Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas deviņpadsmitā sēde
2023. gada 6. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labdien! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 6. decembra kārtējo sēdi.

Kā vienmēr sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu “Par valsts kontroliera iecelšanu”. Juridiskā komisija lūdz iekļaut šo jautājumu sēdes darba kārtībā aiz darba kārtības 1. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Tātad darba kārtības 1. punkts – lēmuma projekts “Par Ata Labuča ievēlēšanu par balsu skaitītāju”. Frakcijas vārdā lēmuma projektu iesniedzis deputāts Edmunds Jurēvics.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ata Labuča ievēlēšanu par balsu skaitītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par valsts kontroliera iecelšanu”.

Godātie deputāti! Valsts kontroliera amatam ir izvirzīts viens kandidāts, un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 26. panta pirmajā daļā noteiktajam balsošana par kandidātu notiek atklāti ar vēlēšanu zīmēm. Vēlos jūs informēt, ka kandidāts uzskatāms par ievēlētu, ja atbilstoši Satversmes 23. un 24. pantā noteiktajam balsošanā piedalās vismaz puse Saeimas deputātu un kandidāts ieguvis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija šodien, 6. decembrī, izskatīja ar Saeimas Prezidija 27. novembra lēmumu tai nodoto priekšlikumu par 14. Saeimas deputātu iesniegto valsts kontroliera amata kandidātu Edgaru Korčaginu.

Juridiskā komisija uzklausīja valsts kontroliera amata kandidāta Edgara Korčagina sniegto informāciju par līdzšinējo darbu, gūto pieredzi un sasniegumiem Valsts kontroles padomes locekļa un Piektā revīzijas departamenta direktora amatā, kā arī par turpmāk veicamajiem darbiem Valsts kontrolē.

Edgars Korčagins Valsts kontrolē ir nostrādājis kopumā nepilnus astoņus gadus, un liekas, ka ļoti daudzi deputāti, kas ir strādājuši pašvaldībās, ar pozitīvu vārdu atceras Valsts kontroles veiktās revīzijas pašvaldībās. Šo darbu virzīja un vadīja Korčagina kungs. (Jums ir iespēja ar sīkāku informāciju par Korčagina kunga izglītību un darba pieredzi iepazīties šī darba kārtības punkta pielikumā Saeimas mājaslapā.)

Juridiskā komisija izvērtēja, vai valsts kontroliera amata kandidāts atbilst Valsts kontroles likuma 30. pantā noteiktajām valsts kontroliera amata prasībām, un konstatēja, ka Edgars Korčagins atbilst Valsts kontroles likumā noteiktajām amata prasībām, kā arī vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par Edgara Korčagina iecelšanu par valsts kontrolieri.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam deputāti par izvirzīto amata kandidātu drīkst debatēt.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Baire.

V. Baire (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien mēs lemjam par Valsts kontroles nākotni. Valsts kontrole jau ilgstoši ir pierādījusi sevi kā godprātīgs, atbildīgs un rūpīgs publiskā sektora partneris. Tā ir arī starptautiski augstu novērtēta revīzijas iestāde. Mēs, deputāti, redzam un atzinīgi vērtējam Valsts kontroles izaugsmi un attīstību, pilnveidojot revīzijas procesus, pārvirzot fokusu uz lietderības jautājumiem, kā arī stiprinot sadarbību ar tiesībsargājošām iestādēm.

Uzsākot jaunu darbības posmu nākamā valsts kontroliera vadībā, gribētos teikt dažus vārdus ceļamaizei. Atzinīgi vērtējama ir Valsts kontroles prioritāšu attīstība, arvien lielāku uzmanību pievēršot tieši lietderības revīzijām. Patiesi, to rezultātā sniegtajiem ieteikumiem ir vislielākā ilgtermiņa vērtība. Lietderības izvērtēšana palīdz sistēmiski uzlabot publiskā sektora sniegumu tajās jomās, kurās ir visvairāk izaicinājumu. Lai Valsts kontroles revīzijas panāktu vēl lielāku ietekmi, mēs aicinām papildus ieteikumiem gatavot arī labās un sliktās pieredzes prakses apkopojumus. Tas ļaus valsts iestādēm un pašvaldībām gan mācīties no citu pieļautajām kļūdām, gan arī pārņemt procesus un risinājumus, kuri jau veiksmīgi tiek izmantoti citās iestādēs. Šāda pieeja sekmētu revīziju rezultātu ilgtspēju, tā efektivizētu publiskā sektora darbu, ļaujot nevis radīt no jauna, bet vienkārši pārņemt labo praksi, visbeidzot – tā stiprinātu Valsts kontroles kā padomdevēja un konsultanta lomu valsts pārvaldē.

Tāpat mēs aicinām izvērtēt, vai risku novērtējumā un tēmu izvēlē Valsts kontrole var vairāk iesaistīt sabiedrību un partnerus, tādā veidā identificējot sabiedrībai nozīmīgākās revīziju tēmas.

