Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas astotās sēdes turpinājums
2024. gada 23. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām 16. maija kārtējo Saeimas sēdi un turpinām ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Artūrs Butāns, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Jānis Vitenbergs, Andris Kulbergs un Juris Viļums lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekts, ko iesniedza “Nacionālā apvienība”, jānoraida, vajag balsot “pret”, jo šis likumprojekts ir pilnīgi pret visiem principiem un demokrātijas nostāju. Aģitācija ir, kad viens politiķis, kandidāts, runā ar saviem vēlētājiem, izsniedz viņiem savus bukletus, runā pie telts, runā apmaksātā reklāmā pa radio. Debates ir žurnālistisks produkts, tas ir konfrontācijas produkts, un nedrīkst debates pielīdzināt aģitācijai, jo tās ir divas dažādas lietas.

Mēs, krieviski runājošie, esam puse no valsts. Rīgā lielākā daļa dzīvo krievvalodīgie... strādājam ekonomikas labā, policijā, dienējam armijā, strādājam par glābējiem un piedalāmies Latvijas politikā. Mums ir visas tiesības runāt savā dzimtajā valodā un tādos svarīgos brīžos kā vēlēšanas sadzirdēt un apspriest svarīgus jautājumus dzimtajā – krievu – valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir izgaismojies vēl viens pilnībā neatvērts un līdz galam neizprasts jautājums attiecībā uz valsts valodas lietojumu Latvijā – pirmsvēlēšanu debates.

Pašreizējā spēkā esošā tiesību normu sistēma priekšvēlēšanu debates nedefinē kā priekšvēlēšanu aģitāciju. Jā, var piekrist izskanējušajam viedoklim, ka debates nav debašu rīkotāju priekšvēlēšanu aģitācija, tomēr piekritīsiet, ja tās ir priekšvēlēšanu debates priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kurās piedalās deputātu kandidāti, šādās debatēs parādās priekšvēlēšanu aģitācijas elementi, kurās nereti deputātu kandidāti ne tikai netieši, bet arī tieši aicina balsot “par” vai “pret” kādu politisko spēku. Tas taču tā ir! Un tad ir jautājums – šī ir priekšvēlēšanu aģitācija vai nav?

Atgriežoties pie debatēm krievu valodā, tieši tā aspekta dēļ, ka spēkā esošo tiesību normu sistēmu priekšvēlēšanu debates nedefinē kā priekšvēlēšanu aģitāciju, mums visiem zināmais debašu rīkotājs bija plānojis Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates arī krievu valodā. Debašu rīkotāja vērtējumā Valsts valodas centrs neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Debašu rīkotāja pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Iepriekš minētais liek uzdot jautājumu, vai tiešām tas tā līdz galam ir? Šai iecerei iebilst Valsts valodas centrs, kā arī publisko tiesību eksperti, norādot, ka iecere būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. Šādi krievu valoda tiek izcelta citu Latvijas teritorijā pastāvošo svešvalodu vidū, nonākot pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm, Satversmi un Valsts valodas likumu.

Valsts valodas centrs ir norādījis, ka krievu valodas lietošana priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām nepārprotami ir divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana. Valsts valodas centra viedokli ir atbalstījis arī bijušais prezidents Levita kungs, norādot, ka kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā vai jebkurā citā svešvalodā ir pretrunā ar Satversmes ievadu un 4. pantu, kas nosaka valsts valodas statusu un lomu Latvijas demokrātiskajā procesā. Viņš ir arī uzsvēris, ka nav pieļaujams šķelt Latvijas pilsoņus, sadalot tos dažādās informatīvajās telpās un demokrātiskās līdzdalības telpās ar dažādu valodu palīdzību, jo tas ir pretrunā ar demokrātijas principiem un Latvijas kā valsts attīstības interesēm. Levita kunga pausto atbalsta arī bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tiesnese, pašreizējā Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

Līdz ar to šodien, kolēģi, ir priekšlikums, es gribētu teikt, noslēgt apli šai diskusijai vai, pareizāk sakot, turpināt cieņpilni izdiskutēt un precizēt spēkā esošo likumdošanu attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā skaidri un nepārprotami nosakot – nepārprotami nosakot! –, ka priekšvēlēšanu debates ir veicamas valsts valodā.

Es neatstāstīšu visu notikumu gaitu, jūs visi sekojat līdzi un zināt... un arī zināt dažādus viedokļus publiskajā telpā, bet es atļaušos nocitēt tikai vienu, kas mani aizskāra līdz sirds dziļumiem, ka... piekritīsiet, šī situācija ir absurda, ka latviešiem savā zemē, savā valstī ir jāpierāda, ka politiskajam procesam ir jānorit latviski un mums nav jārunā krievu valodā. Tas ir absurds. Tai skaitā tas, ka mums jāiet piketēt, lai panāktu šādu, tikai loģisku, lietu kārtību, kāda šodien, paldies dievam, ir panākta.

Kolēģi, lai mums veicas un lai izdodas pieņemt pareizos lēmumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ir pieteicies deputāts... Ziņojums par balsošanas motīviem. Deputāte Agnese Krasta – frakcijas vārdā.

A. Krasta (JV).

Labrīt, kolēģi! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā un atbalstīs arī tā nodošanu atbildīgajai komisijai ar mērķi turpināt šo diskusiju parlamenta līmenī, darbu pie nepieciešamā regulējuma izstrādes, lai turpinātu valsts valodas lomas stiprināšanu demokrātiskajos procesos Latvijā.

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, Jaunā VIENOTĪBA uzskata, ka priekšvēlēšanu laikā diskusijām sabiedriskajos medijos jānotiek valsts valodā. Jaunā VIENOTĪBA ir pieņēmusi lēmumu nepiedalīties priekšvēlēšanu debatēs, kas notiek krievu valodā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks pēc 15 dienām, un ir skaidrs, ka šo atlikušo aģitācijas periodu vairs nevar regulēt ar likuma izmaiņām, bet mums ir jāievieš skaidri spēles noteikumi attiecībā uz nākamajām vēlēšanām, tostarp nākamajā gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un aiznākamgad – Saeimas vēlēšanām.

Šajā likumprojektā ir nepieciešamas juridiskas korekcijas un uzlabojumi, iespējams, pat grozījumi citā likumā. Tomēr mūsu frakcija atbalsta likumprojekta virsmērķi pēc būtības. Ikvienas valsts pilsonības priekšnoteikums ir valsts valodas prasme, kas nodrošina spēju iekļauties sabiedrībā un vienotā informācijas telpā. Arī Satversmes tiesa ir lēmusi, ka demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā ir latviešu valoda, kā arī to, ka visiem pilsoņiem tā ir jāprot.

Priekšvēlēšanu debates krievu valodā... šai svešvalodai, kas nav neviena no Eiropas Savienības valstu oficiālajām valodām, piešķir īpašu statusu un nozīmi, kas ir pretrunā ar Valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Pērn Saeimas pieņemtie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā stiprina valsts valodas lomu, jo liedz aģitāciju krievu valodā, un ir vērsti uz Latvijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu pilnvērtīgu iesaisti vēlēšanu procesā. Šādai pieejai būtu jākalpo par virsmērķi visā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda komunikācijā.

Pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ir mainījusies ne tikai ģeopolitiskā situācija pasaulē, bet arī mūsu sabiedrības vairākuma attieksme pret to, kā paši organizējam savus politiskos procesus, cik liela nozīme ir vienotai informācijas telpai... kā arī neatgriezeniski ir mainījusi mūsu visu skatījumu uz sabiedrības saliedēšanas nozīmi. Valsts valodas lomas un vienotas informācijas telpas stiprināšana ir mūsu valsts drošības jautājums, lai mūsu valsts pilsoņi sajustu piederību un lojalitāti savai valstij. Latvijā demokrātijas valoda ir latviešu valoda. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti Nauris Puntulis, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore, Rihards Kols, Edvards Smiltēns, Māris Sprindžuks, Linda Matisone un Māris Kučinskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Krievija šodien vairs neslēpj savus impēriskos mērķus, tā jau trešo gadu slepkavo Ukrainā, okupē tās teritorijas un okupētajās teritorijās kā pirmo un svarīgāko uzdevumu veic vietējo ukraiņu rusifikāciju, tieši tāpat kā savulaik okupētajā Latvijā (un ne tikai Latvijā) ar savu migrācijas un rusifikācijas politiku Krievija tūkstošiem etnisko gruzīnu, armēņu, ukraiņu, baltkrievu ir padarījusi par krievvalodīgajiem un pieskaitījusi tos savai uzturētajai krievu pasaulei. Tāds ir PSRS vai, citiem vārdiem sakot, Krievijas sociālistiskās impērijas atstātais mantojums okupācijas seku izskatā. Tāda ir šodienas realitāte – pašlaik vēl tikai Ukrainā.

Naivi uzburtais mīts par grūti izprotamo, bet samērā miermīlīgo zemi kaimiņos, Eiropas austrumos, ir zudis uz ilgiem laikiem, manuprāt, uz daudzām paaudzēm. Šī skarbā realitāte liek mums uz notikumiem paraudzīties melnbaltos toņos. Reizē apzināmies, ka tas nav gluži pareizi, taču vienlaikus paši pieprasām šādu izšķiršanos no māksliniekiem, sportistiem, politiķiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem, un droši vien tas ir vienīgais pareizais ceļš kara laika apstākļos, kas pieprasa ne vien skaidru valodu, godīgumu, bet arī drosmi.

Un, ja kvēliem Ukrainas aizstāvības vārdiem teju visiem drosmes atliku likām, tad okupācijas seku likvidēšanai pašu zemē drosmes ne vienmēr ir gana. Drosme slēpjas. Drosme likvidēt okupācijas sekas slēpjas aiz vēlmes aizstāvēt mazākumtautību intereses, aiz vēstures mantojuma, tā slēpjas aiz redakcionālās neatkarības, vienkārši aiz empātijas un citiem nenoliedzami saudzējamiem bastioniem, gluži kā teroristi slēpjas aiz civiliedzīvotāju mugurām. Skatoties, cik pusgada laikā ir atrasti visdažādākie argumenti, lai nepildītu, nevis pildītu Nacionālās drošības koncepciju un tajā skaidri noteikto virzienu – prom no krievu pasaules, kas tiek uzturēta no Putina, –, taisni jābrīnās, kā mums pieticis drosmes novākt kauna stabu Pārdaugavā un citus okupācijas simbolus.

Es esmu gandarīts, ka radošā inteliģence, kas kopš Ukrainas kara pirmās dienas ir bijusi visskaļākā Ukrainas atbalstītāja, šodien droši nostājas arī par okupācijas seku likvidēšanu, konkrēti – rīkojot protesta akcijas pret absurdo, nacionālo pašapziņu graujošo ideju rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanu debates sabiedriskajā medijā krievu valodā. Šīs pilsoniskās aktivitātes paģēr rīcību, šādu rīcību esam sagaidījuši jau no sabiedriskā medija, bet mēs, Saeima... mūsu kā likumdevēja uzdevums ir panākt sabiedrībai vēlamu rezultātu likumdošanas ceļā.

“Nacionālā apvienība” šobrīd piedāvā likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Pavisam īsi, koncentrējot. Šā grozījuma pamatā ir noteikts, ka valodu izvēli un lietojumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos nosaka un par to atbild SEPL padome un tas nav uzskatāms par redakcionālu lēmumu.

Lūdzu iekļaut darba kārtībā šo likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi, šis lēmums ir par likumprojekta iekļaušanu šīs Saeimas sēdes darba kārtībā. Ņemot vērā, ka šie apjomīgie grozījumi ir iesniegti vakar pēc darba laika beigām, mēs tos neesam izskatījuši frakcijā. Es domāju, ikvienas frakcijas sēdes jau bija beigušās. Tā ka tīri procedurāla iemesla dēļ mēs neatbalstām likumprojekta iekļaušanu šīs Saeimas sēdes darba kārtībā, bet jaunnedēļ rūpīgi izvērtējam un diskutēsim!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 17, atturas – 45. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu lūgumu saistībā ar izmaiņām apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Augusts Brigmanis un Didzis Zemmers lūdz izdarīt grozījumu Latvijas Republikas Saeimas 2024. gada 16. maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, un iekļaut to 30. maija kārtējās sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Darba kārtības sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pilnveidošana ir bijis aktuāls jautājums jau vairāk nekā 15 gadus. Nav apšaubāms, ka efektīva, uz attīstību vērsta valsts uzņēmumu darbība ir visas mūsu sabiedrības interesēs. Šajā ceļā mēs esam gājuši caur dažādiem posmiem, piemēram, 2009. gadā, veicot virkni strukturālo reformu, bija pieņemts lēmums par valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju likvidēšanu. Tas sekoja ilgstošai sabiedrības diskusijai par tendenci, ka amatus šajās padomēs ieņēma bijušie politiķi. Toreiz pastāvēja šaubas par to, cik profesionāls ir šo cilvēku ieguldījums, vai tas patiesi palīdz nodrošināt labu pārvaldību valsts kapitālsabiedrībās. Jau toreiz bija skaidrs, ka ir nepieciešami mehānismi uzņēmumu darbības nodrošināšanai un uzraudzībai.

2016. gadā tika pieņemts lēmums atjaunot padomes jaunā kvalitātē. Tika noteikta skaidra un atklāta kārtība profesionālu kandidātu atlasei, definētas procedūras, kā valsts seko līdzi finanšu un nefinanšu rādītāju sasniegšanai. Nodoms bija labs. Padomju uzdevums bija nodrošināt profesionālu pārraudzību pār kapitālsabiedrību darbu, rūpīgi sekot līdzi stratēģisko mērķu īstenošanai, kā arī objektīvi un neatkarīgi izvērtēt valdes darbu.

Diemžēl šobrīd ir jāatzīst, ka izveidotās padomes praksē ne vienmēr sniedz gaidīto atdevi. Valsts kapitālsabiedrību vadošos amatus proporcionāli daudz ieņem augstākās ierēdniecības pārstāvji. Protams, nav šaubu, ka padomēs un valdēs tiek iecelti cilvēki, kuri ir kompetenti savas jomas profesionāļi, tomēr, vienlaikus strādājot vairākos amatos un pamatdarbā, gluži cilvēciski viņi nespēj sniegt tādu ieguldījumu uzņēmuma darbā, kāds būtu sagaidāms no valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļiem.

Iepriekš praksi savienot amatus daļēji attaisnoja ar nekonkurētspējīgu atalgojuma līmeni augstākā līmeņa vadītājiem valsts pārvaldē. Šobrīd, 2024. gadā, minēt to kā argumentu nebūtu īsti vietā. Publiski pieejamā informācija par ministru... amatpersonu mēnešalgas apmēru liecina, ka, piemēram, valsts sekretāra bruto atalgojums pārsniedz piecus tūkstošus eiro mēnesī, savukārt valsts sekretāra vietnieka – četrus tūkstošus eiro mēnesī.

Līdz ar to mums ir jāpārvirza fokuss uz galveno – pilnvērtīgo darbu kapitālsabiedrības un kapitāldaļu turētāju interesēs. Padomes locekļiem ir jāspēj pilnvērtīgi nodrošināt uzņēmuma stratēģisko vadību, darbības uzraudzību un par pieņemtajiem lēmumiem jāuzņemas atbildība.

Piedāvātie grozījumi paredz ierobežot praksi valsts amatpersonām savienot vadošus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Valsts amatpersonas turpmāk nedrīkstēs vienlaikus ieņemt arī kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu, savukārt valsts uzņēmumu valdes locekļi turpmāk savu amatu varēs savienot ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu valsts kapitālsabiedrībās.

Vēlos atzīmēt, ka, izskatot piedāvātos grozījumus komisijā, mums būtu jāizvērtē arī citi aspekti, piemēram, par padomes locekļu atbildību gadījumos, ja viņiem tiek izteikta neuzticība. Šobrīd ir situācijas, ka vienā kapitālsabiedrībā atlaista persona uzreiz sāk darbu citā kapitālsabiedrībā.

Kolēģi, piedāvātie grozījumi ir būtisks solis uz labākas pārvaldības nodrošināšanu valsts uzņēmumos. Grozījumi sekmēs pieredzējušu privātā sektora vadītāju piesaisti darbam valsts uzņēmumu vadībā un nodrošinās, ka ministriju augstākā ierēdniecība spēs pilnvērtīgi koncentrēties savu tiešo pienākumu izpildei, tiks mazināti interešu konflikta riski, ierobežojot iespējamību, ka vienas un tās pašas personas vienlaikus darbojas kā nozares politikas veidotāji ministrijās un īstenotāji valsts kapitālsabiedrībās. Mēs vairosim sabiedrības uzticību valsts uzņēmumu vadībai, tās profesionalitātei un objektivitātei.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs balsot “par” likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Mežrozes” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mairitas Lūses, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Zanes Skujiņas-Rubenes un Anitas Brakovskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Mairita Lūse.

M. Lūse (PRO).

Kad ratificējām Stambulas konvenciju, daļa deputātu sacīja, ka viņi iestājas pret vardarbību, bet neatbalsta konkrēto konvenciju. Šis likumprojekts ir iespēja deputātiem parādīt, ka viņi iestājas pret vardarbību, pasakot, ka seksuālā uzmākšanās nav pieņemama.

Profesionāļi par vardarbību runā kā par piramīdu, kuras virsotnē ir mums labi saprotamā un redzamā fiziskā vardarbība, bet tā balstās uz citām, mazāk agresīvām, rīcībām un reizēm pat sabiedrībā valdošiem pieņēmumiem. Varmāka nekļūst fiziski varmācīgs vienā dienā. Jo ātrāk mēs pateiksim: “Stop, šāda rīcība nav pieņemama!”, jo lielāka iespējamība, ka nākotnē vardarbība neeskalēsies.

Nedaudz par šo likumprojektu. Par seksuālo uzmākšanos runā Stambulas konvencijas 40. pants, un ieviest šādu regulējumu aicina arī konceptuālais ziņojums “Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojam Eiropas Savienības seksuālās uzmākšanās definīciju ar nelieliem papildinājumiem.

Šobrīd Latvijā sievietes nav aizsargātas no seksuālās uzmākšanās. Pastāstīšu pāris reālus piemērus.

Sieviete ir izveidojusi uzņēmumu, kas tirgo intīmo kosmētiku, saņem tik daudz vīriešu intīmo zonu kailfoto, ka šobrīd, atvainojos par anglicisma izmantošanu, organizē dikpiku izstādi. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti. Lūdzu mazliet klusāk! Tiešām nevar dzirdēt.

