Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas piecpadsmitā (ārkārtas) sēde
2024. gada 20. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, līgot ir labi, bet, ja gribam laicīgi beigt, ir arī jāstrādā. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.) APVIENOTAIS SARAKSTS kaut kur ir aizlustējies, nav neviena. (Pauze.)

Labi, kolēģi, sākam Saeimas 20. jūnija ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir viens jautājums – lēmuma projekts “Par NATO samitu Vašingtonā”.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Rihards Kols. (Starpsaucieni.)

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie kolēģi! Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājušas 847 dienas. Karam ieilgstot, ir viegli zaudēt steidzamības sajūtu, aizmirst, kas ir likts uz spēles, bet atgādinājums nav tālu jāmeklē – Krievijas sāktā kara dēļ katru dienu un katru nakti Ukrainā mirst vīrieši, sievietes un bērni, un viņi mirst tikai tāpēc, ka viņi vēlējās to, ko vēlamies arī mēs, – brīvību, demokrātiju un labklājību.

Tas mums atgādina – ja Krievija uzvarēs Ukrainā, mēs sarakstā būsim nākamie. Tas mums atgādina mūsu pienākumu kā valstij, kas ir daļa no demokrātisko nāciju kopienas, kas apņēmušās aizstāvēt mieru un demokrātiju pret agresiju... tās ir vērtības, kas ir NATO alianses pamatos, mums ir jāiestājas par šīm vērtībām, un mums ir jāstāv ar Ukrainu līdz tās uzvarai un arī pēc tās.

Nebūs pārspīlēti teikts, ka šis ir viens no mūsu laiku definējošajiem izaicinājumiem un mūsu paaudzes pārbaudījums, tāpēc šodien apspriežam Saeimas paziņojumu, kas pauž mūsu atbalstu Ukrainai un tās ceļam uz dalību NATO.

Paziņojumā skaidri noteikta mūsu pozīcija un atbalsts Ukrainas tiesībām uz pašaizsardzību un integrāciju eiroatlantiskajā telpā. Mēs kategoriski nosodām Krievijas agresiju un Baltkrievijas iesaisti tajā. Ukraina ar savu drosmi aizstāv ne tikai savu suverenitāti, bet arī mūsu kopīgās vērtības.

Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību un izvēli, kādām starptautiskajām organizācijām pievienoties. Ukrainas dalība NATO stiprinātu aliansi un uzlabotu mūsu kolektīvās aizsardzības spējas, īpaši NATO austrumu flangā. Mēs nevaram ignorēt Ukrainas būtisko ieguldījumu eiroatlantiskās drošības nodrošināšanā. Mūsu atbildība ir stiprināt atbalstu Ukrainai, lai aizsargātu demokrātiju un starptautiskajos noteikumos balstīto kārtību. Ukrainas pretošanās Krievijas agresijai ir paraugs mums visiem.

Kolēģi, kas vēl šaubās, vai stingra nostāja pret Krieviju un nelokāms atbalsts Ukrainai ir pareiza rīcība, paskatieties, ko Krievija dara. Tā uzbrūk demokrātijām, Ukrainai – ar tankiem, ar iznīcību, citur – vēl ne ar tankiem, bet ar citiem ieročiem. Katru dienu mēs esam pakļauti plašām dezinformācijas kampaņām, politiskajai korupcijai, desmitiem tūkstošu kiberuzbrukumu, mērķtiecīgām slepkavībām, sabotāžas aktiem un teroraktiem, dedzināšanām, sprādzieniem. Un tas viss notiek NATO teritorijā.

Mums ir saistoša NATO līgumā ierakstītā apņemšanās aizsargāt mūsu tautu brīvību, kopīgo mantojumu un civilizāciju, kas balstīta uz demokrātijas, personīgās brīvības un tiesiskuma principiem.

Šogad NATO atzīmēja savu 75. gadadienu, un mēs varam padarīt šīs jubilejas samitu Vašingtonā par vēsturisku pagrieziena punktu, uzaicinot Ukrainu pievienoties NATO. Ukraina ir gatava kļūt par NATO dalībvalsti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 10. pantu un to apliecina, aizstāvot Ziemeļatlantijas līguma pamatprincipus, kā arī ar savu bruņoto spēku uzticamību cīņā pret galveno NATO apdraudējumu.