Cienījamie kolēģi, pirms balsojuma par valsts kontroliera iecelšanu es gribu teikt dažus vārdus par izvirzīto amata kandidātu Edgaru Korčaginu. Korčagina kungs ir pieredzējis Valsts kontroles profesionālis, ar kuru daudziem no mums ir bijusi iespēja iepazīties dažādos formātos pēdējo gadu laikā. Strādājot Valsts kontroles padomes sastāvā, Korčagina kungs ir konsekventi pierādījis sevi kā uz sadarbību un attīstību vērsts augsta līmeņa vadītājs.

Korčagina kungs ir iepazīstinājis mūsu frakciju arī ar savu turpmāko vīziju Valsts kontroles attīstībai. Viņa sniegtais redzējums, piemēram, par nepieciešamību lielākus resursus veltīt lietderības jautājumiem, par fokusēšanos uz sasniedzamo rezultātu, nevis procesu, lielā mērā atbilst sabiedrības gaidām attiecībā uz Valsts kontroles darbību nākotnē. Jāpiebilst, ka ļoti pozitīvi vērtēts ir Korčagina kunga ierosinājums stiprināt sadarbību arī ar Saeimu.

Kolēģi, frakcijas vārdā aicinu atbalstīt Edgaru Korčaginu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es Edgaru Korčaginu pazīstu kā profesionāli, kā talantīgu un godprātīgu cilvēku, kas ir godprātīgi pildījis savus pienākumus Valsts kontrolē līdz šim... turklāt atsaucīgu, kas nāk runāt par lietām, un mums bija arī iespēja APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijā diskutēt.

Es domāju, ka ir viens labs jautājums, ko mēs varētu nodot ceļamaizei, uzsākot darbu jau kā Valsts kontroles vadītājam, kam ir jāstrādā sabiedrības interesēs, jārūpējas par to, lai tiktu ievēroti likumi, it sevišķi attiecībā uz valsts naudas izšķērdēšanas novēršanu. Šobrīd ir pacēlies... skandāls par Krišjāņa Kariņa lidojumiem. Tātad – kādi ir fakti? Kopā 37 lidojumi (Starpsauciens: “Kur ir sakars?” Zālē troksnis.), kopējās izmaksas – 1,36 miljoni, no kuriem dārgākais lidojums ir Rīga–Brisele – 65 tūkstoši eiro.

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, mēs šobrīd runājam par valsts kontroliera iecelšanu. (Starpsaucieni: “Lai runā! Lai runā!”)

E. Smiltēns. Es domāju, ka piezīme bija nevietā, bet es nedrīkstu iebilst Saeimas priekšsēdētājai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

Tāpēc es gribu izmantot iespēju arī atgādināt to, ko par šo ir teicis Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tieši vēršot akcentu uz Valsts kontroles pilnvarām. Prezidents uzsver, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ iespējai izmantot speciālos un privātos reisus ir jābūt, bet vai tas nav pārvērties par praksi, kur vairs netiek vērtēts nedz samērīgums, nedz izdevīgāki varianti?

Līdz ar to, Korčagina kungs, jums ir nopietns, svarīgs uzdevums pierādīt to, ka jūs patiesi spējat aizstāvēt sabiedrības intereses arī šai jautājumā... būt nevis tikai koalīcijas ievēlētam Valsts kontroles vadītājam, bet visas Latvijas Republikas Saeimas ievēlētam, kas pēc būtības, detalizēti rūpējas par valsts naudas samērīgu, lietderīgu izmantošanu. Veiksmi jums!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par lidmašīnām vai par hokeju, es gribu runāt (Aplausi.)... par to lēmumu, kas mums ir priekšā (Starpsauciens.), tas ir, par valsts kontroliera iecelšanu.

Tiem, kas ir darbojušies publiskajā sektorā, visticamāk, ar Korčagina kungu ir bijusi saskare, jo īpaši tiem, kas ir strādājuši pašvaldībās, jo viņš vadīja “pašvaldību departamentu”, un viņiem ir skaidrs, ka ar Valsts kontroli šajā departamentā Korčagina kunga vadībā veidojās sadarbība, nevis saskare, jo tie nebija vienpusēji uzstādījumi vai skološana, vai mācīšana, tā bija sadarbība, tie bija argumentēti viedokļi un argumentētu faktu un viedokļu apmaiņa, kas vienmēr noveda pie konstruktīva un sakarīga gala lēmuma.

Es domāju, ka tieši tādai ir jābūt rītdienas Valsts kontrolei, kas ir vērsta uz sadarbību, un šis ir īstais cilvēks, lai Valsts kontrole pēc būtības būtu tāda, kas nevis dzenā centus, bet ir vērsta uz sadarbību, uz loģiku un uz valsts interesēm.

