Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2023. gada 16. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pulkstenis jau ir 9.00. Lūdzu, sēdieties savās vietās. Sāksim Saeimas 2023. gada 16. februāra sēdi.

Sēdes darba kārtībā ir iesniegtas izmaiņas .

Tātad sadaļa – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Elvija Vēbera apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2023. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 61, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek grozīta darba kārtība? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka darba kārtība tiek grozīta? Deputāti neiebilst.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Daigas Mieriņas, Armanda Krauzes un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 96/Lp14) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 168/Lp14). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Kaspara Meļņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Labrīt, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien uz Saeimu tiek virzīti grozījumi divos likumos - likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un Būvniecības likumā (likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā” būs nākamais darba kārtības punkts).

Šo likuma grozījumu mērķis ir atteikties no būves kadastrālās uzmērīšanas lietām jeb , tautas valodā runājot, inventarizācijas lietām, lai atvieglotu ēku nodošanu ekspluatācijā, mazinātu birokrātisko slogu, mazinātu iedzīvotāju, pašvaldības un uzņēmēju finanšu un laika patēriņu būvniecības un... izmantošanas procesā, kā arī beidzot atbrīvotos no padomju laika mantojuma.

Inventarizācijas lietas ieviesa pēckara periodā, lai apzinātu ēku faktisko stāvokli pēc kara postījumiem. Vēlāk, jau padomju gados, tās kalpoja kā kontroles mehānisms, daļēji - arī kā represīvs mehānisms. Daudzi noteikti vēl atceras, ka, uzbūvējot lieku kvadrātmetru (atkāpe no būvprojekta), inventarizācijas lietā tika iespiests sarkans zīmogs:  patvaļīga būvniecība.

Šobrīd bez būves kadastrālās uzmērīšanas lietas nav iespējams nodot ēku ekspluatācijā, tātad nav arī iespējams to ierakstīt zemesgrāmatā.

Kāpēc būtu jāatsakās no kadastrālās uzmērīšanas lietām? Tāpēc, ka ir ieviesta vienota datu plūsma jeb būvniecības informācijas sistēma (BIS), kura kopš 2020. gada ir obligāti pielietojama un kurā tiek ievietoti visi būvniecības projekti, kā arī tiek reģistrētas visas būvniecības procesā radušās izmaiņas. Minētajā sistēmā ir uzskaitīta katra darbība no būvniecības ieceres brīža līdz pat ēkas nodošanai ekspluatācijā, tāpēc vairs nav nepieciešama atkārtotu mērījumu veikšana, lai pārliecinātos par faktisko rezultātu.

Valsts zemes dienests nepieciešamos datus kadastrālās vērtības aprēķināšanai, kas ir galvenā šā dienesta funkcija, turpmāk varētu izgūt no BIS un izmantot šo projekta dokumentāciju; tur iekšā ir arī visi šie parametri - būves augstums, platums, garums. Tātad atkārtota datu pārnešana jeb būves kadastrālā uzmērīšana ir zaudējusi savu nozīmi un ir lieka gan birokrātiski, gan finansiāli.

Kolēģi, mēs dzīvojam laikā, kad digitālās tehnoloģijas strauji attīstās un maina mūsu dzīvi. Tas ļauj mums izmantot jaunas un efektīvas sistēmas, lai iegūtu visus nepieciešamos būvniecības datus. Atsakoties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, netiks dublēta būvprojekta informācija, kas jau atrodas BIS, tiks ietaupīti ievērojami finanšu resursi pašvaldībām un uzņēmējiem.

Es minēšu tikai vienu piemēru. Tad, kad mēs nodevām ekspluatācijā skolu, mums par būves kadastrālo uzmērīšanu bija jāmaksā... kā pašvaldībai... 13 tūkstoši... 13 tūkstoši eiro.

Šobrīd mēs zinām, ka Valsts zemes dienests gatavo faktiski šo tarifu pārskatīšanu un varētu būt pat dubultā... Iedomājieties - 13 tūkstoši nākotnē varētu pārvērsties par 26 tūkstošiem. Pašvaldība šos līdzekļus varētu ieguldīt citur, izlietot lietderīgi, un mēs neko nezaudētu, jo faktiski projekts ir gatavs - lūdzu, no BIS paņemiet tos datus, kas jums ir nepieciešami.

Turklāt mēs visi esam definējuši mērķi - to, ka gribam pārskatīt birokrātisko slogu. Šis mums visiem būtu ļoti labs sākums. Ja mēs to darītu, tad, es domāju, no tā iegūtu absolūti visi - visa Latvija, pašvaldības un uzņēmēji.

Cienījamie kolēģi, padomāsim par to, ka mums šobrīd ir iespēja paust cilvēkiem kaut ko labu. Cilvēki, uzņēmēji un pašvaldības - visi ir noguruši no tā, ka mēs katru reizi viņiem dodam vēstījumu, ka viņiem būs atkal kārtējais maksājumu paaugstinājums tur, tur un tur.

Šeit ir viena lieta, kura visus mūs vieno, - laba griba - labiem darbiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Labrīt! Šis priekšlikums samazinās nodokļu ieņēmumus pašvaldībām.

Ja no būves nodošanas ekspluatācijā procesa izņems kadastrālo uzmērīšanu vai būves reģistrāciju kadastrā, tad nākotnē radīsies situācija, ka būvi reģistrēs zemesgrāmatā bez reģistrācijas kadastrā un būvju īpašnieki varēs viegli izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un samaksas, jo nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no kadastrālās vērtības, kuru aprēķinām, izmantojot būvju datus no kadastra sistēmas.

Tas ne tikai būtiski samazinās pašvaldību ieņēmumus, bet nostādīs arī nevienlīdzīgā situācijā (Dep. A. Šlesers: “Vari nelasīt un pateikt pēc būtības! Un ar zāli nevajag runāt.”)... kuri īpašumu ierakstījuši kadastrā un maksā par īpašumu nodokli (Starpsauciens: “Jāatceļ tas nodoklis!”)...

Sēdes vadītājs. Turpiniet, lūdzu.

A. Labucis. Kļūdaini ieraksti zemesgrāmatā - arī tāds risks pastāv. Ne vienmēr visi būvniecības dokumenti, kas ir radīti būvniecības procesā, ir saprotami un interpretējami speciālistiem, kuri nepieder pie būvniecības nozares. Tādi ir, piemēram, zemesgrāmatu tiesneši. Situācijās, kad tiek veikta ēku pārbūve, apvienošana... vairākās kārtās... var tikt izdarīti kļūdaini ieraksti zemesgrāmatā; no būvniecības dokumentiem zemesgrāmatu tiesnesis var izdarīt kļūdainu secinājumu, ka uz zemes gabala atrodas vairākas ēkas, lai arī faktiski ir viena ēka ar vairākām fasādēm. Minēšu dažus piemērus: Ministru kabineta ēka, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas ēka, kas dabā izskatās kā viena ēka, bet faktiski ir vairākas būves, kuras ir būvētas dažādos laikos un dabā ir savienotas kopā.

Jau šobrīd, lai reģistrētu būvi kadastrā, ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad nav jāveic kadastrālā uzmērīšana. 2023. gada 28. janvārī stājās spēkā grozījumi Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumos, kas vienkāršo būvju reģistrāciju kadastrā, proti, datu reģistrācija notiek pēc būvniecības informācijas sistēmas datiem gadījumos, ja ir vienkāršoti būvniecības procesi. Tāpat arī ir ieviesta vienkāršota jaunbūves reģistrācija kadastra kārtībā, radot iespēju deklarēt nepabeigtas jaunbūves datus. Nepabeigta jaunbūve ir tāda ēka, kurai nav izbūvēti visi konstruktīvie elementi, piemēram, sienas, jumts, vai nav izbūvēti stāvi.

Papildus plānotie uzlabojumi būvju reģistrācijas procesā tiks vienkāršoti ar inženierbūvju reģistrācijas kārtību - tās reģistrēs no izpildmērījumiem, un Valsts zemes dienests neapsekos objektus dabā, tādējādi mazinot dokumentu skaitu, kas tiek radīts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesā.

Februāra beigās, vēlākais marta sākumā plānots apstiprināt jaunos būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus. Šie pasākumi ne tikai samazinās kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu rindas, bet arī reģistrācijas izmaksas dažādu būvju īpašniekiem.

Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai un VARAM ir uzdots sagatavot plānu vienotas procedūras izveidei starp būvvaldi, Valsts zemes dienestu un zemesgrāmatu, lai nākotnē nodrošinātu viena loga principu būves plānošanā, izbūvē un reģistrācijā valsts reģionos. Uzsvars tiks likts uz datiem, kam ir jābūt iegūstamiem no Būvniecības informācijas sistēmas, un ir jādod laiks atbildīgajām ministrijām rast risinājumu.

Jā, un prioritārā kārtībā ārpus rindas Valsts zemes dienests... izpildāmie būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumi... jau ir pāris piemēri, ko varam saukt, līdzīgi kā onkoloģijā, par zaļo koridoru, ja Valsts zemes dienests ir saņēmis klienta iesniegumu ar pamatotu lūgumu pasūtījuma izpildi veikt prioritārā kārtībā, piemēram, mantojuma lietu kārtošanai, kredītlīguma nosacījumu izpildei un darījumu saistību izpildei... kā arī nacionālo interešu objekti, piemēram, dzelzceļa infrastruktūra, Rail Baltica projekti, valsts aizsardzības infrastruktūras projekti, piemēram, Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras projekti, objekti, kas tiek saistīti ar Eiropas struktūrfondu finansējumu vai Lauku atbalsta dienesta... saņemšanai.

Pilna informācija ir saņemama Valsts zemes dienesta mājaslapā. Nu, kaut kā tā.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Deputāti ir runājuši “par” un “pret”, ir aicinājuši atbalstīt iesniegto likumprojektu, ir aicinājuši neatbalstīt.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 37, atturas - 15. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Kaspara Meļņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Kolēģi, es tomēr gribu atbildēt uz kolēģa iepriekš pausto. Visu cieņu kolēģim, bet viņš patiešām nepārzina šo procesu.

Sēdes vadītājs. Mieriņas kundze, šajā sadaļā var runāt tikai un vienīgi “par”...

D. Mieriņa. Paldies.

Sēdes vadītājs. ... vai “pret” attiecīgā likumprojekta nodošanu komisijai.

Debates šeit nav pieļaujamas.

D. Mieriņa. Šis ir otrs (Starpsaucieni.)...  Kolēģi, nestrīdēsimies, es gribu pateikt vienu lietu, ko varbūt jūs nezināt.

Laikā, kad tika pieņemts Būvniecības likums, Saeima arī lēma... un deva pašvaldībām tiesības gada laikā ierakstīt būves Valsts zemes dienesta kadastrā tikai un vienīgi uz deklarācijas pamata. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pašvaldības, lai iegūtu nekustamā īpašuma nodokli, kas tām ir vitāli svarīgs, taisīja inventarizācijas, gāja cauri visiem nekustamajiem īpašumiem un skatījās, kuras ēkas jau ir kadastrā, kuras nav.

Mēs zinām, ka Būvniecības likuma grozījumi arī bija tieši tāpēc, lai šīs ēkas ātrāk sakārtotu un nodotu ekspluatācijā. Pašvaldība gāja dabā, nomērīja augstumu, platumu, garumu, un tā uz deklarācijas pamata vairāki tūkstoši ēku (es runāju par Carnikavu) tika ierakstītas valsts zemesgrāmatā, un līdz šim brīdim uz šīs deklarācijas pamata mēs aprēķinām nodokli, bet labāk ir saņemt nodokli nekā nesaņemt neko, un arī šobrīd ir pašvaldības, kurās šī inventarizācija nav veikta, ēkas nav apzinātas un pašvaldība šobrīd faktiski nesaņem nekustamā īpašuma nodokli.

Tad kāpēc mēs jau vienkāršotā variantā - Saeima, likumdevējs, jau mums deva šīs tiesības... kāpēc mēs vēl gribam kaut ko viņiem uzspiest - šīs inventarizācijas lietas -, kas patiesībā neko nemainīs, jo ir tāds termins kā “būvtilpums”? Ja mēs zinām galvenos parametrus, mums nav svarīgi, vai tā siena ir pārnesta 20 centimetrus pa labi vai pa kreisi.

Kolēģi, tāpēc tas neiztur kritiku. Es aicinu padomāt par to. Tas būs ieguvums visiem, patiešām visiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pēc būtības jau es esmu par šiem priekšlikumiem un esmu pateicīgs arī ZZS (Starpsaucieni.)... esmu pateicīgs ZZS par to, ka tiek vērsta uzmanība uz problēmām Valsts zemes dienestā, bet es atgādināšu, ja kāds to ir aizmirsis, ka (ja nemaldos, tas bija 20. decembrī) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā Valsts zemes dienests un Ekonomikas ministrija par šīm problēmām tika ļoti rūpīgi iztaujāti un apņēmās visīsākajā laikā sagatavot attiecīgās izmaiņas, lai vienkāršotu reģistrācijas un inventarizācijas procesu un lai efektivizētu Valsts zemes dienesta darbu.

Tā ka es tomēr aicinu neskriet, vicinot karogu, ierindai pa priekšu, jo kādreiz tas var būt diezgan bīstami - var dabūt lodi mugurā.

Es balsošu “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti runājuši “par” un “pret”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 37, atturas - 15. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti iebilst. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 49. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus neredzu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Anitas Brakovskas, Līgas Kļaviņas, Andra Bērziņa un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labrīt, priekšsēdētāja kungs! Labrīt, cienījamie kolēģi! Es runāšu par diviem likumprojektiem - “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” un (nākamais projekts) “Grozījumi Iesniegumu likumā” -, jo abi attiecas uz vienu un to pašu jautājumu.

Praksē nereti mēs saskaramies ar tādu situāciju, ka saņemam no iestādes atbildi. Skaista, izvērsta, plaša atbilde. Mēs sākam lasīt: pirmajā lapaspusē ir gari aprakstīts (ja ne divās lapaspusēs), kāds ir bijis jūsu vēstules saturs. Pēc tam apmēram uz pusi lapaspuses vai pat veselu lapaspusi tiek rakstīts, kāda ir iestādes kompetence, ciktāl viņi kaut ko var risināt un ciktāl nevar risināt, un pēc tam tiek sniegta atbilde. Jo mazāk ierēdnim ir, ko konkrēti atbildēt, jo izvērstāka atbilde tiek sniegta, izmantojot citātus no likuma, garus formulējumus un sarežģītus juridiskus formulējumus.

Un cilvēks, kurš saņēmis no iestādes šādu garu vēstuli, to izlasot, saprot, ka atbildi ir saņēmis, bet nesaprot, kāda tā atbilde ir bijusi. Es teiktu tā, ka pat vienkārši cilvēkam, kam ir normāla izglītība, to ir grūti izlasīt, vēl grūtāk to ir saprast cilvēkiem, kas jau varbūt ir gados vai veselības dēļ nespēj tik sarežģītus tekstus lasīt. Savukārt ierēdnis ir labi iestrādājies, un viņam ir prasme datorā copy/paste, kā teikt, kopēt un likt iekšā tekstus, standartfrāzītes.

Līdzīga situācija ir arī pretējā virzienā. Pirms pāris mēnešiem redzēju iesniegumu iestādei, kurš pārsniedza 300 lapaspuses. Juridiski teksts bija diezgan sarežģīts, izlasīju 100 lapaspuses un, atklāti sakot, vairs neatcerējos, kas bija pirmajās lapaspusēs domāts un ko cilvēks ir gribējis, un vēl 200 lapaspuses nācās lasīt, lai mēģinātu saprast. Proti, izlasot šo tekstu, es pēc būtības veidoju sev konspektu, lai saprastu, kas iesniegumā uz ko attiecas. Tātad abos gadījumos mums ir saskarsme ar garām... nezinu, dažādu iemeslu dēļ radītām vēstulēm.

Likumprojekti paredz, ka liela apjoma dokumentiem, iesniegumiem ir nepieciešams pievienot kopsavilkumu. Likumprojekti paredz, ka attiecībā uz iestādes atbildēm nepilngadīgajiem vai noteiktu vecumu sasniegušajiem, vai invalīdiem obligāti ir jāsniedz (ja tās ir garās vēstules) kopsavilkums, pārējiem cilvēkiem - ja viņi pieprasa. Līdzīgi ir arī iestādei tiesības pieprasīt no personas iesniegt kopsavilkumu par šo garo vēstuli.

Šāda norma atvieglos gan konkrēto dokumentu uztveri, gan, manuprāt, samazinās darba resursus, ietaupīs kaut ko gan laika, gan papīru ziņā. Un beigu beigās tas novedīs arī pie labas pārvaldības principu ievērošanas, proti, pie konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Vai tas ir jaunizgudrojums? Protams, ne. Šāds ierobežojums pēc būtības ir noteikts jau Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē.

Tur ir noteikts lapaspušu skaits, un, ja lapaspušu skaits pārsniedz... tad ir jāsniedz kopsavilkums. Par ideju, ka jāspēj prast vienkāršāk pasniegt sarežģītākus tekstus, šī gada 2. februārī tika runāts diskusijā Legal Hackers Riga. Par to, kā komunicēt par tik vienkāršo un reizē sarežģīto.

Arī ASV prezidents 2009. gadā savā rakstā izvirzīja pamatu, kāpēc nepieciešams vienkāršot tekstus. Tas dara pārredzamu un atvērtu valsts pārvaldību. Un 2010. gadā tika pieņemts ASV likums, kurš paredzēja, ka federālajām aģentūrām jāraksta skaidri valdības paziņojumi, ko sabiedrība var saprast un izmantot. Arī Austrālijā 2022. gada 21. oktobrī pieņēma likumu. Lai gan tas likums - Plain Language Act - vairāk ir veltīts vienkāršajai valodai, tajā bija uzsvērts, ka tekstam ir jābūt saprotamam, pietiekami vienkāršam, it sevišķi tad, ja tas ir adresēts cilvēkam... bez sarežģītas juridiskas valodas.

Tāpēc es aicinu kolēģus iesniegt šos likumprojektus komisijām, lai tās vērtē un, attiecīgi pieņemot, uzlabo Latvijas valsts pārvaldi, lai atvieglotu cilvēkiem kontaktu, it īpaši juridiskajos jautājumos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.) 

Sēdes vadītājs. Jautājums izlemjams balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 42, atturas - 10. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Anitas Brakovskas, Līgas Kļaviņas, Andra Bērziņa un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? (Starpsauciens.) Ir iebildumi, tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iesniegumu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 41, atturas - 11. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kozlovskas, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Gundara Daudzes un Daigas Mieriņas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (155/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Man liekas - šis ir ļoti būtisks jautājums, kas ir saistīts ar cilvēku veselību, medicīnu un zālēm. Un šeit nav ierobežojumu, sākot no bērniem līdz senioriem. Ja netiek pie zālēm, tad cilvēks bieži ir neglābjams vai viņš nevar atveseļoties.

16 tūkstoši iedzīvotāju ļoti ātri parakstījās par to, lai zālēm samazinātu pievienotās vērtības nodokli. Ja pagājušajā gadā tas būtu realizēts un PVN būtu noteikts uz 5 procentiem, tad cilvēkiem būtu iespējams ieekonomēt apmēram 4,5 miljonus... ieekonomēt, iegādāties zāles.

Kaimiņu... Man vienmēr tā ne visai patīk, ka mēs pielīdzinām: tur viens kaimiņš vai otrs kaimiņš ir... Mēs pa vidu atrodamies. Vienam kaimiņam ir 5 procenti, otram kaimiņam ir 9 procenti, mums ir 12 procenti. Nu, kāds vienmēr brauks uz to pusi, kur ir lētāk. Tā cilvēks to dara. Varbūt mēs varam izdarīt kaut kā tā, lai mēs paši šeit uz vietas palīdzētu cilvēkiem, lai līdzekļi paliktu uz vietas un viņi varētu iegādāties šeit tos medikamentus.

Ziniet, es esmu pārliecināts, ka jūs visi, tajā skaitā arī es, esat par to, lai PVN varētu samazināt. Nu jūs to gribētu... jūs to varat izdarīt. Ir tāda viena lieta, tāda opcija mums priekšā stāv. Tur ir “par”, tur ir “pret”, un tur ir “atturas”. “Pret” - saka sliktām lietām, tās nevajag; “par” - labas lietas, tā ir laba lieta, ka mēs cilvēkam varam palīdzēt; nu, atturēties parasti vajag no alkohola.

Es ticu, ka jūs šodien gribat to izdarīt. Nu, pamēģināsim visi kopā, tas ir paredzēts cilvēkiem. Tas nav populisms ne no mūsu puses, ne no jūsu puses. Cilvēki tikai pateiks lielu paldies un teiks: viņi mūs ir uzklausījuši... mēs uzrakstījām un 16 tūkstoši parakstījāmies, lai tas būtu. Un es domāju, ka ļoti daudzi to gribētu.

Pamēģināsim izdarīt to labo darbiņu un nobalsot par to, lai medikamentiem samazinātu pievienoto vērtību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultā - Par - 44, pret - 2, atturas - 50. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Kolēģi, mums ir iesniegts ziņojums par iepriekšējā jautājuma balsošanas motīviem.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim ziņojuma nolasīšanai.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Latvija beidzot ir pirmajā vietā. Gada inflācijā janvārī esam līderi Eiropas Savienībā, tāpēc arī ir jābūt attiecīgam atbalstam iedzīvotājiem.

Gada inflācija visstraujāk kāpusi elektroenerģijai - par 90 procentiem, dabasgāzei un cietajam kurināmajam - par 80 procentiem, bet alkoholam un tabakai inflācija attiecīgi ir vien deviņi un pieci procenti. Alkoholam un tabakai inflācija vidēji ir trīs līdz četras reizes mazāka nekā pārtikas precēm, un attiecībā pret elektroenerģiju - vismaz 10 reižu mazāka. Tas jau sāk atgādināt pagājušo laiku tautas nodzirdīšanas politiku Krievijas impērijā.

Nesajauksim, kas ir svarīgākais. Saeimas darba kārtībā bija likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Tikko medijos bija virsraksts “Tev taču arī nepatīk, ja tevi modina nakts vidū” - par lācenes uzmodināšanu no ziemas guļas sākts administratīvā pārkāpuma process. Sāk rasties priekšstats, ka cilvēki kļūst mazāk svarīgi par dzīvniekiem. Es nekādā ziņā neesmu pret dzīvnieku aizsardzību, tomēr Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pirmajā vietā.

Koalīcija neko (ar lielajiem burtiem) BŪTISKU nav piedāvājusi ne priekšlikumos, ne budžetā, lai (ar lielajiem burtiem) REĀLI risinātu energoresursu cenu krīzi, tādēļ nepieciešams atbalstīt opozīcijas piedāvājumu samazināt PVN, jo šī būs reāla palīdzība iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanā, plaisas mazināšana valdības attiecībās ar tautu, kā arī ienākumi un ieguvums ilgtermiņā.

Dievs, svētī Latviju! Latvija pirmajā vietā! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kozlovskas, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Gundara Daudzes un Daigas Mieriņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 156/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Melnis.

K. Melnis (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” un šo jautājumu virzīt uz komisiju, kur mēs varam runāt un diskutēt “par” un “pret” argumentiem.

Šobrīd man nav atbildes, kāpēc no visām Eiropas dalībvalstīm četras to nav izdarījušas, tai skaitā Latvija, bet Polija to ir izdarījusi un samazinājusi no 23 procentiem uz nulle procentiem, Vācija samazināja no 19 uz septiņiem, Zviedrija samazinājusi no 25 uz 12, Somija - no 24 uz 14, bet mēs spītīgi pretojamies un uzskatām, ka tas nav pareizais virziens. Patiešām gribētu, lai tad arī pastāsta, kāpēc tās valstis... kur tās nesaprot to loģiku, ko mēs nedarām tagad.

Viens no argumentiem, kāpēc nevajag samazināt PVN, - jo tam lielāka ietekme būs uz turīgo iedzīvotāju daļu. Nu, te pēc ziņojuma gribētu norādīt, ja skatāmies uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī - pēc pirmās kvintiles -, kam rīcībā ir 230,1 eiro... esošie ienākumi, tad patēriņa izdevumi pārtikai ir 36 procenti un viņa ieguvums mēnesī būtu 6,3 procenti. Tajā pašā laikā, ja ņem piektās kvintiles iedzīvotāju, kam rīcībā esošie ienākumi pārsniedz 1290 eiro, tad patēriņa izdevumi pārtikai ir 10 procenti un PVN būtu 1,7 procenti. Tātad šie dati ļoti labi parāda to, ka ieguvēji būtu daudzbērnu ģimenes, tie būtu cilvēki ar mazākiem ienākumiem, nevis turīgie cilvēki.

Tad varbūt minot arī argumentus par fiskālo ietekmi uz budžetu. Mēs zinām, ka pagājušogad PVN ir iekasēts vairāk nekā par pusmiljardu eiro, šogad plānotais PVN ir... iekasēs vairāk nekā par 220 miljoniem. Kad salīdzināju, saliekot kopā ciparus, ar 2021. gadu, - PVN mēs iekasēsim vairāk nekā 700 miljonus. Un tad kāda būtu ietekme šiem grozījumiem? Svaigai gaļai - mīnus 21 procents budžetā, svaigām... audzētām... zivīm - mīnus trīs miljoni, pienam - mīnus seši, biezpienam - mīnus četri, krējumam - mīnus seši, olām - mīnus seši, sviestam - mīnus pieci, kam gadā kopā vajadzētu veidot 52 miljonus. Es atvainojos, ja mēs šogad plānojam iekasēt papildu 220 miljonus, varbūt plānojam vienkārši iekasēt 170 un ejam pretī cilvēkiem?

Un skatāmies kaut vai vēl vienu tādu momentu. Mēs visi redzam, kas tagad notiek piena nozarē, kad ir akcijas, kad veikali met nost savus uzcenojumus, ražotāji ir gatavi ciest... pārstrādātāji, bet piena pakai veikalā... vēl ir viens spēlētājs - tā ir valsts, un valsts šinī momentā nav gatava atteikties no sava 21 procenta uzcenojuma, ko mēs visi maksājam veikalā... un to mēs neesam gatavi.

Ja pagājušajā nedēļā mēs tik ļoti karsti aizstāvējām Eiropas direktīvas, kad bija runas par negodīgu konkurenci, tad ir jautājums - kāpēc mēs par šo nemēģinām diskutēt? Ņemsim kaut vai 2022. gada 23. martā... pieņēma paziņojumu, kurā minēts, ka dalībvalstis var ieviest samazinātās PVN likmes un mudināt uzņēmējus samazināt cenas patērētājiem. Par to mēs negribam diskutēt.

Labi, kā būtu ar kādu direktīvu? 2022. gada 5. aprīlī ir pieņemta direktīva 2022/542, kas paredz Eiropas dalībvalstīm lielāku elastību samazināto PVN likmju noteikšanā un piemērošanā. Saskaņā ar to visām Eiropas dalībvalstīm ir atļautas papildu divas samazinātās likmes, kas nevarētu būt zemākas par pieciem procentiem... piemērot īpaši samazināto PVN likmi, kas ir zemāka par minimālo... pieciem procentiem.

Es tiešām aicinu virzīt šo jautājumu uz komisiju un tad diskutēt un argumentēt, kāpēc mēs to varam vai nevaram izdarīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 50. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kozlovskas, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Gundara Daudzes un Daigas Mieriņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Labdien, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs pilnīgi visi esam vienisprātis, ka valstij jāīsteno uz iedzīvotāju interešu un vajadzību aizstāvību vērsta politika. Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē degvielas gala cenu degvielas uzpildes stacijās, tāpēc šajā smagajā laikā mūsu piedāvājums ir izdarīt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, tādā veidā iedzīvotājiem mazinot patēriņu. Degvielas cena ir viena no galvenajām lietām, kas ietekmē katra cilvēka dzīvi, biznesu un apkārt notiekošo. Ja ceļus uzskatām par valsts artērijām, tad degviela ir tā, kas dzen asinis. Katru reizi, kad braucam pēc pārtikas, vedam bērnus uz bērnudārzu, iepērkamies, braucam uz darbu, mēs vienā vai citā veidā izmantojam degvielu. Katru reizi, kad degviela kļūst dārgāka, dārgāka kļūst mūsu dzīve ne tikai ceļā, bet arī tirgū, veikalos, visur, kur norēķināmies.

Tiešām, es arī, papildinot kolēģi, teikšu: ir aplams pieņēmums, ka, samazinot degvielas cenu, ieguvēji būs turīgie cilvēki. Es tiešām vēlu, lai Dievs stāv klāt arī šiem cilvēkiem un lai kļūst vēl vairāk to, kas godīgā ceļā savu turību ir tikai palielinājuši. Bet tomēr mēs saprotam, ka savu dzīves dārdzību viņi zināmā mērā ieceno precēs un pakalpojumos, kurus pārdot. Un beigās pensionāri, strādnieki, skolotāji, mediķi, kuri paši nevar noteikt sev algu, būs tie, kas samaksās ne tikai par savu dārgo ceļu, bet arī par šo turīgo cilvēku dārgo ceļu.

Tas lielā mērā ietekmē arī to cilvēku dzīvi, kuri ir izvēlējušies dzīvot, teiksim, laukos, pievilcīgākā, skaistā vidē, bet strādā un mēro ceļu uz darbu pilsētā. Tas tik tiešām rada nevēlamu pamudinājumu pārcelties uz pilsētu, un tā vēl vairāk iztukšojas Latvijas lauki.

Dārgie kolēģi, vai mēs paspēsim pamosties, pirms lielākā daļa cilvēku būs iedzīta nabadzībā?

Es aicinu atbalstīt šos grozījumus un aicinu balsot katram pēc labākās apziņas, kā to bijām solījuši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 49. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Nākamais darba kārtībā... Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kozlovskas, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Gundara Daudzes un Daigas Mieriņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 158/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Te pieteicies runāt “par” deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atkārtošana - zināšanu māte. Mēs jau trešo nedēļu runājām...

Sēdes vadītājs. Rokpeļņa kungs, vienu mirklīti! (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu, sarunas mēģinām īstenot vai nu pēc 10.30, kad sāksies pārtraukums, vai to darīt ārpus jūsu sēdvietām...

Turpiniet, lūdzu!

H. Rokpelnis. Cik simboliski! Atkārtošana - zināšanu māte. (Smejas.) Mēs jau trešo nedēļu runājam par ZZS priekšlikumu dzīves dārdzības mazināšanai. Es saprotu, ka šeit vismaz klātesošie deputāti ir nesen kā saņēmuši algas pielikumus, tāds viegls pacilājums. Un pavisam viegli ir aizmirst to, kas patiesībā notiek Latvijā, ar ko šobrīd saskaras mūsu sabiedrība un ko nozīmē savilkt galus kopā.

Pēc Eurostat datiem, Latvijā inflācija janvārī bija 21,5 procenti. Atkal simboliski - gandrīz tikpat, cik mūsu PVN. Īrijā savukārt PVN, ja mēs runājam tieši par elektroenerģiju, kas ir šis konkrētais priekšlikums, - 13,5 procenti, Grieķijā - 6, Francijā - 5,5, Itālijā - 10, Luksemburgā - 8, Horvātijā - 13, Maltā - 5 un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi, elektroenerģijas cena ir kaut kas, no kā mēs nevaram izbēgt. Tāpat kā mums vajadzīgs gaiss, ūdens, siltums... Elektrību izmanto visi - kā bagāts, tā nabags, kā ierēdnis, tā darbinieks, tā uzņēmējs (Starpsauciens.)... Arī! Un arī Juris Viļums izmanto elektrību. (Starpsaucieni.)

Ja mēs iekasējam PVN no elektrības, ir ļoti patīkami Finanšu ministrijai, jo, ņemot vērā elektrības svārstības un augstās cenas, arī PVN tiek iekasēts ļoti lielā apmērā. Tā ka iedzīvotāji dabūs samaksāt gan par to, ka mums ir energokrīze un “Latvenergo” pēc esošajiem Nord Pool nosacījumiem ir uzgriezis elektrības cenu debesīs (paskatieties, kādi ir tie ieņēmumi) un nezina, ko ar šo naudu darīt, pērk valdes locekļiem luksusa mašīnas. Varbūt tomēr būtu vērtīgi padomāt par iedzīvotājiem vispirms? Samazinot PVN, mēs to mierīgi varam nosegt no tā, ko cilvēks jau ir pārmaksājis par Latvijā saražoto elektrību.

Cienījamie kolēģi, šī nav joku uzruna, un šis nav teātris, šī ir ļoti nopietna lieta par cilvēkiem, kas ir mums līdzās, par cilvēkiem, kas mēģina savilkt galus kopā, un krīze ir pašā plaukumā. Kamēr mēs te staipīsim gumiju un runāsim par pārvades tarifiem, kamēr Eiropā tikai sāk skatīt Nord Pool sistēmu... Mums ir jārīkojas šodien.

Lūdzu, aicinu atbalstīt šo likumprojektu un virzīt uz komisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 50. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kozlovskas, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Gundara Daudzes un Daigas Mieriņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 159/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! Izmantojot izdevību, kā Baltijas Asamblejas delegācijas locekle sirsnīgi sveicu Lietuvas kolēģus Neatkarības dienā un ceru, ka mūsu sadarbība ar Lietuvas parlamentu un valsti būs tikpat auglīga kā līdz šim.

Tagad - par iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Nāk prātā tautasdziesma: “Silta, jauka istabiņa, / Bērza malkas kurināta.” Atliek cerēt, ka šīs valdības apstiprinātā Klimata un enerģētikas ministrija nosargās Latvijas tiesības arī turpmāk kurināt ar malku savas krāsnis.

Bet atgriezīsimies notikumos, kas bija Jēkabpilī pirms mēneša. Lielie plūdi, kuru ietekmē cilvēki vēl aizvien, mēnesi pēc plūdiem, ir neziņā par nākotni, iespaidoja ļoti daudzu dzīvi. Peldēja malka pagalmos, peldēja zāģbaļķi lielajā uzņēmumā “Oškalns”. Daudzi no jums arī apmeklēja Jēkabpili, un es ceru, ka šīs vizītes rezultēsies atbalstā.