Latvija vienmēr ir atbalstījusi, atbalsta un atbalstīs Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs nemainīgi noraidām Krievijas nelegālo Krimas aneksiju un citus agresijas aktus, mēs stāvēsim kopā ar Ukrainu līdz tās pilnīgai uzvarai pār Krieviju un līdz Krievijas stratēģiskajai sakāvei. Tieši tāpēc paziņojumā mudinām NATO valstu valdības un parlamentus atbalstīt Ukrainas starptautiskās tiesības uz pašaizsardzību un atcelt ierobežojumus attiecībā uz NATO sabiedroto piegādāto ieroču izmantošanu pret Krievijas teritorijā esošiem likumīgiem militārajiem mērķiem.

Vienlaikus, lai novērstu Krievijas radītos draudus visās to dimensijās un aktīvi aizstāvētu demokrātiju un noteikumos balstīto starptautisko kārtību, NATO ir jāsagatavo ilgtermiņa stratēģija Krievijas iegrožošanai. Ir jāpalielina alianses noturība pret Krievijas agresīvajām politiskajām, militārajām un hibrīdajām destabilizējošām darbībām, kas apdraud alianses un partnervalstu drošību. Īsāk sakot, mums ir jāizmanto NATO samita Vašingtonā sniegtās iespējas. Esmu pārliecināts, ka atbalsts Ukrainai, spēcīgākai NATO aliansei un Latvijas drošības stiprināšanai ir tas, ko redzēsim atspoguļojamies balsojumā par šodienas paziņojumu, ko sagatavojusi Ārlietu komisija.

Kolēģi, atļaušos izmantot mirkli, lai pateiktos jums par sadarbību vairāku gadu garumā, īpaši Ārlietu komisijas darba kontekstā. Esam paveikuši tiešām daudz, esam lauzuši gadu desmitiem eksistējušas paradigmas, un gribētos domāt, ka ar savu darbu stiprinājuši Latvijas neatkarību un ilgtspēju. Būt Ārlietu komisijas priekšsēdētājam nepilnus divus sasaukumus bija milzīgs pagodinājums, un kalpot kā Saeimas deputātam ir liels gods. Neaizmirstiet to, īpaši politisku batāliju un intrigu uzliesmojumos. Tāds ir mans novēlējums jums.

Aicinu jūs atbalstīt šo paziņojumu, nostiprinot mūsu vienotību un apņēmību aizsargāt mūsu kopīgās vērtības un nodrošināt mieru un stabilitāti mūsu reģionā. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto Saeimas paziņojumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Rezumējoša sadaļa – es nevaru nepiekrist Kola kungam. Vienīgais jautājums, kas man visu laiku liek aizdomāties, ka jūs, Rihard Kol, mūsu kaimiņu brālīgās tautas bēdas un šausmas izmantojat, lai veicinātu savas karjeras izaugsmi. Cik reizes jūs pēdējo gadu laikā esat bijis frontē? Cik reizes pēdējā gada laikā jūs tur piegādājāt (Starpsauciens.)... varbūt medicīnas lietas? Cik bieži pēdējā gada laikā jūs tur bijāt, lai vispār palīdzētu cilvēkiem?

Es neatceros šādus gadījumus, bet es ļoti labi atceros, ka jūs šeit visu laiku iestājaties par – par paziņojumiem, par dokumentiem. Es visu laiku nāku šeit, lai pateiktu... ka par rīcību, par konkrētu darbu, nevis par to, lai paceltos kaut kur politikā un kļūtu par vēl ievērojamāku zvaigzni.

Tāpēc, Kola kungs, es domāju, ka šodien svarīgi saprast vienu lietu – kurš ir ar sirdi un dvēseli ar savu brālīgo tautu, a kurš kārtējo reizi ar dokumentu... un kurš šeit parlamentu tur par ķīlniekiem, visu laiku rakstot tādus virsrakstus un tādus dokumentus ar tādu saturu, lai pārējiem nebūtu nekādas iespējas izsprukt. Bet katru reizi jūs visu cilvēku, kas spiež “par”, ar dvēseli spiež par to, lai aizsargātu savu brālīgo tautu, spiedienus “par” izmantojat, lai (Starpsauciens.) veicinātu savu lidojumu uz augšu.

Viļuma kungs, ar jums mēs pēc tam izrunāsimies. (Starpsauciens: “Kura ir tā draudzīgā valsts?”)

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar zāli!

A. Rosļikovs. Paldies, paldies (Starpsauciens.)...

Līdz ar to jums, Kola kungs, svarīgi braukt prom ar ļoti stingru un konkrētu iekšēju nostāju un vēstījumu. Lūdzu, Kola kungs, turpmāk neizmantojiet kara konfliktu, mūsu brālīgās tautas šausmas un bēdas savā personīgā, savtīgā nolūkā! Man personīgi uz to visu ir nepatīkami skatīties.