Aicinu balsot “par” Edgaru Korčaginu kā nākamo valsts kontrolieri. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Vispirms es gribu teikt dažus vārdus par Edgaru Korčaginu, var teikt, kolēģi Edgaru Korčaginu tikai no citas institūcijas. Te, es saprotu, ļoti daudzi ir sadarbojušies no pašvaldību puses, bet es esmu kā bijusī Konkurences padomes vadītāja astoņus gadus ļoti cieši sadarbojusies ar Valsts kontroli. Mūsu institūcija ir bijusi tā, kas vienmēr uzskatīja, ka tas, ko dara Valsts kontrole, ir tiešām ļoti vajadzīgs, un nevienu brīdi mums nav bijis tā, ka mēs baidāmies, jo mēs tiešām centāmies darīt tā, kā tam ir jābūt, un šajā ziņā parasti mums nebija nekādu īpašu pārmetumu, mēs bijām sabiedrotie.

Es esmu redzējusi Valsts kontroles vadītājus, sākot ar Ingunu Sudrabu, tad bija Elita Krūmiņa, Rolands Irklis, un tagad mēs vēlēsim jaunu valsts kontrolieri. Es gribu teikt tā: viena lieta – šī ir tiešām ļoti sakārtota iestāde, Valsts kontrole ir ļoti sakārtota iestāde. Tādā ziņā ienākt no ārpuses, kā saka, “jaunām asinīm” droši vien nebūtu grūti sakārtotā iestādē, bet tur tomēr ir grūti dabūt cilvēku, kas nav strādājis šajā iestādē, saprastu, kas tad ir vajadzīgs, lai būtu uzlabojumi. Jo, dod dievs, kaut būtu daudz tādu valsts pārvaldes iestāžu kā Valsts kontrole.

Un te es gribu pateikt, ka Korčagina kungam priekšā noteikti ir būtiski izaicinājumi, jo droši vien Valsts kontrole jāved uz tādu jaunu līmeni. Mēs jau esam dzirdējuši arī iepriekš: cik ilgi jūs tērēsiet savus resursus valsts iestāžu, ministriju finanšu revīzijām, kur, patiesību sakot, katru gadu revidenti strādā un ministriju finansisti, grāmatveži jau saprot, kur ir problēmas. Tas beidzot droši vien jāskatās kaut kādā veidā plašāk, nevis katru gadu kaut kādu noteiktu ministriju skaitu... Manuprāt, zināmā mērā tas jau ir kļuvis par diezgan nelietderīgu pasākumu, jo ministrijās jau zina, ko nedrīkst darīt... varbūt ir kaut kādas nianses. To vajag mazlietiņ efektivizēt.

Kas ir liela problēma, kas ir izaicinājums, es domāju, Korčagina kungam, ja tiks ievēlēts? Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma tālāk attīstība vai piemērošana, lai beidzot amatpersonas tiešām saņemtu ne tikai ieteikumus, kā uzlabot darbību, bet reāli būtu arī kāds tik preventīvs līdzeklis kā sods, ja notikusi izšķērdēšana, kaut kādas nelikumīgas darbības vai kaut kādu finanšu resursu zagšana, un tā tālāk. Man šķiet, Valsts kontrolei jāattīsta šīs darbības, lai varētu strādāt ar pierādījumu iegūšanu, pierādījumu izvērtēšanu, lai varētu būt pamatojums, ko sniegt tālāk tiesībsargājošās iestādēs, prokuratūrā.

Ko es gribu teikt nobeigumā. Jā, man ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Korčagina kungu, un es esmu ļoti pateicīga, ka Korčagina kungs... Valsts kontrole vienmēr bijusi atbalstoša, mēs tiešām bijām sabiedrotie, kad mums kaut kādā veidā bija jāsauc pie atbildības publiskas personas, ja tās nepamatoti iesaistījās uzņēmējdarbībā, ja tās kropļoja konkurenci... un arī tas regulējums, kas tapa Konkurences likumā, – konkurences neitralitāte, kas ir pienākums valsts... pašvaldībām, to kapitālsabiedrībām neizmantot sev dotās publiskās priekšrocības, negraut konkurences vidi... un es esmu bijusi tiešām ļoti pateicīga Valsts kontrolei, ka tā bija spēcīgs atbalsts, spēcīgs sabiedrotais situācijā, kad ļoti daudzi nesaprata ne mūs, Konkurences padomi, ne arī Valsts kontroli un domāja: nu ko jūs tur ņematies, tas ir tik labi, ka ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, kas var tur paņemt visu savās rokās, gan jau viņi kaut kā sakārtos.

Tā ka es novēlu Korčagina kungam, ja tiks ievēlēts par valsts kontrolieri, turpināt strādāt tikpat godīgi, atbildīgi kā līdz šim un domāt, lai Valsts kontroli, kas ir ļoti sakārtota iestāde, novest... tomēr jaunā, augstākā līmenī, lai mēs zinātu, ka tie, kas ir vainīgi, saņems pelnītu sodu un neiztiks tikai ar ieteikumu ieviešanu kaut kādos ilgtermiņos, patiesību sakot, kas arī neko būtiski nemainīs valsts un pašvaldību iestādēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamais Korčagina kungs! Mums bija iespēja tikties ar Korčagina kungu mūsu frakcijā un uzklausīt viņa redzējumu par darāmo Valsts kontrolē. Vienlaicīgi es varu arī izteikt gandarījumu, ka viņš atstāja pietiekami labu iespaidu uz mūsu frakciju.