M. Lūse. Paldies.

Tātad sieviete, kam pieder intīmās kosmētikas uzņēmums, saņem tik daudz (atkal – atvainošos par anglicismu) dikpiku, ka gatavojas veidot izstādi.

Sievietes iekāpj taksī, taksometra šoferis pēkšņi atkailinās, sievietes no takša izmūk. Ziņo policijai, un policija (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mazliet klusāk! Paldies.

M. Lūse.... policija šajā brīdī pasaka, ka viņi īsti nezina, kādu pantu piemērot.

Gluži kā izvarošana nav par seksu vai pievilcīgumu, arī seksuālā uzmākšanās... Tā ir par varu. Brīdī, kad vīrietis uzliek roku nepazīstamai sievietei uz ceļgala, kad viņa apsēžas blakus sabiedriskajā transportā, viņš vienkārši vēlas justies varens. Brīdī, kad kolēģi izsaka piezīmes par svārku garumu vai īsumu, viņi nejoko, viņi parāda sievietei – nu, šeit īsti nav tava vieta.

Ir izskanējis, ka ar šo likumprojektu var tikt ierobežots labi domāts, bet neveikls flirts... Es teiktu, ka flirtēšana (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.) Mazliet klusāk tiešām! Lūdzu, cienīsim runātāju! (Starpsauciens.)

M. Lūse. Vai ar šo likumprojektu var tikt ierobežots labi domāts, bet neveikls flirts? Es teiktu, ka flirtēšana mainās. Līdz šim sliktākais, kas varēja notikt, bija atteikums, bet tagad būs jāmēģina neaizvainot otru iesaistīto pusi un cienīt viņu kā cilvēku, pat ja interese nav abpusēja.

Pētījumi rāda, ka krietni biežāki par viltus sūdzībām ir gadījumi, kad izvarotājs tiek attaisnots vai arī upuris izvēlas nevērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Ne policijai ir tāda kapacitāte, lai sodītu vīriešus par nepareiziem skatieniem, ne arī sievietēm ir tik daudz laika, lai rakstītu viltus sūdzības. Līdzīgi kā policiju nav pārplūdinājušas viltus sūdzības par goda un cieņas aizskaršanu, tas nenotiks arī par seksuālo uzmākšanos.

Noslēgumā vēlos teikt – lai gan, runājot par šo tēmu, sievietes bieži saucam par upuriem, bet vīriešus – par tiem, kas šo uzmākšanos veic, uzmākties var arī tā paša dzimuma cilvēki. Un arī vīrieši var būt seksuālās uzmākšanās upuri. Turklāt viņi bieži šādās situācijās jūtas vēl krietni apjukušāki un neaizsargātāki nekā sievietes, jo pie tā nav pieraduši.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. (Starpsauciens: “Sadod, Ainār, sadod!”)

Kolēģi, mazliet klusāk! Es jūs aicinu...!

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs bijām it kā runājuši nebalsot par šo jautājumu. Bet, saklausot argumentus, es tikai gribu uzdot jautājumu. Tagad jaunieši virtuāli sēž pie datoriem, spēlē, attālināti draudzējas. Tu ieej istabā, saki: “Ko tu dari?” – “Es komunicēju ar draugiem.” Es atceros, kādreiz bērnībā mēs gājām ārā, spēlējām futbolu, visādas spēles notika, nu, dzīvais kontakts...

Tagad pie lietas būtības.

Dejošana. Kādreiz, kad nebija interneta, nebija iespējas sazvanīties, jo daudziem pat telefona mājās nebija, mēs gājām uz dejām. Bija Poligrāfiķu klubs, braucām uz Lielvārdi, jaunieši dejoja. Labi, bija ātrās dejas, bet tad bija arī lēnās dejas. Es zinu, ka tagad ir seniori, kuriem valši patīk, viss... Vot, Ramona. Viņu regulāri aicina (Smiekli.) dažādi senioru klubi. Finālā sanāks tā, ka beigās tie pensionāri nonāks uz apsūdzēto sola, Ramona! (Smiekli.) Nu, ko darīt? Nu, tad kaut kādā veidā... Man liekas, ka te sāk diskriminēt cilvēkus, kuri tomēr tās lēnās dejas... jo šeit sanāk uz ātrām... Nevar pieskarties, aiz rokas nevar paņemt, nu, a kā tu dejosi? Nu, arī pat, ja nav valsis... Es atceros, ka mēs kādreiz jaunībā dejojām kā normāli cilvēki. (Starpsaucieni.)

Tagad sanāk tā, ka, pirms tu pieskaries, līgums jāparaksta, ka tā nav uzmākšanās. (Starpsauciens.) Nē, nu, es gribētu skaidrību ieviest, jo mēs jau varam aiziet līdz absurdam, ka beigās jaunieši komunicēs tikai virtuāli, kā saka (Starpsaucieni.)... Tā ka, godājamie kolēģi, es saprotu... Nu, piemēram, arī Amerikas Savienotajās Valstīs pēkšņi pēc 20 gadiem atceras, ka kāds esot kādam pie rokas pieskāries, un sūdz tiesā bijušo prezidentu Trampu. Pirms 20 gadiem kaut kas ir noticis. Es labi saprotu... nē, es labi saprotu, varbūt es nedaudz tādu sarkasmu... Es labi saprotu, ka vajag pret vardarbību... viss, bet man šķiet, ka tomēr, nu, flirtēšana... tas vienmēr ir bijis. (Starpsauciens: “Uzmākšanās nav flirtēšana!” Starpsaucieni.)

Nu tad finālā sanāk tā, ka, pirms tu tiecies, vajag sastādīt līgumu pie advokāta, ka abas puses ir gatavas iet uz randiņu. A ko darīt tam jaunietim, kas grib iepazīties? Varbūt pēc pirmās reizes viņš sapratīs, ka tā nav īstā pusīte, viņš satiksies vēl...

Godīgi sakot, es teikšu tā: šajā jautājumā es pat nebalsošu “pret”, es vienkārši nebalsošu, jo līdz galam nesaprotu visas šīs lietas... kādā veidā mēs mēģinām ierobežot. No vienas puses, jā, ir pret vardarbību, no otras, ir pret cilvēciskām attiecībām. Un pašās beigās, kā teica, vai tas ir vīrietis vai sieviete, puika vai meitene, viņi var izmantot kaut kādu likuma normu, sak: “Ā, nu, redziet, mēs dejojām, beigās viņš paņēma mani aiz rokas – viņš uzmācās.” A tas jauneklis gribēja vienkārši pastaigāt ar meiteni pie rokas.

Godājamie kolēģi, es nebalsošu par šo priekšlikumu. Piedodiet! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.) Par – 55, pret – 9, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Mairitas Lūses un Ervina Labanovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es domāju, ka jūs esat pamanījuši – pēdējo gadu laikā aizvien vairāk Latvijā tiek runāts par iedzīvotāju izaicinājumiem saistībā ar neatmaksājamām parādsaistībām. Arī Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, ka viena no tām sociālajām grupām, no kuras būtu vislielākais ieguvums tieši darba tirgū... kuru varētu atgriezt darba tirgū, bet dažādu izaicinājumu dēļ to nevaram, ir cilvēki, kuriem ir neatmaksājami parādi. Tomēr bieži vien parādu tēma ir apvīta ar morāliem pieņēmumiem par to, ka cilvēkiem ir jāatmaksā parādi par spīti visam, pat ja viņi beigās ir spiesti atteikties no elementāru pamatvajadzību nodrošināšanas, un neatkarīgi no citiem apstākļiem. Šādā veidā mēs, protams, glorificējam individuālo atbildību, bieži vien aizmirstot par atbildību un riskiem, ko uzņemas kreditori.

Pirms trim gadiem Saeima pieņēma ļoti nepieciešamu likumu – Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu –, un tas bija pirmais solis, lai visi tie cilvēki, kas pēc 2008. gada krīzes nonāca parādu gūstā, bieži vien aizņemoties ātros kredītus, nomaksātu hipotekāros kredītus... vai vienkārši aizņēmās, lai nomaksātu savus ikdienas rēķinus... varētu iziet atvieglotu parādu dzēšanas procesu. Šis likums ir spēkā trīs gadus, un mēs varam izdarīt pirmos secinājumus par tā efektivitāti.

Pirmkārt, mēs redzam, ka sākotnējais mērķis nav sasniegts, jo bija cerība, ka, pateicoties šim likumam, tūkstošiem cilvēku būs iespējams dzēst parādus, tomēr trīs gadu laikā tas ir izdevies tikai deviņas reizes. Primāri tas skaidrojams ar to, ka to var izdarīt ļoti ierobežota cilvēku grupa, šobrīd tie ir tikai trūcīgie un maznodrošinātie. Šo loku ir nepieciešams paplašināt. Būtībā par to šie grozījumi arī ir.

Otrkārt, ir nepieciešams palielināt ienākumu slieksni, kas ļauj kandidēt uz parādu dzēšanu. Līdz šim tās ir bijušas personas, kuru ienākumi nepārsniedz minimālo algu. Mēs piedāvājam mazliet palielināt šo slieksni, lai paplašinātu to cilvēku loku, kas teorētiski var kandidēt uz parādu dzēšanu.

Trešā arī ir ļoti svarīga izmaiņa. Šobrīd parādus dzēst var tikai minimālās algas apmērā (tātad šajā brīdī vismaz 700 eiro), tomēr prakse liecina, ka cilvēkiem bieži vien ir arī mazāki parādi, un ir jāļauj dzēst arī tos.

Likumprojekts sastāv no vēl vairākiem grozījumiem, kas vairāk ir tehniski, ņemot vērā līdzšinējo praksi. Mēģināsim padarīt šo procesu mazāk birokrātisku.

Es domāju, Saeimai kopumā nepieciešams uzsākt sarunu par iespējām cilvēkiem leģitīmi dzēst parādus, jo ieguvēji būsim mēs visi – cilvēki atgriezīsies formālajā ekonomikā, ģimenē mazināsies spriedze, ko izraisa neatmaksājami parādi, palielināsies ekonomiskā aktivitāte. Es zinu, ka šis ir morāli pielādēts jautājums, bet ticu, ka mēs, Saeima, spēsim atrast labāku balansu starp kreditora un parādnieka interesēm, nekā tas ir šobrīd.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Ināras Mūrnieces, Artūra Butāna, Naura Puntuļa, Ilzes Indriksones, Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga, Andra Kulberga un Jura Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, pāris vārdu par šo analfabētisko likumprojektu.

2015. gadā Polijā pie varas nāca partija “Likums un taisnība”, un astoņu gadu laikā Polija preses brīvības indeksā noslīdēja no 18. uz 57. vietu. Galvenie iemesli šim dramatiskajam preses brīvības zudumam bija saistīti ar valdošās partijas mērķtiecīgu politiku, kas pakāpeniski pārvērta Polijas sabiedrisko mediju par valdības propagandas kanālu. Šādi to raksturo organizācija “Reportieri bez robežām”, norādot uz valdošās partijas politiku, kā rezultātā arī privātie mediji tika pakļauti spiedienam.

Latvijā bieži ir izskanējusi frāze par valsts nozagšanu deviņdesmitajos gados, bet attiecībā uz Poliju var runāt par mediju nozagšanu. Ietekme uz sabiedriskajiem medijiem tur gan izpaudās nemanāmāk. Žurnālistiem aizliedza lietot vārdus “galēji labējs” un “populisms”, nedrīkstēja kritizēt Trampu un Orbānu. Mediji nekritiski atspoguļoja valdošās partijas apgalvojumus un izvairījās no ziņošanas par dažādiem politiskiem skandāliem.

Polijas sabiedriskie mediji arī aktīvi palīdzēja valdošajai partijai priekšvēlēšanu laikā, piemēram, 2019. gadā pārraidot raidījumu “Invāzija” par LGBTQ+ kopienas ļaunajiem nodomiem, metodēm un finanšu ietekmi. Mediju brīvība tiešas politiskās ietekmes rezultātā tika mazināta arī caurskatāmākos veidos, piemēram, par sabiedriskās televīzijas vadītāju ieceļot valdošās partijas pārstāvi, kurš bija šīs partijas deputāts nacionālajā un arī Eiropas Parlamentā. Šo visu procesu rezultātā palielinājās vardarbība arī pret žurnālistiem. Es šos notikumus pieminu, tāpēc ka pieļauju – katrai partijai, kas balsos “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai, ir savi iemesli, un es vēlos, lai PROGRESĪVO frakcijas iemesli ir skaidri ikvienam.

Šis likumprojekts nav par to, vai priekšvēlēšanu debatēm ir vai nav jānotiek krievu valodā, šis nav jautājums par to, vai valoda ir vai nav definējama kā saturs, šis nav jautājums par to, vai televīzijas debates ir jādefinē kā aģitācija. Šis likumprojekts ir par politisku principu – vai priekšvēlēšanu laika izskaņā ir pieņemami mainīt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu? Vai Saeimas deputātiem ir pieņemami censties mainīt mediju redakciju pieņemtos lēmumus? Iesniedzēji uzskata, ka tas ir pieņemami, turpretī PROGRESĪVIE uzskata, ka šis ir ļoti bīstams signāls, kas apdraud demokrātiju. Pat ja šie grozījumi nekur netiek skatīti vai pieņemti, pats fakts, ka Saeimas vairākums pieļauj šādu rīcību, rada bīstamu precedentu potenciālai mediju brīvības ierobežošanai. (Starpsaucieni.) Kā zināms, “Latvijas Televīzija” lēma atcelt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, un, manuprāt, šāds lēmums ir pamatots, tomēr šis lēmums ir “Latvijas Televīzijas”, nevis Saeimas rokās.

Ja priekšvēlēšanu debašu formātu un saturu sāks noteikt politiķi, aicinot priekšvēlēšanu debates definēt kā aģitāciju – šādi graujot demokrātijas normas, turklāt tikai trīs nedēļas pirms vēlēšanām –, mēs atvērsim jaunu lappusi Latvijas politikas vēsturē, lappusi, kurā rūpīgi veidotā un sargātā robeža starp likumdevēju un presi, starp politiķiem un žurnālistiem sāks izplūst un pagaist. Šāds opozīcijas partiju priekšlikums, iesniegts kā daļa no priekšvēlēšanu kampaņas, grauj tās normas, kas Latviju atšķir no Polijā pieredzētajiem draudiem demokrātijai.

Es aicinu Saeimas deputātus to noraidīt un, ja nepieciešams, atgriezties pie diskusijas par valodas izmantošanu (Starpsaucieni.) priekšvēlēšanu laikā jau pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Šuvajevs. Es aicinu saglabāt atbildības izjūtu arī priekšvēlēšanu laikā, jo, manuprāt, tas bieži vien parāda mūsu patieso stāju. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Te nu mēs redzam, ka tie, kas atbalsta divvalodību, tie, kas atbalsta rusifikāciju, ir satraukušies. (Starpsaucieni.) To mēs skaidri šeit redzam. “Nacionālā apvienība” virza likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, kura mērķis ir noteikt, ka priekšvēlēšanu debates jārīko valsts valodā.

Lai arī vakar “Latvijas Televīzija” paziņoja, ka debates krievu valodā nerīkos, jāņem vērā, ka tas notika tikai pēc ilgstoša un masīva sabiedrības spiediena, kā arī četru partiju paziņojuma, ka debatēs krievu valodā tās nepiedalīsies. Līdz ar to likuma grozījumus joprojām uzskatām par nepieciešamiem un saprotam, ka tie stāsies spēkā ne uz šīm Eiropas Parlamenta debatēm, bet uz nākamajām vēlēšanām – pašvaldību vēlēšanām.

Likuma grozījumi izbeigs ieilgušo sabiedrības dalīšanu pēc valodu principa latviskajā un krieviskajā sabiedrības daļā un veidos vienotāku mediju un vērtību telpu. Debašu rīkošana valsts valodā stiprinās Latvijas kā nacionālas valsts pamatus, latviešu valodas statusu un, pats galvenais, tās lietojumu publiskajā saziņā.

Valsts valoda – latviešu valoda – ir mūsu sabiedrības kopīgā demokrātiskās saziņas valoda. Tas vēlreiz tika apliecināts 2012. gada referendumā, kurā vēlētāji pārliecinoši par to nobalsoja – par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, noraidot oficiālās valodas tiesības krievu valodai.

Šajā ģeopolitiskajā situācijā krievu valodas vilkšana publiskajā sfērā ar sabiedrisko mediju starpniecību krievu valodas statusu faktiski pielīdzinātu valsts valodai. Tas ir ceļš uz divvalodību, un tas būtu klajā pretrunā gan ar Satversmi, gan ar Valsts valodas likumu, gan ar šī referenduma rezultātiem.

Pārprastā vēlme priekšvēlēšanu debates rīkot krievu valodā, aizbildinoties ar mazākumtautību valodu lietošanu, ir paliekas no padomju okupācijas domāšanas, kad tika kultivēts absurds mīts, ka krievu valoda it kā esot labskanīgāka un bagātāka par latviešu valodu, bet latviešu valoda – otršķirīga. Labi, ka šobrīd esam ceļā uz latviešu valodas pašcieņas atjaunošanu, bet tas vēl nav izdarīts visā pilnībā. Joprojām ir sfēras, kur tiek diskriminēta tā mūsu sabiedrības daļa, kura nerunā krieviski, piemēram, jaunieši darba tirgū.

Priekšvēlēšanu debašu rīkošana krievu valodā novērstu arī diskrimināciju pēc valodas principa politikā. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izaugusi politiķu paaudze, kuri ir apguvuši Eiropas Savienības dalībvalstu valodas, bet ne krievu valodu. Viņi un arī tie politiķi, kuriem krievu valoda nav dzimtā vai ģimenes valoda, būtu spiesti debatēt krieviski, un viņi tiktu nostādīti nevienlīdzīgā valodu situācijā.

Jāgaisina arī sabiedrisko mediju kultivētais mīts par debašu rīkošanu mazākumtautību valodās. Kādās mazākumtautībās, ja redzam, ka debates bija paredzētas tikai krieviski? Šī situācija ir gan absurda, gan bīstama. Absurda, jo no valodu lietojuma šādi tiek izdzēstas pārējās mazākumtautības, bīstama, jo sniedz nepareizus, sagrozītus signālus par valsts ģeopolitisko kursu. Jau vairāk nekā 20 gadus esam Eiropas Savienībā, un krievu valoda nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.

Pēc Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā sabiedrībā uzsākta vērtību pārvērtēšana. Krievija tiek pakļauta jaunām sankcijām, tiek samazināti visu veidu kontakti ar šo agresorvalsti. Sabiedrībai, redzot, kas notiek Ukrainas okupētajās teritorijās, rodas asociācijas ar okupācijas laikā pieredzēto. Okupācijas paliekas – ne tikai pieminekļus un ielu nosaukumus, bet arī režīma paliekas domāšanā – šobrīd ir vēlme noārdīt straujāk.

