Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas septītā (ārkārtas) sēde
2023. gada 13. februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 12.00. Aicinu jūs sēsties darba vietās. Pārbaudiet balsošanas kartes, vai viss darbojas.
Kolēģi, sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 13. februāra ārkārtas sēdi.
Ņemot vērā, ka ārkārtas sēdē grozījumi darba kārtībā nav iespējami, sāksim izskatīt apstiprināto ārkārtas sēdes darba kārtību.
Mums ir tikai viena sadaļa ar nosaukumu “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā...
Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzird. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Budžeta un finanšu... Kola kungs... Paldies.
Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav . Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, tāpat arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, tāpat arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Kolēģi, pie katra no šiem likumprojektiem par nodošanu komisijām ir iespējams runāt “par” un “pret”.
“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām ir pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir diezgan simbolisks, un tāpēc nolēmu tieši pie tā šodien jūs uzrunāt, jo tas simbolizē arī visu budžetu.
Godātie kolēģi, šis ir vienīgais likumprojekts budžeta likumprojektu paketē, kurš kaut kādā veidā mēģina runāt par ēnu ekonomikas mazināšanu, vienīgais situācijā, kad mēs esam līderi Baltijas valstīs ēnu ekonomikā. Šī valdība – oktobris, novembris, decembris, janvāris, tagad jau puse februāra... Vienīgais, ko viņi ir spējuši atnest uz Saeimu kā piedāvājumu mazināt ēnu ekonomiku, ir šis likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Doma jau varbūt ir laba. Mēs skaidri redzam, ka ir virkne juridisko personu, kas negodprātīgā veidā – pilnīgi pieļauju, ka negodprātīgā veidā, –izmanto likuma robu, lai uz privātpersonām rakstītu mašīnas un mazinātu... tādā veidā apietu... nu, ēnu ekonomika. Tas viss ir saprotams, un varbūt arī likumprojekts ir vajadzīgs, bet tas, kā tas šobrīd ir uzrakstīts, man liek domāt, ka vienīgie, kas cietīs no šīs likuma normas, būs ne jau tie, kas ir ēnu ekonomikas darboņi (viņi atradīs citus veidus, kā turpināt darboties), bet tie, kas ir godprātīgi maksātāji, kas gribēs aizbraukt uz Vāciju vai vēl kaut kur nopirkt automašīnu. Viņi brauks mājās, un viņiem būs jāatskaitās Valsts ieņēmumu dienestam, un pēc tam gan augs kapacitāte Valsts ieņēmumu dienestā, gan šiem cilvēkiem būs lieks administratīvais slogs.
Var jau būt, ka tādā veidā mēs varam risināt... ēnu ekonomiku – es tam nevaru piekrist –, bet tai pašā laikā es gribu īpaši uzsvērt, ka tas ir vienīgais likumprojekts visā budžeta likumprojektu paketē, kurš kaut mazliet runā par ēnu ekonomikas mazināšanu – kaut mazliet! Visa budžeta likumprojektu pakete nekādā veidā neatbild uz jautājumu, kā mēs mazināsim ēnu... kā mēs mazināsim dzīves dārdzību... Ir ārkārtīgi sīki tehniski jautājumi.
Un tad man lielais jautājums ir tāds: godātie kolēģi, ko jūs darījāt trīs četrus mēnešus? Ar ko jūs nodarbojāties visu šo laiku, kamēr cilvēkiem dzīves dārdzība tikai palielinās, palielinās un palielinās?
Bet mēs saņemam budžetu, kurā veselībai un augstākajai izglītībai ir samazināts finansējums. Pievienotie budžeta likumprojekti man liek domāt, ka šobrīd Latvijā ir atrasts jauns nosaukums nekā nedarīšanai, un šo jauno nosaukumu mēs jau ilgstoši klausāmies, tas saucas “tehniskais budžets”. Īstenosim tehnisko budžetu, un tad mums nekas nebūs jādara. Mēs iesniegsim 13 likumprojektus – pavadošos.
Kolēģi, likumprojektu pakete, kas ir iesniegta līdzi šim budžetam, parāda, ka jūs trīs mēnešu garumā neko neesat darījuši, jūs neesat spējuši piedāvāt nedz ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus, nedz dzīves dārdzības mazināšanas pasākumus. Šī likumprojektu pakete visa kā tāda... Normālos apstākļos pareizi būtu to atdot atpakaļ valdībai, lai strādā un nes jaunu budžetu.