Bet gadījums, ko es vēlos pastāstīt. Otrās grupas invalīdei, kuras māja bija applūdusi, vienīgais lūgums draugiem un kopienai bija - sagādājiet sausu malku. Nekādi mitruma izsūcēji viņai nederēs, jo elektroenerģija arī ir dārga. Un kopiena, draugi, pērk malku un nes viņai līdz krāsnij, lai viņa varētu savu mājiņu izkurināt un tā atkal kļūtu sausa. Šajā brīdī par 12 procentiem lētāka malka būtu liels atbalsts, es domāju.

Bet ko nu par Jēkabpili. Jēkabpilī ir plūdi, jūs teiksiet. Pārcelsimies tepat uz Talsiem. Lasām sociālajos tīklos: Talsu krīzes centrs aicina ziedot palīdzībai granulām. Nav, ar ko kurināt. Nofotografēta palete, uz kuras palikuši tikai trīs maisiņi. Cilvēki saziedojuši 292 eiro, un Talsu krīzes centra vadītāja raksta: “Paldies. Vesela palete gan nesanāks, bet kādam laikam varbūt pietiks.”

Kolēģi, es domāju, ka (arī sludinājumos lasot šobrīd, kāda ir cena malkai) mums ir jāsaprot - jebkurš cenu samazinājums palīdzēs mazināt nabadzību tajās ģimenēs, kur malka ir būtiskākais siltumenerģijas avots. Šajā likumprojektā mēs aicinām uz laiku samazināt PVN malkai, koksnes izstrādājumiem siltumenerģijai tieši mājsaimniecībām. Ja jūs paskatīsieties sludinājumos, tad viens berkubs (ceru, ka pilsētnieki to zina) malkas ir no 45 līdz 65 eiro šobrīd, un pagājušajā gadā piešķirtais atbalsts vienai mājsaimniecībai bija akurāt 60 eiro. Nu, viens berkubs nav daudz, cik ilgi ar to var kurināt. Latvieši saka: trīsreiz sasildoties - skaldot malku, nesot malku un kurinot krāsni.

Es gribētu cerēt, ka jūs vēl atceraties Maslova vajadzību hierarhiju, kur bez ūdens, gaisa un drošības būtisks ir arī siltums. Kolēģi, mēs nevaram runāt ne par kādu demogrāfiju, ja mūsu iedzīvotāji ir aukstumā.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 49. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Līgas Kozlovskas, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Gundara Daudzes un Daigas Mieriņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 160/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Dzīves dārdzības mazināšanas priekšlikums, kas nāk no Zaļo un Zemnieku savienības, ir ļoti visaptverošs, un, protams, ir interesanti skatīties, kā jau trešo nedēļu lielākā daļa Saeimas atturas, balsojot par šiem piedāvājumiem. Tomēr man īpaši gribētos vērsties pret tiem visnotaļ drosmīgajiem deputātiem, kas uzskata, ka viss ir kārtībā.

Es pieļauju, ka virkne deputātu, kas atturas šajā balsojumā, savā ziņā arī atbalsta to, ka šie priekšlikumi ir īstajā laikā un par tiem tik tiešām vajag diskutēt, bet dažādas koalīcijas vienošanās varbūt viņiem to neļauj darīt. Es ļoti pieļauju.

Bet, ja APVIENOTAIS SARAKSTS, ja JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka viņiem ir labāks redzējums, un šajās frakcijās ir deputāti, kas balso “pret” šiem likumprojektiem tiešā veidā, tad šiem deputātiem jānāk un jāsaka, kāda ir alternatīva. Tad šiem deputātiem jābūt tik drosmīgiem: nevis vienkārši jāspiež podziņas, bet jākāpj tribīnē, jāsaka, kāda ir alternatīva un kādā veidā viņi samazinās gāzes cenas.

Piemēram, šis konkrētais likumprojekts ir par gāzi. Mēs visi zinām, cik maksā gāze “Inčukalna gāzes krātuvē”, par cik gāze ir tur iepumpēta, par kādām cenām. Laikā, kad gāzi tur pumpēja iekšā, cenas bija 120, 130 eiro par megavatu, 150, 200, 250. Atcerieties situāciju pagājušā gada jūlijā, augustā, kad pašvaldības mēģināja pirkt par jebkādu cenu! Bija pat piedāvājumi pašvaldībām slēgt līgumus par 5 miljoniem bez jebkādām garantijām, ka viņi ziemā to gāzi saņems. Bija tādas situācijas. Vienīgā alternatīva, drošā alternatīva, tajā laikā siltuma uzņēmējam bija pēc būtības pirkt no “Latvenergo”, kas, izmantodams šo valsts uzņēmuma statusu, spēja vienoties ar Klaipēdu.

Tomēr, kolēģi, es jums atgādināšu, ka laikā, kad notika visi šie darījumi, cena bija (pat augustā) 340 eiro par megavatu. Šodien mēs subsidējam šo cenu, un šie subsīdiju līmeņi tik un tā daudzviet dzīvokļos... Daudzviet dzīvokļiem šo cenu tik un tā veido pat trīs reizes augstāku nekā iepriekšējā apkures sezonā. Parādi sāk krāties, uzkrājumi iedzīvotājiem samazinās.

Kāds ir risinājums? Mēs dzīvojam tajos piedāvājumos, kas bija izstrādāti vēl iepriekšējās valdības laikā, nekas jauns nav nācis. Un nekas jauns nav nācis arī ar jauno budžetu. Budžetā ir nulle risinājumu šai problemātikai. Nulle! Absolūti nekas! Nulle jaunas politikas. Neviena jauna likumprojekta, kas kaut kādā veidā spētu to risināt.

Šodien cenas par gāzi ir 54 eiro par megavatu. Vai tas atspoguļojas Latvijas iedzīvotāju rēķinos? Nulle! Tas neatspoguļojas Latvijas iedzīvotāju rēķinos. Viss, kas notiek, ir šie pārmērīgie valsts atbalsti, kas nav mērķēti. Mēs redzam, ka cilvēkiem rēķini par dzīvokli ir ārkārtīgi lieli, viņi nespēj tos samaksāt.

Bet valdība pēc būtības īsteno 2020. gada politiku. Trīs gadu budžets, kas veido... Bāzes budžets šim gadam pēc būtības ir nemainīgs no 2020. gada.

Kolēģi, šie ir piedāvājumi ar konkrētiem risinājumiem - patīk jums tie vai ne. Ja jums ir cita alternatīva, piedāvājiet to, nevis stāstiet par 2024. gada nodokļu izmaiņām, kas varbūt stāsies spēkā 2025. gadā. Cilvēkiem ir jādzīvo šodien, un risinājumiem ir jābūt šodien.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Kā jau iepriekš... vēl pirms tam mēs skatījām likumprojektus, un kolēģis no ZZS minēja, ka mēs šos jautājumus skatām jau trešo reizi. Vai jums pašiem nešķiet - ja jums jau vienreiz pateica, ka mēs nevaram šobrīd atbalstīt jūsu priekšlikumus...? Kāpēc nevaram atbalstīt, tūlīt paskaidrošu.

Pirmām kārtām budžets ir atnācis uz Saeimu, un rītdien mēs to reāli sāksim skatīt. Jūs paši gan jau esat budžetu palasījuši un redzat, ka tur ir divu miljardu iztrūkums. Jūs piedāvājat samazināt PVN gāzei. Vai jums nešķiet, ka tas šobrīd ir bezatbildīgs piedāvājums? Pēc tam jūs ņemsiet mūsu balsojumu, rādīsiet sociālajos tīklos: lūk, koalīcija neatbalsta jūsu gaišo domu - samazināt PVN gāzei. Manuprāt, tā ir patiešām nekoleģiāla un negodīga rīcība, kolēģi! (Starpsaucieni.) Tā ir negodīga rīcība pret vēlētāju.

Tāpēc es aicinu... tāpēc es aicinu vēlreiz, kolēģi, balsot “pret” šo priekšlikumu. Trešo reizi balsošu “pret” šo (Starpsaucieni.)... Ja jūs gribat dzirdēt, tad paklausieties!

Sēdes vadītājs. Viļuma kungs, nevajadzētu sarunāties ar zāli.

J. Viļums. Tātad es aicinu balsot “pret”.

Rītdien sāksim skatīt budžetu, un to mēs, uzskatu, skatīsim atbildīgi, meklēsim risinājumus... Un pēc budžeta...

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Viļuma kungs, vienu mirklīti! Cienījamie kolēģi!

J. Viļums. Viņi tik un tā neklausās.

Sēdes vadītājs. Saeimas kārtības rullis atļauj veikt izsaucienus no zāles, nevis monolītu kliegšanu no zāles.

J. Viļums. Vēlreiz - izskatām budžetu un pēc budžeta meklējam risinājumus, kā reāli palīdzēt cilvēkiem, nevis vienkārši tukši kulstām salmus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāti ir runājuši “par” un “pret”.

Līdz ar to jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 45. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Antoņinas Ņenaševas, Andra Sprūda, Ata Švinkas, Skaidrītes Ābramas, Leilas Rasimas, Edgara Zeldera un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (161/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es pirmām kārtām nepiekrītu Viļuma kungam, ka nav īstais brīdis, lai runātu par šiem jautājumiem. Ņemot vērā, ka mēs šobrīd skatām budžetu, šis pavisam noteikti ir īstais brīdis, kad skatīt jautājumus, kas saistās ar dzīves dārdzību. Es saprotu, ka koalīcija ir uzlikusi moratoriju jebkāda veida nodokļu sarunām. Mēs tam nepiekrītam, bet mums nav pietiekami daudz balsu, lai to šajā brīdī ietekmētu.

Tajā pašā laikā PROGRESĪVIE vēlas mazliet paplašināt šo jautājumu loku attiecībā uz dzīves dārdzības mazināšanu, līdz ar to mēs piedāvāsim savus priekšlikumus, lai parādītu, ka nodokļi nav vienīgais un ka arī šī budžeta kontekstā mēs varam runāt par citiem pasākumiem.

Šis konkrētais priekšlikums saistās ar mājokļa pabalsta pagarināšanu arī nākamajai sezonai. Par to mēs jau iesākām runāt iepriekšējā nedēļā.

Vēlos mazliet pastāstīt, kāpēc šādus priekšlikumus virzām. Viena no, es teiktu, privilēģijām, esot Saeimas deputāta amatā, ir tas, ka ir tik tiešām iespēja... un cilvēki vēlas pastāstīt deputātam, konkrēti man, kāda viņiem ir situācija. Esmu jautājis gan partijas biedriem, gan cilvēkiem tiešsaistē, gan, protams, klātienē, kas ir tās jomas, kur viņi ir bijuši spiesti samazināt savus izdevumus. Un atbildes diemžēl ir diezgan nepatīkamas. Es šo pieeju - jautāt šādu jautājumu - tik tiešām iesaku katram no mums, it īpaši tiem, kuri ilgus gadus ir saņēmuši deputāta algu un kuriem retāk ir iespējas ikdienā satikt cilvēkus, kas ir tuvu nabadzības slieksnim.

Runājot par nabadzības slieksni, es vēlos uzsvērt - mēs runājam ne tikai par cilvēkiem, kam nav mājvietas, ne tikai par tiem, kas ir ilggadēji sociālo dienestu klienti vai kas ilglaicīgi nespēj par sevi parūpēties dažādu iemeslu dēļ, mēs šeit runājam arī par cilvēkiem, kuriem ir zemi ietaupījumi, kuri ir vienas mēnešalgas attālumā no nespējas samaksāt rēķinus, iegādāties pārtiku vai zāles, nemaz nerunājot par cilvēka cienīgu dzīvi - iespēju apmeklēt kultūras pasākumus, iegādāties mēbeles, jaunu apģērbu un ceļot.

Un, ja cilvēkiem jautā, arī anonīmi, kā esošā inflācija ir ietekmējusi viņu ikdienu, daļa cilvēku ir atteikušies no zināmām ērtībām un paradumiem, piemēram, cilvēki vairs nepasūta ēdienu Wolt, cilvēki atsakās no tabakas izstrādājumiem, no straumēšanas platformām. Šīs varbūt ir zināmas privilēģijas, taču citi ietaupījumi... pavisam noteikti neliecina, ka šajā valstī kopumā ļoti veiksmīgajā un kopumā pozitīvajā finansiālajā situācijā šāda pati situācija ir novērojama arī sabiedrības līmenī.

Es vēlos nolasīt pāris citātus no cilvēku man sūtītajām atbildēm. Citēju: “Es vairs nepērku laikrakstus, žurnālus, grāmatas, retāk apmeklēju frizieri, esmu atteikusies no manikīra.” Cits citāts: “Ēdam tikai savus dārzeņus, esam kļuvuši par veģetāriešiem, jo gaļai naudas nepietiek.” Cits citāts: “Pēc maksājumiem paliek pārtikai, lētākai pārtikai, zālēm, bet ne visām, taupu uz apkuri, vairāk kurinot ar malku.” Un viens no tādiem, kas tiešām man palika atmiņā: “Es nelietoju ledusskapi, ziemā pārtikas preces turu uz balkona, taupu ūdeni, to ūdeni, ar ko mazgājos, pēc tam lietoju grīdas mazgāšanai.”

Neskatoties uz šādu realitāti, man tomēr šķiet savādi, ka Saeima joprojām nespēj atzīt, ka inflācija ir ietekmējusi ļoti lielu sabiedrības daļu un novedusi arī personiskajā krīzē un ka daudzi no šiem cilvēkiem šajā krīzē ir dzīvojuši jau gadiem. Un 20 procentu inflācija bez pienācīga atbalsta (es uzsveru - bez pienācīga atbalsta, jo esošais atbalsts nav pienācīgs) tajā ievedīs vēl lielāku sabiedrības daļu.

Jums varbūt varētu šķist, ka šāds piegājiens, šādi citāti ir mazliet lēts politisks triks, ka šādi gadījumi nav reprezentatīvi un, par spīti šīm “īslaicīgajām” grūtībām (“īslaicīgajām” pēdiņās - jo grūtības ir novērojamas vairāku gadu garumā), cilvēki tomēr dzīvo labāk, nekā pirms 30 gadiem mēs varējām sapņot. Šeit man varbūt ir jāatzīst savs naivais ideālisms. Es tiešām ticu, ka mēs varam veidot sabiedrību, kur ikviens ir paēdis, ikvienam ir drošs un silts mājoklis un cilvēkam nav jāizmanto ūdens, lai vispirms tajā nomazgātos un pēc tam izmazgātu arī grīdas.

Un, ticot tam, ka ikviens no mums šeit ir mazliet ideālisma vadīts, aicinu jūs atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijām, pat ja jūs tam saturiski nepiekrītat.

Lūdzu, uzsāksim sarunu par dzīves dārdzību un to, ko mēs varam darīt, lai ne tikai palīdzētu cilvēkiem šobrīd, bet lai veidotu apstākļus, kas ļauj sabiedrībai rūpēties par sevi un arī citiem. Dzīves dārdzība ir reāls šībrīža fakts. Es pilnīgi piekrītu, ka budžetā tas vispār neatspoguļojas. Mēs varam paralēli uzsākt šo sarunu, un es aicinu to darīt jau šobrīd, jo vienā brīdī tas tik tiešām būs par vēlu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 51. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Antoņinas Ņenaševas, Andra Sprūda, Ata Švinkas, Skaidrītes Ābramas, Leilas Rasimas, Edgara Zeldera un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi, labrīt! Lai cik ļoti mēs to gribētu, no recesijas mums neizdosies izvairīties, tā mūs jau ir atradusi, mums neizdosies paslēpties. Jautājums ir tikai, vai mēs tai aktīvi pretosimies vai arī kārtējo reizi noraudzīsimies, cerot, ka tā pāries pati, un vienlaikus paralizēsim mūsu jau tā trauslā vidusslāņa tālāku veidošanos un disproporcionāli sodīsim tos mūsu cilvēkus, kas vismazāk gatavi tai pretoties.

Augsta inflācija viennozīmīgi ir liels ļaunums, īpaši tāpēc, ka tā visvairāk un vissmagāk skar tieši vismazāk aizsargātos, tomēr bezdarbs vai darba zaudēšana šajos apstākļos ir vēl lielāks ļaunums, vēl jo vairāk augstās inflācijas un rekordaugsto energorēķinu laikā.

Iespējams, kolēģi nezina, bet Latvijas Banka bezdarba pieaugumu 2023. gadā ir prognozējusi par vienu procentpunktu - no septiņiem līdz astoņiem procentiem. Tas nozīmē, ka teju 10 tūkstoši cilvēku šogad zaudēs darbu. Manā - Ādažu - novadā ir apmēram 20 tūkstoši iedzīvotāju. Pieņemot, ka apmēram puse no viņiem, līdzīgi kā Latvijā caurmērā, ir ekonomiski aktīvi, iedomājieties, ka viss Ādažu novads zaudēs darbu šogad.

Kā ekonomists es nevaru no malas noskatīties uz to, kā izsīkst mūsu mājsaimniecību pirktspēja. Augstie rēķini, parādi un darba zaudēšana daudzus cilvēkus izslēgs no ekonomikas. Un tad, kad šī dramatiskā apkures sezona būs galā, ģimenes būs spiestas uzkrāt, lai sagatavotos augstiem rēķiniem nākamajā sezonā, jo pagājušajā nedēļā koalīcija noraidīja priekšlikumu signalizēt par atbalstu arī nākamajā sezonā, līdz ar to šie cilvēki nepiedalīsies ekonomikas sildīšanā, patērēšanā, lai tādējādi ātrāk mūs izvestu no recesijas, un šī mazākā pirktspēja garantēti novedīs mūs pie dziļākas recesijas. Mēs to ļoti labi atceramies no 2008. gadā pieļautajām kļūdām.

Tāpēc mēs šobrīd atkal nevis rīkojamies, bet ceram uz to labāko un ceram, ka gan jau kaut kādā veidā recesija pāries. Gudras valstis ir pierādījušas, ka īslaicīgs atbalsts ilgtermiņā atmaksājas. Jo ilgāk mēs ļausim šai recesijai ievilkties, jo vairāk tas maksās mums un mūsu bērniem.

Mūsu priekšlikums šajā kontekstā ir ļoti vienkāršs - bezdarbnieku pabalstu izmaksa 100 procentu apmērā nevis tikai pirmajā un otrajā mēnesī, bet arī trešajā un ceturtajā mēnesī. Ņemot vērā, ka koalīcija ar šo valsts budžetu faktiski pieņem šo recesiju, līdz ar to pieņem Latvijas Bankas prognozi par 10 tūkstošiem zaudētu darba vietu, tad vismaz nodrošinām šiem cilvēkiem drošības spilvenu nevis tikai pirmos divus mēnešus, bet pirmos četrus mēnešus, attiecīgi pielāgojot nākamās likmes. Un šī nav naudas izdalīšana - šī ir gudra makroekonomiska politika. Ja nepietiek dūšas stimulēt ekonomiku, lai nepieļautu bezdarbu, tad vismaz noliksim šiem cilvēkiem drošības spilvenu.

Un vienlaikus - plašākā kontekstā - neaizmirsīsim par Latvijas sabiedrības nodarbinātības paradoksu: mūsu investori, darba devēji nepārtraukti sūdzas par to, ka trūkst darbaroku. Tajā pašā laikā ir nozīmīgas sabiedrības grupas - jaunieši, cilvēki ar īpašām vajadzībām, sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, seniori, cilvēki pirmspensijas vecumā -, kas faktiski ir izslēgti no darba tirgus. Šis ir ilgtermiņa strukturālais bezdarbs, kas neparādās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju statistikā, ko ignorē arī šis jaunais budžets.

Tāpēc mazākais, ko mēs varam darīt, - iedot drošības spilvenu cilvēkiem, daudzi no kuriem šogad zaudēs darbu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt nav neviens. Jautājums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 48. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Antoņinas Ņenaševas, Andra Sprūda, Ata Švinkas, Skaidrītes Ābramas, Leilas Rasimas, Edgara Zeldera un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 163/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģes, kolēģi! Mana paziņa, studente no Latgales, kas īrē nelielu dzīvokli Rīgā, man parādīja janvāra rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem. “Ārprāts!” viņa teica. Kopējais komunālo pakalpojumu rēķins tuvu 300 eiro, un no tiem maksa par apkuri - 190 eiro (par mazu 44 kvadrātmetru dzīvokli divpadsmit stāvu mājā). Tiesa, sīkiem burtiem rēķina apakšā rakstīts: “Piemērotā valsts atbalsta summa par siltumenerģiju - 119 eiro.” Tikai. Tātad tikai nepilni 40 procenti no pilnās summas par apkuri. Pirms gada janvārī rēķins par šo pašu dzīvokli bijis par 100 eiro mazāks - 190 eiro. Tātad pieaugums pamatā ir uz apkures rēķina. Ātrāk iestātos silts laiks! Mēs pabeidzam mūsu sarunu ar nelielu optimisma pieskaņu.

Bet jāsaka tā, ka lielais apkures rēķins nav tikai studentus šokējoša realitāte. Gan manas paziņas daudzstāvu mājā, gan citās dzīvo trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes, cilvēki, kas zaudējuši darbu vai darbspējas, cilvēki ar zemiem ienākumiem, daudzbērnu ģimenes, pensionāri - iedzīvotāji, kas šoziem, apkures sezonā, savas vajadzības principā pakārtojuši prioritārai secībai atkarībā no spējām tās apmaksāt. Pirmajā vietā ir mājoklis, apkure, tad (ļoti daudziem) seko zāles, un tad tas, kas paliek pāri, - pārtikai, jo uz pārtikas rēķina var ļoti labi ietaupīt, un tad sarakstu pamatā mēs varam beigt lielai daļai iedzīvotāju, jo daudziem jau nav, par ko un ar ko turpināt šo sarakstu.

Jā, mēs varam lepoties, ka pagājušajā gadā mums ir bijuši grandiozi PVN ieņēmumi - pieaugums apmēram 800 miljoni (pretēji 2021. gadam), bet mēs taču saprotam, ka šie 800 miljoni nav radušies tukšā vietā - tos mēs visi esam radījuši ar savu patēriņu. Un to uz savas dzīves kvalitātes pasliktināšanās rēķina ir radījuši arī tie Latvijas iedzīvotāji, kas ietilpst manis jau pieminētajās iedzīvotāju kategorijās ar zemiem ienākumiem un, patiesību sakot, uz nabadzības riska robežas.

Statistikā 2022. gadā cenu pieauguma skaitļi ir šokējoši: mājoklis, ūdens, elektroenerģija - 160 procenti (pret 2021. gadu), veselība - 116 procenti, bet pārtika, ko mēs 2022. gada janvārī varējām nopirkt par 100 eiro, šā gada janvārī mums jau izmaksāja apmēram 130 eiro. Tas nozīmē, ka pirktspēja šajā laikā ir ārkārtīgi pasliktinājusies, pēc statistikas - par 28 procentiem, un tas ir ļoti daudz.

Arī pēc statistikas ziņām: 50 tūkstošiem Latvijas pensionāru mēnesī jāiztiek ar pensiju līdz 300 eiro. Vidējā pensija, kas pēc pagājušā gada pensiju indeksācijas pārsniegusi jau 500 eiro, ar katru dienu zaudē savu pirktspēju. Apmēram ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, un ir virkne profesiju, kurās strādājot cilvēki tik tikko spēj apmierināt savas pamatvajadzības un savilkt galus kopā.

Plašsaziņas līdzekļos lasām, ka daudzi uzņēmumi jau sākuši atbalstīt savus darbiniekus un šajā apkures sezonā piešķir ikmēneša piemaksu energoresursu cenu sadārdzinājuma mazināšanai. Uzņēmumi, arī tie, kas saviem darbiniekiem nemaksā nebūt ne tās zemākās algas, saprot - ja darbiniekiem būs grūtības samaksāt par apkuri, ja viņi taupīs uz siltumu vai uz citām sadzīvē vitāli nepieciešamām lietām, viņi slimos, viņi nebūs motivēti, viņi nebūs strādātāji.

Mēs uzskatām, ka šajā situācijā valstij ir jāuzņemas iniciatīva, lielāka iniciatīva, jārīkojas godīgi un atbildīgi pret saviem iedzīvotājiem. Vēl jo vairāk: lielākajai daļai iedzīvotāju nav citas izvēles - viņiem par siltumu ir jāmaksā, gribi vai negribi, vai ir nauda, vai nav naudas. Pārējās vajadzības, lai cik smieklīgi tas nebūtu, ir jāatliek uz siltāku laiku. Bet tas nav normāli.

Gan manis sākumā minētajiem studentiem, gan pensionāriem, gan trūcīgajiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti nav, no kā gaidīt atbalstu, kā tikai no valsts, un valstij ir jāpalīdz - jāpalīdz vēl vairāk. Tāpēc PROGRESĪVIE ir sagatavojuši priekšlikumu par vienreizēju 250 eiro atbalsta izmaksu šajā apkures sezonā noteiktām mērķgrupām, lai kaut nedaudz mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma radīto negatīvo ietekmi.

Dosim kaut nelielu iespēju šiem cilvēkiem sajust, ka valsts par viņiem rūpējas un valstij arī viņi ir svarīgi - tie, kas nestrādā, vai tie, kas nespēj sev nodrošināt visu, kas nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze...

S. Ābrama. Tāpēc aicinu atbalstīt priekšlikuma par 250 eiro atbalsta izmaksu noteiktām mērķgrupām nodošanu komisijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Antoņinas Ņenaševas, Andra Sprūda, Ata Švinkas, Skaidrītes Ābramas, Leilas Rasimas, Edgara Zeldera un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Šis ir turpinājums mūsu piedāvājumam, kas neskar nodokļu politiku, bet kas šobrīd ir ļoti svarīgi, kas varbūt neskar visus iedzīvotājus un it īpaši varbūt deputātus, bet kas ir ļoti svarīgi it īpaši krīzes laikā, apzinoties, kā ir augušas cenas pēdējā laikā. Šis konkrētais priekšlikums... Un es gribu runāt šodien to visu vientuļo vecāku vārdā, godīgi sakot, būtu jāsaka - pārsvarā vientuļo māmiņu vārdā, kuras saņem uzturlīdzekļu atbalstu par bērnu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, nevis no bērna vecāka.

Varbūt jūs neesat informēti, es jūs informēšu, ka jau trešo, īstenībā jau pat ceturto gadu šī summa ir atsaistīta no minimālās algas. Tātad šobrīd attiecīgi, ja mēs piespiežam vecākus maksāt, viņi maksā 25 procentus no minimālās algas bērniem līdz septiņiem gadiem un 30 procentus - bērniem no septiņiem gadiem līdz 21 gadam, ja bērni vēl mācās.

Savukārt no fonda par tiem vecākiem, kas nemaksā, valsts maksā mazāk. Valsts negodīgi maksā fiksētu summu un nemaina to jau vairākus gadus, neskatoties uz to, ka minimālā alga ir augusi. Kolēģi, ieklausieties šajā! Šobrīd valsts maksā 107,50 vai 129 eiro. Minimālā alga ir izaugusi nu jau līdz 500 eiro... un šogad - jau līdz 620, savukārt šī summa nemainās. Šobrīd daudzi vecāki ir neizpratnē, kā tas var būt, jo, piemēram, ja mēs paskatāmies uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbinieku sacīto, tad šobrīd tā piedziņa no parādniekiem ir uzlabojusies, piedzen atpakaļ, bet valsts savukārt izmaksas no fonda maksā mazāk. Kāpēc?

Attiecīgi šis priekšlikums, ko mēs piedāvājam, - mēs piedāvājam nosegt godīgu atlīdzību, kas šobrīd sanāk pēc esošās minimālās algas. Nu jau vecāki saņem ap 50 eiro mazāk katru mēnesi, savukārt gadā tas ir uzkrājums... negodīgai, mazākai samaksai par bērnu uzturēšanu. Šobrīd tādu saņem 27 tūkstoši cilvēku, un šo 27 tūkstošu cilvēku vārdā es aicinu jūs atbalstīt šī priekšlikuma virzīšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai varētu izskatīt, vai tiešām mums nav vērts atgriezties pie tās godīgās pieejas, ka izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda ir tādas pašas, kā mēs piespiežam maksāt vecākiem, un ir tomēr piesaistītas minimālajai algai.

Kolēģi, pēdējo trīs gadu laikā algas ir palielinājušās, bet izmaksas nav mainījušās. Vai bērni ir vainīgi pie tā, ka viņu vecāki nemaksā uzturlīdzekļus? Vēlreiz atkārtoju - tā kā uzturlīdzekļu piespiedu atgūšana šobrīd aug, tad, manuprāt, būtu tikai godīgi arī to, ko mēs maksājam no valsts, godīgā apmērā maksāt bērniem. Tādā pašā apmērā, kādā mēs pieprasām maksāt vecākiem.

Lūdzu, ieklausieties šajā priekšlikumā! Es zinu, ka daudzi no jums šo priekšlikumu atbalsta, jo arī nesaprot, kāpēc šobrīd mēs nevaram palielināt šo summu, un 50 eiro... bērni negodīgi saņēma mazāk no mūsu garantiju fonda. Līdz ar to fondam šobrīd iet labāk, bet vecākiem - grūtāk. Cenas aug, minimālās algas aug, un mēs varam atļauties maksāt bērnam godīgu... cenu. Starp citu, šobrīd tie būtu tikai 150 eiro - līdz septiņiem gadiem, un 186 eiro - līdz 21 gadam.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Ieva Brante.

I. Brante (AS).

Kolēģi, labdien! Es vēlos informēt jūs, pirms lemsiet šo jautājumu.

Komisijā šis jautājums šobrīd ir aktīvā skatīšanā. Komisijā tika skatīts... Un bija aicināts arī UGF pārstāvis - komentāru sniegšanai -, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Fiskālās disciplīnas padome; bija klātesoša arī Finanšu ministrija un Labklājības ministrija. Šobrīd jautājums ir nodots arī... Starp citu, arī tiesībsargs ir sniedzis savu jautājumu... pamatotību un pievērsis uzmanību šai aktualitātei. Un jautājums pēc būtības šodien... tā teikt, stāv Ministru kabinetā.

Tāpēc, pirms jūs šodien lemjat šo jautājumu, lūdzu, ņemiet vērā arī šo informāciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 52. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Antoņinas Ņenaševas, Andra Sprūda, Ata Švinkas, Skaidrītes Ābramas, Leilas Rasimas, Edgara Zeldera un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (165/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Šodien mēs daudz runājam par to realitāti, ar ko saskaras Latvijas iedzīvotāji... kaut vai - no priekšvēlēšanu laika, nemaz nerunājot par tālākiem laikiem. Ir ļoti būtiski izmainījusies dzīves dārdzība iedzīvotājiem; ir būtiski pieauguši maksājumi visiem, kas saskaras ar kredītprocentu pieaugumu. Bieži vien tas cilvēkiem ir kā alternatīva īres maksāšanai. Viņi maksā par mājokli, kurā dzīvo. Un daudzos gadījumos tas nenozīmē īpaši lielākus ienākumus kā citām grupām.

Mēs redzam, ka turpinās pārtikas cenu pieaugums. Un tagad vēl skaidrāk redzam arī to, ko nojautām, - ka, protams, cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem inflācija izpaužas citādi. 25 procenti - cenu pieaugums. Tas ir tas, ar ko jāsaskaras cilvēkiem, kuru patēriņa grozs vairāk balstās pārtikā, energoresursos... un citos jautājumos.

Un, man liekas, ir diezgan liela nesakritība, ka pie šiem faktiem... mēs esam pateikuši daudzus “nē” gan valdības piedāvātajā budžetā, gan šodien iepriekšējiem lēmumu projektiem. Tāpēc šeit es ierosinu apsvērt nedaudz citu pieeju, kā tomēr mēs varam sākt diskusiju par dzīves dārdzības pieaugumu, reaģēt uz to, ar ko saskaras Latvijas iedzīvotāji, un tas ir - komisijās rūpīgāk izskatīt jautājumu par to, kam jāiznes šīs krīzes smagums - iedzīvotājiem vai valstij un kapitālsabiedrībām, kam to izdarīt, manuprāt, mūsuprāt, ir krietni vieglāk.

Kas šobrīd ir problēma? Ka, pateicoties ziemas augstajiem rēķiniem, iedzīvotāji, kuriem nav lielu uzkrājumu, bet kuri tik un tā neklasificējas, piemēram, mājokļa atbalsta saņemšanai, ļoti pēkšņi saņem lielus... maksājumus, kurus viņiem vienkārši nav iespējams segt - viņu ienākumi nav pietiekami lieli.

Mēs redzam tam atspoguļojumu tajā, ka pieaug ātro kredītu aizņēmumi, pieaug arī ātro kredītu reklāmas... tam, lai varētu “nosegt” apkuri, komunālos maksājumus katra mēneša beigās.

Mēs zinām, Latvijā tas visaktuālāk ir tieši ziemas mēnešos, tāpēc mūsu priekšlikums ir principā paplašināt to modeli, kas ir īstenots, piemēram, Rīgas kapitālsabiedrībām, un nepiemērot soda procentus, lai cilvēki varētu šos maksājumus, kas viņiem rodas katru mēnesi un visaugstākie ir bieži ziemas periodā, izlīdzināt... izmaksāt vasarā, nerēķinoties ar to, ka šīs summas būtiski pieaugs kavējuma procentu dēļ... rēķinoties ar to, ka tādā veidā viņi pakāpeniski varētu savus parādus samazināt.

Kāpēc tas ir labāks risinājums par esošo? Es domāju, nevienam nevajadzētu izmantot ātro kredītu pakalpojumus, lai segtu savas pamatvajadzības. Es ceru, ka tas ir kaut kas tāds, kam mēs visi šeit zālē esošie varam piekrist. Tam būtu jābūt mūsu mērķim.

