Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas devītā sēde
2024. gada 29. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt! Lūdzu, ieņemam vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 29. februāra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi” turpmāko virzību”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Grasberga atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Grasberga ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andrejs Judins, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Andris Šuvajevs un Gunārs Kūtris lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Viktors Pučka, Amils Saļimovs, Jekaterina Drelinga, Iļja Ivanovs un Jefimijs Klementjevs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Amila Saļimova ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Liepziedi” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Vitenberga, Jāņa Dombravas, Riharda Kola, Jāņa Grasberga un Edvīna Šnores iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! “Nacionālās apvienības” deputāti iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, lai liegtu Latvijā atrasties Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī padarītu stingrāku jau esošo regulējumu par tiem transportlīdzekļiem, kuri ir reģistrēti Krievijā.

Jāsāk sava runa ar labo: kopš šī gada 14. februāra satiksmē vairs nedrīkst piedalīties Krievijā reģistrēti transportlīdzekļi. Par to lēma šī Saeima. Šiem auto vai nu bija jāpamet Latvijas teritorija, vai arī tie bija jāpārreģistrē. Ja šobrīd Krievijā reģistrēti auto piedalās satiksmē Latvijā, tad šos auto konfiscē un nosūta uz Ukrainu, lai palīdzētu cīņā pret agresorvalsti Krieviju. Policija nevar konfiscēt tādas automašīnas, kuras konkrētajā brīdī neatrodas satiksmē, bet, piemēram, stāv stāvvietā, pagalmā vai ielas malā.

Mūsu iesniegtais likumprojekts paredz, ka auto ar Krievijas un Baltkrievijas numuriem varētu konfiscēt arī tad, ja tie neatrodas satiksmē, bet atrodas Latvijas teritorijā un tas ir piefiksēts. Var vilkt paralēles ar Krievijas oligarhiem, ar viņu privātajām lidmašīnām – tās jau arī nekonfiscēja laikā, kad tās atradās lidojumā, gaisā, tās konfiscēja uz zemes. Tas jau ir darīts un nav nekas jauns un unikāls.

Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem ir jāattiecina tādi paši nosacījumi kā Krievijā reģistrētiem, pretējā gadījumā auto ar Krievijas numuriem var izmest lociņu, aizbraukt līdz Baltkrievijai, pārreģistrēties, atbraukt atpakaļ uz Latviju un turpināt piedalīties satiksmē. To nevajadzētu pieļaut.

Es jau norādīju uz šīm bažām iepriekš, kad notika diskusija par iepriekšējiem lēmumiem par Krievijas transportlīdzekļiem, un tas ir pierādījies – Latvijas iedzīvotāji fiksē transportlīdzekļus ar Baltkrievijas numurzīmēm... kur vēl ir virsū arī Krievijas karodziņi, bildes, kur ir šis numura rāmītis ar Smoļenskas uzrakstu. Tā ka tas jau notiek – parādās caurumi esošajā normatīvajā regulējumā.

Tieslietu ministre jau pagājušajā gadā solīja meklēt risinājumus arī Baltkrievijas transportlīdzekļiem, taču jāsaka, ka nekas tālāk nav sekojis, nekādi lēmumi uz Saeimu nav atnākuši. Jāteic, ka šobrīd nav iespējams saukt pie atbildības tos šoferus, kuri brauc ar Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem: 2023. gadā vairāk nekā divtūkstoš reižu pārkāpa ātrumu (to fiksēja mūsu stacionārie radari), iebrauca Jūrmalā bez samaksas, atstāja auto, kur pagadās, bet pie atbildības viņus šobrīd saukt nevar.

Ja atbildīgās ministrijas nevar panākt kompromisu, kaut risinājums uz galda jau bijis pirms gada, nekas cits neatliek kā Saeimai uzņemties iniciatīvu. Tieslietu ministrija nevis nāk ar kaut kādiem risinājumiem, bet pat attaisno Baltkrievijas transportlīdzekļu vadītājus, sakot: kā tad mēs tā – diskriminēsim baltkrievu šoferus. Atbilde ir vienkārša: Baltkrievija ir tāda pati agresorvalsts kā Krievija, iebrukums Ukrainā ir noticis arī no Baltkrievijas. Nav pieļaujams, ka viņi Latvijā turpina brīvi pārvietoties, izbauda pat savā ziņā privilēģijas – drīkst pārkāpt noteikumus, pretī nav normatīvais regulējums, lai to apturētu.

Tas jau ir bijis iepriekš. Pret Baltkrieviju mēs esam piemērojuši sankcijas: gan Baltkrievijas koksnei, gan elektrībai, kura vairs nevar ieplūst Latvijā. Tas tika pieņemts jau pirms karadarbības. Ir atsevišķas sankcijas pret konkrētiem Baltkrievijas pilsoņiem. Es domāju, ka tas ir brīvi izdarāms, un aicinu šodien arī pieņemt lēmumus – pastiprināt tās normas, ar kurām ir iespējams konfiscēt transportlīdzekļus ar Krievijas numuriem, un to pašu attiecināt arī uz Baltkrievijas transportlīdzekļiem.

Neviena no atbildīgajām institūcijām šobrīd nevar pateikt, cik tad šādu transportlīdzekļu ar Baltkrievijas numuriem Latvijā atrodas, vai to paliek vairāk, kā mainās to skaits. Es domāju, ka tas nav pieļaujami, un tā domā arī mani kolēģi,

tādēļ šādi grozījumi.

Aicinu atbalstīt labojumus normās, lai viss būtu skaidri un nepārprotami un tās nevarētu interpretēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Līdz vēlēšanām vēl ir vairāk nekā trīs mēneši, un izskatās, ka mēs katru nedēļu šeit sunim to astīti cirtīsim – pa gabaliem.

Ko mēs gribam ar to sasniegt? Uz Ukrainu sūtīsim konfiscētās mašīnas. Šodien es braucu uz Saeimu un redzēju vienu nelielu “Teslu” – ar baltkrievu numuriem. Vai šī “Tesla” palīdzēs Ukrainai uzvarēt Krieviju karā? Es domāju, ka ne. Aprīkot ar ieročiem, tad tanka vietā būs “Tesla”? Skan, protams, labi – mēs palīdzam Ukrainai. Tikai runa ir par to, ka ne jau karadarbībā tā “Tesla” kaut ko var palīdzēt.

Tālāk – kas attiecas uz numuriem. Es esmu daudzkārt teicis: ja mēs pieņemam lēmumu, tad vajag panākt to, ka Briselē tiek pieņemts tāds pats lēmums, kas ir saistošs visām Eiropas Savienības valstīm. Tagad, kad mēs mēģinām sākt visādus ierobežojumus, es pacelšu citu jautājumu – nevis par šīm konkrētajām automašīnām un numurzīmēm, bet gan par to, kādi cilvēki atbrauc uz Latviju. Es gribu atgādināt, ka Latvija ir Šengenas zonas valsts. Latvijā var ierasties cilvēki, neuzrādot vispār ne pasi, ne ID, jo mums nav robežkontroles. Latvijā var iebraukt ikviens.

Man ir jautājums: nevis – kāpēc tā “Tesla” brauc ar Baltkrievijas numuru; bet – kurš sēž šajā “Teslā”? A ja šī “Tesla” ar Baltkrievijas numuru iebraukusi no Lietuvas? Lietuvā ir tāds pats regulējums vai nav? Redziet, tad rodas jautājums. Viens ir tas, kas dzīvo šeit uz vietas; otrs – tas, kas atbrauc vienkārši kā tūrists vai tranzītā izbrauc caur Latviju... uz Igauniju, piemēram.

Mums pat Baltijas valstu vienotība nav tāda... mēs nevaram panākt vienošanos, lai starp šīm trim valstīm būtu vienādi nosacījumi. Tieši tāpēc... lai šo jautājumu skatītu... partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nebalsos “par” šo likumprojektu, jo mēs uzskatām, ka tas nerisina praktiski neko, jo būtu jāskatās par šiem cilvēkiem konkrēti – kas Latvijā atrodas, kāpēc viņi atrodas... Bet tad mēs nonāksim līdz jautājumam – izstāšanās no Šengenas, lai mēs uzliktu robežsardzi ne tikai lidostā, bet arī uz visiem ceļiem. Lai mēs kontrolētu visus, kas iebrauc Latvijā, mums jāliek robežsardze, bet tad mums jāizstājas no Šengenas, jo arī Latvijas pilsoņus, kas brauks uz ārzemēm, kontrolēs, arī viņi stāvēs tajā rindā, un viņiem uz daudzām valstīm varbūt vajadzēs pat pieprasīt vīzas.

Jūs saprotat... šajā gadījumā, ja mēs gribam nodarboties ar farsu un katru nedēļu kaut kādu tēmu pacelt un par to izbļaustīties... ka mēs te kaut kādu drošību palielinām... tad, es vēlreiz saku, – pamatjautājums ir Latvijas atrašanās Šengenā. Jo šodien ļoti daudzi, tai skaitā Krievijas pilsoņi, kuriem ir Šengenas vīzas, kuri iebrauc Vācijā, Francijā, Itālijā, atlido uz šejieni, un neviens pat nezina, ka viņi šeit atrodas. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir Šengenas noteikumi – nav nepieciešams rādīt pasi vai ID, šķērsojot robežu. Jūs saprotat?

Es aicinu tad, kad notiks diskusija un lemšana par konkrēto priekšlikumu, apskatīties uz to, vai mēs mēģināsim katru nedēļu ar jautājumiem nodarboties populistiski un parādīt, ka mēs kaut ko risinām, vai arī izdiskutēt to, vai Latvijai ir jābūt Šengenas zonas valstij vai nav. Jo citādi, nu labi, nomainīs tās numurzīmes, iebrauks Krievijas pilsonis ar īrētu mašīnu, kurai būs Lietuvas vai Igaunijas, vai Vācijas numurzīme... a ko tad jūs teiksiet? Mums jau svarīga ir nevis tā numurzīme, bet – kas atrodas mašīnā.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis konkrētais likumprojekts nerisina neko. Bet es zinu arī to, ka “Nacionālā apvienība”, kura ļoti uzstāj uz visiem šiem grozījumiem, neatbalstīs Latvijas izstāšanos no Šengenas zonas, jo mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un negribētu nonākt līdz Moldovas statusam, kur ir kaut kāda Piedņestra, kuras drošība tagad tiek apdraudēta, un mēs paliksim Šengenā. Kamēr mēs esam Šengenā, tikmēr mums ir jāakceptē, ka Šengenā ir vienota politika – vai nu mēs esam Eiropas valsts un sekojam tam visam, vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas, Ainara Latkovska, Andra Šuvajeva un Gunāra Kūtra iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Šonedēļ, otrdien, Juridiskās komisijas sēdē mēs runājām par dziļviltojumu problemātiku. Bija atvērto durvju diena, un NVO aicināja diskutēt tieši par šo problēmu.

Varbūt ne visi zina, ko tas nozīmē – dziļviltojums. Tas ir latviskojums vārdam deepfake, un par šo jautājumu pēdējos gados runā ļoti daudz, ļoti bieži. Visi eksperti, kas piedalījās sēdē, atzina, ka tā ir milzīga problēma.

Par ko ir stāsts? Stāsts ir par situāciju, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj pārveidot video, audio un mēs varam ekrānā redzēt mums pazīstamu cilvēku, kurš runā kaut ko pilnīgi nesaprotamu, aicina darīt kaut ko nesaprotamu. Tā ir mūsu realitāte, un tas rada problēmu vairākās jomās. Mēs runājam, piemēram, par krāpnieciskām darbībām, kas notiek, izmantojot kādu pazīstamu personu, kas aicina ieguldīt naudu kaut kādos fondos, un daudzi cilvēki tam notic un veic darbības, kuras varbūt viņi neveiktu, ja neredzētu tādu videoierakstu, nedzirdētu tādu aicinājumu.

Problēmu ir daudz, un eksperti aicina risināt vairākus jautājumus, bet mēs nevaram vienlaikus ātri atrisināt visas problēmas. Pēc šīs diskusijas ir sagatavots priekšlikums grozīt Krimināllikumu, un tas ir saistīts ar vēlēšanu tiesībām. Katru reizi, kad mums notiek vēlēšanas, mēs redzam nomelnošanas kampaņas, mēģinājumus darīt kaut ko ļaunu, nevis stāstot par labām lietām, bet tieši mēģinot parādīt, ka deputāti, kandidāti dara kaut ko ar prātu neaptveramu. Šādā veidā tiek mēģināts ietekmēt vēlēšanu rezultātus, un pat vairāk – mēs saprotam, ka arī no ārvalstīm ir mēģinājumi ietekmēt rezultātus, ražojot tādus produktus. Nu nedrīkstam mēs vairs sēdēt mierīgi un neko nedarīt!

Mēs piedāvājam grozīt Krimināllikumu, paredzot atbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, lai diskreditētu kandidātus, lai grautu viņu reputāciju. Par to ir jābūt kriminālatbildībai.

Sarežģījums ir tāds, ka eksperti piedāvā dažādus risinājumus – varbūt labāk tā, varbūt labāk plašāk. Protams, mēs varam meklēt risinājumus vēl pusgadu un gadu, diskutējot darba grupās, bet, manuprāt, ir svarīgi rīkoties tagad. Kolēģi izstrādāja un piedāvā konkrētu risinājumu. Ja, strādājot ar šo likumprojektu, mēs varēsim radīt labāku risinājumu, piedāvāsim alternatīvo, bet mums ir svarīgi rīkoties.

Līdz ar to es lūdzu tagad atbalstīt šo piedāvājumu, strādāt ar to raiti (Juridiskajā komisijā mēs organizēsim nākamo diskusiju) un virzīties uz priekšu, lai aizsargātu mūsu demokrātiju, lai aizsargātu godīgas vēlēšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Grasberga atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Grasberga ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Viktors Pučka, Amils Saļimovs, Jekaterina Drelinga, Iļja Ivanovs un Jefimijs Klementjevs iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Amila Saļimova ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Aleksandra Kiršteina, Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts finansējuma piešķiršanu “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica””, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 21. februārī Pieprasījumu komisija ir izskatījusi kolēģu pieprasījumu saistībā ar valsts finansējuma piešķiršanu “Re:Baltica”. Komisijas sēdē piedalījās (pirms tam sniedzot arī rakstveida paskaidrojumus) Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja Karina Ploka un sekretariāta direktore Zaiga Pūce, kā arī piedalījās un viedokli gan rakstveidā, gan mutvārdos pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve Amīlija Raitumas kundze.

Attiecībā uz projekta pieteikumu konkursu savus paskaidrojumus ir snieguši Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji, norādot uz principiem, kādā veidā šis finansējums ir ticis piešķirts, kā arī norādot, ka žurnālistu darba izvērtējums un paša projekta izvērtējums vēl tikai var sekot, ņemot vērā pastāvošo likumdošanu. Tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir norādījis, ka viņu vērtējums ir – attiecīgā žurnālistu veidotā filma nesatur slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes.

Uzklausot visus šos faktus, Pieprasījumu komisija ir uzskatījusi, ka pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Čudara kungs visu pateica – nav pamata. (Starpsauciens.) Nav pamata! Tad, kad jūs sēdēsiet opozīcijā, JAUNĀ VIENOTĪBA, tad būs pamats krimināllietām, knābiem un visiem pārējiem. Ļoti labi – salikt savus cilvēkus visur un pēc tam pateikt, ka konkurss ir bijis godīgs. Nu tad ieliksim no opozīcijas konkursa komisijā Lindu Liepiņu kā vadītāju, Vili Krištopanu un Zivtiņu, un viņi pieņems godīgu lēmumu. Tas ir tas, kas notiek ar šo konkrēto lietu, – jūs esat salikuši savus cilvēkus, sakāt – viss ir godīgi.