Šobrīd mēs balsosim par to, lai nodotu šos likumprojektus, tikai viena iemesla dēļ – tāpēc, ka nu jau ir februāra vidus. Kolēģi, ir februāra vidus, kad jūs esat atnesuši 2023. gada budžetu uz Saeimu. Virkne nozaru jau ir bada maizē tikai tāpēc, ka valdība ir muļļājusies vairāku mēnešu garumā.
Godātie kolēģi, šis likumprojekts ir simbolisks. Mēs par to nebalsosim, jo tas tikai vairos administratīvo slogu, bet nekādā veidā neuzlabos situāciju... ēnu ekonomikā, tieši otrādi – tas izdarīs spiedienu uz tiem, kas ir godprātīgi maksātāji, bet uz tiem, kas ir tiešām ēnu biznesa darboņi... Es šaubos, vai tas kaut kādā veidā uzlabos situāciju.
Godātie kolēģi, aicinu visus būt aktīviem budžeta izskatīšanas laikā un palīdzēt uzlabot šo budžetu, jo šobrīd, ja to vērtētu 10 ballu sistēmā, četras balles tas nav pelnījis.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka jautājumā par nodošanu komisijām var runāt “par” un “pret”.
Un, Šlesera kungs, es ceru, ka jūs aizstāvēsiet iesniedzēju, tātad likumprojekta autoru, pozīciju, jo esat pieteicies runāt “par”.
A. Šlesers (LPV).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Nu beidzot mēs esam nonākuši pie reformām. Tātad visus tos cilvēkus, kuri uzskata, ka šī reforma palīdzēs Latvijai veiksmīgi attīstīties un cilvēkiem dzīvot veiksmīgi Latvijā, es aicinu balsot “par”.
Bet tagad – par būtību. Ko paredz šī reforma? Tie nabaga cilvēki, kuri nevar atļauties nopirkt jaunu automašīnu, kuri nevar atļauties nopirkt pat lietotu automašīnu, tie, kas mēģina kaut kur atrast automašīnu, kas ir lētāka nekā Rumbulas tirgū vai kādā citā placī, brauc uz ārzemēm. Noteikti viņi to dara ļoti ekonomiski – brauc droši vien vienā mašīnā daudzi cilvēki saspiedušies, brauc ar mazlitrāžas automašīnu, lai ietaupītu uz visu. Viņi aizbrauc un par pēdējo naudiņu nopērk automašīnu, un tad viņi brauc atpakaļ uz Latviju. Viņi tā dara tikai tādēļ, lai viņiem būtu automašīna; tikai tāpēc, ka viņiem arī ir ģimene, viņiem arī ir bērni. Arī šādiem cilvēkam gribas, lai viņiem ir automašīna, pat ja tā ir vislētākā.
Taču tas, ko mēs gribam tagad, – mēs gribam šos cilvēkus padarīt par potenciāliem noziedzniekiem, ka tātad viņš jau ir noziedznieks, kurš brauc, lai apkrāptu valsti. Un tad, kad viņš atved šo mašīnu, mēs viņu ņemsim priekšā (vārda tiešā nozīmē!) un mēģināsim izķidāt vēl pa katrai vīlītei: kur viņš ņēmis šo naudu?
Sēdes vadītājs. Šlesera kungs! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)
A. Šlesers. Godājamie kolēģi! Es aicinu (Starpsaucieni.)... es aicinu visus tos cilvēkus, kuri uzskata, ka šī ir pareiza reforma, atbalstīt šo reformu. Atbalstīt, jo cilvēki taču ir jāpazemo – cilvēkiem vajag likt par katru kapeiku, santīmu, centu atskaitīties. Bet pēc būtības realitāte ir tāda: šī nav pareizā reforma.
Un es tiešām aicinu: tie, kas uzskata, ka ar to, ka mēs pazemosim cilvēkus, mēs dzīvosim labāk, – balsojiet “par”! Bet tie, kam ir sirdsapziņa un kas uzskata, ka katrs cilvēks nav potenciāls noziedznieks, balsojiet pēc sirdsapziņas!
Tā ka, godājamie kolēģi, šī nav tā reforma, kuru vajag atbalstīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Tā... Šlesera kungs, mēs esam jau četras reizes runājuši par to, ka Saeimas kārtības rullis ir būvēts tā, ka – sabiedrības interešu labad – ir iespēja runāt “par” un “pret”.