Atbalstām cilvēkus, atbalstām tautu, ja mēs kaut ko spējam izdarīt, darām un pasargājam, iesaistāmies, bet mazāk runājam un mazāk deklaratīvi balsojam, Kola kungs. Es par rīcību no Latvijas puses, nevis par runāšanu no konkrēta deputāta puses.

Ar visu cieņu.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt šo Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu. Tas tiešām bija Ārlietu komisijas kopīgi pieslīpēts, noslīpēts paziņojums, un nav pamata, Rosļikova kungs, teikt, ka tas ir tikai viena deputāta ierosinājums.

Citstarp arī jūsu kolēģis frakcijas “Stabilitātei!” pārstāvis komisijā iepazinās ar šī paziņojuma sākotnējo redakciju, kura pēc tam gan tika nedaudz redakcionāli grozīta, bet no jūsu kolēģa nebija nekādu iebildumu un nekādu priekšlikumu par tās papildināšanu. Ja jūs neuzticaties savam kolēģim, kas darbojas Ārlietu komisijā, droši vien jums jānāk pašam uz Ārlietu komisiju un aktīvi jāstrādā pie dažādu paziņojumu izstrādāšanas.

No savas puses... mani priecē – jūs teicāt, ka esat par rīcību. Paziņojums, lai arī neliela, tomēr ir kopīga rīcība, ar kuru mēs varam paust savu atbalstu Ukrainas, mūsu brāļu tautas – ukraiņu – drīzākai eiroatlantiskajai integrācijai... un arī iestāšanās Eiropas Savienībā, iestāšanās NATO. Citstarp 25. jūnijā sāksies Ukrainas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, un tā jau ir kaut kāda rīcība, virzība uz priekšu.

Man pašam personīgi brīžiem ir dusmas par to, ka mēs nevaram būtiski paātrināt procesu, lai izmainītu situāciju mūsu brāļu tautas – ukraiņu – zemē. Mēs esam spiesti pēc būtības aprobežoties ar tādiem paziņojumiem, bet tomēr arī tā ir mūsu kopīgā pozīcija.

Tāpēc es aicinu šo paziņojumu atbalstīt ar Saeimas vairākumu. Būtu lieliski, ja tas būtu vienbalsīgs balsojums.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Diemžēl debates par šo jautājumu ir aizgājušas tur, kur tām nevajadzētu aiziet. Ja jau tiek pieļauts, ka šīs debates šādi notiek, tad es gribu jautāt Rosļikova kungam: cik reižu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jūs esat aizgājis uz Krievijas vēstniecību? Esat bijis. (Starpsaucieni.) Es te dzirdēju... es te dzirdēju vienkārši greizsirdību par to, ka jūsu partija ir izgāzusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās (Starpsaucieni.), es te dzirdēju kaut kādus mazvērtības kompleksus, jūs mēģināt kaut kā no tribīnes tos risināt, apelējot pie Kola kunga lidojumiem un vēl visādām muļķībām.

Šis ir Ārlietu komisijas virzīts lēmuma projekts, ko atbalstīja visa komisija, nevis viens individuāls deputāts šo lēmuma projektu ir iesniedzis... šodienas Saeimas sēdē. Un, neskatoties uz prokremliskas partijas vaukšķēšanu, vairākums šodien to arī Saeimas sēdē atbalstīs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Acīmredzot vēl pārsteidz... joprojām spēj pārsteigt tas, ko mēs dažkārt dzirdam Saeimas sēdē.

Par šo paziņojumu. Visi tie, kas liekulīgi runā, ka viņi it kā esot par mieru, ka viņi it kā esot pret karu, šajā konkrētajā situācijā, ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, nostājas vienā pusē, nostājas agresora pusē, un mēs nevaram izlikties to neredzam. Es domāju, ka skaidrība ir. Šajā sēdē tika pateikts ļoti daudz, un šī līnija ir novilkta ļoti skaidri. Tieši tāpēc, ka šāda līnija tiek vilkta katru dienu, mums, parlamentam, ir jāpasaka: mēs esam Ukrainas pusē, mēs būsim kopā ar Ukrainu līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai. Un arī pēc tās mūsu atbalsts Ukrainai būs vēl ilgi vajadzīgs.

Rosļikova kungs, ja jūs vēlaties zināt un vaicāt, tendenciozi vaicāt, – jā, esmu bijusi Ukrainā. Kopš 2014. gada, kopš Krievijas iebrukuma Krimā, uz turieni braucu regulāri.

