Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2024. gada 1. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lai arī ir pienācis laiks sākt Saeimas sēdi, man jūs jāinformē, ka blakus telpā daudziem kolēģiem vēl turpinās ļoti vērtīga saruna ar Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā štāba priekšnieku. Un es sapratu Kola kunga lūgumu... ka viņi visi varēs atgriezties šeit, zālē, pēc piecām minūtēm. Tā ka ar jūsu piekrišanu sāksim Saeimas sēdi pēc piecām minūtēm. (Pauze.)

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 1. februāra sēdi.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Ģirts Valdis Kristovskis un Dāvis Mārtiņš Daugavietis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 19. punktu – likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Ģirts Valdis Kristovskis un Dāvis Mārtiņš Daugavietis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 20. punktu – likumprojekta “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Sanitas Stelpes-Segliņas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā” turpmāko virzību”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību – sadaļu “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Igors Judins, Iļja Ivanovs, Jekaterina Drelinga, Jefimijs Klementjevs un Dmitrijs Kovaļenko ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Prezidijs ierosina to nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi, labrīt! Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” ir sagatavots ar mērķi samazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzības un nabadzības risku mazaizsargātajai iedzīvotāju grupai – bērniem ar invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti. Kolēģi, ja pašas personas to nespēj, tad valstij ir pienākums sniegt sociālo palīdzību sabiedrības solidaritātes... pamatā.

Ņemot vērā to, ka mums tiešām ir ļoti slikta situācija tieši tiem, kas saņem to pabalstu, es aicinu atbalstīt likumprojektu, nodot to komisijai un tur tālāk jau risināt, vai būs iespējams piešķirt papildu naudiņu vai nebūs.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt, bet deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Igora Judina un citu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, kā tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 11, atturas – 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, kā tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā” turpmāko virzību” un lūdz to izskatīt Saeimas šodienas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts. Izskatīsim to atbilstoši Saeimas sēdes darba kārtības secībai.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inārai Mūrniecei no 2024. gada 30. janvāra līdz 1. februārim.

Saeimas Prezidijs informē, ka atbilstoši saņemtajam lūgumam ir piešķirts neapmaksātais atvaļinājums deputātei Inārai Mūrniecei no 2024. gada 30. janvāra līdz 1. februārim.

___

Darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Juridiskās komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par Sanitas Stelpes-Segliņas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Šī gada 30. janvārī Saeimā saņemts Sanitas Stelpes-Segliņas iesniegums, kurā viņa paziņo par atkāpšanos no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Juridiskā komisija šī gada 31. janvārī izskatīja iesniegumu un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Sanitas Stelpes-Segliņas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu balsot par Centrālās vēlēšanu komisijas locekles Sanitas Stelpes-Segliņas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas, pamatojoties uz viņas iesniegumu par atkāpšanos no komisijas locekļa amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sanitas Stelpes-Segliņas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Sodu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lieliski pastrādājusi.

Priekšlikumi nav iesniegti.

Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sodu reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma izpildi. Likumprojekts paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei vai kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs, vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Papildus tam likumprojektā ir paredzēts noteikt šķīrējtiesas procesā iespēju vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar lūgumu par pierādījumu izprasīšanu. Tā būtu jauna procedūra, kas nodrošinātu lielāku valsts kontroli pār šķīrējtiesas spriedumu objektivitāti. Ieviešot šādu jaunu kārtību, būtu nodrošināta Latvijas šķīrējtiesu regulējuma atbilstība starptautiski atzītiem standartiem un praksei.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Tas būtu 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15. februāris. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Likumprojekts “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, par kuru tikko ziņoju. Likumprojektā noteiktie grozījumi pēc būtības ir analogi apskatītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā.

Likumprojekts paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu noteiktos gadījumos, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma izpildi, kā arī lai nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš – šī gada 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 15. februāris.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 23. janvārī ir izskatījusi Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir iekļaut tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu divu Eiropas Parlamenta un Padomes izstrādāto regulu prasību piemērošanu un tehniski precizētu divu direktīvu prasības.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu un citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 15. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (AS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, deputāti! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” iet kompleksā ar iepriekšējā ceturtdienā jau atbalstīto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas virzīto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”.

Likumprojekts, kas jāizskata pirmajā lasījumā, mazliet debirokratizē pastāvošo sistēmu valsts mantas atsavināšanai vai pārdošanai. Vislabāk to ilustrēt ar Nodrošinājuma valsts aģentūras piemēru. Dzērājšoferiem noņemtās mašīnas līdzšinējā kārtībā tika turētas tur, pēc tam bija jāgriežas Valsts ieņēmumu dienestā, jo Valsts ieņēmumu dienests bija vienīgais, kas šīs mašīnas varēja atsavināt, rīkot izsoli. Tas pats notika ar dzīvniekiem – citā nozarē.

Šajā likumprojektā ir nošķirts – VID paliek tas, kas attiecas uz viņiem; PVD būs turpmāk pašiem jātiek galā ar atsavinātajiem dzīvniekiem; Nodrošinājuma valsts aģentūru jau pieminēju... Dabas aizsardzības pārvalde un arī pašvaldības. Ministru kabinets izstrādās noteikumus, lai neviens neko sliktu šajā procesā neizdarītu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi otrajam lasījumam tiek gaidīti līdz šā gada 23. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 23. janvārī ir izskatījusi Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Kredītu reģistra ziņu aktualitāti gadījumā, kad reģistra dalībnieks vai ierobežots reģistra dalībnieks ir iekļāvis Kredītu reģistrā ziņas par sava klienta vai klienta galvinieka saistībām, bet nav tās aktualizējis.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 15. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šī gada 23. janvārī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja piedāvātos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā un atbalstīja tos.

