. Paiet nedēļa, un baigi žēl, ka mums ir tikai viena Pēterbaznīca. Principā mums vajadzētu kādas septiņas, jo nu... katrai draudzei pa vienai Pēterbaznīcai. Un tad ir miers mājās, vai ne?

Situācija ir tāda, ka sausais atlikums patiesībā ir dramatisks. Varētu šeit spoguli nolikt priekšā, lai jūs paskatāties. Jūs pēdējā Saeimas sēdē šobrīd mēģināt atdot Pēterbaznīcu, kas 28 gadus ir stāvējusi, kur ir stāvējusi... un tiešām šeit runa ir par liftu, kas gadā ienes ap 900 tūkstošiem eiro. Bet Straujumas kundzes kā ziņotājas argumentācija par šo likumprojektu neiztur nekādu kritiku... ka šis likumprojekts jau 2017.gadā ir atnācis uz Saeimu no Tieslietu ministrijas, jau gadu tas stāv čupiņā un tagad ir netīšām izņemts ārā. Nākamajā nedēļā... kad Straujuma pati ar Kleinbergu un vēl trijiem deputātiem... ir iesnieguši līdzīgu likumprojektu, tikai vācu draudzei.

Sausais atlikums ir tāds, ka SASKAŅĀ ir nesaskaņa, Pimenovs saka vienu, pārējie deputāti noteikti darīs citādāk. VIENOTĪBĀ nav nekādas vienotības, ir sašķeltība par šo jautājumu, būs brīvais balsojums.

Es jums jau kuro reizi mēģinu pateikt, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas. Jūs nesaprotat latviski? Tas taču ir pavisam vienkārši. Atdalīta! Nejaucieties iekšā Dieva jautājumos! Lai viņi paši savā starpā tiek galā tieši tā, kā Kiršteina kungs minēja. Kiršteina kungs minēja - protokoli ir? Ir protokoli par to, ka viena draudze vienojusies ar otru un pilsētu tajā skaitā? Nav! Te ir... te pa galvu pa kaklu pēdējā... 12.sasaukuma Saeimas deputāti klupdami krizdami 1.novembrī savā pēdējā darba dienā mēģina sakārtot Pēterbaznīcas tālāko likteni, jo tagad baigi vajag! Pirms tam nevajadzēja!

Lūdzu vispār nebalsot par šo! Vienkārši nebalsot! Šeit jūs drīkstat nebalsot. Ja? (Starpsaucieni. Dep. I.Rībena: “Neticams idiots!”) Tā ka nebalsojiet! Atturieties! Nebalsojiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L.Straujuma. Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es gribu informēt, ka komisijas sēdē tika diskutēts gan par pašvaldības ieguldījumiem, gan par nepieciešamību redzēt juridiski pamatotu Uzņēmumu reģistra lēmumu par vienošanos, kas noslēgta starp Baznīcām.

Un tāpat gribu informēt, ka komisijas sēdē piedalījās Vācu Svētā Pētera draudze, kas piekrita šī likumprojekta tālākai virzībai. Līdz ar to es neredzu pretrunas starp luterāņu draudzēm.

Komisijas vārdā vēlreiz lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai. (Dep. A.Kaimiņš: “2050.gada 7.septembris!”)

L.Straujuma. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.novembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi četru likumprojektu paketi, kas runā principā par vienu un to pašu.

Un sākšu ar pirmo. Tātad likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.1365/Lp12).

Šis likumprojekts, tāpat arī nākamie trīs likumprojekti, ir izstrādāts, lai nacionālajā tiesību sistēmā transponētu Eiropas Padomes direktīvu par elektroniskajiem rēķiniem publisko iepirkumu procedūrās. Likumprojektā ir paredzēts, ka piegādātājam būs iespēja brīvi izvēlēties rēķina iesniegšanas veidu - papīra formā vai elektroniski. Savukārt pasūtītājam ir pienākums pieņemt šo rēķinu neatkarīgi no tā, vai tas ir iesniegts papīra vai elektroniskā formā. Jāsaka uzreiz, ka tā būs speciāla sistēma, kur šie rēķini tiks ievietoti. Un tā nebūs elektroniskā pasta sarakste.

Komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā ir akceptējusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Termiņš - 6.novembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar elektroniskajiem rēķiniem. Tur gan ir vēl arī dažas citas lietas, tehniski precizētas, saskaņotas ar iepirkumu likumdošanu.

Arī šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Un, kolēģi, komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Jā, paldies.

Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr.1367/Lp12) un to sagatavojusi pirmajam lasījumam.

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar elektronisko rēķinu ieviešanu publiskajos iepirkumos. Komisija ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā, kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumu termiņš ir 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.1368/Lp12). Arī šis likumprojekts ir saistīts ar elektronisko rēķinu ieviešanu publiskajos iepirkumos.

Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi. Kolēģi, aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Termiņš ir 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 6.novembris.

Un darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.1372/Lp12), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus Publiskās un privātās partnerības likumā (Nr.1372/Lp12). Šis likumprojekts atšķirībā no iepriekšējiem ir saistīts ar administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas reformu, un tajā ir paredzēti administratīvie sodi par aizsardzības un drošības jomu iepirkumu normatīvo aktu pārkāpumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.1372/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu arī šim likumprojektam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.novembrim.

Esam nonākuši darba kārtībā līdz lēmumu projektu izskatīšanai.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.784/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši... pavisam kopā uz Saeimas sēdi virzām astoņas apropriācijas.

Pirmā no tām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši un esam piekrituši noteiktās apropriācijas pārdalei, kur no Finanšu ministrijas budžeta programmas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” tiek novirzīti līdzekļi uz Prokuratūras pamatbudžeta programmu.

Kopā tiek novirzīti 360 982 eiro. Šis ir ierobežotas pieejamības jautājums. Pirms Saeimas sēdes ar šo jautājumu varēja iepazīties, plašāk es šobrīd nekomentēšu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad jūs šobrīd gribat vienkārši paņemt un līdzekļus neparedzētiem gadījumiem pārdalīt uz ļoti paredzētiem gadījumiem! No šiem astoņiem lēmuma projektiem, no šiem astoņiem... (Starpsauciens.) jāatbalsta... Septiņiem, ja? Jāatbalsta ir tikai sestais, jo tas tiešām bija neparedzēts gadījums - par čekas maisu digitalizāciju. Lai līdz šī gada beigām čekas maisi tiktu atklāti un parādīti atklātā veidā internetā. Tas ir vienīgais, kas ir neparedzēts gadījums. Pārējie visi ir sen bijuši... paredzēti gadījumi, un tam vajadzētu būt iestrādātam budžetā, nevis raut ārā gada beigās un pārdalīt gan licencēm, kuras... jūs zinājāt, ka maksājat 465 tūkstošus eiro attiecīgi... vai rallijkrosa licencei, vai kādai citai no motosporta... attiecīgām licencēm televīzijai. Tas visiem sen bija zināms! Tieši tāpat kā visi ļoti labi zina, ka vasaras olimpiskās spēles ir reizi četros gados, nevis sešos gados, vai ne? Tās ir paredzamas lietas!

