Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2011.gada 10.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Lai mēs varam sākt Saeimas 10.novembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par iespējamām izmaiņām 10.novembra sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šā gada 10.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 10.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 10.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr.46/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 15.novembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 10.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu, ka viņš atsauc savu parakstu zem lēmuma projekta Nr.61/Lm11 „Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Tas nozīmē, ka lēmuma projektam nav nepieciešamo desmit parakstu un ka šis lēmuma projekts no darba kārtības tiek svītrots.
Tātad izskatīsim apstiprināto un grozīto sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Eņģeļa, Demitera, Bišofas, Liepiņa, Bilsēna, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens deputāts var runāt „pret”.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.
I.Bite (ZRP).
Labrīt, godātie kolēģi! Tātad šo likumprojektu ir izstrādājuši Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāti un šis likumprojekts paredz, ka Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, nesaņem vienreizējo pabalstu triju mēnešalgu apmērā.
Grozījums ir nepieciešams, jo šobrīd „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” netiek atšķirīgi regulēta situācija, kad Saeimas pilnvaru termiņš izbeidzas vispārīgā kārtībā pēc četriem gadiem, no situācijas, kad Saeima tiek atlaista, lai gan šīs situācijas gan pēc būtības, gan tiesiski ir atšķirīgas, jo parlamenta demokrātiskās leģitimitātes pamats ir tautas uzticība saviem priekšstāvjiem. Un gadījumā, kad Saeima tiek atlaista, vēlētāji tautas nobalsošanā ir izteikuši neuzticību saviem priekšstāvjiem, tātad šim parlamentam.
Arī Darba likuma 112.pants noteic, ka atlaišanas pabalstu neizmaksā darbiniekam, kurš, rīkojoties prettiesiski, ir zaudējis darba devēja uzticību.
Esošais regulējums ir radījis neizpratni sabiedrībā, radījis diezgan asas pretenzijas, un vēlētāji vēl pirms 11.Saeimas vēlēšanām tika aicinājuši Zatlera Reformu partijas deputātu kandidātus rast risinājumu šai situācijai.
Tāpēc mēs piedāvājam atbalstīt šos grozījumus.
Vēl gribu vērst uzmanību uz to, ka deputātu kompensācijas... (Zālē pamazām pieaug troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Tās sarunas pārtrauciet, lūdzu, un ļaujiet deputātei ziņot par iesniegto likumprojektu! Paldies.
I.Bite. Paldies... Tātad deputātu kompensācijām šajā gadā ir izlietoti 223 724 lati, kas bija piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Parēķinot pret māmiņu pabalstu griestiem, tās ir 590 jaunās māmiņas, pret vidējo pensiju valstī - tās ir 1211 vidējās pensijas.
Godātie kolēģi! Es aicinu attiekties no šīm tikai deputātiem paredzētajām privilēģijām un attiecīgos valsts budžeta līdzekļus, ja tādi gadījumā būs nepieciešami, novirzīt sociāli un sabiedriski nozīmīgākiem mērķiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt „pret” pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SC).
Augstā Saeima! Nu beidzot mēs esam piedzīvojuši skaistu brīdi, kad mēs varam vērot, sekot līdzi un piedalīties uzsākamo reformu procesā. Es tikai domāju, ka šodien iesniedzējiem drusku pietrūka fantāzijas, jo man šķiet, ka šo ideju varētu paplašināt un attiecināt ne tikai uz Saeimas deputātiem, bet arī uz atlaižamo pašvaldību domju deputātiem. Varētu padomāt par to, vai, teiksim, tas skartu ne tikai tos deputātus, kuri vairs nav ievēlēti Saeimā... Bet varbūt ieviest vienreizēju nodevu, ko maksātu visi atlaižamās Saeimas deputāti viena mēneša algas apmērā? Varētu padomāt arī par citiem soļiem, kas varētu ne tikai sodīt neuzticību ieguvušus deputātus, bet arī papildināt nekonsolidējamo valsts budžetu.
Bet, ja runājam nopietni, tad, godīgi sakot, šeit iznāk ļoti īpatnēji. Tikko bija minēts piemērs un salīdzinājums ar Darba likumu. Nevienā Darba likuma pantā nav runāts par kolektīvo atbildību un par kolektīvo sodāmību, jo jebkurā gadījumā, ja darbinieks nav saņēmis darba devēja uzticību... Te ir konkrēts gadījums, kurš tiek izskatīts atsevišķi. Un, pavisam konkrēti piemērojot to, attiecinot uz vienu darbinieku, nevis uz visu kolektīvu, kaut visi būtu atlaižami... Šeit situācija ir vēl interesantāka, jo šī norma attiecināma tikai uz tiem deputātiem, kuri nav dabūjuši vēlētāju atbalstu un nav ievēlēti atkārtoti. Starp citu, tas attiecas uz diezgan nelielu daļu iepriekšējās Saeimas deputātu, jo lielākā daļa sēž šinī zālē.
Šeit ir sajaukti divi jēdzieni - deputātu pienākumu pildīšana nepietiekamā līmenī... Tā ir viena pozīcija, un tā arī ir vērtējama (un, starp citu, ļoti būtiski vērtējama no vēlētāju puses!), un otra - politiskā atbildība. Es vēlos pateikt, ka šodien neviens normatīvais akts valstī diemžēl nereglamentē politiskās atbildības jēdzienu nevienā līmenī, nevienā institūcijā. Mēs ieminamies par politisko atbildību no Ministru kabineta locekļu puses, mēs runājam par politisko atbildību no Valsts prezidenta puses, bet mēs nekur un nekad neesam runājuši par deputātu politisko atbildību. Līdz ar to, ja mēs runājam par nopietnām politiskās sistēmas reformām, vajadzētu sākt ar to, ka mēs izstrādātu un iesniegtu likumprojektu, kas tiešām formulētu šīs politiskās atbildības jēdzienu.
Vēlētāji, starp citu, pieņemot lēmumu atsaukt 10.Saeimu, savās vēlmēs tomēr ir vērtējuši nevis to, kā deputāti pildīja savus pienākumus, proti, nodarbojās ar likumdevējdarbu, ievēroja Kārtības rulli, ievēroja vai neievēroja doto zvērestu... viņi uzlika akcentu politiskās atbildības momentiem. Tieši politiskās atbildības momentiem!
Kas ir politiskā atbildība? Politiskā atbildība ir rīcība vēlētāju interesēs, un, ja tās intereses netiek apmierinātas, ja izteikta neapmierinātība, tā arī ir ļoti personificēta, jo mūsu struktūra, darbības struktūra, ir tāda, ka mums ir pozīcija un opozīcija, ir valdošā koalīcija, kura ar balsu vairākumu pieņem un apstiprina, un akceptē to politiku, ar kuru neapmierinātību izteica vēlētāji. Kāpēc ir kolektīvā atbildība saukta šinī likumprojektā? Kāpēc par to, par tiem nepareizajiem vai neatbalstāmajiem politiskajiem lēmumiem ir jāatbild tiem deputātiem, kuri ir iestājušies pret tiem? Es neredzu šeit un nesaskatu nekādu loģiku!
Man šķiet, ka būtu ļoti svarīgi sākt no pamatu pamatiem - sākt šo procedūru nevis ar sodīšanu, kas varbūt arī palīdzēs ietaupīt tūkstoti, divus tūkstošus, desmit tūkstošus vai pat simts tūkstošus latu, bet tomēr ar politiskās atbildības jēdzienu.
„Saskaņas Centra” frakcija šādu pieeju, ko piedāvā iesniedzēji, nevar atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” Lēmums ir jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Eņģeļa, Demitera, Bišofas, Liepiņa, Bilsēna, Dombrovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 39, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts, likumprojekts komisijai netiek nodots.
Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto un grozīto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka mums ir vēl divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām.
Tātad 10 deputāti - Zaķis, Klementjevs, Reirs un citi deputāti - ir lūguši grozīt 10.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Es lūdzu iekļaut sadaļā par amatpersonām arī šo lēmuma projektu.
Un vēl savukārt pieci deputāti - deputāti Reirs, Pimenovs, Upenieks, Ozoliņš un Augulis - ir lūguši izsludināt pārtraukumu Saeimas 10.novembra sēdē pēc darba kārtības 9.jautājuma - pieprasījuma Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem” uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pēc darba kārtības 9.jautājuma tiks izsludināts pārtraukums.
Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Zatlera, Vucāna, Orlova, Vējoņa un citu deputātu - iesniegtais lēmuma projekts „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 3, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Bites, Brigmaņa, Zaķa, Klementjeva, Dzintara un citu deputātu - iesniegtais lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Bites, Brigmaņa, Zaķa, Klementjeva, Dzintara, Poriņas un citu deputātu - iesniegtais lēmuma projekts „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu!... Jā, es atvainojos! Es atsaucu zvanu. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Vāja reakcija viņam - zvans jau bija.”)
Sākam debates.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība bija iesniegusi priekšlikumu šo lēmuma projektu balsot pa daļām - par katru kandidātu atsevišķi. Un es pamatošu - kāpēc.
Pirms diviem gadiem, 2009.gada 16.jūlijā, uz NATO Parlamentārās Asamblejas delegācijas locekļa aizstājēja amatu tika izvirzīts deputāts Nikolajs Kabanovs. Šajā 2009.gada 16.jūlija sēdē debatēs piedalījos es, Visvaldis Lācis, minētais deputāts Kabanovs un arī Boriss Cilevičs.
Ja jūs vērīgi izlasīsiet šo stenogrammu (tā nav pārāk gara), jūs redzēsiet, ka bija pamatoti iemesli gan man, gan arī... atsaucoties uz toreizējo delegācijas vadītāju Vairu Paegli... gan arī Visvaldim Lācim bija pamatoti iemesli.
Es atgādināšu, kādi bija Visvalža Lāča vārdi no šīs tribīnes: „Kabanovs ir atklāti naidīgs cilvēks latviešu tautai un Latvijas valstij.” Protams, par šiem vārdiem deputātam Lācim nācās atbildēt tiesā. Un deputāts Lācis šo tiesas procesu uzvarēja. Viņš ar dokumentiem pierādīja - gan ar publikācijām, gan ar dokumentiem pierādīja! - savu vārdu patiesumu.