Grozījumi paredz pārtikas tirdzniecības vietās cenu zīmēs vai arī blakus tām izvietot produkta izcelsmes valsts karogu, kas ļautu patērētājiem nepārprotami izvēlēties, redzot un saprotot, kura ir ražotā produkta izcelsmes valsts. Būtu iespēja izvēlēties un brīvi paust savu attieksmi pret konkrēto valsti šajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Es atvainojos...

Uzsāksim debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Gribu aicināt jūs balsot “pret”, jo šajā gadījumā nozare ir par to, lai aktivizētu cilvēkus, kuri... un parādītu tos produktus, kuri ražoti šeit, Latvijā. Bet taisīt no veikaliem skolu... vai ģeogrāfijas stundu, kur var nākt un apskatīt karodziņus... Jūs tagad varat atpazīt, kas tas par karodziņu? (Demonstrē klēpjdatora ekrānā redzamos karogus. Zālē troksnis.) Nu jā, bet (Starpsaucieni.)... es nedrīkstu sarunāties ar zāli. Vienkārši būs tā, ka karodziņi nebūs visai lietderīgi. Patērētājam jāpaskaidro, jāapraksta, kas tā par valsti.

Krievijas karogs. Arī par šo gribu parunāt. Langas paradīze. Jūs gribat sataisīt Langas paradīzi – viņa ienāks veikalā, un tur būs izkarināti Krievijas vai Baltkrievijas karodziņi. Ja jūsu mērķis ir tāds, tad veikalos... man liekas, mums ir pieņemts likums, ka publiski nedrīkst izkarināt agresorvalsts karogu. Bet veikalā to drīkstēsiet darīt, ja?

Tāpēc es teikšu tā: doma ir laba, bet nav pagaidām izpildāma. Gan nozare ir pret... Rakstīt uz cenu zīmes, kas par valsti, viņi piekrīt, bet ir strīdi – vai ražotājvalsts vai izcelsmes valsts. Arī šeit ir diskusijas. Ja jūs atsauksiet savu likumprojektu un, runājot ar nozares pārstāvjiem, piedāvāsiet drusku savādāku, tas būtu lietderīgi, jo nozare ir par to, lai patērētāji pērk vietējo, un uzsver, ka mēs visi esam par to, lai pirktu savu ražoto preci, bet ne par to, ka uz katras cenu zīmes viņi tagad drukās to karodziņu. Protams, viņi ir par to, ka pietiks, ka uzrakstīs ar vārdiem ražotājvalsti vai izcelsmes valsti.

Par marķējumu. MK noteikumi Nr. 178 parāda vai izsaka to, kādi ir noteikumi, kam ir jābūt norādītam uz cenām vai vēl... Un vairāki veikalu tīkli jau norāda karodziņus. Bet padomājiet par mazajiem veikaliņiem vai par autolavkām, kuras brauc pa laukiem... nu, autoveikaliem... tur nav iespējams to visu izdarīt. Pagaidām nav iespējams. Uz to var iet, bet... drusku pamainīt likumprojektu, ko jūs piedāvājat.

Tālāk – kontroles mehānisms, soda sankcijas, soda lielums un... tas būs administratīvais slogs PVD, un no mums PVD prasa finansējumu par to.

Tāpēc es piedāvāju neatbalstīt šajā redakcijā, bet veidot savādāku, konsultējoties ar nozari, un iesniegt no jauna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Šim stāstam ir divas daļas: viena – par to, kam vajadzētu būt uz preču zīmes; otra – par labas likumdošanas procesu.

Vispirms par norādēm uz preču cenu zīmēm. Komisijā mums bija ļoti vētraina diskusija, jo sākotnēji priekšlikums bija norādīt uz preču cenu zīmēm ražošanas valsti karodziņa formā. Anotācijā rakstīts – “izcelsmes valsti”. Tas jau radīja lielu sajukumu, bet kopumā... ja mēs skatāmies, kādi ir pircēji, esam pietiekami arī pētījuši Konkurences padomē...

Ir trīs veidu pircēji. Vieni ir ļoti lojāli savas valsts pārtikas produktiem un konsekventi lielākoties izvēlas savas valsts ražojumus. Otri skatās uz lētākām precēm... tad parādās ļoti liels preču īpatsvars veikalā “Maxima” un citos lēto cenu veikalu tīklos, kur ir daudz lētāki piena produkti... Trešie ir neinformētie patērētāji. Ar tādiem es esmu ļoti daudz saskārusies, jo piederu pie tās grupas, kas vienmēr skatās uz iepakojuma... kur ir ražots. Kad es ieraugu, ka ražots Eiropas Savienībā, bet parādās kādas firmas pasūtījums, esmu apmulsusi un nesaprotu, vai es savu lojalitāti šādi saglabāju vai nesaglabāju.

Katrā ziņā ir apsveicami, ka dārzeņiem, vīniem, citām precēm mēs jau redzam uz cenu zīmes valsts norādi. Tas ir ļoti patīkami, ja tu pērc burkānus un redzi, ka tie ir Latvijas burkāni, ļoti patīkami. Ja tu redzi, ka tie ir Lietuvas burkāni, blakus Latvijas burkānu nav, tad rodas jautājums: kur tad ir Latvijas burkāni? Bet tas ir cits stāsts.