Un šajās situācijās... skaidrs, ka, piemēram, lielās kapitālsabiedrības, siltumapgādes uzņēmumi ir daudz labākā pozīcijā. Ja pēkšņi viņiem neienāk kādi maksājumi, viņi var aizņemties uz daudz izdevīgākām procentu likmēm nekā ātrajiem kredītiem. Ja kas, viņi var signalizēt par šīm problēmām pašvaldībai un valdībai, meklēt kādus risinājumus. Galu galā mēs arī saņemtu ziņas, ja tiešām... Mēs redzam, ka liela daļa cilvēku nespēj šos savus maksājumus segt pat tad, ja procentu maksājumi netiek piemēroti.

Šībrīža risinājums daudziem ir meklēt jebkādus aizņēmumus, lai nenokļūtu šajā parādnieku sarakstā, un tādējādi uzņemties daudz nepatīkamākas saistības, kuras būs vēl grūtāk segt. Cits risinājums ir vienkārši nemaksāt rēķinus nekādā apmērā, jo viņi saprot, ka nespēs šīs summas segt vienu pēc otras.

Tas, ko patiesībā parāda Rīgas pieredze, - tad, kad nepiemēro soda procentus, nepieaug kopējais parādu apjoms šīm kapitālsabiedrībām. Tas, ko cilvēki dara, - viņi turpina maksāt komunālo pakalpojumu rēķinus tādā apjomā, kādā spēj. Ja rēķins pēkšņi ir 300, 400 eiro, viņi samaksā 100 eiro, kāda daļa paliek nenosegta, un pēc tam, vasaras periodā, cilvēki tiešām godprātīgi atmaksā šīs... sadaļas.

Tāpēc es aicinu: situācijā, kad mēs daudzi esam pateikuši - nē, labi, budžetā šos jautājumus nerisināsim, šis ir cita veida diskusijas jautājums, kā vēl mēs varam šo slogu, ko rada energocenu pieaugums, pārcelt no cilvēku pleciem, kas tiešām nespēj to šobrīd nest daudzās situācijās, uz tiem pleciem, kas ir platāki, - pašvaldību kapitālsabiedrībām... valsts atbalstu citiem tādiem veidiem.

Es domāju, ka šis ir viens no priekšlikumiem, kas vismaz ir pelnījis diskusiju.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti...

Godātie kolēģi! Kopš 1922. gada 7. novembra, kad uz savu pirmo sēdi pulcējās Saeima un stājās spēkā Satversme, ir pagājusi vēsturisku notikumu piepildīta simtgade. Pēc valsts neatkarības atgūšanas Saeima pilnā mērā atjaunoja Satversmi un atgriezās pie parlamentārisma tradīcijām.

Es aicinu visus tūlīt, pulksten 10.35, pagodināt ar savu klātbūtni grāmatas “Latvijas parlamentārisma apskats” otrā, papildinātā, izdevuma (latviešu un angļu valodā) atvēršanu. Izdevums ir stāsts par Latvijas parlamentārismu no pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Minēto grāmatu un Saeimas simtgades liecības mēs nodosim Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam - laikmetīgās vēstures dokumentēšanai.

Tātad pulksten 10.35 - tepat Saeimas nama vestibilā.

Un otrs ļoti nozīmīgs jautājums. Labi, ka piecēlāties. Tieši šodien savu 50 gadu jubileju svin mūsu kolēģis deputāts Atis Deksnis. (Aplausi.)

Un nu vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai... Es ļoti atvainojos, Ņenaševas kundze. Un atvainojos arī Kulberga kungam.

Vārds Andrim Kulbergam - paziņojumam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, vēlos informēt, ka tiks dibināta parlamentārā grupa sadarbībai ar Nīderlandi. Tie, kas vēlas piedalīties grupā, tagad esat aicināti tepat - Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tagad vārds Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 95 deputāti. Nav reģistrējušies pieci: Juris Jakovins, Dmitrijs Kovaļenko, Lauris Lizbovskis, Kaspars Melnis - bija - un Jana Simanovska - bija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tiekamies pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspars Briškena, Antoņinas Ņenaševas, Andra Sprūda, Ata Švinkas, Skaidrītes Ābramas, Leilas Rasimas, Edgara Zeldera un Edmunda Cepurīša iesniegto likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Es aicinu atbalstīt PROGRESĪVO sagatavotos grozījumus, jo citādi mēs Latvijā... turpinām Latvijas nabadzības kultu. Ja šie grozījumi netiks virzīti uz priekšu, tad šis atbalsts nebūs pieejams iedzīvotājiem ar īpaši zemiem ienākumiem, zemām algām, kas jau tā ir zem neapliekamā minimuma. Vai tas ir sociāli atbildīgi? Es domāju, ka nav.

Mums jāatceras, ka vairāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir zem nabadzības sliekšņa. Vidzemē un Latgalē vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju ir zem nabadzības sliekšņa. Jau šis fakts vien skan ļoti skumji, bet es vēlos jums atgādināt, ka šis nabadzības slieksnis ir nedaudz virs 500 eiro mēnesī. Vai ar to var izdzīvot? Un kas notiek, ja cilvēkam ir neparedzētas situācijas, kurās palielinās izdevumi? Es tiešām šaubos, ka ar to var labi izdzīvot.

Mēs šeit ļoti bieži runājam arī par demogrāfiju, par to, ka ģimenes ir valsts pamats. Un tad man ir atkal jāsaka tas, ka statistika ir ļoti skumja - 15 procenti ģimeņu bija nabadzības riskā. Vai, zinot to, mēs varam teikt, ka valsti ceļam uz stabiliem pamatiem? Divi bērni un divi pieaugušie - šādas ģimenes nabadzības slieksnis ir tikai nedaudz vairāk par 1000 eiro. Un vēl man ir jāsaka tas, ka īpaši liels nabadzības risks ir ģimenēs, kur ir viens pieaugušais un viens bērns. Un 30 procenti ģimeņu, kur ir viens pieaugušais un viens bērns, ir nabadzības riskā.

Mēs bieži vien runājam par ekonomisko izaugsmi, bet kāpēc mēs līdztekus neskatāmies arī uz nabadzības un nevienlīdzības rādītājiem? Ja mēs paskatāmies uz to, kā mūsu valsts raksturojama attiecībā uz nevienlīdzību, tad redzam, ka faktiski kopš 2010. gada nekas nav mainījies, tajā pašā laikā mūsu valsts labklājība ir ievērojami augusi.

Es gribētu arī atgādināt, ka nabadzībai un nevienlīdzībai ir ļoti liela ietekme, nelabvēlīga ietekme, uz sabiedrības ticību valstij. Un šie rādītāji, kuri liecina par sabiedrības ticību valstij un arī mums, politiķiem, ir kritiski zemi.

Un diemžēl, kā liecina pētījumi, nabadzībai ir tieša saikne arī ar cilvēku spēju atpazīt dezinformāciju. Un tas it īpaši ir svarīgi šajā brīdī, kad mums blakus notiek karš un mums blakus ir agresīva valsts. Un brīdī, kad inflācija sit tik nepieredzēti augstu vilni... un turklāt inflācija skar izdzīvošanai ļoti būtiskas lietas - mājokli un pārtiku -, valsts nedrīkst, mēs nedrīkstam uzgriezt muguru saviem pilsoņiem, kuri ir uzticējuši mums, šeit klātesošajiem, politisko varu. Mūsu pienākums ir pasargāt un atbalstīt Latvijas iedzīvotājus, nevis testēt, cik daudz uz saviem pleciem var panest jau tā vistaupīgāk dzīvojošie.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 50. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātu iebildumus nedzirdu. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Kolēģi, sākam skatīt sadaļu - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Ja iebildumu nav, lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Zivtiņa kungs, šis lēmuma projekts nonāks tālāk - tas ir iekļauts darba kārtībā. (Dep. E. Zivtiņš: “Tālāk... būs, ja? Es pasteidzos nedaudz, ja?”) Nu, nedaudz, jā. (Smejas. Daži deputāti aplaudē.) Kolēģi, ļoti atbildīgs deputāta darbs - laikus nākt aizstāvēt priekšlikumus.

Kolēģi, skatām sadaļu “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Kolam 2023. gada 9. februārī . Saeimas Prezidijs informē, ka atvaļinājumu ir piešķīris. Un par to informē šobrīd Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Grasbergam 2023. gada 9. februārī . Saeimas Prezidijs informē, ka atvaļinājumu ir piešķīris. Un arī par to tagad informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Igora Judina, Jefimija Klementjeva, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Glorijas Grevcovas un Dmitrija Kovaļenko iesniegtais lēmuma projekts “Par deputāta Iļjas Ivanova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Iļjas Ivanova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Igora Judina, Jefimija Klementjeva, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Glorijas Grevcovas un Dmitrija Kovaļenko iesniegtais lēmuma projekts “Par deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Arī šis lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Igora Judina, Jefimija Klementjeva, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Glorijas Grevcovas un Dmitrija Kovaļenko iesniegtais lēmuma projekts “Par deputāta Iļjas Ivanova ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Iļjas Ivanova ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts, kuru iesnieguši deputāti Aleksejs Rosļikovs, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Viktors Pučka, Viktorija Pleškāne, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Glorija Grevcova un Dmitrijs Kovaļenko, ir “Par deputātes Svetlanas Čulkovas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Svetlanas Čulkovas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā mums ir lēmuma projekts “Par Elvija Vēbera apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā referē deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīšanai Saeimas sēdē ir sagatavots lēmuma projekts “Par Elvija Vēbera apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Šis jautājums tika skatīts Juridiskās komisijas 14. februāra sēdē. Mēs uzklausījām Tiesu administrācijas pārstāvju ziņojumu par Elvija Vēbera līdzšinējo darba pieredzi, un bija iespēja klātienē uzdot jautājumus arī pašam pretendentam.

Elvijs Vēbers kopš 2003. gada praktizē kā zvērināts advokāts, kopš 2008. gada - arī kā maksātnespējas procesa administrators.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un apstiprināt Elviju Vēberu par apgabaltiesas tiesnesi ar 2023. gada 4. septembri bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Elvija Vēbera apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt darba kārtību un izslēgt no 16. februāra sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam 49. darba kārtības jautājumu - paziņojumu par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 8. janvārim.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Lai būtu skaidrs, kāpēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (šinī gadījumā es kā komisijas vadītājs) lūdz izslēgt no darba kārtības šo jautājumu. Vienkārši mēs šodien konstatējām, ka ziņojumā, ko esam saņēmuši no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, ir kļūdaina informācija. Mums vajag vēlreiz komisijas sēdē šo jautājumu pārskatīt un apstiprināt pareizo ziņojumu.

Tāpēc arī lūdzu izslēgt šo darba kārtības jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? (Starpsauciens.) Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtībā likumprojekts tiek iekļauts.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību un strādājam sadaļā “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Alekseja Rosļikova, Aināra Šlesera, Nataļjas Marčenko-Jodko, Glorijas Grevcovas, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Svetlanas Čulkovas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Mārča Jencīša pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē”. Šis pieprasījums, kolēģi, ir pieejams visiem Saeimas deputātiem. Likumdošanas datubāzē tas reģistrēts ar numuru 2/P14.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Esmu laimīgs cilvēks: man ir trīs dēli - trīs! Divi no viņiem jau ir skolnieki un apmeklē latviešu skolu. Saprotiet, kur tā milzīgā problēma arī man kā daudzbērnu tēvam... Man viens no bērniem uz doto momentu aktīvi nodarbojas tikai, teiksim tā, ar adīšanu, tamburēšanu, ja... tamborēšanu - pareizi. Manā skatījumā, nu, nav pieļaujami, ka mūsu skolā nespēj nodrošināt puikām attiecīgu nodarbi - kur ir nagla, kā pareizi strādāt ar instrumentiem. Manā skatījumā, tas būtu labi, bet diemžēl skola spēj izdarīt tikai to, kas tai ir. Tie skolotāji, kas pieejami... Manā skatījumā, nu, diezgan bēdīgi.

Dažas skolas, ar kurām mēs runājām - kolēģi, tas ir absolūti objektīvi! -, nespēj nodrošināt matemātikas stundas. Trīs nedēļas matemātikas nav, pēc tam reizi trijās nedēļās visa diena - sešas nodarbības - ir matemātika, lai tikai formāli dabūtu to vajadzīgo mācību stundu skaitu.

Te kolēģis no APVIENOTĀ SARAKSTA nesen teica, ka mēs esam par izglītības kvalitāti. Kolēģi, tā nav kvalitatīva izglītība - trīs nedēļas sēdēt bez matemātikas, un pēc tam vienu dienu ir tikai viena vienīga matemātika. Tas nav labi, tas galīgi nav labi.

Pēc oficiāliem datiem - mums trūkst 1300 skolotāju. Tā ir katastrofa. Var, protams, atrunāties ar to, ka mums ir nepareizais skolu tīkls. Nu, tā tāda atrunāšanās.

Nu, mums viss ir pareizi, mums ir bērni, paldies dievam, kuriem vajadzētu iegūt izglītību neatkarīgi no tā, kurā skolā viņi mācās. Es saku: mani bērni - latviešu skolā... pedagogu trūkums. Agrāk, pirms kovida, bija septiņas astoņas stundas, uz doto momentu - četras piecas stundas dienā. Tas viennozīmīgi ir forši bērnam, viņš ātrāk tiek uz mājām, bet, teiksim tā, zināšanu formātā tā ir absolūta nulle. Mājasdarbus praktiski neuzdod, tas ir fakts, tādēļ ka skolotājiem trūkst spēka, laika un... vispār emocionālais stāvoklis. Viņi vairs nav gatavi pat pārbaudīt to mājasdarbu. Mājasdarbu nav. Nu, kāda tā ir skola?

Bērni - mūsu nākotne, izglītoti bērni ir valsts nākotne. Es saprotu, ka šī, teiksim, bada politika ir ļoti izdevīga - neizglītoti bērni aizies strādāt rūpnīcā, bet izredzētie bērni, kuriem vecāki spēj samaksāt par izglītību, aizies normālās skolās.

Es ļoti lūdzu nelikt šķēršļus šim dokumentam, ļaut tam iet uz priekšu, ļaut Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot savu pozīciju. Tas ir visu bērnu labā.

Paldies, kolēģi. Ļoti ceru, ka jūs vismaz iekšēji atbalstāt dokumenta virzību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. (Starpsauciens.)

Nākamais. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Viktora Valaiņa, Augusta Brigmaņa, Andreja Vilka, Armanda Krauzes, Gunāra Kūtra, Andra Bērziņa, Gundara Daudzes, Harija Rokpeļņa, Jāņa Vucāna un Daigas Mieriņas pieprasījumu zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai”. Pieprasījums ir pieejams, kolēģi, visiem Saeimas deputātiem. Likumdošanas datubāzē tas ir reģistrēts ar numuru 3/P14.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Kopš 2018. gada nodokļu reformas valsts politika pret uzņēmējdarbību, pret jebkuru uzņēmējdarbības veidu ir bijusi vērsta uz to, lai uzņēmēji ieguldītu savus līdzekļus attīstībā.

Ja mēs skatāmies uz piena nozari, protams, vesela virkne uzņēmēju ir ieguldījuši savus brīvos līdzekļus attīstībā un ir sekojuši šim aicinājumam. Piena nozarei ir tāda īpatnība, ka cenu bieži vien nediktē pats uzņēmējs (tātad piena ražotājs), bet cena ir atkarīga no daudziem ārējiem faktoriem, un šajā gadījumā tā arī ir noticis. Lietuvas attiecības ar Ķīnu ir ļoti būtiski ietekmējušas šo nozari. Un tā nekādā veidā nav jebkura Latvijas piensaimnieka atbildība.

Bet, ja mēs skatāmies uz atbildīgo ministru... Kad mēs ministru apstiprinājām amatā, es no tribīnes teicu, ka mēs atbalstīsim ministru lauksaimniecības jautājumos. Bet, godātie kolēģi, šobrīd pirmais pieprasījums no Zaļo un Zemnieku savienības dīvainā kārtā ir tieši zemkopības ministram. (Starpsauciens.) Un tas nekādā veidā neliecina par atbalstu ministram, bet mēs ar šo pieprasījumu gribam mēģināt atvērt ministram acis, ka viņam ir jāaizstāv nozare, nevis jānāk publiskajā telpā ar diezgan dīvainiem apgalvojumiem, ka viņš šobrīd neredz fiziskas iespējas meklēt, atrast... vispār jebkādā veidā aicināt valdību palīdzēt piena nozarei. Tāda nedrīkst būt zemkopības ministra attieksme, tie nedrīkst būt vārdi, ko zemkopības ministrs saka publiskajā telpā, bet viņš to pateica televīzijā - viņš to pateica televīzijā! -, ka viņš neredz šādas iespējas, viņš neredz... vēlmi iet uz valdību runāt par šiem jautājumiem.

Kolēģi, mums ir prieks, ka kopš brīža, kad iesniedzām šo pieprasījumu, ministrs ir sācis kustēties un kaut ko darīt šajā jautājumā. Bet, kolēģi, tāda attieksme pret lauksaimniekiem nav pieņemama. Mēs jau esam redzējuši  piensaimnieku akcijas - viņi dala pienu par brīvu. Es ceru, ka mēs nenonāksim līdz tam, ka pie Saeimas tiks liets ārā piens. Lietuvā jau pienu lej ārā, Latvijā jau izkauj ganāmpulkus. (Starpsaucieni.) Godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši šādu informāciju.

Un mēs aicinām tiešām rīkoties, parādīt rīcību, nevis ministram nākt ar šādiem apgalvojumiem. Viņam nozari vajadzētu pirmām kārtām aizstāvēt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Kolēģi, esam nonākuši līdz sadaļai “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””. 

Tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Čudas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Čudas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kolēģi neiebilst. Tātad deputāti atbalsta, varam virzīties tālāk.

J. Patmalnieks. Tieši tā.

3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Čudas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Čudas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 5. priekšlikumu deputāti arī atbalsta.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas referents komisijas vārdā aicina atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - referents Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 7. februārī sēdē izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Likumprojekta būtība paredz veikt deleģējuma precizējumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulai.

Komisijas sēdē, diskutējot par šo likumprojektu, aktualizējās divi jautājumi. Viens no tiem saistīts ar... par muitas iestāžu lēmuma paziņojumu pārvadātājam, reāli izmantojot kā starpnieku šim paziņojumam transporta līdzekļa vadītāju, un otrs jautājums bija par apliecinājumu profesionālās kvalifikācijas standartam muitas darbības jomā.

Uzklausot Juridisko biroju, kā arī Latvijas Loģistikas asociāciju, komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta virzību pirmajam lasījumam, vienlaicīgi uzdodot uzdevumu Finanšu ministrijai līdz izskatīšanai otrajā lasījumā izdiskutēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta redakciju. Tāpēc tika noteikts pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāja kungs, deputāti! Kaut arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi atbalstīja un tajos vienbalsīgajos esmu arī es, man vienkārši nebija lielas vēlēšanās tajā mazajā auditorijā debatēt. Šeit, lielajā zālē, es varu pateikt to, ka mēs neatbalstām tāpēc, ka būtu jāmaina tā vieta, kur tiek lobēta kaut kāda viena vai nu izglītības programma, vai viena izglītības iestāde, ka vajadzīga muitas augstākā izglītība... dažās procedūrās, kā, piemēram, ar kaut kādu citu izglītības programmu - kā loģistika, transports un tā tālāk... nevar to darīt, un tāpēc mēs... Es vienmēr esmu principiāli izturējies pret šādām lietām kā kaut kādu slēptu lobēšanu, kaut arī es biju tas, kurš savā laikā stāvēja klāt pie muitas institūta dibināšanas.

Tā ka mēs šādā redakcijā to atbalstīt nevaram.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas vēl ko piebilst?

R. Kozlovskis. Tikai pāris vārdus. Kā es jau minēju, komisija uzklausīja un konstatēja, ka ir nesaprašanās arī tādās tīri juridiskās lietās. Līdz ar to bija tas lēmums, kāpēc mēs uzdevām to diskutēt un nepieciešamības gadījumā precizēt.

Tā ka vēlreiz komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kozlovskis. Šā gada 31. marts.

Sēdes vadītājs. 31. marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 31. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - referente Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmējiem ķēdes būvdarbu līguma izpildes ietvaros, lai mazinātu ēnu ekonomikas riskus, mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus, uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu un nodrošinātu datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Kopā ar Ekonomikas ministriju lūdzam atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S. Čulkova. Tas būs 31. marts.

Sēdes vadītājs. 31. marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad šim likumprojektam priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 31. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 8. februārī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir svarīgs, lai ieviestu aprites ekonomikas mērķus un sasniegtu Eiropas uzliktās prasības.

Tātad priekšlikumi.

1. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. Iebilst, es tikai nevaru nospiest...

Sēdes vadītājs. Tā, vai kāds vēlas balsojumu? Attiecīgi...

J. Simanovska. ... vēlos debatēt...

Sēdes vadītājs. Ā... debates. Atveram debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Šajā gadījumā es atstāju referenta pozīciju un atgriežos (Smiekli.)... es pārstāvu šobrīd PROGRESĪVOS, nevis komisiju. Un (Starpsauciens.)... kas? Varu arī iziet ārā. (Smiekli.)

Sēdes vadītājs. Simanovskas kundze, diemžēl man ir jāsaka tas, ka jums nav tiesību sarunāties ar zāli.

J. Simanovska. Labi. Bet kas ir būtiski, kāpēc PROGRESĪVIE iesniedza šādu priekšlikumu? Mēs iesniedzām priekšlikumu, lai šo likumu, kas ir Atkritumu apsaimniekošanas likums, nosauktu par Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas likumu. Un kāpēc tas, mūsuprāt, ir nepieciešams? Tāpēc, ka atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, ko paredz arī šis likums, 5. pantā ir vairākas prasības, kas mums jāpilda, un šī hierarhija sākas ar to, ka mums ir jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, jāsamazina atkritumu daudzums, jāsagatavo atkritumi otrreizējai pārstrādei, jāšķiro, un tikai tad ir ģenerācija un arī apglabāšana.

Līdz ar to šajā hierarhijā ļoti svarīga nozīme ir tieši atkritumu rašanās novēršanai un samazināšanai, bet tas nav atspoguļots Atkritumu apsaimniekošanas likuma nosaukumā. Turklāt likums nonāk arī pretrunā pats ar sevi, 1. pantā definējot, ka atkritumu apsaimniekošana ir atkritumu savākšana, šķirošana un apglabāšana. Līdz ar to, lai labāk izpildītu aprites ekonomikas mērķus, frakcija PROGRESĪVIE uzskatīja, ka mums atkritumu samazināšana kā svarīgs uzdevums ir jāliek arī nosaukumā. Tāpēc (Starpsauciens: “Tas jau būs cits likums. Šis ir tikai par apsaimniekošanu. Par samazināšanu būs cits likums.”)...

Sēdes vadītājs. Simanovskas kundze, lūdzu, turpiniet uzstāties debatēs.

J. Simanovska. Jā, turpināšu izteikties.

Sēdes vadītājs. Ja tie ir tikai izsaucieni no zāles, jums nav uz tiem jāatbild.

J. Simanovska. Paldies. Tātad, kas attiecas uz citiem likumiem, kuros it kā vajadzētu norādīt šādas prasības... Cik mēs zinām, šādi likumi nekur plānā šobrīd neparādās, bet mēs zinām, ka jau šobrīd mums ir problēmas izpildīt atkritumu samazināšanas un rašanās novēršanas uzdevumus. Līdz ar to, kamēr mēs gaidīsim nenoteiktu laiku, kad nāks spēkā citi tiesību akti, mēs palaidīsim garām šo iespēju.

Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir jāatspoguļo arī likuma nosaukumā. Turklāt šī ir mūsu iespēja jau tagad pievērst visu uzmanību tam, ka atkritumu apsaimniekošana nenozīmē tikai šķirošanu un apglabāšanu, bet ka tā nozīmē arī atkritumu samazināšanu un to rašanās novēršanu.

Tāpēc aicinu atbalstīt PROGRESĪVO priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie priekšlikuma iesniedzēji! Es aicinu tomēr neizniekot ierēdņu laiku, jo katra šāda likuma nosaukuma izmaiņa rada diezgan pamatīgas sekas. Ļoti daudzos normatīvajos aktos - Ministru kabineta noteikumos un citur... ir atsauce uz konkrēto likumu. Ja mēs mainām likuma nosaukumu, praktiski... reāli jāpārstrādā, jāpārapstiprina arī šie normatīvie akti. Es nedomāju, ka tas ir lietderīgi. Pēc būtības es, protams, piekrītu Simanovskas kundzei, bet tieši no šāda viedokļa tas būtu, manuprāt, diezgan bezatbildīgi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds debatēs - deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es piekritīšu iepriekšējam runātājam, bet tas nozīmē arī to, ka mēs mainītu visu likuma struktūru. Bet likuma mērķī jau ir aprakstīts šis projekts... šīs prasības, ka atkritumi tiek samazināti, ne tikai kopumā ražojot, bet visos atkritumu rašanās procesos. Tas jau ir likuma mērķis, un tāpēc atkārtoti rakstīt to nosaukumā - es nedomāju, ka tas ir lietderīgi. Ir arī ISO standarti, kuri paredz... kurus uzņēmumi arī ievēro un jau strādā pie atkritumu samazināšanas un atkritumu samazinājuma... rašanās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Vai referentei būtu vēl kas piebilstams pēc debatēm par attiecīgo priekšlikumu?

J. Simanovska. Domāju, ka ne.

Sēdes vadītājs. Nav nekā piebilstama.

J. Simanovska. Komisijas lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 70, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 3. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Tātad atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Atvainojos, man atkal “jānomaina cepure”.

Sēdes vadītājs. Jūs droši varat turpināt runāt no tās pašas vietas.

J. Simanovska. PROGRESĪVO priekšlikuma būtība bija - jaunajiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem arī ielikt nosaukumā vārdus “atkritumu samazināšana”, proti, “reģionālie atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas centri”, lai uzsvērtu šo centru lomu atkritumu samazināšanā.

Ja mēs paskatāmies, kas ir teikts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam, kas ir pieņemts, un arī Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, mēs redzam, ka arī pašvaldībām ir loma atkritumu rašanās novēršanā un atkritumu samazināšanā, tāpēc frakcija PROGRESĪVIE uzskatīja, ka mums arī šo centru, kuriem būs būtiska loma atkritumu apsaimniekošanā reģionos, nosaukumā jāieliek vārds “samazināšana”, lai uzsvērtu šo svarīgo uzdevumu.

Paldies, tas bija no manis kā debatētājas.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai kā referente jūs vēlaties vēl kaut ko piebilst par 3. priekšlikumu?

J. Simanovska. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 69, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Simanovskas kundze, 4. priekšlikums.

Simanovskas kundze, no sākuma jums vajadzētu ziņot par priekšlikumu, un tad...

J. Simanovska. Tātad 4. priekšlikuma būtība bija... tika iesniegts (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītājs. Šobrīd iet kā ziņojums. Es vēl neesmu debates atklājis.

J. Simanovska. Es centīšos mainīt...

Sēdes vadītājs. Sekojiet, lūdzu, līdzi sēdes norisei, Valaiņa kungs.

J. Simanovska. Tātad komisija frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

J. Simanovska (PRO).

Arī 4. priekšlikums ir saistīts ar pašvaldību lomu atkritumu novēršanā. Līdz ar to tas, ko mēs piedāvājam, ir: pirmais - ielikt nosaukumā atkritumu apsaimniekošanas centriem arī atkritumu samazināšanu; un otrs - mēs uzskatījām, ka ir jāpievieno arī rūpnieciskās simbiozes definīcija, nosakot, kas ir rūpnieciskā simbioze, it īpaši tāpēc, ka Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam šādu uzdevumu paredz. Tātad šobrīd mūsu un Latvijas valdības pieņemtais rīcības plāns paredz rūpniecisko simbiozi (tur ir nosaukts - “industriālā simbioze”), bet tai pašā laikā likumā tas neparādās, līdz ar to mēs uzskatījām, ka ir jāparedz šāda definīcija.

Paldies, ar to es arī beidzu debatēt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs - deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Tāda neliela piezīme. Faktiski Briseles prusaku ēdāju kursam šeit tiek šauts kājā, jo zaļais kurss paredz milzīgu piesārņojumu. Es jau to vienreiz teicu, un tas jau nav mans atklājums, to jūs varat izlasīt grāmatā par globālo sasilšanu. Tur ir publicēti materiāli, cik daudz betona jāsaražo, cik daudz tērauda jāsaražo, cik daudz citu reto materiālu jāsaražo, lai varētu saražot saules paneļus vai ražot vēja enerģiju.

Nupat, pirms dažām dienām, Eiropas Parlaments nobalsoja, ka pēc 2035. gada mēs visi brauksim ar elektroautomobiļiem. Tātad visas šīs milzīgās raktuves... Un es jau pagājušoreiz minēju vienu piemēru... lai neatkārtotos... teiksim, divu gramu kaut kāda reta metāla saražošanai ir jāpārstumj desmitiem tūkstoši... dažādu reto rūdu - gallijs un citi retie metāli, kas ir vajadzīgi pusvadītāju ražošanai. Tātad, ja mēs kaut ko šādu sākam šeit pieņemt - ka mēs samazināsim atkritumus -, tad zaļais kurss kā tāds vispār nepastāvēs, jo visa šī ekonomikas transformācija prasa desmitkārtīgu un simtkārtīgu palielinājumu.

Šorīt mēs dzirdējām, ka mēs tagad likvidēsim iekšdedzes dzinējus, jo transports radot 25 procentus piesārņojuma, lai gan Bila Geitsa grāmatā ir statistika par divdesmito gadu Amerikas Savienotajām Valstīm - tur transports rada tikai kaut kādus 17 procentus CO₂ izmešu. Vislielāko piesārņojumu un izmešus rada betona un tērauda ražošana, piemēram, betona ražošana pārsniedz 30 procentus. Tātad mēs aizliegsim iekšdedzes dzinējus, lai vairāk ražotu vēja rotorus, elektroautomobiļus un visu pārējo, kas savukārt prasīs šo rūdu milzīgu pārstumšanu, reto metālu iegūšanu milzīgos daudzumos, kur iet miljonos kubikmetru saldūdens, kuru pēc tam nevar attīrīt, un radīs visas vides piecūkošanu.

Tāpēc diemžēl nevaram atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir pretrunā ar šo visu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds debatēs - deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Dārgie, mīļie kolēģi! Gribu jums vēl paziņot, ka mums bija tikšanās ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Kopumā pie šitā punkta ir tā, ka tie uzņēmumi vēl nesaprot to jēgu un mērķus, ar kādiem strādās reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri, jo šeit nav arī izstrādāti tādi, teiksim, pamatuzdevumi, kas tiem jādara, un pie tā mums jāstrādā.

Pirms mēs mainām kaut kādu nosaukumu, mums jāzina, kādā virzienā mēs strādājam un ko mēs darām, un katram nosaukumam, katram likumam jābūt lakoniskam, saprotamam un īsam, nedrīkst to pagarināt, lai pēc tam cilvēkiem nebūtu nesaprašana, ko mēs darām.

Par to “rūpniecisko simbiozi” - es esmu “par”, bet padomājiet, kā jūs mēģināsiet vienam uzņēmumam, kuram ir viens vadītājs... un otram pateikt, ka jums tagad jāstrādā kopā. Vai tie nav kaut kādi komercprakses ierobežojumi? Tas jādara brīvprātīgi, varbūt ar to pašu pašvaldības vai, kā mums ir... Rēzeknes SEZ organizācijām... apvienošanu, bet ne likuma pamatā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, par šiem un citiem grozījumiem - to būtība ir arī pievērst uzmanību vairākām problēmām Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Nepietiekama ir arī aprites ekonomikas integrēšana tajos plānos, kas mums ir, un es atgādinu, ka gandrīz katrā no jomām - vai nu tas ir saistībā ar iepakojuma pārstrādi, vai tas ir saistībā ar bioloģisko atkritumu savākšanu, šķirošanu, vai tas ir ar citiem uzdevumiem un saistībām, kuras mēs Eiropas Savienībā esam apņēmušies, - Latvija šobrīd kavē.

Vairākās jomās tas saistās ar soda naudu maksāšanu, piemēram, par nepārstrādātā iepakojuma apjomu mēs maksājam vairākus miljonus, ko, ja mēs attīstām rūpniecisko simbiozi, aprites ekonomiku, izmantojam šos materiālus šeit, varētu pārvērst par investīcijām Latvijā, nevis mēs maksājam principā vēl vienu dabas resursu nodokli tikai Eiropas līmenī.

Tāpēc lūgums... Labi - ja šodien vairāki priekšlikumi negūst atbalstu, pievērst uzmanību tam un īstenot parlamenta uzraudzību tam, ko dara VARAM, un visvairāk tam, kas VARAM netiek izdarīts. Runājot par daudz minētajiem aspektiem - skaidrības nodošana visiem iesaistītajiem sistēmā un, protams, daudz aktīvāka loma, lai mēs nevis maksātu soda naudas, bet ieguldītu Latvijas ekonomikā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne otro reizi.

V. Pleškāne (ST!).

Gribu vēl atgādināt, ka mēs šo likumu šodien izskatām arī sakarā ar to, ka mums jāsamazina saražoto tekstilizstrādājumu un riepu pārdošana un lietošana. Padomājiet arī par atkritumu samazināšanu šajā jomā. Sanāk, ka mums riepas... Tad ir pretruna, ir divi likumi - CSDD likums un atkritumu samazināšanas likums. Vieni teiks, ka mums jāsamazina un mazāk... izlietojumam jābūt lielākam, bet CSDD pateiks, ka nedrīkst braukt ar tādām riepām. Tas ir viens. Un kā mēs tekstilizstrādājumus nēsāsim - līdz caurumiem vai kā? Par šito arī... jāpadomā par to, ka ir samazināšana, bet jābūt arī tādām normālām robežām... un kā mēs tālāk to virzām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai referentei būtu vēl kas piebilstams komisijas vārdā?