Aicinām ievērot Nacionālās drošības koncepciju, kurā noteikts: iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda.

Aicinu likumprojektu nodot komisijai. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 25, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 10 424 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas lauku skolām – būt!” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ģirtam Štekerhofam 2024. gada 16. maijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2024. gada 11. jūnija līdz 13. jūnijam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2024. gada 11. jūnija līdz 13. jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Māris Kučinskis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Māris Sprindžuks, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Juris Viļums, Linda Matisone, Andris Kulbergs un Lauris Lizbovskis iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par situāciju Valsts policijā, kas saistīta ar policistu trūkumu un likumā noteikto funkciju pilnvērtīgu realizāciju”.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim – motivācijai.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šis ir īstais laiks. Īstais laiks, jo, kaut arī Saeima budžetu pieņēma rudenī, budžets jau ir sācies.

Ja atgriežamies gadu vecā pagātnē, tad, kad bija Krišjāņa Kariņa pēdējā valdība, šķita, ka visi beidzot ir nonākuši līdz atziņai un pilnīgi visiem ir sapratne, ka ārējā drošība no iekšējās drošības nav atdalāma, un iekšējai drošībai ir vajadzīgs skaidrs signāls un skaidras zināšanas par to, kas sagaida nākotnē, īpaši pēc tam, kad aizsardzības sektors, kurš operē ar atsevišķu likumu, varēja palielināt savas algas, tā vēl vairāk (īpaši jaunā paaudze, jaunie, kas stājas darbā) atraujoties no iekšlietu sistēmā strādājošiem.

Atgriežamies pusgadu vecā pagātnē, kad šeit bija budžets un visas diskusijas. Mēs bez lielām pūlēm, jau esot opozīcijā, pierādījām (un sabiedrība nonāca pie secinājuma), ka no vadmotīva “šī gada budžetam – drošība” ir palicis tikai nosaukums, jo iekšējo drošību tas neskāra. Tai brīdī gan ministrs, gan Ministru prezidente taisnojās un teica: “Mēs nevarējām sagatavot. Nākamā gada budžets būs, viss būs kārtībā.” Valsts prezidents tikšanās laikā skaidri pateica, ka tādu budžetu... ka viņš ir devis signālu, ka budžetu bez finansējuma palielināšanas iekšējai drošībai var viņam nenest. Bet ko mēs redzam šobrīd? Ir sākušās šaubas. Mēs skatījāmies svētdienas vakara raidījumu un tā atreferējumus. Mēs sākām runāt un valdība sāka runāt par to, ka naudas ir maz, naudas, iespējams, nebūs. Šaubas, vai ir nepieciešami tie 250 miljoni, kas jau gadu iepriekš bija iezīmēti trīs gadu laikā iekšējai drošībai... ka tas būs, to izteica arī Zaļo un Zemnieku savienība, jo diez vai tik daudz naudas vajadzēs.

Tāpēc esam iesnieguši... APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis precīzus jautājumus, nākamtrešdien gaidām gan vēstuli, gan Ministru prezidentes deleģētu cilvēku, lai ne tikai mēs, sabiedrība, bet, pats galvenais, iekšlietu sistēmā strādājošie, kuri vienos vārtos... pirms divām nedēļām es tikos Valsts robežsardzes koledžā... vienos vārtos šobrīd rekrutēšanā pazaudēja aizsardzības nozarei... lai iegūtu skaidrību par to, kas ir gaidāms nākamajā gadā un nākamajos trīs gados.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamais – Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Artūra Butāna, Ināras Mūrnieces, Naura Puntuļa, Ilzes Indriksones, Uģa Mitrevica, Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga, Raivja Dzintara, Edmunda Teirumnieka, Edvīna Šnores pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par atlaižu atcelšanu reģionālajos komercreisos”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šī gada 8. maija sēdē izskatīja kolēģu pieprasījumu satiksmes ministram “Par atlaižu atcelšanu reģionālajos komercreisos”.

Komisijas sēdē dalību ņēma satiksmes ministra padomnieks, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta vadītāja, kā arī Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs.

Esam vispusīgi izskatījuši lietas apstākļus un secinājuši: attiecīgais pieprasījums skar jautājumu par jaunu komercreisu atklāšanu vairākās līnijās, maršrutos, tai skaitā līnijā Rīga–Liepāja un Rīga–Daugavpils. Pirmkārt, ir secināts, ka attiecīgo nedotēto komercmaršrutu atklāšana būtiski palielina sabiedriskā transporta pieejamību konkrētajos maršrutos, otrkārt, šobrīd tiek piemērotas atlaides – likumā paredzētās atlaides – attiecīgām sabiedrības grupām arī nedotētos komercreisos. Līdz ar to ir konstatēts, ka pieprasījuma būtība par atlaižu atcelšanu neatbilst patiesībai, tāpat arī ir konstatēts, ka Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie noteikumiem, kādā veidā kompensēt komercpārvadājumu veicējiem attiecīgo atlaižu piešķiršanu, kas jau šobrīd notiek, bet šeit ir paredzēta vēl detalizēta kārtība.

Ņemot vērā minētos apstākļus, Pieprasījumu komisija attiecīgo pieprasījumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Opozīcijas ikdiena ir ne tikai nākt ar savām idejām, saviem priekšlikumiem, arī piespiest koalīciju, tās vadītās ministrijas strādāt aktīvāk, bet tikpat svarīgi ir nepieļaut koalīcijai un ministrijām pieņemt nepārdomātus lēmumus, tādus lēmumus, kuri varētu būt pret sabiedrības interesēm, bieži vien pat muļķīgus, un, lai apstādinātu šādas iniciatīvas, mums, opozīcijai, ir jābūt skaļai, šie jautājumi jāaktualizē.

Jāsaka godīgi, ka līderis šādu lēmumu virzīšanā un arī tādā, es teiktu, diezgan lielā bezdarbībā šobrīd ir satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Šis pieprasījums nav pirmais Briškena kungam, un man nav arī optimisma, lai teiktu, ka šis būs pēdējais, jo ir pietiekami daudz dažādu tēmu... Tas, ko dara ministrija, – rada problēmas un pēc tam cenšas radīt iespaidu, ka tās risina, tāda darbības imitēšana.

Tātad par ko ir šis pieprasījums? Maijā uzsāka kursēt sabiedriskā autobusa komercreisi uz Liepāju un uz Daugavpili. Labā ziņa – palielināts komforts un cilvēkiem iespēja pārvietoties augstas kvalitātes autobusos, bet šo ziņu sabojāja Satiksmes ministrijas slepeni radītais plāns pārvadājumiem uz Liepāju un uz Daugavpili atcelt ierastās atlaides tām sabiedrības grupām, kuras ir visneaizsargātākās.

Goda ģimenes. Šobrīd ir spēkā atlaides gan Goda ģimeņu vecākiem, gan bērniem, un šīs ģimenes to aktīvi arī izmanto, vecākiem tā ir 50 procentu atlaide no autobusu biļešu cenas, šo ģimeņu bērniem – 90 procenti. Tāpat cilvēki ar I un II grupas invaliditāti, arī viņu pavadoņi var saņemt šādas atlaides... politiski represētās personas, pirmsskolas vecuma bērni, arī bāreņi. Tā ka tā ir pietiekami liela cilvēku grupa, kopumā ap 20 procentiem no visiem pasažieriem, kuri šādu pakalpojumu izmanto.

Pēkšņi parādās ziņa medijos, ka Satiksmes ministrija ir nākusi ar šādu piedāvājumu un plāno to ieviest jau no maija, un vēl papildus tam visam ir plānots... bija plānots atcelt tos reisus, kurus subsidē valsts, tādējādi ievērojami samazinot iespēju šīm cilvēku grupām pārvietoties... un nav arī šaubu, ka viņu ikmēneša izdevumi... stipri palielinātos.

Es atceros, cik smagas bija sarunas ar Finanšu ministriju, lai Nacionālā apvienība varētu panākt šīs atlaides daudzbērnu ģimenēm, un tagad tā klusi, ar vieglu roku no tām bija plānots atteikties. Tādēļ ar kolēģiem vērsāmies pie Briškena, lai noskaidrotu, vai tiešām tas tā ir, kur vēl ir plānoti šādi komercreisi, vai tiešām tiks samazināts reisu skaits un ar ko tad tika pārrunātas šādas izmaiņas, vai tas ir ticis saskaņots? Jautājumi tiešām nozīmīgi.

Diemžēl uz Pieprasījumu komisijas sēdi neieradās ne pats Briškens, ne arī mans draugs parlamentārais sekretārs. Ieradās viens no padomniekiem, viņš atvainojās, teica, ka ir bijis kaut kāds pārpratums, ir kļūdījušies, kaut ko nepareizi komunicējuši. Es uzdevu jautājumu Satiksmes ministrijas kolēģiem, arī Autotransporta direkcijas jaunajam vadītājam: kas tad ir mainījies tik īsā brīdī? Viņš teica, jā, politiskā vadība ir pārdomājusi, tomēr izskatās, ka būs izdevies nosargāt... un arī šīm cilvēku grupām atlaide tiks saglabāta. Jāsaka, opozīcijas darbarīks – pieprasījums ministram – ir nostrādājis. Ir bijusi pietiekami liela ažiotāža, un politiskā vadība ir sapratusi, ka ir iemesls pārdomāt, un atlaides tiks saglabātas.

Taču mums saglabājas sajūta, ka ne politiskā vadība, ne Satiksmes ministrijas pārstāvji nestāsta visu līdz galam, jo, atklājot reisus, “Lux Express” (tā ir kompānija, kas nodrošina reisus) pārstāvji teica, ka atlaides vairs netiks piemērotas, līdz ar to parādās lieliska biznesa iespēja, un mēs šos reisus... nu, viņi šos reisus uzsāks.

Šajā gadījumā rodas sajūta: kas tad tālāk notiks? Ļoti labi, ka tiks saglabātas atlaides, bet kā šie reisi funkcionēs tālāk? Vai nav bijis kāds solījums no ministrijas puses? Vai nebūs kādas tiesvedības? Es domāju, jautājums – kas notiks tālāk? – ir atklāts.

Tiešām ir interesanti, ka Siliņas kundze, Ministru prezidente, noskatās uz Briškena bezdarbību, uz to, kā viņš turpina postīt šo nozari, nereaģē. Tad ir jautājums – cik ilgi? Jo šis jau nav vienīgais jautājums.

Ir daudz runāts par “Rail Baltica” projektu. Saeimā gada laikā nav bijis neviena lēmuma par šo projektu. Arī valdībā – iedomājieties! – gada laikā nav bijis lēmuma par to, kā šī trase izskatīsies.

Vienīgais, ko “PROGRESĪVIE” un Briškens var pateikt, ka ir bijis konkurss uz amatu, būs cilvēks, kuram amata nosaukumā būs pierakstīts, ka viņš atbild par “Rail Baltica”. Vai tas cilvēks spēs aizbraukt uz Briseli panākt finansējumu, vai viņš valdībā spēs ar Finanšu ministriju kaut ko sarunāt? Tas būtībā būs ierēdnis. Tā ka jautājums ir atvērts.

Bauskas apvedceļš. Arī par to šeit esam runājuši, ka jau ir iesaistījies Valsts prezidents, kurš mudina Briškena kungu aktīvāk rīkoties, lai gada laikā sagatavotu projektu un iekļautu valdības dienaskārtībā. Acīmredzot ministrs nespēj vai negrib vai arī pārējie kolēģi ar viņu nerēķinās. Problēmu ir pietiekami daudz, bet uz priekšu tās netiek virzītas.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Cilvēks pamēģināja būt ministrs, viņam nesanāca. Atbalstot šo pieprasījumu, JAUNĀ VIENOTĪBA, jūsu premjerei būs brīvas rokas atrast kandidātu, kurš, es tiešām ticu, šos jautājumus varēs sakustināt un virzīt. Jo gada laikā nekas uz priekšu neiet.

Tā ka cepuri nost – pieprasījums ir nostrādājis. Atlaides (nu, tā vismaz sola) tiks saglabātas. Sekosim līdzi, lai nebūtu izmaiņu, bet neskaidrību un jautājumu ir pietiekami daudz.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Patiešām žēl, ka ministrs neatrada laiku atnākt ne uz šo, ne uz iepriekšējo sēdi, kas bija pirms nedēļas. Viņš atsūtīja vēstuli, ka nevar ierasties, un nevarēja ierasties arī komisijā, kad skatīja šo jautājumu. Es domāju, ja Briškena kungs būtu šeit, tad viņš noteikti teiktu paldies “Nacionālajai apvienībai” par šī jautājuma aktualizēšanu, jo, pievēršot uzmanību šai problēmai, acīmredzot, vismaz pēc Čudara kunga un Vitenberga kunga teiktā, tā tika novērsta. Tas priecē. Ministram būtu bijusi iespēja, tā teikt, parādīt aktivitāti un spēju reaģēt.

Tai pašā laikā... pavisam īsi... man patiešām jāsaka, šis jautājums joprojām ir aktuāls – vispār par sabiedriskā transporta virzību... virzīšanos un kustību reģionos, jo izskan informācija, ka, šim privātajam uzņēmējam aktīvi iesaistoties konkrēto maršrutu nodrošināšanā no Daugavpils uz Rīgu un no Rīgas uz Daugavpili, var tikt samazināti citi maršruti.

Tāpēc es aicinu ministru un Autotransporta direkciju atrast laiku vai nu kādas komisijas ietvaros, vai nākt uz kādu... vai tikšanos frakcijās un kopīgi izrunāt sabiedriskā transporta plānošanu, jo arī man personīgi kā cilvēkam, kurš izmanto sabiedrisko transportu gana bieži, ir vairāki secinājumi un ieteikumi.

Bet šobrīd aicinu balsot “par” šo pieprasījumu kaut vai tāpēc, ka ministrs nevar atrast laiku un atnākt pie mums parunāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Mums Liepājā šis bija svarīgs jautājums. Mēs ļoti gaidījām arī ziņu par jaunajiem autobusiem – būšot paaugstināts komforts un... Tas, kas šajā priecīgajā ziņā... ko varbūt arī daudzi nenojauta... Bet kāds bija tas plāns? Vairākas mazaizsargātas sabiedrības grupas izņemt no atlaižu saņēmēju loka! Droši vien reti kuram būtu saprotams, kāpēc jāķeras klāt un jāatņem atlaides tādām mazaizsargātām grupām kā politiski represētie (kas ir seniori), daudzbērnu ģimeņu vecāki, daudzbērnu ģimeņu bērni vai invalīdi. Jo skaidrs, ka tas plāns, nenoliedzami, bija uz komercreisu palielināšanas rēķina samazināt dotēto reisu skaitu. Tiem proporcionāli samazinoties, šīm personu grupām būtu jāsāk skatīties, kad ir autobusi, kuros viņiem tiek piešķirtas atlaides, un varbūt jāgaida ilgāk līdz tam autobusam nekā līdz komercreisa autobusam, kurā visi bauda komfortu, bet kurā atlaides nav paredzētas.

Šim “PROGRESĪVO” plānam ķerties klāt mazaizsargātajām grupām uzmanību pievērsa kolēģis Jānis Vitenbergs. Tam uzmanību pievērsa arī “Kurzemes Vārda”, kas ir mūsu, Liepājas, lielākais laikraksts, žurnālisti. Par to tika plaši rakstīts.

Man ir prieks, ka šī spiediena rezultātā kauna stūrī tika iedzīts ministrs Briškens.

Šobrīd esam panākuši, ka atlaides tiks piemērotas visiem. Domāju, tas ir arī labs precedents, ka opozīcija un mediji seko līdzi ministriju darbam, ministru darbam un šādus neapdomīgus lēmumus savlaicīgi aptur, un novērš šādu diskriminējošu pieeju, kādu PROGRESĪVIE vēlējās pielāgot.

Liepājnieku vārdā paldies tiem, kas iesaistījās un nepieļāva to.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par atlaižu atcelšanu reģionālajos komercreisos”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 46, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojektam “Grozījums Maksātnespējas likumā” nav iesniegts neviens priekšlikums.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojekta skatīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt balsojumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Labdien, cienījamā Prezidija vadītāja, kolēģi! Par grozījumu būtību. Savulaik – 1998. gadā – arodbiedrību savienībai valsts bez atlīdzības piešķīra divus valsts nekustamos īpašumus Rīgā: Bruņinieku ielā 29/31 un Vaļņu ielā 32.

Nekustamo īpašumu Vaļņu ielā arodbiedrību savienība vēlas atdot atpakaļ valstij Finanšu ministrijas pārziņā, jo zudusi nepieciešamība lietot šīs telpas.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai Vaļņu ielas īpašuma vietā arodbiedrību savienībai bez atlīdzības tiktu nodots cits valsts nekustamais īpašums – Bruņinieku ielā 33 –, kas atrodas blakus arodbiedrību savienības ēkai, kur atrodas lielākā daļa dalīborganizāciju jeb arodbiedrību.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Lizbovskis. 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Lizbovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu pirms otrā lasījuma. Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Didža Šmita priekšlikums. Tas ir saistīts ar 2. priekšlikumu un paredz mainīt dalītā īpašuma apgrūtinājumu juridisko dabu, proti, tiek piedāvāts veidot personālservitūta institūtu un noteikt, ka būves īpašniekam ir pilnīgas lietošanas tiesības uz zemi.

Komisija, diskutējot par šo priekšlikumu, konstatēja, ka Satversmes tiesa spriedumā, kurš tiek ieviests ar šiem likuma grozījumiem, cita starpā analizēja, vai apgrūtinājums un tā juridiskā daba no lietu tiesību viedokļa ir Satversmei atbilstoša, un atzina, ka esošais lietu tiesību apgrūtinājums ir Satversmei atbilstošs. Līdz ar to šāds priekšlikums nerisina tās problēmas, uz ko Satversmes tiesa ir norādījusi. Komisijas viedoklis bija, ka šī likumprojekta kontekstā šobrīd nebūtu lietderīgi uzsākt šādu diskusiju. Tātad 1. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 2. – deputāta Didža Šmita priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Paredz diferencēt lietojuma maksas apmēru atkarībā no ēkas pielietojuma. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīto normu, kurā noteikts, ka maksāšanas paziņojumu izmaksas būves īpašnieks reizi gadā sedz maksimālajā apmērā, kāds noteikts Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz rakstiska paziņojuma sagatavošanu, nosūtīšanu un nepieciešamajām darbībām faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai.