Nacionālā apvienība uzskata, ka nevar balsot par Nikolaju Kabanovu šajā tik nozīmīgajā delegācijā, kurai jālemj ļoti svarīgi jautājumi. Arī aizstājēji aktīvi piedalās šajā darbā, un mums ļoti negribas, ka mūs starptautiski pārstāv cilvēks, kurš, Visvalža Lāča vārdiem runājot, ir atklāti naidīgs cilvēks latviešu tautai un Latvijas valstij. Mēs piedāvājam „Saskaņas Centram” izvirzīt citu kandidātu, kuram ir tāda pati pragmatiska attieksme kā jau esošajam delegācijas loceklim Ivanam Klementjevam, un tādā gadījumā mēs atbalstām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tiek izmantots Saeimas kārtības ruļļa 133.pants: „Katrs deputāts var ierosināt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām.” Rakstiski no Nacionālās apvienības es šādu iesniegumu neesmu saņēmusi, bet jums ir iespēja to ierosināt, un šādā gadījumā viens deputāts var runāt „par” un viens - „pret” lēmuma projekta balsošanu pa daļām. Jūs esat runājis „par”. Vai deputāts Parādnieks vēlas runāt „pret”? Vai deputāts Cilevičs...? Tātad ir bijis ierosinājums balsojumu par konkrēto lēmuma projektu veikt pa daļām - atsevišķi par katru no pārstāvjiem... Vai deputāts Parādnieks runās „pret”? (No zāles dep. I.Parādnieks: „Jā!” Zālē smiekli.)
Lūdzu! Tātad ir iespējams runāt „pret”. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka manam kolēģim Dzintaram Rasnačam šoreiz nav taisnība, un pamatošu - kāpēc.
Uzskatu, ka visam NATO un visai pasaulei būtu jāredz, kādi cilvēki dzīvo Latvijā, kādi ir Latvijas pilsoņi un cik viņi ir dažādi. Cik pretvalstiskus uzskatus viņi pārstāv, un kā viņi aizstāv citu valstu intereses, atrodoties citas nacionālas valsts... būdami Latvijas, nacionālas valsts, pilsoņi. Un līdz ar to mums ir jādod iespēja Nikolajam Kabanovam, tāpat kā viņš to darīja Latvijā, Latvijas karogu nozākāt arī visas pasaules priekšā, lai tad arī mums būtu iespēja rīkoties atbilstoši un starptautiskā sabiedrība varētu atbalstīt mūsu pozīciju, ka pilsonības piešķiršana ir jāvērtē daudz rūpīgāk, daudz rūpīgāk ir jāskatās uz to, kādi cilvēki atrodas Latvijas parlamentā, un tikai tādā veidā mēs varēsim saņemt starptautiskās sabiedrības atbalstu.
Es, protams, saprotu „Saskaņas Centru”, kuri, kaut arī ir Saeimā pārstāvēti ar 31 deputātu, kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas kādu jaunu kolēģi piedāvāt kā delegātu šai asamblejai, jo Nikolajs Kabanovs noteikti ir stipri ieaudzis ar visām savām saknēm un savu ideoloģiju „Saskaņas Centrā”; to arī apliecina pavisam nesenie notikumi, kad „Saskaņas Centra” viens no redzamākajiem ideologiem laikam neapzinās savu statusu absolūti nemaz. Viņš, kas pārstāv Latvijas valsts galvaspilsētu Rīgu, uzskata, ka var iet un uzšņāpt savu parakstu bezatbildīgi par grozījumiem Satversmē, kuri pēc savas būtības ir antikonstitucionāli. (Zālē starpsaucieni.)
Ja jūs, cilvēki mīļie, tie, kas to nesaprotat, izlasītu Latvijas Republikas Satversmi, Satversmes tiesas spriedumus, pat Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, tad redzētu, ka tur ir skaidri un gaiši minēti Latvijas valsts pamati. Un šajos pamatos ir ierakstīts, ka Latvija ir latviešu tautas dibināta valsts. Latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību rezultātā Latvija tika nodibināta. Un punkts.
Ir tāds jēdziens kā pašiznīcinošā demokrātija. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nevar demokrātiskā ceļā pieņemt lēmumu iznīcināt demokrātiju. Vienkārši to nevar izdarīt! Tāpat kā nav iespējams iznīcināt nacionālu valsti, kas ir mūsu Satversmes 1.pantā skaidri un gaiši ietverts. Tātad šo Satversmes 1.pantu vajadzētu izlasīt, savā būtībā saprast, un tad daudzas problēmas tiktu atrisinātas.
Līdz ar to es uzskatu, ka Nikolajam Kabanovam, kurš noteikti šo lietu vai nu nesaprot, vai negrib saprast... ka viņam NATO Parlamentārajā Asamblejā vajadzētu būt iespējām pārstāvēt šo absolūti greizo viedokli, un līdz ar to visi pārējie redzētu, ka šāds viedoklis Latvijā eksistē un ka tas noteikti nav pieņemams.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šīs delegācijas sastāvu tādu, kāds tas tika iepriekš iesniegts.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts ir runājis „par”, viens ir runājis „pret”. Tātad mums lēmums ir jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Dzintara Rasnača izteikto priekšlikumu: balsojot par lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”, balsot pa daļām, tas ir, par katru delegācijas locekli atsevišķi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 31, atturas - 30. Dzintara Rasnača priekšlikums nav atbalstīts. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Prīmā! Raksti iesniegumu!”) Tātad mums ir jābalso par tādu lēmuma projektu, kāds tas ir iesniegts, - jābalso par delegāciju kopumā. (Deputāta Dz.Rasnača starpsaucieni no zāles. Troksnis zālē.)
...Nē, balsošanas procedūra jau ir uzsākta! Mēs tikko saņēmām iesniegumu par parakstu atsaukšanu, bet mēs jau uzsākām izskatīt šo jautājumu un uzsākām arī balsošanas procedūru. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 16, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Āboltiņas, Vējoņa, Naudiņa, Mirska, Bites, Brigmaņa un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Laizānes, Klementjeva, Poriņas, Mūrnieces, Krēsliņa, Parādnieka un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Zaķa, Klementjeva, Reira, Parādnieka, Dombravas, Bērziņa, Cileviča un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem”. Šo pieprasījumu ir iesnieguši deputāti Ādamsons, Urbanovičs, Jakovļevs, Dolgopolovs, Ivanova-Jevsejeva, Klementjevs, Zemļinskis, Kabanovs, Potapkins un Rubiks. Deputāti ir lūguši minēto pieprasījumu atzīt par steidzamu un ir lūguši arī iespēju pamatot savu pieprasījumu.
Pieprasījuma pamatojuma sniegšanai vārds deputātam Viktoram Jakovļevam.
V.Jakovļevs (SC).
Godātie kolēģi! Sākumā gribu ļoti īsi pastāstīt par lietas būtību.
2011.gada 16.oktobrī Mālpils novada Upmalās (Lielvārdes šoseja 17) pēc iespējamas balona gāzes noplūdes notika sprādziens trīsstāvu dzīvojamā mājā, kura rezultātā tika izpostīta un sagrauta lielākā daļa no astoņpadsmit tajā esošajiem dzīvokļiem. Seši no dzīvokļiem ir pilnībā sagrauti un izpostīti. Trīs dzīvokļi ir daļēji bojāti, divos dzīvokļos nav iespējams iekļūt, jo sprādziena rezultātā gandrīz pilnībā sabrukušas kāpnes.
Diemžēl negadījumā dzīvību ir zaudējuši jau seši dzīvojamās mājas iedzīvotāji, trīs no iedzīvotājiem pēc traumām turpina ārstēšanos. Pašvaldības organizētajās sanāksmēs mājas iedzīvotāji informēja pašvaldību par to, ka viņu rīcībā nav līdzekļu, lai māju varētu atjaunot. Viņi lūdz palīdzību un cer uz valsts un pašvaldības atbalstu. Vēl pie tā - Mālpils novada dome, pamatojoties uz likumu par pašvaldībām... likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ar vēstuli no 2011.gada 2.novembra lūdz Ministru kabinetam sniegt palīdzību negadījumā cietušās daudzdzīvokļu mājas renovācijā saskaņā ar šo likumu. Taču diemžēl līdz šim brīdim atbilde vēl nav saņemta.
Turklāt atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.panta pirmajai daļai valsts sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem mājas renovācijā, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī mājas renovācijā, kurā jālikvidē nelaimes vai citas katastrofas sekas. Pieņemot šo normu, likumdevējs uzdeva Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā šo palīdzību sniegt, kā arī noteikt palīdzības apmēru. Minētais uzdevums Ministru kabinetam dots jau 2007.gadā, bet četru gadu laikā attiecīgi Ministru kabineta noteikumi nav izdoti un minētais arguments kalpo kā atruna palīdzības sniegšanā Mālpils novada iedzīvotājiem.
Un, ņemot vērā minēto, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 124.panta pirmo daļu un 127.panta pirmo daļu iesniedzam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētu pieprasījumu, kā arī lūdzam atzīt šo pieprasījumu par steidzamu un sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Pirmais jautājums. Kādēļ Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš ieņem šo amatu jau trešo reizi, nav nodrošinājis atbilstošu Ministru kabineta noteikumu izstrādi?
Un otrais jautājums. Kādēļ netiek sniegta palīdzība Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem?
Godātie kolēģi! Ceru uz jūsu sapratni un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti tātad ir lūguši atzīt minēto pieprasījumu par steidzamu. Tas mums ir jāizlemj balsojot. Neviens nav pieteicies runāt ne „par”, ne „pret” steidzamību. Motivāciju mēs uzklausījām.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 50, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Tā kā nebija deputātiem iebildumu pret to, ka pēc šā darba kārtības jautājuma izskatīšanas ir izsludināms pārtraukums, tātad... Pirms mēs reģistrējamies pirms iešanas pārtraukumā, paziņojumam vārds deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 9.30 komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Ādamsons... nav un Juris Viļums... arī nav. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 10.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 10.00. Tātad mēs turpinām Saeimas 10.novembra sēdi.
Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 10.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.
Nākamais darba kārtības jautājums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” un nolēma lūgt to turpināt izskatīt arī šajā Saeimā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” turpinās izskatīt 11.Saeimā.
Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2012.gada 12.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 12.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Komisija iedziļinājās arī šajā likumprojektā un nolēma lūgt Saeimu atbalstīt tā izskatīšanas turpināšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšana tiks turpināta 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 11.Saeimā šo darbu turpina attiecīgā komisija? Iebildumu nav. Tātad komisijas atbildība saglabājas.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Druviete. Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz 2011.gada 24.novembrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.novembris. Paldies.
I.Druviete. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.
M.Ivanova-Jevsejeva (SC).
Priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iepriekšējā Saeimā skatīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””, kas sagatavots pirmajam lasījumam, un nolēma virzīt to skatīšanai arī 11.Saeimā.