J. Simanovska. Tātad šis bija 4. priekšlikums, ko bija iesniegusi frakcija PROGRESĪVIE. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka ir bijušas debates, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 69, atturas - 9. Priekšlikums netika atbalstīts.

Simanovskas kundze, 5. priekšlikums.

J. Simanovska. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma to  atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 7. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Arī to komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Pauze.)

Simanovskas kundze, 8. priekšlikums.

J. Simanovska. 8. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisija nolēma to neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 68, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

10. priekšlikums.

J. Simanovska. 10. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 12. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Nē, deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 68, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 14. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 68, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 17. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Un deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 18. - deputātu Kaspara Meļņa un Viktora Valaiņa priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 19. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 20. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais priekšlikums...

J. Simanovska. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 24. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē...

Atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

J. Simanovska (PRO).

Tātad - kāda ir 23. priekšlikuma... 24. priekšlikuma būtība? Tas ir jautājums par bioloģisko atkritumu šķirošanu.

Atbilstoši Eiropas direktīvas prasībām jau šobrīd, 2023. gadā, mums ir jānodrošina bioloģisko atkritumu šķirošana. Taču tas, ko faktiski rāda jau pirmā pieredze un prakse, - ka centralizēta bioloģisko atkritumu šķirošana apdzīvotajās vietās, kur ir neliels iedzīvotāju blīvums, ir ārkārtīgi dārga, tā ir faktiski ļoti neizdevīga tieši iedzīvotājiem. Un vērā ņemams risinājums būtu mazizmēra komposts, kas varētu nodrošināt bioloģisko atkritumu atšķirīgu savākšanu un arī kompostēšanu.

Tomēr šobrīd Latvijas likumdošana tādu iespēju paredz tikai vienas ģimenes ietvaros, proti, tikai viena ģimene var kompostēt.

Un mūsu priekšlikums bija tāds: mēs deleģējam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdevumu - izstrādāt noteikumus, kādā veidā ir jāievieš mazizmēra komposts, lai kompostēšanas procesā var piedalīties vairākas mājsaimniecības, tostarp - arī dzīvojamās mājas.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai jūs kā referente komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J. Simanovska. Jā. 24. priekšlikums bija frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 67, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 25. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 28. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 29. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... nē...

Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Šajā gadījumā es pārstāvu frakcijas viedokli, nevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Un tas, ko es vēlētos, - paskaidrot, kāda bija mūsu priekšlikuma būtība.

Tātad: Latvijā tiek ieviesta ražotāju atbildības shēma, un tas nozīmē, ka ražotāji...

Sēdes vadītājs. Simanovskas kundze, mirklīti!

Kolēģi, jūs esat ļoti aizrāvušies ar sarunām.

J. Simanovska. Šis ir sarežģīts likums, un tāpēc ir ļoti labi, ja mēs izprotam arī pamatjēdzienus.

Tātad - par ražotāju atbildības shēmu. Būtība ir tāda, ka ražotājs un importētājs, kas Latvijas teritorijā ieved vai nu riepas, vai tekstilmateriālus, maksā par to nodokli vai piedalās ražotāju atbildības shēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo materiālu savākšana un pārstrāde pēc tam, kad šie materiāli ir nonākuši atkritumos.

Un tas, kas bija mūsu, PROGRESĪVO, priekšlikums (tas attiecas gan uz riepām, gan arī uz tekstilizstrādājumiem), - ka ir jāparedz, ka no šiem uzdevumiem, kas ir uzdoti ražotājam... viņa pienākums ir ne tikai nodrošināt šo materiālu savākšanu, šķirošanu un otrreizējo pārstrādi, bet arī sabiedrības izglītošanu un... iniciatīvas, kas attiecas uz atkritumu samazināšanu un to rašanās novēršanu.

Piebilstot par riepu drošību, es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka drošību mēs nekad nesamazinām. Tātad, ja mēs ieviešam pasākumus atkritumu novēršanai, drošība no tā nedrīkst ciest, bet ir zināmi daudzi paņēmieni, kā mēs to varam izdarīt. Tas attiecas gan uz riepām, gan it īpaši - uz tekstilizstrādājumiem. Atbalstot dažādas iniciatīvas... šos izstrādājumus, piemēram, labojot, mēs patiešām varam atbalstīt atkritumu rašanās novēršanu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai jūs kā referente vēlaties vēl kaut ko piebilst?

J. Simanovska. Jā, tātad atgriežos kā referente.

29. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 66, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 30. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 61, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 31. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izlēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Tomēr pieprasa balsojumu.

Kolēģi, es aicinu jūs uzreiz, savlaicīgi, tiklīdz ziņotājs noziņo par priekšlikumu, prasīt balsojumu, lai nekavētos.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 69, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 32. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Jūs redzat, ka šis jautājums PROGRESĪVAJIEM ir ļoti, ļoti svarīgs.

Kas bija interesanti - ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija... visticamāk, koalīcijas uzdevumā... pagājušajā nedēļā uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju atsūtīja profesionālu “airētāju”, kas veikli, nu, ar tādā birokrātisma darbnīcā tēstu airi noairēja visus šos PROGRESĪVO priekšlikumus.

Kā jau mums, PROGRESĪVAJIEM, pienākas, mēs jūtamies gana komfortabli, būdami ideju avangardā, bet tur ļoti bieži ir diezgan skumji un vientuļi, jo šis ideju avangards ir avangards tikai Latvijā. Savukārt Ziemeļvalstīs un citās attīstītās valstīs šādas lietas, par ko mēs iestājamies caur šiem priekšlikumiem, ir ikdiena: atkritumu rašanās novēršana, minimizēšana, apsaimniekošana, šķirošana, otrreizēja pārstrāde, riepu utilizācija, rūpnieciskā simbioze, ražotāju, tostarp tekstilizstrādājumu ražotāju, atbildības principi, ekodizains.

Mēs šodien neizmantojam iespēju šos jēdzienus ietvert... šajā gadījumā - Atkritumu apsaimniekošanas likumā, bet mēs atzīstam... kā jūs redzat arī pēc komisijas balsojumiem, mēs atzīstam, ka daļēji tas, protams, ir pamatoti, tāpēc ka šajā jomā (un arī ar šodienas diskusiju mēs vēlamies to akcentēt) valda likumdošanas kalambūrs.

Atkritumu apsaimniekošanas likums ir tikai viens no daudziem likumiem, kas reglamentē šo nesakārtoto nozari. Ir arī Iepakojuma likums, ir arī likums par zaļo iepirkumu. Mēs komisijā uzklausījām arī nozares pārstāvjus, kuri vairākkārt norādīja uz to, ka Dabas resursu nodokļa likums ir viens svarīgs likums, kas koalīcijas nodokļu politikas moratorija dēļ ir iestrēdzis Finanšu ministrijā un neļauj ieviest nozarē un arī šajā likumā nozīmīgas pārmaiņas.

Līdakas kungs to, iespējams, sauks par ierēdņu laika izšķiešanu, bet mēs uzskatām - un es ceru, ka... mēs arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par to vienojāmies -, ka Latvijai ir nepieciešams jauns - aprites ekonomikas likums. Tas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājasdarbs, tas ir komisijā dotais solījums šādu likumu izstrādāt un virzīt uz Saeimu, un mēs, PROGRESĪVIE, protams, ministriju turēsim pie vārda.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai referente vēlas komisijas vārdā piebilst kaut ko?

J. Simanovska. Tātad... mēs bijām pie 30. ...

Sēdes vadītājs. Šobrīd skatām 32. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu.

J. Simanovska. 32. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 69, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 35. - deputātu Kaspara Meļņa un Viktora Valaiņa priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēģināšu izskaidrot šo priekšlikumu. Priekšlikuma jēga ir mēģināt salikt to visu atbilstoši šodienas situācijai.

Tātad: šī norma paredz, ka sadzīves atkritumu pārstrādes tarifā “iekļauj dabas resursu nodokli normatīvajos aktos noteiktajā apmērā par atkritumu apglabāšanu”; tas ir loģiski, un tāds ir mūsu priekšlikums, bet tad seko komats... ka papildus tam iekļauj arī visu to, kas ir uzkrājies, uzglabāts attiecīgajā poligonā; kas ir izmantots bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtās, biogāzes stacijās... un šāda apstrādes veida... arī to, kas tur ir uzkrājies, arī par to tad būs jāmaksā dabas resursu nodoklis.

Latvijā ir vairākas vietas, kurās šāda situācija ir izveidojusies. Īpaši svarīga šāda vieta ir Zemgalē, tāpēc visus tos deputātus, kas ievēlēti no Zemgales, aicinu mazliet ieklausīties un mēģināt saprast.

Mēs jau varam pieņemt likumu šādā redakcijā, kāda tiek piedāvāta, bet beigu beigās virknei pašvaldību Zemgalē... viena no tām ir Jelgava, kas nav maza pašvaldība... arī citām... Dobele, piemēram... Jelgavas novads... visi, kas izmanto konkrēto atkritumu pārstrādes vietu, kur noglabāti tiek atkritumi, gluži vienkārši var nonākt situācijā, ka diezgan būtiski pieaugs tarifs, jo - kas tad šiem atkritumu pārstrādes uzņēmumiem būs jādara? Viņiem šis jaunais nodoklis... tad viņi tur gadiem ir uzkrājuši atkritumus, pārstrādājot biogāzi, nu tad viņiem visi biogāzes atkritumi, kas radušies... viņiem tagad būs jārok ārā, un viņi to arī darīs, un par visu, ko tur izraks ārā, viņiem būs jāsamaksā dabas resursu nodoklis pēc šodienas likmes.

Kolēģi, tā ir situācija no 2012., 2013. gada... Varētu mazliet arī kļūdīties, šos gados saucot, bet tie ir gadiem uzkrāti atkritumi, par kuriem šobrīd... šodien cilvēkiem liktu iekļaut tos tarifā, un tas, manuprāt, nav īsti pareizi, pat ja mēs skatāmies pēc jebkāda veida loģikas, jo tas nodoklis, ko viņiem uzliks, būs šodienas nodoklis. Tas nebūs tas nodoklis, kas bija tajā brīdī, kad šie atkritumi tika atvesti; tā būs šodien piemērojamā likme. Un tas ļoti būtiski ietekmēs, ja mēs prasīsim viņiem šos rakt ārā... kas tiek prasīts tagad... Un ko tur var sašķirot? Tur visa Mendeļejeva tabula, tur diez vai kaut ko vispār var sašķirot. Bet maksāt šo dabas resursu nodokli būtu nesamērīgi. Mēs aicinājām ar šo priekšlikumu to nedarīt.

Es saprotu, respektēju arī komisijas debates par to, ka šādus izņēmumus taisīt nebūtu pareizi. Citi to nedarīja, bet bija tomēr, kas darīja; bija tie, kas gāja attīstīt citus ražošanas veidus... atkritumu apstrādei. Biogāze - labs piemērs... Bet, manuprāt, būtu ļoti labi, ja mēs turpmākajās diskusijās... izdarītu kaut kāda veida grozījumus, lai paredzētu to, ka vismaz tad to dabas resursu nodokli piemēro pēc tās likmes, kas bija spēkā tajā brīdī, kad tie atkritumi fiziski tur bija atvesti. Lai nesanāk tā, ka par 2013. gadā noglabātajiem atkritumiem mēs pēkšņi maksāsim 2023. gada... šo likmi, kas, manuprāt, ir nesamērīga.

Tāpēc, ja ne šajā veidā ir atrasts risinājums, tad es ceru, ka vismaz Dabas resursu nodokļa likumā mēs atradīsim. Un varbūt arī šajā likumā varētu uzdot... kādus pārejas noteikumus... ar uzdevumu valdībai - rast risinājumu šiem konkrētajiem gadījumiem.

Beigu beigās mēs jau nekādā veidā nesodām šo komersantu, kas darbojas konkrētajā teritorijā. Viņš absolūti nesajutīs nekādu atšķirību savā dzīvē, viņš vienkārši ies... pēc jaunajiem tarifiem... un jaunajos tarifos iekļaus šo jauno likmi. Tie cietēji būs nu kaut kur... puse no Zemgales iedzīvotājiem, kuriem vienkārši pieaugs ļoti būtiski tarifs.

Un, manuprāt, šajos apstākļos tas būtu muļķīgi no mūsu puses - kaut ko tādu darīt.

Paldies. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Simanovskas kundze, vai jūs vēlaties piebilst?

J. Simanovska. Tātad tas bija 35. - deputātu Kaspara Meļņa un Viktora Valaiņa priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputātu Meļņa un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 71, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 36. - deputātu Kaspara Meļņa un Viktora Valaiņa priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātu Kaspara Meļņa un Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 37. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. (Starpsaucieni: “Ooo!” Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāti ļoti atbalsta.

J. Simanovska. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska 39. - deputātu Kaspara Meļņa un Viktora Valaiņa priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā daļēji atbalstīts, pārnests uz 43. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un pārnests uz 43. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 42. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. Un 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Simanovskas kundze, lūdzu, nosakiet komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Simanovska. Komisija lūdz plānot priekšlikumu termiņu uz šā gada 23. februāri.

Sēdes vadītājs. 23. februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 23. februārim.

Paldies par ziņojumu.

J. Simanovska. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Saeimas Prezidija priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sešas sēdes izskatīja likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” (Nr. 67/Lp14) otrajam lasījumam.

Komisijā tika izvērtēti un sagatavoti 42 priekšlikumi... es atvainojos, 49 priekšlikumi.

Jāuzsver, ka Aizsardzības ministrija ņēmusi vērā iesaistīto institūciju iebildumus un viedokļus un, ieklausoties Juridiskā biroja atzinumā, sagatavojusi būtībā jaunu likumprojektu, piedāvājot pilnveidot skatījumu un atrisināt lielāko daļu bažu. Daudzus no priekšlikumiem līdz ar to pat bija lietderīgi atsaukt. Nenoliedzami, būs turpināms darbs uz trešo lasījumu, un komisija jau ir iezīmējusi jomas, ko vēlētos precizēt, taču šobrīd ar gandarījumu varam piedāvāt dzīvotspējīgu regulējuma modeli, ko redzam kā nozīmīgu papildinājumu aizsardzības spēju stiprināšanai.

Komisijas vārdā pateicos iesaistītajām institūcijām, organizācijām un Juridiskajam birojam par ieguldīto darbu.

Un tā - 49 priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Precizē likuma mērķi, izslēdzot palīgteikumu, un konkretizē likuma uzdevumu, tas ir - pilsoņu sagatavošana, visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšana. Komisijā... ā, bet tagad debatēs, ja?

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vēlos runāt par aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikumu, kas definē šā likuma mērķi, un to es arī atbalstu.

Daudziem obligātais militārais dienests asociējas ar dienestu padomju armijā, spilgtā atmiņā ir padomju oficieru aprobežotība un nekompetence, arī ģedovščina vai vienkārši atrauti no mājām, bezjēdzīgi pavadīti divi gadi.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas obligātais militārais dienests turpināja pastāvēt, jauniešiem dienēt savas valsts armijā bija pavisam cita motivācija. Tomēr tagad, atskatoties ar laika distanci, varam godīgi atzīt, ka arī mūsu armijā līdz galam viss nebija kārtībā.

Pēc iestāšanās NATO situācija ir būtiski mainījusies, ir nomainījušās karavīru un virsnieku paaudzes. NATO karavīru apmācības metodika ir pierādījusi savu efektivitāti, mūsu karavīri ir labi sagatavoti un gūst atzinību misijās pasaules karstajos punktos. Tagad mūsu instruktori nodod tālāk savas zināšanas, apmācot Latvijas mērogiem ievērojamu skaitu ukraiņu karavīru, piemēram, šogad esam apņēmušies apmācīt vēl divus tūkstošus Ukrainas aizstāvju. 2022. gada 24. februāris un Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā mums ir kā skaļš modinātājzvans. Mūsu drošības situācija ir fundamentāli mainījusies.

Socioloģisko aptauju rezultāti rāda, ka 31 procents iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās. Diemžēl ar gatavību vien nepietiek. Skaudrā patiesība ir tāda, ka kaujas laukā no neapmācīta karavīra ir lielāks ļaunums nekā labums.

Lai nodrošinātu savas valsts drošību un pastāvēšanu, ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju būtu kvalitatīvi militāri apmācīti un patiešām gatavi aizstāvēt savu zemi.

Kā valsts esam daudz darījuši, īpaši kopš 2014. gada. Mūsu profesionālā armija ir labi sagatavota un bruņota. Šogad ieguldījumi aizsardzībā pārsniegs 2,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tomēr arī ar naudu visu atrisināt nevar. Mūsu profesionālo karavīru un rezervistu skaits ir pārāk neliels, un, neraugoties uz samērā pievilcīgajām atalgojuma, izglītības un karjeras iespējām, dienētgribētāju skaits nav tik liels, kā cerēts vai gribētos.

Ir tiešām gandarījums par lielo brīvprātīgo pieplūdumu Zemessardzes rindās. Arī es un vairāki kolēģi Saeimā ir pievienojušies zemessargu pulkam. Zemessargu skaits jau ir sasniedzis 10 tūkstošus. Tāpat interese par brīvprātīgo rezervistu apmācībām ir bijusi daudzkārt lielāka nekā citus gadus. Tomēr arī tas pilnvērtīgai mūsu aizsardzībai nav pietiekami.

Aiz robežas atrodas neadekvāts un bīstams kaimiņš - viņš plosās, posta un visu iznīcina savā ceļā. Mums nekas cits neatliek kā demonstrēt un būt gataviem aizsargāt savas robežas. Mums jāaizsargā pašiem savas robežas. Viss, ko mīlam, par ko rūpējamies, vienā dienā var tikt sasists driskās un iemīdīts dubļos. To mēs jau esam pieredzējuši agrāk. Tas nedrīkst atkārtoties.

Kolēģi, būsim atklāti - Krievija šobrīd ir lielākais eksistenciālais drauds Latvijas pastāvēšanai.

Aicinu atbalstīt valsts aizsardzības dienesta izveidošanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Valsts aizsardzības dienesta likuma 1. pants runā par tā mērķiem, bet labprāt precizētu un akcentētu tos mērķus, kas, mūsuprāt, ir svarīgi šajā likumā.

Pirmkārt, šī likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts aizsardzību un mūsu drošību. Pilnīgi skaidrs, ka Krievijas agresija, ģeopolitiskā situācija liek mums izdarīt stratēģiskas izvēles, politiskās izvēles.

Mēs noteikti esam daļa no visveiksmīgākās alianses cilvēces vēsturē, tā ir tā klints, uz kā mēs būvējam savu drošību, bet vienlaikus Ziemeļatlantijas... 3. pants skaidri pasaka to, ka valstīm ir pienākums stiprināt individuālās aizsardzības spējas. Un valsts aizsardzības dienests noteikti ir nozīmīgs solis šajā virzienā.

Likumprojekts arī demonstrē stratēģiskās domāšanas maiņu - gan sabiedrībā, gan valstī. Mēs esam ilgstoši dzirdējuši gan no valsts amatpersonām, gan bruņoto spēku amatpersonām... gan mūsu dokumentiem, ka profesionālais militārais dienests - tas ir tas galvenais instruments mūsu drošības un aizsardzības nodrošināšanā. Bet situācija mainās, mēs izdarām atbilstošas un pamatotas izvēles. Vienlaikus ir jāņem vērā tas, kas ir bijis gan efektīvs, gan tomēr izaicinošs un neveiksmīgs.

Tas, kas ir noteikti efektīvs un veiksmīgs. Mums ir augsti profesionāli, izcili apmācīti, starptautisko pieredzi ieguvuši profesionālā dienesta karavīri. Arī, kā jau tika minēts, Zemessardze paplašinās un noteikti stiprina mūsu aizsardzības spējas. Vienlaikus ir arī pilnveidojamas lietas. Jaunākā militārā personāla piesaiste (uz to ir norādījusi arī Valsts kontrole), arī noturēšana ir bijuši tie problēmjautājumi, ar ko mēs esam saskārušies.

Tā ka svarīgas ir bruņoto spēku pilnvērtīgu apmācību nodrošināšanas spējas. Un šeit noteikti mēs varam ņemt piemēru no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas -, kas katru gadu nosaka konkrēti tādu jauniesaucamo skaitu, lai tas būtu pilnvērtīgs un kvalitatīvs pienesums valsts aizsardzībai.

Otrkārt, tas arī noveda pie... Otrkārt, šī likuma mērķis ir nodrošināt mūsu jauniešiem kvalitatīvu dienestu un sniegt prasmes, kas noderēs gan valsts aizsardzībā, gan profesionālajā izaugsmē, lai dienests būtu motivējošs gan jauniešiem, gan sabiedrībai kopumā. Jauniešiem ir jābūt pārliecībai par viņu nodrošinājumu un sociālajām garantijām - gan dienējot, gan kļūstot par rezerves karavīriem, gan atgriežoties profesionālajās un akadēmiskajās aktivitātēs. Nenoliedzam, ka tas varētu veicināt (kā mēs redzam Igaunijas un Lietuvas gadījumā) brīvprātīgumu un noteikti būtu gan prestiži, gan tiešām efektīvi šī dienesta tālākajai darbībai.

Svarīgi un pozitīvi, ka dokumentā ir ietvertas dienesta īstenošanas izvēles iespējas - alternatīvais dienests, aizsardzības dienests -, bet mēs noteikti esam atturīgi pret dienesta īstenošanu augstskolās. Lai uzturētu kvalitāti gan augstākajā izglītībā, gan valsts aizsardzības dienestā, jaunietim būtiskos dzīves posmos ir nepieciešams to nodalīt, nevis veikt paralēli. Un mums jāatceras, ka augstskolās ir pilnveidojama civilās aizsardzības apmācība. Es domāju - tur vēl ir daudz darāmā.

Treškārt, šā likuma mērķis ir visaptveroša valsts aizsardzība. Visaptveroša nozīmē, ka valsti aizstāv visi. Valsts aizsardzības dienesta likums ir nozīmīgs likums, faktiski sabiedrības līgums vai līgums ar sabiedrību, un tas nozīmē, ka tas attiecas uz visu sabiedrību un ir jānodrošina visas sabiedrības iesaiste neatkarīgi no dzimuma. Šeit ir jāatsaucas uz tiesībsargu, kas uzskata, ka joprojām nav pietiekami pamatots, kādēļ tiesību normas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no dzimuma, jo sevišķi, ņemot vērā valsts aizsardzības dienesta tiešo saistību ar likumprojektā minēto valsts aizsardzības civilo dienestu.

Atbalstām šo pozīciju un vēlreiz uzsveram, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir svarīgs visaptverošas valsts aizsardzības priekšnoteikums.

Noslēgumā - mēs atbalstām gan likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” 1. pantu, gan likumprojektu kopumā, bet vienlaikus jāatceras, ka šim pantam sekos citi panti un svarīgākais - likuma īstenošanā tiks iesaistīta visa sabiedrība, tāpēc, atbalstot valsts aizsardzības dienestu, mēs iestāsimies, lai dienests būtu efektīvs, kvalitatīvs un pilnvērtīgi visaptverošs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien ar otro piegājienu, cerams, varēšu kaut ko labāk pateikt.

Kolēģi, tiešām ļoti svarīgs jautājums - mūsu valsts drošības jautājums -, kur faktiski ir jāpieņem lēmums, pa kuru ceļu iesim. Arī komisijā, piedaloties diskusijās, mans redzējums bija nedaudz savādāks, un es mēģināšu īsumā to izklāstīt. Proti, tas viss ir pareizi, arī komisijas priekšsēdētājam paldies, likumprojekts ir praktiski no jauna izstrādāts, praktiski pilnībā pārstrādāts, bet - uz ko es gribu vērst uzmanību. Tātad - pa kuru ceļu mēs iesim. Ir divi ceļi: obligātais militārais dienests jeb valsts aizsardzības dienests un profesionālā armija, Zemessardze, jaunsardze - tas virziens.

Ar ko globāli atšķiras valsts aizsardzības dienests jeb obligātais militārais dienests? Tas ir ļoti diskutējams jautājums, un tāpēc man ir prieks, ka mums ir šī diskusija. Tas neapšaubāmi rada lielāku apmācīto cilvēku skaitu, kas ir mūsu valstī apdraudējuma gadījumā.

Tātad punkts viens - nacionālās vienotības izjūta, it sevišķi ilgtermiņā, cilvēki apvienojas, viņiem tur ieaudzina patriotismu un tā tālāk, tas ilgtermiņā ir ļoti pozitīvi. Sociālā stabilitāte un atbalsts valdībai. Savukārt no otras puses - tas ir milzīgs slogs mūsu ekonomikai, resursu novirzīšana no tādām lietām kā izglītība, infrastruktūras attīstība. Neapšaubāmi, tas arī, protams, būtu diskutējams jautājums, bet - individuālās brīvības pārkāpums.

Es gribu vērsties pie jums, lai mēs saprastu, pa kuru ceļu tad ejam: vai nu mēs ejam pastalās - visi vienoti, stingri -, vai attīstām profesionālo dienestu, nopelnām naudu un apbruņojam mūsu karavīrus, un uz šī pamata audzējam savus spēkus, Zemessardzi audzējam. Tātad divi ceļi, no kuriem mums būs jāizvēlas.

Galu galā valsts aizsardzības dienesta ietekme uz valsts drošību būs atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no tiešā apdraudējuma un tā rakstura, militārās gatavības, kā arī no plašāka politiski ekonomiskā un sociālā konteksta. Tā ka, draugi - un aicinu sabiedrību, jo es no šīs tribīnes runāju nevis ar deputātiem, bet ar valsti, cilvēkiem, iedzīvotājiem -, ir jāsaprot, pa kuru ceļu mēs iesim. Vēlreiz atkārtošu: vai nu pastalās un sadevušies rokās, ar augstu motivāciju, bet pliku pakaļu, es atvainojos, vai nopelnīsim naudu, attīstīsim savu profesionālo armiju un Zemessardzi. Kungi, tas ir ļoti nopietns jautājums, ilgtermiņa jautājums. (Starpsaucieni.) Tā ka, lūdzu!

Uzskatu, ka šis likumprojekts nav atbalstāms.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Paziņojumi.

Pirms nolasa reģistrācijas rezultātus, vārds Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, atgādinu deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu dalībniekiem - pēc septiņām minūtēm, pulksten 12.35, tikšanās ar Polijas vēstnieci Ārlietu komisijas sēžu zālē, Jēkaba ielā 10/12 (pāri ielai). Atradīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mēs esam runājuši, ka pārtraukums sākas tajā brīdī, kad nolasa reģistrācijas rezultātus, līdz ar to palieciet visi zālē, uzklausiet, lūdzu, paziņojumus, jo tie arī ir svarīgi, un ar cieņu izturieties pret runātāju.

Lūdzu, Kola kungs, vārds jums.

R. Kols (NA).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Burtiski pēc divām minūtēm, tad, kad tiks nolasīti klātesošo reģistrācijas rezultāti, Dzeltenajā zālē tiks dibinātas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Izraēlas un Austrālijas parlamentu. Tā ka lūdzu interesentus pievienoties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 94 deputāti. Nav reģistrējušies seši: Juris Jakovins, Arnolds Jātnieks, Dmitrijs Kovaļenko, Armands Krauze, Lauris Lizbovskis un Harijs Rokpelnis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atsākam darbu pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atsākam sēdi pēc pārtraukuma. Lūdzu, sēdieties savās darba vietās.

Atgādinu, ka strādājam ar likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums”, otrais lasījums. Notiek debates.

Debatēs nākamā pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un mīļā sabiedrība! Es šodien nerunāšu par to, ka mums kaut ko nevajag vai kaut ko vajag. Šis likumprojekts ir aktuāls, tas kopumā ir vajadzīgs, bet ne tādā kārtībā, kā tas ir.

Mēs esam “par”, bet ne par obligāto, bet brīvprātīgo. Un kāpēc? Ar ko atšķiras drošība no drošuma. It kā vienādi vārdi, bet ar atšķirīgu nozīmi. Drošība ir stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma un ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu. Drošums savukārt ir īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus, darboties nebīstami un uzticami. Tātad saņem šo augstāko balvu - uzticību.

Piedāvātais Valsts aizsardzības dienesta likuma redakcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.

Patiesībā tas ir ļoti labs un atbalstāms mērķis, taču, kā to sasniegt, ir ļoti labi jāpadomā, pirms balsot par piedāvāto likuma redakciju. Vai tiešām valsts aizsardzības aktīvajam dienestam ir jāpakļauj pilsoņi obligātā kārtā, vai arī tas ir jāatstāj pašu pilsoņu brīvprātīgas gribas izpausmei, lai nākotnē nav jāsaskaras ar aktīvajam dienestam pakļauto pilsoņu attaisnojumu... un izskatīšanu un izvairīšanos no dienesta izpildes?

Uzskatu, ka, ļaujot pilsoņiem labprātīgi pieņemt lēmumu par aktīvo dienestu, mēs sasniegsim lielāku rezultātu, nekā ja to darītu nelabprāt, piespiedu kārtā. Patriotisms ir jāaudzina bērnos jau pirmsskolas izglītības iestādēs, vēlāk - skolās, un tad nebūs vajadzības apgrūtināt pilsoņus ar obligātu prasību īstenošanu, jo gribai piedalīties valsts aizsardzībā ir jābūt brīvprātīgai (Starpsaucieni.) un pamatotai ar savu attieksmi pret valsts aizsardzību. Tas ir patriotisms.

Gribu atgādināt notikumus, kurus atceros personīgi. Latvijā atmoda, deviņdesmitie gadi, Rīga, barikādes, autobusi, kas bija pilni ar cilvēkiem, kuri patriotiski, neskatoties uz savu etnisko piederību, kopīgi devās viena mērķa un idejas sasniegšanai. Bija apšaudes, bet šajā pusē nebija militāri sagatavotu cilvēku. Tie bija parasti strādnieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji. Viņi bija brīvprātīgi izteikuši savu gribu aizstāvēt savu Latviju.

Atkārtošu vēlreiz: lai nākamās paaudzes būtu patriotiskas pret savu valsti, mīlestība pret Latviju ir “jāpotē” vai jāieliek jau kopš bērnības, nevis piespiedu kārtā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalsta aizsardzības budžeta palielināšanu līdz trīs procentiem no IKP. Mums ir jāstiprina Latvijas aizsardzība. Jautājums ir tikai par formu, kā mēs to panāksim.

Pirms pāris nedēļām pieci dažādu partiju pārstāvji viesojās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, un mums bija iespēja satikties ar skolēniem, kuru vecums bija apmēram 16-17 gadi. Tika uzdots daudz dažādu jautājumu, bet tad, kad uzdeva jautājumu “Cik no jums ir gatavi iet un dienēt, ja būs obligātais militārais dienests?”, zālē bija redzamas kādas četras vai piecas paceltas rokas. Man neļaus samelot tie, kas bija kopā ar mani uz šo tikšanos.

To saka sešpadsmitgadīgi, septiņpadsmitgadīgi jaunieši. Jautājums: kāpēc? Iespējams, tā izglītība, kas pašreiz ir Latvijā, nav gana laba, nav gana patriotiska, lai cilvēki būtu gatavi iet un dienēt obligātajā dienestā. Bet es domāju, ka daudz kas ir saistīts arī ar to, ka cilvēkiem nav informācijas, kas tad īsti tiek piedāvāts, kas tad ir obligātais dienests. Kad mēs sakām vārdus “obligātais dienests”, es saprotu, ka visi jaunieši, kam ir, pieņemsim, 18 gadi, iet dienēt. Un, ja šodien mēs zinām, ka tādu jauniešu Latvijā ir apmēram 20 tūkstoši - meitenes un puiši -, tad visiem jāiet dienēt. Ja tas tā nav, tad no šīs tribīnes un likumā ir jāpaskaidro, kuri tad tiek iesaukti obligātajā... vārds “obligāts” ir visiem, nevis dažiem. (Starpsaucieni.)

Tas, ko mēs dzirdam tālāk, - par profesionālo armiju, kura mums šodien ir labi attīstījusies, - mēs zinām, ka pašreiz apmēram 600 cilvēku, kareivju, nevar atrast un iesaukt obligātajā... profesionālajā pat par samaksu. Tas parāda, ka kaut kas īsti labi tomēr nav.

Tālāk, ja mēs paskatāmies uz to, kādā veidā mēs to visu gribam nodrošināt. Gribu atgādināt, ka iepriekšējā valdība vai valdības bija lēmušas uzbūvēt jaunu cietumu Liepājā. Kur tad ir tas uzbūvētais cietums? Kādi astoņi gadi ir pagājuši.

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, vienu mirklīti, lūdzu! Es saprotu, ka šobrīd Saeimā ir daudz jaunu deputātu, bet kārtība ir tāda, ka pirmajā lasījumā mēs debatējam par likumprojektu kopumā, konceptuāli, plaši, bet otrajā un trešajā lasījumā ir atļauts debatēt par konkrēto priekšlikumu.

Attiecīgais priekšlikums paredz, definē likuma mērķi, kur pēc Mūrnieces kundzes piedāvājuma priekšlikumā ir pazudusi tikai viena - pēdējā - daļa teikumā (citēju) “kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības”, un pēc tam ir pazudusi daļa “lai nodrošinātu valsts un iedzīvotāju aizsardzību no ārēja uzbrukuma”.

Debatēm ir jābūt par konkrēto priekšlikumu, lai mēs turētos tajās normās, ko nosaka Saeimas kārtības rullis.

Lūdzu, turpiniet, Šlesera kungs, bet es ļoti aicinu - par priekšlikumu.

