Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas divpadsmitā (ārkārtas) sēde
2024. gada 13. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Prieks jūs visus redzēt. Es saprotu, jums arī.

Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, mazu uzmanību! Sākam šī gada 13. jūnija ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā viens jautājums – “Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību”. (Zālē troksnis.)

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

Kolēģi, lūdzu mazliet klusāk!

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Deputātes! Latvijas sabiedrība! Mūsu paaudzes politiķi ir tie, kas nojauc padomju pieminekļus un izvēlas nesadarboties ar agresorvalsti nevis tāpēc, ka mums ir bail, bet tāpēc, ka esam izvēlējušies savas vērtības, un mūsu vērtības ir demokrātija, vārda brīvība un tiesiskums. Mēs izvēlamies veidot savu valsti, kurā visi runā latviski, var brīvi ceļot, mācīties un strādāt arī citur, izmantojot Eiropas Savienības dotās brīvības.

Uzņemoties Ministru prezidenta amata pienākumus, es apņēmos vadīt valdību kā vienotu komandu, jo bieži vien mēs esam dalīti nevis tāpēc, ka mēs gribam tādi būt, bet mēs baidāmies – baidāmies, ka mūs nepamanīs, baidāmies, ka nesadzirdēs to, ko mēs vēlamies pateikt, un mēs gribam būt atšķirīgi, bet ne vienmēr tas mums palīdz. Es domāju, ka Latvijai šajā ģeopolitiski ne vienkāršajā situācijā ir ļoti svarīgi, ka mēs spējam parādīt valdības vienotību, mēs spējam vienoti komunicēt par ļoti sarežģītiem jautājumiem un nedalīt sabiedrību vēl vairāk.

Manas valdības galvenās prioritātes, par kurām mēs kopīgi esam vienojušies koalīcijā, ir valsts iekšējā un ārējā drošība, jo diemžēl mums tepat kaimiņos ir agresorvalsts, kura ir izraisījusi karu Eiropā. Otra lielākā prioritāte ir tautsaimniecība un konkurētspēja, lai vairotu katra iedzīvotāja pārticību, bet, lai mums būtu šī tautsaimniecības attīstība, mums ir vajadzība pēc labas iedzīvotāju veselības, pēc labas izglītības un sociālās drošības. Savukārt iekšējā un ārējā drošība ir svarīgas, lai mūsu uzņēmēji, investori, mūsu ģimenes Latvijā justos droši un mēs zinātu, ka mēs, politiķi, esam izdarījuši visu iespējamo, lai stiprinātu savas robežas, lai stiprinātu mūsu drošību.

Līdz ar to ir svarīgi, ka mēs šajā gadā kopumā esam stiprinājuši vēl vairāk latviešu valodu un mūsu kultūru, lai šeit cilvēki varētu veidot pārtikušu un laimīgu dzīvi, nevis domāt par to, kā pārcelties kaut kur citur.

2024. gadā mēs esam panākuši vēsturiski lielāko aizsardzības budžetu, kas ir vairāk nekā miljards eiro, un jau šī gada laikā esam vēl vairāk pastiprinājuši aizsardzības vajadzības. Šobrīd gandrīz 3 procenti no IKP, pat vairāk, jau veido aizsardzības budžetu, jo mēs esam nopirkuši gaisa aizsardzības sistēmas. Mēs esam devuši iespēju mūsu bruņotajiem spēkiem attīstīt gaisa aizsardzību, krasta aizsardzību... tālās darbības raķešu artilēriju, bezpilota lidaparātu iespējas. Mēs esam parakstījuši Latvijas vēsturē lielākos aizsardzības spēju attīstības līgumus par gaisa telpas aizsardzību IRIS-T, krasta aizsardzības sistēmām un raķešu artilērijas sistēmu HIMARS iegādi. Tas ir labi, ka mums ir bijusi šāda iespēja, jo mēs dzirdam, ko Ukrainas prezidents Zelenskis visvairāk prasa tad, kad ir nedroša situācija valstī. Tās ir tieši šīs spējas, un mēs izmantojam katru iespēju, lai mācītos, kopā sadarbotos ar Ukrainas kolēģiem un pēc iespējas ātrāk nodrošinātu visu nepieciešamo, kas Latvijai ir vajadzīgs, ja, nedod dievs, agresorvalsts, kas mums ir tepat blakus, – Krievija, izdomātu rīkoties ne tā, kā tas pieklājas kaimiņam.

Šajā gadā mēs esam pabeiguši valsts aizsardzības dienesta izveidi un esam jau īstenojuši pirmos divus iesaukumus. Un man ar gandarījumu jāsaka... Es domāju, mums visiem bija bažas, jo mēs esam dzirdējuši gana daudz iespaidu vēl no padomju laika armijas, un mēs nezinājām, kāda būs pirmā militārā iesaukuma karavīru dzīve, bet man ar gandarījumu jāsecina – šie puiši ir lielākie Latvijas patrioti. Šie 253 puiši, kas iestājās, uzsāka šīs gaitas... 111 no viņiem paliks un turpinās savu darbu militārajā dienestā. Tas liecina, ka integrācija militārajā dienestā... nebija sajūtas, ka viņi kaut kādā ziņā ir nostumti maliņā, viņi tika iekļauti visā šajā aizsardzības sistēmā, un tas liecina par to, ka viņiem tur bija ļoti labs laiks.

Viens no puišiem, ko man izdevās izlaidumā apsveikt, teica: “Šis bija labākais gads manā dzīvē.” Es domāju, tas ļoti daudz ko liecina arī par mums, par mūsu aizsardzības spēkiem, par tiem cilvēkiem, kas ir veltījuši savu laiku, lai mēs šo pirmo pieredzi jaunajiem cilvēkiem padarītu par patiešām labu pieredzi.

Mēs veidojam jaunu militāro poligonu “Sēlija”. Kāpēc mums tas ir vajadzīgs? Tāpēc, ka arvien vairāk ir NATO spēku, kas vēlas ar mums sadarboties. Šobrīd vairāk nekā 14 NATO valstis ir Latvijā, un tās veido vienotu komandtelpu, tās mācās sadarboties. Mēs zinām, ka jau nākamā gada sākumā arī Zviedrija, kas tikko ir iestājusies NATO, sūtīs savus spēkus ar savu tehniku pie mums, un mums ir jābūt gana spējīgiem uzņemt visus šos spēkus.

Paldies Kanādas militārajai vienībai, paldies Kanādas politiķiem. Viņi šobrīd iegulda savus militāros resursus, cilvēkresursus, un mums patiešām ir ļoti laba vadošā valsts, kas spēj integrēt visas pārējās NATO valstis, lai tās šeit justos labi. Un es varu arī teikt... Esmu tikusies ar Kanādas bruņotajiem militāristiem, kas ir teikuši: tā ir vienreizēja iespēja, ko viņi šeit, Latvijā, iegūst, ir fantastiskas spējas sadarboties, sastrādāties, viņi jūtas šeit uzņemti un gaidīti, un, jā, viņi šeit arī investē diezgan būtiskas – vairākus simtus miljonu – investīcijas, lai viņu cilvēki šeit būtu ne tikai šogad un nākamgad, bet lai viņi šeit būtu ilgāku laiku. Tas nozīmē – NATO strādā un strādā ļoti labi. Tāpēc mums ir vajadzīgs Sēlijas poligons, lai mēs varētu paplašināt spējas arī mācīties, trenēties kopā... mūsu militārajiem spēkiem.

Ministru kabinetā mēs esam izstrādājuši arī Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, un mēs esam ne tikai izstrādājuši plānu, bet esam uzsākuši jau reālus darbus. Tajā dienā, kad mēs paziņojām, ka plāns ir pieņemts, uzsākās arī pirmie praktiskie darbi. Nacionālie bruņotie spēki slēdz vēl vairāk iepirkumu līgumu, lai ne tikai mums Latvijā, bet visā Baltijā... jo mēs esam vienojušies, ka vienota aizsardzības līnija būs visā Baltijā, un arī Somija ir izrādījusi interesi, kas tad mums tur tāds būs, un arī Polija ir izrādījusi interesi, un tas nozīmē, ka šīs reģiona valstis var sadarboties kopā un mēs savu militāro aizsardzības līniju stiprināsim kopā.

Tāpēc šogad nodibinājām Valsts aizsardzības korporāciju, kuras pirmais projekts ir 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotnes izveide Latvijā. To mēs darām nevis vieni paši, bet kopā ar lielākajiem zināmākajiem Eiropas ražotājiem, ar vairākām Eiropas valstīm, un to mēs darām ne tikai par savu finansējumu, bet to mēs darām kopējā iepirkumā, no īpaša Eiropas atvēlētā asset finansējuma, jo mēs kopā piedalījāmies vienotā iepirkumā. Tātad tā ir jauna veida platforma, kā mēs varam stiprināt savu militāro industriju un arī savu tautsaimniecību un ekonomiku, jo zināšanas, ko mēs šādā unikālā veidā varam iegūt tik ātri no Eiropas stiprākajiem militārajiem ražotājiem, ir unikālas. To mēs nevarētu iegūt 10 gadu laikā, bet to mēs iegūsim viena gada laikā, tāpēc ka mums ir šī iespēja sadarboties un kopīgi veidot gan vienotas piegāžu ķēdes, gan radīt vienotas ražošanas iespējas.

Kā jau minēju, Latvijā būs arvien vairāk NATO sabiedroto karavīru un spēcīgāku vienību ar jaudīgāku tehniku un NATO kaujas grupas lielums sasniegs brigādes līmeni. Par to ir runāts daudz, bet, lai to panāktu, gan iepriekšējās valdības laikā, gan arī manas valdības laikā ir bijis jāiegulda daudz sarunu, daudz pārliecināšanas spēju, lai mēs varētu pierādīt, ka Latvija ir gatava uzņemt šāda lieluma un apmēra karavīru skaitu. Lēmumi ir pieņemti, un, kā es jau minēju, tie tiks pildīti, karavīru gan no Kanādas, gan Zviedrijas, gan Dānijas Latvijā būs arvien vairāk. Tas ir labi, jo tas parāda, ka mēs gatavojamies nevis karam, bet mēs gatavojamies mieram un parādām savas aizsardzības spējas.

Mēs esam palielinājuši finansējumu arī sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Kāpēc es to visu stāstu? Mums ir svarīgi ļaut mūsu uzņēmējiem strādāt netraucēti, strādāt droši un ļaut šeit ieplūst investīcijām no ārvalstīm, jo ir pilnīgi skaidrs, ka, paskatoties no tādas lielākas pasaules perspektīvas, paskatoties uz Latvijas karti, – mēs atrodamies blakus Krievijai un Baltkrievijai, un ir ļoti grūti pārliecināt ārvalstu uzņēmējus, kas nav ikdienā sadarbībā ar Latviju vai Baltijas valstīm... viņiem ir grūti saprast, cik droši būs atvērt jaunu banku, atvērt filiāli, atvērt militāro ražošanu. Tas ir ļoti izaicinoši, un ir ļoti svarīgi, ka politiķi manā līmenī, Valsts prezidenta līmenī, jūs, deputāti, sadarbojoties, braucot ārvalstu vizītēs, spēj izstāstīt, ko Latvija dara.

Šajā nedēļā es tikos ar NATO ģenerālsekretāru Stoltenberga kungu, kurš teica, ka viņš ir lepns par Latviju – viņš ir lepns par Latviju –, jo mēs neesam tā lielākā valsts, bet mēs patiešām esam izdarījuši maksimāli iespējamo, lai visiem pateiktu, ka Latvijai ir ļoti svarīgi aizsargāt sevi, aizsargāt savas spējas un aicināt citus darīt to pašu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs spējam arī sev, kā lai saka, pateikt paldies, ka arī ar Saeimas atbalstu... un es teiktu, ka šī Saeima varbūt atšķirībā no iepriekšējās Saeimas, kur viens otru vairāk apmeloja, apķengāja un apmētāja ar dubļiem... spēj vienoties par šīm lielajām lietām. Un tas ir ļoti svarīgi, ka visos mūsu demokrātijas – valdības, Saeimas, parlamentārā, Valsts prezidenta – līmeņos mēs spējam parādīt, ka Latvijai ir svarīgi mūsu iedzīvotāji un mēs vēlamies redzēt šeit ārvalstu investorus, tāpēc mēs nodrošināsim viņiem visu nepieciešamo.

Šī gada laikā mēs esam uzsākuši robežas ar Krieviju pavisam cita līmeņa būvniecības darbus. Pagājušajā gadā mēs pabeidzām sauszemes robežas izbūvi ar Baltkrieviju. Tie bija apjomīgi darbi, bija iesaistīti milzīgi spēki, un man jāsaka paldies arī par iepriekš izdarītajiem darbiem, jo tas palīdzēja mums raitāk virzīties uz priekšu. Mēs uzlikām mērķi – gada beigas, un mēs to mērķi piepildījām. Jā, tas bija ambiciozs mērķis, un arī šogad tieši tāpat mēs strādājam ar Krievijas robežu. Skaidrs, ka Krievijas robeža ir ļoti gara, būs posmi, kuri mums būs jāpabeidz arī vēlāk, jo ir dubļi, purvi, noslīkst tehnika, bet mēs to varam izdarīt. Un mēs skaidri redzam, ka arī migrācijas plūsmas uz Latviju ir pārvirzījušās citur, kur nav šāda līmeņa apsardzības, kur nav izbūvēta šāda līmeņa robeža.

Šajā gadā mēs esam vienojušies, ka izveidojam Krīzes vadības centru Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Šobrīd jau strādā cilvēki, lai sagatavotu visus normatīvus, lai mēs varētu funkcionēt pēc iespējas ātrāk. Šāds lēmums ir pieņemts. Kāpēc? Tāpēc, ka pēc kovida krīzes mēs redzējām, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir savi krīzes mehānismi, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestam – savi, bet arī pagājušā gada vētras laikā mēs visi secinājām, ka ļoti svarīga ir savstarpējā koordinācija un komunikācija. Jā, pašvaldību līmenī civilās aizsardzības komisijas ļoti labi spēj koordinēties (protams, tas atkarīgs arī no pašvaldības), bet valsts līmenī būtu ļoti svarīgi, ka ir šāds koordinācijas centrs, kas strādā ikdienā... kas pazīst viens otru sejā, kas zina, kuram zvanīt, ko darīt brīdī, ja notiek lielāka mēroga krīze, kas nav tikai vienas pašvaldības vai varbūt pat viena reģiona krīze... ka mums ir cilvēki, kas zina, ko darīt, viņiem ir analītikas dati, viņi spēj koordinēt visas ministrijas... kopā. Šajā krīzes centrā mēs nepārņemsim ministriju funkcijas, tas katrai ministrijai ir jādara pašai, bet mēs stiprināsim katras nozares atbildību, izveidosim koordinējošo mehānismu. Cilvēki jau šobrīd pie tā strādā.

Tika piešķirts arī papildu finansējums iekšlietu darbinieku sociālajām garantijām – veselības apdrošināšanai –, jo tā ir ļoti būtiska lieta, lai piedalītos šajā darbā, īpaši ugunsgrēku dzēšanā, un lai cilvēki, kas to dara katru dienu, varētu justies droši. Mēs esam piešķīruši arī 2,5 miljonus eiro 105 jaunu amata vietu izveidei Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, un šobrīd notiek visi rekrutēšanas darbi, lai šīs štata vietas aizpildītu.

Šī gada sākumā tika arī izmaksāts piecgadnieku pabalsts iekšlietu sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem un ne tikai viņiem – arī pārējiem darbiniekiem, kuriem tas pienākas pēc likuma. Tā ir apjomīga finansējuma daļa, lai motivētu šajās nozarēs strādājošos. Šāds pabalsts trīs mēnešalgu apmērā tiek izmaksāts katrus piecus gadus, lai noturētu darbiniekus šajā darbā un motivētu tajā palikt. Pagājušajā budžetā tika arī piešķirts papildu finansējums algas palielinājumam līdz 10 procentiem, un visi šajā gadā šo palielinājumu arī saņēma.

Valdība arī stiprināja Iekšējās drošības akadēmiju.

Vēl mēs esam domājuši par mūsu naftas rezervju drošību un esam izveidojuši jaunu pārvaldības modeli, kas turpmākajos 10 gados varētu valstij radīt ietaupījumu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā, jo šobrīd naftas rezerves netiek iepirktas... tās tiek maksātas uzņēmējiem kā apdrošināšanas summa, un ir skaidrs, ka X stundā mēs nevaram būt par 100 procentiem pārliecināti, ka šīs naftas rezerves mums patiešām ir. Tāpēc mēs esam izveidojuši gana drosmīgu jaunu sistēmu, kurā ceram ietaupīt būtiskas naudas summas, bet pie reizes nodrošināt arī naftas rezerves.

Šeit, Saeimā, jūs visi dzirdējāt Latvijas ekonomikas debates. Man jāsaka liels paldies arī jums, tās bija tiešām konstruktīvas debates, un ar šo jaunās tradīcijas ieviešanu mēs vēlējāmies parādīt, ka mums ir svarīgi, kas notiek Latvijas ekonomikā. Mums par to ir jādiskutē, jākomunicē un jāsaprot, kur Latvija redz savas potenciālās iespējas, kā mēs varētu stiprināt savu tautsaimniecību. Mums ir noteikts mērķis – līdz 2035. gadam mums būtu jādubulto valsts ekonomikas apjoms. Tam, protams, nepieciešami vairāki priekšdarbi. Mums ir potenciāls kļūt par zaļās enerģijas lielvalsti. Līdz tam ir vajadzīgs vēl... jākāpina atbalsts eksportspējīgajiem uzņēmumiem, inovatīvajiem uzņēmumiem un produktīvajiem uzņēmumiem, tāpēc mēs esam koordinējuši savu darbu tādā veidā, lai noteiktu, kas ir šie inovatīvie un koordinētie produktīvākie sektori, lai laicīgi tiem tiktu sagatavots darbaspēks.

Cilvēkkapitāla attīstības padomē šobrīd jau tiek kopīgi pieņemti lēmumi... starp Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju. Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmējiem, kopā ar tiem cilvēkiem, kas reāli strādā tautsaimniecībā, ir tā, kas nosaka šīs prognozes, kas tad mums nākamajā... darba tirgū būs vajadzīgs.

Mēs esam izveidojuši zaļo koridoru lielajiem investoriem, un par šo zaļo koridoru labā slava ir aizgājusi jau līdz Eiropas ārvalstīm. Investori no Vācijas, Igaunijas, Somijas zina par šādu zaļo koridoru, un investori no Norvēģijas gaida rindā, lai izstāstītu savus plānus, kā viņi redz, kas viņiem vēl nepieciešams, lai viņi ātrāk varētu šeit attīstīt biznesu.

Mums ir ļoti svarīgi, lai arī mūsu uzņēmēji varētu strādāt, tāpēc mēs esam gana daudz darba ieguldījuši birokrātijas mazināšanai. Nevis, kā bija iepriekš kaut kad teikts, – mēs vienu normatīvo aktu ieviesīsim, 10 atcelsim. Tā nav birokrātijas mazināšana, tā ir papīru mazināšana – vienā papīrā var ierakstīt vairāk nekā tajos 10, kas ir atcelti. Bet mēs patiešām pēc būtības esam piegājuši šim jautājumam, jo mūsu uzņēmēji bieži sūdzas par ļoti lielu birokrātiju, par neskaidriem nosacījumiem, tāpēc mēs esam risinājuši... sektoru pēc sektora.

Viens no pirmajiem ir būvniecība, jo pēc Zolitūdes traģēdijas mēs ļoti, ļoti izvērtējām, normativizējām un standartizējām šo nozari. Mums ir arī svarīgi, lai drošības jautājumi, protams, nemazinātos, bet uzņēmējiem no procesa sākuma līdz beigām būtu skaidra procedūra. Daļa normatīvo aktu, kas kopumā būs ap 60, jau ir sasnieguši Saeimu, domāju, jums būs ļoti karstas debates... gan rudenī, jo tas tiešām būs apjomīgs darbs.

Banku konkurence ir ļoti svarīga, privātā kapitāla ieplūšana un naudas ieplūšana – ļoti svarīga. Mēs visi kopā paveicām neiespējamo – iedevām iespēju fiziskajām personām, kurām ir hipotekārie kredīti, saņemt šā gada pavasarī atbalstu... pabalstu par to, ka viņi maksā tik lielus kredītprocentus, kurus bija noteikusi Eiropas Centrālā banka. Tas notika bez jebkādas lielas aizķeršanās.

Man jāsaka liels paldies jaunajai Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai. Es domāju, ka bez viņas personīgas iesaistes tas nebūtu bijis iespējams. Paldies, protams, arī banku sektoram un jums, kas lēma par šiem nosacījumiem. Mēs to izdarījām tā, kā būtu jānotiek daudzām citām lietām, – bez papildu iesniegumiem, ar lielu skaidrību un digitalizāciju. Tāpēc, es domāju, mēs varam parādīt rezultātu, un mums tas ir jādara arvien biežāk, šādā veidā veicot visu administratīvo darbu valsts pusē, lai iedzīvotājiem ar to nebūtu jānodarbojas, lai viņi varētu darīt savas lietas un valsts pildītu visas administratīvās procedūras.

Mēs esam ļāvuši reģionos lielākā skaitā kreditēt ar “Altum” palīdzību, un šie mazie kredīti ir ārkārtīgi pieprasīti, jo bankas nelabprāt reģionos palielināja savas kreditēšanas iespējas. Šobrīd tiešām šī programma attīstās, un mēs vēl vairāk palielināsim tās fondu iespējas.

Mēs esam izstrādājuši skaidras naudas pieejamību X stundā, arī Latvijas Bankas vadlīnijās ir paredzēts, ka būs noteikts īpašs skaits bankomātu, lai cilvēkiem būtu pieejama skaidra nauda, jo ir skaidrs, ka valsts politika mainās, ģeopolitika mainās un attiecīgi ir jāmainās arī šiem noteikumiem, banku sektors varbūt ne tik ātri spēj tam pielāgoties līdzi. Bija laiks, kad mēs slēdzām visu ciet un pārgājām uz bezskaidru naudu. Tas ir ļoti labi, bet mums ir jāizstrādā vadlīnijas, lai X stundā būtu pieejami šādi norēķini. Jāteic, ka Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kurā būs iespējams līdz 200 eiro norēķināties, pat ja būs slēgtas visas banku sistēmas.

Mēs turpinām darbu pie refinansēšanas. Saeima jau ir pieņēmusi lielu daļu likumu, lai klienti varētu pāriet no vienas bankas uz otru ātrāk, lētāk. To mēs izdarījām kopā ar pašu finanšu nozari un valsts sektoru. Tad, kad mēs šo darbu uzsākām, neviens neticēja, ka tas ir iespējams, bet tas ir iespējams, un šis darbs jau ir paveikts. Mēs vēl turpinām darbu ar juridiskajām personām. Protams, darbs ir apjomīgāks, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs mūsu uzņēmējiem, lai viņi varētu ātrāk dabūt finansējumu, lai viņiem nebūtu tik ilgi jāgaida rindā bankās un tiešām šie finanšu līdzekļi viņiem būtu pieejami ātri un lēti, un bez administratīviem šķēršļiem.

Mēs esam apstiprinājuši normatīvo ietvaru kriptotirgus attīstībai Latvijā. Un, jā, Latvija Eiropā... Latvija transatlantiski ir zināma kā digitālā lielvalsts, tāpēc, es domāju, mums ir jādara viss iespējamais, lai digitālo jomu stiprinātu un šo jau iegūto Latvijas reputāciju varētu vēl tikai stiprināt. Ja investori atbrauc uz šejieni, lai viņi tiešām redz – jā, šeit ir ļoti daudz digitālo iespēju.

Mēs strādājam kopā ar četrām uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, kas ir gan Latvijas Finanšu nozares asociācija, gan Ārvalstu investoru padome, gan “The Red Jackets”... darba devēji un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera... Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts. Ar daļu šo uzņēmēju es kā valdības vadītāja noslēdzu memorandu, ka mēs vienojamies sadarboties, strādāt kopā roku rokā, lai mūsu korporatīvā pārvaldība, valsts kapitālsabiedrību pārvaldība kļūtu labāka, lai mēs varētu vienoties par uzņēmumu kotēšanu biržā.

Tas ir svarīgi mūsu privāto resursu, privāto finanšu līdzekļu piesaistei un arī valsts uzņēmumu daudz lielākai spējai reaģēt uz tirgus attīstību. Iepriekšējās valdības laikā mēs nespējām par to vienoties, koalīcijā diemžēl nebija tam atbalsta, un, jāsaka, šoreiz – vienkārši neticami! – mēs par to vienojāmies ātri, raiti. Redzam, ka arī Eiropā šis ir viens no top jautājumiem ekonomikas attīstībai – veidot daudz straujāku kapitāla tirgus attīstību. Tās ir jaunās pamatnostādnes, un, es domāju, jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti ar šiem jautājumiem strādās vēl daudz.

Birokrātijas mazināšanā... es jau izstāstīju, ir ļoti svarīgs darbs pie tā, lai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā mēs varētu samazināt birokrātiju. Varbūt jau ir mazliet piemirsies, bet pagājušajā rudenī bija ļoti skaļi lauksaimniecības protesti visā Eiropā. Lauksaimniecības politikā birokrātija, protams, ļoti apgrūtina darbu... ja cilvēkam ir jānovāc raža un tai pašā laikā jāiesniedz fotogrāfijas, dažādu formātu faili.

Man jāsaka liels paldies zemkopības ministram Armandam Krauzem. Mums izdevās ļoti labi sadarboties, un mēs ātri vienojāmies gan par to, ko mēs panāksim Eiropā, gan par to, ko izdarīsim Latvijā. Mēs tikāmies ar lauksaimnieku organizācijām un izrunājām viņu daudzās vajadzības, ekspektācijas, un man jāsaka paldies – daudz kas no tā jau ir ieviests, daudz kas no tā ir atvērts Eiropā. Arī Eiropā ir panāktas vairākas izmaiņas, kas mazinās kontroļu apjomu mazajiem lauksaimniekiem, paredzēta lielāka elastība lauksaimniekiem un valsts uzraudzības iestādēm. Lauksaimniekiem ir paredzētas arī izmaiņas tiešo maksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumos, informāciju iesniedzot tikai vienu reizi gadā.

Valdība strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai samazinātu atbildes sniegšanas termiņu uz privātpersonu iesniegumiem, un Saeimai jau ir iesniegts likumprojekts. Kad es stājos amatā, uzņēmēji teica: vai nevar to mēnesi kaut kādā veidā samazināt, nu, vismaz uz pusi... 10 darbadienas? Man šķiet, mūsu tieslietu ministre ir gana strādājusi, lai mēs tiešām pieņemtu tādu normatīvu un spētu atbildēt ātrāk. Bieži vien ir tā: cilvēks atraksta e-pasta vēstuli, un vai nu mēs atbildam uzreiz, vai tā vēstule stāv... mēs viņam neatbildam, neatbildam... Tātad, ja mēs nespējam īsā, saprātīgā termiņā atbildēt (protams, ir ļoti kompleksas situācijas, kas prasa padziļinātu izpēti), tad vienmēr ir iespējams pagarināt šo termiņu, bet esam vienojušies, ka vispārējā kārtībā termiņi būs vismaz uz pusi īsāki.

Valsts ieņēmumu dienestā šobrīd notiek lielas un labas reformas, atdalot izmeklēšanas funkcijas no tā darba, kādu mēs redzētu... Valsts ieņēmumu dienestam ir jākļūst par servisa sniegšanas organizāciju. Man ir tiešām prieks... es minēju šo piemēru... ka iedzīvotājiem tika izmaksāti hipotekārie pabalsti, kuri smuki iekrita viņu kontos. Tas bija liels Valsts ieņēmumu dienesta administratīvais darbs, ko viņi paveica.

Es sagaidu, ka arī nodokļu vienkāršošanā... Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja izpildīs savu solījumu, ko viņa man personīgi ir devusi, ka būs nodokļu vienkāršošana un būs arī, iespējams, tāda digitālā aplikācija, lai varētu samaksāt nodokļus vienkāršotā veidā, it īpaši mūsu jaunieši, tādējādi iesaistot viņus arī uzņēmējdarbībā, izceļot viņus no ēnas... vienkārši padarot pieejamākus Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumus.

Lielais jautājums – “Rail Baltica”. Vakar noteikti liela daļa no jums skatījās raidījumu... es arī ar interesi skatījos. Man jāsaka, tas ir ilgtermiņa projekts, 2016. gadā, Mārim Kučinskim parakstot šo starpvaldību līgumu, tā situācija noteikti bija cerīgāka, vienkāršāka. Šobrīd, protams, cenas ir palielinājušās un izaicinājumi ir gana skaidrāki, jo ir uzsākti reāli projektēšanas darbi. Tas, ko es varu pateikt no savas puses, – projekta “Rail Baltica” pašplūsma ir beigusies.

Pie manis atnāca Valsts kontrole un teica, ka viņiem vērtējot šķita – kaut kā lēmumi ir pašpieņēmušies... Man patiešām rodas jautājums: kā Tāļa Linkaita laikā varēja būt, ka valdība netika līdz galam informēta par to, ko Satiksmes ministrija plāno darīt? Man vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar visu Valsts kontroles ziņojumu, es to noteikti izdarīšu, bet ir skaidrs, ka tāda veida pārvaldība, kāda ir bijusi īstenota līdz šim, arī no Satiksmes ministrijas puses, nav pieņemama.

Tie cilvēki, kas gan “RB Rail”, gan “Eiropas Dzelzceļa līnijās” šo gadu laikā saņem vairākus desmitus miljonu eiro, noteikti ir atbildīgi par to, kā viņi ir īstenojuši šo projektu un cik labi šis projekts ir pārvaldīts. Jāsaka godīgi, man šis projekts šķiet ļoti svarīgs Latvijai, un mēs – visa valdība – debatējām vairākas stundas (ne pirmo reizi) par “Rail Baltica” projektu. (Dep. A. Kiršteins: “Divus gadus... divus gadus!”) Kiršteina kungs... es negribu sarunāties ar zāli... bet es atgādināšu, ka mana valdība strādā deviņus mēnešus, un deviņu mēnešu laikā “Rail Baltica” projektā ir izdarīts ļoti daudz.

Mēs esam vismaz tikuši skaidrībā, kādas ir izmaksas, un esam vienojušies, ka Rīgai ir jābūt... jo skaidrs, ka šis projekts nebūs tāds, par kādu mēs to uzskatījām iepriekš, – ka tas tiks izdarīts par daudz mazākiem līdzekļiem. Mums ir jāapzinās, kāds Latvijai būs ekonomiskais ieguvums no šī projekta – un ne tikai Latvijai, bet visai Baltijai, jo šis ir ne tikai pasažieru pārvadāšanas jautājums, tas ir jautājums arī par militāro mobilitāti, mūsu savienojamību ar Eiropu. Šo projektu gaida ne tikai Lietuva un Igaunija. Mēs esam vienojušies par sadarbību – šo projektu īstenot –, mums ir starptautiskas saistības, kas jāpilda.

Tāpēc es uzskatu, ka šim projektam ir jāpieiet ļoti nopietni, ir jāizvērtē iepriekš pieļautās kļūdas, cik vien tas ir iespējams, jānovērš visi nākamības riski. Ir jāiet ar šo projektu uz priekšu tā, lai tas pēc iespējas būtu izdevīgāks valstij un tās iedzīvotājiem. Un tas ir tikai sākums.

Mēs esam uzdevuši ministrijām meklēt risinājumus saistībā ar finansējuma piesaisti, jo ir skaidrs, ka ar esošo finansējuma modeli nepietiek. Ir jāiegulda ļoti liels darbs, lai saprastu, kā šāda līmeņa projektu finansēt turpmāk, ir jāattīsta dažādi finansējuma modeļi, un pie tiem ir nopietni jāstrādā.

Mums ir jāsaprot, ko darīt ar uzsākto starptautisko staciju projekta turpmāko attīstīšanu. Man ir pilnīgi skaidrs, ka valdība nebūs tā iestāde, kur vienkārši var iesniegt rēķinus un valdība tos bez ierunām apmaksās. Mēs gribēsim saprast, kā radās šādi izdevumi, kas tos ir sankcionējis, kas ir uzņēmies saistības. Ja tā nav valdība, tad – kurš tas ir?

Mēs gribam redzēt skaidrību projekta pārvaldībā, jo tas vairs nav projekts, ko mēs zīmējam, tas ir projekts, kuru mēs jau īstenojam. Tas ir izaudzis no “bērna” par kārtīgu projektu, un tam ir vajadzīgs kārtīgs saimnieks. Mani interesē, kā Latvijas dzelzceļa infrastruktūra tiks iekļauta kopējā Eiropas infrastruktūrā. Mēs nevaram attīstīt divas paralēlas infrastruktūras. Latvija vienkārši nav ne tik liela, ne tik resursu ietilpīga valsts, tāpēc es valdībā sagaidu vēl vairākus ziņojumus.

Arī Saeimai... kā vakar teica valsts kontrolieris... noteikti ir vajadzīgs tiesiskais ietvars. Mēs sagaidām no jums jūsu redzējumu, deleģējumu... Latvijai kopumā... valdībai, kāds ir mūsu tiesiskais ietvars. Ir skaidrs, ka 2016. gada līgumi ir gana novecojuši, tie ir jāpārskata. Jāpārskata arī pilnvaru apjoms, jo ģeopolitiskā situācija ir stipri, stipri mainījusies... no tiem mērķiem, kādi bija, kad šo projektu uzsāka.

Līdz ar to uzdevumiem ir noteikti skaidri termiņi... arī valdība... šajā dokumentā ir noteikti skaidri termiņi. Tas būs darbs, kas jāpaveic mums visiem kopā, un tas ir darbs, kurš iesācies pirms daudziem gadiem, un šeit noteikti ir daudz politiķu, satiksmes ministru, cilvēku, kas līdz šim ir bijuši iesaistīti. Kā jau minēju, mēs esam politiķu paaudze, kura nojauc padomju pieminekļus, un mēs esam paaudze, kas skatās uz vērtībām. Tāpēc man būs svarīgi, kāda ir “Rail Baltica” projekta pievienotā vērtība.

