Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas piecpadsmitā (ārkārtas) sēde
2023. gada 16. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Labrīt! (Pauze.)
Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! (Zālē troksnis.) Es saprotu, ka visi ir priecīgi, viens otru ieraugot.
Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 16. novembra ārkārtas sēdi.
Rajeva kungs, Rajeva kungs! Cienījamie kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.) Paldies.
Sākam izskatīt šī gada 16. novembra ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā mums ir likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā. (Zālē troksnis.)
Kolēģi, tiešām būšu pateicīga, ja būs mazliet klusāk. Vēlreiz visiem paldies.
Par procedūru. Vēlos atgādināt, ka, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam...”... Nacionālā apvienība, paldies... drusciņ... toni klusāk.
Tātad vēlos atgādināt, ka, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un ar to saistītos likumprojektus pirmajā lasījumā, vispirms aicināšu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju ziņot par Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem. Tad, ņemot vērā komisijas izteikto lūgumu, balsosim par steidzamības noteikšanu katram likumprojektam.
Pirms balsojuma par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” par katru likumprojektu. Pēc balsojuma par steidzamības noteikšanu visiem likumprojektiem uzsāksim debates.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam deputātiem debates ir atļautas nevis par katru likumprojektu, bet par visu likumprojektu pakotni kopumā. Balsošana par likumprojektu atbalstīšanu pirmajā lasījumā notiks par katru likumprojektu atsevišķi.
___
Tagad dodu vārdu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram.
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Godātie ministri! Godātie klātesošie! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi... budžetu 2024., 2025. un 2026. gadam, komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu, uzklausījusi neatkarīgās institūcijas, komisija ir uzklausījusi Fiskālās disciplīnas padomi, vairākkārt uzklausījusi Finanšu ministriju un arī nozaru ministrijas, kuras bija nepieciešams uzklausīt.
Es gribu pateikt lielu paldies komisijai par ļoti saspringto un rūpīgo darbu pie šī likumprojekta. Gribu pateikt paldies visām nozaru komisijām (ja tā varētu teikt), kuras izskatīja savu nozaru budžetus un sniedza savu atzinumu par budžetiem. Kolēģi, skaitļus es nesaukšu, tie ir ļoti lieli, es domāju, šodien jūs šos skaitļus dzirdēsiet daudzkārt.
Līdz ar to es aicinu diskutēt par šo budžetu, aicinu pēc diskusijām atbalstīt gan steidzamību, gan likumprojektus pirmajā lasījumā.
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Vispirms mums jābalso par steidzamību.
Kolēģi, pirmais likumprojekts – “Grozījumi Sporta likumā”, pirmais lasījums.
Runāt “par” vai “pret” nav pieteicies neviens.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 29, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums. Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Runāt “par” vai “pret” neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 29, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 28, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 29, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 13, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 29, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 29, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais ir likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 12, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Nākamais likumprojekts – “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 33, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
___
Pārējam pie likumprojektu izskatīšanas.
Un pirmais... un pirmais likumprojekts... Ā, uzsākam debates. Es atvainojos, jā.
Uzsākam debates.
Debatēs pirmā ir pieteikusies Ministru prezidente Evika Siliņa.
E. Siliņa (Ministru prezidente).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti, klātesošie! Šis ir pirmais manas valdības sastādītais budžets, un decembrī ir sagaidāms Saeimas balsojums, un ar to noslēgsies šīs valdības pirmais darba cēliens.
2024. gada budžeta projekts ir tapis koleģiālā komandas darbā, pēc būtības diskutējot par to, kurām prioritātēm pašlaik visvairāk ir nepieciešami papildu piešķirtie līdzekļi 783 miljonu eiro apmērā. Šis ir drošības un ilgtspējas budžets.
Man ir jautājuši: par drošību tā kā ir skaidrs, bet kas ir ilgtspēja? Par ieguldījumiem valsts ilgtspējā es uzskatu papildu investīcijas gan izglītībā, gan veselības aprūpē, jo tās ir jomas, bez kurām ir grūti iedomājama Latvijas kā ilgtspējīgas valsts Eiropas Savienībā attīstība. Šie ieguldījumi ir būtisks priekšnoteikums tam, lai mūsu cilvēki gribētu dzīvot Latvijā un palikt šeit.
Bet vispirms tomēr par drošību. Valsts aizsardzība un suverenitāte ir mērķi, kas stāv pāri visam, un tiem jāstāv pāri arī ierastajam koalīcijas un opozīcijas dalījumam, tāpēc esmu pateicīga katram deputātam, kurš atbalstīja iepriekšējā Saeimā un arī šajā atbalstīs mūsu aizsardzības izdevumu pakāpenisko pieaugumu līdz 2,4 procentiem no IKP, nākamgad to palielinot vēl... un iegūstot 2027. gadā 3 procentus.
Ukrainas tauta turpina taisnīgo cīņu pret valsts okupantiem, un jārēķinās, ka Krievijas karš Ukrainā var būt ilgstošs. Mēs gatavojamies arī turpmākām Krievijas un Baltkrievijas vadošā režīma provokācijām un hibrīdapdraudējumiem gan uz mūsu robežām, gan kibertelpā, gan informatīvajā vidē. Mēs uz to nenoskatāmies, bet aktīvi darbojamies, nepārtraukti uzlabojot Latvijas spēka struktūru un dienestu kapacitāti un to gatavību reaģēt. Tāpēc aizsardzības izdevumiem esam paredzējuši arī papildu līdzekļus, lai nākamgad jau pabeigtu žoga uz austrumu robežas izbūvi, bet pēc tam turpinātu aprīkot un modernizēt robežapsardzības infrastruktūru.
Budžeta projektā paredzēts un turpmākajos gados būs papildu finansējums gan Valsts policijas darbiniekiem, gan ugunsdzēsējiem, gan robežsargiem un citu dienestu darbiniekiem, lai arvien vairāk palielinātu mūsu dienestu kapacitāti. Ir plānoti arī papildu ieguldījumi kiberaizsardzībā. Un jāpiemin arī aktīvais darbs starptautiskajā vidē, ko veic mūsu augstākās valsts amatpersonas un ārlietu un aizsardzības resori, lai panāktu visu veidu atbalsta turpināšanu Ukrainai un pieaugošu NATO valstu karavīru klātbūtni pie mums, Latvijā. Tāpēc mēs attīstīsim savas valsts kā uzņemošās valsts infrastruktūru un esam gatavi uzņemt vēl lielāku daudzumu sabiedroto valstu spēku.
Mēs esam spēruši gana drosmīgu soli, lemjot daudz jaudīgāk attīstīt Latvijas vietējo militāro industriju, iesaistoties militāro preču attīstībā un ražošanā, un šim mērķim mēs vēlamies veidot valsts uzņēmumu, kas sadarbosies ar vietējiem privātajiem ražotājiem, kā arī darbosies kopā ar ārvalstu kompānijām tādā veidā, lai Latvija iekļūtu munīcijas ražošanas starptautiskajās piegādes ķēdēs. Šādā veidā mēs stiprināsim gan savas, gan Eiropas, gan savu sabiedroto valstu aizsardzības spējas. Protams, tādā veidā mēs veicināsim arī ekonomisko aktivitāti Latvijā.
Par konkurētspēju. Ekonomikas jomā vēlamies celt konkurētspēju, orientējoties uz eksportu un produktivitāti. Arī Eiropas Savienības ietvaros pašlaik lielākais izaicinājums pēc drošības ir globālās konkurētspējas nostiprināšana. Vēlos atgādināt, ka Latvija turpina piemērot nulles procentu likmi peļņai, ko uzņēmumi iegulda atpakaļ savā attīstībā.
Jaunie “Sadales tīkla” tarifi radīja nesamērīgu pieaugumu mājsaimniecību rēķinos, un valdība to atrisināja jau šogad un arī nākamgad ir paredzējusi, ka būs risinājums mājsaimniecībām. Taču es vēlos uzsvērt, lai mēs atceramies, ka šie jaunie tarifi bija īpaši gaidīti uzņēmēju vidū, jo tas samazina viņu izmaksas biznesam. Kopējās biznesa izmaksas ir samazinājušās, un uzņēmumi vairs nekompensē izdevumus, kurus maksāja kādreiz par mājsaimniecībām.
Tāpat no Eiropas Savienības fondiem 2024. gada budžetā ekonomikai kopumā būs pieejami 1,6 miljardi eiro. Manuprāt, tas ir gana iespaidīgs skaitlis, lai mēs varētu teikt, ka tas ir vēsturiski gana liels finansējums, kas sekmēs uzņēmējdarbību un valsts ekonomiku kopumā. Valdība strādā, lai šis finansējums reāli nonāktu Latvijas tautsaimniecībā, īstenojot nozīmīgus energoefektivitātes, transporta attīstības, zinātnes un inovāciju projektus, kā arī cita veida pasākumus, lai uzlabotu mūsu publisko infrastruktūru, sociālo aprūpi un arī mājokļu pieejamību, kas ir tiešām ļoti aktuāla problēma Latvijā.
Tāpat budžeta projektā ir paredzētas jaunas speciālās programmas gan inovācijām, gan eksportspējas attīstībai un tā sauktajiem jaunuzņēmumiem jeb start-up ekosistēmai. Tādējādi mēs noteikti veicināsim uzņēmējdarbību, kas rada jaunu pievienoto vērtību pati, nevis tikai paļaujas uz Eiropas fondu līdzekļiem.
Rezumējot. Mums ir uz uzņēmumu attīstību vērsta nodokļu politika. “Sadales tīkla” tarifi ir kļuvuši uzņēmumu konkurētspēju veicinoši. Un mums Eiropas Savienības fondu finansējuma apjoms ir gana ievērojams, lai papildus paredzētās programmas inovācijām un eksportspējai būtu tiešām adekvātas.
Vienlaikus varu solīt, ka valdība turpinās strādāt, lai veicinātu konkurētspēju, jo darāmā patiešām ir daudz. Ļoti būtisks virziens ir daudz apspriestā birokrātijas mazināšana. Mums ir idejām bagāti, radoši cilvēki, bet nav noslēpums, ka pārregulācija, lēns saskaņošanas process starp ministrijām un pārmērīgi papīru kalni ir tas, zem kā reizēm tiek apraktas spožas biznesa idejas. Tā nav problēma tikai Latvijā, arī mūsu kolēģi Eiropā cīnās ar šīm pašām problēmām. Tikko, esot neformālajā Eiropas Padomes sēdē, ar kolēģiem apspriedām, ka arī viņi saskaras ar ļoti līdzīgām lietām un meklē risinājumus.
Tāpēc es esmu aicinājusi ministrijas nākt klajā ar priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai, un viena no pirmajām lietām, ko mēs esam apsprieduši, ir papildu investīcijas tieši nekustamā īpašuma attīstībā, mazinot birokrātiju tieši šajā jomā. Mums nepieciešams vairāk cilvēku, kuri nebaidās riskēt, kuri uzdrošinās radīt jaunus projektus, strādāt jaunās nišās un kļūt par Latvijas inovāciju līderiem. Bez eksperimentēšanas, radošuma un lielākas elastības diez vai tas notiks. Latvijai ir izcils potenciāls, lai attīstītu vēja enerģijas un ūdeņraža tehnoloģijas, atjaunojamo energoresursu jomu. Un nesen izveidotās un šeit, Saeimā, veidojot... ļoti karsti apspriestās Klimata un enerģētikas ministrijas stiprināšana, es domāju, dos tādu labu papildu atspērienu.
Tāpat arī valsts pārvaldē mums ir jācīnās ar tādu sentimentu, ka visdrošāk ir neko nedarīt, neuzņemties atbildību, jo tad jau mēs nekļūdīsimies un arī nesaņemsim sodu. Manuprāt, svarīgākais ir rezultāts, nevis process, un to es arī vēlos šajā valdībā parādīt kā valdības vadītāja un aicinu savus ministrus (un man ir pārliecība, ka ministri to redz) arī tādā veidā organizēt valdības darbu, jo valsts politiskajā vadībā ir vajadzīga spēja uzdrīkstēties un pieņemt drosmīgus lēmumus. Ticiet man, es labi zinu, ka politiski tas ne vienmēr uzreiz atmaksājas labākos reitingos, bet tieši iešana uz priekšu ar lēmumiem, nevis nepārliecināta mīņāšanās uz vietas ir tas, kas reizēm nepieciešams veiksmes stāstam. Un man nav bail.
Izglītība. Mēs kā valsts konkurējam ne tikai par biznesa nišām, bet arī par saviem cilvēkiem, īpaši par jauniešiem, kuriem ir visvieglāk reizēm pārcelties uz dzīvi ārpus, ja viņi neredz perspektīvu šeit, Latvijā. Mērķis ir droša valsts, kurā bērni var redzēt savu un savu bērnu nākotni gan šodien, gan pēc 10, 20 gadiem un vairāk. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir vajadzīga kvalitatīva izglītība un pieejama veselības aprūpe, kas nav ekstra vai bonuss, bet gan būtisks priekšnoteikums.
Jūs šodien arī balsojāt par “Grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Manuprāt, ja mēs nedomājam par bērniem šodien, par mūsu jauniešiem šodien, mums nebūs iespējams ieguldīt investīcijas nākotnē, jo tieši viņi ir tie, kas veidos mūsu valsti nākotnē. Tieši tāpēc lielākais papildu finansējums ir paredzēts šīm jomām.
Ieguldījumi mūsu valsts ilgtspējā. Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju mēdz dēvēt par problēmu ministrijām, bet reizēm arī pat par problēmnozarēm. Vai mēs apzināmies, ka šajās jomās ir problēmas? Jā, mēs to ļoti labi apzināmies, mēs tās redzam, un tās redz arī mūsu pacienti, tās redz skolēni un vecāki. Tāpēc mēs vēlamies šajās nozarēs īpaši ieguldīt papildu finansējumu, kas ir nepieciešams, lai būtu attīstība. Tāpēc finansējuma palielināšana un sistēmiskas izmaiņas ir tās, kuras no gada uz gadu ir gaidītas. Bet šajā budžetā tās ir arī apsolītas un ieguldītas, lai vecāki bez bažām varētu sūtīt bērnus uz skolu un lai pacienti ietu pie ārsta, zinot, ka saņems nepieciešamo aprūpi saprātīgā termiņā.
Es pozitīvi vērtēju to, ka par budžeta prioritātēm mēs spējām vienoties valstiski, starp koalīcijas partneriem nebija deķa vilkšanas, mums bija kopīga izpratne, ka esošajā situācijā veselības aprūpē un izglītībā patiešām ir jāiegulda būtisks finansējums, lai mēs izkustētos no vietas un ietu uz priekšu.
Vienlaikus valdības ministri virza, protams, arī reformas, lai šīs sistēmas kalpotu mūsu iedzīvotāju vajadzībām, jo tikai ar finansējumu vien nepietiek, tur ir vajadzīgs diezgan liels darbs.
Valdības mērķis ir, lai ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīvesvietas būtu nodrošināta kvalitatīva izglītība, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Tātad ikvienai skolai ir jābūt spēcīgai skolai. Pašlaik nozares ministrija Andas Čakšas vadībā strādā, lai sakārtotu skolu tīklu un radītu jaunu, vienkāršotāku, saprotamāku skolu finansēšanas modeli, nosakot, ka līdzīga veida skolas saņem līdzīga apmēra finansējumu.
Tāpat ar papildu finansējumu stiprināsim augstāko izglītību un zinātni, un šajā budžetā mēs esam īpašas programmas veltījuši tieši STEM jomām, lai jaunieši un skolēni varētu sākt interesēties par šīm jomām, bet arī lai mēs apmācītu pedagogus, ka viņiem būtu papildu zināšanas, kā ieinteresēt jauniešus. Pašlaik paredzētais finansējuma palielinājums šīm jomām nav vēl pietiekams. Vienlaikus tas ir daudzu ilgi gaidīts solis pareizajā virzienā.
Par veselību. Veselības aprūpei šajā budžetā ir paredzēts lielākais finansējuma pieaugums, un kopējais veselības budžets būs pietuvojies diviem miljardiem eiro. Vienlaikus līdz ar finansējumu veselībai valdība nodrošinās slimnīcu stiprināšanas plāna ieviešanu un jaunu vadības modeli. Skatos uz ministru Hosamu Abu Meri... lai veselības aprūpes sistēmas centrā būtu pacients. Un man ir pārliecība, ka mūsu ministrs zina, kā panākt to, lai centrā patiešām būtu pacienta intereses, lai pacients veselības aprūpes iestādē saņemtu gan nepieciešamo informāciju, gan nepieciešamo palīdzību saprātīgā termiņā. Papildu finansējums plānots pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, mazinot rindas, tai skaitā arī rindas uz onkoloģiskajiem pakalpojumiem. Mēs jau esam papildinājuši kompensējamo zāļu sarakstu, iekļaujot tajā jaunas zāles, ko ļoti gaida mūsu pacienti. Mēs to darām pakāpeniski, bet pamazām tiešām jaunās zāles, kas parādās, tiek iekļautas arī kompensējamo zāļu sarakstā.
Es domāju, ka Latvijā ir lieliski ārsti, mediķi, un mums vienkārši viņu pakalpojumi ir jāpadara pieejamāki. Mums ir jāveicina uzlabojumi sistēmā, lai tā kļūtu pacientam draudzīgāka, un uz to arī šajā budžetā mēs vērsām lielāko uzmanību.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem visā šajā ir demogrāfija. Kopumā pasākumu kopums demogrāfijas veicināšanas iniciatīvu finansējumam ir pieaudzis par 30 miljoniem eiro, ja salīdzinām ar pagājušo gadu. Papildu līdzekļi ir paredzēti bērnu aizsardzības un atbalsta centra stiprināšanai, un es ļoti ceru, ka tiešām izdosies veidot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju par tādu iestādi, kas spēj palīdzēt krīzē, spēj palīdzēt izglītības iestādēm, spēj palīdzēt sociālajiem dienestiem, jo mums ir ļoti svarīgi tie bērni, kas diemžēl reizēm tiek mētāti pa sistēmu. Mēs viņus pazaudējam, ja nespējam laikus konstatēt tās cēloņsakarības, kāpēc bērni no ģimenēm bēg, kāpēc bērni mētājas no vienas institūcijas uz otru. Un mums šajā jomā noteikti un steidzami ir vajadzīgi uzlabojumi.
Mums ir papildu pieci miljoni eiro, lai palielinātu pabalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, un gandrīz par četriem miljoniem eiro ir palielināts atbalsts mācību līdzekļu iegādei, par ko arī runāja iepriekš pedagogi. Par trim miljoniem palielināts stipendiju fonds studijām bērniem no daudzbērnu ģimenēm, un ir ieviesti braukšanas maksas pakalpojumi bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
Noteikti vēlos pieminēt taisnīguma atjaunošanu pret mūsu senioriem. Ilgi apspriesta lieta – piemaksu atjaunošana par darba stāžu līdz 1995. gadam, 2012. gadā to pārtrauca maksāt finanšu trūkuma dēļ, un šobrīd mēs esam paredzējuši, ka no nākamā gada trīs gadu periodā pakāpeniski mēs šīs piemaksas atjaunosim. Tātad tie, kuri ir aizgājuši pensijā un ir strādājuši līdz 1995. gadam, pakāpeniski saņems atkal šīs piemaksas.
Un pats pēdējais – vēlos teikt paldies gan Finanšu ministrijas, gan arī citu ministriju darbiniekiem, gan savai valdības komandai, kas sagatavoja 2024. gada valsts budžeta projektu, vēlos arī pateikt paldies pašvaldībām par konstruktīvu sadarbību un konstruktīvām sarunām, tāpat arī mūsu nevalstiskajiem sadarbības partneriem, kas ir ieguldījuši savu artavu, arodbiedrībām, dažādiem uzņēmēju pārstāvjiem un nevalstiskajam sektoram... arī Saeimas deputātiem par to, ka atbildīgi, es ceru, izvērtēsiet, uzlabosiet valdības sagatavoto piedāvājumu un spēsiet skatīties pāri pozīcijas vai opozīcijas vērtējumam.
Es aicinu deputātus atbalstīt 2024. gada budžeta projektu, atbalstīt lielākas algas policistiem, glābējiem, pedagogiem, mediķiem un atbalstīt pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus mūsu pacientiem un kvalitatīvāku izglītību mūsu bērniem.
Es vēlos, lai Latvijas iedzīvotāji būtu veselāki, izglītotāki un – pats galvenais – lai mēs visi būtu drošībā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (finanšu ministrs).
Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”, kas šodien tiek nodots Saeimas izvērtēšanai un apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Taču vēl pirms detalizētas diskusijas par likumprojekta saturu es vēlos runāt par tā izstrādes kontekstu un ilgtermiņa izaicinājumiem.
Latvija jau teju 20 gadus ir pilnvērtīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un pilnībā paļaujas uz to, ka kolektīvās drošības un ekonomiskās sadarbības sistēma veicina mūsu labklājību un aizsargā mūs gan ikdienā, gan krīzēs. Līdzdalība Eiropas Savienībā un NATO ir pamats, uz kura kopā ar pārējām dalībvalstīm mēs būvējam savu nākotni, ieguldām demokrātiskās un vispārcilvēcīgās vērtībās. Krievija, uzsākot asiņaino agresiju pret Ukrainu, ir atgriezusi karu Eiropas kontinentā un destabilizējusi drošības situāciju visā pasaulē. Saeimas un valdības pienākums un atbildība, ņemot vērā šo sarežģīto kontekstu, ir nodrošināt stabilu un ilgtermiņa valsts attīstību, tādēļ valdība ir sagatavojusi un iesniegusi parlamentā drošības un ilgtspējas budžetu.
Ekonomiskā nenoteiktība, ģeopolitiskā nestabilitāte, hibrīdkara apdraudējums, kā arī nesavtīgs atbalsts Ukrainai lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu. Un galvenais budžeta sagatavošanas naratīvs ir drošība. Lai nodrošinātu valsts bruņoto spēku kaujas spējas, budžetā ir iestrādāts īpašs mehānisms aizsardzības izdevumu pakāpeniskam pieaugumam līdz 3 procentu līmenim jau 2027. gadā, nākamgad aizsardzības izdevumiem sasniedzot 2,5 procentus no IKP.
Nākamā gada valsts budžets atbalsta arī valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu IKP pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu. Visu šo mērķu sasniegšanai būtiskas ir investīcijas, īpaši – investīcijas cilvēkkapitālā. Tas nozīmē – samazināt ievainojamību sektoros, kas līdz šim bijuši nepietiekami finansēti, bet no kuriem ir atkarīga mūsu valsts ilgtspējīga attīstība, tostarp cilvēkdrošība, veselība, izglītība un zinātne. Cilvēkkapitāls ir būtisks faktors ekonomikas izaugsmei. Tikai ar zināšanām un prasmēm apveltīti un veseli valsts iedzīvotāji var veicināt valsts ekonomisko izaugsmi, kāpināt uzņēmumu konkurētspēju, paplašināt eksporta iespējas, ražot sarežģītākus produktus un sniegt pakalpojumus starptautiskajos tirgos.
Par galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem šajā budžetā. Latvijas ekonomika šogad turpina uzrādīt izcilu noturības līmeni, pateicoties Latvijas uzņēmumu spējai pielāgoties kompleksai, mainīgai ārējai videi. Lai gan šogad tiek prognozēta recesija – mīnus 0,2 procenti –, Eiropas Komisijas aktualizētās rudens prognozes Latvijai 2024. gadā uzrāda 2,4 procentu izaugsmi, kas ir divas reizes lielāka nekā eirozonai kopumā un augstāka nekā vairākumā Eiropas valstu, piemēram, par 0,5 procentiem augstāka nekā Igaunijai, 2,2 procentiem augstāka nekā Zviedrijai vai par 1,6 procentiem augstāka nekā Vācijai. Savukārt divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9 procentu apmērā.
Galvenais makroekonomiskais izaicinājums – augstais inflācijas līmenis – šogad samazināsies līdz 10 procentiem un 2024. gadā noslīdēs līdz 2,2 procentiem, vidējā termiņā tuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam inflācijas mērķim. Nākamajos divos gados tiek prognozēts inflācijas līmenis 2,5 un 2,3 procentu apmērā. Sagaidāms, ka inflācijas procesu stabilizēšanās rezultātā Eiropas Centrālā banka varētu koriģēt savu monetāro politiku, dodot tik svarīgo atelpu eirozonas kopējai ekonomikai.
Spriedze nodarbinātībā nākamajos gados saglabās zemu bezdarba līmeni aptuveni 6,5 procentu apmērā un strauju vidējās darba algas pieaugumu no 1524 eiro 2023. gadā līdz vismaz 1806 eiro 2026. gadā. Šāds vidējās darba algas pieaugums nodrošinās iedzīvotājiem pirktspējas atgūšanu pēc augstas inflācijas gadiem un turpinās nodrošināt iekšējo patēriņu, kā arī stabilus ienākumus pašvaldībām. Vienlaicīgi algu līmeņa kāpums paātrinās izmaiņas uzņēmējdarbībā, skaidri iezīmējot, ka Latvija vairs nav zemu algu valsts, un uzņēmumu konkurētspējas priekšrocības eksporta tirgos aizvien izteiktāk sakņosies darbinieku zināšanās, efektīvos un automatizētos procesos, ērtos digitālos risinājumos un pētniecībā, kā arī zināšanu ietilpīgos produktos un pakalpojumos.
Zinātņu universitāšu un augstskolu loma, apgādājot ekonomiku ar augstas raudzes speciālistiem, kļūst īpaši nozīmīga. Valdības un sociālo partneru kopējā dienaskārtībā ir atrast efektīvus risinājumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai Latvijā. Mūsu mērķis ir saglabāt vismaz 900 tūkstošus nodarbināto Latvijā. 2023. gadā Latvijā nodarbināti ir tikai 887 tūkstoši iedzīvotāju – pie zemākā nodarbinātības līmeņa Baltijā – ap 64 procentiem no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. Visaugstākais nodarbinātības līmenis Baltijā ir Igaunijā – 69 procenti, Lietuvā – 66,2 procenti. Jāņem vērā, ka, salīdzinot ekonomiskās aktivitātes līmeni pēc iegūtā izglītības līmeņa, vērojama sakarība – jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāks nodarbinātības aktivitātes līmenis. Visaugstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis ir iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, bet viszemākais – ar pamatizglītību vai zemāku izglītības pakāpi. Tieši tāpēc šogad ar budžeta likumprojekta palīdzību ieviešam izdevīgāku iespēju darba devējiem atbalstīt augstākās izglītības iegūšanu saviem darbiniekiem. Esmu apņēmies kopā ar sociālajiem partneriem jau 2024. gadā strādāt pie tālākiem izaugsmi veicinošiem un nevienlīdzību mazinošiem darbaspēka izmaksu konkurētspējas risinājumiem.
Ekonomikas izaugsmes virzītājspēki šogad un nākamgad būs investīcijas. Investīciju apjomi šogad varētu palielināties par 6,1 procentu. To stimulēs Eiropas Savienības fondu un Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums, kā arī “Rail Baltica” projekta realizācijas uzsākšana, veicinot būvniecības sektora aktivitātes atgūšanos.
Turpmākajos gados investīciju izaugsme būs mērenāka, 2024. gadā pieaugot par 3,1 procentu un turpmākajos gados – vidēji par 4 procentiem gadā. Būtiska valdības prioritāte ir privātā kapitāla piesaistīšana mājokļu programmas īstenošanai. Ilgtspējīgu investīciju nodrošināšanai maksimāli jāveicina privātā kapitāla piesaiste, panākot privātā kapitāla piesaisti uz vienu ieguldīto publisko eiro vismaz trīs privātā kapitāla eiro.
Eksporta dinamiku ietekmēs Latvijas tirdzniecības partneru ekonomiskā aktivitāte, kas 2023. gadā ir vājinājusies, un Latvijas eksports saglabāsies iepriekšējā gada līmenī. Prognozēts, ka 2023. gadā eksports attiecībā pret IKP būs aptuveni 63 procenti, savukārt jau 2024. gadā, atjaunojoties izaugsmei eirozonā, eksporta pieaugums sāks atjaunoties un pieaugs vismaz par 3,7 procentiem. Līdzīga dinamika gaidāma arī vidējā termiņā. Tas mūs tuvina vidējā termiņa mērķim – panākt valsts eksportu attiecībā pret IKP 85 procentus.
Sabalansētam vidēja termiņa budžetam ir svarīga stabila ekonomikas izaugsme. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem svarīga ir paredzamība un tāds ienākumu un peļņas līmenis, kas ļauj tiem segt ikdienas vajadzības un investēt attīstībā.
Latvijas valsts interesēs ir saliedēta sabiedrība. Sabiedrības saliedētībai ir svarīgi, ka neļaujam pieaugt krasai ienākumu nevienlīdzībai. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitam ir jāsamazinās. Latvijas kā attīstītas ekonomikas valsts izaicinājumi un to risinājumi šodien ir savādāki nekā pirms 20 gadiem, kad kļuvām par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savos lēmumos šodien mums jābalstās gan uz ikdienas novērojumiem, gan ilgtermiņa datu analītiku. Vai turpmākā izaugsme pati par sevi mazinās nevienlīdzību? Pieejamie dati un pētījumi norāda, ka ne. Neko mērķtiecīgi nedarot, nevienlīdzības pieaugums paātrināsies gan valstī kopumā, gan starp Rīgu un Pierīgu un reģioniem, kā to šogad redzējām pie pašvaldību izlīdzināšanas mehānisma, ka Pierīgas pašvaldības aug daudz straujāk nekā attālie Latvijas reģioni. Nabadzības riskam pakļautā sabiedrības daļa labākajā gadījumā nepieaugs, bet arī nesamazināsies.
Minimālās algas pieaugums un vairāku sociālo pabalstu pieaugums ir 2024. gada budžeta likumprojektā ietvertie risinājumi, kas tieši attiecas uz sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības daļu. Valdības deklarācija skaidri iezīmē Evikas Siliņas Ministru kabineta apņemšanos turpināt minimālās algas kāpumu gan 2025., gan 2026. gadā un mērķētus risinājumus nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita mazināšanai. Mērķis ir nodrošināt iespēju vienlīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nodrošinot kvalitatīvus publiskus pakalpojumus pirmām kārtām jau izglītībā un veselībā. Iespēju vienlīdzība ilgtermiņā veido stabilu ekonomisko izaugsmi. Tas savukārt Latvijas sabiedrībai nozīmē sabalansētu budžetu un labu finanšu pārvaldību arī turpmāk.
Par valsts budžeta galvenajiem rādītājiem. Kolēģi, uzreiz pēc valdības apstiprināšanas Ministru kabinets uzsāka darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Koalīciju veidojošās partijas pieņēma lēmumu par nākamā gada budžeta valsts prioritātēm: iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana, kā arī virzība uz izglītības sistēmas darbības kvalitātes pieaugumu.
2024. gada valsts budžetā piedāvāts papildus esošajām valdības programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes kopumā 783 miljonu eiro apmērā. Strādājot pie 2024. gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2024.–2026. gadam, valdība ir centusies sabalansēt papildu līdzekļu piešķiršanu starp tautsaimniecības nozarēm, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp atbalstu sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem un izaugsmes finansēšanu.
Tāpat valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,53 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžetā.
Par valsts fiskālo politiku. Tā ir mūsu finanšu sistēmas stabilitāte. Vispārējās valdības budžets 2024. gadam sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības fiskālos un Latvijas Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8 procentu apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds – 41 procents no IKP. Gan budžeta deficīta, gan parāda vērtība ir zem Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām: 3 procenti no IKP – deficītam, un 60 procenti no IKP – parādam.
Kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, ir atzīmējušas, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm, un nesaskata riskus tā ilgtspējai.
Nākamajos trīs gados Latvijai ir jāpārfinansē iepriekšējos gados uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, tas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas. Vidējā termiņā pakāpeniski pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi. Nākamajos gados ir svarīgi Latvijas parādu turpināt uzturēt mērenā ilgtspējas līmenī, lai tā pieauguma temps būtu zemāks par ekonomiskās izaugsmes tempu un parādu būtu iespējams pārfinansēt ar optimāliem nosacījumiem. Vidējā termiņā tas ļaus ievērot valdības apņemšanos stabilizēt parādu 40 procentu līmenī, savukārt ilgtermiņā parāda apjoms pakāpeniski samazināsies. Atbildīga fiskālā politika ir pamats, uz kura balstoties varam risināt izaicinājumus, ar kuriem saskaras Latvijas valsts.
Par sabiedrības ieguvumiem. Šī laikam ir viskomplicētākā budžeta daļa, jo, protams, budžets ir ārkārtīgi komplekss, aptver visas iespējamās dzīves jomas, bet mēģināšu uzskaitīt, manuprāt, svarīgākās lietas. Valdība ir strādājusi pie Latvijas nākamā gada budžeta tādā veidā, lai budžeta ieguvumi atspoguļotos Latvijas iedzīvotāju ikdienā.
Pirmais un svarīgākais ieguvums Latvijas ģimenēm, manuprāt, ir iekšējās un ārējās drošības stiprināšana. Mēs vēlamies dzīvot attīstītā, iespējām bagātā un drošā valstī. Budžetā papildus ir ieplānoti līdzekļi ārējās robežas infrastruktūras izveidei un robežapsardzības nodrošināšanai pastiprinātā režīmā. Tāpat ir paredzēti līdzekļi valsts kiberdrošības stiprināšanai, tiks sniegta iespēja nodrošināt nepieciešamo ugunsdzēsēju glābēju skaitu posteņos.
Par ieguvumiem publiskajā sektorā strādājošajiem. Ja strādājošie veic darbu, piemēram, iekšlietu, tieslietu nozarē, ir ārsti, pedagogi vai kultūras jomā strādājošie, nākamgad ir paredzēts atalgojuma pieaugums.
Zemāko pedagoga stundas likmi no 2024. gada 1. janvāra palielinās par 12 procentiem vispārējās izglītības pedagogiem, vienotā zemākās stundas likme sasniegs 9,54 eiro pedagogiem pirmsskolā un vispārējā izglītībā. Lai veicinātu vienotās skolas konceptu, atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā, papildus atvēlēti gandrīz 5 miljoni eiro pedagogu palīgiem un atbalsta personāla atalgojumam.
Darba samaksas paaugstināšana dos iespēju medicīnas personālam celt kvalifikāciju. Plānots, ka papildus piešķirtā finansējuma rezultātā darba samaksa ārstiem pieaugs par 10 procentiem, aprūpes personālam – par 5,5 procentiem, atbalsta personālam – par 6 procentiem, pārējiem darbiniekiem – par 44 eiro.
Arī kultūras nozarē plānots celt cilvēkresursu kapacitāti. Valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024. gadā palielinājums ir 3,8 miljoni eiro, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.
Papildus – minimālā alga nākamgad pieaugs līdz 700 eiro.
Izglītoti bērni, jaunieši un sabiedrība kopumā – tā ir mūsu šodiena un mūsu nākotne. 2024. gada budžetā teju 1 miljons eiro papildus paredzēts dabaszinātņu un tehnoloģiju jomām, lai risinātu šo mācību priekšmetu piedāvājuma trūkuma problēmu gan izglītības iestādēs, gan interešu izglītībā.
Tāpat, lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 uz 10 eiro uz katru skolēna vecuma bērnu, programmas “Latvijas skolas soma” finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro.
Zinātnieki ir nozīmīgs atbalsts valsts virzībai uz ekonomikas struktūras maiņu, un papildu finansēšana tam ir skaidrs signāls. Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,4 miljoni eiro. Tas ļaus īstenot zinātnes ilgtspējīgu attīstību un veicināt virzību uz izcilību.
Veselības aprūpes uzlabošana ir svarīga visai sabiedrībai – laba veselība ir ikviena iedzīvotāja dzīves un ikdienas stūrakmens. Lai iedzīvotājiem būtu pieejami veselības pakalpojumi un lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, vairāk nekā 127 miljonus eiro plānots novirzīt slimnīcu gultasdienu tarifu pārskatīšanai un sekundārās ambulatorās aprūpes rindu mazināšanai, kur teju par 500 tūkstošiem paredzēts palielināt ambulatoro izmeklējumu un ārstniecisko manipulāciju skaitu. Papildus 11 miljoni eiro ir atvēlēti, lai samazinātu gaidīšanas rindas diagnozes noteikšanai onkoloģijā, nodrošinot vairāk nekā 246 tūkstošus papildu izmeklējumu, vairāk nekā 56 tūkstošus ārstniecības manipulāciju. Paliatīvajā un stomas pacientu aprūpē situācija uzlabotos vairāk nekā 6 tūkstošiem cilvēku. Vairāk nekā 50 miljoni eiro paredzēti, lai atvieglotu medikamentu iegādi, rūpes par bērnu veselību, 10 miljoni eiro tiktu piešķirti zobārstniecības pakalpojumu segšanai, vēl 3 miljoni palīdzēs nodrošināt papildu ambulatoros pakalpojumus 4,4 tūkstošiem bērnu un uzlabot vakcinācijas pieejamību pret cilvēka papilomas vīrusu, pneimokoku un garo klepu.
Par senioriem. Ir ļoti jānovērtē un jāatbalsta arī mūsu seniori, kas Latvijā, kādu to pazīstam un piedzīvojam tagad, ir ielikuši savu darba mūžu un garu gadu pūles. Budžetā līdzekļi paredzēti piemaksai pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un tā apmēra paplašināšanai, kā arī personu ar invaliditāti asistenta un pavadoņa atlīdzības apmēra paaugstināšanai. Tāpat tiks atjaunotas piemaksas pie pensijām tiem cilvēkiem, kas darba gaitas beiguši 2012. gadā un vēlāk. Piemaksu atjaunošanu paredzēts veikt pakāpeniski, atbilstoši pensijas piešķiršanas gadiem.
Par kredītņēmējiem. Valsts budžetā ir paredzēts nodrošināt vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai.
Par sadarbību ar partneriem un pašvaldībām. Budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanas procesā notika diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols.
Vispirms ir jānorāda, ka Latvijas pašvaldību nodokļu ieņēmumi no IKP ir virs vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Latvijā tie ir 5,3 procenti, Eiropas Savienībā tie ir vidēji 4,3 procenti no IKP. Pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamo finanšu resursu funkciju veikšanai un saistību izpildei. Plānots, ka kopējie pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi – pret 2023. gadu – pieaugs par 221 miljonu eiro, vienlaikus valdība plāno pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, izpildi simtprocentīgā apmērā.
Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1 procenta apmērā. Tāpat ir panākta vienošanās 19 pašvaldībām piešķirt vienreizēju papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā.
Pēc nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienības kolēģiem tiks izstrādāts jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, lai tas varētu stāties spēkā jau 2025. gada 1. janvārī.
Savukārt, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai. Taču atsevišķās nozarēs nodokļu politika tika pārskatīta. Likumprojektā tika iestrādātas normas, kas mazinās administratīvo slogu un sekmēs mazo un vidējo uzņēmēju darbību, piemēram, PVN reģistrēšanas sliekšņa paaugstināšana Pievienotās vērtības nodokļa likumā līdz 50 tūkstošiem eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.
Uzklausot sociālos partnerus, valdība ir paredzējusi vairākus pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēju iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieku ienākumu atbrīvošanu no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekiem mācību maksu. Savukārt personām, kas ir reģistrējušās kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ir paredzētas labvēlīgas izmaiņas vairākos likumprojektos. Ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiek paredzēta vienotas nodokļa likmes noteikšana mikrouzņēmumiem 25 procentu apmērā līdzšinējo divu likmju – 25 un 40 procentu – vietā. Pēc diskusijām ar nozari Ministru kabinets ir atbalstījis arī grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz 2024. gadā noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā. Tas ir tā saucamais banku nodoklis.
Valsts budžeta projektā ir iekļauti arī priekšlikumi par akcīzes nodokļa, azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa izmaiņām. Tās nav īpaši pieaugušas, bet tās ir izlīdzinātas ar pārējo Baltijas telpu.
Par ekonomiskās politikas izaicinājumiem, darbaspēka mobilizāciju un produktivitāti. Kolēģi, arī nākamajā gadā ekonomiskās politikas izaicinājumi būs saistīti ar ierobežotajiem darbaspēka resursiem un nepieciešamību pārorientēt ekonomiku no mazāk produktīvām nozarēm uz nozarēm, kas rada augstu pievienoto vērtību. Lai atbalstītu ekonomikas struktūras maiņu, jāveic investīcijas publiskajos pakalpojumos, izglītībā, pētniecībā, veselībā un jāvirza darbaspēks uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, atbrīvojot darbaspēku zemākas pievienotās vērtības nozarēs. Šajā gadījumā izglītības un īpaši mūžizglītības pienesums būs izšķirošs.
Demogrāfijas un iepriekšējo gadu emigrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pastāvīgi samazinās, tai skaitā darbspējas vecumā, radot saspringtu situāciju darba tirgū. Kopējo piedāvājumu darba tirgū iespējams palielināt, mobilizējot vietējos cilvēkresursus, investējot izglītībā, veselībā un vides kvalitātē – rādītājos, kur Latvija pašlaik atpaliek no kaimiņiem –, plašāk iesaistot darba tirgū ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus, kas atteikušies no darba meklējumiem ģimenes apstākļu vai veselības stāvokļa dēļ.
Ja kopējais darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits un nodarbināto skaits Latvijā pēdējās desmitgadēs ir strauji krities, iedzīvotāju skaits, kuri nav iesaistīti darba tirgū veselības stāvokļa dēļ vai ģimenes apstākļu dēļ, praktiski nav mainījies. Tas ir mūsu resurss, kas jāizmanto. Vienlaikus nepieciešams mazināt emigrāciju un radīt tādu vidi, lai valsti iepriekš pametušie cilvēki sāktu atgriezties Latvijā. Galvenais priekšnoteikums šeit ir kopējā valsts labklājība un algu līmeņa kāpums, kā arī pieejami mūsdienīgi mājokļi. Kā rāda Igaunijas un Lietuvas piemēri, līdz ar noteikta labklājības līmeņa sasniegšanu emigrācijas procesi apstājas un tieši pretēji – valstī sāk atgriezties to iepriekš atstājušie iedzīvotāji.
Pastāvot ierobežotiem darbaspēka resursiem, ekonomikas izaugsmē arvien būtiskāka loma ir produktivitātes pieaugumam, uzņēmumiem aktīvāk veicot procesu automatizāciju un ieviešot inovācijas, kā arī straujākai attīstībai tieši nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību.
Darbaspēka politikā jāorientējas uz augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti konkrētās nozarēs vai profesijās, kas rada augstu pievienoto vērtību, orientējot izglītības sistēmu uz šādu speciālistu sagatavošanu un īstermiņā pieļaujot arī ārvalstu speciālistu piesaisti atsevišķās specifiskās profesijās ilgākā termiņā.
Kapitāla tirgus. Tas ir jāatbalsta. Latvijā ilgstoši ir būtiskas problēmas finanšu pieejamībā, kam ir nozīmīga ietekme uz ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Lai gan ārējā finansējuma avoti ir dažādi, Latvijā pārliecinoši lielāko daļu veido banku kredīti. Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums Latvijā 2023. gada otrajā ceturksnī bija vēsturiski zemākajā līmenī – 27 procenti no IKP, tas ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonas valstīs vidēji.
Kopš globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt, vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija 90 procenti no IKP. Ilgstoša un būtiska kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājumā, gan pieprasījuma pusē.
Otra problēma finansējuma pieejamības jomā ir tā dārdzība. Kredītprocentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas vienas no augstākajām eirozonā teju visos kreditēšanas segmentos. Augstās kredītprocentu likmes nevar izskaidrot ne ar dārgāku finansējuma piesaisti pašām bankām, ne ar būtiski zemāku kredītu kvalitāti. Lai gan bankas nav vienīgais ārējā finansējuma avots, samērā vāji attīstīts kapitāla tirgus ierobežo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu citviet.
Akciju tirgus kapitalizācija un kotēto uzņēmumu skaits ir ļoti mazs salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm un atpaliek arī no Lietuvas un Igaunijas. 2021. gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sasniedz tikai 3 procentus no IKP, Lietuvā tā bija virs 9 procentiem un Igaunijā – vairāk nekā 17 procenti, bet Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 54 procenti.
Valdība ir apņēmības pilna turpināt uzsākto darbu ne vien pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību aktīva finansējuma piesaistes kapitāla tirgos, bet arī pie mazo un vidējo uzņēmumu kotācijas atbalsta programmām, nākamajā gadā veidojot IPO fondu kā ilgtermiņa tirgus investoru. Savukārt valsts kapitālsabiedrību pusē jau šobrīd redzam, ka “Air Baltic Corporation”, “Conexus Baltic Grid”, “Rīgas namu pārvaldnieks” savās vidēja termiņa stratēģijās ir iezīmējuši iespējamu akciju kotēšanu iecerētās izaugsmes finansēšanai. Valdība strādā pie plāna, kā iekustināt arī pārējās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, lai kopumā ar drosmīgākiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem virzītos uz ambiciozu mērķi – akciju tirgus kapitalizāciju vismaz 9 procentu apmērā no IKP 2027. gadā.
Lai veicinātu finansējuma pieejamību, ir būtiski turpināt iesākto virzību uz kapitāla tirgus attīstību, kur izšķirīga loma ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību aktīvai līdzdalībai kapitāla tirgū, veicinot pašu uzņēmumu labu pārvaldību, radot ieguldījumu iespēju sabiedrībai, pensiju fondiem un citiem investoriem, veicinot uzņēmumu izaugsmi un kopējo ekonomikas attīstību.
Lieki šeit piebilst par kapitāla tirgus izaugsmes potenciālu, to, ka Latvijas privātpersonu un fizisko personu kontu atlikumi šobrīd bankās ir vairāk nekā 17,4 miljardi eiro. Neraugoties uz ārējiem investoriem, Latvijā ir labs pamats piesaistīt kapitālu šajā pašā kapitāla tirgū. Vienlaikus, protams, valdības pusē, ir svarīgi veicināt konkurenci kredītiestāžu sektorā un attīstīt “Altum” kā attīstības... un palielināt “Altum” finansēšanas programmu piedāvājumu.
Par Eiropas fondu investīcijām. Latvijas ekonomikas attīstībai 2024. gadā Eiropas Savienības fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda, investīcijām budžetā būs pieejami 1,6 miljardi eiro – vēsturiski lielākais finansējuma apjoms. Viena no nākamā gada prioritātēm ir tieši jauno investīciju ātrāka ieplūšana Latvijas ekonomikā. Iepriekšējos gados lielākais fokuss ir bijis uz normatīvās bāzes sakārtošanu, lai jauno investīciju ieviešana noritētu raiti, mērķēti un sekmīgi. Rezultātā 2023. gada ceturtajā ceturksnī jau sākušās vai noslēgušās Atveseļošanas fonda, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda programmas projektu atlases par vairāk nekā 1,4 miljardiem eiro, kas ir stūrakmens visa 2024. gadā paredzētā finansējuma sekmīgai investēšanai.
Godājamie Saeimas deputāti, valdības kolēģi! Noslēdzot savu uzrunu, vēlos uzsvērt, ka valsts budžets 2024. gadam ir drošības un ilgtspējas budžets. Tā izstrādi ir noteikuši fundamentāli drošības jautājumi, ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī mūsu tautsaimniecības nozaru aktuālās vajadzības, kas ir likušas valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu. Ministru kabinets 2024. gada budžeta likumprojektu ir izstrādājis saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tāpēc arī Latvija turpmāk būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks.
Cienījamie kolēģi, aicinu jūs atbildīgi izvērtēt sagatavotos likumprojektus, kā arī apstiprināt valsts budžetu 2024. gadam un valsts budžeta ietvaru 2024.–2026. gadam.
Paldies. (Aplausi.)
Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).
Godātie kolēģi! Nākamajai debatēs vārds Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.
D. Mieriņa (Saeimas priekšsēdētāja).
Kolēģi, es lūdzu apvienot debašu laikus.
Z. Kalniņa-Lukaševica. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu!
D. Mieriņa. Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Augsti godātie ministri! Cienījamie kolēģi! Mums, deputātiem, ir pienācis viens no svarīgākajiem gada brīžiem parlamentā. Kā teikts Satversmes 66. pantā: “Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets.” Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai un ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Līdz ar ikgadējo, 2024. gada, budžetu mēs lemsim arī par ietvaru 2025. un 2026. gadam... valsts finansējumu, tādējādi sabiedrībai ļaujot gūt priekšstatu par valsts fiskālo politiku vairāku gadu garumā.
Esmu gandarīta, ka darbs pie 2024. gada valdības budžeta ir noslēdzies savlaicīgi un nākamo gadu mums nenāksies sagaidīt ar tā saucamo tehnisko budžetu, kā tas bija šogad, kad Saeima gadskārtējo budžetu apstiprināja vien 9. martā. Un tas nebūt nenozīmē, ka garajās toreizējās koalīcijas debatēs tika rasti vislabākie un piemērotākie risinājumi valsts finanšu sadalei. Tāpat mums zināms, ka vairākkārt ir nācies steidzami risināt dažādu nozaru sasāpējušos jautājumus, lai novērstu lielākas un mazākas krīzes.
No Evikas Siliņas vadītās valdības esam saņēmuši 2024. gada budžeta projektu, kurā par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Latvija un Eiropa pēdējos gados ir piedzīvojusi daudzus ekonomiskus un ģeopolitiskus satricinājumus, kas ir ietekmējuši mūsu ikdienu, – pandēmiju, Krievijas agresiju Ukrainā, tam sekojošo energoresursu cenu straujo kāpumu un, protams, arī inflāciju. Latvijai ir jāspēj sabalansēt arvien pieaugošās vajadzības ar pārdomātu fiskālo politiku, salīdzinoši zemu valsts parādu un jāvirzās budžeta deficīta mazināšanas virzienā.
Šogad tautsaimniecības izaugsmes rādītāji mūs neiepriecināja – iekšzemes kopprodukts pirmajā pusgadā samazinājās par 0,6 procentiem un trešajā ceturksnī – par 0,1 procentu, tomēr nākamā gada budžeta izstrāde balstās uz prognozēm, ka tautsaimniecība kaut nedaudz, bet tomēr atgūsies un iekšzemes kopprodukts pieaugs par 2,5 procentiem. Uzskatu, ka valdībai ir jāvirzās un jātiecas uz augstākiem iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem. Tikai tā Latvija varētu mazināt pastāvošo atšķirību no Baltijas valstīm, kā arī citām Eiropas valstīm, garantējot labklājību mūsu valsts iedzīvotājiem.
Pēdējos gados sabiedrībā uztraukumu radījis straujais inflācijas kāpums. Šobrīd tas ir mazinājies un tiek prognozēts, ka kopumā tuvākajos gados paredzama iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanās. Prognozē, ka vidējais darba samaksas pieaugums varētu būt lielāks nekā inflācijas kāpums. Inflācijas samazināšanās liecina arī par to, ka Eiropas Centrālā banka jau nepalielināja un drīzumā, iespējams, varētu pat samazināt bankas procentu likmes, kas varētu pozitīvi ietekmēt arī Latvijas iedzīvotājus.