Domāju, ka parlaments sadarbosies ar Augstāko Radu arvien aktīvāk. Ukrainai mūsu atbalsts ir vajadzīgs – gan praktisks, gan militārs, gan politisks. Nenovērtēsim politisko atbalstu par zemu! To redz un novērtē gan Ukrainas politiķi, gan Ukrainas sabiedrība.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Es pieļauju – ja tā ir pirmā parlamentārā pieredze, pirmais sasaukums, var kļūdīties, un tas ir cilvēcīgi. Šādi Saeimas paziņojumi, it īpaši no Ārlietu komisijas, ir ne tikai ierasta Latvijas parlamenta prakse, bet arī tāda prakse, kas nostiprina tā brīža politisko pozīciju un ir izplatīta Rietumu demokrātijās.

Mēs visi esam jau skaidri diskutējuši, ka, protams, šiem paziņojumiem nav juridiska spēka, bet tas ir politisks nospiedums Latvijas augstākajai lēmējvarai ar nostāju vienā vai otrā jautājumā. Un šis paziņojuma projekts ir ļoti laikā, jo, kā jūs visi zināt, jūs šodien balsosiet par sesijas slēgšanu un sesijas sākšanu, un sesiju praktiski slēdz šodien, pabeidzot Saeimas sēdi. Un NATO samits Vašingtonā noritēs jūlijā – no 10. jūlija līdz 12. jūlijam. Es domāju, šis ir pēdējais brīdis, kad Latvija, augstākā lēmējvara – parlaments – var paust savu nostāju, savu atbalstu Ukrainai, tajā skaitā būtiskos jautājumos, kur nu vēl vairāk par tās ceļu dalībai NATO aliansē.

Skaidrs, ka šajā ziņā... Es vērsīšu uzmanību, ka Lietuvas parlaments... ja mēs skatāmies tepat reģionā, Lietuvas parlaments šādu paziņojumu ir jau pieņēmis, Igaunija arī.

Ja kāds runā par brālīgām tautām, vajag minēt, kuras tad ir tās brālīgās tautas, jo, Rosļikova kungs, jums laikam ir ļoti grūti dabūt pār lūpām vārdus “brālīgā tauta ukraiņi”, jo jūs nosaucāt “brālīgā tauta”, neminot, kura. Es domāju, ka tas ir ļoti mērķtiecīgi darīts.

Ir jāsaprot, ka definējumi, kas ir iekļauti paziņojuma projektā, skaidri definē, kādā apjomā un ar kādu rezultātu mēs sagaidām Ukrainas uzvaru. Tas nav tā, kā dažs labs saka: palīdzēsim Ukrainai tā, lai tā nezaudētu, vai – tik ilgi, cik nepieciešams. Nē, mēs pasakām: līdz pilnai uzvarai, līdz pilnībā okupējošo spēku patriekšanai no Ukrainas starptautiski atzītajām teritorijām, līdz to robežu atjaunošanai pilnā apmērā. Papildu tam mēs runājam arī par Krievijas stratēģisko sakāvi.

Mēs jau esam runājuši arī iepriekš citos paziņojumos, kas ir virzīti no Ārlietu komisijas, ko tieši nodefinē... ar ko tieši saprotam Krievijas stratēģisko sakāvi. Nebūsim bērnišķīgi! Skaidrs, ka tas nav kaujas lauks ar ieročiem, bet tas ir... caur ļoti mērķtiecīgām sankcijām.

Šodien lasu ziņas, ka Eiropas Savienības vēstnieki ir atbalstījuši 14. sankciju paketi, kurā citstarp – jā, paldies! – ir iekļauta arī mangāna rūda. Mēs atminamies, kāda vēl pavisam nesen (kad pagājušonedēļ paziņoja, ka šī pakete virzās atbalstīšanai Eiropas Padomē) bija reakcija Krievijā. Praktiski trīs četras dienas baidījās vērt vaļā biržu, jo viss aiziet pa pieskari. Protams, labi, noveicās – sankcijas nepieņēma tajā brīdī, bet ir skaidrs, kas sāp un kas griež pamatīgi. Sankcijām nav ļoti ātra un tūlītēja efektīva rezultāta, bet tās maļ pamatīgi. Lēni, bet pamatīgi. Līdz ar to arī šajā ziņā ir jāīsteno diezgan plašas sankcijas pret Krieviju... tajā skaitā.