Moderna izglītība ir viena no lielākajiem un svarīgākajiem priekšnoteikumiem jebkuras valsts ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei. Atgādinu, esam valdībā deviņus mēnešus, varētu sagaidīt... labs laiks arī no dzīves cikla... sagaidīt pēc deviņiem mēnešiem kārtīgu rezultātu. Mēs jau divas reizes esam palielinājuši atalgojumu skolotājiem – pagājušā gada septembrī un šī gada janvārī. (Starpsauciens.) Līdz ar to skolotājiem ir iedots tas, kas viņiem tika solīts, divas reizes palielinot... minimālo tarifu janvārī. (Starpsauciens.) Arī pirmsskolas pedagogiem pēc Satversmes tiesas sprieduma (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ļaujiet...!

E. Siliņa.... pēc Satversmes tiesas sprieduma (Starpsauciens.)...

Man ļoti žēl cilvēku, kas skatās tikai “TikTok”, man ļoti žēl, jo viņi dzīvo savā informācijas burbulī, bet es iesaku izlasīt šo Ministru kabineta iesniegto ziņojumu, es domāju, jūs iegūsiet ļoti daudz vērtīgas informācijas, kas nav tikai “TikTok”. (Starpsauciens.) Valdība divas reizes ir palielinājusi minimālos tarifus... esam izpildījuši arī Satversmes tiesas spriedumu par pirmsskolas pedagogiem. (Starpsaucieni.)

Mēs turpinām palielināt STEM priekšmetu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Drīkst izsaucienus, bet nepārtrauktu monologu – lūdzu, nē! (Dep. L. Liepiņa: “Tie ir tikai izsaucieni, neviens neko...”)

E. Siliņa. Valdība ir palielinājusi STEM priekšmetu – gan dabaszinātņu, gan tehnoloģiju – lomu izglītībā, mēs esam piešķīruši īpašu finansējumu, lai gan pedagogi varētu attīstīties šajos STEM priekšmetos, gan bērniem būtu īpaši interešu pulciņi, kas jau no maza vecuma veicinātu viņu interesi par STEM... un arī vēlāk viņi izvēlētos šīs izglītības... interesējošās... Ir skaidrs – ja mēs jau no agrīna vecuma viņiem interesi par tehnoloģijām, fiziku, ķīmiju, matemātiku nedosim, tad diemžēl šī interese vēlāk nevar rasties. Tāpēc esam izveidojuši īpašu programmu, veltījuši īpašu finansējumu, un liels paldies ministrei Čakšai, kas bija atvērta šim gana lielajam izaicinājumam. Mēs sadarbojamies ar Latvijas labākajām universitātēm, lai arī tās šādu speciālu programmu izveidotu un izmantotu.

Esam izstrādājuši jaunu izglītības finansēšanas modeli. Jāsaka, tā man bija unikāla iespēja tikties ar gandrīz visiem pašvaldību vadītājiem, kas pie manis atbrauca. Pāris reižu man bija jābūt Eiropadomē, tad ar viņiem tikās mans birojs. Liels paldies visiem, arī koalīcijas partneriem, kuri piedalījās šajās tikšanās reizēs. Tas bija svarīgi ne tikai tāpēc, lai mēs satiktos un parunātos, bet lai tiešām viens otru uzklausītu. Jāsaka, daļa pašvaldību vadītāju atzina, ka šāda tikšanās viņiem ir pirmo reizi. Un bija svarīgi, ka viņi uzklausīja ne tikai mani vai Izglītības un zinātnes ministriju, bet viņi uzklausīja cits citu.

Pēc veselas rindas tikšanos vairāku nedēļu garumā visi aizgāja ar pārliecību, ka ir vajadzīgas izmaiņas izglītības sistēmā. Tās ir vajadzīgas ne tikai tāpēc, lai mēs kaut ko ietaupītu, bet tāpēc, lai mūsu bērniem būtu kvalitatīvāka izglītība, lai pedagogiem būtu iespēja sniegt bērniem izglītību kvalitatīvāk. Jaunajā finansēšanas modelī mēs runājam ne tikai par skolotājiem, mēs runājam par cita satura izglītību, mēs runājam par papildu pedagogiem un asistentiem, jo ir pilnīgi skaidrs, ka skolotājs šobrīd klasē viens pats nevar panākt to rezultātu, kāds viņam ir nepieciešams.

Nereformējot un nemainot uz labāku mūsu izglītības sistēmu, mēs nevaram sagaidīt labākus rezultātus – lai attīstītos mūsu tautsaimniecība, lai mūsu uzņēmējiem būtu labāki potenciālie partneri, biznesa cilvēki un arī potenciālie darbinieki.

Es runāju ar Somijas premjeru, kurš man teica, ka viņam bija tieši tāds pats izaicinājums – sarunās ar pedagogiem, sarunās ar arodbiedrībām un vecākiem. Skaidrs, ka emocionāli mums katram mūsu skola ir vismīļākā, mūsu skolotājs ir visdārgākais, tas soliņš, kurā mēs sēdējām 1. klasē, ir gandrīz vai svēts, bet mums ir jāiet līdzi laikam. Ir svarīgi tie soliņi, kuros sēdēs mūsu bērni. Mūsu bērniem ir svarīgi tādi skolotāji, kas spēj iemācīt digitālās prasmes. Šobrīd bez e-paraksta, bez digitālajām prasmēm mēs nevaram panākt neko, tāpēc mums ir jāspēj reformēt skolu sistēmu tā, lai mēs nevis piedāvātu saviem bērniem to, kas bija svēts mums, bet to, kas ir svarīgs viņiem.

Aprunājoties ar kolēģiem Eiropā... arī viņiem ir bijušas lielas turbulences un emocionālas diskusijas. Bet pēc tam, kad tas ir izdarīts, visi saka vienu: kāpēc mēs to neizdarījām ātrāk? Šobrīd ir tā, ka pašvaldību vadītāji man zvana un saka: “Kad būs jaunais finansēšanas modelis? Mēs gaidām, mēs esam gatavi. Mēs esam gatavi!”

Protams, ir vajadzīgs zināms laiks – pārkārtoties, pielāgoties, saprast, kā mēs to darām. Mēs izgājām cauri veselai rindai problēmu. Tas jau nav jautājums tikai par skolām, tas ir jautājums par ceļiem, pieejamību, kur viņiem dzīvot. Tad, kad tam iedod saprātīgu laiku, to visu kopā ar valdību, ar pašvaldībām var sakārtot. Man ir prieks, ka man pietika drosmes kopā ar koalīcijas partneriem tikties ar pašvaldību vadītājiem, dzirdēt, kuras pašvaldības ir gatavas, kur varbūt ir personīga nevēlēšanās kaut ko mainīt.

Sākot ar 2024./2025. mācību gadu, visās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo izglītību, esam ieviesuši jaunu obligātu mācību priekšmetu – valsts aizsardzības mācību. Jāsaka, arī par to ir bijušas garas diskusijas, bet mēs esam vienojušies. Mums ir vajadzīga patriotiskā audzināšana, zināšanas, dzīvojot realitātē, kurā esam.

Skolās notiek pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, jo Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur runā tikai latviešu valodā, tāpēc mums ir svarīgi, ka visi cilvēki Latvijā saprot latviešu valodu, saprot mūsu vēsturi. Pēc tam, protams, viņi var darīt, ko vēlas, bet latviešu valoda ir bāze, uz kuras viņi var strādāt, mācīties un būt integrēti sabiedrībā šajā valstī, kurā viņi ir izvēlējušies dzīvot. Ja viņi nevēlas dzīvot Latvijā – Latvija ir brīva valsts –, robežas nav slēgtas, cilvēki var doties dzīvot, kur viņi vēlas. Tāpēc mēs īstenojam latviešu valodas programmu visās skolās un mācām skolotājus. Viņiem ir grūti, jo bijis vajadzīgs laiks iemācīties, kā pasniegt bērniem, kam latviešu valoda nav pirmā. Man ir jāsaka... liels prieks tiešām... šajā praktiskajā darbā, lai latviešu valoda nebūtu tikai uz papīra, bet praktiski tiktu ieviesta dzīvē.

Par attīstītiem reģioniem un spēcīgu valsts dzinējspēku. Mums ir svarīgi, ka reģioni ir attīstīti, bet finansējuma ziņā Rīga nekonkurē ar Jelgavu vai Jēkabpili, jo lielāko daļu sava finansējuma tā atdod. Mums ir jāatrod tāds finansēšanas modelis, ka Rīga konkurē ar Stokholmu, Tallinu un Viļņu un mūsu reģioni konkurē ar reģioniem attiecīgajās valstīs. Tāpēc šis ir liels izaicinājums, kā veidot politiku tā, lai valsts pakalpojumu pieejamība reģionos būtu iespējami vienlīdzīgāka, un kā mazināt atšķirības starp pašvaldībām. Ir ieviests garantētais minimālais ienākums, kuru valsts līdzmaksā, un vairāki šādi citi pakalpojumi, kuros valsts līdzmaksā, lai nodrošinātu vienotu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Arī skolu tīkls, veselības iestāžu tīkls šobrīd tiek mainīts, lai pakalpojuma pieejamība būtu vienāda visā Latvijā.

Ministru kabinetā esam izveidojuši Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematisko komiteju, lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu pieeju austrumu pierobežas attīstībai. Jo tad, kad Nacionālie bruņotie spēki izvietoja betona blokus, paziņojot to, ko viņi darīs uz robežas, daļai pierobežas pašvaldību bija ļoti daudz praktisku jautājumu. Mēs esam sapratuši, ka ir ļoti svarīgi ikdienā ne tikai paziņot, ka tas notiks, bet arī sagatavot pašvaldību vadītājus, būt pastāvīgā komunikācijā un domāt kopīgi par reģionu attīstību.

Otrdien valdībā apstiprinājām kandidatūru eirokomisāra amatam – Valdi Dombrovski – un kopīgi devām viņam ceļa vārdus un uzdevumu, ka mēs kā Latvija, kā Baltijas valsts, vēlamies, lai Eiropā būtu skaidra izpratne par to, kas notiek Latvijas austrumu pierobežā. Ir skaidrs, ka Latvija viena ar sociālekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem cīnīties nevar. Mums ir vajadzīga Eiropas līmeņa izpratne. Es redzu... es esmu runājusi ar Somijas, Polijas premjeru, arī ar Baltijas valstu premjerēm... ka mēs visi kopīgi kā šī reģiona valstis varētu Eiropā prasīt īpašu risinājumu, kā mūsu reģions var turpmāk attīstīties. Ir skaidrs, ka, veidojot dzelzs priekškaru ar Krieviju un zināmā mērā arī Baltkrieviju, mums pastāv ļoti lieli izaicinājumi – visās valstīs līdzīgi. Tas nav jautājums tikai par aizsardzību un militāro... tas ir jautājums arī par sociālekonomisko iekļaušanos, īpašām programmām, īpašiem risinājumiem, lai šajos reģionos cilvēki varētu justies... iet skolā, dzīvot, mācīties un strādāt.

Lai pašvaldībām sniegtu atbalstu skolu tīkla sakārtošanā, Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija izvirzīja jauna nacionālā reģionālās attīstības fonda izveides ideju, lai pašvaldībām būtu mērķdotācijas. Tātad, ja mēs virzām valstī liela mēroga reformu, – lai pašvaldībām būtu mērķorientēta iespēja pielāgoties šai reformai, bet, protams, lai pievienotos reformai, tām ir jāsasniedz rādītāji.

Ministru kabinetā esam apstiprinājuši 11 miljonu valsts budžeta līdzfinansējumu Salacgrīvas tilta pārbūvei un šajā nedēļā esam pieņēmuši lēmumu par Bauskas apvedceļa būvniecību PPP projektā. Baušķenieku gaidītākais projekts, ilgi gaidīts... Ar PPP ir iespēja finansēt tos projektus, kurus, ir pilnīgi skaidrs, ne budžeta, ne Eiropas Savienības līdzekļi neatļauj, bet iedzīvotāji gaida. Es domāju, mums ir vairāk jāattīsta iespējas piesaistīt privāto kapitālu, ļaujot uzņēmējiem iesaistīties valsts attīstībā. Tā ir unikāla iespēja ar šādu sadarbības modeli pateikt: mēs uzticamies privātajam biznesam un gribam, lai viņi spēj būt daļa no mūsu valsts attīstības.

Atbalsts Ukrainai ir bijis, manuprāt, viens no lielākajiem gan jūsu, Saeimas deputāti, gan mūsu uzdevumiem, un mūsu galvā, sirdī un prātā Ukraina ir ne tikai tāpēc, ka viņi ir Ukraina, bet tāpēc, ka viņi cīnās arī par mums. Mēs ļoti labi apzināmies, ka Ukraina izcīna arī mūsu uzvaru, tāpēc militārais, politiskais, finansiālais un cita veida atbalsts Ukrainas uzvarai ir ļoti svarīgs elements it visā, ko darām ikdienā.

Ir ļoti svarīgi, ka mēs kā Latvija esam pateikuši, ka ilgtermiņā atbalstīsim Ukrainu, 0,25 procentus no IKP gadā novirzot militārajam atbalstam. Tas ir milzīgs solis un paraugs pārējām valstīm darīt līdzīgi. Ukraiņi ir no sirds pateicīgi par to, turklāt tas ir labs, strukturēts piemērs, kā arī citas valstis var sniegt atbalstu.

Kopā ar 12 valstīm... kopā ar Apvienoto Karalisti esam izveidojuši dronu koalīciju, kuras ietvaros pirmās lidmašīnas... dronu lidmašīnas esam piegādājuši Ukrainai. Līdz nākamā gada pavasarim esam apņēmušies piedāvāt vismaz miljonu... Ukrainai, jo viņi to ļoti sagaida.

Esam piedalījušies un piedalāmies Čehijas vadītajā koalīcijā 155 milimetru artilērijas šāviņu iegādē Ukrainas vajadzībām, esam piešķīruši tam 10 miljonus eiro. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo arī tur mēs kopā... ārpus Eiropas Savienības kopējā fonda atbalstām Ukrainu, bet mēs atbalstām arī sevi, tādā veidā mācoties no spējas koordinēt šāda veida atbalstu, iegūstot kontaktus un sakarus, jo ir skaidrs, ka Čehija ir militārās ražošanas lielvalsts. Tā ir unikāla iespēja arī Latvijas politiķiem un uzņēmējiem būt šajā programmā un saprast, kā mēs varam attīstīt savu militāro nozari.

Mēs Ukrainai sniedzam bilaterālu palīdzību vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā, un tā ir būtiska iespēja sadarboties mūsu uzņēmējiem ar Ukrainas uzņēmējiem, stiprinot Ukrainu.

Šajā gadā bija daudz sarunu par to, kā Ukraina integrēsies Eiropā. Mēs pieņēmām lēmumu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā... sarunu uzsākšanu... un vienojāmies par finansiālās palīdzības – pakotnes 50 miljardu apmērā – piešķiršanu Ukrainai.

Par izaicinājumiem. Par to, ka mums neticēja. Neticēja tam, vai ne, Armand, ka mēs varēsim panākt Krievijas lauksaimniecības produktu ierobežošanu, galīgi neticēja. Bet mēs to panācām! Kā mēs to izdarījām? Mēs izveidojām koalīciju Eiropā. Mēs vienojāmies ar Poliju, Baltijas valstīm un darījām to, parādot piemēru, to ieviešot un aktīvi aicinot darīt to citus. Ukraina bija mūsu lielākie sabiedrotie.

Vēl mums neticēja, ka mēs iekļausim 14. sankciju pakotnē mangāna rūdas aizliegumu, galīgi neticēja, tviteris vienkārši vārījās. Bet mēs iekļāvām! Mēs ne tikai iekļāvām (Aplausi.)... Kā mēs to izdarījām? Aktīvi cīnījāmies par savām interesēm, bijām neērti. Es reizēm biju ļoti neērta pārējiem Eiropas līderiem, bet viņi zināja, ka tas ir ļoti svarīgi Latvijai. Reizēm ir ļoti svarīgi būt aktīvam. Man ir prieks, ka mēs savu līderību parādījām un mums noticēja.

Esam vienojušies, ka paātrināsim sinhronizācijas plānu BRELL darbībai, lai pārtrauktu sadarbību ar Krieviju elektroenerģijas tīklā. Tātad ar nākamā gada februāri būsim brīvi no Krievijas, mēs varēsim būt droši, ka krievi kādā brīdī vienkārši neizslēgs slēdzi un mēs nepaliksim bez elektrības. Ir ļoti svarīgi, ka visas trīs Baltijas valstis turpina to darīt un mēs ejam pēc plāna, un paldies mūsu klimata un enerģētikas ministram.

Mēs esam aizlieguši satiksmē piedalīties (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi!

E. Siliņa.... transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrācijas numuriem, un mēs panācām arī izņēmumu Eiropas Savienībā... ka tas paliek spēkā.

Par sabiedrības veselību un sportu. Domāju, tas ir ļoti svarīgi. Jūs visi esat pamanījuši, ka mēs maz runājam par ļoti lielām problēmām veselības finansējumā, jo esam piešķīruši vēsturiski lielāko finansējumu veselībai, pilnveidojuši primārās veselības aprūpes pakalpojumus, investējuši ģimenes ārstu prakšu kapacitātē un iedevuši vēl vienu īpašo cilvēku, ko viņi ilgi gaidīja. Man jāsaka, es pirmo reizi dzirdēju, ka Ministru kabineta sēdē ārstu asociācijas teica valdībai paldies, un es arī pirmo reizi piketa laikā no lauksaimniekiem dzirdēju, ka viņi teica valdībai paldies.

Mēs īstenojam vēl lielākas reformas un sagaidām, ka zāļu cenas, recepšu zāļu cenas, samazināsies vismaz par 15–20 procentiem. Esam piešķīruši kompensējamām zālēm... ka cilvēkiem līdzmaksājums, lielākais, būs 25 procentu apmērā. Līdz šim bija 50 procenti. Tas nozīmē, ka cilvēki varēs atļauties zāles, kas ir būtiskas veselības uzturēšanai ikdienā.

Mēs sakārtojam veselības aprūpes iestāžu pārvaldību un esam izveidojuši integrētu, valsts apmaksātu pakalpojumu – hospisu jeb paliatīvās aprūpes mobilās komandas personas dzīvesvietā, jo bieži ģimenē ir ļoti grūti aprūpēt cilvēku, kas ir slims ar ļoti smagu slimību; viņi nezina, kā viņu aprūpēt, viņiem nav laika, viņi nezina, kā viņu barot, kā iedot viņiem zāles, un valsts ir uzņēmusies rūpes par tādiem cilvēkiem, līdz ar to arī atvieglojusi pašvaldības un atvieglojusi ģimenes, ļaujot viņiem dzīvot normālu dzīvi un pavadīt ar šo cilvēku mājās kvalitatīvu laiku.

Mēs esam paredzējuši lielāku finansējumu jauniešu un bērnu sportam – nevis politiķu izlobētiem, dārgiem sporta veidiem (Starpsauciens.), bet jauniešiem un bērniem... sporta veidiem, kas veicina viņu veselību. Tāds ir mūsu mērķis – strādāt pēc caurspīdīgiem kritērijiem.

Mēs esam palīdzējuši jau pašā pirmajā valdības sēdē... ar sadales pakalpojumu cenu sadārdzinājumu un atjaunojam taisnīgumu pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Mēs ļoti labi atceramies šos juku laikus. Līdz 1995. gadam nebija skaidras sistēmas, un cilvēkiem šo juku laiku dēļ nav jācieš.

Mēs ieviesām partnerības regulējumu, kas stāsies spēkā pēc divām nedēļām. Tik ilgi debatēja... Likās, ka valsts apstāsies. Valsts nav apstājusies. Šie cilvēki arī ir daļa no mūsu sabiedrības, un ir ārkārtīgi svarīgi, lai viņi justos Latvijā pieņemti, integrēti un gaidīti. Tāpēc šī valdība to izdarīja, un man ir liels lepnums par maniem ministriem un šo koalīciju.

Saeima atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu... es atvainojos, Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Bieži vien mēs runājam par lielām lietām, bet aizmirstam, kas notiek ģimenē, un tieši ģimenē, mājās bieži vien veidojas daudz emocionālu problēmu – cilvēks nejūtas labi darbā, nejūtas labi skolā, bērnam veidojas traumas, kuras pēc tam jāārstē gadiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs upuriem sniegtu lielāku aizsardzību un nepieciešamo atbalstu.

Šajā nedēļā palielinājām konsultāciju stundu skaitu bērniem, kuri cietuši no vardarbības, lai viņi varētu tikt izārstēti, lai varētu saņemt konsultācijas ātrāk, lai traumas neieilgtu, jo pēc tam būs nepieciešams daudz lielāks finansējums un ieguldījums un viņiem būs grūti iekļauties sabiedrībā.

Esam virzījuši grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz, ka varmācīgajai personai varēs piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.

Un vēl – par ģimenēm. Man personīgi ir ļoti svarīga katra tēma, kur dzirdu vārdu “bērns”, jo man pašai ir trīs bērni un zinu, kā jūtas mamma un cik daudz vajadzību ir bērniem. Ikviens, kuram ir ģimene, un arī tāds, kuram tās nav, es domāju, saprot, ka bērni ir mūsu nākotne. Tāpēc no 2024. gada līdzfinansējam pašvaldību sniegto aprūpes pakalpojumu mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem un esam mainījuši kārtību, lai ar invaliditāti saistīto pabalstu saņemšana pēc pilngadības jauniešiem ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti, tā saucamajiem mūžīgajiem bērniem... lai šī pāreja būtu daudz vieglāka un vecāki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Tas nebija vienkārši, uz to tika gaidīts vairākus gadus, bet mēs to esam izdarījuši, un es ceru, ka šīm personām pāreja būs daudz vieglāka.

Pilngadīgām personām ar invaliditātes cēloni “slimība no bērnības” esam palielinājuši pabalstu no 100 eiro līdz 413. Tātad kopšanas pabalsts sasniedz 413 eiro.

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju esam reorganizējuši par Bērnu aizsardzības centru. Tas būtiski stiprina ģimeņu un bērnu atbalsta funkcijas. Viņi vairs nav iestāde, kas kontrolē, bet ir iestāde, kas palīdz, konsultē un atbalsta.

Esam attīstījuši pakalpojumu augsta riska jauniešiem “Bērnu un jauniešu drošā māja”, jo ir ļoti daudz jauniešu, kuriem ir grūtības iekļauties sabiedrībā.

Ministru kabinets ir lēmis par finansējuma piešķiršanu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, paplašināšanai un infrastruktūras attīstībai.

Arī šajā nedēļā izdarījām grozījumus Komerclikumā, un jūs, Saeima, drīz varēsiet lemt, ka valdes locekļiem turpmāk būs tiesības iet bērna kopšanas atvaļinājumā, un tas nebūs kā sods, ka valdes locekļiem ir jāpamet darbs, lai viņi varētu aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā.

Noslēgumā. Kopš manas valdības... ir pagājuši deviņi mēneši. Man jāsaka... man vakar kāds kolēģis teica: “Nu, vai tad premjerei nav piešķirts vairāk stundu? Kā tad tev – 24 stundu nepietiek?” Nē, nepietiek! Reizēm ir tā, ka tās dienas paskrien tik ātri un darbu ir tik daudz... Man ir tendence ieguldīties, iesaistīties un lasīt dokumentus, jo es zinu – ir ļoti svarīgi, ka mēs raidām signālu sabiedrībai, ka mums rūp.

Es nesen runāju savā pirmajā augstskolā – Rīgas Juridiskajā augstskolā –, jo es biju pirmā absolvente. Tas, ko es teicu, – katram ir svarīga kaut kāda sava lieta. Mums kā politiķiem ir svarīgi, ka varam ieviest pārmaiņas, labas pārmaiņas mūsu sabiedrībai, reizē nodrošinot stabilitāti. Jebkuras pārmaiņas nāk ar neskaidrību, nedrošību, bet, parādot skaidru līderību, iesaistoties pašiem un ticot tam, šīs pārmaiņas varam veikt.

Es ticu, ka Latvija var būt valsts, kurā uzņēmēji var attīstīties. Es ticu, ka Latvija ir valsts, kurā pašvaldībām un valstij nav jādara tas, ko var izdarīt privātais bizness. Es ticu, zinu, daru, rādu savu līderību un iesaistīšos tik ilgi, kamēr to varēšu, tāpēc es ticu, ka kopā šī Saeima tiešām var izdarīt labas lietas mūsu uzņēmējdarbībai. Jūs varat stiprināt mūsu ģimenes, jūs varat atbalstīt valdību, jūs varat arī neatbalstīt, jūs varat kliegt, bļaut un raidīt “TikTok” sliktus signālus mūsu sabiedrībai, bet es baidos, ka mūsu sabiedrība no tā stiprāka nekļūs. Bet, parādot skaidru līderību, nebaidoties pieņemt grūtus lēmumus – par latviešu valodu, par militāro aizsardzību –, es domāju, mēs varam padarīt Latviju stiprāku, tādu, kurā katrs jūtas iekļauts, runā latviešu valodā un, ja vēlas, var brīvi ceļot pa Eiropu, jo NATO lietussargs viņu sargā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens.) Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmajiem vārds debatēs ir frakciju vārdā (Starpsaucieni.)...

Pirmais frakcijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidente! Ministri! Ļoti cienījamās dāmas! Godātie kungi! Tiešām, rūpīgi iepazīstoties ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu, noklausoties šo gandrīz stundu garo runu par paveikto, rodas sajūta, ka valstī viss nemaz nav tik slikti un ka būtu jānāk opozīcijai un jāsaka, jākritizē, ka viss ir absolūti slikti.

Iepazīstoties un rūpīgi izlasot šo dokumentu, ziņojumu par paveikto, man bišķiņ rodas tāda sajūta, ka laikam arī es esmu viens no tiem, kas dzīvo nedaudz citā burbulī. Pats dokuments un ziņojums kopumā pēc sava satura un būtības nav absolūti zemē metams, un tas, ko mēs dzirdējām no Ministru prezidentes par paveikto, šķietami izklausās ļoti labi un apsveicami.

Vienlaikus es vērsīšu nedaudz uzmanību uz ko citu. Kā man viens kolēģis no opozīcijas, nule kā pienācis klāt, teica: “Vai mēs kaut ko saklausījām, ko uz priekšu darīsim?” Tā ļoti iztrūka šajā dokumentā. Mēs esam pētījuši, esam analizējuši, jā, esam pieskārušies arī “Rail Baltica” problēmām, nedaudz administratīvi teritoriālajai reformai, daudzām lietām – ekonomikai, drošībai –, bet realitātē redzam diezgan skarbu ainu Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā izaugsmē.

Realitātē mēs ļoti skarbu ainu redzam transporta un loģistikas nozarē. “Rail Baltica” situācija – par tās iespējamo ietekmi, iespējamo katastrofālo ietekmi uz budžetu šajā ziņojumā diemžēl nekā nav. Un valdībai – ar Briškena kungu priekšgalā – risinājuma, kā to darīt, uz šodienu arī nav.

Mēs reģionos saskaramies ar skolu tīkla reformas plāniem, izglītības pieejamību mūsu reģionu bērniem, un kopumā tur ir diezgan slikta situācija. Tas mums, kolēģi, visiem ir jārisina.

Mēs dzirdam no finanšu ministra, ka nāksies celt nodokļus – nāksies celt nodokļus! Šajā plānā ir atsauce uz ēnu ekonomikas apkarošanas plānu – citu plānu savukārt –, bet šajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā mēs plānojam tikai dažus desmitus miljonu gadā... no 2,8 miljardiem... iekasēt vairāk. Tur ir reāls resurss, nevis nodokļu celšanā. Bet paskatāmies patiesībai acīs. Ēnu ekonomikas īpatsvars ir tik liels, ka ar jēdzīgu risinājumu un drosmīgiem risinājumiem mums pietiktu visām mūsu vajadzībām. Vai mēs apzināti ļaujam šai ēnu ekonomikas sadaļai būt tik lielai arī nākotnē? Vai mēs to gribam? Nē, kolēģi, es domāju, mēs absolūti to negribam.

Administratīvi teritoriālā reforma. Ziņojumā ir atsauce uz ATR, ka pēc ATR novadi kļuvuši jaudīgāki, par 64 procentiem ir mazāk pašvaldības deputātu, bet realitāte, ko mēs Latvijas novados redzam, nav nemaz tik rožaina. Arī pašvaldības pāriet uz četru darba dienu nedēļu, meklē visādus risinājumus, kur un kā mēs varam samazināt savas izmaksas. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas īpatsvars pēdējos gados ir palicis sliktāks pašvaldībām – sadalījums starp valsti un pašvaldību. Iespējas konkurēt pašvaldībām... gan Rīgai, gan mūsu pārējām pilsētām ir samazinājušās salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju... lai būtu jaunas darba vietas, jauni ieņēmumi pašvaldībām, lai ģimenes brauktu un dzīvotu, īpaši Latgales reģionā. Mani kolēģi nāks un par katru šo tēmu detalizēti izstāstīs. Nākotnē tur ir risināmas nopietnas problēmas. Tas, ko vairāk gribējām dzirdēt, – kā mēs risināsim katru šo ideju, kā attīstīsim ekonomiku.

Mēs runājam par aizsardzību. Ministru prezidente, jūs pieminējāt miljonu dronu koalīciju, kur ir dažas valstis, tai skaitā Latvija, ir uzņēmusies zināmu līderību līdz gada beigām piegādāt miljonu dronu. Atzīstam, mēs šobrīd esam maza tranzītvalsts. Absolūti lielākā daļa visu šo dronu nāk no Ķīnas. Mēs kaut ko nedaudz pakojam un nedaudz pieliekam kādu plastmasu klāt. Investīcijas – tā bija iespēja mūsu ražotājiem. Mūsu kolēģis par to detalizēti izstāstīs.

Par valsts kapitālsabiedrībām, par izglītību, par konkurētspēju, par tautsaimniecību... ļoti daudzas lietas, kā mums ir jāskatās nākotnē, kā mēs varam darīt labāk. Es negribu kritizēt, ka valstī viss ir slikti. Nē, valstī viss nav slikti, bet katrā ziņā ar tām iespējām, kas ir mūsu rīcībā, mēs varam daudz labāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam – frakcijas vārdā. (Dep. U. Mitrevics: “Es lūdzu apvienot laikus.”)

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

U. Mitrevics (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Kolēģes, kolēģi! Vēlos pieskarties Ministru prezidentes ziņojuma sadaļai no 35. lapaspuses, kur Attīstības plānošanas sistēmas likums noteic, ka pirmajā un trešajā gadā Ministru prezidents ziņo par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna īstenošanas gaitu.

Vispirms uzsvēršu – ziņojumā parādās, ka 54,8 procenti no progresa vērtēti labi, 10,3 procenti – viduvēji, 6,8 procenti – negatīvi, 17,1 procents – katastrofāli slikti un 11 procentos gadījumu sasniedzamajiem mērķiem nav pieejami dati. Tātad 16 pozīcijās, kurās mums nav pieejami dati, nav iespēju izvērtēt, kā mēs virzāmies vai nevirzāmies uz mūsu mērķiem. Ilgtspējīgas attīstības komisijā tika lūgts pārskatīt datu ieguvi. Ja tas nenotiks, mēs, visticamākais, tikai 2027. gadā sapratīsim, ka rezultāts atkal nav sasniegts. Tuvojas – 2025. gadā – vidēja termiņa izvērtējums šiem dokumentiem. Vai izdosies uzlabot rādītājus tur, kur šobrīd krītam lejā? Šīs atbildes, es teiktu, ir jāmeklē vēl līdz saulgriežu naktij.

Un nu par rezultātiem šajos dokumentos.

Pirmkārt, viskritiskākā situācija ir demogrāfijas jomā. Ziņojumā norādītais mērķis ir vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju Latvijā 2030. gadā. Realitāte ir tā, ka iedzīvotāju skaits strauji samazinās un ir nokrities par 150 tūkstošiem zem 2030. gada mērķa rādītāja. Tas nozīmē, ka zaudējam pašu dārgāko, kas mums ir, – mūsu cilvēkus. Viss liecina, ka bez ļoti radikālām pārmaiņām šajā jomā turpināsim attālināties no 2030. gada mērķa.

Var jau teikt, ka neko nevaram ietekmēt, jo tāda ir Eiropas kopējā aina. Pirmkārt, mūsu situāciju radikāli atšķir tas, ka Eiropā tas tā tieši nav. Tieši mēs šajā ziņā esam viskritiskākajā situācijā. Otrkārt, ja mēs nevaram, nosprauduši konkrētu mērķi, uz to virzīties, lai šo vektoru izmainītu, kam tad ir jēga? Par to, ka tas ir iespējams, liecina, piemēram, daudzbērnu politika, kur bija rezultāti, mēs taču atceramies. Spriežot pēc tā, ka mums septiņus gadus jau nav dzimstības stratēģijas, var secināt, ka demogrāfija dzimstības kontekstā nav Latvijas politikas prioritāte. Katrā ziņā jārēķinās ar to, ka, ja nemainīsim domāšanu no “mēs neko nevaram” uz “vismaz mēģinām”, dabiskā pieauguma līkne turpinās krist.