Jā, mums komisijā bija ļoti nopietna diskusija par šiem karodziņiem – vai karodziņi nav pārmērīga prasība. Vairāki ražotāji, tie, kas iesniedza... skatījās uz to... ka ir nepieciešams izvietot karodziņus. Mazumtirgotāji, tā puse, kurai tas būtu jārealizē, nemaz nebija iesaistīti diskusijā. Tad diskusija notika jau komisijas sēdē un arī pirms tam tiekoties...

Kas ir būtiskākais šobrīd, pirms es pāreju pie labas likumdošanas procesa? Deputāti noteikti iestājas par to, ka ir jānorāda produkta izcelsmes vai ražošanas valsts (par to droši vien vēl būs diskusija) uz cenu zīmes. Šķiet, ka ir noskaņojums (es noteikti piekrītu), ka tam nav jābūt obligāti karodziņam. Piedodiet, ja kāds varbūt balsos un teiks, ka tikai karodziņš, nevis uzraksts. Man liekas, ir jāatstāj spēkā brīvprātības princips, ka mazumtirgotājs var izvēlēties, vai liek karodziņu, ja viņš to var atļauties. Pie reizes jāsaka, ka tas ir dārgs pasākums – iegādāties printerus un tad pieskaņot krāsas, lai Latvijas karodziņu mēs nesajauktu ar Austrijas karodziņu un... arī citus. Tā ka tas var būt arī uzraksts.

Diskusija bija par to, kur tad rakstīts, ka tas būtu attiecināms tikai uz lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem. Tas nozīmē, ka uz mazākiem tīkliem, kas, patiesību sakot, ir iepirkumu grupas un katrs patstāvīgi darbojas komercdarbībā, tas varētu neattiekties. Manuprāt, tā ir pilnīgi aplama... diskriminācija. Ja mēs kaut ko tādu liekam ar valstisku regulējumu, tad tam jāattiecas uz visiem... ja mēs gribam, lai būtu šis informētais patērētājs, kas zinātu, ko pērk. Tā bija nākamā problēma.

Ražošana un izcelsme. Jautājums, kas absolūti nav atrisināts, jo vakar arī es paskatījos... nopirku vienu pārtikas preci, uz tās bija rakstīts “ražots Eiropas Savienībā”, bet kā izcelsme bija norādīts pavisam kaut kas cits. Es domāju, mazumtirgotājs nav tas, kurš spēj visos gadījumos noteikt, kura ir korekta – ražošanas valsts vai izcelsmes valsts. Arī par to tika diskutēts.

Administratīvais slogs un izmaksas. Ja mēs uzliekam visiem pienākumu likt karodziņus, tad ir jāsaprot: ja valsts pieņems šādu regulējumu, tad droši vien valstij tas ir jākompensē, jo tas ir dārgi. Protams, es neticu, kā teica mazo tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, ka tie ir 35 miljoni, ieviešot tādu sistēmu, bet tas maksā. Tas noteikti maksās kaut kādus miljonus, ja mēs parēķinām, kas aiziet uz visiem tīkliem, ja tas attiecināms uz visiem.

Tad absolūti neatrisinātais jautājums – fasēšana, pārfasēšana un tā tālāk. PVD tiesības, iespējas arī tika minētas... PVD vakar arī uzstājās darba grupā, ka tādas kapacitātes nemaz nav un viņiem ir simts citu neatrisinātu jautājumu.

Tā ka, rezumējot par šo valsts tēmu, – noteikti jā, bet droši vien tā ir brīvprātīga izvēle, vai tas ir karodziņš vai uzraksts.

Bet tagad pāriešu pie otrā jautājuma. Laba likumdošana... un es komisijā balsojumā atturējos, jo, no vienas puses, piekrītu, ka tam ir jābūt, un, kā es jau teicu, tā ir brīvprātīga izvēle, bet laba likumdošana... Šobrīd uz pirmo lasījumu mēs skatām tādu absolūti negatavu likumprojektu. Es saprotu, ka uz otro lasījumu mums atkal būs apmēram tā kā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu – bezgalīgas diskusijas, jo atkal ir divas pretējas puses: vieni saka – obligāti tādā veidā, otri – nē, tādā veidā.

Tāpēc es gribētu šodien šo tribīni izmantot, lai aicinātu – tad, kad deputāti sniedz priekšlikumus, pirmkārt, tomēr konsultējieties ar nozarēm, ne tikai ar vienas puses pārstāvjiem, kuriem tās izmaksas nerodas, bet arī ar pretējo pusi, uz kuru tas attiecas, un tie ir mazumtirgotāji... tām izmaksām. Konsultācijas nekādas nebija notikušas. Otrkārt, ja tas ir tāds priekšlikums, kur ir pilnīgi skaidrs, ka būs entās darba grupas, lai visas puses savestu kopā, atrastu kompromisu, un, ja tas notiek pēc pirmā lasījuma, starp pirmo un otro lasījumu, tas nozīmē, ka šis process nebūs ne ātrs, ne viegls, ne tik vienkāršs, tas droši vien būs apmēram tāds, kā notiek ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, kura pirmais lasījums bija maijā, bet mēs joprojām risinām tās problēmas, kas savulaik nav atrisinātas.