Kopumā nākamā gada budžetā valdība ir radusi papildu līdzekļus vairāk nekā 780 miljonu eiro apmērā, lai finansētu jaunas programmas un valsts vajadzības.
Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 1,3 miljardi eiro jeb 2,8 procenti no iekšzemes kopprodukta. Raugoties no ilgtspējas aspekta, lai nodrošinātu stabilu un sabalansētu valsts budžetu, valdībai būtu aktīvāk jāstrādā pie iespējas palielināt budžeta ieņēmumus. Tas nozīmē – stimulēt ekonomisko attīstību, eksportu un investīcijas tautsaimniecībā.
Šogad publiski ir daudz runāts par veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem: rindām uz izmeklējumiem, veselības aprūpi, atalgojumu nozarē strādājošajiem, medikamentu cenām, ārstniecības iestāžu uzturēšanas izmaksu pieaugumu. Apzinoties veselības aprūpes pakalpojumu nozīmi ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienā, nākamā gada budžetā nozarei kopumā paredzēti vairāk nekā 1,9 miljardi eiro – papildu 275 miljoni eiro, salīdzinot ar šo gadu.
Neskatoties uz minētajiem iespaidīgajiem skaitļiem, nākamais gads būs izaicinājumiem bagāts jaunajam veselības ministram. Jārod risinājums slimnīcu darbības efektivizācijai, medikamentu cenu samazināšanai jānotiek vismaz citu Baltijas valstu cenu līmenī, jārod atbalsts reto slimību pacientiem un – pāri visam – jānodrošina ikvienam iedzīvotājam iespēja savlaicīgi nokļūt pie nepieciešamā speciālista, veikt nepieciešamos izmeklējumus un iegādāties medikamentus. Tāpat pašvaldību līmenī jāturpina īstenot preventīvie pasākumi sabiedrības veselības veicināšanas jomā, jo tikai vesela tauta nodrošinās plaukstošu Latviju.
Izglītība ir vēl viena nozare, kurai pievērsta īpaša uzmanība nākamā gada valsts budžeta kontekstā. Izglītības sistēmas attīstībai nākamajā gadā piešķirts 7,1 procents no visiem valsts budžeta līdzekļiem, un izglītībai ir vēsturiski lielākais budžeta pieaugums – papildu gandrīz 180 miljoni eiro. Lielākais finansējums paredzēts pedagogu darba samaksai. Nav šaubu, ka mums ir svarīgs arī pedagogu profesijas prestižs, un skolotāju atalgojums ir viens no svarīgākajiem elementiem. Sākotnēji tam būtu jāsasniedz vismaz Baltijas valstu vidējais līmenis, lai mērķtiecīgi to varētu tālāk paaugstināt līdz kopējam Eiropas Savienības vidējam līmenim.
Būtisks pieaugums izglītības nozares budžetā paredzēts arī augstākās izglītības sistēmas sakārtošanai un pētniecībai – 17,4 miljoni. Ieguldījums ir nozīmīgs, lai veicinātu iedzīvotāju prasmju un zinātnes attīstību, kas ilgtermiņā transformētu valsts ekonomiku zināšanu ietilpīgā virzienā.
Nenoliedzami, arī izglītības un zinātnes ministrei 2024. gads būs izaicinājumiem pilns – jāturpina darbs pie optimāla skolu tīkla izveides, ikvienam bērnam un jaunietim neatkarīgi no dzīvesvietas ir jābūt iespējai iegūt kvalitatīvu izglītību, attīstīt savas spējas un talantus. Ciešā dialogā ar pašvaldībām valdībai un arī Saeimai ir jāturpina meklēt labākos risinājumus. Tāpat dienas kārtībā ir valsts valodas nostiprināšana izglītības iestādēs un jāturpina kārtot atalgojuma sistēma. Mums visiem kopā ir jāstiprina arī pierobežas izglītības iestādes, veicinot apdzīvotību šajos reģionos un neaizmirstot, ka tas ir arī valsts drošības jautājums.
Iekšējā un ārējā valsts aizsardzība – tā ir joma, kurai nākamajā gadā valdība ir radusi iespēju piešķirt būtiskus finanšu līdzekļus – 15,9 procentus no visiem valsts budžeta izdevumiem. Valsts aizsardzības izdevumi nākamā gada budžetā veidos 2,4 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet jau 2026. gadā plānoti 2,75 procenti, kas skaidri norāda to, ka Latvija apzinās savas valsts iedzīvotāju aizsardzības vajadzības, investē aizsardzībā un to darīs arī turpmāk, pielāgojoties aktuāliem ģeopolitiskajiem apstākļiem, sadarbībā ar NATO partneriem.
Esošais gads iezīmēja skaidrus soļus, ilgtermiņā paužot nepārprotamu atbalstu Ukrainai, izveidojot Valsts aizsardzības dienestu, uzsākot Sēlijas poligona izveidi. Tāpat budžets paredz aizsardzības finanšu ieguldījumu valsts ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveidē un kiberdrošības stiprināšanā, rēķinoties ar hibrīdkara apstākļiem. Robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji ir cilvēki, kuri rūpējas par mūsu drošību ik dienas. Valsts drošībai nākamajā gadā paredzēts budžeta pieaugums gandrīz 92 miljoni eiro, un tam lielākoties ir jākļūst par atbalstu atalgojuma palielināšanai, virzoties uz vienlīdzīga atalgojuma politiku visiem, kas iesaistīti mūsu kopējās drošības garantēšanā.
Nākamā gada izaicinājums iekšlietu ministram ir taisnīgas un adekvātas atalgojuma sistēmas sakārtošana, lai darbs iekšlietu dienestā būtu motivējošs, nevis mēs dzirdētu atbildīgo amatpersonu izteikumus par darbinieku trūkumu vai iedzīvotāju sūdzības par kārtības sargu kavēšanos, ierodoties izsaukuma vietās. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nepieciešams risināt atalgojuma palielināšanu, kā arī piemērota aprīkojuma un darba vides sakārtošanu.
Iekšējās drošības jomā būtisks jautājums ir arī civilās aizsardzības sistēmas stiprināšana un materiālo rezervju nodrošināšana visā valsts teritorijā. Civilā aizsardzība ir pamats sadarbībai starp valsti, pašvaldībām un iedzīvotājiem, un jāspēj rast finansējumu, lai ne tikai izveidotu stabilu un uzticamu iedzīvotāju apziņošanas sistēmu, bet arī izglītotu visas iesaistītās puses un nodrošinātu nepieciešamās materiālās rezerves ārkārtas situācijās.
Lai īstenotu dzīves līmeņa paaugstināšanos ikvienam valsts iedzīvotājam, Latvijas iekšzemes kopprodukta ikgadējam pieaugumam būtu jābūt vismaz 3–5 procentu apmērā, tādēļ nākamā gada mērķis ir tautsaimniecības izaugsmes veicināšana, jāsasniedz arī Eiropas Savienības vidējie labklājības rādītāji. Būtiski svarīgi ir attīstīt atbalsta programmas eksporta veicināšanai, piešķirot tam prioritātēm papildu līdzekļus.
Arī zemkopības nozarei kā viens no izaicinājumiem būs uzņēmumu eksportspējas veicināšana, vienlaikus intensīvāk atbalstot augstākās pievienotās vērtības produktu ražošanu. Protams, runājot par Pievienotās vērtības nodokļa likumu, diskusijas ir atvērtas arī par samazinātu nodokli Latvijā ražotajiem augļiem un dārzeņiem... kas veicinātu plašāku kvalitatīvas un drošas vietējās pārtikas patēriņu.
Ejot laikam līdzi, mums jādomā par valsts pakalpojumu modernizāciju, paredzot finansējumu valsts digitālajai attīstībai, kā arī jau manis pieminētajai kiberdrošības, noturības un pakalpojumu uzlabošanai.
Lai stiprinātu Latvijas radošo garu un saglabātu Latvijas paaudzēs loloto kultūras mantojumu, kā, piemēram, Dziesmu svētkus, kultūras nozarei būs jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem cilvēkresursu kapacitātes celšanas jomā.
Valsts budžetam ir jākalpo par sociālās drošības un stabilitātes garantu ikvienai Latvijas ģimenei, tādēļ īpaši jāuzsver, ka valdība vairāk nekā 32 procentus no budžeta izdevumiem ir iezīmējusi iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. Sekmējot senioru dzīves līmeņa uzlabošanos, paredzēts indeksēt pensijas divas reizes gadā, kā arī novirzīt līdzekļus piemaksām pie pensijām par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. Paredzēta arī invaliditātes pensijas saņēmēju loka paplašināšana, kā arī asistentu un pavadoņu atlīdzības finansējuma, hospisa aprūpes... mājās nodrošināšanas palielināšana.
Iedzīvotāju labklājības izaugsmes sekmēšanai plānots arī minimālās algas palielinājums līdz 700 eiro. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, mūsu minimālā atalgojuma līmenis ir zems, taču valdība šobrīd strādā pie vienotas metodoloģijas minimālās algas principu noteikšanai Eiropas Savienībā, par pamatu ņemot valsts ekonomiku.
Izaicinājums nākamajā gadā būs arī enerģētikas jomā, uzsākot elektroenerģijas tirgus sakārtošanu un mērķtiecīgu atbalsta tarifu pieauguma kompensēšanu konkrētām mājsaimniecību grupām ar zemu un vidēju ienākumu līmeni.
Savukārt, lai atbalstītu Latvijas kredītņēmējus, liels izaicinājums valdībā ir diskusijas par atbalstu hipotekāro kredītu procentu likmju straujā pieauguma kompensēšanai.
Arī pašvaldībām esošais gads bija izaicinājumu pilns. Ar ierobežotajiem resursiem sekmēt reģionu izaugsmi ir grūti, tādēļ šobrīd valdībā tiek risināts jautājums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanu, kas veicinās stabilu un prognozējamu finansējumu pašvaldībām, kā rezultātā izveidotos pašpietiekamas pašvaldības.
Visi iepriekš norādītie darbi skaidri iezīmēja Saeimas un valdības apņemšanos strādāt Latvijas valsts un iedzīvotāju labā, lai mūsu valsts ir droša, ekonomiski attīstīta un sociāli atbildīga, kas nozīmē labklājību ikvienam iedzīvotājam. Ir skaidrs, ka visas vajadzības nevar atrisināt ar vienu budžetu, tālab līdzekļi ir jāizmanto efektīvi, katram ieguldītajam eiro ir jākalpo sabiedrības labumam.
Valsts pārvaldei ir jābūt uz iedzīvotāju un uzņēmēju centrētai, mazai un efektīvai. Tādēļ novēlu valdībai turpināt arī darbības efektivizācijas iniciatīvas, lai mazinātu vispārējo valsts dienestu izmaksu daļu valsts budžetā, līdzekļus novirzot sabiedrības vajadzību apmierināšanai un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.
Cienījamie kolēģi, novēlu mums visiem sekmīgu darbu, izskatot 2024. gada valsts budžeta projektu, pavadošos likumprojektus un deputātu iesniegtos priekšlikumus!
Lai mūsu starpā valda cieņa un iecietība debatēs!
Premjerei un ministriem novēlu spēku nākamā gada izaicinājumu risināšanā!
Paldies. (Aplausi.)
Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.
Nākamajam debatēs vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Raimondam Čudaram.
Čudara kungs, jums pietiks ar 10 minūtēm?
R. Čudars (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidente! Ministri! Godājamie kolēģi! Likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025., 2026. gadam” 1. pantā noteikti valsts politikas prioritārie attīstības virzieni. Un ir jājautā, vai sagatavotais valsts budžets... uz tiem atbild. Tā ir valsts drošība, veselības aprūpe un izglītība.
Nākamajā gadā kopumā prioritārajiem pasākumiem būs pieejams par aptuveni 800 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. No šī gandrīz miljarda eiro kā papildu finansējums tieši iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai tiek novirzīti vairāk nekā 90 miljoni, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai – 275 miljoni un izglītībai – 120 miljoni eiro kā papildu finansējums bāzes finansējumam. Tas, protams, ir atalgojuma palielinājums iekšlietu un tieslietu nozarē nodarbinātajiem, ārējās robežas infrastruktūras izveide un robežapsardzības nodrošināšana pastiprinātā režīmā, tā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību spēju stiprināšana. Latvija ar šo budžetu konsekventi turpina ceļu uz valsts aizsardzības finansējuma kāpumu, pakāpeniski palielinot finansējumu aizsardzībai no 2,4 procentiem no IKP 2024. gadā līdz 3 procentiem turpmāk.
2024. gada valsts budžets nodrošina vēsturiski lielāko papildu finansējumu izglītībai un zinātnei – tie ir gandrīz 180 miljoni eiro. Tas ietver pedagogu, pedagogu palīgu un atbalsta personāla darba samaksas pieaugumu, finansējumu latviskai, vienotai un iekļaujošai skolu sistēmai, īpaši jāizceļ STEM jomas priekšmetu mācīšanas stiprināšana.
Veselības nozares izdevumi kopumā plānoti gandrīz divu miljardu eiro apmērā. No veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai paredzētā papildu finansējuma – 275 miljoniem eiro – vairāk nekā 67 miljoni eiro tiek novirzīti tieši darba samaksas konkurētspējas un medicīnas personāla kvalifikācijas celšanai.
Papildus piešķirtā finansējuma rezultātā darba samaksa ārstiem pieaugs par 10 procentiem, aprūpes personālam – par 5,5 procentiem, atbalsta personālam – par 5,9 procentiem. 127 miljoni papildus tiek novirzīti slimnīcu gultasdienu tarifu pārskatīšanai un sekundārās ambulatorās aprūpes rindu mazināšanai.
Īpaši ir jāuzsver, ka par 11 miljoniem eiro pieaug finansējums, lai samazinātu gaidīšanas rindas diagnozes noteikšanai onkoloģijā, 10 miljoni eiro tiek piešķirti zobārstniecības pakalpojumu segšanai bērniem.
2024. gada budžeta projekts ir sabalansēts un nodrošina tautsaimniecības attīstību, tas atbild uz šībrīža izaicinājumiem valsts attīstībā un publisko pakalpojumu nodrošināšanā.
Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, esam pietuvojušies pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Cienījamie kolēģi – paziņojums.
Šajā sēdes pārtraukumā aicinu visus uz Saeimas nama Lielo vestibilu, lai visi kopā atklātu jauniešu fotokonkursa “Manas brīvības piemineklis” uzvarētāju darbu izstādi. Konkursu organizēja Saeima sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Jaunsardzes centru, un tajā jauniešiem bija jāsniedz savs redzējums par brīvību un tās simboliem.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, kolēģi! Ja es nosaucu kāda vārdu, tad, lūdzu, izsaucieties, lai es varu piefiksēt.
Ir reģistrējušies 95 deputāti, nav reģistrējušies 5: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Juris Jakovins, Mārcis Jencītis un Rihards Kols.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.) Cienījamie ministri, arī, lūdzu... (Pauze.)
Kolēģi, turpinām mūsu budžeta debates.
Nākamais debatēs frakcijas viedokli paudīs deputāts Edgars Tavars.
E. Tavars (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas, godātie kungi, kolēģi! Budžets, ko šodien skatām, savā ziņā ir vēsturisks. Kopš Saeimas darba atsākšanas 1993. gadā šis būs trīsdesmitais budžets, un mums zālē šodien ir arī kāds gaviļnieks, un šodienas gaviļnieks ir Jaunā VIENOTĪBA, jo šis budžets ir piecpadsmitais budžets, ko gatavojuši šīs partijas pārstāvji. Ieklausieties, kolēģi, piecpadsmitais no 30 budžetiem – VIENOTĪBAS pārstāvju gatavots, tātad puse no visiem kopš mūsu Saeimas darba atsākšanas 1993. gadā.
Šis ir nozīmīgākais valsts politikas plānošanas un realizācijas instruments, kas nepārprotami nosaka Latvijas attīstības virzienu un labklājības līmeni laikā pēc neatkarības atjaunošanas jau trīsdesmito reizi. Pirms aplaudējam, pajautājam: vai tas ir devis kādu iemeslu priecāties arī mūsu valsts iedzīvotājiem? Vai šajos daudzajos gados budžeti ir nodrošinājuši Latvijas valsts attīstību?
Godīgi sakot, nav pārāk daudz, par ko priecāties. Negribu jums bojāt garastāvokli, uzskaitot daudzās lietas un rādītājus, kur Latvija ir zaudējusi jebkādas pozīcijas, kur Latvija šobrīd ir beigu galā daudzos būtiskos rādītājos ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pasaulē. Patiesību sakot, ir ļoti sarežģīti atrast kādu rādītāju, kur mēs būtu pirmie, ja vien neskaita dzeršanu un iedzīvotāju skaita kritumu valstī.
Protams, Jaunajai VIENOTĪBAI atbilde uz šo ir gatava. Kāds traucēja. Vienmēr kāds traucēja. Tādi apstākļi, kādi bija iepriekš... smags mantojums, slikti cilvēki, ģeopolitika, Kremlis, bet pārsvarā tie vienmēr bija koalīcijas partneri. Sasēja rokas un neļāva strādāt, bremzēja un kavēja. Taču nu reiz tas ir beidzies. Šis budžets ir citāds – tīrs un skaists Jaunās VIENOTĪBAS budžets.
Kolēģi, vai zinājāt, ka, atrēķinot no budžeta prioritātēm finansējumu neatkarīgajām iestādēm un citām valdības kopējām izmaksām, vairāk nekā 75 procenti ir tikuši Jaunās VIENOTĪBAS vadītajām nozarēm? Vai zinājāt, ka Zaļo un Zemnieku savienības vadītajām nozarēm ir jāsamierinās ar 16 procentiem un “PROGRESĪVO” vadītajām nozarēm – ar atlikušo kripatiņu – 8 procentiem? (Starpsaucieni.) Un tad – kāds brīnums, ka ceļus nākamgad labos par trešdaļu mazāk nekā šogad, ka nav naudas Dziesmu svētkiem un valdība runā par mūzikas un mākslas skolu slēgšanu. Kāds tur brīnums, ka Kultūras ministrija savām prioritātēm dabūjusi veselus 1,75 procentus. Kolēģi, ieklausieties – 1,75 procentus!
Protams, koalīcijas partneri stāstīs par lielajām prioritātēm un tā tālāk. To visu jau mēs dzirdējām šīs sēdes pirmajā daļā. Neapšaubāmi, veselība, izglītība un iekšlietas ir nozares, kurām vajag atbalstu un ieguldījumus. Bet vai tā ir tik nozīmīga sakritība, ka visi resursi nonākuši taisni Jaunās Vienotības rokās? Kā tad ir, ZZS un “progresīvie”, – jums nevar uzticēt ne tikai būtiskos amatus, bet arī budžeta vadīšanu šajās nozarēs? Vai šāds sadalījums ir taisnīgs un līdzsvarots? (Starpsauciens.)
Tā varētu turpināt un turpināt, cik tālu ZZS un “Progresīvie” ir gatavi pazemoties par vietu pie valdības galda, kas ir tā cena prezidenta ievēlēšanas gadījumā. Vai tas ir taisnīgi pret šo nozaru cilvēkiem?
Taču skumjākais ir tas, ka, maksājot par ZZS un “Progresīvo” politisko mazspēju, īstie cietēji ir tās nozares un tajās strādājošie cilvēki, kuriem atņem jebkādas cerības uz dzīves un darba apstākļu uzlabošanos nākotnē, kaut nelielu attīstību un nākotnes perspektīvas, tie, kas kļuvuši par šī, vienkāršā valodā sakot, prastā politiskā darījuma ķīlniekiem.
Visbeidzot. Šis budžets man atgādina kurkuli ar milzīgu Jaunās Vienotības galvu un sīkām ZZS un “progresīvo” kājelēm. Jāatzīst, kurkuļiem vieta ir purvā vai dīķī, nevis Saeimas namā.
Apvienotais saraksts nevar atbalstīt šādu budžetu un aicina to nedarīt arī jūs.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis – ZZS frakcijas vārdā.
H. Rokpelnis (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti un ministri! Šodien mums izskatīšanai ir nodots valdības sagatavotais 2024. gada budžeta (Starpsauciens.) projekts, vienlaikus ieskicējot arī finanšu virzību turpmākajos divos gados.
Budžets lielā mērā atspoguļo Saeimas un valdības prioritātes, un tās nākamajam gadam tātad ir noteiktas (atkārtošos, ko kolēģi jau ir minējuši) – iekšējā un ārējā drošība, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana, izglītība.
Kopumā jaunu programmu un prioritāšu finansēšanai nākamgad paredzēts novirzīt papildus teju 800 miljonus eiro, tajā skaitā lielāko pusi – manis iepriekš minēto trīs prioritāšu vajadzībām.
Kā Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs uzskatu, ka valdībai kopumā ir izdevies samērā īsā laikā kopš tās apstiprināšanas vienoties par nākamā gada budžetu un valsts finanšu sadalījumu, ievērojot sabiedrības pieprasījumu, valsts drošības un attīstības intereses.
Vai nākamā gada budžetu var uzskatīt par izcilu? Jāsaka: nē. Lai gan neesmu mediķis, tomēr vēlos izmantot tēlainu salīdzinājumu ar medicīnas jomu. Nākamā gada valsts budžets, manā vērtējumā, ir kā līdzeklis, lai apturētu asiņošanu vairākās nozarēs. Bet uz pilnīgu tautsaimniecības izveseļošanos vēl ceļš ir ejams. (Starpsauciens. Smiekli.)
Neapšaubāmi, ka papildu finansējums veselības aprūpei 275 miljonu apmērā ļaus palielināt atalgojumu nozarē strādājošajiem, kuri šogad, kolēģi, draudēja iziet ielās. Ne mazāk svarīgi ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, lai ikviens mūsu valsts iedzīvotājs varētu savlaicīgi saņemt speciālista konsultāciju un veikt nepieciešamos izmeklējumus. Veselības ministram jāveic nopietns darbs, lai uzlabotu medikamentu pieejamību. Zālēm ir jākļūst lētākām. Mēs nedrīkstam turpināt būt līderi Baltijas valstīs ar dārgākajiem medikamentiem. Veselības aprūpes pieejamības jautājumi allaž tiek minēti kā vieni no iedzīvotājus satraucošākajiem, kad mēs, Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, dodamies reģionālajās vizītēs uz Latvijas novadiem.
Līdzīgas bažas tiek paustas arī par izglītību. (Starpsauciens.) Ir pilnīgi skaidrs, ka valdībai un atbildīgajai ministrijai, strādājot pie izglītības pieejamības, galvenajam mērķim ir jābūt – nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas bērnam pilsētās un novados saņemt kvalitatīvu izglītību. Tas nozīmē saprātīgi risināt gan skolu pieejamības jautājumus, īpaši reģionos un pierobežā, gan nepieciešamo pedagogu piesaistes jautājumus, nodrošināt atbilstošus mācību materiālus, sekmēt valsts valodas nostiprināšanos Latvijas izglītības sistēmā.
Nākamā gada valsts budžetā izglītībai papildus ir paredzēti 119 miljoni eiro, tai skaitā pedagogu atalgojuma palielināšanai. Šogad šis bija īpaši aktuāls jautājums, par kura risināšanas nepieciešamību pedagogi cīnījās pat ar streika palīdzību. Kolēģi, kas tai laikā bija valdībā, atceras.
Cienījamie kolēģi! Drošības situācija reģionā un pasaulē kopumā ir nestabila – turpinās karadarbība Ukrainā, uzliesmojuši bruņoti konflikti citviet. Tas joprojām liek nopietni domāt gan par valsts aizsardzību jeb ārējo drošību, gan par iekšējo drošību. Kopumā drošība saglabājas kā viena no Latvijas prioritātēm, kurai nākamgad valsts budžetā tiks novirzīti 2,5 miljardi eiro.
Nozīmīgi līdzekļi tiek novirzīti valsts aizsardzībai – 2,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, pakāpeniski turpmākajos gados virzoties uz mērķi – 3 procenti no iekšzemes kopprodukta 2027. gadā. Tas ir skaidrs signāls sabiedrotajiem par Latvijas atbildīgu pieeju drošības jautājumiem, kā arī tas ļaus mums attīstīt bruņoto spēku reaģēšanas un aizsardzības spējas.
Tajā pašā laikā, raugoties uz iekšējo drošību, nevar nepamanīt, ka ir vēl ugunsgrēki, kas valdībai būs jādzēš. Nākamgad budžetā ir paredzēts papildu finansējums, lai celtu algas iekšlietu nozarē strādājošajiem. Tas ir solis pareizā virzienā. Jau šobrīd, pēc Valsts policijas priekšnieka teiktā, valstī kopumā trūkst 27 procentu policistu. Rīgā atsevišķās daļās trūkst pat vairāk nekā puses no nepieciešamā darbinieku skaita. Vairāki Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo strādā ar pārtraukumiem, jo nav naudas, nav darbinieku, daudzviet ir zemas kvalitātes tehnika.
Iekšējās drošības jomā būtiski ir aktīvi turpināt darbu pie valsts austrumu robežas infrastruktūras izbūves, lai novērstu nelegālo imigrāciju. Iekšējās drošības būtisks aspekts ir arī sociālā un ekonomiskā drošība. Kā teicis Latvijas Zemnieku savienības dibinātājs, viens no Latvijas Republikas neatkarības kaldinātājiem Kārlis Ulmanis: “Mēs gribam, lai labklājība būtu mums apkārt pie visiem un būtu atrodama katrā zemes stūrītī, katrā mūsu iedzīvotāju mājā un mājas vietā.”
Nākamā gada budžetā ir atrasti risinājumi sociālajiem jautājumiem. Ministrs Auguļa kungs ir panācis, ka no nākamā gada beidzot tiks atjaunotas piemaksas pie pensijas cilvēkiem, kuri darba gaitas beidza 2012., 2013. un 2014. gadā un kuriem līdz šim par darba stāžu līdz 1995. gada decembrim piemaksu nebija. Tagad šī netaisnība tiks labota un daļai senioru materiālā situācija uzlabosies, un līdz 2029. gadam visi seniori saņems atbilstošas pensijas par savu darba mūžu.
Ne mazāk svarīga ir apņemšanās papildu 50 miljonus eiro novirzīt klimata un enerģētikas jomas pasākumiem, mērķētam atbalstam elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai, kas papildinās 24 miljonu eiro novirzījumu atbalstam aizsargātajiem lietotājiem. Atbalsts no valsts un likumdošanas iniciatīvas liks arī bankām pievienoties atbalstā kredītņēmēju aizsardzībai saistībā ar straujo kredītprocentu likmju kāpumu, ar ko saskaras daudzas ģimenes, kurām tagad ir grūtības segt savas saistības par mājokļa iegādi.
Kā es te stāvu – tuvākajos gados situācija finanšu sektorā tiks būtiski uzlabota, paplašinot uzņēmīgu cilvēku iespējas celt savu un Latvijas labklājību. Cienījamie kolēģi, runājot par valsts finansējumu, svarīgi ir minēt ne tikai izdevumu prioritātes un to samērīgumu, bet nopietni diskutēt, kā nodrošināt papildu ieņēmumus budžetā, lai valdība un Saeima tos varētu sociāli atbildīgi pārdalīt. (Starpsauciens.)
Uzskatu, ka viens no jautājumiem, kuram būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir ēnu ekonomikas apkarošana. Bažas raisa ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekts. Tā mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz 2027. gadam par vienu procentpunktu un iegūt papildu ienākumus budžetā 120 miljonu eiro apmērā. Uzskatu, ka šāds mērķis nav pietiekami ambiciozs. Tas neļaus valdībai un Saeimai risināt sasāpējušos jautājumus, kur nu vēl domāt par attīstību.
Šonedēļ, ko dēvējam par patriotu nedēļu – laiku starp diviem nozīmīgiem valsts svētkiem, kad mēs pie apģērba piespraužam Latvijas karoga lentītes –, ir īstais laiks runāt par patiesu patriotismu. Uzskatu, ka patiesi patrioti ir tie, kas rūpējas par savu ģimeni, un tie, kas maksā nodokļus un ir neiecietīgi pret jebkādiem mēģinājumiem apkrāpt savu valsti. Ar to saprotot, ka tādējādi tiek mazināts, piemēram, iespējamais vecmāmiņas pensijas apmērs vai liegtas brīvpusdienas bērniem.
Aicinu valdību tagad, kad darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes būs noslēdzies, uzsākt aktīvas diskusijas par tautsaimniecības attīstības veicināšanas jautājumiem, tostarp godīgu konkurenci, kropļojošās ēnu ekonomikas aktīvāku apkarošanu. Bez papildu investīcijām tautsaimniecībā, spēcīga eksporta pieauguma, inovācijām, kvalificēta darbaspēka Latvija nevarēs ilgtspējīgi attīstīties. Tām jābūt mūsu prioritātēm ilgtermiņā, lai Latvija sasniegtu straujākus ekonomiskās izaugsmes rādītājus, nekā šobrīd tiek prognozēts, un lai spētu ne tikai sasniegt, bet arī apsteigt mūsu kaimiņvalstis.
Cienījamie kolēģi, šis nav izcils budžets, bet šis ir labs budžets. Šis ir labs solis, lai aizbāztu sūces un droši ietu uz priekšu.
Aicinu atbalstīt nākamā gada budžeta projektu.
Paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers... frakcijas viedoklis.
A. Šlesers (LPV).
Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamā premjerministre! Godājamais Kariņa kungs! Prieks arī jūs redzēt! Pagājušoreiz, kad bija jābalso par neuzticību, es nebalsoju, jo jūs nebijāt atlidojis vēl, bet tiešām liels gods, prieks, ka ārlietu ministrs arī ir ar mums.
Godājamie kolēģi! Man ir tāda sajūta, ka valstī viss ir labi. Sajūta, ka cilvēki ārā stāv ar plakātiem un gavilē, saka: “Paldies, valdība, paldies! Mēs esam vislaimīgākā tauta pasaulē!” Ir sajūta, ka cilvēki tiešām ar visu ir apmierināti, ir sajūta, ka mēs esam viena no piecām bagātākajām ja ne pasaules, tad vismaz Eiropas valstīm. Es labi saprotu, ka mums ir augsti kvalificēti ierēdņi, kas smuki sagatavo runas gan premjerei, gan finanšu ministram, gan daudziem citiem, un principā tās runas jau nav jāsagatavo, vienkārši jāpaņem iepriekšējās runas, kas bija pirms gada, jāpamaina daži cipari, lai gads vismaz tiktu uz priekšu patīts, ka mēs runājam par nākamā gada budžetu, kas ir 2024. gads.
Bet princips jau ir tāds – viss ir ļoti labi. Bet ko nozīmē – labi? Vai tiešām viss ir tik labi, kā tas izklausās šodien? Redziet, tā situācija tāda – tad, kad cilvēki sasniedz kaut kādu augstu līmeni, ir ļoti grūti noturēties šajā augstajā līmenī. Mēs redzam, kā sportā mums tiešām ir paveicies... gan hokejā, gan basketbolā... Tauta priecājās, jo mūsējie no nekurienes sasniedza augstus rezultātus. Tauta sapulcējās pie Brīvības pieminekļa, un tiešām tie bija svētki. Paldies mūsu sportistiem, ka viņi tiešām vismaz uz mirkli ļāva cilvēkiem aizmirst savas ikdienas rūpes un problēmas.
Bet problēma ir pavisam cita: tad, kad tu esi pēdējā vietā – un Latvija ir pēdējā vietā, godājamā premjerministre, mēs esam pēdējā vietā praktiski visās pozīcijās Eiropā –, tad vienkārši nodrošināt stabilitāti pēdējā vietā īsti labi nav. Jums šī ir pirmā valdība. No vienas puses, es nevaru jums pārmest, jo tā ir jūsu debija, bet blakus sēž Kariņa kungs. Viņam bija piecas valdības, pieci gadi. Tātad pieci budžeti tika apstiprināti.
Un te rodas problēma. Tiešām mēs it kā varam teikt: nu, kāpēc tas tā ir? Es negribu meklēt vainīgos, es šodien vienkārši konstatēju faktus. Kaut kas īsti labi nav. Un jautājums – kas tad īsti labi nav ar šo budžetu? Es neredzu vēlmi izrāpties no pēdējās vietas. Tikko iepriekšējie runātāji sauca dažādus ciparus, cik naudas kam mēs iedosim. Tas apmēram tā: nāk Ziemassvētki, atnāks Salavecis un izdalīs dāvanas, mantiņas bērniņiem, un viņiem ir jāpriecājas. No kurienes tad nāk šī nauda budžetā? Varbūt vajag apskatīties tomēr dziļāk, iet iekšā lietas būtībā. No inflācijas, nevis no attīstības! Nav bijusi veiksmīga attīstība Latvijai. Ir divi pamatbudžeti – tas ir PVN un sociālais nodoklis. Pirmais uzrauj inflāciju, otrs nāk līdzi, tāpēc ka jāpalielina darbinieku algas, un, ja mēs apskatīsimies vidējo algas pieaugumu, tas nekādā gadījumā nenosedz visus tos izdevumus, kas ir palielinājušies saistībā ar inflāciju. Inflācijas rādītāji ir bijuši augstāki, tā tiešām ir realitāte. Līdz ar to ir nepieciešamas ambīcijas, ir nepieciešama tiešām valdībai vilkme kaut ko sasniegt.
Valdībā ir jauni ministri. Es šodien negribu tāpēc arī kādam kaut ko pārmest. Es esmu gatavs atbalstīt gan ar padomu, gan konkrētiem priekšlikumiem. Gluži... tā kā principā visas partijas ir vienojušās par nacionālās bankas izveidi, kas ir saprotama, ir vajadzīga, jo kaut kas ir jādara tad, kad zviedru bankas kontrolē mūsu tirgu, principā ir monopolizējušas, “SEB banka” un “Swedbank” kontrolē vairāk nekā 50 procentu tirgus... Tur nav nekāda brīvā konkurence, miljardu viņi pelna. Jānis Reirs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, te mēģina pārliecināt, ka vajag kaut ko samazināt. Viņi saka... “Nu, vot, pamēģiniet tikai,” kā es vakar teicu no šīs tribīnes, “zobus izdauzīsim jums Latvijā, ja jūs ķersieties klāt zviedru bankām.” Kas to teica, Siliņas kundze? Augsti stāvoša bijusī amatpersona no Zviedrijas. Vēstnieks mūsējais ir sūdzējies par to, ka viņš ir izsaukts... par to, ka teikts: “Ja jūs tām zviedru bankām ķersieties klāt, tad mēs jums...” Kurš tad ir saimnieks? Baronkungi Zviedrijā. Jautājums: ko mēs varam darīt, un kāda ir realitāte? Es pieļauju, ka šādu papīru saņēma arī citi cilvēki. Te bija mediķi, kas no rīta piketēja vai vienkārši bija sapulcējušies, lai nodotu šo informāciju katram deputātam. Un tas, ko es īsumā sapratu... Viņi saka: mums vajag trīskāršot finansējumu.
Es nesaku, ka nav pieauguma medicīnas jomā, bet skaidrs, ka mēs visu laiku skrienam un mēģinām izrauties no pēdējās vietas, un tā inflācija mūs apsteidz. Jautājums – ko darīt? Es pateikšu atklāti: ir vajadzīgas ambīcijas, ir vajadzīgs redzējums, ir vajadzīga uzdrīkstēšanās. Skaidri pateikt: mēs gribam beidzot, kā saka, sasniegt konkrētus rezultātus ekonomikā. Valdībai ir jāiesaistās ekonomiskajā attīstībā!
Vakar, piemēram, mēs runājām par Augšdaugavas novadu, kura pašvaldība gadu staigāja uz Saeimu pa komisijām – es to kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis varu apstiprināt –, lūdzās: nododiet zemi, mēs gribam industriālo parku uztaisīt! Gadu – gadu! –, kopš šis parlaments ir ievēlēts. Nezinu, varbūt arī iepriekšējā parlamentā viņi staigāja. Ko ierēdņi saka? “Nevar nodot, jo nav zināms investors. Pasakiet, kas ir investors, tad mēs lemsim.” Kraukli, bijušo Valkas mēru, paņem ciet KNAB, tāpat arī Valmieras mēru Baiku... Par ko? Tāpēc, ka tur, redziet, esot uzņēmumi, kuri attiecīgi izmantos tās investīcijas, lai kaut kādu ražošanu attīstītu. Tad jautājums ir tāds: ja ir kāds zināms uzņēmējs reģionā, par to var tevi iesēdināt, ja tu ej un prasi atļauju, saki: “Dodiet mums iespēju attīstīt industriālo parku!” – “Mēs jums nevaram sniegt atbalstu, jo nav zināms investors.”
Nu, principā atbilde ir ļoti vienkārša – nedariet neko, tad viss būs labi. Un tā ir atbilde Latvijā, kāpēc viss ir slikti. Visi baidās kaut ko darīt. Vajag saskaņot, ierēdņi pārvalda valsti, politiķi neko nevar izdarīt bez ierēdņiem, bet mēs esam likumdevēji, kas ir spējīgi to visu mainīt.
Tagad, ja mēs skatāmies konkrēti uz šo budžetu. Tātad ēnu ekonomika joprojām valstī ir apmēram 25–26 procenti. Ko darām? Nu, mēs taču zinām, ir virkne nozaru, kurās ir ēnu ekonomika, tie nav indivīdi, vienkārši ir cilvēki, kas pārstāv mazo biznesu, – viņi nespēj samaksāt, likvidē tā iepriekšējā nodokļu režīma... mikrouzņēmējiem... Bet mēs zinām, ka ir mazais bizness, kas vienkārši... viņi cīnās, lai izdzīvotu.
Bet te jāmaina filozofija. Un es teikšu tā – Finanšu ministrija nedrīkst būt ekonomiskās politikas virzītājs valstī. Finanšu ministrija ir kontrolieris. Ekonomikas ministrijai... vot, Valaiņa kungs, nāciet ar iniciatīvām un saskaņojiet ar Finanšu ministriju, jo problēma jau ir kāda... Es, Ašeradena kungs, esmu saskāries ar Finanšu ministrijas ierēdņiem savā dzīvē jau iepriekš. Viņiem ir ekselītis: ja nodokli palielina, paceļ likmi – ienākumi palielinās, ja nodokli samazina – ienākumi samazinās. Tā ir nepareiza filozofija. Jo tas cilvēks, piemēram, mazais uzņēmējs, kurš vienā vietā samaksās mazāku nodokli, jau to naudu nekrās, viņš jau dzīvo no rokas mutē, viņš to naudu iztērēs turpat blakus kafejnīcā, nopērkot kafiju, kruasāniņu, vai uz kino aizies vai vēl kaut kur. Vienkārši PVN palielināsies. Mums vienkārši jāapskatās.
Tāpat nekustamā īpašuma nodoklis, kur mēs runājam par kadastrālajām vērtībām, tās ceļot uz augšu, saka, nodoklis šodien neceļas. Nu, šodien neceļas, rīt tas celsies. Šīs ir tās lietas, kur jāpasaka (Dep. A. Ašeradena starpsauciens.)... atsakām... Mēs nevaram sarunāties, Ašeradena kungs! Pēc tam es...
Tā būtība ir tāda: ir nepieciešams apskatīties, un es vienkārši aicinu šī gada laikā, tad, kad šis budžets tiks pieņemts, izvērtēt variantu, kur ir iespējams nodokļus samazināt, lai palielinātu ieņēmumus citā jomā. Tas ir jādara, it sevišķi, ja zinām, kuri nodokļi šodien nestimulē ekonomisko izaugsmi un kuri nodokļi stimulē. Es jau biju runājis par reinvestēto... nodokli. Super, mums ir nulles likme! Bet tur arī ir jāsakārto virkne lietu.
Tālāk. Kas attiecas uz tādām konkrētām lietām – uz skolām. Nu, skolas slēdz vienu aiz otras, tā mēs izmirstam, nu, runāsim atklāti. Šogad ir oficiāli... “Latvijas Radio” paziņoja pirms kādas nedēļas: antirekords – zemākā dzimstība. Līdz ar to mums ir jāatzīst: nav tā, ka mēs kaut ko ātri atrisināsim. Ir vajadzīga skaidra rīcība, kādā veidā veicināt dzimstību, kādā veidā sekmēt atbalstu ģimenēm. Un mājoklis, it sevišķi reģionos, varētu būt tas galvenais, kas pieturētu to ģimeni, lai viņi neaizbrauc prom. Jo liela daļa neiet protestos, bet vienkārši aizbrauc projām, un trakākais, ka tie ir jauni cilvēki.
Pirms kāda brīža es piedāvāju šeit, Saeimā, izskatīt jautājumu, kas ir saistīts ar pirmo gadu pēc izglītības iegūšanas jaunam cilvēkam. Nu, it kā es saņēmu ziņu, to izskatīs koalīcija nedaudz vēlāk. Nu labi, saistībā ar šo budžetu bija jau tā... varbūt par vēlu to izvērtēt, bet pirmā darba vieta ir arī tas, kāpēc jauneklis paliek Latvijā, jo, ja viņš nedabū pirmo darba vietu, viņš bieži aizbrauc prom. Jā, ir tādi, kurus izķer uzreiz, bet daudzi aizbrauc prom, jo tas jauneklis ne jau tikai darbu grib, viņš arī grib saņemt labu atalgojumu, kas principā ir vajadzīgs, lai varētu normāli dzīvot. Viņi negaidīs vairs tā kā kādreiz kompartijā... piecgade kārtējā, nu, pēc pieciem gadiem viss būs labi. Jaunieši brauc projām, un tas ir tas, kas vienkārši jāatzīmē. Un ir nepieciešama attieksmes maiņa pret šīm lietām.
Par to pašu enerģētiku. Man ir grūti spriest, kas būs ar to enerģētiku, bet skaidrs ir tas, ka izveidotā ministrija sevi nav attaisnojusi. Nu labi, tagad ir jauns ministrs, kurš sākumā balsoja “pret” šo ministriju. Gribētos, lai atnāk un pasaka: varbūt būs kaut kas labāks, jo problēma jau ir tāda, ka mēs visu laiku mēģinām dzēst ugunsgrēku tikai tāpēc, ka tur ir saskrūvēti tarifi, pēc tam mēģina kaut ko samazināt, vēl kaut ko... Es teikšu tā: trakākais – nav stabilitātes un izpratnes par to, ka mums vismaz ir konkurētspējīgi tarifi tepat Baltijas reģionā.
Tālāk, kas attiecas uz reformām. Par ierēdniecību mēs esam runājuši ļoti daudz. Mums ir par 30 procentiem vairāk ierēdņu, nekā tas ir Igaunijā... atbilstoši cilvēku skaitam. Nu, varbūt šī gada laikā uztaisiet reformas, apvienojiet! Te nav runa tikai par cilvēku skaitu, runa ir par ēkām, apkurinātiem kvadrātmetriem šajās ēkās. Tie ir izdevumi, jo mēs pārāk daudz tērējam. Igaunijai ar mazāku cilvēku skaitu ir lielāki ieņēmumi valsts budžetā. Mēs nevaram ar šo stabilo pieaugumu apsteigt pat Igauniju un Lietuvu. Un Lietuva bija aiz mums. Mēs bijām pat priekšā Igaunijai pirms kāda laika, bet diemžēl viss – un mēs esam šajā kritienā, šajā stabilajā pēdējā vietā.
Visbeidzot. (Es šoreiz neapvienošu debašu runas laikus, jo noteikti kaut kas būs jāpapildina vēlāk.) Gribu pateikt: mēs, protams, šodien balsosim “pret” šo budžetu, bet mēs esam gatavi, ka opozīcijas partijas tomēr izvērtēs priekšlikumus, kas nāks.
Es ceru, ka tādas debates, kādas ilgstoši ir bijušas no Ārlietu ministrijas puses, būs arī no Finanšu un Ekonomikas ministrijas puses un ka šeit, centrā, sēdošie koalīcijas pārstāvji nāks un debatēs. Nu, lai mēs runātu tiešām, ko vēl varam izdarīt. Ir jābūt kaut kādām lietām, kurās nekonkurējam, bet kurās mēs cits citu papildinām, jo ideju jau nav tik daudz. Cilvēki nāk no dažādām vidēm – ir skolotāji, ir mediķi šeit, zālē, ir arī kāds uzņēmējs un tā tālāk. Nākam visi ar šīm idejām!
Visbeidzot es teikšu tā – kamēr mēs runājam, jau 26 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par Saeimas atlaišanu, un, ja kāds domā, ka cilvēki vienkārši tāpēc, ka CVK mēģina bremzēt šo parakstu vākšanu, nesavāks 155 tūkstošus... es domāju, ka šie 155 tūkstoši tiks savākti, ja gadījumā valdība strādās tā, kā cilvēkiem nepatīk.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns – frakcijas vārdā.
A. Butāns (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamā Ministru prezidente, godātie ministri! Kolēģi! Jebkura darba pamatā (un budžets ir valdības galvenais darba dokuments)... jebkura darba pamatā ir jābūt mērķim. Un par kādiem mērķiem tad mēs šeit runājam? Iepriekšējai valdībai bija skaidrs mērķis, kas sakrita gan ar iepriekšējā Valsts prezidenta, gan šībrīža Valsts prezidenta nostāju par to, ka Latvijas ekonomikai un uzņēmējdarbības videi ir jābūt konkurētspējīgākajai Baltijas mērogā. Vai to atspoguļo šībrīža budžets? Uzņēmēju organizācijas saka – nē, un arī mēs, budžeta tabulās raugoties, neatrodam neko, kas būtu vērsts uz konkurētspējas veicināšanu.
Gribu atgādināt, ka finanšu ministra vadībā sešus mēnešus noritēja aktīvs darbs ar nozarēm, ar visām uzņēmēju organizācijām, visiem iesaistītajiem un tika meklēti risinājumi, kā Latvijai panākt kaimiņvalstis, mazināt atpalicību, ne tikai mazināt to, bet arī noķert un apsteigt kaimiņvalstis. Tika izstrādāti konkrēti priekšlikumi. Tātad darbs noritēja līdz augusta beigām, un tika izstrādāts konkrēts plāns, kas savā ziņā bija arī kompromiss starp finanšu iespējām, starp to, ko uzskata Finanšu ministrija, un to, ko lūdza un aicināja uzņēmēju organizācijas. Pamatmērķis bija darbaspēka nodokļu pārskatīšana un birokrātijas mazināšana, lai uzņēmēji spētu maksāt konkurētspējīgas algas un nodrošinātu savu produkciju par pieņemamu cenu veikalu plauktos. Tomēr nekas no tā šobrīd nav īstenots.
Un šeit rodas jautājums: ja finanšu ministra vadībā noritēja šis darbs, kāpēc ar “Progresīvo” un ZZS ienākšanu koalīcijā tas tika apturēts? Ar kādiem argumentiem jūs pārliecinājāt Finanšu ministriju, ka vajag atteikties no konkurētspējas mērķa un atteikties no nodokļu pārskatīšanas? (Starpsauciens.) Un šeit, no tribīnes, finanšu ministra kungs minēja, ka svarīgs aspekts, domājot par konkurētspēju, ir darbinieku prasmju un izglītības celšana, kas, protams, tā ir, taču tam ir jāiet kontekstā arī ar pārējo konkurētspēju, un prasmes nav vienīgā konkurētspēja. Un šeit rodas jautājums: kas tad ir vairāk mūsu atpalicības iemesls – nodokļu politika vai prasmes?
Ņemsim piemērus. Ēdināšanas nozare, kurai ir 44 miljoni parāds, viens pēc otra seko maksātnespējas gadījumi. Vai šeit trūkst prasmju? Mūsu restorāniem, kas cīnās par “Michelin”... vai šeit trūkst prasmju, vai tomēr ir nodokļu politikas trūkumi? Vai mūsu mūziķi, kas ar izcilību... atzīti visā pasaulē, – viņiem trūkst prasmes? Kā ir ar dārzniekiem, lauksaimniekiem, kas audzē dārzeņus, augļu kokus un ogulājus? Vai arī viņu galvenā problēma ir prasmes vai tomēr nekonkurētspējīgi nodokļi?
Līdzīgi ir arī ar mikrouzņēmumu nodokli, kurš savulaik par nepilnu miljonu – nepilnu miljonu! – tika izstrādāts. Finanšu ministrijā tika pieņemts atsevišķs padomnieks, lai it kā atjaunotu šo režīmu, lai tas būtu konkurētspējīgs, bet tāds tas nav tagad un nebūs arī nākamajā gadā, jo mikrouzņēmumu nodokļa likme ir un paliks 25 procenti, kas Baltijas mērogā ir visnekonkurētspējīgākā.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits pēdējo četru gadu laikā sarucis no 42 tūkstošiem līdz 8 tūkstošiem. Kur tad viņi ir palikuši? Viņi jau visi nav kļuvuši par lieliem uzņēmējiem, tātad daļa ir pārtraukuši savu uzņēmējdarbību, šobrīd nodokļus nemaksā vai arī atrodas ēnu ekonomikā.
Tāpēc gan Nacionālā apvienība, gan APVIENOTAIS SARAKSTS – iepriekšējā darba grupā un arī tagad – uzturēs priekšlikumu par to, lai šī nodokļa likme tiktu pārskatīta un lai tā būtu konkurētspējīga. Ļoti daudziem tie ir pirmie soļi uzņēmējdarbībā, un daudziem tie ir papildu ienākumi... papildu savam pamatdarbam.
Tāpat vēlos norādīt par konkurētspēju. Ir pārtraukta virzība uz jaunu ražotņu veidošanu, kas vērstas uz eksportu. No Ekonomikas ministrijas prioritātēm ir pazudis lielais investīciju fonds, kas dod kapitālu mūsu, vietējiem, uzņēmējiem atsperties un veidot jaunus produktus, maksāt virs vidējās algas un iziet eksporta tirgos, tādējādi kāpinot mūsu iekšējo kopproduktu. Tāpat neredzam izpratni par reģioniem, arī veiksmīgi strādājošu biznesa inkubatoru paplašināšana šobrīd budžetā nav paredzēta.
ZZS nekautrējās no tribīnes citēt Kārli Ulmani, kura laikā Latvija bija starp līderiem visā Eiropā lauksaimniecības un eksporta rādītājos, taču šobrīd eksporta jautājumos Zaļo un Zemnieku savienība ir kūtra un ceļ nodokli zemniekiem... un dārzeņu ražotājiem.