Pieprasījums ir par “Re:Baltica” piešķirtajiem gandrīz 100 tūkstošiem... noprecizēšu – 92,... tūkstoši eiro. Tur viss ir it kā labi. Un kas to ir piešķīris? Sabiedrības integrācijas fonds. Viņi... pagājušoreiz es tur nepiedalījos... bet tādi nosvīduši bija atnākuši un mēģināja skaidroties, ka viss ir godīgi.

Šis ir priekšvēlēšanu laiks vai nav priekšvēlēšanu laiks? Filmu uztaisīja tieši pirms tam, kad ir sākušies ierobežojumi. Tā netīšām, it kā nezinādami, ka jūnijā būs vēlēšanas, janvārī parāda filmu “Šķelšanās”. Mēs neesam vienīgie varoņi, bet, kā teica Spriņģe, – LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir ļoti interesanta partija, aktīvi darbojas soctīklos... nu tad vajadzēja taisīt filmu par viņiem. Jaunā VIENOTĪBA nav interesanta partija, par jums nav jātaisa filma, jūs tikai jāreklamē.

Es tagad paskaidrošu, kāda ir Jaunās VIENOTĪBAS politika, kas ir bijusi līdz šim. Man ir saraksts, lai neteiktu, ka Šlesers kaut ko ir izdomājis, kaut kādas muļķības stāstīs. Tātad mūsu godīgā politika sastāv no tā, kā mēs piešķiram līdzekļus nozīmīgiem projektiem. Virsrakstā ir rakstīts: Sabiedrības integrācijas fonds no valsts budžeta līdzekļiem piešķir... atbalstu nodrošina nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai.

Tātad “Re:Baltica”... op, izlēca! – izrādās, ka ne tikai šie 92 tūkstoši saņemti. Es noapaļošu, neteikšu precīzu ciparu ar tiem simtiem, uzskaitīšu tikai tūkstošus. Tātad 18 tūkstoši viņiem ir piešķirti projektam “Mobilā redakcija Daugavpilī”.

Tālāk. Ir nozīmīga nacionāla mēroga organizācija “JUMP Studio”. Pazīstat tādu? Piešķirti 36 tūkstoši un vēl 30 tūkstoši – diviem dažādiem projektiem: “Trīs kvadrātā” un “REZERVĒTS”. Esat dzirdējuši?

Ir tāds “RADIO SWH”, kas vienmēr, kad es personīgi vai partija apmaksā kaut kādu džinglu, raksta, ka viņi nepiekrīt šai redakcijai, nepiekrīt saturam un ka viss ir nepareizi. “RADIO SWH” – korumpētais “RADIO SWH”! – saņem 74 tūkstošus par vienu projektu. “Viltus ziņu detektors” saņem 73 tūkstošus. “Aktuālā piektdiena” – ļoti svarīgs jautājums – vēl 74 tūkstošus. Tātad kopā ir saņemti apmēram 220 tūkstoši.

Jautājums ir tāds: ja es samaksāju viņiem, piemēram, 10 tūkstošus par reklāmas izvietošanu un Jaunās VIENOTĪBAS valdība samaksā 220 tūkstošus, kuru ziņu viņi prioritēs? To, par kuru viņiem piešķīra 220 tūkstošus.

Ejam tālāk. “Latvijas Mediji” saņēmuši 67 tūkstošus, 61 tūkstoti un 40 tūkstošus, tātad kopā, rupji saskaitot, – apmēram 170 tūkstošus.

Tālāk. Ir “Cits medijs” – tāds “Ir” – mirstošs žurnāliņš. Op! – 69 tūkstoši, op! – 36 tūkstoši. (Vēl par maz bija.) Re, izskatās, ka “Ir” velk uz bankrotu – iedeva vēl 24 tūkstošus. Tātad šim žurnāliņam kopā ir iedoti kādi 130 tūkstoši.

Ļoti neatkarīgs medijs – SIA “All Media Latvia” – 40 tūkstoši, 48 tūkstoši un vēl 49 tūkstoši! Saskaitiet ciparus kopā paši.

“TV LATVIJA” – 70 tūkstoši. “TV LATVIJA” – op! – vēl 84 tūkstoši, un vēlreiz “TV LATVIJA” – 42 tūkstoši.

“DELFI” – ļoti, ļoti koalīcijai nedraudzīgs medijs (pēdiņās), kurš koalīciju mazgā visu laiku. Apskatīsimies, ko saņēma “DELFI”. “DELFI” saņēma 36 tūkstošus vienreiz un tad – 10 tūkstošus. Nu pamaz, viņi labāk strādā.

“RADIO SWH” – ļoti neatkarīgs medijs, it sevišķi... pirms ziņām jūs dzirdat, ka to arī apmaksā Sabiedrības integrācijas fonds – 67 tūkstošus un vēl 74 tūkstošus. Nu ko, korupcija augstākajā līmenī, te pat Putins ar Lukašenko režīmu varētu pamācīties, kā demokrātijā tiek pirkti mediji.

Ejam tālāk. “Radio TEV” – 69 tūkstoši, izdevniecība “Dienas bizness”... “Izdevniecība Dienas Mediji”... 30, 35, 48 tūkstoši – trīs reizes. “Ausma Media” – valstisks medijs... nezinu tādu... 69 tūkstoši. “IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI” – 49 tūkstoši un 74 tūkstoši. Pat vidēji šie mediji katrs saņem virs 100 tūkstošiem.

“Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs...”... ā, te ir “Šķelšanās” – 92 915 eiro samaksāti. Un to visu dala neatkarīgais Sabiedrības integrācijas fonds.

Ejam tālāk. “Lietišķās informācijas dienests” – 51 tūkstotis. Ļoti dāsni jūs dalāt nodokļu maksātāju naudu. Un tagad ir priekšvēlēšanu laiks.

SIA “4. vara” – 82 tūkstoši, SIA “4. vara”– vēl 83 tūkstoši! Nonākam līdz SIA “LETA” – 10 tūkstoši un 37 tūkstoši.

“EHR Mediju Grupa” – tiek uzdāvināti 74 tūkstoši. SIA “Re MEDIA” – 38 tūkstoši. Vēlreiz SIA “Re MEDIA” – 26 tūkstoši. Un “Re MEDIA” – vēl 92 tūkstoši! Ko valdībai viņi tik labu ir izdarījuši, ka jūs tik daudz naudas esat devuši?

Biedrība “Ascendum”... pirmoreiz dzirdu... 27 tūkstoši. Sīkums.

“Žurnālu izdevniecība LILITA” – nu ļoti svarīgs medijs, glancēts medijs... vai-vai-vai... 74 tūkstoši. Kādas bildītes viņi tur ir likuši? Vajadzētu tā kā apskatīties KNAB.

“ŽURNĀLS SANTA”... arī glancēts žurnāliņš... 56 tūkstoši.

“EHR Mediju Grupa” – tiek uzdāvināti 74 tūkstoši. “TVNET GRUPA” – tiek uzdāvināti 20 tūkstoši, vēlreiz 20 tūkstoši un vēl 40 tūkstoši.

“ŽURNĀLS SANTA”... izskatās, arī ir problēmas – vēl 69 tūkstoši. AS “DELFI” piemet vēl 12 tūkstošus.

Nobeigumā – “Finger Film Production” – latvisks nosaukums! –, “Nacionālā apvienība”, Raivi Dzintar, iztulkojiet! Es, kā saka, valsts valodas likumu pārkāpju, bet es vienkārši lasu... 68 tūkstoši.

Nu ko – tā ir valsts nozagšana. Esošā vara, bijusī vara caur Sabiedrības integrācijas fondu nozog varu Latvijā. Opozīcijai vairs nav iespēju izteikties šajos medijos, ziņas neņem pretī. Kāpēc? Tāpēc, ka ir apmaksāts, lai opozīcijas viedoklis vispār netiek nekur rādīts.

Cik bieži šie konkrētie mediji kritizējuši Jauno Vienotību? Vienmēr deva iespēju izteikties varas partijām... tā glaimojoši atspoguļo kādu ziņu. Bet gadījumā, ja opozīcija organizē kādu pasākumu, saka: ā, tur savākušies narkomāni, dzērāji, kaut kādi vispār... kā saka, padibenes savākušās. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi visi ir nopirkti. Latvijā nav neatkarīgo mediju! Tāpēc, ka Jaunā Vienotība visiem ir samaksājusi, godājamie kolēģi.

Tagad, kad ir priekšvēlēšanu laiks, vēl būs teātra izrāde, kurā runās par Šleseru, par Latviju pirmajā vietā, varbūt vēl kādu pieminēs. Tas notiks teātrī... teātra izrāde...

Un Knab, redziet, neko nedara. Godājamais Straumes kungs, KNAB vadītāj, nu beidzot sāciet rīkoties! Knab tā kā vajadzētu ierosināt krimināllietu un pārbaudīt, kāpēc glancētiem žurnāliem un visiem pārējiem tiek dalīta nauda.

Šodien ir iespēja izteikties visiem. Es aicinu koalīcijas pārstāvjus: nāciet pasakiet savu viedokli! Vai es esmu kaut ko izdomājis? Es atstāšu šos dokumentus šeit, varat apskatīties ciparus, varbūt kaut ko varat arī komentēt. Tā ka nāciet, lūdzu, un atbildiet uz jautājumu: kas tā par politiku tiek realizēta?

Čudara kungs, nebija pamata? Nāciet izlasiet – nāciet izlasiet šos konkrētos cipariņus, kā tos dala Sabiedrības integrācijas fonds, kuru jūs kontrolējat. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds – deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šlesera kungs runāja... es viņam galīgi nepiekrītu.

Lai gan es tā padomāju... man te saka: nu ko tu, Aleksandr, iesi runāt, tā ir kaut kāda Pūču ģimenes barotava, Pūce tur vada vai... liberāļu kantoris naudas atmazgāšanai, jo SIF, man liekas, bija kaut kādi... ap 30 miljoniem... es aizmirsu... 28, 30. Bet faktiski tas ir tiešām politiskais ierocis.

Es drusciņ pastāstīšu kaut ko citu. Es papētīju internetu. Ja kaut kādi diletanti iedomājas, ka viņi ir Latvijas Fellīni vai Kopola, un izmeklējošā žurnālistika taisīs kaut kādu mākslas filmu par savu naudu... Atcerēsimies, ļoti skaista bija Skorsēzes filma “Ziedu mēness slepkavas”, kur izmeklēja indiāņu cilšu slepkavības pirms Otrā pasaules kara, kur visi bija miljonāri un naftas ieguvēji, vai Kopolas “Krusttēvs”, kas izmeklē... ļoti laba filma uzņemta. Šī ir absolūti diletantiska filma, kur viss, sākot ar operatora darbu un režisoru, – nu pilnīga karikatūra. Ja to dara par savu naudu, tas ir lieliski un apsveicami, diletantiem jāmācās uzņemt, bet galvenais – lai nelien Latvijas nodokļu maksātāju kabatās.

Tad es tā padomāju – pirms vēlēšanām tā kā nejauši veselu gadu uzņēma (stāsta mums Pieprasījumu komisijā), tam nav nekāda sakara ar vēlēšanām, tas tā nejauši sagadījies, ka pēkšņi filma parādās. Starp citu, to vēl tagad var noskatīties internetā. Protams, cilvēki, kas ir tādi vientiesīgi, domā: kāpēc neuzņemt lielisku filmu, teiksim, par Kariņa–Dombrovska blēdību? Izcirtīsim vairāk nekā 170 tūkstošus hektāru Latvijas mežu, kurus varētu apbūvēt ar vēja parkiem – tas taču ir lielisks pētnieciskais materiāls! Izcērtiet mežus un būvējiet betona pamatus un stabus, un sauciet to par atjaunojamo enerģiju... Nē, nekas tāds nenotiek. Tātad – protams, diletantiska filma konkurentu apkarošanai. Bet labi – neviens nopietni to neuztver.

Ir drusciņ nopietnākas lietas – ja mēs skatāmies par to naudu, kas ir iedota “Re:Baltica”, tad paskatīsimies uz kādu cilvēku, kas sadarbojas ar Ingu Spriņģi. Leonīds Ragozins. Nu it kā lielākajam vairumam neko neizsaka... kas šis ir par cilvēku.

2019. gada 20. decembrī bija parādījies tāds interesants raksts par ukraiņu nacionālās gvardes vienību “Azov”, – ka tā ir labēja, tā ir kriptofašistisku kaujinieku vienība. Es citēju apzīmējumu: “kriptofašistiski kaujinieki”. “Azov”, kaut kā nejauši 2019. gadā. Un tad, ja jūs sāksiet pētīt (bet “Re:Baltica” jau to nepētīs), kad parādījās raksti par ukraiņu nacismu... Jūs zināt, ka līdz 2014. gadam praktiski ne Krievijā, ne kur citur neviens nezināja, ka Ukrainā ir nacisms. Tas sāka parādīties kaut kur kādus dažus mēnešus pirms Krimas okupācijas. Tagad atkal tie, kas nodarbojas, teiksim, ar pētniecisko žurnālistiku (šeit es nedomāju “Re:Baltica”) un apskatīsies internetā, tos rakstus var atrast (man liekas, pēdējo rakstu bija “TELOS” nopublicējis, kur ir grafiks), – no 2014. gada pēkšņi šie raksti par nacisma pieaugumu Ukrainā parādās tādā ģeometriskā progresijā, no kaut kāda viena vai diviem rakstiem gadā pārsniedzot vairākus simtus. Lielākoties šie raksti ir sacerēti, protams, Maskavā.

Atkal ārkārtīgi interesanta lieta. 2019. gada 27. februārī, tātad divus... trīs gadus iznāk pirms iebrukuma, parādās raksts, ko sarakstīja Leonīds Ragozins un kas saucas ““Azov” pulka starptautiskie kontakti”. Nu, it kā tā tur aprakstīts, kā viņš tur sadarbojas ar labējā novirziena partijām, tā saknes, protams, bezmaz vai no Hitlera “Mein Kampf”... Un, tavu brīnumu, krieviski var atrast internetā rakstu “Meždunarodnie kontakti polka “Azov””, ko paralēli kaut kā nejauši ir sacerējuši Kremļa propagandisti. Ragozins uzraksta latviski, pēc tam parādās krieviski. Bet mēs varam ielikt angļu valodā... Leonīdu Ragozinu un pameklēt, un izlec 2021. gadā “Al Jazeera” mājaslapā... kara kurinātāji, kuri draud ar iebrukumu Ukrainā. Raksts parādās 10 mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā, autors Leonīds Ragozins, un tajā viņš izsmej visādus pīlīšu pūtējus, kas iedomājas, ka Krievija varētu iebrukt Ukrainā. Desmit mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā.

Es varētu te veselu rindu saukt, domāju, neaizņemšu, godājamie deputāti, jūsu uzmanību, bet šī jau nav vienīgā lieta, ar ko nodarbojas, teiksim, šī dāsni finansētā diletantu organizācija. Nu te visi lamā to Spriņģi, nabadzīti, kas tur ar saviem diletantiskajiem, teiksim, darbiem ir slavena, bet tur jau nav tikai viņa. Ir tāda Evita Puriņa, kas “Atvērtajos failos” uzstājas katru nedēļu – valsts sabiedriskajos medijos atkal par nodokļu maksātāju naudu. Viņa apkaro klimata izmaiņas, kuras notiek, bet viņa neskatās arī tūkstošgadu periodu, kur cikliski ir sasilšanas un sasalšanas, viņa skatās pēdējos gadus un stāsta (es citēju): “Teju visas pasaules zinātnieki ir pierādījuši, ka klimata sasilšanas galvenais iemesls ir cilvēka darbība.” Tātad Latvijas Universitātes... grāmatā “No ledus laikmeta līdz globālajai sasilšanai”, kur ir teikts, ka 40... pēdējo tūkstoš gadu laikā ir bijušas 11 klimata sasilšanas ar 7 grādu siltāku temperatūru nekā tagad, kur mēs par pusotru cīnāmies... Bet labi. Te visas pasaules zinātnieki... Es paskatījos, ko raksta Nobela prēmijas laureāts Džons Klausers. Viņš saka to, ka cīņa ar klimata izmaiņām... tas, ka klimata izmaiņas ir dabīgi... bet: “Cīņa ar klimata izmaiņām ir blēdīgu politiķu un uzpirktu žurnālistu maizes darbs.” Bet mums visu laiku pauž vienu viedokli, ka teju visas pasaules žurnālisti... saprotiet, atbalsta šo ideju, respektīvi, naudas noslaukšanas ideju no vientiešiem, mežu izciršanu un Latvijas aramzemes atdošanu ārzemniekiem. Tad, lūk, kas ir šī “Re:Baltica”.

Es domāju, ka te tie skaitļi bija... paldies Šlesera kungam, kurš te nosauca tās summas, bet man liekas, tā situācija ir drusku nopietnāka. Vajadzētu pārskatīt ne tikai šo vienu “Re:Baltica” organizāciju, bet pašu SIF būtību. Sabiedrības integrācijas fonds – tā bija kādreiz laba ideja. Tā ideja bija, teiksim, palīdzēt ar integrāciju tiem cilvēkiem, kas varbūt ir apmaldījušies viņiem svešā ģeopolitiskā telpā, bet nu viņiem ir cerība, ka varbūt, pat ja viņi arī neiemācīsies latviski pareizi runāt, ka viņi kļūs lojāli Latvijai. Tie rezultāti ir samērā vāji, un es domāju, ka to naudu mēs varētu novirzīt drīzāk kaut kādu daudzbērnu ģimeņu finansēšanai vai kaut kam citam jēdzīgam. Tas ir tāds nopietns process, kas būtu jāapsver arī komisijās.

Kopumā, nobeidzot šo, es domāju, ka jebkurā gadījumā vajadzētu tiešām Ministru prezidentei personīgi atbildēt par šo lietu. Tas ir valdības uzdevums. Tāda nauda... nu dalīt ar 10, varbūt pāris miljoni varētu būt tam Sabiedrības integrācijas fondam, tiešām reālām sabiedriskajām organizācijām... Tagad mums ir dažādas palīdzības organizācijas ukraiņiem, cilvēki vāc naudu, finansē konvojus, brauc uz Ukrainu – nu tā ir reāla integrācija. Mums ir ukraiņu bērni, kuriem jāpalīdz, nevis jāmaksā nauda šādām blēžu organizācijām, kas nodarbojas ar politisko aģitāciju. Tas ir vispār katastrofāls gadījums, man liekas, Latvijas vēsturē – tik atklāta iejaukšanās politiskajā darbībā. Nu diezgan pārsteidzoši, es domāju, vispār. Un jāpārtrauc jebkāda “Re:Baltica” finansēšana.

Es joprojām gaidu no drošības dienestiem izmeklēšanu, kas ir šis biedrs Ragozins, kāpēc viņa “Kremļa raksti” tiek tulkoti latviski, kāpēc tie paralēli parādās gan Krievijā, gan Latvijā, kāpēc viņš ir fabricējis veselu rindu melu rakstu starptautiski par ukraiņu fašisma atdzimšanu un tā tālāk. Būtu labi, ja šeit, Saeimā... būtu labi, ja mūsu Nacionālās drošības komisija un mūsu drošības dienesti tomēr izmeklētu šo gadījumu. Tas, kas te notiek, ir vienkārši kliedzoši.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds – deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Komisijā mēs skatījām šo jautājumu un visu procesu plašāk – kā šis projekts tika pie valsts finansējuma. Jo mēs vairāk jautājumus uzdevām, jo interesantākas lietas faktiski atklājās. Piemēram, atklājās, ka šis projekts esot pirmais SIF projekts, kur papildus valsts finansējumam bija arī privātais finansējums. Kas tas par finansējumu, ar kādu mērķi sniegts – tas arī komisijas sēdē skaidrāks nepalika.

Komisijas sēdē es arī vērsu uzmanību uz faktu, ka projekts, par ko mēs te runājam, tika finansēts konkursā, kura nosaukums ir “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā”. Savukārt, ja mēs paskatāmies uz to izveidoto produktu – četru sēriju filmu –, tad redzam, ka, piemēram, pirmā sērija ir 70 procenti nevis latviešu, bet krievu valodā. Arī veidotāju komunikācija šajā filmā ar Latvijas iedzīvotājiem notiek uz krievu valodas bāzes, un ne tikai ar pensionāriem (varētu domāt, ka viņi var nesaprast un tā tālāk), bet arī ar bērniem un tā tālāk. Tas ir klajā pretrunā ar šiem valsts izvirzītajiem mērķiem un klajā pretrunā arī ar konkursa nolikuma mērķi, kurš skan šādi: stiprināt latvisko kultūrtelpu, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata. Tātad tieši tam tika dota nauda šajā projektā, bet tā vietā ir izveidots kaut kas pa pusei latviski, pa pusei krieviski – kaut kāds bilingvāls produkts.

Sabiedrības integrācijas fonda priekšniece Pūce komisijā pieļāva, ka šī krievu sadaļa, iespējams, veidota par privāto finansējumu, kas ir bijis klāt, bet komisijas sēdē mēs ātri konstatējām, ka tas tā nav, jo... tāpēc ka konkursā... tātad projekta pieteikumā ir skaidri rakstīts, ka tiks veidotas četras sērijas (un tātad arī šī sērija, kur krievu valoda dominē) – tas viss par valsts naudu.

Šis gadījums, manuprāt, ļoti labi parāda un ilustrē to, ka ar Sabiedrības integrācijas fonda palīdzību nauda tiek ne tikai nelietderīgi izmantota, bet pat tiek izmantota pretēji valsts uzstādītajiem mērķiem. Šajā gadījumā, ja valsts devusi naudu latviešu valodas stiprināšanai un latviešu valodas satura veidošanai, bet tiek izveidots saturs arī krievu valodā – tas ir pretēji uzstādītajiem mērķiem.

Otrs, uz ko jau vērsa uzmanību Kiršteina kungs. Nav skaidrs, kāpēc Sabiedrības integrācijas fonds turpina piešķirt naudu tādai nevalstiskajai organizācijai, kura savulaik aktīvi piedalījās Krievijas hibrīdkarā pret Ukrainu, nomelnojot un diskreditējot Ukrainas vienību “Azov”. Kā jau izskanēja – darīja to klajā kolaborācijā ar Krievijas pilsoni Ragozinu, izmantojot Krievijas propagandas avotus, informāciju, vēstījumus un tā tālāk.

Nav skaidrs, kāpēc Latvijas pilsoņiem būtu jāfinansē šādu atsevišķu prokrievisko aktīvistu daiļrade. Es domāju, ka tas nav pareizi, tas Latvijas valstij nav jādara.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds – deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Tika uzņemta filma četrās sērijās ar skaistu nosaukumu “Šķelšanās”. Es mēģināju šajā filmā ieraudzīt problēmas, kuras mūsu valsti vajā jau ilgstoši.

Es neredzēju šajā filmā to, ka mūsu valdības vadītājs piecus gadus bija Amerikas pilsonis, kurš nolidojis vairāk nekā miljonu eiro privātos lidojumos. Es neredzēju to, ka mums demogrāfijā pēdējo simts gadu laikā ir katastrofa. Es neredzēju to, ka joprojām katru mēnesi – janvārī, februārī un martā – mēs turpinām aizņemties simts un vairāk miljonu. Es neredzēju to, ka valsts pārvaldē ir pieaugušas algas nesimetriski pret privāto sektoru. Es neredzēju to, kāda katastrofa ir izglītības sistēmā saistībā ar labu skolu slēgšanu.

Es neredzēju šai filmā to, ka tiks būvēti daži tiltu balsti pāri Daugavai “Rail Baltica” projekta sakarā, nerunājot nemaz par to, ka “Rail Baltica” caur Rīgu neies. Es neredzēju par “airBaltic” problēmām, kur katra diena, kopš amatā ir Gauss, saņemot algu apmēram miljonu eiro gadā, tuvina šo kompāniju katastrofai. Tāpat es neredzēju “Latvijas Pastu”, kurš mēģināja slēgt simts nodaļas... vakar. Šodien viņi neslēdz, rīt viņi atkal slēgs. Nu, par “Pasažieru vilcienu” – tā jau ir anekdote.

Kas pie visām šīm manis uzskaitītajām problēmām ir vainīgi? Protams, ka krievi, un, protams, Ainārs Šlesers, neviens cits.

Ja mēs paskatāmies uz... “Latvijas Televīzijā” raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”... bija tāds raidījums par Orbānu... mani tur, starp citu, aicināja. Es teicu: es tur neiešu, jo tas ir diezgan tendenciozs raidījums. Nu, manā vietā pasauca Ušakovu – Vaidere un Ušakovs bija.

Ja mēs nomainītu... Orbāna vietā ieliktu Jauno VIENOTĪBU... būtu viss viens pret vienu. Savi cilvēki salikti medijos – gan televīzijā, gan radio. Savi cilvēki salikti... piemēram, Irklis, Jaunās VIENOTĪBAS valdes loceklis, Znotiņa... kur? AS “Augstsprieguma tīkls”! Fenomenāli speciālisti enerģētikā! Saņem tūkstošu tūkstošus. Un tā tālāk, un tā tālāk. Da ar ko jūs atšķiraties no Orbāna? Pilnīgi ne ar ko.

Sabiedrības integrācijas fonds – tā ir vienkārši karikatūra! Es aizmirsu nosaukumu... Ainārs arī nezināja, kam tas fonds (Starpsauciens.)... “Ascendum”... jeb kā to sauca... tā ir Pūces kunga dzīvesbiedres dibinātā biedrība. Ilgstoši viņa tur ir bijusi valdē (viņa ir dibinātāja), tagad vada Sabiedrības integrācijas fondu un no turienes pārskaita pašas dibinātajai organizācijai naudu (Starpsauciens.)... regulāri. Viss kārtībā. Tāds cienījams ģimenes bizness. Jums ir ļoti laba sadarbība – Jaunajai VIENOTĪBAI ar Pūces ģimeni.

Ja kaut daļa no Aleksandra Kiršteina teiktā par Ragozinu un Spriņģi ir taisnība (Dep. A. Kiršteins: “Simt procenti!”), tad ļoti gribētos dzirdēt mūsu drošības dienestu viedokli. Es ceru, ka mēs dzirdēsim, un, ja ne, tad nekas cits neatliks kā, visticamāk, deputātiem vākt parakstus, vērsties pie ASV valdības, pie Centrālās izlūkošanas pārvaldes, Federālā izmeklēšanas biroja, lai nāk palīgā. Izskatās, ka Spriņģe ir FSB aģente, varbūt pat dubultaģente (arī mūsu dienestu aģente), un tāpēc viņu neviens neaiztiek. Nu kā var būt tā, ka viņa sadarbojas ar Ragozinu, kurš ir klajš Kremļa propagandists?

Vārdu sakot, jautājumu šeit ir vairāk nekā atbilžu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds – deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Aināram Šleseram par to, ka šeit ir valsts nozagšanas pazīmes. Tā ir viena lieta, ko es gribu pateikt.

Otra lieta, ko es gribu pateikt, ir tā, ka nevienam deputātam šobrīd nav pilnīgi nekādas izpratnes par sīkāku valsts budžeta izlietojumu. Mēs redzam kopējos lielos skaitļus, zem šiem kopējiem skaitļiem tiek paslēptas visāda veida manipulācijas, kuras pēc tam tiek izmantotas, lai uzturētu šībrīža varu pie dzīvības un nomelnotu opozīcijas partijas.

Piemēram, no šiem skaitļiem izriet viena ļoti interesanta lieta. Nav neviena medija, kurš būtu Latgales medijs (Starpsauciens: “Oho!”), ir tikai un vienīgi centrālie un Vidzemes mediji. Kā zināms, tie ir tie mediji, kas visvairāk atbalsta šībrīža pie varas esošos, ja būsim precīzi, tad – Jauno VIENOTĪBU.

Runājot par kopējiem izdevumiem, kas skar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF), – 2023. gadā kopējie izdevumi bija 2 613 644 eiro. Tātad tieši tik naudas tika izdalīts, lai propagandētu, lai spodrinātu spalvas partijai Jaunā Vienotība, kas, manā skatījumā, būtu jāpieskaita pie pirmsvēlēšanu tēriņiem.

Ko vēl es gribu ar to teikt? Tātad 2,6 miljoni. Dāmas un kungi, tas ir pat nedaudz vairāk, nekā mums ir nepieciešams, lai mēs saglabātu visas pasta nodaļas – simts vai tagad jau vairāk –, kuras mūsu valstī grib slēgt. Un te ir, manā skatījumā, drošības jautājums.

Paskaidrošu, kāpēc es šo uzskatu par drošības, iekšējās drošības, jautājumu. Tas nāk no senseniem laikiem, no neatminamiem laikiem – vēl no pirmajiem... Ulmaņlaikiem. Pastniekam bija ierocis. Pastnieks zina visas pasta adreses visā Latvijas Republikā un ir iekļauts apziņošanas shēmā. Proti, ja nekas nedarbojas... nav elektrības, nestrādā mobilie telefoni... tad vienīgais, kurš zina visas adreses, ir pastnieks.

Šobrīd ir runa par to, lai slēgtu vairāk nekā simts pasta nodaļu. Šeit ir naudiņa, kuru mierīgi varētu izlietot, lai uzturētu šīs pasta nodaļas.

Pasta nodaļas slēdz, runāsim par mazo skolu slēgšanu... šo sarakstu droši vien varētu turpināt bezgalīgi. Tātad faktiski, lai arī kā nebūtu – apzināti vai neapzināti –, bet Jaunās Vienotības realizētā politika ved pie Latvijas iznīcības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds – deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi deputāti! Saeimas priekšsēdētāja! Runājot par izpratni par medijiem un to neatkarību. Šeit kaismīgi runāja divi deputāti – Ainārs Šlesers un Vilis Krištopans.

Es vēlos nocitēt kādu fragmentu no viņu savstarpējās sarunas, kuru droši vien daudzi atceras.

“Šlesers: Un tad mums ir “Diena”, tad mums ir “Dienas Bizness”, Aivaram ir “Neatkarīgā”.

Krištopans: Un vēl LNT ir.

Šlesers: Vēl ir LNT Ēķis. Un es domāju, ka “Latvijas Televīzija” arī ir tomēr pietiekoši korekta.

Krištopans: Bet tur vajadzētu tomēr patīrīt caur padomi.

Šlesers: Mēs uztaisīsim tā. Apvienosim radio ar televīziju kopā un izmetīsim visus nafig – streipus un pārējos.

Krištopans: Pareizi, nafig viņi tur, viņi tā kā tāda nelaime!

Šlesers: Izmetīsim ārā, saliksim normālus, progresīvus cilvēkus, un viss...” (Starpsaucieni.) “... lai nebūtu tā, ka katru dienu tu ieslēdz radio un atkal tevi gāna! Atkal tur ņemas! Ir vienkārši jāpārņem un jāuztaisa normāla vertikāle.

Krištopans: Tā kā Krievijā, teiksim.” (Starpsaucieni. Smiekli.)

Kolēģi...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet, mazliet klusāk.

G. Liepiņš.... abi šie kungi ir publiski pauduši, ka viņu mērķis ir pārņemt varu valstī. Tā ir. Tā ka nav šaubu – nav šaubu! – par viņu patiesajiem nolūkiem (Starpsauciens.) – ne tikai iegūt varu, bet arī pārņemt medijus savā kontrolē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds – deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Man jāsaka, ka Gatis Liepiņš jau nocitēja to, ko arī es būtu atkārtojusi, bet es neatkārtošos, es tikai uzsvēršu dažas svarīgas lietas.

Žurnālisti dara ļoti svarīgu darbu, un tas ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatbalstiem. Tāpēc arī mums – Saeimai, valdībai, valstij, tautai – mediju neatkarība ir ļoti svarīga. Piedaloties starptautiskos forumos, kopā ar citu valstu politiķiem diskutējām par pieaugušo dezinformācijas līmeni, aiz kura nereti stāv Krievija vai Ķīna.

Šodien, starp citu, dzirdējām ļoti uzskatāmu piemēru dezinformācijai par klimata krīzi. Es neatkārtošos, bet bija briesmīgi to noklausīties. Krievija iegulda milzu līdzekļus propagandā – miljardus! Runājot arī ar citu valstu politiķiem... pret to ir tikai viena atbilde – tā ir informācija, ko nodrošina neatkarīgi mediji, tāpēc demokrātiskās valstīs atbalsta gan sabiedriskos, gan neatkarīgos medijus. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka tie patiešām ir neatkarīgi. Ne Saeima, ne valdība nedrīkst iejaukties mediju saturā un mediju darbā.

Tomēr, klausoties šīsdienas sarunas un to, ko teica Liepiņa kungs, atgādinot par sarunām “Rīdzenē” – par vēlmi uztaisīt pareizo, normālo varas vertikāli –, es gribētu pajautāt: vai tiešām šis pieprasījums ir konstruktīva mediju darba kritika vai kārtējais mēģinājums uzbrukt neesošai varas vertikālei un nodrošināt šo varas vertikāli?

Es domāju, ka mūsu uzdevums Saeimā ir nošķirt konstruktīvu kritiku no vispārīgiem uzbrukumiem, kas apdraud arī demokrātiju. Uzbrukumi neatkarīgiem medijiem apdraud demokrātiju, jo uzbrucēji parasti ir tie, kurus neapmierina mediju kritiskā acs.

Tāpēc šo pieprasījumu mēs nevaram atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Neatkarīgie mediji, kuri maksā 2,6 miljonus eiro. Ja filmu “Šķelšanās” būtu uzņēmis neatkarīgs medijs, mēs nenāktu ar šo pieprasījumu. Bet šo konkrēto filmu uztaisīja par nodokļu maksātāju naudu, ko apmaksāja valdība caur korumpēto Sabiedrības integrācijas fondu, kuru kūrē Pūces ģimene, kura arī saņem naudu par to, ka viņi pareizi kūrē un pareizi sadala naudu. 2,6 miljoni – tā ir korupcija augstākajā veidā.

Viena lieta ir par pārliecību. Es šodien varu skaidri pateikt, kur ir konservatīvās vērtības Latvijā. Tad, kad notika parakstu vākšana par atbalstu dabiskai ģimenei, “Latvijas Televīzija” nemaz nerīkoja un neorganizēja debates, diskusijas par to, ka notiek parakstu vākšana. Tas viss tika maksimāli paslēpts, lai par to neviens nerunātu. Tajā brīdī, kad notika lietussargu revolūcija, Sarmīte Ēlerte, galvenā kuratore, kura vēl nesen sēdēja pie labās rokas Levitam, prezidenta pilī dalīja medaļas... Jā, vieni saņēma kukuli – naudu, otri saņēma kukuli – Triju Zvaigžņu ordeni. Tas ir tas, kas noticis daudzu gadu garumā.

Šajā gadījumā ir jābūt līdzsvaram. Ir liberālās vērtības, ir konservatīvās vērtības. Kāpēc par konservatīvām vērtībām diskusija principā nebija notikusi? Kāpēc pirms vēlēšanām “Latvijas Radio” sēž Streips, sēž citi... iristi, sorosisti... un visi, es atvainojos, aptaisa opozīciju un stāsta, cik laba ir Jaunā VIENOTĪBA, cik viss ir labi. Tas ir bijis.

Nav runa tikai par to reklāmu, ko es kā opozicionārs gribu apmaksāt “RADIO SWH” vai “RADIO SKONTO”, un vieni atsakās vispār ielikt, otri ieliek iekšā un pasaka, ka šī reklāma ir slikta, nepareiza, sagrozīta, pretvalstiska un tā tālāk. Tā ir demokrātija, ka es pat par naudu nevaru ielikt 30 sekunžu rullīti, lai to atskaņotu? To, kā saka, no abām pusēm nokomentē tas pats korumpētais “RADIO SWH” – vai tā ir tā demokrātija? Kur ir viedokļu atšķirība? Ko jūs te gribat stāstīt pašreiz?

Neatkarīgie mediji nesaņem naudu! Ja tiešām būtu kaut kāds svarīgs pasākums, piemēram, kāds notikums pie Brīvības pieminekļa, – lūdzu, atspoguļojam! Notiek kaut kāds pasākums... kad Latvijas hokejisti uzvar pasaules čempionātā hokejā vai basketbolā... viss, tas ir atsevišķs konkrēts pasākums. Bet vienkārši maksāt 2,6 miljonus naudas uz priekšu – lai neatkarīgie mediji būtu neatkarīgi un... paklausīgi Jaunās VIENOTĪBAS valdībai... tā taču nevar, dārgie draugi!

Šodien, protams, jūs nobalsosiet... jums ir vairākums, bet, ticiet man, soctīkli uzsprāgs. Šī tēma nekur nepazudīs, mēs preparēsim visus šos maksājumus konkrētajiem medijiem. Mēs skatīsimies.

Šajā gadījumā tas, kam es varu piekrist... Spriņģes kundzei... viņiem ir bail, ka caur soctīkliem viņi nevar pilnībā opozīcijai aizvērt muti. Tā ir realitāte. Tāpat tiek visādi slāpēti, kā saka, informatīvie rullīši, kas tiek ievietoti... arī tur drošībnieki... Bet nekas, mēs esam pietiekami advancēti, mēs atradīsim iespēju, kā šo informāciju novadīt.

Realitāte ir tāda, ka nevar būt Latvijā neatkarīgi mediji, kas saņem 2,6 miljonus, jo, saprotiet, viņi bez šiem 2,6 miljoniem vairs nevar dzīvot. Tas ir cipars pagājušajam gadam. Jautājums: a cik saņēma šie neatkarīgie mediji šogad, kad ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas? Un tad mēs brīnāmies – kurus cilvēkus aicina uz kādiem medijiem, uz intervijām un tā tālāk, kurus neaicina.

Vēl viena lieta – pat ja tevi uzaicina, viņi nodrošina to, ka tie, kas blakus... kādus jautājumus tev uzdod un tā tālāk. Nav problēmu. Es esmu gatavs iet tikties, runāt ar visiem, bet – nav Latvijā neatkarīgu mediju, jo tie visi ir nopirkti. Tās summas ir pietiekami lielas. Reklāmas ieņēmumi viņiem mazi un esošā vara tos ir nopirkusi. KNAB klusē, piesedz šo konkrēto korupcijas skandālu – neatkarīgiem medijiem samaksātos 2,6 miljonus. Nu nevaram mēs dzīvot valstī, kur viss ir nopirkts.

Par viedokļiem. Jā, es vienmēr aizstāvēšu konservatīvās ģimenes vērtības, neskatoties uz to, ka Stambulas konvencija tika ratificēta... korumpētā darījumā. Tas ir noticis, bet nevar būt tā, ka mēs klusēsim un valdība maksās...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, laiks.

A. Šlesers.... 2,6 miljonus katru gadu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds – deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Divas lietas, ko es vēlos pie šī pateikt.

Pirmām kārtām, manuprāt, medijiem ir jāpiešķir finansējums. Es varbūt... pilnībā nepiekrītu tam, kas ir izskanējis šeit. Arī Latgales medijiem... ir atsevišķi Mediju atbalsta fondam arī finansējums reģionālajiem medijiem. Mani vairāk uztrauc nevis tas fakts, ka mēs palīdzam medijiem, it īpaši drukātai presei un īpaši reģioniem, mani vairāk satrauc tas, kā šis... vai finansējuma piešķiršana neietekmē saturu, plurālismu, viedokļu daudzveidību, ideoloģisko līdzsvaru un tamlīdzīgi... nevis tas fakts, ka mēs vispār piešķiram līdzekļus.

Es domāju, ka tas jau sakrīt ar to, ko daudzi šeit akcentēja. Ja pa šo laiku nav bijis... nu, vismaz es neesmu dzirdējis, ka būtu bijis kāds pārkāpums, jo liels finansējums, daudz mediju, daudz gadījumu... pa visu šo laiku nav bijis neviens pārkāpums vai aizrādījums par to, ka saturs ir bijis tendenciozs vai labvēlīgs kādai ideoloģijai vai partijai – no mediju uzraugu puses vai no finansējuma piešķīrēju puses. Tad man rodas jautājums: vai tiešām nav bijis neviens pārkāpums? Vai tiešām viss vienmēr ir bijis saturiski neitrāli? Man šķiet, ka tomēr ne.

Šis “Re:Baltica” gadījums un arī šī filmu sērija tomēr pierāda, ka tas ir diezgan tendenciozs. Līdz ar to mans aicinājums būtu vērsties nevis pret finansējuma piešķiršanu medijiem, bet akcentēt šo gadījumu un līdzīgus, lai tādi neatkārtotos un lai saturs būtu līdzvērtīgs un nestrādātu par labu kādai partijai vai ideoloģijai. Man liekas, tas ir galvenais mērķis.

Mediju politikas apakškomisijā, kura tagad ir izveidota un ir kā vēl viens rīks koalīcijas rokās, pirmajā sēdē mēs diskutējām par darāmajiem darbiem un tostarp visi bijām vienisprātis, ka mediju neitralitāte un neatkarība ir viens no mērķiem, kas jānodrošina. Nu, ja tā nav tikai retorika, tad šādiem un līdzīgiem gadījumiem būtu, manuprāt, jāiekļūst mūsu redzeslokā. Tāpat, ja mēs runājam par plurālismu, tad šis arī priekšvēlēšanu laikā, manuprāt, neliecina par plurālismu.

Tāpat mēs Mediju politikas apakškomisijā runājām par vienu no mērķiem, kas ir minēts arī stratēģiskajos dokumentos, – par vienotas informatīvās telpas veidošanu, par mediju latviskošanu... Arī koalīcijas deputāti to nosauca šeit, kā jau Šnores kungs minēja, tātad konkrētajā konkursā nauda tika dota, lai vienotu uz valsts valodas pamatiem, bet 70 procenti no satura bija krievu valodā. Tātad šeit ir jāreaģē, jo ir mērķis un noteikumi, bet tie netiek ievēroti. Droši vien nevajadzētu šādus gadījumus laist garām. Tā ir tā pirmā lieta, ko es gribēju teikt.

Otra lieta – par “Re:Baltica”. Vai Latvijā drīkst Daugavpili saukt par Daugavpils tautas republiku? To neteica ne Rosļikovs, ne Ušakovs, ne kāds cits, to teica “Re:Baltica” žurnāliste, šajā finansētajā “Šķelšanās” sērijā nosaucot Daugavpili par Daugavpils tautas republiku.

Jūs teiksiet: “Artūr, nu beidz, ko tu piesienies! Tas jau varbūt tāds jociņš.” Es atvainojos – mēs jokosim par teritoriālo nedalāmību šobrīd kara apstākļos?! Latgalē, kas robežojas ar Krieviju, šobrīd, kad ir asiņains karš, kad mēs zinām, kas ir Kremļa režīms un kādi ir arī iekšējās drošības riski Latgalē. Mēs par valsts naudu apmaksājam šādu saturu, lai pēc tam televīzijā un citur rādītu, ka tas ir pieļaujami... Es neesmu dzirdējis, ka būtu bijusi kaut kāda reakcija no atbildīgajām iestādēm un pret šo žurnālisti būtu kaut kāda vēršanās. Līdz ar to ir precedents, durvis ir vaļā, tagad arī nākamie aktīvisti acīmredzot drīkstēs saukt Daugavpili par Daugavpils tautas republiku.

Es aicinu iepazīties ar Krimināllikuma 77., 80. pantu, kas skaidri norāda, ka par šādu rīcību, kas apdraud vai apšauba Latvijas teritoriālo neaizskaramību, draud kriminālatbildība un cietumsods. Līdz ar to es aicinātu... es neaicinu, ka mums ir jāliek kāds cietumā, bet es aicinu ievērot, ka ir “Viens likums – viena taisnība visiem”. Un žurnālisti nav izņēmums.

Ir lietas, par kurām nejoko, it īpaši par valsts naudu medijos, ja tas ir valsts pasūtījums. Tāpēc aicinu tam pievērst pilnu nopietnību un strādāt, lai mediji būtu neatkarīgi un valstiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Divas lietas aizmirsu pateikt. Mēs Pieprasījumu komisijā jautājām, kā vispār iespējams, ka tāds brāķis parādījās, un tur SIF vadība visu novēla uz ekspertiem. Viņi teica: mums taču eksperti ir. Un tad, kad es pajautāju... Jā, viņi atzina: lieliska filma. Un es saku: nu bet kāpēc, teiksim, žurnālam “TELOS” noraida tur kaut kādus regulāri 10 vai 20 tūkstošus? Nu eksperti atzinuši, ka tas viss ir nekvalitatīvi. Tā ka, saprotiet, tur eksperti vainīgi.

Bet, ja godīgi, tad mani uz šo atkārtoto uzstāšanos izprovocēja ļoti godājamā Simanovskas kundze. Viņa teica, ka žurnālisti un šie visi izmeklējošie raidījumi – kopā viņi visi cīnās ar klimata krīzi. Es gribētu pajautāt Simanovskas kundzei, bet nu sarunāties nedrīkst, tad viņa man starpbrīdī pateiks. Vai jūs zināt, cienījamā Simanovskas kundze, kas kopīgs ir fon der Leienai, Bilam Geitsam, Alam Goram un, teiksim, Kariņa kungam? Viņi visi cīnās ar izmešiem, un tā cīņa notiek pie laba konjaka glāzes privātā reaktīvā lidmašīnā. Šorīt jūs dzirdējāt kārtējo skandālu Eiropas Parlamentā – izmeklē vienu no fon der Leienas 20 lidojumiem. Līdz Strasbūrai no Briseles ar vilcienu var aizbraukt piecās stundās, viņa lido ar reaktīvo lidmašīnu. Tad visi šie cilvēki stāsta, kā viņi cīnās pret izmešiem, ka latviešu mazajam pensionāram... viņš nedrīkst braukt ar savu 20 gadus veco golfiņu, viņš taču piesārņo, saprotiet, klimatu kā tādu. Tā ir vistīrākā ņirgāšanās.

Bet, ja godīgi, es vakar biju aizbraucis apskatīties, kā tad viens zviedru uzņēmums “Eolus” Dundagā būvēs vēja parku. Nu tad diezgan pārsteidzoši... vesela rinda pārstāvju, kā viņi cīnās ar klimata krīzi. Viņi saka: jā, nu mēs latviešu tautai palīdzēsim, vietējie vientieši paši neko nemāk. Viņi sūta uz Zviedriju vēstuli: “Nāciet, zviedri, palīgā!” Un zviedri atbrauc un saka tā: mēs jums uzbetonēsim 36 stabus, kur viena pamatā ir tūkstoš kubikmetru apmēram ar 2400 tonnām betona. Kad mēs paprasām, cik tas rada izmešus un kādā veidā, vai tas piesārņo vai nepiesārņo... šo visu lietu... viņi nespēj atbildēt, jo viņi nezina, jo nav jau svarīgi, cik un ko tas maksā.

Tad godīgi mums ir jāatzīst, ka iepriekšējā Saeima faktiski atbalstīja grandiozu klimata blēdību, un tā blēdība izpaužas 170... vairāk nekā 170 tūkstošu hektāru mežu izciršanā Latvijā, kas, manā izpratnē, ir noziegums, izveidojot tātad... “Latvijas valsts mežiem” uzspiežot kopā ar “Latvenergo” taisīt šos vēja parkus. Tad iedomājieties – jūs izcērtat atjaunojamās enerģijas avotus, lai būvētu zem katra staba pa 2400 tonnām...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, mēs runājam par pieprasījumu.

A. Kiršteins. Es runāju par izmeklējošo žurnālistiku, kas saistīta ar šodienas jautājumu, ja jūs to neapšaubāt.

Līdz ar to nekad... Mēs te daži izteicām kaut kādu viedokli. Izmeklējošai žurnālistikai mēs nevaram uzspiest, kas tai būtu jāizmeklē. Bet šī ir faktiski Kariņa–Dombrovska afēra, kas iepriekšējā Saeimā tika izplānota. Cilvēki nesaprot vienu lietu: kāpēc šī izmeklējošā žurnālistika neko nedara? Tā nedara tāpēc, ka tur būs milzu iepirkumi. Vai jūs kāds esat padomājis – lai 270 metru augstumā paceltu, teiksim, vienu propelleri jeb spārnu, kurš ir lielāks par simts metriem, ir Latvijā tādi krāni vai torņi? Krāni vai kaut kas? Nav. Kur ir šīs tehnoloģijas? Zviedrijā un Vācijā. Tātad ir jāveido uzņēmums, jātaisa iepirkums, jāved visa šitā te lieta, lai apkalpotu tikai vienu torni. Un tie ir simti miljonu. Nu kā jūs domājat, kas tad atkal veidos šo iepirkumu un kas ar to nodarbosies? Tad tā būs vienalga kaut kāda... Nu labi, neteikšu, ka tur Martinsons vai Jaunups atkal vainīgs, bet nu pietuvināta partija, kas slauks simtiem miljonu no šī kārtējā iepirkuma. Tāpat kā Briškens tur mēnesī slauca 20 tūkstošus euro, sēžot savā nekur nebraucošā vilcienā, tur tajā organizācijā, tā arī šeit tas viss notiks.

Tātad izmeklējošā žurnālistika nekad tuvumā nestāvēs. Neesiet naivi! Un, Simanovskas kundze, tad jūs man izstāstīsiet, kā jūs tur cīnāties par šo zaļo kursu, nobetonējot Latvijas aramzemi. Starp citu, pēdējais – 70 procenti aramzemē tie stabi un 30 procenti – mežos, bet nu tā ir privāta firma. Nu par Latvijas mežiem – tur mums vēl jāskatās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds – deputātam Vilim Krištopanam otro reizi.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Protams, Liepiņa kungs, jums bija liela dūša, es ceru, ka pats pēc savas iniciatīvas saņēmāties un uznācāt te, tribīnē, lai nolasītu Juraša un, lai vieglas smiltis, Strīķes sacerētos kompilētos failus, kuru autentiskumu vēl līdz šai dienai neviens nav pierādījis. Bet dievs ar viņu. Pat ja jums būtu taisnība, vai tiešām jūs nesaprotat, ka tā ir milzu atšķirība – runāt par privātajiem medijiem, kādi bija, ir un būs “Diena”, tad tur savā laikā televīzija LNT, un par to, ka no nodokļu maksātāju naudas pilnīgi nekontrolēti, pilnīgi, kā saka, balstoties uz Pūču ģimenes lēmumiem, pa labi un pa kreisi tiek dalīta nauda.

Es zinu, ka arī jums ir kontakti, tāpat man ir kontakti ar visiem tiem žurnālistiem, kas strādā “RADIO SWH” un citos medijos. Viņi smējās. Sak: “Baigi forši! Ko jūs tur, auni, tajā opozīcijā? Te jums nav nekādas cerības, mēs dzīvojām un dzīvosim ļoti labi.” Par to jau ir runa, ka kaut kādai Spriņģei iedod 92 tūkstošus, lai viņa uzņemtu nomelnojošu filmu par opozīcijas partiju. Tas ir fakts, un tas agri vai vēlu tiks izmeklēts, un tiks ierosināts process. Agri vai... Jūs mūžīgi nebūsiet pie varas, neviens vēl Latvijā nav bijis mūžīgi pie varas. Divdesmit gadi jau ir par daudz. Tas laiks tuvojas. Un tad – tad mēs par šo tēmu runāsim savādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds – deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Šobrīd šeit izskanējušais izklausās pēc vēlmes izbeigt jebkādu atbalstu neatkarīgai žurnālistikai, ko mēs kā demokrātiska valsts, kam ir svarīga neatkarīgā žurnālistika, noteikti nevēlamies. Kādēļ ir tāds Mediju atbalsta fonds? Kādēļ ir programmas mediju stiprināšanai, sevišķi izglītošanai mediju pratībā un dezinformācijas apkarošanai? Tādēļ, ka tas ir sabiedrības interesēs. Šāda vēlme iejaukties mediju darbā, kāda te izskan no tribīnes, – tas nav okay. Tas nav sabiedrības interesēs. Šo pieprasījumu veidoja politiķi, kas, kā mēs dzirdējām, vēlas medijus izmantot kā bezmaksas aģentūras saviem politiskajiem mērķiem un vēlas, lai medijiem nav redakcionālās neatkarības.

Patiesībā jautājums, par ko mēs šodien runājam, pašā saknē ir par to, vai medijam jābūt redakcionāli neatkarīgam un vai žurnālisti var paši lemt par to, kādu saturu viņi veido un kādas metodes izmanto. Tas, ka privātie mediji saņem finansiālu valsts atbalstu, nenozīmē, ka valstij ir jānosaka, kādu saturu tie veido. Tas nenozīmē arī to, ka mēs nedrīkstam veidot atbalsta programmas un piešķirt finanses no valsts puses, lai mums būtu spēcīgi privātie mediji.

Mani bažīgu dara tas, cik bieži no dažādu politisko spēku puses izskan retorika, ka mediji Latvijā ir pakļauti politiķiem un veido saturu, kas komplimentē esošajai varai un kritizē opozīciju.

Viena no Krievijas propagandas metodēm ir sēt neuzticību jebkam, lai cilvēki teiktu – nu nevar jau zināt, kā tur patiesībā ir. Es ieteiktu katram no mums apdomāties, vai, izplatot šādu nepatiesu retoriku par to, ka mums Latvijā medijiem nevar uzticēties, mēs nešaujam sev kājā un nepalīdzam stiprināt Krievijas propagandu, kuru vārdos visi no mums tik ļoti vēlas apkarot.

Es aicinātu arī šādās debatēs domāt valstiski, nevis censties iegūt kādus plus punktus savu vēlētāju acīs par cenu, kas mums var izrādīties pārāk augsta kā neatkarīgai un demokrātiskai valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Liepiņas kundze, palikušas dažas minūtes.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Liepiņa kungs! No sākuma par to jūsu citātu. Ko tad jūs nocitējāt, ko tur Šlesers ar Krištopanu runāja? Jūs nocitējāt to, ko faktiski Jaunā VIENOTĪBA realizēja pēc tam, turpina realizēt, jo vienotais sabiedriskais medijs (Nav saklausāms.)... Jaunā VIENOTĪBA ir ielikusi savus cilvēkus. Vienīgā atšķirība ir tā, ka tas jūsu izpildījums ir sūdīgs, ja to būtu darījis Šlesers ar Krištopanu, tad, es domāju, būtu krietni labāks un krietni kvalitatīvāks rezultāts bijis.

Vai SIF darbojas sabiedrības interesēs? Es ļoti to apšaubu. Tas tikai pierāda to... to tikai pierāda, ka šāds projekts vispār varēja tikt īstenots. Kontroles tur nav nekādas. Nu, atzinums vēl būs par šo visu projektu, kādi tie mērķi ir sasniegti sakarā ar to, kas tur tā kā bija sākotnēji iecerēts, bet to patieso ainu mums parādītu droši vien... ja mēs ieraudzītu, kādus projektus Sabiedrības integrācijas fonds... kādiem projektiem nauda nav iedota.

Kiršteina kungs te pieminēja tos ekspertus, kuri vērtēja, kam dot naudu, kam ne. Nu es vēl joprojām – nedēļu – gaidu. SIF solīja, ka atsūtīs, kas tad ir bijuši šie eksperti... vārdus. Pieprasījumu komisijā neesmu saņēmusi vēl joprojām šādu informāciju.

Tas būtiskais ir tas, ka komisijas sēdes laikā KNAB pārstāve teica, ka ir uzsākta resoriskā pārbaude un tās uzsākšanai ir pamats. Vēl Pieprasījumu komisijas sēdē atklājās, ka ir pilnīgs bardaks ar šo privātā finansējuma piesaistīšanu, cik ir privātie finansētāji – viens vai divi, kādi tie ir, ko viņi īsti finansē – un arī ko tad... kā vispār tiek uzraudzīts šis priekšvēlēšanu periods, un kas ir reklāma... Vai reklāma ir tikai tad, kad pats reklamētājs sevi reklamē, vai arī antireklāma ir reklāma? Jo tagad izrādās, ka par to kaut kādu piesaistīto privāto finansējumu kāds varēs ražot kaut kādas krūzītes, salikt filmā redzēto deputātu kandidātu sejas, pieņemsim, uzrakstīt “šķelšanās”. Nē, nu ir fantastiski, ja jūs domājat, ka filmas “Šķelšanās” ceturtā sērija tiek uztaisīta par partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kuras sauklis ir bijis “Vienot, nevis šķelt”... un tagad ir filma “Šķelšanās” – tā ir vienkārši tāda sakritība... Ja jūs esat tādi idioti un gribat tā domāt, tad domājiet par to. Tos, kas tā nedomā, es lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, kamēr reģistrējamies, mums ir viens priecīgs notikums. Dzimšanas dienu 26. februārī svinēja Aleksejs Rosļikovs. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Un, kolēģi, vēl šajā pārtraukumā mums ir Frakciju padomes sēde.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra, Igors Rajevs, Ģirts Štekerhofs, Ilze Vergina, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, atgriežamies Saeimas sēžu zālē, sākam darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām ar debatēm.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šī diskusija no viena “Re:Baltica” projekta ir izvērtusies daudz plašāka – un tas ir labi! – izvērtusies līdz jautājumam par mediju vidi kopumā un pamatā par mediju vides plurālismu un neatkarību, kas nenoliedzami ir viens no mūsu demokrātijas pamatiem.

Šīs diskusijas emocionālais, asais tonis un kardināli atšķirīgie viedokļi – pierādījums tam, ka šāda diskusija ir ļoti, ļoti nepieciešama. Nepieciešama ne vien šeit, no Saeimas tribīnes, politiskā līmenī, bet šāda diskusija ir nepieciešama daudz plašākā līmenī, iesaistot daudz plašāku sabiedrību – visus iespējamos uzskatus un viedokļus. Es atkārtoti no tribīnes paužu viedokli, ka, manuprāt, labākā platforma šādai diskusijai būtu tieši sabiedriskais medijs. Līdz šim tas nav sadzirdēts, es ceru – kādreiz tiks.

Kas attiecas uz mums pašiem – es esmu ar prieku piekritis strādāt Mediju politikas apakškomisijā un ceru, ka tā būs ļoti laba platforma, lai stiprinātu mediju vidi kopumā. Vakar mēs tikāmies ar SEPLP pārstāvjiem, kuri mums iezīmēja nākotnes plānus par mediju apvienošanu un mediju vides, sabiedrisko mediju stiprināšanu. Pirmais punkts bija tuvināties finansējuma apjomam, kāds vidēji ir Eiropas Savienībā. Otrais punkts bija izveidot jaunu finansēšanas modeli.

Manuprāt, šī nav pareiza secība. Ja mēs vēlamies runāt par patiesi neatkarīgu mediju, par patiesu mediju plurālismu, tad tieši finansēšanas modeļa maiņa būtu pirmais, kas jāizdara attiecībā uz sabiedrisko mediju, un jāmeklē uzlabojumi, kā šī finansējuma piešķiršana notiek Sabiedrības integrācijas fondā un Mediju atbalsta fondā. Tad mēs droši vien izvairītos no tik asām diskusijām kā šodien, izvairītos no tādiem projektiem, kas ir tik pretrunīgi vērtēti kā šis, ko mēs šodien apspriežam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es saredzu dažas problēmas, kuras gribu atzīmēt.

Sadzirdot no dažiem politiķiem un kolēģiem replikas par propagandu, par demokrātiskiem procesiem, es gribu piebilst – propagandas apkarošanas jautājums ir, protams, ļoti svarīgs un attiecināms ne tikai uz Krievijas Federācijas veikto informāciju... vērsto informāciju, bet attiecināms arī uz Latvijas medijiem. Tā uzskata gan Latvijas politologi, gan vairāki politiķi, gan soctīklu viedokļu veidotāji, līderi – ka arī Latvijas medijiem piemīt mūsu propaganda.

Par demokrātiskajiem procesiem. Demokrātisko procesu pamatā ir brīvi un neatkarīgi mediji, bet atsevišķu programmu, projektu un viedokļu finansēšana ir pārmērīga. Tāda pārmērīga programmu un projektu finansēšana nav uzskatāma par demokrātisku procesu. Medijiem ir milzīgs spēks un galvenā loma sabiedrības viedokļu veidošanas procesā... ko dara Jaunās VIENOTĪBAS vai koalīcijas... izmantojot visas iespējas, ko piedāvā mediji... viedokļu veidošanā.

Mediju pienākums ir ne tikai informēt sabiedrību, dot platformu diskusijām, izpildīt varas pasūtījumus, bet arī kontrolēt pašu varu, ko viņi arī dara, bet ne visai labi. Visiem saprotams – ja mediji tiek finansēti no valdības vai no valsts, ir šaubas par informācijas patiesību un objektivitāti. Prioritāte būs valdības galvenie uzstādījumi un jautājumi. Pasūtījumu – apmaksāti – projekti, protams, ir vērsti, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli, kas nav pareizi. Mēs visi zinām: kas apmaksā, tas arī pasūta mūziku. Tāpēc tas ir labi, ka mēs veidojam diskusiju.

Šis pieprasījums ir jāatbalsta un jāsūta tālāk izskatīšanai gan uz komisiju, gan sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Čudara kungam ir vēl kas piebilstams? Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Aleksandra Kiršteina, Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts finansējuma piešķiršanu “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica””, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 47, atturas – 6. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut darba kārtībā kā pirmo izskatāmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”, kā arī ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Juridisko biroju un Labklājības ministriju šonedēļ, 27. februārī, komisijas sēdē izskatīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Likumprojektā ir ietverts grozījums, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt valsts atbalsta apmēru, kritērijus tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kuras nodrošinās atbalsta pakalpojumus bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu atbalstam patstāvīgās dzīves uzsākšanai pēc pilngadības sasniegšanas. Šim mērķim tiks piešķirts finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu 5 043 319 eiro apmērā. Minētais finansējums ir apstiprināts arī likumā.

Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Gendele. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Gendele. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā – bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Gendele. Paldies par atbalstu.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums. Steidzams.

Ir iesniegti 10 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā izskatījām 10 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir iekļaut arī līzingā iegādātos aktīvus investīciju izdevumos. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – VARAM ministres Ingas Bērziņas priekšlikums. Komisijā tika vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 10. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Priekšlikuma būtība – lai likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, jo faktiski no šiem grozījumiem ir atkarīgs, kad varēs parakstīt jaunos līgumus brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”.

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma saņēma vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja. Tas paredz papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās nosacījumu. Juridiskajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 454/Lp14) trešajā lasījumā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo likumprojektu izskatīja 21. februāra sēdē.

Kā jau priekšsēdētāja minēja, ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu pantu, kas attiecas uz pārvaldes iegūto datu apstrādes nodošanu un citām lietām, un izņem to no cita panta. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Kā jau es minēju, attiecas uz šo pašu datu apstrādi, un tas tiek izņemts no 9. panta, tāpēc priekšlikums ir: “Izslēgt 9. panta trešo un ceturto daļu.” Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 28. panta pirmajā daļā vārdus un skaitli “šā likuma 27. panta pirmajā daļā minētā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz rīcību ārkārtas situācijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šajā priekšlikumā ir runa par apdraudējuma situāciju ieslodzījuma vietā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī runā par apdraudējuma situāciju ieslodzījuma vietās un pārvaldes priekšnieka rīcību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas attiecas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka tiesībām katastrofas vai tās draudu gadījumā. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionālas dabas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus astoņus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Šā gada 21. februāra sēdē komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 455/Lp14) trešajā lasījumā.

Kā jau priekšsēdētāja minēja, uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā priekšsēdētājas kundze, kolēģi, vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu direktīvas 2011/70/Euratom prasības, kā arī starptautiski atzītus 10 radiācijas drošības pamatprincipus. Likumprojekts precizē un papildina likuma normas saistībā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 9. jūnija argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2018/2117 un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras dokumentos definētajiem 10 radiācijas drošības pamatprincipiem.

Aicinu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 7. martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Pleškāne. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” ir diezgan apjomīgs, ir plānots izdarīt grozījumus vairāk nekā 50 pantos. Šie grozījumi ir tapuši ilgākā laika periodā, Tieslietu ministrijas pastāvīgajai darba grupai kopā ar ekspertiem kriminālprocesa jautājumos apkopojot to, kādi uzlabojumi ir vajadzīgi.

Ja īsumā jāraksturo šī likumprojekta kopīgie mērķi, pirmām kārtām, protams, tur ir iespēja palielināt apelācijas instances tiesā... rakstveida procesu. Ir pienākums arī atteikties kriminālprocesā no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē –, jo šādas iestādes Latvijā šobrīd vairs nav.

Tāpat arī daudzi priekšlikumi ir vērsti uz kriminālprocesa ātrāku un efektīvāku norisi, ko praktiķi ierosināja un kas būtu atbalstāmi. Ir arī pāris grozījumi, kas saistīti ar 2010. gada direktīvas precīzāku ieviešanu saistībā ar tulkojuma pieejamību kriminālprocesā.

Aicinu kolēģus šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Aicinām priekšlikumus iesniegt triju nedēļu laikā, tas ir, līdz 21. martam ieskaitot.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Turpinām ar likumprojektu “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums” 21. februāra sēdē. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu direktīvu Nr. 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām.

Kāpēc tas ir svarīgi? Tas ir svarīgi, lai novērstu to, ka lieli starptautiskie uzņēmumi pārvirza savus uzņēmumus uz citām zemēm, kur varētu samazināt... izvairīties no nodokļiem. Šī direktīva starptautiskā līmenī to risina, un arī mēs, Latvija, tai pievienojamies.

Direktīva attiecas uz jebkuru lielu starptautisku un iekšzemes uzņēmumu grupu, kuras apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro, un noteikumi nodrošinās, ka šādas uzņēmumu grupas faktiski samaksā nodokli vismaz 15 procentu apmērā no peļņas.

Šobrīd Latvijā, izskatās, varētu būt ne vairāk kā trīs tādi uzņēmumi, kuriem galvenās mītnes ir tieši Latvijā un kuriem tas būtu jānodrošina, tāpēc Latvijas vēlme ir to noteikt, izmantojot direktīvas iespējas, – ka Latvijā būtu jāsāk šī ziņošana pēc sešiem gadiem, bet vienlaicīgi arī likums nosaka tiem uzņēmumiem, kuri ir meitas uzņēmumi Latvijā un kuru mātes uzņēmumi darbojas citās valstīs, ka tiem attiecīgā informācija saviem mātes uzņēmumiem būs jāsniedz, lai varētu nodrošināt godīgu nodokļu nomaksu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šī likumprojekta tālāko gaitu pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 14. martam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam...

J. Simanovska. 14. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

J. Simanovska. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” pirmajā lasījumā. Sagatavotais likumprojekts attiecas uz šobrīd esošā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 59. panta dzēšanu. Šis pants šobrīd ir zaudējis savu līdzšinējo nozīmi, jo paralēli ir izstrādāts jauns likums, uz kuru paredzēts pārcelt attiecīgo deleģējumu. Šis jaunais likums, kurš top Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ir jau izskatīts pirmajā lasījumā, un abi šie projekti ir iesniegti vienotā paketē. Tāpēc arī lūdzam steidzamību, lai nebūtu pārrāvuma, jaunajam likumam stājoties spēkā.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Krištopans. Iesniegšanas termiņš – 4. marts, un otrajā lasījumā izskatīsim 14. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Pakistānas Islāma Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Dubultnodokļu konvencija ar Pakistānu ir parakstīta un ir stājusies spēkā 18 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tās mērķis ir: 1. punkts – nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu un pievilcīgu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras līgumslēdzējas valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

2. punkts – paredzēt nosacījumu, kas novērš ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas un nodokļu... es atvainojos, no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas, kā arī ietvert normu, kas paredz strīdu risināšanas kārtību.

3. punkts – radīt likumīgu pamatu abu līgumslēdzēju valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicinot savstarpēju jauniem standartiem atbilstošu informācijas apmaiņu.

Ārlietu komisija ir apspriedusi konvenciju un atbalstījusi to pirmajā lasījumā, tāpēc lūdzu arī Saeimu to pirmajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Pakistānas Islāma Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu”. Lūdzu balsošanas režīmu!

Irma Kalniņa. Priekšlikumi…

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti!

Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Irma Kalniņa. 10. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Irma Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 337/Lp14), pirmais lasījums, Ministru kabineta iesniegts, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 525/Lp14), pirmais lasījums, iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Referente – deputāte Anita Brakovska.

Ziņojums ir par abiem likumprojektiem, un arī debates, ja nepieciešams, ir par abiem kopā.

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 337/Lp14), ar kuru tiek rosināts pilnveidot portāla “latvija.gov.lv” darbības funkcionalitāti, noteikt regulējumu visu reģionālās nozīmes valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru apvienošanai, kā arī precizēt iekšējo normatīvo aktu saskaņošanas nosacījumus un paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību sabiedrības iesaistei tiesību aktu izstrādes procesā.

Izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu komisijā, diskusiju rezultātā tika secināts, ka Ministru kabineta izstrādātajam regulējumam ir pārāk liela normu detalizācijas pakāpe un tas būtu precizējams. Līdz ar to komisija nolēma noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un izstrādāt alternatīvo likumprojektu.

Komisijas alternatīvajā likumprojektā ir paredzēti iekšējo normatīvo aktu saskaņošanas nosacījumi un regulējums par starpresoru vienošanos, kā arī veikti grozījumi, redakcionāli saskaņojot normatīvos aktus.

Sagatavojot likumprojektu, ir notikušas konsultācijas ar Valsts kanceleju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Saeimas Juridisko biroju. Komisijā alternatīvais likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 337/Lp14) un atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kuru komisija lūdz noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 337/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 81, atturas – nav. Likumprojekts noraidīts.

A. Brakovska. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 525/Lp14) pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 525/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 14. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Tā kā šis zemes gabals tiek atsavināts īpašniecei konkrēta mērķa sasniegšanai... valsts interesēs... šis likums jāpieņem. Arī īpašniece to saprot un apzinās, bet aizvien vēl turpinās sarunas ar īpašnieci par iespēju saņemt vai nu kaut kādu līdzvērtīgu zemes gabalu, vai taisnīgu kompensāciju. Ja tas neizdosies, taisnīgās atlīdzības jautājums viņai būs jārisina tiesvedības ceļā, bet šobrīd mums vēl process ir priekšā...

Izvērtējot likumprojekta nepieciešamību, nav šaubu, ka tas tāds ir.

Uz otro lasījumu ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 5. martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir būtisks jautājums par augstsprieguma līnijām, par aizsargjoslu... vienkāršā valodā runājot, ir nepieciešams esošās līnijas, kas ir izbūvētas sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados... uz to bāzes tiek renovētas un tieši blakus būvētas jaunas līnijas, atstājot arī daudz kur esošās, lai nebūtu viss jāveic pilnībā no nulles, lai tas notiktu raiti. Šobrīd atbilstoši drošības noteikumiem, lai “Augstsprieguma tīkls” varētu izbūvēt, nemainot esošo situāciju, ir paredzētas maksimāli pieļaujamās izmaiņas... 20 procentu apmērā... aizsargjoslā.

Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tie bija divi priekšlikumi.

Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti septiņi priekšlikumi no Zemkopības ministrijas.

1. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisija vienojās neatbalstīt, jo uzskatīja, ka Valsts darba inspekcijas kompetences ir noteiktas jau citos normatīvajos aktos, kā arī sēdes laikā tika konstatēts, ka Zemkopības ministrijai un Labklājības ministrijai par šo ir dažādi viedokļi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu – normatīvo aktu dublēšana. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 3. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Pamatojoties uz Juridiskā biroja norādīto, likumā tiek saglabāta prasība, ka ar ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu saistītās darbības drīkst veikt arī zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, papildinot ar terminu “juridiskā persona”, ņemot vērā to, ka ierobežotas izmantošanas darbības ar ģenētiski modificētiem mikroorganismiem ir iespējams veikt, piemēram, arī pārtikas ražošanas un farmācijas uzņēmumos. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 4. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Tāds pats kā 3. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 5. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Priekšlikumu komisija neatbalstīja, jo nav noteikts, kas tad veiks bioloģiskā drošuma aspektu kontroli. Saistīts ar 1. un 2. priekšlikumu. Komisija aicina ministriju precizēt, lai uz trešo lasījumu nav situācija, ka bioloģiskā drošuma aspektu kontrole netiek veikta. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 6. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Saistīts ar 5. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Pēdējais – 7. – arī Armanda Krauzes priekšlikums. Saistīts ar 5. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Izskatījām visus priekšlikumus.

Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 2. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

V. Pleškāne. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam izskatīja likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Komisija, piesaistot nozaru speciālistus, izskatīja 11 priekšlikumus. Pirmie seši priekšlikumi ir saistīti ar to, ka mazumtirdzniecības vietās, pārtikas preču tirdzniecības vietās, uzņēmumos norādīt, attēlot attiecīgi... ražošanas vai izcelsmes valsti. Divi priekšlikumi ir saistīti ar atbildību par pārkāpumiem, un pēdējie – ar likuma stāšanos spēkā.

1. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamie kolēģi! Jau iepriekšējā reizē, kad mēs debatējām par šo, es teicu, ka nekādā gadījumā neatbalstīšu šo normu par karodziņu vai uzrakstu ieviešanu pie pārtikas precēm to pārdošanas vietā.

Sākotnēji varbūt tā labā doma, ka gribēja norādīt... sākotnējā ideja, kāpēc vispār parādījās... bija norādīt, izcelt Latvijā ražotas preces. Ņemot vērā, ka mēs to īsti nevaram darīt kā Eiropas Savienības dalībvalsts... palabojiet mani, ja varbūt kļūdos... parādījās doma norādīt visu valstu karogus. It kā laba doma pārvērtusies par kaut kādu Frankenšteina projektu – tagad nerādīsim Krievijas karogu... to mēs tad rakstīsim. Kas tas tāds beigās ir?

Kas mani uztrauc – ka šīs izmaksas, kas nepārprotami tirgotājiem radīsies, tiks uzliktas uz pircēju pleciem. Neviens to nedarīs par brīvu, nebūs tā, ka sēdēs kāds, pētīs par brīvu... vienkārši aiz neko darīt... un ražos visus šos karodziņus, uzrakstiņus, ko tikai vēl ne.

Līdz ar to es uzskatu, ka jau pie tā nesamērīgi augstajām pārtikas cenām, kas ir Latvijā, likt vēl papildu regulējumu tirgotājiem... kas nepārprotami šajos apstākļos pārtikas preces sadārdzinās... nu, mēs nedrīkstam tā rīkoties, tas, manuprāt, ir bezatbildīgi. Vēl jo vairāk – Ministru kabinetam pēc tam jāregulē, kādas tad būs šīs platības. Ir ļoti būtiski, vai mēs šo regulējumu taisāmies uzlikt tikai lielajām tirdzniecības ķēdēm vai arī... Cik lieliem veikaliem... mazajiem? Kā tas būs?

Ir veikali, kur strādā, iespējams, tikai viens divi cilvēki. Visiem liksim... regulēt? Manuprāt, nav pārdomāts. Un, protams, ir ļoti svarīgi, ka jau ir paredzēti sodi, kā tiks sodīti tie tirgotāji, kas šo nedarīs. Nu, ar sodiem... skaidrs, ka mēs neatpaliekam...

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Varbūt nedaudz paskaidrojot pēc Liepiņas kundzes šiem apgalvojumiem... paskaidrot kādas lietas un aicināt jūs tomēr atbalstīt likumprojektu kopumā, bet neatbalstīt šo priekšlikumu.

Kopumā, skatoties uz to, ka tika minēti kvadrātmetri... tad kvadrātmetri ir izņemti ārā, kvadrātmetru nav. Mēs paredzējām prasību, ka var norādīt valsti karoga formā vai norādīt valsti, uzrakstot uzrakstu. Uzrakstu ar norādi par valsti var izveidot pietiekami lēti jeb ar ļoti minimālām izmaksām.

Ja mēs skatāmies uz mērķi – ka varam izcelt Latvijā ražotus produktus –, tad šo mērķi var izpildīt, jo atbildīgs ražotājs var izdarīt tā, ka valstis norāda rakstveidā, bet Latviju norāda rakstveidā, pieliekot klāt arī karogu. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Tirgotājs, atvainojos, tirgotājs.

Tas, ko mēs redzam uz pārtikas produktiem, – kādēļ vispār šo jautājumu pacēla – ka mēs redzam maldinošus elementus: tiek lietoti vietvārdi, tiek lietots tāds iepakojuma izskats, kas liecina par kādu valsti, bet patiesībā produkts nemaz nav no tās valsts. Līdz ar to es gribu teikt, ka šis ir tieši patērētāju labā – lai skaidri un gaiši parādītu, kas tad ir ražotājvalsts jeb valsts, kurā šis pārtikas produkts ir tapis... vai arī tam ir būtiski mainīts izskats, piemēram, ja kartupelis ir nomizots un iefasēts, tad mēs norādām to vietu.

Attiecībā... kas vēl bija par lietām? Bija šie kvadrātmetri. Tātad tas attiecas uz visiem. Arī mazs veikals varēs norādīt... piemēram, ja tā ir kāda izbraukuma tirdzniecība vai kas, tad, ja tur viss ir Latvijā ražots, tad vienkārši ar vienu zīmi – viss ir Latvijā ražots. Tieši tāpat varēs būt plaukti, kuros visa produkcija ir no konkrētas valsts.

Katrā gadījumā šis ir veids, kā mēs legāli varam izcelt Latvijā ražoto, jo skaidrs, ka, skatoties uz Eiropas Savienības kopējo likumdošanu, mēs nevaram izcelt kādu vienu konkrētu valsti, bet šajā gadījumā, norādot un dodot iespējas tirgotājam izvēlēties, mēs nodrošinām legālu veidu, kā izcelt Latvijā ražoto produkciju.

Jā, lieta, ko es piemirsu, – par agresorvalstīm, par Krieviju un Baltkrieviju. Lai nebūtu mītu, ka mēs vēlamies reklamēt agresorvalstis, tad likumā skaidri un gaiši būs pateikts, ka šīs valstis drīkst norādīt tikai un vienīgi rakstveidā, līdz ar to šo valstu karodziņi netiks izvietoti, un mēs tās nereklamēsim.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti īsi, atsaucoties uz Grasberga kunga tikko teikto par kvadrātmetriem. Kvadrātmetru nebūs, kas nozīmē, ka pilnīgi visiem veikaliem būs jāievēro šis jaunais regulējums, ko jūs grasāties pieņemt.

Mīļie deputāti, lūdzu, piektdien, braucot tikties ar vēlētājiem, iebrauciet mazajos lauku veikaliņos, pieejiet klāt vienīgajai pārdevējai, kas ir veikalā, kas noteikti arī pieņem preces, apstrādā visas pavadzīmes un tā tālāk, pajautājiet, vai šis ir reāls regulējums un cik daudz laika viņa tam patērēs, lai šo ieviestu, reāli izpildītu, un cik tas veikalam izmaksās.

Tas ir pilnīgi absurds regulējums... un vēl šie sodi. Ņemot vērā, kādā sodu lielvalstī mēs dzīvojam – ka mēs sodām visus par visu pie jebkādas iespējas –, tad šis ir vēl viens veids, kā vērsties pret mazumtirgotājiem.

Vēlreiz aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Labdien vēlreiz! Sarunāšanās caur tribīni – tā varētu nosaukt šo dialogu. Skatoties arī uz veikalnieku vēstulēm – skaidri norādīts, ka veikals viena mēneša laikā maina no 15 līdz 30 procentiem cenu zīmju. Tas nozīmē – ja būtu trīs mēnešu pārejas periods, principā tas būtu bez jebkāda apgrūtinājuma, bet, kamēr izstrādās Ministru kabineta noteikumus, to jau var sākt darīt. Līdz ar to teikt, ka tas būtu pārmērīgs apgrūtinājums, ka cilvēkam vienas dienas laikā tas viss būtu jāizdara...

Es gribu teikt, ka parasti cenas jau visu laiku svārstās, tiek mainītas. Pieprintēt klāt uzrakstu, ko mēs atļaujam... mazais veikals... pieprintēt klāt vēl vienu rindiņu ar konkrētās valsts uzrakstu... nu, es domāju, tas nav tik dārgi, lai to nevarētu atļauties.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka šis nav ražotāju vai tirgotāju interesēs, bet tieši patērētāju interesēs – zināt preces ražotājvalsti, kurā tā ir tapusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. – deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. Deputāti piekrīt? Ejam tālāk.

V. Maslovskis. 2. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu... Es atvainojos.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Likumprojekta galvenais strīds – izcelsmes valsts vai ražotājvalsts (ja mēs runājam par patērētāju informēšanu). Patērētāji grib būt informēti. Runājot ar sabiedrību, kopumā bija saprotams, ka viņi grib būt informēti, no kurienes ir produkcija un kas to ražo.

Bet ir galvenās atšķirības. Grasberga kungs saka: mēs atvedam no Polijas kartupeļus, šeit tos savārām, un brīnums – tie paliek par Latvijā ražotu preci. Mēs maldinām sabiedrību, maldinām pircēju: gaļu paņemam Polijā, šeit uzcepam kotletes, un viss – tā ir Latvijā ražota prece. Tā ir maldināšana, patērētāju maldināšana.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, kurš tieši ir vērsts uz to, lai nemaldinātu pircējus. Sākotnēji likumprojekts bija par preces izcelsmes valsts karodziņiem veikalos. Kā tika norādīts, patērētājus nereti maldina par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti. Informācija par izcelsmi ļaušot izvēlēties vai gluži otrādi – atteikties no kādā konkrētā valstī ražotiem produktiem. Šobrīd komisija nosliecas uz ražotājvalsts norādīšanu, likumprojekts nav radis vienkāršu risinājumu, lai patērētājs spētu viegli un ērti, nepārprotami identificēt atšķirīgas preces vai to izcelsmes valsti. Tieši otrādi – ražotājvalsts maldina patērētājus.

Piedāvāju palikt pie pozīcijas – izcelsmes valsts, lai nemaldinātu patērētājus. Tāpat piedāvāju tirgotājiem iespēju nevis attēlot karodziņus, bet izvēlēties, vai tas būs karodziņš vai rakstisks nosaukums, vai arī valsts kods. Jo arī es nezinu visus karodziņus, uz preču zīmes ir grūti uzrakstīt dažas valstis, kurām ir garš nosaukums, bet valsts kodu ir viegli atrast telefonā, karogu sameklēt telefonā ir grūtāk.

Kas vēl jāatceras – preču izcelsmes valsts vai ražotājvalsts karodziņu ieviešana uz produktu cenu zīmēm veikaliem un veikalu tīkliem izmaksās dārgi. To teica arī kolēģi. Kā jūs domājat, kas par to galarezultātu maksās? Protams, patērētāji, pircēji – katrs no mums.

Tirgū darbojas arī starpnieku uzņēmumi ar ražotnēm vairākās valstīs, un ir situācijas, kad viena veida preci ražo vairākas ražotnes, kas atrodas dažādās valstīs. Šajā situācijā mazumtirgotājiem var būt praktiski neiespējami realizēt likumprojektā paredzēto prasību. Piemēram, jums visiem labi pazīstamā “Coca-Cola”. Ko darīs mazumtirgotājs, ja viņa plauktā atradīsies “Coca-Cola” ražotas viena tipa pudeles, bet no Spānijas, Francijas, Vācijas... kā viņam sadalīt plauktu vēl pa ražotājvalstīm? Cik karodziņu mazumtirdzniecībā jābūt... vispār jādrukā un jāgādā? Likumprojekta pamatā ir pircēju maldināšana.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt pārējos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis ir ļoti labs likumprojekts, un tas ir jāpieņem. Mērķis, es domāju, izvēle mums ir tāda: mēs atbalstām vietējo ražotāju vai atbalstām importu – ārvalstu tirgotājus, kas ir aptuveni 90 procenti no tā, par ko mēs runājam... vai arī mēs atbalstām vietējos ražotājus.

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas nodrošinātu lielāku peļņu tieši pārstrādes uzņēmumiem, kas no cenas... sastāda lielāku daļu nekā ražotājs. Piemēram, ja Latvija saražo vairāk piena nekā patērē vai vairāk graudu nekā patērē un ja no šī piena pēc tam “Pieno žvaigždės” uztaisa biezpienu, uzliek latvisku etiķeti ar nosaukumu “Annele” un laiž Latvijas tirgū, tad, atbalstot šo priekšlikumu, tā sauktos Latvijas prece. Ja no Latvijas graudiem, kas ir eksportēti, piemēram, uz Lietuvu, tiktu izcepta maize, pārdota Latvijā, tā sauktos Latvijas maize.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu, bet šādus priekšlikumus neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 3. – deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – deputātes Ābramas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes, deputāti! Vispirms tāda atruna – disclaimer, kā ir populāri teikt nopietnos pasākumos. Es ar savu maciņu vienmēr un primāri arī cenšos atbalstīt Latvijā ražotās pārtikas preces, un man vienkārši ir ļoti interesanti skatīties, kas veikalu plauktos ir parādījies jauns no Latvijas ražojumiem – nevis tikai iepakojumi, bet tiešām kaut kas jauns izstrādāts, jauni produkti.

Es uzskatu, ka kopumā tā ir bijusi laba ideja, pateicoties arī Eiropas regulējumam, – ka pie augļiem, dārzeņiem, citiem pārtikas produktiem norādītu izcelsmes valsti. Tas dod iespēju pirmām kārtām redzēt, cik tad ir mūsu pārtikas preču veikalu plauktos, kāda ir cena, kvalitāte un galu galā arī konkurētspēja salīdzinājumā ar importētajām precēm.

Vienlaikus es esmu pret pārmērīgiem regulējumiem un administratīvā sloga uzlikšanu uzņēmējiem, šajā gadījumā – tirgotājiem. Tas neapšaubāmi radīs papildu izmaksas. Mēs taču zinām, ka visas izmaksas, kas tiek radītas tirgotājiem, nosedz – kas? Ne jau tirgotāju peļņa, tās nosedzam mēs – patērētāji. Un tad mēs šausmināmies, kāpēc ir tik lieli mazumtirdzniecības uzcenojumi, un tas mums tajā brīdī vairs nepatīk.

Manā skatījumā, šodien skatāmajos grozījumos ir ietverts nesamērīgs administratīvais slogs tirgotājiem un papildu izmaksas patērētājiem, proti, noteikt, ka pārtikas tirdzniecības vietā jānorāda jebkura pārtikas produkta ražošanas valsts. Tas attieksies ne tikai uz tik daudz piesaukto “Anneli”, bet arī visām tām zirņu burciņām un varbūt arī zivju konserviem, kas kaut kādā veidā nez kāpēc tiek pildīti arī Islandes zivju fabrikās.

Likumprojekts paredz izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kur būs konkrētas prasības minēto norāžu – rakstveida informācijas vai karoga attēla – noformēšanai un izvietošanai, un tas attieksies uz visiem uzņēmumiem – no lielajiem līdz pat mazākajiem. Ļoti interesanti, kā tie mazie uzņēmumi, mazie tirgotāji spēs realizēt šos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz burtu lielumu, attālumu, izvietojumu un tā tālāk.

Mans piedāvājums – 4. priekšlikums – ir vienkāršs, un tas ir kā kompromisa variants, lai minimizētu šo administratīvo slogu un sasniegtu mērķi – patērētāju informēšanu – ar samērīgākiem līdzekļiem. Mans priekšlikums paredz, ka pirmām kārtām pārtikas tirdzniecības uzņēmums tikai svaigu pārtikas produktu tirdzniecības vietā cenu zīmēs vai svaigu pārtikas produktu tiešā tuvumā norāda ražošanas valsti.

Zemkopības ministrijai tiktu dots uzdevums, kuri tad ir tie svaigie pārtikas produkti... teiksim, piens, piena izstrādājumi un tā tālāk. Kāpēc es piedāvāju – tikai svaigiem? Tas ir tāpēc, ka svaigie produkti ir tie, kas pircēju iepirkumu grozā veido lielāko īpatsvaru, un tieši šajā produktu grupā mūsu ražotājiem vajadzīga lielāka pircēju lojalitāte, jo konkurētspēja ar šiem svaigajiem produktiem ārpus Latvijas ir ļoti ierobežota, ko nevar teikt par ilgākā termiņā glabājamiem... jau minētajiem konservētajiem zirnīšiem un tā tālāk.

Es gribu uzsvērt, ka šajā svaigo produktu grupā ražotājiem un mums visiem ir nepieciešama lielāka pircēju lojalitāte, lielāki ieņēmumi, līdz ar to lielāka spēja attīstīt jaunus produktus, jo no lielākiem ieņēmumiem, es ceru, ir iespējams arī kaut ko jaunu atkal tālāk investēt, attīstīt. Tad mēs varētu tiešām gūt virsroku konkurences cīņā salīdzinājumā ar Lietuvā, Polijā, Igaunijā un citās valstīs ražotiem produktiem.

Un vēl es gribu... kāpēc mans priekšlikums... ka ar manu priekšlikumu, kura mērķis ir informēt pircēju par būtiskākajām svaigo produktu grupām, mēs varam īstenot mērķi – informēts patērētājs, lojalitāte Latvijas konkrētajiem produktiem – bez liekas birokrātijas, Ministru kabineta noteikumiem, regulēšanas. Un galvenais – bez nesamērīgām papildu izmaksām, īpaši attiecībā uz mazajiem tirgotājiem, nodrošināt šīs prasības izpildi. Proti, es uzskatu, ka tas būtu jāatstāj tirgotāju ziņā – lemt, kā atkarībā no finansiālām iespējām, resursiem un vispār vēlmēm veidot pārtikas produktu ražotājvalsts atspoguļojumu – tas ir karogs vai norāde, uzraksts... vai arī kopīga valsts norāde tikai vienas produktu grupas...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, laiks!

S. Ābrama. Es varu...

Sēdes vadītāja. Jā, ja deputāti neiebilst pret debašu laiku apvienošanu.

S. Ābrama. Es ļoti drīz beigšu savu runu.

Es gribu vienkārši aicināt deputātus gan šodien, gan arī citās reizēs, kad mēs lemjam par jauniem regulējumiem... mēs ļoti daudz lemjam par jauniem regulējumiem, kuru lietderība vispār diez vai veicina mūsu valsts konkurētspēju, eksportspēju, par ko mēs te runājam... paturēt prātā, ko mums atkal un atkal atgādina uzņēmēju organizācijas: nevairosim birokrātiju, neradīsim lieku administratīvo slogu ar saviem nepārtrauktajiem priekšlikumiem un neradīsim arī galu galā papildu izmaksas patērētājam.

To mēs dzirdējām otrdien, tiekoties ar nevalstiskajām organizācijām. Un tad mēs visi piekrītoši mājām ar galvām, šausminājāmies, ko tie ierēdņi visu laiku sastrādā – regulācijas un tā tālāk. Mēs laikam aizmirsām, ka tas prioritāri attiecas arī uz likumdevēju un tā virzību uz atkal jaunu un jaunu likumprojektu iesniegšanu, kas nebūt neizpilda mūsu sociālo partneru norādi, kādā veidā jādarbojas, lai nav pārmērīgas birokrātijas.

Nebalstīsim savas vēlmes, kas tālāk reflektēsies likumprojektos, tikai uz vērtējumu... vai šī priekšlikuma pamatā ir bijis kāds pētījums, patērētāju aptauja vai kāds cits dokuments... un kāpēc tas vienpusēji attiecas tikai uz tirgotājiem, kāpēc ražotājiem tai pašā laikā netiek uzlikts pienākums redzamā vietā uz sava iepakojuma norādīt ražotājvalsti, lai nabaga tirgotājiem tajā mazajā veikaliņā nav jāmeklē, kas tad ir ar to produktu... Eiropas Savienības ražojums.

Atgriežoties pie komisijas sēdes. Tirgotāji beigu beigās, protams, piekāpās un piekrita izpildīt. Uzņēmēji vienmēr izdarīs to, ko likumdevējs liks. Tas radīs izmaksas, bet – kas tās izmaksas nosedz? Vēlreiz atgriežos pie tā. (Starpsauciens: “Nu viss?!” Smiekli.)

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par samērīgākām prasībām attiecībā uz valsts norādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šodien daudz tiek minēts par tirgotājiem, un man faktiski rodas tāds iespaids, ka tirgotāju lobijs ir sasniedzis arī parlamentu. Ja šeit tika lūgts atsaukties uz konkrētiem datiem – ka nevajagot teikt “man liekas” vai tamlīdzīgi –, tad es varētu to adresēt atpakaļ un aicināt kolēģus, kuri vēl nav iepazinušies, iepazīties ar Konkurences padomes pētījumu.

Tas ir svaigs pētījums šī gada sākumā – par dažām pārtikas grupām, konkrēti, par maizes un piena produktiem. Šobrīd viņi pēta vēl citas pārtikas produktu grupas, vārdu sakot, pēta veikalu tīklus. Viņi ir izpētījuši, cik procentuāli veikalu tīklu pieder ārvalstu kapitālam, kādas ir oligopolijas pazīmes veikalu tīklu ķēdēs. Kliedzošākais, kas šobrīd veikalu ķēdēs ir konstatēts, – tas ir Konkurences padomes ziņojumā – importa precēm liek mazāku uzcenojumu nekā vietējai produkcijai. Tas ir kliedzoši, un tas ir nevis “man tā liekas”, bet to saka Konkurences padomes pētījums.

Man liekas, šis ir viens no instrumentiem, kā mēs varam caur patērētāju prizmu to mainīt. Ar to nepietiks, tā ka es ceru, ka tas būs valdības redzeslokā, lai novērstu... jo lielākajā daļā valstu ir tā, ka tomēr vietējai precei ir mazāks uzcenojums. Tāda ir tā loģika.

Droši vien mēs neiebilstu, ja tā loģika būtu samērīga un uzcenojums būtu vismaz līdzvērtīgs. Bet tas, ka šobrīd faktiski tiek stimulēts ar uzcenojumu politiku, lai importa prece būtu izdevīgāka, plus vēl tas, ka mēs pretojamies pat parādīt savu produktu... nu, tas neveicina mūsu ražotāju konkurētspēju. Līdz ar to ražotāji ir sākuši akciju nevis “Izvēlies vietējo!”, bet “Atrodi vietējo!” (Starpsauciens.), tāpēc ka pārsvarā sabiedrība izvēlas vietējo preci un Latvija nav izņēmums.

Mēs vēlamies atbalstīt vietējos uzņēmumus, jo katrs saprotam, ka stāsts ir ne tikai par produktu, ne tikai par cenu starpību, bet arī par ekonomiku, par ģimenēm, kas stāv aiz šiem uzņēmumiem, par darba vietām, par nomaksātajiem nodokļiem. Mēs balsojam ar maciņiem. Katrs pirkums, kad mēs izvēlamies importa preci, šo plaisu, ja importa prece ir lētāka par vietējo, tikai palielina, līdz ar to mums kā likumdevējam ir jādara viss, lai šī plaisa mazinātos, un jāpalīdz arī patērētājam (Starpsauciens.) šo plaisu mazināt. Līdz ar to es nepiekrītu izskanējušajam priekšlikumam.

Par likumprojektu kopumā es saku – mums ir jāpalīdz atrast vietējo. Tas ir viens mērķis, un nevajadzētu maldināt, ka citādi būs dārgāk. Es uzskatu, ka, ja mēs gribam strādāt, lai cena būtu konkurētspējīga, tad ejam pretī savam ražotājam, nevis tirgotājam. Tirgotājs vietējo uzceno vairāk – tas ir pierādīts pētījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un mazināt šo plaisu. Vienlaikus, kā jau Grasberga kunga priekšlikumā tika izcelts, mūsu mērķis ir arī informēt patērētāju, lai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas produktu...

Sēdes vadītāja. Mēs šobrīd debatējam par deputātes Ābramas...

A. Butāns. Jā, es reflektēju uz iepriekšējā runātāja teikto gan par šo priekšlikumu, gan par likumprojektu kopumā.

Noslēgumā vēlos teikt, ka izšķiroši būs Ministru kabineta noteikumi, jo likumdevējs plāno mandātu nodot Ministru kabinetam – gan par šiem kvadrātmetriem, gan par izmēru. Ja tas teksts... mēs dodam tātad atkāpi, ka var nelikt karodziņu, bet var likt nosaukumu. Ja tas teksts būs nesalasāms, tad diemžēl, līdzīgi kā citos likumprojektos, mums būs čaula, bet būtības nebūs. Tāpēc sekosim līdzi, lai Ministru kabineta noteikumi būtu kvalitatīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds – deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien vēlreiz! Par pašu priekšlikumu un būtību.

Šis, 4., priekšlikums paredz attiecināt prasību tikai uz svaigu pārtiku. Ja mēs skatāmies uz šībrīža likumdošanu – jau ir obligāti jānorāda produkta izcelsme svaigiem augļiem un dārzeņiem. Tas ir tas, ko mēs šobrīd veikalu plauktos redzam – kur gurķis, tomāts vai ābols ir ražots.

Ja mēs attiecinātu tikai šaurajā versijā, kā ir piedāvāts 4. priekšlikumā, tad tas attiektos vēl tikai uz nepārstrādātu pienu, gaļu, zivīm, olām un medu. Tiklīdz produkts tiek termiski apstrādāts (kartupelis tiek izvārīts), tā tas vairs nav svaigs.

Līdz ar to tas ir pārāk šaurs... tāpēc es aicinu 4. priekšlikumu neatbalstīt, kā mēs to darījām arī komisijā, jo tad likuma tvērumam īsti nav nozīmes, mēs tikai to paplašinātu uz dažiem produktiem, kas ir svaigās zivis, olas, gaļa un medus.

Es aicinu atbalstīt tālākos priekšlikumus – atbilstoši komisijā lemtajam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 4. priekšlikums netika atbalstīts. Vai ir nepieciešams balsojums? Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 60, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 5. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs šeit visi sēžam, it kā būtu mārketinga speciālisti. Jūs taču zināt, ka tirgū ir mārketinga likumi, kuri pārsvarā strādā uz to, ka tirdzniecībā tiek pelnīti kaut kādi ienākumi vai ieņēmumi. Tā ir konkurence. Kāds veikals uzraksta, kas ir ražotājvalsts, kāds veikals uzraksta, kas ir izcelsmes valsts, kāds atzīmē, kurš ir Latvijas produkts, kāds atzīmē ar karodziņu... Tie ir tirdzniecības vai tirgus likumi, mārketings. Ko jūs iejaucaties tajā, nosakot visu, ko viņiem darīt?!

Veikals grib piesaistīt klientus... bet ar pircējiem mēs runājām – viņi grib būt informēti, ne maldināti. Jūs tagad ar šo likumprojektu iejaucaties un norādāt, ko darīt tirdzniecībā vai vispār tirgotājiem.

Vēlreiz atkārtošu: kā jūs domājat... nu atvedāt (Starpsauciens.)... jā, ražotājvalsts... atvedāt no Polijas graudus, Krievijas graudus, sataisījāt maizi, ražotājvalsti norādījāt – ka tā ir Latvijas ražotā maize... kur tas ir brīnums? Atgādinu, ka ražotājvalsts – tā ir tā, kur ir saražota prece, bet izcelsmes valsts – tā, no kuras nākusi tā prece. Kāpēc jūs gribat maldināt pircējus? Kāpēc jūs gribat, lai cilvēki nezina, no kurienes ir prece?

Priekšlikums – par ražotājvalsti. Lūdzu neatbalstīt priekšlikumus, kur ir norādīts, ka jāatzīmē ražotājvalsts. Ja jūs pieņemsiet šo likumu, jūs kopumā iejauksieties tirdzniecības jomā, kurā gribēsiet regulēt to, ko paši tirgotāji jau regulē.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 5. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Kā jau iepriekš minēju, tika strādāts ar speciālistiem, ar nozares pārstāvjiem un radīts regulējums, kuru vēlreiz mazliet nocitēšu, lai būtu skaidrāk... par pārtikas produkta ražošanas valsti – tātad “valsti, kurā pārtikas produkts iegūts, vai valsti, kurā īstenotas darbības, kas maina sākotnējo produktu”. Piemēram, ja mēs gurķi atvedīsim no Turcijas un tad, izmantojot dažādas specijas (no dažādām valstīm) apstrādāsim, nezinu, iemarinēsim, iesālīsim, ieliksim burkā un sapakosim, protams, tas konkrētais marinētais produkts būs ražots Latvijā. Tā būs pievienotā vērtība Latvijai un dos atbalstu Latvijas ekonomikai.

Līdz ar to arī Ministru kabineta noteikumos... nevajag domāt, ka būs kaut kādi noteikumi. Mēs jau komisijā apspriedām ar nozari nosacījumus, bija arī pateikts, ka ne uz visām vietām attieksies – ir gadatirgi, tirgus vietas, kur varēs nenorādīt... Kā jau iepriekšējie deputāti teica, nav jau tā, ka tagad tās prasības – ka uz preču zīmes jānorāda – tik strikti... Konkrētās vietās... Jā, tas prasīs kaut kādu darbu no mazumtirdzniecības... veikalu... tirgotājiem...

Sēdes vadītāja. Maslovska kungs, tas ir jūsu personiskais vai komisijas viedoklis?

V. Maslovskis. Tas ir komisijas viedoklis. (Smiekli.) Tas ir komisijas viedoklis, bet es izskaidroju. (Starpsaucieni.)

Lūdzu atbalstīt 6. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, jo priekšlikumā iekļauts tas viss... pēc garajām debatēm komisijā, uzklausot visas iesaistītās puses. Tas ir kompromiss, kas ir ticis atrasts.

Šī priekšlikuma būtība – ļaut pircējiem saprast, ko viņi pērk, kur produkts ir ražots. Viņiem ir tiesības zināt, kādu produktu viņi pērk. Piemērs – piena produkti, kurus valstī saražojam daudz vairāk nekā patērējam. Paradoksāla situācija – mūsu patērētāji, iedzīvotāji, šos produktus katru gadu pērk arvien mazāk. Izskaidrojums ir tāds, ka viņi gluži vienkārši tiek maldināti – pieejot veikalā pie plaukta, redzot, ka ir preču zīmes “Annele”, “Alma”, “Margė”, cilvēks domā, ka šie produkti ir ražoti Latvijā, jo tāds ir nosaukums, bet patiesībā ar Latviju šiem produktiem nav nekāda sakara. Šis priekšlikums šo problēmu risina – veikaliem būs iespēja likt klāt Latvijas karogu, izcelt, kur tas produkts ir ražots, un palīdzēt mūsu, vietējiem, ražotājiem.

Es teiktu, ka tas, kas nav risināts šajā priekšlikumā, ir jautājums par Krievijā un Baltkrievijā ražotām precēm. Es domāju, ar kolēģiem no “Nacionālās apvienības” uz trešo lasījumu mēs sagatavosim priekšlikumus... vai tas būs kāds simbols, kas raksturo, ka šie produkti ir ražoti agresorvalstī. Arī to vajadzētu norādīt, cilvēkiem būtu jāzina, pērkot produktus, ka tie ir ražoti agresorvalstīs. Es domāju, ka mēs kopā – gan sabiedrība, gan dažādas organizācijas – iesaistīsimies un kaunināsim tos veikalu tīklus, kuri tirgo šajās valstīs ražotus produktus, un arī šis jautājums tiks sakārtots.

Tā ka priekšlikums ir tapis ilgās diskusijās, un tas noteikti ir atbalstāms. (Zālē troksnis.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu es, godīgi, nesaprotu – jūsu mērķis ir kaunināt kādu vai informēt pircējus? (Starpsauciens.) Labi, tad pēc jūsu loģikas... Es nezinu... tiešām, es nezinu, kādi produkti Latvijā nāk no Baltkrievijas, bet, pieņemsim, maize... nezinu, ir vai ne... ja es no Baltkrievijas atvesto maizi sacepšu, sataisīšu sausiņos, tā jau būs Latvijas prece. Nav loģikas.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds – deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ja jau likuma mērķis ir palīdzēt ražotājiem un ražotāji veido dažādas akcijas – “Izvēlies vietējo!”, “Meklē vietējo!” –, tad kur ir problēma ražotājam uzrakstīt uz sava iepakojuma gan izcelsmes, gan ražotājvalsti? Kāpēc ir jāpārliek kaut kas uz tirgotājiem, jāprasa, lai viņi šo jautājumu risina? Nu tad varbūt būs vēl kaut kādas sarkanas cenu zīmes jāiezīmē atsevišķām valstīm... lai ražotājs (kas viņam liedz!) ar lieliem burtiem var uzrakstīt “Latvija”, Latvijas karogu uzlikt kaut vai pa pusi iepakojuma. Kur ir problēma? Kāpēc tas ir jāpārliek uz tirgotājiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, atgādinu, ka 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 7. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 8 – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 9. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 13, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 14. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. 14. marts. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs un Aleksejs Rosļikovs lūdz turpināt Saeimas šā gada 29. februāra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputāti piekrīt.

___

Pēdējā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šā gada 16. februārī Saeima saņēma 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi”.

Šā gada 27. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura pauda viedokli, ka izmaiņām atzīmju labošanas sistēmā būtu jānotiek pakāpeniski, lai katrs skolēns spētu pielāgoties šīm izmaiņām. Pārstāve arī norādīja, ka, lai nodrošinātu vienlīdzību starp skolēniem, izmaiņas atzīmju labošanas sistēmā būtu jāievieš visās skolās vienlaicīgi.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Valsts izglītības satura centra pārstāvji pauda viedokli, ka iespēja labot ikkatru atzīmi nesekmē skolēnu motivāciju mācīties sistemātiski, kā arī prasa no skolotāja pārāk daudz darba un laika.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī Latvijas Universitātes pārstāvji pauda viedokli, ka nebūtu saglabājama sistēma, kurā jebkuru atzīmi ir iespējams labot neskaitāmas reizes, bet būtu jādiskutē par uzlabojumiem plānotajā sistēmā, kas paredz iespēju labot tikai vienu atzīmi katrā priekšmetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji informēja, ka ministrija atbalsta turpmāko diskusiju par atzīmju labošanas sistēmu Saeimas atbildīgajā komisijā.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 1. Lēmuma projekts atbalstīts.

___

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 29. februārī pulksten 17.00.

Deputātu Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” un ilgtspējīgu reformu Latvijas izglītībā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Jura Viļuma, Edgara Tavara, Māra Sprindžuka, Edvarda Smiltēna un Ingmāra Līdakas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Rēzeknes tehnikuma tālāko pastāvēšanu un attīstības perspektīvām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 29. februārī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Pauze. Zālē troksnis.)

Kolēģi, vēl mazu mirklīti!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra, Igors Rajevs, Didzis Šmits, Ģirts Štekerhofs, Ilze Vergina, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 523/Lp14) (Dok. Nr. 1794, 1794A)

Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Liepziedi” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai” (Nr. 529/Lp14) (Dok. Nr. 1822, 1822A)

Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 530/Lp14) (Dok. Nr. 1826, 1826A)

Par likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 532/Lp14) (Dok. Nr. 1831)

Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 535/Lp14) (Dok. Nr. 1841)

- Priekšlikums - dep. A. Judins (par)

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Grasberga atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” (Nr. 450/Lm14) (Dok. Nr. 1836)

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Grasberga ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 451/Lm14) (Dok. Nr. 1837)

Lēmuma projekts “Par deputāta Amila Saļimova ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 452/Lm14) (Dok. Nr. 1842)

Deputātu Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Aleksandra Kiršteina, Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts finansējuma piešķiršanu “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram 'Re:Baltica'”, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” (Nr. 39/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1750, 1750A)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

- Debašu turpinājums - dep. N. Puntulis

  - dep. V. Pleškāne

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 532/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1831)

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 532/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1831)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 495/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1685B)

Likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” (Nr. 526/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1815B)

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 454/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1819)

Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 455/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1820)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 496/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1689, 1799)

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 507/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1728, 1806)

Likumprojekts “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums” (Nr. 506/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1727, 1808)

Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 504/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1720, 1810)

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Pakistānas Islāma Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” (Nr. 466/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1565, 1812)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 337/Lp14) (1. lasījums) (Noraidīts)(Dok. Nr. 1060, 1814)Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 525/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1814)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas 'Rail Baltica' izbūvei”” (Nr. 383/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1816)

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 481/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1823)

Likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 376/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1824)

Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 465/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1825)

Par procedūru

Lēmuma projekts “Par 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi” turpmāko virzību” (Nr. 449/Lm14) (Dok. Nr. 1829)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 29.02.24 09:17 Balsojums 1
Par - 68, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (530/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 29.02.24 09:22 Balsojums 2
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Grasberga atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (450/Lm14)

Datums: 29.02.24 09:23 Balsojums 3
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Grasberga ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (451/Lm14)

Datums: 29.02.24 09:24 Balsojums 4
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Amila Saļimova ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (452/Lm14)

Datums: 29.02.24 10:29 Balsojums 5
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 29.02.24 11:08 Balsojums 6
Par - 28, pret - 47, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par valsts finansējuma piešķiršanu “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica"”, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (39/P14)

Datums: 29.02.24 11:12 Balsojums 7
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (532/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:12 Balsojums 8
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (532/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:13 Balsojums 9
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (532/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.02.24 11:15 Balsojums 10
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (495/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.02.24 11:16 Balsojums 11
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (526/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 29.02.24 11:20 Balsojums 12
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (454/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.02.24 11:21 Balsojums 13
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (455/Lp14), 3.lasījums

Datums: 29.02.24 11:22 Balsojums 14
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (496/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:24 Balsojums 15
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (507/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:27 Balsojums 16
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums (506/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:29 Balsojums 17
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (504/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:30 Balsojums 18
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (504/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:33 Balsojums 19
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Pakistānas Islāma Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas ... (466/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:36 Balsojums 20
Par - 1, pret - 81, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (337/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:37 Balsojums 21
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (525/Lp14), 1.lasījums

Datums: 29.02.24 11:39 Balsojums 22
Par - 72, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (383/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.02.24 11:41 Balsojums 23
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (481/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.02.24 11:45 Balsojums 24
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (376/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.02.24 12:01 Balsojums 25
Par - 17, pret - 68, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (465/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.02.24 12:15 Balsojums 26
Par - 13, pret - 60, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (465/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.02.24 12:25 Balsojums 27
Par - 66, pret - 13, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (465/Lp14), 2.lasījums

Datums: 29.02.24 12:28 Balsojums 28
Par - 84, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi” turpmāko virzību (449/Lm14)

Datums: 29.02.24 12:30 Balsojums 29
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

29.02.2024.
Svētdien, 22.decembrī