Otra smagā pozīcija ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. 2014. gadā Nacionālā attīstības plāna tēze bija ekonomiskais izrāviens. Šajā ziņojumā ir rakstīts, ka IKP uz vienu iedzīvotāju pēdējos 10 gados ir uzrādījis stabilu pieauguma tendenci, kas norāda, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ietvertais mērķis tiks sasniegts. Tajā pašā laikā tur rakstīts, ka Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, ir uzrādījis stabilu pieauguma tendenci, kura atbilst virzībai uz plānoto mērķi. Tur ir rakstīts, ka pēc šī rādītāja Latvija apsteidz vairākas valstis un mums ir vienāds pieaugums – par 5 procentiem – ar Igauniju, vienīgi ir noklusēts, ka 2018. gadā Igaunijā IKP uz vienu iedzīvotāju jau bija ievērojami augstāks nekā Latvijas, kā arī tas, ka šī faktora ietekmē katrs Igaunijas pieauguma procentpunkts bija ar lielāku svaru. Realitāte ir diezgan skaudra. Šajā pozīcijā mēs ar 71 procentu būtiski atpaliekam no Igaunijas 87 procentiem un no Lietuvas 90 procentiem no Eiropas Savienības vidējā.

Nākamais rādītājs, kuru nevar nepieminēt šajos dokumentos, ir bērnu nabadzības riska indekss. Tas parāda, cik liela daļa bērnu ir pakļauta ne tikai nabadzības riskam, bet arī nespējai nodrošināt pilnvērtīgu bērnu personības attīstību. Līdz 2019. gadam situācija pakāpeniski uzlabojās, taču pēdējo četru gadu laikā bērnu nabadzības riska indekss ir pieaudzis no 14,5 procentiem līdz 16,2 procentiem. Situācija ir īpaši satraucoša, jo saskaņā ar Latvijā pielietoto statistikas metodi bērnu nabadzības riska slieksnis nav 60 procenti no nacionālā ienākuma mediānas, kāds ir pieaugušajiem, bet 18 procenti no mediānas, kas patiesībā nav bērnu nabadzības riska slieksnis, bet dziļa nabadzība.

Vēl viens rādītājs, kas raksturo valsti, ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem. Ziņojums liecina par ļoti satraucošu tendenci – bērniem rindā gaidīšanas laiks uz veselības aprūpes pakalpojumu nevis samazinās, bet pieaug.

Ja 2019. gadā pie ārsta Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā rindā bija jāgaida vidēji 48 dienas, tad 2023. gadā uz sekundāro ambulatoro konsultāciju – jau 61 diena. Pieaudzis arī gaidīšanas laiks uz plānveida operācijām bērniem no 40 uz 52 dienām. Dzimstība un bērnu veselība ir arī valsts drošības jautājums. Nesen izskanējušie dati par jauniesaucamajiem obligātajā militārajā dienestā, kur no 300 jauniešiem 72 tika atzīti par dienestam nederīgiem, ņemot vērā veselības rādītājus, manuprāt, skaidri pasaka, kur mēs esam un kādi mēs esam. Man ir jautājums: vai mums ir plāns? Es domāju, viens ir atskaitīties, konstatēt – jā, ir slikti, bet vai ir skaidrs rīcības plāns, kā to, ko es minēju, varam mainīt?

Domāju, mēs nevaram gaidīt vēl gadu līdzīgu atskaiti, kaut kādā mērā sevi nomierinot un, es pat teiktu, varbūt pat iemidzinot, un piekopt padošanās taktiku, kā tas ir, piemēram, dzimstības jautājumā, jau šodien ir jāatrod atbildes, ko darām, kā darām, ko nedarām, ko mainām, lai varam sasniegt mūsu izvirzītos mērķus, ko esam nosprauduši mūsu pamatdokumentos.

Lai mums veicas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam – frakcijas vārdā.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie ministri! Siliņas kundze! Jūs visu laiku runājat tikai par karu, bet jūs nerunājat par valsti. Tas ir absolūtais fakts.

Siliņas kundze, man prieks, ka Stoltenberga kunga vizīte ir beigusies ar to, ka viņš izteica absolūtu lepnumu par Latvijas valdību, nevis par Latviju. To ir absolūti svarīgi saprast. Man prieks, ka jūs, saņemot uzslavu no ārzemju viesiem, jūtaties pagodināta, jūtaties tā, it kā jūs esat pareizajā virzienā. Bet šodien es jums atgādināšu, ka Latvija kādreiz ir bijusi trešā lielākā industriālā valsts mūsu pasaules daļā. Trešā! Rīga ir bijusi uzreiz – uzreiz! –, Kola kungs, pēc tās pašas Sanktpēterburgas. Mēs bijām augstāk par visiem (Starpsauciens.), mēs bijām augstāk par visiem, augsti godātais! Latvija, mani dārgie kolēģi, ir ērglis, kurš tika sagrauts divas reizes – gan pēc Pirmā pasaules kara, gan pēc deviņdesmitajiem gadiem. (Starpsauciens.)

Diemžēl, kolēģi, jums ir jāsamierinās, ka mēs šodien pārdzīvojam brīžus, ka varam runāt tikai par karu, jo tā ir vienīgā izeja, kā norakstīt pilnīgi visas neveiksmes, kas mums šodien notiek valstī. Mēs runājam par “Rail Baltica”, un tā ir absolūta valdības atbildība. Viss, ko mēs varam darīt, – sadārdzināt visus Latvijas projektus trīsreiz, četrreiz, piecreiz. Mēs nespējam atzīties, ka korupcija valdībā ir iesakņojusies tik dziļi, ka izdedzināt to no turienes ar parastām metodēm vienkārši nesanāks.

Labi, jūs atradīsiet cilvēkus, kuri par to atbildēs, – varbūt Briškena kungs... varbūt Ašeradena kungs, ja mēs tagad runājam par nodokļiem, bet vai tas saknē kaut ko mainīs, vai tas saknē kaut ko labos? Nē, kolēģi, viss paliek tur, kur ir. Bet kā uz doto momentu var kaut ko pārmest Jaunajai Vienotībai, augsti godātie kolēģi, – viņi ir dabūjuši pirmo vietu Eiropas vēlēšanās! Tātad Siliņas kundzes pasakas strādā, nes rezultātu, jo mēs to redzam pēc vēlēšanu balsīm (Starpsauciens.), cilvēki tam tic.

Uz doto momentu skaidrs, ka labāk nepārtraukti stāstīt pasakas, nevis patiesību, jo sabiedrība laikam negrib to dzirdēt. (Starpsauciens.)

Bet, augsti godātie kolēģi, paies mazs laiciņš, un sabiedrība beidzot atjēgsies, ka jūsu solījums, ka pēc gada, pēc diviem būs lielais izrāviens, – tas nenotiks. Mēs to ļoti labi saprotam. Pie esošās situācijas neviens (mēs nerunājam tagad par globālo situāciju pasaulē, par karu kaimiņvalstī, mēs runājam par attieksmi)... neviens mūsu valstī neinvestēs ne kapeikas. No šejienes bēg mūsu jaunatne, no šejienes bēg mūsu sirmgalvji, kuriem ir tāda iespēja. Mēs šodien pakāpeniski zaudējam mūsu valsti.

Siliņas kundze teica par investoriem. Nē, kolēģi, tie ir cilvēki, kuri par grašiem stāv aukcionos, lai izpirktu mūsu valsts dārgumus. Tie ir investori? Viņi neko negrasās nedz būvēt, nedz attīstīt, viņi grasās šeit aukcionos izpirkt mūsu valsti. Jūs varat to ignorēt, jo šodien jums ir tāda iespēja. Bet padomājiet, kolēģi, par nākotni! Pēc 10 gadiem jau varbūt neviens neatcerēsies jūsu uzvārdus, manu uzvārdu, kas ir sēdējis šeit, bet jūsu personīgā izpratne par to, ka jūs atstājāt Latviju bagātu, stipru un attīstītu, man liekas, tā ir tā galvenā motivācija, kurai šodien ir jābūt vadošajam motīvam.

Augsti godātie ministri! Es ļoti ceru, ka tā sajūta – lībietis, sirdī latvietis – jūs mudinās virzīties uz priekšu. Beidziet šīs tukšās runas, beidziet par to vispār te sprediķot! Latvija – tas ir galvenais. Kad es beidzot panākšu, ka šajā flangā Latvija nebūs vienkārši kā sauklis, lai tiktu uz Eiropas Savienību, bet reāla motivācija!

Paldies, kolēģi, par – neko. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram – frakcijas vārdā. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjerministre! Godājamie ministri! Kolēģi! Man būtu priekšlikums – uz priekšu tomēr frakcijas viedokļos ļaut izteikties 15 minūtes. Piecās minūtēs diemžēl nav iespējams kaut kādā veidā pat atbildēt uz to, ko ir teikusi premjere vai kāds ministrs. Tā ka tāds būtu priekšlikums.

Kas attiecas uz lietas būtību. Iepriekšējā gadā, kad mēs skatījām Saeimas budžetu, es no šīs tribīnes teicu: es neredzu šajā budžetā vārdus “Rail Baltica” un “airBaltic”. Godājamā premjere, tas bija jūsu budžets! Nebija vārdu “Rail Baltica” un “airBaltic”. Tagad mēs par šiem vārdiem, nosaukumiem runājam ļoti daudz.

Jūs teicāt, ka jūs vakar skatījāties Dombura raidījumu. Arī es skatījos. Tas bija nožēlojami – visi sēž bāli, trīc, rokas dreb, neko nevar pateikt. Briškena kungam pēc vakardienas pārraides būtu jāatkāpjas. Viņš kā ministrs parādīja, ka viņš ir absolūta nulle. Desmit gadus jūs esat bijis “Rail Baltica” viens no top menedžeriem, un tagad jūs mēģināt aizstāvēt to, kas ir bijis, un tas, kas izskan: kaut kādi cilvēki nepareizi veica aprēķinus, kaut kādi cilvēki kaut ko nepareizi darīja, ministri nav vainīgi, valdība nav vainīga. Kariņa valdība ir bijusi piecus gadus, Siliņas kundze! Tie nav deviņi mēneši, kopā tie ir jau pieci gadi un deviņi mēneši.

Vakar, kad tiešraidē notika pēc būtības šī tiesas prāva, mēs ieraudzījām, ka valdības pārstāvjiem, ministram vispār nav, ko paskaidrot. Latvijā palielinājās izmaksas apmēram no diviem miljardiem uz desmit. Tas ir tas briedums, tas ir tas sadārdzinājums vai tā ir nekompetence un noziedzīga rīcība? Uzdošu jautājumu: vai šodien jūsu valdība būtu gatava pieņemt lēmumu palielināt Latvijas ārējo parādu par 10 miljardiem, lai tiktu realizēts projekts? Un mēs nezinām, cik maksās šī projekta uzturēšana, cik maksās biļetes no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz lidostai. Par to vispār nerunāja. Runa ir tikai par to – ir saslēgti līgumi, būvē centrālo... Centrālajā dzelzceļa stacijā viss ir pārrakts, sabūvēts, pie lidostas kaut kas... Daugavā kaut kādi pāļi tiek būvēti. Naudas nav. Varbūt būs. Kuri ir tie cilvēki, kas pieļāva to, ka šādu projektu sāk ar kļūdu no diviem līdz desmit miljardiem? Tas nav sadārdzinājums. Tā ir noziedzīga rīcība, un es aicinu Ģenerālprokuratūru strādāt, rīkoties un meklēt atbildīgās personas, kas nav uzraudzījušas!

Principā sanāk tā, ka kaut kādi ierēdnīši, kuri strādāja “Rail Baltica”, uz savu galvu saslēdza. Protams, Linkaits arī bija vakardienas “varonis”, neko nevarēja pateikt, sēdēja, kaut ko murgoja. Četrus gadus bija satiksmes ministrs. Arī Kariņa kungs! Kāpēc jūs kā premjers neuzraudzījāt šo projektu? Tas ir lielākais projekts, kāds ir bijis Latvijas vēsturē. Un tagad – 10 miljardi!

Ir viens variants – atteikties no projekta, un viss. Šīs sabūvētās butaforijas ilgu laiku paliek kā modernās mākslas atliekas, kas liecinās par šī laikmeta veiksmīgo darbu... vai arī iet šajā projektā un maksāt nevis divus, bet desmit miljardus. Un vakar skaidri pateica: varbūt ir cerība vēl vienu miljardu dabūt trim Baltijas valstīm. Bet viens miljards neko nerisina, ja Latvijas sadārdzinājums ir jau 10 miljardi.

Es gribu, lai... Briškena kungs, atnāciet un pasakiet, vai jūs esat atbildīgs... ko jūs darījāt “Rail Baltica” 10 gadus, un ko jūs varat izdarīt? Es uzskatu: jums ir tik liels interešu konflikts, ka jums šodien no šīs tribīnes ir jāpaziņo, ka jūs atkāpjaties no amata.

Kas attiecas uz “airBaltic”. Mēs pirms kāda laika lēmām par to, lai izglābtu šo kompāniju, ka šī kompānija var aizņemties vairāk nekā 300 miljonus. Bija paziņots: “Urā, kompānija glābta! Viss ir labi.” Jā, tikai likme 14,5 procenti, kas būs jāmaksā par šo aizdevumu vai par šiem bondiem, ir 50 miljoni gadā. Kā rīkoties, ja “airBaltic” nav spējīga to atrisināt?

Šajā gadījumā tas, kā, premjere, no jums šodien pietrūka, ir precīza vīzija – nevis kā mēs dubultosim ekonomiku, bet ko mēs konkrēti izdarīsim. Ir viens konkrēts piemērs, ko jau esmu piedāvājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kad mēs spriedām par to, ka jāsamazina PVN tieši apkalpošanas sektoram – restorāniem, kafejnīcām... kuriem tiešām pašreiz ir ļoti, ļoti smagi, es teicu... bet tas nerisina... mums ir klusā sezona, vasarā tūristi atbrauc, bet oktobris, novembris, decembra vidus, janvāra beigas, februāris, marts – kafejnīcas tukšas, viesnīcas – tukšas. Es nācu ar priekšlikumu un ceru, ka finanšu ministrs ieklausīsies tajā.

Es piedāvāju tā vietā, lai mēģinātu atkal aizdot 50 miljonus eiro aviokompānijai, ko var apstrīdēt Eiropa, jo tā būs konkurences kropļošana, nopirkt visas tukšās vietas (lidmašīnas lido ar tukšām vietām, kas rada viņiem zaudējumus), par 50 miljoniem izpirkt visas tukšās vietas “airBaltic”. Un dot uzdevumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kurai joprojām nav sava vadītāja (nez kāpēc?), piedāvāt šīs biļetes starptautiskajām tūrisma aģentūrām pēc principa: lai brauc uz Latviju tūristi, kuri ir samaksājuši par vismaz divām naktīm mūsu viesnīcās.

Galarezultātā mēs piesaistīsim tūristus viesnīcām, šie tūristi tērēs naudu kafejnīcās, veikalos, tērēs arī, apmeklējot muzejus, koncertus un daudz ko citu, un tā būs nevis 50 miljonu aizdošana “airBaltic”, bet tās būs investīcijas, kuras atmaksāsies jau nākamajā gadā caur PVN iekasēšanu, jo PVN ir tas nodoklis, kas iekasējas visātrāk. Katra pārdotā prece... vai tā ir kafejnīca, veikals vai restorāns... uzreiz ir ienākums valstij. Galarezultātā mēs nošausim divus zaķus: būsim reāli palīdzējuši “airBaltic” attīstīties; otrs – mēs tiešām palīdzēsim tai nozarei, kura šodien piedzīvo lielas problēmas.

Tā ka es aicinu runāt par to, kā mēs reāli attīstīsim ekonomiku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam – frakcijas vārdā.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Liels paldies par šo ziņojumu un paldies par ieskatu Ministru kabineta ikdienas darbā. Varbūt šie ir darbi, par kuriem mēs runājam... bet ziņojumā droši vien nevar atspoguļot, ko ikdienā Ministru prezidente un Ministru kabineta pārstāvji veic... gan sarunās ar Stoltenberga kungu, kas jau tika pieminēts, ar citiem... valdību pārstāvjiem, lai attīstītu un virzītu Latvijas valsti uz priekšu.

Manuprāt, vienīgā jēdzīgā lieta, par ko mēs šodien varam runāt, ir drošība, un Ministru prezidente to uzsvēra savā runā. Drošība saistās ne tikai ar fizisko infrastruktūru... saistās ar aizsardzības spēkiem... vai iekšējo drošību, bet tā ir drošība, kas veidojas, ja mēs izrunājam tās problēmas, kas ir mūsu sabiedrībā, un virzām, attīstām dažādas jomas, lai nedotu nelabvēļiem iemeslu nepamatotai kritikai par to, ko mēs darām. Protams, drošība... lai aizsargātu mūsu valsti... tas, ko veic valdība, ir atspoguļots šajā ziņojumā – gan jaunas iekārtas, ko pērk mūsu aizsardzības spēki, gan jauna infrastruktūra, kas tiek būvēta, tiek apmācīti jauni karavīri valsts aizsardzības dienesta ietvaros, kā arī tiek veidota aizsardzības līnija uz Krievijas un Baltkrievijas robežas. Tie ir nozīmīgi pasākumi, kas jāveic un kas būs jāveic nākotnē – droši vien ne tikai šai valdībai, bet jāturpina attīstīt arī nākamajai.

Ir tā otrā daļa, kas saistās ne tikai ar aizsardzības spēkiem, bet arī ar mūsu sabiedrības noturību. Tur ikvienam Ministru kabineta loceklim ir savs darāmais. Mēs varam runāt gan par zāļu cenām, kas ir nesamērīgas attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm, gan par izglītības sistēmu, kas varbūt iepaliek no mūsu kaimiņvalstīm, gan par reģionu un Rīgas attīstību, Rīgas vietu Baltijā (šī situācija ir jāmaina un jāuzlabo), gan par enerģētiku (jāattīsta jaunas ražošanas jaudas, jāveic desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkla), gan par pārtikas drošību.

Nesen komisijā uzklausījām, ka ir ļoti mazs mūsu pārtikas, kuru tirgo Latvijas veikalos, īpatsvars. Tas, neapšaubāmi, ir jāpaaugstina, un tai ir jābūt vienai no prioritātēm, kas saistās ne tikai ar tautsaimniecības attīstību, bet ar to, cik droša mums ir pārtikas apgāde... ar investīciju piesaisti, naftas rezervēm, ar tiesu sistēmas efektivitāti, lai mēs ātrāk un skaidrāk varētu iztiesāt tiesu procesus.

Šī ir iespēja pārmaiņām. Kā redzam, valdība to izmanto, nākot ar priekšlikumiem birokrātijas sloga samazināšanai, šobrīd – nekustamo īpašumu jomā. Mēs sagaidām, ka arī citās jomās būs pasākumi, kas samazinās birokrātiju.

Mums visiem šajā darbā valdība būs jāatbalsta. Protams, Saeimā ir jāveic debates, redzam, ka tās dažreiz mēdz būt asas, tajā pašā laikā konstruktīvas, un tādā veidā visi kopā virzām mūsu valsts attīstību.

Paldies Ministru prezidentei par uzrunu, paldies arī Ministru kabineta locekļiem par klātesamību un... nākamajām uzrunām. Novēlu mums šodien auglīgas debates. Un atcerēsimies to, ka mums ir svarīgi kritizēt, bet kritizēt pamatoti, piedāvājot skaidrus risinājumus, kādā veidā varam valdības darbu uzlabot.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim – frakcijas vārdā.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Mēģināšu īsi.

Man ir radiniece, kurai bieži ir visādas idejas, ko saimniecībā vajadzētu izdarīt. Tad, kad viņai prasa: “Kā tu to domā īstenot?”, viņa atbild: “Mēs – pa visiem!” Un tas nozīmē – visi citi, bet ne viņa pati. Šajā situācijā to nevar attiecināt uz mūsu valdību, jo tiešām ļoti, ļoti daudz lielu lietu tiek darīts visiem kopā kā tādai kārtīgai, stingrai dūrītei. Mans pienākums ir īpaši izcelt mūsu ministrus.

Visi jau ir aizmirsuši... atceraties, bija tāda sadales tarifu sāga? Nezināja, ko darīt, kā būt, elektrības sadales tarifi pieauga drastiski. Atnāca jaunā valdība, Meļņa kungs mēneša laikā sakārtoja šo jautājumu. Notiek darbs pie energoneatkarības.

Labklājības ministrija. Atceraties, bija tāda sāpīga problēma – kad bērniem invalīdiem paliek 18, ģimenes paliek... ir pārtraukums pabalsta saņemšanā. Tika sakārtots. Piemaksas senioriem par darba stāžu laikā, kad Latvijas valsts vēl nebija izveidota. Sakārtots.

Ekonomikas ministrija. Klientu pāreja starp bankām atvieglota, sakārtota. Kreditēšanas programma maziem un vidējiem uzņēmumiem izveidota, šogad jau pārpilde ar uzviju. Mums ir investoru piesaiste, zaļais koridors. (Starpsauciens.) Igauņu uzņēmējs ar 700 miljonu investīciju potenciālu – sarunu procesā nodomu protokols noslēgts. Birokrātijas mazināšanā – vairāk nekā 60 likumprojektu pakete saistībā ar birokrātijas mazināšanu būvniecības nozarē. Tā ka rudenī būs vēl jāstrādā, kolēģi.

Zemkopības ministrija. Visi... ne visi, daži draudzīgi kolēģi... kurbulēja traktorus... domāja: nu tik gāzīs valdību, nu tik šķūrēs iekšā Rīgā! Kas notika? Beidzot viens sakarīgs ministrs, kurš saprot kaut ko no nozares, atrisināja to, kas bija gadiem ielaists, un ne tikai to... kas ir ielaists šeit... sadarbībā ar valdību, sadarbībā ar premjeri Eiropas līmenī atrisinātas tādas lietas lauksaimniecībā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!... Vienu mirklīti... Mazliet klusāk!

H. Rokpelnis.... kuras daži pat sapņos nav redzējuši. (Starpsaucieni.)

Ko es ar šo gribu pateikt? (Starpsaucieni.) Ko es ar šo gribu pateikt? Es gribu pateikt paldies par to, kas ir paveikts, šai valdībai. Mums vēl daudz kas ir priekšā. Mums nāksies pārskatīt izdevumus publiskajā sektorā, mums nāksies izdarīt vienu otru smagāku lēmumu, jo esam tur, kur esam.

Te viens otrs nāk un stāsta, it kā zinātu visas pareizās atbildes uz jautājumiem. Ziniet, kā ir, – pēc kara visi gudri. Bet karš diemžēl vēl nav beidzies, tādēļ visi nav gudri.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija... Kolēģi, gribu informēt, ka mums ir divi jubilāri.

Vakar savu nozīmīgo dzīves jubileju svinēja Anna Rancāne. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Kaut arī šodien nav klāt, tomēr gribu minēt, ka tieši šodien savu 70 gadu jubileju svin Vilis Krištopans. (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidentes kundze, ministri un kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti!

J. Grasbergs. Nav reģistrējušies (Starpsaucieni.) 10 deputāti: Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Raivis Dzintars, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans, Valdis Maslovskis, Viktorija Pleškāne, Jānis Reirs, Juris Viļums un Agita Zariņa-Stūre.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, lūdzu, ieņemam vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds debatēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātie deputāti, godātie klātesošie! Ievadā vēlos sniegt apliecinājumu Ministru prezidentes Evikas Siliņas teiktajam, ka šī valdība strādā kā komanda. Tiešām komandas un pleca izjūta ir sajūtama no visiem valdības ministriem, un vispirmām kārtām paldies Ministru prezidentei, kas spēj šo kopības izjūtu radīt. Vienalga, par kuru nozari runāsim, kas mums ir būtiska mūsdienās, mēs nevaram izdarīt lielas lietas, ja nestrādājam kopā.

Mēs nevaram runāt par reģionālo attīstību, runājot un skatoties tikai uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, mums ir nepieciešama sadarbība g-an ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan Satiksmes ministriju, gan Finanšu ministriju, gan visām pārējām ministrijām. Mēs nevaram runāt par austrumu pierobežu, nerunājot par kopdarbu ar pārējām ministrijām. Mēs nevaram runāt par digitalizāciju, neskatoties to plašāk, ne tikai – uz vienu ministriju. Līdz ar to komandas darbs un spēja paskatīties pāri vienai nozarei ir ļoti būtisks, lai mēs valsts attīstību varētu virzīt tā, kā no mums to sagaida iedzīvotāji un uzņēmēji.

Galvenās jomas, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, ir digitalizācija, reģionālā attīstība un dabas aizsardzība. Mēģināšu ļoti īsi pateikt galveno, kas ir izdarīts šajos deviņos mēnešos.

Vispirms par digitalizāciju. Valdībā esam apstiprinājuši Digitālās desmitgades stratēģisko ceļvedi Latvijai līdz 2030. gadam, kas paredz uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes un veicināt uzņēmumu un publisko pakalpojumu digitalizāciju. Tiem, kuriem digitalizācija nav tik tuva, VARAM paspārnē tiek veidoti valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri visā Latvijā. Šobrīd ir izveidoti 215, nākotnē tādi būs līdz pat 500 un vairāk, ja būs nepieciešams. Tajos iedzīvotāji, kuriem ir sarežģīti apgūt... prasmes vai kuriem nav tādu iespēju, varēs atnākt un valsts un pašvaldību pakalpojumus saņemt klātienē.

Atgriežoties pie digitālajām prasmēm. Līdz nākamā gada vidum digitālajās prasmēs apmācīsim 40 tūkstošus iedzīvotāju. Kopumā, runājot par digitālo attīstību, jāuzsver, ka mums bieži vien patīk sev bērt pelnus uz galvas, bet īstenībā mums ir daudz, ar ko lepoties. Viena no lietām, ar ko mēs pilnīgi noteikti varam lepoties, ir valsts pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem digitālā veidā. Šajā rādītājā mēs esam sestajā vietā Eiropā, līdz ar to droši varam teikt, ka mums valsts pakalpojumi ir pieejami digitālā veidā.

Nākamais solis, kas mums būtu jāveic, runājot par pakalpojumiem, ir to kvalitāte. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un spētu tos izvērtēt, valdībā ir apstiprināts Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2024.–2027. gadam, kurš paredz kārtību, kā mēs katrs varēsim izvērtēt, vai pakalpojums ir labs vai nav, cik tuvu vai tālu tas katram iedzīvotājam ir vajadzīgs un kādam pakalpojumam ir jābūt pieejamam, sākot no valstspilsētām un beidzot ar ciemiem.

Ļoti būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa ir mākslīgais intelekts. Arī valdībā īpašu uzmanību pievēršam mākslīgajam intelektam. Eiropas Savienībā ir apstiprināts Mākslīgā intelekta akts, un VARAM veiks nepieciešamos grozījumus likumdošanā un sekos līdzi, kā šis Mākslīgā intelekta akts tiks ieviests Latvijā. Jāsaka, ir gan riski, gan ļoti daudz iespēju, un jāspēj tos sabalansēt, bet mūsu pārliecība ir tāda, ka, strādājot ar mākslīgo intelektu, noteikti varēsim efektivizēt valsts pārvaldi un sniegt pakalpojumus ātrāk, labāk un kvalitatīvāk.

Par reģionālo attīstību un pašvaldībām. Šogad turpināsim ieviest Eiropas Savienības fondu programmas. Ir apstiprināti noteikumi 2024. gadam un pašvaldībām pieejamas projektu atlases vairāk nekā 465 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums ir paredzēts gan infrastruktūrai, gan videi, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektiem.

Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Satiksmes ministriju strādājam pie reģionālās attīstības fonda, ar kura palīdzību ceram atbalstīt pašvaldības...

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties apvienot debašu laikus?

I. Bērziņa. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Bērziņa.... ar kura palīdzību ceram atbalstīt pašvaldības... tās pašvaldības, kuras vispirmām kārtām būs sakārtojušas savu izglītības ekosistēmu, ar atbalstu infrastruktūrai. Turpmākajos gados, kad būs īstenota viena valdības prioritāte, noteikti būs citas, piemēram, civilā aizsardzība, un tad šis reģionālās attīstības fonds varētu tikt izmantots citu valsts prioritāšu īstenošanai pašvaldībās, bet, protams, tad, ja pašvaldības ir paveikušas mājasdarbus.

Vēl nedaudz īsumā par dabas aizsardzību, kas arī ir mūsu atbildības joma.

Latvijas dabas bagātības un to aizsardzība ir tas, ar ko mēs lepojamies un kas ir mūsu identitātes un ilgtspējas pamats. Esam izveidojuši un pagājušajā gadā valdībā apstiprinājuši 74 jaunus staignāju meža liegumus, kuri ir iekļaujami “Natura 2000” tīklā. Jāteic, ka dabas un ekonomisko interešu sabalansēšana ir ļoti nepieciešama, tāpēc intensīvi strādājam pie taisnīgas kompensāciju sistēmas izveides zemes īpašniekiem.

Latvijā, uzdodot jautājumu, ar ko mēs lepojamies, viena no trīs atbildēm ir – neskartā daba. Tas norāda, ka daba ir vērtība arī tad, ja tā netiek tieši izmantota saimnieciskiem nolūkiem. Esmu pārliecināta, ka varam apvienot ekonomiskās un dabas aizsardzības intereses, jo esam gatavi sadarboties un saprotam, ka daba pastāvēs bez cilvēkiem, bet cilvēki bez dabas gan ne.

Vēlreiz vēlos pateikt paldies visiem par sadarbību – gan Saeimas deputātiem, gan valdības kolēģiem – un esmu pārliecināta: kopā mēs veidosim vēl labāku Latviju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (tieslietu ministre).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Pēc premjeres uzstāšanās, kurā viņa galveno veikumu ar mums, ministriem, kā komandu ir izklāstījusi, vēlos līdzīgi šajās sadaļās – drošība, latviskums, iekļaušana un arīdzan labklājība – izklāstīt galveno, ko paveikusi Tieslietu ministrija.

Pirmām kārtām par drošību. Krievijas brutālais agresijas karš Ukrainā ir mainījis realitāti, kurā mēs dzīvojam, un tas ir mainījis izpratni arī tieslietu nozarē. Mēs katrs esam Ukrainas sabiedrotais cīņā par neatkarību un starptautisko tiesību kārtības atjaunošanu, bet tas ir jāapliecina ne tikai vārdos, bet arī darbos. Lai to nodrošinātu, Tieslietu ministrija izstrādājusi virkni priekšlikumu dažādos likumprojektos, kurus jūs, cienījamie deputāti, šeit esat apstiprinājuši, un paldies jums par to. Bet galvenokārt es vēlos minēt, ka ir bijusi iecere grozīt Krimināllikumu, lai pastiprinātu atbildību par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, noteiktu kriminālatbildību par palīdzību ārvalstī pret citu valsti vērstā darbībā, piemēram, palīdzību Krievijai pret Ukrainu vērstā darbībā. Tāpat paldies jums, Saeima, ka pagājušā gada beigās esat pieņēmuši šos grozījumus un atbalstījuši, ka tieslietu nozarē šie jautājumi tiek sakārtoti.

Tieslietu ministrijā esam aktualizējuši tiesnešu un tiesu darbinieku apmācības programmu. 2024. gadā esam iekļāvuši jautājumus par valsts drošību un hibrīdapdraudējumu, un tiek turpināts darbs pie jauna projekta – Tieslietu akadēmijas –, kas būs vienots tieslietu nozares speciālistu tālākizglītības centrs, kurš durvis vērs 2025. gadā.

Ciešā sadarbībā ar Saeimu (Nacionālās drošības komisiju un Juridisko biroju) esam strādājuši pie jūsu jau pieņemtā likuma “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” jeb tā saucamā Maskavas nama likuma, kas starptautiskajā kārtībā iezīmējis veidu, kā mēs kā pašaizsargājoša demokrātija varam vērsties pret to īpašumu, kas tiek izmantots pretēji demokrātiskas valsts drošības interesēm.

Otrām kārtām vēlos pieskarties jautājumam par labklājību, jo Latvijas tieslietu nozarei visupirms ir jābūt vērstai uz to, lai mēs kā valsts būtu patīkama investīciju vide un nodrošinātu ekonomisko attīstību. Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā pirmām kārtām uzlabos šķīrējtiesu darbību un atslogos tiesu darbu. Ekonomiskajos strīdos puses pašas, izvēloties šķīrējtiesu, šādus strīdus varēs atrisināt efektīvāk, ātrāk un, iespējams, arī lētāk, un tas atslogos vispārējās tiesas tādu strīdu izskatīšanai, kur nepieciešams tieši valsts tieslietu sistēmas resurss.

Tāpat Tieslietu ministrija ciešā sadarbībā... paldies ekonomikas ministram Viktoram Valainim... ir strādājusi, lai pakāpeniski ieviestu vienotu būves un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu. Virkne šādu iniciatīvu jau ir nonākušas jūsu, cienījamie deputāti, darba kārtībā. Būs vēl. Mēs ļoti daudz strādājam, lai šo ilgstoši nepārskatīto jomu veidotu klientam draudzīgu, saprotamu, ātru, efektīvu un, protams, lētāku un modernāku.

Kā premjeres kundze jau minēja, tiek pārskatīti arī Iesniegumu likuma termiņi par atbildēm no valsts pārvaldes, lai mēs būtu draudzīgāki sabiedrībai. Mēs strādājam pie tā, lai atbildi uz iesniegumu varētu saņemt jau 10 dienu laikā.

Visbeidzot – par mazākuma aizsardzību.

Es lūdzu papildināt manu laiku ar divām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

Latvijas Satversme nosaka ikkatra Latvijas cilvēka aizsardzību, un līdz ar to esmu pateicīga, ka mēs arī Satversmes vērtības redzam kā kopējās Eiropas vērtības un tik tiešām aizstāvam ikvienu. To mēs vēlamies nodrošināt Tieslietu ministrijas darbā, katrā savā iniciatīvā, ko nesam uz Saeimu. Tāpēc liels paldies, ka jūs esat to atbalstījuši. Pavisam drīz, 1. jūlijā, stāsies spēkā partnerības regulējums, kas ikvienam Latvijas pārim pie zvērināta notāra ļaus apliecināt savu ģimeni un kopā būšanu.