Izbrīna arī pārvaldības principi, kas valdībā ir mainījušies ar “PROGRESĪVO” ienākšanu, jo netiek ņemti vērā gan šie, kopā ar nozari izstrādātie, nodokļu priekšlikumi – no LDDK un LTRK –, gan ierobežotas ir nozaru organizāciju iespējas līdzdarboties budžeta izstrādē un tagad arī izskatīšanā. Tādēļ droši vien arī esam nonākuši situācijā... ja mēs pienācīgi neieklausāmies savos sadarbības partneros – nozaru organizācijās –, ka šobrīd nodokļu kontekstā Baltijas nodokļiem tiek pielīdzināti tikai tie nodokļi, kas Latvijā ir zemāki (tos mēs paceļam un pielīdzinām Baltijas līmenim), savukārt tie nodokļi, kas Latvijā ir augstāki, netiek aiztikti... tas norāda uz drosmes un izpratnes trūkumu.
Vēl vēlos pieminēt situāciju kultūras nozarē, kur netiek turpinātas iepriekšējā ministra nospraustās prioritātes. Pēc Dziesmu svētkiem tā vairs netiek uzskatīta par prioritāti – Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju, kā arī profesionālo mūzikas kolektīvu vadītāju atalgojuma palielināšana ir atlikta un šajā budžetā nav paredzēta.
Interesants moments, ka trūkst finansējuma diasporas latviešu valodas apguvei un diasporas medijiem, un tas viss laikā, kad ārlietu ministrs ir diasporas latvietis. Toties valsts joprojām tērēs vairāk nekā miljonu gadā, lai uzturētu “Rus.LSM.lv” mediju krievu valodā. Vai šeit nav pretrunas? Vai tās ir jūsu prioritātes, kā iztērēt līdzekļus?
Runājot par prioritātēm. Pēc šī budžeta atnešanas uz Saeimu mēs redzam – ir divas prioritātes.
Pirmā prioritāte – iekšējā drošība. Es domāju, mēs visi piekrītam, ka tas ir pareizs mērķis, tomēr aiz šī mērķa mēs neredzam praktiskus plānus budžeta tabulās, jo paredzētais atalgojuma pielikums Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts robežsardzei ir nepietiekams, tas ir tas līmenis, kas tika paredzēts jau iepriekš – 6 līdz 10 procenti. Mēs redzam, ka Iekšlietu ministrija ir atteikusies no tā... vai arī Finanšu ministrija ir atteikusi finansējuma pielikumu, ko lūdza Iekšlietu darbinieku arodbiedrība... joprojām turpināsies paradokss, ka, no vienas puses, mums trūkst ugunsdzēsēju, no otras puses, mēs negribam ugunsdzēsējiem maksāt piemaksas par papildu slodzi, un viņi paralēli turpinās strādāt citos darbos, jo vismaz tajos posteņos, kurus es apmeklēju, aptuveni 80–90 procenti ugunsdzēsēju paralēli strādā vēl vienā vai divos darbos. Tātad mēs negribam maksāt cilvēkiem, kas ir gatavi un kvalificēti to darīt. Un tas viss situācijā, kad Valsts policijai ir aptuveni 40 procenti vakantu vietu Rīgas reģionā un Valsts robežsardzei trūkst cilvēkresursu, ko sūtīt uz robežu. Vai tā tiešām ir valdības prioritāte?
Līdzīgi arī ar demogrāfiju, kas sasaucas ar to ilgtspējas termiņu, kas šeit tika “atskaņots”. Joprojām savā ziņā sociāli netaisnīgā situācijā mēs nostādām ģimenes ar bērniem, jo māmiņas (pie bērna kopšanas pabalsta pašreizējā apjoma), kas izvēlas pasaulē laist bērnus un ņemt karjerā pauzi, tajā brīdī saņem mazāku atalgojumu nekā strādāšanas brīdī. Faktiski, ja mēs tā abstrahētos un uzrakstītu, kas būtu jādara, lai jaunās māmiņas... jaunās dāmas un jaunās ģimenes... nevēlētos laist pasaulē bērnu, bet paliktu strādāt, tad šī situācija arī nodrošina tieši to stimulu turpināt strādāt, nevis domāt par tautas ataudzi, kaut arī vēlēšanās to darīt būtu.
Līdz ar to arī, runājot par demogrāfiju, tas, ar ko jūs varat dižoties – ar “Altum” mājokļa garantijām vai ar daudzbērnu ģimeņu programmu “Balsts”, vai ar “Studētgods” stipendijām... es domāju, jūs piekritīsiet, ka tas lielā mērā ir tas, uz ko savulaik uzstāja Nacionālā apvienība un ko arī ieviesa... un arī Imanta Parādnieka vadībā izstrādāja kopā ar ģimeņu nevalstiskajām organizācijām.
Diemžēl šī tautas ataudzes stratēģija netika īstenota. Jūs neieklausījāties tajā iepriekš un neieklausāties arī šobrīd. Un tas tikai nostiprina to, ko koalīcija demonstrēja arī iepriekšējās nedēļās, – ir tendence, ka koalīcija selektīvi izvēlas, kuras nevalstiskās organizācijas sadzirdēt un kuru nevalstisko organizāciju teikto notušēt. Nākas secināt, ka arī turpmāk demogrāfija un rūpes par mātēm ar bērniem būs tikai politiskās retorikas, nevis politiskās rīcības sastāvdaļa.
Jūs teiksiet, kur tad tam visam ņemt līdzekļus, tie jau ir budžeta ietilpīgi priekšlikumi – konkurētspēja, demogrāfija! Minēšu trīs piemērus.
Lielāku nodokli izlozēm un interaktīvajām azartspēlēm. Šobrīd paredzēts celt nodokli spēļu zālēm, bet netiek celts nodoklis interaktīvajām azartspēlēm un izlozēm. Kāpēc tāda selektīva pieeja? Kāpēc arī tabakas industrijai netiek vēl vairāk celts nodoklis?
Nākamais – ēnu ekonomikas apkarošana. Kā jau teicu, mums no 42 tūkstošiem līdz 8 tūkstošiem ir nokrities mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits, kuri visi ir ēnu ekonomikā. Jūs ar šībrīža priekšlikumu – saglabāt šo 25 procentu slieksni – turpināt dzīt cilvēkus ēnu ekonomikā, un fiskālā telpa nevis palielināsies, bet samazināsies.
Un visbeidzot – lielākais budžeta avots, kuru saskata Nacionālā apvienība, būtu pilnvērtīgs banku virspeļņas nodoklis, par ko daudz tiek runāts, bet ar to darīšanu ir knapi. Mēs šobrīd redzam, ka Lietuva, ieviešot banku virspeļņas nodokli, plāno sasniegt budžetā aptuveni 380 vai vairāk miljonu fiskālo telpu, ko piešķirt gan valsts aizsardzībai, gan citām vajadzībām. Latvijā no banku rekordlielās peļņas, kas tuvosies nepilnam miljardam, ir paredzēts paņemt 120 līdz 140 miljonus, tātad trīs reizes mazāk. Tā ir mazdūšība vai banku lobijs?
Katrā ziņā, lai kāda atbilde arī būtu, tā nav pilnvērtīga, adekvāta pieeja situācijai, ka bankas strādā ar rekordlielu peļņu un mēs nepaņemam līdzekļus, kas tiek pārdalīti bankām no mūsu sabiedrības, mēs to nepaņemam atpakaļ un nepārdalām sabiedrības vajadzībām.
Es uzskatu, ka šis ir mazdūšības budžets. Jā, ir jāuzteic, ka tiek turpināts Ināras Mūrnieces iesāktais ceļš aizsardzībā, kur mēs virzāmies uz 3 procentiem no IKP trīs gadu laikā. Tāpat Finanšu ministrija ir sadzirdējusi... medicīnas un izglītības nozares ekspertu un arodbiedrību izdarīto spiedienu un argumentus. Jāteic, ka Nacionālā apvienība tur gan rūpīgi sekos līdzi, jo mēs redzam, ka budžeta tabulās vienam resoram ir rezervēti milzīgi cipari, bet izsekojamība un detalizācija ir ārkārtīgi zema, līdz ar to mēs sekosim līdzi, lai tie līdzekļi tiešām arī sasniegtu galveno mērķi.
Tomēr jāteic, ka šajā budžetā... budžeta veidotāji nav sadzirdējuši sievietes, māmiņas ar bērniem, nav sadzirdējuši kultūras darbiniekus, ugunsdzēsējus, policistus, robežsargus un nav sadzirdējuši uzņēmējus, kuri lūdza konkurētspējīgus darbaspēka nodokļus. Ja mēs nevaram nodrošināt labākus, tad vismaz nodrošinām tādas pašus kā Baltijā! Neko citu uzņēmēji neprasa, viņi paši izdarīs pārējo un ienesīs budžetā līdzekļus.
Es negribu populistiski apgalvot, ka šis ir katastrofāls budžets, bet es pilnīgi droši varu apgalvot, ka tas būs nīkulības un recesijas budžets, kurā naudu tērēsim, nevis pelnīsim. Ir pietrūcis drosmes ieguldīt ekonomikas konkurētspējā, ieguldīt reģionos, pierobežā un ieguldīt ģimenēs ar bērniem. Šis budžets ir bez mērķa, un Nacionālā apvienība ar konstruktīviem priekšlikumiem aicinās to labot. Šobrīd mēs to aicinām neatbalstīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais – frakcijas vārdā – debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.
A. Rosļikovs (ST!).
Labdien, kolēģi! Nevienu šodien nelamāšu. Šodien tāda diena... un, kad ir tāds mēnesis, vienkārši nedrīkst strīdēties, visiem ir jābūt labiem draugiem, it īpaši, kad mēs veidojam valsts budžetu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.
Bet absolūti objektīvi vēlējos pateikties Ašeradena kungam par viņa vēlmi padarīt Latvijas budžetu daudz labāku, daudz efektīvāku, bet diemžēl tas rezultāts ir tāds, kāds ir. Diemžēl uz doto momentu, teiksim tā, gribas slavināt, gribas tiešām atzīmēt, ka no iepriekšējā gada budžeta šī gada budžets atšķiras ar savu superīgo “efektivitāti”, kas parādās katra cilvēka maciņā. Tas ir ļoti svarīgi.
Protams, lielie nosaukumi par drošību ir, un, viennozīmīgi, esmu pārliecināts, ka mūsu aizsardzības ministrs no “PROGRESĪVAJIEM” dara absolūti visu, lai mēs no rīta būtu absolūtā drošībā, ja, nedod dievs, kaut kas notiks. Es tam absolūti ticu. Finansējums ir pietiekams, nodrošinājums arī ir, bet mūsu drošība, kā pareizi teica Nacionālā apvienība, ir arī katrs bērns, un bērni diemžēl uz doto momentu... ar katru mēnesi mazāk un mazāk... es domāju par dzimstību. Mēs neesam aktīvā karā, bet mēs zaudējam bērnus. Mēs neesam aktīvā karā, paldies dievam, Latvijā uz doto momentu ir miers, bet mēs zaudējam cilvēkus. Un visā šajā situācijā tas ir visskumīgākais, jo mūsu cilvēki...
Ašeradena kungs, tie ir nodokļi! Mums nav naftas, mums nav gāzes, bet mums ir cilvēki. Un latvieši ir ārkārtīgi efektīvi cilvēki, kas spēj ģenerēt gan darbavietas, gan katrs savā darbavietā strādāt ar milzīgu potenciālu un efektivitāti. Šajā ziņā latvieši, es domāju, visā Eiropā var lepoties ar savu efektivitāti. Tie ir vissuperīgi cilvēki, kas spēj izdarīt vairāk nekā Eiropas Savienības pārējo dalībvalstu iedzīvotāji. Par to es varu likt galvu... jo lielākā daļa no Eiropas dalībvalstīm slavina mūsu cilvēkus. Un tas nav labi, ka mūsu cilvēki brauc un stiprina Vāciju vai Lielbritāniju. Tas nav labi.
Manā skatījumā, Ašeradena kungs, būtu ļoti zīmīgi, ja konkrētajā dokumentā jūs varētu atrast naudu, piemēram, bērnu ar invaliditāti kopšanai. Viņi taču palūdza pielikt klāt 100 eiro. Jautājums ir bijis... pusotrs miljons. Priekš Latvijas tas ir nekas. Objektīvi tā ir. Neatradām naudu. Tur... mazākais tāds cipariņš... bet varējām izdarīt vairāk.
Ja mēs runājam kopumā par šo valdību, tās veidošana bija saistīta ar milzīgiem, teiksim tā, skandāliem. Bet patiesībā Ministru kabinets, manā skatījumā, uz doto momentu ir salikts maksimāli efektīvi.
Vēlreiz – es jūs neslavinu, bet, kā iepriekšējā reizē, saku: droši strādājiet un izdariet kaut ko vairāk. Bet ārkārtīgi svarīgi uz doto momentu tiešām atbalstīt kultūras nozari. Mums uz doto momentu ir ļoti laba ministre, kas vismaz runā patiesību, nevis to, ko grib dzirdēt valdība, varbūt lielākā daļa no koalīcijas partneriem. Viņa runā patiesību, nu, atbalstiet viņu! Viņa var izdarīt daudz ko vairāk.
Uz doto momentu ir ārkārtīgi svarīgi arī saklausīt opozīciju. APVIENOTAIS SARAKSTS tiešām runā labas lietas. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, manā skatījumā, ir izdarījusi milzīgu darbu, lai izanalizētu budžetu un sniegtu tiešām produktīvus risinājumus. Tas ir svarīgi, jo mēs varam lepni, ar aplausiem, pieņemt šo budžetu un pateikt: redziet, tas ir par drošību, tas ir par attīstību. Bet pēc būtības, nu, nav tur attīstības. Drošība... es vēlreiz saku: varbūt tur tā ir, bet attīstības nav. Cik ilgi mēs mēģināsim šādi maldināt cilvēkus?
Jūs jau ļoti labi redzējāt, ka Jaunā VIENOTĪBA, mainot savu politiku... vairāk par cilvēkiem, un šogad viņi ir vairāk par cilvēkiem, tas ir absolūti... Jūsu prezidents ir parādījis, ka arī Valsts prezidentam, kurš nācis no konkrēta politiskā spēka, ir iespēja kļūt par visas valsts Valsts prezidentu – neatkarīgi no valodas, neatkarīgi no politiskās piederības –, jo viņš tiešām cenšas. Un es absolūti esmu pārliecināts, ka šo labo, teiksim tā, nodomu jūs kā partija pārņēmāt arī no viņa. Jaunā VIENOTĪBA uz doto momentu mēģina mainīties.
Protams, es lieku arī lielākas cerības uz partiju “PROGRESĪVIE”, un es ļoti ceru, ka tad, kad šis budžets būs pieņemts, tas būs savādāks, nekā izskatās uz doto momentu, būs kaut kādi labi priekšlikumi, viennozīmīgi, būs kaut kādas labas idejas. Jo jūsu politikai, kas ir vērsta uz kopējo labklājību, kaut kādā veidā ir jārealizējas, savādāk viss, ko mēs darām, ir “airBaltic” finansiālās piramīdas atbalstīšana. Kārtējo reizi mēs iepērkam kaut kādas lidmašīnas, par kurām katram iedzīvotājam šeit, Latvijā, ne silts, ne auksts.
Man kā Latvijas pilsonim... jebkuram... būtu normāli saņemt 50 procentu atlaidi visiem lidojumiem ar “airBaltic”. Tas būtu pilnīgi normāli. Kāpēc ne? Tāpēc, ka mēs to uzturam no saviem nodokļiem, tāpēc ka tā ir mūsu nacionālā aviokompānija. Bet ir gluži pretēji – verot vaļā cenas, mēs redzam, ka “airBaltic” ir visdārgākā, mums, parastiem latviešiem, nav dabūjama. Tāpēc “Ryanair” un visas pārējās, atvainojos par reklāmu, ir priekšā.
Tāpēc, es domāju, kolēģi, izdariet tā: paskatieties, lūdzu, un izanalizējiet, ko dara Valsts prezidents, un mēģiniet pārņemt ideju par to, ka tiešām mēs solījām cilvēkiem atbalstu par kredītiem... un kaut kādā veidā tas jau notiek. Bet, Ašeradena kungs, lūdzu... vēl būs priekšā balsojumi! Kāpēc mēs aizejam uz 25 procentiem 50 procentu vietā, kas bija sasolīti? Varam taču izspiest no viņiem vairāk! Parādiet to valstisko nostāju, tas būtu ārkārtīgi svarīgi! Ja jūs nespējat šajā budžetā parūpēties par latviešiem, parādiet, ka vismaz kaut kādos lēmumos Jaunā VIENOTĪBA tiešām spēj... Tas būtu ārkārtīgi svarīgi.
Un man būtu ārkārtīgi svarīgi arī visos pārējos balsojumos redzēt, ka arī opozīcija atbalsta šo, jo... kolēģi, nu diezgan... nav labi. Mēs solījām 50 procentus, lai atbalstītu cilvēkus. Nav. Budžeta atbalsta nav. Balsojumos priekšlikumu nav. Kolēģi! Tāpēc es domāju, ka mēs kārtējo reizi pieņemam “svinīgu” dokumentu, kas ļaus mums eksistēt visu gadu.
Ja mēs runājam par priekšlikumiem, kolēģi, pamēģiniet šo budžetu tā pareizi un atbilstoši izanalizēt, tur viss ir paslēpts zem kodiem. Tu neko īsti nesapratīsi, kur tā nauda iet. Tāpēc visu, ko mēs kā opozīcija varam darīt... piedodiet, Ašeradena kungs, gada laikā vienkārši redzēt, kas ir izdarīts, pēc tam to izvilkt un pasūdzēties par to.
Jā, mūsu frakcija izdarīs... vairāk nekā 100 priekšlikumu. Mēs to liksim... izejot no iepriekšējā gada pieredzes. Bet tā īsti saprast, kas notiek ar budžetu, – mums nav tādu iespēju, jo tur neko nevar saprast to kodu dēļ. Tāpēc gada laikā, viennozīmīgi, analizēsim. Paldies, premjeres kundze! Tāpēc, viennozīmīgi, visa gada laikā mēģināsim analizēt.
Un vēl viens lūgums. Es ļoti ceru, ka neviena partija... no valdības... nesniegs Latvijas valsts budžetā priekšlikumu par lidmašīnas iegādi Kariņa kungam... ko viņš tur pateica. Es domāju, tas ir absolūts murgs, es ceru, ka tas bija joks. Vismaz viņš to pateica skaļi un visiem žurnālistiem, bet es ceru, ka mēs šādā arogancē... neaiziesim un personīgās lidmašīnas nepirksim. Es domāju, ka ar mūsu vienīgo baigo “piparu” aiziešanu uz Eiropu tas viss beigsies un mēs atkal atgriezīsimies uz zemes.
Augsti godātie kolēģi, vēlreiz, Ministru kabinet, – paldies, opozīcija – paldies, pozīcija – arī paldies... pagaidām par neko. Cerēsim, ka šis budžets nākamā gada laikā parādīs to, ka zaļzemnieki kopā ar “PROGRESĪVAJIEM” ir izdarījuši kaut kādu superīgu darbu un “PROGRESĪVAJIEM” nebūs kauns parādīt savu seju un atbildēt par saviem vārdiem. Tas ir ļoti svarīgi.
Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs. Frakcijas viedoklis.
A. Šuvajevs (PRO).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Cienītā premjeres kundze! Ministri! “PROGRESĪVIE” vēsturiski ir bijuši visai kritiski pret valsts budžetiem. Viens no iemesliem jau šobrīd izskanēja iepriekšējā runā, ko sniedza Tavara kungs un kas mani tik tiešām pārsteidza – šādā veidā skaitīt, cik katrai partijai attiecībā uz ministrijām ir šie papildu finanšu līdzekļi (Dep. E. Tavars: “Nozarēm.”)... attiecībā uz nozarēm, tik tiešām... un saistīt to ar partijām. Paldies dievam, jūs esat opozīcijā.
Ja mēs šādi turpinātu, tad mēs turpinātu to pašu fragmentēto stagnāciju, kas mūs ir raksturojusi pēdējos gadus, kur tieši šāda veida pieeja, sastādot valsts budžetu, ir bijusi norma. Prioritātes nekad nebija skaidras, jebkāda veida finanšu līdzekļi tika dalīti, vadoties pēc politiskajām kvotām. Es saprotu, ka ir ļoti grūti vienoties par prioritātēm, bet domāju, ka mēs esam ļoti skaidri parādījuši, ka šī koalīcija, valdība domās nevis partejiski, bet valstiski. Jo līdz šim visas prioritātes, kuras parādās arī šajā budžetā, – veselība, izglītība un labklājība – bija prioritātes vārdos, tās nebija prioritātes skaitļos. Rezultātā tās nespēja nodrošināt savas pamatfunkcijas. Un tas savukārt liedza domāt par jebkāda veida nozares attīstību.
Šeit vietā ir reaģēt uz deputāta Butāna tikko pausto neizpratni par to, kāpēc mēs, ieejot valdībā, vēlreiz vēlējām... skatīties nodokļu izmaiņas... jo man tas likās tik likumsakarīgi. (Starpsauciens.) Es saprotu, ka nacionālās attīstības ekonomikas programma būtībā sastāv tikai no diviem punktiem, tas ir, samazināt nodokļus un palielināt pabalstus, un, ja ir nodokļi, kas tiek celti, tad vienkārši tiek teikts, ka ir jāceļ vairāk. Bet mēs tomēr cenšamies domāt mazliet izsmalcinātāk. Mēs vēlamies radīt apstākļus, kuros ģimenes jūtas droši un uzņēmumi var nodarbināt gudrus un veselus cilvēkus.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “progresīvie” vēsturiski ir bijuši kritiski pret budžetiem, – tāpēc, ka tie vienmēr ir bijuši tendēti uz taupību. Te ir jāatzīst, ka kopš 2020. gada, pandēmijas sākuma, valsts pieeja ir būtiski mainījusies un ir mainījusies uz pozitīvo pusi, jo Eiropas Savienības līmenī notika atkāpes no parāda un deficīta noteikumiem, tajā pašā laikā šī institucionālā domāšana, kas ļoti skeptiski raugās uz palielinātajiem izdevumiem, valsts pusē ir palikusi. Bet te ir obligāti jāmin tieši Eiropas Savienības konteksts, jo tieši šajā līmenī taupības institucionālais rāmis ir ticis veidots. Pat ja Latvijā būtu vēlme rīkoties citādi, Eiropas Savienības noteikumi būtībā mums to liegtu. Un tie nav nekādi pārmetumi, tā ir tikai fakta konstatācija, kas ir nepieciešama, rūpīgi vērtējot šo budžetu.
Trešais iemesls, kāpēc “progresīvie” vēsturiski vienmēr ir bijuši kritiski pret budžetiem, ir tas, ka tie nekādā veidā nespēj viest cerību. Budžetos tika iekodētas vienas un tās pašas kļūdas, kas, par spīti skaļai sabiedrības kritikai, netika uzklausītas un risinātas, jo budžeta likumam ir jābūt arī politiskam signālam, un šim signālam ir jāapliecina, ka pērn pieļautās kļūdas tiks labotas. To mēs šajā gadījumā pavisam noteikti apliecinām. Šī gada martā pieņemtais budžets bija briesmīgs. To mēs redzējām jau uzreiz pēc tam, kad tika strauji meklēts finansējums veselības nozarei.
Es ar piesardzīgu optimismu raugos uz nākamā gada budžetu, jo redzu, ka katrs no šiem kritikas punktiem, kurus esmu minējis, ir uzlabots. Šis vēl nav progresīvs budžets, bet tas ir budžets ar progresīvām iezīmēm.
Pirmkārt, brīdī, kad uzsākās sarunas par jaunu valdību, budžeta politika bija viens no pirmajiem svarīgākajiem jautājumiem, ko “progresīvie” vēlējās mainīt, jo mēs stingri uzstājām uz to, ka visi pieejamie finanšu līdzekļi maksimāli jānovirza drošībai, veselībai un izglītībai, jo šīs nepārprotami ir stratēģiski vissvarīgākās attīstības nozares. Un šādām izvēlēm ir cena, un šī ir cena, ko līdzšinējās koalīcijas nekad nevēlējās maksāt, jo, tiklīdz politiķi veic izvēles par labu vienām prioritātēm, kas ir prioritātes ne tikai vārdos, bet arī skaitļos, tā gluži likumsakarīgi ir nozares, kur manevra iespējas kļūst mazākas. Bet šie ir valstiski pareizi lēmumi.
275 miljoni veselības aprūpei apliecina šīs valdības spēju vienoties par svarīgāko. Šī ir summa, kas iekļauj 140 miljonus, kuri tika sastiķēti kopā šogad pēc tam, kad šī gada budžets jau bija pieņemts. Tā ir prakse, kas nedrīkst atkārtoties, un tāpēc nākamā gada budžetā papildus šai summai ir piešķirti vēl 135 miljoni, lai nākamgad mēs nebūtu situācijā, kurā ministrijām steidzami jāpārskata savi izdevumi, kas liedz efektīvi plānot ieguldījumus un izdevumus. Šī ir summa, kas nepieciešama, lai nozarē situācija nekļūtu sliktāka. Un tā var šķist zema ambīcija, tomēr mēs diemžēl kā valsts esam tieši tik kritiskā situācijā. Es domāju, ka bez “progresīvajiem” valdībā mēs nespētu panākt pat šādu iznākumu.
Otrkārt, sarunās par valdības izveidošanu “progresīvie” uzsvēra, ka budžeta kopējam rāmim ir jākļūst elastīgākam, jo publiskie ieguldījumi šobrīd ir nepieciešami vēl vairāk nekā jebkad. Pēdējās dienās mēs dzirdam, ka šogad mūsu tautsaimniecību sagaida ja ne iekšzemes kopprodukta kritums, tad noteikti ne pieaugums, un šie ir apstākļi, kuros sabiedriskajam sektoram jeb valstij savi izdevumi un ieguldījumi ir jāpalielina. Šī ir pretcikliskas fiskālās politikas būtība.
Tomēr, kā jau minēju, mums ir jārēķinās ar Eiropas Savienības fiskālo ietvaru, kas nākamgad paredz atgriezties pie pandēmijas laikā atceltajiem fiskālajiem noteikumiem, un “PROGRESĪVIE” ir ļoti kritiski par esošo noteikumu piemērotību šībrīža apstākļiem. Dzīves dārdzība un konkurētspējas zudums nozīmē, ka valstij ir jāsniedz ne tikai plašāks sociālais atbalsts, bet jāveicina publiskie ieguldījumi, tā rezultātā tiks veicinātas arī privātās investīcijas.
Lai to darītu, mums ir nepieciešams atbilstošs regulējums Eiropas līmenī. Un ir pamats domāt, ka šobrīd plānotās izmaiņas sniegs lielāku elastību nākotnē, tomēr nākamais gads vēl ir zināms pārejas posms, kurā pagātnes rēgi atgriežas, pirms tie, cerams, sniedz iespēju jaunai nākotnei. Šajā brīdī valdība ir izmantojusi – maksimāli izmantojusi – sniegtās publisko investīciju iespējas, lai gan nav noslēpums, ka patiesi progresīvs budžets šīs iespēju robežas stieptu vēl tālāk.
Visbeidzot – šis budžets sniedz zināmas cerības par labāku nākotni. Jau minētie ieguldījumi veselības aprūpē un valdības spēja vienoties par skaidrām politiskajām prioritātēm liecina, ka arī turpmākajos gados koalīcija spēs drosmīgi identificēt galvenās vajadzības, par spīti ministriju partejiskajam sadalījumam. Es ticu, ka šī pieeja kļūs par normu, kas ir pirmais solis uz sociāli atbildīga budžeta veidošanu.
Ir atsevišķas pozīcijas budžetā, kas, manuprāt, ir īpaši slavējamas un apliecina, ka valdība aizstāv sabiedrības intereses. Viena no šādām pozīcijām ir piemaksu atjaunošana vecuma un invaliditātes pensijām, šādi novēršot situāciju, kurā pēc 2012. gada taupības nolūkos šādas piemaksas tika pārtrauktas. Kā var redzēt, mēs kā valsts joprojām dzīvojam ar 2008., 2009. gada krīzes sekām, un šo piemaksu pakāpeniska atjaunošana ir arī simbolisks lēmums, kas norāda uz to, ka Latvijā politiķi sāk domāt citādāk, politiķi kļūst atvērtāki dažādiem valsts attīstības modeļiem, kas citstarp paredz lielāku atvērtību dažādām fiskālās politikas iespējām.
Es vēlos pieminēt arī svarīgo projektu “Skolas soma”, kura ietvaros 237 tūkstošiem skolēnu būs iespēja apmeklēt kultūras pasākumus, kas ir tikpat svarīga izglītības sastāvdaļa kā mācību materiāls, kas apgūts skolas solā. 400 tūkstoši tiks piešķirti latviešu valodas stiprināšanai caur lasītprasmes uzlabošanu, tiks piešķirti arī 60 granti latviešu literatūras tulkošanai un izdošanai. Un, kā redzams, pat apstākļos, kur maksimāli viss finansējums tiek virzīts veselībai un izglītībai, valdība ir spējusi atrast līdzekļus arī šādām aktivitātēm, kas ir svarīgi signāli sabiedrībai.
Es varu apliecināt, ka “PROGRESĪVIE” rūpīgi iepazīsies ar katru opozīcijas iesniegto priekšlikumu. Es jau dzirdu, ka no vienas frakcijas tie būs vismaz 100 priekšlikumi. Mēs uzturēsim dialogu ar Saeimas deputātiem. Tomēr, skatoties vēl tālākā nākotnē, es ļoti skaidri redzu, ka svarīgākie valdības izaicinājumi būs saistīti ar pārmērīgo ienākumu nevienlīdzību, kur daļa no risinājuma būs ne tikai atalgojuma palielināšana un pabalstu sistēmas pilnveidošana, bet arī progresīvas izmaiņas nodokļu sistēmā.
Šis ir tikai sākums centriski kreisajai valdībai. Divu mēnešu laikā mēs esam spējuši vienoties (Starpsaucieni.) par svarīgāko, tomēr man nav ne mazāko šaubu, ka smagākais darbs mums visiem vēl ir priekšā. Un šī darba centrā ir jābūt sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, ļoti cienījamā Ministru prezidente, godājamie ministri un deputāti! Uz mūsu galdiem ir nonākusi pirmā patiesi nozīmīgā dokumentu kaudze, kurai būtu jāapliecina jaunās valdības politiskā un administratīvā spēja vadīt valsti... un šo vadīšanu paskaidrot sabiedrībai. No valdības puses tikuši atrasti krāšņi saukļi par pārmaiņām, par izrāvieniem, par rāvieniem un atspērieniem... un tagad ir valsts budžets, kas finālā ir nodēvēts par drošības un ilgtspējas budžetu.
Mums visiem ir skaidrs, nevienu vairs nevajag pārliecināt, ka mūsu valstī viena no prioritātēm bija, ir un būs valsts drošība. Noteikti atbalstāmas ir arī divas nākamās prioritātes – jau ilgstoši novārdzinātās veselības un izglītības nozares. Viss iepriekš minētais ir daļa no tā, kā būvēt valsts drošību un ilgtspēju.
Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Šajā visā iztrūkst būtiska elementa – kā panākt, lai avots, no kā to finansēt, neizsīktu. Un šis avots ir tikai viens – mūsu uzņēmēji, uzņēmējdarbība. Diemžēl ekonomikas izaugsmi un atbalstu uzņēmējdarbībai kā vēl vienu prioritāti budžetā mēs neatrodam nedz lozungos un lielajos mērķos, nedz konkrētās summās konkrētiem pasākumiem.
Kā viens mazs piemērs, kas spilgti parāda attieksmi un izpratni par valsts prioritātēm, jaunajā budžetā ir visu Latvijas jaunuzņēmumu atbalstam paredzētie 400 tūkstoši eiro – tikai nedaudz vairāk kā vienam pētījumam par “Bolt” piesaistīto ārvalstu darbinieku domām un sajūtām. Vai tas tomēr nav ačgārni – kā Alises Aizspogulijā? Kā ir iespējams runāt par Latvijas drošību un ilgtspēju bez ekonomikas dimensijas jeb, pārfrāzējot, virsprioritātes – ekonomiskās drošības? Ja mums nebūs uzņēmēju, te taču nebūs naudas sadalei nedz izglītībai, nedz veselībai, nedz infrastruktūrai, un šo sarakstu varētu turpināt.
Diemžēl gan Latvijā, gan visā Eiropā, kas ir mūsu galvenais eksporta tirgus, ekonomika stagnē. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šoruden – pret iepriekšējā gada septembri – Latvijas eksporta vērtība ir kritusies par 29 procentiem. Lai gan budžeta projekts ir balstīts uz prognozi par 2,5 procentu iekšzemes kopprodukta pieaugumu nākamajā gadā, es atļaušos šo prognozi novērtēt kā nepārliecinoši optimistisku.
Ragaviņas traucas no kalna, bet mēs kā bērni sajūsmināmies par vēju, kas svilpo gar ausīm. Ekonomika signalizē, ka ir ļoti slikti, bet valdības pārstāvji kā strausi iebāž galvu smiltīs un izliekas, ka viss ir kārtībā, gan jau atkal noveiksies. Tas nekas, ka šobrīd budžeta maku pilda tikai inflācijas uzkarsētie nodokļu ieņēmumi, uz kuru rēķina arī iekšzemes kopproduktu statistikas trešajā ceturksnī pavilka uz augšu – tikai līdz 0,1 procenta kritumam.
Un tagad es gribu teikt par trīs lietām no visa kopuma, kam es gribu pieskarties.
Ir arī laba ziņa. Valdība, šķiet, ir sapratusi kļūdu un piedāvā vienu mikrouzņēmumu nodokļa likmi – 25 procentus. Taču paliek atklāts jautājums: vai tiešām tā ir milzu pretimnākšana mazajam mikrouzņēmējam, kā to apgalvo Finanšu ministrija?
Es kā viena no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma līdzautorēm atļaušos šo apšaubīt. Pirms 10 gadiem, kad tika veidota likuma pirmā redakcija, ideja bija par 20 procentu nodokļa likmi tiem, kuri kvalificējas šajā kategorijā. Toreiz Saeimas deputāti, populistisku iemeslu vadīti – nāca vēlēšanas –, nobalsoja par 9 procentu likmi, kas bija pilnīgi nepamatota, jo nekādā veidā nesedza mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas. Toreiz tika izkropļota būtībā pareiza ideja par vienotu, saprātīgu nodokļa likmi mazajam uzņēmējam, un uz šīs kļūdas pamata tika sagandēta pati pamatideja – labvēlīgu nodokļu režīms iesācējiem un tiem, kuru dzīvesveids un kompetences ir viņu bizness.
Kolēģi, tā mēs vienkārši nevaram turpināt, paši sabojājot labas idejas. Es piedāvāju noteikt vienotu mikrouzņēmumu nodokļa likmi 18 procentu apmērā, kas jau toreiz, pirms 10 gadiem, tika profesionāli izvērtēta kā reālistiska likme, tostarp no mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas uzkrājumu viedokļa.
Kā jau teicu, budžetā ir arī labas lietas. Otrā, kam es gribu pieskarties, ir apgrozījuma sliekšņa, pie kura mazajam uzņēmējam jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, palielināšana no 40 tūkstošiem uz 50 tūkstošiem. Finanšu ministrija, mēģinot pamatot šo pieaugumu, atsaucas uz inflāciju. Šī pieeja, kas balstīta uz kopējās inflācijas kāpumu, teorētiski ir korekta, taču tajā netiek ņemta vērā nozaru specifika. Reālā inflācijas ietekme daudziem mazajiem uzņēmējiem ir daudz lielāka.
Tādēļ es piedāvāju spert soli uz priekšu (uzdrīkstēties to darīt) un kā slieksni noteikt 55 tūkstošus eiro. Kāpēc? Jo savukārt 2025. gada 1. janvārī ir piemērojama direktīva, kura paredz dalībvalstīm ieviest pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni līdz 85 tūkstošiem bez īpašas atkāpes pieprasīšanas. Šajā kontekstā 55 tūkstošu sliekšņa noteikšana būtu pilnībā adekvāta un fiskāli pamatota. Ja mēs šo slieksni palielinām līdz 50 tūkstošiem, tas nesasniedz pašas Finanšu ministrijas izvirzīto kritēriju un nevajadzīgi bremzē jauno uzņēmumu, kuri nupat sajutuši uzrāvienu, attīstību. Ir jāizbeidz domāt nabadzības kategorijās – cik nu varēsim ietaupīt –, bet jāuzdrīkstas investēt un dot ceļu izaugsmei.
Un trešā. Mēs šeit runājam skaistās frāzēs, piesaucam cilvēku, viņa labklājību, kas mums esot galvenais mērķis. Taču Latvijā ir liela sabiedrības daļa, kuras mēneša ienākumi ir vairākkārt mazāki nekā mūsējie. Tie ir seniori, pensionāri, kuri visu dzīvi ir godprātīgi strādājuši... lai tagad dzīvotu nabadzībā. Ir lieliski, ka Labklājības ministrija beidzot ir pievērsusies netaisnībai labot... pensionāriem, kuru apdrošināšanas stāžs... tika uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Taču aizvien nepamet sajūta, ka Finanšu ministrija un valdība ir ieslīgusi kaut kādā viltus pieticības kompleksā.
Latvijas senioru organizācijas aicina paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas minimumu no pašreizējiem 500 uz 600 eiro. Valdība šo pašlaik ignorē. Un man ir grūti saprast... vai tiešām 600 eiro mēnesī ministriem šķiet summa, par kuru cilvēks spēj kaut cik pieklājīgi dzīvot? Minimālo algu mēs, kā dzirdējām, palielinām līdz 700 eiro, kas ir pareizi. Vai nebūtu loģiski atbilstoši šim palielinājumam celt arī neapliekamo minimumu pensijām?
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka šī gada jūnijā vidējā vecuma pensija visām vecuma grupām bija 530 eiro un šobrīd pēc šīm indeksācijām varētu būt 580. Vai mēs tiešām vēlamies no šiem 80 eiro paņemt iedzīvotāju ienākuma nodokli, atņemt senioriem naudu zālēm, kuras viņi citādi varbūt nespēj nopirkt? Šie cilvēki ir strādājuši, maksājuši nodokļus. Kādu piemēru mēs rādām šobrīd strādājošajām paaudzēm? Ka Latvijas politiskajai elitei nevar uzticēties, jo nabadzību vecumdienās tā uzskata par normu.
Kolēģi, nemānīsim sevi! Atzīstam, ka budžets ir tapis steigā, ignorējot mērķtiecīgu investīciju nepieciešamību, kas nodrošinātu ekonomikas izaugsmi turpmākajos gados. Tas ir līdzekļu pārdales, ne radīšanas, tērēšanas uz dullo, ne ieguldīšanas budžets. Vai tā ir tā piesauktā ilgtspēja?
Es ar savu tautsaimnieces pieredzi labi zinu, ka, profesionāli veidojot budžetus, ir jāizvērtē iepriekšējo gadu rezultāti, jāsaprot, kuri ieguldījumi strādā, atmaksājas, kuri – ne, un atbilstoši jāplāno tālākie izdevumi. Diemžēl mūsu valsts budžets jau 30 gadus tiek veidots nepareizi, nekad nav ticis izvērtēts, cik pamatoti ir izdevumi atsevišķās programmās. Tāpat budžets nekad nav bijis instruments politikas vai izmērāmu mērķu sasniegšanai. Ik gadus tiek a priori kā dogma pieņemta iepriekšējā bāze, piemetot papildu naudu nozarēm, kas skaļāk brēc, vai kur objektīvi ir samilzusi... situācija. Tagad tas tiek turpināts, šo “gadu no gada” politiku nodēvējot par “ilgtspējas”.
Ja mums pietrūkst padoma, zināšanu, tā sauktās kapacitātes, varam taču vērsties pie ekspertiem vai arī iepazīties, piemēram, ar Starptautiskā Valūtas fonda labas pārvaldības praksi (kā latviski tulkotu) – rezultātos balstītu budžeta veidošanu. Taču vissvarīgākais – uzņēmējiem, kas rada naudu budžetam, ir jākļūst par mūsu virsprioritāti. Ir jānotiek būtiskai izpratnes, mentalitātes maiņai visā valsts pārvaldē un arī mums, Saeimas deputātiem... sākot.
Jā, dažiem varbūt liekas svarīga Stambulas konvencija, dažādu plakātu izlīmēšana pieturās. Bet man daudz būtiskāk šķiet, nodrošinot sieviešu līdztiesību un cieņu, dot viņām iespēju strādāt, veidot karjeru, nodibināt savu pirmo mazo biznesu bez liekiem birokrātijas šķēršļiem. Diemžēl nekā no tā šajā budžetā nav, ir tikai tukša retorika jeb, latviski sakot, gvelšana.
Man šķiet, ka valdības darba rezultāts ir tautas labklājība. Un ne velti es, pārlasot vakar valdības deklarāciju... tur ir rakstīts, ka cilvēki ir lielākā vērtība. Man bija prieks šodien dzirdēt arī no Ministru prezidentes, ka – izjauksim šo barjeru starp koalīciju un opozīciju un izvērtēsim šīs nedēļas laikā priekšlikumus, kuri ir izsvērti, pamatoti, un domāsim tomēr par cilvēkiem, par mūsu sabiedrību, jo darba rezultātam ir jābūt labklājībai mūsu cilvēkiem. Uzdrīkstēsimies! Mums ir nedēļa laika, ir vēl laiks uzlabot, uzdrīkstēties, ieklausīties un sadzirdēt.
Sēdes vadītāja. Laiks.
A. Vīksna. Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies Līdakas kungs.
Līdakas kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm? Labi, paldies.
I. Līdaka (AS).
Cienījamie kolēģi! Ministri! Līdzās Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei, Latgalei un Rīgai Latvijai ir vēl viens reģions, kurā, kā runā, dzīvo apmēram 400 tūkstoši iedzīvotāju. Un par to es tagad runāšu – par tā saukto diasporu.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, uzklausot Ārlietu ministriju, Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Sabiedrības integrācijas fondu, budžeta sakarā pieminot atbalstu diasporai, dzirdējām tikai smagas nopūtas. Nožēlojami. Šausmināmies par demogrāfisko krīzi Latvijā, par smadzeņu un darbaspēka aizplūšanu, bet budžetā samierināmies ar to, ka tas viss ir neatgriezeniski.
Simts svētdienas skolām 160 tūkstoši eiro gadā telpu īrei, mācību līdzekļiem un citam atbalstam. Kaut visi mani tuvinieki nu atkal ir Latvijā, tomēr nojaušu, ka, teiksim, Anglijā par 1600 eiro var noīrēt, labākais, vienistabas dzīvoklīti varbūt uz, augstākais, diviem mēnešiem. Tas ir atbalsts svētdienas skolai gadā.
Mēs gribam, lai mūsu tautieši Latvijā atgrieztos un atgrieztos ar latviešu valodu protošiem un izglītības sistēmai atbilstošiem bērniem. Mēs lepojamies ar desmitiem diasporas deju un dziesmu kolektīviem mūsu Dziesmu svētkos, bet nevaram nodrošināt pilnvērtīgu skolotāju apmācību un deju kolektīvu vadītāju... repertuāra apguvi, netērējot viņu pašu personiskos līdzekļus. Tautiešu lojalitāti Latvijai mēs nez kāpēc uzskatām par pašsaprotamu – viņi taču tur pelna.
Bet kā es to saprotu? Trimdas latvieši, kas četrdesmitajos gados skumjās bija spiesti pamest Latviju, dzīvoja sapņos kādreiz atgriezties dzimtenē, kuru mīl, un, iegūdami kādu pārticību, bija gatavi ziedot savas latvietības un dzimtenes mīlestības saglabāšanai, saprotot, ka uz kādu citu atbalstu cerību nav, jo tēvzeme ir okupēta. Savukārt ļoti daudzi pēdējos 30 gados aizbraukušie valsti pameta ar rūgtumu un neticību sirdī.
Tātad trimdas latviešos mums jāsaglabā ticība Latvijai, bet vēlāk aizbraukušo sirdīs jāatgūst uzticība mūsu valstij un jāatgūst pārliecība, ka viņi ir mūsējie. Un tas, kolēģi, ir visgrūtākais. Un tas kaut ko tomēr maksā, ja negribam atteikties pavisam. Negribu būt izaicinošs, bet tomēr. Ja vēlēšanās balsotu 50 procenti klaida latviešu, esmu pārliecināts – man te, tribīnē, nebūtu jānāk un jārunā par sīkumiem.
Bijušais prezidents – cieši saistīts ar diasporu, bijušais premjers un tagad ārlietu ministrs – tiešs trimdas latviešu pēctecis; esošais prezidents, ilggadējais ārlietu ministrs pirms stāšanās amatā uz manu jautājumu atbildēja, ka diaspora būs viņa redzes laukā kā ļoti svarīga. Un Saeimā pat nodibināta grupa sadarbībai ar diasporu.
Dzirdot, ka šis ir labākais šobrīd iespējamais valsts budžets, saprotu, ka nekas jau nākamgad būtiski nemainīsies, bet ļoti ceru uz aiznākamo gadu, jo bez skaidri iezīmētas cerības uz nākotni mēs pazaudēsim daudzus tūkstošus latviešu. Un diaspora kļūs par vēsturi, pat par vēsturi ne, jo budžetā neatradās 10 tūkstoši eiro muzeja “Latvieši pasaulē” atbalstam, lai nosegtu tikko radušos rēķinu par krājuma glabāšanu Nacionālās bibliotēkas telpās.
Es iesniegšu priekšlikumu, pamatojoties uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas lēmumu. Un, ja 10 tūkstoši eiro var sagraut valsts budžetu, tad tiem 400 tūkstošiem tautiešu ir pēdējais laiks atteikties no mums. Ja šie tūkstoši tiks atņemti citām kultūras iestādēm, tas būs izsmiekls mūsu budžeta plānotājiem.
Tad nu, kolēģi, tiekoties Londonā, Vašingtonā un citur ar mūsu vēl nezudušajiem tautiešiem, atcerieties Raiņa dzeju, kuru visi zinām:
“Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi:
Dzird par grūtdienīšu raudām,
Tūdaļ kabatā bāž roku,
Izvelk savu – nēzdodziņu.” (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Esam pietuvojušies pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi, ja es nosaucu kādu vārdu, tad, lūdzu, izsaucieties, lai varu atzīmēt.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu uzmanību!
J. Grasbergs. Ir reģistrējušies 94 deputāti, nav reģistrējušies 6: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Antoņina Ņenaševa un Igors Rajevs.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Es ceru, ka visi neguļ pēc pusdienām... kārtīgi paēstām.
Kolēģi, atgriežamies... atgriežamies un ieņemam vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)
Cienītie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Mēs esam palikuši pie budžeta debatēm.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.
A. Kulbergs (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Jums tāda nepaklausīga klase šodien, it sevišķi tas koalīcijas gals un ministru gals... ļoti pliekans, pliekans. Nepārstāv mūsu... negrib ieklausīties mūsos, ko mēs gribam teikt. (Starpsaucieni.)
Kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka mēs tomēr peldam kā “Titāniks” aukstā okeānā bez kompasa. Mēs esam pazaudējuši kursu, mērķi un ambīcijas.
Mēs konsolidējām sabiedrību un uzņēmējus, ja atceraties, lai iestātos NATO. Mēs neitralizējām pretiniekus, mobilizējāmies un sasniedzām. Kā nākamo mēs uzlikām mērķi – iestāšanos Eiropas Savienībā. Tikām galā ar likumiem, standartiem, pielāgošanos, un mums tas... mēs paveicām šo uzdevumu. Tad nospraudām mērķi – iestāties eirozonā, ja atceraties, un arī tam gan sabiedrība, gan uzņēmēji... mēs nodrošinājām... ekonomiskai drošībai un stabilitātei, un to izpildījām, ieviesām eiro.
Tagad, kad likām visas kārtis... būt par Baltijas reģiona finanšu centru... tilts starp Austrumiem un Rietumiem... salūza. Salūza mūsu ambīcijas, mūsu atpazīstamība, mūsu ekonomikas pīlārs un mūsu vizītkarte, un arī mūsu pārākums pār mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Mēs tā salauzām – tik tālu – banku sektoru un pārregulējām, ka aizbaidījām desmitiem starptautisko investoru, ja ne desmitiem, tad simtiem, manuprāt.
Ziniet, kas ir pēdējā laika kliedzošākais stāsts, ko uzzināju no uzņēmējiem pāri okeānam? Mēs pat neatvērām kontu vienai globālai korporācijai, kas gribēja investēt Latvijā, mūsu banku sistēma atteica sadarbību. Un tādu gadījumu ir simtiem, ja ne pat tūkstošiem.
Lūk, šeit gan Kariņš, kuram te vajadzēja sēdēt... Kariņam šādos gadījumos vajadzēja izmantot privāto lidmašīnu, lai noķertu šo investoru un pārliecinātu ieguldīt Latvijā, nevis lidināties pa standarta Eiropas lidojumu galamērķiem.
Mēs šādi aizbiedējam investorus un smacējam paši savu ekonomiku, savus uzņēmējus un iedzīvotājus ar pārregulētu banku sistēmu. Nu un tieši tāpat šobrīd mēs turpinām diemžēl dreifēt un smagi atpalikt no kaimiņiem. Un mūsu budžets ir dreifēšanas budžets.
Mēs turpinām lipināt to ekseļa tabulu kopā un nedomājam par ekonomikas palielināšanu, par eksporta kāpināšanu, radot konkurētspējīgākus apstākļus uzņēmējiem, bet tikai par to, kā smalki, viltīgāk... viltīgos veidos iekasēt vienkārši vairāk. Un to darām caur neplānotu, rekordaugstu peļņu valsts kapitālsabiedrībās – tieši enerģētikā, “Latvijas valsts mežos” un citur... un caur banku aplikšanu ar nodevām... piepildīt budžetu. Jā, tā nebūtu slikta ideja piepildīt budžetu... ja mēs to konkrēti novirzītu tiem mērķiem... bet mēs iepludinām, nepārskatot izmaksas, nejēdzīgus tēriņus, birokrātiju un valsts aparātu.
Īpaši šajos turbulentajos nestabilas ekonomikas, drošību apdraudošajos un nestabilitāti stimulējošajos apstākļos budžetam nepārprotami ir jāatspoguļo valsts tiešās prioritātes – ne vārdos, bet konkrēti iezīmētās, skaidri nolasāmās iecerēs. Tā ir iekšējā un ārējā drošība, enerģētikas stiprināšana un drošība, ekonomikas stimulēšana caur konkurētspējīgu nodokļu politiku, darbaspēka konkurētspēja un pieejamība, galvenais – izglītība, veselība un, neaizmirsīsim (ko praktiski mēs neredzam), ēnu ekonomikas mazināšana.
Par to mēs vispār, kolēģi, praktiski nerunājam. Un šis nav nekāds drošības un ilgtspējas budžets, šis ir “turpināt pa vecam” budžets – barot aparātu un noturēt varu. Apgriežot to pašu plati otrādi, citu rezultātu mēs nesasniegsim. Šādi turpināt ballīti ilgi nevarēs. Tai govij arī beidzot beigsies piens, ja viņu tikai slauksim un nebarosim.