Tā ka es gribētu šobrīd vairāk uzsvērt šo labo likumdošanu. Ja priekšlikumi tiek iesniegti, lūdzu, jau sākotnēji paskatieties, lai likumprojektā nav rakstīts “ražošanas valsts”, anotācijā – “izcelsmes valsts”, kas ir pilnīgi pretējas lietas, lai likumā nav ielikts diskriminācijas moments – attiecinām uz lielajiem, mazie var to nedarīt –, jābūt tomēr skaidram mērķim. Mēs gribam informētu patērētāju, bet, lai aizsniegtu informētu patērētāju, nebūt nav jātērē tie drausmīgie miljoni, kurus aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija. To var sasniegt arī citā, efektīvākā veidā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Jā, varbūt iesniegtais priekšlikums nav pilnīgs, nav ideāls, tādēļ arī likumdevējs dod iespēju izskatīt likumprojektu trijos lasījumos, sniegt priekšlikumus, papildināt. Arī komisijas darbā pirmajā dienā... pirmajā laikā... mums bija jēgpilna diskusija. Bija tādi, kas atbalstīja, bija tādi, kas izteica raizes, bažas. Jebkurā gadījumā runa ir par to... vienmēr var papildināt... un, kā teica komisijas priekšsēdētāja, arī vakar darba grupā pateica, ka var arī valsts nosaukumu... bet mēs visi vēlamies, lai mūsu patērētājs, lai mēs (mēs katrs esam patērētājs), ienākot veikalā, neapstulbtu no tā, ka redzam: “Rēzeknes Piensaimnieks. Iebiezinātais piens”. Tā nav jau desmitiem gadu! Un tad maziem, mikroskopiskiem burtiņiem ir izcelsmes valsts vai ražotājvalsts.

Par to ir jādiskutē, par to jārunā un jārod reāls, saprotams risinājums, bet cilvēkam, patērētājam, ienākot tirdzniecības vietā, ir skaidri un gaiši jāsaprot un jāredz, kas ir ražotājs vai izcelsmes... Kā tas notiks – uz cenu zīmes, blakus... tas notiks –, bet ir jābūt informētam... un jābūt saprotamam, un, kā teica speciālisti, cilvēks izvēlas lētāko. Es piekrītu, ka tas ir atkarīgs no cilvēka maciņa, bet, ja būs skaidri un gaiši redzama produkta ražošanas valsts un produkts maksās no eiro līdz 1,50 eiro, un Latvijas karodziņš būs pie produkta, kas maksā 1,20 eiro, esmu pārliecināts, ka liela daļa iedzīvotāju tomēr izvēlēsies to 1,20 eiro, bet, ja tas nebūs redzams, viņš automātiski ies un pirks to, kas maksā eiro.

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā... un uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu – diskusiju.

Paldies. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Piedāvātais likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” ir kārtējais pierādījums tam, ka lēmumus pieņem ierēdņi un politiķi, kas ir atrauti no realitātes. Šie piedāvātie preču zīmju marķējuma risinājumi praktiski ir neizpildāmi. To norādīja tirgotāju pārstāvji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Likumprojekta autori kļūdaini vai tīšuprāt likumprojekta anotācijā norādījuši, ka likumprojekts neatstās ietekmi uz tautsaimniecību. Tirgotāju pārstāvji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādīja – lai ieviestu preču izcelsmes karodziņus uz produktu cenu zīmēm, veikaliem un veikalu tīkliem tas izmaksās miljonus, iespējams, pat vairākus desmitus. Un kā jūs domājat, kas par to galarezultātā samaksās? Protams, galapatērētāji, jo, ieviešot šīs papildu birokrātiskās prasības – karodziņu veidā –, tiks palielinātas produktu cenas.

APVIENOTAIS SARAKSTS iestājas par to, ka veikalos vispirms ir jāizceļ vietējā ražojuma produkti, savukārt Krievijas un Baltkrievijas karodziņu reklamēšana veikalos nav vēlama.

Ja ir vēlme uz produktiem norādīt izcelsmes valsti, to var izdarīt arī citādā formā. Šo likumprojekts neparedz. Taču vislabākais risinājums būtu agresorvalstu izcelsmes produkcijas pilnīgs importa un tirdzniecības aizliegums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Glorijai Grevcovai.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tiešām, pareizi tika pieminēts, ka ražošanas valsts un izcelsmes valsts ir divas dažādas lietas (pie tam uz viena iepakojuma), plus anotācijā rakstīts viens, bet grozījumos ir pieminēts pavisam cits. Šādā veidā, kādā ir iesniegts šis likumprojekts, mēs to atbalstīt nevaram, tas ir nekorekti. Protams, mēs otrajam lasījumam iesniegsim savus grozījumus... priekšlikumus. Tas viss ir saprotami, taču primārais, uz ko mēs varētu virzīt šo likumprojektu, ir tas, lai izceltu mūsu vietējā ražotāja produkciju, lai, ieejot veikalā, patērētājs redzētu, ka tā ir Latvijā ražota prece. Viennozīmīgi, viņš, paskatoties uz cenu, sapratīs, ka tā ir Latvijā ražota prece, jo Latvijā ražotā prece nav konkurētspējīga... piemēram, ar Polijas āboliem.

Tālāk – pats svarīgākais jautājums, dāmas un kungi: kurš par to visu maksās, kurš maksās par šo marķējumu? Vēlaties norādīt Krievijas karodziņu? Tad norādām tikai Krievijas karodziņu, un problēma atrisināta. Tas būs daudz lētāk un izdevīgāk. Piekrītat? Piekrītat. Labs priekšlikums. Bet par to visu samaksās patērētājs, parastais, vienkāršais cilvēks, – tas, kuram, ieejot veikalā, katru dienu aug cenas, tas, kuram ienākumi nepaliek lielāki. Viņi par to samaksās, un, nedod dievs, kāds pārdevējs aizmirsīs uzlikt... vai uzrakstīt izcelsmes valsti. Ko sodīs? Ne jau ierēdņus, kuri pārgalvīgi pieņem kaut ko, bet parasto pārdevēju.