Tāpat Tieslietu ministrija strādā pie citu nozīmīgu jautājumu risināšanas, lai mazāk aizsargātie būtu aizsargāti. Piemēram, runājot par augsta riska pusaudžiem, mēs veidojam jaunu pakalpojumu “Bērnu un jauniešu drošā māja”, lai novērstu veselības un dzīvības apdraudējuma risku pusaudžiem un atgrieztu viņus atpakaļ sabiedrībā.

Esam izstrādājuši grozījumus Krimināllikumā, Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā, lai izskaustu vardarbību ģimenē, ieviestu pārkāpēju elektronisko uzraudzību pagaidu aizsardzībā pret vardarbību, kā arī veicinātu uzturlīdzekļu parādu samaksu, jo uzturlīdzekļu nemaksāšana... un kaut kādā ziņā pat tas, ka mēs kā sabiedrība zinām, cik liels ir uzturlīdzekļu nemaksātāju skaits... mēs to vairs nevaram tolerēt, mēs tik tiešām vēlamies šo jautājumu risināt kā prioritāru.

Vēlos uzsvērt, ka vēl pagājušajā nedēļā jūs, Saeima, trešajā lasījumā pieņēmāt grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku neatkarīgi no izdarītā kaitējuma smaguma.

Tāpat vēl šonedēļ Ministru kabinets ir virzījis uz Saeimu Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kuri dos komercsabiedrību valdes locekļiem, līdzīgi kā ikvienam darbiniekam, iespēju doties ar bērnu aprūpi saistītos atvaļinājumos. Un tas ir tikai likumsakarīgi, jo šobrīd pat vismazākās sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklis...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Lībiņa-Egnere.... un locekļi šādu atvaļinājumu nesaņem.

Priecāšos par jūsu atbalstu un esmu pateicīga par visu atbalstu līdz šim... Tieslietu ministrijas aktualitātēm.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministram Hosamam Abu Meri.

H. Abu Meri (veselības ministrs).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, Ministru prezidentes kundze, kolēģi, draugi! Es gribu runāt ilgi, bet nepietiks laika, lai pastāstītu jums par veselības aprūpes darbiem. Bet vienmēr, kad es runāju, es cenšos parādīt pretī darbu. Man ir, ko jums šodien parādīt. Ja atceraties, esmu bijis visās frakcijās – gan opozīcijas, gan pozīcijas –, un katrā frakcijā pagājušā gada rudenī es parādīju slaidu, kur bija rakstīti darbi un datumi, ko nepieciešams pieņemt.

Pirmais darbs, ko mēs pieņēmām šogad sākumā, bija saistīts ar zāļu finansiālo pieejamību. Mēs runājam par informatīvo ziņojumu, kas tika pieņemts 16. janvārī, un tur bija trīs uzdevumi.

Pirmais uzdevums bija papildināt kompensējamo medikamentu sarakstu. Mēs to izdarījām – tika pievienoti gan seši medikamenti, gan vairākas jaunas diagnozes.

Otrais ir – mēs mainījām kompensēšanas modeli. Līdz šim bija 50, 75 un 100, tagad būs tikai 75 un 100 procenti, kas nozīmē – no 1. jūlija vairāk nekā 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saņems atbalstu no valsts, kad viņi pirks medikamentu... kompensējamo medikamentu par 25 procentiem.

Trešais un ļoti svarīgais uzdevums – mēs gribam samazināt visiem recepšu medikamentiem, kas nav kompensēti... kurus lielā mērā Latvijas iedzīvotāji brauc pirkt uz Lietuvu un Igauniju... Otrdien mēs nācām ārā ar modeli, uzcenojuma modeli, un noteikti turpināsim runāt... Plānojam 16. jūlijā Ministru kabinetā pieņemt... un stājas spēkā no 1. novembra... kā es apsolīju Latvijas iedzīvotājiem.

Bet mums ir daudzi citi darbi, ilgtermiņa darbi, lai uzlabotu pieejamību (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi! Mazliet klusāk! Lūdzu, mazliet klusāk!

H. Abu Meri.... un nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus gan universitātes klīnikās, gan ārpus pilsētas, gan mazos pagastos un tā tālāk. Līdz ar to mēs Ministru kabinetā esam pieņēmuši vairākus... darbus, kuri jau ilgstoši... gadiem... iepriekšējā periodā nav pieņemti.

Pirmais ir primārā aprūpe. Paredzēts stiprināt ģimenes ārstu prakses un trīs gadu laikā veidot jaunu modeli – koppraksi –, lai Latvijas iedzīvotāji tiktu konkrētajā praksē un dabūtu vairāk pakalpojumu.

Otrais ir stiprināt slimnīcu tīklu, lai būtu labāka sadarbība starp reģionālajām slimnīcām, mazajām slimnīcām un nopietna un skaidra sadarbība ar universitātes klīnikām.

Mēs gribam nākamnedēļ valdībā... mēs nākam ar ziņojumu par metodiskā centra izveidi, kas dotu kvalitāti, vienotu kvalitāti pakalpojumiem visā Latvijas teritorijā. Tādu pašu pakalpojumu, kādu saņem pacienti Rīgā, saņemtu pacienti arī Ventspilī vai Liepājā, vai Dobelē, vai Tukumā, vai citur Latvijā.

Mēs turpināsim ar daudziem citiem darbiem.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā pieņēmām informatīvo ziņojumu par laboratorijām. Tika papildināts par apmēram 11 miljoniem eiro... lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt apmaksātus laboratoriju izmeklējumus līdz gada beigām. Un, lūdzu, kolēģi, nevajadzētu klausīties to... spiedienu... ko brīžiem izdara uzņēmēji vai nozare, ka nav naudas un ka grib palielināt pakalpojumu cenas. Mēs strādājam Latvijas iedzīvotāju labā.

Es ļoti labi zinu un saprotu, ka jārunā ar nozari un jābūt ciešai sadarbībai, to mēs darām un turpināsim darīt, bet mēs to nevaram, kolēģi, ja ir kādi pārstāvji, kuri grib bremzēt un domā tikai par sevi... ka mēs neejam ar lēmumu pieņemšanu uz priekšu. Mēs ejam uz priekšu, jo mums nav laika, Latvijas iedzīvotāji nevar gaidīt, medicīnas pakalpojumus ir ļoti svarīgi saņemt laikus.

Tāpat mums ir daudz plānu. Tavara kungs prasīja par plāniem.

Bet es gribu vēl minēt – latviešu valodas stiprināšana ārstniecības iestādēs. Tā arī bija mana prioritāte. Paldies Saeimai. Šodien Saeimas sēdē laikam būs likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Šie jautājumi tika risināti likumīgi, juridiski. Bet es gribu apliecināt, ka visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no rases, krāsas, vecuma, tautības vai valodas akūtā periodā – akūtā periodā! – palīdzību saņem laikus.

Tātad mūs gaida daudz darba, un es zinu, ka Andris Bērziņa kungs un Sociālo un darba lietu komisija jau ienīst Abu Meri par to, ka sūta daudz... uz Saeimu. Mums rudenī būs jāsagatavo likumprojekti, kas saistīti ar veselības aprūpes finansēšanu, mums ir jānāk ar likumprojektu par nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi. Mēs pieņēmām Ministru kabinetā...

Divas minūtes, lūdzu, klāt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Abu Meri. Mēs pieņēmām vēsturisku lēmumu, ka izveidosim kompetenču centru, lai tiktu risināti digitālie jautājumi Latvijā. Mēs sākām risināt gan pārvaldības jautājumu, gan modeli, kas palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem tikt ātri... pierakstīties pie daktera digitālā rindā. Es ceru, ka jau nākamā gada otrajā pusē šis modelis sāks darboties.

Mēs esam sākuši strādāt ar onkoloģijas plānu, šoreiz izstrādājam onkoloģijas plānu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Sākām strādāt ļoti būtiski... līdz rudenim... ar bērnu psihiatrijas un arī psihiatru... mātes un bērna plānu arī.

Tātad mums ir milzīgi daudz darba. Un vēl ir svarīgi... ko Latvijas iedzīvotāji visu laiku prasa un saka, vai mēs kaut ko darām jautājumā, kas saistīts ar kritisko zāļu un materiālu sistēmu. Jā, mēs strādājam. Es pagājušajā nedēļā atgriezos no Ukrainas, un ir daudz, ko mācīties. Daudzas idejas tika mainītas. Daudzas lietas, ko bijām plānojuši ielikt plānā, kā reaģēt X stundā, mēs mainīsim, jo ukraiņu kolēģi mums piedāvā konkrētu pieredzi un šobrīd viņi ir visvairāk pieredzējusī tauta uz šīs planētas. Līdz ar to mēs ņemsim vērā Ukrainas kolēģu pieredzi.

Es varu turpināt un turpināt. Kolēģi, mums ir daudz, ko darīt, un es gribētu, lai pēc trim četriem gadiem Latvijas iedzīvotāji justu īstas pārmaiņas veselības aprūpes pakalpojumos – gan kvalitātē, gan pieejamībā. Nākamajos trīs gados mums būs jāstrādā ar daudziem nepatīkamiem, nepopulāriem lēmumiem, bet galvenais ir rezultāti. Mēs runāsim... mēs turpināsim runāt ar nozari. Kolēģi, ir jāsaprot, ka mums ir lieli izaicinājumi – gan demogrāfiskie, gan finansiālie jautājumi –, bet vienmēr ar dialogu varam tikt pie risinājumiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – frakcijas vārdā.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjerministres kundze! Ministri! Kolēģi deputāti un deputātes! Vispirms vēlos izteikt pateicību premjerei par darbu deviņu mēnešu garumā. Darbs Evikas Siliņas vadībā ir koleģiāls, konstruktīvs un virzīts uz pārmaiņām. Es zinu, ka “PROGRESĪVO” ministri vienmēr tiek uzklausīti un saņem nepieciešamo atbalstu savām iniciatīvām. Esmu gandarīts, ka pirmās “PROGRESĪVO” līdzveidotās valdības uzmanības centrā ir cilvēks. Ar visnotaļ drosmīgiem un vēsturiskiem soļiem cilvēktiesību aizsardzības jomā šī valdība sevi definēja, spējot panākt politisko kompromisu, lai pieņemtu partnerattiecību regulējumu un konvenciju par vardarbības novēršanu pret sievietēm un ģimeni.

Es aicinu darboties tikpat drosmīgi, lai Ministru prezidentes ziņojumā ietvertais vēstījums par taisnīgu atbalstu sabiedrībai īstenotos ar vēsturiskiem lēmumiem Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanā un to novērtētu arvien lielāka sabiedrības daļa. Es esmu pārliecināts par to.

Frakcijas kolēģu vārdā vēlos iezīmēt mūsu ministriju veikumu un lietas, ar ko varam lepoties šo deviņu mēnešu garumā.

Kultūras ministrijas darba kārtībā ar vairākiem publiskiem palīgā saucieniem nonācis jautājums par drošu vidi studentiem un pasniedzējiem Latvijas kultūras un izglītības augstskolās. Novērtējam, tiešām novērtējam stingro stāju no kultūras ministres, risinot seksuālās un emocionālās vardarbības izskaušanas jautājumus, gatavību šos jautājumus celt gaismā, nevis noslēpt no sabiedrības acīm. Šī ir un paliks “PROGRESĪVO” vērtība.

Demokrātiskā sabiedrībā ir jāpastāv sarežģītām sarunām, pretējiem viedokļiem, mediju brīvībai, tam ir jāpastāv Latvijā, par spīti dažādiem spiediena punktiem un spriedzei, kas to mēģina apslāpēt. Mediju brīvība un žurnālistu spēja izteikties nav pretrunā ar drošības izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies, esot tuvu agresorvalstīm. Latviešu valodā bāzēta daudzveidīga, noturīga un neatkarīga informatīvā telpa ir Kultūras ministrijas prioritāte mediju jomā, un par to norāda darbs pie sabiedrisko mediju gludas apvienošanas, kā arī ilgi gaidītajām mediju pamatnostādnēm.

Aizsardzības ministrija arī darbojas pie atsevišķas un specifiskas kultūras attīstības, tā saucamās gatavības kultūras. Šajā jomā paveiktais ir valsts aizsardzības dienesta veiksmīga ieviešana, darbs pie rīcības plāna un informatīvajiem materiāliem krīžu pārvarēšanai un konstanta komunikācija ar pašvaldībām. Šeit arī iekļaujas vēstījumi par gatavības kultūras sastopamību Latvijā, nodošanu mūsu partneriem Eiropas Savienībā un NATO. Ministra balss ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajām partneru drošības politikas veidotāju starpā gan caur tādām iniciatīvām kā dronu koalīcija Ukrainai, gan divpusēji efektīvi strādājot valdības komandā, lai vienotos par Zviedrijas karavīru bataljona nosūtīšanu uz Latviju NATO paplašinātās kaujas grupas ietvaros. Valsts aizsardzības korporācija, Aizsardzības industrijas likums, dronu parks Sēlijas poligonā ir tikai izcēlumi tam darbam, kas norit pie augošas aizsardzības industrijas attīstības Latvijā.

Kolēģi deputāti, visbeidzot par Satiksmes ministriju. Valsts kontroles ziņojums par “Rail Baltica” skaidri parāda, ka pēdējos piecos gados par projektu neviens nelikās ne zinis, informācija tika slēpta. Jūs visi varat kritizēt mūsu satiksmes ministru, bet viņš vismaz risina šī projekta politiskās problēmas. Šajos deviņos mēnešos par projektu ir atklāts vairāk informācijas nekā pēdējos piecos gados kopā. Ir atslepenoti informatīvie ziņojumi. Tagad beidzot sabiedrība zina, cik projekts maksā. Sabiedrībai ir apnikusi visa šī rādīšana ar pirkstu un nihilisms, ka nekas mums neizdosies. Mums ir jārunā par risinājumiem.

Tieši “PROGRESĪVO” satiksmes ministrs samazināja pieaugošās izmaksas par 35 procentiem. Tieši “PROGRESĪVO” satiksmes ministrs iesniedza 17 alternatīvus finansēšanas veidus (Starpsaucieni.)... PPP, daudzgadu budžeta sarunas, transporta infrastruktūras fonds, militārā mobilitāte un tā tālāk. Septembrī saņemtā “Rail Baltica” karte norādīja, ka iepriekšējie Satiksmes ministrijas vadītāji ir pieļāvuši vilcienu iešanu gar Rīgu. Satiksmes ministrs ir panācis vienotu izpratni kā valdībā, tā ārpus tās, ka Rīgas savienošana “Rail Baltica” tīklā ir viens no projekta pamatmērķiem. Ja kādam no jums ir labāki risinājumi, tad nāciet tribīnē un tos pasakiet, nevis runājiet par to, kādi visi ir nulles!

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka sabiedrības vērtējumu par valdību veidos tās darbi, tie būs lēmumi, kuri tiks pieņemti, nevis tie, par kuriem izskanējušas diskusijas vai izteiktas idejas. Tāpēc es tiešām novēlu saglabāt drosmi un turpināt pieņemt un nevis atlikt svarīgus lēmumus, tuvojoties otrajam valdības darba gadam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam. (Dep. A. Kulbergs: “Drīkst apvienot...?”)

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Premjerministre! Ministri! Bez ekonomikas nebūs drošības, un tā problēma... premjere stāstīja... puse no runas bija saistīta ar drošību, atbalstu Ukrainai, bet es nedzirdēju svarīgāko – ekonomikas jautājumu, tautsaimniecības jautājumu. Tikai tautsaimniecības izaugsme... ar ieguvumiem no tautsaimniecības mēs varēsim finansēt drošību.

Žēl, ka tikai viens ministrs ir labs, es gribētu redzēt, ka pārējie ministri ir labi. (Starpsaucieni.)

Risināt birokrātiju ar 60 likumprojektiem neizklausās arī pārlieku labi... vēl papildināt birokrātiju.

Bet, ja nopietni, Krišjānis Kariņš gāza valdību piecu prioritāšu dēļ: veselības aprūpes uzlabošana, skolu tīkla sakārtošana, darbaspēka nodokļu konkurētspēja, valsts kapitālsabiedrību laišana biržā un Stambulas konvencijas ratificēšana. Varu ievilkt ķeksi tikai pie viena – ļoti... paša svarīgākā – Stambulas konvencijas ratifikācijas. Pārējie jautājumi... mums nav sakārtota nedz veselība, nedz skolu tīkls, kas buksē, būtiskākais – darbaspēka nodokļi, ko prasīja visi uzņēmēji, – vēl joprojām nav atrisināts, nodokļu grupa ir iestrēgusi jau kopš pagājušā gada.

Bet divi svarīgākie jautājumi. Banku sektora deregulācija, tieši tas, kur mums ir asinsrites jautājums visai ekonomikai. Diemžēl mums divas bankas ir tirdzniecībā, meklē sev pircējus tā vietā, lai mēs piesaistītu vēl kādu banku, kas šeit varētu izjaukt tirgus kontroli no skandināvu bankām. Banku nodokļa ieviešana būtu bijis papildu resurss, kas varētu reāli, tā, kā tas ir Lietuvā, risināt jautājumus par robežas būvi, par aizsardzību, militārajām spējām... un investīcijas “Via Baltica”, tai skaitā arī “Rail Baltica”.

Tautsaimniecības otrs lielākais motors, kam ir būtiska ietekme uz visu, ir enerģētika. Diemžēl mums ir dominējošā stāvokļa izmantošana. To mēs ļoti labi redzējām, kad izskaudām OIK, kurš bija aplicis iedzīvotājus, uzņēmējus ar papildu nodokli. Mēs šobrīd redzam, ka “Latvenergo” diemžēl ļoti veiksmīgi pelna – pagājušajā gadā 350 miljonus pie niecīga apgrozījuma kāpuma. Peļņa ir vienkārši fantastiska. Un šogad pirmajā kvartālā jau ir 171 miljons eiro.

Priecāties var tikai... tas, ka mēs varēsim naudu paņemt no labklājības, no mūsu konkurētspējas, uzņēmēju konkurētspējas, mēs vienkārši brutāli izņemam šo naudu no ekonomikas ārā un aizpildām budžeta caurumus. Tas ir reāls slēptais nodoklis. Problēma ir tā, ka tas grauj konkurētspēju. Un enerģētikas stratēģija vēl joprojām mums nav pieņemta. Tieši enerģētikas stratēģija būtu risinājusi šo jautājumu, kurā būtu skaidri definēta konkurence starp privāto un publisko kapitālu, starp valsts uzņēmumu un privātajiem uzņēmējiem. Šobrīd dominējošais spēlētājs ļoti veiksmīgi izmanto tirgus situāciju un, kā jūs ļoti labi redzat, ļoti veiksmīgi pelna.

Mums ir liels haoss ar rezervētajām jaudām. Pielaists līdz tam, ka saules paneļi mums tiek uzstādīti lauksaimniecības zemē, vēja parkus grib būvēt ļoti tuvu iedzīvotājiem, tai pašā laikā mums ir pietiekami daudz “Latvijas valsts mežu” zemes, kurās varētu visus šos vēja parkus uzbūvēt, bet tur bez konkursa mēs ielaižam iekšā iespēju “Latvijas vēja parkiem”, tātad “Latvenergo”, savu teritoriju ieņemt ārpus konkurences. Mums nav noliktas ambiciozas patēriņa prognozes, kādā veidā mēs nākotnē redzam pieejamu, lētu elektroenerģiju ar pietiekamu atlikumu, ko mums varētu piesaistīt... investīcijas.

Ārpus visiem lielajiem uzdevumiem valdības un Ministru prezidentes prioritātei būtu jābūt augstākajā līmenī – jāķeras klāt “Rail Baltica” miljardu projekta glābšanai, un šī glābšana jādara tūlīt. Un es to neredzu un neredzu šo konkrēto jautājumu ierakstītu jūsu ziņojumā. Tā ir katastrofāli slikta pārvaldība un pilnīga valdības ignorance – gadiem atļaut Satiksmes ministrijas “bērnudārzam” spēlēties ar miljardiem. Nav pieskatīts. Mēs redzam, kur tas ir novedis, mums nav pieskatīta Satiksmes ministrija, nav iesaistījies nedz iepriekšējais premjers... Es apsveicu, reāli apsveicu! Ļoti labi! Beidzot ir pirmais Jaunās VIENOTĪBAS politiķis, kas ir reāli sasaucis sēdi un reāli grib risināt “Rail Baltica” jautājumu, bet jūs gadiem bijāt klāt pie šī jautājuma, un tas nav... es saprastu, ja jūs būtu politiķis, kas nācis no cita, jauna politiskā spēka, bet jūs esat bijis arī iepriekšējā premjera parlamentārais sekretārs, esat bijis klāt pie šiem ziņojumiem.

Ja jūs neglābsiet “Rail Baltica” jautājumu, visam jūsu darbam, visiem jūsu pārējiem labajiem nodomiem nebūs nekādas jēgas, jo “Rail Baltica” ietekme uz budžetu, ietekme uz mūsu labklājību un konkurētspēju ir fundamentāla. Tam ir jābūt top prioritātei un jābūt sinhronizētai visai valdībai. Tas nav Satiksmes ministrijas jautājums. (Starpsauciens.)

Ja šo jautājumu jūs nepacelsiet konkrētā līmenī, ka ir iesaistīta Aizsardzības ministrija, ir iesaistīta Satiksmes ministrija, ir iesaistīta Ārlietu ministrija un ir iesaistīta Finanšu ministrija un premjere, šim projektam nav iespēju izdoties.

Manuprāt, Satiksmes ministrija, būdama cita politiskā spēka rokās, praktiski ir nolemta neveiksmei, jo tikai premjera partijas kontrole pār Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju ir spējīga kaut ko tādu izvilkt no šīs bedres. Tā ka es novēlu veiksmi atrisināt “Rail Baltica” problēmas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai. (Dep. A. Vīksnas starpsauciens.)

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ļoti cienījamā Ministru prezidente! Ministri! Ministru prezidentes vadītā valdība ir ieviesusi jaunu terminu Latvijas ekonomikā – “tvērums”, un tieši no šīs tendences mēģināšu paraudzīties uz valdības paveikto iespējami plašā tvērumā: no veiksmīgi plānotajām iecerēm līdz nepiedodami novārtā atstātiem jautājumiem, jomām.

Vispirms par labo. Ir jāsāk arī ar labo. Manuprāt, veiksmīgi un pārdomāti ir uzsākta Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija, tāpat Saeimas un valdības kopdarbs, iniciējot un pieņemot likumu paketi, kas ļaus vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos fiziskajām personām... un veicot arī obligātā konta nepieciešamību privātajām personām... nodrošināšanu.

Jāmin, ka beidzot reāli un aktīvi ir uzsākta darbība Ministru prezidentes vadītajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē. Noteikti ir jāatzīmē Saeimas un valdības dinamiski, ātri izstrādātais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kuru es ceru, mēs šodien akceptēsim.

Jāmin arī ir Evikas Siliņas vadītās valdības... tas, ka mums pirmo reizi bija ekonomikas debates.

Un tagad mazliet tas tvērums uz otru pusi – ko es šajā ziņojumā nepamanīju, un varbūt arī kuriem jautājumiem nav svarīgi... šiem svarīgākajiem jautājumiem nav risinājuma.

Tātad vispirms par būtiskāko. Joprojām ir maz praksē izmērāmu valdības darba rezultātu. Ziņojumā vajadzētu būt šiem izmērāmajiem, datos balstītajiem rezultātiem, īpaši es gribētu akcentēt tieši nodokļu politikas jomā. Savulaik no tribīnes es vairākkārt pievērsu uzmanību, ka tieši šis mugurkauls – nodokļu konkurences ziņā – mums ir nestabils un nedrošs.

Savulaik mūs kritizēja nodokļu politikas darba grupa, ka esam lēni, velkamies kā bruņurupuči. Nu, tagad būs dinamika! Bet vēl līdz Jāņiem dinamiku neredzu un domāju, ka arī optimismam lielu cerību nav. Un kāpēc?

Pirmkārt, joprojām maz vai pat nemaz nav jūtams atbalsts mazajai uzņēmējdarbībai, tās veicināšanai un kreditēšanai. Nav dzirdēts par praktiskām iecerēm mazajam biznesam tik būtiskām izmaiņām – vienkāršotai nodokļu politikai un grāmatvedībai.

Otrkārt, pagaidām pat apspriešanas līmenī neesmu sagaidījusi valdības reakciju uz maniem un manas darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem, kurus jau vairāk nekā trīs nedēļas atpakaļ nosūtīju Finanšu ministrijai un kuri tieši skar nodokļu sloga samazināšanu mazajam biznesam.

Tāpat bez jebkādas ievērības palicis jautājums par mazā biznesa veicināšanu reģionālās drošības aspektā, par kuru runāju ekonomikas debatēs, par Latvijas skolēnu iesaisti un senioru atgriešanos darba tirgū. Un šeit es gribēju... ja atceraties, ekonomikas debatēs es pievērsu uzmanību, ka līdz Jāņiem mēs varētu paspēt leģitimizēt “Junior Achievement” mācību uzņēmumus. Mēs to neizdarījām. Un tad no 1. septembra mācīsim viņiem par ēnu ekonomiku.

Treškārt (un galvenokārt). Manis jau pieminētās nodokļu nekonkurētspējas dēļ joprojām katastrofāla ir situācija ar jaunu uzņēmumu dibināšanu. Un tas faktiski... Var teikt, ka šo neizdarīto darbu dēļ mēs katru dienu kādu uzņēmumu zaudējam. Mums ir nepieciešams, lai nāk jauni uzņēmumi. Ar to saujiņu mums nepietiek.

Es uzskatu, ka... protams, ir iekšējā un ārējā drošība, bet visam pāri ir ekonomiskā drošība. Nebūs ekonomiskās drošības, nebūs ekonomiskās... naudas, nebūs uzņēmumu, nebūs budžetā naudas, ko sadalīt. Vēlreiz, kā es jau teicu, nebūs jaunu uzņēmēju – nebūs naudas valsts budžetā, un tik kārotais valsts naudas rieciens kļūs arvien liesāks. Tā ir elementāra patiesība, kuru šī valdība regulāri izvairās atzīt. Tas mums ir jāatzīst, un pie tā ir noteikti jāstrādā. Turklāt agri vai vēlu šīs situācijas sekas būs redzamas, jo šobrīd, arī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ja ekonomika iet uz leju, galvenais dzinējspēks ir valsts, kas būtībā ir ačgārni ekonomikas pamatprincipiem. Tātad ekonomikai būtu jāaug.

Nobeigumā vēl nedaudz par manis vairākkārt pieminēto valdības jaunieviesto terminu “tvērums”, kas nu jau pavisam oficiālu statusu iegūst pēc tikko kā notikušās valdības sēdes saistībā ar katastrofālo situāciju projektā “Rail Baltica”. Tā vietā, lai pieņemtu skaidri formulētu un saprotamu situācijas glābšanas plānu, valdība ir apstiprinājusi mistisku, līdz galam nesaprotamu tvērumu. Jājautā, kā paredzēts izvērtēt un izmērīt šādā tvērumā iekļautos uzdevumus, ja tādi vispār ir, un to izpildi, kādu iespaidu šāds tvērums atstās uz nākamo gadu budžetu, un vai kāda konkrēta amatpersona būs atbildīga par šo tvērumu, vai Latvijas likumdošanā ir paredzēta atbildība par tvēruma neizpildīšanu?

Pašās beigās gribu jums teikt: mums ļoti daudz... un arī šodien bija ārvalstu investori. Mēs jūs gaidām, klājam sarkano paklāju. Es atceros 1996. gadu, kad es veidoju pirmo rūpnīcu Latvijā, bija tieši tāds pats tvērums – ārvalstu investoriem bija atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa, bet mums nebija, man teica: jo tu esi Latvijas investors. Tāpēc es teikšu tā: es ļoti lepojos, ka Latvijā ir Latvijas investori. Mums netic, bet mēs esam, mēs strādājam, un jau ļoti maz ir tādu uzņēmumu, kuri 30 gadus ir Latvijas kapitāls, tādēļ, lūdzu, sadzirdiet arī mūs, Latvijas investorus, jo mēs esam paši lojālākie Latvijai!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ministri! Visi klātesošie! Siliņas kundze, liels paldies par jūsu skaidrojumu, jo, izlasot ziņojumu, it sevišķi izglītības un kultūras jomā, es daudz ko nesapratu, bet šobrīd saprotu, ka mūsu Latvijā nav kvalitatīvas izglītības, jo skolotāji nemāk apieties ar digitālajām viedierīcēm, jo skolotāji strādā mazās lauku skolās tikai tāpēc, ka viņiem savs sols ir mīļš, jo skolotāji, ejot piketēt, nesaprot, ka viņi atnāca piketēt par algām, kaut gan patiesībā viņi atnāca piketēt par slodžu sabalansēšanu. Un plus tam visam mēs, liela daļa to negatīvo “TikTok” lietotāju, visu laiku stāstām, cik nepareizi strādā valdība, jo mēs nerunājam viņu valodā. (Daži deputāti aplaudē.)

Kas ir kvalitatīva izglītība? Ziņojumā pamatā es atradu tikai atsaukumus uz jauno finansēšanas modeli. Ja būs jaunais finansēšanas modelis, tad mums būs kvalitatīva izglītība.

Cienījamie ministri! Kolēģi! Kvalitatīva izglītība sākas ar pedagogu skolā. Pedagogs ir tas, kas grib just atbalstu no valdības. Es atkārtošos: 2023. gada 18. aprīlī Ministru kabineta protokollēmums tika parakstīts un apstiprināts ar domu, ka mēs uzlabosim pedagogu darba apstākļus. Šim protokollēmumam ir anotācija, un 1. pielikumā Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums ir no 2023. gada balansēt slodzi 65/35, kas jau ir noticis, no 2024.  gada – 63/37, no 2025. gada – 60/40, ar atrunu, ka 60 procenti ir mācību stundām, 40 – pārējam.

Pēc tā brīža viedokļa mēs šobrīd ejam ZZS PVN ceļu. Tad, kad mēs pacēlām PVN dārzeņiem no 5 procentiem uz 12, izrādījās, ka tas ir mazāk, jo mēs taču samazinājām no 21 procenta uz 12. Šobrīd sanāk, ka pedagogiem ir precīzi tas pats. Ja šobrīd pedagogi 40 stundu darba nedēļā strādā 26 kontaktstundas un kopā – 40 stundas, tad ministrijas jaunais ģeniālais piedāvājums ir – mēs strādāsim 26 kontaktstundas... 26 vai pat 30 stundas kontaktā... un tas uzlabos jūsu situāciju. Nu... matemātika droši vien ir stiprā puse.

Līdz ar to es apšaubu gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Siliņas kundzes izpratni par pedagoga darba apstākļiem un to uzlabošanu. Es neieraudzīju nevienu tekstu... es izlasīju standartfrāzi “cilvēkkapitāls”... bet es neredzēju, kā mēs panāksim to, ka pēc diviem gadiem mums būs 400 jaunu pedagogu tieši valodu apmācībā, kā mēs aizvietosim pedagogus, kuri aizies pensijā (pēc trim gadiem – aptuveni viena trešdaļa pedagogu). Iedodiet, lūdzu, rīcības plānu! No IZM un no jums skan tikai standartfrāzes – mēs analizējam, darīsim... Ko jūs darīsiet? Ko tieši jūs darīsiet, lai uzlabotu skolās skolotāju darba kvalitāti? Lai uzlabotu pieejamību?

Es uzskatu, ka šis ziņojums ir vispārējs, tajā nav rīcības plāna, nav domu, kā uzlabot izglītības nozarē strādājošo darba apstākļus. Lozungs “Kvalitāte” ir... tikai kvalitāte, jo arī skolu tīkla finansēšanas modelī...

Lūdzu, apvienojiet laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa.... jo arī skolu tīkla finansēšanas modelī kvalitāte parādās tikai kā trešais rādītājs. Mēs slēdzam kvalitatīvu Rudzātu vidusskolu, piemēram... vēl neslēdzam, bet tāda doma ir... kurā pārbaudes darbos ir augstāka kvalitāte nekā vienā otrā lielā skolā, un kvalitāte nav svarīga. Tad kā mēs attīstīsim kvalitāti? Tikai slēdzot skolas? Neizvērtējot kvalitāti? Tas ir par izglītību.

Par kultūras darbiniekiem. Cītīgi izlasīju, kas ir solīts valdības rīcības plānā un kas ir Ministru kabineta ziņojumā. Pašvaldības vēl joprojām nav saņēmušas solītos papildu 1,2 miljonus amatierkolektīvu vadītājiem tikai tāpēc, ka Finanšu ministrija gaida kaut kādu mistisku saskaņoto ziņojumu, un, ja tajā ziņojumā, kā izdomājusi Finanšu ministrija, būs pareizas domas, kā finansēt, tad naudu iedos, citādi naudas nebūs. Sešu procentu pieaugums – tas, protams, ir vairāk nekā nekas, bet atcerēsimies, ka tad, kad bija iepriekšējā valdība, Puntuļa kungs arī paredzēja piešķirt papildus piecus miljonus, lai par 12 procentiem paaugstinātu atalgojumu mākslinieciskajiem darbiniekiem.

Nobeigumā es gribu teikt, ka man nav pieņemami tas, ka Saeima ir balsošanas mašīna. Man nav pieņemami tas, ka ministrijas ir karaļvalstis. Šobrīd tieši tā arī ir – gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Kultūras ministrija virza savus projektus... lūdzu, cienījamie deputāti, paceliet rociņas, nobalsojiet par izmaiņām likumos. Tas ir absurdi, ka uz komisiju atnāk mūzikas vidusskolas un lūdz izsniegt sertifikātus ātrāk... nostājas pozā un saka: to nedrīkst. Bet viens knipis... tiesībsargs uzsvilpj Evikai Siliņai... un dienas laikā viss ir atrisināts. Savukārt komisijā pasaka, ka ir vajadzīgi mežonīgi līdzekļi, lai uzlabotu sistēmu. Tas ir pareizi?!