Ar šiem grozījumiem paredzēts precizēt likumā minēto uzraudzības institūcijas nosaukumu, vienlaikus precizējot arī atsauci uz saistīto likumu, kā arī pilnveidot samaksas par slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas jēdzienu, aģitācijas raidlaika organizēšanu un izcenojumu kārtību, kā arī noteikt papildnosacījumus raidorganizācijām un politiskajām organizācijām, kuras veic aģitāciju.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atļaut tai turpināt darbu ar šo likumprojektu un atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija turpina būt atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
M.Ivanova-Jevsejeva. Iesakām noteikt šā gada 22.decembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.
M.Ivanova-Jevsejeva (SC).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iepriekšējā Saeimā skatīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, kas sagatavots pirmajam lasījumam, un nolēma virzīt to skatīšanai arī 11.Saeimā.
Likumprojekta mērķis ir tikai un vienīgi precizēt likumā minēto uzraudzības institūcijas nosaukumu, vienlaikus precizējot arī atsauci uz saistīto likumu. Lūdzu atļaut komisijai turpināt darbu ar šo likumprojektu un lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Ivanova-Jevsejeva. Iesakām noteikt šā gada 22.decembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Izskatījusi jautājumu par grozījumiem Politisko partiju likumā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma turpināt šā likumprojekta izskatīšanu, ņemot vērā to, ka tur ir minētas divas svarīgas lietas: pirmā ir dibināšanas sapulču lielāka organizēšanas kārtība un otrā ir biedru uzskaites reģistra kontrole.
Ņemot vērā to, ka šim jautājumam ir diezgan liela nozīme sabiedriskajā dzīvē, komisija ierosina turpināt šā likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu akceptēt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Dolgopolovs. Ņemot vērā to, ka jautājumi ir jāizdebatē un jāizdiskutē ar politiskajām partijām, kas ir reģistrētas mūsu reģistrā, komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 22.decembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi!
Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šos grozījumus Aizsargjoslu likumā un nolēma ierosināt turpināt izskatīt šo likumprojektu 11.Saeimā. Runa šajā likumprojektā ir par aizsargjoslām ap vēja elektrostacijām, un te tiek precizēta, teiksim, šo aizsargjoslu noteikšanas metodoloģija. Tātad lūdzu turpināt izskatīt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Līdaka. 24.novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izvērtēja šo likumprojektu un nolēma turpināt izskatīt šajā Saeimā. Šā likumprojekta mērķis ir saistīts ar nekustamā īpašuma objektu noteikšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.
Es lūdzu arī jūs atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija turpina būt atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SC).
Labdien, cienījamie deputāti! Juridiskajā komisijā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Minētais likumprojekts netika pabeigts... minētā likumprojekta izskatīšana netika pabeigta 10.Saeimā, līdz ar to godājamos deputātus lūdzu atbalstīt minētā likumprojekta tālāko virzību. Juridiskajā komisijā tas ir guvis atbalstu. Likumprojekta galvenie mērķi ir faktiski Eiropas Savienības Eiropas Padomes pamatlēmumos noteiktais attiecībā uz dalībvalstīs veicamiem pasākumiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija turpina būt atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekta izskatīšana tiks turpināta Juridiskajā komisijā.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Elksniņš. 25.novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums... (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Viņš baidījās nokavēt!”) Juridiskā komisija ierosina turpināt 11.Saeimā izskatīt 10.Saeimā neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie ir ļoti apjomīgi grozījumi Administratīvā procesa likumā, un šo grozījumu būtība ir tāda - padarīt administratīvo procesu efektīvāku un administratīvo lietu izskatīšanu veikt saprātīgākos termiņos.
Tieslietu ministrija ir apkopojusi veselu virkni dažādu ārvalstu administratīvo tiesu pieredzes materiālu un konstatēja, ka, protams, ir daudzas lietas, kuras var ieviest arī mūsu administratīvajā procesā, piemēram, videokonferences. Var optimizēt arī nodevu politiku, var veikt veselu virkni citu pasākumu, kuri ir izklāstīti likumprojekta anotācijā un kuri ievērojami mazinātu administratīvo tiesu šobrīd esošo pārslogotību. Skaitļi nav glaimojoši: lai sāktu izskatīt lietu administratīvajā rajona tiesā, šobrīd jāgaida ir divi gadi; lai sāktu lietu izskatīt apgabaltiesā, ir jāgaida gads. Protams, tie nav saprātīgi termiņi.
Šo lielo, apjomīgo darbu, ko ir izdarījusi Tieslietu ministrija, Juridiskā komisija atbalsta. Atsevišķi deputāti iebilst pret ieteikto tiesu nodevu politiku, taču vairākums to atbalsta un uzskata, ka šis projekts būtu virzāms un ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nosakāms samērā īss šim tik apjomīgajam projektam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SC).
Godātie kolēģi! Ir viennozīmīgi apsveicama Ministru kabineta vēlme padarīt efektīvāku administratīvo procesu un nodrošināt, lai lietas tiktu izskatītas saprātīgos termiņos. Piemēram, paredzēta plašāka rakstveida procesa piemērošana, videokonferences. Tādējādi grozījumi veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu. Un tieši tāpēc lielākā daļa normu likumprojektā „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” ir viennozīmīgi atbalstāmas.
Tomēr likumprojektā vienlaicīgi ir ietvertas arī tādas normas, kuras ir kā darvas karote šajā likumprojektā. Tās paredz padarīt dārgāku vēršanos augstākās instances tiesā, četrkāršojot - no 10 uz 40 latiem - valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu, ieviešot drošības naudu par blakussūdzībām - 10 latu apmērā, bet par kasācijas sūdzībām - 50 latu apmērā. Diemžēl izvērsts pamatojums šādam ierobežojumam nav sniegts, izņemot varbūt to, ka, pēc anotācijā izteiktajām likumprojekta autoru domām, ir nepieciešams nodrošināt barjeras funkciju un novērst situāciju, ka personas nepārdomāti iesniedz nepamatotas sūdzības, vēršoties tiesā sporta pēc. Tādējādi procesa dalībniekiem, iesniedzot procesuālos dokumentus, ir jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.
Es vēlos atgādināt jums, godātie kolēģi, to, ka sākotnēji administratīvais process bija iecerēts tāds, lai iedzīvotāji varētu aizsargāt savas tiesības pret daudzskaitlīgo un labi apmācīto valsts aparātu, lai tiktu garantēta cilvēktiesību ievērošana un tiktu nodrošināts taisnīgs rezultāts konkrētās tiesiskajās situācijās. Ar šo nodevu ieviešanu un paaugstināšanu tiek uzlikta pārāk liela barjera cilvēktiesībām, un šo barjeru ļoti daudzi cilvēki pārkāpt nevarēs tieši tāpēc, ka viņiem nav šādas naudas.
Tiesiskā valstī cilvēktiesības ir pašvērtība, un nav pieļaujami kārtējo reizi pārlikt slogu uz mūsu valsts iedzīvotāju pleciem, šoreiz pieprasot no viņiem nesamērīgu maksu par to, lai viņi varētu aizstāvēt savas tiesības. Uzskatu, ka šādu normu ieviešana ir pretrunā ar paša likuma mērķi un tāpēc nav atbalstāma.
Aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.
A.Elksniņš (SC).
Cienījamie deputāti! Manā skatījumā, minētais likumprojekts patiesībā ir ļoti vienkāršs, un jautājumu, pie kuriem šeit varētu pieturēties, patiesībā ir ļoti maz. Visnotaļ tik tiešām tas lielā mērā ir atbalstāms, ņemot vērā to, ka virkne pasākumu, kuri minētajā likumprojektā ir ietverti, paredz tik tiešām atvieglot administratīvo tiesu procesu. Bet jautājums ir par to, vai tas atvieglojums, kuru likumdevējs tagad cenšas sasniegt minētajā procesā... vai tas šādā veidā un ar šādiem līdzekļiem atvieglos, piemēram, parasta cilvēka dzīvi, kurš tiesājas ar valsti.
Šajā gadījumā, godājamie kolēģi, ir jāatzīmē tas, ka pēc būtības, ja mēs runājam par valsti un par cilvēku, tad tik tiešām tas aparāts, ko valsts izmanto attiecībā pret privātpersonu, ir nesamērojami lielāks. Es gribu argumentēt to ar gluži vienkāršu apsvērumu. Ja cilvēks var uzrakstīt, piemēram, apelācijas, kasācijas vai blakussūdzību, ja viņš zina, kā ievērot šo formu, vai tad 10 vai 40 lati būs tas līdzeklis, kas attiecīgi ierobežos viņa iespēju griezties tiesā ar pārsūdzības rakstu? Vai apmaksātie juristi un advokāti šajā gadījumā... gatavotie dokumenti ierobežos ar tik vienkāršu nodevu to, ko valsts ir paredzējusi?
Manā skatījumā, šajā gadījumā šie likumdošanas pasākumi, kas pašlaik tiek piedāvāti mums vērtēšanai, nav atbalstāmi, jo tas pirmām kārtām skars parastu cilvēku, ņemot vērā arī pašreizējo ekonomisko situāciju, kurš vienkārši nevarēs atļauties nomaksāt, iespējams, tādu nodokli vai nodevu attiecīgajā lietā, un līdz ar to cilvēkam tiks ierobežotas pēc būtības iespējas saņemt pārvērtēšanu konkrētajā lietā pieņemtajam lēmumam augstākās instances tiesā.
Gluži interesants ir arī piedāvājums minētajā likumprojektā, kur attiecīgais pants tiek saukts „Eksperimentāls sprieduma process”. Es ļoti atvainojos: bet kas tie ir par eksperimentāliem spriedumiem, kuri tagad nākotnē būs un attiecībā uz kuriem... vadoties pēc kuriem tad lēmumi tiks pieņemti? Mūsu valstī pēc būtības nav attīstīta tiesu judikatūra kā tāda, pozitīva tiesu prakse. Tiesu prakse ir ļoti mainīga daudzās lietās. Un cik lielā mērā šajā gadījumā mums ir pamats nevirzīt kaut kādus jautājumus izskatīšanai pēc būtības, ja kaut kādā citā lietā būs pieņemts pavisam citādāks lēmums?