Otrajā lasījumā, iespējams, jā, ir jāpiedomā korektāk pie formulējuma, taču šādā veidā, kādā tas ir iesniegts tagad, par to nevar balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Es gribu teikt, ka vislabākie un garšīgākie produkti ir tie, kas ir audzēti un ražoti Latvijā. (Tas tā, atbildot iepriekšējam runātājam.) Mēs arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā diskutējām par šīm pusēm – ir viena puse, un ir otra puse. Es gribu teikt, ka ir ne tikai ražotāju puse un tirgotāju puse, bet ir viena tāda lielāka puse – pircēji jeb patērētāji, un mērķis, kāpēc šis tiek darīts, – lai nodrošinātu patērētāju tiesības uz informāciju par produktu izcelsmi, jo šobrīd šī informācija ir paslēpta dažādos veidos, varbūt apzināti, varbūt ne tik apzināti. Ja mēs skatāmies šībrīža regulējumu, ko nosaka regula, kas ir par informācijas sniegšanu patērētājiem par pārtikas produktiem, tad tā noteic, ka informācijai par pārtikas produktiem ir jābūt precīzai, skaidrai un patērētājiem viegli saprotamai.

Šobrīd viegli saprotamu un skaidri saredzamu mēs redzam cenu, kas ir norādīta uz mūsu produktiem plauktos, tā ir nepārprotama, un tikpat skaidri salasāmai un saskatāmai kā cenai būtu jābūt arī izcelsmei. Jā, šobrīd šis likumprojekts paredz to, ka izcelsmes valsts tiek norādīta tikai karoga formā, tādēļ uz otro lasījumu ir nepieciešami precizējumi, un es domāju, ka tas arī krietni uzlabotu finansiālo slogu... un vēl kādas lietas, kas ir kādām citām pusēm, ne tām, priekš kurām ir šis likumprojekts... ka būtu norādīts arī rakstiskā formā, bet rakstiskai formai ir jābūt tādai pašai kā cenai – viegli saprotamai un salasāmai.

Un uz argumentiem par to, vai mēs tiešām gribam agresorvalstu karogus reklamēt veikalu plauktos, tad – nē. Ja mēs to paredzam arī rakstiski, tad... jebkurš atbildīgs tirgotājs labāko preci, kas ir ražota Latvijā, kas ir garšīgākā un veselīgākā prece, norādīs ar Latvijas karogu un agresorvalsti norādīs rakstveidā, līdz ar to nekāda reklamēšana nenotiks.

Tādēļ es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs pēc tam to pilnveidotu otrajā un trešajā lasījumā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Manuprāt, šis ir kārtējais jocīgais regulējums, ko mēs mēģinām uzkraut uz uzņēmēju pleciem, uz tirgotāju pleciem. Es arī īsti neredzu jēgu... kāda būs jēga patērētājam. Manuprāt, jau šobrīd uz produktiem var atrast informāciju par to, no kurienes produkts nāk. Iespējams, daudz jēgpilnāk būtu blakus cenu zīmei norādīt tauku saturu vai kaloriju daudzumu. Šis ir tas gadījums, kad gribētos zināt, no kurienes tam aug kājas un kāds ir tas patiesais iemesls.

Es aicinu neatbalstīt, jo arī neredzu, kā šo regulējumu varētu ieviest mazā lauku veikaliņā. Tie, kas no jums kādreiz ir bijuši laukos un ir apmeklējuši kādu mazu veikaliņu, apmēram stādās priekšā, kā tas izskatās. Kā jūs to domājat? Ne jau pat, kā izskatīsies, bet... ne jau par izskatu, bet kā viens cilvēks, kas, iespējams, vada šo veikalu, pārdod, pieņem preci, izliek to plauktos... kā šis cilvēks spēs nodrošināt šīs jūsu plānotās prasības? Neredzu jēgu šim.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Šeit tādā tiešā un pārnestā nozīmē der teiciens: gribējām, kā labāk, sanāca, kā parasti. Gribējām, kā labāk, proti, ka Latvijas pircējs, patērētājs veikalā spētu atpazīt (ne tikai ar brillēm lasot) ražotāja kodu, atrast Latvijas produktu, cilvēks, kurš pērk pienu, zinātu, ka piens ar preču zīmi “Annele” ir ražots Lietuvā, nevis Latvijā. Bet, ja mēs mēģināsim pielikt visām precēm klāt karodziņus, mēs, pilnīgi viennozīmīgi, sapīsimies meistarībā. Un, ja gadījumā šis ies tālāk tādā redakcijā uz komisiju, mans aicinājums ir pasaukt uz komisiju cilvēkus, kas kaut ko šajā saprot, un tie nav tirgotāji. Nē, nē – tie nav tirgotāji, primāri tie ir ražotāji.

Es jums došu vienu piemēru. Viena lieta būtu, ja mēs zinātu, ka mēs, gribot pirkt Latvijas preci, nopērkam Latvijas preci, otra lieta droši vien būtu labi zināt, ka mēs šajos apstākļos nenopērkam Krievijas preci. Bet, tā vienkāršoti pieejot, mēs nokļūsim... es došu vienu piemēru. Milzīgs Lietuvas uzņēmums “Vičiunai” ar entajām ražotnēm, tai skaitā Kaļiņingradā, pieder Kauņas mēram. Pēc iebrukuma bija solījums apturēt ražošanu, tas nav izdarīts. Kādu karodziņu mēs ieraudzīsim veikalā pie “Vičiunai” produkcijas? Lietuvas. Produktam, kas, iespējams, būs ražots Krievijā. Tas ir tas, kur mēs varam nokļūt... izpratnē... sasniegt pilnīgi pretēju mērķi, nekā mēs esam iecerējuši.

