Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2024. gada 11. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Ir laiks sākt Saeimas sēdi. Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Godātie kolēģi, sāksim Latvijas Republikas Saeimas ziemas sesijas pirmo – 2024. gada 11. janvāra – sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ļaujiet vēlreiz novēlēt visiem laimīgu jauno gadu!

Ziemas sesijas un šī gada pirmā sēde sakrīt ar dienu, kad Latvijā un arī šovakar šeit, Saeimā, viesosies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš tiksies ar visu likumdošanas komisiju priekšsēdētājiem, kuri tādējādi pārstāvēs visu Saeimas darba spektru un daudzveidību.

Es domāju, ka šo kara šausmu un vienlaikus apbrīnojamās apņēmības un neatlaidības priekšā, kas ir katra Ukrainas cilvēka ik mirkļa realitāte jau divus gadus, ja mēs tā godīgi palūkojamies, mūsu politiskās dilemmas un dažreiz arī ķīviņi var šķist un arī ir nelieli. Tādēļ, es domāju, šī tikšanās, kas simboliski sakrīt ar Saeimas šī gada pirmās sēdes dienu, ir ļoti labs pamudinājums vēl vairāk piedomāt, ko un kā mēs kā ievēlētie Latvijas likumdevēju pārstāvji darām katrā sev uzticētajā pilnvaru termiņa dienā un katrā savā darba izpausmē. Es domāju, ka vērtīgi un mums gandarījumu dodoši ir tie brīži, kad spējam vienoties Latvijas drošības, labklājības un demokrātisko vērtību labā. Un arī atceramies, ka tajos brīžos, kad mums gribas ķīvēties, tepat, ne tik tālu, ukraiņu tauta lej asinis, lai aizstāvētu šīs demokrātiskās un Eiropas vērtības.

Tādēļ, uzsākot šī gada darbu, novēlu mums visiem, gan Saeimas deputātiem, gan Latvijas cilvēkiem, labu un ražīgu gadu un lai gudrība un saticība vada mūsu darbu, izvēles un vārdus un tādējādi ļauj paveikt savu darbu vislabākajā iespējamā veidā. Laimīgu jauno gadu, kolēģi!

___

Un nu ķersimies pie Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanas. Kā allaž vispirms mums ir jāizskata iesniegtās izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Esam saņēmuši deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Deputātiem iebildumu nav. Šlesera kungs atsauc runāšanu, līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

___

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību, un es ziņošu par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 484/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

__

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Māra Sprindžuka, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Raimonda Bergmaņa un Ingmāra Līdakas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tā ir – šodien Rīgā viesosies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un mums ar Ukrainu ir kāda kopīga problēma: tepat blakus kaimiņos mums ir totalitāra valsts, kas grib sagraut apkārtējās demokrātijas, grib savā kontrolē un varā iegūt Baltijas valstis un šobrīd mēģina to izdarīt uz Ukrainas zemes. Ja mēs paveramies vēsturē un paskatāmies, ko par šādām lietām ir rakstījuši un domājuši, tad vietā būtu citāts: “Nebūs viegli uzbrukt kādam, kura pilsēta ir labi nocietināta un kuru viņa tauta neienīst.” Tā ir teicis Nikolo Makjavelli. Tāpēc ir divas svarīgas lietas, kas mums jākopj kopā ar ukraiņiem: labi jānocietina sava pilsēta, un jāveido uzticība starp valsts vadību un sabiedrību. Un uzticības pamatā ir sabiedrības iespēja iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

Mūsu Satversme paredz virkni situāciju, kurās sabiedrībai ir iespēja teikt savu vārdu starp vēlēšanām, jo tad ir četru gadu periods, kura laikā arī nepieciešams iesaistīt sabiedrību. Desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības uz likumdošanas iniciatīvu, tātad ierosināt likumprojektus, desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības revidēt, ko viņu priekšstāvji ir nolēmuši, un kritiskā situācijā desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības arī atlaist visu šo Saeimu.

Tas paradokss, kas ir noticis pēdējos 13 gados, – tautas nobalsošana jeb... tautā saukts... referendums nav noticis 13 gadus, šis process – sabiedrībai iesaistīties starpvēlēšanu procesā – īsti nav strādājis. Ja mēs paskatāmies uz nupat notikušo parakstu vākšanu, tas ir bijis mēģinājums nodot sabiedrībai vērtēšanā Saeimas jau pieņemtus lēmumus, kad sabiedrība var dot vai nu savu akceptu, vai noraidīt attiecīgos grozījumus... tad pats process ir vērtējams pozitīvi, ka tāds vispār ir bijis, jo, es domāju, tas daudz ko ir sakārtojis un nolīdzinājis attiecībās ar sabiedrību.

Bet tas, ka šis process tomēr ir noticis arhaiski, gan ir fakts. Un šajā visā ir viens būtisks paradokss. Par Saeimas atlaišanu var vākt parakstus veselu gadu, un to var darīt moderni, mūsdienīgi, viegli, saprotami un ērti, ieejot portālā Latvija.lv, reģistrējoties vai nu ar eparakstu, vai ar savu banku, uzliekot parakstu un ejot tālāk savās dienas gaitās. Bet – nevis gadu, bet mēnesi gara parakstu vākšana, revidējot Saeimas lēmumus, ir iespējama tikai atsevišķos iecirkņos četras stundas dienā īpašā periodā un attiecīgi konkrētās vietās, limitējot cilvēka iespēju brīvi, ātri un ērti veikt pilsoņa pienākumu un izteikt savu viedokli.

Es domāju, ka valdība, kas ir veidota ar vārdiem “ieviesīsim jaunu dinamiku, progresīvismu, modernismu”, ar lielu prieku varētu šodien atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA iniciatīvu, ar kuru faktiski sakārtojam procesus tā, lai rīks Latvija.lv būtu pieejams jebkurai sabiedrības iesaistei starpvēlēšanu periodā, proti, arī gadījumā, kad Saeima ir nodevusi... faktiski trešdaļa lūgusi prezidentu neizsludināt attiecīgos grozījumus... pieņemt Saeimas lēmumu un nodot parakstu vākšanai sabiedrībai.

Domāju, ziemas sesiju mēs šodien varētu sākt ar ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un saišu stiprināšanā ar sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics. Lūdzu!

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! It kā vēlējos jauno gadu ar kaut ko pozitīvu sākt, bez politiskajiem strīdiem, bet neizdosies, jo jāatzīst... nu, atzīsim, kolēģi, kas šis ir par likumprojektu. Šis likumprojekts ir sava veida vīģes lapa, lai piesegtu savu politisko izgāšanos, kas izmaksāja valstij vairāk nekā vienu miljonu. (Starpsaucieni.) Politiski motivētu iemeslu dēļ iepriekšējais likumprojekts tika apturēts, ļoti labi zinot, ka tam nebūs rezultāta.

Bet, draugi mīļie, nevienu mirkli es nevainoju Latvijas Republikas pilsoņus, kas izmantoja savas tiesības parakstīties, visu cieņu viņiem, tā ir viņu politiskā pozīcija, bet (Starpsauciens.)... visu cieņu, es saku – visu cieņu! Pilsoņiem, kuri izmanto iespēju parakstīties, es neko nepārmetu, bet pilsoņu vairākums ir skaidri paudis, ka šī nav tēma, kuras dēļ viņi ies parakstīties. Un, lūdzu, kolēģi, nevajag novērtēt par zemu mūsu pilsoņus! Nevar novērtēt par zemu mūsu pilsoņus saistībā ar to, ka viņi nav informēti vai ka viņiem ir grūti. Es atgādinu, ka šajā procedūrā bija vairāk nekā trīssimt iecirkņu, kuros mēneša laikā varēja iet paust savu viedokli un parakstīties. (Starpsaucieni.)

Ja es (Starpsauciens.)... kolēģi, ja mēs runājam par visu mūsu sistēmu kopumā, kas ir saistīta ar referendumiem, tautas nobalsošanām, iniciatīvām, parakstu vākšanām... ja skatāmies objektīvi, mēs Eiropas kontekstā esam viena no demokrātiskākajām un atvērtākajām valstīm, kurā ir iespējams rīkot daudz referendumu. Igaunijā un Lietuvā tas nav iespējams.

Būsim precīzi, būsim precīzi! Arī šobrīd Centrālā vēlēšanu komisija ir uzsākusi diskusiju, ka, iespējams, nepieciešams pilnveidot šo sistēmu. Nevis nodublēt to, ka tiek tērēts miljons... parakstu pa trīssimt iecirkņu vietām... bet taisīt tā, ka būtu iespēja atsevišķi elektroniski parakstīties. Nevis dublēt šīs lietas, kolēģi!

Tā ka, kolēģi, mans ierosinājums šobrīd – šobrīd! – ir nedaudz ievilkt elpu, pagaidīt, nopietni izdiskutēt lietas, nevis politiski piesegt ar likumprojektu to, ka jūsu parakstu vākšana izgāzās.