Bet tas, ko es vēlos teikt, – šodien, kad mēs skatījām jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā saistībā ar privatizācijas sertifikātiem, es uzdevu vienu jautājumu Ekonomikas ministrijas pārstāvim: cik tad īsti izmaksā šī iestāde, lai mēs to uzturētu, jo Privatizācijas aģentūras it kā vairs nav, ir uzlikts jauns nosaukums, un tā pilda kaut kādas funkcijas, un šīs iestādes pārstāvis... no Ekonomikas ministrijas nevarēja atbildēt, kādi tad ir patiesie izdevumi.

Kāpēc es šo jautājumu gribu šodien pacelt? Tāpēc, ka, runājot ar Korčagina kungu, kad es teicu, ka valstij ir daudz iestāžu, kuras veic vienas un tās pašas funkcijas, piemēram, Nekustamo īpašuma aģentūra un bijusī Privatizācijas aģentūra... vienu no tām likvidējot un nododot funkcijas otrai, atbrīvojas viena ēka, cilvēki tiek atbrīvoti, būtu mazāk jāmaksā par apkuri, par elektrību... Korčagina kungs teica, ka ir piecas iestādes, kurām ir vienādas funkcijas – tātad ieklausieties! – piecas iestādes, kuras dara praktiski vienu un to pašu. Ja no piecām iestādēm varētu izveidot vienu iestādi, nevis apvienojot, bet nododot funkcijas, papildu līdzekļus, varbūt tiem, kas strādās tajā vienā iestādē, varētu arī vairāk maksāt. Es uzskatu, ka tas būtu pareizs solis. Es gribētu, Korčagina kungs, sagaidīt no jums iniciatīvu gan par šo, gan par citiem jautājumiem, nevis gaidīt, kad jums jārevidē, jākontrolē kaut kas, kas jau ir noticis.

Šie ieteikumi par funkciju dublēšanos ir ļoti svarīgi, jo skaidrs ir tas, ka šeit sēž dažādas partijas: vienas ir bijušas pozīcijā, tagad tās ir opozīcijā; partijas, kas bija opozīcijā, tagad ir pozīcijā. Un viņi sēž... tā ka dzīve viņiem ir ļoti labi sakārtojusies, bet šīs piecas iestādes turpina apēst ļoti lielus līdzekļus un resursus, pildot vienas un tās pašas funkcijas, un, ja mēs varētu sākt reālas reformas...

Es teikšu tā, ka... Kariņa kā premjera vairs nav, bet Jaunā VIENOTĪBA turpina vadīt valsti, Siliņa ir premjere, kurai vēl tā kā 100 dienas laikam nav pagājušas, bet nākamo budžetu nevar stādīt, vienkārši kaut ko mēģinot likt klāt, un jums arī nesanāks, tāpēc ka inflācija tagad mums ir mazāka, lielā mērā daudz ko... jūs glābj šī inflācija. Tad, kad lielie ienākumi nāca caur sociālo nodokli jeb... PVN, tad jūs tos pārdalījāt kā salaveči, tagad, kad inflācija mazināsies, nebūs jau tik daudz, ko pārdalīt. Un IKP arī samazināsies.

Viss nav tik vienkārši un rožaini. Līdz ar to ir jāskatās, kā reformēt valsts pārvaldi, un nevajag uztraukties, ka kādi ierēdņi paliks bez darba. Labi ierēdņi nekad nepaliks bez darba, viņi atradīs darbu privātajā sektorā... jo tieši privātais sektors ir tas, kas ģenerē ienākumus, kurus pēc tam mēs attiecīgi pārdalām pensionāriem un valsts sektorā strādājošajiem.

Līdz ar to es aicinu Valsts kontroli rīkoties drosmīgi un jauno kontrolieri – nākt ar šīm iniciatīvām. Protams, galavārds būs Saeimai, valdībai, bet nāciet ar šīm idejām un informējiet arī opozīciju, jo – par ko ir runa? Kā uzlabot valsts pārvaldi. Ja Igaunijā uz Igaunijas iedzīvotāju skaitu valsts pārvaldē ir par vienu trešdaļu mazāk cilvēku, tā saucamo balto apkaklīšu, un viņu vidējā alga ir krietni lielāka nekā pie mums... un viņu ienākumi budžetā ir lielāki nekā Latvijā neskatoties uz to, ka mums ir par vienu trešdaļu vairāk cilvēku... tad darāmā ir daudz. Tā ka aicinu rīkoties.

Mēs šodien izteiksim jums uzticību un balsosim, un ceru, ka jūs ar svaigu... skatienu palīdzēsiet politiķiem veikt šīs nepatīkamās reformas, jo ļoti bieži ir svarīgi, ka iniciatīva nāk no malas, un es domāju, ka Valsts kontrole varētu būt pareizā iestāde, kas nāktu ar šīm iniciatīvām. Lai jums veicas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa. Nav...

Debates slēdzu.

Lūdzu balsu skaitītāju pārstāvi informēt deputātus par to, kādā veidā notiks balsošana.