Tāpēc es aicinātu, ja tālāk tas virzās... Es atturēšos. Šis ir tas gadījums, kad es nepiekrītu deputātiem, kuri kādreiz ir teikuši, ka poga “atturas” ir nepareiza, jo pogas “atturas” ideja ir, ka idejiski tu piekrīti tai domai, kas ir ietverta... idejā, bet nekādā gadījumā nepiekrīti izpildījumam. Tas ir iemesls, kāpēc es šodien atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais ir pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Es domāju, ka šis virziens ir pareizs un atbalstāms. Arī tās pretrunas, kas... vai norādījumi... uz kritiku, kas šeit tika izteikti, nav nenovēršami. Es nedaudz paskaidrošu savu argumentāciju. Man šķiet, ka šim jautājumam bija jānotiek... šis bija jāizdara jau sen atpakaļ, un mēs jau... Šeit jau tika pieminēts piemērs ar “Anneles” piena produktiem, ko ražo “Pieno žvaigždės”... Un latviešu pircējs, pat cenzdamies pirkt vietējo produkciju, bieži vien varbūt neizlasa, kas ir rakstīts ar maziem burtiem, un tādā veidā iegādājas importa preci.

Bet tā tendence visā pasaulē ir līdzīga, un Latvija nav izņēmums, ka iedzīvotāji labprāt izvēlas vietējo produkciju, ja cenu atšķirība nav dramatiski liela. Faktiski ar jebkuru izvēli... izvēloties ievestu produktu, mēs šo cenu plaisu ar vietējo ražotāju saražoto... tikai palielinām. Līdz ar to tas virziens ir pareizs, jautājums ir par izpildījumu – kā mēs norādām vietējo izcelsmi un atbalstām vietējo ražotāju.

Protams, šeit nedaudz saduras arī tirgotāju un ražotāju intereses, un, ja mēs paskatāmies no nacionālo interešu viedokļa, tad redzam, ka ir ļoti būtiska atšķirība īpatsvarā, kāds kapitāls ir tirgotāju nozarei un kādas izcelsmes kapitāls ir ražotājiem. Ar to es gribu teikt, ka ražotāju... īpatsvara ziņā... vietējais kapitāls ir krietni vairāk. Es nesaku, ka mums jāvēršas pret ārvalstu investoriem, es vienkārši saku, ka mums ir jāiet samērīgi, mums ir jānodrošina zināms līdzsvars.

Konkurences padomes pēdējais pētījums parāda, ka līdzsvara tur nav un ka vietējo ražotāju produkcijai tiek uzlikts nevis tāds pats, nevis mazāks uzcenojums (kā citās valstīs parasti vietējos mazāk uzceno), bet lielāks. Ārvalstu lielveikalu tīkli... pārtikas... uzceno vietējam ražotājam lielāku procentu nekā ievestajiem produktiem. Vēl piedevām ievestajai produkcijai ir šāda latviski... reizēm ir latviskas etiķetes, kādēļ arī daudzi nopērk ārvalstu produktus.

Ko darīt? Manuprāt, risinājums varētu būt – norādīt Eiropas Savienības karogus... katras valsts karogu pie šī produkta. Tātad nevis izcelsmi, bet tieši, kur tas produkts ir ražots. Pat ja lietuviešu piena produkts ir ražots... ar “Latvijas Pienu”, tad tiktu norādīts Lietuvas karogs šajā gadījumā, un mēs norādītu Lietuvas... respektīvi, mēs norādītu Eiropas Savienības valstu karogus. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kas attiecas uz šībrīža ģeopolitisko situāciju, – atsevišķi, neatkarīgi no šī, vērsties pret agresorvalstīm. Tā kā mēs neesam spējuši šobrīd aizliegt pilnībā importu no Krievijas un Baltkrievijas, tad Krievijas un Baltkrievijas produktiem... vērsties ne tikai ar kaut kādu karodziņu vai uzrakstu, bet, līdzīgi kā Igaunijā, kur ir, manuprāt, automāts nosvītrots, vai līdzīgi kā uz cigarešu paciņām, kur tiek likta vizuāla informācija par to, ko mēs atbalstām ar šādu pirkumu... Es domāju, tur ir jāvēršas atsevišķi un to nevajag likt kopējā regulējumā... kuram būtu jābūt pastāvīgam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt. Es domāju, ka tas ir patērētāju interesēs un mūsu ražotāju interesēs, tāpēc aicinu to likt kā primāro uzdevumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpinās deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es esmu drusciņ pārsteigts par šādu populistisku priekšlikumu. Kamēr šeit runāja un slavēja šo priekšlikumu, es paskatījos Krievijas ienākumus pagājušajā gadā – vairāk nekā 500 miljardu dolāru un eiro. Un tad es sāku domāt – raķetēs ir amerikāņu ražotas mikroshēmas, protams, kontrabandas ceļā ienākušas. Rīgā pagājušajā gadā bija vairāk nekā 40 kuģu, kas ieveda no Eiropas Savienības alumīnija boksītus, lai Krievijā ražotu alumīniju Vācijas automašīnām “Volkswagen” un Francijas automašīnām “Peugeot”.