Karaļvalstīm ir jāpazūd. Saeimai ir jāstrādā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ministri! Ministru prezidentes nav.

Lūdzu, apvienojiet drošības pēc laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Kučinskis. Noslēgšu apvienotā saraksta masveida uzstāšanos, analizējot šo plānu.

Pirmais – par procesu, par šī dokumenta vietu, jo mēs uzreiz nesapratām... es arī biju izbrīnīts, redzot, ka it kā ir valdības atskaite par padarīto un iecerēto, bet tai pielikta klāt Valsts kancelejas atskaite par ilgtspējīgas attīstības plāna izpildi. Attīstības plānošanas sistēmas likums patiesībā liek valdībai pirmajā un trešajā gadā atskaitīties gan par savu rīcības plānu, gan par to, kā tas saistās kopā ar valsts attīstības... nolemtajiem mērķiem, kā mēs tam visam tuvojamies.

Tā kā šie dokumenti ne runās, ne rakstos patiesībā nav saistīti, pirmais secinājums – diemžēl, patīk vai nepatīk, bet ir divas dažādas lietas: viens ir valdības, jebkuras valdības zināmi īstermiņa vai vidēja termiņa... ko viņi nolemj un dara; otrs – valsts attīstās pati par sevi (kā attīstās, tā attīstās). Līdz brīdim, kamēr izdosies sasaistīt šos dokumentus, acīmredzot būs grūti runāt par to, ka Latvija domā ilgtermiņā. Pagaidām – no valdības uz valdību.

Varbūt tāpēc bija diezgan zīmīgi, ka, gan lasot, gan klausoties Ministru prezidenti, par ekonomiku faktiski nebija nekā un nebija nekā arī par finansējumu. Ļoti gaidu Ašeradena kunga uzstāšanos, jo tas, ko mēs no valdības esam pieredzējuši un uzsvēruši... tātad – kas ir bijis? Stambulas konvencija ir pieņemta. Vilcieni beidzot atnāca, bet sākumā kaut kā negāja pa sliedēm. Tagad ir parādījušās ilgtermiņa “Rail Baltica” problēmas... valdība kopumā būs spiesta risināt, un man ir prieks... pievienojos Kulberga kungam... ka Ministru prezidente par to runā, jo nevar strādāt atsevišķi. Ja jūs struktūru... un atbildīgo ieliksiet Satiksmes ministrijā, tad pēc laiciņa atkal nonāks turpat, kur bija. Tā ir valdības problēma, tā šobrīd ir visas valsts problēma, kas ir jārisina kopā.

Jā, vēl pēdējais drauds – ka cels nodokļus. Tas ir nospiedums no valdības līdzšinējā darba, jo atskaitē ir ārkārtīgi daudz par iesākto darbu turpinājumu, kas varbūt ir labi. Un pāri visam drošības jautājums, kam šajā brīdī arī bija jābūt.

Ja paskatāmies valdības rīcības plānu, tad es gribu uzteikt Hosamu Abu Meri, kurš vienīgais turējās pie tā, ko viņš solīja un kā viņam ar to iet. Palasot dažas lietas, kurām jau jābūt izpildītām, tā arī nav saprotams, kā tad jums ar to iet.

Piemēram, pašvaldībām 31. martā bija jānosaka Varam obligātais pakalpojumu grozs. Es nezinu, ir vai nav. Izglītības un zinātnes ministrijai – koncepts par atbalstu pašvaldībām pie ārējās robežas saistībā ar skolām. Es nezinu, vai ir tāds koncepts vai nav. Tālāk – elektroniskās aproces varmākām, jo Stambulas konvencija visu, visticamāk, neatrisinās. 29. februāris... Es nezinu, vai visi normatīvie akti ir izstrādāti.

Tagad par drošību. Gaidīsim Krīzes vadības centru, kuram saistībā ar rīcības plānu jāsāk strādāt 1. jūlijā. Arī nezinu, vai tas būs vai nebūs.

Vairākas reizes Siliņas kundze uzstājās ar to, ka tā ir viņas valdība, valdība kā komanda. Kopējais stāsts un drošība ir tas, kas šobrīd, neapšaubāmi, ir galvenā prioritāte.

Mēs nākamajā sēdē runāsim par mūsu pieprasījumu par iekšējo drošību. Es ļoti gribu šajās debatēs dzirdēt atbildes no valdības kopumā... vai tie atkal paliks solījumi... vai iekšējā drošība ies vienā solī ar ārējo drošību... vai tā ir vai nav mūsu kopējā...? Tātad – kas notiek ar policistiem? Vai policistiem būs solītais algu pielikums? Vai mūsu iekšējā drošība ir drošās rokās?

Novēlu valdībai īstenot savu darbu, jo saprotu, ka dažu mēnešu atskaitei, lai varētu pateikt, kas konkrēti izdarīts, pagaidām ir par maz. Cāļus skaitīsim rudenī.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Deputāti! Runājot par klimatu, enerģētiku un vidi – tie ir vieni no mūsu smagākajiem, svarīgākajiem pamatiem. Īpaši enerģētika, kas caurvij visu, sākot ar tautsaimniecību... katru mūsu iedzīvotāju... un viennozīmīgi drošību. Pēc 2021., 2022. gada enerģētiskās krīzes mēs saprotam, ka enerģētika ir ne tikai tas, ko mēs patērējam, runājot par nākotni un tautsaimniecību, bet arī – drošību.

Ja mēs runājam par energodrošību, mēs varam būt drošībā tikai tad, kad mēs paši spējam sevi ar to nodrošināt. Pašpietiekamība ir tas mērķis, uz ko mēs ejam. Ir ļoti žēl... tiekoties, runājot ar kolēģiem, mēs daudz kur esam minējuši, kas ir mūsu mērķis... cik ir tas apjoms, ko mēs gribam sasniegt, – tie ir līdz 2000 megavatiem vēja enerģijas, ko mēs spējam sasniegt, kas ir tas, ar ko mēs varam aizstāt gan importu, gan fosilo... ko mēs ražojam šeit, lai energodrošība pilnībā būtu... mums pašiem.

Kāpēc tieši vēja un atjaunojamā enerģija? Jo tā šobrīd ir lētākā. Jā, mēs skatāmies uz visiem energoveidiem, bet ir jāsaprot, kur iet. Kur ejam ne tikai mēs, kur iet mūsu kaimiņi, kur iet Eiropa. Jau šogad vien, ja mēs runājam par saules enerģiju, mēs sasniegsim 600 megavatus, nākamgad – līdz 1200 megavatiem jaudas... vēja enerģijā mēs atpaliekam no Lietuvas... jau 10 reizes šogad. Mums ir jāstrādā pie tā, lai mēs ietu uz priekšu un spētu sevi nodrošināt, jo mūsu mērķis ir lēta enerģija – par mums pieejamu cenu. Tas ir balsts, kas mums nepieciešams tautsaimniecības attīstībai, skatoties nākotnē. (Starpsauciens.)

Šobrīd efektīvākais... tad jautājums – kur visa Eiropa un pasaule iet... un mēs esam gudrāki un nedarām neko, stāvam, kritizējam. Tad nāciet ar risinājumu – kas ir efektīvāks, ko mēs varam ātrāk saražot, lai mums būtu enerģija jau rītdien, nevis pēc 15 vai 20 gadiem. Mēs daudz runājam, bet jautājums ir – ko mēs darām, ko mēs varam izdarīt un ko mēs varam sasniegt. Nav arī tā, ka mums investori stāv rindās... kaut kādām investīcijām... bet vēja enerģija ir viena no tām nozarēm, kur pirmām kārtām ir gan mūsu vietējie investori, kas gaida, lai varētu attīstīties, gan ārzemju investori. Tā ir iespēja.

Kas ir svarīgi – jāsaprot divas lietas. Pirmām kārtām ne visas vēja turbīnas Latvijā tiks uzstādītas... ne jau visur. Ir ņemts vērā ietekmes uz vidi novērtējums, kur tiek vērtēts, kur var vai nevar būvēt, ir ņemtas vērā iedzīvotāju vēlmes. Es jau tagad zinu, runājot par konkrētiem vēja parku projektiem, kur atsakās no dažām vēja turbīnām, tāpēc ka iedzīvotāji ir pret un tās ņem nost, bet projekts tiek turpināts ar citām turbīnām, kas neapgrūtina cilvēkus.

Nevajag izlikties... pasaule mainās... ja mēs negribam... tad iesim uz priekšu. Nē, diemžēl, ja pasaule iet uz priekšu, attīstās, tad mēs degradējamies, apstājamies. Kaut vai tāds mazs jautājums, par ko dažkārt runā ar iedzīvotājiem, – kā vēja turbīnas ietekmēs vēju... Lai zinātu, Saules akmens ir apmēram tas pats, kas simts vēja turbīnu ietekme uz vēju... Saules akmens ir uzstādīts... mēs visi zinām “Swedbank” un ar to jau esam sadzīvojuši. Pat ja taisītu apspriešanu, joprojām būtu iedzīvotāji, kas ir pret, bet, lai mēs ietu uz priekšu, ir jāizvērtē kopējie ieguvumi, kopējie labumi.

Te ir jārunā par Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju 2030, ceļa karti, kas jau ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam, kas vakar ir iesniegta uz publisko apspriešanu. Es aicinu visus iepazīties, izlasīt, jo tas ir liels, apjomīgs dokuments, kurā tika ietverti daudzu nozaru ieteikumi. Bija daudzas tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām, ar visām iesaistītajām pusēm. Tika izdarīts milzīgs darbs. Tika izdarīts un ir iesniegts... un mēs ceram uz jūsu atbalstu, ka to arī apstiprināsim.

Runājot par tālākajiem mērķiem – mēs pašreiz strādājam pie stratēģijas 2050... ir apstiprināts ilgi gaidītais... ir publiskā apspriešana, ko gaidīja gan iedzīvotāji, gan investori... par vietējo kopienu atbalsta likumu, lai saprastu, lai visiem būtu skaidri spēles noteikumi. Un mēs ejam uz priekšu. (Zālē troksnis.)

Pašreiz strādājam arī pie zaļā koridora, lai spētu vēja projektus virzīt vēl ātrāk, jo enerģija ir tas, kas mums nepieciešams. Runājot par zaļo enerģiju...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti!

Kolēģi, lūgums... Čalošana ir par skaļu.

Paldies. (Starpsaucieni.)

K. Melnis. Runājot par izaicinājumiem... tie nav izaicinājumi tikai Latvijā. Tie ir izaicinājumi Baltijā, Eiropā, pasaulē. Visi šos jautājumus risina un iet uz priekšu.

Es aicinu, kolēģi – ja mēs gribam, tad ejam uz konstruktīvu dialogu, sakām, kuri ir labie priekšlikumi, kuros ir tās labās idejas, jo mums ir jāiet uz priekšu, tā ir mūsu iespēja, ko mēs varam izmantot vai arī... varam nedarīt neko. Bet tad nesūdzamies par to, ka mēs esam tur, kur mēs esam, un ka citas Baltijas valstis mūs pārspēj, jo tā tad ir mūsu – visu šeit sēdošo – izvēle, mūsu valsts izvēle.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. (Starpsaucieni.)

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Lai izvērtētu, kā ir strādājusi Siliņas kundzes valdība, ko tā ir paveikusi, ir svarīgi apskatīties, ko tā bija apņēmusies darīt, kad tā sāka strādāt.

Atkārtoti pārlasīju valdības deklarāciju un secinu, ka no satiksmes, transporta jomas šeit ir tikai viens izplūdis punkts, kas skan šādi: “Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli [..].” Viens punkts, un īsti nav, ko pārmest satiksmes ministram Briškenam. Viņš jau no paša sākuma nebija plānojis kaut ko paveikt, un premjere no viņa īsti neko nevar prasīt, jo viņš veido modeli.

Pētot, kas notiek ar šo deklarācijas punktu... kā tas ir pavirzījies uz priekšu... es iepazinos ar saskaņošanas gaitu. Satiksmes ministrija Briškena vadībā ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurš ir uzsācis saskaņošanas ceļu. Plāns ir tāds: tiks pasūtīts OECD pētījums, kurš izmaksās 2,5 miljonus eiro. Lai panāktu šo pētījumu, netiks rīkota ierastā iepirkuma procedūra. Tātad – bez iepirkuma plānots 2,5 miljonus novirzīt OECD. Beigās nebūs nekāda konkrēta dokumenta par to, kā tālāk to visu varētu organizēt, bet būs konsultācijas. Tātad neizsekojams, neizvērtējams process. Mērķis, kādēļ šāds pētījums ir pasūtīts, ir saprast, kā vadīt, reformēt un pārvaldīt Satiksmes ministriju. Nu labi.

Pats interesantākais – ja notiek brīnums un šī valdība nostrādā līdz beigām, šis pētījums, šis ziņojums būs gatavs un to varētu izmantot... šis process būs noslēdzies tikai pēc tam, kad šī valdība jau būs beigusi darbu. Nu... es varu pateikt priekšā bez 2,5 miljonu iztērēšanas, kam ir jāvada un kam ir jāuzņemas atbildība par procesiem Satiksmes ministrijā. Tas ir satiksmes ministrs. Tur nav vajadzīgi nekādi pētījumi. Bet vienmēr būs ērti teikt: jā, šobrīd varbūt nav rezultāta, bet mēs ejam uz priekšu, strādājam, tas būs pēc kāda laika, kad būs gatavs šis pētījums. Tā ir tāda attaisnojuma meklēšana. Ir miljons citu lietu, kur šos paredzētos līdzekļus varētu ieguldīt.

Pirms brīža visi dzirdējām ziņu, ka “Latvijas Valsts ceļiem” nav līdzekļu, lai spētu sagatavot lauku ceļus, apstrādāt, lai tie neputētu. Normāla, viena no tādām sakarīgākajām aktivitātēm, kur varētu šo aizvirzīt. Es tiešām ceru, ka premjere un arī ministri nepieļaus šo afēru, arī mēs šeit, Saeimā, sekosim līdzi, lai šis ziņojums netiktu apstiprināts, lai nebūtu iespējas šādai izšķērdībai.

Un nu par to, par ko ir sagatavots šis ziņojums. Iepazīstoties – mēģināts salipināt kopā, parādīt kādus darbus, kas ir izdarīti. Un interesanti: no Satiksmes ministrijas puses viens no šiem galvenajiem darbiem – Satiksmes ministrija turpina darbu pie informatīvā ziņojuma par “Rail Baltica”. Vairāk nekā deviņus mēnešus šis process ir vilcies, notikusi tā kā paslēpju spēlēšana starp finanšu ministru un satiksmes ministru, abiem ērti – viens apgalvo, ka ir iesniedzis, otrs neliek darba kārtībā. Un tas, ko mēs pazaudējam, ir laiks. Bet, jāsaka, pozitīvi... jāsaka paldies Siliņas kundzei, ka premjere pirmo reizi ir aktualizējusi šo projektu, šo mūsu, es teiktu, gadsimta, paaudzes svarīgāko projektu, un ka tas ir valdības dienaskārtībā.

Es jau minēju – nevar nepamanīt, ka finanšu ministrs Ašeradena kungs izliekas, ka uz viņu šis projekts neattiecas. Viņš saka, lai satiksmes ministrs iet atpakaļ uz savu māju, uz ministriju, atrod kādu konkrētu risinājumu, bet lai necer uz kaut kādiem papildu līdzekļiem. Un tā situācija veidojas tāda, ka premjere sūta Briškena kungu pēc zelta aunādas, bet skaidri apzinās, ka viņu pat pēc piena uz veikalu nevarētu aizsūtīt, labākajā gadījumā viņš atgrieztos ar kefīra paku.

Un kas vēl? Satiksmes ministrija ir apturējusi “Latvijas Pasta” plānoto pasta nodaļu samazinājuma reformu. Jā, netiks slēgtas 100 pasta nodaļas, tiks slēgtas 60.

Noslēgumā gribu vērst uzmanību uz vēl vienu deklarācijas punktu, kurš paredz nodokļu izmaiņas veikt vienu reizi četru gadu ciklā, un ar nodokļu izmaiņām paredzēts uzlabot ekonomisko konkurētspēju, mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināt ēnu ekonomiku. Un kas tad ir šī plānotā veiksmes atslēga, to mēs redzējām pirms brīža, kad finanšu ministrs iznāca ar paziņojumu, ka cels PVN.

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs. Es lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Vitenbergs. Cels PVN, tā tiks mazināta nevienlīdzība, tiks veicināta konkurētspēja. Premjere Siliņa apturēja šo ieceri, teica, ka tas vispār nav bijis plānots, finanšu ministrs pats ir nācis ar šādu ideju. Finanšu ministrs dabūja pa muguru, ielīda atpakaļ aliņā, un nu būs interesanti vērot, kas notiks tālāk, kāds būs nākamais piedāvājums.

Noslēgumā es gribu pateikt paldies Siliņas kundzei, arī prezidentam par to, ka viņi iesaistījās, lai Briškena kungs nenorautu vai nesabojātu iepriekšējās valdības jau sagatavotos projektus – Salacgrīvas tilta un Bauskas apvedceļa izbūves projektus. Tie tiešām ir svarīgi projekti, un mani pārsteidza arī prezidenta iesaiste, viņš mudināja, skubināja Briškena kungu atteikties no ieceres un piespieda izvilkt no atvilktnes šos iepriekš sagatavotos projektus. Man ir lūgums valdības kolēģiem, arī premjerministrei pasekot līdzi, uzmanīt Briškena kungu, lai viņš nekļūst par šo abu jauno lielo projektu līderi, jo redzam, ka ar “Rail Baltica”... tas nebija veiksmīgs stāsts, ļaujiet labāk tikt galā speciālistiem, kuri ir iesaistīti šo projektu sagatavošanā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Gribētu arī teikt: “Siliņas kundze,” bet Siliņas kundzes šobrīd nav, tādēļ es uzrunāšu Latvijas iedzīvotājus, kas, iespējams, ar šo ziņojumu nav iepazinušies.

Pārskatot Ministru prezidentes Siliņas kundzes ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības darbu, atcerējos anekdoti. Eksperti stāsta, ka cilvēki esot sākuši dzīvot labāk. Tauta saka, ka neko par to neesot dzirdējusi, bet viņi taču nav nekādi eksperti! Tieši pēc šāda principa ir sastādīts arī šis ziņojums, kas sastāv no vieniem vienīgiem mērķa indikatoriem un indeksiem. Lai tos iztulkotu, arī būtu vajadzīgs eksperts, kas pateiks, ka tur viss sarakstītais ir baigi labi un tikai mēs, muļķīši, nesaprotam, cik patiesībā labi dzīvojam.

Tomēr šajā ziņojumā nav izdevies noslēpt to visu labo. Āža kāja izlien 60. lappusē, kur viss nostājas savās vietās. Tur ir 104. attēls ar mērķa indikatoru “Mājsaimniecību īpatsvars, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības”. Tiem, kas šo ziņojumu nav lasījuši, vēlos pateikt, ka 2023. gadā 73,2 procentiem mājsaimniecību ar mājokli saistītie izdevumi sagādāja grūtības. Jūs iedomājieties ienākumu līmeni, ja ģimenei ir grūti samaksāt par īri un komunālajiem maksājumiem! Vai cilvēks, kuram ir grūtības samaksāt par dzīvokli, daudz pirks? Vai viņš pirks jaunu televizoru? Vai viņš ies uz kafejnīcu vai restorānu? Vai viņš pirks jaunu apģērbu un tērēsies, ja nevar savilkt galus kopā? Mums stāv rindas pēc humpalām, un nevis tādēļ, ka vienai sabiedrības daļai tas ir kaut kāds trends, mums stāv rindas pie humpalu veikaliem, jo cilvēkiem vienkārši nav naudas.

Par kādu biznesa attīstību var runāt valstī, kurā divām trešdaļām iedzīvotāju ir grūtības ar dzīvokļu rēķiniem? Vai sanāk tā, ka viss patēriņš balstās uz atlikušo vienu trešdaļu? Un valstī, kurā divām trešdaļām ir grūtības samaksāt par dzīvokli, mēs būvējam “Rail Baltica” par 15 miljardiem, mēs iegrūžam simtiem miljonu “airBaltic”, mēs taisāmies nobetonēt mežus, lai sabūvētu dārgus vēja parkus. Kam tie būs vajadzīgi? Vai šeit vispār dzīvos vēl dzīvi cilvēki?

Šajā ziņojumā ir arī “ambiciozs” (pēdiņās) Siliņas valdības mērķa indikators, ka, lūk, 2027. gadā tikai 69,2 procentiem mājsaimniecību kopējie ar mājokli saistītie izdevumi joprojām sagādās finansiālas grūtības. Paies četri gadi, un indikators, kas bija 73,2, nokritīs līdz 69,2. Ak dievs, kāds ambiciozs mērķis! Bet tas joprojām ir vairāk nekā divas trešdaļas mājsaimniecību. Tātad mērķis – divas trešdaļas mājsaimniecību pēc trīs gadiem vēl joprojām būs grūtībās ar mājokļa izdevumiem. Tas gan ir mērķis! Un vai tādā valstī cilvēki grib dzemdēt bērnus? Vai šādā valstī ir drošība par nākotni? No valsts, kurā ir grūtības samaksāt par mājām, cilvēki bēg. Visticamāk, zem šī formulējuma slēpjas ne tikai nenomaksāti komunālie maksājumi, īre, elektrība, bet arī kredītmaksājumi. Taču vai tas maina cilvēku sajūtas? Divām trešdaļām ir grūtības ar dzīvokļu rēķiniem un kredītmaksājumu slogu. Tas nav normāli. Un stādīt par mērķi, ka tas tā arī paliks, – piedodiet, kas tā par attīstību? Uz kurieni?

Un tad ir tas pirmais indikators – Latvijas iedzīvotāju skaits, kurš no 2012. gada 2,05 miljoniem ir nokrities līdz 1,8 miljoniem. Un vai vispār tik daudz vēl ir palicis? Tukšas pilsētas, tukšas ielas, tukši skatlogi. Tomēr ir iezīmēts vēl viens mērķis – 2030. gadā atkal divi miljoni iedzīvotāju. Kā jūs to panāksiet? No kurienes? Ar indeksiem? Šis indekss ir kā anekdote par vidējo temperatūru slimnīcā, kur viens ir auksts morgā, bet otrs – ar plus 40 grādu temperatūru.

Džini indekss, nabadzības riska indekss, apmierinātības ar dzīvi indekss. Sakiet, vai jūs apmierinātību ar dzīvi mērāt indeksos? Savstarpējās uzticēšanās indekss. Kāds ir Jaunās Vienotības un “PROGRESĪVO” savstarpējās uzticēšanās indekss pēc kaut kur pazudušajiem miljardiem “Rail Baltica” projektā? Mani uzrunāja indekss par potenciāli pazaudētajiem mūža gadiem. Kādi tie ir Jaunās Vienotības valdīšanas laikā? Cik gadi ir pazaudēti? Cik cilvēku ir aizbraukuši? Kā jūs viņus dabūsiet atpakaļ? Ar migrāciju?

Tad, kad es ieraugu transporta infrastruktūras indeksu, kad ielas ir vienās bedrēs, bet politiķi aicina demontēt sliedes... šie indeksi atgādina anekdoti par veselo saprātu, kas mums ir katram, bet ekspertiem tas slēpjas tikai aiz tiem indeksiem. Tauta saka, ka dzīvo slikti, bet eksperti saka: jūs dzīvojat labi. Un tauta jau nav nekādi eksperti. Es to jautātu Siliņas kundzei, bet viņas jau šeit vairs nav.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim. (Dep. M. Jencītis: “Es lūdzu apvienot...!”) Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikties premjeres kundzei par to, ka pažēloja mani, jo arī es esmu “TikTok” un “Facebook” lietotājs. (Starpsauciens.) Gribu pateikt arī paldies valdībai, ministriem, arī premjeres kundzei, par visiem paveiktajam labajiem darbiem, par kuriem mēs šeit dzirdējām, tiešām cepuri nost arī par aizsardzības jomā paveikto. Tas ir ļoti svarīgi, tikai jautājums: ko mēs aizsargāsim?

Piemēram, vakar Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē mēs, visi deputāti no dažādām frakcijām, pārliecinājāmies, ka demogrāfijas jautājumā netiek darīts absolūti nekas, un kā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Ērikonkulis teica: “Bez izbetonēšanas te nekas nebūs.”

Ir koks, kurš... Nelabs koks nevar nest labus augļus, tāpat arī labs koks nevar nest nelabus augļus. Lai ko mēs darītu, pašā pamatā – gan cilvēka sirdsapziņā, gan kolektīvajā sirdsapziņā – pie esošā virziena, pie esošās varas būtībā, lai ko mēs nedarītu šajā iekšējā aplī, kur atļauts menedžēt, nekas īpašs pie šīs politikas mainīties nevar. Latvijas situāciju Siliņas kundzes valdības laikā var raksturot kā kreisi liberālu stagnāciju, līdzīgi kā PSRS laikos, kad uzstādīja piecgades plānu, bet realitātē par nacionālajām interesēm pilnībā netika domāts.

Evikas Siliņas valdības ziņojums kā pašu svarīgāko sasniegumu sadaļā “Latviska un iekļaujoša Latvija” norāda Stambulas konvencijas pieņemšanu un viendzimuma partnerattiecību legalizēšanu. Kas tad no tā ir uzlabojies? Ekonomiskā konkurētspēja un demogrāfija turpina slīdēt lejup. Valdība ir pieņēmusi Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, kas paredz dubultot Latvijas ekonomiku no 40 līdz 83 miljardiem eiro 10 gadu laikā. Pašlaik Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ir tikai 60 procenti no Eiropas vidējā, bet plāns ir sasniegt 100. No ministrijām izskanēja, ka tā rezultātā Latvija kļūs par reģiona līderi. Ilūzijas neiet kopā ar realitāti. Kad sapņojat, aizveriet acis!

Ārpus realitātes ir arī apgalvojumi par konkurētspējas vairošanu, ja pēc jaunākajiem pasaules konkurētspējas rādītājiem Latvija no 64 valstīm ir 51. vietā. Salīdzinājumam: Igaunija – 26. vietā. Kopš Evikas Siliņas nākšanas pie varas reitingā esam nokrituši par 16 vietām.

Viens no valsts attīstības virzieniem pēc Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam ir demogrāfijas veicināšana, bet realitātē netiek darīts pilnīgi nekas. Demogrāfijas rādītāji ar katru gadu pasliktinās, mirstība ir divas reizes augstāka nekā dzimstība. Paliek tikai sliktāk, salīdzinot ar valdības perioda sākumu.

Par vienu no lielajiem valdības sasniegumiem uzskata skolu tīkla sakārtošanu un pedagogu algu celšanu, bet realitātē tas nozīmē desmitiem, varbūt simtiem skolu slēgšanu un šajā mācību gadā daudzu pedagogu algu samazināšanu.

Vienīgais risinājums – fundamentālas izmaiņas valsts vadībā un beidzot sākt risināt demogrāfijas jautājumus. Eiropas Parlamenta vēlēšanas parādīja, ka nedz latviešiem, nedz lielākajai daļai Eiropas vairs nav intereses par zaļo kursu, bet gan par ekonomiku, drošību un demogrāfiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Ministri! Saeimas deputāti! Es vēlētos šo savu uzstāšanos ierindot tādā mazliet literārā žanrā – “Piezīmes uz kāda dokumenta malām”. Šajā gadījumā tas būs mazliet interesanti, jo tas dokuments diemžēl Latvijā nav tapis, un tās būtu “Piezīmes uz Latvijas militārās stratēģijas (ja tāda būtu tapusi) malām”.

Vispirms – Siliņas kundzes ziņojums tomēr iezīmēja divas lietas. Jā, valdība ir koncentrējusies uz to, ko tai ir izdevies padarīt, vienlaikus jāpasaka, ka arī pievilkusi klāt iepriekšējās valdības vai nu izdarītos, vai uzsāktos darbus. Labi, lai nu tā būtu, tas nav konceptuāli, galvenais, ka šie darbi tiek virzīti uz priekšu. Otrs jautājums: kā un ko darīt turpmāk? Diemžēl ziņojumā šīs sadaļas trūkst.

Es gribētu runāt... un koncentrēties vairāk uz militāro industriju.

Mēs labi apzināmies, ka militārā industrija Eiropas Savienības un NATO austrumos, arī Latvijā, ir neproporcionāli vāji attīstīta. Mēs redzam, ka militārā industrija ir zināms motors arī mūsu ekonomikas augšupejai, ja militārās industrijas attīstības plāni tiktu virzīti pietiekami konsekventi.

Es izstāstīšu nelielu ainu, kā veicas ar dronu koalīciju un dronu ražošanu. Ir notikušas vairākas komisiju sēdes, kas tika veltītas šim jautājumam. Un ko mēs redzam? Mēs redzam, ka Aizsardzības ministrijai diemžēl nav atbilžu uz visvienkāršākajiem jautājumiem. Vispirms – kādus dronus mums vajag? Jā, mēs saprotam, ka Ukrainai – tā ir viena specifika, un droni, kas nepieciešami Latvijai, – tā ir pavisam cita specifika. Vai mums vajag miljonu dronu? Tas ir jautājums, uz kuru arī Aizsardzības ministrija konkrēti nevar atbildēt. Diemžēl šeit iezīmējas gan haoss, gan milzīgs laika patēriņš, meklējot atbildes uz jautājumiem, kuru nav. Diemžēl šīs atbildes meklē Saeimas deputāti, kaut gan tās būtu jāatrod Aizsardzības ministrijai.

Mēs nonākam pie paša galvenā – kāpēc nav iezīmēti attīstības virzieni? Vairākas Saeimas komisijas ir virzījušas jautājumu par to, ka Latvijai ir vajadzīga militārās industrijas attīstības stratēģija. Eiropas Savienība pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē tādu ir pieņēmusi, jā, un tur ir noteiktas konceptuālas lietas, ko Eiropas Savienība darīs, lai attīstītu militāro industriju. Tajā pašā laikā Latvija vēl tikai plāno, domā, un tās ir tikai tādas ļoti zaļas idejas.

Man jāteic, ka nez vai šādu stratēģiju var izveidot, ja nekas nav zināms par to, kāda būs ekonomikas attīstība, kāda būs nodokļu politika. Es saprotu, ka ir 15 varianti, bet arī vēl nekā konkrēta. Uzņēmēji vaicā, vai militārajā industrijā būs īpašs zaļais koridors, pa kuru virzīties, lai projekti tiktu apstiprināti ātrāk, vai būs kādas nodokļu atlaides, un galu galā – ar kādu PVN nodokļa likmi uzņēmējiem rēķināties turpmāk? Vai būs pieejama kreditēšana? Arī tas vēl ir neatbildēts jautājums militārajā industrijā. Vai tiks mazināta birokrātija, un vai tiks saīsinātas procedūras, kas ir jāaiziet? Piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums, kas arī paņem proporcionāli ilgu laiku.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Mūrniece. Otrs lielākais jautājums – kādēļ nepieciešams šāds dokuments. Premjere pieminēja lielos iepirkumus aizsardzības jomā, un tās ir vidējas darbības pretgaisa aizsardzības raķetes IRIS-T, tā ir tālas darbības raķešu artilērija HIMARS. Jā, patiešām tie ir miljonu – miljonu! – un miljardu iepirkumi, tomēr likumā ir noteikts, ka 30 procentiem šajos lielajos iepirkumos ir jāpaliek vietējai industrijai. Un mūsu uzņēmēji atkal vaicā: uz ko mums koncentrēties, kādā virzienā domāt, kā mēs varam attīstīt militāro industriju, piedaloties lielajos iepirkumos? Vai mums ir atbildes? Nē, atbilžu nav.

Trešais jautājums ir par “Valsts aizsardzības korporāciju”. Jā, mums ir kādi trīs vai četri darbinieki, varbūt jau četri, un milzīgi plāni, kas jāīsteno. Munīcijas ražošana, mīnu ražošana. Ir padomā vēl nopietnāki projekti, par kuriem negribu šodien runāt. Bet... vai šādos tempos paspēsim izveidot munīcijas ražotni līdz 2027. gadam? Vai arī mums būs brīnišķīga stacija un nebūs sliežu? Tā arī varētu raksturot darbu, kā tas tiek uz priekšu.

Nedomāju, ka vajadzētu rakstīt lielus sapņu dokumentus. Mums tam nav laika, ir vajadzīga skaidra vīzija, konkrēts plāns un ļoti precīzs, konkrēts dokuments. Šobrīd nav tapušas solītās vadlīnijas. Bija solīts tās sagatavot līdz šā gada pavasarim – martam. No Aizsardzības ministrijas tādas nav saņemtas.

Vai stratēģija būs līdz NATO samitam Vašingtonā, – es atļautos par to ļoti šaubīties. Atbilžu no valdības joprojām nav. Tās mēs joprojām gaidām. Vai tuvākajā laikā mēs tās saņemsim? Domāju, ka ne. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kola kungs! Vai jums pietiks ar atlikušajām minūtēm? (Dep. R. Kols: “Jā!”)

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Es ļoti ceru... jā, ar divām minūtēm pietiks. Jāgatavojas jau citam cēlienam, kur tas laikam ir maksimālais slieksnis.

Jā, nu, paldies par ziņojumu. Tā stunda, kas bija premjerministres runa, tiešām bija par paveikto. Dzirdējām arī to, ka deviņi mēneši nav bijis pietiekams laiks, bet, nu, visi atceramies, kas bija galvenais iemesls valdības maiņai – trūka dinamiskuma. Līdz ar to tā ir atruna. (Zālē troksnis.) Premjerministre ir bijusi daļa no...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi! Tūlīt beigsim.

R. Kols.... iepriekšējās valdības, piecus gadus Kariņa valdībā bijusi parlamentārā sekretāre. Un pateikt, ka es kaut ko esmu mantojusi, kas vispār... man nav bijusi darīšana, – tā nav korekta rīcība.