Ingmār Līdaka, lūdzu!

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi, ļoti vienkārši – viens krustiņš pareizajā vietā... Un ātri nesolu skaitīt, jo šodien četriem balsu skaitītājiem būs jāveic septiņu darbs.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Gaidām, kad varēsim sākt balsot.

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas.

Vārds balsu skaitītāju pārstāvim Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 18 – par balsošanas rezultātiem, ievēlējot valsts kontrolieri.

2023. gada 6. decembrī Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr. 16.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegta 91 vēlēšanu zīme.

Sabojātu un nomainītu zīmju nav.

Dzēstas atlikušās 19 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme.

Par derīgu atzīta 91 vēlēšanu zīme.

Nederīgu vēlēšanu zīmju nav.

Par kandidātu Edgaru Korčaginu nodotās balsis: par – 90, pret – 1.

Tātad par valsts kontrolieri ievēlēts Edgars Korčagins.

Apsveicam! (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Daigai Mieriņai no 2024. gada 8. janvāra līdz 11. janvārim”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Daigai Mieriņai no 2024. gada 8. janvāra līdz 11. janvārim! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

___

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Edmunda Zivtiņa, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova, Edgara Tavara un Raivja Dzintara iesniegumu, kurā viņi lūdz turpināt Saeimas 2023. gada 6. decembra kārtējo sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi.

Darba kārtībā – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā. Priekšlikums skar to, ka anulēt deputāta mandātu Centrālās vēlēšanu komisijas vietā var Ministru kabinets.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 2. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 3. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ja mēs skatām esošo redakciju, dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs sēdes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē. Kādas ir izmaiņas? Pirmkārt, ir konkretizēts – kārtējās sēdēs. Šeit varēja būt esošā redakcija – ārkārtas sēdēs, bet jaunā redakcija – tikai kārtējās sēdēs. Nākamais ir... viena redakcija, ka... vairs nav trīs sēdes pēc kārtas, bet, ja trīs mēnešu laikā ir vairāk nekā puse no sēdēm. Šis jautājums ir atbalstīts. Tāds risinājums ir atbalstīts no komisijas.

Un kādas ir galvenās izmaiņas? CVK vietā ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tās ir galvenās izmaiņas.

Un vēl – kad es teicu par deputātes Mieriņas priekšlikumu... kāpēc – daļēji? Tāpēc, ka šeit mēs rakstām, ka... ja tajā laikā, kad nav attaisnojoša iemesla, nenotiek sēde, tikai tad var izskatīt. Un šeit es gribu pievērst jūsu uzmanību: vai dome var anulēt mandātu vai ministrs. Arī ir šis vārds “var” atšķirībā no iepriekšējās – pirmā lasījuma – redakcijas, kur ir CVK... un CVK nebija šis vārds “var”.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Tas ir viss. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 9, atturas – 8. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pašvaldību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir sagatavots arī likumprojekts “Grozījumi Pašvaldību likumā” otrajam, galīgajam, lasījumam.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

1., 2. un 3. priekšlikums skata samazinājumu no... mazā kvoruma – no vienas piektās daļas uz vienu trešo daļu.

1. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 2. – deputāta Mitrevica priekšlikums skan: vismaz trešā daļa. Es runāju par kvorumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – deputāta Burova tāds pats priekšlikums.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tehniski grozījumi pēc Juridiskā biroja ierosinājuma. Tiek precizēts likuma teksts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī redakcionāls precizējums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls precizējums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts nākamajā – 9. – priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. priekšlikums. Faktiski arī ir redakcionāli precizējumi.

Šeit es gribu pievērst uzmanību tam, kādus jautājumus neskata tā saucamais mazais kvorums. Un šeit gribu pateikt, ka mazais kvorums – viena trešā daļa – nevar būt tā, ka sēde “satiekas” ar mazo kvorumu un pirmais, ko viņi izdara, – viņi atbrīvo esošo domes priekšsēdētāju, kas nepiedalās darbā. Nē, tādu iespēju nav, tāpēc ka likumā par pašvaldībām ir skaidri un gaiši rakstīts, ka domes priekšsēdētāju vai viņa vietniekus var iecelt vai atbrīvot vairākums no deputātu sastāva, tas ir, no visiem ievēlētajiem deputātiem. Tāpēc šobrīd šeit šis punkts nedarbojas. Un šeit ir aprakstīti zināmi ierobežojumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un pēdējais – 10. – deputāta Sprindžuka priekšlikums. Nav atbalstīts. Mēs par to runājām, bet juridiski, no Satversmes viedokļa, tas nav iespējams. Ideja ir skaidra un saprotama, par ko mēs runājām dažās komisijas sēdēs, ņemot vērā, ka deputāti... un precedents mums ir – šobrīd boikotē, ignorē sēdes... tad atlaist domi, liegt viņiem iespēju piedalīties nākamajās vēlēšanās. Par šo ir deputāta Sprindžuka priekšlikuma būtība. Es saprotu, viņš turpinās pamatot savu ideju.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Jā, mana priekšlikuma būtība ir kāpināt deputāta atbildību, jo tas, ko mēs redzam šobrīd Rēzeknē... un šādi gadījumi ir bijuši arī citur, piemēram, Rīgā, ka, deputātiem apzināti sabotējot sēdes, dome nonāk līdz rīcības nespējai... un mums jāsaprot, ka demokrātiskā valstī pašvaldībām domes darba apturēšana nozīmē vienu: nav, kas pieņem lēmumus, ir apdraudēti pašvaldības pakalpojumi, un, ja vēl tas notiek situācijā, kad pašvaldībai ir maksātnespēja, tad šie riski ir pavisam īsti, jo nav naudas un nav, kas lemj, nav, kas varētu arī grozīt budžetu.