Un tad es domāju: 500 miljardi... vairāk nekā miljards dienā no Rietumvalstīm ienāk valūta Krievijas militārā kompleksa finansēšanai. Vai šis priekšlikums paredz pielikt pie Eiropas Savienības produktiem... agresora finansēšanā? Tātad acīmredzot priekšlikumam ir jābūt savādākam. Šeit jānāk ar priekšlikumu, kā pārtraukt tirdzniecību, kā liegt nopelnīt, nevis nākt ar šādiem muļķīgiem, populistiskiem priekšlikumiem. Ja atceraties, vairāk nekā 500 miljardi nāk no Rietumiem Krievijai kara finansēšanai. Tie ir meli un liekulība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu... Es atvainojos. Vai ziņotājs vēlējās kaut ko piebilst?

V. Maslovskis. Esmu gandarīts par to, ka šis jautājums izsauca tik daudz debašu. Tātad tas ir vietā.

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Uz otro lasījumu priekšlikumi tiek gaidīti līdz 15. februārim. (Starpsauciens.)

___

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone. Vai deputāte Ilze Indriksone...? Ir.

I. Indriksone (NA).

Labdien, sēdes vadītāja, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 23. janvāra sēdē izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Šis likumprojekts paredz vienu nelielu, bet tomēr uzlabojumu un iespēju skolām vērst par labu situāciju ar pedagogiem, kuru trūkst otrās svešvalodas – Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valodas – apgūšanai. Likumprojekts paredz iespēju skolām slēgt līgumus ar citām izglītības iestādēm, atrunāt un vienoties daļēji vai pilnībā attālināti mācīt otro svešvalodu, arī vienoties par tehnisko nodrošinājumu... atbildēt par tehnisko nodrošinājumu, lai to varētu īstenot, arī par savstarpējo finanšu aprēķiniem un samaksu par šo pakalpojumu.

Šis ir viens mazs, bet būtisks solis, lai uzlabotu un dotu iespējas jauniešiem pēc iespējas ātrāk izvēlēties sev otro svešvalodu, atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, jo arī šobrīd ir ļoti daudz jauniešu un ģimeņu, kas atsakās no krievu, varētu teikt, Krievijas kā agresorvalsts, valodas kā otrās svešvalodas apgūšanas, bet pedagogu skolās akūti trūkst.

Komisijas sēdē bija ļoti plašas diskusijas arī par dažādiem citiem risinājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija apliecināja, ka izglītības standartā tiek strādāts pie izņēmumiem un arī šo likumprojektu būs nepieciešams papildināt ar papildu deleģējumiem, lai atteiktos no vērtējuma un lai visi, kas šobrīd nemācās krievu valodu kā otro svešvalodu, saņemtu pamatizglītības beigšanas dokumentu un varētu pilnvērtīgi turpināt mācības vidējās izglītības posmā.

Komisija pēc garām, plašām diskusijām nolēma atbalstīt šo likumprojektu un apņēmīgi strādāt pie priekšlikumiem, lai šo likumprojektu papildinātu un rastu risinājumus, kā pēc iespējas ātrāk nodrošināt iespēju visiem, kas to vēlas, mainīt otro svešvalodu... vai arī kā jaunu piedāvājumu jau no 1. septembra izvēlēties pēc iespējas vairāk skolās kā otro svešvalodu kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valodām.

Komisija nolēma atbalstīt.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Indriksone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz 22. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, otrais lasījums.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 23. janvāra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – arī tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas ir par veselu nodaļu attiecībā uz pārvaldes amatpersonu... Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu tiesību apdraudējumu situācijā... ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa, katastrofas vai tās draudu gadījumā, un tā ir vesela liela nodaļa, pilnīgi jauna, kā rīkoties šīm amatpersonām šādās situācijās. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – arī tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Un tas ir – papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā... Tātad papildina par pārejas noteikumiem attiecībā... Tas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Un noslēdzošais – 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt spēkā stāšanās laiku, jo iepriekšējā priekšlikumā tas bija 2024. gada 1. janvāris. Līdz ar to šobrīd... Apspriežoties mēs komisijā lēmām, ka šis laiks vairs nav realizējams, un atbalstījām šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi pieci priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. februāris.

Sēdes vadītāja. 20. februāris?

R. Bergmanis. 12. februāris.

Sēdes vadītāja. 12. februāris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi uz trešo lasījumu iesniedzami līdz šā gada 12. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Šajā pašā komisijas sēdē 23. janvārī mēs izskatījām arī likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”.

Bija iesniegts viens priekšlikums.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas, līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, ir saistīts ar likuma stāšanās spēkā laiku. Arī šeit bija noteikts, ka šim likumam ir jāstājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Līdz ar to komisija ir ierosinājusi šādu likumprojektu un paredz izslēgt šo stāšanās spēkā laiku. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus šim likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Bergmanis. Līdzīgi kā iepriekšējam, arī šim likumprojektam aicinām noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šā gada 12. februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Uz trešo likumprojekta lasījumu priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12. februārim. Paldies.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Esam saņēmuši iesniegumu par grozījumu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Edgars Putra, Linda Matisone un Edvards Smiltēns lūdz veikt grozījumus Saeimas šā gada 1. februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” nodošanu komisijai. (Starpsauciens: Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības grozīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andra Kulberga, Edgara Tavara, Edgara Putras, Lindas Matisones un Edvarda Smiltēna ierosinājumu grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 47. Darba kārtība netiek grozīta.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” mērķis ir piešķirt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tiesības ierobežot darba devējus, kas uzaicina ārzemju darbaspēku un neievēro normatīvo aktu prasības, kas saistītas ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos mūsu valstī.