Aicinu balsot “pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Smiltēna, Tavara, Kulberga, Viļuma, Batņas, Matisones un citu iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 46, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu!

A. Šlesers (LPV).

Labrīt, godājamā sēdes vadītāja, godājamie kolēģi! Šis ir jautājums, kurā nevajadzētu skatīties no pozīcijas, kur partija atrodas – pozīcijā vai opozīcijā. Runa ir par to, vai Latvijā vispār ir vajadzīgi referendumi.

Šajā gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi salīdzināt esošo situāciju Latvijā ar to, kāda ir citās demokrātiskās Eiropas valstīs. Tas, ko es vēlos šodien teikt... ka tas, kas jau izskanējis šodien no šīs tribīnes... ka kaut kas ir izgāzies, kaut kādi paraksti nav savākti... bet saprotiet, savā laikā, kad tika grozīta likumdošana, Satversme, tika noteikti šie augstie griesti – ir jāsavāc 155 tūkstoši parakstu, lai varētu ierosināt referendumu... Nevis – lai uzvarētu, bet tikai – lai notiktu referendums. Un principā kopš tā laika referendumi, kuri būtu sabiedrības iniciēti, vairāk arī nav notikuši.

Ņemot vērā to, ka Latvijā dzīvo 1,8 miljoni iedzīvotāju... kāds teiks – varbūt nedaudz vairāk, kāds teiks – mazāk (mēs nezinām, cik precīzi cilvēku dzīvo ārzemēs), bet pieņemsim, ka tie ir 1,8 miljoni... tad šajā gadījumā šiem 1,8 miljoniem ir jāsavāc 155 tūkstoši parakstu. Kā mēs visi atceramies, iepriekšējās vēlēšanās piedalījās tikai apmēram 900 tūkstoši cilvēku. Tātad, ja runa ir par 10 procentiem vēlētāju, tad būtu pareizi ņemt no cipara, cik ir piedalījušies vēlēšanās.

Bet tagad es gribu salīdzināt situāciju Latvijā ar situāciju Šveicē, kura ir viena no demokrātiskākajām, stabilākajām valstīm Eiropā, kurā ļoti bieži jautājumi tiek nodoti tautas izlemšanai referendumā. Šveicē, kurā dzīvo apmēram deviņi miljoni iedzīvotāju, kas ir piecas reizes vairāk nekā Latvijā, ir jāsavāc 50 tūkstoši parakstu, lai notiktu referendums. Ja mēs salīdzinām Šveici ar Latviju – tas nozīmē, ka Latvijai būtu nepieciešami tikai 10 tūkstoši parakstu, lai notiktu referendums.

Vēlos uzreiz pateikt, ka noteikti šobrīd tas būtu pārāk zems slieksnis, jo tomēr Latvijas demokrātija vēl nav nostiprinājusies tā, kā tas ir Šveicē, kura ir bijusi neatkarīga daudz ilgāku laiku. Tomēr vajadzētu godīgi pateikt, ka 155 tūkstoši parakstu, lai notiktu referendums, kurā cilvēki var izlemt kādu jautājumu, ir par daudz. It sevišķi tad, kad parakstīšanās notiek, cilvēkiem klātesot tikai konkrētajās pašvaldībās, un to nevar izdarīt elektroniski. Tas nozīmē, ka no visiem pilsoņiem tiek izslēgti tie, kas atrodas ārpus Latvijas.

Iepriekšējā parakstīšanās, par ko bija runa, vispār sākās 7. decembrī, bija divas nedēļas līdz Ziemassvētkiem. Parakstīšanās starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu... tas laiks, jūs saprotat... daudzi vispār ir izbraukuši no Latvijas.

Līdz ar to tas, ko mēs piedāvājam šajā priekšlikumā, ko aicinām Juridiskajā komisijā izskatīt, principā ir samazināt uz pusi slieksni. Es teikšu tā – 50 tūkstoši kā Šveicē (atbilstoši tam, ka mums ir piecreiz mazāk iedzīvotāju), iespējams, būtu optimālais risinājums, un varbūt līdz tam arī Juridiskajai komisijai vajadzētu nonākt. Ja 50 tūkstoši cilvēku... tā būtu pilna krastmala ar cilvēkiem, kas saka, ka viņi uzskata, ka tas nav pareizi... tad vajadzētu notikt tautas nobalsošanai.

Šajā gadījumā tas, ko mēs piedāvājam, – samazināt uz pusi, un slieksnis būtu attiecīgi puse no 155... rupji rēķinot, 100... 77,5 tūkstoši cilvēku. Tas ir ļoti augsts slieksnis, ko nekad parakstos praktiski nav izdevies savākt. Mēs nepiedāvājam kaut ko tādu: tūlīt... katru dienu... tūlīt sāksies parakstīšanās.

Es aicinu... pozīcijai tāpat ir vairākums... nododam Juridiskajai komisijai un izdebatējam. Varbūt varam meklēt kompromisu, vai tie ir 70 vai 80 tūkstoši, nu, kā es saku, 50 būtu optimāli, bet, ja jūs nobalsosiet “pret” un paliek 155 tūkstoši, tas nozīmē, ka Latvijā referendumi nenotiks vispār.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”. Runāt “pret” neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 46, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram no 2024. gada 9. janvāra līdz 11. janvārim.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Raivja Dzintara iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 9. janvāra līdz 11. janvārim. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valdim Maslovskim no 2024. gada 9. janvāra līdz 11. janvārim.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Valda Maslovska iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 9. janvāra līdz 11. janvārim. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Deputāti Aiva Vīksna, Edgars Tavars, Edgars Putra, Linda Matisone, Māris Kučinskis, Edvards Smiltēns, Lauris Lizbovskis, Māris Sprindžuks, Andris Kulbergs un Juris Viļums ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par valsts elektroapgādes sistēmas drošību”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vārds motivācijai – deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Prezidij! Kolēģi! Atceramies pagājušo piektdienu – tā bija publiska indikācija par to, ka mums ir problēmas. Mēs redzējām, ka “Nord Pool” pēkšņi elektrības cena Baltijas reģionā uzkāpa uz 1500 eiro par megavatu. Atceramies, cik lielus zvanus zvanīja pirms gada, kad bija 4000, kas bija augstākie griesti. Šeit pie esošajām regulārajām cenām šis bija ļoti labs signāls, ka reģionā ir problēma. To, protams, radīja laika apstākļi, bet šai problēmai mēs būtu bijuši daudz gatavāki... un bija jābūt daudz gatavākiem.

Veidojot šo pieprasījumu, man bija grūti saprast, kam lai to raksta, jo dīvainā kārtā Klimata un enerģētikas ministrija, kas mums ir svaigi radīta un kam ir valstī jāatbild par jautājumiem, kā notiek pārvaldība enerģētikā, klusē, tātad Meļņa kungs klusē – mums nekādu problēmu nav. Savukārt ekonomikas ministrs ir vienīgais un pirmais, kas pēc opozīcijas un sabiedrības neizpratnes kaut ko sāk uzdot... Tad kurš mūsu valstī atbild par enerģētiku – Ekonomikas ministrija vai jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija? Kam par šo visu ir jāatbild?

Kolēģi, te ir problēma ar to, ka... ne jau cenā ir problēma, problēma ir mūsu gatavībā. Mums, kā izrādās, četrarpus mēnešus TEC-2 otrais energobloks nav darba kārtībā. Mēs remontējam TEC-2 energobloku, kuram šajā vissvarīgākajā laika nogrieznī, ziemā, būtu jāstrādā. Kolēģi, šoreiz pierādījās, ka, iestājoties vēsam laikam – 30 grādi mīnusā, citos mūsu reģionos vēl aukstāk –, būtiska nozīme ir tam, lai mūsu aktīvi būtu darba kārtībā.

Bet, kolēģi, otra problēma: kas būtu, ja mūsu kaimiņš atslēgtu mūs no BRELL loka? Mēs esam iepirkuši 1,8 teravatstundas gāzes speciāli šim nolūkam gāzes krātuvē, un, lai noturētu 50 hercus, abām divām TEC-2 iekārtām ir jāstrādā ar 100 procentu jaudu. Ja mums tam nav gatavības, tad būtu ļoti nopietnas problēmas noturēt frekvenci un balansēt tīklu.

Nav pieļaujams, ka šāda situācija notiek. Un es gribētu dzirdēt, kāpēc tas ir noticis. Kā var četrarpus mēnešus nebūt darba kārtībā mūsu svarīgākā... energodrošība?

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai turpmākam darbam.

___

Kolēģi, ir saņemtas vēl divas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 484/Lp14) pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Deputāti piekrīt. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā par likumprojektu ziņos deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A. Latkovskis (JV).