Es, godājamie deputāti, šajā gadījumā uzsveru, ka mums ir jāuzsver minētā likumprojekta nozīmība attiecībā uz cilvēku, kurš ar savu sāpi, ar savu bēdu vēršas tiesā ar lūgumu saņemt palīdzību, bet valsts pozīcija šajā situācijā ar nodevām, ar papildu ierobežojumiem, bet ar atvieglojumiem tiesu sistēmai pašai sev... ka tā nekādā veidā nesekmēs minēto jautājumu atrisināšanu. Mēs vienkārši nostādām to tā, ka valsts nākotnē pelnīs uz citu cilvēku rēķina ar papildu nodevām. Un tam šajā gadījumā nav nekādas saistības ar jebkāda veida procesuālo ekonomiju vai atturēšanu no tā, lai cilvēki „sporta pēc” (piemēram, mulsina arī tie vārdi - „sporta pēc”) grieztos ar prasību tiesā. Nu, piedodiet, tas ir apvainojums jebkuram cilvēkam, ja viņu apsūdz, ka... ja norāda, ka viņš ir „sporta pēc” tiesājies ar valsti! Tās ir pilnīgas muļķības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! No vienas puses, es saprotu arī tikko izteiktās bažas par šo likumprojektu, un iespējams, ka nav veiksmīgi arī formulēts šis nosaukums... saistībā ar eksperimentu. To varētu mēs teikt, ja tas... ja būtu iespējams tāds pilotprojekts. Mēs vēl neesam atraduši varbūt īsti pareizu, adekvātu nosaukumu. Es saprotu arī bažas saistībā ar... varbūt ar neveiksmīgi anotācijā lietoto terminoloģiju, ka atsevišķām personām šī tiesāšanās ir kļuvusi par sporta veidu. Nu, dažkārt diemžēl tā arī ir. Varbūt varētu citādāk šo lietu raksturot.
Taču jūs nenorādījāt divas lietas. Šeit ir... Man šīs bažas būtu jānoņem pirmām kārtām tāpēc, ka šis likumprojekts... ka ir pietiekami ilgs laiks, lai jūs varētu iesniegt priekšlikumus. Mēs varam diskutēt par šo nodevu apmēru. Taču jūs nepieminējāt 125.pantu, kur ir paredzēta valsts nodevas atmaksāšana. Un es domāju, ka arī šajā gadījumā... šeit zināmā mērā 125.pants līdzsvaro 124.pantu.
Es aicinu tomēr atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu uz priekšu, jo patiešām šis likumprojekts, manuprāt, ir vērsts tieši uz tiesu darba efektivitātes uzlabošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Mani izbrīna „Saskaņas Centra” „konstruktīvā” pieeja šim jautājumam. Atbalstāms likumprojekts, konceptuāli atbalstāms, - to jūs teicāt, bet aicinājāt balsot „pret”. Kur te ir loģika? Jo trakāk - jo labāk? (Starpsaucieni no SC frakcijas.)
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Rasnača kungs ko vēlas piebilst? Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 27, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija turpina būt atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Rasnačs. Komisija ierosina šā gada 24.novembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (ZRP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”. Šā likumprojekta būtība ir aktualizēt jautājumu par dubultpilsonību. Šobrīd dubultpilsonība ir iespējama ļoti, ļoti šauros gadījumos, un tā nav arī aptveroša Latvijas trimdas tautiešu pēcnācēju iespēja iegūt Latvijas Republikas pilsonību un tādējādi nostiprināt tiesisko saikni ar mūsu valsti. Nedz arī bērni, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - citas valsts pilsonis, nedz arī tie Latvijas pilsoņi, kuri dažādu iemeslu dēļ iegūst citas Eiropas Savienības valsts pilsonību vai citas NATO dalībvalsts pilsonību... viņi šobrīd nevar paturēt savu saikni ar Latvijas valsti. Viņiem šī pilsonība tiesas ceļā tiek atņemta.
Šis minētais likumprojekts tātad šo situāciju risina.
Pilsonības likums nav bijis atvērts vairāk kā desmit gadus - no 1998.gada. Protams, šis likumprojekts tikai konceptuāli šobrīd atver šo likumu, un, visticamāk, būs nepieciešamas vēl arī daudzas citas pilnvērtīgas iespējas, kā risināt daudzus jautājumus.
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā un pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, es aicinu jūs, 11.Saeimu, turpināt izskatīt šo 10.Saeimā neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SC).
Labdien! Es atbalstu šā likuma turpmāku skatīšanu un pieņemšanu. Un arī mani frakcijas biedri to atbalstīs.
Šā gada jūlijā es biju Eiropas latviešu jaunatnes apvienības „50” sanāksmē Siguldā, un šīs sanāksmes dalībnieki ierosināja... patiesībā man kā deputātam iesniedza norādījumu panākt, lai šādi grozījumi tiktu izdarīti mūsu Pilsonības likumā.
Es saprotu to personu... to cilvēku intereses, kuri ir atrauti no savas dzimtenes, bet tagad vēlētos piedalīties mūsu valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Reizē es gribu piebilst, ka ir norādītas arī tās valstis, kuru pilsoņi var būt vienlaikus arī Latvijas Republikas pilsoņi, bet šajā valstu kopā nav norādītas tās valstis, kas atrodas uz austrumiem no Latvijas Republikas. Ir minētas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis un NATO dalībvalstis, lai gan, piemēram, Krievijā dzīvo ap 28 tūkstošiem latviešu. Es jau nemaz nerunāju par tiem nelatviešiem, cittautiešiem, kas ir cieši saistīti ar Latvijas Republiku. Un es uzskatu, ka tas nav taisnīgi. Daudzi Krievijas... es te nerunāju par citām valstīm, teiksim, par Baltkrieviju, par Kazahiju, jo es vienkārši nepazīstu nevienu no šīm valstīm, bet Krievijā es pazīstu dažus cilvēkus, kas ļoti uzmanīgi seko līdzi visam tam, kas notiek mūsu valstī. (No zāles: „Uzvārdus!”) Es pats pazinu Maskavas ekonomistu, slaveno publicistu un politiķi Otto Lāci, kuru uzskatu par savu skolotāju. Kaut arī viņš bija dzimis Maskavā, viņš tomēr pats uzturēja ciešas saites un arī savas ģimenes saites ar Latviju kā savu vecāku dzimteni. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, lai mēs respektētu arī šo personu, šo cilvēku intereses.
Un es arī domāju, ka būtu ļoti nopietni... ka ir svarīgi pieņemt šodien šajā lasījumā šo likumprojektu, bet turpmāk iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai attīstītu šo likumu, jo, manā skatījumā, katrs, kas ir tieši saistīts ar mūsu valsti pasaulē, ir zelta vērts. Mūsu nav tik daudz valstī un nav tik daudz arī pasaulē.
Līdz ar to es rosinu šo likumprojektu atbalstīt un ceru uz jūsu atsaucību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.
I.Čaklais (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts 10.Saeimā... VIENOTĪBA to iesniedza ar absolūti konkrētu mērķi - tiešām sakārtot šo jautājumu.
Pilsonība, protams, ir svarīga pirmām kārtām tāpēc, ka tas ir mūsu pilsoņu viedokļu kopums jebkurā jautājumā. Un šajā gadījumā mēs mēģinājām iezīmēt visas tās latviešu, pasaulē izkaisīto latviešu tautības cilvēku, iespējas izmantot savu dabīgo iespēju piedalīties valsts dzīvē.
Man būtu lūgums šā likumprojekta izskatīšanas laikā pievērst uzmanību ne tikai tiem, kam šī pilsonība pienākas, bet padomāt arī par to, ko darīt ar tiem pilsoņiem, kuriem savulaik ir atņemta pilsonība vai kuri no tās ir atteikušies, kādā formātā un kādā veidā to var atgūt. Un līdz ar to vajag katram nākt ar konkrētu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Iepriekšējā Saeimā arī Nacionālā apvienība nāca ar līdzīgu priekšlikumu. Un tātad šobrīd tika izvēlēts VIENOTĪBAS variants - virzīties.
Nacionālajai apvienībai droši vien būs daži priekšlikumi uz otro lasījumu, bet tas, par ko es gribu runāt, - ka jautājums par dubultpilsonību ir jāatrisina pietiekami ātri. Protams, Pilsonības likumā ir ļoti daudzas lietas, ko tur varētu labot un diskutēt, un droši vien par to būtu dažādi viedokļi - un turklāt pavisam atšķirīgi viedokļi -, bet es tiešām gribu aicināt, lai mēs šo jautājumu atrisinātu, negaidīdami, kamēr visi sīkumi šajā likumā tiek sakārtoti un nobalsoti. Varbūt patiešām būtu lietderīgi to izdalīt kā atsevišķu jautājumu, par ko, es pieņemu, tomēr var vienoties visi šeit, Saeimā, pārstāvētie politiskie spēki, un tad tos pārējos jautājumus risināt mierīgi un nesteidzīgi. Tie pārējie sevišķi „nedeg”, bet šis jautājums mums ir jāatrisina ātri, jo cilvēki tiešām to risinājumu gaida.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SC).
Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šis jautājums jau tika skatīts diezgan rūpīgi arī iepriekšējās Saeimas apakškomisijā Čaklā kunga vadībā un diezgan daudz vērtīgu materiālu tika iegūts šā darba kontekstā. Tā ka, es domāju, daudz kas jau ir izdarīts. Un es piekrītu Cilinska kungam, ka mēs varam pieņemt lēmumu diezgan ātri. Bet es gribu uzsvērt divus momentus.
Pirmkārt. Šī problēma skar ne tikai tos cilvēkus, kas pameta Latviju, vēsturisku apstākļu dzīti, 1944.gadā un vēlākajos gados, bet arī tos cilvēkus, kas... tos jaunos cilvēkus, kas šobrīd piedzimst ārzemēs Latvijas pilsoņu ģimenēs, un es domāju, ka šā jautājuma noregulēšana ir arī diezgan steidzams jautājums, jo mēs zaudējam savus pilsoņus neatgriezeniski. Jo, kad viņi sasniedz 16 gadu vecumu, viņi ir spiesti izvēlēties vienu no pilsonībām, un diemžēl ļoti bieži tā nav Latvijas pilsonība, un līdz ar to šie... faktiski šie, tā teikt, darba emigranti tiek zaudēti neatgriezeniski, un tas ir ļoti būtisks šā likumprojekta aspekts.
Un otrais jautājums ir tas, par ko Pimenova kungs jau runāja. Kāds mums ir pamats šķirot Latvijas pilsoņus? Es daudz dzirdu no jums, kolēģi, par latviešu vienotību, un šeit ir runa ne tikai par Krievijas latviešiem, bet arī par tiem latviešiem, kas dzīvo Dienvidamerikā un citās valstīs, kuras nav Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Tā ka tas nav tikai politisks jautājums. Es domāju, ka šeit būtu vietā runāt par to, cik pamatota ir šī atšķirīgā attieksme pret Latvijas pilsoņiem (Zālē starpsaucieni.), vai šī atšķirīgā attieksme nerada diskrimināciju.