Un tagad, šobrīd, jūs neparedzētiem gadījumiem... tagad, kad izrādās, ka Labklājības ministrijas atvēlētais naudas sadalījums jaundzimušajiem bērniem... Pēc statistikas ir tā, ka to bērnu Latvijā nav piedzimis tik, cik Centrālā statistikas pārvalde ir paredzējusi. Viens miljons ir palicis lieks. Kaut kur vajag sadalīt. Kaut ko vajag izdarīt. Vajag kaut kādā veidā iztērēt, vajag atstāt nākamajai Saeimai, valstij tukšu kasi. Pareizi! Pareizi! Tas ir valstiski! Jā! Ļoti neparedzēti gadījumi!

Līdz ar to lūdzu atbalstīt tikai un vienīgi sesto lēmuma projektu - par čekas maisu naudas piešķiršanu šim te... no Salaspils kodolreaktora, kas bija... Pārējos - noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā paskaidrot šo apropriāciju?

E.Putra. Jā. Komisijas vārdā vēlos paskaidrot, ka liela daļa šo līdzekļu tiek pārdalīta tādiem pasākumiem, kurus bija paredzēts finansēt 2019.gadā. Finansēt tos jau šinī gadā - tas nozīmē to, ka, jums, Kaimiņa kungs, nākamgad būs vienkārši vairāk naudiņas, ko dalīt budžetā. Tas arī ir skaidrs. (Dep. A.Kaimiņš: “Putras kungs, mēs tiksim galā!”)

Komisijā šis lēmuma projekts ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt šo apropriāciju arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.784/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.785/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Šī apropriācija faktiski nozīmē to, ka no vairākām programmām, kas ir Finanšu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai, līdzekļi tiek pārdalīti uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Kopā tie ir 9 147 750 eiro. Komisija šo apropriāciju ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es bieži vien apropriāciju pārdales gadījumos saku, ka atkal kārtējo reizi tiek pārkāpts likums. Un šī apropriācijas pārdale ir tieši tāda. Jo šeit no pozīcijas, kur līdzekļi šajā gadā netiks iztērēti plānotajā apmērā (tas skar sociālos pabalstus un izdienas pensijas), līdzekļi tiek pārdalīti uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Un es jums atgādināšu, ka ir Fiskālās disciplīnas likums, kurš vispār ir pieņemts tikai tāpēc, ka tas bija jāpieņem ķeksīša pēc, lai kāds atskaitītos Briselē, bet kuru šis parlaments regulāri pārkāpj visos iespējamos veidos. Un - arī šajā brīdī, balsojot par šo apropriācijas pārdali, proti, pārdalot līdzekļus no sociālajiem pabalstiem un pensijām. Vienalga, uz kurieni to pārdalītu, kaut vai kā šajā gadījumā uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tas ir šī likuma pārkāpums, jo likums iezīmē virkni pozīciju. Ja šajās pozīcijās budžeta likumā līdzekļi paliek pāri vai netiek pilnībā iztērēti, tie tomēr nav aizskarami, nav novirzāmi kaut kādiem citiem mērķiem, jo tādā veidā tiek pārkāpts vidējā termiņa budžeta ietvars, tas fiskālā deficīta līmenis, kurš aprēķināts saskaņā ar šīm noteiktajām izdevumu pozīcijām.

Ja jums kaut cik svarīgi ir šie jūsu pašu pieņemtie likumi un jūs respektējat šos mūsu valstī pieņemtos likumus, es aicinu neatbalstīt šīs apropriācijas pārdali.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šī apropriācija patiešām... vismaz šīsdienas darba kārtībā ir pati lielākā - ar nedaudz vairāk par deviņiem miljoniem. Mulsina, ka tas viss tiek uzreiz ieskaitīts līdzekļos neparedzētiem gadījumiem. Jo droši vien patiešām ir daudzi projekti, daudzi jautājumi, kuros valdība spētu atrast, kā šo naudiņu labāk iztērēt.

Viens no minējumiem, starp citu, kas vakar parādījās, apspriežot šo jautājumu, ka varbūt tāpēc valdība to pārskaita uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai attiecīgi ar šiem deviņiem miljoniem bez saskaņošanas ar Saeimu varētu rīkoties tālāk. Ja tā, tad vēl jo vairāk tas ir pamatojums, lai balsotu “pret” šo konkrēto apropriāciju. Turklāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs esam skatījuši daudz vairāk apropriāciju. Ne visas šodien ir darba kārtībā. Piemēram, arī tenisa centram “Lielupe” - pusmiljons, futbola klubam “Jelgava” caur Latvijas Futbola federāciju - gandrīz pusmiljons, “Daugavas stadionam” - 145 tūkstoši eiro... vārdu sakot, šīs summas nemaz šeit neparādās. Cik es saprotu, tās tiek ieskaitītas... pārskaitītas no pozīcijas uz pozīciju bez saskaņošanas ar Saeimu. Tāpēc aicinu balsot “pret” šo milzīgo apropriāciju, kas šodien ir lielākā - deviņu miljonu apmērā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šie padsmit miljoni ir faktiski pēdējā šīs Saeimas, iespējams, arī pat valdības sadale... tāds sadales process. Un interesantākais ir tas, kādā kontekstā tas viss notiek.

Tas pirmais ir... es ceru, ka daudzi ir izlasījuši, jo sevišķi tie, kas nāks pēc šīs 12.Saeimas. Ir tāds dokuments kā Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2019.gadam.

Un konteksts, kolēģi, šobrīd dalot tos padsmit miljonus, ir tāds, ka kopumā ir tikai trīs jomas, no kurām divās nemainās izdevumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Tā ir aizsardzība ar diviem procentiem, veselība ar četriem procentiem, bet sociālajā aizsardzībā mums ir neliels pieaugums. Visās pārējās jomās izdevumi pret IKP samazinās. Tāds ir konteksts, kurā mēs dalām šos līdzekļus.