Priekšlikumu nav.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ļoti kodolīgs ziņojums. Komisija ir strādājusi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Vārds balsošanas motivācijas ziņojuma nolasīšanai deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nacionālā apvienība pauž gandarījumu, ka likums par Maskavas nama atsavināšanu beidzot ir pieņemts. Laikā, kad Krievija veic kara noziegumus un genocīdu Ukrainā, bija pilnīgi nenormāli, ka mūsu valstī funkcionēja nams, kur brīvi tika koordinēti un realizēti Maskavas teroristiskā režīma ietekmes pasākumi Latvijā. Kremlis nav žēlojis resursus, lai nostiprinātu savu ietekmi ne tikai humanitārajā jomā Latvijā, bet arī ekonomiskajās aprindās. Atsevišķi ar Krieviju saistīti biznesmeņi, konkrēti “Rietumu Banka”, vērsās pie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ar aicinājumu nepieņemt šo likumu, jo tad Krievija var atsavināt aktīvus tiem, kam ir bizness un aktīvi Krievijā. Jā, tā patiešām var notikt, ja tirgojas ar noziedznieku. Jāpiebilst, ka Krievijā “Rietumu Bankai” ir ne tikai aktīvi, bet tur arī dzīvo tās bijušais viceprezidents Vadims Aleksejevs, kurš aktīvi atbalsta karu Ukrainā un publiski uzstājas ar aicinājumiem nogalināt Krievijas ienaidniekus Rietumos.

Mēs paužam gandarījumu, ka Krievijas ietekmes aģentiem nav izdevies nobremzēt šī likuma pieņemšanu. Vēlos pateikties Rīgas vicemēram Ratniekam, kurš vērsās Nacionālās drošības komisijā ar iniciatīvu pieņemt šādu likumu, un toreizējam šīs komisijas vadītājam Dombravam, kurš noveda procesu līdz balsošanai Saeimā. Tāpat vēlos pateikties Raivim Zeltītam, Liānai Langai, Tatjanai Lazdai, “Latvijas ukraiņu kongresam” un citiem, kas organizēja un piedalījās pilsoniskajās akcijās ar mērķi izbeigt Maskavas nama darbību mūsu valstī. Latvijas pilsoņi ir skaidri pauduši, ka necietīs Latvijā Krievijas maigās varas izpausmes, jo lieliski saprot, kas seko pēc tam. Ukrainā mēs redzam, ka pēc tam seko tanki, bumbas un raķetes, pēc tam ir spīdzināšana un nogalināšana jeb, citiem vārdiem, krievu pasaule. Mēs negribam to redzēt Latvijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kristaps Krištopans. Lūdzu!

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Komisijā tika iesūtīti seši priekšlikumi.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

K. Krištopans. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.

K. Krištopans. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Līga Kozlovska.

Likumprojektam ir saņemts 81 priekšlikums.

Lūdzu, Kozlovskas kundze!

L. Kozlovska (ZZS).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” paredz ieviest aprites regulējumu tabakas aizstājējproduktiem, tostarp nikotīna spilventiņiem, un tabakas karsēšanas ierīcēm. Uz tiem attiecināmie aprites ierobežojumi būs līdzīgi kā tabakas izstrādājumiem un elektroniskajām cigaretēm.

Tāpat paredzēts no 18 uz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura varēs iegādāties tabakas un citus smēķēšanas produktus.

Paredzēts aizliegt aromatizēto elektronisko smēķēšanas ierīču tirdzniecību.

Likumā plānots iekļaut papildu smēķēšanas ierobežojumus, tostarp aizliegumu smēķēt azartspēļu zālēs, Saeimas un Ministru kabineta ēkās.

Komisijā ir bijušas diskusijas gada garumā, iepriekšējā Saeima par šo jautājumu sprieda vairāk nekā trīs gadus. Šajās diskusijās kā galvenās izkristalizējās tieši sabiedrības veselības intereses, īpaši bērnu un jauniešu veselība.

Ir ļoti svarīgi pieņemt šos grozījumus, lai Veselības ministrija tālāk varētu virzīt grozījumus Krimināllikumā un lai sakārtotu atbildības un kontroles jautājumus. Pašlaik arī daudzas citas Eiropas Savienības valstis attiecībā uz smēķēšanas izskaušanu iet līdzīgu ceļu kā Latvija, ieviešot dažādus ierobežojumus.

Uz trešo lasījumu ir iesniegts 81 priekšlikums.

1. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 3. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 4. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 5. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šis deputāta Tavara priekšlikums tiek atbalstīts.

L. Kozlovska. 6. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 7., 8., 9. priekšlikums – visi tie ir saistīti ar aizliegumu laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot tabakas vai mentola aromātu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka 7. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, arī 8. priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, un arī 9. priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

L. Kozlovska. 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Precizētā redakcijā aizliegti jebkādi aromatizētāji, izņemot tos, kas rada tabakas garšu un smaržu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 11. – veselības ministres priekšlikums. Precizēti noteikumi par degšanas prasībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 13. priekšlikums. Tehnisks precizējums...

Sēdes vadītāja. Vēl 12. priekšlikums.

L. Kozlovska. Piedošanu. 12. – veselības ministres priekšlikums. Precizēta kārtība par preču laišanu brīvā apgrozībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti veselības ministres priekšlikumu atbalsta.

L. Kozlovska. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 14. – veselības ministres priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 6. panta sesto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti veselības ministres priekšlikumu atbalsta.

L. Kozlovska. 15. – veselības ministres priekšlikums. Paredzēts, ka ražotāji un importētāji nodrošina cigarešu testēšanu un pirms cigarešu laišanas tirgū iesniedz Veselības inspekcijai akreditētu laboratoriju izsniegtus testēšanas pārskatus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šo veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikumu deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Par iepakojumu, tvertņu noformējumu. Aizliegts izvietot informāciju, kas atsaucas uz garšu, smaržu, jebkādiem aromatizētājiem vai citām piedevām vai to trūkumu, izņemot informāciju par aromatizētājiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 18. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Paredz, ka uz iepakojuma ir uzdrukāts paziņojums par ietekmi uz veselību: “Šis izstrādājums satur nikotīnu, kas ir stipru atkarību izraisoša viela.” Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 19. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Paredz, ka uz iepakojuma ir uzdrukāts paziņojums par ietekmi uz veselību: “Šis izstrādājums satur nikotīnu, kas ir stipru atkarību izraisoša viela.” Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 12. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 20. priekšlikums.

L. Kozlovska. Atvainojos. 20. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētāja vietnieka Jurģa Klotiņa priekšlikums. Tehnisks. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 21. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Kozlovska. 22. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Paredz, ka visus smēķēšanas produktus aizliegts pārdot patērētājiem un patērētājiem aizliegts tos iegādāties, izmantojot distances saziņas līdzekļus, tai skaitā ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts teritorijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 24. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Paredz, ka visus smēķēšanas produktus aizliegts pārdot personām, kas ir jaunākas par 21 gadu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Šķiet, pat Kola kungs.

L. Kozlovska. 26. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Paredz, ka visus smēķēšanas produktus aizliegts pārdot personām, kas dzimušas pēc 2007. gada 1. janvāra. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, mēs tagad 25. priekšlikumu...

L. Kozlovska. Tas bija 26.

Sēdes vadītāja. Mums tagad 25.

L. Kozlovska. Es atkal pārskrēju... ar savām brillēm.

Tātad 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēta otrajā lasījumā atbalstītā redakcija, lai neradītu šķēršļus to personu nodarbinātībai, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 26. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Visus smēķēšanas produktus aizliegts pārdot personām, kas dzimušas pēc 2007. gada 1. janvāra. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 27. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. No 21 gada līdz 28 gadu vecumam, iegādājoties jebkādu smēķēšanas produktu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 28. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Reklāmā aizliegts attēlot personas lietojam aizstājējproduktus. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 29. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tehniski precizēta redakcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 30. – Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 31. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 32. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Tehnisks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Visi deputāti priekšlikumu atbalsta.

L. Kozlovska. 33. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tehnisks, lai precizētu otrā lasījuma redakciju un lai vecuma cenzs būtu tāds pats kā citos pantos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehnisks. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 35. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniski precizēta redakcija par informāciju, kurai jābūt informācijas lapā, – brīdinājumam par ietekmi uz veselību un tamlīdzīgi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 11. panta ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 38. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts, un deputāti piekrīt šādam viedoklim.

L. Kozlovska. 39. – deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums. Paredz izslēgt otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu par aizliegumu smēķēt Saeimas un Ministru kabineta ēkās. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 40. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Paredz papildināt 10. panta otrās daļas 18. punktu pēc vārdiem “kabineta ēkās” ar vārdiem “izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām jau man šķiet, ka par šo jautājumu mums nebūtu te, no tribīnes, jālauž šķēpi, jo tas vairāk ir saimniecisks jautājums, nevis likumā lemjams jautājums.