A. Šlesers. Paldies. Es principā visu esmu pateicis.

Kamēr nebūs atbildes uz šiem jautājumiem, es teikšu tā: ir ārkārtīgi svarīgi precīzi nodefinēt, ko mēs gribam sasniegt un kā tas tiks sasniegts, tā, lai mūsu jaunieši patriotiski būtu ieguvuši izglītību un būtu gatavi tam, kas ir nostiprināts likumdošanā. Tieši tāpēc šodien es nebalsošu par šiem priekšlikumiem. Es ceru, ka jau tuvākajā laikā valdība nāks ar paskaidrojumiem un kaut kādu redzējumu, kā tas viss tiks ieviests, jo ļoti bieži likumi tiek pieņemti uz papīra, bet dzīvē diemžēl nekas tādā veidā arī netiek sasniegts.

Tā ka, godājamie kolēģi, pieņemot vienu vai otru likumu, ir svarīgi, lai  likums darbotos un lai cilvēki saprastu, par ko mēs esam lēmuši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Man kā gados jaunam deputātam bija interesanti paklausīties, kā daži kolēģi, diskutējot par šo priekšlikumu, minēja to, ka jauniešu tiesības var tikt pārkāptas un arī viņu tiesības uz izglītību ir apdraudētas. Bet es gribētu teikt, ka jauniešiem ir ne tikai tiesības, bet viņiem ir arī pienākumi, un viens no pienākumiem ir pienākums pret savu valsti. Un es gribu teikt, ka tas ir viens no fundamentālākajiem pienākumiem, kas vispār cilvēkam var būt, un tad arī būs gan izglītība, gan ģimene, gan viss pārējais būs kārtībā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Likumdevēja primārais pienākums ir darīt tā, lai mūsu valsts būtu drošībā, aizsargāt to ir pienākums katram, kurš sēž šajā zālē, bez izņēmumiem, tas ir fakts. Bet likumdevējam ir arī nopietns pienākums godīgi tautai stāstīt, ko tas pieņēma. Tāpēc man formulējums nepatīk tikai viena iemesla pēc, es bišķiņ “uzlēkšu” uz priekšu, lai jums paskaidrotu.

Mācības nav attaisnojums, ģimene nav attaisnojums, alternatīvā dienesta nav, un tur vēl vesels spektrs... kuru nav obligātā dienesta likumā. Augstākā izglītība - garām, pilnīgi. (Starpsauciens.) Un ir svarīgi saprast vienu lietu, kungi, - šādā formulējumā tas nav obligātā dienesta likums, tas ir mobilizācijas likums. Un, ja mūsu valstij priekšā ir ļoti nopietns izaicinājums aizsargāt sevi, tad mums primārais pienākums, pats galvenais, ir neslēpt no cilvēkiem, gatavot viņus savlaicīgi, tikai tad tauta un katrs no mums būtu gatavi aizsargāt savu valsti. Nevis mēģināt te visu aizmālēt un kaut kādā veidā salikt visu tā, lai nebūtu panikas, lai neviens neskrietu prom no valsts.

Te puse iznākusi pateica: mēs dienējam Zemessardzē, mēs esam malači. Nesalīdzinām, lūdzu, Zemessardzi ar valsts bruņotajiem spēkiem. (Starpsauciens.) Un līdz ar to šeit ir... kāpēc jūs esat šeit, nevis bruņotajos spēkos? (Starpsauciens.) Kāpēc tur uz doto momentu (Starpsauciens.)... kāpēc tur uz doto momentu... uz doto momentu trūkst tik drosmīgu un skaļu jauniešu kā jūs? (Starpsauciens.) Viņi tur noteikti ir vajadzīgi. Tāpēc, kolēģi, uz doto momentu mēs ļoti labi redzam, ka uz labi atalgotiem amatiem tur (un tur algas ir labas) nevar atrast cilvēkus. Un mēs cenšamies piespiest jauniešus iet uz turieni faktiski ar varu, dodot iespēju arī Militārajai policijai, ja kas, viņus vajāt.

Manā skatījumā, kolēģi, uz doto momentu nevar iznākt un šodienas apstākļos, kas ir ļoti atšķirīgi no tiem apstākļiem, kas bija 30-40 gadus atpakaļ, pateikt konkrēti: “Jums ir pienākums!” Mums ir pienākums, kolēģi, simts tautas priekšstāvjiem... mums ir pienākums nodrošināt vēlmi, degsmi un, pats galvenais, stiprumu. Mums ir pienākums. Viņiem nav.

Jūs (Starpsauciens.)... Kas tev visu laiku kaiš?

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, aicinu nesarunāties ar zāli. Ir atļauti izsaucieni no zāles, ideālā versijā tiem ir jābūt ļoti īsiem (Starpsaucieni.)...

A. Rosļikovs. Ārprāts, kāds nesaturīgs puika! Šausmas!

Sēdes vadītājs. ... pāris vārdu izsaucieniem, iespējams, nepaplašinātiem teikumiem, bet tas ir atļauts.

A. Rosļikovs. Labi. Paldies, kolēģi, paldies, jā. (Smejas.)

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, grozījums šajā Mūrnieces priekšlikumā... šis priekšlikums ir par to, lai izslēgtu vārdus “lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju aizsardzību no ārēja iebrukuma”, definējot šī likuma 1. pantu ar nosaukumu “Likuma mērķis”. Pieturieties pie tēmas, lūdzu.

A. Rosļikovs. Paldies, Smiltēna kungs, par nelielām korekcijām.

Atgriežoties pie konkrētā jautājuma. Kolēģi, izslēdzam praksi manipulēt, izslēdzam praksi runāt un rakstīt to, kas neatbilst patiesībai, un sakām tautai (Starpsauciens.) patiesību, tad mūsu valsts būs tiešām stipra.

Mēs nevaram atbalstīt šādu formulējumu, bet iesim cauri visam likumprojektam, varbūt tas nav slikts, bet pagaidām šitas saturs galīgi neder.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, man prieks bija šodien dzirdēt ļoti daudz tiešām pozitīvu runu par to, ka šis likumprojekts ir labs un 1. priekšlikums jo īpaši labs un ļoti precizē likumprojekta mērķi; ka mēs par šo valsts aizsardzību un par šo dienestu - valsts aizsardzības dienestu - visi iestājamies. Tomēr ir lietas, kurām es vēlos pievērst visu kolēģu uzmanību - gan to kolēģu, kas aizstāv šo likumprojektu, gan to, kas ir pret šo likumprojektu un visādi citādi vēlas uzlabot.

Mēs, šo likumprojektu saņemot Saeimā... mums bija likumprojekts ar anotāciju... es varbūt kļūdīšos, bet teju 800 miljonu finansējums, lai pilnībā ieviestu valsts aizsardzības dienestu. Šodien mēs strādājam ar šo likumprojektu, un paralēli ir iesniegts cits likumprojekts - likumprojekts par valsts budžetu. Mēs ikviens varam apskatīties, cik tad ir paredzēts finansējums, lai ieviestu šo Valsts aizsardzības dienesta likumu... cik ir paredzēts finansējums. Tie ne tuvu nav 800 miljoni, tie ir 3,5 miljoni eiro šajā gadā, kas ir paredzēti šī likuma ieviešanai, lai visus šos cēlos mērķus sasniegtu.

Nākamajos gados tā bilde ir vēl neskaidrāka, un es domāju, ka šobrīd visas labās domas un labie mērķi diemžēl ir tikai uz papīra, bet tie neatspoguļojas šajā dokumentā, kas ir valsts budžets. Un valsts budžets ir tas patiesais spogulis, kas parāda to, vai mēs esam par to, lai šis likums tiešām iedzīvinātos un lai būtu pietiekams atbalsts struktūrām, kas šo likumu varētu ieviest dzīvē, vai ne. Un šajā brīdī diemžēl... varbūt šogad tas ir, bet arī ļoti ierobežotā apjomā, bet nākamgad absolūti tā nav.

Te tikko visi bļāva par izglītību, bija reakcija no zāles par izglītību, ka izglītība - nē, nē. Šajā gadā šajā budžetā militārais dienests Valsts aizsardzības dienesta likuma izpratnē ir absolūta nulle, 20 miljonu priekšlikums Izglītības un zinātnes ministrijai komisijā tika noraidīts. Par to mēs vēl runāsim. Bet, kolēģi, labajām domām ir jāatspoguļojas arī budžetā, ne tikai kvēlajās runās par to, ka mums vajag šo likumu. Šis likums jāpiepilda ar saturu. Saturs ir finansiāls, un tā ir nauda, kā šobrīd budžetā ir par maz.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Eglītam.

J. Eglīts (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! 1. pants runā par visaptverošu valsts aizsardzību uzbrukuma gadījumā. Ir jāapzinās, ka valsts nav kaut kas ārpusē esošs. Valsts sākas ar katru no mums, ikkatru. Mūsu uzdevums ir sargāt savu valsti, savas vērtības. Tieši tāpēc valsts aizsardzība ir prioritāte numur viens. To skaidri un nepārprotami apliecina arī valdības deklarācija un Saeimā iesniegtais budžets. Kaimiņvalstu pieredze lieliski pierāda, ka valsts aizsardzības dienests stiprina profesionālos spēkus un spēj nodrošināt lielisku sadarbību, spēcinot valstu armijas un sagatavojot spēcīgus karavīrus.

Sagatavotais likumprojekts tāpat arī nepārkāpj neviena cilvēka tiesības. Šī likuma būtība ir sagatavot spēcīgu armiju, apmācītu armiju, ļaujot tajā būt gan vīriešiem, gan sievietēm.

Jā, mēs esam spēcīgākās militārās alianses dalībnieki, un drošību lielā mērā nodrošina NATO līguma 5. pants, taču nevajag aizmirst, ka pirms 5. panta ir arī 3. pants, kurš nosaka: “Lai efektīvāk īstenotu šajā līgumā paustos mērķus, puses, katra atsevišķi un visas kopā, izmantodamas nepārtrauktu un efektīvu pašpalīdzību un savstarpēju atbalstu, saglabās un attīstīs savu individuālo un kolektīvo spēju atvairīt bruņotu uzbrukumu.” Tas nozīmē, ka mūsu uzdevums ir spēt pašiem primāri nodrošināt savas valsts aizsardzību un tikai tad mums ir jāpaļaujas uz citiem, tāpēc šeit ir pilnīgi nepieņemami, ka tiek pretnostatītas valsts intereses. Ir jāapzinās un jāsaprot, ka nebūs nekādas valsts ekonomikas, nebūs ceļu, nebūs darba devēju, ja nebūs pašiem savas valsts, tāpēc vēlreiz uzsveru - valsts aizsardzība ir svarīgākā prioritāte šobrīd, jo īpaši tad, kad austrumos mums ir nevis kaimiņš, bet agresors, starptautiski atzīts agresors.

Godātie deputāti, patiesībā šis balsojums ir nevis par burtu, bet par garu, par to pašu garu, par ko lēma 1918. gada 18. novembrī, par to pašu garu, par ko lēma 1990. gada 4. maijā. Aicinu deputātus apzināties, kurā pusē jūs esat - Austrumu vai tomēr Rietumu (Starpsaucieni.) -, un atbalstīt gan 1. punktu, gan arī likumprojektu kopumā. (Starpsauciens: “Tas nav pareizi!”)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Mazas replikas uz iepriekš dzirdēto. Nevis pavisam iepriekš, bet vēl, vēl iepriekš.

Jautājums ir par šī konkrētā priekšlikuma būtību. Tātad definējumi “visaptveroša valsts aizsardzība” un “obligātais militārais dienests” nav noteikti korekti. Jā, tāds bija Latvijā deviņdesmito gadu sākumā, ja nemaldos, līdz 1994. gadam, tad pārgāja uz profesionālo dienestu plus Zemessardzi. Kādēļ mēs tagad par šo aktuāli diskutējam, kādēļ valstij vajag virzīties uz valsts aizsardzības dienestu, kas nav obligātais militārais dienests, sava veida hibrīddienests, kur ir sasaistītas gan Zemessardzes iespējas, gan arī, es saprotu, tiek plānots attiecīgi sadarboties ar citām iestādēm, vai tas būtu glābšanas dienests vai citas?

Un kādēļ tas ir būtiski? Mēs jau pirmajā lasījumā par to diskutējām plaši un skaidri - mēs esam pēdējā valsts reģionā, kurā nav šāda dienesta. Tas, protams, ir saistīts arī ar būtiskiem lēmumiem NATO samitos. Mēs, protams, vēlamies brigādes lieluma kaujas grupu valstij. Tas nenozīmē tikai kājas uz zemes, tas nozīmē arī militāro tehniku, atbalstu, un tas nozīmē, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau jābūt tādā apjomā - ne tikai ar mūsu sabiedroto spēku klātbūtni tajā skaitā.

Vērsīšu uzmanību - ja kādam liekas, ka mēs kaut kā nodarbojamies ar pionierismu, jaunradi, tad nebūt tā nav. Šī gada 9. janvārī Zviedrija lēma atjaunot civilo militāro dienestu, un viņi plāno līdz 2030. gadam sagatavot 10 tūkstošus jaunu militārpersonu. Es domāju, ka tas ir vēl viens spilgts piemērs, ka mēs ar šo likumprojektu esam uz pareizā ceļa.

Aicinu nelauzt šķēpus par definīcijām, bet runāt tieši par to, kā mēs pēc iespējas ātrāk to piemērosim praksē, dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nebija man plānā nākt runāt otro reizi, bet, tā teikt, daža laba indivīda neapdomīgā runa man lika nākt šeit vēlreiz tribīnē un uzstāties.

Es runāju par to, ka šis ir ļoti būtisks jautājums. Un, ja būs jāiet kauties, tad, ne mirkli nevilcinoties, es arī - kā rezerves virsnieks - piedalīšos šajā kautiņā.

Šeit runa ir par kaut ko pavisam citu. Par kaut ko pavisam citu! Tātad - kur ir taisnība?

Taisnība ir tas, ko jūs varbūt nezināt, - ka šobrīd gan mūsu iekšējai drošībai, gan ārējai drošībai trūkst cilvēku. Un kur šos cilvēkus dabūt? Tātad ir jāizveido divu veidu dienesti: viens - tā saucamais alternatīvais, otrs - militārais.

Tas būtībā nav pareizi. Tikai tāpēc, lai mēs aizbāztu šīs vietas ciet, tās, kas mums šobrīd trūkst, ar visām no tā izrietošajām sekām...

Tātad es vēlreiz aicinu stiprināt ekonomiku un attīstīt profesionālo militāro dienestu un Zemessardzi. Un ir iespējas arī šobrīd brīvprātīgi pieteikties. Piesakāmies Zemessardzē, strādājam...

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs! Zivtiņa kungs, debates...

E. Zivtiņš. Un tādiem... šāda veida izteicieniem es - kā virsnieks - varētu atbildēt arī aizkulisēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Cienījamais Zivtiņa kungs...

E. Zivtiņš. Jā?!

Sēdes vadītājs. ... es mēģināju ļoti izsmeļoši un ļoti detalizēti paskaidrot, kas ir atļauts Saeimas deputātiem otrajā lasījumā.

E. Zivtiņš. Es ļoti atvainojos. (Starpsauciens: “Tad, lūdzu, arī pārējiem aizrādiet!”)

Sēdes vadītājs. Es arī cenšos aizrādīt pārējiem, ik pa laikam par to atgādinot.

Tātad šobrīd darba kārtībā ir priekšlikums, kur ir likuma mērķis un ir tā definīcija... un definīcijas labojums, ko piedāvājusi Mūrnieces kundze. Es aicinu tiešām turēties pie satura.

E. Zivtiņš. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja kungs, bet konkrētais parlamentārais sekretārs pilnīgi nerunāja par tēmu. Pilnīgi nerunāja par tēmu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (AS).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likums ir vajadzīgs mums visiem, ir vajadzīgs Latvijai, Latvijas drošībai. Šobrīd tas ir labākais risinājums, ko mums, likumdevējiem, vajag virzīt uz priekšu.

Tāpēc es jūs ļoti, no sirds, aicinu - runājam par likumu, runājam tā, lai tas likums būtu maksimāli labi uzrakstīts un atbilstu mūsu prasībām! Šoreiz, lūdzu, atstāsim mūsu politiskās emocijas ārpus šīs diskusijas un sāksim strādāt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Iepriecināšu Smiltēna kungu - runāšu par redakciju. Redakcijā tātad... ir izņemti pāris vārdu.

Daudziem te patika izmantot tribīni, lai paustu kaut kādu savu subjektīvo viedokli, bet, ja mēs paskatāmies uz redakciju, tad redzam, ka tur ir precizējumi... un tur ir izņemts arī vārds... tātad - nodrošināt valsts aizsardzību... no ārējā iebrukuma uz vispārēju... Tātad ar to mēs pasakām, ka ir iespējams ne tikai ārējais uzbrukums, bet arī iekšēji drošības riski pastāv mūsu valstī.

Un es domāju, ka... Domājot par valsts iekšējo drošību un raugoties arī uz Ukrainas pieredzi, mēs redzam, ka bieži vien tieši piektā kolonna un vietējie kolaboracionisti prasa gana daudz rūpju, gana daudz enerģijas arī no Ukrainas bruņotajiem spēkiem un ka tieši šie “šāvieni mugurā” bieži vien ir tie, kuri vismazāk gaidīti nekā ārējs iebrukums.

Un tāpēc arī, stiprinot valsts aizsardzības dienestu... es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi to atbalstīt, lai arī tie pretinieki, kurus varbūt pašus... derētu pavērtēt, ko viņi darīs X stundā un kādas ir viņu attiecības ar piekto kolonnu, lai mēs šādus riskus novērstu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs, jums kā referentam būtu kas piebilstams pie 1. priekšlikuma?

R. Bergmanis. Nē, man nekas nav piebilstams. Es varu teikt tikai to, ka komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 10, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 2. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz, ka visiem pilsoņiem neatkarīgi no dzimuma ir jāpilda valsts aizsardzības dienests. Faktiski priekšlikums izslēdz no normas teksta tikai vienu vārdu - “vīriešiem”.

Komisijā šis jautājums tika detalizēti vērtēts un tika konstatēts, ka sievietes nekādi netiek diskriminētas, jo viņām ir tiesības pieteikties dienestam brīvprātīgi.

NATO dalībvalstu vidū Latvija ir augstākajā... ceturtajā... līdz septītajai vietai... ar 16 procentu sieviešu īpatsvaru armijā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Pie šī frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikuma... es nevēlētos ļoti oponēt, bet gribu tikai atgādināt, ka kopumā varam jau tagad lepoties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sieviešu līdzdalības ziņā; dzimumu stereotipi tur nepastāv. Bruņotajos spēkos ir ievērojams skaits sieviešu.

Un arī par dienestu Zemessardzē sievietes izrāda lielu interesi. Šobrīd tur jau dienē gandrīz divi tūkstoši sieviešu no nu jau 10 050 zemessargiem (kopējā skaitā). Tātad sievietes brīvprātīgi iesaistās ļoti labprāt. Arī valsts aizsardzības dienests šādu iespēju paredzēs.

Es domāju, ka visiem - neatkarīgi no dzimuma - ir gan pienākums, gan arī iespējas mācīties un strādāt, lai gan ikdienā, gan krīzes situācijā mēs varētu savu valsti aizsargāt. Tā nav tikai viena dzimuma priekšrocība arī šobrīd.

Es arī nepiekrītu bijušā ministra Pabrika kunga un līdzīgiem apgalvojumiem, ka liels sieviešu īpatsvars bruņotajos spēkos nozīmē, ka šādas vienības neko nevar izdarīt.

Es aicinu šo projektu, kas ir valsts aizsardzības un drošības jautājums, neizmantot tādām kā ideoloģiskām cīņām.

Es aicinu deputātus, arī frakcijas PROGRESĪVIE deputātus, arī pašiem izmantot iespēju stāties Zemessardzē. Tas būs gan jaudīgi, gan arī varēsiet pārliecināties par to, ko nupat teicu debatēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Vilkam.

A. Vilks (ZZS).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Absolūti neapšaubot valsts aizsardzības dienesta likuma nepieciešamību, tā nozīmīgumu Latvijas drošības nostiprināšanā un noteikti atbalstot likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums”. Tomēr gribētos vērst jūsu uzmanību uz atsevišķiem likumprojekta aspektiem, kuri varētu būt diskutabli.

Likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” 2. panta pirmā daļa paredz, ka valsts aizsardzības dienests ir valsts dienesta veids, kas ietver, pirmkārt, valsts aizsardzības militāro dienestu un, otrkārt, valsts aizsardzības civilo dienestu. Valsts aizsardzības civilā dienesta izpildi nosaka Valsts aizsardzības dienesta likums, kā arī valsts aizsardzības civilā dienesta likums.

Šeit viss ir kārtībā, un, bez šaubām, tas viss ir atbalstāms, tomēr - kur ir valsts aizsardzības civilā dienesta likums, tā projekts? Vai ir iestrādes meti, arī iespējamais saturs, ja pārejas noteikumu 6. punkts paredz: “Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. jūnijam iesniedz Saeimai Valsts aizsardzības civilā dienesta likuma projektu”?

Ja šis likumprojekts tiks izstrādāts - bez šaubām, tiks izstrādāts! - un tiks akceptēts Ministru kabinetā un iesniegts Saeimā, vai patiešām vasarā Saeimas deputāti šo likumprojektu vētīs? Iespējams, ka... bez šaubām... tomēr visdrīzāk Saeima to varētu pieņemt tikai apmēram rudenī - labākajā gadījumā. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka, pildot Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta nosacījumu, iesaucamie nevarētu izmantot iespējas un dienēt valsts aizsardzības civilajā dienestā, tātad arī tur, kur nepieciešami cilvēki, - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un, es pieļauju, policijā, medicīnas aprūpes iestādēs - un tā tālāk, un tā tālāk.

Minētais nozīmē arī to, ka atbilstoši šī likuma 3. panta otrajai daļai valsts aizsardzības dienestam pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, nevarēs to aizstāt ar dienestu valsts aizsardzības civilajā dienestā. Šis likums noteiktu arī kārtību, kādā dienests valsts aizsardzības civilajā dienestā tiktu veikts, ja to liedz, teiksim, apziņa vai reliģiskā pārliecība.

Atbalstāma ir likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” 5. pantā paredzētā valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisijas izveide. Minētā komisija pieņemtu lēmumus par valsts aizsardzības militārā dienesta aizstāšanu ar valsts aizsardzības civilo dienestu, kā arī skatītu sūdzības par neatbilstošiem lēmumiem.

Likumprojekta 7. panta otrā daļa paredz, ka iesaucamie var iesniegt pieteikumus valsts aizsardzības civilā dienesta... var iesniegt pieteikumus šim kontroles dienestam, lai tie tiktu izskatīti.

Kādu lēmumu var pieņemt kontroles komisija, ja iesaucamajiem nav iespējas pildīt dienestu valsts aizsardzības civilajā dienestā? Bez šaubām, šis jautājums ir daļēji retorisks.

Atbilstoši likumprojekta 10. panta otrajai daļai kontroles komisijas lēmumu par atteikumu aizstāt valsts aizsardzības militāro dienestu ar valsts aizsardzības civilo dienestu iesaucamais nevar pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Un visbeidzot - es īpaši gribu vērst uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”... Šo noteikumu 62. punktā ir noteikts, ka likumprojektā nedrīkst ietvert atsauces uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā.

Likumprojektā “Valsts aizsardzības dienesta likums” ir šādas atsauces - vairāk nekā 10 reizes. Tātad šajā gadījumā... Es vēlreiz atkārtoju: likumprojektā atsaukties uz likumu, kas nav izstrādāts un nav stājies spēkā, - tas nav juridiski korekti.

Neskatoties uz atsevišķiem...

Sēdes vadītājs. Vilka kungs, vai jūs joprojām par priekšlikumu runājat?

A. Vilks. ... bez šaubām, ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Jā, es skatos... es mēģinu saprast, vai jūs pie īstā priekšlikuma... Viss pareizi? (Starpsaucieni.)

Labi, turpiniet, pabeidziet, jo jums tāpat maz laika palicis.

A. Vilks. Paldies par uzmanību. (Smejas.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Leilai Rasmai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un kolēģi! Karš nešķiro pēc dzimuma - ja tas nāk, tas skar mūs visus.

Dānijā diskutē par sieviešu iesaukšanu dienestā, par to tur iestājas karavīru un sieviešu organizācijas, jaunieši. Arī Somija to apsver un min 2025. gadu kā laiku, kad to varētu arī īstenot. Savukārt Zviedrija un Norvēģija jau to dara. Taču mēs Latvijā, runājot par valsts aizsardzības dienestu (VAD), ignorējam Ziemeļvalstīs notiekošo, mēs uzreiz noraidām šo ideju pašā saknē un pat īsti neuzsākam diskusiju par to.

PROGRESĪVIE un arī es personīgi - mēs uzskatām, ka mums ir jābūt par dzimumu vienlīdzību visās dzīves jomās. Man nepatīk uzstādījums iesaukt VAD tikai vīriešus, jo tas nestiprina dzimumu vienlīdzību. Tas atkal ieliek sievietes un vīriešus savās kastītēs, kur vieni tātad ir valsts un savu līdzcilvēku aizstāvji, bet otri (jeb otras) tādi nav.

Diemžēl... bet sievietēm karā ir arī lielāks risks piedzīvot dažādas šausmas, ko vīrieši piedzīvo retāk, - sievietes karā cieš no seksuālās vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas. Ja mēs neiesaucam sievietes VAD, tad mums vismaz būtu jānodrošina aizsardzības kurss sievietēm. Arī sievietes ir pelnījušas apgūt pašaizsardzību un izdzīvošanas pamatus. Arī sievietes ir pelnījušas prast aizsargāt sevi un savus tuvos, pārzināt pamata... medicīnisko palīdzību, apiešanos ar ieročiem. Zināt, kā rīkoties, ja pilsēta ir aplenkta vai ja nav elektrības, apkures... un tā tālāk. Mums jākļūst par valsti, kur ikviens ir gatavs krīzes situācijām.

Paskatīsimies uz Ukrainas piemēru. Tur valsts aizsardzībā iesaistījušās daudzas sievietes, kuru spēki... uzrāda varonīgu darbu.

Paskatīsimies arī uz mūsu Zemessardzi, kur ir ievērojams skaits sieviešu, un uz mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (Starpsauciens.), kur... esam vieni no vadošajiem NATO... pēc sieviešu pārstāvniecības.

Tas viss pierāda, ka sievietes spēj izturēt visus fiziskos pārbaudījumus bez jebkādām atlaidēm, kā tas jau ir izskanējis TV raidījumos. Turklāt valsts aizsardzībā ir daudzas jomas, kurās fiziskajam spēkam nav nemaz tik lielas būtiskas nozīmes (piemēram, dronu vadīšana, militārā loģistika un citas).

Kolēģi, mums jābūt modernai eiropeiskai valstij, kur par cilvēka spējām nespriež pēc dzimuma, kur šo plaisu starp vēsturisko dzimumu nevienlīdzību samazina, nevis palielina.

Kā jau teicu - karš nešķiro; kad tas nāk, tas skar mūs visus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Pievienojos manas kolēģes jau iepriekš minētajam, bet gribu vēl pastiprināt argumentus un varbūt nedaudz arī atbildēt uz tiem argumentiem, kas ik dienu skan gan no medijiem, gan no bijušajiem kolēģiem, gan arī no esošajiem kolēģiem.

Mēs šodien dzirdam arī likuma mērķi - visaptveroša valsts aizsardzība. Un, neapšaubāmi, visaptveroša valsts aizsardzība ietver sevī visu pilsoņu iesaisti. Un, neskatoties uz to, ka brīvprātīgā kārtā...

Jā, protams, mēs nešķirojam, un visi dzimumi varētu iesaistīties valsts aizsardzībā, bet šeit tieši... izveidojot jaunu - es ticu, tiešām jaunu - un modernu valsts aizsardzības dienestu, mēs jau sākotnēji nešķirojam un nepasakām, ka viens dzimums ir spējīgs... vai ka vienam dzimumam ir pienākums aizstāvēt valsti, otram savukārt tas varētu būt tikai brīvprātīgā kārtā.

Šeit, atbildot arī uz argumentiem, ka sievietes netiek diskriminētas, ja viņas varētu piedalīties brīvprātīgi... Jā, kolēģi, brīvprātīgi var, bet diskrimināciju šeit mēs pirmām kārtām saskatām ne tikai pret sievietēm, bet arī - dzimumu pamatdiskrimināciju, jo vīriešiem tādas izvēles - brīvprātīgi - nav.

Manuprāt, arī sievietēm jābūt iesaistītām valsts aizsardzības dienestā, šajā likuma normā nešķirojot... un arī skaidri pasakot, ka visi iesaistās valsts aizsardzības dienestā. Tas pirmām kārtām nodrošinātu mums plašāku iesaukšanu, un mēs jau sākotnēji, teiksim, izstrādājot šo likumprojektu, sūtām signālu ar to, ka visi dzimumi ir gaidīti un vajadzīgi (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu uzmanību pret runātāju.

A. Ņenaševa. ... ka visi dzimumi ir gaidīti un vajadzīgi valsts aizsardzības dienestā, it īpaši jau sākotnēji paredzot, ka dienests varētu būt gan militārais, gan civilais dienests (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kola kungs! Lūdzu, uzklausiet! Ļoti svarīga diskusija šobrīd.

A. Ņenaševa. ... it īpaši paredzot, ka valsts aizsardzības dienests ir gan militārais, gan civilais dienests.

Ziniet, tie argumenti... par to, ka, teiksim, jau sākotnēji mēs piedāvājam vai pasakām, ka tikai vīrieši ir obligāti iesaucami... tad mēs arī sūtām to signālu, ka nez kāpēc, teiksim, sievietes nav spējīgas pilnvērtīgi piedalīties valsts aizsardzības dienestā.

Kolēģi, viena pazīme, ka cilvēks ir vīrietis, diemžēl nenozīmē, ka viņš obligāti ir spējīgs piedalīties pilnvērtīgi valsts aizsardzības dienestā. Protams, ir arī citas - gan fiziskās, gan mentālās - īpašības, kas to spēju vai nu ierobežo, vai veicina. Līdz ar to... tāpēc arī viss pārējais - arī alternatīvais dienests - būs iespējams. Tāpēc es šeit šobrīd tiešām neredzu nevienu argumentu, kāpēc mēs skaidri likumā pasakām, ka tas attiecas tikai uz vīriešiem.

Kolēģi, man aug divas meitas, un es ļoti ceru: ja mēs izveidosim patiesi modernu valsts aizsardzības dienestu, tad, neapšaubāmi, arī viņas būs motivētas iestāties šajā dienestā, stiprinot gan savas aizsardzības prasmes, gan arī visas valsts aizsardzības spējas.

Tāpēc es aicinu nediskriminēt jau pašā likuma sākumā ne vīriešus, ne sievietes un uzreiz paredzēt valsts aizsardzības dienestu ar visām,  arī alternatīvām, iespējām un civilo dienestu - ka tas ir domāts visiem Latvijas pilsoņiem, visiem dzimumiem, visiem mūsu iedzīvotājiem. Un tad mēs sagaidīsim, ticiet man, daudz lielāku skaitu brīvprātīgo, kas pieteiksies jau pirms... piemēram, gan uzsākot studijas, gan arī pēc studijām.

Tāpēc aicinu... un arī nesagaidīsim tādu sajūtu sabiedrībā, ka... mēs jau uzreiz pasakām - nu nē, jūs, tā teikt, neesat līdz galam spējīgi, tad labāk, ja jūs jūtat, ka jūs varat, tad jūs varat brīvprātīgi, bet tā mēs jūs neaicināsim. Savukārt vīrieši - visi aicināti...

Nē, kolēģi, lūdzu, nē, nesākam tajā... It īpaši es aicinu JAUNO VIENOTĪBU par šo padomāt - kā spēku, kas tomēr saprot, ko nozīmē dzimumu līdztiesība.

Manuprāt, neaicina... Nedalīt uzreiz... šajā likumā tādas skaidras robežas. Visi dzimumi ir spējīgi, un visiem, manuprāt, ir jāiesaistās (Starpsaucieni.)... jāiesaistās dzimumu līdztiesībā.

Un, es ceru, 18 gadu vecumā nedzemdēs visas pēc kārtas... Mēs sākumā aizstāvēsim valsti un tad varēsim mācīties.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Es vēlētos nomierināt frakcijas PROGRESĪVIE deputātus. Jau šobrīd visi dzimumi (Aplausi.)... abi divi ir tiesīgi gan brīvprātīgi iesaistīties Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur jau šobrīd Latvija ir kā viena no līdervalstīm, nodrošinot abu dzimumu līdztiesību, gan arī valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi iesaistīties, bez nekādas diskriminācijas. Šeit ir runa par tām situācijām, ja būs nepieciešams veidot obligāto iesaukumu.

Tātad, ja šobrīd... Mēs varam rēķināt: ja katru gadu ir aptuveni deviņi tūkstoši puišu, vīriešu, kuri sasniedz 18 gadu vecumu, nu tad, lai sasniegtu apjomu, lai varētu viena gada laikā iesaukt astoņus vai deviņus tūkstošus jauniesaucamo (pieņemot, ka neviena sieviete nebūs pieteikusies valsts aizsardzības dienestā)... Tas jau būs milzīgs apjoms. Pagaidām plānos nav sasniegt tik drīz tik lielu apjomu.

Ja valsts sasniegs apjomu... ja spēj katru gadu iesaukt valsts aizsardzības dienestā 15 vai 18 tūkstošus cilvēku, tad, es domāju, mēs varam atgriezties pie šīs diskusijas, bet noteikti ne šodien.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie vīrieši! Cienījamās, mīļās dāmas, kas ir šajā zālē! Es patiesi esmu lepns, ka piedalos šā likumprojekta izstrādē un ka patiesi mums ir spēcīgi, vīrišķīgi vīrieši, kuri nodefinē savas spējas un nodefinē jūsu, dāmu, spējas.

Es uzskatu, ka PROGRESĪVO atbalstītāji... un arī dāmas, kas sēž šobrīd... Jūs mierīgi labprātīgi varat iet un dienēt, bet nelieciet mūsu dāmām, kas stāv aiz mūsu, vīriešu, pleciem, obligāti to darīt. Ticiet man, tajā momentā, kad sāksies kādas ķibeles, es noteikti būšu pret to, lai mana meita, lai mana sieva iet (Smiekli. Starpsaucieni.)... Nē, nē, jūs nesapratāt! Es negribētu, lai mana meita un sieva dodas karā. Es noteikti negribētu! Un es ietu un viņas aizstāvētu.