Šajā paziņojumā ir vispār par Ukrainas integrāciju. Mēs šeit, parlamentā, pieņēmām paziņojumu par atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā. Arī tajā reizē parlamentā bija censoņi, kas teica: kāda jēga no šādiem papīriem, vajag rīcību! Šis ir sākums. Šādi paziņojumi, šādas pozīcijas ir sākums konkrētu lēmumu pieņemšanai pēc tam izpildvarai, jo atgādināšu jums, kolēģi, – jūs esat lēmējvara, un ar šādu paziņojumu atbildības nasta tiek uzlikta izpildvarai, šīs pozīcijas... nest un par tām cīnīties.

No laika gala... jūs varat paskatīties tos paziņojumu projektus, ko Saeima ir atbalstījusi. Tie ir rezultējušies praktiskos lēmumos – vai tas būtu Latvijas Ministru kabinets, vai tā būtu Eiropas Savienības Padome.

Visbeidzot – ja tiek vērsti personīgi pārmetumi manā virzienā. Esmu vairākkārt – vairākkārt! – bijis Ukrainā, bet kopš 24. februāra un vispār savā politiskajā karjerā neesmu spēris kāju Krievijas vēstniecībā, ko jūs, Rosļikova kungs, nevarētu apgalvot. Tā ir ļoti būtiska atšķirība par vērtību orientāciju un par izpratni, kas šobrīd notiek Eiropā. Man ir ļoti lielas šaubas, vai jūs kādreiz to atskārtīsiet. Es uzskatu, ka jebkura rīcība, kas no jūsu puses tiek vērsta... no šīs tribīnes... ir ļaunprātīga un kaitnieciska.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Par galveno – par Vašingtonas samitu – un ko mēs no tā sagaidām. Mēs sagaidām to, kam daudzi politikas eksperti, vērotāji un paši politiķi, iespējams, netic, – ka Ukraina tiks uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Mūsu paziņojumā, kas būs parlamenta paziņojums, ir šīs svarīgās rindas, kāpēc šis paziņojums ir arī jāatbalsta, – mēs, parlaments, skaidri paužam, ka Ukraina atbilst tiem izvirzītajiem kritērijiem, kādi ir nepieciešami, lai kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

Es tiešām ticu – Ukraina karo par Rietumu demokrātijas vērtībām, viņi šai frontē ir pirmie pret agresoru, kurš, ja tiks galā ar Ukrainu, visticamāk, apdraudēs arī pārējās Rietumu demokrātijas. Līdz ar to dalība NATO būtu pareizais solis. Un tas, kādā veidā Ārlietu komisija ir sagatavojusi... un arī vārdi, kas ir ielikti šai paziņojumā, ir atbilstoši, šajā gadījumā ļoti stingri pasakot, ka mēs, parlaments, uzskatām – Ukraina atbilst šiem kritērijiem. Tā tiešām atbilst.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs daudzi ar cerībām skatījāmies uz iepriekšējiem samitiem... jo sevišķi uz Vašingtonas samitu, jo mums tomēr ir cerība, ka tas aizvien vairāk stiprinās mūsu pašu drošību.

Šajā kontekstā, klausoties Rosļikova kunga uzrunu, vēlos Rosļikova kungam mēģināt pateikt, ka tas, kas šeit ir ierakstīts, nav tikai un vienīgi par Ukrainu. Patiesībā viss, ko mēs šeit rakstām, ir mūsu pašu zemes, mūsu pašu iedzīvotāju, tai skaitā jūsu vēlētāju, drošības un nākotnes labad. Nosodīt Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas atbalstu, – tas ir mūsu interesēs, jo mēs nekad negribētu pieļaut, ka gan mūsu vēlētāji, gan jūsu vēlētāji nonāktu situācijā, ka viņiem uzbruktu kāda agresorvalsts. Princips par teritoriālo integritāti, neaizskaramību – tas ir tas, ko mēs šeit ietveram, par ko izsakām savu viedokli, vai aizstāvam šo principu vai ne.

Mēs skaidri paužam to, ka tiem, kas ir izdarījuši kara noziegumus, jāsēž uz tribunāla sola. Ja kādreiz kāds uzdrošināsies pret Baltijas valstīm kaut ko tādu darīt, mēs aizstāvam kā Ukrainas kontekstā, tā jebkurā citā kontekstā to, ka par kara noziegumiem ir jāatbild, un šobrīd tas saistīts ar Putina rīcību.

Mēs skaidri sakām: Ukrainu kā NATO dalībvalsti. Mēs ceram uz Vašingtonas samitu, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, viņiem būs iespēja iedot šo pieteikumu un būs atbalsts. Tas ir mūsu interesēs, jo tas stiprinās Latvijas iedzīvotāju reģionālo drošību.