Diemžēl šī jautājuma iniciators šobrīd nodarbojas ar kaņepju audzēšanas pārraudzīšanu (Starpsauciens. Smiekli. Aplausi.)... un tāpēc es viņam nevaru lieku reizi atgādināt, ka pie īpaši niknām bitēm to nomierināšanai tomēr ir jāņem līdzi dūmu kanna. Un es šeit arī neizklāstīšu vairs to, cik ļoti “pedagoģiski” un Saeimu “prezentējoši” izskatās bariņš apsnigušu, pīpējošu deputātu pie barikāžu pieminekļa. Man šķiet, tas nav... Saeimu prezentējoši.

Gribu parunāt par ko citu. Ne velti katru savu uzstāšanos no tribīnes es sāku ar uzrunu “cienījamie kolēģi”. Es tiešām arī domāju, ka mēs visi esam kolēģi, tātad darba biedri, un man šķiet, ka biedri politiskajā frontē var cīnīties kaut līdz aizsmakumam, bet biedri tomēr cenšas viens otru saprast.

Cienījamie kolēģi, es domāju, lai kāds arī būs šī balsojuma rezultāts, neviens no mums neiegūs nekādu politisko kapitālu, bet krietnam pulciņam cilvēku sirdī varbūt paliks zināms rūgtums.

Es aicinu balsot “par” vai vispār nepiedalīties balsojumā. Un atcerieties, ka šodien ir Starptautiskā Paldies diena (Smiekli.), tāpēc saku paldies, ka mani uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Cienījamie kolēģi! Mēs ar Līdakas kungu esam pazīstami jau kādu laiku – no studiju gadiem, dzīvojām vienās Latvijas Universitātes kopmītnēs. Līdakas kungs smēķēja tad, viņš smēķēja Zooloģiskajā dārzā (Smiekli.), viņš smēķē arī Saeimā. Mēs viņu nesalauzīsim.

Es pats esmu nesmēķētājs, atzīšos uzreiz, bet uzskatu, ka ir brīži, kad ir jāieklausās kolēģos un tajā, ko Līdakas kungs pieminēja. Tas nav ne estētikas jautājums, ne savādāk, bet smēķēt 10 metrus no Saeimas ir vēl riebīgāk, nekā uzturēt Saeimā normālu telpu, kur tie, kuri smēķē, to var darīt iekšā, nedarīt to ārā uz ielas pie Saeimas.

Es aicinu atbalstīt – opozīcija šad tad ir jāatbalsta. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

Vai opozīcija arī aicinās atbalstīt opozīciju?

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Godājamais Līdakas kungs! Godājamie klātesošie! Tad, kad bija debates par šo jautājumu iepriekšējā reizē, es skaidri pateicu, ka esmu nesmēķētājs, nedzērājs un vispār esmu pret to visu, bet pēdējo mēnešu laikā esmu pamanījis, ka tiešām ļoti daudzi kolēģi ir spiesti stāvēt un smēķēt ārā lietū, sniegā. (Zālē troksnis.) Es teikšu tā, ja jūs gribat būt atkarīgie smēķētāji visu savu dzīvi, tā ir jūsu izvēle. Es šodien nebalsošu par to, lai jums nodrošinātu telpu smēķēšanai, bet es šodien nobalsošu par to, lai jūs nesmēķētu ārā lietū, sniegā un aukstumā. Tā ka dariet, ko gribat ar savu veselību (Starpsaucieni.), bet es vienkārši tīri cilvēciski negribu, it sevišķi – ka sievietes smēķē ārā. Lai tas ir civilizēti, ejiet smēķēt siltumā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Kā lai saka... Godātie kolēģi, cilvēks ir iracionāla būtne. Tad, kad viņš norāda citiem, kas viņiem būtu jādara, viņš ir ļoti nasks, aktīvs un produktīvs, bet tajā brīdī, kad ir runa par sevi – kā man pašam būtu jādara –, tad vairs nav tā. Cilvēks kļūst diezgan iracionāls. Kolēģi, es teiktu, ka mēs šajā likumā pieņemam vienus no stingrākajiem smēķēšanas ierobežojumiem pasaulē. Pieņemsim, smēķēšana no 20 gadiem. Mēs aizliedzam daļu elektronisko smēķēšanas ierīču veidu, bet tai pašā laikā, kad runa ir par mums pašiem, par Saeimas smēķētavu, tad – nē, turpināsim to darīt tāpat, kā to darījām līdz šim, viss ir kārtībā.

Valsts pārvaldē drīz jau gadus 20 būs aizliegtas smēķētavas, un, ja mēs turpināsim uzturēt smēķētavu Saeimas ēkā, būtu tikai taisnīgi, ka mēs “atgrieztu” smēķētavas arī citās valsts pārvaldes ēkās, policijā un citur. (Zālē troksnis.) Manuprāt, nav skaisti, ka arī Valsts policijas darbinieki smēķē uz ielas, nav skaisti, ka ātrās palīdzības darbinieki smēķē uz ielas, ugunsdzēsēji smēķē uz ielas un daudzi citi smēķē uz ielas, bet tādu lēmumu mēs esam pieņēmuši jau sen, un es neuzskatu, ka Saeimas deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kur bija tas uzraksts par to, ka mēs esam tie, kas rāda priekšzīmi? Kolēģi, es cienu un respektēju katra vājības, par vienu no tādām es uzskatu arī smēķēšanu, es cienu un respektēju katra no mums stiprās puses, kāds par tādu uzskata arī smēķēšanu, bet mēs tā nevaram darīt, ja mēs esam tie, kas nolēmuši, ka valsts un pašvaldību iestādēs nav telpu, kur atļauts smēķēt. Un viņi sniegā, apsniguši kā Ziemassvētku eglītes, stāv ārā un pīpē 11 metrus no šīm iestādēm. Tad kā tas var būt, ka mēs kūpināsim Saeimas telpu iekšpusē? Nu, es tam neredzu nekādu loģiku. Te nav pamatprincipa, ka mēs rādām priekšzīmi.

Pirmkārt, mēs nosakām, kā mums būs baudīt savas labsajūtas vai trūkumus, un, otrkārt, mēs paši atļaujamies darīt to, ko citiem aizliedzam. Tā ir divkosība.

Līdakas kungam es piedāvāju rīt no rīta uzskriet krosiņu ar mani kopā, nopeldēties āliņģī, ko es nedaru, bet ko viena daļa dara. Un es ceru, ka mēs jūs, tos, kas pīpē, vedīsim uz gaismu, mēs jūsu plaušas līdz mūža beigām dabūsim tīras, mīļie draugi.

Un sākam ar šo – aizliedzam Saeimas telpās smēķēt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 25, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

L. Kozlovska. 41. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Aizstāt likumprojektā vārdus “Saeimas un Ministru kabineta ēkās” ar vārdiem “valsts pārvaldes iestāžu ēkās”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 42. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Papildināt likuma 10. pantu ar jaunu 2.1 daļu šādā redakcijā – “tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus vai to uzpildes tvertnes ir aizliegts ienest izglītības iestādēs, izņemot augstākās izglītības iestādēs”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 43. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 44. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Visu veidu smēķēšanas produktu lietošanas, glabāšanas, nodošanas ierobežojumi personām līdz 20 gadu vecumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 45. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 46. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 47. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 48. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 49. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 50. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 51., 53., 54. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 51. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 52. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 53. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 54. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 55. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 56. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 57. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 57. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 58. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 59. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 60. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 61. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 62. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 63. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 64. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Kozlovska. 65. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. Tāpat arī 66. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. 67. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 68. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Tāpat arī 69. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Vai es varu lūgt labo flangu mazliet klusāk? Man šķiet, ziņotājai jau ir grūti. (Starpsauciens.)

Lūdzu!

L. Kozlovska. 70. – Sociālo un darba lietu komisija priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 71. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 72. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 73. – arī veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 74. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 74. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. Arī 75. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 76. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. Tad ir pārejas noteikumi.

77. – deputāta Edmunda Cepurīša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 78. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 79. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 80. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 80. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 81. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tātad par likuma pielikumu ar aromatizētāju sarakstu, kuri rada tabakas smaržu vai garšu un kurus atļauts pievienot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Kozlovska. Kolēģi, noslēgumā gribu teikt, ka galvenais ir sabiedrības intereses, veselības intereses, īpaši mūsu jauniešu un bērnu veselība, un lai pēc iespējas mazāk būtu jātērē valsts līdzekļi veselības aprūpei tiem mūsu pacientiem, kuri veselību ir sagandējuši, lietojot dažādus tabakas veidus.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Visi priekšlikumi izskatīti. Liels paldies ziņotājai par raito ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 4. Likums ir pieņemts.

Liels paldies.