Priekšlikuma mērķis ir skaidrāk noteikt, ka zemes īpašniekam paliek tiesības prasīt atlīdzināt paziņošanas izmaksas un segt zaudējumus, kas tam radušies saskaņā ar Civillikumu pēc faktiskā apmēra.

Komisija piekrita viedoklim, ka atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē ārpustiesas dokumentu aprites prezumētās izmaksas, ir pamatota, jo tās mērķis ir padarīt parādu piedziņas procesu ātrāku, lai zemes īpašnieks un lietotājs var nokārtot savstarpējās attiecības saskaņā ar šajos noteikumos noteikto un nedotos uz tiesu. Vienlaikus uz trešo lasījumu tiks vērtēts, vai šī atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem ir pietiekami skaidra. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šis komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 8. maijā ir izskatījusi Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Šī likumprojekta mērķis ir precizēt Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas atbilstoši jaunajiem de minimis atbalsta regulējumiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27. maijs, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 30. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Komisijas vārdā – paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā. Komisijā izskatījām piecus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Arī guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums”, otrais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8. maijā otrajam lasījumam izskatīja likumprojektu “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums”.

Komisija saņēma septiņus finanšu ministra priekšlikumus. Šie priekšlikumi tika apstiprināti... komisija, pamainot tos, piekrita tiem.

Ja nav balsojuma par priekšlikumiem, lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā nevar, ir jānosauc katrs priekšlikums.

J. Simanovska. Labi. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums.

Lūdzu! (Pauze.) Tika atbalstīts komisijā. (Pauze.)

Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 3. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 4. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 7. priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Simanovska. Komisijas vārdā lūdzu piekrist, ka priekšlikumus var iesniegt līdz 28. maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ministru kabinetā ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteikto uzdevumu Ministru kabinetam ņemt vērā Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija spriedumu, kurā Varakļānu novada apvienošana ar Rēzeknes novadu, kā to bija lēmusi Saeima, atzīta par neatbilstošu Satversmei, tādēļ Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāiesniedz Saeimai priekšlikumi par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.

Varakļānu novada pašvaldība organizēja publisko apspriešanu ar nosaukumu “Varakļānu novada apvienošanās ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai”. Aptaujas rezultāti parāda, ka gadījumā, ja ATR gaitā tiks lemts par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas vai Rēzeknes novadā, iedzīvotāju absolūtais vairākums, 95,3 procenti, vēlētos, lai tas būtu Madonas novadā, un 3,9 procenti – lai tas būtu Rēzeknes novadā, bet mazāk nekā 1 procents viedokli nesniedza. Tāpēc ir sagatavots... Jā, vēl – Varakļānu novada pašvaldība 25. janvārī pieņēma lēmumu – no 15 deputātiem sēdē piedalījās 13 deputāti, un visi 13 deputāti nobalsoja par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.

Komisijas sēdes laikā Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs aicināja Saeimas deputātus nevilcināties ar lēmumu par Varakļānu un Madonas novadu apvienošanu. Viņš uzsvēra, ka pašvaldības ilgstošā dzīve neziņā par administratīvo piederību rada grūtības – darbu pašvaldībā atstāj speciālisti, vairākiem plānošanas dokumentiem beidzas termiņš –, un ir jāzina, kādā administratīvajā teritorijā atrodas novads. Gan Justs, gan Madonas novada priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzsvēra, ka pašlaik abas pašvaldības ir izveidojušas kopīgu pašvaldības policiju un ir iestrādes vienotas būvvaldes un bāriņtiesas izveidei. Abi novadi sadarbojas izglītībā, kultūrā un sportā.

Varu papildināt, ka arī Madonas domes priekšsēdētājs atbalstīja... saglabāt latgaliskumu un visas kultūras tradīcijas, kas ir Varakļānu novadā... arī pārcelt un rīkot kopā. Arī Madonas domes priekšsēdētājs aicina pieņemt lēmumu pēc iespējas ātrāk, tāpēc ka līdz pašvaldību vēlēšanām palicis gads un nedēļa.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu, pirmkārt, lemt par steidzamību, otrkārt, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Uzreiz pateikšu, ka priekšlikums (lai jums būtu vieglāk pieņemt lēmumu par steidzamību)... mums ir paredzētas sešas komisijas sēdes, kurās mēs plānojam apspriest administratīvi teritoriālo reformu, un plānojam pieņemt likumu 13. datumā.

Bet šobrīd – pēc procedūras – es jūs lūdzu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Un... debates.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Vai Tavara kungs grib runāt? Ir palikušas divas minūtes. Nē, tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, paziņojums.

Atgādinu, ka es aicinu visus frakciju un komisiju vadītājus uz nelielu sanāksmi par civilās aizsardzības un darbības nepārtrauktības mācību rīkošanu – Viesu zālē tūlīt, šajā pārtraukumā, pulksten 10.35.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis... nav uz vietas, Oļegs Burovs... Burova kungs, šķiet, bija, vai ne? (Starpsauciens.)... ir Burova kungs, Gundars Daudze... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, Gunārs Kūtris... nav zālē, Nataļja Marčenko-Jodko... nav zālē, Valdis Maslovskis... nav zālē, Edgars Putra... nav, Aleksejs Rosļikovs... nav, Didzis Šmits... nav, Juris Viļums... ir, Agita Zariņa-Stūre (Starpsauciens: “Nav!”)... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Bet vēl vārds deputātam Andrejam Vilkam – paziņojumam. Lūdzu!

A. Vilks (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus aicinu ierasties Dzeltenajā zālē. Mēs turpināsim 22. maijā nepabeigto sēdi... sēdes turpinājums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, visi, kas dzird, lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars – frakcijas vārdā.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kāpēc šodien šis jautājums ir dienas kārtībā? Mēs labi zinām, ka iemesli ir vairāki. Tas nebūt nav tāpēc, ka ir tikai un vienīgi šis Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija spriedums. Mēs visi labi atceramies 2019., 2020. gadu, kad tika pieņemta... precīzāk sakot, tika izstrādāta, tika virzīta administratīvi teritoriālā reforma, šī novadu piespiedu apvienošana, kas rezultējās ar to, ka 2020. gada 10. jūnijā tika pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, par spīti gan daudzu pašvaldību, gan iedzīvotāju, gan vietējo kopienu pretējiem viedokļiem.

Pamatā visi šie protesti un pretestība ir saistīti ar vienu: cilvēki uz vietām, īpaši Latvijas reģionos, vēlējās saņemt skaidru un nepārprotamu pamatojumu – ka dzīve pēc šādas piespiedu apvienošanas, faktiski vienkāršas kartes pārzīmēšanas, cilvēkiem uz vietām būs labāka, ka pašvaldības sniegto autonomo funkciju izpilde notiks daudz efektīvāk, nekā tas bija līdz šim. Ne velti bija arī ļoti daudz pašvaldību domju lēmumu, kas neatbalstīja šo administratīvi teritoriālo reformu. Pamatojums un aicinājums pēc izsvērtas reformas tā arī netika saņemts.

Ko mēs varam šobrīd secināt? Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš kopā strādā šīs apvienotās pašvaldības, un mēs redzam, ka autonomo funkciju izpildes process, maigi izsakoties, ir sarežģīts. Pašvaldības nebūt nav tādas, uz kādām tās tika aicinātas, kādi bija Saeimas pieņemtie lēmumi, tai skaitā, ja mēs runājam arī par Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu” noteikto mērķi, kas paredzēja: “[..] turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot”, es gribētu pasvītrot, “ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.”

Realitātē mēs redzam – ir gadījumi, ka nav tikušas izveidotas tādas ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt šīs likumā paredzētās autonomās funkcijas salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un attiecīgi arī nesniedz iedzīvotājiem vienādus kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām... redzam, ka arī pēc apvienošanas šī situācija ir krasi pasliktinājusies.

Vēl relatīvi nesen mēs dzirdējām, ka vairākas pašvaldības ar grūtībām pieņem budžetus, dzirdam, ka pašvaldības... sadaļas, kuras bija tālāk no administratīvā centra... palikušas lielas nomales... ka tajās pašvaldībās, kuras tika pievienotas un atrodas tālāk no administratīvā centra, cilvēkiem dzīves kvalitāte acīmredzami ir pasliktinājusies gan kultūras jomā, gan infrastruktūras jomā... gan uz augšu nav gājusi sociāli ekonomiskā attīstība kopumā... kā minimums.

Vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma izmaiņām daudzas pašvaldības (tā nav tikai viena pašvaldība) jau nopietni diskutē par četru darba dienu nedēļu, respektīvi, par funkciju, ko sniedzam saviem iedzīvotājiem, ierobežojumu. Deputāti ļoti daudz kur ir attālinājušies (vārda tiešajā nozīmē) no saviem iedzīvotājiem, un mēs redzam vienu problēmu pēc otras. Faktiski redzam, ka šie mērķi nav sasniegti.

Turklāt būtu jānorāda, ka šīs reformas ieviešanas gaitā tika solīts, ka būs izstrādāti skaidri un profesionāli pētījumi, tai skaitā arī par mūsu valstspilsētu un novadu administratīvo teritoriju apvienošanu, un automātiski... zinot, ka šādu pētījumu šobrīd nav par mūsu valstspilsētām... ko iegūs valstspilsēta, ja tai pievienos lielu novadu, ko iegūs valstspilsētas iedzīvotāji, ko iegūs šī pievienojamā novada iedzīvotāji, vai viņu dzīves kvalitāte uzlabosies? Šādu pētījumu nav, bet tie tika solīti.

Mūsu aprēķini un secinājumi liecina par pilnīgi pretējo. Apvienojot dažādu profilu administratīvās vienības, piemēram, Liepājas valstspilsētu ar Dienvidkurzemes novadu vai Ventspils valstspilsētu ar Ventspils novadu, vai Jelgavas valstspilsētu ar Jelgavas novadu un tamlīdzīgi... ir dažādas nodarbinātības, absolūti dažādi profili, dažādas vajadzības. Viena ir industriāla, viena vairāk ir lauku teritorija. Zaudētāji būs abi – abi būs zaudētāji. Ja rūpīgi veicam šo analīzi, redzam, ka šādu piemēru ir daudz, tai skaitā arī par neloģiski apvienotajām administratīvi teritoriālajām vienībām. Tie nav tikai Varakļāni.

APVIENOTAIS SARAKSTS vērsās pie pašvaldībām ar aicinājumu sniegt viedokli. Mēs saņēmām ļoti daudz viedokļu, tai skaitā domju lēmumus, iedzīvotāju kopienu viedokļus, kuros viņi uzskaita problēmas. Es domāju, ka lielākajai daļai, arī koalīcijas frakcijām, ir pieejamas šāda pozīcija, kuru cilvēki realitātē pamato, – pēc administratīvi teritoriālās reformas viņu dzīves kvalitāte nebūt nav uzlabojusies tā, kā tas tika solīts. Daudzviet ir taisni pretēji. Jā, ne visur, taisnības labad jāsaka, ne visur... Pēc šīs reformas pieņemšanas ir arī administratīvās vienības, kuras demonstrē zināmu attīstības sniegumu. Ja mēs redzam – kaut kas strādā, tas nav jāmaina, bet atzīstam tās kļūdas... kur redzam, ka ir kļūdas, preventīvi novēršam jaunas kļūdas, kas attiecas uz valstspilsētām, un virzāmies uz priekšu.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS uz otro lasījumu noteikti sniegs virkni priekšlikumu. Mani kolēģi arī nedaudz detalizētāk par to jūs informēs gan šajā sēdē, gan komisijā – par pašvaldību administratīvo teritoriju sadalīšanu, par valstspilsētu neapvienošanu ar piegulošajiem novadiem... ar vienu mērķi: lai cilvēkiem dzīve Latvijas novados kaut nedaudz, bet uzlabotos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi, pāris dienas atpakaļ “Latvijas Sabiedriskie Mediji” veica iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji redz kaut vienu ieguvumu no novadu reformas. Kā jūs domājat, cik procenti iedzīvotāju atbildēja, ka neredz ieguvumu? 70 procenti! Padomājiet, kāds ir novērtējums šai reformai, kuras mērķis bija uzlabot pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un pārvaldību Latvijā. 70 procenti neredz nevienu ieguvumu. Jautājums šobrīd ir: laikā, kad likums ir atvērts, vai mums, Saeimai, šai Saeimai, kura ir mantojusi iepriekšējās Saeimas sastrādāto, ir kaut kas jādara, lai sakārtotu šīs lietas? Vai nobalsojam tikai par Varakļāniem un guļam tālāk?

Kolēģi, es paudīšu, kāpēc mums tas ir jāmaina nekavējoties. Jo tā ir mūsu valsts! Pirmām kārtām, lai iedzīvotāji sajustu ieguvumus no reformas, tai bija jāskar būtiski sabiedriskie pakalpojumi. Šobrīd valsts sistēma dzīvo pa vecam, ministrijas plāno savu sabiedrisko transportu, par ko mēs šodien runājām, skolu, pasta tīklu, policijas tīklu un tā tālāk, kā grib, – pa vecam, kā resoram iepatīkas. Kā ekselis rāda, tā arī darīsim – bez skaidra formāta, kā diskutēt ar pašvaldībām, kā vienoties. Kamēr nebūs vienošanās formāta, mēs iesim kā vēzis, gulbis, un līdaka – katrs savā virzienā.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā būtu jāieliek tie principi, ko dara pašvaldības, kāds ir valstspilsētu īpašais uzdevums (ņemot vērā, ka tās ir izdalītas likumā) un kā notiek reģionālais dialogs, ko tālāk varētu risināt Reģionālās attīstības likums. Tas nav tik vienkārši – ai, pārbalsosim novada robežas vai valstspilsētas neapvienosim ar novadiem. Nē, tas prasa diskusijas – kāda ir arhitektūra, kā pašvaldības un ministrijas sarunājas, kā tiek plānotas investīcijas, lai tās mērķēti tiek lietām, ko mēs kopā kā sabiedrība gribam izdarīt. Mums ir ļoti lieli izaicinājumi – iedzīvotāju skaits samazinās, pakalpojumu tīkls tiešām ir jāoptimizē, jāsakārto, un to nevar izdarīt vienkārši, piedodiet, nobalsojot par Varakļāniem. Mums ir jāizveido nākamais solis, ko darīt šajos četros gados, lai mūsu valsts attīstītos.

Tāpēc mans piedāvājums ir... Pirmais, kas būtu jāpasaka likumā, – ir jābūt skaidriem kritērijiem visām pašvaldībām, kāds ir minimālais iedzīvotāju skaits, lai pašvaldība sauktos par pašvaldību. Likuma anotācijā bija sākotnējie kritēriji: 10 tūkstoši – reģionālajām pašvaldībām, 15 – Pierīgas pašvaldībām, bet, reformai beidzoties, tas nav izpildīts. Valkā ir 7,5 tūkstoši iedzīvotāju, Saulkrastos – arī mazāk par 10 tūkstošiem.

Tātad mums ir jānosaka skaidrs kritērijs, kas ir minimālais iedzīvotāju skaits. Kāpēc? Tāpēc, ka jau nākamgad sāks darboties Ministru kabineta noteikumi, ka novada iedzīvotāji var iniciēt robežu izmaiņas starp pašvaldībām. Kā šo procesu veikt, ja mums nav rādītāja, kas ir minimālais pašvaldības lielums? Šāds rādītājs ir visiem – igauņiem, vāciešiem... Ir jābūt minimālam skaitam. Arī valstspilsētā – cik ir jābūt? 25 tūkstošiem cilvēku? 20 tūkstošiem? Šis skaits ir jānosaka. Vai tas ir goda nosaukums? Mums tomēr jāsaprot, ka ir jāsakārto būtiskās funkcijas, jo resursu visam nepietiek, un tas ir valsts attīstības jautājums.

Iepriekšējās Saeimas sēdēs minēju, ka tieši reģionos, lauku teritorijās, ja neskaitām Rīgas metropoles areālu, ir Latvijas galvenā ekonomika – lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārstrāde. Šī ekonomika ir daudz lielāka nekā tā, kas ir 10 valstspilsētās. Šobrīd administratīvi teritoriālā reforma ir sajaukusi lietu kārtību, izveidojusi bardaku un neskaidrību cilvēkiem, kas dzīvo reģionos un “ražo” galveno produktu valstī – mūsu labklājību. Un mēs, šī Saeima, nedosim viņiem atbildi, kā sakārtot skolu, policijas vai pasta tīklu... Lai pagaida vēl četrus gadus?

Kolēģi, manuprāt, likumprojekta steidzamība ir nepamatota. Labi, mēs par to tikko nobalsojām, bet Saeimai ir jāizdara darbs, mums ir jādod atbilde par valstspilsētu apvienošanu vai neapvienošanu ar novadiem un kā mēs organizējam reģionālo dialogu starp ministrijām un pašvaldībām. Attiecībā uz novadiem (īpaši uz situāciju Pierīgā) ir jābūt skaidriem kritērijiem, lai iedzīvotāji beidzot var pabeigt ATR procesu, maksāt nodokļus tur, kur viņi jūtas piederīgi. Cilvēki grib izdarīt izvēli, lai vienreiz ir miers, lai nav šūpošanās.

Mēs, Saeima... mums ir parāds, mēs to neesam izdarījuši. Šīs ir divas galvenās lietas, kas ir jāizdara likumā. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz pirmdienai. Aicinu nebūt slinkiem. Izdarām darbu, jo sabiedrība no mums gaida risinājumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Jā, diemžēl šis likumprojekts iet steidzamības kārtā, lai gan pamatojumu tam neredzu, jo Satversmes... nē, mūsu pašu... Saeimas, iepriekšējās Saeimas, noteiktais uzdevums, ka šis jautājums jānokārto līdz šī gada sākumam, ir nokavēts, un šobrīd steigā mēģināt kaut ko darīt ir, es teiktu, noziegums pret iedzīvotājiem, kuri gaida pārdomātus lēmumus no Saeimas un Ministru kabineta.

Man kādreiz amatu mācības skolotājs teica, ka ātri vajag tikai blusas ķert. Šī likumprojekta rezultātā jūs mēģināt noķert vienu blusu. Varakļāni ir tāda blusa, no Rīgas skatoties. Nu, tiks nospiests viens novads, vēl viens novads, maziņais, kurš rūpējas par savu kopienu, lokālpatriotismu, – kā citas mazās pašvaldības to ir darījušas līdz šim, bet tika apvienotas lielākos novados.