Par pašu ziņojumu... par ārlietu sadaļu. Es domāju, kopumā, tur ir lielākā daļa no tā, kas ir ārpolitikas ziņojumā, no ārlietu ministra paveiktā un plānotā. Es izcelšu divas lietas, kurās saredzu risku.

Protams, ANO Drošības padomes kandidatūra ir prioritāte ārlietu dienestam, un tās ietvaros mēs varam par Krievijas agresiju ļoti daudz skaidrot daudzām valstīm, kas ir ļoti tālu no mūsu reģiona, bet es aicinu būt ļoti, ļoti piesardzīgiem, jo atsevišķos gadījumos, izskatās, Latvija iet pa ļoti plānu ledu tādā ziņā, ka vienā brīdī mēs varam nodot savus principus un vērtības tikai tādēļ, lai dabūtu vienas vai otras valsts atbalstu šai kandidatūrai.

Tā ka man ir aicinājums lieki neriskēt, jo ilgtermiņā tas mums var ļoti atspēlēties.

Un noslēdzošais – par ārpolitiku. Diaspora šai valdībai vismaz pēdējā budžeta veidošanā nav bijusi prioritāte, jo pat mazākās iniciatīvas, kas saistītas ar mediju atbalstu... diasporu, kas ir, ja mēs summāri runājam... nu, angliski – “peanuts” (latviski – ‘rieksti’). Ja budžetā nevar atrast 50 tūkstošus eiro, tā ir attieksme. Tas ir attieksmes jautājums. Es ļoti ceru, ka attieksme mainīsies ar jauno budžetu.

Un pavisam noslēdzoši. Es zinu, ka pēc pārtraukuma man varbūt būs iespēja runāt vēl divas minūtes. Nu, ja mēs runājam... valdības uzstādījums ir latviska Latvija. (Starpsaucieni: “Laiks!”) Paldies. Latviska Latvija – tas nozīmē arī darbos. Koalīcijā ir divas partijas, kas tomēr aicina ar sabiedrību debatēt krievu valodā. Valdības uzstādījums – latviska Latvija – neiet kopā ar šādu retoriku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu... tātad deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Edgars Tavars un Ināra Mūrniece lūdz izsludināt pārtraukumu pusstundu – no pulksten 12.30 līdz 13.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 18 deputāti (ja dzirdat savu vārdu, lūdzu, atsaucieties): Skaidrīte Ābrama, Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Andrejs Judins, Edmunds Jurēvics (Zālē troksnis.). Es teicu, ka 18 nav... Edmunds Jurēvics (Dep. E. Jurēvics: “Esmu!”), Vilis Krištopans, Andris Kulbergs (Starpsauciens.), Ervins Labanovskis (Starpsauciens.), Gatis Liepiņš (Starpsauciens.), Valdis Maslovskis, Leila Rasima (Starpsauciens.), Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Ainārs Šlesers, Juris Viļums (Starpsauciens.) un Agita Zariņa-Stūre (Starpsauciens.). Ir? Ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Visi, kas dzird un klausās frakcijās, lūdzu atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Turpinām ar debatēm.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Varētu pieprasīt balsojumu par debašu laiku apvienošanu, bet nu, es domāju, mums te slikti tas pasākums beigtos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. (Smejas.) Es dzirdēju, ka nepiekrīt kāds. (Starpsauciens.)

Kolēģi, attiecībā uz pārskatu par paveikto un iecerēto man diemžēl jāteic, ka ne jau Siliņas kundze to ir rakstījusi, bet gan Valsts kancelejas darbinieks un galarezultātā daudz kas tur ir sanācis tāds ļoti nepilnvērtīgs.

Pirmām kārtām ir ļoti daudz runāts par to, kas ir bijis, un ļoti maz ir runa par to, kas jādara turpmāk. Un starp daudzām lietām, kas it kā ir paveiktas Siliņas kundzes laikā... īstenībā jau tas neatbilst patiesībai. Pieskaršos...

Drošības sadaļā ir teikts, ka 2023. gadā tika parakstīta ceļa karte starp Latvijas un Kanādas aizsardzības ministriem par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādei. Nianse – tas notika 2023. gada 10. jūlijā, kad Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda un Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece tikās, lai parakstītu šādu vienošanos. Tas bija iepriekšējās, nevis šīs valdības laikā.

Tā ir arī ar vairākiem citiem labajiem darbiem, kas aprakstīti šajā dokumentā, ka tie it kā ir paveikti Siliņas kundzes laikā, lai gan patiesībā tie ir izdarīti iepriekš.

Īpaši kritiski vēlos izteikties par rindkopu, kur ir sacīts, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Juridisko biroju ir izstrādājusi likumu, ar kuru Maskavas nams tiek pārņemts valsts īpašumā. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Juridisko biroju, un viss. Neskatoties uz to, ka pati tieslietu ministre vēl šodien minēja, ka tas notika ciešā sadarbībā ar Saeimu, ar Nacionālās drošības komisiju, kas bija šī likumprojekta autori.

Ja runājam par konkrētiem darbiem attiecībā uz drošības jomu, tad, protams, mēs šodien dzirdējām: cik labi, ka 14. sankciju paketē ir iekļauts mangāna rūdas tranzīta aizliegums. Bet nianse jau ir ātrumā! Tas, ko daudzi Saeimas deputāti mēģināja panākt, ir, ka Latvija pieņem lēmumu aizliegt mangāna rūdas tranzītu caur Latviju, neizslēdzot, ka tranzīts būtu jāaizliedz Eiropas Savienības mērogā. Tas ir tiešs veids, kā varēja izdarīt sitienu Krievijai, jo Krievijai tad trūktu laika strauji pārorientēties uz citiem tirgiem. Zinot, ka būs šāds aizliegums, ka Eiropas institūcijās par to runā pusgada garumā, protams, Krievija atrod apkārtceļus, kā sasniegt mērķus.

Tāpat šajā drošības sadaļā nav aprakstīti risinājumi, kā Latvija var sāpīgi iespaidot tās personas, kuras iekļautas sankciju sarakstā, ka valsts var, piemēram, aplikt tās ar papildu nodevām un tālāk šie finanšu līdzekļi būtu izlietojami Ukrainas atbalstam.

Vēlos minēt visnotaļ ambiciozo skaitli, kas ir ierakstīts šajā dokumentā, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās tiks divkāršots – no aptuveni 40 miljardiem uz 80 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Ko tas nozīmē? Tiem, kam nav problēmu ar matemātiku, tas nozīmē, ka katru gadu, ja neņem vērā inflāciju, Latvijai ir jānodrošina 7,5 procentu iekšzemes kopprodukta pieaugums – katru gadu konstanti vismaz 7,5 procenti –, lai 10 gadu laikā sasniegtu 80 miljardus.

Ļoti neticami, ka tā būs. Ja atskatāmies pagātnē, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir bijuši tikai daži gadi, kad iekšzemes kopprodukta izaugsme ir bijusi augstāka par 7 procentiem. Tikai daži gadi. Un te ir piedāvājums 10 gadus pēc kārtas vismaz 7,5 procenti!

Otrs veids, kā faktiskajās cenās pacelt iekšzemes kopproduktu, ir ar inflācijas palīdzību. To var izdarīt kaut vai nākamgad. Ja nākamgad maize maksātu vismaz divus trīs eiro, degviela – četrus eiro litrā un jebkuri pakalpojumi – arī reiz divi, tad mēs faktiskajās cenās varam pacelt iekšzemes kopproduktu ļoti, ļoti strauji. Diemžēl mēs redzam, ka salīdzināmās cenās Jaunās VIENOTĪBAS valdīšanas laikā iekšzemes kopprodukts ir stagnējis.

Noslēgumā vēlos pieminēt, vēršoties pie kolēģiem no PROGRESĪVO frakcijas, – interesanta situācija... domāju, mēs drīz uzzināsim par faktisko slikto budžeta situāciju. Grēkāži jau tiek meklēti. Visādos veidos Sprūda kungu mēģināja pamest zem riteņiem. Viņš tāds izmanīgāks. Šobrīd skaidrs, ka Briškena kungs nebūs tik izmanīgs. Grēkāži būs atrasti. Jaunās VIENOTĪBAS kolēģi pēc tam atkal varēs teikt: redz, kā mums bija savažotas rokas, nevarējām strādāt, neko nezinājām, pirmo dienu te atnācām... tagad gan mēs visu sāksim no jauna un pacelsim Latviju... saulainajās tālēs.

Jūs tagad redzat, kā jūsu kolēģi ar siltiem apskāvieniem cenšas jūs apskaut, jo mērķis attiecībā uz Eiropas Komisijas komisāru ir sasniegts un viņiem ir brīvas rokas, lai ar nazīšiem sāktu jūs durstīt. Veiksmi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kolēģes! Ministri, kas ir klātesoši, paldies jums!

Lasot ziņojumu par paveikto un iecerēto, gribu teikt paldies par prioritātēm, kas ir iekļautas un kas gandrīz sakrīt ar Nacionālās apvienības programmā ierakstītajām: droša Latvija, latviska Latvija un augoša Latvija. Gandrīz, jo augošas Latvijas starp prioritātēm nav.

Tāpēc es aicinu paskatīties uz demogrāfiju un dzimstības rādītājiem no cita skatpunkta. Iedomājieties, ja šādi dati, šādi rādītāji būtu ekonomikas vai finanšu jomā. Kā tas izskatītos, ja šāda lejupslīde parādītos iekšzemes kopproduktā, vēl kādos analītiskajos rādītājos, ja mēs redzētu, ka gada pirmajā ceturksnī lejupslīde ir 7,8 procenti attiecībā pret iepriekšējo gadu... kas bija rekords – zemākais. Tāpat, ja salīdzinām 2023. gadu ar 2022. gadu, kritums – 11,5 procenti. Ja skatāmies vēl ilgākā termiņā, tad, 2023. gadu salīdzinot ar 2016. gadu, tie ir 36 procenti... kas ir krituši.

Tāpēc man ir šāds jautājums... ja lejupslīde notiktu ekonomikā, ja šādā līmenī būtu sarucis iekšzemes kopprodukts, es domāju, notiktu ļoti daudz ārkārtas sanāksmju un tiktu meklēti strauji risinājumi. Es gribu teikt kādu līdzību: ja dārzā, kurā ir daudz augu, kādu daļu no tiem laistām, tie aug, bet, tie, kurus nelaistām, nokalst. Tieši tāpat ir arī ar jomām: jomas, uz kurām koncentrējāmies, aug un attīstās, bet jomas, kurām neveltām uzmanību... ļaujam tām sarukt pat ar vairāk nekā 10 procentu ātrumu gadā.

Bet es gribu teikt, ka iespējas ir. Ja mēs paskatāmies pagātnē, 2012. gadā Nacionālajai apvienībai izdevās likt valdībai koncentrēties uz demogrāfiju, tika ieviesta virkne mehānismu demogrāfijas veicināšanai un rādītāji sāk augt. Problēma, ka aprēķinātās atbalsta summas arī šodien ir palikušas 2011. gada līmenī un tās vairs nedod nepieciešamo atbalstu.

Tādēļ es gribu aicināt valdību – divritenis nav jāizdomā no jauna, bet ir jāpārceno atbalsta mehānismi šodienas cenu līmeņos. Ja gadu no gada piedzimušo bērnu ir mazāk, tad matemātiski finansējums atbalsta programmās paliek pāri. Tā tam vajadzētu būt, jo nav attiecīgā skaita, kas pieteiktos, bet šķiet absurdi, ka šo finansējumu, kas domāts bērniem, pārdala citām jomām, nevis uzlabo pakalpojumu klāstu.

Kā var beigties kvota bērnu veselības aprūpē! Es saņemu ziņas no vecākiem, kas šobrīd, jūnijā, kad ir gada puse... veselības pakalpojumu kvota ir beigusies, un tos varēs saņemt tikai nākamgad. Bet fizioterapeits ir nepieciešams šodien. Tā tas noteikti nedrīkstētu būt.

Vai varētu, lūdzu, apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. Jā, un skumji bija arī dzirdēt vakardien atskaiti par... dzimstības stratēģijas progresa ziņojumu, Labklājības ministrijai, Valsts kancelejai absolūti nebija nekā, ko ziņot, tik vien atrunas, ka kolēģi ir atvaļinājumā. Cits pat teica, ka domā, vai vispār tas ir viņu jautājums, vai tas ir saistošs. Es teiktu, ka progresa tur nav nekāda, tas darbs nav pat lāgā iesākts. Tas nozīmē, ka tā nav prioritāte, un tas ir ļoti slikti.

Es gribētu nobeigt ar tādu domu, ar teicienu: “Kur saimnieks iet, tur zeme zied.” Ziniet, kādēļ tas tā notiek? Jo saimnieks pamana, kur roka jāpieliek.

Es lūdzu Ministru prezidentei, Ministru kabinetam prioritātēs iekļaut arī demogrāfiju, latviešu tautas ataudzi un iestāties par augošu Latviju.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Švinkam.

A. Švinka (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Ministres! Kolēģi! Pirms divarpus gadiem, Krievijai veicot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, mēs iegājām jaunā realitātē – realitātē, kur mēs nopietni sākām pārskatīt paši savu drošību un gatavību reaģēt uz līdzīgu scenāriju Latvijas teritorijā gan kā valsts, tostarp kā NATO dalībvalsts, gan katrs kā cilvēks individuāli.

2024. gadā ir piešķirts vēsturiski lielākais finansējums aizsardzības nozarei – vairāk nekā viens miljards eiro jeb 2,4 procenti no IKP. Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai un Valsts aizsardzības finansēšanas likumam paredzēts, ka līdz 2027. gadam budžets aizsardzības nozarei sasniegs 3 procentus no IKP, slāņveida pretgaisa aizsardzības spēju attīstībai papildus kopumā atvēlēts vēl viens miljards eiro, līdz ar to jau šobrīd kopējie aizsardzības tēriņi pārsniedz 3 procentus no IKP. Kopā ar NATO sabiedrotajiem un Rietumu partneriem mēs gatavojamies dažādiem scenārijiem.

Pirms es izceļu ministra prioritātes, man būtu daudz, ko teikt par “Nacionālās apvienības” pieminētajiem jautājumiem, bet tam nepietiktu laika. Mēs pārņēmām mantojumu, un ne to vieglāko, 2023. gada septembrī. Nacionālās apvienības ministriem bija raksturīgs neizlēmīgums, kūtrums un lēnīgums. Kaut vai ilustratīvi... pieminot, ka 2023. gada septembrī Latvija bija vienīgā valsts, kurai nebija atbalsta koalīcijas Ukrainai, un ministrs Andris Sprūds ļoti īsā laikā veidoja iniciatīvu par dronu koalīcijas izveidi.

Bet atgriežos... un īpaši vēlos izcelt trīs aizsardzības ministra Andra Sprūda prioritātes.

Pirmkārt, tā ir spēju attīstība. Aizsardzības ministrs ir attīstījis Nacionālo bruņoto spēku spējas, iegādājoties modernāku un jaudīgāku kaujas ekipējumu. Turpmākajos gados mūsu rīcībā nonāks raķešu artilērija, artilērijas sistēmas, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, pretkuģu raķetes, kājnieku kaujas mašīnas. Veiksim būtiskas investīcijas munīcijas iegādēs.

Neatsverams ieguldījums Latvijas drošības stiprināšanā ir sabiedrotajiem. Sabiedrotie turpina palielināt savu spēku klātbūtni Latvijas teritorijā. Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa tiks palielināta no bataljona līdz brigādes līmenim, kas savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam. Paredzēts, ka militārajā bāzē “Ceri” tiks izvietoti aptuveni 700 sabiedroto karavīri, štābs, kā arī militārā tehnika un ekipējums.

Aizsardzības ministra otra prioritāte ir stiprināt visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu visos līmeņos. Nacionālie bruņotie spēki un sabiedrotie dara visu, lai mūs aizsargātu, un aizsardzības nozare ir gatava dažādiem scenārijiem. Pašlaik mums nav tieša militāra apdraudējuma, taču dzīvojam pastāvīgos hibrīdkara apstākļos. Mēs veiksmīgi stāvam pretī kiberuzbrukumiem, ko austrumu kaimiņi ik dienas veic pret mūsu valsts institūcijām un iedzīvotājiem, un tūlīt – tikai tagad! – Saeimā tiks pieņemts Nacionālās kiberdrošības likums, kas daudzus gadus ticis vilcināts, un bijis grūts tā tapšanas process. Tas vēl vairāk stiprinās mūsu spēju sevi aizsargāt, sadarbojoties ar partnervalstīm, un ieliks pamatus Nacionālajam kiberdrošības centram.

Aizsardzības ministrija strādā pie Nacionālo bruņoto spēku personāla skaitliskā sastāva palielināšanas un aktīvās rezerves izveides. Pēc Andra Sprūda iniciatīvas no nākamā gada rezerves karavīru apmācībām varēs pieteikties arī ziemā. Šā gada vasarā šīm rezerves karavīru apmācībām pieteicās vairāk nekā 500 cilvēku. Turpmāk to varēs darīt jau divreiz gadā.

Šā gada 31. maijā notika pirmais valsts aizsardzības dienesta karavīru izlaidums. Mēs turpinām attīstīt valsts aizsardzības dienesta infrastruktūru un paplašināt jauniešu skaitu. Nākamgad tie būs jau 1000 jaunieši, virzoties uz mērķi – 4000 jauniešu gadā.

No rudens valsts aizsardzības mācība tiks ieviesta kā obligāts mācību priekšmets, nodrošinot skolēnus ar minimālo prasmju kopumu krīzes situācijās un kara laikā.

Vai varētu apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Švinka. Ukrainas piemērs rāda, ka tās spēju tik ilgi turēties pretī Krievijai lielā mērā nosaka katra Ukrainas iedzīvotāja griba un spēja turēties pretī okupantu iebrukumam. Tāpēc, balstoties Ukrainas pieredzē, esam atjaunojuši vadlīnijas iedzīvotājiem par rīcību krīzes un kara gadījumos un izstrādājuši vadlīnijas pašvaldībām par sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kara gadījumā.

Jau šosestdien 15 vietās visā Latvijā notiks praktiskas Zemessardzes mācības “Bruņojies ar zināšanām”. Ikviens iedzīvotājs ir aicināts pārbaudīt zināšanas praksē, mācīties un darīt vairāk, lai krīzes un militārā iebrukuma gadījumā būtu gatavs pasargāt sevi, savus tuviniekus un atbalstīt dienestus.

Treškārt. Vēlos uzsvērt būtiskus soļus, ko aizsardzības ministrs veicis aizsardzības industrijas attīstībā. Andris Sprūds ir panācis, ka beidzot militārajai industrijai ir skaidri spēles noteikumi, kā būvēt un plānot savu attīstību, – Saeimā ir apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Aizsardzības industrijas likums. Nākamais solis ir aizsardzības industrijas stratēģija, pie kuras jau šobrīd ir uzsākts darbs un tuvākajā laikā tā tiks publicēta.

Valsts dibinātā Valsts aizsardzības korporācija kopā ar vēl diviem starptautiskajiem partneriem ir ieguvusi Eiropas Savienības līdzfinansējumu artilērijas munīcijas modulāro lādiņu ražotnes būvniecībai Latvijā. Mēs esam vienīgā Baltijas valsts, kurai izdevās iegūt šo Eiropas Savienības atbalstu un iespēju nonākt Eiropas militāro piegāžu ķēdēs. Tas ir būtisks priekšnosacījums mūsu militārās industrijas tālākai attīstībai.

Mūsdienu karš ir tehnoloģiju karš, tādēļ kopsolī ar militāro industriju attīstām arī viedo aizsardzību. Andra Sprūda iniciētajai dronu koalīcijai Latvija šogad paredzējusi vismaz 20 miljonu eiro finansējumu. Attīstot un investējot mūsu dronu un elektroniskās karadarbības uzņēmumos, tā ir iespēja audzēt savas spējas un palīdzēt Ukrainai.

Pagājušonedēļ Sēlijas poligonā atklātais dronu mācību centrs, testu poligons, būs vieta, kur uz dronu un elektromagnētiskās karadarbības testiem ieradīsies ne tikai sabiedrotie, NBS un mūsu uzņēmēji, bet arī uzņēmēji no dronu koalīcijas dalībvalstīm.

Pēdējā lieta. Aizsardzības jomas iepirkumu kontrolē iepriekš bija izgaismojušās problēmas, tāpēc aizsardzības ministrs izveidoja jaunu Iepirkumu plānošanas un kontroles nodaļu, lai nodrošinātu, ka valsts līdzekļi tiek izmantoti efektīvi.

Valsts aizsardzības atslēga ir mūsu visu kopīga izpratne un saskaņota rīcība. Sargājam Latviju kopā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienītie deputāti! Latvijas ārpolitikā noris mērķtiecīgs darbs trijos prioritārajos virzienos: valsts drošība, Latvijas ekonomikas noturība un konkurētspēja un Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzība.

Pirmkārt, par drošību. Pievienojos premjeres teiktajam, ka drošības jomā mūsu lielākais izaicinājums ir Krievijas imperiālistiskās ambīcijas un starptautisko normu pārkāpumi. Gatavojoties NATO Vašingtonas samitam, sabiedroto debatēs uzsveram piecus Latvijai būtiskus jautājumus: atturēšana un aizsardzība, aizsardzības izdevumu sloga vienlīdzīgs sadalījums starp sabiedrotajiem (ar akcentu uz aizsardzības industrijas kapacitātes celšanu), ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, atbilde uz Ķīnas radītajiem izaicinājumiem, atbalsts īpaši riskam pakļautajiem NATO partneriem, kā, piemēram, Gruzijai.

Pirms divām dienām Rīgā pirmo reizi notika NATO Austrumu flanga valstu jeb tā dēvētais B9 samits, kurā tika koordinētas nostājas NATO Austrumu flanga drošībai un kolektīvajai aizsardzībai, kā arī ilgtermiņa atbalstam Ukrainai būtiskos jautājumos. Arī Kanādas klātbūtne Latvijā ir spēcīgs politisks apliecinājums sabiedroto solidaritātei un skaidri demonstrē NATO vienotību un apņemšanos aizsargāt ikvienu alianses dalībnieku.

Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros mēs pirmām kārtām atbalstām Eiropas Savienības aizsardzības industrijas attīstību, kā arī pētniecību un jaunu, inovatīvu produktu radīšanu. Mūsu pozīcija ir, ka visām dalībvalstīm ir jādod līdzvērtīgas iespējas iesaistīties un izmantot Eiropas Savienības finanšu instrumentus. Kā pozitīvs piemērs šajā gadā jāmin Eiropas Komisijas lēmums piešķirt līdzfinansējumu artilērijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidei Latvijā.

Jaunajā Eiropas Savienības Padomes stratēģiskajā programmā 2024.–2029. gadam, kā arī nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā aizstāvēsim drošību kā būtisku Latvijas prioritāti.

Attiecībā uz Krieviju Latvijas ārpolitikā paužam stingru un skaidru nostāju – nepieciešams konsekventi īstenot Krievijas iegrožošanu un izolāciju. Latvija strādā ar līdzīgi domājošām valstīm pie starptautiska tribunāla izveides Krievijas amatpersonu saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm liels darbs ir paveikts, gatavojoties 14. sankciju kārtai, un esam gandarīti, ka ir iekļauti vairāki Latvijas priekšlikumi. Minēšu dažus: tālāka Krievijas propagandas ierobežošana, mehānisma izveidošana Krievijas ēnu flotes sankcionēšanai un jau premjeres minētais mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums.

Reaģējot uz Latvijas iniciatīvu, ir palielināti tarifi atsevišķiem Krievijas un Baltkrievijas graudu un lauksaimniecības produktiem. Tāpat Eiropas Savienības ietvaros esam vienojušies par Krievijas Centrālās bankas imobilizēto aktīvu virspeļņas novirzīšanu Ukrainai.

Ārlietu dienesta lokā ir arī hibrīdapdraudējumi, kas ir pieaugoši visā Eiropā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un visbiežāk tie izpaužas kā informācijas manipulācijas, kiberuzbrukumi, migrācijas instrumentalizācija. Kopā ar Eiropas Savienības valstīm īstenojam kopīgas rīcības noturības stiprināšanai, piemēram, Latvija ir saņēmusi būtisku Eiropas Savienības solidaritātes apliecinājumu krīzes pie Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas risināšanai – papildu finansējumu aptuveni 100 miljonu apjomā.

Par Ukrainu. Latvija turpina atbalstīt Ukrainas eiroatlantisko kursu, notiek aktīvs politiskais dialogs, stiprinot divpusējās attiecības un sadarbību. Latvijas un Ukrainas prezidenti 2024. gada 11. aprīlī parakstīja Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Tā paredz visaptverošu Latvijas militāru un nemilitāru palīdzību Ukrainai cīņā pret agresoru, kā arī Latvijas atbalstu Ukrainai ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Vienošanās fiksē Latvijas apņemšanos sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25 procentu apmērā no IKP līdz 2026. gadam, savukārt Latvijas nemilitārais atbalsts iekļauj atbalstu Černihivas apgabala rekonstrukcijai, sadarbību digitālajā, enerģētikas un kiberdrošības jomā, kā arī hibrīdā apdraudējuma novēršanu. Mēs prognozējam, ka līdz 2024. gada beigām Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai varētu sasniegt vismaz 800 miljonus eiro.

Noslēdzot par drošību. Lai stiprinātu Latvijas ieguldījumu miera un starptautiskās drošības nosargāšanā, Latvija 2025. gadā ir pieteikusi savu kandidatūru ANO Drošības padomes vēlēšanās.

Tālāk – par ekonomiku. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LIAA Ārlietu ministrija un Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības sniedz atbalstu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

D. Melbārde.... investīciju piesaistei un eksporta pieauguma veicināšanai.

Vēl vienu minūti, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Melbārde. Turpināsim strādāt, lai padziļinātu esošās tirdzniecības saites ar Eiropas Savienības un Ziemeļamerikas tirgiem, Japānu, Koreju, Austrāliju, bet eksportā uzsvaru liksim uz jauno un ātri augošo tirgu apgūšanu, tai skaitā Āfrikā un Latīņamerikā.

Ārlietu ministre nesenajās ekonomikas debatēs Saeimā jau izteica ārlietu dienesta gatavību spēlēt lielāku lomu Latvijas ekonomisko interešu īstenošanā, bet, lai veiksmīgi īstenotu šo uzdevumu, nepieciešams skaidrs Latvijas piedāvājums, Latvijas ārējo ekonomisko prioritāšu definēšana, labāka informācijas aprite, sadarbība starp institūcijām un pievilcīga investīciju vide.

Latvijas ekonomiskā izaugsme un noturība ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības attīstību, un šeit mēs stingri iestājamies par Eiropas Savienības vienotā tirgus dziļāku integrāciju, atbalstu uzņēmējdarbībai, godīgiem konkurences apstākļiem, birokrātijas mazināšanu, savienojamības infrastruktūras attīstību.

Noslēdzot – mūsu diaspora ir jaudīgs spēks, kas Latvijai palīdz veidot ekonomiskās un kultūras saites ārpus valsts robežām. Diasporai 2024. gadā plānotais finansējums ir vairāk nekā 2,9 miljoni no valsts budžeta, un šis... darbs tiek īstenots četros virzienos: latviskās identitātes un piederības izjūtas Latvijai stiprināšana, atbalsts diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā un atbalsts reemigrācijai.

Pērn vairāk iedzīvotāju atgriezās Latvijā nekā devās prom – tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jūnijā izplatītā informācija. Tāpēc es aicinu turpināt apvienot spēkus, lai šādu pozitīvu ziņu mums būtu vairāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai. (Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša: “Lūdzu apvienot laikus!”)

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kolēģi ministri! Draugi! Visi, kas klausās! Es ceru, ka jūsos vēl ir mazliet uzmanības svarīgajai tēmai, kas saistīta ar izglītību. Es pārstāvu nozari, kas ir ļoti sarežģīta un būtiska pārmaiņu procesā, un es pat to sauktu par sistēmisku nozares transformācijas procesu.

Ievadā mazliet gribu ieskicēt kopbildi. Man jāparāda loģika, kas ir saistīta ar Latvijas cilvēku labklājību, kas ir viens no mūsu valdības pamatmērķiem... ir tieši saistīta ar to, lai attīstītos ekonomika. Savukārt ekonomikai, lai tā attīstītos, nepieciešami gudri, izglītoti cilvēki, kas spēj radīt un ieviest inovācijas un tehnoloģijas. Savukārt mēs visi zinām, ka šādi cilvēki nerodas paši no sevis, tos kāds sagatavo. Tātad, lai ekonomika attīstītos, mums ir svarīgi, lai būtu izglītoti, labi sagatavoti cilvēki. No tā būs atkarīga Latvijas attīstība un labklājība.

Protams, ja runājam par labi sagatavotiem cilvēkiem, jāskatās, cik ir sakārtota un cik efektīvi strādā izglītības sistēma, vai mēs varam nodrošināt visu, kas nepieciešams, lai mūsu bērni saņemtu atbilstošu izglītību jebkurā līmenī... kur viņi dodas uz skolu.

Bez ekonomiskās attīstības izglītība nozīmē arī drošību. Par to es ieskicēšu mazliet vēlāk.

Mazliet par sistēmisko transformāciju. Kā es teicu, esam sākuši būtiskas transformācijas nozarē, un tas ir ļoti labi, jo būtībā, ja paklausāmies cilvēku sarunās, bieži vien ir sajūta, ka pilnīgi visi zina visu par izglītību. Un tas ir tāds mūžīgs sāpju bērns.

Kas ir tas, ko mēs visi zinām? Skolotāju trūkst, skolotāji ir pārstrādājušies, skolotāju atalgojums nav konkurētspējīgs, pašvaldību ekosistēmas izglītības ziņā nav sakārtotas, skolas tiek slēgtas, kā rezultātā izglītības kvalitāte samazinās, pētījumi rāda lasītprasmes kritumu, matemātikas zināšanu samazināšanos. Un tad rodas jautājums: vai tā ir patiesā aina, vai varbūt situācija ir mazliet citāda? Un kā šo situāciju atrisināt, lai nebūtu jāslēdz skolas un skolotāju skaits būtu pietiekams, un viņi nebūtu pārstrādājušies?

Uz pirmo jautājumu – vai tā ir situācija, kādu es to aprakstu, – man uzreiz jāsaka: situācija ir krietni, krietni sarežģītāka. Kāpēc? Šī situācija nav atrisināma ar burvju nūjiņas vēzienu. Tas nav ne vienkāršs, ne viens risinājums. Kāpēc es saku, ka situācija ir sarežģīta? Jo vienlaikus ir situācija, ka skolas ir pārpildītas, skolotāji ir pārstrādājušies un saņem pietiekami lielu atalgojumu, un ir situācija, ka ir tukšas skolu telpas, skolotājiem ir nepietiekama slodze un mēs nezinām, kā nodrošināt, lai skolotājs varētu savu slodzi vispār izveidot. Ir skaidrs, ka šī sistēma ir nevienlīdzīga. Neskatoties uz Latvijas teritoriāli nelielo izmēru, mums ir ļoti, ļoti atšķirīgas situācijas.

Šīs galējības ir jāatrisina, un tieši tādēļ nepieciešami sistēmiski risinājumi. Ko nozīmē sistēmisks risinājums? Tas ir piedāvājums, ar ko mēs nākam jau no 2025./2026. mācību gada, pārejot uz citu finansēšanas modeli, reaģējot nevis tikai uz bērnu skaitu, bet programmu skolā. Tas nozīmē vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi ne tikai pret skolēniem, bet arī skolotājiem. Bērniem būs iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību vienlīdzīgi Rīgā, Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē un Latgalē.

Otrs lielākais projekts (no kura konferences šobrīd es braucu) ir “Vienotā skola”. Man ir patiess prieks, ka šobrīd, veicot datu aptauju, redzam, ka bērni, kuri 72 procentos gadījumu tikai skolā sastopas ar latviešu valodu, atzīst, ka viņu valodas zināšanas, īpaši tiem, kas mācās 1. un 4. klasē, ir būtiski uzlabojušās. Mūsu pamatprincipi, strādājot pie šī projekta: skaidrs, ka atpakaļceļa nav; otrs – nevis nosodīt, bet sniegt atbalstu gan skolēniem, gan skolotājiem un vēl būtiskāk – iesaistīt sabiedrību un dot atbalstu šo bērnu vecākiem.

Otra lielā tēma – mums ir jārunā par sistēmiskām izmaiņām augstākajā izglītībā. Te es lakoniski gribu teikt: ir svarīgi, ka augstākā izglītība kļūst dinamiskāka, mazāk administratīva, mazāk mikromenedžmenta, un atbilstoša darba tirgus prasībām. Finiša taisnē ir augstskolu konsolidācija, ir ieviesti jauni finanšu stimuli, lai skatītos ne tikai pēc absolventu skaita, bet arī pēc viņu nodarbinātības līmeņa un ieņemamajām pozīcijām. Jauns institucionālais izglītības modelis, kas ar skaidru valsts pasūtījumu nodrošina to, kas nepieciešams tautsaimniecībai, un, kas arī ļoti būtiski, pāriet uz ciklisko institucionālo akreditāciju, tātad ļauj augstskolām kļūt dinamiskākām, mazāk administratīvā sloga un birokrātijas ievažotām, līdz ar to straujāk reaģējot uz pieprasījumu.

Tieši tāpat mums ir jārunā par zinātni, kur esam sasnieguši vēsturē lielāko pētniecības un attīstības finansējuma līmeni – 0,75 procentus no IKP –, lai gan līdz mērķim joprojām ir tikpat daudz. Es teiktu, tas ir ļoti būtiski. Ja runājam par zinātni, akcents noteikti jāliek uz jauno doktorantūras finansēšanas modeli, kas nozarē ieplūdinās jaunus un gudrus cilvēkus.