Otrs konteksts ir pirms vēlēšanām solītais. Ir bijuši daudzi solījumi, bet viens konkrēti bija par atalgojumu mediķiem. Un, es domāju, diezgan sāpīga vilšanās ir tiem, kuri tiešām saņēma tādu - kā kādreiz politikā saka - “cietu” apsolījumu un pēc tam tika pievilti. Jo pastāv taču tāda lieta kā “vīrs un vārds”. Es dzirdēju vārdus un ievadu tēmai... ka, redziet, atstāšot tukšu kasi ar šo pārdali. Bet es šaubos, ka tie cilvēki, kas kandidēja uz Saeimu, kas no jauna ieņems šos krēslus, absolūti nebija iepazinušies ar budžeta reālo situāciju un prognozēm. Es domāju, zīmīgi šobrīd ir piefiksēt sākumu runām par to tukšo kasi... ar padsmit miljoniem neatstāj tukšu kasi. Jo nākamie solījumi dažiem... juristi teiks pacta sunt servanda, citi teiks “vīrs un vārds”, citi teiks “puisis pateica, puisis izdarīja” - krievu valodā labāk skan, vai ne? Kā nu kurš sapratīs. (Dep. I.Zariņš: “A kā tas krieviski skan!”) Nedrīkst no tribīnes (Starpsauciens: “Drīkst, drīkst!”)... un arī sarunāties ar jums es nedrīkstu. Bet šie solījumi, kolēģi, ir konkrēti. Un šajā kontekstā, ko es rādīju... vēl pārdalot padsmit miljonus... tiešām es aicinu medijus turēt nākamos deputātus pie vārda, un 1.janvārī mums nebūs OIK, 1.janvārī mums minimālā pensija Latvijā būs 200 eiro... vai ne, Barčas kundze, jūs arī to esat dzirdējusi. Un 1.janvārī mums neapliekamais minimums būs 500 eiro. (Starpsauciens: “600!”) Vēl vairāk. Līdz ar to ar šiem vārdiem, lai kādi nāktu, vai tie būs juristu pacta sunt servanda, vai “vīrs un vārds”, vai “puisis pateica, puisis izdarīja”... es aicinu sekot šīm nākamajām trim tēzēm un parādīt to, kā 1.janvārī tiešām tiks piepildīti šie konkrētie solījumi, kurus sabiedrība ir ņēmusi vērā, iebalsojot nākamo Saeimu. Šis arī ir gods man pēdējo reizi uzrunāt astoņu gadu laikā jūs, kolēģi. Un gribu arī pateikt lielu paldies par sadarbību. Tiešām man ir bijusi lieliska iespēja strādāt kopā ar jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Aplausi.)

V.Kalnozols (ZZS).

Smiltēna kungs! Es jums gribētu norādīt, ka Kučinska kungs ņēma vērā vēlēšanu rezultātus, jo viņš pirms vēlēšanām teica, ka viņš dos naudu medicīnai, bet tauta nobalsoja, ar savu balsojumu parādīja, ka tai neinteresē šī nauda. Taču tā bija, ja? Tā ka pārmest tagad to, ka... Tauta taču nobalsoja, ka nav vajadzīgs dot to naudu, ar nomācošu vairākumu, ja?

Un, ja mēs runājam par minimālo algu, es gribētu... padomājiet, deputāti, vienreiz paklausieties, ko Kalnozols saka. (Starpsauciens.) Paceļot minimālo algu, mēs visi iegūsim - gan tautsaimniecība, gan uzņēmēji. Vienīgie zaudētāji - Eiropas Savienības naudas turētāji. Neviena cita zaudētāja. Mēs vinnējam! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam. (Starpsauciens.)

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, Prezidij! Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit es turu rokā Ministru kabineta atbildi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai.

Principā parādās jautājums: kam ir vajadzīga Sporta apakškomisija, ja Ministru kabinets un izglītības un zinātnes ministrs neņem pilnīgi un galīgi neko par pilnu, ja tā var teikt? Sola, bet savus solījumus nepilda.

Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt ļoti konkrēti, ka 28.septembrī, dažas dienas pirms vēlēšanām, notika Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālās asamblejas sēde jeb sapulce, kur sporta sabiedrība bija saskaitījusi to, ka šīs neveiksmīgās nodokļu reformas rezultātā sporta organizācijām ienāk par 50 procentiem mazāk naudas no ziedojumiem un līdz gada beigām ziedojumu būs pat par 75 procentiem mazāk.

Kas mani izbrīna šajā atbildē? Mani izbrīna vairākas lietas.

Pirmā lieta. Mani izbrīna jau šī pati Ģenerālās asamblejas sēde jeb pasākums, kas bija. Vispirms šajā jautājumā tribīnē uzkāpj Finanšu ministrijas pārstāve un izstāsta visus tos argumentus, kas šeit, vēstulē, ir rakstīti, - ka lielākā daļa ziedojumu ienāk gada beigās, ka mēs nevaram... ka diez vai mēs varēsim pildīt dotos solījumus.

Bet pēc tam tribīnē kāpj mūsu Ministru prezidents Māris Kučinskis un visai Latvijas sporta sabiedrībai apsola, ka mēs taču veidosim speciālu komisiju un strādāsim līdz 6.novembrim, un šo jautājumu atrisināsim.

Pēc tam tribīnē kāpj Kārlis Šadurskis, kurš šeit sēž, un arī viņš no tribīnes apsola visai Latvijas sporta sabiedrībai, ka šie divi miljoni tikšot atrasti un ka viss notikšot, viss būšot.

Paiet vēlēšanas, un šeit ir atbilde, ka nekā nebūs. Tātad sporta sabiedrība Latvijā ir vienkārši apmānīta! Šeit tāds ļoti labs teksts no atbildes: “Ziedojumi ir papildu atbalsts sporta nozares nevalstiskajām organizācijām, bet atsevišķos gadījumos tas nav izšķirošs sporta nozares nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas rīcībā esošajiem datiem sporta nozarē vairākām sabiedriskā labuma statusu ieguvušām organizācijām ziedojumi veido nebūtisku ienākumu daļu.” Un klāt ir pielikums un norāde - skatīties pielikumu.

Es nosaukšu, kurām tas ir ļoti “nebūtiski”. Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija 2017.gadā ziedojumos saņēmusi 98,94 procentus no tām naudiņām, kas tai vispār ir ienākušas; Latvijas Tenisa savienība - 68,45 procenti saņemti ziedojumos; Latvijas Riteņbraukšanas federācija - 46,07 procenti saņemti ziedojumos; Latvijas Ūdens motosporta federācija - 64,63 procenti saņemti ziedojumos; Latvijas Boksa federācija - 35,63 procentus ziedojumos... nu, tas ir daudz vai maz? Tas ir nebūtisks ziedojuma apmērs šīm sporta organizācijām, sabiedriskā labuma guvējām?