Es neredzu nekādu pamatu steidzamībai, bet saprotu, ka Saeimas vairākums atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo vieni grib ātri atvērt... aizvērt Varakļānu jautājumu un citiem ir priekšlikumi pēc būtības saistībā ar šo likumu, bet koalīcija neļauj atvērt likumu savādāk, kā tikai iesniegt priekšlikumus esošajā likumprojektā.

Es gribu runāt par trijām lietām. Pirmkārt, par vietējās kopienas stiprināšanu, otrkārt, par Satversmi, jo mēs visi no šīs tribīnes esam zvērējuši ievērot Latvijas Satversmi. (Citstarp varat paskatīties, kāds ir 3. pants.) Treškārt, gribu runāt par Latgales reģionu un tā saukto Latvijas austrumu teritoriju, kuras ekonomikas un drošības problēmu risināšanai Ministru kabinetā ir izveidota atsevišķa komiteja. Redzēsim, kā tai veiksies ar reāliem darbiem.

Vispirms par kopienu. Kolēģi, šobrīd – divus gadus un vairāk – mēs esam kara apstākļos. Paldies dievam, šeit ne tieši militāros kara apstākļos, bet dažādu veidu hibrīduzbrukumu apstākļos. Lai stātos pretī hibrīduzbrukumiem, ir dažādi līmeņi. Personīgais līmenis, ģimenes, draugu līmenis, pašvaldības, kopienas, reģiona, valsts un, protams, starptautiskais līmenis – NATO, Eiropas Savienība. Tieši kopienas līmenis ir ļoti svarīgs Varakļānu jautājumā. Kā jau teicu, katrā mazā pašvaldībā kopš 2009. gada cilvēki ir izjutuši lepnumu par to, ka viņi pieder konkrētai vietai, konkrētai pašvaldībai, un tā veidojas arī viņu gatavība stāties pretim dažādiem drošības riskiem. Nenoliegsim, ka tādi ir.

Latgaliešu valodas lietotāji, citstarp kā kopiena, dažādās aptaujās ir apliecinājuši, ka viņi ir gatavi vajadzības gadījumā, ja, nedod dievs, tāds būs, ņemt ieročus rokās un stāties pretim iebrucējiem. Varakļānu gadījumā abi līmeņi sasaucas – gan vietējā kopiena, gan latgaliskā kultūrvide, kas ir jāstiprina.

Likumprojekta virzītāji apgalvo, ka vietējā kopiena grib pievienoties Madonas novadam, bet tā nav taisnība. Arī 2021. gada aptaujā, ko rīkoja pašvaldība, 74 procenti iedzīvotāju atbildēja (no tiem, kas atbildēja), ka grib saglabāt savu novadu. Jo viņi, tāpat kā aptaujātie “Delfu” rakstā, ko pieminēja Sprindžuka kungs, neredz ieguvumus no administratīvi teritoriālās reformas.

Bērziņa kungs, piemēram, šobrīd droši vien zvana uz Varakļāniem un mēģina noskaidrot, varbūt viņiem ir parādījusies pārliecība, ka no administratīvās teritoriālās reformas ieguvumi tomēr būs. Es domāju, Varakļānu iedzīvotājiem tādas pārliecības nav. Arī Saeima ir noteikusi, ka aptauja var tikt ņemta vērā tikai konsultatīvos nolūkos, bet nevar tikt izmantota kā pamats likumprojekta veidošanai un – vēl jo vairāk – vienas pašvaldības pievienošanai otrai.

Pavisam vienkārši, kolēģi! 669 iedzīvotāji Varakļānos pateica, ka viņi grib saglabāt savu novadu, jā, nedaudz vairāk – 800 – pateica, ka grib pievienoties Madonas novadam. Bet tie ir tie paši cilvēki, pēc būtības tie paši cilvēki atbildēja ļoti... nevis ļoti iespējams, bet acīm redzami pozitīvi gan par vienu, gan otru jautājumu.

Līdz ar to, ja mēs gribam korekti izvērtēt iedzīvotāju viedokli, nepieciešams viņiem uzdot abus jautājumus: vai jūs gribat pievienoties kādam, vai tomēr gribat saglabāt savu pašvaldību?

Turklāt Ministru kabinets un ministrija līdzīgas aptaujas citās pašvaldībās nav ņēmusi vērā, un te veidojas divējāda pieeja. Tas, kolēģi, manuprāt, nav pieļaujami. Vēl vairāk! Piedāvājuma – ar šo likumprojektu pievienot Varakļānu novadu Madonai – pēc būtības galvenais un vienīgais vēsturiskais arguments ir, ka savulaik Varakļāni bijuši Madonas rajonā.

Kolēģi, lūdzu, neatgriezīsimies pie padomju laika plānošanas! Arī pašreiz tās pašvaldības, kas ir izveidotas padomju laika rajonu ietvaros... Latgales reģionā – Krāslavas novads, Ludzas novads... faktiski visi novadi, izņemot Līvānu novadu un Preiļu novadu, ir atjaunojuši teritoriju padomju laiku robežās. Vai tas dod mērķu sasniegšanu, par ko runāja Tavara kungs? Administratīvi teritoriālā reforma pēc būtības ir izgāzusies, kolēģi!

Te es nonāku pie nākamā punkta – par Satversmi un reģionu. Latvijas Republikas Satversmes 3. pants nosaka to, ka Latvijas teritoriju starptautiskajos... tūlīt nocitēšu precīzi, lai nebūtu nekādu pārpratumu... 3. pants nosaka: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”

Dažādu lēmumu, tai skaitā Saeimas lēmumu, rezultātā Latgales teritorijas ir samazinājušās. Pirmām kārtām – ar Abrenes atdošanu Krievijai, tālāk ar Liepnas, Barkavas, Krustpils un citu pašvaldību nodošanu citiem reģioniem, citiem plānošanas reģioniem. Pēc būtības visi šie lēmumi, manuprāt, ir bijuši pret Satversmes būtību un garu, jo arī Satversmes tiesa spriedumā, kad runāja par valsts robežu maiņu saistībā ar Abreni, norādīja, ka, viņuprāt, Satversmes ietvarā Latgales teritoriju veido vēsturiskie divdesmito, trīsdesmito... līdz 1940. gadam... apriņķi – Ludzas apriņķis, Rēzeknes apriņķis un Daugavpils apriņķis –, un mums šī vēsturiskā patiesība, kas ir iestrādāta Satversmē, jāievēro.

Ja arī otrajā lasījumā Varakļāni tiks atdoti... pievienoti Madonas novadam, bijušajam rajonam, tad pēc būtības, manuprāt, tiks pārkāpta Latvijas Republikas Satversme, un tādā veidā jūs pēc būtības pārkāpsiet zvērestu, kurā apliecinājāt, ka ievērosiet Satversmi.

Jā, iepriekšējās Saeimas ir lēmušas dažādi, manuprāt, nepareizi, bet šī Saeima Satversmi, vismaz 3. pantu, vēl nebija pārkāpusi. Ar šī likumprojekta pieņemšanu tas diemžēl tiks izdarīts, ja uz otro lasījumu netiks veiktas korekcijas.

Arī Latgales kongress, kas notika 2022. gadā un kur bija pārstāvji no visām Latgales pašvaldībām, arī no Latgales vēsturiskajām zemēm, tai skaitā no Varakļāniem, bez neviena iebilduma pieņēma rezolūciju, kuras 3. panta 2. punkts nosaka: Varakļānu novadu iekļaut Latgales plānošanas reģionā, Latgales vēlēšanu apgabalā, kā tas vēsturiski ir bijis, un valsts pārvaldes Latgales teritoriālās struktūras veidot, iekļaujot Varakļānu novadu.

Latviešu vēsturisko zemju likums, kas ir pieņemts, protams, pēc Satversmes apstiprināšanas un pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas, sīkāk atrunā pašvaldību lomu un funkcijas kultūrvēsturiskās zemes identitātes stiprināšanā. Diemžēl mēs redzam... Latgales nevaldības organizācijas un sabiedriski aktīvie cilvēki redz, ka manis pieminētās pašvaldības, piemēram, Liepna, Barkava, Krustpils un citas, laika gaitā ir zaudējušas daļu no kultūrvēsturiskās latgaliskās identitātes, jo gluži vienkārši lielākā pašvaldībā, kur viņi ir tikai maza daļiņa, kura... šīs nomales jau tā cieš no centra lēmumiem, arī šī kultūrvēsturiskā bagātība pamazām dilst. Tas, manuprāt, kolēģi, atkal atgriežoties pie kultūrvēstures... pie ģeopolitiskās situācijas, vājina kopienu, Varakļānu kopienu, vājina latgaliešu kopienu un vājina Latgales reģionu, Latgales vārdu, Latgales tēlu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu arī pēc tam, kad jūs būsiet atbalstījuši šo likumprojektu pirmajā lasījumā, uzmanīgi uzklausīt dažādus argumentus par priekšlikumiem, ko iesniegs frakcijas un deputāti.

Es jau runāju pie šī likumprojekta, kad tas tika nodots izskatīšanai komisijā, ka visas plašās debates, uzklausot no vienas puses un no otras puses... Es tiešām šobrīd redzu vienu labāko risinājumu – saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu pašvaldību vismaz uz diviem sasaukumiem (viens sasaukums jau iet uz beigām, otrs būs pēc gada) un ļaut Varakļānu novadam parādīt, ka arī maza pašvaldība var darboties. Jā, grūti, bet arī lielajām pašvaldībām ir grūti, katrai pašvaldībai ir savs grūtums, smagums. Diemžēl administratīvi teritoriālās reformas mērķis netika sasniegts, un savā ziņā tāds Varakļānu novads, kāds savulaik ar Pūces kunga priekšlikumu tika, nu... to mēģināja pievienot Madonas novadam. Toreiz tas neizdevās, šobrīd pēc būtības jūs to pašu izdarīsiet, jūs pēc būtības aiziesiet tajā pašā nepareizajā, manuprāt, pavadā – pievienot... likvidēt un pievienot Varakļānu novadu Madonai.

Tāpēc, kolēģi, es balsošu “pret” šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Kā jau teicu, manuprāt, tas ir pretējs Latvijas Satversmei.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Vispirms par to, kādēļ šie grozījumi ir steidzami. Pareizi jau izskanēja no šīs tribīnes, ka Varakļānu jautājumam bija jābūt atrisinātam līdz šī gada janvārim. Periodā no šīs Saeimas ievēlēšanas līdz janvārim vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā visilgāk bija un šo amatu pildīja Māris Sprindžuks. Sprindžuka kungs šajā laikā sagatavoja lēmumu projektus, pārskatus, likumprojektus. Cik par šo? Nulli! Nulli! (Starpsauciens.) Viļuma kungam bija bišku labāka statistika.

Mēs dzirdam arī to, ka nav veikts pienācīgs izvērtējums, nav skaidrs, kas ir panākts, kas nav panākts. To, cik izdevusies (vai, manuprāt, nav izdevusies) ir administratīvi teritoriālā reforma, šobrīd balstām tajā, ko dzirdam viedokļos no iedzīvotājiem, atsevišķās aptaujās, bet tāda pamatīga izvērtējuma nav. Šim mērķim Saeimā tika izveidota Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisija, kuras vadītājs bija Juris Viļums. (Starpsauciens.) Viņš sasauca divas sēdes: vienu – par savu ievēlēšanu, otru – par atkāpšanos no amata. Tā APVIENOTAIS SARAKSTS strādā: “Klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem!” (Daži deputāti aplaudē. Starpsaucieni.)

Par to, kas (Zālē troksnis.)... es varētu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! (Starpsaucieni.) Kolēģi, lūdzu, mieru!

H. Rokpelnis. Tātad turpinot par steidzamību. Viena ļoti kaitīga lieta, kas ir valsts pārvaldē, pašvaldībās un politikā kopumā, ir nenoteiktība. Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām mums ir atlicis gads un nedēļa. Tiem, kas varbūt nezina, kas šobrīd notiek Varakļānos, – tur ir grūti. Piemēram, šīs nenoteiktības ietekmē darbu ir atstājusi galvenā grāmatvede, jo, loģiski, cilvēki nezina, kas ar viņiem notiks, viņi meklē labākus risinājumus. Kā jūs domājat, cik kvalitatīvi pašvaldība var strādāt bez galvenā grāmatveža? Tāpat ir citas vakances, kas tur veidojas. (Starpsauciens.) Jo ātrāk mēs ieviesīsim skaidrību, jo labāk būs visiem. Un nevar būt runa, ka varbūt vēl četrus gadus, varbūt gadu un divus mēnešus, nē, mums ir jāpieņem konkrēts lēmums.

Bet par konkrētiem lēmumiem citu pašvaldību jautājumā. Mēs esam nonākuši situācijā, ka laika ir palicis pavisam maz. Viena lieta ir politiski vienoties, kā pārdalīsim robežas – pa labi vai pa kreisi, šā vai tā; otra lieta – ir jāsaprot, ka jebkura robežu pārbīde jebkurā pašvaldībā nozīmē pamatīgu plānošanas darbu, apņemšanos, iedzīvotāju gribu, politisko gribu, vienošanos starp pašvaldībām, un es pieņemu, ka ļoti daudzos gadījumos gada laikā to izdarīt varētu būt visai sarežģīti. Tādēļ pieejam šiem jautājumiem ar vēsu prātu, elpojam dziļi un saprotam, ko šajā īsajā termiņā mēs varam paspēt izdarīt, ko nevaram paspēt izdarīt un kas ir jāatstāj risināšanai nākamajai Saeimai vai nākamajiem sasaukumiem.

Ļoti būtiski ir ievērot iedzīvotāju gribu. Iedzīvotāju griba ir svēta, tā tam būtu jābūt demokrātiskā valstī. Absolūti. (Starpsaucieni.) Un procesiem ir jābūt samērīgiem, saprātīgiem un gudri vadītiem, nevis bļaujot no šīs tribīnes, bet pieņemot atbilstošus lēmumus.

Es gribu no šīs tribīnes arī nodot īpašu vēstījumu Varakļāniem, Varakļānu iedzīvotājiem. Jūs esat pauduši savu gribu pievienoties Madonas novadam. Es saprotu, ka palikšana atsevišķi arī būtu vēlams risinājums, bet šajā situācijā praktiski neredzu, kā to var īstenot. Jūsu dome ir pārliecinoši paudusi vēlmi apvienoties ar Madonu, un Madonas dome ir pārliecinoši paudusi vēlmi apvienoties ar jums. Domāju, šajā Saeimā ir jābūt ja ne pilnīgai vienprātībai, tad absolūtam vairākumam jāpiekrīt tam, ka šajā gadījumā gan iedzīvotāju griba, gan praktiskie jautājumi sakrīt, šis tiks atrisināts un 2025. gada vēlēšanās Varakļāni ar Madonu būs viens novads.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kā jūs redzat, Varakļānu jautājums ir izraisījis ļoti garas un plašas debates daudzu gadu garumā, un šodien balsojot ir jāpieņem... šis jautājums.

Jā, no vienas puses, mēs zinām, ka Varakļānu iedzīvotāju vairākums pieņēma lēmumu būt kopā ar Madonu, jo tīri praktiski Madona ir tuvāk un laikam tāda ir viņu griba, no otras puses, vēsturiski Varakļāni vienmēr ir bijuši Latgale. Jautājums ir tāds... nošķelt no Latgales un pievienot Vidzemei – nav viegli. Kāpēc es par to runāju? Tas ir Varakļānu jautājums. Ja ar šīm debatēm mēs gribam teikt: sasniegsim, tūlīt sāksim visu kaut ko pārdalīt, tad ir principi, kuri tomēr jāievēro.

Līdz pašvaldību vēlēšanām praktiski ir palicis viens gads. Ja mēs šodien, lemjot par Varakļāniem, mēģināsim pārdalīt, pāršķērēt Latviju, tāpēc ka vienas partijas cilvēki vērsīsies pie saviem atbalstītājiem Saeimā un teiks, ka vajag kaut ko pārdalīt... mēs zinām, Ikšķile, Ogre, daudzas citas... problēma ir tāda, ka neviena reforma nekad nav bijusi ļoti pozitīvi uztverta no visiem iedzīvotājiem. Vienmēr ir bijušas problēmas, vienmēr kāds kaut ko ieguva, vienmēr kāds kaut ko pazaudēja.

Jautājums: kā mums rīkoties pašreiz? Mums frakcijā par Varakļānu jautājumu ir brīvais balsojums, jo vieni atbalsta lēmumu, ka Varakļāniem jābūt pie Madonas, bet ir tādi, kas uzskata, ka nevar ņemt nost Latgalei. Mūsu frakcijā par šo jautājumu ir debatēts ļoti emocionāli, un tas nav viennozīmīgs. Ja mēs sāksim atvērt visu pārējo, ir iespējams runāt un debatēt par jautājumiem, bet tad, dārgie draugi, nevis vienkārši par to, kā mēs pāršķērējam vienu pašvaldību par labu citai, bet kāds ir plāns, kāds ir ekonomiskais ieguvums no tā visa, ko valdība piedāvās nākamā gada budžetā. Skaidrs, ka to darīt tagad, priekšvēlēšanu gadā, ir ļoti bīstami. Kāpēc? Tāpēc, ka neko prātīgu nevarēs piedāvāt ne pie kādām pārmaiņām.

Es uzskatu, ka kompromiss attiecībā uz kaut kādām izmaiņām pašvaldībās... novadu reformā ir tāds: pēc gada notiek vēlēšanas, vēlētāji (atbilstoši esošo pašvaldību novietojumam) pieņem lēmumu – ja kādā pašvaldībā ir ievēlēti nepareizie deputāti, lai viņi caur vēlēšanām viņus nomaina, lai apvienojas, lai partijas konsolidējas. Un ļoti bieži būs... Tāpat Ogre un Ikšķile – lai cīnās, lai cilvēki mēģina atrast, varbūt viņi vienosies kopā, varbūt šajā priekšvēlēšanu cīņā Ogres un Ikšķiles cilvēki apvienosies un vienosies par vienotu politiku. Skaidrs ir tas – ja kāds ir ievēlēts par mēru, viņam jādomā par visu novadu, par visu pašvaldību, nevar domāt tikai par vienu mikrorajonu, vai ne?