Mums bija un ir rekordieņēmumi budžetā, tā mēs dzirdējām no kolēģiem, no Finanšu ministrijas. Mēs esam arī pārpildījuši prognozes, bet tas nav jūsu nopelns, tas nav valdības nopelns vai ekonomikas nopelns, tas arī nav veiksmīgas uzņēmējdarbības nopelns. Tas ir vienreizējs blakusefekts no inflācijas un pārmērīgas peļņas valsts kapitālsabiedrībās, enerģētikā un īstermiņā arī no banku sektora.
Un mēs atkal neizmantosim šo unikālo iespēju, kas neatkārtojas – tas nebūs katru gadu –, ka mēs pārpildīsim šādi budžetu. Šāda situācija ir jāizmanto. Un piecu mēnešu profesionāļu un frakcijas darbs pie nodokļu konkurētspējas beidzās ar vienkāršu, prastu nodokļu celšanas leģitimizāciju, jo taču var pasniegt: re, kā gudrās galvas... mēs visi kopā kolektīvi nolēmām... Bet patiesībā tas bija lēts veids, kā sekmēt nodokļu spraudziņu atrašanu, pievilkt pie kaimiņu līmeņa, neskatoties uz to, ka vairums nodokļu jau šodien mums daudzās pozīcijās ir stipri pārsmēluši savu potenciālu pret kaimiņiem. Pieminēšu nekustamā īpašuma nodokli, transporta ekspluatācijas nodokli, kas neeksistē mūsu kaimiņos, citus auto nodokļus, nekonkurētspējīga darbaspēka nodokļus, akcīzes nodokli, kā, piemēram, kafijai. Mēs nemeklējam, kā palielināt ekonomiku... jūs meklējat, kā vienkārši palielināt nodokļu ieņēmumus.
Un te ir vietā komentārs un piemērs no sporta – ja gribi apsteigt konkurentus, nomet lieko svaru, trenējies vairāk nekā pretinieks, nospraud ambiciozu mērķi un mobilizējies izrāvienam, uzvarai. To parādīja mūsu hokeja un basketbola komandas. Mums arī to vajadzētu.
Nekādu konkurētspēju Jaunā VIENOTĪBA un Finanšu ministrija netaisījās ieviest, vienkārši atrast ekselī ailītes, kur palielināt nodokļus, nodevas un papildus slaukt novārgušo Latvijas ekonomikas gotiņu, brūnaliņu, aizmirstot par tās pabarošanu. Budžets to diemžēl spilgti parāda.
Mēs turpinām dzīvot pāri saviem līdzekļiem un mēģinām apmierināt augošās vajadzības kreatīvos veidos. Mums neplānoti ir iekritusi nauda budžetā inflācijas dēļ, mākslīgi palielinājušies nodokļu ieņēmumi, ko ilgtermiņā nav iespējams noturēt. Šie 500 miljoni mums iekrita rokās. No valsts kapitālsabiedrībām, no bankām tiks iekasēta nauda, kuru mēs atkal notrallināsim, noēdīsim šo naudu, un šī nauda šobrīd ir vienreizēja. Tā vietā mēs to mērķtiecīgi varējām ieguldīt un stimulēt ekonomiku caur eksportspēju. Nē, mēs atkal to apēdīsim.
Ēnu ekonomika – tā ir mūsu “gangrēna”, mums ir 26 procenti ēnu ekonomikas. Mēs esam līderi mūsu reģionā un vieni no līderiem arī Eiropas Savienībā. Un tas ir ar kāpumu – katru gadu palielinās. Tur ir daudz nepadarītu darbu. Budžetā neiekasē aptuveni divus līdz trīs miljardus eiro. Tā ir nauda, kas mums stāv. Ēnu ekonomikas plānā nav ambīciju. Budžetā jūs neatradīsiet nevienu ēnu ekonomikas mazināšanas plānu. Ēnu ekonomikas plāna saturs – tas, kas tur ir, minimums, – ir ļoti pliekans, bez reālām darbībām.
Ēnu ekonomikai ir konkrētas blaknes, un tā tieši rada plaisu... mēs esam PVN, akcīzes... tātad patēriņa nodokļu iekasēšanas valsts. Ar to mēs īpaši atšķiramies – mēs iekasējam caur patēriņu un neiekasējam no ekonomikas, no uzņēmējdarbības un arīdzan no algas nodokļiem. UIN un algās diemžēl mēs esam zemē, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem. Tās ir tiešās ēnu ekonomikas sekas – vāja konkurence, ļoti zems, negatīvs uzņēmuma pašu kapitāls, nespēja aizņemties un ieguldīt modernizācijā, tieši tur, kur tādējādi mēs turpinām zemo produktivitāti. Ieņēmumi no ēnu ekonomikas 30 miljoni gadā, piedodiet, tas ir spļāviens sejā. Tulkojumā... es iztulkošu, tas ir: valdība šo jautājumu vienkārši nerisinās, tā nav valdības prioritāte.
Es no savas pārzinātās nozares vien varu pateikt, ka autoservisu sektorā ēnu ekonomika gadā ir 154 miljoni – no algām un no PVN. Vienā mazā, salīdzinoši mazā, nozarē. Un jūs runājat par 30 miljoniem gadā – atgūt... no visas valsts. Ēdināšanā – 43 miljoni. Varbūt mēs vienkārši varam plānā ierakstīt: risinām vienu ēnu ekonomikas... faktoru – ēdināšanu. Viss, varam aizmirst visu pārējo, ja ir tik mazas ambīcijas.
Darbaspēka nodokļi. Šeit es gribētu īpaši uzsvērt, ka Latvijā ir augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā un uzņēmēji to ir atkārtoti teikuši jau gadiem. Šobrīd šis jautājums ir samilzis vēl tālāk. Budžets to neatspoguļo. No algas 1000 eiro (neto) kaimiņvalstīs... Lietuvā nodokļos jāmaksā par 63 eiro mazāk, Igaunijā – pat par 158 eiro mazāk nekā Latvijā. Mēs varam konkurēt tikai zemo algu sektorā. Tas nozīmē, ka ekonomikas koncentrācija būs mazas pievienotās vērtības segmentos un ar augstu ēnu ekonomikas procentu.
Lietuva un Igaunija šogad spēra tālākus soļus darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai. Tātad mēs šobrīd jau esam sliktākā pozīcijā. Un mēs redzam, ka mūsu kaimiņi vēl stiprinās savu ekonomiku, savu konkurētspēju, un viņi vienkāršos, viņi pieņems lēmumu nākamajiem gadiem. Bet mēs tikmēr ko? (Neizteikšos vēlreiz, cik nožēlojams tomēr bija darbs mūsu nodokļu konkurētspējas darba grupā.) Nākamgad Lietuva plāno nedaudz tālāk pabīdīt diferencētā neapliekamā minimuma līkni, tādā veidā samazinot nodokļu slogu atalgojuma segmentā no 1200 līdz 2100 eiro (bruto), savukārt Igaunija no 2025. gada plāno aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar fiksētu neapliekamo minimumu, tādā veidā būtiski samazinot nodokļu slogu atalgojuma segmentā no 1300 eiro. Tur īpaši būtisks nodokļu sloga samazinājums sagaidāms vidējo un lielo algu segmentā. Un padomājiet, kur tad investori investēs... no trim Baltijas valstīm? Kas būs tas, ar ko mēs varēsim viņus piesaistīt? Nē, tā būs Igaunija un Lietuva. Ja Latvijā nekas nemainīsies, tad Latvijas darba nodokļu konkurētspēja saglabāsies tikai ļoti zemos atalgojuma segmentos, bet pārējā plaisa pieaugs. Šādi Igaunijā un Lietuvā tiek vienkāršota nodokļu administrēšana, tiek mazināts nodokļu slogs nodarbinātajiem ar lielām algām, un Latvijā šī jautājuma nerisināšana esošajā situācijā veicina nodarbinātības koncentrēšanos tieši zemas pievienotās vērtības nozarēs.
Darba devējiem, uzņēmējiem ir lētāk algot divus darbiniekus ar zemu algu, nekā samaksāt to pašu summu vienam ražīgākam darbiniekam. Tas ir īpaši svarīgi apstākļos, kad trūkst darbinieku un jāveicina darba ražīgums. Nē, mēs otrādāk – mēs veicinām zemas algas darbaspēku. Rezultātā produktivitāte no turienes neaug. Tādā veidā situācijā, kad mums trūkst darbaspēka, mēs vairojam nozares ar zemu pievienoto vērtību. Un problēma ar laiku tikai samilzīs vēl un vēl.
Ja nodokļu politika ieciklējas uz to, lai atbalstītu tos, kam ir zemāki ienākumi, tad ekonomikas struktūrai ir grūti uzlaboties par labu augstākai pievienotajai vērtībai. Rezultātā ir vāja ekonomika, zemi budžeta ienākumi, vājas iespējas finansēt dažādas valstij svarīgas funkcijas. Ja ir zems ienākumu līmenis, tad ir lielāka emigrācijas vēlme.
Diferencētajam neapliekamajam minimumam ir vēl viens aspekts – tas ir netaisnīgs pret tiem, kam apgādībā ir bērni. Jā, lai izmantotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par bērniem, ir jāpelna lielāka alga...
Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, vai jūs vēlaties pagarināt laiku...
A. Kulbergs. Es vēlos apvienot...
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kulbergs.... bet, jo lielāka alga, jo vairāk diferencētais neapliekamais minimums dilst... uz leju, tā ka rezultātā no tā labumu gūst tikai vientuļie – vecpuiši un vecmeitas. Šādā veidā mēs pat kaitējam demogrāfijai.
Es gribu pieminēt demogrāfiju. Es pats esmu izpildījis savu latvieša, pilsoņa pienākumu – man beidzot ir trešā atvase (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Tā turpināt!”), bet es sapratu vienu – cik maz ir tādu kā es. Mums ir stipri par maz tādu ģimeņu. (Starpsauciens. Smejas.) Tā ir vēl viena sāpīga tēma, kuru budžets šoreiz pilnībā ignorē. Bērni dzimst aizvien mazāk un mazāk, mums šogad ir antirekords dzimušo skaita ziņā. Nu, bet ir viens “labums” – budžets ietaupīs 6–7 miljonus, tas ir tas, par ko maternitātes un vecāku pabalstu rēķina... jo ir mazāks saņēmēju skaits. Bet tie ir tie, kam nākotnē vajadzēs mūs uzturēt, kam vajadzēs mūs katru aizsargāt un mums arī pensijas samaksāt.
Dzīves dārdzība ģimenēm aug, budžetā ir rekordlieli ieņēmumi uz inflācijas rēķina, bet netiek pārskatīti iedzīvotāju ieņēmumu... nodokļu atvieglojumi. Kopš 2020. gada nav mainījies atvieglojums par bērnu, summa “uz rokas” 50 eiro, bet dzīves dārdzība šinī periodā ir palielinājusies par 30 procentiem.
Par budžetu. Ir arī pozitīvas lietas, nav tā, ka es tikai visu kritizēju. Beidzot ir pacelti... un ieviesti dažādi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apdrošināšanas polisēm, darbinieku izglītību, attālināto darbu, kas nebija risināti gadiem ilgi. Ir arī cerība uz dzīvesstila uzņēmumiem, ir cerība uz PVN sliekšņa palielināšanu (Starpsauciens: “Samazināšanu.”)... PVN sliekšņa palielināšanu uzņēmējiem no 40 uz 50 tūkstošiem... slieksnim par PVN statusu, bet joprojām nav veiktas fundamentālas izmaiņas darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai. Mēs vienkārši tajā atpaliekam un atpaliksim no Lietuvas un Igaunijas.
Enerģētikā... ir kapitālsabiedrību dividenžu sadale un peļņas maksimizēšanas politikas mērķis. Tas aptver ne tikai 2024. gadu, bet budžeta likumā ir ierakstīts, ka 2025., 2026. gadā mēs 63 procentus no dividendēm vienkārši nodosim atpakaļ budžetā. Tā vietā, kur šis sektors jau nākošgad... gada beigās jāatslēdzas... mūsu enerģētikā... no BRELL, no Krievijas kopējā tīkla. Tur ir jāveic investīcijas – mums ir jāveic investīcijas atjaunojamos energoresursos, ūdeņraža... attīstībā. Visam tam mēs naudu atņemam – šim sektoram – un nododam budžetā vienkārši izpļukāt citās lietās. Rezultātā mēs kotēsim biržā kapitālsabiedrības, lai atkal aizņemtos šobrīd dārgu resursu naudu, lai to finansētu, bet mums jau bija šī nauda, šī nauda bija pieejama.
Mūsu enerģētikas sektors un bankas vien kopā neplānoti ir uzdāvinājuši 700 miljonus, kurus valdība ir izvēlējusies “apēst”, un atbildība par šo – kur mēs esam šinī atpalicībā starp Baltijas valstīm –, bijusi Jaunajai VienotībaI. Praktiski visos parametros mēs esam nonākuši nevis Baltijas valstu... salīdzināšanā, bet Balkānu valstu grupiņā.
Šis mūsu “Titāniks” dreifē okeānā bez kursa, bez skaidra galamērķa. Un tas jau notiek pēdējos 10 gadus, kopš eiro ieviešanas Latvijā. Mēs nevaram vairs atļauties kārtējo lāpīšanas un varas noturēšanas budžetu.
Kolēģi, es balsošu “pret” šo budžetu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.
R. Petraviča (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Valdības pārstāvji! Godātie kolēģi! Valdības sagatavotais 2024. gada valsts budžeta projekts kārtējo reizi apliecina, ka Latvija – salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm – turpina slīgt arvien lielākā atpalicībā un stabili saglabās pēdējo vietu Eiropas Savienībā.
Un ko gan citu var sagaidīt, ja Evikas Siliņas vadītās Jaunās Vienotības, “Progresīvo” un Zaļo un Zemnieku savienības valdības prioritātes ir Stambulas konvencija un viendzimuma partneru laulību ieviešana. Vienīgais, ko valdība ir apliecinājusi, ko tā labi māk, – aizņemties. Aizņemties naudu, notriekt to apšaubāmos pētījumos – vairs ne tikai par gurķu un tomātu salātiem, Covid-19 profilaksi, bet arī pētot “Wolt” un “Bolt” darbinieku, kas ieradušies no Āfrikas valstīm, labsajūtas līmeni... un lidinoties ar privātām lidmašīnām.
Finanšu ministrs budžetu raksturo kā drošības un ilgtspējas budžetu. Kur izpaužas ilgtspēja? Vai stabilā un ilgtspējīgā atpalicībā, ieilgušā bezcerībā un garantētā nabadzībā? Bezcerība – tā uz ielas satiktie cilvēki raksturo pašreizējo situāciju. Tā laikam ir tā ilgtspēja.
Valdība ceļ pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem no 5 uz 12 procentiem un nosauc to par samazinājumu. Tas tiešām tautai liek noelsties par meliem, kas skan no šīs valdības pārstāvju puses.
Izskatot Sociālo un darba lietu komisijā Veselības ministrijas budžeta projektu, nevienam no deputātiem – ne opozīcijas, ne pozīcijas –, kuri ir šajā komisijā, nekas nebija skaidrs, kas ar šiem papildu 270 miljoniem tiks paveikts, kam tieši tie tiks novirzīti. Vēl nekad nebiju redzējusi tik sliktu un nesaprotamu ministrijas budžeta projekta prezentāciju. Kā par tādu var balsot un atbalstīt? Kā var lemt par nodokļu maksātāju simtiem miljonu naudas, ja nav skaidrs, kam tā tiks izlietota? Nav jābrīnās, ka veselības nozarē vienmēr trūkst naudas, ja, pat 275 miljonus sadalot, ir bardaks un neskaidrība.
Pēc ministrijas datiem, sanāk, ka 121 tūkstotim pacientu šajā, pagājušajā gadā ir pietrūkušas intensīvās terapijas gultas. Kas ar tām gultām notiek? Pagājušajā Saeimā bija “zelta” gultas, tagad mēs atkal ņemamies ar kaut kādu gultu afēru. Uzdodam jautājumu komisijā, neviens nevar atbildēt. Kāds tur pieslēdzies attālināti, tāda sajūta, ka ministrijā ir tikai viens cilvēks un tas pats nevar atnākt uz komisiju.
48 miljoni tikšot atvēlēti pakalpojumu pieejamībai. Uzdevu jautājumu, kuri pakalpojumi kļūs pieejamāki, vai tarifi tiks palielināti, piemēram, par sonogrāfiju – cik mēs maksājam šogad, cik maksāsim nākamajā gadā? Vai tas pakalpojums kļūs pieejamāks, vai varbūt tās rindas kļūs vēl garākas – ne tikai pusotra gada garumā? Deputāti gribēja zināt tādas elementāras lietas. Nu jau arī par zobārstniecību ir izskanējušas šaubas... ka rindas kļūs vēl garākas. Laikam papildu 10 miljoni.
Ministrija sola iedot kaut kādas atbildes un precizējumus tikai rītdien. Komisijas sēde ir otrdien, bet šodien mēs skatām budžetu, un šodien ir par to jābalso. Es saprotu, ka no klātesošajiem neviens nevar atnākt un droši pateikt, kam tieši nauda tiks novirzīta un kas no tā būs labāk pacientam, ko pacients saņems... tas cilvēks.
Siliņa ir norādījusi, ka papildu finansējums izglītībai un veselībai ir investīcija valsts ilgtspējā, tas nozīmē – mazākas rindas pacientiem un konkurētspējīgu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību Latvijas skolēniem, kas veidos valsts nākotni. Gribētos tad skaidru atbildi – kad veselības aprūpē rindas samazināsies, vai ar rindām nebūs līdzīgi kā ar žoga izbūvi uz Baltkrievijas robežas... kura nekad nebeidzas, lai cik miljonus tur iegrūž?
2024. gada valsts budžets esot veidots, liekot centrā mūsu galveno vērtību – Latvijas cilvēkus. Valdība laikam nav pamanījusi, ka cilvēki pastiprināti sāk pamest šo valsti. Viņiem šie salkanie vārdi par to, cik ļoti valdība rūpējas un gādā par cilvēkiem, jau izraisa nelabumu.
Arodbiedrības norāda, ka neapliekamajam minimumam būtu jābūt minimālās algas apmērā, kas nākamgad ir paredzēta 700 eiro, bet neapliekamais minimums netiek celts. Tas būtu instruments, kā cilvēkam maciņā atstāt vairāk naudas, ja galvenā rūpe ir cilvēks, bet tā tas nav. Un tad strādājošais pienāk un jautā: kas viņam būs labāk? Kas parastam, strādājošam cilvēkam nākamgad būs labāk? Nu, taču – tieši nekas!
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijai ir liela vilšanās par neieklausīšanos uzņēmējos. Pēc būtības šis ir vēl viens tehniskais budžets. Atkal tiek pārdalīta nauda, bet praktiski nav nekā, lai Latvijas ekonomika kļūtu konkurētspējīgāka, lai varētu vairāk pelnīt. Tad arī būtu vairāk, ko pārdalīt.
Uzņēmēji ir pārliecināti, ka jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs un jāatrod jēdzīgs, vienkāršs regulējums mazajiem uzņēmējiem, lai viņus izvilktu no pelēkās zonas. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents ir teicis: “Mēs atkal iebraucam vecajās sliedēs – runājam, kā tērēsim naudu, nevis kā pelnīsim. Mēs varam dalīt budžetu vēl 300 gadus, nerūpējoties, kā tas augs, un visiem nepietiks. Mēs šobrīd esam pārāk maza ekonomika. Latvijā ir pārāk maz uzņēmēju, lai varētu nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai uzturētu šodienas sabiedrības vajadzības.” Bite arī uzsvēra, ka nauda valsts budžetā nekrīt no gaisa, bet šo naudu veido uzņēmumu samaksātie nodokļi. “Jo vairāk būs uzņēmēju, jo labāk mums ies, jo vairāk naudas būs budžetā. Šī prioritāte ir pazudusi.” Laikam uzņēmējs nav cilvēks, ja valdība saka, ka galvenā rūpe ir cilvēks.
Mātes, kuras audzina mūžīgos bērnus, ir nākušas uz komisijām – gan uz Sociālo un darba lietu komisiju, gan uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju – un aicinājušas palielināt īpašas kopšanas pabalstu, kas nav palielināts kopš 2019. gada, kad tas no 213 eiro tika palielināts uz 313 eiro. Vai viņās kāds ieklausījās? Vai viņas budžetā var atrast... sevi? Nē! Mēs nevaram saskatīt, kurš cilvēks valdībai ir galvenais, ja neskaita pašus ministrus.
Un tagad par drošību, ja jau reiz šis budžets ir arī drošības budžets. Drošība ir arī iekšējā drošība, ne tikai ārējā. Valsts policijā uz 2023. gada 30. septembri bija 7707 amata vietas: nokomplektētas – 5773 amata vietas, vakantas – 1934 amata vietas jeb 25 procenti no kopējā vietu skaita.
Vērtējot situāciju Valsts policijas reģionu pārvaldēs, septembrī lielākais personāla nekomplekts bija Rīgas reģiona pārvaldē, kur no plānotajām 2476 amata vietām nenokomplektētas ir 1055, kas ir 42,6 procenti. Analizējot situāciju Rīgas reģiona pārvaldes teritoriālajās struktūrvienībās, vislielākais amatpersonu nekomplekts ir Rīgas struktūrvienībās. Rīgas Pārdaugavas pārvaldē – plānotas 290 amata vietas, no kurām nav nokomplektētas 155, kas ir 53 procenti. Reaģēšanas struktūrvienībā nekomplekts ir 58 procenti. Un tā es to varu turpināt uzskaitīt.
Vai šie skaitļi izraisa drošības sajūtu? Iedomājieties, ja policijas struktūrvienībā trūkst vairāk nekā 70 procentu darbinieku. Vai prioritāte – cilvēks – bez policijas jūtas drošs? Droši laikam jūtas tikai noziedznieks, jo zina, ka nav policistu, kas viņu noķers.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ar esošajiem personāla resursiem nevar nodrošināt dzīvības glābšanas spējas visās teritoriālajās struktūrvienībās. Stājoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, līdz kvalifikācijas iegūšanai ugunsdzēsēju glābēju mēnešalga ir no 780 līdz 880 eiro pirms nodokļu nomaksas. Diez vai cilvēks ugunsdzēsējs jūtas kā valdības prioritāte, un diez vai cilvēki jūtas kā prioritāte, dzirdot, ka valstī trūkst ugunsdzēsēju un glābēju. Toties mēs dzirdam, ka premjeriem patīk lidot ar privātajām lidmašīnām. Tas arī liecina, ka budžeta līdzekļi ir un tā kādam ir prioritāte. Bet tie noteikti nav mūsu glābēji.
Es šāda nekvalitatīvi sagatavota budžeta pieņemšanu nevaru atbalstīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Kučinskis.
M. Kučinskis (AS).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, ministri, kolēģi! Uzreiz apvienojiet man debašu laikus, jo es otrreiz nerunāšu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Kučinskis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija interesanta saruna ar finanšu ministru, kurš, protams, teica, ka šis ir ļoti, ļoti labs budžets. Uz to es viņam teicu, ka visi ir nākuši ar ļoti labiem budžetiem un neviens neko sliktu nekad nav teicis. Un es atcerējos 20 gadus atpakaļ pieminētajā... Ja šodien ir piecpadsmitais VIENOTĪBAS nestais, tad pirmo atnesa Einars Repše, kurš toreiz gan aizsvieda savu žaketi, bet arī teica, ka šis ir labākais iespējamais budžets vēsturē. Tā ka tā ir tāda... šodien ir jubilejas budžets, un protams, tas ir jāizvērtē.
Sāksim ar to, kas, manuprāt, ir labs. Manuprāt, tas, kas gan šobrīd klusē un kāpēc tiek (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)... Šlesera kungs! Vai jūs varētu viņam aizrādīt?... Tas ir veselības budžets. Un viens no ministriem, kas ir parādījies pie mums, patiešām ļoti cerīgs... ir Hosams Abu Meri. Un man gribas teikt: ja viņš izdarīs to, ko solīja, tai skaitā arī to, ar ko neviens nav ticis galā – ar mūsu dīvaino zāļu cenu veidošanas sistēmu... mēs noteikti tev pateiksim – visi, visi – paldies!
Nauda ir, es tikai nesaprotu, kāpēc tā ir 74. resorā. Tas 74. resors nozīmē dubultacu uzraudzību. Veselības ministrija nesīs to, ko viņi grib finansēt, finanšu ministram, viņš izvērtēs, vai ir gana labs, un tad tas varēs iet tālāk, bet... Uz to skatāmies... uz valdību kopumā, ņemot vērā, ka budžets ir instruments, šobrīd nav 100 dienas pagājušas, mums būs ļoti grūti izvērtēt, kā to instrumentu... runāt. Ļoti maz runā par sociālo pusi. Acīmredzot, ja nerunā, tad tur arī nav problēmu. Bet tagad parunāsim par lietām, kur tomēr, šķiet, problēmas ir un būs.
Es rūpīgi klausījos Ministru prezidentes un finanšu ministra runu. Šobrīd... jau šodien bija pazudis tas patoss, ar ko izteica iepriekš pirmo prioritāti. Un viena no prioritātēm – drošība. Tāpēc ka... nu, nav grūti pierādīt, un daudzi par to ir runājuši. Mēs apsveicām un atbalstījām... un esam priecīgi par to, ka ir skaidra apņemšanās mūsu ārējo drošību nākamajos gados palielināt, un tur viss ir kārtībā. Tad iekšējās drošības problēmās šobrīd... Ir kaut kādā ziņā noņemtas cerības, ko varēs atjaunot tikai pēc budžeta pieņemšanas. Jo tas nelielais pieaugums, kas ir ielikts, 10 procenti pret... pie tam ne iepriekšējo, bet 2022. gadu, patiesībā nosegs tikai inflāciju. Tāpēc tur, tā saka, šodien būs problēmas, ja drošību neiedos tiem, kuri aizsargā mūsu iekšējo drošību. Tur noteikti būs problēmas. Arī tas it kā aizbāztais caurums... ar to, ka ir atvēlētas jaunas štata vietas ugunsdzēsējiem, kuras neapšaubāmi viņiem ir vajadzīgas, lai palielinātu strādājošo cilvēku skaitu izbraukumā. Patiesībā no tā varbūt būs tikai viens labs ieguvums – viņi varēs nosegt virsstundas, jo nudien neticu, ka nokomplektēs štatus.
Nedaudz par ekonomiku... bet par ekonomiku ir daudz runāts. Divarpus procentu pieaugums, kas ir ierakstīts, kas būs... Man šķiet, tas vai nu būs, vai nebūs... tas ir automātiski, bet tas, visticamāk, nav pārāk atkarīgs no valdības, jo nekādi instrumenti īsti atrodami nav, ja neskaita Eiropas struktūrfondus... un ļoti, ļoti samudžināto banku virspeļņas it kā nodokli, it kā avansu. Ja Reira kungs nebūtu uzņēmies lielo iniciatīvu arī Saeimā... par ko, visticamāk, mēs noteikti arī kaut kādā ziņā vismaz komisijā balsosim... To varēja izdarīt droši vien daudz vienkāršāk, no paša sākuma paņemot virspeļņu un pēc tam arī palīdzot visiem tiem, kas nevar samaksāt.
Vēl viena tēma... pēdējā, kam es gribētu pievērst uzmanību, ir Latgale. Neesmu latgalietis, tomēr ļoti labi apzinos, ka šī zona un visa šī teritorija ļoti saistās ar mūsu valsts drošību, un tas saistās ar to, ka tur cilvēki nevar justies pamesti. Es neatradu budžetā nekādus instrumentus, kas kaut kā palīdzētu. Ir budžeti... pie tam, mēs labi zinām, pašvaldību budžeti – tie tukšojas, ja nav iedzīvotāju, budžets paliek mazāks. Un šobrīd tā sajūta, runājot ar visām pašvaldībām – jā, viņiem iedeva, lai viņi nenogrimtu, apmēram kaut ko atmeta, bet nedod nekādu ilgtspēju nākotnē. Arī tas ir zināms drauds, ar ko ir jārēķinās.
Un nobeigšu tomēr arī ar vēlējumu vismaz vienu labu darbu izdarīt – es ļoti ceru uz Zaļo un Zemnieku savienību, ka bez Stambulas konvencijas, ko neapšaubāmi nākamnedēļ pieņemsim, jūs tomēr samazināsiet PVN dārzeņiem – gurķiem, tomātiem un visam pārējam. Tā taču ir jūsu iespēja, tas ir jūsu darbs, jūs nedrīkstat vismaz to pazaudēt.
Lai veicas valdībai tālākajā darbā! Budžets ir tāds, kāds tas ir. Mēs šoreiz... piedodiet, bet neatbalstīsim.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Uģis Mitrevics.
U. Mitrevics (NA).
Kolēģes, kolēģi! Nu nevar tā īsti nākamā gada budžeta projektu nosaukt par drošības un ilgtspējas budžetu, kā tas tiek dēvēts. Redzot, kam budžeta prioritātēs tiek lauvas tiesa, nevajadzēja baidīties nosaukt šo budžetu par militāro spēju stiprināšanas un Eiropā nepieejamākās veselības aprūpes sistēmas ugunsgrēka dzēšanas budžetu.
Vienlaikus, ziniet, kāds šo budžetu varēs dēvēt un arī dēvēs par Latvijas padošanās budžetu tautas ataudzē un dzimstības veicināšanā. Tieši šogad, kad mēs (pēdiņās) “svinam” simtgadē sliktākos dzimstības rādītājus, rezultātus, vajadzēja atrast budžetā naudu vismaz pāris svarīgākajām lietām, piemēram, bērna kopšanas pabalsta palielināšanai. Desmit gadus tas stāv uz 171 eiro mēnesī. Palielināt uz 350 eiro mēnesī ir minimums, ko mums vajadzēja izdarīt, jo Centrālā statistikas pārvalde ir aprēķinājusi, ka minimālie iztikas līdzekļi mātei ar bērnu ir 466 eiro mēnesī. Un piedevām šis aprēķins balstās uz trīs gadus veciem datiem. Kolēģi, 171 eiro! Cik 10 gadu laikā ir augusi minimālā alga? Cik reižu ir palielinājusies Saeimas deputātiem alga? 171 eiro stāv 10 gadus.
Es nestāstīšu stāstu, lai vēl vairāk atklātu, kā tas īstenībā izskatās reālajā dzīvē. Stāstu par divām māmiņām, kur viena saņem minimālo algu, otra – vidējo algu; un tad, kad abas laiž pasaulē mazuļus, māmiņa, kurai bija minimālā alga, nonākot... kopā ar mazuli... strādājot nu jau darbu 24/7, saņem mēnesī mazāk par 90 eiro, savukārt māmiņa, kurai bija vidējā alga, mēnesī saņem mazāk par 270 eiro.
Šis nav tas stāsts, ar ko es iešu dziļumā, jūs jau to zināt... bet, ziniet, kas mani aizskāra? Stāsts par diviem studentiem. Divdesmitgadīgi otrā kursa studenti, kuri mīl viens otru, gaida pasaulē pirmdzimto, un tad, kad tas ierodas, abi pamet studijas, jo loģiski – māmiņa ir ar mazuli kopā, visticamāk, pusotru gadu, viņa saņem mēnesī 171 eiro dzīvošanai. Labi, ir 25 eiro ģimenes valsts pabalsts, nevajag kalkulatoru, lai saprastu, kas tas ir par skaitli. Un jaunais students tētis dodas strādāt 12–14 stundas dienā, lai kaut kā savilktu galus.
Kolēģi, šis galīgi neizklausās pēc ilgtspējas... Un tad jautājums ir: kā jums liekas, kā mums iet? Un atbilde ir: mēs “svinam” simtgades dzimstības antirekordu.
Vēl par drošību, kas ir virsrakstā. Mēs visi zinām (jau daudzi kolēģi ir runājuši un droši vien vēl runās šodien), cik naudas budžetā pietrūkst iekšējai drošībai, īpaši algām robežsargiem, policistiem, glābējiem. Zinām arī, cik štata vietu ir neaizpildītas iekšējās drošības struktūrās. Un, ja jau šis ir drošības budžets, ziniet, kā mēs varēsim pārliecināties pēc viena gada, nākamā gada nogalē, vai tas tiešām ir bijis drošības budžets? Mēs vērtēsim, vai tiešām visas štata vietas ir aizpildītas, vai nav vairs brūkošu sociālisma laika glābšanas dienesta telpu, vai iekšējās drošības darbinieki un ārējās drošības struktūras strādā sinhronizētā sistēmā kā smalks pulksteņa mehānisms un ir saprotams, kāda ir mūsu drošība.
Vēl vairāk. Mēs nākamā gada nogalē (ja jau šis ir drošības budžets), visticamāk, mēģināsim rast atbildes uz to, vai mums ir reāls civilās aizsardzības plāns un pašvaldības zina, ko darīt. Vēl vairāk, kolēģi. Es domāju, ka tā atbilde... vai mēs paši vispār zinām, ko darīt X stundā militāra apdraudējuma gadījumā? Kur mēs būsim? Ko mēs darīsim? Muksim vai paliksim? Būsim priekšā vai aizmugurējās rindās?
Kolēģi, tas ir drošības stāsts. Un, ja šis ir drošības budžets, meklēsim atbildes. Pašreiz, skatoties uz šo budžeta piedāvājumu, es baidītos teikt, ka šis ir drošības budžets. Pa pusei saku: jā; bet otras puses, manuprāt, šobrīd pietrūkst.
Vēl par ilgtspēju, kas arī ir virsrakstā. Latvijas saglabātais šobrīd labais kredītreitings, visticamāk, nebūs izšķirošais un vienīgais rādītājs, kamdēļ Latvijā būs vai nebūs ilgtspēja un ilgtspējīga attīstība. Mēs Ilgtspējīgas attīstības komisijā (tie, kas strādājam uz ilgtspēju) skatāmies tā klasiski, caur četrām dimensijām, un tā ir vides ilgtspēja, sabiedrības, cilvēku ilgtspēja, ekonomikas ilgtspēja un pārvaldības ilgtspēja. Ziniet, jautājums ir: vai 2024. gada budžetā mēs atrodam atbildes Latvijas ilgtspējai un ilgtspējīgai attīstībai caur šīm četrām klasiskajām dimensijām?
Piemēram, vai mums ir plāns ar finansējumu klimata izmaiņu mazināšanā, ejot uz 2030. gada izaicinājumiem, ejot uz 2055. gada izaicinājumiem? Lai atkal nesanāk tā, ka vienā dienā izrādās – mēs esam iekrituši aizā un bārstām visiem helikoptera naudu, jo tik strauji ir jāmaina noteikumi, ka mēs saprotam, ka sabiedrība to nevar atļauties. Vai mēs tam esam gatavi?
Nākamais ir 2024. gads. Kolēģi, vai mēs esam beidzot skaidrībā, kā mēs saglabāsim sugu bioloģisko daudzveidību, palielinot aizsargājamo teritoriju procentuālo apjomu Latvijā, kas ir 30 procenti sauszemē, 30 procenti ūdeņos... vai mums ir plāns... un vai mums ir plāns, kā mēs kompensēsim īpašniekiem, kuru īpašumi būs tie vērtīgie, kuri kalpos visai sabiedrībai un Eiropai ar bioloģisko sugu daudzveidību? Vai mums ir plāns, un vai mums tam ir nauda? Vai mēs tiešām jau tam, ko es jautāju... vai mēs tiešām neesam padevušies kā sabiedrība, kā tauta un ejam uz izmiršanu?
Vai mūsu ekonomika ir ilgtspējīga, tātad konkurētspējīga eksportā, inovācijās, investīcijās? Vai mūsu resursu pieejamība – finanšu pieejamība, zināšanu pieejamība, kvalificēta darbaspēka pieejamība – un visa uzskaitītā izmaksas ir konkurētspējīgas? Vai darbības efektivitāte un nodokļu sistēmas efektivitāte ir konkurētspējīga Baltijas reģionā? Vai šis tomēr arī nav padošanās budžets birokrātijas mazināšanā?
Jā, ir viens pilotprojekts (es to tā varētu nosaukt) vienā nozarē, viena šaura joma, nu, piliens, salīdzinot ar visu lielo masu, no kā sastāv mūsu pašu arī kopīgi audzētā birokrātija. Vai tomēr nākamais gads nav padošanās birokrātijai? Vai nākamais gads nav padošanās arī mūsu lieliskajam plānam noķert mūsu kaimiņus un paskriet viņiem garām? Vai tas tiešām vēl ir spēkā?
Kolēģi, es, jūs – mēs visi atbildes varam meklēt budžeta projektā. Un tas, uz ko es ceru, – ka mēs vēl kopīgi... šodien bija piedāvājums kopīgi pastrādāt... ka mēs vēl kopīgi pastrādāsim un atradīsim iespēju domāt ambiciozāk vai, kā Siguldā saka, domāt aizrautīgāk un sasniegt pilnīgi citus mērķus, kurus mēs visi kaut kur tālumā redzam, bet ne visi sirdīs jūtam.
Kolēģi, pagaidām es saku “nē” pirmajā lasījumā, cerot teikt “jā” otrajā lasījumā. Lai mums veicas! (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.
V. Krištopans (LPV).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam – pie totāla nabadzības budžeta? Te jāpaskatās kādus piecus sešus gadus atpakaļ. 2018. gadu mēs iesākām ar 9,6 miljardiem valsts parāda, 2018. gadā sāka strādāt pirmā Kariņa valdība. 2024. gada budžetā melns uz balta rakstīts: 19,3 miljardi valdības parāda. Tātad piecos gados Jaunās Vienotības valdības ir aizņēmušās gandrīz 10 miljardus eiro.
Tāpat budžetā ir rakstīts: 358 miljoni procentu maksājumiem. Tas ir – miljons dienā tikai procentu maksājumiem. Vairāk nekā visai mūsu autoceļu saimniecībai. Visai autoceļu saimniecībai diemžēl mēs tērēsim mazāk nekā miljonu dienā. Tad jāpaskatās atpakaļ – kā tas viss notika tā, ka mēs nevis esam ķēruši Igauniju, bet vēl vairāk atpalikuši un vēl vairāk atpaliekam.
Sākam ar kapitālo remontu, kas sākās 2018. gadā. Nevērīga attieksme pret kapitālu, kas ir ekonomikas asinsrite, trešās lielākās bankas “ABLV Bank” vieglprātīga slēgšana. Līdz ar to nonācām pie absolūti vājas kreditēšanas. Tagad jūs raudat par karteli starp četrām bankām, kas, protams, par jums smejas un dara, ko grib.
Covid-19 nemākulīgā pārvaldība, ēdinātāju un izmitinātāju izputināšana. Nacionālā virtuve pašlaik meklējama hesburgeros, makdonaldos, kebabos un “Wolt” kastēs.
Kopš kara sākuma ārprātīgi neveiksmīgā enerģētikas politika – visdārgākā gāze, visdārgākā elektrība.
Un tagad nonākam pie prioritātēm.
Drošība. Nu nepatīk man visu laiku runāt par Igauniju, bet atkal... 2024. gada budžetā 1,12 miljardi aizsardzībai, Igaunijai – 1,33 miljardi. Igaunija jau 2024. gadā sasniedz 3 procentus no IKP. Mēs sasniegsim Igaunijas rādītājus 2026. gadā, ja, paldies dievam, vairāk vai mazāk... vēl viss te notiks.
Veselība. Vairākas reizes jau esmu par to runājis. Pirms pieciem gadiem bija divi miljoni dienā, tagad būs pieci miljoni dienā. Un kur ir rezultāts? Tikko šodien runāju ar vienu tēvu, kuram sešgadīgs bērns pierakstīts uz martu pie speciālista. Viņš tikai martā var aizvest bērnu pie speciālista. Tā jau... labi, paies vēl trīs gadi... ja jūsu valdība turpinās... tad būs jau nevis pieci, bet 10 miljoni dienā. Un kas mainīsies? Nav jau svarīgs tas pielikums, svarīgi – kā jūs to pielikumu tērējat un kā jūs reformējat un efektivizējat veselības sistēmu.
Par izglītību vispār... nu pat nav vērts runāt. Es ceru, ka, aizslēdzot Latgales skolas, jūs vismaz sagrabināsiet naudu tām mācību grāmatiņām pirmklasnieku seksuālajai audzināšanai.
Jums visu laiku saka priekšā, kā reāli cīnīties ar ēnu ekonomiku. Nu palieliniet to neapliekamo minimumu! Nav jums drosmes, nav spēka. Līdz ar to būs mazāka ēnu ekonomika. Līdz ar to būs mazāka sociālā nevienlīdzība.
Jums mediji saka priekšā: Igaunijā jau kuro gadu nav nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm. Nu nemākam mēs nekādi to atrisināt. Joprojām Latvijas iedzīvotāji jau tā bēdīgajā situācijā maksā vairāk.
Protams, jāpiemin pēdējie jaunumi. Krišjāņa Kariņa nolidotie 600 tūkstoši eiro. Bils Geitss vienā no savām grāmatām rakstīja: jā, es lidoju ar savu privāto boingu, jā, man ir daudz naudas, es varu atļauties, es varu samaksāt par tām CO2 kvotām, un tā es esmu klimata neitrāls. Tieši tāpat ir ar Kariņu. Jūs nodibinājāt Klimata un enerģētikas ministriju laikam ar vienu domu – lai varētu attaisnot tās desmitiem tonnas petrolejas, ko nodedzinājis Krišjānis Kariņš, lidinoties pa Eiropu.
Un beigās – kur tad palika viedā industrializācija Kariņa pirmajā valdībā? Kur palika ekonomikas transformācija Kariņa otrajā valdībā? Cik labi!
Es gribu, protams, citēt vienu jūsu fanu, Ašeradena kungs. Es jau esmu citējis, bet atkārtošana – zināšanu māte.
Cik labi, ka jūs mums esat, Arvil Ašeraden! Jau iepriekš paldies par sen gaidīto atspērienu drošā un labklājīgā Latvijā! Kur gan jūs bijāt visus šos iepriekšējos 10 gadus? Mēs ticam, ka agrāk vai vēlāk jūs iemācīsieties aprēķināt 40 procentus no 50.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.
M. Sprindžuks (AS).
Godātie deputāti, ministri! Ministru prezidente Evika Siliņa šo budžetu nodēvēja par ilgtspējas budžetu. Vai tā ir ilgtspēja, ja nav vīzijas, kurp nācija iet? Nav mērķu, kas saliedēs sabiedrību kopīgai rīcībai.
Šis ir mīņāšanās uz vietas budžets, jo katra ministrija turpina iet savā iedomātajā virzienā. Joprojām valdības komanda kā tāds pudeles kakls strādā tikai vienu dienu nedēļā. Kopīga plānošana komitejās vai darba grupās, lai salāgotu pārnozaru jautājumus vienotiem mērķiem, joprojām nenotiek. Katrs ministrs nodurtu galvu rušina savu vagu, neredzot kopējo darba lauku.
Tāpat valdība nav izvirzījusi mērķi salāgot nozaru ministriju darbu ar pašvaldību darbu reģionos. Turpinām pa vecam uzturēt paralēlas, vāji finansētas valsts un pašvaldību policijas sistēmas, paralēlas valsts, meža un izkaisītas brīvprātīgās ugunsdzēsības sistēmas, paralēlas izglītības telpas (pašvaldības uztur vidusskolu tīklu, valsts – profesionālās ievirzes skolu tīklu), neredzot sinerģiju un sadarbības potenciālu. Turpinām subsidēt neapmierinošu sabiedriskā transporta sistēmu, kurā neviens nevar būt drošs, vai pienāks autobuss. Turpinām tādu veselības sistēmu, kurā vienlīdz neaizsargāti ir gan tie, kuri maksā nodokļus, gan tie, kuri nemaksā. Turpinām izglītības sistēmu, kurā ne bērni, ne vecāki, ne skolotāji nezina, vai viņu skola reģionā paliks vai to slēgs, skolu reformas tīkls ir noslepenots. Turpinām sociālo politiku, kurā pabalsti stāv uz vietas, par spīti inflācijas pieaugumam. Rezultāti runā nepārprotami – zemākā dzimstība simts gadu laikā. Esam kļuvuši par stabiliem ekonomikas atpalicējiem reģionā, garām aizejot Igaunijai, Lietuvai, Polijai.
Stagnācijai un nesamērīgajam birokrātijas slogam pēdējos 20 gados ir viens vienojošs kopējais faktors – visās valdībās ir rosījusies VIENOTĪBA, tādēļ birokrātiskā sloga un stagnācijas fenomenam ir izveidojusies jauna identitāte, seja – tā ir Jaunās VIENOTĪBAS seja, kura ik gadu iedzīvotājiem sola labklājīgu, eiropeisku valsti, bet darbos novedusi valsti un sabiedrību atpalicībā.
Vai šis budžets piedāvā lūzumu un solīto dinamismu vai tomēr turpinās ilgstošo stagnāciju?
Par budžeta piedāvājumu. Ekonomiskā attīstība. Neredzu piedāvājumu ne nodokļu politikā, ne birokrātijas mazināšanā, kas novērsīs bezvēju tautsaimniecībā un motivēs uzņēmējus investēt. Igauņi iekasē tikpat lielu nodokļu masu kā Latvijā, bet ar 30 procentiem mazāk ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem un ievērojami mazāku nodokļu administrāciju, jo tur nav lieka administratīvā sloga un valsts uzticas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Diemžēl pie mums birokrātiskā sloga samazināšana ir tukša skaņa. Tā apkarošanai nav ne mazākā apliecinājuma. Katra ministrija, katra iestāde ir kā cietoksnis ar savu taisnību un bastions vēsturisko birokrātisko iekarojumu nosargāšanai. Pirmo 60 dienu laikā jaunā valdība tā arī nav sanākusi kopā vai kaut vai sasaukusi kādu darba grupu, lai vienotos, kura ministrija ko darīs birokrātiskā sloga samazināšanā. Izskatās, ka mums, parlamentam, būs jāņem groži savās rokās un jāaicina iestādes uz tepiķa un jākrata pa vienai cauri valdības vietā.
Pašvaldības un sabiedriskie pakalpojumi reģionos. Pirms diviem gadiem administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ieguvām 43 pašvaldības. Reformas pamatojumā Kariņa valdība solīja spēcīgas pašvaldības ar mazākām administratīvajām izmaksām un lielākām investīcijām. Tā bija. Ko redzam jaunās valdības 2024. gada budžetā? Pusei Latvijas pašvaldību budžeta pieaugums ir mazāks nekā inflācija. Trešdaļa pašvaldību vispār nevarēs savilkt galus kopā.
Iedzīvotāju ienākumu pārdale – 75 pret 25 – jau piekto gadu pēc kārtas ir izņēmusi no pašvaldību budžetiem tuvu pusmiljardam naudas, un tas nozīmē, ka pakalpojumu kvalitāte un pieejamība reģionos krītas, un par to mēs maksājam ar aizbraucošiem iedzīvotājiem. Diemžēl manis piedāvāto 75 miljonu eiro investīciju programmu reģioniem es VARAM budžetā neieraugu, tātad arī tā nebūs prioritāte. Līdz ar to es varu teikt, ka uzsāktā skolu tīkla reforma, ja to nepavada investīcijas skolēnu autobusu iegādei vai telpu paplašināšanai uzņemošajās pašvaldībās, reāli nenotiks. Tas ir bubulis, bieds, bet tam nav seguma. Funkcijas ir, bet pakalpojumi nenotiks.
Līdzīgs stāsts ir par Pašvaldību likuma normām, kas uzspiež 2024. gadā pašvaldībām atvērt municipālās policijas, atskurbtuves, uzsākt referendumus, bet tam visam nav finansējuma un risinājumu. Tātad es neredzu, ka šis budžets būtu pašvaldību budžets. Mēs turpināsim dzīvot kā līdz šim, un arī no solītā dialoga ar pašvaldībām ir sanācis čiks.
Par banku regulējumiem. Piedāvātais likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” uzskatāmi parāda valdošās koalīcijas attieksmi ne tikai pret vietējo, bet arī pret ārvalstu investīciju vidi, parāda izpratni par taisnīgu sociālo politiku un pārprastu tiesiskumu. Līdzīgi kā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – valsts rullē pāri: mēs zinām visu labāk, mūs jūsu viedoklis neinteresē. Tāpat arī ar bankām – jums būs nodarboties ar sociālu politiku valdības vietā, mīkstinot kredītu maksājumu slogu, mēs jūs piespiedīsim mīlēt Latviju. Būsim reāli. Iedomāto labumu vietā samaksāto kompensāciju reāli samaksās Latvijas nodokļu maksātāji pēc zaudētajām tiesām.
Nebrīnos, kādēļ Latvija stagnē laikā, kad Lietuva un Igaunija var vienoties ar bankām, neradot brāķi, un atrast risinājumu visām pusēm. Tādēļ APVIENOTAIS SARAKSTS uz otro lasījumu piedāvās alternatīvu likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas nodrošinās līdzvērtīgas iespējas kredītņēmējiem. Bet sociālā politika tomēr būs jāveic valstij, kas arī ir tās funkcija.
Visbeidzot par VARAM budžetu, kurš tika rūpīgi sagatavots un kura iestrādi es uzsāku, nododot stafeti jaunajai valdībai. Diemžēl svarīgākās lietas paliks bez virzības. Jā, digitālā aģentūra būs, bet tā strādās ar vienu trešdaļu jaudas, attiecīgi sagaidāmā atdeve no 300 miljonu digitalizācijas investīcijām visos sektoros būs daudz zemāka, īpaši veselības un izglītības jomā, jo, ja nav skaidras digitālās arhitektūras, tad ir naivi cerēt, ka risinājumi dos optimālo atdevi, neskatoties uz rekordlielo investēto naudu.
Likumā noteiktā plānošanas reģionu loma – plānot reģionu attīstību, veidot lēmumu pieņemšanas platformas starp nozaru ministrijām un reģionos pārstāvētajām pašvaldībām – arī izpaliks, jo resursi administratīvās kapacitātes stiprināšanai nav paredzēti. Reģionu attīstības vietā radīs īpašu likumu metropolei, lai Rīga un Pierīga sarunātos, kaut dialogs jau labi darbojas piecus gadus.
Gala beigās vides aizsardzības un dabas aizsardzības joma 2024. gadā karāsies gaisā, tās atradīsies starp diviem vagoniem – VARAM un Klimata un enerģētikas ministriju. Tik ļoti gaidītās reformas zaļā kursa ieviešanā un klimata mērķu sasniegšanā nenotiks, jo būs jābīda krēsli. Vide pagaidīs, daba pagaidīs, pašvaldības, uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas un iedzīvotāji pagaidīs. Arī manis iecerētā koka mājokļu programma klimata instrumenta ietvaros nākamgad pagaidīs – tās nebūs, ģimenes reģionos mājokļus varēs pagaidīt, jo budžetā sēkla nav ielikta. Es tālāk neuzskaitīšu, bet sniegšu priekšlikumus uz budžeta pakotnes otro lasījumu.