Tāpēc, cienījamā komisija, ļoti liels paldies par šo lēmumu. Paldies, ka jūs, PROGRESĪVIE, iesniedzat... Bet es jūsu atbalstītājiem vienmēr teikšu: labprātīgi dodieties, bet mēs savas dāmas tomēr aizstāvēsim, un viņas mums stāvēs aizmugurē, nevis priekšā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Pirms gada, 24. februāra rītā, izlasot ziņas, es nodomāju, ka ir noticis neiedomājamais - Krievija ir uzbrukusi Ukrainai. Un tad es sev pajautāju: ko es darītu, ja Krievija uzbruktu mums? Un tajā brīdī es aptvēru, ka es paliktu šeit, es negribētu nekur doties, jo šī ir mana zeme. Bet kādas ir manas iespējas sevi aizsargāt?

Latvija ir viena no sešām valstīm, kurās ir tiešām ļoti labi rādītāji dzimumu līdztiesības ziņā; mēs varam pat teikt, ka mēs esam lielā mērā to sasnieguši. Es domāju, ka sieviešu izslēgšana no valsts aizsardzības dienesta būtu solis atpakaļ... Obligātā (Starpsauciens: “Nav obligātā!”)... Es jums paskaidrošu, kāda ir atšķirība. Ļaujiet man runāt.

Tātad pilnvērtīgam mūsu valsts aizsardzības dienestam sievietes ir nepieciešamas, nevis neobligātas. Ir starpība starp nepieciešamu un neobligātu.

Leila Rasima jau minēja piemērus no Ziemeļvalstīm. Es redzu skaidrus ieguvumus, ja valsts aizsardzības dienests visus mūsu pilsoņus uzskatītu par vienlīdzīgiem. Antoņina Ņenaševa pieminēja savas divas meitas. Manā ģimenē aug meita un divi dēli.

Valsts aizsardzības dienestā iegūtās prasmes, kas ir vērtīgas arī profesionālajā un ikdienas dzīvē, ir vienlīdz svarīgas gan sievietēm, gan vīriešiem. Tiem, kas svēti tic dzimumu nošķiršanai, es uzsvēršu: kamēr sabiedrībā vienmēr tiek runāts par vīriešu fizisko piemērotību karalaukam, mēs aizmirstam, ka pētījumi liecina par to, ka sievietēm ir augstāka stresa noturība, kas karā ir vienlīdz svarīgs trumpis.

Es gribu vēlreiz uzsvērt: valsts aizsardzības dienestā sievietes ir nepieciešamas, nevis neobligātas. Ukrainā mēs redzam sieviešu aktīvo lomu karalaukā. (Starpsaucieni.) Sievietes spēj pildīt šo lomu, un labāka sagatavošana viņām palīdzētu gan izdzīvot, gan arī sniegt lielāku pienesumu.

Mūsdienu kari ir īpaši nežēlīgi pret civiliedzīvotājiem. Gan Ukrainā, gan Sīrijā civiliedzīvotāji ir pakļauti lielām ciešanām. Mēs visi esam skatījušies liecības par Krievijas kara noziegumiem. Tūkstošiem sieviešu un bērnu ir nogalināti, ievainoti, izvaroti. Ja aizmugurē palikušās sievietes būtu ar labākām aizsardzības prasmēm (nelolosim ilūzijas), viņu iespējas izdzīvot un pasargāt tuviniekus būtu lielākas... Mēs jau...

Es labi dzirdu jūsu argumentus, ka šobrīd sievietēm nekas neliedz pieteikties dienēt, un uzreiz gribu piebilst: ir atšķirība (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu cienīt runātāju, ievērot zālē klusumu!

Ja ir sarunas, - ir viesu sektors. Un var arī iziet tepat ārā. Vai arī - pagaidīt līdz pārtraukumam. Trīs izvēles iespējas.

Lūdzu, turpiniet!

 

J. Simanovska. Es ceru, ka es paspēšu laikā.

Ir atšķirība, vai sievietes dienestā ir labi pārstāvētas vai ir tikai izņēmuma kārtā. Ļoti svarīgi ir veidot sievietēm drošu militāro vidi. Daudzas sievietes ir saskārušās ar nevēlamu uzmākšanos, un citu valstu pieredze liecina, ka tieši armijas apstākļos šie rādītāji aug, pieaug seksuālās vardarbības risks. Tas notiek tāpēc, ka armija tiek veidota kā vīriešu dominēta vide, kur sievietei nav vietas, un, ja viņa tur parādās, viņa ir citādā un izlēcēja.

Un vienīgais veids, kā mēs varam nodrošināt sievietēm drošu militāro vidi, ir tad, ja tiek panākts dzimumu līdzsvars. Ja mums būs tikai brīvprātīgās sievietes, tas nozīmē, ka sieviešu būs stipri mazāk nekā obligāti iesaukto vīriešu (to mēs redzam arī citās valstīs), un šajā gadījumā mēs apdraudam tās sievietes, kas vēlas aizsargāt savu valsti, iestājoties dienestā.

Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi, vēlreiz labdien visiem! Saprotiet, es arī - par to, ka es esmu tāda sieviete, kura arī aizstāvēs savu valsti, aizstāvēs savu ģimeni, savus vecākus. Es iešu un būšu pirmā tur, ja vajadzēs aizstāvēt... aizstāvēt - it īpaši savu ģimeni.

Bet - padomājiet! Mēs tagad domājam par to likumu, bet ir gadījumi...

Nu, ja mēs dosim brīvību vai... teiksim, kā saka, diskrimināciju, vai vēl... Bet ģimene sastāv no vīrieša un sievietes. (Es atvainojos, tas ir klasiskais... pagaidām... formulējums.) Ir bērni.

Ja vienam (Starpsauciens. Smiekli.) ir tiesības, otram ir tiesības, tad - ko mēs darīsim ar tiem bērniem, kuri paliks mājās, es atvainojos? Es aiziešu, mans vīrs aizies... davai, tad dodam priekšroku bērnudārziem! Mēs varam, mums ir budžets - attīstīsim bērnudārzus un pat dzemdību nodaļas arī! Varam to darīt, ja? Labi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Es atļaušos atbildēt Batņas kungam. (Starpsauciens: “Ar zāli nedrīkst sarunāties!”) Es nerunāšu ar zāli.

Šeit no tribīnes izskanēja, ka sievietēm vajagot... nu, vismaz tā tas bija nolasāms... ka sievietei obligāti vajagot to stipro vīrieti priekšā, lai viņu aizstāvētu. Un tāpēc - nedod dievs, ļaut viņām iet vai nu karā, vai dienestā. Tas ir tas, ko es šeit dzirdēju no tribīnes.

Un es vēlos tikai vēlreiz atkārtot, ka šī konkrētā retorika ir arī ļoti labs piemērs klasiskai dzimuma diskriminācijai - pateikt, ka katrai sievietei obligāti vajag stipro vīrieti priekšā, aiz kura muguras paslēpties. (Starpsaucieni: “Nevajag!”)

Tāpēc es gribu pateikt, ka, protams, Batņas kunga meita var neiet ne aizsardzības dienestā... Batņas kungs - kā tēvs - neļaus viņai iet, jo izskatās, ka... viņš saka, ka viņa neies. Bet viņš to saka viņas vietā, nevis pati meita. Kad viņa izaugs, tad viņa sapratīs, ko un kā viņa darīs.

Mana cerība ir par manām meitām, ka, protams, viņas pašas izvēlēsies, ko viņas darīs, - vai ies vai neies dienēt brīvprātīgi. (Zālē troksnis.)

Savukārt, ja šis likums aicinātu... tieši tā: ja šis likums aicinātu visus iestāties, tad tas daudz vairāk motivēs meitenes... un daudz vairāk motivēs arī pārējos aizdomāties par to, ko nozīmē īsta dzimumu līdztiesība un ka sievietēm jāspēj aizstāvēt savu valsti tikpat, cik vīriešiem.

Un, manuprāt, tieši tam arī domāts... ļoti svarīgs ir gan alternatīvais dienests, gan civilais dienests, kur, es ticu, arī daudzi vīrieši pieteiksies, teiksim, fizisko vai mentālo spēju dēļ.

Un aicinu aizdomāties tad, kad jūs paužat - katrai sievietei vajag tādu vīrieti priekšā, lai aizstāvētu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

Kolēģi! Pirms Zivtiņa kungs sāk runāt, lūdzu... Es saprotu, ka ir replikas no zāles vai reakcija uz runātāja teikto, bet... es redzu, ka paralēli ir ļoti skaļas sarunas. Lūdzu, respektējiet tos, kam protokolā ir jāfiksē izsaucieni no zāles. Tā ir svarīga sēdes sastāvdaļa.

Zivtiņa kungs, lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti kolēģi! Par priekšlikumu. Kaut gan es kopumā neatbalstu to, es tomēr piedalīšos diskusijā un norādīšu uz kādiem jautājumiem.

Proti, šajā, 2., punktā... viens ir, ko profesors Vilks teica... par šo valsts aizsardzības civilo dienestu - ka tam ir jāiet vienā solī ar šo... Un tur ir daudz lielu problēmu, to skaitā - arī ar policiju, jo, izrunājoties ar policijas vadību, viņi īsti neatbalsta. Tā ka es norādu uz to.

Un otra lieta - par 18 gadiem... Šobrīd ir konkrēti pateikts, ka iesaucamais ir no 18 gadu vecuma. Tātad faktiski sanāk tā: ja viņam ir 18 gadu un viņš nemācās, bet šo vienu gadu pavada, pieņemsim, kaut kur ārzemēs... tātad no 19 gadu vecuma viņu vairs neiesauc. Un tātad daļa jauniešu būs motivēti... viena daļa, es negribu teikt - visi... viena daļa būs motivēti nepavadīt Latvijā laiku no 18 līdz 19 gadu vecumam.

Tā ka lūdzu pievērst šim punktam uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Atbildot uz dažu kolēģu teikto par sieviešu diskrimināciju, es saku, ka galīgi nejutīšos diskriminēta, ja man nebūs obligāti jādien armijā... un arī manām meitām.

Man ir dēls un divas meitas, un katram no viņiem ir sava misija dzīvē. Mans dēls šobrīd ir Zemessardzē, mācās, un viņš arī dienēs armijā, viņš aizstāvēs savu ģimeni, aizstāvēs savu sievu, savus bērnus. Manas meitas ir sievietes, būs sievietes. Viņas stāvēs aiz stipriem vīriešiem - tieši tāpat kā es. Es nejūtos diskriminēta par to, es esmu pateicīga par to.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds komisijas vadītājam deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Šoreiz - ne kā komisijas referentam... Es vienkārši mēģināšu pie tā priekšlikuma... kaut kā salikt kaut kādas skaidrības... kā es to redzu.

1. priekšlikumā - par šā likuma mērķi - mēs redzam tādu vārdu sakopojumu - “visaptveroša valsts aizsardzība”, un tāpēc es gribētu, lai jūs aizdomātos, ko tas nozīmē, un iedziļinātos. Un īstenībā... ļoti daudzi cilvēki prasa, ko tas īstenībā nozīmē. Atbilde ir ļoti vienkārša, būtībā pasakāma vienā teikumā: visaptveroša valsts aizsardzība - tā ir ikviena Latvijas pilsoņa atbildīga attieksme pret drošību. Visplašākajā šā jēdziena nozīmē. Šis viens teikums paskaidro, kas ir visaptveroša valsts aizsardzība.

Visaptveroša valsts aizsardzība sastāv no septiņiem lieliem pīlāriem, to skaitā - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstība, kiberdrošība, sabiedrības psiholoģiskā noturība, sadarbība ar pašvaldībām, komercstruktūrām un privātajiem. Tātad - arī patriotiskā audzināšana un militārā audzināšana. Šis ir viens no tiem septiņiem pīlāriem, kurā... Nākamajā gadā sāksies obligātā valsts aizsardzības mācība, tātad būs apmācīti visi skolēni, bērni, neatkarīgi no dzimuma; tad visi viņi būs ieguvuši zināšanas, kā rīkoties un ko darīt tādās situācijās.

Tāpēc, es domāju, ka... tas, man liekas, šajā gadījumā ir ļoti labi atrisināts. Un par to mēs runājam arī komisijā, ka šobrīd Aizsardzības ministrija domā, kā to visu vēl vairāk savienot, integrēt - kā valsts aizsardzības mācību sasaistīt ar valsts aizsardzības dienestu. Un te, man liekas... es domāju, pietiekoši labi mēs būsim atrisinājuši šo jautājumu, par kuru mēs tik daudz šķēpus nupat lauzām.

Tas ir mans skatījums, varbūt tas jums palīdzēs pieņemt lēmumu, balsojot par konkrēto priekšlikumu. Bet es atgādinu, ka šis ir otrais lasījums - šis ir otrais lasījums!

Un attiecībā uz to, ko mēs dzirdējām no Vilka kunga un no citiem deputātiem par valsts aizsardzības civilā dienesta likuma projektu, - mēs ceram, ka tas realizēsies pat ātrāk un varbūt tas viss tiks integrēts jau šinī likumprojektā, jo Aizsardzības ministrija ir izvērtējusi un izveidojusi jaunu pieeju - tādu, ka tiem cilvēkiem, kuriem pēc apziņas vai pēc reliģiskās pārliecības nebūs iespējams ņemt rokās ieroci un kuri izvēlēsies citu veidu, kā kalpot valstij, būs šāda iespēja, bet tā būs tikai Aizsardzības ministrijas pakļautības iestādēs.

Tad droši vien mēs spēsim to integrēt šajā likumprojektā ātrāk. Un tad visas šīs norādes, kuras bija arī attiecībā uz iepriekšējā Saeimā iesniegto likumprojektu, kur bija ļoti daudz jautājumu... un ko precīzi norādīja arī Vilka kungs, es ceru, ka mēs spēsim atrisināt to visu, un tad visiem tas viss būs ļoti skaidri saprotams.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo komisijā izskatīto... bet... piedošanu, laikam kļūdījos...

Es aicinu neatbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir par dzimumu līdztiesību. Konkrētais priekšlikums. Es noteikti apgalvotu, ka šeit nav runa par diskrimināciju. Diskriminācija būtu tādā situācijā, ja būtu liegts vienam vai otram dzimumam aiziet dienestā, dienēt. Tātad diskriminācijas pazīme te īsti... neizskatās... Bet jautājums ir par to, ka pamatvariantā ir runāts par to, ka dienests attieksies uz vīriešiem.

Un 2. priekšlikums paredz to, ka dzimumu atšķirību vajag “noņemt” - teikt, ka šis likums attieksies uz jebkuru Latvijas jaunieti.

Un man ir mazlietiņ izbrīns attiecībā uz frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātu pozīciju, kuri saka, ka: ziniet, vienlīdzība jau esot nodrošināta, neviens netiekot aizskarts, jo, redziet, meitenēm tāpat esot tiesības iet dienēt brīvprātīgi.

Ja jūs uzskatāt, ka līdztiesība ir tad, kad vienam ir pienākums, bet otram tiesības, es gribētu šādu jūsu vienlīdzības izpratni attiecībā uz nodokļu maksāšanu: vieniem noteikt kā pienākumu, citiem - kā izvēles tiesības.

Taču man ir tikai viens priekšlikums - likumdevējam un vismaz likuma autoriem būt skaidrībā par argumentāciju. Ja paliek ieraksts, ka šis dienests attiecas tikai uz vīriešiem, tad gadījumā, ja kāds vīrietis pēc iesaukšanas dienestā uzskatīs, ka attiecībā uz viņu ir bijusi nevienlīdzīga attieksme dzimuma dēļ, sagatavoties - kāda ir argumentācija, kāpēc tikai vīrieši tiek pakļauti dienestam? Es piekrītu šai idejai, loģiski, bet argumentācijai ir jābūt, pretējā gadījumā būs nevienlīdzīga attieksme dzimumu dēļ.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Leilai Rasimai otro reizi.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi, es sadzirdu jūsu argumentāciju, es dzirdu jūsu bažas. Un es gribu pateikt tikai to, ka mēs neviens nevēlamies savus dēlus vai meitas atdot karā, nevēlamies, ka viņi ir spiesti izvēlēties, teiksim, doties šajā virzienā. Mēs neviens nevēlamies arī piedzīvot brīdi, kad mums ir jāaizstāv sava valsts, taču mēs esam tādā situācijā, kādā esam.

Es vēl vienu lietu vēlos minēt - lūdzu, neskatīsim šo dienestu... ar kaut kādu padomju laika domāšanu, kur tu atnāc, tev iedot rokās šauteni, tev liek mežā skriet. Mūsdienās dienests ir modernāks un karš ir kļuvis moderns. Tur ir gan dronu tehnoloģijas, gan ir vajadzīgi mediķi, mehānikas inženieri, pūļu un krīzes koordinatori un tā tālāk. Un to var darīt ikviens Latvijas iedzīvotājs - tā, kā to iepriekš teica arī mūsu kolēģis.

Aicinu jūs tomēr apdomāt šo ideju, ja vēl ne šodien, tad uz nākamo lasījumu, un padomāt par šo nedaudz tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Kolēģi, ir tāds teiciens: “Gribi mieru, gatavojies karam.” Es domāju, ka mēs neviens nevēlamies, lai mūsu bērni dotos karā. Es ceru, ka tas arī nekad nenotiks. Šobrīd jautājums ir tikai un vienīgi par sagatavošanos. Un par sagatavošanos... man liekas, dzimumu līdztiesība nozīmē, ka sagatavošanās iespēja ir vienlīdzīga. Pleškānes kundze pieminēja, ka vīrieši karos un sievietes atradīsies aizmugurē ar bērniem. Es vēlos atkārtot - mūsdienu karos... tas, ko mēs redzam Ukrainā, - sievietes aizmugurē ir ārkārtīgi nepasargātas, jo tur nav vīriešu, viņas ir vienas ar bērniem, tieši tāpēc arī sievietēm ir jāiziet... ir svarīgas iemaņas, lai viņas varētu sevi aizsargāt. Un mēs jau minējām tos iemeslus, kāpēc brīvprātība šajā gadījumā nedos tādas iespējas.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es neplānoju runāt par šo jautājumu (Smiekli.), bet diskusijas no šīs tribīnes arī mani piespieda atnākt un pateikt, ko es domāju.

Es cienu visas sievietes. Ja tiešām kāda grib iet un dienēt, ejiet, bet beidziet te māžoties. Kurš audzinās mazgadīgus bērnus - divgadīgus, trīsgadīgus, četrgadīgus? Nu ļausim šajā gadījumā tām sievietēm, kas grib iet un dienēt, lai iet un dienē, bet nevajag piespiest visas sievietes tagad sākt gatavoties šai misijai. Lai dzemdē bērnus, lai mums ir daudzbērnu ģimenes. Paskatieties, kāda ir demogrāfija - pagājušā gadā piedzima 15 500 bērnu (antirekords!), un šitā propaganda, ka sievietei nevajag būt sievietei, nevajag bērnus, vajag tikai strādāt valsts... un viss... Vajag bērnus dzemdēt, lai būtu daudz... lai ir lielas ģimenes! (Starpsauciens.) Tāpēc arī šodien skaidri pasaku: respektēsim sievietes! Sieviete var dzemdēt bērnus, bet vīrietis nevar, tāda ir realitāte!

Paldies. (Aplausi. Ovācijas. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Debates slēgtas. (Aplausi.)

Bergmaņa kungs, vai jums ir kas piebilstams pie 2. priekšlikuma?

R. Bergmanis. Es tikai varu piebilst, ka līdzīga rakstura (Smiekli. Starpsauciens)... līdzīga rakstura diskusija par šo jautājumu bija arī komisijā. Man liekas, ka šim jautājumam vien tika veltīta gandrīz vesela komisijas sēde. Līdz ar to es domāju, ka tur pietiekami daudz argumentu izskanēja no visām pusēm, tāpēc tas komisijas lēmums balsojot neguva atbalstu. Tātad komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 74, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 3. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Tas sakārto panta daļas un lietotos jēdzienus, nosakot valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu, kā arī atbilstoši iepriekšējam konceptam turpina attiecināt dienestu tikai uz vīriešiem.

Priekšlikums svarīgs arī ar tādu tiesību normu, kas konkrēti nosaka un dod sabiedrībai zināmas garantijas, ka dienestam pakļautas ir tikai personas viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Līdz ar to arī šī panta redakcija var kliedēt daudzu iedzīvotāju bažas - dienestam būs pakļauti tikai pēc 2004. gada 1. janvāra dzimušie jaunieši. Likumam nav paredzēts atpakaļejošs spēks.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 4. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tas paredz izslēgt augstskolu studentiem paredzēto programmu, kas vērtējama kā ļoti nozīmīgs pienesums. Savukārt par valsts aizsardzības civilo dienestu panākta vienošanās iekļaut tā regulējumu šajā likumprojektā uz trešo lasījumu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģes, kolēģi! Mēs zinām, cik svarīgs ir šis Valsts aizsardzības dienesta likums, es gribu teikt, ka šogad šis būs pat viens no vissvarīgākajiem. Un tāpēc mēs, PROGRESĪVIE, uzskatām, ka ļoti rūpīgi jāpievērš uzmanība daudzām detaļām, lai šis likums būtu pēc iespējas kvalitatīvāks, lai mēs iegūtu modernu, kvalitatīvu, prestižu valsts aizsardzības dienestu, lai visa sabiedrība varētu un gribētu iekļauties šajā dienestā.

Konkrēti par šo punktu. Tas ir par augstskolu iesaisti valsts aizsardzības dienestā. Mēs šo priekšlikumu gatavojām uz pirmā lasījuma redakciju, un tajā bija pilnīgi neskaidra augstskolu iesaiste, tāpēc mūsu priekšlikums bija svītrot attiecīgo punktu.

Paralēli Aizsardzības ministrija nāca ar savu priekšlikumu, kurš bija krietni kvalitatīvāks, jau varēja skaidrāk saprast, un, mutiski izskaidrojot, kā darbosies rezerves virsnieku sagatavošana piecu gadu garumā 180 dienas, kas tiks nodrošināta Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bija pilnīgi skaidrs un saprotams, ka jaunietis var mācīties un paralēli apgūt rezerves virsnieka programmu... vai arī citās darbībās.

Ja mēs skatāmies... tomēr mēs šeit atsaucamies arī uz pirmo lasījumu, bet arī otrajā lasījumā Aizsardzības ministrijas formulējumā precīzi neizskan šis mutiski minētais, kā bija teikts. Šeit ir tikai tas, ka valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes augstskolu studentiem paredzētā rezerves virsnieka programma, neprecizējot vairāk. Tāpēc mēs uzskatām, ka tomēr ir rūpīgāk un precīzāk jāizstrādā šis punkts likumprojektā.

Un šajā redakcijā mēs aicinām atbalstīt PROGRESĪVO priekšlikumu un svītrot... un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Tas jau... Vairākkārt esmu izgājis, lai JAUNAJAI VIENOTĪBAI (aizmugurējai rindai) to paskaidrotu. Jūs teicāt, ka cilvēks un jaunietis, kurš iegūst augstāko izglītību, ir atbrīvojams no dienesta, vai ne? Bet jūs jau nepaskaidrojāt, ka, piemēram, ja viņš grib mācīties par juristu vai kaut kādu savādāku profesiju, tas ir garām. Kalpaka? Jā. Šeit ir kaut kādi kursi paredzēti, jā. Bet kā var, atvainojiet, piedodiet... uz doto momentu tas ir tā... no kā esmu sācis... jūs atkal maldināt sabiedrību, ka studenti drīkst neiet dienestā, vai ne? Nedrīkst.

Uz doto momentu PROGRESĪVIE par to arī runā. Cik var turpināt pieņemt kaut kādus likumus, atklāti melojot tautai par citu saturu! Mēs ar jums kopā sēžam komisijā, un daudzas reizes esam nosacīti (slikts vārds, bet tomēr) pieķēruši valsts sekretāru pie tā, ka viņš saka: “Nu, nē, mēs to interpretēsim savādāk, mēs to domājam savādāk.” Likumu nevar uzrakstīt tā, lai varētu interpretēt septiņas reizes, kā tev patīk. Mainās ministrs, mainās sekretārs, un viņi skatās dažādi. Te ir jābūt konkrēti ierakstītam. Un katram jaunietim, kurš ir izvēlējies iet strādāt par juristu, par advokātu, par dakteri... Abu Meri, cieņu... viņam ir jābūt tādai iespējai, nevis izraut viņu un kaut kur vilkt, kur viņš negrib iet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs.

R. Bergmanis. 4. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai tiek uzturēts balsojums?

R. Bergmanis. Debates bija.

Sēdes vadītājs.  Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 5. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Nosaka veidus, kādos tiks pildīts valsts aizsardzības dienests. Atšķirībā no iepriekšējās redakcijas vairs netiek paredzētas apmācību programmas ārstniecības personām un kapelānu dienestam. Personām, kuras svarīgu iemeslu dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, tiek paredzēts valsts aizsardzības civilais dienests, kas tiks pildīts Aizsardzības ministrijas sistēmā. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 9, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 6. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Redakcionāla rakstura priekšlikums attiecībā uz nodaļas nosaukumu, bet vienlaikus tas sakārto likumprojekta pantus jaunā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 7. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu izlases kārtību, nosakot, ka tā ir nejauša atlase un tiek pārraudzīta no neatkarīgu ekspertu komisijas puses. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 8. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Smiekli.)

R. Bergmanis. Ir atbalstīts.

9. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Paredz izveidot starpinstitucionālu kontroles komisiju. Izveidot kontroles komisiju dots deleģējums Ministru kabinetam, taču ir skaidrs, ka tā nedarbosies patstāvīgi un tajā tiks iekļauti tādi nozaru speciālisti, kas spēs objektīvi izvērtēt personas individuālos apstākļus. Tieši kontroles komisija lems par valsts aizsardzības militārā dienesta aizstāšanu ar valsts aizsardzības civilo dienestu, tās lēmumi būs pārsūdzami arī administratīvajā tiesā, kā izriet no turpmākajām normām.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad šeit - par šo komisiju - ir gaužām lielas neskaidrības, kādā veidā tā tiek veidota. Attiecīgi, ja tā ir pie Ministru kabineta, kas to veido, - vai tas ir viņu vienīgais darbs, vai tas ir kaut kāds papildu darbs. Tātad ir konkrēti jāprecizē šīs komisijas sastāvs, kas tie ir par cilvēkiem, kādas ir viņu pilnvaras, kādas ir viņu attiecības... pret iesaucamajiem, kā vispār viņi... Saistībā ar šo komisijas sastāvu absolūti nekas nav saprotams.

Pie tam, ja paskatāmies nedaudz atpakaļ, tad arī jautājumi, kas skar... nav skaidrs, kā šie cilvēki... Pieņemsim, ja ir kaut kāds noteikts skaits, cik tiks iesaukti šogad, - ja piesakās vairāk cilvēku... gribētāju, atkal nav skaidrības, kur tad viņus likt; ja visi piesakās Zemessardzē, atkal nav skaidrības, kur likt. Bet šinī konkrētajā gadījumā es vēršu uzmanību tieši uz komisijas sastāvu - ir jāprecizē, kas tie tādi ir, vai tas ir viņu pamatdarbs un ko viņi vispār dara, kādā veidā viņi noteiks, kuru iesaukt, kuru neiesaukt, kāda būs tā loterija, - lai visi saprastu. Tātad sākumā mums jauniešu būs par daudz un būs loterija, izvēlēsies loterijā, kurš ies dienēt un kurš neies.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs...?

R. Bergmanis. Laikam drusku ir jāpielabo. Tātad loterija būs atlase, kas ir skaidri definēta turpmāk likumprojektā, varēsim ar to arī iepazīties. Un, kā jau es minēju, šo visu noteiks Ministru kabinets, par ko jūs minējāt, Zivtiņa kungs, - kas būs, kas ietilps un kāda būs šīs komisijas kontrole.

Tātad 9. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 10. - aizsardzības ministres priekšlikums. Paredz iesaucamā atbilstības noteikšanu. Visvairāk tika diskutēts jautājums par piekļuves tiesībām E-veselības datubāzei. Risinājums vēl tiks pilnveidots Pacientu tiesību aizsardzības likumā, konkretizējot, ka šīs tiesības būs Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm un Aizsardzības ministrijai, saskatot leģitīmu mērķi pieprasīt nepieciešamo informāciju, lai objektīvi izvērtētu pilsoņu atbilstību valsts aizsardzības dienesta prasībām. Iegūtā informācija tiks izmantota atbilstoši mērķim, ievērojot personu datu aizsardzību regulējošo aktu prasības. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 11. - aizsardzības ministres priekšlikums. Paredz lēmumus attiecībā uz iesaucamajiem. Tie ir trīs veidu: iesaukt, atlikt iesaukšanu vai neiesaukt. Šis mehānisms paredzēts arī attiecībā uz tiem iesaucamajiem, kuru pieteikumus valsts aizsardzības civilajam dienestam kontrolēs. Komisija noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 12. - aizsardzības ministres priekšlikums. Paredz 8. panta redakciju - noteikt izņēmumu - “Pilsoņi, kuri nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam”. Citstarp tie ir Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi, bērna vecumā līdz pusotram gadam vecāki un iekšlietu sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonas. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, centīšos neatņemt jums daudz laika. Mēģināšu norādīt uz konkrētām lietām, kas izraisa konkrētas bažas. Ja mēs runājam par likuma saturu un par tā kvalitāti, mēs sakām: okay, no dienesta ir atbrīvots cilvēks, kurš ir nodienējis 11 mēnešus. Un te uzreiz sakām: 18 gadi, un viņš uzreiz pēc skolas iet dienēt. Kur viņš tos 11 mēnešus dabūs... Iekšlietu ministrijas struktūrās... kādā veidā? Kur ir tā loģika? Bet tāds punkts šeit ir. Atkal kaut kā nesaprotu. Nu, es saprotu, JAUNĀ VIENOTĪBA, - aizmugurējā rindā -, neskatoties uz to, ka jūs ar mums esat vienā komisijā, jūs noteikti tur guļat.

Tāpēc, kolēģi, es vēlreiz saku: lūdzu, pieejam kvalitatīvi šim likumam, nu, reāli... mēs ierakstām kaut kādus punktus, kuri nestrādā. Pie tam diezgan labus un tādus produktīvus mūsu kolēģu piedāvājumus jūs ignorējat. Nav labi tā izstrādāt likumu, ņemot vērā, ka jūs uzskatāt, ka jums ir 50 plus viena balss.

Paldies. Neatbalstīsim. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Man laikam jāpaskaidro. Rosļikova kungs, šis likums attiecas uz cilvēkiem līdz 27 gadiem. (Dep. A. Rosļikovs: “Jūs visu laiku...”). Es jums... lasiet likumprojektu, uz ko tas attiecas. Nesarunājieties ar zāli! (Dep. A. Rosļikovs: “Tas nav pareizi.” Deputāti smejas.) Tā, šis priekšlikums tika atbalstīts. (Dep. A. Rosļikovs: “Kas attiecas uz sievietēm, jūs runājat par 18 gadiem.”)

Sēdes vadītājs. Turpiniet, Bergmaņa kungs, ziņojumu.

R. Bergmanis. Es jau teicu - komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad komisijā ir atbalstīts un deputāti neiebilst. (Starpsaucieni: “Balsojam!”) Iebilst? Prasa balsojumu. Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 11, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 13. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Piedāvātā 9. panta redakcija paredz atlikšanas nosacījumus. Būtiski atlikt dienestu viena un tā paša iemesla dēļ varēs vienu reizi, atlikšanas kritēriju loks ir atstāts nenoslēgts. Personu lūgumi, kuros būs minēti svarīgi iemesli, tiks pakļauti individuālam izvērtējumam. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 14. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Obligātajam dienestam pakļauto personu vecumu samazināt līdz 23 gadiem, savukārt brīvprātīgajiem - pagarināt līdz 35 gadiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Smiekli.)

R. Bergmanis. Komisijā netika atbalstīts.

15. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Satur tiesību normas par Aizsardzības ministrijas un kontroles komisijas lēmuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 16. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Paredz atsevišķu pantu par paziņošanas kārtību. Komisijā atbalstīts. 

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 17. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Piedāvā izveidot jaunu likumprojekta nodaļu. Komisijā šis ierosinājums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 18. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Paredz valsts aizsardzības militārā dienesta pildīšanas vispārīgos noteikumus. Svarīgi, ka uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem attieksies militārā dienesta regulējums, kas nosaka: karavīrs ir valsts aizsardzībā, viņa dzīvību, brīvību, godu un cieņu aizsargās likums. Paredzēts zvērests un dienesta pakāpju piešķiršana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 19. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Ietver 13. pantu par valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes uzsākšanas aspektiem, tostarp to atbilstības nacionālajām drošības interesēm izvērtēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 20. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Paredz jaunu 14. panta redakciju. Paredz tiesību normas par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta izpildes - kā instruments šajā situācijā tiek izmantota pienācīgi nepildīta dienesta aizstāšana ar 11 mēnešu ilgu valsts aizsardzības militārā dienesta izpildi Nacionālo bruņoto spēku vienībā - un citus aspektus par dienesta laika uzskaiti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 21. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Par karavīru apgādi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 22. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Par tiesībām valsts aizsardzības dienesta karavīriem piešķirt apbalvojumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 23. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. 17. panta redakcijā paredz valsts aizsardzības dienesta karavīru atbildību - tā ir tāda pati kā militārā dienesta karavīriem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 24. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Par 18. panta redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 25. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Satur visus tos pašus nosacījumus kā Aizsardzības ministrijas iepriekšējais priekšlikums, bet pievieno papildu kritēriju trešās daļas 5. punktā, proti, rezervē atvaļināms pilsonis, kura aizgādībā ir bērns jebkādā vecumā, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai arī viņš kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu, un pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem līdz pusotra gada vecumam vai vecākiem. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 26. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Par jaunas nodaļas izveidošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 27. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Par 19. panta redakciju attiecībā uz iesaucamo un abu veidu valsts aizsardzības dienesta veicēju pienākumiem. Šī tiesību norma būtībā ir sasniedzama ar (Nav saklausāms.)... pienākumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

Zivtiņa kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm, vai tomēr pēc pārtraukuma? Divas minūtes, ja? (Dep. E. Zivtiņš: “Pietiks, jā.”) Labi.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies, Saeimas priekšsēdētāj! Tiešām pietiks ar divām minūtēm. Šeit galvenais ir... uz ko es vēršu uzmanību? Uz to, ka jauniešiem... ja viņš ir izbraucis ārpus Latvijas un dzīvo ārzemēs, viņš jebkurā gadījumā tiks iesaukts, tātad viņam, izbraucot ārā no Latvijas, ir jāpiereģistrējas. Jāpiereģistrē tas, ka viņš ir (Starpsaucieni.)... jāpiereģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Un šeit atkal neiet kopā tā lieta ar to, ka viņu iesauc tikai no 18 līdz 19 gadiem, tā ka es vēršu uzmanību uz to (Starpsaucieni.)... Sanāk tā, ka, ja pēc 19 gadiem neesi iesaukts, tad nevis līdz 27, bet līdz 50 gadiem ir rezerve. Līdz 50 gadiem ir rezerve.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, nesarunājieties ar zāli!