___

Nākamais – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā – deputāts Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Ir sagatavoti pieci likumprojekti, viena pakete, ko iesniedz Ministru kabinets. Par trīs likumprojektiem atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par diviem – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Galvenais likumprojekts ir “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, ko mēs šobrīd izskatām.

Pats galvenais, ka beidzas sertifikātu termiņš un paredzēts pabeigt sertifikātu realizāciju trīs gadu laikā. Sēdes... kopsēdes (kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju) laikā izskatīti arī Rīgas pilsētas apsvērumi, ka vajadzētu šo termiņu pagarināt uz lielāku – līdz sešiem gadiem –, bet tas ir jautājums, par ko var runāt starp lasījumiem.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi, nerunāšu 15 minūtes. Gribu teikt, ka par šo jautājumu mēs debatējām arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un doma pēc būtības ir pareiza. Tas, uz ko es neguvu atbildi... uz jautājumu, kas ir saistīts ar to, kādas ir juridiskās sekas, ja privatizācijas sertifikātiem tiek noteikts termiņš.

Savā laikā, kad tika atgūta Latvijas neatkarība, mums bija tā saucamie Latvijas rubļi, Einars Repše tos vēl parakstīja. Tad šos Latvijas rubļus varēja mainīt pret latiem, un principā katrs iedzīvotājs to varēja izdarīt. Pēc tam, mainot latus pret eiro, tika skaidri noteikts, ka... Arī šodien, ja kāds kaut kur atrod latus, viņš var iet uz banku un samainīt pret eiro. Ja kāda vecmāmiņa vai vectētiņš savā laikā kādā grāmatā, kādā lādē, kaut kur pagrabā, kādā burkā ir paslēpis latus, viņi var tos izvilkt... un viņu mazbērni, ja tos ir atraduši, var iet uz banku un samainīt. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Šlesera kungs! Kolēģi, ir ārkārtīgs prieks redzēt jūsu augsto enerģijas līmeni gada sākumā, bet – bišķi mierīgāk!

A. Šlesers. Paldies.

Kas attiecas uz privatizācijas sertifikātiem. Kad tos radīja un izdalīja, mērķis bija tāds, ka katrs Latvijas iedzīvotājs par šiem privatizācijas sertifikātiem var iegādāties īpašumu, sākot ar dzīvokli, kurā viņš dzīvojis padomju laikā, vai arī piedalīties privatizācijā, iegādājoties kādas akcijas. Un tā ir sanācis, ka... protams, lielākā daļa šo sertifikātu ir izmantoti, bet tomēr ir palikuši vēl vairāki miljoni sertifikātu, kas nav izmantoti. Mēs tagad tā ļoti cēli sakām: izbeigsim šos sertifikātus, pietiek, pieliksim punktu!

Man ir jautājums. Un es ceru, ka mana uzruna un stenogramma saglabāsies līdz tam laikam, kad šī situācija var pagriezties citā virzienā. Varbūt kļūdos, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā es neguvu apliecinājumu, ka juridisko seku nebūs. Tas, ka kaut kādi... es gribu pasvītrot – kaut kādi ierēdņi no kaut kādām ministrijām ir teikuši, ka viss ir kārtībā... Tad es teicu tā: bet kas būs, ja viņi būs kļūdījušies? Vai pret šiem ierēdņiem mēs varēsim vērsties ar visu bardzību?

Bažas ir ļoti vienkāršas: ka, pieņemot šo konkrēto likumu, sertifikātu īpašniekiem, kuriem sertifikāti vēl palikuši, būs iespēja griezties tiesā, Satversmes tiesā, pret Latvijas valsti un teikt: atvainojiet, bet man netika dota iespēja izlietot šos sertifikātus, privatizējot valsts īpašumus, kuri joprojām ir palikuši. Un tas, ka... Jo, redziet, pieņemot šo likumu, nebija pateikts, ka šie sertifikāti ir domāti, lai privatizētu savu mājokli, un pateikt: nu, jūs negribējāt privatizēt, tad tos sertifikātus, lūdzu, izmetiet miskastē, tā ir jūsu atbildība...

Tad, kad politiķi pieņēma lēmumu sertifikātus laist brīvajā tirgū, tad principā labticīgi cilvēki, ieguldot savus līdzekļus, iegādājās šos sertifikātus par tirgus cenu, un sertifikāts ir maksāšanas līdzeklis. Ja mums, piemēram, nav noteikts termiņš, kad tie beidzas, tad principā mums nav nekādu saistību pret sertifikātu īpašniekiem. Viņiem ir jāgaida, varbūt pēc 10, varbūt pēc 20 gadiem kaut kas tiks privatizēts. Un to var izmantot, ja vien politiķi lems. Neveidojas šī iespējamā prasība pret valsti. Bet, ja mēs pasakām, ka pēc kaut kādiem gadiem šī prasība... nu, ka sertifikāti izbeidzas, tad radīsies situācija, ka pret valsti būs prasība.

Savā laikā viens sertifikāts bija 28 lati. Tad, kad lati nomainījās pret eiro... Tagad gandrīz 40 eiro būtu nomināls. Man ir bažas, ka pēkšņi parādīsies laimīgi cilvēki, kas atnāks un prasīs konvertēt šos sertifikātus pret naudu. Un tiesa būs spiesta konstatēt, ka, pieņemot šo konkrēto likumu, mēs diemžēl radījām precedentu, ka likumīgi finansiāli līdzekļi – privatizācijas sertifikāti – tika vienkārši anulēti, līdz ar to ir nepieciešama kompensācija.

Mēs zinām, ka ir bijuši kaut kādi precedenti ar Perepjolkiniem un citiem, kuri kaut kur caur tiesām panāca kompensācijas par savām zemēm, vēl kaut ko. Tas ir bijis. Ir mazi precedenti... ir bijuši, bet par citām tēmām. Bet šoreiz – sertifikāts. Tas nav kaut kāds vēsturisks zemes gabals, īpašums, kam servitūts uzlikts, kur rodas problēmas. Tas, ko es gribu deputātiem šodien pateikt: pavelkot svītru un pasakot, ka mēs anulējam maksāšanas līdzekļus – sertifikātus –, iespējams, valstij nāksies maksāt kompensāciju. Kompensācija ir skaidri noteikta – 28 lati. Jūs varat izrēķināt, cik tas šodien ir eiro.

Ja runa ir par pāris miljoniem sertifikātu, tad runa ir par summu, kas būs vairāk nekā 50 miljoni – vairāk nekā 50 miljoni! Tātad šī ierēdņu kļūda, viedoklis, ka viss ir labi, valstij var maksāt 50 miljonus. Jautājums: kāds ir kompromiss, un kāds ir risinājums?

Nu, pirmām kārtām vajadzētu saprast, kurš uzņemas atbildību, ja nāksies maksāt vairāk nekā 50 miljonus kompensācijās sertifikātu īpašniekiem? Kuri ir tie ierēdņi, kādi ir viņu vārdi un personas kodi? Jo mēs zinām, ka vārds, uzvārds ir viens, bet personas kods ir cits. Tādi gadījumi ir bijuši. Vārdus un uzvārdus nesaukšu.

Man ir lūgums: virzot šo jautājumu uz priekšu (es saprotu, tur arī citas lietas atrunātas) ļoti rūpīgi, it sevišķi Juridiskajā komisijā... Es ceru, ka Judina kungs tomēr ir augstas klases speciālists, izvērtēs, konsultējoties ar visu līmeņu ekspertiem, un nepaļausies tikai uz atsevišķu ministriju ierēdņu viedokli, lai pieņemtu pareizo lēmumu.

Jo es vēlreiz saku – jā, es nesaku simtprocentīgi, ka tas tā būs, tomēr vajadzētu izvērtēt arī no šī aspekta. Šeit ir augsta līmeņa speciālisti, tādi kā Kūtra kungs, kas ir vadījis Satversmes tiesu... Vienkārši ir jāizvērtē. Tās ir manas bažas.

Tā ka vēlreiz saku: ir jāpiesaista labākie juristi, labākie speciālisti, lai tādas problēmas, par kurām mēs šodien runājam, nerastos.

Man personiski tīri cilvēciski rodas izjūta, ka, anulējot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekļus, šo sertifikātu īpašniekiem būs iespēja vērsties pret valsti, jo viņu likumīgās tiesības diemžēl vistiešākajā veidā tiks ietekmētas, viņu finanšu resursi, kuros viņi ir ieguldījuši savu naudu, tiks iznīcināti.

Tā ka, godājamie kolēģi, aicinu lemt ļoti atbildīgi. Mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, esam runājuši, ka mēs nebalsosim, kamēr nav šāda juridiska atzinuma tieši par atbildību gadījumā, ja pret valsti vērsīsies par summu vairāk nekā 50 miljoni eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Patiešām Saeimā mēs par šo jautājumu diskutējām kopā – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Manuprāt... reflektējot par to, ar ko Šlesera kungs noslēdza savu runu... ka ir jābaidās pieņemt lēmumu... iespējams, ir jābaidās pieņemt lēmumu atsevišķu lielu kontu turētāju labā, kuri no šī saņemtu neproporcionāli lielu labumu.