Tieši tāpēc es uzskatu, ka pašvaldību reforma var tikt īstenota, bet to nedrīkst īstenot pirms vēlēšanām, jo pirms vēlēšanām mēs neko prātīgu neizdarīsim. Ja jūs domājat, ka budžetu pieņems kādā novembrī, decembrī, kā tas parasti mēdz būt... tas jau ir priekšvēlēšanu laiks. Kādas debates te būs? Jādod iespēja cilvēkiem kaut vai šo vienu posmu nostrādāt un uzreiz vienoties pēc konsensa principa, nedalot pozīcijā, opozīcijā... bet apskatīties, ko mēs varam uzlabot visi kopā, jo pirms vēlēšanām būs emocijas, punktu krāšana... kurš par kuru novadu tad gribēs iestāties. Man šķiet, ka pareizāk būtu neko nedarīt, pašreiz nobalsot par Varakļānu jautājumu, lai ar balsu vairākumu tas tiek pieņemts. Pašreiz neaiztiekam pašvaldības, nepārdalām pašvaldības, aicinām cilvēkus nevis nākt un lobēt, kā kaut ko nošķērēt, bet apvienoties, lai nomainītu vadību, ja kādā pašvaldībā vadība nerūpējas par visu pašvaldību, par visu novadu. Viss!

Tad, kad pašvaldību vēlēšanas būs notikušas, tiekamies ar jaunievēlētajiem deputātiem, skatāmies, kas īsti labi tur nav sanācis. Varbūt tās problēmas, par kurām mēs šodien dzirdējām, tiks atrisinātas ar vēlētāju gribu – vēlētāji godīgās pašvaldību vēlēšanās nomainīs nevēlamos deputātus. Tādam ir jābūt darbības stilam, nevis tagad, pirms vēlēšanām, kaut ko šķērēt. Es esmu kategoriski pret jautājuma atvēršanu, pirms vēlēšanām nedrīkst šādus sarežģītus jautājumus likt, jo tā ir spēlēšanās ar pašvaldībām.

Man personīgi arī ir viedoklis par to, kas nav pareizi. Piemēram, viens jautājums, ko es gribētu izdebatēt pēc vēlēšanām, ir attiecībā uz nodokļu politiku valstī. Ap Rīgu ir izveidojušies guļamrajoni, guļampilsētas, vienalga kā... par biznesu nav jādomā, strādā Rīgā, piereģistrējas konkrētajā pašvaldībā, nodokļi aiziet šai pašvaldībai, un pašvaldība ir laimīga. Tu aizej pie tās pašvaldības vadības, pie cilvēkiem, un saki: “Varbūt kādu rūpnīcu vai ko izveidot?” Viņi saka: “Nevajag, mums viss ir labi!” Tāpēc ka pašvaldība nesaņem uzņēmumu ienākuma nodokli.

Varbūt ir pienācis laiks ja ne visu, kaut vai pusi no uzņēmumu ienākuma nodokļa atdot pašvaldībai? Tad ir stimuls, pašvaldību iedzīvotāji nāk pie savas pašvaldības... un saka: “Tā! Mēs gribam to, to, to.” Jautājums – kur ņemt naudu? Nevis pie valdības pēc dotācijām... valdība pēdējo gadu laikā divus miljardus gadā aizņemas. Nav valdībai liekas naudas tām lietām. Ieinteresējam pašvaldības veidot uzņēmējdarbību, un tad iedzīvotāji sapratīs, ka par pašvaldības vadītāju jābūt cilvēkam, kuru viņi var saukt par pagastveci, par pagasta saimnieku, kam ir ekonomisks ķēriens, lai domātu, kā attīstīt biznesu.

Jā, būs konkurence starp vienu pašvaldību un otru. Bet tas ir pilnīgi normāli. Mēs zinām, ka arī Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, no Kalifornijas, aiziet ļoti daudz uzņēmumu projām. Kāpēc? Tāpēc, ka Teksasā viņiem piedāvā zemākus nodokļus. Tāpat arī rūpnīca “Tesla”. Viņi nolēma pārcelt rūpnīcu, tāpēc ka vienā štatā nodokļu politika nebija izdevīga. Labi, mēs nevaram nodokļu politiku mainīt starp pašvaldībām, Eiropas Savienības regulējums to neļauj, bet tas, ko varam izdarīt, – varam noteikt politiku: lūdzu, puse no uzņēmumu ienākuma nodokļa tiek pašvaldībām.

Par to pašu nekustamā īpašuma nodokli, par ko tagad runā, par kadastra vērtībām un tā tālāk. Jā, Latgalē, reģionos tam nav lielas ietekmes. Rīga. Parunāsim par Rīgu! Pirmie stāvi ir iztukšoti, veikali nobankrotējuši, kafejnīcas ir nobankrotējušas, un tagad domā, kā vēl pacelt kadastrālo vērtību, lai būtu lielāki ieņēmumi. Kāda jēga celt kadastrālo vērtību kapos? Tur visi jau guļ un neviens viņus vairs nedzird. Vecrīga šodien... īsā sezona jau drīz beigsies, un rudenī būs pavisam slikti. Es zinu, ka daudzi ar veselu restorānu... aizbrauca uz citām valstīm, piemēram uz Skandināviju, strādāt.

Es piedāvātu vispār noņemt nost nekustamā īpašuma nodokli, tās ir vēl vienas debates (Starpsaucieni.)... un tas, kas ir svarīgi, – nekustamā īpašuma nodokli varētu kompensēt ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ideja ir ļoti vienkārša. Kopā tie ir apmēram 200 miljoni eiro, ko saņem pašvaldības, jāatrod, lai pašvaldības nepazaudē šo naudu, bet mēs pasakām: “Dārgie Latvijas iedzīvotāji, mēs jūsu kabatās atstājam 200 miljonus eiro – tērējiet! Remontējiet savus vecos dzīvokļus, varbūt izdomājiet un nomainiet pret jaunu dzīvokli, varbūt uzbūvējiet sev kādu mājiņu!” Ideja tāda – lai bērni dzimtu, vajag lielāku mājvietu, bet šodien daudzi... piemēram, hipotekārie kredīti Latvijā ir izsniegti uz pusi mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Es nerunāju par Vāciju, par Franciju, par Itāliju. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi baidās no augstajiem nodokļiem. Ja viņš iegādāsies lielāku dzīvokli, viņš tiks sodīts. Jā, atsevišķās pašvaldībās it kā var saņemt atlaidi par nekustamā īpašuma nodokli, bet kopumā tā ideja, ka šī atlaide šodien ir, rīt – nav... nav pareizi, ka to lemj pašvaldība. Noņemam nekustamā īpašuma nodokli un sakām: tagad ir jāstimulē būvniecība visā Latvijā. Mums ir mazapdzīvota zeme... katram cilvēkam vajag, lai viņam būtu jauns mājoklis, kvalitatīvs mājoklis, lai to visu varētu kaut kādā veidā atbalstīt caur “Altum” vai caur nacionālo attīstības banku.

Jūs saprotiet... es tikai sāku debatēt par to, par ko vajag runāt pašvaldību reformas jautājumu procesā. Ja mēs šodien sāksim par to visu runāt, Varakļāni paliks novārtā. Tā ka es piedāvāju: šodien pieņemam lēmumu, lai kāds tas ir – pareizs vai nepareizs –, par Varakļāniem, bet nākamajā nedēļā pēc pašvaldību vēlēšanām, kuras notiks nākamajā gadā, pēc konsensa principa veram vaļā likumu un kopā ar pašvaldībās ievēlētajiem pārstāvjiem skatāmies, kas ir jāuzlabo.

Es gribētu, ja notiek reforma, ka mēs uzreiz runājam par nodokļu politiku, par atbalsta politiku un par budžetu. Iespējams, mums nākamā gada vasarā nevajadzētu iet brīvdienās, bet vajadzētu strādāt visu vasaru – jūliju, augustu –, lai mēs sagatavotos konkrētai... iespējamai pašvaldību reformai, jo, ja mēs visi aiziesim atpūtā un rudenī atnāksim, Finanšu ministrijas ierēdņi būs jau uztaisījuši budžeta projektu – un cauri.

Tā ka, godājamie kolēģi, nobalsojam par Varakļāniem un pēc vēlēšanām veram vaļā jautājumu par iespējamo novadu reformu. Zirgus uz pārbrauktuves parasti nemaina. Tā ka nesākam ar to nodarboties pirms vēlēšanām!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vispirms par reformu. Reforma, kā jau daudzi ir teikuši un zina, faktiski ir tikai primitīva robežu pārzīmēšana. Netika izdarīts pats galvenais. Kā tur palika ar to naudu?

Es vienlaicīgi, puse uz pusi, dzīvoju Garkalnes pagastā, kādreiz – Mazzalves pagastā, pēc tam – Garkalnes novadā, Neretas novadā, tagad – Ropažu novadā, Aizkraukles novadā... Analogas problēmas.

Plus vēl pagājušonedēļ bijām Latgalē, Zilupē, runāju ar jums visiem zināmo Agafonova kungu, kurš 16 gadus bija Zilupes mērs, tagad ar otro labāko rezultātu ievēlēts Ludzas novada pašvaldībā. Viņš stāsta to pašu, viņš saka: man Zilupē vienmēr bija miljons kontā, es taupīju naudu, Zilupe bija sakopta, viss bija kārtībā; apvienoja, izrādījās – tam novadam tādi parādi, tam novadam tādi.

Analoga situācija Ropažu novadā. Garkalnes novads, kritizējiet vai ne, labi saimniekoja, vienmēr bija nauda, nebija kredītu. Apvienoja ar Ropažiem, kas izrādījās? Tagad garkalnieši maksā Ropažu kredītus. Visur viena un tā pati situācija! Konkrētā iedzīvotāju dzīve, piemēram, Mazzalves pagastā – tagad Aizkraukles novadā, Aizkraukle ir 42 kilometrus no manām mājām. Ja tur vēl pavasarī, rudenī greiders nobrauca to ceļu, kuru lieto daudzi – gan publisko pakalpojumu sniedzēji, gan privātie –, tagad, visticamāk, tas greiders neatbrauc ne reizi. Nu labi, mēs tur paši kaut kā tiekam galā.

Es piekritīšu Kiršteina kungam, kurš nāks pēc manis. Viņš noteikti teiks to, ka Norvēģijā kaut kur ir vietas, kur ir 200 – 200! – cilvēku, kas ievēlē savu pašvaldības vadītāju, un tas nav nekas ārkārtējs. Šitā mašinālā apvienošana – skaidrs, ka tā prasīs revīziju. Tā arī būs. Neatkarīgi no tā, kā jūs te sēžat un ko domājat.

Un pēdējais – par Varakļāniem. Es kā Latgales “impērijas” atbalstītājs un ar Latgales “impērisko” domāšanu, neskatoties uz to, ka 80 procenti iedzīvotāju Varakļānos balso par Madonu un Madona grib viņus pievienot, “impēriski” balsošu par Varakļānu pievienošanu Latgalei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pēc kļūdu un izmēģinājumu metodes mēs tagad varam novērtēt (pietiekams laiks ir pagājis), kā darbojas šī reforma.

Daļēji piekrītot iepriekšējiem runātājiem, varu teikt, ka situācija ir daudz sarežģītāka jeb traģiskāka. Šī pašvaldību reforma ir pilnīga katastrofa, un te vairs nepalīdz nekādi vārdi, ka mēs kaut ko pielabosim, ātri pieņemsim (kā te teica – tikpat ātri, kā trusītis taisa bērnus), tūliņ kaut ko izremontēsim, un mums būs ļoti laba pašvaldību reforma.

Šīs pašvaldību reformas galvenā nelaime – tā ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Pretruna izpaužas pašā galvenajā līmenī, tas ir, pirmajā līmenī, kurā cilvēki dzīvo. Cilvēki jau nedzīvo novados, viņi dzīvo pagastos. Pašvaldību hartā ir teikts, ka demokrātiskās iekārtas pamats ir vietējā vara. Vietējā vara ir tā, kas ir pietuvināta pilsoņiem. Pilsoņiem bija pietuvināta vara, kas bija divi kilometri, pieci kilometri, nu, varbūt 10 pēc pagastu apvienošanas, kurus pirmajā reformas kārtā nosauca par novadiem, bet faktiski tās bija pagastu apvienības, nu, varbūt bija 15 vai 20. Bet sakiet, vai pietuvināta vara var būt 100, vairāk nekā 100 kilometru? Tātad paskatīsimies, piemēram, Ventspils novada piekrasti – vairāk nekā 100 kilometru.

Tagad mēs lasām, ka Jaunpiebalgā vidusskola nav vajadzīga. Kur paliks bērni, kad vidusskolu slēgs? Viņi var braukt uz Cēsīm. Ja skatāmies Jaunpiebalgas pagasta, teiksim, vienu (no Cēsīm tālāko) stūri, – līdz Cēsīm ir 75 kilometri. Nu, bērni var braukt ar divriteni, vai atkal sākas tie stāsti, ka atbrauks autobuss un viņus savāks. Varētu dzīvot internātos, bet tie jau ir slēgti, tie labie internāti, tur arī neko nevar atrast. Tātad Eiropas vietējo pašvaldību hartas kliedzošs pārkāpums – vietējā vara nav pietuvināta.

Otrs princips – ka vietējai varai tiek deleģēti tie valsts pārvaldes uzdevumi, ko tā var īstenot. Vai vietējā vara var īstenot mazās pašvaldības skoliņas uzturēšanu? Vai vietējā vara var uzturēt pastu? Vai vietējā vara var uzturēt kaut vai ambulanci vai feldšerpunktu, vai zobārstniecības punktu bez Veselības ministrijas centralizētas iejaukšanās? Var! Agrāk to visu darīja un nebija nekādu problēmu. Ja cilvēkam vajadzēja palīdzēt ar kaut kādu akūtu problēmu, viņš varēja ar divriteni aizbraukt tos piecus kilometrus un palīdzību saņemt.

Te nāk mums Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvji un arī no Zaļo un Zemnieku savienības... par ko man ir liels kauns, jo Zaļo un Zemnieku savienībai tomēr bija par laukiem jārūpējas... tāds jauns puisis, kurš laikam neko no dzīves vēl nejēdz, un stāsta: “Jā, lūk, mēs visus sadzīsim lielos kolhozos vai novados, un nekādu problēmu nav.” Tās problēmas ir milzīgas!

Šīs problēmas izraisa apātiju, cilvēki pamet pagastus. Krištopana kungs jau pieminēja, es tikai palabošu – vēlētas pašvaldības darbojas vietējās municipalitātēs pat nevis ar dažiem simtiem, bet dažiem desmitiem cilvēku. Jūs varat ieiet... enciklopēdijā, paskatīties, teiksim, Šveices kalnus.

Tāpat, piemēram, par skolām. Mēs zinām, Norvēģijas kalnos, Lofotu salās... Eiropas vietējo pašvaldību hartu parakstījušo valstu teritorijās... ir skoliņas ar sešiem vai septiņiem bērniem, un nevienam neienāk prātā tās slēgt. Mēs daudzreiz Pieprasījumu komisijā esam runājuši ar Čakšas kundzi par šo jautājumu – kāpēc nevar vienu klasīti ar pieciem bērniem atstāt pie kādreizējās pagasta pārvaldes vienā telpā, un skolotājs atbrauc ar mašīnu no tuvējās pilsētas un tiem pieciem vai sešiem bērniem māca? Tad bija izdomāts, ka, lūk, esot datormācības vai vēl kaut kas... Viņš nevar šo savu datoru... Nav taču tās elektroniskās mašīnas tādas, ka aizņem vienu istabu! Viņš taču var savu datoru atvest. Vai šūšanas apmācības skolās. Šujmašīnu arī nevar ielikt automašīnā. Mierīgi atbrauktu skolotājs tos 20, 30 vai 50, vai 75 kilometrus un aizbrauktu. Nē, skola tiek likvidēta. Un sākas ķēdes reakcija. Aiziet visas jaunās ģimenes, kuras plānoja savus bērnus laist skolā tuvu pie mājām. Lai ko rakstītu ārsti, psihologi, psihiatri un visi pārējie, ka bērnu līdz 12–14 gadiem nevajag atraut no dzimtajām mājām... Es jau vairākas reizes esmu teicis, ka mūsu Izglītības un zinātnes ministrija salīdzina bērnu ar kartupeļu maisu, kuru var... nu, nedrīkstētu vest un kratīt ilgāk par 60 minūtēm. Bet tur nav ierēķināts tas laiks, kas laukos ir vajadzīgs, lai aizietu līdz ceļam, kur nāks tas brīnišķīgais autobuss. Tas, protams, būs elektroautobuss, kurš var nobraukt vasarā 100 kilometrus un ziemā 30... un arī tikai pa šoseju, nevis pa dubļainiem lauku ceļiem. Respektīvi, cilvēki vienkārši nospļaujas un aizbrauc prom uz Vāciju vai vēl kaut kur.

Tā problēma jau nav tikai tagad, tā sākās 2009. gadā, kad pirmo reizi par premjeru kļuva Valdis Dombrovskis no Jaunās VIENOTĪBAS un valdība pieņēma lēmumu pēc “Parex bankas” katastrofas un visām šīm budžeta krīzēm nevis devalvēt ārzemju banku līdzekļus un atbrīvot cilvēkus no parādu sloga, bet devalvēt visu latviešu tautu, samazinot ienākumus par 40 procentiem, slēdzot darba vietas. Kā rāda “Dienas Biznesa” analīze, tai laikā bija izbraukuši 80 tūkstoši, un pēdējo 15 gadu laikā viņiem ir pievienojušies 200 tūkstoši, kas Anglijā, Īrijā un citās valstīs ir radījuši iekšzemes kopproduktu apmēram 100 miljardu vērtībā... kurš varēja būt Latvijā.

Nu, naudas mums, protams, nav. Tāpēc ir jāslēdz atkal jaunas skolas, kā Rokpeļņa kungs saka. Jūs taču neko nevarat... jūs jau te varat lemt, bet ne ar ko netiksiet galā, jo esat pliki kā nabagi, jums nekā nav.

Izlasīju tikko ziņu (katrs var arī ieiet jūtūbā) – aviokompānija “Finnair” pagājušajā nedēļā aizņēmusies 500 miljonus eiro. Kā jūs domājat par kādiem procentiem? Par 4,5. “airBaltic” – par 14,5. Starpība – 10 procenti gadā. Tātad 340 miljonus aizņemoties, 10 procenti pārmaksāti – 34 miljoni. Piecos gados 170 miljoni. Es būtu par 10 aizdevis, aizņēmies būtu par 8 un aizdevis varbūt par 10, bet man nepiedāvāja tādu iespēju. Tātad jūs savam čomam piedāvājat – tu negribi nopelnīt 34 miljonus? Nu, nopērc “airBaltic” akcijas, tas taču pilnīgi simtprocentīgi droši, valsts garantē.

Pilnīgi bezjēdzīga naudas šķērdēšana visās jomās, lai stāstītu, ka laukos katru gadu ir jāaiztaisa kārtējās 10 vai 15 mazās skoliņas, kuras nemaz nav tik mazas. Tur aiztaisa skolas ar 30, 50, 70 bērniem un pat nekautrējas.