Šis dokuments un šie vārdi ir politiska pozīcija, skaidra, izteikta pozīcija, ar kuru mēs sargājam gan Jaunās VIENOTĪBAS, gan APVIENOTĀ SARAKSTA, gan, piedodiet, partijas “Stabilitātei!” vēlētāju drošību.

Tāpēc man ir aicinājums. Šajā zālē ir daudzi, kas bijuši Ukrainā. Mieriņas kundze bija vizītē janvārī, Bergmaņa kungs ir bijis, Kola kungs ir bijis, es pats esmu bijis, Ukrainas grupas vadītājs ir bijis. Man ir aicinājums (es pat varētu uzsaukt to braucienu): aizbraucam uz Ukrainu un paskatāmies visu savām acīm! Mūsu gadījumā – vēlreiz, jums tas varbūt būs atklājums.

Aicinu to uztvert kā partijas “Stabilitātei!” iespēju, nevis pretnostatīties Rihardam Kolam vai mēģināt radīt konfrontāciju, bet uztvert to kā iespēju, jo arī jūsu vēlētājs dziļi sirdī (braucot Eiropas Parlamenta kampaņā, it sevišķi Latgalē, mēs to sajutām)... cilvēkiem ir bail no kara, viņiem ir bail par savu drošību un savu nākotni. Jums ir divas izvēles: vai nu sekot šai auditorijai, arī tiem cilvēkiem, kuri varbūt ir apmaldījušies, uz kuriem strādā Krievijas propaganda, vai caur iespēju, kas jums dota... saviem sekotājiem... paņemt līderību, šos cilvēkus uzrunāt un vest konkrētā pozīcijā... konkrētā nostājā. Tā ir jūsu izvēle, ko jūs varat izmantot.

Šodien es aicinu arī jūs. Tas ir nozīmīgs balsojums. Ja jūs atbalstīsiet to kā pozīciju, iespējams, dažus cilvēkus kā vēlētājus jūs zaudēsiet, bet no citiem jūs iegūsiet ļoti lielu cieņu... un līderību... kas jums uzticas un ir balsojuši par jums... vest viņus pareizajā virzienā, kas šiem cilvēkiem dos daudz drošāku sajūtu.

Visbeidzot. Man ir prieks par Riharda Kola panākumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un es gribu pateikt paldies (es pieņemu, ka citi Ārlietu komisijas locekļi pievienosies) par ļoti lielo enerģiju, ko Rihards veltīja, izmantojot katru mazāko iespēju, lai stiprinātu mūsu drošību, lai mūsu pozīcija un Saeimas balss būtu skaļi dzirdama starptautiski – Eiropas mērogā un citur. Novēlu spēku, izturību un veiksmi, pildot jaunos pienākumus.

Aicinu jūs apdomāt balsojumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Paldies, Smiltēna kungs, par jūsu uzrunu. Tā patiešām bija no sirds, un es sadzirdēju absolūti katru vārdu. Es absolūti zem katra vārda... varu pateikt, ka esmu atklāts jebkurai sarunai un jebkurai darbībai, uz kuru jūs esat aicinājuši mani un manu frakciju.

Par NATO samitu ASV. Nav nekādu šaubu, mūsu pozīcija kā NATO dalībvalstij, Eiropas Savienības daļai, svarīgai daļai, uz doto mirkli – perifērijai, robežai... šaubu nav nekādu. Jautājums ir savādāks: kas ir Latvijas patriots?

Kāpēc man un manai frakcijai, un lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju katru dienu ir jāpierāda šis fakts? Kāpēc man katru dienu ir jāapliecina, ka es savu valsti mīlu no sirds, mīlu līdz asarām un tā ir manas valsts lieta, un tas ir tas, kas skar manu valsti? Viss, ko es gribu darīt šeit katru dienu (tā ir mana nostāja), – runāt tikai par Latviju, cīnīties tikai par Latviju.

Kāpēc es jūsu (Starpsaucieni.)... Kāpēc es starp jums (un mana frakcija starp jums) ir tie cilvēki, kas nav vēlami, tāpēc ka viņi grib runāt tikai par Latviju? Kāpēc man, lai pierādītu savu piederību manai zemei, kur es piedzimu, ir jāatbild uz jautājumu, kam, kur, kas pieder? Kam pieder Latgale? Mums. Rēzekne? Mums. Kur ir mūsu robežas, un ko mēs darīsim? Aizsargāsim līdz pēdējam, stāvēsim un kritīsim. Tā ir mūsu valsts. (Starpsaucieni.)