Un, Šlesera kungs, tās nav jūsu tiesības – runāt gan “par”, gan “pret”. Sabiedrībai ir tiesības uzzināt gan iesniedzēju, gan opozīcijas viedokli. Manuprāt, šobrīd jūs rupji pārkāpāt Saeimas kārtības rulli. (Aplausi.)
Un es aicinu pozīcijai neizmantot ļaunprātīgi šīs iespējas, savukārt opozīcijai – turēties vismaz kaut kādas... elementāras politiskās kultūras, ētikas robežās. (Starpsauciens.)
Tātad ir deputāti runājuši “par” un “pret”.
Mums ir jābalso. Tātad balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - 14. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Un pēdējais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” nodot visām komisijām un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs (PRO).
Labrīt, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Esiet sveicināti jaunajā nedēļā! Es vēlējos ātri iezīmēt iemeslus, kāpēc, manuprāt, šis likumprojekts nav nododams komisijai.
Manuprāt... Attiecībā uz budžetu kopumā es teiktu, ka tomēr valdība nav izdarījusi savu galveno uzdevumu, kas ir, – sagatavojusi budžeta likumprojektu atbilstoši visiem esošajiem izaicinājumiem.
Man joprojām nav skaidrs, kas ir tā interpretācija par (Nav saklausāms.)... ekonomisko situāciju, ar kuru valdība šobrīd strādā. Es esmu centies to uzzināt gan formāli, gan neformāli, bet man joprojām tas nav skaidrs. Un, es domāju, tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tomēr šis budžets neatšķiras no iepriekšējiem, lai gan, kā es tomēr uzskatu, šim budžetam vajadzēja iezīmēt būtiskas atšķirības ne tikai drošības jomā, kas, es pilnīgi piekrītu, ir pilnīgi korekti nosegta, attiecībā uz visām pārējām tomēr – nē.
Otrkārt, vēl viens iemesls, kāpēc balsot “pret”, ir tas, ka pastāv vairākas nesakritības starp valdības deklarācijā ierakstītajiem vārdiem un šī budžeta skaitļiem. Ļaujiet man nosaukt tikai dažus. Manuprāt, viskliedzošākais ir veselības aprūpes finansējums. Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka izdevumiem no kopējā budžeta jābūt 12 procentiem. Jūsu sagatavotajā budžeta likumprojektā ir 10,8 procenti. Man ir grūti saprast, ka APVIENOTAIS SARAKSTS ir tam piekritis. Šis budžets faktiski nozīmē veselības sistēmas tālāku privatizāciju un līdz ar to – nevienlīdzības veicināšanu.
Ir bijuši vairāki solījumi par atbalstu zinātnei. Mēs esam runājuši priekšvēlēšanu laikā kopumā par to, ka mēs zinām, ka Latvijas izaugsmes tālākais stāsts ir fundamentāli atkarīgs no tā, cik lielā mērā mēs atbalstīsim zinātni. Skatoties šajā budžetā, redzam – pieprasītais bāzes finansējums nav piešķirts pilnā apmērā. Tika lūgti 11,6 miljoni, piešķirti 7,6 miljoni. Man ir grūti saprast, pēc kāda principa šie četri miljoni nav piešķirti. Ko tas patiesībā nozīmē zinātnes budžetam? Mēs vēl pirms kāda laika, pavisam nesen, nobalsojām par jauno doktorantūras modeli, taču šajā budžetā lūgtie 1,5 miljoni nav piešķirti šim doktorantūras modelim. Atkal – pēc kāda principa? Manuprāt, šāda attieksme, ka mēs tikai vārdos esam zinātni atbalstoši, bet skaitļos – neesam, nav pieņemama.
Deklarācijā tāpat bija norādīts, ka mēs atbalstīsim jaunu jaunuzņēmumu veidošanos. Mēs jau zinām arī no publiskā diskursa, kas ir veidojies, ka šis budžets to pilnībā neatspoguļo, nav piešķirts viss nepieciešamais finansējums. Un, protams, var norādīt, ka šī ir tikai nianse, tomēr, manuprāt, šis budžets iezīmē uzreiz daudz plašāku domāšanu attiecībā uz visām valsts finansēm.