Par pašvaldību reformu. Cilvēki dzīvo pagastos – vēl daži, kas nav nomiruši, vai šie vecie –, bet vajadzētu viņus kaut kā izspiest. Viņiem ir jāatņem jebkāda nauda, kas kādreiz bija šajās pašvaldībās. Kā jūs saprotat, visa nauda atrodas centrā.

Es jums izstāstīšu dažus piemērus. Mans dzimtais pagasts ir Vecpiebalgas pagasts. Pēc apvienošanas tur bija... pagastā bija ap diviem tūkstošiem, pēc apvienošanas, pievienojot trīs vai četrus pagastus, – ļoti solīda pagastu apvienība, ko nosauca par novadu. Pirmām kārtām jau pats nosaukums ir nelatvisks un komisks. Saprotiet, ja šajā pēdējā reformā tiek izveidoti novadi, kuri vairāk vai mazāk līdzinās vecajiem apriņķiem, tad pareizi būtu tos saukt par apriņķiem. Savā laikā, kad es vēl biju “Nacionālajā apvienībā” un mans priekšlikums tika atbalstīts, ierosināju saukt tos par apriņķiem un atstāt novadus to vēsturiskajiem nosaukumiem, kas ir Latgale, Zemgale, Kurzeme un Vidzeme. Tagad vajag visu samaisīt: ir kaut kādi novadi, pagastu nav, formāli tie it kā ir, bet pārvaldes jau tur nekādas nav. Tas ir pilnīgi pretēji Eiropas vietējo pašvaldību hartai, visiem šiem principiem.

Bet tagad daži fakti, kā tas darbojas. Šie jaunie tā saucamie novadi, kur 50 vai 70 kilometru attālumā ir tautai pietuvināta vara. Cēsu novadā ir 20 deputāti. Nu, lai būtu balsstiesīgi, laikam jāatnāk... Ā, nē, piedošanu, 18. Ir jāatnāk... nu, deviņi būtu vienā, tātad 10 cilvēkiem ir jāatnāk, vairākums ir seši. Viņi visi var būt no Jaunās VIENOTĪBAS, varbūt kāds piebalso viņiem no Zaļo un Zemnieku savienības. Tātad šie seši cilvēki izlemj pilnīgi visus jautājumus. Viņi sadala naudu, bet naudas nav, kā redzat, “Rail Baltica” ir vajadzīgi miljardi, “airBaltic” ir vajadzīgi... Bet ko tie seši dara? Viņi sāk... pirmais – izpārdod pagastam piederošos mežus... privatizē, vēl kaut kur atrod... viss jau tā kā ir iztīrīts, bet kāds karjers vēl ir palicis, ko vajag savam čomam iedot. Tad kaut ko tur vajag uzbūvēt, aizņemties naudu. Tātad šie seši cilvēki var aizņemties naudu. Rēzeknes piemērs... tas gan bija pilsētā. Teiksim, pagasta priekšsēdētāja brālim vajag uzcelt kaut kādu SPA vai kaut ko vēl uzbūvēt. Uz kredīta... nu, kā būvniecība pie mums notiek. Projekta izmaksas, teiksim, kādi trīs četri miljoni, viens miljons pa virsu. Tas tiek sadalīts. Tā ir tā saucamā novadu reforma, uz kā viss pašreiz turas.

Bet viens ārkārtīgi interesants piemērs. Es ar to arī beigšu. 1. maijā, kā jūs zināt, sākas makšķerēšanas sezona. Manā – Vecpiebalgas – pagastā ir divi ezeri: Inesis un Alauksts. Visi vietējie, kas tur ir dzīvojuši, un viņu senči, un viņu senču senči simtiem gadu šos ezerus ir kopuši, laiduši tur zandartus, laiduši zušus. 1. maijā sataisos braukt... Divas dienas iepriekš atbrauc vesels bars kaut kādu kungu un saka: “Mēs esam šo ezeru jaunie apsaimniekotāji, jo mūsu čomi no Jaunās VIENOTĪBAS Cēsu novadā mums ir iedevuši privilēģiju uz visu ūdeņu apsaimniekošanu. Jums katram mums jāmaksā astoņi eiro, jo mēs esam no Līgatnes un saucamies Gaujas tur baseina ilglaicīgās kaut kādas ūdeņu apsaimniekošanas biedrība. Kur Līgatne, kur Vecpiebalga?! Sasprauž mietiņus. Katram astoņi eiro, jo šis ir licencēts ezers. Viņi nav pielikuši ne roku – ne viņi tur zivis ir audzējuši, ne kaut ko darījuši! Tātad šī ir klasiska ņirgāšanās par Eiropas vietējo pašvaldību hartu.

Šeit es skatos uz šiem blēžiem. Te gan vairs viņu nav, to galveno, jo Pūce un visa “Attīstībai/Par!” tagad var ar saviem praidiem nodarboties no politikas tā kā attālināti, bet atbildība jau paliek tiem, kas vēl te ir, teiksim, Jaunajai VIENOTĪBAI, Zaļo un Zemnieku savienībai. Un tagad ir jāstāsta, cik labi viss darbojas un ka mēs kaut ko tur pievienosim.

Vēl tikai es gribu atgādināt, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartā ir precīzi pateikts, ka teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez konsultēšanās ar vietējo varu, vēlams, pēc iespējas, ar referenduma palīdzību. Tā ka – kam pievienoties un no kā atdalīties – šis punkts ir ignorēts šajā reformā.

Es pats dzīvoju tajā nelaimīgajā Mārsilu apgabalā, un iedomājieties, cik smieklīga situācija: vidusskola ir četri kilometri, tur bērni var ar riteni aizbraukt, visi veikali, iepirkšanās centri un viss pārējais, nu, tur “Apelsīns”, Ādažos – pieci kilometri, ja brauc ar mašīnu. Bet mums saka: redziet, jums tagad elegants jauns novads, saucas Ropažu novada “Stopiņi”. Man no mājas līdz Vecrīgai, līdz šejienei, ir 21 kilometrs, bet līdz turienei – kaut kādi 25. Un atkal sākas stāsti – bērnus atvedīs autobuss, kas, ziniet, kaut kur būs, un tā tālāk. Tātad absolūta ignorance, nekādu vietējo iedzīvotāju referendumu, nekādas viņu interešu ievērošanas. Arī tagad Garkalnes pagasts... Visi gribēja pievienoties pie Ādažiem. Es negribu aģitēt, jo mani tas mazāk interesē... mums Baltezers ir sadalīts divās daļās, bet netiek ievērotas iedzīvotāju intereses par šo pievienošanos.

Mēs, Saeima, esam izņirgājušies... klasisks piemērs, kā mēs esam izņirgājušies par Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Un stāstīt... Es varētu piekrist Šlesera kungam, bet ir jāsāk tagad atjaunot visas tiesības pagastiem, un ir jāatjauno divu līmeņu pašvaldības, un nav šeit ko mānīt, ka (Starpsauciens.) tas tā paliks. Nu, jūs taču patrieks ar netīru koku (es negribu teikt, ar kādu koku) nākamajās vēlēšanās, ja nenāksiet pie prāta un nesāksiet jau tagad izstrādāt normālu reformu un atjaunot... Nekas jau nav jādara, vienkārši tā nauda jāpārceļ atpakaļ uz pagastiem, un apriņķos ir jāatstāj valsts pārvaldes iestāde. Ja pagasti grib, lai taisa otrā līmeņa parlamentu, bet ir jāsāk ar to. Vēlēšanas ir viena lieta, bet tas jau netraucē sākt izstrādāt to jau tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Neapšaubāmi, šajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir jātaisa izmaiņas. Jo tā bija politiskā reforma, tā bija vienošanās reforma, kad vienā naktī tika izveidoti jauni novadi ar jaunām teritorijām. Tā bija politiskā reforma, kur jau pusgadu iepriekš, lai kāds bija vietējo kopienu viedoklis... piemēram, Ikšķiles novada gadījumā mums tā laika ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis skaidri teica: Česlav, mēs paspurosimies, bet vienošanās jau panākta, Helmanis ir izdarījis visu, lai Ikšķiles novads būtu Ogres novadā. Līdz ar to, ja mēs apstiprinām grozījumus šajā reformā, tas nozīmē, ka... nu, atsakāmies no tās politiskās ietekmes. Cienījamie ZZS, jūs bijāt lielākie bļāvēji. Jūs nopirka ar amatiem, tāpat kā bijušo Ikšķiles novada mēru, kurš sēž savā amatā trīs gadus, pelna algu divarpus tūkstošus un trijos gados ir novadījis trīspadsmit sēdes. Forši, ne? Un vēl par dažiem lokālpatriotiem, kuri tika nopirkti, lai pateiktu, ka šī reforma ir izdevusies.

ZZS, bija vienkārši brīnišķīgi jūs klausīties. Kurš vainīgs? Kurš vainīgs? Es – ne. Bet kurš tad? Sprindžuks ar Viļumu. Izrādās, ka tie ministri, kas centās kaut ko... un apakškomisijas vadītājs, kas centās kaut ko darīt, jo Jaunā VIENOTĪBA par jebkādu cenu spieda neko nedarīt, pat valdības deklarācijā negribēja iekļaut to, ka mums jāmaina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, nu tos tā kā spiež. Un šis arguments, ka neko nevar izdarīt! Nu, paskatieties, kad šis likums ir pieņemts! 2020. gada 20. jūnijā, mazāk nekā gadu pirms vēlēšanām.

Kad Māris Sprindžuks atslēdza Rīgas plānojumu? Nedēļas laikā. To visu var izdarīt, vajag tikai gribēt. Vietējā kopiena (šajā gadījumā Ikšķiles novada 3622 iedzīvotāji, kas ir 50 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju) jau ir pateikuši, ka nevēlas dzīvot Ogres novadā. Tātad mēs viņos neieklausāmies, mums svarīgs ir politiskais aspekts, Helmaņa aspekts. Viņš iet uz televīziju un stāsta: ja Ikšķiles novads nebūtu iekļauts Ogres novadā, tas bankrotētu. Nu, bāc! Viņa finanšu pratība ir vienkārši ģeniāla! Tas nekas, ka Ogres novads visu laiku bija saņēmējs... entos miljonus. Ikšķiles novads bija maksātājs pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Mēs balsojam pret steidzamību, Šlesera kungs! Mēs uzskatām, ka pāris mēnešos var izstrādāt mehānismu, kā jau nākamās vēlēšanas notiktu jaunās administratīvajās teritorijās. To visu var izdarīt, vajag tikai gribēt.

Un pašā, pašā noslēgumā – kāpēc ir jāmaina ATR? Arī Ikšķiles gadījumā. Sociālais dienests, visi pakalpojumi – telpas pensionāriem, biedrībām, pieejamība... tā visa vairs nav, jābrauc uz Ogres novadu, uz Ogri. Pat Ikšķiles vidusskola – jau 2021. gadā tās stratēģijā bija iezīmēts, ka tur būs pamatskola. Bet kas par skādi? Sāka pieaugt audzēkņu skaits... skolēnu skaits vidusskolā, nevar slēgt. Nav tā super-puper Ogres Valsts ģimnāzija, kura gribēja palikt vienīgā vidējās izglītības piedāvājumā...

Nu, ja jūs sakāt, ka reformas mērķis ir pieejamība un Ikšķilei pieejamība ar lielo Ogres novadu ir tikai palielinājusies, tad es jums ieteiktu aizbraukt uz Ikšķili un pavaicāt iedzīvotājiem. Jā, tur ir saujiņa, grupiņa cilvēku, kuri, es atkārtošu, ir nopirkti Ogres novadā, bet lielais vairākums tomēr ir lokālpatrioti, un viņi atceras, kas notika Ikšķiles novadā līdz ATR un kas notiek šobrīd.

Es noteikti esmu par to, ka izmaiņas ir vajadzīgas, bet arguments, ka mēs neko nevaram izdarīt, it sevišķi no ZZS puses, – tas ir absurds.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es jums gribu izlasīt vēstuli, ko jūs katrs saņēmāt savā pastkastītē. Raksta Dzidra Bruzgule no Varakļāniem. Vēstules nosaukums (vai virsraksts) ir “Varakļāniem būt Latgalē”. “Kopš 1483. gada Varakļāni ir atradušies Latgalē, Rēzeknes apriņķī. Tikai padomju laikos – 1963. gadā – tie tika pievienoti pie Madonas. Ja visur Latvijā padomju pieminekļus nojauc, tad kāpēc Varakļānos nelabo vēsturisko netaisnību?” Viņa uzdod jums jautājumus un ne tikai vienu: “Kāpēc vēsturiskajai Latgales zemei jāatrodas Vidzemē ar centru Madonā, ja ģeogrāfiskais novietojums ir tuvāks Rēzeknei, savām etniskajām mājām?”

Es ceru, pēc balsojuma katrs no jums, kurš balsos “pret” vai “par”, vai atturēsies, vai nebalsos, atbildēs Dzidrai, kāpēc jūs tā balsojāt, vai arī atbildēs uz šiem jautājumiem, kurus viņa mums visiem uzdod.

Praktiski visa socializācija visās jomās varakļāniešiem notiek Rēzeknē. Vietējie iedzīvotāji pret šo vēsturisko netaisnību cīnījās jau kopš brīvās valsts sākuma. Veicām dažādas aptaujas arī par vēsturiskā Varakļānu novada atjaunošanu, bet Varakļānu pašvaldība bez kāda finansējuma pamatojuma neņem vērā Latgales zonas priekšrocības, bet stipri paliek pie iestādītiem... tāda teiciena... domes aptaujas lozungs – 84 procenti! Jā, domē mēs, Latgales apakškomisija, uzdevām arī tādu jautājumu un domes priekšsēdētājs, jā, teica: 84 procenti nobalsoja “par” pievienošanos Madonai. Bet tas ir iespaidīgs... tikai tas, kurš nezina. Patiesībā aptaujā piedalījās tikai 26 procenti no 100 procentiem balsstiesīgo. Un tie 84 procenti ir Varakļānu domes un atsevišķu personāžu ietekmēti. Ar domes sagatavotu transportu ietekmīgas Varakļānu novada domes personas ar urnu rokās apbraukāja visas mājas, vēstījot, ka būs krievvaldība, iestāžu likvidācija, bezdarbs, ja pievienosies Rēzeknes novadam, Latgalei. Jūs saņēmāt katrs šo vēstuli, es tikai jums izlasīju.

Bet ko es vēl gribēju teikt? Kāpēc Latgale? Kāpēc Latgale visu laiku upurē savas zemes? Es ļoti labi atceros, ka, lai gūtu labumus visai Latvijai, visai Eiropas Savienībai, mēs jau atdevām Abreni. Mēs upurējām to, lai būtu droši mūsu zemē visur. Neviens vairs to neatceras, bet cilvēki, kuri dzīvo Balvos, kuri atdeva savas zemes, man tagad rāda: redz, tur aiz robežas bija mana zeme, manas mājas. Un tagad arī šeit būs... ka te ir Vidzeme. Kā cilvēkiem to saprast? Tā ir mūsu zeme, arī mūsu Latgale.

Saprotu, ka vēsturiskā karte nemainās, bet kopumā līdz kam mēs aiziesim? Atbalstot šo likumprojektu, nezinu, nākamais priekšlikums būs pievienot Rēzeknes novadu Mārupei, jo tur ir bagātāka zeme.

Es uzticos Varakļānu iedzīvotāju viedoklim, es uzticos arī Latgales iedzīvotāju viedoklim un Latvijas iedzīvotāju viedoklim. Jā, šeit izskanēja, ka Varakļānu iedzīvotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, es tam piekrītu. Bet vēsturiski Varakļāni – tā ir Latgale, un jāuzticas arī Latgales iedzīvotājiem, kā viņi to redz. Kāpēc nejautājām arī Latgales iedzīvotājiem par to, kā viņi redz to visu mūsu vēsturisko kopbildi?

Izskatot šo jautājumu Latgales apakškomisijā, mēs dzirdējām apsvērumus gan “par”, gan “pret” un bija ļoti atšķirīgi viedokļi. Par to pašu Satversmes tiesu. Tā nenoteic to, ka obligāti jāpievieno. Jā, mums, politiķiem, tas jāizšķir pašiem, sadzirdam ne tikai Latgales... bijušo Latgales... tagad varu teikt... Varakļānu apriņķi vai novadu, bet arī Latgales cilvēkus kopumā, ko viņi saka par šo. Un man ļoti, ļoti žēl, ka šis jautājums bija pacelts aprīļa beigās, kad mēs visi svinējām Latgales dienas, kad šeit sēdēja gan... mūsu viesi bija no Latgales un svinējām Latgales dienu šeit. Ļoti bēdīgi.

Bet, lai kā šodien nebūtu vai vispār lai kā nebūtu ar šo likumprojektu, manā sirdī gan Varakļāni, gan Abrene būs Latgalē, un manās atmiņās arī būs tāpat. Es šo atmiņu nodošu savai paaudzei un tiem cilvēkiem, kuri vēlas uzzināt, kāda bija vēsturiskā patiesība un ko mēs šeit spriežam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kulberga kungs, tuvojas pārtraukums. Pietiks jums...? (Dep. A. Kulbergs: “Pietiks!”) Lūdzu!

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribu teikt, ka jebkurai reformai ir jābūt konkrētam mērķim, ko tā grib panākt, ko tā grib uzlabot... un kā to mērķi izmērīt pēc tam, kad tas ir ieviests. Šobrīd mēs redzam – ir ieviesta reforma.

Eiropas Parlamenta kontekstā braukājot apkārt pa reģioniem, es saskaros ar iedzīvotājiem nevis sarunās par Eiropas Parlamentu, bet... visnopietnākās sarunas ir par šīs reformas jautājumiem, kā reforma skārusi cilvēkus, kā ietekmējusi viņu ikdienu, kāda viņiem ir neziņa par nākotni, par to, kā viņi var risināt savas problēmas. Viņiem tās ir nevis attālinājušās, bet tuvinājušās, un šī neziņa ietekmē arī ekonomisko vidi.

Vispār šai reformai vajadzēja būt... tās pamatojumā ir rakstīts: izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām. Bija solīta ekonomiskā komponente, bija solīts arī piesaistīt investīcijas, kas būs spējīgākas šādas reformas rezultātā... un arī veidot ceļu infrastruktūru uz administratīvajiem centriem. Neviens no šiem punktiem nav īstenojies. Tā ir tā lielākā problēma.