Ja katra ministrija iet savu ceļu, tad tautsaimniecību sagaida kārtējais vēža, gulbja un līdakas gads. Lai stagnācija neturpinātos arī nākamgad, aicinu šo budžetu neatbalstīt un turpināt darbu pie pilnveides.
Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.
J. Dombrava (NA).
Godātie klātesošie! Šis pēc nosaukuma ir drošības un ilgtspējas budžets. Vēlos salīdzināt šī gada budžetu ar budžetu, kas bija 2014. gadā jeb pirms 10 gadiem. Kā tad viss ir mainījies? 2014. gadā valdības kopējie ieņēmumi bija 7 miljardi, šobrīd – 17,8 miljardi jeb 2,5 reizes vairāk, valdības kopējais parāds 2014. gadā – 9,5 miljardi, šobrīd – 18,6 miljardi jeb divas reizes vairāk. Tas, ko mēs varam noteikti secināt, ka tā nav bijusi nepareiza politika – aizņemties līdzekļus –, tā ir nodrošinājusi valstij būtisku ienākumu pieaugumu aizvadītajos gados. Tas, uz ko gan mums ir pietiekami pragmatiski jāraugās, kurā brīdī – iespējams, tas brīdis vēl nav pienācis – mums ir jādomā par savām drošības rezervēm, jo kādā brīdi eirozonā var pienākt krīze, un tad ir jautājums: vai situācijā, kad mums kopējie valsts ienākumi ir mazāki nekā kopējā parāda summa, respektīvi, 17,8 miljardi, un kopējā parāda summa ir 18,6 miljardi, mums tomēr nebūtu vajadzīgas kaut kādas stratēģiskās rezerves, lai šādas potenciālās izmaksas kompensētu?
Bet mums vēl ir, kur augt. Ja mēs esam vienotā Eiropas Savienības ekonomiskajā zonā un arī eirozonā, ir skaidrs, ka mums ir jāvirzās uz priekšu, lai sasniegtu Somijas dzīves līmeni, jo mūsu reģions nav būtiski atšķirīgs un ir uz to jāvirzās ļoti strauji, lai, piemēram, policistiem algas būtu robežās starp divarpus un trīsarpus tūkstošiem, lai banku darbiniekiem arī atalgojums būtu mērāms ap trim tūkstošiem, nevis, ka mums ir kāds īpašais reģions, kur jebkurš darba devējs (neatkarīgi – valsts pārvaldē vai privātajā sektorā) var maksāt mazāk nekā jebkur citur Eiropā.
Tātad šo 10 gadu laikā mums minimālā alga pieaugusi no 320 līdz 700 eiro jeb 2,2 reizes, kas arī ir, protams, progress.
Bet kāpēc es arī pieminu 2014. gadu? Tas bija Nacionālās apvienības demogrāfijas ultimāta budžets. Toreiz VIENOTĪBA asi kritizēja Nacionālo apvienību, ka mēs uzdrīkstamies pakļaut riskam budžetu, jo mēs pieprasījām palielināt summu, kas nebija vispār aiztikta faktiski kopš neatkarības atjaunošanas, šo bērna kopšanas pabalstu, no 50... atvainojos, no 70 eiro jeb 50 latiem uz 171 eiro. Tā ir summa, ko saņem ikviena jaunā māmiņa vai tēvs atsevišķos gadījumos, kurš, piemēram, uzreiz pēc studiju beigšanas ir izlēmis radīt bērnu. Visus turpmākos gadus no dažnedažādiem finanšu ministriem, galvenokārt, kuri nākuši no VIENOTĪBAS, ir bijuši bloki attiecībā uz šīs summas indeksāciju. Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kad 10 gadus – kā jau mans kolēģis Uģis Mitrevics pieminēja, 10 gadus! – šī summa nav pārskatīta, tā joprojām ir 171 eiro. Tas ir valsts novērtējums jaunajiem vecākiem – gan tādiem, kuri tikko ir pabeiguši studijas, gan tādiem, kuri ir izlēmuši radīt otro bērnu īsi pēc pirmā bērna un pa vidu nav uzkrājuši darba stāžu. Tas ir tas novērtējums, ko Labklājības ministrija paredz mūsu jaunākajai paaudzei. 171 eiro – dzīvojiet no šīs summas.
Nacionālā apvienība otrajā lasījumā iesniegs priekšlikumu palielināt šo summu. Pavisam taisnīgi būtu, ja šī summa pieaugtu apmēram 2,5 reizes, tā kā šo 10 gadu laikā ir auguši valsts ienākumi. Ja valsts ienākumi ir auguši 2,5 reizes, tad jautājums – kāpēc šie ienākumi nav pieauguši māmiņām?
Otra sadaļa, kur es vēlējos pieskarties, ir tieši ne tikai šis ilgtspējas aspekts, kur mēs saskatām problēmas, jo tas, manuprāt, ir viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem valsts pastāvēšanai un tam, lai mums būtu tauta, kas šeit dzīvo... bet arī, protams, lai šī tauta būtu aizsargāta pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem.
Attiecībā uz ārējiem apdraudējumiem es domāju, ka Latvijas valdība ir izdarījusi visu iespējamo, ko varējusi: ir gan pieņemti dažādi likumu grozījumi aizvadītajos gados, gan palielināti budžeta izdevumi.
Bet attiecībā uz iekšējo drošību problēmas joprojām ir pietiekami lielas, un viena no problēmām ir tieši saistīta gan ar atalgojumu, gan kvalitāti, gan reformām. Pagaidām es nesaskatu, ka valdība, sastādot šo budžetu, būtu mēģinājusi atrast risinājumu iekšējās drošības jomā. Arī turpmāk iekšējā drošībā nodarbinātajām personām gan policijā, gan robežsardzē algas pieaugums būs ļoti simbolisks, ja vien koalīcija nenobalsos “par” opozīcijas priekšlikumiem palielināt šo atalgojumu. Un nav arī piedāvātas reformas, kā mēs varētu panākt, lai tuvāko gadu laikā šis atalgojums augtu būtiski – augtu līdz manis pieminētajiem kaut vai diviem tūkstošiem eiro, kas būtu pietiekami labs līmenis neatkarīgi, vai tas būtu saistīts ar izdienas pensijas sistēmas reformu vai jebkādu citu veidu, bet es domāju, ka tiem cilvēkiem, kas tiešām ir nolēmuši riskēt ar savu dzīvību un veselību, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, ir jābūt pietiekami cienīgi atalgotiem, tajā pašā laikā sabiedrībai un valstij ir jāuzstāda pietiekami augstas kvalitātes prasības, lai šajos dienestos nevarētu strādāt valstij nelojālas personas vai personas, kuras kvalitatīvi neveic savus darba pienākumus.
Tikai veiksmīgi sastrādājoties, būs iespējams panākt to, kas ir šajā skaistajā lozungā, – ka šis ir drošības un ilgtspējas budžets. Es aicinu koalīcijas partijas raudzīties uz otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Ja jums ir politiskā greizsirdība, lai atbalstītu Nacionālās apvienības iesniegtos priekšlikumus, sagatavojiet savus priekšlikumus, sagatavojiet priekšlikumus attiecībā uz bērna kopšanas pabalsta palielināšanu, sagatavojiet priekšlikumus attiecībā uz iekšlietu dienestu darbinieku atalgojumu! Bet tās ir problēmas, kas jums ir jāizlabo.
Tās visas ir izvēles: vai, piemēram, braukt privātā lidojumā vai atbalstīt 16 māmiņas ar divreiz lielāku bērna kopšanas pabalstu; atbalstīt vienu “Bolt”, “Wolt” pētījumu vai palielināt 150 jaunajiem vecākiem bērna kopšanas... algu uz pusi. Tās visas ir izvēles, politiskās izvēles, kuras šobrīd ir jūsu rokā, valdība!
Aicinu šādas izmaiņas veikt. Aicinu arī balsot “pret” par budžetu kopumā, bet ar cerību, ka otrajā lasījumā tomēr priekšlikumi tiks iestrādāti.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.
Ģ. V. Kristovskis (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, valstsvīri un valstssievas! Šodien mums ir svarīgs jautājums – valsts budžets.
Lai katrs no mums zinātu, kā labi balsot, droši vien mēs esam mēģinājuši iepazīties ar šo budžetu pietiekami detalizēti, un es domāju, ka budžets ir sastādīts profesionāli, ja mēs skatāmies tieši no Finanšu ministrijas puses, atbilstoši Eiropas Savienības pieņemtajai metodoloģijai.
Tomēr man kā deputātam ir diezgan grūti saprast, kādas konkrētas nozares... kurš no nozares attīstības aspektiem, elementiem šajā budžetā ir vislabāk... paredzēts un attīstībai veidots. Nu, ar to mēs atšķiramies. Finanšu ministrijā ir ļoti, es domāju, profesionāli ierēdņi, un viņi labi pilda savu darbu.
Tajā pašā laikā tad, kad mēs ejam dziļāk šajās programmās, tad varbūt mēs vairāk balstāmies uz personīgo pieredzi. Tāpēc es arī gribu šeit pieskarties tai budžeta sadaļai, kas ir saistīta ar valsts aizsardzību. Ja man jāsaka... ja es paskatos uz tām programmām, kādas ir prezentācijā sagatavojusi Aizsardzības ministrija, man, protams, ir lielos vilcienos skaidrs, ka ministrija pārvalda tos definētos attīstības mērķus vai bruņoto spēku spēju uzturēšanas mērķus, par kuriem sabiedrībā plašāk ir zināms. Tajā pašā laikā, ja es gribu kaut ko saprast dziļāk, man diemžēl pietrūkst informācijas.
Kāpēc es par to runāju? Es par to runāju tādā izpratnē, ka viens ir, protams, valsts piešķirtie līdzekļi. Un šajā jautājumā nevienam nav šaubu par to, ka valsts aizsardzība, valsts drošība ir mūsu valsts prioritāte, tas ir parasti nu jau pēdējos gados pirmais jēdziens vai pirmā funkcija, kas mūsu valstij ir jānodrošina tādos ģeopolitiskajos un drošības apstākļos, kādos mēs dzīvojam, tāpēc neapšaubāmi tā ir mūsu budžeta prioritāte. Bet tajā pašā laikā, ja mēs ejam dziļāk, tad, es vēlreiz saku, mums pietrūkst informācijas.
Kāpēc es runāju par to? Savā laikā, kad biju aizsardzības ministrs, mums bija jācīnās par budžetu, lai, piemēram, 1998. gadā 1999. gada budžetu... 0,67 procentus no budžeta... panāktu 0,89 procentus. Un Vilis Krištopans bija premjers tajā laikā, man bija jāiet pie Viļa aizstāvēt šo budžetu un jācenšas pārliecināt premjeru, ka nu kaut vai par 0,2 procenta daļām mēs varētu paaugstināt finansējumu valsts aizsardzībai.
Es esmu piedzīvojis laikus, kad man bija ar Valsts prezidenti Vairu VīķiFreibergu kopā jāsaslēdzas tādā dubultā komandā, lai cīnītos pret premjeru Šķēli, kurš gribēja no 0,89... panākt lejā... kaut kur uz 0,71 procentu budžeta. Kāpēc es to stāstu? Es to stāstu... Lai cīnītos par šādām procenta daļām valsts aizsardzības budžetam laikā, kad mums bija jāiestājas NATO, bet Krievija vēl neuzbruka, bet mēs, protams, domājām par to, ka tāda diena var pienākt... nu, tātad bija ārkārtīgi svarīgi censties aizsardzības jomai, ministrijai, ministram pārliecināt pārējos nozares cilvēkus, ka tieši šī joma un tieši šādi izdevumi ir ārkārtīgi svarīgi.
Un toreiz, 1998. gada oktobra beigās, kļuvu par ministru, 1999. gada februārī mēs aizstāvējām budžetu, un tad es personīgi biju sagatavojis aizsardzības budžeta paskaidrojuma rakstu uz 40 lapaspusēm. Es izlasīšu, ko es tur rakstīju toreiz: “Augsti godātie 7. Saeimas deputāti! Aizsardzības ministrija saskaņā ar manu norādījumu ir sagatavojusi 1999. gada valsts aizsardzības paredzētā budžeta paskaidrojuma rakstu. Tā sagatavošana bija mana personīgā iniciatīva, jo, ņemot vērā manu Saeimas deputāta darba pieredzi, varu droši apgalvot, ka deputātiem ir ļoti grūti saprast valsts budžeta projekta detalizētu sadalījumu tādā griezumā un formā, kādā budžetu sagatavo Finanšu ministrija un kuru savukārt iesniedz valdība izskatīšanai Saeimā.” Lūk! Paralēli tika sagatavots arī aizsardzības ministra ziņojums.
Kāpēc es par šīm lietām runāju? Tāpēc, ka starplaikā, gatavojoties budžeta izskatīšanai, caurlūkošanai, pēc ilgāka laika es pie viena no iepriekšējiem ministriem interesējos, kur ir šis paskaidrojuma raksts un kur ir ministra ziņojums. Viens no ministriem diemžēl jautāja: “Vai tiešām tādi kādreiz ir bijuši? Vai šādi dokumenti ir bijuši nepieciešami?” Tātad kaut kādā laika periodā mūsu valstī faktiski ir pazaudēts dialogs ar parlamentu.
Kāpēc parlamentam ir ārkārtīgi svarīgi šādus dokumentus iegūt un redzēt detalizētu par katru apakšprogrammu... pielikumus, izstāstīt... izkristalizēti šie... izdevumu detalizācija, augsta detalizācija? Tāpēc, ka parlaments veic civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem. Tieši tāpēc, lai šādu klasisku demokrātijas funkciju izpildītu, tādi dokumenti ir vajadzīgi. Tie ir vajadzīgi, lai veiktu ne tikai kaut kādu formālu kontroli, tie ir vajadzīgi tāpēc, lai Saeimas deputāti apzināti pieņemtu lēmumu par to, ko tad mūsu valsts ar piešķirtajiem līdzekļiem sasniegs, ko konkrēti... cik efektīvi šie līdzekļi tiks lietoti. Tas nav pārmetums, tas, ko es saku, ir atgādinājums, un tas ir arī aicinājums uz nākamo gadu.
Es ticu, ka šī valdība turēsies, šī valdība ar premjeri priekšgalā labi strādās un gatavos arī nākamo gadu budžetus... bet tātad domāt jau savlaicīgi par to, lai visi šeit klātesošie varētu gūt mērķtiecīgu, dziļu un pamatīgu priekšstatu par tām jomām, par kurām viņi interesējas. Tas pats varētu būt par jebkuru jomu, tas varētu būt arī par ekonomikas jomu.
Šodien šeit ļoti daudz tika runāts par ekonomiku, vai mūsu valsts ekonomiskais spēks velk... vai mums, valstij, ir ilgtspēja, vai mums tās pietrūkst, vai kaut kas vēl lietas labā ir darāms. Un tieši budžets tika kritizēts, ka šo ilgtspēju nevar redzēt. Un tāpēc... Es redzu, šeit ir... paldies, ka Ministru kabinets šeit ir. Es pat varētu teikt... aicinātu katru ministru domāt par šādiem paskaidrojuma rakstiem, jo sevišķi ekonomikas ministram, jo, ja tā ir mūsu valsts vilkme, tādā gadījumā šādiem paskaidrojuma rakstiem ir jābūt, tad parlaments var spriest, es domāju, detalizēti un ļoti dziļi.
Šis nav pārmetums Finanšu ministrijai, ka tā ir sagatavojusi budžetu tādā griezumā... kā to gatavo no finanšu viedokļa, no skaitļu viedokļa. Tur ir ļoti daudz skaitļu, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas budžets no bilances viedokļa... izdevumi un ieņēmumi visi saskan, un viss iet kopā. Lūk!
Tātad jautājums ir par kvalitāti. Jautājums ir arī par to, ka šodien šajā paketē ir tāds likumprojekts kā “Grozījumi Valsts Aizsardzības finansēšanas likumā”. Tas, ka šāds likumprojekts ir ielikts un ir izvirzīti tādi stratēģiski mērķi – 3 procenti no aizsardzības budžeta, tas nozīmē to, ka vēl jo vairāk par katru latu, ko mēs veltām valsts aizsardzībai un nenovirzām citām jomām – izglītībai, veselībai, sociālajām jomām, ceļiem vai kaut kam –, ir ārkārtīgi svarīgi Aizsardzības ministrijai ar pašapziņu un lepnumu nākt šeit priekšā, aizstāvēt katru latu... katru eiro, šinī gadījumā – katru eiro. (Daži deputāti aplaudē.)
Un pēdējās dienās mēs esam... pēdējās nedēļās man ir iekritusi tā iespēja būt šeit kopā ar jums, debatēt par Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts drošības koncepciju, bija arī Aizsardzības industrijas likumprojekts. Tātad patiesībā mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību aizsardzības industrijas, aizsardzības jomas un Nacionālo bruņoto spēku kopējai mērķtiecīgai attīstībai. Diemžēl, caurskatot Aizsardzības ministrijas piedāvātos rakstus, ko es dabūju no mūsu kolēģiem, kuri ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (es tajā nestrādāju), man jāsaka – diemžēl šī likumprojekta sakarā es neredzu ne tikai nekādu detalizāciju, bet joprojām neredzu to, kā inovācijas tiks atbalstītas... no aizsardzības jomas. Tātad mēs jau par to runājam kaut kāda konkrēta budžeta ieskatā, bet nevienā no šiem dokumentiem, kurus es te redzu, nekādas tādas konkrētas atsauces nav. Ir ārkārtīgi svarīgi beidzot, pēc gada pārtraukuma, palaist Aizsardzības ministrijas grantu programmu. Par to es runāju mēnesi atpakaļ, droši vien runāsim vēl pēc kāda mēneša. Bet grantu programma ir ārkārtīgi vajadzīga.
Ja mēs runājam par to, ka mums ir jāattīsta tautsaimniecība, mums ir vajadzīga efektivitāte – kā var veselu gadu kaut kādas konkrētas jomas... industrijas cilvēki, kuri grib attīstīties, sēdēt bez naudas... un nepalaist šādu programmu! Tas nozīmē to, ka ierēdniecība kaut kur nav izdarījusi savu darbu vai kaut kādu iemeslu dēļ negrib izdarīt savu darbu. Varbūt tā pat ir iebiedēta – iebiedēta, tāpēc ka ir pieļāvusi kļūdas, ko mēs zinām – par bēdīgi slaveno pārtikas iepirkumu aizsardzības jomā. Varbūt tieši tāpēc, ka...
Pašreiz man ir sajūta, ka aizsardzības jomai par naudu pat nav jācīnās, tā pati nāk uz Aizsardzības ministriju. Un tieši tāpēc, ka trūkst kontroles pār bruņotajiem spēkiem, manuprāt, ir arī tādi iepirkumi, kādi ir bijuši iepriekšējā laikā... iepriekšējo ministru laikā. Ir grūti pateikt, vai kāds no ministriem konkrēti ir vainīgs, bet ierēdniecība katrā gadījumā tādas lietas ir pieļāvusi.
Es gribu teikt, ka es balsošu “par” šo budžetu. Es redzu, ka darbs ir ieguldīts, valdība ir strādājusi dažus mēnešus, valdība ir izmantojusi daudz no iestrādnēm, kas priekšgājējai valdībai bijušas sagatavotas. Tajā pašā laikā aicinu tajās jomās, kurās mēs sagaidām valsts attīstību... tātad lielāku cieņu pret parlamentu, vairāk precīzas, mērķētas informācijas, lai parlaments var iet jums palīgā, nevis cīnīties ar jums, lai kopīgiem spēkiem veidotu mūsu valsti spēcīgu un lai dotu tās attīstībai nepieciešamo grūdienu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.
Kolēģi, mazu uzmanību! Lūdzu, vēl mirklīti!
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi! Reģistrējušies ir 90 deputāti, nav reģistrējušies 10: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Ģirts Valdis Kristovskis, Lauris Lizbovskis (Starpsauciens: “Ir.”), Jānis Reirs un Didzis Zemmers.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē. Paldies tiem, kas jau ir ieradušies. (Pauze.)
Kolēģi, mums vajadzēja reģistrāciju taisīt sākumā, tad vienmēr visi būtu. (Pauze.)
Kolēģi, kvorums mums ir. Mazu uzmanību! Mazu, mazu uzmanību!
Sākam mūsu Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Debatēs pieteikusies izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. (Pauze.)
Kolēģi, ieņemam vietas! Mazu uzmanību!
A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).
Labdien! Es zinu, pēc pārtraukuma mazliet... jāpieslēdzas, tas ir tā kā sākot klases stundu – atkal visiem jāpieslēdzas un kaut kā jāsakoncentrējas.
Mīļie kolēģi! Mīļie deputāti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kundze... vēl nav atgriezusies. Mīļie kolēģi ministri! Paldies visiem, kas šodien savās runās jau ir pieminējuši izglītību. Es domāju, ja mēs runājam par Latvijas valsts ilgtspēju, tad vieta, kur investēt, noteikti ir izglītība, jo daļa no jums, kas runāja, runāja par nepietiekamu finansējumu. Man jāsaka, lielā mērā es jums varu piekrist, ka izglītībā finansējuma nekad nebūs par daudz, no tā aspekta raugoties, ka, agrīni investējot savos cilvēkos, mēs iegūstam vislielāko ieguvumu pēc tam, kad viņi ir izauguši un spēj konkurētspējīgi strādāt ļoti dažādās profesijās.
Vienlaikus man jāsaka, ka šī gada budžetā... un paldies valdībai par solidāro darbu, izraugoties precīzi prioritātes, uz ko virzīties... mēs esam skatījušies uz savas ekonomikas izaugsmi un uz iespējamo budžeta ietvaru, un es teiktu, ka ir būtiski, ka šīs investīcijas, kas ir veiktas, ir skatītas ar tādu skaidru mērķi... bet tas, kam es vēlos pieskarties savā uzrunā, ir pavērot to situāciju kopsakarības, kas mums kopumā ir izveidojušās, ja mēs runājam par izglītību.
Mums kā bērnu vecākiem (es domāju, ka zālē ir ļoti daudz deputātu, kas ir vecāki un daļa no jums – arī vecvecāki), līdzīgi kā valstij, ir vienoti mērķi attiecībā uz izglītību. Tas, ko mēs vēlamies, – lai mūsu bērni saņem iespējamo labāko izglītību, lai tālāk dzīvē var realizēt sevi caur izglītības prizmu.
Somija savu izglītības veiksmes stāstu lielā mērā ir būvējusi uz tādu vienu, man liekas, ļoti labu konceptu, ka vislabākā skola ir skola, kas ir tuvu mājām. Un tajā ir ielikts viens tāds ļoti svarīgs princips, ka nevis vecākiem ir jādomā, vai tajā skolā būs pietiekami labi skolotāji... vai tas, kā tur mācīs... vai vardarbības līmenis tur būs zems vai augsts, bet vienkārši tā skola, kas ir vistuvāk mājām. Tas nenozīmē, ka tā ir pilnīgi blakus mājām, vienkārši man nav jāskatās kaut kādi papildu reitingi, es saprotu, ka tajā skolā mans bērns saņems atbilstošu izglītību tam, kas viņam ir nepieciešams.
Un noteikti... īpaši, ja mēs runājam par pirmsskolu, kā arī par skolu līdz 6. klasei, mēs katrs gribam, lai mūsu bērnu talanti tiktu attīstīti, lai tiktu ielikti labi pamati, lai tālāk veidotu uzticības pilnas attiecības ar apkārtējo pasauli, ar cilvēkiem, lai mūsu sabiedrība būtu saliedēta. Mums ir nepieciešami cilvēki, kas spētu radīt un ieviest inovācijas dažādās sfērās. Tas nozīmē, ka katram bērnam neatkarīgi no tā, kur viņa vecāki ir izlēmuši dzīvot, ir jābūt pieejamiem tiem mācību priekšmetiem, kas tālāk ļauj viņam realizēt sevi dzīvē, lai viņš var kļūt par ārstu, par inženieri, par IT speciālistu. Tas nozīmē, ka ir jābūt pieejamiem STEM priekšmetiem.
Diemžēl šī situācija visā Latvijā nav vienāda, un ar to nevar un nevajag samierināties. Bet, ja mēs gribam, lai labākā skola ir skola, kas ir tuvu mājām, mums ir jābūt plašam un atbilstošam mācību priekšmetu piedāvājumam. Kas to šobrīd liedz? To liedz skolotāju trūkums. Un te mēs noteikti varam runāt par STEM skolotāju trūkumu. Tieši tādēļ šajā budžetā būtiska finansējuma daļa ir paredzēta skolotāju apmācībai.
Dažkārt, kad mēs domājam par to, ko mēs darīsim pēc mēneša vai pēc gada, ir ļoti grūti saprast, kā tas varētu izskatīties. Bet tagad iedomājieties bērnu, kuram ir pieci vai seši gadi vai kurš šogad sāka iet 1. klasē. Skolotājs, strādājot ar šo bērnu, būtībā strādā ar cilvēku, kas pēc 20 vai 25 gadiem, iespējams, būs astronauts, iespējams, būs kādu tehnoloģiju pārzinātājs vai, iespējams, strādās vēl pilnīgi nezināmā profesijā – profesijā, par kuru šobrīd mums nav vismazākās nojausmas. Tādēļ man liekas, ka skolotāju profesija ar to ir tik izaicinoša, ka viņiem ir dots strādāt ar šiem nākotnes cilvēkiem, un viņu uzdevums ir būt ļoti sagatavotiem un kvalificētiem.
Tādēļ, ja mēs runājam par otru likumsakarību, tas ir stāsts par izglītības kvalitāti un pedagogu, kas nodrošina kvalitāti, jo būtībā kvalitāte nav kaut kāds abstrakts jēdziens. Mēs vērtējam skolu atbilstību kvalitātei pēc 12 kritērijiem, pārbaudot skolas, vai mums ir nosaukti seši pīlāri, kas ir laba skola, bet vienlaikus gan starptautiskie, gan arī Latvijā veiktie pētījumi skaidri parāda, ka atslēgas moments, lai izglītība būtu kvalitatīva, ir skolotājs.
Un, ja jūs paši padomātu un savās atmiņās pārcilātu, varbūt arī jums ir bijusi situācija, ka priekšmets, kas ir bijis kā zobu sāpes, nezinu, kādam vēsture, kādam ģeogrāfija, kādam matemātika, nomainoties skolotājam, pēkšņi kļūst par vismīļāko priekšmetu. Un šajā individuālajā pieredzē mēs redzam, ka... ne tikai pētījumos, bet arī personīgajā pieredzē mēs redzam, cik liela loma ir skolotājam, un skolotājs ar savu attieksmi un profesionalitāti var mainīt bērna attieksmi pret kādu no mācību priekšmetiem.
Kā tas ir šobrīd? Šobrīd mums ir daudz skolu, kur nepietiek kvalificētu skolotāju, kur mācību priekšmeti... nenotiek tikai tādēļ, ka trūkst mācību priekšmetu skolotāju. Tā ir šodienas Latvijas skarbā realitāte. Tam, protams, ir savi iemesli. Ja skolotāju atalgojums ilgstoši nav bijis konkurētspējīgs ar citu nozaru atalgojumiem, tad ilgtermiņā tas ir radījis mūsu lasītprasmes un aritmētikas zināšanu trūkumu.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, no vienas puses, mēs gribam uz inovācijām balstītu ekonomikas attīstību, jo tikai tā mēs kā valsts varam attīstīties ilgtermiņā, bet, no otras puses, mums ļoti pietrūkst pedagogu, kas var dot... un mācīt skolēnus. Tādēļ man ir patiess prieks, ka nākamā gada budžetā 80 procenti no klāt nākušā finansējuma izglītības nozarei ir tieši skolotāju atalgojuma pieaugumam. Tie ir 91,3 miljoni, kas būs saistīti ar atalgojuma pieaugumu, vienlaikus papildus nāk klāt arī atbalsta programmas, lai gan apmācītu STEM jomas un valodu skolotājus, gan arī dotu atbalstu skolotājiem... pirmajā mācību gadā.
Joprojām uzskatu, ka trīs gadu laikā mums ir jānonāk līdz skolotāju atalgojumam 2500 eiro. Un te ir svarīgi, ka esošais finansējuma modelis mums neļauj būt pārliecinātiem, ka finansējums, kas ir paredzēts skolotājiem, aiziet līdz mērķauditorijai, un tādēļ šobrīd es esmu optimistiska, ka kopīgi darbā ar pašvaldībām, veidojot bērnu vajadzībām gan kvalitatīvu, gan pieejamu izglītības ekosistēmu, arī skolotāju algas kļūs par pārredzamu un paredzamu lielumu.
Es tiešām vēlos, lai gan pedagogi, gan politiķi mani sadzird, ka šis plāns virzīties ar skolotāju atalgojuma konkurētspēju turpināsies. Un mums ir skaidri jāapzinās, ka ilūzija par to, ka skolotāju trūkums beigsies rīt vai pēc gada, nevar realizēties, ja mēs mērķtiecīgi nepalielinām atalgojumu un nerādām, nedodam skaidrus signālus, ka šī profesija ir novērtēta gan sabiedrībā, gan no politiķu puses un ka tas mums visiem kopīgi ir svarīgi.
Vēl viena būtiska lieta, kam es šajā budžetā noteikti gribu pieskarties, ir augstākā izglītība un zinātne. Es aicinu ieskatīties realitātei acīs, pat ja tā nav mums ļoti komplimentējoša. Bez tā, ka Latvijā trūkst skolotāju, mums ļoti būtiski pietrūkst arī zinātnieku un doktorantu. Līdz ar to finansējums augstākajā izglītībā un zinātnē, kas šajā budžetā ir iezīmēts – 17,6 miljoni –, ir tieši tam, lai mēs gan audzētu savu zinātnisko kapacitāti, gan palielinātu doktorantu skaitu. Šajā budžetā nauda ir atvēlēta konkrēti snieguma finansējuma uzlabošanai augstskolās, tāpat arī jauna finansēšanas modeļa veidošanai augstākajā izglītībā, ļaujot strādāt tieši uz kvalitatīvu augstāko izglītību.
Un pēdējā lieta, ko es gribu uzsvērt, ir saistīta ar vienotas skolu sistēmas izveidi Latvijā. Kāpēc es to uzskatu par vienu no svarīgākajām prioritātēm? (Zālē troksnis.) Ja mēs raugāmies uz ilgtermiņa drošību...
Mazliet ir sajūta kā augstskolas auditorijā, kur visi runā un es mēģinu jūs visus pārkliegt.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!
A. Čakša. Tā laikam ir izglītības ministres iespēja to arī skaidri noreflektēt.
Man liekas, ka pāreja uz latviešu valodu... mums ir notikusi ļoti smagnēji. Un man ir prieks, ka es šobrīd varu turpināt kolēģa Kārļa Šadurska iesākto pāreju uz latviešu valodu... patiesībā trīs gadu periodā pielikt punktu tam, lai visi bērni mācītos valsts valodā un netiktu segregēti pēc valodas pazīmes.
Ilgstoši mums ir bijušas pašvaldības, kuras ir pievērušas acis uz to, ka (Zālē troksnis.)...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!
A. Čakša.... skolotājiem nav bijis prasmes runāt latviski un arī mācīt latviski. Šobrīd es gribu pasvītrot to, ka mēs virzāmies nevis uz nosodošu, bet atbalstošu mehānismu tajā, lai palīdzētu skolotājiem būt labiem latviešu valodas nesējiem visu līmeņu skolās.
Kādi tad ir mūsu lielie mērķi izglītībā? Labākā skola ir skola, kas ir tuvāk mājām. Tātad nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visā Latvijā, radīt izglītības sistēmu, kas atbalsta visu bērnu iespējamo izaugsmi, un sasniegt viņu talantu attīstību, izveidot vienotu skolu sistēmu, kam šajā budžetā papildus ir paredzēti 4,9 miljoni gan skolotāju atbalstam, gan mācību materiālu atbalstam.
Pakāpenisks finansējuma pieaugums augstākajai izglītībai un zinātnei, lai veicinātu mūsu zinātnes konkurētspēju, STEM piedāvājuma stiprināšana un, protams, pats svarīgākais – pedagogu atalgojuma palielināšana visos izglītības posmos – sākumskolā, skolās, augstskolās, profesionālajā izglītībā –, kam kopumā ir atvēlēti 91,3 miljoni.
Es domāju, šodien, raugoties uz investīcijām, kas tiek izdarītas izglītībā, kur ļoti grūti uzreiz ieraudzīt rezultātu, kas būs, mums ir jāmāk sapņot, sapņot lieli... un reizēm vienkārši klausīties.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.
N. Puntulis (NA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītā premjeres kundze! Cienītās ministres, godātie ministri! Kolēģi deputāti! Vēsturiski rekordliels budžeta pieaugums kultūras nozarē – 30 miljonu apmērā! Otro reizi trīs gadu laikā atalgojuma pieaugumam vien papildu astoņi miljoni. Kultūras nozare beidzot vairs nav bārenītes statusā, bet novērtēta līdzvērtīgi citām nozarēm.
Kolēģi, šī nav ironija, tas ir atskats uz 2022. gada budžeta pieņemšanas laiku pirms nieka diviem gadiem, kad šo paudu no šīs pašas Saeimas tribīnes. Tas ir rezultāts, par ko es esmu bijis gandarīts un teicis paldies ne vien Nacionālajai apvienībai, bet arī tālaika finanšu ministram Jānim Reiram un tālaika premjeram Krišjānim Kariņam par sapratni, par atbalstu un par darbu patiešām komandā.
Arī turpināšu skaitļu valodā. 19 miljonu pieaugums, no kuriem trīs miljoni – medijiem, bet 16 miljoni – tieši kultūrai. Blakus tam – jauna Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa ieviešana, piesaistot to 3 procentu likmei no akcīzes nodokļa, kas nodrošina Valsts kultūrkapitāla fondam kā ļoti nozīmīgam nozares atbalstam ne vien ievērojamu budžeta pieaugumu vairāku miljonu apmērā, bet arī nodrošina stabilitāti un ilgtspēju visiem nākamajiem gadiem. Apvienojumā ar pamatīgu atbalstu Dziesmu svētku simtpiecdesmitgadei – tāds paliks atmiņā iepriekšējais, 2023. gada, budžets kultūrā.
Un visbeidzot – nieka astoņi miljoni kultūras nozarei – vājākais un nabadzīgākais no visiem beidzamo gadu kultūras nozares budžetiem gan absolūtos skaitļos, gan procentuālā izteiksmē pret iekšzemes kopproduktu un kopējo papildus pieejamo fiskālo telpu. Vai tāds paliks atmiņā 2024. gada budžets kultūrā? Es ļoti ceru, ka ne.
Neatkarīgi no politiskās piederības kā savas nozares pārstāvis un patriots es aicinu gan Saeimas pozīciju, gan opozīciju līdz budžeta otrajam lasījumam to labot, ja vien blakus šī budžeta nenoliedzamām prioritātēm – drošībai, medicīnai un izglītībai –, nesaistot to nekādā veidā ar Šuvajeva kunga piesauktajām partiju kvotām, mēs visi apzināsimies, cik svarīgi ir visos laikos un visos budžetos tik bieži lietoto terminu “ilgtspēja” attiecināt vispirms tieši uz mūsu kultūru, caur to – uz mūsu nāciju un mūsu valsti.
Vēlu mums visiem atbildīgu un sekmīgu darbu ceļā uz 2024. gada budžeta apstiprināšanu! (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies ekonomikas ministrs Viktors Valainis. (Starpsaucieni. Aplausi.)
V. Valainis (ekonomikas ministrs).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir patiess prieks jūs šodien šeit redzēt un uzrunāt un runāt par tik svarīgu tēmu kā valsts budžets, jo tie, protams, Saeimā ir kā svētki, es domāju, ikvienam no jums, jo tas ir valsts svarīgākais dokuments, ko mēs pieņemam, tas ir valsts budžets, kas noteiks to, kā mēs dzīvosim nākamajā gadā, kā nākamajā gadā dzīvos mūsu iedzīvotāji. Tas ir kā politikas spogulis, kas atspoguļo to, kāda politika tiek realizēta.
Man ir liels prieks šodien šo budžetu aizstāvēt. Pirms kāda laika šeit, šajā tribīnē, uzstājās kolēģi un minēja to, ka šis ir unikāls budžets, bija saskaitījuši, cik budžetu ir nesuši. Protams, arī tā varam pieiet, un es gribu teikt, ka šodien ir tiešām unikāls budžets, un es tam pievienojos. Pievienojos tam, ko teica APVIENOTAIS SARAKSTS, jo tas ir unikāls. Ar ko?
Šogad mēs budžetu Saeimā balsosim divas reizes. Iepriekšējā reize bija 9. februārī, kad budžetu atnesa uz Saeimu, par pirmo lasījumu balsoja 17. februārī. Pie budžeta valdība bija strādājusi trīs mēnešus un atnesa tādu, kuru uzreiz pēc budžeta pieņemšanas bija jālāpa. Esmu pārliecināts, ka šis budžets nebūs jālāpa uzreiz pēc tā pieņemšanas. (Starpsauciens.) Esmu pārliecināts par to, ka šī valdība divu nedēļu laikā spēja pieņemt un izstrādāt labu, kvalitatīvu budžetu, kuru šodien mēs arī piedāvājam.
Protams, esmu novērojis, ka šobrīd Saeimā ļoti daudzus jautājumus... un, kolēģi, arī no jūsu debatēm es saprotu, ka iepazīties ar budžeta materiālu – tas nav vienkāršs izaicinājums. Protams, mēs varam iet vieglāku ceļu – mēs varam skatīties tā kā uz bilžu grāmatiņām, jo ar bilžu grāmatiņām pēdējā laikā ļoti populāri skaidrot lietas, skaidrot politiku. Tāpēc arī es sagatavoju nedaudz bildīšu, lai parādītu, kāds tad izskatās budžets, tas, ko jums varbūt neizdodas izlasīt un ieraudzīt šajos materiālos.
Piemēram, samazināts mikrouzņēmumu nodokļa maksājums. (Rāda izdruku.) Tie, kas ir, – 40 procenti. Būs viena likme – 25 procenti. Tas ir šajā budžetā iekšā. Patīk vai nepatīk, var izlikties to neredzam vai redzam... bet tas tā ir.
Ja mēs paskatīsimies tālāk – paaugstināts pievienotās vērtības nodokļa darījumu slieksnis no 40 uz 50 tūkstošiem. (Rāda izdruku.) Tas ir fakts. Tas tā ir.
Darbaspēka nodokļa likme augstākajai izglītībai – nulles procenti darba devējiem, atbrīvojums. (Rāda izdruku.) Varam iet tālāk.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums finanšu sektoram, no kā mēs iekasējam 140 miljonus. (Rāda izdruku.) Varam vairāk. Godātie kolēģi, kas grib atnest vairāk, – jums bija visas iespējas strādāt šajā valdībā, jūs izvēlējāties palikt tur, kur jūs esat, tā ir jūsu izvēle. Bet mēs atnesām 140 miljonus, kurus (Starpsauciens.) mēs novirzīsim tam, kam vajadzēs.
Nākamais – eksporta veicināšana. (Rāda izdruku.) Seši miljoni šajā budžetā. Jūs paši tikko stāstījāt, ka tur nekā nav. Bet, godātie kolēģi, tur ir!
Es skatos un lasu (Šķirsta izdrukas.)... inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde, zaļās inovācijas – 10 miljoni. (Rāda izdruku.) Nu, okay, labi. Inovāciju fonds, atbalsts inovāciju attīstībai – 12 miljoni. (Rāda izdruku.) Labi, turpināsim. Atbalsts jaunuzņēmumu (Starpsauciens.)... organizācijām – 400 tūkstoši. (Rāda izdruku.)
Kolēģi, man šī bilžu grāmatiņa vēl turpinās. (Starpsauciens.) Investīciju fonds (investīcijām budžetā neesot naudas) – 70 miljoni – 70 miljoni investīcijām! (Rāda izdruku.)
Godātie kolēģi, es varu tā turpināt. Mums bija pārmetums par to, ka nenotiek sarunas ar nevalstiskajām organizācijām. Godātie kolēģi, pēc sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību – nākamā bilde (Rāda izdruku.) – 7 miljoni klāt pašvaldību budžetiem. Nu, kolēģi, man tā bilžu grāmatiņa vēl turpinās... Man ir jāpasaka vēl daudzas citas svarīgas lietas.
Ekonomiskā izaugsme, godātie kolēģi, ir svarīga, tā nav tikai bilžu grāmatiņu vicināšana, ir tomēr arī jāstrādā. Ļoti daudzas investīcijas, kuras es nosaucu, ir budžeta bāzē, par kuru politikā arī vajadzētu vairāk runāt. Ja mēs runājam par inovāciju fondiem, ja mēs runājam par lielo investīciju fondiem, svarīgi ir ne tikai investīcijas budžetā paredzēt, bet panākt to veiksmīgu īstenošanu. Nākamajā gadā ir 1,6 miljardi investīcijām no struktūrfondiem, kas ir domātas attīstībai, līdzsvarotai valsts attīstībai. (Starpsaucieni.)
Godātie kolēģi, es dzirdu bažas un nepatiku pret to, ko es saku. Es jūs lieliski saprotu, jo jūsu spēja un inteliģence risināt šos jautājumus ir stipri aprobežota (Ūjināšana. Aplausi.), to mēs redzam... kas ir realizējies Veselības ministrijas (Zālē troksnis.)... Veselības ministrijas programmās. Ja mums ir kāda programma, godātie kolēģi, kurā ir problēmas...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk.
V. Valainis.... tad tas ir tieši tur. (Starpsauciens.) Kolēģi, ja ir kāda programma, kur ar fondu apguvi ir bijis diezgan katastrofāli, kur Latvijas valdība var zaudēt vairākus desmitus miljonu... tas ir bijis veselības jomā. Kurš atbildēja par veselības jomu, kad tās problēmas tur tika sastrādātas? Kolēģi, es skatos uz jums šobrīd. (Starpsaucieni.) Svarīgi ir investīcijas ieguldīt tā, lai tās jēdzīgi, laicīgi tiktu ieguldītas, un te ir diezgan daudz darāmā, kas mums būs jādara.
Godātie kolēģi! Šobrīd, lai vai kā būtu, lai vai kāda ģeometriski jauka koalīcija tiktu izveidota, iepriekšējā koalīcija... taisnstūris, trīsstūris, vēl viss kaut kas, beņķis uz četrām, piecām kājām... pēc būtības tā koalīcija apturēja ekonomisko izaugsmi... un mums šobrīd visiem kopā ekonomika ir jāatdzīvina. Šis budžets ir pamats tam, lai to darītu, un mēs vēl nesīsim uz Saeimu likumus, kas palīdzēs atdzīvināt ekonomiku.
Visiem spēkiem tas mums ir jāizdara, un mēs to izdarīsim. Tie 2 procenti, mazliet vairāk nekā 2 procenti, ekonomiskās izaugsmes, kas ir paredzēta nākamajā gadā, – mums ne tikai ir jāsasniedz šis mērķis, mums tas ir vēl jāapdzen. Un tas mums ir jāizdara visiem kopā. (Daži deputāti aplaudē.)
Godātie kolēģi, mēs nevaram atļauties kļūdas, mēs visi kopā nevaram atļauties kļūdas! Un nav stāsts par pozīciju, opozīciju. Šodien vislielākā cieņa frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Viņi šodien balsoja “par” steidzamību pilnīgi visiem budžetu pavadošajiem likumprojektiem, pilnīgi visiem nobalsoja pretstatā APVIENOTAJAM SARAKSTAM, kas šodien...
Smiltēna kungs (Starpsauciens: “Nu?” Smiekli.), par valsts drošības jautājumiem balsojāt “pret”. (Aplausi.) Par valsts drošības jautājumiem! (Starpsaucieni.)
Kolēģi! Balsojums par valsts (Dep. E. Smiltēns: “Pārbaudiet protokolu!”)... par finansējumu... par valsts drošības jautājumu. 10. likumprojekts. Kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS visu laiku balsoja “pret” (Starpsaucieni.)... bez konkrētības, visu laiku brīvais balsojums. (Starpsaucieni.)
Godātie kolēģi, domāju, mēs visi zinām, ka mēs neesam vieglā situācijā šobrīd, mums ir daudz kas jāizdara. Mēs varam klausīties viens par otru daudz ko. Man ļoti patika, ka šodienas runās bija daudz stāstu par ekonomiku. Tiešām ir pienācis laiks sākt rīkoties arī pēc būtības. Un mēs varam. Mēs varam daudz, mums ir izcili piemēri mūsu tautsaimniecībā.
Šodien no šīs tribīnes var apsveikt... un tiešām ar lepnumu runāju šodien par mūsu Latvijas uzņēmēju organizācijas LTRK prezidentu Aigaru Rostovski, kurš šodien ir kļuvis par “Eurochambres” viceprezidentu. Tas ir Latvijas vārds pasaulē, mums jālepojas ar šādiem cilvēkiem un kopā ar šādiem cilvēkiem jāveido Latvijas ekonomikas tālākā izaugsme.
Es aicinu, kolēģi, visus iesaistīties, apzināties arī vienu otru savu neizdarību, kas ir bijusi, un kopīgiem spēkiem iet uz to, lai Latviju padarītu par labāku valsti.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ministram.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Matisone.
L. Matisone (AS).
Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Pavasarī, kad tika apstiprināts Latvijas valsts 2023. gada budžets, no šīs tribīnes es paudu savu nostāju, ka atbalstu budžetu vienīgi tādēļ, ka tiks sākts darbs pie nodokļu konkurētspējas uzlabošanas. Sagaidot 2024. gada budžetu... tas viss ir zudis, tādēļ es turēšu savu vārdu un šo budžetu neatbalstīšu. (Zālē troksnis.) Koalīcijas partneri pusgadu bija kalpojuši kā dekorācijas...
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu sekundīti... Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu, mazliet, mazliet klusāk! Paldies.
L. Matisone. Koalīcijas partneri pusgadu bija kalpojuši kā dekorācijas Finanšu ministrijas un Jaunās VIENOTĪBAS nodokļu politikas uzlabošanas darba grupas teātrim. Rezultātu mēs redzam – kārtējais naudas sadales un pārdales budžets, nevis attīstības budžets.
Ja mēs nespēsim radīt ekonomisko izaugsmi un sakārtot... ēnu ekonomiku, tad nākamais budžets mūs pārsteigs ar vēl augstākām nodokļu likmēm, ko mums būs sagādājusi Finanšu ministrija, lai tikai savilktu kopā galus. Ierēdņu kabinetos un Excel tabulās budžets jau ir vienkāršs, bet reālajā dzīvē tas smacē uzņēmējus un apdala iedzīvotājus.
Latvijā nodokļu slogs ir lielākais Baltijā, bet nodokļu ieņēmumi – paši mazākie. Tas liecina gan par milzīgo ēnu ekonomiku, gan par Valsts ieņēmumu dienesta darba kvalitāti, gan par neattīstītu uzņēmējdarbības un investīciju vidi, gan par biznesam nedraudzīgu nodokļu sistēmu. Latvijas uzņēmēji neprasa nodokļu paradīzi, viņi lūdz vienādus spēles noteikumus Baltijas reģionā.
APVIENOTAIS SARAKSTS nodokļu darba grupā piedāvāja mikrouzņēmumu nodokļa režīmam piemērot nodokļa likmi 18 procentu apmērā no apgrozījuma, ko Finanšu ministrija pilnībā ignorēja, atstājot 25 procentus, kas ir augstākais nodoklis mazajiem uzņēmējiem Baltijā.
Vienlaicīgi mēs esam sapinušies sarežģītā un grūti administrējamā nodokļu sistēmā. Tas rada problēmas gan uzņēmumiem, kam jātērē papildu resursi grāmatvedībai, gan valstij, jo ierēdņiem jāvērtē katrs uzņēmums individuāli. Mazajiem, vidējiem un dzīvesstila uzņēmumiem nepieciešama loģiska nodokļu sistēma, kas motivē strādāt legāli, vienlaikus nekropļojot konkurenci.
Latvijā gada griezumā eksporta kritums ir 26 procenti, tikmēr mēs eksportējam Krišjāni Kariņu pa visu Eiropu par 600 tūkstošiem eiro privātās lidmašīnās, šo pašu politiķi, kas aizstāv zaļo kursu, bet kurš ar savām ambīcijām pats rada liekus CO2 izmešus. Mūsu ekonomika ir pārāk maza, lai pilnvērtīgi nodrošinātu visas valsts funkcijas un iedzīvotāju vajadzības, tādēļ mūsu uzdevums ir nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu, lai Latvijas ekonomika augtu, nevis kavēt to ar birokrātiju un pārmērīgu kontrolēšanu.
Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka.
A. Švinka (PRO).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Budžeta kontekstā es šeit gribētu runāt par aizsardzības budžetu. Aizsardzības budžets ir viena no prioritātēm, un gan esošā koalīcija, gan mēs visi šajā ziņā esam vienoti un saprotam, ka drošība ir Latvijas prioritāte, tāpēc man ir liela atbildība vēlreiz un vēlreiz atgādināt un ziņot par aizsardzības budžetu.
Paredzams, ka jau tuvāko piecu gadu laikā Latvijas apkārtnē esošie Krievijas bruņotie spēki varētu atkopties pirmskara apmēros. Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumi Latvijas robežai apliecina, ka mums ir jābūt gataviem novērst visdažādākos naidīgos uzbrukumus. Ukraina pašlaik dod mums laiku sagatavoties. Šis laiks Latvijai jāizmanto, lai stiprinātu aizsardzību.
Gribu uzsvērt vairākus punktus, kas ir svarīgi šajā budžetā.
2024. gadā un nākamajos gados ir plānots turpināt pakāpenisku aizsardzības budžeta pieaugumu, lai 2027. gadā Latvija beidzot novirzītu aizsardzībai 3 procentus no iekšzemes kopprodukta. Plānotais 2024. gada aizsardzības nozares finansējums atbilst spēkā esošajam Valsts aizsardzības finansēšanas likumam, proti, aizsardzībai novirzīsim 2,4 procentus no IKP, kas ir 1,128 miljardi eiro. Papildus tam ārpus fiskālās telpas ik gadu paredzēti 200 miljoni eiro pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei, kopā viens miljards eiro piecu gadu griezumā.