Tā ka, es domāju, tie ir diezgan nopietni jautājumi. Es ceru, ka apakškomisija turpinās savu darbu un ka šis darbs būs tikpat konstruktīvs, un ka patiešām risinājumi tiks atrasti diezgan ātri. Un, protams, „Saskaņas Centrs” atbalsta šā likumprojekta tālāku virzīšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Juridiskā komisija tiešām pieņēma lēmumu veidot apakškomisiju. No mūsu frakcijas šajā apakškomisijā piedalīsies Ilmārs Latkovskis un es. Es domāju, darba mums būs daudz.
Bet ir kāda lieta, par ko diezgan maz runā un kas zināmā mērā varbūt dažiem ir tabu. Tā lieta ir saistīta ar pilsonības atņemšanas procedūru. Jāatceras, ka ikviens, kurš saņem pilsonību naturalizēšanās kārtībā, dod solījumu - šā solījuma tekstu jūs varat likumā izlasīt -, un, ja šis pats naturalizētais pilsonis iestājas pret Latvijas valstiskuma pamatu pamatiem, tad viņš šo solījumu ir pārkāpis. Es domāju, ka mums apakškomisijā vajadzēs ļoti rūpīgi izvērtēt to, kāda ir procedūra gadījumos, ja persona rupjā veidā pārkāpj šo pilsoņa solījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundze vēlas ko piebilst?
I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Kā jau šeit tika minēts, tik tiešām Juridiskā komisija ir nolēmusi izveidot apakškomisiju darbam ar šo likumprojektu un izskatīt visus šos apjomīgos ierosinājumus likuma pilnveidošanai. Un tādēļ Juridiskā komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2012.gada 1.janvāri. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ilmāram Latkovskim!
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Lūdzu noteikt par līdzatbildīgo Pilsonības likuma izpildes komisiju! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pareizi!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ir priekšlikums: Juridiskā komisija paliek atbildīgā par šo likumprojektu, bet nodot šo likumprojektu kā līdzatbildīgajai arī Pilsonības likuma izpildes komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tādējādi par likumprojektu atbildēs Juridiskā komisija, bet kā līdzatbildīgā to vērtēs arī Pilsonības likuma izpildes komisija.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņu jūs jau nosaucāt - tas bija 2012.gada 1.janvāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2012.gada 1.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir Juridiskās komisijas ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (ZRP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”, un šie piedāvātie grozījumi tik tiešām ir ļoti apjomīgi. Tie aptver būtiskas izmaiņas Civillikuma Ģimenes tiesību daļā gan attiecībā uz paternitātes pieņēmumu un paternitātes atzīšanas kārtību, gan pilnveido adopcijas procedūru. Un arī Civillikuma Saistību tiesību daļā ir piedāvāti grozījumi par morālā kaitējuma institūtu, par privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramības apdraudējumu.
Juridiskā komisija tātad, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, aicina 11.Saeimu turpināt izskatīt šo 10.Saeimas neizskatīto likumprojektu, un es lūdzu jūs Juridiskās komisijas vārdā balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.
10. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Juridiskā komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija piedāvā šā gada 12.decembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (ZRP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir arī izskatījusi likumprojektu „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums”, kas ir jauns likums, jo izstrādāts esošā Civilstāvokļa aktu likuma vietā. Šeit ir vairāki jauninājumi arī saistībā ar iepriekš minētajiem Civillikuma grozījumiem par laulības izsludināšanu, laulības noslēgšanu, taču ir arī citi jauninājumi, tādi kā, piemēram, vienotas kvalifikācijas prasības dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem. Un būtiskākais jauninājums ir tas, ka šis likums ir savietots ar vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas ieviešanu.
Juridiskās komisijas vārdā un pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, aicinu 11.Saeimu izskatīt šo 10.Saeimā neizskatīto likumprojektu un Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SC).
Godātie kolēģi! Likumprojektā iekļautais regulējums aptver sabiedrības daļu, kura likumā noteiktā kārtībā reģistrē civilstāvokļa aktus, lūdz papildināt vai labot civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus un pieprasa reģistrāciju apliecinošus dokumentus.
Diemžēl likumprojektā joprojām ir amata ierobežojums Latvijas nepilsoņiem kļūt par dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu. Pamatojums šim ierobežojumam nav sniegts. Līdz ar to minēto likumprojektu mūsu frakcija atbalstīt nevar.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Lībiņas-Egneres kundze vēlas ko piebilst?
I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 12.decembri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.
10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā un Juridiskā komisija būs atbildīgā.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir 12.decembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.
G.Igaunis (ZRP).
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu jūs izskatīt Labklājības ministrijas sagatavoto un komisijas atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.
Likumprojekta būtība ir pašreizējā ilgstošā bezdarba apstākļos īstenot aktīvo nodarbinātības pasākumu „algotie pagaidu sabiedriskie darbi”, kas līdz šim sabiedrībā plašāk pazīstams kā pasākums „darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” jeb - tautas valodā - simtlatnieku programma. Tāpat grozījumi paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas prasības par pagaidu darba aģentūrām un precizēt bezdarbnieka statusa un darba meklētāja statusa iegūšanas un zaudēšanas kritērijus, pamatojoties uz Valsts kontroles 2009.gada 21.decembra revīzijas ziņojumu.
Jāņem vērā, ka iepriekš minētā līdzšinējā līdzīga rakstura programma, sociālo spriedzi mazinošā ilgstošo bezdarbnieku nodarbināšanas programma, tiks pārtraukta 2011.gada beigās, un, lai šis likums varētu stāties spēkā ar 2012.gada 1.janvāri, komisijas vārdā aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai Ašeradena kungs un Klementjeva kungs vēlas debatēt par steidzamību? Par steidzamību. (No zāles dep. A.Ašeradens: „Jā!”)
Tātad uzsākam debates par steidzamību.
Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A.Ašeradens (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Šodien jums priekšā stādītie Labklājības ministrijas sagatavotie likuma grozījumi paredz tiesisko regulējumu... paredzētie likuma grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz tiesisko regulējumu būtiskām izmaiņām bezdarbnieku atbalsta politikā. Līdz šim realizētās, tautā arī tā sauktās simtlatnieku programmas vietā tiks realizēta pāreja no vispārējā bezdarbnieku atbalsta uz fokusētu valsts atbalstu ilgstošajiem bezdarbniekiem.
Kā zināms, ekonomiskās krīzes laikā, kurā bezdarbs maksimumu ar 17,3 procentiem jeb 194 tūkstošiem bezdarbnieku sasniedza 2010.gada martā, tika izstrādāta vispārējā sociālās drošības tīkla stratēģija, kuras viens no stūrakmeņiem bija darba praktizēšana ar stipendijām pašvaldībās jeb manis minētā simtlatnieku programma. Programma tika uzsākta 2009.gada septembrī un bija paredzēta bezdarbniekiem bez iztikas līdzekļiem un iespējas pārskatāmā laikā atgriezties darba tirgū darba vietu trūkuma dēļ.
Saskaņā ar valdības apstiprināto sociālās drošības tīkla stratēģiju 2011.gada beigās simtlatnieku programmu ir paredzēts slēgt.
Kopumā no 2009.gada septembra līdz 2011.gada novembrim šajā programmā tika iesaistīti vairāk nekā 113 tūkstoši bezdarbnieku un tās finansēšanai no Eiropas sociālā tīkla.... no Eiropas sociālā fonda tika ieguldīti 54 miljoni latu.
Neraugoties uz bezdarba līmeņa nepārprotamo tendenci samazināties, no 17,3 procentiem 2010.gadā uz 11,3 procentiem 2011.gada oktobrī, joprojām augsta bezdarba līmeņa apstākļos ir attīstījusies jauna tendence - valstī sāk pieaugt ilgstošo bezdarbnieku skaits. Pēdējo četru gadu laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā ir palielinājies no 14 līdz 44 procentiem jeb no 8 tūkstošiem cilvēku 2008.gadā līdz 59 tūkstošiem 2011.gada septembrī.
Ņemot vērā reālo situāciju Latvijas darba tirgū, sākot ar 2012.gadu, Ministru kabinets jau vasarā ir atbalstījis algota pagaidu sabiedriskā darba atsākšanas nepieciešamību ar mērķi sniegt iespēju tieši ilgstošajiem bezdarbniekiem strādāt pagaidu sabiedriskos darbus. Šāda programma ļaus ilgstošiem bezdarbniekiem gūt ienākumus un saglabāt viņiem iemaņas iespējamai nodarbinātībai nākotnē - palikt sociāli aktīviem un tuvināt viņus reālajam darba tirgum laikā, kad brīvo darba vietu skaits ir ļoti ierobežots. Turklāt jaunais tiesiskais regulējums dos iespēju pašvaldībām precīzi izvērtēt konkrētā indivīda piemērotību šai programmai.
Kopumā algotā pagaidu sabiedriskā darba programmā ir plānots iesaistīt vairāk nekā 21 tūkstoti ilgstošo bezdarbnieku, paredzot 10 miljonu latu no Eiropas sociālā fonda finansējuma.
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā šā likumprojekta nozīmību un milzīgo šajā tiesiskajā regulējumā iesaistīto cilvēku skaitu, kā arī ņemot vērā ārkārtīgi saspringto laika grafiku, jo šim likumam ir jāstājas spēkā no nākamā gada 1.janvāra, aicinu šim likumprojektam piešķirt steidzamības statusu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” steidzamību pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (SC).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nu parlamentārajam sekretāram paldies par izskaidrojumu, bet galvenais netika pateikts.
Ja mēs izlasām anotāciju, tad redzam, ka te ir rakstīts: mums vajag pārņemt direktīvu līdz 5.decembrim. 25 dienās! Iznāk tā, ka Ministru kabinets... tā Kanceleja uzskata, ka mēs esam balsošanas mašīna, kura var divos lasījumos 25 dienās izskatīt likumprojektu. Vasarā tika pieņemts lēmums par to, ka mēs turpinām šo programmu. Pati direktīva tika pieņemta 2008.gadā, Tieslietu ministrija to izskatīja un deva Labklājības ministrijai uzdevumu 2009.gadā, bet mēs, deputāti, saņēmām to tikai šodien. Kāpēc? Kāda bezkaunība no Kancelejas vai Ministru kabineta puses! Valdošā koalīcija neciena ne mūsu frakciju, ne jūsu frakciju un tikai tagad atsūta dokumentu, kuram pēc 25 dienām jāstājas spēkā. (No zāles starpsaucieni: „Kauns!” „Pareizi!”) A ja ne? Tad mēs maksāsim soda naudu! Kas maksās? Parastie nodokļu maksātāji. Nu, nemaksās tas ierēdnis, kurš turēja šo papīru uz galda divus gadus, a maksās mūsu vēlētāji.