Pēdējais, skatoties laikā... es gribētu pieminēt vienu svarīgu lietu. Izglītības un zinātnes ministrija atbild arī par kosmosu. (Starpsaucieni.) Un, jā, es dzirdu jūsu smieklus. Nevienu mēs neplānojam sūtīt kosmosā, es tikai nosaukšu piemēru. Pateicoties dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā un iespējai izmantot tai piederošos satelītus, mūsu zinātnieki izstrādāja programmnodrošinājumu, kuru iepērk un izmanto zemkopībā visā pasaulē, ieskaitot tādu augsti tehnoloģisku valsti kā Japāna. Es domāju, mums ir...

Sēdes vadītāja. Čakšas kundze, laiks!

A. Čakša.... ar ko lepoties.

Līdz ar to... laiki jau ir apvienoti.

Paldies.

Es domāju – izglītībai ir nozīme. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Dep. J. Viļums: “Lūdzu, apvienot...”)

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Siliņas kundze! Ļoti cienījamās ministres! Augsti godātie ministri! Dāmas un kungi! Jā, pirms mēs neesam aizlidojuši kosmosā, gribas vēlreiz atgriezties pie mūsu reģioniem un drošības jautājumiem, it sevišķi drošības jautājumiem Austrumlatvijas teritorijā.

Siliņas kundzes prezentētajā ziņojumā, ko klausījāmies veselu stundu, ir norādīts, ka reģionālā politika ir starpnozaru atbildība, kas prasa koordinētu pieeju starp dažādām nozarēm un institūcijām. Es nolasīšu vēlreiz: “Reģionālā politika ir starpnozaru atbildība, kas prasa koordinētu pieeju starp dažādām nozarēm un institūcijām.” Es aicinu šo teikumu valdības mājā lieliem burtiem pierakstīt blakus “Viens likums – viena taisnība visiem”. Šis arī būtu jāievēro valdības darbībā.

Mani personīgi priecē, ka pēc garām debatēm, ko Latgales apakškomisija šeit, Saeimā, veica, un iesaistot arī daļēji Valsts prezidenta viedokli, izdevās panākt, ka Ministru kabinetā izveidota Austrumu pierobežas sociāli ekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskā komiteja. Garš nosaukums, bet man prieks, ka tā ir izveidota. Tomēr tie rezultāti... tiek gaidīti, it sevišķi tāpēc, ka 2022. gadā, Siliņas kundze, kad jūs bijāt Kariņa kunga parlamentārā sekretāre (Kariņa kungs bija valdības vadītājs), jūs bijāt Ludzā un apņēmāties, ka būs rīcības plāns austrumu teritoriju drošības un ekonomikas lietu risināšanai.

Man prieks, ka jūs esat šeit. Mēs uzklausījām jūsu stundu garo prezentāciju. Es, protams, būšu priecīgs, ja vismaz piecas minūtes ieklausīsieties arī manis teiktajā un ar Valaiņa kungu droši vien valdības sēdē varēsiet sīkāk izrunāt, kā (Starpsaucieni.) šīs lietas... arī saistībā par manis pieminēto jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk.

Ziņojumā ir minēts, ka VARAM virza jaunu iniciatīvu par pastāvīga ikgadēja nacionālā reģionālā attīstības fonda izveidi, kura ietvaros pašvaldībām būtu pieejamas mērķdotācijas investīcijām. Citstarp tur norādīts – izglītības jautājumu risināšanai, jo skolas, kas tiek slēgtas... lai bērniem būtu iespēja tikt līdz vēl strādājošām skolām... vajadzīgs arī ceļš. Pavisam vienkāršs piemērs. Mana dzimtā skola, kas vairs nav vidusskola, bet ir pamatskola. Pērn pavasarī mēnesi līdz skolai nevarēja aizbraukt, jo ceļš nav sakārtots. Bērniem bija jābrauc pieci kilometri liels riņķis.

Šāds fons varētu palīdzēt gan Čakšas kundzes stāstītajam par... izglītības jautājumu risināšanai, gan droši vien arī Siliņas kundzes rīcības plāna īstenošanai.

Tas, ko mēs redzam ziņojuma plānā par reģioniem un palīdzību pašvaldībām, pēc būtības reducējas uz vienu jautājumu, ko šodien, iespējams, vēl paspēsim skatīt. Tas ir Varakļānu jautājums – par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam. Vai tiešām tas ir vienīgais jautājums, kas kaut ko var ietekmēt reģionu attīstībā? Man šķiet, ka nav. Jo citādi sanāk, ka mēs runājam par drošību vārdos, bet darbos līdz tai netiekam – ne ekonomiskajai, ne fiziskajai, ne pilsoniskajai.

Arī Varakļānu novadam īsi pieskaršos, jo man diemžēl varbūt nebūs iespēju debatēt tad, kad būs attiecīgā likumprojekta izskatīšana. Arī ziņojumā tiek norādīts, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 31. punktam, Satversmes tiesas spriedumam, kā arī ņemot vērā Varakļānu novada iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Ministru kabinets iesniedzis Saeimai priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvās teritorijas apvienošanu ar Madonas novadu. Neviens no trim argumentiem neiztur kritiku.

Pirmais – ka tas tiek darīts atbilstoši pārejas noteikumu 31. punktam. Pārejas punkts noteic, ka jābūt izvērtējumam. Ministrija tādu izvērtējumu ne par ekonomiskajiem datiem, ne ko citu nav iedevusi... līdz šim nav iedevusi, sola tikai pēc kāda laika. Līdz ar to tas nevar būt pamatojums steidzamības kārtībā to darīt.

Otrs arguments – par Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesas spriedums noteic, ka tiešām Saeimai ir jāvērtē jautājums par Varakļānu novada nākotni, bet Satversmes tiesa nenoteic, ka tas obligāti jāpievieno Madonas novadam.

Un trešais – ka Varakļānu novada iedzīvotāji aptaujā tā lēmuši. 74 procenti Varakļānu iedzīvotāju aptaujā pateica, ka viņi grib saglabāt savu novadu, un arī Saeima likumā ir noteikusi, ka aptaujas veikšanai ir tikai konsultatīvs mērķis, tā nav pamats likuma grozīšanai, un pati Saeima, komisijā skatot šo jautājumu, norāda, ka citās pašvaldībās, kur iedzīvotāji pauduši viedokli, ne valdība, ne Saeima to nav ņēmusi vērā. Tātad ir divējāda attieksme.

Tas varbūt ir mazs piemērs. Bet tajā pašā laikā Varakļāni parāda, ka valsts, pašreiz Ministru kabinets, īstenībā nerūpējas par drošību austrumu robežas teritorijās. Divi gadi ir pagājuši, kopš Krievija ir iebrukusi Ukrainā, un kā Latgales iedzīvotāji mēs neredzam būtiskas izmaiņas.

Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jā, Latgales iedzīvotāji nobalsoja lielā mērā par Jauno Vienotību, bet tas nebija, Siliņas kundze, jūsu nopelns. Tas bija balsojums faktiski par Valdi Dombrovski. Arī Kariņa kungs no 8000 balsu dabūja 2000 strīpojumu.

Es novēlu jums strādāt cītīgi un labāk, lai jums nākamajās vēlēšanās nebūtu tik liels procents strīpojumu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim. (Dep. Ģ. V. Kristovskis: “Lūdzu apvienot...!”)

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Valstssievas un valstsvīri! Es gribu teikt, ka mani ļoti iepriecināja Ministru prezidentes runa – tā tika izcili prezentēta un parādīja Ministru prezidentes personīgās spējas, viņas izcilību. Spēt stundu runāt brīvā runā, uzrunāt auditoriju, kāda ir šeit, noklāt visu jautājumu klāstu, kas ir valstij, – protams, tas nav vienkārši. Visiem tiem, kas gribēja sadzirdēt dziļākas detaļas, jāsaka – ir pievienots materiāls uz 123 lapaspusēm, un arī tās nav visas detaļas, jo patiesībā jau katras nozares ziņojumos, gada pārskatos ir daudz dažādu detaļu, ko mēs varbūt šeit šodien būtu gribējuši dzirdēt.

Bet es noteikti gribu uzsvērt to, ka mēs varam būt lepni par mūsu Ministru prezidenti, jo diez vai, piemēram, tādas lielas valsts kā ASV prezidenti – Tramps vai Baidens – šeit varētu norunāt veselu stundu. Es domāju, viņi nevarētu, viņiem būtu tradicionālie runas veicināšanas instrumenti, no kā viņi parasti nolasa savas runas, bet zālē liekas, ka viņi runā brīvi.

Tā ir šīs runas iepriecinošā daļa. Mums ir valstssievas, mums ir valstsvīri. Tajā pašā laikā uz dažu kolēģu reakcijām es gribu pateikt...

Nu, Rosļikova kunga nav zālē, bet jāteic, viņš visās mūsu valsts pašreizējās problēmās vainoja Pirmo pasaules karu un deviņdesmitos gadus, tātad Atmodu, ka mēs neesam tālu virzījušies uz priekšu, bet tajā pašā laikā aizmirsa runāt par Otro pasaules karu. Mums bija trīs okupācijas. Ja Rosļikova kungs paskaitītu, viņš zinātu, ka salīdzinājumā ar 120–130 gadu vēsturi mēs laikam esam vienīgā nācija... esam faktiski mazāk iedzīvotāju savā zemē, nekā tas bija 20. gadsimta sākumā. Kāpēc valstsvīri šādus faktus apiet? Es domāju, tas lai paliek katra... vērtējumam.

No otras puses, es gribu uzteikt Aināru Šlesera kungu. Ainārs kā vienmēr bija formā... un “Rail Baltica” saņēma dinamisku vērtējumu – tādu, kāds tas tiešām arī ir. Un tas liecina, cik smagas problēmas pašreizējai valdībai ir jārisina. Cēloņi ir dažādi, laiks ir iekavēts, līdzekļu trūkst – nav šaubu. Bet apņēmība šajā zālē ir, tāpēc es gribu teikt, ka patiesībā mums visiem ir jāsaņemas... Politiskā griba ir, bet tajā pašā laikā pašapmierinātībā, protams, mēs nevaram ieslīgt.

Es gribu pieminēt tādu lietu kā birokrātijas ierobežošana, birokrātisko saišu mazināšana. Tā ir ārkārtīgi svarīga. Es par to vienmēr runāju, tikko tieku šajā tribīnē un man ir iespēja jūs uzrunāt.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs runāja par sasniegto aizsardzības jomā. Te man atkal ir jāsaka: ja pirms gada es runāju par grantu programmu, kas veselu gadu nebija vispār izsludināta... es vispār par to runāju... tad tā tika izsludināta, bet joprojām (drīz jau būs pagājis gads) rezultāti nav sasniegti. Ja mēs paskatāmies – divus gadus... divus gadus uzņēmēji, kuri cerēja no šīs grantu programmas saņemt naudu, ir gaidīšanas režīmā. Tas nav dinamiski, tā nav ātra virzīšanās uz priekšu.

Švinkas kungs, es negribu jūs personīgi kaut kādā veidā... jūs vienmēr esat bijis atsaucīgs... un sarunās... esat centies visu, kas nepieciešams, izdarīt, lai lietas ministrijā virzītos uz priekšu.

Tajā pašā laikā vissatraucošākais, ko es gribu minēt, ir jautājums, kuru pieminēja Čakšas kundze. Kosmosa tēmas.... tātad zinātne. Tā ir ārkārtīgi svarīga... zinātnes inovācijas, jaunuzņēmumu tehnoloģijas... Tas, ka ir kāds uzņēmums, kas kosmosa tehnoloģijās ir top līmenī pasaulē, ir apsveicami. Bet jautājums – vai mūsu valsts pietiekami velta līdzekļus tieši šīs svarīgās jomas attīstībai? Diemžēl nē. Es varu teikt, ka augstākās raudzes high-tech uzņēmumu grupai mūsu valstī ir ievērojamas problēmas.

Diemžēl valstī pašreiz ir izteikts arī augstākās raudzes profesionāļu trūkums... kuriem vajadzētu uzaugt zinātnes laboratorijās. Lūk, tas ir tas jautājums – vai mēs šīs laboratorijas pietiekami finansējam. Pašreiz ir runa par to, ka Latvijas Zinātnes padomes programmām vajadzētu novirzīt 100 miljonus... gan kosmosa tehnoloģiju programmu attīstībai, gan pamatbāzes finansējumam.

Kāds ir rezultāts? Rezultāts – ja mēs salīdzinām doktorantūras absolventu skaitu gadā: Somijā doktorantūru beidz 1600 cilvēki, Latvijā – ap 100. Salīdzināmās kategorijās mēs atrodamies... Ja Somijā 40 tūkstošiem zinātnieku... un no tiem 20 tūkstoši ir nodarbināti industrijā... tad Latvijā ir tikai 3600 zinātnieki, no kuriem 600 ir nodarbināti industrijā. Rodas jautājums: uz kādas bāzes mēs varam radīt tās tehnoloģijas, ar ko iekarot pasauli? Kas ir Latvijas inovatīvās domas, identitātes atpazīstamības veicinātāji? Ja mēs to nevaram izdarīt, tad mums ir ārkārtīgi svarīgi... mums ir jādomā par to, kādā veidā finansēt zinātni un tieši to zinātni, kas ir pielietojama un kas pāriet tehnoloģijās un ražošanā.

Te es gribu teikt: kas raksturo mūsu zinātni? Ja, piemēram, Eiropas zinātnes grantu skaits Helsinku Universitātē ir 107, Lundas Universitātē – 100, Kopenhāgenas Universitātē – krietni pāri par 100, Oksfordā, Kembridžā... nerunāsim... vismaz 250 projekti gadā ir tādi, ko sauc par ekselences grantiem. Latvijas Universitātē ir tikai viens – Ambaiņa granta projekts. Tas arī parāda mūsu kritisko situāciju.

Aicinu atbalstīt zinātni un pie reizes – mūsu izglītības un zinātnes ministri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamie kolēģi! Ministru prezidente! Savā ziņojumā Ministru prezidente daudz uzmanības veltīja mūsu ģeopolitiskajiem apstākļiem, proti, karam. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uz Latviju nebrauc investori.

Daļēji piekritīšu, bet ir arī citi iemesli, proti, finanšu sektors, kurš vienmēr noraida... vairākos gadījumos... investorus no trešām valstīm, pieņemsim, pat ukraiņu investorus, tā varētu būt arī Azerbaidžāna, Turcija... Nav tik vienkārši dibināt šeit uzņēmumu un atvērt kontu bankā.

Jā, banka atvērs jums pagaidu kontu, ja jūs varat samaksāt pamatkapitālu, bet tālāk sākas vesela virkne problēmu. Piemēram, izskatīšana par to, lai atvērtu kontu bankā, aizņem līdz trim mēnešiem, un cenas var svārstīties – neatkarīgi no rezultāta – no 300 līdz 800 eiro. Tikai par izskatīšanu. Tālāk – ja paveicās, investors atvēra sev šeit kontu, tad jāpierāda naudas izcelsme. Nauda kontā ir, bet aizskaitīt to nevar, jo izrādās, ka pirms 10 gadiem bija kaut kāds šaubīgs pārskaitījums.

Tas viss ietekmē uzņēmējdarbības vidi kopumā. Mēs dzīvojam tādā laikā, kad jaundibināto uzņēmumu skaits mums ir vismazākais. Tas ir ļoti nopietns signāls. Piemēram, ēdināšanā – pēdējos sešos gados restorānos pakalpojumu cenas ir gandrīz dubultojušās. Tā ka ar šo ir jācīnās. Viens no instrumentiem ir samazināt PVN uz 12 procentiem. Ļoti labs piemērs – Lietuvā, Vācijā samazināja PVN, tas uzreiz tā kā iedeva jaunu gaisu tam sektoram.

Kas saistīts ar “Rail Baltica”. “Rail Baltica” primārais uzdevums ir savienot Igauniju un Lietuvu ar Latvijas starpniecību, to finansē Eiropas Savienība, bet mēs priekšroku dodam pagriezienam uz Rīgu, uz lidostu. Jā, tas ir labi, tas ir ļoti pareizi, bet sākumā jāuzprasa sev, vai mēs varam atļauties šobrīd to pagriezienu. Sākumā jāpadomā par primāro – par savienojumu – un pēc tam jādomā par otrās pakāpes vajadzībām. Nekādu problēmu taču nav – piemēram, no Ropažu novada tikt līdz lidostai. Vēlreiz atkārtošu – sākumā jāpadomā, vai mēs varam atļauties, kur mēs ņemsim naudu.

Skaidrs, ka bija daudz kļūdu “Rail Baltica” projekta realizācijas gaitā un viennozīmīgi šo problēmu sakne ir jāizmeklē, izmeklēšanas komisijai noteikti jābūt.

Aicinu, dārgie kolēģi, pirms pieņemt kaut kādu lēmumu, vispirms to visu izsvērt un saprast, vai tas nevarētu kaut kādā veidā negatīvi ietekmēt mūsu ekonomiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Kolēģi! Jāsaka tā, ka tautas dotā mandāta un uzdevumu vārdā es arī zināmā mērā esmu kļuvis par influenceri un tiktokeri, tā ka jāiekļaujas trīs minūtēs.

Es gribu norādīt uz pāris lietām, kas, protams, pieminētas šajā ziņojumā un ir ļoti būtiskas, un, manā skatījumā, tās ir tiešā mērā saistītas ar iekšējo drošību. Proti, šobrīd viss turas mata galā. Kāda mata galā? Runa ir par frāzi – panākt taisnīgu un caurskatāmu, un visādā citādā veidā konkurētspējīgu atalgojumu mūsu iekšējai drošībai. Lai to panāktu, mums ir nepieciešami 250 miljoni eiro trīs gadu posmā. Tie ir apmēram 83 miljoni gadā.

Tās ir labas ambīcijas un labs mērķis, bet ir jāsaprot viena lieta: ja tas netiks izpildīts, tad mēs esam milzīgu problēmu priekšā. Tas, ka mēs valstiski šogad izmaksājām šo pabalstu par pieciem gadiem, ja var tā teikt, neglābs, tas neglābs iekšējo drošību. Deviņdesmito gadu iesaukums, kurš vēsturiski bija lielākais iesaukums policijā (šobrīd šiem cilvēkiem ir 50 un vairāk gadu)... viņi visi ir izdienas pensijas priekšā un jautājuma, ko darīt tālāk, priekšā. Nebūs šīs naudas sistēmā, būs problēmas. Un sistēmiski ir problēmas arī tanī, ka jaunu centru būvēšana klibo. Mums bija divi. Tagad būtu labi... iekšlietu ministra nav. Interesanti – cik šobrīd ir nodoti ekspluatācijā... darba telpas?

Šūnu apraide. Šogad ir jābūt gatavai šūnu apraidei. Kādā stadijā ir šis jautājums?

Par ceļu satiksmes drošību, kas ir viens no iekšējās drošības faktoriem. Ir ļoti laba ambīcija – līdz 2027. gadam par 30 procentiem samazināt bojāgājušo skaitu. Tā ir laba ambīcija. Tātad, ja pagājušogad bija 139, tad jāsamazina līdz 97 bojāgājušajiem. Bet atkal ir viena liela problēma. Mēs skatāmies uz bojāgājušo skaita samazinājumu, kas, protams, ir ļoti labi – 28 procenti... bet cietušo skaits ir pieaudzis par 15 procentiem. Tie 15 procenti var pārvērsties par bojāgājušajiem. No 2004. gada... piecos gados... mums kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits visu laiku pieaug, bet cilvēku skaits pa 20 gadiem ir samazinājies par 402 tūkstošiem.

Pieskaroties aizsardzībai... tātad obligātais valsts aizsardzības dienests... ir ļoti būtiski, lai obligātuma dēļ mēs nesāktu piemērot sankcijas jaunajiem cilvēkiem, kas negrib iet dienēt. Mums ir jādara viss, lai popularizētu un propagandētu, lai cilvēki stāvētu uz to rindā... jo tagad mēs veidosim kaut kādu sistēmu, lai viņus sodītu. Tas ir galīgi aplam.

Runājot vēl par satiksmi... par elektrovilcienu sastāviem. Mums šobrīd ir apmēram 24 elektrovilcienu sastāvi, kas apkalpo visus pasažierus. Būs 32. Kur liksiet astoņus nākamos sastāvus? Palielināsiet intensitāti? Varbūt. Bet, saskaitāmos mainot vietām, nekas nemainās. Tika pārvadāti 18 miljoni pasažieru... nekur tie neradīsies. Ir jābūt kompleksam risinājumam. Kamēr nebūs viena saimnieka Rīgas konglomerātā, tikmēr nekas nemainīsies. Uz Bolderāju vilciens... nenesīs rezultātus... tā nebūs.

Nobeigumā. Ministru prezidente, jūs teicāt, ka jums daudzi saka paldies. Sakiet, vai skolotāji un policisti jums arī ir teikuši paldies?

Un visbeidzot gribu atkal reflektēt par Ministru prezidentes teikto – par ko mēs pārvēršamies, un kas ir mūsu paaudze. Mūsu paaudze asociēsies ar to, ka mēs slēdzam skolas, bibliotēkas, policijas iecirkņus, pasta iecirkņus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iecirkņus, bet ceļam vienu no dārgākajiem cietumiem Eiropā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidente! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Ministri! Klausītāji! Mazliet reflektēšu par šodienas diskusiju. Paldies visiem diskusijas dalībniekiem par pieskaršanos arī svarīgajai satiksmes tēmai un, protams, prognozējumu.

Sākšu uzreiz ar “Rail Baltica”. Kā jau kolēģis iezīmēja, septembrī, kad stājos ministra amatā, saņēmu tieši tādu scenāriju, kā Saļimova kungs īsi pirms manis iezīmēja. Tas ir scenārijs, kas novilka taisno līniju garām Rīgai. Es jau pirmajā dienā pateicu: nē, ar šādu scenāriju es nevēlos strādāt; es vēlos, lai Rīga tiktu pilnvērtīgi integrēta.

Esmu ļoti gandarīts, ka otrdien ministri vienbalsīgi vienojās, ka Rīgai ir jābūt “Rail Baltica” projekta sastāvdaļai jau no pirmās kārtas, turklāt ne tikai no dienvidu puses, bet arī no ziemeļu puses. Ļoti daudz informācijas esam atslepenojuši. Katrā ziņā šajā projektā vienmēr esmu izvēlējies atklātību, nevis lietas slēpt, kā, iespējams, darīja mani priekšteči. Man pašam nekas nav slēpjams, no atklātības nebaidos, tāpēc noteikti atbalstīšu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ko Saeima šodien izveidos.

Droši signalizējiet, kāda informācija ir nepieciešama, es to sniegšu. Pats nākšu, dalīšos ar savu personīgo pieredzi... esot projekta sastāvdaļa, tai skaitā nepārtraukti ceļot trauksmi par šiem jautājumiem... 2019. gadā publiski un diemžēl arī politiski nesagaidot dzirdīgas ausis. Tie riski, ko mēs kā projekta dalībnieki identificējām jau pirms daudziem gadiem, diemžēl šobrīd jau ir piepildījušies.

Nedaudz par citiem infrastruktūras projektiem. Daudzi politiķi mēģināja sev uzkārt uzplečus par “Škodas Vagonkas” vilcieniem. Bet, kad janvāra sākumā sākās ķibeles, lielā mērā es paliku šajā frontē viens un nebaidījos no atbildības. Mēs sākām menedžēt, vadīt šo krīzi. Jā, bija arī kļūdas šīs krīzes vadībā, bet šobrīd esam atgriezušies pie 95 procentu pieejamības... pēdējos trīs mēnešus arī vairāk nekā 97 procenti punktualitātes.

Es, protams, nebūšu mierīgs, kamēr šie vilcieni nebūs kursējuši vēl vienu ziemu, vismaz vēl vienu ziemu. Katrā ziņā šī bija sāpīga pieredze, kuru mēs kā komanda kopīgi, iesaistot nozari, atrisinājām. Mēs atrisināsim arī problēmu ar veloturētājiem, kas nebija iekļauti esošajā tehniskajā specifikācijā.

Mēs neslēgsim dzelzceļa stacijas, bet attīstīsim esošās dzelzceļa stacijas, atklāsim jaunas dzelzceļa stacijas, kā vakar atklāto dzelzceļa staciju pie bērnu slimnīcas Rīgā. Sadarbībā ar Lietuvas partneriem esam atklājuši Viļņas–Rīgas reisu, rudenī sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem atklāsim Rīgas–Tartu reisu. Mēs esam izveidojuši plašu investīciju programmu, sauktu “Stacija 2.0”, dodot iespēju aktīvākajām pašvaldībām piesaistīt investīcijas, lai kopīgiem spēkiem šīs stacijas padarītu par labi savienotiem transporta un dažādu citu pakalpojumu sniegšanas punktiem un radītu gravitāciju – lai pasažieri pēc iespējas vairāk pārsēžas vilcienos un lai mēs nepaliekam tikai pie tiem 17–18 miljoniem, ko “Pasažieru vilciens” šobrīd pārvadā. Motivēt cilvēkus pārsēsties no privātā transporta sabiedriskajā transportā.

Nedaudz par ceļu infrastruktūru. Šogad ceļiem paredzētais budžets ir palielināts par 21 miljonu eiro, svarīgākais – mēs esam beidzot pārgājuši uz sistēmu, ka ceļu budžets tiek sadalīts saskaņā ar skaidriem kritērijiem, nevis pēc politiskās vai partijas piederības. Pēc kritērijiem – vai tā būtu ceļu noslodze un intensitāte, vai uzņēmējdarbības atbalsts, vai izglītības reformas konteksts, vai militārā mobilitāte. Šie ir parametri, pēc kādiem ir jāprioritizē ierobežotais finansējums autoceļu fondā.

Nebija vienkārši ar Salacgrīvas tiltu – ka iepriekš viss bija paveikts. Nē, ļoti daudz mājasdarbu vēl bija jāizpilda, tai skaitā tilta pārņemšana valsts īpašumā. Ciešā sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldību mums nācās Briselē lobēt, lai tiktu piešķirts finansējums no militārās mobilitātes līdzekļiem. Jau tuvākajā laikā mēs uzsāksim būvniecības darbus, kuriem vajadzētu noslēgties nākamā gada nogalē.

Ceļu satiksmes drošība – patiešām kritiska prioritāte. Autoceļu fondā esam dubultojuši finansējumu, kas ir paredzēts ceļu drošības objektiem (vairāk nekā 10 miljoni), trīskāršosim arī vidējā ātruma radaru skaitu. Skaidrs, ka šī asiņainā statistika nav pieļaujama.

Bauskas–Iecavas apvedceļi. Arī šeit nebija viss tik vienkārši. Nācās iziet cauri pietiekami sarežģītam saskaņošanas procesam, lai jau šobrīd virzītos uz PPP procedūru Bauskas apvedceļa kontekstā un iezīmētu otro kārtu, kas būs Iecavas apvedceļš.

Ļoti svarīgi sadarbībā ar telekomunikāciju nozari...

Gribu lūgt apvienot debašu laikus, ja kolēģiem nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

K. Briškens. Mēs esam panākuši un Ministru kabinetā apstiprinājuši ļoti būtisku birokrātijas mazināšanas paketi sadarbībā ar telekomunikāciju nozari, lai varētu efektīvāk palīdzēt investēt elektronisko sakaru nozarē, tai skaitā 5G infrastruktūrā. Vienlaikus Satiksmes ministrija spēlē arvien aktīvāku lomu arī mūsu klimata politikā. Mums ļoti ambiciozi plāni ir ietverti arī Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam. Beidzot satiksmes nozare piedalās arī mūsu kopējo klimata saistību un iespēju realizēšanā.

Mazliet par aviāciju. Aviācija ir ļoti būtiska eksporta nozare. “airBaltic” ir Latvijas lielākais eksportētājs. Aviācijas nozarē eksports ir gandrīz 900 miljoni, lauvas tiesa no tā ir “airBaltic” darbība. Tāpēc mēs šobrīd ļoti aktīvi gatavojam “airBaltic” pirmreizējai akciju kotācijai. “airBaltic” ļoti svarīgi ir piesaistīt pašu kapitālu tālākai attīstībai, tai skaitā lai novērstu šo situāciju, ka uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls. Es jums piekrītu, ka 14,5 procenti ir ļoti augsta procentu likme, un es ceru, ka divu gadu laikā izdosies šīs parādsaistības arī attiecībā uz vērtspapīriem pārfinansēt. Paralēli mēs turpinām sarunas arī ar iespējamu stratēģisko investoru, kas uzņēmumā varētu ienākt jau pirms šīs pirmreizējās kotācijas.

Mazliet arī par pastu. Mēs esam pārskatījuši pasta stratēģiju, saprotam, ka ir jārod labāks līdzsvars starp pasta komercializāciju, tā komerciālo rentabilitāti un vienlaikus kritiski svarīgo sabiedrisko funkciju. Svarīgi ir tas, ka “Latvijas Pasts” beidzot runā ar visām iesaistītajām pusēm, vai tās būtu pašvaldības, tajā skaitā Latvijas Pašvaldību savienība, vai tā būtu pasta darbinieku arodbiedrība, preses izdevēji, iedzīvotāji. Ir uzsākta arī pietiekami plaša informācijas kampaņa, lai cilvēki būtu informēti par alternatīvajiem pasta pakalpojumu sniegšanas veidiem, tādiem kā pastnieks mājās.

Visbeidzot – inovācijas. Ļoti svarīga tēma. Esam vienojušies ar Rīgas Tehnisko universitāti par transporta izcilības centra veidošanu universitātes paspārnē un vienlaikus sadarbībā ar satiksmes nozares kapitālsabiedrībām – par transporta inovāciju fonda veidošanu. Tas ir veids, kā... mēs apzināmies, ka mēs varam ne tikai mēģināt meklēt iespējas uzlabot mūsu nozares konkurētspēju, bet arī sasaistīt dažādu veidu spēlētājus, tai skaitā jaunuzņēmumu kopienu, pētniecības kopienu, dažādu veidu – gan aviācijas, gan autotransporta, gan loģistikas, gan ostu, gan dzelzceļa – tehnoloģijas vērtību ķēdes un tur nodarboties ar inovācijām.

Man ir liels gandarījums, ka mēs esam izveidojuši Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvo padomi, kur nozares sabiedriskās organizācijas, tādas kā “Sustento”, “Apeirons”, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, sēž pie viena galda un mēģina kopīgi ar Satiksmes ministriju atrast veidus, kā padarīt mūsu transporta sistēmu iekļaujošāku.

Es nekad neesmu slēpies no krīzēm, es nekad neesmu vēlējies tās paslaucīt zem tepiķa, es par tām runāju atklāti un, galvenais, mēģinu tām meklēt risinājumus. Sabiedrība ir nogurusi no tā, ka mēs visu laiku vainojam viens otru, visu laiku amplificējam problēmas. Sabiedrībai vajadzīgi risinājumi, tāpēc nebaidos būt nepopulārs, es turpināšu runāt par nozares izaicinājumiem un meklēt tiem risinājumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Siliņas kundze, sakarā ar “Rail Baltica” jūs tikko teicāt, ka lēmumi ir pašpieņēmušies, nu tad es ceru (un atliek tikai cerēt), ka sakarā ar nodokļu celšanu tas nebūs pašpieņēmies process, par kuru jūs neko nezināsiet. Vai varbūt tad vainīgs būs Ašeradena kungs, kura gan šeit vairs nav, bet viņš vismaz iznāca un teica, ka, jā, nodokļi tiks celti, bet tikpat ātri viņa mute tika aizvērta. Vai varbūt vainīgi būs ierēdņi, par kuriem valdība neko nezinās, un nodokļi būs pašpalielinājušies... un valdība neko nezinās. Diemžēl tādā pašā veidā nepašpalielinās pensijas un invaliditātes pabalsti.

Es dažas lietas izrakstīju no šī ziņojuma, piemēram: Ministru kabinets strādā, lai mazinātu neaizsargātāko sabiedrības grupu sociālo atstumtību, kāpinot sociālās palīdzības apmērus, indeksējot pensijas. Pensijas tiek indeksētas katru gadu neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav ierakstīts šai ziņojumā. Vakar Sociālo un darba lietu komisijā bija tāda diskusija un tika sagatavots arī likumprojekts par pensiju indeksācijas pilnveidošanu, un kaut kā tā sagadījās, ka tieši jaunās vienotības deputāti asi iebilda pret šo likumprojektu, jo 1. oktobrī būs pensiju indeksācija. Nē, nu tad gadiem ir nepieciešamas sarunas ar Finanšu ministriju, nu kā tad šitā – ministrija ir atradusi līdzekļus, lai varētu veikt pensiju indeksāciju lielākam pensiju apmēram nekā līdz šim! Bet atbalsta nebija nekāda, aizsūtīja uz Finanšu ministriju to visu saskaņot. “Rail Baltica” par sešiem miljardiem gan nekas nebija jāiet skaņot, tāpat arī Aizsardzības ministrijai par 220 miljoniem pārtikas iepirkumam arī neviens negāja uz Finanšu ministriju saskaņot.

Tad ir uzsvērts... No šī gada 6. aprīļa ir atvieglota ar invaliditāti saistīto pabalstu saņemšana pēc pilngadības sasniegšanas jauniešiem ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti, kuri nevar paust savu gribu. Tas, protams, ir labi, bet diemžēl tieši Jaunās VIENOTĪBAS vadītā Tieslietu ministrija iestājas pozā, ka vecākiem ar ļoti smagi slimu bērnu, kuram ir smaga garīgā atpalicība, ir jādodas uz tiesu un jāpierāda, ka viņam ir ierobežota rīcībspēja. Tā ir ņirgāšanās par slimiem bērniem un viņu vecākiem.

Piemaksas pie pensijām būs visiem, sākot ar 2029. gadu, tās tikšot izmaksātas visiem, un tā esot ļoti taisnīga pieeja, lai gan pagājušā gada budžetā pat Juridiskais birojs norādīja un iebilda, ka tā ir diskriminācija pret vienādos apstākļos esošām personām. Tātad pārējiem piemaksas būs jāgaida. Nezinu, vai kāds sagaidīs vai nesagaidīs.