Lai stiprinātu aizsardzību, tuvāko gadu laikā paplašināsim Nacionālo bruņoto spēku struktūras un celsim kaujasspējas, atbilstoši būvēsim infrastruktūru un iegādāsimies ekipējumu, NBS struktūru paplašināsim līdz 31 tūkstotim aktīvā dienesta karavīru un 30 tūkstošiem rezerves karavīru, tostarp līdz 2028. gadam palielināsim iesaucamo skaitu valsts aizsardzības dienestā un pastāvīgi uzturēsim 4000 valsts aizsardzības dienesta karavīru. Stiprināsim vienību kaujas gatavību un reaģēšanas spējas, prioritizējot pretgaisa aizsardzību. Atbilstoši pieaugošā NBS un arī sabiedroto spēku apjoma vajadzībām veidosim militāro poligonu Sēlijā, kas būs lielākais Baltijas valstīs.
No 2024./2025. mācību gada 1. septembra vispārējās vidējās un vidējās profesionālās izglītības saturā kā mācību priekšmets tiks iekļauta valsts aizsardzības mācība. Turpināsies darbs, lai valsts aizsardzības mācība un valsts aizsardzības dienests būtu kopīgi integrēts, lai sagatavotu kaujas spējīgākus karavīrus un sekmētu sabiedrības noturības spējas.
Viena no būtiskākajām aizsardzības nozares prioritātēm, kur turpinās pieaugt nepieciešamie resursi, būs nacionālās kiberdrošības un kiberaizsardzības spēju stiprināšana. Izveidosim Nacionālo kiberdrošības centru, lai stiprinātu kiberdrošības uzraudzību.
Valaiņa kungs jau minēja, ka ekonomika ir svarīga, un arī aizsardzības jomā šobrīd būs ļoti svarīgi un izaicinoši, lai budžeta finansējums tiktu novirzīts aizsardzības industrijas atbalstam un attīstībai, lai nodrošinātu, ka vismaz NBS kritiski svarīgie materiāltehniskie līdzekļi tiek saražoti Latvijā un tiek nodrošināta piegādes ķēžu drošība.
Jau šī gada beigās Aizsardzības ministrija plāno dibināt valsts uzņēmumu – kapitālsabiedrību, holdingsabiedrību. Tas būs juridiskais ietvars, zem kura ilgtermiņā attīstīt militāro ražošanu Latvijā. Lai veicinātu aizsardzības industrijas noderīgu inovāciju attīstību, 2024. gadā Aizsardzības ministrija ieguldīs finansējumu grantu programmās militāru divējādi lietojamu produktu attīstības atbalstam.
Lai nodrošinātu atbalstu Valsts robežsardzei robežas aizsardzībā, 2024. gada budžetā Aizsardzības ministrija būs spiesta dažas sākotnēji plānotās pozīcijas ierobežot. Neraugoties uz to, aizsardzības budžets ir vērtējams kā sabalansēts un tas atbilst NATO ilgtspējīgai aizsardzības budžeta plānošanai. Arī Lietuvā un Igaunijā šobrīd norit budžeta sarunas. Mazliet salīdzinājumam: mūsu kaimiņi varētu palielināt aizsardzības finansējumu jau virs 3 procentiem, Igaunija to varētu sasniegt jau nākamgad.
Aicinu atbalstīt aizsardzības budžetu un budžetu kopumā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.
J. Vitenbergs (NA).
Sveiki, kolēģi! Es negribētu bojāt koalīcijas ballīti un paštīksmināšanos par šo budžetu, par šo cinisma budžetu. Koalīcija pieturas pie iepriekšējiem principiem – runāt lozungu veidā par vienu, bet darīt kaut ko pavisam citu. Varam redzēt, ka gan ZZS, gan “PROGRESĪVO” iesaiste pie šī budžeta ir bijusi simboliska un ir valdījis princips – galvenais ir piedalīties, nevis galvenais ir rezultāts. Sasniegumus, īpaši šīm abām partijām, šajā budžetā mēs nevaram novērot.
Kolēģi, šis nebūs budžets, kas veicinās mūsu valsts attīstību, tam nedziedās slavas dziesmas, un nez vai to sauks par nākamo Latvijas veiksmes stāstu. Nākamās paaudzes neteiks: eh, Siliņas pirmais budžets – tas gan bija budžets! Diez vai arī es, būdams jau tādā cienījamā, sirmā vecumā, saviem mazbērniem ar lielību un lepnumu atcerēšos, ka man bija liels gods piedzīvot... un piedalīties 2024. gada budžeta izstrādē, to pieņemt. Nez vai.
Gan premjere, gan arī citi kolēģi no koalīcijas, kas runā, piesauc sociālos partnerus, bet man jāatgādina, kā tad tika izstrādāts šis budžets. 3. novembrī finanšu ministrs ar savu komandu budžetu atstiepa uz Saeimu, pēc tam – 6. novembrī – tika paaicināti sociālie partneri, lai viņus painformētu, ko tad īsti uz to Saeimu atnesa, kas tad šajā budžetā ir ielikts, un sociālie partneri – darba devēji, darba ņēmēji, uzņēmēji – norādīja uz daudzām vājajām vietām, uz to, ka viņi nav bijuši klāt izstrādes procesā. Premjere un finanšu ministrs teica: neko darīt, ir, kā ir, bet nākamais budžets – tas gan būs izaugsmes budžets, un pie tā izstrādes visi tiks pieaicināti.
Maldinoši ir arī teikt, ka šajā budžetā nodokļu izmaiņas ir samērā niecīgas un neietekmēs mūsu uzņēmējus, koalīcija pat saka – tas palīdzēs mūsu uzņēmējiem, bet, uzklausot gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan mūsu frakcijas sarunās dažādas uzņēmēju organizācijas... viņi saka kaut ko pavisam citu. Piemēram, speciālo ekonomisko zonu... uzņēmēji, kuri strādā šajās zonās, strādā mūsu ostās, atzīst, ka viņiem šis akcīzes nodokļa pieaugums degvielai būs ļoti, ļoti smags, nez vai viņi spēs šo pieaugumu... pārziemot. Un pats dīvainākais, ka komisijā, jautājot Finanšu ministrijas pārstāvjiem, vai jūs strādājāt kopā ar nozari, vai jūs viņus uzklausījāt pie šī nodokļa izstrādes, Finanšu ministrijas kolēģi atbildēja: nē... jo ir diezgan skaidrs, ka viņi tāpat iebildīs.
Tā rezultātā no Finanšu ministrijas ir iesniegti skaitļi, dati, kas nesakrīt ar to, ko ir saskaitījusi nozare. Un viņiem tas ir bijis daudz vienkāršāk, viņi izsūtīja saviem biedriem... un aptaujāja par degvielas patēriņu iepriekšējā gadā un par plānoto patēriņu. Un, lai jūs, kolēģi, saprastu – tā atšķirība ir milzīga. Tuvākajos trīs gados no ostās strādājošajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu iekasēt 10 miljonus eiro. Trīs gadu laikā! Un nozare... es teiktu, ka viņi ir uz kompromisiem vērsti, un man liekas dīvaini, ka ne ministri, ne Finanšu ministrijas ierēdņi nav uzklausījuši viņus. Viņi saka: jā, mēs esam gatavi iet šo zaļo kursu, bet tajā brīdī, kad pretī būs atbilstošas tehnoloģijas, kad to reāli būs iespējams izdarīt.
Es ceru, ka diskusijās uz otro lasījumu, gatavojot priekšlikumus, beidzot būs iespēja uzklausīt arī nozari, dzirdēt viņu viedokli.
Un ir jautājums finanšu ministram: kāds tad ir mērķis – iznīcināt šos uzņēmumus, šo nozari vai iekasēt papildu līdzekļus? Ja mērķis ir otrais, tad iespējams arī šīs likmes pārvērtēt, lai tās būtu atbilstošas, tādas, kā Finanšu ministrija ir norādījusi... šo fiskālo ietekmi.
Otrs stāsts. Izmaiņas dabas resursu nodokļa piemērošanā. Es domāju, liela daļa no koalīcijas deputātiem pat nenojauš, ko tas nozīmē. Andris Bērziņš, bijušais premjers, kurš šobrīd pārstāv ceļu būves nozari, komisijā norādīja, ka tas būs milzīgs papildu izmaksu... pieaugums ilgākā laika periodā, jo ieguves procesā palielināsies cenas gan grantij, gan smiltīm. Un tas atstās iespaidu uz būvniecības procesu, uz ceļu būvi. Viņš minēja, ka, piemēram, uz projektu “Rail Baltica” tas atstās iespaidu – cenu pieaugums ceļiem varētu būt 10 miljonu apmērā. Tā ir milzīga summa.
Ir daudz runāts par to, cik šis projekts ir svarīgs – svarīgs valdībai, svarīgs mūsu sabiedrībai, bet jāsaka... mēs runājam par pieaugumu, bet pretī papildu līdzekļi projektam šajā budžetā nav iezīmēti. Rodas jautājums: kā tiks īstenotas dažādās aktivitātes, kuras no Eiropas finansējuma nebūs iespējams finansēt, – reģionālās stacijas, daudzas citas... aktivitātes. Pretī tur ir apaļa nulle. Es teiktu, ka šeit vajadzētu būt pamatotām šaubām par to, vai līdz 2030. gadam šo trasi izdosies pabeigt.
Mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija, es teiktu, veiksme, iespēja uzklausīt visas saimnieciskās ministrijas. Liels paldies tiem ministriem, kas cienīja deputātus, nāca un stāstīja. Arī šodien redzējām – ministre kāpj tribīnē un komentē budžetu, tas ir pozitīvi, taču jāatzīst, ka tā situācija ir gaužām, gaužām slikta – šīs saimnieciskās ministrijas tuvākajos gados ievērojami samazinās savus budžetus. Es teiktu, ka rekordiste ir VARAM, kur tā trepe un samazinājums ir tiešām iespaidīgs, un jaunā ministre īpaši par to nebēdāja, viņa priecājās par to, kas ir.
Viena no aktivitātēm (lai jūs saprastu šī budžeta un arī VARAM aktivitāšu apjomu un to “lielo ambīciju”)... ir izcīnīta aktivitāte, ar kuru ministrija un ministre lepojas, tie ir papildu 1500 eiro tādai aktivitātei kā, es nezinu, laikam... kafijas pauze, lai atzīmētu Latvijas dalības Eiropas Savienībā gadskārtu. Es nekad iepriekš neko tādu nebiju redzējis, ka liktu šādu, 1500 eiro, aktivitāti apstākļos, kad ministre redz, ka viņas pārvaldītās ministrijas budžets nākamajos gados ievērojami kritīsies. Un te nav runa par kaut kādu uzņēmējdarbības attīstību vai dažādu infrastruktūras objektu atbalstīšanu mūsu pašvaldībās.
Tālāk. Interesants ir arī valdības jaunais piegājiens, es teiktu, cinisma pilns, par mūsu izglītības nākotni, par mūsu skolu tīkla nākotni, jo pagājušajā nedēļā viņi paziņo, ka nepublicēs tās skolas, kuras slēgs, lai nebūtu papildu satraukuma mūsu sabiedrībai. Vecākiem rodas jautājums... es domāju, lielai daļai reģionos dzīvojošiem vecākiem rodas jautājums: vai mācību iestāde, kurā iet mani bērni, nākamā gada 1. septembrī būs atvērta? Šobrīd viņiem atbildes nav, tā ir kā tāda laimes spēle, un gaidīsim, ko tad Izglītības un zinātnes ministrija atnesīs.
Līdzīgi arī ar veselības jomu. Ir plānots reorganizēt slimnīcu tīklu, pārskatīt pakalpojumus, bet man rodas jautājums: kā tas cilvēks no reģiona, no pagasta nokļūs līdz reģiona centram, līdz novada centram uz slimnīcu, bērnudārzu vai skolu, ja samazinās finansējums ceļiem? Respektīvi, valdības prioritāte nav visa pamats – mūsu reģionālie ceļi –, un cilvēki laukos arī to norāda, ka mums nevajag ne puķu podus, ne viedo reindustrializāciju, ne kaut kādas transformācijas, mums ir nepieciešams pats pamats. Es ieteiktu premjerei sapulcināt kopā jauno Ministru kabinetu, ielikt viņus busiņā, sasēdināt pa pāriem un izbraukt tādu aplīti pa mūsu lauku ceļiem, tikties ar iedzīvotājiem. Tas jums atvērs acis, jūs redzēsiet pavisam citas prioritātes un vajadzības nekā šeit, no pilsētas, no ministriju mūriem.
Jaunā Klimata un enerģētikas ministrija. Premjere teica, ka no šīs ministrijas būšot ievērojams pienesums, un man tiešām gribētos, lai jaunais KEM ministrs, kurš nu ir iemīlējis šo ministriju, viņš tai tic un redz, ka viņš varētu uzņemties šo smago nastu, kāpj šeit, tribīnē, un pasaka kaut vienu lietu, ko šī jaunā ministrija ir devusi sabiedrībai, kāds ir bijis šīs ministrijas pienesums. (Starpsauciens: “Sadales tīkla” tarifi...”) Es dzirdu zālē kāda klusa balss saka: ““Sadales tīkla” tarifi.” “Sadales tīkla” tarifus valdība ir noteikusi tikai nākamajam gadam, un kaut kāda maza piešprice ir arī aiznākamajam gadam. Pēc tam, sabiedrība, jūs maksāsiet tik, cik bija paredzēts. Tur nekāds atbalsts vairs nav paredzēts. Tā ka tas ir tikai, lai nomierinātu cilvēkus. Tā lēnām, lēnām nonāksiet pie tā paša, kas sākotnēji bija plānots.
Tātad es gribētu dzirdēt no Klimata un enerģētikas ministrijas kaut vienu lietu, vienu darbu, ko šī ministrija ir sniegusi mūsu sabiedrībai. Kur ir šī dinamika vai kaut kādas solītās ātrākas darbības? To mēs neesam novērojuši. Es gribētu dzirdēt, kas ir izdarīts un ko plāno izdarīt nākamajā gadā.
Izejot cauri, es teiktu, diezgan skrupulozi šim budžetam, es nespēju atrast sadaļu, kurā ir norādīti nākamajā gadā paredzētie tēriņi... kur ir rezervēta nauda lidojumiem ar privātajām lidmašīnām. Vai finanšu ministrs var uzkāpt tribīnē un pateikt, cik nākamajā gadā valdība plāno šādas lidmašīnas izmantot, cik bieži ir plānots braukt un kāda būs summa? To būtu interesanti redzēt, jo to jūs kaut kur esat paslēpuši un mēs to nevaram atrast. Un tas interesē ne tikai Vitenbergu, jo viņš varētu būt arī ziņkārīgs, bet tas interesē visu sabiedrību.
Tā ka, kolēģi, ir pāris atbildes uz jautājumiem, kuras es gribētu no jums dzirdēt, un ceru, ka jūs turpināsiet šo diskusiju. Visu dienu jūs šeit sēžat, un, lai nebūtu veltīga diena, katrs vismaz vienu reizi uzkāpiet tribīnē un painformējiet par šiem plāniem nākamajam gadam.
Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Pārņem tāda dīvaina sajūta. Savā mūžā es piedalos otrajā budžeta izskatīšanas procesā, un, ziniet, šis ne ar ko īsti neatšķiras no pirmā. Un tad rodas jautājums: kas tad tur... ko tad mēs gribam panākt? Tur vieni – pozīcija, otri – opozīcija. Kāda starpība, vai tu strādā pozīcijā vai opozīcijā, tu runā tieši to pašu, ko tu pirms tam biji... darījis, un tagad sanāk, ka tu runā “pret”. Man īsti tādas lietas nav saprotamas.
Man iekrita... šobrīd no tām runām, kuras ir izskanējušas no šīs tribīnes, manā atmiņā ir tikai divas runas: viena ir par tukšo tesmeņa slaukšanu, otra ir, ko minēja Kristovska kungs, par kārtību, procesu, kādu vajadzētu piemērot ministriem, lai deputātus iepazīstinātu ar budžetu, jo mēs jau neredzam visus īstos skaitļus, kas tanī budžetā ir paslēpti. Ļoti interesanti būtu pavērot, kā tad veidojas tas budžets, cik tur ir kafijai, cik – degvielai, cik – riepām, kāds ir koeficients, nobraukšana... automašīnas, kā krīt tās cenas. Tādu pilnu paketi gribētos redzēt. Šobrīd mēs skatāmies, ir kaut kādi tur skaitļi, bet īsti neko nevar saprast.
Ko es ar to visu gribu teikt? Proti, ja mēs tā turpināsim – un tas ir ne ministriem, ne deputātiem, šobrīd tas ir vērsts tieši uz Ministru prezidentes kundzi... tātad, ja mēs tādā veidā turpināsim veidot budžetu... šobrīd skaidrs, tur viss ir sarunāts... bet, ja mēs tā turpināsim, tad policisti tādas algas, kādas šodien saņem armijā, sasniegs pēc 20 gadiem. Tie, kas šobrīd iestājās... viņi uz pensionēšanās vecumu būs to sasnieguši. Viena pozīcija.
Otra pozīcija – kā mēs izlietojam šo... kāda ir tā mūsu saimnieciskā rūpe, kā mēs darbojamies? Pieņemsim, prokuratūras ēkai Kalpaka bulvārī 6 tiek piešķirti 20,5 miljoni eiro renovācijai. Prokuratūrai telpas ir vajadzīgas, droši vien tā ēka ir vēl kaut kāds kultūrvēsturiskais objekts, un tā tālāk... pašā pilsētas centrā. 20,5 miljoni – tas ir bez PVN. Šai ēkai ir 5341 kvadrātmetrs. Ja mēs to izdalām, sanāk 3838 eiro par kvadrātmetru, bez PVN. Faktiski ir tā – lai uzbūvētu A klases biroja ēku – ar zemes iegādi, projektēšanu un visu pārējo –, rupji rēķinot, ir nepieciešama puse no tās summas. Komisijā izskanēja, ka tā summa ir paredzēta ne tikai celtniecībai, bet arī tam, ka prokurori pārceļas no vienām telpām uz otrām un pēc tam atceļas atpakaļ. Bet man tas liekas neloģiski, man tas liekas diezgan muļķīgi. Tad paņemam to ēku, tā, kā tas vienreiz jau notika, kad Raiņa bulvārī bija Iekšlietu ministrijas ēka un bija arī poliklīnikas ēka. Izgāja no turienes Iekšlietu ministrija, to ēku pārdeva, abas divas ēkas, un tagad visi smuki Gaujas ielā sēž kopā un strādā. Ēkā tagad ir viesnīca, augstas klases viesnīca, kas dod valstij pievienoto vērtību, nes kaut kādu naudiņu. Nu, ja jau atrod vietas prokuroriem tanī VID ēkā laikam, ja viņus uz turieni pārceļ, nu lai taču viņi tur paliek! Tā ir viena tāda lieta, ko es gribēju atzīmēt.
Otra lieta, ne mazāk būtiska. Jautājumā, kur atrast naudu. Nu, pieņemsim, vakar komisijā tiešām mani aizkustināja jautājums par mūžīgajiem bērniem, un runa ir par... nu, tur trīs kategorijas, un vissmagākā kategorija ir gulošie mūžīgie bērni, kuriem bija nepieciešami, ja nemaldos, tikai 1,9 miljoni – 1,9 miljoni! –, ko nevar atrast valsts budžetā.
Paraugoties uz to, ko es šobrīd redzēju... Nu, pieņemsim, kaut vai tanī mūsu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. FID – Finanšu izmeklēšanas dienests. Pareizi Krištopans saka: mēs nerezidentiem... esam pabeiguši mūsu valstī, mēs esam viņus piespieduši... viņi ir aizbraukuši prom... kas ir arestēti, kas ir... vienvārdsakot, nav viņu mums vairāk. Tad kāpēc mums ir jāuztur tik liels štats FID? Eiro izteiksmē – septiņi miljoni, plus nākamgad viņiem nāk klāt arī štata vietas, līdz 91 cilvēkam pieaugs štata vietas. Tas nav vajadzīgs. Nogriežam piecus miljonus nost, atlikušos, es nezinu, 12 cilvēkus pievienojam ekonomikas policijai, lai viņi uzturētu šo funkciju, monitorētu mūsu sistēmu gadījumā, ja notiek kaut kādas nepareizās kustības, saistītas ar terorismu. Pieci miljoni. Lūdzu, izdaliet. Varat sadalīt uzreiz piecus miljonus. Tikai 1,9 miljonus, lūdzu, atcerieties šiem bērniem!
Nākamais jautājums, kam es tiešām gribēju pieskarties, ir mūsu satiksme un ceļi. Jau pagājušogad es par to runāju, un šogad, pārbaudot visu, nekas nav mainījies, tikai pieaugusi summa, ko ceļu satiksmes dalībnieki dažādos nodokļos un nodevās iemaksā. Pagājušogad tie bija... tātad par aizpagājušo gadu bija 800 miljoni, tagad ir pāri par miljardu. Ceļiem savukārt ir pienākuši klāt seši miljoni, tātad pagājušogad bija 280, šogad – 286.
Un, uz to visu skatoties, kopā sanāk tā: mēs gribam piesaistīt investoru, un kādas tagad ir tā investora izjūtas – viņam pa bedrainu ceļu ir jāatbrauc uz Rīgu, pēc tam jātiek pie bankas, kur... bankās viņam nedod kredītus, bet fonā televizorā rāda, ka mēs celsim trīs jaunus cietumus. Kā tas vairo to cilvēku gribēšanu šeit ieguldīt? Nu nekā, vispār nekā!
Tāpēc no savas puses es gribu pateikt paldies tiem, kas tiešām šo budžetu ir veidojuši, tur ir daudz cilvēku iesaistīti, tanī skaitā ministri. Un ir patīkami, ka ministri paši piedalās, nāk un debatē, un es ceru, ka viņi arī nāks un skaidros savu pozīciju, jo, tā teikt, tikai kopā mēs varam šo lietu virzīt uz priekšu.
Bet es vēlreiz gribu pateikt: tā, kā mēs šobrīd strādājam un plānojam šo budžetu, – tā mums naudas nebūs nekad! Nebūs naudas nekad! Ir pavisam citādai pieejai jābūt, pilnīgi citādai. Vienvārdsakot – pilnīgi citādai. Nebūs tās naudas mums nekad!
Tāpēc šobrīd ir, protams, lietas, ko mēs no savas puses atbalstīsim. Neapšaubāmi mēs atbalstīsim finansiālo palielinājumu aizsardzībai. Bet vēlreiz gribu atgādināt, ka zem katras kritikas ir iekšējā drošība, zem katras kritikas. Policisti, ugunsdzēsēji un robežsargi – viņi jau neko nesaka, viņi ir izturīgi vīri un sievas un strādā zināmā mērā uz tāda entuziasma pamata, kuru viņiem ir iedevuši tie vecie darbinieki, kuri strādā no barikāžu laika. Tātad varbūt pārmantotība.
Bet vienkārši es redzu, kas te notiek. Pagājušais budžets, šis – nekas nemainās, visu laiku trūkst naudas. Un kāds tad ir tas bizness? Rajeva kungs man pārmet: tas nav bizness, tā ir valsts, mēs par valsti... vēl kaut ko... Labi, sauksim, kā jau nu mēs sauksim. Bet tad, kad es pieeju un prasu: mums vajag tagad paaugstināt algas, man vajag... lai Iekšlietu ministriju pielīdzinātu Aizsardzības ministrijai, trūkst 237 miljonu, iedodiet 237 miljonus. Nenopietni izklausās! Kur tu ņemsi 237 miljonus?
Es jums pateikšu, kur var ņemt 237 miljonus. Jāmet nost visas liekās organizācijas, kas tur ir, jāpārrevidē likumdošana, jāatdod funkcijas, jāpārdala funkcijas, jāslēdz ēkas, vārdu sakot, ir jāizdara viss, lai mēs no tāda milzīga, ļumīga organisma kļūtu par vienu stiegru un vienu... muskuli. Šobrīd diemžēl tā nav, un nav drosmes vai uzņēmības, jo principā jau ir ļoti viegli... kā teica, galvenais neko nedarīt, un viss būs kārtībā, kaut kā to budžetiņu sastiķēs, vēl aizies uz priekšu, viss būs labi... mierīgi, tu nomierinies, būs labi, ik gadiņu 10 procentus policistiem piemetīsim klāt, un būs jau labi.
Vārdu sakot, tā valsts attīstība nenotiks, tā mēs uz priekšu netiksim. Ir jābūt konkrētiem uzstādījumiem. Un to neizdarīs viena ministrija atsevišķi, to var izdarīt tikai Ministru prezidents – Ministru prezidents, dodot konkrētu rīkojumu par tēmu: nogriezt ierēdniecību 30 procentus, izrevidēt likumdošanu, izrevidēt telpas, galu galā telpu būvniecību atdot privātajiem.
Tātad kāda ir tā doma. Tagad glābējiem, policistiem būvē ēkas, un ir pateikts, ka... es nezinu, cik ilgā laikā visas sabūvēs. Ticiet man, tuvākajos 10–15 gados tās nesabūvēs, bet, ja atdotu privātajiem (Starpsaucieni.)... Nesabūvēs, nesabūvēs! (Starpsauciens.) Tas, ka būvē, ir labi, bet nesabūvēs tik, cik vajag. Tas ir pirmām kārtām.
Otrām kārtām. Atdodiet uz ilgtermiņa līgumu privātajiem, viņi visas tās telpas jums uzbūvēs četros gados. Visas telpas uzbūvēs četros gados! Tā doma ir pavisam citādāka. Es ceru, ka jūs to sapratāt.
Tātad ir jāskatās, kur no tās naudas, kas mums šobrīd ir, dabūt vēl līdzekļus. Pieņemsim, runājot par telpām un algām, ziniet, ko policisti saka? Viņi saka: mums nospļauties, mēs siena šķūnī varam strādāt, algu iedodiet mums! Līdz ar to mums ir jādomā, kā to visu izdarīt. Un šobrīd budžets kāds ir, tāds ir. Bet es lūdzu... principā ir tā, ka... ar to es gribēju nobeigt, kā saka, par to tukšo tesmeņa slaukšanu, ka tā govs beigās var iedot ar nagu pa ribām, un tas ir tas, kas šobrīd notiek saistībā ar parakstu vākšanu.
Tātad, ja šo Saeimu neatlaidīs, tad, visticamāk, šī valdība strādās ilgi – līdz nākamajām vēlēšanām. Es tā ceru, jo tas ir valstiski svarīgi. (Starpsauciens.) Lūdzu, mēģiniet nākamā gadā budžetā darīt visu, lai... tās naudas mums vairāk nepaliks... lai mēs varētu optimizēties un šo naudu akumulēt.
Es pagājušajā budžetā jau minēju par “Rīgas satiksmi” un “Pasažieru vilcienu”. Tie ir tikai pāris piemēri.
Kolēģi, ir jāstrādā visiem kopā, neraugoties uz partejisko piederību, lai mūsu valsts celtos un ietu uz priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kristaps Krištopans.
K. Krištopans (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjere! Patiesībā ar baudu klausījos jūsu uzrunu, man tiešām ir sajūta, ka jums ir patiesi nodomi, tāpēc es no sirds gribu jums novēlēt panākumus, par spīti tam, ka Kariņa kungs jums ir iedevis ļoti smagu bagāžu. Kolēģi jau ļoti daudz runāja par dažādām tēmām, tāpēc es tā pavisam īsi. Kā man Reira kungs mācīja – visu var pateikt divās minūtēs. Es pieskaršos pāris tematiem.
Pirmais – par nosaukumu “drošības budžets”. Kā jau jūs zināt, Igaunijā iedzīvotāju ir par pusmiljonu mazāk, bet aizsardzības budžets viņiem ir par 200 miljoniem lielāks. Tas ir tāds ļoti drosmīgs nosaukums, ko jūs izvēlējāties.
Tālāk – par valsts parādu. Mēs visi zinām, ka Latvijai ārējais parāds ir 19 miljardi, Igaunijai – 9 miljardi. Tas ir kārtējais Kariņa mantojums. Bet ir viena lieta, par ko arī komisijā mēs diezgan maz runājam, tas ir, par procentu likmēm, kādas mēs varētu ekspektēt nākotnē. Ja mēs paskatāmies 60 gadu nogrieznī, centrālo banku vidējās likmes ir 5,7 procenti. Tas ir 60 gadu nogrieznī. Un pat tagad tur, kur mēs esam, – tas vēl ir zem vidējā 60 gadu nogriežņa.
Par nodokļiem un par ēnu ekonomiku. Un šis vairāk adresēts, finanšu ministra kungs, jums. Finansēs ir tāds koncepts – Lafēra līkne. Ko tā saka? Jebkuram nodoklim ir optimālā likme, kad ir maksimāli nodokļu ienākumi. Vislabākais piemērs bija, kad 2003. gadā Šlesera kungs samazināja UIN no 25 procentiem uz 15 procentiem. Samazinot nodokli, valsts budžetā ienāca trīsreiz vairāk naudiņas, nekā bija ekspektēts. (Starpsauciens.) Nē, tas bija piemērs. Nerunāšu ar zāli... bet es vienkārši jūs aicinu izvērtēt, pētīt visus nodokļus tādā kontekstā un varbūt netērēt naudu uz “Bolt” pētījumiem un citām lietām.
Pēdējā lieta, ko es gribu pateikt, un es aicinu, premjeres kundze, jūsu uzmanību šim... Zivtiņa kungs jau to iesāka. Tik tiešām – ir tāda māja Kalpaka bulvārī, kur ir prokuratūra. Tās mājas kopējā platība ir kādi 5300 kvadrātmetru. 11. oktobrī Ministru kabinets piešķīra 25 miljonus šīs mājas renovācijai, mēbelēm un visam pārējam. Uz vienu kvadrātmetru tas ir 4700. Tiem, kuri varbūt nav ar celtniecību uz “tu”, es jums pateikšu tā: uzbūvēt A klases biroju, visaugstākās... perfektu biroju – ar projektēšanu, iegādājoties zemi... griesti ir aptuveni 2200. Ja mēs vēl pieliekam 300, 400, 500 eiro klāt par metru, tad tur būs itāļu mēbeles, “Miele” tehnika, “Küppersbusch” kafijas automāti un tā tālāk. Es tiešām aicinu... varbūt pat Kozlovska kungs var pakomentēt to. Nevar būt tā, ka tas izmaksā 4700 eiro par kvadrātmetru.
Kāpēc es pacēlu šo jautājumu? Ir virkne uzņēmēju, kas ir tajā nozarē, viņi vienkārši šausminās, viņiem liekas, ka tā ir vai nu korupcija, vai nekompetence.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.
J. Viļums (AS).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Ministri! Dāmas un kungi! Kolēģi! Vispirms sveiciens šajā, nu jau otrajā, ārkārtas sēdē! Šonedēļ mums nav nevienas kārtējās sēdes, tātad strādājam tādā pamatīgā ārkārtas režīmā.
Kolēģi, man vienmēr ir bijis jautājums: priekš kam mēs vispār šīs runas budžeta laikā šeit sakām? Medijiem? Droši vien vairs nav jēgas, izskatās, ka visi ir prom. Ministri pamatā spaida telefonus. Uztaisīt pēc tam video izgriezumu un ielikt sociālajos tīklos? Labi, tas ir tāds labs ķeksītis.
Es gribu tomēr mēģināt, kolēģi, uzrunāt tieši jūs un it sevišķi deputātus, kas ir ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala, jo šodien darbadiena gandrīz ir galā, bet neviens no jums šeit nav nācis un nav stāstījis savas labās sajūtas par nākamā gada budžetu un triju gadu budžetu, kas ir ietvars nākamajiem trim gadiem. Mans pamatjautājums: kolēģi, kas ir tās lietas budžetā, kas saistās ar Latgales reģionu un ar Nacionālajā attīstības plānā (kas, starp citu, ir izstrādāts līdz 2027. gadam, un tajā ir viena prioritāte – reģionālā attīstība jeb, kā es to tulkotu, reģionālās nevienlīdzības mazināšana)... kas ir šie instrumenti nākamā gada budžetā, lai šo prioritāti īstenotu?
Es saprotu, bieži vien nākas teikt, ka viens nav cīnītājs, viens Saeimas deputāts nevar neko izmainīt. Bet, kolēģi, jūs esat pieci Saeimas deputāti, kas ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala, un jūs esat koalīcijā, respektīvi, bez jums pieciem šai koalīcijai nav vairākuma, gluži vienkārši jums ir tiesības noteikt koalīcijas darba gaitu, kas attiecas uz reģionu jautājumiem. Lūdzu, neesiet akli, neesiet mēmi un runājiet!
Varbūt kāds ir aizmirsis, kas tie par deputātiem ir, jo sen nav redzēti, nav dzirdēti šeit: Leila Rasima no PROGRESĪVO frakcijas, Anna Rancāne, Alīna Gendele no JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas, Līga Kozlovska, Anita Brakovska un Valdis Maslovskis no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, plus divi ministri valdībā, kas ir ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala, un droši vien viņi ļoti labi izprot situāciju Latgalē. Kā jau teicu, gribētos, lai šiem pieciem Saeimas deputātiem un diviem ministriem valdībā būtu stratēģisks redzējums, kā mēs varam atbildēt uz tiem jautājumiem, ko uzdodu ne tikai es kā opozīcijas deputāts vai citi, bet ko mums uzdod Latgales pašvaldību vadītāji, Latgales uzņēmēji, nevaldības... sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Katrs vēlētājs, kas par jums ir nobalsojis, noteikti jums kādreiz ir pienācis klāt un prasījis: “Valdi, Alīna, Anna, kāda jēga no tevis tajā Saeimā?”
30 gadi paiet, 15 VIENOTĪBAS budžeti ir iesniegti. Mums iedzīvotāju skaits kā samazinās, tā samazinās, pašvaldību budžeti kā samazinās, tā samazinās, plaisa starp Latgali un Rīgu... kā “samazinās”, tā “samazinās”. (Starpsauciens: “Pareizi.”) Tā atšķirība, ko mūžīgi... šodien pieminētā atšķirība Baltijas valstu līmenī... ka Latvija ekonomiski ir zemākajā stāvoklī.
Kolēģi, Latgale ir visnabadzīgākais reģions Baltijas valstīs. Vai tiešām tas aizvien jums ir jāatgādina un jāatkārto? Es domāju, ka jūs, kolēģi, kas esat ievēlēti no Latgales, to ļoti labi zināt. Jūs neesat tikai tie ministri, kas atbrauc uz Latgali uz vienu divām dienām un, kā saka, pārvar vai dzēš to stereotipu, ka Latgalē viss ir briesmīgi. Droši vien pēc tām divām dienām Latgalē viss ir brīnišķīgi, viss ir skaisti, viesmīlīgi cilvēki, garšīgs ēdiens, bet, kā jau teicu, no tā tie budžeta cipari nemainās.
Tātad, kolēģi, lai varētu saprast, kas tajā budžetā vispār ir attiecībā uz Latgali – starp tiem budžeta kodiem, kā arī Rosļikova kungs teica, varbūt nevar īsti saprast –, mēs no frakcijas uzrakstījām vēstuli Evikai Siliņas kundzei un uzdevām jautājumu: kas tad ir šajā budžetā no ministres... piedodiet, no valdības vadītājas (Starpsaucieni.)... kas ir tās prioritātes, ko mēs varam sagaidīt nākamā gada budžetā? Jau šobrīd mēs runājam par nākamā gada budžetu.
Un ko mēs saņēmām atbildē? Mēs saņēmām atbildē to, ka... VARAM tā arī pasaka: 2024. gadā nekas īsti nav paredzēts. No ministrijas esot snieguši priekšlikumus par īpašu investīciju programmu reģioniem, bet acīmredzot tā nav atbalstīta. Esot noteikts termiņš, ka līdz nākamā gada 1. jūnijam ministrijām būs jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvs ziņojums par pašvaldībām nepieciešamajām investīcijām ilgtspējīgas izglītības... ekosistēmas projektiem. Arī sākot no 2025. gada. Tātad gaidām veselu gadu. Līdz tam droši vien Izglītības un zinātnes ministrija paspēs vēl kādu skolu slēgt. “Jauki”, būs mazāk jārūpējas, mazāk jādomā, ko tad tur īsti darīt. “Jauki” es saku pēdiņās. Vēl vēstulē pieminēti 14 400 eiro, kas ir veltījums vai ieguldījums zīmēm latgaliešu valodā. Tas ir apsveicami, summa gan ir diezgan niecīga, un jāsaka, arī diezgan ironiski, ka tieši Briškena kungs pirms gada bija tas, kurš visai neveiksmīgi izteicās par šo ideju, ka latgaliešu valodā zīmes ir jāatbalsta. Un kas vēl? Faktiski viss.
Tas ir viss, ko valdības vadītāja... jeb Bērziņas kundze, viņas vietā parakstot vēstuli, var pateikt. Pārējais bija, atvainojos, pilnīgs savārstījums no Satiksmes ministrijas par to, kā ministrija rūpēsies par sabiedrisko transportu visos reģionos. Tas sabiedriskais transports... no tās pašas Rēzeknes tikt uz Rīgu nav nemaz tik vienkārši. Es iesaku ministram apsēsties un paskatīties vilcienu vai autobusu sarakstus un izmēģināt kādu... piemēram, piecas stundas braukt uz Rēzekni caur Madonu... tā vietā, lai sakārtotu sabiedrisko transportu no Rēzeknes līdz Krustpilij, jo no Krustpils uz Rīgu var tikt, iet vilcieni no Daugavpils, iet vairāki autobusi. Šo īso posmu mēs nekādi nevaram sakārtot.
Tālāk – ko es vēl varu paspēt izstāstīt jums interesantu par Latgali, jo acīmredzot jūs ir jāizglīto par to, kas notiek ārpus Rīgas. Piemēram, valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka Latvijas austrumu pierobežā veidosim mērķētas atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tas ir 4. punkts Evikas Siliņas valdības deklarācijā. Nākamā gada budžetā un nākamo triju gadu budžetā es neredzu neko šīs valdības deklarācijas prioritātes īstenošanai.
Vēl ir divi punkti. Uzlabosim mājokļu pieejamību. Arī reģionos te ir uzskaitīti... dažādos Latvijas reģionos renovācijai un būvniecībai. Arī Siliņas kundze savā ievadrunā to minēja. Kolēģi, Rēzeknē neviens nevar nopirkt dzīvokli jaunā projektā. Jā, Meļņa kungam, cik es zinu, laikam ir. Jauki, apsveicu! Bet cilvēki nevar nopirkt.
Kāds ir piedāvājums mājokļiem, ja padomju laikos celtajai mājai plaisas ir tādas, ka var roku iekšā... ielikt. Mājokļi reģionos – tas ir ļoti svarīgs jautājums, ja mēs patiešām gribam domāt par to, lai tur atgriežas cilvēki, kas var gan izglītībā... gan inovācijas īstenot, lai mēs varam piesaistīt vai atpakaļ atsaukt tos studentus, kas vēl ir patriotiski noskaņoti un grib atgriezties Latgales reģionā. Lūdzu, palīdzam viņiem ar elementāru mājokli! Pie tam, ja tas ir pateikts valdības deklarācijā un jūs paši esat to atbalstījuši.
Es vēl gribu pieminēt vienu Daces Dzenovskas rakstu, dažas tēzes no šī raksta, kas ir publiskots portālā “Satori” un arī latgaliešu versijā portālā “lakuga.lv”, kur tā arī ir nosaukts: ““Atpalicība” un Latvijas valsts. Latgales jautājums”. Mēs mūžīgi it kā zinām par šo Latgales jautājumu, it sevišķi pēc kārtējām Saeimas vēlēšanām, kad mēs redzam, ka – vai, vai, vai, tās prokrieviskās jeb prokremliskās, pareizāk sakot, partijas ir ieguvušas tik lielu atbalstu un robeža jāsargā, mums tas Latgales jautājums jārisina... kaut kā jārisina. Tas jautājums tiek skaļi nosaukts, un atkal tas viss nogulst.
Mani kolēģi sākumā uzrunāja tieši pozīcijas jeb koalīcijas deputātus no visa Latgales vēlēšanu apgabala. Pirms gada arī bija ļoti grūti balsot par budžetu, jo tas bija Kariņa kunga budžets, pēc būtības vēl iepriekšējās valdības sagatavotais. Es tiešām ar grūtu sirdi par to balsoju cerībā, ka nākamā, 2024. gada, budžetā mēs redzēsim kaut ko vairāk nekā tikai 14 400 eiro latgaliešu valodas zīmēm. Kolēģi, tas ir skaisti, bet tas ir nožēlojami!
Tāpēc es gribu nolasīt, kas ļoti labi noformulēts Daces Dzenovskas, kā jau teicu, rakstā: “Latgalei un latgaliešu kultūrai Latvijā ir īpaša vieta. No vienas puses, apbrīnota un cienīta, no otras puses, sveša un nesaprasta. Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainā un pēdējām Saeimas vēlēšanām, kurās liels skaits vēlētāju Latgalē atdeva savas balsis par prokremliskajām partijām, Latgale un tās robeža ar Krieviju un Baltkrieviju kļuvusi par īpaši sarežģītu tematu, un publiskajā telpā laiku pa laikam izskan izteikumi, ka tas Latgales jautājums nu gan ir kaut kā jārisina.”
Es šo jau jums minēju, bet gribu vēlreiz tam pievērst uzmanību. Ja mēs runājam par drošību... un es patiešām apsveicu, ka mēs drošībai ieguldīsim aizvien lielāku procentu no iekšzemes kopprodukta... bet, kolēģi, ārējā drošība un iekšējā drošība – tas ir daudz vairāk nekā tikai aizsardzības budžets. Un to pierādīja arī ne tik senie un, es ceru, ne aizmirstie notikumi Ukrainā. Kas pirmajās dienās nodrošināja Ukrainas aizstāvību – vai tā bija munīcija, vai tie bija tanki, vai tā bija aviācija? Nē, tā bija cilvēku saliedētība.
Jā, un es šeit varbūt nedaudz oponēšu Nacionālās apvienības viedoklim un arī daļēji savas frakcijas atsevišķu deputātu viedoklim, ka mums nav jārunā ne ar krieviem, ne ar poļiem, ne ar baltkrieviem, kas dzīvo Latvijā. Mums ar viņiem ir jārunā! Ja mēs Nacionālās drošības koncepcijā esam ielikuši, ka no 2026. gada vairs ar viņiem nerunāsim viņu dzimtajā valodā... labi, nerunāsim 2026. gadā, bet līdz tam izdarām visu, lai izveidotu saliedētu sabiedrību.
Šobrīd koalīcijas piedāvātie, redzam – pēc visām aptaujām, pretrunīgi sabiedrībā vērtētie jautājumi par Stambulas konvenciju, partnerattiecībām... nu, tie nekādi nesaliedē sabiedrību, it sevišķi laukos, it sevišķi ārpus Rīgas. Vai tiešām tā ir saliedētība... saliedētības veicināšana?
Ņemot vērā, ka man palikusi tikai pusotra minūte, es gribu jums, cienījamie koalīcijas deputāti, pateikt dažas idejas, jo es apzinos, ka mani priekšlikumi netiks atbalstīti, kā tas diemžēl vienmēr ir bijis.
Piemēram, tie paši 700 tūkstoši, ko šobrīd Ārlietu ministrija un citas ministrijas ir gatavas tērēt, lai svinētu Latvijas divdesmitgadi Eiropas Savienībā. Skaisti! Mēs varam, protams, svinēt arī divdesmitgadi NATO, bet mēs zinām, ka tieši Latgales reģionā joprojām ir viszemākais atbalsts Eiropas Savienībai. Tos pašus 700 tūkstošus nevis... kaut kādās konferencēs, bet ieguldām vairāk, vot, tajā pašā latgaliešu valodā, bērnudārzos, piemēram. Tā arī būs Eiropas vērtību stiprināšana, dažādības stiprināšana. Par 700 tūkstošiem... es kā cilvēks, kas nāk no sabiedriskajām organizācijām, zinu, ka var gana daudz ko izdarīt arī ar nelielām summiņām.
Man ir citi priekšlikumi arī, bet laika trūkuma dēļ es tos nepaspēšu pateikt. Es tikai vēlreiz gribu uzsvērt: cienījamie koalīcijas deputāti, jums... pieciem kopā... ja jūs vēl to neesat izdarījuši, jāsanāk kopā un jāuztaisa savs kopīgais taktiskais gājiens vai stratēģija, ko tad jūs piedāvājat Latgales reģionam. No tā būs... svarīga arī jūsu atbilde... ko jūs atbildēsiet cilvēkiem.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ainara Latkovska, Harija Rokpeļņa, Aināra Šlesera, Andra Šuvajeva un Alekseja Rosļikova lūgumu turpināt Saeimas šā gada 16. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav.”) Nav? (Starpsauciens: “Ir.”) Ir? Labi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu šo sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – 4. Sēdi turpināsim bez pārtraukuma.
Turpinām debates.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.
V. Pleškāne (ST!).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie ministri! Dārgie kolēģi! (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk! Paldies.
V. Pleškāne. Kopumā, es teikšu, labs budžets, labs. Uzskatu, ka tas ir tiešām labs budžets tiem, kas ar tādu budžetu veicinās uzņēmumu slēgšanu, cilvēku dabisko... samazināšanu, nodokļu sloga palielināšanu, emigrācijas veicināšanu... nu, veicinošs budžets. Labs.
Visus patriotus, kuri ir “par” šo budžetu, sagaida tas pats... kas bija ar budžetu, ko mēs pieņēmām 8. martā. Kas tika izdarīts? Cilvēki joprojām brauc prom no valsts, uzņēmumi tiek slēgti (nav, kam strādāt, cilvēku nav, it īpaši Latgalē). Rets gadījums, bet es piekritīšu dažiem Viļuma kunga vārdiem par Latgali, jo es vēl pieminēšu savā runā, ko jūs darāt... ar to pašu Latgali.
Valaiņa kungs! Tie septiņi miljoni pašvaldībām – tas ir katrai pašvaldībai? Vai sadalām pa pašvaldībām? Cik tas ir? 400 tūkstoši katrai pašvaldībai. Jūsu Kariņš izbrauca... par lielāku naudu (Zālē troksnis.), nekā jūs dalāt pašvaldībām. Nu smiekli nāk, nu tiešām! Atņemiet Kariņam, sadaliet, būs vairāk pašvaldībām investīciju. (Starpsauciens.) Man nedrīkst... Retorisks jautājums. Nedrīkst sarunāties.
Investīcijas ieguldot arī uzņēmumos. Jūs zināt, ko uzņēmumi dara ar investīcijām? Novirzīs nodokļiem, nodevām, parādu atmaksai, algām. Tas ir riņķis... kad mēs investējam, ļoti maz uzņēmumu investīcijas izmantos attīstībai. Pārsvarā tas būs nodokļu atmaksāšanai, algu izmaksāšanai, un viss. Jo maz, pamaz... nav, ar ko lepoties. Tas nav... tas ir labs... ja tikai mēs gribam iznīcināt vēl vairāk mūsu Latviju.
Par drošību. Jā, kolēģi, it īpaši iekšējā drošība. Parunāsim par policijas darbinieku trūkumu, ko jau pieminēja kolēģi. 70 procenti mums iztrūkums. Un atalgojuma daļa niecīga. Mēs palielinām algu policistiem par 7 procentiem... Iekšējā drošība... Nu par kādu iekšējo drošību mēs varam runāt par tādu atalgojumu, it īpaši reģionos?
Jūs zināt, cik mums Latgalē ir policistu? Zilupē – divi, Rēzeknē – trīs. Tas ir normāli? Iekšējā drošība? Iekšējā drošība ar tādu iekšējo policistu daudzumu, darbinieku daudzumu. Bet tā nav lielākā problēma. Lielākā problēma – cik ātri policisti brauc uz notikuma vietu. Vairāk par stundu! Krāslavā, Dagdā... ziniet, cik ilgi viņi brauc... ja skolotāja izsauc viņus uz skolu, lai atrisinātu dažas problēmas, jāgaida stundu un vairāk. Kas par iekšējo drošību? Bet Krāslava ir pierobežas reģions. Kaut kas notiks – cik ātri atbrauksiet? Arī iekšējā drošība. Nu, labi.
Tālāk par protokola sastādīšanas kvalitāti. Jūs vispār esat lasījuši protokolus, ko raksta mūsu policijas darbinieki? Mēs iznīcinājām Policijas akadēmiju... tagad top, bet joprojām nav, cik es saprotu, nav. Cik jūs izvēlējāties atbalstīt... to, kas būs Policijas akadēmijas vietā? Mums tik neizglītoti policisti, ka noziedznieki priecājas par to, jo katrs otrais, trešais protokols ir noraidīts... nepareizi sastādīts. Un, protams, ko noziedznieki dara? Priecājas. Viņi var atspēkot tādus protokolus, ko viņi arī dara. Un jūs... cik jūs iedevāt naudas tam, lai policisti izglītojas? Nulle! Un tā ir drošība.
Tālāk... parunāsim vēl par drošību. Es minēšu to tālāk. Par to pašu Latgali... es nezinu par citiem reģioniem, es vairāk zinu par Rēzekni, Zilupi, Ludzu... cik mums ir izglītības iestāžu... un par pašvaldībām. Nu, es minēšu arī jūs, Latgales deputāti, – Valdi, Anna, Alīna... jūs sēdējāt ar tādām sejām... ar tādām sejām Latgales apakškomisijā, kad pašvaldības jums stāstīja, cik trūkst līdzekļu. Jā, mēģinājāt saprast viņus un mēģinājāt palīdzēt. Tad balsojiet “pret” šo budžetu! Nu nav tas adekvāts! Nepalīdzēs... it īpaši Latgalei un Latgales pašvaldībām.
Jūs dzirdējāt, ko vajadzēs pašvaldībām upurēt. Skolas! Lai saglabātu naudu, viņi upurēs skolas. Viņiem nav, kur ņemt naudu. Viņi slēgs vēl skolas. Jūs dzirdējāt. Un viņi lepojas... es dzirdēju sarunas starp pašvaldību darbiniekiem... viņi lepojas ar to, ka viņi slēgs skolas... un viņus Izglītības un zinātnes ministrija par to lutina... saka: malači, ka jūs slēdzat skolas! Tiešām tā ir. Atzinības rakstus raksta par to, ka viņiem ir ļoti sakārtota skolu sistēma, ka viņi atrada iespēju kādas skolas slēgt. Super! Skolas Latgalē tiek slēgtas un būs vēl slēgtas, cik es saprotu. Ko mēs dabūsim? Cilvēki atkal brauks prom. Urbanizācija! Uz kurieni? Uz Rīgu! Nu labi, ka uz Rīgu, nevis uz ārzemēm.
Ne tikai skolas. Kas darās ar mūsu augstāko izglītību? Arī tāpat tiek apvienotas augstākās izglītības iestādes, augstskolas. Arī tas veicinās to, ka mūsu jaunie cilvēki brauks uz citām vietām – uz Rīgu, uz ārzemēm – un diez vai viņi atgriezīsies atpakaļ. Iekšējā drošība, mūsu drošība Latgales kā reģiona saglabāšanā – nu, tas zūd kaut kur. Valsts drošība bez iedzīvotājiem. Ļoti labi.