Es uzskatu, ka mums šodien vajag noraidīt šo likumprojektu, lai mēs atrastu to vainīgo amatpersonu Kancelejā, kura pieturēja un piebremzēja šo likumprojektu. Kāpēc mēs šodien uzņemamies atbildību par šiem neizdarītajiem darbiem izpildvarā? Tāpēc, ka sēž vecie ministri, vecie premjerministri... Varbūt mainīsim politisko situāciju Latvijā? Jaunus cilvēkus aicināsim varā?
Jauni cilvēki sēdēs, varbūt viņi izdzīs tos vecos ierēdņus, kuri nevar sakārtot likumdošanu. 2008.gads! Kāds šodien gads? Kāpēc trīs gadus mēs nevaram ielikt vienā likumā vienu direktīvu? (No zāles dep. A.Ašeradens: „Ieliksim, Klementjeva kungs!”) Jums nav kauns, Zaķa kungs, par jūsu atbalstīto koalīciju, par jūsu premjerministru? Kauns? Man arī kauns. Kāpēc mums, deputātiem, vajag 25 dienās izskatīt likumprojektu, kurš trīs gadus stāvēja ierēdņiem uz galda? (Zālē troksnis, starpsaucieni.)
Es domāju, ka ir laiks atlaist šo Ministru kabinetu ar tiem pašiem vecajiem ierēdņiem un... Paldies. Atbalstām cilvēku, kurš reāli saprot, kas notiek Latvijā. Mēs - „pret” steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts runājis „par”, viens - „pret” steidzamību. Lēmums par steidzamību jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.
G.Igaunis. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.
G.Igaunis. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 17.novembri un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā lūdzu veikt 24.novembrī.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.novembris, likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā - 24.novembrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 8.novembra sēdē izskatīja likumprojektu Nr.16 Lp/11 - „Grozījums likumā „Par grāmatvedību””, kas paredz turpmāk atļaut kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā ne tikai reliģiskām organizācijām, bet arī biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru apgrozījums no saimnieciskiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 tūkstošus latu. Ar aicinājumu ieviest organizācijām šādu vienlīdzīgu regulējumu vērsušās vairākas invalīdu biedrības, saņemts arī tiesībsarga atzinums par nepieciešamību veikt šādas izmaiņas.
Komisija pieņēma lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tā kā ir svarīgi šo grozījumu pieņemt iespējami īsākā laikā, komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību un to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts par steidzamu atzīts.
Tātad bija aicinājums atbalstīt pirmajā lasījumā.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
I.Parādnieks. Ja kolēģiem nav iebildumu, komisijas vārdā aicinu tagad pieņemt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
I.Parādnieks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (ZRP).
Labdien, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šis likumprojekts paredz paplašināt to nozaru un sektoru loku, kur valsts ir tiesīga veikt līdzekļu ieguldīšanu ar mērķi samazināt makroekonomiskos riskus. Un būtiskākā izmaiņa ir tā, ka līdz šim šis ieguldījumu virziens bija iespējams tikai finanšu sektorā, bet ar šīm izmaiņām tas ir iespējams arī kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir izšķiroša ietekme.
Mēs lūdzam piešķirt steidzamību šīm izmaiņām un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Tātad komisija aicināja atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 97, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
J.Ozoliņš. Lūdzam noteikt par priekšlikumu iesniegšanas laiku 11.novembri, bet otro lasījumu veikt nākamajā Saeimas sēdē...
Sēdes vadītāja. 17.novembrī.
J.Ozoliņš. 17.novembrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.novembris, izskatīšana galīgajā lasījumā - 17.novembrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mūsu priekšā ir apjomīgs dokuments par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei. Apropriācija ir samērā apjomīga pēc posteņiem, bet ne pēc līdzekļu lieluma. Tāpēc es nolasīšu tikai galvenos posteņus.
Tātad mēs paņemam no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 3 246 650 latus un pārdalām par labu Tieslietu ministrijas budžetam 772 429 latus, par labu Iekšlietu ministrijas apakšprogrammām - 818 895 latus, par labu Satiksmes ministrijai - 323 609 latus, par labu Zemkopības ministrijai - 967 177 latus un par labu Ministru kabineta budžeta programmai „Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika” - 165 540 latu.
Tālāk mēs paņemam no Izglītības un zinātnes ministrijas 2 197 960 latus un pārdalām šo naudu pilnā apjomā kā mērķdotāciju pašvaldībām.
Un kā pēdējo lūdzu atbalstīt 7651 lata piešķiršanu jaunizveidotās tiešās pārvaldes iestādes - Pārresoru koordinācijas centra - darbinieku atlīdzībai decembra mēnesī. Visu šo naudu mēs ņemsim, neradot jaunas darba vietas, bet pārdalot pienākumus starp Ekonomikas ministriju, no kuras mēs paņemsim 702 latus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, no kuras mēs paņemsim 4233 latus ar visiem darbiniekiem, un arī Ministru kabineta apakšprogrammu, kur mēs paņemsim 2716 latus.
Līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais jautājums, kurš ir arī šīsdienas sēdes darba kārtības pēdējais punkts, ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr.46/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 15.novembrim”. Vai ir ziņotājs komisijas vārdā? Ziņotāja nav.
Tātad datums ir noteikts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr.46/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 15.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Termiņš tātad pagarināts. Paldies.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet, pirms mēs reģistrējamies, vārds deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus.
Vārds deputātam Igoram Meļņikovam.
I.Meļņikovs (SC).
Kolēģi deputāti! Tos, kas grib strādāt Deputātu grupā sadarbībai ar Francijas parlamentu, lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē tūlīt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.
A.Sakovskis (SC).
Kolēģus, kas vēlas sadarboties ar Azerbaidžānu, lūdzu visus Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Elīnai Siliņai.
E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Es aicinu uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi pēc 20 minūtēm - pulksten 11.20.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Lūdzu uz īsu sēdi pulksten 11.15. Un kolēģus, kas pieteikušies Valstiskās audzināšanas apakškomisijā, - uz sēdi pulksten 11.20.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Initai Bišofai.
I.Bišofa (ZRP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām uz sēdi pulksten 11.30. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi, kuriem ir vēlme sadarboties ar Francijas parlamentu, laipni aicināti Dzeltenajā zālē uzreiz pēc Saeimas sēdes.
Sēdes vadītāja. Tikko jau aicināja uz to.
Vai Cvetkovas kundze un Latkovska kungs arī vēlējās kādus paziņojumus veikt? Nē. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies divi deputāti: Jānis Ādamsons... nav klāt... un Dzintars Kudums... ir klāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to 10.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 7. sēde
2011. gada 10. novembrī
Datums: 10.11.2011 09:11:26 bal001
Par - 34, pret - 39, atturas - 15. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (45/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 10.11.2011 09:12:58 bal002
Par - 88, pret - 3, atturas - 4. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (57/Lm11)
Datums: 10.11.2011 09:13:31 bal003
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (58/Lm11)
Datums: 10.11.2011 09:21:54 bal004
Par - 31, pret - 31, atturas - 30. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par balsošanu pa daļām. Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (59/Lm11)
Datums: 10.11.2011 09:22:43 bal005
Par - 76, pret - 16, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (59/Lm11)
Datums: 10.11.2011 09:23:18 bal006
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu (60/Lm11)
Datums: 10.11.2011 09:23:56 bal007
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (62/Lm11)
Datums: 10.11.2011 09:24:31 bal008
Par - 93, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (65/Lm11)
Datums: 10.11.2011 09:28:41 bal009
Par - 42, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem (1/P11)
Datums: 10.11.2011 10:01:58 bal010
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (40/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:03:27 bal011
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (41/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:05:49 bal012
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (43/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:07:44 bal013
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (44/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:09:35 bal014
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (47/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:11:29 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (48/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:12:56 bal016
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (49/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:14:32 bal017
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (50/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:26:22 bal018
Par - 69, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (51/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:39:17 bal019
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (52/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:41:34 bal020
Par - 96, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (53/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:44:48 bal021
Par - 65, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (54/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:53:10 bal022
Par - 68, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (18/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:53:43 bal023
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (18/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:55:30 bal024
Par - 96, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (16/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:55:55 bal025
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (16/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:56:30 bal026
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (16/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 10.11.2011 10:58:02 bal027
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (42/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 10:58:25 bal028
Par - 97, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (42/Lp11), 1.lasījums
Datums: 10.11.2011 11:01:52 bal029
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā ''Par valsts budžetu 2011.gadam'' noteiktās apropriācijas pārdalei (63/Lm11)
Datums: 10.11.2011 11:02:36 bal030
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr.46/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 15.novembrim (64/Lm11)
Frakciju viedokļi
2011.gada 10.novembrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimas sēdē un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam vārds šodien politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti ir iesnieguši prasību – pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot paskaidrot valsts palīdzības trūkumu pēc dzīvojamās mājas daļējas sagrūšanas Mālpils novada Upmalās. Mēs prasām premjeram atbildēt, kādēļ nav izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kas paredzētu tieši valsts palīdzību šādu nelaimju gadījumos.
Tāpat jautāts, kādēļ valsts nav sniegusi palīdzību Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem.
Atgādināšu, ka naktī uz 16.oktobri Mālpils novada Upmalās sagruva trīsstāvu ķieģeļu dzīvojamās mājas daļa. Eksperti toreiz pēc ēkas apskates atzina, ka šī ēka jāatjauno pilnībā un jāizstrādā ēkas konservācijas tehniskais projekts, lai būtu drošība tiem iedzīvotājiem, kas savos mājokļos jau atgriezušies. Tiem iedzīvotājiem, kuri palikuši bez pajumtes un kuriem nav draugu vai radu, pie kuriem pārcelties, pašvaldība nodrošinājusi iespēju bez maksas dzīvot Mālpils profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā, kā arī sniedza palīdzību savu iespēju robežās. Kā ierasts, atbalstu deva Latvijas iedzīvotāji, saziedojot četrus mikroautobusus ar sadzīves lietām un mēbelēm. Vienīgi no Ministru kabineta nekāda ieinteresētība netika izrādīta.