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 10, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kolēģi, lūdzu, vēl palieciet savās vietās... sēdvietās. Pārtraukums vēl nav sācies.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 94 deputāti vīrieši un deputātes sievietes, nav reģistrējušies seši (Smiekli. Aplausi.)... nav reģistrējušies seši: Uldis Augulis, Juris Jakovins, Dmitrijs Kovaļenko, Kristaps Krištopans, Lauris Lizbovskis un Igors Rajevs.

Paldies. (Starpsauciens: “Kristaps ir.”)

Sēdes vadītājs. Re, kur ir Kristaps, un Rajevs arī bija vēl nupat.

Kolēģi, pārtraukums - pusstunda - līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, ir pulksten 15.31. Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Atgādinu, ka strādājam ar likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums”, otrais lasījums. Turpināsim izskatīt priekšlikumus.

Lūdzu, Bergmaņa kungs!

 

R. Bergmanis. Paldies.

Šajā likumprojektā esam nonākuši līdz 28. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikumam. 20. panta redakcija paredz, ka iesaucamais dienesta veicējs atbrīvojams no darba vai mācībām uz pārbaužu veikšanu un valsts aizsardzības dienesta pildīšanas laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 29. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Paredz 21. panta redakciju: “Valsts aizsardzības dienesta karavīram ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju.” Svarīgi, ka tiem “valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju paaugstinātā apmērā”. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību deleģēts noteikt Ministru kabinetam, un noteikts, ka kompensācija nav pakļauta parādu piedziņai. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 31. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Par 22. panta redakciju. Paredz dzīvošanu kazarmās vai teltīs lauka apstākļos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 32. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums . Paredz valsts aizsardzības dienesta karavīru tiesības uz veselības aprūpi dienesta izpildes laikā, tāpat arī paredz tiesības uz medicīnisko rehabilitāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 33. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo, ja augstskolu studenti izvairīsies no dienesta izpildes, viņiem tāpat dienests tiks aizstāts ar 11 mēnešus garo dienestu atbilstoši jaunā 14. panta otrajai daļai un jau nobalsotajam 20. priekšlikumam, ar ko šis koncepts atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu .

Lūdzu zvanu! Balsosim...

R. Bergmanis. Nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Balsosim par 33. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu, kurš komisijā netika atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 34. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Paredz valsts aizsardzības dienesta karavīru sociālās garantijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 35. - arī aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Par atbildību... par šādas nodaļas izveidi likumprojektā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 36. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Paredz administratīvo sodu iesaucamajiem par neierašanos uz viņiem noteiktajām pārbaudēm - līdz 350 eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 37. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 38. - Mūrnieces kundzes priekšlikums. Likumprojekts ir piepildīts ar jaunām tiesību normām, un ir citāds pantu izkārtojums, tāpēc priekšlikums paredz izslēgt turpmākos, vairs nevajadzīgos pantus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, neapšaubāmi, tad, kad mēs pārņēmām šo likumprojektu no iepriekšējās Saeimas, daudz kas bija jāuzlabo, un ļoti priecājos, ka tik daudz priekšlikumu ir no Aizsardzības ministrijas... ka patiešām uzlabo un skaidro punktus, kurus arī mēs savos priekšlikumos piedāvājam vai nu izņemt, vai skaidrot, jo bija ļoti, ļoti, tā teikt, sliktā kvalitātē uzrakstīts.

Šobrīd noteikti ir daudz labāk, bet ir lietas, ko piedāvā izslēgt, un ir viena lieta, kāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas piedāvā izslēgt arī 28. pantu. Es jums nolasīšu, kas ir 28. pantā: “Valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām.”

Pēc būtības mēs, izslēdzot šo pantu, atņemam to “burkānu”, vienu no tādiem svarīgiem, ko mēs uzskatām par ļoti vajadzīgiem šajā likumprojektā, un arī nākamais mūsu priekšlikums piedāvā vēl vairāk tādus “burkānus”, kas palīdz izlemt par labu brīvprātīgai dalībai dienestā, negaidīt, kad tevi izlozēs, bet jau pēc skolas aiziet un pieteikties dienestam, skaidri zinot, ka pēc tam tev būs arī atbalsts studijām.

Mūsuprāt, šis ir viens no svarīgākajiem “burkāniem”, ko ir vērts atbalstīt, un nedrīkst izslēgt 28. pantu, kas piedāvā dienestu pabeigušajiem valsts finansētas studiju vietas.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Andrejam Vilkam.

A. Vilks (ZZS).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Attiecībā uz 28. pantu. Iepriekš likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” 28.  pantā bija ietverta norma, ka “valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām”. Pašreizējā likumprojekta redakcijā šī norma nav iekļauta. Norma bija loģiska un pilnīgi pamatota. Tās pieņemšana un iedzīvināšana varēja sekmēt ne tikai kvalitatīvu valsts militārā dienesta komplektāciju, bet arī veidot jaunu studentijas kodolu Latvijas augstskolās.

Savukārt minētās normas izslēgšana no likumprojekta nav tālredzīga un pamatota. Kāpēc?

Pirmkārt, jauniešiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, bija ļoti izteiktas perspektīvas un iespējas studēt valsts finansētās studiju vietās augstskolās vai koledžās. Samazinoties cilvēku rocībai pašreizējā laikā, tas, bez šaubām, būtu ļoti noderīgi.

Otrkārt, šādas iespējas varētu rosināt, iespējams, arī iedvesmot jauniešus dienēt valsts aizsardzības dienestā. “Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.” Pēc būtības likumprojekts paredz valsts aizsardzības potenciāla palielināšanu, iesaucot valsts aizsardzības, it īpaši valsts militārajā, dienestā motivētus, fiziski un psihiski veselus, intelektuāli attīstītus jaunus cilvēkus, kuri ne tikai vēlas dienēt, bet arī ir orientēti mācīties un iegūt augstākā līmeņa zināšanas jomās, kur Latvijai tas ir ļoti būtiski.

Treškārt, jaunieši apzinās, ka, nodienējot valsts aizsardzības dienestā 11 mēnešus, viņi varēs ar valsts atbalstu studēt atbilstošās studiju programmās.

Ceturtkārt, vai patiešām finansiālā situācija laikā, kad tika izstrādāts iepriekšējais valsts aizsardzības dienesta likumprojekts, bija sliktāka nekā pašreiz? Apspriežot valsts budžetu 2023. gadam, mēs redzam, ka jaunais budžeta tvērums ir lielāks par 2022. gada budžetu par 16,8 procentiem. Bez šaubām, ka augstskolas varētu veidot specifiskas prasības jeb uzņemšanas noteikumus tiem, kas ir dienējuši valsts aizsardzības dienestā.

Es šajā gadījumā aicinātu deputātus pārdomāt par pantu izslēgšanas pamatotību vai nepamatotību no likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs - deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Prezidij! Saeimas deputāti! Šis ir viens no tiem priekšlikumiem, ko laikam es arī no savas puses mudināšu atbalstīt. Bet - ko es gribēju teikt. Mani nedaudz pārsteidza, ka komisijā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs teicis tādus vārdus: “Aizsardzības ministrijai nav jāstimulē cilvēki valsts aizsardzības dienestam, bet gan jānodrošina valsts aizsardzība.” Tas man bišķiņ nebija skaidrs.

Ko es par šo gribēju teikt? Pilnīgi piekrītu, ka pants ir jāizslēdz, tāpēc ka... jo vairāk būs visādu bonusu cilvēkiem, kas dienēs 11 mēnešus, ilgtermiņā mēs zaudēsim... Viņiem vairs nemaz nevajadzēs pieteikties profesionālajā dienestā, viņi mierīgi varēs aiziet 11 mēnešu nodienēt, dabūt visus savus bonusus, tos pašus, ko dabū cilvēks, kas dienē 10, 15 un 20, un vairāk gadu.

Tā ka šis ir labs... un pareizi, ka to izslēdz.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs, komisijas vārdā...?

R. Bergmanis. Jā, nu, es varētu tikai piebilst, ka komisijas sēdē par šo punktu bija daudz debašu, un tur tika minēts arī skaitlis - 20 miljoni. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Putras kungs un Kola kungs!

R. Bergmanis. Mēs no komisijas nosūtījām vēstules gan Valsts kancelejai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Es ceru, ka būs atbildes, un tad mēs skatīsimies, vai tur kaut kādas izmaiņas vēl var veikt arī trešajā lasījumā, ja tādas būs nepieciešamas. Bet, protams, komisijā arī deputātiem bija jautājumi, kā radās šis skaitlis un no kāda cipara tas ir ņemts.

Tāpēc komisija priekšlikumu atbalstīja, bet mēs ceram, ka saņemsim skaidrojumu, tad varēsim vērot arī, kādas būs iespējas kaut ko mainīt trešajā lasījumā. Bet, kā es teicu, šis priekšlikums šajā gadījumā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 19, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 39. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet tas nav balsojams atbilstoši par 38. priekšlikumu pieņemtajam lēmumam, ar kuru tika izslēgts likumprojekta 28. pants.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums nav balsojams, bet debates ir iespējamas.

Sākam debates.

Debatēs pieteicies Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, kolēģi! Valsts aizsardzības dienests, neapšaubāmi, ir nepieciešams. Es domāju, par to nav šaubu, un mani priecē šodienas vienotība debatēs par fundamentāliem principiem.

Tomēr es līdz galam nevaru saprast, vai mēs vēlamies valsts aizsardzības dienestu radīt ķeksīša pēc, ar tādu lielu patronizācijas elementu, vai tomēr pievēršamies tam nopietni un padarām to par vienlīdz lielu pienākumu un iespēju mūsu jauniešiem.

Tad, protams, mēs gribam redzēt - vai jaunieši grib baidīties no loterijas un iesaukuma, vai tomēr mēs vēlamies, līdzīgi kā Zviedrija, Dānija, Norvēģija, lielā mērā arī mūsu Baltijas kaimiņi, radīt tādu dienestu, kurā jaunieši ir motivēti pieteikties paši. Un šie motivējošie pasākumi... nu, tas nav nekāds morālais kukulis, lai piesaistītu jauniešus, tieši otrādi - motivējošie pasākumi padara aizsardzības dienestu konkurētspējīgāku un līdz ar to labāku, lielāku, stiprāku. Šeit mums jāatsakās no tādas vecmodīgi patronizējošas, es pat teiktu, postpadomju, domāšanas par iesaukumiem un atkal jāpaskatās Rietumu virzienā.

Kad Zviedrija ieviesa līdzīgu dienestu, sākotnēji jauniešu vidū atbalsts bija tikai 27 procenti, pēc tam, kad Zviedrija ieviesa līdzīgus priekšlikumus tiem, ko šodien virza PROGRESĪVIE, atbalsts pieauga līdz 65 procentiem. Uz daudzām pozīcijām šodien ir konkurence, veidojas jauniešu rindas, un šis dienests ir prestižs jauniešu vidū.

Papildus tiem motivācijas instrumentiem, par ko mēs diskutējām jau pie iepriekšējā punkta, es noteikti vēlos akcentēt arī vienu konkrētu priekšlikumu šajā blokā, tas ir, sniegt palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai jau esošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un nodrošināt, ka gan profesionālā dienesta karavīriem, gan tiem, kas pildīs valsts aizsardzības dienestu, šie atlīdzības un sociālā nodrošinājuma jautājumi būtu regulējami, ievērojot tiesiskās vienlīdzības principu - gan vieniem, gan otriem līdzīgi. Un šajā gadījumā mēs vēlamies, lai līdzvērtīgi tiktu paredzētas tiesības arī saņemt, piemēram, garantijas bankas aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, pirmās iemaksas veikšanai.

Tas jebkurā gadījumā būtu ļoti spēcīgs “burkāns”, kā šodien esam runājuši, lai jauniešus motivētu iesaistīties dienestā. Mēs, protams, esam vienisprātis, ka drošība šobrīd ir mūsu pirmā prioritāte, tāpēc man ir prieks, ka mēs visi kopā izmantojam šo laiku gan darbā komisijā, gan šeit, Saeimas sēdēs, lai izlabotu iepriekšējā ministra pēdējā brīdī priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros sagatavoto brāķi un izveidotu tādu dienestu, kurš būtu interesants jebkuram Latvijas jaunietim neatkarīgi no viņa ģimenes un materiālā stāvokļa un dotu iespēju un vienlaikus motivāciju jauniešiem aizstāvēt Latviju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, turpinot iepriekš teikto, šie konkrētie Progresīvo priekšlikumi pasaka to, ko mēs varam darīt... kādas aktivitātes... lai tiešām padarītu šo dienestu, kā jau te minēja, ne tikai par pienākumu, bet arī iespēju gan iegūt svarīgas zināšanas un prasmes, gan, protams, izpildīt pienākumu un vajadzības gadījumā aizstāvēt valsti arī militāri.

Par ko ir šie priekšlikumi?

Viens ir par atbalstu mājokļa iegādei, trīs pārējie ir ļoti svarīgi, manuprāt. Viens, par kuru jūs tikko nobalsojāt, atbalstot ministres priekšlikumu, - izslēgt... valsts apmaksātās studijas. Kolēģi, saprotam, ka, izslēdzot... un neatbalstot konkrēto priekšlikumu (ko mēs piedāvājam) - valsts finansētas studiju vietas gan profesionālās augstākās izglītības, gan bakalaura... gan otrā līmeņa izglītībai, gan maģistra, gan doktorantūras studijām tiem, kas ir pabeiguši dienestu...

Ar šo priekšlikumu mēs pasakām un signalizējam jauniešiem, ka tieši pēc skolas jums ir laiks, varbūt nevajag uzreiz steigties iegūt augstāko izglītību - un tieši tagad ir tas laiks, ko jūs varat veltīt svarīgu pienākumu izpildei un svarīgu prasmju iegūšanai. Un jūs varat būt mierīgi par to, ka pēc tam jūs varēsiet studēt.

Savukārt, ja mēs to neatbalstām, ja nenodrošinām valsts finansētas studijas vai kā otrā priekšlikumā arī nenodrošinām sociālās stipendijas tiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, mēs pēc būtības pasakām to, ka studēt varēs tie, kam ir tādas finansiālās iespējas. Viņi aizies studēt - iekļūs un studēs.

Kā mums šobrīd ir? Mēs zinām, ka budžeta vietu skaits ir ierobežots. Tātad studēs tie, kam ir finansiālās iespējas, un izvairīsies no dienesta. Savukārt tie, kas nevarēs studēt, - viņi nevarēs izvairīties no dienesta, viņi ies un dienēs.

Taču mēs vēlamies, lai aizietu dienēt visi - gan dažādas (pēc iespējas dažādākas) sociālās grupas, gan, protams, ar dažādu finansiālo stāvokli... Lai būtu maksimāli plaša sabiedrības iesaiste.

Tāpēc ar šo priekšlikumu - gan ar valsts finansētām studiju vietām, gan ar valsts finansētu sociālo stipendiju tiem, kas ir pabeiguši dienestu, - mēs motivēsim - visnotaļ motivēsim! - jauniešus pieteikties ātrāk un negaidīt iesaukšanu. Un mēs noteikti sagaidīsim arī labāku, augstāku kvalitāti iesaucamajiem, arī tiem, kuri vēlas pēc tam studēt. Un, es ceru, tā panāksim arī lielāku iesaisti gan no sievietēm, gan no vīriešiem, visiem, kas vēlas pēc tam arī studēt un saņemt garantiju par to, ka tas atbalsts būs.

Vēl viens svarīgs priekšlikums šeit ir arī par iespēju... Šeit trešā sastāvdaļa ir tā, ka karavīram, kas pilda valsts aizsardzības dienestu, ir tiesības bērnu ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē. Manuprāt, arī šis ir ļoti svarīgs priekšlikums. Kā mēs saprotam, mums joprojām visur nav atrisināti rindas jautājumi, un tāpēc arī šis varētu būt ļoti svarīgs “burkāns”, it īpaši tiem, kam jau ir bērni virs pusotra gada vecuma, kā arī likumā paredzēts. Proti, tad tas viens vecāks, kas paliek mājās ar bērnu, varētu būt drošs par to, ka bērnam ir vieta bērnudārzā. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs priekšlikums, lai mēs tiešām varētu parūpēties arī par karavīra ģimenes locekļiem un par bērniem, kuri tajā brīdī ir karavīram, kas pilda valsts aizsardzības dienestu.

Un vēl viens svarīgs priekšlikums, kas skar ģimenes, ir šāds: valsts piešķir apgādājamajam - tieši apgādājamajam! - atbalstu 50 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas, kamēr karavīrs pilda valsts aizsardzības dienestu.

Vēlreiz: stiprināt ģimenes, atbalstīt arī tos, kam ir bērni! Jo, kā te mums saka Šlesera kungs, ir jādzemdē, jādzemdē, jādzemdē. Bet, kurš par tiem bērniem rūpēsies, nevienu neinteresē.

Un mēs pasakām: ja valsts aizsardzības dienesta karavīram ir apgādājamie, tad, kamēr viņš dienē, ir iespēja gan bērnam ārpus rindas tikt bērnudārzā, gan arī iespēja saņemt pabalstu no valsts (50 procenti no minimālās algas).

Visi šie priekšlikumi visnotaļ uzlabotu dienesta kvalitāti, kā arī palielinātu to iesaucamo skaitu, kuri pieteiksies brīvprātīgi.

Lai mums visiem izdodas veikt tiešām motivējošu, kvalitatīvu dienestu! Un lai studentiem nav atņemta iespēja pēc tam saņemt valsts apmaksātas studijas un stipendijas!

Tāpēc aicinu atbalstīt šos priekšlikumus un domāt par vēl motivējošākiem mehānismiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Šajā momentā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Kā jau minēja komisijas priekšsēdētājs...

Bet noteikti uz trešo lasījumu mēs... no savas frakcijas... sagatavosim šo priekšlikumu. Kāpēc tas ir vitāli svarīgs? Es domāju, ka tas ir jāsasaista, piemēram, ar valsts pasūtījuma programmu augstskolām konkrētās nozarēs. Šobrīd mums trūkst darbinieku iekšlietu sistēmā, veselības aprūpē, pedagoģijā, un, iespējams, mēs varam piedāvāt šiem jauniešiem, kas iestājas obligātajā... nevis obligātajā, bet, respektīvi, šajā dienestā uz 11 mēnešiem, ka viņi pēc tā pabeigšanas dabūs budžeta vietas studijām šajās jomās.

Es saku - uz trešo lasījumu mēs noteikti piedāvāsim, kā modernā valodā teiktu, tādu apdeitotu jūsu versiju, bet pašreizējā versijā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Ņemot vērā to, ka mēs arī debašu laikā apspriedāmies, priekšlikums tomēr ir balsojams.

R. Bergmanis. Es vēl no komisijas puses piebildīšu: jā, tas ir balsojams.

Un gribu piebilst arī to, ka Aizsardzības ministrija komisijas sēdē apspriešanas laikā teica, ka viņi uz trešo lasījumu, iespējams, iesniegs kaut kādus priekšlikumus, par kuriem šeit minēja arī Ņenaševas kundze un citi debatētāji. Tāpēc pagaidīsim - sagaidīsim un redzēsim. Viņi apspriež šos jautājumus, to skaitā - arī par bērnudārziem.

Tā ka - redzēsim. Aizsardzības ministrija par to visu domā un apzinās to visu. Tas ir tiešām pareizi - būtu vajadzīgs šāds sociālais atbalsts jauniešiem, kuri izsaka vēlmi šādi kalpot savai valstij.

Lūdzu balsojumu. Taču, kā jau es teicu, šajā gadījumā priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 40. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums.

Tas jautājums jau ir atrisināts 30. priekšlikumā. Ir runa par 21. panta otrās daļas redakciju, kurā attiecīgais formulējums ir ietverts. Tātad priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 41. - frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tas nav balsojams, jo pants ir izslēgts ar lēmumu par 38. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad šis, 41., priekšlikums nav balsojams, jo ar 38. priekšlikumu 35. pants ir izslēgts. Līdz ar to tā grozījumi, kas šeit paredzēti, nav balsojami. Taču debates ir iespējamas.

Atklājam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģes un kolēģi! Šis priekšlikums bija veidots attiecībā uz pirmā lasījuma redakciju, un komisija arī šo mūsu redakciju neatbalstīja.

Paskaidrošu, par ko bija runa. Šis likumprojekta pants paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīram ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi tikai tad, ja ir gūts veselības bojājums, pildot valsts aizsardzības dienestu.

Ņemot vērā, ka dienesta ilgums ir 11 mēneši un plānots, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs mēnesī saņem Ministru kabineta noteikto kompensāciju - dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju -, kas ir vairāk nekā divas reizes zemāka par minimālo algu Latvijā, valsts pienākums tomēr būtu valsts aizsardzības dienesta karavīram nodrošināt līdzvērtīgus veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumus kā profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, tātad - arī visu veidu laboratoriskos, diagnosticējošos izmeklējumus, zobu labošanu, zobu higiēnista pakalpojumus un tā tālāk. Mēs saprotam, ka dienējot var arī zobs sāpēt vai var būt nepieciešami zobu higiēnista pakalpojumi.

Arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumi būtu jāparedz plašākam personu lokam. Šobrīd paredzēts, ka tos saņem tikai tās personas, kas atgriezušās no starptautiskajām operācijām.

Tāpēc mēs pievērsām komisijas uzmanību... mēs pievēršam uzmanību arī šeit... ka valsts aizsardzības dienestā dienējošajiem ir jāsaņem atbilstošs medicīniskais atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Bergmaņa kungs...?

R. Bergmanis. Kā jau es minēju iepriekš, šis, 41., priekšlikums nav balsojams.

42. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Tas attiecas jau uz pārejas noteikumiem. Es to nolasīšu: “Izteikt pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā:

“[..] Pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā tiek īstenots 2023. gada 1. jūlijā.””

Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 43. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Tas paredz izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā: “Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi - vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.” Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 44. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. “Iesaukums valsts aizsardzības militārajā dienestā līdz dienai, kad stājas spēkā Valsts aizsardzības civilā dienesta likums, notiek tikai uz brīvprātības pamata.” Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 45. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Izteikt pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā: “Šajā likumā minētās Aizsardzības ministrijas darbības līdz 2023. gada 1. jūlijam veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība. Lai izvērtētu iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam, Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve šā likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā minētajiem reģistriem un sistēmām līdz 2023. gada 1. jūlijam. Lai izvērtētu iesaucamo veselības stāvokļa atbilstību valsts aizsardzības dienestam, Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve šā likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā minētajām sistēmām un reģistram līdz 2024. gada 1. janvārim.” Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 46. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. “Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. janvārim izdod šā likuma 6. panta otrās daļas 1. punktā minētos noteikumus.” (Ministru kabineta noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un pārbaudes kārtību.) Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 47. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums.

Sistēmiski šī norma šeit iederas un ir atbilstoša, tomēr komisija uz trešo lasījumu plāno integrēt valsts aizsardzības civilā dienesta regulējumu šajā likumā. Šī norma skan šādi: “Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. jūnijam iesniedz Saeimai Valsts aizsardzības civilā dienesta likuma projektu.”

Un te es jums jau, man liekas, debašu laikā teicu, ka šobrīd Aizsardzības ministrija izvērtē un, iespējams, uz trešo lasījumu, kā jau es teicu, tiks integrēti šie civilās aizsardzības... visi nepieciešamie labojumi šajā likumā, bet šis konkrētais priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 48. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. “Šā likuma 3. panta pirmās daļas 3. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.” Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. Un noslēdzošais - 49. - aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. “Līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Tā kā nedrīkst sarunāties ar zāli, es vienkārši gribu palūgt Bergmaņa kungu: ja sanāks, profesionāli palabojiet mani, citādāk JAUNAJAI VIENOTĪBAI... pēdējā rindā... galīgi nav izpratnes par to, ko mēs runājam. (Starpsaucieni.)

Man ir mazākais jautājums... vismazākais... no visām šīm debatēm... Tātad sanāk ļoti vienkārši: turīgi vecāki varēs deklarēt savus bērnus ārzemēs, savos ārzemju īpašumos, piemēram, Spānijas dzīvoklī. Un, kā mēs runājām komisijā, bērns var, protams, turpināt, paldies dievam, dzīvot Latvijā, mācīties Latvijā, strādāt Latvijā, bet formāli būs piereģistrēts Spānijā, un šādā veidā viņš nebūs vispār sasniedzams. Tanī momentā pat Nacionālā apvienība uzprasīja, vai tiešām tā ir realitāte, ka cilvēks fiziski atrodas šeit, bet formāli Spānijā un neviens viņam neko nevar padarīt.

Manā skatījumā, mums te ir vislielākais sociālais risks: cilvēki, kuriem ir nauda, turpinās mācīties, strādāt, pelnīt naudu, bet tie cilvēki, kuriem ar naudu nav tik labi kā varbūt jums, - viņu bērni ies dienēt. Atkal tāda maza “kabatiņa”, maza izeja, kā var saglabāt bagāto bērnus, tā teikt. Un sociāli nenodrošinātajiem - aiziet karot, vai ne?

Nu dīvaini! Nu priekš kam mēs to darām atkal? Priekš sevis vai... priekš kam? Kāds ir attaisnojums šādai rīcībai?

Nu, manā skatījumā, nesmuki, nepareizi. Kārtējo reizi sūtām sabiedrībai signālu, ka ir izredzētie un ir pārējie.

Neatbalstīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs...?

R. Bergmanis. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 10, atturas - nav. Tātad 49. priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 11, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. 2. marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 2. martam.

Paldies, Bergmaņa kungs, par šo ziņojumu.

Tālāk (Starpsauciens.)... Jā, jā.

R. Bergmanis. Ir deviņi pavadošie likumprojekti, un turpināsim... Šajā paketē...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms sākam skatīt pavadošos likumprojektus, man jūs jāinformē par deputātu iesniegumiem.

Deputāti Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Jānis Vucāns, Andris Bērziņš un Kristaps Krištopans lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 16. februāra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 48. punktu - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto lēmuma projektu “Par piekrišanu 14. Saeimas deputāta Aināra Šlesera krimināllietas turpmākai iztiesāšanai” – pirms darba kārtības 39. punkta. Deputāti, vai jums ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtības 48. punkts tiek pārcelts un tiks skatīts pirms 39. punkta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2023. gada 16. februāra sēdes darba kārtību un pārcelt 54. punktu - likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā - kā nākamo jautājumu pēc 38. punkta - likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” izskatīšanas otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Agnese Krasta, Juris Viļums, Ainars Latkovskis un Jurģis Klotiņš lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 16. februāra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 56. punktu - likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” - pirms darba kārtības 39. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ņemot vērā to, ka visi izteiktie lūgumi paredz pārcelt pirms darba kārtības 39. punkta, tie tiek sarindoti tādā secībā, kādā es tos nupat nosaucu, secīgi.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. (Starpsaucieni.)

Tūliņ... Man šķiet, vēl nav ievadīts līdz galam, ja? Grozījumi...? Pirmajam būtu jābūt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtajam lēmuma projektam. (Pauze.)

Tātad darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 14. Saeimas deputāta Aināra Šlesera krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 2023. gada 8. februāra sēdē izskatīja Rīgas apgabaltiesas lūgumu par piekrišanas sniegšanu krimināllietas turpmākai iztiesāšanai pret 14. Saeimas deputātu Aināru Šleseru, kuram apsūdzība izvirzīta saskaņā ar Krimināllikuma 177. pantu.

Uzklausījusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi, kā arī deputātu Aināru Šleseru, komisija vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par piekrišanu 14. Saeimas deputāta Aināra Šlesera krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. (Starpsauciens.)

Pirmo reizi var runāt piecas minūtes, otrajā reizē - divas. Tātad - piecas plus divas...

Vai jūs vēlaties apvienot runas laikus?

Deputāti neiebilst, tātad jums ir septiņas minūtes, Šlesera kungs.

A. Šlesers (LPV).

Paldies.

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Šī tiesvedība ir uzsākta pirms nepilniem diviem gadiem, un pirmajā instancē - Ekonomisko lietu tiesā - tiesa mani ir pilnīgi attaisnojusi. Es aicinu ļaut turpināt iztiesāšanu. Un arī es pats balsošu “par”.

Tagad, izmantojot to, ka man vēl ir atlicis laiks, es gribu par lietas būtību nedaudz aprunāties. Pēdējā laikā mēs esam dzirdējuši masu medijos... Latvijas Televīzijā “Panorāmā” bija viens sižets, kur uzņēmējs Andris Ramoliņš sniedza interviju un stāstīja, kādā veidā pret viņu ir safabricēta lieta. Un ir bijušas aizturēšanas, ir aizturēti kaut kādi VID darbinieki, un tur arī tagad notiek process.

Bet par ko ir runa? Par to, ka Latvijā diemžēl arī notiek lietu fabricēšana. Mēs zinām to, ka ir bijuši arī citi politiķi pašvaldībās, tādi kā Egils Helmanis, kurš savā laikā... 11 gadus arī tika tiesāts un beigās visās instancēs attaisnots.

Gribu atgādināt, ka 2011. gadā arī pret mani bija... es biju persona, pret kuru bija uzsākts kriminālprocess, es nebiju apsūdzētais, bet man bija tāds statuss. Tā laika KNAB vadība paziņoja Latvijas Televīzijā, masu medijos, ka Šlesers principā jau ir vainīgs, viņa vaina ir atzīta un viņš ir notiesāts. Pagāja pieci gadi, un šī lieta klusām tika izbeigta. Un tā ažiotāža - ar ko tā sākās? Kā jūs atceraties, bija pat Saeimas atlaišana, kad tā laika prezidents Zatlers izmantoja iespēju - tā kā viņam nebija pietiekami daudz balsu, lai viņu pārvēlētu, izsludināja...

Tātad runa ir par to, ka Latvijā tādi procesi diemžēl ir bijuši, un, kā es teicu, tas lielais pomps, ar ko bija sākusies tā lieta, izbeidzās klusi, klusi, un mediji tam nepievērsa uzmanību. Pēc tam - tad, kad tādi personāži kā Jurašs, Bordāns un vēl viena sieviete, kuru vārdā nesaukšu, jo viņas vairs nav, nolēma iet politikā, - viņi atkal uzsilda veco zupiņu un uztaisa parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai saprastu, kāpēc šī lieta tika izbeigta.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija visu izvērtēja. Tur piedalījās arī prokurors Leja. Un vienā no reizēm, kad arī mani uzaicināja, es uzdevu jautājumu prokuroram, vai tiešām ir tā, ka šajā lietā viss bija pareizi, vai tomēr tur bija sagrozīti fakti. Prokurors Leja teica, ka, jā, diemžēl KNAB informāciju ir sagrupējis, kā saka, ļoti selektīvi. Un rezultātā lieta beidzās.

Bet kāpēc es runāju par to? Tāpēc, ka tad, kad man uzrādīja apsūdzību šajā lietā, kurā esmu jau attaisnots, es griezos pie Saeimas, pie visām frakcijām pagājušajā Saeimā, un lūdzu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, jo mana apsūdzība bija par to laiku, kad es biju politiķis, runa ir par 14 gadus seniem notikumiem - par to, kas notika 2009. gadā. Kāpēc es gribēju parlamentārās izmeklēšanas komisiju? Tāpēc, ka šajā lietā fakti bija pilnīgi sagrozīti, jo tiesvedība, kas notiek par noslēgtajiem līgumiem saistībā ar ciparu televīziju, tika noslēgti 2009. gada 30. martā - tad, kad es biju opozīcijas deputāts, es nebiju valdībā. Tā bija Valda Dombrovska, VIENOTĪBAS valdība, kuras laikā tika noslēgti šie līgumi. Un mani grib tiesāt par to, kas notika citas valdības laikā! Godmaņa valdība krita 2009. gada 12. martā. Kāpēc es to saku? Prokuroram datumiņi sajuka.

Un, ja jūs izlasītu to spriedumu pirmajā instancē, ko tiesnesis ir uzrakstījis, - tam prokuroram jau sen būtu jāaiziet prom. Tur skaidri pateikts, ka prokurors informāciju vāc selektīvi, daudz kas ir paslēpts arhīvā, daudz kas tiek izmantots “aiz matiem pievilkts”. Bet, kā jau es teicu, Ekonomisko lietu tiesa - tā bija tā tiesa, kuru izveidoja Jurašs ar Bordānu, un tika teikts, ka ātri visi tiks notiesāti. Tie nav tikai vārdi.