Šadurska kungs, piecas dienas jums vēl ir palikušas savus solījumus pildīt. Pacentieties, varbūt izdodas! Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Abu Meri, Seržants, Zariņš, Gaidis Bērziņš, Kleinberga lūdz turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav! Nav! Ir!”) Nu tad... Ja kaut vienam deputātam ir iebildumi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - nav. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es par pašu apropriācijas pārdales lēmuma projektu. Atceramies, kolēģi, ka pagājušajā gadā un arī iepriekšējos gados mēs gada beigās vienmēr esam meklējuši naudu, ar ko finansēt dzelzceļa infrastruktūru, vienmēr dzelzceļam naudas ir trūcis. Ja nemaldos, tie bija padsmit miljoni, ko mēs katru gadu pārdalījām papildus klāt. Bet šodien mums ir lēmuma projekts, kura 2.punktā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka mēs noņemsim divus miljonus no finansējuma dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai 2018.-2020.gadam.

Jautājums ir tāds: tad jūs tagad... divi miljoni tiek noņemti, bet noteikti pēc mēneša kāds nāks uz šejieni un prasīs 20 vietā, ja? Tā laikam ir tāda pārdale uz laiku, ja? Lai varētu īstenot citus projektus, kas ir iecerēti... caur neparedzētiem gadījumiem, kur nevajag Saeimas akceptu... mēs aizņemamies naudiņu un pēc tam nākam un sakām: “Nu, mums tagad dzelzceļš ir jāklapē ciet, jo mums tās naudas trūkst!” Tāpēc es neuzskatu, ka tas ir pamatoti, jo noteikti nav tā, ka dzelzceļam tiešām divi miljoni paliek pāri situācijā, kāda ir gan kravu, gan pasažieru pārvadājumos, tāpēc es diemžēl šo projektu nevaru atbalstīt. Aicinu arī jūs pārdomāt, pirms atbalstīt šo projektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

E.Putra. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka, pārdalot šo naudu uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, protams, tas nenozīmē, kolēģi, ka šo naudu līdz gada beigām Ministru kabinets iztērēs. Bet bezatbildīgi būtu atstāt valdību bez līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tiešām, ja kaut kas gadās... tpu, tpu, tpu, protams, bet, protams...

Aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.785/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts - “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.787/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi apropriāciju un nolēmusi piekrist noteiktās apropriācijas pārdalei, kur no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogrammām tiek pārdalīts finansējums uz Kultūras ministrijas programmu “Kultūrizglītība” kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetenču centros un uz programmu “Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana kultūras nozarē”.

Komisija šo apropriāciju ir atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Gan šī, gan nākamā un vēl dažas no šīm apropriācijām ir tādas, kur šajā gadā bija ieplānoti līdzekļi projektā... kaut kāda projekta īstenošana... vai vispār nenotiek, pārceļas uz nākamo gadu, aizkavējas šī projekta realizācija. Tas nenozīmē, ka šie līdzekļi paliek pāri un ka noteikti šajā gadā tie par katru cenu ir jāiztērē, jo šie līdzekļi tik un tā būs vajadzīgi nākamajā gadā. Un, kad teiks, ka gads slēdzas un pie tās naudas vairs nevar tikt klāt, jūs paši saprotat... noteikti jūs kaut vai savā ģimenes budžetā tā nerīkojaties... ja jūs kaut ko bijāt plānojuši šogad, bet to neizdodas realizēt, tad realizējat nākamajā gadā, tas nenozīmē, ka par katru cenu jūs šo iepriekš rezervēto naudu cenšaties iztērēt. Un tas skar gan šo projektu - Salaspils kodolreaktora likvidāciju, gan arī, piemēram, “Valsts nekustamo īpašumu” īstenotos projektus - piemiņas memoriāla būvēšanu, kā arī Rīgas pils rekonstrukcijas tālākos darbus. Ja šie projekti nerealizējas šogad, tas nenozīmē, ka tie netiks realizēti turpmāk. Un tāpēc es arī aicinu jūs būt rūpīgiem saimniekiem un par katru cenu necensties iztērēt naudu. Es apzinos, ka ir svarīgi Ventspils Mūzikas vidusskolai nopirkt mēbeles un instrumentus, bet tas nav kaut kāds ārkārtas gadījums, tas ir projekts, kuram nākamajā gadā jārealizējas. Tas pats skar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu un Nacionālo Mākslu vidusskolu. Visi šie darbi ir tādi, kurus var normāli plānot nākamajā gadā un pakāpeniski realizēt. Nav jācenšas par katru cenu iztērēt šo naudu šogad, rēķinot, ka it kā tādā veidā atbrīvosies fiskālā telpa 2019.gadā. Tā nerīkojas rūpīgs un gādīgs saimnieks.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministrei Dacei Melbārdei.

D.Melbārde (kultūras ministre).

Labdien, cienījamie deputāti! Es pilnībā piekrītu, ka ir jābūt rūpīgam saimniekam. Un mēs, Kultūras ministrija, cenšamies tādi būt. Un mēs patiešām uz šo finansējuma pārdali lūkojamies kā uz ieguldījumu izglītībā. Un jāteic, ka pat neatliekam... Un mēs ļoti labi arī zinām, ka nākamajā gadā fiskālā telpa ir ierobežota. Un mums ir patiesas bažas, ka šis finansējums būs jāatrod, pārdalot un noņemot finansējumu citām vajadzībām izglītībā. Tāpēc, uzskatot, ka šis ir patiešām sabiedrībai nozīmīgs ieguldījums, mēs atļāvāmies šādu pārdali ierosināt.

Ja mēs runājam par to, kā sadalās šis finansējums, tad... Nākamajā gadā mēs veram vaļā Ventspils Mūzikas vidusskolu. Un šeit gribu uzsvērt, ka visas skolas, par kurām mēs runājam, ir valsts skolas, nevis pašvaldību skolas. Tas nozīmē, ka ne Ventspils pašvaldība, ne Liepājas pašvaldība, ne Rīgas pašvaldība šīs skolas nefinansē un nefinansēs. Ja mēs šeit, Saeimā... ja jūs izlemsiet Saeimā neatbalstīt šo apropriāciju, tad nebūs tā, ka pašvaldība šo finansējumu atradīs. Vienkārši pašvaldības nefinansē valsts skolas.

Ņemot vērā to, ka Ventspils Mūzikas vidusskola nākamajā mācību gadā uzsāk darbu, protams, pirmajā pusgadā mums skola ir jāiekārto. Skolai ir vajadzīgas mēbeles. Mēbeles tā ir pieprasījusi jau šī gada sākumā un ir absolūti gatava tās iepirkt, un visi šie iepirkumi ir procesā.

Otra būtiska lieta. Šeit bija runa arī par neatliekamiem jautājumiem. Divās skolās mums patiešām ir neatliekamas vajadzības. Gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, gan Nacionālajā Mākslu vidusskolā mums ir kritiska situācija, kas apdraud audzēkņu drošību. Un tāpēc mēs lūdzam atbalstīt tās jau šajā gadā.