Grozījums Imigrācijas likumā – papildināt 9.1 pantu ar trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu, paredzot PMLP tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemju darbaspēku, ja uzaicinātājs nav ievērojis noteiktās prasības.

Gribu piebilst, ka šī ir darbība, kas notiek mūsu komisijā, kur mēs ierobežojam negodprātīgos uzņēmējus. Citās Saeimas komisijās notiek darbs ar likumiem, kuri ir labvēlīgi tiem uzņēmējiem, kuri ievēro visus noteikumus, darbojas saskaņā ar likumiem.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 15. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu ierosinājumu nav. Līdz ar to priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šā gada 15. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 23. janvārī ir izskatījusi Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam tika saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī Saeimas deputāti to atbalsta.

M. Daģis. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 8. februāris.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Līdz ar to priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 8. februārim. Paldies ziņotājam.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Saņemti četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Izskatām Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Likumprojekta mērķi: stiprināt kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicināt biedru dalību kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulcēs, kā arī novērst atšķirīgu tiesību normas interpretāciju saistībā ar valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu kooperatīvajām sabiedrībām, kas ieguvušas atbilstības statusu.

Komisijā izskatījām četrus priekšlikumus.

1. – deputātu Jāņa Grasberga un Mārtiņa Felsa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi otrajā lasījumā minēto likumprojektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 1. martam. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Saņemti pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ervins Labanovskis.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms otrā lasījuma izskatīja grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā. Kopumā tie precizē biedrību klasifikāciju, atvieglo kopsapulču organizēšanu un to biedrību likvidāciju, kas ilgstoši nedarbojas, jo kļuvušas par tā saucamajām tukšajām čaulām.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. 2. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Labanovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. Pēdējais – 5. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Visi deputāti piekrīt.

E. Labanovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piedāvājam 9. februāri. (Starpsaucieni.) Ā, jānobalso...

Sēdes vadītāja. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

E. Labanovskis. Aicinu balsot par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E. Labanovskis. Piedāvāju 9. februāri.

Sēdes vadītāja. Citu ierosinājumu nav. Priekšlikumi uz trešo lasījumu iesniedzami līdz šā gada 9. februārim. Paldies referentam.

___

Noslēdzošā sēdes darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par 10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā – deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! 2024. gada 2. janvārī Saeima saņēma 10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā”. Šajā iniciatīvā rosināti pasākumi maksājumu uz Krieviju apjoma samazināšanai, tai skaitā ierosināts visiem maksājumiem piemērot 90 procentu ieturējuma nodokli.

Vakar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu. Iniciatīvas pārstāvji norādīja, ka jebkāda tirdzniecība ar Krieviju veicina karu Ukrainā, nav pieļaujams iesaistīties kādas valsts okupācijas atbalstīšanā.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Ekonomikas ministrijas pārstāvis informēja, ka iniciatīvas turpmāka virzība ir atbalstāma, jo Krievijas militāro spēju kāpināšana nav veicināma. Arī Valsts ieņēmumu dienesta un Ārlietu ministrijas pārstāvji pauda atbalstu iniciatīvas turpmākai virzībai.

Uzklausot visas uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un rosina tās nodošanu turpmākai izvērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Liels paldies ziņotājai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par 10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Godātie kolēģi, esam izskatījuši visus apstiprinātās Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Ramona Petraviča, Vilis Krištopans, Ričards Šlesers, Linda Liepiņa un Kristaps Krištopans ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.

___

Godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrēties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Česlavs Batņa, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Andris Kulbergs, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Ainārs Šlesers, Edgars Tavars un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam – paziņojumam.

R. Kols (NA).

Paldies, kolēģi! Bija maza kļūdiņa... Tie deputāti, kas vēlas sadarboties ar Indijas parlamentu... lūdzu, Dzeltenajā zālē tiek dibināta grupa sadarbībai ar Indijas parlamentu.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Liels paldies.

Visi jautājumi izskatīti, visi ziņojumi noziņoti.

Sēde tiek slēgta.

Paldies visiem par darbu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 01.02.24 11:08 Balsojums 1
Par - 32, pret - 11, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (499/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.02.24 11:12 Balsojums 2
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Stelpes-Segliņas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas (419/Lm14)

Datums: 01.02.24 11:13 Balsojums 3
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sodu reģistra likumā (444/Lp14), 3.lasījums

Datums: 01.02.24 11:15 Balsojums 4
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (488/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 11:16 Balsojums 5
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šķīrējtiesu likumā (489/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 11:18 Balsojums 6
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (476/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 11:21 Balsojums 7
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (468/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 11:22 Balsojums 8
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (471/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 11:54 Balsojums 9
Par - 58, pret - 18, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (465/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 11:57 Balsojums 10
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (475/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 12:00 Balsojums 11
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (454/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 12:02 Balsojums 12
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (455/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 12:03 Balsojums 13
Par - 36, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Elektronisko sakaru likumā (508/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 01.02.24 12:05 Balsojums 14
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (490/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.02.24 12:06 Balsojums 15
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (333/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 12:09 Balsojums 16
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (315/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 12:11 Balsojums 17
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (384/Lp14), 2.lasījums

Datums: 01.02.24 12:14 Balsojums 18
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā” turpmāko virzību (420/Lm14)

Datums: 01.02.24 12:15 Balsojums 19
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

01.02.2024.

11.00