Faktiski, kā mēs izsecinājām, diskutējot par šo jautājumu komisijās, nevienā brīdī nav bijis apsolījums no valsts puses, ka šie sertifikāti galu galā materializēsies mantiskā labumā. Tā bija iespēja, ko katrs iedzīvotājs varēja izmantot, privatizējot īpašumus, – maksāt gan ar privatizācijas sertifikātiem, gan ar naudu. Tas joprojām notiek.

Atgādinājumam kolēģiem varu teikt, ka privatizācijas sertifikāti tika iedibināti 1992. gadā un tika noteikts gala termiņš sertifikātu izmantošanai – 1999. gads, tas ir, pirms 25 gadiem tiem vajadzēja beigt darboties. Mēs esam 2024. gadā. Tā tika dota kā mantiska iespēja cilvēkiem piedalīties privatizācijā, lauvas tiesa no visa privatizācijas procesa tika noslēgta deviņdesmitajos gados.

Tas, ko mēs uzklausījām komisijā... arī no Rīgas puses, jāatzīst, tika objektīvi norādīts... ka privatizācijas process joprojām noris un viņiem būs nepieciešams, iespējams, ilgāks laiks nekā trīs gadi, lai pabeigtu visus protestus. Tas ir objektīvi, tas ir uzklausāmi, un to mēs, strādājot ar šo likumprojektu tālāk, arī varam ņemt vērā.

Bet, kas attiecas uz kompensācijām, kuras varbūt atsevišķi sertifikātu turētāji, izskatās, sagaida no valsts par to, ka viņi savā laikā ir uzpirkuši šos sertifikātus. Tagad viena sertifikāta vērtība ir 39 eiro. Nu, es pajautāju pirms sēdes atbildīgajai ministrijai, kas ir šie... cik daudz ir šo turētāju. Nav tā, ka ir liela koncentrācija, varbūt pirmšķietami tie ir ļoti izkaisīti... pārsvarā atlikumi kontos, iespējams, mirušām personām, kuras vairāk šos sertifikātus objektīvi nekad arī neizmantos. Līdz ar to process faktiski ir sasniedzis savu dabīgo noslēguma posmu.

Manuprāt, 25 gadi pēc sākotnējā beigu termiņa, kad bija paredzēts šo procesu noslēgt, būtu īstais laiks pabeigt diskusijas un Saeimai pieņemt lēmumu par privatizācijas procesa pabeigšanu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un arī pārējos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es arī dažus vārdus debatēs... Kolēģi! Faktiski privatizācijas process, ja runā par galvaspilsētu, ir beidzies. Nedzīvojamā fonda privatizācija, man liekas, 98 vai vairāk procentos jau ir pabeigta. Cik es atceros, pēdējā darījumā par summu 5,6 miljoni, kurš notika privatizācijas procesa ietvaros, pircējs samaksāja visu šo summu eiro, bet ne sertifikātos.

Kāpēc ir nepieciešams pagarināt termiņu, runājot par Rīgu? Faktiski sanāk tā: privatizēta dzīvojamā māja, tai piesaistīts zemes gabals, kuru dažādu iemeslu dēļ... kaut sarkanās līnijas... nebija iespējas privatizēt un par kuru bija noslēgts ilgtermiņa nomas līgums. Šobrīd attīstības plānos ir izmaiņas, tā iespēja ir, un notiek šādu zemes gabalu pārskatīšana. Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija šo procesu (tas ir tāds zināmā mērā tehnisks process) trīs gadu laikā nevar pabeigt. Viss pārējais jau ir sen pabeigts. Tāpēc dažas lietas, par ko mēs runājam, ir tādas, es uzskatu, virtuālas lietas.

Tas ir viss. Savas debates es pabeidzu... un kā ziņotājs es vēlreiz...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet!

Debates slēdzu.

O. Burovs. Es atvainojos, es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Atvainojos, debates neslēdzu. Jūs samulsinājāt mani.

Mēs turpinām debates, Burova kungs.

Ir jādod vārds...

O. Burovs. Gribējām ātrāk, sanāk – kā vienmēr.

Sēdes vadītāja. Iepriekš jau bija pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

Labs mēģinājums, Burova kungs...

Lūdzu, Viktorija!

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Es gribu tikai vienu nelielu repliku, kāpēc mums jāizskata šis likumprojekts. Mūsu likumdošanā nav ielikta norma, ko darīt ar sertifikātiem, kuri pieder mirušām personām. Jā, ir bažas par pārējām lietām, par pārējiem jautājumiem, bet ir jāsakārto jautājumi, ko darīt... pastāv sertifikāti, kas... personas, kas mirušas līdz 2000. gadam, pirms vairāk nekā 20 gadiem, un kontos stāv sertifikāti, un mēs nezinām, ko ar tiem darīt. Cilvēki strādā, uztur... neviens no mantiniekiem nav pieteicies.

Likums ir vajadzīgs, lai sakārtotu šo lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad gan debates slēdzu.

Vārds ziņotājam.

O. Burovs. Paldies, ka debatēs vairāk neviens nepieteicās.

Kolēģi, vēlreiz – lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O. Burovs. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. februāris. Un es aicinu arī tos, kas nebalsoja, aktīvi piedalīties un sniegt priekšlikumus. 19. februāris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz 19. februārim. Paldies.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā – arī deputāts Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Otrais likumprojekts no paketes.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O. Burovs. 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. februāris. Paldies.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 435/Lp14), pirmais lasījums.

Komisijas vārdā – deputāts Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mēs jau informējām par iepriekšējiem... Šeit ir tas pats.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 435/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O. Burovs. 19. februāris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. februāris. Paldies ziņotājam.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, kam aicināšu arī noteikt steidzamību.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” ir izstrādāts, lai nodrošinātu maksātnespējīgo darba devēju darbinieku interešu aizsardzību. Lai tas notiktu, ir nepieciešams likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” ieviest Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 18. panta saturu. Tādējādi attiecīgās likuma normas spēks tiks atjaunots uz nenoteiktu laiku un būs piemērojams arī turpmāk, jo darbiniekiem arī turpmāk būs pamats iesniegt prasījumu par periodu, kura laikā pastāvēja aizliegums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums no šī gada 1. janvāra vairs nav spēkā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektam “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojektam steidzamība ir noteikta.

A. Gendele. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

A. Gendele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šī gada 12. janvāris. Aicinu noteikt izskatīšanu Saeimas sēdē otrajā lasījumā šī gada 18. janvārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. janvāris, un skatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas 18. janvāra sēdē. Liels paldies ziņotājai.

A. Gendele. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir saņemti četri iesniegumi par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edgars Tavars, Edgars Putra, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Māris Sprindžuks, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Lauris Lizbovskis un Česlavs Batņa lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Česlava Batņas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Česlavs Batņa, Ingmārs Līdaka, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna, Māris Sprindžuks, Linda Matisone, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis un Juris Viļums lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Māris Sprindžuks, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Edgars Putra un Lauris Lizbovskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Česlava Batņas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Ingmārs Līdaka, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Māris Sprindžuks, Linda Matisone, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis un Česlavs Batņa lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks Saeimas sēdes pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir vairāki būtiski paziņojumi.

Vispirms sāksim ar labām un patīkamām ziņām. Pavisam nesen dažiem mūsu kolēģiem ir bijušas pusapaļas jubilejas.

1. janvārī dzimšanas dienu svinēja Didzis Zemmers. Sveiksim Zemmera kungu dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Savukārt 2. janvārī dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģe Alīna Gendele. Daudz laimes, un sveicam! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, tieši šodien dzimšanas dienu svin mūsu neatsveramā kolēģe – Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Daudz laimes! (Ovācijas.)

Tagad vārds paziņojumam deputātam Dāvim (Starpsauciens. Smiekli.)... Dāvim Daugavietim. Lūdzu!

D. M. Daugavietis (JV).

Sveiciens, kolēģi! Pirms visi aizskrienat ēst brokastis vai nu kur katram jābūt... visu pārtraukumu Dzeltenajā zālē būs iespēja parakstīt Latvijas parlamenta vēstuli Francijas parlamentam par to, lai neielaistu Francijā agresorvalsts sportistus olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu tiešām visus atrast laiku un parakstīties.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Reģistrējušies 92 deputāti, nav reģistrējušies 8: Edmunds Cepurītis, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Mārcis Jencītis, Valdis Maslovskis, Daiga Mieriņa, Jānis Reirs un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Sēdes pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi.