Mana priekšlikuma būtība bija – jā, deputātiem ir tiesības rīkoties tā, kā viņi rīkojas, bet, ja viņi demokrātiskās tiesības pārstāvēt iedzīvotājus paši izgāž, tad ir jābūt sodam, ir jābūt nodarījumam. Līdz ar to priekšlikuma būtība ir, ka tie, kuri ir bijuši pie vainas domes atsaukšanai (kas būtu Saeimas darbs)... viņi līdz ar to zaudē savu iespēju – tiesības piedalīties nākamā sasaukuma vēlēšanās.

Runāju ar juristiem. Jā, ir argumenti, vai mēs varam sodīt – par nākamo sasaukumu –, bet es gribu vēlreiz teikt, ka mums tiešām būtu jādomā nevis par to, kā nodrošināt vairākumu caur mazākumu... manuprāt, tas ir nepareizs virziens. Pat ja mēs atbalstījām iepriekšējo likumprojektu par pašvaldības deputāta statusu, tomēr pareizāk būtu kāpināt atbildību tiem deputātiem, kas ir ievēlēti, īpaši, ja pašvaldība ir maksātnespējas situācijā. Tā, manuprāt, ir pilnīgi nenormāla situācija, un mums kā demokrātijai būtu jādomā, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Cienījamie deputāti, visi priekšlikumi ir izskatīti. Es gribu pateikt paldies komisijai, paldies ministrijai par sadarbību un lūdzu balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – 6. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 367/Lp14.

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus, izskatījusi tos un piedāvā likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē.

1. – deputāta Butāna kunga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 54, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Es atvainojos!

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Diezgan daudz jau esam runājuši no savas puses par to, ka valdībai šobrīd būtu vairāk jāreaģē un jāspēj paņemt vairāk no banku virspeļņas, no nepamatoti rekordlielās peļņas. Tā kā tas netiek darīts vai, pareizāk sakot, mūsuprāt, tiek darīts nepilnvērtīgi, tad aicinājums ir ar otru mehānismu, un otrs mehānisms ir atbalsts hipotekāro kredītu maksātājiem – mēs sniegtu lielāku atbalstu, vismaz šeit paietu soli tuvāk sabiedrībai un soli tālāk no banku interesēm.

Šis priekšlikums paredz procentu maksājumu atbalstu noteikt 50 procentu apmērā. Šobrīd kopējais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir 30 procenti. Vēršu jūsu uzmanību, ka pirmajā lasījumā komisija atbalstīja 50 procentus, bet pēc tam atbalsts tika samazināts. Argumentācija par labu 30 procentiem bija (ko es sadzirdēju no kolēģiem), ka tas būtu Eiropā aptuveni vidējais, mēs sasniegtu vidējo atbalsta līmeni maksājumu ziņā, bet, paskatoties Eiropas Centrālās bankas datus, mēs redzam, ka Latvija ir trijniekā starp banku likmēm – mums ir dārgākās likmes – un maksātspēja ir starp zemākajām Eiropas Savienībā. Dzīves dārdzība... produktu, pakalpojumu cenas pret atalgojuma līmeni... ir starp dārgākajām. Līdz ar to, manuprāt, ir nesamērīgi šajos apstākļos tēmēt uz tādu vidusmēra atbalstu, kas rezultātā nesanāk vidusmēra atbalsts, sanāk zem vidējā Eiropā. Tāpēc šis priekšlikums paredz atgriezties pie tā, ko mēs runājām pirmajā lasījumā, šie 50 procenti būtu samērīgi.

Man vēl bija priekšlikumi arī par atbalstu ģimenēm ar bērniem, kur Nacionālā apvienība uzskatīja, ka tas primāri ir vajadzīgs ģimenēm, kurām ir vairāki hipotekārie kredīti. Jāsaka paldies kolēģiem, ka šajā kopējā priekšlikumā tas faktiski ir atrisināts, tāpēc šos priekšlikumus mēs atsaucām. Visas ģimenes, kurām atsevišķs... kredīts nepārsniegs 250 tūkstošus, saņems atbalstu, bet jautājums – cik liels tas atbalsts būs?