Valdības dienaskārtībā ir sociālo pakalpojumu pieejamības jautājumi, lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Bet to jūs, Siliņas kundze, teicāt arī tad, kad bijāt labklājības ministre. Nekas jau nav mainījies, tieši tas pats, tādiem pašiem vārdiem ir atkal pārrakstīts... un turpinās saskaņot... bet jūs, cilvēki, gaidiet, gan jau kādreiz būs.

Valdība īsteno reformas, lai samazinātu recepšu medikamentu cenas par 15 līdz 20 procentiem. Tas ir ļoti labi, tikai aizmirsts pateikt, ka tiks ieviests receptes apkalpošanas nodoklis – maksa.

Izglītībā aizmirsts pieminēt ne tikai tas, ka tiek realizēts vērienīgs skolu slēgšanas plāns, bet arī tas, ka vidusskolu beigušajiem nebūs iespējas iestāties citu valstu augstskolās, jo viņiem dokumenti tiks izsniegti tik vēlu, ka pieteikties jau sen būs par vēlu. Pat tiesībsargam bija jāiejaucas.

Var apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

R. Petraviča. Mazāks administratīvais slogs, sekmējot uzņēmējdarbības attīstību, iedzīvotāju labklājību, kopumā veicina valsts ekonomisko izaugsmi, un valdība esot apņēmusies mazināt administratīvo slogu, nodrošināt IT sistēmu savstarpēju integrāciju un samazināt sniedzamās informācijas apjomu. Taču tūlīt, nākamajā Saeimas sēdē, Saeimas komisijām tiks nodots jauns administratīvais slogs uzņēmējiem – uzņēmējiem katru gadu būs jāsagatavo ilgtspējas ziņojums, kur jāatskaitās par cilvēktiesībām, zaļo kursu, kurināmo, kā pāries no iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļiem uz elektroautomobiļiem, un tā tālāk.

Tātad... kā uzņēmumā cīnīties par cilvēktiesībām? Vai kādreiz ir atļauts tās neievērot? Vai tas sekmēs uzņēmumu attīstību, vai tā būs vēl viena atskaite, kas gulstas uz uzņēmuma pleciem, kur vajadzēs cilvēku, kas to sagatavo, un pretī neskaitāmus cilvēkus, kas to lasīs? Bet tā taču ir birokrātijas palielināšana, nevis samazināšana! Ļoti žēl, bet man jāsecina, ka Jaunās VIENOTĪBAS valdības darbi nesaskan ar vārdiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītā Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Šodien šajās debatēs izskanēja daudz padarītā... un arī kritika no opozīcijas par to, kas varbūt nav padarīts un kas tiks vēl... kam vajadzētu vairāk pievērst uzmanības.

Tomēr dažas lietas iezīmējās. Bija teikts, ka realitāte ir skarba, ekonomiskā realitāte ir skarba, bet realitātē deviņus mēnešus atpakaļ, kad mēs sākām strādāt, tā realitāte tiešām bija skarba. Mēs redzējām virkni nepieņemtu lēmumu, dažādi normatīvi attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijām, kur bija nepieciešami tūlītēji lēmumi. Kaut vai viens spilgts piemērs – daudzdzīvokļu māju būvniecības programma īres namu attīstībai. Lai vai cik svarīga ir šī programma, tomēr nebija izdarīti... visi priekšnosacījumi, lai šogad to sāktu īstenot. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka vairākās Latvijas pilsētās šajā vasarā sāks būvēt īres namus un pavisam drīz tur jau varēs sākt dzīvot Latvijas iedzīvotāji, kuriem tas ir tik ļoti nepieciešams.

Tika uzdots jautājums par birokrātijas mazināšanas plānu. Protams, tā ir ļoti svarīga lieta Latvijas ekonomikas attīstībai. Ja tuvākajos gados mēs gribam dubultot Latvijas ekonomiku, mums vajag mazināt arī birokrātiju. Un būvniecības plāns, ko citstarp... Saeima šajā brīdī jau pieņem lēmumus pēc šī plāna. Kaut vai pārsūdzības samazinājums – laiks, cik ilgā laikā var lemt par to, pārsūdzēt vai nepārsūdzēt vienu vai otru plānošanas dokumentu. Vai tie ir divi mēneši, vai tas ir viens mēnesis – tā ir būtiska atšķirība. Katra diena saliek kopā tos daudzos gadus, par kuriem mēs iepaliekam mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Ja mēs šo plānu izpildīsim varbūt ne par visiem 100 procentiem, bet vismaz par 70–80 procentiem, mēs divas reizes samazināsim laiku, ko uzņēmējs pavada no idejas līdz projekta realizācijai – vai tā ir industriālā ēka, vai tā ir daudzdzīvokļu māja, vienalga, kāds būvniecības projekts –, un tas iedod to ātrumu, kas ir svarīgs investoriem, ja mēs šeit gribam piesaistīt reālas investīcijas.

Daudzās jomās mēs šobrīd ļoti labi strādājam kopā ar Tieslietu ministriju, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kopīgi meklējam tos risinājumus, kas arī tika pieminēts, – ka vajadzīga kopīga sadarbība. Tā kopīgā sadarbība jau veidojas, notiek, un jūs to redzat jau šobrīd, pieņemot lēmumus Saeimā, balsojot par konkrētiem likumprojektiem, kas ir šī plāna izpilde.

Ekonomiskā attīstība, kas ir ļoti svarīga mūsu izaugsmei, nav iedomājama bez kapitāla pieejamības, tieši tāpēc mazajam un vidējam biznesam ir izveidota “Altum” programma, kuras ietvaros šobrīd jau vairāki simti uzņēmumu ir saņēmuši... mazie uzņēmumi, tie ir mazie uzņēmumi, kas ir saņēmuši reālu atbalstu. Vidējais kredīts ir 35 tūkstoši; 70 procenti no tiem ir reģionos. Pie 25 miljoniem eiro jau pieprasījums finansējumam – viena no veiksmīgākajām programmām, kāda jebkad pēdējā laikā ir bijusi mazā un vidējā biznesa attīstībai. Ļoti pieprasīta. Šogad ar šo programmu plānojam kopumā izdot 50 miljonus eiro mazā un vidējā biznesa attīstībai.

Bet, lai attīstītu ekonomiku tā, kā mēs visi to gribētu redzēt, jāattīsta arī lielais bizness. Un te es nonāku pretrunā ar Kulberga kunga minēto. Kulberga kungs nāca šajā tribīnē un teica, ka bankas vajag aplikt ar papildu nodokli. Varbūt varam iet tādu pieeju – dabūsim 150 miljonus eiro, iztērēsim, kam vajadzēs, bet varam iet arī citu ceļu – mēs varam piespiest bankas finansēt mūsu tautsaimniecību. Ja mēs piespiedīsim bankas (Starpsaucieni.) investēt vairāk nekā vienu miljardu gadā mūsu ekonomikā, mēs panāksim 200 miljonus atpakaļ nodokļos. Un tas būs daudz vairāk. (Starpsaucieni.) Iepriekš to neviens nekad nav izdarījis, bet esmu pārliecināts, ka mēs to varam izdarīt. (Starpsaucieni.) Mēs varam panākt to, ka bankas sāk finansēt mūsu ekonomiku. Mums tas vienkārši ir jāizdara. Tie skaitļi runā paši par sevi. (Starpsaucieni.) Ir milzu iespējas, un tās ir jāizmanto. Ir milzu iespējas mūsu ekonomikā, kur finansēt. Vajag panākt, lai bankas to sāk darīt. Jāpanāk, lai ir jauni spēlētāji mūsu tirgū. Tās ir lietas, par kurām ir jāvienojas, un esmu pārliecināts, ka mēs nonāksim pie nākamajiem soļiem un jums ar skaudību būs jāskatās, ka šī valdība to izdarīja. (Starpsaucieni.)

Bet iesim tālāk. (Aplausi. Zālē troksnis.) Kolēģi, ekonomiskie jautājumi ir viena no šīs valdības prioritātēm, un mums ir ļoti paveicies, ka mums ir Ministru prezidente, kas šos jautājumus tiešām prioritizē. (Starpsaucieni.) Lielo investīciju padome, kas ir izveidota, Ministru prezidentes vadībā ir sākusi savu darbu, pirmās sanāksmes jau ir bijušas, un mēs izskatām...

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties apvienot debašu laikus?

V. Valainis. Jā, jā, protams. (Starpsauciens: “Lai runā! Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Valainis. Kolēģi, šī padome ir viszaļākais koridors ikvienam ārvalstu investoram vai vietējiem eksportētājam, lai panāktu veiksmīgu projekta realizāciju. Vēl skaidrāks signāls investoriem nevar būt. Pie premjeres izskata projekta problēmjautājumus, tos risina pēc būtības, lai projekti tiktu realizēti. Un mums ir pirmie soļi... kas jau ir panākts šādā veidā. Bet, kolēģi, tiešām ir jāstrādā. Es ļoti ceru uz jūsu pilnu atbalstu arī turpmāk jautājumos, kas saistīti ar ekonomisko attīstību. Tas ir bijis līdz šim. Bet šeit es vēlos pieskarties citam jautājumam.

Kolēģi, mēs ļoti daudz runājam par Ukrainu. Es gribu pateikt visiem milzīgu paldies par ieguldīto darbu, visdažādāko, Ukrainas atbalstam. Nupat ar biznesa delegāciju biju Ukrainā, burtiski dažas nedēļas atpakaļ, arī daži kolēģi pievienojās. Mums bija lielākā biznesa delegācija, kāda vispār ir bijusi pēdējos gados, pat pirms kara tik lielas biznesa delegācijas nav bijušas Ukrainā. Es redzu, ka mēs varam pavērt jaunu lappusi sadarbībā ar Ukrainu arī ekonomikas jomā.

Vakardien atgriezos no Vācijas, kur bija lielā Ukrainas rekonstrukcijas sanāksme, un tur es dzirdēju ļoti daudz pateicības vārdu, kas tika veltīti man kā Latvijas pārstāvim, bet patiesībā tie tika veltīti pilnīgi visiem jums, kas ir šajā zālē. Tāpēc saku milzīgu paldies – paldies jums par to, ko jūs darāt, ko mēs visi kopā darām, lai atbalstītu Ukrainu. Uz lielākajām pasaules platformām šobrīd mēs dzirdam šo atbalstu Latvijai par padarīto darbu... kur paļaujas uz to, ka mēs to darīsim arī turpmāk.

Kolēģi, attīstīsim mūsu ekonomiku, panāksim to, ka mēs dubultojam Latvijas ekonomiku nākamajos 10 gados!

Paldies. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs esam pietuvojušies pārtraukumam, bet ir ierosinājums turpināt un pabeigt gan debates, gan šo sēdi bez pārtraukuma. Piekrītam? Turpinām.

Turpinām debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Godātie ministri! Godātie kolēģi! Paldies par tādām emocionālām runām un solījumiem. Ceru, ka viss izdosies. Bet tomēr! Kamēr neiesāku savu runu, pēc Kaspara Briškena runas man atsūtīja: “Es nekad neesmu slēpies no krīzēm, es esmu tās radījis.” Tas ir... sabiedrība sūta jociņus. Labi, turpināsim.

Mēs šodien esam šeit, lai runātu par mūsu valsts pārvaldi un tās problēmām. Bet kā gan var iztikt bez valdības kritikas? Galu galā tas, kurš meklē varas trūkumus, tas arī saprot, ko valdība dara.

Sākšu ar ekonomisko nevienlīdzību, kas ir kļuvusi par mūsu nacionālo sportu. Izskatās, ka neviens negaidīja, ka šis rādītājs kļūs tik populārs. Mūsu valdība lepni tur vienu no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā. Vai tas tiešām ir tas, ar ko mums vajadzētu lepoties? Pateicība par to, par šo rekordu, pienākas tiem, kas par to ir atbildīgi. Piedāvāju sekojošu pieeju: mainīt (vai attīstīt) sociālās aizsardzības programmas, palielināt algas zemākajam iedzīvotāju slānim un efektīvi pārdalīt ienākumus, lai izlīdzinātu dažu sabiedrības slāņu labklājību.

Vēl par veselības aprūpi. Kamēr citas valstis veiksmīgi tiek galā ar izaicinājumiem, mūsu valdība, pat palielinot finansējumu medicīnai, netiek galā ar problēmām. Ārstu pieejamība, it īpaši reģionālajās slimnīcās, rindu garums... vairāk un vairāk izskan, ka darbaspēks ir novecojošs un valstī ir maz jauno ārstu. Lielākā daļa ārstu ir pirmspensionēšanās un pensijas vecumā. Arī ārstu vidū bieži izskan, ka ārsti strādā līdz spēku izsīkumam un tuvojas profesionālai izdegšanai.

Lai arī Siliņas kundze apgalvo, ka jau šogad iedzīvotāju izdevumi par medikamentiem samazināsies, realitāte ir cita. Medikamentu izdevumi iedzīvotājiem paaugstinās. Iesaku parunāt ar cilvēkiem, kuri pastāvīgi (katru mēnesi) pērk medikamentus un zina par tā saucamo izdevumu samazinājumu medikamentiem. Valdības recepte – vairāk kumelīšu tējas un ingvera.

Es piedāvāju uzlabot darba apstākļus medicīnas iestāžu darbiniekiem, ieguldīt... un attīstīt inovācijas, izmantojot visas iespējas, ko piedāvā mākslīgais intelekts, uzlabot medicīnas pakalpojumu pieejamību visiem sabiedrības slāņiem.

Par izglītību. Mums stāsta par augsti izglītotas nācijas nozīmību, bet vienlaikus taupa uz izglītības programmām un skolotāju algām. Rezultātā jaunie speciālisti bēg no Latvijas uz ārzemēm kā no ugunsgrēka. Izglītības politikai ir jāietver palielināts finansējums skolām un augstskolām skolotāju algu celšanai un zinātnisko pētījumu atbalstam. Tikai ar finansiālu atbalstu var panākt augsti izglītotu nāciju. Bet, slēdzot skolas un netaisot... un neatbalstot skolotājus, nekas nesanāks.

Nevaru nepieminēt arī digitalizāciju un inovāciju, kas tiek daudz minēta un slavināta valdības runās, tomēr pie mums nonāk ar lielu kavējumu. Skaitļi rāda, ka pētniecības un inovācijas finansējums pie mums knapi līgojas uz citu Eiropas valstu fona.

Digitālā nevienlīdzība... un projekti, teiksim, tagad neparedz to, ka cilvēkiem, kuriem ir mazi ienākumi, reģionos... viņiem nav ne interneta, ne viedtālruņa, lai izmantotu to pašu digitalizācijas procesu, un valdība neparedz, kā šo digitālo nevienlīdzību mazināt.

Vēršu uzmanību uz nodarbinātības jautājumiem. Jaunieši un pensionāri ir visvairāk pakļauti bezdarba riskiem un zemām algām, un valdības ziņojumā nav nekā konkrēta, kā atrisināt šo jautājumu.

Var apvienot laikus, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Pleškāne. Politika būtu jāvirza uz jaunu darba vietu radīšanu inovāciju nozarēs, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu, pensiju palielināšanu, nodokļu samazināšanu.

Par energonozari. Valdība joprojām nevar piedāvāt Latvijas enerģētisko stratēģiju, lai nodrošinātu lētu un drošu elektroenerģiju sabiedrībai un ražotājiem. Tad nevajadzētu domāt un dalīt naudu pabalstiem, tērēt naudu dārgām programmām un jaunām valsts struktūrām pabalstu dalīšanai. Piedāvāju pievērst uzmanību ceturtās paaudzes kodolmoduļa stacijām un ražot lētu elektroenerģiju Latvijas sabiedrībai un tikai pārpalikumu pārdot biržā, papildinot budžetu.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, es pat nezinu, par ko šeit var smieties. Varbūt jāsāk ar pašiem valdības lēmumiem, kas dažkārt šķiet sirreāli vai absurdi. Piemēram, vai var nopietni uztvert plānus uzlabot dzīves kvalitāti, ja vienīgais pasākums ir nodokļu palielināšana?

Par valdības ziņojumu. It kā nevajadzētu to saukt par ziņojumu, bet par pasaku grāmatu. Solījumi un projekti, kas ir rakstīti ziņojumā, izskatās kā kļavas lapa – bez reāla pamatojuma un finansējuma avotiem. Kāpēc tiek piešķirts tik daudz laika, papīra, lai aprakstītu plānus, kuriem nav ne mazākās ieviešanas iespējas reālajā dzīvē? Piemēram, solījums uzlabot infrastruktūru. Kad mēs redzēsim kaut ko... rīcību šajā virzienā? Autoceļu bedru labošana ar zobu birsti nav risinājums.

Un visbeidzot, dārgie draugi, atceramies – lai cik augstu valdība paceltos savās fantāzijās, realitāte vienmēr paliek tur, kur mēs dzīvojam. Mēs esam pelnījuši labākus apstākļus (Starpsauciens: “Laiks!”), un to var panākt tikai ar aktīvu personisko līdzdalību. Mainīsim mūsu valsti uz labo pusi kopā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Ministri! Kolēģi! Es rūpīgi klausījos gan debates, gan, protams, Ministru prezidentes uzrunu, un man ir patiess prieks un gandarījums, ka daudzas labās lietas, ko sākusi iepriekšējā valdība, tiek uzsvērtas un pieminētas, tai skaitā būvniecības process un administratīvā sloga mazināšana. Cerams, ātrums palielināsies un mēs sajutīsim to ikdienā. Noteikti arī degvielas drošības rezervju glabāšanas veida maiņa, pārņemot rezerves valsts īpašumā, garantējot drošību, ir laba sistēma, un jau iepriekš tika lemts, ka tādai būs būt.

Protams, ļoti svarīga ir mājokļu pieejamība. Mājokļu pieejamības pamatnostādnes sagatavoja iepriekšējā valdība, apstiprināja jaunā valdība, un arī Mājokļu fondu mēs toreiz izveidojām. Patiess prieks, ka tas tiek uzlabots, pilnveidots un ka mājas taps un būs.

Ir ļoti daudz dažādu citu darbu un lietu, kas ikdienā tiek īstenotas, kuras būtu te jānosauc, bet diemžēl visam droši vien nepietika laika, un arī ziņojums noteikti nesatur pilnībā visu. Bet dažreiz ir skumji, dzirdot, ka esošie ministri nenovērtē iepriekšējo valdību paveikto vai to pat nomelno un piekarina tos ordeņus sev. Tiem ministriem un valdībai kopumā gribu novēlēt vairāk domāt par virsmērķi, kāpēc mēs to visu darām.

Viss nav tik ideāli, un es apzinos, ka deviņos mēnešos visu nevar izdarīt. Nonākot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, pirmās divas nedēļas man bija šoks par to, cik patiesībā ir slikti, jo no Ekonomikas ministrijas puses izskatījās labāk.

Šobrīd es saprotu, ka resursi tiek ieguldīti augstākajā izglītībā, zinātnē, vispārējās izglītības sadaļā, bet, īstermiņā skatoties, ļoti svarīga ir profesionālā un pieaugušo izglītība, un tur es novēlu pievērst uzmanību tieši detaļām, lēmumiem, sīkumiem, jo šobrīd darba vidē balstītās mācības ir mazliet panīkušas. Profesionālajā izglītībā par uzņemšanas palielināšanu ministrijas ierēdņi saka – 50–60 (maksimums) vietas gadā. Tas nekad nesasniegs mērķi – 50 procenti vispārējā izglītībā, 50 – profesionālajā. Viņi arī saka, ka to nemaz neplāno darīt – īstenot šo mērķi. Vairākumā mācību iestāžu dienesta viesnīcas ir ļoti sliktā stāvoklī vai tajās nepietiek vietu, tātad izglītības pieejamība reģionos ir ļoti ierobežota. Kā sliktais piemērs – specialitāte “kiberdrošības tehniķis” jau vairākus gadus tiek mācīta, bet vēl aizvien nav izdevies to iekļaut profesijas standartā.

Bet kam tas viss ir vajadzīgs? Tas virsmērķis, ko es gribu novēlēt paturēt prātā visiem, kas dara un noteikti, es neapšaubu, darīs Latvijas labā, ir mūsu bērni, ataudze, jaunā paaudze un latviska Latvija. Jo – kam tad tas viss šeit, ja te nebūs latviešu, nerunās latviski, nebūs Latvijas kā nacionālas valsts.

Tāpēc es atvēru sadaļu, kuras virsraksts “Latviska un”... otra daļa... “iekļaujoša Latvija”, un rūpīgi iepazinos ar to. Tur var atrast visu: par konvencijām, deklarācijām, par veselību, protams, jo tā ir svarīga daļa, par strauji progresējošo problēmu – lieko ķermeņa masu (ar aptaukošanos mēs cīnīsimies), par datu apstrādes mākoņa attīstību, par “Rail Baltica” projektu un satiksmes ministram uzdotajiem uzdevumiem... Par “airBaltic” obligācijām šajā sadaļā “Latviska un iekļaujoša Latvija” var atrast!

Un tad es domāju: kur vēl kaut ko par to atrast? Demogrāfijā! Jā, demogrāfijā ir paplašināts šis jēdziens, demogrāfijā ir apņēmība kā plašāks tvērums, un visās nozaru politikās demogrāfija tagad būs svarīga. Sāksim plānot. Tas ir. Bet diemžēl sadaļā “Latviska un iekļaujoša Latvija” nav ne vārda, ne nodoma, ne padarītā darba, ne nākotnes ieceres, ko mēs darīsim, lai Latvija būtu latviska, lai tie latvieši dzimtu, šeit būtu, dzīvotu un runātu latviešu valodā.

Tikmēr turpinās latviešu diskriminācija darba tirgū, pazemošana darba vidē. Faktiski šajā valdības atskaitē un iecerēs nav ne vārda par to. Es tikai priecātos, ja mani pēc nākamās atskaites noklausīšanās pārņemtu balta skaudība. Runāja, ka tā skaudība ir sagaidāma. Es būšu laimīga, ja mani pārņems balta skaudība...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone.... ka valdībai viss ir izdevies un mums ir augoša, latviska Latvija un, protams, droša. Novēlu, lai mani nākamajā atskaitē pārņem balta skaudība. Šoreiz tas nenotika. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Dep. A. Kiršteins: “Cienījamā priekšsēdētāja, divas minūtes klāt varat pielikt, lūdzu?”)

Deputāti piekrīt.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Premjerministres kundze! Ministri! Viena laba ziņa un viena slikta būs beigās. Bet sākumā... noklausoties ļoti uzmanīgi... es konstatēju, ka diemžēl valdībai nav izpratnes, kādā situācijā mēs atrodamies. Mēs esam pēdējie eirozonā pēc Eiropas Centrālās bankas publicētajiem datiem pēc mājsaimniecību turības, tātad ieņemam pēdējo godpilno vietu ar 36–37 tūkstošiem eiro uz mājsaimniecību. Salīdzinājumam: Lietuvā ir gandrīz divas reizes vairāk – 68 tūkstoši –, Slovākijā ir vidēji 120 tūkstoši, Eiropas Savienībā kopumā – ap 150 tūkstošiem. Es nerunāju par Īriju vai Luksemburgu, kur ir 700 tūkstoši, bet, nu, kāpēc mums ir 36–37 tūkstoši?

Otrs rādītājs ir... “Dienas Bizness” publicējis pēdējo 20 gadu salīdzinājumu starp Baltijas valstīm un Poliju – IKP pieaugums (atskaitot inflācijas procentus, reālajās cenās); cik uz vienu cilvēku uzbūvētas dzīvojamās platības, biroja telpas, šosejas un tā tālāk. Polijas pieaugums – divkāršs, 20 gados – 98 procenti, Latvijas – 37. Praktiski Latvijas atpalicība IKP pieaugumā ir sasniegusi trīs reizes. Ja mēs atskaitām Polijas priekšrocību, ka viņi neatrodas eirozonā... labi, tur varētu pusi norakstīt, bet tad mums vismaz vajadzētu būt pusotras... divreiz lielākai atpalicībai. Tātad to mēs varbūt varam saukt par šīs valdības nopelnu, jo no 2009. gada, kad pirmo reizi par premjeru kļuva Valdis Dombrovskis, 15 gados Latvijā ir grandiozi sasniegumi. Bija emigrācijā izspiesti 80 tūkstoši, nāca klāt 200 tūkstoši. Tagad mums ir 280 tūkstoši darbspējīgo no 18 līdz 59 gadiem ārzemēs.

Otrs – par drošību. Tā ir viskomiskākā sadaļa valdības deklarācijā. Valdībai absolūti nav izpratnes, ka pirmais drošības jautājums ir... mūs apdraud piektā kolonna Latvijā. Tā pat nav ne Baltkrievijā, ne Krievijā. Mums ir piektā kolonna, kura neslēpjoties sociālajos tīklos raksta, ka pirmais, ko viņi darīs, – šaus latviešiem mugurā, nu, Latvijas pilsoņiem, ja patīk. Valsts drošības dienests teicis, ka viņi esot izteikuši aizrādījumu vairākiem tūkstošiem. Tātad iedomājieties, ja Valsts drošības dienests ir konstatējis jau vairākus tūkstošus, kas saka, ka viņi šaus mugurā vai ka vajag likvidēt šos te... tad interesanti, cik reāli liela ir šī piektā kolonna?

Nākamais. Ja runā par drošību, otrs jautājums ir dzimstība. Tātad šajos 15 Dombrovska un citu trīs Jaunās VIENOTĪBAS premjeru valdīšanas gados dzimstība no 24 tūkstošiem ir nokritusi uz 12 tūkstošiem. Te bija jautājums – ko darīt? Ļoti vienkārši.

Kā rāda pēdējās aptaujas, jaunās ģimenes gribētu vidēji 2,2 bērnus, bet, tā kā pirmais bērns ģimenes ienākumus samazina vidēji par 500–700 eiro un otrais bērns samazina jau par 1000 eiro, tad skaidrs, ka vairāk par 1 vai 1,3, vai 1,4 vidējo rādītāju mēs nevaram sasniegt. Nauda, protams, nepalīdz palielināt bērnu skaitu, bet tā aptur kritumu, tomēr valdība to nesaprot.

Valdība nesaprot elementāru lietu, ko jebkurš ekonomists ir izrēķinājis. Ja mēs maksātu par otro bērnu 1000 eiro līdz pamatskolas beigām, līdz 16 gadiem, un par trešo bērnu 1500 mēnesī, un par pirmo varbūt vismaz 500, tas papildus sasniegtu tikai 1–1,2 miljardus. Lai mēs katru gadu dabūtu 10 tūkstošus bērnu, lai palielinātu šo skaitu, mums vajadzētu tērēt 1–1,5 miljardus. Protams, tādas naudas nav! Jo mums katru gadu ir jāmaksā divi miljardi par “Rail Baltica”, lai 2030. gadā mēs tur kaut ko varētu izdarīt, un vēl katru gadu būs jātērē, nezinu, desmitiem miljonu entajām komisijām un advokātiem, lai noskaidrotu, kāpēc 2025. gadā tas “Rail Baltica” nebūs ne tuvumā, ne tālumā redzams.

Mēs esam faktiski visneaizsargātākie cilvēki ne tikai saistībā ar piekto kolonu, bet arī... laukos. Vai tad nāks zagt no Baltkrievijas robežas šeit tos kombainus un traktorus, kas maksā simtiem tūkstošu? Daži mūsu kolēģi nesen ir apzagti. Faktiski katru nedēļu mēs saņemam ziņas, ka Zemgales un Kurzemes pusē no Lietuvas regulāri tiek zagta lauksaimniecības tehnika. Kur ir varonīgie bruņotie zemessargi? Mums nav aizsargu organizācijas. Kāds priekšlikums ir valdībai, lai nodrošinātu šo elementāro drošību? Varēja kaut kādā 2019., 2020. gadā... Latvijai vajadzēja divos gados izveidot aizsargu organizāciju un beigt šo bandītismu.

Miljonus, simtus miljonu... mēs būvēsim robežu, mēs stiprināsim robežu ar Baltkrieviju. Varētu domāt, ka visi šie bēgļi taisās palikt Latvijā. Mēs aizsargājam Vācijas robežu. Ko ir darījusi Ārlietu ministrija, lai no Vācijas palūgtu naudu robežas nostiprināšanai pret bēgļiem, kas emigrē uz Vāciju caur Latviju? Neko. Kāds ir mūsu ārlietu dienesta nopelns? Tērēt 15 miljonus gadā, lai sēdētu blakus Krievijas pārstāvim Drošības padomē? Tas ir viss mūsu ārlietu sasniegums?

Nākamais – eksports. Varētu parunāt arī par eksportu un dažām lietām. Aizvakar “Dienas Bizness” publicēja ziņu, ka pirmajā ceturksnī eksporta kritums ir 8,9 procenti. Kāpēc, premjerministres kundze, jūs par to nepastāstījāt?

Koks. Mēs joprojām esam atpalikusi kokmateriālu tirgotājvalsts. Tāpēc ka mūsu pētniecība, tas, ko sauc research and development, nav ne 3,5 kā Skandināvijā, ne 5 procenti kā Dienvidkorejā. Mums ir nožēlojami 0,7 procenti, ar kādiem nekādu tehnoloģiju nevaram sasniegt.

Te pīlīšu pūtējs stāstīja, kā mēs investēsim saules paneļos (to jaudas koeficients ir 18 procenti, un vēja lietderības koeficients ir 37 procenti), nevis HES, kam ir 50, vai TEC ar 60, vai atomelektrostacijā ar 80 procentiem, jo mums nav naudas tehnoloģijām un pētniecībai, nav naudas augstākajai izglītībai. Rezultātā mums arī nekāda dronu koalīcija nesanāks, un varbūt beigās finanšu sektoru sagraus. (Starpsauciens.) Es tikai vienu teikumu pateikšu. Latvijai... pirms 15 gadiem, kad sāka Dombrovska kungs...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins. Pēdējais teikums.... Latvijai bija 10,4 reizes lielāks finanšu eksports (Starpsauciens: “Laiks!”)... un tagad tas ir četras reizes mazāks nekā Lietuvai. Bet labo ziņu nepateicu...

Sēdes vadītāja. Laiks, Kiršteina kungs!

A. Kiršteins.... kosmodromu, un uzšaut šo valdību uz Veneru!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Noslēgumā vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Godātie ministri! Parlamentārie sekretāri! Vispirms es gribu pateikt lielu paldies par šīm debatēm un lielu paldies savai ministru komandai. Paldies visiem, kas šodien piedalījās debatēs, paldies parlamentārajiem sekretāriem, jo, manuprāt, mums diezgan labi izdevās atspoguļot visas tās ikdienas darba dunas sajūtas, kādas ir valdībā, arī šeit, Saeimā.

Es diezgan daudz dzirdēju to, kas man vēl būtu bijis jāpiemin, bet mans runas laiks bija stunda, un, ja jūs gribat, lai mēs runātu ilgāk, noteikti varam pagarināt šo laiku. Bet tās bija galvenās lietas, ko es vēlējos šodien akcentēt.

Tātad valdības galvenā prioritāte ir un paliek iekšējā un ārējā drošība. Kāpēc? Tādēļ, lai mēs varētu attīstīt tautsaimniecību, konkurētspēju, lai iedzīvotāji varētu dzīvot drošā, labā vidē, kurā runājam latviešu valodā un kurā cilvēki ir izglītoti un veseli.

Darba, protams, mums netrūkst. Nākamais cēliens būs, kad noteikti tiksimies budžeta veidošanas procesā. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs spējam konstruktīvi debatēt. Liels paldies jums par to! Paldies arī par konstruktīvo kritiku un daudzām jaunām lietām, ko jūs no Saeimas puses vēlaties redzēt, kas valdībai būtu jādara citādi. Manuprāt, vienmēr ir labi citam citu uzklausīt, saprotot, ka ne viss, kas šķiet svarīgi mums, šķiet svarīgi arī jums, tāpēc ir svarīgi, ka mēs visi kopā spējam vienoties par prioritātēm, spējam pārliecināt sabiedrību par to, ka darām visu, kas ir mūsu spēkos.

Protams, vienmēr būs jautājumi, kuri paliks ne ar tiem vienkāršākajiem risinājumiem, tie nebūs ātri atrisināmi. Arī jautājumos par budžetu, iespējams, finansējums ir atrodams, bet tad ir izaicinājumi, kādā veidā un uz kā rēķina to darām.

Esmu teikusi, ka es maksimāli centīšos veidot budžetu tā, lai tas nav uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina, jo tie ir cilvēki, kuriem bieži vien nav tik lielas pārstāvības Saeimā, kāda tā varbūt ir uzņēmējiem un organizācijām.

Liels paldies par debatēm. Paldies Saeimas priekšsēdētājai par labi novadīto sēdi, un tiekamies kādā no nākamajām reizēm.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, par ziņojumu mums nav jābalso.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasberga kungam.

Kolēģi, uztaisām nelielu pārtraukumu un turpinām ar kārtējo sēdi. Pusstundu droši vien. (Starpsaucieni.) Mazāk? Labi, 15 minūtes.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti (ja dzirdat savu uzvārdu, lūdzu, atsaucieties, citādi būs neattaisnots kavējums un 20 procentu algas samazinājums): Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dmitrijs Kovaļenko, Vilis Krištopans, Mairita Lūse, Valdis Maslovskis... ir, Jānis Reirs un Uģis Rotbergs.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, kārtējo Saeimas sēdi sākam pulksten 15.15.

___

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību

Reģistrācijas rezultāti

- Par procedūru

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Informācija par kārtējo Saeimas sēdi

Balsojumi

Datums: 13.06.24 10:30 Balsojums 1
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 13.06.24 12:31 Balsojums 2
Reģistrējušies - 82.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 13.06.24 14:52 Balsojums 3
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

13.06.2024. 09.00 11.00 13.00
Svētdien, 22.decembrī