Kāpēc man uz doto momentu... visu laiku jānāk šeit un jāpierāda jums, ka es domāju un redzu valsti tāpat kā jūs? Mums ir vienāds mērķis, vienāda ideja, vienāda nostāja. (Starpsauciens: “Bet atšķirīgs balsojums!”) Kolēģi, šodien ir svarīgi saprast: es esmu nacionāli konservatīvs, bet jūs esat nacionāli liberālie spēki. Ja vairākums ir izdomājis, kur virzīties, tur jūs arī brauksiet. Es palikšu joprojām šeit, jo es esmu nacionāli konservatīvs. Es redzu tikai Latviju un jautājumus, kas skar Latviju.

Ja godīgi, kolēģi, man absolūti vienalga, kas notiek visā pasaulē. Man ir svarīgi, kas notiek pie manis mājās. Tas priekš manis ir galvenais. Un mani dziļi aizskar, ka mani kolēģi parlamentā... lai ļautu man justies piederīgam manai valstij... visu laiku uzdod kaut kādus provokatīvus jautājumus, uz kuriem man jāatbild tā, kā viņi grib.

Vēlreiz, kolēģi, – šeit stāvot... šeit dzīvojot, šeit audzinot savus bērnus un nekad nedomājot pamest savu valsti, esmu tāds pats latvietis kā visi, esmu tāds pats Latvijas pilsonis kā visi. Arī es tāpat kā jūs (Starpsauciens.) jūtu, kur ir apdraudējums, jūtu, kur priekš mūsu valsts notiek nepareizas lietas un ko vajag darīt, lai to aizsargātu.

Vienkārši es kā jaunās paaudzes politiķis un “Stabilitātei!” kā jaunās paaudzes frakcija grib runāt tikai par Latviju, kur skan tikai tās vārds, un, jo biežāk, jo labāk. Piedodiet mums par to! (Starpsauciens.) Diemžēl tas ir fakts. (Starpsaucieni.) Kolēģi, kolēģi, kolēģi, kolēģi...!

Vēlreiz, kolēģi, – visi nevar būt vienādi, visi nevar būt vienādi, bet mīlēt Latviju nevienam nav aizliegts, mīlēt tā, kā viņš to redz. Tas ir ļoti svarīgi, Kola kungs! Mīlēt Latviju, nevis braukt prom. Kola kungs (Starpsaucieni.), mīlēt Latviju, nevis braukt prom – tas ir svarīgi!

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Cik es atceros, cik es esmu strādājis šeit, mēs vienmēr Saeimā esam dalījuši labo flangu un kreiso flangu, bet situācija ir mainījusies. Protams, izskan 2014. gads, bet izšķirošais ir 2022. gads. Es nekad nevarēju iedomāties, līdz pēdējam brīdim, ka varētu notikt karš starp Ukrainu un Krieviju, ka Krievija iebruks Ukrainā, līdz pēdējam brīdim es nevarēju iedomāties (ko daudzi man var pārmest). Es vienmēr uzskatīju, ka Somijas modelis ir ļoti pragmatisks un tas ir tas, kas var reāli palīdzēt valstij attīstīties. Tā tas bija līdz 2022. gada 24. februārim, bet pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, viss izmainījās.

Šodien tas, ko es vēlos pateikt... es neesmu teksta autors, kaut ko vienmēr var uzrakstīt savādāk, bet šodien diemžēl situācija ir ārkārtīgi vienkārša. Latvija ir Eiropas Savienības valsts, Latvija ir NATO valsts, un šim risinājumam nav alternatīvas. Tas, kas pašreiz notiek Moldovā, kura cenšas kļūt par Eiropas Savienības valsti... mēs redzam, kas notiek Gruzijā. Mēs saprotam, ka Latvija vienmēr ir bijusi krustcelēs, mēs vienmēr esam bijuši iekārojama teritorija, esam bijuši zem vāciešiem, zem zviedriem, zem poļiem, zem cariskās impērijas, zem Padomju Savienības.

Pašreiz mēs esam neatkarīga valsts, bet esam daļa no Eiropas Savienības. Tāpēc šodien, kamēr notiek karadarbība Ukrainā un kamēr tā nav beigusies, mums kopā ar pārējām Eiropas valstīm, kopā ar NATO valstīm ir jāpauž skaidra pozīcija. Šajā jautājumā alternatīvu nevar būt. Kad beigsies karš, es esmu gatavs no šīs tribīnes runāt par to, ka mums būs jādomā, ko mēs darīsim ar kaimiņvalstīm arī austrumos, kādas attiecības veidosies, bet tas varbūt būs nevis pēc gada, diviem, bet pēc 5, 10 vai 20 gadiem, nomainīsies paaudzes. Bet mēs zinām to, ka Latvija ģeogrāfiski atradīsies turpat, kur mēs pašreiz atrodamies, un esmu pārliecināts, ka Latvijai būs garš mūžs, ka šī neatkarība, ko mēs esam ieguvuši, būs uz visiem laikiem un atrašanās Eiropas Savienībā, lai cik dažāda ir Eiropa... ka Latvija tomēr būs neatkarīga valsts.