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai atbalsta apmērs būtu samērīgs un adekvāts tam, kāda šobrīd ir dzīves dārdzība Latvijā. Tāpēc aicinu, kolēģi, atbalstīt šo redakciju – par 50 procentiem no procentu maksājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Jāatzīst, šis likumprojekts ir ļoti interesants un pretrunīgs, jo katrā no lasījumiem šeit, Saeimā, tas ieguva citu apveidu, tika būtiski koriģēts, un katra no šīm redakcijām bija pavisam savādāka. Rodas jautājums: kur šis projekts tika rediģēts, kuri ir šīs idejas autori, jo ne Saeimā, ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā darbs pie šī projekta jaunajām redakcijām reāli nenotika.

Kolēģi no opozīcijas to ieraudzīja tikai tajā brīdī, kad to skatīja... un tas man atgādina (tieši koalīcijas darbs pie šī likumprojekta) latviešu tautas pasaku ar nosaukumu “Čiks”. Īsumā – par ko ir šī pasaka? Kungs brauc ar karieti, kariete salūst, kalējs karieti saremontē... sataisa, un viņš prasa par to vienu dālderi. Kungs samaksā un nodomā: ļoti liela summa, es arī varētu būt labs kalējs un pelnīt milzum daudz naudas. Jā, kungs ir gatavs, viņš iekārto savu smēdi. Atnāk zemnieks ar lielu dzelzs gabalu un lūdz kungam izkalt lemesi. Kungs cīnās, mēģina, lemesis īsti nesanāk. Zemnieks saka: “Nu, ja lemesis nesanāk, varbūt var izkalt cirvi.” Kungs plosās, ņemas, arī cirvis nesanāk. Tā tas notiek gan ar nazi, gan ar īlenu, un beigās sanāk čiks.

Jāsaka, šobrīd arī no tās sākotnējās apņēmības un skaļajiem lozungiem pāri ir palicis čiks. Un mana kolēģa Butāna priekšlikums ir par to... atgriezties pirmajā lasījumā un nodrošināt tādu atbalsta intensitāti, kāda iepriekš bija plānota – 50 procenti no hipotekāro kredītprocentu maksājumiem.

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai beigās tiešām nebūtu čiks un lai šis atbalsts reāli nonāktu līdz cilvēkiem un palīdzētu mūsu sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Reira kungam komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Reirs. Jā, komisija izskatīja šo priekšlikumu, un šī čika vērtība ir 90 miljoni eiro, kas nākamgad nonāks mūsu tautsaimniecībā un varbūt palīdzēs iegādāties daudzas pamatpreces tiem, kas tagad nevar to atļauties. Tātad komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 48, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir izveidots jauns priekšlikums, kura pamatā ir pirmajā lasījumā apstiprinātā redakcija. Atšķirībā no otrā lasījuma mēs esam izņēmuši ārā atbalsta kritērijus, jo praktiski to nav iespējams novadīt – šo atbalsta kritēriju – 120 tūkstošiem... vai vairāk nekā 120 tūkstošiem kredītņēmēju, līdz ar to vienīgais kritērijs ir palicis: 250 tūkstoši eiro gala summa – atlikušais kredīta maksājums.

Detalizētāk – ko tad paredz šis priekšlikums? Šis priekšlikums paredz, ka nodeva tiek maksāta 0,5 procentu apmērā katru ceturksni no hipotekārā kredītportfeļa, nevis kā pirmajā un otrajā lasījumā no atlikuma uz konkrētā ceturkšņa beigām, bet hipotekārā kredītportfeļa atlikumu uz 31. oktobri, kas ļaus padarīt neiespējamu manipulāciju ar kredītportfeļiem, no vienas puses, un, no otras puses, bankām tomēr būtu ieinteresētība palielināt kredītportfeli, jo no tām summām, kas ir virs kredītportfeļa apjoma, procentu maksājums netiek ieskaitīts. Tālāk administrēs Valsts ieņēmumu dienests ar izmaksām reizi ceturksnī, tiks veidots speciāls fonds. Tātad šis speciālais fonds...

Atgādināšu varbūt, nezinu, tās ļaunprātīgās runas par to, ka tiek tērēti budžeta līdzekļi, atbalstot hipotekāro kredītu ņēmējiem, – nē, budžeta līdzekļi netiek tērēti. Tātad šeit tiek veidots speciāls fonds, kurš tiek organizēts no tām summām, ko iemaksā kredītņēmēji. Kredītņēmēji samaksā nepamatoti augstus procentus, bankas pārskaita 2 procentus no hipotekārā portfeļa Valsts ieņēmumu dienestam speciālā fondā, un Valsts ieņēmumu dienests šos procentus atgriež vai kompensē. Tas nav pabalsts, tā ir kompensācija par tiem līdzekļiem, kurus katrs konkrētais hipotekārā kredīta ņēmējs ir samaksājis. Tātad tiek veidots šis speciālais konts.

Kā jau teicu, vienīgais ierobežojums ir 250 tūkstoši eiro kredīta atlikumam, kredītņēmējs saņems maksājumu reizi ceturksnī, un šis procentu atmaksas apjoms būs 30 procenti no nomaksātās procentu summas, bet ne vairāk kā no hipotekārā kredīta procentu summas – 2 procenti. Ja jums ir 4... 6 procenti, tad samazinājums ir 2 procenti, tātad kopējais hipotekārais kredīts būs 4 procenti.