Tālāk. Kopumā pēc šā budžeta... ko mēs redzam – mēs vairs neprotam pelnīt, tikai tērēt un veidot parādus. Kurš no jums... jūs visi esat saimnieki savā mājsaimniecībā... jūs dzīvojat ar parādiem? Jums patīk dzīvot parādos? Es domāju, ka ne. Ja jūs dzīvojat bez parādiem, kāpēc jūs tā vēlaties, lai valsts dzīvotu parādos? Ja mums ir parādi, mēs grimstam, mēs pārdodam savu neatkarību kaut kādiem cilvēkiem... valstīm vai citām organizācijām, kuri... nu, parādu palielinājums apdraud arī mūsu drošību un neatkarību.
Vēl par slimnīcām paskaidrošu... Veselības ministrija. Latgalē – Rēzeknē, Ludzā, Zilupē – ir ļoti maz iespēju tikt pie ārstiem. Es aplūkoju statistiku: Latgale pēc mirstības ir trešajā vietā, trešajā vietā pēc Rīgas un Rīgas reģiona... trešajā vietā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē... ja mēs paņemsim... Rīgā ir trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latgalē. Saprotat, par ko ir runa? Cilvēki mirst vairāk. A zināt, kāpēc? Mums nav sasniedzama, pieejama laba veselības aprūpe. Mums visi specializētie ārsti ir Rīgā. Kurai vecmāmiņai ir iespēja aizbraukt uz Rīgu pie ārstiem? Ļoti maz, kurai. Tāpēc mēs izmirstam. Latgale izmirst. Ar tādu budžetu būs vēl sliktāk.
Es teicu to iepriekšējā reizē, kad mēs 8. martā pieņēmām budžetu, un saku tagad: slikts budžets! Lūdzu, it īpaši Latgales deputāti, neatbalstiet šo budžetu! Es arī neatbalstīšu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.
D. Šmits (AS).
Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Divas lietas: viena – par svinībām un jubilejām, otra – par nosaukumiem. Un tāds neliels lūgums attiecībā uz nosaukumiem.
Vispirms – par jubilejām. Mani kolēģi pamanīja divas jubilejas: pirmo, ka šis ir 30 gadu laikā, kopš atjaunots Latvijas parlamenta darbs, piecpadsmitais budžets, kuru iesniedza VIENOTĪBA; un kolēģis Māris Kučinskis pamanīja, ka no šiem 15 pirmais ir iesniegts pirms 20 gadiem.
Saliekot šos divus svinamos skaitļus kopā, mēs iegūstam tādu bilanci, ka no pēdējiem 20 gadiem, kopš tika iesniegts pirmais VIENOTĪBAS budžets, tādi ir 15. Pēdējo 20 gadu laikā 15 budžeti ir VIENOTĪBAS iesniegti. Tas ir tas laika atskaites, kā saka, horizontālais grafiks. Un uzliekam šim grafikam, atskaites punktam, virsū pilnīgi jebkuru grafiku par ekonomisko izaugsmi, teiksim, salīdzinājumā ar trijām Baltijas valstīm (tādu grafiku LDDK ekspertam Hermanim ļoti daudz)... uzliekam jebkuru grafiku un mēs konstatēsim bilanci. Ar pirkstiem nevaru parādīt šo šķēri – aptuveni tāda šķēre (Rāda ar rokām.), kas sākās faktiski pirms 20 gadiem... atpalicība no mūsu Baltijas kaimiņiem. Un šo nevarēs norakstīt ne uz oligarhiem kā kādreiz... vai savādāk, ne uz oligarhu līdzskrējējiem, jo jūs esat ar viņiem kopā šobrīd. Šī ir nepielūdzama bilance un nepielūdzama jubileja.
Pamatā... kāpēc es uzkāpu... bija par nosaukumiem. Mums ir tāda mode (ne pirms 20 gadiem, bet nu jau kādus gadus 15) nosaukt budžetus kaut kādos vārdos. Ja es pareizi atceros, pirmo reizi mēģināja budžetu – 2010. gada budžetu – nosaukt vārdā Valda Dombrovska, Andra Vilka valdība. Tas bija stabilizācijas budžets – stabilizācijas budžets, kurš, starp citu, nosaukumam atbilst varbūt visprecīzāk.
Bet, ziniet, tā labākā cenzūra ir izņemt no kāda oriģināla nosaukuma daļu. Piemēram, viens no kropļotākajiem citātiem ir Kubertēna – olimpisko spēļu atjaunotāja – teiktais, ka galvenais nav uzvarēt, galvenais ir piedalīties. Patiesībā viņš bija teicis, ka galvenais nav uzvarēt, galvenais ir piedalīties cīņā par uzvaru, kas ļoti būtiski maina šī citāta domu. Tāpat par stabilizācijas budžetu. Tas bija ārvalstu banku stabilizācijas budžets, kā šodien arī taisnīgi atzīst Jānis Reirs. Uz iedzīvotāju rēķina mēs glābām bankas, nevis Latvijas iedzīvotājus.
Pēc tam jau nāca cita vajadzība nosaukt... man liekas, pat divi gadi bija... bija strukturālo reformu budžets. Bija tādas reformas, kuras uzskatīja par strukturālām, kuras bija jāveic, un tāpēc budžets tā bija jānosauc. Kā mēs ļoti labi zinām (atpakaļ skatoties) – strukturālās reformas Latvijā nebija veiktas, ja neskaita strukturālo stagnāciju, kas izpaužas arī šajā bilancē, ko es minēju pirms tam.
Iepriekšējā Saeimā mums bija tautsaimniecības izaugsmes... nē, tautsaimniecības stimulēšanas budžets, pēc tam bija ekonomiskās transformācijas budžets. Kā mēs ļoti labi zinām, nekas no tā nav noticis. Ir noticis tieši pretējais. Kāpēc es to visu saku?
Šobrīd mēs mēģinām budžetu nosaukt – drošības un atspēriena... oriģināli. Tagad “atspēriens” ir nedēļas laikā nomainīts uz “izaugsmi”. Par atspērienu es nemāku daudz teikt, jo atspēriens var būt, kā saka, arī no klints malas uz leju lecot. Var būt arī sporta bedrē – uz priekšu lecot, var būt atspēriens, pēc kura tu nokrīti uz deguna. Tur tā grūti, visādas versijas iespējamas.
Bet, lūdzu, lūdzu, nesauciet to par drošības budžetu, jo līdz šim prakse rāda, ka notiek tieši pretējais, un ar drošību es aicinu nejokot, jo mums tiešām ir sarežģīta situācija drošības jomā. Es aicinu vai nu nesaukt nekā (kāda bija prakse līdz 2010. gadam), vai saukt to par Ašeradena budžetu. Ja galīgi nevar nekā nenosaukt, tad varbūt visprecīzākais nosaukums varētu būt – Baibas Bānes vārdā nosauktais ekseļa 15. versijas budžets. Budžets, kurā mēs sēžam ekselī piecpadsmito gadu pēc kārtas un gaidām uz noteiktiem panākumiem.
Es vienkārši... manuprāt, ja es nekļūdos, Albertam Einšteinam bija citāts – muļķības definīcija. Viena no muļķības definīcijām, viņaprāt: atkārtot vienu un to pašu neskaitāmas reizes un gaidīt uz citu rezultātu ir muļķība.
Te ir skaitāmas reizes (to ir daudz): 15 reizes pēc kārtas sagaidīt no VIENOTĪBAS iesniegtā budžeta, vienalga, ko – strukturālās reformas, tautsaimniecības izaugsmi, ekonomisko transformāciju, atspērienu vai drošību – ir vienkārši muļķība.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.
I. Indriksone (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tā kā pārtraukumu jau vairs nebūs... es saprotu, visi cer, ka viss notiks īsi un raiti, bet budžets diemžēl nekad nav īss un raits, jo tas sākumā saistās ar vēlmēm, pēc tam – ar iespējām, gribu pateikt paldies visiem, kas ir strādājuši pie šī budžeta. Apzinos, ka darbinieki gan Finanšu ministrijā, gan visās citās... to ir darījuši ar lielu laika patēriņu, un ceru, ka arī ar gandarījumu, jo otrā daļa budžetam parasti ir gaidas un realitāte.
Par iespējām un vēlmēm. Es domāju, mēs visi tagad varam apmēram nojaust, cik lielas ir iespējas un cik mēs varam vai nevaram piepildīt vēlmes.
Budžetā ir ļoti labas lietas.
Ārējā drošībā prioritātes ir skaidri nospraustas un tiek arī īstenotas.
Izglītībā jau iepriekšējā valdībā tika pieņemti lēmumi par pedagogu atalgojuma kāpumu, un tas ir ļoti izšķirošs nākotnē un atbalstāms, arī tas ir solis uz priekšu.
Arī piemaksu atjaunošana pensijām, kuru gaidīja un vēl aizvien gaida ļoti daudzi seniori, un ne visi uzreiz saņems... bet tas ir jau tāds cerības stars tajā visā.
Arī veselības aprūpe. Šie 275 miljoni skan ļoti labi un izraisa gaidas – gaidas visiem tiem, kas cer uz šiem 275 miljoniem, bet (kā jau iepriekš izskanēja), tā kā tie ir nolikti šajā 74. resorā jeb Finanšu ministrijas kabatā, tad solīt var visiem tos 275 miljonus, bet, es domāju, mēs visi apzināmies, ka realitātē tas ir par maz un gaidas nepiepildīsies. Kā piemēru var minēt kaut vai to, ka onkoloģijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai vajadzība ir pēc vairāk nekā 60 miljoniem, bet šis budžets šobrīd provizoriski it kā ir iezīmēts 9,8 miljonu apmērā.
Kompensējamiem medikamentiem 21 miljons, kas ir Veselības ministrijas prezentācijā, – es saprotu, ka tas ir šīgada parāds par jau iztērētajiem kompensējamiem medikamentiem. Tā ka no tiem 275 miljoniem 21 miljonu mēs droši varam mīnusot jau šodien, to nākamgad vairs nebūs. Manuprāt, noliekot šo naudu atsevišķā kabatā, nesadalot, mēs radām ļoti lielas cerības un gaidas, bet vai nebūs tā, ka pienāks realitāte un visi būs vīlušies?
Tāpēc, manuprāt, Veselības ministrijai pēc iespējas ātrāk ir jāsadala arī šie atlikušie, vēl nesadalītie vai neiezīmētie, 107 miljoni, lai katra nozare, katra pacientu organizācija un mediķi skaidri ieraudzītu, kam paredzēts finansējums, jo arī atalgojuma pieaugums ir plānots. Bet vidējam personālam, kas ir aprūpes personāls, tie vidēji ir 85 eiro, tas nozīmē, ka reāli tie ir 60 eiro. Vai tas ir daudz vai maz, katrs varam saprast, zinot, kāds ir bijis inflācijas rezultāts.
Tā ka ir labas lietas, kas ir budžetā, un ir lietas, kuras es redzu... kurām nav pieticis, bet, vai nav pieticis iespēju, vai nav pieticis cīņasspara, vai nav pieticis ambīciju nospraust lielākus mērķus un rast papildu resursus – uz to jautājumu noteikti vislabāk var atbildēt koalīcijas partneri, kas piedalījās budžeta sarunās.
Ārējās drošības prioritāte ir skaidri nosprausta un redzama, bet iekšējā drošībā, es domāju, ir ļoti lielas gaidas un būs ļoti sāpīga realitāte, jo ir ļoti mazs atalgojuma pieaugums. Tas nenodrošinās iespējas nokomplektēt visus nepieciešamos speciālistus, nodrošināt patiesu iekšējo drošību, jo gaidas ir ļoti lielas, bet 6, maksimums 10 procenti noteikti nav tas, uz ko cer ugunsdzēsēji, uz ko cer policisti. Viņiem ir pateikts, ka būs vairāk, bet, saņemot atalgojumu savos kontos (droši vien februāra mēnesī), reakcija, iespējams, varētu būt tāda pati, kāda bija pedagogiem oktobrī pēc septembra atalgojuma saņemšanas.
Domājot par ekonomiku un par to, ko mēs gribam ieraudzīt budžetā, es pilnīgi piekrītu, ka budžets nav vienīgais instruments ekonomikas izaugsmei. Noteikti tikpat svarīga ir birokrātijas mazināšana, administratīvo šķēršļu noņemšana.
Ļoti svarīga ir arī resursu pieejamība, un šobrīd es skatos ne tikai uz kapitāla pieejamību, uz resursiem naudas izteiksmē, bet arī uz darbaspēku, par ko pēdējā laikā ļoti lielu trauksmi ceļ uzņēmēji. Ja atalgojumam pieejamais finansējums ir palielināts un pedagogu atalgojums augs, tajā pašā laikā... jau vairākus gadus un, varētu teikt, jau gadu desmitus nav palielināts bāzes finansējums profesionālajai izglītībai. No 2007. gada par vienu audzēkni jeb izglītojamo tiek maksāts tikpat. Netiek arī paredzēts finansējums prakšu īstenošanai, kam būtu jābūt. Ministru kabineta noteikumi paredz 7,11 eiro par katru prakses dienu.
Darba vidē balstītām apmācībām, lai tās turpinātu – līdzīgi kā tas tika īstenots šajā plānošanas periodā, kurš noslēgsies šī gada decembrī –, nākamā gada budžetā finansējums nav paredzēts. Neviens eiro, apaļa nulle. Un tieši profesionālās izglītības programma ir tā, uz kuru vislielākās cerības liek uzņēmēji, darba devēji. Viņi novērtē padarīto. Paldies arī Latvijas Darba devēju konfederācijai, paldies uzņēmējiem un Izglītības un zinātnes ministrijai. Šis projekts tiešām veiksmīgi tika īstenots. Ļoti ceru, ka tas tiks turpināts, un ļoti ceru, ka šīs tukšās ailītes uz nākamo lasījumu tiks aizpildītas. Gudri un prasmīgi darbinieki ne tikai ilgtermiņā, bet jau šodien, rīt. Un noteikti tas ir izšķiroši.
Otra sadaļa, kas ir ļoti svarīga, ir pētniecība, ja varētu teikt, inovācijas, kas top pētniecības procesā, un jau ekonomikas ministra Valaiņa kunga pieminētais Inovāciju fonds. Tās ir platformas pētījumiem, kas tika izveidotas, viena – biomedicīnā, otra – viedajos materiālos, bet aptver daudz plašāku pētījumu loku valsts pētījumu programmā, kur nozare kopā ar zinātniekiem šos pētījumus izvērtē, turpina un dod rezultātu tautsaimniecības izaugsmei ar inovatīviem produktiem, precēm un pakalpojumiem. Un ļoti svarīgi ir nodrošināt ilgtermiņā pastāvīgu valsts atbalstu un finansējumu šīm programmām, jo tieši ilgtspēja, kas ir arī jūsu budžeta nosaukumā, ir vissvarīgākā, lai pētnieki šos projektus varētu turpināt ne tikai vienu gadu, bet arī turpmāk.
Es ļoti ceru, ka ekonomikas ministra nosauktā spējas un inteliģences aprobežotība, kas tika norādīta uz mūsu pusi... iespējams, tomēr ir jāpaskatās arī savā pusē, jo tie 12 miljoni ir iepriekšējā budžeta veidošanas procesā Ekonomikas ministrijas virzītajās prioritātēs panāktais un budžetā paredzētais finansējums. Šogad budžeta projektā tur ir apaļa nulle, papildus tur nav nekā. Tieši tāpēc tie sīkumi, ko ekonomikas ministrs nosauca, ir ļoti svarīgi. Arī mazas lietas ir svarīgas – gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide par augstāko izglītību, ja to apmaksās darba devējs, gan mikrouzņēmumu nodokļa 40 procenti, kas vairs nebūs un ko avansā neieturēs un pēc tam atgriezīs, bet lielās lietas ir palikušas ārpus, un to šeit nav.
Arī lielo investīciju fonda projekti... un tas finansējums, kas tika ieguldīts šajā projektā un fondā, kur lielie uzņēmumi gan būvē jaunas rūpnīcas, gan paplašina esošās... 70 miljoni ir nākamajam “uzsaukumam”, kas bija jāīsteno šoruden. Ceru, ka tas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā... darbi norit, un tie tiks īstenoti trīs gadu periodā secīgi. Arī tur šie 70 miljoni ir no iepriekšējā budžeta gada, bet nākamajam periodam – trim gadiem – nākamo miljonu budžetā nav, tur atkal ir apaļa nulle.
Tieši tāpēc es gribu teikt, ka vienīgā cerība paliek uz šķēršļu mazināšanu, jo šobrīd uzņēmējiem ir sasietas rokas un grūti kustēties. Kā piemēru varu minēt stāstu, ko daudziem jau esmu stāstījusi. Kad vides un dabas eksperti... nevar teikt eksperti... ierēdņi izvirza prasības, dažādus nosacījumus un uzņēmējs jautā: “Ko es iegūšu vai ko valsts iegūs no tā, ja es veikšu šo sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, ja gan es, gan – otrā pusē – ierēdnis apliecina, saprot, ka lielais ietekmes uz vidi novērtējums nebūs vajadzīgs?”... šis ierēdnis atbild: “Kā? Jūs būsiet izgājis šo birokrātisko procesu, tas būs jūsu ieguvums!” Tas ir neaptverami, un tas turpinās vēl šodien.
Tieši tāpēc es aicinu gan Ministru prezidenti, kuras rīcībā ir visi instrumenti, gan ministrus izvērtēt jau iepriekš atrastos problēmjautājumus un procesus, kur ir jāvienkāršo, jāsaīsina... jāuzticas uzņēmējiem un faktiski jāatsakās no šīs pārregulācijas. Imports, eksports, dabas un vides aizsardzības nosacījumi, pārtikas aprites procesi, nodokļu nomaksa un sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu – tā ir tikai maza daļa no saraksta, ko uzņēmēji un uzņēmumu organizācijas vēlas un sagaida.
Es domāju, ka šis budžets ir tāds, kuram pietrūka varbūt, koalīcijas izpratnē, laika... jums nebija tik daudz laika, bet, manuprāt, pietrūka drosmes, uzdrīkstēšanās un arī uzticēšanās. Un tas, ka no finansējuma daudz, arī seši miljoni Ekonomikas ministrijas plānoto prioritāšu, ir atstāts Finanšu ministrijas kabatā, norāda, ka savstarpējās uzticēšanās ir par maz.
Es novēlu uz otro lasījumu labot šīs kļūdas. Šobrīd – šādā izteiksmē – budžets ir tērēšanai, dalīšanai, pārdalīšanai, bet ekonomikas izaugsmes turpināšanos vai atjaunošanos, kā mēs cerējām, 5 procentu apmērā, tuvāko gadu laikā šāda veida budžets nenodrošinās.
Es ceru (atšķirībā no Kristovska kunga), ka nākamo budžetu gatavos jau cita valdība. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.
K. Briškens (satiksmes ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Labvakar! Tiešām prieks jūs šodien šeit redzēt, arī prieks par sarunām tepat, Saeimas kuluāros, ar daudziem no jums, kas man apliecina, cik tomēr svarīga un stratēģiska ir satiksmes nozare. Paldies par jūsu idejām, paldies par kopumā konstruktīvo, pragmatisko toni arī šajā diskusijā.
Vēlos nedaudz pieskarties atsevišķiem jautājumiem, kas ir izskanējuši attiecībā uz satiksmi. Uzreiz vēlos pateikt: esmu pārliecināts, ka ne visas, pat ne vairumu, satiksmes nozares problēmas var atrisināt, vienkārši metot naudu satiksmes nozares virzienā, tāpēc vēlos ieskicēt veselu virkni reformu, kuras esmu uzņēmies kopā ar kolēģiem tālāk virzīt Ministru kabinetā. Es domāju, tas mēģina šos izaicinājumus adresēt pavisam citā līmenī, nevis tādā ikgadējā ielāpu lāpīšanā... uzliekot asiņojošai brūcei arvien lielāku ielāpu.
Es neesmu nozarē pirmo dienu. Profesionālajā jomā esmu saskāries ar daudziem izaicinājumiem šajā nozarē, tomēr vairāki “ugunsgrēki” un to intensitāte satiksmes nozarē, kurus es esmu saņēmis mantojumā, ir mēreni šokējoši pat man. Visi tie skapji, ko mēs šobrīd atveram, no kuriem nāk ārā... sikspārņi, un visi tie tepiķi, kur mēs paskatāmies, cik tur daudz putekļu ir apakšā... skaidrs – tas parāda, ka sistēmiskas problēmas nav risinātas ilgstoši, un tā problēmu vācelīte, kas ir saņemta mantojumā, par ko es, protams, esmu ļoti pagodināts, jo vienlaicīgi tas ir liels profesionāls izaicinājums – mēģināt šīs problēmas risināt...
Gribu akcentēt trīs galvenos izaicinājumus, un tie ļoti precīzi saskan arī ar trim galvenajiem blokiem Satiksmes ministrijas budžetā.
“Latvijas dzelzceļa” infrastruktūras uzturēšana. Pilnīgi skaidrs, ka vecie laiki, kad “Latvijas dzelzceļš” pārvadāja 65 miljonus tonnu – pārsvarā Krievijas tranzīta resursu kravas, īpaši ogles un naftas produktus... ja mēs skatāmies šobrīd, kad “Latvijas dzelzceļam” ir 15 miljoni tonnu pārvadājums, ir pilnīgi skaidrs – ja kādreiz ar šiem tranzīta eksporta ieņēmumiem bija iespējams līdzfinansēt infrastruktūras uzturēšanu, tad šobrīd tur ir izveidojies gigantisks caurums.
Tāpēc es atceros šo pašu “kanceli” februārī, kad es ministram Vitenberga kungam minēju, ka šeit nav iespējams ar budžeta... caurumu vienkārši aizlāpīt fundamentāli strukturālu problēmu, un tāpēc man ir sajūta, ka šis laiks kopš februāra, kopš novēloti tika pieņemts iepriekšējais budžets, tas iespēju loks... vismaz šis gandrīz gads ir ticis izniekots, un šāda veida reformas mūsu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā nav tikušas realizētas. Vēl jo vairāk – ir vesela virkne Eiropas Savienības fondu projektu, kas ir gan kavējušies, gan arī turpmāk kavēsies un radīs apdraudējumu mūsu iespējām apgūt tos fondus, kas ar ļoti augstu līdzfinansēšanas likmi Latvijai ir pieejami.
Mēs neesam parūpējušies arī par dzelzceļa darbiniekiem, tiem, kas ir palikuši nozarē, jo pirms tam vairāki tūkstoši dzelzceļa darbinieku bija spiesti zaudēt darbu, ņemot vērā nozares paradigmas maiņu.
Nozarē šobrīd faktiski ir pirmsstreika stāvoklis, un pie tā visa, ka mums jāsameklē veids, kā ilgtspējīgi uzturēt dzelzceļa infrastruktūru, mums ir jādomā arī par to, kā nozarē noturēt cilvēkus. Un dzelzceļam nav arī jauna biznesa modeļa. Diemžēl, lai kā opozīcijas kolēģi kritizētu to, vai pietiekami daudz vai pārāk maz dzelzceļa nozare saņem prioritārajiem pasākumiem, ir pilnīgi skaidrs, ka mēs esam pazaudējuši laiku, kad arī dzelzceļš bija jārosina meklēt jaunus ieņēmumus citos tirgos. Ir jāaizmirst... un nevajag mānīt arī pašiem sevi un savus darbiniekus par to, ka austrumu tranzīta laikmets kaut kādā brīdī atgriezīsies.
Otrs lielais aspekts ir Latvijas neilgtspējīgais sabiedrisko pārvadājumu modelis. Mēs runājam par aizliegtām vienošanām autopārvadātāju nozarē, mēs runājam par paralēlo dotāciju, no vienas puses, pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem, no otras puses, šīm kartelizētajām autopārvadājumu lotēm, mēs redzam arī izdegošos darbiniekus, uz kuru rēķina atsevišķi negodprātīgi pārvadātāji menedžē savas peļņas maržas. Tā nav pieņemama situācija, bet Latvija atrodas slazdā, faktiski mēs esam ķīlā tam, ka ilgtermiņā atkal tika noslēgtas otrās paaudzes pārvadājumu lotes, kur Latvijai nepārtraukti nākas lāpīt caurumu. (Un es tikšu... šajā brīdī... arī līdz tiem risinājumiem, ko mēs vēlamies virzīt.)
Trešais lielais bloks – paldies, Vitenberga kungs, ka jūs pieminējāt to, – ir “Rail Baltica” pārvaldība. Ir viens liels, liels noslēpums, ko politiskie priekšgājēji visās trīs Baltijas valstīs ir slēpuši, un šobrīd tas patiesības moments ir nonācis arī līdz sabiedrības ausīm un acīm – nepieciešamais investīciju apjoms “Rail Baltica” projektā, tai skaitā Latvijas sadaļā, ļoti būtiski pieaugs. Ir dažādi aspekti, kam (Zālē troksnis.)...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu uzmanību! Mazliet klusāk!
K. Briškens. Es noteikti vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka pa šiem gadiem – tai skaitā ar Latvijas amatpersonu rokām – ir ļoti vājināts starptautiskais kopuzņēmums “Rail Baltica”, kuram projektā – vismaz sākotnēji – bija iecerēta arī uzraugoša mehānisma loma, kas neļautu projektam izšķīst trīs atsevišķās daļās, kas uzrauga arī to, kā tā saucamie nacionālie ieviesēji, kuru atbildībā būs daudzu miljardu iepirkumi attiecībā uz būvniecību... kādā veidā nodrošināt, lai gan tehniski, gan laika ziņā, gan finansiāli, gan drošības ziņā, gan pretkorupcijas ziņā – visos šajos aspektos – mēs šo projektu uzraudzītu kā vienotu Baltijas projektu.
Tas, ko es šobrīd saņemu mantojumā, ir projekts, kas faktiski jau ir sadalīts trīs daļās. Vēl 2019. gadā, esot “Rail Baltica” darbiniekam, kopā ar 60 citiem “Rail Baltica” kopuzņēmuma darbiniekiem mēs cēlām par šo trauksmi. Diemžēl tajā laikā ne atbildīgais ministrs, ne daudzi citi Baltijas politiķi šajā neieklausījās. Vēl šogad, martā, kopā ar PROGRESĪVO frakcijas kolēģiem mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniedzām referātu jeb apskatu par “Rail Baltica” dažādu veidu problēmām. Jau tajā brīdī es salīdzinoši precīzi prognozēju, ka Latvijas investīciju apjoms – Latvijas daļā – “Rail Baltica” sasniegs vismaz sešus miljardus. Es jūtu, ka lielākā daļa hipotēžu, kas tajā laikā jau bija faktos balstītas, tagad būs piepildījušās.
Ir arī citi izaicinājumi (neiztirzāšu tos šajā uzrunā) gan attiecībā uz mūsu pasta universālajiem pakalpojumiem, tai skaitā abonētās preses piegādi, kur Latvijai arī ir neilgtspējīgs modelis, pasts faktiski būs spiests slēgt ļoti daudz reģionālo pasta staciju... gan mums ir absolūti kritiska situācija satiksmes drošības jomā. Paldies Zivtiņa kungam, kurš vienmēr akcentē šo tēmu, jo šī tēma ir ļoti cieši saistīta ar iekšējo drošību, ar mūsu valsts un pašvaldības policijas kapacitāti. Šajā kontekstā es ļoti ceru uz jūsu, deputātu, atbalstu manis virzītajam priekšlikumam par ātruma sodu... monetāra soda piemērošanu ātruma pārkāpumiem no piektā kilometra, bet šis ir jāskata kontekstā ar uzraudzības mehānismu, ar valsts un pašvaldības policijas spēju un arī investīcijām tehniskajos līdzekļos, lai mēs ceļu satiksmes drošību uzlabotu. Vidējie radari strādā. Ja mēs varētu samazināt Latvijā vidējo ātrumu kopumā sistēmā par diviem kilometriem stundā, mēs izglābtu 20 dzīvības.
Es nonākšu tagad arī līdz risinājumiem.
Atkal es gribu nedaudz akcentēt: vienkārši mest naudu satiksmes nozares virzienā – tas nav risinājums, tāpēc es esmu pateicīgs par to apjomu, par ko man ir izdevies ar koalīcijas un valdības partneriem vienoties un kas nāks satiksmes nozarei 40 miljonu apmērā, bet es ļoti labi apzinos: lai man būtu argumentācija nākamajās budžeta sarunās un arī turpinot ieviest šīs izmaiņas, man ir nepieciešamas skaidras reformas, skaidras iestrādes, tāpēc es gribu akcentēt četras lietas.
Mēs esam uzsākuši procesu. Satiksmes nozare ir ļoti sadrumstalota, satiksmes nozares pārraudzībā ir 15 kapitālsabiedrības, padotības iestādes, sākot no dzelzceļa līdz autoceļiem, lidosta, “Latvijas Pasts”, “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, visa veida administrācijas. Tā ir ļoti, ļoti sadrumstalota saimniecība, kura nestrādā sinhroni. Mēs neplānojam infrastruktūru multimodāli, mēs neizmantojam iespējas infrastruktūras būvniecībā izmantot dažādu veidu vienlaicīgas sinerģijas, mums pat nav...
Un šeit es nonāku līdz Viļuma kunga komentāram. Es jums pilnībā piekrītu par to, ka Latgalē un ne tikai Latgalē ir ļoti sadrumstalots sabiedriskā transporta tīkls. Viens no iemesliem, kāpēc tas tā ir, – Latvijai nav nacionālā transporta pieprasījuma modeļa. Tas ir savā ziņā pat šokējoši.
Es par to nebiju iepriekš informēts, bet mēs šobrīd nevaram pat saplānot, kas ir mūsu pasažieru vajadzības, kāds ir transporta pieprasījums gan pasažieru, gan kravu jomā, lai, balstoties uz to, veidotu šādu integrētu sistēmu, kur mums ir dzelzceļa mugurkauls, kur attiecīgi dzelzceļa stacijas tiek veidotas kā pakalpojumu sniegšanas – ne tikai mobilitātes pakalpojumu –, bet pakalpojumu sniegšanas punkts. Un tālāk jau reģionālā transporta plūsma ir pielāgota gan grafiku līmenī, gan frekvenču līmenī, lai aizvestu pasažierus uz dzelzceļa staciju, lai tad jau tālāk elektrificētajā zonā ar jaunajiem vilcieniem, kas tuvākajā laikā uzsāks kursēt... nākotnē arī ar bateriju elektrificētajiem vilcieniem... mēs varētu pasažierus nogādāt līdz gala vietai.
Sprindžuka kungs neļaus samelot – arī iepriekšējā valdībā tas bija ļoti, ļoti sarežģīti, un vēsturiski tas ir bijis sarežģīti – nodrošināt šo visu līmeņu sadarbību starp “Latvijas dzelzceļu” kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, “Pasažieru vilcienu” kā vilcienu operatoru, Autotransporta direkciju kā pakalpojumu kontraktētāju, autopārvadātājus, tajā skaitā reģionālos, pašvaldības, kuru kompetencē ir nodrošināt, lai dzelzceļa stacijas būtu pieejamas, lai reģionālie autobusi būtu salāgoti, lai būtu attīstīti stāvparki, mikromobilitāte, lai pieejas stacijām būtu apgaismotas, lai kustības grafiki būtu salāgoti un lai kopumā šī sistēma strādātu kā vienota, integrēta sistēma.
Labākais piemērs no Rīgas svārstmigrācijas viedokļa ikdienas (no rīta – uz, vakarā – atpakaļ) ir Brīvības iela. Brīvības ielā divās joslās gāžas iekšā autotransports, paralēli brauc “Rīgas satiksmes” trolejbusi, autobusi, blakus klātnē – tramvajs, kuru arī mēs dotējam vairāk nekā 100 miljonu apmērā gada laikā. Tālāk atrodas “Pasažieru vilciens”... un vienlaikus ir arī visi reģionālie autotransporti, kas pa šo pašu vienu megaartēriju sadrumstalotā veidā nāk iekšā Rīgā no rīta un vakarā brauc ārā. Tā nav efektīva integrēta multimodāla sistēma, un valsts par to ļoti, ļoti pārmaksā.
Līdz ar to viena no lielajām ambīcijām ir mēģināt atrast tādu pārvaldības modeli, kurš, pirmkārt, ir datos balstīts, otrkārt, kur valsts precīzi nodefinē, kas ir tās vajadzības. Un tad es varu atnākt atpakaļ pie finanšu ministra un pateikt: re, kur ir tas pakalpojumu apjoms, tik maksā efektīvā sistēmā... nevis mēģināt lāpīt ārkārtīgi neefektīvu sistēmu.
Otra lielā iniciatīva ir viss, kas saistīts ar satiksmes drošību. Es jau tikko minēju, šogad statistika ir nepielūdzama – 127 cilvēki ir gājuši bojā līdz šodienai un vairāk nekā 300 cilvēki ir smagi ievainoti. Tie ir vēl sliktāki dati nekā pagājušajā gadā visā gadā kopā. Līdz ar to šis būs ļoti, ļoti negatīvs gads, tāpēc mēs satiksmes drošību esam izvirzījuši kā vienu no lielākajām prioritātēm un strādāsim visos vektoros – gan attiecībā uz sodu politiku, gan attiecībā uz uzraudzību, uz investīcijām ceļu infrastruktūrā, novēršot dažādu veidu nedrošus kreisos pagriezienus, vēl vairāk ieviešot vidējā ātruma kontroli, aizsargājot satiksmes visneaizsargātākos dalībniekus, tai skaitā gājējus un velosipēdistus, protams, domājot arī par drošības kultūru, domājot par vadītāju iemaņām, domājot par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli... strādāt visos vektoros.
Tāpēc es lūdzu Saeimas deputātiem – lūdzu, atbalstiet Satiksmes ministrijas iniciatīvu šajā jomā! Un, pat ja konkrētajā likumā mēs nākam ar paaugstinātiem sodiem, tad, lūdzu, esiet pārliecināti, ka citos procesos mēs virzīsim... no visām dimensijām, lai šo asiņaino statistiku mēģinātu novērst.
Par sabiedriskā transporta sistēmu es jau minēju – dzelzceļa mugurkauls.
Pēdējais, ko es gribu pieminēt. Satiksmes nozare ģenerē 2,5 miljardus eksporta ieņēmumu, tas tradicionāli ir dzelzceļš un ostu ieņēmumi, kas ir gājuši, protams, mazumā, jo ir pazudis kādreizējais tranzīta modelis, bet tā ir arī aviācija, autopārvadājumi, tie ir arī IKT digitālie pakalpojumi, un kopumā tie ir 30 procenti no Latvijas pakalpojumu eksporta. Līdz ar to Latvijas satiksmes nozares eksporta konkurētspējas veicināšana un inovācijas – trīspusējās, četrpusējās sadarbības ieviešana – arī būs viena no manām prioritātēm, un šeit mēs runājam arī par šajā budžetā akcentēto attīstības motīvu.
Es jums garantēju, ka satiksmes nozarē mēs sēdināsim pie galda mūsu lielos eksportētājus, visas organizācijas, kas ir iesaistītas tādā paplašinātā satiksmes vērtību ķēdē, mēs aicināsim arī mūsu pētniecības un akadēmiskās institūcijas, meklēsim starptautiskos partnerus, kopīgi pieteiksimies Eiropas Savienības fondu programmās, kur mēs neesam bijuši pārlieku čakli un sekmīgi, un tādējādi dosim artavu arī kopējā Latvijas eksporta bilancē.
Liels paldies. Priecāšos par konstruktīviem priekšlikumiem arī turpmāk.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.
L. Liepiņa (LPV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Siliņas kundze! Ministri! Kolēģi! Ja politiķu, valsts amatpersonu un ierēdņu melus, nihilismu un aroganci mēs varētu pārdot par naudu, tad Latvija ātri vien kļūtu par vienu no bagātākajām valstīm Eiropā. Ja sirdsapziņas esamība būtu obligāta prasība valsts amatpersonām un ierēdņiem, tad Latvijā būtu uz pusi mazāk funkcionāru un sirdsapziņa kļūtu par pieprasītāko preci valstī. Un dažiem uz rindu pēc sirdsapziņas būtu jāiegādājas abonements.
Un te es domāju, Evika Siliņas kundze, jūsu valdības ārlietu ministru Krišjāni Kariņu, kurš acīmredzot ir atkal kaut kur aizlidojis, bet, ja nu viņam kaut kur būtu jālido, tad vispirmām kārtām – ārā no jūsu valdības, jo, manuprāt, viņš nav cienīgs būt viens no redzamiem mūsu tautas priekšstāvjiem.
Jūs te atnākat, smuki parunājat no tribīnes, un, ja mēs neietu ārā no šī nama, klausītos tikai sabiedriskos medijus, lasītu ierēdņu ziņojumus, nesatiktu cilvēkus, kas kaut kādā brīnumainā kārtā šad un tad līdz jums izlaužas, tad varētu pat likties, ka valstī viss ir kārtībā. Ir kāda sena paruna, kas saka: neklausies manos vārdos, skaties manos darbos. Un ko tad šie darbi mums rāda? Es parādīšu tikai par divām pēdējām dienām. Pateikšu trīs piemērus, kā šie mūsu darbi mums rāda... raudošus cilvēkus, ar asarām acīs... un aizdomājieties – trīs pavisam vienkāršas lietas.
Pirms divām dienām es biju lieciniece tam, kā bāriņtiesa tirdīja kādas piecu bērnu ģimenes vecākus un tirdīja tajā skaitā par to, ka vienam no bērniņiem ir divi caurumi zobos. Ziniet, es tur sēdēju... man likās, ka es no kauna vienkārši ielīdīšu zemē. Un tad es pajautāju: “Nopietni?” Vai tiešām, zinot to, kāda ir pieejamība bezmaksas bērnu zobārstniecībai, zinot to, ka konkrētajā pilsētā ilgu laiku vispār nebija pieejams bērnu zobārsts, mūsu varas pārstāvji uzdod šādus jautājumus daudzbērnu ģimenei, kura, es pieņemu, nav viena no bagātākajām mūsu valstī? Un viņi vēl atļaujas norādīt, ka esot pieejams arī maksas pakalpojums.
Kuru budžeta sadaļu jūs esat salabojuši par šo? Mums būs nākamajā gadā visiem bērniem pieejami bezmaksas zobārsti? Vai arī, iespējams, ģimenēm pabalsti tiks palielināti tādā mērā, lai varētu atļauties nodrošināt saviem bērniem zobārstu par maksu? Vai varbūt jūs esat budžetā nodrošinājuši abas pozīcijas? Un jūs zināt, ka kvotas ir beigušās un tās beidzas ļoti ātri šiem zobārstiem, tad nākas maksāt par vienu vizīti aptuveni 40 eiro, un tie pat nav griesti, tas ir tāds minimums, kas vecākiem ir jāsamaksā.
Ašeradena kungs, man sarēķināt, cik bezmaksas zobārstniecības kvotu privātajās lidmašīnās ir nolidojis Kariņš? Vai jūs pamēģināsiet to sarēķināt?
Otra lieta, ko es vēlos pieminēt un kas jau šodien tika pieminēta no šīs tribīnes. Vakar es piedalījos Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kurā ļoti emocionāli līdz jūsu sirdīm jau kuro reizi un jau kuro gadu mēģināja aizklauvēties mūžīgo bērnu mammas – Malda Caune, Žanna Prošina un Dzintra Graudiņa. Paldies šīm mammām, ka viņas nāk un stāsta atkal un atkal vienu un to pašu, vienu un to pašu.
Un šoreiz tas bija par to, lai mūžīgajiem bērniem pēc 18 gadu sasniegšanas pašreizējos pabalstus no 113,43 eiro palielinātu līdz 500 eiro. Tie, kas bija klāt, dzirdēja, bet tiem, kas nebija klāt, es pateikšu, cik patiesus vārdus šīs mammas mums veltīja. Zināt, ko viņas teica atklāti, jo viņām jau vairs nav, ko zaudēt, jo tā jau nav pirmā reize, kad viņas izjūt kaut kādas bailes pret šo varu? Viņas ļoti godīgi pateica, ka mēs esam tie, kas negrib redzēt ne viņas, ne viņu bērnus un ka mēs tikai solām un neko nedarām. Un vai tad tā nav?
Bērziņa kungs, jūs esat Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, un šīs kundzes bija arī jūsu komisijā. Un tas bijāt jūs, kurš šīm kundzēm pirms kāda laika solīja atzvanīt, satikties un uzklausīt. Ne jūs zvanījāt, ne jūs satikāties. Prom no acīm, un viss. Nekas vairs nav jādara, problēma atrisināta. (Starpsauciens.)
Vakar jūs visi, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi, šīm mammām solījāt, ka izdarīsiet visu, lai nauda tiktu paredzēta jau 2024. gadā, jo jūs prasīto naudu nosaucāt par mazu esam. Nav tik liela, lai nevarētu dabūt. Izdarīsiet? Vai līdzīgi kā Bērziņa kungs aizmirsīsiet?
Un vēl par šiem pašiem mūžīgajiem bērniem (Starpsauciens.)... To, ka es meloju vai kāds cits melo, jūs varēsiet mammām pēc tam pateikt. Man kaut kā gribas vairāk mammām ticēt nekā jums, Bērziņa kungs.
Vai jūs zināt, cik liela mūžīgajiem bērniem ir kompensācija par transporta izdevumiem? Un tie ir cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Zināt, kāda ir šī kompensācija gadā? Apgrūtināta pārvietošanās... tiem, kas nesaprot... dažreiz ir tā... ir cilvēki, kurus nevar pārvadāt vieglajās automašīnās, tur ir vajadzīgs speciālais transports. Kompensācija gadā ir 210 eiro!
Man atgādināt jums, Ašeradena kungs, par kādām summām un ar kādām lidmašīnām Kariņš pārvietojas? Nākamreiz, kad jums kādam ir jāparaksta kaut kādi papīri, es nezinu, kas... Citskovska kungam vai kādam citam... nu padomājiet vienkārši par to nesamērīgumu!
Saprotiet, tie cilvēki raud, viņi ir izmisumā. Pie kā viņiem iet? Jūs neviens viņus negribat ne redzēt, ne dzirdēt. Jūs, varas apskurbinātie, varat iebāzt savu ķepu valsts makā un pagrābt, kam un kad vien vēlaties un cik vēlaties. Un nu jau jūs esat sākuši arī nevienam neatskaitīties par to.
Kas notika Pieprasījumu komisijas sēdē, jūs nedzirdējāt? Ieslēdziet un paklausieties! Nevienam ne par ko nav jāatskaitās: ne – kur lido, ne – ar ko lido, ne – kāpēc lido. Tā nauda, kuru jūs izpļekarējat, nav jūsu, tā ir Latvijas tautas nauda, un jūs ar to nedrīkstat vienkārši tāpat rīkoties un darīt, ko un kā jūs gribat.
Man ir ļoti grūti runāt bez emocijām, bet es mēģināšu... lai gan nav jau, par ko pasmieties. Trešais punkts man vēl palicis. Es teicu, ka es pieminēšu trīs tādas mazas lietas.
Ziniet, mans tētis, kurš pirms 30 gadiem ieveda mani politikā un... par to, kādam jābūt patriotam valstī... viņš bija kolosāls dakteris, kurš cīnījās ar sistēmu jau padomju gados. Viņam bija tāds teiciens: drāž mūs kā Sidorova kazas. Un, ja man kāds liek pateikt, kā uzņēmējs jūtas Latvijā, tad – tieši tā arī jūtas. Jūs uzņēmējus visus šos gadu desmitus drāžat kā Sidorova kazas. Tiem, kas nesaprot, ko tas nozīmē, gan jau kāds izstāstīs, pajautājiet.
Par uzņēmējiem. Tā nauda, ko jūs tērējat un pļekarējat, ir uzņēmēju sūri grūti pelnīta. Tā ir pārmaksāta nodokļos, tajā skaitā augstajos elektrības rēķinos. Un te man būs jautājums Meļņa kungam: kā veicas ar palīdzību uzņēmējiem?
Atcerieties, Siliņas kundze, tanī dienā, kad tika apstiprināta jūsu valdība, es runāju no šīs tribīnes par uzņēmēju, kurš vēl līdz šai dienai... jau tad, bet vēl joprojām viņš turpina maksāt paaugstinātus tarifus par elektrību. Un par to, lai šo neizdevīgo līgumu lauztu, “Latvenergo” no viņa prasa soda sankcijās par līguma laušanu – soda sankcijās! – 517 tūkstošus eiro.
Meļņa kungs, jūs zināt šo gadījumu. Es jums sūtīju. 517 tūkstoši eiro – “Latvenergo” no mūsu valsts uzņēmējiem, no Latvijas uzņēmējiem. Un tas ir tikai viens uzņēmējs. Jūs esat aptrakuši?! Un tad jūs lielāties, cik jums “Latvenergo” ir iemaksājis budžetā... un tad jums liekas, ka jūs ar vieglu roku to varat tērēt? Padomājiet, ko jūs darāt! Kad jūs beidzot sāksiet domāt? Un... labi, par tām Kariņa lidmašīnām nav vairs ko...
Kamēr mēs te sēžam un pļāpājam par budžetu, cilvēki raksta... bet šis ir kaut kas, ko es vēlos jums nolasīt. Ziņa ir no Valmieras.
Es lasīšu. Raksta Dace no Valmieras novada Rūjienas: “Lūk, kas notiek Valmieras novadā: masveidā tiek likvidētas kultūras iestādes. Tiek likvidētas vietas, kur cilvēki sanāca dziedāt, dejot, spēlēt teātri un kopīgi pavadīt laiku. Daudziem šī bija vienīgā iespēja socializēties. Un pasakiet vēl, ka te kādu interesē cilvēki un tauta. Ka tik visu nolikvidēt un iznīdēt. Kā mēs varam cīnīties ar šīm BEZROBEŽĀM?” Vārds “bezrobežas” ir uzrakstīts ar lielajiem burtiem.
Vai Saeimā vispār notiekošo Valmieras novadā... jo tas notiek šodien... lēmums par šo likvidāciju... tur ir kādas 10 vai pat padsmit, man liekas, iestādes, kas tiek likvidētas. Cilvēki jautā: vai Saeimā zina par šo lēmumu? Tagad jūs zināt. Vai viņi zina, ka arī laukos dzīvo cilvēki? Tagad jūs zināt, ka arī laukos dzīvo cilvēki.
Beigās viņa atvainojas, ka patraucēja. Patiešām, piedodiet, ka arī es jūs patraucēju šajā vakara stundā.
Nobeigumā es vēlos teikt, ka šis būs kārtējais budžets, kas būs “klausies manos vārdos un neskaties uz maniem darbiem”, tādēļ es aicinu neatbalstīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.
A. Sprūds (aizsardzības ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru kabineta kolēģi! Cienījamās deputātes, godātie deputāti, Saeimas kolēģi! Tiešām prieks un pagodinājums būt šeit, Saeimā, un arī apmainīties ar domām par to, kas ir svarīgi mums visiem, – par drošību un aizsardzību. Tā kā šeit tika uzdoti vairāki jautājumi par aizsardzību, tad uzskatu par savu pienākumu nākt un pavisam īsi, kodolīgi uz šiem jautājumiem atbildēt.
Pirmām kārtām (mēs varam atkārtot) viena no prioritātēm šajā budžetā, protams, ir drošība – gan ārējā, gan iekšējā. Ja mēs skatāmies uz ārējo drošību, tad aizsardzības stiprināšana, nenoliedzami, ir viens no galvenajiem uzstādījumiem un, protams, tā sākas ar finansējumu. Lai uzreiz būtu skaidrs – šīs prioritātes īstenošana sākas ar finansējumu, bet noteikti nenoslēdzas ar finansējumu. Ja mēs skatāmies finansējumu, tad nākamajā gadā aizsardzības jomā tas ir nozīmīgs – viens miljards 128 miljoni 382 620.
Man uzreiz ir jāreflektē uz Krištopana kunga teikto par to, ka salīdzinājumā ar Igauniju faktiski finansējums ir ļoti līdzvērtīgs, respektīvi, šim finansējumam de facto nāk klāt vēl finansējums, kas ir tieši domāts drošības pasākumiem, šajā gadījumā pretgaisa aizsardzības sistēmai – 200 miljoni pie šīs summas, kas tika arī pieminēta, respektīvi, de facto nākamajā gadā Latvija aizsardzībai veltīs 2,8 procentus.
Tā kā mēs esam ļoti tuvi ar Igauniju... un var teikt, ka mēs esam kopumā ļoti tuvu tam galvgalim, kas domā par savu aizsardzību, un absolūti pamatoti. Bet vēlreiz – es domāju, ka arī kopumā jautājums ir vietā. Ja mēs runājam, piemēram, par pretmobilitātes pasākumiem, militārajām aktivitātēm, tad šeit būs nepieciešams vēl papildu finansējums jau vidējā termiņā.
Varbūt es šeit neatkārtošu, parlamentārais sekretārs Švinkas kungs jau izstāstīja, un es domāju, ka neiešu detaļās par tiem galvenajiem mērķiem, uzstādījumiem, kas ir, atkārtošu tādos lielos vilcienos: spējas, protams, gan cilvēku spējas un cilvēku kvalitatīvie, bet arī kvantitatīvie resursi, gan visas militārās spējas. Bet man uzreiz jāsaka: nenoliedzami, ir jāiet tehnoloģiju virzienā, un tas pakāpeniski arī tiek darīts un īstenots.
Otrs ir sabiedrības iesaiste. Mēs runājam par visaptverošu valsts aizsardzību, līdz ar to sabiedrības iesaiste šeit ir pīlārs, atslēga, bez tās mēs nevaram īstenot visaptverošu valsts aizsardzību. Skaidrs, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešana, pilnvērtīga paplašināšana, tai skaitā arī atlases principu ieviešana, būs, nenoliedzami, izaicinājums, kas jāīsteno. Valsts aizsardzības mācība, protams, arī ir nozīmīga, un mēs beidzot nākamajā gadā runāsim par obligātu priekšmetu skolās... kā nepieciešamu priekšmetu, lai arī mūsu jaunatne būtu sagatavota.
Arī tai skaitā sabiedrotie. Protams, visa infrastruktūras attīstība, Eiropas Savienības finansējuma piesaiste ir ļoti nozīmīga, un tie ir arī jauni akcenti, kas noteikti šeit var parādīties un parādīsies.
Kristovska kungs minēja vairākas nozīmīgas lietas. Viens ir caurspīdīgums. Absolūti... arī man kā “PROGRESĪVO” pārstāvim... es vienmēr esmu teicis: caurspīdība un caurskatāma atbildība ir tie pamatprincipi, kuriem ir jāseko. Tāpēc arī noteikti paldies par šīm idejām un ieteikumiem, un domāsim, kā mēs varam pilnveidot.