Valstī, atbilstoši Civilās aizsardzības likumam, ir paredzēti dažādi pasākumi, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos. Gadījums Mālpils novadā atbilstoši likumam klasificējams kā cilvēku izraisīta katastrofa, kuras seku likvidēšanai būtu jānotiek atbilstoši likumā noteiktajam.
Šis likums paredz civilās aizsardzības sistēmas darbību, un tieši par tās darbību un uzdevumu izpildi ir atbildīgs Ministru prezidents. Tas izraisa jautājumus: vai Ministru prezidentam rūp atsevišķas pašvaldības iedzīvotāju traģēdija un kā viņš īsteno Civilās aizsardzības likuma doto uzdevumu? Turklāt atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” valsts sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijā, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī mājas renovācijā, kurā jālikvidē nelaimes vai katastrofas sekas. Pieņemot šo normu, likumdevējs uzdeva Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā šo palīdzību sniegt, kā arī noteikt palīdzības apmēru. Minētais uzdevums Ministru kabinetam dots jau 2007.gadā, pirms četriem gadiem, un likumā ietvertā norma tikai nedaudz precizēta vēlākajās panta redakcijās, taču joprojām četru gadu laikā attiecīgi Ministru kabineta noteikumi nav izdoti un minētais arguments kalpo kā atruna palīdzības sniegšanā Mālpils novada iedzīvotājiem.
Minētie apstākļi liecina par augstākā līmeņa izpildvaras norobežošanos no saviem iedzīvotājiem kritiskā situācijā, kā arī kalpo par kārtējo apliecinājumu tam, ka likumdevēja dotie uzdevumi tiek ignorēti.
Vakar vakarā mūsu pārstāvis sazinājās ar šo pašvaldību, un diemžēl vēl aizvien, joprojām, palīdzība cilvēkiem no valsts puses nav sniegta.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šī bija patiesībā ikdienišķa sēde, kurā vairāki 10.Saeimā aizsāktie likumprojekti tika akceptēti tālākai izskatīšanai 11.Saeimā.
Nu, zināmu tādu „rozīnīti” varbūt ieviesa balsojums par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kurus iniciēja Zatlera Reformu partija. Un, protams, varētu būt saprotama opozīcijas skepse par Zatlera Reformu partijas iniciatīvām veikt grozījumus šajā likumā, bet... nu, katrā ziņā balsojums bija ļoti interesants, un, manuprāt, vienotības jau nu galīgi nebija pašā koalīcijā, un tas zināmā mērā, manuprāt, parāda tādu sliktu simptomu, ka koalīcija tomēr nav tik monolīta un ka parādās zināmas... nu, šā it kā stingrā koalīcijas mugurkaula sadrupšanas pazīmes. Nu, gribas jau ticēt, ka tas ir tāds pārejošs vājums.
Bet ne šīs problēmas lielākoties nodarbina ZZS prātus. ZZS prātus vairāk nodarbina tūkstoš... es atvainojos, 2012.gada budžeta sastādīšanas slepenība, un mēs jau iekšēji esam nosaukuši šo tiesiskuma... jauno koalīciju par slepenības un ignorances koalīciju. Bija sarunas gan ar Pašvaldību savienības vadītāju, gan vakar arī ar arodbiedrību priekšsēdētāju, taču lielākoties opozīcijai nākas baroties ar dažādām baumām.
Piemēram, kas tagad notiek ar budžeta konsolidāciju?
Nu, klīst baumas, ka Aizsardzības ministrijai tagad budžets tikšot samazināts par 5,6 miljoniem latu. Tātad netiks veikts maksājums par pretmīnu kuģa iegādi.
Vēl. Klīst baumas, ka 5 miljoni tikšot atņemti autopārvadājumiem, tātad starppilsētu un arī vietējiem.
Vēl. Klīst baumas, ka 6,5 miljoni tikšot atņemti subsīdijām lauksaimniekiem, un ir pamats domāt, ka tas attiecas gan uz piena kvotām, gan uz šķirnes ganāmpulkiem, gan uz procentu maksājumiem zemes iegādei.
Vēl. Saeimā klīst baumas, ka ieņēmumi no satiksmes drošības uzlabošanas būšot 7,3 miljoni, tātad mums būs jābrauc ļoti ātri, lai radari ienestu šādu peļņu valsts budžetā.
Nu, un, protams, Nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksas arī samazinātas par kādiem divarpus miljoniem.
Visi šie skaitļi dara mūs ļoti uzmanīgus, jo atkal... rodas tādas aizdomas, ka šī Dombrovska valdība ir gatava strādāt līdz... nu, teiksim tā, līdz vasarai un pēc tam atstāt... nu, kā lai saka, pēc mums kaut vai grēku plūdi, jo visi šie maksājumi būs jāveic... liela daļa šo maksājumu tik un tā būs jāveic. Būs jāveic maksājums par pretmīnu kuģi, un arī Nacionālās bibliotēkas celtniecība nav kļuvusi lētāka, tātad šie maksājumi pārcelsies uz 2013.gadu. Nu, acīmredzot šī koalīcija domā strādāt tiešām līdz... līdz nākamā budžeta sastādīšanai, uzticot 2013.gada budžetu kādiem citiem.
Nu, un jebkurā gadījumā arī nodokļu... jaunās nodokļu idejas ne visai apmierina ZZS, jo nešķiet saprātīgi dzīvojamo ēku palīgēkām uzlikt nekustamā īpašuma nodokli, kas var radīt arī zināmu haosu Zemes dienesta Kadastra reģistrā, jo steigšus būs jāaktualizē informācija par šiem objektiem, no kuriem dažs varbūt ir un daža varbūt vairs nav. Un tikpat dīvaina šķiet baznīcu īpašumu aplikšana ar nodokli. Mēs ar ziedojumiem it kā uzturam baznīcas, bet šeit nu atkal nodoklis. Es nedomāju, ka tas varētu būt pareizi.
Tā ka patiesībā ļoti negribētos, lai slepenības un ignorances apstākļos taptu šis 2012.gada budžets. Gribētos jau strādāt tomēr saskaņoti un arī opozīcijai būt informētai par to, kas valstī grasās notikt.
Protams, nobeigumā gribu novēlēt visiem jaukus un, galvenais, saulainus tuvojošos svētkus. Prognoze ir laba, un ceru, ka liesmiņas pie pils mūra būs tik siltas, ka sasildīs visu mūsu sirdis. Lai jums veicas!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.
Nākamajam vārds Zatlera Reformu partijas deputātam Kārlim Eņģelim. Lūdzu!
K.Eņģelis (ZRP).
Labdien visiem, kas klausās šo pārraidi! Es gribu pieskarties jautājumam, kurš, manuprāt, šajā sēdē tiešām bija vissvarīgākais un kuru pieminēja mans tikko runājušais kolēģis, un tie ir Zatlera Reformu partijas ierosinātie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Kā kolēģis minēja, viņa analīze par balsojumu liecina par kaut kādu koalīcijā valdošu nestabilitāti. Balsojums tiešām bija interesants, taču, lai arī neviens no VIENOTĪBAS deputātiem nebalsoja „par” šo priekšlikumu, es neuzskatu, ka tas liecinātu par kaut kādu koalīcijas nestabilitāti, jo šo priekšlikumu Zatlera Reformu partija virzīja individuāli un tas netika diskutēts koalīcijas Frakciju padomē. Līdz ar to nekāda koalīcijas disciplīna nebija noteikta šim balsojumam, un tas bija katra deputāta individuālās pārliecības jautājums, kā par to balsot.
Es nedaudz izstāstīšu par šā priekšlikuma būtību.
Tika piedāvāts veikt likumā grozījumus, kuri paredzētu, ka Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā atlaistie vai atsauktie deputāti nesaņemtu likumā paredzēto kompensāciju trīs mēnešalgu apmērā. Tas attiektos uz tiem deputātiem, kuri nav tikuši pārvēlēti nākamajā Saeimā. Būtiski te ir saprast, kāds ir mērķis šai kompensācijai. Kompensācijas mērķis ir tikai viens – palīdzēt bijušajiem deputātiem tajā pārmaiņu procesā, pielāgojoties dzīvei pēc deputāta gaitām (jauna darba meklēšana vai kādi citi apsvērumi), respektīvi, neatstāt bijušos deputātus bez iztikas līdzekļiem. Šis mērķis ir leģitīms un visnotaļ atbalstāms.
Es gribu atbildēt, kāpēc Zatlera Reformu partija aicināja no šīs kompensācijas konkrētajā gadījumā atteikties, lai gan tās mērķis ir atbalstāms principā un leģitīms.
Te jāsāk runāt par uzticību vai, pareizāk sakot, par neuzticību – par šobrīd iedzīvotājos valdošo neuzticību pret Latvijas parlamentāro varu – Latvijas Saeimu. Mēs uzskatām, ka, lai arī tas, ka šis priekšlikums neguva vairākuma deputātu atbalstu, ir neveiksme Zatlera Reformu partijas frakcijai, īstais zaudētājs no tā balsojuma būs Saeima kā tāda, jo, ņemot vērā šobrīd jau publicētos reitingus par iedzīvotāju uzticību Latvijas Saeimai, ir skaidrs, ka deputāti nedrīkst laist garām nevienu iespēju, kā iedzīvotājos celt šo uzticību. Pieņemot šo piedāvāto likumprojektu, deputāti būtu pauduši tādu kā klusējošo uzticību cits citam, ka savus pienākumus un valsts lietu vešanu viņi pildīs godprātīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Tieši to, mūsuprāt, nozīmētu atbalsts šim piedāvājumam. Un to nevarētu nepamanīt arī iedzīvotāji, un līdz ar to tad vismaz kaut kādā mērā varētu celt iedzīvotāju uzticību Saeimai. Tas būtu vēl viens solis pareizajā virzienā – kopā ar jau daļēji atbalstītajiem priekšlikumiem par aizklāto balsojumu atcelšanu un, iespējams, citiem, kas vēl sekos. Bet šodien, mēs uzskatām, Saeima neizmantoja ļoti labu iespēju – kaut kādā mērā celt iedzīvotāju uzticības līmeni Saeimai. Taču Zatlera Reformu partijas frakcija šo priekšlikumu uzlabos un plāno virzīt izskatīšanai kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.
Paldies par uzmanību, un priecīgus tuvojošos svētkus!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Kārlim Eņģelim no Zatlera Reformu partijas frakcijas.