Ļaujiet man arī norādīt uz to, ka lēmumu pieņemšanas process nav bijis caurskatāms. Šobrīd jau ir skaidrs, ka piešķirtie finansējumi īsti nav balstīti nekādos apsvērumos, izņemot šo – politisko. Ja es jautāju par to, kāpēc nav piešķirts viss nepieciešamais finansējums, vai ir bijuši dažādi apsvērumi par to, kas līdz ar to netiks finansēts, vienīgā atbilde, ko es saņemu gan ierēdniecības, gan arī politiķu līmenī, ir: ka tāda bija politiskā vienošanās, un viss. Tas vienkārši liecina par to, ka skaidri principi šo procesu nevirzīja.
Tomēr galvenais iemesls, kāpēc, manuprāt, ir jābalso šajā brīdī “pret” un jāatgriež valdībai, ir fakts, ka Saeima nespēs būtiski ietekmēt šī budžeta galīgo izskatu. Makroekonomiskais rāmis, ko mums piedāvā Ministru kabinets, ir konservatīvs, tas ir ierobežojošs, un šim budžetam ir nepieciešama fundamentāli cita orientācija, kas ir balstīta tomēr skaidrā izpratnē par esošo ekonomisko situāciju. Un tā ir tāda, ka šobrīd iedzīvotāju pirktspēja krītas, līdz ar to samazinās dzīves kvalitāte. Stratēģiski svarīgās nozares – izglītība, veselība un tā tālāk – joprojām ir krīzes stāvoklī.
Un šis Latvijas izaugsmes modelis... kas būs tas, uz kā mēs balstīsim savu izaugsmi? Vai uz eksportu, vai uz iekšējo tirgu, vai tas būs sava veida balanss starp šīm dažādajām iespējām... arī šis budžets nesniedz atbildes uz šo jautājumu.
Tāpēc kopumā es vēlos aicināt... un arī visās tālākajās sarunās... es zinu, ka mums šis ir simbolisks balsojums, bet... visas turpmākās trīs četras nedēļas, kad mēs strādāsim pie šī likumprojekta, rūpīgi vērtēt jautājumus, kam es tagad esmu mazliet pieskāries, attiecībā uz veselību, izglītību, jaunuzņēmumiem, kopumā – attiecībā uz mūsu uzņēmējdarbības veicināšanu, jo šajā budžetā šie jautājumi nav skaidri atrisināti. Mēs nevaram – nevaram! – teikt, ka, tā kā mēs sniedzam visu nepieciešamo finansējumu drošībai, visas pārējās nozares var šobrīd iekāpt otrajā vietā. Šī nav izvēle starp vienu vai otru. Mēs varam risināt vairākas problēmas vienlaikus.
Paldies jums liels. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.
J. Reirs (JV).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj ! Godātie kolēģi! Esam saņēmuši 2023. gada valsts konsolidēto budžetu, kurš sastāv no... ieņēmumu daļā – 12,7 miljardi un izdevumu daļā – 14,7 miljardi. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 8,79 miljardi un izdevumi – 10,86 miljardi. Valsts sociālais budžets ir ar pārpalikumu, plānotie ieņēmumi – 4,19 miljardi, izdevumi – 4,08 miljardi. Tas nozīmē, ka būs vēl iespēja veidot papildu uzkrājumu pensiju fondam. Tas ir ļoti nepieciešams un svarīgi, lai pārliecinātu mūsu seniorus par to, ka sociālais budžets ir drošs un saglabājams.
Prognozētais IKP ir samazināts par 0,6 procentiem, kur tiek plānots, ka sākotnēji divos ceturkšņos varētu būt izaugsmes samazinājums, bet trešajā un ceturtajā ceturksnī izaugsme būs lielāka. Vidējā inflācija plānota 8,5 procentu apmērā, budžeta deficīts – 4,2 procentu apmērā.
Valdība, veidojot šo budžetu, ir ievērojusi sekojošus pamatprincipus: makroekonomiskās prognozes atspoguļo esošo situāciju, Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas ir pamats ekonomikas attīstībai. Šis gads – 2023. gads – ir ar ļoti lielu iespēju izmantot gan Eiropas fondus, gan RRF. Nodokļu politika netiek mainīta.
Pagaidu budžetā ir paredzēts finansējums jau pieņemtajiem valdības lēmumiem un likumu prasībām. Valdības atbalstītie prioritārie pasākumi balstās uz valdības deklarācijas noteiktajām prioritātēm. Tātad šādi budžeta noteikumi.
Jaunajām valdības prioritātēm šajā budžetā ir paredzēti 710 miljoni eiro. Lai turpmākajos gados varētu īstenot ekonomikas transformāciju, saskaņā ar valdības deklarāciju kā svarīgākās prioritātes ir noteiktas: valsts drošība – jo, kolēģi, bez drošības mēs nekādā veidā nespēsim veikt transformāciju un tai praktiski nebūs nekādas jēgas –, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.