Es esmu gatava atbildēt uz papildu jautājumiem, ja gadījumā tādi radīsies, un detalizēti izstāstīt, cik maksā mēbeles, kādi ir iepirkumi, bet negribu kavēt deputātu laiku. Taču, ja nepieciešams, esmu gatava to darīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Putra. Aicinu atbalstīt šo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.787/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 12, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.786/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi apropriācijas pārdali. Finansējums no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi”” tiek pārdalīts Ārlietu ministrijas budžeta apakšprogrammai “Diplomātisko un konsulāro misiju nodrošinājums”. Šis finansējums ir paredzēts Latvijas vēstniecībai Amerikas Savienotajās Valstīs, Vašingtonā, - ēkas stiprināšanai. Tāpat finansējums 98 tūkstoši eiro ir paredzēts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Torņa ielā 1, Rīgā, būvprojekta izstrādes uzsākšanai. Un 18 tūkstošus 109 eiro ir paredzēts novirzīt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo apropriāciju ir izskatījusi un atbalstījusi. Aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.786/Lm12). Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts - “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.788/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Šo apropriāciju, kurā no Finanšu ministrijas budžeta programmas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” 1 386 545 eiro ir novirzīti uz Kultūras ministrijas programmu “Kultūras mantojums”, lai 2018.gadā veiktu neatliekamus darbus sakrālā mantojuma objektos, komisija ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.788/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts - “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.789/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Komisija ir izskatījusi un piekritusi apropriācijas pārdalei, kur līdzekļi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas “Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība” 139 039 eiro apmērā tiek pārdalīti atbilstoši iepriekš mūsu pieņemtam lēmumam par čekas maisu atvēršanu un ar to saistīto digitalizāciju. Komisija šo apropriāciju ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt. (Dep. A.Kaimiņš: “Šitais ir vienīgais, kas ir jāatbalsta!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.789/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts - “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.790/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Budžeta komisija ir piekritusi apropriācijas pārdalei no Pārresoru koordinācijas centra budžeta programmas “Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšana” 52 529 eiro apmērā uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmu “Statistiskās informācijas nodrošināšana”, lai uzsāktu konkurētspējas monitoringu un investīciju plānošanas atbalsta rīka izveidi. Komisija šo apropriāciju ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.790/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts - “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.791/Lm12).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Noslēdzošā apropriācijas pārdale. Saeimas atbildīgā komisija ir piekritusi apropriācijas pārdalei, kur līdzekļi no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Valsts sociālie pabalsti” 1 035 000 eiro apmērā tiek novirzīti dotācijai uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu “Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā” 2019.gadā. Šeit ir runa par rallijkrosu, motokrosu un spīdveju. Šīs trīs licences tiek apmaksātas no šīs apropriācijas naudas. Komisija šo apropriāciju ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Varis Krūmiņš jau izstāstīja par nepieciešamību atbalstīt sportu, un, kā mēs dzirdējām, valdības vadītājs un atsevišķi ministri solīja šos līdzekļus dabūt.

Tagad šeit ir viens miljons, kas tiek atdots tieši motosportam. Protams, no vienas puses, - visu cieņu šiem trim pasākumiem, gan rallijkrosa, gan motokrosa, gan spīdveja čempionāta posma organizatoriem!

Tomēr man šķiet, ka varbūt būtu lietderīgāk ieguldīt līdzekļus tajos sporta veidos, kur tiešām mēs vairojam sabiedrības fiziskās aktivitātes, nevis tikai motoru rūkoņu, tā teikt.

Un otra lieta. Cik es saprotu, vismaz daļa no šiem pasākumiem tīri labi atpelna ieguldītos līdzekļus. Respektīvi, es domāju, vismaz kādu daļu no šiem līdzekļiem varētu arī pašas šīs federācijas - Latvijas Automobiļu federācija un Latvijas Motosporta federācija - nopelnīt, šos pasākumus rīkojot. Ja to nevar izdarīt, varbūt tiešām tie pasākumi arī nav jārīko.

Tas ir mans īsais komentārs. Un es personīgi balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī sajūta jau ir ceturto reizi. Šis ir ceturtais gads, un katru reizi šajā laikā ir šīs briesmīgās apropriācijas.

17 minūtēs 17 miljoni - tā ar vieglu roku...! Savukārt nākamais darba kārtības jautājums ir par to, ka cilvēkiem, kuri ir slimi ar vēzi... pietrūkst naudas viņu ārstēšanai.

It kā visiem pirms vēlēšanām bija nodefinēts, ka Latvijas cilvēks ir vissvarīgākais.

Bet šeit 17 minūtēs 17 miljoni gan baznīcām, gan skolām, gan... principā - dzelžos un betonos, un tagad jau arī vēl benzīnā. Neparedzētiem gadījumiem.

Sēž izglītības un zinātnes ministrs un priecājas par to, ka viņam tikko ieskaitīja algu. Viņam atnāca īsziņa. Ministrs 1.datumā ir saņēmis savu algu. Ministri saņem valstī pirmie algu. Tas taču ir ļoti labi.

Bet nākamais darba kārtības jautājums ir par cilvēkiem, kuri nespēj principā... viņiem ir vēzis. Principā viņi... paātrinātā veidā mirst.

Un tagad jūs savā pēdējā darba dienā, pēdējās savas darba dienas 10 minūtēs ar savu pēdējo mandātu... Neesat dzirdējuši, ko pašā dienas sākumā es jums teicu, - ka jūs šodien varat balsot tā, kā patiešām domājat. Patiešām tā, kā jums sirsniņa saka, nevis tā, kā jums saka partija, frakcija vai vienalga kas. (Starpsauciens.) Jūs to paši varat darīt šodien. Jūs nedzirdat.

Pēc tam nebrīnieties, ka par jums runā tādā veidā, kā šobrīd arī runā, ja godīgi. Pēc tam nebrīnieties par sarkanajām kartītēm, kas jums ir ierādītas no vēlētājiem. Pēc tam nebrīnieties par to!

Jums šodien bija iespēja bišķiņ reabilitēties. Jūs to neizdarījāt.

Es saprotu, ka tieši šī nauda, kas ir Labklājības ministrijai... Mums taču valstī ar labklājību viss ir kārtībā, vai ne? Mums viss ir tik lieliski, ka šis viens miljons tagad tiek iedalīts licenču pirkšanai un motosportam. Viens no motosporta... Rasmanis taču ir vienā motosporta federācijā. Tur laikam ir kādi 250 tūkstoši, ja? Tur ir vēl, cik es saprotu, Seska kungs, vai ne? Arī ar ralliju taču nodarbojas gan viņš, gan viņa ģimenes locekļi.

Tas jau ir labi. Tas jau nav slikti. Vēl jo labāk ir tas, ka tiešām šī nauda tiek arī atpelnīta, jo mums patiešām šis ir starptautisks pasākums un brauc šeit no visas pasaules gan paši sportisti... un tā tālāk.