Tāpēc mums ir jādara viss, lai karš Ukrainā beigtos, un to ir iespējams panākt tikai tad, ja vienota būs Eiropa, ja vienota būs Rietumu pasaule. Krievija – tā ir liela valsts, tā ir spēcīga valsts, tā respektē tikai spēku. Vājuma pazīmes nav iespējamas, un es domāju, ka tas, ka Eiropa ilgstoši ir bijusi vāja, tas, ka Eiropai nebija vienotas politikas, tas, ka, iespējams... Eiropai nav bijusi arī vienota armija... mēs bijām NATO valsts... pašreiz arī nav runas par vienotu armiju... Mums jādara viss, lai Latvijā nebūtu kara. Mums jādara viss, lai Eiropā nebūtu kara, bet diemžēl, kamēr notiek karš Ukrainā, mēs nezinām, kā tas viss var attīstīties.

Esmu pārliecināts, ka vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs būs pagrieziena punkts neatkarīgi no rezultāta, bet aizejošais prezidents, viennozīmīgi, nevar pieņemt būtiskus lēmumus. Es ceru, ka pēc vēlēšanām novembrī tiks atrasts risinājums kara izbeigšanai. Bet, kā mēs varējām dzirdēt, tas priekšlikums, kas nāk no Krievijas, ar kādiem nosacījumiem viņi ir gatavi izbeigt karadarbību Ukrainā, ir pilnīgi nepieņemams Ukrainai. Tāpēc mums jādara viss, lai Ukraina atgūtu neatkarību.

Tas, ko es skaidri varu pateikt, tas, ko es esmu dzirdējis, šī gada sākumā viesojoties Vašingtonā, tiekoties gan ar kongresmeņiem, gan ar senatoriem, – situācija nebūs tāda, kāda tā bija līdz karam, jo ir pilsētas, kas ir noslaucītas no zemes virsas, piemēram, Mariupole. Daudzi cilvēki gājuši bojā, daudzi devušies bēgļu gaitās. Nevarēs tā vienkārši atgriezt kā ar burvju nūjiņu – tagad dzīvosim pa vecam. Tā tas nebūs. Es domāju, ka tieši ukraiņi būs tie, kas vismaz tuvāko gadu laikā lielā mērā ietekmēs ļoti daudzus lēmumus Eiropā. Un es ceru, ka Latvija piedzīvos to, ka karš beigsies un mēs dzīvosim laimīgi neatkarīgā valstī.

Šodien mums ir jāatbalsta vienota pozīcija. Kā es saku, es neesmu teksta autors, bet frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ to atbalstīs, jo ir jautājumi, kuros kompromisi nav iespējami.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Kola kungam ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Nav!”)

R. Kols. Paldies par debatēm.

Kolēģi! Vēl tikai maza piebilde, pēdējie divi centi no manas puses. Ir arī labā ziņa, kas parāda – ja mēs aktīvi strādājam, mēs panākam rezultātu, varbūt ne uzreiz, bet pēc kāda nogriežņa. Vakardien Krievijas Federācijas padome un Valsts dome ir lēmusi virzīt atbalstīšanai rezolūciju, ar kuru tā aptur savu darbību Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārajā asamblejā. Tā ka, es domāju, teiciens 2023. gadā vienai konkrētai delegācijai doties konkrētā virzienā ir sekmējies ar to, ka visa valsts dodas tajā virzienā, un tas ir tas veids, kā mēs strādājam šādās starptautiskajās organizācijās.

Paldies kolēģiem no delegācijas, paldies Ārlietu komisijas deputātiem.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt sagatavoto Saeimas paziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par NATO samitu Vašingtonā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins, Līga Kozlovska, Māris Kučinskis un Didzis Šmits.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, līdz ar to Saeimas 2024. gada 20. jūnija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 20.06.24 14:10 Balsojums 1
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par NATO samitu Vašingtonā (530/Lm14)

Datums: 20.06.24 14:10 Balsojums 2
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

20.06.2024.

13.30