Kolēģi, šīs ir galvenās izmaiņas, kas ir veiktas, balstoties uz pirmo lasījumu, uz otro lasījumu un uz tām daudzajām sarunām un diskusijām, kas ir bijušas gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan valdībā, gan Finanšu ministrijā ar nozares pārstāvjiem, ar iesaistītajiem spēlētājiem.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka tā nav budžeta nauda, tā ir speciālā fonda nauda, kura sastāv no līdzekļiem, ko paši hipotēkas kredītņēmēji ir maksājuši bankām.

Kolēģi, lūgums atbalstīt 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 4. priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus. Pārejas noteikumu punkts, kurš pasaka... papildina ar to, ka šī ir kompensācija. Tas nav vienkārši fonds vai tikai nodeva kredītņēmējiem, bet arī kompensācija šiem kredītņēmējiem.

Kolēģi, lūgums atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar likuma spēkā stāšanos un paredz, ka šis likums spēkā stājas 2024. gada 1. janvārī. Likuma darbības termiņš ir viens gads.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Paldies, kolēģi.

Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

J. Reirs. Paldies, kolēģi, par atbalstu. (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir likumprojekta otrais lasījums. Atgādināšu – šie grozījumi ir saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, kur par tiesneša amatu... uz tiesneša amatu varēs kandidēt personas, kas krietnā jaunībā aiz neuzmanības ir izdarījušas kādu kriminālu nodarījumu, un būs speciāla komisija, kas vērtēs, vai šis cilvēks reputācijas ziņā der vai neder. Tur vēl ir paredzēts astoņu gadu noilguma termiņš.

Juridiskā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Tas juridiski labāk izsaka, saliek pa plauktiņiem to, kas iepriekš bija mazlietiņ neizprotams, radot vienādu attieksmi pret personām, kurām ir sodāmības dzēšana vai noņemšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Paredz, ka nevis visai komisijai ir četru gadu pilnvaru termiņš, bet komisijas locekļiem ir četru gadu pilnvaru termiņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Visbeidzot 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Tajā ir norādīts, ka komisija varēs pieprasīt ne tikai informāciju, bet arī, piemēram, ekspertu atzinumu, lai varētu vērtēt, vai konkrētais kandidāts... ko viņš ir izdarījis un kā to vērtēt no tiesiskā viedokļa. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt piecu dienu laikā, proti, līdz 11. decembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Pārejam pie lēmuma projekta izskatīšanas.

Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (346/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 29. decembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums atbalstīts.

___

Kolēģi, pirms mēs pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas un pirms reģistrējamies, ir divi priecīgi notikumi. Šodien, tieši šodien, dzimšanas dienu svin Ingrīda Circene. Sirsnīgi apsveicam! (Aplausi. Starpsaucieni.) Un vakardien savu apaļo jubileju svinēja Lauris Lizbovskis. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, pirms es dodu vārdu reģistrācijas rezultātu nolasīšanai – pēc 15 minūšu pārtraukuma mēs turpinām 2023. gada 30. novembra sēdi. Pēc 15 minūtēm.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Ir reģistrējušies 89 deputāti, nav reģistrējušies 11: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Igors Rajevs, Leila Rasima, Jānis Reirs (Dep. J. Reirs: “Ir!”)... ir, Ričards Šlesers, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis. (Starpsauciens: “Reirs bija.”) Rajevs arī bija? (Starpsauciens: “Reirs.”) Ā, Reirs. Dzirdēju.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies. Sēde beigusies.

Tātad darbu atsākam pulksten 15.55.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 06.12.23 14:02 Balsojums 1
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ata Labuča ievēlēšanu par balsu skaitītāju (390/Lm14)

Datums: 06.12.23 14:47 Balsojums 2
Reģistrējušies - .
Balsošanas motīvs: Par valsts kontroliera iecelšanu

Datums: 06.12.23 15:08 Balsojums 3
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Daigai Mieriņai no 2024. gada 8. janvāra līdz 11. janvārim

Datums: 06.12.23 15:13 Balsojums 4
Par - 61, pret - 9, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā (450/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.23 15:19 Balsojums 5
Par - 13, pret - 53, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Pašvaldību likumā (451/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.23 15:20 Balsojums 6
Par - 62, pret - 10, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldību likumā (451/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.23 15:21 Balsojums 7
Par - 17, pret - 54, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 3.lasījums

Datums: 06.12.23 15:28 Balsojums 8
Par - 20, pret - 48, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 3.lasījums

Datums: 06.12.23 15:33 Balsojums 9
Par - 81, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (367/Lp14), 3.lasījums

Datums: 06.12.23 15:35 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (369/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.12.23 15:36 Balsojums 11
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (346/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023.gada 29.decembrim (387/Lm14)

Datums: 06.12.23 15:38 Balsojums 12
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

06.12.2023.

14.00