Bet runa ir par veidu, kā jūs pieņemat lēmumus. Kā jūs varat tā pieņemt lēmumus?! 1.novembrī 10 minūtes pirms savas pēdējās Saeimas sēdes beigām jūs pieņemat lēmumu par 17 miljoniem. Ne kauna, ne goda!

Un es saku - četrus gadus šī sajūta man ir. Katru reizi. Šīs apropriācijas jums bija jāiedod tikai un vienīgi čekas maisu digitalizēšanai. Tas bija aptuveni 140 000 eiro. Viss! Basta! Vai tiešām 140 000 eiro dēļ bija jāiztērē vēl 17 miljoni eiro? Kurš jums to lika darīt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija? Jūs šeit esat ievēlēti deputāti, jūs nav ievēlējušas partijas! Jūs nav ievēlējušas frakcijas! Jūs ir ievēlējuši Latvijas valsts pilsoņi, kuru intereses jūs šobrīd neviens neaizstāvat! Tie daži, kas balso “pret”...! Tas ir absolūti nepareizi! Šādā veidā dalīt naudu - tā nedrīkst darīt! Šadurska kungs, nāciet, lūdzu, ar visu savu algu... un stāstiet, kāpēc jums liekas, ka tas ir pareizi! (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis: “Vai tu lasīt proti?”)

Sēdes vadītāja. Šadurska kungs jau sen bija pieteicies debatēt.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par šo konkrēto apropriācijas pārdali.

Šī gada budžetā bija paredzēti 1,2 miljoni Paralimpiskā sporta centra būvniecības uzsākšanai. Projekta vadība negāja raiti, rezultātā šobrīd vēl nav izsludināts konkurss projektēšanai, un ir pilnīgi skaidrs, ka šo naudu apgūt šogad nevarēs.

Jautājums ir: kā nākamā gada budžetā, ja fiskālā telpa to šobrīd neļauj, varētu ļaut paralimpiešiem uzsākt šī centra būvniecību? Viens no variantiem - lai atbrīvotu nākamā gada fiskālo telpu, dažus maksājumus, kuri būtu jāveic nākamajā gadā, pārcelt uz šo gadu. Un tās ir šīs trīs licences. Proti, šie nav īsti 1,2 miljoni, tas ir nedaudz vairāk kā viens miljons eiro, bet par šo vienu miljonu eiro mēs atslogotu nākamā gada budžetu. Mani patiesi izbrīna Sudrabas kundzes uzstāšanās šeit iepriekš, jo Sudrabas kundzei kā bijušajai Valsts kontroles vadītājai jau nu gan vajadzētu zināt budžeta un finanšu vadības likuma normas par to, ka atšķirībā no ģimenes budžeta valsts budžetā līdzekļus nevar pārcelt uz nākamo gadu, jo neiztērētie budžeta līdzekļi aiziet budžeta deficīta segšanai.

Līdz ar to iespēja, kā šos līdzekļus pārcelt, ir tieši šī - samaksājot par licencēm šogad, lai atbrīvotu nākamā gada fiskālo telpu. Protams, godātie deputāti, jūs varat balsot pēc savas labākās apziņas. Balsojums par šo ir nesalīdzināmi vieglāks nekā, piemēram, par Rīgas Svētā Pētera baznīcu, jo šim balsojumam bija jāsakrīt ar paša Svētā Pētera gribu... kas bija jāuzmana... jo agri vai vēlu būs jāstājas viņa priekšā. Šeit ir daudz vienkāršāk.

Vēl mazs sveiciens Varim Krūmiņa kungam, kurš ir velti sēdējis LOK Ģenerālajā asamblejā un neko nav sapratis ne no tā, ko premjers teica, ne no tā, ko es sacīju.

Premjers un jūsu padevīgais kalps LOK Ģenerālajā asamblejā apsolīja atrast šī gada budžetā līdzekļus, lai samaksātu par tiem sporta pasākumiem, kuru rīkošanai ir nepieciešams finansējums šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, un runa ir par kamaniņu sportu, bobsleju, skeletonu un handbolu. Šie līdzekļi, protams, tiks atrasti. Bija runa vēl arī par hokeju, bet šie līdzekļi jau ir atrasti.

Vēl turpinājumā vai nobeigumā, godātie deputāti, es gribu no sirds jums pateikties par sadarbību šīs valdības laikā! Mums ir gājis dažādi, ir bijušas domstarpības. Bet es ļoti augstu vērtēju šīs Saeimas paveikto daudzos likumu grozījumos, kas ir veikti gan Izglītības likumā, gan Vispārējās izglītības likumā, gan citos likumos. Un, godātie deputāti, mana cieņa pret 12.Saeimu nākamajos gados tikai pieaugs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Es gribu pievienoties Kaimiņa kungam. Mēs ar Aldi arī bijām ieplānojuši nopirkt kotletes, a jūs gribat mums šis kotletes atņemt! Kā jūs to atļaujaties?!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Attiecībā uz Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālo asambleju jāteic, ka diemžēl gan Ministru prezidenta kungs, gan Šadurska kungs, pabeiguši savas runas, piecēlās un izgāja no zāles. Principā viņi vispār nedzirdēja, par ko runāja sporta sabiedrība un visi pārējie. Un, ja ir vēl kaut kādas šaubas par to, ko viņi abi divi teica, tad vajag ieiet olimpiade.lv un uzlikt runu - no A līdz Z... paklausīties pašam sevī un izdarīt kaut kādu analīzi.

Nu apmēram tā. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Labi. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens.)

E.Putra. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 12.Saeimas pēdējo apropriāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.791/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 577 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šā gada 10.augustā Saeima saņēma 10 577 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai”.

Šā gada 12.septembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi, kurš lūdza izvērtēt un samazināt Latvijas simtgades svinību tēriņus no valsts budžeta, tādā veidā piešķirot finansējumu onkoloģisko slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai. Iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis pauda pārliecību, ka labākas ārstēšanas iespējas ļaus izglābt daudzas dzīvības - ģimenes locekļus un draugus -, jo vēzis nešķiro, un norādīja, ka onkoloģiskie pacienti ar savlaicīgi atklātu slimību un atbilstošu ārstēšanu arī turpmāk varēs pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā - turpināt strādāt, maksāt nodokļus un būt aktīvi.

Šā gada 3.oktobrī komisija aicināja Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta pārstāvjus sniegt detalizētu skaidrojumu par situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā, par prioritātēm un kritērijiem, kas nosaka finansējumu noteiktiem onkoloģiskās saslimšanas gadījumiem. Institūcijas pārstāvji norādīja, ka papildus vēža ārstēšanai šogad ir piešķirti 30 miljoni eiro un ka attiecīgo summu ir paredzēts piešķirt arī turpmāk. Tika uzsvērta “zaļā koridora” nozīme, kurš ir sekmējis pieaugumu onkoloģisko slimību diagnosticēšanai agrīnā stadijā.

Pēc veselības nozares pārstāvju domām, uzsāktie pasākumi ir jāturpina arī attiecībā uz zāļu iegādi, kompensējamiem medikamentiem; investīcijām konkrētajā jomā ir jābūt pastāvīgām un stabilām.

Komisijas locekļi atzīst, ka šis ir ārkārtīgi smags jautājums. Neatkarīgi no simtgades pasākumiem ir nepieciešams rast papildu finansējumu onkoloģisko slimību ārstēšanai, tomēr ir jāsaprot, ka kultūras vajadzību un onkoloģisko slimību pretnostatīšana ir nepareiza.

Situācija ar onkoloģisko slimību ārstēšanu ir problemātiska, bet to atrisināt tikai ar līdzekļiem no simtgades svinībām ir neiespējami. Atgādinu, ka 19.septembrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas apvienotajā sēdē tika diskutēts par apropriācijas pārdali un rezultātā komisija pieņēma lēmumu - daļu no naudas līdzekļiem piešķirt Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai aparatūras iegādei onkoloģisko slimnieku ārstēšanai.

Tajā pašā apvienotajā komisiju sēdē deputāti lūdza Veselības ministriju noteikt prioritātes veselības nozarei, lai apropriācijas gadījumā līdzekļi tiktu novirzīti atbilstoši Veselības ministrijas prioritāšu sarakstam. Vēlos atzīmēt, ka tieši onkoloģija ir atrodama saraksta augšgalā.

Runājot par apropriāciju, jāteic, ka 2015.gadā no Ārlietu ministrijas programmai “Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē” paredzētās naudas apmēra pusotrs miljons eiro tika novirzīts neparedzētiem gadījumiem, sekmējot racionālāku un lietderīgāku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.

Šis ir tikai viens no piemēriem, kad, veicot apropriāciju pārdali, tiek papildus finansētas citas jomas. Ja simtgades finansējumam radīsies pārpalikums, tad, veicot apropriāciju pārdali, atbildīgās komisijas ņems vērā Veselības ministrijas izstrādāto prioritāšu sarakstu. Komisija, uzklausot iesniedzēju prasības un veselības nozares pārstāvju sniegto informāciju, šā gada 24.oktobrī vienbalsīgi nolēma nodot kolektīvo iesniegumu nākamās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kartības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par 10 577 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 577 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, atvainojos, ka neprezentēju šo likumprojektu iepriekšējās sēdēs, jo atbildīgā referente Jeļena Lazareva slimo... un uz trešo lasījumu es esmu noteikts par atbildīgo no komisijas.

Uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr.1196/Lp12) saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 2.priekšlikumu ir sagatavojis labklājības ministrs Jānis Reirs. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 3.priekšlikumu arī ir sagatavojis labklājības ministrs Jānis Reirs. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 4.priekšlikumu ir sagatavojis labklājības ministrs. Daļēji atbalstīts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 5.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 6.priekšlikumu ir sagatavojis labklājības ministrs Jānis Reirs. Tas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 7.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 8.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Līdz ar to visi priekšlikumi trešajam lasījumam ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Šodien ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Tretjakas, Nikonova, Zujeva un Zemļinska jautājumu veselības ministrei “Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atbilstošu darbības nodrošinājumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka noslogotības dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Morozova, Urbanoviča un Tutina jautājumu finanšu ministrei “Par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānotas tikšanās dēļ.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Cileviča, Nikonova un Zujeva jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par papildus jautājumiem par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānotas darba tikšanās dēļ. Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiek.

Godātie kolēģi deputāti! 12.Saeima savu pēdējo sēdi 1.novembrī ir aizvadījusi. Ir bijis patiešām gods un prieks strādāt ar jums visiem kopā. Latvijas vēsturē 12.Saeima ieies ar pieņemtiem būtiskiem lēmumiem un likumiem, un tie veidos Latvijas sabiedrību un mūsu dzīvi vēl ilgi uz priekšu.

Tīri cilvēciski, es domāju, mums ir bijis interesanti strādāt visiem kopā. Mēs esam debatējuši, strīdējušies, bet tomēr beigu beigās esam nonākuši pie svarīgiem lēmumiem un atraduši kopsaucēju valstij izšķirīgos jautājumos.

Kolēģi, šodien man ir gods teikt, mazliet aizsteidzoties vēl uz priekšu: iemūžināsim 12.Saeimu vēl kopējā fotogrāfijā! Tā ka, lūdzu, pēc deputātu reģistrācijas pakavējieties vēl šeit, zālē.

Un tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram. Reģistrācijas rezultāti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Man šobrīd ir tas gods pēdējo reizi nosaukt kavētājus. Reģistrējušies nav: Aldis Adamovičs, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Guntis Kalniņš, Jānis Klaužs, Jeļena Lazareva, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Arvīds Ulme, Ivars Zariņš un Mihails Zemļinskis.

Paldies. Lai jums veicas! (Aplausi.)

Sēdes. Paldies.

Sēdi slēdzu. (Aplausi. Starpsauciens: “Projām jāiet, projām jāiet!”)

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2018. gada 1. novembrī

 

Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 25. oktobrī (Dok. Nr. 5520)
Deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Vitālija Orlova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Igora Zujeva pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN)” (Nr. 43/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5420, 5420A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. V.Spolītis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1361/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5346B)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Debates	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 1362/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5347B)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1383/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5472B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1384/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5473B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1385/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5474B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Rīgas Juridiskās augstskolas likums” (Nr. 1293/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5094B)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta)” (Nr. 1315/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5492)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu” (Nr. 1316/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5493)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu” (Nr. 1349/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5494)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par 1970. gada 14. novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu” (Nr. 1268/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5495)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par 1995. gada 24. jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem” (Nr. 1267/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5496)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1331/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5478)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 1322/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5480)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” (Nr. 1329/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5484)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1167/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5486)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Debates	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Matīss
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. R.Dzintars
	- dep. J.Viļums
	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījums Darba likumā” (Nr. 1254/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5487)
Ziņo	- dep. A.Barča
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. E.Putra
	- dep. H.Abu Meri
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Klementjevs
	- dep. E.Putra
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. S.Šimfa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1277/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5488)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1104/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5489)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījums Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 1320/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5490)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr. 1248/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5491)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” (Nr. 1213/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5497)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās”” (Nr. 1287/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5498)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1964. gada 10. jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004. gada 5. oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”” (Nr. 1217/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5499)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”” (Nr. 1218/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5500)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par likuma “Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1219/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5501)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1317/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5507)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Diasporas likums” (Nr. 1272/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5516A)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Ulme
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. R.Balodis
	- dep. O.Ē.Kalniņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Kols
	- dep. R.Jansons
	- dep. E.Šnore
	- dep. L.Čigāne
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Balodis
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Pimenovs
Balsojuma motivācija	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1303/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5517)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Čeku loterijas likums” (Nr. 1282/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5518)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 1325/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5519)
Ziņo	- dep. Z.Tretjaka
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1377/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5425, 5468)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1363/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5355, 5481)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (Nr. 1369/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5386, 5482)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā” (Nr. 1371/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5400, 5485)
Ziņo	- dep. A.Gustovskis
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1356/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5502)
Ziņo	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1374/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5406, 5503)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums” (Nr. 1373/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5405, 5504)
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 1359/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5329, 5505)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1382/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5469, 5506)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 1378/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5430, 5524)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (Nr. 856/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3230, 5525)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Debates	- dep. A.Lejiņš
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1365/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5368, 5526)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 1366/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5369, 5527)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1367/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5370, 5528)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1368/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5371, 5529)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1372/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5404, 5530)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 784/Lm12) (Dok. Nr. 5508)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. A.Kaimiņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 785/Lm12) (Dok. Nr. 5509)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Viļums
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. A.Matīss
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 787/Lm12) (Dok. Nr. 5511)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
	- kultūras ministre D.Melbārde
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 786/Lm12) (Dok. Nr. 5510)
Ziņo	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 788/Lm12) (Dok. Nr. 5512)
Ziņo	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 789/Lm12) (Dok. Nr. 5513)
Ziņo	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 790/Lm12) (Dok. Nr. 5514)
Ziņo	- dep. E.Putra
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 791/Lm12) (Dok. Nr. 5515)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Kaimiņš
	- izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Krūmiņš
Lēmuma projekts “Par 10 577 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai” turpmāko virzību” (Nr. 782/Lm12) (Dok. Nr. 5476)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 1196/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5479)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 01.11.2018 09:02:09 bal001
Par - 39, pret - 6, atturas - 6. (Reģistr. - 70)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (856/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 01.11.2018 09:02:58 bal002
Par - 61, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Rīgas Juridiskās augstskolas likums (1293/Lp12), 2.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 01.11.2018 09:33:18 bal003
Par - 36, pret - 26, atturas - 18. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību un atbilstību Eiropas Komisijas lēmumam SA.43140 (2015/NN) (43/P12)

Datums: 01.11.2018 09:38:33 bal004
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1361/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.11.2018 09:39:16 bal005
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (1362/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.11.2018 09:40:19 bal006
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1383/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.11.2018 09:40:57 bal007
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1384/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.11.2018 09:42:29 bal008
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1385/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.11.2018 09:45:01 bal009
Par - 59, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Rīgas Juridiskās augstskolas likums (1293/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.11.2018 09:46:12 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem (pārskatīta) (1315/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.11.2018 09:47:10 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu (1316/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.11.2018 09:48:00 bal012
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu (1349/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.11.2018 09:48:58 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 1970. gada 14. novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu (1268/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.11.2018 09:49:52 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par 1995. gada 24. jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem (1267/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.11.2018 09:51:15 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1331/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 09:52:43 bal016
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1322/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 09:54:35 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā (1329/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 09:58:48 bal018
Par - 63, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 10:14:34 bal019
Par - 67, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 10:15:06 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1167/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 10:26:57 bal021
Par - 39, pret - 29, atturas - 18. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Darba likumā (1254/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 10:29:35 bal022
Par - 23, pret - 53, atturas - 13. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Darba likumā (1254/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 10:30:14 bal023
Par - 66, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (1254/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:05:54 bal024
(atkartots balsojums).
Par - 19, pret - 24, atturas - 8. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (1277/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:06:20 bal025
Par - , pret - .
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 01.11.2018 11:06:46 bal026
Par - 22, pret - 27, atturas - 20. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (1277/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:07:18 bal027
Par - 23, pret - 23, atturas - 24. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Darba likumā (1277/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:08:06 bal028
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1277/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:09:16 bal029
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1104/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:10:10 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ēku energoefektivitātes likumā (1320/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:10:59 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Valsts materiālo rezervju likums (1248/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:12:14 bal032
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi” (1213/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:13:03 bal033
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās” (1287/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:14:31 bal034
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1964. gada 10. jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004. gada 5. ... (1217/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:15:24 bal035
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” (1218/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:16:28 bal036
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par 2008. gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008. gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atzīšanu par spēku zaudējušu (1219/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:17:54 bal037
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1317/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:55:51 bal038
Par - 42, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Diasporas likums (1272/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 11:56:22 bal039
Par - 45, pret - 44, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Diasporas likums (1272/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:02:52 bal040
Par - 22, pret - 59, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Diasporas likums (1272/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:10:28 bal041
Par - 27, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.84. Diasporas likums (1272/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:11:31 bal042
Par - 77, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Diasporas likums (1272/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:18:37 bal043
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1303/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:22:11 bal044
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Čeku loterijas likums (1282/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:23:59 bal045
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (1325/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:25:22 bal046
Par - 71, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1377/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:27:04 bal047
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1363/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 12:28:23 bal048
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (1369/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 13:38:50 bal049
Par - 61, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā (1371/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 13:45:07 bal050
Par - 20, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1356/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.11.2018 13:45:56 bal051
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1356/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.11.2018 13:47:19 bal052
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (1374/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 13:48:44 bal053
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums (1373/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 13:50:10 bal054
Par - 53, pret - 21, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1359/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:00:36 bal055
Par - 73, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1382/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:03:24 bal056
Par - 77, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai (1378/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:37:20 bal057
Par - 46, pret - 7, atturas - 20. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (856/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:39:10 bal058
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1365/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:40:14 bal059
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (1366/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:41:24 bal060
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (1367/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:42:34 bal061
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (1368/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:43:51 bal062
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (1372/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.11.2018 14:48:24 bal063
Par - 68, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (784/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:01:42 bal064
Par - 70, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 01.11.2018 15:03:59 bal065
Par - 61, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (785/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:09:22 bal066
Par - 56, pret - 12, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (787/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:10:47 bal067
Par - 64, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (786/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:11:56 bal068
Par - 64, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (788/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:13:07 bal069
Par - 70, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (789/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:14:14 bal070
Par - 64, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (790/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:26:23 bal071
Par - 48, pret - 28, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2018. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (791/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:31:39 bal072
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par 10 577 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Simtgades svinību naudas novirzīšana vēža ārstēšanai” turpmāko virzību (782/Lm12)

Datums: 01.11.2018 15:33:58 bal073
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (1196/Lp12), 3.lasījums