Ejot uz vēlēšanām, bija tāda Jaunā konservatīvā partija, kura savā avīzē teica, kurus cilvēkus vajag notiesāt, ka cīņa pret oligarhiem jāturpina, mans uzvārds tur bija - tūlīt, tūlīt tiesāsim. Kur ir šie cilvēki? Viņu vairs nav. Bet viņi tajā laikā, kad Bordāns bija tieslietu ministrs un Jurašs bija politikā kā deputāts, stāstīja, kurus notiesās. Un, ja viņu izveidotā tiesa mani ir attaisnojusi, tad jūs saprotat, kāds ir pamats šai lietai.

Līdz ar to es tiešām gribu, lai šī lieta pēc iespējas ātrāk tiktu iztiesāta, un es teikšu vēl vairāk. Man minūtē diemžēl nesanāks izstāstīt visu, bet būtība ir tāda, ka šajā konkrētajā lietā pēc 14 gadiem prokurors man grib uzlikt naudas sodu - lai jūs saprastu. Un es, protams, neesmu piekritis, es neesmu atzinis to, es nevaru uzņemties atbildību par līgumiem, kuri bija noslēgti citas valdības laikā. Es tiešām gribu, lai šī tiesvedība pēc iespējas ātrāk... tiek iztiesāta. Un es ceru, ka tādi gadījumi, kad tieslietu ministri vai premjeri, vai prezidenti, vai kas kopā ar vienu vai otru tiesībsargājošo institūciju - prokuratūru vai ko - izmanto šos resursus, lai apkarotu citus... lai tādi nenotiek, lai tas nenotiek! Lai tiesa iet savu gaitu, lai tiesneši dara savu darbu, lai spriež verdiktu, bet es neesmu piekritis samaksāt šo naudas sodu, tāpēc ka es nevaru būt atbildīgs par to, kas notika laikā, kad es biju opozīcijas deputāts.

Tā ka paldies, aicinu balsot “par”, un es arī balsošu “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas kaut ko piebilst?

E. Zivtiņš. Kolēģi, gribēju vērst jūsu uzmanību uz to, ka, uzklausot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi, tika diskutēts arī jautājums par to, vai šādos gadījumos ir nepieciešama Saeimas atļauja. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka nākotnē vajadzētu tiešām padomāt... pieņemsim, kā viņš minēja, - tanī gadījumā, ja kāds cilvēks ir jāarestē, tad skaidrs, ka ir jāprasa, bet, ja krimināllieta ir ierosināta, pirms cilvēks ir tapis par Saeimas deputātu, tad principā viņu vajadzētu mierīgi iztiesāt līdz kaut kādai konkrētai stadijai.

Tā ka vienkārši vēršu jūsu uzmanību un konkrēto... komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 14. Saeimas deputāta Aināra Šlesera krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Atgriežamies pie sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakardienas, 15. februāra, sēdē izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja tā turpmāku virzību otrajam lasījumam.

Uz otro lasījumu tika saņemti 18 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 2. - deputāta Meļņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens.) Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Meļņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - nav. Priekšlikums netika atbalstīts.

J. Patmalnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. Tika atbalstīts, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Tātad 3. - Juridiskā biroja - priekšlikums atbalstīts un deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J. Patmalnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 6. - deputāta Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Arī 7. - klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 11. - klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 13. - klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 14. - klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 15. - deputāta Kulberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 17. - klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies ziņotājam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” pirmajā lasījumā. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā -referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs dzīvojam trauksmainā laikā, un diemžēl tā trauksme ir ne tikai Ukrainā, bet arī šeit, pie mums. Un viena no lielākajām trauksmēm mums ir cīņa ar dzērājšoferiem. Katru dienu tiek konfiscētas apmēram no trim līdz desmit automašīnām... tātad šiem ir tās lielās promiles. Un tas arī uzliek tādu nepamatoti lielu slogu mūsu administratīvajam aparātam un noslogo ne ar to, ar ko vajadzētu nodarboties. Jāsaprot arī vēl kāda lieta - dzīvība ir samērojama ar pieejamiem resursiem.

Komisija uzskata - jo ātrāk mēs piegādāsim konfiscētos transportlīdzekļus, jo lielāku iespēju dosim kādam no karavīriem vai civilajiem iedzīvotājiem.

Līdz ar to komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms būtu jābalso par steidzamības noteikšanu.

 Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

E. Zivtiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Prezidij! Deputāti! Esmu pilnībā “par” par šo likumprojektu, bet gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka esošā sistēma, ka dzērājšoferiem tiek atņemtas automašīnas, nestrādā pareizi un neizmanto pareizo praksi, kāda jau ir ieviesta.

Šobrīd tiek veikta cenu aptauja, kuras process ir necaurspīdīgs, cenu nevar redzēt, mašīnas neaiziet par maksimālo vērtību, kāda tā varētu būt, jo gala cenu neredz, un arī dalībnieki, kas aptaujā piedalās, neredz, un piedalīties arī ir apgrūtinoši. Var būt pat situācija, ka nosauc cenu viens eiro, bet mašīna var maksāt divus tūkstošus eiro un šī mašīna arī aiziet par vienu eiro.

Neizprotams ir tas, ka eksistē jau izsoļu sistēma, tātad esoša vietne ta.gov.lv, kuru izmanto Zvērināto tiesa, Maksātnespējas kontroles dienests, “Valsts nekustamie īpašumi”, pašvaldības, “Possessor”, bet mēs kaut kā šo sistēmu neizmantojam.

Tāpēc ir laba ideja - šīs dzērāju mašīnas likt lietā, atbalstīt ukraiņus. Un ir svarīgi, ka Ministru kabinets nodod Ukrainai automašīnas, kuras ir derīgas un vajadzīgas, nevis tās, kas ir salauztas, sadauzītas, nederīgas. Un šeit būtu vērtīgi izmantot “Twitter konvoju”, kas varētu šīs mašīnas kvalitatīvi nodot līdz galam tiešajiem lietotājiem, kam tās ir nepieciešamas.

Un tikmēr man ir lūgums izstrādāt līdz galam šo sistēmu, kas būtu caurspīdīga, ar maksimālu rezultātu un izmantotu aukcionu sistēmu, kas ir atvērta un publiska.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pirms daudziem gadiem, es atceros, šeit, Saeimā, tika debatēts, ko darīt ar dzērājšoferiem. Tai laikā manis pārstāvētā partija nāca ar iniciatīvu, ka viņus vajag kaut kādā veidā izolēt no sabiedrības, kaut vai uz 15 dienām. Tad laikam tā bija - tik daudz tās dienas bija noteiktas. Un kas mani pārsteidz - neskatoties uz to, ka cilvēkus var aizturēt, viņi saņem sodu, viņiem atņem (Starpsauciens.)... jā... viņiem atņem visu...

Tēma ir tāda,  jo šodien priekšlikums ir par to, ko darīt ar šīm mašīnām. Un es atbalstu to, ko teica Kulberga kungs. Es domāju, ka tiešām ir jāatrisina... jāpieņem lēmums un tās mašīnas labāk sūtīt prom. Ja cilvēki atkārtoti lieto alkoholu un sēžas pie stūres, viņi ir bīstami sabiedrībai, līdz ar to... kā var savādāk cīnīties? Nu tad tās mašīnas ir jāatņem, un, ja kāds uzskata, ka pēkšņi kāds rīkosies nepareizi... šajā gadījumā Ukraina ir tikai risinājums, kas tiek piedāvāts.

Es saprotu, ka tās mašīnas jau tik daudz ir aizturētas, ka nezina, kur likt. Tā ka, es domāju, tas, ko teica kolēģis Kulbergs, ir jāatbalsta un jāvirzās uz priekšu. Tie, kas nevar braukt nedzērumā, lai tad viņi pārvietojas ar tramvaju.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Es saprotu, ka arī šo likumprojektu mēs... laikam būs aicinājums atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā. Bet šeit varbūt priekšdienām - šis likumprojekts vienā vai citā veidā pārskatāmā nākotnē noteikti varētu arī tikt vērts vaļā. Un mēs tomēr negribētu uz Ukrainu sūtīt jebkādu transportlīdzekli, arī tādu, kas droši vien... liela daļa dzērājšoferu izmanto transportlīdzekļus, kam vispār nav izieta tehniskā apskate... un tā tālāk. Un tādus nosūtīt uz Ukrainu diez vai mēs gribētu... mūsu, jā, atbalstītājiem.

Nē, tā ideja, ko mums vajadzētu darīt, - mūsu bruņotajiem spēkiem poligonā noteikti ir vajadzīgi arī kustīgi mērķi, pa kuriem trenēties gan ar prettanku ieročiem... un es (Starpsaucieni. Smiekli.)... nē, es tiešām... jūs varat smieties, bet šādus transportlīdzekļus, kurus ar vinču poligonā velk noteiktā virzienā... vai tas ir zemessargiem (Starpsaucieni.)... vai tas ir zemessargiem vai citiem trenēties pa kustīgiem mērķiem īstenībā ir absolūti apsverama ideja.

Un tas jautājums, ko darīt ar pēc tam sabombardētiem vai satriektiem, iznīcinātiem šādiem transportlīdzekļiem - mums ir metāllūžņu pārstrādes uzņēmumi, un tos otrreizējai pārstrādei... tas arī saiet varbūt ar PROGRESĪVO mērķiem par aprites ekonomiku tajā skaitā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Man prieks, ka mums debates ir iegājušas tādā jautrā virzienā, bet es domāju, ka mēs šajā likumprojektā nedrīkstam novirzīties no galvenā.

Šajā gadījumā nav tik būtiski, kam auto ir atņemts, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka šie auto pēc iespējas mērķtiecīgi un pēc iespējas labā stāvoklī nonāk Ukrainā un palīdz cilvēkiem, kad tur tiešām ir vajadzīga palīdzība.

Paldies arī “Twitter konvojam”, kurā cilvēki, pēc būtības Latvijas iedzīvotāji, paši ziedo savas mašīnas vai, tā teikt, sametas kopā un iegādājas mašīnas. Es zinu, ka arī pierobežā dzīvojošie cilvēki, konkrēti arī manā pagastā... kungi kopā izveidoja WhatsApp grupu, savāca finansējumu, nopirka vienu apvidus auto un nosūtīja to uz Ukrainu. Tāpēc es ceru, ka arī šīs automašīnas kalpos godam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst? Ja ne (Starpsaucieni.)... Vēlas piebilst? Nevēlas piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas dienu Saeimas sēdē.

E. Zivtiņš. Ņemot vērā šī jautājuma steidzamību, komisijā priekšlikumu termiņš netika noteikts un komisija atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešajai daļai lūdz izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanas.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz skatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā šobrīd un tagad. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Paldies, Zivtiņa kungs, par ziņojumu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Kā jau minēju, šie ir pavadošie dokumenti vienā paketē, kas iet kopā ar likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 8. februāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirms otrā lasījuma.

Otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. 2. marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 8. februāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” pirms otrā lasījuma.

Tika izskatīti pieci priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 4. - iekšlietu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu vai priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Komisija šā gada 8. februāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pirms otrā lasījuma.

Tika saņemts viens priekšlikums. To iesniedza Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Vienīgais priekšlikums izskatīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Šā paša gada 8. martā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā lasījumā.

Arī šim likumprojektam tika iesniegts viens priekšlikums. Tas ir aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Vienīgais priekšlikums izskatīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Arī likumprojektu “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” pirms otrā lasījuma komisija izskatīja 8. februārī.

Un arī šim likumprojektam tika iesniegts viens priekšlikums. To iesniedza aizsardzības ministre Mūrnieces kundze. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. Vienīgais priekšlikums izskatīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Raimonds Bergmanis.

Kolēģi, informēju, ka nupat esmu saņēmis vēstuli no labklājības ministres Evikas Siliņas par to, ka, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 95.¹ panta pirmo daļu, tiek atsaukts 3., 5. un 6. priekšlikums.

Lūdzu, Bergmaņa kungs, ziņojiet par priekšlikumiem.

R. Bergmanis (AS).

Komisija 8. februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirms otrā lasījuma.

Tika iesniegti seši priekšlikumi, bet, kā jau jūs dzirdējāt, trīs priekšlikumi tika atsaukti.

Tātad sākam izskatīt priekšlikumus.

1. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. - labklājības ministres Siliņas kundzes priekšlikums ir atsaukts.

4. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā guva atbalstu un tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. - labklājības ministres Siliņas kundzes priekšlikums ir atsaukts.

Arī 6. - labklājības ministres Siliņas kundzes priekšlikums ir atsaukts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 8. februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” pirms otrā lasījuma.

Likumprojektam tika iesniegts viens priekšlikums. To iesniedza aizsardzības ministre Mūrnieces kundze. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Vienīgais priekšlikums izskatīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā -referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Komisija šā gada 8. februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirms otrā lasījuma.

Tika iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 6. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā arī guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 7. - aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Un 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 8. februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2023. gada 2. marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 2. martam.

R. Bergmanis. Paldies Saeimai par jautājumu ļoti operatīvu izskatīšanu un likumprojekta atbalstīšanu. Gaidām priekšlikumus uz trešo lasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Bergmaņa kungs, par kvalitatīvo ziņojumu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (96/Lp14), kuru iesnieguši deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis, Daiga Mieriņa, Armands Krauze un Harijs Rokpelnis, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (168/Lp14), kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Kolēģi, vēlos jūs informēt par abu likumprojektu izskatīšanas kārtību. Referents komisijas vārdā ziņos par abiem likumprojektiem, tad būs iespējamas debates par abiem likumprojektiem kopā, un pēc tam mēs balsosim vispirms par likumprojektu, kuru komisija lūdza noraidīt, tad par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu un pēc tam par atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, ar kuru tiek rosināts izslēgt no likuma normām prasību, ka ar 2023. gada 1. maiju ID karte ir primārais personu apliecinošs dokuments.

Pašlaik likumā noteikts, ka no 1. maija tikai personas apliecība būtu obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, bet pasi kā personu apliecinošu dokumentu varētu izmantot pēc izvēles.

Komisija, izskatot deputātu iesniegto likumprojektu, vienojās, ka likumā būtu saglabājama prasība par personas apliecības obligātu saņemšanu personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, taču paredzot saprātīgu risinājumu šī mērķa sasniegšanai, ievērojot gan personas iespējas šo pienākumu īstenot, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iespējas nodrošināt šā pakalpojuma sniegšanu, proti, arī saprātīgos termiņos. Līdz ar to komisija vienojās izstrādāt alternatīvu likumprojektu un šo noraidīt.

Ņemot vērā to, ka situācija ir ļoti aktuāla, komisija vienojās par nepieciešamību izstrādāt alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Komisijas izstrādātais likumprojekts paredz atteikties no 1. maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai. Komisijas izstrādātie likuma grozījumi paredz, ka personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai līdz 2023. gada 30. aprīlim izsniegta tikai pase, pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Prasību par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēros, līdz beidzies pases termiņš.

Aicinu Saeimu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un pieņemt alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 96/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Atgādinu, ka komisija šo likumprojektu aicināja noraidīt.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 72, atturas - 16. Likumprojekts nav atbalstīts.

Komisija lūdz tās izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam noteikt steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 168/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Alternatīvais likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 168/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

D. Mieriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir trīs dienas - 19. februāris. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 23. februāra sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumi otrajam, galīgajam, lasījumam iesniedzami līdz 19. februārim, un likumprojektu skatīsim Saeimas 23. februāra sēdē.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2023. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 61, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija... Nē, nē, kaut ko es ne to... Komisija šā gada 15. februāra sēdē izskatīja minēto Ministru kabineta lēmuma projektu un to atbalstīja.

Mēs uzklausījām iekšlietu ministru... Un es pastāstīšu arī par situāciju, kāda šobrīd ir uz robežas, kā arī to, kāpēc lēmuma projekts ir jāatbalsta arī Saeimai. Ministru kabinets to atbalstīja, jo situācija tiešām ir pietiekami kritiska. Tas, ka Polijas pusē šī robeža šobrīd ir jau izbūvēta un arī Lietuvas pusē pastāvīgā robeža tiek jau diezgan veiksmīgi izbūvēta, vēl vairāk palielina šo risku, un, protams, tas, ka norit karadarbība un ka šis ir hibrīdkara elements, ko izmanto, apdraudot mūsu valsts robežu, - šie argumenti bija pietiekami nopietni, lai arī Saeimas tiešā komisija šo lēmuma projektu atbalstītu.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Paldies. Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es būšu lakonisks. PROGRESĪVIE šoreiz vēl atbalstīs lēmuma projektu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz robežas. Es gan vēršu uzmanību uz to, ka brīdī, kad... vismaz šajā gadījumā... ārkārtējā situācija uz robežas noslēgsies, tā būs bijusi spēkā gandrīz divus gadus. Tā nav normāla situācija. Es arī atgādināšu, ka Tieslietu ministrija tomēr bija norādījusi uz iebildumiem.

Es uzskatu, ka mums ir bijušas visas iespējas izdarīt mājas darbus savā pusē. Es dzirdēju baumas, ka Ārlietu komisija apsver iespēju doties uz šo vietu, lai iepazītos ar situāciju tuvāk. Es ceru... un patiesībā jebkuram no mums, ja būtu iespēja turp doties, tas būtu jādara. Ņemot vērā tomēr situācijas nopietnību, es uzskatu, ka nākamajos trijos mēnešos, kamēr šī ārkārtējā situācija ir spēkā, mums beidzot būtu nepieciešams pabeigt fiziskās struktūras izbūvi, lai mēs varam nodrošināt savas valsts drošību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?

R. Bergmanis. Lai būtu tiešām korekti - kā šeit tika minēts par šo laiku -, arī Tieslietu ministrijas pārstāvji piedalījās komisijas sēdē, un arī viņi vērsa uzmanību uz to, bet viņi atbalstīja šo lēmuma projektu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

Līdz ar to, protams, tiks meklēti risinājumi, lai tos varētu nākotnē atrisināt. Rītdien mums šeit Saeimā būs tikšanās ar Lietuvas Seima Ārlietu komisijas un Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas vadītājiem un droši vien arī šis jautājums tiks risināts un pārspriests.

Protams, tiek meklēti risinājumi, kā šo situāciju atrisināt, bet šinī gadījumā aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu, jo šī tiešām ir pietiekami augsta riska situācija.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2023. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 61, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie, godātie deputāti! 2023. gada 10. janvārī Saeima saņēma 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu”. Šā gada 8. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja uz biežiem ceļu satiksmes negadījumiem tirdzniecības vietu stāvlaukumos.

Pārstāvis skaidroja, ka autostāvvietu izmēri ir novecojuši un tie vairs neatbilst mūsdienu auto izmēriem. Viņš informēja, ka Igaunijā jau ir palielināti minimālie autostāvvietas platumi pie tirdzniecības centriem līdz 2,7 metriem un, iesniedzēju ieskatā, arī Latvijā būtu jāpalielina minimālie autostāvvietas izmēri, kā arī jaunbūvējamās stāvvietās jāveic autostāvvietu izvietošana skujiņas formā.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Satiksmes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji norādīja, ka, lai arī stāvvietu izmēri būtu pārskatāmi, izmaiņas nevarētu attiecināt uz visām stāvvietām, jo tās ir ļoti dažādas, piemēram, pie lielveikaliem vai pie mazāka izmēra veikaliņiem, kur iepirkuma ratiņus vispār neizmanto.

Eksperti pauda viedokli, ka piesardzīgi jāvērtē lielāka autostāvvietu izmēra obligāta noteikšana, ievērojot sabiedrības vēlmi pēc plašākas apzaļumošanas un autocentrisma mazināšanas. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvji pauda atbalstu iniciatīvai, bet, Latvijas Tirgotāju asociācijas ieskatā, obligāta autostāvvietu lieluma palielināšana varētu radīt nepamatotus zaudējumus mazajiem veikaliņiem un, iespējams, arī dzīvojamo namu iedzīvotājiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja ekspertus un nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāku virzību un tās nodošanu Ministru kabinetam padziļinātai izvērtēšanai un ziņojuma sagatavošanai. Ziņojums Saeimai jāiesniedz līdz 2023. gada 31. decembrim, un tajā, ņemot vērā iesaistīto pušu viedokļus un intereses, ietverams komplekss risinājums iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos, kas veicinātu drošāku transportlīdzekļu novietošanu publiskajās autostāvvietās.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Neskrāpē mašīnu - prasi lielāku stāvvietu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, man jums ir jāziņo, ka esam izskatījuši visus šodienas darba kārtības jautājumus (Aplausi.) un esam ļoti savlaicīgi iekļāvušies laikā, jo pulksten 17.00 sāksies atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es jūs informēšu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputāti Petraviča, Zivtiņš, Krištopans, Liepiņa un Jencītis ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par valsts pārbaudījumiem skolēniem ar bēgļa statusu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputāti, lūdzu, palieciet savās vietās! Sēde vēl nav beigusies. Tā beidzas ar vārdiem “sēde slēgta”. Šlesera kungs... Šlesera kungs (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)... Šlesera kungs, sēde vēl nav beigusies!

Deputāti Simanovska, Rasima, Šuvajevs, Ņenaševa un Švinka ir iesnieguši jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Kādas sankcijas paredzētas Latvijas Republikas pašvaldības amatpersonai par sazināšanos ar Eiropas Savienības sankcijām pakļautu fizisku personu un darbībām, kas vērstas uz šai personai piederošu mākslas darbu publiskas izstādīšanas organizēšanu Latvijas teritorijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ārlietu ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotā komandējuma dēļ, savukārt iekšlietu ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Deputāti Šuvajevs, Ābrama, Švinka, Rasima un Ņenaševa ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par prioritāro pasākumu diskusijām valsts budžeta likumprojekta ietvaros”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi šīsdienas jautājumu un atbilžu sēdē.

Tāpat informēju, ka deputāti Ramona Petraviča... Šlesera kungs, lūdzu mirkli... Šlesera kungs, lūdzu mirkli uzmanības! Sēde tūlīt beigsies.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš un Kristaps Krištopans ir iesnieguši jautājumu veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par līdz šim veikto un šogad plānoto Covid-19 vakcīnu iepirkumu”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Tagad, lūdzu, vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 95 deputāti, nav reģistrējušies pieci deputāti: Juris Jakovins, Dmitrijs Kovaļenko, Lauris Lizbovskis, Ramona Petraviča un Igors Rajevs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pasludinu sēdi par slēgtu.

Veiksmīgu vakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas ziemas sesijas 8. sēde
2023. gada 16. februārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 141/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 408, 408A)
- Priekšlikumi	- dep. D. Mieriņa (par)
	- dep. A. Labucis (pret)
Par likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 142/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 409, 409A)
- Priekšlikumi	- dep. D. Mieriņa (par)
	- dep. I. Līdaka (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 143/Lp14) (Dok. Nr. 412, 412A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 144/Lp14) (Dok. Nr. 413, 413A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” (Nr. 145/Lp14) (Dok. Nr. 414, 414A)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 146/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 419, 419A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 148/Lp14) (Dok. Nr. 429, 429A)
Par likumprojektu “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem” (Nr. 149/Lp14) (Dok. Nr. 430, 430A)
Par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā” (Nr. 150/Lp14) (Dok. Nr. 431, 431A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 151/Lp14) (Dok. Nr. 432, 432A)
Par likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 153/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 443, 443A)
- Priekšlikums	- dep. G. Kūtris (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā” (Nr. 154/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 444, 444A)
Par likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 155/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 445, 445A)
- Priekšlikums	- dep. A. Bērziņš (par)
- Par balsošanas motīviem	- dep. M. Jencītis
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 156/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 446, 446A)
- Priekšlikums	- dep. K. Melnis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 157/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 447, 447A)
- Priekšlikums	- dep. A. Brakovska (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 158/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 448, 448A)
- Priekšlikums	- dep. H. Rokpelnis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 159/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 449, 449A)
- Priekšlikums	- dep. L. Kļaviņa (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 160/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 450, 450A)
- Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. J. Viļums (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 161/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 470, 470A)
- Priekšlikums	- dep. A. Šuvajevs (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 162/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 471, 471A)
- Priekšlikums	- dep. K. Briškens (par)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 163/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 472, 472A)
- Priekšlikums	- dep. S. Ābrama (par)
Par likumprojektu “Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā” (Nr. 164/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 473, 473A)
- Priekšlikumi	- dep. A. Ņenaševa (par)
	- dep. I. Brante (pret)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 165/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 474, 474A)
- Priekšlikums	- dep. E. Cepurītis (par)
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns
	- dep. A. Kubergs
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 166/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 475, 475A)
- Priekšlikums	- dep. J. Simanovska (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 167/Lp14) (Dok. Nr. 486)
Par darba kārtību
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Kolam 2023. gada 9. februārī (Dok. Nr. 468., 611.1.8/4-2-14/23)
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Grasbergam 2023. gada 9. februārī (Dok. Nr. 469., 611.1.8/4-3-14/23)
Lēmuma projekts “Par deputāta Iļjas Ivanova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” (139/Lm14) (Dok. Nr. 453)
Lēmuma projekts “Par deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas” (Nr. 140/Lm14) (Dok. Nr. 454)
Lēmuma projekts “Par deputāta Iļjas Ivanova ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 141/Lm14) (Dok. Nr. 455)
Lēmuma projekts Par deputātes Svetlanas Čulkovas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (142/Lm14) (Dok. Nr. 456)
Lēmuma projekts “Par Elvija Vēbera apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 143/Lm14) (Dok. Nr. 479)
- Ziņo	- dep. A. Deksnis
Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. J. Vucāns (par)
Par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu pie operatīvā rīcības plāna sagatavošanas vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē” (Nr. 2/P14) (Dok. Nr. 452)
- Motivācija	- dep. A. Rosļikovs
Par pieprasījumu zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nekavējošu rīcību piena nozares glābšanai” (Nr. 3/P14) (Dok. Nr. 476)
- Motivācija	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 44/Lp14) (3.lasījums) (Dok. Nr. 442)
- Ziņo	- dep. J. Patmalnieks
Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 117/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 358, 416)
- Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
- Debates	- dep. V. Krištopans
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 118/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 359, 417)
- Ziņo	- dep. S. Čulkova
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 31/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 457)
- Ziņo	- dep. J. Simanovska
- Debates	- dep. J. Simanovska
	- dep. I. Līdaka
	- dep. V. Pleškāne
	- dep. J. Simanovska
	- dep. J. Simanovska
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. V. Pleškāne
	- dep. E. Cepurītis
	- dep. V. Pleškāne
	- dep. J. Simanovska
	- dep. J. Simanovska
	- dep. K. Briškens
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums” (Nr. 67/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 458)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
- Debates	- dep. G. Liepiņš
	- dep. A. Sprūds
	- dep. E. Zivtiņš
Paziņojums
	- dep. J. Viļums
	- dep. R. Kols
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
- Debates	- dep. V. Pleškāne
	- dep. A. Šlesers
	- dep. D. M. Daugavietis
	- dep. A. Rosļikovs
	- dep. V. Valainis
	- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs J. Eglīts
	- dep. R. Kols
	- dep. E. Zivtiņš
	- dep. I. Rajevs
	- dep. A. Butāns
	- dep. A. Krasta
	- dep. A. Vilks
	- dep. L. Rasima
	- dep. A. Ņenaševa
	- dep. J. Dombrava
	- dep. Č. Batņa
	- dep. J. Simanovska
	- dep. V. Pleškāne
	- dep. A. Ņenaševa
	- dep. E. Zivtiņš
	- dep. L. Matisone
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. G. Kūtris
	- dep. L. Rasima
	- dep. J. Simanovska
	- dep. A. Šlesers
	- dep. A. Švinka
	- dep. A. Rosļikovs
	- dep. E. Zivtiņš
	- dep. A. Rosļikovs
	- dep. E. Zivtiņš
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
- Debašu turpinājums	- dep. A. Ņenaševa
	- dep. A. Vilks
	- dep. E. Zivtiņš
	- dep. K. Briškens
	- dep. A. Ņenaševa
	- dep. Č. Batņa
	- dep. A. Švinka
	- dep. A. Rosļikovs
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 14. Saeimas deputāta Aināra Šlesera krimināllietas turpmākai iztiesāšanai” (Nr. 137/Lm14) (Dok. Nr. 440)
- Ziņo	- dep. E. Zivtiņš
- Debates	- dep. A. Šlesers
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 89/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 491)
- Ziņo	- dep. J. Patmalnieks
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 167/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 486)
- Ziņo	- dep. E. Zivtiņš
- Debates	- dep. A. Kulbergs
	- dep. A. Šlesers
	- dep. R. Kols
	- dep. J. Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 167/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 486)
- Ziņo	- dep. E. Zivtiņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 68/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 459)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 69/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 460)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 70/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 461)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 71/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 462)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” (Nr. 72/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 463)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 73/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 464, 464A)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 75/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 465)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 76/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 466)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 77/Lp14) (2.lasījums) (Dok. Nr. 467)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 96/Lp14) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 292, 488) un Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 168/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 488)
- Ziņo	- dep. D. Mieriņa
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2023. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 61, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 145/Lm14) (Dok. Nr. 484)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
- Debates	- dep. A. Šuvajevs
Lēmuma projekts “Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Neskrāpē mašīnu – prasi lielāku stāvvietu” turpmāko virzību” (Nr. 136/Lm14) (Dok. Nr. 439)
- Ziņo	- dep. E. Zivtiņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu R. Petravičas, L. Liepiņas, A. Šlesera, E. Zivtiņš Edmunda un K. Krištopana jautājumu veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par līdz šim veikto un šogad plānoto Covid-19 vakcīnu iepirkumu” (Nr. 29/J14)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi
Datums: 16.02.2023 09:13:24 bal001
Par - 41, pret - 37, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (141/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:17:54 bal002
Par - 44, pret - 37, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (142/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:19:35 bal003
Par - 45, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (146/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:26:57 bal004
Par - 44, pret - 42, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (153/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:27:39 bal005
Par - 44, pret - 41, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iesniegumu likumā (154/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:31:32 bal006
Par - 44, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (155/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:38:54 bal007
Par - 41, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (156/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:42:37 bal008
Par - 42, pret - 1, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (157/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:46:44 bal009
Par - 43, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (158/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:50:56 bal010
Par - 43, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (159/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 09:58:16 bal011
Par - 44, pret - 8, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (160/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 10:03:45 bal012
Par - 43, pret - 2, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (161/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 10:08:27 bal013
Par - 42, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (162/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 10:14:52 bal014
Par - 42, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (163/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 10:21:41 bal015
Par - 43, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā (164/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 10:27:30 bal016
Par - 43, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (165/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 10:28:11 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.02.2023 11:06:48 bal018
Par - 38, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (166/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.02.2023 11:09:39 bal019
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Iļjas Ivanova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (139/Lm14)

Datums: 16.02.2023 11:10:20 bal020
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (140/Lm14)

Datums: 16.02.2023 11:11:03 bal021
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Iļjas Ivanova ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (141/Lm14)

Datums: 16.02.2023 11:11:41 bal022
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Svetlanas Čulkovas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (142/Lm14)

Datums: 16.02.2023 11:13:19 bal023
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Elvija Vēbera apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (143/Lm14)

Datums: 16.02.2023 11:25:03 bal024
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (44/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:29:03 bal025
Par - 85, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (117/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:30:27 bal026
Par - 85, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (118/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:37:56 bal027
Par - 12, pret - 70, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:40:12 bal028
Par - 10, pret - 69, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:49:02 bal029
Par - 10, pret - 69, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:50:06 bal030
Par - 3, pret - 68, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:51:07 bal031
Par - 10, pret - 68, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:51:39 bal032
Par - 10, pret - 68, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:55:11 bal033
Par - 10, pret - 67, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:58:54 bal034
Par - 10, pret - 66, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 11:59:19 bal035
Par - 10, pret - 61, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 12:00:06 bal036
Par - 11, pret - 69, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 12:03:23 bal037
Par - 10, pret - 69, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 12:08:50 bal038
Par - 11, pret - 71, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 12:09:21 bal039
Par - 20, pret - 63, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 12:11:23 bal040
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 12:28:28 bal041
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.02.2023 13:58:22 bal042
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 14:39:20 bal043
Par - 10, pret - 74, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 14:44:55 bal044
Par - 20, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 14:45:38 bal045
Par - 68, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 14:52:47 bal046
Par - 72, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 14:58:46 bal047
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 14:59:15 bal048
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.02.2023 15:33:45 bal049
Par - 10, pret - 68, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 15:42:25 bal050
Par - 51, pret - 19, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 15:53:23 bal051
Par - 33, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:02:00 bal052
Par - 72, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:02:29 bal053
Par - 77, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:15:29 bal054
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 14.Saeimas deputāta Aināra Šlesera krimināllietas turpmākai iztiesāšanai (137/Lm14)

Datums: 16.02.2023 16:16:46 bal055
Par - 16, pret - 67, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (89/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.02.2023 16:18:51 bal056
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (89/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.02.2023 16:21:02 bal057
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (167/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:28:18 bal058
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (167/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:29:11 bal059
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (167/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.02.2023 16:30:17 bal060
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (68/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:32:05 bal061
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (69/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:33:14 bal062
Par - 74, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (70/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:34:20 bal063
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (71/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:35:32 bal064
Par - 76, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā (72/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:37:32 bal065
Par - 74, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (73/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:38:45 bal066
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (75/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:40:40 bal067
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (76/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:41:50 bal068
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (77/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:45:58 bal069
Par - 1, pret - 72, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (96/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:46:35 bal070
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (168/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:47:10 bal071
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (168/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.02.2023 16:51:45 bal072
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2023.gada 1.februāra rīkojumu Nr.61, ar kuru grozīts 2021.gada 10.augusta rīkojums Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (145/Lm14)

Datums: 16.02.2023 16:55:19 bal073
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Neskrāpē mašīnu – prasi lielāku stāvvietu” turpmāko virzību (136/Lm14)

Datums: 16.02.2023 16:56:05 bal074
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

16.02.2023.

9.00

11.00

13.30

15.30

17.00