Mēs izskatām darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums. Likumprojektu sagatavojusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Mums noderētu, ja zālē būtu Raimonds Bergmanis, kurš ir nozīmēts kā atbildīgais ziņotājs par šo likumprojektu.

Bergmaņa kungs, vārds jums! (Pauze. Zālē troksnis.)

Parakstīšanās... vēstule, ko mēs visi parakstījām... arī ir ļoti svarīgs darbs.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu paketi, kuru ir iesniedzis Valsts prezidents, – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” un arī likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 19. decembra sēdē mēs abus šos likumprojektus... iesniegtos grozījumus skatījām. Kā jau minēju, šo likumprojektu paketi ir iesniedzis Valsts prezidents.

Abi saistītie likumprojekti valsts drošības interesēs paredz palielināt sadarbību starp valsts institūcijām un pašvaldībām. Valsts apdraudējuma gadījumā katrai pašvaldībai ir uzdevumi, lai turpinātu sabiedrībai kritisko funkciju izpildi un atbalstītu valsts iestādes un Nacionālos bruņotos spēkus. Pašvaldību funkciju pilnvērtīga un efektīva izpilde gan ikdienā, gan valsts apdraudējuma gadījumā, gan krīzes situācijās pēc būtības nav iespējama, ja pašvaldības amatpersonām nav tiesību un līdz ar to iespēju iepazīties ar valsts noslēpumu.

Konkrētais likumprojekts nepieciešams, lai valsts varētu dalīties ar klasificēto informāciju, tādēļ pašvaldības domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem nosaka tiesības izmantot valsts noslēpumu. Prasība attiecas uz nākamā sasaukuma vēlēšanām. Šis ir ļoti būtiski. Tiesiskās paļāvības principa ietvaros izvēlēts šāds risinājums.

Komisijā secināts, ka likumprojekta mērķis ir saprotams, loģisks un nepieciešams demokrātiskā valstī. Likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu un korelāciju ar valsts aizsardzības plāniem, kā arī lai sekmētu savstarpējo sadarbību ar sabiedrību mācību organizācijās, valsts robežas un kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumos... ir būtiska visaptverošas valsts aizsardzības... piedalās visi, nevis izņēmuma institūcijas. Šāda likuma rezultāts ir balanss starp demokrātiju un valsts drošību.

Komisija pievienojas Valsts prezidenta uzskatam, ka mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts prezidenta ierosināto un komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 26. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26. janvāris.

___

Izskatīsim arī Valsts prezidenta ierosināto un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pirmajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā”.

Komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Arī šis likumprojekts tika izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 19. decembra sēdē. Šis, otrais, paketes likumprojekts –“Grozījumi Pašvaldību likumā” – satur to pašu pamatojumu: valsts drošības interesēs garantēt sadarbību un informācijas apmaiņu, lai pašvaldību vadošās amatpersonas varētu rīkoties vislabākajā veidā savās pašvaldībās iedzīvotāju interesēs.

Likumprojekts uzliek par pienākumu domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem pēc ievēlēšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā vērsties kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāds pats pienākums saņemt speciālo atļauju noteikts arī izpilddirektoriem un viņu vietniekiem. Attiecībā uz izpilddirektoriem un vietniekiem paredzētais termiņš ir šī gada beigas, attiecībā uz vēlētajām domes amatpersonām, kā jau minēju pie iepriekšējā likumprojekta, – jaunais domes sasaukums.

Ja pašvaldības amatpersona speciālo atļauju nesaņems vai tai nepieteiksies, tiks uzskatīts, ka netiek pildītas likuma prasības. Tādā situācijā rīcība būs politisks process un jautājums nonāks domes izlemšanā, vai domes priekšsēdētājs un vietnieks var pildīt savus amata pienākumus. Neizlēmības gadījumā lēmumu var pieņemt arī vides un reģionālās attīstības ministrs.

Attiecībā uz izpilddirektoriem un vietniekiem likumprojektā ir paredzēts, ka gadījumā, ja norādītajā termiņā speciālā atļauja netiek saņemta, viņi no darba ir atbrīvojami tā, kā šīs tiesiskās attiecības regulē Darba likums.

Komisija vērtēja, ka šāds regulējums ir ļoti būtisks un nepieciešams pilnvērtīgai pašvaldības funkciju veikšanai. Tāpat akcentējams, ka speciālo atļauju piekļuvei valsts noslēpumam ir iespējams saņemt jebkurai personai, kurai šādas prasības noteiktas likumā vai darba devēja apstiprinātajos amatu sarakstos, ja vien to neliedz likumā definētie diskvalificējošie kritēriji.

Lēmums par atteikumu izsniegt speciālo atļauju pakļauts tiesas kontrolei, to iespējams pārsūdzēt ģenerālprokuroram un Administratīvajā apgabaltiesā.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Arī šim likumprojektam tas pats termiņš – šī gada 26. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26. janvāris.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 463/Lp14), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Likumprojektu sagatavoja Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa, likumprojektu virza valdība.

Likumprojekts paredz divas būtiskas izmaiņas. Pirmais – ir paredzēts... piedāvāts atteikties no iespējas piemērot nosacītu notiesāšanu. Tas nav soda veids, bet instruments, kuru bieži piemēro gadījumos, kad cilvēkam, kuram ir piespriesta brīvības atņemšana... tiesa tomēr uzskata, ka viņš var palikt uz brīvām kājām, var neizciest piespriesto sodu, ja izturēs pārbaudes laiku, ja pildīs uzliktos pienākumus un neizdarīs jaunus pārkāpumus.

Nav noslēpums, ka nav reti tādi gadījumi, kad tiesa spriedumā vienā teikumā raksta, ka piespriež brīvības atņemšanu, bet otrajā teikumā ir norādīts, ka sods netiks izpildīts, būs nosacīta notiesāšana. Tieslietu ministrija piedāvā no tādas iespējas pilnīgi atteikties un gadījumos, kad nav vajadzība piemērot brīvības atņemšanu, piemērot tādu soda veidu kā probācijas uzraudzība. Šis sods jau ir mūsu sistēmā, to var piemērot, bet patlaban ne visos gadījumos. Šajos gadījumos būs skaidri redzams, kādu sodu piemēro tiesa, vairs nebūs situācijas, kad minēta brīvības atņemšana, bet faktiski sods nav izpildāms.

Tas ir viens jautājums, un saistībā ar to ir pausts arī viedoklis, ka nepieciešams papildu darbs, lai precizētu regulējumu, jo mums ir sevišķi smagi noziegumi, par kuriem patlaban var piemērot nosacītu notiesāšanu, bet turpmāk, ja būs tikai probācijas uzraudzība, pie piedāvātā regulējuma tādas iespējas vairs nebūs. Piemēram, ja cilvēks, pieņemsim, telefonkrāpnieks, mēģinās dabūt naudu... izkrāpt naudu lielā apmērā, nosacītas notiesāšanas tātad nebūs, ņemot vērā, ka tas ir sevišķi smags noziegums, probācijas uzraudzību arī nevarēs piemērot, un vienīgā iespēja tad faktiski būs brīvības atņemšana. Protams, pastāv iespēja arī piemērot naudas sodu vairāku tūkstošu eiro apmērā (tur noteikts minimums), tāpēc Juridiskā komisija, izskatot šo jautājumu, nolēma konceptuāli to atbalstīt, bet tomēr turpināt diskusiju.

Otrs jautājums ir saistīts ar sodu saskaitīšanu un noteikšanu pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, arī pēc vairākiem spriedumiem. Ar praktiķiem runājot, mēs saņēmām informāciju, ka šie ir ļoti svarīgi grozījumi, kas atvieglos darbu un ļaus nepieļaut kļūdas, nosakot galīgo sodu.

Izvērtējot visus šos apstākļus, Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 463/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Judins. 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15. februāris.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar nule mūsu kolēģa Judina prezentēto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Kriminālprocesam ir jānodrošina, lai Krimināllikumu varētu īstenot praksē, tāpēc arī vairākos pantos ir nepieciešami grozījumi saistībā ar šo nosacītās notiesāšanas atcelšanu un arī sodu saskaitīšanas izmaiņām.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu un iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15. februāris.

___

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 456/Lp14), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Vispirms jau – paldies, kolēģi!

Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” pirmajā lasījumā. Šajā likumprojektā ir mēģināts sakārtot atsavināšanu tiem dienesta suņiem, kuri savu laiku jau ir nokalpojuši un kuri veselības stāvokļa vai kaut kādu psiholoģisku noviržu dēļ ir atzīti par dienestam nederīgiem. Es domāju, tā ir tāda svēta lieta, jo parasti šie suņi jau ir kļuvuši par darbinieka, teiksim tā, mājas biedriem.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 456/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Līdaka. 25. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad 25. janvāris tiek noteikts par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Sodu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Saņemts viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Priekšlikumu iesniedzis iekšlietu ministrs Kozlovska kungs. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sodu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Latkovskis. 16. janvāris.