Nākamajai vārds partijas „VIENOTĪBA” frakcijas deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sveicieni jums no Saeimas nama! Es arī pastāstīšu par trim likumprojektiem, par kuriem Saeima šodien lēma. Taču sākumā es gribu dot īsu atsauci uz Ingmāra Līdakas teikto par to, ka šobrīd pieejamā informācija par nākamā gada valsts budžetu ir tikai baumu līmenī un ka nekādā veidā viņam kā deputātam nav iespējas uzzināt sīkāku, detalizētāku informāciju par to.
Es gribu tomēr teikt, ka deputāta mandāts cilvēkam dod plašas pilnvaras pārstāvēt savus vēlētājus Saeimā, tātad arī iegūt informāciju, iztaujāt ministriju pārstāvjus, darboties aktīvi komisijās, un šis institucionālais ietvars ir diezgan precīzs. Un, ja to aktīvi izmanto, tad informāciju var iegūt no pirmavotiem, kas ir precīzi, un nenodarboties ar baumu izplatīšanu un arī uzklausīšanu.
Vēl īss komentārs par tikko kolēģa Kārļa Eņģeļa minēto Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Patiešām ir tā, ka šodien Saeima skatīja iespēju atteikties no kompensācijām, ko saņem deputāti, ja tie ir strādājuši Saeimā, par kuru vēlētāji ir izteikušies un izteikuši savu vēlmi tās Saeimas darbību pārtraukt, tātad to atlaist. VIENOTĪBAS deputāti atbalsta šo principu... šo nostādni, ka deputātu kompensāciju sistēma patiešām ir jāmaina un ir jāpārskata. VIENOTĪBAS deputāti ir daudz runājuši un diskutējuši par sabiedrības reakciju uz to, ka nedaudziem Saeimas deputātiem no iepriekšējā sasaukuma, kuri Saeimā pavadīja tikai pāris mēnešu, īpaši vasaras mēnešus, kad Saeimas darbs nebija tik aktīvs... Iepriekšējam sasaukumam beidzot savu darbu, viņi tomēr saņēma trīs mēnešu kompensāciju, kā tas šobrīd ir likumā noteikts. Tā ka ir pilnīgi skaidrs, ka šī sistēma ir jāmaina. Un VIENOTĪBAS frakcijas deputāti savās diskusijās ir nonākuši pie secinājuma, ka šī sistēma ir jāmaina tādā veidā, ka ir būtībā jādomā par to, kādu uzticību no vēlētājiem ir saņēmuši Saeimā ievēlētie deputāti, – respektīvi, ka kompensācijas lielumam ir jābūt atkarīgam no to sasaukumu daudzuma, kurus deputāts ir strādājis Saeimā. Ja šinī gadījumā mēs koncentrējamies tikai uz atlaistajām Saeimām, tad mēs zināmā mērā ieviešam tādu kolektīvās atbildības principu, ka visi 100 deputāti ir atbildīgi par jebkuru lēmumu, kurš nav bijis sabiedrības interesēs vai kuru sabiedrība nav uzskatījusi par tādu, kas ir bijis tās interesēs, un kurš ir izraisījis Saeimas atlaišanas procesu. Tomēr tas nebūtu īsti korekti. Protams, mēs esam ieinteresēti Saeimas darbam piesaistīt profesionālus, aktīvus un arī neatkarīgus deputātus, un šīs kompensācijas ir deputāta darbības neatkarības minimālā garantija.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, VIENOTĪBAS deputāti jau iepriekšējā sasaukumā iesniedza grozījumus šajā likumā, rosinot noteikt to, ka, ja deputāts Saeimā ir strādājis vairāk par sešiem mēnešiem, bet ne mazāk par vienas Saeimas sasaukuma laiku, tad deputāts saņem kompensāciju, kas ir vienas mēnešalgas apmērā. Ja deputāts ir bijis ievēlēts divās Saeimās un tajās strādājis, tad kompensācija ir divu mēnešalgu apjomā. Un kompensācija attiecīgi pieaug, ja deputāts ir saņēmis vēlētāju uzticību daudz vairāk reižu.
Mēs arī šodien ar kolēģiem no Zatlera Reformu partijas diskutējām par detalizētākiem piedāvājumiem šajā jomā un noteikti nāksim ar tiem klajā, kā jau minēja Eņģeļa kungs.
Es gribu pieminēt vēl arī to, ka šodien Saeima lēma par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par grāmatvedību””. Šis ir ļoti būtisks solis, lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību Latvijā, jo mazajām biedrībām, kurām kopējais gada apgrozījums nepārsniedz 25 tūkstošus, šobrīd ir ļoti grūti veikt pilnu gada pārskatu, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, tātad iesniedzot pilnu bilanci un veicot arī ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Šie likuma grozījumi paredz, ka šīm mazajām, ļoti, ļoti būtiskajām organizācijām, kas ir tiešām nepieciešamas, lai mūsu pilsoniskā sabiedrība būtu dzīva un aktīva, un līdzdarbīga, – ka tām šī atskaitīšanās procedūra tiks ievērojami vienkāršota. Šajā ziņā gan attiecīgās ministrijas darbinieki, gan arī Saeima ir atsaukusies daudzu pilsoniskās sabiedrības organizāciju rosinājumiem, un likumprojektam ir piešķirta steidzamība, un tātad, visticamāk, jau nākamgad šī kārtība sāks darboties.
Šodien Saeima pirmajā lasījumā pieņēma būtiskus likumprojektus, kas regulē priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, un šeit nu atkal reiz ir pavērusies iespēja būtiski domāt par jautājumiem, kuri skar administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, kā arī iespējamu apmaksātās politiskās reklāmas apjoma samazināšanu. Šī reklāma prasa ievērojamus līdzekļus no politiskajām partijām un nereti nostāda tās tādā situācijā, ka šie līdzekļi no finansētājiem ir jāsavāc par katru cenu.
Paldies, un es arī vēlu visiem gaišus un skaistus svētkus!
Vadītāja. Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Lolitai Čigānei.
Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz Nacionālās apvienības ”Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!
I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).
Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms vēlos jūs sveikt šajā pirmssvētku laikā. Šī ir nedēļa, kad pie apģērba atloka mēs valkājam sarkanbaltsarkanās lentītes.
Un, vadoties no šā apsvēruma, es vēlos runāt par balsojumiem, kas šodien notika Saeimā, skatoties uz valstiskajām vērtībām.
Pirmkārt, par jau minēto balsojumu par kompensācijām atlaistajai Saeimai. Nacionālā apvienība uzskata, ka, ja Saeima ir tikusi atlaista – tātad savus pienākumus nav veikusi pietiekami kvalitatīvi un tik labi, kā vēlētāji, Latvijas pilsoņi, to ir cerējuši, gribējuši, domājuši! –, tad kompensācijas atlaistās Saeimas deputātiem nepienākas. Tas ir ļoti precīzs Nacionālās apvienības uzstādījums, un atbilstoši tam mēs šajā jautājumā balsojām.
Interesants bija balsojums par deputāta Nikolaja Kabanova apstiprināšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā. Jau arī iepriekšējos Saeimas sasaukumos Kabanova vēlme strādāt NATO Parlamentārajā Asamblejā raisīja diezgan asas diskusijas, un Nacionālā apvienība šoreiz, tāpat kā arī iepriekš, balsoja pret Kabanovu, pret Kabanova iekļaušanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā. Mūsuprāt, Kabanova kungs kā žurnālists un arī kā Saeimas deputāts bieži paudis pārliecību, kas ir pretstatā ar Latvijas kā nacionālas valsts interesēm. Un vairāk varbūt pat paudis nevis Latvijas valsts interesēm atbilstošu viedokli, bet kādas citas valsts interesēm atbilstošu viedokli, piemēram, Krievijas valsts interesēm atbilstošu viedokli. Un mums ir šaubas, kuras valsts intereses Kabanova kungs NATO Parlamentārajā Asamblejā vairāk pārstāvēs.
Šobrīd Saeimā plašas diskusijas raisījis arī jautājums par parakstu vākšanu referenduma rīkošanai par to, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Latvijā. Tas ir „ļoti interesants” (pēdiņās vārdi „ļoti interesants”!) jautājums, un ļoti dīvaina, mūsuprāt, ir „Saskaņas Centra” pozīcija šajā lietā. „Interesanti” (un atkal pēdiņās vārds „interesanti”!), ka publiski „Saskaņas Centra” deputāti un pārstāvji no šīs parakstu vākšanas akcijas it kā norobežojas, bet tajā pašā laikā „Saskaņas Centra” līderis Nils Ušakovs ir publiski atzinis, ka viņš ir parakstījies par to, lai tiktu rīkots referendums, lai krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu Latvijā. Un šajā sakarā viņš ir runājis par cieņu pret krievu valodu un krievu vēlētājiem un tamlīdzīgi... Tā, mūsuprāt, ir ļoti skaidra pozīcija šajā jautājumā.
Un te gribu pieminēt arī Urbanoviča kunga, kas arī ir „Saskaņas Centra” pārstāvis, interesantos izteikumus par parakstu vākšanas rīkotājiem, ka tie it kā esot pašcieņas bruņinieki. Krievu pašcieņas bruņinieki.
Plašas diskusijas Saeimā notiek arī par bezmaksas televīzijas apraides nodrošināšanu. Vadot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, mēs šim jautājumam esam tiešām ļoti detalizēti pievērsušies. Divi nacionālie komerckanāli – LNT un TV3 – ir paziņojuši, ka apsver iespēju izstāties no bezmaksas televīzijas apraides. Tas ir jāpaskaidro klausītājiem. Tas nozīmē, ka LNT un TV3 vairs nebūs pieejami iedzīvotājiem, kuri televīziju skatās ar televīzijas dekoderiem, un, ja tas tā notiktu, tad iedzīvotāji ar dekoderiem varētu skatīties tikai sabiedrisko televīziju.
Nacionālās apvienības skatījumā, šāda situācija ir nepieļaujama, jo tā neatbilst valsts interesēm, iedzīvotāju interesēm un nenodrošina arī Eiropas Savienības uzstādījumu par viedokļu daudzveidību mediju telpā. Tātad Nacionālā apvienība strādās un darīs visu iespējamo, lai iedzīvotājiem būtu pieejami bezmaksas televīzijas apraidē vismaz tie četri televīzijas kanāli, kas ir pieejami šobrīd.
Sakot paldies radioklausītājiem par uzmanību, es gribu aicināt jūs visus svinēt svētkus kopā un piedalīties gājienā – 11.novembra lāpu gājienā un 18.novembra lāpu gājienā, kas notiks Rīgā.
Gaišus jums svētkus!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inārai Mūrniecei, kura šodien noslēdza frakciju viedokļu izklāstu.
Pārraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!