Ja mēs runājam par ekonomisko sadaļu, uzņēmēji, kas tur atrodas... uzņēmēji savā ikdienas biznesā būs veiksmīgi tikai tad, ja viņiem ģimenē un mājās viss būs kārtībā, bet, ja viņiem ģimenē un mājās nav kārtībā skolas jautājumi, medicīnas jautājumi, transporta infrastruktūras jautājumi, visi pārējie... civilā drošība, policija... Šie ir tie fundamentālie punkti, kam ir jābūt, lai iedzīvotāji justos labi un lai uzņēmējiem būtu iespēja plaukt. Šī visa situācija ir pasliktinājusies.

Manuprāt, tā lielākā problēma ir tā, ka mēs neskatāmies no ekonomiskā viedokļa, ko šī reforma būtu devusi. Tai bija jānāk komplektā (pareizi Šlesera kungs teica, es piekrītu tam)... tai bija jānāk komplektā... kā šeit risinātos arī nodokļu jautājums, kādā veidā nekļūt par guļamrajoniem, bet patiesībā... tā, kā tas ir Nīderlandē, Beniluksa valstīs, kur ir reģionālie infrastruktūras objekti, kuri piesaista lokālo biznesu un atrisina infrastruktūras jautājumu, bet tā vietā mēs esam radījuši...

Labākais un sliktākais piemērs ir Rīga. Rīgā... Mēs šobrīd esam kļuvuši no Baltijas kā epicentra, finanšu centra un uzņēmējdarbības centra par to, ka mēs diemžēl... Es nesen biju Tartu. Dzīvība Tartu, ekonomiskā aktivitāte Tartu ir lielāka nekā Rīgā. Man tas šķiet baisi, man kā latvietim ir baisi apzināties, ka mēs zaudējam Rīgas pozīcijas nevis Viļņai un Kauņai, bet sākam cīnīties ar sekundārām pilsētām, kad Rīgai vajadzētu cīnīties ar Helsinku, Stokholmas līmeņa pilsētām, jo viss ģeogrāfiskais potenciāls mums tieši tāds ir. Tā vietā esam izdzinuši iedzīvotājus ārpus Rīgas. Garkalne, Ikšķile, Carnikava, Ādaži, Mārupe – visas šīs vietas plaukst iedzīvotāju skaita ziņā, ir izsūkušas no Rīgas ārā ekonomiski aktīvos iedzīvotājus.

Rīgā ir kritums, to mēs redzam gan pēc veikaliem, gan pēc plūsmas. Satiksme nav mainījusies ne par kapeiku, īstenībā pat pretēji – cilvēki sūdzas par lielākiem sastrēgumiem. Šai reformai bija jārisina jautājums, kādā veidā... jo Latvijas ekonomiskā aktivitāte un labklājība ir atkarīga no Rīgas. Tā ir. Tā ir vēsturiski bijis, un Rīga ir centrs. Ja mēs to noniecinām, visa labklājība pazūd. Mums tas bija jārisina.

Reformai bija jārisina jautājums, kā sakārtot ar Pierīgu gan transporta infrastruktūru, gan visus infrastruktūras jautājumus... skolās un tā tālāk. Šobrīd nav pat platformas, kur pašvaldības savā starpā varētu risināt šos jautājumus. Vienkārši nav, kur to diskusiju izvērst. Šiem bija jābūt tiem punktiem, kam bija jabūt reformai. Tad cilvēki redzētu ieguvumu no šīs reformas. Šobrīd mēs vienkārši esam palielinājuši aploka izmērus, sadzinuši tur iekšā cilvēkus un nosaukuši: “Jā, darbs ir padarīts!” (Sasit plaukstas.)

Tāpēc es gribētu teikt, ka mums jāpievēršas ekonomiskajam faktoram, kā salāgot šīs infrastruktūras, kā uzlabot iedzīvotājiem šo situāciju. Un neaizmirsīsim par uzņēmējiem. Mums ir jārada šajos centros arī pievilcība... ne tikai veidot guļamrajonus, kā tas ir Baldonē un citur, kur cilvēki brauc vienkārši... un pat neinteresē veidot uzņēmējdarbību, pat neinteresē investīcijas piesaistīt, jo pašvaldībai ekonomiski nav interesanti to darīt.

Tie ir tie galvenie punkti, uz kuriem ir jāatbild šai reformai un kuri ir jālabo... šie kļūdu labojumi. Tāpēc mēs gribētu atvērt šo diskusiju plašāk par pāris karstāko reģiona punktu jautājumu risināšanu. Ir jādomā, kādā veidā varam celt kopējo labklājību.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam otro reizi.

M. Sprindžuks (AS).

Rokpeļņa kungs, latviešu izteiciens: “Kāda kunga ratos brauc, tādu dziesmu dziedi.” Kolēģi, nenododiet savu vēlētāju! No jums gaida risinājumus gan valstspilsētas, gan novadi. Valsts gaida risinājumus reģionu attīstībai. Nenolaidiet rokas! (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Butāna kungs, vai jums pietiks ar dažām...? Jā? Labi. Lūdzu!

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Es saprotu, šeit katrs grib nākt un izteikties par kādu konkrētu... droši vien mēs varētu šo diskusiju vilkt visu dienu. Noteikti tam ir arī zināms pamats, un šajās situācijās ir objektīvi argumenti.

Tas, ko es gribu teikt, – tad, kad šī Pūces reforma tika sazīmēta, viena lieta netika iezīmēta vai, precīzāk, tika ieskicēta, bet ne līdz galam iezīmēta. Un kas tā ir? Tā ir valstspilsētu apvienošana ar apkārtējiem novadiem, kuru ir iecerēts darīt 2029. gadā. Es domāju, ka tie, kas no jums ir runājuši gan ar iedzīvotājiem, gan ar pašvaldību deputātiem, saprot, ka šī apvienošana ir atliekama. Dienvidkurzemes novads, Ventspils novads, Jelgavas novads, Augšdaugavas novads, Rēzeknes novads to saka priekšā.

Īpaši gribu izcelt Dienvidkurzemes novadu. Tas ir novads, kuru sastellēja kopā no astoņiem – no astoņiem! – novadiem, no Rucavas līdz Pāvilostai. Skaidrs, ka gan intereses, gan profils, gan uzraudzība pār tik lielu teritoriju... ja to pievienotu Liepājai, ieguvēji nebūtu ne pilsēta, ne novads.

Tāpēc neatkarīgi no pārējās virzības es uzskatu, ka no tā ieskicētā plāna, kur tā īsti līdz galam nav pateikts – darīt vai nedarīt –, mums ir jāatsakās un jāsaglabā tas, ka valstspilsētas no apkārtējiem novadiem ir atdalītas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kiršteina kungs, vai jums pietiks ar atlikušajām dažām minūtēm? (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Eiropas vietējo pašvaldību hartas klasiska ignorance ir vēl tā saucamo vēja parku būvniecība. Nemaz nerunājot par kaut kādu vietējo referendumu pat novadā, kur esmu bijis trijās sanāksmēs (Zālē troksnis. Starpsaucieni.), kur visi iedzīvotāji ir pret...!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi!

Kiršteina kungs, lūdzu, par likumprojektu!

A. Kiršteins. Es runāju par šo likumprojektu – par pašvaldību tiesībām nobalsot referendumā. Uz jautājumu, kas notiks, ja visi būs “pret”, piemēram, Baldonei Ķekavas novada priekšsēdētājs teica: “Nekāda jūsu piekrišana nav vajadzīga.” Skaisti un gaiši! Kas aiz tā slēpās? Mēs esam milzīgos parādos, mums piesolīja 200 tūkstošus, mums jānopērk jauna mašīna, un ejiet ieskrieties, jūs, vietējie muļķi! Uz jautājumu, kas notiks ar jūsu nekustamajiem īpašumiem, kas notiks ar tūrismu, ja ainava pie ezeriem vai pie Daugavas tiks sabojāta... vai kam jūs izīrēsiet savu vasarnīcu Pāvilostā, ja jums 800 metrus priekšā būs 300 metrus augsts ņirbojošs un rūcošs stabs, neviens nevar atbildēt. Tas pierāda to, ka mums neviens neuzrauga likumdošanu – ne KNAB, ne SAB, ne prokuratūra –, visiem par to nospļauties, likumi netiek ievēroti.

Tāpēc es vēlreiz saku: sākam rakstīt jaunu pašvaldību likumu!

Pēdējais. Šādus parkus, kur viena atomelektrostacija aizņem 700 reižu mazāk nekā viens vēja parks ar pusotru gigavatu... tiem vajag 500 līdz 700 kvadrātkilometru, tās ir divas Singapūras... un jūs uztaisīsiet vēja parku, kura lietderības koeficients ir 35 procenti, un atomelektrostacijai – 80. Visi zaļie šeit saka: piecūkosim Latviju! Katram tādam pusotru gigavatu lielam projektam – pa 700 kvadrātkilometriem! Vietējie nedrīkst balsot, viņi pat novadā nedrīkst nobalsot par šo (Starpsaucieni.), jo tie visi ir iztirgoti ārzemniekiem – dāņiem, leišiem, zviedriem. Izcirtīsim mežus, visu likvidēsim, zaļais kurss rullēs! (Starpsaucieni.)

Jaunu likumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Burova kungam komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

O. Burovs. Paldies par atbalstu, kolēģi.

Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un sēdes datumu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā. Priekšlikumu izskatīšanas termiņš – 27. maija pulksten 11.00, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē – 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, paziņojums.

Gribu jūs informēt, ka šodien pie mums viesos ir Vācijas parlamentārieši, parlamentāriešu sadraudzības grupa Pētera Heita vadībā, kuri atrodas šeit, zālē. Laipni lūgti! (Aplausi.)

___

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis... nav zālē, Gundars Daudze... nav zālē, Raivis Dzintars... nav zālē, Jānis Grasbergs... nav, Nataļja Marčenko-Jodko... nav, Valdis Maslovskis... nav, Edgars Putra... nav, Aleksejs Rosļikovs... nav, Didzis Šmits... nav, Agita Zariņa-Stūre... arī nav.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam darbu pēc pārtraukuma.

Likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts nosaka jaunu Publisko iepirkuma likuma piemērošanas izņēmumu, atvieglojot ekspertu un speciālistu pakalpojumu iegādi saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenojamos attīstības sadarbības projektos. Šāds piemērošanas izņēmums ievērojami atvieglos potenciālo pretendentu administratīvo slogu, kā arī būs iespējams paātrinātā veidā nonākt līdz attīstības sadarbības projektā nepieciešamā līguma noslēgšanai.

Grozījums nepieciešams, lai attīstības sadarbības projektu īstenotājs varētu efektīvi īstenot Latvijas nacionālā finansējuma, Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu un citu ārvalstu finansētāju finansētos attīstības sadarbības projektus.

Komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V. Pleškāne. Komisija lūdz likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un tā izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. maijs, izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 30. maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

V. Pleškāne. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Komerclikumā” (Nr. 576/Lp14), pirmais lasījums.

Referents – Jānis Patmalnieks. Lūdzu!

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus Komerclikumā... kas paredzēja to, ka... mums ir situācija, kas radusies pēc 2022. gada grozījuma, kurš noteic, ka akciju sabiedrībām ir jānorāda visi savi akcionāri. 1. jūlijs... vai jūnija beigas ir termiņš, līdz kuram tas jāizdara, un praksē ir parādījusies situācija, ka akciju sabiedrības nevar iegūt pilnīgu informāciju par saviem akcionāriem, trūkst dažādu datu elementu – vai nu adreses, vai personas koda, vai ārvalstniekiem – pases datu. Rezultātā pašlaik, gandrīz mēnesi pirms šī termiņa beigām, tikai 25 procenti akciju sabiedrību ir iesniegušas šos akcionāru reģistrus.

Ņemot vērā diskusiju un šajā likumprojektā konstatētās nepilnības, komisija vienojās par to, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir noraidāms un izstrādājams jauns – komisijas – likumprojekts, kas virzāms steidzamības kārtībā, lai akciju sabiedrības varētu savlaicīgi iepazīties ar grozījumiem un pārkārtot savu darbību.

Jaunajā – komisijas sagatavotajā – likumprojektā būtiskākais ir tas, ka paredzēts pagarināt termiņu, līdz kuram jāiesniedz informācija par visiem akcionāriem, kā arī paredzēts garāks pārejas periods, kurā varēs iegūt pilnīgākas ziņas par akciju sabiedrības akcionāriem.

Aicinu neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums Komerclikumā”, pirmais lasījums, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 600/Lp14), arī pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Vispirms mums jābalso par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikumā”, kuru komisija ir ierosinājusi neatbalstīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” (Nr. 576/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 71, atturas – nav. Likumprojekts noraidīts.

Tagad – alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 600/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 600/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. maijs, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 30. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Priekšlikumi paredz grozījumus un papildinājumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri iesaistīti bankas likvidācijas procesā... vai bankas pārņemšanas situācijā. Šādi grozījumi ļaus šiem kredītņēmējiem iegūt līdzīgu aizsardzību un atbalstu kā citiem banku klientiem, tādējādi veicinot tiesiskuma un taisnīguma principu ievērošanu un nodrošinot vienlīdzīgas tiesības visiem hipotekāro kredītu ņēmējiem neatkarīgi no bankas likvidācijas statusa.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.

Pirmais balsojums – par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S. Čulkova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Čulkova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. maijs, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 30. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

S. Čulkova. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Kolēģi, ar šo likumprojektu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība tās rīcībā esošo valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Vaļņu ielā 32, paredz nodot atpakaļ valstij. Trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā minētais īpašums Vaļņu ielā tiks nodots Finanšu ministrijas rīcībā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Lizbovskis. 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Lizbovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 424 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas lauku skolām – būt!” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Vēlreiz, kolēģi! 2024. gada 11. aprīlī Saeima saņēma 10 424 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Latvijas lauku skolām – būt!”. Šā gada 8. maijā komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka skolu slēgšanas pamatā nevajadzētu būt kvantitatīviem rādītājiem, un aicināja izvērtēt visas iespējas, kā saglabāt skolu darbību novados.

Kā vienu no risinājumiem pārstāve piedāvāja apspriest iespēju nodrošināt mācību procesu skolēniem vismaz 1.–3. klasē. Iniciatīvas pārstāve arī apšaubīja viedokli, ka, slēdzot daļu skolu, uzlabosies skolēniem pieejamā izglītības kvalitāte, jo skolēni no slēgtajām skolām mācības tāpat turpinās novada skolās, tikai citos novados.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji pauda viedokli: lai novadu skolu slēgšanas rezultātā Latvijas lauki nekļūtu neapdzīvoti, ir jāizvērtē katra izglītības iestāde atsevišķi un jāņem vērā ne tikai skolas kvantitatīvie rādītāji, bet arī kvalitatīvie rādītāji.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve informēja, ka sākotnējā informatīvajā ziņojumā tiek gatavotas izmaiņas, kas drīzumā būs pieejamas apspriešanai. Pārstāve skaidroja, ka, izvērtējot nepieciešamību skolu slēgt, skolēnu skaits skolā nebūs vienīgais kritērijs. Parlamentārā sekretāre arī norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta iniciatīvas tālāko izvērtēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Vēlos piebilst, ka mums izvērtās diskusija... ka šī jau ir otrā iniciatīva, pirmā bija “Lauku vidusskolām – būt!”, šī ir “Lauku skolām – būt!”, pirmā iniciatīva bija martā, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs vēl neesam to skatījuši. Par to izvērtās diskusija. Ja mēs gribam sagatavoties skolu reformai, pašvaldībām jau septembrī jāzina budžeti – kā tos plānot. Man šķiet, ka šajā gadījumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apzināti neskata šo jautājumu – politisku apsvērumu dēļ –, bet tas steidzami ir jāskata.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 424 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas lauku skolām – būt!” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 424 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas lauku skolām – būt!” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visu 16. maija kārtējās sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Uzreiz pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas mēs turpināsim darbu, sāksim šīsdienas, 23. maija, kārtējo sēdi.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Skaidrīte Ābrama... nav uz vietas, Raimonds Bergmanis... nav uz vietas, Oļegs Burovs... nav, Gundars Daudze... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Aleksandrs Kiršteins... nav, Andris Kulbergs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Nataļja Marčenko-Jodko... nav, Valdis Maslovskis... nav, Aleksejs Rosļikovs... nav, Didzis Šmits... nav (Starpsauciens.), Jānis Vitenbergs... nav, Agita Zariņa-Stūre... nav, bet Burova kungs ir ieradies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Līdz ar to 16. maija kārtējo sēdi pasludinu par slēgtu.

Turpinām ar... Vienu mirklīti! Tūlīt mums uzliks šīsdienas kārtējo sēdi... Tad turpināsim.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 23.05.24 09:08 Balsojums 1
Par - 61, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (601/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.05.24 09:18 Balsojums 2
Par - 25, pret - 17, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (604/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.05.24 09:34 Balsojums 3
Par - 55, pret - 9, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (598/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.05.24 09:49 Balsojums 4
Par - 46, pret - 25, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (601/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.05.24 09:51 Balsojums 5
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2024. gada 11. jūnija līdz 13. jūnijam

Datums: 23.05.24 10:08 Balsojums 6
Par - 38, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atlaižu atcelšanu reģionālajos komercreisos (46/P14)

Datums: 23.05.24 10:10 Balsojums 7
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (544/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.05.24 10:12 Balsojums 8
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” (528/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 10:14 Balsojums 9
Par - 17, pret - 61, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.05.24 10:16 Balsojums 10
Par - 72, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.05.24 10:18 Balsojums 11
Par - 72, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (577/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 10:18 Balsojums 12
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (577/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 10:20 Balsojums 13
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā (542/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.05.24 10:23 Balsojums 14
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums (506/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.05.24 10:28 Balsojums 15
Par - 48, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (572/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 10:29 Balsojums 16
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.05.24 12:28 Balsojums 17
Par - 51, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (572/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 12:29 Balsojums 18
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.05.24 13:33 Balsojums 19
Par - 48, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Publisko iepirkumu likumā (580/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 13:34 Balsojums 20
Par - 52, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisko iepirkumu likumā (580/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 13:37 Balsojums 21
Par - 4, pret - 71, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikumā (576/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 13:37 Balsojums 22
Par - 62, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Komerclikumā (600/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 13:38 Balsojums 23
Par - 61, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (600/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 13:39 Balsojums 24
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (575/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 13:40 Balsojums 25
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (575/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 13:41 Balsojums 26
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij (595/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.05.24 13:46 Balsojums 27
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 424 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijas lauku skolām – būt!” turpmāko virzību (504/Lm14)

Datums: 23.05.24 13:46 Balsojums 28
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

16.05.2024.

09.00

11.00

13.30