Saeimas priekšsēdētāja pateicas Spānijas karalim par ieguldījumu mūsu reģiona drošības stiprināšanā

(25.06.2024.)
VideosGallery

Eiropas drošība šodien ir svarīgākais temats, tāpēc Latvija augstu novērtē Spānijas nozīmīgo iesaisti Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, otrdien, 25.jūnijā, uzņemot Viņa Majestāti Spānijas karali Felipi VI Saeimas namā. “Šis ir īpašs notikums mūsu valstīm, un tas ir augstākais apliecinājums Latvijas un Spānijas lieliskajām attiecībām un sadarbībai visos līmeņos,“ sacīja D.Mieriņa, sveicot Viņa Majestāti 10 gadu jubilejā Spānijas tronī.

Saeimas priekšsēdētāja un karalis bija vienisprātis par drošību kā būtiskāko prioritāti. Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Spānija piedalās ar karavīriem un kaujas tehniku, veidojot otru lielāko kontingentu aiz Kanādas – tā pārstāvēta ar vairāk nekā 500 karavīriem. Spānija regulāri piedalās arī Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā. “Jūsu karavīru klātbūtni augsti novērtē visa Latvijas sabiedrība,” sacīja D.Mieriņa.

Spānijas karalis akcentēja, cik būtiska ir vienota Eiropas pozīcija aizsardzībā, tostarp jautājumos par robežapsardzību un migrāciju, uzsverot, ka visai Eiropai ir jāsniedz savs ieguldījums.

Puses pārrunāja jūlijā gaidāmo NATO Vašingtonas samitu un kā galvenos jautājumus izcēla dalībvalstu drošības veicināšanu, ieguldījumus aizsardzībā un Eiropas militāras industrijas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat ir nepieciešams mobilizēt visu iespējamo atbalstu Ukrainas ātrākai uzvarai: “Vašingtonas samitam jāsūta nepārprotams vēstījums par Ukrainas integrācijas NATO neatgriezeniskumu,” teica D.Mieriņa, atzinīgi vērtējot arī Spānijas sniegto atbalstu Ukrainai un tās tautai.

D.Mieriņa un karalis bija vienoti jautājumā par atbalstu Ukrainai, uzsverot, ka tas jāturpina, cik ilgi vien nepieciešams. D.Mieriņa akcentēja, ka Latvija ir apņēmusies katru gadu Ukrainai atvēlēt 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta, un mudināja Eiropas Savienības līmenī vienoties par konkrētu atbalstu.

Puses pārrunāja arī Krievijai piemērotās sankcijas, tostarp jauno 14.sankciju paketi, kurā pēc Latvijas priekšlikuma iekļauts mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegums. Jādara it viss, kas mūsu spēkos, lai vājinātu Krievijas militāro industriju, piebilda D.Mieriņa. Krievija izmanto visas iespējas, lai censtos apiet sankcijas, tostarp caur Baltkrieviju, un ir svarīgi arī Baltkrievijai piemērot tikpat stingras sankcijas.

Saeimas priekšsēdētāja un Spānijas karalis bija vienisprātis, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem. Kā akcentēja D.Mieriņa, aicinot veidot Krievijas iegrožošanas stratēģiju, Krievija paliks drauds Eiropas drošībai arī tad, kad karš būs beidzies.

Spānijas karalis akcentēja, ka Baltijas valstis palīdz citām valstīm padziļināti izprast situāciju reģionā. Spānija ir ieinteresēta ciešāk iepazīt Latvijas pieredzi cīņā pret  hibrīduzbrukumiem, sacīja Spānijas karalis, atzinīgus vārdus veltot Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbam.

Tāpat pārrunāta iespēja stiprināt sadarbību militārās industrijas jomā. D.Mieriņa atzīmēja arī plašākas sadarbības iespējas augstajās tehnoloģijās, kvantu tehnoloģiju pētniecībā un starp universitātēm.

Spānijas karalis izcēla parlamentārā dialogu lomu, norādot, ka parlamentiem ir būtiska loma demokrātijas stiprināšanā un mūsu kopīgo Eiropas vērtību saglabāšanā. Puses pauda gatavību vēl vairāk stiprināt parlamentāros kontaktus, un Saeimas priekšsēdētāja pozitīvi vērtēja priekšlikumu par Spānijas un Baltijas parlamentu sadarbības forumu.

Ar Spānijas karali parlamentā tikās arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Spānijas parlamentu vadītāja vietnieks Raimonds Bergmanis.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720318212000
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde