Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2024. gada 16. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas 16. maija kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Mairita Lūse un Ervins Labanovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” (Nr. 576/Lp14), un tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 600/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām ar sadaļu “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Šodien mums darba kārtībā ir Latvijas Stabilitātes programma 2024.–2028. gadam.

Mums ir divi ziņotāji – finanšu ministrs Arvils Ašeradens un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vispirms viņi noziņos, un tad tālāk uzsāksim debates.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Paldies par doto vārdu.

Šodien mēs noturam otrās parlamentārās debates par Latvijas stabilitātes programmu. Šādas debates mēs uzsākām pirms gada ar domu iedibināt Saeimā tradīciju diskutēt par mūsu valsts finanšu stāvokli un budžeta prioritātēm nākamajam gadam.

Pēc būtības tās ir debates par valsts fiskālo politiku, kas ietver tādus jautājumus kā nodokļu politika, budžeta izdevumu politika, ilgtspējīgas valsts parāds un tā tālāk, respektīvi, valdības rīcībā esošie fiskālie instrumenti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi.

Vadot nodokļu grupas darbu, jau pirmajās nedēļās kļuva skaidrs, ka fiskālā politika ir ļoti cieši saistīta ar valsts ekonomisko politiku, kur primāri nepārprotami ir ekonomiskās politikas mērķi. Tādēļ arī šodien Saeimā ziņos divi ministri (finanšu ministrs un ekonomikas ministrs) katrs par savu jomu, bet abi kopā – par valsts labklājības izaugsmi.

Ja Saeimai šī liksies akceptējama ideja, tad caur valdību virzīsim izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas paredzēs to, ka katru gadu rīkojamas ne tikai ārlietu debates, bet (pavasarī) arī valsts ekonomiskās attīstības debates.

Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un tāda ekonomiskā sistēma, kādu mēs to pazīstam, strauji fragmentējas, Latvijai, ņemot vērā daudzos makroekonomiskos un ģeopolitiskos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis. Manuprāt, labākais veids, kā to darīt, ir parlamentāras, publiskas debates, un esmu ļoti pateicīgs, ka Saeimas priekšsēdētāja un Frakciju padome ir atbalstījusi šo domu. Paldies jums visiem, un ceram, ka šodien būs ļoti sekmīgas debates.

Tagad par manis pieteikto tematu. Šogad stabilitātes programmas izstrādē vairāk nekā jebkad iepriekš mums bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas. Protams, maza, atvērta ekonomika vienmēr ir atkarīga no ārējiem faktoriem, tomēr karš Ukrainā, izmaiņas globālās tirdzniecības kārtībā, Ķīnas ekonomiskās ietekmes pieaugums, kā arī nenoteiktība Eiropas un Amerikas attiecībās pēc vēlēšanām liek skaidri apzināties mūsu nacionālās intereses saistībā ar stipru Eiropas Savienību.

No ekonomikas politikas aspekta te galvenais jautājums ir Eiropas konkurētspēja iepretim pasaules galvenajiem ekonomikas spēlētājiem – Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai, Japānai un daudzām citām valstīm. Eiropa atpaliek. Eiropas Savienībā ir atvērta ekonomika, kopējais importa un eksporta apjoms ar trešām valstīm veido virs 60 procentiem no IKP. Tas ir vairāk nekā jebkurai citai lielai ekonomikai. Esam ievainojami pret ārējiem satricinājumiem – investīcijas Eiropā aug lēnāk nekā konkurentiem. Amerikas Savienotajās Valstīs bruto pamatkapitāla pieaugums laikā no 2000. gada ir pieaudzis par 50 procentiem, bet Eiropas Savienībā – tikai par 25 procentiem.

Eiropas Investīciju bankas investīciju aptauja parāda, ka ap 60 procentu aptaujāto firmu kā būtisku šķērsli attīstībai redz atbilstoša kvalificēta darbaspēka trūkumu un enerģijas augstās cenas, bet 50 procenti – nenoteiktību par nākotni. Latvijā patiesībā ir stipri līdzīga aina – ieguldījumi zinātnē un attīstībā pašlaik ir 0,75 procenti no IKP, un gandrīz divas trešdaļas no šī finansējumu veido valsts budžeta finansējums. Gan līmenis ir zems, gan tā finansējuma daļa, ko iegulda privātais sektors, ir nesamērīgi zema Eiropas griezumā, nemaz nerunājot par Amerikas Savienotajām Valstīm.

Vērtējot ilgtermiņa ekonomiskos procesus un ilgtermiņa strukturālās problēmas, Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomika un sabiedrība saskaras ar tā saucamajiem megatrendiem – demogrāfiskajām pārmaiņām, strauju sabiedrības novecošanos, tehnoloģiskajām pārmaiņām, globalizācijas izmaiņām un vides problēmām. Paredzams, ka bez politikas izmaiņām šie megatrendi, no vienas puses, negatīvi ietekmēs mūsu nodokļu ieņēmumu ilgtspēju un, no otras puses, prasīs palielināt valdības izdevumus, jo īpaši, lai nodrošinātu proporcionāli lielāku skaitu nestrādājošu iedzīvotāju. Tāpēc ir būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot mūsu nodokļu struktūru, lai tā būtu droša nākotnei, vienlaikus nodrošinot pietiekamus nodokļu ieņēmumus fiskālajai ilgtspējai un nodrošinot efektīvu un taisnīgu nodokļu sistēmu.

Par galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Cienījamie deputāti! Latvijas Stabilitātes programma 2024.–2028. gadam ietver divas nozīmīgas tēmas – makroekonomiskās prognozes un fiskālās prognozes.

Par IKP. Iepazīstināšu jūs ar galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Līdz 2022. gadam... Latvijas ekonomika gan Covid-19 pandēmijas, gan Krievijas uzsāktā koloniālā kara Ukrainā radītās problēmas bija pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji prognozēts. Taču 2023. gadā ārējā negatīvā ietekme kļuva jūtamāka, un, krītoties pieprasījumam ārējos tirgos, Latvijas IKP, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 0,3 procentiem. Ekonomikas lejupslīdi noteica galvenokārt zemā ekonomikas izaugsme pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kur attīstības tempus bremzēja gan karš Ukrainā, gan energoresursu cenu kāpums, gan procentu likmju pieaugums, centrālajām bankām cenšoties ierobežot inflāciju.

Arī 2024. gadā Latvijas ekonomikas attīstību turpinās noteikt galvenokārt situācija ārējos tirgos, pirmām kārtām eirozonā, kur ekonomikas izaugsme prognozēta spēcīgāka nekā pērn, lai gan vēl joprojām tā ir vēsturiski zemā līmenī. Ekonomikas izaugsmi eirozonā pagaidām bremzē augstās procentu likmes, taču līdz ar inflācijas mazināšanos jūnijā gaidāma arī procentu likmes pazemināšana, kas labvēlīgi ietekmēs eirozonas izaugsmi.

Cenu pieaugumam apstājoties, Latvijā turpinās atjaunoties iedzīvotāju pirktspēja, algu pieauguma tempam jau būtiski pārsniedzot cenu pieaugumu un radot priekšnosacījumus privātā patēriņa palielinājumam.

Saskaņā ar 2024. gada februārī izstrādāto scenāriju Latvijas IKP 2024. gadā palielināsies par 1,4 procentiem, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9 procentiem. Salīdzinot ar iepriekšējām – 2023. gada jūnija sākumā izstrādātajām – prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trijos gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5 procentus, līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3 procentiem.

Par inflāciju. 2023. gada janvārī un februārī Latvija bija vienīgā eirozonas valsts, kur gada inflācija pārsniedza 20 procentus, tādējādi ievērojami pārsniedzot vidējo inflāciju eirozonā, taču 2023. gads bija zīmīgs ar to, ka patēriņa cenu kāpums gan eirozonā, gan Latvijā kopš gada sākuma ar katru mēnesi palēninājās. Tādējādi saskaņotais patēriņa cenu indekss Latvijā samazinājās no 21,4 procentiem janvārī līdz 0,9 procentiem decembrī, savukārt vidējā inflācija eirozonā 2023. gada janvārī bija 8,6 procenti, bet decembrī – 2,9 procenti. Tādējādi vidēji inflācija Latvijā 2023. gadā bija 9,1 procents, savukārt eirozonā tā bija 5,4 procenti.

Kopumā jāsecina, ka inflācijas bremzēšanās Latvijā 2023. gada nogalē bija būtiski straujāka nekā eirozonā vidēji, ierindojot Latviju valstu grupā ar zemāko inflāciju. Jāatzīmē, ka tik straujš inflācijas samazinājums lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektiem, jo 2022. gada nogalē patēriņa cenu pieaugums Latvijā bija viens no augstākajiem eirozonā.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā šobrīd praktiski ir apstājies. Šā gada pirmajā ceturksnī patēriņa cenu pieaugums vidēji veidoja 0,8 procentus, savukārt aktuālie dati par aprīli apliecina, ka inflācija Latvijā ir stabilizējusies zemā līmenī, jo gada inflācija aprīlī bija tikai 1,1 procents.

Atbilstoši aktualizētajām makroekonomikas prognozēm 2024. gadā vidēji inflācija Latvijā būs 1,6 procenti. Šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, īpaši pakalpojumu nozarēs, savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme. Vidējā termiņā – līdz 2028. gadam – prognozējamā inflācija būs 2,5 procentu apmērā, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Par investīcijām un darba tirgu. Līdz ar stabilo ekonomikas izaugsmi laikā līdz 2019. gadam bezdarba līmenis Latvijā strauji samazinājās, atsevišķās nozarēs un profesijās jau robežojās ar darbaspēka trūkumu. 2020. gadā šo dinamiku pārtrauca Covid-19 izraisītā krīze, tomēr tās ietekme darba tirgū izrādījās ļoti ierobežota, tajā skaitā pateicoties apjomīgiem valsts atbalsta pasākumiem. Nodarbinātības situāciju nemainīja arī Krievijas sāktais karš Ukrainā, un bezdarba līmenis pastāvīgi un visai strauji turpināja samazināties. 2023. gada pēdējos mēnešos ekonomikas krituma negatīvā ietekme darba tirgū tomēr ir sākusi atspoguļoties, lai arī ar ļoti lielu laika nobīdi un tikai ļoti mēreni.

2023. gada ceturtajā ceturksnī bezdarbs ir palielinājies līdz 6,8 procentiem no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, salīdzinot ar 6,5 procentiem trešajā ceturksnī. Vienlaikus jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka bezdarba pieaugums ziemas mēnešos ir bijis praktiski tikai sezonāls – jau martā bezdarbnieku skaits atkal ir sācis kristies un noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim – zem 47 tūkstošiem. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm bezdarba līmenis šogad varētu nedaudz samazināties – līdz 6,4 procentiem, bet pēc tam straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē līdz 2028. gadam pakāpeniski noslīdētu līdz 5 procentu līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils – 884 tūkstošu līmenī – ar nelielu lejupvērstu tendenci.

Iedzīvotāju darba samaksa. Neskatoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos gan kovida pandēmijas, gan Krievijas uzsāktā kara ietekmē, iedzīvotāju ienākumi un darba samaksa visus pēdējos gadus turpina spēcīgi palielināties. Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2022. gadā pieauga par 7,5 procentiem, 2023. gadā pieaugums vēl paātrinājās līdz 11,9 procentiem, mēneša vidējai bruto darba samaksai sasniedzot 1537 eiro. Straujo algu kāpumu 2023. gadā noteica gan būtiskais minimālās darba samaksas pieaugums no 500 līdz 620 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, gan privāto uzņēmumu sniegtais energoatbalsts saviem darbiniekiem, gan augstais inflācijas līmenis.

Strādājošo reālā neto darba samaksa, kas parāda ienākumus, atskaitot inflācijas ietekmi, un precīzāk raksturo strādājošo pirktspējas izmaiņas, augstās inflācijas dēļ 2022. gadā samazinājās par 8,7 procentiem, piedzīvojot pirmo kritumu kopš pagājušās finanšu krīzes 2009.–2010. gadā. 2023. gadā, patēriņa cenu pieaugumam mazinoties un darba samaksai palielinoties straujāk, pirktspēja pakāpeniski sāka atjaunoties, un gada neto darba samaksa ir pieaugusi par 2,2 procentiem. Tomēr, lai arī strādājošo pirktspēja pret iepriekšējo gadu sākusi atjaunoties, šogad tā vēl nebūs atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms straujā cenu kāpuma, un pilnībā to varēs sasniegt tikai 2025. gadā.

Šai sakarā es vēlos pievērst uzmanību vienam apstāklim. Atalgojuma kāpums, pārsniedzot iekšzemes kopprodukta kāpumu, negatīvi ietekmē uzņēmēju situāciju. Darba samaksas fonda attiecība pret IKP laika posmā no 2012. gada ir konsekventi augusi par 40 procentiem no IKP un 2023. gadā jau pārsniedza 50 procentus no IKP, būtiski pārsniedzot Eiropas Savienības vidējo vērtību, kas visā laika periodā ir palikusi nemainīga: 46–47 procenti no IKP.

Tas nevar neietekmēt uzņēmējus, uzņēmumu peļņas īpatsvars iekšzemes kopproduktā šajā laika periodā ir samazinājies no 50 uz 37 procentiem. Nosacīti varam teikt, ka visas sabiedrības nopelnītais gadu gaitā aizvien vairāk pārvirzās no darba devēja uz darba ņēmēju.

Vienlaikus straujais algu kāpums, kas nav sabalansēts ar produktivitātes pieaugumu, rada bažas, īpaši sabiedriskajā sektorā. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šā gada pirmajos mēnešos algu pieaugums sabiedriskajā sektorā bijis būtiski straujāks nekā privātajā sektorā. Darba samaksas fonda pieauguma tempu atšķirība nav ilgtspējīga, jo, nedaudz samazinoties privātajā sektorā nodarbināto skaitam, algu fonds sabiedriskajā sektorā audzis gandrīz trīs reizes straujāk nekā privātajā sektorā.

Par IKP. Potenciālais IKP vidējā termiņā būs 2,1–2,3 procentu robežās. To pamatā noteiks kopējais produktivitātes pieaugums ap 1,4 procentiem, kāds bija raksturīgs ekonomikas kāpuma posmā līdz 2019. gadam. Pārējo potenciālā IKP pieaugumu nodrošinās kapitāla devums, kas ir aptuveni 1 procentpunkts, kamēr darbaspēka devums būs negatīvs demogrāfiskās situācijas dēļ, ko kompensēs produktivitātes straujāka izaugsme.

Par Latvijas ekonomikas noturību pret šokiem. Ko šī ekonomikas analīze rāda par Latvijas ekonomikas noturību pret ekonomiskajiem šokiem?

Latvijas ekonomika ir pārorientējusi savu importu prom no Krievijas. Krievijas imports no 5,2 procentiem no IKP 2014. gadā ir sarucis līdz 1,6 procentiem no IKP 2023. gadā. Laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam minerālproduktu imports ir samazinājies gandrīz trīs reizes – no 624 miljoniem eiro uz 256 miljoniem eiro, bet metāla un tērauda imports – no 459 miljoniem eiro uz 27 miljoniem eiro.

Lai arī kritums eksporta jomā nav tik jūtams, samazinājums šajā periodā ir no 7,2 procentiem no IKP uz 3,1 procentu no IKP. Pamatā tas ir eksports, kas relatīvi maz ietekmē vietējo ekonomiku. Manuprāt, tas ir liels sasniegums, ka bez lieliem satricinājumiem esam varējuši atteikties no Krievijas tirgus.

Jāatzīmē, ka pārorientācija ir notikusi pamatā uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādējādi esam mazinājuši savas ekonomikas atkarību no autoritārajiem režīmiem.

Mums nav pamata Latvijas ekonomiku vērtēt negatīvi – esam pārvarējuši Covid-19 un enerģētikas krīzi, ekonomikas kritums ir bijis samērā mērens un nesalīdzināms ar finanšu krīzes laikiem, darba tirgus ir bijis noturīgs, neesam piedzīvojuši augstu bezdarbu, neesam piedzīvojuši bankrotu vilni, esam pārvarējuši inflācijas vilni, karš Ukrainā nav radījis lielus ekonomiskus satricinājumus. Pēc relatīvi neliela kritiena pagājušajā gadā IKP turpina augt 2–3 procentu robežās.

Mūsu labklājība kopš neatkarības ir augusi straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. No 1995. gada IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes Latvijā ir pieaudzis piecas reizes, bet Eiropas Savienībā vidēji divas reizes.

Tomēr – vai mēs varam ar to samierināties? Vai potenciālā izaugsme nedaudz virs 2 procentiem ir apmierinoša? Domāju, ka mums ir jāizvirza ambiciozs mērķis – nodrošināt mūsu izaugsmi daudz straujāk. Tas nav pašmērķis. Kā uzsvēru savas runas sākumā, izmaiņas globālajā mērogā liek visai Eiropai saspringt un kļūt vitālākai. Ja negribam zaudēt esošās pozīcijas pasaulē, Eiropas ekonomikai ir jāattīstās straujāk. Ja negribam zaudēt esošās pozīcijas Eiropā, Latvijai ir jāattīstās straujāk gan mūsu iedzīvotāju labklājības vārdā, gan Eiropas ekonomiskās lomas saglabāšanas vārdā. Šī ir galvenā šīgada stabilitātes programmas doma. Tāpēc šogad stabilitātes programmas debašu kontekstā valdība iesniedza arī informatīvo ziņojumu par ekonomikas attīstību, kas izvirza mērķi līdz 2035. gadam dubultot Latvijas iekšzemes kopproduktu.

Par fiskālajām prognozēm. Cienījamie deputāti! Tagad atļaujiet pievērsties publisko finanšu stāvoklim un prognozēm turpmākajiem četriem gadiem, kas izstrādātas, pamatojoties uz nupat izklāstītajām makroekonomiskajām prognozēm.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts par 0,1 procentpunktu augstāks, nekā plānots budžetā, tas ir, 2,9 procentu apmērā. Scenārijā pie nemainīgas politikas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 2,7 procenti no IKP, 2026. gadā – 2,2 procenti no IKP, 2027. gadā – 2 procenti no IKP, 2028. gadā – 1,7 procenti no IKP.

Valsts parāds. Atbilstoši aktuālajām prognozēm sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda līmenis procentos no IKP vidējā termiņā pakāpeniski pieaugs no 45 procentiem 2024. gadā līdz 48 procentiem 2028. gadā. Valsts parāda pieaugumu nosaka relatīvi augstais primārais deficīts, kas no 2023.–2025. gada perioda ir robežās 1,4 līdz 1,8 procenti no IKP, bet turpmāk pie nemainīgas politikas samazinās līdz 0,3 procentiem no IKP. Valsts parāda pieaugumu nosaka arī plānotās krājumu izmaiņas. Valsts savlaicīgi aizņemas finansējumu, lai nodrošinātu valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī lai veiktu deficīta neitrālus ieguldījumus kapitālā vai iegādātos parāda instrumentus.

Šo faktoru dēļ valsts parāds 2025. gadā pieaugs par 1 procentu. Valsts parāda pieaugums procentu izdevumu finansēšanai savukārt būs mazāks nekā esošā valsts parāda pret IKP samazinājums IKP pieauguma rezultātā. Šī faktora rezultātā valsts parāds 2025. gadā samazināsies par 1,4 procentiem. No vienas puses, tā ir laba ziņa, jo Latvijas gadījumā tā saucamais sniega bumbas efekts ir negatīvs, tas ir, esošais valsts parāds gadu gaitā nevis sevi pieaudzē, bet gan dilst. Jāatzīmē gan, ka šis dilšanas efekts tagad ir mazāks, jo valsts parāda netiešā procentu likme strauji pieaug no 2,1 procenta 2023. gadā līdz 3,1 procentam 2028. gadā.

Ņemot vērā, ka šajos gados ir jāpārfinansē valsts parāds, kas tika ņemts par ļoti zemām procentu likmēm, pat scenārijā, ka Eiropas Centrālā banka samazinās likmes, pārfinansētā parāda procentu likmes būs augstākas, tādā veidā ceļot uz augšu netiešās procentu likmes. Šī iemesla dēļ esošā valsts parāda samazināšanās efekts vairs nebūs tik liels kā iepriekš.

Valsts parāda pieaugums no 43,4 procentiem no IKP uz 48,2 procentiem ir satraucoša ziņa. Jāatzīmē, ka tas notiek jau nemainīgas politikas scenārijā. Ja šajā laika posmā uz deficīta rēķina tiks finansēti jauni izdevumi, valsts parāds pieaugs vēl straujāk. Ko darīt? Atbilde ir: vispārējās valdības budžets primārās bilances kontrolē jeb precīzāk – strukturālās primārās bilances kontrolē.

Par Eiropas ekonomikas pārvaldības reformu. Raugoties no šādas strukturālās bilances pārvaldības mehānisma, svarīga ir šā gada 30. aprīlī pieņemtā Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības reforma, kuras mērķis ir nodrošināt valsts parāda ilgtspēju. Saeimai iesniegtā stabilitātes programma jau ņem vērā jaunos ekonomikas pārvaldības noteikumus fiskālās telpas aprēķinā. Prasības 2025.–2028. gada periodā ir atšķirīgas atkarībā no tā, vai 2024. gada vispārējās valdības budžeta deficīts pārsniedz vai nepārsniedz 3 procentu robežu, valsts parāds – 60 procentu robežu.

Vakar publicētās Eiropas Komisijas prognozes apstiprina Latvijas prognozes, ka šogad vispārējās valdības budžeta deficīts būs zem 3 procentiem no IKP. Līdz ar to Latvijai ir ļoti mērenas prasības attiecībā uz deficīta samazināšanu nākotnē. Ir jāņem vērā, ka paralēli jaunajam Eiropas Savienības fiskālajam ietvaram katra valsts uztur savu tiesisko ietvaru fiskālās disciplīnas jomā. To nosaka Eiropas Savienības Padomes direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.

Fiskālās disciplīnas likums noteic, ka vispārējās valdības strukturālais deficīts nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no IKP. Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka pašreizējos apstākļos tas ir ievērojami stingrāks nosacījums par to, ko valstīm ar zemu parādu un deficītu izvirza Eiropas Savienības noteikumi, un tā ievērošana turpmākajos gados novestu pie negatīvas fiskālās telpas. Tieši šī nosacījuma ievērošana samazina valsts parāda pieaugumu. Mūsuprāt, būtiskās atšķirības Eiropas Savienības prasībās nacionāli tiesiskā ietvarā būtu jānovērš. Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu ir iespējams palielināt no 0,5 procentiem no IKP uz 1 procentu, saglabājot valsts parāda ilgtspēju un tuvinot Eiropas Savienības fiskālā ietvara un Latvijas nacionālā fiskālā ietvara prasības. Strukturālās bilances uzturēšana 1 procenta no IKP līmenī nodrošina, ka valsts parāds pakāpeniski samazināsies un tuvosies 40 procentu no IKP līmenim ne tikai bāzes scenārijā, bet arī stresa scenārijos.

40 procentu līmenis atbilst valdības deklarācijā noteiktajam vidējam līmenim ilgtermiņā. Šis parāda līmenis nodrošina, ka starpkrīžu periodā parāds noslīdētu zem 40 procentiem, bet krīzes laikā pārsniegtu šo līmeni, tomēr joprojām saglabātos zem 60 procentiem no IKP. Tādā veidā starpkrīžu laikā tiktu izveidots fiskālais spilvens, lai krīzes laikā valsts varētu aizņemties resursus iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam, tieši tāpat, kā to bija iespējams darīt Covid-19 un enerģijas krīzes laikā.

Cienījamie deputāti! Par ko liecina fiskālās prognozes? Latvijas publiskās finanses ir saspringtas, bet stabilas. Mēs esam varējuši nofinansēt nozīmīgu uzdevumu pieaugumu izglītībai, veselībai un iekšējai drošībai, kā arī visu līdz šim pieprasīto izdevumu pieaugumu aizsardzībai. Lai arī zemāka ekonomikas izaugsme un inflācija ir samazinājusi ieņēmumu plūsmu, mums nav nepieciešami būtiski taupības pasākumi un deficīta samazināšanas prasība ir neliela. Lai arī parāds aug, neieviešot jaunus vienreizējus pasākumus un uzturot strukturālo bilanci 1 procenta apmērā no IKP, mēs nodrošinām, ka ilgtermiņa parāds atgriežas 40 procentu līmenī. Taču šie skaitļi skaidri parāda arī to, ka tie laiki, kad budžeta sagatavošanas gaitā mēs varējām atbalstīt ievērojamus papildu resursus nozarēm, ir beigušies. Turpmāk jaunus izdevumus pasākumiem būs iespējams finansēt tikai tad, ja tam tiks atrasti atbilstoši ieņēmumu avoti vai arī ja nozares pārskata esošās programmas un pārvirza resursus aktuālajām prioritātēm.

Vēlos pieskarties aizsardzības izdevumiem. Šajos laikos aizsardzība ir absolūta valsts prioritāte, tāpēc es kā finanšu ministrs darīšu visu iespējamo, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu papildu resursus, finansējumu aizsardzībai tādā apmērā, kāds tas ir nepieciešams. Potenciālās investīcijas aizsardzībā ir iespējams finansēt jau šogad un nākamgad, jo šādi papildu izdevumi negatīvi ietekmē bilanci investīciju piegādes brīdī, nevis brīdī, kad tiek veikti avansa maksājumi. Laiks starp līguma noslēgšanu un piegādēm parasti ir viens gads un vairāk. Tas nozīmē, ka šāda aizsardzības izdevumu ietekme uz bilanci notiks tajos gados, kad valstij ir pozitīva fiskālā telpa. Eiropas Savienības jaunais ekonomikas pārvaldības modelis paredz, ka 3 procentu deficīta pārsniegums, ja tas radies šādu investīciju piegādes brīdī, ir uzskatāms par attaisnojošu faktoru un pārmērīga budžeta deficīta procedūra pret valsti netiks ierosināta.

Līdz ar to pašreizējās prognozes rāda, ka šogad rudenī mums ir iespējas budžetā ietvert potenciālos papildu izdevumus aizsardzībai. Tāpat aizsardzības vajadzībām, ja tas būs nepieciešams, esmu gatavs piedāvāt PVN likmes palielināšanu. Tā ir pēdējā iespēja, ko paturu rezervē, ja visas citas iespējas jau būs izsmeltas.

Apstākļu radīšana ekonomikas izaugsmei un līdz šim paveiktais. Cienījamie deputāti! Šodien apspriežamā stabilitātes programma ir par valsts publiskajām finansēm. Publisko finanšu mērķis ir nodrošināt publiskos pakalpojumus, īstenot pretciklisku fiskālo politiku un radīt apstākļus ekonomikas izaugsmei.

Atļaujiet pievērsties pēdējam uzdevumam – apstākļu radīšanai ekonomikas izaugsmei. Šeit galvenie publisko finanšu instrumenti ir nodokļu politika un izdevumu politika. Šobrīd notiek intensīvs darbs pie vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes. Mērķis ir izaugsmi atbalstošas nodokļu sistēmas izveide, kas veicinās eksporta, nodarbinātības un produktivitātes pieaugumu, kā arī mazinās nabadzību valstī. Plānots, ka vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes tiks sagatavotas jau 2024. gada jūnijā un tās ietvers sabalansētus priekšlikumus tālākai rīcībai gan darbaspēka, gan netiešo nodokļu izmaiņām.

Vienlaikus jārēķinās, ka Latvijas nodokļu ieņēmumu līmenis pret IKP ir pietuvojies Eiropas Savienības dalībvalstu ar līdzīgu IKP uz vienu iedzīvotāju līmenim. Lai uzlabotu nodokļu sistēmas ilgtspēju, pamatieteikums ir pakāpeniski virzīties prom no uzsvara uz darbaspēka nodokļiem un pāriet uz patēriņa nodokļiem. Tas īpaši attiecas uz sabiedrībām, kuras strauji noveco. Jo vairāk iedzīvotāju aizies no darba tirgus, sasniedzot pensijas vecumu, jo skaidrāk iezīmēsies nepieciešamība lielāku īpatsvaru no nodokļiem iekasēt patēriņa brīdī, tādējādi turpinot nodrošināt ieņēmumus publisko pakalpojumu sniegšanai.

OECD vērtējumā par 2024. gadu Latvijai būtu jāveic aptveroša nodokļu reforma, turpinot pārnest nodokļu nastu no darbaspēka nodokļiem uz citiem nodokļiem – patēriņa nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli – ar īpašu uzsvaru uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu zemāko ienākumu grupām, ieviešot būtiskāku progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli augstāko ienākumu grupās.

Esam veikuši arī uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas analīzi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma ir veicinājusi uzņēmumu pašu kapitāla rādītāju uzlabošanos un eksporta konkurētspējas saglabāšanos. Ņemot vērā ierobežoto pieejamību banku finansējumam, uzņēmumiem ir iespēja uzņēmumu ienākumu reformas rezultātā gūtos pašu līdzekļus izmantot uzņēmējdarbības finansēšanai. Pēc teorētiska novērtējuma, reforma, atliekot uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu uz peļņas sadales brīdi, piecos gados ir atstājusi uzņēmumu rīcībā no 912 miljoniem eiro līdz 1,351 miljardam eiro.

Pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ievērojami pieaudzis uzņēmumu kārtējā gada nesadalītās peļņas apmērs. No kopumā negatīva peļņas rādītāja – mīnus 1,68 miljardiem eiro 2014. gadā – Latvijas uzņēmumi pēc 2021. un 2022. gada rezultātiem bija uzkrājuši vairāk nekā 6 miljardus eiro nesadalītajā peļņā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmē budžeta ieņēmumi saruka no apmēram 1,6 procentiem no IKP uz 0,2 procentiem no IKP 2019. gadā, tomēr, sākot ar 2020. gadu, ieņēmumi pret IKP sāka pieaugt, sasniedzot 1 procentu no IKP 2022. gadā un prognozējot 1,5 procentus no IKP 2024. gadā, faktiski tuvojoties līmenim pirms reformas, un tas apjoms ir tuvu Igaunijas līmenim, kur uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts peļņas sadales brīdī. Ir apstiprinājušās reformas laikā izteiktās prognozes, ka reforma sekmēs uzņēmumu pašu kapitāla pieaugumu un ieņēmumu kritums budžetā būs pārejošs.

Ārējā finansējuma iztrūkums. Analīze uzrāda citu satraucošu tendenci – lai gan pieaug uzņēmumu pašu kapitāls, taču mazinās kopējā saistību daļa uzņēmumu bilancēs, kas liecina, ka uzņēmumi izmanto pašu līdzekļus uzņēmējdarbības finansēšanai un kredītu loma uzņēmumu finansējumā ir sarukusi. Latvijas uzņēmumu pašu kapitāla apjoms no 2017. gada ir palielinājies par 42,6 procentiem, bet saistību apjoms – tikai par 0,4 procentiem. Savukārt – vidēji – Eiropas Savienībā šajā laika periodā uzņēmumu pašu kapitāla un saistību apjoma pieaugums ir gandrīz vienāds, bet Lietuvā un Igaunijā saistību apjoma pieaugums bija 64 līdz 78 procentu apmērā no pašu kapitāla pieauguma. Tas liecina, ka Latvijas situācija nav tipiska un ka Latvijas uzņēmumi, palielinot saistību apjomu – arī tikai 70 procentu... no pašu kapitāla pieauguma –, līdzīgi kā Baltijas valstīs, varētu strādāt ar piecu miljardu eiro lielāku kopējo kapitālu. Šis skaitlis ļauj novērtēt Latvijas tirgū iztrūkstošā ārējā finansējuma apmēru.

Par vājo kreditēšanu. Tas kārtējo reizi parāda, ka Latvijas uzņēmumu kreditēšana ir vājāka, ar samazinošu tendenci, pretēji tam, ko var vērot Igaunijā, Lietuvā un Eiropas Savienībā – vidēji. Latvijā kredīta atlikums uzņēmumiem ir samazinājies no 7 miljardiem eiro 2017. gada janvārī un no 2020. gada turas robežās zem 6 miljardiem eiro. Tas ir samazinājums aptuveni no 24 līdz 14 procentiem no IKP. Igaunijā gan līmenis ir augstāks, gan tendence savādāka – 2017. gada janvārī tas bija 7,5 miljardi eiro, bet 2024. gada sākumā tas pārsniedza jau 10 miljardus eiro. Lietuvā šī dinamika ir no 8,5 miljardiem eiro uz 10,5 miljardiem eiro.

Kreditēšanas aktivitāte ir vāja, salīdzinot arī ar ekonomikas lielumu. Latvijā kopējie izsniegtie kredīti uzņēmumiem un mājsaimniecībām 2023. gadā bija 28,5 procenti no IKP, Lietuvā – 35,6 procenti un Igaunijā – 59 procenti, bet eirozonā vidējais izsniegto kredītu apjoms bija 83,5 procenti no IKP.

Soļi stāvokļa uzlabošanai. Laikā no iepriekšējā ziņojuma Saeimā esam strādājuši pie stāvokļa uzlabošanas piedāvājuma pusē. Lai uzlabotu konkurenci banku jomā, kopā ar Latvijas Bankas prezidentu esmu veicis virkni sarunu par jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū. Arī premjere ir aktīvi iesaistījusies, patiesībā – visa valdība. Ja brīvais tirgus nenodrošina pakalpojumu, nepieciešama valsts intervence. Šajā sakarā būtiska ir “Altum” loma. “Altum” jau tagadējā formā ir paplašinājusi darbu aizdevumu izsniegšanā uzņēmējiem, strādājot ne tikai riska kapitāla jomā, bet sniedzot atbalstu tajās jomās, kur komercbanku kreditēšana ir ierobežota, ir uzsākta nenodrošināto aizdevumu izsniegšana, ieviesti atvieglojumi garantiju instrumentiem, nosakot nulles procentu prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un prēmijas samazinājumu par 50 procentiem visām komersantu garantijām. Tāpat jāatzīmē, ka Latvijā aktīvi sāka strādāt lielās starptautiskās attīstības bankas – pagājušajā gadā reģionālo biroju Rīgā atvēra Ziemeļu Investīciju banka, arī Eiropas Investīciju banka ir paziņojusi par sava biroja atvēršanu Latvijā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Ašeradens. Biznesa investīcijas var finansēt ne tikai ar ārējo finansējumu, bet arī no pašu kapitāla. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma ir sekmējusi pašu kapitāla pieaugumu, tomēr tā līmenis joprojām ir relatīvi zems, 2022. gadā tas bija 31,9 miljardi eiro, bet Igaunijā – 50 miljardi eiro. Esam aktīvi uzsākuši darbu pie kapitāla tirgus attīstības. 2021. gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sasniedza tikai 3 procentus no IKP, bet Lietuvā tie bija 9,3 procenti, Igaunijā – 17,4 procenti. Eiropas Savienībā vidējais rādītājs 2021. gadā bija 50 procenti no IKP.

Akciju tirgus mazais apjoms ir apburtais loks kapitāla tirgus tālākai attīstībai. Vietējiem investoriem nepieciešama riska diversifikācija, bet, ja vietējais tirgus ir maza apjoma, liela daļa no sava portfeļa tiem jāiegulda ārpus vietējā tirgus, savukārt starptautiskajiem investoriem nav motivācijas ieguldīt mazā tirgū, jo tas prasa papildu izpēti par konkrētas valsts regulējumu, nodokļu sistēmu, izmantot brokeru pakalpojumus un tā tālāk.

2023. gada 16. maijā, tieši pirms gada, Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par kapitāla tirgus attīstību, kurā tika izvirzīts mērķis līdz 2027. gadam sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9 procentu apmērā no IKP. Šobrīd atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur valsts un pašvaldību kontrolētie uzņēmumi veido aptuveni trešdaļu tirgus, Latvijas biržā vēl nav kotēts neviens valsts vai pašvaldību uzņēmums. Potenciālie uzņēmumi, kas varētu aiziet biržā, ir “airBaltic” un “Latvenergo” meitas uzņēmumi zaļās enerģijas jomā. Jāvērtē arī iespējas, ko varētu radīt “Lattelekom” un LMT apvienošana. Neapgūts potenciāls ir Rīgas pašvaldības uzņēmumi. Valdība uzklausīja arī “Augstsprieguma tīkla” turpmākos attīstības plānus un investīciju vajadzības, kuru finansēšanai sākotnējais publiskais piedāvājums uzņēmuma mazākuma daļu kotēšanai varētu būt apsverama alternatīva.

Būtisks jautājums ir arī paaugstināt iedzīvotāju kā investoru aktivitāti kapitāla tirgū, palielinot finanšu pratību. Šajā sakarā jāpiemin valsts krājobligācijas. Lai arī šis instruments ir pieejams jau no 2013. gada, pēdējā gada laikā esam ievērojami paplašinājuši tā bāzi. 2022. gada beigās 655 privātpersonu īpašumā bija Valsts kases krājobligācijas par 14,74 miljoniem eiro, bet šī gada 10. maijā septiņiem tūkstošiem investoru, kuri bija iegādājušies krājobligācijas, viņu īpašumā šīs obligācijas bija 278,69 miljonu eiro vērtībā.

2023. gada 11. aprīlī valdība pieņēma lēmumu par Latvijas pieteikšanos jaunajam “Moneyval” 6. kārtas novērtējuma procesam. Šobrīd ikviens investors, meklējot pārlūkā informāciju par Latviju kā potenciālo investīciju mērķi, visticamāk, saskarsies ar vēl arvien spēkā esošo Latvijas 5. kārtas novērtējumu, kas pieņemts 2018. gada jūlijā. Šajā novērtējumā Latvijas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākumu efektivitāte 10 rādītājos no 11 novērtēta kā neapmierinoša jeb nesekmīga.

Pēdējos gados esam ieguldījuši ievērojamus resursus, lai panāktu progresu Nilltpfn sistēmas efektivitātes veicināšanā, ko vēlamies pierādīt jaunajā novērtēšanas kārtā, noņemot jebkādu šaubu ēnu potenciālo investoru acīs par mūsu spējām efektīvi apkarot finanšu noziegumus, un piedāvāt investīcijām drošu un draudzīgu vidi. Novērtēšanas process ir jau sācies, un plānots, ka Latvijas ziņojumu izskatīs un pieņems “Moneyval” plenārsēdē 2025. gada jūnijā.

Eiropas fondi ekonomikas izaugsmei. Finanšu ministrija ir nodrošinājusi atbalstu sektoriem, lai iespējotu efektīvu un ātru Eiropas fondu nonākšanu ekonomikā. Tiek izmantotas visas pieejamās elastības, lai novirzītu resursus, kur tie var sniegt vislielāko atdevi, un lai nodrošinātu efektīvas un šā brīža vajadzībām aktuālas investīcijas. Virzām 2021.–2027. gadam programmas grozījumus apstiprināšanai valdībā līdz jūlija beigām, lai nodrošinātu investīciju portfeļa optimizāciju, kas nodrošinās efektīvākas investīcijas, kā arī ātrāku finanšu plūsmu un efektu ekonomikai. Šā gada otrajā pusē papildus veiksim Eiropas fondu programmas vidus posma pārskatu, kur būs iespējams pārvirzīt 450 miljonu eiro elastības finansējumu, ņemot vērā jaunās vajadzības un līdzšinējo programmu sniegumu.

Cienījamie deputāti! Rezumējot savu runu, vēlos uzsvērt – un tas būtu pats galvenais, ko no šīs garās runas atcerēties, – Latvijas publiskās finanses ir stabilas, un mūsu parādu sistēma arī ir stabila. Latvijas stabilitātes ziņojumā ir novērtēta ekonomiskā izaugsme. Šogad ir plānota ekonomiskā izaugsme, nākamgad – atgriežas 2,9 procentu līmenī, turpmākajos gados svārstīsies starp 2,3 un 2,5 procentiem. Varam teikt – kopumā procesi ir stabili un droši, neskatoties uz milzīgām ārējām izmaiņām.

Bet vai mūs apmierina ekonomikas izlaides potenciāls 2,3 procentu apmērā? Nē, tas mūs neapmierina. Tādēļ tūlīt sekos valdības ekonomikas politikas ziņojums, kurā runāts par to, kādā veidā mainīt ekonomikas izlaides struktūru un palielināt ekonomikas potenciālu no 2,3 procentiem uz 5 procentiem.

Tā ka – paldies par uzmanību! Atvainojiet par šo garo, grāmatvedisko ziņojumu, bet tas ir ļoti svarīgs, jo pasaka pašu svarīgāko par valsts finansēm, un vissvarīgākā ziņa – valsts finanses ir stabilas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienītā Ministru prezidentes kundze! Godātie deputāti! Ļoti cienītās kolēģes! Es esmu pārliecināts, ka šodien ar pirmo reizi Saeimā notiekošajām ekonomikas debatēm mēs aizsāksim jaunu, taču vienlaikus arī ārkārtīgi nozīmīgu tradīciju Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Sabiedrība mums, ikvienam klātesošajam, ir uzticējusi ne tikai veidot mūsu valsts izaugsmes ceļa karti, bet arī valdībai un Saeimai kopā ar uzņēmējiem nonākt pie risinājumiem, ar kuriem mēs virzīsimies uz priekšu daudz straujāk – kā valsts, kura tur visaugstākajā godā mūsu iedzīvotājus, ar cieņu izturas pret uzņēmējiem un ir pievilcīgs un konkurētspējīgs sadarbības partneris ārvalstu investoriem. Es zinu, ka mēs to varam.

Kolēģi, mēs šodienu varam noteikt kā zīmīgu atskaites punktu, no kura virzīties uz priekšu ar pilnu jaudu. Es uzskatu, ka patiesībā mums nav izvēles. Ja mēs vēlamies rezultātu, ir jāaizmirst par kovidlaika gurdumu, kas daudziem vēl palicis atmiņā, par gurdumu ir jāaizmirst vispār. Ir jāliek lietā latviskais spīts un neatlaidība. Tiem, kuri gaida brīnumu, es ieteiktu beidzot mosties un apzināties, ka laimes lāča nebūs, viss ir mūsu pašu rokās. Mēs nevaram atļauties gurdeni klausīties un gaidīt, ka tā noķersim vai pat apsteigsim tos, kuri virzās uz priekšu ar tīģera ātrumu vai ērgļa modrību, jo saprot, ka no pašu rocības ir atkarīga valsts izaugsme.

Mēs varam panākt un arī apsteigt savus kaimiņus un ievērojami stiprināt savas pozīcijas Eiropas tirgū. Taču mums ar savu darbu un attieksmi ir jādemonstrē valsts ekonomikas attīstība reģionā, un es zinu, kā mēs pie tā varam nonākt. Latvijas uzņēmēji zina, ka mēs pie tā varam nonākt. Un es ticu, ka arī ikviens no jums apzinās – mums ir pa spēkam būt tādiem, lai ne tikai mēs paši lepotos ar savu paveikto darbu, bet tuvāko 10 gadu laikā šī darba augļi būtu iemesls ikvienam Latvijas iedzīvotājam lepoties ar mūsu valsti un tās vietu Eiropā un arī visas pasaules ekonomikā. Pietiek gausties vai sev pārmest to, ka kaut kur kāds ir ātrāks vai veiksmīgāks. Kolēģi, ir pienācis laiks arī mums pašiem rīkoties!

Lai straujāk kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko labklājību, ņemot vērā pēdējo gadu ārkārtīgi straujās ģeopolitiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Latvijas ekonomikas attīstību, kurā formulēti Latvijas izaugsmes mērķi, stratēģija, prioritātes un rīcības virzieni. Kādēļ šī stratēģija ir tapusi?

Jaunu izaicinājumu pilnā situācija Latvijas un visas Eiropas ekonomikā liek arī valdībai paraudzīties uz lietām no jauna. Daudzos iepriekšējos gados valsts ekonomiskā politika netika mērķtiecīgi realizēta, kas pakāpeniski Latviju noveda pie atpalicības iepretim mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Taču es esmu pārliecināts, ka mums ir ievērojams potenciāls, kura atbrīvošanai ir nepieciešams konkrētu pasākumu kopums vairākos virzienos: finansējuma nodrošināšanā uzņēmējdarbības un eksporta paplašināšanai, cilvēkkapitāla attīstīšanā, birokrātijas mazināšanā, vietējo uzņēmumu attīstīšanā un paplašināšanā, ārvalstu investīciju piesaistē, inovāciju un modernāku tehnoloģiju veicināšanā, un, protams, Latvijai kā jau šobrīd vienai no zaļākajām Eiropas valstīm ir jāizmanto savs potenciāls atjaunojamās enerģijas, ūdeņraža tehnoloģiju, bioekonomikas jomās, kļūstot gan par elektroenerģijas neto eksportētāju, gan līderi zaļo tehnoloģiju attīstībā.

Šī stratēģija nav pabeigts, akmenī iecirsts dokuments, bet drīzāk aizsākums diskusijai. Ziņojuma izstrādes mērķis ir rosināt publiskas debates gan Saeimā, gan plašākā sabiedrībā par Latvijas ekonomikas attīstības izaicinājumiem un valsts izaugsmes prioritātēm, ko tālāk izmantot, plānojot valsts budžetu un ārvalstu atbalsta programmu ieguldījumus. Pēc Saeimas debatēm plānojam pārskatīt un aktualizēt valdības rīcības plānu, kas varētu būt arī ikgadējs pasākums. Šis ziņojums, cerams, būs ikgadējs notikums Saeimā, to redzam kā pamatu reizi gadā precizēt valdības prioritāros darbus atbilstoši aktuālajai situācijai pasaules un Latvijas ekonomikā.

Izstrādājot šo stratēģiju, ņemti vērā arī citi jaunākie un aktuālie pētījumi, piemēram, OECD, FICIL, Latvijas Bankas, Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta LASER veiktie pētījumi. Šajos pētījumos ir piesaukti dažādi scenāriji – “Gurdenā Latvija”, “Baltijas tīģeris”, “Ziemeļvalsts Latvija” –, bet, manā skatījumā, šim nosaukumam pēc būtības nav nozīmes. Latvijai ir jākļūst par ekonomiskās izaugsmes līderi Baltijā un plašākā reģionā. Mums ir jākļūst par pievilcīgāko vietu investīcijām salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm, par vietu, kur investori skaidri redz lielāko investīciju atdevi un nākotnes perspektīvas.

Mūsu piedāvātās stratēģijas mērķis ir nākamo 10 gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, līdz 2035. gadam panākot Latvijas IKP apjomu 83 miljardu eiro apmērā. To plānots sasniegt, galvenokārt ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60 procentiem no Eiropas Savienības vidējā rādītāja 2023. gadā līdz Eiropas Savienības vidējam rādītājam 2035. gadā.

Lai skaitliski panāktu, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvijas IKP apmērs dubultojas, ir jāsasniedz 4–5 procentu vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu ar nosacījumu, ka inflācija saglabājas stabili 2 procentu robežās. Nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus – vismaz 900 tūkstoši nodarbināto –, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums vismaz līdz 80 procentiem no IKP un jānodrošina ikgadējais privāto investīciju apjoms vismaz 25 procentu apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu Latvijas iedzīvotājiem vismaz līdz 3200 eiro mēnesī, pēc būtības to dubultojot.

Kā gan to panākt? Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiju faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, digitalizāciju, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanu, kā arī spēja pielāgoties – izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, panākot valsts izcilību zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas nozarēs.

Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāiesaista investīcijas tautsaimniecībā, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas ekonomikā, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu, tostarp Atveseļošanas fonda, investīcijām sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmumu produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, kas savukārt nodrošinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un eksporta apjoma palielināšanos. Vienlaikus nepieciešams palielināt konkurenci komercbanku sektorā, strādājot pie tā, lai parādītos jauni dalībnieki un veicinātu aktīvāku tautsaimniecības kreditēšanu.

Pirms es pāreju pie konkrētu rīcības virzienu, prioritāšu un nozīmīgāko darbu apraksta, gribu nedaudz raksturot Latvijas ekonomisko situāciju starptautiskā salīdzinājumā un galvenos izaicinājumus saistībā ar produktivitātes veicināšanu. Domāju, kopš atguvām neatkarību, mēs bieži nenovērtējam sasniegto un pārlieku fokusējamies uz negatīvo, kas savukārt dažkārt atbaida investorus. Kā rāda daži starptautiskie salīdzinājumi, kopumā Latvija pēc ekonomiskās attīstības līmeņa ir pasaules līderos jeb tuvu tiem. Kopš 2000. gada Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz piecas reizes, ierindojot Latviju starp pasaules valstīm ar augstiem ienākumiem. Latvijai ir stabila makrovide un labi kredītreitingi.

Gribu uzsvērt, ka mēs ievērojam un ievērosim starptautiskās saistības, kas kalpo par pamatu mūsu uzņēmējdarbības attīstībai, un panāktais makroekonomiskās stabilitātes līmenis Latvijā ir nozīmīgs nosacījums ekonomikas noturībai pret ārējiem un iekšējiem šokiem.

Es vēlos vērst uzmanību, kolēģi, – pēdējos gados Latvija ir piedzīvojusi trīs šokus: banku sektora pārorientācija jeb tā sauktais kapitālais remonts, Covid-19 krīze, kā arī Krievijas karš Ukrainā. (Starpsauciens.) Tas viss ir radījis krīzes mūsu ekonomikā, taču esam tās veiksmīgi pārvarējuši, pierādot, ka mūsu ekonomika ir noturīga un gatava dažādiem satricinājumiem, bet uzņēmēji – elastīgi un gatavi pārorientēties.

To apliecina arī Eiropas Komisijas veidotais makroekonomiskās nelīdzsvarotības rādītāju saraksts. Pēc būtības – caur visiem šiem trim satricinājumiem – Latvijas ekonomika ir palikusi tikai stiprāka. Lai arī Latvijā ir vērojams izmaksu konkurētspējas spiediens, tomēr ar to saistītie makroekonomiskie riski ir ierobežoti. Par to liecina Latvijas eksporta tirgus daļas ilgtermiņa dinamika, kas joprojām ir pozitīva.

Produktivitātes dinamika Latvijā pēdējās desmitgadēs ir bijusi visai strauja un pārsniegusi attīstīto valstu vidējā pieauguma tempus, taču tā nav bijusi pietiekami strauja, lai sasniegtu mūsu kaimiņus. Tas atstāj ietekmi gan uz kopējo ekonomisko attīstību, gan valsts budžeta ieņēmumiem.

Kolēģi, neliels aprēķins. Pašreiz Latvijas produktivitātes līmenis ir nedaudz virs 40 tūkstošiem eiro uz vienu strādājošo gadā. Ja mums tagad būtu tikpat augsta produktivitāte kā Igaunijā, tad Latvijas IKP būtu gandrīz par 20 procentiem lielāks. Tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumi būtu gandrīz par trim miljardiem lielāki nekā tagad, kas nozīmē papildu finansējumu tautsaimniecības attīstībai, valsts drošībai un iedzīvotāju sociālajām garantijām.

Uzņēmumu darbības rezultātu mikrodatu analīze liecina, ka produktivitātes līmenis starp uzņēmumiem vienas nozares ietvaros ir būtiski atšķirīgs – atsevišķos uzņēmumos Latvijā produktivitātes līmenis jau pārsniedz Eiropas Savienības vidējos rādītājus. Es varu uzsvērt lauksaimniecību, enerģētiku un ieguves rūpniecību, kur mēs jau esam vai nu Eiropas Savienības līmenī, vai nedaudz virs tā.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka, izvērtējot valsts atbalsta piešķiršanu noteiktam uzņēmumam, ir nepieciešams mērķētāks valsts atbalsts tieši produktivitātes veicināšanai. Šajā sakarā ir jāievieš Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” piedāvātā metode uzņēmumu atlasei valsts atbalsta sniegšanai, vērtējot, vai uzņēmums ir spējīgs nodrošināt augstāku produktivitāti, maksājot augstāku vidējo atalgojumu un solot to kāpināt, arī analizējot tā eksportspēju, piederību kādai no ekosistēmām un citus kritērijus, kas pēc būtības jau ir izstrādāti.

Lai uzlabotu produktivitātes un konkurētspējas analīzi, Ekonomikas ministrija izveidojusi konsultatīvu institūciju – Latvijas Produktivitātes padomi, kuras funkcija ir sniegt priekšlikumus par darbības virzieniem konkurētspējas un produktivitātes attīstības politikas jomā. Balstoties uz sadarbību ar jau minēto “Latvijas Universitātes domnīcu LV PEAK”, katru gadu tiek sagatavots Latvijas produktivitātes ziņojums un tiek organizēts produktivitātes dialogs.

Valsts konkurētspējas komisija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju šobrīd uzsāk pētījumu ar Latvijas lielākajiem eksportējošiem un inovatīviem uzņēmumiem. Pētījums paredz identificēt uzņēmumu galvenos izaicinājumus, kā arī precizēt konkrētas vajadzības, lai veicinātu uzņēmumu turpmāko izaugsmi un konkurētspēju nacionālajā un starptautiskajā mērogā. Pētījuma rezultātus izmantos, lai uzlabotu esošās ministriju programmas vai izstrādātu jaunas.

Būtiski ir aktīvi strādāt arī pie ārvalstu investīciju piesaistes, plaši reklamēt Latvijas uzņēmējdarbības vides salīdzinošās priekšrocības, kā arī nodrošināt īpašu apkalpošanu lielajiem investīciju projektiem. Es gribu ar gandarījumu atzīmēt, ka Ministru prezidentes vadībā jau sākusi darboties Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kuras galvenais uzdevums ir nolīdzināt ceļu un novērst šķēršļus ne tikai ārvalstu investīciju, bet – kas būtiski – arī mūsu pašu uzņēmumu eksporta projektiem. Pirmā padomes sanāksme jau ir sanākusi, un varu uzsvērt, ka ir iezīmējušies jau aptuveni 80 aktuāli investīciju projekti ar investīciju apjomu virs 10 miljoniem. Daudzu projektu paredzamais investīciju apjoms ir virs 100 miljoniem, savukārt to kopējā summa ir vairāk nekā 10 miljardi... kas šodien mums jau ir uz galda un par kuriem jārūpējas, lai tās investīcijas tiešām Latvijā tiktu investētas.

Pirmajā sanāksmē mēs esam jau izskatījuši detalizētākus investīciju projektus, kuru kopējā summa ir virs viena miljarda, un mums jāstrādā, lai veicinātu šo investīciju ienākšanu ekonomikā. Gribu uzsvērt, ka lielo investīciju padomes efektīvs darbs jau pats par sevi ir milzu solis birokrātijas šķēršļu mazināšanai Latvijā. Valdība visaugstākajā iespējamā līmenī padomes ietvaros pieņem lēmumus un dod skaidru uzdevumu ierēdniecībai.

Mēs padomes darbu vēl pilnveidosim, tajā iesaistot plašāk gan biznesa organizācijas, gan pašvaldības, saņemot no tām priekšlikumus par to, kur un kādas investīcijas ir nepieciešamas. Tā kļūs par centrālo vietu lielo uzņēmumu biznesa šķēršļu apzināšanā un investīciju projektu veicināšanā Latvijā.

Ārkārtīgi svarīgi ir stiprināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu, koncentrējoties uz tās nosaukumā ietvertajām prioritātēm, kas ir veicināt Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvniecību.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāmaina arī tautsaimniecības nozares struktūra salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju – par labu nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību. Ekonomikas pārejai nākamajos gados būtiska loma būs uzņēmumu klāsteru un piegādātāju veidošanai ap produktiem un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību. Aizvien biežāk saskarsimies ar augstas pievienotās vērtības starpnozaru produktiem, kuru radīšanai ir nepieciešama dažādu jomu profesionāļu sinerģija.

Virzība uz klimatneitralitāti prasīs ieguldījumus, tādēļ valsts budžeta iespēju robežās sniedzams atbalsts iedzīvotājiem ar zemāku rocību, īpaši energointensīviem ražošanas uzņēmumiem – pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.

Ņemot vērā augstāk minēto, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, esam noteikuši galvenos rīcības virzienus: produktīvas izaugsmes veicināšana, sniedzot atbalstu uzņēmumu produktivitātei un konkurētspējai, inovāciju sistēmu un digitalizācijas attīstībai; klimata pārmaiņas un ieguldījumi zaļās infrastruktūras attīstībā; reģionāli sabalansēta izaugsme; ieguldījumi cilvēkkapitālā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā, pilnveidojot darbaspēka efektīvu izmantošanu; modernas infrastruktūras un pieejamu mājokļu attīstības veicināšana; finanšu pieejamības nodrošināšana, tostarp komercbanku kreditēšanas aktivizēšana, bez kuras uzņēmējdarbības sekmīga attīstība nemaz nav iespējama.

Mēs panāksim, lai daudz lielākā apjomā kreditētu Latvijas tautsaimniecību. Es uzskatu, ka tuvākajā laikā mums ar Latvijas komercbanku sektoru ir jāpanāk vienošanās par kreditēšanas apjomu ikgadēju pieaugumu vismaz 10–15 procentu apmērā, kas nozīmētu papildu 1,2–2 miljardu eiro ikgadēju investīciju apjomu Latvijas ekonomikai, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs veiksmīgi virzītos uz priekšu.

Mums pilnā apjomā jāizmanto nebanku kreditēšanas iespējas. Viens no piemēriem – fintech joma un tās sniegtās iespējas finansējuma piesaistei Latvijas uzņēmējdarbības veicināšanai. Fintech nozare ir milzīgs potenciāls attīstībai. Valdība kopā ar Latvijas Banku jau šobrīd ir uzņēmusies... un jāturpina darbs pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai tā tiktu iedzīvināta pēc iespējas vairāk reālajā darbā.

Tālāk raksturošu pārējos manis nosauktos virzienus.

Konkurētspējīga uzņēmējdarbība un produktivitātes paaugstināšana tiks veicināta, novirzot resursus uzņēmumu attīstībai un modernizācijai, jaunu biznesa ideju īstenošanai, sniedzot atbalstu uzņēmumu konkurētspējai, inovatīvu sistēmu, digitalizācijas attīstībai, kā arī mazinot birokrātiju un digitāli transformējot publisko pārvaldi.

Kā nozīmīgākie darbi konkurētspējas, uzņēmējdarbības un produktivitātes paaugstināšanai minami: mērķtiecīga drošības industrijas attīstība, atbalsts duālas nozīmes produktu ražošanai Latvijā – elektronikas, ķīmijas, vides tehnoloģiju un citu nozaru zināšanu un pieredzes izmantošana valsts drošības stiprināšanā; būtiska – ko pieminēja finanšu ministrs – valsts kapitālsabiedrību potenciāla veicināšana, atceļot ierobežojumus startēt eksporta tirgos un eksporta tirgus apgūšanai nodrošinot resursu piesaisti caur kapitāla tirgus finanšu instrumentiem, kas tālāk noderētu arī investīcijām pētniecībā, inovācijā un uzņēmumu attīstībai; uzņēmumiem kritisko lēmumu ātra pieņemšana – digitāli transformēti publiskās pārvaldes procesi, investīcijas digitālo risinājumu izstrādei.

Kopumā konkurētspējīgas uzņēmējdarbības un produktivitātes jomā “Altum” šobrīd īsteno vairāk nekā 40 – 42! – programmas. “Altum” portfelis aug gan pēc apjoma, gan pēc darījumu skaita, un kopējais portfelis šodien, kolēģi, pārsniedz jau vienu miljardu eiro.

Nosaukšu dažus atbalsta instrumentus. Investīciju fonds – kopējais pieejamais finansējums ir 252 miljoni. Jāatzīmē, ka šobrīd investīciju fonda ietvaros ir jau pārsniegti prognozējamie rezultāti, radot vairāk nekā 1000 labi apmaksātas darba vietas reģionos, nodrošinot eksporta apjoma pieaugumu par 207 miljoniem eiro un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 14 miljonu eiro apmērā. Šobrīd notiek trešās kārtas atlase un projektu vērtēšana, un – salīdzinājumā ar pirmajiem projektiem – tagad fondam ir paaugstinātas prasības atbalstam – projektiem ir jābūt ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Mūsu mērķis ir atbalstīt uzņēmumus ar vislielāko potenciālu, un jau tagad tie ir pavisam cita līmeņa uzņēmumi un idejas, kas ir iesniegtas šajā atlasē un kas parādās šajos projektu pieteikumos.

Atbalstam jaunu produktu izstrādē šobrīd ir pieejams finansējums 184 miljoni eiro, un mērķa grupa ir mazie un vidējie uzņēmumi, lielie komersanti, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas. Jomas: meža nozare, IKT, farmācija, viedie materiāli un citas. Šobrīd notiek projektu īstenošana... jauni digitāli, zaļi produkti un notiek arī projektu vērtēšana.

Svarīgi uzsvērt, ka mēs esam sākuši darīt to, kas līdz šim izpalika, – finansēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tagad mazajiem uzņēmumiem, jo īpaši reģionos, ir pieejams ļoti izdevīgs (līdz 100 tūkstošiem eiro) “Altum” aizdevums biznesa uzsākšanai vai esošā biznesa paplašināšanai.

Kolēģi, pāris mēnešu laikā kopumā jau ir 625 šādi pieteikumi, aizdevuma summai sasniedzot 22 miljonus. Mazāk nekā 30 procenti pieteikumu ir no Rīgas un Rīgas reģiona, pārējie ir no Latvijas novadiem, tieši no reģioniem: 23 procenti – no Vidzemes, 17 procenti – no Kurzemes, 16 procenti – no Latgales un 13 procenti – no Zemgales. Vidējā pieprasītā summa šiem aizdevumiem ir 35 tūkstoši eiro, plaši pārstāvētas daudzas nozares: graudkopība, lopkopība, būvniecība, izmitināšana, ēdināšana, mēbeļu, namdaru, galdniecības izstrādājumu ražošana un citas. Secināms – “Altum”, samazinot nodrošinājuma prasības aizdevumiem līdz pat 100 tūkstošiem eiro, īpaši Latvijas reģionos... ir būtiski stimulēt mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 50 miljonus eiro šajā atbalsta veidā.

Tikai viens piemērs, kolēģi, lai saprastu, par ko es runāju. SIA “ZeTopo” (Talsu novadā) ir izmantojis “Altum” atbalstu bezpilota industriālā lidaparāta ar lāzera skeneri iegādei. Iegādātās iekārtas pielietojums projektā ir ļoti plašs – to var lietot ne tikai saules enerģijas analīzes veikšanai un topogrāfiju izgatavošanai, bet arī ģeodēzisko darbu veikšanai, piemēram, karjeru un materiālu tilpumu aprēķināšanai, ēku, tiltu un citu būvju monitoringam būvniecības laikā, ēku skenēšanai, fasāžu atjaunošanai un citiem darbiem.

Šādu pasākumu, kur uzņēmēji iegādājas... vai paplašina savu darbību, jau šobrīd – divu, trīs mēnešu laikā – ir vairāk nekā 600, un mēs plānojam šo rezultātu vairākkāršot, līdz gada beigām dubultojot, trīskāršojot šo uzņēmumu skaitu. Tas ir mazais un vidējais bizness, turklāt mazajam un vidējam biznesam produktivitātei ir pieejams finansējums 153 miljonu eiro apmērā, un ir atbalstāmās darbības inovatīvu produktu izstrādei, pētniecībai, attīstībai, digitalizācijai. Šis finansējums būs pieejams no šī gada otrā ceturkšņa.

Šobrīd tiek izstrādāts jauns atbalsta pasākums – komplekss atbalsts jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem –, kura ietvaros komersantiem būs iespēja saņemt aizdevumu ar kapitāla atlaidi. Tāpat plānots izstrādāt budžeta neitrālu finanšu instrumentu aizdevumiem ar kapitāla atlaidi.

Es uzskatu, ka kopumā ir jāvirzās uz jaunu budžeta neitrālu pasākumu maksimālu ieviešanu uzņēmējdarbības atbalsta finansēšanā. Šajā virzienā mums jau ir izveidojušās labas iestrādes tā sauktajā lielo pasākumu finansēšanā, un valdība jau ir piešķīrusi atbalstu, piemēram, pasaules rallija čempionāta rīkošanai, Eiropas basketbola čempionāta organizēšanai, un katrs valsts ieguldītais eiro šajās programmās atnāk atpakaļ ar uzviju caur PVN ieņēmumiem, tūrismu, nakšņošanu un citām lietām, bet šādai programmai jābūt arī biznesa projektu realizācijai uz fiskāli neitrāliem nosacījumiem. Citās Eiropas valstīs mēs redzam... pēc sarunām ar investoriem, ka citur šādi piedāvājumi jau tiek piedāvāti, un arī mums pēc iespējas ātrāk šāds piedāvājums ir jāizveido.

Birokrātijas mazināšanai esam uzsākuši darbības, lai uzlabotu nekustamo īpašumu attīstīšanu.

Tāpat ir vērts atzīmēt, ka Latvijā darbojas zaļā koridora iniciatīva, kas sniedz iespēju investīciju projektos prioritārās jomās saņemt noteiktu valsts iestāžu pakalpojumu paātrinātā termiņā. Prioritāro projektu statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem, kur paredzētais investīciju apjoms sastāda 660 miljonus eiro. Mēs pastāvīgi strādāsim pie tā, lai zaļais koridors tiešām ir zaļš un vēl ātrāks. Ir jānovērš vēl pēdējie palikušie šķēršļi, un es saku īpašu paldies Saeimai, ka tā šobrīd strādā, lai līdz ar pēdējiem likuma grozījumiem tas attiektos arī uz Latvijā jau strādājošiem eksportējošiem uzņēmumiem. Tas ir īpaši svarīgi – ka mēs ne tikai mainām attieksmi, strādājot ar ārvalstu investoriem, kas ienāk Latvijā, bet arī strādājam, lai veicinātu esošo uzņēmumu izaugsmi, arī viņiem piedāvājot šos pašus pakalpojumus caur zaļo koridoru, kas ir pieejams ārvalstu investoriem.

Godīgas konkurences vides nodrošināšana arī ir uzskatāma par būtisku elementu valsts konkurētspējas veicināšanā, tāpēc proaktīvi tiek reaģēts uz tirgus nepilnībām, nodrošinot efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgos pakalpojumos. Konkurences politikas pilnveidošanai ir izvirzīti vairāki padziļinātas tirgus izpētes preventīvi pasākumi, piemēram, pārtikas mazumtirdzniecības, veselības aprūpes, komercbanku, publiskā sektora, IT sistēmu, elektronisko sakaru tīklu un citās jomās.

Es uzskatu, ka līdz šim Konkurences padomei ir pietrūkuši konkrētāki risinājumi konstatētajiem faktiem. Kā piemēru varu minēt ilgstošu pētījumu par pārtikas cenām mazumtirdzniecībā, kura rezultātā tika konstatēta vietējo pārtikas ražotāju diskriminācija iepretim ārvalstu ražotājiem. Valdība jau ir uzdevusi Konkurences padomei nākt klajā ar konkrētiem risinājumiem situācijas novēršanai. Kopumā Konkurences padomei jāspēj ātrāk un caurskatāmāk pieņemt uzņēmumu attīstībai svarīgus lēmumus, jo īpaši tādus, kas attiecas uz Latvijas biznesa attīstību.

Klimata pārmaiņas un ieguldījumi zaļās infrastruktūras attīstībā tiks veicināti, sekmējot enerģētisko neatkarību un īstenojot ambiciozus atjaunojamās enerģijas projektus. Zaļais kurss prasīs lielus finansiālus ieguldījumus un būs darbietilpīgs process, vienlaikus tas var radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas un konkurētspējas priekšrocības. Nozīmīgākie darbi, kas veicinās eksporta potenciālu zaļās infrastruktūras attīstībā, ir ūdeņraža tehnoloģiju attīstīšana un ražošana, nulles emisiju tehnoloģijas, zaļais ūdeņradis un no tā iegūto ķīmisko savienojumu ražošana, jaunas eksporta nišas – amonjaks, sintētiskās transporta degvielas, mākslīgais metāns un citas ķīmiskas vielas.

Šo jomu attīstībā paredzētais investīciju projektu apjoms, kas jau šobrīd ir darba kārtībā, ir trīs miljardu eiro apmērā. Par tāda apjoma investīcijām mēs šobrīd runājam. Tā sauktā Net Zero emisiju stratēģija, ko ciešā sadarbībā ar uzņēmumiem un zinātniekiem izstrādās Ekonomikas ministrija, paredz veicināt zaļā ūdeņraža un no tā iegūto ķīmisko savienojumu ražošanu, kā arī atbalstu ostu infrastruktūrai... un citai, ar ūdeņraža ekosistēmu saistītai ražošanai.

Lai zaļo ūdeņradi būtu iespējams saražot, nepieciešams paātrināt vēja enerģijas attīstību, tai skaitā jūrā. Un te ir projekts... atkrastes vēja enerģijas projekts ELWIND – Latvijas un Igaunijas kopīgais atkrastes vēja enerģijas projekts ELWIND – jauna vērtību ķēde, kura balstās uz pieejamu, ekonomiski izdevīgu zaļo enerģiju. Paredzamais investīciju apjoms šajā projektā ir viens miljards eiro.

Enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas attīstīšana un ražošana, atjaunojamās enerģijas pieejamība salīdzinājumā ar konvenciālajām enerģijas iegūšanas metodēm ir svārstīga. Globālajā tirgū ir liels potenciāls saražotās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām. Investīcijas šajā virzienā potenciāli varam lēst daudzos simtos miljonu, bet mūsu dienaskārtībā ir viens konkrēts projekts, kas Latvijā šobrīd virzās uz priekšu. Šī projekta investīciju apjoms ir 500 miljoni eiro – tieši uz energouzkrāšanas jomu. Tā ka enerģētika – tas ir milzīgs potenciāls un milzīga Latvijas iespēja, kur mēs varam iegūt konkurētspējas priekšrocības iepretim kaimiņvalstīm un piesaistīt šeit zaļos uzņēmējus, kuriem nepieciešami zaļie sertifikāti.

Mākslīgā intelekta... Īlons Masks ir teicis, ka, ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus, energopatēriņš tuvākajos gados pieaugs 10 reižu. Vajadzēs vidi, kur šī enerģija tiek ražota, un mums ir iespējas veidot atjaunojamos parkus un virzīties uz priekšu, būt līderiem reģionā šajā attīstībā.

Tāpat nozīmīgi ir turpināt pasākumus energoefektivitātes atbalstam. Šobrīd tiek īstenotas programmas, kuru galvenais uzdevums ir ierobežot gan primāro energoresursu, gan enerģijas galapatēriņa pieaugumu, nodrošināt enerģijas patēriņa samazināšanos. Šajā jomā mēs strādājam pie jauniem finansējuma veidiem. Šo problēmu nav iespējams risināt tikai ar Eiropas Savienības struktūrfondu palīdzību. Es uzskatu, ka daudzdzīvokļu ēku siltināšana būtu īstā joma, kur piesaistīt modernus finanšu instrumentus.

Tāpat arī reģionā tiek veicināta sabalansēta izaugsme, sekmējot labi apmaksātu darba vietu un globālu, konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi, nodrošinot reģionālo centru savienojamību, pieejamību un kvalitatīvus publiskos pakalpojumus.

Par pašvaldībām, reģioniem – svarīgu jautājumu risināšanā nepieciešams iesaistīt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un ekonomisko un sociālo partneru. Pašvaldībām jākļūst daudz aktīvākām ekonomiskās vides uzlabošanas jomā un nepieciešamo pasākumu īstenošanā. Nepieciešams finansiāli motivēt pašvaldības jaunu darba vietu radīšanā un iedzīvotāju skaita pieaugumā.

Runājot par uzņēmējdarbības attīstību reģionos, daudz aktīvāk jāsadarbojas valsts institūcijām un pašvaldībām. Protams, šajā ziņā ir daudz labu piemēru, taču ir arī ne tik labi piemēri. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai kopā ar citām valsts institūcijām un pašvaldībām ir jāstrādā plecu pie pleca investīciju piesaistē un vietējo uzņēmumu atbalstā, koordinēti veicinot katras Latvijas pašvaldības attīstību un investīciju piesaisti. Nozīmīgākie darbi, ko mēs esam ieplānojuši, ir industriālo parku attīstīšana Latvijas reģionos, instrumenti industriālo teritoriju attīstībai, industriālo pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai, pievedceļu atjaunošanai vai ierīkošanai pie industriālajām teritorijām, kā arī komercsabiedrību mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras attīstīšanai.

Kā jauninājumu gribu pieminēt reģionu attīstībai būtisku virzienu – valdības uzsākto kursu uz Latvijas ostu savienošanu ar reģionu biznesa parkiem, izmantojot “Latvijas dzelzceļa” tīkla potenciālu. Aprēķināts, ka, iekšzemes industriālās teritorijas savienojot ar ostām, ikgadējais kravu pieaugums sasniegtu trīs miljonus tonnu. Vienlaikus tas nozīmētu atbalstu gan “Latvijas dzelzceļam”, gan ostām, gan reģionu centriem, un ir iezīmētas jau pirmās vietas, kur tas varētu notikt, kur šādus savienojumus varētu veikt bez lielām investīcijām. Tās ir Jelgava, Jēkabpils, Rēzekne, Valmiera un Daugavpils, pēc būtības savienojot šos ekonomiskos centrus ar Latvijas ostām. Tas būtu viens miljons jaunu kravu, kas rastos mūsu tranzīta koridoriem, tikai izdarot šīs darbības.

Vienota pakalpojuma pieejamība, groza plānošana atkarībā no apdzīvoto vietu blīvuma. Nodefinēts visa spektra publisko pakalpojumu pieejamības standarts visā teritorijā, lai motivētu jaunas ģimenes izvēlēties savu dzīvesvietu ārpus pilsētām, veicinot reģionu attīstību.

Ieguldījumi cilvēkkapitālā, ceļot izglītības kvalitāti un uzlabojot sabiedrības veselību, pilnveidojot pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanas, darbaspēka efektīvas izmantošanas, talantu un kvalitatīva darbaspēka piesaistes procesus. Šeit nozīmīgākie darbi ir augsta līmeņa mākslīgā intelekta speciālistu sagatavošana, augstskolu konsorciji, ārvalstu speciālistu piesaiste, lai mēs to varētu sākt darīt. STEM zināšanu stiprināšana visos izglītības līmeņos, saturs, mācību materiāli, eksāmeni. STEM zinātniski... kritiski svarīgi jaunu nozaru attīstībai, jo īpaši zaļajās tehnoloģijās; nākotnes darba tirgum atbilstoša darba likumdošana, grozījumi darba likumdošanā, lai to padarītu elastīgāku, modernāku un piemērotāku globālajām darba tirgus pārmaiņām un tendencēm.

Tāpat cilvēkkapitāla pilnveidošanā būtiski ir uzlabot pieaugušo izglītību un plašāk iesaistīt uzņēmējus cilvēkkapitāla attīstības jautājumu risināšanā. Efektīvāka darbaspēka izmantošana tiks panākta, veicinot darbaspēka mobilitāti un mājokļu pieejamību, kā arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju plašāku iesaisti darba tirgū. Lai veicinātu darba devēju motivāciju investēt darbinieku mācībās, tiks nodrošinātas nozaru vajadzībās balstītas uzņēmumu darbinieku mācības, tai skaitā mācības digitalizācijā, automatizācijā, robotizācijā un citās jomās.

Ir izstrādātas atbalsta programmas, kuru mērķis ir sekmēt nozaru vajadzībās balstītas mācības, un pieejamais finansējums ir vairāk nekā 30 miljonu apmērā – granti, nefinanšu līdzekļi un citi atbalsta instrumenti. Tomēr mūsu galvenais mērķis ir panākt, ka jau tuvākajos gados Latvijas darba tirgū ir 900 tūkstoši strādājošo, kas strādā labi apmaksātās, produktīvās darba vietās. Mums mērķtiecīgi jāvirzās uz priekšu dažādās jomās. Labi apmaksātām darba vietām ir jābūt kā stimulam mūsu tautiešiem atgriezties Latvijā, kas nozīmē virkni pasākumu reemigrācijas veicināšanai.

Diemžēl dažādu iemeslu dēļ salīdzinoši liela nodarbināto daļa strādā ēnu ekonomikā, piemēram, parādnieki vai uzturlīdzekļu nemaksātāji pašlaik ir motivēti slēpt savus ienākumus, tāpēc ir jārada regulējums, lai palīdzētu šiem cilvēkiem iziet no ēnu ekonomikas. Modernas infrastruktūras un pieejamu mājokļu attīstības veicināšana, mazinot birokrātiskos šķēršļus nekustamā īpašuma attīstībai, sekmējot ēku fonda atjaunošanu atbilstoši klimatneitralitātei, attīstot zemas īres mājokļu pieejamu tirgu un transporta infrastruktūru, kā arī plaši pieejamu sabiedriskā transporta pakalpojumu mobilitāti.

Jāuzsver, ka pieejami īres mājokļi reģionos ir kritiski svarīgi gan uzņēmējdarbības attīstībai, gan pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai. Tādēļ ir svarīgi atzīmēt, ka šī gada sākumā mēs atrisinājām jautājumu par zemas īres mājokļu programmas... neattiecināmā PVN... finansēšanas un aktivitātes programmu ietvaros šobrīd aug. Un šodien varu ar prieku paziņot, ka jau ir apstiprināti trīs projekti – Valmierā, Jelgavā un Tukumā – par kopā vairāk nekā 254 jaunu mājokļu būvniecību, kur būvniecība sāksies nekavējoties. Līdz maija beigām paredzēts apstiprināt vēl vienu projektu par 60 dzīvokļu būvēšanu Bauskas novadā. Turklāt nesen reģionos ir palielināta arī valsts garantija mājokļu būvniecībai vai iegādei ģimenēm, proti, lai nodrošinātu kvalitatīvāku un plašāku mājokļu pieejamību ģimenēm reģionos, veiktas izmaiņas mājokļu garantiju programmā, kas ļauj saņemt garantiju mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Rīgas piegulošajiem novadiem apmērā līdz 50 procentiem no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 50 tūkstošus eiro; ja ģimenē ir viens bērns – līdz 30 procentiem, bet ne vairāk kā 30 tūkstošus eiro, ja ir divi bērni... trīs – līdz 40 tūkstošiem, ja vairāk – 40 tūkstoši eiro.

Paralēli tam nozīmīgākie darbi būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības nozarē – skaidri prognozējama, ātra nekustamā īpašuma attīstīšana, sabalansētas investoru un sabiedrības intereses. Nekustamā īpašuma attīstīšanas procesam jābūt vienotam, loģiski organizētam, secīgam un papildinošam.

Īres mājokļu tirgus attīstība. Iedzīvotāju pirktspēja nav pietiekama, lai veidotu uzkrājumus mūsdienu prasībām atbilstoša mājokļa iegādei vai īrei.

Siltināšanas materiālu un ekoloģisko koka konstrukciju ēku ražošana, augstas kvalitātes siltināšanas risinājumi, lai ēku fonds 2050. gadā atbilstu klimatneitralitātes prasībām, un lielāka koka konstrukciju ēku ražošana, eksports... CO2 mērķu sasniegšanai.

Ekonomikas ministrija ir uzņēmusies iniciatīvu panākt Latvijas nekustamā īpašuma konkurētspēju Baltijas valstīs, kāpinot privātās investīcijas mājokļos un uzņēmējdarbības infrastruktūrā. Ir izstrādāts rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas procesos, apturot teritorijas attīstīšanas plānošanu... ietekmes uz vidi novēršanu... būvniecības, atmežošanas un atsevišķu īpašuma tiesību aspektus.

Nobeigumā gribu atzīmēt, ka tautsaimniecības modernizācijai pieejamais indikatīvais publiskais finansējums līdz 2027. gadam ir vairāk nekā 12 miljardi eiro – dažādas fondu programmas, dažādi atveseļošanas instrumenti, kas ir pieejami attīstībai.

Ja vadīsimies pēc šiem principiem, mēs šos mērķus varam sasniegt. Publiskais finansējums varētu tikt papildināts ar citiem valsts budžeta līdzekļiem, īstenojot uz rezultātu vērstu budžeta reformu, par ko šodien arī runāja finanšu ministrs Ašeradena kungs.

Esmu pārliecināts, ka, Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstot uz uzņēmējdarbībai maksimāli labvēlīgu vidi, modernajām tehnoloģijām, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, vidēja termiņa periodā Latvijai ir iespēja sasniegt šajā dokumentā nospraustos mērķus un izaugsmes tempus.

Aicinu kopīgi strādāt pie šī mērķa sasniegšanas un ikvienam apzināties savu lomu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā!

Kolēģi, daudz būtisku darbu jau ir uzsākts, taču ļoti daudz darāmā mums vēl ir priekšā. Iesaistieties un esiet daļa no Latvijas ekonomikas izaugsmes, jo tikai tā mēs varam kopā virzīties uz priekšu daudz straujāk un daudz efektīvāk! Es zinu, ka mēs to varam, un es zinu, ka mums visiem kopā tas izdosies. Šodien šajās debatēs ir pieteikušies 35 kolēģi, un tas laikam arī simboliski iezīmē, cik ļoti mums bija nepieciešamas šādas debates.

Kolēģi, strādāsim! Šo dienu es plānoju pavadīt kopā ar jums, ar prieku piedalīšos debatēs un aizstāvēšu šo dokumentu.

Paldies. (Ovācijas. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ekonomikas ministram.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam. Siliņas kundze izteica vēlmi nedalīt savu runu. Tas nozīmē, ka pēc pārtraukuma, pulksten 11.00 mēs sāksim ar Ministru prezidentes runu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Kamēr mēs reģistrējamies, ir paziņojums.

Šodien, 16. maijā, Ukrainā un nu jau visā pasaulē atzīmē Višivankas jeb ukraiņu izšūtā krekla dienu, tādēļ, solidarizējoties ar Ukrainas tautu, aicinu ikvienu pārtraukumā pulksten 10.30 Lielajā vestibilā uz izstādes “Nācijas simbols. Ukraiņu višivanka” atklāšanu, kas tapusi sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību.

Kolēģi, vēl mums ir arī priecīgs notikums – 10. maijā apaļu jubileju svinēja Andrejs Ceļapīters. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, ministri, kolēģi! Ir reģistrējies 81 deputāts, nav reģistrējušies 19: Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone... ir, Andrejs Judins, Inese Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Agnese Krasta, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Valdis Maslovskis, Ramona Petraviča... Ramona ir, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns... ir, Ričards Šlesers, Ģirts Štekerhofs, Edmunds Teirumnieks, Ilze Vergina un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē un ieņemt vietas. Paldies tiem, kas vienmēr ir laikā un ciena citu laiku. (Pauze.)

Es domāju, ka mums ir jāmaina Saeimas kārtības rullis un jāreģistrējas... sākumā, tad mēs vienmēr redzēsim, kurš ir un kura nav. (Pauze.) Labi, vēl minūti, un tad sāksim.

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Labdien, godātie kolēģi! Vispirms jāsaka paldies Saeimas priekšsēdētājai, ministriem, tiem, kas sagatavoja gan ziņojumu par ekonomiku, gan stabilitātes ziņojumu. Paldies, ka mums izdevās vienoties, ka mēs uzsākam Saeimā šādas debates, jo runas par ekonomiku – kā attīstīt mūsu valsts ekonomiku – ir bijušas daudz un dažādas, bet šī ir pirmā iespēja arī Saeimas līmenī uzsākt šādas debates.

Es ceru, ka mēs varam turpināt diskusijas gan frakcijās, gan kopā ar sabiedrību, ekonomistiem, dažādiem ekspertiem, lai saprastu, kas tad ir tās lietas, ko mēs vēlamies patiešām izdarīt, un kas ir tas, kas mums traucē. Mēs ļoti labi protam viens otru kritizēt, norādīt, kas mums neizdodas, bet pārāk maz runājam par to, kas mums ir jāizdara, lai mums izdotos.

Šodien, stāvot šeit un apliecinot solidaritāti ar Ukrainu – šodien ir starptautiskā Višivankas diena, ukraiņi tādā veidā svin savus svētkus –, mēs kā latvieši apliecinām, ka ļoti labi apzināmies, cik grūti ir būt tādai valstij, kura vēlas dzīvot patstāvīgi un pastāvīgi un saņem draudus no savām kaimiņvalstīm. Tā ir cita ekonomika, cita politika un cita veida sabiedriskā dzīve, ja tu nemitīgi cīnies ar ienaidnieku, kas cenšas ietekmēt tavu cilvēku prātus, kas dažādos veidos sniedz propagandas vēstījumus... tā ir pavisam cita ekonomika... kāda, iespējams, ir Rietumvalstīs.

Mums ir jāsaprot, ka bez drošības, bez tā, ka Latvijā vispār ir cilvēki, kas šeit vēlas dzīvot, nebūs iespējams attīstīt arī ekonomiku. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs rūpējamies par saviem cilvēkiem, rūpējamies par tiem, kas mīl Latviju un vēlas Latvijā dzīvot.

Šodien es apliecinu savu solidaritāti šādā izskatā. (Norāda uz savu apģērbu.) Mēs esam kopā ar Ukrainu. Mēs esam tāda pati valsts, kas labi apzinās, ko nozīmē izkļūt no Krievijas nagiem, ko nozīmē atgūt savu neatkarību, cīnīties par savu valodu un cīnīties par to, lai mūsu cilvēki var dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī.

Runājot par ekonomiku, es neatkārtošu savu kolēģu jau nosauktos ciparus un skaitļus, bet vēlos sākt ar tādu simbolisku žestu. Mēs bieži salīdzinām: Igaunijā gan ir labāk... nē, Lietuvā ir vēl labāk... bet tur, Stokholmā, vēl labāk. Man liekas, Igaunijas premjeres Kajas Kallasas vēstījums – Igaunijā visu laiku dzirdu: “Latvieši visu dara pareizi, bet tu – nepareizi” – klasiski parāda, ka mēs kā cilvēki vienmēr salīdzināmies ar kaimiņiem, jo tā ir mūsu vēlme konkurēt – konkurēt dažādu valstu starpā, konkurēt uzņēmumu starpā, konkurēt partiju starpā. Manuprāt, runājot par ekonomiku, mums ir jābūt stipri vienotiem – jāspēj vienoties, kas ir tās lietas, lai Latvijā ekonomika attīstītos, lai Latvijā uzņēmēji varētu strādāt.

Kas tad ir vajadzīgs, lai cilvēks kaut ko darītu? Viņam ir vajadzīga ideja. Tad ir vajadzīgs cilvēkresurss, arī finanses, ir vajadzīgas kaut kādas telpas, aprīkojums, infrastruktūra – atkarībā no tā, ko viņš vēlas darīt. Viņam ir vajadzīgs tirgus un laba reklāma.

Ko dara valsts? Valsts pati nenodarbojas ar biznesu. Bieži mēs runājam tā, it kā valsts nodarbotos ar biznesu. Nē, valsts nenodarbojas ar biznesu. Valsts ir tā, kurai ir jārada tāda vide, lai uzņēmēji varētu darboties, lai tās radošās idejas, kas ir mūsu uzņēmējiem, varētu šeit dzīvot un lai nebūtu tik daudz kontrolētāju uz vienu uzņēmēju, ka par jebkuru uzņēmēja darbību 7, 9 vai 17 kontrolētāji uzreiz saka to, ka viņš visu dara nepareizi.

Tāpēc, nākot... piekrītot būt šajā amatā, tiekoties ar uzņēmējiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, es viņiem teicu, ka, manuprāt, mums jāpanāk, ka mēs ļaujam saviem uzņēmējiem kļūdīties, ka mēs vispār ļaujam cilvēkiem kļūdīties. Jebkur – sportā, darbā, kā vakar redzējām, arī hokeja spēlē – uzvaras nav bez kļūdām, jo cilvēki... uzņēmēji... bizness, sports, jebkas, ko tu dari... lai kaut ko sasniegtu, orientētu uz rezultātu, ir arī kļūdas, ir pieļaujamās kļūdas. Mums ir jāpanāk tāda valsts pārvalde, kas ļauj kļūdīties, neatturot uzņēmējus no vēlmes darboties.

Kas ir tās galvenās lietas, ko mēs, valdība, šobrīd darām, tās vienkāršās lietas, ko es teicu, kas uzņēmējam ir vajadzīgas, lai viņš darbotos? Viņam ir vajadzīgs kapitāla tirgus, viņam ir vajadzīgs pieejams finanšu resurss. Ko mēs esam izdarījuši?

Mēs šobrīd ļoti rūpīgi strādājam ar Latvijas Banku, ar Finanšu nozares asociāciju, ar mūsu bankām, lai tā vide, kurā uzņēmēji darbojas, būtu elastīgāka, lai tās prasības, kas no banku puses, arī no dažādiem mūsu regulatoriem tika uzliktas, būtu daudz atvērtākas uzņēmējiem – lai viņi varētu šeit atvērt kontus, lai viņiem neprasītu tādus dokumentus, kuri jebkuru uzņēmēju, investoru vienkārši atbaida. Ja prasa dokumentus un pārbauda, no kurienes tie nāk, ir jāizskaidro šī nepieciešamība... kas viņiem ir jāiesniedz, kādi dokumenti jāiesniedz. Bankas ir apņēmušās savās mājaslapās izvietot šādu sarakstu un arī uzlabot vidi, lai finanšu resursu pieejamība būtu labāka.

Tā ka mēs strādājam gan ar iespēju pārfinansēties... mēs jau esam fiziskajām personām devuši šādu iespēju, jūs Saeimā esat izskatījuši likumus, kas ir saistīti... lai fiziskās personas varētu aiziet no vienas bankas uz citu. Mēs šobrīd strādājam pie tā, lai uzņēmumiem būtu tāda iespēja un bankas Latvijā vairāk konkurētu savā starpā, lai ātrāk, lētāk un vienkāršāk varētu mainīt finanšu institūciju, ja tā nav gana atbilstoša vai pretimnākoša uzņēmējiem tajā jomā, kurā viņi strādā.

Kas ir vēl viena lielā lieta? Kapitāla tirgus. Mums ir vajadzīgs vairāk investīciju, tieši privātās naudas. Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd Latvijā ir tikai budžeta nauda vai Eiropas fondu līdzekļi, kas mums ir pieejami daudz vairāk nekā tām valstīm, kas šobrīd cīnās par savu eksistenci, cīnās par eiropeiskām vērtībām. Gruzijai nav pieejami tādi līdzekļi, arī daudzām valstīm, kuras mēs redzam ik dienu ziņās, kuras cīnās pret Krievijas propagandu, nav pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Bet mums ir.

Vai mēs tos apsaimniekojam gudri? Vai mēs tos mērķtiecīgi virzām tā, lai sasniegtu labāko rezultātu? Es pieļauju, ka ne vienmēr. Lai mēs to darītu labāk, mums papildus ir vajadzīgs kapitāla tirgus, tā saucamā privātā nauda. Tāpēc esam vienojušies (un man ir liels prieks, ka šajā koalīcijā bija atsaucīgas ausis), lai mēs arī lielos valsts uzņēmumus pamazām virzītu uz kapitāla tirgu.

Starp Eiropas līderiem bija gana asa diskusija, kā Eiropai attīstīt kapitāla tirgu, jo arī Eiropai šobrīd ir ļoti vajadzīga daudz lielāka kapitāla tirgus attīstība, lai lielie uzņēmumi varētu finansēt lielus projektus ne tikai ar Eiropas naudu vai budžeta naudu. Tāpēc jūs redzat stāstu ar “airBaltic”. Jā, gana izaicinošs, ir risks, bet uzņēmējdarbība nav iespējama bez riska, un šobrīd nauda maksā dārgi. Es novēlu viņiem veiksmi – lai viņiem izdodas, lai mēs tiešām varētu “airBaltic” aizvirzīt uz IPO procesu un lai pēc kāda laika mēs visi varētu iegādāties publiskajā biržā viņu piedāvātās kapitāla daļas.

Kāpēc Latvijai tas ir svarīgi? Mums ir svarīgs “airBaltic”, jo tas nodrošina pašu galveno, kas mums ir, – loģistikas ķēdi. Mēs šobrīd esam centrs. Ja mēs kaut kur lidojam, kaut kur braucam... uzņēmēji saka to, ka viņiem, braucot uz Igauniju, Tallinu, jāiegriežas Rīgā, jo Rīgas lidosta ir tas centrālais punkts, caur kuru notiek visi lidojumi Baltijas valstīs, un nu jau mēs konkurējam arī ar skandināviem.

Tā ka skaidrs, ka mums ir vajadzīga un ļoti svarīga šajā kapitāla tirgū un konkurencē šāda aviokompānija, mums ir vajadzīgs vairāk lielu aviokompāniju, ir vajadzīga vēl lielāka konkurence arī valsts kapitālsabiedrībās. Kāpēc mūsu kaimiņiem veicas? Viņi ir ļāvuši valsts kapitālsabiedrībām konkurēt, izejot ārā no savas valsts, tātad konkurējot eksporta tirgos. Viņi pelna uz mūsu rēķina, “Latvenergo” pelna uz Lietuvas rēķina. Vai tas ir slikti? Uzņēmējdarbībā viens no galvenajiem principiem ir pelnīt, tāpēc mums ir jāļauj tiem uzņēmumiem, kuriem galvenais mērķis ir pelnīt... dodot arī šīs gaidu vēstules no akciju turētāja, bieži vien valsts, pasakot, kādas ir pārējās funkcijas... bet mums ir jāļauj viņiem pelnīt.

Vēl viena ļoti liela un svarīga lieta ir investīciju piesaiste. Šeit jau tika minēts, ka investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas jomā gan ekonomikas ministrs, gan finanšu ministrs, gan klimata un enerģētikas ministrs, kas arī šodien ir klāt, gan pārējie ministri ļoti rūpīgi domā, lai mēs varētu virzīt uz priekšu katru projektu, domājot ne tikai par ārvalstu investoriem, kas ienāk Latvijā, bet arī par mūsu pašu cilvēkiem, lai viņi varētu labāk konkurēt, lai viņi varētu būt daudz spējīgāki eksporta tirgu jomā.

Tāpēc konkurss par LIAA vadītāju ir ļoti svarīgs. Bet tas nav tikai jautājums par LIAA vadītāju, tas ir jautājums par to, kādā veidā LIAA turpmāk strādās – vai viņi strādās uz rezultātu, vai viņi vienkārši procesēs. Es zinu, ka LIAA šobrīd ir ļoti daudz viņiem neraksturīgu funkciju... kā mēs uztvertu LIAA. Mēs domājam, ka viņi ir investīciju piesaistes aģentūra. Bet gadu gaitā viņiem ir uzkrājies milzīgi daudz dažādu funkciju, kas nav tikai investīciju piesaiste.

Viņi strādā ar Eiropas fondiem, kas ir ļoti labi, viņi strādā ar tūrismu, kas ir labi, un attīsta mūsu ārvalstu filmu industriju, kas ir investoru piesaiste. Bet šajā noteikti vēl daudz kas ir uzlabojams. Mums ir arī plāns, kādā veidā varētu veicināt, lai to cilvēku darbs, kuri tur strādā, būtu uz rezultātu orientēts, lai viņi par šo rezultātu saņemtu atbilstošu samaksu. Tas ir svarīgi.

Mēs tikāmies ar uzņēmējiem. Arī viņi norādīja, ka šis darbs ir ārkārtīgi svarīgs. LIAA ir svarīgi spēcīgi darbinieki, lai viņi būtu tie, kas strādā kopā ar mūsu vēstniecībām ārvalstīs, lai viņi ir tā bāze, kas pēc tam veido sasaisti gan ar uzņēmējiem, gan ar vēstniecībām, gan ar mums, valdības pārstāvjiem. Mēs esam izveidojuši divas stratēģiski ļoti svarīgas vietas, kur mēs kā politiķi jau lemjam visaugstākajā līmenī... tā ir Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kur mēs skatāmies un ejam cauri lielajiem investīciju projektiem, kas mums nestrādā horizontāli, jo, ja ministrijas saka – manā jomā viss ir labi, tad bieži vien horizontāli kaut kas nestrādā.

Tas ir tas, ko mēs darām, tādā veidā risinot, dodot uzdevumus, skatoties... ejot cauri vairākiem jautājumiem. Kāpēc šajā konkrētajā gadījumā investors nevarēja ienākt Latvijā? Kā viņam trūkst? Vai trūkst kaut kādu finanšu iespēju, vai nav skaidrības, kādā veidā viņš varēs attīstīt infrastruktūru, vai nav skaidrs, kādā veidā piesaistīt darbaspēku? Tie ir jautājumi, kur ir jāizveido tāda skaidra ceļa karte. Mēs pie tā strādājam.

Man ir liels prieks arī par to, kādā veidā ekonomikas ministrs šobrīd redz to, ka ir nevis vienkārši jādod tikai uzdevumi, bet pašam jāiesaistās projektu un darba vadīšanā. Jā, tas prasa daudz enerģijas, es arī tā daru. Jā, reizēm mani var redzēt nogurušu, bet, man šķiet, ja šis laiks mums kā valdībai ir dots, tad mēs izdarām visu, ko mēs varam. Būs lietas, ko es nevarēšu, būs lietas, ko mani ministri nevarēs izdarīt, bet būs ļoti daudz, ko mēs varēsim izdarīt, strādājot kopā ar ierēdniecību, strādājot kopā ar uzņēmējiem, strādājot kopā ar ekspertiem. Un ieklausoties viņos. Arī jūsos es vēlos ieklausīties.

Tāpēc mēs vēlējāmies šīs debates. Nevis citam citu kritizēt, bet citam citā ieklausīties un tad vienoties, ko mēs darām, kādā veidā līdz 2035. gadam varam dubultot mūsu IKP. Tas ir mērķis, ko mēs esam nosprauduši. Jā, ambiciozs, bet mēs to varam. Es redzu, ka tad, kad mēs sanākam kopā un vienojamies par zaļo koridoru investīcijām, investori saka: jā, mēs labāk investējam pie jums.

Ministru kabineta komitejā no iepriekšējās valdības palika šis formāts, ka ministri tiekas un runā par politiskiem jautājumiem, uzliek lielās politiskās aktivitātes, uzliek lietas, kas ir sasniedzamas prioritāri. Mēs jau esam definējuši, ka arī uzņēmējdarbības vide ir ļoti svarīga. Kā es teicu, uzņēmējiem ir svarīga ideja. Neapdzēst šo radošo ideju.

Svarīga, protams, ir kvalitatīva izglītība, gudri cilvēki, kas domā par STEM un kam attīstās loģiskā domāšana, veseli cilvēki... Viņiem ir vajadzīga šī vide... telpas, atmosfēra, kurā mēs viņiem ļaujam strādāt. Tāpēc administratīvā resursa samazināšanas pasākumi ir ļoti svarīgi. Un nevis vienkārši ar vienu rezolūciju... Jā, arī tādi bija. Pēc uzņēmēju prasības es jau pašā sākumā lūdzu izvērtēt ministrijas, vai mēs varētu atbildēt uz iesniegumiem nevis 30 dienu laikā, bet 10 darbadienu laikā. Vēl izaicinošāk būtu pieņemt to arī likumā... šobrīd jau top likums, drīz jūs to saņemsiet Saeimā.

Tas ir tāds maziņš solis. Bet 20 dienas ir ļoti liela atšķirība... tajā, kā šobrīd notiek lietas. Mēs atbildam cits citam e-pastos un sazināmies dažādos ātros digitālos veidos, bet, ja uzņēmējam institūcijas vēstule ir jāgaida mēnesi, tas ir ilgi.

Administratīvais process ir vēl viena lieta, pie kuras varētu nākotnē strādāt, to paātrinot, jo mēs, Baltijas valstis, mēs, Latvija, konkurējam ar Eiropu, un mūsu pluss konkurencē ir tas, ka mēs esam mazi, mēs varam ātri saorganizēties, un tas digitālais... nezinu, kā lai pasaka... draivs, ja tā varētu teikt, ir tas, kā mūs visi redz Eiropā. Mēs esam digitāli – varam parakstīt dokumentus telefonā, Ministru kabinets visu savu sēdi var redzēt telefonā un parakstīt dokumentus. Daudzās Eiropas valstīs tas ir vēl ļoti tāls mērķis.

Uzņēmējdarbības vide būvniecībā. Drīzumā jūs saņemsiet (es nezinu, vai līdz rudens sesijai vai rudens sesijā) diezgan lielu pakotni – apmēram 60 normatīvie akti, kas ir jāuzlabo... mēs esam secinājuši... lai uzņēmēji varētu ātri, vienkārši un daudz lētāk būvēt, attīstīt savus inovatīvos projektus, lai nebūtu jāiet no vienas būvvaldes... pēc tam vēl jāiet uz zemesgrāmatu. Mēs esam samazinājuši šo resursu tēriņu tur. Kā mums ies dzīvē? Redzēsim.

Es domāju, diskusijas Saeimā arī parādīs, ka ļoti daudzi nav ieinteresēti, lai tas notiktu ātri, jo gadu gaitā ir izstrādājušies kaut kādi stereotipi, ceļa kartes, kā cilvēki pieraduši strādāt. Un kāds jau pelna arī pa ceļam uz to, lai uzņēmējs attīstītos. Bet mēs uzlikām skaidru mērķi – nevis vienkārši, lai process būtu skaists, bet lai uzņēmējs, ja viņš iet šajā procesā... lai mēs līdz galam redzētu, kā sasniegt rezultātu, ka tā būve top un ka to būvi viņš var uzbūvēt samērā īsā laikā ar skaidriem nosacījumiem. Es ļoti ceru, ka jūs, Saeima, pieņemsiet visu šo pakotni, jo uzņēmēji to ļoti, ļoti gaida.

Lauksaimniecībā lauksaimnieku protesti – tieši tas pats. Dažādas fotogrāfijas, kas jāsniedz. Jā, bieži vien tās ir Eiropas prasības. Arī Eiropā mēs runājam par to, kā samazināt birokrātiju, jo arī Eiropa ir sapratusi, ka pārāk daudz birokrātisko procesu palēnina konkurētspēju ar mūsu kaimiņiem – tiem pašiem transatlantiskajiem partneriem.

Valsts pakalpojumu jomā esam vienojušies, ka skaidri jādefinē, kādus pakalpojumus valsts dod un kā šo pakalpojumu kvalitāti varam mērīt, jo bieži vien mēs vienkārši izpildām nosacījumu, ka atbilstam, bet tas jau nav tas, kas vajadzīgs uzņēmējam. Uzņēmējam ir skaidri jāzina – kādu pakalpojumu es varu saņemt. Mainoties digitāli, pārejot uz mākslīgo intelektu, protams, arī valsts pārvaldei ir jāmainās līdzi.

Tātad nodokļu vienkāršošana noteikti ir vēl viena tēma. Jūs... viena daļa no jums noteikti gaida izmaiņas šajā ziņā. Bet viens, ko es noteikti prasīšu (rīt atkārtoti tikšos ar Valsts ieņēmumu dienesta direktori), ir nodokļu vienkāršošana. Cilvēkiem ir jāspēj nodokļus samaksāt vienkārši un saprotami. Bieži vien mēs patērējam ļoti lielu resursu... neviens īsti nevar saprast, kā tad ir jāmaksā nodokļi. Runājot arī ar uzņēmējiem... Viņi saka: pat ne tik daudz nodokļu slogs (jo mēs konkurējam ar Skandināviju, mūsu nodokļu režīms ir daudz labvēlīgāks, nekā tas ir tur), bet tieši nodokļu neskaidrā samaksāšanas shēma un šie sarežģītie procesi ir tas, kas bieži vien kavē uzņēmējus... pat vispār no nodokļu maksāšanas. Tā ka nodokļu samaksas vienkāršošana... un viens solis jau mums ir nodokļu vienkāršošanā (mums šobrīd ir pieejami konti, ka vienkāršotā režīmā var samaksāt nodokli)... iesim vēl uz nākamajiem risinājumiem, kā cilvēki, uzņēmēji, kas tikko sāk uzņēmējdarbību, daudz vienkāršotākā un atvieglotākā veidā var samaksāt nodokļus.

Cilvēkkapitāls, produktivitāte un konkurētspēja. Protams, tā ir viena liela lieta. Mēs strādājam pie cilvēkkapitāla, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka iepriekšējās valdības laikā un iepriekšējās ekonomikas ministres vadības laikā izveidotā Cilvēkkapitāla attīstības padome ir jaudīga vieta, kurā var nospraust mērķus, kādā veidā mēs panākam, ka cilvēki mūžizglītībā iegūst jaunas prasmes, kļūst produktīvāki, iemācās prasmes, kuru, iespējams, viņiem nepietika, un ka mēs pārkvalificējam tos, kuriem ir ļoti zema kvalifikācija un šobrīd viņi nevar nopelnīt gana labi nevis tāpēc, ka nav darba, bet tāpēc, ka ir pārāk zema kvalifikācija. Mēs kā valsts esam gatavi maksāt – mēs esam to definējuši – par tādām profesijām... ieguldīt mūžizglītībā... kas valstij tautsaimniecībā dotu atdevi. Ja cilvēki vēlas hobija izglītību, par to valsts vairs nemaksās. Cilvēki var nodarboties ar dažādiem hobijiem, bet mēs skaidri definējam mērķi – tā ir produktivitāte, tas ir mākslīgais intelekts, un tās ir lietas, kas digitalizē dažādus procesus, lai cilvēki var vairāk nopelnīt un paši radīt darba vietas.

Budžeta veidošana un valsts pārvaldes darba efektivizācija. Budžeta veidošanā mēs esam vienojušies, ka jaunums un viens no piemēriem ir Veselības ministrijas daļēja pāreja uz rezultātu orientēta budžeta veidošanu. Kā tas notiek? Mēs definējam mērķi. Tātad viens no mērķiem – primārā veselība, viens no mērķiem – samazināt zāļu cenas, viens no mērķiem – ātrāk samazināt rindas, un mēs iedodam naudu tikai tad, kad skaidri redzam, kā šis mērķis tiks sasniegts.

Es domāju, tas ir mūsu nākotnes izaicinājums – visu budžeta procesu šādi veidot. Tas prasīs ļoti lielu kvalifikāciju no valsts pārvaldes, citu domāšanu, un tam būs vajadzīgs laiks. To nevar izdarīt vienā dienā, bet to var izdarīt, ja definē mērķus. Un mēs ļoti labi redzam, ka tas strādā. Mēs redzam, ka arī Iekšlietu ministrija daļēji ir pārgājusi uz šāda budžeta veidošanu. Bet vēl ir diezgan liels darbs priekšā. Arī, protams, strādājot kopā ar Saeimu, kad jūs pieņemsiet budžetu... citādi skatīties uz budžeta procesu, uz visām budžeta bāzēm, pārskatot tās un veidojot uz rezultātu orientētu budžetu. Ja kādas lietas neizdodas, tās mums ir jāpārskata un jāmeklē procesā. Jautājums – kāpēc mums tās neizdodas? Varbūt mums tās ir jādara pavisam citādi?

Tātad ierēdniecības un konkurences veicināšanas ziņā mēs esam vienojušies, ka ir vajadzīgi speciālisti, kas, pieņemsim, lielo valsts kapitālsabiedrību pārvaldē varētu ienākt no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mums ir vajadzīgi kvalificētāki, konkurētspējīgāki speciālisti, kas var dot tādu, nu, jaunu dvesmu un zināšanas, kādu Latvijā 34 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas diemžēl nav. Tāpēc mēs varam konkurēt ar citiem tirgiem, piesaistot speciālistus no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur šādi speciālisti ir.

Es domāju, ka mēs esam Eiropas Savienības valodās runājoša valsts, un ir labi piemēri, ka mūsu augstskolās strādā speciālisti no ārvalstīm. Rezultāti tiešām ir labi. Miksējot kopā ar saviem cilvēkiem, mēs varam panākt ļoti labu rezultātu un kļūt konkurētspējīgāki.

Tātad, runājot par... vēl viens piemērs – Rīga. Mums ir ļoti svarīga reģionu attīstība, ir jāiegulda reģionu attīstībā. Kā iepriekš minēja finanšu ministrs un ekonomikas ministrs, mums ir dažādas iespējas reģioniem attīstīties: ir mazās programmas, “Altum” šobrīd izsniedz kredītus, mazos kredītus, jo bankas to nedara, lai reģioni dabūtu finansējumu un varētu attīstīties.

Un mēs to darīsim vēl un vēl, jo redzam, ka tas strādā, šādas programmas reģioniem ir vajadzīgas un tas veicina ekonomiku un uzņēmējdarbību reģionos. Bet Rīgai nav jākonkurē ar Jelgavu vai Liepāju, Rīgai ir jākonkurē ar Tallinu, Viļņu un Stokholmu, un es aicinātu uz Rīgu skatīties tieši tā. Tāpēc ir svarīgi, lai par Rīgas metropoli mēs panāktu jaunu vienošanos, lai Rīgas metropole tiešām būtu tā, kas dod resursu – šo asins pieplūdumu – mūsu reģioniem.

Tāpēc, es domāju, ir ļoti svarīgi turpināt darbu. Es pateicos arī opozīcijas deputātiem par godīgu kritiku. Aicinu šodien neaizrauties ar politiskām... ar otra apliešanu ar dubļiem, es tiešām aicinu diskutēt par mūsu valsti, par to, ko mēs varam izdarīt labāk, un netērēt laiku. Mums tā nav daudz. Mums ir svarīgi attīstīt militāro industriju. Man ir izdevies kopā ar pārējiem Eiropas kolēģiem pievērst Eiropas Investīciju bankas vadītājas, nu, tādu vēlmi mainīt politiku. Viņi ir teikuši, ka mainīs savu politiku un Eiropas Investīciju banka turpmāk finansēs arī duālas nozīmes preces, kuras iespējams izmantot militārajā un aizsardzības jomā. Tas ir ļoti svarīgi.

Prasīsim daudz jaunu lietu, lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki, rastu idejas, jaunus veidus, kā mūsu lauksaimnieki var konkurēt ar Eiropas lauksaimniekiem.

Tāpēc es esmu priecīga par Eiropas Komisijas priekšlikumu lauksaimniecības produktu importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt augstas cenas. Tas ir tieši mūsu, Latvijas, panākums, jo mēs bijām pirmie, kas to prasīja. Jā, mūsos ieklausās. Baltijas valstīm šobrīd ir unikāla iespēja, arī pateicoties mūsu iepriekšējiem līderiem, tiem cilvēkiem, kas skaļi brīdināja par Krieviju... un mēs esam gana augstu novērtēti par mūsu īpašo dienestu spēju analizēt situāciju un dot Eiropas valstīm tādu informāciju, kādu tās nespēj savākt, jo tām nav zināšanu.

Tāpēc es vēlreiz vēlos pateikt lielu paldies visiem, arī uzņēmējiem, par to, ka viņi ir gatavi nākt, strādāt, ieklausīties. Man nav bail no darba, man ir bail no cilvēkiem, kas sava slinkuma pēc ir gatavi nogalināt jebkuru jaunu ideju. Tāpēc es saku lielu paldies visiem, kas ir gatavi iesaistīties šajās debatēs, paldies ikvienam, kas Latvijas attīstībā, Latvijas politikā vēlas atstāt labu mantojumu... kas domā par mūsu bērniem un kas domā, ka Latvija ir laba valsts, kurā dzīvot, jo mēs esam spējuši nostāvēt ar taisnu muguru pretī tādām lielvarām kā Krievija un Baltkrievija un esam spējuši uzbūvēt neatkarīgu valsti. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts 20 gadus, mēs esam NATO dalībvalsts 20 gadus, un daudzi, kuri nav, mūs ar skaudību novēro un prasa mums padomu. Tāpēc tā vietā, lai kaisītu sev pelnus uz galvas, pateiksim sev, ka esam gana daudz darījuši un gana daudz upurus nesuši, lai ar taisnu muguru šobrīd varētu teikt: Latvija ir un būs izdevusies valsts! (Aplausi.)

A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Paldies.

Vārds Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.

Ir ienācis lūgums apvienot debašu laikus. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Paldies.

D. Mieriņa (14. Saeimas priekšsēdētāja).

Ļoti cienītā Ministru prezidentes kundze! Ļoti cienītie ministri! Kolēģi! Šodien Saeimā skatām Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam. Ļoti ceru, ka esam aizsākuši tradīciju – ekonomikas debates –, kas mums nesīs jaunas idejas, ierosinājumus ekonomikas attīstībai... kā Saeimai, tā valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Paldies ministriem par sagatavotajiem ziņojumiem.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību paredz plānu Latvijas izaugsmei nākamajiem 10 gadiem. Tas nozīmē, ka jau šodien mēs redzēsim, kā izmantot esošos resursus, lai tuvākajā laikā Latvija kļūtu par ekonomiski ilgtspējīgāku valsti Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Lai īstenotu izvirzīto mērķi, nākamo 10 gadu laikā ir plānots dubultot ekonomikas apjomu. Tam ir nepieciešamas mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kuras kopā ar Eiropas Savienības dažādu fondu ieguldījumiem sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes un konkurētspējas kāpināšanai. Viens no potenciāliem ir mākslīgā intelekta un viedo tehnoloģiju integrēšana un plašāka izmantošanā ražošanā, eksportā un, protams, izglītībā.

Ir jāspēj efektīvi izmantot cilvēkkapitālu, tajā investēt pietiekami daudz, veicinot konkurētspējīga un izglītota darbaspēka nodrošinājumu. Galvenā prioritāte – augsta līmeņa mākslīgā intelekta speciālistu sagatavošana, STEM zināšanu stiprināšana visos izglītības līmeņos, tāpat nepieciešama nākotnes darba tirgum atbilstošu normatīvo aktu pilnveidošana, lai nosacījumus padarītu elastīgākus, modernākus un piemērotākus globālajam darba tirgum un tā nemitīgajām pārmaiņām.

Šodien jau vairākkārt pieminētā... mērķtiecīga drošības industrijas attīstība ir ļoti svarīga esošajos ģeopolitiskajos apstākļos. Tā ir mūsu iespēja kļūt par reģiona līderiem militārajā rūpniecībā, nodrošinot ne tikai darba vietas, bet arī eksportu un nedalītu atbalstu Ukrainai. Tomēr šajos aizvien mainīgajos laikos ir būtiski, ka regulāri pārskatām un papildinām esošo dokumentu atbilstoši aktualitātēm. Ir vieta uzlabojumiem.

Nereti aizmirstam par radošo un kultūras industriju pārstāvjiem, kas eksportē mūsu valsts nacionālās kultūras vērtības pasaulē, vienlaikus piesaistot ārvalstu investīcijas un fondu līdzekļus kultūras produktu ražošanai un radošās izglītības ieguvei Latvijā. Daudz runājam par STEM izglītības principu integrāciju un speciālistu sagatavošanu inženierzinātņu un dabaszinātņu jomā. Iespējams, mums nepieciešams aizvietot STEM ar STEAM – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika –, lai veicinātu radošu domāšanu, inovatīvus risinājumus un lielāku pievienoto vērtību, kas veicinātu produktivitātes potenciāla pieaugumu.

Vienlaikus rosinu valdību iedibināt ekonomikas pārvaldības sistēmu ar regulāru tās aktualizāciju un Saeimas informēšanu par progresu, kā arī ekonomikas politikas prioritātēs ieviest radošuma un mākslas komponenti.

Kopīgās sarunās un debatēs mēs pilnveidojam esošās idejas un rodam jaunas, lai veicinātu mūsu valsts augšupeju, bet mums ir jābūt konkrētiem, mēs vairs nevaram atļauties tukšvārdību, ir skaidri jādefinē, kā plānojam sasniegt izvirzītos mērķus, veicināt augstu pievienoto vērtību precēm, produktiem un pakalpojumiem. Ir mērķis, ko sasniegt, tam jāseko skaidrai rīcībai, kompleksiem pasākumiem, kas veicina darba ražīgumu. Jāveicina darba devēju motivācija investēt darbinieku apmācībā, nodrošinot nozaru vajadzībās balstītas uzņēmumu darbinieku mācības, tajā skaitā jau pieminētajā digitalizācijā, automatizācijā un robotizācijā. Jānodrošina ātra kritisko lēmumu pieņemšana uzņēmējiem... kas ietver publisko pārvaldes procesu digitālu transformāciju, kā arī investīcijas digitālo risinājumu izstrādē. Jāveicina valsts kapitālsabiedrību potenciāla attīstība, atceļot ierobežojumus startēt eksporta tirgos, un šo tirgu apgūšana, piesaistot resursus caur kapitāla tirgus instrumentiem, kā arī investējot pētniecībā un inovācijās.

Kopumā apsveicama ir spēja izvirzīt sasniedzamus ekonomiskās izaugsmes mērķus. Virsmērķis – iekšzemes kopprodukta dubultošana –, jā, ambiciozs, bet, tikai izvirzot augstas prioritātes un augstus mērķus, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām pasaules valstīm.

Ekonomikas ministrijas sagatavotā stratēģija ir jauns skatījums uz ekonomikas attīstības perspektīvām Latvijā, atskaites punkts kvalitatīvām, uz produktivitāti un konkurētspēju vērstām pārmaiņām. Plāns ir izmantot jau esošo kapitālu, piesaistīt jaunu, veicināt darba ražīgumu... kuras nozares šodien ir būtiskas un kur, attīstībā ieguldot, mēs varam attīstīt vairāk.

Paldies visiem, kas jau uzstājās. Lai mums šodien raženas un veiksmīgas debates! (Aplausi.)

A. Ņenaševa. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram – frakcijas vārdā.

E. Tavars (AS).

Varēs apvienot abus debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai? (Starpsaucieni: “Nē! Nē!”)

E. Tavars. Cienījamie kolēģi, cienījamās kolēģes! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Šodien mēs apspriežam divu ministriju radītus pietiekami nopietnus... nozīmīgus dokumentus, kuru uzdevums būtu skaidri iezīmēt jau tuvākajiem gadiem ekonomikas attīstību, mērķus un līdzekļus to sasniegšanai. Ļoti svarīga lieta (domāju, mēs visi tam piekrītam), saistīta ar mūsu valsts drošību, jo gan militārajai aizsardzībai, gan pilsoniskajai aizsardzībai, gan sociālajai drošībai tagad un tuvākajos gados būs nepieciešami ļoti lieli resursi.

Lai virzītos uz šiem mērķiem, darītu to kopīgi, mūsuprāt, jāsāk ar godīgām atbildēm uz jautājumiem, kuri jau ir uz galda, kuri ir dienaskārtībā, – par ekonomiku, par mums pašiem, par mūsu gribēšanu, varēšanu un reālajām spējām.

Tomēr, pirms ķeros klāt pie šo divu dokumentu analīzes un piedāvājuma, kas tajos ietverts... Mēs skaidri redzam, ka tie ir divi dažādi dokumenti. Ekonomikas ministrs ar savu Latvijas tautsaimniecības produktivitātes konkurētspējas izaugsmes dokumentu piedāvā tādu vēlamo pasākumu kopumu, pieļaujot ļoti vispārēju pamatojumu vēlmju formā. Savukārt finanšu ministra piedāvātā Latvijas stabilitātes programma ir daudz pesimistiskāka un skeptiskāka, un arī ietvertie scenāriji būtiski atšķiras no tā, ko prezentē otrs kolēģis. Šajā otrajā dokumentā nav vispārīga skatījuma uz Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiskiem jautājumiem. Tas ir tikai monologs par fiskālo pasākumu apskatu. Analizējot šos abus dokumentus (ja neskaita atsevišķus slaidus), rodas pilnīgi skaidra pārliecība, ka šie ir pilnīgi atšķirīgi dokumenti. Dokumenti, kuriem vajadzēja vienam otru papildināt, ir atšķirīgi.

Labā ziņa ir tāda, ka, strādājot pie šiem abiem dokumentiem, neizbēgami būs konfrontācija starp Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju. Ekonomikas ministrija nāk ar savu vīziju, kas mums būtu jādara (kaut vai lielos virsrakstos), savukārt Finanšu ministrija nāk ar pesimismu, ka nē, mēs to nevaram, nevaram, nevaram un viss būs slikti. Konfrontācija būs neizbēgama. Kāpēc tā ir labā ziņa? Tāpēc, ka mums nāksies sēsties pie viena galda un iet pa punktiem cauri par katru konkrēto jautājumu, kas mums šodien ir dienaskārtībā.

Abos dokumentos ir ļoti vispārīgi ieteikumi, bet nav sīkāk izvērstas atbildes uz šādiem jautājumiem: kādai jābūt valsts investīciju politikai; kādai jābūt valsts nozaru politikai; kādai jābūt valsts tirdzniecības politikai; kādai jābūt makroekonomiskajai politikai un kādai jābūt infrastruktūras attīstības politikai. Mēs dzirdam par ostām, par “Rail Baltica” un par citiem nozīmīgiem infrastruktūras objektiem, kam ir acīmredzama ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.

Galvenais – vai un kādai ir jābūt mūsu imigrācijas politikai. Vai mēs šo plānojam celt uz mūsu darbaspēka efektivitātes un zināšanu rēķina vai uz darbaroku rēķina? Imigrācijas jautājumi arī ir dienaskārtībā. Mēs tos nevaram paslaucīt zem deķa, par tiem mums ir atklāti jārunā.

Tāpat nevienā no šiem diviem materiāliem nav izvērsta sadarbība starp privāto un valsts sektoru, lai veicinātu mūsu ekonomikas izaugsmi.

Kādai jābūt valsts investīciju politikai? Kuru biznesu mēs attīstīsim? Kur mēs kā valsts radīsim labākus priekšnosacījumus, kurām nozarēm?

Valsts tirdzniecības politika. Kā nodrošināsim tirgus attīstību... valsts nozaru politiku? Kuru preci mēs ražosim, kādus pakalpojumus attīstīsim, lai reāli panāktu tos mērķus, ko lozungu veidā nule kā minēja arī Ministru prezidente?

Jā, mēs zinām, ka Rīgai nav jākonkurē ar Dienvidkurzemes novadu –reģionālā griezumā. Rīga, reģioni, mūsu attīstības centri, mūsu spējīgākās eksporta nozares. Ko mēs darīsim ar katru no šīm politikām? Es domāju, kolēģi, tas mums ir ļoti būtisks jautājums.

Abos dokumentos tiek absolūti ignorēts, ka valstij joprojām būs jāmaksā par agrāk pieļautajām kļūdām. Tās ir neatgriezeniskās izmaksas – tā ekonomikā tās mēdz dēvēt. Es nerunāju tikai par Covid-19 izmaksām, kuras turpinām maksāt desmitiem miljonu.

Mums pie durvīm klauvē “Rail Baltica”. APVIENOTAIS SARAKSTS vairākkārt ir griezies gan pie premjeres, gan pie ekonomikas ministra – par ietekmi uz tautsaimniecību un, galvenais, par ietekmi uz budžetu. Vai tie būs simtiem miljonu, vai beigu beigās tas varētu būt miljards, kas būs jāmaksā nodokļu maksātājiem? Ir jābūt skaidrai atbildei.

Tāpat nav valsts eksporta ekspansijas politikas, uz rūpnieciskiem pamatiem izveidota instrumentārija tās realizēšanai.

Tiek absolūti ignorēti iedzīvotāju uzkrājumi un pensiju fondi.

Nopietni netiek apskatīts zināšanām nepieciešamais laiks. Kolēģi, bez zināšanām, bez kompetentām darbarokām mēs nevienas, arī šīs ambiciozās... augstās ambīcijas – dubultot IKP... salīdzināmos skaitļos... nevaram panākt.

Profesionālās zināšanas. Vai mēs turpināsim šo nozari... atdot tikai Izglītības un zinātnes ministrijai, cerot, ka kaut kas mainīsies? Nē, kolēģi, bez izglītības nekas no tā nav sasniedzams.

Par birokrātiju. Mēs daudz un dikti dzirdējām – mazināsim birokrātiju, birokrātija jāmazina. Kurā no šiem dokumentiem ir izvērsts plāns, kā mēs mazināsim birokrātiju, tās ietekmi uz tautsaimniecību? Nav, tie ir tikai lozungi. Ja ne šajos dokumentos, tad kuros gan vēl mums būtu tas jāmeklē?

Darāmā ir ļoti daudz, tāpēc APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi šodien detalizētāk jūs iepazīstinās...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars.... ar katru no šiem darāmajiem darbiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei – frakcijas vārdā.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirms pārtraukuma noklausījāmies garas un izsmeļošas ministru ātrrunāšanas sacensības, lai pateiktu visu, kas ir šajos plānos un šajā dokumentā – stabilitātes plānā, programmā, kā nu mēs to saucam.

Es domāju, nav jāskaidro, kur mēs esam. Visi jau daudzus gadus labi apzināmies, kā mums iet un kur atrodamies, kā ir ar mūsu konkurētspēju, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

Joprojām liels skaits darba vietu tiek radīts nozarēs, kurās nav augstas produktivitātes.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie divi dokumenti ir ļoti vērtīgi, un vērtīgi ir arī tas, ka tie ir atnesti uz Saeimu – diskusijām... debatēm –, bet es piekritīšu tam, ka šie dokumenti paver pilnīgi divas dažādas pasaules. Ja finanšu ministra prezentētā programma (vai plāns) un stabilitātes prognozes ir balstītas esošajā situācijā, nelūkojoties īpaši cerīgi nākotnē, tajā pašā laikā noliekot uz tādas, varētu teikt, karstas pannas visus, kas grib kaut ko darīt... un saprotot, ka sliktāk jau vairs nebūs... tad nāca ekonomikas ministrs un atnesa mums plānu, kurš ir kā sapnis. Ja visu to, kas tajā ir ielikts, un visu to, par ko viņi šeit, no tribīnes, runā, izdotos ātri, bez šķēršļiem un veikli izdarīt, noteikti būtu rezultāts. Bet īsti nevar prognozēt, kāds.

Un kāpēc tā varētu būt? Liela ekonomika. Mērķis ir ambiciozs. Absolūtos skaitļos tas nav liels, bet vismaz mērķis ir uzlikts: dubultosim! Laiks, kurā plānojam dubultot, ir diezgan garš, bet, ņemot vērā situāciju, tā varētu būt. Bet –kā dubultosim, ar kādiem paņēmieniem, ar kādu rīcību, kādus rādītājus monitorējot un kā tas tālāk notiks, to šajā plānā mēs neredzam. Es pieņemu un paļaujos, ka tas būs tālāk rīcības programmās, tas būs valdības rīcības plānā un tur viss būs detalizēti aprakstīts.

Lielu ekonomiku var iegūt ļoti dažādos veidos. Viens, kā varētu darīt, līdzībās runājot, – lielu ekonomiku var iegūt, piemēram, nesaprātīgi nocērtot ļoti daudzus kokus, eksportējot daudz apaļkoku. Var izvēlēties darīt arī citādi, iespējams, Ašeradena kunga nemīlētajās kokzāģētavās jeb produktīvajās rūpnīcās kokus pārvērst augstvērtīgā saplāksnī, kokšķiedru paneļos, koksnes ķīmijas produktos un eksportēt ar pavisam citu vērtību, tā produktivitāti, algas un peļņu dodot Latvijai, atstājot šeit. Tāpat apjomu ātri var audzēt, turpinot zemas produktivitātes uzņēmumus... tos balstot un aktīvi audzējot apjomu, plaši durvis atverot imigrācijai un nodrošinot lētu darbaspēku. Manuprāt, tas nav tas ceļš, kuru mēs visi gribētu iet. Tieši pretēji – darbaspēka radītais spiediens ir jāizmanto, lai piespiestu robotizēties tos uzņēmumus, kas mums vēl ir tajā zemās produktivitātes galā.

Mums katrā nozarē ir flagmaņi, kas jau ir jaudīgi, jau ir produktīvi. Mums ir uzņēmumi, kas, skatoties arī Eiropas mērogā, ir produktīvākie savā nozarē. Protams, ļoti labi ir lauksaimniecībā, bet kāpēc? Tāpēc, ka viņi šo spiedienu izjuta agrāk un jau ir mainījuši savu darbību, jo viņiem ir jākonkurē, it sevišķi tiem, kas eksportē. Tieši tāpēc varbūt jādomā par to, kā visas šīs darbības fokusēt un prioritizēt.

Es arī vairāk domāju un runāju par plānu, par plāna būtību. Šobrīd jāliek uzsvars uz to, ka pirmajai ir jāmainās valsts pārvaldei. Valsts pusei – pārvaldei – ir jāstrādā kā biznesam, kā biznesa modelim.

Lai ātrāk sasniegtu rezultātu, ir divas izvēles: viena – atbalstīt jaudīgos, jau produktīvos, iedodot tiem visu, jo tie var augt daudz straujāk nekā tie, kas vēl ķepurojas un attīstās; otra – jāturpina dot visas iespējas katrā nozarē arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem... arī ģimenei lauku viensētā sevi ielikt ekonomikā un dzīvot daudz labāk nekā šodien, neuzspiežot pārcelšanos uz Rīgu un, dievs nedod, nepaverot ceļu prom uz Eiropu.

Svaru kausos ir vairāki scenāriji. Manuprāt, vissvarīgākais ir, kā šo plānu tālāk turpinās attīstīt, jo tas tiešām ir ļoti, ļoti pilns ar dažādiem risinājumiem. Deviņdesmit procentus es atrodu to, kas Ekonomikas ministrijas darba kārtībā ir bijis vismaz pēdējos piecus gadus. Deviņdesmit procentus! Visu laiku ar to ir strādāts, darīts. Bet kāpēc nav izdevies?

Lūdzu, varētu apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Debašu laiki apvienoti.

I. Indriksone. Manuprāt, nav izdevies tāpēc, ka nav šīs kopīgās vienošanās, kopīgā redzējuma visām pusēm – politiķiem, valsts pārvaldes amatpersonām, uzņēmējiem, zinātniekiem, iedzīvotājiem. Tikai kopā, vienojoties un redzot, kur varam nonākt, mēs to varam īstenot.

Vai nav tā, ka šobrīd arī plānā ir atsauce uz lielo investīciju fondu, kas ir laba iniciatīva un ir novērtēts kā... ir ļoti labi rezultāti, bet ietekmīgākais ministrs valdībā nenotic šai programmai un vēl šobrīd apšauba, vai tas ir tā vērts, vai ir jādod kapitāla atlaides? Tas norāda uz to, ka arī šobrīd valdībā... iekšienē... jūs domājat dažādi, neesat vienojušies, ka šis plāns un šīs prioritātes ir jāvirza kopīgi, jo ir ļoti daudzas lietas, kuras nevarēs izdarīt tikai ar ārējo finansējumu.

Arī investīciju piesaistē varam darīt daudz, bet noteikti būs instrumenti, ar kuriem arī valstij būs jāpalīdz. Tieši tāpēc tā kopīgā vienošanās un kopīgā darīšana, skatoties nākotnē... ne tikai uz papīra, plānā, bet arī rīcībā ir nākamais svarīgākais solis. Būvniecības procesa birokratizācija... tas notiek jau divus gadus. Tas iet lēni, ļoti lēni. Un viss pārējais arī neies viegli.

Tieši tāpēc es saku: paldies par šo plānu, kurā var redzēt daudz ieceru, arī tās, ar ko es esmu strādājusi, ar ko Jānis ir strādājis, noteikti arī iepriekšējie ekonomikas ministri, bet, ja būs vienošanās visiem un sapratne, ka citādāk nevar un prioritātes būs noliktas ekonomikas attīstības virzienā, tikai tad tas var izdoties.

Diemžēl pēdējos mēnešos ir sajūta, ka arī Saeimas komisijās redzam divus burbuļus – Ministru kabineta politiskais burbulis un ierēdniecības burbulis. (Kad aizbrauc uz reģioniem runāt ar izglītības iestādēm par cilvēkkapitālu, tur vēl ir pavisam cita vide.) Man ir sajūta, ka vēl aizvien šī sadarbība nestrādā, tā nav īsti izdevusies. Nebūs vienošanās, nebūs sadarbības – neizdosies. Bet esmu pārliecināta, ka to var izdarīt, ja grib un ja iesaistās visas puses.

Es ceru, ka pārējie frakcijas kolēģi runās par detaļām plānā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam – frakcijas vārdā.

A. Rosļikovs (ST!).

Labdien, kolēģi! Manā skatījumā, ļoti drosmīgi, ka Ministru kabinets nebaidās no izgāšanās. Par izgāšanos ir jārunā, izgāšanās vārdā ir jāraksta gandrīz vai grāmatas, jo šādi izgāšanos var pārvērst par tādu kā starpuzvaru: mēs tā kā neesam līdz galam kaut ko izdarījuši, mums ne īpaši arī sanāk, bet mums ir plāns – mums ir plāns, kā to izdarīt.

Manā skatījumā, šeit trūkst tikai vienas mazas detaļas – šeit trūkst demogrāfijas. Nu tiešām – nevar stabilizēt Latviju nedz ekonomiski, nedz kaut kādā savādākā virzienā, ja mēs nerunājam par demogrāfiju. Uz doto momentu, kolēģi (varbūt kādam nav zināms), grupā, kas visvairāk pamet mūsu mīļo Latviju, ir jauni cilvēki no 20 līdz 35 gadiem. Tie ir tie jaunieši, kas principā pēc 10–15 gadiem veidos mūsu valsti, turēs tās dižo vārdu, nesīs pasaulē. Nav – šajā konkrētā dokumentā par jauniešiem nav ne vārda. Par demogrāfiju nav ne vārda.

Formāli, ļoti iespējams, kaut kur tas ir paslēpts. Bet ko mēs varam izdarīt, lai šie cilvēki nepamet mūsu valsti? Kāpēc ministrs par to nerunā? Darba vietas, protams, jā, dzīvokļi, kur viņiem dzīvot, kur viņiem ar savām ģimenēm veidot savu topošo latviešu ligzdiņu, no kuras mēs visi kļūsim stiprāki un bagātāki. Hipotekārie kredīti. Pareizi? Pareizi. Jāiesaista bankas? Jā. Par to mēs šajā dokumentā nerunājam, par pieejamo dzīvokļu programmu jauniešiem nerunājam. Par darba vietām varēsim runāt.

Kad Baltkrievijā bija pēdējā krīze, uz kurieni aizskrēja visi finanšu platformu uzņēmumi, tādi nopietnāki? Uz Lietuvu. Ne uz Latviju, bet uz Lietuvu. A kāpēc, ja mēs esam tādi atraktīvi, superīgi, visu rakstām, visu izprotam... dinamika, kustība, viss notiek? Pie leišiem sēž!

Runāsim par kriptovalūtu. Visi atpazīst nosaukumu “bitkoins”. Kur tagad atrodas tas eiropeiskais centrs? Igaunijā! A mēs tik tikko, dienu atpakaļ, ar Bergmaņa kungu “dzemdējām” likumprojektu pirmajā lasījumā. Tirgus nosacīti eksistē jau simt gadu, viss, tas jau ir sadalīts, a mēs te tā kā diženi... Vakardien uzelpojām – beidzot... mums pirmajā lasījumā būs likumprojekts! Kāpēc, kungi? Kur tā uzvara? Mēs uz doto momentu bremzējam, konkrēti bremzējam.

Manā skatījumā, šeit ir jārunā ne tikai par demogrāfiju, šeit ir jāraksta par to, kā visi ministri, kas šodien... tiešām ar godu – ir atnākuši pie mums... atjaunos savas ministrijas. Jums ir vajadzīgas jaunas asinis, jauni cilvēki, jauns redzējums, jauns potenciāls. Jā, viņi nebūs paklausīgi, par to es simtprocentīgi esmu pārliecināts, bet reāla kustība, kas nes mūsu valsti uz izaugsmi, – tā nevar būt paklausīga. Uguns neklausīs nevienu. Tāpat arī jaunieši, kas attīstīs mūsu valsti, nevienu neklausīs, un tas ir pareizi, jo viņi zina, kā attīstīt valsti.

Visu cieņu pret Ašeradena kunga ministriju, visu cieņu pret Valaiņa kunga ministriju, bet es redzu, kādi cilvēki tur strādā, kādi cilvēki nāk ziņot. Diemžēl viņi neatbilst esošajam laikmetam. Piedošanu, ja es kādu esmu apvainojis, bet tā ir. Viņi nespēj jums dot labus padomus, viņi nespēj jūs stiprināt kā ministrus, viņi nespēj jums aprakstīt reālo situāciju un pateikt, kurp virzās ekonomika.

Uz doto momentu 85 procenti no visām sadarbības lietām eksportā mums ir Eiropas lokā. Astoņdesmit pieci procenti! Bet tirgus tur ir piesātināts, tur vairs nav, kur attīstīties. Ašeradena kungs, kāpēc mēs nerunājam par Āziju, par Tuvajiem Austrumiem, kur faktiski neesam pārstāvēti? Kāpēc mūsu premjerministrs nebrauc uz turieni? Eiropa diemžēl, ja mēs runājam par eksporta potenciālu, mums vairs nav interesanta. Viss. Tur viss... robeža.

Apvienojiet, lūdzu, debašu laikus!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rosļikovs. Tur (Starpsauciens.)... Kas, lūdzu? (Ministru prezidentes E. Siliņas starpsauciens.) Uzrakstīšu adreses. (Smejas.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties!

A. Rosļikovs. Ar premjeri taču drīkst!

Sēdes vadītāja. Arī ar premjeri nedrīkst. (Starpsaucieni.)

A. Rosļikovs. Es nevaru. Skaistas sievietes... es nevaru klusēt. (Smejas.) Jā. (Starpsaucieni.) Tieši tā. Tieši tā.

Ja mēs runājam, kolēģi, par reāliem, sausiem darbiem un par to, ko ir iespējams izdarīt, vēlreiz atkārtošu: jā, mēs esam daļa no Eiropas Savienības, bet diemžēl uz doto momentu Eiropas Savienības tirgus nespēj mums vairs neko piedāvāt, lai būtu papildu jauda... nu, nespēj. Ja mēs runājam par LIAA – jā, superaģentūra! Sešdesmit miljoni – par mazu viņiem tas budžets! Bet ne tikai dēļ tā, ka tā nav liela nauda, bet dēļ tā, ka viņi uz doto momentu nestrādā uz jauniem tirgiem, viņi šeit vietējiem kaut ko mēģina sadalīt, atbalstīt vietējos uzņēmējus.

Un atkal, Valaiņa kungs, visu cieņu: paņemiet jebkuru cilvēku no ielas, uzņēmēju, lai viņš pamēģina atnākt uz LIAA pakaļ kaut kādam atbalstam – ui, tur būs sarežģīti, ui, viņš tur tik daudz papīru aizpildīs, lai dabūtu 300 eiro! Pēc tam piecus gadus par tiem atskaitīsies, un beigās viņam pierādīs, ka viņam tā nauda jāatgriež atpakaļ. Tā diemžēl ir LIAA darba būtība. Līdz 2017. gadam, kamēr es biju uzņēmējs, mēs vairākkārt mēģinājām pieteikties visām programmām. Nereāli, absolūti nereāli! Jā, diemžēl, kolēģi, jārunā par to, ka tur uz doto momentu (un es ceru, ka Valaiņa kungs to mainīs) ir iespējams darboties tikai īpaši advancētiem uzņēmējiem, kuri saprot, kā pareizi rakstīt papīrus.

Tāpēc, ja mēs runājam par atbalstu, sāciet ar jauniešiem, padomājiet par viņiem, sāciet reāli ar iespējām veidot... vismaz piedalīties kaut kādās izstādēs ne tikai Eiropā, bet arī ārpus tās un ņemiet līdzi visus uzņēmējus, lai viņi brauc uz turieni. Ļaujiet uzņēmējiem plaši darboties, neierobežojiet viņus!

Un šajā dokumentā... Es vēlreiz saku – tas ir izgāšanās scenārijs. Viss! Tur nekā vairāk nav. Vienīgais, ko jūs izdarījāt, – lepni to atnesāt: mēs nebaidāmies no tā. Tā arī ir zināma drosme. Es to atbalstu. Jā, bet kāds ir fināls?

Jaunieši, ekonomika, jaunie tirgi – tie ir svarīgi momenti. Un atkal, Valaiņa kungs, parunājiet ar LIAA! Viņiem jābūt atvērtiem pilnīgi visiem un nauda jāsadala pēc... teiksim tā: principā tos, kas nes perspektīvu, tos mēs arī atbalstīsim.

Par visiem ministriem runājot – aiciniet jauniešus darbā! Viņi jums palīdzēs, viņi jums netraucēs. Es vēlreiz saku: uguni nevar kontrolēt, bet uguns ir vajadzīga.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arturam Krišjānim Kariņam – frakcijas vārdā.

A. K. Kariņš (JV).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. K. Kariņš. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā premjerministres kundze! Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Ministri! Abi ziņojumi, ko mums sniedza finanšu ministrs un ekonomikas ministrs, ir gana detalizēti, nedaudz sarežģīti, kā jau šādi dokumenti reizēm mēdz būt. Es gribētu šajās pāris minūtēs uzsvērt, kas, manuprāt, ir galvenais.

Mēs visi esam vienoti, ka Latvijā gribam dzīvot labāk. Tā ir tāda... tā kā bērnu ābece. Protams, lai mēs ekonomiski labāk dzīvotu, mums vajag lielākas darba algas kopumā tautsaimniecībā – atkal bērnu ābece. Šādas labas algas var maksāt uzņēmumos, kas labi pelna un kam ir augsta pievienotā vērtība, – atkal tā ir bērnu ābece, tas nav nekas jauns.

Šeit ir runa par to, ka jākāpina mūsu uzņēmumu produktivitāte. Tas nenozīmē, ka cilvēki ir slinki, tas nozīmē, ka mums vajag vairāk uzņēmumu, kuri strādā ar jaunām, modernām tehnoloģijām. Lai mēs to panāktu, mūsu uzņēmumiem, ekonomikai ir vajadzīgas investīcijas – ne tikai valsts budžeta un Eiropas fondu, bet privātās investīcijas. Lai naudas valstī būtu vairāk, mums ir vajadzīgas investīcijas, kas iet uzņēmumos, kuri eksportē preces un pakalpojumus, lai mēs importētu no ārzemēm naudu savas labklājības celšanai. Tiktāl, man liekas, mēs visi esam vienisprātis. Tas izriet arī no abiem ziņojumiem.

Tad ir jautājums: kāpēc šādas investīcijas mūsu ekonomikā neienāk pietiekamā daudzumā? Es piedāvāšu savu redzējumu. Divi galvenie iemesli, kas ir kā kavēkļi, šķēršļi: viens ir formālisms; otrs, manuprāt, ir atbildīgo institūciju... mērķa trūkums.

Īsi par formālismu. Viens piemērs. Mums ir pašvaldība Valmierā, kur attīsta industriālo parku... lai Latvijā nāk jauni attīstītāji, uzņēmumi. Viens no uzņēmumiem, kas tur grib ražot, ir “Patria”. “Patria” arī valstij no drošības viedokļa ir ļoti svarīgs uzņēmums, jo tas ražo bruņumašīnas, kas ies mūsu zemessardzei, ies arī tālāk... uz eksporta apkopi... un tā tālāk.

Visā šajā procesā... mēs atceramies... es neesmu labāk informēts par jebkuru citu šajā zālē, ir iespējami visādi fakti, kurus es vienkārši nezinu... cik es esmu sapratis... mūsu kontrolējošās iestādes, pirms vispār jebkādas naudas bija kustējušās, apsūdzēja virkni pašvaldības amatpersonu par to, ka kaut kas tiek darīts negodprātīgi, un viss projekts ar “Patria” ienākšanu tika apdraudēts. Cik esmu sapratis, no Latvijas tika aizbaidītas arī citas investīcijas, jo likās – ai, šeit ir kaut kāda negodprātīga rīcība ar Eiropas naudām. Cik esmu sapratis, līdz šai dienai neviens cents no Eiropas naudas nebija atnācis, un pašvaldība vienkārši sekoja mūsu pašu noteikumiem, kas ir jādara, lai attīstītu industriālo parku.

Tātad cilvēki, viņuprāt, ir strādājuši godīgi, bet varbūt kaut kādu formālu iemeslu dēļ – nē. Siliņas kundze ļoti labi un pareizi teica, ka jādod iespēja cilvēkiem, godīgi strādājot, kļūdīties un nav jāskatās uz katru kā uz zagli vai blēdi, bet jāskatās pēc būtības – kas tiek darīts.

Ja mēs gribam valstī piesaistīt investīcijas, mums vajadzēs atbalstīt investorus, cilvēkiem būs jāpieņem lēmumi dažādos līmeņos, kādu atbalstu sniegt. Ja katrs baidīsies, ka tad, ja sniedz atbalstu, tūlīt ņems kā negodprātīgu zagli ciet, neviens šo darbu neveiks, un mums investīcijas turpinās iet garām. Tas ir formālisms, pret ko mums jācīnās.

Otrs šķērslis ir tas, ko es raksturotu kā mērķa trūkumu. Paņemsim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas ir Ekonomikas ministrijas paspārnē. Bija izsludināts konkurss... pāri par 50 cilvēkiem... mūsu ekonomikas ministrs paziņoja – tā es esmu sapratis, Valaiņa kungs –, ka tie atlasītie īsti neder. Ja paskatos... neesmu Valaiņa kungam konkrēti uzjautājis, viņš varētu komentēt... bet pilnīgi iespējams, ka atkal šeit ir iezadzies formālisms.

Proti, Valsts kancelejā, kas veic atlasi, skatās uz kandidātiem... skatās uz kandidātu, kas ir atnācis, nevis pēc būtības, ko šis cilvēks var vai nevar darīt, bet ko viņš agrāk ir vai nav darījis. Un tas, kas ir vadījis viena veida uzņēmumu vai viena veida iestādi, saņem vairāk punktu kaut kādā formalizētā sistēmā nekā tas, kas varbūt ir bijis uzņēmējs un reāli saprot to lietu, bet vienkārši nekad nav strādājis valsts pārvaldē. Mēs, iespējams, esam ļāvuši mūsu sistēmai atlasīt cilvēkus pēc formāliem kritērijiem, atkal nelaižot būtībai tikt tur klāt.

Ja mēs gribam investīcijas, mums šis ir jāpārvar. Mums tāda cīņa... Esam valdībā runājuši par birokrātijas samazināšanu, es teiktu plašāk – cīņa pret formālismu. Mums visos līmeņos ir kontrolējošās iestādes, un ar to cilvēki sastopas visur Latvijā. Skata nevis pēc būtības, bet burta kalpi velk līdzi – ahā, kur tas ir rakstīts, kur tas nav rakstīts –, un tūlīt seko sods. Mums ir jātiek vaļā no šīs sodīšanas kultūras, kas parādās mazās lietās un izaug arī lielās lietās, un kavē mūsu kopējo attīstību.

Visbeidzot es aicinātu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ar Ekonomikas ministriju un valdību kopumā uzstādīt vienkāršu mērķi investīciju piesaistē: trīs gadu laikā trīs lielas investīcijas, tas ir, 500 miljoni eiro un vairāk. Konkrēti no jebkuras OECD valsts, lai tā nav Ķīna, lai tās nav varbūt Tuvo Austrumu vai citas valstis, bet tās valstis, kas ir tieši saistītas ar mūsu valsts drošību. (Starpsauciens.) Trijos gados trīs investīcijas – 500 miljoni. Plus lielie zīmoli. Ienāks šīs investīcijas, pārējie sekos labam piemēram.

Kolēģi! Kopā strādājot un sekojot Siliņas kundzes ierosinājumam ļaut kļūdīties, mēs daudz ko varam panākt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram – frakcijas vārdā.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjerministre! Ministri! Kolēģi! Man ir viens lūgums. Ņemot vērā, ka ārlietu debates vienmēr ilgst 15 minūtes, es esmu sagatavojies runāt 15 minūtes. Vai kolēģi izņēmuma kārtā būtu gatavi atbalstīt un dotu man iespēju debatēt 15 minūtes? (Starpsauciens.) Bez jūsu atbalsta to nevar. (Starpsauciens: “Jā! Lai runā!” Starpsaucieni. Starpsauciens: “Lai cilvēks runā!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ņemot vērā, ka ārlietu debates ir ierakstītas Saeimas kārtības rullī un noteikta procedūra... šeit nav noteiktas procedūras, mums visiem (mēs par to esam debatējuši) ir vienādi – piecas plus divas minūtes.

A. Šlesers. Zāle var lemt. Es gribu lūgt nobalsot. (Starpsauciens: “Lai zāle lemj! Kam tad ir lemšanas spēks?” Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Ja jūs vēlaties, mēs varam nobalsot, bet katrā gadījumā (Starpsauciens.) visiem ir vienāds (Starpsauciens: “Mēs aģitējam – “par”!”)...

Labi, nobalsojam, lai viss ir godīgi. (Starpsauciens: “Lai runā!”) Tātad nobalsojam par to, lai ļautu (Starpsaucieni.)...

A. Šlesers. Es... frakcijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Mēs... nobalsojam, lūdzu.

Lūdzu zvanu! Balsojam par to, lai ļautu deputātam Šlesera kungam debatēt 15 minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 7, atturas – 37. Šlesera kungs, jums ir tāds pats laiks kā visiem.

A. Šlesers. Tad apvienojiet vismaz...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret debašu laiku apvienošanu.

Kolēģi, es tikai gribu informēt, ka šobrīd Saeimas kārtības rullis ir atvērts un mēs par to noteikti debatēsim, lai visiem... ja ekonomikas debates ieliksim Kārtības rullī, tad būs arī attiecīgs laiks. (Starpsauciens: “Un laiks no septiņām minūtēm!”)

A. Šlesers. Godājamie kolēģi! Diemžēl man nebūs iespējas iziet cauri visiem tiem jautājumiem, par kuriem es gribēju runāt, bet tas, ar ko es sākšu, –gribu teikt paldies, ka beidzot Saeimā sākam debatēt par ekonomikas jautājumiem. Kāda būs šo debašu kvalitāte, pēc tam mēs varēsim spriest visi kopā, bet tas, ko es varu pateikt uzreiz, – tās runas, kas izskanēja no finanšu ministra un ekonomikas ministra... tur pietrūka rīcības plāna.

Biznesā ir tā: ja kāds grib apstiprināt nākamā gada budžetu, ir konkrēta rīcība, konkrēts plāns un viss... Pārāk daudz ir bijuši vārdi “veicināsim”, “sekmēsim”, “uzlabosim”, “nodrošināsim”... Pusotru gadu... jau vairāk strādā šis parlaments. Mēs turpinām runāt par to, ka bankās nevar atvērt kontus un ka Lietuvā simtiem tūkstošu Latvijas cilvēku ver kontus. Tas joprojām nav atrisināts, un valdība pusotra gada laikā to nav izdarījusi.

Tāpat mēs runājam par to, ka kreditēšana Latvijā praktiski ir divreiz mazāka nekā Igaunijā un krietni mazāka nekā Lietuvā. Tas arī ir fakts, ar ko mēs joprojām esam spiesti sadzīvot, – kaut kas īsti nav kārtībā.

Tālāk – par veicināšanu un investīciju piesaisti. Ir jābūt skaidriem plāniem, ko mēs gribam piesaistīt, kurus uzņēmumus gribam atbalstīt. Vakar Dombura raidījumā es teicu: ja mēs pirmām kārtām griezīsimies pie vietējiem uzņēmējiem un pateiksim, ka valdība ir vienas pieturas aģentūra un ka valdība ir gatava atbalstīt visus vietējos uzņēmējus, kuru investīcijas būs gana nozīmīgas, tad mēs viennozīmīgi radīsim iespēju tam, ka vietējie uzņēmēji, tie, kas veiksmīgi jau strādā, varēs veiksmīgāk iekarot jaunus tirgus, un tam viņi varēs paplašināt savas ražotnes, uzbūvēt jaunus cehus un tā tālāk. Tas nozīmē, ka šī vienas pieturas aģentūra... ka valdība ir pieejama vietējam biznesam un, protams, arī ārvalstu biznesam, jebkuram biznesam, kas strādā Latvijā, – tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Ja runājam par investīcijām, mēs zinām, ka ļoti bieži ir tā, ka investīcijas notiek ne tāpēc, ka valdība pie tā strādā, bet par spīti tam, ka valdības atbalsts nav bijis pietiekams, birokrātija – pārāk liela.

Šodien izlasīju ziņu, ka Viļņa tagad ir lielākā Baltijas pilsēta. Tā ir realitāte. Rīga bija vislielākā... mūsu cilvēku skaits samazinās, mēs izmirstam. Viļņā iedzīvotāju vairāk, Viļņa strādā... Lietuva strādā, lai piesaistītu šīs investīcijas. Mēs zinām, ka proaktīva rīcība ir ļoti svarīga. Mēs zinām, ka ir ārkārtīgi svarīgi piesaistīt investīcijas. Es teikšu tā, ka pašreiz ir jācīnās par jebkuru investīciju, kas var ienākt Latvijā, jo mēs esam starptautiskajā konkurencē.

Pirms kāda laika bijušais prezidents Levits viesojās Apvienotajos Arābu Emirātos, kas izteica gatavību ieguldīt vienu miljardu Latvijas ekonomikā – projektos, saistītos ar zinātni, izglītību un daudz ko citu. Diemžēl Latvija nespēj paņemt šīs investīcijas. Mēs zinām, ka tuvākajā laikā notiks lielas investīcijas no šī reģiona. Šajā gadā Apvienoto Arābu Emirātu prezidents plāno apmeklēt Latviju. Mēs, profesionāli strādājot, varam panākt vienošanos ar viņiem, lai šīs investīcijas būtu... piemēram, 10 miljardi mūsu ekonomikā zināmā laika periodā.

Ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāstrādā, lai Latvijā tiktu izveidota Silīcija ieleja. Es biju cerējis, ka bijušais premjers Kariņš, kurš vienlaicīgi ir arī Amerikas pilsonis, varētu palīdzēt nodrošināt, lai šīs investīcijas ienāk. Diemžēl tas nav noticis. Bet šoreiz es negribu runāt par to, kas nav bijis, runa ir par to, kas jādara, kā jāstrādā, lai šādas investīcijas ienāktu, jo, tikai aktīvi attīstot ekonomiku, mēs spēsim izlīst no šīs bedres.

Pašās beigās es pateikšu nepatīkamo lietu, par ko vajadzētu runāt ilgāk. Vakar Dombura raidījumā es pacēlu jautājumu, par ko mēs runājam, – tas ir “Rail Baltica”. Par “airBaltic” mēs te lēmām visi kopā, lai gan pagājušā gada budžetā nebija sadaļu “airBaltic” un “Rail Baltica”. Saeimā “airBaltic” mēs sniedzām atbalstu. Ko darīt ar “Rail Baltica”?

Mēs zinām, ka, “pateicoties” tam, ka uzraudzība bija slikta, “pateicoties” tam, ka vienkārši tika pieņemti dažādi lēmumi, netika veikta uzskaite, esam nonākuši situācijā, ka projekts, par kuru sākotnēji teica, ka visā Baltijā tas izmaksās ap 6 miljardiem, tagad tikai Latvijai jau izmaksās apmēram 11,6 miljardus. Šis cipars nāk no “Rail Baltica” organizācijas, viņi paši saka: ir vajadzīga nauda. Ja gadījumā netiks slēgti līgumi un Latvija nevirzīsies uz priekšu, tad sadārdzinājumi var būt tādi, ka šis projekts maksās 15 miljardus. Tas nozīmē, ka Latvijai šobrīd pietrūkst no 5 līdz 6 miljardiem.

Jautājums: kas par to ir atbildīgs? Kā varēja būt tā, ka tika pieņemts lēmums par “Rail Baltica” un...? Tas nav sadārdzinājums, tā ir nemākulīga rīcība, principā ļaunprātīga rīcība, jo, ja gadījumā kāds būtu pateicis, ka Latvijai būs jāmaksā no 5 līdz 6 miljardiem klāt, es pieļauju, šādā veidā šis projekts nemaz netiktu realizēts.

Tieši tāpēc es varu pateikt, ka ir lielas problēmas, jo esošais satiksmes ministrs, kurš šodien attaisnojošu iemeslu pēc neatrodas zālē, ilgstoši ir bijis atbildīgs par “Rail Baltica”. Vai viņš varēs paskaidrot sabiedrībai, kur palika... kāpēc 5–6 miljardu pietrūkst? Visi tie skaistie vārdi, kas izskanēja no šīs tribīnes, var pazust nebūtībā, ja Latvijai būs no budžeta jāatrod 5–6 miljardi, lai finansētu šo vienu projektu.

Tā ka problēmu ir daudz. Žēl, ka es nevarēju runāt ilgāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim – frakcijas vārdā.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā premjeres kundze! Kolēģi! Zināt, ko laukos uzņēmējs atbild, kad pašvaldības vadītājs viņam prasa: nu kā es tev varu palīdzēt? Parasti atbilde sastāv no divām lietām. Pirmā – netraucē man strādāt! Otrā ir saistīta ar viena vai otra veida infrastruktūras uzlabojumiem.

Ko mēs varam darīt Saeimas līmenī, domājot par valsts ekonomiku un tālāko attīstību, un kā varam netraucēt mūsu uzņēmējiem strādāt? Pirmā un galvenā lieta, kas droši vien ienāk prātā vismaz šeit sēdošajiem, ir stāsts par birokrātiju. Mēs noteikti varētu Saeimā veltīt vēl vienu dienu birokrātijas debatēm un birokrātiski debatēt par to, kā mazināt birokrātiju, un diez vai kaut kur tālāk tiktu. Bet ir arī skaidras, izmērāmas un sasniedzamas lietas.

Pirmais lielais solis, ko šī valdība apņēmusies, ir stāsts par birokrātijas mazināšanu būvniecībā. Tur jau liels darbs ir izdarīts, arī šajā ēkā liels darbs būs priekšā, un mums visiem kopīgi ir jāiet tas ceļš, lai uzņēmējiem padarītu dzīvi vieglāku un netraucētu strādāt.

Tāpat birokrātija mums ir sastopama finanšu sektorā. Paldies Krištopana kungam, kurš veiksmīgi novadīja izmeklēšanas komisiju par finanšu kapitālā remonta rezultātiem – tika izdarīts gana daudz secinājumu. Daudz kas ir procesā, daudzas lietas mums jau ir ieviestas, un šobrīd Latvijas Banka nāk ar pavisam citu retoriku. Es zinu, ka šī valdība un šī Saeima panāks lielus uzlabojumus arī finanšu sektora birokrātijas mazināšanā.

Kas tad mums te vēl ir? (Starpsauciens: “Nav nekā!”) Ir, ir! (Starpsauciens.) Mums ir... Par infrastruktūru. Partija ZZS ir apņēmusies līdz 2028. gadam panākt to, ka enerģijas cenas tiek samazinātas par 30 procentiem, par trešo daļu, jo enerģija, tāpat kā darbaspēks, ir pamatlieta, pamatresurss ekonomikai, lai ekonomika varētu attīstīties. Mums ir ekonomikas ministrs, mums ir klimata un enerģētikas ministrs, mums ir spēcīgi cilvēki Saeimā un partijā, kas ir gatavi (Starpsauciens.)... un Kulberga kungs palīdzēs – lieliski! Tātad jāpalielina ražojošās jaudas, jāveic tehnoloģiskie uzlabojumi, jāstrādā pie starpsavienojumu izveides ar pārējo Eiropu.

Kas vēl ir būtiski. Mēs te runājam, it kā uzņēmēji – tā būtu kaut kāda pavisam cita tauta, bet patiesībā arī mūsu vidū ir uzņēmēji, un uzņēmējiem vajag uzticēties. Uzņēmēji ļoti labi zina, kā darīt lietas labāk. Runājot par tirgus pārorientāciju, produktivitātes celšanu – uzticamies uzņēmējiem, viņi to izdarīs. Galvenais – netraucējam.

Latvieši ir tāda tauta, ka reizēm nav svarīgi, cik labi vai slikti iet mums pašiem, svarīgi ir, kā tad iet kaimiņiem. Un te jāsaka: mūsu tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem – pēdējos gados diemžēl ir veicies mazliet labāk nekā mums, varbūt tāpēc ir tāds neliels sašļukums. Bet sašļukumam nav pamata. Mēs varam labāk. Mēs pavisam noteikti varam labāk, un mēs to arī izdarīsim. Tas veids, kā noķert mūsu kaimiņus caur ekonomikas attīstību, ir eksports. Vienīgais veids, kā noķert kaimiņus, kā noķert Eiropas vidējo līmeni, ir veicināt valstī eksportu. Mēs to varam veicināt, sakārtojot regulējumu tā, lai mūsu uzņēmēji būtu konkurētspējīgāki Eiropas un Baltijas līmenī. Un arī tur man ir labas ziņas – šis plāns jau ir procesā un drīz tiks pieņemts.

Viena ļoti liela sastāvdaļa ir gaidāmās nodokļu politikas izmaiņas. Es esmu drošs, ka mums ir jāiet tajā virzienā, lai uzņēmumi un uzņēmējdarbības vide Latvijā būtu konkurētspējīga vai labāka, nekā tā ir Lietuvā un Igaunijā. Ir jāņem vērā, ka tas būs diezgan smags lēmums.

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

H. Rokpelnis. Tas būs smags lēmums, jo tāpat kā dzīvē, arī ekonomikā jebkuras lielās pārmaiņas sākumā nāk ar grūtībām. Tas nozīmē – ja mēs tagad izdarīsim lielo darbu un pieņemsim lielos lēmumus, nākamais gads būs grūts, it sevišķi publiskajam sektoram. Un tie ir spēles noteikumi, kas mums visiem ir jāpieņem un ar kuriem jārēķinās. Bet tas ir vienīgais veids, kā mēs pēc 5, pēc 10 gadiem varam būt tikuši krietni tālāk uz priekšu.

Šeit daudzi runāja un daudzi vēl runās pareizās lietas. Lai dievs dod mums visiem spēku darīt pareizos darbus!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – frakcijas vārdā.

A. Šuvajevs (PRO).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Šuvajevs. Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Runājot par ekonomikas attīstību, mums patiesībā jārunā par politiku, jo līdz šim vārdkopā “ekonomikas politika” otrs vārds ir ticis piemirsts vai ignorēts un mēs esam paļāvušies uz tādiem lielā mērā neredzamiem tirgus spēkiem, kas maģiskā mijiedarbībā atrisinās visas mūsu tautsaimniecības izaugsmes problēmas. Bet šai maģiskajai domāšanai ir jāpieliek punkts. Ekonomika ir politiska. Jautājums par izaugsmi un izaugsmes taisnīgumu ir politisks jautājums, tāpēc Saeima ir īstā vieta, kur par to lemt un spriest.

Frakcijas vārdā vēlos iezīmēt gan svarīgākos izaicinājumus, kam ir jārod risinājums, ja vēlamies redzēt strauju labklājības attīstību, gan tos politiskos virzienus, ko atbalsta PROGRESĪVIE, jo, lai attīstītos, ir jāizdara izvēles, un tieši tā ir politikas būtība – veikt izvēles. Tas savukārt neizbēgami paredz kritiku no tām sabiedrības grupām, kas šo izvēļu rezultātā zaudēs ietekmes sviras.

Viens no iemesliem, kāpēc tikai tagad sākam nopietni spriest par to, kāda ir mūsu vieta pasaules un Eiropas ekonomikā, ir līdzšinējā hroniskā nespēja mācīties no citu valstu vēsturiskās pieredzes to ekonomikas attīstībā. Tādas valstis kā Dienvidkoreja, Japāna, Taivāna – tā saucamie Austrumāzijas tīģeri –, arī Vācija pēc Otrā pasaules kara vai vēl senāk – 19. gadsimtā, tās industrializācijas sākumposmā, vai pat vēl agrāk –, ASV Aleksandra Hamiltona laikā ir piemēri, kas sniedz ieskatu attīstības formulā. Šī pieredze apliecina, ka neviena ekonomika nav spējusi attīstīties bez zināmas vietējā tirgus aizsardzības vai mērķtiecīga valsts atbalsta. Konkurence ir elementārs mūsdienu ekonomikas priekšnosacījums. Tomēr tikpat elementāra ir apziņa, ka Latvijas tirgus mazais mērogs mūsu konkurenci globālajos tirgos apgrūtina. Ne velti PROGRESĪVIE ir regulāri aktualizējuši jautājumu par publiskā sektora finansiālu iesaisti stratēģiski svarīgo jomu attīstībā. Šādam atbalstam likumsakarīgi ir jābūt caurskatāmam un taisnīgam, bet tam ir jābūt.

Pasaules pieredze apliecina, ka neviena ekonomika nav spējusi attīstīties bez ievērojamām publiskajām investīcijām un valsts ir būtiska ekonomiskās asinsrites veidotāja. Valsts budžets veido aptuveni trešdaļu no iekšzemes kopprodukta. Publiskie iepirkumi veido aptuveni 12 procentus no tautsaimniecības. Mums ir laiks atteikties no mīta, kas pretnostata valsti un tirgu, un tā vietā jākoncentrējas uz abu šo resursu stratēģisku izmantošanu nozaru attīstībā, pirktspējas veicināšanā un infrastruktūras kvalitātē. Tomēr svarīgākie ekonomikas attīstības jautājumi saistās ar izvēlēm par stratēģiski svarīgajām nozarēm, un līdz šim šādas izvēles nav veiktas bieži vien tāpēc, ka politiskās partijas nespēj pretoties ietekmīgu lobiju argumentiem vai arī pašas partijas ir tikai fasāde šādiem lobijiem.

Latvijas ekonomikas arhitektūra joprojām atražo deviņdesmito gadu radītos izaicinājumus – zemus nodokļus kapitālam, augstus nodokļus darbaspēkam, negatīvu demogrāfiju, relatīvi vienkāršu tautsaimniecību un plašu sociālo, kā arī ienākumu nevienlīdzību, kas, protams, izpaužas reģionāli.

Izmaiņas nepieciešamas katrā no minētajām jomām, bet ekonomikā ir jāsāk ar prioritāro nozaru vai virzienu noteikšanu. Ekonomikas ministra sagatavotais ziņojums iezīmē dažas no iespējām – ūdeņraža tehnoloģijas, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, bioekonomika, biomedicīna, viedā enerģētika, IKT. Pārejai uz ilgtspējīgu tautsaimniecību jānotiek pēc iespējas ātrāk, izmantojot tautsaimniecības struktūras nomaiņas sniegtās iespējas, tāpēc šādi uzsvari uz perspektīvu tehnoloģiju attīstību ir pareizi, un PROGRESĪVIE tos atbalstīs.

Mēs dzīvojam uz planētas ar ierobežotiem resursiem, un mūsu konkurētspēju noteiks arī tas, cik efektīvi mākam izmantot materiālus, cik lielu pievienoto vērtību radām no katra kilograma materiāla un cik daudz to spējam izmantot atkārtoti. Šobrīd šajā ziņā Latvija atpaliek no citām valstīm. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu sekundīti! Mazliet klusāk!

A. Šuvajevs. Šobrīd šajā ziņā Latvija atpaliek no citām valstīm. Šis būtu viens no svarīgākajiem inovāciju virzieniem. Prioritātes ir jāturpina nostiprināt valsts plānošanas dokumentos, mērķtiecīgi piešķirot finansējumu projektiem, kas radīs jaunas preces un pakalpojumus tieši šajās nozarēs.

Mēs pozitīvi vērtējam “Altum” iniciatīvas, veidojot jaunas programmas, piemēram, mājokļu kreditēšanā reģionos, un redzam, ka “Altum” spēlēs izšķirošu lomu arī industriālās politikas attīstībā. Valsts loma ir arī organizēt plašāku vidi, kur uzņēmumi un jaunuzņēmumi sadarbojas ar universitātēm, komercializējot zināšanas un iekļaujoties lielo uzņēmumu piegādes ķēdēs. Bet ir svarīgi nezaudēt mērķtiecību uz prioritārajām nozarēm, citādi šim darbam veltītā enerģija tiks izkliedēta un fragmentēta.

Latvija ir maza valsts, un mūsu uzdevums ir specializēties, veidojot savu nišu globālajā ekonomikā. Tiem, kas regulāri iebilst pret šādu specializāciju un prioritāro nozaru definēšanu, varu atbildēt, ka tas nebūt neliedz citām nozarēm ar mazāku potenciālu un pievienoto vērtību turpināt darbu, cenšoties izkarot savu vietu gan vietēji, gan starptautiski, tomēr valsts atbalsts nesīs lielākus augļus, ja tas būs mērķtiecīgs.

Noslēgumā. Vissvarīgākā lieta, ko varam mācīties no pasaules pieredzes, ir tā, ka ilgtspējīga un ilglaicīga ekonomikas attīstība nav iespējama bez investīcijām pētniecībā un zinātnē. Šie vārdi jau skan kā klišeja, taču mūsu nākotne ir atkarīga no jauniem cilvēkiem, kas ir gatavi veltīt savu laiku un enerģiju sistemātiskam pētniecības darbam. Un politiķu uzdevums ir nodrošināt, ka šie jaunie zinātnieki to var darīt, neuztraucoties par iespējām nomaksāt ikdienas rēķinus. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka pasniedzējiem ir iespēja savienot lekcijas ar pētniecību, jo zinātne var plaukt tikai apstākļos, kas ir atvērti jaunām zināšanām. Tas paredz, ka ne visa zinātne būs komercializējama, ne visa zinātne būs izmērāma tiešā kopprodukta pieaugumā. Taču atvērta zinātne stiprinās mūsu diskusiju kvalitāti, stiprinās mūsu priekšstatus par pasaules pieredzi un ļaus spriest par ekonomikas attīstību, pamatojoties uz izsvērtu nostāju, nevis aklām materiālām interesēm.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nedaudz uzmanības! Reģistrējušies 83 deputāti, nav reģistrējušies 17: Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Alīna Gendele (Dep. A. Gendele: “Es esmu šeit!”)... jā, paldies, Andrejs Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Rihards Kols, Līga Kozlovska, Agnese Krasta, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Valdis Maslovskis, Ričards Šlesers, Ģirts Štekerhofs, Edmunds Teirumnieks, Ilze Vergina un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Tie, kas klausās... (Pauze.)

Labi, kolēģi, sākam Saeimas sēdi.

Vai mums vispār ir kvorums, man jājautā. (Starpsauciens: “Nav kvoruma!” Starpsaucieni. Pauze.)

Labi, kolēģi, sākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Mēs pabeidzām pie debatēm.

Nākamais debatēs ir pieteicies ekonomikas ministrs Viktors Valainis otro reizi.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Godātie kolēģi! Izmantošu iespēju piedalīties un iestarpināties šajās debatēs... tomēr tās ir debates. Paldies frakciju vadītājiem, kas nāca un pauda savu pozīciju par šo dokumentu. Mēģināšu atbildēt.

Tavara kungs, Indriksones kundze, jūs principā minējāt vienu domu, ka šie ir divi dažādi dokumenti. Te gribu piebilst, ka zināmā mērā jums ir taisnība, bet tomēr tie ir vienoti dokumenti. Viens pasaka to, kādi ir tātad... nu, Finanšu ministrijas dokuments spoguļattēlā parāda, kāda ir faktiskā situācija un kā tā turpināsies, ja mēs neko nemainīsim. Otrs dokuments parāda ceļu, ko mēs gribam mainīt, uz ko mums būtu jāiet, lai skaitļi nākotnē būtu daudzkārt labāki.

Es saprotu lielo vēlmi šajā dokumentā redzēt reāli, kas būs mājokļu politikā, kas būs būvniecībā... kur ir reāli rīcības plāni. Kolēģi, šādi dokumenti valdībā jau ir apstiprināti vairāk nekā 20 – mums ir būvniecības politikas plāns (izstrādāts ar 62 aktivitātēm), kas Saeimā drīzumā nāks iekšā, mums ir izstrādātas un pieņemtas mājokļu politikas pamatnostādnes, uz kuru pamata šobrīd jau tiek būvēti jauni īres nami. Šādi politikas plānošanas dokumenti jau ir izstrādāti... vesela virkne. Šī dokumenta mērķis tomēr nebija vēlreiz atspoguļot katru atsevišķu... izglītības pamatnostādnes un vēl citus pamatnostādņu dokumentus.

Rosļikova kungs, attiecībā uz to, ko jūs minējāt par iešanu ārpus Eiropas Savienības tirgus, jums ir pilnīgi taisnība. Tāpēc mēs arī to darām un darām to jaunā veidā. To dara ne tikai Latvija, bet mēs to darām kopā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Piemēram, jūs nule kā atbalstījāt likumprojektu par starptautiskajām izstādēm... dažus mēnešus atpakaļ... kas mums dod iespēju piedalīties Osakā “Expo” pasākumā. Mēs šajā “Expo” pasākumā Japānā piedalīsimies kopā ar Lietuvu (zem viena jumta), jo, respektīvi, ja mēs aizbraucam līdz Japānai, tad, ticiet vai ne, viņi uz šo reģionu skatās kā uz vienu, nevis atsevišķi Latviju vai Lietuvu. Pat Eiropas Savienība viņiem ir kā viens liels reģions. Tāpēc mums ir jākooperējas ar citām valstīm.

Tā ir pilnīgi jauna pieeja, ko mēs iesākām. Un darīsim visu, lai arī Igaunija pievienotos zem šī jumta. Ja mēs braucam uz Austrāliju, tad Austrālijā mēs daudz labāku rezultātu varam sasniegt, ja plecu pie pleca ir visas trīs Baltijas valstis, kopīgi piedāvā iespējas un aicina uz šo reģionu investorus. Tas dod pilnīgi visiem...

Attiecībā uz to – kuras konkrētās jomas taisāmies atbalstīt: vai tās būs IKT, vai tā būs kokrūpniecība, vai tā būs farmācija... Kolēģi, šis dokuments jau skaidri pasaka to, ka mēs iesim tajās jomās, kurās būs augstāka pievienotā vērtība ar mērķi uz eksportu un produktivitāti. Kokrūpniecībā mums ir izcili piemēri Latvijā... ir ar augstu pievienoto vērtību produktīvi uzņēmumi, eksportā pilnībā darbojas. Un, protams, ir ļoti daudz veiksmes stāstu. Kokrūpniecības nozare ir viena no produktīvākajām jomām, līdere produktivitātes ziņā Latvijā. Mums tieši šādi uzņēmumi, kas iet uz eksportu un produktivitāti, ir jāatbalsta arvien vairāk. Tas ir virziens, kurā grasāmies doties.

Šlesera kungs minēja to, ka mums vajadzētu fokusēties uz ikkatrām investīcijām, un tieši tāpēc mēs minējām... Ir sākusi darbu lielā investīciju padome, kurā šos projektus skatām, lai mums nepaietu garām neviena investīcija, lai mēs tās saķertu un noturētu šeit, Latvijā, un cīnītos par tām visaugstākajā politiskajā līmenī, neatstājot šo atbildīgo darbu tikai ierēdņu ziņā. Tas, es domāju, ir ļoti būtiski. Šobrīd mainās...

Kariņa kunga uzstādījums par to, ka mums vajadzētu trīs uzņēmumus ar 500 miljonu eiro lielām investīcijām... Kaut kā mēs virzāmies... Attiecībā uz “Fibenol” – 700 miljonu investīcijas... Mēs esam panākuši vienošanos... noslēguši. “Fibenol” jau ir nodibinājis uzņēmumu Latvijā, būs, nāks iekšā koksnes apstrādes uzņēmums ar 700 miljonu eiro lielām investīcijām un veidos ķīmiskos produktus... inovatīvs uzņēmums ar ļoti augstas pievienotās vērtības produktiem... un veidos arī blakus pakalpojumus sev apkārt. Protams, mums jādara viss iespējamais, lai šis uzņēmums izveidotos un lai attīstības plāni piepildītos.

Tas nav vienīgais, mums ir arī citi tāda mēroga uzņēmumi, ar kuriem šobrīd strādājam.

Tā ka, kolēģi, tas bija tas, ko gribēju piemetināt pēc frakciju viedokļiem. Es domāju, ka daudz kas no tā, ko jūs teicāt, šajā plānā jau ir iekļauts.

Indriksones kundze minēja vienu būtisku lietu, ka 90 procenti no šajā plānā minētajām lietām jau vairāk nekā piecus gadus ir Ekonomikas ministrijas dienaskārtībā. Es teiktu vēl vairāk – ne tikai Ekonomikas ministrijas dienaskārtībā, bet arī OECD, Latvijas Bankas, dažādu nevalstisko sektoru pētījumu, Ārvalstu investoru padomes un daudzu citu organizāciju dienaskārtībā. Bet problēma ir tā, ka nekas nav ticis darīts, tik tiešām nav bijusi rīcība. Ir jāsāk rīkoties, lai mēs panāktu ekonomisko izaugsmi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Paldies par iespēju šodien izteikties debatēs par ekonomikas izaugsmi Latvijā.

Vēlos salikt dažus uzsvarus uz reģionālo attīstību un digitālo jomu, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā. Vispirms jāatzīst, ka reģionālās atšķirības, ja paskatāmies Eiropas kontekstā, Latvijā tomēr ir samērā lielas. Neskatoties uz to, kas ir šo gadu laikā darīts, mums būtu jādara vairāk un jāīsteno tā programma, ko esam apņēmušies veikt, proti, 2021.–2027. gada reģionālās attīstības pamatnostādnes. Kā mums bieži vien valstī ir – dokumenti ir labi, bet pie īstenošanas būtu jāstrādā vairāk un visiem kopā. (Zālē troksnis.) Tas, ko mēs šobrīd darām caur politiku, ko īsteno ministrija un valdība kopumā, ir tas, ka mēs aizvien vairāk pievēršamies tieši reģioniem un to izaugsmei. Es minēšu vairākus piemērus. Viens no tiem ir darba vietas un ražošanas attīstība reģionos.

Jāsaka, iepriekšējā plānošanas periodā, pateicoties Eiropas struktūrfondu atbalstam reģionos, ir izveidotas (šobrīd jau dati rāda) 4600 darba vietas visā Latvijā, bet šo darba vietu, pateicoties fondu finansējumam, būs vēl vairāk.

Paralēli tam ir ieguldītas privātās investīcijas visos Latvijas reģionos.

Arī no šī perioda finansējuma – gan no kohēzijas politikas, gan Atveseļošanas fonda – tiks ieguldīts finansējums industriālajos parkos reģionos. Jau ir noslēgti līgumi par 80 miljonu eiro investīcijām, kuras nonāks vairākās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Valmierā. Arī papildu programma, kura ir VARAM pārziņā, 182 miljonu eiro apmērā... kas arī jau ir un kurā tiks veidotas industriālās teritorijas visā Latvijā...

Jāsaka, tas ir ļoti būtiski reģioniem. Tas, ko mēs vēl darām, lai īstenotu reģionālo politiku (mums ļoti gribētos, lai reģionālā politika Latvijā ir visās politikās)... ja mēs skatāmies.... mēs šo finansējumu dalām nevis proporcionāli, bet tie reģioni, kuriem IKP uz iedzīvotāju ir zemāks, saņem vairāk. Konkrēti, Latgales reģionam no minētajiem... no kopumā 363 miljoniem, kas ir pieejami reģioniem no fondiem, 89 miljoni būs tieši Latgales plānošanas reģionam, un tā ir būtiska daļa no kopējā finansējuma, lielāka nekā pārējiem reģioniem tieši tāpēc, lai mazinātu reģionālās atšķirības. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka reģionālā politika ir horizontāla politika un tā būtu jāievēro visās mūsu politikās.

Papildus no VARAM puses esam arī sākuši strādāt pie pakalpojumu groza. Būtībā pakalpojumu grozs, kādam ir jābūt katra līmeņa apdzīvotajā vietā – laukos, pagastā, pilsētā, valstspilsētā, galvaspilsētā –, ir jau bijis apstiprināts, bet ļoti straujo izmaiņu dēļ, kas notiek kopumā ekonomikā un attīstībā, īpaši digitālajā jomā, šie pakalpojumu grozi ir jāpārskata. Tas ir darbs, ko mēs esam uzsākuši, lai iedzīvotājam, ja viņš vēlas pārcelties uz reģionu ārpus Rīgas, varbūt arī ārpus valstspilsētām... lai katram cilvēkam būtu pilnīgi skaidrs, kādu pakalpojumu šajā vietā viņš varēs saņemt, un lai tas veicinātu jauno ģimeņu pārcelšanos uz reģioniem.

Papildus šim attiecībā tieši uz austrumu pierobežu šobrīd esam... premjeres uzraudzībā ir izveidota tāda komiteja, kas darbojas tieši ar austrumu pierobežas jautājumiem, mums notika jau pirmā komitejas sanāksme. Ceram kopīgiem spēkiem panākt konkrētus priekšlikumus, kā attīstīt austrumu pierobežu ne tikai no drošības aspekta, bet arī ekonomiskajā ziņā.

Es redzu, ka man laiks iet uz beigām. Vai es varu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Bērziņa. Man gribas jums vēl nedaudz pateikt... un uzlikt uzsvarus uz digitālo jomu. Tas būtu par reģionālo politiku, ko mēs īstenojam. Man ļoti gribas cerēt, ka tas darbs, ko šobrīd darām reģionālajā jomā, nesīs uzlabojumus un atšķirības starp reģioniem Latvijā mazināsies. Bet mēs nedrīkstam nekādā gadījumā aizmirst Rīgu, Rīgas metropoli, jo tas ir galvenais mūsu ekonomikas vilcējspēks. Arī šajā jomā mēs esam uzsākuši aktīvu darbu attiecībā uz Rīgas konkurētspējas stiprināšanu Baltijas mērogā, lai Rīga spētu panākt izrāvienu un nebūtu tāda situācija, ka Viļņa un Tallina ir priekšā. Rīgai noteikti ir potenciāls, lai tās ekonomika un attīstība būtu spēcīgāka par mūsu kaimiņvalstu...

Kas attiecas uz digitālo jomu, tad šeit mums ir ļoti, ļoti daudz izaicinājumu. Latvijā ir jomas, kurās ar digitalizāciju varam lepoties, un viena no tām ir valsts un pašvaldību pakalpojumu digitalizācija. Mēs Eiropā esam vieni no labākajiem tajā ziņā, cik daudz mums ir digitalizētu pakalpojumu valsts un pašvaldību struktūrās. Tas, kur mēs atpaliekam un kur mums ir jāpiestrādā, un kas ir norādīts arī dažādos pētījumos, ir tas, cik lielā mērā mums ir digitalizēti uzņēmumi. Šobrīd Latvijā nav pārāk laba situācija, jāatzīst, ka visā Eiropā nav pārāk laba situācija, jo, ja Eiropas mērķis ir panākt, ka 2030. gadā 75 procenti no uzņēmējiem strādā digitāli, tad šobrīd tie ir tikai nepilni 10 procenti. Tas ir izaicinājums visai Eiropai kopumā.

Otra joma, kur mums jāiegulda vairāk, ir apmācības, lai cilvēkiem ir digitālās spējas, prasme darboties ar šiem daudzajiem digitālajiem rīkiem.

Vēl darbs, ko mēs jau esam uzsākuši, ir... mākslīgais intelekts. Pateicoties prezidenta iniciatīvai un trīs augstskolām, VARAM paspārnē tiks veidots kompetences centrs, lai mēs kopumā nospraustu tos mērķus un saredzētu tos virzienus, kur un kā Latvijā ieviest mākslīgo intelektu, jo arī šeit mums ir daudz izaicinājumu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Bērziņa.... visiem priekšā, ņemot vērā, ka jūnijā stāsies spēkā mākslīgā intelekta regula, kas ir pieņemta Eiropas Savienībā.

Paldies, un aicinu jūs visus uz sadarbību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie ministri! Kolēģi! Šodien tiešām ir svētku diena, jo pirmo reizi mums ir debates par ekonomiku. Mēs esam sapratuši, ka ekonomiskā drošība ir virsmērķis visām drošībām, ko mēs definējām, izveidojot valdību. Ambiciozi mērķi ir ļoti būtiski, bet es gribu akcentēt trīs lietas, kuru izstudējot vienkārši pietrūkst.

Pirmām kārtām un galvenokārt nekavējoties ir vismaz jādubulto uzņēmumu skaits, ko norāda arī uzņēmēju organizācijas. Statistika uzrāda katastrofālus skaitļus – pēdējos gados jaunradīto uzņēmumu līkne ir nokritusi līdz kritiski zemam līmenim, turklāt tieši tādu uzņēmumu, kas eksistē, nevis ir uz papīra. Manuprāt, šo mēs varam salīdzināt ar demogrāfisko situāciju – nekāda tautas ataudze gluži vienkārši nav iespējama, jo nedzimst bērni. Ja nedzimst bērni, ne tautai, ne valstij nav nākotnes, un gluži tāpat ekonomikā – ja nedzimst ekonomikas bērni, jaunie uzņēmumi, valsts nākotne iezīmējas visai drūmās krāsās. Tikko es apskatījos Uzņēmumu reģistra datos – pēdējā nedēļā reģistrējušies 159, bet izslēgti 189.

Kas dubultos ekonomiku – tas ir jautājums, kas mums jāuzdod. Atgādinu (tikai atgādinu), ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts ekonomikas asinsrite un veiksmīga šo nelielo uzņēmumu darbība ļauj pašiem iedzīvotājiem nodrošināt sev un saviem bērniem iztiku, bet samaksātie nodokļi ļauj valstij īstenot prioritātes.

Tagad būs daži konkrēti ieteikumi. Nereti no valsts puses kā viena no galvenajām veiksmīgas uzņēmējdarbības pazīmēm tiek izcelta konkrēta uzņēmuma potenciāla eksportspēja. Jā, pilnībā piekrītu, svarīgs rādītājs. Tomēr ir ļoti svarīgi apzināties, ka ne visi jaunie uzņēmumi tiek radīti ar ambīcijām kļūt nākotnē par vienradžiem. Jā, tādi būs, bet ne visi. Daudzi iekļaujas tā dēvēto dzīvesstila uzņēmumu kategorijā, proti, šie uzņēmumi ne tik daudz plāno savu darbību, lai eksportētu, bet ir atraduši specifisku nišu savā reģionā, pilsētā, savā pagastā, radot papildu darba vietas cilvēku dzīvesvietu tuvumā, neaizbraucot projām no Latvijas. Es teiktu, ka viņi savā ziņā veic šīs unikālās kultūrvides saglabāšanu, vēl jo vairāk – uzskatu, ka viņi ir mūsu drošības garants reģionos.

Otrām kārtām – par dažām uzņēmējdarbības formām, kas, manuprāt, potenciāli var kļūt par būtisku sastāvdaļu valsts ekonomikas attīstības plānošanā. Tā ir jauniešu nodarbinātība uzņēmējdarbībā un senioru nodarbinātība.

Spilgts piemērs. “Junior Achievement Latvia” šajā mācību gadā – 1500 mācību uzņēmumu, taču gadiem mēs nevaram atrisināt jautājumu par šo mācību uzņēmumu leģitimitāti. Paskaidrojot vienkārši: ja šie mācību uzņēmumi pārdod preci vai pakalpojumu caur vecāku kontiem vai skaidrā naudā, ko mēs mācām? Ēnu ekonomiku. Tāpēc nekavējoties, līdz 21. jūnijam, ir jāizdara nepieciešamie grozījumi, lai nākamajā mācību gadā, kas sāksies septembrī, mēs mācītu pareizu uzņēmējdarbību.

Otrs, kā es minēju, – senioru atgriešanās ekonomiskajā vidē kā darba ņēmējiem...

Lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna.... vai kā uzņēmējiem. Šajā gadījumā nebūtu slikti... tā kā Briselē... būtu viesmīļi arī seniori. Jautājums ir par nepilnu darbalaiku. Būtu jābūt elastīgai darba likumdošanai, tai skaitā varbūt vajadzētu vispār atcelt sociālās apdrošināšanas iemaksas senioriem, kuri jau saņem pensijas.

Treškārt. Laiks skrien... šobrīd valstij daļēji vai pilnībā pieder 77 uzņēmumi, respektīvi, valsts faktiski ļoti lielā mērā nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Manuprāt, šī situācija ir jāmaina. Arī premjeres kundze un ekonomikas ministrs jau norādīja, ka lauvas tiesu no šobrīd valsts īpašumā esošu uzņēmumu kontrolējošām biznesa nišām mēs varam atdot privātajam sektoram. Tas tiek minēts arī OECD ziņojumā. Protams, ir jomas, kas jāsaglabā valsts pārziņā, tomēr būtu nepieciešams nekavējoties veikt auditu, lai mēs objektīvi varētu uzsākt pakāpenisku valsts atteikšanos no dominances atsevišķos biznesa segmentos. Vēlreiz: valstij pašai nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, valstij jānodrošina nosacījumi, infrastruktūra, un ir jāpelna uzņēmējiem. Šis, iespējams, ir pat atsevišķas Saeimas diskusijas vērts jautājums.

Nobeigumā gribu uzsvērt, ka sekmīgas valsts ekonomiskās attīstības pamats ir konkrēti plāni, konkrēti darbi, konkrēti termiņi, konkrētas atbildīgās personas. Tāda kā savstarpējā vienošanās starp valsti, uzņēmēju un darba ņēmēju. Mums ir zaļā vienošanās. Es uzskatu un ierosinu, ka mums vajadzētu ekonomiskās izaugsmes vienošanos, kurā mēs vienojamies – likumdevējs, izpildvara, uzņēmēji un darba ņēmēji. Tikai tā – ja visi kopā strādāsim –, mēs panāksim, ka vēlamies dzīvot Latvijā, vēlamies veidot uzņēmumus un vēlamies piesaistīt investorus.

Norādot mazliet ekonomikas ministram: viss ir ļoti jauki ar ārvalstu investoriem, bet neaizmirstiet – paši lojālākie ir vietējie investori! Rīt manam ģimenes uzņēmumam – 31 gads. Es arī esmu... mana ģimene ir investori. Neaizmirsīsim par savējiem!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

Viņš lūdz apvienot debašu laikus. Deputāti neiebilst.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi, finanšu ministra kungs, ārlietu ministres kundze, ministri! Šodien, diskutējot par ekonomiku, mēs runājam un vērtējam tās potenciālo attīstību nākamo 10 gadu periodā. Mēs redzam, ka ministrijas ir apkopojušas ciparus, politiķi ir pielikuši klāt saukļus, uzzīmējuši dažādas augšupejošas bultiņas un vektorus, taču brīžiem šķiet, ka piemirsts vai nav ņemts vērā tas, par kādiem gadiem un kādiem apstākļiem mēs šobrīd vispār runājam – īpašiem un varbūt izšķirošiem gadiem gan Eiropai, gan arī mūsu Latvijas valstij, un ļoti ceru, ka nākamie 10 gadi nepaies kara zīmē.

Vairāk nekā skaidrs, ka tieši tuvākie pieci gadi būs izšķiroši tam, cik stipri un droši mēs būsim, kāds būs mūsu spēks un kāda tai skaitā būs arī mūsu militārā jauda – gan armijas, gan militārās industrijas ražošanas jauda –, vai mums vispār ir vēlme dubultot vai, godīgi sakot, šobrīd prasītos desmitkāršot vai divdesmitkāršot militāro industriju un izmantot šīs iespējas. Tāpēc, manuprāt, visas tuvāko gadu politikas, tostarp ekonomikas politika, ir jāvērtē pirmkārt un galvenokārt caur drošības prizmu.

Turpmākajos gados ekonomika ir absolūti nesaraujami saistīta ar mūsu drošību un drošība – ar ekonomiku. Militārās industrijas attīstība jāvērtē ne tikai kā liela ekonomiska izrāviena potenciāls, bet arī kā mūsu pienākums un atbildība šajos laikos gan pret mūsu cilvēkiem, gan Eiropas un NATO sabiedrotajiem, tai skaitā ukraiņiem, kam šobrīd frontē iet ļoti smagi. Un patiesība ir tāda, ka ne jau ar naudas paciņām vai labo gribu mēs varam apturēt tankus, bet ar pavisam īstiem šāviņiem, raķetēm, droniem, kam jābūt pieejamiem šeit – šajā reģionā, Eiropas Savienības, NATO telpā – šeit un uzreiz, un tādā daudzumā, lai droši justos mēs un mūsu sabiedrotie.

Tas rada lielas iespējas mūsu tautsaimniecībai, turklāt visplašākajā spektrā – no vienkāršākām lietām, metālapstrādes, līdz pat mākslīgajam intelektam... šādām lietām. Īstā vieta un laiks, kur savu plecu pielikt mūsu gaišākajiem un uzņēmīgākajiem prātiem, taču tam ir vajadzīga skaidra apņemšanās, konsekvence un atbalsts. Diemžēl, kolēģi, šodien apspriestajos plānos mēs to neredzam, nedzirdam arī plānus un ieceres, kādā veidā to panākt. Tā ir zināma atraušanās no realitātes. Mums Latvijas politikā netrūkst arī tādu, kas sapņo, kaut ātrāk varētu atsākt pilnā mērā veidot biznesu ar Krieviju, tā teikt, ir izsalkuši pēc rubļiem. Mums arī netrūkst to, kas fanātiski metušies Ķīnas apkampienos un sludina to kā jauno Eldorado.

Citēju šodienas ziņu no Ķīnas. “Ķīna ir gatava sadarboties ar Krieviju, lai aizstāvētu godīgumu un taisnīgumu pasaulē,” paziņoja Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pēc tikšanās ar kara noziedznieku Vladimiru Putinu klātienē Ķīnā. Mums ir jāsaprot, ka Krievija pilnībā pārgājusi uz kara ekonomiku. Aizsardzības ministrs ir nomainīts pret ekonomistu. Tas jau ir signāls, un tas nozīmē pilnīgi jaunas pieejas nepieciešamību Latvijas un visa reģiona ekonomikai.

Jautājums ir vienkāršs: kur šajos ziņojumos ir ņemta vērā ģeopolitiskā situācija, un vai mēs vērtējam investīcijas arī caur drošības prizmu? Vai ziņojumos mēs varam redzēt prioritāros vēlamos un arī nevēlamos un bīstamos investīciju avotus un to analīzi? Šodien, kolēģi, es to nedzirdu.

Jautājums: kādas ir mūsu priekšrocības? Kas ir Latvijas konkurētspējīgās priekšrocības? Kāds ir mūsu signāls investoriem uz āru? Kur tās ir definētas? Kur mēs būsim labākie? Konkrēti, nevis mēģinot šo visu izsmērēt pa visu laukumu kopumā.

Varam ņemt mērķi, piemēram, zemākās enerģijas izmaksas. Igauņi ir teikuši: viņiem būs vismodernākā e-pārvalde, tātad visātrākā, lētākā sadarbība ar valsti. Mums ir enerģijas potenciāls, vai ne? Nākotnes tendences ir pilnīgi skaidras – būs daudz lielāka automatizācija, robotizācija. Par to mēs šodien šeit runājam. Nākotnes ekonomika ir energoietilpīga ekonomika. Nebūs lētas elektrības – nebūs arī konkurētspējīgas rūpniecības. Vai mēs šodien dzirdējām kaut ko par enerģijas cenu samazināšanu, pārvades vai sadales, vai balansēšanas izmaksu samazināšanu? Tām ir jābūt zemākajām Baltijā, un uz to šobrīd mēs skaidras atbildes nedzirdējām. Cerams, KEM... ministrs nāks un mēģinās tomēr skaidrot.

Nav arī joprojām... jau cik ilgi tiek runāts... Kulberga kungs ar sausu muti no tribīnes, pie prezidenta ejot ciemos un citādi runā par enerģētikas stratēģiju, kam absolūti ir jābūt pamatā visam, lai mēs panāktu konkurētspēju. Tai skaitā arī skaidrs vēstījums un aicinājums investoriem. Mums tāda nav.

Kolēģi! Esmu pārliecināts, ka arī nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā un Eiropas Komisijas prioritāšu galvgalī būs drošības jautājumi un līdz ar to resursi un finansējums. Lai tas notiktu, turklāt bez kavēšanās, būs nepieciešamas skaļas un skaidras mūsu jauno Eiropas parlamentāriešu balsis un pārliecība.

Te ir viena konkrēta ideja. Minūtes laikā mēģināšu izstāstīt. Investoriem ir bailes investēt – tāds ir viens no pieņēmumiem –, jo mēs esam pierobežā. Krievija pārgājusi uz kara ekonomiku, gatavojas, iespējams, vēl lielākām aktivitātēm. Piedāvājums ir tāds: varbūt mums visiem vajadzētu iespringt un izlobēt Eiropas mērogā regulējumu – garantijas investoriem investēt droši jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Visu cieņu Šolca kungam! Viņš atbraucis saka: sargāsim no pirmā metra. Bet, ja riskēs ar savu ādu, tad tas būs signāls investoriem par garantijām. Un mūsu pašu tautiešu sirdsmieram arī šāds instruments un garantijas būtu lieti noderīgi un vajadzīgi.

Paldies par uzmanību, un veiksmīgas turpmākās debates! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Vēlos apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Kulbergs. Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie deputāti! Ministri! Beidzot mēs esam sagaidījuši... pēc Stambulas konvencijas, pēc partnerattiecībām... beidzot prioritāte ir ekonomikai, kas, manuprāt, jau sen bija jāuzliek dienaskārtībā kā numur viens. Par to ir liels prieks. Liels prieks ir par to, ka arī ambīcijas ir vajadzīgas, mums visiem šīs ambīcijas vajadzīgas, bet tām ir jābūt pietiekami reālām un ar konkrētu piedāvājumu, jo šajos ģeopolitiskajos apstākļos skaisti lozungi, miera lozungi ekonomikā vairs neder. Tiem ir jānotic jums pašiem, un, manuprāt, tā ir problēma – jūs paši vēl neticat, vismaz savā starpā... es nejūtu šo sinhronizāciju. Tikai pēc tam noticēs sabiedrība, un tikai pēc tam noticēs uzņēmēji.

Ko šis plāns pasaka? Ko šis plāns dod? Man patīk skaitļi, un es operēju ar skaitļiem, jo tie bieži vien nemelo.

Desmit gados dubultot ekonomiku. Desmit gados dubultot ekonomiku faktiskajās cenās. Faktiskajās cenās! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē katru gadu 6,2 procentu izaugsmi. Bez apstājas katru gadu jau no nākamā gada. Es gribētu labāk izmantot terminu “salīdzinošās cenas”, jo faktiskās cenas ļauj manevra iespējas ar skaistu, lielu inflāciju nosegt šīs neizdarības, un visi aplaudē – jā, mums ir audzis IKP.

Vēl viena lieta. Manuprāt, ir diezgan aplami teikt, ka mēs dubultosim algas – uz 3200 eiro. Tas taču automātiski dubultos izmaksas uzņēmējiem, tātad preces pašizmaksu, tātad grūtības eksportēt, tas arī vairos inflāciju, ko jūs gribat turēt zemu. Tā ka tādas lietas īsti neiet kopā. Bet ko nozīmē dubultot? Kaut ko dubultot nozīmē arīdzan divreiz vairāk investēt, divreiz vairāk eksportēt, ir nepieciešami konkrēti darbarīki, lai to veiktu. Eksportēt, es gribētu teikt, divreiz vairāk... Tikko, burtiski tikko, ir publicēti Centrālās statistikas pārvaldes dati – mums eksports ir krities par 19 procentiem. Tātad mums jau kaut kas... jau šobrīd šajos apstākļos mūs ietekmē ģeopolitika. Jūs gribat dubultot. Tam ir jābūt reālistiskam plānam.

Es neatradu šinī dokumentā konkrētas lietas, kas... atbildētu uz dažādiem jautājumiem. Viena lieta, ko neatradu un kas man šķiet ļoti dīvaini... nav atspoguļots dokuments, šāds dokuments... Latvijas Bankas līdzdalība tur nav bijusi klāt. Mēs Latvijas Bankai maksājam bargu naudu, viņiem ir laba analītika, un pagājušā gada augustā mēs saņēmām pētījumu “Kā panākt noturīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi 5 procentu apmērā”. Tajā dokumentā bija konkrēti, skaidri uzrakstīts, kā reālistiski simulēt, pēc Latvijas Bankas ļoti labiem modeļiem... kā panākt šos 5 procentus. Es to neredzu. Tur bija konkrēti atspoguļots – par cik var kāpināt, kādā laika periodā, palielinot darbaspēka izmantošanu, tātad vairāk darbaspēka, palielinot investīciju apjomu un kāpinot produktivitāti. Šie visi trīs faktori bija salikti kopā, tur bija konkrēti noteikts, kādā laikā un cik.

Un pats svarīgākais, kam vajadzēja... atbildēt šim dokumentam... ceļa karte jau ir priekšā, uzņēmēji to ir pateikuši. Mēs Latvijā esam... ārpus Igaunijas, Lietuvas tieši konkrētos parametros, ko uzņēmēji skaidri pasaka... kaut kas nav kārtībā, kāpēc mēs neeksportējam divreiz vairāk... uzņēmēji mums pasaka priekšā, un šim dokumentam bija jāatbild uz šiem konkrētajiem punktiem. Nenoteiktība (izteikti lielākā kritika), enerģijas izmaksas (ražošanā mums tās ir vajadzīgas, to es visu laiku saku), pieprasījuma trūkums (uz kurieni eksportēt, kur un kam pārdot), ļoti kritiski ir darbinieku pieejamības un finanšu pieejamības jautājumi. Tie ir galvenie punkti, kas ir nepieciešami, ja mēs gribam kaut ko audzēt, un šim dokumentam bija uz šiem jautājumiem jāatbild.

Ar to es gribu teikt, ka mums vajag saprast, cik daudz vairāk mums vajag investīciju, jo mēs panāksim tikai ar investīcijām. Dokumentā nav pateikts, cik tad tehniski... mums ir vajadzīgs vairāk ārvalstu investīciju. Ja gribam ārvalstu investīcijas šeit atvest, mēs jau ar slapju muti šeit runājam par to: ja jūs atvedīsiet tās investīcijas aiz rokas, atvedīsiet to investoru, nav jau pretī banku, kas paņem šo investoru. Mēs neesam veikuši kapitālā remonta kļūdu labojumu bankās. Tas ir pirmais uzdevums, kas jāveic.

Ja jūs gribat dubultot ekonomiku, mums ir kaut kas jādara arī enerģētikā. Šobrīd esam uzlikuši patēriņa prognozi 5 līdz 7 procentu apmērā, un, tā kā nekas īpaši neaug, ja mēs kaut ko gribam audzēt, mums ir jāliek plus 40 procenti un jābūt konkrētai stratēģijai, kā panākt 40 procentu kāpumu. Jāsinhronizē šīs lietas kopā, un mums ir jāatrod ārējie tirgi, kur vajadzētu būt šim noietam. Kur ir tie tirgi? Kas būs tā vieta, kas pirks? Šobrīd ir nolaidies dzelzs priekškars. Mēs zinām, ka tur mēs vairs tirgot nevarēsim. Tātad mums vajag citus tirgus – Skandināviju.

Nākamais jautājums: ko darīsim ar loģistiku? Ražot varbūt varēsim, atradīsim veidus, kā investīcijas... bet kā aizvedīsim? Šobrīd loģistika ir kļuvusi divreiz dārgāka. Šiem uzņēmējiem vajag prāmi uz Skandināviju. Kuģu līnijas ir nepieciešamas uz Angliju, kas arīdzan ir mūsu tuvākais lielākais tirgus, uz kurieni šobrīd tādu līniju nav.

Tie ir punkti, uz kuriem obligāti jāatbild.

Gribu pieminēt ļoti svarīgu lietu, kuras šeit nav. Tehniski, pēc jūsu aprēķiniem, – divreiz palielināt ekonomiku, bet jūs sakāt, ka arī produktivitāte jāpalielina no 60 uz 95. Tas nozīmē (aprēķinot), ka ir nepieciešams 26 procentu kāpums darbaspēka pieejamībā. Es izrēķināju (kopā ar to, ka mums būs demogrāfiskais kritums, mums būs par 200 tūkstošiem cilvēku mazāk, par 70 tūkstošiem mazāk darbaroku), ka mums būs nepieciešami papildu 228 tūkstoši darbaroku. Kā to īstenot? Lūk, kolēģi, tie ir jautājumi, uz kuriem jāatbild. Mums jau ar 40 tūkstošiem ukraiņu rodas sociālās problēmas, kā būs ar 220 tūkstošiem?

Tāpēc es gribu teikt, ka svarīgākais ir tas, ka jūs paši noticat, un, jautājums numur viens, ka Finanšu ministrija ir tā, kas pasaka, jā, mēs to varam īstenot...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kulbergs.... jo mūsu valstī diemžēl viss ir atkarīgs no Finanšu ministrijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

L. Matisone. Labdien, godātie kolēģi, dāmas un kungi! Paldies finanšu ministram un ekonomikas ministram par informatīvajiem ziņojumiem. Ļoti vērtīgi, taču der atzīmēt, ka Latvijas ekonomika pēdējo 20 gadu laikā ir augusi vien par 37 procentiem salīdzināmās cenās, bet mūsu kaimiņiem Polijā – par 96 procentiem, Lietuvā – par 63 procentiem, un tad nāk ekonomikas ministrs un kā tāds laimes lācis sola Latvijas iekšzemes kopproduktu dubultot 10 gadu laikā.

Man ļoti patīk ambiciozi plāni, taču mēdz sacīt: papīrs pacieš visu. Diemžēl realitāte ir tāda, ka mēs slīgstam birokrātijā un kārtējos plānos. Mēs savu ikdienas nespēju piesedzam ar skaistiem vārdiem. Dinamismu, ekonomisko transformāciju un daudzus citus veiksmes stāstus mēs jau esam piedzīvojuši. Latvija ir ierauta kārtējos dokumentos, procesos, Finanšu ministrijas ekseļos, nevis rezultātos. Tikmēr nodokļu slogs Latvijā ir lielākais Baltijā, bet nodokļu ieņēmumi ir paši mazākie. Tas liecina gan par milzīgu ēnu ekonomiku, gan par neattīstītu uzņēmējdarbības un investīciju vidi, gan par biznesam nedraudzīgu nodokļu sistēmu.

Diemžēl šodien izskatāmajos ziņojumos par ēnu ekonomiku, kas Latvijā ir lielākā Baltijā un kam apmēri mērāmi simtos... un pat miljardos, nav minēts tieši nekas. Latvijas uzņēmēji neprasa nodokļu paradīzi, viņi lūdz vienādus spēles noteikumus Baltijas reģionā. Darbaspēka nodokļi ir jāsamazina līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim, lai nodrošinātu mūsu uzņēmēju konkurētspēju un labvēlīgu investīciju vidi. To zina visi, arī valdība, taču izveidotā Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas darba grupa nu jau otro gadu nav varējusi nākt ar risinājumiem uzņēmējdarbības nodokļu konkurētspējas uzlabošanai.

Mēs labi zinām Latvijas praksi, ka jebkuru labu ieceri var aprakt, izveidojot arvien jaunas darba grupas, piemēram, Latvijas restorāni jau septiņus gadus bez rezultātiem klīst pa dažādām ministrijām un darba grupām. Latvija ir tikai viena no trim Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ne ikdienā, ne pandēmijas laikā nav atbalstījusi ēdināšanas nozari ar samazināto PVN likmi. Tikmēr Lietuvā samazinātais PVN ļāva ēdinātājiem ierobežot ēnu ekonomiku, bet nozares apgrozījums un darba vietu skaits pieauga.

Latvijas valdības un Finanšu ministrijas attieksme bija nepārprotama arī pret Latvijas zemniekiem, kad tika paaugstināta PVN likme svaigiem augļiem un dārzeņiem, lai gan nozare uzsvēra, ka tieši samazinātais PVN 5 procentu apmērā ļāva atbrīvoties no ēnu ekonomikas.

Cerot uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem, valsts daudzus uzņēmējus piespiež strādāt ēnu ekonomikā. Uzņēmēju organizācijas, industrijas profesionāļi, ekonomikas eksperti un iedzīvotāju paraksti ir bezspēcīgi pret Finanšu ministrijas ekseli. Tas kombinācijā ar mūžīgajām darba grupām spēj nogalināt jebkuru ideju un iniciatīvu. Kad valsts un uzņēmēji uzticēsies viens otram, mēs būsim radījuši vidi, kur ēnu ekonomika samazināsies.

Tikmēr valdība akceptēja ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, kas balstīts represīvās metodēs. Šajā plānā kā ēnu ekonomikas cēloņi tiek minēti augsts nodokļu slogs, pārmērīgs regulējums un zema valsts institūciju pakalpojumu kvalitāte. Valdība runā par nodokļu maksāšanas morāli, bet nerunā par institūciju pakalpojumu kvalitāti, valdība runā par nodokļu maksāšanas morāli, bet nerunā par nodokļu izlietošanas morāli. Simbolisks fons šim visam ir finanšu ministrs, kas taisnojas par aplokšņu algām savā partijā. Vienīgi pieejas maiņa var mazināt ēnu ekonomiku Latvijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības vides konkurētspēju un Latvijas ekonomikas attīstību, tā ir saprātīga nodokļu likme un vienkāršota nodokļu sistēma, lai mūsu mazie un vidējie uzņēmēji spētu pilnvērtīgi konkurēt un nebūtu spiesti dzīvot ēnās.

Finanšu ministrijas ekselis ir jāsalauž, pretējā gadījumā Latvijas ekonomika nevis augs, bet stagnēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ārlietu ministrei Baibai Bražei.

B. Braže (ārlietu ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Godātie deputāti! Kolēģi! Šorīt atgriezos no Gruzijas, no valsts, kura šobrīd atrodas vēsturiskās krustcelēs, un tās ir krustceles starp tās nākotni, kas ir Eiropa... un būt daļai no tās Eiropas Savienībā... vai atgriešanos autoritārisma un korupcijas pagātnē.

Gruzijas cīņa ir spilgts apliecinājums arī mums, cik eksistenciāli svarīgi ir izrauties no Krievijas ietekmes pelēkās zonas. Mēs, Latvija, Baltija, esam spēruši konkrētus soļus, lai to izdarītu, izvēloties savu politisko nākotni, arī attīstot aizsardzības spējas, bruņotos spēkus, klātbūtni... Vienlaikus tikpat svarīgi ir stiprināt ekonomiku, ekonomisko drošību, jo bez drošības nebūs ekonomikas un otrādi.

Šī brīža ģeopolitiskā situācija nav vienkārša ne globāli, ne mūsu reģionā, un tāda tā būs arī mums, kamēr vien kaimiņos būs šie divi totalitārie režīmi. Taču mūsu ģeopolitiskā situācija nav attaisnojums bezdarbībai vai apātijai, tieši pretēji – tā sniedz skaidru ekonomiskās attīstības ceļa karti: turpināt pašattīrīties no Krievijas ietekmes, stiprināt mūsu ekonomikas attīstību un noturību un aktīvi strādāt, lai mūs starptautiski pozicionētu tām valstīm, kuras ir pievilcīgas un prognozējamas investores un arī pievilcīgas mūsu uzņēmējiem eksportā. Tāpēc mana prioritāte ir aktīvāka un plašāka ārlietu dienesta loma ekonomisko interešu aizstāvībā. Pirmām kārtām – lai ārlietu dienests izmantotu savus instrumentus, kas ir mūsu rīcībā, tātad vēstniecības ārvalstīs, zināšanas, mūsu diplomātu un kolēģu zināšanas, pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās, plašo goda konsulu tīklu, sadarbību šeit, Latvijā, iekšēji, gan ar ministrijām, gan ar uzņēmēju grupām, kā arī visu Eiropas Savienības jautājumu koordināciju.

Lai ārlietu dienests šo visu realizētu veiksmīgi, ir nepieciešams skaidrs Latvijas piedāvājums. Tā nav tikai valdība, tās ir pašvaldības, tie ir uzņēmēji, tie ir ļoti skaidri spēles noteikumi. Protams, ienākošo investīciju ziņā prioritāras mums ir OECD valstis, bet arī citi reģioni un investori ar skaidriem, tīriem projektiem, naudas izcelsmi. Tāpēc augstu vērtējam savstarpējo sadarbību Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes ietvaros, ko vada premjere, Ekonomikas ministrija, bet kas arī savelk kopā visus pārējos, tāpat sadarbību ar LDDK, LTRK un citām uzņēmēju organizācijām, ar jaunuzņēmumu vidi un citām grupām.

Par ārlietu dienesta darbības virzieniem un prioritātēm. Pirmām kārtām Krievijas pilna mēroga agresija un uzbrukums Ukrainā ir skaidrs signāls, kā es teicu, ka jāturpina mūsu pašu pašattīrīšanās process, sankciju stiprināšana, lai ierobežotu Krievijas spējas atjaunot un izmantot savus resursus karam, efektīvāka jau pieņemto sankciju īstenošana un sankciju apiešanas novēršana. Tātad pilnīgi skaidrs – ekonomisko saišu ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšana, vienlaikus esošo tirdzniecības saišu ar mūsu piesātinātajiem tradicionālajiem tirgiem – Eiropas Savienību, Ziemeļameriku, Japānu, Koreju, Austrāliju un citiem – padziļināšana un jauno un ātri augošo tirgu apgūšana, īpaši – Āziju. Āzija faktiski ir nodrošinājusi divas trešdaļas no visa pasaules iekšzemes kopprodukta pieauguma.

Attiecībā uz konkrētiem darbiem. Tas, ko mēs darīsim, – palīdzēsim visām mūsu augstākajām amatpersonām viņu vizītēs iekļaut ekonomisko dimensiju, uzņēmēju klātbūtni. To darīs gan mūsu vēstniecības, gan kopā ar LIAA un mūsu ekonomikas ministru... tā ir ne tikai premjere, ārlietu ministre, ekonomikas ministrs, bet, ja nepieciešams, arī citi ministri un amatpersonas.

Savukārt ienākošajās vizītēs sistemātiski iepazīstināsim visus ar Latvijas uzņēmumiem un informēsim par Latvijas investīciju vidi. Nodrošināsim arī to, ka tās reģionālās vizītes, ko mēs organizējam šeit rezidējošiem vēstniekiem, ir precīzi orientētas gan uz ekonomiskajām interesēm... gan arī pēc tam, ja nepieciešams, pašvaldība saņem nepieciešamo atbalstu informācijas un citā apritē, lai piesaistītu intereses un investīcijas.

Otrais – nozaru griezumā galveno...

Sēdes vadītāja. Laiks.

B. Braže.... uzmanību veltīsim Latvijas eksportam.

Vai varētu, lūdzu, apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Jā. (Starpsauciens.) Deputāti neiebilst.

B. Braže. Neiebilstat? Paldies.

Nozaru griezumā galvenā uzmanība tiks veltīta Latvijas eksportspējīgo nozaru atbalstam – IKT, viedajiem materiāliem, inženiersistēmām, aizsardzības industrijai, bioekonomikai, biotehnoloģijām, medicīnas tehnoloģijām –, vienlaikus atbalstot arī tradicionālās nozares – koku, pārtiku, mašīniekārtas. Protams, svarīgs ir enerģētikas sektors, kā šodien tas arī izskanēja, jo mūsu enerģētiskās neatkarības ilgtspēja viennozīmīgi ir svarīga kā horizontāla prioritāte itin visās industrijās.

Trešais – Latvijas starptautiskā atpazīstamība, tūrisma galamērķis, savietojamība, transporta tīkli, digitālā vide, enerģētika, kā es teicu... LIAA, Kultūras ministrija, arī šeit uz vietas esošo diplomātu un sadarbības izmantošana.

Ceturtais prioritārais virziens – cieša sadarbība un daudz lielāka savietojamība ar uzņēmēju institūcijām šeit, Latvijā.

Un tikpat svarīgs ir pēdējais punkts – Eiropas Savienības sniegto iespēju izmantošana. Latvijas uzņēmējiem aktīvāk jāizmanto Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumu sniegtās iespējas. Šie instrumenti mums paver ceļu uz dažādošanu, diversifikāciju. Bet līdzās atbalstam, ko sniedzam kā diplomāti, mūsu uzņēmējiem ir piekļuve Eiropas Savienības administrētajiem praktiskajiem rīkiem, piemēram, tirgus piekļuves portālam “Access2Markets”, kā arī klasiskajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem.

Tāpat atcerēsimies, ka mēs visi kopā strādāsim pie jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta – pēc 2027. gada. Eiropa ir pārmaiņu priekšā – mēs gatavojamies uzņemt jaunas dalībvalstis, tās radīs jaunus tirgus Latvijas precēm, iespējas piesaistīt...

Sēdes vadītāja. Laiks.

B. Braže.... kvalificētus darbiniekus. Vienlaikus ar šo procesu tiks pārskatītas visas galvenās Eiropas Savienības politikas. Tā ir mūsu unikālā iespēja pārveidot to, kā lietas tiek darītas.

Un noslēgumā – protams, mūsu diaspora, kas ir zināšanu avots, kas ir mūsu...

Sēdes vadītāja. Bražes kundze, laiks!

B. Braže. Piedodiet, es nedzirdēju.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

 

M. Sprindžuks (AS).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

M. Sprindžuks. Godātie kolēģi! Ministri! Saeimas priekšsēdētāja! Es apsveicu Ekonomikas ministriju ar izstrādāto dokumentu, kurā redzama ambīcija dubultot IKP un augt par 6–7 procentiem gadā. Tas ir Dienvidkorejas izaugsmes temps. Tiesa, neieraudzīju visos gadījumos instrumentus, kā to sasniegt.

Tas, ko ieraudzīju, ir paļaušanās, ka Eiropas struktūrfondi uzsildīs Latvijas ekonomiku, bet tas, ko neieraudzīju, ka patiesībā tas ir privātā investora lēmums – ieguldīt vai neieguldīt... ieguldīt Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā. Es neieraudzīju argumentus, kas tieši būs tas, kas Latviju izraus, kāpēc mēs būsim pievilcīgāki.

Par Rīgas metropoli. Jā, galvaspilsēta ir mūsu motors. Rīgas metropole ir mūsu lielā iespēja. Ir jāsaprot, kas ir tie nepadarītie darbi, kāpēc Rīga stagnē, kāpēc Rīga atpaliek no Viļņas, Kauņas, Tallinas. Milzīgas neizmantotas teritorijas ap dzelzceļa mezgliem, bijušās ražošanas zonas, ostai piegulošās teritorijas. Rīga ir kā suns, kas sēž uz siena kaudzes – ne pats ēd, ne citiem dod.

Liels administratīvais slogs mājokļu renovācijai, jaunbūvēm, jaunu dzīvojamo rajonu attīstībai. Rīga atdod savus cilvēkus Pierīgai. Nespēja izveidot sabiedriskā transporta un mobilitātes modeli ap Rīgu, kravu transporta piekļuvi Rīgas ostai. Neizmantots Rīgas apvedceļa potenciāls objektiem, kur raksturīga liela automašīnu plūsma, – izstāžu centriem, stadioniem, koncertzālēm, arēnām. Tos nevajag likt pilsētas centros, bet pie transporta mezgliem. Es neredzu šādu Rīgas–Pierīgas kopīgu plānošanu. Nepārdomāta lielveikalu politika Rīgas centrā – milzīga kļūda, lāča pakalpojums Rīgas centra iztukšošanai.

Kāpēc investors nepieņem lēmumus... reģionos? Kāpēc reģioni stagnē? Ja neskaita Rīgas metropoli, lauku ekonomika ir ievērojami lielāka nekā tā dēvēto valstspilsētu ekonomika. Ieklausieties: kopprodukts, ko veido lauksaimniecība, mežsaimniecība un resursu ieguve, ir daudz lielāks nekā tas, ko mēs iedomājamies, ka rada mūsu lielās pilsētas – Valmiera, Jelgava, Liepāja, Ventspils. Latvijas ekonomika šodien veidojas laukos. Ja neskaita Rīgas metropoli.

Administratīvi teritoriālā reforma šķietami pareizi bija fokusēta uz to, lai samazinātu administratīvās izmaksas. Nu nevajag tik daudz deputātu, var samazināt ierēdņus un būvvaldes. Bet mēs ekonomējām, piedodiet, uz špickām un nesapratām, ka nojaucam lietu kārtību. Kas uzturēs ceļus? Vai būs skolas bērnudārzu tuvumā? Medicīnas pieejamība? Visiem, kas strādā reģionos, šobrīd ir neskaidrība, vai tur palikt vai braukt prom. Kāpēc? Tāpēc, ka fokusēšanās uz robežu pārbīdi pārņēma ministru prātus un valdību prātus tā vietā, lai mēs veidotu reģionālo politiku, kurā katra ministrija veido mērķētu politiku teritorijās, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību, lai investīcijas plūstu mērķī tajās lietās, kur vēlamies attīstīt reģionālo potenciālu. Tieši nemērķēta ministriju investīciju politika ir vislielākais kaitējums. Un ATR (administratīvi teritoriālā reforma) neko šeit nav palīdzējusi. Joprojām mēs dalām pa vecam – kā katra ministrija grib, tā investē. Pasta tīkls, skolu tīkls – mēs nesadarbojamies.

Līdz ar to mēs neizmantojam milzīgo darbaspēka potenciālu, kura produktivitātes paaugstināšana, īpaši reģionos, ir mūsu lielā iespēja, kā pārdot dārgāk resursam pievienoto vērtību. Tam ir vajadzīgi izglītoti cilvēki, kvalificēts darbaspēks. Skolu reforma šobrīd ignorē to, ka profesionālās izglītības tīkls ir vieta, kur vajadzētu sadarboties ar pašvaldībām, ar tuvākajiem ražošanas uzņēmumiem. Mēs šīs sadarbības saiknes neizveidojam.

Pārvaldība. Mērs ir durvju vērējs investoram. Jā, Kariņa kungs, jūs pareizi minējāt, Valmieras piemērs uzskatāmi parāda, ka mēs ar savu birokrātiju esam pārcentušies, mēs varam nogremdēt pat labas lietas, un šeit kaut kas ir jāmaina, tāpēc ka investori paļaujas, ka likums ir likums un mēra teiktais ir īstenība, bet tas nepierādās. Šīs ir mūsu vājās vietas.

Tomēr es gribu uzslavēt Ekonomikas ministriju – par ambīcijām. Tas ir pirmo reizi, kad mēs uzņemamies šādu augstu latiņu. Tas ir veids... un mēs gribētu, lai katru gadu notiek šādas ekonomikas debates. Aicinu papildināt šo ziņojumu ar sadaļām par nodokļu vides pilnveidošanu, finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, darbaspēka jautājumiem attiecībā uz imigrāciju un enerģētiku – ne tik vien atjaunojamās enerģijas ražošanu, bet stabilas un lētas elektroenerģijas pieejamību ražošanas attīstībai. Ja mēs spēsim integrēt šīs lietas un redzēt valsti arī teritoriāli, manuprāt, mums veiksies labāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Es lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

J. Viļums. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Dāmas un kungi! Mums šī diena jau laikam ir pusē, bet runātāju saraksts vēl nav pusē. Debates, teikšu godīgi, manuprāt, ir saistošas, varbūt tās pirmās runas bija nedaudz par garu, bet priekšlikumi – sakarīgi, būtu vērts tajos ieklausīties un varbūt arī iestrādāt dokumentā.

Līdz ar to mans pirmais priekšlikums, kuru gan šī ziņojuma sakarā nevar īstenot... varbūt nākamgad, kad mēs debatēsim, piemēram, par šo pašu ekonomikas stāstu... debates varētu taisīt atsevišķā dienā, piemēram, pirmdienā. Ministri varētu uzklausīt deputātu – ne tikai opozīcijas, arī pozīcijas deputātu – priekšlikumus un ne visus, bet tos, kurus uzskatītu par vērtīgiem, iestrādāt savā ziņojumā, savos dokumentos, un tad nest uz Saeimu akceptēšanai, jo mēs šodien tik un tā šo ziņojumu nevaram grozīt un nebūs pat balsojuma. Mēs vienkārši palaižam mūsu labās domas, mūsu idejas, tā teikt, ne gluži kosmosā, bet Ministru kabineta virzienā ar cerību, ka viņi no tā visa kaut ko uztvers.

Kolēģi, par dokumentu. Smiltēna kungs jau pieminēja, ka dokumentā nedaudz pietrūkst sasaistes ar reālo bīstamo situāciju mūsu reģionā – gan ar to, kas notiek Ukrainā, gan ar to, kas notiek Gruzijā. Ārlietu ministre to pieminēja. Tātad patiešām prognoze ir uzlikta uz papīra, un droši vien tā lielākā vai mazākā mērā īstenosies, bet ar prognozi vien ir par maz. Ja mēs pat dubultā palielināsim kopējo ekonomikas vērtību (tas ir norādīts kā ambiciozs mērķis), vai patiešām Latvijā varēsim sajust attīstību, kā saka, uz savas ādas? Salīdzinājumam – mēs varam prognozēt, ka hokeja spēlē būs divreiz vairāk iesistu vārtu, divreiz vairāk bloķētu metienu, bet tā nav garantija, ka Latvijas izlase dabūs bronzas medaļas vai vispār tiks ceturtdaļfinālā. Ne vienmēr viena cipara sasniegšana dod labumu kopējā sistēmā.

Kolēģi, šajā dokumentā, protams, ir uzrādīta tāda vidējā temperatūra vai vidējais vēlamais pieauguma temps Latvijas ekonomikai, bet man jums ir jāatgādina, ka Latvija kopumā nav gluži viendabīga. Man ir atkal jāpiemin vārds “reģioni”. Bieži vien mums ir jārunā par divu ātrumu valsts attīstību, dažreiz pat trīs ātrumu attīstību, jo viens ir, kas notiek Rīgā, Pierīgā, otrs – kas notiek ap Rīgu un attīstības centros, un trešais – kas notiek tālākās vietās, pašā pierobežā, pieminētajā leišmalē, citās teritorijās, kur ir īpaši grūti piesaistīt investīcijas, uzņēmējam uzsākt savu pakalpojumu, piemēram, atvērt kafejnīcu... vai iegūt bankas kredītu mājoklim.

Protams, dokumentā mēs varam daudz ko sarakstīt, bet nupat, vakar, Ilgtspējīgas attīstības komisijā mēs skatījām Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kur ir ļoti skaisti ierakstīts mērķis: “Reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai.” Pēc būtības tas viss ir ierakstīts jau cik gadus atpakaļ. Jautājums: kāpēc tas nav īstenojies?

Vakar ministrijas pārstāve, prezentējot šo pamatnostādņu īstenošanos... piemēram, “Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai”, blakus tabuliņā atzīmēts – “Nav piešķirts finansējums”. “Pašvaldību darbības standarts – atbalsta komplekts uzņēmējdarbībai”, blakus tabuliņā – “Nav uzsākts”. “Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbība” – “Nav uzsākts”. Un tā tālāk. Es neuzskaitīšu to visu, jo mans laiks, protams, iet uz otru pusi no manām daudzajām... 7 minūtēm.

Tas atkal apliecina to, ka dokumentā ir ierakstītas labas lietas – sasniegt rezultatīvos rādītājus dubultā, trīskārši vai četrkārši. Bet tas nenotiek pats no sevis. Statistika rāda, ka tajās pašās Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam šobrīd no norādītā finanšu apjoma Eiropas struktūrfondu finansējums ir piešķirts 55 procentu apmērā no tā, kas sākumā bija ambiciozi vai mazāk ambiciozi prognozēts, no valsts puses – tikai 26 procenti. Pats svarīgākais – kā mēs varam vai diemžēl šobrīd nevaram piesaistīt investīcijas no privātā sektora, un īpaši tas ir jūtams reģionos, kolēģi. Es ceru uz ārlietu ministres aktīvo darbību, lai mums tiešām būtu investīcijas un ne tikai no šaubīgām valstīm. Nupat dzirdam, ka arī Lietuvā ir iebildumi pret ungāru investīcijām.

Man ir palicis maz laika... Gluži vienkāršs piemērs no paša dzīves – cik ļoti reģionos ir nepieciešama mājokļu atbalsta programma. Es beidzot izlēmu nopirkt dzīvokli Rēzeknē. Kā jums šķiet, kurā gadā ir celta ēka, kurā es pirkšu dzīvokli? (Starpsauciens: “1977.!”) Nē, nē. (Starpsauciens.) Nē! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

J. Viļums. Es nesarunājos, viņi paši runā. 1954. gads, kolēģi, – 1954. gads! Jo tā māja ir stabilāka par tām, kas ir celtas... padomju laikos. Kolēģi, pats galvenais: 20 gados, kopš esam Eiropas Savienībā (Starpsauciens.)... 20 gados, kopš esam Eiropas Savienībā, neviens standarta māju projekts nav apstiprināts. Padomju laikos bija Līvānu mājiņas, kas tika celtas kolhozos un pagastos un bija atbalsts iedzīvotājiem. Divdesmit gados, kopš esam Eiropas Savienībā, tas nav noticis.

Kolēģi, nobeigumā saku: mums gan valsts, gan Eiropas Savienības mērogā ir jāpanāk atbalsts Latvijas valsts pierobežai un Eiropas ārējai robežai.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Jāsaka, šī nav ne pirmā, ne pēdējā ekonomiskās izaugsmes stratēģija. Vai tajā ir kas īpašs, jauns, nebijis? Nē, nav. Kaut kas paņemts no kovida pārvarēšanas stratēģijas, kaut kas – no citām, salikts kopā, lai izveidotu kaut kādu stāstu.

Protams, ir feini, ir forši, ka tiek uzskaitītas visas tās programmas, kuras savulaik mums ar Indriksones kundzi izdevās ieviest, par kurām panākta vienošanās, vadot Ekonomikas ministriju, – gan pieminētie īres mājokļi reģionos, industriālie parki, lielais investīciju fonds, uzņēmumu energoefektivitātes programma, biznesa inkubatori un citas. Visai uzņēmēju saimei centāmies atrast atbalsta programmas, sākot no maziem uzņēmumiem, kā biznesa inkubatori... līdz lielām, ambiciozām biznesa idejām. Bet nu tās tiek pārsauktas citādāk... cenšas ietērpt kaut kā savādāk. Tā sajūta varētu būt līdzīga tai, kad tu izaudzini meitas, tad parādās precinieki un viņas aizved.

Šajā gadījumā Valaiņa kungs varbūt nav tas sliktākais precinieks, kurš varētu būt... Bet politikā... tāpat kā visās citās organizācijās... ir svarīga pēctecība, un par to, ko šodien panāks vai ieviesīs ministri, laurus pēc tam plūks nākamie ministri, un sabiedrība to sajutīs. Šajā gadījumā mani visvairāk baida un nepatīk, ka mēs neredzam nekādas jaunas programmas vai idejas.

Iepriekšējās – budžeta – sarunās... fiskālā telpa ļoti liela, salīdzinot ar citiem budžetiem, kādi ir bijuši, – gandrīz 800 miljoni, un nekas jau izaugsmei tur netika pielemts. Varbūt jāuzmundrina mūsu attīstības... ministri aktīvāk iesaistīties, piedalīties, jo šajās budžeta... sarunās finanšu ministrs Ašeradens – visu cieņu viņam... viņš savu darbu dara labi, atstāj pārējos jaņos.

Ir interesanti, es jau minēju... budžeta laikā... satiksmes ministrs Briškens aizbrauca uz Dubaiju budžeta veidošanas sarunu laikā, kas vispār ir neiedomājami, un pēc tam priecājās, kā citiem ministriem gājis. Meļņa kungs īsti neparādījās, bet neko nevar pārmest. Viņš pirms gada teica, ka Klimata un enerģētikas ministriju vispār nevajag, viņam tā nepatika. Tur ir jābūt... gribam to vai ne...

Finanšu ministrija nekad nebūs un nekad nav bijusi ministrija, kura ir vērsta uz attīstību. Tā ir ministrija, kura pārdala līdzekļus. Bet, ja pārējie ministri noskatīsies un neiesaistīsies, neveidos spiedienu, nekas tur nevar sanākt. Un programmas, kuras šodien slavē un par kurām mēs runājam, tika panāktas laikā, kad finanšu ministrs bija Reira kungs. Jāsaka, es ar savu sievu neesmu tik bieži un tik daudz strīdējies kā ar Reira kungu šo programmu izstrādes laikā. Un jāsaka viņam paldies... bija lietas, kurām viņš nenoticēja un kuras nepanācām... bet tās, par kurām mēs runājam, ir apstiprinātas viņa laikā. Ir jābūt veselīgai diskusijai, sarunai, arī strīdiem kaut kādā brīdī, lai valsti dzītu uz priekšu.

Šajā gadījumā nekas jauns klāt nav nācis. Negribas vienmēr te kāpt un zākāties, jo viena laba programma, ko minēja Valaiņa kungs, – par aizdevumiem mazajiem uzņēmējiem reģionos – man patīk, un es domāju: jā, to vajadzēja arī manā laikā, kad es biju... ieviest. Tā ka visu cieņu Valaiņa kungam un viņa komandai, ka tas ir izdevies. Bet ir ļoti maz šādu jaunu stāstu, kurus varēs pēc tam virzīt tālāk un kuri dos kādu rezultātu.

Šodien divas pieejas... Finanšu ministrijas skābais skats uz pasauli... un nav arī īsti pamata nekādam lielam optimismam, jo, salīdzinot preču eksportu šī gada martā ar iepriekšējā gada martu, ir 20 procentu kritums, tāpat arī būvniecības apjoms pirmajā ceturksnī ir samazinājies par 22 procentiem, tie ir ievērojami kritumi. Budžeta veidošanas sarunās jūs teicāt, ka būs aptuveni 2,4 procentu IKP pieaugums, nu ir nokritis līdz 1,4 procentiem, un tas vēl ir optimistiski.

Draugi, jums priekšā... lai izpildītu to, ko esat uzņēmušies, apstiprinot uzpūstu budžetu, nereālu budžetu, nāksies stipri griezt, pārdalīt šos līdzekļus, un tas viss jums priekšā.

Vai arī otrs, vieglākais scenārijs, ko varētu iet, – aizņemties. Es atceros, Arvil, mums bija saruna par 0,5 procentu deficītu, tagad parādās 1 procents. Tā ka es aicinu izvērtēt un neveikt šo aizņemšanos ar vieglu roku.

Es gribētu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Vitenbergs. Finanšu ministrs ir reālistisks. Ja salīdzinātu ar stāstu par optimistu un pesimistu, tad Ašeradena kungs šajā gadījumā ir pesimists, viņš saka: ja glāzē ir ūdens... šobrīd ir ūdens, bet drīz vairs nebūs. Valaiņa kungs saka: tādā glāzē, kurā nav ūdens, drīz būs... tur drīz būs. Bet nav pamata, lai tas tur būtu, jo nav nekādas jaunas programmas. Ja IKP, kā jau minēju, ir 1,4 procenti, kā jūs to uzlādēsiet uz 4–5 procentiem katru gadu? Labi, īres māju programma, forši, varēs uzbūvēt 4000 līdz 6000 jaunu mājokļu reģionos, bet valstij vajag 300 tūkstošus.

Runājam par to, kas ir bijis. Jā, ir šīs programmas... tagad sāksim durt lāpstu zemē, būvēt. Bet kas notiks pēc tam? Kādi ir nākamie soļi?

Te var minēt... cīnos ar Briškena kungu, iesaistot arī prezidentu un visus pārējos, lai panāktu Bauskas apvedceļa tālāku virzību. Lai saprastu – pie Ķekavas apvedceļa, kuru tikko atklāja, izbūves bija iesaistīti pieci ministri, tur bija pēctecība. Lai šādus lielus projektus realizētu, vajag pēctecību. Šajā gadījumā nekas jauns nenāk, un nebūs arī pēctecības nākamajiem. Tā ka ne tikai šai valdībai nebūs, ar ko palepoties, bet arī nākamajām.

Es redzēju, ko par šo plānu, kas mums šodien ir uz galda, saka LDDK, ko saka uzņēmēji: mums jau nevajag šīs 60 lapaspuses, mums vajag četrus piecus reāli izdarāmus darbus. Tos viņi šeit neizlasa. Vēl jo vairāk – viņi saka: jā, ir kaut kādas utopiskas idejas. To, vai varēs to īstenot un kā to īstenos, viņi neizlasa. Tā ka es ieteiktu koncentrēties uz četriem pieciem darbiem.

Valaiņa kungs, jums bija... šī aizdevuma programma... teicāt – jā, ir labi rezultāti... esmu dzirdējis pozitīvas atsauksmes. Uzliekam vēl kādus piecus sešus šādus darbus, kurus var izdarīt, un, es domāju, arī šeit, Saeimā, tam būs atbalsts. Tā ka šajā gadījumā... nu jā, kārtējā stratēģija, viena no 10.

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs. Bet ieklausāmies uzņēmējos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, Ministru kabineta pārstāvji, kolēģes un kolēģi! Ikviens Latvijas iedzīvotājs vēlas kļūt pārtikušāks. No tā, cik ātri augs mūsu ekonomika, atkarīgs arī tas, cik daudz naudas būs valsts budžetā un cik kvalitatīvus pakalpojumus varēs saņemt Latvijas iedzīvotāji.

Pirmām kārtām jāuzsver, ka Latvijas ekonomika ir attīstījusies un ir attīstījusies veiksmīgi, tomēr esam paškritiski un raugāmies uz kaimiņiem – viņiem ir klājies labāk. Igaunija jau vēsturiski ir bijusi priekšā Latvijai, bet Lietuva savu izrāvienu veikusi pēc finanšu krīzes.

Ja atskatāmies uz iepriekšējiem 10 gadiem Latvijas ekonomikā, tie ir bijuši ar ievērojamu izaugsmi – dubultojusies vidējā alga, dubultojies preču un pakalpojumu eksports, dubultojies iekšzemes kopprodukts, un šī izaugsme ļāvusi dubultot arī valsts budžetu. Jā, tas ir faktiskajās cenās, bet tā tik un tā ir bijusi izaugsme. Visas politikas nozares ir bijušas ieguvējas no šī budžeta pieauguma, īpaši vēlos uzsvērt aizsardzības budžetu, kas pašlaik ir 3 procentu apmērā no IKP, veselības aprūpei tiek novirzīti 12 procenti no pamatbudžeta, kā arī izglītības sektors regulāri saņēmis algu pielikumu, un pēdējais bijis 20 procentu apmērā.

Taču ekonomika ir cikliska, un tagad mēs esam nonākuši lēnākas izaugsmes posmā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā palēninājās pasaules un arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme. To izjutīsim arī šī gada budžetā ar lielākiem procentu maksājumiem un lēnāku izaugsmi. Kā reiz teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, reformas sākas, kad beidzas nauda, un arī šis posms mums jāvelta tam, lai veiktu atliktās un nepieciešamās izmaiņas valsts pārvaldībā, kuras sekmēs tautsaimniecības izaugsmi tuvākā un tālākā nākotnē. Un, manuprāt, būtu trīs darāmie darbi, kas būtu jāveic.

Pirmais – birokrātijas samazināšana. Ministru kabinets ir apstiprinājis plašu pasākumu kopumu birokrātijas samazināšanai nekustamā īpašuma jomā. Rudenī Saeimā mums būs iespēja lemt jau par konkrētām likumu izmaiņām, kas ļaus vienkāršāk saņemt būvniecības tehniskos noteikumus, vienkāršāk reģistrēt īpašumu zemesgrāmatā, vienkāršāk veikt būvniecības procesu. Nekustamā īpašuma attīstības joma ir viens no Latvijas vājajiem punktiem, kurā esam iedzinējos kaimiņvalstīm.

Kolēģi, kā vēl viena acīmredzama lieta, kur atpaliekam no kaimiņvalstīm, ir veids, kā attiecamies pret savu lielāko pilsētu – Rīgu. Iespējams, tieši tas, ka esam nevērīgi pret to, kā tiek sadalīts finansējums starp pašvaldībām, ir viens no iemesliem mērenai, nevis straujai izaugsmei. Viļņa un Tallina ir krietni priekšā Latvijas galvaspilsētai, un, kā šodien dzirdējām, Viļņa jau ir apsteigusi Rīgu iedzīvotāju skaita ziņā. Rīgas kā lielākās Latvijas un Baltijas pilsētas ar universitātēm, kultūras iestādēm, labākajiem aviosavienojumiem Baltijā acīmredzamās priekšrocības neesam spējuši pilnībā izmantot. Ir tikai jāatzīst, ka investīcijas ar visaugstāko pievienoto vērtību var piesaistīt tikai Rīga. Tikai Rīga var jēgpilni piedāvāt atvērt liela izmēra ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, jo tikai Rīga spēj konkurēt ar citām Baltijas jūras valstu metropolēm.

Mūsu kopējam mērķim būtu jābūt jebkuras Latvijas pašvaldības potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

Finanšu ministrs ir uzsācis diskusijas par jaunu izlīdzināšanas modeli. Svarīgākais tajā būs, lai visas pašvaldības saņem līdzvērtīgu finansējumu. Tas prasa atzīt, ka Rīga ir līdzvērtīgs Latvijas reģions. Mēs vairs nevaram atļauties turpināt maksātāju un saņēmēju dalīšanu. Visiem investoriem jābūt iespējai saņemt vienlīdzīgus pakalpojumus un infrastruktūras kvalitāti – arī Rīgā. Jauns pašvaldību izlīdzināšanas modelis ir viens no ātri paveicamiem darbiem, kura rezultātus ātri izjutīsim tautsaimniecības izaugsmē.

Visbeidzot – nevar nepieminēt enerģētiku. Stabilitātes ziņojumā teikts: “Ekonomisko situāciju pasaulē kopš 2022. gada februāra nosaka Krievijas iesāktais karš Ukrainā un tā veicinātā energokrīze, ievērojami paaugstinot energoresursu cenas un ceļot kopējo inflācijas līmeni un kopā ar procentu likmju celšanu arī būtiski palēninot ekonomikas attīstību.” Esam atkarīgi no svārstīgajām energoresursu cenām pasaulē. To skarbi izjutām 2022. gadā. Tehnoloģiju attīstība ļauj kļūt vēl neatkarīgākiem no fosilajiem energoresursiem. Cena no saules un vēja iegūtās elektroenerģijas nav atkarīga no notikumiem kādā tālā pasaules jūras šaurumā vai no pasaules naftas karteļa lēmumiem. Saules elektroenerģijas apjoms, pēc “Sadales tīkla” prognozēm, Latvijā strauji tuvojas komerciāli pamatojamam daudzumam, bet mums vēl ir ievērojams neizmantots vēja enerģijas potenciāls. Tā attīstīšana ļaus samazināt būtisku strukturālu risku tautsaimniecībai – atkarību no pasaules enerģijas cenām.

Kā atzīts stabilitātes ziņojumā, 2024. gadā Latvijas ekonomika demonstrē noturību pret ārējiem ekonomiskiem šokiem. Mūsu kopējais uzdevums ir audzēt šo noturību vēl vairāk un mācīties no katras krīzes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie ministri! Godājamie kolēģi! Nereti diskusijas par notiekošo Latvijā mēs varētu sakoncentrēt dažos vārdos: viss ir slikti. Tomēr, lasot šīgada ekonomikas ziņojumu, es gribētu teikt: ir labāk. Viss nav labi, bet ir labāk. Es ļoti, ļoti pozitīvi novērtēju to, ka ziņojuma mērķis ir rosināt diskusijas un publiskas debates Saeimā. Es uzskatu, ka informācija, kas ir ietverta šajā ziņojumā, patiešām ļauj mums diskutēt.

Man uzreiz jāsaka – vienai lietai gan es nepiekrītu. Ziņojumā kā ekonomiskās attīstības mērķis ir norādīts līdz 2035. gadam dubultot IKP apjomu. Mēs jau dzirdējām runas par to. Man ir jautājums: ko tas mums dos?

Vēlos izcelt vienu citu tēzi ziņojumā: “Kopš 2000. gada Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz 5 reizes, ierindojot Latviju starp pasaules valstīm ar augstiem ienākumiem.” Aizbrauciet uz Latvijas pierobežu un pastāstiet to vietējiem. Viņi teiks, ka jūs melojat, jo viņi to nejūt. Aprunājieties ar seniori tramvajā. Viņa sāks smieties vai apraudāsies, jo arī to nejūt. Daudzi to nejūt, jo pats par sevi IKP pieaugums valstī labu dzīvi iedzīvotājiem nesola. Tāpēc tas nevar būt virsmērķis.

Manuprāt, mūsu uzdevums ir vienoties par citu rādītāju, kādā mēra valsts ekonomisko attīstību, ņemot vērā arī cilvēku labklājību, vides ilgtspēju un ekonomikas noturību, piemēram, cilvēka attīstības indekss, valsts progresa indikators. Ir arī citi rādītāji, kas pievērš uzmanību tam, kā ekonomiskās darbības veicina cilvēku labklājību. Mēs dzīvojam cilvēkam, Latvija ir cilvēkiem... iekļaujot arī veselības aprūpes izdevumus, izglītību, ienākumu nevienlīdzību, vides degradāciju un citus sociālekonomiskos faktorus.

Kāpēc tas ir svarīgi? Ja mēs šos kritērijus neiekļaujam mūsu mērķos un fokusējamies tikai uz saražoto produkciju, valsts taupa veselībā, izglītībā, ilgtspējā. To, manuprāt, varējām novērot iepriekšējos gados. Tāpēc vēlos izcelt, ka šī gada valsts budžetā ir nopietni ieguldījumi veselībā un izglītībā, un es uzskatu, ka šie ieguldījumi ilgtermiņā pozitīvi atsauksies uz valsts ekonomikas noturību un izaugsmi.

Es ļoti pozitīvi vērtēju to, ka ziņojumā ir analīze un secinājumi. Ziņojumā teikts (citēju): “Latvijas drošību un ilgtermiņa attīstību apdraud valstiska mēroga mērķu un rīcībspējīgas politikas neesamība saimnieciskajās jomās, valsts pārvaldē, demogrāfijā un drošībā [..].” Es pilnīgi piekrītu šim novērtējumam. Tieši tāpēc arī diskusija ir svarīga. Domāju, ir svarīgi, lai diskusija turpinātos arī ārpus Saeimas, jo jautājums ir, ko mēs vēlamies no valsts attīstības.

Ziņojumā secināts (ko arī mēs esam novērojuši), ka Latvijas eksportā dominē zemas pievienotās vērtības produktu eksports, to skaitā neapstrādātu koksnes un lauksaimniecības produktu eksports. Abas šīs nozares piedzīvoja ievērojamu kritumu dažādu dabas un ģeopolitisko turbulenču dēļ, un, domāju, turbulences diemžēl turpināsies. Vēl piebildīšu, ka Latvijā šīs nozares ir nopietnas pretinieces Eiropas zaļajai pārejai un tās rada salīdzinoši lielu ietekmi uz vidi, bet ieguldījums IKP un darba vietās nemaz nav tik būtisks.

Ko mums darīt?...

Es domāju, ka man vajadzēs pagarināt debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

J. Simanovska. Tātad – ko mums darīt? Dzīvot pa vecam, neko nemainīt, iet šo nozaru pavadībā vai tomēr domāt par valsts kopējo labklājību, vides ilgtspēju un palīdzēt šīm nozarēm būt noturīgākām un konkurētspējīgākām? Vēlos norādīt, ka intensīvas mežu izciršanas dēļ Latvijas teritorija ir ievērojami zaudējusi spēju būt klimatneitrālai.

Iepriekšējās Saeimas laikā valdība lēma par labu vēl intensīvākai mežu izciršanai. To pārtrauca Satversmes tiesa, kas savā spriedumā skaidri norādīja uz valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt, lai tiesiskais regulējums, kam varētu būt ietekme uz vidi, ir vērsts uz ilgtspējību. Tas attiecas uz plānošanas dokumentiem. Tāpēc es pilnībā pievienojos piedāvātajam ziņojumā – salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju tautsaimniecības nozares struktūrai jāmainās par labu nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību. Tiešām piekrītu, un es vēl piebildīšu – ievērojot ilgtspējības principu.

Redzot arī to, ka ziņojumā ir ietverti... kā piedāvātie rīcības virzieni... ieguldīt izglītībā, zinātnē... ļoti atbalstu. Vēl gribētu piebilst – pilnīgi piekrītu tam, ko teica Mieriņas kundze, – ne tikai dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, bet arī humanitārajās zinātnēs, jo cilvēku uzvedību mēs nevaram ietekmēt ar inženierzinātnēm vien.

Mums ir jāiegulda atjaunīgajā enerģijā un citās mūsdienīgās tehnoloģijās... un, izmantojot mērķtiecīgu valsts atbalstu, tostarp mazinot birokrātiju... zaļie un inovāciju iepirkumi... Priecājos, ka zaļais un inovāciju iepirkums ir šajā ziņojumā, jo arī valsts caur savu pasūtījumu, caur iepirkumu var radīt iekšējo pieprasījumu augstas pievienotās vērtības produktiem.

Ļoti liels paldies par šo ziņojumu, tur patiešām ir ļoti daudz analīzes un ierosmes tālākām diskusijām. Turpinām strādāt, lai būtu vēl labāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Kamēr mēs reģistrējamies... Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātiem. Deputāti Edmunds Jurēvics, Edgars Tavars, Augusts Brigmanis, Edmunds Zivtiņš, Ināra Mūrniece, Mairita Lūse un Aleksejs Rosļikovs lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 16. maija sēdē pēc darba kārtības 1. punkta “Latvijas Stabilitātes programma 2024.–2028. gadam” izskatīšanas līdz 2024. gada 23. maija pulksten 9.00.

Tas nozīmē, ka pēc debatēm mēs sēdi slēgsim un izsludināsim pārtraukumu. (Starpsaucieni. Dep. A. Šlesers: “Nu žēl!”) Šobrīd pārtraukums pusstunda – līdz pulksten 15.30.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 20 deputāti (ja es nosaucu jūsu vārdu, uzvārdu, lūdzu, atsaucieties, lai varu atzīmēt): Raimonds Bergmanis, Oļegs Burovs... ir... labi, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Andrejs Judins... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Rihards Kols, Agnese Krasta, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Valdis Maslovskis, Antoņina Ņenaševa, Edvards Smiltēns (Starpsauciens: “Re, kur ir!”)... kaut kur bija (Dep. D. Mieriņa: “Ir!”), Ričards Šlesers, Ģirts Štekerhofs, Edmunds Teirumnieks, Ilze Vergina, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Tātad atgādinu – pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atgriežamies Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Amils Saļimovs.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie, cienījamie kolēģi! Saistībā ar stabilitātes programmu. Ilgtspējīgai, stabilai nākotnei mums jāsakārto vājās vietas. Es atzīmēju trīs vājos virzienus, kuri mums sākumā ir jāsakārto, lai mēs varētu kaut ko sasniegt.

Pirmā lieta ir darbaspēka trūkums. Savulaik Vācija to ļoti labi atrisināja, tas ir ļoti labs piemērs, kam mums jāseko. Savulaik viņi ciešā sadarbībā ar Turciju pieaicināja turkus pie sevis strādāt, un šodien mēs redzam, kā 3,5 miljoni turku, sadarbojoties kopā ar vāciešiem, attīsta valsti. Šis piemērs ir piemērojams arī Latvijai. Mums nevajag sadarboties tieši ar Turciju, ir daudz citu valstu. Ar ko mēs varam sadarboties no trešām valstīm? Tādas kā Uzbekistāna, Azerbaidžāna. Viņi labprāt atbrauktu uz Latviju un strādātu tādās nozarēs kā celtniecība, restorānu bizness – par pavāriem, viesmīļiem... un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ir pirmā lieta, kas jāsakārto.

Otrā lieta ir pilsonības jautājumi. Latvijā vienīgajai pilsonībai jābūt Latvijas Republikas pilsonībai. Nekādi nepilsoņi šeit nevar būt. Kādā ziņā? Visiem jābūt vienai pilsonībai. Tā problēma, kas bija mākslīgi izveidota deviņdesmitajos gados, ir jāatrisina, jāsakārto. Kad mēs būsim vienota, saliedēta tauta, varēsim cīnīties par savām interesēm. Mākslīgi izveidota problēma – visi to ļoti labi zina.

Trešā problēma ir uzņēmējdarbības vide. Dotajā mirklī mēs redzam, ka jaunu uzņēmēju, jaunu firmu dibinātāju kļuvis mazāk... ļoti par maz. Līdz ar to mums jādomā, kā varam veicināt šo virzienu, ko varam izdarīt, lai pieaugtu jaundibināto uzņēmumu... kā varam to saglabāt, veicināt un palielināt. Daudz uzņēmēju brauc prom no Latvijas, dibina uzņēmumus Polijā, Ungārijā un tā tālāk, tāpēc ka šeit nosacījumi ir diezgan sarežģīti – nodokļu slogs, iedzīvotāju skaits... un tā tālāk, un tā tālāk. Jādomā, kā varam šobrīd saglabāt to, kas mums ir, un tad tālāk domāt par attīstību.

Par ambiciozajiem mērķiem. Ir ļoti pareizi. Mums jāpadomā, ko varam izdarīt, lai pēc 10 gadiem varētu dubultot IKP. Jāsāk no paša gala. Kas mums jāizdara? Sadalīt šo visu apjomu uz tiem 10 gadiem, un knapi, knapi... ko katrs no mums var iedot valstij, lai mēs varētu sasniegt tos mērķus. Aicinu sadarboties! (Zālē troksnis.)

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Saeimas deputāti! Pēdējā gada laikā īpaši daudz tiek runāts par enerģētisko neatkarību, ilgtspēju enerģētikas un vides jomā. Jo īpaši pieejamo energoresursu mākslīgs iztrūkums vai pat bažas par to apkures sezonā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir jau kļuvis par hibrīdkara ieroci.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka piesārņojuma mazināšana ietekmēs mūs visus, ļoti svarīgi saprast galvenās nozares, kuras tas ietekmēs, – transporta, enerģētikas, lauksaimniecības, rūpniecības sektoru. Tas ietekmēs katru no mums. Tāpēc mums visiem ir vitāli svarīgi, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu finansiāli pieejami energoresursi, svarīgi ir, lai arī uzņēmējiem vispār ir pieejami energoresursi tautsaimniecības attīstības veicināšanai... konkurētspēja energoresursiem. Abos gadījumos, runājot gan par pieejamību, gan par cenu, jāatceras, cik svarīga ir valsts enerģētiskā neatkarība un drošība, jo situācija, kādā Eiropas valstis, arī Latvija, nonāca 2022. gada rudenī, kad energoresursu cenas kāpa debesīs un sasniedza savu maksimumu, arī inflāciju dzina uz augšu. Mēs ļoti labi atceramies, cik smaga tā situācija bija mums visiem. Nedrīkstam pieļaut, ka tas atkārtotos, un ir jābūt konkrētam plānam, kā to ierobežosim. Drošāka un ilgtermiņā izdevīgāka enerģija ir tā, kuru mēs ražojam paši.

Divi postulāti – lēti un brīvi pieejami energoresursi un vides ilgtspēja.

Lai gan pirmšķietami sajūtu līmenī uzskatām, ka tie ir pretmeti, patiesībā tie ir vienas monētas divas puses. Problēmas risinājums ir atjaunojamie un alternatīvie energoresursi jeb zaļā enerģija, un tas nozīmē ne vien izaicinājumu jaunu tehnoloģiju ieviešanā, bet arī iespējas, ka mēs varam eksportēt elektroenerģiju un, kas ir pats svarīgākais, spējam eksportēt arī zināšanas un tehnoloģijas. Uz jautājumu – vai tas vispār ir iespējams – teikšu: jā, ir. Mums ir lielisks piemērs uzņēmums “Aerones”, kurš jau šogad... kurš pirmām kārtām pats izgudro un ražo robotus, kas apkalpo vēja turbīnas un šogad apkalpo jau vairāk nekā sešus tūkstošus... vairāk nekā 25 valstīs... kas parāda to, ka mēs spējam. Tie ir gados jauni cilvēki, kas uzņēmumu vada un nodarbojas...

Šobrīd esam vieni no zaļākajiem visā Eiropā, mums kopējā bilance ir vairāk nekā 51 procents, esam sestajā vietā Eiropā pēc zaļās enerģijas. Tas nozīmē tikai to, ka mums ir, kur tiekties, jo, tikai sasniedzot 100 procentus, varam būt droši un stabili par to, kur esam, un tā ir mūsu iespēja.

Līdz ar to, runājot par stratēģiju, mēs apzināmies, ka pirmām kārtām pašreizējie 100 procenti ir jāparedz ar rezervi, jo skaidrs, ka 2030. un 2035. gadā apjomi kāps un pieprasījums pēc elektrības, patēriņš, kāps.

Mūsu prioritāte numur viens ir Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģija (līdz 2050. gadam), kuru plānojam iesniegt rudens sesijas laikā. Līdz tam mums ir konkrēts mērķis izstrādāt Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2020.–2030. gadam un enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. Atjaunīgās enerģijas jomā daudz kas ir paveikts un daudz kas ir noslēguma stadijā. Piemēram, neraugoties uz to, ka visvairāk ir reģistrēti... pietiekami saules enerģijas... šobrīd mūsu darba lauks koncentrējams tieši uz vēja enerģijas attīstību, jo mēs redzam, ka Lietuvā šogad jau būs uzbūvēts... 1288 megavatu... vēja, Latvijā mums būs 133. Tie 133 mums jau ir pēdējos gadus, un tie ir tie paši vecie trīs projekti, kas ir Ventspils un Grobiņas pusē.

Līdz ar to mēs redzam izaicinājumu, ka tas ir potenciāls, ka mums ir jāstrādā, lai spētu attīstīties un iet uz priekšu.

No savas puses esam raduši risinājumu, skaidru redzējumu par to, kā jāatbalsta vietējie iedzīvotāji, kas dzīvo apkārt vēja turbīnai, un vietējā kopiena. Tas ir tas, uz ko mēs ejam, lai būtu skaidra definīcija un redzējums gan investoriem, gan pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Sagatavots arī regulējums par zaļā koridora principa ieviešanu atjaunīgo energoresursu projektos, kas paredz gan over public interest principu pārņemšanu no Eiropas Komisijas, gan citas birokrātisko šķēršļu mazināšanas iespējas.

Un tagad runājot par uzticību. Kāds to minēja no tribīnes.

Jāsaka liels paldies arī jums, kolēģi, par to, ka atbalstījāt un mēs kopā virzījām ideju par neto norēķinu sistēmu. Tā sāka strādāt no 1. maija. Arī uzņēmēji mums uzticas. Jau šodien 20 uzņēmumi izmanto šo sistēmu. Tas nozīmē, ka virziens ir un mēs ejam uz priekšu. Jā, 20 uzņēmumi varbūt liekas maz, bet tas ir sākums, un es teiktu, ka tas ir labs sākums un ka mums ir jābūt ambicioziem mērķiem.

Sēdes vadītāja. Vai vēlaties apvienot debašu laikus?

K. Melnis. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Melnis. Līdz ar to – jā, mums jābūt ambicioziem mērķiem, jo tikai ambiciozus mērķus mēs spējam sasniegt un iet... Mēs apzināmies, ka elektrības patēriņš līdz 2030. gadam kāps un ka no 2030. līdz 2035. gadam pat var palielināties par 100 procentiem. Mums tam ir jābūt gataviem.

Gribu nobeigt tikai ar pāris lietām. Pirmā lieta – mēs veidojam Latvijas enerģētikas rītdienu, mēs visi veidojam... un nav tā, ka viens veido, mēs visi veidojam. Labs piemērs – kur mēs ejam un ko varam izdarīt. Pirmoreiz Latvijas vēsturē – šogad Jāņu rītā, kad Latvija patērēs vismazāk elektroenerģijas (ap 500 megavatiem jaudas), mēs to spēsim saražot ar saules paneļiem. Tas ir pieteikums, ka ikkatrs Latvijā būs devis ieguldījumu ar saviem pāris saules paneļiem uz jumta – panelis pie paneļa kopā veido... Vairāk nekā 22 300 mājsaimniecībās šogad uzstādītā jauda – 187 megavati. Lūk, ko nozīmē, ka mēs katrs ejam uz priekšu un kopā domājam. Tā ir tikai daļa mājsaimniecību, nemaz nerunājot par uzņēmējiem, kas arī šogad palielinās jaudas. Mēs šogad to būsim sasnieguši.

Mēs strādājam, mēs ejam. Es gribu teikt, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs tiekamies ar uzņēmējiem un viņi mums tic, un mēs ticam tam, ko darām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai.

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godājamie kolēģi! Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi ministri! Man ir patiess gods un prieks piedalīties šodien ekonomikas debatēs.

Un kā gan ekonomikas debates bez izglītības? Ja mēs runājam par ekonomiku, kas tad rada ekonomiku? Tie noteikti ir cilvēki. Ja mēs raugāmies uz cilvēkiem... Cilvēks piedzimst, tad mācās... Šobrīd mūsu izglītības sistēmā, lai cilvēks, profesionālis, būtu gatavs darba tirgum, paiet vismaz 15 līdz 20 gadu, un tikai tad cilvēks ir gatavs pievērsties darbam. Tad ir jautājums... ir daži kritiski mirkļi, kuros mums ir jāinvestē, lai šis cilvēks tiešām būtu spējīgs radīt ekonomiku un varētu dot pievienoto vērtību.

Un noteikti mums ir... ja raugāmies no debašu aspekta, daudz šodien jau izskanējis... Mēs daudz runājam par skaitļiem, procesiem, bet visa centrā ir cilvēks, kurā mēs investējam, lai tas notiktu.

Es izdalītu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, īpaši, ja raugāmies uz izglītību. Ilgtermiņā, protams, tas ir stāsts par mazajiem bērniem. Medicīnā saka: viss, ko jūs paspēsiet izdarīt bērnam pirmajā gadā attiecībā uz viņa attīstību, tālāk jums atmaksāsies visu dzīvi. Bet izglītībā mums ir jārunā par pirmsskolu un pirmajām četrām klasēm, lai radītu interesi... un radītu interesi par to, ko daudzi te runā, par STEM... un spēt komunicēt, spēt strādāt grupā, būt radošiem, būt inovatīviem, būt drosmīgiem galu galā un uzņemties uzņēmējdarbības... uzņēmēja spējas. Tas ir izdarāms pirmsskolā, sākot no divu trīs četru gadu vecumam.

Te ir ļoti svarīgi, ka pretī viņam ir skolotājs – skolotājs, kurš redz, skolotājs, kurš jūt, skolotājs, kurš saprot, skolotājs, kurš spēj iedot. Tieši tādēļ mans politiskais uzstādījums ir bijis, ka skolotājiem ir jābūt labi apmaksātiem. Un atšķirību starp reģioniem nedrīkst būt. Tā nav laimes spēle, vai es piedzimu Rīgā, Siguldā, Krāslavā, Liepājā... Tā nedrīkst būt laimes spēle, jo neatkarīgi no tā, kur es esmu piedzimis, man ir jābūt labai izglītībai.

Es teicu – pirmsskola. Un tad ir pamatskola. Un tikai tad mēs virzāmies tālākajos procesos. Kas notiek tālāk? Mums ir brīnišķīgi jaunieši, brīnišķīgi bērni. Diemžēl 21 procents no mūsu darba tirgū esošajiem ir bez profesionālās kvalifikācijas. Tātad viņi ir ieguvuši vidējo izglītību bez profesionālās kvalifikācijas. Tā ir mūsu atbildība, lai bērni būtu ieguvuši profesionālo kvalifikāciju un uzreiz varētu strādāt. (Starpsauciens.)

Tieši tāpēc, ja mēs raugāmies, kā sasniegt mērķi, lai visi bērni būtu saņēmuši kvalifikāciju, ir ne tikai ļoti precīzi jādefinē (un tas jau ir definēts), bet arī jāgrib izpildīt šīs prasības attiecībā uz vidējo izglītību.

Mums ir jābūt labi aprīkotiem STEM kabinetiem, un, ja to nevar nodrošināt, tad iespējams, ir jāveido lielākas iespējas gan rajonu centros, gan lielākās pilsētās, kur bērnus var apmācīt. (Starpsauciens.) Un te pretī ir skolotājs, laba infrastruktūra un interese par STEM.

Bērniem ir jāmācās līdz 18 gadiem, un darba tirgū viņiem jānokļūst jau ar profesionālo kvalifikāciju. Tad ir iespēja izvēlēties – jau doties uz darba tirgu vai uz augstāko izglītību –, un augstākā izglītība mums šobrīd ļoti cieši ir sasaistīta ar zinātni.

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

A. Čakša. Ja mēs raugāmies uz ātrajiem ieguvumiem, tad, protams, ir jārunā par doktorantu skaitu, lai attīstītu zinātni un runātu par inovācijām, ko tik ļoti uzsver ekonomikas ministrs un finanšu ministrs, un ir jāsaprot, ka universitātes ir vieta, kas ne tikai uzkrāj zināšanas, bet rada zināšanas. Tieši tādēļ jau radītā tipoloģija... zinātņu universitātes dod mums iespēju deleģēt universitātēm... un arī izmantot to zinātni, ko viņi rada, pasūtīt šo zinātni un lietot. Ja mēs runājam par datos balstītiem lēmumiem, tad mums ir jāizmanto savas gudrās galvas, lai šos pētījumus, kas rodas Latvijā un kas ir labi, un kurus bieži vien izmanto kaut kur ārpusē, izmantotu arī mēs paši. Tādēļ ātrā investīcija noteikti ir augstākajā izglītībā un zinātnē.

Kopumā es gribu teikt, ka ekonomika attīstīsies, ja tajā būs gudri cilvēki. Gudri cilvēki būs, ja mums būs investīcijas skolotājos, mums būs investīcijas skolās un skolu programmās. Aicinu, domājot par ekonomiku, visu laiku atcerēties, ka investīcija cilvēkā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai ekonomika attīstītos, un neaizmirst arī par ilgtermiņa stratēģiju, jo tie bērni, kas šodien piedzimst, darba tirgū būs tikai pēc 20 gadiem. Bieži vien mēs to aizmirstam, tādēļ aicinu vienmēr atcerēties, ka bez cilvēkiem nebūs arī ekonomikas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

Viņš lūdz apvienot debašu laikus. Deputāti neiebilst.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Vispirms, Čakšas kundze, par STEM kabinetiem. Neļausiet man samelot – Ekonomikas ministrija kopā ar “Latvenergo”... mēs izveidojām desmitiem jaunu STEM kabinetu skolās, bet Jaunā VIENOTĪBA šo programmu pārtrauca, un tādu programmu skolās vairs nav, un jauni kabineti netiek izbūvēti.

Par šodienas darba kārtības punktu – stabilitātes programmu. Ambiciozi mērķi – tas ir labi. Šoreiz, jāsaka, pat ir ielikti izmērāmi sasniedzamie rezultāti, kā parasti plānošanas dokumentos trūkst. Šoreiz tādi ir gan par eksportu, gan IKP, gan vidējo algu, kas jāsasniedz, bet nav rakstīts, kā līdz šim skaistajam un pat izmērāmajam mērķim var nonākt un panākt vai pat apsteigt kaimiņvalstis.

Nu, ja mēs nosaucam šo, teiksim, “Konkurētspēja Baltijā”, tas būtu maratons ar nosaukumu “Konkurētspēja Baltijā”. Mēs redzam, ka ir skrējēji pa priekšu, kurus gribam ne tikai noķert, bet arī apsteigt. Kā to var izdarīt, nemainot treniņu programmu, ēdienkarti vai ko citu? Kas tad ir tas faktors, instruments vai konkrētā rīcība, kas mums to nodrošinās? Tie mērķi jau ir labi, bet viss ir izplūdis. Nav skaidras rīcības, kā mēs panāksim... Vai tā būs kapitāla pieejamība, kas būs labāka nekā Baltijas valstīs? Šobrīd ir sliktāka. Vai tie būs darbaspēka nodokļi – konkurētspējīgāki? Šobrīd ir sliktāki. Vai tā būs birokrātijas mazināšana, un, ja būs, tad kāda konkrēti? Neviens nepateica – konkrēti kāda birokrātija tiks mazināta.

Valdības vadītāja teica: mums ir jāprot pelnīt. Tas droši vien ir tas virziens, kurā mēs visi gribētu domāt, bet man, raugoties, ka par pelnīšanu tiek uzskatīta, teiksim, valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā... Man liekas, tā drīzāk ir pārdošana, nevis pelnīšana, un tās ir divas atšķirīgas lietas. Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” par šo dokumentu saka... mums apakškomisijā stāstīja, ka viņi grib redzēt lielāku uzsvaru uz to, ka jārada jauna pievienotā vērtība, respektīvi, valstij ieguldot eiro, atnāk atpakaļ 2, 3, 5 vai 10 eiro, nevis jāturpina eksportēt plikus baļķus, plikus graudus. Līdz šim Latvija to ir darījusi. Šodien es saklausu, ka mēs pie plikiem baļķiem, plikiem graudiem gribam pielikt klāt vēl pliku elektrību, nevis radīt pievienoto vērtību, pie tam elektrības ražošanā atkrastes vēja parkā vēl iestrādāt OIK, tādu sistēmiņu, ka uzņēmējs, ārvalstu uzņēmējs, nāks un pelnīs. Bet, nu, kā – varat apskatīties MK mājaslapā! Dokuments saskaņošanai par pārvades starpsavienojumiem... Kas maksās? Maksās “Augstsprieguma tīkls” jeb lasiet – nodokļu maksātājs! Tātad OIK jau šeit ir, tā teikt, ieprogrammēta, kas varbūt... kas būtībā atšķiras no tā, kā projekts vispār sākotnēji bija plānots.

Vēl viena lieta, ko es nesaskatu. Pārtikas patēriņš. Mēs varam dalīties koalīcijā, opozīcijā... Mēs visi ejam veikalā. Un Konkurences padomes ziņojums... Es ceru, jūs zināt. Būtība ir graujoša. Latvija “iekožas” importa precēs, tāpēc ka lielveikalu tīkli lobē ārvalstu preces. Tas nav mans viedoklis, tie ir fakti, tas ir pētījums, un tas ir Konkurences padomes izklāsts. Latvija apēd aptuveni 30 procentus vietējās pārtikas, 70 procentus – importa. Igaunija otrādi – 70 procentus vietējās pārtikas, 30 – importa. Vietējiem ražotājiem... Divi vienādi produkti, vietējiem ražojumiem – lielāks uzcenojums. Tātad tiek darīts viss, nevis lai būtu godīga konkurence (būtu jau forši, ja mūsējiem būtu kaut kādas priekšrocības, vai ne?), bet tieši otrādi – gremdēts.

Ja sakām, ka vietējais ražotājs ir mūsu prioritāte, tad mums ir jārod risinājums. Arī mēs, no opozīcijas, kādu vienu vai otru risinājumu atbalstītu, bet šeit risinājumus es nesaskatu.

Es negribu teikt, ka viss ir slikti. Ir jau risinājumi, cik tas... lielais investīciju fonds “Altum”, atsevišķi finanšu instrumenti, LIAA pārstāvniecības... Ir jau iestrādes un instrumenti, kas strādā, bet, kā jau Vitenberga kungs teica, lielākā daļa tomēr ir iesākta iepriekšējā vai pat vēl pirms tās... valdībā... Kur ir tās jaunās idejas vai pienesums no šīs valdības? To neredz.

Šobrīd mēs nevaram ekonomiku atraut no drošības, vai ne? Stiprināt ekonomikas drošību – to sakām mēs visi, bet nav konkrētas rīcības par pierobežu. Ministre it kā to savā runā izcēla, bet šajā dokumentā neatrodam ziņas par to, kā ekonomikas drošību stiprināt pierobežā, ne tikai Latgales pierobežā...

Par militāro industriju. NATO stratēģiskā komunikācija saka: trīs līdz septiņi gadi ir tas, kad Krievija varētu uzbrukt NATO valstīm. Latvija... Baltijas valstis tiek minētas kā viens no virzieniem. Tātad trīs līdz pieci gadi. Turpretī militārajā industrijā flagmaņi – labākās idejas, labākie uzņēmumi – četru līdz piecu gadu laikā, kas ir tas pats termiņš, nespēj nonākt līdz NBS iepirkumam, kur nu vēl iepirkums būtu noslēdzies, tehnika būtu bataljonos, zemessargi būtu apmācīti! Kas droši vien ir vēl gads vai divi. Nu, neiet termiņi kopā! Kur tad ir tā dinamika? Tātad atkal retorika nesaskan ar darbiem.

Līdzīgi ar produktivitāti un imigrāciju. Dokumentā daudz runāts par produktivitāti. Tātad mums nevajag daudz cilvēku, bet vajag vienu, kurš strādā produktīvi. Bet valdība saka – ir jāatver durvis lētajam darbaspēkam. Tā ir zināma pretruna. Es gribu, lai jūs tomēr izskaidrojat, kuru ceļu jūs ejat – produktivitātes vai lētā darbaspēka.

Vēl valdība sola iet prom no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī tā ir tukša retorika. Šajos aprēķinos, kas ir tai prezentācijā, cik būs pieaugums, ir ņemts vērā, ka sadarbība saglabāsies esošajā līmenī. To apliecina Ekonomikas ministrija – es divreiz uzdevu jautājumu. Esošajā līmenī plānots saglabāt! ASV vēstnieks, ASV investori nespēj kontu atvērt šeit, bet Krievijas oligarhs, kurš ir ielikts persona non grata sarakstā, paplašina savu veikalu tīklu, tiek atvērti jauni veikali. Es norādu, ka retorika nesaskan ar darbiem.

Tas galvenais zilonis istabā... ko es gribu, lai jūs atnākat un atbildat... trīs burti – PVN. Finanšu ministrijas gaiteņos runā, ka ir plānots par vienu vai diviem procentpunktiem palielināt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Atnāciet un atbildiet – tā ir taisnība vai nav?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ervinam Labanovskim.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamie deputāti! Prezidij! Ministri! Ekonomikas attīstība ir ļoti plašs diskusiju objekts, tomēr debašu laiks ir ierobežots, tāpēc primāri pieskaršos tiem virzieniem, darbiem, kas nepieciešami, lai ekonomiski aktivizētu reģionus, tādējādi saglabājot tur iedzīvotājus, no kā savukārt izriet skolu, bibliotēku saglabāšana un ceļu sakārtotība. Lai šo uzdevumu panāktu, protams, ir jāizdara daudzu līmeņu mājasdarbi, taču viens no neatliekamākajiem ir enerģisks grūdiens mājokļa jautājumā. Kopš deviņdesmitajiem gadiem mājokļu politikā dominēja uzskats, ka tirgus visu noregulēs, taču, skatoties uz jaunu mājokļu celtniecības datiem pēdējās desmitgadēs, mēs redzam, ka tirgus ir spējis tikai daļēji apmierināt sabiedrības un ekonomikas vajadzības. Var pat teikt, ka tas ir pilnībā izgāzies reģionos.

Ņemsim Smiltenes piemēru – mazs, bet ekonomiski dinamisks, uz attīstību vērsts novads, kurā faktiski neeksistē bezdarbs. Novadā ir uzņēmumi, kuri nonākuši izvēles priekšā – vai turpināt augt un attīstīties, un, ja attīstīties, vai to iespējams darīt savā novadā... Loģika pavisam vienkārša – ja uzņēmējdarbība attīstās, tā nodarbina vairāk cilvēku. Taču cilvēkiem vajadzīgs mājoklis, un mājoklim ir jābūt kvalitatīvam, nevis – no 1954. gada.

Ja tirgus funkcionētu, tad šos mājokļus nodrošinātu attīstītāji, jo pastāv pieprasījums, bet attīstītāji izvēlas investēt pārsvarā vai nu lielpilsētās, vai Rīgā, jo tur ir lielāks peļņas procents. Varētu teikt, ka mājas var celt paši. Taču šeit mēs sastopamies ar to, ka noteiktā attālumā no Rīgas bankas ļoti negribīgi sniedz aizdevumus šāda īpašuma iegādei vai būvniecībai. Savukārt pašvaldībām, kā jūs visi zināt, nepietiek līdzekļu, lai celtu īres namus, kas to novada attīstībai vitāli nepieciešami. Miljonu jautājums – ko darīt? Es esmu priecīgs, ka šajā ziņojumā šis jautājums ir uzdots, bet, manuprāt, nav līdz galam atbildēts.

“PROGRESĪVIE” jau valdības rīcības plānā ierosināja būt ambiciozākiem un trīskāršot plānoto dzīvokļu celtniecību. Taču arī ar to būtu par maz reģionu ekonomiskā potenciāla apmierināšanai. Kā jau ziņojumā minēts, risinājumi var būt dažādi – publiskā un privātā partnerība, kredītu pieejamība caur “Altum”, mājokļa iegādes garantijas. Taču ar to nepietiks. Ja mēs patiesi vēlamies situāciju mainīt, tad mums būtu jāveido nacionāls mājokļu fonds. Svarīgākais ir panākt, ka moderni mājokļi tiek reāli celti jau tagad, rīt, nākamgad, arī pēc pieciem gadiem, ka šī programma valstij ir ilgtermiņa.

Otrs punkts, kam vēlos pieskarties reģiona ekonomikas kontekstā, ir lauku politika. Šajā ziņojumā ir ļoti labi izcelts, ka jākāpina produktivitāte uz vienu strādājošo. Tas ir pilnīgi pareizi. Taču, ja mēs vēlamies attīstību un citu dinamiku laukos, tad jāpiemēro arī produktivitātes kritērijs pret hektāru lauksaimniecības zemes. Tieši pašreizējā lauksaimniecības politika ir bijis viens no aspektiem, kāpēc lauku reģioni iztukšojas, jo modernā lauksaimniecība ir nozare, kas prasa maz darbaroku. Ja nav darba, nav arī cilvēku. Viņi emigrē uz turieni, kur ir darbs ar konkurētspējīgu atalgojumu, – lielpilsētām Latvijā, Īrijā, Vācijā, Spānijā, un, ja jau maina dzīvesvietu, reizēm nav tik svarīgi – Rīga vai Dublina.

Tieši tādēļ ir būtiski jāpārskata lauksaimniecības politika, vairāk uzsvaru liekot uz pārstrādi, uz tādu kultūru audzēšanu, kas nestu lielāku pievienoto vērtību un kas pieprasa kvalificētu darbaspēku. Audzējam graudus – pārstrādājam; govis turam pienam – taisām arī sieru; audzējam krūmmellenes – pārvēršam tās ievārījumos, sukādēs, vīnā. Protams, šie ir visai primitīvi piemēri, taču ilustrē pašu lietu. Ziņojumā tas ir pieminēts vienā teikumā.

Lauksaimniecības naudas mērķtiecīga virzīšana uz produktivitātes palielināšanu ne tikai uz vienu darbinieku, bet arī uz vienu hektāru ir, manuprāt, atslēga lauku ekonomikas attīstībai, kas iet kopā ar to vīziju, ko redzam reģioniem nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Vai varētu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Švinka. Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Kolēģi deputāti! Mēs esam Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu 812. dienā, un es ļoti ceru, ka neviens šajā telpā vairs nav jāpārliecina par nepieciešamību ieguldīt Latvijas aizsardzībā. Katrs eiro, kas tiek ieguldīts aizsardzības industrijas attīstībā, atgriežas ar divkāršu labumu – stiprinot valsts drošību un veicinot ekonomisko izaugsmi. Valdības lēmums par vēsturiski lielāko aizsardzības budžetu šogad ir būtisks signāls, kas liecina par mūsu apņēmību nostiprināt valsts drošību, atrodoties kaimiņos agresorvalstij.

Šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir jāatceras, ka arī investoru tirgus ir mainījies, pievēršot arvien lielāku uzmanību militārajam sektoram. Finanšu un apdrošināšanas nozares ir gatavas sniegt atbalstu aizsardzības industrijai, nodrošināt līdzekļus un apdrošināšanu. Šī tendence liecina par to, ka sabiedrība un ekonomika tieši izjūt aizsardzības jomā veikto ieguldījumu nozīmi.

21. gadsimta trešajā desmitgadē ir mainījusies ne tikai izpratne un attieksme, bet arī pati karadarbība. Modernā karadarbība prasa jaunu pieeju, un tehnoloģijām ir centrālā loma. Investējot mākslīgajā intelektā, citās modernajās tehnoloģijās, mēs varam sagatavoties efektīvi aizsargāt mūsu valsti un tās iedzīvotāju dzīvības. Lai gan karš Ukrainā galvenokārt notiek ar konvencionālajiem ieročiem, modernajā karadarbībā būtiskas ir tehnoloģiju inovācijas. Tādēļ skaidra tehnoloģiskā priekšrocība ir stratēģiski svarīga Latvijai un NATO. Tas nozīmē, ka mums ir eksistenciāli svarīgi ieguldīt ne tikai tankos un šaujampulverī, bet arī tehnoloģijās, kas nodrošina modernu aizsardzību. Tas ietver arī mākslīgā intelekta attīstību un iesaisti, gatavojoties aizsargāt mūsu valsti, saudzējot Latvijas iedzīvotāju dzīvības.

Lai turpinātu stiprināt aizsardzības nozari, Latvija pieņēma Baltijas valstīs unikālu Aizsardzības industrijas likumu, uzlabojot valsts tiesisko regulējumu šajā jomā un veicinot drošas piegādes ķēdes. Tas nodrošina iespēju Latvijai uzņemties vadību ne tikai likumdošanā, bet arī praktiski, atbalstot inovācijas, tehnoloģiju attīstību un militārus projektus sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.

Ievērības vērti ir nozares ieguldījumi un sasniegumi zinātnē, attīstot dažādas jomas Latvijas universitātēs, tāpat kā Aizsardzības ministrijas iniciatīva, kas paredz maģistra darbu konkursu īstenošanu lietišķās pētniecības jomā. Šī iniciatīva sniedz iespēju studējošajiem strādāt pie militāri nozīmīgiem jautājumiem, kas ir svarīgi valsts aizsardzības un drošības kontekstā. Finansiālais atbalsts, kas tiek nodrošināts maģistra darba izstrādei, veicina zinātnisko interesi par militāro jomu un nākotnes zinātnisko kapacitāti aizsardzības nozarē, vienlaikus atbalstot akadēmisko un praktisko sadarbību starp izglītības iestādēm, aizsardzības nozares ekspertiem, tādēļ tas ir būtisks elements valsts aizsardzības un drošības politikas īstenošanā un attīstībā.

Valsts pētījumu programma aizsardzības nozarē aptver šādas prioritātes: kiberdrošību un elektronisko karadarbību, robotiku, bezpilota sistēmas, kā arī karavīru aprīkojuma sistēmas, tai skaitā individuālo ekipējumu un tekstila tehnoloģijas, kopumā Aizsardzības ministrijai investējot finansējumu 1,3 miljonu eiro apmēram četru gadu periodā. Šī programma noslēgsies 2024. gada jūnijā, un pēc tam ir plānots to izskatīt un izsludināt atkārtoti.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs Irbenē (liels antenu komplekss) attīsta pārnozaru izaugsmi un pētniecību Latvijā, nosedzot gan zinātnes, gan aizsardzības sektoru, gan kosmosa komunikāciju attīstību. Zinātnes perspektīvā ir veikti dažādi mūsu zinātnieku pētījumi, tostarp par aktīviem galaktiku kodoliem, Saules fiziku, melnajiem caurumiem, taču īpaši svarīga ir šī infrastruktūras objekta starptautiskā nozīme, tīkla veidā veicot kopīgus novērojumus ar citiem Eiropas Savienības un globāliem pētniecības centriem un infrastruktūrām. Irbenes infrastruktūra nodrošina nozīmīgu partnerību Eiropas Kosmosa aģentūrai, pastarpināti arī NASA un citiem globāli nozīmīgiem spēlētājiem. Tas ir saistīts ar ļoti strauju attīstību kosmosa misijās, globālu aktivitāti Mēness izpētes misijās un strauju virzību arī uz Marsa izpētes misijām.

Aizsardzības ministrija pēdējos trīs gadus ir nodrošinājusi Irbenes kompleksa darbību un uzturēšanu, tālākajos trīs gados finansējums paredzēts jau konkrētām aizsardzības nozares interesēm. Irbenes kompleksam turpmāk ir nepieciešams nodrošināt konkrētu valsts budžeta finansējumu papildus tiešajiem līgumiem (kā šobrīd Aizsardzības ministrijas), radot ilgtspēju, stabilitāti un paredzamu izaugsmi dažādām zinātnes, kosmosa, aizsardzības industrijas, pārnozaru sadarbības un attīstības iespējām.

Aizsardzības ministrija iegulda un turpinās ieguldīt katrā zinātnes, pētniecības, militārās vai duālas lietošanas produktu izstrādes solī. Šogad ir izsludinātas divas Aizsardzības ministrijas grantu programmas: 600 tūkstošu eiro vērtais uzsaukums jau noslēdzies februārī, tas paredzēja produktu konceptu attīstību tādās jomās kā inovatīvi metālapstrādes risinājumi, militārās tehnikas bruņojuma noturības paaugstināšana, 5G militārā pielietojuma noturības risinājumi, pretdronu risinājumi, sausās pārtikas uzturdevas uzlabošana; aizsardzības ministra Andra Sprūda šonedēļ izsludinātais papildu 600 tūkstošu eiro grants tieši dronu ražošanas attīstībai.

Tieši sausās pārtikas uzturdevas veidošana ir viens no šī grantu projektu konkursa iepriekšējo gadu veiksmes stāstiem. Uzņēmums “Kronis”. Universitāte ilgi meklēja uzņēmumu, kas piekritīs. “Kronis” piedalījās grantu programmās, lai radītu produktu, kas tagad mums visiem ir zināms.

Grantu programmas nākamais solis ir pētniecības un attīstības līgumi, kur jau var minēt divus papildu veiksmes stāstus – LMT 5G tehnoloģiju testa vide Ādažos un bruņumašīnu “Fox” attīstība.

Aizsardzības industrijai svarīgs notikums – šajās dienās uzsāktā “Patria” ražošana Latvijā. Kopumā ir pasūtītas 225 “Patria”, 25 no tām jau šogad tiks nodotas NBS.

Kopējās ministrijas investīcijas aizsardzības industrijā 2023. gadā bija 4 miljoni, 2024. gadā – 5 miljoni, 2025. gadā plānoti 7 miljoni eiro, kas ietver gan grantu projektus, gan research and development līgumus, gan finansējumu ar aizsardzības nozari saistītiem tehnisko zinātņu studentu maģistra darbiem, kā arī valsts pētījumu programmai un hakatoniem, gan ieguldījumus fondos.

Liela loma aizsardzības industrijā ir sabiedrībai. Kopumā šis ir laiks, kad īpaši svarīgi stiprināt aizsardzības industriju, realizēt pilnu potenciālu aizsardzības industrijas inovāciju attīstībā. Svarīgi ir ieguldīt Latvijas nākotnē ar dubultieguvumu – gan drošībā, gan labklājībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šoreiz nebūšu oriģināls, runa man nav sagatavota. To, ka kritizēt ir viegli, mēs visi zinām, bet, man liekas, šo debašu būtība ir nākt ar priekšlikumiem. Nu, lūk, tad mēģināšu jums izstāstīt, ko es darītu, ja būtu ekonomikas ministrs, un kādas ir prioritātes, kurām es pievērstu visvairāk uzmanības. Bet pirms tam nedaudz vēstures.

Mēs gribam dubultot IKP 10 gadu laikā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē –faktiskajās cenās mums vajag 5 procentu pieaugumu. Pēdējos 15 gados tādi gadi ir bijuši divi: viens bija 2012. gads (pēc lielās krīzes), un otrs bija 2021. gads (pēc pandēmijas). Kāpēc? Tāpēc, ka tā gala līnija bija diezgan zemu.

Bet bija arī zelta periods. Arī man personīgi tas bija ļoti labs periods – no 2001. līdz 2006. gadam. Katru gadu ekonomika auga vairāk nekā 5 procentus – katru gadu! “Gāzi grīdā” ekonomika. Nu, lūk, – kas tajā laikā notika, bet tagad nenotiek? Atbilde ir pavisam vienkārša. Tajā laika nogrieznī kreditēšana no IKP bija 90 procenti. Pašlaik tā ir 28 procenti.

Ko es ar to gribu teikt? Visi plāni, kas tiek minēti šinī ziņojumā, nav iespējami, ja mums kreditēšana, biznesa kreditēšana, būs uz pusi mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas vienkārši nav iespējams, matemātiski nav iespējams.

Nākamais, ko es gribēju minēt, ir kontu atvēršana. Mēs visi zinām, ka tā ir problēma. Tad, kad Vilis Krištopans vadīja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, daudzi no jums vēl šaubījās, teica, ka varbūt viņš pārspīlē, varbūt nav tik traki. Bet pagāja laiks, un Amerikas vēstnieks intervijā “1:1” apliecināja, ka problēma eksistē. Man rodas jautājums: ko mēs esam izdarījuši, lai to risinātu? It kā jums balsu pietiek, mēs varam iedot savas astoņas balsis, ja vajag. Kāpēc šī problēma netiek risināta?

Trešā lieta – to varbūt es nedarītu kā ekonomikas ministrs, bet tas ir tāds akmentiņš lēmējvaras dārzā. Respektīvi, šajos divos gados visi mūsu likumprojekti, visi mūsu grozījumi... tajos visos dominē vārdi “aizliegt”, “kontrolēt”, “palielināt”, “sodīt”, bet mēs praktiski... Nav tādu grozījumu, kur mēs kaut ko atceļam, kaut ko vienkāršojam, kaut ko samazinām. Ja mēs tik tiešām gribam noķert Igauniju un Lietuvu, uz katru šo – ka mēs kaut ko aizliedzam un kontrolējam – vajag vismaz divus likumus, kuros mēs atvieglojam vai samazinām.

Un ceturtais – konkrēts priekšlikums. Lai to izstāstītu, man ir bišķiņ...

Drīkst apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Krištopans. Man ir bišķiņ jāuztaisa atkāpīte un jāizstāsta par manu pieredzi. Tas jau bija gadus atpakaļ. Es strādāju pie viena cilvēka, ļoti turīga cilvēka, viņš nereti lidoja ar privātām lidmašīnām – gan par savu naudu. Vienā reizē viņš mani pasauca pie sevis. Viņš saka: “Kristap! Es gribu, lai tu to saproti pareizi, bet ir ļoti svarīgi, lai tu to saprastu. Tu zini, kāpēc pie manis strādā?” Un es... nu, es klausos. “Tu strādā pie manis nevis, lai domātu... Es domāšu. Tu strādā pie manis, lai realizētu manas domas un idejas.”

Nereti man liekas, ka mūsu ministriem tas ir jāpasaka visiem saviem padotajiem. Jūs veidojat politiku, un tie, kas ir zem jums, to realizē. Man ir tāda sajūta, ka nereti ierēdņi ir tie, kas veido politiku. (Starpsaucieni.)

Noslēdzošais, ko es gribu teikt. Pienāks tāds moments, kad mums būs ideoloģiskā dilemma, ko atbalstīt: vai nu visveiksmīgākie, vai visi. Tā kā esmu dzīvojis Amerikā, kā jūs zināt, ilgāku laiku, esmu pirmās versijas piekritējs. Mums jāatbalsta tikai visspējīgākie.

Ja mēs paskatāmies uz pieminēto Singapūras modeli, ir jādefinē trīs četras nozares, kas ir mūsu jājamzirdziņš, un tajās arī ir jāiegulda. Mēs nevaram visiem palīdzēt, ir jāpalīdz labākajiem.

Viktor, ja tu ieklausīsies šajos ieteikumos, tad visdrīzāk tev būs iespēja būt par visu laiku labāko... otro labāko ekonomikas ministru aiz Aināra Šlesera. (Smiekli. Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valdības pārstāvji!

Drīkst uzreiz apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Ābrama. Neiebilst. Paldies.

Vispirms mana atzinība Ekonomikas ministrijai. Jūs varat nodot sveicienu. Tiešām esmu pārsteigta, ka sakompilējuši tik plašu materiālu. Es negribu kritizēt un piekrist tiem, kas saka – te nav tas un tas, un tas. (Zālē troksnis.) Man liekas, tur ir tik daudz visām gaumēm un vajadzībām, ka... dod dievs tikt ar to galā, ar ko mēs esam šobrīd...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

S. Ābrama. Es saprotu, ka visu nav iespējams aptvert. Šis kalpo kā labs diskusiju rāmis, un, uz to balstoties, tālāk sekos konkrēti ieteikumi, priekšlikumi valdības rīcības plānam. Es ceru, arī ekonomikas ministram būs, ko paņemt līdzi.

Bet es koncentrējos vairāk uz to sadaļu, kas runā par konkurētspējīgu, eksportspējīgu uzņēmējdarbību, un mēģināju saprast, vai tas ir reāli. Tātad: vai pie krītoša eksporta, kāds ir bijis pagājušogad salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (un tam ir saprotami iemesli), mēs turpmāk, nu, teiksim, vidējā termiņā, spēsim kāpināt eksportu, sasniedzot minētos 85 procentus no IKP 2035. gadā? Iespējams, mēs neizpildīsim precīzi šos karaliskos rādītājus, bet tomēr ir vērts padomāt, kas ir darāms un kas konkrēti ir uzlabojams.

Es gribētu runāt par trim lietām, kas mani joprojām nodarbina un zināmā mērā rada bažas, ka mēs neesam tādi – tik ātri un efektīvi, kā vajadzētu būt.

Un tas ir... Nebūšu oriģināla. Ļoti daudz ko dzirdēju no iepriekš... No tā visa tā, ko iepriekšējie runātāji pauda, man liekas, trīs būtiskās lietas, lai būtu konkurētspējīga, eksportspējīga uzņēmējdarbība, lai mēs tiešām šo ekonomikas izrāvienu varētu veidot, ir: pirmkārt, valstij ir jārada spiediens uz stratēģiski svarīgu nozaru attīstību. Otrkārt, pētniecība, attīstība – tas ir primāri. Ja mēs gribam pievienotās vērtības produktus, mums ir masīvi jāinvestē pētniecībā, attīstībā vai jārada apstākļi, lai arī privātie investori būtu ieinteresēti to darīt. Un trešais – diemžēl man atkal jāatkārto – administratīvo procedūru birokrātiskā sloga mazināšana. Tikai par trim lietām šodien.

Ko nozīmē valsts radīts spiediens uz stratēģiski svarīgu nozaru tālāku virzību, attīstību? Es uzskatu, ka mūsu apstākļos, arī šajā ģeopolitiskajā situācijā, ir divas ārkārtīgi svarīgas, stratēģiski nozīmīgas nozares – tā ir enerģētika un aizsardzības industrija. Te ir milzīgs iespēju potenciāls. Nepalaižam to garām! Zinātne, inovācijas, augstākas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšana, eksports un galvenais – arī citu, saistītu nozaru attīstība. Šīs iespējas ir jāizmanto.

Un valstij tiešām ir jārada spiediens. Ko es saprotu ar šo spiedienu? Protams, nevis tas, ka valsts pati sāk kaut ko darīt, bet valstij jārada pieprasījums. Valstij ir jāprasa arī no nozares politikas veidotājiem, kur tad mēs iesim, kā veidosim pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Nozaru politikas veidotājiem ir jāsniedz, cik vien ātri iespējams, stratēģiskais redzējums, jo arī uzņēmēji gaida no valsts, kāds būs tālākais attīstības scenārijs.

Enerģētika. Kāpēc pieminu enerģētiku? Energoizmaksas, kā mēs zinām, ietekmē jebkuru preču izmaksas. Enerģētika sadārdzina. Mēs esam nekonkurētspējīgi ārējos tirgos, mēs esam ļoti dārgi arī vietējā tirgū, ražošanā, pārstrādē, apstrādē, transportā, loģistikā, mazumtirdzniecībā. Tas atspoguļojas arī piecenojumos. Kur ir tas plāns, lai mēs pārietu... lai mēs iegūtu lēto enerģiju? (Jā, Kaspara vairs nav, Kaspars minēja.) Mēs kopš pagājušā gada beigām joprojām gaidām enerģētikas stratēģiju, un ne tikai mēs, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, bet arī uzņēmēji gaida. Jo bija dažādi īpatnēji gājieni. Tad jaudas par daudz, pēc tam par maz... sadalīja. Nu, kas un kā darāms. Joprojām mēs mētājamies.

Aizsardzības industrija. Ja sasniedzam šos 3 procentus, tad droši vien mēs domāsim arī par lielāku ieguldījumu aizsardzības nozarē. Jāteic, ka visas Ziemeļvalstis, kur esmu tikusies pēdējā laikā, runā par aizsardzības industriju kā ekonomikai būtisku nozari. Mēs atkal varam kaut kur palikt... pēdējā vilcienā, un nekas no tās eksportspējas nesanāks, jo kur tad mēs tās preces tālāk eksportēsim? Arī ārējos tirgos būs milzīga konkurence ar aizsardzības industriju. Bet neaizmirsīsim, ka aizsardzības industrija arī rada ļoti fantastiskas lietas duālam pielietojumam, ne tikai militārajiem mērķiem. Arī šo stratēģiju joprojām neredzam. Uzņēmēji tiekoties jautā: kāds būs pieprasījums? Valstij ir jādod pieprasījums. Šīs divas nozares ir ārkārtīgi svarīgas.

Otrs mans punkts ir par pētniecības un attīstības lomu. Domāju, īpaši tajos apstākļos, kad ir sagaidāms ekonomikas kritums... un Finanšu ministrijas stabilitātes programma, fiksējot esošo situāciju, nākotni nezīmē tik optimistiski, kā mēs gribētu... arī lasot Ekonomikas ministrijas ziņojumu... bet it īpaši tādos apstākļos, tādā situācijā ir masīvi jāinvestē. Un tās pašas divas nozares – tur ir milzīgas iespējas, kā jau teicu, attīstīt ne tikai konkrēti... atjaunīgie energoresursi... nesākšu minēt visus... ogļūdeņražus, dažādas tehnoloģijas, kur šobrīd varam izmantot šo situāciju, šo laiku... mēs šeit esam. Mēs kavējam, ļoti kavējamies... no tā visa.

Pētniecība, attīstība. Daudz problēmu. Parunājiet ar pētniekiem. Zinātne beidzot jāatbrīvo no programmu, projektu principa, kas pamatā liek tiekties uz ātri sasniedzamiem, vienkāršiem mērķiem. Valstij jāveicina, jāinvestē un jāsaglabā fundamentāli pētījumi, kuri prasa lielus resursus. Un, protams, izgudrojumu aizsardzība. Zinātnieki jāieinteresē, kaut vai izgudrojumu autoriem izdodot priviliģētās akcijas kā procentus no peļņas par izgudrojumu, ko komercializē investors.

Jārada finanšu instrumenti, lai ieinteresētu arī privātos investorus, jo mēs redzam, ka privātie investori ļoti maz iegulda zinātnē. Vai nu tā statistika nav pareiza, vai arī kaut kādi procesi nenotiek. Šeit es gribu gan pateikt kritiku, to, kas bija arī rakstīts ekonomikas ziņojumā, ka, jā, šajās un citās nozarēs mums ir milzīgs valsts kapitālsabiedrību īpatsvars, salīdzinot ar citām valstīm.

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Bet nav tā, ka kapitālsabiedrībām kāds aizliegtu investēt ekonomikā, preču attīstībā, tie ir maldi. Valsts pārvaldes iekārtas likums to neaizliedz. Kapitālsabiedrības vienmēr ir izvēlējušās iet vieglāko ceļu, ejot tajos tirgos, kur ir peļņa, kur privātais bizness ir veiksmīgs. Tas nedrīkst notikt!

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, laiks!

S. Ābrama. Tas mazais un vidējais bizness mums ir vajadzīgs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai. (Starpsauciens.)

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Es ticu, vēl ir spēks nedaudz paturpināt debates, un mēģināsim arī nedaudz pamosties.

Man tiešām ir prieks piedalīties pirmajās ekonomikas debatēs, un es gribu pateikties abiem ministriem par šodienas ziņojumiem. Ziņojumi, kā mēs redzam, nedaudz aizskāra visus, tāpēc arī tāda vēlme izteikties – dažreiz nogurdinoša, bet ļoti svarīga. Es ceru, ka šī prakse kļūs par tradīciju un mūsu karstās debates atspoguļosies arī mūsu komisiju darbos.

Es runāšu par vienu no ekonomikas pamatlikumiem – par cikliskumu. Uz brīdi mēs varam padomāt, kā strādā akciju tirgotājs, kādiem likumiem viņš seko? Kad akciju vērtība krīt, viņš tās uzpērk, savukārt, kad akciju vērtība ceļas, – akcijas pārdod. Nešaubīgi, ka pirkt krīzes brīdī it kā šķiet bailīgi un pretdabiski. Bet kādēļ viņš tā rīkojas? Jo akciju tirgotājam ir zināšanas un pieredze. Viņš darbojas pretcikliski. Pretcikliski rīkojas arī gājputni, kas dodas prom, kamēr vēl ir silts un saulains. Savu ceļu veikt ir vieglāk, pirms vēl iestājušās nedienas. Tie, kuri ekonomikā neprot pielietot šo metodi, visbiežāk ir zaudētāji.

Ja runājam tēlaini, sāls ekonomika jau kādu laiku kož mūsu iedzīvotāju pirkstos. Eiropas Centrālās bankas procentu likmes ir savā augstākajā punktā, un Latvijas strādājošo banku peļņa pēdējo trīs gadu laikā ir pārsniegusi vienu miljardu. Kolēģi, vienu miljardu! Šī summa ir izņemta no mūsu mājsaimniecību kabatām un nonākusi pie bankām. Augstās procentu likmes, protams, nostrādāja, tās apturēja ne tikai inflāciju, bet arī daudzu valstu ekonomikas, tajā skaitā mūsējo. Jā, cenas ir stabilizētas, bet tagad darbs ir Latvijas valdībai. Kā lai ekonomikas vilcienu noliek atpakaļ uz sliedēm? Mēs nevaram atļauties gaidīt, kamēr privātajā tirgū atgriezīsies izaugsme pati no sevis. Tas ir valdības primārais uzdevums. Tieši tāpēc tā pastāv, lai vairotu sabiedrības labklājību un krīzes brīžos visu smagumu paņemtu uz saviem pleciem.

Neskatoties uz to, ka šī valdība jau piešķīrusi atbalstu gan banku procentu maksājumiem, gan līdzmaksājumus par apkuri, gan bijusi minimālās algas celšana, iedzīvotājiem tāpat ir klājies smagi. Atgādināšu, ka pagājušogad arī izmaksas par siltumu ir augušas un turpina augt. Izmaksas par kredītu un mājokli ir augušas. Degvielas un auto cenas ir augušas. Izmaksas par drēbēm, pakalpojumiem un pulciņiem ir augušas. Šīs augošās izmaksas ir apcirtušas ģimenes budžetus un atdzesējušas mūsu ekonomiku.

Jautājums: kā rīkosies valdība? Šobrīd mēs esam darbaspēka un nodokļu reformas priekšā. Vai atstāt nodokļus, kā ir, vai samazināt tos mazo un vidējo algu saņēmējiem? Es nešaubos, ka, atstājot vairāk naudas tieši šo iedzīvotāju kabatās, tas veicinās iekšējo patēriņu un mazinās ēnu ekonomiku, un nauda atgriezīsies budžetā nodokļu veidā. Jā, nedaudz vēlāk, bet ilgtermiņā tas padarīs Latviju daudz konkurētspējīgāku un pievilcīgāku arī investoriem.

Valstij ir zināšanas un resursi, lai rīkotos pretcikliski jeb pārdomāti investētu ekonomikā un krīzes smagumu iznestu uz sevis. Mums ir jāturpina ieguldīt aizsardzībā, izglītībā un jau ekonomikas ministra daudz pieminētajā produktivitātē. Piemēram, gudri ieguldot izglītībā un pētniecībā, mēs panāksim produktivitātes un inovāciju lēcienu. Tāpēc šogad jau esam piešķīruši papildu 119 miljonus izglītībai, kas ļāvis būtiski celt pedagogu algas. Tā ir investīcija nākamās paaudzes produktivitātē. Investīcijas aizsardzībā jau šobrīd rada jaunas tehnoloģijas un attīsta ražošanas un militārās industrijas nozares.

Mēs pārāk ilgi esam skatījušies uz valsts izdevumiem kā uz kaut ko sliktu. Kā gan skolotāju algu celšana vai atbalsta personāls skolās var būt izdevumi? Tās ir investīcijas. Kā gan laicīgi atklāta slimība var būt izmaksas? Izmaksas ir tad, kad cilvēki cīnās ar veselības problēmām, līdz nevar vairs produktīvi strādāt. Kā mēs zinām, katru gadu veselības nozarei kritiski trūkst līdzekļu un tā prasa papildu finansējumu. Uzminiet, kad veselības nozare saņēma vēsturiski lielāko summu? Protams, tas bija šogad, un tas bija pareizs solis. Šāda investīciju politika ir gan morāla, gan loģiska. Bez izglītības un veselības nevar celt produktivitāti. Produktivitātes kāpums nenotiks vienā dienā, bet, ja šodien mēs neinvestēsim cilvēkos, mēs turpināsim stāvēt ar muguru pret nākotnes labklājību.

Pirms 20 gadiem daudzi sauca Latviju par Baltijas tīģeri. Realitātē tā bija neregulēta, pārkarsēta burbuļekonomika. Tādu rezultātu mums šobrīd nevajag. Mūsu ekonomikai drīzāk jālīdzinās nevis tīģerim, bet zalktim – gudrības, labklājības un jaunas informācijas simbolam. Krīzes apstākļos mūsu pieejai ekonomikai jābūt pretcikliskai. Tas nozīmē, ka mums ir jāinvestē ekonomikā un cilvēkos, lai veicinātu ātru atlabšanu un nepieļautu lejupslīdi. Pat tad, ja situācija šķiet grūta – un šodien tā tiešām ir grūta un izaicinoša –, kolēģi, pēc ekonomiskās ziemas mums nav vajadzīgs vēl viens rudens. Lai nāk pavasaris!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi, nezinu, vai šodienas debates kāds piefiksēja, kā bija teikts, bet ceru, ka tiešām tā ir, jo no daudziem runātājiem ir izskanējis arī daudz vērtīga.

Saistībā ar šo stabilitātes programmu viena no lietām, kas ir identificēta, ir darbaspēka trūkums, bet esmu gandarīts, ka Ašeradena kungam laika gaitā ir pieaugusi izpratne par imigrācijas kaitīgo dabu un šajā stabilitātes programmas ziņojumā nekur neparādās, ka tas būtu risinājums. Tas ir pareizi, jo imigrācija nevar būt risinājums tām problēmām, ar ko valsts saskaras. Digitalizācija, robotizācija – tās ir pareizās atbildes. Bet viena cita atbilde, ko gan es gribēju redzēt šajā stabilitātes programmā... tas būtu daudz lielāks uzsvars uz ģimenēm ar bērniem, to nozīmi ekonomikā, dažādi atbalsta pasākumi, kas būtu pieejami cilvēkiem, kuriem ir bērni, jo viņi ir tie, kas veidos nākotnes ekonomiku, ja mēs runājam šo ekonomisko debašu kontekstā.

Cita sadaļa. Mums ir jāapzinās, ka mūsu reģionā ir valsts, kas pilnībā ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku ar visu no tā izrietošo. Latvija arī ir paveikusi atsevišķus mājasdarbus atsevišķās jomās – drošības jomā ir labi sasniegumi, enerģētikas jomā, sankciju jautājums kustas uz priekšu –, bet kopumā ekonomikas jomā ir vērojamas problēmas, un viena no galvenajām problēmām ir birokrātija.

Valaiņa kungs tika pieteikts kā birokrātijas izskaudējs, bet diemžēl mēs vēl neredzam, ka šī birokrātija būtu izskausta, es teiktu, drīzāk notiek tāda acu pievēršana. Es ātri pastāstīšu jums vienu piemēru. Pavisam nesen bija krusa, kuras rezultātā ļoti daudzas mājsaimniecības palika bez jumtiem. Pēc tam notika likuma masveida pārkāpums – cilvēki mainīja jumtus bez būvprojektiem, bez arhitektu iesaistes un tamlīdzīgi. Pareizi, ka viņi tā darīja, bet viņi visi pārkāpa likumu. Un tas ir absurds.

Viens no iemesliem, kāpēc mums kavējas būvniecība, ir tas, ka cilvēkam ir nepieciešams būvēt nevis atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem, ievērojot noteiktus augstumus, attālumus no blakus esošām ēkām, bet visos gadījumos obligāti ir jāpiesaista speciālisti, kas izmaksā daudzus, daudzus tūkstošus un prasa daudzus, daudzus mēnešus. Šī ir viena sadaļa, kur var gūt ļoti strauju uzrāvienu, ja šo procesu debirokratizē.

Vēl es vēlos pieminēt digitalizācijas sadaļu. Ir pozitīvas lietas. No nākamā gada viena no manām iecerēm, ko Finanšu ministrija ir īstenojusi un ieviesusi dzīvē... nākamgad sāks strādāt e-rēķini. Es ceru, ka tie strādās ļoti sekmīgi, bet ir vēl ļoti daudz sadaļu, kur valsts uzņēmējdarbību var pārcelt uz digitālo pusi, lai vadīt uzņēmumu būtu tikpat viegli kā sociālo tīklu kontu. Tas ir virziens, uz kuru valstī būtu jāiet.

Vēl viena lieta, kur mēs ļoti ātri varam gūt lielus finanšu līdzekļus tieši ekonomikas attīstībai, ir pensiju 2. līmenis, neizdarīt tādu kļūdu, kādu izdarīja Igaunija, kas atļāva cilvēkiem izņemt uzkrājumu no pensiju 2. līmeņa. Bet runa ir par ieguldīšanu. Šobrīd ir absurds, ka lauksaimnieks savu uzkrāto naudu pensiju 2. līmenī nevar ieguldīt, piemēram, lauksaimniecības zemes iegādei vai lauku saimniecības pilnveidei. Ir absurds, ka personai jāņem bankā kredīts, lai ārstētos, ja tai pensiju 2. līmenī ir uzkrāti vairāki tūkstoši. Tā ir lieta, ko var ļoti ātri mainīt.

Varētu apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Dombrava. Attiecībā uz ārējo investīciju piesaisti es pievienojos Kariņa kungam, kurš pauda, ka ir nepieciešams veicināt investīcijas no OECD valstīm. Arī šos apjomus... var runāt, vai tas ir tas apjoms, bet ambīcijai būtu jābūt pietiekami lielai. Šajā investīciju piesaistē vajadzētu darboties tikpat fanātiski, kā šobrīd ārlietu resors strādā attiecībā uz Drošības padomes ievēlēšanu. Attiecībā uz Drošības padomes kandidatūru mūsu ārlietu dienests var būt ļoti aktīvs, bet attiecībā uz investīciju piesaisti diemžēl ir bijusi pārāk liela pasivitāte. Tas būtu jāmaina.

Par izglītību runājot, pavisam īsi. Runājam par digitalizāciju, valsts ekonomisko pilnveidi, bet kas notiek skolās? Kā 20 gadus atpakaļ informātikas stundās mācīja Word un Excel, tā joprojām bērni apgūst Word un Excel, nevis katrs pamatskolas beidzējs tā vietā ir apguvis vismaz vienu programmēšanas valodu. Tā ir lieta, ko arī var ļoti ātri un efektīvi mainīt, ja vien ir politiskā griba to izdarīt.

Noslēgumā. Šodien ir izskanējuši pozitīvi vārdi par to, cik labi ekonomika ir augusi, citi saka to, ka ir slikti augusi, ir tie, kas atsaucās, ka reiz bija labie laiki, kad bija “gāzi grīdā” politika. Neatkarīgi no tā visos laika periodos ir bijis pietiekams skaits cilvēku, kuri ir bijuši iedzīti nabadzības slazdos, vai tie būtu kredīti ar ļoti augstām procentu likmēm, vai īres mājokļi, no kuriem viņi tālāk netiek... ārā, un, īres cenām augot, noēd visu viņu ienākumus, vai tās būtu kādas atkarības, bet tās ir problēmas, kuras daudzus mūsu valsts iedzīvotājus ir iedzinušas nabadzībā. Tās arī būtu jārisina, ja mēs gribam sasniegt tiešām efektīvu valsts ekonomisko attīstību. To es arī mums visiem novēlu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Es mēģināšu lūgt debašu laiku apvienošanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai? (Starpsauciens: “Nē, nē! Lai runā!”)

Ģ. V. Kristovskis. Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Domāju, ka šī diena, kaut arī gara, apliecina to, ka debates par Latvijas stabilitātes programmu nākamajam laika periodam ir vietā.

Eksportspēja, konkurētspējas veicināšana, produktīvi uzņēmumi, mūsdienu tehnoloģijas, inovācijas... eksportspējīgi produkti – tas viss ir vietā... cilvēkkapitāls, investīcijas, produktivitāte, es domāju, pareizi akcentēta, – tas viss ir labi sarakstīts, un tie, kas to ir rakstījuši, ir krietni pastrādājuši. Galvenais izaicinājums – kas aiz visām šīm programmām stāv un kā mēs varam nodrošināt ekonomikas attīstības stratēģijas ieviešanu, lai būtu pēc iespējas lielāka efektivitāte, kā mēs varam novērst esošo tautsaimniecības atpalicību vai dinamikas trūkumu, kā mēs varētu sekmēt ekonomisko izrāvienu. Es domāju, tas ministram... noteikti abiem ministriem, kas šeit arī klausās, ir izaicinājums un gribas jautājums, protams, arī mūsu visu kopējais izaicinājums un jautājums.

Vakar bija interesanti klausīties raidījumu pie Dombura kunga, un tur iezīmējās, manuprāt, divas būtiskas problēmas: birokrātija, ierēdniecība, kas, no vienas puses, ir iesaistīta un varbūt spēlē izšķirošu lomu mūsu ekonomikas attīstībā, no otras puses, arī nepietiekama... nepietiekamu atbalstu sniedzoša birokrātija mūsu valstī, izvēloties pasākumus un dažādu grantu un fondu līdzekļu piešķiršanu.

Diezgan dīvaini bija klausīties, ka ir programma, kurā 9 no 10 gadījumiem investīcijas aiziet vienai nozarei – kokapstrādei. Tas nenozīmē, ka šīs investīcijas būtu nelietderīgas, bet liecina, ka ir milzīgs balansa trūkums un ka tiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar pieejamo fondu novadīšanu tautsaimniecībā, trūkst visaptverošu pārskatu, fleksibilitātes, spējas novirzīt investīcijas visām tautsaimniecības nozarēm un visa spektra vajadzībām, tostarp zinātnes, jauno tehnoloģiju attīstīšanai Latvijā. Uz šādu secinājumu norāda ekonomikas inovatīvo, kvalitatīvo, augstas pievienotās vērtības risinājumu nepietiekamais īpatsvars uz ekstensīvo ekonomikas attīstību veicinošo investīciju fona. Nu, tāda man radās sajūta no raidījuma, ka tā ir problēma, ko visi atzīst.

Lai cik tas nebūtu interesanti, man ir personīga pieredze, jo pēdējos 10 gados diezgan daudz esmu strādājis jaunuzņēmumos, kas ir saistīti ar attīstības projektu, jaunu tehnoloģiju, pasaules līmeņa tehnoloģiju izstrādi gan Latvijā, gan ārzemēs, un līdz ar to man ir bijusi iespēja izstaigāt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, tikties ar dažādiem valsts un privātajiem investoriem gan Latvijā, gan ārvalstīs, vairākas reizes esmu startējis uz Eiropas Inovāciju fonda līdzekļiem, sadarbojies un mēģinājis piesaistīt investīcijas no lielajiem Latvijas uzņēmumiem vai investoriem. Jāsaka, konkurence Eiropas Savienībā un pasaules tirgos tiešām ir asa.

Tajā pašā laikā es redzu, ka pieredze... ir diezgan bēdīgi... Mēs saskaramies ar to, ka birokrātija bieži vien nespēj novērtēt inovāciju unikalitāti, un līdz ar to jautājums ir par to, vai Latvija pietiekami efektīvi atbalsta savus jaunuzņēmumus, dod iespēju atsperties sākotnējā attīstības stadijā, kad ir visgrūtāk, – inovatīvu tehnoloģiju radīšanas sākumposmā. Ierēdņi fokusējas tikai uz viegli saprotamiem un paredzamiem projektiem, nevis uz tiešām unikālām inovācijām.

Līdz ar to fundamentāls ir jautājums: kur dzīvo un rodas Latvijas tehnoloģiju vienradži? Mums it kā ir viens vienradzis Latvijas ekonomikā, bet tas nav nekas unikāls. Tas ir veiksmīgs projekts, kas nodarbojas ar pasaulē aprobētu tehnoloģiju izmantošanu, ar pasaules tirgu iekarošanu. Bet ko darīt inovatīviem uzņēmumiem? Kā Latvijas valsts var palīdzēt tieši šādiem inovatīvu tehnoloģiju uzņēmumiem?

Es varētu teikt, ka birokrātija ir ļoti neefektīva un nepalīdz, nepalīdz arī pietiekami lielā mērā, lai lobētu Latvijas unikālās attīstības lietas. Vienradži ir jāatbalsta. Mums trūkst arī tādas unikālas lietas kā Latvijas VEF fenomens. Ja trūkst, kā mēs šādu trūkumu varam izskaust vai aizvietot? Runa ir par īstām informācijas tehnoloģijām vai kvantu tehnoloģijām, kurās Latvija jau ir sasniegusi zināmu ekselenci.

Tātad ir vajadzīga īpaša pieeja, pārskats, lai šādi uzņēmumi, cilvēki, šādi trauslie prāti neizkristu no aprites un saņemtu nepieciešamo valsts atbalstu īstajā laikā īstajā vietā, jo beigu beigās tieši šādi cilvēki rada izrāvienu tehnoloģijās. Varētu domāt – kur radies Marks Zakerbergs? Kāds saka – Hārvardā viņš ir radies. Kur ir, kur ir... protams, tā arī ir. Tā ir universitāšu izglītība.

Tajā pašā laikā ir arī ļoti neordināras lietas. Bils Geitss, Stīvs Džobss – tādi cilvēki, kuri augstāko izglītību ieguvuši tikai pēc tam, kad jau ir iekarojuši pasauli. Viņu talants ir bijis unikāls, un viņi ir spējuši sevi apliecināt arī bez diploma. Bet kāpēc es to saku? Es to saku viena iemesla dēļ, ka atlases procesā nedrīkst skatīties tikai uz formālajām pazīmēm. Ir jāatrod inovatīvie, trauslie prāti, kuri Latvijā ir, un viņi ir jāatbalsta īstajā brīdī īstajā vietā.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam. (Starpsauciens.)

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Vispirms, lai meklētu izeju, mums jāsaprot, kā mēs esam nonākuši pie tādas atpalicības. Manuprāt, tās ir trīs lietas, kuras es daudzreiz esmu teicis, – finanšu kapitālais remonts, pārspīlētā Covid-19 pārvaldība, nemākulīgā ekonomikas pārvaldība kopš kara sākuma 2022. gada. 24. februārī.

Kad es skatos uz Krišjāni Kariņu, man vienmēr nāk prātā mana jaunība. Bija tāds hokeja treneris, kurš sauca savam spēlētājam uz ledus: “Krišjāni, tu esi muļķis vai izliecies?” Un Krišjānis no ledus atbildēja: “Treneri, es neizliekos!” Tā ka...

Kāpēc es to stāstu? Pa jūtūbu klīst rullītis, kur 2018. vai 2017. gadā Eiroparlamentā tika iztaujātas valstis, kuras bija kandidātes uz pelēko sarakstu – Malta, Igaunija, Kipra, Latvija. Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš faktiski vienīgais asi kritizēja savas valsts pārstāvi Pēteru Putniņu tā, ka pat lietuvieši sāka viņu aizstāvēt. Tur bija arī Malta, Igaunija, Kipra. Šīs valstis valdību līmenī cieņpilni atbildēja un lika saprast, ka pašas atrisinās visas savas naudas kontroles problēmas. Rezultātā Ašeradena kunga ziņojuma, ja nemaldos, sestajā lapā mēs varam redzēt Eiropas Savienības dalībvalstu iekšzemes kopproduktu salīdzinājumu (2023. gads pret 2022. gadu). Izrādās, Malta ir pirmā ar plus 5,9 procentiem, Kipra – ceturtā ar plus 2,5 procentiem un Latvija ar mīnus 0,3 procentiem kaut kur beigās. Sagadīšanās? Varbūt!

2018. gadā Krišjānis Kariņš atgriezās Latvijā, 2019. gada janvārī lielās mokās tika sastādīta viņa valdība, ja atceramies, pirms tam mēģināja Bordāns un Gobzems. Gods un slava Mārim Kučinskim, iepriekšējam premjeram, kurš atstāja valsts ekonomiku tai laikā vēl pietiekami cerīgā stāvoklī. Krišjānis Kariņš tai laikā paziņoja, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, un ķērās klāt pie ekonomikas demontāžas. Ar lielu sajūsmu aizvēra trešo lielāko komercbanku “ABLV”, ieviesa viedo industrializāciju, ko mēs visi ļoti labi izjutām uz savas ādas, vēlāk – ekonomikas transformāciju. Ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi. (Starpsauciens.) Bija kapitālā remonta izmeklēšanas komisijas faktiski divi gala ziņojumi (viens – komisijas, otrs – Harija Rokpeļņa), bet jūs spītīgi negribat redzēt vai nesaprotat, ko darīt.

Kad jautā Finanšu izlūkošanas dienesta vadībai, viņi saka: “Viss kārtībā.” Kad jautā Latvijas Bankai, Kazāka kungs saka: “Viss kārtībā. Mēs te kaut kādu jaunu banku taisāmies ieviest.” Komercbankas vienkārši klusē, jo saprot šo bezcerību – debatēt ar analfabētiem. Nu, nomainiet Latvijas Bankas vadību, samaziniet FID līdz pieciem cilvēkiem, atdodiet sankciju kontroli Valsts ieņēmumu dienestam, radiet jaunu regulējumu komercbankām, un kreditēšana pati notiks, jums nekas nebūs jādara.

ASV vēstnieks, tāpat kā investori, nav lasījis un nekad nelasīs “Moneyval” ziņojumu, bet konta neatvēršana ir ļoti “pozitīvs” signāls. Un kontu neatvēršana vai slēgšana ir tiešs kapitālā remonta rezultāts. Jūs gribat dubultot ekonomiku četros gados? Tas nozīmē četrkāršot atpalicību no kaimiņiem, vismaz no poļiem un lietuviešiem noteikti.

Lai atnāk Ašeradena kungs šeit un pastāsta, kā “airBaltic” atmaksās obligācijas, ko viņi tikko izlaida, bez valsts atbalsta. Ļoti gribētos dzirdēt. Lai atnāk Ašeradena kungs un pastāsta, kur ņems naudu tiem nosacītajiem miljardiem “Rail Baltica”.

Vienīgais, kurš atļāvās pateikt patiesību, ir Andris Ameriks, kurš vairs nekandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņš – jūs visi televīzijā dzirdējāt – pateica: ir vismaz 12 tādi līdzīgi projekti Eiropas Savienībā. Viens ir kaut kur dienvidos – izurbuši līdz pusei tuneli klintī, un pietrūcis naudas. Cits ir vēl kaut kur, cits – vēl kaut kur, un nevienam nav naudas. Visi ir politiski lēmumi bez aprēķina. Un neceriet, ka Eiropas Savienībā jums atradīsies nauda “Rail Baltica”.

Par ēnu ekonomiku jūs saucat amatniekus, mājkalpotājus, frizierus... Nu, atlaidiet skrūves! Ļaujiet viņiem legalizēties caur vienkāršu darījumu kontu, pavisam vienkāršu – ar 10 procentu nodokļu nomaksu, samaziniet darbaspēka nodokļus, palieliniet neapliekamo minimumu... nu, saņemiet dūšu! Tādā veidā jūs palielināsiet kaut vai... to vienkāršo modeli... patēriņu, kā rezultātā jums palielināsies budžeta ienākumi.

Ir jau labi, ka ir šādas debates, kurās jūs neļāvāt pagarināt debašu laiku Aināram Šleseram – cilvēkam, kurš ir realizējis ļoti daudzus lielus projektus un vēl realizēs. Bet tas nekas, pēc diviem gadiem Ainārs Šlesers varēs paņemt šodienas stenogrammu kā pamatu priekšvēlēšanu kampaņai, nolasīt dažas labākās utopiskās pērles, uzvarēt 15. Saeimas vēlēšanās un kļūt par premjeru.

Visas pēdējo gadu vērienīgās saimniekošanas rezultātā šobrīd, Krišjāni, mums naudas ir tik maz, kā vēl nekad nav bijis.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man ir viena slikta ziņa, bet divas labas. Ar kuru sākt? (Starpsaucieni: “Ar labo!”; “Vispirms ar labo!”)

Nu, labi, sākšu ar slikto. Sliktā ziņa ir tāda, ka “Rail Baltica” nebūs, jo neviens nezina, cik tas maksā, un tie, kas zina, nezina, kur to naudu dabūt.

Bet ir divas labas. Viena – mums par piemiņu paliks divi pāļi, katrs 20 miljonu eiro vērtībā. Otra – pie stacijas mēs dabūsim jaunu Centrāltirgus paviljonu.

Ja nopietni, tikko, trīs stundas atpakaļ, statistiķis Hermanis publicēja statistiku par Polijas, Baltijas valstu (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas) ekonomisko pieaugumu pēdējos 20 gados. Polijai ir 95 procenti, rēķinot reālajās cenās, Igaunijai ir pa vidu – 63, un Latvijai ir tikai 35 procenti. Tātad, kolēģi, atpalicība no Polijas vairs nav 10 procenti vai 20... Mums nav jāķer Igaunija. Atpalicība ir tieši 2,6 reizes. Kādi ir iemesli?

Ļoti vienkārši. Es domāju, ka, noklausoties šodienas debates, mēs varam secināt, ka atbildīgajiem ministriem īsti nav izpratnes par to, kas tad ir galvenais iemesls mūsu atpalicībai. Ja mums pētniecība un zinātne (research and development, kā saka angliski) nav 5 procenti kā Singapūrā vai Taivānā un nav 3,5 procenti kā Skandināvijas valstīs, un nav 2,5 procenti kā Igaunijā, bet ir starp 0,75 un 1 procentu, tad nekādu tehnoloģisko attīstību mēs nevaram realizēt.

Ja skolās... pamatskolās var tikt uz nākamo klasi ar 10 procentiem ieskaitītu zināšanu, tad nav ko brīnīties, ka mēs esam pēdējā vietā pēc mājsaimniecību skaita eirozonā. Mums pašreiz trūkst apmēram 100 tūkstošu cilvēku ražošanā, mums nav lētas un stabilas enerģijas, ko pieprasa investori. Viņiem nevajag lēkājošu enerģiju, kur jaudas koeficients ir kaut kādi 30 vai 18 procenti.

Vakardien, starp citu, bija ļoti interesanta konference Rīgas Tehniskajā universitātē – par kodolenerģijas attīstību. Nu, trīs politiķi bija atnākuši. Vienīgais ministrs bija klimata un enerģētikas ministrs, kuram acīmredzot bija kaut kāda gudra lieta jāpasaka.

Bet, ja nopietni, tad Igaunija apsver tiešām... Viņiem ir izveidota starpministriju darba grupa, kas ar to strādā. Kuldīgā es dzirdēju, ka mūsu parlamentārais sekretārs no Klimata un enerģētikas ministrijas teica, ka mēs neko nedarīsim, mēs paskatīsimies, kā ies igauņiem vai poļiem, un tad kaut kādus secinājumus izdarīsim.

Nu, te daži statistikas dati. Tātad jaudas koeficients jeb noslodze saules elektrostacijām – tikai 18 procenti. Ja jūs taisāt 100 kilovatu parku, jūs labākajā gadījumā tur dabūsiet tikai 18 kilovatus. Vidēji gadā tas ir. Vēja elektrostacijām – 35. Un mazie modulārie reaktori – tiem tiek rēķināts apmēram 80, līdzīgi kā atomelektrostacijām, HES – 50, gāzes TEC – 65.

Tātad, neattīstot nopietnu enerģētikas programmu, te neviens pie mums nenāks. Inčukalna krātuvi mēs esam privatizējuši... dažādiem tirgotājiem, to faktiski vajadzēja nacionalizēt.

Ja ieiesiet portālā “Vesels.lv”, tur ir publicētas Igaunijas parlamenta debates par kodolattīstību... kas bija 24. aprīlī. Es nolasīšu tikai vienu citātu, jo laika nav. Bet es ceru, ka jūs man atļausiet... vēl divas minūtes pieliksiet klāt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret debašu laiku apvienošanu.

A. Kiršteins. Martins Helme, Konservatīvās tautas partijas priekšsēdētājs, saka par visu to kursu, kas ir Latvijā... viņš saka par to, kas ir Igaunijā: “Zaļais terors ir vērsts pret brīvu sabiedrību. [..] Un, ja jūs pret to visu protestēsiet, mēs atņemsim jums vārda brīvību, mēs ieviesīsim naida runas likumu, lai jūs nevarētu apstrīdēt vai iebilst oficiālā ideoloģiskā režīma runātājiem. Viss šis zaļais terors, kas mums tiek radīts, patiesībā noved mūs pie nabadzīgas, paverdzinātas sabiedrības.

[..] sākt būvēt savu atomelektrostaciju, kas ir pietiekami jaudīga, lai atkal segtu Igaunijas pamatvajadzības un [..] nākotnē pat eksportētu elektroenerģiju. [..] atmetiet ideoloģiskos vēja un saules stāstus, kas ekonomiski nekad neatmaksāsies, izbeigs brīvu sabiedrību un padarīs mūs visus nabadzīgus.”

Nu, var piekrist, var nepiekrist. Valaiņa kungs teica, ka IKP pieaugs 2 reizes, bet faktiskajās cenās tā ir inflācija. Bet kāpēc ne 10 reizes, Valaiņa kungs? “Latvenergo” parādīja, ka var 10 reizes palielināt IKP. Deviņdesmitajos gados bija 2 gigavatu patēriņš, tagad ir... 2023. gadā, skatos, 0,89. Divreiz samazinot patēriņu, cenas pieaug 5 reizes, IKP ir pieaudzis 10 reizes. Vai nav lieliska programma mūsu valdībai? Celtniecībā trīs gadus katru gadu samazinās uzceltās platības, bet IKP pieaug – faktiskajās cenās.

Vakardien Latvijas Banka atteicās sūtīt uz televīzijas debatēm savu pārstāvi. Protams, mums 20 gadus Latvijas Banka stāstīja – cik ideāli, ka mums nav savas valūtas. Un tagad, kad Polija ir 2,6 reizes aizgājusi Latvijai priekšā ar savu zlotu... Nu, gaidīsim jaunus izskaidrojumus, cik veiksmīgi ir mūžīgi aizņemties un neko pašiem nedarīt.

Reālā aina – te teica. Reālo ainu parāda birža. Ja tiešām Latvijā ir tikai 3 procenti, kā mēs te dzirdējām, un Igaunijā ir 17 vai 18, tad faktiski Igaunijas ekonomika ir sešreiz jaudīgāka, godīgi sakot. Eiropas Savienībā vidēji 50 procenti. Igauņi iegulda 50 miljonus savā tehnoloģiju fondā. Mēs ieguldām... kā saka Siliņas kundze – mēs ticam “airBaltic” un ieguldām 340 miljonus “lieliskā” (pēdiņās) uzņēmumā. Repše 2007. gadā teica: “Mēs ticam “Liepājas metalurgam”” un aizdeva 112 miljonus latu, tas ir 160 miljoni eiro. Šis uzņēmums bankrotēja 2013. gadā. “airBaltic” 2018. gadā aizņēmās 200 miljonus par 6 procentiem un solīja atdot. “Standard & Poor's” reitings bija BB- (mājaslapā var redzēt, no 2018. gada mājaslapa nav mainīta), tas ir, nav drošs investīcijām. Tagad nav nekas, acīmredzot būs vai nu B-, kas ir augsti spekulatīvs, vai CCC, kas ir – situācija bēdīga, būtiski riski, naudu neredzēsiet kā savas ausis.

No 340 miljoniem, kas ir iedoti, 200 miljoni uzreiz ir jāatdod. Paliek “airBaltic” rīcībā kaut kādi 200... tā 200 miljoni jāatdod, atvainojiet, 140 miljoni paliek.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

A. Kiršteins. Jā, es beidzu. Gada procenti – 49. Tātad pēc trim gadiem naudas atkal nav.

Vienīgā izeja no visa šī ir atlaist valdību un veidot jaunu koalīcijas valdību, neielaižot (Starpsaucieni.) šajā valdībā nevienu, kas ir zaļajā kursā iesaistīts, “Rail Baltica” un “airBaltic”. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Paldies. (Starpsauciens: “Kiršteinu Eiropā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man ir jautājums saistībā ar to, ko es dzirdu. Mēs daudz gribam sacensties, skatāmies, kurās vietās mēs esam, bet droši vien vislielākā sacensība ir pašiem ar sevi. Jautājums gan kolēģiem, gan – īpaši – ministriem: kurā vietā mēs būsim, ja mēs apsteigsim otro vietu? (Pauze.) Katrs var padomāt...

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

J. Grasbergs.... Kurā vietā mēs būsim? Tas ir retorisks jautājums. Mēs būsim otrajā vietā. Bet, skatoties šo plānu, es gribētu teikt tā... klausoties šos ziņojumus, pirmais ziņojums, kas bija no Finanšu ministrijas un kas droši vien tā arī bija domāts – tādā salīdzinājumā ar būvniecību –, es teiktu, ka tā bija tāda topogrāfiskā karte, kur mēs apskatāmies, kas ir uz tā lauka... jeb šī kopējā bilde, bet bez tāda konkrēta redzējuma, otrais – bija jābūt ģenerālplānam, kurā ir ēkas, pievedceļi, kurā ir visa šī bilde kopumā, bet bija tikai tāds ieskicējums, kā vajadzētu būt, un šis klišejiskais nosaukums: ja iepriekš ekonomiku varēja dubultot 20 gados, tad tagad to izdarīsim 10 gados.

Varbūt nekritizējot lietas, bet paskatoties uz to, kam būtu jābūt šajā plānā, kā tam būtu jāizskatās un kas patiešām mums palīdzētu piesaistīt investorus, jo skaidrs, ka mēs sacenšamies, ja mums ir kaut kas, ko piedāvāt.

Ja skatāmies ģeogrāfisko novietojumu, tad tiešākais konkurents noteikti mums ir Polija, kura ar ģeogrāfisko novietojumu mūs izkonkurē, jā, sliežu dēļ, tas ir punkts viens, savienojamības ar Rietumiem dēļ. Tādēļ “Rail Baltica” projekts mums ir vitāli nepieciešams, tieši tāpat kā tas ir nepieciešams Somijai, lai viņi tiktu savienoti ar pārējo Rietumeiropu. Tāpēc man ir iekšēja ticība, ka šim projektam ir jānotiek un jāaiziet līdz galam.

Ja mēs atgriežamies pie ekonomikas un investoru piesaistes, tad pirmā lieta, kas noteikti nepieciešama, ir paredzamība, ka mēs nemainām lietas šurpu turpu. Un tas notiek tad, kad ir pamatlieta. Tas būtu tas, kas ir jāievēro.

Otra lieta – mums paškritiski jāpaskatās uz to, kas mums ir, ko mēs varam piedāvāt labāk vai vairāk, vai savādāk nekā ģeogrāfiskais novietojums... pēc būtības. Mums ir jāpaskatās uz tiem uzņēmumiem, kuriem jau šobrīd ir eksporta priekšrocības, bet varbūt segmentā... ka viņi vēl ražo izejvielas kaut kam tālākam.

Īstenībā mums tādi uzņēmumi ir, es gribētu teikt, pat lieli uzņēmumi. Tā kā esmu no Valmieras puses, man prātā nāk AS “Valmieras stikla šķiedra”, kas ir izejvielas ražotājs daudziem citiem, kas ražo tālāk konkrētus produktus. Es aicinu skatīties šādā virzienā. Es sadzirdēju no finanšu ministra, ka mums ir jāskatās vispārīgi, nenosaucot nozares, kuras ir jāattīsta, no ekonomikas ministra – ka ir jāveido šie zaļie koridori, un es tam piekrītu, jo tās ir mūsu priekšrocības. Tādi kā stikla šķiedra... šie izstrādājumi... Mums ir jāpiesaista investori, kas no stikla šķiedras var ražot galaproduktu, un tur strauji būs pievienotā vērtība. Tieši tāpat kā “Latvijas Finieris”. Arī – mēs saražojam finieri, mēs piesaistām investorus, kas no tā tālāk gatavo produktus, un tā ir visstraujākā izaugsme.

Tieši tāpat arī par tādām nozarēm kā lauksaimniecība, meža nozare – tas ir tas, kas mums jau ir, un tur daudzas lietas... Jā, mēs dzirdam to, ka ir šis izejvielu eksports, bet es gribu aicināt, ka svarīgākais ir nevis cīnīties pret izejvielu izvešanu (mēs daudz dzirdam un pārmetam, ka izved kādas izejvielas), bet ir jācīnās par pievienotās vērtības radīšanu. Tie ir tādi kā soļi: kamēr tu neesi izdarījis pirmo pakāpienu, saražojis izejvielu, tu netiec pie nākamā, un viens izslēdz otru. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs nekādā veidā negraujam to, kas mums jau ir, bet mērķējam uz tiem, kas ir kaut kur jau izsitušies un kaut ko jau dara.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

J. Grasbergs. Par STEM. Mēs daudz runājam par STEM, un bija arī no Mieriņas kundzes piedāvājums, ka ir jāpārveido uz STEAM... Bet galvenais – uzmanīties, ka nepaliek tikai tvaiks. Ja mēs tulkojam no angļu valodas, tad... tvaiks ir tāds gaistošs. Bet, ja par STEM, tad vajadzētu skatīties uz skolām, kuras māca šos priekšmetus, it īpaši pēcvidusskolas segmentā. Ja tas ir tehnikums pēc 9. klases, tad es arī varu ieteikt: mums ir Valmieras tehnikums, kuram ir ļoti laba bāze, iestājeksāmenos ir pat konkurss. Viņi varētu apmācīt daudz vairāk, bet nav dzīvesvietas, kopmītņu, kur dzīvot.

Tāpēc es aicinu – ekonomikas ministrs varētu uzaicināt izglītības un zinātnes ministri, paņemt līdzi arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri un aizbraukt apskatīties, tad saprastu, ka tur ir strauji jāinvestē un mēs strauji iegūsim rezultātu – mēs iegūsim jaunus, apmācītus cilvēkus, kas uzreiz var iet darba tirgū. Bieži vien sanāk redzēt, ka... arī es pirms tam, pirms Saeimas, kā darba devējs redzēju... es pieņemu darbinieku, un man viņš ir jāpārmāca, un tas ir visgrūtāk. Tad man vieglāk ir ņemt no citas nozares un apmācīt, nevis pārmācīt. Bet šeit ir izglītības iestāde, kas apmāca un sagatavo tieši šajā STEM segmentā. Tas ir tieši tas, kas mums rūpniecībai ir nepieciešams.

Vēl īsi par ierēdniecības pusi... kas ir ministru tiešā atbildībā. Man ir divu gadu pieredze... gandrīz divu gadu pieredze šeit, parlamentā, un es vienmēr dzirdu, ka ir 10 varianti, kāpēc nevar, bet mēs nesaņemam variantus, kādā veidā mēs to varam izdarīt, tāpēc es aicinu ministrus...

Sēdes vadītāja. Grasberga kungs, laiks!

J. Grasbergs.... izsludināt akciju – ierēdņi nāk ar piedāvājumu, ka mēs varam, nevis ar 10 variantiem, kāpēc nevaram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru kungi! Kolēģi! Ko es saklausīju kā cilvēks parastais no šiem ziņojumiem? Kaut gan jāsaka tā, ka es jutos kā grāmatvežu saietā pirms jaunā gada. Vairākas lietas – stabils parāds, mēs spējām nofinansēt iekšējo drošību, spēcīgi palielinājās iedzīvotāju ieņēmumi.

Iekšējā drošība. Ašeradena kungs, ejot ārā, uzprasiet policistiem, cik viņi šogad saņēma pie algas? 30–40 eiro. Tā nav finansēšana. Tas, ka mēs nopirkām jaunas automašīnas un glābējiem jaunas automašīnas – bez tām automašīnām vēl varēja kādu laiku vilkt. Galvenais – viņiem ir ļoti svarīga maksātspēja, viņiem ir ļoti svarīgas algas. Šim gadam bija nepieciešami apmēram 230 miljoni eiro, lai visai iekšējai drošībai... palielinātu algas un pielīdzinātu sociālās garantijas, lai tās būtu tādas, kādas ir mūsu ārējai drošībai, tātad armijai. Nākamajam gadam ir nepieciešami 239 miljoni, neskaitot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

Jautājums: kur ņemt naudu, kā pildīt solījumus... kā pildīt solījumus? Kiršteina kungs, “Rail Baltica” projektam trūkst sešu miljardu. Trūkst sešu miljardu! (Starpsauciens: “Vienpadsmit!”) Nē, kopā 11,6 miljardi, bet trūkst sešu miljardu. Tātad faktiski viss, kas ir uzbūvēts, kaut kur pakārsies gaisā, paliks iesaldēts. Ir daudz visādas humoreskas par iesaldētajiem projektiem un kā ar tiem pelnīt. Tātad vai nu būs jāņem nost pensionāriem – pensijas jāpārskata... nekādas algu palielināšanas policistiem, medicīnas darbiniekiem, skolotājiem un tā tālāk.

Galu galā, ja arī uzbūvēs “Rail Baltica” par milzīgām cenām, par milzīgu tautas cenu, cik maksās biļete no Rīgas centra līdz lidostai – 100 eiro, 300 eiro? Kam tas būs vajadzīgs? Pašlaik 22. autobuss katru dienu uz lidostu aizved un atved, turp un atpakaļ... To izmanto apmēram 7200 pasažieru. Kā viņus pārsēdināt vilcienā... kas, visticamāk, būs dārgāk? Tanī laikā, kad uz turieni tika plānots tramvajs... Nu, tā ir zināma lieta. Tātad 22. autobuss būtu noņemts nost, un tramvajs... būtu smuki. Faktiski beidzamā iespēja ir atteikties no šī projekta, ka vilciens iet uz lidostu, un pa to estakādi, kas tiks uzbūvēta, tomēr laist tramvaju.

Seši miljardi! Lai jūs saprastu, cienītie kolēģi, par sešiem miljardiem mēs varam pilnībā noasfaltēt visu Latviju... visus ceļus, visus lauku ceļus, ieskaitot mežu ceļus, uzbūvēt autobāņus uz Daugavpili, Rēzekni, Alūksni, Liepāju, Bausku, A1 uztaisīt apvedceļu, un vēl pāri paliks. Seši miljardi!

Jā, pieskaroties... citēju: “Spēcīgi palielinās iedzīvotāju ieņēmumi.” Nē, nu vispār jau taisnība – deputātiem un ministriem diezgan palielinājās. Tur nav melots. Viss kārtībā!

Valaiņa kungam – par to, ka mēs daudzkārt fokusējamies uz negatīvo un tādā veidā atbaidām investorus. Valaiņa kungs, es jums pateikšu, kas atbaida investorus. Investorus no mūsu valsts atbaida bankas, Finanšu izlūkošanas dienests jeb FID un valsts institūcijas visas kopā. Tas arī ir tas, kas atbaida.

Faktiski šobrīd jau ir, kā es to redzu... ir nepieciešama tāda... nevis tāda rīcība – mums viss kārtībā, mēs vēl kaut kā pļekarējamies uz priekšu... nekavējoties, jau nākamajā mēnesī, plānu par ierēdņu samazināšanu par 30 procentiem, 11 operatīvās darbības subjektus... atstāt piecus, tanī skaitā FID (tas, ko Krištopans teica) no 90 cilvēku personālsastāva atstāt piecus, jo mēs ar nerezidentiem esam tikuši galā, viss, viņu vairs nav. Finanšu izlūkošanas dienestā tie darbinieki nav vajadzīgi, visi viņi jālikvidē, tos piecus cilvēkus pievieno vai nu pie VID Finanšu policijas, vai Valsts policijā pie ekonomikas policijas.

Galu galā ēnu ekonomika... cik mums ir – 20 vai 26 procenti? Nu, apmēram. Es atkārtošos, bet ieviešam 10 procentu patentmaksājumu, izvelkam ārā no ēnu ekonomikas mazos uzņēmējus, tos cilvēkus, kuri vieni paši strādā.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, laiks!

E. Zivtiņš. Tur ir trīs miljardi, ēnu ekonomikā – trīs miljardi!

Drīkst apvienot...? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Zivtiņš. Paldies jums, ka neiebilstat. Tātad tur ir trīs miljardi. Ja mēs izvelkam ārā kaut vai pusi no tā vai vēl mazāk, kaut vai miljardu, tas jau ir milzīgs atspaids.

Protams, nepopulārs lēmums valdībai un visiem ierēdņiem, bet kopumā tas dotu milzīgu uzrāvienu tautsaimniecībā – nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana pilnībā visā valstī. (Starpsauciens.)

Noslēdzot gribu pateikt. Cienījamie kolēģi, tas ir saistībā ar to, ka jūs neļāvāt Aināram Šleseram runāt. Es jums teikšu tā: ja pašiem prāta nav, vismaz ieklausieties cilvēkos, kas ir kaut ko sasnieguši un kas kaut ko piedāvā. Viņš jums par velti dod savas idejas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu. Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Edmunds Cepurītis, Aleksejs Rosļikovs, Ināra Mūrniece un Juris Viļums lūdz turpināt debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam bez pārtraukuma. (Starpsauciens.)

Paldies.

Turpinām debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi, paldies visiem par izturību! Latvijai ir daudz stratēģiju un daudz plānu, un tos mēs cenšamies izpildīt ar mainīgām sekmēm. Tāpēc šodien no Saeimas tribīnes es vēlos uzteikt Ekonomikas ministriju, kas... precīzi īstenot valdības deklarācijā un rīcības plānā pieteiktos uzdevumus.

Uzdevums Nr. 23 paredz inovāciju atbalstu, kurā ir cieši jāsadarbojas publiskajam, privātajam un akadēmiskajam sektoram – visiem kopā –, un man prieks, ka saistībā ar šo uzdevumu tiesību aktu portālā virzību ir uzsācis likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.

Kolēģi, valsts zinātnisko institūciju rīcībā esošo tiesību uz tehnoloģijām un izgudrojumiem komercializācija ir ārkārtīgi svarīgs process, kas ir nepieciešams tieši ekonomikas attīstībai, jo tas ļauj izmantot iegūtās zināšanas, tehnoloģiju izstrādes un nostiprināto intelektuālo īpašumu, lai radītu ekonomiskās vērtības un sekmētu inovācijas, tas ir, tirgū ieviestu jaunus produktus un pakalpojumus.

Mums ir jāveic šie Zinātniskās darbības likuma grozījumi, jo tiem patiesi būs pozitīva ietekme. Sabiedriskajā apspriešanā ir saņemti daudzi priekšlikumi no nevalstiskajām organizācijām, bet es īpaši vēlos atzīmēt Latvijas Universitāšu asociācijas viedokli... kas saka: šobrīd Latvijas augstskolas saskaras ar problēmu praksē piemērot Zinātniskās darbības likuma 39. panta normu, kura nosaka, ka zinātnisko institūciju darbiniekam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumiem komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Faktiski tas nozīmē, ka augstskolas šobrīd nav spējīgas zinātniekiem nodrošināt motivējošus un rezultātos balstītus apstākļus, lai veicinātu izgudrojumu turpmāku komercializāciju.

Ekonomikas ministrs mūs informēja, ka tehnoloģiju pārneses atbalsta programmā ir plānots nodrošināt atbalstu pētniecības organizācijām, piešķirot sešu miljonu eiro finansējumu tieši pētniecības organizācijām.

Kolēģi, mēs šeit dzirdējām no tribīnes dažādas ministru uzrunas. Viņi teica: nav veselības (to droši vien būtu teicis veselības ministrs) – nav ekonomikas; nav izglītības – nav ekonomikas; nav drošības – nav ekonomikas. Es uzskatu: katram ir jādara profesionāli savs darbs, lai dotu ieguldījumu, tad arī ekonomika attīstīsies.

Mūsu darbs, cienījamie deputāti, šeit, Saeimā, ir ļoti profesionāli strādāt, radīt kvalitatīvus likumus, kvalitatīvus likumu grozījumus, sagatavot, apspriest un pieņemt tādus likumus, kuri ļauj efektīvi strādāt mūsu uzņēmējiem un pētniecības organizācijām, jo tikai tā mēs varēsim sasniegt tos ambiciozos mērķus, ko esam izvirzījuši ekonomikas attīstībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Jakovinam.

J. Jakovins (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ļoti skaisti. Pašreiz... tieši manas domas... un arī pēdējās aktualitātes liecina, ka Krištopans, jaunākais, par ierēdņu jeb izpildorganizāciju, izpildinstitūciju darbu... Es domāju, ka mēs esam drusciņ... pārāk mīksta valdība un esam pārāk palaidušies uz to, ka ierēdņi visu izdarīs.

Manuprāt, i ministriem, i valdībai ir jāstrādā stingrāk, norādot konkrētus mērķus, lēmumus un konkrētus atbildīgos, lai nebūtu tā, kā teica Grasberga kungs, ka ir 10 iemesli, kā nedarīt, bet tikai viens – kā darīt. Tas būtu tāds iestarpinājums.

Tātad manā prātā... te ir sarakstītas vairākas lietas, ko es ceru paspēt izstāstīt.

Pats pirmais, kas mums jāizdara, – jāsakārto banku lietas, jo bez finansējuma mums nekas nebūs. Ļoti patika... deputāts Reirs tā strauji iesāka, bet, kā tas ir beidzies, ziņu nav, jo finansējums un kreditēšana vēl joprojām neuzlabojas, un tas, ka sola, ka te nāks vēl citas bankas iekšā, es domāju, tas ir galīgs bleķis. Valsts intervence šinī jautājumā, uzlabojot ”Altum”, kas varētu nosegt uzņēmēju vajadzības, – tas ir vienīgais ceļš. Neticu, ka te vēl kāds nāks.

Otrs. Nezinu, kāpēc visus ir pārņēmuši ūdeņraži, ventilatori un saules spoguļi. No kurienes tās idejas? Tas viss ir labi – zaļā enerģija, atjaunojamā... viss ir forši. Nebūs no tās... Kā jūs domājat, kāpēc nāk tie ventilatori pie mums iekšā? Tāpēc, ka pēc tam tiks veidots savienojums... starpsavienojums ar Vāciju, uz kurieni arī aizies visa tā elektrība, jo Vācija atteicās no savām stacijām. Viņiem nav, kur izvietot ventilatorus, nu tad tos izvietos pie mums, un strāvu – uz turieni.

Tātad nākamais, ko strauji jāsāk darīt, – domāt, runāt... un KEM noteikti vajadzētu speciālu cilvēku deleģēt, kas sāktu runāt par atomelektrostaciju (konteineru tipa divu atomelektrostaciju) būvniecību Latvijā, lai nodrošinātu stabilu bāzes elektrību, lai būtu lēta elektrība uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas ir vienīgais risinājums.

Jūs runājat par ūdeņradi, bet nezināt, ka ūdeņradim lietderības koeficients ir 30 procenti, tātad no 100 patērētajiem kilovatiem jūs dabūjat tikai 30 kilovatus. Kur tie 70? Tie visi gaisā aiziet – tā jau ir tā lieta! Un ventilatoru un spoguļu nestabilitāte ir otrs jautājums.

Nākamais – investīcijas, par investīciju vidi. Jūs visi redzējāt, kā mums forši nokritusies investoru attieksme – no 5,1 uz 1,9 kaut kādām vienībām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā mums uz tādām lielām investīcijām, lai arī Šlesera kungs te sola miljardus, man liekas, nav ko cerēt. Vienīgais, kas te varēs investēt, būs pati Latvijas valdība.

Ir jāizdomā mehānisms ar uzņēmējiem, ar biznesa konkursiem, ar kaut kādām lietām, un pašiem vien būs jāsagrabina tā naudiņa, pašiem būs jāizdara un jāuzceļ kādā no parkiem viena rūpnīca gadā. Ar to, es domāju, sākumā pietiktu. Varbūt mēs uzreiz nedubultosim visu mūsu ekonomiku, taču ekonomikas ministra ziņojums vairāk bija kā tāls galamērķis, kā sapņu pils, pagaidām varbūt Kampanellas izpildījumā, bet vismaz ir kaut kāds mērķis.

Nākamais – zinātne. Viens no iepriekšējiem debatētājiem runāja par to, ka zinātne maz iesaistīta. Es jums izstāstīšu, kur ir problēma. Esmu apstaigājis visas tās augstskolas, teiksim, kā uzņēmējs... nu labi, es esmu citas profesijas pārstāvis... un piedāvājis izpētīt vienu lietu, otru lietu, trešo, piedāvājis finansējumu no savas puses, taču nez kāpēc mūsu augstskolas, it sevišķi profesūra, vadība...

Sēdes vadītāja. Jakovina kungs, laiks!

J. Jakovins. Tad pievienojam vēl to tur...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jakovins.... vadība... viņi nez kāpēc: “Šo jautājumu mēs nevaram pētīt, mums ir tāds temats... Mēs strādājam pa citu līniju.” Es saku: “Bet nevajag jums. Studenti lai izpēta. Tur vienkāršas lietas.” Un šajā sakarā par studentiem runājot, arī par visiem augstāko grādu ieguvējiem, mans priekšlikums ir beigt vienreiz taisīt tās jocīgās disertācijas un jocīgos kursa darbus, teiksim, par 1930. gada Rīgas transporta organizāciju, par vēsturi, bet taisīt normālus, riktīgus darbus, riktīgus pētījumus, un pēc tam gada beigās mēs varētu organizēt... vai tā būtu izpārdošana... tā kā biznesa plānu izpārdošana vai kaut kas cits.

Vislabākais ir tas, ko nupat sākuši aktualizēt... televīzijā vismaz redzu... ka beidzot sāks mācīt lasīšanu. Super! Jūs pat nezināt, kāpēc man tas patīk. Un vēl labāk, ja tā lasīšana būtu... un lasītu pasakas. Jo varbūt kāds no pedagogiem, kas šeit ir, spēj iedomāties, kāpēc pasakas ir labas. Tāpēc, ka lasīšana un pasakas veicina iztēli. Diemžēl pēdējā laikā, man liekas, ir ideju trūkums. Respektīvi, nav iztēles, nav fantāzijas, nav nekā, ko izdomāt. (Starpsauciens.) Nu, nezinu, bet man tāda sajūta ir.

Nākamais – 10 procentu eksāmens, kas skaitās, ka tu esi apguvis priekšmetu. Mūsu laikā bija – 10 procentu kļūdas varēja būt, tāpēc tagad 10 procenti... Man kāda skolotāja izstāstīja, kāpēc tas ir. Tas ir tāpēc, lai to skolēnu varētu iebāzt arodskolā, lai viņš varētu mācīties vidusskolā.

Sēdes vadītāja. Jakovina kungs, laiks!

J. Jakovins. Tūliņ (Smiekli.)... Atcerieties, agrāk arodvidusskolas... bija garais kurss, īsais kurss. (Starpsauciens. Smejas.) Nu, ja. Garais kurss bija kopā ar vidusskolu...

Sēdes vadītāja. Jakovina, kungs, laiks!

J. Jakovins.... bet īsais kurss bija gads, pusotra. Tev iemācīja profesiju. Es biju...

Sēdes vadītāja. Jakovina kungs, lūdzu ievērot...

J. Jakovins. Labi, beidzam. (Starpsauciens: “Lai runā!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pēc tik lielas performances man būs grūti aizpildīt šo laiku un varbūt tik labi iekāpt Jakovina... kolēģa kurpēs, bet gribēju vienkārši pieminēt pāris lietu, kas šajās debatēs vēl nav izskanējušas.

Daudzi kolēģi minēja, ka ekonomikas pamatā ir cilvēks, un es tam pilnīgi piekrītu. Un ļoti labi, ka šīs ekonomikas debates ir tieši tagad, jo pavisam nesen, kā jūs zināt, Saeimā notika NVO forums, kurā viens no jautājumiem bija par sociālo ekonomiku, un šis jautājums šajās debatēs vēl nav izskanējis, tādēļ es atļāvos patērēt jūsu laiku un pastāstīt, kā es to redzu.

Šodien liela daļa diskutēja un savās runās iekļāva skaitļus, arī es vēlos padalīties ar to, ko dzirdēju NVO forumā. Tātad Latvijā ir 27 tūkstoši sociālās ekonomikas dalībnieku, 206 sociālie uzņēmumi, un es domāju, ka tas ir labs pamats, ar ko sākt strādāt. Un ar sociālās ekonomikas palīdzību mēs varam veicināt sociālo iekļaušanos vismazāk aizsargātajām grupām, ko valsts un pašvaldības nespēj aizsniegt. Tāpēc aicinu Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju pievērsties sociālās ekonomikas veicināšanai Latvijā.

Otrs jautājums, kas arī vēl līdz šim nav izskanējis debatēs, ir par cilvēkiem ar invaliditāti, konkrēti – par nodarbinātību Latvijā. Šobrīd Latvijā ir apmēram 210 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Ir tādi, kas ir ļoti veiksmīgi integrējušies darba tirgū, un ir tādi, kam tas sagādā grūtības gan birokrātisku iemeslu dēļ, gan darba devēju zināšanu trūkuma dēļ, bet bieži vien kaut vai tikai tādēļ, ka sabiedriskais transports līdz darbavietai nav pielāgots, nav pieejams un, lai tiktu darbavietā, ir jāmēro pieci stāvi ēkā, kurā nav lifta.

Piekļūstamības ziņā mēs esam ļoti tālu no Eiropas Savienības. Labklājības ministrija veica pašvaldību un valsts iestāžu nelielu pašvērtējumu, un tad vēl viens fakts – no 1500 valsts, pašvaldības ēkām tikai astoņi procenti ir piekļūstami cilvēkiem ar invaliditāti. Tas īstenībā ir ļoti, ļoti skumjš cipars. Un šeit noteikti jānorāda, ka piekļūstamība jau nesākas tikai darbavietās vai pašvaldību ēkās, bet galvenokārt izglītības iestādēs, un, kā jau kolēģe Anda Čakša minēja, ir ļoti, ļoti svarīgi, ka mēs domājam par pieejamu un piekļūstamu izglītību Latvijā ikvienam bērnam neatkarīgi no tā, vai viņam ir invaliditāte vai nav.

Tāpēc, debatējot par ekonomiku, es tiešām aicinu neaizmirst par mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām Latvijā, jo es ticu, ka tās grupas, pareizi sasniegtas, atbalstītas un iesaistītas, var sniegt neatsveramu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pavisam lakoniski par lietām, kuras es nesadzirdēju šinīs debatēs. Es dzirdēju daudz par izrāvienu, apdzīšanu un tādiem vairāk, varētu teikt, īstermiņa, vidēja termiņa mērķiem, protams, runātājiem bija padomā arī šobrīd tik populārais vārds “ilgtspēja”.

Un ilgtspējas kontekstā es nespēju iedomāties ilgtspējīgu ekonomiku, nesaistot to cieši ar demogrāfijas jautājumiem. Manuprāt, šo sasaisti es dzirdēju pārāk maz. Varbūt neesmu bijis ļoti vērīgs klausītājs, taču ekonomikas ministra ziņojumā un perspektīvā es nesadzirdēju labu, pārdomātu, uz konkrētu rezultātu un ekonomisku pienesumu vērstu reemigrācijas politiku.

Vēlu veiksmi, kolēģi! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani pārsteidz jau dokumenta nosaukums – “Latvijas Stabilitātes programma 2024.–2028. gadam”. Vai tas ir tas, kas vajadzīgs Latvijai, – stabilitāte? Latvijai ir vajadzīga attīstība, Latvijai ir vajadzīgs uzplaukums, Latvijai ir vajadzīga labklājība.

Par kādu stabilitāti ir runa? Vai par Latvijas pašreizējā stāvokļa stabilitāti – stabilu atpalicību, stabili pēdējām vietām algu, pensiju, labklājības līmeņa, ekonomiskās attīstības tempu ziņā? Programmā ar nosaukumu “Latvijas Stabilitātes programma 2024.–2028. gadam” pati pirmā tabula “IKP izmaiņas ES valstīs 2023. gadā, % pret iepriekšējo gadu” rāda, ka Latvijā IKP pieaugums bijis mīnus 0,3 procenti.

Vai valsts, kurā sarūk ekonomika, var runāt par stabilitāti? Stabilitāte nozīmē... stabilu sarukumu.

Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2023. gadā krities par 5,9 procentiem. Īpaši tas atspoguļojas uz eksportu orientētajā apstrādes rūpniecības nozarē – tas samazinājies par 5,2 procentiem –, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē – mīnus 7,8 procenti –, kuru vēl papildus ietekmē Krievijas kravu tranzīta zaudēšana. Vai par šādu stabilitāti ir runa?

Rūpniecības nozares pievienotā vērtība salīdzināmajās cenās 2023. gadā sarukusi par 4,6 procentiem. Savukārt apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība, kas veido 81,5 procentus no visas rūpniecības, samazinājusies par 5,2 procentiem. Piedodiet, vai šādam samazinājumam ir vajadzīga stabilitāte?

Rūpniecības un apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2023. gadā (pret 2022. gadu) ir samazinājušies par 4,5 procentiem, kas ir lielākais sarukums kopš 2009. gada. Vislielāko negatīvo ietekmi atstājusi lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokrūpniecība –, kuras sarukums 2023. gadā bijis 7,8 procentu apmērā. Arī citas lielās nozares – nemetālisko minerālu un metāla izstrādājumu ražošana – samazinājušās attiecīgi par 16,4 un 5,7 procentiem. Tad stabilitāte ir vajadzīga – kam? Samazinājumam?

Lauksaimniecības nozare 2023. gadā piedzīvojusi pievienotās vērtības kritumu par 8,1 procentu. Kopējā eksporta vērtība pagājušajā gadā veidoja 19,6 miljardus eiro salīdzināmajās cenās, kas ir par 5,9 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Mīnus 5,9 procenti. Kāda stabilitāte?

Šāds eksporta kritums bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tātad eksportu arī vajag stabili samazināt.

Saskaņā ar 2024. gada februārī izstrādāto scenāriju Latvijas IKP 2024. gadā palielināsies par 1,4 procentiem, bet 2025. gadā gaidāma ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9 procentiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējām (pagājušā gada jūnijā izstrādātajām) prognozēm IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu. Nākamajos trijos gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5 procentus un līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3 procentiem. Vai šādi attīstības tempi ir pietiekami, lai izrāptos no bedres? Vai šādi attīstības tempi ir pietiekami, lai nebūtu pēdējās vietās? Vai šādi tempi ir pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu pensiju?

Par stabilitāti var runāt labklājīgas valstis, kurās ir stabila labklājība. Tad šī stabilā labklājība var būt mērķis. Atpalikusi valsts, kurā ir ekonomikas kritums, nevar būt... par mērķi stādīt stabilitāti ar zemiem pieauguma tempiem. Es gribu no valdības sagaidīt valsts attīstības, nevis stabilas atpalicības programmu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tiešām centos ļoti uzmanīgi klausīties debates. Pirmais jautājums man būtu jāuzdod droši vien Jaunajai VIENOTĪBAI kā šīs programmas autoriem: ko tieši jūs taisāties stabilizēt? Nav skaidrs, jo tā vieta, kurā šobrīd Latvija atrodas ļoti daudzās pozīcijās... nu, galīgi mēs neesam priekšā. Es gribētu ļoti atklāti teikt: mēs esam pa-ka-ļā. Saprotiet to, kā gribat!

Ašeradena kungs, jūs šīs dienas sākumā jautājāt konkrēti tās lietas... lai nākam ar konkrētiem priekšlikumiem. Šīs dienas laikā ļoti daudzi konkrēti priekšlikumi bija, un es redzēju, ka jūs arī pierakstāt, un tas viss ir ļoti jauki. Šī nav pirmā reize, kad mēs nākam ar konkrētiem priekšlikumiem. Bet zināt, kur ir problēma? Ka nekas nenotiek! Un es šeit neesmu pirmo dienu.

Neredz cilvēks... uzņēmējs neredz tās pārmaiņas, ko sagaidām. Mēs nesagaidām stabilitāti pakaļā, mēs sagaidām dinamisku attīstību. Cilvēki, uzņēmēji, darba ņēmēji, nodokļu maksātāji – mēs visi gaidām pārmaiņas. Lai kur nepaskatītos, naudas visur trūkst, un es nerunāju par “Rail Baltica”, es runāju par mazām, elementārām lietām, kur naudas trūkst nu jau ikkatrā sektorā.

Dariet kaut ko! Vispirmām kārtām – iztīriet ausis, sadzirdiet, ko jums saka uzņēmēji, ko saka gudri cilvēki, nozaru pārstāvji. Piecelieties no krēsliem, ejiet un dariet kaut ko! Ja jums ir grūti, izmetiet no darba 30 procentus to ierēdņu, kas taisa birokrātiju, bet dariet! Beidzot sāciet kaut ko darīt!

Tipisks piemērs ir ēdināšanas nozare. Ēdināšanas nozare vēl 2018. gadā bija vienojusies ar finanšu nozari par soļiem, kas jādara. Kāds gads mums tagad ir? 2024. Kaut kas ir izdarīts? Nu nē! Viss, ko mēs redzam, ir tukša Vecrīga. “Izīrē”, “Iznomā”... Nav vairs, kas nomā, nav, kas pērk. Nav! Nu, šausmas! Mēs esam graustu vidū. Kad jūs pēdējo reizi izgājāt cauri Vecrīgai? Izejiet, Ašeradena kungs! Labi.

Tas, kas šodien man patika visvairāk, bija Kariņš. Nu jau viņš ir devies prom. Varbūt labi vien ir, ka nav... vismaz neredzu... neredzu zālē. (Starpsaucieni.) Ā! Vai, Kariņa kungs, jūs esat! Tiešām! Jūsu izteikumi par investīciju piesaistīšanu – nu, tas ir kaut kas! “Šito es izvēlēšos, šito es...” Nē, ziniet, ko man tas atgādināja? Aizjūras princesi, kas ir ieradusies Latvijā un iet lauku klubā uz balli. Iet uz to balli un jau izdomā: tā, ar to, ar šķībajām acīm, es nedejošu, ar to klibo arī nedejošu, tie, kas būs pusbiksēs un ne strīpainās zeķēs, – ar tiem arī nedejošu, dejošu tikai ar tiem smukajiem čaļiem. (Starpsaucieni.) Tad ieiet iekšā tajā klubā, skatās – a tur vispār neviena nav, ar ko dejot! Kā tad tā?! A izrādās, biļetei cena par augstu, ne mūzika tāda, nav vispār neviena...

Tā mēs esam... sēžam, sēžam vircas bedrē līdz ausīm, slīkstam. Bet... tu neesi pārāk smuks, lai mani glābtu, un tu arī neesi... un tur jūs arī esat.

Tā ka novēlu piecelties (Starpsaucieni.) un kaut kā mēģināt tikt no tiem netīrumiem ārā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. (Starpsaucieni. Dep. A. Bērziņš: “Divreiz pa simts!”)

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Te bieži mēs lielām viens otru... kaut kad labus vārdus pasakām. Es gribu pateikt labus vārdus Jurim Jakovinam. Cilvēks, kas ir ārsts, kas ārstē cilvēkus, ierauga ideju, ideju māk uzzīmēt, realizēt. Tiešām viņš to dara! Un tam, ko viņš saka, ir jātic. Dievs dod, lai vairāk būtu tādu cilvēku, kas mazāk muldētu un vairāk darītu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti godātie kolēģi! Šodien tiešām ir ļoti interesanta diena... daudz ideju, vairāk nekā 40 kolēģi ir izteikušies, un tas parāda, cik svarīgas ir šādas ekonomikas debates. Cerams, nākamgad mēs jau būsim vēl vairāk pilnveidojuši ziņojumu un varēsim atskatīties, kas ir padarīts.

Kolēģi, es saku paldies arī tiem deputātiem, kas vērsa uzmanību uz to, kas šajā ziņojumā neparādās un kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā parlamentā ir milzīgs atbalsts birokrātijas mazināšanai. Es ceru uz jūsu atbalstu brīdī, kad mēs nāksim uz Saeimu ar likumprojektiem un noteikumiem, lai piedāvātu risinājumus, kas būtu jādara, lai mazinātu birokrātiju.

Tāpat paldies Sprindžuka kungam par Rīgas areālu, Rīgas metropoli. Tūlīt būs administratīvi teritoriālās reformas likums... atnāks Saeimā... Jūsu darba kārtībā jau šodien ir likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Protams, arī Rīgas jautājumu es aicinātu šajā kontekstā skatīt... un domāt, kā mēs varam lielāku labumu izvilkt no Rīgas ārā. Nākamā gada budžeta kontekstā noteikti jādomā par jauniem finanšu instrumentiem (ārpus esošajiem, klasiskajiem, ierastajiem), kā palīdzēt stiprināt Rīgas ekonomisko izaugsmi.

Krištopana kungs, jaunākais Krištopana kungs, attiecībā uz bankām. Jūs pareizi minējāt, un arī es uzskatu, ka bankām ir jābūt... pēc iespējas vairāk jāfinansē mūsu tautsaimniecība. Kamēr mēs šodien runājam, ir viena priecīga ziņa: Latvijā ir par vienu banku vairāk. Tā ka varam priecāties – “Indexo Banka” ir saņēmusi licenci. (Aplausi.) Mums būs vēl viena banka. Tas viennozīmīgi veicinās mūsu tautsaimniecības kreditēšanu – sākumā gan būs hipotekārie kredīti, bet no nākamā gada arī biznesam tiks izsniegti kredīti šajā bankā, un tā ir pozitīva ziņa mūsu ekonomikai.

Godātie kolēģi! Arī Vitenberga kungs izteicās par dažām konkrētām lietām, piemēram, Bauskas apvedceļu. Tuvāko divu nedēļu laikā šis jautājums būs dienaskārtībā. Daudzi jautājumi par cilvēkkapitālu ir valdības dienaskārtībā, un jau tiek strādāts pie konkrētiem risinājumiem.

Es saku paldies ikvienam Saeimas deputātam, kas šodien uzstājās debatēs, parādīja lietas, kas šajā ziņojumā nav minētas, bet pie kā būtu jāpiestrādā. Es jums varu apsolīt... un jūs varat turēt mani pie vārda, prasīt, kā šīs lietas tiek īstenotas, kas tiek darīts, jo mēs tiešām centīsimies un darīsim visu, lai šos jautājumus, problēmjautājumus, par kuriem šodien runājām, risinātu un padarītu mūsu ekonomiku spēcīgāku un vērstu uz izaugsmi.

Es domāju, tas ir visu mūsu interesēs, lai būtu rezultāti.

Paldies par šīm debatēm visas dienas garumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies, kolēģi, arī no manas puses par šīm debatēm. Vairāk nekā... gandrīz puse Saeimas deputātu ir runājuši, un tas, ko mēs noteikti darīsim, – apkoposim stenogrammas. Bija runa par konkrētiem jautājumiem un priekšlikumiem, arī tos izmantosim tālāka rīcības plāna sastādīšanā.

Dažas lietas par debatēm.

Šīs debates ir ārkārtīgi svarīgas tāpēc, ka jūs pārstāvat tautu. Suverēnā vara pieder tautai. Tauta jūs ir ievēlējusi, un jūs veidojat ekonomisko domu.

Es gribu teikt, ka, skatoties uz Saeimas domām un Saeimas vēsturi, tā pirmā lieta, kas man liekas ļoti svarīga, – es nedzirdēju nevienu radikālu scenāriju. Atcerieties, Latvijas vēsturē ir bijuši radikāli scenāriji: “gāzi grīdā”, tad bija “mums vajag būvniecību” un ko tur darīt... Jūs zināt, pie kā noveda “gāzi grīdā”? Tas noveda pie ļoti smagām sekām. Būvniecība noveda pie “Maxima”... arī ļoti smagi. Pēc tam bija ļoti stingri regulējumi. Daudzu cilvēku nāve... un varēja saprast šo reakciju. Arī līdzīgi mums bija viena krīze, kas bija tāds sapnis, kas bija jāizsapņo, ļoti radikāls scenārijs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, Šveice, bankas... Vēl šeit ir partijas, kuras ir rakstījušas, ka vajag taisīt trīs procentu nodokli naudas atmazgāšanai. Arī tādu scenāriju mēs nedzirdējām. Runas un virzieni bija dažādi, protams, mēs nevaram sagaidīt, ka vienādi, bet scenāriji bija ļoti līdzsvaroti un diezgan skaidri. Paldies par to!

Nākamais. Manuprāt, ļoti, ļoti svarīgi... un es arī ļoti uzmanīgi klausījos runās par ekonomisko virzienu, eksportu, tirdzniecības virzieniem. Nebija nekādu nobīžu. Atcerieties, es runāju par to, ka mēs esam atteikušies no... mēs pēc būtības esam atteikušies no Krievijas eksporta un importa operācijām, tiešām ir atlicis pavisam maz, pamatā tā ir eksporta sadaļa. Aicinājumu to darīt, atgriezties tur nebija, un nedzirdēju arī par tranzītu.

Manuprāt, ļoti svarīga bija arī diskusija par investīcijām. Jā, skaidrs, ir jāmeklē jauni virzieni. Tie iezīmējas, un, manuprāt, ļoti labi... Saeima iet tādā līdzsvarotā virzienā.

Ļoti labi, ka bija relatīvi maz kritikas par struktūru, kas tika piedāvāta. Jā, ir ambiciozi mērķi, ļoti labi. Tas tika atbalstīts. Tāpat arī trīs galvenie pīlāri – cilvēkkapitāls, investīcijas un produktivitāte –, kas minēti Ekonomikas ministrijas ziņojumā, tika atbalstīti. Tātad tas kopējais virziens ir, un ir iezīmētas ļoti daudzas aktivitātes, kas būtu darāmas.

Par mājasdarbiem. Vispirms apkoposim stenogrammas un sapratīsim tos priekšlikumus, kas ir, un saliksim tos rindās.

Daži, kas izskanēja, ir ļoti sāpīgi. Pirmām kārtām jau bankas. Jā, es minēju savā runā, tiešām tirgū trūkst vismaz no diviem līdz pieciem miljardiem naudas, lai ekonomika normāli strādātu. Tas ir viens sarežģīts rēbuss. Mēs esam runājuši ar lielajām bankām, ir ienākusi “Ziemeļu Investīciju banka”, EIB ir ienākusi. Tad ir... Mēs virzāmies uz kapitāla tirgu, arī tas ir, bet tas vēl nav mainījis situāciju.

Ļoti laba ziņa ir par to, ka mazās bankas Latvijā etablējas, tagad vēl viena pienākusi klāt pie “Industra Bank” un “Signet Bank” – “Indexo Banka”. Nu, skatīsimies, kā varam caur šīm bankām... subordinēt kapitālu vai obligāciju veidā ļaut tām ienākt iekšā un realizēt Igaunijas scenāriju, kur LHV nodrošināja to, ka ir daudz augstāka kreditēšana... mazāka... ar augstāku risku. Protams, “Altum”. Tā ka tā ir, bet bankas paliek mājasdarbs, kas jārisina.

Vēl viena lieta, kas bija. Šeit arvien vairāk bija diskusijas, bet līdz galam nebija strukturēts... Tā bija saruna par cilvēkkapitālu. Arvien vairāk runāja par to, kas mums ir jāmācās, kādas zināšanas ir vajadzīgas.

Nemaz nedzirdēju par veselības aprūpi. Patiesībā mums veselības aprūpes ilgie gadi ir... investīcijas bija, bet samērā maz runājam par to, ka cilvēki 55 gadu vecumā ar nesamērīgi augstu invaliditāti nevar apmeklēt darbu, ārstniecības sistēma rezultātu nesasniedz tādā veidā, kā mums vajadzētu. Nedzirdēju arī par tiem, kas varētu nenomirt, un tie, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ir 4500 cilvēku gadā. Tie visi varētu... vienai lielai daļai no viņiem nāve varētu būt novēršama. Viņi varētu būt darba tirgus dalībnieki. Protams, tās ir lietas, pie kā mēs strādāsim.

Vēl viena svarīga lieta, kas izskanēja dažās runās, ir valstu, kas atrodas šādā ekonomiskajā situācijā un iet uz nākamo attīstības pakāpi, specializācijas izvēle. Igaunija izvēlējās digitālo valsti, lietuvieši izvēlējās fintech, mums īsti ar to neiet. Tas viens scenārijs – bioekonomika – diemžēl nenostrādāja. Šis ir vēl viens mājasdarbs – mums ir jāizvēlas tas, ar ko mēs vēlamies pieteikt sevi. Tas nenozīmē, ka visas valstis tūlīt kļūs par fintech vai digitālu valsti, bet tas nozīmē – tas ir kuģis, ar ko mēs ievilksim... velkonis, ar ko mēs ievilksim sevi nākamajā pakāpē. Tas ir ļoti svarīgi.

Pēdējā daļa, kas pilnīgi nepārprotami izskanēja un ir vēl viens milzīgs mājasdarbs valdībai, ir publiskā sektora efektivitāte. Publiskā sektora darbības efektivitāte prasa milzīgas pārmaiņas. Šis ir reformējams sektors. Pilnīgi skaidrs. Maijā būšu valdībā ar jauna veida budžetēšanas sistēmu, tas ir, uz mērķi orientētu budžeta veidošanu. Tas ir tikai viens mehānisms. Jārunā par daudzām citām lietām. Tas, ka parlamentā izskanēja kritika, ir skaidrs signāls, ka valdībai ir jāstrādā pie šī jautājuma, un mēs arī sniegsim atbildes Saeimai par šo jautājumu.

Vēlreiz milzīgs, milzīgs paldies visiem. Manuprāt, šīs bija lieliskas debates.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies visiem debatētājiem, paldies ministriem. Paldies par šo jauno tradīciju un ieteikumu. Nākamreiz droši vien domāsim – varbūt vajag atvēlēt veselu dienu (atsevišķi, ārpus kārtējās Saeimas sēdes), lai visi varētu debatēt.

___

Kolēģi, mazu uzmanību! Mēs vienojāmies, ka taisām pārtraukumu. Līdz ar to šodien darbu beidzam.

Vēl nolasīšu... atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 16. maijā.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera, Viktorijas Pleškānes un Edmunda Zivtiņa jautājums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par piespiedu dalīto īpašumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 16. maijā nenotiks.

___

Iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis un Ainārs Šlesers iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par izdienas pensijām”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Vilis Krištopans, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās ar Krievijas Federāciju”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nedaudz pacietības! Nav reģistrējušies 26 deputāti: Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Andrejs Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Rihards Kols, Agnese Krasta (Starpsauciens: “Nav!”)... jā, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Mairita Lūse, Nataļja Marčenko-Jodko, Valdis Maslovskis, Linda Matisone, Jana Simanovska, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Ģirts Štekerhofs, Edmunds Teirumnieks, Ilze Vergina, Jānis Vitenbergs, Jānis Vucāns, Agita Zariņa-Stūre, Edgars Zelderis... redzu.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izsludinu sēdes pārtraukumu līdz 2024. gada 23. maija pulksten 9.00.

Paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

- Par procedūru

Reģistrācijas rezultāti

- Par procedūru

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu E. Zivtiņa, L. Liepiņas, R. Petravičas, M. Jencīša un A. Šlesera jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par izdienas pensijām” (Nr. 117/J14)

Informācija par deputātu R. Petravičas, V. Krištopana, M. Jencīša, K. Krištopana un E. Zivtiņa jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās ar Krievijas Federāciju” (Nr. 118/J14)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 16.05.24 10:20 Balsojums 1
Reģistrējušies - 81.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.05.24 12:07 Balsojums 2
Par - 21, pret - 7, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu

Datums: 16.05.24 12:28 Balsojums 3
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.05.24 14:56 Balsojums 4
Reģistrējušies - 80.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.05.24 17:51 Balsojums 5
Reģistrējušies - 74.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

16.05.2024. 09.00
Lat
09.00
Eng
11.00
Lat
11.00
Eng
13.30 15.30
Svētdien, 22.decembrī