Gallery

“Tirdzniecības saišu stiprināšana ar transatlantiskajiem partneriem veicinās Latvijas iespējas iesaistīties plašākos zaļajai industrijai svarīgos piegāžu ķēžu tīklos un eksporta iespējas, kā arī paplašinās politisko dialogu,” trešdien, 25.oktobrī, pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.

Tirdzniecības nolīgumi ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Čīli ļaus Eiropas Savienībai sekmēt energoneatkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas resursiem, īstenot zaļo pāreju un veiksmīgu zaļo industriālo politiku, it īpaši jautājumā par kritiski svarīgu derīgo izrakteņu piegāžu ķēžu nodrošināšanu, uzsvēra komisijas deputāti. Komisija sprieda par Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumiem ar ASV un Čīles Republiku.

Ārlietu ministrija informēja, ka šobrīd Eiropas Savienībai un ASV nav noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums. Nolīgums par kritiski svarīgu derīgo izrakteņu starptautisko piegādes ķēžu stiprināšanu piešķirtu Eiropas Savienībai statusu, kas būtu līdzvērtīgs ASV brīvās tirdzniecības nolīguma partnera statusam. Tas ļautu darboties ASV tirgū ar labākiem nosacījumiem, piemēram, Eiropas Savienība varētu izdevīgāk eksportēt transportlīdzekļu akumulatorus, skaidroja ministrija. Vienlaikus tiktu stiprinātas starptautiskās piegāžu ķēdes nozarēs, kas ir būtiskas pārejai uz neto nulles emisiju līmeni un drošībai, tostarp aviācijai un aizsardzībai.

Savukārt nolīgums ar Čīli stiprinās Eiropas Savienības lomu reģionā, pauda deputāti. Tas būtiski uzlabos pieeju kritiskām izejvielām. Tāpat nolīgumam ir nozīmīga loma sadarbības veicināšanā vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jautājumos.

Saeimas Preses dienests