Kolēģi, vēl nosaukšu dažus skaitļus ar piešķirtajiem līdzekļiem... jaunajiem līdzekļiem 2023. gadā. Un šeit, protams, atceramies, ka 710 miljoni ir jaunajām prioritātēm, bet arī iepriekšējā Saeima ir piešķīrusi nozīmīgus līdzekļus mūsu attīstībai šim gadam. Tātad: valsts drošībai un ārpolitikai ir 503 miljoni jaunu līdzekļu šai budžetā; izglītībai – 169 miljoni šai budžetā; enerģētikai, klimatam, videi – 653 miljoni šī gada budžetā; konkurētspējai – 71 miljons; un dzīves kvalitātei – 225 miljoni.
Kolēģi, informēšu par budžeta izskatīšanas gaitu. Mēs – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – plānojam sākt darbu jau šodien. Aicinu arī pārējās komisijas nekavēt izskatīšanu.
Pirmais lasījums paredzēts piektdien, 17. februārī. Tālāk – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija apkopos visus priekšlikumus. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mums vēl nav vienošanās. Mēs komisijā par to runāsim, bet plānota ir nākamā pirmdiena. Tātad priekšlikumu sagatavošanas laiks būs trīs dienas. Valdība plāno izskatīt priekšlikumus sēdē pēc nedēļas. Saeima otrajā lasījumā plāno skatīt budžetu 8. martā.
Šeit tiek ievēroti visi mūsu starptautiskie līgumi un nosacījumi ar Eiropas Komisiju, ar Eirogrupu, visi termiņi, kuros tiek vētīti budžeti, un svarīgi būtu pabeigt izskatīt šajos datumos, jo nepieciešams, lai budžets sāktu savu darbu ar otro ceturksni.
Aicinu nodot šo likumprojektu komisijām.
Kolēģi, paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts visām komisijām ir nodots.
Kolēģi, mēs esam izskatījuši visu Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtību. Šodien ir sācies ļoti atbildīgs mēnesis Saeimas darbā, tieši šobrīd pie visām komisijām nonāk budžeta likumprojektu pakete, un darbs norisināsies pilnīgi visās komisijās.
Aicinu tiešām ar atdevi, atbildību un rūpību pie šī strādāt, jo galu galā budžeta likums ir viens no svarīgākajiem likumiem, ko Saeima pieņem.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, es šodien gribu izcelt vienu no mūsu kolēģiem īpaši – vakardien šim kolēģim bija ārkārtīgi nozīmīga jubileja. Visas Saeimas vārdā sveicam Edgaru Putru 40 gadu jubilejā! (Aplausi.)
Vārds deputātam Viktoram Valainim paziņojumam.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi, mirklīti uzmanības! Šī Saeimas sasaukuma pirmajā sēdē Valsts prezidents nāca ar uzstādījumu par to, ka mums ir jāpanāk Baltijas valstis, un Saeimas basketbola komanda to ne tikai izdarīja, bet arī apsteidza un Baltijas parlamentu čempionātā izcīnīja godpilno pirmo vietu. Kauss ir šajā zālē (Aplausi.), bet komandas vārdā mēs vienmēr izceļam mūsu labāko spēlētāju, un šoreiz mums tādi bija veseli trīs: Juris Viļums no APVIENOTĀ SARAKSTA (Aplausi.), Andris Čuda – Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs no Nacionālās apvienības un Kristaps Krištopans no LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ (Aplausi.). Un, protams, liels paldies arī trenerim Vilim Krištopanam, kurš ļoti nopietni piegāja šai lietai.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vēlos izteikt pateicību un uzslavēt mūsu basketbola komandu. Mēs parādījām, ka 14. Saeima var. (Aplausi.)
Un nu vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).
Labdien, kolēģi! Reģistrējušies 94 deputāti, nav reģistrējušies 6 deputāti: Uldis Augulis, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska un Andris Sprūds. Viss.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ar šo arī ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas ziemas sesijas 7. (ārkārtas) sēde
2023. gada 13. februārī
Datums: 13.02.2023 12:14:25 bal001
Par - 61, pret - 16, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (133/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 13.02.2023 12:25:35 bal002
Par - 74, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam (152/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 13.02.2023 12:26:37 bal003
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
13.02.2023. | 12.00 |