Bet uzreiz jāsaka pāris lietas. Budžeta plānošanā principā ir visi tie paši noteikumi, kas visām ministrijām, tā ka budžeta plānošanas principi ir ļoti, ļoti līdzvērtīgi. Jāsaka vēl, katru gadu mūs – aizsardzības jomu – kārtīgi izskata arī Valsts kontrole, tā ka šeit noteikti ir ņemti vērā Valsts kontroles ieteikumi. Papildus tam nāk arī NATO kritēriji, tā ka gluži vairs nevar atļauties ziedot naudu kaut kam, kam principā tas nav pēc nosacījuma domāts. Protams, arī NATO stingri skatās, lai tie procenti, ko mēs paši esam apņēmušies, tiek pilnvērtīgi īstenoti.
Mums bija arī ļoti vērtīga diskusija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tā ka šeit noteikti es varu teikt paldies arī komisijai par mijiedarbību, domu apmaiņu, arī par to, ka mums bija iespēja skaidri pastāstīt par tām jomām, instrumentiem un iniciatīvām, kas tiks īstenotas.
Protams, ir arī NBS attīstības plāns. Ne visas lietas ir publiski pieejamas, ne visas lietas tiks publiskotas, jo pilnīgi skaidrs, ka aizsardzības jomā ir arī sava sensitivitāte un tā nav tikai Latvijas prakse, tā ir Eiropas un NATO prakse kopumā.
Par inovācijām. Arī ļoti svarīgi, un tas nav tikai par inovācijām, tas lielā mērā... lai notiktu inovāciju pārnese arī uz tehnoloģiju ieviešanu. Arī šeit noteikti var iet detaļās par katru punktu. Ir grantu sistēma inovācijām, ir valsts pētījumu programma, kas ir domāta tieši inovācijām aizsardzības jomā, ir arī aizsardzības līdzfinansējums Eiropas Aizsardzības fonda pasākumiem. Pirms pagājušā gada mēs jau faktiski pievienojāmies NATO Inovāciju fondam, un arī tas tiek aktīvi iedarbināts, lai arī mūsu uzņēmumi, ne tikai pētniecības centri, spētu aktīvi iesaistīties. Tā ka inovācijas absolūti ir viens no atslēgas vārdiem, uzdevumiem, kas arī tiks darīts, lai mēs nonāktu pie modernām tehnoloģijām.
Noslēdzot es vēlreiz teikšu paldies par debatēm, kas mums ir bijušas. Un vēlreiz – es domāju, ka gan caurskatāmība, gan arī lielā mērā jaunie ieteikumi par to, kā virzīties, zināmā veidā ir dialektiku veidojoši. Bet vēlreiz jāatkārto, ka budžets nav pašmērķis, finanses nav pašmērķis. Mērķis ir izveidot drošu Latviju, stiprināt drošu Latviju, izveidot drošu, efektīvu aizsardzības sistēmu. Spējas, kas ir modernas, ar visaptverošu valsts aizsardzību, ar sabiedrības iesaisti, arī, protams, kopā ar mūsu sabiedrotajiem tā, lai mēs būtu viedi, moderni, efektīvi savā aizsardzībā, – tas ir mērķis. Un, protams, vienmēr ir lietas, kas ir pilnveidojamas, tāpēc arī šeit mums notiek diskusija. Bet mēs esam virzībā uz to, lai tiešām mēs šādu mērķi sasniegtu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies ministram.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Koalīcijas ministru runas – tā kā svaiga vēja brāzma, pareizi? Viss miegs pazūd, kad klausāmies. Man ļoti patika viena ministra teiktais, ka ir jāsper platāks solis, jāpalielina eksports. Es domāju, nu, kā, ļoti laba doma, lauki uzplauks, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, produktu eksports... Un es savā vientiesībā paskatījos – Polija, tāda netālu esoša zeme, gandrīz 40 miljoni, milzīgs tirgus. Izrādās, viņi pēc tirdzniecības apgrozījuma ir eksportējuši uz Latviju gandrīz četrreiz vairāk nekā mēs viņiem. Un es tā īsti nesaprotu, kā tad tā? Mēs gadu no gada aicinām, ka jāsper platāks solis.
Man iznāca divreiz būt Centrāleiropas ekonomikas forumā, pēdējoreiz – Lodzā. Un tur bija tikšanās ar Polijas Nacionālās bankas prezidentu, tāda neoficiāla tikšanās. Viņš teica: “Jūs, Baltijas valstis, nekad ar mums nekonkurēsiet. Kāpēc? Ja ir krīze un ja mūsu lauksaimniecības produkcijas eksports mazinās, tad centrālā banka pazemina zlota kursu par 5 procentiem. Jūsu, baltiešu, produkti paliek par 5 procentiem dārgāki, starpība ir 10 procenti, un, pat ja jūsu produkcija ir labāka, to neviens nepērk.” Vienkārši elementāri tiek atrisināts šis jautājums.
Es to saku tāpēc, ka 1. janvārī paiet 10 gadi kopš mūsu pievienošanās eirozonai – mēs pievienojāmies pilnīgi nesagatavoti šai eirozonai, un tagad mēs varam apkopot šos rezultātus. Es gribu drusciņ aizstāvēt valdības ministrus un tos, kas te izsaka pilnīgi nepārdomātus secinājumus par dārgiem lidojumiem.
Nu, kolēģi, iedomājieties, katrs lidojums palielina iekšzemes kopproduktu, mēs savā skopumā skatāmies kaut kādus “Google” datus, meklējam kaut kādu lētu, tādu nabaga, ubaga lidojumu, atrodam tur, nedod dievs, “Ryanair” par kaut kādiem 30 eiro, nu labi, par 350 eiro – ar “airBaltic”. IKP pieaug par 350 eiro, jo pieaugums... IKP pieaugums – tas ir saražotās produkcijas un pakalpojumu pieaugums, pareizi? Un tad atrodas godīgs ministrs un nopērk lidojumu par 35 tūkstošiem, un ar vienu rāvienu palielina Latvijas IKP šajā dienā 100 reizes. Sakiet, vai tam skopulim jādod Triju Zvaigžņu ordenis vai tam, kas palielina šo IKP? (Starpsauciens.) Tā ka es domāju, tas ir ļoti godīgi.
Bet, runājot par mūsu bilanci – 10 gadi, pievienojoties eirozonai. Es atcerējos interesantu lietu. Latvija ir maziņa. Ja mēs, teiksim, virtuāli iztēlojamies Latviju... vai latvieti, nu, viņš dzīvo vienistabas vai divistabu dzīvoklītī. Ja mēs salīdzinām ar grieķiem, kas iztērēja 300 miljardus savā krīzē, tad grieķi dzīvo, teiksim, tūkstoš kvadrātmetru mājā ar baseinu.
Un tad es atcerējos tādu... daudzi, kas ir vecāki, zina – Atmodas laikā katru nedēļu varēja redzēt televīzijas pārraidēs par tādu slavenu tīģeru dresētāju ģimeni Berberoviem. Viņi dzīvoja divistabu dzīvoklītī, un vannasistabā viņiem bija tīģeris. Un viņi to tīģeri baroja, un tad nu (toreiz erotiskās filmas nerādīja, nebija, ko skatīties) cilvēki skatījās, un beidzās visa tā lieta, ka tas tīģeris apēda... saplosīja to ģimeni. Un man Latvija atgādina tādu Berberovu ģimeni, kas dzīvo vienistabas dzīvoklī un kam vannasistabā ir tīģeris, kas... nu, nosacīti sauksim to par zaļo kursu, un tas prasa ēst visu laiku. Un tas tīģeris saka: “Šodien man vajag izmešu nodokli!”, un mēs visi tagad maksājam, tas nabaga latvietis tai vienistabas dzīvoklī baro tīģeri ar to izmešu nodokli. Kur tas nodoklis aiziet, neviens jau nezina. Kam tas ir un kur paliek? Bet visi tagad Latvijā samet: katrs, kas to malciņu kurinās, pirks izmešu nodokli.
Pēc kāda laika tas tīģeris saka: “Štrunts! No tā es nevaru paēst. Es gribu, lai jūs visās labākajās, skaistākajās vietās pretī kūrortiem jūrā saliekat betona pamatus vēja elektroģeneratoriem.” Mēs tagad betonēsim, teiksim, par miljardiem vēja ģeneratoriem pamatus, jo to prasa zaļais kurss.
Tīģeris saka: “Par maz. Es gribu, lai jūs izcērtat mežus.” Jo zinātnieki ir pierādījuši, ka vecie meži, saprotiet, ražo CO2. Un visi jau nelasa 5. klases bioloģijas grāmatu, ka ogļskābā gāze ir visa dzīvā pamatā. Viņi domā: “Kādas šausmas! Izcirtīsim mežus, un tur mums augs jaunie mežiņi... Un visu to CO2... un viņu tās prasības izpildīsim.”
Bet faktiski to jau nesaka, ka katru gadu veciem mežiem krīt lapas un pavasarī tās lapas aug, atkal vajag to CO2... un jaunam mežam 10 gados vispār nekas nenotiek. Bet galvenais ir tas, ka Bilam Geitsam... viņš ir uzpircis ļoti daudz kokrūpniecības pārstrādes kombinātu... (Starpsauciens.) Skaidrs, ka meži jāizcērt visā pasaulē, jo tad mums būs zili brīnumi un zaļi. Brīnumi būs zili, zaļi – nez vai.
Bet, ja nopietni, mums jau nav tikai Polija kā piemērs. Es domāju, ka mums ir jāskatās arī Latvijas vieta Eiropas Savienībā. Ja jūs paskatīsieties “Dienas Biznesā” salīdzinājumu, kas notiek ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar Indiju un Ķīnu, tad redzēsiet, ka atkal Latvijas atpalicība un Eiropas Savienības atpalicība no Amerikas Savienotajām Valstīm pieaug. Indija... šogad tās IKP tiek rēķināts ar 7 procentu pieaugumu, Ķīnas IKP tiek rēķināts pieaugums – 5 procenti. Eiropas Savienībai – vai nu 0, vai kaut kāds 1 procents būs, un mums – tas pats. Tātad katru gadu mūsu ekonomiskā atpalicība palielinās, un es teikšu, ka faktiski Latvijas atpalicība eirozonā ir ieprogrammēta. Atsaukšanās uz Igauniju ir lieka, jo Igaunijas ekonomika ir integrēta desmitreiz jaudīgākajā Somijas ekonomikā. Tās faktiski darbojas kā viena sistēma. Un mums būtu vairāk jāskatās, kas notiek Polijā.
IKP ir fikcija. Kāpēc es to teicu? Un kāpēc es pieminēju tos lidojumus? Nu, tas ir tāpat kā “Sadales tīkls” palielinās tarifu 10 reizes. IKP 10 reizes jau nepieaugs, bet uz papīra tas pieaug. Un uz papīra, ja mēs skatāmies, esam līdzīgi ar Poliju, bet, ja jūs aizbrauksiet uz Poliju, jūs redzēsiet, ka faktiski tā atpalicība jau ir divas vai trīs reizes... Ja jūs paskatīsieties, kādas ir šosejas, kādi ir tilti, kādas celtnes ir sabūvētas pavisam mazās pilsētiņās, kāda ir būvniecības noslodze, kāds ir eksports, kāda ir aizsardzības sistēma, ka iepērk “Patriot”, ka iepērk modernākās lidmašīnas, tad salīdzinoši varam rēķināt – divas trīs reizes... Bet nu IKP uz papīra ir ļoti labā stāvoklī. Faktiski es nevaru šeit nosodīt nevienu mūsu ministru, jo valdības ministri ir šīs sistēmas ķīlnieki.
Un gribu nobeigt visu šo ar aicinājumu, ka ir faktiski trīs lietas. Un te deputāte Matisone no APVIENOTĀ SARAKSTA pieminēja, ka faktiski ir tikai jāveicina uzņēmējdarbība un viss jau tiks atrisināts. Tās trīs lietas ir: mēreni nodokļi, atbalsts uzņēmējdarbībai un lēta enerģija.
Un tad padomāsim, vai valdība to spēj nodrošināt, jo Latvijā ir visi apstākļi, teiksim, ražot lētāko elektroenerģiju Eiropas Savienībā. Mums ir divas TEC, viena ražo 200–300 megavatu, otra – aptuveni 800–900, tātad kopā ar HES mēs varam 2 gigavatus gadā saražot, kas ir vairāk, nekā Latvijai vajadzīgs. Tātad Latvijai būtu jābūt lētākajai enerģijai Eiropas Savienībā, bet mums bija dārgākā, mums bija pieaugums. Plus mums ir kaut kas tāds, kas ir 10 reizes vērtīgāks enerģijas uzkrāšanā par “Tesla” baterijām, tā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kur divarpus gadus mēs varam iepumpēt gāzi praktiski par smieklīgām cenām. Tad, kad reizi gadā vai reizi divos gados ir viszemākās gāzes cenas, mēs varam piepumpēt tur divarpus gadiem. Kā gadījās, ka mums bija visaugstākās cenas Eiropas Savienībā? Kas par to bija atbildīgs? Tātad tur ir jādomā.
Tātad es domāju, ka mums visu laiku jāskatās kopumā, kas notiek ar Eiropas Savienību, mums ir jāskatās, kādā veidā... Un ja jau tas eiro būtu tik lielisks, tad dažās Vācijas federālajās zemēs nebūtu ieviesta vietējā valūta, ar ko apmaksā... teiksim, cilvēkiem ar maziem ienākumiem tiek apmaksāti transporta, veselības aizsardzības un komunālie pakalpojumi. Mums ir jādomā, kādā veidā tikt galā ar šo enerģijas politiku.
Un es aicinu – galvenais, mums ir jābūt ļoti skeptiskiem pret šiem zaļajiem kursiem, kas mums tiek uzspiesti, lai neiznāk tā (ko es novēlu valdībai), ka tas tīģeris... tāpat kā tas apēda to Berberovu ģimeni, tas apēdīs arī mūs.
Cerēsim, ka ir iesniegti priekšlikumi attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas jāveicina. Ja tiešām otrajā lasījumā šos priekšlikumus pieņemsim, tad mēs šo budžetu varam atbalstīt – gan opozīcija, gan pozīcija. Ja tie tiks noraidīti, tad, protams, mēs runāsim, vai vērts par to balsot.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamajam vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E. Smiltēns (AS).
Labvakar, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Augsti godātie ministri un ļoti cienījamās ministres! Es gribētu sākt ar pateicības vārdiem Ministru prezidentei Evikai Siliņai, jo, kad mēs balsojām par valdības apstiprināšanu, tad simboliski es uzdāvināju Džordža Orvela grāmatu “1984”. Man ir ļoti liela pateicība, jo premjeres kundze – uzskatāmi – ir šo grāmatu rūpīgi lasījusi un tā ir piemērota arī šī budžeta veidošanas kontekstā.
Paņemsim vienu piemēru. 12 procenti svaigiem augļiem un dārzeņiem. Jau vairākas nedēļas medijos tas tiek pasniegts kā liels sasniegums, taču paši lauksaimnieki ir ļoti lielā neizpratnē, jo iepriekš taču bija 5 procenti, bet mums visiem jāsaka, ka tas ir nodokļu samazinājums.
Mēs skatāmies uz šo budžetu, un katru gadu ir kāds īpašs nosaukums budžetam. Šogad tas tiek saukts par drošības un ilgtspējas budžetu. Paskatīsimies uz drošības komponenti. Man ir ļoti liels prieks tur redzēt aizsardzības resora risinājumus, un, es domāju, Sprūda kungs ir ļoti gandarīts par to. Bet ir kāds parāds, kas ir palicis neizdarīts, un es tiešām vēlos vērst visu uzmanību, ka tas bija Jaunās VIENOTĪBAS valdības... un Siliņas kundze bija šajās sanāksmēs klāt.
Tas gan bija Krišjāņa Kariņa solījums iekšlietu struktūru darbiniekiem. Mēs, tie, kas bijām tolaik, ļoti labi atceramies koalīcijas sanāksmi, kurā ar lielu prieku uztvērām to, ka tajā gadā ir paaugstinātas algas armijai un, visu cieņu, ir nepieciešams palielināt... Taču netika atrisināts jautājums ar Valsts robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Valsts policiju. Viens piemērs: Valsts policijā nekomplekts šobrīd ir 40 procenti. Es domāju, ka Kozlovska kungs to var apstiprināt. Un tā ir ļoti nopietna problēma. Lielā atšķirība starp armiju un iekšlietām noved pie tā, ka iekšlietu sistēma mums ir novājināta, bet šie drošības pīlāri nav viens no otra atdalāmi.
Tajā brīdī bija skaidrs solījums no vēl tā laika premjera Krišjāņa Kariņa, ka šis jautājums nekavējoties ir jāatrisina un ka, protams, to izdarīs budžetā, šajā budžetā, par kuru mēs lemjam šodien. Tas nav viegls solījums, jo trijos gados tas kopā maksā 239 miljonus eiro, un tie ir 79,5 miljoni eiro gadā, bet, ja to neizdara, tad mēs nevaram runāt par šo budžetu kā drošības budžetu. Un es ceru, ka Raimonds Bergmanis (es redzu, ka viņš ir pieteicies debatēs), Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs, šos skaitļus (viņam patīk matemātika) būs savilcis kopā un jums ļoti detalizēti izklāstīs, lai jūs saprastu situācijas nopietnību.
Nedaudz parunāsim par ilgtspēju. Skatoties šo budžetu, godīgi sakot... un arī runās nebija nekāda liela patosa – varbūt izņēmums ir ekonomikas ministrs Valaiņa kungs, viņam vienmēr izdodas –, jo nav tā vēriena un kopējā tvēruma, kas pēc būtības ir lielās problēmas, kuras būtu jāsāk risināt. Liela cerība bija pagājušogad. Es citēju: ““Valdība ir apņēmusies veicināt plašu ekonomisko transformāciju,” tā ceturtdien preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).” Tas ir 2022. gada 22. decembris. Tātad valdība nākamajā gadā ir apņēmusies veicināt plašu ekonomisko transformāciju.
2023. gada 6. novembris, nupat, burtiski pirms nedēļas: “Valdība un sociālie partneri apņemas nākamgad strādāt pie ekonomikas izaugsmes veicināšanas,” tā Ministru prezidente Evika Siliņa. Bet vienlaikus mēs Ministru prezidentes runā skaidri, tieši un nepārprotami dzirdējām, citēju: “Vajadzīgi ir lēmumi, nevis nepārliecināta mīņāšanās uz vietas.”
Tas, kur pazuda visi Jaunās Vienotības Krišjāņa Kariņa solījumi par plašu ekonomisko transformāciju, ir skaidrs. Būsim godīgi, viņš domās jau sen ir tālu prom no Latvijas, Briselē, un apcer privātas lidmašīnas iegādes iespējas vai vismaz vēl kādu nelielu ekskluzīvu lidojumu par 34 tūkstošiem eiro vienā virzienā.
Bet, kādēļ jaunā prezidenta koalīcija tikai nākamgad sāks darbu pie ekonomikas izaugsmes, vēl joprojām ir atvērts jautājums. Skatoties šīs divas lietas kopsakarā, varam redzēt milzu apetīti vienā pusē un pilnīgu bezatbildību otrā. Bet cerēsim, ka šis lielais izrāviens būs nākamgad.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, ministri, kolēģi! Man liekas, ir ļoti labi, ka mēs par budžetu runājam tieši šajā nedēļā. 11. novembris, pēc divām dienām būs 18. novembris. Kad spiedīsim tās pogas, mēs varētu padomāt, kā tad mēs jūtamies tai brīdī.
Ir interesanti pavērot, ka burtiski sešu mēnešu laikā Progresīvajiem vairs nav, ko teikt par budžetu tik daudz, jo burtiski pirms sešiem mēnešiem bija ļoti plašas, garas tādas... Bet šobrīd ir savādāka situācija un ir daudz, uz ko atsaukties, kā teica Šuvajeva kungs. Tiešām ģimenēm ir jābūt drošībā.
Valaiņa kungs teica par grāmatiņām un bildītēm, runājot par budžetu. Un šīs ir... grāmatiņas, bildītes, šīs ir Finanšu ministrijas bildītes, kur arī ir rakstīti šie vārdi “drošība un ilgtspējība”.
Man liekas, pirms četriem vai pieciem gadiem... pirms katrām vēlēšanām mēs runājām par drošību. Un tad es viena budžeta debatēs paņēmu un saskaitīju, cik reizes bija pieminēts vārds “drošība” tad, kad vēlēšanas bija beigušās. Vienpadsmit reizes šitik (Rāda ar pirkstiem.) biezā pakā. Vienpadsmit reizes! Un tur bija arī sociālā drošība, ekonomiskā drošība. Šodien es šo vārdu “drošība” dzirdu ļoti daudz. Daudzi šeit ir teikuši: “Lai tiešām tie nav vārdi, bet tie ir mūsu darbi!”
Un šis budžets saucas “Drošība un ilgtspēja”. Es ļoti vēlētos (lai gan Šmita kungs teica, ka nevajag dot budžetiem nosaukumus)... es to gribētu nosaukt, lai mēs ticētu, ka mēs tā varam nosaukt budžetu – “Ticība Latvijai”. Mēs ticam, ka ar šo budžetu būs labāk? Vai ar to, ko mēs darām, mēs palīdzam cilvēkiem noticēt tam, par ko atdeva dzīvību karavīri, cīnoties par mūsu valsts dibināšanu un Brīvības cīņās? Mēs ticam? Tā ticība viņiem maksāja augstāko cenu – viņu dzīvības. Vai mēs palīdzēsim noticēt tiem cilvēkiem, aizverot skolas mūsu valstī? Pieļauju, ka varbūt ir arī objektīvi iemesli... un solām, ka mums būs labāk, bet vai viņu ticība mūsu valstij pieaugs? Grūti teikt. Es ceru, ka pēc šī budžeta apspriešanas mēs aizdomāsimies par šiem vārdiem.
Ļoti labi arī Šuvajeva kungs teica: katrai prioritātei ir cena. Tas ir oficiāli... šis ir oficiāls dokuments, izdrukāts no Finanšu ministrijas, un mēs to saucam par drošības un ilgtspējas budžetu.
Un es rēķināju... Arī Ministru prezidente savā uzstāšanās reizē teica par STEM jomām, kas ir svarīgas. Sabiedrība jau dzird šo vārdu secību, un droši vien a priori daudzi cilvēki domā, ka tāda arī ir tā prioritāšu secība. Šīs trīs prioritātes, kas ir minētas, no papildus... būšu godīgs... no iespējamās papildus piešķirtās naudas, veselībai – 275 miljoni, izglītībai – 120 miljoni, iekšējai un ārējai drošībai – 91,9 miljoni. Es visādi mēģināju rēķināt, grūti sanāk... bet lai tā būtu, sauksim to par drošības un ilgtspējas...
Ja mēs runājam par iekšējo drošību, par to, ka mēs daudz esam atvēlējuši iekšējai drošībai, tad arī šinī pašā bilžu grāmatā ( es nezinu, kā to varētu nosaukt) ir skaidri norādīts, ka nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi... Iekšlietu ministrijas atbildības jomā papildus kopā ir 31,3 miljoni. Skatāmies tālāk – drošība taču ir pirmajā vietā! –, labklājībai ir vairāk – 31,5 papildus... papildus, lai būtu godīgi, un satiksmei – 38. Rēķinu, kā gribu, nekādi nesanāk, ka iekšējai drošībai papildus ir atvēlēts lielākais atbalsts. Bet Ministru prezidente precīzi arī norādīja, ka nevar to deķi plēst uz visām pusēm, katram ir jāizvēlas... bet tad esam godīgi un sakām, kā mums veicas ar šiem skaitļiem un palīdzību drošībai.
Kā jau arī iepriekšējie runātāji teica, Smiltēna kungs teica, tad ļoti vienkārši skaitļi, kas liecina par to, vai mēs ejam pareizajā virzienā un vai mēs varēsim realizēt to, ko mēs esam ierakstījuši (šinī gadījumā – šī koalīcija un arī iepriekšējā valdība ierakstīja) par šiem 2,5 procentiem iekšējai drošībai un sabiedrības kārtībai 2026. gadā.
Es rēķināšu... Esmu lūdzis arī no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, no Finanšu ministrijas skaidrojumu, kas tad tajā ietilpst, no kurienes tie cipari veidojas un vai 2026. gadā mēs tiešām sasniegsim šos skaitļus. Bet, runājot par to, vai iekšlietas var attīstīties, tad, kā jau Smiltēna kungs teica... Man ir šie skaitļi, un es tos šeit arī nosaukšu, jo daudzi jau domā: priekš kam tā opozīcija šodien runā? Šis viss paliks, varbūt ne televīzijā, jo televīzijas nav, varbūt kāds neizgriezīs priekš sociālajiem tīkliem, bet vēsturē tas paliks. Cilvēki lasīs šīs stenogrammas pēc 10, pēc 50 gadiem, tie, kas tic šai valstij, lasīs šo, un tad viņi droši vien jautās: kāpēc tā?
Aizsardzības jomā ir uzstādījums, vadlīnijas no NATO puses – 50 procenti... ne vairāk kā 50 procenti – atlīdzībai, 30 procenti – uzturēšanai un 20 procenti – attīstībai, taču šobrīd aizsardzības jomā nākamajam gadam atlīdzībām ir atvēlēti 38 procenti, 2025. gadā tie būs 36 procenti no kopējā Aizsardzības ministrijas budžeta, un 2026. gadā tie būs 33 procenti no kopējā Aizsardzības ministrijas budžeta. Un tagad... lai tas paliek vēsturei. Kā tad īstenībā ir ar šo iekšējo drošību?
Valsts policija. Atlīdzībām no tās kopējā budžeta 2024. gadā – 73,86 procenti, 2025. – 81... aiz komata... procenti, un 2026. gadā – 82 procenti.
Valsts robežsardze. Nākamajā gadā – 79,96 procenti... un tad, ieklausieties!... 2025. gadā – 87,03 procenti aiziet atlīdzībām, 2026. gadā – tikpat.
Bet tas vēl nav viss, skaistākais mums vēl ir priekšā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Kā jau es teicu, šis budžets... te daudz runāja, cik veiksmīgi ir izdevies tik īsā laikā mainīt šīs prioritātes, izlabot tās kļūdas, ko bija pieļāvusi iepriekšējā valdība, bet tāda sajūta, ka nekā daudz jau tur nav. Varbūt kaut kā pamainīja šādus tādus skaitļus un prioritātes, ko bija ielikusi jau savos nākotnes plānos iepriekšējā valdība. Jo sevišķi sanāk tas, ko es dzirdēju arī no Smiltēna kunga, – kaut kā pazuda prioritāte... no tās iekšējās drošības.
Lūk, skaitļi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu: 2024. gadā – 53,57, viss liekas... vai, cik labi, viss iet pareizajā virzienā! Un, lūk, 2025. gadā ir skaitlis... 92,98 procenti no kopējā budžeta aiziet atlīdzībām. Es nekļūdījos – 92,98 procenti! Un 2026. gadā – 93,33 procenti aiziet atlīdzībām. Un tad ir jautājums – kā tad viņi varēs attīstīties? Kā tad mēs iegūsim tos 2,5 procentus 2026. gadā, ja šobrīd, es pieļauju, Iekšlietu ministrijai ir daudz lielāks budžets (“daudz” nebūs pareizākais vārds) nekā Tieslietu ministrijai... kur kopā mēs arī skaitām šos visus izdevumus iekšējai drošībai... tad 2024. gadā – 1,35 procenti no IKP valsts pamatfunkciju īstenošanai (kopējā summa ir lielāka, bet tieši pamatfunkcijām – 1,35), 2025. gadā – 1,05 procenti pamatfunkciju veikšanai, un 2026. gadā – 0,96 procenti no IKP!
Es sajūtu, ka Tieslietu ministrijā būs vairāk nekā 1,5 procenti no IKP, lai mēs, saskaitot kopā, iegūtu šos 2,5 procentus. Varbūt es atkal kaut kā matemātiski kļūdos, es nezinu. Es ceru, ka es saņemšu atbildi un varēšu padalīties arī komisijā, kā tad mēs iegūstam šo skaitli un kā mēs rūpējamies par iekšējo drošību.
Noslēgumā es gribu teikt pavisam vienkāršus vārdus – par ticību.
Vai mēs ticam tam, ko mēs lasām, vai mēs ticam tam, ko mums ar savu dzīvību ir uzticējuši mūsu priekšteči, radinieki, vecāki, lai mēs nosargātu to visu? Mums ir dažādi pētījumi. Un man ir aicinājums veikt arī tādu pētījumu... es nezinu, var jau būt, ka tāds ir noticis... nupat mēs lasījām par “Bolt” dažādām lietām, ka ir jāizpēta, bet varbūt mums vajadzētu izpētīt, cik karoga mastu un cik karogu šajā gadā ir iegādājušies Latvijas pilsoņi. Viņiem ir grūti. Jauna ģimene pusotru gadu ar banku mēģina sarunāt, lai viņi varētu uzbūvēt šeit māju. Viņiem nedod aizdevumu, bet viņi cīnās un vēl tic Latvijai, un viņi būvē šeit māju. Un es ceru, ka viņiem būs arī savs karoga masts un karogs, jo viņi vēl tic Latvijai.
Tāpēc nobeigumā es novēlu mums visiem turpināt ticēt Latvijai tā, kā ticēja gan strēlnieki, gan karavīri, kuriem varbūt nebija ieroču, nebija zābaku, nebija patronu, bet viņiem bija griba, ticība Latvijai, ko viņi ir novēlējuši mums. Lai mums pietiek spēka! Jo īstenībā dzimtene un māte ir tikai viena.
Šobrīd es neatbalstīšu šo budžetu, bet es ticu (ko teica arī Šuvajeva kungs), ka viņi iedziļināsies un ieklausīsies opozīcijas iesniegtajos priekšlikumos, kur mēs iesniegsim... šos 239 miljonus... ja ne nākamajā gadā, tad, iespējams, no 2025. gada palīdzēsim... iekšējai drošībai.
Es ticu, ka jūs ieklausīsieties mūsos un dzīvosiet ar tādu pašu ticību, kā dzīvoja mūsu karavīri, kas izcīnīja mums Latviju un dāvāja iespēju rūpēties par to.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.
I. Mūrniece (NA).
Cienītā priekšsēdētāja! Prezidij! Ministru prezidente! Valdības kolēģi! Saeimas deputāti! Šodien jūsu laiku ilgi neaizkavēšu, ir jau vēla vakara stunda... tomēr debates par valsts budžetu pirmajā lasījumā.
Nav mums lāga izjūtas par šo budžetu, ko izstrādājusi Siliņas kundzes vadītā valdība, un, es domāju, šī nelāgā izjūta ir ne tikai mums, opozīcijai, bet arī koalīcijai. Nav patosa, un nav Latvijas nākotnes vīzijas. Budžeta projekts ir veids, kādā mēs veidojam Latviju, un budžeta projektā gribētos redzēt, kādai tad ir jābūt Latvijai nākamgad, kādai ir jābūt Latvijai trīs gadu periodā un kādai ir jābūt Latvijai ilgākā, vismaz 10 nākamo gadu, periodā, bet šos mērķus mēs šajā budžeta projektā neredzam.
Labi, var teikt, ka šī valdība tapa zināmā steigā, ar konkrētām prioritātēm. Diemžēl tas bija simptomātiski – ministru kandidāti tika nosaukti pēdējā brīdī, un, pat apstiprinot Evikas Siliņas kundzes vadīto valdību, reti kurš no ministriem nāca šeit, Saeimas tribīnē, lai izklāstītu savu vīziju, savu redzējumu gan par ministrijas prioritātēm, gan par valdības darbu kopumā.
Tāpēc šodien es saku paldies Siliņas kundzei, paldies visiem ministriem, kuri ir šeit un kuri nāca šeit, Saeimas tribīnē, lai runātu par to, ko viņi grib izdarīt un kā viņi redz Latvijas valsts attīstību. Tā ir viena lieta. Tomēr kopējās vīzijas, kolēģi, nav.
Man nav sevišķa prieka šeit pirmssvētku laikā par to runāt un nav sevišķa prieka kritizēt valdību vēl valdības saudzēšanas laikā. Jā, 100 dienas vēl nav pagājušas, bet budžets ir jāpieņem. Gribu teikt tā: man ir izjūta, ka vienai daļai jauno ministru savas prioritātes vēl nav skaidras, tāpēc ir šī iekšējā nedrošība, tāpēc arī vienmēr nav atbilžu uz jautājumiem... ko teikt un kā plānot tālāko darbu.
Otra lieta. Alberts Bels, kurš balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu (saņēma arī Ministru kabineta balvu), reiz, runājot par tādu ieilgušu nelaimi ar mūsu valdībām – par vīzijas trūkumu... šo vīzijas veidošanu, kuras nav, kur katrs ministrs mēģina savu nākotnes Latvijas vīziju radīt, kā nu viņš to prot, teica, ka valdības darbs viņam atgādinot bērnu pulciņu, kura priekšā ir izbērtas kukurūzas pārslas, un no šīm kukurūzas pārslām bērni mēģina salikt skaistu bildi. Nesanāk. Nesanāk! Siliņas kundze, es jums novēlu vispirms veidot Latvijas valsts vīziju, tad arī budžeta projekts būs mērķis, kādā veidā uz šo Latvijas valsti iet. Mēs gribam, lai mums sanāktu, mēs gribam, lai valdībām sanāktu, tāpēc ka tā ir mūsu kopīgā Latvija, mēs gribam dzīvot Latvijā.
Novēlu valdības ministriem un arī Ministru prezidentei cieņu pret savu tautu, cieņu pret nodokļu maksātājiem. Nevar būt tā, ka kaut ko pasludina par slepenu vai neapspriežamu. Tas ir elementāras cieņas trūkums pret vēlētājiem. Es nerunāšu par tādām lietām kā labas pārvaldības principi. Tam ir jābūt pašsaprotamam.
Tāpēc šajā pirmssvētku laikā novēlēsim to, lai mums izdodas, un radīsim Latvijas nākotnes vīziju, lai nebūtu tā, ka katra valdība, katrs ministrs airē savā virzienā un valdības ministri visi kopā mēģina salikt vārdu “Latvija” no kukurūzas pārslām, bet nesanāk. Darīsim tā, lai mums sanāktu!
Pēc budžeta pieņemšanas, es neizslēdzu... jā, arī šim budžetam būs diezgan nopietni grozījumi. Ir jārada vīzija, ilgtspējīga vīzija, ar kuras palīdzību mēs varēsim ne tikai panākt Igauniju un Lietuvu, bet panākt arī savas pašcieņas atjaunošanos un panākt, lai mēs būtu vismaz vidējos rādītājos... salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Paldies vēlreiz ministriem, kuri ir šeit, paldies ministriem, kuri nāca Saeimas tribīnē un skaidroja savu pozīciju. Citādi ir tā, ka deputāti spriež, bet ministri klusē, un tas neatbilst ne labai pārvaldībai, ne arī saprātīgai politikai.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.
A. Šlesers (LPV).
Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamā premjerministre! Man ir piecas minūtes, man ir maz laika. Arī Latvijai ir maz laika. Kamēr mēs sēžam, turpinās parakstu vākšana par šīs Saeimas atlaišanu.
Bet lietas būtība ir šāda: izskan viedokļi, cik labs vai slikts ir šis budžets. Es pateikšu atklāti: šis budžets nav ne labāks, ne sliktāks par iepriekšējo. Tad, kad valdībā bija APVIENOTAIS SARAKSTS ar nacionāļiem, viņi stāstīja, cik viss ir labi; zaļzemnieki un PROGRESĪVIE teica, cik viss ir slikti. Samainījās vietām – praktiski tas pats teksts, tikai izpildītāji pamainījušies.
Kas attiecas uz būtību... tātad tas, ko es šodien sajutu, klausoties debatētājus, – visi runā: iedosim naudu tam, tam, tam. Nav naudas Latvijai vispār! Šajā budžetā ir 1,7 miljardi... tiek ņemts aizņēmums. Ārējais Latvijas parāds palielināsies praktiski līdz 20 miljardiem. Pagājušajā budžetā bija apmēram divi miljardi, tagad nedaudz mazāk, bet redzēsim no kopīgās ekonomiskās situācijas, kā valsts ekonomika attīstīsies.
Jautājums: ko mēs varam darīt? Es aicinu pirmām kārtām premjeri un finanšu ministru – jūs esat divi atslēgas cilvēki valdībā: rīkojieties ātri! Šodien mani pozitīvi pārsteidza gan Valainis, gan Briškens. Viņiem vismaz acīs kaut kāda dzirksts deg, viņi kaut ko grib izdarīt. Lieciet viņiem... lai viņi strādā! Kļūdas, protams, būs. Piemēram, organizēt vienu valdības sēdi katru nedēļu, lai vismaz pieci investīciju projekti tiek nolikti uz galda. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai jāsāk kaut ko darīt. Un šajā gadījumā nav runa – vietējie, ārvalstu, svarīgi, lai investīcijas nāk Latvijā.
Kādā veidā palielināt eksportu? Ja gadījumā kāds lidināsies ar privāto lidmašīnu, lai noslēgtu miljardu līgumus, lūdzu, lidojiet kaut vai ar lielo boingu! Bet, ja tā ir tāda papļāpāšana, jo Latvija jau neko neietekmē... piedalās tikšanās... ir naudas tērēšana. Tas ir ļoti svarīgi. Man kā opozīcijas partijas pārstāvim šodien ir ļoti skaidri... jums pateikt... mēs jau varam šeit viens otram kaut kādā veidā... saspēles taisīt, bet cilvēki, kas klausās šīs debates, cilvēki, kas gaida rezultātu, grib, lai kaut kas mainās, lai mēs tiešām nebūtu pēdējā vietā. Un reāli laika nav.
Atlaidīs Saeimu vai neatlaidīs – tas ir vēlētāju ziņā. Bet valdībai vajadzētu strādāt jau praktiski no pirmās dienas, kad budžets tiek pieņemts. Budžets nav ideāls. Jautājums: kas šajā budžetā būs ietverts iekšā – kādi darbi vai kādi nedarbi?
Piemēram, Gauss pateica, ka jāpērk 30 lidmašīnas. Nezinu, bija lēmums pieņemts, nebija. Kā jūs pārfinansēsiet iepriekšējos kredītus “airBaltic”, nezinu. Bet es personīgi uzskatu, ka tas ir pareizs lēmums. Jo biznesā ir tā: divu veikalu atvēršana finansē trešo veikalu. Tas ir princips. Jaunu lidmašīnu iegāde, jaunu reisu atvēršana “airBaltic” iedos vairāk naudas. Līdz ar to ar jaunām lidmašīnām mēs palielināsim ieņēmumus. Varbūt tas ir viens veids, kā ne tikai izvilkt “airBaltic” no problēmām, bet... vairāk tūristus. Viesnīcas ir tukšas, restorāni veras ciet, cilvēki brauc prom. Ir jābūt signālam. Līdz ar to “airBaltic” attīstība ir atbalstāma.
Vienlaikus ir ārkārtīgi svarīgi... tas, ko es nedzirdēju šodien no ministriem, – privātā partnerība. Pieņemiet lēmumu būvēt automaģistrāles! Kāpēc Lietuvā, Igaunijā ir? Privātā partnerība var sastrukturēt finanses valstī tā, ka nauda plūdīs iekšā un reāli sāksies reāli būvdarbi. Nav runa tikai par “Via Baltica”, runa ir par apvedceļiem. Runa ir par to pašu projektu, kas... ko tagad mērs Ķirsis varētu pacelt, tātad Brīvības ielas dublieris, jo atkal ir parādījušies lielie sastrēgumi. Darba ir ļoti daudz.
Bet nobeigumā tas, ko es gribētu teikt šajā pēdējā minūtē. Tieciet galā ar skandināvu bankām! Ja jūs neesat spējīgi pieņemt demonopolizācijas likumu, kur kādai bankai jāaiziet, lai jauna banka atnāktu, tiecieties ar vadību, ar īpašniekiem un piespiediet viņus sākt finansēt mūsu ekonomiku vismaz Igaunijas un Lietuvas līmenī.
Godājamie kolēģi, tas, ko es mēģinu pateikt šajās pāris minūtēs, ir tas... jums jādara katru dienu... lai ministri strādā. Un pēdējais, ko es jums novēlu: ja kāds ministrs nestrādā, metiet ārā uzreiz, neaizstājamu cilvēku nav. Jums šodien valdībā jau ir ministri, kurus vajadzētu atlaist. Tā ka rīkojieties.
Mēs šodien balsosim “pret”, bet mēs atbalstīsim visus smagos lēmumus (Starpsaucieni.)...
Sēdes vadītāja. Laiks.
A. Šlesers. Jā, paldies. (Aplausi. Starpsaucieni: “Urā!”)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Debates slēdzu.
Un vārds vēl Jānim Reira kungam. Komisijas vārdā ir, ko piebilst? (Dep. J. Reira starpsauciens.) Nav.
___
Tad mums ir jābalso par katra likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.
Un sākam ar likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”, pirmais lasījums.
Tā, kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi pirmajam lasījumam grozījumus Sporta likumā.
Lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet termiņu likumprojekta izskatīšanai... otrajā lasījumā un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Tātad pirmais. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17. novembris – līdz pulksten 16.00. Kolēģi, atgādināšu, ka rīt ir pirmssvētku darbdiena, līdz ar to darbdiena beidzas pulksten 16.00. Un otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstām.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” pirmajam lasījumam.
Lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – 17. novembra pulksten 16.00. Otrais lasījums – 7. decembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Kolēģi, lūgums apstiprināt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.
Kolēģi, komisija ir izskatījusi un sagatavojusi apstiprināšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
Komisija ir balsojusi “par”.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembris.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.
Lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Piekrītam.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Reira kungs, mums ir likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”.
J. Reirs. Atvainojos.
Arī šo likumprojektu mēs izskatījām un atbalstījām.
Lūgums Saeimai atbalstīt likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – līdz 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – ārkārtas sēdē 7. decembrī... kārtējā sēdē, es atvainojos, – 7. decembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums.
Kolēģi, neatkārtošu likumprojekta nosaukumu, tikai teikšu, ka esam izskatījuši un sagatavojuši izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā. Esam atbalstījuši.
Lūgums arī jums atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Nākamais likumprojekts...
J. Reirs. Priekšlikumi.
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, jā! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam un izskatīšana Saeimas sēdē.
J. Reirs. Kolēģi, tātad kā iepriekšējiem likumprojektiem arī šim ir lūgums priekšlikumus sniegt līdz 17. novembra pulksten 16.00. Un lūgums par izskatīšanas datumu noteikt 7. decembri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, tātad strādājam ar dokumentu Nr. 400/Lp14. – “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā un atbalstījusi.
Un lūgums arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – līdz 17. novembra pulksten 16.00, un otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.
Kolēģi, esam sagatavojuši izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Komisija, izvērtējot šo likumprojektu, to atbalstīja un lūdz arī Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumu termiņš – 17. novembra pulksten 16.00, un otrais lasījums ir 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, esam sagatavojuši likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, izskatījuši komisijā, atbalstījuši.
Lūgums arī Saeimai atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Paldies par vienprātīgu atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17. novembra pulksten 16.00. Otrais lasījums – 7. decembris.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Komisija ir izskatījusi, sagatavojusi izskatīšanai plenārsēdē.
Komisija ir balsojusi “par”.
Lūgums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – līdz 17. novembra pulksten 16.00. Otrais lasījums – 7. decembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 404/Lp14 – “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
Komisija ir izskatījusi likumprojektu, atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Termiņš priekšlikumiem – līdz 17. novembra pulksten 16.00. Otrais lasījums – 7. decembris.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.
Komisija ir izskatījusi likumprojektu, sagatavojusi to izskatīšanai Saeimā un atbalstījusi.
Lūgums arī Saeimai atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – līdz 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.
Kolēģi, tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu, izskatījusi to un atbalstījusi.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – līdz 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.
Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi vienbalsīgi.
Lūgums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi otrajam lasījumam – līdz 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Komisija ir sagatavojusi likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā un atbalstījusi to.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – līdz 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, pirmais lasījums.
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Komisija to ir sagatavojusi, izskatījusi un atbalstījusi.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Priekšlikumi – līdz 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā. Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Tātad priekšlikumu iesniegšana līdz 17. novembra pulksten 16.00 un otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, pirmais lasījums.
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā. Nobalsojusi “par”.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
___
Nākamais likumprojekts – “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”, pirmais lasījums.
Komisija ir izskatījusi valdības iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”, atbalstījusi to un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 42, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Reirs. Man it kā būtu jārunā divas minūtes, lai tieši pulksten 19.00 beigtos, bet laikam es nevarēšu...
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 17. novembra pulksten 16.00, otrais lasījums – Saeimas sēdē 7. decembrī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.
___
Nākamais – “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2024. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.
J. Reirs (JV).
Kolēģi, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu). Šī forma ir ļoti līdzīga kā iepriekšējai Saeimai, jau vairākus gadus darbojas šī forma. Un iesniegšanas kārtība palīdz deputātiem iesniegt visus priekšlikumus atbilstoši likumam. Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo iesniegšanas formu un kārtību un nolēma atbalstīt, un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo iesniegšanas kārtību (formu), kas ir pievienota.
Un lūgums pieturēties pie šīs formas, lai gan darbiniekiem būtu vieglāk apkopot rezultātus, gan arī (Starpsauciens.) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pēc tam (Dep. E. Smiltēns: “Vēl reģistrācija...”) būtu labāk strādāt. (Starpsauciens.)
Kolēģi, komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo formu... šo iesniegšanas kārtību. (Smiekli.) Lūgums balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2024. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Kolēģi, paldies. (Dep. J. Reirs: “Paldies.”) Līdz ar to esam izskatījuši visu šīs dienas ārkārtas sēdes darba kārtību.
Paldies visiem par izturību (Aplausi. Starpsauciens: “Vuhū!”), paldies visiem par darbu. Paldies Ministru prezidentei par izturību un to, ka esat ar mums līdz galam. Paldies Ašeradena kungam, paldies visiem ministriem. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kā vienmēr – vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Pauze.)
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi, paliekam vēl vietās!
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu mirklīti!
J. Grasbergs. Ir reģistrējušies 92 deputāti, nav reģistrējušies 8 (Starpsauciens: “Uzvārdus!”): Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Artūrs Butāns, Mārcis Jencītis, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Edgars Putra un Jānis Reirs. (Starpsaucieni.)
___
Sēdes vadītāja. Kolēģi, pasludinu šī gada 16. novembra ārkārtas sēdi par slēgtu.
Satura rādītājs
Par procedūru
Par 2024. gada budžeta likumprojektu paketi
- Ziņo - dep. J. Reirs
(Dok. Nr. 1389, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 394/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1390, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 395/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1391, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 396/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1392, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 397/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1393, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 398/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1394, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 399/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1395, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 400/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1396, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 401/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1397, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 402/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1398, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 403/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1399, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 404/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1400, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 405/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1401, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 406/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1402, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 407/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1403, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 408/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1404, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 409/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1405, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 410/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1406, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 427/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1437, 1481)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (Nr. 430/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1447, 1481)
2024. gada budžeta likumprojektu pieņemšana 1. lasījumā
- Debates - Ministru prezidente E. Siliņa
- finanšu ministrs A. Ašeradens
Paziņojums
- Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
- Debašu turpinājums - dep. E. Tavars
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
- Debašu turpinājums - dep. A. Kulbergs
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
- Debašu turpinājums - izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
- ekonomikas ministrs V. Valainis
- satiksmes ministrs K. Briškens
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 393/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1389, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 394/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1390, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 395/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1391, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 396/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1392, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 397/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1393, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 398/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1394, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 399/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1395, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 400/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1396, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 401/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1397, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (Nr. 402/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1398, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 403/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1399, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 404/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1400, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 405/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1401, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 406/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1402, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 407/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1403, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 408/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1404, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 409/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1405, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 410/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1406, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 427/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1437, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (Nr. 430/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1447, 1481)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2024. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 378/Lm14) (Dok. Nr. 1482)
- Ziņo - dep. J. Reirs
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
Balsojumi
Datums: 16.11.23 09:07 Balsojums 1
Par - 56, pret - 29, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sporta likumā (393/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:08 Balsojums 2
Par - 55, pret - 29, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Enerģētikas likumā (394/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:08 Balsojums 3
Par - 56, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:09 Balsojums 4
Par - 55, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:09 Balsojums 5
Par - 57, pret - 28, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:10 Balsojums 6
Par - 58, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (398/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:10 Balsojums 7
Par - 58, pret - 29, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (399/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:11 Balsojums 8
Par - 57, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (400/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:11 Balsojums 9
Par - 58, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:12 Balsojums 10
Par - 78, pret - 13, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (402/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:12 Balsojums 11
Par - 59, pret - 29, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:13 Balsojums 12
Par - 58, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:13 Balsojums 13
Par - 59, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:14 Balsojums 14
Par - 57, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (406/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:14 Balsojums 15
Par - 58, pret - 29, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (407/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:15 Balsojums 16
Par - 59, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (408/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:15 Balsojums 17
Par - 59, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:16 Balsojums 18
Par - 58, pret - 30, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (410/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:16 Balsojums 19
Par - 77, pret - 12, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (427/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 09:17 Balsojums 20
Par - 58, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 10:25 Balsojums 21
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 16.11.23 12:29 Balsojums 22
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 16.11.23 14:58 Balsojums 23
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 16.11.23 16:52 Balsojums 24
Par - 62, pret - 14, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz darba kārtības punktu izskatīšanai
Datums: 16.11.23 18:38 Balsojums 25
Par - 63, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (393/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:39 Balsojums 26
Par - 64, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (394/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:40 Balsojums 27
Par - 64, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:40 Balsojums 28
Par - 64, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:41 Balsojums 29
Par - 53, pret - 35, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:43 Balsojums 30
Par - 64, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (398/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:44 Balsojums 31
Par - 53, pret - 35, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (399/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:45 Balsojums 32
Par - 65, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (400/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:46 Balsojums 33
Par - 65, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:47 Balsojums 34
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (402/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:48 Balsojums 35
Par - 62, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:49 Balsojums 36
Par - 63, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:50 Balsojums 37
Par - 63, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:51 Balsojums 38
Par - 64, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (406/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:52 Balsojums 39
Par - 71, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (407/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:53 Balsojums 40
Par - 64, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (408/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:54 Balsojums 41
Par - 65, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:55 Balsojums 42
Par - 64, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (410/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:56 Balsojums 43
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (427/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 18:57 Balsojums 44
Par - 53, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 1.lasījums
Datums: 16.11.23 19:00 Balsojums 45
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2024. gada valsts budžeta likumprojektu paketei (378/Lm14)
Datums: 16.11.23 19:00 Balsojums 46
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes video translācija
16.11.2023. | 09.00 | 11.00 | 13.30 | 15.30 |