Sēdes vadītāja. 16. janvāris tiek noteikts par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2023. gada 6. decembrī, uzklausot Ekonomikas ministrijas un citus pārstāvjus, atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Likumprojekta sākotnējā būtība ir saistīta ar likumprojektu pakotni par privatizācijas pabeigšanu laika periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam.

Šis likumprojekts paredz atsevišķas izmaiņas privatizācijas sertifikātu aprites tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu to izmantošanu un dzēšanu privatizācijas procesa noslēguma posmā.

Tiek paredzēts, ka, ja 10 gadu laikā pēc sertifikātu īpašnieka nāves viņa privatizācijas sertifikātu kontā atrodas sertifikāti, bet nav iesniegta mantojuma apliecība, persona, kurai saskaņā ar šā likuma 3.1 pantu ir deleģēts sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevums, tos anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tādējādi privatizācijas procesa noslēgumā pakāpeniski mazinot privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas izmaksas.

Vienlaicīgi paredzēts, ka mantoto sertifikātu uzglabāšanai persona varēs atvērt jaunu sertifikātu kontu, tādējādi ļaujot nošķirt mantotos sertifikātus no neizmantotajiem sertifikātiem gadījumos, ja mantiniekam nav sava sertifikātu konta.

Tiek noteikts arī pārejas periods, jo tiesību norma par sertifikātu dzēšanu mirušu personu kontos stājas spēkā... vienu gadu, orientējoši jau 2025. gada janvārī... pēc likumprojektu paketes... tai skaitā pāreju uz šo grozījumu... noteikumu spēkā stāšanos, tādējādi dodot mantiniekiem, kuri vēlas, bet vēl nav izdarījuši, atkārtotu iespēju viena gada laikā sakārtot mirušai personai piederošu privatizācijas sertifikātu pieņemšanas... mantojumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2024. gada 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 19. februāris.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2023. gada 6. decembrī, uzklausot Ekonomikas ministrijas un citus pārstāvjus, atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Arī šo likumprojektu sagatavoja Ekonomikas ministrija, un Ministru kabinets to ir apstiprinājis.

Likumprojekta sākotnējā būtība ir saistīta ar likumprojektu pakotni par privatizācijas pabeigšanu laikā no 2024. gada līdz 2026. gadam. Tā mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesa pabeigšanu un noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumus privatizācijas un zemes reformas procesa pabeigšanas ietvaros.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V. Pleškāne. Tāpat kā iepriekšējiem likumprojektiem... kas saistīti kopā... iesniegšanas termiņš – 2024. gada 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 19. februārim.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājai.

___

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā – deputāte Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi un iesniegusi likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Šī likumprojekta mērķis ir noteikt visās pašvaldībās vienotu bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību.

Uz šāda likumprojekta sagatavošanas nepieciešamību komisiju jau sākotnēji rosināja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, kura ir apkopojusi informāciju par pārkāpumu izskatīšanas modeļiem pašvaldībās, un šobrīd tādi ir deviņi – visdažādākie modeļi.

Pēc komisijas uzdevuma Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Tiesībsarga biroju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju un pārstāvjiem no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2023. gada nogalē ir sagatavojusi attiecīgus tiesību normu grozījumus un iesniegusi Saeimas komisijai likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā”.

Šis likumprojekts paredz papildināt Bāriņtiesu likuma 4. pantu ar ceturto daļu, kas noteic, ka sūdzība par bāriņtiesas darbinieka ētikas pārkāpumu turpmāk būs iesniedzama attiecīgās pašvaldības ētikas komisijai, kura, izskatot šo sūdzību, noteikti pieaicinās arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvi ar padomdevēja tiesībām. Tādējādi normatīvi tiks nostiprināta skaidra un vienota pieeja bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtībai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Rancāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir piecas dienas, un tas ir 16. janvāris.

Sēdes vadītāja. Piecām darbdienām jābūt, vai ne...

A. Rancāne. Sanāk? Varbūt pārskaitījāmies.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16. janvāris.

Paldies ziņotājai.

___

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 484/Lp14), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, vēl viens grozījums Krimināllikumā. Pagājušā gada 5. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nodeva Juridiskajai komisijai tautas iniciatīvu, kas paredz pastiprināt atbildību cilvēkiem, kas veic dzīvnieku spīdzināšanu un cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem. Iniciatīvas nosaukums ir ļoti kategorisks – “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām”.

Juridiskajā komisijā, arī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā mēs izvērtējām šo ierosinājumu un, konceptuāli atbalstot, lūdzām Tieslietu ministrijas pastāvīgo krimināltiesību darba grupu sagatavot iespējamo grozījumu projektu. Likumprojekts tika sagatavots, un, uzklausot Tieslietu ministrijas pārstāvjus, arī citus ekspertus, Juridiskā komisija nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts paredz pastiprināt sodus cilvēkiem, kas spīdzina dzīvniekus un veic darbības, lai radītu sāpes dzīvniekiem, lai tos nogalinātu. Likumprojekts paredz atteikties no tāda soda veida kā sabiedriskais darbs. Gadījumā, ja dzīvnieku spīdzināšana notiek publiskā vietā vai bērnu klātbūtnē, ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 484/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Judins. 1. februāris.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1. februārim.

___

Līdz ar to esam izskatījuši visus jautājumus sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 436/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. martam”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Darba kārtības sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputātu Edgara Tavara, Edgara Putras, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Māra Sprindžuka, Ingmāra Līdakas, Lindas Matisones, Laura Lizbovska un Česlava Batņas iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Česlava Batņas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Česlava Batņas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputātu Edgara Tavara, Česlava Batņas, Ingmāra Līdakas, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas, Māra Sprindžuka, Lindas Matisones, Edgara Putras, Laura Lizbovska un Jura Viļuma iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Māra Sprindžuka, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas, Ingmāra Līdakas, Lindas Matisones, Edgara Putras un Laura Lizbovska iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Česlava Batņas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Česlava Batņas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputātu Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Māra Sprindžuka, Lindas Matisones, Edgara Putras, Laura Lizbovska un Česlava Batņas iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 436/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 436/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav.

___

Līdz ar to, godātie kolēģi, esam izskatījuši visus sēdes darba kārtības jautājumus. (Starpsaucieni.)

Arī jauni deputātu jautājumi ministriem šodien nav iesniegti.

Varam ķerties pie noslēdzošā šodienas pienākuma – reģistrēties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai – vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mazu uzmanību! Nav reģistrējušies 10: Edmunds Cepurītis, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Mārcis Jencītis, Ingmārs Līdaka (Starpsauciens: “Ir!”), Valdis Maslovskis, Daiga Mieriņa, Viktors Pučka, Jānis Reirs un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies Grasberga kungam. Paldies, godātie kolēģi.

Līdz ar to Saeimas 11. janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Lai ražīga atlikusī diena!

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 11.01.24 09:15 Balsojums 1
Par - 41, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (485/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.01.24 09:22 Balsojums 2
Par - 41, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (486/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.01.24 09:28 Balsojums 3
Par - 70, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai (378/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.01.24 09:32 Balsojums 4
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā (350/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.01.24 09:53 Balsojums 5
Par - 54, pret - 25, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.01.24 10:01 Balsojums 6
Par - 77, pret - 1, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.01.24 10:20 Balsojums 7
Par - 80, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums (431/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 10:21 Balsojums 8
Par - 81, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (434/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 10:21 Balsojums 9
Par - 82, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (435/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 10:24 Balsojums 10
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (470/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 10:25 Balsojums 11
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (470/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 10:28 Balsojums 12
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.01.24 11:06 Balsojums 13
Par - 62, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (448/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:10 Balsojums 14
Par - 66, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldību likumā (449/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:14 Balsojums 15
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (463/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:15 Balsojums 16
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (464/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:17 Balsojums 17
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (456/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:18 Balsojums 18
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sodu reģistra likumā (444/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.01.24 11:21 Balsojums 19
Par - 77, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (432/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:23 Balsojums 20
Par - 80, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (433/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:27 Balsojums 21
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Bāriņtiesu likumā (483/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:30 Balsojums 22
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (484/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.01.24 11:31 Balsojums 23
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Česlava Batņas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (406/Lm14)

Datums: 11.01.24 11:32 Balsojums 24
Par - 89, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (407/Lm14)

Datums: 11.01.24 11:33 Balsojums 25
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Česlava Batņas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (408/Lm14)

Datums: 11.01.24 11:33 Balsojums 26
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Putras ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (409/Lm14)

Datums: 11.01.24 11:34 Balsojums 27
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (reģ. Nr. 436/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. martam (410/Lm14)

Datums: 11.01.24 11:35 Balsojums 28
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

11.01.2024.

09.00

11.00